3. Dzīvojamā vide - Grupa93

Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojums turpmākajiem 12 gadiem
3.2. Mājoklis
Jūrmalnieka pamatvajadzība ir mājoklis. Plašs, gaišs, silts, ērts, drošs un pieejams mājoklis.
Jūrmala ir vienīgā Latvijas pilsēta, kurā pēdējo gadu laikā ir audzis iedzīvotāju skaits, kas
galvenokārt palielinājies mehāniskās migrācijas rezultātā, ko vēl vairāk varētu veicināt laba dzīves vide un
pieejams mājoklis.
Lielākā daļa Jūrmalas iedzīvotāju dzīvo padomju gados celtajos daudzstāvu daudzdzīvokļu
namos, galvenokārt Kauguru dzīvojamajā masīvā, kas izveidots pagājušā gadsimta 60.- tajos un 70. tajos
gados, kur mājoklis tika iedalīts ne tikai iebraucējiem no Padomju Savienības, bet arī jūrmalniekiem, kuru
mājas Majoros, Dubultos, Bulduros, Dzintaros un citos rajonos tika nojauktas.
3.2. attēls. Jūrmalas iedzīvotāju mājokļu sadalījums. 7
Kopējais ekspluatācijā nodotais dzīvojamo māju skaits Jūrmalas pilsētā 2011. gada bija 123
ēkas, kas ir gandrīz par 20% vairāk, kā 2009.gadā.
Kopējā ekspluatācijā nodotā, no jauna uzceltā dzīvojamā platība Jūrmalas pilsētā 2011. gadā bija
29 834,2 kvadrātmetru.
Laika posmā no 2002. - 2008. gadam Jūrmalā kopējā dzīvojamā platība ir pieaugusi gandrīz par
9%, straujākais kāpums likumsakarīgi bija novērojams laika posmā no 2006. - 2008. gadam (skat. 3.5.
attēlu).
Pieņemot, ka iedzīvotāju skaits Jūrmalas pilsētā strauji nepieaugs, dzīves kvalitātes
paaugstināšanai būtu nepieciešams paplašināt dzīvojamo fondu, lai uz vienu iedzīvotāju tas sasniegtu
vismaz 40m 2 , kas attiecīgi nozīmē, ka ir nepieciešams rast optimālāko risinājumu dzīvojamā fonda
paplašināšanai gan esošajās apbūves teritorijās, gan rodot risinājumu jaunu teritoriju apgūšanai.
Lai arī lielākā daļa Jūrmalas iedzīvotāju dzīvo dzīvokļos, no kopējā dzīvojamo ēku skaita tikai 23
% ir daudzstāvu daudzdzīvokļu ēkas (skat. 3.6. attēlu). Mājokļu izvietojums Jūrmalā skatīt 3.2.
kartoshēmā.
7 LR CSP dati
grupa93
9