XX gadsimta 40. gadi XX gadsimta 40. gadi 19. novembrī plkst. 17.00 Mazajā zālē, 102’ Latvijas skaņu hronika Nr. 565, 1940. gada 26. jūnijs, 7’ operators Eduards Kraucs Latvijas lauku skati un lauku darbi; Latgales Dziesmu svētki Daugavpilī; tautas tērpu konkurss. Nedēļas apskats Nr.1, 1940. gada 22. jūnijs, 8’ režisors Pēteris Vasaraudzis 1. Latvijas Tautas valdības sēde, priekšsēdētājs Augusts Kirhenšteins, iekšlietu ministrs Vilis Lācis, sabiedrisko lietu ministrs Pēteris Blaus, tautas labklājības ministrs Jūlijs Lācis, satiksmes lietu ministrs Jānis Jagars, finanšu ministrs Juris Pabērzs, kara ministrs – ģenerālis Roberts Dambītis. 2. Rīgas darbaļaužu gājiens pa Matīsa ielu uz Centrālcietumu, politieslodzīto atbrīvošana (1940. gada 21.jūnijs); manifestācija pie PSRS sūtniecības ēkas, PSRS Tautas komisāru padomes priekšsēdētāja vietnieka Andreja Višinska uzstāšanās. 3. Latvijas Iekšlietu tautas komisāra Viļa Lāča uzstāšanās radiofonā 1940. gada 23.jūnijā. Padomju Latvija Nr.1 (17), 1940. gada novembris, 11’ režisors Pēteris Vasaraudzis, operators Eduards Kraucs, skaņu meistars Voldemārs Blumbergs, Latvijas kino chronikas studijas ražojums 1. Pie mikrofona – Latvijas Komunistiskās (boļševiku) partijas Centrālās komitejas sekretārs biedrs Žanis Spure. 2. Stahanoviešu kustība Daugavpils dzelzceļu darbnīcās. 3. Ražošanas process stikla fabrikas Neo-Feniks cehā. 4. Stahanoviešu kustība vagonu fabrikā Vairogs. 5. Fabrikas Latvijas kokvilna šūšanas cehā. 6. Ražošanas process šokolādes fabrikā Laima. 7. Padomju Latvijas galvaspilsēta Rīga pirmo reizi gatavojas Lielā Oktobra svētku svinībām (dekoratori darbā Rīgas ielās, Rīgas pilsētas 23.pamatskolas pionieri). 8. Maikapara fabrikas strādniece Feodosija Larionova saņem jaunu dzīvokli. 9. Lugas Intervencija dalībnieki mēģinājuma laikā Latvijas PSR Dailes teātrī, teātra galvenais režisors Eduards Smiļģis, aktieri Lilita Bērziņa, Edgars Zīle, Rūdolfs Kreicums. 10. Fabrikas Rīgas audums kora mēģinājums (dziesma Suļiko). Baltijas okupācija, 1941. gads, vācu valodā, 7’ 1. Vācu lidotāji apšauda ar degbumbām padomju lidmašīnas, kas stāv lidlaukā. 2. Baltijas pilsētu okupācija (Kovna, Kalvārija, Viļņa, Dinaburga, Rīga). 3. Vācu motorizētās daļas un kājnieki, degošas ēkas. 4. Rīgas okupācija, kaujas krastmalā un uz tilta. Ausland Woche Nr. 562, 1942. gada jūnijs, 3’ 1. Boļševiku nogalināto un izsūtīto latviešu piemiņas brīži Rīgā (Doma baznīcā un Brāļu kapos), Lielvārdes kapos. 2. Iekšējās pārvaldes ģenerāldirektors, ģenerālis Oskars Dankers un novada komisārs Fusts Lielvārdes skolā. 3. „Tautas palīdzības” loterija. Rullītis Nr. 2, 1943. gada 24. decembris, 3’ Ostlandes reihskomisāra Heinriha Lozes uzsaukums – aicinājums latviešiem iestāties nacionālajā leģionā. Padomju Latvija Nr. 1 / 1944, 11’ režisors Aleksandrs Jevsikovs 1. Latvijas PSR Tautas Komisāru padomes priekšsēdētāja Viļa Lāča uzruna latviešu tautai sakarā ar Latvijas teritorijas atbrīvošanas sākumu. 2. Pulka karoga pasniegšana Latviešu strēlnieku divīzijai sakarā ar tās uzņemšanu Sarkanās armijas rindās, karavīru un virsnieku zvērests (oper. P.Openheims). 3. Evakuētie pilsoņi no vācu okupētās Latvijas piedalās ražas novākšanas darbos Ivanovas apgabala Staļina vārdā nosauktajā kolhozā (oper. M.Oceps, G.Monglovska). 4. Latviešu strēlnieku divīzijas atpūtas nams vasarnīcu rajonā Udeļnaja netālu no Maskavas; šeit atpūšas Padomju Savienības varonis Jānis Vilhelms, Tautas rakstnieks Andrejs Upīts un citi (oper. G.Cibers, M.Ciruļņikovs). 5. Sarkanā Armija atbrīvo no vācu fašistiskajiem iebrucējiem Latvijas austrumu pilsētu Rēzekni. II Baltijas frontes karaspēka ienākšana pilsētā, iedzīvotāji sagaida padomju karavīrus, Latvijas Komunistiskās partijas Centrālkomitejas sekretārs Jānis Kalnbērziņš apspriež ar Rēzeknes iedzīvotājiem pilsētas atjaunošanas darbus, Maskava salutē varonīgajiem Latvijas teritorijas atbrīvotājiem (oper. K.Široņins, V.Mass, M.Segals, M.Prudņikovs). 6. Latvijas strēlnieku dziesma Reiz cēlās strēlnieks sarkanais (Jāņa Ozoliņa mūzika). Dziesmas vārdus lasa autors, dzejnieks Fricis Rokpelnis, dziesmu izpilda Latvijas PSR Valsts mākslas ansambļa koris. Padomju Latvija Nr. 3 / 1945, 1945. gada maijs, 6’ režisors Aleksandrs Jevsikovs, operatori Irina Kasatkina (vēlāk – Mass), K.Stankēvičs Uzvaras svētki Rīgā. Rīgas ielas Uzvaras svētku dienas rītā, Rīgas iedzīvotāju gājiens uz Esplanādes laukumu, tribīnē Latvijas PSR valdības locekļi un armijas pārstāvji, demonstrantus sveic biedri Augusts Kirhenšteins, Jānis Kalnbērziņš, Vilis Lācis. Padomju Latvija Nr. 8 / 1946, 1946. gada februāris, 7’ režisore Ņina Goldenberga, operatori Vadims Mass, K.Stankēvičs 1946. gada 26.janvāris – Tiesas prāva Rīgā, Apgabala virsnieku namā par vācu fašistisko iebrucēju ļaundarībām Latvijas, Lietuvas un Igaunijas padomju sociālistisko republiku teritorijās. Lietu caurskata Baltijas kara apgabala Kara tribunāls, priekšsēdētājs – justīcijas pulkvedis Pankratjevs. Apsūdzētie – Frīdrihs Jekelns, Zigfrīds Ruffs, Albrehts Dižons fon Montetons, Fridrihs Verters, Hanss Kipers, Bruno Pavelss, Aleksandrs Bekings. Uzstājas liecinieki, tiesas priekšsēdētājs nolasa spriedumu, publika aplaudē. Soda izpildīšana Uzvaras laukumā. Padomju Latvija Nr. 15 / 1946, 1946. gada aprīlis, 7’ režisore Ņina Goldenberga 1. Valsts sēklu fonda Rīgas kombināta laboratorijā tiek pārbaudītas sēklu dīgšanas spējas. 2. Liepājas zvejnieki darba gaitās. 3. Darba process Rīgas makaronu fabrikā. 4. Ledus iešana Daugavā, sapieru vienības spridzina ledu. 5. Jauna tipa tramvaja vagons Rīgas ielās. 6. Rīgas sporta namā Latvijas sportisti gatavojas sezonai. reģistrēšana Rīgas 4. vēlēšanu apgabalā, deputātu kandidāta Vjačeslava Molotova reģistrēšana Rīgas 12. vēlēšanu apgabalā. Rīgas Staļina rajona darbaļaužu mītiņš Valsts operas un baleta teātrī, uzstājas profesors Jānis Peive; apsveikuma telegrammas pieņemšana Padomju valsts vadītājam biedram Josifam Staļinam. 2. Staļiniskā komunistu un bezpartejisko bloka kandidāti: Rīgas 5. vēlēšanu apgabalā – stikla rūpnīcas Sarkandaugava meistars Žanis Žuimačs; Rīgas 7. vēlēšanu apgabalā – akadēmiķis profesors Aleksandrs Šmits. 3. Rīgas skolu audzēkņi ziemas brīvdienu laikā – kinoteātros, cirka arēnā, Jaunatnes teātrī, Centrālā strādnieku kluba eglītes vakarā. Padomju Latvija Nr. 8 / 1947, 1947. gada februāris, 8’ režisore Ņina Goldenberga, režisora asistente Marija Čardiņina, skaņu operators K.Baks, mūziku sakārtojis A.Kļaviņš, redaktors Pēteris Pijols 1. Pirmās trolejbusa līnijas atklāšana Rīgā 15. februārī (oper. Jakovs Marčenko). 2. Racionalizatori – stachanovieši rūpnīcā VEF, biedrs Ēriks Straubergs un citi (oper. Jakovs Marčenko). 3. Zirgu skriešanās sacīkstes Rēzeknē (oper. Vadims Mass, Laimonis Gaigals). 4. Rīgas pirmajā tabakas fabrikā; stachanovietes biedrenes Helēna Kopasēviča, Lilija Bērziņa (oper. Jakovs Marčenko). 5. Bijušo kara biedru tikšanās – Semjons Kudaškins un Aleksandrs Kalniņš (oper. Jakovs Marčenko). Padomju Latvija Nr. 43 / 1947, 1947. gada oktobris, 7’ režisors Aleksandrs Jevsikovs, režisora asistente Marija Čardiņina, skaņu operators Voldemārs Blumbergs, mūziku sakārtojis J. Dubinskis, redaktors Pēteris Pijols 1. Ražošanas process Rīgas elektrisko piederumu rūpnīcā (oper. Irina Kasatkina (vēlāk – Mass)). 2. Rīgas mehāniskās rūpnīcas meistars, vecais boļševiks un Ziemas pils ieņemšanas dalībnieks Reinholds Bullītis (oper. Vadims Mass). 3. Mākslas filmas Mājup ar uzvaru uzņemšana; režisori Aleksandrs Ivanovs un Leonīds Leimanis, operators Eduards Tisē, aktieri Velta Līne, Arturs Dimiters, Ludmila Špīlberga (oper. Jakovs Marčenko). 4. Jaunciema papīra kombināta aģitpunktā (oper. K.Stankevičs). 5. Poltavas, Viņņicas, Odesas un citi Ukrainas PSR apgabali Padomju Latvijai sūta šā gada ražas labību (oper. Vadims Mass). 6. Jaunā vieglā automašīna Moskvič Rīgas ielās (oper. Laimonis Gaigals). 7. Jaunā sezona Rīgas cirkā (oper. Vadims Mass). Padomju Latvija Nr. 11/133 / 1948, 1948. gada marts, 7’ režisors Aleksandrs Jevsikovs, režisora asistente Elza Preiss, skaņu operators Voldemārs Blumbergs, mūziku sakārtojis P. Ivanovs, redaktors Pēteris Pijols, operatori Laimonis Gaigals un Irina Kasatkina (vēlāk – Mass) 1. Rīgas apriņķa Sidgundas pagasta darba zemnieks, repatriants Broņislavs Čača kopā ar savu ģimeni atgriezies dzimtenē. 2. Rūpnīcas VEF inženieris Augusts Kaņeps. 3. Tirdzniecība Rīgas Centrālajā universālveikalā Audēju ielā 16 pēc naudas reformas un kartīšu sistēmas atcelšanas; iepērkas Rīgas mākslas filmu studijas režisors Voldemārs Pūce. 4. Bauskas tirgū. 5. Rīgas iedzīvotāja Emīlija Pauzule uzrunā savu dēlu, kas dzīvo ārzemēs. 6. Poligrāfijas darbinieku vīru koris Dziedonis gatavojas pirmo Latvijas Dziesmu svētku 75 gadu atcerei. Padomju Latvija Nr. 2 / 1947, 1947. gada janvāris, 8’ režisors Aleksandrs Jevsikovs, operatori Jakovs Marčenko, Vadims Mass, Irina Kasatkina (vēlāk – Mass), Laimonis Gaigals, skaņu režisors K.Baks, mūziku sakārtojis A.Kļaviņš, redaktors Pēteris Pijols 1. Priekšvēlēšanu apspriede Valsts Drāmas teātrī. Rīgas jūras ostas kolektīvs par savu pirmo kandidātu izvirza Padomju valsts vadītāju Josifu Staļinu (Josifu Džugašvili); Josifa Staļina pateicības telegramma saviem vēlētājiem. Josifa Staļina kandidatūras 4 5