TALSU NOVADA ATTĪSTĪBAS PROGRAMMA 2014.-2020 ... - Talsi

TALSU NOVADAATTĪSTĪBAS PROGRAMMA2014.-2020.GADAM2.daļa. Stratēģiskā daļaGala redakcijaTalsi, 2012.gada 31.janvāris

Talsu novada attīstības programma 2014.-2020.gadam. Stratēģiskā daļaSatura rādītājsIEVADS.............................................................................................................................................. 3PROGRAMMAS KOPSAVILKUMS ........................................................................................................ 51. ESOŠĀS SITUĀCIJAS APKOPOJUMS ................................................................................................. 61.1. NOVADA PORTRETS..................................................................................................................................... 61.2. PLĀNOŠANAS IETVARS.................................................................................................................................. 71.2.1. Eiropa......................................................................................................................................................................71.2.2. Latvija .....................................................................................................................................................................81.2.3. Kurzeme ................................................................................................................................................................131.3. ATTĪSTĪBU IETEKMĒJOŠIE FAKTORI (2011) .......................................................................................................151.4. ATTĪSTĪBU IETEKMĒJOŠIE FAKTORI (2020) .......................................................................................................182. STRATĒĢISKĀ DAĻA ..................................................................................................................... 212.1. VĪZIJA 2030.GADAM..................................................................................................................................212.2. SPECIALIZĀCIJA..........................................................................................................................................222.3. ILGTERMIŅA MĒRĶIS 2030...........................................................................................................................232.4. VIDĒJA TERMIŅA MĒRĶI 2014.-2020.GADAM .................................................................................................232.5. PRIORITĀTES UN STRATĒĢISKIE MĒRĶI 2014.-2020.GAGADM .............................................................................242.6. STRATĒĢISKIE MĒRĶI UN RĪCĪBU VIRZIENI .........................................................................................................253. RĪCĪBU VIRZIENI........................................................................................................................... 253.1. STRATĒĢISKAIS MĒRĶIS: PATĪKAMA DZĪVES UN DARBA VIDE.................................................................................26i-1 Mobilitāte..........................................................................................................................................................................26i-2 Izglītība..............................................................................................................................................................................30i-3 Brīvā laika pavadīšana.......................................................................................................................................................34i-4 Veselības aprūpe ...............................................................................................................................................................36i-5 Sociālais atbalsts ...............................................................................................................................................................38i-6 Mājoklis .............................................................................................................................................................................40i-7 Ūdenssaimniecība..............................................................................................................................................................42i-8 Siltumapgāde.....................................................................................................................................................................44i-9 Vide un publiskā ārtelpa....................................................................................................................................................463.2. STRATĒĢISKAIS MĒRĶIS: TALSU PILSĒTAS IZCILĪBA UN NOVADA „SVĪTRKODS” ...........................................................49u-1 Talsi – Ziemeļkurzemes pakalpojumu un ekonomiskās izaugsmes centrs ........................................................................49u-2 Notikumi un svētki............................................................................................................................................................513.3. STRATĒĢISKAIS MĒRĶIS: DABAS RESURSOS BALSTĪTA EKONOMIKA .........................................................................533.4. STRATĒĢISKAIS MĒRĶIS: STIPRA UN ENERĢISKA PĀRVALDĪBA................................................................................55p-1 Iedzīvotājiem tuva pašvaldība..........................................................................................................................................55p-2 Moderna pašvaldība.........................................................................................................................................................57p-3 Sadarbības partneri..........................................................................................................................................................583.5. STRATĒĢISKIE PROJEKTI ...............................................................................................................................604. IEVIEŠANAS UN UZRAUDZĪBAS KĀRTĪBA....................................................................................... 62Redakcija, 31/01/2012 2

Talsu novada attīstības programma 2014.-2020.gadam. Stratēģiskā daļaIEVADSTalsu novada attīstības programma 2014.-2020.gadam ir pirmais kopējais attīstības plānošanas dokuments novadāietilpstošajām pašvaldībām pēc administratīvi teritoriālās reformas. Pašlaik novada pilsētām un pagastiem irizstrādātas atsevišķas attīstības programmas (Talsu pilsētas integrētās attīstības programma 2008-2014.gadam,2007.gadā izstrādātā Sabiles pilsētas attīstības programma, Stendes pilsētas attīstības programma 2004.-2016.,u.c.) un teritoriju plānojumi. Līdzšinējie attīstības plānošanas dokumenti ir izvērtēti un integrēti jaunajā novadaprogrammā.Talsu novada attīstības programmas 2014.-2020.gadam dokuments sastāv no daļām, kas noformētas sešosatsevišķos sējumos:1.daļa Pašreizējās situācijas analīze;2.daļa. Stratēģiskā daļa , kas satur ieviešanas uzraudzības kārtību un pārskatu (šis sējums);3.daļa. Rīcību plāns 2014.-2020.gadam;4.daļa. Rīcību plāns 2012.-2013.gadam;5.daļa. Investīciju plāns 2012.-2014.gadam;6.daļa. Pārskats par programmas izstrādi un sabiedrības līdzdalību.1.daļa „Pašreizējās situācijas analīze” satur Talsu novada resursu apkopojumu, to attīstības potenciālu uniedzīvotāju vajadzības. Raksturojumā izmantoti publiskie dati, kādi ir pieejamie 2011.gadā, kad programmaizstrādāta, kā arī līdz šim izteikto sabiedrības viedokļu apkopojums. Katrai jomai dota stipro, vājo pušu, iespēju undraudu analīze un secinājumi par nepieciešamajām turpmākajām rīcībām.2.daļas „Stratēģiskā daļa” sākumā iekļauts īss Talsu novada esošo resursu apkopojums un atbilstība augstākalīmeņa politikas un attīstības plānošanas dokumentiem. Talsu novada attīstības ilgtermiņa vīzija un vispārīgaisilgtermiņa mērķis definēts līdz 2030.gadam. Attīstības programmas termiņam – 2014.-2020.gadam – definētasprioritātes un stratēģiskie mērķi. Katra stratēģiskā mērķa sasniegšanai noteikti rīcību virzieni, kuru ietvarosizstrādāti pasākumu kopumi un atbildīgie par rīcību virzienu tālāku izstrādi un ieviešanu. Talsu novada pašvaldībasprioritārās pasākumus līdz 2020.gadam raksturo stratēģiskie projekti. Stratēģiskā daļa noslēdzas ar ieviešanas unuzraudzības plānu. Stratēģiskajai daļai pievienotas kartoshēmas, kas ļauj labāk orientēties, kā investīcijas plānotasteritoriāli. Teritoriālās pārstāvniecības princips ir viens no programmas kritērijiem. Vēl papildus ir ņemti vērā tādikritēriji kā konkurētspējas paaugstināšana un pakalpojumu saņēmēju skaits.3.daļas „Rīcību plāns 2014.-2020.gadam” atkārto stratēģiskās daļas kopsavilkumu katrā rīcības virzienā un izvēršvidējam termiņa pasākumu kopumus. Šeit noteikti konkrēti pasākumi un risinājumi, atbildīgie par to realizāciju,finanšu avots un īstenošanas laiks.4.daļas „Rīcību plāns 2012.-2013.gadam” atkārto stratēģiskās daļas kopsavilkumu katrā rīcības virzienā un nosakapasākumus, kurus plānots realizēt vēl 2007.-2013.gada perioda finansējuma ietvaros.5.daļa „Investīciju plāns 2012.-2014.gadam” katru gadu atjaunojams, aktualizējot projektu ieviešanas statusu unveicot nepieciešamās izmaiņas.6.daļā Pārskatā iekļauta informācija par Programmas izstrādes procesu – iesaistītās puses, darba grupas,sabiedrības informēšanas un līdzdalības pasākumi, Programmas 1.redakcijas publiskās apspriešanas gaita unrezultāti, institūciju viedokļi. Pārskatā iekļauta arī plašāka informācija par programmas izstrādē pielietotajāmmetodēm.Programmai ir veikts stratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums. Tā ietvaros sagatavots Talsu novada vides pārskatsun vides pārskata kopsavilkums, kas ir saskaņots ar vides institūcijām. Vides pārskata projekts ir apspriestsvienlaikus ar programmas pirmo redakciju.Attīstības programmu un stratēģisko ietekmes uz vidi novērtējumu izstrādāja SIA „Grupa 93”.Redakcija, 31/01/2012 3

Talsu novada attīstības programma 2014.-2020.gadam. Stratēģiskā daļaSaīsinājumiAERCSPCSSERAFESFESDGIKPIKTĪADTKFKISKurzemes PRLatvija 2030LIAALatvijas NRPLDzLVCLRNVAPIIURVARAMVKVKPAIVZDVIDAtjaunojamie energoresursiCentrālā statistikas pārvaldeCentralizētā siltumapgādes sistēmaEiropas reģionālās attīstības fondsEiropas Sociālais fondsEiropas Savienībadarba grupaiekšzemes kopproduktsInformāciju un komunikāciju tehnoloģijasĪpaši aizsargājamā dabas teritorijaKohēzijas fondsKultūras informācijas sistēmaKurzemes plānošanas reģionsLatvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030.gadamLatvijas Investīciju un attīstības aģentūraLatvijas nacionālā reformu programma „ES 2020” stratēģijas ieviešanaiVAS „Latvijas dzelzceļš”VAS „Latvijas Valsts ceļi”Latvijas RepublikaNodarbinātības valsts aģentūraPirmskolas izglītības iestādeUzņēmumu reģistrsVides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijaValsts kaseValsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijaValsts zemes dienestsValsts ieņēmumu dienestsRedakcija, 31/01/2012 4

Talsu novada attīstības programma 2014.-2020.gadam. Stratēģiskā daļaPROGRAMMAS KOPSAVILKUMSŠīs ir pirmais kopējais attīstības plānošanas dokuments Talsu novadam. Programma definē pašvaldības politikuperiodā līdz 2020.gadam un ir sadarbības platforma Talsu novada uzņēmumiem, nevalstiskajām organizācijām,valsts iestādēm, pašvaldībai.Talsu novads atrodas Ziemeļkurzemē, tajā dzīvo 34264 iedzīvotāji, novada platība ir 1763 km 2 . Pēc teritorijas Talsunovads ir piektais lielākais Latvijā, pēc iedzīvotāju skaita – Talsu pašvaldība ir otra lielākā starp novadiem vai devītālielākā pašvaldība, ņemot vērā republikas pilsētas. Talsu novadā ietilpst četras pilsētas – Talsi, Stende, Valdemārpilsun Sabile, un 14 pagasti.Vietējās ekonomikas stimuli ir Talsu pilsēta - reģiona nozīmes attīstības centrs, vietējie ražošanas un pakalpojumuuzņēmumi un zemnieku saimniecības, kas pamatā strādā vietējam tirgum un izmanto vietējos dabas resursus unnovietojumu ap Rīgas-Ventspils autoceļu, 115 km attālumā no Rīgas un 76 km attālumā no Ventspils.Iedzīvotāju skaits samazinās, un vēl turpmākajos desmit gados būs jūtama negatīvo demogrāfisko procesu ietekme.Turpinoties demogrāfiskajām tendencēm, 2020.gadā Talsu novada iedzīvotāju skaits būs par diviem tūkstošiemmazāks. Talsu novadam jāatbild uz izaicinājumiem, kas saistīti ar pakalpojumu teritoriālo pieejamību,infrastruktūras nolietojumu un nodarbinātību mazajās apdzīvotajās vietās, pašvaldības pārvaldības modeli unpakalpojumu izmaksu racionalizēšanu ilgtermiņā. Jāņem vērā, ka nākotnē pieaugs informācijas un mobilitātesloma, nepieciešamība pēc jaunām zināšanām un prasmēm un konkurētspējīga piedāvājuma.VīzijaTalsu novads – ekonomiski attīstīts novads Ziemeļkurzemē ar reģiona centru Talsos, ar konkurētspējīgiemrūpniecības, lauksaimniecības, tūrisma un zivsaimniecības uzņēmumiem, ar pievilcīgu dzīves un sakārtotuapkārtējo vidi mazpilsētās un pagastu ciemos, bagāts ar izglītotiem, radošiem un aktīviem cilvēkiem; novads, kurākatram ciemam ir sava dabas un kultūras pievilcība..Attīstības ilgtermiņa vispārīgais mērķis 2030.gadam ir Talsu novada ilgtspējīga izaugsme, stipra vietējāekonomika, patīkama dzīves un darba vide un moderna pašvaldība.Ilgtermiņa stratēģiskie mērķi (2030.gadam)1) Darba vietas un ienākumi2) Iedzīvotāji un nodarbinātībaPrioritātes un stratēģiskie mērķi 2014.2020.gadamPrioritāte Nr.1 – IEDZĪVOTĀJIStratēģiskais mērķis Nr.1Patīkama dzīves un darba videPrioritāte Nr.2– UNIKALITĀTEStratēģiskais mērķis Nr.2.Talsu novada „svītrkods” un Talsu pilsētas izcilībaPrioritāte Nr.3 – EKONOMIKAStratēģiskais mērķis Nr.3Dabas resursos balstīta ekonomikaPrioritāte Nr.4 – PĀRVALDĪBAStratēģiskais mērķis Nr.4Stipra un enerģiska pārvaldībaStratēģisko mērķu sasniegšanai izstrādāti rīcības virzieni un to ietvaros - pasākumu kopumi. Rīcību plāns veidots,kompleksi izvērtējot tādus kritērijus kā teritoriālā pārstāvniecība, pakalpojumu saņēmēju skaits un konkurētspējaspaaugstināšana. Pasākumu realizāciju plānots uzsākt jau pirms 2014.gada. Īstermiņa rīcību plānā iekļauti pasākumi,kuru realizācija var tikt uzsākta šajā plānošanas periodā - līdz 2013.gadam.Redakcija, 31/01/2012 5

Talsu novada attīstības programma 2014.-2020.gadam. Stratēģiskā daļa1.ESOŠĀS SITUĀCIJAS APKOPOJUMS1.1. Novada portretsTalsu pilsēta - novada administratīvais centrs un reģiona nozīmes pakalpojumu centrs Ziemeļkurzemē(bijušais Talsu rajona administratīvais centrs).1.attēls. Talsu novadsNovada kopējā teritorijas platība ir 1763 km 2 – piektais lielākais novads Latvijā un aizņem 13% noKurzemes plānošanas reģiona teritorijas. Talsu novadā ietilpst 4 pilsētas – Talsi, Stende, Valdemārpilsun Sabile un 14 pagasti. Lielākās teritoriālās vienības ir Ģibuļu pagasts ar 320.2 km 2 (aizņem 18.2% nonovada teritorijas), Valdgales – 205.3 km 2 (11.6%), Laucienes – 180.3 km 2 (10.2%), Abavas pagasts –160.1 km 2 (9.08%),34 264 iedzīvotāji novadā (CSP dati uz 2011.gada 1.janvāri) ierindo Talsu novadu otrajā vietā starpLatvijas novadiem un devītajā vietā tūlīt aiz Rēzeknes un Ventspils republikas pilsētām. Pēc iedzīvotājuskaita lielākā ir Talsu pilsēta ar 11 129 iedzīvotājiem. Pārējās teritoriālajās daļās iedzīvotāju skaitssvārstās no 458 (Strazdes pagasts)līdz 2475 (Ģibuļu pagasts).Vidējais iedzīvotāju blīvums - 19 iedz./km 2 un tā ir trešā blīvāk apdzīvotā teritorija Kurzemes reģionalauku teritoriju vidū (aiz Engures un Rojas novada). No novada centra Talsiem līdz Rīgai ir 115 km, līdzVentspilij – 76 km, līdz Liepājai – 145 km, līdz Tukumam – 56 km, Kuldīgai – 58 km, Kandavai – 40 km unSaldum – 83 km.Pēc teritorijas attīstības indeksa Talsu novads 2010.gadā atrodas 49.vietā starp 110 novadupašvaldībām. Attīstības rādītāji, salīdzinājumā ar 2009.gadu, Talsu novadā ir nedaudz uzlabojušies,tomēr kopējās negatīvās tendences nav apturētas (TAI ir -0,041).IKP uz vienu novada iedzīvotāju veido no Ls 684 Ls 1995.gadā (CSP dati) līdz Ls 3350 2006.gadā, kas irlabs rādītājs Latvijas lauku teritoriju vidū. Ja 1995.gadā Latvijā vidējais IKP rādītājs uz 1 iedzīvotāju bija1052 LVL, tad 2006.gadā tas bija 4883 LVL, un Talsu novada rādītājs bija pietuvojies vidējam rādītājam valstī. Strādājošo vidējā bruto darba samaksa 2010.gadā bija vidēji Ls 405 (CSPdati), kas ir zemāks rādītājs nekā vidēji Latvijā (Ls 483), bet virs vidējā rādītāja Kurzemes plānošanas reģionā. Bezdarba līmenis 2011.gada 30.novembrī ir 9,4% (NVA dati), tas irnedaudz virs vidējā Kurzemes reģionā un Latvijā (8,9%)..Novada teritorijas centrā ir Talsu pilsēta. Novads robežojas ar Kuldīgas, Ventspils, Dundagas, Rojas un Mērsraga novadu un Rīgas plānošanas reģionā ietilpstošajiem Tukuma unKandavas novadiem. Novada teritoriju šķērso valsts autoceļš Ventspils - Rīga (A10) un dzelzceļš Zilupe–Krustpils–Jelgava–Tukums II–Ventspils, kurš tiek izmantots kravu tranzītam.Novada teritorijā ir samērā blīvs autoceļu tīkls. Novadam nav robežas ar Baltijas jūras Rīgas līci.Redakcija, 31/01/2012 6

Talsu novada attīstības programma 2014.-2020.gadam. Stratēģiskā daļa1.2. Plānošanas ietvars1.2.1. EiropaTalsu novada attīstības programma izstrādāta pierodam, kas sakrīt ar Eiropas Savienības plānošanas pierodu, -2014.-2020.gadam.Eiropas Savienības galvenais dokuments ir „Eiropa 2020: stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un iekļaujošai izaugsmei”,kas apstiprināta Eiropadomē 2010.gada 17.jūnijā un kas aizvietos 2000.gada martā Eiropadomē apstiprinātoLisabonas stratēģiju.Galvenais „ES 2020” stratēģijas mērķis ir veicināt izaugsmi un nodarbinātību ES kopumā un katrā ES dalībvalstīatsevišķi. „ES 2020” stratēģijai ir trīs galvenās prioritātes: gudra, ilgtspējīga un iekļaujoša izaugsme. Lai sasniegtuaugstākminētās prioritātes, „ES 2020” stratēģijai ir pieci kvantitatīvie mērķi, kuri aptver nodarbinātības politikas,pētniecības un inovācijas politikas, enerģētikas un klimata pārmaiņu politikas, izglītības politikas un sociālāspolitikas jomas. „ES 2020” stratēģija balstās uz Integrētajām vadlīnijām, uz kā pamata ES dalībvalstis gatavonacionālās reformu programmas „ES 2020” stratēģijas.Latvijas nacionālā reformu programma „ES stratēģijas” īstenošanai (Latvijas NRP) tiek iesniegta Eiropas Komisijaivienlaicīgi ar Latvijas Konverģences programmu, un abas programmas, saskaņā ar Līgumu par ES darbību, ir ESlīmeņa ekonomiskās politikas koordinācijas un uzraudzības instrumenta sastāvdaļa.Latvijas NRP vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības scenārijs paredz, ka investīciju apjoms Latvijastautsaimniecībā saglabāsies zemā līmenī, tādējādi uzkrātā kapitāla devums potenciālajā izaugsmē ir salīdzinošizems. Tādēļ, atkopjoties ekonomikai, turpmākā izaugsmes bāze būs pārsvarā vērsta uz efektivitātes uzlabošanos,par ko liecina kopējās faktoru produktivitātes komponentes pieaugums.Infrastruktūras objekti Talsu novadā, kuri ir iekļauti Eiropas Kopienas plānošanas dokumentos, ir E22 autoceļaposms jeb A10 Rīga – Ventspils, energoinfrastruktūras projekts „Kurzemes loks”.Talsu novads ES 2020 sasniegšanā iekļaujascaur Latvijas nacionālo reformu programmu„ES 2020” stratēģijas īstenošanai. Talsunovada pašvaldība programmas realizācijā varpretendēt uz ES fondu līdzekļiem, realizējotprojektus.2.attēls. Talsu novads Baltijā un AustrumeiropāVīzija un stratēģijas apkārt Baltijas jūrai(VASAB). Vīzija un stratēģijas apkārt Baltijasjūrai (VASAB) ir starpvaldību forums parBaltkrievijas, Dānijas, Igaunijas, KrievijasFederācijas, Latvijas, Lietuvas, Norvēģijas,Polijas, Somijas, Vācijas un Zviedrijas telpiskoplānošanu un attīstību atbildīgo ministrusadarbībai.Baltijas jūras reģiona telpiskās attīstības vīzijā 2030.gadam ir izklāstītas rīcībpolitikas pamatnostādnes un noteiktadarba kārtība trijās tematiskās jomās: Pilsētu tīklojuma izveides un pilsētas un lauku sadarbības veicināšana; Iekšējās un ārējās sasniedzamības uzlabošana Jūras telpiskās plānošanas un apsaimniekošanas uzlabošana.Redakcija, 31/01/2012 7

Talsu novada attīstības programma 2014.-2020.gadam. Stratēģiskā daļa1.2.2. LatvijaHierarhiski augstākie valsts līmeņa attīstības plānošanas dokumenti ir: 1 ilgtermiņa attīstības plānošanas dokuments Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija 2030.gadam. vidēja termiņa attīstības plānošanas dokuments Nacionālais attīstības plāns (NAP)Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas un Nacionālā attīstības plāna izstrādi, īstenošanas uzraudzību un koordinācijunodrošina Ministru prezidents.Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija 2030.gadamLatvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija 2030.gadam apstiprināta Saeimā 2010.gada 10.jūnijā. Tas ir valsts galvenaisplānošanas instruments ar likuma spēku, un Talsu novada attīstības programmai jāsniedz ieguldījums Latvija 2030noteikto prioritāšu un mērķu sasniegšanā.1.tabula. Talsu novada attīstības programmas mērķu un pasākumu atbilstība Latvijai 2030Talsu novads 2014.-2020 Latvija 2030Vīzija 2030: „...ekonomiski attīstītsnovads Ziemeļkurzemē ar reģiona centruTalsos....”Ilgtermiņa stratēģiskais mērķis2030.gadam: Darba vietas un ienākumiIlgtermiņa stratēģiskais mērķis2030.gadam: Iedzīvotāji unnodarbinātībaPrioritāte – UNIKALITĀTEStratēģiskais mērķis Nr.1.Talsu novada „svītrkods” un Talsupilsētas izcilībaPrioritāte Nr.2 – IEDZĪVOTĀJIStratēģiskais mērķis Nr.2Patīkama dzīves un darba videPrioritāte Nr.3 – EKONOMIKAStratēģiskais mērķis Nr.3Dabas resursos balstīta uzņēmējdarbībaPrioritāte Nr.4 – PĀRVALDĪBAStratēģiskais mērķis Nr.4Stipra un enerģiska pārvaldībaPrioritāte „Daba kā nākotnes kapitāls”Vietas kapitāla izmantošana;LIAS Vīzija: „Pilsētu un lauku partnerība nodrošinās augstu dzīveskvalitāti visā Latvijas teritorijā.”Prioritāte „Inovatīva un ekoefektīva ekonomika” (intelektuālais unradošais potenciāls pārvēršas ekonomiskos ieguvumos)Prioritāte „Ilgtermiņa ieguldījumi cilvēkkapitālā” (produktivitātescelšana, paradigmas maiņa izglītībā)Prioritāte „Kultūras telpas attīstība” (veidojas spēcīga nācijas identitāte,kultūra, radošums);Prioritāte „Telpiskās attīstības perspektīva”Prioritāte „Ilgtermiņa ieguldījumi cilvēkkapitālā” (produktivitātescelšana, paradigmas maiņa izglītībā)Prioritāte „Inovatīva un ekoefektīva ekonomika” (intelektuālais unradošais potenciāls pārvēršas ekonomiskos ieguvumos)Prioritāte „Daba kā nākotnes kapitāls” (Vietas kapitāla izmantošana,veidojas Latvijas kā „zaļas” valsts tēls, inovatīvi izmantoti ekosistēmupakalpojumi un atjaunojamie energoresursi)Prioritāte „Paradigmas maiņa izglītībā”Prioritāte „Telpiskās attīstības perspektīva” (pakalpojumu pieejamība,sadarbības tīkli, pilsētu un lauku mijiedarbība)Prioritāte „Inovatīva pārvaldība un sabiedrības līdzdalība” (efektīvaresursu pārvaldība, jaunas pilsoniskas līdzdalības formas, sabiedrība araugstu pašapziņu)1 Attīstības plānošanas sistēmas likums (9.pants)Redakcija, 31/01/2012 8

Talsu novada attīstības programma 2014.-2020.gadam. Stratēģiskā daļa3.attēls. Telpiskās attīstības perspektīva 2030Datu avots: Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030.gadam2.tabula. Prioritāte „Telpiskās attīstības perspektīva” (Latvija 2030)Talsu novads 2014.-2020 Latvija 2030Abavas ielejaDabas aizsardzības, ainavu un kultūrvēsturisko teritoriju koncentrācijastelpasA10 Rīga-Ventspils autoceļšNacionālas nozīmes transporta koridorsDzelzceļš Tukums II-VentspilsDzelzceļšTalsu pilsētaReģionālas nozīmes attīstības centrsTalsu novada ziemeļu daļaBaltijas jūras piekrasteTalsu novada vidieneLauku attīstības telpasKopējo interešu teritorijas: ar Mērsraga un Rojas novadu; Mazās ostas, Baltijas jūras piekraste ar Ventspils pilsētu Nacionālas nozīmes attīstības centrsLatvijas Nacionālais attīstības plāns 2007.-2013.gadamLatvijas Nacionālais attīstības plāns 2007.-2013.gadam (apstiprināts ar Ministru kabineta 2006.gada 4.jūlijanoteikumiem Nr. 564 „Noteikumi par Latvijas Nacionālo attīstības plānu 2007.-2013.gadam”), lai sniegtu Latvijasieguldījumu ES dalībvalstu kopējā stratēģijā un Lisabonas programmas īstenošanā. NAP izstrādes, īstenošanas unuzraudzības koordināciju veica Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija.Redakcija, 31/01/2012 9

Talsu novada attīstības programma 2014.-2020.gadam. Stratēģiskā daļaKopš 2010.gada, ņemot vērā ekonomikas recesiju, Latvijas Nacionālā attīstības plāna 2007.-2013.gadam stratēģijasīstenošanu veic atbilstoši Latvijas Stratēģiskās attīstības plānam 2010.-2013.gadam (LSAP) (Ministru kabineta2010.gada 9.aprīļa rīkojums Nr.203). Zemāka līmeņa attīstības plānošanas dokumentus saskaņo ar LSAP.LSAP sagatavošanas, īstenošanas un uzraudzības koordināciju veic Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija(kā RAPLM funkciju turpinātāja). LSAP mērķis 2010.-2013.gadam – kāpināt valsts konkurētspēju.1.prioritāteekonomikas izaugsme makroekonomiskāsstabilitātes nodrošināšana; uzņēmējdarbības vides unatbalsta uzlabošana; zināšanu ekonomika; efektīvas, drošas unilgtspējīgas enerģijas piegādesnodrošināšana.3.tabula. LSAP prioritātes un vidēja termiņa rīcības virzieni2.prioritāte3.prioritātesociālā drošība:publiskās pārvaldes reformas: nodarbinātība un sociālais publiskās pārvaldes funkcijuatbalsts;un pakalpojumu optimizēšana; reģionu atšķirību cilvēkresursu efektīvamazināšana;pārvaldība publiskajā sektorā; veselība; e-pārvaldes veicināšana un izglītība;birokrātisko procedūru atvieglošana fiziskā drošība.valsts un pašvaldību iestāžu darbā.Reģionālās attīstības pamatnostādnes 2014.-2020.gadam (projekts)Reģionālās politikas pamatnostādnes ir vidēja termiņa politikas plānošanas dokuments, kas nosaka Latvijas reģionālopolitiku turpmākajiem 7 gadiem.Pašlaik spēkā esošo Reģionālās politikas pamatnostādņu darbības periods (2004-2014) tuvojas noslēgumam. Spēkāesošās pamatnostādnes ir daļēji novecojušas, jo to darbības periodā ir pilnveidota attīstības plānošanas sistēma,pieņemti jauni hierarhiski augstāki valsts attīstības plānošanas dokumenti (Nacionālais attīstības plāns 2007.-2013.gadam, Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030.gadam, mainījies reģionālās politikas ieviešanaspasākumu klāsts, daļa uzdevumu atbilstoši noteiktajiem rīcības virzieniem ir izpildīti.Nepieciešams vidēja termiņa plānošanas dokuments, kurā noteikti rīcības virzieni Eiropas Savienības stratēģijas „ES2020”, ES Teritoriālās attīstības darba kārtības un „Latvija 2030” noteikto ar reģionālo attīstību saistīto uzstādījumuīstenošanai. Latvijas reģionālajā politikā nepieciešams iestrādāt rietumvalstīs pēdējā desmitgadē attīstījušās jaunāsreģionālās politikas paradigmas idejas (sk. tabulu), lai efektīvāk sasniegtu reģionālās politikas mērķus.4.tabula. Reģionālās politikas paradigmu maiņaPolitikas pazīmes Tradicionālā reģionālā politika XX gs. 50.-90.gadiJaunās paaudzes reģionālā politika XX gs.90.g.- XXI gs. sākumsMērķisValsts ekonomiskās attīstībaslīdzsvarošana, īslaicīgi kompensējotreģionālās atšķirībasReģionālās attīstības rezultātu uzlabošana,balstoties uz teritoriju neizmantotopotenciāluPieeja plānošanā Sektorāla (nozaru) pieeja Integrētās attīstības programmas unprojektiĢeogrāfiskā orientācijaAtpalikušie reģioniVisi reģioni„Robina Huda” principsMērķteritorijas Politiskie / administratīvie reģioni Ekonomiskie (funkcionālie) reģioni,attīstības centri kā reģionu izaugsmesvirzītājspēkiEkonomiskā vide Nacionālā ekonomika Starptautiskā ekonomikaInstrumentiSubsīdijas, valsts uzņēmumu izvietošanareģionos (resursu importēšana)Vietējo resursu aktivizēšana unnostiprināšanaReģionālās politikas teritoriālā dimensija Policentriskas attīstības veicināšanaPilsētu (attīstības centru) kā reģionu izaugsmes virzītājspēku attīstības sekmēšana, tiem savukārt pozitīvi ietekmējotapkārtējo teritoriju attīstību. specifisko mērķteritoriju attīstībaAttīstības plānošana funkcionālo, nevis administratīvo teritoriju mērogā, ar vienotu pieeju risinot šo teritoriju kopīgāsspecifiskās problēmas un vajadzības. Ieviešot Latvija 2030 noteiktie uzstādījumi par reģionālās politikasRedakcija, 31/01/2012 10

Talsu novada attīstības programma 2014.-2020.gadam. Stratēģiskā daļamērķteritorijām, reģionālas politikas ietvaros papildus pilsētām kā attīstības centriem ir jāaptver arī tādas funkcionālāstelpas kā lauku attīstības telpa, Rīgas metropoles areāla, Baltijas jūras piekraste (jau apstiprinātās Piekrastespamatnostādnes) un austrumu pierobeža, kurām to ģeogrāfiskā izvietojuma dēļ ir raksturīgas īpašas attīstības iezīmes,līdz ar to tām ir nepieciešams izstrādāt un īstenot specifiskus atbalsta pasākumus.Nozaru politikas un attīstības plānošanas dokumentiŠobrīd valstī ir 21 joma (nozare) un katrā no tām vairākas politikas un attīstības plānošanas dokumentu hierarhijas.Izstrādājot Talsu novada attīstības programmu 2014.-2020.gadam, izmantojot politikas plānošanas datu bāzi(www.polsis.gov.lv) ir apskatītas un ņemtas vērā tās jomas, kas skar attīstības programmā izvirzīto stratēģisko mērķusasniegšanu, pasākumu ieviešanu vai identificētas kā risināmās problēmas:01. Budžeta un finanšu politika (ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda līdzekļu apguves vadība, Privatizācijasfonda līdzekļi, Valsts nekustamie īpašumi02. Industrijas un pakalpojumu politika (Mājokļu politika, Būvniecība, Enerģētika, Iekšējais tirgus,Uzņēmējdarbība un rūpniecība, Valsts un privātā partnerība, Tautsaimniecības struktūrpolitika, Ārējāsekonomiskās attiecības un tirdzniecība, eksporta veicināšana, Tūrisms03. Uzņēmējdarbības politika (Mikrouzņēmumi, u.c.)04. Transporta un sakaru politika (Elektroniskā pārvalde, Sakaru nozare, Transporta nozare05. Dabas resursu, lauksaimnieciskās ražošanas un pārstrādes politika (Lauksaimniecība un lauku attīstība,Meža nozare06. Reģionālā politika (Eiropas Teritoriālā sadarbība, E-pārvalde, Pašvaldības, Teritorijas attīstības plānošana)07. Vides politika (Vides aizsardzība, Dabas aizsardzība, Ilgtspējīga attīstība, Klimata pārmaiņas)08. Pilsoniskās sabiedrības un demokrātijas politika (Jaunatnes politika, Sabiedrības integrācija)09. Publiskās pārvaldes politika (valsts pārvalde, politiskās partijas, u.c.)10. Kultūras politika11. Izglītības un zinātnes politika (Izglītība, Zinātne, Sports, Jaunatne, u.c.)12. Tūrisma, sporta un brīvā laika politika13. Nodarbinātības un sociālā politika (Darbs, Sociālā aizsardzība, Sociālā iekļaušana, Ārpusģimenes aprūpe,Bērni un ģimene)14. Veselības aprūpes politika17. Tieslietu politika (Komerctiesību politika, Nekustamā īpašuma tiesību politika)18. Iekšlietu politika (Noziedzības apkarošanas, sabiedriskās kārtības un drošības politika, Iedzīvotājuuzskaites un dokumentēšanas, migrācijas politika, Ugunsdrošības, ugunsdzēsības, glābšanas un civilāsaizsardzības politika)19. Izglītības, darba un zinātnes politika20. Sociālās aizsardzības politika (Bērnu un ģimenes politika, sociālā padrošināšana)21. Valsts pārvaldes politika (Valsts pārvaldes politikas dokumenti)Galvenie nozaru politikas un attīstības plānošanas dokumenti, kas ņemti vērā Talsu novada attīstības programmā2014.-2020.gadam Izglītības attīstības pamatnostādnes 2007.-2013.gadam; Mūžizglītības politikas pamatnostādnes 2007. - 2013.gadam un Programma Mūžizglītības politikaspamatnostādņu 2007.-2013.gadam ieviešanai 2008.-2013.gadā; Sporta politikas pamatnostādnes 2004. – 2012.gadam un to ieviešanai Nacionālā sporta attīstības programma2006. – 2012.gadam; Jaunatnes politikas pamatnostādnes 2009.-2018.gadam un Jaunatnes politikas valsts programma 2009.-2013.gadam; Profesionālās izglītības iestāžu tīkla optimizācijas pamatnostādnes 2010.–2015.gadam; Transporta attīstības pamatnostādnes 2007.-2013.gadam; Pasta politikas pamatnostādnes 2011.-2017. gadam; Valsts kultūrpolitikas vadlīnijas 2006.-2015. gadam. “Nacionāla valsts”; Ģimenes valsts politikas pamatnostādnes 2011. – 2017.gadam; Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2012.-2017.gadam; Piejūras reģionālo atkritumu apsaimniekošanas plāna 2007.-2013.gadam Vides politikas pamatnostādnēs 2009-2015.gadam; Ventas upes baseina apgabala apsaimniekošanas plāns; Koncepcija par vienas pieturas aģentūras principa ieviešanu valsts un pašvaldību pakalpojumu pieejamībā; Elektronisko sakaru nozares politikas pamatnostādnes 2011.-2016. gadam; Enerģētikas attīstības pamatnostādnes 2007.-2016.gadam. Latvijas Republikas Otrais energoefektivitātes rīcības plāns 2011.- 2013.gadam.Redakcija, 31/01/2012 11

Talsu novada attīstības programma 2014.-2020.gadam. Stratēģiskā daļaAtjaunojamo energoresursu izmantošanas pamatnostādnes 2006.–2013.gadamKomercdarbības konkurētspējas un inovācijas veicināšanas programma 2007. - 2013.gadam;Ārvalstu tiešo investīciju piesaistes stratēģijas 2011.-2015.gadam projektsLatvijas Tūrisma mārketinga stratēģijā 2010.-2015.gadamMeža un saistīto nozaru attīstības pamatnostādnes (2006.g.);Lauku attīstības programma 2007.-2013.gadam.Darba grupās definētās problēmas, kas adresētas nacionālā līmeņa politikas un plānošanasdokumentiem: Neieinteresētā attieksme pret uzņēmējdarbību (ražošanu);Uzņēmumiem nav pietiekami pieejami atbalsta instrumenti, uzkrājas nodokļu parādu saistības un traucē uzņēmumaattīstību un konkurētspēju (nepieciešamas 0-deklarācijas). Sociālo pabalstu sistēma nav saskaņota ar nodarbinātības veicināšanas politikuEsošā normatīvā bāze vairāk motivē nestrādāt un pretendēt uz pabalstu. Nepietiekamas rūpes par sabiedrības veselībuTrūkst valsts atbalsta veselības profilaksei, veselības izglītībai. Veselības aprūpes reformas rezultātā liela daļamedicīnas darbinieku ir izbraukuši no valsts. Iedzīvotāju ekonomiskās problēmas ir atstājušas negatīvu ietekmi uziedzīvotāju veselības stāvokli, hronisku slimību attīstību, neveselīgu paradumu izplatīšanos, tostarp bērnu un jauniešuvecuma grupās. Uzņēmumu ienākuma nodokļa nesaiste ar pašvaldības budžetuPašvaldībām nav tiešas ieinteresētības un nepietiekami daudz instrumentu uzņēmējdarbības veicināšanā pašvaldībasadministratīvajā teritorijā. Ietekme pašvaldību budžetos ir pastarpināta – ar darba vietu un iedzīvotāju ienākumanodokļa starpniecību. Centralizācijas un birokrātijas pastiprināšanās valsts pārvaldē, vienlaikus attālināšanās no izpratnes parvietējo situāciju reģionāVairākas valsts iestādes un uzņēmumi, veicot iekšējo reorganizāciju, ir mazinājuši filiāļu lomu (pilnvaras).Redakcija, 31/01/2012 12

Talsu novada attīstības programma 2014.-2020.gadam. Stratēģiskā daļa1.2.3. KurzemeTā kā Kurzemes plānošanas reģiona stratēģija, kas izstrādāta 2004.gadā, nav apstiprināta, Talsu novada attīstībasprogramma 2014.-2020.gadam ņem vērā Kurzemes plānošanas reģiona teritorijas plānojumu 2006-2026.gadam.Kurzemes plānošanas reģiona teritorijas plānojums 2006-2026.gadamKurzemes reģiona telpiskās attīstības perspektīvā ir šāda apdzīvojuma struktūra: Talsi - reģiona pakalpojumu centrs un valsts nozīmes reģiona centrs (4.attēls), Stende, Valdemārpils un Sabiles - lauku atbalsta pakalpojumu centri un lielie novada nozīmes centri; pagastu centri – lauku vietējie pakalpojumu centri.Talsi ir funkcionāli saistīti ar Rīgu un Ventspili, kā arī ar Kandavu, Mērsragu, Roju, Dundagu, Kuldīgu, Tukumu un Saldu.Infrastruktūras telpiskās attīstības perspektīvā noteikta maģistrālo gāzes vadu attīstība. Talsu novadam svarīga ir mazoostu attīstība un vietējas nozīmes (5.attēls.iepriekš Autoceļu likumā lietotais apzīmējums - valsts 2.šķiras ceļi) autoceļuattīstība posmā Stende-Mērsrags.4.attēls. Reģiona nozīmes centru perspektīvā telpiskāstruktūra5.attēls. Infrastruktūras attīstības projektu areāli unvietasDatu avots: Kurzemes plānošanas reģiona telpiskā perspektīvaTalsu novada teritorijā iekļautie infrastruktūras attīstības projekti atbilst Talsu novada interesēm, tomēr mainījusiespolitika nacionālā līmenī (gāzes vada turpmākā izbūve, ātrgaitas automaģistrāļu tīkls un trase no Tukuma uz Kuldīgu).Talsu novada attīstības programmā ņemta vērā LIAS 2030, kā arī uzsvērtas Talsu novada svarīgākās intereses attiecībāuz nacionālās nozīmes infrastruktūras attīstību.Redakcija, 31/01/2012 13

Talsu novada attīstības programma 2014.-2020.gadam. Stratēģiskā daļa6.attēls. Lauku perspektīvā integrētā struktūraDatu avots: Kurzemes plānošanas reģiona telpiskā perspektīvaTalsu novada attīstības programma atbilst reģiona telpiskajai perspektīvai.Kurzemes plānošanas reģiona sociālo pakalpojumu attīstības programma 2011.-2017.gadamKurzemes plānošanas reģions 2010.gada pirmajā pusgadā izstrādāja „Kurzemes plānošanas reģiona sociālopakalpojumu attīstības programmu 2011.-2018.gadam”. Programma izstrādāta pamatojoties uz Latvijas Republikasattīstības plānošanas dokumentiem, normatīvajiem aktiem, tajā skaitā 04.08.2009. MK noteikumiem Nr.867„Noteikumi par darbības programmas „Cilvēkresursi un nodarbinātība” papildinājuma 1.4.1.2.4. apakšaktivitātes„Sociālās rehabilitācijas un institūcijām alternatīvu sociālās aprūpes pakalpojumu attīstība reģionos” 1.kārtu.Programmas mērķis ir sekmēt līdzsvarotu un ilgtspējīgu alternatīvo sociālo pakalpojumu attīstību Kurzemesreģionā, pilnveidojot sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju grupu sociālās un funkcionālās prasmes, kāarī palielināt mērķa grupu nodarbinātību un integrāciju sabiedrībā. Programmas uzdevums ir sekmēt koordinētu unsabalansētu rīcību kopumu ieviešanu, kas nodrošina racionālu finanšu līdzekļu izmantošanu un to koncentrēšanuizvirzīto attīstības mērķu un uzdevumu sasniegšanai. Programma ietver sociālekonomiskās situācijas raksturojumupa mērķa grupām, galvenos datus par sociālo pakalpojumu sniedzējiem, kā arī stratēģiskos mērķus un uzdevumusun rīcības reģionam kopumā, kā arī novadu griezumā, kuri izmantoti, plānojot sociālās jomas attīstību Talsu novadā2013. – 2020. gadam.Redakcija, 31/01/2012 14

Talsu novada attīstības programma 2014.-2020.gadam. Stratēģiskā daļa1.3. Attīstību ietekmējošie faktori (2011)Iedzīvotāju skaita samazināšanāsIedzīvotāju skaits samazinās visā valstī. Talsu novadā pēdējo desmit gadu laika tas samazinājies par 7%. Saskaņā arstatistiskiem aprēķiniem, iedzīvotāju skaits var samazināties vēl par diviem tūkstošiem līdz 2020.gadam.Rīga un VentspilsTalsu novads, atrodoties „pa ceļam uz Ventspili” vai starp divām republikas pilsētām, gūst labumu gan izvēlotiespieejamākos pakalpojumus un biznesa iespējas, gan izmantojot transporta infrastruktūru.Tuvumā esošās ostasUzņēmumiem tuvākās lielās ostas ar attīstītu ostu infrastruktūru ir Rīgā, Ventspilī. Mazākiem uzņēmumiempieejamākas varētu būt mazās Mērsraga un Rojas ostas. (skat. 7.attēls)Teritoriju šķērso dzelzceļšTeritoriju šķērso dzelzceļa līnija „Ventspils – Tukums II”, pa kuru notiek tikai kravu pārvadājumi. (skat. 7.attēls)Talsu novada teritorijā atrodas Stendes, Līču, Sabiles un Spāres stacijas. Dzelzceļš vēsturiski ir apkalpojis kravas noKrievijas.Tuvākā pasažieru dzelzceļa kustība pieejama Tukumā (attālums no Talsiem – 55 km).Teritoriju šķērso Rīga - Ventspils automaģistrāleAutoceļš ir valsts galvenais autoceļš A10 „Rīga-Ventspils” (skat. 7.attēls) un iekļaujas arī TEN-T Eiropas transportatīklā – E22. Gada vidējā diennakts satiksmes intensitāte uz A10 pirms iebraukšanas Talsu novadā 2010.gadā – 3814(t.sk. 604 kravas) automašīnas diennaktī. Teritorijās ap Rīga-Ventspils autoceļu ir daudz lielāka saimnieciskā rosībasalīdzinājumā ar Talsu novada ziemeļu daļu. Rīga no Talsiem ir sasniedzama 2 stundās, Ventspils – stundas laikā. Paautoceļu A10 notiek bieža sabiedriskā transporta kustība.Nav tiešas pieejas piekrasteiTalsu novadam nav tiešas „pieejas” jūrai. Tuvākā pieeja piekrastei atrodas 1 km attālumā Mērsraga novadā(Upesgrīva). Tādēļ piekrastes tūrisma aktivitātes tiek organizētas sadarbībā ar Rojas, Engures un Mērsraga novadupašvaldībām. Talsu novads robežojas ar Usmas un Engures ezeriem. (skat. 7.attēls)Teritorijā ir viens no blīvākajiem ceļu tīkliemTalsi kopā ar mazpilsētām Sabili, Stendi un Valdemārpili un pagastu centriem veido vienmērīgu apdzīvojumastruktūru (skat. (8.attēls un 9.attēls). Talsu novadā ir viens no blīvākajiem ceļu tīkliem Kurzemes reģionā, kasnodrošina labas satiksmes iespējas iekšēji novadā starp 4 pilsētām un pagastu centriem, kā arī ērtu nokļūšanu uzun no blakus novadu centriem – Dundagu, Kandavu, Kuldīgu, Tukumu, Roju un Mērsragu.Attīstības un ekonomisko aktivitāšu centri – Talsi, Stende, Sabile, ValdemārpilsPilsētas ar tajā koncentrētajiem pakalpojumiem, darba vietām un infrastruktūru ir nozīmīgs pašvaldības resurss.Talsu pilsēta, pēc iedzīvotāju skaita, ir 18.lielākā Latvijas pilsēta un ir viens no trijiem reģiona nozīmes attīstībascentriem Kurzemē. Iekšējā tirgus attīstībai novadā būtiska nozīme ir mazpilsētu tīklam.Talsu novadā ir vairāki lieli uzņēmumiUzņēmumu darbība cieši saistīta ar vietējo dabas resursu izmantošanu – smilts, grants, kūdras ieguvi, ceļubūvniecību, mežizstrādi, lauksaimniecisko ražošanu un pārstrādi, kā arī aktīvās atpūtas un sporta piedāvājumu.Lielākie uzņēmumi (ar apgrozījumu virs 3 milj. LVL 2009.g.) ir arī nozīmīgākie darba devēji privātajā sektorā: SIA"Vika Wood" (kokapstrāde), SIA "Pindstrup Latvia" (kūdras ieguve), SIA "JAUNALKO" (spirtu destilēšana,rektificēšana un maisīšana), SIA "Jaunpagasts PLUS" (Pārējo organisko ķīmisko pamatvielu ražošana), SIA "Talce"(ceļu būvniecība), SIA "SBE Latvia LTD." (kokapstrāde), AS "Talsu Piensaimnieks" (piena pārstrāde), SIA "Lateva"(degvielas mazumtirdzniecība), SIA "Krauzers" (mežizstrāde), AS "Talsu autotransports" (pasažieru sauszemespārvadājumi), SIA "O.Bāres būvmateriāli" (metālizstrādājumu mazumtirdzniecība).Ainavu daudzveidībaPēc dabas apstākļiem un saimniekošanas veida novada ietvaros var izcelt vismaz četras dažādu ainavu zonas –piejūras ainava, Talsu pauguraine, saimnieciski rosīgā teritorija Rīgas –Ventspils autoceļa un dzelzceļa apkārtnē,Abavas upes ielejas apkārtne. (skat. 7.attēls) Tāda ainavu dažādība rada iespējas daudzveidīgām saimnieciskāmiespējām un tūrisma piedāvājumam.Redakcija, 31/01/2012 15

Talsu novada attīstības programma 2014.-2020.gadam. Stratēģiskā daļa7.attēls. Talsu novadu ietekmējošie faktori (2011.g.)Redakcija, 31/01/2012 16

Talsu novada attīstības programma 2014.-2020.gadam. Stratēģiskā daļa8.attēls. Iedzīvotāju skaits Talsu novada pilsētās un pagastos (2011.g.sākums, CSP)9.attēls. Apdzīvojuma struktūraRedakcija, 31/01/2012 17

Talsu novada attīstības programma 2014.-2020.gadam. Stratēģiskā daļa1.4. Attīstību ietekmējošie faktori (2020)Veidojot Talsu novada attīstības programmu 2014.-2020.gadam, ir apskatīta demogrāfiskā prognoze, dažādu jomuattīstības tendences un starptautiskie, nacionālie un reģionu politikas un attīstības plānošanas dokumenti.Attīstības programma izstrādāta, pieņemot, ka periodā līdz 2020.gadam būs realizēti vairāki nacionālā līmeņainfrastruktūras projekti, kā arī, ka būtiski nemainīsies tiesiskā bāze un nodokļi, kā arī pašvaldību funkcijas unbudžets.Tā kā programmas izstrādes laikā Latvija vēl tikai izstrādā Latvijas pozīciju sarunām par ES daudzgadu budžetu2014.-2020.gadam, tiek pieņemts, ka Latvijai pieejamais ES fondu finansējums saglabāsies vismaz iepriekšējāperioda – 2007.-2013.gadu līmenī.10.attēls.Talsu novadu nākotnē ietekmējošie faktori (2020.g.)Datu avots: politikas plānošanas datu bāze, nozaru ministriju mājas lapasVēl turpināsies demogrāfisko procesu nelabvēlīgā ietekmeMazās dzimstības 1990. – 2010. gados rezultātā tuvākā nākotnē sagaidāma reproduktīvā vecuma cilvēku skaitasamazināšanās (11.attēls un 12.attēls), kas arī turpmāk ietekmēs dabisko iedzīvotāju kustību. Var pieņemt, kamigrācijas negatīvais saldo saglabāsies. Prognozētā iedzīvotāju skaita samazināšanās līdz 2020.gadam navsagaidāma lielāka par ~10%. Turpinoties demogrāfiskajām tendencēm, iedzīvotāju skaits Talsu novadā varētu būtap 32,4 tūkstArī prognozētās vecumstruktūras izmaiņas nevēsta par krasām izmaiņām - par procentu palielināsies veco cilvēkuīpatsvars (20,3%) un bērnu īpatsvars (15,6%), tādējādi nedaudz pieaugs demogrāfiskā slodze. Apdzīvojuma undzīves kvalitātes saglabāšanai katrā novada apdzīvotajā vietā daudz nozīmīgāka loma ir radīt pēc iespējas labvēlīgusdzīves un darba apstākļus, lai aizkavētu iedzīvotāju migrāciju uz kaimiņu pašvaldībām vai citām Latvijas pilsētām.Rīga – starptautiskas nozīmes attīstības centrs, valsts galvaspilsēta; Ventspils – nacionālas nozīmes centrsTalsu novads, atrodoties „pa ceļam uz Ventspili” vai starp divām republikas pilsētām, gūst labumu gan izvēlotiespieejamākos pakalpojumus un biznesa iespējas, gan izmantojot transporta infrastruktūru.Būs samazinājies Rīgā un Ventspilī nokļūšanas laiksJa tiks realizēti plāni attiecībā uz Rīga-Ventspils autoceļa rekonstrukciju, uzlabosies braukšanas kvalitāte.Redakcija, 31/01/2012 18

Talsu novada attīstības programma 2014.-2020.gadam. Stratēģiskā daļaKopā ar Ventspils pilsētu tālākā perspektīvā tiek saglabāta stratēģiskā interese atjaunot pasažieru pārvadājumus padzelzceļu. (10.attēls)Pieaugs dzelzceļa lomaLatvijas dzelzceļš ik gadu veic investīcijas dzelzceļa infrastruktūrā. Dzelzceļa līnija „Ventspils-Tukums II” attīstās kākravu pārvadājumu līnija. Saistībā ar sauszemes kravu pārvadājumu attīstību, pastāv iespējas palielinātpārvadājumus pa dzelzceļu, izbūvēt Stendes dzelzceļa stacijas infrastruktūru, kā arī attīstīt savienojumu armazajām ostām. (10.attēls)Būs uzlabojusies energoapgāde ZiemeļkurzemēIzbūvējot gar piekrasti 330kV augstsprieguma līniju (energoinfrastruktūras projekts „Kurzemes loks”) būs iespējauzlabot piekrastes pašvaldību energodrošumu. (10.attēls)Būs izbūvēta piekrastes infrastruktūra 2Talsu novads sadarbībā ar piekrastes pašvaldībām apkalpos piekrastes apmeklētājus, kuru skaits varētu pieaugt,pateicoties labiekārtojuma infrastruktūras uzlabošanai piekrastē.Būs uzlabojusies ostu infrastruktūra, tostarp Talsu novadam tuvākās Mērsraga un Rojas ostas.Attīstīsies saziņas un informācijas apstrādes tehnoloģijasAttīstīsies nākamās paaudzes informācijas un telekomunikācijas. Interneta un mobilo sakaru infrastruktūra būtiskiuzlabos dzīves un uzņēmējdarbības apstākļus.Būs samazinājies Eiropā nokļūšanas laiksAviācija ir viena no nozarēm, kas pēdējos gados pasaulē ir attīstījusies visstraujāk. Aktīvas mārketinga kampaņasizvērš Rīga, Jūrmala, Ventspils, Liepāja. Talsi atrodas 3 stundu lidojuma attālumā no Eiropas un Skandināvijaslielpilsētām. Attīstoties Rīgas, Ventspils, ņemot vērā arī Tukuma lidostas būvniecību, uzņēmumiem uniedzīvotājiem būs daudz plašākas mobilitātes iespējas.Talsu novadā vēl arvien būs laba vides kvalitāteTalsu novada vides kvalitāte ir laba, un tai ir priekšnosacījumi, lai tā saglabātos laba arī turpmāk Šeit neatrodasuzņēmumi, kas veic piesārņojošu darbību, kā arī nav citu piesārņojošo avotu. Pašvaldības teritorijā ir augstsaizsargājamo dabas teritoriju īpatsvars un dabas resursu daudzveidība.Pieaug pieprasījums pēc pārtikasPasaulē palielinās pieprasījums pēc pārtikas. Talsu novada lauksaimnieciskās ražošanas un pārtikas pārstrādesuzņēmumiem un zemnieku saimniecībām ir labas iestrādes un eksporta produkti. Lai arī Eiropas kopējālauksaimniecības politika ne vienmēr ir jauno dalībvalstu atbalstoša, konkurētspējīgi lauksaimnieciskās ražošanasuzņēmumi nākotnē ir Talsu novada ekonomikas pamats.2 Saskaņā ar Piekrastes telpiskās attīstības pamatnostādnēm 2011.-2017.gadam (apstiprinātas ar Ministru kabineta 2011.gada 20.aprīļarīkojumu Nr. 169)Redakcija, 31/01/2012 19

Talsu novada attīstības programma 2014.-2020.gadam. Stratēģiskā daļa11.attēls. Iedzīvotāju skaita samazināšanās prognoze teritoriālajās daļās 12.attēls. Iedzīvotāju novecošanās (60 un vecāku iedz. skaits)Redakcija, 31/01/2012 20

Talsu novada attīstības programma 2014.-2020.gadam. Stratēģiskā daļa2.STRATĒĢISKĀ DAĻA2.1. Vīzija 2030.gadamTalsu novads- ekonomiski attīstīts novads Ziemeļkurzemē ar reģiona centru Talsos, ar konkurētspējīgiemrūpniecības, lauksaimniecības, tūrisma un zivsaimniecības uzņēmumiem, ar pievilcīgu dzīves vidi un sakārtotuapkārtējo vidi mazpilsētās un pagastu ciemos, bagāts ar izglītotiem, radošiem un aktīviem cilvēkiem; novads,kurā katram ciemam ir sava dabas un kultūras pievilcība. Svītrkods – programmas moto.Blīvs, labi uzturēts ceļu tīkls nodrošina novada saimniecisko rosību. Attīstās ražošana ap Talsiem, Jaunpagastā unStendē. Ir ērti sasniedzama Rīga un Ventspils. Talsi iekļaujas Eiropas transporta tīklā, pateicoties A10/E22autoceļam un tā uzlabotajam pieslēgumam no P120 un Rīga-Ventspils dzelzceļa līnijai.Ir sakārtoti ceļi posmā dzelzceļa stacija Stende – Mērsraga osta, kas savieno uzņēmumus ar mazajām Rīgas līčamazajām ostām. Tiek uzturēti ceļi ar apkārtējo novadu centriem – Kuldīgu, Kandavu, Roju, Dundagu un Mērsragu.Katrai novada vietai ir sava dabas un kultūras pievilcība. Novads kopumā – raibi un bagāti kā novada tautiskiebrunči.13.attēls. Programmas moto – Talsu novada „svītrkods”„Svītrkoda” moto ir vietu attīstības pamatā – pašu uzņēmēju, iestāžu, saimniecību un biedrību kopēja veidotadzīves vieta un darbs.Dzīvošanai mazpilsētā vai ciemā ir liela atšķirība no lielpilsētas. Tā ir draudzīga vide jaunai ģimenei ar bērniem –droša, veselīga, ar labas izglītības iespējām. Uzlabojas dzimstības rādītāji.Talsu novadā tiek īstenots ilgtspējīgā sabiedriskā transporta projekts - Mobilitātes centrs, apvienojot autobusu,vieglo automašīnu, velosipēdistu un gājēju kustību un autoostas kompleksā ietverot autoostas pakalpojumus,sadzīves sūtījumu piegādi, bibliotēkas, interneta un dažādus sabiedriskos pakalpojumus. Tas uzlabojis lauku sasaistiar pilsētu, jaunu izpratni par ikdienas kustību un loģistiku, kā arī veicinājis veselīgākus un ekonomiskākus cilvēkupārvietošanās paradumus.Talsu pilsēta izceļ Talsu novadu Latvijas pašvaldību vidū ar reģiona nozīmes centru. Talsos pieejami kvalitatīvi,reģiona līmeņa pakalpojumi un notiek rosīga saimnieciskā un sabiedriskā dzīve.Redakcija, 31/01/2012 21

Talsu novada attīstības programma 2014.-2020.gadam. Stratēģiskā daļaPieci-seši liela mēroga ikgadēji pasākumi izveidojušies par Tradīciju. Talsu novada pasākumi ir Notikumi, kas irLatvijas, Baltijas un pat starptautiskā sporta, kultūras kalendārā, piesaista tūristus, sekmē pakalpojumu sektoraattīstību un tūrisma piedāvājumu.Talsu novadā ir pieejama visu pakāpju izglītība augsti profesionālā un daudzpusīgā piedāvājumā. Skolu tīkls pārklājnovada apdzīvotās vietas un skolas ieņem lielu lomu vietas dzīvotspējas saglabāšanā (skolas ir „svītrkoda” daļa).Talsos un Laidzē ir nodrošinātas mājīgas un jauniešiem piemērotas kopmītnes. Visās izglītības iestādēs ir realizētasinvestīcijas sanitāro normu, drošības un IT aprīkojuma un mācību materiālās bāzes uzlabošanai.Talsu novadā ir attīstīts darbs ar jaunatni.Laidzes profesionālā vidusskola ir partneris vietējiem uzņēmumiem. Tā attīsta jaunas vietējam darba tirgumsvarīgas profesionālās izglītības programmas un kopā ar uzņēmējiem strādā arī kā pieaugušo apmācību un praksesbāze.Pašvaldības atbilde uz pieaugošajām energoresursu izmaksām un iedzīvotāju skaita samazināšanos – ekonomiskāki,izmaksu ziņā pieejami mājokļi, energoefektīvi mājokļi, alternatīvu komunālo pakalpojumu risinājumu meklēšanamazajām apdzīvotajām vietām.Pašvaldība uzņemas atbildību par maģistrālo komunikāciju attīstību, piekļūšanu ielām. Realizēts vismaz vienspubliskās-privātās partnerības projekts jaunu „pieejamu” mājokļu būvniecībā.Gandrīz katra pilsēta Latvijā varētu sevi dēvēt par eko-pilsētu labās vides kvalitātes un dabas teritoriju nozīmīgāīpatsvara dēļ. Talsu novadā ir laba vides kvalitāte, tiek ieviesti ūdenssaimniecības projekti, rekonstruēta Talsupilsētas centralizētās siltumapgādes sistēma un nodrošināta sadzīves atkritumu savākšana un šķirošana.Attīstās lauku un mazpilsētu tipa apbūve. Priekšroka ir dota individuālo dzīvojamo māju būvniecībai laukuteritorijā, un individuālo māju un mazstāvu daudzdzīvokļu māju būvniecībai Talsos un mazpilsētās. Dzīves videspievilcību veido ainaviski gleznā dabas vide, labiekārtojums un aktīvas brīvā laika izmantošanas iespējas.Talsu novads uztur saikni ar savu iedzīvotāju, izvirzot mērķi „Iedzīvotājiem tuva pašvaldība”. Pilsētu un pagastupārvaldes nodrošina vietas vajadzībām atbilstošus administrēšanas risinājumus un pakalpojumu apjomu. Talsunovadā ir aktīvs nevalstiskais sektors, sadarbībā ar ar iedzīvotājiem tiek risināti sabiedrībai svarīgi jautājumi.Jaunākās informācijas un telekomunikāciju tehnoloģijas tiek pielietotas pašvaldības pārvaldē, uzņēmumos, skolāsun kultūrā, kas paver jaunas iespējas radošumam, līdzdalībai un uzņēmībai.2.2. SpecializācijaTalsu novada specializāciju nosaka vietējais dabas kapitāls un uzņēmumi. Talsu novada specializācija irlauksaimniecība (īpaši piensaimniecība, graudkopība), lauksaimniecības produkcijas pirmapstrāde un pārtikasražošana, zivsaimniecība, mežizstrāde, kokapstrāde, būvmateriālu ieguve un ražošana, ceļu būvniecība, tūrisms unamatniecība.Reģiona nozīmes centrs - Talsu pilsēta veicinās publiskā sektora kapacitāti Ziemeļkurzemē. Talsi – deviņu pakalnupilsēta, Ziemeļkurzemes pakalpojumu un attīstības centrs ar dabas un vēstures harmoniju.Talsu novads Baltijā un Eiropā Talsu novads Latvijā Talsu novads KurzemēPiena un gaļas pārtikas produkturažošana,Mežizstrāde, kokapstrāde,Kultūras un mākslas mantojumsPiensaimniecība,lauksaimniecības produkcijaspirmapstrāde un pārtikas ražošana,zivsaimniecība,mežizstrāde, kokapstrāde,būvmateriālu ieguve un ražošana,ceļu būvniecība,tūrisms un amatniecība,transports un loģistikaPiensaimniecība,lauksaimniecības produkcijaspirmapstrāde un pārtikas ražošana,zivsaimniecība, mežizstrāde,kokapstrāde,būvmateriālu ieguve un ražošana,ceļu būvniecība,tūrisms un amatniecība,reģiona nozīmes pakalpojumi(ārstniecība, profesionālā izglītība, darbsar jauniešiem);sabiedriskie auto pārvadājumiRedakcija, 31/01/2012 22

Talsu novada attīstības programma 2014.-2020.gadam. Stratēģiskā daļa2.3. Ilgtermiņa mērķis 2030Veicināt Talsu novada ilgtspējīgu izaugsmi, stiprinot vietējo ekonomiku un pārvaldību, lai veidotu patīkamu dzīvesun darba vidi un nodotu dabas un kultūras mantojumu nākamām paaudzēm.2.4. Vidēja termiņa mērķi 2014.-2020.gadamStratēģiskais mērķis – koncentrēts politisku uzstādījumu kopums vēlamajām situācijas pārmaiņām noteiktā laika periodā, kas irvērsts uz teritorijas attīstības vīzijas sasniegšanu, un kas kalpo par pamatu prioritāšu noteikšanai un turpmāk veicamo darbībuidentificēšanaiVispārīgais mērķis Nr.1 –Darba vietas un ienākumiSekmēt esošo darba vietusaglabāšanos un jaunu darba vieturadīšanu novada teritorijā. Veicinātiedzīvotāju ienākumupaaugstināšanos un ienākumuavotu dažādošanu.5.tabula. Stratēģiskie rādītāji mērķim „Darba vietas un ienākumi”RādītājsEsošā situācijagads datibāze 2014.g. 2020.g.Darba vietu skaits* 2009 CSP 7900 8000 8500Darba samaksa, 2010 CSP 405 pieaug pieaugLVL**Iedzīvotāju ienākuma 2010 VK 217,4 pieaug pieaugnodoklis pašvaldībasbudžetā uz 1 iedz.,LVL*Strādājošo skaits pamatdarbā**Pavisam, bez privātā sektora komersantiem ar nodarbināto skaitu

Talsu novada attīstības programma 2014.-2020.gadam. Stratēģiskā daļa2.5. Prioritātes un stratēģiskie mērķi 2014.-2020.gagadamPrioritāte Nr.1 – IEDZĪVOTĀJIStratēģiskais mērķis - Patīkama dzīves undarba videPasākumi, kas veido iedzīvotājiem pievilcīgu dzīves un darba vietu– sociālie un komunālie pakalpojumi, infrastruktūra,labiekārtojums – pasākumi, kas lielākoties ir pašvaldības funkcijas.Katrā rīcības virzienā ir noteikti prioritārie pasākumi, ņemot vērāvietu atšķirīgo situāciju un vajadzības ar mērķi nodrošinātpakalpojumu pieejamību novada daļās, veidot iekšējās saitesnovadā, mijiedarbību starp Talsu pilsētu, mazpilsētām Sabili,Stendi, Valdemārpili un pagastu centriem.Prioritāte Nr.2 – UNIKALITĀTEStratēģiskais mērķis - Talsu pilsētas izcilībaun novada „svītrkods”Talsu pilsētai kā reģiona nozīmes centram jābūt spilgtai, laikonkurētu ar citām līdzīga mēroga pilsētām Kurzemē un Pierīgā,un ar unikāliem pasākumiem piesaistītu uzmanību Latvijā un ārpustās.Novada „svītrkodu” veido mazpilsētas un pagasti ar saviemsavdabīgajiem un atšķirīgajiem resursiem un notikumiem, tā laikatrai vietai būtu sava loma novada dzīvē.Prioritāte Nr.3 – EKONOMIKAStratēģiskais mērķis – Dabas resursosbalstīta ekonomikaUzņēmējdarbības atbalsta vide, lai veicinātu darba vietas novadā,iedzīvotāju nodarbinātību un vietējo uzņēmumu darbību,balstoties uz vietējiem dabas resursiem un profesionālās izglītībasiespējām un infrastruktūras nodrošinājumu līdz uzņēmumudarbības vietām.Stende-Mērsrags – dzelzceļa un mazo ostu savienojums.Ekonomiskie ieguvumi no atrašanās Rīga-Ventspils ceļāSadarbība ar VAS „Latvijas valsts ceļi” un „Latvijas dzelzceļš”,aizstāvot Talsu novadam svarīgos satiksmes infrastruktūrasobjektu uzturēšanu.Sadarbība starp sektoriem nekustamā īpašuma apsaimniekošanā.Sadarbība ar Kurzemes piekrastes pašvaldībām reģionauzņēmējdarbības vides stimulēšanā, tūrisma attīstībā,nodarbinātības stimulēšanā (Roja, Mērsraga osta).Prioritāte Nr.4 – PĀRVALDĪBAStratēģiskais mērķis - Stipra un enerģiskapārvaldībaProjektu kapacitāte, sadarbība starp sektoriem, pašvaldībaspārvaldes struktūras, sabiedrības līdzdalība, e-pārvaldes ieviešanaun citi pārvaldības uzlabošanas pasākumi salīdzinoši nesenizveidotā novadā ar 4 pilsētām un 14 pagastiemRedakcija, 31/01/2012 24

Talsu novada attīstības programma 2014.-2020.gadam. Rīcību plāns3.RĪCĪBU VIRZIENIPrioritāšu ietvaros ir noteikti vairāki rīcību virzieni. Rīcību virziena apraksts veidots pēc šādas struktūras;- PamatojumsĪss skaidrojums par plānoto pasākumu nepieciešamību un nozīmi. Detalizēta Vīzija.- Pasākumu kopumsPasākumu kopums apzīmē kopējo nosaukumu pasākumiem.- PasākumiPasākumi ietver plānotās pašvaldības darbības (gan vispārīgus uzdevumus, gan konkrētus risinājumus, aktivitātesun projektus). Starp pasākumiem var būt arī tādi, kurus Talsu novada pašvaldība realizē kopā ar sadarbībaspartneriem – valsts iestādēm, privāto un nevalstisko sektoru.- AtbildīgaisAtbildība lēmējvaras līmenī. Atbilstoši Talsu novada domes nolikumam noteikta komiteja, kuras kompetencē irlēmumu virzīšana par pasākuma īstenošanu un programmas stratēģisko mērķu sasniegšanu- Ieviešana (atbildīgais)Par pasākumu ieviešanu atbildīgā pašvaldības struktūrvienība, pašvaldības iestāde vai kapitālsabiedrība.- ResursiEsošās institūcijas, iespējamie sadarbības partneri un līdzšinējās iniciatīvas un pieredze, kas var sekmēt pasākumuizpildi.- RādītājiStatistikas dati un pētījumi, kas iegūstami publiski pieejamos informācijas avotos, aptaujā vai kvalitatīvā pētījumā,lai, atbilstoši Ieviešanas uzraudzības mehānismam, vērtētu pasākumu ieviešanas ietekmi uz stratēģisko mērķusasniegšanu.Stratēģiskie mērķi un rīcību virzieniPrioritāte Stratēģiskie mērķi Rīcību virzienii - IEDZĪVOTĀJI Patīkama dzīves undarba videi-1 Mobilitātei-2 Izglītībai-3 Brīvā laika pavadīšanai-4 Veselības aprūpei-5 Sociālais atbalstsi-6 Mājoklisi-7 Ūdenssaimniecībai-8 Siltumapgādei-9 Vide un publiskā ārtelpau - UNIKALITĀTEe - EKONOMIKAp - PĀRVALDĪBATalsu pilsētasizcilība un novada„svītrkods”Dabas resursosbalstīta ekonomikaStipra un enerģiskapārvaldība.u-1 Talsi – Ziemeļkurzemes pakalpojumu un ekonomiskās izaugsmescentrsu-2 Notikumi un svētkie-1 Vietējās uzņēmējdarbības atbalsta instrumentip-1 Iedzīvotājiem tuva pašvaldībap-2 Moderna pašvaldībap-3 Sadarbības partneriRedakcija, 31/01/2012 25

Talsu novada attīstības programma 2014.-2020.gadam. Rīcību plāns3.1. Stratēģiskais mērķis: Patīkama dzīves un darba videi-1 MobilitātePamatojumsPieaugot transporta izmaksām (degviela, ceļu uzturēšana), samazinoties iedzīvotāju skaitam laukos, tajā pašā laikāvēloties, lai saimnieciskā rosība neapsīkst un dzīves līmenis laukos saglabātos, ir jāveido jauna, netradicionālapieeja transporta risinājumiem. Talsu Mobilitātes centra ideja apvieno sevī vairākas funkcijas – pasažierupārvadājumus, sīkpaku pārvadājumus, informāciju, iepirkšanos, un kopā ar jauno novada bibliotēku – kultūru unsociālo loģistiku, un to plānots veidot uz Talsu autoostas bāzes. Tas būs saskaņā ar cilvēku pārvietošanāsparadumiem, vajadzībām pēc darba un pakalpojumiem un būs savienots ar velo un gājēju kustības infrastruktūru.Mobilitātes pakalpojumu pamatā ir interneta (pieejams 60% iedzīvotāju) un mobilo sakaru (pieejams 90%iedzīvotāju) lietotāju skaita pieaugums, kas paver iespējas inovatīviem pakalpojumiem dažādu transporta līdzekļuun braucienu koordinēšanai.Mobilitātes risinājumi balstīti esošajā autoceļu tīklā. Mērķis – esošā autoceļu tīkla uzturēšana labā stāvoklī, kā arīkustības drošības uzlabošana, sadarbībā ar VAS „Latvijas Valsts ceļi” un AS „Latvijas dzelzceļš”.Pasākumu kopums i-1 Mobilitāte apkopo prioritāri uzlabojumos pašvaldības ceļus un ielas, kurām nepieciešamsplānot investīcijas turpmākajos gados. Tajā iekļauti atsevišķi publiskās ārtelpas pasākumi, lai parādītu pasākumuskopējā satiksmes organizācijā.Veloinfrastruktūru plānots attīstīt::1) radiālie ceļi ap pilsētām un lielākajiem ciemiem (mobilitātes projekta sastāvā);2) maršruti starp apdzīvotajām vietām, kas kalpo tūrisma attīstībai un vietējo iedzīvotāju vajadzībām.Novada ekonomikas attīstībai un pakalpojumu pieejamībai svarīgākie autoceļi ir valsts autoceļi. Tie nepieciešamiuzņēmumu darbībai un iedzīvotājiem satiksmei ar Rīgu, Ventspili, Rīgas līča piekrasti un tās mazajām ostām unapkārtējo novadu centriem. Programmā valsts ceļi minēti, lai izceltu pašvaldības intereses šo ceļu kvalitātessaglabāšanā.Uzdevumi Uzlabot radiālo ceļu ap pilsētām kvalitāti un drošību; Uzlabot pilsētu un ciemu sasaisti ar apkārtējām teritorijām un veloinfrastruktūras attīstību; Aizstāvēt pašvaldības intereses nacionālās nozīmes satiksmes infrastruktūras attīstībai un valsts autoceļu tīklauzturēšanai Talsu novadā; Uzlabot attālo apdzīvoto vietu sasaisti ar valsts ceļu tīklu; Uzlabot ielu apgaismojumu un nodrošināt stāvvietas; Uzlabot pašvaldības ceļu un ielu uzturēšanu; Veicināt satiksmes infrastruktūras attīstību uzņēmējdarbībaiAtbildīgaisTautsaimniecības komitejaStratēģiskais mērķis: Patīkama dzīves un darba videRīcību virziens: MOBILITĀTE (i-1)i-1-1 Pašvaldības ceļu un ielu programmai-1-2 Nozīmīgākie valsts autoceļii-1-3 Ilgtspējīgs sabiedriskais transports. Talsu mobilitātes centrs.i-1-4 Pašvaldības auto transporta mobilitātes un loģistikas pakalpojumii-1-5 DzelzceļšPasākumiPasākumu kopumsi-1-1 Pašvaldības ceļu un ieluprogrammaPasākumii-1-1-1 Pašvaldību ceļu un ielu rekonstrukcijai-1-1-2 Pašvaldības ceļu un ielu remontsi-1-1-3 Pašvaldības ceļu un ielu uzturēšanas uzlabošanaRedakcija, 31/01/2012 26

Pasākumu kopumsi-1-2 Nozīmīgākie valsts autoceļi(sadarbībā ar VAS „Latvijasvalsts ceļi)i-1-3 Ilgtspējīgs sabiedriskaistransports.Talsu mobilitātes centrsi-1-4 Pašvaldības autotransportamobilitātes un loģistikaspakalpojumii-1-5 Dzelzceļš(sadarbībā ar AS „Latvijasdzelzceļš”)Ieviešana (atbildīgais)Komunālā nodaļa, pārvaldesTalsu novada attīstības programma 2014.-2020.gadam. Rīcību plānsPasākumii-1-2-1 Autoceļu sakārtošana posmā „Stendes stacija – Mērsraga osta”i-1-2-3 Valsts autoceļu attīstība un uzturēšanaA10 Rīga-Ventspils un pieslēgums no P120P120 Talsi-Stende-Kuldīga;P126 Valdgale-Roja;P127 Talsi-Upesgrīva;P129 Talsu apvedceļš (skat. i-1-1-1)V1401 Stende – Lauciene – Mērsrags;P125 Talsi-Dundaga-Mazirbe;V1402 Stende - Sabile - PūcesV1380 Lībagi-Odre.i-1-3-1 Talsu autoostas rekonstrukcija par reģionālo mobilitātes centrui-1-3-2 Jaunu autobusu iegāde un esošo pielāgošana velotransportapārvadāšanaii-1-3-3 Autoostas stāvvietu un pieslēgumu izbūvei-1-1-4 Publiskā privātā partnerība un Mobilitātes centra biznesa plāna izveidei-1-3-5 Satiksmes drošības uzlabošana līdz 10 km rādiusā ap Talsu pilsētu un līdz5 km ap Sabili, Valdemārpili, Stendi un ciemiem sasaistei ar apkārtējāmteritorijāmi-1-3-6 Veloinfrastruktūras attīstība Talsu novadāi-1-3-7 Nomaļu novada vietu apkalpošana un sabiedriskā transporta maršrututīkla plānošana atbilstoši darba dienas laikiemi-1-3-2 Jaunu autobusu iegādei-1-3-3 Autobusu modernizēšana (aprīkošana ar IT)i-1-3-4 Speciālistu izbraukumu, pakalpojumu un sūtījumu piegādeskoordinēšanai-1-6-1 Pasažieru pārvadājumu atjaunošana pa dzelzceļui-1-6-2 Loģistikas uzņēmējdarbības veicināšana saistībā ar dzelzceļa un mazoostu infrastruktūru.i-1-6-3 Dzelzceļa pārbrauktuvju sakārtošanaResursi- AS „Talsu Autotransports” un Talsu autoosta;- Talsu novada pašvaldības vienota sabiedriskā transporta pārvaldība;- Skolēnu autobusi;- Pašvaldību dienestu auto;- Velosipēdu izmantošana ikdienā;- Sakaru pieejamība.RādītājiRādītājiGada vidējā satiksmesintensitāte uz A10 (posmā noKandavas pagrieziena (P130))līdz P120, am/dnnBāzes rādītāji.Rādītāji Bāzes gads3814 (t.sk. Uz 01.01.2010kravas 604)2014 2020 Datu avotsSaglabājasvai pieaugGada vidējā satiksmes intensitāte uz reģionālajiem ceļiem:P120 posmā no Talsiem līdzA105070 Uz 01.01.2010 Saglabājasvai pieaugP125 posmā no Talsu 3924 Uz 01.01.2010 Saglabājasapvedceļa līdz pagriezienamvai pieauguz RojuAsfaltēto ceļu īpatsvars valsts ceļu tīklāValsts galvenais un reģionālieautoceļi100% 2011 SaglabājasunuzlabojassegumakvalitāteSaglabājasvai pieaugSaglabājasvai pieaugSaglabājasvai pieaugSaglabājasun uzlabojassegumakvalitāteVAS „Latvijas Valsts ceļi”VAS „Latvijas Valsts ceļi”VAS „Latvijas Valsts ceļi”Redakcija, 31/01/2012 27

Talsu novada attīstības programma 2014.-2020.gadam. Rīcību plānsRādītājiBāzes rādītāji.2014 2020 Datu avotsRādītāji Bāzes gadsValsts vietējie autoceļi 20% 2011 Palielinās PalielināsAsfaltēto pašvaldību ceļu un 65% 2011 Palielinās Palielinās Komunālā nodaļaielu īpatsvarsAutobusu pasažieru skaits 62271 2010 Saglabājas Saglabājas AS „Talsu autotransports”(maršrutos Kurzemesreģionā)Dzelzceļa kravas20 milj.t. 2010 Palielinās Palielinās AS „Latvijas Dzelzceļš”pārvadājumu apjoms cauriStendes stacijai (milj. t)Iedzīvotāju vērtējums par - 2010 60% 70% Aptaujasabiedriskā transportanodrošinājumuTransporta pasūtījumuīsziņas un mājas lapasapmeklētāju skaits (unikālielietotāji)- - 0 50% noautobusupasažieriemKomunālā nodaļaPasākuma i-1-3 idejas aprakstsMobilitātes centrs būs modernākā autoosta reģionā, pilsētas vizītkartes sastāvdaļa un nozīmīgs pilsētvides elements!Mobilitātes centru veidos uz Talsu autoostas bāzes, to rekonstruējot par modernu kompleksu ar šādām funkcijām: Starptautisko un vietējo autobusu pasažieru pārvadājumi; Autotransporta novietošana uz laiku; Velonoma, velosipēdu novietošana; Piedāvājums pasažieriem un autoostas apmeklētājiem: iepirkšanās – pārtika, kafejnīca, aptieka, prese, banka,o Informācija – prese, internets,o Kultūra – bibliotēka, izstādes,o Sociālā dienesta klientu centrs, Sīkpaku pārvadāšana un kurjerpasta pakalpojumi sadarbībā ar sabiedriskā transporta, skolēnu autobusu, pašvaldības vaivieglajām automašīnām uz Rīgu, Ventspili, Kuldīgu u.c. vai novada teritorijā:o Bibliotēkas grāmatu piegāde mājās;o Sociālās palīdzības dienesta sūtījumi pagastu pārvaldēm;o Privātpersonu sūtījumi.Mobilitātes centra ideja atbilst ilgtspējīgai transportasistēmas principiem, Latvijas 2030 reģionālo mobilitātescentru idejai. Projekts veicinās velosipēdu izmantošanu ungājēju kustību. Ap pilsētām līdz 10 km rādiusā esošie ceļijāaprīko ar velo un gājēju kustību atbalstošu infrastruktūru(īpaši ņemot vērā diennakts tumšo laiku un nokrišņusezonas). Tādējādi tas būs risinājums arī sabiedrības daļai arzemākiem ienākumiem. Maršruti kalpos arī pilsētas viesiem,padarot to ērtu apskatei un pastaigām (skat. attēlu). Talsuun Sabiles reljefā jāņem vērā vecu cilvēku, māmiņu arratiņiem u.tml. iedzīvotāju grupu vajadzības.Talsu autoostā darbojas kurjerpasts ar atbalsta savākšanasvietām Sabilē un Valdemārpilī.14.attēls.Gājēju un velo kustības virzieni TalsosMobilitātes loģistikas iespējamie risinājumi:1) pieteikt braucienu ar īsziņu;2) pieteikt sūtījumu ar īsziņu un ar īsziņu paziņot sūtījumasaņēmējamAr īsziņas, e-pasta vai zvana palīdzību pieteikt braucienu,sūtījumu vai pakalpojumu. Izmantošanas un pakalpojumuspektrs: automašīnas, velosipēdu noma, mājas aprūpespersonāla vešana, bibliotēku grāmatu piegāde mājās, sociālopaku sūtījums, privāts sūtījums, atbalsts ar transportubrīvprātīgā darba darītājiem, nokļūšana mājās pēc vakaranodarbības vai treniņa, utt.Centra biznesa modelis realizējams kā privātā, publiskā un nevalstiskā (brīvprātīgā) partnerība.Datu avots: Talsu novada pašvaldība, SIA „Vides projektustudija”. Talsu pilsētas pilsētbūvniecības pieminekļa teritorijaslabiekārtošanas / rekonstrukcijas projekts. Izpēte un idejaspriekšlikums, 2011Redakcija, 31/01/2012 28

Talsu novada attīstības programma 2014.-2020.gadam. Rīcību plāns15.attēls.Atjaunojamie pašvaldības ceļiDatu avots: Talsu novada pašvaldībaRedakcija, 31/01/2012 29

Talsu novada attīstības programma 2014.-2020.gadam. Rīcību plānsi-2 IzglītībaPamatojumsTalsu novadā jābūt pieejamai visu pakāpju izglītībai augsti profesionālā un daudzpusīgā piedāvājumā, balstoties uzvietējiem resursiem un augstākās izglītības jomā – uz piesaistītiem resursiem. Talsos, kā reģiona nozīmes pilsētā,jānodrošina reģiona līmeņa vispārējā vidējā izglītība (Talsu valsts ģimnāzija), jāattīsta profesionālās ievirzesizglītība, jāsniedz vispusīga interešu izglītība, kā arī jāattīsta darbs ar jaunatni.Dienesta viesnīcas būvniecība Talsos (iekļauts i-3) un klašu komplektu pārstrukturēšana izglītības iestādēs uzlabosvalsts ģimnāzijas piepildījumu.Izglītības iestādēm ir būtiska loma lauku apdzīvotās vietas dzīvotspējas saglabāšanā. Vienlaikus skolēnu skaits lielāmērā atkarīgs no vietējām nodarbinātības iespējām un dzīves apstākļiem. Skolas sadarbībā ar lauku saimniecībām,uzņēmumiem un nevalstiskajām organizācijām attīstīs savu novirzienu (specializāciju). Skolu specializācija sasaucasar programmas „svītrkoda” moto.Līdz 2020.gadam jāsakārto vispārējo izglītības iestāžu tehniskā infrastruktūra, lai tās atbilstu pamata vajadzībām –sanitārie mezgli, apsardze, energoefektivitāte, kā arī jārealizē virkne informatizācijas pasākumu un jānodrošinamācību kabineti ar materiāli tehnisko bāzi. Skolas var iesaistīties Mobilitātes centra pasākumā (i-1 Mobilitāte),koordinējot pedagogu apmaiņu starp skolām un interešu izglītības piedāvājumu. „Dators katram skolotājam!” – irmoto, kas apliecina atbalstu Talsu novada pedagogiem sekot tehnoloģiju attīstībai un izmantot tās mācību procesā,kas veicinās „izglītības paradigmas maiņu” (Latvija 2030 prioritāte).Laidzes profesionālā vidusskola ir nozīmīgs Talsu novada resurss, svarīgs partneris vietējiem uzņēmumiem, kā arīpieaugušo mācību un prakses bāze. Sadarbībā ar Talsu novada uzņēmumiem, Latvijas profesionālās izglītībasiestādēm un profesionālajām asociācijām, Laidzē jāattīsta vietējai ekonomikai nozīmīgā pārtikas pārstrādes tehniķaprofesionālās izglītības programma un jānodrošina tās materiāli tehniskā un prakses bāze.Pieaugušo izglītībai jāorientējas uz biznesa modeli, kas piedāvā darbaspēka kvalifikācijas paaugstināšanu atbilstošidarba tirgus vajadzībām, kā arī aktīvi iesaistās uzņēmības mācīšanā.Pasākumu kopumā iekļauta Jaunatnes politikas ieviešana, tā kā resursi ir cieši saistīti ar izglītības infrastruktūru undarbiniekiem. Profesionālās ievirzes izglītība iekļauta pasākumu kopumā i-3.Uzdevumi Nodrošināt reģiona līmeņa izglītības pakalpojumu kvalitāti un piedāvājumu, Saglabāt izglītības iestāžu teritoriālo pārklājumu un nodrošināt pamata infrastruktūras sakārtošanu; Attīstīt mūsdienīgu izglītības procesu; Radīt apstākļus bērnu un jauniešu personības attīstībai; Atbilst uzņēmējdarbības un nodarbinātības tirgus prasībām („mācīt uzņēmību jau bērnudārzā”)AtbildīgaisIzglītības, kultūras un sporta jautājumu komitejaStratēģiskais mērķis: Patīkama dzīves un darba videRīcību virziens: Izglītība (i-2)i-2-1 Novada izglītības sistēmas pārvaldībai-2-2 Pirmskolas izglītībai-2-3 Vispārējā izglītībai-2-4 Interešu izglītībai-2-5 Profesionālā izglītībai-2-6 Augstākā izglītībai-2-7 Pieaugušo izglītība un mūžizglītībai-2-8 Talsi – reģiona līmeņa centrs darbam ar jauniešiemRedakcija, 31/01/2012 30

PasākumiPasākumu kopumsi-2-1 Novada izglītības sistēmaspārvaldībai-2-2 Pirmskolas izglītībai-2-3 Vispārējā izglītībai-2-4 Interešu izglītībai-2-5 Profesionālā izglītībai-2-6 Augstākā izglītībai-2-7 Pieaugušo izglītība unmūžizglītībaTalsu novada attīstības programma 2014.-2020.gadam. Rīcību plānsPasākumii-2-1-1 Izglītības jomas pārzināšana novadā(jauna funkcija), t.sk. profesionālā, pieaugušo, augstākā izglītībai-2-1-2 Izglītības iestāžu projektu vadības speciālistsProjektu pieteikumu gatavošana, skolu projektu ieviešanas pārraudzībai-2-1-3 IT nodrošinājums un transportsi-2-1-4 Izglītības sistēmas atbalsta tīklsPedagogu, vecāku, NVO, skolēnu, vietējo uzņēmumu un iestāžu sadarbībai-2-2-1 Sanitāro normu izpilde un drošības uzlabošana(t.sk. apsardze, drošības sistēmas, elektroinstalācijas, tualetes, ēdināšana, u.c.)i-2-2-2 Energoefektivitātes uzlabošana, remonts un teritoriju labiekārtošanai-2-2-3 Logopēda un psihologa pakalpojumi katrā PIIi-2-2-4 Nodrošinājums ar datoriem un interneta pieslēgumui-2-2-5 Inventārs, spēles un jaunas mācību tehnoloģijas bērnudārzosi-2-2-6 PII pedagogu tālākizglītība un metodiskais atbalstsi-2-2-7 Interešu izglītības piedāvājums bērnudārzā(t.sk. ekskursijas uz uzņēmumiem)i-2-2-8 Auklīšu pakalpojuma attīstībai-2-3-1 Talsu valsts ģimnāzijas izglītības pakalpojumu un infrastruktūras attīstībai-2-3-2 Skolu infrastruktūras sakārtošanas 1.kārta – sanitārās prasības, apsardzeun energoefektivitātei-2-3-3 Skolu infrastruktūras sakārtošanas 2.kārta – Vispārējās izglītības skoluteritoriālā tīkla saglabāšana(iestāžu renovācija un rekonstrukcija)i-2-3-4 Virtuālās mācību programmas(neklātienes moduļi)i-2-3-5 „Dators katram skolotājam!”IKT un mūsdienīgi mācību līdzekļi un metodesi-2-3-6 Mācību iestāžu sadarbība ar uzņēmējiem profesionālās orientācijas jomāi-2-3-7 Skolas slēgšanas gadījumā izglītības iestāžu pielāgošana izglītības,kultūras un sociālā atbalsta centra funkcijām.i-2-3-8 Sociālais pedagogs katrā pamatskolā un vidusskolā (štata vieta).i-2-3-9 Izglītības iestāžu novirzienu attīstīšanaspecifisko virzienu attīstība saistībā ar vietējiem uzņēmumiem, NVO un laukusaimniecībām (nometnes, militārā sagatavotība, u.c.) – pasākumu, nodarbību unprogrammu piedāvājums un materiāli tehniskās bāzes, tostarp mācību kabinetuaprīkojuma attīstīšanai-2-4-1 Interešu izglītības piedāvājuma attīstība izglītības iestādēs, kultūras unsporta institūcijāsi-2-4-2 Interešu izglītības piedāvājums pieaugušajiem (vecākiem)izmantojot vispārējo izglītības iestāžu infrastruktūru, kultūras un sporta infrastruktūrui-2-5-1 Laidzes profesionālās vidusskolas dienesta viesnīcas rekonstrukcijai-2-5-2 Programmas „Pārtikas pārstrādes tehniķis” izstrāde un materiālitehniskās bāzes izveidei-2-5-3 Īsās programmas pēc vidusskolas profesionālās izglītības iegūšanai(aprīkojuma iegāde, kvalifikācijas prakšu nodrošinājums)i-2-5-4 Prakses programmas uzņēmumosCieša sadarbība ar uzņēmējiem (prakses vietas un NVA projekti, uzņēmēju piesaistīšanamācību programmu izstrādē)i-2-5-5 Sadarbība ar Ziemeļkurzemes profesionālās kompetences centru(Ventspils)i-2-5-6 Laidzes profesionālās vidusskolas ēkas remonts un energoefektivitātespasākumii-2-5-7 Kvalifikācijas programmas pieaugušajiemKvalifikācijas paaugstināšanas centra izveide uz profesionālās vidusskolas bāzesi-2-6-1 Iekļaušana kopējās novada izglītības informatīvajās aktivitātēsi-2-6-2 Studentu fondsMotivācijas programma atgriezties Talsu novadā pēc studijām - finanšu un materiālaatbalsta pasākumi, pašvaldības līdzdalība ar pieejama mājokļa piedāvājumu.i-2-7-1 Dalība Eiropas profesionālo kompetenču un kvalifikācijas novērtēšanassistēmā.Redakcija, 31/01/2012 31

Pasākumu kopumsi-2-8 Talsi – reģiona līmeņacentrs darbam ar jauniešiemTalsu novada attīstības programma 2014.-2020.gadam. Rīcību plānsPasākumii-2-7-2 E- apmācības un vebināru ieviešana izglītības pakalpojumu pieejamībasveicināšanai.i-2-7-3 Sadarbība ar pagastu pārvaldēm un vispārējās izglītības skolāmpiedāvājuma aktualizēšanai pēc iespējas tuvāk iedzīvotāju dzīvesvietai.i-2-7-4 Konsultatīvie pakalpojumi nodarbinātības un uzņēmējdarbībasveicināšanai, sadarbībā ar Latvijas mēroga atbilstošām institūcijāmi-2-7-5 Talsu novada Iniciatīvu centrs „Auseklis” – mūžizglītības piedāvājumakoordinators (bibliotēkas, skolas, nevalstiskās organizācijas, brīvprātīgie)i-2-7-6 Mūžizglītības centru attīstība pagastos un pilsētāsi-2-8-1 Talsu novada Bērnu un jauniešu centra telpu un nodarbību materiālābāzei-2-8-2 Jauniešu un bērnu interešu izglītības pasākumii-2-8-3 Līdzdalība nacionālā līmeņa aktivitātēs Jaunatnes atbalsta infrastruktūrasattīstībā 2014.-2020.gada periodā Kohēzijas politikas ietvarosi-2-8-4 Talsu novada jaunatnes politikas attīstības stratēģijas 2011-2015.gadamieviešanaAtbildīgaisTalsu novada izglītības pārvalde, Pieaugušo izglītības centrs, Talsu novada Bērnu un jauniešu centrsRādītājiRādītājiSkolēnu skaits dienasapmācības programmās(kā arī teritoriālāgriezumā ), absolūtosskaitļosVispārējās izglītībaspakalpojumu iestādesnovada daļās, % nopašvaldības teritoriālajāmdaļāmBāzes rādītāji.2014 2020 Datu avotsRādītāji Bāzes gads3634 2010./2011 nesamazinās nesamazinās Izglītības pārvalde100% 2010./2011 nesamazinās nesamazinās Izglītības pārvaldeValsts ģimnāzija Pastāv 2010./2011 Pastāv Pastāv Izglītības pārvaldeIzglītības iestāžu tīkls Talsu VĢ,5 vsk.,9 psk.,2 ssk,14 PII,5 prof iev sk.,Laidzes pvsk.,BJCUpesgrīvassipsk.,PIC,LLU fil.,„Turība” fil.2010./2011 Pastāv Pastāv pašvaldībaRedakcija, 31/01/2012 32

16.attēls.Talsu novada attīstības programma 2014.-2020.gadam. Rīcību plānsIzglītības iestāžu attīstības pasākumi Rīcības plānā līdz 2020.gadamDatu avots: Izglītojamo skaits, IZM dati par 2010.2011.māc.gaduRedakcija, 31/01/2012 33

Talsu novada attīstības programma 2014.-2020.gadam. Rīcību plānsi-3 Brīvā laika pavadīšanaPamatojumsRīcības virzienā „Brīva laika pavadīšana” iekļautas tās sporta, kultūras un sabiedriskās aktivitātes, kas tiekpiedāvātas ar mērķi nodrošināt visām iedzīvotāju grupām aktīvu, veselību veicinošu, izglītojošu, radošu unpersonību attīstošu brīvā laika pavadīšanu. Tās organizē pašvaldība sadarbībā ar vispārējās izglītības unprofesionālās ievirzes izglītības iestādēm, bibliotēkām, kultūras institūcijām, sporta institūcijām, nevalstiskosektoru, jauniešiem un dažādām iedzīvotāju grupām un sadarbības partneriem.Pasākumu kopums veidots arī lai aizstāvētu sporta un kultūras nozaru intereses, atbalstītu sporta, kultūras unjaunatnes darbiniekus, noteiktu galvenos principus sporta un kultūras budžeta sadalīšanā novadā un radītuapstākļus, kad attīstās talanti.Ieguldījumi brīvā laika pasākumos ir ieguldījumi sabiedrības garīgajā un fiziskajā veselībā, lokālpatriotismā,uzņēmībā un stiprās vietējās kopienās. Brīvā laika piedāvājums ir sava veida „sociālais darbs”, (aktīvs vecumaposms, bērnu un jauniešu aizņemtība pēc skolas, spēju attīstība, utt.).Brīvā laika pilnvērtīga pavadīšanas iespējas veido pievilcīgu dzīves vidi ģimenei. Bērni un jaunieši 2020.gadā būsaktīvākā sabiedrības grupa –iedzīvotāji vecumā līdz 34 gadiem. Viņi veidos ģimenes, mācēs aktīvi atpūsties, strādāsnovadā (vai tieši pretēji – aizbrauks).Kohēzijas politikas 2014.-2020.gadam noteiktās prioritātes sportā, kuras atbalsta pasākumu kopums „Brīvā laikapavadīšana”, ir veselīgu dzīvesveida infrastruktūras attīstību; atbalsts veselīga dzīvesveida veicināšanai.Sporta bāzu tīkls attīstīsies vienoti ar izglītības iestādēm, jo tās pamatā izmanto izglītojamie.Novada kultūras institūciju tīklu veido bibliotēkas, kultūras un tautas nami, kā arī brīvā laika pavadīšanas centri(BLPC). To tālāka attīstība ir pakārtota vietējām kopienām, kultūras un sporta tradīcijām, vietējā kultūrvēsturiskāmantojuma saglabāšanai.Uzdevumi Piedāvāt reģiona līmeņa sporta un kultūras pakalpojumus novada atpazīstamības veidošanai; Nodrošināt iespējas aktīvi, veselīgi, izzinoši un radoši pavadīt brīvo laiku; Motivēt sporta, kultūras un jaunatnes speciālistus Talsu novada labā; Ieguldīt nākamās paaudzes izglītošanā; Saglabāt kultūras un sportošanas tradīcijas un vēsturisko mantojumu.AtbildīgaisIzglītības, kultūras un sporta jautājumu komitejaStratēģiskais mērķis: Patīkama dzīves un darba videRīcību virziens: Brīvā laika pavadīšana (i-3)i-3-1 Vispārēja iedzīvotāju veselības veicināšanai-3-2 Aktīvās atpūtas un brīvā laika pavadīšanas piedāvājumsi-3-3 Talantu audzināšanai-3-4 Sporta, kultūras un jaunatnes speciālistii-3-5 Profesionālās ievirzes izglītībaPasākumiPasākumu kopumsi-3-1 Vispārēja iedzīvotājuveselības veicināšanaPasākumii-3-1-1 Aktīvās atpūtas un ārtelpu sporta infrastruktūra(apkārtējās vides labiekārtojuma projektu ietvaros un saskaņojot ar i-9 Vide un publiskāārtelpa pasākumiem un i-2 pasākumiem sporta infrastruktūras attīstībai pie skolām)i-3-1-2 Sporta stundu skaita palielināšanai-3-1-3 Sporta institūciju atjaunošana un modernizēšanai-3-1-4 Talsu novada sporta kompleksa izveide (uz Talsu 2.vsk bāzes: stadions,Redakcija, 31/01/2012 34

Pasākumu kopumsI-3-2 Aktīvās atpūtas un brīvālaika pavadīšanas piedāvājumsi-3-3 Talantu audzināšanai-3-4 Sporta, kultūras unjaunatnes speciālistii-3-5 Profesionālās ievirzesizglītībaTalsu novada attīstības programma 2014.-2020.gadam. Rīcību plānsPasākumisporta halle, dienesta viesnīca, nākotnē - peldbaseins)i-3-2-1 Kultūras un sporta tradīciju pēctecības turpināšanaKultūras un sporta kolektīvu materiālā bāze, aprīkojums, tautas tērpi, transports, u.tml.i-3-2-2 Talsu novada bibliotēkas jaunā ēkai-3-2-3 Kultūras institūciju infrastruktūras atjaunošana un modernizēšanaKultūras namu, brīvā laika pavadīšanas centru, muzeju, bibliotēku, kā arī telpu, kas pildakultūras institūciju funkcijas (t.sk. skolu aktu zāles)energoefektivitātes paaugstināšana,renovācija un modernizācija. Talsu pilsētas kultūras infrastruktūras rekonstrukcija –Radošā sēta ar amatu mājām un Sauleskalna estrādes rekonstrukcija.i-3-2-4 Iniciatīvas jaunās kultūras nišās un sporta nišās, atbalsts nevalstiskajamsektorami-3-3-1 Profesionālās ievirzes skolēnu un skolotāju iesaistīšana novada mērogakultūras un sporta pasākumosi-3-3-2 Mērķtiecīga sporta bāzes attīstība noteiktā skaitā sporta veidui-3-3-3 Meistarklases, plenēri, u.c.i-3-4-1 Kultūras stratēģijas izstrādei-3-4-2 Atbalsts brīvprātīgajiem sporta skolotājiem un kultūras darbiniekiem(īpaši laukos)i-3-4-3 Atalgojuma un sociālo garantiju paaugstināšana sporta, kultūras unjaunatnes speciālistiemi-3-4-4 Sporta, kultūras un jaunatnes speciālistu apmācībasi-3-4-5 Uzņēmējdarbības, tūrisma aktivitātes un projekti, izmantojot esošosporta un kultūras infrastruktūru.i-3-5-1 Talsu rajona sporta skola – reģiona līmeņa sporta izglītībai-3-5-2 Talsu mūzikas skolas attīstībai-3-5-3 Talsu mākslas skolas attīstībai-3-5-4 Sabiles mūzikas un mākslas skolas attīstībai-3-5-5 Valdemārpils mūzikas un mākslas skolas attīstībaIeviešana (atbildīgais)Sporta nodaļa, Kultūras nodaļa un Izglītības pārvalde sadarbībā ar Sporta komisiju, Kultūras un reliģiju lietukomisiju, ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju, kultūras un sporta NVO.Resursi 28 bibliotēkas, Talsu bibliotēkai – galvenās bibliotēkas statuss, kas koordinē novada bibliotēku darbu. 5 kultūras nami, 4 brīvā laika pavadīšanas centri, 2 saieta nami, 7 tautas nami, 8 brīvdabas estrādes, 2 stadioni 13 basketbola laukumi 9 volejbola laukumi (t.sk. 1 pludmales volejbola laukums) 3 futbola laukumi 10 sporta spēļu zāles 3 vispārējās fiziskās sagatavotības zāles Ledus halle, skeitparks, šautuve, slēpošanas traseRādītājiRādītājiBrīvā laika pavadīšanas(kultūras un sporta)infrastruktūra novadadaļāsBāzes rādītāji2014 2020 Datu avotsRādītāji Bāzes gads16 2011 16 18 Kultūras nodaļa,Sporta nodaļaSporta pulciņu skaits 23 2010./2011 nesamazinās nesamazinās Sporta nodaļaKultūras kolektīvu skaits 148 2011 nesamazinās nesamazinās Kultūras nodaļa,KISProfesionālās ievirzesizglītojamo skaits300 2010./2011 nesamazinās nesamazinās Izglītības pārvaldeBibliotēku apmeklētājuskaits252547 2010 Pieaug Pieaug Talsu novadabibliotēkaRedakcija, 31/01/2012 35

Talsu novada attīstības programma 2014.-2020.gadam. Rīcību plānsi-4 Veselības aprūpePamatojumsPasākumu mērķis ir saglabāt un attīstīt novada veselības aprūpes institucionālos un cilvēkresursus un uzlabotiedzīvotāju veselību.Talsu pilsēta – reģiona līmeņa primārās, sekundārās veselības aprūpes pakalpojumu centrs ar plašu un kvalitatīvupiedāvājumu.Saskaņā ar veselības aprūpes plānu, AS „Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca” Talsu filiāle var nodrošinātneatliekamo medicīnisko palīdzību t.sk. diennakts ambulatoro neatliekamo medicīnisko palīdzību, piedāvātiekšķīgo slimību, ķirurģijas un medicīniskās aprūpes profila diennakts stacionāro un dienas stacionāra palīdzību,intensīvās terapijas un reanimācijas profila palīdzību, medicīniskās rehabilitācijas procesu t.sk. stacionāraapstākļos, ārstu konsultācijas slimnīcā (arī sadarbībā ar poliklīnikas ārstiem) un nodrošināt mājas veselības aprūpi.Līdz 2013.gada beigām paredzēta jaunās slimnīcas ēkas būvniecība un nodošana ekspluatācijā.Laukos un mazpilsētās veselības aprūpes jomā darbojas ģimenes ārsti un mobilās brigādes (un valsts nodrošinātāNMP). Lai uzlabotu ģimenes ārstu pakalpojumu kvalitāti, pašvaldība atbalsta un kopā ar NVO un ģimenes ārstiemaizstāv intereses par pacientu skaita samazināšanu pie viena ģimenes ārsta un prakšu skaita palielināšanu.Pašvaldības atbalsts būs virzīts uz pašvaldības īpašumu, kuros ir iekārtotas ģimenes ārstu un speciālistu praksesvietas, sakārtošanu un energoefektivitātes paaugstināšanu.Jauna loma nākotnē piešķirama lauku aptiekām Jānovērtē aptieku kā partnera loma veselības veicināšanā uniedzīvotāju izglītošanā Aptiekā sniedz pirmo informāciju, izpilda mērījumus, iesaka tālāko rīcību (vērsties pieģimenes ārsta, ātrās palīdzības, speciālista u.c.).Jāattīsta sadarbība ar sociālo dienestu strādājot ar pacientiem pēc operācijām un hroniskām saslimšanām,organizējot apvienotas mobilās brigādes, speciālistu izbraukumus, saskaņojot veselības aprūpes un sociālāsaprūpes izdevumus (gultu dienas), informācijas un dokumentu apriti.Jānovērtē nevalstiskā sektora loma veselības veicināšanā. Invalīdu un pensionāru biedrības dod lielu ieguldījumusavu biedru aktīvai novecošanai, sociālai iekļaušanai, aprūpes prasmēm. Jāsniedz atbalsts NVO darbībai -materiālais un informatīvais atbalsts.Uzdevumi Atbalstīt reģiona līmeņa veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību Talsu novadā; Veicināt iedzīvotāju veselības profilaksi un izglītību; Atbalstīt primārās veselības aprūpes pakalpojumu teritoriālo pieejamību novadā; Nodrošināt Talsu novada sociālā dienesta un veselības aprūpes institūciju sadarbību.Stratēģiskais mērķis: Patīkama dzīves un darba videRīcību virziens: Veselības aprūpe (i-4)Rīcību virziens: Veselības aprūpe (i-4)i-4-1 Veselības izglītība un profilaksei-4-2 Jauna moderna slimnīcas ēkai-4-3 Sociālo apstākļu uzlabošana „sociālajiem” pacientiemi-4-4 Veselības aprūpes pakalpojumu pieejamībaAtbildīgaisSociālo un veselības jautājumu komiteja, Izglītības, kultūras un sporta jautājumu komitejaPasākumiPasākumu kopumsi-4-1 Veselības izglītība unprofilaksei-4-2 Jauna modernas slimnīcasPasākumii-4-1-1 Aptieku projekts ar īpašo lauku aptiekas lomu veselības veicināšanāi-4-1-2 Veselības stundas skolāsi-4-1-3 Atbalsts diennakts aptiekas izveidei Talsosi-4-1-4 Nevalstisko organizāciju veselības veicināšanas pakalpojumii-4-2-1 Jaunas slimnīcas ēkas būvniecība (līdz 2013.gadam) un darbībasRedakcija, 31/01/2012 36

ēkaPasākumu kopumsi-4-3 Sociālo apstākļuuzlabošana „sociālajiem”pacientiemi-4-4 Veselības aprūpespakalpojumu pieejamībaTalsu novada attīstības programma 2014.-2020.gadam. Rīcību plānsPasākumiuzsākšanai-4-2-2 Vecās slimnīcas ēkas rekonstrukcijai-4-3-1 Palīdzība mājokļa kvalitātes uzlabošanā(atbilstoši likumam Par pašvaldību palīdzību dzīvokļu jautājumu risināšanā)i-4-3-2 Gultas dienu apmaksas finansēšanas modelis, piesaistot sociālā budžetalīdzekļusi-4-4-1 Atbalsts primārās veselības aprūpes iestāžu infrastruktūras uzlabošanai,vides pieejamībai un energoefektivitātes paaugstināšanai sadarbībā ar veselībasaprūpes institūcijāmi-4-4-2 Motivācijas programma ģimenes ārstu, veselības aprūpes speciālistupiesaistei (mājokļi, pakalpojumi, atvieglojumi).i-4-4-3 Atbalsts politikai ģimenes ārstu prakšu skaita palielināšanai(pacientu skaita samazināšanai vienam ārstam) nacionālā līmenī)Ieviešana (atbildīgais)Sociālais dienests sadarbībā ar veselības un sociālo pakalpojumu valsts un privātajiem sniedzējiem un NVO.Resursi SIA „Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca” Talsu filiāle, pašvaldību aģentūra „Talsu rajona mutes veselībascentrs” un SIA „Talsu veselības centrs” veselības centri, punkti, doktorāti (kopā 9). 23 ģimenes ārstu prakses 23 dažādu speciālistu ārstu prakses 15 zobārstniecības pakalpojumu sniedzēji 12 aptiekas Realizēts projekts veselības aprūpes infrastruktūrā „Pašvaldības SIA „Sabiles veselības centrs”energoefektivitātes paaugstināšana un ugunsdrošības nodrošināšana”; Nevalstiskās organizācijas, kas darbojas veselības un sociālās aprūpes jomā (Latvijas Sarkanais Krusts Talsunodaļa, Talsu novada krīžu centrs).RādītājiRādītājiApkalpoto pacientu skaitsgadā pie ĢĀ, absolūtosskaitļosĢimenes ārsta praksesvietas un to teritoriālaisnoklājumsBāzes rādītāji.2014 2020 Datu avotsRādītāji Bāzes gads30 855 2011 nesamazinās nesamazinās VeM27 2011 nesamazinās nesamazinās VeMGultas dienu skaits 9,1 2011 nesamazinās nesamazinās VeMRedakcija, 31/01/2012 37

Talsu novada attīstības programma 2014.-2020.gadam. Rīcību plānsi-5 Sociālais atbalstsPamatojumsSociālajā jomā nākas strādāt ar sekām, kas radušās dažādu sociāli ekonomisku apstākļu rezultātā, - nabadzība,zema izglītība, bezdarbs, alkoholisms, sociālā riska ģimenes, utt. Turpmākajos gados jārēķinās arī ar iedzīvotājuskaita samazināšanos un veco cilvēku īpatsvara pieaugumu (par vienu procentu). Pasākumu kopuma mērķis irsniegt atbalstu iedzīvotāju pamatvajadzībām - minimālos ienākumus, mājokli, veselības aprūpes un izglītībaspakalpojumu pieejamību, kā arī sniegt sociālo palīdzību, sociālos pakalpojumus un veikt sociālo darbu.Talsu novads ir liela pašvaldība, un lai nodrošinātu plašu sociālo pakalpojumu klāstu būs nepieciešams specifiskussociālos pakalpojumus iepirkt ārpus pašvaldības. Pašvaldības sociālais dienests darbosies kā „jumta” organizācija,kas pārzinās situāciju un apvienos visus sociālās jomas resursus spēkus novadā –mediķus, sociālās aprūpes gultas,mobilās brigādes, sociālos pedagogus, nevalstiskās organizācijas.Sociālās jomas prioritātes 2014-.2020.gadā būs:1) sociālais darbs,1) aprūpe,2) darba prasmju uzturēšana un nodarbinātības veicināšana.Pašvaldība nodrošinās aprūpes pakalpojumus un atbalstu krīzes situācijās visu vecumu iedzīvotājiem, kuriem tasnepieciešams. Tiks paplašināti aprūpes mājās pakalpojumi un uzlabota to kvalitāte, gan izmantojot sadarbību arslimnīcu, gan NVO, gan organizējot aprūpes mobilās brigādes teritoriālajās pārvaldēs.Nodarbinātības veicināšanai sociālās rehabilitācijas pakalpojumi un sociālais darbs pirmkārt tiks vērsts uz cilvēkiemdarbspējas vecumā, kuriem ir potenciāls izkļūt no sociālās palīdzības saņēmēju loka, atjaunot darba prasmes uniekļauties sabiedrības dzīvē. Tāpat tiks atbalstīti preventīvie pasākumi jauniešu vecuma grupā – atbalsts jauniešuiniciatīvām un nodarbinātībai, lai viņi nepapildinātu sociālo klientu loku.Sociālajā jomā liela nozīme ir valsts līdzmaksājumiem un valsts nodrošinātajiem sociālajiem pakalpojumiem. Talsunovada sociālais dienests sadarbosies ar: Sociālās aprūpes centra „Kurzeme” filiāli Veģi bērnu un jauniešu ar invaliditāti aprūpē; nodibinājumu „Talsu novada krīžu centrs”, sniedzot atbalstu bērniem, sievietēm un viņu ģimenēm krīzessituācijās.Uzdevumi Nodrošināt aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu veidu attīstību; Veicināt sociālā dienesta klientu nodarbinātības prasmju uzlabošanos un sociālo iekļaušanos; Veicināt dažādu sociālo klientu grupu iekļaušanos sabiedrības procesos; Paaugstināt sociālā dienesta kapacitāti un paplašināt sadarbības partneru loku.Stratēģiskais mērķis: Patīkama dzīves un darba videRīcību virziens: Sociālais atbalsts (i-5)i-5-1 Nodarbinātības veicināšanai-5-2 Aprūpes un atbalsta pakalpojumi krīzes situācijāi-5-3 Sociālā pakalpojumu sniedzēju kapacitāteAtbildīgaisSociālo un veselības jautājumu komitejaPasākumiPasākumu kopumsi-5-1 NodarbinātībasveicināšanaPasākumii-5-1-1 Darba iemaņu apmācībai-5-1-2 NVO organizētās nodarbinātības programmas,brīvprātīgais darbs Atbalsts nevalstisko organizāciju, brīvprātīgo darbinieku un aktīvucilvēku iniciatīvām, nodarbinātībai un sociālo pakalpojumu sniegšanai(transports, telpas, pakalpojumu deleģēšana, sadarbības projekti)Redakcija, 31/01/2012 38

Pasākumu kopumsi-5-2 Aprūpes pakalpojumi unatbalsts krīzes situācijāsi-5-3 Sociālo pakalpojumusniedzēju kapacitāteTalsu novada attīstības programma 2014.-2020.gadam. Rīcību plānsPasākumii-5-1-3 Sociālais darbs ar bezdarbniekiemi-5-1-4 NVA programmasi-5-1-5 Cilvēku ar invaliditāti nodarbinātības pasākumii-5-1-6 Atbalsts nokļūšanai līdz darba vietaiSabiedriskais transports, pašvaldības transports, maksājumi, mobilitātes projektarisinājumi (i-5-4), u.c.i-5-2-1 Aprūpētāju kvalifikācija (un izglītība)i-5-2-2 Speciālais transportsi-5-2-3 Institūcijām alternatīvie pakalpojumi – aprūpe mājāsi-5-2-4 Telpas un speciālisti darbam ar bērniem ar invaliditātii-5-2-5 Veco cilvēku un invalīdu integrēšana sabiedrībāizglītošana, saturīga brīvā laika pavadīšana, interešu izkopšana, iesaistīšana brīvprātīgādarbā, pakalpojumu sniegšanā, izmantojot darba mūža pieredzi.i-5-2-6 Sociālā darba un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu paplašināšanaLaucienes pansionātā dienas centrsi-5-2-7 Zupas virtuves, higiēnas centri un naktspatversmesi-5-3-1 Sociālo klientu un pakalpojumu datu bāzesi-5-3-2 Sociālā dienesta informācija internetvidēi-5-3-3 Sociālo pakalpojumu iepirkšana no nevalstiskā sektorai-5-3-4 Sociālo darbinieku izglītība un supervīzijai-5-3-5 Sociālo pakalpojumu sniedzēju materiāli tehniskās bāzes stiprināšanaIeviešana (atbildīgais)Talsu novada sociālais dienests, pansionāts „Lauciene”, Strazdes bērnu nams, SPII Kastanītis, NVAResursi pašvaldības sociālo pakalpojumu sniedzēji - Talsu novada sociālais dienests, Talsu novada pašvaldībaspansionāts „Lauciene”, Strazdes bērnu nams. Pašvaldības Sociālā dienesta struktūrvienības. 3 sociālās mājas un 11 sociālie dzīvokļi; SPII Kastanītis; Sociālās aprūpes centra „Kurzeme” filiāle Veģi; nodibinājums „Talsu novada krīžu centrs”. Esošie nevalstisko organizāciju sociālo pakalpojumu sniedzēji - nodibinājums „Talsu sieviešu un bērnu krīžucentrs”, sociālās aprūpes pansija „Ārlavas”, Latvijas Sarkanā Krusta Sociālās aprūpes centrs „Stūrīši”, Sabilesaprūpes biedrība „Kalme”.RādītājiRādītājiSociālo pakalpojumusniedzēji, iestāžu skaitsSociālie darbinieki uz1000 iedz.Pašvaldības sociālopakalpojumu klientuskaitsĀrpus pašvaldības pirktopakalpojumu klientuskaitsAprūpes mājāspakalpojuma klientuskaitsAprūpētāji ar atbilstošukvalifikāciju, % noaprūpētāju skaitaBāzes rādītāji.2014 2020 Datu avotsRādītāji Bāzes gads3 2011 4 10 LM0.8 2011 1 1 LM952 2010 palielinās palielinās Sociālais dienests86 2010 nepalielinās nepalielinās Sociālais dienests82 2010 palielinās palielinās Sociālais dienests40% 2010 60% 90% Sociālais dienestsRedakcija, 31/01/2012 39

Talsu novada attīstības programma 2014.-2020.gadam. Rīcību plānsi-6 MājoklisPamatojums2014.-2020.gados pašvaldības prioritāte ir esošā dzīvojamā fonda sakārtošana, lai dzīvotu pieaugošuenergoresursu izmaksu apstākļos. Atbilde uz iedzīvotāju skaita samazināšanos – ekonomiskāki mājokļi, jaunumateriālu izmantošana, ekoloģisku mājokļu būvniecība.Talsu novada pašvaldības mājokļu politika ilgtermiņā paredz attīstīt dzīvojamo fondu un komunālo saimniecībutajos ciemos, kur ir esošie pakalpojumu objekti – skola, bērnudārzs, u.c. nozīmīga sociālā infrastruktūra. Tādējāditiks saglabāta pievilcīga dzīves vide un radīti apstākļi iedzīvotāju palikšanai.Pašvaldība veicinās daudzdzīvokļu fonda energoefektivitāte, apkārtējās vides humanizēšanu. Plānota atsevišķujaunu objektu būvniecība - dienesta viesnīca (nepieciešama Talsos valsts ģimnāzijas, sporta kompleksa un jaunospeciālistu ģimeņu atbalstam) un sociālā māja.Talsu novadā priekšroka tiks dota individuālo dzīvojamo māju būvniecībai. Pašvaldība uzņemsies atbildību parmaģistrālo komunikāciju un ielu tīkla attīstību. Kā arī pašvaldība iesaistīsies publiskās-privātās partnerībās jaunu„pieejamu” mājokļu izveidē.Talsu novada apbūvei jāattīstās kā lauku un mazpilsētu tipa apbūve ainaviskā dabas vidē. Jāturpina izkopt Talsu unkatras mazpilsētas pilsētbūvniecības individuālais raksturs. Ārtelpas labiekārtošanā un mājokļu renovācijā svarīgi irpilsētu individualitātei atbilstoši dizaina un labiekārtojuma projekti.Uzdevumi Nodrošināt pašvaldības dzīvojamā fonda apsaimniekošanu un izmaksu efektivitātes paaugstināšanu; Attīstīt sadarbību ar namu apsaimniekotājiem; Veicināt pieejamu mājokļu attīstību pilsētās.Stratēģiskais mērķis: Patīkama dzīves un darba videRīcību virziens: Mājoklis (i-6)i-6-1 Pašvaldības mājokļu politikai-6-2 Sociālie mājokļii-6-3 Labi apsaimniekots dzīvojamais fondsi-6-4 Pieejamu mājokļu un jaunu dzīvojamās apbūves teritoriju attīstībaAtbildīgaisTautsaimniecības komiteja, Sociālo un veselības jautājumu komiteja, Attīstības un starptautisko sakaru komitejaPasākumiPasākumu kopumsi-6-1 Pašvaldības mājokļupolitikai-6-2 Sociālie mājokļii-6-3 Labi apsaimniekotsdzīvojamais fondsi-6-4 Pieejamu mājokļu un jaunudzīvojamās apbūves teritorijuattīstībaPasākumii-6-1-1 Talsu novada mājokļu attīstības programmas izstrādei-6-2-1 Sociālo māju renovācija un energoefektivitātes paaugstināšanai-6-2-2 Jaunas sociālās daudzdzīvokļu mājas būvniecība Talsosi-6-3-1 Dzīvojamā fonda pārvaldības uzlabošanai-6-3-2 Informatīvs atbalsts daudzdzīvokļu māju apsaimniekošanas biedrībāmi-6-3-3 Daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes paaugstināšana un mājurenovācijai-6-3-4 Daudzdzīvokļu māju iekšpagalmu labiekārtošanai-6-3-5 Talsu un mazpilsētu centru atjaunošanas programmaAtbalsts kultūras pieminekļu privātīpašniekiem kultūras pieminekļu saglabāšanā un tosociālekonomiskā potenciāla efektīvā izmantošanāi-6-4-1 Inženiertehniskās un transporta infrastruktūras izbūve jaunu apbūvesteritoriju sagatavošanaiTalsos un apkārtnēi-6-4-2 Noteikumi jaunai būvniecībai lauku teritorijās (t.sk. ainavas saglabāšanai)Redakcija, 31/01/2012 40

Pasākumu kopumsTalsu novada attīstības programma 2014.-2020.gadam. Rīcību plānsPasākumii-6-4-3 Pilotprojekti energoefektīva mājokļa būvniecībāPubliskās-privātās partnerības privātmāju projektii-6-4-4 Dzīvokļi speciālistu piesaisteiIeviešana (atbildīgais)Attīstības plānošanas nodaļa, Komunālā nodaļa, Sociālais dienestsRādītājiRādītājiBāzes rādītāji.2014 2020 Datu avotsRādītāji Bāzes gadsDzīvokļu rinda 42 2011 Samazinās Samazinās Komunālā nodaļaDzīvojamā platība uz 1 28,7 2010 Nesamazinās Nesamazinās CSPcilv. m 2Sociālo dzīvokļu skaits 71 2009 101 101 Sociālais dienestsRedakcija, 31/01/2012 41

Talsu novada attīstības programma 2014.-2020.gadam. Rīcību plānsi-7 ŪdenssaimniecībaPamatojumsŪdenssaimniecības jomā turpināsies ūdenssaimniecības projektu ieviešana, kā arī jaunu projektu ieviešana, kasuzlabos dzeramā ūdens kvalitāti un notekūdeņu savākšanu un attīrīšanu atbilstoši vides normatīviem.Lai nodrošinātu ūdensapgādes un kanalizācijas pieejamību, kvalitāti un samērīgu cenu politiku, pašvaldība,atbilstoši izstrādātajai Mājokļu politikai (i-6-1), rīkosies šādi:1) Uzsākto ūdenssaimniecības projektu pabeigšana;2) Alternatīvu risinājumu izstrāde ciemos līdz 500 iedzīvotājiem, izvērtējot lokālās ūdensapgādes sistēmas vaiciema ūdenssaimniecības pieslēgšanu tuvākās apdzīvotās vietas ūdenssaimniecības sistēmai, izbūvējot maģistrālostīklus.Patērētāju skaits ciemos un mazpilsētās samazinās. Investīciju ieguldījumu risks mazajās apdzīvotajās vietāspalielinās, jo iedzīvotāju maksātspēja ir zema. Līdz ar ūdenssaimniecības projektu realizāciju paaugstinās tarifi unveidojas iedzīvotāju parādi par komunālajiem pakalpojumiem. Mazas centralizētās ūdensapgādes un notekūdeņusavākšanas sistēmas, izbūvējot maģistrālo ūdensvadu, var pieslēgt pie lielāku apdzīvoto vietu sistēmām (tādējādiieguvēji būs arī teritorijā esošie uzņēmumi un mājsaimniecības ūdensvada tuvumā).Uzdevumi Nodrošināt iedzīvotājus ar kvalitatīvu dzeramo ūdeni; Nodrošināt notekūdeņu savākšanu un vides normatīviem atbilstošu attīrīšanu; Veicināt apkārtējās vides piesārņojuma risku samazināšanu.Stratēģiskais mērķis: Patīkama dzīves un darba videRīcību virziens: Ūdenssaimniecība (i-7)i-7-1 Ūdenssaimniecības projektu ieviešanai-7-2 Alternatīvās ūdensapgādes risinājumi ciemos ar iedzīvotāju skaitu līdz 500.i-7-3 Ūdenssaimniecības pārvaldībaAtbildīgaisTautsaimniecības komiteja, Attīstības un starptautisko sakaru komitejaPasākumiPasākumu kopumsi-7-1 Ūdenssaimniecībasprojektu ieviešanai-7-2 Alternatīvāsūdensapgādes un kanalizācijasrisinājumi ciemos ar iedzīvotājuskaitu līdz 500i-7-3 ŪdenssaimniecībaspārvaldībaPasākumii-7-1-1 Līdz 2013.gadam uzsākto ūdenssaimniecības projektu ieviešanai-7-1-2 Plānotie ūdenssaimniecības projekti(skat. 17.attēls)i-7-2-1 Apdzīvoto vietu lokāla gruntsūdeņu kvalitātes kontrolei-7-2-2 Alternatīvās ūdensapgādes un notekūdeņu savākšanas risinājumi ciemosar iedzīvotāju skaitu līdz 500i-7-2-3 Lokālās ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmasi-7-3-1 Novada ietvaros vienota pieeja ūdenssaimniecības apsaimniekošanasorganizēšanai (SIA „Talsu ūdens”)i-7-3-2 Ūdenssaimniecības pārvaldības attīstība(uzskaite, e-pakalpojumi, kontrole, sadarbība ar apsaimniekotājiem)i-7-3-3 Īpašumtiesību sakārtošana(urbumi, centralizēto ūdenssaimniecības sistēmu materiālā bāze)i-7-3-4 Ūdenssaimniecības projektu vadības kapacitātes paaugstināšanaIeviešana (atbildīgais)SIA „Talsu ūdens”, Talsu novada pašvaldības Komunālā nodaļa, SIA „Stendes nami”, pārvaldesRedakcija, 31/01/2012 42

Talsu novada attīstības programma 2014.-2020.gadam. Rīcību plāns17.attēls.Ūdenssaimniecības pakalpojumu attīstības projektiRādītājiRādītājiMājsaimniecības, kurāmpieejami centralizētasūdensapgādespakalpojumi, %Bāzes rādītāji.2014 2020 Datu avotsRādītāji Bāzes gads85 2010 SIA „Talsu ūdens”Mājsaimniecību skaits, kurām pieejami centralizēti notekūdeņu savākšanas pakalpojumiTalsu pilsētā 85% 2010 85% 95% SIA „Talsu ūdens”Pilsētās un pagastos Nav datu 2010 50% 60% SIA „Talsu ūdens”Redakcija, 31/01/2012 43

Talsu novada attīstības programma 2014.-2020.gadam. Rīcību plānsi-8 SiltumapgādePamatojumsLatvijas klimatiskajos apstākļos siltums ir viens no pamata pakalpojumiem. Apkures izmaksas aizņem pusi nomājsaimniecības izdevumiem vai pat vairāk. Pašvaldība, apzinoties, ka centralizēta siltumapgāde kā optimālākaisrisinājums drošības un efektivitātes ziņā ir jāsaglabā, 2014.-2020.gadu periodā veiks pasākumus izmaksu unkvalitātes samērošanai.Centralizētā siltumapgāde tiks saglabāta arī nelielajās apdzīvotajās vietās un pēc iespējas atjaunota, lai pasargātuēkas no degradācijas.Kurināmā prioritāte – videi draudzīgie kurināmā veidi.Līdz šim vēl nav pietiekamas pārliecības par izmaksu samazināšanos, ieviešot atjaunojamos energoresursosbalstītus apkures risinājumus. Projekti atmaksājas, ja atjaunojamie energoresursi (saules, vēja, zemes) tiek ieviestikompleksā. Pašvaldība sekos tehnoloģiju attīstībai, un pēc iespējas pilota veidā ieviesīs jaunus siltumapgādes unenergoapgādes projektus, lai iegūtu praktisku pieredzi. Kā arī sekos un mācīsies no atjaunojamo energoresursuizmantošanas pieredzes privātajā sektorā.Uzdevumi Nodrošināt siltumapgādes pakalpojumu pieejamību pašvaldības dzīvojamā fondā; Sekmēt apkures sistēmu modernizēšanu un komunālo pakalpojumu izmaksu efektivizēšanu Veicināt videi draudzīgas apkures sistēmu un elektroenerģijas risinājumu ieviešanu.Stratēģiskais mērķis: Patīkama dzīves un darba videRīcību virziens: Siltumapgāde (i-8)i-8-1 Novada vienota centralizētās siltumapgādes politikai-8-2 Talsu pilsētas centralizēto siltumapgādes sistēmu rekonstrukcijai-8-3 Kompleksie siltumapgādes pasākumi, pielietojot atjaunojamos energoresursusAtbildīgaisTautsaimniecības komiteja, Attīstības un starptautisko sakaru komitejaPasākumiPasākumu kopumsi-8-1 Novada vienotacentralizētās siltumapgādespolitikai-8-2 Talsu pilsētas centralizētosiltumapgādes sistēmurekonstrukcijai-8-3 Kompleksie siltumapgādespasākumi, pielietojotPasākumii-8-1-1 Talsu novada CSS attīstības koncepcija(siltumsaimniecības infrastruktūras rekonstrukcijas prioritātes, kurināmais, AER projekti)i-8-1-2 Talsu novada CSS pārvaldības modelis, izvērtējot optimizācijas iespējaskatras apdzīvotās vietas CSS.Centralizēto siltumapgādes sistēmu pārvaldības modeļi: Iedzīvotāji apvienojas dzīvojamās mājas apsaimniekošanas biedrībās unnoslēdz līgumu ar siltuma piegādātāju. Centralizētā siltuma piegādātāji Talsu novadā SIA „Talsu namsaimnieks”, SIA„Bio-enerģija” un SIA „ADAX2”. skolu un citu sabiedrisko objektu apkures risinājumi.i-8-1-3 Siltumapgādes uzņēmumu administratīvās kapacitātes paaugstināšana(uzskaite, e-pakalpojumi, kontrole, sadarbība ar māju apsaimniekotājiem)i-8-1-4 Energoservisa uzņēmumu veidošanās veicināšanai-8-1-5 Alternatīvo enerģijas veidu pilota projektii-8-2-1 CSS rekonstrukcija Celtnieku ielas rajonā, Talsu pilsētā(katlu mājas un tīklu rekonstrukcija)i-8-2-2 Talsu pilsētas CSS rekonstrukcijai(zemesgabala rezervēšana katlu mājai, TEP, tehniskie projekti, jaunas katlu mājas (13MW) būvniecība un tīklu rekonstrukcija)Kompleksie siltumapgādes pasākumi novada teritoriālajās daļās(daudzdzīvokļu māju un sabiedrisko objektu siltumapgādes sistēmu rekonstrukcija,Redakcija, 31/01/2012 44

Pasākumu kopumsatjaunojamos energoresursusIeviešana (atbildīgais)Komunālā nodaļa, siltumapgādes uzņēmumi.RādītājiTalsu novada attīstības programma 2014.-2020.gadam. Rīcību plānsPasākumikombinētu AER (zemes siltums, vēja ģenerators, saules paneļi) pilotprojekti). Skat. arīpasākumu i-6-3-4RādītājiBāzes rādītāji.2014 2020 Datu avotsRādītāji Bāzes gadsMājsaimniecības, kurām pieejami CSS pakalpojumi, %Talsi 50% 2010 Nesamazinās Pieaug SiltumapgādesuzņēmumiPārējās pilsētas un pagasti 20% 2010 Nesamazinās Pieaug SiltumapgādesuzņēmumiMājsaimniecības, kurām pieejams siltais ūdens, %Talsi 35% 2010 Nesamazinās Pieaug SiltumapgādesuzņēmumiPārējās pilsētas un pagasti 20% 2010 Nesamazinās Pieaug SiltumapgādesuzņēmumiKatlu mājas rekonstruētas, novēršot siltuma zudumus un uzlabojot energotaupībuTalsi - 2010 1 3 SiltumapgādesuzņēmumiPārējās pilsētas un pagasti 8 2010 10 20 SiltumapgādesuzņēmumiSiltuma zudumi 20% 2010 Nepalielinās 17% SiltumapgādesuzņēmumiLokālās apkures sistēmas 3 2011 5 15 Komunālā nodaļasabiedriskajos objektosObjekti, kuros pielietoAER1 2011 1 4 Komunālā nodaļaRedakcija, 31/01/2012 45

Talsu novada attīstības programma 2014.-2020.gadam. Rīcību plānsi-9 Vide un publiskā ārtelpaPamatojumsGandrīz katra pilsēta Latvijā varētu sevi dēvēt par eko-pilsētu to labās vides kvalitātes un zaļo teritoriju augstāīpatsvara dēļ. Talsu novadā ir daudz publiski pieejamu mežu un parku. Talsu novadā arī nav piesārņojošas darbībasuzņēmumu, kas būtiski ietekmētu vides stāvokli, un mērķis ir saglabāt arī turpmāk Talsu novada pašvaldības labovides kvalitāti – ūdeņu, gaisa, augšņu stāvokli.Atkritumu apsaimniekošana pēc 2013.gada tiks organizēta saskaņā ar Piejūras reģionālo atkritumuapsaimniekošanas plānu nākamajam plānošanas periodam. Papildus plānam pašvaldība ar saviem resursiem risināstādus jautājumus kā lielgabarīta sadzīves atkritumu savākšana, īslaicīgas uzglabāšanas un kompostēšanaskonteineru uzstādīšana.Publiskā ārtelpa — ielas, laukumi, parki, skvēri, upju un ezeru krastmalas, daudzdzīvokļu māju pagalmi, kas bezierobežojumiem pieejami sabiedrībai neatkarīgi no tā, kā īpašumā tie atrodas. Publiskās ārtelpas pamatā irteritorijas zaļā struktūra, ko papildina labiekārtojums un dažādi funkcionālie objekti (aktīvam dzīvesveidam,kultūrai, tūrismam, gājēju kustībai).Publiskās ārtelpas kvalitātes attīstības mērķis ir panākt gājējiem brīvu, ērtu un drošu pārvietošanos un atrašanosestētiski un ainaviski augstvērtīgā pilsētvidē.Pasākumi izstrādāti, lai pasvītrotu katras vietas unikalitāti (svītrkods), novada teritorijas ainavu daudzveidību unizcilību (pauguraine, ezeru klātbūtne, mazās upītes un Abavas ieleja, piejūras meži, u.c.) un kultūrvēsturiskomantojumu (Pedvāle, kapsētas, muižas).Latvijas kultūras viens no fenomeniem – kapu svētki. Programmā iekļautas kapličas, kas ir kultūras pieminekļi, unkapsētas, kurām nepieciešamas lielāka apjoma investīcijas (pārējās kapsētās plānotie saimnieciskie darbi navnorādīti).Uzdevumi Paaugstināt iedzīvotāju izpratni par vides jautājumiem un dabas procesiem; Sakārtot pilsētu un ciemu publisko ārtelpu, izkopt vietu unikālo raksturu; Veicināt iedzīvotāju veselību – aktīvu dzīves stilu un uzturēšanos svaigā gaisā, Samazināt antropogēnu slodzi uz aizsargājamām dabas teritorijām un nodrošināt sugu un biotopu aizsardzību, Mazināt vides piesārņojumu.Stratēģiskais mērķis: Patīkama dzīves un darba videRīcību virziens: Vide un publiskā ārtelpa (i-9)i-9-1 Vides monitoringsi-9-2 Publiskā ārtelpai-9-3 Dabas daudzveidības saglabāšanai-9-4 Kapsētasi-9-5 Atkritumu apsaimniekošanaAtbildīgaisTautsaimniecības komiteja, Attīstības un starptautisko sakaru komitejaPasākumiPasākumu kopumsi-9-1 Vides monitoringsi-9-2 Publiskā ārtelpaPasākumii-9-1-1 Valsts vides monitoringa programmu rezultātu apkopošanaValsts veikto monitoringa rezultātu apkopošana par Talsu novadu no valsts reģistriem unkvalitatīvās vides popularizēšana. Sabiedrības informēšanai-9-1-2 Peldūdeņu kvalitātes monitoringsi-9-1-3 Piesārņoto vietu monitorings un piesārņojuma novēršanas pasākumii-9-2-1 Pieejamības uzlabošana pie ūdeņiemt.sk. atpūtas vietu iekārtošana pie ūdens (skat. 18.attēls)i-9-2-2 Pilsētu un ciemu publisko teritoriju labiekārtošanaRedakcija, 31/01/2012 46

Pasākumu kopumsi-9-3 Dabas daudzveidībassaglabāšanai-9-4 Kapsētasi-9-5 AtkritumuapsaimniekošanaTalsu novada attīstības programma 2014.-2020.gadam. Rīcību plānsPasākumii-9-2-3 Tirgi un āra tirdzniecības vietasi-9-2-4 Vides dizains un informatīvās telpas sakārtošana(Vienotas norādes novadā un atšķirīgas – pilsētās un pagastos uz vietējas nozīmesobjektiem, reklāma un pilsētvides dizaina objekti)i-9-2-5 Lietus ūdeņu novadīšanas (meliorācijas) sistēmu sakārtošana pilsētās unciemosi-9-2-6 Vecpilsētu inventarizācija, analīze, attīstības izpētei-9-2-7 Bērnu rotaļu laukumu ierīkošanai-9-3-1 Dabas parka „Talsu pauguraine” un dabas liegumu “Zemgaļu purvs” un“Plunču ezera meži” dabas aizsardzības plāna izstrādei-9-3-2 Dabas parka „Engures ezers” dabas aizsardzības plānu ieviešanai-9-3-3 Dabas parka „Abavas ieleja” dabas aizsardzības plānu ieviešanai-9-3-4 Dabas lieguma „Stiklu purvi” dabas aizsardzības plānu ieviešanai-9-3-5 Dabas lieguma „Raķupes ieleja” dabas aizsardzības plānu ieviešanai-9-3-6 Talsu dendroloģiskā parka labiekārtošanai-9-3-7 Talsu novada ainavu ekoloģiskais plānsi-9-4-1 Strazdes pagasta Kalna kapu labiekārtošanai-9-4-2 Brinkenu kapličas rekonstrukcija(valsts nozīmes arhitektūras piemineklis)i-9-4-3 Lībagu pagasta Bungu kapsētas labiekārtošana un kapličas izbūvei-9-4-4 Ķūļciema kapsētas kapličas rekonstrukcija, kapu žogu atjaunošanai-9-4-5 Kupfera kapličas renovācija ((valsts nozīmes arhitektūras piemineklis)i-9-4-6 Jaunas kapličas celtniecība pie Valdemārpils kapiemi-9-5-1 Atkritumu vākšanas sistēmas pilnveidei-9-5-2 Iedzīvotāju informēšanaIeviešana (atbildīgais)Komunālā nodaļa, pagastu un pilsētu pārvaldes, Attīstības plānošanas nodaļa, pašvaldības kapitālsabiedrība SIA„Atkritumu apsaimniekošanas sabiedrība „Piejūra””.Redakcija, 31/01/2012 47

Talsu novada attīstības programma 2014.-2020.gadam. Rīcību plāns18.attēls.Atpūtas vietas pie ūdeņiemRādītājiRādītājiBāzes rādītāji.Rādītāji Bāzes gadsLabiekārtotu dabas teritoriju - 2011 Apzināt datusiedz., m 2īpatsvars pilsētās un ciemos uz 1PieaugObjektu skaits, kur regulāri tiekveikts peldūdeņu monitoringsĪADT, kuru apsaimniekošananotiek saskaņā ar dabasaizsardzības plānu (un vaiindividuālajiem noteikumiem)Piesārņotās un potenciālipiesārņotās vietasDalītās atkritumu vākšanaslaukumiLielgabarīta un nestandartaatkritumu savākšanas punkti2014 2020 Datu avotsBūvvalde(teritorijasplānojums)0 2011 1 3 Komunālā nodaļa4 2011 7 7 Vides nodaļa138 2011 138 130 Vides nodaļa (VVIS)66 2010 70 AtbilstošiPiejūrasAAPKomunālā nodaļa0 2011 1 1 Komunālā nodaļaRedakcija, 31/01/2012 48

Talsu novada attīstības programma 2014.-2020.gadam. Rīcību plāns3.2. Stratēģiskais mērķis: Talsu pilsētas izcilība un novada „svītrkods”u-1 Talsi – Ziemeļkurzemes pakalpojumu un ekonomiskās izaugsmes centrsPamatojumsTalsu pilsēta padara Talsu novadu atšķirīgu Latvijā no lauku novadu pašvaldībām. 2014.-2020.gados galvenaisuzdevums ir stiprināt Talsu pilsētas konkurētspēju.Talsu pilsētas pakalpojumu kvalitātei un piedāvājumam jāatbilst reģiona līmeņa attīstības centram. Jāceļ kultūras,sporta, sabiedriskās dzīves, pilsētas vides un labiekārtojuma līmenis. Jāizskan ar pasākumiem, jāpiesaista jauniuzņēmumi.Jāsadarbojas ar valsts iestāžu teritoriālajām struktūrvienībām un jāaizstāv to esamība Talsos, jāsadarbojas aruzņēmumiem un kopēji jārisina to vajadzības.Talsu pilsētai ir jāveido stipra, lai tā spētu pārstāvēt pašvaldību reģionālā un nacionālā līmenī.Talsu integrētās attīstības programmas 2008.-2014.gadam redzējums veido pilsētas nākotnes pamatu. „Talsi irZiemeļkurzemes pakalpojumu, attīstības un talantu centrs ar plašām izglītības, kultūras un sporta iespējām pilsētasun apkārtējo teritoriju iedzīvotājiem, nodrošinot jaunrades iespējas visa mūža garumā. ... Talsi ir ekonomiskais unadministratīvais centrs, kur biroji ierīkoti ne tikai valsts un pašvaldību pārvaldes iestādēm, bet arī Kurzemēstrādājošiem uzņēmumiem un nevalstiskām organizācijām... attīstās tūrisma pakalpojumi, mazie uzņēmumi,pilsētas vidē veiksmīgi iekļaujas nelieli ražošanas uzņēmumi. Pieaug iedzīvotāju labklājība un dzīves kvalitāte ....Pilsētai ir sakārtota ceļu, ielu un komunālā infrastruktūra. Talsi ir pilsēta ar mūsdienīgu infrastruktūru, tomēr tā irsaglabājusi savu ainavisko tēlu un vēstures elpu. Deviņi pakalni un vēsturiskais centrs ir pilsētas zīmols... Radošajāsētā un rekonstruētajā Sauleskalna estrādē iedzīvotājiem un viesiem pieejama augsta līmeņa Talsu amatniecības,kultūras, sporta tradīciju pasākumi.”Tikai stipri Talsi varēs nodrošināt pašvaldības kopējo attīstību un tādējādi dot ieguldījumu novada mazo vietuattīstībā.Pasākumu kopums veidots, lai:1) pasvītrotu reģiona līmeņa pakalpojumu un infrastruktūras attīstību (izmaksas tiek plānotas prioritātes„Iedzīvotāji” attiecīgajos pasākumos)2) un organizētu mērķtiecīgus mārketinga pasākumus.Stratēģiskais mērķis: Talsu pilsētas izcilība un novada „svītrkods”Rīcību virziens: Talsi – Ziemeļkurzemes pakalpojumu un ekonomiskāsizaugsmes centrs (u-1)u-1-1 Talsi - reģiona līmeņa izglītības, kultūras, sporta un veselības aprūpes centrsu-1-2 Talsi - reģionālais mobilitātes centrsu-1-3 Valsts un pašvaldību pakalpojumiu-1-4 Mārketinga pasākumiAtbildīgaisFinanšu komiteja, Tautsaimniecības komiteja, Attīstības un starptautisko sakaru komitejaPasākumiPasākumu kopumsu-1-1 Talsi – reģiona līmeņaizglītības, kultūras, sporta unveselības aprūpes centrsPasākumiu-1-1-1 Talsu valsts ģimnāzijas attīstība (atbilstoši i-2)u-1-1-2 Dienesta viesnīcas būvniecība Talsos (i-3)u-1-1-3 SIA „Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca” Talsu filiāles jaunās ēkasbūvniecība (i-4)u-1-1-4 Talsu novada galvenās bibliotēkas jaunā ēka (i-3)u-1-1-5 Talsu novada sporta komplekssSporta kompleksa attīstība uz 2.vsk. bāzes. Esošās halles uzlabošana, stadionarekonstrukcija, stāvvietas, viesnīca (skat, u-1-1-2), ārtelpas sporta infrastruktūra (i-3)Redakcija, 31/01/2012 49

Pasākumu kopumsu-1-2 Talsi – reģionālaismobilitātes centrsu-1-3 Valsts un pašvaldībupakalpojumiu-1-4 Mārketinga pasākumiIeviešana (atbildīgais)Izpilddirektors, nodaļu vadītājiTalsu novada attīstības programma 2014.-2020.gadam. Rīcību plānsPasākumiu-1-1-6 Peldbaseina būvniecība (i-3)u-1-1-7 Talsu pilsētas kultūras institūciju attīstība (i-3, i-9)Sauleskalna estrāde, radošā sēta, Talsu novada muzejs, Vecpilsētas bibliotēka unmākslas skolau-1-1-8 Kinoteātris un radošais centrs „Auseklis” (i-3)u-1-1-9 Vecpilsētau-1-1-10 Lielie pasākumi (u-2)skat. 19.attēlsu-1-1-11 Laidzes profesionālā vidusskolau-1-2-1 Talsu mobilitātes centra reklamēšana (i-1)u-1-2-2 Nacionālās nozīmes infrastruktūras attīstība(Talsu novada stratēģiskās intereses attiecībā uz valsts autoceļu un dzelzceļu)u-1-3-1 Valsts iestāžu filiāļu pārstāvniecību saglabāšanas veicināšanau-1-3-2 Sadarbības projekti ar valsts iestādēmSadarbības projekti ar pašvaldību publiskās pārvaldes administratīvās kapacitātespaaugstināšanā un administratīvā sloga mazināšanā (e-pārvalde)u-1-3-3 Dialogs uzņēmēji – reģiona valsts iestādes - pašvaldībau-1-4-1 Mārketinga programmas izstrādeu-1-4-2 Mārketinga programmas ieviešanaIzstādes, pārrobežu projekti, sadarbība ar masu medijiem, tūrisma un biznesa misijasu-1-4-3 „Novadnieki” – bijušo un esošo Talsu novada iedzīvotāju ieguldījumsRādītājiRādītājiIedzīvotāju skaits TalsupilsētāBērni un jaunieši vecumālīdz 30 gadiem novadāEkonomiski aktīvo vienībuuz 1000 iedz.Tūristu naktsmītnes(viesnīcas, moteļi,kempingi u.c.)Talsu popularitātemēdijos, internetā(vērtējums 10 baļļusistēmā)Bāzes rādītāji.2014 2020 Datu avotsRādītāji Bāzes gads11290 01.01.2011 Nesamazinās Nesamazinās CSP13737 2009 Nesamazinās Pieaug CSP63 2009 nesamazinās nesamazinās CSP31 2011 Pieaug Pieaug CSP- 2011 6 Pieaug Sabiedriskoattiecību nodaļaRedakcija, 31/01/2012 50

Talsu novada attīstības programma 2014.-2020.gadam. Rīcību plānsu-2 Notikumi un svētkiPamatojumsPasākumu kopums izveidots, lai attīstītu notikumus un pasākumus, kas piesaista tūristus no Kurzemes, Latvijas unārzemēm, lai Talsu novads būtu Latvijas, Baltijas, starptautiskajā sporta, kultūras kalendārā. Talsu rallijs, SabilesVīna svētki, Dižmāras gadatirgus, Laumu dabas parks, novada dziesmu un deju svētki, u.c. – parāda katras vietasīpašo devumu (svītrkods), apvieno novadu un dara zināmu Talsu novadu arī ārpus pašvaldības.5-6 pasākumi gadā būtu jāveido par plaša mēroga pasākumiem, kas nostiprinās kā Tradīcija. To pamatā ir esošiepasākumi, kurus jāpaceļ augstākā līmenī (19.attēls).Katra vieta ir unikāla. Pēc apvienošanās novadā mazpilsētas un pagasti iekļaujas kopējā novadā un izjūtapdraudējumu savai identitātei. Paralēli lielajiem svētkiem jāizskan arī mazpilsētām un pagastiem. „Svītrkoda”ideja ir attīstīt novada daļu, katras vietas unikālo raksturu un izcilību – kultūras mantojumu un dabas vērtības. Uz tābalstīt uzņēmējdarbību, teritoriju labiekārtojumu, tūrisma objektu izveidi un piedāvājumu, tādējādi rodot iespējugūt ienākumus - „kapitalizēt” dabas dotās priekšrocības un izkopt vietējo kultūras un sabiedrisko dzīvi.Talsu un piekrastes pašvaldību kopēja tūrisma piedāvājuma pozicionēšanaStratēģiskais mērķis: Talsu pilsētas izcilība un novada „svītrkods”Rīcību virziens: Notikumi un svētki (u-2)u-2-1 Novada svētkiu-2-2 Kultūrvēsturiskais mantojumsu-2-3 Dabas mantojumsAtbildīgaisTautsaimniecības komiteja, Attīstības plānošanas un starptautisko sakaru nodaļaPasākumiPasākumu kopumsu-2-1 Novada svētkiu-2-2 Kultūrvēsturiskaismantojumsu-2-3 Dabas mantojumsPasākumiu-2-1-1 Novada mēroga svētku un pasākumu organizēšanaPilsētās un pagastosu-2-1-2 MārketingsPagastu un pilsētu pasākumu un objektu popularizēšanau-2-2-1 Novadpētniecībau-2-2-2 „Muižas un pilis”u-2-2-3 Baznīcasu-2-3-1 Dabas parku pasākumi, izglītojoši pasākumiIeviešana (atbildīgais)Izglītības pārvalde, Kultūras nodaļa, Sporta nodaļa, APNRādītājiRādītājiBāzes rādītāji.2014 2020 Datu avotsRādītāji Bāzes gadsTūristu skaits (naktsmītnēs) 15698 2008 Pieaug Pieaug CSPTūrisma naktsmītnes 11 2010 Pieaug Pieaug Kurzemes tūrismaasociācija, TICTūrisma maršruti un objekti 20 2010 Pieaug Pieaug TICNovada mēroga un lieliepasākumi gadā3 2010 3 6 Kultūras nodaļa,Sporta nodaļaRedakcija, 31/01/2012 51

Talsu novada attīstības programma 2014.-2020.gadam. Rīcību plāns19.attēls.Talsu novada lielie pasākumiResursi 3 Talsi – Talsu valsts ģimnāzija, dienesta viesnīca, slimnīca, bibliotēkas, novada sporta komplekss, peldbaseins,Sauleskalna estrāde, radošā sēta, Talsu novada muzejs, Vecpilsētas bibliotēka un mākslas skola, Talsu rajona sportaskola, Talsu mūzikas skola, kinoteātris un radošais centrs „Auseklis”, pilsētas vēsturiskais centrs, deviņu pakalnupilsēta. Īves pagasts - Tiņģeres pils un parks. Laumu dabas parks un Laumiņu svētki. Graudkopība. Balgales pagasts - Zirgkopība. Galdniecība, Ģibuļu pagasts - Rūpniecības uzņēmumi un ražotnes. Usmas ezers. Spāres stacija. Mežainākais pagasts.Mordanga. Ķūļciema pagasts - Ezeru sasaukšanās svētki. Laivu bāzes pie Engures ezera. Ķūļciema polderis. Laidzes pagasts - Laidzes profesionālā vidusskola. Laidzes ezers. Akvakultūra. Piejūras reģiona sadzīves atkritumupoligons „Janvāri”. Kokapstrāde. Ķīvīškrogs. Talsu pauguraine. Lielogu dzērveņu audzēšana. Laucienes pagasts - Talsu pauguraine. Meža pētniecības institūts un meža māja. Kokapstrādes uzņēmumi.Būvmateriālu ieguve. Nurmes baznīca un Nurmuižas pils komplekss. Olu bioloģiskā ražošana. Eiropas birzs.Atvērtais Dienliliju selekcijas dārzs un mājas vīni. Lībagu pagasts - Ainaviski gleznā Talsu pauguraine. Graudaugu selekcijas institūts. Būvmateriālu ražošana.Būvmateriālu ieguve. Kamparkalns. Alpaki. Lubes pagasts - Novadnieku piemiņas istaba. Sarkanās klintis pie Rojas upes. Lubes dzirnavas. Sabiles pilsētas un Abavas pagasts - Vīnogu dārzi un Vīna svētki. Abavas ieleja, Māras kambari, Abavas rumba.Romu kopiena. Pedvāles brīvdabas mākslas muzejs. Tūrisms. Zviedru cepure. Teritorija ražošanas attīstībai (bij.augļu un dārzeņu kombināta teritorija)). Vecpilsēta. Stendes pilsēta - Dzelzceļa stacija Stende. Loģistikas centra attīstība. Lauksaimniecības produkcijaspirmapstrādes un pārstrādes centrs. Meliorācija. Lauksaimniecības tehnika. Būvmateriālu ražošana. Strazdes pagasts - Strazdes muiža un parks. Strazdes baznīca. Novadā lielākais graudu pirmapstrādes centrs.Dekoratīvo stādu audzēšana. Valdemārpils pilsētas un Ārlavas pagasts - Sasmakas ezera ekotūrisma piedāvājums, lauksaimniecībasuzņēmumi. Amatniecība Meistardarbnīca „Igurds”. Valdemārpils pilsētbūvniecības piemineklis Valdgales pagasts - Lielsalu kūdras purvs, Kr.Valdemāra mājvieta, Valdgales muiža. Zirgkopība. Biškopība. Pirmāmeliorācijas sistēma Latvijā. Netradicionālā lauksaimniecība. Vandzenes pagasts - Novada vadošais pagasts lauksaimniecībā. Ugunsdzēsības muzejs. „Rezidence”. Laukutūrisms. Augļkopība un ogas. Iģenes baznīca.3 Izmantoti arī Talsu foruma materiāliRedakcija, 31/01/2012 52

Talsu novada attīstības programma 2014.-2020.gadam. Rīcību plāns Virbu pagasts - Alkoholisko dzērienu ražošana, pārtikas produktu ražotnes. Laivu ražotne. Kompozītmateriāluizstrādājumi.3.3. Stratēģiskais mērķis: Dabas resursos balstīta ekonomikaPamatojumsLai gan uzņēmējdarbībai ar pašvaldības budžetu ir netieša saikne, Talsu novada pašvaldība veicinās vietējouzņēmējdarbību, lai sekmētu jaunu darba vietu izveidi, iedzīvotāju nodarbinātību un uzņēmumu darbību Talsunovadā.Stipri vietējie uzņēmumi piesaista iedzīvotājus ar darba vietu, algu. Papildus ieguvumi ir apsaimniekotas būves,lauki, saimniecības. Kopējā ekonomiskā rosība veicina iedzīvotāju palikšanu.Pašvaldība, izglītības iestādes, īpaši Laidzes profesionālā vidusskola, valsts iestādes, lielās lauku saimniecības,uzņēmumi kopā veido sadarbības platformu. Talsu novadā strādājošie uzņēmumi jau tagad ir pašvaldībassadarbības partneri. Talsu uzņēmēju klubs atzīmē, ka personīga attieksme un ieinteresētība uzņēmuma darbībasatvieglošanā ir svarīgākais atbalsts.Uzņēmējdarbības jomas mērķi 2020.gadam ir:1) Atjaunot ražošanu,2) Prioritāri izmantot vietējos dabas resursus (smilts, grants, kūdras u.c. atradnes, meži, lauksaimniecības zemes,ūdeņi) un sekmēt pievienotās vērtības paaugstināšanos;3) Uzturēt uzņēmumu vajadzībām atbilstošu ceļu tīklu un inženiertehnisko nodrošinājumu;4) Veicināt darbaspēka pieejamību.Būtiskākie atbalsta instrumenti un projekti tiek realizēti nacionālā līmenī. Piemēram, energoinfrastruktūrasprojekts „Kurzemes loks”, kas uzlabos elektropiegādes drošumu un stabilitāti piekrastei tuvākajās teritorijās, mazoostu attīstība, dzelzceļa infrastruktūras sakārtošana.Uzņēmējdarbības atbalsta instrumenti programmas izstrādes laikā nacionālā un ES līmenī vēl tiek attīstīti. Atkarībāno Talsu novada uzņēmēju vajadzībām, pašvaldība ieviesīs jaunus, šeit neminētos, ja tādi pašvaldībām būs pieejaminākamajā ES daudzgadu budžeta periodā.Rīcības plānā ir apkopotas potenciālās teritorijas un objekti ražošanai vai citai uzņēmējdarbībai, Tās plānotasvietējo uzņēmumu paplašināšanai un jaunu uzņēmumu izveidei un sadarbībā ar vietējiem uzņēmumiem – jaunuuzņēmumu ienākšanai pašvaldībā. Plānojot ceļu un inženierapgādes attīstību, pašvaldība pirmkārt ņems vērā esošouzņēmumu un potenciālo ražošanas teritoriju izvietojumu.Uzņēmējdarbības vidi Talsu novadā uzlabos arī citu prioritāšu ietvaros plānotie pasākumi. Būtiskākie ir uzsāktieūdenssaimniecības un ceļu projekti. Liela nozīme ir Talsu pilsētas kā reģiona nozīmes centra stiprināšanai un Talsunovada atpazīstamības veicināšanai, kā arī teritorijas labiekārtošana un pasākumi tūrisma veicināšanai.Stratēģiskais mērķis: Dabas resursos balstīta ekonomikaRīcību virziens: Vietējās uzņēmējdarbības atbalsta instrumenti (e)e-1 Ražošanas teritoriju attīstīšanae-2 Informatīvais atbalsts uzņēmējieme-3 Finanšu un atbalsta instrumenti vietējiem uzņēmumieme-4 DarbaspēksRedakcija, 31/01/2012 53

AtbildīgaisTautsaimniecības komitejaTalsu novada attīstības programma 2014.-2020.gadam. Rīcību plānsPasākumiPasākumu kopumse-1 Ražošanas teritorijuattīstīšanae-2 Informatīvais atbalstsuzņēmējieme-3 Finanšu un atbalstainstrumenti vietējiemuzņēmumieme-4 DarbaspēksPasākumie-1-1 Jaunu teritoriju un telpu sagatavošana ražošanas vajadzībām un aktīvapiedāvāšana tirgū.Pievadceļi, inženierapgāde, elektroapgāde, būvju un teritoriju renovācija, gruntspiesārņojuma novēršana, u.tml.e-1-2 Esošo uzņēmumu nodrošinājums ar infrastruktūru(skat. Stratēģiskie projekti 21.attēls)Potenciālās teritorijas un objekti ražošanai un uzņēmējdarbībaie-2-1 Saikne ar vietējiem uzņēmumiem. Talsu komersantu kluba darbības tālākasekmēšana.Informācija par pašvaldības saimnieciskajiem plāniem (ceļa uzturēšanas klases, plānotieūdenssaimniecības, ielu un ceļu infrastruktūras darbi) un par pašvaldības plānotajiemprojektieme-2-2 Administratīvā sloga mazināšanaPaātrināta dokumentu aprite juridiskajām personām, birokrātisko šķēršļu mazināšana,E-pakalpojumi uzņēmumiem, u.c.e-2-3 Informācija par valsts uzņēmējdarbības atbalstu. Apmācībase-2-4 Tūrisma veicināšanae-3-1 Talsu novada pašvaldības uzņēmējdarbības atbalsta instrumenti(pašvaldība, bankas, valsts, riska kapitāla garantēšana, apdrošināšanas kompānijas,Jaunu uzņēmējdarbības atbalsta instrumentu izveide ar pašvaldības līdzdalību)e-3-2 Nekustamo īpašumu nodokļu atlaižu programma(atliktie maksājumi, atlaides par līdzdalību profesionālajā izglītībā, kultūras pieminekļuapsaimniekošanā, investīcijām infrastruktūrā, sociālo jautājumu risināšanā)e-3-3 Partnerības projekti, sadarbībaSabiedriskais transports, atjaunojamo energoresursu pilotprojekti, atbalsts sociālo unmācību uzņēmumu izveidei, tūrisma informācijas centri, u.c.e-4-1 Uzņēmēju iesaiste profesionālās izglītības programmu izstrādē unjauniešu profesionālajā orientācijāe-4-2 Uzņēmumu nodrošinājums ar darbiniekiem un speciālistiem(Studentu fonds, pašvaldības atbalsts ar pieejamu mājokli, dienesta viesnīcas, algotiepagaidu sabiedriskie darbi, darba ņēmēju birža)e-4-3 Darbinieku kvalifikācijas celšanae-4-4 Skolēnu uzņēmumiIeviešana (atbildīgais)Attīstības plānošanas nodaļa, Zemes un nekustamā īpašuma nodaļa, pilsētu un pagastu pārvaldes, Finanšu nodaļa,Sabiedrisko attiecību nodaļaRādītājiRādītājiBāzes rādītāji.2014 2020 Datu avotsRādītāji Bāzes gadsEkonomiski aktīvo vienību 63 2009 65 67 CSPskaits uz 1000Talsu uzņēmumi Latvijaslielāko uzņēmumu TOP2 2009 Pieaug Pieaug EM, CSP, mediji,uzņēmēju klubspēc nozīmīgākajiemuzņēmumu rādītājiemBezdarba līmenis,% 9,4 30.11.2011 9 8 NVASkolēnu uzņēmējdarbības - 2011 5 10 Izglītības pārvaldeprojekti un uzņēmumiApmierinājums arpieaugušo izglītības unmūžizglītības aktivitātēm(uzņēmēju vērtējums 10baļļu sistēmā)- 2011 6 7 PICRedakcija, 31/01/2012 54

Talsu novada attīstības programma 2014.-2020.gadam. Rīcību plāns3.4. Stratēģiskais mērķis: Stipra un enerģiska pārvaldībap-1 Iedzīvotājiem tuva pašvaldībaPamatojumsTalsu novads, kas ir piektais lielākais pēc platības un otrais lielākais novads pēc iedzīvotāju skaita, lai turpinātusaikni ar savu iedzīvotāju, izvirza mērķi „Iedzīvotājiem tuva pašvaldība”. Tiks stiprinātas teritoriālās pārvaldes,turpinātas sabiedrības līdzdalības aktivitātes un uzlabota pašvaldības pakalpojumu pieejamība.Talsu novadā ir Talsu pilsēta, trīs mazpilsētas Stendes, Valdemārpils un Sabile un 14 pagasti – Abavas, Ārlavas,Balgales, Ģibuļu, Īves, Ķūļciema, Laidzes, Laucienes, Lībagu, Lubes, Strazdes, Valdgales, Vandzenes un Virbupagasts. Pašvaldības sniegto pakalpojumu pieejamību pašvaldības teritoriālajās daļās nodrošina 14 pagastu unpilsētu pārvaldes, kas ir pašvaldības iestādes.Pārvaldes struktūra pēc pašvaldību administratīvi teritoriālās reformas tika reorganizēta ar mērķi stiprinātcentralizēto pārvaldi (centralizēta grāmatvedība, pašvaldības autotransports). Tas palīdzēja stiprināt jauno novadapašvaldību, tomēr nereti apgrūtināja atsevišķo daļu saimniecisko jautājumu risināšanu. Pēc pusotriem gadiem irizveidojusies nepieciešamība pārskatīt pārvaldes struktūru, vairāk pilnvaru piešķirot pārvaldēm, atkarībā no katrasvietas specifiskajiem jautājumiem, iestādēm un sniedzamo pakalpojumu apjoma.Pārvaldes struktūra 2014.gadā:Pilsētu un pagastu pārvaldes ir pašvaldības struktūrvienības, kurās iekļauti teritoriālie sporta, kultūras un jaunatneslietu speciālisti. Pārvaldes pārvaldnieks un vietējie speciālisti izstrādā struktūrvienības budžetu. Vietējie speciālistikonsultējas ar pašvaldības centrālās administrācijas attiecīgās jomas nodaļas speciālistiem, kas realizē metodiskovadību. Gatavojot pašvaldības budžetu, pārvaldnieki prezentē savas struktūrvienības budžetu.Talsiem ir vienas no ilgākajām sabiedrības līdzdalības tradīcijām starp Latvijas pašvaldībām. Talsu Novada fonds irviens no pirmajiem Latvijā, kas sāka aktivizēt sabiedrības iesaistīšanu lēmumu pieņemšanā.Tiks turpināta līdzšinējā prakse priekšlikumu izstrādē komisijās, kurplaši ir pārstāvēti iedzīvotāji, nevalstiskās organizācijas, uzņēmumi,mēdiji. Sabiedrības līdzdalību lēmumu pieņemšanā raksturo20.attēls „Pašvaldības pārvaldība”. Iedzīvotāju grupu sasāpējušojautājumu risināšanā pašvaldība uzklausīs konkrētās grupasviedokli.20.attēls. Pašvaldības pārvaldībaAr katru gadu pieaug interneta un sakaru izmantošana, kas paverjaunas sabiedrības līdzdalības iespējas. Pie Liela nozīme ir internetaātrumam. Nacionālā līmenī ir plānots, ka interneta pieslēgumus arjaudu 100 Mbit/s, 200 Mbit/s un pat 500 Mbit/s nodrošināsLattelecom, izbūvējot optisko kabeli, līdz 2013.gadam ātras datuapmaiņas interneta pieejamība būs diviem tūkstošiem iedzīvotāju.Arī mobilo operatoru plānos ir paplašināt un uzlabot mobilosinterneta pakalpojumus.Pašvaldības sektors iesaistīsies informācijas sabiedrības veidošanā, paplašinot saziņu ar iedzīvotājiem internetā unpielietojot jaunākos komunikāciju līdzekļus.Pagastos un pilsētās pašvaldība organizēs vismaz šādu pakalpojumu pieejamību:- Pašvaldības klientu apkalpošanas centrs;- Pirmskolas izglītība;- Brīvā laika pavadīšanas iespējas – kultūras, sporta iespējas, aktivitāšu un jauniešu centri,- Publiskais interneta punkts- Sociālā dienesta filiāle – sociālās palīdzības organizators;- Sociālās aprūpes pakalpojumi (Aprūpe mājās) un atbalsts krīzes situācijās- Dzeramā ūdens apgāde un notekūdeņu savākšana un atdīdīšana- Ielu un ceļu uzturēšana- Apgaismojums- Šķirotu atkritumu savākšanas vietasRedakcija, 31/01/2012 55

Talsu novada attīstības programma 2014.-2020.gadam. Rīcību plānsUzdevumi: Stiprināt pilsonisku un atbildīgu sabiedrību Talsos, gan pagastos un mazajās pilsētās Palielināt to iedzīvotāju skaitu Talsu novadā, kas sadarbojas un iesaistās pašvaldības lēmumu pieņemšanā; Uzlabot pašvaldības pakalpojumu pieejamību, stiprinot nevalstisko sektoru un iesaistot to pakalpojumusniegšanā; Sekmēt dažādu komunikāciju veidu pielietošanu sabiedrības līdzdalības procesāStratēģiskais mērķis: Stipra un enerģiska pārvaldībaRīcību virziens: Iedzīvotājiem tuva pašvaldība (p-1)p-1-1 Iedzīvotāju līdzdalība lēmumu pieņemšanāp-1-2 Sadarbība ar nevalstisko un privāto sektorup-1-3 Pakalpojumu teritoriālā pieejamībaAtbildīgaisTautsaimniecības komiteja, Finanšu komitejaPasākumi un rīcībasPasākumu kopumsp-1-1 Iedzīvotāju līdzdalībalēmumu pieņemšanāp-1-2 Sadarbība ar nevalstiskoun privāto sektorup-1-3 Pakalpojumu teritoriālāpieejamībaRīcībasp-1-1-1 Iedzīvotāju līdzdalība komisiju darbāun citi pasākumi, atbilstoši Talsu novada pilsoniskās sabiedrības attīstības vietējaiprogrammai (2011. – 2015.)p-1-1-2 Mūsdienīgu komunikācijas veidu attīstīšana saziņā ar iedzīvotājiemPašvaldības mājas lapa (arī pašvaldības iestāžu, kapitālsabiedrību un teritoriālo pārvalžumājas lapas), E-pakalpojumu attīstība iedzīvotājiem, karšu navigācija, komunikācijuplatformas, u.c. attīstoties nākamo paaudžu sakariemp-1-1-3 Interneta pieejamības uzlabošanaBezmaksas un bezvada interneta punkti, sakaru infrastruktūras attīstībap-1-2-1 Nevalstiskā sektora administratīvās kapacitātes paaugstināšanaAtbalsts telpu un infrastruktūras nodrošināšanā, speciālistu un pakalpojumunodrošināšanāp-1-2-2 Uzdevumu deleģēšana NVO, privātajam sektoram.Pakalpojumi, kuri ar līgumu ir deleģēti nevalstiskajai organizācijaip-1-3-1 Klientu apkalpošanas centru attīstībap-1-3-2 Vienas pieejas principu ieviešana pašvaldībāp-1-3-3 Pārvalžu darbinieku apmācībasIeviešana (atbildīgais)Priekšsēdētājs, pārvalžu vadītāji, Kanceleja, Sabiedrisko attiecību nodaļaRādītājiRādītājiIedzīvotāju vērtējums (10baļļu sistēmā)E pakalpojumu skaits(elektronizācijas 3.līmenī)Talsu pašvaldības e-pakalpojumu integrācijawww.latvija.lvAr līgumu deleģētopašvaldības pakalpojumuskaitsBāzes rādītāji.2014 2020 Datu avotsRādītāji Bāzes gads- 2011 7 Pieaug Aptauja0 2011 1 5 Pašvaldība0 2011 1 5 Pašvaldība- 2011 1 3 Juridiskā nodaļaRedakcija, 31/01/2012 56

Talsu novada attīstības programma 2014.-2020.gadam. Rīcību plānsp-2 Moderna pašvaldībaPamatojumsLiela, kompleksa teritorija, pašvaldība, kurai vienlaikus jānodrošina reģiona līmeņa pakalpojumi, gan iedzīvotājuapkalpošana tās 17 teritoriālajās pārvaldēs, veiks virkni pasākumu, lai atvieglotu un optimizētu administrēšanainepieciešamos resursus nākotnē. Tādēļ tiks ieviesti e-pārvaldes risinājumi.Projektu kapacitātes paaugstināšana nepieciešama, lai maksimāli izmantotu pieejamo ES finansējumu.Pasākumu kopuma ietvaros arī plānots uzlabot pašvaldības darbinieku darba vidi, nodrošināt pašvaldības īpašumuapsaimniekošanu un energoefektivitātes paaugstināšanu.Uzdevumi: Nodrošināt pašvaldības politikas ieviešanu; Stiprināt pašvaldības administrācijas un pašvaldības iestāžu kapacitāti; Uzlabot pašvaldības darba rādītājus; Ieviest e-pārvaldes pasākumus. Uzlabot ārējā finansējuma piesaistes kapacitāti un projektu vadību.Stratēģiskais mērķis: Stipra un enerģiska pārvaldībaRīcības virziens: Moderna pašvaldība (p-2)Pasākumu kopums:p-2-1 Pašvaldības iestāžu infrastruktūra un materiāli tehniskā bāzep-2-2 E-pārvaldes ieviešanap-2-3 Attīstības plānošanap-2-4 Projektu vadības kapacitātep-2-5 Vienota metodiskā vadība novadāPasākumiPasākumu kopumsp-2-1 Pašvaldības iestāžuinfrastruktūra un materiālitehniskā bāzep-2-2 E-pārvaldes ieviešanap-2-3 Attīstības plānošanap-2-4 Projektu vadībaskapacitātep-2-5 Vienota metodiskā vadībanovadāPasākumip-2-1-1 Pašvaldības administrācijas, klientu apkalpošanas centru un pašvaldībasiestāžu ēku un teritoriju renovācija, energoefektivitātes paaugstināšana.p-2-1-2 Pašvaldības transporta nodrošinājuma uzlabošanap-2-1-3 Darba vietu modernizēšanaDarba vietu aprīkojums, sakaru līdzekļip-2-2-1 Publiskās pārvaldes elektronisko pakalpojumu un informācijas sistēmuattīstībaVienota dokumentu aprites sistēma,Vienots datu pārraides tīkls domei un pašvaldības darbiniekiem centrālajā administrācijāun pārvaldēs,Programmatūru nodrošinājumsElektroniskais parakstsp-2-2-2 Darbinieku apmācības un IT tehniskais un konsultatīvais atbalstsp-2-2-2 Novada nozaru informācijas sistēmas un datu bāzesp-2-3-1 Novada teritorijas attīstības plānošanas dokumentu izstrādep-2-3-2 Nozaru rīcības plānu izstrādetālāka attīstības programmas 2014.-2020.gadam detalizēšanap-2-4-1 Vienota projektu ieviešanas uzraudzība(vienas nozares projektu koordinēšana, pārraudzība)p-2-4-2 Atbalsta sistēma projektu sagatavošanai un ieviešanai(atbalsts projektu vadītāju personālam)p-2-5-1 Pašvaldības izstrādāta kvalitātes sistēma budžeta veidošanāPārvaldes finanšu mehānisms (mazie iepirkumi, savstarpējie norēķini starp pārvaldēm)p-2-5-2 Pašvaldības centrālās administrācijas nodaļu izstrādātās metodiskāsvadlīnijas un nozares attīstības plānošanas dokumentip-2-5-3 Pašvaldības darbinieku apmācības un pieredzes apmaiņaRedakcija, 31/01/2012 57

Talsu novada attīstības programma 2014.-2020.gadam. Rīcību plānsAtbildīgaisFinanšu komiteja, Attīstības plānošanas un starptautisko sakaru komitejaIeviešana (atbildīgais)Izpilddirektors, Finanšu nodaļa, Kanceleja, APN, būvvalde, Juridiskā nodaļaRādītājiRādītājiBāzes rādītāji.2014 2020 Datu avotsRādītāji Bāzes gadsVienota datu tīkla 40% 2011 60% 100% IT daļalietotāju skaits pašvaldībāE pakalpojumu skaits 0 2011 1 5 Pašvaldība(elektronizācijas 3.līmenī)Talsu pašvaldības e- 0 2011 1 5 Pašvaldībapakalpojumu integrācijawww.latvija.lvIeviestie projekti plānošanas periodāProjektu skaits 87 2011 Attīstībasplānošanasnodaļapiesaistītais finansējums 2011 Attīstībasplānošanasnodaļap-3 Sadarbības partneriPamatojumsPašvaldību sadarbībai ir trīs virzieni:1. Pārstāvēt Talsu novada stratēģiskās intereses nacionālā līmenī, lai uzlabotu transporta, sakaru, elektroapgādesu.c. infrastruktūru, kuru attīstība ir valsts kompetencē.2. Sadarboties ar Latvijas pašvaldībām pakalpojumu pieejamības uzlabošanā iedzīvotājiem.3. Veidot partnerattiecības ar citu valstu pašvaldībām un organizācijām pieredzes apmaiņai un projektu realizācijai.Talsu novada stratēģiskās intereses ir: Uzlabot kustību ar Rīgu un Ventspili. Tādēļ Talsu pašvaldība atbalsta A10 autoceļa „Rīga-Ventspils”rekonstrukciju, kā arī pauž nepieciešamību uzlabot reģionālā autoceļa P120 posmu starp Talsu pilsētu un A10. Uzlabot kvalitatīvu pakalpojumu pieejamību reģionā. Talsu pilsēta turpinās sadarbību ar Ventspiliveselības aprūpes, augstākās un profesionālās izglītības piedāvājuma uzlabošanā. Uzlabot teritorijas energoapgādi. Talsu novada pašvaldība atbalsta uzsāktā energoinfrastruktūras projekta„Kurzemes loks” realizāciju, kas uzlabos energoapgādes drošumu Kurzemes piekrastē, un atbalsta sadales tīklapaplašināšanu novada teritorijā. Uzlabot sakaru un interneta infrastruktūru.Stratēģiskais mērķis: Stipra un enerģiska pārvaldībaRīcību virziens: Sadarbības partneri (p-3)p-3-1 Talsu novada stratēģiskās interesesp-3-2 Pašvaldību sadarbība pakalpojumu sniegšanā (savstarpējie norēķini)p-3-3 Starptautiskā sadarbībap-3-4 Sadarbība starp sektoriem nekustamo īpašumu apsaimniekošanāAtbildīgaisAttīstības un starptautisko sakaru komiteja, Finanšu komitejaRedakcija, 31/01/2012 58

PasākumiPasākumu kopumsp-3-1 Talsu novada stratēģiskāsinteresesp-3-2 Pašvaldību sadarbībapakalpojumu sniegšanā(savstarpējie norēķini)p-3-3 Starptautiskā sadarbībap-3-4 Sadarbība starp sektoriemnekustamo īpašumuapsaimniekošanāTalsu novada attīstības programma 2014.-2020.gadam. Rīcību plānsPasākumip-3-1-1 Līdzdalība nacionālā līmeņa politikas un attīstības plānošanasdokumentu un normatīvo aktu izstrādē.p-3-1-2 Pašvaldības politiskais atbalsts Talsu novadam svarīgo infrastruktūrasobjektu sakārtošana(valsts autoceļi, dzelzceļš, energoapgāde, platjoslas datu pārraides tīkla infrastruktūra)p-3-1-3 Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīcas darbības turpināšanap-3-1-4 Laidzes profesionālās vidusskolas sadarbība ar Ziemeļkurzemesprofesionālās kompetences centru, Latvijas Lauksaimniecības Universitāti(Ekonomikas fakultāti)p-3-2-1 Talsu valsts ģimnāzijas attīstībap-3-2-2 Reģionāla līmeņa pakalpojumu pieejamība Dundagas, Mērsraga, Rojasun Engures novada iedzīvotājiem Talsosp-3-3-1 Līdzdalība starptautiskajos projektosp-3-3-2 Starptautiskā pieredzes apmaiņa pašvaldības un pašvaldību iestāžulīmenīp-3-4-1 Pašvaldības ēkas, būves un zemesgabali, kuru izmantošana var tiktnodota NVO, uzņēmumam, iestādēm, iedzīvotājiemPašvaldības nekustamo īpašumu saraksta izveidep-3-4-2 Sadarbība valsts nekustamo īpašumu apsaimniekošanā.Informācijas apkopošana par valsts nekustamajiem īpašumu un pašvaldības nekustamoīpašumu (saraksti, datu bāzes)Valstij piekritīgās ēkas, būves un zemesgabali, kuru izmantošana var tikt nodota NVO,uzņēmumam, iestādēm, iedzīvotājiemIeviešana (atbildīgais)Attīstības plānošanas nodaļa, Finanšu nodaļa, Zemes un nekustamā īpašuma nodaļa, Juridiskā nodaļaRādītājiRādītājiReģiona līmeņapakalpojumu sniedzējiTalsosPartnerībā ieviestiprojekti ar privāto sektoru(skaits, piesaistītaisfinansējums)Partnerībā ieviestiprojekti ar valsts sektoru(skaits, piesaistītaisfinansējums)Bāzes rādītāji.2014 2020 Datu avotsRādītāji Bāzes gads3* 2011 4** Pieaug Talsu novadapašvaldība1 2011 2 Pieaug Attīstībasplānošanasnodaļa1*** 2011 Pieaug Pieaug AttīstībasplānošanasnodaļaPašvaldības īpašumi, ha 1104,7 2011 Saglabājas Saglabājas Nekustamoīpašumu nodaļa* slimnīca, valsts ģimnāzija, Laidzes profesionālā skola, kino** slimnīca, valsts ģimnāzija, Laidzes profesionālā skola, BJC, kino*** Valsts policija Talsu iecirknisRedakcija, 31/01/2012 59

Talsu novada attīstības programma 2014.-2020.gadam. Rīcību plāns3.5. Stratēģiskie projekti Talsi – reģionālais mobilitātes centrsJauna pieeja satiksmes un sabiedriskā transporta organizēšanā un apvienojumā ar ikdienas sūtījumu loģistiku.21.attēls– ATalsu novada bibliotēkas jaunā ēka Talsu sporta komplekssTalsu 2.vsk.stadiona rekonstrukcija, stāvvietas. Nākotnē – peldbaseins. (līdzīgs darbības modelis kā Kandavā).20.attēlā – sociālās infrastruktūras objekts Nr.1 Dienesta viesnīcaDienesta viesnīcas būvniecība Talsu valsts ģimnāzijas, sporta kompleksa vajadzībām, kā arī dzīvokļi jaunu Talsunovadam nepieciešamu speciālistu piesaistei.20.attēlā - sociālās infrastruktūras objekts Nr.2 Jauna katlu māja TalsosTalsu pilsētas centralizētās siltumapgādes sistēmas rekonstrukcija20.attēlā – CSS rekonstrukcija - SAutoceļi:1) Apvedceļa pabeigšana un ievadi Talsu pilsētā (radiālo ceļu attīstība ap pilsētu, lai uzlabotu pilsētas un laukumijiedarbību un Talsu apkārtnē izvietoto uzņēmumu sasniedzamību.2) Ceļu rekonstrukcija maršrutā –”Stendes dzelzceļa stacija –Lauciena –Mērsraga osta”, lai uzlabotu mazo ostusavienojumu ar dzelzceļuDzelzceļš20.attēlā– stratēģiskās intereses transporta infrastruktūrā.Laidzes profesionālā vidusskolaProfesionālās izglītības apmācību programma „Pārtikas ražošanas tehniķis” un mācību bāze20.attēlā - sociālās infrastruktūras objekts Nr.4Ražošanas teritorijasCeļu un ielu tīkla un inženierapgādes infrastruktūras, IT un telekomunikāciju attīstība, lai sagatavotu jaunasteritorijas ražošanai un uzņēmējdarbībai, kā arī lai atbalstītu esošos ražošanas uzņēmumus.Sarakstu skat. Rīcības plāna Rīcības virzienā e-1Projekti 2007-2013Jaunas slimnīcas ēkas būvniecība20.attēlā - sociālās infrastruktūras objekts Nr.3Laidzes profesionālās vidusskolas dienesta viesnīcas rekonstrukcija21.attēls - sociālās infrastruktūras objekts Nr.4Redakcija, 31/01/2012 60

Talsu novada attīstības programma 2014.-2020.gadam. Rīcību plāns21.attēls.Talsu novada stratēģiskie investīciju projekti 2014.-2020.gadamRedakcija, 31/01/2012 61

Talsu novada attīstības programma 2014.-2020.gadam. Rīcību plāns4.IEVIEŠANAS UN UZRAUDZĪBAS KĀRTĪBAIetekmes izvērtēšana notiek reizi četros gados. Ietekmes ziņojumā izvērtē, kā tiek sasniegti izvirzītie mērķi, kā tiekīstenota pašvaldības politika. Ietekmes ziņojuma sagatavošanai izmanto rīcības virzienos (3.nodaļa) minētosrādītājus. Ziņojuma sagatavošanai atbildīgās nodaļas apkopo rādītājus, kas liecina par izmaiņām nozarē. Parziņojuma sagatavošanu atbildīgā struktūrvienība - Attīstības plānošanas nodaļa. Ar ziņojumu iepazīstina Attīstībasun starptautisko sakaru komiteju un domi. Dome lemj par nepieciešamību veikt grozījumus programmā. Ziņojumupublicē pašvaldības mājas lapā.Programmas īstenošanas uzraudzība tiek veikta ik gadu, aktualizējot investīciju plānu. Līdz kārtējā gada 1.augustampārvalžu un citu pašvaldības iestāžu vadītāji aktualizē projektu un pasākumu ieviešanas statusu, sagatavopriekšlikumus un iesūta Attīstības plānošanas nodaļai koriģēto investīciju plāna daļu, kas attiecas uz to pārziņāesošo teritoriju, kā arī priekšlikumus jaunajam investīciju plānam nākamajiem trim gadiem. Attīstības plānošanasnodaļa apkopo pārvalžu priekšlikumus līdz kārtējā gada 1.oktobrim, sagatavo ieviešanas ziņojumu un iepazīstina artiem iedzīvotāju komisijas.Pēc investīciju plāna papildināšanas Attīstības plānošanas nodaļa informē Attīstības un starptautisko sakarukomiteju un domi. Dome apstiprina aktualizēto investīciju plānu un izvērtē nepieciešamību veikt grozījumus rīcībuplānā.Redakcija, 31/01/2012 62