Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
Eiropas Zoodârzu un akvâriju<br />
asociâcija - EAZA (European<br />
Association of Zoos and Aquaria)<br />
dibinâta 1988. gadâ, apvienojoties<br />
79 zooloìiskajiem dârziem un<br />
akvârijiem. 2006. gada nogalç<br />
EAZA apvieno 306 organizâcijas<br />
no 34 valstîm. Rîgas zooloìiskais<br />
dârzs EAZA uzòemts 1992. gadâ.<br />
Apdraudçto sugu Eiropas<br />
programmas - EEP (European<br />
Endangered Species Programme).<br />
EAZA uztur vairâk nekâ 250 EEP<br />
un Eiropas ciltsgrâmatas - ESB<br />
(European Studbook). 2006. gadâ<br />
Rîgas zooloìiskais dârzs piedalâs<br />
56 EEP, ESB u.c. ciltsgrâmatâs.<br />
Starptautiskâ sugu uzskaites<br />
sistçma - ISIS (International<br />
Species Information System)<br />
uztur plaðâko dzîvnieku datu<br />
bâzi pasaules zoodârzos.<br />
2005. gadâ ISIS apvieno vairâk<br />
nekâ 600 dalîborganizâciju. No<br />
1993. gada ISIS ietvaros RNZD<br />
lietojam datorizçto dzîvnieku<br />
uzskaites programmu ARKS<br />
(Animal Record Keeping<br />
System), no 2003. gada - tâs<br />
jaunâko versiju ARKS 4.<br />
Vaðingtonas konvencija - CITES<br />
(Convention on International Trade<br />
in Endangered Species of Wild<br />
Fauna and Flora) ir spçkâ no<br />
1975. gada 1. jûlija.<br />
Lîdz 2005. gadam to parakstîjuðas<br />
169 valstis. Latvijas Republika<br />
konvencijai pievienojâs 1997. gadâ.<br />
LR MK noteikumi Nr. 133 paredz,<br />
ka RNZD izmitina visus dzîvniekus,<br />
kuri konfiscçti saistîbâ ar CITES<br />
prasîbu neievçroðanu.
RÎGAS<br />
NACIONÂLAIS ZOOLOÌISKAIS DÂRZS<br />
Rîgas Nacionâlâ<br />
zooloìiskâ dârza<br />
galvenie uzdevumi:<br />
nodroðinât dzîvniekiem<br />
bioloìiski piemçrotus apstâkïus;<br />
sekmçt bioloìiskâs<br />
daudzveidîbas saglabâðanu;<br />
veidot sabiedrîbas attieksmi pret vidi;<br />
apmeklçtâjiem piedâvât labu atpûtu.
2007. gadâ Rîgas zoodârzâ esam paveikuði daudz<br />
darba. Gada vispriecîgâkais notikums un labâkâ<br />
dâvana zoodârzam 95. gadu jubilejâ bija tas, ka<br />
uzbûvçta jaunâ Þirafu mâja un gandrîz pçc<br />
30 gadu pârtraukuma Rîgâ atkal redzamas þirafes.<br />
2007. gads bijis bûvdarbiem bagâts - sâcis<br />
darboties arî jaunais, modernais dzîvnieku barîbas<br />
sadales bloks (paðu vârdiem - zoodârza virtuve),<br />
daudzus objektus esam pârbûvçjuði un uzlabojuði (sk.<br />
10.-11. lpp.), un arî 2008. gadâ to turpinâsim darît.<br />
Zoodârza 100 gadu jubileju vçlamies sagaidît ar<br />
jaunu Ziloòu mâju un ziloòu atgrieðanos Rîgâ.<br />
2007. gadâ saòçmâm apstiprinâjumu, ka Ziloòu<br />
mâjas bûvei tiks atvçlçts finansçjums no Eiropas<br />
Reìionâlâs attîstîbas fonda. Saskaòâ ar Rîgas un<br />
Emmenas zoodârzu noslçgto lîgumu, varçsim saòemt<br />
ziloòu grupu, lîdzko bûsim uzbûvçjuði tiem piemçrotu<br />
mîtni. Kopð ziloòu tçviòa Radþas pârveðanas uz<br />
Emmenas zoodârzu, viòð kïuvis par tçvu jau èetriem<br />
ziloòu mazuïiem (nupat saòçmâm ziòu, ka 2008.<br />
gada 25. februârî Emmenâ piedzimis arî piektais<br />
Radþas mazulis ârzemçs).<br />
Jaunu gadu uzsâkot - lai mums visiem veicas, un<br />
lai apmeklçtâjiem prieks nâkt uz zoodârzu!<br />
Foto: Mâris Lielkalns<br />
Rolands Greiziòð<br />
Rîgas Nacionâlâ zooloìiskâ dârza<br />
valdes priekðsçdçtâjs<br />
DIRECTOR'S REPORT<br />
During 2007 several construction projects were completed at the zoo. Zoo's event of the year was the arrival of Baringo giraffes (this<br />
species returned to the zoo after almost 30 years) and opening of the new Giraffe House.<br />
In 2007 the new Zoo Animal Food Kitchen started to operate as well. Several other construction works were finished (see pages 10-11).<br />
But the largest construction project is still ahead. Financing from the European Regional Development Fund will enable Riga Zoo to build<br />
the new Elephant House and exhibit. We hope that elephants will return in Riga on zoo's 100th anniversary in 2012.<br />
THE NEW GIRAFFE HOUSE<br />
The 95th anniversary of Riga Zoo was welcomed with the opening of the new Giraffe House and exhibit.<br />
The construction works were started in 2005, with the financial support of the Ministry of Environment of Latvia and Latvian Environmental<br />
Protection Fund, as well as Riga Municipality. The total building costs were 1,23 million LVL. The construction works were carried out by SIA<br />
Arèers (see page 4).<br />
2 2 2<br />
Giraffe facilities include a paddock (2000 m ), a roofed hardstand (200 m ) and indoor stables (170 m ; the total area indoors is<br />
2<br />
ca. 800 m ) that can accommodate 4-5 adult giraffes.<br />
It was agreed that Riga Zoo will start with a giraffe bachelors' group. At the end of September two Baringo giraffe males arrived from<br />
Poznan Zoo (see page 5). The transport was carried out by Zdenek Barta, Zoo Dvur Kralove. The first giraffe arrived on 25 September, the<br />
second - on 27 September. On 8 October, just a week prior to zoo's 95th anniversary, the Giraffe House was officially opened (see page 6).<br />
In 2008 we plan to receive another two more male giraffes.<br />
The new Giraffe House and exhibit is just a part of the planned African Savanna. In the future it is planned to build new facilities for other<br />
African species (zebras, ostriches, antelopes) and complete the first mixed exhibit of large ungulates in Riga Zoo city territory.<br />
2
JAUNÂ ÞIRAFU MÂJA<br />
Zoodârza 95. gadu jubileju sagaidîjâm ar jaunu<br />
Þirafu mâju un þirafçm zoodârzâ.<br />
Þirafu mâjas bûvlaukuma vietâ 20. gs. 80. gados<br />
bija sâkta antilopju un þirafu mâjas celtniecîba, kas<br />
tika pârtraukta lîdzekïu trûkuma dçï. Pçdçjos gados<br />
ðajâ vietâ bija izveidots zirgu izjâþu laukums.<br />
Þirafu mîtnes projekts tika izstrâdâts 2000. gadâ.<br />
Projekta autori - arhitektu birojs "Sestais stils". Þirafu<br />
mâjas celtniecîba tika uzsâkta 2005. gadâ ar LR<br />
Vides ministrijas un Latvijas vides aizsardzîbas fonda<br />
finansçjumu, kâ arî Rîgas domes atbalstu.<br />
Celtniecîbas izmaksas bija 1,23 milj. latu, bûvdarbus<br />
veica SIA "Arèers". (Sk. 4. lpp.)<br />
2<br />
Jaunajâ mîtnç dzîvniekiem ierîkots 2000 m plaðs<br />
2<br />
pastaigu laukums, 200 m liels apjumts aploks un<br />
2<br />
iekðtelpu sistçma 170 m platîbâ (iekðtelpu kopçjâ<br />
2<br />
platîba ap 800 m ). Mîtne paredzçta 4-5 þirafu<br />
turçðanai. Tâ bûvçta atbilstoði EAZA þirafu turçðanas<br />
vadlînijâm un paðlaik ir viena no mûsdienîgâkajâm<br />
þirafu mîtnçm Eiropâ.<br />
Septembra beigâs jaunâ mâja bija gatava þirafu<br />
uzòemðanai un ieradâs pirmie iemîtnieki - divas<br />
piecgadîgas þirafes - Piks un Periskops no Poznaòas<br />
zoodârza Polijâ (dzimuði Lodzas zoodârzâ). Kamçr<br />
iegûsim pieredzi þirafu turçðanâ, pirmajos gados savâ<br />
Þirafu mâjâ mitinâsim tçviòu grupu.<br />
Þirafu veðanu plânojâm jau no gada sâkuma.<br />
Eiropâ nav daudz transportçtâju, kas specializçjuðies<br />
ðo dzîvnieku pârvadâðanâ. Vadît mûsu þirafu<br />
atveðanu lûdzâm Dvûrkrâloves zoodârza (Èehijâ)<br />
speciâlistu Zdeneku Bartu, kuram ir liela pieredze gan<br />
þirafu transportçðanâ, gan turçðanâ. Piks un<br />
Periskops kïuva par 295. un 296. viòa vestajâm<br />
þirafçm. Transportçðanas izdevumus apmaksâja SIA<br />
"LMT".<br />
Mûsu darbinieces Ruta Briede un Aïona<br />
Simoòenko, kuru ziòâ bûs þirafu aprûpe Rîgâ,<br />
savlaicîgi devâs uz Poznaòas zoodârzu. Poznaòâ<br />
viòas iepazinâs gan ar kolçìu pieredzi þirafu<br />
turçðanâ, gan arî ar Pika un Periskopa ieradumiem,<br />
kâ arî pavadîja abas þirafes ceïâ uz jaunajâm mâjâm.<br />
(Sk. 5. lpp.)<br />
24. septembra rîtâ Poznaòâ Piks tika iedzîts<br />
treilerî, un transports devâs ceïâ. 25. septembra rîtâ<br />
Piks izlaists jaunajâ Þirafu mâjâ. 27. septembrî Rîgâ<br />
ieradâs arî Periskops. Abas þirafes ir pusbrâïi, kas lîdz<br />
ðim vienmçr bijuði kopâ.<br />
8. oktobrî notika svinîgâ Þirafu mâjas atklâðana.<br />
(Sk. 6. lpp.)<br />
Ko plânojam nâkotnç 2008. gadâ Pikam un<br />
Periskopam pievienosies vçl divi jauni tçviòi. Pçc<br />
daþiem gadiem, kad bûsim pilnîbâ apguvuði þirafu<br />
aprûpi, paredzçts izveidot vairoðanas grupu - tçviòu<br />
un 2-3 mâtîtes.<br />
Þirafu mâja ir pirmâ puse no plânotâs ekspozîcijas<br />
"Âfrikas savanna". Nâkotnç plânojam izbûvçt mîtnes<br />
vçl citiem Âfrikas dzîvniekiem (zebrâm, strausiem,<br />
antilopçm) un veidot savannas dzîvnieku jaukto<br />
ekspozîciju.<br />
Foto: Mâris Lielkalns<br />
3
Þirafu mâjas bûve. 19.08.2005 3.04.2007<br />
9.09.2005 2.05.2007<br />
28.02.2006 26.06.2007<br />
Foto: Mâris Lielkalns<br />
26.10.2006<br />
31.08.2007<br />
4
Foto: Aïona Simoòenko<br />
Þirafu transports. Pirmâs þirafes (Pika) iedzîðana treilerâ Poznaòas zoodârzâ.<br />
The transporting of giraffes. The first giraffe is put into the trailer at Poznan Zoo.<br />
Pika treilers uz Latvijas robeþas vçlu 24. septembra vakarâ.<br />
The trailer on the Latvian border, night of 24 September.<br />
Foto: Mâris Lielkalns<br />
Foto: Mâris Lielkalns<br />
Zem Lâèplçða/Valmieras ielas dzelzceïa pârvada Pika treilera jumtu nâcâs<br />
krietni pazeminât.<br />
The top of trailer's roof was lowered to pass beneath the railroad bridge in Riga.<br />
Pika treilers jau zoodârzâ 24./25. septembra naktî.<br />
The trailer arrived at the zoo.<br />
Foto: Mâris Lielkalns<br />
Foto: Mâris Lielkalns<br />
25. septembra rîtâ Pika treilers dodas uz Þirafu mâju.<br />
Early morning on 25 September the trailer is heading to the Giraffe House.<br />
Piks tûlît tiks ielaists Þirafu mâjâ. Vedçji nolaiþ treilera trapu.<br />
The transporters are fitting up the trailer's path.<br />
Foto: Dace Vîtola<br />
Foto: Aïona Simoòenko<br />
Þirafes izlaiðana jaunajâs mâjâs.<br />
The releasing of the giraffe at the new home.<br />
Þirafu vedçji Jiri Veters un Zdeneks Barta (Dvûrkrâloves zoodârzs) kopâ ar<br />
Rîgas zoodârza þirafu kopçjâm Rutu Briedi un Aïonu Simoòenko.<br />
The transporters Jiri Vetter and Zdenek Barta (Zoo Dvur Kralove) together<br />
with giraffe keepers of Riga Zoo, Ruta Briede and Aïona Simoòenko.<br />
Foto: Dace Vîtola<br />
5
Foto: Mâris Lielkalns<br />
Þirafu mâjas atklâðana. Lenti pârgrieþ zoodârza direktors Rolands Greiziòð un<br />
Vides ministrs Raimonds Vçjonis, lenti tur zoodârza attîstîbas direktors Edgars<br />
Vîtols un kolekcijas vadîtâja Guna Vîtola.<br />
Opening of the Riga Zoo's Giraffe House. The tape is cut by Raimonds Vçjonis,<br />
Minister of Environment of Latvia, and Rolands Greiziòð, Director of the zoo. The<br />
tape is held by Edgars Vîtols, Development Projects Director, and Guna Vîtola,<br />
Collection Manager.<br />
Þirafu nosaukuma plâksnîti Þirafu mâjâ atklâj þirafu transporta sponsoru SIA<br />
"LMT" prezidents Juris Binde.<br />
The giraffe sign is uncapped by Juris Binde, President of SIA LMT, the<br />
sponsors of giraffe transport.<br />
Foto: Mâris Lielkalns<br />
Foto: Mâris Lielkalns<br />
Bûvfirmas SIA "Arèers" pârstâvji - izpilddirektors Jânis Markulis un bûvdarbu<br />
vadîtâjs Juris Ceïmalnieks.<br />
The Giraffe House was built by SIA Arèers. Juris Markulis, Executive Director,<br />
and Juris Ceïmalnieks, Supervising Engineer.<br />
Foto: Mâris Lielkalns<br />
Þirafes Piks un Periskops.<br />
Giraffes Piks and Periskops.<br />
Rolands Greiziòð un Ruta Briede sagatavo þirafçm barîbas porciju.<br />
Rolands Greiziòð and Ruta Briede prepare the food for giraffes.<br />
Foto: Elîna Gulbe<br />
Foto: Elîna Gulbe<br />
Þirafu jaunie krustvecâki Skaidrîte un Rihards Piki.<br />
Skaidrîte and Rihards Piks, the zoo parents of giraffes.<br />
Krustvecâku pirmais darbs - pabarot þirafes.<br />
The first duty of the zoo parents - to feed the giraffes.<br />
Foto: Elîna Gulbe<br />
6
ÞIRAFU VÇSTURE RÎGAS ZOODÂRZÂ<br />
Lai gan Rîgas zoodârzs tika dibinâts ar mçríi turçt<br />
un eksponçt galvenokârt vietçjâs sugas, jau kopð 20.<br />
gs. sâkuma tas kâ dâvinâjumus saòçmis arî daudzus<br />
eksotiskos dzîvniekus.<br />
Doma par þirafes dâvinâðanu zoodârzam<br />
izskançjusi jau 1939. gadâ. Pçc zoodârza apskates to<br />
izteicis kâds sajûsminâts laikraksta pârstâvis. Labo<br />
nodomu, ðíiet, nâcies atlikt turpmâko gadu politisko<br />
notikumu iespaidâ.<br />
Reâla iespçja sagâdât zoodârzam þirafi radâs<br />
1956. gadâ. Laikraksts "Padomju Jaunatne" togad<br />
rakstîja: "Drîzumâ dârzs saòems lielisku<br />
papildinâjumu. No Neapoles pie mums paðreiz ceïo<br />
þirafe, ko Rîgâ redzçsim pirmo reizi”. Uz Polijas<br />
robeþu sagaidît þirafes un Âfrikas zilonçnu devâs<br />
Gunârs Andruðaitis, tolaik zoodârza zootehniíis, kopâ<br />
ar amatnieku, kam bija uzticçts pârveidot dzelzceïa<br />
vagonu. Tomçr pçdçjâ brîdî Zoocentrs*<br />
lçmumu<br />
mainîjis, un þirafes mûsu zoodârzam gâjuðas secen.<br />
Âfrikas ziloòa mazulis Kongo laimîgi nonâca Rîgâ.<br />
1972. gada vasarâ zoodârzs par 25 000 rubïu<br />
beidzot nopirka no Zoocentra divas þirafes.<br />
1972.-1979. gadâ þirafes izmitinâja Ziloòu mâjâ,<br />
bet pastaigâm ârâ bija izveidots aploks çkas<br />
dienvidrietumu malâ - pretî kamieïu mâjai.<br />
1975. gada 18. novembrî þirafçm piedzima mazulis<br />
Limbo, kuru nâkamâ gada jûnijâ nosûtîja uz Kazaòas<br />
zoodârzu.<br />
1978. gada aprîlî þirafçm piedzima nedzîvs<br />
mazulis.<br />
Visilgâk, lîdz pat 1979. gada 18. maijam, Rîgas<br />
zoodârzâ nodzîvojusi þirafu mâtîte.<br />
Sekciju þurnâlos atzîmçts, ka þirafu âdas nodotas<br />
Dabas muzejam.<br />
Apkopojuðas Daiga Leimane un Elvîra Hrðèenovièa<br />
30.01.2008.<br />
Þirafu pâris Rîgas zoodârzâ 1976. gadâ<br />
Giraffe pair in Riga Zoo, 1976.<br />
Foto no Sergeja Èièagova arhîva<br />
* Zoocentrs PSRS bija organizâcija, ar kuras starpniecîbu zoodârzi<br />
varçja iegâdâties dzîvniekus.<br />
Gunârs Ðauers un þirafu mazulis Limbo pirms doðanâs ceïâ uz Kazaòas<br />
zoodârzu 29.06.1976.<br />
Gunârs Ðauers and giraffe calf Limbo prior to its leaving for Kazan Zoo,<br />
29.06.1976.<br />
Foto no Sergeja Èièagova arhîva<br />
7
FINANSU PÂRSKATS<br />
Rîgas dome 33%<br />
LR Vides ministrija 19%<br />
RNZD 47%<br />
Ziedojumi 1%<br />
RNZD IEÒÇMUMI UN IZDEVUMI 2007. GADÂ<br />
Finansçjuma struktûra 2007. gadâ<br />
(neiekïaujot investîciju projektus)<br />
Operating budget (excl. investment projects)<br />
Ieejas biïetes / Admissions (Ls 842 522)<br />
Autostâvvieta / Parking (Ls 17 730)<br />
Subsîdijas / Subsidies (Ls 3 688)<br />
Nomas maksa /<br />
Income from rent (Ls 19 500)<br />
Citi ienâkumi / Other (Ls 64 668)<br />
Þirafu mâjas tehniskais projekts, bûvuzraudzîbas un autoruzraudzîbas<br />
ekspertîzes, siltumtrase, þirafu barotavas un bîdâmâs sistçmas<br />
Terârija telpu renovâcija - râpuïu audzçtava un ekspozîcija<br />
Siltumnîcas<br />
Tilta renovâcija<br />
Teritorijas labiekârtoðana - celiòu bruìçðana, asfalta seguma<br />
atjaunoðana<br />
Aïòu aploks ârpilsçtas bâzç "Cîruïi"<br />
Pagalma labiekârtoðana ârpilsçtas bâzç "Cîruïi"<br />
APGÛTAS VALSTS UN PAÐVALDÎBU INVESTÎCIJAS<br />
Paðu ieòçmumi 2007. gadâ<br />
Operating revenues (excl. state and municipal grants)<br />
Kopâ (Ls)<br />
898 700<br />
T. sk.<br />
Þirafu mâja<br />
Lauvu mâjas iekðtelpu remonts<br />
Katlu mâjas rekonstrukcija<br />
Ârçjâ þoga atjaunoðana pçc vçtras un Íîðezera krastmalas<br />
nostiprinâðana<br />
Jauna siltumtrase uz Akvâriju, daïçji nomainîta iekðçjâ siltumtrase<br />
Aktîvâs atpûtas laukums bçrniem ar îpaðâm vajadzîbâm<br />
365014<br />
249344 247790<br />
225853<br />
263562<br />
277403 278225 270184<br />
281723<br />
310416<br />
1998 1999 2000 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007<br />
Apmeklçtâju skaits 1998.-2007. gadâ<br />
Attendance, 1998-2007<br />
8
SPONSORI<br />
RASMA AISTRAUTS<br />
privâta ziedotâja<br />
SIA "CENTRÂLAIS TENISA KLUBS"<br />
lidvâveru aizbildòi<br />
"DARTS GARD"<br />
zoodârza sadarbîbas partneris<br />
SIA "DT MOBILE"<br />
nîlzirgu aizbildòi<br />
RIÈARDS UN DOMINIKS JERESJKO<br />
surikatu aizbildòi<br />
ULDIS KLAPERIS<br />
ziloòu akcijas dalîbnieks<br />
IZKLAIDES CENTRI "KLONDAIKA" (SIA "FURORS")<br />
vilku aizbildòi<br />
SIA "LATVIJAS MOBILAIS TELEFONS"<br />
þirafu transporta atbalstîtâjs<br />
LATVIJAS VIDES AIZSARDZÎBAS FONDS<br />
zoodârza projektu atbalstîtâjs<br />
SIA "NELDA"<br />
lâèu aizbildòi<br />
AS "PAREX BANKA"<br />
zoodârza atbalstîtâjs<br />
PASAULES DABAS FONDS<br />
zoodârza projektu atbalstîtâjs<br />
SIA "PLAÈEK BALTIJA"<br />
pandu aizbildòi<br />
AS "RÎGAS PIENA KO<strong>MB</strong>INÂTS"<br />
ziemeïbrieþu aizbildòi<br />
SIA "SAULKALNE S"<br />
zoodârza sadarbîbas partneris<br />
"STRIG POLIGRÂFIJA"<br />
zoodârza atbalstîtâjs<br />
SIA "TULKOJUMU BIROJS SKRIVANEK LATVIJA"<br />
pûèu aizbildòi<br />
SIA "VELUX LATVIJA"<br />
pelikânu aizbildòi<br />
VENTSPILS PILSÇTA<br />
roòu aizbildòi<br />
SIA "VINNIS"<br />
lâèu aizbildòi<br />
Foto: Elîna Gulbe<br />
9
CELTNIECÎBA UN REKONSTRUKCIJA<br />
ÞIRAFU MÂJA (sk. 4.-6. lpp.)<br />
Izmaksas: 1 230 000 Ls<br />
Finansçjums: Latvijas vides aizsardzîbas fonds,<br />
LR Vides ministrija, paðu lîdzekïi<br />
Izpildîtâjs: SIA "Arèers"<br />
DZÎVNIEKU BARÎBAS SADALES BLOKS<br />
(bûvdarbi pabeigti 2006. g., objekts sâcis darbu 2007.g. )<br />
Izmaksas: 604 982 Ls<br />
Finansçjums: Rîgas dome, paðu lîdzekïi<br />
Izpildîtâjs: SIA "NÎA"<br />
TERÂRIJA TELPU RENOVÂCIJA -<br />
RÂPUÏU AUDZÇTAVA UN EKSPOZÎCIJA<br />
Izmaksas: 39 779 Ls<br />
Finansçjums: paðu lîdzekïi<br />
Izpildîtâjs: Rîgas Nacionâlais zooloìiskais dârzs<br />
LAUVU MÂJAS IEKÐTELPU REMONTS<br />
Izmaksas: 44 963 Ls<br />
Finansçjums: Latvijas vides aizsardzîbas fonds<br />
Izpildîtâjs: SIA "Skorpions A"<br />
AÏÒU APLOKS ÂRPILSÇTAS BÂZÇ "CÎRUÏI"<br />
Izmaksas: 20 296 Ls<br />
Finansçjums: paðu lîdzekïi<br />
Izpildîtâjs: Rîgas Nacionâlais zooloìiskais dârzs<br />
JAUNS IZKLAIDES OBJEKTS BÇRNU AKTÎVÂS<br />
ATPÛTAS LAUKUMÂ<br />
Izmaksas: 12 953 Ls<br />
Finansçjums: valsts investîcijas<br />
Izpildîtâjs: SIA "Annels"<br />
TILTA RENOVÂCIJA<br />
Izmaksas: 6 554 Ls<br />
Finansçjums: paðu lîdzekïi<br />
Izpildîtâjs: SIA "Arhitektonika un dizains"<br />
TERITORIJAS LABIEKÂRTOÐANA -<br />
ASFALTÇÐANAS DARBI<br />
Izmaksas: 40 717 Ls<br />
Finansçjums: paðu lîdzekïi<br />
Izpildîtâjs: SIA "Arèers"<br />
TERITORIJAS LABIEKÂRTOÐANA -<br />
CELIÒU BRUÌÇÐANA<br />
Izmaksas: 7 023 Ls<br />
Finansçjums: paðu lîdzekïi<br />
Izpildîtâjs: SIA "B.N.S. - Baltija", Rîgas Nacionâlais<br />
zooloìiskais dârzs<br />
JAUNA SILTUMTRASE UZ AKVÂRIJU, DAÏÇJI<br />
NOMAINÎTA IEKÐÇJÂ SILTUMTRASE<br />
Izmaksas: 18 264 Ls<br />
Finansçjums: Rîgas dome<br />
Izpildîtâjs: SIA "Komunikâcijas RVH"<br />
Foto: Elîna Gulbe<br />
Jaunais barîbas sadales bloks.<br />
The new animal food kitchen.<br />
ÂRÇJÂ ÞOGA ATJAUNOÐANA PÇC 18./19. JANVÂRA<br />
VÇTRAS UN ÍÎÐEZERA KRASTMALAS<br />
NOSTIPRINÂÐANA<br />
Izmaksas: 30 233 Ls<br />
Finansçjums: Latvijas vides aizsardzîbas fonds<br />
Izpildîtâjs: Rîgas Nacionâlais zooloìiskais dârzs<br />
10
Foto: Elîna Gulbe<br />
Jauns objekts bçrnu aktîvâs atpûtas laukumâ.<br />
A new playground for children.<br />
Jaunâs râpuïu audzçtavas telpas Terârijâ.<br />
The new reptile breeding premises.<br />
Foto: Elîna Gulbe<br />
Jaunâs râpuïu audzçtavas telpas Terârijâ.<br />
The new reptile breeding premises.<br />
Foto: Elîna Gulbe<br />
Foto: Elvîra Hrðèenovièa<br />
Pçc vçtras atjaunotais zoodârza þogs un nostiprinâtâ Íîðezera krastmala.<br />
The perimeter fence, reconstructed after the January storm, and the new<br />
embankment of the lake.<br />
Jaunâ râpuïu ekspozîcija Terârijâ.<br />
The new reptile exhibit in Terrarium.<br />
Foto: Elîna Gulbe<br />
Foto: Elîna Gulbe<br />
Jaunâs klinðu damanu vairoðanas telpas Lauvu mâjâ.<br />
The new Rock hyrax breeding premises at the Lion House.<br />
Jaunâ klinðu damanu ekspozîcija Terârijâ.<br />
The new Rock hyrax exhibit in Terrarium.<br />
Foto: Elîna Gulbe<br />
11
SAIKNE AR SABIEDRÎBU<br />
Foto: Dace Vîtola<br />
Foto: Elîna Gulbe<br />
Laura Lîdaka<br />
Izglîtîbas un informâcijas nodaïas vadîtâja<br />
Dzîvnieku baroðanas demonstrçjumi - nîlzirgi.<br />
Keeper talks - feeding of Hippopotamuses.<br />
Roòa Puikas ðovs.<br />
Seal show.<br />
Zoodârza Izglîtîbas un informâcijas nodaïas<br />
prioritâte ir vides saziòas un izglîtîbas darbs. To<br />
veicam gan vadot ekskursijas un mâcîbu nodarbîbas,<br />
gan organizçjot izglîtojoðus pasâkumus zoodârzâ un<br />
izbraukumos, gan nodroðinot intereðu izglîtîbas<br />
pulciòu darbu. Ievçrojamu darbu ieguldâm zoodârza<br />
informatîvâ noformçjuma pilnveidoðanâ, sagatavojot<br />
informatîvos stendus, sugu nosaukumu plâksnîtes un<br />
norâdes, kâ arî izstrâdâjot iespieddarbu un reklâmu<br />
maketus. Regulâri papildinâm datu un informâcijas<br />
bâzi gan par zoodârza dzîvniekiem, gan darbiniekiem<br />
un zoodârza vçsturi. Lielu uzmanîbu veltâm<br />
sadarbîbai ar plaðsaziòas lîdzekïiem, kas nodroðina<br />
zoodârza publicitâti un uztur pastâvîgu sabiedrîbas<br />
interesi.<br />
IZGLÎTOJOÐAIS DARBS ZOODÂRZÂ<br />
2007. gadâ novadîjâm 52 ekskursijas un 38 mâcîbu<br />
nodarbîbas. Nodarbîbu un ekskursiju kvalitatîvai<br />
norisei sagatavojâm 20 jaunas darba lapas, kas<br />
palîdzçja nodroðinât dalîbnieku aktîvu darboðanos un<br />
dzîvnieku pçtîðanu. Lai veicinâtu zoodârza<br />
piedâvâjuma integrçðanu formâlâs vides un dabas<br />
zinîbu programmâs, kopâ ar skolu valþu speciâlistiem<br />
novadîjâm trîs seminârus skolotâjiem un studentiem.<br />
Joprojâm saglabâjusies interese par skolçnu zinâtniski<br />
pçtniecisko darbu izstrâdi “Projektu nedçïas” ietvaros.<br />
Populârâkâs tçmas bija Rîgas zoodârza attîstîba,<br />
dzîvnieku daudzveidîba, Latvijas dzîvnieki, lielie kaíi,<br />
bezkâju abinieka cecîlijas attîstîba.<br />
Jaunas mâcîbu nodarbîbu metodikas aprobçðanâ<br />
un zoodârza pasâkumu norisç nozîmîgu ieguldîjumu<br />
deva skolçnu intereðu pulciòu dalîbnieki. Sadarbîbâ ar<br />
Rîgas Dabaszinîbu skolu turpinâjâm vadît pulciòus<br />
“Zoodârza Takuzinis” un “Jaunieðu Vides klubs - 11”.<br />
Lîdz 2007. gada maijam zoodârzâ nodroðinâjâm arî<br />
Meþaparka sâkumskolas pulciòa “Dabas Takuzinis”<br />
nodarbîbas. Jûlijâ nodroðinâjâm trîs nodarbîbu dienas<br />
arî skolçnu vasaras nometnçm.<br />
Pateicamies kolçìiem par atsaucîbu, îpaði<br />
Insektârijam un Abinieku nodaïai. Gan skolçniem<br />
EDUCATION AND PUBLIC RELATIONS<br />
The activities of the Department of Education and Information include guided tours at the zoo (52 tours were conducted in 2007),<br />
thematic classes for schoolchildren at the Education Centre of the zoo (38), lectures with live animals in schools etc. (72), and many other<br />
tasks associated with zoo education function and public relations. More than 30 press releases were sent to the media. 20 new issues of<br />
worksheets were published.<br />
During summer 2007 keeper talks were continued at the zoo. In addition to the seal show and feeding demonstrations of<br />
hippopotamuses, pelicans and lemurs, in 2007 we introduced new feeding shows with flamingoes, meerkats and maned wolves, as well as<br />
the shower and mud bath of Wild boars.<br />
During 2007, 18 different public events were conducted at the zoo. Some of these events are already traditional, including the Bird Day<br />
(in collaboration with Nature Protection Board), the weighing of Indefatiguable Island tortoises (as always, with the help of the famous<br />
Latvian weightlifter Raimonds Bergmanis), the Wolves Day (supported by Klondaika, the special invitation to this event went to children<br />
from orphanages), the Family Day (supported by AS Rîgas Piena kombinâts and SIA Eastcon AG LV). During zoo's fifth Month of Tropics,<br />
main highlight was CITES. On 14 February the CITES exhibit was opened at the Tropical House, with the support of Nature Protection<br />
Board.<br />
On 3August the exhibit 'Whales in Baltic Sea' was opened at zoo's Old Elephant House, in collaboration with Latvian Natural History Museum.<br />
The skeleton of a Humpback whale (stranded at Riga gulf coast in July 2006) will be exhibited at the zoo till 2010.<br />
12
mâcîbu nodarbîbâs, gan apmeklçtâjiem pasâkumu<br />
laikâ bija iespçja tieði kontaktçties ar dzîvniekiem.<br />
Ðâda emocionâla pârdzîvojuma un piedzîvojuma<br />
metodes pielietoðana zoodârza izglîtîbas darbâ ir pati<br />
nozîmîgâkâ, jo palîdz rosinât interesi par dzîvniekiem<br />
un to aizsardzîbas problçmâm.<br />
Lielu paldies sakâm Ornitoloìijas, Nagaino<br />
dzîvnieku un Zîdîtâju nodaïu vadîtâjiem un dzîvnieku<br />
kopçjiem par izdomu un entuziasmu, pilnveidojot<br />
dzîvnieku publiskâs baroðanas demonstrâcijas. Jau<br />
treðo gadu vasaras sezonâ ik dienu apmeklçtâjiem<br />
devâm iespçju vçrot nîlzirgu, pelikânu un lemuru<br />
baroðanu, kâ arî roòa Puikas uzstâðanos. Pirmo gadu<br />
organizçjâm arî flamingu, surikatu un krçpjvilku<br />
publiskâs baroðanas, kâ arî "meþacûku duðu" karstâs<br />
un saulainâs vasaras dienâs. Ðâda veida<br />
demonstrâcijâs darbojas trîs ieinteresçtâs puses -<br />
apmeklçtâjam ir iespçja saòemt tûlîtçju atbildi tieði uz<br />
viòa uzdoto jautâjumu, bet Izglîtîbas un informâcijas<br />
nodaïas darbinieks kopâ ar dzîvnieku kopçju sniedz<br />
informâciju un skaidrojumu par dzîvnieku dzîvesveidu<br />
savvaïâ un zoodârzâ. Jo îpaði svarîga loma ðîm<br />
demonstrâcijâm ir apmeklçtâju audzinâðanas projektâ<br />
“Esi draugs - nebaro!”<br />
PASÂKUMI UN SADARBÎBAS PARTNERI<br />
2007. gadâ organizçjâm un palîdzçjâm nodroðinât<br />
18 pasâkumus. Daudzi no tiem Rîgas zoodârzâ jau<br />
kïuvuði par tradîciju un tiek îstenoti, pateicoties<br />
uzticamiem un atsaucîgiem sadarbîbas partneriem.<br />
Februârî - Tropu mçnesî jau piekto gadu<br />
apmeklçtâjiem piedâvâjâm interesantas ekskursijas<br />
un aizraujoðas tikðanâs ar Tropu mâjas iemîtniekiem.<br />
Ðogad izvçlçjâmies stâstît par apdraudçtajiem<br />
dzîvniekiem un dzîvnieku pielâgoðanos to dzîves videi.<br />
Sadarbîbâ ar Dabas aizsardzîbas pârvaldi izveidojâm<br />
muitas konfiscçto suvenîru ekspozîciju. Tajâ<br />
aplûkojami gan èûsku un krokodilu âdu izstrâdâjumi,<br />
gan “kobru degvîns” un austrumu medicînas<br />
“brînumzâles”, gan savvaïas kaíu âdas un bruòrupuèu<br />
bruòas. Izstâde izveidota, lai pievçrstu apmeklçtâju<br />
uzmanîbu problçmâm, kas varçtu rasties, ceïojumu<br />
laikâ iegâdâjoties un ievedot Latvijâ izstrâdâjumus,<br />
kuri izgatavoti, nogalinot apdraudçto un CITES<br />
(Vaðingtonas konvencijâ) iekïauto sugu dzîvniekus.<br />
Ekspozîcijas atklâðanas dienâ 14. februârî Vides<br />
ministrs Raimonds Vçjonis pasniedza atzinîbas<br />
rakstus muitniekiem, kas veikuði suvenîru<br />
konfiskâcijas.<br />
Arî ðogad Putnu dienu ietvaros 14. un 15.aprîlî<br />
darbojâs “Dzeòa darbnîca” - ikkatrs apmeklçtâjs<br />
varçja iemâcîties izgatavot pareizas konstrukcijas<br />
mâjvietas sîkajiem dobumperçtâjiem putniem un<br />
pûcçm. Putnu dienas atbalstîja Dabas aizsardzîbas<br />
pârvaldes un Dabas muzeja eksperti. Putnu dienâs<br />
piedalîjâs Vides ministrs Raimonds Vçjonis,<br />
Zemkopîbas ministrs Mârtiòð Roze, Saeimas<br />
priekðsçdçtâjs Indulis Emsis, Rîgas domes Vides<br />
departamenta direktors Askolds Kïaviòð. To, cik<br />
populâras un gaidîtas kïuvuðas Putnu dienas<br />
zoodârzâ, apliecinâja apmeklçtâju drûzmçðanâs ar<br />
lîdzi atnestiem âmuriem rokâs darbnîcas tuvumâ jau<br />
Putnu dienas zoodârzâ. LR Zemkopîbas ministrs Mârtiòð Roze.<br />
The Bird Day at the zoo, attended by Mârtiòð Roze, Minister of Agriculture.<br />
Putnu dienas. LR Vides ministrs Raimonds Vçjonis, Saeimas priekðsçdçtâjs<br />
Indulis Emsis, viesi no Latvijas Dabas muzeja.<br />
The Bird Day. Raimonds Vçjonis, Minister of Environment, Indulis Emsis,<br />
Speaker of the Latvian Parliament, and guests from Natural History Museum of<br />
Latvia.<br />
Putnu dienas. Viesi no Dabas aizsardzîbas pârvaldes - Gunta Gabrâne,<br />
Rolands Auziòð un Mârtiòð Kalniòð.<br />
The Bird Day at the zoo. Gunta Gabrâne, Rolands Auziòð and Mârtiòð Kalniòð,<br />
Nature Protection Board.<br />
Foto: Mâris Lielkalns<br />
Foto: Mâris Lielkalns<br />
Foto: Mâris Lielkalns<br />
13
Foto: Mâris Lielkalns<br />
Foto: Mâris Lielkalns<br />
Galapagu bruòrupuèu svçrðana. Raimondam Bergmanim palîgâ nâk<br />
spçkavîri Artûrs Mièulis un Agris Kazeïòiks.<br />
The weighing of Indefatigable Island tortoises. Raimonds Bergmanis was<br />
assisted by Artûrs Mièulis, the winner of the First Wife Carrying Contest of<br />
Latvia, andAgris Kazeïòiks, the current strongest man of Latvia.<br />
Tropu mçnesis.<br />
The Month of Tropics.<br />
pusstundu pirms bûrîðu nagloðanas sâkuma.<br />
Sadarbîbâ ar Rîgas Paðvaldîbas aìentûru<br />
"Meþaparks” ðogad izgatavotos putnu bûrîðus<br />
21. aprîlî izvietojâm parka teritorijâ.<br />
Rîgas zoodârzâ par tradîciju kïuvusi arî dzîvnieku<br />
ìimeòu sveikðana Ìimeòu dienâs kopâ ar AS “Rîgas<br />
Piena kombinâts” un "Lâsçnu". Ìimeòu dienas notiek<br />
kopð 2003. gada maija. Ðogad pârsteigumu<br />
apmeklçtâjiem sagâdâja arî SIA "Eastcon AG LV".<br />
Apmeklçtâjiem bija iespçja kopâ ar "Lâsçnu" viesoties<br />
pie zoodârza dzîvnieku mammâm, doties sagatavotâ<br />
marðrutâ un meklçt Japânas dzçrves, katas lemurus,<br />
takinus, parastos kalitriksus un apkakles pekarus,<br />
apzîmogot ìimeòu ceïa lapu, atminçt ìimeòu<br />
krustvârdu mîklu un saòemt pârsteiguma balvas. Arî<br />
ðogad atsaucâmies uz LR Bçrnu un ìimenes lietu<br />
ministrijas lûgumu, un apmeklçtâji varçja zoodârzu<br />
apmeklçt par pazeminâtu maksu.<br />
Maijâ Lauku sçtâ uzstâdîjâm barîbas automâtu. Tâ<br />
ir un bûs vienîgâ vieta zoodârzâ, kur turpmâk katrs<br />
apmeklçtâjs varçs ieiet aplokâ un pabarot dzîvniekus.<br />
3. jûnijâ sadarbîbâ ar vides izglîtîbas organizâciju<br />
VITILA organizçjâm Vides dienu kopâ ar vides<br />
gidu. Ðogad apmeklçtâji iepazinâs ar 2007. gada<br />
dzîvnieku smilðu krupi.<br />
26. jûlijâ septîto gadu organizçjâm Galapagu<br />
bruòrupuèu svçrðanu. Ðogad ilggadîgajam<br />
zoodârza draugam Latvijas spçkavîram Raimondam<br />
Bergmanim palîdzçja spçkavîrs Agris Kazeïòiks un<br />
Latvijas sievu neðanas èempions Artûrs Mièulis.<br />
No 2001. gada turpinâs sadarbîba ar izklaides tîklu<br />
“Klondaika”, kopð SIA “Furors” uzòçmâs rûpes par<br />
Rîgas zoodârza vilkiem. 26. septembrî jau sesto gadu<br />
uz Vilku dienu bija aicinâti vairâk kâ 200 bçrnu no<br />
internâtskolâm un bçrnunamiem, kâ arî daudzbçrnu<br />
ìimenes no visas Latvijas.<br />
Kopð 2003. gada oktobra, kad uz Nîderlandes<br />
zoodârziem aizveda ziloòus Radþu un Rupu,<br />
1912. gadâ celtâs ziloòu mîtnes telpas palika<br />
neapdzîvotas. 2006. gadâ plaðâs telpas aizpildîjâm ar<br />
izstâdes "1000 ziloòu zoodârzâ” suvenîrzilonîðiem no<br />
Jâòa Buka un Ulda Klapera privâtkolekcijâm.<br />
2007. gada 3. augustâ, sadarbîbâ ar Latvijas Dabas<br />
muzeju un piedaloties vides ministram Raimondam<br />
Vçjonim, Ziloòu mâjâ atklâjâm izstâdi "Vaïi Baltijas<br />
jûrâ”. Tâs galvenais un lielâkais eksponâts ir no 320<br />
kauliem veidotais kuprvaïa skelets, kurð te paliks lîdz<br />
2010. gadam<br />
2007. gadâ atzîmçjâm þirafu Pika un Periskopa<br />
ieraðanos zoodârzâ un Þirafu mâjas atklâðanu. Gan<br />
þirafes, gan zoodârza darbinieki, gan apmeklçtâji, gan<br />
þurnâlisti godam izturçja ðo nopietno pârbaudîjumu.<br />
2007. gada 8. oktobrî Þirafu mâjas atklâðanas svçtkos<br />
piedalîjâs arî Vides ministrs Raimonds Vçjonis un<br />
Latvijas vides aizsardzîbas fonda pârstâvji, Rîgas<br />
mçrs Jânis Birks, Rîgas domes Vides komitejas<br />
priekðsçdçtâjs Dainis Îvâns un komitejas pârstâvji,<br />
SIA "Latvijas Mobilais Telefons” prezidents Juris<br />
Binde, Latvijas Dabas muzeja direktore Sarmîte<br />
Ruskule, Kauòas zoodârza direktors Vâclovas<br />
Dumèius un Tallinas zoodârza direktors Mati Kâls.<br />
2007. gada 13. un 14. oktobrî kopâ ar<br />
apmeklçtâjiem svinçjâm zoodârza 95 gadu jubileju un<br />
dâvinâjâm dâvanas gan sev, gan apmeklçtâjiem. 14.<br />
oktobris atzîmçjama arî kâ îpaða diena ar visgarâko<br />
14
apmeklçtâju rindu pie zoodârza kasçm. Vairâk nekâ<br />
stundu cilvçki pacietîgi stâvçja rindâ, lai iekïûtu<br />
zoodârzâ un aplûkotu sengaidîtâs savannas<br />
iemîtnieces þirafes.<br />
Katru gadu noteiktâ dienâ aicinâm ciemos cilvçkus,<br />
kuru vârdâ vai uzvârdâ ir dzîvnieka nosaukums.<br />
Ðogad ðîs dienas sakrita ar zoodârza<br />
95 jubilejas svinîbu dienâm 13. un 14. oktobrî.<br />
Pierâdot vârda saistîbu ar dzîvnieka pasauli, vairâk kâ<br />
730 apmeklçtâju saòçma dâvanu, proti, ievçrojamas<br />
ieejas biïeðu atlaides. Zoodârza dzimðanas dienas<br />
svinîbas kuplinâja arî SIA "Jânis Roze” rîkotâs<br />
aktivitâtes un sagâdâtâs pârsteiguma balvas<br />
èaklâkajiem un atraktîvâkajiem apmeklçtâjiem.<br />
Daudzas organizâcijas aizvien bieþâk izvçlas<br />
Rîgas zoodârzu par pasâkuma vai seminâra, svinîbu<br />
vai produkta prezentâcijas vietu. Otro gadu zoodârzu<br />
izvçlçjâs starptautiskâ bçrnu un jaunieðu îsfilmu<br />
festivâla "Zaïâ Anna” organizatori, kâ arî Nacionâlo<br />
filmu festivâla "Lielais Kristaps” rîkotâji. 9. aprîlî<br />
nodroðinâjâm Lieldienu sarîkojuma norisi AS<br />
"Latvenergo" kolektîvam. 26. maijâ notika SIA "Liels<br />
un mazs” klausâmgrâmatas bçrniem "Pingus Posta<br />
piedzîvojumi” prezentâcija. 26. augustâ notika AS<br />
"Latvijas Gâze” pasâkums bçrniem, atbalstot Latvijas<br />
basketbola izlasi pirms Eiropas èempionâta Spânijâ.<br />
Zoodârza apmeklçtâji varçja iziet marðrutu "Zoodârza<br />
èempioni”, kurâ apciemoja strausus, nîlzirgus,<br />
Japânas dzçrves, leduslâci un Andu kondorus. No<br />
29. oktobra lîdz 4. novembrim atbalstîjâm Ìimenes<br />
nedçïu Rîgâ, ko organizçja "Creo grupa". 30. oktobrî<br />
notika mazumtirdzniecîbas tîkla "Maxima” organizçtâ<br />
Otrâ Latvijas íirbju èempionâta finâls. SIA "Event<br />
House" izvçlçjâs seminâra vietu zoodârzâ.<br />
21. decembrî nodroðinâjâm SIA "Komerccentrs DATI<br />
grupa” organizçtâ pasâkuma norisi.<br />
Atbalstîjâm Latvijas Dabas muzeja rîkoto Putnu<br />
fotokonkursu, Rîgas domes Vides departamenta rîkoto<br />
konkursu "Ceïâ uz labiekârtotu skolu”, Rîgas pilsçtas<br />
lietiðíâs mâkslas konkursu “Daba mums apkârt. Pïava<br />
2” un þurnâla "Spicîte” organizçto konkursu "Bez<br />
kukaiòiem nevar”.<br />
Zoodârza teritorijâ notika arî þurnâla "Pastaiga.ru”<br />
septembra numura fotosesijas "Mûsu brâïi un mâsas”<br />
veidoðana.<br />
Pateicoties Ventspils pilsçtas domes atbalstam,<br />
veiksmîgi noritçja pavasarî Latvijas piekrastç izskaloto<br />
roòu mazuïu izbaroðana un rehabilitâcija. Tâ rezultâtâ,<br />
pateicoties arî Krasta apsardzes kapteiòa Ojâra<br />
Gerkes atsaucîbai, jûrâ tika izlaisti trîs zoodârzâ<br />
izaudzçtie pelçkie ronçni.<br />
Tropu mçnesis.<br />
The Month of Tropics.<br />
Muitas konfiscçto suvenîru ekspozîcija Tropu mâjâ, izveidota ar Dabas<br />
aizsardzîbas pârvaldes atbalstu.<br />
The CITES exhibit at Tropical House, organized in cooperation with Nature<br />
Protection Board.<br />
Foto: Mâris Lielkalns<br />
Foto: Mâris Lielkalns<br />
VIDES IZGLÎTÎBAS AKTIVITÂTES ÂRPUS ZOODÂRZA<br />
Ar pieradinâto dzîvnieku grupu viesojâmies 72<br />
auditorijâs skolâs, pirmskolas iestâdçs un izglîtojoðos<br />
pasâkumos. Jau par tradîciju kïuvusi Rîgas zoodârza<br />
dalîba izstâdç "Balttour" Íîpsalas izstâþu centrâ Rîgas<br />
stendâ. Sadarbîbâ ar SIA "Domino MCG” no 22. marta<br />
lîdz 16. aprîlim nodroðinâjâm trîs izglîtojoðas izstâdes,<br />
lekcijas un konkursus par putniem Ventspilî, Liepâjâ un<br />
Jelgavâ.<br />
Piedalîjâmies arî Vçstures un kuìniecîbas muzeja<br />
aktivitâtçs Muzeju nakts ietvaros un folkloras festivâlâ<br />
Muitas konfiscçto suvenîru ekspozîcijas atklâðana.<br />
Juris Strazdiòð (VID Rîgas muitas reìionâlâs iestâdes Muitas noteikumu<br />
pârkâpumu novçrðanas daïa).<br />
The opening of the CITES exhibit.<br />
Foto: Mâris Lielkalns<br />
15
“Baltijas Saule 2007”.<br />
Rîgas zoodârza izglîtîbas darba pieredzi<br />
prezentçjâm arî seminâros un lekcijâs ârpus zoodârza,<br />
t.sk. VITILA rîkotajos seminâros.<br />
Foto: Mâris Lielkalns<br />
Foto: Daiga Leimane<br />
Foto: Mâris Lielkalns<br />
Foto: Mâris Lielkalns<br />
Otrâ Latvijas Íirbju èempionâta finâls zoodârzâ. Pasâkumu atklâj veikalu tîkla<br />
"Maxima" pârstâvis Ivars Andiòð.<br />
The final of the Second Pumpkin Championship of Latvia, welcomed by Ivars<br />
Andiòð, Maxima.<br />
Izstâdç "Balttour 2007".<br />
At the International Travel Trade Fair Balttour 2007.<br />
Lekcija par putniem SIA "Domino MCG" rîkotajâ pasâkumâ.<br />
A lecture on birds at SIA Domino MCG event.<br />
SADARBÎBA AR PLAÐSAZIÒAS LÎDZEKÏIEM<br />
Zoodârza apmeklçtîba un vides izglîtîbas iespçjas<br />
atkarîgas no publicitâtes, tâpçc darbam ar þurnâlistiem<br />
un plaðsaziòas lîdzekïiem ikdienâ veltîjâm daudz laika<br />
un uzmanîbas.<br />
2007. gadâ uz vairâk kâ 150 plaðsaziòas lîdzekïu<br />
adresçm nosûtîjâm vairâk nekâ 30 preses relîþu un ap<br />
500 fotoattçlu. Katram pasâkumam vai preses<br />
konferencei gatavojâm informâcijas kopsavilkumus, tâ<br />
atvieglojot þurnâlistiem darbu un cenðoties panâkt<br />
precîzu notikumu izklâstu publikâcijâs un raidîjumu<br />
siþetos. Televîzijas ziòu dienestiem regulâri<br />
piedâvâjâm kvalitatîvus un aktuâlus videomateriâlus.<br />
Joprojâm turpinâm sadarbîbu ar ilggadîgiem<br />
partneriem. Zooloìiskâ dârza atbalsta biedrîbas<br />
priekðsçdçtâjs Ingmârs Lîdaka jau 15 gadus vada<br />
Latvijas Televîzijas raidîjumu "Dabas grâmata”.<br />
Turpinâjâs sadarbîba arî ar TV3 raidîjuma “Bçrnu rîts”<br />
producentu grupu. Ðogad uzsâkta sadarbîba ar<br />
raidîjumu “Ðâvçjguríis”. Andrejs Briòìis veidoja siþetus<br />
Latvijas Televîzijas raidîjumam "Kas te Es te”. Mâris<br />
Lielkalns gatavoja tçmas TV5 “Mans mîïais draugs”.<br />
No 29. oktobra lîdz 2. novembrim piedalîjâmies LNT<br />
raidîjuma “Degpunkts” akcijâ.<br />
Regulâra sadarbîba turpinâs ar vairâkiem preses<br />
izdevumiem. Daiga Leimane gatavoja ikmçneða<br />
publikâcijas þurnâlâ "Zîlîte”, kâ arî publicçja rakstu<br />
þurnâlâ "MMD” par ziloòu vçsturi "Ziloòu "zvaigznâjs”<br />
zoodârzâ", kâ arî reportâþu "Kâ mçs gaidîjâm un<br />
sagaidîjâm þirafes" ar zoodârza darbinieku<br />
uzòemtajâm fotogrâfijâm. Mâris Lielkalns sagatavoja<br />
rakstus preses izdevumam "Latvijas Avîze”, þurnâlam<br />
"Avene”, reklâmas laukumus "Praktiskajâ Latvietî”.<br />
Ilgstoða sadarbîba turpinâs ar þurnâlistiem V.<br />
Semjonovu (regulâras publikâcijas "7 ñåêðåòîâ) un V.<br />
Aleksandrovu (þurnâli "Ieva”, "Astes”, "MMD”) un<br />
þurnâla "Vides Vçstis” redaktori A. Toomu.<br />
Ilgus gadus patiesi zoodârza draugi ir Latvijas<br />
Radio raidîjumi “Punktiòð, punktiòð, komatiòð” un<br />
“ Äîìñêàÿ ïëîùàäü” (veidotâja Marina Kostaòecka),<br />
“Zaïais Vilnis” (þurnâliste Anitra Tooma), “Greizie rati”<br />
(Vidvuds Medenis).<br />
Tikai pateicoties þurnâlistu atsaucîbai un<br />
ieinteresçtîbai, sabiedrîba uzzina par Rîgas zoodârza<br />
jaunumiem, par priecîgiem un bçdîgiem notikumiem,<br />
par labvçïiem un atbalstîtâjiem, par rekordiem,<br />
jaunpienâcçjiem un projâm braucçjiem. Tâdçï, sirsnîgi<br />
pateicamies par zoodârza ziòu izplatîðanu ziòu<br />
aìentûrâm "BNS" un "LETA". Paldies bieþâkajiem<br />
viesiem no televîzijâm<br />
“1 Áàëòèéñêèé”<br />
, LTV "Panorâma", LNT<br />
“900 sekundes”, TV3 ziòu dienestam, “Bez tabu” un<br />
“Tautas balss”, TV5, Latvijas Radio, Radio SWH,<br />
“Kristîgais Radio”, preses izdevumiem “Neatkarîgâ Rîta<br />
Avîze Latvijai”, “Diena”, “Latvijas Avîze”, “Mâjas viesis”,<br />
“Rîgas Balss”, “Vakara ziòas”, “Mûsmâjas”, “ Âåñòè<br />
ñåãîäíÿ”, “ Òåëåãðàô ”, “ ×àñ”, “ Ñóááîòà”, u.c.<br />
Zoodârza publicitâti nodroðinâjâm arî tieðâs reklâmas<br />
16
veidâ. 2007. gadâ sagatavoti 15 reklâmas maketi<br />
"1188 tâlruòu katalogos", Kurzemes tûrisma<br />
asociâcijas un Kalvenes pagasta bukletos, laikrakstâ<br />
“ Òåëåãðàô”, þurnâlos "Riga Guide" un "Riga This<br />
Week", karðu izdevniecîbas "Jâòa sçta" izdotajâ Rîgas<br />
rajona ceïu kartç. Uzsâkts darbs arî pie jaunas<br />
zoodârza mâjas lapas izveides sadarbîbâ ar SIA<br />
"Eironets".<br />
INFORMATÎVAIS UN IZGLÎTOJOÐAIS NOFORMÇJUMS<br />
2007. gadâ turpinâjâm zoodârza informatîvo<br />
noformçðanu. Atjaunojâm un nomainîjâm 188 sugu<br />
nosaukumu plâksnîtes gan iekðtelpu ekspozîcijâm, gan<br />
âra aplokiem. Lai nodroðinâtu informâcijas pieejamîbu,<br />
sâkâm sugu plâksnîtes papildinât ar nosaukumiem arî<br />
krievu valodâ. Atjaunojâm un izvietojâm 12 A3 formâta<br />
foto stendu sçriju “Iepazîsties!”. Lai nodroðinâtu<br />
pasâkumu informatîvo noformçjumu, izgatavojâm un<br />
izvietojâm 132 aktuâlâs informâcijas stendus A3<br />
formâtâ. Sagatavojâm un izvietojâm 96 jaunumu un<br />
citas informatîvâs plâksnîtes (vçlamâs apmeklçtâju<br />
uzvedîbas veicinâðanai) un 19 izglîtojoðus stendus A3<br />
formâtâ, kâ arî atjaunojâm un nomainîjâm novecojuðos.<br />
Uzstâdîjâm informâcijas stendus arî pie piecâm<br />
smçíçðanas vietâm un pie divâm velosipçdu<br />
novietnçm. Izstrâdâjâm logotipu maketus zoodârza<br />
darbinieku darba formâm.<br />
Liels darbs ieguldîts tipogrâfisko iespieddarbu<br />
maketu sagatavoðanâ. Latvijas vides aizsardzîbas<br />
fonda atbalstîtâ projekta “Informatîvo sugu plâksnîðu<br />
nomaiòa Rîgas zooloìiskajâ dârzâ” ietvaros<br />
izgatavojâm 42 jaunâ dizaina sugu plâksnîtes âra<br />
aplokiem. Atbilstoði sezonai divas reizes veicâm<br />
zoodârza plâna maketa izmaiòas; izstrâdâjâm maketus<br />
74 uzrakstiem zoodârza jaunâs Barîbas virtuves<br />
noformçjumam; uzstâdîjâm stendu ar barîbas automâtu<br />
pie Lauku sçtas. Veicâm izmaiòas maketâ un<br />
atjaunojâm interaktîvo stendu “Atrodi darbarîku”.<br />
Izstrâdâjâm un izvietojâm trîs stendus sçrijai<br />
“Vçsturiskâs vietas Zooloìiskajâ dârzâ”, trîs stendus<br />
“Iekðçjie kârtîbas noteikumi!” un septiòus stendus<br />
“Ieejas biïeðu cenas”, pârvietojamo stendu “Rîgas<br />
zoodârzam - 95”, stendu "Bruòrupuèi un spçkavîrs”,<br />
28 daþâdus uzrakstus un stendus Þirafu mâjas<br />
noformçjumam; sagatavojâm kartes, bukleta un tenta<br />
maketus ârpilsçtas bâzei "Cîruïi", veidoti maketi arî<br />
ielûgumiem un apsveikuma kartiòâm.<br />
Zoodârza 95. gadu jubilejas pasâkumam<br />
sagatavojâm zoodârza 1930.-1940. gadu vçsturei<br />
veltîtu PPT prezentâciju.<br />
Vilku diena.<br />
The Wolves Day.<br />
Foto: Mâris Lielkalns<br />
Foto: Mâris Lielkalns<br />
Foto: Mâris Lielkalns<br />
ZOODÂRZA DATU BÂZE<br />
Lai veiktu iepriekðminçto, ïoti svarîgs ir it kâ<br />
neredzamais, bet nepârtrauktais darbs, vâcot,<br />
sistematizçjot, analizçjot un pilnveidojot zoodârza<br />
videotçkas, fotoarhîva, informatîvo un vçsturisko datu<br />
bâzi. Sagatavojâm èetras sienas avîzes, uzsâkâm<br />
darbu pie Ekoloìijas laboratorijas vçstures<br />
apkopojuma, turpinâjâm izstrâdât zoodârza<br />
vçsturiskâs ekspozîcijas koncepciju, regulâri<br />
sistematizçjâm publikâcijas un ziòas par zoodârzu<br />
plaðsaziòas lîdzekïos.<br />
Barîbas automâts un jaunâ apmeklçtâju taka Lauku sçtâ.<br />
Feed machine and the new visitor path at the Children Zoo.<br />
Foto: Elîna Gulbe<br />
17
BIOLOÌISKÂS DAUDZVEIDÎBAS SAGLABÂÐANA<br />
Foto: Laura Dzçrve<br />
Foto: Laura Dzçrve<br />
Lîga Matsone<br />
ornitologs<br />
Projekta vadîtâjs Dr.biol. Uìis Bergmanis (Teièu dabas rezervâts) ar mazo<br />
çrgïu mazuli Vâcijâ.<br />
Project coordinator Uìis Bergmanis (Teièi Nature Reserve), with Lesser<br />
spotted eagle young in Germany.<br />
Latvijas mazo çrgïu mazuïi Berlînes lidostâ. Uìis Bergmanis kopâ ar Vâcijas<br />
Savvaïas dzîvnieku aizsardzîbas fonda izpilddirektoru H. fon Minhauzenu un<br />
projekta koordinatoru Vâcijâ Prof. Dr. B.-U. Meiburgu.<br />
Latvian Lesser spotted eagle young in Berlin Airport. H. von Munchausen,<br />
executive director of German Wildlife Foundation, U. Bergmanis, project<br />
coordinator in Latvia, and B.-U. Meyburg, project coordinator in Germany.<br />
2007. gadâ Teièu dabas rezervâts sadarbîbâ ar Rîgas<br />
zoodârzu uzsâka projektu “Mazâ çrgïa ligzdoðanas<br />
sekmju palielinâðana, izmantojot kainisma<br />
fenomenu” . Projekta mçríis ir papildinât Vâcijas mazo<br />
çrgïu Aquila pomarina populâciju ar Latvijas mazo çrgïu<br />
câïiem, kas izðíîluðies inkubatorâ no otrajâm dabiskajâs<br />
ligzdâs izdçtajâm olâm un ievietoti mazo çrgïu ligzdâs<br />
Vâcijâ. Projektu finansç Vâcijas Savvaïas dzîvnieku<br />
aizsardzîbas fonds.<br />
Zinâms, ka vairâkumâ ligzdoðanas gadîjumu mazais<br />
çrglis izdçj divas olas. Tomçr no abiem mazuïiem<br />
izdzîvo tikai vecâkais - Aquila ìints çrgïiem raksturîga<br />
uzvedîbas forma - kainisms, kad vecâkais çrglçns<br />
dzîvîbas pirmajâ nedçïâ instinktîvi noknâbj jaunâko.<br />
Mazo çrgïu Latvijas populâcijai (ap 3000-5000 pâru)<br />
otrâs olas zaudçjums dçjumos paðlaik bûtisku kaitçjumu<br />
nerada, tâpçc iespçjams saglabât dzîvîbu jaunâkajam<br />
çrglçnam, pârvietojot to uz citu sugas areâla daïu,<br />
cerîbâ tâdçjâdi papildinât Vâcijas mazo çrgïu populâciju,<br />
kurâ ir tikai ap 112 pâriem.<br />
Gatavoðanâs dalîbai projektâ zoodârzâ sâkâs jau<br />
2007. gada sâkumâ, iepriekð pârdomâjot, uzskicçjot un<br />
izgatavojot piemçrotas "ligzdas" çrglçnu audzçðanai<br />
zoodârza apstâkïos. Tâ kâ projekts paredz mâkslîgi<br />
audzçtu çrglçnu pârvietoðanu uz savvaïas ligzdâm,<br />
uzskatîjâm, ka bûtiski zoodârzâ tiem radît tâdus<br />
apstâkïus, lai to kontakts ar cilvçkiem bûtu pçc iespçjas<br />
mazâks. Lai nenotiktu çrglçnu imprintçðanâs uz cilvçku,<br />
tika izvçlçta putnu mazuïu audzçðanas metode,<br />
izmantojot aizsegu un attiecîgâs sugas pieauguða putna<br />
galvas imitâciju jeb “lelli”. Svarîgs apsvçrums ir arî<br />
atskaòot tiem attiecîgajai sugai raksturîgo balsi. Ðim<br />
nolûkam zoodârza filiâlç "Cîruïi" diktofonâ tika ierakstîta<br />
pieauguða mazo çrgïu tçviòa balss.<br />
2007. gada 25. jûnijâ uz zoodârzu tika atvesti trîs<br />
mazo çrgïu mazuïi - divi 15 dienas veci un viens 13<br />
dienas vecs. Çrglçni bija izðíîluðies inkubatorâ un<br />
pirmâs divas dzîvîbas nedçïas pavadîjuði projekta<br />
vadîtâja Uìa Bergmaòa aprûpç, speciâli çrglçnu<br />
audzçðanai pielâgotâ darbistabâ. Katrs çrglçns, lai tos<br />
nesajauktu, bija nosaukts tâs vietas vârdâ, kur bija<br />
atradusies tâ ligzda - Rozenieks, Paurukalns un<br />
Trîzelnieks.<br />
Jau no pirmâs dienas zoodârzâ çrglçni tika baroti ar<br />
mazâ çrgïa "lelles" palîdzîbu, lîdztekus atskaòojot<br />
CONSERVATION OF BIODIVERSITY<br />
In 2007 Riga Zoo participated in the project of reinforcing the Lesser spotted eagle Aquila pomarina population in Germany. The project<br />
was conducted based on cainism phenomenon. Cainism, or fratricide, is a survival adaptation characteristic to Aquila eagle species - the<br />
eldest chick kills the younger one if a rich food source is not available. However, it takes place only within the first weeks in eaglets' life. So<br />
if the second (younger) chick is removed from the nest and hand-raised during the first weeks, later it could be placed in the parents' (or<br />
foster parents') nest and raised without being subjected to cainism.<br />
In 2007, three second Lesser spotted eagle eggs were removed from the nests in Latvia, artificially incubated, and the chicks were handraised<br />
at Teièi Nature Reserve. On 25 June, at the age of 13-15 days, eaglets were brought to the zoo, where they were hand-raised using<br />
puppet to prevent chicks' imprinting to people. On 3 July, at the age of ca. 3 weeks, the eaglets were transported to Germany to be added<br />
in wild eagle nests.<br />
According to the project coordinator in Latvia, Uìis Bergmanis (Teièi Nature Reserve), all three young fledged from their foster-parent<br />
nests successfully and started their migration route to Africa. One of them reached the wintering site in Africa.<br />
The project is funded by German Wildlife Foundation (Deutsche Wildtier Stiftung) and is planned for five years.<br />
18
pieauguðâ putna balss ierakstu, uz kuru tie aktîvi<br />
reaìçja gan pirms baroðanas, gan baroðanas laikâ.<br />
Pirms katras baroðanas tika izmçrîta gaisa<br />
temperatûra "ligzdâs". Apsildi un apgaismojumu<br />
nodroðinâja dienas gaismas spuldzes. "Ligzdâs" ik<br />
dienas tika likti svaigi egïu un bçrzu zari ar lapâm.<br />
Çrglçniem dienâ izbarojamo peïu daudzums tika<br />
sastâdîts, òemot vçrâ Lîgas Matsones veiktos mazo<br />
çrgïu câïa uzvedîbas novçrojumus ligzdâ Kujas dabas<br />
parkâ 2006. gadâ. Peles pirms izbaroðanas tika<br />
sadalîtas nelielos gabaliòos, kurus barotâjs paòçma ar<br />
pinceti caur “lelles” knâbi un piedâvâja çrglçniem<br />
("baroðana no knâbja knâbî"). Jaunâkais çrglçns<br />
Rozenieks 16 dienu vecumâ "lelli" sâka uzlûkot ar<br />
zinâmâm aizdomâm, ðíiet, aptvçra, ka tiek kaut kâdâ<br />
veidâ mânîts. Pçc trijâm dienâm tas pilnîbâ atteicâs<br />
òemt barîbu no "lelles", tâdçï gaïu likâm tam priekðâ uz<br />
ligzdas malas. Vecâkie çrglçni "lelli" pieòçma pilnîbâ,<br />
lai gan pirmajâ dienâ no tâs pat nobijâs un mçìinâja tai<br />
uzbrukt knâbjot.<br />
Sâkot ar 14 dienu vecumu jaunâkajam câlim un 16<br />
dienu vecumu vecâkajiem câïiem papildus peles gaïas<br />
un kaulu gabaliòiem tika doti arî nelieli peles âdas<br />
gabaliòi ar akotmatiem. Lai câlîðiem veidotos stipra<br />
kaulu sistçma, gaïas gabaliòi tika apkaisîti ar<br />
sasmalcinâtu austerkaïíi. Çrglçni tika baroti piecas<br />
reizes dienâ ar 3-4 stundu pârtraukumu starp<br />
baroðanas reizçm. Katru rîtu çrglçni tika nosvçrti uz<br />
elektroniskajiem svariem, lai sekotu to svara<br />
pieaugumam dienâ un noteiktu, cik barîbas çrglçnam<br />
jâizbaro konkrçtajâ dienâ. Jaunâkais çrglçns<br />
Rozenieks ik dienas pieòçmâs vidçji par 47 g, vecâkie<br />
çrglçni Paurukalns un Trîzelnieks - attiecîgi par 60 g un<br />
58 g. No ieraðanâs brîþa Rîgas zoodârzâ 25. jûnijâ lîdz<br />
aizveðanas dienai uz Vâciju 3. jûlijâ Rozenieks<br />
pieòçmâs svarâ par 376 g, Paurukalns - par 484 g un<br />
Trîzelnieks - par 411 g.<br />
Çrglçnu attîstîbai sekojâm, to salîdzinot ar Rîgas<br />
zoodârzâ 1991. gadâ mâkslîgi audzçtâ mazo çrgïu<br />
mazuïa attîstîbu (Sergeja Èièagova dati), un viss<br />
norisinâjâs atbilstoði mûsu iepriekðçjai pieredzei.<br />
Pirmâs lidspalvu makstis vecâkajiem çrglçniem<br />
sâka dîgt 15 dienu vecumâ. 21 dienas vecumâ<br />
vecâkajiem câïiem sâka parâdîties astes spalvas.<br />
Jaunâkais câlis 19 dienu vecumâ jau sâka mçìinât<br />
celties kâjâs, lai gan pirmie vingrinâjumi noturçties<br />
stâvus bija nedroði un ilga tikai 3-5 sekundes.<br />
Vecâkajam çrglçnam Paurukalnam 22. dienâ sâka<br />
parâdîties pirmâs muguras segspalvu makstis. Dienu<br />
pirms aizceïoðanas uz Vâciju jau visi çrglçni aktîvi<br />
cçlâs kâjâs. Aizbraukðanas dienâ 3. jûlijâ, par prieku<br />
çrglçnu “audþumammâm”, abi vecâkie çrglçni atvçma<br />
pirmâs atrijas. Tâtad çrglçnu attîstîba noritçjusi<br />
sekmîgi!<br />
Pçc Uìa Bergmaòa sniegtajâm ziòâm, visi mûsu<br />
izaudzinâtie çrglçni tika sekmîgi pieòemti Vâcijas mazo<br />
çrgïu audþuìimençs un, veiksmîgi apguvuði<br />
lidotprasmi, uzsâka garo ceïu uz ziemoðanas vietâm.<br />
Diemþçl tikai viens no mûsu çrglçniem sasniedza<br />
ziemoðanas vietu Âfrikâ, pârçjo divu çrglçnu dzîve<br />
aprâvâs migrâcijas pusceïâ. Tas tomçr uzskatâms par<br />
normâlu parâdîbu, jo savvaïas putniem pirmajâ dzîves<br />
gadâ raksturîga augsta mirstîba.<br />
Projektu paredzçts turpinât vçl èetrus gadus.<br />
Çrglçnu audzçðana Rîgas zoodârzâ. Lai çrglçni nepierastu pie cilvçka, to<br />
baroðana tika veikta ar "lelles" palîdzîbu.<br />
Hand-feeding of eaglets at the zoo. In order to prevent imprinting, the puppet<br />
was used.<br />
Foto: Mâris Lielkalns<br />
19
DZÎVNIEKU KOLEKCIJA<br />
Foto: Alex Kantorovich<br />
Guna Vîtola<br />
dzîvnieku kolekcijas vadîtâja<br />
Dzîvnieku kolekcija 31.12.2007.<br />
Animal collection as to 31.12.2007.<br />
Sugu skaits<br />
Species<br />
Bezmugurkaulnieki / 58<br />
Invertebrates<br />
Dzīvnieku skaits<br />
Individuals<br />
Zivis / Fish 74 1107<br />
Abinieki / Amphibians 47 1151<br />
Rāpuļi / Reptiles 66 181<br />
Putni / Birds 90 330<br />
Zīdītāji / Mammals 88 343<br />
Kopā / Total 423 3112<br />
Rîgas zoodârza tapîri Tapa un Tangenss iejûtas savâs jaunajâs mâjâs Kiriat<br />
Motzkin zoodârzâ Izraçlâ.<br />
Tapirs Tapa and Tangenss investigating their new enclosure at Kiriat Motzkin<br />
Zoo, Israel.<br />
Noslçdzot Rîgas zoodârza 95. sezonu, dzîvnieku<br />
kolekcijâ ir 423 sugu 3112 dzîvnieki (neskaitot<br />
bezmugurkaulniekus). Arvien lielâku uzmanîbu<br />
pievçrðam sugâm, kurâm nepiecieðama nebrîves<br />
populâciju uzturçðana - ISB, ESB, EEP un Pasaules<br />
Sarkanajâ grâmatâ iekïauto sugu skaits kolekcijâ ir<br />
palielinâjies (sk. 62-63. lpp.).<br />
2007. gadâ esam saòçmuði 26 jaunas sugas, to<br />
skaitâ melnâs skudras Lasius niger, vairâku sugu zivis,<br />
èetru sugu abiniekus, èetru sugu râpuïus (leopardu<br />
bruòrupuèus Geochelone pardalis, elastîgos<br />
bruòrupuèus Malacochersus tornieri, Filipînu<br />
buruíirzakas Hydrosaurus pustulatus, Madagaskaras<br />
zemes boaèûsku Acrantophis madagascariensis),<br />
putnus (citroncekula kakadu Cacatua sulphurea<br />
citrinocristata, Íînas ûbeles Streptopelia chinensis), kâ<br />
arî zîdîtâjus - Rotðilda þirafes Giraffa camelopardalis<br />
rothschildi un manulus Otocolobus manul.<br />
Tomçr kopçjais sugu skaits dzîvnieku kolekcijâ ir<br />
nedaudz samazinâjies. Piemçram, vairs neturam<br />
lielâkos staltbrieþus - maralus Cervus elaphus sibiricus,<br />
jo pakâpeniski atbrîvojam vietu Ziloòu mâjas<br />
bûvlaukumam. Nobeidzâs daþi ïoti veci dzîvnieki, kas<br />
bija vienîgie savas sugas pârstâvji.<br />
2007. gadâ vairojâs 106 sugu dzîvnieki. Zoodârza<br />
vçsturç pirmo reizi savairojâs takini, sarkankakla zosis<br />
un pelçkâs dzçrves, kâ arî tikai 2007. gadâ atvestie<br />
abinieki - raibâs niedrvardes Hyperolius puncticulatus<br />
un marmora lietusvardes Scaphiophryne marmorata.<br />
2007. gadâ zoodârzs sadarbojâs ar 27 zoodârziem<br />
12 valstîs, kâ arî ar pâris privâtajâm kolekcijâm Latvijâ.<br />
Saòçmâm 67 dzîvniekus, bet uz citâm kolekcijâm<br />
nosûtîjâm 126 dzîvniekus (neskaitot daudzos<br />
bezmugurkaulniekus un zivis). Ïoti tâlu ceïu un tikai<br />
nepilnâs 24 stundâs mçroja lîdzenumu tapîru Tapirus<br />
terrestris pâris. 24. jûlija priekðpusdienâ dzîvniekus<br />
iedzinâm kastçs, plkst. 23.05 kravas lidmaðîna izlidoja<br />
no Rîgas uz Frankfurti, bet 25. jûlijâ plkst 6.00. reiss no<br />
Frakfurtes piezemçjâs Telavivas lidostâ Izraçlâ.<br />
Desmitos no rîta tapîrus jau izlaida ârâ jaunajâs mâjâs -<br />
Kiriat Motzkin zoodârzâ.<br />
ANIMAL COLLECTION<br />
Riga Zoo ended its 95th season with 423 species and 3112 specimens in collection. Although the total number of species and specimens<br />
decreased slightly due to death of several very old specimens, the single representatives of their species, and the outplacement of the<br />
animals from future construction site of Asian elephants' exhibit, the share of endangered ESB and EEP species in collection of Riga Zoo<br />
increased (see pp. 62-63).<br />
In 2007 the specimens of 26 new species were received e.g. Black ants Lasius niger, several species of fish, four species of amphibians<br />
(Kaiser's spotted newt Neurergus kaiseri, Reed frog Hyperolius puncticulatus, Spotted running frog Kassina maculata, and Marbled rain frog<br />
Scaphiophryne marmorata), four species of reptiles (Southern leopard tortoises Geochelone pardalis, Pancake tortoises Malacochersus<br />
tornieri, Philippine sail-fined lizards Hydrosaurus pustulatus, and Madagascar ground boa Acrantophis madagascariensis), birds (Citroncrested<br />
cockatoos Cacatua sulphurea citrinocristata, Spotted doves Streptopelia chinensis), mammals (Baringo giraffes Giraffa<br />
camelopardalis rothschildi and Pallas' cats Otocolobus manul).<br />
106 species of animals bred in 2007. For the first time in history of Riga Zoo Mishmi takins Budorcas taxicolor, Common cranes Grus<br />
grus, Red breasted geese Branta ruficollis and two new species of amphibians ( Hyperolius puncticulatus and Scaphiophryne marmorata)<br />
produced offspring.<br />
The cooperation with 27 zoos from 12 countries took place in 2007. Riga Zoo received 67 and sent 126 specimens (the count did not include<br />
numerous acquisitions and outplacements of fish and invertebrates). The most efficient transfer was the transport of two Lowland tapirs Tapirus<br />
terrestris - the distance from Riga Zoo (Latvia) to Kiriat Motzkin Zoo (Israel) was covered in less than 24 hours (including capturing, transporting<br />
to/from airports and release).<br />
20
BEZMUGURKAULNIEKI<br />
SAUSZEMES BEZMUGURKAULNIEKI<br />
Insektârija kolekcijâ ir daþâdi sauszemes posmkâji,<br />
to skaitâ skorpioni, putnuzirnekïi, zarkukaiòi, vaboles,<br />
tûkstoðkâji u.c. 2007. gadâ ekspozîcijâ veiksmîgi<br />
atjaunojâm divas iepriekðçjos gados zaudçtas sugas.<br />
Ðogad arî pârskatîjâm kolekciju un atteicâmies no<br />
daþâm mazâk interesantâm sugâm, bet 2008. gadâ<br />
plânojam kolekciju papildinât ar vairâkâm jaunâm.<br />
Jûnijâ mûsu kolekcijâ atgriezâs lapgrieþskudras<br />
Atta cephalotes. Pirms tam pârtraukumu darbâ<br />
izmantojâm formikârija uzlaboðanai, atrisinot tâ<br />
ekspluatâcijas gaitâ raduðâs problçmas.<br />
Atsâkâm eksponçt arî alu circeòus Phaeophilacris<br />
bredoides, jo 2006. gadâ no Amsterdamas kolçìiem<br />
saòemtâ jaunâ populâcija ïoti labi savairojâs.<br />
2006. gadâ no kolçìiem Nîderlandç un Anglijâ<br />
saòçmâm milzu zarkukaiòu Phobaeticus serratipes<br />
olas no divâm daþâdâm populâcijâm. Tâpat kâ notika<br />
mûsu lîdzðinçjâ populâcijâ un daudzâs citâs<br />
kolekcijâs, arî no ðîm olâm izðíîlâs tikai mâtîtes, kas<br />
turpmâk normâli dzîvo un vairojas partenoìençtiski -<br />
izveidojas stabila partenoìençtiska populâcija. Tâ<br />
mums neizdevâs atjaunot pilnvçrtîgu populâciju, kurâ<br />
bûtu arî tçviòi, tomçr ðo zarkukaiòu milzîgâs mâtîtes<br />
visu gadu lieliski "kalpoja” Tropu mâjas ekspozîcijâ.<br />
Turpinâm piedalîties Fregates diþmelnuïu<br />
Polposipus herculeanus EEP. Regulçjot kâpuru<br />
daudzumu, 2007. gadâ uzturçjâm ap 130 vaboïu lielu<br />
populâciju. Pirmâs paaudzes vaboles paðlaik râdâm<br />
ekspozîcijâ Tropu mâjâ, bet otrâs un treðâs paaudzes<br />
vaboles vairojas Insektârija telpâs, un drîz gaidâm<br />
Ilona Roma<br />
Insektârija vadîtâja (sauszemes bezmugurkaulnieki)<br />
Diâna Tîfenberga<br />
Akvârija zoologs (ûdens bezmugurkaulnieki)<br />
Bezmugurkaulnieku kolekcija 2007. gadâ:<br />
58 sugas gada beigâs<br />
Vairojâs 41 suga<br />
Platymeris sp. 'Mombo' - jauna laupîtâjblakðu suga kolekcijâ. Kreisajâ pusç -<br />
jauns, labajâ - pieaudzis kukainis.<br />
Platymeris sp. 'Mombo' - a new assassin bug species in our collection.<br />
Left: larva, right: adult beetle.<br />
Foto: Elîna Gulbe<br />
INVERTEBRATES<br />
At the end of 2007, there are 58 species in Riga Zoo invertebrate collection. 41 species bred in 2007.<br />
In 2007 two species were reestablished in the exhibit at Tropical House. A new colony of Leaf-cutter ants Atta cephalotes arrived in June.<br />
Prior to this, we improved the formicarium and solved the problems that were arisen during the work with the previous A. cephalotes colony.<br />
The second species renewed in exhibit was African cave cricket Phoephidacris bredoides, as the population received from Amsterdam<br />
colleagues in 2006 bred well.<br />
In 2006 we received stick insect Phobaeticus serratipes eggs from two different collections in the Netherlands and UK. Unfortunately we<br />
failed to establish a bisexual population (only females hatched from the eggs), but the gigantic stick insect females served well at the exhibit<br />
in Tropical House.<br />
We continue to maintain the populations of EEP species. Amphibian Department continues to work with Partula snails ( Partula radiolata,<br />
P. tristis and P. varia), and Insectarium continues to work with critically endangered Fregate Island palm beetle Polposipus herculeanus. This<br />
year we did not breed the species intensively, but controlled the number of larvae, maintaining ca. 130 beetles in the population.<br />
In 2007 we received a new assassin bug species, Platymeris sp. 'Mombo' from colleagues from Latgale Zoo, Latvia. This species is<br />
closely related to the other assassin bug species in our collection, P. biguttata, and we plan to exhibit both species in one terrarium.<br />
The experiments with various substrate composition for our flower beetles continued. Following the advice of French colleagues, now we<br />
use a new method of fermentation, as well as add llama faeces to the substrate.<br />
In 2007 we started a new project. We would like to exhibit the Latvian ants to the visitors. Three colonies of Lasius niger (Black ants) were<br />
formed. Currently we are trying to establish a formicarium design for safe keeping of ants. An exhibit of 2-3 native ant colonies would be of<br />
interest for zoo visitors.<br />
Insectarium Department reduced the food insect production this year, stopping the breeding of some insect species readily available from<br />
suppliers ( Gryllus assimilis, Tenebrio molitor). Also, the breeding of fruit flies was taken up by Amphibian Department. We continue to breed<br />
locusts Locusta migratoria and several cockroach species ( Gromphadorrhina portentosa, Shelfordella tartara, Blaptica dubia) in Insect<br />
Quarantine facilities in the Old Elephant House. Insectarium supplied other zoo animal departments with 182.5 kg of live food insects in 2007.<br />
This year we had to move a part of our premises to other facilities. The sanitary and disinfection measures allowed to free our insect<br />
cultures of several pests. At last our collection is free from Phorid flies ( Megaselia scalaris) that previously affected our food insect cultures.<br />
Aquarium Department maintains the exhibit of Marine Aquarium with several soft coral and sea anemone species. Our sea invertebrates<br />
benefited much from installing of an artificial wave system. That improved both their growth and reproduction. During 2007, several new<br />
polyps developed, including those of Litophyton, Discosoma, and Zoanthus.<br />
21
Foto: Ilona Roma<br />
Foto: Sergejs Èièagovs<br />
Foto: Elîna Gulbe<br />
Foto: Sergejs Èièagovs<br />
Lapgrieþskudru ekspozîcijas remonts Tropu mâjâ.<br />
Renovating the Leaf-cutter ants exhibit at the Tropical House.<br />
Lapgrieþskudru Atta cephalotes saime drîz pçc saòemðanas. Ligzdas priekðpusç<br />
redzama skudru karaliene.<br />
A colony of Leaf-cutter ants soon after the arrival. The queen is seen in the foreground.<br />
Viens no Latvijas vietçjâs sugas - melno skudru Lasius niger - mîtnes variantiem.<br />
One of experimental formicarium designs for Black ant, a native ant species.<br />
Melno skudru Lasius niger saime.<br />
Black ant colony.<br />
ceturtâs paaudzes vaboïu izkûòoðanos. Tâpat<br />
Abinieku nodaïa turpina dalîbu partulu EEP, strâdâjot<br />
ar trim ðo gliemeþu sugâm - Partula radiolata, P. tristis<br />
un P. varia.<br />
No Latgales zoodârza kolçìiem saòçmâm jaunu<br />
laupîtâjblakðu sugu Platymeris sp. 'Mombo'. Ðî suga<br />
ir radniecîga mûsu kolekcijai esoðajai sugai Platymeris<br />
biguttata, un plânojam abas sugas eksponçt vienâ<br />
terârijâ.<br />
Turpinâm eksperimentçt ar substrâta sastâvu<br />
roþvabolçm. Pçc Francijas kolçìu padomiem,<br />
izmantojam jaunu substrâta fermentâcijas veidu, kâ<br />
arî pievienojam substrâtam lamu ekskrementus (ðo<br />
dzîvnieku ekskrementos neizdzîvo nematodes).<br />
Pateicoties tam, ka ðogad tika iegâdâts aparâts lapu<br />
sasmalcinâðanai, ievçrojami atvieglots substrâta<br />
sagatavoðanas process.<br />
2007. gadâ uzsâkâm jaunu projektu - vçlamies<br />
pamçìinât parâdît apmeklçtâjiem Latvijas vietçjâs<br />
skudras. Ðim uzdevumam ir vairâkas fâzes, t.sk.<br />
skudru (skudru mâtîðu) meklçðana un ievâkðana<br />
dabâ; sugu noteikðana; skudru uzturçðana nebrîvç.<br />
Katra skudru kolonija jâattîsta no mâtîtes - karalienes;<br />
no vienas apaugïotas mâtîtes galu galâ iegûstam<br />
skudru saimi. Ðogad izveidojâm trîs melno skudru<br />
Lasius niger saimes. Visvairâk darba prasa skudru<br />
mîtòu - ìipða mâjiòu - izveidoðana. Paðlaik meklçjam<br />
mâjiòu izgatavoðanas variantu, kas pilnîbâ novçrstu<br />
skudru izkïûðanu no mîtnçm. Ekspozîcija, kurâ bûtu<br />
parâdîtas 2-4 vietçjo skudru sugu saimes, varçtu bût<br />
ïoti interesanta apmeklçtâjiem.<br />
Pavasarî ekspozîcijai vairojamo kukaiòu kolekciju<br />
pârvietojâm uz pagaidu telpâm zoodârza jaunajâ<br />
barîbas virtuves çkâ, kur strâdâsim, kamçr tiks<br />
pabeigta plânotâ vecâs Insektârija çkas<br />
rekonstrukcija.<br />
Darbinieku trûkuma dçï ðogad bijâm spiesti<br />
samazinât barîbas kukaiòu vairoðanas apjomus. Divu<br />
sugu (circeòu Gryllus assimilis un miltu melnuïu<br />
Tenebrio molitor) vairoðanu pârtraucâm pilnîbâ, jo ðos<br />
kukaiòus zoodârza dzîvnieku barîbai iespçjams iepirkt.<br />
Drozofilu vairoðanu uzòçmâs Abinieku nodaïa. Peru<br />
melnuïus Zophobas morio un circeòus Gryllus<br />
bimaculatus turpinâm vairot nelielâ apjomâ, lai<br />
uzturçtu ðo sugu ekspozîcijas Tropu mâjâ.<br />
Kukaiòu karantînas telpâs vecajâ Ziloòu mâjâ<br />
turpinâm vairot siseòus Locusta migratoria un daþu<br />
sugu prusakus ( Gromphadorrhina portentosa,<br />
Shelfordella tartara, Blaptica dubia). 2007. gadâ<br />
zoodârza dzîvnieku baroðanai izsniedzâm 182,5 kg<br />
kukaiòu.<br />
Kukaiòu audzçtavu pârvietoðanas gaitâ (no barîbas<br />
kukaiòu pagraba uz telpâm Ziloòu mâjâ un no vecâs<br />
Insektârija çkas uz pagaidu telpâm), stingri ievçrojot<br />
sanitârâs prasîbas un veicot inventâra un dzîvnieku<br />
sanitâro apstrâdi, izdevâs atbrîvoties no vairâkiem<br />
kukaiòu kaitçkïiem. Mûs îpaði iepriecina, ka izdevâs<br />
atbrîvoties no muðiòâm Megaselia scalaris (Phoridae),<br />
kas traucçja normâlu kukaiòu vairoðanu gandrîz<br />
desmit gadus, ir ïoti grûti apkarojamas un diemþçl<br />
pçdçjos gados izplatîjuðâs daudzu zoodârzu kukaiòu<br />
audzçtavâs.<br />
Entomologs Aleksandrs Napolovs un Ilona Roma<br />
oktobrî piedalîjâs seminârâ par bezmugurkaulnieku<br />
22
turçðanu zoodârzu kolekcijâs Maskavâ, kur lasîja<br />
ziòojumu par lapkoku praulgrauþa Osmoderma<br />
eremita populâcijas izpçtes programmu Latvijâ<br />
2006. gadâ un par citiem kukaiòu sugu saglabâðanas<br />
jautâjumiem.<br />
ÛDENS BEZMUGURKAULNIEKI<br />
Jûras akvâriju ar daþâdiem ûdens<br />
bezmugurkaulniekiem uztur Akvârija nodaïa. Pçdçjos<br />
gados jûras akvârija aktînijas un mîkstie koraïïi ir<br />
ievçrojami sakuplojuði, pateicoties mâkslîgo viïòu<br />
sistçmas izmantoðanai.<br />
Mâkslîgo viïòu iekârta ir divu sûkòu sistçma, kuri<br />
katrs novietoti savâ akvârija galâ (tie ir nomaskçti un<br />
apmeklçtâjiem nav redzami). Relejs regulç ðo sûkòu<br />
pârmaiòus ieslçgðanos, un rezultâtâ akvârijâ pastâvîgi<br />
notiek ûdens kustîba te vienâ, te otrâ virzienâ. Lîdz<br />
ðim ûdens plûsma barîbu aiznesa vienâ virzienâ, un tâ<br />
âtri nonâca filtros, bet mâkslîgo viïòu sistçma<br />
nodroðina barîbas daïiòu izkliedçðanos akvârijâ. Tâ kâ<br />
koraïïi nevar pârvietoties un barîbu íer pasîvi, tiem<br />
tagad tiek daudz vairâk barîbas.<br />
Jûras akvârija iemîtnieki arî sâkuði labâk vairoties.<br />
Attîstîjuðies vairâki jauni koraïïi Litophyton. Sâcis augt<br />
arî jauns Sarcophyton, kas attîstîjies no gabaliòa, kas<br />
atdalîjies no lielâ koraïïa cepurîtes.<br />
Vairojas arî aktînijas - no lielajâm Zoanthus un<br />
Discosoma kolonijâm atdalîjuðies atseviðíi polipi, kas<br />
veidos jaunas kolonijas.<br />
Aktînija Entamacea quadricolor ar tâs iemîtnieku - klauna aktînijzivi<br />
Amphiprion ocellaris.<br />
Bladertipped anemone, a host to Clown anemonefish.<br />
Tîrîtâjgarnele Lysmata amboinensis.<br />
Hawaiian cleaner shrimp.<br />
Foto: Sergejs Èièagovs<br />
Foto: Sergejs Èièagovs<br />
Foto: Elîna Gulbe<br />
Aktîniju Zoanthus sp. kolonija.<br />
An Mat anemone colony.<br />
No kolonijas atdalîjuðies Zoanthus sp. polipi, kas veidos jaunu koloniju.<br />
New Zoanthus sp. polyps.<br />
Foto: Elîna Gulbe<br />
Foto: Elîna Gulbe<br />
Mîksto koraïïu Pinnigorgia sp. zariòi tuvplânâ.<br />
Soft coral Pinnigorgia sp. in close-up.<br />
Mîksto koraïïu Coelogorgia sp. zariòi tuvplânâ.<br />
Gorgonian in close-up.<br />
Foto: Elîna Gulbe<br />
23
ZIVIS<br />
Foto: Elîna Gulbe Foto: Mâris Lielkalns<br />
Diâna Tîfenberga<br />
Akvârija zoologs<br />
Zivju kolekcija 2007. gadâ:<br />
74 sugas gada beigâs<br />
13 sugas vairojâs<br />
Iegûti 785 mazuïi<br />
Svîtrainâs lîdaciòas Aplocheilus lineatus.<br />
Striped brighteyes.<br />
Svîtraino lîdaciòu Aplocheilus lineatus mazulis (tuvplânâ).<br />
Striped brighteye young (in close-up).<br />
2007. gadâ Akvârija zivju ekspozîcijâ iekïâvâm<br />
vairâkas jaunas sugas.<br />
Ekspozîcijâ tagad redzamas leopardu balonzivis<br />
Tetraodon schoutedeni. Tâs pieder Âfrikas zivîm,<br />
dzimtene - Kongo baseins. Balonzivju nosaukums<br />
ðîm zivtiòâm dots tâpçc, ka stresa situâcijâs tâs<br />
uzpûðas kâ baloni.<br />
Tâpat ekspozîcijâ tagad iekïautas arî marmora<br />
bocijas Botia lohachata - Pakistânas suga. Bocijas ir<br />
labi eksponçjamas, jo ir ïoti aktîvas. Tâs arî nav<br />
agresîvas un labi sadzîvo ar citâm zivîm. Râdâm tâs<br />
vienâ akvârijâ kopâ ar vçl vienu jaunu un arî ïoti<br />
kustîgu zivju sugu - Siâmas aïìubarbi Crossocheilus<br />
siamensis - un Madagaskaras bedocijâm.<br />
Izveidota arî ekspozîcija ar paðreizçjâm "modes<br />
zivîm" - krâðòajâm ziedu cihlîdâm Amphilophus sp.<br />
Ðî kultûrforma izveidota Dienvidâzijâ, sauktas arî par<br />
"karaïu zivîm". Tomçr, cik ðîs zivis ir skaistas, tik viòas<br />
ir "nejaukas" ikdienâ. Tâs ir ïoti aktîvas un akvârijâ<br />
visu nepârtraukti pârrok. Sâkumâ akvâriju sastâdîjâm<br />
ar dabiskajiem augiem, bet tos drîz nâcâs aizstât ar<br />
mâkslîgajiem. Arî tos ziedu cihlîdas centâs apraustît,<br />
bet nekas nesanâca, un tagad ir nomierinâjuðâs.<br />
Mûsu zivis vçl ir jaunas, bet ar laiku uz pieres izaugs<br />
"rags".<br />
Mûsu kolekcijâ ir trîs Starptautiskâs Sarkanâs<br />
grâmatas zivju sugas - Madagaskaras bedocija<br />
Bedotia geayi, sarkanais glosolepis Glossolepis<br />
incisus un Èipokas hromis Melanochromis chipokae.<br />
Visas no tâm mûsu kolekcijâ ir vairojuðâs. Èipokas<br />
hromjiem ðogad izauga 36 jaunâs zivtiòas. Tçviòð<br />
ðîm zivîm ir tumði zils, mâtîte - dzeltena ar melnâm<br />
svîtrâm. Kad zivis vçl nebija pietiekami izpçtîtas,<br />
uzskatîja, ka tâs ir divas daþâdas sugas. Dabâ ðî<br />
suga sastopama Malavi ezerâ Âfrikâ. Èipokas hromji<br />
ir teritoriâlas, agresîvas zivis. Nârstâ ir 10-60 ikri,<br />
inkubâcijas periods - 20 dienas. Ðo zivju mâtîte ikrus<br />
inkubç mutç, un viòa ðajâ laikâ neko neçd.<br />
Starp ðogad vairotajâm zivîm bija arî svîtrainâs<br />
lîdaciòas Aplocheilus lineatus. Ðai sugai raksturîgi,<br />
ka nârstojot tâs ik dienas atliek nelielu skaitu ikru - ap<br />
10. Tâdçï daþâdâ laikâ iznçrstie ikri neðíiïas<br />
vienlaikus, un vecâkie mazuïi mçdz apçst sîkâkos,<br />
vçlâk ðíîluðos. To novçrst nâkas, mazuïus ðíirojot,<br />
bet akvâriju speciâlisti izdomâjuði metodi, kâ panâkt<br />
ikru vienlaicîgu ðíilðanos. Ja pçcnârsta periodâ<br />
akvârijâ ûdens lîmeni pazemina tâ, lai ûdens ikrus<br />
tikai apsegtu un pçc divâm nedçïâm lîmeni atkal<br />
paaugstina, visi mazuïi ðíiïas gandrîz vienlaicîgi,<br />
apmçram divu dienu laikâ, un plçsonîba izpauþas<br />
daudz mazâkâ mçrâ.<br />
FISH<br />
At the end of 2007, there are 74 species in Riga Zoo fish collection. 13 species bred in 2007.<br />
In 2007 several new fish species were included in Aquarium exhibits. Among them were Leopard puffer Tetraodon schoutedeni, Reticulate<br />
loach Botia lohachata, Siamese flying fox Crossocheilus siamensis, Flower horn cichlid Amphilophus sp., etc.<br />
24
Foto: Mâris Lielkalns<br />
Èipokas hromis Melanochromis chipokae - tçviòð.<br />
Male Chipokee mbuna cichlid.<br />
Èipokas hromis Melanochromis chipokae - mâtîtes.<br />
Female Chipokee mbuna cichlids.<br />
Foto: Mâris Lielkalns<br />
Foto: Mâris Lielkalns<br />
Marmora bocija Botia lohachata.<br />
Reticulate loach.<br />
Siâmas aïìubarbe Crossocheilus siamensis.<br />
Siamese flying fox.<br />
Foto: Mâris Lielkalns<br />
Foto: Mâris Lielkalns<br />
Ziedu cihlîda Amphilophus sp.<br />
Flower horn cichlid.<br />
Leopardu balonzivs Tetraodon schoutedeni.<br />
Leopard puffer.<br />
Foto: Mâris Lielkalns<br />
Foto: Elîna Gulbe<br />
Papagaiïcihlîdas Scarus psittacus.<br />
Dûòu lçcçjzivs Periophthalmus argentilineatus.<br />
Common parrotfish.<br />
Mudskipper.<br />
Foto: Elîna Gulbe<br />
25
ABINIEKI<br />
Foto: Elvîra Hrðèenovièa<br />
Ilze Dunce<br />
Abinieku nodaïas vadîtâja<br />
Ginta Jansone<br />
Abinieku nodaïas zoologs<br />
Abinieku kolekcija 2007. gadâ:<br />
47 sugas gada beigâs<br />
15 sugas vairojâs<br />
Iegûti 775 mazuïi<br />
Zoodârza abinieku saime ðogad papildinâjusies gan ar<br />
zoodârzâ izaudzçtiem jauniem dzîvniekiem, gan<br />
daþâm jaunâm sugâm. Paðlaik Abinieku nodaïas<br />
pârziòâ ir 47 daþâdu abinieku sugu pârstâvji, kopumâ<br />
vairâk nekâ 1000 dzîvnieku.<br />
Dziedoðs smilðu krupju Bufo calamita tçviòð.<br />
Vocalizing male Natterjack toad.<br />
VIETÇJIE ABINIEKI<br />
Abinieku nodaïa uztur Latvijas abinieku un râpuïu<br />
ekspozîciju ar visâm vietçjâm sugâm. Ðai kolekcijas<br />
daïai 2007. gads kopumâ bija veiksmîgs. Visu sezonu<br />
ekspozîcijâ mitinâjâs ilggadçjie "paðu” dzîvnieki.<br />
Ekspozîcijas papildinâðanai bija nepiecieðams dabâ<br />
íert vienîgi pïavas íirzakas.<br />
Latvijas Dabas muzejs par 2007. gada dzîvnieku<br />
izvçlçjâs smilðu krupi Bufo calamita. Mûsu smilðu<br />
krupji to novçrtçja atzinîgi un veiksmîgi savairojâs. No<br />
nebrîvç dzimuðajiem un auguðajiem smilðu krupjiem<br />
(2003. gada nârsts) izdevâs iegût trîs nârstus bez<br />
hormonâlâs stimulâcijas. Rezultâtâ pirmo reizi pçdçjo<br />
èetru gadu laikâ izdevâs izaudzçt smilðu krupîðus<br />
(kopâ 45).<br />
Savairojâs arî sarkanvçdera ugunskrupji Bombina<br />
bombina un purva vardes Rana arvalis, kurus<br />
audzçsim ekspozîcijas vajadzîbâm.<br />
Lielu pârsteigumu sagâdâja nejauðîbas dçï kopçjâ<br />
terârijâ iemitinâtâs ezera varþu Rana ridibunda<br />
mâtîtes un zaïo varþu Rana esculenta tçviòð. Pçc<br />
veiksmîga nârsta tagad aug 34 vardîtes. Varbût izaugs<br />
kâda tipiska ezera varde, jo dabâ atrast ðîs vardes<br />
ekspozîcijas vajadzîbâm ir diezgan sareþìîti.<br />
EKSOTISKIE ABINIEKI<br />
Eksotisko abinieku sugu klâsts papildinâjâs ar<br />
èetrâm jaunâm sugâm - marmora lietusvardçm<br />
Scaphiophryne marmorata, raibajâm niedrvardçm<br />
Hyperolius puncticulatus,<br />
plankumainajâm<br />
AMPHIBIANS<br />
At the end of 2007, there are 47 species in Riga Zoo amphibian collection. 15 species bred in 2007.<br />
Amphibian Department maintains Latvian Amphibian and Reptile Exhibit that holds all 13 native amphibian species. This year was<br />
successful for our native amphibians, especially for Natterjack toad Bufo calamita, the animal of the year of 2007, as was designated by<br />
Nature History Museum of Latvia. Our toads (CB 2003) produced three spawns without hormonal stimulation. As a result we managed to<br />
raise up 45 young. European fire-bellied toads Bombina bombina and Moor frogs Rana arvalis bred successfully as well.<br />
A Marsh frog Rana ridibunda female and a Green frog R. esculenta male brought us a surprise. Being kept in one terrarium, they<br />
spawned successfully, producing 34 young.<br />
This year four new species were added to our exotic amphibian collection - Marbled rain frog Scaphiophryne marmorata, Reed frog<br />
Hyperolius puncticulatus, Spotted running frog Kassina maculata, and Kaiser's spotted newt Neurergus kaiseri. Three of these species<br />
already produced young this year.<br />
The prolificacy of Hyperolius puncticulatus was a surprise for us. We received 10 specimens in spring, and a spawning followed soon.<br />
Towards the end of the year young frogs started to spawn themselves, so now we have already the second generation of this species.<br />
Neurergus kaiseri is one of most beautiful species of newts, as well as one of the most threatened. The species is found only in a small<br />
territory in the wild, in Iran, and is designated as critically endangered in IUCN Red Data List. Amphibian specialists consider the creating<br />
of captive populations as an important tool to save this species from extinction. Towards the end of the year our four Kaiser's spotted<br />
newts started to spawn. Almost 100 larvae are developing now.<br />
Scaphiophryne marmorata reproduced as well - the number of specimens changed from three at the beginning of the year to 55 at the<br />
end, due to two successful spawns. Yet, not so successful was our trial to exhibit the species in Tropical House. 20 frogs kept in exhibition<br />
tank are hiding so smart that they are rarely seen. So our department's current task is to find a design of exhibit that could allow to exhibit<br />
visibly those beautiful animals.<br />
After eight years of unsuccessful effort, in 2006 we finally raised offspring of Red-eyed tree frogs Agalychnis callydrias. This year we<br />
continued to improve the keeping conditions for adults as well as work out the best tadpole rearing methods. As a result, almost a hundred<br />
of young are growing up now.<br />
Golfodulcean poison dart frogs Phyllobates vittatus brought a pleasant surprise to the most observant visitors at Tropical House. These<br />
amphibians started to breed within their exhibit, and not so rare sight was a male frog carrying up to nine tadpoles on its back, a characteristic<br />
breeding biology trait of Dendrobatid frogs.<br />
26
âpotâjvardçm Kassina maculata un Zagrosas<br />
tritoniem Neurergus kaiseri. Visas ðîs sugas pagaidâm<br />
ir maz pârstâvçtas zoodârzu kolekcijâs, tâdçï îpaði<br />
patîkami, ka trijâm no tâm jau izdevies izaudzçt<br />
pçcnâcçjus un tâdçjâdi likt pamatu stabilâm,<br />
dzîvotspçjîgâm nebrîves populâcijâm.<br />
Visvairâk mûs pârsteidza raibâs niedrvardes -<br />
pavasarî saòçmâm 10 îpatòus, kuri pçc neilga laika<br />
nonârstoja. Mazuïi izauga pârsteidzoði âtri, un jau<br />
gada beigâs ieguvâm otrâs paaudzes pçcnâcçjus! Tas<br />
ïauj cerçt, ka jau tuvâkajâ laikâ mazâs, bet ïoti koðâs<br />
un pievilcîgâs vardîtes papildinâs Tropu mâjas<br />
ekspozîciju.<br />
Savukârt Zagrosas tritonu uzskata par vienu no<br />
visskaistâkajiem tritoniem pasaulç. Diemþçl savvaïâ<br />
ðie abinieki sastopami tikai niecîgâ teritorijâ Irânâ,<br />
suga iekïauta Pasaules Sarkanajâ grâmatâ kâ kritiski<br />
apdraudçta. Vairâki abinieku speciâlisti uzskata, ka ðîs<br />
sugas saglabâðanai nepiecieðams izveidot nebrîves<br />
populâcijas - gadîjumam, ja vienîgâ nelielâ savvaïas<br />
populâcija aizietu bojâ. Var teikt, ka Rîgâ ðis darbs<br />
uzsâkts sekmîgi - gada beigâs mûsu èetri tritoni sâka<br />
nârstot, un patlaban izðíîluðos kâpuru skaits jau<br />
tuvojas simtam. Arî ðos dzîvniekus vçlamies parâdît<br />
apmeklçtâjiem iespçjami drîz. Ja mazuïu attîstîba<br />
noritçs sekmîgi, tad Tropu mâjâ tie varçtu bût<br />
apskatâmi jau 2008. gada beigâs.<br />
Arî marmora lietusvarþu skaits gada laikâ<br />
pieauga no trim dzîvniekiem lîdz 55, pateicoties diviem<br />
veiksmîgiem nârstiem. Dabâ ðie dzîvnieki sastopami<br />
tikai Madagaskarâ, un arî ðî suga ierakstîta Pasaules<br />
Sarkanajâ grâmatâ. Madagaskaras faunas<br />
saglabâðanai Eiropas zoodârzi velta îpaðu uzmanîbu,<br />
tâdçï ceram, ka Rîgas zoodârza pieredze lietusvarþu<br />
vairoðanâ noderçs arî citiem kolçìiem. Diemþçl<br />
pagaidâm nevaram lepoties ar ðîs sugas veiksmîgu<br />
ekspozîciju. 20 vardes, ko ielaidâm ekspozîcijas<br />
terârijâ Tropu mâjâ, slçpjas tik veiksmîgi, ka ne tikai<br />
nav redzamas apmeklçtâjiem, bet arî grûti atrodamas<br />
paðiem kopçjiem. Acîmredzot viens no Abinieku<br />
nodaïas darbinieku turpmâkajiem uzdevumiem bûs<br />
izveidot tâdu ðî terârija iekârtojumu, kas ïaus<br />
apmeklçtâjiem novçrtçt simpâtiskos dzîvniekus, tajâ<br />
paðâ laikâ ïaujot terârija iemîtniekiem justies<br />
komfortabli.<br />
No pârçjâm abinieku sugâm îpaði gribçtos<br />
pieminçt sarkanacu kokvardes Agalychnis callidryas.<br />
Jau 2006. gadâ, pçc astoòus gadus ilgiem<br />
neveiksmîgiem mçìinâjumiem izdevâs iegût pirmos<br />
pçcnâcçjus. Ðogad darbs turpinâjâs, uzlabojot kâ<br />
pieauguðo varþu apstâkïus, tâ ikru inkubçðanas un<br />
kurkuïu audzçðanas metodes. Rezultâtâ paðlaik aug<br />
gandrîz simts jaunu varþu, un ceram drîz izveidot ðo<br />
krâðòo dzîvnieku ekspozîciju Tropu mâjâ.<br />
Savukârt svîtrainâs indesvardes Phyllobates<br />
vittatus jau iepriecinâjuðas paðus vçrîgâkos Tropu<br />
mâjas apmeklçtâjus. Mazâs vardîtes sâka nârstot<br />
ekspozîcijas terârijâ, un vairâkkârt terârijâ bija<br />
redzams varþu tçviòð, kurð gâdîgi nesa uz muguras<br />
vairâkus kurkuïus, nogâdâjot tos no izðíilðanâs vietasauga<br />
lapas - uz ûdens baseinu.<br />
Abinieku veiksmîgas audzçðanas priekðnoteikums<br />
ir pietiekami dzîvâs barîbas resursi. 2007. gadâ no<br />
citâm zoodârza nodaïâm pâròçmâm drozofilu un<br />
slieku audzçðanu.<br />
Raibâs niedrvardes Hyperolius puncticulatus ampleksâ.<br />
Reed frogs in amplexus.<br />
Zagrosas tritons Neurergus kaiseri.<br />
Kaiser's spotted newt.<br />
Sarkanacu kokvarþu Agalychnis callidryas mazuïi.<br />
Young Red-eyed tree frogs.<br />
Svîtraino indesvarþu Phyllobates vittatus tçviòð ar èetriem kurkuïiem uz<br />
muguras.<br />
Male Golfodulcean poison dart frog carrying four tadpoles on its back.<br />
Foto: Sergejs Èièagovs<br />
Foto: Elvîra Hrðèenovièa<br />
Foto: Juris Zvirgzds<br />
Foto: Elvîra Hrðèenovièa<br />
27
RÂPUÏI<br />
Foto: Sergejs Èièagovs<br />
Indulis Kasparsons<br />
Terârija un Akvârija vadîtâjs<br />
Râpuïu kolekcija 2007. gadâ:<br />
66 sugas gada beigâs<br />
2 sugas vairojâs<br />
Iegûti 15 mazuïi<br />
Âzijas ûdensagâmu Physignathus cocincinus tçviòð.<br />
Male Asian water dragon.<br />
2007. gads Terârijâ pagâja ar jaunu ekspozîciju<br />
iekârtoðanu un dzîvnieku komplektçðanu. Agrâkâs<br />
râpuïu audzçtavas telpâs tika iekârtotas deviòas jaunas<br />
râpuïu ekspozîcijas.<br />
Ekspozîcija "Dienvidâfrika" - vienkop eksponçtas trîs<br />
sugas: leopardu bruòrupuèi Geochelone pardalis (5),<br />
elastîgie bruòrupuèi Malacochersus tornieri (2.0) un<br />
lielâs bruòíirzakas Gerrhosaurus major (1.1).<br />
Ekspozîcija "Austrâlija" - divas sugas: apkakles<br />
agâmas Chlamydosaurus kingii (5) un bârdainâ agâma<br />
Pogona vitticeps (1). Kâdu laiku ðajâ jaukto sugu<br />
ekspozîcijâ bija iekïauti arî zilmçles scinki Tiliqua<br />
scincoides, bet tas grupâ radîja pârâk lielu kòadu, un<br />
ðie dzîvnieki no mîtnes tika izòemti.<br />
Bazilisku ekspozîcija - zaïsekstes bazilisks Basiliscus<br />
plumifrons (1.0).<br />
Tvçrçjastes scinku ekspozîcijâ aplûkojami trîs jauni<br />
tvçrçjastes scinki Corucia zebrata, kurus 2007. gadâ<br />
saòçmâm no Bristoles zoodârza. Ðie dzîvnieki ir labi<br />
kâpelçtâji un ïoti aktîvi kïûst pçc mitruma palielinâðanas<br />
("lietus") terârijâ.<br />
Ûdens agâmu ekspozîcija ar baseinu, paredzçta<br />
divâm ûdens agâmu sugâm - Âzijas ûdensagâmâm<br />
Physignathus cocincinus un Filipînu buruíirzakâm<br />
Hydrosaurus pustulatus. Pagaidâm ekspozîcijâ<br />
redzamas tikai Âzijas ûdensagâmas (1.3), izteikti<br />
teritoriâli dzîvnieki. Oktobrî no Roterdamas zoodârza<br />
saòçmâm arî buruíirzakas (4); tâs ekspozîcijâ<br />
pievienosies, kad bûs izgâjuðas karantînu un<br />
adaptçjuðâs jaunajiem apstâkïiem.<br />
Degunradþu iguânu ekspozîcijâ eksponçjam divas<br />
degunradþu iguânas Cyclura cornuta, kuras<br />
2006. gadâ saòçmâm no Frankfurtes zoodârza.<br />
Sâkotnçji lielâkâ iguâna izrâdîja agresiju pret otru.<br />
Paðlaik, eksperimentçjot ar mitinâðanas apstâkïiem,<br />
izdevies panâkt, ka dzîvnieki ekspozîcijâ labi sadzîvo.<br />
Matamatu ekspozîcija. Priekðplânâ aplûkojams<br />
ûdensbaseins, kurâ kopâ ar bruòrupuèiem matamatâm<br />
Chelus fimbriatus (3) mitinâs arî cihlîdas, bet<br />
ekspozîcijas fonu veido daþâdi tropu augi.<br />
Iekârtota arî hameleoniem paredzçta ekspozîcija, kas<br />
vçl gaida savus iemîtniekus.<br />
REPTILES<br />
At the end of 2007, there are 66 species in Riga Zoo reptile collection. Two species bred in 2007.<br />
The year of 2007 brought a sad event - the loss of Èabulîtis the Mississippi alligator, the eldest animal at our zoo that had reached ca.<br />
72 years of age (see page 46).<br />
This year the staff of Terrarium was busy with works at the new reptile exhibit hall that was opened to the public in May. The new exhibits<br />
included:<br />
'South Africa' - a mixed exhibit of three species including Southern leopard tortoises Geochelone pardalis (5 specimens), African pancake<br />
tortoises Malacochersus tornieri (2.0) and Great plated lizards Gerrhosaurus major (1.1).<br />
'Australia' - a mixed exhibit of two species - Frilled lizards Chlamydosaurus kingii (5) and Inland bearded dragon Pogona vitticeps (1).<br />
Initially Blue-tongued skinks Tiliqua scincoides were housed here as well, but later removed from the exhibit.<br />
Green crested basilisk Basiliscus plumifrons (1.0).<br />
Prehensile-tailed skinks Corucia zebrata (3), the specimens were received from Bristol Zoo in 2007.<br />
Asian water dragons Physignathus cocincinus (1.3). Later on, they will be joined by Philippine sail-finned lizards Hydrosaurus pustulatus,<br />
received from Rotterdam Zoo.<br />
Rhinoceros iguanas Cyclura cornuta (2).<br />
Matamatas Chelus fimbriatus (3). The pool is inhabited also by a number of cichlids.<br />
The ninth exhibit is planned for chameleons.<br />
28
Foto: Elîna Gulbe<br />
Degunradþu iguâna Cyclura cornuta.<br />
Rhinoceros iguana.<br />
Elastîgais bruòrupucis Malacochersus tornieri.<br />
African pancake tortoise.<br />
Foto: Andris Eglîtis<br />
Foto: Sanita Govoruhina<br />
Apkakles agâma Chlamydosaurus kingii.<br />
Frilled lizard.<br />
Lielâs bruòíirzakas Gerrhosaurus major.<br />
Great plated lizards.<br />
Foto: Elîna Gulbe<br />
Foto: Elîna Gulbe<br />
Zaïsekstes bazilisks Basiliscus plumifrons.<br />
Green crested basilisk.<br />
Tvçrçjastes scinks Corucia zebrata.<br />
Prehensile-tailed skink.<br />
Foto: Elîna Gulbe<br />
Foto: Elîna Gulbe<br />
Leopardu bruòrupuèi Geochelone pardalis.<br />
Southern leopard tortoises.<br />
Bârdainâ agâma Pogona vitticeps.<br />
Inland bearded dragon.<br />
Foto: Elîna Gulbe<br />
29
PUTNI<br />
Foto: Mâris Lielkalns<br />
Agnija Graubica<br />
Ornitoloìijas nodaïas vadîtâja<br />
Putnu kolekcija 2007. gadâ:<br />
90 sugas gada beigâs<br />
15 sugas vairojâs<br />
Iegûti 70 mazuïi<br />
Pelçko dzçrvju Grus grus mazulis.<br />
Common crane young.<br />
2007. gads putnu kolekcijâ bija interesants -<br />
vairâkas no sugâm pirmo reizi mçìinâja vairoties, kaut<br />
gan ne visas sekmîgi.<br />
Pirmais vairoðanâs mçìinâjums bija 2006. gadâ<br />
izveidotajam melno grifu Aegypius monachus pârim<br />
(abi putni aptuveni piecus gadus veci). Pirmâ ola tika<br />
izdçta 15. martâ, bet nâkamajâ dienâ putni paði to<br />
saplçsa. 7. aprîlî tika izdçta otra ola, kuru cîtîgi perçja.<br />
Perçjoðie putni kïuva arvien nervozâki, tâdçï nedçïu<br />
pirms gaidâmâs ðíilðanâs slçdzâm apmeklçtâjiem<br />
pieeju plçsîgo putnu kompleksam. Diemþçl apmeklçtâji<br />
kâpa norobeþojumam pâri un traucçja grifus. 29. maijâ<br />
grifi samina olu ar lielu, dzîvu embriju, kas bûtu ðíîlies<br />
pçc pâris dienâm. Ðis bija pirmais gadîjums Rîgas<br />
zoodârzâ, kad melnajiem grifiem ir apaugïota ola.<br />
Pirmoreiz ligzdoja arî sarkankakla zosis Branta<br />
ruficollis. 2004. gada rudenî saòçmâm pâri no<br />
Montièello putnu dârza Itâlijâ un 2005. gadâ - pâri no<br />
Helsinku zoodârza un vçl vienu putnu no Ebsas<br />
zoodârza Austrijâ. 2007. gada pavasarî putnus<br />
sadalîjâm divos jauktas izcelsmes pâros atseviðíos<br />
aplokos. Maija sâkumâ zosu aplokâ palikuðais pâris<br />
sâka riestot un meklçt ligzdas vietu; maija beigâs sâka<br />
perçt. 22. jûnijâ izðíîlâs pirmais câlis. Dçjumâ bija<br />
seðas olas, izðíîlâs divi zoslçni. Otrs pâris, kuru<br />
novietojâm pâvu aplokâ, izrâdîjâs abi tçviòi. Mûsu<br />
izauguðie mazuïi pçc dzimuma ir tçviòð un mâtîte, tâ<br />
ka varçsim izveidot vçl vienu neradniecîgu sarkankakla<br />
zosu pâri.<br />
Pirmoreiz mazulis izðíîlâs arî lielajâm pûkpîlçm<br />
Somateria mollissima. Trîs pûkpîïu pârus no Tallinas<br />
zoodârza saòçmâm 2004. gada augustâ, bet lîdz<br />
BIRDS<br />
At the end of 2007, there are 90 species in Riga Zoo bird collection. 15 species bred in 2007. There were also breeding attempts of<br />
several species never bred at Riga Zoo before, albeit not all of them were successful.<br />
Cinereous vultures Aegypius monachus laid a fertile egg for the first time. The pair was formed in 2006 (both birds ca. 5 years old), and<br />
this was their first laying season. The first egg (laid on 15 March) was destroyed by the pair on the next day. The second egg (laid on 7<br />
April) was incubated by both birds readily. Towards the end of the incubation period the birds became subjected to stress and started to<br />
leave the nest for some periods of time. We closed the visitor pathway to reduce the disturbance. Nevertheless, on 29 May the pair<br />
crushed the egg that contained an alive embryo just few days prior to the hatching.<br />
Red-breasted geese Branta ruficollis nested for the first time as well. The birds were received from various sources - a pair came from<br />
Monticello Breeding and Conservation Centre in autumn 2004, another pair arrived from Helsinki Zoo, and one more bird from<br />
Raritatenzoo, Ebbs, in 2005. The pair of mixed origin was formed. On 22 June the first gosling hatched. Two young from a 6 egg clutch<br />
hatched in total, and were reared by parents.<br />
The first young hatched also to Common eiders Somateria mollissima. Three eider pairs were received from Tallinn Zoo in August 2004,<br />
but only one pair survived until the 2007, but still, the female was not very healthy. For our surprise, the nesting started. 6 eggs were laid,<br />
and on 28 June the first and only young hatched. It developed well, but unfortunately was lost due to an accident on 29 July. Just prior to<br />
this, on 6 July the adult male died from heart failure.<br />
During autumn Vulturine guineafowl Acryllium vulturinum laid eggs for the first time. Still, this year all the eggs were infertile.<br />
The year was successful for our cranes.<br />
As all the last years, Mantchurian cranes Grus japonensis bred successfully. Both of our pairs raised young - the "older pair" had 2.0, the<br />
"younger pair" - 0.1. We were especially happy for our "younger pair", as the male was hand reared in our zoo, and for the first time (the<br />
nesting occurred already for the 4th year) the bird did not express any aggression towards its chick.<br />
Common cranes Grus grus had their first clutch ever at our zoo. On 24 May a young hatched and was raised with success.<br />
Stanley cranes Anthropoides paradisaea had the first nesting attempt as well. The crane egg was laid five days after the nest-egg (a<br />
wooden egg) was put into the nest. Unfortunately the egg was infertile.<br />
Two years after previous breeding, our Black storks Ciconia nigra nested again. Three eggs were laid, all of them hatched, and three young<br />
storks were raised. Our experience shows that Black storks does not tend to breed, if there are other species that share their enclosure (in 2005<br />
we had Ruddy shelducks housed together with storks) or if the captive environment is changed substantially (in 2006 there were net<br />
installations in Black storks' enclosure as a preventative measure againstAvian Influenza).<br />
30
2007. gadam dzîvs palicis bija tikai viens pâris, pie<br />
tam mâtîte bija vairâkkârt ârstçta un akla ar vienu aci.<br />
Lai palikuðo pâri labâk nosargâtu no ârçjiem<br />
traucçjumiem (ko varçtu radît kaíi, sudrabkaijas u.c.),<br />
novietojâm to slçgtâ aplokâ kopâ ar gâròiem un<br />
ibisiem, un mums par lielu prieku 29. maijâ pîles<br />
izdçja pirmo olu. Lîdz 2. jûnijam ligzdâ bija seðas olas.<br />
28. jûnijâ izðíîlâs pirmais pîlçns, kas arî palika<br />
vienîgais (vçl vienâ olâ embrijs bija gâjis bojâ, divas<br />
olas bija vanckari un divas nozuda). Lai izslçgtu<br />
jebkâdus traucçjumus, mâtîti ar mazuli pârcçlâm uz<br />
segtu voljeru ar baseinu fazanârijâ. Mazulis attîstîjâs<br />
ïoti labi, bet 29. jûlijâ gâja bojâ negadîjumâ. Vçl lîdz<br />
tam - 6. jûlijâ - no miokarda infarkta nobeidzâs arî<br />
pieauguðais tçviòð. Tâ visnotaï neveiksmîgi mums<br />
beidzâs pirmâ pûkpîïu vairoðanâs.<br />
Rudenî notika pirmais grifu pçrïvistu Acryllium<br />
vulturinum vairoðanâs mçìinâjums. Ðie putni mûsu<br />
kolekcijâ ir no 2004. gada. Pçrïvistas pirmo olu izdçja<br />
10. oktobrî âra voljerâ. 12. un 21. oktobrî sekoja vçl pa<br />
olai. 2. novembrî putni tika pârvietoti uz iekðtelpâm, un<br />
iekðtelpâs tika izdçtas vçl èetras olas. Visas olas<br />
tomçr bija neapaugïotas.<br />
Ïoti aktîvas ðajâ sezonâ bija dzçrves.<br />
25. aprîlî pirmo reizi olu izdçja pelçkâs dzçrves<br />
Grus grus. Tâ kâ ðî pâra tçviòð ir ïoti agresîvs un pâris<br />
reizes smagi sasitis mâtîti, mçs ðo aploku<br />
norobeþojâm no apmeklçtâjiem, lai novçrstu<br />
traucçjumus. 29. aprîlî ligzdâ bija divu olu dçjums, un<br />
putni ïoti labi perçja un sargâja ligzdu. 24. maijâ<br />
izðíîlâs mazulis, bet otra ola tika pamesta un vçlâk<br />
pazuda. Mazulis izauga par skaistu tçviòu.<br />
19. jûnijâ pirmoreiz olu izdçja paradîzes dzçrves<br />
Anthropoides paradisea. Lîdz tam, novçrojot dzçrvju<br />
riesta dejas, ligzdas materiâla mçtâðanu, palielinâtu<br />
agresiju, mums radâs doma ielikt ligzdâ koka olu<br />
padçklim. Koka ola tika ielikta 16. jûnijâ. Ðo olu putni<br />
pieòçma un sargâja, un pçc trim dienâm tika izdçta<br />
îstâ ola. Tâ kâ abas olas atðíîrâs izmçros (koka ola<br />
bija krietni lielâka), 21. jûnijâ koka olu noòçmâm. Putni<br />
perçja ar lieliem pârtraukumiem, bet ïoti agresîvi<br />
sargâja ligzdu. Dzçrvju ola izrâdîjâs neapaugïota.<br />
Diemþçl mûsu paradîzes dzçrvju tçviòam ir amputçts<br />
spârns, kas varçtu traucçt pâroties un, iespçjams, bija<br />
iemesls olas neapaugïotîbai.<br />
Kâ ik gadus, sekmîga bija Japânas dzçrvju Grus<br />
japonensis vairoðanâs. Ðajâ sezonâ mûsu "vecais<br />
pâris" izaudzçja divus, "jaunais pâris" - vienu mazuli.<br />
Îpaðs prieks mums bija par jauno pâri, jo tçviòam, kas<br />
ir mâkslîgi audzçts Rîgas zoodârzâ, pirmo gadu<br />
(vairoðanâs notika ceturto gadu) netika novçrota<br />
nekâda agresija pret mazuli. "Vecâ pâra" ðî gada<br />
mazuïi ir tçviòi, bet "jaunâ pâra" bçrns - mâtîte,<br />
tâdçjâdi varçsim izveidot jaunu neradniecîgu pâri.<br />
Pçc divu gadu pârtraukuma ðogad atkal sekmîgi<br />
vairojâs melnie stâríi Ciconia nigra. Tika izdçtas trîs<br />
olas, un izðíîlâs un sekmîgi izauga visi trîs mazuïi.<br />
Esam nâkuði pie secinâjuma, ka nebrîvç nelielâ<br />
aplokâ melnie stâríi nevairojas, ja aplokâ ir vçl kâdi<br />
putni (mûsu gadîjumâ tâs bija rudâs pîles Tadorna<br />
ferruginea 2005. gadâ) un ja tiek mainîta ligzdas<br />
apkârtne (putnu gripas profilaksei pâr voljeru<br />
pârvilktais tîkls un tents 2006. gadâ).<br />
Ornitoloìijas nodaïâ vienmçr tiek veicinâta<br />
Sarkankakla zoss Branta ruficollis ar mazuli.<br />
Red-breasted goose with young.<br />
Lielâ pûkpîle Somateria mollissima ar mazuli.<br />
Common eider with young.<br />
Rudo diþpîïu Tadorna ferruginea mazuïi.<br />
Ruddy shelduck young.<br />
Paradîzes dzçrvju Anthropoides paradisaea pâris.<br />
Stanley crane pair.<br />
Foto: Mâris Lielkalns<br />
Foto: Sergejs Èièagovs<br />
Foto: Mâris Lielkalns<br />
Foto: Mâris Lielkalns<br />
31
ZÎDÎTÂJI<br />
Tatjana Ivasenko<br />
Zîdîtâju nodaïas vadîtâja<br />
Inta Lange<br />
Nagaino dzîvnieku nodaïas vadîtâja (pârnadþi un<br />
nepârnadþi)<br />
Agnija Graubica<br />
Ornitoloìijas nodaïas vadîtâja (roòi)<br />
Zîdîtâju kolekcija 2007. gadâ:<br />
88 sugas gada beigâs<br />
20 sugas vairojâs<br />
Iegûti 57 mazuïi<br />
2007. gada visvairâk gaidîtais notikums, protams,<br />
bija jaunâs Þirafu mâjas nodoðana ekspluatâcijâ un divu<br />
Rotðilda þirafu Giraffa camelopardalis rothschildi - Pika<br />
un Periskopa - ieraðanâs no Poznaòas zoodârza<br />
septembra beigâs.<br />
Kopð pavasara apmeklçtâji var apskatît klinðu<br />
damanus Procavia capensis capensis jaunajâ<br />
ekspozîcijâ Terârijâ. Tajâ izmitinâjâm jaunu,<br />
neradniecisku pâri. Ðâdu pâri varçjâm izveidot, jo<br />
2006. gadâ abas mûsu damanu mâtîtes dzemdçja pa<br />
trim mazuïiem (2.1 un 1.2).<br />
Gada beigâs pârçjos damanus no vecâs Pçrtiíu<br />
mâjas pârcçlâm uz izremontçtajâm telpâm Lauvu mâjâ.<br />
Jaunajâs mâjâs labi iejutuðies arî trîs ðoruden dzimuðie<br />
damanu mazuïi.<br />
Lauvu mâjas izremontçtajâ daïâ iekârtota arî<br />
vairoðanâs mîtne kinkaþu Poto flavus. Oktobrî no<br />
Emmenas zoodârza saòçmâm jaunu kinkaþu mâtîti, un<br />
liekam visas cerîbas uz to, ka izveidosies pâris, kas<br />
spçtu sekmîgi vairoties.<br />
Gada nogalç kolekcija papildinâjâs ar ïoti skaistiem<br />
kaíiem - manuliem Otocolobus manul manul.<br />
Mâtîti<br />
saòçmâm no Roterdamas zoodârza, tçviòu - no<br />
Edinburgas. Ceram, ka abi dzîvnieki pie mums<br />
MAMMALS<br />
At the end of 2007, there are 88 species in Riga Zoo mammal collection. 20 species bred in 2007.<br />
The most notable event of 2007, without doubt, was the completing of the new Giraffe House and the arrival of two first its inhabitants -<br />
two male Baringo giraffes Giraffa camelopardalis rothschildi from Poznan Zoo.<br />
An exhibit of Rock hyraxes Procavia capensis capensis was opened in spring. As in 2006 both our pairs had young of both sexes (2.1 and<br />
1.2 respectively), it was possible to form an unrelated pair that was moved to the new exhibit. At the end of the year all the rest of our hyrax<br />
group was moved to the new off-exhibit breeding premises in the reconstructed part of the Lion House. The group included three young<br />
born in 2007.<br />
At Lion House, a breeding facility was established also for Kinkajou Potos flavus. A female was received from Emmen Zoo in October.<br />
Another newcomers were Pallas' cats Ocotolobus manul manul - a female was received from Rotterdam, a male - from Edinburgh.<br />
Mishmi takins Budorcas taxicolor taxicolor bred for the first time. Both of our females gave birth, and two young (1.1) were raised.<br />
A happy event was also the first litter of our young Fennec fox Vulpes zerda pair. Two young foxes (1.1) grew up.<br />
Other successful breedings included Ring tailed lemur Lemur catta 1.0, Common marmosets Callithrix jacchus 1.1.1 (one of the young did<br />
not survive), Pygmy marmosets C. pygmaea 1.1.2 (one young from two litters survived), European minks Mustela lutreola novikovi 4.4 (all<br />
young of two litters were raised successfully), Siberian flying squirrel Pteromys volans 0.0.1, Capybaras Hydrochaeris hydrochaeris 1.1,<br />
Guanaco Lama guanicoe 1.0, Turkomen markhors Capra falconeri heptneri 0.2, Siberian ibexes Capra sibirica sibirica 2.0, etc.<br />
The specialists of the Mammal Department also had to engage in hand rearing. One of hand-raised mammals was our first Swamp<br />
wallaby Wallabia bicolor bicolor young which mother had died. The young (0.1) had started to leave the mother's poach at that time, as well<br />
as started to feed on solid food. Still, hand-feeding for a month was needed. Currently the joey is kept separate from the group of adult Red<br />
kangaroos and Swamp wallaby male. It is planned to introduce the animal to the group in spring.<br />
The second hand-fed baby was Douroucouli Aotus azarai boliviensis young (0.1). This was already the 4th breeding of our quite old pair<br />
(female is 20, male - 24 years of age) during the last two years. All previous young perished during their 3rd-4th day of life and post<br />
mortems showed that they were not fed. This time the situation seemed to be better, as the female expressed care of the young, and<br />
sucking movements were observed. Still, on the 3rd day the weight loss of the young was apparent. It was found that the mother indeed<br />
had atrophied mammary glands. The young was removed for hand rearing. We are planning to introduce the young Douroucouli to its<br />
parents after the end of infant stage. To ease the introduction process, we use the playback of voice of adults and young to each other, as<br />
well as are started to place the infant in a small cage into the adults' enclosure at Nocturnal exhibit for small periods of time.<br />
During 2007, 38 animals of 13 mammal species arrived from other zoos. A long expected female Black lemur Eulemur macaco macaco<br />
arrived from Czech Republic, enabling us to form a pair again. A male Swamp wallaby was received from the Netherlands, and two male<br />
Siberian tigers Panthera tigris altaica - from Dvur Kralove Zoo. A female Chapman's zebra Equus burchellii chapmanni arrived from Rheine<br />
Zoo and joined our zebra group.<br />
Two Forest reindeer Rangifer tarandus fennicus females were transferred in loan from Tallinn Zoo in spring. Our reindeer bachelor group<br />
was split, one of males stayed in the breeding group, but four other males were moved to zoo's affiliate "Cîruïi" to dwell in enclosure of<br />
12 hectares.<br />
In 2007, 47 animals of 20 species were distributed to other zoological collections. Two South American tapirs Tapirus terrestris made the<br />
journey to Kiriat Motzkin Zoo, two Turkomen markhors were sent to Helsinki and Krakow zoos respectively, etc.<br />
As each spring, Riga Zoo undertook the rehabilitation of stranded seal pups. This time not only five young Grey seals Halichoerus grypus,<br />
but also three Ringed seals Phoca hispida went under care at the zoo. Two Grey seals and one Ringed seal were raised. During this<br />
summer, three rehabilitated Grey seals (including one of previous year) were released back to the Baltic Sea.<br />
32
Foto: Sergejs Èièagovs<br />
Klinðu damanu Procavia capensis capensis mazulis.<br />
Rock hyrax young.<br />
Kinkaþu Potos flavus tçviòð.<br />
Male Kinkajou.<br />
Foto: Sergejs Èièagovs<br />
Foto: Sergejs Èièagovs<br />
Manuls Otocolobus manul manul.<br />
Pallas' cat.<br />
Katas lemuri Lemur catta ar mazuli.<br />
Ring-tailed lemurs with young.<br />
Foto: Mâris Lielkalns<br />
Foto: Sergejs Èièagovs<br />
Feneklapsu Vulpes zerda mazuïi.<br />
Young Fennec foxes.<br />
Pundurkalitrikss Callithrix pygmaea.<br />
Pygmy marmoset.<br />
Foto: Sergejs Èièagovs<br />
Foto: Sergejs Èièagovs<br />
Lidvâveru Pteromys volans mazuïi.<br />
Siberian flying squirrel young.<br />
Lidvâveru Pteromys volans mâtîte.<br />
Female Siberian flying squirrel.<br />
Foto: Sergejs Èièagovs<br />
33
Foto: Mâris Lielkalns<br />
Foto: Mâris Lielkalns<br />
Foto: Sergejs Èièagovs<br />
Foto: Elîna Gulbe<br />
Naktspçrtiíu Aotus azarai boliviensis mazulis.<br />
Douroucouli young.<br />
Melno lemuru Eulemur macaco macaco pâris.<br />
Black lemur pair.<br />
Takins Budorcas taxicolor taxicolor ar mazuli Klementînu.<br />
Mishmi takin with young.<br />
Zebras. Labajâ pusç - no Reines zoodârza atvestâ Èapmana zebru Equus<br />
burchellii chapmanni mâtîte Pia.<br />
Zebra interactions. On the right - Chapman's zebra female from Rheine<br />
Zoo.<br />
iedzîvosies, jo ðo plçsçju turçðana nebrîvç ir visai<br />
sareþìîta.<br />
2007. gadâ vairojâs 20 zîdîtâju sugas.Pirmoreiz<br />
Rîgas zoodârzâ vairojâs takini Budorcas taxicolor -<br />
katrai mâtîtei piedzima pa mazulim (kopâ - 1.1).Liels<br />
prieks arî par jaunâ feneklapsu Vulpes zerda pâra<br />
pirmo metienu- februârî piedzima divi mazuïi (2.0).<br />
Katas lemuriem Lemur catta mûsu zoodârzâ mazuïi<br />
ik gadus dzimst marta beigâs. Interesanti, ka vienu gadu<br />
dzimst "puika", otru - "meitene". Ðis bija "puikas" gads.<br />
Parastajiem kalitriksiem Callithrix jacchus martâ<br />
piedzima trîs mazuïi, izdzîvoja divi no tiem.<br />
Pundurkalitriksiem C. pygmaea aprîlî izveidojâm jaunu<br />
pâri, nomainot tçviòu. Dzîvnieki ïoti draudzîgi sadzîvo, ir<br />
arî pârojuðies, bet mazuïu pagaidâm vçl nav.<br />
Pçcnâcçjus toties sagaidîjâm no pundurkalitriksu pâra,<br />
kuru zoodârzam aprîlî uzdâvinâja mûsu surikatu<br />
sponsori - Jeresjko ìimene.<br />
Turpinâm darboties Eiropas ûdeïu Mustela lutreola<br />
novikovi EEP - bija divi ûdeïu metieni, un visi astoòi<br />
mazuïi izauga. Sekmîgi vairojâs arî lidvâveres Pteromys<br />
volans.<br />
Kapibaru Hydrochaeris hydrochaeris mâtîtei Dafnei<br />
oktobrî piedzima divi mazuïi - tçviòð un mâtîte. Ðogad<br />
pirmo reizi kapibaru mazuïu dzimumu noteicâm tûlît pçc<br />
piedzimðanas.<br />
Vairojâs arî Sibîrijas kalnu kazas Capra sibirica<br />
sibirica un vîtòragu kazas Capra falconeri heptneri -<br />
vîtòragu kazu grupa papildinâjâs ar divâm jaunâm<br />
mâtîtçm. Pçc divu gadu pârtraukuma jûnijâ mazulis<br />
piedzima arî gvanakâm Lama guanicoe.<br />
Zîdîtâju nodaïâ ðogad nâcâs nodarboties ar vairâku<br />
mazuïu mâkslîgo audzçðanu.<br />
Pirmoreiz Rîgas zoodârzâ mazulis piedzima purva<br />
valabijiem Wallabia bicolor. Septembrî mâti nâcâs<br />
iemidzinât veselîbas sareþìîjumu dçï. Mazulis ðajâ laikâ<br />
jau bija sâcis râpties ârâ no mâtes somas un mçìinât<br />
çst cieto barîbu. Turpmâkajâ mçnesî mazuli pastâvîgi<br />
piebarojâm ar kondensçtâ piena un kumelîðu tçjas<br />
maisîjumu attiecîbâ 1:1, un mazulis (Hanna) attîstâs labi.<br />
Pavasarî plânojam jauno valabiju laist atpakaï rudo<br />
íenguru un valabiju jauktajâ grupâ, cerot, ka pârçjie<br />
dzîvnieki viòu pieòems.<br />
Bolîvijas naktspçrtiíiem Aotus azarai boliviensis<br />
mazulis piedzima 21. oktobrî. Pçdçjos divos gados ðîs<br />
bija jau ceturtâs dzemdîbas, bet visi iepriekðçjie mazuïi<br />
aizgâja bojâ 4.-5. dienâ, un sekcija râdîja, ka tie nav<br />
tikuði baroti. Ðoreiz novçrojâm gan zîðanas kustîbas,<br />
gan to, ka mâte apkopj mazuli, un, lai apmeklçtâji<br />
dzîvniekiem neradîtu traucçjumus (vairoðanâs notika<br />
Tropu mâjas nakts ekspozîcijâ), nosedzâm ekspozîcijas<br />
logus un norobeþojâm pieeju pie tâs. Tomçr 3. dienâ bija<br />
redzams, ka mazulis sâk strauji novâjçt. Vetârstiem<br />
apskatot mâti un mazuli, noskaidrojâs, ka mâtei ir<br />
neattîstîti piena dziedzeri. Mazuli nâcâs noðíirt mâkslîgai<br />
audzçðanai. Mazulis attîstâs labi, turpinâm tâ mâkslîgo<br />
baroðanu un ceram pçc zîdîðanas perioda to integrçt<br />
grupâ pie vecâkiem.<br />
Jâpiezîmç, ka mûsu Bolîvijas naktspçrtiíu pâris<br />
vairojas salîdzinoði lielâ vecumâ (kas arî var bût par<br />
iemeslu tam, ka mâtei nav piena). Mâtîte ir 20 gadus<br />
veca un tçviòð - 24 gadus vecs, bet naktspçrtiíiem<br />
vidçjais dzîves ilgums nebrîvç ir 15 gadi.<br />
2007. gadâ no citâm kolekcijâm atvesti 38 dzîvnieki<br />
34
no 13 sugâm.<br />
Maijâ no Èehijas saòçmâm ilgi gaidîto melno<br />
lemuru Eulemur macaco macaco mâtîti un izveidojâm<br />
pâri. Kad bija jâizvçlas, kuru no trim melno lemuru<br />
tçviòiem atstât Rîgâ, izlçmâm, ka tas bûs Nampets, kurð<br />
savas reproduktîvâs spçjas bija jau pierâdîjis, kad 2003.<br />
gadâ mazulis piedzima Nampeta iepriekðçjai partnerei.<br />
Maijâ no Nîderlandes saòçmâm purva valabiju<br />
tçviòu. Decembrî no Dvûrkrâloves zoodârza atvedâm<br />
divus jaunus (divgadîgus) Amûras tîìeru Panthera<br />
tigris altaica tçviòus.<br />
Lîdz ðim mûsu zoodârzâ dzîvoja 2005. gada februârî<br />
no daþâdiem Skandinâvijas zoodârziem saòemtu piecu<br />
jaunu meþa ziemeïbrieþu Rangifer tarandus fennicus<br />
tçviòu grupa. Ðî gada pavasarî radâs iespçja saòemt<br />
divas ziemeïbrieþu mâtîtes no Tallinas zoodârza.<br />
Piemçrotâko no tçviòiem salaidâm kopâ ar mâtîtçm. Tâ<br />
tika izveidotas divas ziemeïbrieþu grupas - vecpuiðu<br />
grupa (kura tika pârvesta uz zoodârza ârpilsçtas bâzi<br />
"Cîruïi") un vaislas grupa. Ceram, ka abas brieþu<br />
mâtîtes ir grûsnas un pavasarî sagaidîsim divus<br />
veselîgus mazuïus.<br />
Pavasarî no Reines zoodârza Vâcijâ saòçmâm jaunu<br />
Èapmana zebru Equus burchellii chapmanni íçvîti.<br />
Ðogad diezgan daudz zîdîtâju aizceïoja uz jaunâm<br />
dzîvesvietâm citâs kolekcijâs - kopâ 20 sugu 47<br />
dzîvnieki. Tâ, piemçram, divi lîdzenumu tapîri Tapirus<br />
terrestris veiksmîgi nonâca Kiriat Motzkin zoodârzâ<br />
Izraçlâ, vîtòragu kazas tika aizvestas uz Helsinku<br />
zoodârzu Somijâ un Krakovas zoodârzu Polijâ. Daudzi<br />
dzîvnieki - marali Cervus elaphus sibiricus, Sibîrijas<br />
kalnu kazas, vîtòragu kazas, mâjas çzeïi Equus asinus<br />
un Prþevaïska zirgi Equus caballus przewalskii tika<br />
pârvietoti uz privâtâm saimniecîbâm tepat Latvijâ.<br />
Jauku rotaïlietu ðogad saòçmuði mûsu tîìeri. Tropu<br />
mâjas baseinu nolietotais filtra konteiners izrâdîjâs<br />
ideâls tîìeru spçlçm. Dzîvnieki ir ïoti pateicîgi - spçlçjas,<br />
ripina jauno bumbu, arî interesçjas, kas tajâ iekðâ.<br />
Vairâku mçneðu laikâ interese par rotaïlietu nemazinâs<br />
joprojâm.<br />
Ðovasar pçc firmas "Reaktiv" iniciatîvas pie Japânas<br />
makakiem Macaca fuscata fuscata trîs nedçïas notika<br />
eksperiments - makaku sprostâ bija novietots televizors<br />
un arî pults, un dzîvnieki varçja pârslçgt televîzijas<br />
kanâlus. Kanâli tikuði pârslçgti vairâkas reizes, tomçr<br />
kopumâ par ðo eksperimentu daudz lielâka interese bija<br />
zoodârza apmeklçtâjiem, ne paðiem dzîvniekiem.<br />
Kâ ik gadus, Ornitoloìijas nodaïa pavasarî uzòçmâs<br />
zoodârzâ nogâdâto izskaloto ronçnu rehabilitâciju.<br />
Ðogad zoodârzâ nonâca ne tikai pieci pelçko roòu<br />
Halichoerus grypus, bet - pçc vairâku gadu pârtraukuma<br />
- arî trîs pogaino roòu Phoca hispida mazuïi. Sekmîgi<br />
izauga divi pelçkie un viens pogainais ronçns.<br />
17. aprîlî un 17. jûlijâ Baltijas jûrâ tika izlaisti viens<br />
iepriekðçjâ gada un divi no ðî gada mazajiem<br />
pelçkajiem roòiem. Ðî ir treðâ reize (iepriekðçjâs bija<br />
2004. un 2006. gadâ), kad mûsu atveseïotie izskalotie<br />
mazie roòi tiek izlaisti atpakaï jûrâ. Izlaiþot savvaïâ,<br />
mazie roòi vienmçr tiek iezîmçti ar pleznu zîmçm. Lîdz<br />
ðim neesam saòçmuði nekâdas ziòas par mûsu<br />
iezîmçtajiem roòiem, kas ïauj cerçt, ka dzîvnieki ir dzîvi.<br />
Zorro un Pedro - jaunie Amûras tîìeri Panthera tigris altaica.<br />
Zorro and Pedro, the new Siberian tigers.<br />
Amûras tîìeru mâtîte Astra ar jauno rotaïlietu.<br />
A new enrichment toy for Siberian tigers.<br />
Pelçko roòu Halichoerus grypus mazuïi.<br />
Young Grey seals.<br />
Pogaino roòu Phoca hispida mazulis.<br />
Young Ringed seal.<br />
Foto: Sergejs Èièagovs<br />
Foto: Mâris Lielkalns<br />
Foto: Elîna Gulbe<br />
Foto: Sergejs Èièagovs<br />
35
ÂRPILSÇTAS BÂZE "CÎRUÏI"<br />
Foto: Mâris Lielkalns<br />
Arnis Bergmanis<br />
Ârpilsçtas bâzes "Cîruïi" vadîtâjs<br />
Baltgalvas grifs Gyps fulvus.<br />
Griffon vulture.<br />
2007. gada slapjâ vasara un rudens tomçr ïâva<br />
piedzîvot otro apmeklçtâko gadu "Cîruïu"<br />
pastâvçðanas laikâ - pie mums ðogad viesojâs 27 903<br />
apmeklçtâji. Latvijas valsts tçla reklâmas kampaòas<br />
ietvaros spçjâm pievçrst sev uzmanîbu ar Latvijas<br />
zilâs ðíirnes govîm. Bijâm arî iekïauti Liepâjas rajona<br />
tûrisma maratonâ "Izbizo Liepâjas rajonu" ("Cîruïus"<br />
apmeklçja deviòi dalîbnieki no vienpadsmit). Sezonâ<br />
nodroðinâjâm kafejnîcas - skatu toròa darbîbu.<br />
Ziemas mçneðos atjaunojâm daïu informatîvo<br />
norâþu un izveidojâm artçziskâ urbuma aizsargjoslu.<br />
2<br />
Pavasarî iekârtojâm otru maðînu stâvlaukumu 1200 m<br />
platîbâ, un vasarâ uz tâ ierîkojâm jaunu biïeðu kases<br />
namiòu. Jûlija vidû íçrâmies pie aïòu aploka izbûves<br />
(11,2 ha, þoga kopgarums 1540 m) un novembra<br />
sâkumâ to veiksmîgi pabeidzâm. Lielu laika un<br />
darbaspçka patçriòu prasîja vispârçjie saimnieciskie<br />
darbi (uzturçðana, tekoðie remonti, zâlâju appïauðana<br />
u.c.). Darbus jûtami atviegloja traktora "MTZ-82"<br />
aprîkoðana ar frontâlo iekrâvçju.<br />
Dzîvnieku barîbai paði saraþojâm 3,03 t gaïas,<br />
31,12 t piena, 54,88 t siena, 94,8 t skâbbarîbas,<br />
9,1 t auzu, 5,1 t mieþu, 29,2 t lopbarîbas bieðu un,<br />
neskatoties uz Kolorado vaboïu vispârçjo invâziju, arî<br />
8,9 t kartupeïu. Slikto laika apstâkïu dçï neizdevâs<br />
savâkt salmus. Minçtais barîbas daudzums (izòemot<br />
Foto: Sergejs Èièagovs<br />
Plçsîgo putnu komplekss.<br />
The Raptor Complex.<br />
AFFILIATE 'CÎRUÏI'<br />
Riga Zoo's Affiliate 'Cîruïi' is situated in Kalvene, Liepâja District at southwestern part of Latvia. There are 38 species in 'Cîruïi' wild<br />
animal collection, mostly native fauna, and we also work with various livestock breeds including Latvian blue cattle and Romanov sheep<br />
here. The attendance of 'Cîruïi' reached 27 903 in 2007, the second highest rate since 'Cîruïi' was opened to public in 1993.<br />
A new enclosure for Moose was built. The spacious paddock (area 11.4 ha, perimeter fence 1540 m) awaits its inhabitants in spring<br />
2008.<br />
In 2007 the newcomers to the 'Cîruïi' animal collection were two Highland cows, Llama, four Forest reindeer and American mink. The<br />
mysterious Sylvosaurus Exhibit was set up for visitors to enjoy.<br />
One Lynx kitten was born, as well as six Wild boar young. Eastern kiang male 'Meloss' was added to the 'Cîruïi' kiang herd. The breeding<br />
of Grey wolves was stopped using contraception.<br />
Two young Lynxes (CB 2006) were sent to Santillana Zoo, Spain, and Kaunas Zoo respectively. Also, one of White-tailed sea eagles was<br />
transferred to Kaunas, too. Three Turkey vultures were sent to Walsrode Bird Park; two of these birds are planned to train for use in German<br />
Police.<br />
36
gaïu), pamatâ nodroðina "Cîruïu" vajadzîbas.<br />
Realizçjot "neiespçjamo misiju", jau lucernas<br />
iesçðanas gadâ ieguvâm sienu Rîgas zoodârza<br />
þirafu barîbai.<br />
2007. gadâ "Cîruïos" apmetâs jauni iemîtnieki -<br />
divas Hailandes govis, mâjas lama, meþa<br />
ziemeïbrieþi, Amerikas ûdele un - apmeklçtâju<br />
izklaidei - "silvazauru" grupa.<br />
Veiksmîgi turpinâjâs vaislas darbs Latvijas<br />
tumðgalves un Romanovas ðíiròu aitâm. Latvijas<br />
zilâs ðíirnes bullis Dukâts iekïauts ìençtisko resursu<br />
sarakstâ. Oktobrî govju ïaunâ galvas karsoòa dçï<br />
zaudçjâm Latvijas zilâs ðíirnes govi Kursu. Mums<br />
visiem par lieliem sirdsçstiem, neizdzîvoja pie mums<br />
atvestie divi aïòu mazuïi.<br />
Lûðiem 2007. gadâ piedzima viens mazulis, meþa<br />
cûkâm - seði. Ðogad nevairojâm pelçkos vilkus<br />
(kontracepcijai izmantojâm medikamentus). Lielajâ<br />
aplokâ kiangu íçvçm tika pielaists çrzelis Meloss<br />
vaislas darba turpinâðanai.<br />
Trîs tîtaru grifu mazuïi tika nosûtîti uz Vâciju - divus<br />
no tiem plâno apmâcît darbam turienes policijâ.<br />
2006. gada lûðu mazuïi aizceïoja uz Santilanas<br />
zoodârzu Spânijâ un Kauòas zoodârzu; Kauòâ<br />
nonâca arî viens jûras çrglis.<br />
Visnotaï sareþìîts pasâkums izrâdîjâs divu<br />
savvaïas staltbrieþu govju un to mazuïu<br />
"deportçðana" no jaunuzceltâ aïòu aploka, jo<br />
staltbrieþi spîtîgi atteicâs atstât ierasto apvidu, kur tos<br />
nebija traucçjusi arî mûsu darboðanâs 3,5 mçneðu<br />
ilgajâ aploka celtniecîbas laikâ.<br />
Laila Boloðko 2007. gadâ pabeidza zoodârza<br />
dzîvnieku kopçju kursu, bet divi citi "Cîruïu" darbinieki<br />
turpinâja neklâtienes mâcîbas Latvijas<br />
Lauksaimniecîbas universitâtç. Vasarâ darbinieku<br />
rindas papildinâja un teicami visos darbos strâdâja<br />
Edgars Ronis, Mârtiòð Meiris, Jânis Leimanis un<br />
Kalvenes pamatskolas skolçni Marks Jakubovskaitis<br />
un Edgars Alksnis. Lielâko daïu darbu spçjâm veikt,<br />
pateicoties ðiem jaunajiem cilvçkiem.<br />
Septembrî noslçdzâs darbs pie jaunâ zemes<br />
robeþu plâna. "Cîruïu" kopçjâ platîba ir 120,94 ha.<br />
Papildus apsaimniekojam vçl apmçram 17,5 ha.<br />
Jâturpina darbs pie îpaðuma ierakstîðanas<br />
zemesgrâmatu reìistrâ. Lielu laika patçriòu prasa<br />
valsts kontrolçjoðo institûciju prasîbu izpilde, tâpçc<br />
prieks, ka 2007. gada reìionâlâs vides pârvaldes,<br />
Valsts sanitârâs inspekcijas, Ciltsdarba Valsts<br />
inspekcijas, Lauku atbalsta dienesta un Pârtikas un<br />
veterinârâ dienesta kontroles pagâjuðas bez<br />
piezîmçm.<br />
Par labu sadarbîbu pateicamies z/s "Vîtoli".<br />
Meþa cûkas Sus scrofa.<br />
Wild boars.<br />
Zilâ govs.<br />
Latvian blue cattle.<br />
Savvaïas laukirbes "Cîruïos".<br />
Grey partridges residing in 'Cîruïi'.<br />
Foto: Mâris Lielkalns<br />
Foto: Mâris Lielkalns<br />
Foto: Mâris Lielkalns<br />
"Silvazauru" ieleja.<br />
The Sylvasaurus Valley.<br />
Foto: Mâris Lielkalns<br />
37
DARBINIEKI 2007. GADA BEIGÂS<br />
Foto: Mâris Lielkalns<br />
Foto: Mâris Lielkalns<br />
Foto: Mâris Lielkalns<br />
Gada aktieru balva par lielisku debiju dzîvnieku baroðanas demonstrçjumos<br />
pieðíirta surikatiem. Balvu saòemt pilnvarota Tatjana Ivasenko.<br />
Balva par kolektîva saliedçðanu pieðíirta ziemeïbrieþu grupai, kuras pârdzîðanâ<br />
uz jauno mîtni piedalîjâs viss zoodârza kolektîvs. Balvu saòemt pilnvarota<br />
Inta Lange.<br />
Gada optimista balva pieðíirta zoodârza attîstîbas projektu direktoram<br />
Edgaram Vîtolam.<br />
38<br />
Valde: Rolands Greiziòð, Gunârs Râcenâjs,<br />
Uldis Þelubovskis.<br />
Vadoðie speciâlisti: Pçteris Petrovs, Edgars Vîtols,<br />
Anita Suija, Elîna Gulbe, Guna Vîtola.<br />
Tehniskie darbinieki: Valdis Âdamsons, Sandra<br />
Blûmentâle, Erita Ronesala, Astrîda Zariòa.<br />
Grâmatvedîba: Aelita Ivdra, Anita Adilova, Veneranda<br />
Èaunâne, Tatjana Gruða, Inâra Hoòavko, Laila Karsuma,<br />
Madara Mâlniece.<br />
Izglîtîbas un informâcijas nodaïa: Laura Lîdaka,<br />
Andrejs Briòìis, Dace Graubica, Daiga Leimane, Daija<br />
Lîdaka, Mâris Lielkalns, Jeïena Ïihaèa, Jeïena Tereðko.<br />
Zîdîtâju nodaïa: Tatjana Ivasenko, Veneta Beríe, Andrejs<br />
Birkulis, Juris Birzenieks, Kristiâna Dzene, Jana Elnione,<br />
Alma Heniòa, Agita Jâkobsone, Valija Jirgensone, Artûrs<br />
Jonâns, Natâlija Kazakova, Jeïena Kustova, Aïona<br />
Mihailova, Ilona Serafimko, Anete Trauberga, Jânis Zaíis.<br />
Nagaino dzîvnieku nodaïa: Inta Lange, Ruta Briede,<br />
Jolanta Butâne, Edgars Groms, Inese Heinsberga,<br />
Natâlija Kostirja, Tamâra Miðuto, Artûrs Paparde,<br />
Oïegs Podkopajevs, Solvita Sîle, Kârlis Sîlis,<br />
Aïona Simoòenko, Ineta Sliðâne, Viktors Soboïevs,<br />
Çrika Sudraba, Dace Vîtola, Jeïena Vincâne.<br />
Ornitoloìijas nodaïa: Agnija Graubica, Gunta Apse,<br />
Diâna Eihmane, Guntis Graubics, Ivonna Heidere,<br />
Kristîne Jaèmenkina, Lauma Leite, Lîga Matsone, Natâlija<br />
Okaò, Îrisa Ozola, Antra Sieriòa.<br />
Terârijs: Indulis Kasparsons, Sanita Govoruhina,<br />
Çriks Heibergs, Viktorija Loskutova, Ilona Pavlauska,<br />
Aleksandrs Rudòevs.<br />
Abinieku nodaïa: Ilze Dunce, Kristîne Beríe, Anna Gribute,<br />
Elvîra Hrðèenovièa, Ginta Jansone, Anete Poïaka.<br />
Akvârijs: Ilze Raipule, Marina Fekïistova, Sandra Heiberga,<br />
Diâna Tîfenberga.<br />
Insektârijs: Ilona Roma, Aleksandrs Napolovs, Svetlana<br />
Serjogina, Darja Visocka, Tatjana Þuravïova.<br />
Ârpilsçtas bâze "Cîruïi": Arnis Bergmanis,<br />
Uìis Bergmanis, Laila Boloðko, Vineta Daize,<br />
Aigars Gulbis, Baiba Ðçnvalde, Sarmîte Ðíubure, Ausma<br />
Mickâne, Vilma Reinfelde, Imants Roìis, Jânis Ronis,<br />
Zaiga Trukðe.<br />
Veterinârais dienests: Benita Drapèe, Mâra Èavare,<br />
Skaidrîte Lûce, Rasma Sieriòa.<br />
Dzîvnieku barîbas sadales nodaïa: Anita Jçriòa,<br />
Arvis Grosmanis, Aigars Kruès, Irina Moskaïik, Austra<br />
Plûksna, Antonida Vasiïenko, Tatjana Vinogradska.<br />
Dârza un parka nodaïa: Ilona Eistreiíe, Natâlija Arhipova,<br />
Aija Bistrova, Juris Celmiòð, Zigurds Hohbergs,<br />
Ilze Íirsone, Igors Kaòivecs, Gaïina Kruèeka, Aigija Ladiga,<br />
Anita Liepiòa, Irçna Meldere, Çriks Reès, Antonija<br />
Zdanovièa.<br />
Autotransporta nodaïa: Eduards Stumpe, Âdolfs<br />
Greiðkâns, Aivars Ðaiters, Kârlis Plûksna, Vilnis Vilcâns.<br />
Remontu un celtniecîbas grupa: Sergejs Koèergins,<br />
Èeslavs Aïðevskis, Ivars Brants, Kaspars Burvis, Raimonds<br />
Groðteins, Normunds Ðults, Vladimirs Jakubovskis, Eduards<br />
Kelpðs, Laimonis Kovals, Zigurds Legzdiòð, Pçteris Liepiòð,<br />
Paulis Lipðâns, Andrejs Mjakiòkovs, Andris Plûme, Oïegs<br />
Rate, Raimonds Roze, Artûrs Slavinskis, Ïevs Tastevens,<br />
Vilnis Trifanovs.<br />
Enerìçtiíu nodaïa: Haralds Grîvâns, Jânis Innuss, Guntis<br />
Rands, Valerjans Reès, Jûlijs Smilga.<br />
Apsardze: Maija Droþina, Agra Baumane, Tamâra Ðalajeva,<br />
Olga Ðiïko, Jânis Íelle, Aivars Mâlnieks, Guntis Miezis,<br />
Uldis Ozols, Normunds Poïaks, Arkâdijs Poppels,<br />
Andrejs Starèenko.
Foto: Mâris Lielkalns<br />
Zoodârza veterâni - Solvita Sîle (32 gadi zoodârzâ), Alma Heniòa (35),<br />
Çrika Sudraba (46), Ilze Raipule (34) kopâ ar zoodârza valdes priekðsçdçtâju<br />
Rolandu Greiziòu.<br />
Andrejs Birkulis (27), Diâna Tîfenberga (26), Natâlija Okaò (30),<br />
Mâra Èavare (27), Agnija Graubica (27), Elvîra Hrðèenovièa (29),<br />
Natâlija Kazakova (29).<br />
Foto: Mâris Lielkalns<br />
Foto: Mâris Lielkalns<br />
Juris Birzenieks (24), Irina Moskaïik (21), Pçteris Petrovs (25),<br />
Anita Jçriòa (25), Elîna Gulbe (22), Natâlija Kostirja (22).<br />
Ilze Dunce (20), Ilona Roma (20), Aleksandrs Napolovs (20) un<br />
Îrisa Ozola (20).<br />
Foto: Mâris Lielkalns<br />
Zoodârza 2007. gada cilvçki - Irina Moskaïik, Vilnis Trifanovs, Raimonds Groðteins, Juris Celmiòð, Elîna Gulbe, Jeïena Kustova.<br />
Foto: Mâris Lielkalns<br />
39
DZÎVNIEKU KOPÇJU KURSA ABSOLVENTI 2007. GADÂ<br />
Foto: Sergejs Èièagovs<br />
Aïona Mihailova zoodârzâ strâdâ jau 20 gadus,<br />
un viòas mîlestîba ir lielie plçsîgie dzîvnieki. Var<br />
droði teikt, ka Aïona vislabâk pazîst ikvienu lauvu<br />
un tîìeri, kas bijuði viòas aprûpç. Attçlâ - ar<br />
Ambras pirmâ metiena mazuli Santu 1991. gadâ.<br />
Anete Poïaka zoodârzâ ir no 2001. gada.<br />
Sâkumâ strâdâjusi Terârijâ, tagad - Abinieku<br />
nodaïâ, bet pati "darba vieta" arvien nav<br />
mainîjusies - tâ ir Tropu mâja.<br />
Foto: Inta Lange<br />
Ginta Jansone zoodârzâ strâdâ 19 gadus. Sâkumâ<br />
strâdâjusi Akvârijâ, bet 1994. gadâ pârgâja uz<br />
Ekoloìijas laboratoriju (tagadçjo Abinieku nodaïu)<br />
un uzòçmâs jaunâs Latvijas abinieku (un vçlâk - arî<br />
râpuïu) ekspozîcijas aprûpi. Tagad Ginta Abinieku<br />
nodaïâ kopj arî apdraudçtos gliemeþus - partulas.<br />
Foto: Elvîra Hrðèenovièa<br />
Foto: Elîna Gulbe<br />
Foto: Zaiga Trukðe<br />
Foto: Irena Georgieva (Bulgârija)<br />
Viktors Soboïevs 10 gadus nostrâdâjis zoodârza<br />
Nagaino dzîvnieku nodaïâ. Kopâ ar Edgaru<br />
Gromu Viktors nodarbojâs ar ziloòmâtes Rupas<br />
apmâcîbu, lîdz zoodârza ziloòi tika aizvesti uz<br />
Nîderlandes zoodârziem. Tâpat Viktora un Edgara<br />
ziòâ bijis "nîlzirgu ðovs". Attçlâ - ar Funtiku.<br />
Laila Boloðko no 2005. gada strâdâ zoodârza<br />
ârpilsçtas bâzç "Cîruïi". Lailas mîïâkie dzîvnieki ir<br />
zirgi. Attçlâ - barojot alnçnu "Cîruïos".<br />
Jeïena Kustova strâdâjusi gan zoodârzâ, gan<br />
cirkâ. 1988.-1989. gadâ Ïenas aprûpç bija<br />
zoodârza brieþi (vçl arvien mîïâkie dzîvnieki).<br />
2005. gadâ Ïena atsâka darbu zoodârzâ Zîdîtâju<br />
nodaïâ pie plçsîgajiem dzîvniekiem. Attçlâ - ar<br />
Angïu tîrasiòu çrzeli Sagaru cirka laikos.<br />
Foto: Sergejs Èièagovs<br />
Foto: Elîna Gulbe<br />
Foto: Sergejs Èièagovs<br />
Aleksandrs Rudòevs zoodârzâ ir no 1986. gada.<br />
Strâdâ Terârijâ, visvairâk - ar èûskâm. Mîïâkie<br />
dzîvnieki ir lielâs þòaudzçjèûskas, kuru paðlaik<br />
zoodârza kolekcijâ diemþçl ir maz. Attçlâ - ar<br />
leopardu gekonu.<br />
Viktorija Loskutova zoodârzâ strâdâ divus<br />
gadus. Strâdâjusi gan Akvârijâ ar zivîm, gan -<br />
visvairâk - Terârijâ ar râpuïiem, un mîïâkie<br />
dzîvnieki ir íirzakas. Zoodârzs ir Vikas pirmâ<br />
darba vieta, ar kuru iepazinusies jau 15 gadu<br />
vecumâ, kad pa vasarâm strâdâja zoodârzâ pie<br />
papagaiïiem. Attçlâ - ar Jaungvinejas bruòrupuci.<br />
Kristîne Jaèmenkina jau 18 gadus strâdâ<br />
Ornitoloìijas nodaïâ, pie tam nodarbojas ne tikai<br />
ar putniem. Kopð Kristîne un Ivonna Heidere<br />
2005. gada pavasarî sâka apmâcît roni Puiku,<br />
vasaras sezonâ zoodârzâ ik dienas notiek "roòu<br />
ðovs". Un nav arî brînums, ka ar dzîvnieku<br />
apmâcîbu tik labi veicas - Kristînei ir pieredze arî<br />
suòu dresçðanâ, viòa savulaik bijusi instruktore<br />
DOSAAF dienesta suòu klubâ.<br />
40
EKOLOÌIJAS LABORATORIJAI - 20 GADU<br />
Elvîra Hrðèenovièa<br />
Ekoloìijas laboratorijas (vçlâk - Abinieku nodaïas)<br />
vadîtâja 1997.-2006. gadâ<br />
Domâju, ka tieði Latvijas faunas pçc iespçjas pilnîga<br />
demonstrçðana lîdz ar dabas aizsardzîbai veltîtajiem<br />
pasâkumiem, kâ arî bioloìisko un ekoloìisko zinâðanu<br />
devums ir tie trîs vaïi, uz kuriem bûtu jâbalstâs<br />
Nacionâlajam zooloìiskajam dârzam.<br />
/Juris Zvirgzds, atklâjot Latvijas abinieku ekspozîciju 1994. gadâ/<br />
Ekoloìijas laboratorijas vçsture - ârkârtîgi spilgta<br />
lappuse Rîgas zoodârza un Latvijas dabas<br />
aizsardzîbas vçsturç. Pirms 20 gadiem nevarçjâm<br />
iedomâties, ka kokvarþu pavasara dziesma kïûs par<br />
Kurzemes dabas neatòemamu sastâvdaïu un Darela<br />
savvaïas dzîvnieku saglabâðanas tresta mâcîbu kursos<br />
kâ klasisks reintrodukcijas piemçrs tiks minçta Eiropas<br />
kokvarþu reintrodukcija Latvijâ!<br />
/Elvîra Hrðèenovièa, Ekoloìijas laboratorijas 20 gadu svinîbâs,<br />
9.02.2007./<br />
Rîgas zoodârzâ 1987. gadâ tika izveidota Ekoloìijas<br />
laboratorija, kura 1988. gadâ sâka realizçt Eiropas<br />
kokvardes reintrodukcijas programmu.<br />
1994. gada vasarâ tika atklâta Latvijas Abinieku<br />
ekspozîcija. Nâkamajâ gadâ tâ papildinâta ar Latvijas<br />
râpuïiem. 2001. gadâ izveidota tropu abinieku<br />
ekspozîcija Tropu mâjâ.<br />
Par ieguldîjumu dabas aizsardzîbâ un bioloìiskâs<br />
daudzveidîbas saglabâðanâ Juris Zvirgzds 1997. gadâ<br />
apbalvots ar LR Ministru Kabineta balvu. Apbalvojums<br />
pasniegts par nopelniem Rîgas zoodârza attîstîbâ un<br />
sakarâ ar ðîs iestâdes 85. gadadienu.<br />
Ekoloìijas laboratorijas darbinieku izstrâdâtie diplomdarbi:<br />
Vilnîtis V. 1989. Kurkuïu audzçðanas, attîstîbas un<br />
metamorfozes likumsakarîbas laboratorijas apstâkïos.<br />
Diplomdarbs, Latvijas Valsts Universitâte.<br />
Helmanis D. 1990. Sarkanvçdera ugunskrupja vairoðana,<br />
audzçðana laboratorijâ un reintrodukcija dabâ. Diplomdarbs,<br />
Latvijas Valsts Universitâte.<br />
Staðuls M. 1995. Eiropas kokvardes ( Hyla arborea)<br />
reintrodukcija Latvijâ. Diplomdarbs, Latvijas Universitâte.<br />
Èeirâns A. 1997. Gludenâs èûskas dzîvesvietas Latvijâ un<br />
piezîmes par sugas morfoloìiju, izplatîbu un bioloìija. Maìistra<br />
darbs, Latvijas Universitâte.<br />
Deièmane M. 2002. Kokvardes Hyla arborea monitorings<br />
Latvijâ. Maìistra darbs, Latvijas Universitâte.<br />
Juris Zvirgzds (Ekoloìijas laboratorijas dibinâtâjs, ilggadçjs vadîtâjs, arî<br />
zoodârza direktora vietnieks zin. darbâ un direktors), Valts Vilnîtis<br />
(Ekoloìijas laboratorijas zootehniíis, vadîtâjs un zoodârza direktora<br />
vietnieks zin. darbâ) un Aleksandrs Napolovs (darbu zoodârzâ sâcis<br />
Ekoloìijas laboratorijâ, audzçjot barîbas kukaiòus; Insektârija dibinâtâjs).<br />
Elvîra Hrðèenovièa, Mihails Pupiòð, Ilona Roma (Insektârija vadîtâja) un<br />
Aija Pupiòa (kopâ ar M. Pupiòu piedalîjâs pirmajâ sanâksmç par abinieku<br />
savairoðanas un reintrodukcijas jautâjumiem 26.08.1986.).<br />
Ingmârs Lîdaka nodod Elvîrai Hrðèenovièai Saeimas priekðsçdçtâja Induïa<br />
Emða apsveikumu jubilejâ. Ingmârs - liels reintrodukcijas programmas<br />
atbalstîtâjs, aktîvs monitoringa veicçjs, vairâku videofilmu autors.<br />
Ekoloìijas laboratorijas esoðie un bijuðie darbinieki: stâv Edgars Dreijers,<br />
Dainis Helmanis, Modris Staðuls, Aleksandrs Napolovs, Ginta Jansone,<br />
Valts Vilnîtis, Ingûna Helmane, Andris Èeirâns, sçþ Elvîra Hrðèenovièa,<br />
Juris Zvirgzds, Ilze Dunce, Margita Deièmane un Elîna Gulbe.<br />
Modris, Ginta, Juris un Elvîra 2007. gada 10. augustâ "Gobijâs" - Ekoloìijas<br />
laboratorijas bâzç abinieku liegumâ "Blaþìa ezers", kur 1988. gada jûlijâ<br />
izlaisti pirmie 531 laboratorijâ izaudzçtie kokvarþu mazuïi.<br />
Foto: Elvîra Hrðèenovièa, Daiga Leimane<br />
41
GADA NOTIKUMI<br />
FEBRUÂRIS<br />
1.-28. februârî - Tropu mçnesis.<br />
9. februârî - Ekoloìijas laboratorijas (tagadçjâs<br />
Abinieku nodaïas) 20 gadu jubilejas pasâkums Baloþu<br />
mâjâ. Piedalâs esoðie un bijuðie Ekoloìijas<br />
laboratorijas darbinieki, kâ arî kokvarþu reintrodukcijas<br />
projekta atbalstîtâji.<br />
14. februârî - muitas konfiscçto suvenîru izstâdes<br />
atklâðana Tropu mâjâ sadarbîbâ ar Dabas<br />
aizsardzîbas pârvaldi.<br />
APRÎLIS<br />
Foto: Dace Vîtola<br />
MARTS<br />
14.-17. martâ Lîga Matsone piedalâs EAZA Putnu<br />
TAG sanâksmç Alfenas putnu dârzâ "Avifauna"<br />
Nîderlandç.<br />
14. aprîlî - tuvojoties vasarai, atsâkas dzîvnieku<br />
baroðanas demonstrçjumi apmeklçtâjiem. Ðosezon<br />
apmeklçtâjus priecç ne vien ronis Puika, nîlzirgi,<br />
lemuri un pelikâni, bet arî meþa cûkas, surikati,<br />
krçpjvilki un flamingi.<br />
14.-15. aprîlî - Putnu dienas. Zoodârza "Dzeòa<br />
darbnîcâ" tiek pagatavoti 280 bûrîði putniem un<br />
14 bûri susuriem. Daïa putnu bûrîðu tiks izlikti<br />
Meþaparkâ aìentûras "Meþaparks" rîkotajâ talkâ<br />
21. aprîlî.<br />
15.-17. aprîlî Ilze Dunce piedalâs EAZA Abinieku<br />
un râpuïu TAG sçdç Plockas zoodârzâ Polijâ.<br />
17. aprîlî Rîgas lîcî pie Rojas tiek izlaists zoodârzâ<br />
rehabilitçtais pelçkais ronis Pipariòð.<br />
Foto: Elîna Gulbe<br />
Foto: Inta Lange<br />
24. martâ - 1. aprîlî Inta Lange, Pçteris Petrovs un<br />
Guna Vîtola viesojas Emmenas, Overlonas un<br />
Apenheulas zoodârzos (Nîderlandç), kâ arî Poznaòas<br />
zoodârzâ (Polijâ) "aprauga" þirafes Piku un Periskopu,<br />
kas rudenî ieradîsies Rîgâ, un iepazîstas ar to<br />
turçðanu ðî brîþa "mâjâs".<br />
Foto: Viktors Soboïevs<br />
31. martâ zoodârza Barîbas virtuves vadîtâja Irçna<br />
Kurklete dodas pensijâ pçc 14 zoodârzâ nostrâdâtiem<br />
gadiem.<br />
42<br />
17. aprîlî - pirmais takinçns Rîgas zoodârzâ! Takinu<br />
mâtei Kirai piedzimuðo mazuli nosauc par<br />
Klementînu. 25. jûnijâ takinu grupa papildinâsies arî<br />
ar Kleo mazuli Lukrçciju Klçru.<br />
Foto: Dace Vîtola
MAIJS<br />
Atvçrta jaunâ râpuïu ekspozîcija Terârijâ.<br />
Atklâta jaunâ apmeklçtâju taka Lauku sçtâ un<br />
dzîvnieku barîbas automâts.<br />
3. maijâ no Prâgas zoodârza (Èehijâ) atceïo ilgi<br />
gaidîtâ draudzene mûsu melnajam lemuram<br />
Nampetam.<br />
11.-14. maijâ Rolands Greiziòð un Edgars Vîtols<br />
piedalâs EAZA Padomes sanâksmç Kristiânsundâ<br />
(Norvçìijâ).<br />
12.-13. maijâ - Ìimenes dienas kopâ ar AS "Rîgas<br />
Piena kombinâts", SIA "Eastcon AG LV" un "Lâsçnu".<br />
13. maijâ no Reines zoodârza Vâcijâ atceïo<br />
Èapmana zebru íçvîte Pia.<br />
14. maijâ uz Monpeljç zoodârzu Francijâ aizceïo<br />
kazuâru mâtîte Kazimira.<br />
JÛNIJS<br />
Tropu mâjâ atjaunota lapgrieþskudru ekspozîcija.<br />
3. jûnijâ - "Vides diena ar vides gidu" sadarbîbâ ar<br />
VITILA.<br />
Foto: Andris Eglîtis<br />
Foto: Mâris Lielkalns<br />
17. maijâ Vilnis Vilcâns un Guna Vîtola no Tallinas<br />
zoodârza atved divas meþa ziemeïbrieþu mâtîtes.<br />
25. jûnijâ no Teièu dabas rezervâta atvesti trîs mazo<br />
çrgïu mazuïi. 3. jûlijâ tie ceïos tâlâk uz Vâciju<br />
ievietoðanai savvaïas mazo çrgïu ligzdâs.<br />
Foto: Mâris Lielkalns<br />
Foto: Mâris Lielkalns<br />
18. maijâ "ziemeïbrieþu operâcija" - èetru<br />
ziemeïbrieþu tçviòu pârdzîðana.<br />
19.-20. maijâ Guntis Graubics piedalâs Toròu<br />
cîòâs- Latvijas labâko putnu pazinçju sacensîbâs.<br />
Gunta komanda treðo reizi pçc kârtas ðajâs<br />
sacensîbâs iegûst pirmo vietu.<br />
21.-23. maijâ - sarkanvçdera ugunskrupju<br />
aizsardzîbas pasâkumiem veltîts seminârs, kurâ<br />
piedalâs abinieku pçtnieki no Latvijas, Austrijas,<br />
Dânijas, Vâcijas, LIFE fonda pârstâvji, SIA "ELLE"<br />
("Estonian, Latvian and Lihuanian Environment").<br />
Seminârâ piedalâs Ilze Dunce. 21. maijâ seminârs<br />
notiek Rîgas zoodârzâ, 22.-23. maijâ - Latgales<br />
zoodârzâ Daugavpilî.<br />
24. maijâ - Rîgas tehniskâs universitâtes muitas<br />
institûta mâcîbas zoodârzâ. Lekcijas par dzîvnieku<br />
transportçðanu un CITES lasa Agnija Graubica, Ilze<br />
Raipule un Guna Vîtola.<br />
JÛLIJS<br />
17. jûlijâ Rîgas lîcî izlaisti divi ðogad zoodârzâ<br />
rehabilitçtie izskalotie pelçko roòu mazuïi.<br />
24. jûlijâ uz Kiriat Motzkin zoodârzu Izraçlâ aizceïo<br />
divi Rîgas zoodârzâ dzimuðie lîdzenumu tapîri - Tapa<br />
un Tangenss.<br />
26. jûlijâ - Galapagu bruòrupuèu svçrðana. Ðogad<br />
Arnim Bergmanim arvien smagâko bruòrupuèu<br />
neðanâ un svçrðanâ palîdz vçl divi spçkavîri - Agris<br />
Kazeïòiks un Artûrs Mièulis.<br />
Foto: Mâris Lielkalns<br />
43
AUGUSTS<br />
Foto: Mâris Lielkalns<br />
Foto: Mâris Lielkalns<br />
3. augustâ Ziloòu mâjâ atklâta izstâde "Vaïi Baltijas<br />
jûrâ". Tajâ izstâdîts pagâjuðogad Rîgas lîcî izskalotâ<br />
kuprvaïa skelets, kas lîdz ðim tika eksponçts Latvijas<br />
Dabas muzejâ.<br />
6.-20. augustâ - firmas "Reaktiv" projekts<br />
zoodârzâ- Japânas makaku voljerâ ievietots<br />
televizors un pults TV kanâlu pârslçgðanai. Makaku<br />
uzvedîbu fiksç videokamera, un interesenti<br />
notikumiem var sekot ne vien zoodârzâ uz vietas, bet<br />
arî, skatoties "tieðraidi" firmas mâjas lapâ.<br />
8. augustâ - priecîga ziòa no Nîderlandes -<br />
Emmenas zoodârzâ plkst. 7.30 piedzimusi mûsu<br />
ziloòa Radþas meitiòa Swe Zin - lîdz ðim Radþas<br />
ceturtais mazulis ârzemçs.<br />
21. augustâ - miris Rîgas zoodârza vecâkais<br />
iemîtnieks Misisipi aligators Èabulîtis.<br />
Foto: Mâris Lielkalns<br />
Foto: Mâris Lielkalns<br />
Foto: Mâris Lielkalns<br />
26. jûlijâ - "vasaras balle" zoodârza darbiniekiem.<br />
Ne vien loterija, konkursi, sporta spçles, balvas un<br />
desiòu çðana (paldies cepçjiem Uldim un Pçterim!),<br />
bet arî vçsturisku zoodârza videofilmu skatîðanâs<br />
vakara izskaòâ.<br />
31. jûlijâ Lîga Matsone piedalâs naftas noplûdçs<br />
cietuðo ûdensputnu rehabilitâcijai veltîtâ seminârâ<br />
Nigulas dabas rezervâtâ (Igaunijâ).<br />
SEPTE<strong>MB</strong>RIS<br />
5. septembrî Guna Vîtola saòem Portsmutas<br />
universitâtes (Lielbritânijâ) diplomu par profesionâlâs<br />
augstâkâs izglîtîbas iegûðanu zoodârzu resursu<br />
vadîbas specialitâtç.<br />
11.-15. septembrî - Ilze Dunce, Tatjana Ivasenko,<br />
Inta Lange un Guna Vîtola piedalâs EAZA 2007. gada<br />
konferencç Varðavas zoodârzâ (Polijâ). Tatjana<br />
Ivasenko uzstâjas ar ziòojumu par Rîgas zoodârza<br />
pieredzi feneklapsu vairoðanâ.<br />
12.-16. septembrî Lîga Matsone piedalâs<br />
4. starptautiskajâ seminârâ par putnu vairoðanu<br />
nebrîvç Toronto (Kanâdâ).<br />
25. septembrî no Poznaòas zoodârza (Polijâ) uz<br />
jauno Þirafu mâju atvesta þirafe Piks.<br />
26. septembrî - Vilku diena sadarbîbâ ar izklaides<br />
tîklu "Klondaika" (SIA "Furors").<br />
27. septembrî no Poznaòas zoodârza atvesta<br />
þirafe Periskops.<br />
OKTOBRIS<br />
8. oktobrî - Þirafu mâjas atklâðana.<br />
10. oktobrî - dzîvnieku kopçju kursa projektu<br />
prezentâcija. Deviòi otrâs grupas dalîbnieki veiksmîgi<br />
pabeiguði kursu!<br />
14. oktobrî - zoodârza 95 gadu jubileja.<br />
15. oktobrî kolektîvs svin zoodârza dzimðanas<br />
dienu.<br />
15. oktobrî uz Valsrodes putnu dârzu (Vâcijâ) no<br />
"Cîruïiem" aizceïo trîs tîtaru grifi. Divus no tiem<br />
paredzçts apmâcît darbam Vâcijas policijâ.<br />
44
Foto: Kobe Oji Zoo<br />
Foto: Mâris Lielkalns<br />
22. un 29. novembrî uz Kauòas zoodârzu (Lietuvâ)<br />
aizceïo abas muskusvçrðu mâtîtes.<br />
24.-25. novembrî Benita Drapèe piedalâs<br />
starptautiskâ seminârâ "Dermatoloìija" Tallinâ.<br />
Foto: Kobe Oji Zoo<br />
DECE<strong>MB</strong>RIS<br />
7. decembrî no Dvûrkrâloves zoodârza (Èehijâ)<br />
atceïo divi jauni Amûras tîìeru tçviòi.<br />
21. oktobrî Rîgâ dzimuðajai Âzijas ziloòu mâtîtei<br />
Zuzei Kobes zoodârzâ (Japânâ) piedzimis treðais<br />
mazulis Ouji (japâòu val. - Princis).<br />
22.-26. oktobrî Aleksandrs Napolovs un Ilona Roma<br />
piedalâs starptautiskajâ seminârâ "Bezmugurkaulnieki<br />
zoodârzu kolekcijâs" Maskavâ (Krievijâ).<br />
29. oktobrî - 1. novembrî Benita Drapèe<br />
Dvûrkrâloves zoodârzâ (Èehijâ) iepazîstas ar pieredzi<br />
þirafu veterinârajâ aprûpç.<br />
30. oktobrî - mazumtirdzniecîbas tîkla "Maxima"<br />
organizçtâ Otrâ Latvijas íirbju èempionâta finâls.<br />
NOVE<strong>MB</strong>RIS<br />
2. novembrî par þirafu Pika un Periskopa<br />
aizbildòiem kïûst Rihards un Skaidrîte Piki.<br />
Foto: Elîna Gulbe<br />
Foto: Mâris Lielkalns<br />
20. novembrî zoodârza visilggadçjâkâ darbiniece<br />
Çrika Sudraba aicina kolçìus uz savas dzimðanas<br />
dienas svinîbâm. Jubilâre savus ciemiòus pa<br />
zoodârzu izvadâ ar pajûgu.<br />
21. decembrî Ilze Raipule Baloþu mâjâ rîko atvadu<br />
balli. Zoodârzâ nostrâdâti 34 gadi, daudz padarîta<br />
darba - Ilzes ziòâ bijis gan kiangu ciltsdarbs, gan<br />
dzîvnieku uzskaites sistçmas ARKS ievieðana un<br />
uzturçðana mûsu zoodârzâ.<br />
45
ARDIEVAS ÈABULÎTIM. ATSKATOTIES VÇSTURÇ<br />
Foto no Rîgas zoodârza arhîva<br />
Foto no Rîgas zoodârza arhîva<br />
Apkopojuðas Daiga Leimane un Elvîra Hrðèenovièa<br />
27.02.2008.<br />
Bijusî Krokodilu mâja. Nojaukta 2004. gada janvârî.<br />
Èabulîtis Krokodilu mâjâ 20. gs. 80. gados.<br />
Vietâ, kur vçlâk atradâs Krokodilu mâja, 1914. gada<br />
zoodârza plânâ iezîmçta çka - "ziemas mâjoklis<br />
vârîgiem ûdensputniem”, te dzîvojuði arî bruòrupuèi un<br />
íirzakas.<br />
Ticamas rakstiskas ziòas ir par èetru aligatoru<br />
iegûðanu 1939. gadâ, bet nav precîzi zinâms, cik veci<br />
tie bijuði. Viens no tçviòiem 1965. gadâ pârdots<br />
Kijevas zoodârzam. 50. un 60. gados mâtîtes dçjuðas<br />
olas un nikni sargâjuðas ligzdas. Viena no mâtîtçm<br />
ievainojumu dçï likvidçta 1971. g., otra nodzîvojusi lîdz<br />
1977. g.<br />
Aligatoru tçviòð, kuru kopçji iesauca par Èabulîti,<br />
izrâdîjies visizturîgâkais.<br />
1958., 1979. un 1980. gadâ, sakarâ ar pazeminâtu<br />
temperatûru un apkures sistçmas avârijâm, Èabulîtis<br />
atteicies no barîbas seðu mçneðu garumâ. Kopçji<br />
novçrojuði arî îsâkus neçðanas periodus 1970. gadâ,<br />
kam par iemeslu izrâdîjusies jaunu zobu ðíilðanâs.<br />
Dzîves laikâ aligators vairâkkârt ticis mçrîts:<br />
1950. gadâ tas bijis 2,3 m;<br />
1952. g. - 2,70 m;<br />
1955. g. - 2,90 m;<br />
1966. g. - 3,00 m garð.<br />
Kopð tâ laika aligators vairs neauga.<br />
Lielâko mûþa daïu Èabulîtis pavadîjis Krokodilu<br />
mâjâ, bet 2001. gada maijâ pârvietots uz jaunuzcelto<br />
Tropu mâju. Vecumdienas Èabulîtis vadîjis labos<br />
apstâkïos un kïuvis pat kustîgâks.<br />
Ilgus gadus aligators bijis vecâkais Rîgas zoodârza<br />
iemîtnieks.<br />
Aligators Èabulîtis nobeidzies 2007. gada<br />
21.augustâ, bûdams vairâk nekâ 70 gadus vecs.<br />
Nâves cçlonis: vecums, sirdsdarbîbas nepietiekamîba.<br />
Misisipi aligatora skeletu apòçmuðies izgatavot<br />
veterinârârsti Mârtiòð Serþants un Mârcis Ziòìis, bet<br />
izbâzni - Latvijas Dabas muzeja speciâlisti<br />
Valdis Rçders un Andrejs Vaivods.<br />
Foto: Sergejs Èièagovs<br />
Èabulîtis Tropu mâjâ 4.05.2006.<br />
46
VALDE, VADOÐIE SPECIÂLISTI, NODAÏU VADÎTÂJI<br />
RÎGAS NACIONÂLAIS ZOOLOÌISKAIS DÂRZS<br />
Adrese: Meþa prospekts 1, LV-1014, Rîga, Latvija<br />
Tel.: 67518409<br />
Fakss: 67540011<br />
E-pasts: info@rigazoo.lv<br />
http://www.rigazoo.lv