rÄ«gas rajona teritorijas plÄnojums - RÄ«gas PlÄnoÅ¡anas ReÄ£ions
rÄ«gas rajona teritorijas plÄnojums - RÄ«gas PlÄnoÅ¡anas ReÄ£ions
rÄ«gas rajona teritorijas plÄnojums - RÄ«gas PlÄnoÅ¡anas ReÄ£ions
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
Rīgas <strong>rajona</strong> <strong>teritorijas</strong> plānojums2008-2020.(7) Vietējo pašvaldību <strong>teritorijas</strong> plānojumos ir jāprecizē ķīmisko vielu vai ķīmiskoproduktu transportēšanas infrastruktūras objektu izvietojums un teritoriju robežas,jānosaka šajās teritorijās ierobežojumi.(8) Vietējo pašvaldību plānojumos ir jānosaka un jāiezīmē drošības aizsargjoslas atbilstošiAizsargjoslu likuma prasībām.(9) Lai mazinātu iespējamās avāriju risku sekas, vietējo pašvaldību <strong>teritorijas</strong> plānojumāieteicams noteikt individuālas riska zonas, atvirzot dzīvojamās un sabiedriskāsapbūves zonas pēc iespējas tālāk no šiem objektiem.(10) Vietējo pašvaldību <strong>teritorijas</strong> plānojumos ir jāprecizē piesārņoto teritoriju robežas, apšīm teritorijām jānosaka ierobežojumi ap šīm teritorijām, tās ir nožogojamas un turuzstādāmas brīdinājuma zīmes.(11) Nav veidojama dzīvojamā apbūve potenciālajā piesārņojuma izplatības areālā.2.11.2. Ģeoloģiskā riska <strong>teritorijas</strong>Rajona <strong>teritorijas</strong> plānojumā ir noteiktas vairākas ģeoloģiskā riska <strong>teritorijas</strong> - jūras unupju krastu erozijas <strong>teritorijas</strong>, karsta izplatības <strong>teritorijas</strong>, pazemes ūdeņu zonas ar augstupiesārņojuma risku.Krastu erozijaRīgas rajonā visjūtīgākie pret eroziju ir jūras krasts ar kāpām no Saulkrastiem līdzZvejniekciemam. (Saulkrastos pēc 2001.g. ziemas vētras tika noskaloti 8-15 m pamatkrasta.)Riska zona tālāk turpinās līdz par Ainažiem.Upju krastu erozija visizteiktāk ir jūtama jūras piekrastē Gaujai un mazajām upēm, kasietek Rīgas jūras līcī (Inčupei).Kā īpaša krastu erozijas riska zona ir Daugavas stāvkrasts Rīgas HES ūdenskrātuvēĶekavas un Daugmales pagastos.Karsta bīstamās <strong>teritorijas</strong>Latvijas teritorijā karsts attīstās augšdevona Daugavas, Salaspils un Pļaviņu svītukarbonātu un ģipša iežos. Visintensīvāk tas izpaužas Skaistkalnes, Baldones, Saulkalnes unĶemeru apkārtnē. Karsta procesa rezultātā iežos veidojas dažāda izmēra pazemes tukšumi,alas, sausgultnes un virszemes kritenes, kas rada draudus saimnieciskajai darbībai uninfrastruktūrai, bez tam karsta rajonos pastāv paaugstināts pazemes ūdeņu piesārņošanās risks.1980 tajos gados Skaistkalnē, Baldonē un Saulkalnē bija ierīkoti karsta procesu novērošanasstacionāri, taču vēlāk darbi tika pārtraukti. Līdz ar to Latvijā vairs nenotiek karsta procesumonitorings un nav pieejami arī precīzi dati par šo procesu izplatības areālu. Rīgas <strong>rajona</strong>plānojumā nav attēlotas karsta procesa izplatības <strong>teritorijas</strong>, jo VĢD nacionālā plānojumavajadzībām izstrādātā karte ir aptuvena un citu ticamu datu nav.Pazemes ūdeņu piesārņojuma un izsīkšanas riska <strong>teritorijas</strong>Rīgas apkārtnē centralizētai ūdensapgādei tiek izmantoti gruntsūdeņi, kas navaizsargāti no virszemes piesārņojuma iekļūšanas. Ņemot vērā izveidojušos reģionālo pazemesūdeņu depresijas piltuvi Rīgas <strong>rajona</strong> teritorijā ir jālimitē pazemes ūdeņu izmantošanatehniskajām vajadzībām, lai ilgāk saglabātos resursi dzeramā ūdens apgādei. Tādēļ ir noteiktiīpaši aizsardzības pasākumu kompleksi tajās teritorijās, kur Rīgas pilsētas centralizētaiūdensapgādei tiek izmantoti kvartāra horizonta pazemes ūdeņi. Teritorijas plānojumā irnorādītas lielākas Rīgas <strong>rajona</strong> ūdensgūtnes un to aizsardzības zonas.2. daļa,. Rajona <strong>teritorijas</strong> izmantošanas noteikumi5. sējums42
Change language