You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
AKTUÂLI<br />
2<br />
Latvijas Agronomu biedrîbas valdes sçdç<br />
Austra Silmale<br />
Lçmums par ceïojoðâs balvas<br />
Zelta vârpa pieðíirðanu<br />
Latvijas Agronomu biedrîbas (LAB)<br />
valdes sçdç 10 martâ apsprieda<br />
ceïojoðâs balvas Zelta vârpa pieðíirðanu<br />
Iepriekðçjâ valdes sçdç tika<br />
ierosinâts balvu pieðíirt agrofirmas<br />
Tçrvete agronomam Modrim Gobam<br />
Nenoniecinot M Gobas atbilstîbu<br />
balvas saòemðanai, tika izvirzîts vçl<br />
viens kandidâts - LAB Balvu nodaïas<br />
vadîtâjs Imants Kârkliòð Viòð nodaïu<br />
vada kopð tâs dibinâðanas, aktîvi<br />
aicina rajona agronomus uz<br />
sanâksmçm, ekskursijâm, saviesîgiem<br />
vakariem, ir rosinâjis labâkos<br />
rajona agronomus apbalvot ar LAB<br />
Atzinîbas rakstiem<br />
Savukârt Tçrvetes pagasts ieguvis<br />
sakoptâkâ pagasta nosaukumu,<br />
pateicoties arî saimniecîbas rûpçm par<br />
apkârtnes labiekârtoðanu Turklât<br />
Tçrvete ir viena no konkurçtspçjîgâkajâm<br />
saimniecîbâm Latvijâ, un<br />
tâda bûs arî ES<br />
Ir labi, ka mçs vçrtçjam daþâdas<br />
darbîbas sfçras - gan teicamus<br />
raþotâjus, gan aktîvus LAB darbîbas<br />
organizatorus, bet ïoti grûti<br />
kandidâtus salîdzinât, balvu bûtu<br />
pelnîjuði abi Reiz jau tâ esot izdarîts<br />
- pieðíirtas divas balvas<br />
Tomçr LAB valdes locekïi uzsver, ka<br />
Latgalç grûti klâjas visiem lauksaimniekiem,<br />
arî tiem agronomiem, kas tur<br />
godprâtîgi strâdâ Tçrvetei ir senas<br />
tradîcijas, bet Latgales situâcijâ<br />
I Kârkliòam nav viegli vienot rajona<br />
agronomus, uzturçt profesijas garu<br />
Tâdçï valde, vienam valdes<br />
loceklim atturoties, pârçjiem balsojot<br />
par, nolçma ceïojoðo balvu Zelta<br />
vârpa par 2003 gadu pieðíirt<br />
Imantam Kârkliòam Balvu pasniegs<br />
LAB 20 kongresa laikâ 3 jûlijâ<br />
Nepiecieðams precizçt statûtus<br />
Nâkamais apsprieþamais jautâjums -<br />
LAB statûti Paðlaik spçkâ esoðie<br />
pieòemti 1988 gada 17 decembrî<br />
biedrîbas atjaunoðanas kongresâ, tie<br />
papildinâti kongresos 1992 un<br />
1994 gadâ Statûti neatbilst paðreizçjai<br />
situâcijai, tâdçï LAB kongresâ 3 jûlijâ<br />
jâapstiprina jauns dokuments<br />
Valdes darba grupa - J Auseklis,<br />
Dz Kreiðmane, R Heniòð un<br />
V Klâsens - maijâ un jûnijâ strâdâs pie<br />
LAB statûtu precizçðanas un<br />
sagatavos tos apsprieðanai kongresâ<br />
Asociâcijas jautâjumu atliek<br />
Informâcijas apsprieðana par<br />
Burtnieku ezera apkârtnes asociâciju<br />
tika atlikta, jo nebija ieradies Matîðu<br />
pagasta projektu vadîtâjs O Krastiòð,<br />
kuram bija ðîs ziòas jâsniedz<br />
LAB uztrauc finanses<br />
LAB Revîzijas komisiju uztrauc<br />
biedrîbas finansiâlais stâvoklis Ïoti<br />
negribîgi tiek maksâtas biedru<br />
naudas, daþas nodaïas nav pildîjuðas<br />
ðo pienâkumu pat vairâkus gadus<br />
Kongresa sagatavoðanai lîdzekïu<br />
pietiks, bet kâ bûs vçlâk Lîdz galam<br />
nav nokârtotas finansiâlâs attiecîbas<br />
ar mâcîbu pçtîjumu saimniecîbu<br />
Vecauce Revîzijas komisijai nav<br />
skaidrs, kâ biedrîba iegûs naudas<br />
lîdzekïus no sava îpaðuma Burtniekos<br />
Nepiecieðams arî precizçt lîgumu ar<br />
SIA Burtnieku zirgaudzçtava<br />
Konkurss konkursâ<br />
LAB valde atbalstîja vçstuli ZM,<br />
kurâ lûgts konkursu Veiksmîgâkais<br />
jaunais zemnieks - agronoms tâpat kâ<br />
pçrn iekïaut konkursa Sçjçjs norisçs<br />
Nâkamâ sçde<br />
Nâkamâ LAB valdes sçde notiks<br />
21 maijâ Dobeles rajona Pikðâs<br />
vienlaikus ar agronomu dzimtu<br />
saietu, kurâ saimnieces bûs Rita Tîsa<br />
ar meitu Guntu Ðíupeli<br />
<strong>Saturs</strong> Marts 2004 (175)<br />
Latvijas Agronomu biedrîbas valdes sçdç 2<br />
Ðíirnes dzîvnieku audzçðanas izredzes 3<br />
Joprojâm riskçt vai apdomâties 4<br />
Kartupeïu ðíiròu salîdzinâjuma rezultâti<br />
2002-2003 gadâ 6<br />
Kâpostaugu mçsloðana 7<br />
Augu aizsardzîbas darbi aprîlî 10<br />
Par pârdomâtu ganîbu saimniecîbu 11<br />
Sagatavota sertificçta sçkla pavasara sçjai 11<br />
VAAD noteiktais lietojums Latvijas Republikâ<br />
reìistrçtajiem augu aizsardzîbas lîdzekïiem<br />
(02032004) 12<br />
Pârraudzîbas secinâjumi 14<br />
Pieðíirto kvotu nedrîkstam zaudçt! 16<br />
Kazu ciltsvçrtîba pagâjuðajâ gadâ 17<br />
Par zirgiem Latvijâ 18<br />
Ciltsdarbs zirgkopîbâ - ðo dzîvnieku ðíiròu<br />
konkurçtspçjai 19<br />
Uz 1 vâka Andra Eglîða foto<br />
REDKOLÇÌIJA: Andris Miglavs, Ilze Bûmane<br />
un Agita Pâvule (tematiskâs redaktores),<br />
Rûta Bierande, Viktorija Cîrule,<br />
Ilze Vabole, Ieva Jaunzeme, Mudîte Luksa<br />
© LATVIJAS VALSTS AGRÂRÂS EKONOMIKAS<br />
INSTITÛTS<br />
Reìistrâcijas apliecîbas nr 1138<br />
Ofsetiespiedums Iespiests tipogrâfijâ SIA “Nipo NT”<br />
Pçrnavas ielâ 47/3, Rîgâ, LV-1009<br />
Metiens 1400 eks 2,5 iespiedloksnes
3 AKTUÂLI<br />
Ðíirnes dzîvnieku audzçðanas izredzes<br />
Rihards Stumburs, Mâris Lîdaks,<br />
Latvijas Ðíirnes dzîvnieku audzçtâju savienîba<br />
Latvijas ðíirnes dzîvnieku audzçtâju<br />
savienîbâ ir vairâk nekâ 100 aktîvo<br />
biedru, to starpâ 24 ðíirnes audzçðanas<br />
saimniecîbas (11 Latvijas brûnâs<br />
(LB) ðíirnes audzçtavas, septiòas ar LB<br />
un Holðteinas melnraibâs (HM) ðíirnes<br />
govîm, piecas HF melnraibâs ðíirnes<br />
un viena - Zviedrijas sarkanraibâs<br />
ðíirnes audzçtava) Bet kopumâ<br />
savienîbas sadarbîbas partneri ir vairâk<br />
nekâ 400 saimniecîbu, tai skaitâ<br />
mâkslîgâs apsçkloðanas un ciltslietu<br />
stacijas, putnkopîbas uzòçmumi un<br />
35 ðíirnes truðu audzçðanas saimniecîbas<br />
Cenðas palielinât ganâmpulkus<br />
Pçc paðreizçjiem zemnieku<br />
pieteikumiem sprieþot, ir samçrâ liels<br />
pieprasîjums pçc ârzemju ðíirnes<br />
lopiem No Igaunijas vien grib iepirkt<br />
aptuveni 300 teles Jâdomâ, ka pçc<br />
iestâðanâs ES varçsim pirkt dzîvniekus<br />
arî no Centrâleiropas valstîm<br />
No igauòiem varam iegâdâties HM<br />
govis Cenas ir augstas - Ls 740 par<br />
govi, ieskaitot transporta izmaksas,<br />
veterinârâs apstrâdes uc<br />
izdevumus Pagaidâm saimnieki<br />
pçrk pa 20-30 telçm Pçc 1 maija ES<br />
cenas bûs vçl lielâkas, nekâ tagad<br />
maksâjam igauòiem Cik varçtu<br />
maksât dzîvnieki, pagaidâm nevaram<br />
pateikt, jo lîdz ðim bija spçkâ Pârtikas<br />
un veterinârâ dienesta (PVD)<br />
ierobeþojumi lopu iepirkumam no<br />
Eiropas valstîm Cik dzirdçts, pçc<br />
iestâðanâs ES bûðot vienotas<br />
prasîbas<br />
Tiesa, ðo aizliegumu atcelðana ir<br />
koks ar diviem galiem Eiropâ baidâs<br />
no govju sûkïveida encefalopâtijas<br />
(GSE), tai paðâ laikâ vienotajâm<br />
prasîbâm vajadzçtu garantçt<br />
droðîbu Tâ kâ ES ir zinâms, ka<br />
Latvijas lopiem GSE nav konstatçta,<br />
tad ir arî interese par mûsu lopu<br />
iepirkðanu Ja vien mûsu LB govîm<br />
bûtu laba cena, domâjam, saimnieki<br />
tâs audzçtu arî pârdoðanai Lîdz ðim<br />
viòi to nedarîja, jo teles izaudzçðana<br />
izmaksâja dârgâk, nekâ bija<br />
pârdoðanas cena<br />
Protams, bûtu iespçjams teles iepirkt<br />
arî tepat Latvijâ Taèu paðlaik zemnieki<br />
cenðas palielinât ganâmpulkus un<br />
telîtes nepârdod Lîdz ar to<br />
piedâvâjums vietçjâ tirgû ir mazs<br />
Eksporta un importa nosacîjumi<br />
Ja no kâdas valsts grib iepirkt<br />
ðíirnes dzîvniekus, turp jâaizsûta<br />
Latvijas PVD prasîbas, par kâdâm<br />
slimîbâm jâizdara izmeklçjumi Pçc<br />
tam, kad ir noskaidrots, ka atlasîtie<br />
dzîvnieki ir pârbaudîti, veseli un jau<br />
zinâma to mâjâs veðanas diena - lopu<br />
îpaðnieks to paziòo attiecîgajam<br />
robeþkontroles punktam (ðî informâcija<br />
izlasâma mûsu mâjaslapâ - sk Raþîba,<br />
2004 gada februâris) Ja tas tiek<br />
izdarîts, vairs nav nepiecieðama îpaða<br />
saskaòoðana un atïaujas Protams,<br />
vçlams, lai dzîvniekus turçtu karantînâ<br />
Domâjams, ka muitas nodokli pçc<br />
1 maija vairs nevajadzçs maksât uz<br />
robeþas, bet to varçs izdarît VID<br />
atbilstoði noteiktai nodokïu kârtîbai<br />
Tâdçjâdi dzîvnieku iepirkðanas<br />
process kïûs vienkârðâks<br />
Tomçr katram dzîvnieku iepircçjam<br />
jâòem vçrâ, ka arî pçc iestâðanâs ES<br />
bûs spçkâ kârtîba, ko tagad paredz<br />
mûsu MK noteikumi Nr 400 "Kârtîba,<br />
kâdâ sertificçjamas fiziskâs personas,<br />
kuras veic dzîvnieku vçrtçðanu un<br />
kontrolvçrtçðanu, dzîvnieku pârraudzîbu,<br />
mâkslîgo apsçkloðanu un<br />
embriju pârstâdîðanu, vaislinieku<br />
bioprodukta un embriju realizâciju, kâ<br />
arî ðíirnes materiâla ieveðanu un<br />
izveðanu" Tie noteic, ka dzîvniekus<br />
drîkst ievest tikai sertificçtas personas,<br />
kas uzòemas par ðo darbîbu pilnîgu<br />
atbildîbu Lopu îpaðniekam jâsazinâs<br />
ar kâdu no ðîm personâm ar Ciltsdarba<br />
valsts inspekcijas starpniecîbu<br />
Ja lopu îpaðnieks nevar bût klât<br />
dzîvnieku ieveðanas brîdî valstî, viòam<br />
jâizsniedz ðai sertificçtajai personai<br />
notariâli apstiprinâta pilnvara, ka tâ<br />
tiesîga rîkoties îpaðnieka vârdâ<br />
Pçc mûsu lopiem pieprasîjuma vçl<br />
nav Ir interesçjuðies Krievijas<br />
pârstâvji, bet viòu solîtâ cena ir tik<br />
zema, ka neatmaksâjas pat gatavot<br />
dzîvniekus eksportam Ir bijuðas<br />
sarunas ar bijuðajâm PSRS dienvidu<br />
republikâm, kas senâk bieþi pirka<br />
Latvijas lopus; arî tagad kirgîzi,<br />
uzbeki un kazahi gribçtu to darît, bet<br />
arî viòi nespçj maksât mûsu cenu<br />
Dienvidnieku interese ir saprotama:<br />
pagâjuðâ gadsimta 80 gados viòu<br />
republikâs daþkârt pârdevâm pa 22<br />
tûkst telîðu gadâ Izrâdâs, mûsu LB<br />
govis ir izturîgas arî pret turienes<br />
karsto klimatu, tam labi piemçrojas<br />
Kâ importa lopi jâreìistrç Latvijâ<br />
Kad ðíirnes lopi ievesti valstî,<br />
importçtajiem dzîvniekiem, protams,<br />
saglabâjas ârzemçs pieðíirtais numurs<br />
Taèu katram îpaðniekam ar lopu<br />
ciltskartîtçm un pieteikumu jâvçrðas<br />
mûsu savienîbâ, lai mçs ðos dzîvniekus<br />
ierakstîtu Latvijas ciltsgrâmatâ, kur bûs<br />
izlasâms, kas ir ðo telîðu tçvi, buïïi, ar<br />
kuriem govis sçklotas Ðis<br />
pakalpojums ir bezmaksas, un<br />
reìistrâciju veic mûsu speciâliste<br />
Baiba Èeròjuka - tâlrunis 7046437<br />
Pçc tam attiecîgie dati tiek nosûtîti uz<br />
Datu centru (VCIDAC)<br />
Kâpçc reìistrâcija vajadzîga Ja<br />
VCIDAC paziòo tikai dzîvnieka<br />
identifikâcijas numuru, tas nozîmç,<br />
ka trûkst informâcijas par teles tçvu,<br />
tâtad ziòas trûks arî par nâkamajiem<br />
govs pçcnâcçjiem Tâdçjâdi ne<br />
importçtajai telei, ne tâs pçcnâcçjiem<br />
nevarçs izrakstît dzîvnieka pasi<br />
Neievçrojot ðo kârtîbu, saimniekam<br />
var gadîties nepatikðanas arî ar<br />
bankas aizdevumu Piemçram, ja,<br />
òemot kredîtu, viòð ieíîlâ paðus<br />
lopus, banka noteikti pieprasîs par<br />
tiem pilnîgu dokumentâciju<br />
Tendences pasaulç<br />
Pasaule pamazâm pâriet uz HM<br />
lopu ðíirni Kâ redzams, igauòi<br />
veiksmîgi tirgojas ar HM lopiem Kâ<br />
bûs ar LB ðíirnes lopiem, to râdîs<br />
nâkotne Pagaidâm gan Latvijâ HM ir<br />
nepilna treðdaïa no ganâmpulka<br />
Mûsu Ðíirnes dzîvnieku audzçtâju<br />
savienîba sadarbojas ar Eiropas<br />
Sarkano govju ðíiròu audzçtâju<br />
asociâciju, kura rîko konferenci reizi<br />
gadâ (asociâcijas viceprezidents ir arî<br />
Mâris Lîdaks - red) Tâ ir sabiedriska<br />
organizâcija, kuras mçríis ir dzîvnieku<br />
ciltsvçrtîbas izkopðana Asociâcijâ ir<br />
Skandinâvijas valstis - Zviedrija,<br />
Somija, Norvçìija, visas trîs Baltijas<br />
valstis, Polija, Dânija, Vâcija un Austrija<br />
Piedalâmies arî Eiropas HM lopu<br />
audzçtâju asociâcijas un Pasaules<br />
Sarkano govju ðíiròu kluba pasâkumos,<br />
kas tiek rîkoti reizi trijos gados<br />
RAÞÎBA / NR3 /
AUGKOPÎBA<br />
4<br />
Joprojâm riskçt vai apdomâties<br />
Prof Kazimirs Ðpoìis<br />
(Sâkums Raþîbas 2 laidienâ)<br />
Kopçjâs sçjumu struktûras<br />
izvçle<br />
Nopietniem lauksaimniekiem labi<br />
zinâms un saprotams, cik<br />
daudzveidîga nozîme ir saimniecîbâ<br />
audzçjamo kultûru un ðíiròu<br />
veìetâcijas periodam, kas nosaka<br />
novâkðanas laiku katrai ðíirnei un -<br />
kas ekonomiski îpaði svarîgi - kopçjo<br />
graudaugu, pâkðaugu un eïïas augu<br />
novâkðanas posma garumu Tâtad te<br />
katram savâ konkrçtâ dabisko<br />
apstâkïu rajonâ ir jâatrod kompromiss<br />
starp saimnieka interesçm vai<br />
riska grupâm:<br />
1) uzsâkt graudaugu, pâkðaugu,<br />
eïïaugu novâkðanu pçc iespçjas<br />
agrâk un turpinât novâkðanas<br />
maðînu intensîvu, nepârtrauktu<br />
izmantoðanu visu sezonu;<br />
2) turpinât novâkðanas maðînu<br />
izmantoðanu lîdz brîdim, kad, pçc<br />
ilggadîgiem meteoroloìiskajiem<br />
datiem, laikapstâkïu radîto risku<br />
summa sasniedz kritisko robeþu, aiz<br />
kuras draud reâli, lieli zaudçjumi<br />
Tâtad par saimnieciski nenormâlu<br />
jâuzskata tâda rîcîba, kad îpaði<br />
jâgaida uz kâdas kultûras vai ðíirnes<br />
ienâkðanos<br />
Riska faktoru daudzums un katra<br />
faktora bîstamîbas kapacitâte<br />
vasaras otrajâ pusç, tuvojoties<br />
rudenim, pieaug, jo:<br />
• nokriðòu daudzums arî arvien<br />
palielinâs,<br />
• saules spîdçðanas ilgums un<br />
siltuma pieplûde samazinâs,<br />
• naktis kïûst arvien garâkas un<br />
vçsâkas,<br />
• iztvaikoðana strauji samazinâs,<br />
• veldres briesmas un ietekme<br />
pieaug<br />
No ðâdiem riska faktoriem vai no<br />
ðâdâm iespçjâm (pavasarî) un<br />
zaudçjumu draudiem (vasarâ)<br />
katram lauku saimniekam jâizdara<br />
kardinâli stratçìiski secinâjumi<br />
1 Jâizvçlas efektîvas, augstraþîgas<br />
ðíirnes ar iespçjami îsâku<br />
veìetâcijas periodu, kuras ienâkas<br />
visagrâk, kamçr dienas garâkas un<br />
saule vçl paceïas augstâk<br />
2 Jâizvairâs no gara veìetâcijas<br />
perioda graudaugu sugâm<br />
(piemçram, vasaras kvieðiem), kuras<br />
nogatavojas relatîvi vçlu, kad bieþo<br />
lietu ûdens vairs nespçj âtri (vai<br />
vispâr) iztvaikot garajâs, vçsajâs<br />
naktîs un îsajâs dienâs<br />
3 Jâatsakâs no vçlînâm kvieðu,<br />
mieþu un auzu ðíirnçm, kuru<br />
veìetâcijas periods ievelkas rudens<br />
pusç un raþa ir reâli apdraudçta<br />
4 Plânojot sçjumu platîbas un to<br />
struktûru, ir jâbût skaidrîbai par<br />
novâkðanu: ja labîba gatava un<br />
paðam ir kombains (vai kombaini),<br />
tad sausâ laikâ tam jâstrâdâ<br />
nepârtraukti visu diennakti, visu<br />
novâkðanai piemçroto periodu Tâtad<br />
jâzina, kurð vadîs kombainu un kas<br />
aizvedîs graudus Saimnieciski<br />
nepieïaujamas ir pagâjuðâs sezonas<br />
daþas ainas atseviðíâs saimniecîbâs:<br />
saimnieks piekuï kravu, apstâdina<br />
kombainu, aizved graudus un vçl ar<br />
kravu gaida rindâ Diemþçl kombainu<br />
nepilnîgas izmantoðanas dçï gatava<br />
labîba palika nenovâkta, un zudumi ir<br />
neizbçgami ne jau tikai vienai<br />
saimniecîbai Te ir absolûti nepiecieðama<br />
solîdu kaimiòu vai radu<br />
kooperçðanâs vai citu veidu<br />
sadarbîba ar precîziem, korektiem un<br />
savstarpçji izdevîgiem nosacîjumiem<br />
Faktiskâ struktûra<br />
Îpaði uzkrîtoða ir vasaras kvieðu<br />
plaða audzçðana, kas ir riskanta<br />
kultûra divos aspektos: pirmkârt,<br />
tiem ir îpaði garð veìetâcijas periods,<br />
tie ienâkas vçlu; otrkârt, tie ir ïoti<br />
prasîgi pret augðòu îpaðîbâm un<br />
racionâlas raþas var dot tikai ïoti<br />
iekoptos un bagâtîgi mçslotos<br />
laukos<br />
Daþu rajonu lauksaimnieki<br />
nepamatoti aizrâvuðies arî ar ziemas<br />
kvieðu audzçðanu, iegûstot pavisam<br />
neekonomiskas raþas Ziemas<br />
kvieðu audzçðana ziemeïaustrumu<br />
un daþos citos rajonos taèu ir visai<br />
riskanta no raþîbas un izmaksu<br />
atmaksâðanas viedokïa<br />
Analizçjot garâku laika posmu,<br />
apstiprinâs, ka pçdçjo gadu<br />
nenormâlie - siltâkie, sausâkie un<br />
saulainâkie par normu - laika apstâkïi<br />
6 tabula<br />
Graudaugu kultûru sçjumu platîbu struktûra, %<br />
Rajons Rudzi Kvieði Mieþi Auzas Rapðu sçjumi,<br />
Ziemas Vasaras Ziemas Vasaras ha 2001 g<br />
Ziemas Vasaras<br />
Kopâ 12,6 29,6 8,0 1,5 27,8 12,4 3400 4800<br />
Alûksnes 7,3 22,2 4,2 1,5 25,7 24,2 3 33<br />
Balvu 7,9 4,7 7,7 1,8 27,8 35,4 - 731<br />
Daugavpils 16,3 18,0 4,6 2,5 30,8 17,4 - 4<br />
Dobeles 2,2 52,2 14,4 0,7 23,8 1,7 1230 402<br />
Limbaþu 18,8 4,8 8,1 0,9 22,5 26,9 - 77<br />
Cçsu 13,6 10,1 5,8 0,8 24,9 21,0 - 98<br />
Ludzas 14,9 12,8 10,2 1,2 29,9 23,2 - 147<br />
Liepâjas 12,9 29,2 6,0 1,6 34,1 10,2 146 169<br />
Saldus 1,8 52,6 3,9 1,7 31,1 4,1 20 23<br />
Valmieras 26,9 5,0 6,0 1,2 28,5 16,2 43 192<br />
Madonas 9,3 21,6 6,5 0,8 36,3 16,8 - 1<br />
Avots: pçc CSP datiem<br />
7 tabula<br />
Vasaras kvieðu sçjumu platîbas un to îpatsvars kvieðu sçjumu kopplatîbâ<br />
Latvijâ 1995-2002 gadâ<br />
Gads Kvieðu sçjumu Vasaras kvieðu Vasaras kvieðu platîbu<br />
kopplatîba, tûkst ha sçjumu platîba, îpatsvars kvieðu<br />
tûkst ha sçjumu kopplatîbâ, %<br />
1995 109,6 24,1 22,0<br />
1996 149,2 31,8 21,3<br />
1997 152,3 42,6 28,0<br />
1998 150,9 41,7 27,6<br />
1999 146,0 51,0 34,9<br />
2000 158,1 40,7 25,7<br />
2001 166,8 35,5 21,3<br />
2002 153,5 37,6 24,5<br />
Avots: CSP dati un autora aprçíini<br />
RAÞÎBA / NR3 /
5<br />
AUGKOPÎBA<br />
pieradinâjuði pie vasaras kvieðu<br />
plaðas audzçðanas un to îpatsvaram<br />
vçl nav izteikta samazinâðanâs<br />
tendence, kas redzams 7 tabulâ<br />
Bet ðo vasaras kvieðu audzçðanu,<br />
protams, varçtu saprast un attaisnot,<br />
ja tie raþîbâ pârspçtu ziemas kvieðus<br />
Agronomijas zinâtnieki speciâlos<br />
lauka izmçìinâjumos jau senâk<br />
noskaidrojuði, ka vasaras kvieði<br />
Latvijas augsnçs un dabas apstâkïos<br />
nespçj sacensties ar ziemas<br />
kvieðiem Arî praksç pçdçjos gados<br />
to raþîba stipri atpaliek, kas<br />
atspoguïots 8 tabulâ<br />
Kâ redzams ðajâ tabulâ, no<br />
aplûkotajiem astoòiem gadiem tikai<br />
viens - 1996 gads - ir bijis ziemas<br />
kvieðiem îpaði nelabvçlîgs, kad<br />
ziemas un vasaras kvieðu raþîba ir<br />
bûtîbâ lîdzîga Visus pârçjos gadus<br />
vasaras kvieði ir ievçrojami<br />
mazraþîgâki par ziemas kvieðiem<br />
Zaudçtâ raþa aprçíinâta, raþu<br />
starpîbu starp ziemas un vasaras<br />
kvieðu raþîbu reizinot ar vasaras<br />
kvieðu sçjumu platîbu attiecîgajâ<br />
gadâ Caurmçra zaudçjums ir<br />
miljons latu gadâ<br />
Lauksaimnieku rîcîbâ ir arî valsts<br />
ðíiròu salîdzinâðanas staciju un<br />
iecirkòu dati, uz kuriem balstîti<br />
speciâlistu lçmumi par ðíiròu<br />
ieteikðanu audzçðanai Latvijâ, tâs<br />
reìionos jeb augðòu rajonos Tas<br />
nozîmç, ka ðie dati tiek uzskatîti par<br />
ticamiem, pârliecinoðiem, tie parâda<br />
sugu un ðíiròu potenciâlâs iespçjas,<br />
raþotspçju Ja tâ, tad, lûk, ko liecina<br />
ðie dati Jelgavas ðíiròu salîdzinâðanas<br />
iecirknî, kas atrodas kvieðu<br />
audzçðanas galvenâ reìiona centrâ<br />
Pçdçjos gados te izmçìinâðanâ un<br />
salîdzinâðanâ ir daudzas ziemas<br />
kvieðu, bet tikai divas vasaras kvieðu<br />
ðíirnes - Dragon un Fasan Rezultâti<br />
ir ðâdi:<br />
• 2001 gadâ ðo divu ðíiròu vidçjâ<br />
raþîba bijusi tikai 5,1 t/ha, kas ir par<br />
3,5 t/ha mazâk nekâ intensîva tipa<br />
ziemas kvieðu èetrâm ðíirnçm<br />
caurmçrâ (Kosack, Tarso, Gembo un<br />
Kris);<br />
• 2000 gadâ raþu starpîba<br />
mazâka - 1,7 t/ha, bet<br />
• 1999 gadâ - 2,9 t/ha<br />
Caurmçrâ triju gadu starpîba ir<br />
2,7 t/ha<br />
Vçrtçjot relatîvi, iznâk, ka ðo<br />
ziemas kvieðu intensîvo ðíiròu raþîba<br />
ir augstâka par vasaras kvieðu<br />
raþîbu: 2001 gadâ - par 67%,<br />
2000 gadâ - par 31% un 1999 gadâ<br />
- par 53% jeb caurmçrâ trijos gados<br />
par 51% (!) Citâs salîdzinâðanas<br />
stacijâs absolûtie skaitïi ir mazâki,<br />
bet relatîvâ starpîba aptuveni tikpat<br />
liela<br />
Varbût vasaras kvieðu zemo raþîbu<br />
atsver stipri augstais proteîna vai<br />
lipekïa saturs, par ko graudu<br />
pârstrâdâji maksâ vairâk Lûk, kâdi ir<br />
valsts ðíiròu salîdzinâðanas dati tajâ<br />
paðâ Jelgavas iecirknî: proteîna saturs<br />
caurmçrâ 2000-2001 gadâ vasaras<br />
kvieðiem ir 16,1% un lipekïa saturs<br />
33,5%, bet ziemas kvieðu labâkajâm<br />
ðíirnçm proteîna saturs 13,5-13,8%,<br />
lipekïa saturs - 28,6-30,0% Ðo râdîtâju<br />
starpîba nav tik liela, lai ekonomiski<br />
kompensçtu vasaras kvieðu relatîvi<br />
stipri zemo raþîbu<br />
Nobeigumâ, apkopojot vçrojumus,<br />
daþâdas publikâcijas presç un ðajâ<br />
rakstâ izklâstîtâs analîzes rezultâtus,<br />
var formulçt arî noteiktas, konkrçtas<br />
vai vispârçjas pârdomas:<br />
1) veidojot savu saimniekoðanas<br />
stratçìiju, saimniekam jâvadâs pçc<br />
Latvijai raksturîgâ klimata un<br />
meteoroloìisko parâdîbu normâm,<br />
neaizraujoties ar periodisko dabas<br />
parâdîbu noturîbas pârvçrtçðanu;<br />
2) joprojâm jâievçro, ka dabas<br />
apstâkïu atðíirîbas starp reìioniem<br />
ir tik bûtiskas, ka tâs nedrîkst ignorçt,<br />
izvçloties audzçjamâs kultûras un<br />
ðíirnes: kas derîgs Dobelç vai<br />
Daugavpilî, var bût gluþi nepiemçrots<br />
Madonâ vai Alûksnç uc;<br />
3) jâatzîst, ka lielu vai lielâko daïu<br />
no 2003 gada raþas novâkðanas<br />
perioda lietavu radîtajiem zaudçjumiem<br />
radîja daudzu saimnieku<br />
paðu kïûdaina rîcîba Pierâdîjums<br />
ðâdam apgalvojumam ir arî jau<br />
iepriekð norâdîtais fakts, ka daþi<br />
Ziemas un vasaras kvieðu raþîba<br />
graudu raþotâji pagâjuðajâ sezonâ<br />
novâca visu un pietiekami kvalitatîvu<br />
raþu;<br />
4) graudaugu, pâkðaugu un<br />
eïïaugu kopçjâ sçjumu struktûrâ ir<br />
jâbût pienâcîgai daïai visagrâk<br />
novâcamu kultûraugu un ðíiròu, lai<br />
iespçjami laikus sâktu darbinât<br />
novâkðanas maðînas;<br />
5) jâizvairâs no reâla, liela,<br />
nepamatota zaudçjumu riska,<br />
audzçjot vçlînâs ðíirnes un kultûras;<br />
6) sçjumu struktûrâ ir jâbût<br />
iespçjami vairâk ziemâju, kuri var<br />
pilnîgâk izmantot vissaulainâko<br />
pavasara - vasaras sâkuma laiku un<br />
vairâk uzkrât saules enerìiju raþas<br />
veidoðanai;<br />
7) raþas novâkðanas un transportçðanas<br />
maðînu maksimâli pilnîgai<br />
diennakts izmantoðanai ïoti noderîga<br />
kaimiòu vai radu formâla vai<br />
neformâla kooperçðanâs;<br />
8) godinâma ir gudru saimnieku un<br />
viòu kooperatîvu (piemçram,<br />
Latraps) rîcîba, veidojot spçcîgu,<br />
jaudîgu, Latvijas apstâkïos pilnîgi<br />
nepiecieðamu kalðu saimniecîbu;<br />
9) ja saimnieka izvçlçtâ vispiemçrotâkâ<br />
ðíirne nav îsstiebraina un<br />
veldres izturîga, nav jâkautrçjas lietot<br />
retardantu, turklât to darot savlaicîgi<br />
un precîzi;<br />
10) izvçloties ðíirnes un kultûras,<br />
jâvadâs pçc tiem raþîbas un graudu<br />
îpaðîbu datiem, kâdus sniedz<br />
(publicç) ðíiròu salîdzinâðanas<br />
sistçma un zinâtnieki par savos,<br />
metodiski korektos lauka izmçìinâjumos<br />
Jelgavâ, Skrîveros, Vecaucç,<br />
Stendç, Priekuïos uc iegûtiem<br />
rezultâtiem, bet ne no atseviðíu<br />
diletantu apgalvojumiem<br />
8 tabula<br />
Gads LR saimniecîbu sçjumos Starpîba, % pret ziemas Neiegûtâ jeb<br />
Ziemas kvieði, Vasaras kvieði c/ha kvieðu raþîbu zaudçtâ raþa, t<br />
c/ha<br />
c/ha<br />
1995 23,2 18,7 4,5 19,4 10845<br />
1996 23,8 24,5 (+0,7) (2,9) (+2226)<br />
1997 27,0 23,0 4,0 14,8 17040<br />
1998 26,9 22,0 4,9 18,7 20433<br />
1999 26,1 20,4 5,7 21,8 29070<br />
2000 28,6 22,5 6,1 21,3 24827<br />
2001 27,9 24,1 3,8 13,6 13490<br />
2002 35,4 29,1 6,3 17,8 23688<br />
Kopâ:139,393 t x 60 Ls = 8,4 milj Ls<br />
Avots: CSP dati<br />
RAÞÎBA / NR3 /
AUGKOPÎBA 6<br />
Kartupeïu ðíiròu salîdzinâjuma rezultâti 2002-2003 gadâ<br />
Andris Lejiòð, Biruta Lejiòa, Velta Andersone, Skrîveru ZC, SIA Aloja Agro<br />
Gan individuâlâ patçrçtâja, gan<br />
pârstrâdes uzòçmuma prasîbas<br />
kartupeïu bumbuïu produkcijai<br />
paaugstinâs ar katru gadu Tâpçc<br />
svarîgi bût informçtiem kâ par ârzemju,<br />
tâ arî par paðmâju selekcionâru<br />
jaunâkajiem sasniegumiem, izvçrtçt to<br />
labâs un sliktâs îpaðîbas<br />
Kartupeïu audzçtâju pieredze<br />
liecina, ka pat mûsu mazâs valsts<br />
daþâdos reìionos daþâdas kartupeïu<br />
ðíirnes katru gadu dod atðíirîgu<br />
produkciju, tâpçc svarîgi to izvçrtçt<br />
iespçjami vairâkâs vietâs Ar SIA<br />
Aloja Agro palîdzîbu Skrîveru<br />
Zinâtnes centrâ (SZC) tika veikts<br />
astoòu kartupeïu ðíiròu salîdzinâjums,<br />
kurâ izmantoja jau zinâmâs,<br />
kâ arî Latvijâ vçl neaudzçtas ðíirnes<br />
Augsne demonstrçjumâ bija velçnu<br />
vâji podzolçta iekultivçta, pçc<br />
granulometriskâ sastâva - mâlsmilts<br />
Kartupeïu priekðaugs - 2002 gadâ<br />
eïïas lini, 2003 gadâ - facçlija<br />
Augsnes strâdâðana - rudens arums,<br />
pavasarî kultivâcija divas reizes<br />
Pamatmçslojumâ dots amonija nitrâts<br />
- 0,1 t ha -1 + Kemira kombinçtie mçsli<br />
N 6 P 26 K 30 - 0,45 t ha -1 , veìetâcijas<br />
periodâ divas reizes stâdîjumi<br />
apsmidzinâti ar ðíidro kombinçto<br />
mçslojumu Kartupeïi iestâdîti 2002<br />
gada 13 maijâ un 2003 gada 14<br />
maijâ Pirms herbicîda titusa<br />
izsmidzinâðanas kartupeïu stâdîjumi<br />
divas reizes vagoti un ecçti Pçc<br />
kartupeïu sadîgðanas jûnija 1 dekâdç<br />
izsmidzinâts herbicîds titus 50 g ha -1<br />
+ Kemivits 200 ml ha -1 Turpmâk<br />
veìetâcijas periodâ, vadoties pçc<br />
prognozes, èetras reizes smidzinâti<br />
fungicîdi ridomils gold 2,5 kg ha -1 vai<br />
ditâns 2,5 kg ha -1 Divas reizes<br />
fungicîdiem tika pievienots insekticîds<br />
decis 250 ml ha -1 <br />
Raþa novâkta augusta otrajâ un<br />
treðajâ dekâdç Iegûtie rezultâti<br />
apkopoti tabulâs Kartupeïu<br />
degustâcijas rezultâti atspoguïo 25<br />
(2002 gadâ) un 22 (2003 gadâ)<br />
dalîbnieku vçrtçjumu<br />
Kâ redzams 1 tabulâ, salîdzinot<br />
kartupeïu bumbuïu raþas klimatiskâ<br />
ziòâ tik atðíirîgos gados, ievçrojami<br />
augstâkâs raþas bijuðas pirmajâm<br />
seðâm tabulâ atzîmçtajâm Latvijâ<br />
importçtajâm ðíirnçm Visstabilâko<br />
un augstâko raþu - 53 t ha -1 - uzrâda<br />
ðíirne 'Milva' Tâlâk seko raþas ziòâ<br />
lîdzvçrtîgas ðíirnes - 'Vitara', 'Vineta',<br />
'Marabela', 'Camila' un 'Laura'<br />
Atðíirîgie meteoroloìiskie apstâkïi<br />
vismazâk ietekmçja ðíiròu 'Vitara' un<br />
'Vineta' raþîbu Jâatzîmç, ka 'Milvai' ir<br />
augsts komerckartupeïu iznâkums -<br />
90%, laba garða un neliela<br />
tumðoðanâs Kâ negatîva îpaðîba<br />
jâatzîmç samçrâ zemais cietes saturs<br />
un nedaudz izteikta inficçðanâs ar<br />
daþâdâm puvçm glabâðanas laikâ<br />
Ievçrîbu pelna Latvijâ mazpazîstamâ<br />
ðíirne 'Marabela', kura pçc<br />
raþîbas ieòçma otro vietu ar vidçjo<br />
raþu 46,5 t ha -1 Pçc cietes satura,<br />
komerckartupeïu daudzuma un<br />
viena bumbuïa vidçjâ svara ðî ðíirne<br />
stabili ieòem pirmo vai otro vietu (sk<br />
râdîtâjus tabulâs) Tâs bumbuïi ir<br />
dzelteni, izlîdzinâti, ar pareizu ovâlu<br />
formu, gludu virsmu un seklâm acîm<br />
Demonstrçjumu laikâ, izrokot<br />
atseviðíus cerus, pie lakstu pamata<br />
varçja saskaitît lîdz 30 lielu un<br />
izlîdzinâtu bumbuïu Pçc garðas tâ<br />
vçrtçjama ne vairâk kâ viduvçja,<br />
tomçr absolûtais vçrtçjums ir<br />
3,2 balles, pçc tumðoðanâs - 4,5 balles<br />
un pçc konsistences - 4,0 balles<br />
Vienîgâ sârto bumbuïu ðíirne<br />
'Laura' pçc raþîbas - vidçji 41,8 t ha -1 ,<br />
ar cietes saturu 13,5%, ieòçma<br />
viduvçju pozîciju Kaut arî ðîs ðíirnes<br />
bumbuïi ir gludi, ïoti seklâm acîm,<br />
dzeltenu mîkstumu un labu kopçjo<br />
izskatu, tai bija ievçrojami vairâk<br />
kartupeïu, kas ietilpa frakcijâ ar<br />
diametru 4-5 cm Tâtad bumbuïi bija<br />
nedaudz sîkâki kâ abâm iepriekðçjâm<br />
ðíirnçm Mûsuprât, ðî ðíirne labi<br />
noder sâlâtu, frî kartupeïu un citu<br />
kulinârijas izstrâdâjumu gatavoðanai<br />
Kartupeïu ðíirne 'Camila' ðajos<br />
izmçìinâjumu gados nobrieda viena<br />
no pirmajâm un uzskatâma par<br />
agrâko no salîdzinâtâm ðíirnçm Pçc<br />
raþîbas (vidçji 43,0 t ha -1 ) un garðas<br />
râdîtâjiem tâ ieòçma viduvçju<br />
pozîciju Kaut arî garða un pârçjie<br />
degustâcijas rezultâtâ iegûtie râdîtâji<br />
starp salîdzinâtâm ðíirnçm ir<br />
viduvçji, absolûtie râdîtâji ir augsti,<br />
tâpçc tâ uzskatâma par perspektîvu<br />
plaðâkai ievieðanai turpmâk<br />
Par perspektîvâm jâuzskata arî<br />
ðíirnes 'Vitara' un - it îpaði - 'Vineta',<br />
kas pçc raþîbas ieòçma vidçju lîmeni,<br />
bet pçc komerckartupeïu iznâkuma un<br />
viena bumbuïa vidçjâ svara ir pirmajâs<br />
vietâs Pçc degustâcijas rezultâtiem<br />
viena no labâkajâm ir arî ðíirne<br />
'Vineta' Jâuzsver, ka bumbuïu<br />
nobrieðana ðîm abâm ðíirnçm bija<br />
nedaudz vçlâka<br />
1 tabula<br />
Kartupeïu ðíiròu raþu salîdzinâjums SZC 2002-2003 gadâ<br />
Ðíirnes nosaukums Kartupeïu raþa, t ha -1 Vidçji Cietes saturs dabîgi Vidçji<br />
pçtîjumu mitrâ materiâlâ, % pçtîjumu<br />
2002 g 2003 g gados 2002 g 2003 g gados<br />
'Milva' 59,7 46,5 (1)* 53,1 (1) 13,41 11,3 (5) 12,36 (6)<br />
'Marabela' 54,3 38,6 (4) 46,5 (2) 16,55 15,5 (2) 16,03 (1)<br />
'Laura' 51,4 32,2 (6) 41,8 (5) 16,20 10,7 (6) 13,45 (4)<br />
'Camila' 50,0 36,0 (5) 43,0 (4) 14,42 11,9 (4) 13,16 (5)<br />
'Vitara' 45,2 42,2 (2) 43,8 (3) 10,80 10,6 (7) 10,70 (8)<br />
'Vineta' 39,5 40,6 (3) 40,1 (6) 12,76 10,2 (8) 11,48 (7)<br />
'Romula' 33,3 22,9 (8) 28,1 (8) 14,36 15,0 (3) 14,68 (2)<br />
'Unda' 32,7 23,9 (7) 28,3 (7) 12,52 16,0 (1) 14,26 (3)<br />
RAÞÎBA / NR3 /
7<br />
AUGKOPÎBA<br />
2 tabula<br />
Kartupeïu ðíiròu bumbuïu lieluma izvçrtçjums 2002-2003 gadâ<br />
Ðíirnes Komerckartupeïu iznâkums, Viena bumbuïa Vidçji bumbuïi, %, ar diametru<br />
% (virs 4 cm) masa, g vidçji<br />
2002 g 2003 g Vidçji virs 5 cm 4-5 cm 3-4 cm mazâk<br />
par 3 cm<br />
'Milva' 91 (2-4)* 88 (5) 90 (4) 69 (4-5) 63 26 9 2<br />
'Marabela' 96 (1) 92 (3) 94 (1-2) 74 (2) 66 28 5 1<br />
'Laura' 87 (5-6) 85 (7) 86 (6) 66 (6) 45 41 12 2<br />
'Camila' 91 (2-4) 95 (2) 93 (3) 72 (3) 71 22 5 2<br />
'Vitara' 85 (7) 91 (4) 88 (5) 69 (4-5) 59 29 9 2<br />
'Vineta' 91 (2-4) 96 (1) 94(1-2) 76 (1) 73 21 4 2<br />
'Romula' 87 (5-6) 81 (8) 84 (7-8) 43 (8) 48 36 11 5<br />
'Unda' 80 (8) 87 (6) 84 (7-8) 47 (7) 51 33 12 4<br />
Piezîme: * (_) - ieòemamâ vieta salîdzinâjumâ<br />
3 tabula<br />
Kartupeïu ðíiròu degustâcijas rezultâti 2002-2003 gadâ<br />
Ðíirnes Garða Tumðoðanâs Konsistence<br />
2002 g 2003 g 2002 g 2003 g 2002 g 2003 g<br />
'Milva' 4,0 (4-5)* 4,0 (1-2) 4,5 (2-3) 4,3 (4-5) 3,9 (4-7) 3,7 (7)<br />
'Marabela' 3,2 (8) 3,5 (4-5) 4,5 (2-3) 4,6 (1) 3,9 (4-7) 4,1 (3)<br />
'Laura' 3,7 (6) 3,6 (3) 4,3 (5-6) 4,5 (2-3) 4,1 (1-3) 4,3 (2)<br />
'Camila' 4,2 (1) 3,1 (7-8) 4,2 (7) 4,3 (4-5) 3,9 (4-7) 3,8 (6)<br />
'Vitara' 3,5 (7) 3,1 (7-8) 4,3 (5-6) 4,5 (2-3) 3,9 (4-7) 4,0 (4-5)<br />
'Vineta' 4,1 (2-3) 3,2 (6) 4,6 (1) 3,9 (7) 4,1 (1-3) 4,9 (1)<br />
'Romula' 4,0 (4-5) 3,5 (4-5) 4,4 (4) 3,7 (8) 4,1 (1-3) 3,5 (8)<br />
'Unda' 4,1 (2-3) 4,0 (1-2) 3,6 (8) 4,2 (6) 3,8 (8) 4,0 (4-5)<br />
Piezîmes: * (_) - ieòemamâ vieta salîdzinâjumâ<br />
Ballu nozîme garðai: 1-negarðîgi 5-ïoti garðîgi; tumðoðanai: 1-ïoti tumðojas 5-bez izmaiòâm; konsistencei: 1-izðíîduði5-labi turas kopâ, uz galda izskatîgi<br />
Raþîgâkajâm ðíirnçm 'Mirabela',<br />
'Milva' un 'Camila' jâatzîmç tas, ka<br />
ðíiroðanas laikâ tâm vairâk nekâ<br />
citâm bija novçrojami slapjâs puves<br />
bojâti bumbuïi To var izskaidrot<br />
tâdçjâdi, ka novâkðanas laikâ ðo<br />
ðíiròu bumbuïi tika nedaudz traumçti,<br />
tiem izveidojâs mikroplaisas, pa<br />
kurâm bija iespçjams vairâk inficçties<br />
ar daþâdiem patogçniem<br />
Vçrtçjot visas ðíirnes kopumâ,<br />
jâatzîmç, ka stabilu raþu deva agrâs<br />
un vidçji agrâs ðíirnes Tâdas<br />
salîdzinoði vidçji vçlas ðíirnes kâ<br />
'Romula' un 'Unda' lîdz lakstu<br />
nokriðanai nespçja pilnvçrtîgi<br />
nobriest, tâpçc to raþas ir bûtiski<br />
zemâkas Par to liecinâja fakts, ka<br />
novâkðanas laikâ ðo divu ðíiròu<br />
bumbuïi (2002 g) bija zaudçjuði<br />
turgoru un izskatîjâs savîtuði Mûsu<br />
Priekuïu selekcijas stacijas lolojums -<br />
ðíirne 'Unda', kaut arî viena no<br />
garðîgâkajâm, diemþçl bija viena no<br />
mazraþîgâkâm<br />
Jâteic, ka ðîs ðíirnes laksti<br />
saglabâjâs visilgâk, tâpçc ðie<br />
kartupeïi var bût noderîgi saimniecîbâs,<br />
kurâs grib saimniekot ar<br />
bioloìiskâm metodçm<br />
Kâpostaugu mçsloðana<br />
Drbiol Vilnis Nollendorfs,<br />
LU Bioloìijas institûts<br />
Optimâlâ augsnes aktîvâ reakcija<br />
pH/KCl vienîbâs, barîbas<br />
elementu iznese un to attiecîbas<br />
Visiem kâpostaugiem un îpaði<br />
vçlîniem baltajiem galviòkâpostiem ir<br />
raksturîga liela kalcija iznese Tâdçï<br />
to audzçðanai jâizvçlas augsnes ar<br />
pH/KCl 6,0-7,5 Ziedkâpostiem<br />
vçlams pH/KCl 6,5-7,5, jau pie<br />
pH/KCl zem 6,0 tiem samazinâs raþa,<br />
bet pie pH/KCl ap 5,5 vispâr var<br />
neizveidoties normâlas galviòas<br />
Kâpostaugi ir ne vien ïoti prasîgi pçc<br />
kalcija, bet tie labi panes arî tieðo<br />
kaïíoðanu Tâdçï dârzeòu augu sekâ<br />
ieteicams augsnes kaïíoðanu veikt<br />
pirms kâpostaugu audzçðanas<br />
Augsnes skâbuma neitralizçðanai<br />
vislabâk izmantot kaïíakmens miltus<br />
kopâ ar dolomîtu miltiem attiecîbâ<br />
2:1 vai vismaz 1:1 Kâpostaugi ir<br />
prasîgi arî pçc magnija Vidçji no 1<br />
ha ar raþu tie iznes 20-30 kg magnija<br />
Aptuveni tâds pats daudzums<br />
izskalojas arî ar nokriðòiem Ja veic<br />
augsnes kaïíoðanu arî ar dolomîtu<br />
miltiem, tad daïu no nepiecieðamâ<br />
magnija augi saòem no kaïíojamâ<br />
materiâla<br />
Augsne sistemâtiski paskâbinâs<br />
To izraisa vairâki iemesli: kalcija un<br />
magnija iznese ar raþu, izskaloðanâs<br />
zudumi, skâbie lieti un citi Sekmîgai<br />
kâpostaugu audzçðanai augsne ir<br />
jâkaïío, jau sâkot no pH/KCl 6,0<br />
Kaïíojamais materiâls ir lçtâkais<br />
kalcija un magnija mçsloðanas<br />
lîdzeklis Augsnes optimâls pH/KCl<br />
un pareiza augu seka samazina vai<br />
pat novçrð vajadzîbu pçc kalcija<br />
cianamîda (Perlkas) Turklât papildmçslojumâ<br />
daudz mazâk vajadzîgs<br />
arî dârgais kalcija nitrâts<br />
Neitrâls vai viegli skâbs augsnes<br />
RAÞÎBA / NR3 /
AUGKOPÎBA<br />
8<br />
pH lîmenis nodroðina visu pârçjo<br />
barîbas elementu labâku<br />
izmantoðanu un samazina augos<br />
uzòemto kaitîgo smago metâlu<br />
daudzumu Skâbâs augsnçs kâpostaugi<br />
zaudç ne tikai raþu, bet arî<br />
garðas îpaðîbas, slikti glabâjas un âtri<br />
sapûst Baltie galviòkâposti, kas<br />
cietuði no kalcija deficîta, nav<br />
noderîgi arî skâbçðanai<br />
Kalcijs ar augsnes organisko vielu<br />
veido stabilus savienojumus - kalcija<br />
humâtus un kalcija helâtkompleksus<br />
Ðiem savienojumiem ir bûtiska<br />
nozîme augsnes struktûras<br />
veidoðanâ Skâbâs augsnçs dominç<br />
ûdeòraþa un alumînija joni Tie<br />
negatîvi ietekmç augsnes struktûru,<br />
tâs bioloìiju un barîbas elementu<br />
dinamiku Tâdçï skâbâs augsnçs bez<br />
kaïíoðanas pat vislabâko minerâlmçslu<br />
optimâlas devas nespçj<br />
nodroðinât kâpostaugu atbilstoðu<br />
raþu un tâs kvalitâti<br />
Dçstu audzçðanas substrâts<br />
Augstas kvalitâtes augs var izaugt<br />
tikai no laba dçsta Pçc modernâs<br />
tehnoloìijas kâpostaugu dçstu<br />
audzçðanai izmanto kasetes, kuras<br />
piepilda ar kûdras substrâtu Ïoti<br />
labu substrâtu kâpostaugiem<br />
izgatavo SIA Laflora no Kaigu kûdras<br />
purva Jelgavas rajonâ Lîvbçrzes<br />
pagastâ Tâ marka ir KKS-S (Kaigu<br />
kûdras substrâts - speciâlais)<br />
Speciâlais substrâts ir piemçrots<br />
kâpostaugu un citu kultûru audzçðanai,<br />
kuras prasa neitrâlu vidi -<br />
pH/KCl 6,7±0,3 Noderîgs visu veidu<br />
kâpostaugu, seleriju, asteru,<br />
atraitnîðu, dâliju, salviju, anemoòu<br />
dçstu, kâ arî lapu un galviòsalâtu<br />
izaudzçðanai lîdz raþai<br />
Substrâta KKS-S raksturojums<br />
Kûdras struktûra 0-7 mm un tâdçï ir<br />
noderîga kaseðu piepildîðanai dçstu<br />
audzçðanai pH/KCl 6,7±0,3; EC<br />
mS/cm 1,8±0,3; PG Mix<br />
12+14+24+2 MgO+5,6 S+mikro<br />
1,2 kg/m 3 kûdras Mâla pulveris 8 kg<br />
uz 1 m 3 kûdras, kâ arî instants, kas<br />
veicina kûdras samitrinâðanu<br />
Vienmçr ir problçmas ar kûdras<br />
mitrumu Ja mitrums, îpaði frçzkûdrai,<br />
nesasniedz 40%, tad rodas grûtîbas<br />
ar tâs atkârtotu samitrinâðanu un,<br />
pirmkârt, kasetçs dçstu audzçðanai<br />
Turklât sausu kûdru sajaucot<br />
vienlaikus ar kaïíojamo materiâlu un<br />
amonija formâ slâpekli saturoðu<br />
pamatmçslojumu, rodas slâpekïa<br />
zudumi amonjaka veidâ Tâdçï ïoti<br />
svarîgi ir optimizçt kûdras mitrumu<br />
jau pirms citu komponentu piejaukðanas<br />
Kaigos ðim nolûkam ir<br />
uzstâdîta speciâla duðotava Turklât<br />
kûdrai ðíidrâ veidâ kopâ ar ûdeni<br />
pievieno instantu Tâ ir speciâla<br />
Anglijâ raþota un patentçta viela, kas<br />
veicina atkârtotu kûdras samitrinâðanu<br />
Mâla pulveris (bentonîts)<br />
Mâla piedeva uzlabo ûdens<br />
kapacitâti substrâtâ, optimizç barîbas<br />
elementu apgâdi, paaugstina katjonu<br />
apmaiòas kapacitâti, palielina<br />
substrâta buferspçju, saista brîvâs<br />
huminskâbes un veido mâla-humusa<br />
kompleksu Uz 1 m 3 kûdras pievieno<br />
8 kg mâla<br />
Mâla pulvera pievienoðana kûdrai<br />
paaugstina arî substrâta buferspçju<br />
un lîdz ar to mazâkas ir pH tâlâkâs<br />
izmaiòas veìetâcijas periodâ Turklât<br />
samazinâs arî barîbas elementu<br />
izskaloðanâs zudumi no substrâta, jo<br />
smalkâm mâla daïiòâm ir liela<br />
katjonu apmaiòas kapacitâte (KAK)<br />
Tâ sasniedz 70-85 mg-ekv/100 g un<br />
tâdçï kâlija, amonija slâpekïa un citu<br />
katjonu izskaloðanâs zudumi ievçrojami<br />
samazinâs<br />
Ûdens kapacitâte mâla pulverim<br />
svara procentos ir aptuveni 135%,<br />
bet tilpumsvars 900-1000 g/l Mâla<br />
pulvera pH/KCl ir 8,4-8,5 un tajâ ir<br />
samçrâ augsts barîbas elementu<br />
saturs (mg/l 1n HCl izvilkumâ): N-<br />
NH4 - 20-25; P - 200-220; K - 380-<br />
420; Ca - 22000-23000; Mg - 6000-<br />
6300; S - 40-50; Fe - 550-650; Mn -<br />
90-100; Zn - 15-25; Cu - 3,8-4,8; Mo -<br />
0,12-0,14; B - 3,0-4,0 No barîbas<br />
elementiem salîdzinoði maz mâla<br />
pulveris satur slâpekli Katjoni kalcijs,<br />
magnijs un kâlijs ir nevis ûdenî<br />
ðíîstoðâ veidâ, bet gan apmaiòas<br />
spçjîgâ formâ, kas pasargâ tos no<br />
izskaloðanas un piegâdâ tos augiem<br />
ilgâku periodu Saistîbâ ar mâla<br />
pulvera bâzisko reakciju nedaudz<br />
samazina kaïíojamo materiâlu devu<br />
Kûdras struktûra<br />
Augu saknes jâapgâdâ ne tikai ar<br />
ûdeni un barîbas elementiem, bet arî<br />
ar skâbekli Ideâls substrâts ir tâds,<br />
kur ûdens kapacitâte ir nedaudz<br />
vairâk kâ puse no kopçjâ poru<br />
tilpuma un gaisa kapacitâte ir drusku<br />
mazâka par pusi, bet ne mazâk kâ<br />
30% Kaigos iegûst kâ frçzkûdru, tâ<br />
arî gabalkûdru Vislabâkie substrâti<br />
pçc augu sakòu nodroðinâðanas ar<br />
skâbekli tiek gatavoti Kaigos no<br />
sijâtas frçzkûdras (70% pçc tilpuma)<br />
un maltâs gabalkûdras (30% pçc<br />
tilpuma) Maltai gabalkûdrai ir<br />
labâkas fizikâlâs îpaðîbas: vairâk<br />
gaisa saturoðu poru, labâka ûdens<br />
uzsûkðanas spçja, mazbojâta<br />
dabiskâ struktûra, kâ arî zemâks<br />
tilpumsvars, salîdzinot ar frçzkûdru<br />
Bet maltâ gabalkûdra ir dârgâka, un<br />
katjonu apmaiòas kapacitâte ir<br />
zemâka nekâ frçzkûdrai Tâdçï<br />
vislabâk ir gatavot substrâtu no abu<br />
kûdras veidu maisîjuma, kâ to dara<br />
SIA Laflora<br />
Dçstu papildmçsloðana<br />
Kâpostaugu dçstu papildmçsloðanai<br />
ieteicams izmantot Hydro<br />
Agri speciâlos minerâlmçslus -<br />
superbas vai kristalonus Tikai<br />
jebkurâ gadîjumâ vçl jâdod arî kalcija<br />
nitrâts ap 40% no kopçjâs<br />
minerâlmçslu devas Vislabâk<br />
papildmçslojumu ir veidot no divâm<br />
superbâm - zaïâ un plus, un,<br />
Optimâlais pH/KCl, barîbas elementu iznese un to attiecîbas raþâ kâpostaugiem<br />
Iznese kg/ha<br />
Attiecîbas<br />
Kultûra pH/KCl N P K Ca N P K Ca<br />
Baltie galviòkâposti 6,5-7,5 250 40 290 286 1,00 0,16 1,16 1,14<br />
Sarkanie galviòkâposti 6-7 300 37 290 215 1,00 0,12 0,97 0,72<br />
Virziòkâposti 6-7 250 37 232 143 1,00 0,15 0,93 0,57<br />
Briseles kâposti 6,5-7,5 200 26 191 122 1,00 0,13 0,96 0,61<br />
Ziedkâposti 6,5-7,5 200 35 208 107 1,00 0,18 1,04 0,54<br />
RAÞÎBA / NR3 /
9<br />
AUGKOPÎBA<br />
protams, kalcija nitrâta Minçtâs<br />
superbas nesatur amonija formas<br />
slâpekli un tâm ir pietiekami augsts<br />
bora saturs - 0,04% Seviðíi<br />
ziedkâposti un arî galviòkâposti ir<br />
prasîgi pçc bora Vçl kâpostaugi<br />
patçrç arî daudz molibdçna, bet tâ<br />
pietiek no pamatmçslojuma, jo PG<br />
Mix 12+14+24(o) satur 0,2% ûdenî<br />
ðíîstoðo molibdçnu<br />
Abas superbas var ðíîdinât kopâ<br />
vienâ traukâ, bet kalcija nitrâtu<br />
atseviðíi Tikai pçc izðíîdinâðanas<br />
salej kopâ ar paredzçto ûdens<br />
daudzumu un tûlît izlieto, lai nepagûtu<br />
izveidoties ìipða nogulsnes Ar ðâdu<br />
barîbas ðíîduma sastâvu iegûst<br />
ðâdas elementu attiecîbas -<br />
N:P:K:Ca:Mg:S=1,00:0,20:1,41:0,66:0,14:0,15<br />
Kâpostaugu dçstu papildmçsloðanai<br />
var izmantot arî kristalona<br />
tipa kompleksos minerâlmçslus<br />
Piemçrots ir sarkanais kristalons, jo<br />
tas no kopçjâ slâpekïa satur tikai<br />
16% NH4-N un pietiekami augsts ir<br />
arî kâlija un fosfora daudzums Bet<br />
sarkanais kristalons satur maz<br />
magnija un sçra Kâposti, tâpat kâ<br />
visi krustzieþu dzimtas augi, ir prasîgi<br />
pçc sçra Tâdçï ir jâpiedod vçl ûdenî<br />
labi ðíîstoðais kristâliskais magnija<br />
sulfâts To var ðíîdinât vienâ traukâ<br />
kopâ ar sarkano kristalonu Kalcija<br />
nitrâtu jebkurâ gadîjumâ izðíîdina<br />
atseviðíi un tikai baroðanas brîdî<br />
salej kopâ ar pârçjiem No dotâ<br />
sarkanâ kristalona, magnija sulfâta<br />
un kalcija nitrâta barîbas ðíîdumâ<br />
bûs ðâdas elementu attiecîbas -<br />
N:P:K:Ca:Mg:S=1,00:0,23:1,34:0,57:0,10:0,14<br />
Pamatmçslojums<br />
Kâpostaugi stâdîðanas gadâ<br />
nepanes svaigus kûtsmçslus Tâdçï<br />
galvenâ nozîme ir pareizai minerâlmçslu<br />
izvçlei un devai Kopçjo<br />
slâpekïa devu ieteicams dot trîs<br />
paòçmienos: pamatmçslojumâ un<br />
divos papildmçslojumos Pçc<br />
stipriem lietus periodiem slâpekïa<br />
deva jâpaaugstina Kâpostaugi ar<br />
saknçm slâpekli uzòem kâ nitrâtu, tâ<br />
amonija veidâ Ap 80-90% slâpekïa<br />
tie uzòem nitrâtu veidâ, jo augi, kas<br />
prasa neitrâlu augsnes reakciju un<br />
daudz kalcija, slâpekli labâk izmanto<br />
nitrâtu veidâ Tas saistîts ar amonija<br />
slâpekïa konkurçðanu ar kalciju pie<br />
uzòemðanas saknçs<br />
Kâpostaugi ir prasîgi pçc mikroelementiem<br />
Normâlos apstâkïos<br />
Dçstu papildmçsloðana ar superbâm un kalcija nitrâtu (g/m 3 ûdens)<br />
Minerâlmçslu veidi 1 reizç 2 reizç 3 reizç<br />
Superba zaïâ 450 600 750<br />
Superba plus 450 600 750<br />
Kalcija nitrâts 600 800 1000<br />
Kopâ: 1500 2000 2500<br />
Dçstu papildmçsloðana ar sarkano kristalonu, magnija sulfâtu un<br />
kalcija nitrâtu (g/m 3 ûdens)<br />
Minerâlmçslu veidi 1 reizç 2 reizç 3 reizç<br />
Kristalons sarkanais 825 1100 1375<br />
Magnija sulfâts 135 180 225<br />
Kalcija nitrâts 540 720 900<br />
Kopâ: 1500 2000 2500<br />
parasti nerodas problçmas ar dzelzs,<br />
mangâna vai cinka deficîtu<br />
Kâpostaugiem un seviðíi ziedkâpostiem<br />
visbieþâk ir novçrojams bora<br />
un molibdçna trûkums Bora deficîta<br />
gadîjumâ parâdâs audu atmirðana<br />
ziedgalviòâ un kacenu brûnçðana<br />
Ja trûkst molibdçna, veidojas mazas<br />
un ðíidras galviòas, jaunâs lapas ir<br />
ïoti ðauras un atmirst galvenâs<br />
dzîslas gals<br />
Vislielâkâs pamatmçslojuma devas<br />
ir vajadzîgas vçlînajiem baltajiem<br />
galviòkâpostiem Tiem ir garð<br />
veìetâcijas periods, tâdçï iespçjami<br />
arî lielâki izskaloðanâs zudumi Tâdçï<br />
pamatmçslojumâ ir jâiedod vismaz<br />
800-1000 kg/ha Hydrocomplex<br />
Partner vai Pro Magna NPK Ðiem<br />
kompleksajiem minerâlmçsliem ir<br />
viens trûkums - tie nesatur<br />
molibdçnu un varu Bet ðie<br />
mikroelementi ir nepiecieðami, lai<br />
darbotos ferments nitrâtreduktâze un<br />
augos neuzkrâtos nitrâti Tâdçï<br />
veìetâcijas periodâ jâpiebaro caur<br />
lapâm ar molibdçnu un varu<br />
saturoðo Vito-A<br />
Papildmçslojums<br />
Papildmçsloðanai sausâ veidâ<br />
kâpostaugiem visbieþâk izmanto<br />
nitraboru vai kalcija nitrâtu Parasti<br />
papildmçslojumu dod divas reizes<br />
un katrâ 150-200 kg/ha Vislielâkâs<br />
papildmçslojuma devas ir vajadzîgas<br />
vçlînajiem baltajiem galviòkâpostiem<br />
Arî Briseles jeb roþu<br />
kâpostiem ir garð veìetâcijas<br />
periods un tâdçï arî tie jâmçslo divas<br />
reizes un tikai nedaudz mazâk par<br />
vçlînajiem galviòkâpostiem Virziòkâpostiem<br />
jeb Savojas kâpostiem<br />
prasîbas pçc barîbas elementiem ir<br />
lîdzîgas kâ vidçji vçliem galviòkâpostiem,<br />
bet sauso papildmçslojumu<br />
tomçr labâk ir sadalît uz<br />
divâm reizçm Agrajâm kâpostu<br />
ðíirnçm var pietikt arî ar vienu sauso<br />
papildmçslojumu normâlos laika<br />
apstâkïos, ja turklât pielieto arî<br />
papildmçslojumu ðíidrâ veidâ caur<br />
lapâm<br />
Atklâtâ laukâ pârbagâts nokriðòu<br />
daudzums veìetâcijas periodâ<br />
pastiprinâti izskalo barîbas elementus<br />
no augsnes, bet mitruma<br />
trûkums savukârt traucç to<br />
uzòemðanu caur saknçm Tâdçï tikai<br />
ar pamatmçslojumu vai papildmçslojumu<br />
sausâ veidâ pie<br />
nelabvçlîgiem mitruma un arî<br />
temperatûras apstâkïiem nevar<br />
pilnîbâ nodroðinât augu apgâdi ar<br />
barîbas elementiem caur saknçm<br />
Ðâdos apstâkïos kâpostaugi<br />
jâpiebaro caur lapâm ar speciâla<br />
sastâva barîbas ðíîdumiem,<br />
piemçram, Vito-A un Vito-B<br />
Vito-A lapâm ir noderîgs optimâlu<br />
baroðanâs apstâkïu nodroðinâðanai<br />
kâpostaugiem veìetâcijas perioda<br />
sâkumâ pçc dçstu izstâdîðanas<br />
Pielietojamâ deva ir 3-4 l/ha kopâ ar<br />
Pamatmçslojuma devas (kg/ha)<br />
Hydro Komplekss NPK 12+11+18+Mg+S+mikro<br />
Kultûra minimâli vidçji maksimâli<br />
Baltie galviòkâposti 800-1000 1000-1200 1400-1600<br />
Sarkanie galviòkâposti 700-800 800-1000 1200-1400<br />
Virziòkâposti 700-800 800-1000 1200-1400<br />
Briseles kâposti 600-700 700-900 900-1000<br />
Ziedkâposti 600-700 700-900 900-1000<br />
RAÞÎBA / NR3 /
AUGKOPÎBA<br />
10<br />
250 l ûdens divas reizes ar intervâlu<br />
12-14 dienas Laika ekonomijas<br />
nolûkâ lieto kopâ ar lielâko daïu augu<br />
aizsardzîbas lîdzekïu Nav ieteicams<br />
tikai jaukt kopâ ar varu, cinku vai<br />
mangânu saturoðiem preparâtiem<br />
Vito-B lapâm ir speciâla sastâva<br />
augu barîba ar palielinâtu kalcija un<br />
bora saturu, lai veicinâtu pilnvçrtîgu<br />
kâpostaugu orgânu izveidoðanos<br />
Tas satur arî slâpekli, kâliju un<br />
magniju Kâpostaugiem ir ïoti augsta<br />
kalcija un bora iznese, piemçram,<br />
vçlie galviòkâposti uz vienu slâpekïa<br />
vienîbu patçrç 1,14 vienîbas kalcija<br />
(Ca) Kâpostaugiem un îpaði ziedkâpostiem<br />
visbieþâk ir novçrojams<br />
kalcija un bora trûkums Bora deficîta<br />
gadîjumâ notiek audu atmirðana<br />
ziedgalviòâ un kacenu brûnçðana<br />
Kalcija deficîta apstâkïos ziedkâpostiem<br />
var vispâr neizveidoties<br />
kvalitatîvas ziedgalviòas vai arî tâs<br />
âtri sapûst Bet galviòkâposti ir<br />
mîksti, negarðîgi, neglabâjas un<br />
sapûst Kâpostaugiem var pielietot<br />
augstâkas Vito-B devas - 4-5 l/ha<br />
atðíaidîjumâ ar 250 l/ha ûdens Augu<br />
apsmidzinâðana jâveic 2-3 reizes ar<br />
intervâlu 12-14 dienas<br />
Augu aizsardzîbas darbi aprîlî<br />
Jânis Âboliòð, VAAD<br />
Ziemâju graudaugu sçjumi<br />
Kad atjaunojas veìetâcija un<br />
parâdâs îsmûþa nezâïu dîgsti, ir<br />
jâuzsâk to ierobeþoðana, izmantojot<br />
herbicîdus Izvçloties herbicîdus,<br />
jâòem vçrâ to efektivitâte pret sçjumâ<br />
izplatîtâkajâm nezâlçm, kâ arî gaisa<br />
temperatûra, jo daþiem herbicîdiem<br />
izsmidzinot nepiecieðama gaisa<br />
temperatûra +10°-12°C Vairâki<br />
preparâti lietojami lîdz graudaugu<br />
stiebroðanas sâkumam, un ziemâju<br />
graudaugi sâk stiebrot aprîïa beigâs<br />
Ceroðanas fâzes beigâs ir<br />
jâizsmidzina pretveldres preparâti -<br />
cikocels vai Kemira CCC<br />
Vasarâju graudaugu sçkla<br />
Tâ pirms sçjas jâkodina, jo<br />
pagâjuðajâ gadâ vairâkos laukos<br />
ievçrojamus raþas zudumus izraisîja<br />
slimîbas, kuru ierosinâtâji ir efektîvi<br />
ierobeþojami, sçklas kodinot<br />
Rapðu sçjumi<br />
Siltâ laikâ var parâdîties spradþi,<br />
kas apgrauþ lapas; to kâpuri<br />
novâjina augus, apgrauþot saknes,<br />
jâuzmanâs arî no krustzieþu stublâju<br />
smecernieka<br />
Augïu dârzos<br />
Pirms pumpuru plaukðanas augïu<br />
dârzos pret augïu koku vçþa,<br />
bakteriâlâ vçþa, âbolu kraupja,<br />
iedegu, arî augïu puvçju<br />
ierosinâtajiem vçlams bagâtîgs<br />
smidzinâjums ar 0,3-0,4% èempiona<br />
suspensiju Ja iepriekðçjâ gadâ<br />
stâdîjumos bija novçrojama íirðu<br />
pumpuru tîklkode vai jâòogu<br />
pumpuru kode, insekticîdu vçlams<br />
izsmidzinât, kad kaitçkïi atstâj<br />
ziemoðanas vietas<br />
Kodnes - fungicîdi vasarâju graudaugu sçklu kodinâðanai<br />
Kodnes Apstrâdâjamâs Ierobeþojamâs augu slimîbas<br />
kultûraugu sçklas<br />
Preparâta deva kg, l/t<br />
Vasaras kvieði<br />
Vasaras mieþi<br />
Auzas<br />
Cietâs melnplaukas<br />
Putoðâs melnplaukas<br />
Labîbu tumðbrûnâ plankumainîba<br />
Graudaugu sakòu puves<br />
Sçklu pelçjumi<br />
Graudzâïu miltrasa<br />
Graudzâïu rûsas<br />
Kvieðu pelçkplankumainîba<br />
Kvieðu plçkðòu plankumainîba<br />
Mieþu lapu brûnsvîtrainîba<br />
Mieþu lapu tîklplankumainîba<br />
Baitâns - Universâls 19,5 ps 2,02,0 x x x x x x x<br />
Dividends Stârs 036 sk 1,0-1,5 1,5 1,5 x x x x x x<br />
Maksims 025 sk 1,5-2,0 1,5-2,0 x x x x x<br />
Maksims Stârs 025 sk 1,0-1,5 1,5-2,0 x x x x x x x<br />
Maksims Stârs 035 sk 1,0 1,5 1,5 x x x x x x<br />
Panoktîns 35 ðk 2,0x x x<br />
Premis 25 sk 1,5-2,01,5-2,0 1,5-2,0 x x x x<br />
Raksils 060 ðk 0,5 0,5 x x x x x x x<br />
Raksils 2 ps 1,5 1,5 1,5 x x x x<br />
Vincits sk 2,02,0 2,0x x x x x x x x<br />
Vitavakss 200 FF sk 2,5-3,0 2,5-3,0 2,5-3,0 x x x x<br />
Kemikars T sk 2,5-3,02,5-3,0 2,5-3,0 x x x x x<br />
RAÞÎBA / NR3 /
11<br />
AUGKOPÎBA<br />
Sagatavota sertificçta sçkla pavasara sçjai<br />
Velta Evelone, VAAD<br />
Auzas<br />
Valsts augu aizsardzîbas dienesta<br />
(VAAD) sçklu kontroles laboratorijâs<br />
lîdz 1 martam sertificçtas ir 1227,5 t<br />
auzu sçklas (tostarp IS, PB un B<br />
kategoriju sçkla - 362,5 t); tas ir 75%<br />
salîdzinâjumâ ar pagâjuðajâ gadâ<br />
ðajâ laikâ sertificçto auzu sçklu<br />
daudzumu Visvairâk sagatavots<br />
ðíirnes 'Laima' sertificçta sçklas<br />
materiâla - 769,0 t, 'Kirovec' - 116,5 t<br />
un 'Freja' - 106,7 t Auzâm 'Selma' ir<br />
sagatavotas tikai 58 t C2 kategorijas<br />
sçklas, kas tâlâkai sçklaudzçðanai<br />
vairs nav izmantojama<br />
No kopumâ pârbaudîtajâm<br />
1345,5 t nesertificçtas izrâdîjâs 118 t,<br />
galvenokârt pazeminâtas dîgtspçjas<br />
(47% no nesertificçtâ apjoma) un<br />
grûti noðíirojamo kultûraugu piemaisîjumu<br />
(45%) dçï<br />
Vasaras mieþi<br />
No pârbaudîtajâm 4007,2 t vasaras<br />
mieþu sçklas sertificçtas ir 3112,9 t<br />
jeb 78% - par 30% mazâk kâ pçrn<br />
Sagatavota 931 t augstvçrtîgo<br />
kategoriju (IS, PB un B) sçkla<br />
Par pârdomâtu ganîbu saimniecîbu<br />
Jânis Auseklis, LAB<br />
Augstraþîgâkâs slaucamo govju<br />
ðíirnes ir veidojuðâs apvidos ar<br />
sulîgâm ganîbâm un plaðiem zâïu<br />
laukiem Ja vien govs nav pârvçrsta<br />
par kûtî turamu piena maðînu, tâs<br />
barîbas devâ nozîmîgu vietu ieòem<br />
paðas plûktâ zâle, kas ir arî vislçtâkâ<br />
barîba<br />
Laba zelmeòa izveidoðana,<br />
protams, ir svarîgâkais darbs<br />
kultivçtajâs ganîbâs Taèu, lai slauktu<br />
arî daudz piena, jâveic daudz<br />
saskaòotu darbîbu, kas kopâ veido<br />
pârdomâtu ganîbu saimniecîbu<br />
1 Ganîbu zelmeni veido no paðu<br />
zemç izaudzçtâm un pârbaudîtâm<br />
daudzgadîgo zâïu ðíirnçm Latvijas<br />
kultivçtajâs ganîbâs sastopams vairâk<br />
nekâ 20 tauriòzieþu un stiebrzâïu<br />
sugu No tâm lielâka nozîme ir<br />
deviòâm desmit, bet vienâ zâïu<br />
Visvairâk ir ðíirnes 'Abava' mieþu<br />
sçklas - 1264,3 t, 'Annabell' - 592,1 t<br />
un 'Ansis' - 348 t<br />
Ðogad galvenie vasaras mieþu<br />
nesertificçðanas iemesli ir ðâdi:<br />
pazeminâta dîgtspçja (494 t) un grûti<br />
noðíirojamo kultûraugu sçklu<br />
piejaukums (395 t)<br />
Vasaras kvieði<br />
Pavasara sçjai sagatavotas arî<br />
1662 t (IS, PB un B kategorijas sçkla<br />
- 433 t) sertificçtu vasaras kvieðu -<br />
par 23% mazâk kâ 2003 gadâ<br />
Paðlaik visvairâk sagatavotas ðíirnes<br />
'Vinjett' - 495 t, 'Munk'- 443 t un<br />
'Fasan' - 405 t sçklas<br />
Galvenais nesertificçðanas iemesls<br />
arî vasaras kvieðiem ir pazeminâta<br />
sçklu dîgtspçja<br />
Pâkðaugi<br />
Pâkðaugu sçkla sagatavota uz pusi<br />
mazâk kâ pçrn Taèu jâòem vçrâ, ka<br />
sçklaudzçðanas sçjumu lauku<br />
apskates gan arî veiktas gandrîz uz<br />
pusi mazâkâ platîbâ kâ 2002 gadâ<br />
Lîdz 1 martam sagatavotas 92,5 t<br />
ziròu un 10,8 t vasaras vîíu sertificçta<br />
sçklas materiâla Visa vasaras vîíu<br />
sçkla atbilst augstâkajâm<br />
kategorijâm (PB un B), savukârt no<br />
maisîjumâ parasti pietiek ar trim<br />
piecâm sugâm Lai labâk izmantotu<br />
zâlaugu bioloìiskâs îpaðîbas un<br />
piemçrotîbu daþâdâm augsnçm,<br />
lietderîgi vienâ ganîbu platîbâ, îpaði<br />
lielâkâ, iesçt vairâkus daþâda sastâva<br />
zâïu maisîjumus Mâjlopi iecienîjuði<br />
ilggadîgâ tipa zelmeni ar apakðzâïu<br />
un baltâ âboliòa pârsvaru, kâ arî<br />
zelmeni, kurâ daudz ganîbu airenes<br />
Airene arî labâk ziemo smagâkâs<br />
augsnçs Nosusinâtos kûdrâjos<br />
izturîgâkais ir timotiòð, pïavas auzene,<br />
pïavas skarene un sarkanâ auzene<br />
Kûdras augsnçs gan nevajadzçtu<br />
ierîkot vairâk par pusi ganîbu<br />
Mûsu zemnieki arvien pilnîgâk<br />
iepazîst lîdz ðim bieþi peltâs<br />
kamolzâles vçrtîgâs îpaðîbas Tas ir<br />
izcili raþîgs, âtraudzîgs, sausumizturîgs<br />
un ilggadîgs augs Ja neskopojas<br />
ar slâpekïa virsmçslojumu,<br />
pavasarî var sâkt ganît drîz pçc<br />
Jurìiem un sezonâ ganît 8-10 reizes<br />
sagatavotâ ziròu daudzuma IS, PB<br />
un B kategorijâm atbilst tikai 32 t<br />
sçklas Vislielâkais ir ziròu ðíiròu<br />
'Vitra' un 'Carneval' îpatsvars, no<br />
vasaras vîíiem - 'Kurðai'<br />
Arî ziròiem galvenais nesertificçðanas<br />
iemesls ir pazeminâta<br />
sçklu dîgtspçja<br />
Âboliòð<br />
Lîdz 1 martam bija sagatavotas arî<br />
46 t sarkanâ âboliòa, 0,3 t bastarda<br />
âboliòa un 0,8 t baltâ âboliòa<br />
sertificçtas sçklas Taèu tas ir tikai<br />
61% no pagâjuðajâ gadâ lîdz ðim<br />
laikam sagatavotâ âboliòu sçklas<br />
daudzuma<br />
Galvenais sçklas nesertificçðanas<br />
iemesls ir sçklu tîrîba (skâbenes,<br />
biðu amoliòð uc nezâïu sçklas)<br />
Stiebrzâles<br />
Kopçjais sertificçtâs stiebrzâïu<br />
sçklas apjoms sasniedza 172 t - tikai<br />
70% salîdzinâjumâ ar datiem<br />
2003 gada 1 martâ Visvairâk ir<br />
sagatavots sertificçta timotiòa -<br />
53,8 t, viengadîgâs airenes - 62 t - un<br />
pïavas auzenes sçklas - 31 t<br />
Arî galvenais stiebrzâïu<br />
nesertificçðanas iemesls ir sçklu<br />
tîrîba (vârpatas, skâbeòu sçklu un<br />
citu nezâïu sçklu piejaukums)<br />
Pietiek, ja kamolzâli iesçj piektdaïâ<br />
ganîbu reljefa augstâkajâ vietâ tîrsçjâ<br />
vai maisîjumâ ar lielu pârsvaru<br />
2 Zelmeòa atjaunoðana nepiecieðama,<br />
ja tas izretojies,<br />
savairojuðies mazvçrtîgi un neçdami<br />
augi vai virsma kïuvusi nelîdzena<br />
Saimnieciski attaisnojas daudzgadîgo<br />
zâïu maisîjums kopâ ar<br />
auzâm un viengadîgo aireni Ðâda<br />
maisîjuma zelmeni var ganît jau 35-40<br />
dienas pçc sçjas Maija sâkumâ sçto<br />
maisîjumu lîdz rudenim var noganît<br />
vismaz èetras reizes, tâ ievçrojami<br />
samazinot pïautâs zaïbarîbas<br />
vajadzîbu vasaras otrajâ pusç<br />
3 Vispusîgs mçslojums palielina<br />
tiklab zâles raþu, kâ zelmeòa<br />
ilggadîbu Labai raþai vajadzîgi 60<br />
kg/ha fosfora un kâlija tîrvielu<br />
pamatmçslojumâ un tikpat slâpekïa<br />
tîrvielu katrâ virsmçslojumâ Pierâdîts,<br />
ka slâpekïa mçslojums bûtiski<br />
nepalielina nitrâtu saturu pat tad, ja<br />
deva nepârsniedz 100 kg tîrvielâ uz<br />
hektâra Slâpeklis savukârt nav jâdod,<br />
RAÞÎBA / NR3 /
ja zelmenî ir 40% âboliòa<br />
Izcila nozîme zelmeòa ilggadîbas<br />
palielinâðanâ ir kûtsmçsliem, to deva<br />
nekad nevar bût par lielu Gan<br />
pârarot, gan virspusçji doti kûtsmçsli<br />
îpaði veicina vçrtîgo ganîbu augu -<br />
baltâ âboliòa, pïavas un parastâs<br />
skarenes, sarkanâs auzenes un<br />
baltâs smilgas savairoðanos zelmenî<br />
Ja kûtsmçsli virspusçji izkaisîti<br />
pavasarî, tajâ aplokâ govis laiþ<br />
pirmajâ ganîbu dienâ<br />
4 Ganîbu izmantoðanas pamatprincips<br />
- iespçjami îss ganîðanas laiks<br />
aplokâ un pietiekami ilgs zâles<br />
netraucçtas ataugðanas laiks To<br />
vislabâk panâk, izmantojot pârvietojamo<br />
elektrisko þogu Pârceïot þogu<br />
katrâ cçlienâ vienu vai divas reizes,<br />
govis vienmçr tiek svaigâ nenobradâtâ<br />
zâlç, un tas savukârt nodroðina<br />
augstâko izslaukumu Nenoçsto zâli<br />
appïauj divas reizes sezonâ<br />
5 Dzeramâ ûdens piegâdei<br />
ganîbâs jânotiek pçc apstâkïiem<br />
Parastâ dienâ govs izdzer 60-70 litru<br />
ûdens, bet svelmaini karstâs dienâs<br />
patçriòð var divkârðoties Novçrots, ka<br />
no vaïçjas ûdens virsmas dzîvnieki<br />
spçj remdçt slâpes divreiz âtrâk nekâ<br />
no tradicionâlajiem dzirdnes trauciòiem<br />
Tâdçï labâkais ir plata sile<br />
Dzîvnieki ûdens avotu uzmeklç daudzreiz<br />
dienâ, tâdçï lielos ganâmpulkos ir<br />
svarîgi, lai pie siles vienlaikus varçtu<br />
piekïût ne mazâk par 10-15<br />
dzîvniekiem, kas ganâs vienkop<br />
Jâpiekrît domai, ka katra piena devçja<br />
ir pelnîjusi tikpat tîru dzeramo ûdeni,<br />
kâ tiek prasîts cilvçku sabiedrîbâ<br />
AUGKOPÎBA 12<br />
VAAD noteiktais lietojums Latvijas Republikâ reìistrçtajiem augu<br />
aizsardzîbas lîdzekïiem (02032004)<br />
Bampers Super ek - sistçmas iedarbîba Raþotâjs: Makhteshim - Agan Industries Ltd Reì Nr 0217, reì klase 2<br />
Darbîgâs vielas: propikonazols, 90 g/l, prohlorazs, 400 g/l<br />
Apstrâdâjamâ<br />
kultûra<br />
Ziemas kvieði,<br />
vasaras kvieði<br />
Kaitîgais organisms<br />
Stiebru lûðana (Pseudocercosporella<br />
herpotrichoides)<br />
Graudzâïu miltrasa (Erysiphe graminis), kvieðu<br />
dzeltenplankumainîba (Drechslera triticirepentis),<br />
kvieðu lapu pelçkplankumainîba (Septoria<br />
tritici), kvieðu plçkðòu plankumainîba(Septoria<br />
nodorum), dzeltenâ rûsa (Puccinia striiformis),<br />
brûnâ rûsa (Puccinia recondita), melnais<br />
sodrçjums (Cladosporium herbarum)<br />
6 Govîm ganîbâs jânodroðina<br />
iespçja pçc vajadzîbas saòemt arî<br />
minerâlvielu piedevas<br />
7 Liela ganâmpulka diennakts<br />
uzrauga patvçrumam un inventâra<br />
glabâðanai vçlams uzbûvçt nelielu<br />
sargbûdiòu, ko novieto uz traktora<br />
piekabes kopâ ar ûdens cisternu un<br />
minerâlvielu trauku un pârvieto reizç<br />
ar ûdens sili<br />
8 Liela slodze jâiztur ganîbu<br />
Preparâta<br />
deva, l/ha<br />
1,0<br />
1,0<br />
Apstrâdes laiks, norâdîjumi, piezîmes<br />
Apsmidzinât sçjumus profilaktiski vai arî<br />
parâdoties slimîbas pirmajâm pazîmçm,<br />
sâkot no kultûrauga ceroðanas beigâm lîdz<br />
divu mezglu stadijai (AS 29-32)<br />
Apsmidzinât sçjumus profilaktiski vai arî<br />
parâdoties slimîbas pirmajâm pazîmçm,<br />
sâkot no kultûrauga ceroðanas beigâm lîdz<br />
vârpoðanas beigâm (AS 29 -59)<br />
ceïiem, tâdçï tie jâbûvç tikpat<br />
pamatîgi kâ pârçjie saimniecîbas<br />
ceïi Lai nesavainotu dzîvnieku kâjas,<br />
rupja grants un ðíembas jânosedz ar<br />
irdenas smilts klâjumu Lopkopji jau<br />
sen ir pârliecinâjuðies, ka tâli<br />
pârgâjieni samazina piena izslaukumu,<br />
tâdçï ganîbâm jâbût iespçjami<br />
tuvâk kûtij<br />
Pârdomâti rîkojoties, labas ganîbas<br />
kïûst arî par pienîgâm ganîbâm<br />
Nogaidîðanas<br />
laiks dienâs<br />
Maksimâlais<br />
apstrâþu skaits<br />
sezonâ<br />
42 2<br />
RAÞÎBA / NR3 /
13<br />
AUGKOPÎBA<br />
Apstrâdâjamâ<br />
kultûra<br />
Rudzi<br />
Ziemas un<br />
vasaras mieþi<br />
Izmaiòas lietojumâ<br />
Fokuss Ultra ek - selektîvs, sistçmas iedarbîba, augi uzòem caur lapâm Raþotâjs: BASF A/S Reì Nr 0065, reì klase<br />
2 Darbîgâ viela: cikloksidims, 100 g/l<br />
Apstrâdâjamâ kultûra<br />
Ziemas rapði, vasaras rapði,<br />
cukurbietes, lopbarîbas<br />
bietes, kartupeïi, kâposti,<br />
burkâni, ziròi, lini<br />
Ziemas rapði,<br />
vasaras rapði<br />
Lietojuma papildinâðana<br />
Artea 330 ek - sistçmas iedarbîba Raþotâjs: Syngenta Crop Protection AG Reì Nr 0169, reì klase 2 Darbîgâs<br />
vielas: propikonazols, 250 g/l, ciprokonazols, 80 g/l<br />
Apstrâdâjamâ<br />
kultûra<br />
Cukurbietes<br />
Apstrâdâjamâ<br />
kultûra<br />
Cukurbietes<br />
Kaitîgais organisms<br />
Stiebru lûðana (Pseudocercosporella<br />
herpotrichoides)<br />
Graudzâïu miltrasa (Erysiphe graminis), stiebrzâïu<br />
gredzenplankumainîba (Rhynchosporium<br />
secalis), brûnâ rûsa (Puccinia recondita),<br />
melnais sodrçjums (Cladosporium herbarum)<br />
Stiebru lûðana (Pseudocercosporella<br />
herpotrichoides)<br />
Graudzâïu miltrasa (Erysiphe graminis),<br />
stiebrzâïu gredzenplankumainîba (Rhynchosporium<br />
secalis), mieþu lapu tîklplankumainîba<br />
(Pyrenophora teres), pundurrûsa (Puccinia<br />
hordei), dzeltenâ rûsa (Puccinia striformis)<br />
Kaitîgais organisms<br />
Loþòu vârpata<br />
Rudzu smilga, vçjauza uc<br />
îsmûþa stiebrzâles ( izòemot<br />
maura skareni)<br />
Kaitîgais organisms<br />
Bieðu miltrasa (Erysiphe betae), bieðu lapu<br />
sîkplankumainîba (Cercospora beticola),<br />
bieðu sarmplankumainîba (Ramularia<br />
betae), bieðu rûsa (Uromyces betae)<br />
Kaitîgais organisms<br />
Bieðu miltrasa (Erysiphe betae), bieðu lapu<br />
sîkplankumainîba (Cercospora beticola),bieðu<br />
sarmplankumainîba (Ramularia betae), bieðu<br />
joslainâ plankumainîba (Phoma betae)<br />
Preparâta<br />
deva, l/ha<br />
Preparâta<br />
deva, l/ha<br />
1,5-2,0<br />
1,0-1,5<br />
1,0-1,5<br />
Preparâta<br />
deva, l/ha<br />
0,4-0,5<br />
Preparâta<br />
deva, l/ha<br />
0,5-0,75<br />
Apstrâdes laiks, norâdîjumi, piezîmes<br />
1 lietoðanas variants<br />
Apsmidzinât, kad vârpatai ir 3-5 lapas Darba<br />
ðíidrumam pievieno virsmas aktîvo vielu Daðs<br />
0,5-1,0 l/ha<br />
2 lietoðanas variants<br />
Pirmo reizi apsmidzinât, kad vârpatai ir 3-5<br />
lapas, atkârtoti, kad vârpata ir ataugusi Darba<br />
ðíidrumam pievieno virsmas aktîvo vielu Daðs<br />
0,5-1,0 l/ha<br />
Apsmidzinât nezâïu 2-4 lapu stadijâ Darba<br />
ðíidrumam pievieno virsmas aktîvo vielu Daðs<br />
0,5-1,0 l/ha<br />
Lini<br />
Linu airene<br />
Apsmidzinât linu aireni 2-4 lapu stadijâ Darba<br />
1,0-1,5 ðíidrumam pievieno virsmas aktîvo vielu Daðs<br />
0,5-1,0 l/ha<br />
Zemenes Loþòu vârpata 1,0-1,5 Apsmidzinât pçc vârpatas sadîgðanas pirms<br />
zemeòu ziedçðanas sâkuma un pçc raþas<br />
novâkðanas Darba ðíidrumam pievieno<br />
virsmas aktîvo vielu Daðs 0,5-1,0 l/ha<br />
1,0<br />
1,0<br />
Apstrâdes laiks, norâdîjumi, piezîmes<br />
Apsmidzinât sçjumus profilaktiski vai arî<br />
parâdoties slimîbas pirmajâm pazîmçm,<br />
sâkot no kultûrauga ceroðanas beigâm lîdz<br />
divu mezglu stadijai (AS 29-32)<br />
Apsmidzinât sçjumus profilaktiski vai arî<br />
parâdoties slimîbas pirmajâm pazîmçm,<br />
sâkot no kultûrauga ceroðanas beigâm lîdz<br />
vârpoðanas beigâm (AS 29-59)<br />
1,0 Apsmidzinât sçjumus profilaktiski vai arî<br />
parâdoties slimîbas pirmajâm pazîmçm,<br />
sâkot no kultûrauga ceroðanas beigâm lîdz<br />
divu mezglu stadijai (AS 29-32)<br />
1,0 Apsmidzinât sçjumus profilaktiski vai arî<br />
parâdoties slimîbas pirmajâm pazîmçm,<br />
sâkot no kultûrauga ceroðanas beigâm lîdz<br />
vârpoðanas beigâm AS( 29-59)<br />
Apstrâdes laiks, norâdîjumi, piezîmes<br />
Apsmidzinât sçjumus, parâdoties pirmajâm<br />
slimîbas pazîmçm<br />
Apstrâdes laiks, norâdîjumi, piezîmes<br />
Apsmidzinât sçjumus, parâdoties<br />
slimîbas pirmajâm pazîmçm<br />
Nogaidîðanas<br />
laiks dienâs<br />
Nogaidîðanas<br />
laiks dienâs<br />
Nogaidîðanas<br />
laiks dienâs<br />
Maksimâlais<br />
apstrâþu skaits<br />
sezonâ<br />
30 2<br />
Sfçra 2675 ek - sistçmas iedarbîba Raþotâjs: Bayer CropScience AG Reì Nr 0210, reì klase 2 Darbîgâs vielas:<br />
ciprokonazols, 80,0 g/l, trifloksistrobîns, 187,5 g/l<br />
Nogaidîðanas<br />
laiks dienâs<br />
Maksimâlais<br />
apstrâþu skaits<br />
sezonâ<br />
42 2<br />
42 2<br />
Maksimâlais<br />
apstrâþu skaits<br />
sezonâ<br />
- 1<br />
- 2<br />
- 1<br />
- 1<br />
40 2<br />
Maksimâlais<br />
apstrâþu skaits<br />
sezonâ<br />
21 2<br />
RAÞÎBA / NR3 /
LOPKOPÎBA 14<br />
Pârraudzîbas secinâjumi<br />
Daina Lodiòa, VCIDAC<br />
Pagâjuðâ gada pârraudzîbas dati liecina, ka<br />
ievçrojami palielinâjies pârraudzîbâ esoðo<br />
slaucamo govju skaits Iepriekðçjos gados<br />
pârraudzîbâ atradâs aptuveni 30% govju, bet<br />
tagad ðis îpatsvars jau sasniedz pusi no visâm<br />
saimniecîbâs turçtajâm govîm Tas izskaidrojams<br />
gan ar iespçju saòemt subsîdijas, gan ar<br />
gaidâmajiem Eiropas Savienîbas maksâjumiem<br />
Protams, katrs ganâmpulka îpaðnieks, kas arî<br />
turpmâk grib raþot pienu un pelnît, saprot, ka<br />
dzîvnieku pârraudzîba ir galvenais priekðnoteikums<br />
dokumentâcijas sakârtoðanai<br />
Jâuzsver, ka tieði mazâko ganâmpulku îpaðnieki -<br />
vairâk nekâ lielo - ir paaugstinâjuði pârraudzîbas<br />
procentu<br />
Raksturojot Valsts ciltsdarba informâcijas datu<br />
apstrâdes centra (VCIDAC) informâciju par<br />
raþîgâkajiem slaucamo govju ganâmpulkiem,<br />
jâatzîst, ka saimniecîbas mainâs maz Nedaudz<br />
palielinot govju skaitu - par pieciem vai vairâk<br />
dzîvniekiem, - mazâko grupu ganâmpulki pâriet<br />
uz nâkamo grupu ar lielâku govju skaitu Bet par<br />
tendenci to nevar uzskatît Tas arî nebûtu reâli, jo,<br />
lai jûtami palielinâtu lopu skaitu, uzreiz<br />
nepiecieðami prâvi ieguldîjumi<br />
Labâkie pârraudzîbas ganâmpulki 2003 gadâ<br />
VCIDAC dati<br />
Ganâmpulka kods<br />
Pagasta kods<br />
Îpaðnieks<br />
Skaits<br />
Izslaukums (uz gada govi), kg<br />
Tauki, %<br />
Tauki, kg<br />
Olbaltumvielas, %<br />
Olbaltumvielas, kg<br />
Tauku un olbaltumvielu summa, kg<br />
Somatisko ðûnu skaits (x1000)<br />
Govju skaits 5-10<br />
0249610 640888 z/s Krikmaòi 10 7851 4,83 378,9 3,08 242,2 621,1 424<br />
0121983 465200 z/s Kurpnieki 10 7766 4,66 361,9 3,20 248,2 610,1 78<br />
0400693 844800 z/s Sniedzes 7 7916 4,24 335,6 3,11 246,2 581,8 468<br />
0000005 320244 z/s Meþvidi 10 7661 4,42 338,3 3,14 240,7 579,0 486<br />
0328310 741433 Anna Spila 5 7230 4,47 323,3 3,28 237,0 560,3 454<br />
0161557 547400 Vida Balcere 9 6959 4,74 329,6 3,24 225,5 555,1 146<br />
0401411 846600 Laimonis Gûtmanis 10 7383 4,51 333,1 3,00 221,8 554,9 159<br />
0246009 647800 z/s Ritmi 7 6896 4,73 326,4 3,29 227,2 553,6 325<br />
RAÞÎBA / NR3 /
15 LOPKOPÎBA<br />
0246400 647800 Jânis Vilsons 7 6925 4,63 320,7 3,36 232,5 553,2 326<br />
0085593 428000 Aivars Buðmanis 8 6976 4,58 319,4 3,21 223,6 543,0 161<br />
Govju skaits 11-20<br />
0187892 561635 z/s Veldres 14 8485 4,41 374,2 3,35 283,9 658,1 191<br />
0488259 966200 z/s Vîtoliòi 12 8005 4,38 350,5 3,34 267,0 617,5 94<br />
0161680 548200 z/s Pumpuri 17 7326 4,62 338,8 3,40 248,9 587,7 59<br />
0082296 424746 z/s Svempi-1 13 7495 4,70 352,6 3,01 225,6 578,2 207<br />
0481571 960100 z/s Mareni 18 7431 4,35 323,0 3,38 250,9 573,9 98<br />
0021930 364800 z/s Dzintari 17 6380 6,00 383,0 2,97 189,7 572,7 239<br />
0069302 409400 z/s Aizkalni 16 7897 3,85 303,8 3,22 254,5 558,3 663<br />
0065455 407200 z/s Naikas 16 7395 4,14 306,2 3,28 242,6 548,8 308<br />
0222788 626400 z/s Burtnieki 16 6057 5,67 343,7 3,35 202,8 546,5 194<br />
0186551 568800 z/s Ielejas 11 7057 4,48 316,0 3,24 228,6 544,6 277<br />
0242667 648400 z/s Bidiòi 14 6967 4,48 312,2 3,23 224,9 537,1 327<br />
Govju skaits 21-50<br />
0485211 966600 z/s Pçrles 48 7863 5,08 399,8 3,26 256,0 655,8 253<br />
0503331 987000 SIA Ugâle Agro 48 7929 4,19 332,5 3,39 268,7 601,2 217<br />
0480209 967000 z/s Rûsas 44 7894 4,20 331,6 3,33 262,5 594,1 320<br />
0260460 665200 z/s Jâònoras 28 7885 4,28 337,4 3,18 250,8 588,2 118<br />
0081538 427600 z/s Gaidas 35 7905 4,17 329,3 3,18 251,2 580,5 417<br />
0488184 966200 z/s Brieþi 36 7782 4,20 327,1 3,24 252,5 579,6 118<br />
0084104 429400 z/s Caunîtes 27 7591 4,34 329,7 3,16 239,7 569,4 123<br />
0324142 744400 z/s Renèi 21 7448 4,42 329,4 3,20 238,2 567,6 82<br />
0188167 561635 z/s Kalna Dambrâni 50 7491 4,46 333,9 3,11 233,3 567,2 210<br />
0186509 568800 z/s Lejas Palsâni 28 7436 4,42 328,7 3,14 233,5 562,2 244<br />
Govju skaits 51-100<br />
0488992 966400 z/s Mazdzçrvîtes 53 9716 4,21 409,4 3,25 315,7 725,1 225<br />
0485615 964400 z/s Dzintari 60 9639 4,17 401,8 3,19 307,7 709,5 156<br />
0383101 806800 z/s Jaunraudas-1 85 7838 4,45 348,6 3,25 254,9 603,5 578<br />
0141877 507200 z/s Augstkalni 85 7438 4,46 331,4 3,33 248,0 579,4 221<br />
0081544 427600 z/s Viesuïi 79 6259 5,20 325,4 3,43 214,8 540,2 211<br />
0482886 968800 z/s Zîvâni 60 7973 3,75 298,7 2,98 237,7 536,4 257<br />
0486347 964800 z/s Zemturi 58 6967 4,40 306,6 3,25 226,6 533,2 245<br />
0487951 965800 z/s Ceriòi 78 7145 4,19 299,1 3,22 230,0 529,1 314<br />
0380502 804200 z/s Graudiòi 52 7047 4,20 295,9 3,19 224,5 520,4 296<br />
0383104 809200 z/s Robeþnieki 56 7337 3,85 282,2 3,06 224,3 506,5 202<br />
Govju skaits 101-200<br />
0327350 740280 SIA Kârïi 109 7252 4,21 305,0 3,23 234,0 539,0 166<br />
0063110 406400 z/s Jumis 125 6591 4,15 273,6 3,15 207,7 481,3 194<br />
0081874 427600 SIA Firma Pasâþa 165 5893 4,72 277,9 3,29 194,0 471,9 223<br />
0060906 404600 z/s Pavâri 107 6095 4,55 277,6 3,15 191,8 469,4 261<br />
0005555 324600 z/s Pilslejas 167 6151 4,31 264,9 3,27 201,0 465,9 314<br />
0240750 647800 z/s Birzmaïi -2 104 6490 3,92 254,2 3,13 203,4 457,6 563<br />
0249235 648200 LKS Audarmuiþa 160 5392 5,14 276,9 3,27 176,4 453,3 238<br />
0380055 804400 J Gierkena z/s 164 6206 4,19 260,1 3,05 189,4 449,5 269<br />
0187760 569400 z/s Delles 118 5351 4,59 245,8 3,31 176,9 422,7 301<br />
0463631 947400 SIA Palsmane 172 5255 4,62 242,9 3,23 169,9 412,8 425<br />
Govju skaits >200<br />
0124604 468988 a/s Agrofirma Tçrvete 641 7802 4,10 320,0 3,19 249,0 569,0 274<br />
0262651 666800 z/s Ûdri 278 6452 4,59 296,1 3,27 211,3 507,4 422<br />
0327151 740280 z/s Zvaigznîtes 324 6243 4,74 295,9 3,22 200,9 496,8 142<br />
0446515 905600 a/s LIS Jaunpils 552 6269 4,29 268,8 3,14 197,1 465,9 384<br />
0383601 806800 SIA Vidzemes Putniòi 374 5397 5,44 293,5 3,15 169,9 463,4 218<br />
0328850 740280 z/s Ogre 206 6250 4,02 251,0 3,17 198,1 449,1 267<br />
0466701 949000 SIA Palsa 499 5317 4,87 258,9 3,39 180,2 439,1 367<br />
0141753 507200 SIA Brîvzemnieki 262 5531 4,49 248,4 3,36 186,1 434,5 330<br />
0160520 545200 SIA Daile Agro 240 5849 4,23 247,6 3,16 185,1 432,7 237<br />
0363767 789800 a/s Viïânu SIS 213 5224 4,77 249,4 3,32 173,6 423,0 403<br />
RAÞÎBA / NR3 /
LOPKOPÎBA 16<br />
Pieðíirto kvotu nedrîkstam zaudçt!<br />
Erna Galvanovska, VCIDAC<br />
Nacionâlajai piena kvotas rezervei<br />
(saskaòâ ar MK noteikumu Nr 539<br />
grozîjumiem, kuru vietâ tagad stâjuðies<br />
spçkâ noteikumi Nr 81) lîdz<br />
15 martam varçja pieteikties jebkurð<br />
piena raþotâjs, kas spçja izpildît èetrus<br />
nosacîjumus: ja bija palielinâts<br />
slaucamo govju ganâmpulks; ja<br />
piensaimniecîbâ ieguldîtas investîcijas;<br />
ja paaugstinâts izslaukums salîdzinâjumâ<br />
ar iepriekðçjo pârraudzîbas<br />
gadu; ja raþotâjs sâcis pienu pârdot<br />
pçc references gada un viòam vçl nav<br />
pieðíirta kvota<br />
Pieteikumi nacionâlajai rezervei<br />
Paðlaik (25 martâ - red) nacionâlâs<br />
rezerves sadalei pieteikuðies<br />
vairâk nekâ 4000 piena raþotâju<br />
Diemþçl piegâdes kvotas nacionâlâ<br />
rezerve atlikusi niecîga - obligâtais<br />
1% no valsts piegâdes kvotas 4689 t<br />
apmçrâ Ðim daudzumam var<br />
pieskaitît aptuveni 2000 t kvotas, kas<br />
netika sadalîta lîdz 1 februârim (lîdz<br />
ðim termiòam bija spçkâ citi MK<br />
noteikumi par nacionâlo rezervi), kad<br />
uz ðo kvotu pieteicâs aptuveni<br />
400 pretendentu - galvenokârt lielâs<br />
saimniecîbas<br />
Pçc 1 februâra tika sadalîta<br />
nacionâlâ rezerve aptuveni 40 tûkst t<br />
apmçrâ Lîdz ar to no piegâdes<br />
kvotas nacionâlâs rezerves ir atlikuði<br />
nepilni 2000 t, ko sadalît Minçto 1%<br />
pagaidâm nedrîkst aiztikt Tas<br />
nozîmç, ka 25 martâ bija visai mazs<br />
kvotas daudzums: ja to sadalîtu ðiem<br />
4000 pretendentiem, tiem iznâktu<br />
labi ja 10% no pieprasîtâ piena<br />
daudzuma<br />
Vai iespçjams kvotu palielinât<br />
Protams, ðâda situâcija raþotâjus<br />
neapmierina Taèu to var labot<br />
Ðobrîd, marta beigâs, mums ir brîva<br />
tieðâs tirdzniecîbas kvota - tâ nav<br />
apsaimniekota par 190 tûkst t Tas<br />
nozîmç: tie 4000 pretendentu, kas<br />
pieteikuðies piegâdes kvotai, var<br />
saòemt pieprasîto daudzumu pilnâ<br />
apmçrâ, ja viòi piekrît to saòemt no<br />
tieðâs tirdzniecîbas nacionâlâs<br />
rezerves Savukârt tas nozîmç:<br />
visiem, kas lîdz 15 martam<br />
iesnieguði pieteikumus par piegâdes<br />
kvotu, VCIDAC Piena kvotu komisijai<br />
(PKK) jâiesniedz apstiprinâjums, ka<br />
viòi piekrît prasîto piegâdes kvotu<br />
saòemt no tieðâs tirdzniecîbas<br />
kvotas Ðo apstiprinâjumu mçs<br />
pievienosim jau esoðajam iesniegumam<br />
(lîdz 15 martam) Ja piena<br />
raþotâji tam piekritîs, viòi saòems<br />
prasîto kvotas daudzumu<br />
Praktiski tas bûs tâ: piena raþotâjs<br />
pçc iepriekð pieðíirtâs piegâdes<br />
kvotas izpildes rakstîs iesniegumu,<br />
ka viòam ir rezervç tieðâs<br />
tirdzniecîbas kvota, un lûgs to<br />
pârveidot par piegâdes kvotu No<br />
Piena kvotu komisijas tiks saòemts<br />
akcepts kvotas konvertçðanai<br />
Kâ liecina PKK rîcîbâ esoðâ<br />
informâcija, pârveidot piena kvotu ar<br />
mieru lielâkâ daïa raþotâju - gan mazie<br />
un vidçjie, gan lielie piensaimnieki<br />
Piena raþoðanai vajadzçtu paplaðinâties,<br />
jo saimniecîbas savairojuðas<br />
ganâmpulkus, uzlabojuðas izslaukumus<br />
no govs un barîbas bâzi, audzçjuðas<br />
un iepirkuðas ðíirnes dzîvniekus,<br />
pârbûvçjuðas kûtis, ieviesuðas<br />
raþîgâkâs tehnoloìijas Mçs esam<br />
ieinteresçti, lai zemnieks arî turpmâk<br />
spçtu attîstît raþoðanu un lai jau pirmajâ<br />
ES gadâ viòam nevajadzçtu raizçties<br />
par raþoðanas sarukumu<br />
Apstiprinâjums par to, ka raþotâjs<br />
piekrît saòemt piegâdes kvotas<br />
daudzumu no tieðâs tirdzniecîbas<br />
nacionâlâs rezerves, jâiesniedz lîdz<br />
31 martam Ðo informâciju esam<br />
izplatîjuði visâm LAD pârvaldçm,<br />
raþotâju asociâcijâm un lauksaimniecîbas<br />
konsultâciju dienesta birojiem Ja<br />
minçtie 4000 pretendenti akceptçs ðo<br />
kvotu pârveidi, tad no tieðâs<br />
tirdzniecîbas kvotas 190 tûkst t viòiem<br />
pienâksies aptuveni 40 tûkst t Tâtad<br />
vçl paliek brîvas 150 tûkst t tieðâs<br />
tirdzniecîbas kvotas<br />
Kâ saglabât tieðâs tirdzniecîbas<br />
kvotu<br />
Ja neizmantojam atlikuðo<br />
daudzumu no tieðâs tirdzniecîbas<br />
kvotas, nacionâlâ rezerve kvotas<br />
gada beigâs arî nebûs izmantojama<br />
kvotas izlîdzinâðanai Tad nacionâlâs<br />
rezerves daudzumu nevarçs<br />
pieskaitît piegâdes kvotai, lai valstij<br />
kopumâ palielinâtu piegâdes kvotu<br />
Citiem darîjumiem neizmantoto<br />
rezervi lietot nevarçsim To atkal<br />
varçsim dalît tikai 2005 gadâ, jo<br />
kvotas pieðíirðana no rezerves<br />
notiek reizi gadâ<br />
Neizmantot pieðíirto nav prâta<br />
darbs Turklât pçc 15 marta iesniegti<br />
ap simts pieteikumu, kurus arî bûtu<br />
vçlams izskatît Nupat komisijas<br />
sçdç nolçmâm, ka lûgsim ZM, lai<br />
tieðâs tirdzniecîbas kvotas sadali ïauj<br />
turpinât Ir ïoti svarîgi, lai ðo kvotu<br />
varçtu dalît lîdz 1 jûnijam - saskaòâ<br />
ar ES regulâm tas ir pçdçjais<br />
termiòð, kad jâbût pieðíirtâm<br />
konkrçtâm kvotâm Lîdz ar to ir<br />
cerîbas, ka tieðâs tirdzniecîbas<br />
kvotas atlikumu - ðos 150 tûkst t<br />
piena - tomçr varçtu samazinât Taèu<br />
tas nozîmç, ka ZM jâpiekrît veikt<br />
grozîjumus MK noteikumos Nr 81<br />
Atstât tik lielu neizmantotu kvotas<br />
daudzumu nav valsts interesçs<br />
Kvotu komisijas secinâjumi<br />
Vçl neesam pieraduði strâdât<br />
precîzi Ðíiet, lielraþotâjiem vislabâk<br />
vajadzçtu zinât informâciju, bet tieði<br />
tie grçko samçrâ bieþi Piemçram, ja<br />
iesnieguma termiòð noteikts lîdz<br />
15 martam, ierodas nedçïu vçlâk…<br />
LAD ar saviem klientiem strâdâjis ïoti<br />
nopietni, it îpaði, lai pieradinâtu<br />
ievçrot termiòus, kas Latvijai noteikti<br />
ES regulâs Mçs nevaram atïauties<br />
tos ignorçt Piemçram, ja neizpildâm<br />
piena raþoðanas kvotu, ko rçíina no<br />
1 maija lîdz nâkamâ gada 1 aprîlim<br />
(tâtad kopumâ neizpildâm arî<br />
piegâdes kvotu), zaudçjam arî<br />
Briseles garantçtâs 33 tûkst t<br />
papildu nacionâlâs rezerves<br />
Gaidâm MK noteikumus par darîjumiem<br />
ar piena kvotâm, varbût tie palîdzçs<br />
sakârtot kvotu izpildi kaut daïçji<br />
Tagad ir skaidrs, ka nacionâlo<br />
rezervi vajadzçtu dalît vismaz divreiz<br />
gadâ un atstât tâs pieðíirðanu PKK<br />
izlemðanai Turklât ES regula<br />
nosaka - nacionâlo rezervi var dalît<br />
pçc paðas dalîbvalsts ieskatiem<br />
Komisijai ir skaidra situâcija rajonos<br />
Iepriecina, ka Latgalç vairojuðies<br />
piensaimnieki, îpaði aktîvs ir Rçzeknes<br />
rajons, bet Daugavpils rajonâ<br />
zemniekiem trûkst informâcijas<br />
Domâjam tur pieòemt darbâ VCIDAC<br />
speciâlistu, kas palîdzçs piena<br />
raþotâjiem sakârtot lietas Lîdzîgi<br />
klâjâs Liepâjas rajonâ, bet, kopð tur<br />
strâdâ mûsu darbinieks, svarîgâkie<br />
jautâjumi ir sakârtoti Esam lûguði<br />
LLKC vadîbu, lai arî rajonu biroji<br />
aktîvâk informçtu par jaunumiem<br />
RAÞÎBA / NR3 /
17<br />
LOPKOPÎBA<br />
Kazu ciltsvçrtîba pagâjuðajâ gadâ<br />
Jâzeps Sprûþs, LLU<br />
Kazu pârraudzîbas rezultâtus uzsâka reìistrçt<br />
datorprogrammâ 2001 gadâ, bet 2002 un 2003 gadâ<br />
pârraudzîbas dati tika reìistrçti visa gada laikâ Kopð<br />
2001 gada kazâm un âþiem ir noteikta ciltsvçrtîba<br />
(1 tab)<br />
Vidçji pçrn no kazas iegûti 647 kg piena - salîdzinâjumâ<br />
ar 2002 gadu par 114 kg vairâk Kâ liecina provizoriskie<br />
aprçíini, vidçjais izslaukums no kazas ðogad sasniegs<br />
665 kg un bûs par 18 kg lielâks nekâ 2003 gadâ Tas<br />
norâda, ka kazkopîbâ tiek rûpîgi veikts selekcijas darbs,<br />
un atraþoðanai, kâ arî ganâmpulka uzlaboðanai atstâti un<br />
izmantoti augstvçrtîgâkie dzîvnieki un vaislinieki Lielâkais<br />
kazu skaits ir Rîgas, Madonas, Jelgavas un Bauskas<br />
rajonâ, bet augstâkais vidçjais izslaukums no katras kazas<br />
ir Maijas Stoíes ganâmpulkâ Tukuma rajona Smârdes<br />
pagasta Ausekïos - 895 kg Otrajâ vietâ ar 850 kg ir<br />
Tukuma rajona Vânes pagasta Krastu saimnieces<br />
Teiksmas Bullîtes kazas, treðajâ - Rîgas rajona Allaþu<br />
pagasta saimniecîbas Lielgrodas Aivara Tabuïevièa kazu<br />
ganâmpulks ar izslaukumu 818 kg<br />
Kazu ciltsvçrtîba 2003 gadâ tika noteikta 13 ðíirnes<br />
kazu saimniecîbâs (2 tab)<br />
Labâkâs kazas:<br />
1 Valkas raj Blomes pag Muiþnieku kaza Zigrûna,<br />
izslaukums 1186 kg, un<br />
2 kaza Ziedîte - 1138 kg,<br />
3 Tukuma raj Vânes pag Krastu kaza Tîna -<br />
1026 kg, un<br />
4 kaza Milda - 996 kg<br />
5 Rîgas raj Garkalnes pag Meþadruvu kaza Frçzija -<br />
917 kg<br />
Lielâkâ dzîvmasa ir Guntas Muiþnieces kazâm Valkas<br />
rajona Blomes pagasta saimniecîbâ Muiþnieki - 60,3 ± 3,5 kg;<br />
2 tabula<br />
Kazu skaita atbilstîba vçrtçjuma klasçm<br />
Nr Saimniecîba Kazu Atbilstîba klasei<br />
pk skaits E I II III<br />
1 Lielgrodas 107 - 36 52 19<br />
2 Lîvi 90 10 44 33 3<br />
3 Lîcîði 76 1 22 46 7<br />
4 Stopiòi 68 - 29 37 2<br />
5 Muiþnieki 48 4 29 14 0<br />
6 Lejinieki 37 1 6 30 1<br />
7 Birznieki 35 1 14 16 4<br />
8 Krasti 33 5 10 15 3<br />
9 Meþagaiïi 32 2 17 12 1<br />
10 Meþadruvas 23 2 10 11 0<br />
11 Bçrzi 21 1 15 4 1<br />
12 Poriòi 18 - 1 9 8<br />
13 Ausekïi 11 - 11 - 0<br />
Kopâ 599 27 244 279 49<br />
Aivara Liepiòa kazâm Jelgavas rajona Cenu pagasta<br />
Lîcîðos - 56,0 ± 2,5 kg un Raimonda Meldera kazâm<br />
Madonas rajona Bçrzaunes pagasta Lîvos - 54,5 ± 2,0 kg<br />
Ciltsvçrtîba 2002 gadâ tika noteikta 18, bet 2003 gadâ<br />
- 26 vaislas âþiem (3 tabula)<br />
Elites klasei 2002 gadâ atbilda tikai trîs âþi, bet pçrn to<br />
skaits jau sasniedza septiòus<br />
Labâkie vaislas âþi:<br />
1 Lîcîðu âzis Nr 0080, dzîvmasa 92 kg,<br />
indekss 100,0<br />
2 Lîvu âzis Valts, 90 kg - 95,0<br />
3 Poriòu âzis Rodþers, 94 kg - 95,0<br />
4 Lejinieku âzis Dundurs, 90 kg - 94,0<br />
5 Krastu âzis Arktûrs, 86 kg - 97,0<br />
6 Meþinieku âzis Aruss, 85 kg - 94,8<br />
Pçc aptuveniem aprçíiniem Latvijâ vajadzçtu no 200<br />
lîdz 300 augstraþîgu vaislas âþu<br />
Mûsu valstî ðíirnes kazu fermâs jâizmanto tikai augsti<br />
produktîvi vaislas âþi, kuru selekcijas vçrtîba (indekss)<br />
noteikta pçc pçcnâcçju kvalitâtes, un tie novçrtçti kâ<br />
1 tabula<br />
Kazu ciltsvçrtîba<br />
Nr Adrese, saimniecîba Skaits Kopâ Dzîvmasa, Izslaupk<br />
kazas âþi kg kums,<br />
kg<br />
1 Rîgas raj Allaþu pag Lielgrodas, Aivars Tabulçviès 107 3 110 46,9 ± 4,4 818<br />
2 Madonas raj Bçrzaunes pag Lîvi, Raimonds Melderis 90 3 93 54,5 ± 2,0 501<br />
3 Jelgavas raj Cenu pag Lîcîði, Aivars Liepiòð 76 1 78 56,0 ± 2,5 465<br />
4 Bauskas raj Codes pag Stopiòi, Jânis Mediòð 68 1 69 47,0 ± 3,4 460<br />
5 Rîgas raj Âdaþu pag Lejinieki, Valdis Ozoliòð 37 2 39 51,5 ± 1,9 394<br />
6 Valkas raj Blomes pag Muiþnieki, Gunta Muiþniece 48 2 50 60,3 ± 3,5 802<br />
7 Tukuma raj Vânes pag Krasti, Teiksma Bullîte 33 1 34 48,0 ± 3,3 850<br />
8 Tukuma raj Vânes pag Birznieki, Aija Rence 35 3 38 45,6 ± 3,0 625<br />
9 Rîgas raj Garkalnes pag Meþadruvas, Liâna Apîne 23 1 24 51,8 ± 4,2 685<br />
10 Talsu raj Lîbagu pag Meþagaiïi, Dzintra Strokða 32 2 33 52,4 ± 1,7 703<br />
11 Talsu raj Vandzenes pag Bçrzi, A Piliens 21 3 24 46,5 ± 3,0 768<br />
12 Kuldîgas raj Vârmes pag Poriòi, G Eiíe 18 3 21 30,6 ± 0,9 660<br />
13 Tukuma raj Smârdes pag Ausekïi, Maija Stoíe 11 1 12 49,0 ± 2,4 895<br />
Kopâ 599 26 625 x x<br />
RAÞÎBA / NR3 /
LOPKOPÎBA<br />
18<br />
uzlabotâji pçc galvenajâm selekcijas<br />
pazîmçm, òemot vçrâ:<br />
· ar âzi aplecinâto kazu auglîbu;<br />
· kazlçnu dzîvmasu piedzimstot;<br />
· kazlçnu saglabâðanu lîdz<br />
atðíirðanai;<br />
· meitu produktivitâti uc<br />
Vaislas âzim jâbût dzimuðam no<br />
augstvçrtîgas kazu mâtes, labi<br />
attîstîtam un veidotam, veselîgam Tâ<br />
eksterjeram - bez kïûdâm, ar ðíirnei<br />
raksturîgâm îpaðîbâm<br />
Vaislas âþu dzîvmasai un íermeòa<br />
izmçriem jâatbilst attiecîgâs ðíirnes<br />
prasîbâm - ar labi attîstîtiem dzimumorgâniem<br />
un augstu dzimumaktivitâti<br />
Piena novirziena kazu ðíirnes<br />
âþus, ja tie labi attîstîjuðies un sasnieguði<br />
attiecîgo dzîvmasu, vaislai var<br />
izmantot jau 12 mçneðu vecumâ,<br />
atïaujot aplekt tikai 10-20 kazu<br />
Labus vaislas âþus var veiksmîgi<br />
izmantot 5-8 gadus<br />
3 tabula<br />
Âþu ciltsvçrtîba 2003 gadâ<br />
Nr Adrese Âþu Vârds, Vçrtçðanas Klase<br />
pk skaits dzîvmasa, kg indekss<br />
1 Rîgas raj Lielgrodas 3 Rembo, 68 81,0 I<br />
Princis, 37,7 66,4 III<br />
Gabriels, 43 69,0 III<br />
2 Jelgavas raj Lîcîði 1 Nr 0080, 92 100 E<br />
3 Madonas raj Lîvi 3 Valts, 90 95,0 E<br />
Ansis, 70 86,0 I<br />
Kriðs, 80 85,8 I<br />
4 Bauskas raj Stopiòi 1 Akrobâts, 50 78,2 II<br />
5 Rîgas raj Lejinieki 2 Dundurs, 90 94,0 E<br />
Rûdis, 67 79,8 II<br />
6 Valkas raj Muiþnieki 2 Arnis, 60 82,3 I<br />
Lords, 55 79,3 II<br />
7 Rîgas raj Meþadruvas 1 Veiss, 81 86,0 I<br />
8 Tukuma raj Krasti 1 Arktûrs, 86 97,0 E<br />
9 Talsu raj Bçrzi 3 Francis, 55 82,8 I<br />
Miíelis, 62 80,0 I<br />
Pipars, 65 81,7 I<br />
10 Tukuma raj Ausekïi 1 Rikijs, 80 85,0 I<br />
11 Tukuma raj Birznieki 3 Ziemelis, 82 92,0 E<br />
Karâts, 76<br />
I<br />
Ûsa, 80<br />
I<br />
12 Talsu raj p/s Meþagaiïi 2 Aruss, 85 94,8 E<br />
Murla, 40 70,2 II<br />
13 Kuldîgas raj Poriòi 3 Rodþers, 94 68,0 b/k<br />
Bleidis, 47 68,6 b/k<br />
Dzembo, 45 97,0 E<br />
Kopâ 26 x x x<br />
Par zirgiem Latvijâ<br />
Pagâjuðajâ gadâ Latvijâ pârraudzîbâ (pçc Zirgaudzçtâju biedrîbas 2003 gada<br />
datiem) atradâs 229 zirgu ganâmpulki (2002 gadâ - 132), kuros bija 4924 zirgi<br />
(attiecîgi - 2958) Tai skaitâ 1570 íçves (1213), 266 (227) çrzeïi un 109 sertificçtie<br />
vaislas çrzeïi (85), 3088 (1518) jaunzirgi Zirgu ganâmpulkos pçrn iegûti 374 (376)<br />
kumeïi Veikta arî 378 jaunzirgu darbaspçju pârbaude<br />
Kâ informçja Latvijas Lauksaimniecîbas universitâtes (LLU) zirgkopîbas mâcîbu<br />
centra Muðíi vadîtâjs, profesors Guntis Rozîtis, paðlaik Latvijâ notiek zirgu<br />
vçrtçðana Tas nepiecieðams tâpçc, lai visiem zirgu îpaðniekiem varçtu izrakstît<br />
viòiem piederoðo dzîvnieku pases<br />
Darâm zinâmas sertificçtâs personas zirgkopîbâ, kas tiesîgas veikt zirgu<br />
pârraudzîbu, vçrtçðanu un kontrolvçrtçðanu (pçc VCIDAC datiem):<br />
Aizkraukles rajonâ: Ildze Maðinska (tâlr 5155507); Sandra Kïaviòa (6324402)<br />
Cçsu rajonâ: Mareks Samohvalovs (6540008)<br />
Dobeles rajonâ: Kârlis Neilands un Dzintra Neilande (9550181); Oïegs Burkovskis (9409004);<br />
Mârîte Saule (3768680)<br />
Jçkabpils rajonâ: Anna Lazdâne<br />
Jelgavas rajonâ: Gunita Bendrupa (9472776); Guntis Rozîtis (9552446); Gunta Banga (3054056)<br />
Kuldîgas rajonâ: Laima Rozentâle (6040902)<br />
Limbaþu rajonâ: Jolanta Jçkabsone (9239238); Brigita Dzene (6499224)<br />
Ogres rajonâ: Iveta Virsnîte (9421676)<br />
Madonas rajonâ: Maruta Gaujçna (6348544)<br />
Rçzeknes rajonâ: Ligita Lebeda<br />
Rîgas rajonâ: Alvîna Grase (9530152); Jânis Ligeris (9297778); Edgars Treibergs (9542671);<br />
Agnese Kukaine (9194587); Dace Ðtrausa (7620656)<br />
Talsu rajonâ: Inita Sûniòa (3292208); Sandra Bergmane; Agrita Bokuma (9406900); Imants<br />
Zeïìis (6525946)<br />
Tukuma rajonâ: Iveta Pâþe (9186169)<br />
Valkas rajonâ: Vija Maèule (9439792); Inâra Gaile (9298575)<br />
Valmieras rajonâ: Jânis Juraðs (9124573); Maija Kleinberga (9120102); Ingrîda Rozenberga<br />
(9238920)<br />
Sertificçtie zirgu pârraugi<br />
Rîgas rajonâ: Pçrle Strauta (9118940); Ilona Trukðâne<br />
Preiïu rajonâ: Lîga Rancâne (Astièa) (9112796)<br />
Saldus rajonâ: Veronika Milta (9295655)<br />
Zirgu skaits Latvijâ<br />
(pçc Lauksaimniecîbas skaitîðanas datiem<br />
2001 gadâ)<br />
Rajons Zirgu Îpatsv,<br />
skaits %<br />
Aizkraukles 325 1,8<br />
Alûksnes 488 2,8<br />
Balvu 1053 5,9<br />
Bauskas 348 2,0<br />
Cçsu 441 2,5<br />
Daugavpils 2442 13,8<br />
Dobeles 409 2,3<br />
Gulbenes 471 2,7<br />
Jelgavas 368 2,1<br />
Jçkabpils 428 2,4<br />
Krâslavas 2055 11,6<br />
Kuldîgas 253 1,4<br />
Liepâjas 462 2,6<br />
Limbaþu 304 1,7<br />
Ludzas 1297 7,3<br />
Madonas 539 3,0<br />
Ogres 301 1,7<br />
Preiïu 1508 8,5<br />
Rçzeknes 1860 10,5<br />
Rîgas 471 2,7<br />
Saldus 280 1,6<br />
Talsu 346 1,9<br />
Tukuma 247 1,4<br />
Valkas 356 2,0<br />
Valmieras 591 3,3<br />
Ventspils 102 0,6<br />
Kopâ 17745 100<br />
RAÞÎBA / NR3 /
19<br />
LOPKOPÎBA<br />
Ciltsdarbs zirgkopîbâ - ðo dzîvnieku ðíiròu konkurçtspçjai<br />
Guntis Rozîtis, LLU<br />
Ciltsdarbs katrâ valstî ir<br />
mçrítiecîga dzîvnieku audzçðana,<br />
izkopjot ìençtiskâs un saimnieciski<br />
derîgâs îpaðîbas<br />
Zirgkopîbâ ciltsdarba mçríis ir<br />
regulçt zirgu audzçðanas nozarç<br />
iesaistîto personu darbîbu, lai<br />
saglabâtu un uzlabotu noteiktas<br />
zirgu ðíirnes konkurçtspçju, nodroðinâtu<br />
augstu atraþoðanas spçju, kâ<br />
arî lai izaudzçtie zirgi atbilstu<br />
noteiktajâm prasîbâm darbspçju<br />
novçrtçjumâ un saglabâtu ìençtisko<br />
daudzveidîbu<br />
Likuma prasîbas un<br />
Zirgaudzçtâju biedrîbas<br />
pienâkumi<br />
Latvijâ ciltsdarbu zirgkopîbâ regulç<br />
1998 gada 21 aprîlî pieòemtais<br />
Ciltsdarba likums Nâkotnç to varçtu<br />
nomainît Lauksaimniecîbas dzîvnieku<br />
audzçðanas likums<br />
Ciltsdarba veikðanai ir noteiktas<br />
valsts funkcijas un audzçðanâ<br />
iesaistîto juridisko un fizisko personu<br />
darbîba, noteikta arî to atbildîba un<br />
izvçrtçðanas nosacîjumi<br />
Valsts funkcijâs ietilpst izskatît un<br />
ZM apstiprinât instrukcijas par zirgu<br />
ciltsvçrtîbas noteikðanas metodiku,<br />
kâ arî audzçðanas programmas un<br />
zirgu audzçðanas konsultatîvâs<br />
padomes nolikumu, izvçrtçt ðíirnes<br />
dzîvnieku audzçtâju organizâcijas;<br />
valsts pârziòâ ir arî Ciltsdarba valsts<br />
inspekcijas nolikuma un Valsts<br />
ciltsdarba informâcijas datu apstrâdes<br />
centra (VCIDAC) veicamo darbu<br />
noteikðana<br />
Zirgkopîbâ, pamatojoties uz MK<br />
noteikumiem Nr 367, kâ audzçtâju<br />
organizâcija darbojas Latvijas<br />
Zirgaudzçtâju biedrîba, kas izstrâdâ<br />
un îsteno Latvijas zirgu ðíirnes<br />
ciltsdarba programmu, tâs ietvaros<br />
veic Latvijas ðíirnç jaunu lîniju<br />
reìistrâciju, kârto Latvijas zirgu<br />
ðíirnes ciltsgrâmatu, izstrâdâ un<br />
saskaòo dzîvnieku izvçrtçðanas<br />
kritçrijus Tâpat ciltsdarba organizâcija<br />
veic ðíirnes dzîvnieku<br />
audzçtâju saimniecîbu reìistru, sertificç<br />
vaisliniekus, piedalâs lauksaimniecîbas<br />
izstâþu organizçðanâ<br />
Audzçtâju organizâcija sadarbojas ar<br />
personâm, kuras iesniedz pârraudzîbas<br />
datus par konkrçtu îpatni<br />
un aprçíina dzîvnieka ciltsvçrtîbu<br />
Pârraudzîbâ pirmoreiz vçrtç<br />
kumeïus<br />
Savukârt pârraudzîbu zirgkopîbâ<br />
veic persona, kura ir saòçmusi<br />
sertifikâtu pârraudzîbas vai zirga<br />
vçrtçðanas veikðanai Par zirga<br />
pilnvçrtîgiem vçrtçtâjiem var strâdât<br />
speciâlisti ar augstâko zootehnisko<br />
izglîtîbu Zirgu vçrtçtâji veic kumeïu,<br />
jaunzirgu un vaislas zirgu darbaspçju<br />
un eksterjera vçrtçðanu<br />
Kopð ðâ gada Latvijas zirgu ðíirnes<br />
ciltsdarba programmâ pirmoreiz<br />
iekïauta kumeïu (lîdz seðu mçneðu<br />
vecumam) vçrtçðana, tiem atrodoties<br />
vçl pie mâtes Ðâda kumeïa<br />
vçrtçjums dod pirmo priekðstatu par<br />
izlases un atlases darba pareizu<br />
veikðanu un vaislas íçves un çrzeïa<br />
vçrtçjumu pçc pçcnâcçju kvalitâtes<br />
Kumeïa vçrtçðanu veic no èetru<br />
mçneðu vecuma lîdz tâ atðíirðanai<br />
no mâtes Kumeïa vçrtçðanai<br />
piemçrotâkie apstâkïi ir mançþa vai<br />
pietiekami plaðs aploks Vçrtçðanâ<br />
iekïautas ðâdas pazîmes, kuras<br />
novçrtç pçc 10 punktu sistçmas:<br />
1) vçrtçjums pçc izcelðanâs;<br />
2) vçrtçjums par eksterjeru un<br />
íermeòa proporcijâm;<br />
3) kumeïa gaitas kvalitâte (soïi, rikði<br />
un lçkði), novçrtçta ar vienu atzîmi;<br />
4) kopçjais iespaids par atbilstîbu<br />
ðíirnei<br />
Maksimâli iegûstamie punkti - 40<br />
Reizç ar kumeïa vçrtçjumu tam<br />
izraksta pirmdokumentu zirga pases<br />
iegûðanai<br />
Jaunzirgu, darba zirgu un<br />
vaislinieku vçrtçðana<br />
Turpmâkajâ dzîves laikâ pçc<br />
pusotra gada vecuma sasniegðanas<br />
lîdz triju gadu vecumam jâveic<br />
jaunzirgu vçrtçðana<br />
Zirga vçrtçðanâ galvenais râdîtâjs<br />
jeb zirga raþîbas râdîtâjs ir darbspçjas<br />
To vçrtçðana ietver jaunzirga pârbaudi<br />
jeb jaunzirga gaitas un lçciena<br />
kvalitâtes novçrtçjumu (testçðanu) un<br />
pieauguðu zirgu novçrtçðanu pçc<br />
labâkâ uzrâdîtâ rezultâta sacensîbâs<br />
Rezultâti tiek apkopoti par katru<br />
jaunzirgu un pieauguðu zirgu un<br />
ievadîti datorprogrammâ Equine line<br />
Zirgam sasniedzot pieauguða<br />
dzîvnieka vecumu (trîs gadi),<br />
vaislinieka sertifikâta iegûðanai<br />
atkârtoti vçrtç tâ gaitu, lçcienu, kâ arî<br />
eksterjeru un izmçrus<br />
Latvijas zirgu ðíirnes ciltsdarba<br />
programmâ no 2004 gada paredzçts<br />
iekïaut vaislas çrzeïu vçrtçðanu pçc<br />
to pçcnâcçju kvalitâtes, un to nosaka,<br />
izmantojot darbaspçju indeksu, ko<br />
aprçíina pçc îpaðas formulas<br />
Potenciâlo vaislas çrzeïu vçrtçðanu<br />
zirgu audzçðanas organizâcija veic<br />
ne retâk kâ reizi gadâ iepriekð<br />
noteiktâs pârbaudes vietâs saskaòâ<br />
ar ðíirnes zirgu audzçðanas<br />
organizâcijas apstiprinâtu vçrtçðanas<br />
nolikumu Lai vaislas çrzelis saòemtu<br />
sertifikâtu, dzîvniekam jâatbilst<br />
ðâdâm minimâlâ izmçra prasîbâm:<br />
164-185-21,0 Eksterjera vçrtçjumam<br />
jâsasniedz 49 punkti un vairâk,- ar<br />
piebildi, ka neviens no septiòiem<br />
eksterjera vçrtçjuma râdîtâjiem<br />
nedrîkst bût zemâks par seðiem<br />
punktiem Savukârt darbaspçju<br />
vçrtçjumam, zirgu testçjot, jâbût<br />
vismaz 28 punktiem, kur neviens no<br />
èetriem darbaspçju vçrtçjumiem<br />
nedrîkst bût zemâks par seðiem<br />
punktiem Darbaspçju indeksam<br />
jâbût augstâkam par 100 Çrzeïi, kuri<br />
nav saòçmuði vaislinieka sertifikâtu,<br />
vaislai nav izmantojami<br />
Íçves, kuras sasnieguðas saimniecisko<br />
vaislas gatavîbu, iekïauj vaislas<br />
sastâvâ, ja tâs atbilst íçvçm noteikto<br />
minimâlo izmçru prasîbâm, kuras ir<br />
ðâdas: 162-180-20,5 Eksterjera vçrtçjumam<br />
jâbût 40 punktiem un vairâk,<br />
darbspçju vçrtçjumam jâpârsniedz<br />
24 punkti, bet indeksam jâbût virs 90<br />
Vaislas sastâvâ iekïauj tikai Latvijas un<br />
tai radniecîgo ðíiròu íçves<br />
Sekmîgs selekcijas darbs<br />
zirgkopîbâ iespçjams tikai tâdâs<br />
saimniecîbâs, kurâs tiek kârtota<br />
regulâra un precîza zootehniskâ<br />
uzskaite Jo plaðâka un vispusîgâka<br />
ir informâcija par dzîvniekiem, jo<br />
veiksmîgâks ganâmpulkâ ir izlases<br />
un atlases darbs Kaut arî modernâ<br />
datortehnika atvieglo datu apstrâdi<br />
un izmantoðanu, tâ neatvieglo datu<br />
ieguvi Ciltsdarba dokumentâcija tiek<br />
kârtota normatîvajos aktos noteiktâ<br />
kârtîbâ<br />
RAÞÎBA / NR3 /
Change language