lejupielādēt te.. [5.27 MB] - Grupa93

More documents

Recommendations

Info

1. Applūstošo teritoriju noteikšanas mērķis un Virszemes ūdensobjektu aizsargjoslu noteikšanas metodikā izvirzītās prasības Aizsargjoslu likums nosaka aizsargjoslu izveidošanas mērķi un prasības šī mērķa sasniegšanai. Virszemes ūdensobjektu aizsargjoslas tiek noteiktas lai “samazinātu piesārņojuma negatīvo ietekmi uz ūdens ekosistēmām, novērstu erozijas procesu attīstību, ierobežotu saimniecisko darbību applūstošajās teritorijās, kā arī saglabātu apvidum raksturīgo ainavu. Ostu teritorijās virszemes ūdensobjektu aizsargjoslas nosaka, lai ilgtspējīgas attīstības interesēs līdzsvarotu vides aizsardzības prasības un ostu ekonomisko attīstību, kā arī samazinātu piesārņojuma negatīvo ietekmi uz ūdens ekosistēmām un novērstu erozijas procesu attīstību.” Lai sasniegtu izvirzīto mērķi, likumā ir noteikti stingri būvniecības ierobežojumi applūstošajās teritorijās, pieļaujot vienīgi likumā minētos izņēmumus, tostarp esošo būvju renovāciju, īslaicīgas lietošanas būvju un mazēku būvniecību, peldvietu, eliņu, laivu un motorizēto ūdens transportlīdzekļu piestātņu būvniecību, jahtu ostu, transporta un elektronisko sakaru tīklu būvju, ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu, ūdens ņemšanas ietaišu un maģistrālo cauruļvadu, enerģijas pārvades un sadales būvju u.c. būvniecību Teritorijas plānojumā nosakot applūstošo teritoriju atbilstoši Virszemes ūdensobjektu aizsargjoslu noteikšanas metodikai (Ministru kabineta noteikumi Nr. 406, 03.06.2008., turpmāk – MK apstiprinātā metodika), jāņem vērā: 1) dabā konstatējamas regulāra applūduma pazīmes, piemēram, attekas un vecupes, atlikuši applūduma fragmenti, lāmas un peļķes, augsnes pārmitrums, mitrumu mīloši augi un palienēm tipiskas augu sabiedrības, aluviāla augsne uz aluviāliem un limniskiem nogulumiem, sanesu materiāls (smiltis, dūņas, ūdensaugu atliekas), 2) dabā konstatējamas regulāri applūstošo teritoriju robežas, kas izveidojušās tiešas ūdens iedarbības vai saimnieciskas darbības dēļ, piemēram, izteikta robeža reljefā, dambis, valnis, uzbērums, 3) esošās infrastruktūras, hidrotehniskās un civilās būvniecības radīto ietekmi uz palienes mitruma režīmu un dabīgo veģetāciju teritorijās, kurās ir daļēji vai pilnīgi izmainījies mitruma režīms, 4) inženiertehniskos aprēķinus, ja applūstošo teritoriju nevar noteikt atbilstoši pazīmēm dabā. 4
2. Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojuma, kartogrāfisko materiālu un situācijas dabā izvērtējums Spēkā esošā Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojuma materiālos – zonējuma kartē un saimnieciskās darbības izraisītā riska avotu shēmā Lielupes krastos ir norādītas “Applūstošās teritorijas”, taču ne paskaidrojuma rakstā, ne apbūves noteikumos nav paskaidrots, kā šīs teritorijas ir noteiktas un cik liels ir applūšanas risks. Norādīto “Applūstošo teritoriju” konfigurācijai atbilst plānojuma dabas pamatnes kartē norādītā “Lielupes palienes vides saglabāšanas josla”, šīs teritorijas ir ietvertas Lielupes aizsargjoslā. Apbūves noteikumos ir teikts, ka “Lielupes palienes vides saglabāšanas josla nozīmē zemesgabalus (vai to daļas), kuru dabīgā augstuma atzīme ir zem 1,5 m un kur primārais ir aizsargāt un saglabāt upes palienēm raksturīgo biotopu un reto augu atradnes”. Citām ūdenstecēm un ūdenstilpēm applūstošās teritorijas spēkā esošajā plānojumā nav norādītas. Atbilstoši LVĢMA sniegtajai informācijai, kas iegūta veicot statistiskos aprēķinus, Lielupes maksimālais ūdens līmenis ar 10 % varbūtību Jūrmalas pilsētas administratīvajās robežās mainās no 1,51 m upes grīvā līdz 1,67 m pie robežas ar Salas pagastu. Lielrīgas reģionālās lauksaimniecības pārvaldes sniegtajos nosacījumos plānojuma grozījumu izstrādei minēts, ka Lielupes maksimālais ūdens līmenis ar 1 % varbūtību ir 2,20 m upes grīvā, 2,30 m pie Varkaļu kanāla un 2,40 m Slokā. Jūrmalas pilsētas civilās aizsardzības plānā tiek noteikts un ievērots t.s. “kritiskais ūdens līmenis” un tas ir 1,75 metri. Applūstošo teritoriju noteikšanai dabā tika izmantota šim nolūkam sagatavota karte mērogā 1:10 000, kur uz ortofoto pamatnes (2007. gada uzņēmums) parādītas: - augstuma līnijas ar 1,0 m intervālu (2004.- 2009. gada topogrāfiskās kartes), - kadastra vienību robežas, - “Aplūstošās teritorijas” atbilstoši spēkā esošajam teritorijas plānojumam, - iespējamā applūstošās teritorijas robeža, kas novilkta atbilstoši 1:10 000 topogrāfiskajai kartei (2004.- 2009. ) un LVĢMA dotajām Lielupes maksimālā ūdens līmeņa ar 10 % varbūtību atzīmēm. Analizējot sagatavoto karti un dabā iegūto informāciju, var secināt, ka 1) Ortofoto karte ir ļoti kvalitatīva un atspoguļo arī pēdējos gados veikto teritoriju uzbēršanu un būvniecību. Tajā labi ir redzamas apbūvētās un nesen uzbērtās teritorijas, kā arī labi atšķirama priežu un lapukoku meža robeža. Kartē redzamas arī niedrāju un pļavu platības, taču ne vienmēr ir labi atpazīstamas to robežas ar blakusesošo pludmali, smiltāju vai sauso pļavu. 2) Augstuma līnijas orientējoši parāda teritorijā esošās reljefa atšķirības, piemēram, palienes vēsturisko robežu un stāvkrastu, taču tās neatspoguļo būvniecības radītās izmaiņas reljefā (piemēram, polderu teritorijas pie Brankciema, bijušās rūpnieciskās un nesen apbūvētās teritorijas Brankciemā, Druvciemā, Turaidas ielas rajonā u.c.). Nereti augstuma līnijas arī neapbūvētās teritorijās neatbilst situācijai dabā. 3) Iespējamā applūstošās teritorijas robeža, kas, izmantojot pieejamās augstuma līnijas, novilkta atbilstoši LVĢMA dotajām Lielupes maksimālā ūdens līmeņa ar 10 % varbūtību atzīmēm, neatbilst ne ortofoto kartei, ne situācijai dabā. Redzams, ka šādi netiek ņemtas vērā būvniecības radītās izmaiņas reljefā (piemēram, 1., 7., 9., 11. karte). Šāda “aritmētiska” līnijas zīmēšana vismaz dotajā 1:10 000 mērogā arī neapbūvētās teritorijās neatspoguļo palienes patieso reljefu (piemēram, 4., 17. karte). 4) Atbilstoši spēkā esošajam teritorijas plānojumam parādītās “Aplūstošās teritorijas” robežas vairākos gadījumos neatbilst ne augstuma līnijām, ne ortofoto kartei, ne situācijai dabā. Ir izskaidrojamas novirzes, kas var rasties neprecīzas topogrāfiskās vai ortofoto kartes dēļ vai teritorijā ar sarežģītu reljefu, taču nekādi nav izskaidrojamas plānojumā 5
Page 1 and 2: APPLŪSTOŠO TERITORIJU NOTEIKŠANA
Page 3: Ievads Darbs veikts Jūrmalas pils
Page 7 and 8: 3. Kritēriji applūstošo teritori
Page 9 and 10: Applūstošajās teritorijās nav i
Page 11 and 12: Pielikumi 1. pielikums Applūstoš
Page 13 and 14: 31-32 Pa ceļu (melnalkšņu meža
Page 15 and 16: Robežpunkti Pa kādiem elementiem
Page 17 and 18: Pa kādiem elementiem iet robeža (
Page 19 and 20: Vienīgais pamats izslēgt šo viet
Page 21 and 22: 4. pielikums Degradētas bijušās
Page 23 and 24: Nr. pk. Nosaukums (Nr. kartē) 5. Z
Page 25 and 26: Nr. pk. Nosaukums (Nr. kartē) Det
Page 27 and 28: Nr. pk. Nosaukums (Nr. kartē) Det
Page 29 and 30: uderalizētas pļavas (no labās pu
Page 31 and 32: 19. att. Dabiskas applūstošās te
Page 33 and 34: 30.1. att. Applūstošajā teritori
Page 35 and 36: 41. att. Applūstoša paliene - pļ
Page 37 and 38: 51. att. Pie Vārnukroga vasarnīcu
Page 39 and 40: 63. att. Palieņu pļava (skats uz

lejupielādēt te.. [5.27 MB] - Grupa93

Create successful ePaper yourself

Delete template?

Save as template?