12.02.2015 Views

PDF 2.84 MB - Rīgas Zooloģiskais Dārzs

PDF 2.84 MB - Rīgas Zooloģiskais Dārzs

PDF 2.84 MB - Rīgas Zooloģiskais Dārzs

SHOW MORE
SHOW LESS

Create successful ePaper yourself

Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.

Eiropas Zoodârzu un akvâriju<br />

asociâcija - EAZA (European<br />

Association of Zoos and Aquaria)<br />

dibinâta 1988. gadâ, apvienojoties<br />

79 zooloìiskajiem dârziem un<br />

akvârijiem. 2006. gada nogalç<br />

EAZA apvieno 306 organizâcijas<br />

no 34 valstîm. Rîgas zooloìiskais<br />

dârzs EAZA uzòemts 1992. gadâ.<br />

Apdraudçto sugu Eiropas<br />

programmas - EEP (European<br />

Endangered Species Programme).<br />

EAZA uztur vairâk nekâ 250 EEP<br />

un Eiropas ciltsgrâmatas - ESB<br />

(European Studbook). 2006. gadâ<br />

Rîgas zooloìiskais dârzs piedalâs<br />

56 EEP, ESB u.c. ciltsgrâmatâs.<br />

Starptautiskâ sugu uzskaites<br />

sistçma - ISIS (International<br />

Species Information System)<br />

uztur plaðâko dzîvnieku datu<br />

bâzi pasaules zoodârzos.<br />

2005. gadâ ISIS apvieno vairâk<br />

nekâ 600 dalîborganizâciju. No<br />

1993. gada ISIS ietvaros RNZD<br />

lietojam datorizçto dzîvnieku<br />

uzskaites programmu ARKS<br />

(Animal Record Keeping<br />

System), no 2003. gada - tâs<br />

jaunâko versiju ARKS 4.<br />

Vaðingtonas konvencija - CITES<br />

(Convention on International Trade<br />

in Endangered Species of Wild<br />

Fauna and Flora) ir spçkâ no<br />

1975. gada 1. jûlija.<br />

Lîdz 2005. gadam to parakstîjuðas<br />

169 valstis. Latvijas Republika<br />

konvencijai pievienojâs 1997. gadâ.<br />

LR MK noteikumi Nr. 133 paredz,<br />

ka RNZD izmitina visus dzîvniekus,<br />

kuri konfiscçti saistîbâ ar CITES<br />

prasîbu neievçroðanu.


RÎGAS<br />

NACIONÂLAIS ZOOLOÌISKAIS DÂRZS<br />

Rîgas Nacionâlâ<br />

zooloìiskâ dârza<br />

galvenie uzdevumi:<br />

nodroðinât dzîvniekiem<br />

bioloìiski piemçrotus apstâkïus;<br />

sekmçt bioloìiskâs<br />

daudzveidîbas saglabâðanu;<br />

veidot sabiedrîbas attieksmi pret vidi;<br />

apmeklçtâjiem piedâvât labu atpûtu.


2007. gadâ Rîgas zoodârzâ esam paveikuði daudz<br />

darba. Gada vispriecîgâkais notikums un labâkâ<br />

dâvana zoodârzam 95. gadu jubilejâ bija tas, ka<br />

uzbûvçta jaunâ Þirafu mâja un gandrîz pçc<br />

30 gadu pârtraukuma Rîgâ atkal redzamas þirafes.<br />

2007. gads bijis bûvdarbiem bagâts - sâcis<br />

darboties arî jaunais, modernais dzîvnieku barîbas<br />

sadales bloks (paðu vârdiem - zoodârza virtuve),<br />

daudzus objektus esam pârbûvçjuði un uzlabojuði (sk.<br />

10.-11. lpp.), un arî 2008. gadâ to turpinâsim darît.<br />

Zoodârza 100 gadu jubileju vçlamies sagaidît ar<br />

jaunu Ziloòu mâju un ziloòu atgrieðanos Rîgâ.<br />

2007. gadâ saòçmâm apstiprinâjumu, ka Ziloòu<br />

mâjas bûvei tiks atvçlçts finansçjums no Eiropas<br />

Reìionâlâs attîstîbas fonda. Saskaòâ ar Rîgas un<br />

Emmenas zoodârzu noslçgto lîgumu, varçsim saòemt<br />

ziloòu grupu, lîdzko bûsim uzbûvçjuði tiem piemçrotu<br />

mîtni. Kopð ziloòu tçviòa Radþas pârveðanas uz<br />

Emmenas zoodârzu, viòð kïuvis par tçvu jau èetriem<br />

ziloòu mazuïiem (nupat saòçmâm ziòu, ka 2008.<br />

gada 25. februârî Emmenâ piedzimis arî piektais<br />

Radþas mazulis ârzemçs).<br />

Jaunu gadu uzsâkot - lai mums visiem veicas, un<br />

lai apmeklçtâjiem prieks nâkt uz zoodârzu!<br />

Foto: Mâris Lielkalns<br />

Rolands Greiziòð<br />

Rîgas Nacionâlâ zooloìiskâ dârza<br />

valdes priekðsçdçtâjs<br />

DIRECTOR'S REPORT<br />

During 2007 several construction projects were completed at the zoo. Zoo's event of the year was the arrival of Baringo giraffes (this<br />

species returned to the zoo after almost 30 years) and opening of the new Giraffe House.<br />

In 2007 the new Zoo Animal Food Kitchen started to operate as well. Several other construction works were finished (see pages 10-11).<br />

But the largest construction project is still ahead. Financing from the European Regional Development Fund will enable Riga Zoo to build<br />

the new Elephant House and exhibit. We hope that elephants will return in Riga on zoo's 100th anniversary in 2012.<br />

THE NEW GIRAFFE HOUSE<br />

The 95th anniversary of Riga Zoo was welcomed with the opening of the new Giraffe House and exhibit.<br />

The construction works were started in 2005, with the financial support of the Ministry of Environment of Latvia and Latvian Environmental<br />

Protection Fund, as well as Riga Municipality. The total building costs were 1,23 million LVL. The construction works were carried out by SIA<br />

Arèers (see page 4).<br />

2 2 2<br />

Giraffe facilities include a paddock (2000 m ), a roofed hardstand (200 m ) and indoor stables (170 m ; the total area indoors is<br />

2<br />

ca. 800 m ) that can accommodate 4-5 adult giraffes.<br />

It was agreed that Riga Zoo will start with a giraffe bachelors' group. At the end of September two Baringo giraffe males arrived from<br />

Poznan Zoo (see page 5). The transport was carried out by Zdenek Barta, Zoo Dvur Kralove. The first giraffe arrived on 25 September, the<br />

second - on 27 September. On 8 October, just a week prior to zoo's 95th anniversary, the Giraffe House was officially opened (see page 6).<br />

In 2008 we plan to receive another two more male giraffes.<br />

The new Giraffe House and exhibit is just a part of the planned African Savanna. In the future it is planned to build new facilities for other<br />

African species (zebras, ostriches, antelopes) and complete the first mixed exhibit of large ungulates in Riga Zoo city territory.<br />

2


JAUNÂ ÞIRAFU MÂJA<br />

Zoodârza 95. gadu jubileju sagaidîjâm ar jaunu<br />

Þirafu mâju un þirafçm zoodârzâ.<br />

Þirafu mâjas bûvlaukuma vietâ 20. gs. 80. gados<br />

bija sâkta antilopju un þirafu mâjas celtniecîba, kas<br />

tika pârtraukta lîdzekïu trûkuma dçï. Pçdçjos gados<br />

ðajâ vietâ bija izveidots zirgu izjâþu laukums.<br />

Þirafu mîtnes projekts tika izstrâdâts 2000. gadâ.<br />

Projekta autori - arhitektu birojs "Sestais stils". Þirafu<br />

mâjas celtniecîba tika uzsâkta 2005. gadâ ar LR<br />

Vides ministrijas un Latvijas vides aizsardzîbas fonda<br />

finansçjumu, kâ arî Rîgas domes atbalstu.<br />

Celtniecîbas izmaksas bija 1,23 milj. latu, bûvdarbus<br />

veica SIA "Arèers". (Sk. 4. lpp.)<br />

2<br />

Jaunajâ mîtnç dzîvniekiem ierîkots 2000 m plaðs<br />

2<br />

pastaigu laukums, 200 m liels apjumts aploks un<br />

2<br />

iekðtelpu sistçma 170 m platîbâ (iekðtelpu kopçjâ<br />

2<br />

platîba ap 800 m ). Mîtne paredzçta 4-5 þirafu<br />

turçðanai. Tâ bûvçta atbilstoði EAZA þirafu turçðanas<br />

vadlînijâm un paðlaik ir viena no mûsdienîgâkajâm<br />

þirafu mîtnçm Eiropâ.<br />

Septembra beigâs jaunâ mâja bija gatava þirafu<br />

uzòemðanai un ieradâs pirmie iemîtnieki - divas<br />

piecgadîgas þirafes - Piks un Periskops no Poznaòas<br />

zoodârza Polijâ (dzimuði Lodzas zoodârzâ). Kamçr<br />

iegûsim pieredzi þirafu turçðanâ, pirmajos gados savâ<br />

Þirafu mâjâ mitinâsim tçviòu grupu.<br />

Þirafu veðanu plânojâm jau no gada sâkuma.<br />

Eiropâ nav daudz transportçtâju, kas specializçjuðies<br />

ðo dzîvnieku pârvadâðanâ. Vadît mûsu þirafu<br />

atveðanu lûdzâm Dvûrkrâloves zoodârza (Èehijâ)<br />

speciâlistu Zdeneku Bartu, kuram ir liela pieredze gan<br />

þirafu transportçðanâ, gan turçðanâ. Piks un<br />

Periskops kïuva par 295. un 296. viòa vestajâm<br />

þirafçm. Transportçðanas izdevumus apmaksâja SIA<br />

"LMT".<br />

Mûsu darbinieces Ruta Briede un Aïona<br />

Simoòenko, kuru ziòâ bûs þirafu aprûpe Rîgâ,<br />

savlaicîgi devâs uz Poznaòas zoodârzu. Poznaòâ<br />

viòas iepazinâs gan ar kolçìu pieredzi þirafu<br />

turçðanâ, gan arî ar Pika un Periskopa ieradumiem,<br />

kâ arî pavadîja abas þirafes ceïâ uz jaunajâm mâjâm.<br />

(Sk. 5. lpp.)<br />

24. septembra rîtâ Poznaòâ Piks tika iedzîts<br />

treilerî, un transports devâs ceïâ. 25. septembra rîtâ<br />

Piks izlaists jaunajâ Þirafu mâjâ. 27. septembrî Rîgâ<br />

ieradâs arî Periskops. Abas þirafes ir pusbrâïi, kas lîdz<br />

ðim vienmçr bijuði kopâ.<br />

8. oktobrî notika svinîgâ Þirafu mâjas atklâðana.<br />

(Sk. 6. lpp.)<br />

Ko plânojam nâkotnç 2008. gadâ Pikam un<br />

Periskopam pievienosies vçl divi jauni tçviòi. Pçc<br />

daþiem gadiem, kad bûsim pilnîbâ apguvuði þirafu<br />

aprûpi, paredzçts izveidot vairoðanas grupu - tçviòu<br />

un 2-3 mâtîtes.<br />

Þirafu mâja ir pirmâ puse no plânotâs ekspozîcijas<br />

"Âfrikas savanna". Nâkotnç plânojam izbûvçt mîtnes<br />

vçl citiem Âfrikas dzîvniekiem (zebrâm, strausiem,<br />

antilopçm) un veidot savannas dzîvnieku jaukto<br />

ekspozîciju.<br />

Foto: Mâris Lielkalns<br />

3


Þirafu mâjas bûve. 19.08.2005 3.04.2007<br />

9.09.2005 2.05.2007<br />

28.02.2006 26.06.2007<br />

Foto: Mâris Lielkalns<br />

26.10.2006<br />

31.08.2007<br />

4


Foto: Aïona Simoòenko<br />

Þirafu transports. Pirmâs þirafes (Pika) iedzîðana treilerâ Poznaòas zoodârzâ.<br />

The transporting of giraffes. The first giraffe is put into the trailer at Poznan Zoo.<br />

Pika treilers uz Latvijas robeþas vçlu 24. septembra vakarâ.<br />

The trailer on the Latvian border, night of 24 September.<br />

Foto: Mâris Lielkalns<br />

Foto: Mâris Lielkalns<br />

Zem Lâèplçða/Valmieras ielas dzelzceïa pârvada Pika treilera jumtu nâcâs<br />

krietni pazeminât.<br />

The top of trailer's roof was lowered to pass beneath the railroad bridge in Riga.<br />

Pika treilers jau zoodârzâ 24./25. septembra naktî.<br />

The trailer arrived at the zoo.<br />

Foto: Mâris Lielkalns<br />

Foto: Mâris Lielkalns<br />

25. septembra rîtâ Pika treilers dodas uz Þirafu mâju.<br />

Early morning on 25 September the trailer is heading to the Giraffe House.<br />

Piks tûlît tiks ielaists Þirafu mâjâ. Vedçji nolaiþ treilera trapu.<br />

The transporters are fitting up the trailer's path.<br />

Foto: Dace Vîtola<br />

Foto: Aïona Simoòenko<br />

Þirafes izlaiðana jaunajâs mâjâs.<br />

The releasing of the giraffe at the new home.<br />

Þirafu vedçji Jiri Veters un Zdeneks Barta (Dvûrkrâloves zoodârzs) kopâ ar<br />

Rîgas zoodârza þirafu kopçjâm Rutu Briedi un Aïonu Simoòenko.<br />

The transporters Jiri Vetter and Zdenek Barta (Zoo Dvur Kralove) together<br />

with giraffe keepers of Riga Zoo, Ruta Briede and Aïona Simoòenko.<br />

Foto: Dace Vîtola<br />

5


Foto: Mâris Lielkalns<br />

Þirafu mâjas atklâðana. Lenti pârgrieþ zoodârza direktors Rolands Greiziòð un<br />

Vides ministrs Raimonds Vçjonis, lenti tur zoodârza attîstîbas direktors Edgars<br />

Vîtols un kolekcijas vadîtâja Guna Vîtola.<br />

Opening of the Riga Zoo's Giraffe House. The tape is cut by Raimonds Vçjonis,<br />

Minister of Environment of Latvia, and Rolands Greiziòð, Director of the zoo. The<br />

tape is held by Edgars Vîtols, Development Projects Director, and Guna Vîtola,<br />

Collection Manager.<br />

Þirafu nosaukuma plâksnîti Þirafu mâjâ atklâj þirafu transporta sponsoru SIA<br />

"LMT" prezidents Juris Binde.<br />

The giraffe sign is uncapped by Juris Binde, President of SIA LMT, the<br />

sponsors of giraffe transport.<br />

Foto: Mâris Lielkalns<br />

Foto: Mâris Lielkalns<br />

Bûvfirmas SIA "Arèers" pârstâvji - izpilddirektors Jânis Markulis un bûvdarbu<br />

vadîtâjs Juris Ceïmalnieks.<br />

The Giraffe House was built by SIA Arèers. Juris Markulis, Executive Director,<br />

and Juris Ceïmalnieks, Supervising Engineer.<br />

Foto: Mâris Lielkalns<br />

Þirafes Piks un Periskops.<br />

Giraffes Piks and Periskops.<br />

Rolands Greiziòð un Ruta Briede sagatavo þirafçm barîbas porciju.<br />

Rolands Greiziòð and Ruta Briede prepare the food for giraffes.<br />

Foto: Elîna Gulbe<br />

Foto: Elîna Gulbe<br />

Þirafu jaunie krustvecâki Skaidrîte un Rihards Piki.<br />

Skaidrîte and Rihards Piks, the zoo parents of giraffes.<br />

Krustvecâku pirmais darbs - pabarot þirafes.<br />

The first duty of the zoo parents - to feed the giraffes.<br />

Foto: Elîna Gulbe<br />

6


ÞIRAFU VÇSTURE RÎGAS ZOODÂRZÂ<br />

Lai gan Rîgas zoodârzs tika dibinâts ar mçríi turçt<br />

un eksponçt galvenokârt vietçjâs sugas, jau kopð 20.<br />

gs. sâkuma tas kâ dâvinâjumus saòçmis arî daudzus<br />

eksotiskos dzîvniekus.<br />

Doma par þirafes dâvinâðanu zoodârzam<br />

izskançjusi jau 1939. gadâ. Pçc zoodârza apskates to<br />

izteicis kâds sajûsminâts laikraksta pârstâvis. Labo<br />

nodomu, ðíiet, nâcies atlikt turpmâko gadu politisko<br />

notikumu iespaidâ.<br />

Reâla iespçja sagâdât zoodârzam þirafi radâs<br />

1956. gadâ. Laikraksts "Padomju Jaunatne" togad<br />

rakstîja: "Drîzumâ dârzs saòems lielisku<br />

papildinâjumu. No Neapoles pie mums paðreiz ceïo<br />

þirafe, ko Rîgâ redzçsim pirmo reizi”. Uz Polijas<br />

robeþu sagaidît þirafes un Âfrikas zilonçnu devâs<br />

Gunârs Andruðaitis, tolaik zoodârza zootehniíis, kopâ<br />

ar amatnieku, kam bija uzticçts pârveidot dzelzceïa<br />

vagonu. Tomçr pçdçjâ brîdî Zoocentrs*<br />

lçmumu<br />

mainîjis, un þirafes mûsu zoodârzam gâjuðas secen.<br />

Âfrikas ziloòa mazulis Kongo laimîgi nonâca Rîgâ.<br />

1972. gada vasarâ zoodârzs par 25 000 rubïu<br />

beidzot nopirka no Zoocentra divas þirafes.<br />

1972.-1979. gadâ þirafes izmitinâja Ziloòu mâjâ,<br />

bet pastaigâm ârâ bija izveidots aploks çkas<br />

dienvidrietumu malâ - pretî kamieïu mâjai.<br />

1975. gada 18. novembrî þirafçm piedzima mazulis<br />

Limbo, kuru nâkamâ gada jûnijâ nosûtîja uz Kazaòas<br />

zoodârzu.<br />

1978. gada aprîlî þirafçm piedzima nedzîvs<br />

mazulis.<br />

Visilgâk, lîdz pat 1979. gada 18. maijam, Rîgas<br />

zoodârzâ nodzîvojusi þirafu mâtîte.<br />

Sekciju þurnâlos atzîmçts, ka þirafu âdas nodotas<br />

Dabas muzejam.<br />

Apkopojuðas Daiga Leimane un Elvîra Hrðèenovièa<br />

30.01.2008.<br />

Þirafu pâris Rîgas zoodârzâ 1976. gadâ<br />

Giraffe pair in Riga Zoo, 1976.<br />

Foto no Sergeja Èièagova arhîva<br />

* Zoocentrs PSRS bija organizâcija, ar kuras starpniecîbu zoodârzi<br />

varçja iegâdâties dzîvniekus.<br />

Gunârs Ðauers un þirafu mazulis Limbo pirms doðanâs ceïâ uz Kazaòas<br />

zoodârzu 29.06.1976.<br />

Gunârs Ðauers and giraffe calf Limbo prior to its leaving for Kazan Zoo,<br />

29.06.1976.<br />

Foto no Sergeja Èièagova arhîva<br />

7


FINANSU PÂRSKATS<br />

Rîgas dome 33%<br />

LR Vides ministrija 19%<br />

RNZD 47%<br />

Ziedojumi 1%<br />

RNZD IEÒÇMUMI UN IZDEVUMI 2007. GADÂ<br />

Finansçjuma struktûra 2007. gadâ<br />

(neiekïaujot investîciju projektus)<br />

Operating budget (excl. investment projects)<br />

Ieejas biïetes / Admissions (Ls 842 522)<br />

Autostâvvieta / Parking (Ls 17 730)<br />

Subsîdijas / Subsidies (Ls 3 688)<br />

Nomas maksa /<br />

Income from rent (Ls 19 500)<br />

Citi ienâkumi / Other (Ls 64 668)<br />

Þirafu mâjas tehniskais projekts, bûvuzraudzîbas un autoruzraudzîbas<br />

ekspertîzes, siltumtrase, þirafu barotavas un bîdâmâs sistçmas<br />

Terârija telpu renovâcija - râpuïu audzçtava un ekspozîcija<br />

Siltumnîcas<br />

Tilta renovâcija<br />

Teritorijas labiekârtoðana - celiòu bruìçðana, asfalta seguma<br />

atjaunoðana<br />

Aïòu aploks ârpilsçtas bâzç "Cîruïi"<br />

Pagalma labiekârtoðana ârpilsçtas bâzç "Cîruïi"<br />

APGÛTAS VALSTS UN PAÐVALDÎBU INVESTÎCIJAS<br />

Paðu ieòçmumi 2007. gadâ<br />

Operating revenues (excl. state and municipal grants)<br />

Kopâ (Ls)<br />

898 700<br />

T. sk.<br />

Þirafu mâja<br />

Lauvu mâjas iekðtelpu remonts<br />

Katlu mâjas rekonstrukcija<br />

Ârçjâ þoga atjaunoðana pçc vçtras un Íîðezera krastmalas<br />

nostiprinâðana<br />

Jauna siltumtrase uz Akvâriju, daïçji nomainîta iekðçjâ siltumtrase<br />

Aktîvâs atpûtas laukums bçrniem ar îpaðâm vajadzîbâm<br />

365014<br />

249344 247790<br />

225853<br />

263562<br />

277403 278225 270184<br />

281723<br />

310416<br />

1998 1999 2000 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007<br />

Apmeklçtâju skaits 1998.-2007. gadâ<br />

Attendance, 1998-2007<br />

8


SPONSORI<br />

RASMA AISTRAUTS<br />

privâta ziedotâja<br />

SIA "CENTRÂLAIS TENISA KLUBS"<br />

lidvâveru aizbildòi<br />

"DARTS GARD"<br />

zoodârza sadarbîbas partneris<br />

SIA "DT MOBILE"<br />

nîlzirgu aizbildòi<br />

RIÈARDS UN DOMINIKS JERESJKO<br />

surikatu aizbildòi<br />

ULDIS KLAPERIS<br />

ziloòu akcijas dalîbnieks<br />

IZKLAIDES CENTRI "KLONDAIKA" (SIA "FURORS")<br />

vilku aizbildòi<br />

SIA "LATVIJAS MOBILAIS TELEFONS"<br />

þirafu transporta atbalstîtâjs<br />

LATVIJAS VIDES AIZSARDZÎBAS FONDS<br />

zoodârza projektu atbalstîtâjs<br />

SIA "NELDA"<br />

lâèu aizbildòi<br />

AS "PAREX BANKA"<br />

zoodârza atbalstîtâjs<br />

PASAULES DABAS FONDS<br />

zoodârza projektu atbalstîtâjs<br />

SIA "PLAÈEK BALTIJA"<br />

pandu aizbildòi<br />

AS "RÎGAS PIENA KO<strong>MB</strong>INÂTS"<br />

ziemeïbrieþu aizbildòi<br />

SIA "SAULKALNE S"<br />

zoodârza sadarbîbas partneris<br />

"STRIG POLIGRÂFIJA"<br />

zoodârza atbalstîtâjs<br />

SIA "TULKOJUMU BIROJS SKRIVANEK LATVIJA"<br />

pûèu aizbildòi<br />

SIA "VELUX LATVIJA"<br />

pelikânu aizbildòi<br />

VENTSPILS PILSÇTA<br />

roòu aizbildòi<br />

SIA "VINNIS"<br />

lâèu aizbildòi<br />

Foto: Elîna Gulbe<br />

9


CELTNIECÎBA UN REKONSTRUKCIJA<br />

ÞIRAFU MÂJA (sk. 4.-6. lpp.)<br />

Izmaksas: 1 230 000 Ls<br />

Finansçjums: Latvijas vides aizsardzîbas fonds,<br />

LR Vides ministrija, paðu lîdzekïi<br />

Izpildîtâjs: SIA "Arèers"<br />

DZÎVNIEKU BARÎBAS SADALES BLOKS<br />

(bûvdarbi pabeigti 2006. g., objekts sâcis darbu 2007.g. )<br />

Izmaksas: 604 982 Ls<br />

Finansçjums: Rîgas dome, paðu lîdzekïi<br />

Izpildîtâjs: SIA "NÎA"<br />

TERÂRIJA TELPU RENOVÂCIJA -<br />

RÂPUÏU AUDZÇTAVA UN EKSPOZÎCIJA<br />

Izmaksas: 39 779 Ls<br />

Finansçjums: paðu lîdzekïi<br />

Izpildîtâjs: Rîgas Nacionâlais zooloìiskais dârzs<br />

LAUVU MÂJAS IEKÐTELPU REMONTS<br />

Izmaksas: 44 963 Ls<br />

Finansçjums: Latvijas vides aizsardzîbas fonds<br />

Izpildîtâjs: SIA "Skorpions A"<br />

AÏÒU APLOKS ÂRPILSÇTAS BÂZÇ "CÎRUÏI"<br />

Izmaksas: 20 296 Ls<br />

Finansçjums: paðu lîdzekïi<br />

Izpildîtâjs: Rîgas Nacionâlais zooloìiskais dârzs<br />

JAUNS IZKLAIDES OBJEKTS BÇRNU AKTÎVÂS<br />

ATPÛTAS LAUKUMÂ<br />

Izmaksas: 12 953 Ls<br />

Finansçjums: valsts investîcijas<br />

Izpildîtâjs: SIA "Annels"<br />

TILTA RENOVÂCIJA<br />

Izmaksas: 6 554 Ls<br />

Finansçjums: paðu lîdzekïi<br />

Izpildîtâjs: SIA "Arhitektonika un dizains"<br />

TERITORIJAS LABIEKÂRTOÐANA -<br />

ASFALTÇÐANAS DARBI<br />

Izmaksas: 40 717 Ls<br />

Finansçjums: paðu lîdzekïi<br />

Izpildîtâjs: SIA "Arèers"<br />

TERITORIJAS LABIEKÂRTOÐANA -<br />

CELIÒU BRUÌÇÐANA<br />

Izmaksas: 7 023 Ls<br />

Finansçjums: paðu lîdzekïi<br />

Izpildîtâjs: SIA "B.N.S. - Baltija", Rîgas Nacionâlais<br />

zooloìiskais dârzs<br />

JAUNA SILTUMTRASE UZ AKVÂRIJU, DAÏÇJI<br />

NOMAINÎTA IEKÐÇJÂ SILTUMTRASE<br />

Izmaksas: 18 264 Ls<br />

Finansçjums: Rîgas dome<br />

Izpildîtâjs: SIA "Komunikâcijas RVH"<br />

Foto: Elîna Gulbe<br />

Jaunais barîbas sadales bloks.<br />

The new animal food kitchen.<br />

ÂRÇJÂ ÞOGA ATJAUNOÐANA PÇC 18./19. JANVÂRA<br />

VÇTRAS UN ÍÎÐEZERA KRASTMALAS<br />

NOSTIPRINÂÐANA<br />

Izmaksas: 30 233 Ls<br />

Finansçjums: Latvijas vides aizsardzîbas fonds<br />

Izpildîtâjs: Rîgas Nacionâlais zooloìiskais dârzs<br />

10


Foto: Elîna Gulbe<br />

Jauns objekts bçrnu aktîvâs atpûtas laukumâ.<br />

A new playground for children.<br />

Jaunâs râpuïu audzçtavas telpas Terârijâ.<br />

The new reptile breeding premises.<br />

Foto: Elîna Gulbe<br />

Jaunâs râpuïu audzçtavas telpas Terârijâ.<br />

The new reptile breeding premises.<br />

Foto: Elîna Gulbe<br />

Foto: Elvîra Hrðèenovièa<br />

Pçc vçtras atjaunotais zoodârza þogs un nostiprinâtâ Íîðezera krastmala.<br />

The perimeter fence, reconstructed after the January storm, and the new<br />

embankment of the lake.<br />

Jaunâ râpuïu ekspozîcija Terârijâ.<br />

The new reptile exhibit in Terrarium.<br />

Foto: Elîna Gulbe<br />

Foto: Elîna Gulbe<br />

Jaunâs klinðu damanu vairoðanas telpas Lauvu mâjâ.<br />

The new Rock hyrax breeding premises at the Lion House.<br />

Jaunâ klinðu damanu ekspozîcija Terârijâ.<br />

The new Rock hyrax exhibit in Terrarium.<br />

Foto: Elîna Gulbe<br />

11


SAIKNE AR SABIEDRÎBU<br />

Foto: Dace Vîtola<br />

Foto: Elîna Gulbe<br />

Laura Lîdaka<br />

Izglîtîbas un informâcijas nodaïas vadîtâja<br />

Dzîvnieku baroðanas demonstrçjumi - nîlzirgi.<br />

Keeper talks - feeding of Hippopotamuses.<br />

Roòa Puikas ðovs.<br />

Seal show.<br />

Zoodârza Izglîtîbas un informâcijas nodaïas<br />

prioritâte ir vides saziòas un izglîtîbas darbs. To<br />

veicam gan vadot ekskursijas un mâcîbu nodarbîbas,<br />

gan organizçjot izglîtojoðus pasâkumus zoodârzâ un<br />

izbraukumos, gan nodroðinot intereðu izglîtîbas<br />

pulciòu darbu. Ievçrojamu darbu ieguldâm zoodârza<br />

informatîvâ noformçjuma pilnveidoðanâ, sagatavojot<br />

informatîvos stendus, sugu nosaukumu plâksnîtes un<br />

norâdes, kâ arî izstrâdâjot iespieddarbu un reklâmu<br />

maketus. Regulâri papildinâm datu un informâcijas<br />

bâzi gan par zoodârza dzîvniekiem, gan darbiniekiem<br />

un zoodârza vçsturi. Lielu uzmanîbu veltâm<br />

sadarbîbai ar plaðsaziòas lîdzekïiem, kas nodroðina<br />

zoodârza publicitâti un uztur pastâvîgu sabiedrîbas<br />

interesi.<br />

IZGLÎTOJOÐAIS DARBS ZOODÂRZÂ<br />

2007. gadâ novadîjâm 52 ekskursijas un 38 mâcîbu<br />

nodarbîbas. Nodarbîbu un ekskursiju kvalitatîvai<br />

norisei sagatavojâm 20 jaunas darba lapas, kas<br />

palîdzçja nodroðinât dalîbnieku aktîvu darboðanos un<br />

dzîvnieku pçtîðanu. Lai veicinâtu zoodârza<br />

piedâvâjuma integrçðanu formâlâs vides un dabas<br />

zinîbu programmâs, kopâ ar skolu valþu speciâlistiem<br />

novadîjâm trîs seminârus skolotâjiem un studentiem.<br />

Joprojâm saglabâjusies interese par skolçnu zinâtniski<br />

pçtniecisko darbu izstrâdi “Projektu nedçïas” ietvaros.<br />

Populârâkâs tçmas bija Rîgas zoodârza attîstîba,<br />

dzîvnieku daudzveidîba, Latvijas dzîvnieki, lielie kaíi,<br />

bezkâju abinieka cecîlijas attîstîba.<br />

Jaunas mâcîbu nodarbîbu metodikas aprobçðanâ<br />

un zoodârza pasâkumu norisç nozîmîgu ieguldîjumu<br />

deva skolçnu intereðu pulciòu dalîbnieki. Sadarbîbâ ar<br />

Rîgas Dabaszinîbu skolu turpinâjâm vadît pulciòus<br />

“Zoodârza Takuzinis” un “Jaunieðu Vides klubs - 11”.<br />

Lîdz 2007. gada maijam zoodârzâ nodroðinâjâm arî<br />

Meþaparka sâkumskolas pulciòa “Dabas Takuzinis”<br />

nodarbîbas. Jûlijâ nodroðinâjâm trîs nodarbîbu dienas<br />

arî skolçnu vasaras nometnçm.<br />

Pateicamies kolçìiem par atsaucîbu, îpaði<br />

Insektârijam un Abinieku nodaïai. Gan skolçniem<br />

EDUCATION AND PUBLIC RELATIONS<br />

The activities of the Department of Education and Information include guided tours at the zoo (52 tours were conducted in 2007),<br />

thematic classes for schoolchildren at the Education Centre of the zoo (38), lectures with live animals in schools etc. (72), and many other<br />

tasks associated with zoo education function and public relations. More than 30 press releases were sent to the media. 20 new issues of<br />

worksheets were published.<br />

During summer 2007 keeper talks were continued at the zoo. In addition to the seal show and feeding demonstrations of<br />

hippopotamuses, pelicans and lemurs, in 2007 we introduced new feeding shows with flamingoes, meerkats and maned wolves, as well as<br />

the shower and mud bath of Wild boars.<br />

During 2007, 18 different public events were conducted at the zoo. Some of these events are already traditional, including the Bird Day<br />

(in collaboration with Nature Protection Board), the weighing of Indefatiguable Island tortoises (as always, with the help of the famous<br />

Latvian weightlifter Raimonds Bergmanis), the Wolves Day (supported by Klondaika, the special invitation to this event went to children<br />

from orphanages), the Family Day (supported by AS Rîgas Piena kombinâts and SIA Eastcon AG LV). During zoo's fifth Month of Tropics,<br />

main highlight was CITES. On 14 February the CITES exhibit was opened at the Tropical House, with the support of Nature Protection<br />

Board.<br />

On 3August the exhibit 'Whales in Baltic Sea' was opened at zoo's Old Elephant House, in collaboration with Latvian Natural History Museum.<br />

The skeleton of a Humpback whale (stranded at Riga gulf coast in July 2006) will be exhibited at the zoo till 2010.<br />

12


mâcîbu nodarbîbâs, gan apmeklçtâjiem pasâkumu<br />

laikâ bija iespçja tieði kontaktçties ar dzîvniekiem.<br />

Ðâda emocionâla pârdzîvojuma un piedzîvojuma<br />

metodes pielietoðana zoodârza izglîtîbas darbâ ir pati<br />

nozîmîgâkâ, jo palîdz rosinât interesi par dzîvniekiem<br />

un to aizsardzîbas problçmâm.<br />

Lielu paldies sakâm Ornitoloìijas, Nagaino<br />

dzîvnieku un Zîdîtâju nodaïu vadîtâjiem un dzîvnieku<br />

kopçjiem par izdomu un entuziasmu, pilnveidojot<br />

dzîvnieku publiskâs baroðanas demonstrâcijas. Jau<br />

treðo gadu vasaras sezonâ ik dienu apmeklçtâjiem<br />

devâm iespçju vçrot nîlzirgu, pelikânu un lemuru<br />

baroðanu, kâ arî roòa Puikas uzstâðanos. Pirmo gadu<br />

organizçjâm arî flamingu, surikatu un krçpjvilku<br />

publiskâs baroðanas, kâ arî "meþacûku duðu" karstâs<br />

un saulainâs vasaras dienâs. Ðâda veida<br />

demonstrâcijâs darbojas trîs ieinteresçtâs puses -<br />

apmeklçtâjam ir iespçja saòemt tûlîtçju atbildi tieði uz<br />

viòa uzdoto jautâjumu, bet Izglîtîbas un informâcijas<br />

nodaïas darbinieks kopâ ar dzîvnieku kopçju sniedz<br />

informâciju un skaidrojumu par dzîvnieku dzîvesveidu<br />

savvaïâ un zoodârzâ. Jo îpaði svarîga loma ðîm<br />

demonstrâcijâm ir apmeklçtâju audzinâðanas projektâ<br />

“Esi draugs - nebaro!”<br />

PASÂKUMI UN SADARBÎBAS PARTNERI<br />

2007. gadâ organizçjâm un palîdzçjâm nodroðinât<br />

18 pasâkumus. Daudzi no tiem Rîgas zoodârzâ jau<br />

kïuvuði par tradîciju un tiek îstenoti, pateicoties<br />

uzticamiem un atsaucîgiem sadarbîbas partneriem.<br />

Februârî - Tropu mçnesî jau piekto gadu<br />

apmeklçtâjiem piedâvâjâm interesantas ekskursijas<br />

un aizraujoðas tikðanâs ar Tropu mâjas iemîtniekiem.<br />

Ðogad izvçlçjâmies stâstît par apdraudçtajiem<br />

dzîvniekiem un dzîvnieku pielâgoðanos to dzîves videi.<br />

Sadarbîbâ ar Dabas aizsardzîbas pârvaldi izveidojâm<br />

muitas konfiscçto suvenîru ekspozîciju. Tajâ<br />

aplûkojami gan èûsku un krokodilu âdu izstrâdâjumi,<br />

gan “kobru degvîns” un austrumu medicînas<br />

“brînumzâles”, gan savvaïas kaíu âdas un bruòrupuèu<br />

bruòas. Izstâde izveidota, lai pievçrstu apmeklçtâju<br />

uzmanîbu problçmâm, kas varçtu rasties, ceïojumu<br />

laikâ iegâdâjoties un ievedot Latvijâ izstrâdâjumus,<br />

kuri izgatavoti, nogalinot apdraudçto un CITES<br />

(Vaðingtonas konvencijâ) iekïauto sugu dzîvniekus.<br />

Ekspozîcijas atklâðanas dienâ 14. februârî Vides<br />

ministrs Raimonds Vçjonis pasniedza atzinîbas<br />

rakstus muitniekiem, kas veikuði suvenîru<br />

konfiskâcijas.<br />

Arî ðogad Putnu dienu ietvaros 14. un 15.aprîlî<br />

darbojâs “Dzeòa darbnîca” - ikkatrs apmeklçtâjs<br />

varçja iemâcîties izgatavot pareizas konstrukcijas<br />

mâjvietas sîkajiem dobumperçtâjiem putniem un<br />

pûcçm. Putnu dienas atbalstîja Dabas aizsardzîbas<br />

pârvaldes un Dabas muzeja eksperti. Putnu dienâs<br />

piedalîjâs Vides ministrs Raimonds Vçjonis,<br />

Zemkopîbas ministrs Mârtiòð Roze, Saeimas<br />

priekðsçdçtâjs Indulis Emsis, Rîgas domes Vides<br />

departamenta direktors Askolds Kïaviòð. To, cik<br />

populâras un gaidîtas kïuvuðas Putnu dienas<br />

zoodârzâ, apliecinâja apmeklçtâju drûzmçðanâs ar<br />

lîdzi atnestiem âmuriem rokâs darbnîcas tuvumâ jau<br />

Putnu dienas zoodârzâ. LR Zemkopîbas ministrs Mârtiòð Roze.<br />

The Bird Day at the zoo, attended by Mârtiòð Roze, Minister of Agriculture.<br />

Putnu dienas. LR Vides ministrs Raimonds Vçjonis, Saeimas priekðsçdçtâjs<br />

Indulis Emsis, viesi no Latvijas Dabas muzeja.<br />

The Bird Day. Raimonds Vçjonis, Minister of Environment, Indulis Emsis,<br />

Speaker of the Latvian Parliament, and guests from Natural History Museum of<br />

Latvia.<br />

Putnu dienas. Viesi no Dabas aizsardzîbas pârvaldes - Gunta Gabrâne,<br />

Rolands Auziòð un Mârtiòð Kalniòð.<br />

The Bird Day at the zoo. Gunta Gabrâne, Rolands Auziòð and Mârtiòð Kalniòð,<br />

Nature Protection Board.<br />

Foto: Mâris Lielkalns<br />

Foto: Mâris Lielkalns<br />

Foto: Mâris Lielkalns<br />

13


Foto: Mâris Lielkalns<br />

Foto: Mâris Lielkalns<br />

Galapagu bruòrupuèu svçrðana. Raimondam Bergmanim palîgâ nâk<br />

spçkavîri Artûrs Mièulis un Agris Kazeïòiks.<br />

The weighing of Indefatigable Island tortoises. Raimonds Bergmanis was<br />

assisted by Artûrs Mièulis, the winner of the First Wife Carrying Contest of<br />

Latvia, andAgris Kazeïòiks, the current strongest man of Latvia.<br />

Tropu mçnesis.<br />

The Month of Tropics.<br />

pusstundu pirms bûrîðu nagloðanas sâkuma.<br />

Sadarbîbâ ar Rîgas Paðvaldîbas aìentûru<br />

"Meþaparks” ðogad izgatavotos putnu bûrîðus<br />

21. aprîlî izvietojâm parka teritorijâ.<br />

Rîgas zoodârzâ par tradîciju kïuvusi arî dzîvnieku<br />

ìimeòu sveikðana Ìimeòu dienâs kopâ ar AS “Rîgas<br />

Piena kombinâts” un "Lâsçnu". Ìimeòu dienas notiek<br />

kopð 2003. gada maija. Ðogad pârsteigumu<br />

apmeklçtâjiem sagâdâja arî SIA "Eastcon AG LV".<br />

Apmeklçtâjiem bija iespçja kopâ ar "Lâsçnu" viesoties<br />

pie zoodârza dzîvnieku mammâm, doties sagatavotâ<br />

marðrutâ un meklçt Japânas dzçrves, katas lemurus,<br />

takinus, parastos kalitriksus un apkakles pekarus,<br />

apzîmogot ìimeòu ceïa lapu, atminçt ìimeòu<br />

krustvârdu mîklu un saòemt pârsteiguma balvas. Arî<br />

ðogad atsaucâmies uz LR Bçrnu un ìimenes lietu<br />

ministrijas lûgumu, un apmeklçtâji varçja zoodârzu<br />

apmeklçt par pazeminâtu maksu.<br />

Maijâ Lauku sçtâ uzstâdîjâm barîbas automâtu. Tâ<br />

ir un bûs vienîgâ vieta zoodârzâ, kur turpmâk katrs<br />

apmeklçtâjs varçs ieiet aplokâ un pabarot dzîvniekus.<br />

3. jûnijâ sadarbîbâ ar vides izglîtîbas organizâciju<br />

VITILA organizçjâm Vides dienu kopâ ar vides<br />

gidu. Ðogad apmeklçtâji iepazinâs ar 2007. gada<br />

dzîvnieku smilðu krupi.<br />

26. jûlijâ septîto gadu organizçjâm Galapagu<br />

bruòrupuèu svçrðanu. Ðogad ilggadîgajam<br />

zoodârza draugam Latvijas spçkavîram Raimondam<br />

Bergmanim palîdzçja spçkavîrs Agris Kazeïòiks un<br />

Latvijas sievu neðanas èempions Artûrs Mièulis.<br />

No 2001. gada turpinâs sadarbîba ar izklaides tîklu<br />

“Klondaika”, kopð SIA “Furors” uzòçmâs rûpes par<br />

Rîgas zoodârza vilkiem. 26. septembrî jau sesto gadu<br />

uz Vilku dienu bija aicinâti vairâk kâ 200 bçrnu no<br />

internâtskolâm un bçrnunamiem, kâ arî daudzbçrnu<br />

ìimenes no visas Latvijas.<br />

Kopð 2003. gada oktobra, kad uz Nîderlandes<br />

zoodârziem aizveda ziloòus Radþu un Rupu,<br />

1912. gadâ celtâs ziloòu mîtnes telpas palika<br />

neapdzîvotas. 2006. gadâ plaðâs telpas aizpildîjâm ar<br />

izstâdes "1000 ziloòu zoodârzâ” suvenîrzilonîðiem no<br />

Jâòa Buka un Ulda Klapera privâtkolekcijâm.<br />

2007. gada 3. augustâ, sadarbîbâ ar Latvijas Dabas<br />

muzeju un piedaloties vides ministram Raimondam<br />

Vçjonim, Ziloòu mâjâ atklâjâm izstâdi "Vaïi Baltijas<br />

jûrâ”. Tâs galvenais un lielâkais eksponâts ir no 320<br />

kauliem veidotais kuprvaïa skelets, kurð te paliks lîdz<br />

2010. gadam<br />

2007. gadâ atzîmçjâm þirafu Pika un Periskopa<br />

ieraðanos zoodârzâ un Þirafu mâjas atklâðanu. Gan<br />

þirafes, gan zoodârza darbinieki, gan apmeklçtâji, gan<br />

þurnâlisti godam izturçja ðo nopietno pârbaudîjumu.<br />

2007. gada 8. oktobrî Þirafu mâjas atklâðanas svçtkos<br />

piedalîjâs arî Vides ministrs Raimonds Vçjonis un<br />

Latvijas vides aizsardzîbas fonda pârstâvji, Rîgas<br />

mçrs Jânis Birks, Rîgas domes Vides komitejas<br />

priekðsçdçtâjs Dainis Îvâns un komitejas pârstâvji,<br />

SIA "Latvijas Mobilais Telefons” prezidents Juris<br />

Binde, Latvijas Dabas muzeja direktore Sarmîte<br />

Ruskule, Kauòas zoodârza direktors Vâclovas<br />

Dumèius un Tallinas zoodârza direktors Mati Kâls.<br />

2007. gada 13. un 14. oktobrî kopâ ar<br />

apmeklçtâjiem svinçjâm zoodârza 95 gadu jubileju un<br />

dâvinâjâm dâvanas gan sev, gan apmeklçtâjiem. 14.<br />

oktobris atzîmçjama arî kâ îpaða diena ar visgarâko<br />

14


apmeklçtâju rindu pie zoodârza kasçm. Vairâk nekâ<br />

stundu cilvçki pacietîgi stâvçja rindâ, lai iekïûtu<br />

zoodârzâ un aplûkotu sengaidîtâs savannas<br />

iemîtnieces þirafes.<br />

Katru gadu noteiktâ dienâ aicinâm ciemos cilvçkus,<br />

kuru vârdâ vai uzvârdâ ir dzîvnieka nosaukums.<br />

Ðogad ðîs dienas sakrita ar zoodârza<br />

95 jubilejas svinîbu dienâm 13. un 14. oktobrî.<br />

Pierâdot vârda saistîbu ar dzîvnieka pasauli, vairâk kâ<br />

730 apmeklçtâju saòçma dâvanu, proti, ievçrojamas<br />

ieejas biïeðu atlaides. Zoodârza dzimðanas dienas<br />

svinîbas kuplinâja arî SIA "Jânis Roze” rîkotâs<br />

aktivitâtes un sagâdâtâs pârsteiguma balvas<br />

èaklâkajiem un atraktîvâkajiem apmeklçtâjiem.<br />

Daudzas organizâcijas aizvien bieþâk izvçlas<br />

Rîgas zoodârzu par pasâkuma vai seminâra, svinîbu<br />

vai produkta prezentâcijas vietu. Otro gadu zoodârzu<br />

izvçlçjâs starptautiskâ bçrnu un jaunieðu îsfilmu<br />

festivâla "Zaïâ Anna” organizatori, kâ arî Nacionâlo<br />

filmu festivâla "Lielais Kristaps” rîkotâji. 9. aprîlî<br />

nodroðinâjâm Lieldienu sarîkojuma norisi AS<br />

"Latvenergo" kolektîvam. 26. maijâ notika SIA "Liels<br />

un mazs” klausâmgrâmatas bçrniem "Pingus Posta<br />

piedzîvojumi” prezentâcija. 26. augustâ notika AS<br />

"Latvijas Gâze” pasâkums bçrniem, atbalstot Latvijas<br />

basketbola izlasi pirms Eiropas èempionâta Spânijâ.<br />

Zoodârza apmeklçtâji varçja iziet marðrutu "Zoodârza<br />

èempioni”, kurâ apciemoja strausus, nîlzirgus,<br />

Japânas dzçrves, leduslâci un Andu kondorus. No<br />

29. oktobra lîdz 4. novembrim atbalstîjâm Ìimenes<br />

nedçïu Rîgâ, ko organizçja "Creo grupa". 30. oktobrî<br />

notika mazumtirdzniecîbas tîkla "Maxima” organizçtâ<br />

Otrâ Latvijas íirbju èempionâta finâls. SIA "Event<br />

House" izvçlçjâs seminâra vietu zoodârzâ.<br />

21. decembrî nodroðinâjâm SIA "Komerccentrs DATI<br />

grupa” organizçtâ pasâkuma norisi.<br />

Atbalstîjâm Latvijas Dabas muzeja rîkoto Putnu<br />

fotokonkursu, Rîgas domes Vides departamenta rîkoto<br />

konkursu "Ceïâ uz labiekârtotu skolu”, Rîgas pilsçtas<br />

lietiðíâs mâkslas konkursu “Daba mums apkârt. Pïava<br />

2” un þurnâla "Spicîte” organizçto konkursu "Bez<br />

kukaiòiem nevar”.<br />

Zoodârza teritorijâ notika arî þurnâla "Pastaiga.ru”<br />

septembra numura fotosesijas "Mûsu brâïi un mâsas”<br />

veidoðana.<br />

Pateicoties Ventspils pilsçtas domes atbalstam,<br />

veiksmîgi noritçja pavasarî Latvijas piekrastç izskaloto<br />

roòu mazuïu izbaroðana un rehabilitâcija. Tâ rezultâtâ,<br />

pateicoties arî Krasta apsardzes kapteiòa Ojâra<br />

Gerkes atsaucîbai, jûrâ tika izlaisti trîs zoodârzâ<br />

izaudzçtie pelçkie ronçni.<br />

Tropu mçnesis.<br />

The Month of Tropics.<br />

Muitas konfiscçto suvenîru ekspozîcija Tropu mâjâ, izveidota ar Dabas<br />

aizsardzîbas pârvaldes atbalstu.<br />

The CITES exhibit at Tropical House, organized in cooperation with Nature<br />

Protection Board.<br />

Foto: Mâris Lielkalns<br />

Foto: Mâris Lielkalns<br />

VIDES IZGLÎTÎBAS AKTIVITÂTES ÂRPUS ZOODÂRZA<br />

Ar pieradinâto dzîvnieku grupu viesojâmies 72<br />

auditorijâs skolâs, pirmskolas iestâdçs un izglîtojoðos<br />

pasâkumos. Jau par tradîciju kïuvusi Rîgas zoodârza<br />

dalîba izstâdç "Balttour" Íîpsalas izstâþu centrâ Rîgas<br />

stendâ. Sadarbîbâ ar SIA "Domino MCG” no 22. marta<br />

lîdz 16. aprîlim nodroðinâjâm trîs izglîtojoðas izstâdes,<br />

lekcijas un konkursus par putniem Ventspilî, Liepâjâ un<br />

Jelgavâ.<br />

Piedalîjâmies arî Vçstures un kuìniecîbas muzeja<br />

aktivitâtçs Muzeju nakts ietvaros un folkloras festivâlâ<br />

Muitas konfiscçto suvenîru ekspozîcijas atklâðana.<br />

Juris Strazdiòð (VID Rîgas muitas reìionâlâs iestâdes Muitas noteikumu<br />

pârkâpumu novçrðanas daïa).<br />

The opening of the CITES exhibit.<br />

Foto: Mâris Lielkalns<br />

15


“Baltijas Saule 2007”.<br />

Rîgas zoodârza izglîtîbas darba pieredzi<br />

prezentçjâm arî seminâros un lekcijâs ârpus zoodârza,<br />

t.sk. VITILA rîkotajos seminâros.<br />

Foto: Mâris Lielkalns<br />

Foto: Daiga Leimane<br />

Foto: Mâris Lielkalns<br />

Foto: Mâris Lielkalns<br />

Otrâ Latvijas Íirbju èempionâta finâls zoodârzâ. Pasâkumu atklâj veikalu tîkla<br />

"Maxima" pârstâvis Ivars Andiòð.<br />

The final of the Second Pumpkin Championship of Latvia, welcomed by Ivars<br />

Andiòð, Maxima.<br />

Izstâdç "Balttour 2007".<br />

At the International Travel Trade Fair Balttour 2007.<br />

Lekcija par putniem SIA "Domino MCG" rîkotajâ pasâkumâ.<br />

A lecture on birds at SIA Domino MCG event.<br />

SADARBÎBA AR PLAÐSAZIÒAS LÎDZEKÏIEM<br />

Zoodârza apmeklçtîba un vides izglîtîbas iespçjas<br />

atkarîgas no publicitâtes, tâpçc darbam ar þurnâlistiem<br />

un plaðsaziòas lîdzekïiem ikdienâ veltîjâm daudz laika<br />

un uzmanîbas.<br />

2007. gadâ uz vairâk kâ 150 plaðsaziòas lîdzekïu<br />

adresçm nosûtîjâm vairâk nekâ 30 preses relîþu un ap<br />

500 fotoattçlu. Katram pasâkumam vai preses<br />

konferencei gatavojâm informâcijas kopsavilkumus, tâ<br />

atvieglojot þurnâlistiem darbu un cenðoties panâkt<br />

precîzu notikumu izklâstu publikâcijâs un raidîjumu<br />

siþetos. Televîzijas ziòu dienestiem regulâri<br />

piedâvâjâm kvalitatîvus un aktuâlus videomateriâlus.<br />

Joprojâm turpinâm sadarbîbu ar ilggadîgiem<br />

partneriem. Zooloìiskâ dârza atbalsta biedrîbas<br />

priekðsçdçtâjs Ingmârs Lîdaka jau 15 gadus vada<br />

Latvijas Televîzijas raidîjumu "Dabas grâmata”.<br />

Turpinâjâs sadarbîba arî ar TV3 raidîjuma “Bçrnu rîts”<br />

producentu grupu. Ðogad uzsâkta sadarbîba ar<br />

raidîjumu “Ðâvçjguríis”. Andrejs Briòìis veidoja siþetus<br />

Latvijas Televîzijas raidîjumam "Kas te Es te”. Mâris<br />

Lielkalns gatavoja tçmas TV5 “Mans mîïais draugs”.<br />

No 29. oktobra lîdz 2. novembrim piedalîjâmies LNT<br />

raidîjuma “Degpunkts” akcijâ.<br />

Regulâra sadarbîba turpinâs ar vairâkiem preses<br />

izdevumiem. Daiga Leimane gatavoja ikmçneða<br />

publikâcijas þurnâlâ "Zîlîte”, kâ arî publicçja rakstu<br />

þurnâlâ "MMD” par ziloòu vçsturi "Ziloòu "zvaigznâjs”<br />

zoodârzâ", kâ arî reportâþu "Kâ mçs gaidîjâm un<br />

sagaidîjâm þirafes" ar zoodârza darbinieku<br />

uzòemtajâm fotogrâfijâm. Mâris Lielkalns sagatavoja<br />

rakstus preses izdevumam "Latvijas Avîze”, þurnâlam<br />

"Avene”, reklâmas laukumus "Praktiskajâ Latvietî”.<br />

Ilgstoða sadarbîba turpinâs ar þurnâlistiem V.<br />

Semjonovu (regulâras publikâcijas "7 ñåêðåòîâ) un V.<br />

Aleksandrovu (þurnâli "Ieva”, "Astes”, "MMD”) un<br />

þurnâla "Vides Vçstis” redaktori A. Toomu.<br />

Ilgus gadus patiesi zoodârza draugi ir Latvijas<br />

Radio raidîjumi “Punktiòð, punktiòð, komatiòð” un<br />

“ Äîìñêàÿ ïëîùàäü” (veidotâja Marina Kostaòecka),<br />

“Zaïais Vilnis” (þurnâliste Anitra Tooma), “Greizie rati”<br />

(Vidvuds Medenis).<br />

Tikai pateicoties þurnâlistu atsaucîbai un<br />

ieinteresçtîbai, sabiedrîba uzzina par Rîgas zoodârza<br />

jaunumiem, par priecîgiem un bçdîgiem notikumiem,<br />

par labvçïiem un atbalstîtâjiem, par rekordiem,<br />

jaunpienâcçjiem un projâm braucçjiem. Tâdçï, sirsnîgi<br />

pateicamies par zoodârza ziòu izplatîðanu ziòu<br />

aìentûrâm "BNS" un "LETA". Paldies bieþâkajiem<br />

viesiem no televîzijâm<br />

“1 Áàëòèéñêèé”<br />

, LTV "Panorâma", LNT<br />

“900 sekundes”, TV3 ziòu dienestam, “Bez tabu” un<br />

“Tautas balss”, TV5, Latvijas Radio, Radio SWH,<br />

“Kristîgais Radio”, preses izdevumiem “Neatkarîgâ Rîta<br />

Avîze Latvijai”, “Diena”, “Latvijas Avîze”, “Mâjas viesis”,<br />

“Rîgas Balss”, “Vakara ziòas”, “Mûsmâjas”, “ Âåñòè<br />

ñåãîäíÿ”, “ Òåëåãðàô ”, “ ×àñ”, “ Ñóááîòà”, u.c.<br />

Zoodârza publicitâti nodroðinâjâm arî tieðâs reklâmas<br />

16


veidâ. 2007. gadâ sagatavoti 15 reklâmas maketi<br />

"1188 tâlruòu katalogos", Kurzemes tûrisma<br />

asociâcijas un Kalvenes pagasta bukletos, laikrakstâ<br />

“ Òåëåãðàô”, þurnâlos "Riga Guide" un "Riga This<br />

Week", karðu izdevniecîbas "Jâòa sçta" izdotajâ Rîgas<br />

rajona ceïu kartç. Uzsâkts darbs arî pie jaunas<br />

zoodârza mâjas lapas izveides sadarbîbâ ar SIA<br />

"Eironets".<br />

INFORMATÎVAIS UN IZGLÎTOJOÐAIS NOFORMÇJUMS<br />

2007. gadâ turpinâjâm zoodârza informatîvo<br />

noformçðanu. Atjaunojâm un nomainîjâm 188 sugu<br />

nosaukumu plâksnîtes gan iekðtelpu ekspozîcijâm, gan<br />

âra aplokiem. Lai nodroðinâtu informâcijas pieejamîbu,<br />

sâkâm sugu plâksnîtes papildinât ar nosaukumiem arî<br />

krievu valodâ. Atjaunojâm un izvietojâm 12 A3 formâta<br />

foto stendu sçriju “Iepazîsties!”. Lai nodroðinâtu<br />

pasâkumu informatîvo noformçjumu, izgatavojâm un<br />

izvietojâm 132 aktuâlâs informâcijas stendus A3<br />

formâtâ. Sagatavojâm un izvietojâm 96 jaunumu un<br />

citas informatîvâs plâksnîtes (vçlamâs apmeklçtâju<br />

uzvedîbas veicinâðanai) un 19 izglîtojoðus stendus A3<br />

formâtâ, kâ arî atjaunojâm un nomainîjâm novecojuðos.<br />

Uzstâdîjâm informâcijas stendus arî pie piecâm<br />

smçíçðanas vietâm un pie divâm velosipçdu<br />

novietnçm. Izstrâdâjâm logotipu maketus zoodârza<br />

darbinieku darba formâm.<br />

Liels darbs ieguldîts tipogrâfisko iespieddarbu<br />

maketu sagatavoðanâ. Latvijas vides aizsardzîbas<br />

fonda atbalstîtâ projekta “Informatîvo sugu plâksnîðu<br />

nomaiòa Rîgas zooloìiskajâ dârzâ” ietvaros<br />

izgatavojâm 42 jaunâ dizaina sugu plâksnîtes âra<br />

aplokiem. Atbilstoði sezonai divas reizes veicâm<br />

zoodârza plâna maketa izmaiòas; izstrâdâjâm maketus<br />

74 uzrakstiem zoodârza jaunâs Barîbas virtuves<br />

noformçjumam; uzstâdîjâm stendu ar barîbas automâtu<br />

pie Lauku sçtas. Veicâm izmaiòas maketâ un<br />

atjaunojâm interaktîvo stendu “Atrodi darbarîku”.<br />

Izstrâdâjâm un izvietojâm trîs stendus sçrijai<br />

“Vçsturiskâs vietas Zooloìiskajâ dârzâ”, trîs stendus<br />

“Iekðçjie kârtîbas noteikumi!” un septiòus stendus<br />

“Ieejas biïeðu cenas”, pârvietojamo stendu “Rîgas<br />

zoodârzam - 95”, stendu "Bruòrupuèi un spçkavîrs”,<br />

28 daþâdus uzrakstus un stendus Þirafu mâjas<br />

noformçjumam; sagatavojâm kartes, bukleta un tenta<br />

maketus ârpilsçtas bâzei "Cîruïi", veidoti maketi arî<br />

ielûgumiem un apsveikuma kartiòâm.<br />

Zoodârza 95. gadu jubilejas pasâkumam<br />

sagatavojâm zoodârza 1930.-1940. gadu vçsturei<br />

veltîtu PPT prezentâciju.<br />

Vilku diena.<br />

The Wolves Day.<br />

Foto: Mâris Lielkalns<br />

Foto: Mâris Lielkalns<br />

Foto: Mâris Lielkalns<br />

ZOODÂRZA DATU BÂZE<br />

Lai veiktu iepriekðminçto, ïoti svarîgs ir it kâ<br />

neredzamais, bet nepârtrauktais darbs, vâcot,<br />

sistematizçjot, analizçjot un pilnveidojot zoodârza<br />

videotçkas, fotoarhîva, informatîvo un vçsturisko datu<br />

bâzi. Sagatavojâm èetras sienas avîzes, uzsâkâm<br />

darbu pie Ekoloìijas laboratorijas vçstures<br />

apkopojuma, turpinâjâm izstrâdât zoodârza<br />

vçsturiskâs ekspozîcijas koncepciju, regulâri<br />

sistematizçjâm publikâcijas un ziòas par zoodârzu<br />

plaðsaziòas lîdzekïos.<br />

Barîbas automâts un jaunâ apmeklçtâju taka Lauku sçtâ.<br />

Feed machine and the new visitor path at the Children Zoo.<br />

Foto: Elîna Gulbe<br />

17


BIOLOÌISKÂS DAUDZVEIDÎBAS SAGLABÂÐANA<br />

Foto: Laura Dzçrve<br />

Foto: Laura Dzçrve<br />

Lîga Matsone<br />

ornitologs<br />

Projekta vadîtâjs Dr.biol. Uìis Bergmanis (Teièu dabas rezervâts) ar mazo<br />

çrgïu mazuli Vâcijâ.<br />

Project coordinator Uìis Bergmanis (Teièi Nature Reserve), with Lesser<br />

spotted eagle young in Germany.<br />

Latvijas mazo çrgïu mazuïi Berlînes lidostâ. Uìis Bergmanis kopâ ar Vâcijas<br />

Savvaïas dzîvnieku aizsardzîbas fonda izpilddirektoru H. fon Minhauzenu un<br />

projekta koordinatoru Vâcijâ Prof. Dr. B.-U. Meiburgu.<br />

Latvian Lesser spotted eagle young in Berlin Airport. H. von Munchausen,<br />

executive director of German Wildlife Foundation, U. Bergmanis, project<br />

coordinator in Latvia, and B.-U. Meyburg, project coordinator in Germany.<br />

2007. gadâ Teièu dabas rezervâts sadarbîbâ ar Rîgas<br />

zoodârzu uzsâka projektu “Mazâ çrgïa ligzdoðanas<br />

sekmju palielinâðana, izmantojot kainisma<br />

fenomenu” . Projekta mçríis ir papildinât Vâcijas mazo<br />

çrgïu Aquila pomarina populâciju ar Latvijas mazo çrgïu<br />

câïiem, kas izðíîluðies inkubatorâ no otrajâm dabiskajâs<br />

ligzdâs izdçtajâm olâm un ievietoti mazo çrgïu ligzdâs<br />

Vâcijâ. Projektu finansç Vâcijas Savvaïas dzîvnieku<br />

aizsardzîbas fonds.<br />

Zinâms, ka vairâkumâ ligzdoðanas gadîjumu mazais<br />

çrglis izdçj divas olas. Tomçr no abiem mazuïiem<br />

izdzîvo tikai vecâkais - Aquila ìints çrgïiem raksturîga<br />

uzvedîbas forma - kainisms, kad vecâkais çrglçns<br />

dzîvîbas pirmajâ nedçïâ instinktîvi noknâbj jaunâko.<br />

Mazo çrgïu Latvijas populâcijai (ap 3000-5000 pâru)<br />

otrâs olas zaudçjums dçjumos paðlaik bûtisku kaitçjumu<br />

nerada, tâpçc iespçjams saglabât dzîvîbu jaunâkajam<br />

çrglçnam, pârvietojot to uz citu sugas areâla daïu,<br />

cerîbâ tâdçjâdi papildinât Vâcijas mazo çrgïu populâciju,<br />

kurâ ir tikai ap 112 pâriem.<br />

Gatavoðanâs dalîbai projektâ zoodârzâ sâkâs jau<br />

2007. gada sâkumâ, iepriekð pârdomâjot, uzskicçjot un<br />

izgatavojot piemçrotas "ligzdas" çrglçnu audzçðanai<br />

zoodârza apstâkïos. Tâ kâ projekts paredz mâkslîgi<br />

audzçtu çrglçnu pârvietoðanu uz savvaïas ligzdâm,<br />

uzskatîjâm, ka bûtiski zoodârzâ tiem radît tâdus<br />

apstâkïus, lai to kontakts ar cilvçkiem bûtu pçc iespçjas<br />

mazâks. Lai nenotiktu çrglçnu imprintçðanâs uz cilvçku,<br />

tika izvçlçta putnu mazuïu audzçðanas metode,<br />

izmantojot aizsegu un attiecîgâs sugas pieauguða putna<br />

galvas imitâciju jeb “lelli”. Svarîgs apsvçrums ir arî<br />

atskaòot tiem attiecîgajai sugai raksturîgo balsi. Ðim<br />

nolûkam zoodârza filiâlç "Cîruïi" diktofonâ tika ierakstîta<br />

pieauguða mazo çrgïu tçviòa balss.<br />

2007. gada 25. jûnijâ uz zoodârzu tika atvesti trîs<br />

mazo çrgïu mazuïi - divi 15 dienas veci un viens 13<br />

dienas vecs. Çrglçni bija izðíîluðies inkubatorâ un<br />

pirmâs divas dzîvîbas nedçïas pavadîjuði projekta<br />

vadîtâja Uìa Bergmaòa aprûpç, speciâli çrglçnu<br />

audzçðanai pielâgotâ darbistabâ. Katrs çrglçns, lai tos<br />

nesajauktu, bija nosaukts tâs vietas vârdâ, kur bija<br />

atradusies tâ ligzda - Rozenieks, Paurukalns un<br />

Trîzelnieks.<br />

Jau no pirmâs dienas zoodârzâ çrglçni tika baroti ar<br />

mazâ çrgïa "lelles" palîdzîbu, lîdztekus atskaòojot<br />

CONSERVATION OF BIODIVERSITY<br />

In 2007 Riga Zoo participated in the project of reinforcing the Lesser spotted eagle Aquila pomarina population in Germany. The project<br />

was conducted based on cainism phenomenon. Cainism, or fratricide, is a survival adaptation characteristic to Aquila eagle species - the<br />

eldest chick kills the younger one if a rich food source is not available. However, it takes place only within the first weeks in eaglets' life. So<br />

if the second (younger) chick is removed from the nest and hand-raised during the first weeks, later it could be placed in the parents' (or<br />

foster parents') nest and raised without being subjected to cainism.<br />

In 2007, three second Lesser spotted eagle eggs were removed from the nests in Latvia, artificially incubated, and the chicks were handraised<br />

at Teièi Nature Reserve. On 25 June, at the age of 13-15 days, eaglets were brought to the zoo, where they were hand-raised using<br />

puppet to prevent chicks' imprinting to people. On 3 July, at the age of ca. 3 weeks, the eaglets were transported to Germany to be added<br />

in wild eagle nests.<br />

According to the project coordinator in Latvia, Uìis Bergmanis (Teièi Nature Reserve), all three young fledged from their foster-parent<br />

nests successfully and started their migration route to Africa. One of them reached the wintering site in Africa.<br />

The project is funded by German Wildlife Foundation (Deutsche Wildtier Stiftung) and is planned for five years.<br />

18


pieauguðâ putna balss ierakstu, uz kuru tie aktîvi<br />

reaìçja gan pirms baroðanas, gan baroðanas laikâ.<br />

Pirms katras baroðanas tika izmçrîta gaisa<br />

temperatûra "ligzdâs". Apsildi un apgaismojumu<br />

nodroðinâja dienas gaismas spuldzes. "Ligzdâs" ik<br />

dienas tika likti svaigi egïu un bçrzu zari ar lapâm.<br />

Çrglçniem dienâ izbarojamo peïu daudzums tika<br />

sastâdîts, òemot vçrâ Lîgas Matsones veiktos mazo<br />

çrgïu câïa uzvedîbas novçrojumus ligzdâ Kujas dabas<br />

parkâ 2006. gadâ. Peles pirms izbaroðanas tika<br />

sadalîtas nelielos gabaliòos, kurus barotâjs paòçma ar<br />

pinceti caur “lelles” knâbi un piedâvâja çrglçniem<br />

("baroðana no knâbja knâbî"). Jaunâkais çrglçns<br />

Rozenieks 16 dienu vecumâ "lelli" sâka uzlûkot ar<br />

zinâmâm aizdomâm, ðíiet, aptvçra, ka tiek kaut kâdâ<br />

veidâ mânîts. Pçc trijâm dienâm tas pilnîbâ atteicâs<br />

òemt barîbu no "lelles", tâdçï gaïu likâm tam priekðâ uz<br />

ligzdas malas. Vecâkie çrglçni "lelli" pieòçma pilnîbâ,<br />

lai gan pirmajâ dienâ no tâs pat nobijâs un mçìinâja tai<br />

uzbrukt knâbjot.<br />

Sâkot ar 14 dienu vecumu jaunâkajam câlim un 16<br />

dienu vecumu vecâkajiem câïiem papildus peles gaïas<br />

un kaulu gabaliòiem tika doti arî nelieli peles âdas<br />

gabaliòi ar akotmatiem. Lai câlîðiem veidotos stipra<br />

kaulu sistçma, gaïas gabaliòi tika apkaisîti ar<br />

sasmalcinâtu austerkaïíi. Çrglçni tika baroti piecas<br />

reizes dienâ ar 3-4 stundu pârtraukumu starp<br />

baroðanas reizçm. Katru rîtu çrglçni tika nosvçrti uz<br />

elektroniskajiem svariem, lai sekotu to svara<br />

pieaugumam dienâ un noteiktu, cik barîbas çrglçnam<br />

jâizbaro konkrçtajâ dienâ. Jaunâkais çrglçns<br />

Rozenieks ik dienas pieòçmâs vidçji par 47 g, vecâkie<br />

çrglçni Paurukalns un Trîzelnieks - attiecîgi par 60 g un<br />

58 g. No ieraðanâs brîþa Rîgas zoodârzâ 25. jûnijâ lîdz<br />

aizveðanas dienai uz Vâciju 3. jûlijâ Rozenieks<br />

pieòçmâs svarâ par 376 g, Paurukalns - par 484 g un<br />

Trîzelnieks - par 411 g.<br />

Çrglçnu attîstîbai sekojâm, to salîdzinot ar Rîgas<br />

zoodârzâ 1991. gadâ mâkslîgi audzçtâ mazo çrgïu<br />

mazuïa attîstîbu (Sergeja Èièagova dati), un viss<br />

norisinâjâs atbilstoði mûsu iepriekðçjai pieredzei.<br />

Pirmâs lidspalvu makstis vecâkajiem çrglçniem<br />

sâka dîgt 15 dienu vecumâ. 21 dienas vecumâ<br />

vecâkajiem câïiem sâka parâdîties astes spalvas.<br />

Jaunâkais câlis 19 dienu vecumâ jau sâka mçìinât<br />

celties kâjâs, lai gan pirmie vingrinâjumi noturçties<br />

stâvus bija nedroði un ilga tikai 3-5 sekundes.<br />

Vecâkajam çrglçnam Paurukalnam 22. dienâ sâka<br />

parâdîties pirmâs muguras segspalvu makstis. Dienu<br />

pirms aizceïoðanas uz Vâciju jau visi çrglçni aktîvi<br />

cçlâs kâjâs. Aizbraukðanas dienâ 3. jûlijâ, par prieku<br />

çrglçnu “audþumammâm”, abi vecâkie çrglçni atvçma<br />

pirmâs atrijas. Tâtad çrglçnu attîstîba noritçjusi<br />

sekmîgi!<br />

Pçc Uìa Bergmaòa sniegtajâm ziòâm, visi mûsu<br />

izaudzinâtie çrglçni tika sekmîgi pieòemti Vâcijas mazo<br />

çrgïu audþuìimençs un, veiksmîgi apguvuði<br />

lidotprasmi, uzsâka garo ceïu uz ziemoðanas vietâm.<br />

Diemþçl tikai viens no mûsu çrglçniem sasniedza<br />

ziemoðanas vietu Âfrikâ, pârçjo divu çrglçnu dzîve<br />

aprâvâs migrâcijas pusceïâ. Tas tomçr uzskatâms par<br />

normâlu parâdîbu, jo savvaïas putniem pirmajâ dzîves<br />

gadâ raksturîga augsta mirstîba.<br />

Projektu paredzçts turpinât vçl èetrus gadus.<br />

Çrglçnu audzçðana Rîgas zoodârzâ. Lai çrglçni nepierastu pie cilvçka, to<br />

baroðana tika veikta ar "lelles" palîdzîbu.<br />

Hand-feeding of eaglets at the zoo. In order to prevent imprinting, the puppet<br />

was used.<br />

Foto: Mâris Lielkalns<br />

19


DZÎVNIEKU KOLEKCIJA<br />

Foto: Alex Kantorovich<br />

Guna Vîtola<br />

dzîvnieku kolekcijas vadîtâja<br />

Dzîvnieku kolekcija 31.12.2007.<br />

Animal collection as to 31.12.2007.<br />

Sugu skaits<br />

Species<br />

Bezmugurkaulnieki / 58<br />

Invertebrates<br />

Dzīvnieku skaits<br />

Individuals<br />

Zivis / Fish 74 1107<br />

Abinieki / Amphibians 47 1151<br />

Rāpuļi / Reptiles 66 181<br />

Putni / Birds 90 330<br />

Zīdītāji / Mammals 88 343<br />

Kopā / Total 423 3112<br />

Rîgas zoodârza tapîri Tapa un Tangenss iejûtas savâs jaunajâs mâjâs Kiriat<br />

Motzkin zoodârzâ Izraçlâ.<br />

Tapirs Tapa and Tangenss investigating their new enclosure at Kiriat Motzkin<br />

Zoo, Israel.<br />

Noslçdzot Rîgas zoodârza 95. sezonu, dzîvnieku<br />

kolekcijâ ir 423 sugu 3112 dzîvnieki (neskaitot<br />

bezmugurkaulniekus). Arvien lielâku uzmanîbu<br />

pievçrðam sugâm, kurâm nepiecieðama nebrîves<br />

populâciju uzturçðana - ISB, ESB, EEP un Pasaules<br />

Sarkanajâ grâmatâ iekïauto sugu skaits kolekcijâ ir<br />

palielinâjies (sk. 62-63. lpp.).<br />

2007. gadâ esam saòçmuði 26 jaunas sugas, to<br />

skaitâ melnâs skudras Lasius niger, vairâku sugu zivis,<br />

èetru sugu abiniekus, èetru sugu râpuïus (leopardu<br />

bruòrupuèus Geochelone pardalis, elastîgos<br />

bruòrupuèus Malacochersus tornieri, Filipînu<br />

buruíirzakas Hydrosaurus pustulatus, Madagaskaras<br />

zemes boaèûsku Acrantophis madagascariensis),<br />

putnus (citroncekula kakadu Cacatua sulphurea<br />

citrinocristata, Íînas ûbeles Streptopelia chinensis), kâ<br />

arî zîdîtâjus - Rotðilda þirafes Giraffa camelopardalis<br />

rothschildi un manulus Otocolobus manul.<br />

Tomçr kopçjais sugu skaits dzîvnieku kolekcijâ ir<br />

nedaudz samazinâjies. Piemçram, vairs neturam<br />

lielâkos staltbrieþus - maralus Cervus elaphus sibiricus,<br />

jo pakâpeniski atbrîvojam vietu Ziloòu mâjas<br />

bûvlaukumam. Nobeidzâs daþi ïoti veci dzîvnieki, kas<br />

bija vienîgie savas sugas pârstâvji.<br />

2007. gadâ vairojâs 106 sugu dzîvnieki. Zoodârza<br />

vçsturç pirmo reizi savairojâs takini, sarkankakla zosis<br />

un pelçkâs dzçrves, kâ arî tikai 2007. gadâ atvestie<br />

abinieki - raibâs niedrvardes Hyperolius puncticulatus<br />

un marmora lietusvardes Scaphiophryne marmorata.<br />

2007. gadâ zoodârzs sadarbojâs ar 27 zoodârziem<br />

12 valstîs, kâ arî ar pâris privâtajâm kolekcijâm Latvijâ.<br />

Saòçmâm 67 dzîvniekus, bet uz citâm kolekcijâm<br />

nosûtîjâm 126 dzîvniekus (neskaitot daudzos<br />

bezmugurkaulniekus un zivis). Ïoti tâlu ceïu un tikai<br />

nepilnâs 24 stundâs mçroja lîdzenumu tapîru Tapirus<br />

terrestris pâris. 24. jûlija priekðpusdienâ dzîvniekus<br />

iedzinâm kastçs, plkst. 23.05 kravas lidmaðîna izlidoja<br />

no Rîgas uz Frankfurti, bet 25. jûlijâ plkst 6.00. reiss no<br />

Frakfurtes piezemçjâs Telavivas lidostâ Izraçlâ.<br />

Desmitos no rîta tapîrus jau izlaida ârâ jaunajâs mâjâs -<br />

Kiriat Motzkin zoodârzâ.<br />

ANIMAL COLLECTION<br />

Riga Zoo ended its 95th season with 423 species and 3112 specimens in collection. Although the total number of species and specimens<br />

decreased slightly due to death of several very old specimens, the single representatives of their species, and the outplacement of the<br />

animals from future construction site of Asian elephants' exhibit, the share of endangered ESB and EEP species in collection of Riga Zoo<br />

increased (see pp. 62-63).<br />

In 2007 the specimens of 26 new species were received e.g. Black ants Lasius niger, several species of fish, four species of amphibians<br />

(Kaiser's spotted newt Neurergus kaiseri, Reed frog Hyperolius puncticulatus, Spotted running frog Kassina maculata, and Marbled rain frog<br />

Scaphiophryne marmorata), four species of reptiles (Southern leopard tortoises Geochelone pardalis, Pancake tortoises Malacochersus<br />

tornieri, Philippine sail-fined lizards Hydrosaurus pustulatus, and Madagascar ground boa Acrantophis madagascariensis), birds (Citroncrested<br />

cockatoos Cacatua sulphurea citrinocristata, Spotted doves Streptopelia chinensis), mammals (Baringo giraffes Giraffa<br />

camelopardalis rothschildi and Pallas' cats Otocolobus manul).<br />

106 species of animals bred in 2007. For the first time in history of Riga Zoo Mishmi takins Budorcas taxicolor, Common cranes Grus<br />

grus, Red breasted geese Branta ruficollis and two new species of amphibians ( Hyperolius puncticulatus and Scaphiophryne marmorata)<br />

produced offspring.<br />

The cooperation with 27 zoos from 12 countries took place in 2007. Riga Zoo received 67 and sent 126 specimens (the count did not include<br />

numerous acquisitions and outplacements of fish and invertebrates). The most efficient transfer was the transport of two Lowland tapirs Tapirus<br />

terrestris - the distance from Riga Zoo (Latvia) to Kiriat Motzkin Zoo (Israel) was covered in less than 24 hours (including capturing, transporting<br />

to/from airports and release).<br />

20


BEZMUGURKAULNIEKI<br />

SAUSZEMES BEZMUGURKAULNIEKI<br />

Insektârija kolekcijâ ir daþâdi sauszemes posmkâji,<br />

to skaitâ skorpioni, putnuzirnekïi, zarkukaiòi, vaboles,<br />

tûkstoðkâji u.c. 2007. gadâ ekspozîcijâ veiksmîgi<br />

atjaunojâm divas iepriekðçjos gados zaudçtas sugas.<br />

Ðogad arî pârskatîjâm kolekciju un atteicâmies no<br />

daþâm mazâk interesantâm sugâm, bet 2008. gadâ<br />

plânojam kolekciju papildinât ar vairâkâm jaunâm.<br />

Jûnijâ mûsu kolekcijâ atgriezâs lapgrieþskudras<br />

Atta cephalotes. Pirms tam pârtraukumu darbâ<br />

izmantojâm formikârija uzlaboðanai, atrisinot tâ<br />

ekspluatâcijas gaitâ raduðâs problçmas.<br />

Atsâkâm eksponçt arî alu circeòus Phaeophilacris<br />

bredoides, jo 2006. gadâ no Amsterdamas kolçìiem<br />

saòemtâ jaunâ populâcija ïoti labi savairojâs.<br />

2006. gadâ no kolçìiem Nîderlandç un Anglijâ<br />

saòçmâm milzu zarkukaiòu Phobaeticus serratipes<br />

olas no divâm daþâdâm populâcijâm. Tâpat kâ notika<br />

mûsu lîdzðinçjâ populâcijâ un daudzâs citâs<br />

kolekcijâs, arî no ðîm olâm izðíîlâs tikai mâtîtes, kas<br />

turpmâk normâli dzîvo un vairojas partenoìençtiski -<br />

izveidojas stabila partenoìençtiska populâcija. Tâ<br />

mums neizdevâs atjaunot pilnvçrtîgu populâciju, kurâ<br />

bûtu arî tçviòi, tomçr ðo zarkukaiòu milzîgâs mâtîtes<br />

visu gadu lieliski "kalpoja” Tropu mâjas ekspozîcijâ.<br />

Turpinâm piedalîties Fregates diþmelnuïu<br />

Polposipus herculeanus EEP. Regulçjot kâpuru<br />

daudzumu, 2007. gadâ uzturçjâm ap 130 vaboïu lielu<br />

populâciju. Pirmâs paaudzes vaboles paðlaik râdâm<br />

ekspozîcijâ Tropu mâjâ, bet otrâs un treðâs paaudzes<br />

vaboles vairojas Insektârija telpâs, un drîz gaidâm<br />

Ilona Roma<br />

Insektârija vadîtâja (sauszemes bezmugurkaulnieki)<br />

Diâna Tîfenberga<br />

Akvârija zoologs (ûdens bezmugurkaulnieki)<br />

Bezmugurkaulnieku kolekcija 2007. gadâ:<br />

58 sugas gada beigâs<br />

Vairojâs 41 suga<br />

Platymeris sp. 'Mombo' - jauna laupîtâjblakðu suga kolekcijâ. Kreisajâ pusç -<br />

jauns, labajâ - pieaudzis kukainis.<br />

Platymeris sp. 'Mombo' - a new assassin bug species in our collection.<br />

Left: larva, right: adult beetle.<br />

Foto: Elîna Gulbe<br />

INVERTEBRATES<br />

At the end of 2007, there are 58 species in Riga Zoo invertebrate collection. 41 species bred in 2007.<br />

In 2007 two species were reestablished in the exhibit at Tropical House. A new colony of Leaf-cutter ants Atta cephalotes arrived in June.<br />

Prior to this, we improved the formicarium and solved the problems that were arisen during the work with the previous A. cephalotes colony.<br />

The second species renewed in exhibit was African cave cricket Phoephidacris bredoides, as the population received from Amsterdam<br />

colleagues in 2006 bred well.<br />

In 2006 we received stick insect Phobaeticus serratipes eggs from two different collections in the Netherlands and UK. Unfortunately we<br />

failed to establish a bisexual population (only females hatched from the eggs), but the gigantic stick insect females served well at the exhibit<br />

in Tropical House.<br />

We continue to maintain the populations of EEP species. Amphibian Department continues to work with Partula snails ( Partula radiolata,<br />

P. tristis and P. varia), and Insectarium continues to work with critically endangered Fregate Island palm beetle Polposipus herculeanus. This<br />

year we did not breed the species intensively, but controlled the number of larvae, maintaining ca. 130 beetles in the population.<br />

In 2007 we received a new assassin bug species, Platymeris sp. 'Mombo' from colleagues from Latgale Zoo, Latvia. This species is<br />

closely related to the other assassin bug species in our collection, P. biguttata, and we plan to exhibit both species in one terrarium.<br />

The experiments with various substrate composition for our flower beetles continued. Following the advice of French colleagues, now we<br />

use a new method of fermentation, as well as add llama faeces to the substrate.<br />

In 2007 we started a new project. We would like to exhibit the Latvian ants to the visitors. Three colonies of Lasius niger (Black ants) were<br />

formed. Currently we are trying to establish a formicarium design for safe keeping of ants. An exhibit of 2-3 native ant colonies would be of<br />

interest for zoo visitors.<br />

Insectarium Department reduced the food insect production this year, stopping the breeding of some insect species readily available from<br />

suppliers ( Gryllus assimilis, Tenebrio molitor). Also, the breeding of fruit flies was taken up by Amphibian Department. We continue to breed<br />

locusts Locusta migratoria and several cockroach species ( Gromphadorrhina portentosa, Shelfordella tartara, Blaptica dubia) in Insect<br />

Quarantine facilities in the Old Elephant House. Insectarium supplied other zoo animal departments with 182.5 kg of live food insects in 2007.<br />

This year we had to move a part of our premises to other facilities. The sanitary and disinfection measures allowed to free our insect<br />

cultures of several pests. At last our collection is free from Phorid flies ( Megaselia scalaris) that previously affected our food insect cultures.<br />

Aquarium Department maintains the exhibit of Marine Aquarium with several soft coral and sea anemone species. Our sea invertebrates<br />

benefited much from installing of an artificial wave system. That improved both their growth and reproduction. During 2007, several new<br />

polyps developed, including those of Litophyton, Discosoma, and Zoanthus.<br />

21


Foto: Ilona Roma<br />

Foto: Sergejs Èièagovs<br />

Foto: Elîna Gulbe<br />

Foto: Sergejs Èièagovs<br />

Lapgrieþskudru ekspozîcijas remonts Tropu mâjâ.<br />

Renovating the Leaf-cutter ants exhibit at the Tropical House.<br />

Lapgrieþskudru Atta cephalotes saime drîz pçc saòemðanas. Ligzdas priekðpusç<br />

redzama skudru karaliene.<br />

A colony of Leaf-cutter ants soon after the arrival. The queen is seen in the foreground.<br />

Viens no Latvijas vietçjâs sugas - melno skudru Lasius niger - mîtnes variantiem.<br />

One of experimental formicarium designs for Black ant, a native ant species.<br />

Melno skudru Lasius niger saime.<br />

Black ant colony.<br />

ceturtâs paaudzes vaboïu izkûòoðanos. Tâpat<br />

Abinieku nodaïa turpina dalîbu partulu EEP, strâdâjot<br />

ar trim ðo gliemeþu sugâm - Partula radiolata, P. tristis<br />

un P. varia.<br />

No Latgales zoodârza kolçìiem saòçmâm jaunu<br />

laupîtâjblakðu sugu Platymeris sp. 'Mombo'. Ðî suga<br />

ir radniecîga mûsu kolekcijai esoðajai sugai Platymeris<br />

biguttata, un plânojam abas sugas eksponçt vienâ<br />

terârijâ.<br />

Turpinâm eksperimentçt ar substrâta sastâvu<br />

roþvabolçm. Pçc Francijas kolçìu padomiem,<br />

izmantojam jaunu substrâta fermentâcijas veidu, kâ<br />

arî pievienojam substrâtam lamu ekskrementus (ðo<br />

dzîvnieku ekskrementos neizdzîvo nematodes).<br />

Pateicoties tam, ka ðogad tika iegâdâts aparâts lapu<br />

sasmalcinâðanai, ievçrojami atvieglots substrâta<br />

sagatavoðanas process.<br />

2007. gadâ uzsâkâm jaunu projektu - vçlamies<br />

pamçìinât parâdît apmeklçtâjiem Latvijas vietçjâs<br />

skudras. Ðim uzdevumam ir vairâkas fâzes, t.sk.<br />

skudru (skudru mâtîðu) meklçðana un ievâkðana<br />

dabâ; sugu noteikðana; skudru uzturçðana nebrîvç.<br />

Katra skudru kolonija jâattîsta no mâtîtes - karalienes;<br />

no vienas apaugïotas mâtîtes galu galâ iegûstam<br />

skudru saimi. Ðogad izveidojâm trîs melno skudru<br />

Lasius niger saimes. Visvairâk darba prasa skudru<br />

mîtòu - ìipða mâjiòu - izveidoðana. Paðlaik meklçjam<br />

mâjiòu izgatavoðanas variantu, kas pilnîbâ novçrstu<br />

skudru izkïûðanu no mîtnçm. Ekspozîcija, kurâ bûtu<br />

parâdîtas 2-4 vietçjo skudru sugu saimes, varçtu bût<br />

ïoti interesanta apmeklçtâjiem.<br />

Pavasarî ekspozîcijai vairojamo kukaiòu kolekciju<br />

pârvietojâm uz pagaidu telpâm zoodârza jaunajâ<br />

barîbas virtuves çkâ, kur strâdâsim, kamçr tiks<br />

pabeigta plânotâ vecâs Insektârija çkas<br />

rekonstrukcija.<br />

Darbinieku trûkuma dçï ðogad bijâm spiesti<br />

samazinât barîbas kukaiòu vairoðanas apjomus. Divu<br />

sugu (circeòu Gryllus assimilis un miltu melnuïu<br />

Tenebrio molitor) vairoðanu pârtraucâm pilnîbâ, jo ðos<br />

kukaiòus zoodârza dzîvnieku barîbai iespçjams iepirkt.<br />

Drozofilu vairoðanu uzòçmâs Abinieku nodaïa. Peru<br />

melnuïus Zophobas morio un circeòus Gryllus<br />

bimaculatus turpinâm vairot nelielâ apjomâ, lai<br />

uzturçtu ðo sugu ekspozîcijas Tropu mâjâ.<br />

Kukaiòu karantînas telpâs vecajâ Ziloòu mâjâ<br />

turpinâm vairot siseòus Locusta migratoria un daþu<br />

sugu prusakus ( Gromphadorrhina portentosa,<br />

Shelfordella tartara, Blaptica dubia). 2007. gadâ<br />

zoodârza dzîvnieku baroðanai izsniedzâm 182,5 kg<br />

kukaiòu.<br />

Kukaiòu audzçtavu pârvietoðanas gaitâ (no barîbas<br />

kukaiòu pagraba uz telpâm Ziloòu mâjâ un no vecâs<br />

Insektârija çkas uz pagaidu telpâm), stingri ievçrojot<br />

sanitârâs prasîbas un veicot inventâra un dzîvnieku<br />

sanitâro apstrâdi, izdevâs atbrîvoties no vairâkiem<br />

kukaiòu kaitçkïiem. Mûs îpaði iepriecina, ka izdevâs<br />

atbrîvoties no muðiòâm Megaselia scalaris (Phoridae),<br />

kas traucçja normâlu kukaiòu vairoðanu gandrîz<br />

desmit gadus, ir ïoti grûti apkarojamas un diemþçl<br />

pçdçjos gados izplatîjuðâs daudzu zoodârzu kukaiòu<br />

audzçtavâs.<br />

Entomologs Aleksandrs Napolovs un Ilona Roma<br />

oktobrî piedalîjâs seminârâ par bezmugurkaulnieku<br />

22


turçðanu zoodârzu kolekcijâs Maskavâ, kur lasîja<br />

ziòojumu par lapkoku praulgrauþa Osmoderma<br />

eremita populâcijas izpçtes programmu Latvijâ<br />

2006. gadâ un par citiem kukaiòu sugu saglabâðanas<br />

jautâjumiem.<br />

ÛDENS BEZMUGURKAULNIEKI<br />

Jûras akvâriju ar daþâdiem ûdens<br />

bezmugurkaulniekiem uztur Akvârija nodaïa. Pçdçjos<br />

gados jûras akvârija aktînijas un mîkstie koraïïi ir<br />

ievçrojami sakuplojuði, pateicoties mâkslîgo viïòu<br />

sistçmas izmantoðanai.<br />

Mâkslîgo viïòu iekârta ir divu sûkòu sistçma, kuri<br />

katrs novietoti savâ akvârija galâ (tie ir nomaskçti un<br />

apmeklçtâjiem nav redzami). Relejs regulç ðo sûkòu<br />

pârmaiòus ieslçgðanos, un rezultâtâ akvârijâ pastâvîgi<br />

notiek ûdens kustîba te vienâ, te otrâ virzienâ. Lîdz<br />

ðim ûdens plûsma barîbu aiznesa vienâ virzienâ, un tâ<br />

âtri nonâca filtros, bet mâkslîgo viïòu sistçma<br />

nodroðina barîbas daïiòu izkliedçðanos akvârijâ. Tâ kâ<br />

koraïïi nevar pârvietoties un barîbu íer pasîvi, tiem<br />

tagad tiek daudz vairâk barîbas.<br />

Jûras akvârija iemîtnieki arî sâkuði labâk vairoties.<br />

Attîstîjuðies vairâki jauni koraïïi Litophyton. Sâcis augt<br />

arî jauns Sarcophyton, kas attîstîjies no gabaliòa, kas<br />

atdalîjies no lielâ koraïïa cepurîtes.<br />

Vairojas arî aktînijas - no lielajâm Zoanthus un<br />

Discosoma kolonijâm atdalîjuðies atseviðíi polipi, kas<br />

veidos jaunas kolonijas.<br />

Aktînija Entamacea quadricolor ar tâs iemîtnieku - klauna aktînijzivi<br />

Amphiprion ocellaris.<br />

Bladertipped anemone, a host to Clown anemonefish.<br />

Tîrîtâjgarnele Lysmata amboinensis.<br />

Hawaiian cleaner shrimp.<br />

Foto: Sergejs Èièagovs<br />

Foto: Sergejs Èièagovs<br />

Foto: Elîna Gulbe<br />

Aktîniju Zoanthus sp. kolonija.<br />

An Mat anemone colony.<br />

No kolonijas atdalîjuðies Zoanthus sp. polipi, kas veidos jaunu koloniju.<br />

New Zoanthus sp. polyps.<br />

Foto: Elîna Gulbe<br />

Foto: Elîna Gulbe<br />

Mîksto koraïïu Pinnigorgia sp. zariòi tuvplânâ.<br />

Soft coral Pinnigorgia sp. in close-up.<br />

Mîksto koraïïu Coelogorgia sp. zariòi tuvplânâ.<br />

Gorgonian in close-up.<br />

Foto: Elîna Gulbe<br />

23


ZIVIS<br />

Foto: Elîna Gulbe Foto: Mâris Lielkalns<br />

Diâna Tîfenberga<br />

Akvârija zoologs<br />

Zivju kolekcija 2007. gadâ:<br />

74 sugas gada beigâs<br />

13 sugas vairojâs<br />

Iegûti 785 mazuïi<br />

Svîtrainâs lîdaciòas Aplocheilus lineatus.<br />

Striped brighteyes.<br />

Svîtraino lîdaciòu Aplocheilus lineatus mazulis (tuvplânâ).<br />

Striped brighteye young (in close-up).<br />

2007. gadâ Akvârija zivju ekspozîcijâ iekïâvâm<br />

vairâkas jaunas sugas.<br />

Ekspozîcijâ tagad redzamas leopardu balonzivis<br />

Tetraodon schoutedeni. Tâs pieder Âfrikas zivîm,<br />

dzimtene - Kongo baseins. Balonzivju nosaukums<br />

ðîm zivtiòâm dots tâpçc, ka stresa situâcijâs tâs<br />

uzpûðas kâ baloni.<br />

Tâpat ekspozîcijâ tagad iekïautas arî marmora<br />

bocijas Botia lohachata - Pakistânas suga. Bocijas ir<br />

labi eksponçjamas, jo ir ïoti aktîvas. Tâs arî nav<br />

agresîvas un labi sadzîvo ar citâm zivîm. Râdâm tâs<br />

vienâ akvârijâ kopâ ar vçl vienu jaunu un arî ïoti<br />

kustîgu zivju sugu - Siâmas aïìubarbi Crossocheilus<br />

siamensis - un Madagaskaras bedocijâm.<br />

Izveidota arî ekspozîcija ar paðreizçjâm "modes<br />

zivîm" - krâðòajâm ziedu cihlîdâm Amphilophus sp.<br />

Ðî kultûrforma izveidota Dienvidâzijâ, sauktas arî par<br />

"karaïu zivîm". Tomçr, cik ðîs zivis ir skaistas, tik viòas<br />

ir "nejaukas" ikdienâ. Tâs ir ïoti aktîvas un akvârijâ<br />

visu nepârtraukti pârrok. Sâkumâ akvâriju sastâdîjâm<br />

ar dabiskajiem augiem, bet tos drîz nâcâs aizstât ar<br />

mâkslîgajiem. Arî tos ziedu cihlîdas centâs apraustît,<br />

bet nekas nesanâca, un tagad ir nomierinâjuðâs.<br />

Mûsu zivis vçl ir jaunas, bet ar laiku uz pieres izaugs<br />

"rags".<br />

Mûsu kolekcijâ ir trîs Starptautiskâs Sarkanâs<br />

grâmatas zivju sugas - Madagaskaras bedocija<br />

Bedotia geayi, sarkanais glosolepis Glossolepis<br />

incisus un Èipokas hromis Melanochromis chipokae.<br />

Visas no tâm mûsu kolekcijâ ir vairojuðâs. Èipokas<br />

hromjiem ðogad izauga 36 jaunâs zivtiòas. Tçviòð<br />

ðîm zivîm ir tumði zils, mâtîte - dzeltena ar melnâm<br />

svîtrâm. Kad zivis vçl nebija pietiekami izpçtîtas,<br />

uzskatîja, ka tâs ir divas daþâdas sugas. Dabâ ðî<br />

suga sastopama Malavi ezerâ Âfrikâ. Èipokas hromji<br />

ir teritoriâlas, agresîvas zivis. Nârstâ ir 10-60 ikri,<br />

inkubâcijas periods - 20 dienas. Ðo zivju mâtîte ikrus<br />

inkubç mutç, un viòa ðajâ laikâ neko neçd.<br />

Starp ðogad vairotajâm zivîm bija arî svîtrainâs<br />

lîdaciòas Aplocheilus lineatus. Ðai sugai raksturîgi,<br />

ka nârstojot tâs ik dienas atliek nelielu skaitu ikru - ap<br />

10. Tâdçï daþâdâ laikâ iznçrstie ikri neðíiïas<br />

vienlaikus, un vecâkie mazuïi mçdz apçst sîkâkos,<br />

vçlâk ðíîluðos. To novçrst nâkas, mazuïus ðíirojot,<br />

bet akvâriju speciâlisti izdomâjuði metodi, kâ panâkt<br />

ikru vienlaicîgu ðíilðanos. Ja pçcnârsta periodâ<br />

akvârijâ ûdens lîmeni pazemina tâ, lai ûdens ikrus<br />

tikai apsegtu un pçc divâm nedçïâm lîmeni atkal<br />

paaugstina, visi mazuïi ðíiïas gandrîz vienlaicîgi,<br />

apmçram divu dienu laikâ, un plçsonîba izpauþas<br />

daudz mazâkâ mçrâ.<br />

FISH<br />

At the end of 2007, there are 74 species in Riga Zoo fish collection. 13 species bred in 2007.<br />

In 2007 several new fish species were included in Aquarium exhibits. Among them were Leopard puffer Tetraodon schoutedeni, Reticulate<br />

loach Botia lohachata, Siamese flying fox Crossocheilus siamensis, Flower horn cichlid Amphilophus sp., etc.<br />

24


Foto: Mâris Lielkalns<br />

Èipokas hromis Melanochromis chipokae - tçviòð.<br />

Male Chipokee mbuna cichlid.<br />

Èipokas hromis Melanochromis chipokae - mâtîtes.<br />

Female Chipokee mbuna cichlids.<br />

Foto: Mâris Lielkalns<br />

Foto: Mâris Lielkalns<br />

Marmora bocija Botia lohachata.<br />

Reticulate loach.<br />

Siâmas aïìubarbe Crossocheilus siamensis.<br />

Siamese flying fox.<br />

Foto: Mâris Lielkalns<br />

Foto: Mâris Lielkalns<br />

Ziedu cihlîda Amphilophus sp.<br />

Flower horn cichlid.<br />

Leopardu balonzivs Tetraodon schoutedeni.<br />

Leopard puffer.<br />

Foto: Mâris Lielkalns<br />

Foto: Elîna Gulbe<br />

Papagaiïcihlîdas Scarus psittacus.<br />

Dûòu lçcçjzivs Periophthalmus argentilineatus.<br />

Common parrotfish.<br />

Mudskipper.<br />

Foto: Elîna Gulbe<br />

25


ABINIEKI<br />

Foto: Elvîra Hrðèenovièa<br />

Ilze Dunce<br />

Abinieku nodaïas vadîtâja<br />

Ginta Jansone<br />

Abinieku nodaïas zoologs<br />

Abinieku kolekcija 2007. gadâ:<br />

47 sugas gada beigâs<br />

15 sugas vairojâs<br />

Iegûti 775 mazuïi<br />

Zoodârza abinieku saime ðogad papildinâjusies gan ar<br />

zoodârzâ izaudzçtiem jauniem dzîvniekiem, gan<br />

daþâm jaunâm sugâm. Paðlaik Abinieku nodaïas<br />

pârziòâ ir 47 daþâdu abinieku sugu pârstâvji, kopumâ<br />

vairâk nekâ 1000 dzîvnieku.<br />

Dziedoðs smilðu krupju Bufo calamita tçviòð.<br />

Vocalizing male Natterjack toad.<br />

VIETÇJIE ABINIEKI<br />

Abinieku nodaïa uztur Latvijas abinieku un râpuïu<br />

ekspozîciju ar visâm vietçjâm sugâm. Ðai kolekcijas<br />

daïai 2007. gads kopumâ bija veiksmîgs. Visu sezonu<br />

ekspozîcijâ mitinâjâs ilggadçjie "paðu” dzîvnieki.<br />

Ekspozîcijas papildinâðanai bija nepiecieðams dabâ<br />

íert vienîgi pïavas íirzakas.<br />

Latvijas Dabas muzejs par 2007. gada dzîvnieku<br />

izvçlçjâs smilðu krupi Bufo calamita. Mûsu smilðu<br />

krupji to novçrtçja atzinîgi un veiksmîgi savairojâs. No<br />

nebrîvç dzimuðajiem un auguðajiem smilðu krupjiem<br />

(2003. gada nârsts) izdevâs iegût trîs nârstus bez<br />

hormonâlâs stimulâcijas. Rezultâtâ pirmo reizi pçdçjo<br />

èetru gadu laikâ izdevâs izaudzçt smilðu krupîðus<br />

(kopâ 45).<br />

Savairojâs arî sarkanvçdera ugunskrupji Bombina<br />

bombina un purva vardes Rana arvalis, kurus<br />

audzçsim ekspozîcijas vajadzîbâm.<br />

Lielu pârsteigumu sagâdâja nejauðîbas dçï kopçjâ<br />

terârijâ iemitinâtâs ezera varþu Rana ridibunda<br />

mâtîtes un zaïo varþu Rana esculenta tçviòð. Pçc<br />

veiksmîga nârsta tagad aug 34 vardîtes. Varbût izaugs<br />

kâda tipiska ezera varde, jo dabâ atrast ðîs vardes<br />

ekspozîcijas vajadzîbâm ir diezgan sareþìîti.<br />

EKSOTISKIE ABINIEKI<br />

Eksotisko abinieku sugu klâsts papildinâjâs ar<br />

èetrâm jaunâm sugâm - marmora lietusvardçm<br />

Scaphiophryne marmorata, raibajâm niedrvardçm<br />

Hyperolius puncticulatus,<br />

plankumainajâm<br />

AMPHIBIANS<br />

At the end of 2007, there are 47 species in Riga Zoo amphibian collection. 15 species bred in 2007.<br />

Amphibian Department maintains Latvian Amphibian and Reptile Exhibit that holds all 13 native amphibian species. This year was<br />

successful for our native amphibians, especially for Natterjack toad Bufo calamita, the animal of the year of 2007, as was designated by<br />

Nature History Museum of Latvia. Our toads (CB 2003) produced three spawns without hormonal stimulation. As a result we managed to<br />

raise up 45 young. European fire-bellied toads Bombina bombina and Moor frogs Rana arvalis bred successfully as well.<br />

A Marsh frog Rana ridibunda female and a Green frog R. esculenta male brought us a surprise. Being kept in one terrarium, they<br />

spawned successfully, producing 34 young.<br />

This year four new species were added to our exotic amphibian collection - Marbled rain frog Scaphiophryne marmorata, Reed frog<br />

Hyperolius puncticulatus, Spotted running frog Kassina maculata, and Kaiser's spotted newt Neurergus kaiseri. Three of these species<br />

already produced young this year.<br />

The prolificacy of Hyperolius puncticulatus was a surprise for us. We received 10 specimens in spring, and a spawning followed soon.<br />

Towards the end of the year young frogs started to spawn themselves, so now we have already the second generation of this species.<br />

Neurergus kaiseri is one of most beautiful species of newts, as well as one of the most threatened. The species is found only in a small<br />

territory in the wild, in Iran, and is designated as critically endangered in IUCN Red Data List. Amphibian specialists consider the creating<br />

of captive populations as an important tool to save this species from extinction. Towards the end of the year our four Kaiser's spotted<br />

newts started to spawn. Almost 100 larvae are developing now.<br />

Scaphiophryne marmorata reproduced as well - the number of specimens changed from three at the beginning of the year to 55 at the<br />

end, due to two successful spawns. Yet, not so successful was our trial to exhibit the species in Tropical House. 20 frogs kept in exhibition<br />

tank are hiding so smart that they are rarely seen. So our department's current task is to find a design of exhibit that could allow to exhibit<br />

visibly those beautiful animals.<br />

After eight years of unsuccessful effort, in 2006 we finally raised offspring of Red-eyed tree frogs Agalychnis callydrias. This year we<br />

continued to improve the keeping conditions for adults as well as work out the best tadpole rearing methods. As a result, almost a hundred<br />

of young are growing up now.<br />

Golfodulcean poison dart frogs Phyllobates vittatus brought a pleasant surprise to the most observant visitors at Tropical House. These<br />

amphibians started to breed within their exhibit, and not so rare sight was a male frog carrying up to nine tadpoles on its back, a characteristic<br />

breeding biology trait of Dendrobatid frogs.<br />

26


âpotâjvardçm Kassina maculata un Zagrosas<br />

tritoniem Neurergus kaiseri. Visas ðîs sugas pagaidâm<br />

ir maz pârstâvçtas zoodârzu kolekcijâs, tâdçï îpaði<br />

patîkami, ka trijâm no tâm jau izdevies izaudzçt<br />

pçcnâcçjus un tâdçjâdi likt pamatu stabilâm,<br />

dzîvotspçjîgâm nebrîves populâcijâm.<br />

Visvairâk mûs pârsteidza raibâs niedrvardes -<br />

pavasarî saòçmâm 10 îpatòus, kuri pçc neilga laika<br />

nonârstoja. Mazuïi izauga pârsteidzoði âtri, un jau<br />

gada beigâs ieguvâm otrâs paaudzes pçcnâcçjus! Tas<br />

ïauj cerçt, ka jau tuvâkajâ laikâ mazâs, bet ïoti koðâs<br />

un pievilcîgâs vardîtes papildinâs Tropu mâjas<br />

ekspozîciju.<br />

Savukârt Zagrosas tritonu uzskata par vienu no<br />

visskaistâkajiem tritoniem pasaulç. Diemþçl savvaïâ<br />

ðie abinieki sastopami tikai niecîgâ teritorijâ Irânâ,<br />

suga iekïauta Pasaules Sarkanajâ grâmatâ kâ kritiski<br />

apdraudçta. Vairâki abinieku speciâlisti uzskata, ka ðîs<br />

sugas saglabâðanai nepiecieðams izveidot nebrîves<br />

populâcijas - gadîjumam, ja vienîgâ nelielâ savvaïas<br />

populâcija aizietu bojâ. Var teikt, ka Rîgâ ðis darbs<br />

uzsâkts sekmîgi - gada beigâs mûsu èetri tritoni sâka<br />

nârstot, un patlaban izðíîluðos kâpuru skaits jau<br />

tuvojas simtam. Arî ðos dzîvniekus vçlamies parâdît<br />

apmeklçtâjiem iespçjami drîz. Ja mazuïu attîstîba<br />

noritçs sekmîgi, tad Tropu mâjâ tie varçtu bût<br />

apskatâmi jau 2008. gada beigâs.<br />

Arî marmora lietusvarþu skaits gada laikâ<br />

pieauga no trim dzîvniekiem lîdz 55, pateicoties diviem<br />

veiksmîgiem nârstiem. Dabâ ðie dzîvnieki sastopami<br />

tikai Madagaskarâ, un arî ðî suga ierakstîta Pasaules<br />

Sarkanajâ grâmatâ. Madagaskaras faunas<br />

saglabâðanai Eiropas zoodârzi velta îpaðu uzmanîbu,<br />

tâdçï ceram, ka Rîgas zoodârza pieredze lietusvarþu<br />

vairoðanâ noderçs arî citiem kolçìiem. Diemþçl<br />

pagaidâm nevaram lepoties ar ðîs sugas veiksmîgu<br />

ekspozîciju. 20 vardes, ko ielaidâm ekspozîcijas<br />

terârijâ Tropu mâjâ, slçpjas tik veiksmîgi, ka ne tikai<br />

nav redzamas apmeklçtâjiem, bet arî grûti atrodamas<br />

paðiem kopçjiem. Acîmredzot viens no Abinieku<br />

nodaïas darbinieku turpmâkajiem uzdevumiem bûs<br />

izveidot tâdu ðî terârija iekârtojumu, kas ïaus<br />

apmeklçtâjiem novçrtçt simpâtiskos dzîvniekus, tajâ<br />

paðâ laikâ ïaujot terârija iemîtniekiem justies<br />

komfortabli.<br />

No pârçjâm abinieku sugâm îpaði gribçtos<br />

pieminçt sarkanacu kokvardes Agalychnis callidryas.<br />

Jau 2006. gadâ, pçc astoòus gadus ilgiem<br />

neveiksmîgiem mçìinâjumiem izdevâs iegût pirmos<br />

pçcnâcçjus. Ðogad darbs turpinâjâs, uzlabojot kâ<br />

pieauguðo varþu apstâkïus, tâ ikru inkubçðanas un<br />

kurkuïu audzçðanas metodes. Rezultâtâ paðlaik aug<br />

gandrîz simts jaunu varþu, un ceram drîz izveidot ðo<br />

krâðòo dzîvnieku ekspozîciju Tropu mâjâ.<br />

Savukârt svîtrainâs indesvardes Phyllobates<br />

vittatus jau iepriecinâjuðas paðus vçrîgâkos Tropu<br />

mâjas apmeklçtâjus. Mazâs vardîtes sâka nârstot<br />

ekspozîcijas terârijâ, un vairâkkârt terârijâ bija<br />

redzams varþu tçviòð, kurð gâdîgi nesa uz muguras<br />

vairâkus kurkuïus, nogâdâjot tos no izðíilðanâs vietasauga<br />

lapas - uz ûdens baseinu.<br />

Abinieku veiksmîgas audzçðanas priekðnoteikums<br />

ir pietiekami dzîvâs barîbas resursi. 2007. gadâ no<br />

citâm zoodârza nodaïâm pâròçmâm drozofilu un<br />

slieku audzçðanu.<br />

Raibâs niedrvardes Hyperolius puncticulatus ampleksâ.<br />

Reed frogs in amplexus.<br />

Zagrosas tritons Neurergus kaiseri.<br />

Kaiser's spotted newt.<br />

Sarkanacu kokvarþu Agalychnis callidryas mazuïi.<br />

Young Red-eyed tree frogs.<br />

Svîtraino indesvarþu Phyllobates vittatus tçviòð ar èetriem kurkuïiem uz<br />

muguras.<br />

Male Golfodulcean poison dart frog carrying four tadpoles on its back.<br />

Foto: Sergejs Èièagovs<br />

Foto: Elvîra Hrðèenovièa<br />

Foto: Juris Zvirgzds<br />

Foto: Elvîra Hrðèenovièa<br />

27


RÂPUÏI<br />

Foto: Sergejs Èièagovs<br />

Indulis Kasparsons<br />

Terârija un Akvârija vadîtâjs<br />

Râpuïu kolekcija 2007. gadâ:<br />

66 sugas gada beigâs<br />

2 sugas vairojâs<br />

Iegûti 15 mazuïi<br />

Âzijas ûdensagâmu Physignathus cocincinus tçviòð.<br />

Male Asian water dragon.<br />

2007. gads Terârijâ pagâja ar jaunu ekspozîciju<br />

iekârtoðanu un dzîvnieku komplektçðanu. Agrâkâs<br />

râpuïu audzçtavas telpâs tika iekârtotas deviòas jaunas<br />

râpuïu ekspozîcijas.<br />

Ekspozîcija "Dienvidâfrika" - vienkop eksponçtas trîs<br />

sugas: leopardu bruòrupuèi Geochelone pardalis (5),<br />

elastîgie bruòrupuèi Malacochersus tornieri (2.0) un<br />

lielâs bruòíirzakas Gerrhosaurus major (1.1).<br />

Ekspozîcija "Austrâlija" - divas sugas: apkakles<br />

agâmas Chlamydosaurus kingii (5) un bârdainâ agâma<br />

Pogona vitticeps (1). Kâdu laiku ðajâ jaukto sugu<br />

ekspozîcijâ bija iekïauti arî zilmçles scinki Tiliqua<br />

scincoides, bet tas grupâ radîja pârâk lielu kòadu, un<br />

ðie dzîvnieki no mîtnes tika izòemti.<br />

Bazilisku ekspozîcija - zaïsekstes bazilisks Basiliscus<br />

plumifrons (1.0).<br />

Tvçrçjastes scinku ekspozîcijâ aplûkojami trîs jauni<br />

tvçrçjastes scinki Corucia zebrata, kurus 2007. gadâ<br />

saòçmâm no Bristoles zoodârza. Ðie dzîvnieki ir labi<br />

kâpelçtâji un ïoti aktîvi kïûst pçc mitruma palielinâðanas<br />

("lietus") terârijâ.<br />

Ûdens agâmu ekspozîcija ar baseinu, paredzçta<br />

divâm ûdens agâmu sugâm - Âzijas ûdensagâmâm<br />

Physignathus cocincinus un Filipînu buruíirzakâm<br />

Hydrosaurus pustulatus. Pagaidâm ekspozîcijâ<br />

redzamas tikai Âzijas ûdensagâmas (1.3), izteikti<br />

teritoriâli dzîvnieki. Oktobrî no Roterdamas zoodârza<br />

saòçmâm arî buruíirzakas (4); tâs ekspozîcijâ<br />

pievienosies, kad bûs izgâjuðas karantînu un<br />

adaptçjuðâs jaunajiem apstâkïiem.<br />

Degunradþu iguânu ekspozîcijâ eksponçjam divas<br />

degunradþu iguânas Cyclura cornuta, kuras<br />

2006. gadâ saòçmâm no Frankfurtes zoodârza.<br />

Sâkotnçji lielâkâ iguâna izrâdîja agresiju pret otru.<br />

Paðlaik, eksperimentçjot ar mitinâðanas apstâkïiem,<br />

izdevies panâkt, ka dzîvnieki ekspozîcijâ labi sadzîvo.<br />

Matamatu ekspozîcija. Priekðplânâ aplûkojams<br />

ûdensbaseins, kurâ kopâ ar bruòrupuèiem matamatâm<br />

Chelus fimbriatus (3) mitinâs arî cihlîdas, bet<br />

ekspozîcijas fonu veido daþâdi tropu augi.<br />

Iekârtota arî hameleoniem paredzçta ekspozîcija, kas<br />

vçl gaida savus iemîtniekus.<br />

REPTILES<br />

At the end of 2007, there are 66 species in Riga Zoo reptile collection. Two species bred in 2007.<br />

The year of 2007 brought a sad event - the loss of Èabulîtis the Mississippi alligator, the eldest animal at our zoo that had reached ca.<br />

72 years of age (see page 46).<br />

This year the staff of Terrarium was busy with works at the new reptile exhibit hall that was opened to the public in May. The new exhibits<br />

included:<br />

'South Africa' - a mixed exhibit of three species including Southern leopard tortoises Geochelone pardalis (5 specimens), African pancake<br />

tortoises Malacochersus tornieri (2.0) and Great plated lizards Gerrhosaurus major (1.1).<br />

'Australia' - a mixed exhibit of two species - Frilled lizards Chlamydosaurus kingii (5) and Inland bearded dragon Pogona vitticeps (1).<br />

Initially Blue-tongued skinks Tiliqua scincoides were housed here as well, but later removed from the exhibit.<br />

Green crested basilisk Basiliscus plumifrons (1.0).<br />

Prehensile-tailed skinks Corucia zebrata (3), the specimens were received from Bristol Zoo in 2007.<br />

Asian water dragons Physignathus cocincinus (1.3). Later on, they will be joined by Philippine sail-finned lizards Hydrosaurus pustulatus,<br />

received from Rotterdam Zoo.<br />

Rhinoceros iguanas Cyclura cornuta (2).<br />

Matamatas Chelus fimbriatus (3). The pool is inhabited also by a number of cichlids.<br />

The ninth exhibit is planned for chameleons.<br />

28


Foto: Elîna Gulbe<br />

Degunradþu iguâna Cyclura cornuta.<br />

Rhinoceros iguana.<br />

Elastîgais bruòrupucis Malacochersus tornieri.<br />

African pancake tortoise.<br />

Foto: Andris Eglîtis<br />

Foto: Sanita Govoruhina<br />

Apkakles agâma Chlamydosaurus kingii.<br />

Frilled lizard.<br />

Lielâs bruòíirzakas Gerrhosaurus major.<br />

Great plated lizards.<br />

Foto: Elîna Gulbe<br />

Foto: Elîna Gulbe<br />

Zaïsekstes bazilisks Basiliscus plumifrons.<br />

Green crested basilisk.<br />

Tvçrçjastes scinks Corucia zebrata.<br />

Prehensile-tailed skink.<br />

Foto: Elîna Gulbe<br />

Foto: Elîna Gulbe<br />

Leopardu bruòrupuèi Geochelone pardalis.<br />

Southern leopard tortoises.<br />

Bârdainâ agâma Pogona vitticeps.<br />

Inland bearded dragon.<br />

Foto: Elîna Gulbe<br />

29


PUTNI<br />

Foto: Mâris Lielkalns<br />

Agnija Graubica<br />

Ornitoloìijas nodaïas vadîtâja<br />

Putnu kolekcija 2007. gadâ:<br />

90 sugas gada beigâs<br />

15 sugas vairojâs<br />

Iegûti 70 mazuïi<br />

Pelçko dzçrvju Grus grus mazulis.<br />

Common crane young.<br />

2007. gads putnu kolekcijâ bija interesants -<br />

vairâkas no sugâm pirmo reizi mçìinâja vairoties, kaut<br />

gan ne visas sekmîgi.<br />

Pirmais vairoðanâs mçìinâjums bija 2006. gadâ<br />

izveidotajam melno grifu Aegypius monachus pârim<br />

(abi putni aptuveni piecus gadus veci). Pirmâ ola tika<br />

izdçta 15. martâ, bet nâkamajâ dienâ putni paði to<br />

saplçsa. 7. aprîlî tika izdçta otra ola, kuru cîtîgi perçja.<br />

Perçjoðie putni kïuva arvien nervozâki, tâdçï nedçïu<br />

pirms gaidâmâs ðíilðanâs slçdzâm apmeklçtâjiem<br />

pieeju plçsîgo putnu kompleksam. Diemþçl apmeklçtâji<br />

kâpa norobeþojumam pâri un traucçja grifus. 29. maijâ<br />

grifi samina olu ar lielu, dzîvu embriju, kas bûtu ðíîlies<br />

pçc pâris dienâm. Ðis bija pirmais gadîjums Rîgas<br />

zoodârzâ, kad melnajiem grifiem ir apaugïota ola.<br />

Pirmoreiz ligzdoja arî sarkankakla zosis Branta<br />

ruficollis. 2004. gada rudenî saòçmâm pâri no<br />

Montièello putnu dârza Itâlijâ un 2005. gadâ - pâri no<br />

Helsinku zoodârza un vçl vienu putnu no Ebsas<br />

zoodârza Austrijâ. 2007. gada pavasarî putnus<br />

sadalîjâm divos jauktas izcelsmes pâros atseviðíos<br />

aplokos. Maija sâkumâ zosu aplokâ palikuðais pâris<br />

sâka riestot un meklçt ligzdas vietu; maija beigâs sâka<br />

perçt. 22. jûnijâ izðíîlâs pirmais câlis. Dçjumâ bija<br />

seðas olas, izðíîlâs divi zoslçni. Otrs pâris, kuru<br />

novietojâm pâvu aplokâ, izrâdîjâs abi tçviòi. Mûsu<br />

izauguðie mazuïi pçc dzimuma ir tçviòð un mâtîte, tâ<br />

ka varçsim izveidot vçl vienu neradniecîgu sarkankakla<br />

zosu pâri.<br />

Pirmoreiz mazulis izðíîlâs arî lielajâm pûkpîlçm<br />

Somateria mollissima. Trîs pûkpîïu pârus no Tallinas<br />

zoodârza saòçmâm 2004. gada augustâ, bet lîdz<br />

BIRDS<br />

At the end of 2007, there are 90 species in Riga Zoo bird collection. 15 species bred in 2007. There were also breeding attempts of<br />

several species never bred at Riga Zoo before, albeit not all of them were successful.<br />

Cinereous vultures Aegypius monachus laid a fertile egg for the first time. The pair was formed in 2006 (both birds ca. 5 years old), and<br />

this was their first laying season. The first egg (laid on 15 March) was destroyed by the pair on the next day. The second egg (laid on 7<br />

April) was incubated by both birds readily. Towards the end of the incubation period the birds became subjected to stress and started to<br />

leave the nest for some periods of time. We closed the visitor pathway to reduce the disturbance. Nevertheless, on 29 May the pair<br />

crushed the egg that contained an alive embryo just few days prior to the hatching.<br />

Red-breasted geese Branta ruficollis nested for the first time as well. The birds were received from various sources - a pair came from<br />

Monticello Breeding and Conservation Centre in autumn 2004, another pair arrived from Helsinki Zoo, and one more bird from<br />

Raritatenzoo, Ebbs, in 2005. The pair of mixed origin was formed. On 22 June the first gosling hatched. Two young from a 6 egg clutch<br />

hatched in total, and were reared by parents.<br />

The first young hatched also to Common eiders Somateria mollissima. Three eider pairs were received from Tallinn Zoo in August 2004,<br />

but only one pair survived until the 2007, but still, the female was not very healthy. For our surprise, the nesting started. 6 eggs were laid,<br />

and on 28 June the first and only young hatched. It developed well, but unfortunately was lost due to an accident on 29 July. Just prior to<br />

this, on 6 July the adult male died from heart failure.<br />

During autumn Vulturine guineafowl Acryllium vulturinum laid eggs for the first time. Still, this year all the eggs were infertile.<br />

The year was successful for our cranes.<br />

As all the last years, Mantchurian cranes Grus japonensis bred successfully. Both of our pairs raised young - the "older pair" had 2.0, the<br />

"younger pair" - 0.1. We were especially happy for our "younger pair", as the male was hand reared in our zoo, and for the first time (the<br />

nesting occurred already for the 4th year) the bird did not express any aggression towards its chick.<br />

Common cranes Grus grus had their first clutch ever at our zoo. On 24 May a young hatched and was raised with success.<br />

Stanley cranes Anthropoides paradisaea had the first nesting attempt as well. The crane egg was laid five days after the nest-egg (a<br />

wooden egg) was put into the nest. Unfortunately the egg was infertile.<br />

Two years after previous breeding, our Black storks Ciconia nigra nested again. Three eggs were laid, all of them hatched, and three young<br />

storks were raised. Our experience shows that Black storks does not tend to breed, if there are other species that share their enclosure (in 2005<br />

we had Ruddy shelducks housed together with storks) or if the captive environment is changed substantially (in 2006 there were net<br />

installations in Black storks' enclosure as a preventative measure againstAvian Influenza).<br />

30


2007. gadam dzîvs palicis bija tikai viens pâris, pie<br />

tam mâtîte bija vairâkkârt ârstçta un akla ar vienu aci.<br />

Lai palikuðo pâri labâk nosargâtu no ârçjiem<br />

traucçjumiem (ko varçtu radît kaíi, sudrabkaijas u.c.),<br />

novietojâm to slçgtâ aplokâ kopâ ar gâròiem un<br />

ibisiem, un mums par lielu prieku 29. maijâ pîles<br />

izdçja pirmo olu. Lîdz 2. jûnijam ligzdâ bija seðas olas.<br />

28. jûnijâ izðíîlâs pirmais pîlçns, kas arî palika<br />

vienîgais (vçl vienâ olâ embrijs bija gâjis bojâ, divas<br />

olas bija vanckari un divas nozuda). Lai izslçgtu<br />

jebkâdus traucçjumus, mâtîti ar mazuli pârcçlâm uz<br />

segtu voljeru ar baseinu fazanârijâ. Mazulis attîstîjâs<br />

ïoti labi, bet 29. jûlijâ gâja bojâ negadîjumâ. Vçl lîdz<br />

tam - 6. jûlijâ - no miokarda infarkta nobeidzâs arî<br />

pieauguðais tçviòð. Tâ visnotaï neveiksmîgi mums<br />

beidzâs pirmâ pûkpîïu vairoðanâs.<br />

Rudenî notika pirmais grifu pçrïvistu Acryllium<br />

vulturinum vairoðanâs mçìinâjums. Ðie putni mûsu<br />

kolekcijâ ir no 2004. gada. Pçrïvistas pirmo olu izdçja<br />

10. oktobrî âra voljerâ. 12. un 21. oktobrî sekoja vçl pa<br />

olai. 2. novembrî putni tika pârvietoti uz iekðtelpâm, un<br />

iekðtelpâs tika izdçtas vçl èetras olas. Visas olas<br />

tomçr bija neapaugïotas.<br />

Ïoti aktîvas ðajâ sezonâ bija dzçrves.<br />

25. aprîlî pirmo reizi olu izdçja pelçkâs dzçrves<br />

Grus grus. Tâ kâ ðî pâra tçviòð ir ïoti agresîvs un pâris<br />

reizes smagi sasitis mâtîti, mçs ðo aploku<br />

norobeþojâm no apmeklçtâjiem, lai novçrstu<br />

traucçjumus. 29. aprîlî ligzdâ bija divu olu dçjums, un<br />

putni ïoti labi perçja un sargâja ligzdu. 24. maijâ<br />

izðíîlâs mazulis, bet otra ola tika pamesta un vçlâk<br />

pazuda. Mazulis izauga par skaistu tçviòu.<br />

19. jûnijâ pirmoreiz olu izdçja paradîzes dzçrves<br />

Anthropoides paradisea. Lîdz tam, novçrojot dzçrvju<br />

riesta dejas, ligzdas materiâla mçtâðanu, palielinâtu<br />

agresiju, mums radâs doma ielikt ligzdâ koka olu<br />

padçklim. Koka ola tika ielikta 16. jûnijâ. Ðo olu putni<br />

pieòçma un sargâja, un pçc trim dienâm tika izdçta<br />

îstâ ola. Tâ kâ abas olas atðíîrâs izmçros (koka ola<br />

bija krietni lielâka), 21. jûnijâ koka olu noòçmâm. Putni<br />

perçja ar lieliem pârtraukumiem, bet ïoti agresîvi<br />

sargâja ligzdu. Dzçrvju ola izrâdîjâs neapaugïota.<br />

Diemþçl mûsu paradîzes dzçrvju tçviòam ir amputçts<br />

spârns, kas varçtu traucçt pâroties un, iespçjams, bija<br />

iemesls olas neapaugïotîbai.<br />

Kâ ik gadus, sekmîga bija Japânas dzçrvju Grus<br />

japonensis vairoðanâs. Ðajâ sezonâ mûsu "vecais<br />

pâris" izaudzçja divus, "jaunais pâris" - vienu mazuli.<br />

Îpaðs prieks mums bija par jauno pâri, jo tçviòam, kas<br />

ir mâkslîgi audzçts Rîgas zoodârzâ, pirmo gadu<br />

(vairoðanâs notika ceturto gadu) netika novçrota<br />

nekâda agresija pret mazuli. "Vecâ pâra" ðî gada<br />

mazuïi ir tçviòi, bet "jaunâ pâra" bçrns - mâtîte,<br />

tâdçjâdi varçsim izveidot jaunu neradniecîgu pâri.<br />

Pçc divu gadu pârtraukuma ðogad atkal sekmîgi<br />

vairojâs melnie stâríi Ciconia nigra. Tika izdçtas trîs<br />

olas, un izðíîlâs un sekmîgi izauga visi trîs mazuïi.<br />

Esam nâkuði pie secinâjuma, ka nebrîvç nelielâ<br />

aplokâ melnie stâríi nevairojas, ja aplokâ ir vçl kâdi<br />

putni (mûsu gadîjumâ tâs bija rudâs pîles Tadorna<br />

ferruginea 2005. gadâ) un ja tiek mainîta ligzdas<br />

apkârtne (putnu gripas profilaksei pâr voljeru<br />

pârvilktais tîkls un tents 2006. gadâ).<br />

Ornitoloìijas nodaïâ vienmçr tiek veicinâta<br />

Sarkankakla zoss Branta ruficollis ar mazuli.<br />

Red-breasted goose with young.<br />

Lielâ pûkpîle Somateria mollissima ar mazuli.<br />

Common eider with young.<br />

Rudo diþpîïu Tadorna ferruginea mazuïi.<br />

Ruddy shelduck young.<br />

Paradîzes dzçrvju Anthropoides paradisaea pâris.<br />

Stanley crane pair.<br />

Foto: Mâris Lielkalns<br />

Foto: Sergejs Èièagovs<br />

Foto: Mâris Lielkalns<br />

Foto: Mâris Lielkalns<br />

31


ZÎDÎTÂJI<br />

Tatjana Ivasenko<br />

Zîdîtâju nodaïas vadîtâja<br />

Inta Lange<br />

Nagaino dzîvnieku nodaïas vadîtâja (pârnadþi un<br />

nepârnadþi)<br />

Agnija Graubica<br />

Ornitoloìijas nodaïas vadîtâja (roòi)<br />

Zîdîtâju kolekcija 2007. gadâ:<br />

88 sugas gada beigâs<br />

20 sugas vairojâs<br />

Iegûti 57 mazuïi<br />

2007. gada visvairâk gaidîtais notikums, protams,<br />

bija jaunâs Þirafu mâjas nodoðana ekspluatâcijâ un divu<br />

Rotðilda þirafu Giraffa camelopardalis rothschildi - Pika<br />

un Periskopa - ieraðanâs no Poznaòas zoodârza<br />

septembra beigâs.<br />

Kopð pavasara apmeklçtâji var apskatît klinðu<br />

damanus Procavia capensis capensis jaunajâ<br />

ekspozîcijâ Terârijâ. Tajâ izmitinâjâm jaunu,<br />

neradniecisku pâri. Ðâdu pâri varçjâm izveidot, jo<br />

2006. gadâ abas mûsu damanu mâtîtes dzemdçja pa<br />

trim mazuïiem (2.1 un 1.2).<br />

Gada beigâs pârçjos damanus no vecâs Pçrtiíu<br />

mâjas pârcçlâm uz izremontçtajâm telpâm Lauvu mâjâ.<br />

Jaunajâs mâjâs labi iejutuðies arî trîs ðoruden dzimuðie<br />

damanu mazuïi.<br />

Lauvu mâjas izremontçtajâ daïâ iekârtota arî<br />

vairoðanâs mîtne kinkaþu Poto flavus. Oktobrî no<br />

Emmenas zoodârza saòçmâm jaunu kinkaþu mâtîti, un<br />

liekam visas cerîbas uz to, ka izveidosies pâris, kas<br />

spçtu sekmîgi vairoties.<br />

Gada nogalç kolekcija papildinâjâs ar ïoti skaistiem<br />

kaíiem - manuliem Otocolobus manul manul.<br />

Mâtîti<br />

saòçmâm no Roterdamas zoodârza, tçviòu - no<br />

Edinburgas. Ceram, ka abi dzîvnieki pie mums<br />

MAMMALS<br />

At the end of 2007, there are 88 species in Riga Zoo mammal collection. 20 species bred in 2007.<br />

The most notable event of 2007, without doubt, was the completing of the new Giraffe House and the arrival of two first its inhabitants -<br />

two male Baringo giraffes Giraffa camelopardalis rothschildi from Poznan Zoo.<br />

An exhibit of Rock hyraxes Procavia capensis capensis was opened in spring. As in 2006 both our pairs had young of both sexes (2.1 and<br />

1.2 respectively), it was possible to form an unrelated pair that was moved to the new exhibit. At the end of the year all the rest of our hyrax<br />

group was moved to the new off-exhibit breeding premises in the reconstructed part of the Lion House. The group included three young<br />

born in 2007.<br />

At Lion House, a breeding facility was established also for Kinkajou Potos flavus. A female was received from Emmen Zoo in October.<br />

Another newcomers were Pallas' cats Ocotolobus manul manul - a female was received from Rotterdam, a male - from Edinburgh.<br />

Mishmi takins Budorcas taxicolor taxicolor bred for the first time. Both of our females gave birth, and two young (1.1) were raised.<br />

A happy event was also the first litter of our young Fennec fox Vulpes zerda pair. Two young foxes (1.1) grew up.<br />

Other successful breedings included Ring tailed lemur Lemur catta 1.0, Common marmosets Callithrix jacchus 1.1.1 (one of the young did<br />

not survive), Pygmy marmosets C. pygmaea 1.1.2 (one young from two litters survived), European minks Mustela lutreola novikovi 4.4 (all<br />

young of two litters were raised successfully), Siberian flying squirrel Pteromys volans 0.0.1, Capybaras Hydrochaeris hydrochaeris 1.1,<br />

Guanaco Lama guanicoe 1.0, Turkomen markhors Capra falconeri heptneri 0.2, Siberian ibexes Capra sibirica sibirica 2.0, etc.<br />

The specialists of the Mammal Department also had to engage in hand rearing. One of hand-raised mammals was our first Swamp<br />

wallaby Wallabia bicolor bicolor young which mother had died. The young (0.1) had started to leave the mother's poach at that time, as well<br />

as started to feed on solid food. Still, hand-feeding for a month was needed. Currently the joey is kept separate from the group of adult Red<br />

kangaroos and Swamp wallaby male. It is planned to introduce the animal to the group in spring.<br />

The second hand-fed baby was Douroucouli Aotus azarai boliviensis young (0.1). This was already the 4th breeding of our quite old pair<br />

(female is 20, male - 24 years of age) during the last two years. All previous young perished during their 3rd-4th day of life and post<br />

mortems showed that they were not fed. This time the situation seemed to be better, as the female expressed care of the young, and<br />

sucking movements were observed. Still, on the 3rd day the weight loss of the young was apparent. It was found that the mother indeed<br />

had atrophied mammary glands. The young was removed for hand rearing. We are planning to introduce the young Douroucouli to its<br />

parents after the end of infant stage. To ease the introduction process, we use the playback of voice of adults and young to each other, as<br />

well as are started to place the infant in a small cage into the adults' enclosure at Nocturnal exhibit for small periods of time.<br />

During 2007, 38 animals of 13 mammal species arrived from other zoos. A long expected female Black lemur Eulemur macaco macaco<br />

arrived from Czech Republic, enabling us to form a pair again. A male Swamp wallaby was received from the Netherlands, and two male<br />

Siberian tigers Panthera tigris altaica - from Dvur Kralove Zoo. A female Chapman's zebra Equus burchellii chapmanni arrived from Rheine<br />

Zoo and joined our zebra group.<br />

Two Forest reindeer Rangifer tarandus fennicus females were transferred in loan from Tallinn Zoo in spring. Our reindeer bachelor group<br />

was split, one of males stayed in the breeding group, but four other males were moved to zoo's affiliate "Cîruïi" to dwell in enclosure of<br />

12 hectares.<br />

In 2007, 47 animals of 20 species were distributed to other zoological collections. Two South American tapirs Tapirus terrestris made the<br />

journey to Kiriat Motzkin Zoo, two Turkomen markhors were sent to Helsinki and Krakow zoos respectively, etc.<br />

As each spring, Riga Zoo undertook the rehabilitation of stranded seal pups. This time not only five young Grey seals Halichoerus grypus,<br />

but also three Ringed seals Phoca hispida went under care at the zoo. Two Grey seals and one Ringed seal were raised. During this<br />

summer, three rehabilitated Grey seals (including one of previous year) were released back to the Baltic Sea.<br />

32


Foto: Sergejs Èièagovs<br />

Klinðu damanu Procavia capensis capensis mazulis.<br />

Rock hyrax young.<br />

Kinkaþu Potos flavus tçviòð.<br />

Male Kinkajou.<br />

Foto: Sergejs Èièagovs<br />

Foto: Sergejs Èièagovs<br />

Manuls Otocolobus manul manul.<br />

Pallas' cat.<br />

Katas lemuri Lemur catta ar mazuli.<br />

Ring-tailed lemurs with young.<br />

Foto: Mâris Lielkalns<br />

Foto: Sergejs Èièagovs<br />

Feneklapsu Vulpes zerda mazuïi.<br />

Young Fennec foxes.<br />

Pundurkalitrikss Callithrix pygmaea.<br />

Pygmy marmoset.<br />

Foto: Sergejs Èièagovs<br />

Foto: Sergejs Èièagovs<br />

Lidvâveru Pteromys volans mazuïi.<br />

Siberian flying squirrel young.<br />

Lidvâveru Pteromys volans mâtîte.<br />

Female Siberian flying squirrel.<br />

Foto: Sergejs Èièagovs<br />

33


Foto: Mâris Lielkalns<br />

Foto: Mâris Lielkalns<br />

Foto: Sergejs Èièagovs<br />

Foto: Elîna Gulbe<br />

Naktspçrtiíu Aotus azarai boliviensis mazulis.<br />

Douroucouli young.<br />

Melno lemuru Eulemur macaco macaco pâris.<br />

Black lemur pair.<br />

Takins Budorcas taxicolor taxicolor ar mazuli Klementînu.<br />

Mishmi takin with young.<br />

Zebras. Labajâ pusç - no Reines zoodârza atvestâ Èapmana zebru Equus<br />

burchellii chapmanni mâtîte Pia.<br />

Zebra interactions. On the right - Chapman's zebra female from Rheine<br />

Zoo.<br />

iedzîvosies, jo ðo plçsçju turçðana nebrîvç ir visai<br />

sareþìîta.<br />

2007. gadâ vairojâs 20 zîdîtâju sugas.Pirmoreiz<br />

Rîgas zoodârzâ vairojâs takini Budorcas taxicolor -<br />

katrai mâtîtei piedzima pa mazulim (kopâ - 1.1).Liels<br />

prieks arî par jaunâ feneklapsu Vulpes zerda pâra<br />

pirmo metienu- februârî piedzima divi mazuïi (2.0).<br />

Katas lemuriem Lemur catta mûsu zoodârzâ mazuïi<br />

ik gadus dzimst marta beigâs. Interesanti, ka vienu gadu<br />

dzimst "puika", otru - "meitene". Ðis bija "puikas" gads.<br />

Parastajiem kalitriksiem Callithrix jacchus martâ<br />

piedzima trîs mazuïi, izdzîvoja divi no tiem.<br />

Pundurkalitriksiem C. pygmaea aprîlî izveidojâm jaunu<br />

pâri, nomainot tçviòu. Dzîvnieki ïoti draudzîgi sadzîvo, ir<br />

arî pârojuðies, bet mazuïu pagaidâm vçl nav.<br />

Pçcnâcçjus toties sagaidîjâm no pundurkalitriksu pâra,<br />

kuru zoodârzam aprîlî uzdâvinâja mûsu surikatu<br />

sponsori - Jeresjko ìimene.<br />

Turpinâm darboties Eiropas ûdeïu Mustela lutreola<br />

novikovi EEP - bija divi ûdeïu metieni, un visi astoòi<br />

mazuïi izauga. Sekmîgi vairojâs arî lidvâveres Pteromys<br />

volans.<br />

Kapibaru Hydrochaeris hydrochaeris mâtîtei Dafnei<br />

oktobrî piedzima divi mazuïi - tçviòð un mâtîte. Ðogad<br />

pirmo reizi kapibaru mazuïu dzimumu noteicâm tûlît pçc<br />

piedzimðanas.<br />

Vairojâs arî Sibîrijas kalnu kazas Capra sibirica<br />

sibirica un vîtòragu kazas Capra falconeri heptneri -<br />

vîtòragu kazu grupa papildinâjâs ar divâm jaunâm<br />

mâtîtçm. Pçc divu gadu pârtraukuma jûnijâ mazulis<br />

piedzima arî gvanakâm Lama guanicoe.<br />

Zîdîtâju nodaïâ ðogad nâcâs nodarboties ar vairâku<br />

mazuïu mâkslîgo audzçðanu.<br />

Pirmoreiz Rîgas zoodârzâ mazulis piedzima purva<br />

valabijiem Wallabia bicolor. Septembrî mâti nâcâs<br />

iemidzinât veselîbas sareþìîjumu dçï. Mazulis ðajâ laikâ<br />

jau bija sâcis râpties ârâ no mâtes somas un mçìinât<br />

çst cieto barîbu. Turpmâkajâ mçnesî mazuli pastâvîgi<br />

piebarojâm ar kondensçtâ piena un kumelîðu tçjas<br />

maisîjumu attiecîbâ 1:1, un mazulis (Hanna) attîstâs labi.<br />

Pavasarî plânojam jauno valabiju laist atpakaï rudo<br />

íenguru un valabiju jauktajâ grupâ, cerot, ka pârçjie<br />

dzîvnieki viòu pieòems.<br />

Bolîvijas naktspçrtiíiem Aotus azarai boliviensis<br />

mazulis piedzima 21. oktobrî. Pçdçjos divos gados ðîs<br />

bija jau ceturtâs dzemdîbas, bet visi iepriekðçjie mazuïi<br />

aizgâja bojâ 4.-5. dienâ, un sekcija râdîja, ka tie nav<br />

tikuði baroti. Ðoreiz novçrojâm gan zîðanas kustîbas,<br />

gan to, ka mâte apkopj mazuli, un, lai apmeklçtâji<br />

dzîvniekiem neradîtu traucçjumus (vairoðanâs notika<br />

Tropu mâjas nakts ekspozîcijâ), nosedzâm ekspozîcijas<br />

logus un norobeþojâm pieeju pie tâs. Tomçr 3. dienâ bija<br />

redzams, ka mazulis sâk strauji novâjçt. Vetârstiem<br />

apskatot mâti un mazuli, noskaidrojâs, ka mâtei ir<br />

neattîstîti piena dziedzeri. Mazuli nâcâs noðíirt mâkslîgai<br />

audzçðanai. Mazulis attîstâs labi, turpinâm tâ mâkslîgo<br />

baroðanu un ceram pçc zîdîðanas perioda to integrçt<br />

grupâ pie vecâkiem.<br />

Jâpiezîmç, ka mûsu Bolîvijas naktspçrtiíu pâris<br />

vairojas salîdzinoði lielâ vecumâ (kas arî var bût par<br />

iemeslu tam, ka mâtei nav piena). Mâtîte ir 20 gadus<br />

veca un tçviòð - 24 gadus vecs, bet naktspçrtiíiem<br />

vidçjais dzîves ilgums nebrîvç ir 15 gadi.<br />

2007. gadâ no citâm kolekcijâm atvesti 38 dzîvnieki<br />

34


no 13 sugâm.<br />

Maijâ no Èehijas saòçmâm ilgi gaidîto melno<br />

lemuru Eulemur macaco macaco mâtîti un izveidojâm<br />

pâri. Kad bija jâizvçlas, kuru no trim melno lemuru<br />

tçviòiem atstât Rîgâ, izlçmâm, ka tas bûs Nampets, kurð<br />

savas reproduktîvâs spçjas bija jau pierâdîjis, kad 2003.<br />

gadâ mazulis piedzima Nampeta iepriekðçjai partnerei.<br />

Maijâ no Nîderlandes saòçmâm purva valabiju<br />

tçviòu. Decembrî no Dvûrkrâloves zoodârza atvedâm<br />

divus jaunus (divgadîgus) Amûras tîìeru Panthera<br />

tigris altaica tçviòus.<br />

Lîdz ðim mûsu zoodârzâ dzîvoja 2005. gada februârî<br />

no daþâdiem Skandinâvijas zoodârziem saòemtu piecu<br />

jaunu meþa ziemeïbrieþu Rangifer tarandus fennicus<br />

tçviòu grupa. Ðî gada pavasarî radâs iespçja saòemt<br />

divas ziemeïbrieþu mâtîtes no Tallinas zoodârza.<br />

Piemçrotâko no tçviòiem salaidâm kopâ ar mâtîtçm. Tâ<br />

tika izveidotas divas ziemeïbrieþu grupas - vecpuiðu<br />

grupa (kura tika pârvesta uz zoodârza ârpilsçtas bâzi<br />

"Cîruïi") un vaislas grupa. Ceram, ka abas brieþu<br />

mâtîtes ir grûsnas un pavasarî sagaidîsim divus<br />

veselîgus mazuïus.<br />

Pavasarî no Reines zoodârza Vâcijâ saòçmâm jaunu<br />

Èapmana zebru Equus burchellii chapmanni íçvîti.<br />

Ðogad diezgan daudz zîdîtâju aizceïoja uz jaunâm<br />

dzîvesvietâm citâs kolekcijâs - kopâ 20 sugu 47<br />

dzîvnieki. Tâ, piemçram, divi lîdzenumu tapîri Tapirus<br />

terrestris veiksmîgi nonâca Kiriat Motzkin zoodârzâ<br />

Izraçlâ, vîtòragu kazas tika aizvestas uz Helsinku<br />

zoodârzu Somijâ un Krakovas zoodârzu Polijâ. Daudzi<br />

dzîvnieki - marali Cervus elaphus sibiricus, Sibîrijas<br />

kalnu kazas, vîtòragu kazas, mâjas çzeïi Equus asinus<br />

un Prþevaïska zirgi Equus caballus przewalskii tika<br />

pârvietoti uz privâtâm saimniecîbâm tepat Latvijâ.<br />

Jauku rotaïlietu ðogad saòçmuði mûsu tîìeri. Tropu<br />

mâjas baseinu nolietotais filtra konteiners izrâdîjâs<br />

ideâls tîìeru spçlçm. Dzîvnieki ir ïoti pateicîgi - spçlçjas,<br />

ripina jauno bumbu, arî interesçjas, kas tajâ iekðâ.<br />

Vairâku mçneðu laikâ interese par rotaïlietu nemazinâs<br />

joprojâm.<br />

Ðovasar pçc firmas "Reaktiv" iniciatîvas pie Japânas<br />

makakiem Macaca fuscata fuscata trîs nedçïas notika<br />

eksperiments - makaku sprostâ bija novietots televizors<br />

un arî pults, un dzîvnieki varçja pârslçgt televîzijas<br />

kanâlus. Kanâli tikuði pârslçgti vairâkas reizes, tomçr<br />

kopumâ par ðo eksperimentu daudz lielâka interese bija<br />

zoodârza apmeklçtâjiem, ne paðiem dzîvniekiem.<br />

Kâ ik gadus, Ornitoloìijas nodaïa pavasarî uzòçmâs<br />

zoodârzâ nogâdâto izskaloto ronçnu rehabilitâciju.<br />

Ðogad zoodârzâ nonâca ne tikai pieci pelçko roòu<br />

Halichoerus grypus, bet - pçc vairâku gadu pârtraukuma<br />

- arî trîs pogaino roòu Phoca hispida mazuïi. Sekmîgi<br />

izauga divi pelçkie un viens pogainais ronçns.<br />

17. aprîlî un 17. jûlijâ Baltijas jûrâ tika izlaisti viens<br />

iepriekðçjâ gada un divi no ðî gada mazajiem<br />

pelçkajiem roòiem. Ðî ir treðâ reize (iepriekðçjâs bija<br />

2004. un 2006. gadâ), kad mûsu atveseïotie izskalotie<br />

mazie roòi tiek izlaisti atpakaï jûrâ. Izlaiþot savvaïâ,<br />

mazie roòi vienmçr tiek iezîmçti ar pleznu zîmçm. Lîdz<br />

ðim neesam saòçmuði nekâdas ziòas par mûsu<br />

iezîmçtajiem roòiem, kas ïauj cerçt, ka dzîvnieki ir dzîvi.<br />

Zorro un Pedro - jaunie Amûras tîìeri Panthera tigris altaica.<br />

Zorro and Pedro, the new Siberian tigers.<br />

Amûras tîìeru mâtîte Astra ar jauno rotaïlietu.<br />

A new enrichment toy for Siberian tigers.<br />

Pelçko roòu Halichoerus grypus mazuïi.<br />

Young Grey seals.<br />

Pogaino roòu Phoca hispida mazulis.<br />

Young Ringed seal.<br />

Foto: Sergejs Èièagovs<br />

Foto: Mâris Lielkalns<br />

Foto: Elîna Gulbe<br />

Foto: Sergejs Èièagovs<br />

35


ÂRPILSÇTAS BÂZE "CÎRUÏI"<br />

Foto: Mâris Lielkalns<br />

Arnis Bergmanis<br />

Ârpilsçtas bâzes "Cîruïi" vadîtâjs<br />

Baltgalvas grifs Gyps fulvus.<br />

Griffon vulture.<br />

2007. gada slapjâ vasara un rudens tomçr ïâva<br />

piedzîvot otro apmeklçtâko gadu "Cîruïu"<br />

pastâvçðanas laikâ - pie mums ðogad viesojâs 27 903<br />

apmeklçtâji. Latvijas valsts tçla reklâmas kampaòas<br />

ietvaros spçjâm pievçrst sev uzmanîbu ar Latvijas<br />

zilâs ðíirnes govîm. Bijâm arî iekïauti Liepâjas rajona<br />

tûrisma maratonâ "Izbizo Liepâjas rajonu" ("Cîruïus"<br />

apmeklçja deviòi dalîbnieki no vienpadsmit). Sezonâ<br />

nodroðinâjâm kafejnîcas - skatu toròa darbîbu.<br />

Ziemas mçneðos atjaunojâm daïu informatîvo<br />

norâþu un izveidojâm artçziskâ urbuma aizsargjoslu.<br />

2<br />

Pavasarî iekârtojâm otru maðînu stâvlaukumu 1200 m<br />

platîbâ, un vasarâ uz tâ ierîkojâm jaunu biïeðu kases<br />

namiòu. Jûlija vidû íçrâmies pie aïòu aploka izbûves<br />

(11,2 ha, þoga kopgarums 1540 m) un novembra<br />

sâkumâ to veiksmîgi pabeidzâm. Lielu laika un<br />

darbaspçka patçriòu prasîja vispârçjie saimnieciskie<br />

darbi (uzturçðana, tekoðie remonti, zâlâju appïauðana<br />

u.c.). Darbus jûtami atviegloja traktora "MTZ-82"<br />

aprîkoðana ar frontâlo iekrâvçju.<br />

Dzîvnieku barîbai paði saraþojâm 3,03 t gaïas,<br />

31,12 t piena, 54,88 t siena, 94,8 t skâbbarîbas,<br />

9,1 t auzu, 5,1 t mieþu, 29,2 t lopbarîbas bieðu un,<br />

neskatoties uz Kolorado vaboïu vispârçjo invâziju, arî<br />

8,9 t kartupeïu. Slikto laika apstâkïu dçï neizdevâs<br />

savâkt salmus. Minçtais barîbas daudzums (izòemot<br />

Foto: Sergejs Èièagovs<br />

Plçsîgo putnu komplekss.<br />

The Raptor Complex.<br />

AFFILIATE 'CÎRUÏI'<br />

Riga Zoo's Affiliate 'Cîruïi' is situated in Kalvene, Liepâja District at southwestern part of Latvia. There are 38 species in 'Cîruïi' wild<br />

animal collection, mostly native fauna, and we also work with various livestock breeds including Latvian blue cattle and Romanov sheep<br />

here. The attendance of 'Cîruïi' reached 27 903 in 2007, the second highest rate since 'Cîruïi' was opened to public in 1993.<br />

A new enclosure for Moose was built. The spacious paddock (area 11.4 ha, perimeter fence 1540 m) awaits its inhabitants in spring<br />

2008.<br />

In 2007 the newcomers to the 'Cîruïi' animal collection were two Highland cows, Llama, four Forest reindeer and American mink. The<br />

mysterious Sylvosaurus Exhibit was set up for visitors to enjoy.<br />

One Lynx kitten was born, as well as six Wild boar young. Eastern kiang male 'Meloss' was added to the 'Cîruïi' kiang herd. The breeding<br />

of Grey wolves was stopped using contraception.<br />

Two young Lynxes (CB 2006) were sent to Santillana Zoo, Spain, and Kaunas Zoo respectively. Also, one of White-tailed sea eagles was<br />

transferred to Kaunas, too. Three Turkey vultures were sent to Walsrode Bird Park; two of these birds are planned to train for use in German<br />

Police.<br />

36


gaïu), pamatâ nodroðina "Cîruïu" vajadzîbas.<br />

Realizçjot "neiespçjamo misiju", jau lucernas<br />

iesçðanas gadâ ieguvâm sienu Rîgas zoodârza<br />

þirafu barîbai.<br />

2007. gadâ "Cîruïos" apmetâs jauni iemîtnieki -<br />

divas Hailandes govis, mâjas lama, meþa<br />

ziemeïbrieþi, Amerikas ûdele un - apmeklçtâju<br />

izklaidei - "silvazauru" grupa.<br />

Veiksmîgi turpinâjâs vaislas darbs Latvijas<br />

tumðgalves un Romanovas ðíiròu aitâm. Latvijas<br />

zilâs ðíirnes bullis Dukâts iekïauts ìençtisko resursu<br />

sarakstâ. Oktobrî govju ïaunâ galvas karsoòa dçï<br />

zaudçjâm Latvijas zilâs ðíirnes govi Kursu. Mums<br />

visiem par lieliem sirdsçstiem, neizdzîvoja pie mums<br />

atvestie divi aïòu mazuïi.<br />

Lûðiem 2007. gadâ piedzima viens mazulis, meþa<br />

cûkâm - seði. Ðogad nevairojâm pelçkos vilkus<br />

(kontracepcijai izmantojâm medikamentus). Lielajâ<br />

aplokâ kiangu íçvçm tika pielaists çrzelis Meloss<br />

vaislas darba turpinâðanai.<br />

Trîs tîtaru grifu mazuïi tika nosûtîti uz Vâciju - divus<br />

no tiem plâno apmâcît darbam turienes policijâ.<br />

2006. gada lûðu mazuïi aizceïoja uz Santilanas<br />

zoodârzu Spânijâ un Kauòas zoodârzu; Kauòâ<br />

nonâca arî viens jûras çrglis.<br />

Visnotaï sareþìîts pasâkums izrâdîjâs divu<br />

savvaïas staltbrieþu govju un to mazuïu<br />

"deportçðana" no jaunuzceltâ aïòu aploka, jo<br />

staltbrieþi spîtîgi atteicâs atstât ierasto apvidu, kur tos<br />

nebija traucçjusi arî mûsu darboðanâs 3,5 mçneðu<br />

ilgajâ aploka celtniecîbas laikâ.<br />

Laila Boloðko 2007. gadâ pabeidza zoodârza<br />

dzîvnieku kopçju kursu, bet divi citi "Cîruïu" darbinieki<br />

turpinâja neklâtienes mâcîbas Latvijas<br />

Lauksaimniecîbas universitâtç. Vasarâ darbinieku<br />

rindas papildinâja un teicami visos darbos strâdâja<br />

Edgars Ronis, Mârtiòð Meiris, Jânis Leimanis un<br />

Kalvenes pamatskolas skolçni Marks Jakubovskaitis<br />

un Edgars Alksnis. Lielâko daïu darbu spçjâm veikt,<br />

pateicoties ðiem jaunajiem cilvçkiem.<br />

Septembrî noslçdzâs darbs pie jaunâ zemes<br />

robeþu plâna. "Cîruïu" kopçjâ platîba ir 120,94 ha.<br />

Papildus apsaimniekojam vçl apmçram 17,5 ha.<br />

Jâturpina darbs pie îpaðuma ierakstîðanas<br />

zemesgrâmatu reìistrâ. Lielu laika patçriòu prasa<br />

valsts kontrolçjoðo institûciju prasîbu izpilde, tâpçc<br />

prieks, ka 2007. gada reìionâlâs vides pârvaldes,<br />

Valsts sanitârâs inspekcijas, Ciltsdarba Valsts<br />

inspekcijas, Lauku atbalsta dienesta un Pârtikas un<br />

veterinârâ dienesta kontroles pagâjuðas bez<br />

piezîmçm.<br />

Par labu sadarbîbu pateicamies z/s "Vîtoli".<br />

Meþa cûkas Sus scrofa.<br />

Wild boars.<br />

Zilâ govs.<br />

Latvian blue cattle.<br />

Savvaïas laukirbes "Cîruïos".<br />

Grey partridges residing in 'Cîruïi'.<br />

Foto: Mâris Lielkalns<br />

Foto: Mâris Lielkalns<br />

Foto: Mâris Lielkalns<br />

"Silvazauru" ieleja.<br />

The Sylvasaurus Valley.<br />

Foto: Mâris Lielkalns<br />

37


DARBINIEKI 2007. GADA BEIGÂS<br />

Foto: Mâris Lielkalns<br />

Foto: Mâris Lielkalns<br />

Foto: Mâris Lielkalns<br />

Gada aktieru balva par lielisku debiju dzîvnieku baroðanas demonstrçjumos<br />

pieðíirta surikatiem. Balvu saòemt pilnvarota Tatjana Ivasenko.<br />

Balva par kolektîva saliedçðanu pieðíirta ziemeïbrieþu grupai, kuras pârdzîðanâ<br />

uz jauno mîtni piedalîjâs viss zoodârza kolektîvs. Balvu saòemt pilnvarota<br />

Inta Lange.<br />

Gada optimista balva pieðíirta zoodârza attîstîbas projektu direktoram<br />

Edgaram Vîtolam.<br />

38<br />

Valde: Rolands Greiziòð, Gunârs Râcenâjs,<br />

Uldis Þelubovskis.<br />

Vadoðie speciâlisti: Pçteris Petrovs, Edgars Vîtols,<br />

Anita Suija, Elîna Gulbe, Guna Vîtola.<br />

Tehniskie darbinieki: Valdis Âdamsons, Sandra<br />

Blûmentâle, Erita Ronesala, Astrîda Zariòa.<br />

Grâmatvedîba: Aelita Ivdra, Anita Adilova, Veneranda<br />

Èaunâne, Tatjana Gruða, Inâra Hoòavko, Laila Karsuma,<br />

Madara Mâlniece.<br />

Izglîtîbas un informâcijas nodaïa: Laura Lîdaka,<br />

Andrejs Briòìis, Dace Graubica, Daiga Leimane, Daija<br />

Lîdaka, Mâris Lielkalns, Jeïena Ïihaèa, Jeïena Tereðko.<br />

Zîdîtâju nodaïa: Tatjana Ivasenko, Veneta Beríe, Andrejs<br />

Birkulis, Juris Birzenieks, Kristiâna Dzene, Jana Elnione,<br />

Alma Heniòa, Agita Jâkobsone, Valija Jirgensone, Artûrs<br />

Jonâns, Natâlija Kazakova, Jeïena Kustova, Aïona<br />

Mihailova, Ilona Serafimko, Anete Trauberga, Jânis Zaíis.<br />

Nagaino dzîvnieku nodaïa: Inta Lange, Ruta Briede,<br />

Jolanta Butâne, Edgars Groms, Inese Heinsberga,<br />

Natâlija Kostirja, Tamâra Miðuto, Artûrs Paparde,<br />

Oïegs Podkopajevs, Solvita Sîle, Kârlis Sîlis,<br />

Aïona Simoòenko, Ineta Sliðâne, Viktors Soboïevs,<br />

Çrika Sudraba, Dace Vîtola, Jeïena Vincâne.<br />

Ornitoloìijas nodaïa: Agnija Graubica, Gunta Apse,<br />

Diâna Eihmane, Guntis Graubics, Ivonna Heidere,<br />

Kristîne Jaèmenkina, Lauma Leite, Lîga Matsone, Natâlija<br />

Okaò, Îrisa Ozola, Antra Sieriòa.<br />

Terârijs: Indulis Kasparsons, Sanita Govoruhina,<br />

Çriks Heibergs, Viktorija Loskutova, Ilona Pavlauska,<br />

Aleksandrs Rudòevs.<br />

Abinieku nodaïa: Ilze Dunce, Kristîne Beríe, Anna Gribute,<br />

Elvîra Hrðèenovièa, Ginta Jansone, Anete Poïaka.<br />

Akvârijs: Ilze Raipule, Marina Fekïistova, Sandra Heiberga,<br />

Diâna Tîfenberga.<br />

Insektârijs: Ilona Roma, Aleksandrs Napolovs, Svetlana<br />

Serjogina, Darja Visocka, Tatjana Þuravïova.<br />

Ârpilsçtas bâze "Cîruïi": Arnis Bergmanis,<br />

Uìis Bergmanis, Laila Boloðko, Vineta Daize,<br />

Aigars Gulbis, Baiba Ðçnvalde, Sarmîte Ðíubure, Ausma<br />

Mickâne, Vilma Reinfelde, Imants Roìis, Jânis Ronis,<br />

Zaiga Trukðe.<br />

Veterinârais dienests: Benita Drapèe, Mâra Èavare,<br />

Skaidrîte Lûce, Rasma Sieriòa.<br />

Dzîvnieku barîbas sadales nodaïa: Anita Jçriòa,<br />

Arvis Grosmanis, Aigars Kruès, Irina Moskaïik, Austra<br />

Plûksna, Antonida Vasiïenko, Tatjana Vinogradska.<br />

Dârza un parka nodaïa: Ilona Eistreiíe, Natâlija Arhipova,<br />

Aija Bistrova, Juris Celmiòð, Zigurds Hohbergs,<br />

Ilze Íirsone, Igors Kaòivecs, Gaïina Kruèeka, Aigija Ladiga,<br />

Anita Liepiòa, Irçna Meldere, Çriks Reès, Antonija<br />

Zdanovièa.<br />

Autotransporta nodaïa: Eduards Stumpe, Âdolfs<br />

Greiðkâns, Aivars Ðaiters, Kârlis Plûksna, Vilnis Vilcâns.<br />

Remontu un celtniecîbas grupa: Sergejs Koèergins,<br />

Èeslavs Aïðevskis, Ivars Brants, Kaspars Burvis, Raimonds<br />

Groðteins, Normunds Ðults, Vladimirs Jakubovskis, Eduards<br />

Kelpðs, Laimonis Kovals, Zigurds Legzdiòð, Pçteris Liepiòð,<br />

Paulis Lipðâns, Andrejs Mjakiòkovs, Andris Plûme, Oïegs<br />

Rate, Raimonds Roze, Artûrs Slavinskis, Ïevs Tastevens,<br />

Vilnis Trifanovs.<br />

Enerìçtiíu nodaïa: Haralds Grîvâns, Jânis Innuss, Guntis<br />

Rands, Valerjans Reès, Jûlijs Smilga.<br />

Apsardze: Maija Droþina, Agra Baumane, Tamâra Ðalajeva,<br />

Olga Ðiïko, Jânis Íelle, Aivars Mâlnieks, Guntis Miezis,<br />

Uldis Ozols, Normunds Poïaks, Arkâdijs Poppels,<br />

Andrejs Starèenko.


Foto: Mâris Lielkalns<br />

Zoodârza veterâni - Solvita Sîle (32 gadi zoodârzâ), Alma Heniòa (35),<br />

Çrika Sudraba (46), Ilze Raipule (34) kopâ ar zoodârza valdes priekðsçdçtâju<br />

Rolandu Greiziòu.<br />

Andrejs Birkulis (27), Diâna Tîfenberga (26), Natâlija Okaò (30),<br />

Mâra Èavare (27), Agnija Graubica (27), Elvîra Hrðèenovièa (29),<br />

Natâlija Kazakova (29).<br />

Foto: Mâris Lielkalns<br />

Foto: Mâris Lielkalns<br />

Juris Birzenieks (24), Irina Moskaïik (21), Pçteris Petrovs (25),<br />

Anita Jçriòa (25), Elîna Gulbe (22), Natâlija Kostirja (22).<br />

Ilze Dunce (20), Ilona Roma (20), Aleksandrs Napolovs (20) un<br />

Îrisa Ozola (20).<br />

Foto: Mâris Lielkalns<br />

Zoodârza 2007. gada cilvçki - Irina Moskaïik, Vilnis Trifanovs, Raimonds Groðteins, Juris Celmiòð, Elîna Gulbe, Jeïena Kustova.<br />

Foto: Mâris Lielkalns<br />

39


DZÎVNIEKU KOPÇJU KURSA ABSOLVENTI 2007. GADÂ<br />

Foto: Sergejs Èièagovs<br />

Aïona Mihailova zoodârzâ strâdâ jau 20 gadus,<br />

un viòas mîlestîba ir lielie plçsîgie dzîvnieki. Var<br />

droði teikt, ka Aïona vislabâk pazîst ikvienu lauvu<br />

un tîìeri, kas bijuði viòas aprûpç. Attçlâ - ar<br />

Ambras pirmâ metiena mazuli Santu 1991. gadâ.<br />

Anete Poïaka zoodârzâ ir no 2001. gada.<br />

Sâkumâ strâdâjusi Terârijâ, tagad - Abinieku<br />

nodaïâ, bet pati "darba vieta" arvien nav<br />

mainîjusies - tâ ir Tropu mâja.<br />

Foto: Inta Lange<br />

Ginta Jansone zoodârzâ strâdâ 19 gadus. Sâkumâ<br />

strâdâjusi Akvârijâ, bet 1994. gadâ pârgâja uz<br />

Ekoloìijas laboratoriju (tagadçjo Abinieku nodaïu)<br />

un uzòçmâs jaunâs Latvijas abinieku (un vçlâk - arî<br />

râpuïu) ekspozîcijas aprûpi. Tagad Ginta Abinieku<br />

nodaïâ kopj arî apdraudçtos gliemeþus - partulas.<br />

Foto: Elvîra Hrðèenovièa<br />

Foto: Elîna Gulbe<br />

Foto: Zaiga Trukðe<br />

Foto: Irena Georgieva (Bulgârija)<br />

Viktors Soboïevs 10 gadus nostrâdâjis zoodârza<br />

Nagaino dzîvnieku nodaïâ. Kopâ ar Edgaru<br />

Gromu Viktors nodarbojâs ar ziloòmâtes Rupas<br />

apmâcîbu, lîdz zoodârza ziloòi tika aizvesti uz<br />

Nîderlandes zoodârziem. Tâpat Viktora un Edgara<br />

ziòâ bijis "nîlzirgu ðovs". Attçlâ - ar Funtiku.<br />

Laila Boloðko no 2005. gada strâdâ zoodârza<br />

ârpilsçtas bâzç "Cîruïi". Lailas mîïâkie dzîvnieki ir<br />

zirgi. Attçlâ - barojot alnçnu "Cîruïos".<br />

Jeïena Kustova strâdâjusi gan zoodârzâ, gan<br />

cirkâ. 1988.-1989. gadâ Ïenas aprûpç bija<br />

zoodârza brieþi (vçl arvien mîïâkie dzîvnieki).<br />

2005. gadâ Ïena atsâka darbu zoodârzâ Zîdîtâju<br />

nodaïâ pie plçsîgajiem dzîvniekiem. Attçlâ - ar<br />

Angïu tîrasiòu çrzeli Sagaru cirka laikos.<br />

Foto: Sergejs Èièagovs<br />

Foto: Elîna Gulbe<br />

Foto: Sergejs Èièagovs<br />

Aleksandrs Rudòevs zoodârzâ ir no 1986. gada.<br />

Strâdâ Terârijâ, visvairâk - ar èûskâm. Mîïâkie<br />

dzîvnieki ir lielâs þòaudzçjèûskas, kuru paðlaik<br />

zoodârza kolekcijâ diemþçl ir maz. Attçlâ - ar<br />

leopardu gekonu.<br />

Viktorija Loskutova zoodârzâ strâdâ divus<br />

gadus. Strâdâjusi gan Akvârijâ ar zivîm, gan -<br />

visvairâk - Terârijâ ar râpuïiem, un mîïâkie<br />

dzîvnieki ir íirzakas. Zoodârzs ir Vikas pirmâ<br />

darba vieta, ar kuru iepazinusies jau 15 gadu<br />

vecumâ, kad pa vasarâm strâdâja zoodârzâ pie<br />

papagaiïiem. Attçlâ - ar Jaungvinejas bruòrupuci.<br />

Kristîne Jaèmenkina jau 18 gadus strâdâ<br />

Ornitoloìijas nodaïâ, pie tam nodarbojas ne tikai<br />

ar putniem. Kopð Kristîne un Ivonna Heidere<br />

2005. gada pavasarî sâka apmâcît roni Puiku,<br />

vasaras sezonâ zoodârzâ ik dienas notiek "roòu<br />

ðovs". Un nav arî brînums, ka ar dzîvnieku<br />

apmâcîbu tik labi veicas - Kristînei ir pieredze arî<br />

suòu dresçðanâ, viòa savulaik bijusi instruktore<br />

DOSAAF dienesta suòu klubâ.<br />

40


EKOLOÌIJAS LABORATORIJAI - 20 GADU<br />

Elvîra Hrðèenovièa<br />

Ekoloìijas laboratorijas (vçlâk - Abinieku nodaïas)<br />

vadîtâja 1997.-2006. gadâ<br />

Domâju, ka tieði Latvijas faunas pçc iespçjas pilnîga<br />

demonstrçðana lîdz ar dabas aizsardzîbai veltîtajiem<br />

pasâkumiem, kâ arî bioloìisko un ekoloìisko zinâðanu<br />

devums ir tie trîs vaïi, uz kuriem bûtu jâbalstâs<br />

Nacionâlajam zooloìiskajam dârzam.<br />

/Juris Zvirgzds, atklâjot Latvijas abinieku ekspozîciju 1994. gadâ/<br />

Ekoloìijas laboratorijas vçsture - ârkârtîgi spilgta<br />

lappuse Rîgas zoodârza un Latvijas dabas<br />

aizsardzîbas vçsturç. Pirms 20 gadiem nevarçjâm<br />

iedomâties, ka kokvarþu pavasara dziesma kïûs par<br />

Kurzemes dabas neatòemamu sastâvdaïu un Darela<br />

savvaïas dzîvnieku saglabâðanas tresta mâcîbu kursos<br />

kâ klasisks reintrodukcijas piemçrs tiks minçta Eiropas<br />

kokvarþu reintrodukcija Latvijâ!<br />

/Elvîra Hrðèenovièa, Ekoloìijas laboratorijas 20 gadu svinîbâs,<br />

9.02.2007./<br />

Rîgas zoodârzâ 1987. gadâ tika izveidota Ekoloìijas<br />

laboratorija, kura 1988. gadâ sâka realizçt Eiropas<br />

kokvardes reintrodukcijas programmu.<br />

1994. gada vasarâ tika atklâta Latvijas Abinieku<br />

ekspozîcija. Nâkamajâ gadâ tâ papildinâta ar Latvijas<br />

râpuïiem. 2001. gadâ izveidota tropu abinieku<br />

ekspozîcija Tropu mâjâ.<br />

Par ieguldîjumu dabas aizsardzîbâ un bioloìiskâs<br />

daudzveidîbas saglabâðanâ Juris Zvirgzds 1997. gadâ<br />

apbalvots ar LR Ministru Kabineta balvu. Apbalvojums<br />

pasniegts par nopelniem Rîgas zoodârza attîstîbâ un<br />

sakarâ ar ðîs iestâdes 85. gadadienu.<br />

Ekoloìijas laboratorijas darbinieku izstrâdâtie diplomdarbi:<br />

Vilnîtis V. 1989. Kurkuïu audzçðanas, attîstîbas un<br />

metamorfozes likumsakarîbas laboratorijas apstâkïos.<br />

Diplomdarbs, Latvijas Valsts Universitâte.<br />

Helmanis D. 1990. Sarkanvçdera ugunskrupja vairoðana,<br />

audzçðana laboratorijâ un reintrodukcija dabâ. Diplomdarbs,<br />

Latvijas Valsts Universitâte.<br />

Staðuls M. 1995. Eiropas kokvardes ( Hyla arborea)<br />

reintrodukcija Latvijâ. Diplomdarbs, Latvijas Universitâte.<br />

Èeirâns A. 1997. Gludenâs èûskas dzîvesvietas Latvijâ un<br />

piezîmes par sugas morfoloìiju, izplatîbu un bioloìija. Maìistra<br />

darbs, Latvijas Universitâte.<br />

Deièmane M. 2002. Kokvardes Hyla arborea monitorings<br />

Latvijâ. Maìistra darbs, Latvijas Universitâte.<br />

Juris Zvirgzds (Ekoloìijas laboratorijas dibinâtâjs, ilggadçjs vadîtâjs, arî<br />

zoodârza direktora vietnieks zin. darbâ un direktors), Valts Vilnîtis<br />

(Ekoloìijas laboratorijas zootehniíis, vadîtâjs un zoodârza direktora<br />

vietnieks zin. darbâ) un Aleksandrs Napolovs (darbu zoodârzâ sâcis<br />

Ekoloìijas laboratorijâ, audzçjot barîbas kukaiòus; Insektârija dibinâtâjs).<br />

Elvîra Hrðèenovièa, Mihails Pupiòð, Ilona Roma (Insektârija vadîtâja) un<br />

Aija Pupiòa (kopâ ar M. Pupiòu piedalîjâs pirmajâ sanâksmç par abinieku<br />

savairoðanas un reintrodukcijas jautâjumiem 26.08.1986.).<br />

Ingmârs Lîdaka nodod Elvîrai Hrðèenovièai Saeimas priekðsçdçtâja Induïa<br />

Emða apsveikumu jubilejâ. Ingmârs - liels reintrodukcijas programmas<br />

atbalstîtâjs, aktîvs monitoringa veicçjs, vairâku videofilmu autors.<br />

Ekoloìijas laboratorijas esoðie un bijuðie darbinieki: stâv Edgars Dreijers,<br />

Dainis Helmanis, Modris Staðuls, Aleksandrs Napolovs, Ginta Jansone,<br />

Valts Vilnîtis, Ingûna Helmane, Andris Èeirâns, sçþ Elvîra Hrðèenovièa,<br />

Juris Zvirgzds, Ilze Dunce, Margita Deièmane un Elîna Gulbe.<br />

Modris, Ginta, Juris un Elvîra 2007. gada 10. augustâ "Gobijâs" - Ekoloìijas<br />

laboratorijas bâzç abinieku liegumâ "Blaþìa ezers", kur 1988. gada jûlijâ<br />

izlaisti pirmie 531 laboratorijâ izaudzçtie kokvarþu mazuïi.<br />

Foto: Elvîra Hrðèenovièa, Daiga Leimane<br />

41


GADA NOTIKUMI<br />

FEBRUÂRIS<br />

1.-28. februârî - Tropu mçnesis.<br />

9. februârî - Ekoloìijas laboratorijas (tagadçjâs<br />

Abinieku nodaïas) 20 gadu jubilejas pasâkums Baloþu<br />

mâjâ. Piedalâs esoðie un bijuðie Ekoloìijas<br />

laboratorijas darbinieki, kâ arî kokvarþu reintrodukcijas<br />

projekta atbalstîtâji.<br />

14. februârî - muitas konfiscçto suvenîru izstâdes<br />

atklâðana Tropu mâjâ sadarbîbâ ar Dabas<br />

aizsardzîbas pârvaldi.<br />

APRÎLIS<br />

Foto: Dace Vîtola<br />

MARTS<br />

14.-17. martâ Lîga Matsone piedalâs EAZA Putnu<br />

TAG sanâksmç Alfenas putnu dârzâ "Avifauna"<br />

Nîderlandç.<br />

14. aprîlî - tuvojoties vasarai, atsâkas dzîvnieku<br />

baroðanas demonstrçjumi apmeklçtâjiem. Ðosezon<br />

apmeklçtâjus priecç ne vien ronis Puika, nîlzirgi,<br />

lemuri un pelikâni, bet arî meþa cûkas, surikati,<br />

krçpjvilki un flamingi.<br />

14.-15. aprîlî - Putnu dienas. Zoodârza "Dzeòa<br />

darbnîcâ" tiek pagatavoti 280 bûrîði putniem un<br />

14 bûri susuriem. Daïa putnu bûrîðu tiks izlikti<br />

Meþaparkâ aìentûras "Meþaparks" rîkotajâ talkâ<br />

21. aprîlî.<br />

15.-17. aprîlî Ilze Dunce piedalâs EAZA Abinieku<br />

un râpuïu TAG sçdç Plockas zoodârzâ Polijâ.<br />

17. aprîlî Rîgas lîcî pie Rojas tiek izlaists zoodârzâ<br />

rehabilitçtais pelçkais ronis Pipariòð.<br />

Foto: Elîna Gulbe<br />

Foto: Inta Lange<br />

24. martâ - 1. aprîlî Inta Lange, Pçteris Petrovs un<br />

Guna Vîtola viesojas Emmenas, Overlonas un<br />

Apenheulas zoodârzos (Nîderlandç), kâ arî Poznaòas<br />

zoodârzâ (Polijâ) "aprauga" þirafes Piku un Periskopu,<br />

kas rudenî ieradîsies Rîgâ, un iepazîstas ar to<br />

turçðanu ðî brîþa "mâjâs".<br />

Foto: Viktors Soboïevs<br />

31. martâ zoodârza Barîbas virtuves vadîtâja Irçna<br />

Kurklete dodas pensijâ pçc 14 zoodârzâ nostrâdâtiem<br />

gadiem.<br />

42<br />

17. aprîlî - pirmais takinçns Rîgas zoodârzâ! Takinu<br />

mâtei Kirai piedzimuðo mazuli nosauc par<br />

Klementînu. 25. jûnijâ takinu grupa papildinâsies arî<br />

ar Kleo mazuli Lukrçciju Klçru.<br />

Foto: Dace Vîtola


MAIJS<br />

Atvçrta jaunâ râpuïu ekspozîcija Terârijâ.<br />

Atklâta jaunâ apmeklçtâju taka Lauku sçtâ un<br />

dzîvnieku barîbas automâts.<br />

3. maijâ no Prâgas zoodârza (Èehijâ) atceïo ilgi<br />

gaidîtâ draudzene mûsu melnajam lemuram<br />

Nampetam.<br />

11.-14. maijâ Rolands Greiziòð un Edgars Vîtols<br />

piedalâs EAZA Padomes sanâksmç Kristiânsundâ<br />

(Norvçìijâ).<br />

12.-13. maijâ - Ìimenes dienas kopâ ar AS "Rîgas<br />

Piena kombinâts", SIA "Eastcon AG LV" un "Lâsçnu".<br />

13. maijâ no Reines zoodârza Vâcijâ atceïo<br />

Èapmana zebru íçvîte Pia.<br />

14. maijâ uz Monpeljç zoodârzu Francijâ aizceïo<br />

kazuâru mâtîte Kazimira.<br />

JÛNIJS<br />

Tropu mâjâ atjaunota lapgrieþskudru ekspozîcija.<br />

3. jûnijâ - "Vides diena ar vides gidu" sadarbîbâ ar<br />

VITILA.<br />

Foto: Andris Eglîtis<br />

Foto: Mâris Lielkalns<br />

17. maijâ Vilnis Vilcâns un Guna Vîtola no Tallinas<br />

zoodârza atved divas meþa ziemeïbrieþu mâtîtes.<br />

25. jûnijâ no Teièu dabas rezervâta atvesti trîs mazo<br />

çrgïu mazuïi. 3. jûlijâ tie ceïos tâlâk uz Vâciju<br />

ievietoðanai savvaïas mazo çrgïu ligzdâs.<br />

Foto: Mâris Lielkalns<br />

Foto: Mâris Lielkalns<br />

18. maijâ "ziemeïbrieþu operâcija" - èetru<br />

ziemeïbrieþu tçviòu pârdzîðana.<br />

19.-20. maijâ Guntis Graubics piedalâs Toròu<br />

cîòâs- Latvijas labâko putnu pazinçju sacensîbâs.<br />

Gunta komanda treðo reizi pçc kârtas ðajâs<br />

sacensîbâs iegûst pirmo vietu.<br />

21.-23. maijâ - sarkanvçdera ugunskrupju<br />

aizsardzîbas pasâkumiem veltîts seminârs, kurâ<br />

piedalâs abinieku pçtnieki no Latvijas, Austrijas,<br />

Dânijas, Vâcijas, LIFE fonda pârstâvji, SIA "ELLE"<br />

("Estonian, Latvian and Lihuanian Environment").<br />

Seminârâ piedalâs Ilze Dunce. 21. maijâ seminârs<br />

notiek Rîgas zoodârzâ, 22.-23. maijâ - Latgales<br />

zoodârzâ Daugavpilî.<br />

24. maijâ - Rîgas tehniskâs universitâtes muitas<br />

institûta mâcîbas zoodârzâ. Lekcijas par dzîvnieku<br />

transportçðanu un CITES lasa Agnija Graubica, Ilze<br />

Raipule un Guna Vîtola.<br />

JÛLIJS<br />

17. jûlijâ Rîgas lîcî izlaisti divi ðogad zoodârzâ<br />

rehabilitçtie izskalotie pelçko roòu mazuïi.<br />

24. jûlijâ uz Kiriat Motzkin zoodârzu Izraçlâ aizceïo<br />

divi Rîgas zoodârzâ dzimuðie lîdzenumu tapîri - Tapa<br />

un Tangenss.<br />

26. jûlijâ - Galapagu bruòrupuèu svçrðana. Ðogad<br />

Arnim Bergmanim arvien smagâko bruòrupuèu<br />

neðanâ un svçrðanâ palîdz vçl divi spçkavîri - Agris<br />

Kazeïòiks un Artûrs Mièulis.<br />

Foto: Mâris Lielkalns<br />

43


AUGUSTS<br />

Foto: Mâris Lielkalns<br />

Foto: Mâris Lielkalns<br />

3. augustâ Ziloòu mâjâ atklâta izstâde "Vaïi Baltijas<br />

jûrâ". Tajâ izstâdîts pagâjuðogad Rîgas lîcî izskalotâ<br />

kuprvaïa skelets, kas lîdz ðim tika eksponçts Latvijas<br />

Dabas muzejâ.<br />

6.-20. augustâ - firmas "Reaktiv" projekts<br />

zoodârzâ- Japânas makaku voljerâ ievietots<br />

televizors un pults TV kanâlu pârslçgðanai. Makaku<br />

uzvedîbu fiksç videokamera, un interesenti<br />

notikumiem var sekot ne vien zoodârzâ uz vietas, bet<br />

arî, skatoties "tieðraidi" firmas mâjas lapâ.<br />

8. augustâ - priecîga ziòa no Nîderlandes -<br />

Emmenas zoodârzâ plkst. 7.30 piedzimusi mûsu<br />

ziloòa Radþas meitiòa Swe Zin - lîdz ðim Radþas<br />

ceturtais mazulis ârzemçs.<br />

21. augustâ - miris Rîgas zoodârza vecâkais<br />

iemîtnieks Misisipi aligators Èabulîtis.<br />

Foto: Mâris Lielkalns<br />

Foto: Mâris Lielkalns<br />

Foto: Mâris Lielkalns<br />

26. jûlijâ - "vasaras balle" zoodârza darbiniekiem.<br />

Ne vien loterija, konkursi, sporta spçles, balvas un<br />

desiòu çðana (paldies cepçjiem Uldim un Pçterim!),<br />

bet arî vçsturisku zoodârza videofilmu skatîðanâs<br />

vakara izskaòâ.<br />

31. jûlijâ Lîga Matsone piedalâs naftas noplûdçs<br />

cietuðo ûdensputnu rehabilitâcijai veltîtâ seminârâ<br />

Nigulas dabas rezervâtâ (Igaunijâ).<br />

SEPTE<strong>MB</strong>RIS<br />

5. septembrî Guna Vîtola saòem Portsmutas<br />

universitâtes (Lielbritânijâ) diplomu par profesionâlâs<br />

augstâkâs izglîtîbas iegûðanu zoodârzu resursu<br />

vadîbas specialitâtç.<br />

11.-15. septembrî - Ilze Dunce, Tatjana Ivasenko,<br />

Inta Lange un Guna Vîtola piedalâs EAZA 2007. gada<br />

konferencç Varðavas zoodârzâ (Polijâ). Tatjana<br />

Ivasenko uzstâjas ar ziòojumu par Rîgas zoodârza<br />

pieredzi feneklapsu vairoðanâ.<br />

12.-16. septembrî Lîga Matsone piedalâs<br />

4. starptautiskajâ seminârâ par putnu vairoðanu<br />

nebrîvç Toronto (Kanâdâ).<br />

25. septembrî no Poznaòas zoodârza (Polijâ) uz<br />

jauno Þirafu mâju atvesta þirafe Piks.<br />

26. septembrî - Vilku diena sadarbîbâ ar izklaides<br />

tîklu "Klondaika" (SIA "Furors").<br />

27. septembrî no Poznaòas zoodârza atvesta<br />

þirafe Periskops.<br />

OKTOBRIS<br />

8. oktobrî - Þirafu mâjas atklâðana.<br />

10. oktobrî - dzîvnieku kopçju kursa projektu<br />

prezentâcija. Deviòi otrâs grupas dalîbnieki veiksmîgi<br />

pabeiguði kursu!<br />

14. oktobrî - zoodârza 95 gadu jubileja.<br />

15. oktobrî kolektîvs svin zoodârza dzimðanas<br />

dienu.<br />

15. oktobrî uz Valsrodes putnu dârzu (Vâcijâ) no<br />

"Cîruïiem" aizceïo trîs tîtaru grifi. Divus no tiem<br />

paredzçts apmâcît darbam Vâcijas policijâ.<br />

44


Foto: Kobe Oji Zoo<br />

Foto: Mâris Lielkalns<br />

22. un 29. novembrî uz Kauòas zoodârzu (Lietuvâ)<br />

aizceïo abas muskusvçrðu mâtîtes.<br />

24.-25. novembrî Benita Drapèe piedalâs<br />

starptautiskâ seminârâ "Dermatoloìija" Tallinâ.<br />

Foto: Kobe Oji Zoo<br />

DECE<strong>MB</strong>RIS<br />

7. decembrî no Dvûrkrâloves zoodârza (Èehijâ)<br />

atceïo divi jauni Amûras tîìeru tçviòi.<br />

21. oktobrî Rîgâ dzimuðajai Âzijas ziloòu mâtîtei<br />

Zuzei Kobes zoodârzâ (Japânâ) piedzimis treðais<br />

mazulis Ouji (japâòu val. - Princis).<br />

22.-26. oktobrî Aleksandrs Napolovs un Ilona Roma<br />

piedalâs starptautiskajâ seminârâ "Bezmugurkaulnieki<br />

zoodârzu kolekcijâs" Maskavâ (Krievijâ).<br />

29. oktobrî - 1. novembrî Benita Drapèe<br />

Dvûrkrâloves zoodârzâ (Èehijâ) iepazîstas ar pieredzi<br />

þirafu veterinârajâ aprûpç.<br />

30. oktobrî - mazumtirdzniecîbas tîkla "Maxima"<br />

organizçtâ Otrâ Latvijas íirbju èempionâta finâls.<br />

NOVE<strong>MB</strong>RIS<br />

2. novembrî par þirafu Pika un Periskopa<br />

aizbildòiem kïûst Rihards un Skaidrîte Piki.<br />

Foto: Elîna Gulbe<br />

Foto: Mâris Lielkalns<br />

20. novembrî zoodârza visilggadçjâkâ darbiniece<br />

Çrika Sudraba aicina kolçìus uz savas dzimðanas<br />

dienas svinîbâm. Jubilâre savus ciemiòus pa<br />

zoodârzu izvadâ ar pajûgu.<br />

21. decembrî Ilze Raipule Baloþu mâjâ rîko atvadu<br />

balli. Zoodârzâ nostrâdâti 34 gadi, daudz padarîta<br />

darba - Ilzes ziòâ bijis gan kiangu ciltsdarbs, gan<br />

dzîvnieku uzskaites sistçmas ARKS ievieðana un<br />

uzturçðana mûsu zoodârzâ.<br />

45


ARDIEVAS ÈABULÎTIM. ATSKATOTIES VÇSTURÇ<br />

Foto no Rîgas zoodârza arhîva<br />

Foto no Rîgas zoodârza arhîva<br />

Apkopojuðas Daiga Leimane un Elvîra Hrðèenovièa<br />

27.02.2008.<br />

Bijusî Krokodilu mâja. Nojaukta 2004. gada janvârî.<br />

Èabulîtis Krokodilu mâjâ 20. gs. 80. gados.<br />

Vietâ, kur vçlâk atradâs Krokodilu mâja, 1914. gada<br />

zoodârza plânâ iezîmçta çka - "ziemas mâjoklis<br />

vârîgiem ûdensputniem”, te dzîvojuði arî bruòrupuèi un<br />

íirzakas.<br />

Ticamas rakstiskas ziòas ir par èetru aligatoru<br />

iegûðanu 1939. gadâ, bet nav precîzi zinâms, cik veci<br />

tie bijuði. Viens no tçviòiem 1965. gadâ pârdots<br />

Kijevas zoodârzam. 50. un 60. gados mâtîtes dçjuðas<br />

olas un nikni sargâjuðas ligzdas. Viena no mâtîtçm<br />

ievainojumu dçï likvidçta 1971. g., otra nodzîvojusi lîdz<br />

1977. g.<br />

Aligatoru tçviòð, kuru kopçji iesauca par Èabulîti,<br />

izrâdîjies visizturîgâkais.<br />

1958., 1979. un 1980. gadâ, sakarâ ar pazeminâtu<br />

temperatûru un apkures sistçmas avârijâm, Èabulîtis<br />

atteicies no barîbas seðu mçneðu garumâ. Kopçji<br />

novçrojuði arî îsâkus neçðanas periodus 1970. gadâ,<br />

kam par iemeslu izrâdîjusies jaunu zobu ðíilðanâs.<br />

Dzîves laikâ aligators vairâkkârt ticis mçrîts:<br />

1950. gadâ tas bijis 2,3 m;<br />

1952. g. - 2,70 m;<br />

1955. g. - 2,90 m;<br />

1966. g. - 3,00 m garð.<br />

Kopð tâ laika aligators vairs neauga.<br />

Lielâko mûþa daïu Èabulîtis pavadîjis Krokodilu<br />

mâjâ, bet 2001. gada maijâ pârvietots uz jaunuzcelto<br />

Tropu mâju. Vecumdienas Èabulîtis vadîjis labos<br />

apstâkïos un kïuvis pat kustîgâks.<br />

Ilgus gadus aligators bijis vecâkais Rîgas zoodârza<br />

iemîtnieks.<br />

Aligators Èabulîtis nobeidzies 2007. gada<br />

21.augustâ, bûdams vairâk nekâ 70 gadus vecs.<br />

Nâves cçlonis: vecums, sirdsdarbîbas nepietiekamîba.<br />

Misisipi aligatora skeletu apòçmuðies izgatavot<br />

veterinârârsti Mârtiòð Serþants un Mârcis Ziòìis, bet<br />

izbâzni - Latvijas Dabas muzeja speciâlisti<br />

Valdis Rçders un Andrejs Vaivods.<br />

Foto: Sergejs Èièagovs<br />

Èabulîtis Tropu mâjâ 4.05.2006.<br />

46


VALDE, VADOÐIE SPECIÂLISTI, NODAÏU VADÎTÂJI<br />

RÎGAS NACIONÂLAIS ZOOLOÌISKAIS DÂRZS<br />

Adrese: Meþa prospekts 1, LV-1014, Rîga, Latvija<br />

Tel.: 67518409<br />

Fakss: 67540011<br />

E-pasts: info@rigazoo.lv<br />

http://www.rigazoo.lv

Hooray! Your file is uploaded and ready to be published.

Saved successfully!

Ooh no, something went wrong!