Turēties ne tikai pie zemes, bet tiekties uz debesīm - 3x3
Turēties ne tikai pie zemes, bet tiekties uz debesīm - 3x3
Turēties ne tikai pie zemes, bet tiekties uz debesīm - 3x3
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
4<br />
<strong>3x3</strong> RITMI<br />
Siliņš Mazsalacā To arī dara latvieši. Kāpēc?<br />
Labs rīts visapkārt!<br />
Vai jūs esat ievērojuši, ka ar jums runā ļoti izcils<br />
latvietis? Ne? Avīzi <strong>ne</strong>lasat? Kas ir ar jums!<br />
Pašā pirmajā lpp. To “ļoti” es pats <strong>pie</strong>liku klāt, lai<br />
labāk izklausās. Es dzirdu no skauģiem visādas<br />
<strong>pie</strong>zīmes, ka „pazīstams” <strong>ne</strong>nozīmē “izcils”, <strong>bet</strong> es<br />
esmu avīzē, un jūs varat iepūst! Tā lūk!<br />
Kā izcils latvietis es esmu arī <strong>pie</strong>kārts danču zālē<br />
<strong>pie</strong> sienas, <strong>bet</strong> vai es biju pelnījis, ka mani noliek<br />
pašās beigās? Bilde gan ir ņemta tajos laikos,<br />
kad mēs ar Ponciju Pilatu vēl skējām apkārt īsās<br />
biksēs.<br />
*<br />
Šorīt brokastīs aptrūka putra. Vai es <strong>ne</strong>teicu, ka<br />
tā pirmās dienas karbonāde sašaus ēdināšanas<br />
budžetu lupatlēveros? Protams, ka <strong>ne</strong>palīdzēja<br />
man pretī sēdošās personas rijība. (Es <strong>ne</strong>minēšukura.<br />
Teikšu <strong>tikai</strong> tik daudz, ka tas bija sievišķis<br />
un no … nē, lai paliek) Apēda 3 porcijas, un man<br />
no kāšas <strong>ne</strong>tika <strong>ne</strong>kas. Es savkārt apēdu visas<br />
desas, kas bija <strong>uz</strong> šķīvja, jo cilvēks jau <strong>ne</strong>dzīvo<br />
no putras vien.<br />
Par ēšanu būtu grēks sūdzēties. Pat <strong>pie</strong> alus<br />
pārdotavas nīkšanas laikā varēja dabūt ķīseli ar<br />
putkreimu un sakņu zupu par brīvu, kam Ventiņš<br />
laikam <strong>ne</strong>bija ticis klāt.Par Lāčplēsi pudelē plēsa<br />
50 santīmus. Es faktiski <strong>ne</strong>saprotu, kāpēc mūsu<br />
nacionālais simbols ir nocenots tik zemu.<br />
*<br />
Mani tuvākie līdzstrādnieki man saka:“ Siliņ, tu sāc<br />
<strong>ne</strong>labi smaržot!“ Tas <strong>ne</strong>esmu es, <strong>bet</strong> Mazsalacas<br />
kultūrslānis divu dienu biezumā. Es ļoti gribētu<br />
aiziet <strong>uz</strong> pirti, <strong>bet</strong> <strong>ne</strong>zinu, <strong>uz</strong> kuru pusi iet.<br />
*<br />
Es <strong>uz</strong>sāku nīkšanu kā pats pirmais plkst.11.00 ar<br />
Skaņkal<strong>ne</strong>s pagasta vecākā vietnieka apgādātu<br />
alus pudeli rokā, kas nāca jau <strong>uz</strong> beigām,un<br />
sāku rakstīt niknu rakstu par provianta trūkumu.<br />
Bija solīts, ka būs 6 kastes.Kur tās ir? Salaid nu<br />
sievišķus par priekšniekiem- <strong>ne</strong>kādas kārtības.<br />
Man pretīm iekārtojās Purs ar saviem rakstu<br />
darbiem un Viktors un Aloida ar lielu dzimšanas<br />
dienas kūku. Pa labi sēdēja Lija no Talsiem, Ina<br />
no Kuldīgas un Dzintra no Sid<strong>ne</strong>jas. Viņas bija<br />
dabūjušas savās rokās dziesmu grāmatu un sāka<br />
zāģēt vienu dziesmu pēc otras. Dievs, kas par<br />
skaļām rīklēm!Troksnis bija vairākas decibeles, un<br />
sarunāties vairs <strong>ne</strong>bija iespējams.<br />
Uz brīdi mutes viņām aizvēra Aloidas kūka,<br />
<strong>bet</strong>, kad tā bija apēsta, tad zāģēšana turpinājās.<br />
Nevienā dziesmā <strong>ne</strong>bija mazāk par 25 pantiem.<br />
Turpat blakus sākās zolītes turnīrs.<br />
Un tad ieradās alus! Septiņas kastes! Solītais<br />
tomēr krita makā!<br />
Trīsreiztrīsi Salac’s malā<br />
Reformācijoni svin,<br />
Vaļa ambroziju dala,<br />
Tautiets viņu lietot zin.<br />
Un kā vēl.<br />
Uldis<br />
Kā Vaira par prezidenti kļuva<br />
Ir vērts izmantot iespēju un brīvā brīdī vēlreiz<br />
aizstaigāt līdz Skābumbaļļai Skaņākalna parkā un<br />
biežāk tur muti nomazgāt. Kā stāstīja gide Nadežda,<br />
pirms desmit gadiem, kad viņa tur vedusi <strong>3x3</strong><br />
dalībniekus, kāda trīsreiztrīsniece tur vairākkārt muti<br />
mazgājusi. Tā bijusi Vaira Vīķe-Freiberga. Un kas<br />
noticis? Vaira kļuvusi par Valsts prezidenti.<br />
Ziedi cilvēku dara skaistu un <strong>ne</strong>s svētību<br />
Floristiku un kļavu lapu cepuru darināšanu<br />
nometnē māca AINA ANTONIJA.<br />
Viņa ir <strong>uz</strong>augusi lauku mājās un puķes<br />
viņai ir bijušas visapkārt, kopš vien sevi<br />
atceras. Bērnībā viņas mammai bija<br />
pilna mājā ar kaktusiem, kuri Ainai ļoti<br />
<strong>ne</strong>patika, jo viņas draudzenēm <strong>uz</strong><br />
palodzes krāšņi ziedēja pelargonijas. Aina<br />
atzīst, ka viņa <strong>ne</strong>var pateikt to, kā viņa<br />
ieguvusi ziedu kārtošanas prasmi.<br />
Mamma viņai bērnībā mācījusi, ka<br />
pirms ziedu likšanas vāzē tām jānotrauc<br />
lapiņas. Deviņpadsmit gadu vecumā,<br />
kļūstot par mežzini, Aina vispirms iekopusi<br />
mežniecības apkārtni, iesējot kliņģerītes. Arī<br />
turpmāk dzīvē viņa vienmēr ir audzējusi un<br />
kārtojusi ziedus. “Es “<strong>ne</strong>izeju” <strong>uz</strong> krāšņajām<br />
puķēm, lai gan man patīk un dārzā zied<br />
arī tās, <strong>bet</strong> priecājos un savos darbos<br />
Cepuri nost, Rūtiņ!<br />
Jauniešu klubā šorīt atnākušie jaunieši, kā jau pēc<br />
nīkšanas, <strong>uz</strong> vadītāja Jurģa jautājumu, vai ir kādas<br />
idejas, lēni nodur galvas vai <strong>ne</strong>manāmi pavirzās<br />
aiz biedra pleca. Kādas idejas tādā agrumā! Vienīgi<br />
astoņgadīgā Rūtiņa ņipri papurina savu rozā cepurīti<br />
un stāsta savas idejas. Jurģis atzinīgi saka: „Malacis,<br />
Rūtiņ, cepuri nost!” Un Rūtiņa arī paklausīgi noņem<br />
savu cepurīti.<br />
izmantoju visas vienkāršās puķes.<br />
Idejas pirmajiem pušķiem un kompozīcijām<br />
smēlos no ārzemju floristikas žurnāliem.<br />
Pirms daudziem gadiem oāzi gatavoju<br />
no maizes,” stāsta ievirzes vadītāja. Aina<br />
<strong>uz</strong>skata, ka lauku mājās puķes ir jāaudzē<br />
dobēs, <strong>ne</strong>vis jāskrien pakaļ pilsētnieku<br />
modei un puķu podi jākarina ābeļu zaros.<br />
Tas <strong>ne</strong>būt <strong>ne</strong>liecina par cilvēka skaistuma<br />
izpratni.<br />
Cepuru darināšanu Aina noskatījusi<br />
Apguldes nometnē, aizbraukusi mājās un<br />
pēc triju cepuru darināšanas tā lieta bijusi<br />
rokā. “Karstā vasaras dienā tāda kļavu lapu<br />
cepure valkātāju pasargā no saules stariem<br />
un sniedz veldzi, kā arī <strong>uz</strong>lādē ar e<strong>ne</strong>rģiju,”<br />
iesaka vadītāja. Viņa <strong>uz</strong>skata, ka īstenam<br />
latvietim ir jāaudzē puķes, jo ziedi visu dara<br />
skaistu un <strong>ne</strong>s svētību.<br />
Bērnu audzināšanas pamati jāmeklē dainās<br />
Par to, kā latviski audzināt bērnus, stāsta<br />
DINA un REINIS CEPĻI, kuri šoreiz<br />
atpūšas no Bēbīšu skolas nodarbībām, ko<br />
vada citās <strong>3x3</strong> nometnēs.<br />
Pirmkārt, bērnus rada abi vecāki kopā<br />
un tāpat viņiem bērni kopā arī jāaudzina,<br />
lai bērns saņemtu tēta un mammas<br />
e<strong>ne</strong>rģiju, dzirdētu balsi. Bērnus labvēlīgi<br />
ietekmē tēva balss zemais tembrs, vīrieša<br />
sirdspuksti un elpošana ir lēnāki un tas<br />
bērnu nomierina. Tēvi lietām <strong>pie</strong>iet praktiski<br />
un viņiem vajag pamatojumu, kāpēc vienu<br />
vai otru lietu dara tā un <strong>ne</strong> citādi, kamēr<br />
mammas daudzas lietas dara intuitīvi.<br />
Otrkārt, latviskas audzināšanas<br />
pamatojums ir meklējams dainās.<br />
Skaitāmpanti ar kustībām ir latviešu kustību<br />
terapija, dainās atrodami <strong>ne</strong>skaitāmi<br />
ritma un līdzsvara vingrinājumi, kas attīsta<br />
bērna vestibilāro aparātu. Šūpuļdziesmas<br />
ir lielisks veids, kā vecākiem komunicēt<br />
ar savu bērnu un pašiem atbrīvoties no<br />
spriedzes.<br />
Treškārt, dabiskie materiāli apģērbos.<br />
Bērna ratiņos ieklāj aitas ādu ar vilnu, kas<br />
Mācās apjaust sevi Visumā<br />
Sarunas ar savu ķermeni nometnē vada<br />
BAIBA KRANĀTE.<br />
Cilvēkam ķermenis ir viens no<br />
lieliskākajiem instrumentiem, ar ko viņš var<br />
darīt daudzas lietas. Baiba stāsta, ka šajā<br />
nometnē cilvēki vairs <strong>ne</strong>jautā, kāpēc joga<br />
ir <strong>3x3</strong> nometnē, kur tiek koptas latviskās<br />
tradīcijas. “Man ir līdzi Rudītes Raudupes<br />
grāmata “Dievatziņa vēdās un dainās”,<br />
kur autore ir pamatojusi savu <strong>pie</strong>redzi par<br />
vēdiskajām zināšanām, kur ietilpst arī joga,<br />
Nomet<strong>ne</strong>s jaunākie dalībnieki apmeklē ievirzi<br />
1/2 x 1/2<br />
ziemā bērnu pasargā no vēja un sala, <strong>bet</strong><br />
vasarā no saules karstuma. Koka klucīši<br />
<strong>ne</strong>kad <strong>ne</strong>zaudēs savu aktualitāti.<br />
Ceturtkārt, ir jāveido tradīcijas. Mūsu<br />
ģimenē tās ir <strong>3x3</strong> nomet<strong>ne</strong>s, astronomisko<br />
Saulgriežu svinēšana, amatu prasmju<br />
nodošana bērniem. Latviski ir lūgt bērnu<br />
līdzdarboties visos mājas darbos, lai viņš<br />
varētu justies atbildīgs par padarīto, tāpat<br />
kopā doties dabā, kopā m<strong>uz</strong>icēt, dziedāt,<br />
latviski runāt.<br />
ko es joprojām mācos. Joga jeb vienotība<br />
ir senas zināšanas par cilvēku pasaulē<br />
un šīs zināšanas, manuprāt, ir lietderīgas<br />
arī latviešiem. Mēs mācāmies apjaust<br />
sevi Visumā un cilvēkus tas interesē,<br />
par ko liecina kupls apmeklētāju pulks,”<br />
<strong>uz</strong>skata Baiba. Šajā nometnē par senajām<br />
zināšanām Baiba diskutē ar Marutu Voitkus-<br />
Lūkinu no Kanādas un ir priecīga, ka atkal<br />
var gūt jaunas zināšanas.<br />
Daiga<br />
Redakcija:<br />
Rasma Zvejniece,<br />
26683272<br />
Daiga Kļanska,<br />
29808301<br />
Antra Lāce<br />
29421365<br />
Makets:<br />
Ilze Rakstiņa
Change language