XX gadsimta 20. gadi XX gadsimta 30. gadi 17. novembrī plkst. 16.00 Lielajā zālē ar tapieri, 68’ 18. novembrī plkst. 17.00 Mazajā zālē, 92’ Latvijas filmu hronika, 20. gadi, 4’ 1. Soļošanas sacensības ar Jāņa Daliņa piedalīšanos, jahtas, ātrslidošana, lodes grūšana, augstlēkšana, masu skrējiens. 2. Rīgas un Jūrmalas skati – Centrāltirgus, cepelīns virs Rīgas, plosti upē, klintis, bērni jūrmalā. Jaunā Bulduru tilta atklāšana, 1922. gads, 5’ producents Arnolds Cālītis Tilta atklāšana pār Lielupi Bulduros. 1922.gada 22.augustā notiek tilta izmēģinājumi ar 42 000 pudu spiedienu; kuģītis Mitau, tilta izgriešana; 24.augustā – tilta atklāšana, virsvalde pateicas strādniekiem. Latvijas filmu hronika, 1922. gada 7. novembris, 4’ producents Arnolds Cālītis Latvijas Saeimas atklāšana – dievkalpojums Jēkaba baznīcā; ministri un jaunievēlētie deputāti; ārzemju sūtņi; Saeimas sēžu zāle; Saeimas prezidents F. Vesmans. Latvijas hronika Nr. 29, 1923. gada 17. augusts, 6’ producents – firma Pathe-Nord 1. Dziesmu svētki 1923. gada 16. un 17. jūnijā; Ernesta Vīgnera 50 gadu amata jubileja; Dziesmu svētku dalībnieku gājiens no Latviešu biedrības nama uz Esplanādi, Latvijas Valsts prezidenta Jāņa Čakstes apsveikums Ernestam Vīgneram. 2. Tanku pulka parāde Esplanādē; tanks Viesturs pārvar šķēršļus; Latvijas valdības pārstāvji – prezidents Čakste, Latvijas Saeimas priekšsēdētājs Pauls Kalniņš un citi – apskata bruņumašīnu Imanta. Latvijas filmu hronika Nr. 25, 1924. gada 7. aprīlis, 6’ producents Arnolds Cālītis Ledus iešana Rīgā un Mītavā (tagad – Jelgava). Latvijas filmu hronika Nr. 37, 1924. gada 25. augusts, 5’ producents Arnolds Cālītis 1. Latvijas Centrālās lauksaimnieku biedrības Kaucmindes mājturības skola – dārzu kopšana, rokdarbu stunda brīvā dabā, rotaļas. 2. Armijas daļu sacīkstes peldēšanā, peldēšana kaujas tērpā. Meierovica bēres, 1925. gada augusts, 5 operators Jānis Doreds Latvijas ārlietu ministra Zigfrīda Annas Meierovica bēres. Latvijas filmu hronika Nr. 111, 1926. gada 15. februāris, 9’ producents Arnolds Cālītis Viena diena Dailes teātrī – teātra direktors Eduards Smiļģis un viņa tuvākie līdzgaitnieki – mākslinieks Jānis Muncis, režisore Felicita Ertnere, komponists Burhards Sosārs. Vingrošanas nodarbības, balss attīstīšanas vingrinājumi, mēģinājums uz skatuves, grimēšanās pirms izrādes. Augusts Dombrovskis, 1927. gada novembris, 5’ Filantrops un mecenāts Augusts Dombrovskis 1927. gada jūlijā, Burtnieku pils Ziemeļblāzmā, Dombrovska līdzgaitniece madam Rink, Zaļā skola, Augusta Dombrovska bēres 1927. gada 20. novembrī. Latvijas filmu hronika, 1929. gads, 5’ operators Aleksandrs Krūka 1. Atkritumu savākšana Rīgas centrā, izgāztuve nomalē, 2. Centra ielu laistīšana (Gaisa tilts, Raiņa bulvāris, Brīvības iela). 3. Ģimenes dārziņi Torņakalnā. 4. Vecu māju nojaukšana, Tilta ielas iztaisnošana Sarkandaugavā. 5. Daugavmala pie dzelzs tiltiem, skats uz Zaķusalu. 6. Darbu sākšana sūkņu stacijas būvei Baltezerā. 7. Kundziņsalas pamatskolas spāru svētki. Pēdējā brīdī Nr. 21, 1929. gada decembris, 5’ operators Eduards Kraucs Rīgas dzelzceļa stacija. Iekāpšana vilcienā, zirgu vezumi pie noliktavām, Rīgas dzelzceļa stacijas piebraucamie ceļi, Kalpaka postenis, vilciena ienākšana. Sfinksa kinostudija, 1926. gads, 3’ <strong>Kino</strong>režisors Aleksandrs Rusteiķis un viņa audzēkņi kinostudijā Sfinkss. Foksa kinohronika, 1931. gada novembris – decembris, 10’ 1. Rīgas 8.pamatskolas koris ciemos pie Latvijas Valsts prezidenta Alberta Kvieša, izpilda dziesmu Stādīju ieviņu; Valsts prezidenta uzruna. 2. Brīvības pieminekļa pamatakmens ielikšana. Latvijas Valsts prezidents Alberts Kviesis, Saeimas priekšsēdētājs Pauls Kalniņš, Ministru prezidents Kārlis Ulmanis, kara ministrs Eduards Laimiņš, armijas komandieris ģenerālis Mārtiņš Peniķis, armijas štāba priekšnieks ģenerālis Aleksandrs Kalējs apstaigā karaspēka daļas. Valsts prezidentu ar ziņojumu sagaida parādes komandieris ģenerālis Kārlis Goppers. Armijas parāde Brīvības bulvārī 1931.gada 18.novembrī. 3. Mūžīgās uguns iedegšana Brāļu kapos. 4. Teodora Reitera koris apsveic filmu sabiedrību FOX sakarā ar pirmā latviešu skaņu kinožurnāla izveidošanu, dzied dziesmas Bārenītes slavināšana un Pūt, vējiņi! Latvijas skaņu hronika Nr. 317, 1935. gada 21. septembris, 8’ 1. Meža kapos Rīgā atklāj pieminekli pirmajam Latvijas Valsts prezidentam Jānim Čakstem; svinību dalībniekus uzrunā Latvijas Valsts prezidents Alberts Kviesis un arhibīskaps Teodors Grīnbergs; svinīgā ceremonija. 2. III grāmatu nedēļa Latvijā, rakstnieki Edvarts Virza un Kārlis Skalbe; kā top grāmata – no rakstnieka līdz lasītājam; Kārļa Ulmaņa draudzīgais aicinājums. Brīvības pieminekļa atklāšana Rīgā, 1935. gada 18. novembris, 11’ operators Eduards Kraucs 1935. gada 18. novembra rīts Rīgā; Brīvības pieminekļa atklāšanas ceremonija; runā Valsts prezidents Alberts Kviesis; pieminekli iesvēta arhibīskaps Teodors Grīnbergs; karaspēka parāde pie pieminekļa; svētku iluminācija. Latvijas skaņu hronika Nr. 383, 1936. gada 23. decembris, 7’ operators Eduards Kraucs Ķeguma HES pie Daugavas – celtniecības sākums. Latvijas Republikas finanšu ministrs Ludvigs Ēķis kopā ar citiem valdības locekļiem apskata celtniecības darbu gaitu. Latvijas skaņu hronika Nr. 396, 1937. gada 27. marts, 7’ operators Eduards Kraucs Kolkasraga bāka vasarā, rudenī un ziemā; Kolkas jūrmala; bākas pārzinis kapteinis Freimanis, bākas uguņošanas ierīce, radiotelegrāfists Tabaks, bākas apkalpe un komandas mīluļi – trušu ģimene. Latvijas skaņu hronika Nr. 410, 1937. gada 3. jūlijs, 7’ operators Eduards Kraucs Pirmie vispārīgie aizsargu svētki Latviešu sporta biedrības stadionā; dejas, vingrojumi, spēles. Latvijas Ministru prezidenta biedra Marģera Skujenieka runa. Latvijas skaņu hronika Nr. 426, 1937. gada 23. oktobris, 7’ operators Eduards Kraucs 1. Latvijas ugunsdzēsēju lielā skate, parāde Esplanādē, paraugdemonstrējumi, mācību trauksme Centrāltirgū. 2. Dzelzceļa līnijas atklāšana Ziemeļvidzemē, pirmais vilciens uz Mazsalacu, dzelzceļa tilts pār Salacu. 3. Centrālās piensaimnieku savienības pārstāvji piegādā rīdziniekiem zivis no Šķēdes ezera. 4. Pamatakmens jaunam dzīvojamam namam Rīgā, Brīvības un Matīsa ielu stūrī. Latvijas skaņu hronika Nr. 444, 1938. gada 28. februāris, 7’ operators Eduards Kraucs 1. Kokmateriālu sagatavošana. 2. Eksportosta Rīgā; kokmateriālu un Latvijas bekona eksports. 3. Rīgas <strong>centrs</strong>. Rātslaukumā atbrīvo vietu jauna nama celtniecībai. Latvijas skaņu hronika Nr. 446, 1938. gada 14. marts, 7’ operators Eduards Kraucs 1. Ar kinokameru Zemgalē. 2. Ķieģeļu rūpnīca Kalnciemā; Purmales ķieģeļu ceplis. 3. Ķieģeļu izgatavošana un transportēšana uz Latvijas pilsētām, jaunu ēku celtniecība. Latvijas skaņu hronika Nr. 447, 1938. gada 21. marts, 7’ operators Eduards Kraucs Ielu satiksmes noteikumi Rīgā. Gājēji Brīvības ielā, tramvaja kustība, avārijās cietušas automašīnas, Kaļķu iela, transporta kustību regulējošā kārtībnieka zīmes, Kr. Barona ielas un Blaumaņa ielas krustojums. Latvijas skaņu hronika Nr. 487, 1938. gads, 7’ operators Eduards Kraucs 1. Rīgas patērētāju biedrība Vienība – situācija tautsaimniecībā pirms un pēc biedrības dibināšanas. 2. Kuģu līnija Rīga – Ņujorka. Latvijas filmu hronika Nr. 106, 1926. gada 9. janvāris, 4’ producents Arnolds Cālītis Kārļa Ulmaņa kabinets darbā – ministri V. Rubulis, M. Gailītis, P. Aroniets, E. Brikovskis, J. Blumbergs, V. Ivanovs, H. Albats, J. Goldmanis, E. Ziemelis, A. Velkme. 1926/27. gada budžeta pieņemšana. Latvijas skaņu hronika Nr. 401, 1937. gada 1. maijs, 7’ operators Eduards Kraucs 1. Zemnieku dienas Rīgā. Svinīgā sanāksme, piedalās Latvijas valdība; Latvijas Valsts prezidenta Kārļa Ulmaņa runa, svinīgais gājiens uz Brāļu kapiem. 2. Bijusī Jelgavas pils kļuvusi par Lauksaimniecības kameras mītni. 3. Pirmais pavasara kross Mežaparkā. 4. Rīgas Zoodārza jaunie iemītnieki. 2 3