Nr. JET-4-014A - Vides pārraudzības valsts birojs

LATVIJAS REPUBLIKAS VIDES MINISTRIJA 

VALSTS VIDES DIENESTA 

JELGAVAS REĢIONĀLĀ VIDES PĀRVALDE 

Reģ.Nr. 90000017078 

Kazarmes ielā 17 a , Jelgava, LV-3007, tālr.63023228, fakss63080666, e-mail jelgava.rvp@jelgava.vvd.gov.lv 

Jelgavā 

ATĻAUJA A KATEGORIJAS PIESĀRŅOJOŠAI DARBĪBAI 

Nr. JET-4-014A 

Komersanta vai firmas nosaukums: SIA „VIDES SERVISS” 

Juridiskā adrese: 

Salātu iela 7a, Bauska, LV-3901 

Vienotais reģistrācijas numurs: LV 43603000807 

Reģistrācijas datums Uzņēmumu reģistrā 

Reģistrācijas datums Uzņēmumu reģistra komercreģistrā 

1992.gada 28.aprīlī 

2003.gada 15.janvārī 

Iekārta, operators: 

Adrese: 

Teritorijas kods: 

SADZĪVES ATKRITUMU POLIGONS “GRANTIŅI” 

“Grantiņu izgāztuve”, Iecavas novads, Bauskas rajons 

“Grantiņi”, Codes pagasts, Bauskas rajons 

4064 – Iecavas novads; 

4052 – Codes pagasts 

Paredzētās piesārņojošās darbības veids atbilstoši likuma “Par piesārņojumu” 1.pielikuma (5).sadaļas 

“Atkritumu saimniecība” 4.punktam – 

Atkritumu poligoni, kuri var uzņemt vairāk nekā 10 tonnas atkritumu dienā vai kuru kopējā 

ietilpība pārsniedz 25 000 tonnas, izņemot inerto atkritumu poligonus 

un Ministru kabineta 2002. gada 9. jūlija noteikumu Nr.294 “Kārtība, kādā piesakāmas A, B un C 

kategorijas piesārņojošās darbības un izsniedzamas atļaujas A un B kategorijas piesārņojošo darbību 

veikšanai” 2.pielikuma 4.punkta: „Atkritumu apsaimniekošana”: 

4.1.apakšpunktam – iekārtas sadzīves atkritumu šķirošanai vai īslaicīgai uzglabāšanai, tai skaitā 

pārkraušanas stacijas, kuru uzņemšanas ietilpība ir līdz 30 tonnām atkritumu dienā. 

NACE kodi: 38.11; 38.21; 37.00 

Atļaujas iesnieguma pieņemšanas datums: 2008.gada 20.maijs 

Atļauja izsniegta jaunai piesārņojošai darbībai. 

Izsniegšanas datums: 

Atļauja derīga līdz: 

Direktors: 

z.v. 

2008.gada 1. augustā 

2013.gada 31. jūlijam 

H. Verbelis 

Lēmumu par atļaujas izsniegšanu vai atļaujas nosacījumiem var apstrīdēt Vides pārraudzības valsts birojā 30 

dienu laikā no lēmuma spēkā stāšanās dienas. 

Atļaujas nosacījumus var pārskatīt visā tās darbības termiņa laikā, pamatojoties uz likuma “Par piesārņojumu” 

32. panta 3. 1 daļu 

SIA „VIDES SERVISS” sadzīves atkritumu poligons „GRANTIŅI” _A kategorijas atļauja Nr.JET-4-014A 

1

Saturs 

A sadaļa 

Vispārīgā informācija par atļauju ............................................................................ 3 

1. Normatīvie akti, uz kuriem pamatojoties izsniegta atļauja ............................ 3 

2. Atļaujas derīguma termiņš un jauna iesnieguma iesniegšanas termiņš ......... 4 

3. Informācija par to, kam nosūtītas atļaujas kopijas ......................................... 4 

4. Norāde par ierobežotas pieejamības informāciju........................................... 4 

5. Informācija par apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas iespējām............................. 5 

6. Citas saņemtās atļaujas, kuras aizstāj šī atļauja ............................................. 5 

B sadaļa 

Pieteiktā darbība un iesnieguma novērtējums .......................................................... 5 

7. Pieteiktās darbības īss apraksts ...................................................................... 5 

8. Atrašanās vietas novērtējums....................................................................... 12 

9. Komentāri (norādot kuri ir ņemti vērā) ....................................................... 12 

10. Iesnieguma novērtējums............................................................................... 13 

C sadaļa 

Atļaujas nosacījumi.................................................................................................. 22 

11. Nosacījumi uzņēmuma darbībai................................................................... 22 

12. Resursu izmantošana.................................................................................... 23 

13. Gaisa aizsardzība.......................................................................................... 26 

14. Notekūdeņi ................................................................................................... 27 

15. Troksnis........................................................................................................ 31 

16. Atkritumi ...................................................................................................... 31 

17. Prasības augsnes, grunts, kā arī pazemes ūdeņu aizsardzībai ...................... 36 

18. Nosacījumi iekārtas darbībai netipiskos apstākļos....................................... 37 

19. Nosacījumi avāriju novēršanai un darbībām ārkārtas situācijās .................. 37 

20. Prasības informācijai, kas sniedzama vides institūcijām, ja pārkāpti atļaujas 

nosacījumi, vai notikusi avārija.......................................................................... 38 

21. Nosacījumi vides valsts inspektoru regulārām kontrolēm ........................... 38 

Pielikumi................................................................................................................ ..39 

1. Iesnieguma kopsavilkums ..........................................................................39-42 

2. Tabulas.........................................................................................................43-48 

3. Sadzīves atkritumu poligonā „Grantiņi” ievedamo atkritumu veidi ...........49-55 

4. Monitoringa vietu izvietojuma shēma............................................................56 

5. Sabiedriskās apspriešanas protokols..............................................................57-59 

6.Valsts aģentūras Sabiedrības veselības aģentūras Jelgavas filiāles vēstule.....60 

7. Codes pagasta padomes vēstule......................................................................61 

8. Iecavas novada Domes vēstule.......................................................................62 


2

A SADAĻA 

VISPĀRĪGĀ INFORMĀCIJA PAR ATĻAUJU 

1. Normatīvie akti, uz kuriem pamatojoties izsniegta atļauja 

SIA „VIDES SERVISS” sadzīves atkritumu poligonam „Grantiņi” A kategorijas atļauja izsniegta, 

pamatojoties uz: 

Latvijas Republikas likumiem: 

- 2006.gada 2.novembra likumu "Vides aizsardzības likums". 

- 2001.gada 1.jūlija likumu "Par piesārņojumu". 

- 2001.gada 1.marta likumu "Atkritumu apsaimniekošanas likums". 

- 1997.gada 5.februāra likumu "Aizsargjoslu likums". 

- 2005.gada 29.decembra likumu "Dabas resursu nodokļa likums". 

- 1997.gada 6.jūnija likumu "Valsts statistikas likums". 

- 1996.gada 2.maija likuma "Par zemes dzīlēm". 

- 2002.gada 1.oktobra likumu "Ūdens apsaimniekošanas likums". 

- 1997.gada 11.marta likumu "Par mērījumu vienotību". 

- 1998.gada 1.aprīļa likumu "Ķīmisko vielu un ķīmisko produktu likums". 

Ministru kabineta noteikumiem: 

- MK 2002.gada 9.jūlija noteikumiem Nr.294 "Kārtība, kādā piesakāmas A, B un C kategorijas 

piesārņojošās darbības un izsniedzamas atļaujas A un B piesārņojošās darbības veikšanai". 

- MK 2007.gada 19.jūnija noteikumiem Nr.404 "Dabas resursu nodokļa aprēķināšanas un 

maksāšanas kārtība un kārtība, kādā izsniedz dabas resursu lietošanas atļaujas". 

- MK 2006.gada 13.jūnija noteikumiem Nr.474 "Atkritumu poligonu ierīkošanas, atkritumu 

poligonu un izgāztuvju apsaimniekošanas, slēgšanas un rekultivācijas noteikumi". 

- MK 2004.gada 30.novembra noteikumiem Nr.985 "Par atkritumu klasifikatoru un īpašībām, 

kuras padara atkritumus bīstamus". 

- MK 2004.gada 20.aprīļa noteikumiem Nr.365 "Noteikumi par atkritumu pārstrādes, 

reģenerācijas un apglabāšanas veidiem". 

- MK 2001.gada 28.augusta noteikumiem Nr.319 "Bīstamo atkritumu uzskaites, identifikācijas, 

uzglabāšanas, iepakošanas, marķēšanas un pārvadājumu uzskaites kartība". 

- MK 2006.gada 25.aprīļa noteikumiem Nr.332 "Noteikumi par azbesta izstrādājumu ražošanas 

radīto vides piesārņojumu un azbesta atkritumu apsaimniekošanu". 

- MK 2004.gada 20.janvāra noteikumiem Nr.43 "Aizsargjoslu ap ūdens ņemšanas vietām 

noteikšanas metodika". 

- MK 2003.gada 1.janvāra noteikumiem Nr.235 "Dzeramā ūdens obligātās nekaitīguma un 

kvalitātes prasības, monitoringa un kontroles kārtība". 

- MK 2007.gada 9.janvāra noteikumiem Nr.40 "Noteikumi par valsts metroloģiskai kontrolei 

pakļauto mērīšanas līdzekļu sarakstu". 

- MK 2002.gada 22.janvāra noteikumiem Nr.34 "Noteikumi par piesārņojošo vielu emisiju ūdenī". 

- MK 2002.gada 12.marta noteikumiem Nr.118 "Noteikumi par virszemes un pazemes ūdeņu 

kvalitāti". 

- MK 2004.gada 17.februāra Nr.92 "Prasības virszemes ūdeņu, pazemes ūdeņu un aizsargājamo 

teritoriju monitoringam un monitoringa programmu izstrādei". 

- MK 2000.gadsa 1.februāra Nr.38 "Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 222-99 

“Ūdensapgādes ārējie tīkli un būves""; 

- MK 1999.gada 15.jūnija Nr.214 "Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 223-99 

„Kanalizācijas ārējie tīkli un būves"". 

- MK 2002.gada 12.marta noteikumiem Nr.107 "Ķīmisko vielu un ķīmisko produktu 

klasificēšanas, marķēšanas un iepakošanas kārtība". 


3

- MK 2002.gada 22.oktobra noteikumiem Nr.466 "Noteikumi par ķīmisko vielu un ķīmisko 

produktu uzskaites kārtību un datu bāzi". 

- MK 2004.gada 27.jūlija noteikumiem Nr.626 "Noteikumi par piesārņojošas darbības izraisīto 

smaku noteikšanas metodēm, kā arī kārtību, kādā ierobežo šo smaku izplatīšanos". 

- MK 2006.gada 05.decembra noteikumiem Nr.981 "Noteikumi par mērīšanas līdzekļu 

atkārtoto verificēšanu, verificēšanas sertifikātiem un verificēšanas atzīmēm". 

- MK 2007.gada 24.aprīļa noteikumiem Nr.281 "Noteikumi par preventīvajiem un sanācijas 

pasākumiem un kārtību, kādā novērtējams kaitējums videi un aprēķināmas preventīvo, 

neatliekamo un sanācijas pasākumu izmaksas". 

- MK 2004.gada 09.novembra noteikumiem Nr.923 "Elektrisko un elektronisko iekārtu 

atkritumu apsaimniekošanas noteikumi". 

2. Atļaujas derīguma termiņš un jauna pieteikuma iesniegšanas termiņš 

Atļauja uzsāk darbību pēc sadzīves atkritumu poligona „Grantiņi” nodošanas ekspluatācijā. 

Atļauja A kategorijas piesārņojošo darbību veikšanai Nr. JET-4-014A 

izsniegta 

derīga līdz 

2008.gada 1. augustā 

2013.gada 31. jūlijam 

° Iesniegums jaunas atļaujas saņemšanai jāiesniedz ne vēlāk kā 90 dienas pirms izsniegtās A 

kategorijas atļaujas derīguma termiņa beigām, t.i. 2013. gada 1.maijam. 

° Saskaņā ar likuma „Par piesārņojumu” 30.panta 1. daļu un Ministru kabineta 2002.gada 9.jūlija 

noteikumu Nr.294 4.2. punktu vismaz 180 dienas pirms A kategorijas darbības būtiskām 

izmaiņām piesārņojošā darbībā reģionālajā vides pārvaldē iesniegt iesniegumu, lai izvērtētu, 

vai šī izmaiņa uzskatāma par būtisku izmaiņu un vai ir nepieciešams izdarīt grozījumus atļaujas 

nosacījumos. 

° Saskaņā ar likuma „Par piesārņojumu” 32. panta 4.daļu iesniegumu jaunas atļaujas saņemšanai 

vai būtiskas izmaiņas ieviešanai piesārņojošā darbībā iesniegt Jelgavas reģionālajā vides pārvaldē 

viena mēneša laikā pēc sekojošu apstākļu atklāšanas: 

- ja ir saņemta informācija par piesārņojuma negatīvo ietekmi uz cilvēka veselību vai vidi, ir 

pārsniegti vides kvalitātes normatīvu robežlielumi vai izdarīti grozījumi normatīvajos aktos, 

kas nosaka vides kvalitātes normatīvus; 

- ja saskaņā ar valsts institūciju atzinumu procesa drošības garantēšanai ir nepieciešams lietot 

citu tehnoloģiju; 

- ja to nosaka citi normatīvie akti; 

- ja iekārtas radītais piesārņojums ir tik būtisks, ka atļaujas nosacījumus vai tajā noteiktos 

emisijas limitus nepieciešams pārskatīt vai noteikt atļaujā jaunus emisijas limitus. 

3. Informācija par to, kam nosūtītas atļaujas kopijas (arī elektroniski). 

Atļaujas kopijas A kategorijas piesārņojošo darbību veikšanai ir nosūtītas: 

- Vides pārraudzības Valsts birojam (arī elektroniski irena.grinberga@vpvb.gov.lv), 

- Sabiedrības veselības aģentūras Jelgavas filiālei, Jelgavas nodaļai elektroniski jvhig@sva.lv. 

- Iecavas novada Domei, Iecava, Skolas iela 4, LV-3913 elektroniski dome@iecava.lv 

- Codes pagasta padomei, „Ābelītes”, p/n Code, Codes pagasts elektroniski code@bauskarp.lv 

4. Norāde par ierobežotas pieejamības informāciju 

Ierobežotas pieejamības informācija nav noteikta. 


4

5. Informācija par apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas tiesībām 

Svītrots saskaņā MK 2005.gada 26.jūlija noteikumiem Nr.567 "Grozījumi MK 2002.gada 9.jūlija noteikumos 

Nr.294 "Kārtība, kādā piesakāmas A, B un C kategorijas piesārņojošās darbības un izsniedzamas atļaujas A 

un B kategorijas piesārņojošo darbību veikšanai". 

6. Citas saņemtās atļaujas, kuras aizstāj šī atļauja 

Atļauja A kategorijas piesārņojošai darbībai Nr.JET-4-014A izsniegta sadzīves atkritumu poligona 

„Grantiņi” darbības uzsākšanai. 

B SADAĻA 

PIETEIKTĀ DARBĪBA UN PIETEIKUMA NOVĒRTĒJUMS 

7. Pieteiktās darbības īss apraksts 

Atbilstoši Zemgales reģionālo atkritumu apsaimniekošanas plānam 2007.-2013.gadam, Jelgavas, 

Dobeles, Bauskas pilsētu un rajonu pašvaldību vajadzībām tika izstrādāts „Zemgales reģionālais 

atkritumu apsaimniekošanas projekts”, kura viens no mērķiem ir mūsdienu prasībām atbilstoša 

sadzīves atkritumu poligona izbūve blakus esošajai sadzīves atkritumu izgāztuvei „Grantiņi”, kas 

atrodas uz Codes un Iecavas pagastu robežas. 

Bauskas rajona sadzīves atkritumu noglabāšanai projekts paredz visu rajonā atrodošos mazo 

izgāztuvju slēgšanu un rekultivāciju, sadzīves atkritumu izgāztuves „Grantiņi” rekonstrukciju – vecās 

izgāztuves rekultivāciju un jaunā poligona izbūvi. 

2007.gadā izstrādāts tehniskais projekts „Atkritumu poligons „GRANTIŅI””. 

Darbs veikts pēc Jelgavas un Bauskas pašvaldību kopīgās aģentūras „Zemgales EKO” līguma 

„Zemgales reģiona sadzīves atkritumu poligonu projektēšana un būvniecība un esošo atkritumu 

izgāztuvju rekultivācija”, kas tika noslēgts 2006.gada 7.novembrī ar konsorciju „KBKF”, vadošais 

partneris AS „KOGER & PARTNERID”. Skiču projektam pievienoti topogrāfiskie uzmērījumi un 

inženierģeoloģiskie izpētes dati. 

Iekārtu un ražošanas procesu izvēle balstās uz vairākiem pamata principiem: 

- atbilstība Latvijas noteikto normu un Eiropas Savienības direktīvu un tehnisko norādījumu prasībām; 

- atbilstība labākiem pieņemamiem tehniskiem paņēmieniem patlaban un perspektīvā; 

- tehnoloģiskā elastība un spēja piemēroties mainīgam atkritumu sastāvam un pieaugošām normu 

prasībām attiecībā uz nošķirojamo atkritumu daļu; 

- drošums ekspluatācijā attiecībā uz vidi un cilvēku veselību; 

- ekonomiskums un spējas darboties bez būtiskiem remontiem ievērojamu poligona ekspluatācijas 

laika posmu. 

Minētās prasības ir iestrādātas sadzīves atkritumu poligona „Grantiņi” izveides tehniskajos 

noteikumos un piegādes līgumu darba uzdevumos. 

Jauno sadzīves atkritumu poligonu „Grantiņi” ierīkoja blakus jau esošajai sadzīves atkritumu 

izgāztuvei „Grantiņi”, kura projekta ietvaros tiek rekultivēta. 

Sadzīves atkritumu poligons „Grantiņi” atrodas uz zemes gabaliem: 

- nekustamais īpašums „Grantiņu izgāztuve”, Iecavas novadā tā kadastra numurs ir 4064 014 0344, 

platība 6.32 ha. Īpašums pieder Bauskas pilsētas domei; 

- nekustamais īpašums „Grantiņi”, Codes pagastā, tā kadastra numurs ir 4052 002 0056, platība 

2.4 ha. Īpašums pieder Bauskas pilsētas domei. 

Zemes gabala kopējā platība ir 8.72 ha. 

Darbība 


5

Sadzīves atkritumu apglabāšana poligonā „Grantiņi”. 

Sadzīves notekūdeņu, virszemes noteces ūdeņu un atkritumu apglabāšanas krātuves infiltrāta 

apsaimniekošana. Ūdens ieguve no ūdensapgādes urbuma. 

Saskaņā ar ekonomiskās darbības klasifikāciju (NACE) SIA „Vides serviss” sadzīves atkritumu 

poligona piesārņojošas darbības virziena kodi ir: 

38.11 - atkritumu savākšana (izņemot bīstamos atkritumus); 

38.21 - atkritumu apstrāde un izvietošana (izņemot bīstamos atkritumus); 

37.00 - notekūdeņu savākšana un attīrīšana. 

Plānotā jauda 

Sadzīves atkritumu poligona krātuves platība ir 10000m 2 (1ha), 

ietilpība ir 65 000 m 3 sablīvēto sadzīves atkritumu un to plānots izmantot 6-7 gadus. 

Kopā poligonā krātuves darbības laikā paredzēts apglabāt aptuveni 78 000 t sadzīves atkritumu. 

Gadā paredzēts apglabāt aptuveni 13 000t sadzīves atkritumu, 

dienā – līdz 35 tonnām sadzīves atkritumu. 

Apkalpotā atkritumu savākšanas teritorija ir Bauskas pilsētas, Bauskas rajona un Jelgavas rajona 

Elejas pagasta administratīvās teritorijas, ar kopējo platību 1947km 2 , 

kopējais apkalpoto iedzīvotāju skaits ir aptuveni 53600. 

Saskaņā ar noslēgto līgumu poligonā pieņems arī AS„L&T”(Zemgales filiāle) atkritumus. 

Poligonā tiks apglabāti tikai sadzīves un tiem pielīdzināmie atkritumi, atbilstoši atkritumu 

klasifikatoram, paredzēti deponēšanai mājsaimniecības, rūpniecības, parku un dārzu, ielu tīrīšanas, 

būvniecības atkritumi. 

Papildus poligona teritorijā atsevišķi nodalītajā asfaltētā laukumā (500m 2 ) tiks vākti un īslaicīgi 

uzglabāti zaļie un liela izmēra atkritumi. 

Darbinieku skaits 

Kopējais plānotais darbinieku skaits poligonā – 5 darbinieki. 

Darba stundas 

Sadzīves atkritumu poligons darbosies nepārtraukti 365 dienas gadā. 

Darba laiks no plkst. 8.00-17.00. – ziemas periodā; vasaras periodā 8.00-21.00. 

Ražošanas un palīgprocesu apraksts 

Atkritumu poligons „Grantiņi” ietver šādus galvenos infrastruktūras elementus: 

- atkritumu apglabāšanas krātuve – 10000 m 2 , 

- asfaltēti iekšējie ceļi un laukumi (ar asfaltbetona segumu) – 845 m 2 , 

- administratīvā ēka – 67,2 m 2 , sarga ēka – 30 m 2 , 

- ugunsdzēsības ūdens baseins – 400 m 2 ,dziļums 2.7m, 

- infiltrāta savākšanas sistēma ar infiltrāta tvertni un baseinu, ieskaitot sūkņu stacijas, 

- infiltrāta uzkrāšanas baseins – 400 m 2 , 

- pārtīrāmie attīrīšanas baseini – 3500 m 2 , 

- kontroles- reģistrācijas sistēma – svaru tilts, barjeras un viedkaršu sistēma, 

- iekšējā elektroapgāde – no transformatora apakšstacijas, kas ietver arī teritorijas 

apgaismošanai nepieciešamo jaudu, 

- lietus ūdens kanalizācija un sadzīves notekūdeņu kanalizācijas sistēma, 

- ūdens apgādes sistēma un ūdensapgādes urbums, 

- grants pievadceļš (840m garš no šosejas Rīga-Bauska) – 5000 m 2 , 

- inspekcijas ceļš (670m garš) – 2345 m 2 , 

- 2 m augsts žogs ap visu poligona teritoriju un vārti iebraukšanai. 

Poligona darbībai teritorijā ir izveidotas sekojošas funkcionālās zonas: atkritumu pieņemšanas un 

apstrādes zona, atkritumu apglabāšanas zona, infrastruktūras zona. 


6

Visa poligona teritorija ir iežogota ar 2 m augstu žogu. 

Poligona ekspluatācija ietver sekojošas galvenās darbības: 

► atkritumu pieņemšana, reģistrācija un kontrole, 

► atkritumu apglabāšana, 

► infiltrāta un citu notekūdeņu apsaimniekošana, 

► poligona infrastruktūras objektu normālas darbības nodrošināšana, 

► monitorings. 

Atkritumu pieņemšana un reģistrācija 

Atkritumu pieņemšanai paredzēts kontrolpunkts uz iebraucamā ceļa pie administrācijas ēkas. 

Kontrolpunktā notiks atkritumu kravu reģistrēšana, atkritumu vizuālā pārbaude, atkritumu kravas 

svēršana un nosūtīšana uz atkritumu šķirošanas laukumu vai atkritumu apglabāšanas krātuvi. 

Atkritumu daudzuma noteikšanai paredzēts svērt uz svaru tilta poligonā iebraucošo un iztukšoto 

izbraucošo transporta līdzekli. 

Pie svaru tilta uzstādīta „Smart” karšu sistēma, kura ļaus identificēt klientu, saņemt informāciju par 

tam piešķirtajiem limitiem, kā arī atvieglinās un paātrinās operatora – atkritumu pieņēmēja darbu. 

Asfaltēts šķirošanas laukums aptuveni 500m 2 platībā ir paredzēts zaļo un liela izmēra atkritumu 

īslaicīgai uzglabāšanai. 

Atkritumu apglabāšanas zona 

Poligona teritorijas ziemeļrietumu daļā ir izbūvēta atkritumu apglabāšanas I kārtas krātuve ar platību 

1.0 ha, ko paredzēts izmantot 6-7 gadus. 

Krātuves ietilpība ir 65 000m 3 sablietēto sadzīves atkritumu. 

Krātuves konfigurācija ir taisnstūris ar platāko malu 183 m R.A. virzienā un šaurāko malu 42m D.Z. 

virzienā. 

Atkritumu krātuves pamatni veido: 

- noplanēta, noblietēta esošā grunts, 

- bentonītmāla paklājs, 

- HDPE ģeomembrāna, 

- ģeotekstils, 

- 500 mm biezs filtrējošais slānis ar filtrācijas koeficients vismaz 10 -3 m/s, t.sk. kolektors 

infiltrāta savākšanai (diametrs – 250 mm), ar 300 mm biezu oļu drenāžas slāni gar malām 

un 500 mm virs caurules. 

HDPE ģeomembrāna ir galvenais komponents krātuvē, kuras uzdevums ir nodrošināt grunts un 

gruntsūdeņus aizsardzību no piesārņojuma ar …………..infiltrātu. Šī ģeomembrāna ir mehāniski 

izturīga, ilgstoši ekspluatējama, droša pret infiltrāta agresīvo iedarbību, kontaktā ar ķīmiskām vielām 

savas īpašības praktiski nemaina. 

Ir izstrādāta krātuves teritorijas izmantošanas secības shēma, kas paredz tās iedalījumu sektoros, lai 

pēc iespējas samazinātu atkritumu slāņa atklāto virsmu un, tādējādi, minimizētu infiltrāta veidošanos. 

Katrā no sektoriem ir infiltrāta savākšanas sistēma, kas nodrošina infiltrāta savākšanu un novadīšanu 

uz infiltrāta uzkrāšanas baseinu. 

Krātuves piepildīšana tiks sākta ar 1.sektoru, apglabājot atkritumus pēc uzstumšanas principa. 

Ievestie atkritumi krātuvē tiks izbērti, vizuāli apsekoti un uzstumti apglabāšanai. 

Atkritumus paredzēts apglabāt pa kārtām 50 cm biezumā un blietēt ar kompaktoru. 

Izveidojusies sablīvētā kārta 2,0-2,5 m biezumā tiks pārklāta ar grunti. 

Sausajā periodā, lai novērstu atkritumu pašaizdegšanos, paredzēts atkritumus mitrināt ar infiltrātu, 

pārsūknējot to no infiltrāta uzkrāšanas baseina. 

Ja krātuvē ievestajos atkritumos tiks konstatēti bīstamie atkritumi, tie tiks izņemti un novietoti šim 

gadījumam paredzētajā bīstamo atkritumu savākšanas konteinerā. 

Krātuves teritorija tiks aprīkota ar putnu atbaidīšanas ierīci. 

Apkārt krātuvei ir izveidots 3,5 m augsts sānu valnis, uz kura atrodas inspekcijas ceļš, lai varētu 


7

kontrolēt un pārraudzīt teritoriju, kā arī krātuves ekspluatāciju. 

Virszemes noteces ūdeņu savākšanai ap krātuvi ir izveidots novadgrāvis, kas savienots ar 

meliorācijas grāvi. 

Krātuves ekspluatācijas gaitā tiks uzstādīti pārvietojami sieta žogi vieglās atkritumu frakcijas 

uztveršanai, ņemot vērā valdošo vēju virzienu, kā arī tiks veikta regulāra teritorijas tīrīšana un 

piesārņojuma kontrole. 

Infiltrāta savākšana un apsaimniekošana 

Infiltrāts ir šķidrums, kurš ir izsūcies caur apglabātajiem atkritumiem, un filtrācijas procesā ir 

bagātinājies ar izšķīdinātajām vai suspendētajām vielām. Tāpēc, infiltrāts satur ievērojamas dažādu 

piesārņojošo vielu koncentrācijas, kuru iekļūšana virszemes ūdeņos un gruntsūdeņos vai apkārtējā 

vidē nav pieļaujama to kaitīgās iedarbības dēļ. 

Infiltrāta savākšanas sistēma paredzēta infiltrāta ūdeņu atkritumu krātuvē savākšanai, novadīšanai uz 

uzkrāšanas baseinu un tālākai izvešanai uz notekūdeņu attīrīšanas iekārtām vai, nepieciešamības 

gadījumā, padodot ar jaudīgiem sūkņiem atpakaļ uz poligona krātuvi izsmidzināšanai uz 

atkritumiem. 

Tā kā krātuves pamatnes kritumi abos virzienos nodrošina labu infiltrāta noplūdi, infiltrāta 

savākšanai iebūvējama viena drenu caurule krātuves garenvirzienā dienvidu vaļņa iekšējā malā, 

iztiekot bez krātuves šķērsvirzienā iebūvējamām caurulēm. 

Drena diametrā 250 mm paredzēta infiltrāta savākšanai no poligona krātuves, kuras visa aktīvā 

virsma ir 9200 m 2 . Infiltrāta savākšanas sistēma ietver: 

- infiltrāta drenu zem krātuves; 

- gludsienu pievienojuma posmus; 

- infiltrāta kolektora aku; 

- savācējkolektoru; 

- infiltrāta savākšanas baseinu; 

- betona balsta mezglu caurules šķērsojumam ar ģeomembrānu; 

- kolektoru infiltrāta padošanai paštecē uz infiltrāta savākšanas baseinu; 

- iegremdējamo sūkni un lokano spiedvadu infiltrāta padošanai uz krātuves virsmas vai 

autocisternā. 

Uzsākot poligona ekspluatāciju, jāveic pētījumi infiltrāta faktiskā daudzuma un sastāva noteikšanai, 

lai optimizētu attīrīšanas ietaišu darbības tehnoloģisko procesu. 

Aprēķināts, ka paredzamais infiltrāta daudzums krātuvē poligona ekspluatācijas sākuma periodā būs 

2 088 m 3 /gadā. 

Uz attīrīšanas ietaisēm sākuma periodā izvedamā infiltrāta daudzums paredzēts 5.3 m 3 /dienā 

(ierīkojot izmidzināšanas sistēmu, šo daudzumu vidēji var samazināt 2-3 reizes). 

Galveno materiālu apjomi 

Apjomos ietilpst krātuves drenāžas cauruļu, gludsienu cauruļu posmu, aku, kolektoru, infiltrāta 

uzkrāšanas baseina, lietus ūdeņu izvadīšanas meliorācijas grāvī elementu (caurules, aizbīdņi, 

izlaides) un infiltrāta izsmidzināšanas atpakaļ krātuvē sūknētavas ar sūkni un cauruļu izbūve objektā. 

Infiltrāta spiedvads (HDPE caurules d=90, PN=10) - 4,0 m garš. 

Drenāžas sistēmas caurules pievienotas kopējam infiltrāta savākšanas kolektoram. 

Infiltrāta savākšanas kolektorā, krātuves malā, ir paredzēti aizbīdņi, kuri nosacīti sadala infiltrāta 

savākšanas sistēmu trīs daļās. 

Infiltrāta kolektors projektēts atkritumu krātuves ārpusē, no pieslēguma akas uz infiltrāta uzkrāšanas 

baseinu. 

Reljefa un izvēlēto krātuves augstuma atzīmju dēļ iespējams infiltrātu novadīt uz uzkrāšanas baseinu 

pašteces ceļā. 

Infiltrāta kolektoram ir projektētas PE gludsienu caurules d = 250 mm no krātuves līdz baseinam. Tā 

kritums i = 0.004. Infiltrāta kolektora garums – 21 metrs. 


8

Infiltrāta kolektora trasē projektēta viena PVC pieslēguma aka un izlaide baseinā. 

Sistēmas sadalīšana nodrošina tīrā lietus ūdens novadīšanu apkārtējā teritorijā, krātuves 

ekspluatācijas sākuma periodā, lai tas nebūtu jānovada uz infiltrāta baseinu. 

Tādā veidā tiek samazināts infiltrāta daudzums krātuves ekspluatācijas sākuma periodā. 

Infiltrāta drenāžas sistēma ir izveidota tā, lai varētu veikt drenu sistēmas skalošanu. 

Infiltrāta uzkrāšanas baseins 

Infiltrāta uzkrāšanas baseins projektēts un izbūvēts tā, lai tas spētu uzkrāt infiltrātu vismaz ar 7 dienu 

rezervi, pie maksimālā diennakts nokrišņu daudzuma. 

Infiltrāta daudzums tika aprēķināts ņemot vērā hidrometeoroloģiskos apstākļus un infiltrāta baseina 

izmērus. Infiltrāta baseina izmēri plānā 11,80 x 17, 80 m jeb 211 m 2 , pie 2,20 m augstuma, tā darba 

tilpums ir 260m 3 . Vidējā gada notekūdeņu daudzuma gadījumā baseins kalpos 49 dienu uzkrājumam. 

Absolūti maksimālais diennakts nokrišņu daudzums Bauskai ir 48 mm/dienā, tad maksimālais 

infiltrāta daudzums uz visas infiltrāta baseina platības būs: Q d = 0,048x0,31x9200=136,9 m 3 /dienā 

vai 5,71 m 3 /stundā. Baseina apjoms paredzēts 1,7 dienu uzpildei pie max dienas nokrišņu daudzuma. 

Infiltrāta uzkrāšanas baseins tiek veidots no sekojošām kārtām: 

- esošā grunts; 

- bentonītmāla paklājs; 

- HDPE ģeomembrāna; 

- ģeotekstils. 

Baseins novietots krātuves austrumu pusē ieplakā aiz vaļņa esošajā pļavā, vienā kompleksā ar 

eksistējošo attīrīšanas iekārtu - dīķu sistēmu no esošās izgāztuves. Rokot baseinu ar nogāzēm 1:2, tā 

pamatne, izmērā 3 x 9m atrodas uz absolūtās atzīmēs 26,50 m. Baseinu no trīs pusēm iežogo uzbērts 

2,3 m augsts valnis, kurš piekļaujas jau senāk izveidotajai nogāzei, kuras augšējā virsma kalpo kā 

apbraucamais ceļš ap visu poligonu. Baseina pamatni un visas četras sānu malās projekts paredz 

“oderēt“ ar bentonītmāla paklāju, kura filtrācijas koeficients nav lielāks kā 10 -9 m/s. Uz tā uzklājama 

2 mm bieza ģeomembrāna, kuras augšējā mala noenkurojama kopā ar bentonītmāla paklāju šķembu 

klājumā ap baseinu izveidotajā celiņā. Apakšējā baseina plakne noklājama ar 50 mm biezu smilts 

slāni, kurš nosedzams ar Eko plātnēm. Projektētais ūdens līmenis baseinā 28,70 m. 

Infiltrāta kolektora izlaide baseinā projektēta ar teknes absolūto atzīmi 27,00 m, tukšošanas vada 

teknes līmenis uz absolūtās atzīmes 26,55 m 

Gada sausajā periodā daļu infiltrāta no infiltrāta uzkrāšanas baseina paredzēts izsmidzināt atpakaļ uz 

atkritumu krātuvi ar nolūku novērst atkritumu pašaizdegšanos. Infiltrāta pārsūknēšana uz krātuvi 

notiks ar sūkni, kas īpaši konstruēts neattīrīta infiltrāta sūknēšanai agresīvā vidē. 

To infiltrāta daļu, kas netiks izsmidzināta uz krātuves virsmas, transportēs uz Bauskas pilsētas NAI. 

Pārējās infrastruktūras elementu raksturojums 

Administrācijas ēka 

Tiks rekontruēts vecais administrtīvās ēkas korpuss. 

Kopējā ēkas platība ir 67,2 m 2 . Administratīvā ēka nodrošina sekojošas funkcijas: 

- dispečera-apsardzes, 

- grāmatvedības ar svaru darbības uzskaiti, 

- poligona vadību, 

- centralizētā elektro patēriņa sadali. 

Sakari – mobilie vai ar rācijām pieslēdzot tām apsardzes un ugunsdrošības sistēmas. 

Apkure – elektriskā komplektā ar siltumsūkņiem, kas izmantos apglabāto atkritumu un gruntsūdeņu 

siltumu. Ūdensapgāde – no ūdensapgādes urbuma. Elektroapgāde – 3 fāzu 380/220 V. 

Sadzīves notekūdeņi tiks attīrīti notekūdeņu attīrīšanas iekārtās „DCB-4K” ar jaudu 4 m³/diennaktī. 

Ūdens apgāde un notekūdeņu savākšana 

Ūdens apgāde poligonā ir paredzēta no ūdensapgādes urbuma, kas atrodas pievadceļa malā. Ūdens 

apgādes urbums “Grantiņu izgāztuve” ierīkots 2008.gadā, LVĢMA Nr.22988. 


9

Urbums izbūvēts ~ 180 m dziļumā. Dziļurbuma sūknis. Automātiskā vadība. Ražība 3 l/s. 

Ūdensapgādei tiks izmantots iegremdējamais sūknis, kas pados ūdeni uz sūkņu māju, kas atrodas 

virs urbuma, un no turienes ūdens tiks padots visai teritorijai. Urbums ir iežogots atbilstoši stingrās 

aizsardzības zonai. 

Esošo ūdensapgādes urbumu “Grantiņi” (ierīkots 1988.gadā, LVĢMA Nr.16774, 198m dziļš) 

paredzēts rekonstruēt, pašlaik tas ir rezervē. 

Saimnieciskās kanalizācijas aka 

Sadzīves notekūdeņu savākšana tiek paredzēta no administratīvās ēkas ar kopējo strādājošo skaitu 

līdz 7 cilvēkiem. Sadzīves notekūdeņi tiks attīrīti notekūdeņu attīrīšanas iekārtās „DCB-4K” ar jaudu 

4 m³/diennaktī, tālāk tiks novadīti novadgrāvī (identifikācijas Nr.N200744). 

Svari 

Svaru tilta garums – 18 m. Virszemes tipa. Svēršanas robeža no 0.03 – 60 t. Svēršanas precizitāte – 

30 kg.Vispārējā sistēma ir projektēta tā, lai ienākošo sadzīves atkritumu avots un daudzums tiktu 

reģistrēts ar unikālo bārkodu, kas piešķirts katram piegādes transporta līdzeklim. Katra krava tiks 

atsevišķi (unikāli) reģistrēta, lietojot bārkoda sistēmu. 

Ugunsdrošības ūdens baseins 

Atklāta tipa. Dziļums 2,7 m. Uzpilde tiek paredzēta no lietus ūdens un ūdensvada tīkla, ja 

nepieciešams. Ugunsdzēsības baseina novietojums ir risināts tā, lai tas nosegtu visu teritoriju (Rmax 

= 200 m). Ugunsdzēsības baseinu paredzēts izveidot no HDPE ģeomembrānas. Ugunsdzēšanas 

mašīnām tiek paredzētas akas ūdens ņemšanai. Apkārt baseinam paredzēts 1,5 m augsts žogs. 

Lietus ūdens savākšanas un attīrīšanas iekārtas. 

Visiem laukumiem, kuri ir noklāti ar asfaltbetona segumu tiek paredzēta lietus ūdens savākšanas 

sistēma. Pēc lietus ūdens savākšanas, tas nonāk attīrīšanas iekārtās, kas strādā gan kā smilšu ķērājs, 

gan eļļas filtrs. Attīrītais ūdens tiek novadīts ugunsdzēsības baseinā. 

Zibens aizsardzība 

Visām ēkām tiks paredzēta zibens aizsardzības sistēma, kā arī ugunsdzēsības sistēma telpu iekšpusē. 

Apsardzes sistēma 

Ārējā- ar novērošanu. Iekšējā-drošības un ugunsdrošības signalizācija. 

Žogs 

Poligona teritorija, pa perimetru, tiek nožogota ar vismaz 2,0 m augstu žogu, ka arī ir paredzēts 

ierīkot divus vārtus. Žoga garums – 1010 m. 

Dezinfekcijas laukums 

Aiz platformas svariem pie ieejas atrodas mobila dezinficējoša iekārta, lai novērstu trakumsērgas 

epidēmiju vai citas slimības. 

Poligona darbības vides stāvokļa monitorings 

Visā poligona darbības laikā vides monitorings un kontrole ietver: 

- gruntsūdens (pazemes ūdeņu) monitoringu, 

- virszemes ūdeņu monitoringu, 

- infiltrāta sastāva monitoringu, 

- poligona gāzes savākšanas sistēmas darbības kontroli un monitoringu (pēc gāzes savākšanas 

sistēmas izveides), 

- apglabātās atkritumu masas monitoringu. 

Ņemot vērā poligona „Grantiņi” paredzētās darbības koncepciju atkritumu plūsma poligonā 

shematiski attēlota zemāk pievienotajā shēmā (skat. atļaujas 11.lp): 

Atkritumu plūsmas sadalījums poligonā „Grantiņi” 

Pievadceļš poligonam 


10

Uz pieņemšanas – reģistrācijas zonu 

Uz laukumu atkritumu savākšanai 

no iedzīvotājiem 

Uz poligona krātuvi 

Nodošana otrreizējai pārstrādei/ 

Konteiners bīstamajiem atkritumiem 

Atkritumu poligona “Grantiņi” ekspluatācijas tehnoloģijas darbības shēma 

Atkritumu piegāde uz poligonu no to rašanās vietas 

Uz zaļo un lielgabarīta atkritumu 

uzglabāšanas laukumu 

Atkritumu piegāde, uzskaite un reģistrācija 

Atkritumu transportēšana uz krātuvi 

Uz otrreizējo pārstrādi 

Atkritumu izkraušana krātuvē 

Infiltrāta savākšana no krātuves 

Atkritumu apglabāšana krātuvē kārtās 

Atkritumu mitrināšana 

ugunsbīstamajā periodā 

Infiltrāta 

uzkrāšana 

infiltrāta 

k āš b i ā 

Transportēšana uz 

atkritumu krātuvi 

Rezerves uzkrāšana 

Atkritumu sablīvēšana 

Starpslāņu filtrējošā bēruma 

Rekultivācija 

Infiltrāts tiks vests 

uz NAI 

Infiltrāta 

izsmidzināšana uz 

krātuves virsmas 

Transportēšana uz 

poligonu 

Filtrējošās grunts ieguve starpslāņu 

izolācijas slāņa veidošanai 

Biogāzes utilizācija 

(perspektīvā) 

8. Atrašanās vietas novērtējums 

Sadzīves atkritumu poligons “GRANTIŅI” atrodas uz Bauskas rajona Iecavas novada un Codes 

pagasta robežas, 10 km no Bauskas pilsētas, 850m attālumā no šosejas A7 Rīga -Bauska. 


11

Poligona tiešā tuvumā apdzīvotu vietu nav. Tuvākās viensētas atrodas aiz poligona sanitārās 

aizsargjoslas robežām. Tuvākā dzīvojamā māja atrodas aptuveni 520m attālumā. 

Poligona teritorijas tiešā tuvumā neatrodas ievērojamas dabiskas ūdensteces vai ūdenstilpes. Objekts 

neatrodas upju aizsargjoslā (tuvākā upe Ikstrums atrodas aptuveni 4km attālumā no poligona) un 

īpaši aizsargājamā dabas teritorijā. Paredzētās darbības teritorijā nav konstatētas īpaši aizsargājamas 

sugas, biotopi, starptautiskas nozīmes mitrāji un mikroliegumi. 

Par apgrūtinājumiem un servitūtu teritorijā noteikti ceļi un elektrotīkli, kas ir atspoguļoti tehniskajā 

projektā un ir atpazīstami dabā. 

Jauno poligonu ierīkoja blakus jau esošajai atkritumu izgāztuvei, kura projekta ietvaros tika 

rekultivēta. Augstumu atzīmes teritorijā svārstās no 38.5m.v.j.l.rietumu daļā līdz 26.00m.v.j. l. 

teritorijā austrumu daļā, pie grāvja. 

Ģeoloģiskā uzbūve un Hidroģeoloģiskie apstākļi 

Poligona „Grantiņi” teritorija atrodas viļņotā limnoglaciālā līdzenumā ar atsevišķiem lēzeniem līdz 

5-7m augstiem, ziemeļrietumu virzienā orientētiem pauguriem. Izgāztuve ierīkota paugura nogāzē. 

Tās apkārtnē zemes virsu pārklāj dažus metrus bieza smalkgraudaina smilts. Pauguru virsotnēs un 

nogāzēs vietām sastopamas arī plānas smilts iegulas. Dziļāk seko vidēji blīvs morēnas smilšmāls ar 

nelielu oļu un grants saturu. Ap 16-20m dziļumā zem zemes virsas morēnu nomaina augšdevona 

Amulas svītas smilšakmeņi un māli ar dolomītu un merģeļu starpkārtām. 

Teritorijas ģeoloģiskā uzbūve ir sekojoša: zem atkritumiem ieguļ vidēji līdz 2m bieza viendabīga 

smalkgraudaina smilts. Dziļāk seko ūdeni vāji caurlaidīgs morēnas smilšmāls. Gruntsūdeņu līmenis 

atkarībā no atrašanās vietas reljefā un paklājošas morēnas virsmas rakstura atrodas no 0.8m līdz 2.7m 

dziļumā. To plūsma no izgāztuves ir vērsta uz austrumiem blakus esošā reljefa pazeminājuma 

virzienā. 

Ekspluatējamie pazemes ūdens horizonti saistīti ar devona iežiem un atrodas samērā dziļi. Tie ir 

nosacīti aizsargāti un izolēti ar vismaz 15m biezo morēnas smilšmālu un Amulas svītas mālainajiem 

iežiem. Mūsdienu ģeoloģisko procesu izpausmes izgāztuves apkārtnē nav novērotas, jo šo procesu 

intensitāte ir ļoti niecīga un praktiski neiespaido vidi. Novērojamie mūsdienu ģeoloģiskie procesi 

teritorijā noris ārkārtīgi lēni un neietekmē pašreizējās un iecerētās saimnieciskās darbības. Kā 

raksturīgākie mūsdienu ģeoloģiskie procesi ir teritorijas pārpurvošanās, bet tie konkrētajā iecirknī 

noris ļoti lēni un nav izteikti ārpus augsnes veidošanās procesa virzības to klejošanās virzienā. 

Ir veikti poligona dzeramā ūdens ņemšanas vietas aizsargjoslas aprēķini un konstatēts, ka iespējams 

nodrošināt kvalitatīvu dzeramo ūdeni, ievērojot Ministru kabineta 2004.gada 20.janvāra noteikumu 

Nr.43 "Aizsargjoslu ap ūdens ņemšanas vietām noteikšanas metodika" 8.2. apakšpunktā noteiktās 

prasības. Ūdens kvalitāte atbilst MK noteikumu Nr.235 "Dzeramā ūdens obligātās nekaitīguma un 

kvalitātes prasības, monitoringa un kontroles kārtība" nosacījumiem, izņemot Fe kop(1.1mg/l, 

pieļaujamais 0.4mg/l), debits3 l/sek. Tā kā ūdens horizontu izolējošo slāņu biezums ir lielāks par 20 

m, ekspluatēšanai paredzētais horizonts uzskatāms par ļoti labi aizsargātu, un stingrā režīma 

aizsargjoslas rādiuss, saskaņā ar Hidroģeoloģisko slēdzienu un aizsargjoslu aprēķinu, noteikts 10 m, 

bet ķīmiskās aizsargjoslas rādiuss ir 477 m. 

Hidrometeoroloģiskie apstākļi 

Poligona „Grantiņi” apkārtnē vidēji gadā izkrīt 670 mm nokrišņu, no kuriem 420 mm izkrīt siltajā 

sezonā (maijs – oktobris). Maksimālais nokrišņu daudzums mēnesī, saskaņā ar ilggadīgiem vidējiem 

rādītājiem ir reģistrēts maijā – 144 mm. 

Summārā iztvaikošana no augsnes ir apmēram 69% no kopējā nokrišņu daudzuma. 

Objekts atrodas Ministru kabineta noteiktajā jutīgajā teritorijā (Bauskas rajons), uz kuru attiecas 

paaugstinātas prasības ūdens un augsnes aizsardzībai no lauksaimnieciskas darbības izraisīta 

piesārņojuma ar nitrātiem, bet uzņēmums nenodarbojas ar lauksaimniecisko darbību. 

9. Lēmuma pieņemšanas procesā iesniegtie priekšlikumi (norādot, kā tie ņemti vērā) 

9.1 valsts vai pašvaldību institūciju priekšlikumi 

Ir saņemti rakstiski atzinumi un lēmumi no: 


12

1. Valsts aģentūras "Sabiedrības veselības aģentūra" Jelgavas filiāles (2008.gada 27.jūnija 

vēstule Nr.630) – nav iebildumu pret atļaujas izsniegšanu; kopija atļaujas 6. pielikumā. 

2. Codes pagasta padomes – (2008.gada 26.jūnija lēmuma protokols Nr.8) – nav iebildumu pret 

atļaujas izsniegšanu; kopija atļaujas 7. pielikumā. Priekšlikumi nav saņemti. 

3. Iecavas novada Domes – (2008.gada 18.jūnija vēstule Nr.3-17/13-1342) – nav iebildumu pret 

atļaujas izsniegšanu, kopija atļaujas 8. pielikumā. Priekšlikumi nav saņemti. 

9.2. citu valstu atbildīgo institūciju priekšlikumi, ja ir pārrobežu ietekme 

Priekšlikumi nav saņemti. 

9.3.sabiedrības priekšlikumi 

2008.gada 3.jūnijā Bauskas pilsētas Domes telpās tika organizēta SIA “Vides serviss“ A kategorijas 

piesārņojošas darbības iesnieguma sabiedriskā apspriešana. Atļaujas 5.pielikumā pievienota 

sabiedriskās apspriešanas protokola kopija). 

10. Iesnieguma novērtējums 

10.1. labāko pieejamo tehnisko paņēmienu izmantošana A kategorijas piesārņojošajām 

darbībām 

Attiecībā uz atkritumu poligoniem labākie pieejamie tehniskie paņēmieni definēti un noteikti Eiropas 

Direktīvā 1999/31/EK (1999.gada 26.aprīlis) par atkritumu poligoniem. Direktīvas prasības ir 

iekļautas 2006.gada 13.jūnija MK noteikumos Nr.474 „Atkritumu poligonu ierīkošanas, atkritumu 

poligonu un izgāztuvju apsaimniekošanas, slēgšanas un rekultivācijas noteikumi”. 

Poligona „Grantiņi” ierīkošanā ir ieviesti sekojoši labākie pieejamie tehniskie paņēmieni (LPTP): 

- atkritumu apglabāšanas krātuvē un infiltrāta uzkrāšanas baseinā speciāli izbūvētais 

pretinfiltrācijas segums atbilstoši LPTP prasībām ir ūdensnecaurlaidīgs un no ķīmiski 

noturīga materiāla, t.i., pamatnē bentonītmāla paklājs, augsta blīvuma stabilizēta polietilēna 2 

mm bieza ģeomembrāna (HDPE ģeomembrāna), kurai uzklāts ģeotekstils, 0,5 m biezs grunts 

aizsargslānis. HDPE ģeomembrāna ir galvenais komponents krātuvē, kuras uzdevums ir 

nodrošināt grunts un gruntsūdeņus aizsardzību no piesārņojuma ar infiltrātu. HDPE 

ģeomembrāna ir mehāniski izturīga, ilgstoši ekspluatējama, droša pret infiltrāta agresīvo 

iedarbību. HDPE ģeomembrānas tehniskie raksturlielumi neietver ūdensnecaurlaidības 

koeficientu, jo tas ir vairāk teorētisks, nekā praktisks lielums. Pastāv teorētiski pētījumi par 

dažu ļoti specifisku vielu caurspiešanos (difūziju) caur HDPE ģeomembrānu. Aptuveni šis 

lielums ir K=10-14 m/s (izteikti agresīviem šķīdumiem), kas ir ļoti mazs lielums. HDPE 

ģeomembrāna kontaktā ar ķīmiskām vielām savas īpašības praktiski nemaina. 

- atkritumu apglabāšanas krātuve aprīkota ar infiltrāta savākšanas un novadīšanas sistēmu, 

- infiltrāta uzkrāšanas baseins būvēts no ūdensnecaurlaidīga un ķīmiski noturīga materiāla, 

aprīkots ar infiltrāta ieplūdes apjoma mērīšanas aprīkojumu un infiltrāta paraugu noņemšanas 

vietu, 

- paredzēti pārvietojami žogi aizsardzībai pret atkritumu izplatīšanu vējā, 

- ierīkota virszemes un pazemes ūdeņu piesārņojuma monitoringa sistēma, 

- atkritumu apglabāšanas krātuve poligona teritorijā nodalīta ar 3.5m augstuma aizsargvalni, 

- paredzēta transportlīdzekļu riepu dezinfekcija, 

- nodrošināti ugunsdzēsības līdzekļi poligona teritorijā. 

- perspektīvā (ne šīs atļaujas piecu gadu darbības laikā) paredzēts poligonu aprīkot ar poligona 

gāzu savākšanas sistēmu. 

Poligona darbība ir projektēta, tiek būvēta, un poligons tiks ekspluatēts atbilstoši normatīvajos aktos 

noteikto vides aizsardzības prasībām un labāko pieejamo tehnisko paņēmienu ieviešanai. 

Labākie pieejamie tehniskie paņēmieni 

Galvenie parametri 

Skaidrojums 


13

Attālums līdz noteiktām vietām 

Aprobežojumi aizsargjoslās 

Ģeoloģiskie un hidroģeoloģiskie apstākļi 

Vietas applūšanas, nosēšanās risks 

Īpaši aizsargājamās teritorijas/kultūras 

pieminekļi 

Valdošo vēju virzieni 

Aizliegtās teritorijas 

Funkcionālās zonas 

Pievedceļi 

Iekšējie ceļi 

Atkritumu pieņemšanas un apstrādes zona 

Atkritumu apglabāšanas nodalījumi 

Mākslīgā materiāla izolācijas slānis 

nodalījuma pamatnē un iekšējām sienām 

Mākslīgā materiāla izolācijas slānis 

nodalījuma pamatnē un iekšējām sienām 

Infiltrāta pārvaldība 

Infiltrāta attīrīšanas iekārtas 

Poligona gāzu savākšanas sistēma 

Poligona gāzes utilizācija/sadedzināšana 

Infrastruktūras zonas ēkas 

Perimetra žogs 

Būvdarbi un rekultivācijas darbi 

Darbības laiks 

Tuvākā apdzīvotā vieta – viensēta atrodas ~0,5 km 

attālumā 

Atbilst noteikumiem. Detalizēts izklāsts sniegts 2.2. 

punktā 

Apraksts sniegts 1.7. punktā 

Neatrodas riska teritorijā 

Objektā tiešā tuvumā neatrodas īpaši aizsargājami dabas 

vai kultūrvēsturiskie pieminekļi 

Saskaņā ar 2001. gadā izstrādāto IVN ziņojumu valdošo 

vēju virziens ir R, ZR 

Nav aizliegts saskaņā ar normatīvajiem aktiem 

Sadalītas atbilstoši normatīvajiem aktiem 

Pievedceļš poligonam ir veidots tā, lai transporta līdzekļi 

netraucētu satiksmes drošību un neradītu neērtības 

apkārtējiem iedzīvotājiem 

Veidoti tā, lai nodrošinātu drošu transporta kustību 

poligona teritorijā 

Paredzēts izvietot kontroles-reģistrācijas sistēmu 

Paredzēts izveidot izolētu atkritumu krātuvi 

Kā mākslīgais izolācijas materiāls kalpo bentonītmāla 

pretfiltrācijas paklājs, ar filtrācijas koeficientu ne lielāku 

par 5*10 -11 m/s 

Atkritumu krātuve izklāta ar 2,0+ mm biezu HDPE 

ģeomembrānu, kas savā starpā ir sametināta 

Infiltrāts no krātuves teritorijas pašteces ceļā tiks savākts 

un novadīts uz infiltrāta uzkrāšanas baseinu. 

Infiltrāts tiks pārsūknēts uz baseinu un aizvests uz Bauskas 

NAI vai sūknēts atpakaļ uz krātuvi 

Biogāze tiks savākta pēc krātuves piepildīšanas 

Pēc krātuves slēgšanas paredzēts biogāzi savākt un 

sadedzināt 

Paredzēta administratīvā ēka, inženierkomunikācijas 

Pa perimetru tiks uzstādīts 2 m augsts žogs, kā arī vārti un 

barjeras 

Atbilstoši būvniecību regulējošo normatīvo aktu prasībām 

Krātuve plānota uz 6-7 gadiem. 

Labākie pieejamie tehniskie paņēmieni poligona apsaimniekošanai: 

smaku un putekļu izplūdes samazināšanai 

Atkritumu bioloģiskās daļas biodegradācijas rezultātā ir iespējama nepatīkamu smaku izdalīšanās 

apkārtējā vidē. Lai mazinātu nepatīkamās trūdošu atkritumu smakas izplatīšanos, tiks veiktas 

sekojošas darbības: 

o atkritumi tiks deponēti nelielās darba kārtās; 

o atkritumi ik dienas tiks izlīdzināti un blietēti ar buldozeru; 

o atkritumi tiks blietēti ar kompaktoru ik pa 50 cm biezām atkritumu kārtām; 

o 2 metrus augsts atkritumu slānis tiks pārklāts ar 20 cm biezu grunts kārtu. 

Gada sausajā periodā paredzēts laistīt atkritumus ar ūdeni no ugunsdzēsības baseina vai izsmidzināt 

visu vai daļu no infiltrāta uz atkritumu krātuves, lai nepieļautu putekļu izplatīšanos un veicinātu 

atkritumu sablīvēšanos. 

atkritumu izplatīšanās ar vēju samazināšanai 


14

Poligonā tiks uzstādīti pārvietojamie aizsargsieti, kas paredzēti to atkritumu uztveršanai, kuri tiks 

iznēsāti vēja iedarbībā (papīri, plēves, audumi u.c.). 

Aizsargsieti tiks uzstādīti, ņemot vērā valdošo vēju virzienu konkrētajā darba periodā. 

trokšņu mazināšanai 

Tā kā atkritumu poligons atrodas mazapdzīvotā vietā transporta un poligona tehnikas radītais troksnis 

būtisku ietekmi uz vidi nerada. 100 m attālumā no tehnikas darbības vietas trokšņa līmenis 

nepārsniegs 35-40 dB. 

putnu, grauzēju un insektu darbības samazināšanai 

Grauzēju un insektu darbības samazināšanai paredzēta atkritumu ikdienas izlīdzināšana un blietēšana 

ar buldozeru un atkritumu blietēšana ar kompaktoru ik pēc 50 cm biezām atkritumu kārtām. 

Biogāzes veidošanās samazināšanai 

Biogāzes veidošanās poligona pirmajos 5 darbības gados būs nenozīmīga. 

ugunsgrēku novēršanai 

Gada sausajā periodā paredzēta atkritumu mitrināšana, laistot tos ar ūdeni no ugunsdzēsības baseina 

vai izsmidzināt visu vai daļu no infiltrāta uz atkritumu krātuves, lai nepieļautu putekļu izplatīšanos 

un veicinātu atkritumu sablīvēšanu. 

poligonā apglabāt atļauto un aizliegto atkritumu veidiem 

Poligonā atļauts apglabāt: nešķirotus sadzīves atkritumus, ielu tīrīšanas atkritumus, medicīnas 

aprūpes atkritumus, celtniecības atkritumus, lielgabarīta atkritumus; 

Neatļautie atkritumu veidi poligonā netiek pieņemti. Poligonā nejauši nonākušie bīstamie atkritumi 

tiek izvietoti atbilstošos konteineros un pēc tam nodoti citām atkritumu apsaimniekošanas 

organizācijām, kurām ir atļaujas darbībām ar bīstamajiem atkritumiem. 

monitoringa veikšanai 

Poligona darbības monitorings tiks veikts saskaņā ar 2006. gada 13. jūnija MK noteikumiem Nr.474 

„Atkritumu poligonu ierīkošanas, atkritumu poligonu un izgāztuvju apsaimniekošanas, slēgšanas un 

rekultivācijas noteikumi”. Monitoringa sistēma sevī ietver: gruntsūdens, virszemes ūdens, infiltrāta 

sastāva un apglabātās atkritumu masas monitoringu. 

drošības garantēšana poligonā strādājošiem 

Darba drošība poligonā strādājošiem tiek garantēta saskaņā ar darba aizsardzības likumdošanu. 

poligona darbības reģistrācijas žurnāla izmantošana 

Poligonā ievesto atkritumu veids un daudzums tiks reģistrēts uzskaites žurnālā. Uzskaites žurnāla 

forma un uzskaites kārtība ir atbilstoši 2006.gada 13.jūnija MK noteikumu Nr.474 „Atkritumu 

poligonu ierīkošanas, atkritumu poligonu un izgāztuvju apsaimniekošanas, slēgšanas un 

rekultivācijas noteikumi” 46.punkta un 3. pielikuma prasībām. 

Poligona slēgšanai paredzētie labākie pieejamie tehniskie paņēmieni 

Sadzīves atkritumu poligona „Grantiņi” darbība paredzēta turpmāko 6-7 gadu periodam.A 

kategorijas piesārņojošas darbības atļaujas derīguma termiņa laikā - 5 gados tā slēgšana netiek 

plānota. 

10.2. ieviestie (plānotie) tīrākas ražošanas pasākumi 

Bauskas rajona cieto sadzīves atkritumu poligons „Grantiņi” izbūvēts atbilstoši 2006. gada 13. jūnija 

MK noteikumu Nr.474 „Atkritumu poligonu ierīkošanas, atkritumu poligonu un izgāztuvju 

apsaimniekošanas, slēgšanas un rekultivācijas noteikumi” prasībām. 

Poligona būvniecībā un darbībā izmantoti labākie pieejamie tehniskie paņēmieni. 

10.3. resursu izmantošana (ūdens, enerģija un ķīmiskās vielas) 

Ūdens 

Ūdeni paredzēts iegūt no poligona teritorijā ierīkotā ūdensapgādes urbuma “Grantiņu izgāztuve”, kas 

ierīkots 2008.gadā, LVĢMA Nr.22988, 180 m dziļš, ražība 3 l/s. 


15

Ūdensapgādei tiks izmantots iegremdējamais sūknis, kas pados ūdeni uz sūkņu māju, kas atrodas 

virs urbuma, un no turienes ūdens tiks padots visai teritorijai. Urbums ir iežogots atbilstoši stingrās 

aizsardzības zonai. 

Uzņēmuma rīcībā ir ūdensapgādes urbuma pases. Ūdens uzskaitei ir uzstādīts ūdens skaitītājs. 

Kopējais ūdens patēriņš ir 1186 kubikmetri gadā, no tiem 456 m 3 gadā ugunsdzēsības dīķa 

papildināšanai, tehnikas mazgāšanai, 730 m 3 gadā sadzīves vajadzībām. 

Pirmajos piecos gados kopā tiks patērēti līdz 5930 kubikmetriem ūdens. 

Esošo ūdensapgādes urbumu “Grantiņi” (ierīkots 1988.gadā, LVĢMA Nr.16774, 198m dziļš) 

paredzēts rekonstruēt, pašlaik tas ir rezervē. 

Ūdens lietošanas bilances shēma 

Iegūtā ūdens daudzums 

1186 m 3 /gadā (3.25m 3 /dnn.) 

Sadzīves vajadzībām 

730 m 3 /gadā 2 m 3 /dnn. 

Uz notekūdeņu attīrīšanas iekārtām 

730 m 3 /gadā 

Citiem mērķiem 

(zāliena laistīšana, ugunsdzēsības 

baseina piepildīšanai, u.c.) 

455 m 3 /gadā 1.25 m 3 /dnn. 

Novadīšana gruntī 

385 m 3 /gadā 

Iztvaiko 

70m 3 /a 

Atmosfēras nokrišņi uz asfaltētajiem 

laukumiem 562 m 3 /gadā 

Uz smilšu eļļas atdalītāju 

562m 3 /gadā 

Izlaide poligona novadgrāvī 

562m 3 /gadā 

Enerģija 

Iekārtā gadā paredzēts patērēt 60000 kW elektroenerģijas. Elektroenerģija tiks patērēta galvenokārt 

poligona darbības tehnoloģisko procesu nodrošināšanai, teritorijas apgaismošanai un adminstratīvās 

ēkas apsildei. 

Ķīmiskās vielas un palīgmateriāli 

Poligonā autotransporta riepu dezinfekcijas vajadzībām nepieciešamības gadījumā paredzēts izmantot 

dezinfekcijas līdzekli ÖKORON 13. Fasēts 30 kg kannās. 

Lietojot tiks atšķaidīts līdz 1,5 - 3,0 % koncentrācijai. Minētais dezinfekcijas līdzeklis saskaņā ar 

normatīvajiem aktiem ir klasificēts kā bīstams ķīmisks produkts. Uzņēmuma rīcībā ir dezinfekcijas 

līdzekļa ÖKORON 13 drošības datu lapa (kopija pievienota iesniegumam atļaujas saņemšanai). 

Līdzeklis netiek uzglabāts, bet iegādāts nepieciešamā daudzumā un izlietots vienā dezinfekcijas 

reizē. 

Aprēķināts, ka poligonā transporta vajadzībām tiks izmantota dīzeļdegviela līdz 16000 tonnām gadā. 

Dīzeļdegviela tiks piegādāta ar specializēto transportu un iepildīta tieši tehnikas degvielas tvertnēs. 

Līdz ar to poligonā netiek paredzēta degvielas uzglabāšanas stacionāra tvertne. 

Dīzeļdegviela saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir klasificējama kā bīstams ķīmiskais produkts, 

uzņēmuma rīcībā ir drošības datu lapa (kopija pievienota iesniegumam atļaujas saņemšanai). 

Kā izejmateriāls atkritumu slāņu noklāšanai tiks izmantots izolējošs materiāls –grunts, ~500 m 3 /gadā 

(iespējams izmantot smilšmālu, mālsmilti, u.c.), kas iegūta poligona būvniecības laukuma 

sagatavošanas laikā, izlīdzinot teritoriju. Uzglabāšanas laukumā uzkrājumā ir aptuveni 200 m³ grunts. 


16

Saskaņā ar likuma „Dabas resursu nodokļa likums” 12.panta (2) daļu dabas resursu izmantošanai 

atkritumu apbēršanai apglabāšanas krātuvē uzņēmumam Valsts vides dienesta Jelgavas reģionālajā 

vides pārvaldē (turpmāk tekstā VVD Jelgavas RVP) ir jāsaņem Dabas resursu lietošanas atļauja. 

Iesniegums atļaujas saņemšanai VVD Jelgavas RVP nav saņemts. 

Kā absorbents nejaušu degvielas noplūdes gadījumu novēršanai tiek paredzētas zāģu skaidas 0.75m³ 

lielā konteinerā. 

Azbesta atkritumu fasēšanai pirms apglabāšanas krātuvē tiks izmantoti polietilēna maisi. 

10.4. emisija gaisā un tās ietekme uz vidi 

Poligonā teritorijā nav organizētu punktveida gaisa piesārņojuma emisiju avotu. 

Poligona darbībā ir paredzami sekojoši neorganizēti difūzi gaisa piesārņojuma avoti: 

1. biogāzes emisija no atkritumu apglabāšanas krātuves, 

2. emisijas avotu grupa, kas ir saistīta ar autotransporta un ar iekšdedzes dzinējiem 

aprīkotas iekraušanas tehnikas izmantošanu atkritumu apsaimniekošanas procesā. Atkritumu 

transportēšanai iekšējos pārvadājumos uzņēmuma teritorijā tiks izmantotas 4 transporta vienības, 

(t.sk buldozers PR 724 Litronic, kuru ražojusi vācu firma LIEBHERR ar jaudu 120kw/163HP un 

svaru 16.8t). Minētās tehnikas vienības kā degvielu izmanto dīzeļdegvielu. 

3. putekļu emisija. 

1. Biogāzi, kas radīsies atkritumu sadalīšanas rezultātā veidos aptuveni 50 % metāna un 50% oglekļa 

dioksīda. Pārējie piemaisījumi raksturojami ar salīdzinoši ļoti zemām koncentrācijām. Metāns un 

oglekļa dioksīds pieskaitāmi pie „siltumnīcas efektu” veicinošiem faktoriem. 

Biogāzes apjoms pieaugs ar katru poligona ekspluatācijas gadu. 

Lai novērstu biogāzes kaitīgo iedarbību, uzņēmums plāno aprīkot poligonu ar biogāzes savākšanas 

sistēmu un veikt biogāzes sadedzināšanu. 

Ņemot vērā to, ka poligona ekspluatācijas pirmajos gados biogāzes apjoms būs neliels, biogāzes 

savākšanas sistēmas ierīkošanu un biogāzes dedzināšanu uzņēmums plāno tuvākajā perspektīvā. 

Poligona darbības laikā tiks veikti atkritumu gāzes daudzumu pētījumi un tiks meklētas iespējas 

gāzes efektīvai izmantošanai, t.i. veicot tās sadedzināšu un/vai izmantojot elektroenerģijas 

ražošanai videi draudzīgā veidā. 

2. Pamatojoties uz uzņēmuma sniegtajiem datiem par atkritumu piegādātāju autotransporta reisu 

skaitu uz poligonu – vidēji 8-10 reisi dienā, gaisa piesārņojums, ko radīs atkritumu piegādātāju 

autotransports un poligona transports, uzskatāms par nebūtisku.. 

3. Gada sausajā periodā paredzēts laistīt atkritumus ar ūdeni no ugunsdzēsības baseina vai 

izsmidzināt visu vai daļu no infiltrāta uz atkritumu krātuves, lai nepieļautu putekļu izplatīšanos un 

veicinātu atkritumu sablīvēšanu. 

Karstā ūdens piegādi administratīvai ēkai plānots nodrošināt ar elektrisko ūdenssildītāju (boileri). 

10.5. smaku veidošanās 

Poligona darbības rezultātā tā tiešā tuvumā būs konstatējamas smakas un to nozīmīgākie avoti ir 

atkritumi un to sadalīšanās produkti. 

Sulfīdi un merkaptāni, kas veidosies atkritumu sadalīšanas procesā ir viens no galvenajiem smaku 

izraisītājiem poligonā. 

Regulāra atkritumu slāņa pārklāšana ar grunti, ko paredz uzņēmums, ir viens no galvenajiem smaku 

samazināšanas pasākumiem. Smakas samazināsies arī uzsākot biogāzes sadedzināšanas procesu, bet 

tas nebūs šī atļaujas darbības laikā. 

Smaku emisijas avots, kas ir saistīts ar autotransporta kustību atkritumu apsaimniekošanas procesā, 

ņemot vērā nelielo reisu skaitu dienā – nav būtisks. 

Saskaņā ar Ministru kabineta 2004.gada 27.jūlijā noteikumu Nr.626 „Noteikumi par piesārņojošas 

darbības izraisīto smaku noteikšanas metodēm, kā arī par kārtību, kādā ierobežo šo smaku 


17

izplatīšanos” 12.punkta prasībām, ja veicot A kategorijas piesārņojoša darbību, varētu rasties 

smakas traucējumi, operatoram ir nepieciešams izstrādāt smaku emisiju limita projektu. 

Minēto projektu uzņēmums nav izstrādājis, pamatojot ar to, ka projekta izstrādei nepieciešami 

konkrēti smakas mērījumi darbību uzsākušā poligonā, bet poligons vēl nav uzsācis darbību. 

Smaku emisiju limita projektu uzņēmums apņemas izstrādāt, kad atkritumu apglabāšanas krātuvē būs 

apglabāti atkritumi 2-3 m augstumā, t.i., pirmo 5-6 poligona darbības gadu laikā, vai arī ātrāk, ja būs 

pamatota nepieciešamība. 

10.6. emisija ūdenī un tās ietekme uz vidi 

Poligona „Grantiņi” projektēšanā tika pievērsta īpaša uzmanība virszemes ūdens un gruntsūdens 

aizsardzībai no piesārņojuma. 

Virszemes un gruntsūdeņu aizsardzībai no piesārņojuma tika paredzēti sekojoši pasākumi: 

- poligona teritorija ir asfaltēta, 

- ir izveidota virszemes noteces ūdeņu savākšana no poligona teritorijas un attīrīšana 

lietusūdeņu attīrīšanas iekārtās ar smilšu atdalītājiem un naftas produktu uztvērējiem. 

- sadzīves notekūdeņu attīrīšana notekūdeņu attīrīšanas iekārtās; 

- atkritumu apglabāšanas krātuve un infiltrāta uzglabāšanas baseins aprīkots ar normatīvajiem 

aktiem atbilstošu pretinfiltrācijas segumu, izveidota infiltrāta savākšanas sistēma no 

atkritumu apglabāšanas krātuves. 

Poligonā ir izveidotas trīs notekūdeņu savākšanas un novadīšanas sistēmas – infiltrāta savākšanas 

sistēma, komunālo notekūdeņu savākšanas un attīrīšanas sistēma un lietus notekūdeņu savākšanas un 

attīrīšanas sistēma. 

1. Infiltrāta savākšanas sistēma. 

Infiltrāta savākšanas sistēma paredzēta piesārņoto poligona notekūdeņu savākšanai un novadīšanai uz 

infiltrāta uzkrājtvertni, kas atrodas ārpus atkritumu krātuves. Infiltrāta daudzuma aprēķins veikts, 

izmantojot Valsts Hidrometeoroloģijas pārvaldes sniegtos datus par nokrišņu daudzumu, kā arī datus 

par iztvaikošanu no zemes virsmas un virszemes noteci. 

Projektētais infiltrāta daudzums krātuves ekspluatācijas sākumā ~ 2 088 m 3 /gadā. 

infiltrāta uzkrāšanas baseina tilpums - 400 m³. 

Infiltrāta uzkrāšanas baseins ir novietots bedrē, kas izklāta ar 1,5 mm biezu HDPE ģeomembrānu un 

0,5 mm biezu ģeotekstilu. Būvbedre ir izveidota ar tādu aprēķinu, ka pēc infiltrāta tvertņu 

ieguldīšanas vēl paliek ~100 m 3 brīvā tilpuma, kas paredzēts avārijas noplūžu gadījumiem. 

Virsūdeņi (lietus, sniegs) no tīrās krātuves daļas pa drenāžas līniju – apvadu bez papildus attīrīšanas 

tiek novadīti meliorācijas grāvī. 

Gada sausajā periodā daļu infiltrāta no infiltrāta uzkrāšanas baseina paredzēts izsmidzināt atpakaļ uz 

atkritumu krātuvi ar nolūku novērst atkritumu pašaizdegšanos. 

Atkritumu mitrināšana ar infiltrātu veicina arī atkritumu biodegradācijas procesu un samazina 

infiltrāta attīrīšanas iekārtu ekspluatācijas izdevumus. 

Četras reizes gadā tiks veikts infiltrāta monitorings, divas reizes veicot infiltrāta nepilno ķīmisko 

analīzi un divas reizes – pilno ķīmisko analīzi, atbilstoši 2006.gada 13.jūnija MK noteikumu Nr.474 

„Atkritumu poligonu ierīkošanas, atkritumu poligonu un izgāztuvju apsaimniekošanas, slēgšanas un 

rekultivācijas noteikumi” 4.pielikuma prasībām. Infiltrāta testēšana tiks veikta akreditētā laboratorijā. 

2. Sadzīves notekūdeņu savākšanas un attīrīšanas sistēma. 

Sadzīves notekūdeņu attīrīšanai no administrācijas ēkas uzstādītas attīrīšanas iekārtas „DCB-4K” ar 

jaudu 4 m³/diennaktī. 

Iekārta sastāv no 3 sekcijām, ievietotām kopējā polipropilēna korpusā, attīrīto notekūdeņu izplūde – 

novadgrāvī. Paredzamais notekūdeņu apjoms 2 m 3 /dnn. 

Kanalizācijas sistēmā paredzētas arī 16 PVC skatakas sistēmas apkopes vajadzībām. 

3. Lietus notekūdeņu savākšanas sistēma 

Lietus notekūdeņu savākšanai no poligona asfaltētās teritorijas 850 m 2 platībā poligonā „Grantiņi” 

iekārtota lietus notekūdeņu apsaimniekošanas sistēma, kas novada lietus notekūdeņus uz attīrīšanas 


18

iekārtām EH1010C ar jaudu 10 l/sek, kas sastāv no smilšu uztvērēja un eļļas filtra. Smiltis no smilšu 

uztvērēja tīrīšanas tiks izmantotas atkritumu kārtu pārklāšanai. Lietus ūdens kanalizācijas tīkls 

strādā pašteces režīmā un sastāv no 3 zariem. No pirmajiem 2 zariem nonāk pirmajā smilšu un eļļas 

filtrā. No sateces vietas tas nonāk attīrīšanas iekārtās. Aiz tām savāktais lietus ūdens tiek novadīts uz 

vietējās meliorācijas sistēmas novadgrāvi. Lai kontrolētu ūdens kvalitāti, ierīkota aka ūdens paraugu 

ņemšanai. 

Saskaņā ar attīrīšanas iekārtu tehnoloģiskajiem aprakstiem, attīrīšanas iekārtu izplūdēs tiks 

nodrošināta normatīvajiem aktiem atbilstoša attīrīšana, ja ievēros iekārtu ekspluatācijas noteikumus. 

Atbilstoši normatīvo aktu prasībām piesārņojuma kontrolei paredzēts veikt virszemes, gruntsūdeņu 

un infiltrāta attīrīšanas monitoringu. Vietas monitoringa veikšanai ir izvēlētas un aprīkotas ievērojot 

virszemes ūdeņu un gruntsūdeņu plūsmas virzienus un normatīvo aktu prasības. 

Visi virszemes ūdeņu monitoringa punkti ir aprīkoti tā, lai būtu iespējama droša mērījumu veikšana 

un paraugu noņemšana jebkurā sezonā. Piemēram, izveidojot trepītes un laipas grāvī. Laipai ir jābūt 

tik augstu, lai tā neapplūstu pie maksimālā ūdens līmeņa, un jāsniedzas vismaz līdz grāvja vidum, lai 

būtu iespējams noņemt paraugus arī mazūdens periodā, kā arī veikt grāvja caurplūduma mērījumus. 

Poligona teritorijas tuvumā nav nozīmīgu virszemes ūdens objektu. 

Attīrīto notekūdeņu izplūde virszemes ūdens objektos atbilstoši atļaujas 2.pielikuma 14.2. tabulai. 

10.7. atkritumu veidošanās un apsaimniekošana 

Projekta ietvaros tiek veidota vienota atkritumu apsaimniekošanas sistēma, kura ietver atkritumu 

savākšanu un transportēšanu, reģistrēšanu un kontroli, atkritumu apglabāšanu. 

Papildus tiek attīstīta atkritumu dalītās vākšanas sistēma, lai izmantotu atkritumu materiālu 

otrreizējas pārstrādes iespējas, tādejādi samazinot apglabājamo atkritumu apjomu un negatīvo 

ietekmi un slodzi uz apkārtējo vidi. 

Izveidoti atkritumu dalītās vākšanas punkti visās apdzīvotajās vietās. 

Paredzams, ka poligona darbībā radīsies atkritumi, kas saskaņā ar MK 2004.gada 20.aprīļa 

noteikumiem Nr.365 „Noteikumi par atkritumu pārstrādes, reģenerācijas un apglabāšanas veidiem” 

klasificējami kā: 

• nebīstamie atkritumi: nešķiroti sadzīves atkritumi no administratīvās ēkas, lietusūdeņu 

attīrīšanas iekārtu smilšu uztvērēja atkritumi; 

• bīstamie atkritumi: izlietots absorbents no lietusūdeņu attīrīšanas iekārtu naftas produktu 

uztvērēja, absorbents-zāģu skaidas izlijušu naftas produktu savākšanai, bīstamie atkritumi, 

kas tiks konstatēti apglabāšanai ievestajos atkritumos; luminiscentās lampas no 

administrācijas ēkas; 

• no fiziskām un juridiskām personām pagaidu uzglabāšanā poligonā tiek pieņemti zaļie un 

liela izmēra atkritumi, kas tiks uzglabāti atbilstošos konteineros un pēc tam nodoti pārstrādei. 

Nebīstamos atkritumus uzņēmums plāno apglabāt atkritumu apglabāšanas krātuvē. 

Bīstamos atkritumus plāno savākt un uzglabāt speciāli šim nolūkam paredzētā konteinerā un nodot 

pārstrādei uzņēmumam apsaimniekotājam saskaņā ar noslēgto līgumu. 

Atkritumu apsaimniekošana paredzama saskaņā ar atkritumu apsaimniekošanas normatīvo aktu 

prasībām. 

Vienu reizi 3 mēnešos tiks veikts atkritumu uzskaites monitorings- slāņa biezuma mērījumi ar 

precizitāti līdz 10cm, atzīmēts krātuves aizpildījums. 

Vienu reizi gadā tiek veikta precīza krātuves uzmērīšana, nosakot aizpildījumu, aizņemto laukumu, 

slāņa augstumu. 

Atkritumu veidošanās un rīcība ar tiem atbilstoši atļaujas 2.pielikuma 17.1.un 17.2. tabulām. 

10.8. trokšņa emisija 

Galvenais trokšņa avots poligonā paredzams no transporta kustības atkritumu piegādāšanas un 

apglabāšanas procesā. 


19

Pievedceļš ir asfaltēts. 

Dienā uz poligonu paredzami ~ 10 apglabājamo atkritumu piegādāšanas reisi. 

Tā kā atkritumu poligons atrodas salīdzinoši tālu no apdzīvotām vietām un naktī poligona tehnika 

nestrādā, radušos troksni var uzskatīt par nenozīmīgu. 

Saskaņā ar 2004. gada 13. jūlija MK noteikumu Nr.597 “Vides trokšņa novērtēšanas kārtība” 

prasībām, trokšņa robežvērtība mazstāvu dzīvojamā rajonā dienā noteikta 50 dB. Pasākumi trokšņa 

samazināšanai nav paredzēti. 

10.9. augsnes aizsardzība 

Pirms poligona darbības uzsākšanas ir veikts grunts pētījums. 

Gruntsūdeņu ķīmiskās analīzes liecina, ka poligonam atvēlētajā teritorijā nav gruntsūdeņu 

piesārņojuma - konstatētās vērtības nepārsniedz gruntsūdeņu reģionālā fona vērtības. 

Arī tuvumā esošo apsekoto aku ūdens kvalitāte ir apmierinoša. 

Grunts kvalitātes novērtēšanai ņemtajos paraugos netika konstatēts augsnes piesārņojums. 

Poligona teritorija ir asfaltēta. 

Poligona konstrukcija un tās būvniecības gaitā tiek nodrošināts, ka tiks izslēgtas emisijas augsnē, 

gruntī un nenotiks pazemes ūdeņu piesārņošana. 

Ir izveidotas: 

- virszemes noteces ūdeņu savākšana no poligona teritorijas un attīrīšana lietusūdeņu attīrīšanas 

iekārtās ar smilšu atdalītājiem un naftas produktu uztvērējiem, attīrīto virszemes noteces 

ūdeņu izplūde ap atkritumu apglabāšanas krātuvi izveidotajā novadgrāvī; 

- infiltrāta savākšanas sistēma no atkritumu apglabāšanas krātuves; 

- sadzīves notekūdeņu savākšanas un attīrīšanas sistēma 

Lai novērstu piesārņojošo vielu nokļūšanu augsnē poligona atkritumu apglabāšanas krātuve un 

infiltrāta uzglabāšanas baseins aprīkots ar normatīvajiem aktiem atbilstošu pretinfiltrācijas segumu. 

Atbilstoši normatīvo aktu prasībām piesārņojuma kontrolei paredzēts regulāri veikt pazemes ūdeņu, 

virszemes ūdeņu, gruntsūdeņu un infiltrāta kvantitatīvo un kvalitatīvo monitoringu. 

Vietas monitoringa veikšanai ir izvēlētas un aprīkotas ievērojot poligona izvietojumu, teritorijas 

ģeoloģisko uzbūvi un hidroģeoloģiskos apstākļus, virszemes ūdeņu un gruntsūdeņu plūsmas 

virzienus un normatīvo aktu prasības. 

Gruntsūdens plūsma poligona teritorijā ir vērsta uz visām pusēm no poligona. 

Lai iespējami ātri konstatētu potenciālo pazemes ūdeņu piesārņojuma risku, tiks veikts pazemes 

ūdeņu monitorings. Ap poligona teritoriju ierīkoti 5 astoņus metrus dziļi urbumi. 

Fona parametru noteikšanai tiek paredzēts 1. urbums, jo tas izvietots paugura augšdaļā, augšpus 

potenciālajiem piesārņojuma avotiem. 

Monitoringa mērījumu punktu izvietojuma shēma ir parādīta atļaujas 4. pielikumā. 

Monitoringa novērojumu biežums un kontrolējamie parametri norādīti 2.pielikuma 18.1.tabulā. 

10.10. avāriju risks un rīcības plāni ārkārtas situācijām 

Iespējamās avārijas situācijas poligonā: ugunsgrēks, neattīrīta infiltrāta noplūde, neapmierinoša 

virszemes noteces ūdeņu un sadzīves notekūdeņu attīrīšana, bīstamo vielu noplūde, dabas katastrofas 

un sabotāžas akti. Ugunsgrēku poligonā var izraisīt atkritumu masas pašaizdegšanās. 

Lai novērstu ugunsgrēka iespējamību, uzņēmums plāno regulāru apglabājamo atkritumu kārtu 50 cm 

biezumā blietēšanu ar kompaktoru un 2,0-2,5 m biezuma sablīvētās kārtas pārklāšanu ar grunti. 

Gada sausajā un karstajā periodā paredzēta atkritumu mitrināšana ar infiltrātu. Ugunsdzēsības 

vajadzībām izveidots dīķis. Ir izstrādāta ugunsdrošības instrukcija. 

Neattīrīta infiltrāta noplūde var notikt izolējošā pretinfiltrācijas seguma pārrāvuma gadījumā un 

neapmierinošā infiltrāta attīrīšanas iekārtu darbībā. Lai nenotiktu neattīrīta infiltrāta noplūde, ir 

jāievēro tehnoloģisko iekārtu ekspluatācijas noteikumi. Infiltrāta savākšanas sistēmas darbības 

nodrošināšanai ir paredzēta sistēmas skalošana. Neapmierinoša virszemes noteces ūdeņu attīrīšana 

var notikt savlaicīgi neveicot lietusūdeņu attīrīšanas iekārtu apkopi: jāmaina naftas produktu 


20

absorbents un jātīra smilšu ķērājs. Savukārt sadzīves notekūdeņu attīrīšanas iekārtām nepieciešams 

vismaz reizi gadā veikt tvertņu tīrīšanu. Uzņēmums ir noslēdzis līgumu ar SIA „Bauskas 

ūdenssaimniecība” par infiltrāta izvešanu uz Bauskas pilsētas notekūdeņu bioloģiskās attīrīšanas 

iekārtām. 

Bīstamo vielu – naftas produktu noplūde var rasties nepareizas rīcības gadījumā. Izlijušu naftas 

produktu savākšanai paredzēts izmantot absorbentu – zāģu skaidas. 

Poligona teritoriju paredzēts apsargāt, lai nodrošinātu nepiederīgu personu atrašanos un pasargātu no 

sabotāžas aktu iespējamības, kuru rezultātā varētu rasties vides piesārņojuma draudi. 

Avārijas situācijās, kas var būtiski ietekmēt poligona darbu, obligāti tiks veikti zemāk minētie 

pasākumi: 

◦ atkritumu masas aizdegšanās gadījumā (izraisa atkritumu slāņa iebrukšanu vai nogāžu 

nobrukšanu): 

- nekavējoties jāpārtrauc atkritumu pieņemšana un sektori, kur notiek degšana, jāizolē, 

radot anaerobu vidi. Tikai pēc ugunsgrēka nodzēšanas un apdraudēto vietu pilnīgas 

lokalizācijas, izgāztuves ekspluatāciju var turpināt, 

- degšanas vietās jāpārbauda atkritumu slāņa biezums, veicot urbšanu ar rokas urbi. Tikai 

pozitīvu rezultātu gadījumā, saskaņā ar apstiprinātām instrukcijām, var dot atļauju 

turpināt atkritumu apglabāšanu dotajā vietā, 

- vietās, kur novērojamas atkritumu slāņa svārstības, teritorija pakāpeniski jāaizpilda ar 

grunti, lai nepieļautu atkritumu nosēšanos un sekundāru avāriju iespējamību. Poligona 

darbības nodrošināšanai ir izstrādātas un apstiprinātas “Ugunsdrošības prasības”, kuru 

ievērošana ir saistoša. 

◦ infiltrāta avārijas noplūde (izraisa vides piesārņojumu): 

- konstatējot avārijas noplūdi, jāierobežo poligona darbība, nekavējoties jānoskaidro 

noplūdes cēlonis, lai plānotu turpmākos pasākumus, 

- jāpārtrauc infiltrāta izsmidzināšanu krātuvē, ja tas tika darīts. Pārklāt krātuves aktīvo daļu 

ar izolējošu materiālu, lai novērstu turpmāku infiltrāta veidošanos, līdz avārijas cēloņu 

noskaidrošanai un drošības pasākumu veikšanai. 

◦ bīstamu vielu izplūde (var izraisīt cilvēku veselības traucējumus): 

- ja poligonā jebkādu apstākļu rezultātā nonāk un /vai tiek konstatēta bīstamu vielu ( it 

īpaši gāzveida) klātbūtne, tas jāslēdz līdz brīdim, kamēr nav veikta šo vielu dezaktivācija 

vai neitralizācija. Gadījumā, ja notiek piesārņojošo vielu noplūde, tā savākšanā tiek 

iesaistīti atbilstoši speciālisti piesārņojuma savākšanai, vides sanācijai. 

◦ eksplozijas (cilvēku drošība un veselība, vides piesārņojums, poligona apsaimniekošanas 

pārtraukšana): 

- ja notiek eksplozija, poligons jāslēdz līdz brīdim, kamēr nav noteikts eksplozijas cēlonis, 

- ikdienas darbus var atsākt tikai pēc nepieciešamo drošības pasākumu veikšanas. 

◦ citi ekstremāli gadījumi (dabas katastrofas, sabotāža): 

- avāriju gadījumos, ko izraisa dabas stihijas (negaidīta vētra, plūdi u.c.) poligona darbība, 

vadoties no izraisīto problēmu nozīmīguma, ir jāierobežo vai uz laiku jāpārtrauc, 

- sabotāžas gadījumos, vadoties no izraisīto problēmu nozīmīguma, poligona darbība ir 

jāierobežo un jāpārtrauc, par sabotāžas aktiem nekavējoties jāziņo Valsts policijai. 

Uzņēmums izstrādā „Poligona ekspluatācijas rokasgrāmatu”, kurā detalizēti būs atrunāta 

tehnoloģisko iekārtu ekspluatācija un darbības kontrole, rīcība avāriju gadījumos u.c. jautājumi, kas 

saistīti ar poligona ekspluatāciju. 

Sadzīves atkritumu poligona „Grantiņi” darbība nav pakļauta Ministru kabineta 2005.gada 19.jūlija 

noteikumu Nr.532 „Noteikumi par rūpniecisko avāriju riska novērtēšanas kārtību un riska 

samazināšanas pasākumiem” prasībām. 

C SADAĻA 

ATĻAUJAS NOSACĪJUMI 

11. Nosacījumi uzņēmuma darbībai 

11.1. darbība un vadība 

1. Atļauja izdota SIA „VIDES SERVISS”: 


21

sadzīves atkritumu poligona „GRANTIŅI” darbībai, tai skaitā: 

- sadzīves atkritumu apglabāšanai, 

- azbesta atkritumu (saistītā veidā) apglabāšanai, 

- lielgabarīta un zaļo atkritumu pieņemšanas laukuma darbībai, 

- sadzīves notekūdeņu apsaimniekošanai: administrācijas ēkas sadzīves notekūdeņu 

attīrīšanai bioloģiskajās notekūdeņu attīrīšanas iekārtās DCB-4K ar izplūdi 

novadgrāvī līdz 2 m 3 /dnn jeb 730 m 3 /gadā 

(notekūdeņu izplūdes vietas identifikācijas Nr. N200744); 

- virszemes noteces ūdeņu (lietus un sniega kušanas ūdeņu) savākšanai un attīrīšanai 

attīrīšanas iekārtās EH1010C ar novadīšanu novadgrāvī līdz 1.53m 3 /dnn jeb 562 

m 3 /gadā (notekūdeņu izplūdes vietas identifikācijas Nr. N200745); 

- infiltrāta apsaimniekošanai ar tālāko notekūdeņu izsmidzināšanu uz krātuvē 

apglabātajiem atkritumiem vai izvešanu uz bioloģiskajām notekūdeņu attīrīšanas 

iekārtām (saskaņā ar noslēgto līgumu). 

- ūdens ieguvei no ūdensapgādes urbuma „Grantiņu izgāztuve” (LVĢMA datu bāzes 

Nr.22988, urbuma identifikācijas Nr.P201062) līdz 3.25 m 3 /dnn, jeb 1186 m 3 /gadā. 

Iekārtas jauda: 

poligona krātuves platība ir 1 ha, tilpums - 65 000 m 3 , izmantošanas ilgums – 6-7 gadi. 

Krātuves darbības laikā paredzēts apglabāt aptuveni 78 000 t sadzīves atkritumu. 

Gadā poligonā „Grantiņi” paredzēts apglabāt aptuveni 13 000 t sadzīves atkritumu, 

dienā – līdz 35t sadzīves atkritumu. 

2. Poligona „Grantiņi” apsaimniekošanu veikt atbilstoši Ministru kabineta 2006.gada 13.jūnija 

noteikumiem Nr.474 „Atkritumu poligonu ierīkošanas, atkritumu poligonu un izgāztuvju 

apsaimniekošanas, slēgšanas un rekultivācijas noteikumi” 

3. Poligona darbības traucējumu gadījumā, ieskaitot avārijas, kas rada tieša kaitējuma draudus videi 

vai ir izraisījušas kaitējumu videi, rīkoties saskaņā ar likuma „Vides aizsardzības likums” 27., 28. 

pantu: 

- ja kaitējums videi nav nodarīts, bet pastāv tieši kaitējuma draudi, nekavējoties veikt visus 

nepieciešamos preventīvos pasākumus, 

- ja pastāv tieši kaitējuma draudi, kā arī tad, ja, veicot preventīvos pasākumus, nav izdevies 

likvidēt tiešos kaitējuma draudus, nekavējoties rakstveidā informēt VVD Jelgavas RVP par 

šiem draudiem, veiktajiem preventīvajiem pasākumiem un citiem būtiskiem situāciju 

raksturojošiem aspektiem, 

- ja nodarīts kaitējums videi, nekavējoties rakstveidā ziņot VVD Jelgavas reģionālajai Vides 

pārvaldei, par kaitējumu videi un sniegt pilnīgu situācijas raksturojumu, 

- ja nodarīts kaitējums videi, nekavējoties veikt neatliekamos pasākumus, 

- ja nodarīts kaitējums videi, veikt sanācijas pasākumus. 

Informāciju par gadījumiem, kad radušies tieša kaitējuma draudi vai radies kaitējums videi, 

rakstveidā iesniegt VVD Jelgavas RVP atbilstoši Ministru kabineta 2007.gada 24.aprīļa 

noteikumu Nr.281 „Noteikumi par preventīvajiem un sanācijas pasākumiem un kārtību, kādā 

novērtējams kaitējums videi un aprēķināmas preventīvo, neatliekamo un sanācijas pasākumu 

izmaksas” 5. pielikuma prasībām. 

4. Saskaņā ar likuma „Vides aizsardzības likums” 25. pantu (1), (2) punktu, operators ir atbildīgs par 

savas profesionālās darbības ietvaros nodarīto kaitējumu videi vai tiešiem kaitējuma draudiem, ko 

izraisījusi viņa tīša vai aiz neuzmanības veikta darbība vai bezdarbība, ar kuru ir pārkāptas vides 

normatīvo aktu prasības. Operatora pienākums ir segt izmaksas, ko radījis viņa nodarītais 

kaitējums videi vai tieša kaitējuma draudi. 


22

5. Saskaņā ar likuma „Par piesārņojumu” 4., 6. pantu visu līmeņu darbiniekiem ir jāsaņem 

atbilstoša apmācība un instrukcijas par viņu pienākumiem procesu vadībā, kā arī nepieciešamās 

zināšanas par kārtību, kādā darbības veicamas, un to iespējamo ietekmi uz cilvēku veselību un 

vidi, par piesardzības pasākumiem šīs ietekmes samazināšanai, kā arī par rīcību avāriju situācijās. 

6. Saskaņā ar Ministru kabineta 2006.gada 13.jūnija noteikumu Nr.474 „Atkritumu poligonu 

ierīkošanas, atkritumu poligonu un izgāztuvju apsaimniekošanas, slēgšanas un rekultivācijas 

noteikumi” 45. punktu poligonā nodarbinātajiem nodrošināt drošus un veselībai nekaitīgus darba 

apstākļus atbilstoši normatīvajiem aktiem par darba drošību. 

7. Saskaņā ar likuma „Par piesārņojumu” 30.panta. 3.daļu operatora maiņas gadījumā reģionālajā 

vides pārvaldē iesniegt iesniegumu, lai precizētu atļauju, ierakstot datus par jauno operatoru. 

11.2.darba stundas 

Sadzīves atkritumu poligona darba laiks saskaņā ar uzņēmuma izstrādāto darba grafiku. 

12. Resursu izmantošana 

12.1. ūdens 

12.1.1. nosacījumi ūdens lietošanai 

1. Ūdens ieguve sadzīves vajadzībām no uzņēmuma rīcībā esošā ūdensapgādes urbuma 

atbilstoši atļaujas 2.pielikuma 11.1. tabulai. 

Ūdens ieguve 

Ūdens avota 

identifikācijas 

numurs (*) 

P 201062 

LVĢMA Nr.22988 

2008gads, 180m, 

3 l/sek 

Ūdens ņemšanas avots (ūdens objekts vai urbums) 

ģeogrāfiskās koordinātas ūdens 

saimnieciskais 

Z platums A garums 

kods 

nosaukums un 

atrašanās vieta 

(adrese) 

Ūdensapgādes 

urbums 

„Grantiņu 

izgāztuve” 

Iecavas novads, 

Bauskas rajons 

56 o 31’09” 24 o 11’10” 

38452000- 

Ikstrums 

terit. 

kods 

11.1. tabula 

Ūdens daudzums 

m 3 

dienā 

m 3 

gadā 

4064 3.25 1186.00 

P200990 

LVĢMA Nr.16774 

1988gads, 198m, 

1 l/sek 

(rezerves) 

Ūdensapgādes 

urbums 

„Grantiņi” 

Iecavas novads, 

Bauskas rajons 

56 o 25’32” 24 o 12’44” 

38452000- 

Ikstrums 

4052 0.00 0.00 

(*) Saskaņā ar Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūras klasifikatoru. 

2. Pazemes ūdens ieguves urbumu ekspluatēt saskaņā ar Ministru kabineta 2000.gada 1.februāra 

noteikumu Nr.38 "Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN-222-99 "Ūdensapgādes ārējie tīkli 

un būves" 5. daļas prasībām, 2002.gada 12. septembra "Ūdens apsaimniekošanas likuma" 7. 

pantu un "Aizsargjoslu likuma" 9.pantu. 

3. Ūdens lietošana uzņēmumā atbilstoši atļaujas 12.tabulai. 

Ūdens lietošana 

Ūdens ieguves avoti Kopējais ūdens 

Ražošanas 

Atdzesēšanai 

un izmantošanas patēriņš 

veidi 

(m 3 (m 3 procesiem 

gadā) 

gadā) 

(m 3 gadā) 

Sadzīves 

vajadzībām 

(m 3 gadā) 

12.tabula 

Citiem 

mērķiem 

(m 3 gadā) 


23

Ūdens ieguves avoti 

un izmantošanas 

veidi 

No īpašniekam 

piederošā urbuma 

Kopējais ūdens 

patēriņš 

(m 3 gadā) 

Atdzesēšanai 

(m 3 gadā) 

Ražošanas 

procesiem 

(m 3 gadā) 

Sadzīves 

vajadzībām 

(m 3 gadā) 

Citiem 

mērķiem 

(m 3 gadā) 

1186.00 - - 730.00 456.00 

Kopā 1186.00 - - 730.00 456.00 

4. Ūdens ieguvi un ūdens resursu lietošanu veikt saskaņā ar likuma „Ūdens apsaimniekošanas 

likums” prasībām. 

5. Ievērot noteiktos aprobežojumus aizsargjoslām ap ūdens ņemšanas vietām saskaņā ar LR 

1997.gada 5.februāra likuma „Aizsargjoslu likums” 9., 35.un 39.pantu un 2004.gada 20.janvāra 

MK noteikumu Nr.43 “Aizsargjoslu ap ūdens ņemšanas vietām noteikšanas metodika” 9., 10. 

punktu prasībām. 

6. Stingrā režīma aizsargjoslā ap ūdens ņemšanas vietām nodrošināt virszemes ūdens noteci no 

aizsargjoslas. Aizsargjoslai jābūt labiekārtotai un iežogotai. Nožogojuma augstums nedrīkst būt 

zemāks par 1.5 m, un uz tā jābūt informatīvai zīmei ar uzrakstu “Nepiederošiem ieeja aizliegta” 

atbilstoši Ministru kabineta 2004.gada 20.janvāra noteikumu Nr.43 “Aizsargjoslu ap ūdens 

ņemšanas vietām noteikšanas metodika” 11.pantam. 

7. Pazemes ūdens ieguves urbumu atveres aprīkojumam jābūt hermētiskam, sūkņu telpas jāuztur 

sanitārajā un tehniskajā kārtībā, kā arī jānodrošina pret applūšanu atbilstoši Ministru kabineta 

2003.gada 23.decembra noteikumu Nr.736 “Noteikumi par ūdens resursu lietošanas atļauju” – 

34.punktam un Ministru kabineta 2000.gada 1.februāra noteikumu par Latvijas būvnormatīvu 

LBN 222-99 “Ūdensapgādes ārējie tīkli un būves” 5.daļai. 

8. Laika periodā, kad urbumā nav sūkņa, tā atverei jābūt cieši noslēgtai vai aizmetinātai, lai 

nepieļautu pazemes ūdens horizonta piesārņošanas iespēju. 

9. Pazemes ūdens ieguves urbuma atveres konstrukcijā jābūt ierīkotai vietai ūdens paraugu 

ņemšanai atbilstoši Ministru kabineta 2003.gada 23.decembra noteikumu Nr.736 “Noteikumi par 

ūdens resursu lietošanas atļauju” - 34.3.punkta un 2000.gada 1.februāra noteikumu par Latvijas 

būvnormatīvu LBN 222-99 “Ūdensapgādes ārējie tīkli un būves” 71.punkta prasībām. 

10. Visus datus, kas saistīti ar urbuma konstrukcijas, dziļuma un ražības izmaiņām, sūkņu nomaiņu, 

to iegremdēšanu dziļumā vai citu parametru izmaiņām, pēc remonta fiksēt ekspluatācijas žurnālā. 

11. Veikt ūdens skaitītāja metroloģisko pārbaudi saskaņā ar likumu "Par mērījumu vienotību" un 

Ministru kabineta 2007.gada 9.janvāra noteikumiem Nr.40 "Noteikumi par valsts metroloģiskai 

kontrolei pakļauto mērīšanas līdzekļu sarakstu". 

12. Dzeramā ūdens kvalitātes kontroli veikt akreditētā laboratorijā un nodrošināt dzeramā ūdens 

kārtējā un audita monitoringa programmu veikšanu saskaņā ar Ministru 2003.gada 29.aprīļa 

noteikumiem Nr.235 "Dzeramā ūdens obligātās nekaitīguma un kvalitātes prasības, monitoringa 

un kontroles kārtība". 

13. Ja uzņēmums plāno veikt izmaiņas esošajā darbībā, kuru dēļ mainās ūdens lietošanas apjoms vai 

ūdens lietošanas veids, ne vēlāk kā 30 dienas pirms izmaiņu uzsākšanas par tām rakstiski paziņot 

Jelgavas RVP. 

12.1.2. nosacījumi ūdens uzskaitei 

1. Ūdens ieguves vietā vienu reizi mēnesī veikt pazemes ūdens daudzuma instrumentālo 

uzskaiti, datus ierakstīt ūdens resursu ieguves instrumentālajā uzskaites žurnālā atbilstoši 

Ministru kabineta 2003.gada 23. decembra noteikumu Nr.736 "Noteikumi par ūdens resursu 

lietošanas atļauju" 42.1. punktam. 

2. Ūdens ieguves instrumentālās uzskaites žurnālam jāatbilst Ministru kabineta noteikumu 

Nr.736 „Noteikumi par ūdens resursu lietošanas atļauju” 3.pielikumā noteiktajai formai. 


24

3. Katra ieraksta pareizību un atbilstību mēraparātu rādījumiem vienu reizi mēnesī jāapliecina 

atbildīgai amatpersonai. 

4. Ūdens ieguves uzskaitei izmantot standartizētu vai metroloģiski pārbaudītu mēraparatūru 

atbilstoši Ministru kabineta 2007.gada 9.janvāra noteikumu Nr.40 "Noteikumi par valsts 

metroloģiskai kontrolei pakļauto mērīšanas līdzekļu sarakstu" prasībām. 

12.1.3. nosacījumi ziņošanai 

1. Katru gadu līdz 10.janvārim veikt dabas resursu nodokļa aprēķinu par pazemes ūdens ieguvi 

no ūdensapgādes urbuma, nodokļu aprēķina pārskatu iesniegt Valsts ieņēmumu dienesta 

teritoriālajā iestādē un iemaksāt nodokli saskaņā ar likumu "Dabas resursu nodokļa likums" 

Ministru kabineta 2007.gada 19.jūnija noteikumu Nr.404 "Dabas resursu nodokļa 

aprēķināšanas un maksāšanas kārtība un kārtība, kādā izsniedz dabas resursu lietošanas 

atļauju" noteiktajā kārtībā. 

2. Katru gadu līdz 31.janvārim kvalitatīvi aizpildīt statistikas pārskatu "Nr.2-Ūdens. Pārskats par 

ūdens resursu lietošanu" par iepriekšējo kalendāro gadu un iesniegt Jelgavas RVP, uzrādot 

ūdens resursu ieguves instrumentālās uzskaites žurnālu, kā arī iepriekšējā kalendārajā gadā 

izlietotā ūdens lietošanas bilances shēmu saskaņā ar Ministru kabineta 2003.gada 

23.decembra noteikumu Nr.736 "Noteikumi par ūdens resursu lietošanas atļauju" 42.pantu. 

12.2. enerģija 

Elektroenerģijas patēriņš saskaņā ar savstarpēji noslēgto līgumu ar VAS “Latvenergo”. 

12.3.izejmateriāli un palīgmateriāli 

1. Atkritumu poligona darbības un pakalpojumu nodrošināšanai lietot Latvijas Republikā 

reģistrētas ķīmiskās vielas un produktus (atbilstoši 9.1. un 9.2. tabulai). Pirms citu ķīmisko 

vielu izmantošanas uzsākšanas nekavējoties rakstiski informēt VVD Jelgavas RVP. 

2. Veikt poligonā izmantojamo ķīmisko vielu un ķīmisko produktu informācijas uzskaiti saskaņā 

ar Ministru kabineta 22.10.2002. noteikumu Nr.466 „Noteikumi par ķīmisko vielu un ķīmisko 

produktu uzskaites kārtību un datu bāzi” 2.punktu, reģistrējot ķīmisko produktu nosaukumu, 

daudzumu, klasifikāciju un marķējumu. Vismaz reizi gadā veikt ķīmisko produktu 

inventarizāciju. 

3. Patērētās bīstamās ķīmiskās vielas un produktus (vielas, kas uzskaitītas atļaujas 

2.pielikuma 9.2.tabulā) reģistrēt speciālā uzskaites žurnālā katrā lietošanas reizē. Katra 

ieraksta pareizību ar parakstu apstiprināt atbildīgajai amatpersonai. 

4. Veicot darbības ar ķīmiskām vielām un produktiem, jānovērtē avāriju iespējamība, kas var 

ietekmēt vidi, cilvēku veselību vai īpašumu un jāparedz pasākumus, lai novērstu avārijas vai 

mazinātu to sekas („Ķīmisko vielu un ķīmisko produktu likums” 9.pants). 

5. Darbības ar dezinfekcijas līdzekļiem un bīstamajām ķīmiskām vielām veikt kvalificētam 

personālam, ievērojot darba drošības norādījumus ķīmisko produktu drošības datu lapās. 

Ķīmisko produktu drošības datu lapām jābūt brīvi pieejamām iekārtu atrašanās vietas telpās. 

Ķīmisko vielu vai produktu maiņas gadījumā pieprasīt jaunas drošības datu lapas produkcijas 

piegādātājam. 

6. Nodrošināt ķīmisko vielu un ķīmisko produktu pareizu uzglabāšanu, nodrošināt 

iepakojumu ar nepieciešamo informāciju valsts valodā. 

7. Visus nepieciešamos izejmateriālus un palīgmateriālus uzglabāt tā, lai novērstu jebkādu 

gaisa, ūdens vai augsnes piesārņojumu. 


25

8. Atkritumu krātuvē apglabāto atkritumu pārklāšanai izmantot grunti no esošā uzkrājuma 

poligonā. 

9. Ja operators – SIA “Vides serviss” plāno iegūt ar dabas resursu nodokli apliekamus dabas 

resursus (grunts, atkritumu apbēršanai krātuvē), tad nepieciešams saņemt Dabas resursu 

lietošanas atļauju dabas resursu izmantošanai – atkritumu apbēršanai apglabāšanas krātuvē 

saskaņā ar Saskaņā ar likuma „Dabas resursu nodokļa likums” 12. panta (2) daļu un atbilstoši 

Ministru kabineta 2007.gada 19.jūnija noteikumiem Nr.404 "Dabas resursu nodokļa 

aprēķināšanas un maksāšanas kārtība un kārtība, kādā izsniedz dabas resursu lietošanas 

atļaujas". 

10. Katru gadu līdz 10. janvārim iesniegt reģionālajā vides pārvaldē papīra formā vai elektroniski 

pārskatu par iepriekšējā gadā saimnieciskajā darbībā izmantotajiem dabas resursiem. 

Dabas resursu nodokli aprēķināt pamatojoties uz pārskatā norādīto dabas resursu veidu, 

apjomu un saskaņā ar likuma „Dabas resursu nodokļa likums” 1.pielikumā noteiktajām 

likmēm. 

11. Saskaņā ar likuma „Dabas resursu nodokļa likums” 3. panta (1) daļas 1.punktu, veikt dabas 

resursu nodokļa maksājumus par atkritumu apglabāšanas krātuvē atkritumu apbēršanai 

izmantotajiem dabas resursiem. 

12. Nodrošināt naftas produktu absorbenta rezervi uzņēmumā, veikt izlijušu naftas produktu 

nekavējošu savākšanu. 

13. Ja patēriņš pārsniedz 10% no atļaujā uzrādītā materiālu daudzuma, jāgriežas Jelgavas RVP ar 

pieteikumu par atļaujas nosacījumu maiņu (vismaz 90 dienas pirms izmaiņām). 

13. Gaisa aizsardzība 

13.1. emisija no punktveida avotiem, emisijas limiti 

Sadzīves atkritumu poligonā nav punktveida emisijas avotu. Līdz ar to nosacījumi netiek izvirzīti. 

13.2. emisija no neorganizētiem (difūziem) emisiju avotiem, emisiju limiti 

Poligona darbībā ir paredzami sekojoši neorganizēti difūzi gaisa piesārņojuma avoti: 

- biogāzes emisija no atkritumu apglabāšanas krātuves un kompostēšanas laukuma, ņemot 

vērā to, ka poligona ekspluatācijas pirmajos gados biogāzes apjoms ir neliels, biogāzes 

savākšanas sistēmas ierīkošanu un biogāzes dedzināšanu uzņēmums plāno tuvākajā 

perspektīvā. 

- emisijas avotu grupa, kas ir saistīta ar autotransporta kustību atkritumu 

apsaimniekošanas procesā. 

Sakarā ar nelielo gaisa piesārņojumu no autotransporta nosacījumi netiek izvirzīti. 

13.3. procesa un attīrīšanas iekārtu darbība 

Poligonu ekspluatēt saskaņā ar 2008.gadā izstrādāto “Zemgales reģiona sadzīves atkritumu poligona 

„Grantiņi” ekspluatācijas rokasgrāmatu”, lai novērstu piesārņojuma rašanos vai samazinātu tā emisiju 

vidē. 

13.4. smakas 

1. Lai mazinātu smaku emisiju, saskaņā ar Ministru kabineta 2006.gada 13.jūnija noteikumu 

Nr.474 „Atkritumu poligonu ierīkošanas, atkritumu poligonu un izgāztuvju 

apsaimniekošanas, slēgšanas un rekultivācijas noteikumi” 43.2. punkta prasībām, atkritumus 

apglabāt pa kārtām 50 cm biezumā un blietēt ar kompaktoru. Sablīvēto 2,0-2,5 m biezu kārtu 

pārklāt ar grunti vismaz 0,2 m biezumā. 

2. Nav pieļaujama smaku izplatīšanās ārpus atkritumu poligona teritorijas. 


26

3. Saskaņā ar Ministru kabineta 2004.gada 27.jūlija noteikumu Nr. 626 „Noteikumi par 

piesārņojošas darbības izraisīto smaku noteikšanas metodēm, kā arī kārtību, kādā ierobežo šo 

smaku izplatīšanos” 8. punktu, smakas mērķlielumu 10 ouE/m3 nedrīkst pārsniegt vairāk par 

septiņām diennaktīm gadā. 

Smakas mērķlielumu – 10 ouE/m 3 - drīkst pārsniegt laika posmā, kad tiek īstenoti pasākumi 

vai rīcības programma smaku novēršanai. 

4. Saņemot sūdzības par smaku izplatību ārpus atkritumu poligona teritorijas, izstrādāt 

pasākumu plānu ar izpildes grafikiem smaku traucējumu novēršanai un veikt smaku 

koncentrāciju mērījumus saskaņā ar LR MK 2004.gada 27.jūlija noteikumu Nr.626 „Noteikumi 

par piesārņojošās darbības izraisīto smaku noteikšanas metodēm, kā arī kārtību, kādā ierobežo šo 

smaku izplatīšanos” prasībām. 

13.5.emisijas uzraudzība un mērīšana (mērījuma vietas, regularitāte, metodes) 

Nosacījumi netiek izvirzīti. 

13.6. to emisijas veidu pārraudzība, kas rodas no neorganizētiem (difūziem) emisiju avotiem 

Nosacījumi izvirzīti 13.4., 13.5. punktā. 

13.7.gaisa monitorings 


Reģionālajā vides pārvaldē saņemot sūdzības par smaku izplatību ārpus atkritumu poligona 

teritorijas, tiks lemts par nosacījumu maiņu. 

13.8.mēraparatūras uzturēšana un kalibrācija 

Nav nepieciešama. 

13.9.ziņas, kas sniedzamas vides aizsardzības institūcijām 

Nav nepieciešams. 

14. Notekūdeņi 

14.1. izplūdes, emisijas limiti 

1. Infiltrāta apsaimniekošana ar izvešanu uz notekūdeņu attīrīšanas iekārtām saskaņā ar 

noslēgto līgumu vai gada sausajā periodā infiltrātu izsmidzināšanu uz atkritumu apglabāšanas 

krātuvi pēc nepieciešamības līdz 5.72 m 3 /dnn jeb 2088 m 3 /gadā. 

2. Notekūdeņu bioloģiskās attīrīšanas iekārtās DCB-4K (identifikācijas Nr.A200374) attīrītos 

sadzīves notekūdeņus līdz 2m 3 diennaktī jeb 730m 3 gadā pēc attīrīšanas novadīt 

novadgrāvī. Izplūdes punkta identifikācijas Nr.N200744. 

3. Lietus un sniega kušanas ūdeņus no poligona teritorijas līdz 562 m 3 /gadā novadīt 

attīrīšanas iekārtās EH1010C (identifikācijas Nr.A200375) un tālāk novadīt poligona krātuves 

novadgrāvī. Izplūdes punkta identifikācijas Nr.N200755. 

4. Informāciju par piesārņoto notekūdeņu daudzumu un attīrīto notekūdeņu izplūdi skatīt 

atļaujas 14.2. tabulā 28.lp. 

Tiešā notekūdeņu izplūde ūdens objektos (novadgrāvī) 

14.2. tabula 


27

Izplūdes 

vietas 

nosaukums un 

adrese (vieta) 

NAI A200374 

DCB-4K 

sadzīves 

notekūdeņu 

izplūde 

NAI A200375 

EH1010C 

lietus 

notekūdeņu 

izplūde 

Izplūdes 

vietas 

identifikā 

cijas 

numurs 

N200744 

Izplūdes vietas 

ģeogrāfiskās 

koordinātas 

Z 

platums 

A 

garums 

56°33’12 24°13’08 

N200745 56°39’06 23°18’20 

Nosaukums 

novadgrāvis 

teritorijas 

tuvumā 

Saņemošā ūdenstilpe 

Kods 

38452 

Ikstrums 

poligona 

apvedgrāvis 38452 

Ikstrums 

ūdens 

caurtece 

(m 3 /h) 

Notekūdeņu 

daudzums 

m 3 / 

dnn 

m 3 / 

gadā 

- 2.0 730 

- 1.53 562 

Izplūdes 

ilgums 

stundas 

dienā; 

dienas/ 

gadā 

24 

h/dnn; 

365 

dienas/ 

gadā 

24 

h/dnn; 

365 

dienas/ 

gadā 

14.2. procesa norise un attīrīšanas iekārtu darbība 

1. Notekūdeņu attīrīšanas iekārtas ekspluatēt saskaņā ar iekārtu ekspluatācijas noteikumiem, lai 

sasniegtu maksimāli iespējamo attīrīšanas efektivitāti atbilstoši 2002.gada 22.janvāra MK 

noteikumu Nr.34 "Noteikumi par piesārņojošo vielu emisiju ūdenī" 41.punktu. 

2. Reizi mēnesī apsekot sadzīves un lietusūdeņu attīrīšanas iekārtas. Nepieciešamības gadījumā 

veikt notekūdeņu attīrīšanas iekārtu tvertņu, smilšu uztvērēju tīrīšanu, naftas produktu 

uzvērējelementu maiņu. 

3. Nodrošināt kanalizācijas tīklu un notekūdeņu attīrīšanas iekārtu hermētiskumu, lai nepieļautu 

gruntsūdeņu piesārņošanu. 

Vismaz reizi gadā veikt sadzīves notekūdeņu attīrīšanas iekārtu tvertņu nosēdumu tīrīšanu. 

4. Uzturēt kārtībā infiltrāta savākšanas sistēmu. 

5. Poligona krātuves ekspluatācijas sākuma periodā, nodrošināt nepiesārņoto lietus notekūdeņu (no 

neizmantotajām poligona krātuves sekcijām) savākšanu, un pa neatkarīgu infiltrāta savākšanas 

sistēmu novadīt novadgrāvī. Nodrošināt pastāvīgu kontroli, lai nepieļautu infiltrāta novadīšanu 

lietus notekūdeņu savākšanas sistēmā un infiltrāta novadīšanu vidē. 

6. Lai novērstu atkritumu pašaizdegšanos un minimizētu infiltrāta apjomu, gada sausajā periodā 

nodrošināt atkritumu mitrināšanu. Atkritumu mitrināšanai izmantot infiltrātu, kuru ar sūkņu 

palīdzību pārsūknēt no infiltrāta baseina uz atkritumu krātuves virsmu. Neizsmidzināto infiltrātu 

izvest uz notekūdeņu attīrīšanas iekārtām saskaņā ar noslēgto līgumu. 

14.3. uzraudzība un mērījumi (mērījumu vietas, regularitāte, metodes) 

1. Nodrošināt nepārtrauktu visu veidu notekūdeņu uzskaiti. Datus reģistrēt uzskaites žurnālā 

rakstiskā vai elektroniskā veidā. Katra ieraksta pareizību un atbilstību ar parakstu apliecināt 

atbildīgajai amatpersonai. 

2. Vienu reizi gadā veikt notekūdeņu attīrīšanas iekārtās DCB-4K (A200374) attīrīto notekūdeņu 

testēšanu, paraugus ņemot pie izplūdes no notekūdeņu attīrīšanas iekārtām. 

Paraugā jānosaka sekojoši piesārņojuma parametri: BSP 5 , ĶSP, Nkop, Pkop, suspendētās vielas. 


28



noteikumi” 49.punktu un 4.pielikumu veikt infiltrāta kvantitatīvo un kvalitatīvo 

monitoringu: 

3.1. vienu reizi mēnesī noteikt radītā infiltrāta daudzumu (m 3 ); 

3.2. divas reizes gadā veikt infiltrāta nepilno ķīmisko analīzi, nosakot sekojošus parametrus: 

pH, elektrovadītspēja, ķīmiskais skābekļa patēriņš (ĶSP),kopējais slāpekļa daudzums 

(BSP 5 ), kopējais fosfora daudzums (P kop), hlorīdi (Cl-); 

3.3. divas reizes gadā veikt infiltrāta pilno ķīmisko analīzi, nosakot sekojošus parametrus: 

pH, elektrovadītspēja, bioķīmiskais skābekļa patēriņš piecās dienās (BSP 5 ), ķīmiskais 

skābekļa patēriņš (ĶSP), kopējais slāpekļa daudzums (Nkop), kopējais fosfora daudzums (P 

kop), hlorīdi (Cl-), sausnes saturs, oksidējamība (permanganāta metode), nitrāti (NO 3 - ), 

nitrīti (NO 2 - ),amonijs (NH4 + ), sulfāti (SO4 2- ), fenolu indekss, naftas produkti, bors (B), metāli 

– cinks (Zn), varš (Cu), kadmijs (Cd), hroms (Cr), svins (Pb), dzīvsudrabs (Hg), dzelzs (Fe), 

mangāns (Mn) un kobalts (Co). 

Pirmajā darbības uzsākšanas gadā 2008.-2009, sakarā ar radušos mazo infiltrāta apjomu, 

pilno ķīmisko analīzi veikt 1 reizi gadā. 

Pilnā ķīmiskā analīze divas reizes gadā veicama paraugiem, kas noņemti, kad novēroti 

maksimālie un minimālie infiltrāta daudzumi, t.i., orientējoši, pavasara beigās, pēc sniega 

nokušanas, un vasaras beigās pēc ilgstoša sausuma perioda. Infiltrāta daudzuma un sastāva 

kontrolei nodrošināt mērījumu vietu pārsūknēšanas akā. 

Veikt infiltrāta monitoringa datu apkopošanu un fiksēt tos „Atkritumu apglabāšanas 

poligona darbības reģistrācijas žurnālā”, saskaņā ar MK noteikumu Nr.474 46.punkta un 3. 

pielikuma prasībām. 

4. Notekūdeņu monitoringu veikt akreditētā vai likumdošanā noteiktā kārtībā novērtētā 

laboratorijā ar akreditētām metodēm. 

14.4. mērījumi saņēmējā ūdenstilpē 



noteikumi” 49.punktu, 4.pielikumu un atļaujas 4.pielikumu „Monitoringa mērījumu punktu 

izvietojuma shēma” nodrošināt virszemes ūdeņu monitoringa veikšanu novadgrāvī ap 

poligonu un poligona apkārtnē (kopā virszemes ūdeņu monitoringa sistēma ietver 5 punktus). 

2. Trīs reizes gadā veikt virszemes ūdeņu noteces noteikšanu grāvī, kas novada ūdeņus no 

poligona novadgrāvja; 

trīs reizes gadā veikt virszemes ūdeņu monitoringa nepilno ķīmisko analīzi poligonam 

pieguļošajā teritorijā ierīkotajās 2 virszemes ūdeņu monitoringa vietās*, nosakot sekojošus 

parametrus: pH, elektrovadītspēja, ķīmiskais skābekļa patēriņš, kopējais slāpekļa daudzums, 

kopējais fosfora daudzums, hlorīdi (Cl-); 

vienu reizi gadā veikt virszemes ūdeņu monitoringa pilno ķīmisko analīzi poligonam 

pieguļošajā teritorijā ierīkotajās 2 virszemes ūdeņu monitoringa vietās*, nosakot sekojošus 

parametrus: pH, elektrovadītspēja, ķīmiskais skābekļa patēriņš, kopējais slāpekļa daudzums, 

kopējais fosfora daudzums, hlorīdi (Cl-), sausnes saturs, bioķīmiskais skābekļa patēriņš piecās 

dienās, oksidējamība (permanganāta metode), nitrāti (NO3 - ), nitrīti (NO2 - ), amonijs (NH4 + ), 

sulfāti (SO4 2- ), fenolu indekss, naftas produkti, bors, metāli: cinks (Zn), varš (Cu), kadmijs 

(Cd), hroms (Cr), svins (Pb), dzīvsudrabs (Hg), dzelzs (Fe), mangāns (Mn) un kobalts (Co). 

*Virszemes ūdeņu monitoringu poligonam pieguļošajā teritorijā veikt 2 punktos: 

1. grāvī, kas novada ūdeņus no poligona virszemes ūdenstecēs, ~100 m augšpus poligonam, 

2. grāvī, kas novada ūdeņus no poligona virszemes ūdenstecēs, ~200 m lejpus poligona 

ūdeņu ieplūdes vietas. 


29

3. Divas reizes gadā veikt virszemes ūdeņu monitoringa nepilno ķīmisko analīzi poligona 

novadgrāvja virszemes ūdeņiem ierīkotajās 3 virszemes ūdeņu monitoringa vietās*, 

nosakot sekojošus parametrus: 

pH, elektrovadītspēja, ķīmiskais skābekļa patēriņš (ĶSP), kopējais slāpekļa daudzums 

(BSP 5 ), 

kopējais fosfora daudzums (Pkop), hlorīdi(Cl-). 

Divas reizes gadā veikt virszemes ūdeņu monitoringa pilno ķīmisko analīzi poligona 

novadgrāvja virszemes ūdeņiem ierīkotajās 3 virszemes ūdeņu monitoringa vietās*, 

nosakot sekojošus parametrus: 

pH, elektrovadītspēja, bioķīmiskais skābekļa patēriņš piecās dienās(BSP5), ķīmiskais 

skābekļa patēriņš (ĶSP), kopējais slāpekļa daudzums (Nkop), kopējais fosfora daudzums (P 

kop), hlorīdi (Cl-), sausnes saturs, oksidējamība (permanganāta metode), nitrāti (NO3 - ), nitrīti 

(NO2 - ), amonijs (NH4 + ), sulfāti (SO4 2- ), fenolu indekss, naftas produkti, bors (B), metāli – 

cinks (Zn), varš (Cu), kadmijs (Cd), hroms (Cr), svins (Pb), dzīvsudrabs (Hg), dzelzs (Fe), 

mangāns (Mn) un kobalts (Co). 

*Virszemes ūdeņu monitoringu poligona novadgrāvja virszemes ūdeņiem veikt 3 punktos: 

1. poligona novadgrāvī starp veco un jauno atkritumu krātuvi, pirms izplūdes no poligona, 

2. poligona novadgrāvī gar poligona ziemeļaustrumu daļu, pirms izplūdes no poligona, 

3. poligona novadgrāvī gar poligona dienvidu un austrumu malu, pirms izplūdes no 

poligona. 

4. Virszemes ūdeņu monitoringu veikt laboratorijai, kuras akreditācijas sfērā ir iekļauti 

monitoringam noteikto parametru testēšana. Testēšanas pārskatu par iepriekšējo gadu iesniegt 

Jelgavas RVP kopā ar atskaiti par atļaujas A kategorijas piesārņojošām darbībām nosacījumu 

izpildi. 

14.5. mēraparatūras uzturēšana un kalibrācija 


14.2. ziņas, kas sniedzamas vides aizsardzības institūcijām 

1. Katru gadu līdz 31.janvārim kvalitatīvi aizpildīt statistikas pārskatu "Nr.2-Ūdens" par 

iepriekšējo kalendāro gadu un iesniegt Jelgavas RVP, uzrādot iepriekšējā kalendārajā gadā 

ūdens lietošanas bilances shēmu. 

Reizē ar valsts statistisko pārskatu iesniegt notekūdeņu testēšanas pārskatu kopijas par 

iepriekšējo gadu un virszemes ūdeņu monitoringa testēšanas pārskatu kopijas. 

2. Katru ceturksni līdz nākamā mēneša desmitajam datumam veikt dabas resursu nodokļa aprēķinu 

un maksājumus par notekūdeņu novadīšanu vidē, nodokļu aprēķina pārskatu iesniegt Valsts 

ieņēmumu dienesta teritoriālajā iestādē un iemaksāt nodokli saskaņā ar likumu "Dabas resursu 

nodokļa likums" un Ministru kabineta 2007.gada 19.jūnija noteikumu Nr.404 "Dabas resursu 

nodokļa aprēķināšanas un maksāšanas kārtība un kārtība, kādā izsniedz dabas resursu lietošanas 

atļauju" noteiktajā kārtībā. 

3. Ja poligona apkārtnē konstatēts vides piesārņojums, poligona operatoram jānovērš vides 

piesārņojuma cēloņus un tā radītās sekas. Nedēļas laikā pēc piesārņojuma konstatēšanas 

poligona operatoram jāinformē VVD Jelgavas RVP par piesārņojumu un tā novēršanas 

pasākumiem. 

4. Avārijas gadījumā (kad piesārņojums emitēts vidē nepārvaramas varas dēļ) nekavējoties ziņot 

Jelgavas RVP (63023228 vai 29490040), bet ne vēlāk kā vienas darbdienas laikā rakstiski 

ziņot VVD Jelgavas RVP. 


30

15. Troksnis 

15.1.trokšņa avoti un nosacījumi troksni radošo iekārtu darbībai 

Nepārsniegt Ministru kabineta 2004.gada 13.jūlija noteikumu Nr.597 "Vides trokšņa novērtēšanas 

kārtība" noteiktos trokšņa rādītājus; trokšņu līmeni apkārtējā vidē, uzstādot iekārtas, kas paaugstina 

trokšņa līmeni ārpus atkritumu poligona teritorijas vairāk par 40 dB. 

15.2.trokšņa emisijas avoti 

Ja atkritumu poligonā tiek izmantotas ierīces, kuru darbība pārsniedz 40 dB robežvērtību, sniegt 

informāciju par tām. 

15.3.uzraudzība un mērījumi (mērījumu vietas, regularitāte, metodes) 

Apkārtējo iedzīvotāju sūdzību gadījumā veikt trokšņu mērījumus saskaņā ar 2004.gada 13.jūlija 

Ministru kabineta noteikumiem Nr.597 "Vides trokšņa novērtēšanas kārtība" akreditētā laboratorijā 

atbilstoši LVS ISO 1996 standarta prasībām un mērījumu rezultātus iesniegt RVP. Mērījumu vietas 

un laiku saskaņot ar Valsts aģentūras Sabiedrības veselības aģentūras Jelgavas filiāli. 


Ja tiek veikti trokšņa mērījumi, mērījumu rezultātus nedēļas laikā no rezultātu saņemšanas, iesniegt 

Jelgavas reģionālajā vides pārvaldē. 

16. Atkritumi 

16.1. atkritumu veidošanās 

Poligona darbībā radušos atkritumu savākšana, uzglabāšanas veids un gada apjomi noteikti 17.1. un 

17.2. tabulās atļaujas 2.pielikumā. 

16.2. atkritumu apsaimniekošanas nosacījumi 

1. Atkritumu apsaimniekošanu veikt, ievērojot likuma “Atkritumu apsaimniekošanas likums” 

prasības. 

2. Saskaņā ar likuma „Atkritumu apsaimniekošanas likums” 5. pantu atkritumu apsaimniekošana 

• veicama tā , lai netiktu apdraudēta cilvēku dzīvība un veselība, kā arī personu manta. 

• nedrīkst negatīvi ietekmēt vidi, tai skaitā: 

- radīt apdraudējumu ūdeņiem, gaisam, augsnei, kā arī florai un faunai, 

- radīt traucējošus trokšņus vai smakas, 

- nelabvēlīgi ietekmēt ainavas un īpaši aizsargājama dabas teritorijas, 

- piesārņot un piegružot vidi. 

3. Nebīstamos atkritumus - nešķirotus sadzīves atkritumus, lietusūdeņu attīrīšanas iekārtu smilšu 

ķērāja atkritumus, kas veidojas poligona darbības rezultātā, pievienot apglabājamo atkritumi 

plūsmai. 

4. Elektriskos un elektroniskos atkritumus savākt un līdz nodošanai firmai, kas saņēmusi 

pārstrādes atļauju, uzglabāt atbilstoši 2004.gada 9.novembra MK noteikumu Nr.923 „Elektrisko 

un elektronisko iekārtu atkritumu apsaimniekošanas noteikumi” 2. un 3.punkta prasībām 

poligona teritorijā zem nojumes. 

5. Aizliegta elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu apstrāde poligona teritorijā. 

6. Riepas līdz nodošanai pārstrādes uzņēmumiem uzglabāt atsevišķi nodalītā vietā poligona 

teritorijā. Vienlaicīgi uzglabājamais daudzums nedrīkst pārsniegt 50 t. 

7. Aizliegts sajaukt bīstamos atkritumus, kas atbilst dažādām bīstamo atkritumu kategorijām, kā 

arī sajaukt bīstamos atkritumus ar sadzīves atkritumiem (“Atkritumu apsaimniekošanas likuma” 

16.pants). 


31

8. Poligona darbībā radušos bīstamos atkritumus, kā arī apglabājamo atkritumu masā konstatētos 

bīstamos atkritumus, izņemt un uzglabāt bīstamo atkritumu savākšanas konteinerā, nodrošināt 

etiķetes izvietošanu uz bīstamo atkritumu konteinera, norādot: 

bīstamo atkritumu nosaukumu, izcelsmi, iepakošanas datumu, brīdinājuma zīmes par ķīmisko 

vielu un ķīmisko produktu klasificēšanu, marķēšanu (2002.gada 23.jūlija MK noteikumu Nr.319 

9., 10.punkts.). 

Bīstamos atkritumus atļauts uzglabāt tikai īpaši aprīkotā, izturīgā un drošā iepakojumā, 

nodrošinot atbilstošu marķējumu saskaņā ar Ministru kabineta 2002.gada 23.jūlija noteikumu 

Nr.319 „Bīstamo atkritumu uzskaites, identifikācijas, uzglabāšanas, iepakošanas, marķēšanas un 

pārvadājumu kārtība” prasībām. 

9. Iekārtā radītos bīstamos atkritumus - naftas produktu absorbentus (arī apglabājamo atkritumu 

masā konstatētos bīstamos atkritums) saskaņā ar noslēgto līgumu savlaicīgi un regulāri nodot 

bīstamo atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumam. 

10. Pirms bīstamo atkritumu nodošanas atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumam, saņemt 

Jelgavas RVP bīstamo atkritumu pārvadājumu reģistrācijas karti-pavadzīmi. 

Bīstamo atkritumu pārvadājumu reģistrācijas karti-pavadzīmi aizpildīt sekojoši: 

1. bīstamo atkritumu nosūtītājam jāaizpilda kartes 1. un 2. daļu, izņemot aili par saņemto 

bīstamo atkritumu daudzumu. Bīstamo atkritumu nosūtītājs vienu kartes kopiju saglabā, bet 

otru nosūta Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūrai. Bīstamo atkritumu 

nosūtītājs kopā ar bīstamo atkritumu kravu nodod kartes oriģinālu un trīs kopijas bīstamo 

atkritumu pārvadātājam. 

2. bīstamo atkritumu pārvadātājs aizpilda kartes 3. daļu. Pārvadātājs saglabā vienu kartes 

kopiju, bet oriģinālu un divas kopijas nodod personai, kura uzglabā, apglabā vai pārstrādā 

bīstamos atkritumus (turpmāk tekstā – bīstamo atkritumu saņēmējs). 

3. bīstamo atkritumu saņēmējs pēc atkritumu kravas saņemšanas nosver saņemtos atkritumus 

un aizpilda kartes 2. daļas aili par saņemto bīstamo atkritumu daudzumu un kartes 4.daļu. 

Saņēmējs saglabā kartes oriģinālu, bet vienu kopiju mēneša laikā no bīstamo atkritumu 

saņemšanas dienas nosūta Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūrai un otru 

kopiju – tai VVD reģionālajai vides pārvaldei, kuras pārraudzībā esošajā teritorijā atrodas 

bīstamo atkritumu uzglabāšanas, apglabāšanas vai pārstrādes vieta. 

16.3. uzraudzība un mērījumi (mērījumu vietas, regularitāte, metodes) 

1. Saskaņā ar “Atkritumu apsaimniekošanas likuma” 20.pantu veikt iekārtā radīto atkritumu 

daudzuma regulāru uzskaiti (atkritumu daudzums, veids, izcelsme) un datus reģistrēt uzskaites 

žurnālā. Uzskaites datus uzglabāt trīs gadus. 

2. Nodrošināt poligona darbības rezultātā radušos bīstamo atkritumu uzskaiti īpašā žurnālā vai 

elektroniskā formā saskaņā ar Ministru kabineta 2002.gada 23.jūlija noteikumu Nr.319 “Bīstamo 

atkritumu uzskaites, identifikācijas, uzglabāšanas, iepakošanas, marķēšanas un pārvadājumu 

uzskaites kārtība” 1.pielikumu. 


1. Katru gadu līdz 15.februārim iesniegt Jelgavas RVP aizpildītu valsts statistikas pārskatu par 

atkritumiem pēc formas “Nr.3. Pārskats par atkritumiem”, pamatojoties uz uzskaites žurnāla 

datiem un Atkritumu apglabāšanas poligona darbības reģistrācijas žurnālu (likuma "Vides 

aizsardzības likums" IV.nod., likuma "Par piesārņojumu" 6.pants, "Valsts statistikas likums"). 

Kā arī saskaņā ar likuma „Atkritumu apsaimniekošanas likums” 20. pantu apkopoto informāciju 

reizi gadā iesniegt Codes pagasta padomei un Iecavas novada Domei. 

2. Katru gadu līdz 1.martam apkopot informāciju par iepriekšējā gadā apsaimniekotajiem 

bīstamajiem atkritumiem un iesniegt datus VVD Jelgavas RVP (Atkritumu apsaimniekošanas 

likums 20.pants, MK noteikumu Nr.319 6.punkts). 

16.5.atkritumu sadedzināšanas vai līdzsadedzināšanas iekārtai – iekārtas jauda, iekārtā 


32

sadedzināmo atkritumu kategorijas, atkritumu daudzums 

Neattiecas uz SIA „Vides serviss” A kategorijas piesārņojošo darbību.. 

16.6.atkritumu poligoniem – poligona kategorija, ietilpība, darbības ilgums, apglabājamo 

atkritumu veidi un kategorijas, prasības poligona iekārtošanai, ekspluatācijai, uzraudzības un 

kontroles procedūrām, prasības poligona slēgšanai un apsaimniekošanai pēc slēgšanas 

Sadzīves atkritumu poligonā „Grantiņi” tiks apglabāti tikai sadzīves atkritumi vai tiem pielīdzināmi 

ražošanas atkritumi un nepiesārņoti būvgruži. 

Poligona ietilpība: 

Zemes gabala kopējā platība, uz kura atrodas poligons „Grantiņi” ir 8.72 ha, 

atkritumu apglabāšanas krātuves platība- 1 ha. 

Krātuves ietilpība. 

Poligona ietilpība – ir 65 000m 3 jeb 78 000 t sablietēto sadzīves atkritumu. 

Darbības ilgums: 

Sadzīves atkritumu poligona “Grantiņi” darbības ilgums – 6-7 gadi. 

Apglabājamo atkritumu veidi un kategorijas: 

Sadzīves atkritumu poligonā atļauts apglabāt un kompostēt atkritumu veidus un kategorijas, kas 

noteikti atļaujas 3.pielikumā pievienotajā tabulā. 

Prasības poligona iekārtošanai: 

Ja paredzēts būvēt jaunus objektus poligonā, VVD Jelgavas RVP saņemt tehniskos noteikumus 

saskaņā ar Ministru kabineta 2004. gada 17. februāra noteikumos Nr.91 „Kārtība, kādā reģionālā 

vides pārvalde izdod tehniskos noteikumus paredzētajai darbībai, kurai nav nepieciešams ietekmes uz 

vidi novērtējums” noteikto kārtību. 

Prasības poligona ekspluatācijai: 

Ekspluatējot sadzīves atkritumu poligonu “Kaudzītes” ievērot visas Ministru kabineta 2006. gada 13. 

jūnija noteikumos Nr.474 „Atkritumu poligonu ierīkošanas, atkritumu poligonu un izgāztuvju 

apsaimniekošanas, slēgšanas un rekultivācijas noteikumi” izvirzītās prasības: 

1. Sadzīves atkritumu poligonā nedrīkst pieņemt apglabāšanai: 

- šķidros atkritumus, 

- notekūdeņu attīrīšanas iekārtu dūņas, ja ūdens saturs tajās ir lielāks par 80 %, 

- organiskos pārtikas rūpniecības atkritumus un koksnes apstrādes atkritumus, ja tie 

netiek kompostēti vai izmantoti atkritumu gāzes ieguvei, 

- atkritumus, kuri poligona apstākļos ir sprāgstoši, kodīgi, viegli uzliesmojoši vai 

ugunsnedroši atbilstoši normatīvajiem aktiem par atkritumu klasifikatoru un īpašībām, 

kuras padara atkritumus bīstamus, 

- atkritumus, kuri rodas pēc cilvēku un dzīvnieku veselības aprūpes un kuri ir infekciozi 

atbilstoši normatīvajiem aktiem par atkritumu klasifikatoru un īpašībām, kuras padara 

atkritumus bīstamus, 

- veselas nolietotas riepas un sasmalcinātas riepas (izņemot veselas nolietotas riepas, 

kuras tiek izmantotas inženiertehniskajiem darbiem poligonā, velosipēdu riepas un 

riepas, kuru ārējais diametrs ir lielāks par 1400 mm. 

2. Atkritumus drīkst pieņemt apglabāšanai poligonā: 

- ja tie atbilst atļaujas pielikumā Nr.3 atkritumu veidam un kategorijai, 

- ja tie atbilst attiecīgajam atkritumu aprakstam. 

3. Aizliegts atkritumus sajaukt, lai panāktu to atbilstību atkritumu pieņemšanas nosacījumiem. 


33

4. Pirms atkritumu pieņemšanas no atkritumu piegādātāja saņemt atkritumu aprakstu, kas 

aizpildīts atbilstoši Ministru kabineta noteikumu Nr.474 1. pielikuma prasībām. Ja ar 

atkritumu piegādātāju 

ir noslēgts līgums, tad iepriekšminētais atkritumu apraksts ir viena no līguma sastāvdaļām. 

Līgumā ar piegādātāju jābūt atrunātam, kādā veidā puses pārbauda poligonā piegādāto 

atkritumu atbilstību līgumā noteiktajām prasībām, kā arī rīcību gadījumos, ja piegādātie 

atkritumi neatbilst līguma prasībām. Ja minētais līgums nav noslēgts, par katru atkritumu 

kravu no atkritumu piegādātāja jāpieprasa atsevišķs atkritumu apraksts. 

5. Pirms un pēc atkritumu izkraušanas poligonā atkritumus pārbaudīt vizuāli, kā arī nodrošināt 

atkritumu atbilstības pārbaudi, lai noteiktu piegādāto atkritumu atbilstību atkritumu 

aprakstam. 

6. Ja tiek konstatēts, ka piegādātie atkritumi nav apglabājami poligonā vai izgāztuvē, tos nodot 

atpakaļ piegādātājam. Par minēto atkritumu neatbilstību atkritumu aprakstam rakstiski 

informēt VVD Jelgavas RVP. 

7. Lai noteiktu atkritumu atbilstību atkritumu pieņemšanas kritērijiem, kas noteikti MK 

noteikumu Nr.474 4.2. apakšnodaļā, atkritumu paraugu ņemšanai un analīzēm tiek izmantoti 

MK noteikumu Nr.474 2. pielikumā minētās atkritumu paraugu ņemšanas un analīzes 

metodes. Atkritumu paraugu ņemšanu, ķīmiskās analīzes atkritumu apraksta sagatavošanai un 

atbilstības pārbaudi veic laboratorijas, kuras ir akreditētas valsts aģentūrā „Latvijas 

nacionālais akreditācijas birojs” atbilstoši standartam LVS EN ISO/IEC 17025:2005 

„Testēšanas un kalibrēšanas laboratoriju kompetences vispārīgās prasības” un par kurām 

Ekonomikas ministrija publicējusi paziņojumu laikrakstā „Latvijas vēstnesis”. Atkritumu 

atbilstību atkritumu pieņemšanas kritērijiem nepārbauda, ja laboratorija ir sniegusi rakstisku 

atzinumu, ka atkritumu analīžu veikšana nav iespējama vai arī nav pieejamas attiecīgas 

pārbaudes procedūras un kritēriji. 

8. Poligonā bez atkritumu atbilstības pārbaudes MK noteikumu Nr.474 5. pielikumā noteiktajām 

robežvērtībām drīkst pieņemt: 

- mājsaimniecībā radušos sadzīves atkritumus, izņemot tos, kurus var klasificēt kā bīstamus 

atbilstoši normatīvajiem aktiem par atkritumu klasifikatoru un īpašībām, kuras padara 

atkritumus bīstamus, 

- atsevišķi savāktus mājsaimniecībā radušos sadzīves atkritumus, izņemot tos, kurus var 

klasificēt kā bīstamus atbilstoši normatīvajiem aktiem par atkritumu klasifikatoru un 

īpašībām, kuras padara atkritumus bīstamus, 

- līdzīgus citas izcelsmes atkritumus. 

9. Azbestu saturošus būvniecības atkritumus un citus azbestu saturošus atkritumus var 

pieņemt bez papildus pārbaudēm un iepakotus plastmasas iepakojumos apglabāt poligonā 

konkrētā vietā, ievērojot sekojošus nosacījumus: 

- atkritumi nesatur citas bīstamas vielas, izņemot azbestu saistītā veidā, ieskaitot šķiedras, 

kuras ir saistītas ar saistvielu vai iepakotas plastmasas iepakojumā; 

- azbestu saturošo atkritumu apglabāšanas vietu pirms katras sablietēšanas pārklāt ar izolējošā 

materiāla slāni, lai novērstu azbesta šķiedru izplatīšanos, 

-ja azbestu saturošo atkritumu iepakojums ir bojāts vai arī tie nav iepakoti, tos nekavējoties 

pārklāt ar izolējošā materiāla slāni. Pirms katras šo atkritumu sablietēšanas tos atkārtoti 

pārklāt ar izolējošā materiāla slāni un apsmidzināt ar ūdeni vai infiltrātu, lai novērstu azbesta 

šķiedru nokļūšanu vidē, 

- poligona nodalījumā, kur tiek apglabāti azbestu saturoši atkritumi, netiek veikti nekādi 

darbi, kas varētu izraisīt azbesta šķiedru nokļūšanu vidē, 

- atzīmēt poligona nodalījumu plānā vietu, kurā tiek apglabāti azbestu saturoši atkritumi. 


34

10. Poligonā pieņemtos atkritumus apsaimniekot tā, lai: 

- nepieļautu virszemes ūdens un pazemes ūdens piesārņošanu, 

- mazinātu smakas un putekļu izplatīšanos, 

- novērstu atkritumu vieglās frakcijas izplatīšanos ar vēju 

- mazinātu trokšņus, 

- novērstu putnu, grauzēju un insektu kaitīgo darbību, 

- nepieļautu aerosolu veidošanos; 

- nepieļautu ugunsgrēku, atkritumu pašaizdegšanos un bīstamo atkritumu 

noplūdi vai izbiršanu iesaiņojuma vai taras bojājuma dēļ. 

11. Saskaņā ar likuma „Aizsargjoslu likums” prasībām poligona aizsargjoslā (100m) ievērot 35. 

pantā un 55. pantā noteiktos aprobežojumus, tai skaitā: 

- aizliegts aizkraut pievedceļus un pieejas atkritumu apglabāšanas poligonam, 

- aizliegts veikt darbus, kas var izraisīt appludināšanu vai gruntsūdens līmeņa 

paaugstināšanos, 

- aizliegts būvēt jaunas ēkas, izņemot gadījumus, kad ēku būvniecība ir saistīta ar 

atkritumu apsaimniekošanu, 

- aizliegts ierīkot jaunas dzeramā ūdens ņemšanas vietas. 

Prasības uzraudzības un kontroles procedūrām: 

1. Saskaņā ar Ministru kabineta 13.06.2006. noteikumu Nr.474 „Atkritumu poligonu 


noteikumi” 46., 47., 49. punktu un 4. pielikumu: 

1.) Vienu reizi gadā noteikt apglabāto atkritumu slāņa augstumu. Apglabāto atkritumu slāņa 

augstumu aprēķināt, ņemot vērā krātuves pamatnes atzīmi un ievesto atkritumu apjomu. 

2.) Vienu reizi gadā noteikt apglabāto atkritumu krātuves aizpildīto tilpumu. Krātuves 

aizpildīto tilpumu noteikt veicot topogrāfisko uzmērīšanu. 

3.) Vienu reizi gadā noteikt apglabāto atkritumu krātuves neaizpildīto tilpumu. 

4.) Vienu reizi gadā noteikt krātuvē apglabāto atkritumu blīvumu. Apglabāto atkritumu slāņa 

augstumu aprēķināt, ņemot vērā krātuves pamatnes atzīmi un ievesto atkritumu svaru. 

5.) Operatoram ar atkritumiem veiktās darbības ar atkritumiem poligonā reģistrēt atkritumu 

apglabāšanas poligona darbības reģistrācijas žurnālā, kas iekārtots atbilstoši MK noteikumu 

Nr.474 3. pielikumam. Ja veiktās darbības tiek reģistrētas elektroniski, reģistrētos datus 

izdrukāt reizi ceturksnī. 

6.) Katru gadu līdz 1.martam iesniegt vides VVD Jelgavas RVP, Iecavas novada Domē un 

Codes pagasta padomē gada pārskatu. Pašvaldībām, kuru administratīvajā teritorijā 

savāktie atkritumi ir apglabāti poligonā, gada pārskatu iesniegt pēc pieprasījuma. Gada 

pārskatā apkopot sekojošu informāciju: 

- poligonā pieņemto un apglabāto atkritumu daudzums un veidi atbilstoši 

normatīvajiem 

aktiem par atkritumu klasifikatoru un īpašībām, kuras padara atkritumus bīstamus, 

- no poligona izvesto atkritumu vai otrreizēji izmantojamo materiālu daudzums un 

veidi, kā arī pārstrādāšanas, uzglabāšanas vai apglabāšanas vietas, 

- vides stāvokļa monitoringa rezultāti, 

- apglabāto atkritumu tilpuma mērījumi, 

- infiltrāta tilpuma mērījumi un sastāva analīžu rezultāti un no attīrīšanas iekārtām vidē 

novadīto notekūdeņu analīžu rezultāti, 

- poligona apkārtējās teritorijas vides parametru mērījumi atbilstoši MK noteikumu 

Nr.474 4.pielikumam. 


35

2. Saskaņā ar likuma „Dabas resursu nodokļa likums” 3. panta (1) daļas d) punktu, veikt dabas 

resursu nodokļa aprēķinus un maksājumus par poligonā apglabātajiem atkritumiem. 

Nodokli aprēķināt saskaņā ar likuma 3.pielikumā noteiktajām likmēm un pamatojoties uz 

uzskaites datiem. Saskaņā ar likuma „Dabas resursu nodokļa likums” 27.panta (2) daļu 

pārskatu par aprēķināto dabas resursu nodokli par iepriekšējo ceturksni iesniegt Valsts 

ieņēmumu dienesta teritoriālajai iestādei līdz ceturksnim sekojošā nākamā mēneša 

20.datumam. 

3. Ja poligona apkārtnē konstatēts vides piesārņojums, novērst vides piesārņojuma 

cēloņus un tā radītās sekas. Nedēļas laikā pēc piesārņojuma konstatēšanas informēt 

VVD Jelgavas RVP par piesārņojumu un tā novēršanas pasākumiem. 

Prasības poligona slēgšanai un apsaimniekošanai pēc slēgšanas 

Neattiecas uz šinī atļaujā noteikto poligona darbības termiņu. 

17. Prasības augsnes, grunts, kā arī pazemes ūdeņu aizsardzībai 

1. Lai samazinātu vides piesārņošanu, nodrošināt vides stāvokļa monitoringu, kā arī vides 

aizsardzības inženierbūvju darbības pārbaudi un apkopi, t.i. vienu reizi mēnesī apsekot poligona 

“Grantiņi” apvedgrāvjus, nepieciešamības gadījumā tos tīrīt, nepieļaut gruntsūdens līmeņa 

paaugstināšanos poligona teritorijā. 



noteikumi” 49. punktu un 4. pielikumu: 

- 2 reizes gadā veikt pazemes ūdeņu līmeņa mērījumus (m no zemes virsmas) izveidotajos 

5 pazemes ūdens monitoringa novērošanas urbumos, 

- vienu reizi gadā 5 pazemes ūdens monitoringa novērošanas urbumos veikt pazemes ūdeņu 

nepilno ķīmisko analīzi, nosakot sekojošus parametrus: pH (uz vietas urbuma atsūknēšanas 

laikā), elektrovadītspēja (uz vietas urbuma atsūknēšanas laikā), ķīmiskais skābekļa 

patēriņš, kopējais slāpekļa daudzums, kopējais fosfora daudzums, hlorīdi (Cl-); 

- vienu reizi gadā 5 pazemes ūdens monitoringa novērošanas urbumos veikt pazemes ūdeņu 

pilno ķīmisko analīzi, nosakot sekojošus parametrus: 

pH (uz vietas urbuma atsūknēšanas laikā), elektrovadītspēja (uz vietas urbuma atsūknēšanas 

laikā), ķīmiskais skābekļa patēriņš, kopējais slāpekļa daudzums, kopējais fosfora 

daudzums, hlorīdi (Cl-), sausnes saturs, bioķīmiskais skābekļa patēriņš piecās dienās, 

oksidējamība (permanganāta metode), nitrāti (NO-3), nitrīti (NO-2), amonijs (NH+4), 

sulfāti (SO2-4), fenolu indekss, naftas produkti, bors, metāli: cinks (Zn), varš (Cu), 

kadmijs (Cd), hroms (Cr), svins (Pb), dzīvsudrabs (Hg), dzelzs (Fe), mangāns (Mn) un 

kobalts (Co). Paraugus pazemes ūdeņu ķīmiskajām analīzēm ņemt tikai pēc pH un 

elektrovadītspējas stabilizācijas. 

3. Pazemes ūdeņu monitoringa datus reģistrēt Atkritumu apglabāšanas poligona „Grantiņi” 

darbības reģistrācijas žurnālā. 

4. Ievērot Aizsargjoslu likuma aprobežojumus ap ūdens ņemšanas vietām, nepieļaut urbuma un 

pazemes ūdeņu horizonta piesārņojuma iespēju. 

5. Nepieļaut neattīrītu notekūdeņu noplūdi no attīrīšanas iekārtām, radot pazemes ūdeņu 

piesārņojuma risku. Veikt regulāras kanalizācijas sistēmas tehniskā stāvokļa kontroles, lai 

nepieļautu cauruļu dehermetizāciju un nepieļautu neattīrītu notekūdeņu noplūdes. 

6. Ķīmiskās vielas un luminiscentās lampas uzglabāt slēgtā sausā telpā slēgtos traukos ar nebojātu 

marķējumu. 


36

18. Nosacījumi iekārtas darbībai netipiskos apstākļos 

1. Netipiskos apstākļos (dabas katastrofas utt.) atkritumu pieņemšana un apglabāšana 

jāpārtrauc. Pārējās iekārtas darbināt saskaņā ar iekārtu ekspluatācijas noteikumiem. 

2. Ugunsgrēka, bīstamo atkritumu un naftas produktu emisijas gadījumā rīkoties saskaņā ar 

sadzīves atkritumu poligona „Grantiņi” ekspluatācijas rokasgrāmatu un rīcības plānu 

ugunsgrēka gadījumā sadzīves atkritumu poligonā „Grantiņi” teritorijā. 

19. Nosacījumi avāriju novēršanai un darbībām ārkārtas situācijās 

1. Saskaņā ar likuma „Par piesārņojumu” 5.panta prasībām ,veikt nepieciešamos piesardzības 

pasākumus, lai novērstu vai, ja tas nav iespējams, samazinātu vides piesārņošanu vai tās risku, kā 

arī avāriju risku. 

2. Ievērot poligona tehnoloģisko iekārtu ekspluatācijas noteikumus, nodrošināt regulāru poligona 

inženierbūvju darbības pārbaudi un apkopi. 

3. Saskaņā ar likuma „Par piesārņojumu” 6. panta 2. daļu sniegt darbiniekiem, kuri veic 

piesārņojošo darbību, nepieciešamās zināšanas par kārtību, kādā šī darbība veicama un tās 

iespējamo ietekmi uz cilvēka veselību un vidi, par piesardzības pasākumiem šīs ietekmes 

samazināšanai, kā arī par rīcību avārijas situācijā. 

4. Avāriju un ārkārtēju situāciju gadījumos rīkoties saskaņā ar izstrādātām instrukcijām. Uzņēmumā 

ir jābūt instrukcijām par rīcību ugunsgrēka novēršanā un ugunsgrēka gadījumā, infiltrāta 

noplūdes gadījumā, bīstamo vielu noplūdes gadījumā. Avāriju gadījumos (atkritumu masas 

aizdegšanās, eksplozijas, dabas katastrofas utt.) līdz avārijas novēršanai atkritumu pieņemšana un 

apglabāšana jāpārtrauc. 

5. Poligona darbības traucējumu gadījumā, ieskaitot avārijas, kas rada tieša kaitējuma 

draudus videi vai ir izraisījušas kaitējumu videi, rīkoties saskaņā ar likuma „Vides 

aizsardzības likums” 27., 28. pantu: 

- ja kaitējums videi nav nodarīts, bet pastāv tieši kaitējuma draudi, nekavējoties veikt 

visus nepieciešamos preventīvos pasākumus, 

- ja pastāv tieši kaitējuma draudi, kā arī tad, ja, veicot preventīvos pasākumus, nav 

izdevies likvidēt tiešos kaitējuma draudus, nekavējoties rakstveidā informēt VVD 

Jelgavas RVP par šiem draudiem, veiktajiem preventīvajiem pasākumiem un citiem 

būtiskiem situāciju raksturojošiem aspektiem, 

- ja nodarīts kaitējums videi, nekavējoties rakstveidā ziņot VVD Jelgavas reģionālajai 

Vides pārvaldei, par kaitējumu videi un sniegt pilnīgu situācijas raksturojumu, 

- ja nodarīts kaitējums videi, nekavējoties veikt neatliekamos pasākumus, 

- ja nodarīts kaitējums videi, veikt sanācijas pasākumus. 

Informāciju par gadījumiem, kad radušies tieša kaitējuma draudi vai radies kaitējums 

videi, rakstveidā iesniegt VVD Jelgavas RVP atbilstoši Ministru kabineta noteikumu 

Nr.281 „Noteikumi par preventīvajiem un sanācijas pasākumiem un kārtību, kādā 

novērtējams kaitējums videi un aprēķināmas preventīvo, neatliekamo un sanācijas 

pasākumu izmaksas” 5. pielikuma prasībām. 

6. Nodrošināt iekārtā avāriju situācijas likvidēšanas līdzekļus (likuma „Par piesārņojumu” 5 

.pants). 


37

20. Prasības informācijai, kas sniedzama vides aizsardzības institūcijām, ja pārkāpti atļaujas 

nosacījumi, vai notikusi avārija 

Saskaņā ar likuma „Par piesārņojumu” 45.(4)pantu operatoram nekavējoties telefoniski jāinformē 

VVD Jelgavas RVP (63023228, 29490041, 29490040) attiecīgās institūcijas gadījumos, ja: 

- pārkāpti atļaujas nosacījumi, 

- radušies vai var rasties draudi cilvēka veselībai, dzīvībai vai videi, 

- ir notikusi avārija. 

Paziņojumā jāiekļauj šāda informācija: 

- negadījuma datums un laiks; 

- negadījuma apstākļi; 

- pasākumi, kas veikti seku likvidācijā. 

Informāciju par gadījumiem, kad radušies tieša kaitējuma draudi vai radies kaitējums videi, 

rakstveidā iesniegt VVD Jelgavas RVP atbilstoši Ministru kabineta noteikumu Nr. 281 

„Noteikumi par preventīvajiem un sanācijas pasākumiem un kārtību, kādā novērtējams 

kaitējums videi un aprēķināmas preventīvo, neatliekamo un sanācijas pasākumu izmaksas” 5. 

pielikuma prasībām. 

21. Nosacījumi vides valsts inspektoru regulārajām kontrolēm 

1. Saskaņā ar likuma „Vides aizsardzības likums” 19. pantu vides stāvokļa un šīs atļaujas 

nosacījumu kontroli veic Valsts vides dienesta un VVD Jelgavas RVP inspektori. 

2. Uzņēmuma teritorijā inspektori pakļaujas uzņēmuma iekšējās kārtības noteikumu prasībām. 

3. Jābūt pieejamiem dokumentiem inspekcijas veikšanai un atļaujas nosacījumu pārbaudei. 

4. Uzņēmuma integrētā kontrole jāveic ne retāk kā divas reizes gadā. 

1.PIELIKUMS 


38

KOPSAVILKUMS 

22. Sabiedrības informēšana par uzņēmumu: 

22.1.uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) nosaukumu, informāciju par operatoru, īpašnieku un iekārtas 

atrašanās vietu; 

Sabiedrība ar ierobežotu atbildību “VIDES SERVISS” 

Juridiskā adrese: Salātu iela 7a, Bauska, LV-3901, 

tālrunis:63960613, fakss: 63960614, 

e-pasta adrese: pasts@videsserviss.lv. 

SADZĪVES ATKRITUMU POLIGONS “GRANTIŅI” 

Adrese: “Grantiņu izgāztuve”, Iecavas novads, Bauskas rajons 

“Grantiņi”, Codes pagasts, Bauskas rajons 

Sadzīves atkritumu poligons „Grantiņi” atrodas uz Bauskas rajona Iecavas novada un Codes 

pagasta teritoriju robežas uz zemes gabaliem 

ar kadastra Nr. 4064 014 0344 (kopējā platība 6,32 ha) 

un kadastra numuru 4052 002 0056 (kopējā platība 2,4 ha). 

Zemes gabalu kopējā platība, uz kuras atrodas poligons ir 8,72 ha, poligonam izmantojamā platība ir 

~ 8 ha, grants pievedceļš (840m garš no šosejas Rīga-Bauska) 0,5 ha. Atkritumu apglabāšanas 

krātuves platība - 1.0ha. 

Sadzīves atkritumu poligons atrodas aptuveni 10 km attālumā no Bauskas pilsētas un aptuveni 12 km 

attālumā no Iecavas pilsētas. 


Tuvākajā apkārtnē nav industriālu objektu un dzīvojamo masīvu. 

Poligonam pieguļošā teritorija ir reti apdzīvota. Tuvākā dzīvojamā māja atrodas dienvidrietumu 

virzienā aptuveni 500 m no poligona teritorijas. 

Upe Ikstrums atrodas ~4km attālumā. 

Poligons neatrodas īpaši aizsargājamā dabas teritorijā vai tās tuvumā, kā arī poligona teritorijā un tā 

tuvumā neatrodas aizsargājamie kultūras pieminekļi. 

22.2.īsu ražošanas aprakstu un iemeslu kāpēc nepieciešama atļauja; 

Poligonā „Grantiņi” tiks apglabāti savāktie sadzīves atkritumi no Bauskas pilsētas, Bauskas rajona, 

Jelgavas rajona Elejas pagasta administratīvajām teritorijām un AS „L &T”(Zemgales filiāles) 

savāktie atkritumi, kopējais apkalpoto iedzīvotāju skaits ir ~ 53 500. 

Sadzīves atkritumu poligona krātuves ietilpība ir 65000m 3 sablietēto sadzīves atkritumu un to plānots 

izmantot 6-7gadus, t.i. līdz 2014.-2015 gadam. 

Sadzīves atkritumu poligonā „Grantiņi” tiks apglabāti tikai sadzīves atkritumi vai tiem pielīdzināmi 

ražošanas atkritumi un nepiesārņoti būvgruži. 

Sadzīves atkritumu poligonā „Grantiņi” paredzēts apglabāt aptuveni līdz 35 tonnām sadzīves 

atkritumu dienā. Kopējā ietilpība sasniegs 78000 tonnas (65000m 3 sapresētā veidā). Tajā tiek 

ieskaitīta pārklājamā materiāla apglabāšana (līdz 500 tonnām grunts gadā). 

Saskaņā ar likuma “Par piesārņojumu” 1. pielikuma (5) punkta 4) apakšpunktu sadzīves atkritumu 

poligona „Grantiņi” darbība atbilst A kategorijas piesārņojošai darbībai “atkritumu poligoni, 

kuri var uzņemt vairāk nekā 10 tonnas atkritumu dienā vai kuru kopējā ietilpība pārsniedz 25 

000 tonnas, izņemot inerto atkritumu poligonus”. 


39

22.3.piesārņojošās darbības aprakstu (norādot izmantojamos resursus un emisiju ietekmi uz vidi). 

Aprakstā sniedz šādas ziņas: 

22.3.1.ūdens patēriņš (ikgadējais daudzums – esošām iekārtām) un pasākumi ūdens lietošanas 

samazināšanai; 

Ūdens ražošanas un saimnieciskajām vajadzībām tiks iegūts no uzņēmumam piederoša ūdensapgādes 

urbuma „Grantiņu izgāztuve”, kas atrodas poligona dienvidaustrumu daļā netālu no administratīvās 

ēkas. Urbums ierīkots 2008. gadā, dziļums 180 m. Urbumam ir noteiktas aizsargjoslas. 

Stingrā režīma aizsargjosla 10m, bakterioloģiskā aizsargjosla nav nepieciešama, ķīmiskā aizsargjosla 

477 m. Stingrā režīma aizsargjosla ir iežogota. 

Ūdens apgādes sistēma sastāv no sūkņu stacijas un 40 m gara ūdensapgādes tīkla. 

Plānotais ūdens ieguves apjoms 1186 m 3 

gadā vai 3.25 m 3 diennaktī. 

Ūdeni no ūdensapgādes urbuma paredzēts piegādāt uz administratīvo ēku, un nepieciešamības 

gadījumā papildināt ugunsdzēsības dīķa ūdens rezervi. 

Patērētā ūdens uzskaitei uzstādīts ūdens skaitītājs. 

Ir paredzēta transportlīdzekļu riepu dezinfekcija, tā tiks nodrošināta izmantojot augstspiediena ūdens 

mazgāšanas ierīci, kurai nepieciešamības gadījumā ir paredzēta iespēja pievienot dezinfekcijas 

līdzekli. Vajadzības gadījumā objektā atradīsies dezinfekcijas šķīdumu uzsūcošs paklājs. 

22.3.2.galvenie izejmateriāli (arī kurināmais un degviela) un to lietojums; 

Kā izejmateriāls atkritumu apbēršanai krātuvē tiks izmantota grunts, kas iegūta poligona būvniecības 

laukuma sagatavošanas laikā, izlīdzinot teritoriju. 

Uzglabāšanas laukumā uzkrājumā ir aptuveni 200m³ grunts. 

Kā absorbents nejaušu degvielas noplūdes gadījumu novēršanai tiek paredzētas zāģu skaidas. 

22.3.3.bīstamo ķīmisko vielu lietošana un plānotie pasākumi to aizvietošanai; 

Poligonā autotransporta riepu dezinfekcijas vajadzībām nepieciešamības gadījumos paredzēts 

izmantot dezinfekcijas līdzekli ÖKORON 13. Fasēts 30 kg kannās. Lietojot tiks atšķaidīts līdz 1,5 - 

3,0 % koncentrācijai. 

Aprēķināts, ka poligonā transporta vajadzībām tiks izmantota dīzeļdegviela līdz 16000 tonnām gadā. 

Dīzeļdegviela tiks piegādāta ar specializēto transportu un iepildīta tieši tehnikas degvielas tvertnēs. 

Līdz ar to poligonā netiek paredzēta degvielas uzglabāšanas stacionāra tvertne. 

22.3.4.nozīmīgākās emisijas gaisā un ūdenī (koncentrācija un ikgadējais lielums); 

Poligonā teritorijā nav organizētu punktveida gaisa piesārņojuma emisiju avotu. Poligona darbībā ir 

paredzami sekojoši neorganizēti difūzi gaisa piesārņojuma avoti: 

- biogāzes emisija no atkritumu apglabāšanas krātuves, 

- emisijas avotu grupa, kas ir saistīta ar autotransporta kustību atkritumu 

apsaimniekošanas procesā. 

Biogāzi, kas rodas atkritumu sadalīšanas rezultātā veido aptuveni 50 % metāna un 50% oglekļa 

dioksīda. Pārējie piemaisījumi raksturojami ar salīdzinoši ļoti zemām koncentrācijām. 

Metāns un oglekļa dioksīds pieskaitāmi pie „siltumnīcas efektu” veicinošiem faktoriem. 

Biogāzes apjoms pieaugs ar katru poligona ekspluatācijas gadu. 

Lai novērstu biogāzes kaitīgo iedarbību, uzņēmums plāno aprīkot poligonu ar biogāzes savākšanas 

sistēmu un veikt biogāzes sadedzināšanu. 

Ņemot vērā to, ka poligona ekspluatācijas pirmajos gados biogāzes apjoms būs neliels, biogāzes 

savākšanas sistēmas ierīkošanu un biogāzes dedzināšanu uzņēmums plāno tuvākajā perspektīvā. 

Pamatojoties uz uzņēmuma sniegtajiem datiem par atkritumu piegādātāju transporta reisu skaitu uz 

poligonu – vidēji 10 reisi dienā, gaisa piesārņojums, ko radīs atkritumu piegādātāju transports un 

poligona transports, uzskatāms par nebūtisku. 


Upe Ikstrums atrodas ~4km attālumā. 


40

Virszemes noteces ūdeņus no poligona teritorijas paredzēts novadīt novadgrāvī. 

Virszemes un gruntsūdeņu aizsardzībai no piesārņojuma tika paredzēti sekojoši pasākumi: 

- poligona teritorija ir asfaltēta, 

- ir izveidota virszemes noteces ūdeņu savākšana no poligona teritorijas un attīrīšana 

lietusūdeņu attīrīšanas iekārtās ar smilšu atdalītājiem un naftas produktu uztvērējiem. 

Attīrīto virszemes noteces ūdeņu izplūde ugunsdzēsības baseinā; 

- sadzīves notekūdeņu attīrīšana notekūdeņu bioloģiskajās attīrīšanas iekārtās ar izplūdi 

novadgrāvī; 

- atkritumu apglabāšanas krātuve un infiltrāta uzglabāšanas baseins aprīkots ar 

normatīvajiem aktiem atbilstošu pretinfiltrācijas segumu, izveidota infiltrāta savākšanas 

sistēma no atkritumu apglabāšanas krātuves. 

Saskaņā ar sadzīves notekūdeņu un lietusūdeņu attīrīšanas iekārtu tehnoloģiskajiem aprakstiem, 

attīrīšanas iekārtas izplūdē nodrošinās normatīvajiem aktiem atbilstošu attīrīšanu, ja tiks ievēroti 

iekārtu ekspluatācijas noteikumi. 

Atbilstoši normatīvo aktu prasībām piesārņojuma kontrolei paredzēts regulāri veikt pazemes ūdeņu, 

virszemes ūdeņu, gruntsūdeņu un infiltrāta kvantitatīvo un kvalitatīvo monitoringu. 

Vietas monitoringa veikšanai ir izvēlētas un aprīkotas ievērojot poligona izvietojumu, teritorijas 

ģeoloģisko uzbūvi un hidroģeoloģiskos apstākļus, virszemes ūdeņu un gruntsūdeņu plūsmas 

virzienus un normatīvo aktu prasības. 

Gruntsūdens plūsma poligona teritorijā ir vērsta uz visām pusēm no poligona. 

Lai iespējami ātri konstatētu potenciālo pazemes ūdeņu piesārņojuma risku, tiks veikts pazemes 

ūdeņu monitorings. 

Ap poligona teritoriju ierīkoti 5 astoņus metrus dziļi pazemes ūdeņu novērošanas urbumi. 

Fona parametru noteikšanai tiek paredzēts 1.urbums, jo tas izvietots paugura augšdaļā, augšpus 

potenciālajiem piesārņojuma avotiem. 

Monitoringa mērījumu punktu izvietojuma shēma ir parādīta atļaujas 4. pielikumā. 

22.4.atkritumu veidošanās un apsaimniekošana; 

Paredzams, ka poligona darbībā radīsies atkritumi, kas saskaņā ar MK 2004.gada 20.aprīļa 

noteikumiem Nr.365 „Noteikumi par atkritumu pārstrādes, reģenerācijas un apglabāšanas veidiem” 

klasificējami kā: 

• nebīstamie atkritumi: nešķiroti sadzīves atkritumi no administratīvās ēkas, lietusūdeņu 

attīrīšanas iekārtu smilšu uztvērēja atkritumi, infiltrāts; 

• bīstamie atkritumi: izlietots absorbents no lietusūdeņu attīrīšanas iekārtu naftas produktu 

uztvērēja, absorbents-zāģu skaidas izlijušu naftas produktu savākšanai, bīstamie atkritumi, 

kas tiks konstatēti apglabāšanai ievestajos atkritumos. 

Nebīstamos atkritumus uzņēmums plāno apglabāt atkritumu apglabāšanas krātuvē. Bīstamos 

atkritumus plāno savākt un uzglabāt speciāli šim nolūkam paredzētā konteinerā un nodot bīstamo 

atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumam SIA „Eko Osta”, ar kuru uzņēmums jau ir noslēdzis 

līgumu. 

22.5. trokšņa emisijas līmenis; 

Galvenais trokšņa avots poligonā paredzams no transporta kustības atkritumu piegādāšanas un 

apglabāšanas procesā. 

Poligona darbības nodrošināšanai iegādāti 4 transportlīdzekļi, dienā uz poligonu paredzami ~ 10 

apglabājamo atkritumu piegādāšanas reisi. 

Poligonam pieguļošā teritorija, ko varētu ietekmēt troksnis, ir maz apdzīvota, tuvākā dzīvojamā māja 

atrodas ~ 500m attālumā. 

Iespējamais trokšņa līmenis poligona darbības laikā, t.i., 50dB poligonā strādājošās tehnikas tiešā 

tuvumā, bet jau 100 m attālumā trokšņa līmenis nepārsniegs 35 - 40 dB. 


41

Saskaņā ar Ministru kabineta 2004.gada 13.jūlija noteikumu Nr.597 „Vides trokšņa novērtēšanas 

kārtība” prasībām, trokšņa robežvērtība mazstāvu dzīvojamā rajonā dienā noteikta 50 dB. 

Pamatojoties uz iepriekš minēto, trokšņa faktors vērtējams kā nebūtisks. 

22.6.iespējamo avāriju novēršanu; 

Iespējamās avārijas situācijas poligonā: ugunsgrēks, neattīrīta infiltrāta noplūde, neapmierinoša 

virszemes noteces ūdeņu un sadzīves notekūdeņu attīrīšana, bīstamo vielu noplūde, dabas katastrofas 

un sabotāžas akti. 

Avārijas situācijās ir jārīkojas pēc ir izstrādātās avārijgatavības apziņošanas shēmas. 

Visiem stradājošiem jāpiedalās ugunsdrošības instruktāžā. 

Ugunsgrēku poligonā var izraisīt atkritumu masas pašaizdegšanās. 

Lai novērstu ugunsgrēka iespējamību, uzņēmums plāno regulāru apglabājamo atkritumu kārtu 50 cm 

biezumā blietēšanu ar kompaktoru un 2,0-2,5 m biezuma sablīvētās kārtas pārklāšanu ar grunti. gada 

sausajā un karstajā periodā paredzēta atkritumu mitrināšana ar infiltrātu. 

Ugunsdzēsības vajadzībām izveidots dīķis ar tilpumu 400 m 3 . 

Ir izstrādāta ugunsdrošības instrukcija. 

Infiltrāta noplūde var notikt izolējošā pretinfiltrācijas seguma pārrāvuma gadījumā un neapmierinošā 

infiltrāta attīrīšanas iekārtu darbībā. ai nenotiktu neattīrīta infiltrāta noplūde, ir jāievēro tehnoloģisko 

iekārtu ekspluatācijas noteikumi. 

Infiltrāta savākšanas sistēmas darbības nodrošināšanai ir paredzēta sistēmas skalošana. 

Uzņēmums ir noslēdzis līgumu ar SIA „Bauskas ūdenssaimniecība” par infiltrāta izvešanu uz 

Bauskas pilsētas attīrīšanas iekārtām. 

Neapmierinoša virszemes noteces ūdeņu attīrīšana var notikt savlaicīgi neveicot lietusūdeņu 

attīrīšanas iekārtu apkopi: jāmaina naftas produktu absorbents un jātīra smilšu ķērājs. Savukārt 

sadzīves notekūdeņu attīrīšanas iekārtām nepieciešams vismaz reizi gadā veikt tvertņu tīrīšanu. 

Bīstamo vielu – naftas produktu noplūde var rasties nepareizas rīcības gadījumā. 

Izlijušu naftas produktu savākšanai paredzēts izmantot absorbentu – zāģu skaidas. 

Poligona teritoriju paredzēts apsargāt, lai nodrošinātu nepiederīgu personu atrašanos un pasargātu no 

sabotāžas aktu iespējamības, kuru rezultātā varētu rasties vides piesārņojuma draudi. 

Uzņēmumā izstrādāta „Poligona „Grantiņi” ekspluatācijas Rokasgrāmata”, kurā detalizēti būs 

atrunāta tehnoloģisko iekārtu ekspluatācija un darbības kontrole, rīcība avāriju gadījumos u.c. 

jautājumi, kas saistīti ar poligona ekspluatāciju. 

Sadzīves atkritumu poligona darbība nav pakļauta Ministru kabineta 2005.gada 19.jūlija noteikumu 

Nr.532 „Noteikumi par rūpniecisko avāriju riska novērtēšanas kārtību un riska samazināšanas 

pasākumiem” prasībām. 

22.7.nākotnes plānus – iekārtas plānotā paplašināšanos, atsevišķu daļu vai procesu modernizāciju. 

Atļaujas darbības laikā (5gadi) nav plānota procesu modernizācija un teritorijas paplašināšana. 


42

Nr. JET-4-014A - Vides pārraudzības valsts birojs

Create successful ePaper yourself

Delete template?

Save as template?