1GQPORW

Iepazīstam Latvijas grāmatu blogerus!
Iepazīstam Latvijas grāmatu blogerus!
Foto: Spīgana Spektore (pašportrets)
Turpinām pagājušajā mēnesī iesākto rubriku,
kurā ik mēnesi iepazīsimies ar vienu no Latvijas
blogeriem, uzdodot viņam 10 jautājumus.
Šoreiz 10 jautājumi grāmatu blogerei Spīganai
Spektorei, kuras bloga devīze ir “Jo grāmatas ir
vienīgā maģija šai pasaulē.”
http://spigana.spektore.lv
1. Lūdzu, pastāsti, cik lielu daļu no Tavas
ikdienas aizņem blogošana?
Viens bloga ieraksts top apmēram 30-60 minūtēs,
bet vispār blogošana ir nemitīgs fona process
manā galvā – lasot grāmatu, vienmēr domāju, ko
par to teikšu, pierakstu citātus un idejas speciālā
blociņā.
2. Kas bija Tava iedvesma/dzinulis sākt blogu par grāmatām?
Secināju, ka man ir nepieciešama ārēja atmiņa, kurā glabātos mani iespaidi par grāmatām, un tā
kā man daudzi lūdza ieteikt grāmatas, nolēmu šo atmiņu padarīt publiski pieejamu. Kopš rakstu
blogu, labāk atceros grāmatas, jo savas domas par tām esmu sastrukturējusi un pat pierakstījusi.
3. Vai Tu skaiti izlasītās grāmatas? Cik grāmatas mēnesī Tu izlasi?
Izlasītās grāmatas uzskaitu gan Goodreads, gan speciālā Excel tabulā, kurā redzams, ka kopš
2011. gada novembra mēnesī vidēji esmu lasījusi 7.2 grāmatas jeb 2290.7 lapaspuses.
4. Vai, Tavuprāt, grāmata var būt ideāla? Ja jā, kā Tu to raksturotu?
Pēdējo gadu laikā esmu izlasījusi divas ideālas grāmatas: Petrosjanas “Nams,
kurā...” un Rotfusa Karaļkāvēja sēriju. Ideālā grāmatā ir dzīvi varoņi, detalizēta
pasaule, skaista valoda un maģija, kas pilnībā izdzēš mūsu realitāti.
5. Kas ir Tavs pēdējā laika atklājums literatūrā?
Ja “pēdējo laiku” definējam kā laika posmu 3-4 gadi, tad Patriks Rotfuss, kuru
satikt šogad devos uz Berlīni, un Terijs Prečets. Viņu grāmatas ir neatvairāmi
brīnišķīgas un tur ir viss, kas nepieciešams, lai mani savaldzinātu, – humors,
filozofija, aizraujoši piedzīvojumi un fascinējoša valoda.
6. Grāmatu ir tik daudz... Kā nepalaist garām īsto?
Visu izlasīt neizdosies, tāpēc galvenais neiespringt uz to, ko “vajadzētu” lasīt
un lasīt savam priekam. Es grāmatas izvēlos ļoti dažādi – pēc vākiem, pēc
blogeru aprakstiem, citu ieteikumiem. Ideāli, ja ir cilvēks, uz kura ieteikumiem
var simtprocentīgi paļauties un lasīt visu, ko vien šis cilvēks iesaka. Manā
gadījumā šāds cilvēks ir mana māsa.
7. Kas ir lielākais izaicinājums grāmatu blogera ikdienā?
Novietot savu pēcpusi uz krēsla, ķepiņas uz klaviatūras un atcerēties, ka
ar iedvesmu krāmējas tikai amatieri un nelgas. Dažkārt ir vienkārši grūti
saņemties rakstīšanai un to pārvarēt ir izaicinoši.
8. Kādi ir Tavi lasīšanas rituāli – vietas, noskaņas?
Nekādu īpašo rituālu nav, jo grāmata ar mani ir vienmēr un visur – es no
mājām bez grāmatas neiziešu nekad. Man ir draudzene, kas smejot saka, ka
nekad nesatraucas, ja kavē tikšanos ar mani, jo Spīgana tāpat kaut kur lasīs
grāmatu un būs aizmirsusi, ka kāds vispār kavē.
9. Ja savā grāmatu plauktā varētu atstāt tikai 3 rāmatas, kuras tās būtu?
Piedošanu, man šķiet, ka jautājumā ir ieviesusies kļūda –
aiz trijnieka bija jābūt vismaz vienai nullei, bet vēlams –
divām. Uz šo jautājumu ir neiespējami atbildēt, tāpēc es
šmaukšos. Plauktā atstātu Vinniju Pūku (jebkas cits var
plauktā mainīties, tikai ne šis), “The Slow Regard of Silent
Things” (jo šinī grāmatā ir autogrāfs) un Kindli, kurā būtu
ielādēts Rotfuss, Prečets, le Gvina, Vonnegūts, Geimens,
Bukovskis, Rušdi, Markess un vēl vesela plejāde autoru.
10. Lūdzu, iesaki vienu grāmatu, ko izlasīt maijā.
Iesaku izlasīt (vai pārlasīt) Kena Kīzija “Kāds pārlaidās pār dzeguzes ligzdu”
un pēc tam apmeklēt Dailes teātra izrādi, kas tapusi pēc šīs lieliskās grāmatas.
Sagatavoja: Inga Pizāne-Dilba
14 Ziņnesis
Ziņnesis 15