JÅ«ras piekrastes biotopi

Projekts “Tālākizglītības programmas “Bioloģijas skolotāja profesionālā pilnveide” izstrāde un aprobācija”(Nr. VPD1/ESF/PIAA/05/APK/3.2.5.2./0021/0063)Jūras krasts ir vienīgā mājvieta jeb dzīvotne daudzām sugām. Šīs sugas, kuras ir izplatītastikai jūras krastā vai tā tiešā tuvumā, sauc par litorālām sugām. Piekrastē ir bieži sastopamassugas, piemēram, augu suga smiltāju kāpuniedre (3. attēls), kā arī retas sugas, piemēram,skaistaugļu balodene, kuras areāls saistīts galvenokārt ar Baltijas jūras krastiem (4. attēls).3. attēls. Smiltāju kāpuniedres izplatība: a – areāls (pēc Hulten, Fries, 1986); b – smiltājukāpuniedre (pēc Rothmaler, 1987).4. attēls. Skaistaugļu balodenes izplatība: a – areāls (pēc Hulten, Fries, 1986); b – skaistaugļubalodene (pēc Rothmaler, 1987)Mācību materiāls. Jūras piekrastes biotopi. 2007. Sagatavoja Brigita Laime, LU Bioloģijas fakultāte2/5

Projekts “Tālākizglītības programmas “Bioloģijas skolotāja profesionālā pilnveide” izstrāde un aprobācija”(Nr. VPD1/ESF/PIAA/05/APK/3.2.5.2./0021/0063)Jūras krastā izdalāmas vairākas biotopu grupas: sausas smilšainas un oļainas pludmales,kas saistītas ar kāpām un starpkāpu ieplakām; mitras, kā arī akmeņainas pludmales, kas pārsvarāsaistītas ar piekrastes mitrājiem, augsto lakstaugu audzēm, piejūras pļavām un lagūnām, kā arīdažādas pludmales ar noskalošanas krastiem (5. attēls).PiekrastesbiotopiPludmalesoļainasakmeņainasPiejūras pļavasPiekrastes mitrāji(niedrāji, meldrāji)Lagūnas,piekrastes peļķesKāpassmilšainassausasmitrasNoskalošanaskrasti (stāvkrasti)primārāssekundārāsembrionālāspriekškāpaspelēkās kāpasmelnās kāpas (mežs)Starpkāpuieplakas5. attēls. Piekrastes biotopu iedalījums Latvijā.Kāpas ir vēja sanesti smilšu pauguri. Kāpas veidojas tajās vietās, kur ir pietiekošs smilšumateriāls, zems gruntsūdens līmenis, pastāvīgi valdošie vēji un skrajš augājs. Visbiežāk unstraujāk kāpas veidojas, ja vēja pārvietoto smilšu ceļā ir kāds šķērslis – reljefa izcilnis, augi, zari,jūras sapludas u.c.Primārās kāpas ir vistuvāk jūrai esošās kāpas, kuras parasti jūras pusē robežojas arpludmali un kuru veidošanās ir tieši atkarīga no smilšu materiāla daudzuma pludmalē. Primārajāskāpās izšķir embrionālās kāpas un priekškāpas.Pelēkās kāpas ir nosacīti stabilas kāpas, kuru augāju veido galvenokārt sūnas, ķērpji unzemi lakstaugi, kā arī atsevišķi koki un krūmi. Pelēkās kāpas ir sekundāro kāpu veids, kas attīstāsno priekškāpām.Mācību materiāls. Jūras piekrastes biotopi. 2007. Sagatavoja Brigita Laime, LU Bioloģijas fakultāte3/5

Projekts “Tālākizglītības programmas “Bioloģijas skolotāja profesionālā pilnveide” izstrāde un aprobācija”(Nr. VPD1/ESF/PIAA/05/APK/3.2.5.2./0021/0063)Piekrastes kāpasApmēram puse no jūras krasta kopgaruma Latvijā ir akumulācijas jeb smilšu uzkrāšanāskrasti, kuriem ir raksturīga pludmale un kāpas. Atbilstoši ekoloģiskajiem apstākļiem katrā krastajoslā dominē noteikta augu ekoloģiskā grupa un augu sugas. Tālāk apkopta informācija pargalvenajiem biotopiem, sugām un to ekoloģiju.Biotopspludmaleprimārās kāpassekundārās kāpasembrionālās priekškāpas jebkāpas baltās kāpas pelēkās kāpas mežsRaksturīgāspazīmesperiodiskipārplūstaktīva smilšu pārpūšananeliela smilšupārpūšana, sāk veidotiesaugsneDominējošāsauguekoloģiskāsgrupashalofīti, sukulentisukulenti,psammofītipsammofītikserofītiValdošādzīvības formaviengadīgilakstaugidaudzgadīgi lakstaugi(vietām arī krūmi)sūnas, ķērpji,daudzgadīgi lakstaugi,retāk sīkkrūmiTipiskās augusugaskālija sālszāleBaltijas šķēpenejūrmalas balodeneložņu smilgakrupju donistīruma kosabiezlapainā sālsvirza;smiltāju kāpukviesis;Baltijas kāpuniedresmiltāju kāpuniedresmiltāju auzeneslotiņu ciesačemurainā mauragapūkainais plostbārdissmilšu kārklskāpu auzenesmilts grīsliszilganā kelērijamazais mārsilskodīgais laimiņškalnu norgalvītesila virsismelnā visteneķērpji, sūnasRetās,aizsargājamāsaugu sugasskaistaugļubalodenejūrmalas dedestiņaLēzela vīrcelejūrmalas zilpodzesmiltāju neļķeGmelina alisepļavas silpurenesīkziedu plaukšķeneMācību materiāls. Jūras piekrastes biotopi. 2007. Sagatavoja Brigita Laime, LU Bioloģijas fakultāte4/5

Projekts “Tālākizglītības programmas “Bioloģijas skolotāja profesionālā pilnveide” izstrāde un aprobācija”(Nr. VPD1/ESF/PIAA/05/APK/3.2.5.2./0021/0063)Eiropā un Latvijā aizsargājamie jūras krasta biotopi (* prioritāri aizsargājams)Biotops Aizsargājams Latvijā AizsargājamsEiropas SavienībāJūras piekrastes smilts sēkļiXLagūnas X XJūras piekrastes akmeņu sēkļi X XMitras pludmales ar avotiemXViengadīgu augu sabiedrības uz sanesumu joslām X XDaudzgadīgs augājs akmeņainās pludmalēs X XSmilšakmens atsegumi jūras krastā X XViengadīgu augu sabiedrības dūņainās un zemāsXXsmilšainās pludmalēsJūrmalas pļavas X XSmilšainas pludmales ar daudzgadīgu augāju X XEmbrionālās kāpasXPriekškāpasXAr lakstaugiem klātas pelēkās kāpas X XPelēkās kāpas ar sīkkrūmu audzēm X XPelēkās kāpas ar ložņu kārklu X XMežainas jūrmalas kāpas X XMitras starpkāpu ieplakas X XUzdevumi1. Raksturojiet konkrētu jūras krasta posmu Latvijā.1.1. Kādi krasta procesi ir dominējošie: smilšu uzkrāšanās vai krasta noskalošanas?1.2. Kāds pludmalē ir substrāts (smilts, grants, oļi, akmeņi vai cits)?1.3. Vai pludmale ir sausa vai mitra?2. Kādi labvēlīgi un nelabvēlīgi traucējumi vērojami jūras krasta posmā?3. Kādi pasākumi (tieši un netieši) būtu jāveic šīs piekrastes dabas saglabāšanai?LiteratūraEberhards G. 2004. Jūra uzbrūk! Ko darīt? Rīga, 23 lpp.Fatare I. 1992. Latvijas foras komponentu izplatības analīze un tās nozīme augu sugu aizsardzībaskoncepcijas izstrādāšanā. Rīga, 258 lpp.Hulten E., Fries M. 1986. Atlas of North European vascular plants. Konigstein, 968 p.Laime B. 2000. Pludmales un primāro kāpu plāns. Rīga, 45 lpp.Laime B. 2005. Augi jūras krastā. Rīga, 64 lpp.Latvijas biotopi. Klasifikators. (Red. I. Kabucis). 2001. Rīga, Latvijas dabas fods, 96 lpp.Latvijas jūras krastu monitorings. 1993. Rīga. 46 lpp.Rothmaler W., Schubert R., Jäger E., Werner K. 1987. Exkursionsflora. Atlas der Gefäßpflanzen. Berlin,752 S.Ulsts V. 1998. Baltijas jūras Latvijas krasta zona. Rīga, 95 lpp.http://piekraste.daba.lvMācību materiāls. Jūras piekrastes biotopi. 2007. Sagatavoja Brigita Laime, LU Bioloģijas fakultāte5/5