Rīga - Nacionālais Kino centrs

Bezmaksas seansi kinoteātrī Rīga
Atklāšanas seanss
No 16. līdz 25. novembrim
16. novembrī plkst. 17.00 Mazajā zālē, 90’
Seansi kinoteātra Rīga Mazajā zālē katru dienu plkst. 17.00
16. novembrī – atklāšana. Latvijas jubileju filmas no dažādiem gadiem
17. novembrī – XX. gs. 20. gadi. Mēmo filmu seanss Lielajā zālē ar tapieri, plkst. 16.00
18. novembrī – XX. gs. 30. gadi
19. novembrī – XX. gs. 40. gadi
20. novembrī – XX. gs. 50. gadi
21. novembrī – XX. gs. 60. gadi
22. novembrī – XX. gs. 70. gadi
23. novembrī – XX. gs. 80. gadi
24. novembrī – XX. gs. 90. gadi
25. novembrī – XXI. gs. sākums
Latvija X gadā, 1928. gads, bez skaņas, 7’
Latvijas 10 gadu jubilejas svinības. Rīgas osta un zemūdene,
Nacionālā teātra ēka, Valsts prezidenta Gustava Zemgala uzruna,
svinīgais gājiens uz Brāļu kapiem, parāde Esplanādē, ģenerālis
Goppers nodod ziņojumu Valsts prezidentam, lūgtie viesi, ārzemju
delegāti un militārie atašeji, tanki un bruņumašīnas, iluminācija
Rīgā.
Mūsu valsts dzīve skatos un skaņās, 1933. gads, 10’
operators Eduards Kraucs
Latvijas valsts 15 gadi. Ministru prezidenta Kārļa Ulmaņa
uzruna; skati no Latvijas vēstures – pirmais Valsts prezidents Jānis
Čakste, tautas dzejnieks Jānis Rainis, jaunās valsts sasniegumi
celtniecībā, rūpniecībā, lauksaimniecībā, izglītībā un sportā;
Dziesmu svētki.
Latvijas skaņu hronika Nr. 306, 1935. gada 6. jūlijs, 6’
operators Eduards Kraucs
15. maija apvērsuma pirmā gadadiena. Vienības svētku svinības,
Valsts prezidenta Kārļa Ulmaņa runa Vienības laukumā
(Esplanādē), svētku manifestācija; Rīgas svētku rotā, iluminācija
pilsētas ielās un Daugavā. Valsts prezidents Kārlis Ulmanis pieņem
ārvalstu vēstniekus Brāļu kapos.
Latvijas skaņu hronika Nr. 481, 1938. gada 4. novembris, 8’
operators Eduards Kraucs
Latvijas Republikas 20 gadi. Skati no Latvijas vēstures un Pirmā
pasaules kara, Brāļu kapi; tauta sveic Valsts prezidentu Kārli
Ulmani un citus valdības locekļus 15. maija svētkos, dziedātāji uz
svētku skatuves, armijas parāde Esplanādē, mazpulcēnu gājiens.
Latvijas skaņu hronika Nr. 484, 1938. gada 5. decembris, 6’
operators Eduards Kraucs
Valsts svētku norise Rīgā. Karaspēka parāde Uzvaras laukumā
– kājnieki, kara jūrnieki, robežsardze, aizsargi, policija, artilērija
un motorizētās vienības. 1918.gada 18.novembra piemiņas
plāksnes atklāšana, svinīgais akts Nacionālajā teātrī, Valsts prezidenta
Kārļa Ulmaņa uzruna.
Padomju Latvija Nr. 29 / 1948, 1948. gada jūlijs, 8’
režisors Aleksandrs Jevsikovs, režisora asistente Vera Geske,
skaņu operators K. Baks, redaktors Pēteris Pijols
Padomju Latvijas 8. gadadienas svinības. 1. Republikas
pionieru salidojums, pionieru kolonnas Rīgas ielās, pionieru
ugunskurs Rīgas jūrmalā (oper. Irina Kasatkina (vēlāk – Mass)).
2. Republikas fizkultūriešu parāde Dinamo stadionā, sportistu sacensības,
Darba rezervju vingrotāji (oper. Vadims Mass, Vladimirs
Gailis, V.Siņicins, V.Kutub-zade). 3. Dziesmu svētki Rīgā – svētku
dalībnieku gājiens, valdības tribīne, svētku atklāšana Dinamo
stadionā, republikas Ministru padomes priekšsēdētāja vietnieks
b. J. Ostrovs atklāj Dziesmu svētkus. Jaunieši dejo Rucavieti,
Dziesmu svētku koncerts Komunāru laukumā (Esplanādē), virsdiriģenti
Jānis Ozoliņš, Jēkabs Mediņš, Teodors Kalniņš, Leonīds
Vīgners, apsveikumi komponistam Emilim Melngailim.
Padomju Latvija Nr. 33/34 / 1964, 1964. gada oktobris, 15’
režisors Mihails Šneiderovs
1. Dokumentāli kadri par Padomju Armijas ienākšanu Rīgā
1944. gada 13. oktobrī – sagrautā Rīga, Rīgas atjaunošanas darbi.
2. Mūsu republikas rūpniecība – rūpnīcas RER atjaunošanas darbu
gaita un miljonās mazgājamās mašīnas izlaišana; rūpnīcas VEF
cehā; Rīgas dzelzsbetona konstrukciju rūpnīca; Rīgas piena kombināts.
3. Rīgas tirdzniecības ostā. 4. Rīgas transports – pirmās
autobusu līnijas atklāšana, kas savieno pilsētu ar laukiem; jaunā
Rīgas autoosta; jaunā Rīgas dzelzceļa stacija. 5. Latvijas repatriantu
atgriešanās dzimtenē no Vācijas. 6. Māksla – Latvijas muzeju vērtību
atgriešanās; gleznotājs Leo Svemps darbā; ievērojamais padomju
komponists Dmitrijs Šostakovičs ierodas Rīgā. 7. Zinātne – Latvijas
PSR Zinātņu akadēmijas pirmās darba dienas; Koksnes ķīmijas institūts;
Enerģētikas institūts; Organiskās sintēzes institūts; Polimēru
mehānikas institūts; Latvijas PSR zinātnieku apbalvošana ar Ļeņina
prēmiju. 8. Celtniecība – Ļeņina ielas rekonstrukcijas jaunie projekti;
celtniecības darbi Maskavas rajonā Rīgā; jaunas skolas ēkas
atklāšana Rīgā; jaunajā veikalā Bērnu pasaule; Rīgas pilsētas jaunie
dzīvojamie nami.
Padomju Latvija Nr. 4 / 1979, 1979. gada janvāris, 10’
režisors Mihails Šneiderovs, redaktors Edgars Braža, teksta autors
Tālivaldis Margēvičs, skaņu operators Jakovs Kotļikovs, operatori
Vladimirs Gailis, Gunārs Indriksons, Dmitrijs Verhoustinskis
Kinožurnāls veltīts svinībām par godu 60 gadiem, kopš Latvijā
pasludināta padomju vara.
Padomju Latvija Nr. 33 / 1987, 1987. gada novembris, 10’
režisors Viesturs Alksnītis, teksta autors Ainārs Meiers, redaktore
Monika Labdarbe, skaņu operators Gunārs Rācenājs
1. Rīga Oktobra svētkos; salūts, ziedu nolikšana pie Pētera
Stučkas pieminekļa (oper. Jānis Briedis). 2. Jauniešu sarīkojums
Sporta manēžā, ansamblis Līvi (oper. Igors Boikovs, Oļegs Kotovičs).
3. Oktobra svētki latviešu sarkano strēlnieku muzejā, I. Alkšņa un
Pētera Griško uzstāšanās (oper. Igors Boikovs). 4. Oktobra svētki
politiskās izglītības namā, Borisa Pugo un Martas Krustiņsones
referāti (oper. Igors Boikovs, Oļegs Kotovičs, Viktors Gribermans).
5. Karaspēka parāde un darbaļaužu demonstrācija Komjaunatnes
krastmalā Rīgā (oper. Igors Boikovs, Jānis Briedis, Oļegs Kotovičs).
6. Ziedu nolikšana pie Ļeņina un Brīvības pieminekļiem (oper.
Agris Dzelme, Oļegs Kotovičs). 7. Manifestācija Komunāru parkā,
Anatolija Gorbunova un Jāņa Petera uzstāšanās (oper. Agris Dzelme
un Oļegs Kotovičs).
Latvijas hronika Nr. 20 / 1992, 1992. gads, 10’
režisors Jānis Celms, redaktore Monika Labdarbe, operatori Jānis
Celms, Vilnis Dumbergs
Latvijas Republikas neatkarības svētki.
1

XX gadsimta 20. gadi
XX gadsimta 30. gadi
17. novembrī plkst. 16.00 Lielajā zālē ar tapieri, 68’ 18. novembrī plkst. 17.00 Mazajā zālē, 92’
Latvijas filmu hronika, 20. gadi, 4’
1. Soļošanas sacensības ar Jāņa Daliņa piedalīšanos, jahtas,
ātrslidošana, lodes grūšana, augstlēkšana, masu skrējiens. 2. Rīgas
un Jūrmalas skati – Centrāltirgus, cepelīns virs Rīgas, plosti upē,
klintis, bērni jūrmalā.
Jaunā Bulduru tilta atklāšana, 1922. gads, 5’
producents Arnolds Cālītis
Tilta atklāšana pār Lielupi Bulduros. 1922.gada 22.augustā
notiek tilta izmēģinājumi ar 42 000 pudu spiedienu; kuģītis Mitau,
tilta izgriešana; 24.augustā – tilta atklāšana, virsvalde pateicas
strādniekiem.
Latvijas filmu hronika, 1922. gada 7. novembris, 4’
producents Arnolds Cālītis
Latvijas Saeimas atklāšana – dievkalpojums Jēkaba baznīcā;
ministri un jaunievēlētie deputāti; ārzemju sūtņi; Saeimas sēžu
zāle; Saeimas prezidents F. Vesmans.
Latvijas hronika Nr. 29, 1923. gada 17. augusts, 6’
producents – firma Pathe-Nord
1. Dziesmu svētki 1923. gada 16. un 17. jūnijā; Ernesta Vīgnera
50 gadu amata jubileja; Dziesmu svētku dalībnieku gājiens no
Latviešu biedrības nama uz Esplanādi, Latvijas Valsts prezidenta
Jāņa Čakstes apsveikums Ernestam Vīgneram. 2. Tanku pulka
parāde Esplanādē; tanks Viesturs pārvar šķēršļus; Latvijas valdības
pārstāvji – prezidents Čakste, Latvijas Saeimas priekšsēdētājs
Pauls Kalniņš un citi – apskata bruņumašīnu Imanta.
Latvijas filmu hronika Nr. 25, 1924. gada 7. aprīlis, 6’
producents Arnolds Cālītis
Ledus iešana Rīgā un Mītavā (tagad – Jelgava).
Latvijas filmu hronika Nr. 37, 1924. gada 25. augusts, 5’
producents Arnolds Cālītis
1. Latvijas Centrālās lauksaimnieku biedrības Kaucmindes
mājturības skola – dārzu kopšana, rokdarbu stunda brīvā dabā, rotaļas.
2. Armijas daļu sacīkstes peldēšanā, peldēšana kaujas tērpā.
Meierovica bēres, 1925. gada augusts, 5
operators Jānis Doreds
Latvijas ārlietu ministra Zigfrīda Annas Meierovica bēres.
Latvijas filmu hronika Nr. 111, 1926. gada 15. februāris, 9’
producents Arnolds Cālītis
Viena diena Dailes teātrī – teātra direktors Eduards Smiļģis
un viņa tuvākie līdzgaitnieki – mākslinieks Jānis Muncis, režisore
Felicita Ertnere, komponists Burhards Sosārs. Vingrošanas nodarbības,
balss attīstīšanas vingrinājumi, mēģinājums uz skatuves,
grimēšanās pirms izrādes.
Augusts Dombrovskis, 1927. gada novembris, 5’
Filantrops un mecenāts Augusts Dombrovskis 1927. gada
jūlijā, Burtnieku pils Ziemeļblāzmā, Dombrovska līdzgaitniece
madam Rink, Zaļā skola, Augusta Dombrovska bēres 1927. gada
20. novembrī.
Latvijas filmu hronika, 1929. gads, 5’
operators Aleksandrs Krūka
1. Atkritumu savākšana Rīgas centrā, izgāztuve nomalē,
2. Centra ielu laistīšana (Gaisa tilts, Raiņa bulvāris, Brīvības iela).
3. Ģimenes dārziņi Torņakalnā. 4. Vecu māju nojaukšana, Tilta ielas
iztaisnošana Sarkandaugavā. 5. Daugavmala pie dzelzs tiltiem,
skats uz Zaķusalu. 6. Darbu sākšana sūkņu stacijas būvei Baltezerā.
7. Kundziņsalas pamatskolas spāru svētki.
Pēdējā brīdī Nr. 21, 1929. gada decembris, 5’
operators Eduards Kraucs
Rīgas dzelzceļa stacija. Iekāpšana vilcienā, zirgu vezumi pie
noliktavām, Rīgas dzelzceļa stacijas piebraucamie ceļi, Kalpaka
postenis, vilciena ienākšana.
Sfinksa kinostudija, 1926. gads, 3’
Kinorežisors Aleksandrs Rusteiķis un viņa audzēkņi kinostudijā
Sfinkss.
Foksa kinohronika, 1931. gada novembris – decembris, 10’
1. Rīgas 8.pamatskolas koris ciemos pie Latvijas Valsts prezidenta
Alberta Kvieša, izpilda dziesmu Stādīju ieviņu; Valsts prezidenta
uzruna. 2. Brīvības pieminekļa pamatakmens ielikšana.
Latvijas Valsts prezidents Alberts Kviesis, Saeimas priekšsēdētājs
Pauls Kalniņš, Ministru prezidents Kārlis Ulmanis, kara ministrs
Eduards Laimiņš, armijas komandieris ģenerālis Mārtiņš Peniķis,
armijas štāba priekšnieks ģenerālis Aleksandrs Kalējs apstaigā
karaspēka daļas. Valsts prezidentu ar ziņojumu sagaida parādes
komandieris ģenerālis Kārlis Goppers. Armijas parāde Brīvības
bulvārī 1931.gada 18.novembrī. 3. Mūžīgās uguns iedegšana Brāļu
kapos. 4. Teodora Reitera koris apsveic filmu sabiedrību FOX sakarā
ar pirmā latviešu skaņu kinožurnāla izveidošanu, dzied dziesmas
Bārenītes slavināšana un Pūt, vējiņi!
Latvijas skaņu hronika Nr. 317, 1935. gada 21. septembris, 8’
1. Meža kapos Rīgā atklāj pieminekli pirmajam Latvijas Valsts
prezidentam Jānim Čakstem; svinību dalībniekus uzrunā Latvijas
Valsts prezidents Alberts Kviesis un arhibīskaps Teodors Grīnbergs;
svinīgā ceremonija. 2. III grāmatu nedēļa Latvijā, rakstnieki
Edvarts Virza un Kārlis Skalbe; kā top grāmata – no rakstnieka
līdz lasītājam; Kārļa Ulmaņa draudzīgais aicinājums.
Brīvības pieminekļa atklāšana Rīgā, 1935. gada 18. novembris, 11’
operators Eduards Kraucs
1935. gada 18. novembra rīts Rīgā; Brīvības pieminekļa atklāšanas
ceremonija; runā Valsts prezidents Alberts Kviesis; pieminekli
iesvēta arhibīskaps Teodors Grīnbergs; karaspēka parāde
pie pieminekļa; svētku iluminācija.
Latvijas skaņu hronika Nr. 383, 1936. gada 23. decembris, 7’
operators Eduards Kraucs
Ķeguma HES pie Daugavas – celtniecības sākums. Latvijas
Republikas finanšu ministrs Ludvigs Ēķis kopā ar citiem valdības
locekļiem apskata celtniecības darbu gaitu.
Latvijas skaņu hronika Nr. 396, 1937. gada 27. marts, 7’
operators Eduards Kraucs
Kolkasraga bāka vasarā, rudenī un ziemā; Kolkas jūrmala;
bākas pārzinis kapteinis Freimanis, bākas uguņošanas ierīce, radiotelegrāfists
Tabaks, bākas apkalpe un komandas mīluļi – trušu
ģimene.
Latvijas skaņu hronika Nr. 410, 1937. gada 3. jūlijs, 7’
operators Eduards Kraucs
Pirmie vispārīgie aizsargu svētki Latviešu sporta biedrības
stadionā; dejas, vingrojumi, spēles. Latvijas Ministru prezidenta
biedra Marģera Skujenieka runa.
Latvijas skaņu hronika Nr. 426, 1937. gada 23. oktobris, 7’
operators Eduards Kraucs
1. Latvijas ugunsdzēsēju lielā skate, parāde Esplanādē, paraugdemonstrējumi,
mācību trauksme Centrāltirgū. 2. Dzelzceļa
līnijas atklāšana Ziemeļvidzemē, pirmais vilciens uz Mazsalacu,
dzelzceļa tilts pār Salacu. 3. Centrālās piensaimnieku savienības
pārstāvji piegādā rīdziniekiem zivis no Šķēdes ezera. 4. Pamatakmens
jaunam dzīvojamam namam Rīgā, Brīvības un Matīsa ielu
stūrī.
Latvijas skaņu hronika Nr. 444, 1938. gada 28. februāris, 7’
operators Eduards Kraucs
1. Kokmateriālu sagatavošana. 2. Eksportosta Rīgā; kokmateriālu
un Latvijas bekona eksports. 3. Rīgas centrs. Rātslaukumā
atbrīvo vietu jauna nama celtniecībai.
Latvijas skaņu hronika Nr. 446, 1938. gada 14. marts, 7’
operators Eduards Kraucs
1. Ar kinokameru Zemgalē. 2. Ķieģeļu rūpnīca Kalnciemā;
Purmales ķieģeļu ceplis. 3. Ķieģeļu izgatavošana un transportēšana
uz Latvijas pilsētām, jaunu ēku celtniecība.
Latvijas skaņu hronika Nr. 447, 1938. gada 21. marts, 7’
operators Eduards Kraucs
Ielu satiksmes noteikumi Rīgā. Gājēji Brīvības ielā, tramvaja
kustība, avārijās cietušas automašīnas, Kaļķu iela, transporta kustību
regulējošā kārtībnieka zīmes, Kr. Barona ielas un Blaumaņa
ielas krustojums.
Latvijas skaņu hronika Nr. 487, 1938. gads, 7’
operators Eduards Kraucs
1. Rīgas patērētāju biedrība Vienība – situācija tautsaimniecībā
pirms un pēc biedrības dibināšanas. 2. Kuģu līnija Rīga
– Ņujorka.
Latvijas filmu hronika Nr. 106, 1926. gada 9. janvāris, 4’
producents Arnolds Cālītis
Kārļa Ulmaņa kabinets darbā – ministri V. Rubulis, M. Gailītis,
P. Aroniets, E. Brikovskis, J. Blumbergs, V. Ivanovs, H. Albats,
J. Goldmanis, E. Ziemelis, A. Velkme. 1926/27. gada budžeta pieņemšana.
Latvijas skaņu hronika Nr. 401, 1937. gada 1. maijs, 7’
operators Eduards Kraucs
1. Zemnieku dienas Rīgā. Svinīgā sanāksme, piedalās Latvijas
valdība; Latvijas Valsts prezidenta Kārļa Ulmaņa runa, svinīgais
gājiens uz Brāļu kapiem. 2. Bijusī Jelgavas pils kļuvusi par Lauksaimniecības
kameras mītni. 3. Pirmais pavasara kross Mežaparkā.
4. Rīgas Zoodārza jaunie iemītnieki.
2 3

XX gadsimta 40. gadi
XX gadsimta 40. gadi
19. novembrī plkst. 17.00 Mazajā zālē, 102’
Latvijas skaņu hronika Nr. 565, 1940. gada 26. jūnijs, 7’
operators Eduards Kraucs
Latvijas lauku skati un lauku darbi; Latgales Dziesmu svētki
Daugavpilī; tautas tērpu konkurss.
Nedēļas apskats Nr.1, 1940. gada 22. jūnijs, 8’
režisors Pēteris Vasaraudzis
1. Latvijas Tautas valdības sēde, priekšsēdētājs Augusts Kirhenšteins,
iekšlietu ministrs Vilis Lācis, sabiedrisko lietu ministrs
Pēteris Blaus, tautas labklājības ministrs Jūlijs Lācis, satiksmes
lietu ministrs Jānis Jagars, finanšu ministrs Juris Pabērzs, kara ministrs
– ģenerālis Roberts Dambītis. 2. Rīgas darbaļaužu gājiens
pa Matīsa ielu uz Centrālcietumu, politieslodzīto atbrīvošana
(1940. gada 21.jūnijs); manifestācija pie PSRS sūtniecības ēkas,
PSRS Tautas komisāru padomes priekšsēdētāja vietnieka Andreja
Višinska uzstāšanās. 3. Latvijas Iekšlietu tautas komisāra Viļa Lāča
uzstāšanās radiofonā 1940. gada 23.jūnijā.
Padomju Latvija Nr.1 (17), 1940. gada novembris, 11’
režisors Pēteris Vasaraudzis, operators Eduards Kraucs, skaņu
meistars Voldemārs Blumbergs, Latvijas kino chronikas studijas
ražojums
1. Pie mikrofona – Latvijas Komunistiskās (boļševiku) partijas
Centrālās komitejas sekretārs biedrs Žanis Spure. 2. Stahanoviešu
kustība Daugavpils dzelzceļu darbnīcās. 3. Ražošanas process
stikla fabrikas Neo-Feniks cehā. 4. Stahanoviešu kustība vagonu
fabrikā Vairogs. 5. Fabrikas Latvijas kokvilna šūšanas cehā. 6.
Ražošanas process šokolādes fabrikā Laima. 7. Padomju Latvijas
galvaspilsēta Rīga pirmo reizi gatavojas Lielā Oktobra svētku svinībām
(dekoratori darbā Rīgas ielās, Rīgas pilsētas 23.pamatskolas
pionieri). 8. Maikapara fabrikas strādniece Feodosija Larionova
saņem jaunu dzīvokli. 9. Lugas Intervencija dalībnieki mēģinājuma
laikā Latvijas PSR Dailes teātrī, teātra galvenais režisors Eduards
Smiļģis, aktieri Lilita Bērziņa, Edgars Zīle, Rūdolfs Kreicums.
10. Fabrikas Rīgas audums kora mēģinājums (dziesma Suļiko).
Baltijas okupācija, 1941. gads, vācu valodā, 7’
1. Vācu lidotāji apšauda ar degbumbām padomju lidmašīnas,
kas stāv lidlaukā. 2. Baltijas pilsētu okupācija (Kovna, Kalvārija,
Viļņa, Dinaburga, Rīga). 3. Vācu motorizētās daļas un kājnieki,
degošas ēkas. 4. Rīgas okupācija, kaujas krastmalā un uz tilta.
Ausland Woche Nr. 562, 1942. gada jūnijs, 3’
1. Boļševiku nogalināto un izsūtīto latviešu piemiņas brīži
Rīgā (Doma baznīcā un Brāļu kapos), Lielvārdes kapos. 2. Iekšējās
pārvaldes ģenerāldirektors, ģenerālis Oskars Dankers un novada
komisārs Fusts Lielvārdes skolā. 3. „Tautas palīdzības” loterija.
Rullītis Nr. 2, 1943. gada 24. decembris, 3’
Ostlandes reihskomisāra Heinriha Lozes uzsaukums – aicinājums
latviešiem iestāties nacionālajā leģionā.
Padomju Latvija Nr. 1 / 1944, 11’
režisors Aleksandrs Jevsikovs
1. Latvijas PSR Tautas Komisāru padomes priekšsēdētāja
Viļa Lāča uzruna latviešu tautai sakarā ar Latvijas teritorijas atbrīvošanas
sākumu. 2. Pulka karoga pasniegšana Latviešu strēlnieku
divīzijai sakarā ar tās uzņemšanu Sarkanās armijas rindās, karavīru
un virsnieku zvērests (oper. P.Openheims). 3. Evakuētie pilsoņi
no vācu okupētās Latvijas piedalās ražas novākšanas darbos Ivanovas
apgabala Staļina vārdā nosauktajā kolhozā (oper. M.Oceps,
G.Monglovska). 4. Latviešu strēlnieku divīzijas atpūtas nams vasarnīcu
rajonā Udeļnaja netālu no Maskavas; šeit atpūšas Padomju
Savienības varonis Jānis Vilhelms, Tautas rakstnieks Andrejs Upīts
un citi (oper. G.Cibers, M.Ciruļņikovs). 5. Sarkanā Armija atbrīvo
no vācu fašistiskajiem iebrucējiem Latvijas austrumu pilsētu Rēzekni.
II Baltijas frontes karaspēka ienākšana pilsētā, iedzīvotāji
sagaida padomju karavīrus, Latvijas Komunistiskās partijas Centrālkomitejas
sekretārs Jānis Kalnbērziņš apspriež ar Rēzeknes iedzīvotājiem
pilsētas atjaunošanas darbus, Maskava salutē varonīgajiem
Latvijas teritorijas atbrīvotājiem (oper. K.Široņins, V.Mass,
M.Segals, M.Prudņikovs). 6. Latvijas strēlnieku dziesma Reiz cēlās
strēlnieks sarkanais (Jāņa Ozoliņa mūzika). Dziesmas vārdus lasa
autors, dzejnieks Fricis Rokpelnis, dziesmu izpilda Latvijas PSR
Valsts mākslas ansambļa koris.
Padomju Latvija Nr. 3 / 1945, 1945. gada maijs, 6’
režisors Aleksandrs Jevsikovs, operatori Irina Kasatkina (vēlāk –
Mass), K.Stankēvičs
Uzvaras svētki Rīgā. Rīgas ielas Uzvaras svētku dienas rītā,
Rīgas iedzīvotāju gājiens uz Esplanādes laukumu, tribīnē Latvijas
PSR valdības locekļi un armijas pārstāvji, demonstrantus sveic
biedri Augusts Kirhenšteins, Jānis Kalnbērziņš, Vilis Lācis.
Padomju Latvija Nr. 8 / 1946, 1946. gada februāris, 7’
režisore Ņina Goldenberga, operatori Vadims Mass, K.Stankēvičs
1946. gada 26.janvāris – Tiesas prāva Rīgā, Apgabala virsnieku
namā par vācu fašistisko iebrucēju ļaundarībām Latvijas, Lietuvas
un Igaunijas padomju sociālistisko republiku teritorijās. Lietu
caurskata Baltijas kara apgabala Kara tribunāls, priekšsēdētājs
– justīcijas pulkvedis Pankratjevs. Apsūdzētie – Frīdrihs Jekelns,
Zigfrīds Ruffs, Albrehts Dižons fon Montetons, Fridrihs Verters,
Hanss Kipers, Bruno Pavelss, Aleksandrs Bekings. Uzstājas liecinieki,
tiesas priekšsēdētājs nolasa spriedumu, publika aplaudē.
Soda izpildīšana Uzvaras laukumā.
Padomju Latvija Nr. 15 / 1946, 1946. gada aprīlis, 7’
režisore Ņina Goldenberga
1. Valsts sēklu fonda Rīgas kombināta laboratorijā tiek pārbaudītas
sēklu dīgšanas spējas. 2. Liepājas zvejnieki darba gaitās. 3.
Darba process Rīgas makaronu fabrikā. 4. Ledus iešana Daugavā,
sapieru vienības spridzina ledu. 5. Jauna tipa tramvaja vagons Rīgas
ielās. 6. Rīgas sporta namā Latvijas sportisti gatavojas sezonai.
reģistrēšana Rīgas 4. vēlēšanu apgabalā, deputātu kandidāta
Vjačeslava Molotova reģistrēšana Rīgas 12. vēlēšanu apgabalā.
Rīgas Staļina rajona darbaļaužu mītiņš Valsts operas un baleta
teātrī, uzstājas profesors Jānis Peive; apsveikuma telegrammas
pieņemšana Padomju valsts vadītājam biedram Josifam Staļinam.
2. Staļiniskā komunistu un bezpartejisko bloka kandidāti: Rīgas
5. vēlēšanu apgabalā – stikla rūpnīcas Sarkandaugava meistars
Žanis Žuimačs; Rīgas 7. vēlēšanu apgabalā – akadēmiķis profesors
Aleksandrs Šmits. 3. Rīgas skolu audzēkņi ziemas brīvdienu laikā
– kinoteātros, cirka arēnā, Jaunatnes teātrī, Centrālā strādnieku
kluba eglītes vakarā.
Padomju Latvija Nr. 8 / 1947, 1947. gada februāris, 8’
režisore Ņina Goldenberga, režisora asistente Marija Čardiņina,
skaņu operators K.Baks, mūziku sakārtojis A.Kļaviņš, redaktors
Pēteris Pijols
1. Pirmās trolejbusa līnijas atklāšana Rīgā 15. februārī (oper.
Jakovs Marčenko). 2. Racionalizatori – stachanovieši rūpnīcā VEF,
biedrs Ēriks Straubergs un citi (oper. Jakovs Marčenko). 3. Zirgu
skriešanās sacīkstes Rēzeknē (oper. Vadims Mass, Laimonis Gaigals).
4. Rīgas pirmajā tabakas fabrikā; stachanovietes biedrenes Helēna
Kopasēviča, Lilija Bērziņa (oper. Jakovs Marčenko). 5. Bijušo
kara biedru tikšanās – Semjons Kudaškins un Aleksandrs Kalniņš
(oper. Jakovs Marčenko).
Padomju Latvija Nr. 43 / 1947, 1947. gada oktobris, 7’
režisors Aleksandrs Jevsikovs, režisora asistente Marija Čardiņina,
skaņu operators Voldemārs Blumbergs, mūziku sakārtojis J. Dubinskis,
redaktors Pēteris Pijols
1. Ražošanas process Rīgas elektrisko piederumu rūpnīcā
(oper. Irina Kasatkina (vēlāk – Mass)). 2. Rīgas mehāniskās rūpnīcas
meistars, vecais boļševiks un Ziemas pils ieņemšanas dalībnieks
Reinholds Bullītis (oper. Vadims Mass). 3. Mākslas filmas Mājup ar
uzvaru uzņemšana; režisori Aleksandrs Ivanovs un Leonīds Leimanis,
operators Eduards Tisē, aktieri Velta Līne, Arturs Dimiters,
Ludmila Špīlberga (oper. Jakovs Marčenko). 4. Jaunciema papīra
kombināta aģitpunktā (oper. K.Stankevičs). 5. Poltavas, Viņņicas,
Odesas un citi Ukrainas PSR apgabali Padomju Latvijai sūta šā gada
ražas labību (oper. Vadims Mass). 6. Jaunā vieglā automašīna Moskvič
Rīgas ielās (oper. Laimonis Gaigals). 7. Jaunā sezona Rīgas cirkā
(oper. Vadims Mass).
Padomju Latvija Nr. 11/133 / 1948, 1948. gada marts, 7’
režisors Aleksandrs Jevsikovs, režisora asistente Elza Preiss, skaņu
operators Voldemārs Blumbergs, mūziku sakārtojis P. Ivanovs, redaktors
Pēteris Pijols, operatori Laimonis Gaigals un Irina Kasatkina
(vēlāk – Mass)
1. Rīgas apriņķa Sidgundas pagasta darba zemnieks, repatriants
Broņislavs Čača kopā ar savu ģimeni atgriezies dzimtenē.
2. Rūpnīcas VEF inženieris Augusts Kaņeps. 3. Tirdzniecība
Rīgas Centrālajā universālveikalā Audēju ielā 16 pēc naudas
reformas un kartīšu sistēmas atcelšanas; iepērkas Rīgas mākslas
filmu studijas režisors Voldemārs Pūce. 4. Bauskas tirgū. 5. Rīgas
iedzīvotāja Emīlija Pauzule uzrunā savu dēlu, kas dzīvo ārzemēs.
6. Poligrāfijas darbinieku vīru koris Dziedonis gatavojas pirmo
Latvijas Dziesmu svētku 75 gadu atcerei.
Padomju Latvija Nr. 2 / 1947, 1947. gada janvāris, 8’
režisors Aleksandrs Jevsikovs, operatori Jakovs Marčenko, Vadims
Mass, Irina Kasatkina (vēlāk – Mass), Laimonis Gaigals, skaņu režisors
K.Baks, mūziku sakārtojis A.Kļaviņš, redaktors Pēteris Pijols
1. Priekšvēlēšanu apspriede Valsts Drāmas teātrī. Rīgas jūras
ostas kolektīvs par savu pirmo kandidātu izvirza Padomju valsts
vadītāju Josifu Staļinu (Josifu Džugašvili); Josifa Staļina pateicības
telegramma saviem vēlētājiem. Josifa Staļina kandidatūras
4 5

XX gadsimta 50. gadi
XX gadsimta 60. gadi
20. novembrī plkst. 17.00 Mazajā zālē, 98’ 21. novembrī plkst. 17.00 Mazajā zālē, 91’
Padomju Latvija Nr. 47 / 1950, 1950. gada decembris, 7’
režisors Hermanis Šuļatins, redaktors Mihails Frumins, operatori
Vadims Mass, Mihails Šneiderovs, V. Vereščaks
1950. gada 17. decembris – Latvijas PSR vietējo padomju
deputātu vēlēšanu diena, Staļina konstitūcijas triumfs. Skati Rīgas
ielās un vēlēšanu iecirkņos, vēlēšanu norise Daugavpils rajonā.
Padomju Latvija Nr. 10/11 / 1953, 1953. gada marts, 17’
Speciālizlaidums – PSRS Ministru padomes priekšsēdētāja
un PSKP CK ģenerālsekretāra Josifa Visarionoviča Staļina nāve.
Sēru mītiņi Latvijā – Rīgā un Liepājā.
Padomju Latvija Nr. 25 / 1953, 1953. gada jūnijs, 9’
režisors Hermanis Šuļatins
1. Kolhoznieku nama celtniecība Rīgā (oper. Mihails Šneiderovs).
2. Lidmašīnas izkaisa mākslīgos minerālmēslus virs Krustpils
rajona Staļina kolhoza laukiem (oper. Mihails Šneiderovs). 3. Pirmais
eksāmens Pāvila Jurjāna mūzikas skolā (oper. Irina Mass). 4.
Īsumā par jaunumiem: Grīvas rajona Laucenes MTS jaunā tehnika;
Rīgas Komjaunatnes krastmalas atjaunošana no Gorkija ielas līdz
jūras ostai; Spartaka vasaras atpūtas bāze Ķīšezera krastā (oper. Vadims
Mass, Aleksandrs Gribermans, J. Korecka, D. Dovgvillo).
Padomju Latvija Nr. 44 / 1953, 1953. gada novembris, 9’
režisors Hermanis Šuļatins
1. Fabrika 21. jūlijs izlaiž skaistu apģērbu strādniekiem (oper.
Z. Feldmanis). 2. Mehanizētā dzīvnieku ferma Smiltenes rajona
kolhozā Jaunā dzīve (oper. Aleksandrs Gribermans). 3. Meistari
māksliniecisku trauku izgatavošanā Iļģuciema stikla rūpnīcā
(oper. Vadims Mass). 4. Režisors Alfrēds Amtmanis-Briedītis – 50
gadi uz skatuves (oper. Irina Mass).
Padomju Latvija Nr. 13 / 1954, 1954. gada aprīlis, 9’
režisors Mihails Šneiderovs, operatori Vladimirs Gailis, Aleksandrs
Gribermans, Mihails Šneiderovs
Laikrakstam Cīņa – 50 gadi. Nams Krāslavas ielā Rīgā; izstāde
Latvijas PSR Revolūcijas muzejā; laikraksta Cīņa redakcijā un
tipogrāfijā; laikraksta izplatīšana (pasts, kioski); svinīgā sanāksme
par godu laikraksta Cīņa 50. jubilejai.
Padomju Latvija Nr. 14 / 1954, 1954. gada aprīlis, 9’
režisore Ada Neretniece
1. Jauna cenu pazemināšana: pircēji Rīgas 21.pārtikas preču
veikalā; universālveikals Daugavpilī (oper. Vladimirs Gailis,
L.Dovgvillo, I.Korecka). 2. Kooperatīvās apvienības Padomju
Latvijas putnkopis inkubators (oper. Gunārs Indriksons). 3. Viļa
Lāča luga Uz jauno krastu Akadēmiskajā Drāmas teātrī (oper. Vladimirs
Gailis, Aleksandrs Gribermans). 4. Jauno zemju apgūšana:
Latvijas komjauniešu sapulce Rīgas komitejas bibliotēkā sakarā ar
aizbraukšanu uz jaunapgūstamajām zemēm; komjauniešu pavadīšana
Rīgas stacijā (oper. Vladimirs Gailis, Aleksandrs Gribermans).
Padomju Latvija Nr. 45 / 1955, 1955. gada decembris, 9’
režisors Hermanis Šuļatins
1. Sociālistiskā sacensība Rīgas mašīnbūves rūpnīcā (oper.
Aleksandrs Gribermans). 2. Celtniecība laukos: jaunceltnes Valmieras
rajona Staļina vārdā nosauktajā kolhozā; mehanizatoru
jaunā dzīvojamā māja Krāslavas rajonā (oper. Vladimirs Gailis,
Vadims Mass). 3. Šekspīra Romeo un Džuljeta Raiņa Dailes
teātrī, jaunie aktieri Vija Artmane un Eduards Pāvuls (oper.
Vadims Mass). 4. Reportāžas: Rīgas glābšanas dienesta darbinieku
apbalvošana ar goda rakstiem; Mangaļu zivju apstrādes
rūpnīcas jaunais saldēšanas cehs; VEF rūpnīcas ceha meistara
Kārļa Bethera 50 gadu jubileja (oper. Vadims Mass, Aleksandrs
Gribermans, L. Dovgvillo).
Padomju Latvija Nr. 24 / 1956, 1956. gada jūnijs, 9’
režisors Hermanis Šuļatins, operatori Vladimirs Gailis, Mihails Poseļskis,
Mihails Šneiderovs, I. Korecka, L. Dovgvillo
1. Jaunieši dodas uz 6. piecgades jaunceltnēm. 2. Jauns konveijers
Liepājas lauksaimniecības mašīnu rūpnīcā. 3. Neklātienes
studenti. 4. Viesnīcas Rīga pirmās kārtas atklāšana. 5. Dienesta
suņu izstāde un sacensības. 6. Rīgas rajona kolhozā Budeskalni.
7. Gulbenes rajona kolhoza Centība elektriskais gans. 8. Līgo
svētki Valmieras rajona Ļeņina vārdā nosauktajā kolhozā.
Padomju Latvija Nr. 41 / 1956, 1956. gada novembris, 11’
režisors Hermanis Šuļatins, operatori Vladimirs Gailis, Laimonis
Gaigals, Aleksandrs Gribermans, Mihails Poseļskis, Mihails Šneiderovs,
L. Dovgvillo
Oktobra revolūcijas gadadiena. 1. Rīgas veikalos. 2. Rīgas
Medicīnas institūta jaunā sporta zāle. 3. Bijušie partizāni. 4. Tekstilkombinātā
Rīgas audums. 5. Uzstājas Rīgas estrādes sekstets.
6. Dejas A.Popova vārdā nosauktajā radiorūpnīcā. 7. Parāde un
darbaļaužu demonstrācija Rīgā.
Padomju Latvija Nr. 1 / 1957, 1957. gada janvāris, 9’
režisors Hermanis Šuļatins, operatori Vladimirs Gailis, Laimonis
Gaigals, Mihails Šneiderovs, Aleksandrs Gribermans
1. PSRS Tautas skatuves mākslinieka, režisora Eduarda Smiļģa
70 dzīves gadu un 50 darba gadu jubileja. 2. Bauskas rajona
Kārļa Marksa vārdā nosauktā kolhoza piena fermā. 3. Satīriskā
žurnāla Dadzis redakcijā. 4. Jaunā automātiskā līnija Liepājas
zivju konservu kombinātā. 5. Pirmais platekrāna kinoteātris ar
stereofonisko skaņu – Gaisma Rīgā. 6. Skolēnu karnevāls Rīgas
3. vidusskolā, veltīts Vispasaules jauniešu un studentu festivālam
Maskavā. 7. PSRS meistarsacīkstes hokejā ar ripu starp Rīgas Daugavas
un Maskavas Lokomotīves komandām Rīgā.
Padomju Latvija Nr. 24 / 1960, 1960. gada jūlijs, 11’
režisors Aloizs Brenčs, operatori Laimonis Gaigals, Aleksandrs Gribermans,
Gunārs Indriksons
1. Mītiņš pie Operas un baleta teātra, piemiņas plāksnes atklāšana
pie Akadēmiskā Drāmas teātra ēkas, revolucionāru krūšu
tēlu atklāšana Komunāru parkā Rīgā. 2. Latvijas komjaunieši dodas
uz ražas novākšanu Ziemeļkazahijā. 3. Jaunās Rīgas dzelzceļa
stacijas atklāšana. 4. Liepāja priekšsvētku dienās. 5. Republikas
gadadienas svinīgā sēde Operas un baleta teātrī, referē Latvijas
Komunistiskās partijas Centrālkomitejas pirmais sekretārs Arvīds
Pelše, tribīnē apsveikumu nolasa PSKP CK Prezidija loceklis
N. Šverņiks. 6. Dziesmu svētku gājiens Rīgas ielās. 7. Deju svētki
Rīgas Dinamo stadionā. 8. Republikas Dziesmu svētku lielais koncerts
Kultūras un atpūtas parka Lielajā estrādē.
Padomju Latvija Nr. 31 / 1960, 1960. gada septembris, 9’
režisors Hermanis Šuļatins, operatori Laimonis Gaigals, Aleksandrs
Gribermans, Gunārs Indriksons, Mihails Šneiderovs
1. Bāzes kuģa Rīga bocmanis Zigfrīds Ziemelis, strādnieks Nikolajs
Ivanovs, bērnudārza audzinātāja Ilona Baumane izsaka savas
domas par vēsturisko ANO Ģenerālās asamblejas sesiju. 2. Slampes
septiņgadīgās skolas audzēkņi palīdz novākt ābolu ražu Tukuma
rajona padomju saimniecībā Zemgale. 3. Latvijas olimpiešu – 17.
olimpisko spēļu Romā medaļnieku un dalībnieku sagaidīšana Rīgas
lidostā. 4. Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīcas elektriķim
Aleksandram Šverņinam pasniedz Lielā Tēvijas kara ordeņus.
5. Rīgas ostā no Vācijas Demokrātiskās republikas saņemtas peldošās
kuģu remontdarbnīcas. 6. Ķīnas Tautas republikas Nacionālā
dziesmu un deju ansambļa koncerti Rīgā.
Padomju Latvija Nr. 13 / 1961, 1961. gada aprīlis, 10’
režisors Mihails Poseļskis, operatori Laimonis Gaigals, Gunārs Indriksons,
Mihails Poseļskis, Valdis Kroģis, Ivars Seleckis, Ruta Urbaste
1. Par pirmā cilvēka – padomju lidotāja Jurija Gagarina lidojumu
kosmosā runā komunistiskā darba ekipāžas komandieris,
lidotājs Vasilijs Zaharēvičs un dzejnieks Ojārs Vācietis. 2. Pavasara
lauku darbi Liepājas rajona padomju saimniecībā Rucava. 3. Plostnieki
Gaujas un Daugavas ūdeņos. 4. Rīgas Medicīnas institūta 6.
kursa studenti prakses laikā slimnīcā. 5. Tiesas prāva pret Piksāru
(Rūjienas tuvumā) luterāņu baznīcas draudzes priekšsēdētāju
Kārli Šteinu. 6. Ukrainas mākslinieku darbu izstāde Valsts latviešu
un krievu mākslas muzejā Rīgā.
Padomju Latvija Nr. 36 / 1964, 1964. gada oktobris, 9’
režisore Biruta Veldre, operatori Vladimirs Gailis, Ruta Urbaste,
Gvido Skulte, V. Šinkarenko
1. Celtniecības darbi Rīgā. 2. Baletdejotājs Māris Liepa uzstājas
uz Kongresu pils skatuves Maskavā. 3. Sporta svētki Rīgā
sakarā ar Tokijas olimpisko spēļu atklāšanas dienu. 4. Latvijas
vieglatlēts – šķēpmetējs Jānis Lūsis startē Tokijas olimpisko spēļu
vieglatlētikas sacensībās. 5. Rīgā atklāj gadskārtējo Vācijas Demokrātiskās
republikas tautas saimniecības sasniegumu izstādi.
6. Poļu grāmatu grafikas izstādē. 7. Angļu komponists Bendžamins
Britens savas operas Pīters Graimss pirmizrādes laikā Latvijas
PSR Operas un baleta teātrī Rīgā.
Padomju Latvija Nr. 5 / 1965, 1965. gada februāris, 9’
režisore Astrīda Sigate, operatori Valdis Kroģis, Ruta Urbaste, Gunārs
Indriksons
1. Rīgas ielas ziemā – sniega sanesumi un apledojumi, netīrītas
un nesakārtotas ielas. 2. Cūku fermas un klēts nepabeigtā
celtniecība Daugavpils rajona Stučkas vārdā nosauktajā padomju
saimniecībā. 3. Rīgas pilsētas Maskavas rajona prokuratūras izmeklētājs
I. Rode sarunājas ar sabiedriskās kārtības pārkāpējiem
un cilvēkiem, kas izdarījuši zādzību.
Padomju Latvija Nr. 28 (1027) / 1966, 1966. gada augusts, 11’
režisore Irina Mass, operatori Ruta Urbaste, Gunārs Indriksons,
Mārtiņš Kleins, Laimonis Gaigals
1. Jaunajā mākslas darbinieku atpūtas namā Dzintaros. 2. Latvijas
PSR Zinātņu akadēmijas Vēstures institūta līdzstrādnieki arheoloģiskajos
izrakumos Doles salā. 3. Rīgas kinostudijā top jauna
mākslas filma Edgars un Kristīne (vēlāk – Purva bridējs). 4. Jaunās
motosacensību trases celtniecības darbi Mežaparkā.
Padomju Latvija Nr. 32 / 1966, 1966. gada oktobris, 11’
režisors Rostislavs Gorjajevs, operatori Vladimirs Gailis, Gunārs
Indriksons, Gvido Skulte
1. Intervija ar dramaturgu Gunāru Priedi pirms viņa lugas
Trīspadsmitā pirmizrādes Latvijas PSR Jaunatnes teātrī. 2. Dzejas
dienas Rīgā, svinīgā ceremonija Komunāru laukumā. 3. Sportiste
– zemūdens peldētāja treniņa laikā pirms filmas Nataša un delfīni
uzņemšanas. 4. Par dažādu ābolu šķirņu degustāciju stāsta Ogres
izmēģinājumu stacijas darbinieks Noriņš. 5. Izmeklētājs cietumā
sarunājas ar ieslodzīto V. Višu, kas apcietināts par huligānismu.
Padomju Latvija Nr. 16 / 1967, 1967. gada maijs, 10’
režisore Biruta Veldre, operatori Jānis Celms, Modris Resnais,
Ivars Seleckis, Ralfs Krūmiņš, Rihards Pīks, Ruta Urbaste, Dmitrijs
Verhoustinskis
Maija hronika. 1. Pilsētas ielu asfaltēšana. 2. Aktieris
Inokentijs Smoktunovskis Rīgas ielās. 3. Izprovocēts sižets –
griešanās pie ielu gājējiem ar lūgumu pateikt, kur atrodas attiecīgā
iela. 4. Kafejnīcas celšana Bastejkalnā. 5. Rīgas estrādes orķestra
mūziķu grupa spēlē Bastejkalnā. 6. 1967. gada sezonas modes
cepurītes ir gandrīz katrai sievietei. 7. Motociklisti. 8. Dzejnieks
Imants Ziedonis pie plostniekiem, zvejo, pie ugunskura.
Padomju Latvija Nr. 7 / 1969, 1969. gada marts, 11’
režisors Laimonis Gaigals, operatori Laimonis Gaigals, Vladimirs
Gailis, Valdis Kroģis, Ivars Seleckis, Ruta Urbaste
1. Māksliniece Džemma Skulme. 2. Medicīnas zinātņu doktore,
LPSR Zinātņu akadēmijas Mikrobioloģijas institūta direktore
Rita Kukaine. 3. Veikala Sakta pārdevēja Mārīte Dzene – Rīgas pilsētas
labākā jaunā pārdevēja. 4. Ārstes, Sociālistiskā darba varones
Katrīnas Balodes jubileja. 5. Juveliere Ingrīda Sarja – zemledus
zivju zvejas čempione. 6. Bruņuvilciena Sovetskaja Latvija bijusī
ložmetējniece (1920), tagad pensionāre Elza Krūze. 7. 8. marta
svinības Rīgas 167. bērnudārzā. 8. Bērnu saruna ar LPSR Leļļu
teātra galveno režisori Tīnu Hercbergu. 9. Tikšanās ar pasaules
čempioni, ātrslidotāju Lāsmu Kaunisti Rīgas stacijā.
8 9

XX gadsimta 70. gadi
XX gadsimta 80. gadi
22. novembrī plkst. 17.00 Mazajā zālē, 100’ 23. novembrī plkst. 17.00 Mazajā zālē, 100’
Padomju Latvija Nr. 4 / 1970, m/b, 10’
režisors Aivars Freimanis, redaktore Aina Adermane, operatori
Anatolijs Pjatkins, Valdis Kroģis, Vladimirs Gailis
1. Ceļ Latviešu sarkano strēlnieku muzeju. 2. Piemineklis Salaspilī.
3. Energolīnija Lietuva-Latvija. 4. Jaunie tranzistori. 5. Latvijas
keramika – filiāle Jelgavā. 6. Komentētāja Gunāra Jakobsona
1000 reportāžas. 7. Alsungas sieviešu ansambļa jubileja. 8. Komponists
Raimonds Pauls.
Padomju Latvija Nr. 32 / 1970, m/b, 10’
režisors Hermanis Šuļatins, redaktors Mihails Frumins, operatori
Laimonis Gaigals un Vladimirs Gailis
1. Apavu fabrikā Pirmais Maijs. 2. Jelgavas rajona sovhozā
Vilce. 3. Rīgas Politehniskā institūta jaunā pilsētiņa. 4. Rakstnieks
Žanis Grīva. 5. Daugavpils mūzikas skola.
Padomju Latvija Nr. 17 / 1972, m/b, 10’
režisors Arvīds Krievs, redaktors H. Sproģis, teksta autore Dzidra
Purene, operatori Jānis Celms, Juris Podnieks, Vladimirs Gailis,
Andris Seleckis
1. Dienvidslāvijas SFR prezidents Josifs Brozs-Tito Rīgā.
2. Ceļ jaunu tiltu pāri Daugavai. 3. Siera meistars Andrejs Dabars.
4. Sižets – brīdinājums: esiet uzmanīgi ar nejauši atrastām
kara laika sprāgstvielām! 5. Rīgas Traumatoloģijas un ortopēdijas
institūta ķirurgs Boriss Cerļuks.
Padomju Latvija Nr. 22 / 1973, krāsains, platekrāns, 10’
režisors un teksta autors Ansis Epners, redaktore Baiba Šteina, skaņu
operators Alfrēds Višņevskis, operatori Jānis Celms, Ivars Seleckis,
Andris Seleckis, Andrejs Apsītis, Juris Podnieks
1. Svinīgā sēde LPSR Operas un baleta teātrī, veltīta 50 gadiem
kopš PSRS dibināšanas un Latvijas Dziesmu svētku simtgadei.
2. Gatavošanās svētkiem. 3. Gājiens – reportāža un kopējais
plāns. 4. Svētku estrādē. 5. Skatītāji. 6. Intervija ar PSRS kultūras
ministri Jekaterinu Furcevu un svētku dalībniekiem. 7. Lietus
epizode.
Padomju Latvija Nr. 12 / 1974, m/b, 10’
režisors Roberts Elksnis, redaktors Oskars Zīds, teksta autore A. Zīda,
skaņu operators Jakovs Kotļikovs, operatori Vladimirs Gailis, Gunārs
Indriksons, Ralfs Krūmiņš, Jānis Mūrnieks, Juris Podnieks
1. Vissavienības komunistiskā sestdienas talka rūpnīcā Straume;
kolhozā Ādaži; eksperimentālajā sporta laivu fabrikā Dzintars.
2. Donoru dienas republikā. 3. Jaunā papīrmašīna un Līgatnes papīrfabrikas
ražošanas pirmrindnieki. 4. Tautas dzejnieces Mirdzas
Ķempes bēres.
Padomju Latvija Nr. 3 / 1976, m/b, 10’
režisore Irina Mass, redaktores Aina Adermane un Baiba Šteina,
teksta autors Aivars Freimanis, skaņu operators Alfrēds Višņevskis,
operatori Ruta Urbaste, Jānis Celms, Ralfs Krūmiņš, Jānis Mūrnieks
1. Salu tilta atklāšana. 2. Rūpnīcas RAF palaišana Jelgavā.
3. LVU pusvadītāju laboratorija. 4. Jaunais universālveikals
Minska. 5. Liepājas kombinātā Lauma. 6. Laulību pils Liepājā.
7. Rīgas 800-tūkstošais iedzīvotājs – Uldis Melgailis.
Padomju Latvija Nr. 12 / 1976, m/b, platekrāns, 10’
režisore Laima Žurgina, redaktors Mihails Frumins, teksta autors
Ojārs Vācietis, skaņu operators Alfrēds Višņevskis, operatori Kalvis
Zalcmanis, Oļegs Kotovičs, Ruta Urbaste, Jānis Mūrnieks
1. Dzejnieks Ojārs Vācietis. 2. Rakstnieks Andrejs Dripe.
3. Diriģents Alnis Zaķis. 4. Teātra režisors Ādolfs Šapiro. 5. Kinorežisors
Jānis Streičs. 6. Grafiķis Inārs Helmuts. 7. Komponists
Pēteris Plakidis. 8. Latvijas Ļeņina komjaunatnes prēmijas
laureātu apbalvošana.
Padomju Latvija Nr. 16 / 1977, m/b, platekrāns, 10’
režisori Aleksandrs Gribermans un Maija Selecka, redaktors Mihails
Frumins, teksta autors Vladlens Dozorcevs, skaņu operators Alfrēds
Višņevskis, operatori Kalvis Zalcmanis, Vladimirs Gailis, Juris Podnieks,
Ruta Urbaste, Valdis Eglītis, Gunārs Indriksons
Par X Vissavienības kinofestivālu Rīgā – festivāla dalībnieku
tikšanās Latvijas Komunistiskās partijas Centrālkomitejā un ar republikas
darbaļaudīm; festivāla svinīgais noslēgums Sporta pilī.
Padomju Latvija Nr. 19 / 1978, m/b, 10’
režisors Andris Slapiņš, redaktors Mihails Frumins, teksta autors
A.Sproģis, skaņu operators Aivars Znotiņš, operatori Andris Slapiņš
un Andris Silenieks
Kinožurnāls stāsta par mūsu republikas mākslinieciskās
pašdarbības komjauniešu – jauniešu aģitbrigādes viesošanos Vissavienības
komjaunatnes triecienceltnes BAM (Baikāla-Amūras
maģistrāles) Burjatijas iecirknī.
Padomju Latvija Nr. 9 / 1979, krāsains, 10’
režisors un teksta autors Andrejs Apsītis, redaktors Edgars Braža,
skaņu operators Jakovs Kotļikovs
1. Rūpnīcas VEF jaunā produkcija – magnetola Sigma (oper.
Jānis Briedis). 2. Ražošanas apvienības Radiotehnika radiolas Rīga-
110 un Melodija-106 (oper. Jānis Mīlbrets). 3. Slimnīcu kompleksa
Gaiļezers atklāšana (oper. Dmitrijs Verhoustinskis). 4. Sovhoza
Rīga siltumnīcās (oper. Valdis Eglītis). 5. Elektrolampu rūpnīcā;
pētījumi Baldones astrofiziskajā laboratorijā (oper. Sergejs Nikolajevs).
6. Ražošanas apvienība Latvijas keramika (oper. Ruta Urbaste).
7. Līvānu stikla fabrikā (oper. Andris Silenieks). 8. Pirmie
viesi viesnīcā Latvija (oper. Dmitrijs Verhoustinskis). 9. Māls un
dzintars meistara rokās (oper. Ruta Urbaste).
Padomju Latvija Nr. 25 / 1980, m/b, 10’
režisore Irina Mass, redaktore Aina Adermane, teksta autors Aivars
Freimanis, skaņu operators Alfrēds Višņevskis
1. Rīgas rūpnīcas Avtoelektropribor montāžas cehs iesaistījies
pirmskongresa sociālistiskajā sacensībā (oper. Jānis Celms). 2. Lopbarības
sagatavošana Rīgas rajona kolhozā Padomju Latvija (oper.
Ralfs Krūmiņš). 3. Desmit Padomju Latvijas mākslinieku izstāde
Maskavā; izstādes svinīgā atklāšana (oper. Oļegs Kotovičs). 4. Mūsu
republikā uzsākts jauns sporta veids – bobslejs; treniņi un dalībnieku
atlase Murjāņu sporta skolā (oper. Gunārs Bandēns).
Padomju Latvija Nr. 23 / 1981, m/b, 10’
režisore Laima Žurgina, redaktore Aina Adermane, teksta autors
Valdis Darbiņš, skaņu operators Aivars Znotiņš
1. Jaunais vanšu tilts pār Daugavu; svinīgā atklāšana (oper.
Ralfs Krūmiņš). 2. Mēbeļu nama atklāšana Rīgā (oper. Jānis
Celms). 3. Atklāj pieminekli Edgaram Kauliņam, bijušajam kolhoza
Lāčplēsis priekšsēdētājam (oper. Vladimirs Gailis). 4. Talsu
rajona sovhozs Lubezere svin 40. gadadienu (oper. Andris Seleckis).
5. Ogres trikotāžas kombinātā (oper. Ruta Urbaste). 6. VI
republikāniskā dizaina izstāde Jūrmalā (oper. Oļegs Kotovičs).
Padomju Latvija Nr. 8 / 1983, krāsains, 10’
režisors un teksta autors Viesturs Alksnītis, redaktore Ilze Vītola,
skaņu operators Aivars Znotiņš
1. TV torņa celtniecība (oper. Valdis Kroģis). 2. Vēstuļu šķirošana
Mikrofona-83 redakcijā un Mikrofona-83 koncerts (oper.
Juris Podnieks). 3. Ražošanas apvienība Radiotehnika (oper. Gunārs
Bandēns). 4. Krāslavas rajona padomju saimniecība Andrupene
(oper. Andris Seleckis). 5. LPSR Galvenā enerģētikas un
elektrifikācijas pārvalde (oper. Oļegs Kotovičs). 6. Veikals Astra
Rīgā (oper. Jānis Milbrets). 7. Līvānu stikla fabrika (oper. Kalvis
Zalcmanis). 8. Jaunā ēdnīca Rīgas rajona kolhozā Padomju Latvija
(oper. Kalvis Zalcmanis). 9. Fabrika Dzintars (oper. Ruta Urbasts).
10. Akadēmiskā Dailes teātra jaunie aktieri (oper. Jānis Milbrets).
11. Jauno mākslinieku 15. darbu izstāde (oper. Gunārs Bandēns).
12. Rīgas skaņu plašu rūpnīca (oper. Ralfs Krūmiņš). 13. Rīgas
modes frizētava-salons (oper. Jānis Milbrets). 14. Bobslejisti gatavojas
sacensībām (oper. Gunārs Bandēns).
Padomju Latvija Nr. 1 / 1984, m/b, 10’
režisors Jevgeņijs Paškēvičs, redaktors Edgars Braža, teksta autors
Aivars Freimanis, skaņu operators Aivars Znotiņš
1. PSRS Valsts prēmiju saņem filmas Ilgais ceļš kāpās radošā
grupa (oper. Ralfs Krūmiņš). 2. Rīgas Krievu drāmas teātrim – 100
(oper. Oļegs Kotovičs un Juris Silenieks). 3. Divdesmittūkstošais
vagons Rīgas Vagonu rūpnīcā (oper. Oļegs Kotovičs). 4. Ražošanas
apvienības Latvija tautas patēriņa preces (oper. Anatolijs Pjatkins).
5. Linardam Laicēnam – 100 (oper. Sergejs Nikolajevs). 6. Sporta
laureāti – 83 (oper. Gunārs Bandēns un Sergejs Nikolajevs).
Padomju Latvija Nr. 25 / 1985, m/b, 10’
režisors Vladis Goldbergs, redaktore Valda Ģēģere, teksta autors
Aivars Freimanis, skaņu operatori Jakovs Kotļikovs, A. Pugačovs
1. Psihoneiroloģiskās slimnīcas narkoloģiskā nodaļa (oper.
Viktors Gribermans). 2. Pārmaiņas Rīgas kafejnīcās (oper. Juris Silenieks).
3. Parfimērijas veikals Lelde (oper. Juris Silenieks un Gu-
10 11
nārs Bandēns). 4. Intervijas rūpnīcā RER un Dīzeļrūpnīcā (oper.
Gunārs Bandēns). 5. Anonīmais narkoloģiskais kabinets (oper.
Gunārs Bandēns). 6. Alus un vīna ražošanas apvienības Rīga laboratorija
(oper. Juris Silenieks). 7. Starpkolhozu augļu un dārzeņu
pārstrādes uzņēmums Piltene (oper. Juris Silenieks). 8. Vērojumi
pie alkoholisko dzērienu veikaliem (oper. Juris Silenieks).
Padomju Latvija Nr. 3 / 1986, m/b, platekrāns, 10’
režisors un teksta autors Aivars Freimanis, redaktore Monika Labdarbe,
skaņu operators Alfrēds Višņevskis
„Barondienas”. 1. Krišjāņa Barona 150-gades svinības Dundagā
(oper. Valdis Kroģis). 2. Teodora Zaļkalna veidotā Krišjāņa
Barona pieminekļa atklāšana Siguldā (oper. Ruta Urbaste). 3. Pasākumi
Rīgā – pieminekļa atklāšana Kirova parkā, muzeja atklāšana
un piemiņas brīdis Lielajos Kapos (oper. Ruta Urbaste). 4. Plāksnes
atklāšana Eduarda Smiļģa ielā (oper. Valdis Kroģis). 5. Tautasdziesmu
teicēju un dziedātāju sarīkojums Rīgas Politehniskā institūta
studentu klubā (oper. Andris Slapiņš). 6. Svinīgs sarīkojums Rīgas
Operas un baleta teātrī (oper. Valdis Kroģis). 7. Svinīgs sarīkojums
Arodbiedrību nama Kolonnu zālē Maskavā (oper. Valdis Kroģis).
Padomju Latvija Nr. 14 / 1988, m/b, 10’
režisors Ints Jaunzems, redaktore Ilze Rituma, teksta autors Jānis
Rokpelnis, skaņu operators Alfrēds Višņevskis
1. Klusuma brīdis Brāļu kapos 25. martā (oper. Ints Jaunzems).
2. Veco nosaukumu atdošana Vecrīgas ielām un laukumiem
(oper. Viktors Gribermans). 3. Profesors Jānis Porietis
apkopo sabiedrisko domu par Rīgas metro (oper. Ints Jaunzems).
4. Rīgas rūpniecisko robotu rūpnīcā (operatori Ints Jaunzems, Viktors
Gribermans). 5. Mītiņš pret Rīgas metro (oper. Viktors Gribermans).
6. Cukura talonu ieviešana (oper. Viktors Gribermans).
7. Skaistuma konkurss Mis-88 (oper. Viktors Gribermans).
Padomju Latvija Nr. 30 / 1988, m/b, 10’
režisors Pauls Pakalns, redaktore Ilze Rituma, skaņu operators
Aivars Znotiņš
1. Pie Baltijas jūras 3. septembrī (oper. Ralfs Krūmiņš).
2. Daiņa Īvāna un Māras Zālītes runas mītiņā Mežaparkā (oper.
Ralfs Krūmiņš, Kalvis Zalcmanis). 3. Jāņa Vagra un Anatolija
Gorbunova runas mītiņā Mežaparkā (oper. Ralfs Krūmiņš, Kalvis
Zalcmanis). 4. Aizlūgums Doma baznīcā (oper. Kalvis Zalcmanis,
Andris Silenieks). 5. Latvijas Tautas frontes kongress (oper. Ralfs
Krūmiņš, Andris Silenieks, Kalvis Zalcmanis). 6. Sarkanbaltsarkanā
karoga uzvilkšana Rīgas pils tornī (oper. Ralfs Krūmiņš).
Padomju Latvija Nr. 6 / 1989, m/b, 10’
režisors Igors Boikovs, redaktore Ilze Rituma, skaņu operators Viktors
Jusins, operatori Igors Boikovs, Andris Seleckis
Par raidījuma Labvakar veidotājiem.
Padomju Latvija Nr. 15 / 1989, m/b, 10’
režisors Laimonis Gaigals, teksta autors un redaktors Jevgeņijs Margoļins,
skaņu operators Jakovs Kotļikovs
1. Interfrontes mītiņš Maskavas rajonā, Proletāriešu rajonā
un Daugavmalā (oper. Uldis Veiss). 2. Tanki Rīgas ielās (oper.
Oļegs Kotovičs). 3. Staļina upuru piemiņas dienas gājiens un ziedu
nolikšana Brāļu kapos (oper. Uldis Veiss).

XX gadsimta 90. gadi
XXI gadsimta sākums
24. novembrī plkst. 17.00 Mazajā zālē, 100’ 25. novembrī plkst. 17.00 Mazajā zālē, 76’
Latvijas hronika Nr. 7 / 1990, krāsaina, 10’
režisors un teksta autors Aivars Freimanis, redaktore Ilze Vītola,
skaņu operators Alfrēds Višņevskis, administratore Ilga Vītola
1. LPSR Augstākās Padomes 15. sesija; republikas karoga
maiņa (oper. Andris Seleckis, Valdis Kroģis). 2. VEF pēc ugunsgrēka
(oper. Andris Seleckis). 3. Vaska lelles motormuzejā Mežciems
(oper. Valdis Kroģis). 4. Filmai Zvejnieka dēls – 50; sarīkojums
kinoteātrī Rīga (oper. Andris Seleckis). 5. Latvijas detektīvžanra
asociācija un tās avīze Pilnīgi Atklāti (oper. Valdis Kroģis). 6. Izstāde
Latvija. XX gs. kūlenis (oper. Andris Seleckis). 7. Lambadas
kursi VEF sporta klubā (oper. Anatolijs Pjatkins).
Latvijas hronika Nr. 34 / 1991, m/b, 10’
režisore Gunta Ikere, teksta autors Andris Vanadziņš, redaktore Ilze
Vītola, operatori Aleksandrs Dobrovoļskis, Imants Ķīkulis, Igors
Boikovs, Kalvis Zalcmanis, Vilnis Dumbergs, Agris Dzelme
1. Vilciena avārija Ropažos. 2. LPSR ģerboņa nojaukšana virs
VEF kultūras pils. 3. Ļeņina pieminekļa postamenta nojaukšana.
4. Virsnieku nama un VDK pārņemšana. 5. Pirmais privātais
veikals Rīgā. 6. Valūtas maiņas punkti. 7. Klajā nāk Latvijas Republikas
pastmarka. 8. Latvijas Republikas Pilsoņu apliecību izsniegšana.
9. Vervēšana darbam Dienvidāfrikā. 10. Jaunais liķieris
Kompromiss. 11. Rindas pēc benzīna.
Dokumentālā filma ES
(Latvija, 2004)
Scenārija autori un režisori – Inese Kļava, Aija Bley, Arta Biseniece,
Antra Cilinska, Baiba Lagzdiņa, Dainis Kļava, Krišs Ozols, Kristīne
Želve, Andis Mizišs, Ivars Zviedris
Operatori – Valdis Celmiņš, Gints Fārenhorsts, Edgars Daugavvanags-Vanags,
Jānis Eglītis, Kaspars Braķis, Ivars Zviedris, Uldis
Jancis, Uldis Millers, Edmunds Jansons, Roberts Vinovskis, Agris
Birzulis
Divpadsmit režisori uzņēmuši katrs savu sižetu vienā dienā –
2003. gada 20. septembrī, kad Latvija balsoja par vai pret iestāšanos
Eiropas Savienībā. Divpadsmit noveļu varoņi veido plašu
Latvijas sabiedrības šķērsgriezumu – zvejnieks un mākslinieki,
Valsts prezidente un viņas preses sekretāre, mazpilsētas mērs un
cietumniece, zemnieks un politologs... Filma ES ir laikmeta dokuments,
kas fiksējis Latviju būtiska vēsturiska pagrieziena brīdī.
Latvijas hronika Nr. 10 / 1990, m/b, 10’
režisors J. Cīrulis, teksta autors Viktors Avotiņš, redaktore Ilze Vītola,
skaņu operators Gunārs Netrebskis, administratore Līga Jansone,
operators Gunārs Bandēns
Avīzes Atmoda darbība.
Latvijas hronika Nr. 5 / 1993, m/b, 10’
režisors un teksta autors Andris Rozenbergs, operatori Vilnis Dumbergs,
Uldis Jancis
1. Goda sardzes atjaunošana pie Brīvības pieminekļa. 2. Zviedrijas
karaļpāris Latvijā. 3. Latvijas lats.
Mūzika – Andris Sējāns, Cosmos
Skaņa – Aivis Semerovs
Montāža – Inese Kļava, Aivis Semerovs
Producents – Ivars Zviedris
Studija – Anša Epnera studija AVE
Latvijas hronika Nr. 20 / 1990, m/b, 10’
režisore un teksta autore Biruta Veldre, redaktore Monika Labdarbe,
skaņu operators Alfrēds Višņevskis, administratore I. Krauze
1. Vislatvijas tautas deputātu kopsapulcē Rīgā, Daugavas stadionā
(oper. Dmitrijs Verhoustinskis). 2. Sabrukušās lauku mājas
(oper. Uģis Egle). 3. Cilvēki pie Latvijas Augstākās Padomes Rīgā
3. maijā (oper. Agris Dzelme). 4. Anatolija Gorbunova ievēlēšana
par Latvijas Augstākās Padomes priekšsēdētāju (oper. Oļegs Kotovičs).
5. Latvijas Augstākajā Padomē – rakstnieka Alberta Bela,
LVU docenta Romāna Apsīša uzstāšanās (oper. Oļegs Kotovičs);
Alfrēda Rubika, Leonīda Kurdjumova uzstāšanās (oper. Andris
Seleckis). 6. Latvijas Republikas Neatkarības deklarācijas pieņemšana
(oper. Andris Seleckis). 7. Pie Latvijas Augstākās Padomes
pēc Deklarācijas pieņemšanas (oper. Agris Dzelme).
Latvijas hronika Nr. 8 / 1994, m/b, 10’
režisors Romualds Pipars, redaktore Baiba Šteina, operatori Romualds
Pipars, Oļegs Kotovičs, Jānis Eglītis, Uldis Jancis
ASV prezidenta Bila Klintona vizīte Rīgā.
Latvijas hronika Nr. 6 / 1995, m/b, 10’
Režisors un teksta autors Romualds Pipars, redaktore Baiba Šteina
1. Sagatavošanas darbi Skrundas lokatora spridzināšanai
(oper. Oļegs Kotovičs). 2. Skrundas lokatora spridzināšana (oper.
Uldis Jancis, Oļegs Kotovičs). 3. Uzvaras svētki Maskavā (oper.
Sergejs Nikolajevs). 4. Latvijas Republikas vēstnieks Krievijā Jānis
Peters (oper. Sergejs Nikolajevs). 5. Triju Zvaigžņu ordeņa pasniegšana
(oper. Oļegs Kotovičs, Romualds Pipars).
Latvijas hronika Nr. 8 / 1991, m/b, 10’
režisors Anatolijs Pjatkins, teksta autors Andris Vanadziņš, redaktore
Ilze Vītola, operatori Vilnis Dumbergs, Harijs Kukels, Imants
Ķīkulis, Moisejs Bitke
1. Rīgas modes – jaunās idejas. 2. Konkursi Latvijas zeltene
un Latvis. 3. Interfrontes mītiņš pie Ministru Padomes. 4. Sieviešu
līgas mītiņš Esplanādē. 5. Jānis Lūsis atgriezies Rīgā. 6. Latvijas
olimpiešu klubs. 7. Naudas reforma. 8. Zilonīte Zuze Rīgas Zoodārzā.
Latvijas hronika Nr. 10/11 / 1991, krāsaina, 20’
režisors Ansis Epners, redaktore Rūta Frijāre, operatori Vilnis Dumbergs,
Viktors Gribermans, Oļegs Kotovičs, Valdis Kroģis, Jānis
Mīlbrets, Romualds Pipars, Andrejs Silenieks, Ralfs Krūmiņš, Ruta
Urbaste, Kalvis Zalcmanis, Dmitrijs Verhoustinskis
Janvāra barikādes Rīgā.
12 13