sEN tas bija, bEt bija: - Latvians Online
sEN tas bija, bEt bija: - Latvians Online
sEN tas bija, bEt bija: - Latvians Online
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
augusts<br />
8/2008 (65)<br />
vislabākais ŽURNĀLS BĒRNIEM<br />
Kam ir<br />
daudz<br />
un kam<br />
ir maz?<br />
Kurmīšu<br />
spēles<br />
Cena 1,25<br />
Sen <strong>tas</strong> <strong>bija</strong>, bet <strong>bija</strong>:<br />
sacēlās viesulis, sapūta puteklis<br />
ISSN 1691 - 0540
Šo uzlīmi ielīmē sava Dabas vērotāja kalendāra augusta lappusē!<br />
Aiz ezera balti bērzi,<br />
Sidrabiņa lapiņām...<br />
Sveiciens vasarā!<br />
Tā Spicīte dungoja un, rokas sānos<br />
salikusi, leca polkas solī visu nedēļu. Kā<br />
nu nedungosi, kā nespriņģosi, ja mamma<br />
un tētis dzied korī, savukārt vecmamma<br />
un vectēvs dejo tau<strong>tas</strong> dejas. Šie <strong>bija</strong> lielie<br />
Dziesmu un deju svētki, un Spicīte ar Lindu<br />
krustmātes pavadībā sēdēja skatītāju rindās.<br />
Viņa jau gan labāk būtu kāpusi uz skatuves,<br />
taču pagaidām <strong>tas</strong> nav iespējams.<br />
Aiz ezera balti bērzi... aiz ezera... aiz. No šīs<br />
puses skatoties, sanāk aiz, Spicīte aizdomājās.<br />
Bet, kad aiziet ezera otrā pusē, tad tie bērzi ir<br />
priekšā ezeram, tātad pie – pie ezera. Un,<br />
ja skatās no sāniem, tad bērzi nav<br />
ne aiz, ne pie, bet pa – pa labi vai<br />
pa kreisi. Re, cik interesanti<br />
sanāk! Pamēģini arī tu –<br />
apskati uzdevumu trešajā<br />
lappusē!<br />
CĀĻA KONKURSĀ JAUNA BALVA!<br />
SASKAITI, CIK CĀĻI IR PASLĒPUŠIES ŠAJĀ ŽURNĀLA NUMURĀ!<br />
Lai piedalītos konkursā un laimētu balvas, tu vari:<br />
. Līdz 18. augustam sūtīt īsziņu ar pareizo atbildi uz tālruni 1829 (BITE, LMT vai TELE 2), īsziņas teksts:<br />
calis_pareizā atbilde ar ciparu_vārds uzvārds<br />
PIEMĒRS: calis_2_vārds uzvārds<br />
Maksa par īsziņu Ls 0,60<br />
. Līdz 28. augustam pa pastu nosūtīt pareizo atbildi uz adresi: Cāļu konkurss, a/k 830, Rīga,<br />
LV 1010. Cāļi jāsaskaita un jāieraksta anketā, kas atrodama Spicītes 32. lpp.<br />
18. AUGUSTĀ izlozēsim – īsziņu nosūtītājiem – PUZLI.<br />
2. SEPTEMBRĪ izlozēsim – anketu nosūtītājiem – PUZLI.<br />
SPICĪTES jūlija numurā <strong>bija</strong> paslēpušies 11 cāļi (3. lpp., 4. lpp., 6. lpp., 9. lpp., 11. lpp., 13. lpp.,<br />
15. lpp., 19. lpp., 19. lpp., 22. lpp. un 30. lpp.).<br />
Dāvanu laimējusi Kristiāna Asne<br />
*cāļi jāmeklē sākot no 3. līdz 31. lpp.<br />
(Augusta anke<strong>tas</strong> izlozes rezultāts septembra numurā)<br />
© SPICĪTE, reģistrācijas numurs 000702737<br />
Abonēšanas indekss 2169.<br />
Reklāmas projekti: inara@laba.lv, t. 28382197, fakss<br />
7333297, realizācija t. 7333292.<br />
Par reklāmas saturu atbild reklāmdevējs. Iespiests<br />
SIA Poligrāfijas grupa Mūkusala.<br />
Redakcija: galvenā redaktore Ināra Pomere, žurnālists Vilnis Purēns, mākslinieciskā<br />
redaktore Dita Lūse, ilustratore Marita Maizīte, datordizainers Artūrs Slaviks,<br />
korektore Astrīda Giptere, vides eksperti – Viesturs Ķerus un Māris Lielkalns.<br />
Redakcijas adrese: Brīvības 52 - 2, Rīga, LV 1011, t. 7333292.<br />
Izdevējs: SIA LABA, direktors Egīls Īverts.<br />
2
Es to varu<br />
Izpēti zīmējumus un apskati – kur kurš atrodas? savelc ar pareizajiem<br />
vārdiem. Pabeidz krāsot zīmējumu!<br />
Iekšā<br />
uz<br />
priekšā<br />
Aiz<br />
starp<br />
pie<br />
pa kreisi<br />
zem<br />
3
Mīļie, saldie krājumi<br />
2.<br />
Es esmu<br />
lielais<br />
atriebējs<br />
Taisnā<br />
Roka!<br />
Nemaz nesmejies!<br />
Es cīnīšos<br />
pret netaisno<br />
vecmāmiņu! Vakar<br />
viņa salasīja<br />
grozu ar ķiršiem<br />
un noslēpa<br />
pieliekamajā!<br />
Mums neko<br />
neiedeva!<br />
3.<br />
1.<br />
Kur tad<br />
tu tāds<br />
iesi?<br />
5.<br />
Kas tad<br />
tur? Vai<br />
pieliekamajā<br />
ir žurkas?<br />
4.<br />
Tas noteikti<br />
ir uz augstā<br />
plaukta! Tur<br />
mēs netiksim<br />
klāt!<br />
Ka tevi! Ir nu<br />
gan man tās<br />
žurkas lielas!<br />
6.<br />
4
7.<br />
To grozu<br />
es salasīju<br />
ievārījumam!<br />
Jātaisa taču<br />
krājumi<br />
ziemai!<br />
bilžu stāsts<br />
8.<br />
Krājumi?<br />
Kam tādi<br />
vajadzīgi?<br />
Hm! Vai<br />
atceries,<br />
kad tu mani<br />
nosauci par<br />
vissaldāko<br />
vecmāmiņu?<br />
9.<br />
Dzimšanas<br />
dienā man<br />
uzdāvināja<br />
ļoti daudz<br />
konfekšu!<br />
10.<br />
Pēc dažām<br />
dienām man<br />
atkal gribējās<br />
konfektes,<br />
bet nevienas<br />
ne<strong>bija</strong>.<br />
11.<br />
12.<br />
Tu biji dažas<br />
konfektes<br />
paglabājusi<br />
un mani<br />
iepriecināji.<br />
5
13.<br />
Tā <strong>tas</strong> ir! Kādreiz<br />
labumu ir daudz,<br />
citreiz – maz.<br />
Tāpēc vasarā<br />
ogas jāsavāra<br />
vai jāiekonservē,<br />
lai ziemā būtu<br />
krājumi!<br />
14.<br />
Kas tad<br />
<strong>tas</strong>?<br />
Tie ir mani<br />
krājumi,<br />
ja kādreiz<br />
pietrūks!<br />
15.<br />
16.<br />
Tie ir mani mīļo<br />
vārdu krājumi!<br />
Tos es teikšu, kad<br />
mēs ziemā ēdīsim<br />
tavus gardos<br />
krājumus!<br />
6
ilžu stāsts<br />
Izpēti, kādus ievārījumus<br />
un kompotus vecmāmiņa<br />
pagatavojusi<br />
visvairāk!<br />
Kuram vēl šajā<br />
attēlā ir<br />
krājumi? un<br />
pabeidz krāsot<br />
zīmējumu!<br />
7
K u r a i z c e ļo s a u l<br />
Tēti, paskaties -<br />
mums ir nepareizs<br />
pulkstenis! Pirms<br />
pāris mēnešiem, kad<br />
<strong>tas</strong> rādīja seši, ārā<br />
<strong>bija</strong> gaiša diena, bet<br />
nu jau ir krēsla!<br />
1.<br />
2.<br />
Pulkstenim nav ne<br />
vainas! Vai tad tu<br />
neesi pamanījis, ka<br />
dienas mēdz būt te<br />
garas, te īsas!<br />
Kāpēc tā?<br />
3.<br />
Zemes riņķojums ap Sauli<br />
vasarā<br />
ziemā<br />
Vasarā Zeme ir pagrieza<br />
tā, ka Latvija atrodas<br />
Saulei tuvāk. Tāpēc<br />
dienas ir garākas.<br />
Ziemā Zeme ir pagriezusies<br />
tā, ka Latvija atrodas tālāk<br />
no Saules. Tāpēc dienas ir<br />
īsākas.<br />
8
ī t e ?<br />
Redzi - ziemā<br />
tālā Saulīte<br />
spīd zemu,<br />
tāpēc tava<br />
ēna ir gara.<br />
4.<br />
pēti un domā<br />
Vasarā tuvā<br />
Saulīte spīd<br />
pie mums<br />
augstu,<br />
tāpēc tava<br />
ēna ir īsa.<br />
5.<br />
Arī tu pats vari novērot, kā Saulīte ceļo<br />
no mums prom. To tev pateiks ēnas.<br />
Izmēri, cik gara ir tava ēna<br />
tagad un cik gara būs pēc<br />
mēneša! Lai tavi rezultāti būtu<br />
precīzi, ēna tev jāmēra vienā<br />
un tajā pat diennakts laikā!<br />
Par to, kā Saulīte pie mums nāk un iet, zināja jau mūsu senči. Tos brīžus, kad Saulīte sāka iet<br />
prom vai sāka nākt atpakaļ, viņi nosauca par saulgriežiem. Ir ziemas saulgrieži un vasaras<br />
saulgrieži. Saulgrieži mūsu senčiem <strong>bija</strong> svētki.<br />
Laikā, kad Saulīte ir<br />
mums vistuvāk, mēs<br />
svinam Līgo vakaru. Tie ir<br />
vasaras saulgrieži.<br />
Laikā, kad Saulīte ir<br />
vistālāk, mēs svinam<br />
Ziemassvētkus. Tie ir<br />
ziemas saulgrieži.<br />
Vēl mūsu senči svinēja<br />
Lielo dienu jeb Lieldienas.<br />
Tad diena un nakts <strong>bija</strong><br />
viena garuma.<br />
9
Spicīte arī vasarā trenējas rēķināšanā. Te vecmāmiņai uz veikalu līdzi<br />
jāaiziet, te ogas jāsaskaita. Kad bļoda ir pilna ar zemenēm – tad ir<br />
daudz. Kad palikušas tikai trīs, tad – maz.<br />
Kur ir daudz un kur ir maz?<br />
Apvelc maciņā, cik monē<strong>tas</strong> vajadzēs, lai nopirktu katru no precēm! Kā<br />
tu domā – vai konfektei nauda iznāks?<br />
10 santīmi<br />
3 santīmi<br />
2 santīmi<br />
5 santīmi<br />
5 santīmi<br />
Izpēti, cik<br />
katram rūķim<br />
vajag pogu un<br />
vai kaudzītē tās<br />
visiem pietiek!<br />
10
es to varu<br />
Apvelc to dzīvnieku pāri, kuriem ir vairāk gardumu! Atzīmē ar<br />
krustiņu, kurā gadījumā tu neko nevarēji apvilkt!<br />
Katru dienu Dāvis noraksta tik lielu zīmuļa gabaliņu, cik parādīts<br />
attēlā. Cik dienās Dāvis norakstīs visu zīmuli? Kā to var uzzināt?<br />
Savelc, kur tu<br />
vari ievietot<br />
katru no<br />
figūrām!<br />
11
Rainis<br />
No dzejoļu krājuma Puķu lodziņš<br />
Sen <strong>tas</strong> <strong>bija</strong>,<br />
Bet <strong>bija</strong>:<br />
Sacēlās viesulis,<br />
Sapūta puteklis,<br />
Pērkons un zibenis –<br />
– Kas tad nu?<br />
Slieķe un gliemezis<br />
Skrieties gāja –<br />
Slieķei mežģījās skriemelis,<br />
Gliemezim satūka kāja.<br />
12
dzejoļi bērniem<br />
Gliemezis ar dusmību<br />
Slieķi rāja:<br />
«Tavu traku skriešanu,<br />
Man sašķiebās māja!»<br />
Slieķe kliedza: «Ak tā!<br />
Šis vēl vaimanā!?<br />
Kas man maitāja nagus?<br />
Kas man nolauza ragus?»<br />
Kopš tās reizes abi<br />
Iet tikai lēni, bet labi.<br />
pabeidz izkrāsot zīmējumu!<br />
13
Šī ir vairākām paaudzēm mīļa grāmata – varbūt īpaši nepieciešama tieši mūsdienu pilsē<strong>tas</strong> bērniem, kuri dabā<br />
daudz ko ierauga kā pārsteigumu. Viktora Lagzdiņa grāmata Indiāņu virsaitis Drošsirdīgais Ķiķāķis, ko izdevusi<br />
izdevniecība Pētergailis, ir šāds atklājumu ceļš, ko piedzīvo Anita kopā ar mammu un tēti, kad dodas ārā no<br />
pilsē<strong>tas</strong> – īstā pārgājienā uz laukiem un mežu. Šoreiz SPICĪTE iepazīstina ar vienu no stāstiem.<br />
Tēvs, salauzījis zariņus, aizdedzina<br />
ugunskuru, bet māte paklāj zālē<br />
segu un izkravā ēdamo.<br />
Anita apsēžas, sakrustodama kājas,<br />
kā pienākas indiāņu virsaitim.<br />
Izrādās, ka vakariņas šādi iet pie<br />
dūšas pat labāk nekā mājās, sēžot<br />
pie galda. Bet piens, kad to dzer no<br />
pudeles, ir daudz garšīgāks.<br />
Pēdējais saules stars vēl aizķēries<br />
paša visaugstākā ozola galotnē,<br />
nokrāsodams to sārti brūnu. Anita<br />
skrien saplūkt puķes. Pļaviņas otrā<br />
malā viņa atskatās.<br />
Māte iegājusi teltī. Tēvs sēž pie<br />
ugunskura. Gaisā paceļas pelēcīgi<br />
pīpes dūmu mutulīši. Nekur nav<br />
dzirdams ne vismazākais troksnītis.<br />
Pat apšu lapas aprimušas.<br />
Anita paceļ roku ar ziediem.<br />
– Papa!<br />
Tanī pašā mirklī arī mežā kāds<br />
iesaucas:<br />
– ...a-pa!<br />
Drošsirdīgais Ķiķāķis brītiņu stāv,<br />
piemirsis aizvērt muti, tad žigli<br />
skrien pie ugunskura.<br />
– Papu, kas tur ir?<br />
– Kur?<br />
– Mežā. Tur arī viens tevi sauc!<br />
– Tā ir atbalss, – tēvs paskaidro,<br />
pieliek plaukstu pie mutes un<br />
iekliedzas:<br />
– A-ū!<br />
Mežā tūdaļ atkārto:<br />
– A-ū! Ū! Ū!<br />
Katrs nākamais sauciens atskan tālāk<br />
un klusāk.<br />
– Pamēģini arī tu, – mudina tēvs,<br />
un atbalss tāpat atbild arī Ani<strong>tas</strong><br />
ūjināšanai.<br />
– Vai viņas ir vairākas?<br />
– Kas?<br />
– Nu – atbalsis! Un kādas tās<br />
izskatās? – Anita vēlas uzzināt.<br />
– Atbalsi nevar redzēt. – Tēvs<br />
pasmaida. – Tās jau ir mūsu pašu<br />
balsis. Rāmā vakarā tās atsi<strong>tas</strong> pret<br />
kokiem un nāk atpakaļ – tāpat kā<br />
bumbiņa atlec no sienas.<br />
Anita mirkli pārdomā tēva vārdus, tad<br />
nedroši novelk:<br />
– Ahā ...<br />
Pēc brīža viņa vēl pajautā:<br />
– Un kur tā neredzamā atbalss sēž –<br />
kokā?<br />
14
lasīsim kopā<br />
15
Spēle<br />
Tu esi mazs kurmītis,<br />
kura lielā māja<br />
atrodas zem<br />
zemes un sastāv<br />
no daudzām,<br />
daudzām alām.<br />
Kādu dienu tu<br />
nolem ceļot uz lapu<br />
kaudzi pēc gardiem<br />
kāpuriem. Bet to, vai<br />
pēc tiem pirmais tiksi<br />
tu vai kāds no taviem<br />
daudzajiem radiem,<br />
parādīs spēle. Spēlē<br />
var piedalīties vairāki<br />
dalībnieki. Pirms spēles<br />
jāpagatavo ejamie<br />
kauliņi un jāsameklē<br />
metamais kauliņš.<br />
Spēlēt jāsāk no kurmīša<br />
midziņas. Spēlētājiem<br />
jāmet metamais kauliņš<br />
un jāiet uz priekšu tik<br />
lauciņi, cik <strong>tas</strong> rāda. Kad<br />
spēlētājs apstājas uz<br />
lauciņa ar bultiņu, viņam<br />
jāmet metamais kauliņš<br />
un tālāk jāiet tās bultiņas<br />
virzienā, uz kuras ir<br />
uzmestais cipars. Uzvar<br />
<strong>tas</strong>, kurš pirmais nonāk<br />
zem lapu kaudzes.<br />
Spēles ideja:<br />
spēle ir ceļu labirints,<br />
kurā var ilgi riņķot vai<br />
ātri tikt uz priekšu –<br />
kā paveicas. Ceļa<br />
krustojumos ir lauciņi<br />
ar bultiņām, uz tām ir<br />
cipari 1, 2, 3, 4, 5, 6 dažādās<br />
kombinācijās (piemēram,<br />
uz vienas 1, 3, 5, uz otras –<br />
2, 4, 6 vai savādāk).<br />
Spēlei var pagatavot<br />
salīmējamus ejamos<br />
kauliņus ar kurmīšiem, pa<br />
ceļam var iezīmēt dažādu<br />
pazemes dzīvību – skudras,<br />
saknes, sliekas utt.<br />
17
Uz Āfriku<br />
vai Eiropu?<br />
Jau kopš seniem laikiem cilvēki<br />
ir novērojuši, ka rudeņos daļa<br />
putnu vienkārši pazūd – vakar vēl<br />
<strong>bija</strong> tepat, bet šorīt vairs nav! Tad<br />
arī radās skaidrojums, ka putni –<br />
līdzīgi vardēm – ielīduši dūņās<br />
pārziemot. Vērojot debesīs lidojošo<br />
zosu barus, radās ci<strong>tas</strong> versijas –<br />
lielie putni uz savas muguras<br />
aiznes maziņos uz siltajām zemēm, jo<br />
tik sīks putnelis taču nevar aizlidot<br />
līdz pašai Āfrikai. Taču patiesībā<br />
liela daļa putnu rudeņos dodas uz<br />
siltajām zemēm pārziemot, savukārt<br />
pavasaros veic šo ceļu vēlreiz,<br />
tikai pretējā virzienā – atpakaļ uz<br />
dzimtajiem apgabaliem. Šādus putnus<br />
sauc par gājputniem. Savukārt tos<br />
spārnaiņus, kuri arī ziemā uzturas<br />
dzimtajās ārēs, sauc par nometniekiem.<br />
Te pieminami medņi, rubeņi, irbes,<br />
dzeņi, zīlītes, zvirbuļi. Starp citu,<br />
ieskaties SPICĪTES šā gada kalendārā –<br />
arī tur stāstīts par putnu migrāciju.<br />
Kāpēc vieni paliek, bet citi aizlido?<br />
Ja ziemā iespējams sameklēt pietiekami<br />
daudz ēdamā, tad var palikt šeit visu gadu.<br />
Nereti, lai to izdarītu, jāsāk ēst cita veida<br />
barība nekā vasarā. Piemēram, zvirbulis –<br />
vasarā pats ēd un mazuļus baro ar gardiem<br />
kāpuriem, savukārt ziemā pārtiek no<br />
graudiem. Arī<br />
zīlītes ziemā<br />
labprāt – papildus<br />
atrastajiem<br />
guļošajiem<br />
kāpuriem un<br />
kūniņām –<br />
notiesās tavu<br />
piedāvāto<br />
baltmaizi vai<br />
sēkliņas (par speķi<br />
nemaz nerunājot).<br />
Tāpat dzenis –<br />
sapluina čiekuru<br />
un izēd sēkliņas.<br />
18<br />
Savukārt tie, kuri, mainoties gadalaikiem,<br />
nemaina ēdienkarti, pārsvarā kukaiņus,<br />
ir spiesti aizlidot uz siltākām vietām, kur<br />
barības ir papilnam. Bezdelīga, protams,<br />
neēdīs graudus, tāpat arī stārķis nenotiesās<br />
kāpostu lapas, tāpēc noteiktā brīdī tiem ir<br />
jādodas ceļā.<br />
Teksts un foto: Māris Lielkalns
iepazīsimies!<br />
Kā noteikt īsto brīdi?<br />
Nu jau atnācis augusts. Dienas vairs nav tik<br />
garas, kā <strong>tas</strong> <strong>bija</strong> ap Jāņiem. Līdzko diena<br />
saīsinās līdz noteiktam ilgumam, putna iekšējā<br />
datoriņā ieslēdzas trauksmes poga –<br />
jāsāk gatavoties ceļam. Šādus putnus zinātnieki<br />
dēvē par instinktu migrantiem. Kaut arī ārā<br />
vēl ir silts un kukaiņu papilnam, putns sāk<br />
kravāt ceļasomas. Šajā laikā <strong>tas</strong> pastiprināti<br />
meklē un ēd barību vairāk, nekā vajadzētu, –<br />
un aptaukojas. Taču šie tauku krājumi ir ļoti<br />
nozīmīga rezerves degviela tālajā ceļojumā.<br />
Lidojot, piemēram, pāri Vidusjūrai uz Āfriku,<br />
putns patērē daudz enerģijas, ko iegūst no<br />
uzkrātajiem taukiem. Tieši tāpēc liela daļa<br />
gājputnu vairākas<br />
dienas uzkavējas<br />
Eiropas dienvidos,<br />
lai varētu uzbaroties<br />
un tad sekmīgi<br />
pārvarēt plašo jūras<br />
klajumu.<br />
Augustā jau sākas<br />
putnu rudens<br />
migrācija. Pirmās<br />
uz siltajām zemēm<br />
dodas svīres.<br />
Mēneša beigās<br />
parasti jau ceļa jutīs<br />
ir ķauķi un stārķi.<br />
Taču paši pirmie projām dodas mājas<br />
strazdi. Līdzko mazuļi izvesti (pašā jūnija<br />
sākumā), tā visa saime dodas mieloties uz<br />
kaimiņzemju ķiršu dārziem. Putnus, kuri<br />
pamazām pārlido uz siltākām ziemošanas<br />
vietām, sauc par klejotājiem.<br />
Ir vēl otra gājputnu grupa – laika apstākļu<br />
migranti. Tie ir putni, kas ceļā dodas<br />
tikai tad, kad palikt vairs vienkārši nav<br />
iespējams. Šeit varētu pieminēt gulbjus.<br />
Viņu barībā ietilpst ūdensaugi, ko tie<br />
sameklē ūdenstilpēs. Kamēr nav iestājies<br />
sals un ledus nav pārklājis dīķi vai ezeru,<br />
putni projām nelidos. Kad <strong>tas</strong> noticis, gulbji<br />
pārlido uz citu – neaizsalušu vietu.<br />
Kas ir siltās zemes?<br />
Dažādiem putniem tās ir atšķirīgas zemes.<br />
Pēdējo gadu<br />
silto ziemu<br />
dēļ atsevišķi<br />
putni paliek<br />
pārziemot<br />
tepat pie<br />
mums, ja<br />
nu vienīgi<br />
aizklejo tuvāk<br />
jūrai. Tā dara<br />
gan atsevišķi<br />
strazdi, gan sarkanrīklītes, gan arī gulbji.<br />
Viena daļa pārceļo uz Eiropas dienvidu<br />
zemēm, jo tur laika apstākļi un barība ir<br />
piemēroti, lai pārlaistu ziemu. Citi lido tālāk<br />
pāri Vidusjūrai uz Āfriku. Turpretī mazais<br />
svilpis un mazais mušķērājs ziemot lido uz<br />
Indiju.<br />
Arī mūsu Latvija var būt kā siltās zemes.<br />
Piemēram, vēlos rudeņos pie mums no<br />
ziemeļiem atceļo zīdastes – skaists strazda<br />
lieluma putns ar pelēki brūnu cekuliņu. Tikai<br />
apēdušas pēdējās ogas, tās dodas tālāk<br />
jaunas barības meklējumos.<br />
19
20<br />
IZKRĀSO zīmējumu.
Dari kopā ar mums<br />
Atver nākamās lappuses un atrodi šos attēlus. blakuslodziņā ieraksti<br />
lappuses numuru!<br />
21
Saules<br />
Ko tu esi vērojis dabā? Putnus,<br />
ziedus, laika apstākļus... Sauli<br />
gan ne, jo tā var sabojāt<br />
actiņas. Bet mums to ļoti<br />
gribējās, un mēs ar Tomasu<br />
uzzinājām - izrādās, ka ir<br />
veids, kādā cilvēki jau gadu<br />
tūkstošiem vērojuši saules gaitu<br />
debesīs, turklāt tieši tā –<br />
vērojot – ir radušies pirmie<br />
pulksteņi. Pamēģini arī tu!<br />
1. 2. 3.<br />
Tev vajadzēs gaišu finiera<br />
plāksni, flomāsteru, urbi un<br />
koka puļķīti ar nosmailētu galu.<br />
Atzīmē finiera viduspunktu (apmēram) un izurb tur<br />
caurumiņu.<br />
4. 5. 6.<br />
Iestiprini tajā puļķīti.<br />
(Ja tev nav urbja, vari<br />
mēģināt to pielīmēt.)<br />
22<br />
Noliec finieri klajā, saulainā vietā – tā, lai viena garā mala tam<br />
būtu pavērsta pret ziemeļiem, otra – pret dienvidiem. Palūdz<br />
mammai pulksteni un ik pa stundai iezīmē punktiņu tur, kur<br />
beidzas puļķīša ēna.
DarBOJOS<br />
laiks<br />
acu<br />
apmāns<br />
Tev jāuzzīmē uz papīra tāds resns un īss C burts.<br />
Zīmē tā, lai forma būtu abos galos vienāda.<br />
Tagad sāc saules novērošanu:<br />
1. Ēna nav vienāda visas dienas garumā.<br />
Kad tā ir visīsākā?<br />
Kad visgarākā?<br />
Kā tu domā, kāpēc?<br />
Izgriez, pārloki tieši uz pusēm un vēl ar šķērēm<br />
aplīdzini, lai gali ir vienādi.<br />
2. Apskaties pēc mēneša, vai pulkstenis<br />
rāda tāpat, vai arī kaut kas ir mainījies?<br />
Un pēc diviem mēnešiem?<br />
Jau akmens laikmeta cilvēki tev būtu<br />
varējuši pastāstīt, ka visīsākā ēna un<br />
visplašākais pulksteņa loks redzams<br />
ap vasaras saulgriežiem, savukārt<br />
ap Ziemassvētkiem gara jo gara ēna<br />
parādās vien uz dažām stundām. Kā tu<br />
domā, kāpēc tā?<br />
Tagad vari likt to uz krāsaina papīra, apvilkt un<br />
izgriezt. Izdari to divreiz, lai tev ir divas pilnīgi<br />
vienādas formas.<br />
Ja vēlies, vari tās vēl izdekorēt, bet arī dekoriem<br />
jābūt vienādiem! Nu liec tos vienu otram blakus<br />
un jautā draugiem – kurš lielāks? Un tikai tu<br />
zināsi, ka tie abi ir vienādi!<br />
23
Kā uzlabot ievār<br />
Vai zini, ka ievārījums no dažādiem traukiem garšo<br />
dažādi? Ļoti garšīgs ir tikko vārīts, no lielās koka<br />
karotes nolaizīts ievārījums. Bet vēl gardāks <strong>tas</strong> ir<br />
no mazas, apaļīgas burciņas ziemas vakarā, kad ļoti<br />
gribas sasildīties ar karstu tēju. Taču reizēm <strong>tas</strong> ir<br />
ļoti garšīgs no lielās burkas, ja blakus ir tikko ceptu<br />
pankūku šķīvis. Kad tavā mājā tiek vārīts ievārījums,<br />
tam droši vien uz burkas sāna uzlīmē zīmīti, piemēram,<br />
Avenes 2008, Jāņogu želeja 2007. Jauki! Taču kā būtu, ja<br />
mēs pieteiktos mammai vai omītei palīgos un sapucētu<br />
ievārījuma burciņas kā princeses? Un ļoti iespējams, ka<br />
tad burciņas saturs mums šķitīs vēl gardāks! Turklāt<br />
šādu ievārījuma burciņu vari pasniegt arī kā dāvanu.<br />
Izvēlies skaistākās burciņas, sameklē papīru, zīmuli, krāsas, o<strong>tas</strong>, šķēres un līmi – un sākam!<br />
Atceries, kā iepriekšējā SPICĪTES numurā mācījāmies gleznot ziedus?! Šoreiz līdzīgi<br />
gleznosim ogas. Uzmanīgi apskaties, kā izskatās tās ogas, no kurām mamma vārīs<br />
ievārījumu. Uzzīmē tās, pēc tam rūpīgi izkrāso.<br />
Lielajām burkām zīmē ogu virtenes!<br />
24
ījuma garšu?<br />
DarBOJOS<br />
Gatavos zīmējumus izgriez un ar<br />
līmi uzlīmē burciņai.<br />
Apsedz vāciņu ar pieskaņo<strong>tas</strong><br />
krāsas ietinamo papīru un apsien<br />
to ar aukliņu vai apņem ar gumiju.<br />
Vismazākajām burciņām zīmējumu<br />
vari līmēt uz vāciņa. Uz vāka uzraksti<br />
gadu, kad ievārījums vārīts. Viss –<br />
gatavs!<br />
Spicīte tev sagatavojusi pirmās<br />
uzlīmes šā gada ievārījumiem.<br />
Tās vari izgriezt un uzlīmēt<br />
savām burciņām, bet nākamās<br />
gan jādarina pašiem!<br />
25
1.<br />
Atrodi, kura ir šī panka ēna!<br />
2.<br />
Atrodi,<br />
kuru ābolu<br />
Spicīte<br />
apēda!<br />
3.<br />
Atmini rēbusu!<br />
Un tu uzzināsi, kas ir cilvēka labākais palīgs.<br />
Lai atminētu rēbusu, atceries, kā sauc zīmējumos redzamo, un nosaukumus<br />
ieraksti pa burtam lodziņos. Tad nosvītro tos burtus, kuru vietu pēc<br />
kār<strong>tas</strong> rāda skaitļi! Lasi, kas tev palika!<br />
1.<br />
4.<br />
2.<br />
Attēlotās ogas ieraksti mīklā! Tad tu uzzināsi, kas tās ir!<br />
1.<br />
2.<br />
3.<br />
3.<br />
5. 6.<br />
4.<br />
4.<br />
5.<br />
6.<br />
26
es to varu<br />
5.<br />
Kur katrs puika iekritīs?<br />
6.<br />
Savelc ciparus un uzzini, ko<br />
rūķis atrada!<br />
3.<br />
Kādi vārdi sanāca rēbusā?<br />
Ja gribi iesaistīties aizraujošā konkursā, atmini<br />
mīklas un pareizos atminējumus ieraksti šajā<br />
anketā.<br />
Anketu nosūti uz SPICĪTES redakciju, ar norādi –<br />
SIRSNĪGAIS, a/k 830, Rīga LV 1010.<br />
4.<br />
Ieraksti krustvārdu mīklas atminējumu.
Apsveicam<br />
abonentu<br />
loterijas<br />
uzvarētājus!!!<br />
Gvido un Gerda Miezeri<br />
no Iecavas<br />
Rinalds<br />
Ļuļis no Alūksnes raj.<br />
Toms Vecziediņš<br />
no Ogres raj.<br />
Evita Vītola no Rīgas<br />
Inga Moča<br />
no Jelgavas<br />
Ilona Sineviča<br />
no Ogres raj.<br />
28
Melnā stārķa konkurss<br />
Salidosim,<br />
draugi!<br />
konkurss<br />
SPICĪTE kopā ar Latvijas ornitoloģijas<br />
biedrību izsludina radošo konkursu, kas<br />
veltīts Latvijas gada<br />
putnam – melnajam stārķim.<br />
1. Kā vēl tautā mēdz saukt melno stārķi?<br />
Atbildi ierakstiet<br />
anketā uz pēdējā<br />
vāka<br />
Konkursa Salidosim, draugi! noteikumi:<br />
lai piedalītos melnā stārķa konkursā:<br />
• Ir jāizgatavo melnā stārķa modelis. Vēlams – dabiskā lielumā. To var izgatavot<br />
no kartona, koka vai no kāda cita materiāla. Stārķis var būt attēlots lidojumā,<br />
stārķis var sēdēt vai stāvēt savā ligzdā. Bet tam ir jābūt melnajam stārķim.<br />
• Izgatavotais modelis jānofotografē un fotogrāfija ar aprakstu līdz<br />
15. septembrim jāsūta uz adresi: SPICĪTE, MELNĀ STĀRĶA KONKURSAM, a/k 830,<br />
Rīga, LV 1010.<br />
Konkursa noslēgumā, kas plānots oktobra otrajā pusē, tiks rīkota darbu<br />
izstāde, kurā konkursam pieteiktos modeļus izvietosim Latvijas Etnogrāfiskā<br />
brīvdabas muzeja teritorijā. Tur arī noslēguma pasākums un dalībnieku<br />
apbalvošana.<br />
SPICĪTE aicina –<br />
sāciet domāt!<br />
Konkursu atbalsta<br />
29
ērni zīmē negaisu<br />
Lauris Pēteris Mazpolis<br />
Renāte Paula Pakere 6 g.<br />
Māra Rušmane 8 g.<br />
Kitija Muižniece 6 g.<br />
Elīna Moča 5 g.<br />
Janeta Samanta Korsīte<br />
**Dairis Peskovs 8 g.<br />
Krista Rugāja 6 g.<br />
Simona Granta 8 g.<br />
Krista Dumpe 8 g.<br />
Elza Krauze 6 g.<br />
Lāsma Cibiņa 8 g.<br />
Kristiāna Kalniņa 8 g.<br />
Edgars Kušņikovs 10 g.<br />
Šis konkurss ilgs gadu, un tam ir vairākas kār<strong>tas</strong>.<br />
Pirmajā kārtā par katru pareizu atbildi – viena sirsniņa.<br />
Kad būsi nopelnījis 12 sirsniņas, no SPICĪTES saņemsi vēstuli ar<br />
otrās kār<strong>tas</strong> noteikumiem.<br />
Gada beigās vissirsnīgākos mīklu minētājus gaida pasākums<br />
Ciemos pie SPICĪTES un viņas draugiem!<br />
SPICĪTES # 7 pareizās atbildes<br />
1. Taureņiem <strong>bija</strong> 7 atšķirības.<br />
Uzmanību! Sakarā ar novadu reformu lūdzam precīzi uzrakstīt savu adresi:<br />
Vārds, uzvārds ___________________________________________<br />
Adrese ___________________________________________________<br />
__________________________________________________________<br />
LV ______________<br />
2. L I E L A<br />
Z I V S<br />
28 30<br />
28
ES TO VARU<br />
Gabriela Dilāne 8 g.<br />
Lindija Smiltāne 4 g.<br />
Mārtiņš Grāvītis 6 g.<br />
Beāta<br />
Raubiško 6 g.<br />
Annija Ertmane 6 g.<br />
Melisa Kaptāne 7 g.<br />
Elza Zorgevica 6 g.<br />
Katrīna Karīna<br />
Rožkova 7 g.<br />
Katrīna Zandere 9 g.<br />
Eleonora Balode 7 g.<br />
Ramona-<br />
Grāvelsīne<br />
Vermauska 5 g.<br />
Elizabete Krista Juraša 5 g.<br />
Georgs Spručs 6 g.<br />
Kalvis Kārlis Vanags<br />
Anna Lase<br />
Sabīne Briede 8 g.<br />
Elīza Bukolovska 6 g.<br />
Alise Krista Lukša 8 g.<br />
Marta Zandere 5 g.<br />
Gerda Miezere 8 g.<br />
Sindija Līkuma<br />
Paula Kļaviņa 8 g.<br />
Zīmējumus tagad var<br />
sūtīt arī uz adresi:<br />
spicite@laba.lv<br />
Lūgums vecākiem,<br />
kuri sūta zīmējumus<br />
elektroniski, dokumentu<br />
nosaukt autora vārdā.<br />
Piemēram,<br />
anna liepa 6 g.jpg
vasaras beigās dārzos un mežos ir<br />
atrodami daudzi dažādi gardumi.<br />
Uzzīmē tos, kuri tev garšo vislabāk!<br />
līdz 12. augustam atsūti savu zīmējumu<br />
spicītei! Zīmē uz zīmēšanas papīra! Lūdzam<br />
zīmējuma otrajā pusē uzrakstīt vārdu<br />
un adresi. Zīmējumus lūdzam nelocīt UN<br />
iesūtīt TOS kopā ar anketu.<br />
Zīmējumu konkurss<br />
ES TO VARU.<br />
Saskaiti, cik cāļi<br />
paslēpušies SPICĪTES<br />
lappusēs?<br />
Es to varu<br />
Zīmējumam jāpievieno precīzi aizpildīta<br />
anketa un darbs kopā ar to līdz<br />
12. augustam jāsūta uz redakciju:<br />
SPICĪTE, a/k 830, Rīga, LV 1010.<br />
Vārds, uzvārds (vai PII nosaukums)<br />
Ieraksti lodziņā,<br />
cik cāļi<br />
paslēpušies<br />
šajā numurā<br />
Zīmējumu konkursa balvas<br />
Lāsma<br />
Cibiņa<br />
Lauris<br />
Pēteris<br />
Mazpolis<br />
Man ir gadi (vai grupa)<br />
Adrese __________________________________________________<br />
_________________________________________________________<br />
1. Kā vēl tautā mēdz<br />
saukt melno stārķi?<br />
Konkursa<br />
Saskaiti cāļus balva<br />
Kristiāna Asne (26463...)<br />
Visas balvas mēneša laikā var saņemt redakcijā −<br />
Brīvības ielā 52 − 2. Tālr. 7333292.<br />
Neizņemtās balvas pēc mēneša atkārtoti<br />
nonāks balvu izlozēs.
Change language