Turēties ne tikai pie zemes, bet tiekties uz debesīm - 3x3
Turēties ne tikai pie zemes, bet tiekties uz debesīm - 3x3
Turēties ne tikai pie zemes, bet tiekties uz debesīm - 3x3
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
Turēties <strong>ne</strong> <strong>tikai</strong> <strong>pie</strong> <strong>zemes</strong>, <strong>bet</strong> <strong>tiekties</strong> <strong>uz</strong><br />
debesīm<br />
Latviešiem ir svarīgi<br />
turēties <strong>ne</strong> <strong>tikai</strong> <strong>pie</strong><br />
<strong>zemes</strong>, <strong>bet</strong> ar garu<br />
<strong>tiekties</strong> <strong>uz</strong> debesīm, vakar<br />
svecīšu dievkalpojumā,<br />
kas notika Valda un<br />
Rotas Bērziņu viesu<br />
mājā “Brūži”, teica Jānis<br />
Priedkalns. Viņš <strong>uz</strong>svēra,<br />
ka katram cilvēkam<br />
ir vajadzīga <strong>ne</strong> <strong>tikai</strong><br />
sabiedriska izglītošanās,<br />
<strong>bet</strong> ir jāmeklē ceļi<br />
individuālai attīstībai.<br />
“Kā meklēt augstāko<br />
spēku? Ar zināt<strong>ne</strong>s<br />
palīdzību to <strong>ne</strong>spējam,<br />
jo nonākam <strong>pie</strong> cilvēka<br />
prātam <strong>ne</strong>saprotamā laika un<br />
telpas bezgalības koncepta,” teica Jānis.<br />
Viņš citēja Svētā Asīzes Franciska lūgšanu,<br />
kas rāda ceļu Dieva meklējumiem un<br />
atdošanos tuvākā mīlestībai.<br />
Māci man, Dievs,<br />
lai es mācītu mīlestību tur, kur ienīst,<br />
lai <strong>pie</strong>dotu tur, kur apvaino,<br />
lai vienotu tur, kur naids,<br />
lai modinātu cerību tur, kur valda izmisums,<br />
lai iededzu gaismu, kur valda tumsa,<br />
lai <strong>ne</strong>su prieku tur, kur mājo rūpes.<br />
Māci man, Dievs,<br />
drīzāk mierināt citus, <strong>ne</strong>kā pašam meklēt<br />
mierinājumu, drīzāk saprast citus, <strong>ne</strong>kā<br />
pats tikt saprasts, drīzāk mīlēt, <strong>ne</strong>kā būt<br />
mīlētam.<br />
Izcilais latvietis – Brunis Rubess<br />
Bruņa Rubesa dzīve un darbība bijusi tik<br />
plaša, ka grūti pat viņu <strong>pie</strong>teikt. Triju Zvaigžņu<br />
ordeņa virsnieks, baņķieris un stratēģis,<br />
vijolnieks, jaunat<strong>ne</strong>s vadītājs, audzinātājs un<br />
skolotājs, žurnālists un redaktors, vadības<br />
padomdevējs. Šoreiz ievirzē „Izcilie latvieši”<br />
viņš tiek <strong>pie</strong>teikts kā kustības 2x2 aizsācējs.<br />
2x2 kustība sākās 1964. gadā Amerikā<br />
kā seminārs latviešu jauniešiem<br />
augstskolas vecumā no 18 – 30<br />
gadiem – pirmajai jaunajai paaudzei, kas<br />
ŠOVAKAR:<br />
� Daudzinājums Mātei (pulcēties skolas pagalmā)<br />
� Brīvais mikrofons (skolas zālē)<br />
Provizoriskā statistika<br />
Pēc tiem datiem, kas šobrīd nomet<strong>ne</strong>s dalībnieku datu bāzē, mūsu<br />
skaits ir 179. No Latvijas esam 157, no Austrālijas - 9, ASV – 7,<br />
Kanādas – 4, Portugāles – 1, Itālijas - 1. Dalībnieks cienījamākajā<br />
vecumā varētu būt Brunis Rubess, <strong>bet</strong> jaunākā - Marta Brīvlauka,<br />
kurai ir 2 mē<strong>ne</strong>ši. Taču datu bāze nav pilnīga. Šodien izlikti<br />
saraksti, kuros dalībniekiem jāprecizē savi dati.<br />
Jo, dodot mēs iegūstam, un <strong>pie</strong>dodot, mums<br />
<strong>pie</strong>dod.<br />
Mēs kopīgi no svecītēm izveidojām krusta<br />
zīmi, kuras horizontālā līnija simbolizē cilvēka<br />
<strong>pie</strong>derību sabiedrībai un zemei, savukārt vertikālā<br />
ass simbolizē cilvēka tiekšanos debesīs, meklēt<br />
individuālo saskaņu ar augstāko spēku – Dievu.<br />
“Tikai atrodot abu šo līniju savienošanās punktu,<br />
mēs varam garīgi pilnveidoties un iegūt harmonisku<br />
garīgo <strong>pie</strong>pildījumu,” sacīja Jānis. Apkārt krustam<br />
izveidojām svecīšu apli, kas simbolizē sauli, visumu<br />
un mūs vieno.<br />
Daiga<br />
dzimusi ārpus Latvijas. No 2x2 kustības arī Līga<br />
Ruperte izveda <strong>3x3</strong> ideju. 2x2 nomet<strong>ne</strong>s, kopā 20,<br />
notika līdz 1996. gadam.<br />
Tikšanās laikā Brunis īpašu <strong>uz</strong>manību veltīja<br />
jautājumiem par <strong>3x3</strong> tālāku attīstību, mērķa<br />
apzināšanu un mudināja sarunas dalībniekus domāt,<br />
kā veidot aktīvu un <strong>uz</strong>ņēmīgu latviešu sabiedrību.<br />
Rīt izcilais latvietis - Vītolu fonda dibinātājs<br />
Vilis Vītols.<br />
Skolas 2.stāvā, 23. telpā plkst.14.30<br />
3. numurs � PIEKTDIENA, 25. jūlijs �<br />
DIENAS GAITA<br />
Sestdien, 26.jūlijā<br />
8.00-9.00 Rīta cēliens<br />
9.00 Brokastis<br />
9.40-11.40 Darba grupas un rīta<br />
ievirzes<br />
11.45-12.45 Dziedāšana<br />
13.00 Pusdienas<br />
13.00-14.30 Atpūta<br />
13.40 Visu bijušo nometņu<br />
vadītāju sanāksme 2. stāvā 29.<br />
kabi<strong>ne</strong>tā<br />
14.30-17.30 Pēcpusdienas<br />
ievirzes<br />
17.45-19.00 Pievakares<br />
aktivitātes, gatavošanās<br />
noslēguma vakaram<br />
18.00- Koncerts<br />
Mazsalacas kultūras centrā<br />
(Skaistākās pasaules<br />
tautasdziesmas un orģinālmūzika)<br />
19.30 Vakariņas<br />
20.15-22.30 Noslēguma vakars<br />
(Nomet<strong>ne</strong>s finansu plānošanas<br />
grupa rīko izsoli, kas būs paraugs,<br />
kā papildināt nomet<strong>ne</strong>s budžetu.<br />
Vadīs Uldis Siliņš un Anna<br />
Janso<strong>ne</strong>. Lūgti aktīvi <strong>pie</strong>dalīties!).<br />
22.30- ... Nīkšana, danči ...<br />
MAZSALACAS SVĒTKI<br />
Paldies par deju koncertu<br />
Vakar Lībiešu pilskalnā Mazsalacas<br />
deju kolektīvi un Valmieras Kultūras<br />
centra Tautas deju ansamblis<br />
“Gauja” mazsalaciešus un <strong>3x3</strong><br />
nomet<strong>ne</strong>s dalībniekus aicināja <strong>uz</strong><br />
koncertu “Danco Dievis ar<br />
Pērkonu...”.<br />
Skatītāju rindās bija pulka <strong>3x3</strong>nieku,<br />
<strong>bet</strong> arī dejotāju vidū bija viena no <strong>3x3</strong><br />
nomet<strong>ne</strong>s dalībniecēm – Kristī<strong>ne</strong><br />
Stepanova, kurai šī ir pirmā <strong>3x3</strong><br />
nomet<strong>ne</strong>. Kristī<strong>ne</strong> pēc koncerta<br />
saņēma ziedu pušķus un bučas no<br />
nomet<strong>ne</strong>s puišiem.<br />
Kārlis Rokpelnis ir amatvīrs<br />
Vakar deju koncerta beigās, kad <strong>uz</strong> skatuves kāpa mūsējais<br />
Kārlis Rokpelnis elegantā <strong>uz</strong>valkā, vadītāja teica, ka viņš nav<br />
jā<strong>pie</strong>saka, jo visi tāpat zinot, kas viņš ir. Bet daudzi <strong>3x3</strong>nieki<br />
gan <strong>ne</strong>saprata, kādā sakarībā Kārlis ir tur un tāds.<br />
Paskaidrojam – Kārlis Rokpelnis ir Skaņkal<strong>ne</strong>s pagasta<br />
padomes priekšsēdētāja vietnieks. Amats no<strong>pie</strong>tns.<br />
1
2<br />
<strong>3x3</strong> LIETAS<br />
SAVĒJO VĀRDS<br />
Uz labo pusi<br />
JURIS RUŅĢIS (Austrālija) <strong>3x3</strong> kustībā ir<br />
kopš 1981. gada.<br />
- Sākās ar to, ka Pērtā ar Līgu Ruperti<br />
sākām runāt par šīm lietām, tad izveidoju <strong>3x3</strong><br />
padomi Austrālijā. Kopš 1983. gada <strong>3x3</strong><br />
nomet<strong>ne</strong> notiek ik gadu janvārī.<br />
Latvijā pirmoreiz nometnē biju Madlienā<br />
1990. gadā. Šī Mazsalacā man ir <strong>tikai</strong> otrā;<br />
arī Mazsalacā esmu pirmoreiz, <strong>bet</strong> Latvijā<br />
esmu bieži, jo dēls ar ģimeni dzīvo šeit.<br />
Atceros, Madlienā bija stipri jūtama atšķirība<br />
starp latviešiem dažādās zemēs – atraisītībā,<br />
valodā. Tagad tas izlīdzinājies. Pārmaiņas<br />
pirmajos gados bija stipri jūtamākas, tagad no<br />
gada gadā <strong>ne</strong>kas daudz <strong>ne</strong>mainās.<br />
<strong>3x3</strong> dod <strong>pie</strong>derības, draudzības sajūtu ar<br />
līdzīgi domājošiem. Es domāju, lietas iet <strong>uz</strong><br />
labo pusi. Arī Austrālijā latvietība <strong>ne</strong>iznīkst,<br />
kopā sanāk ģime<strong>ne</strong>s ar bērniem. Daudzus<br />
gadus vadu deju grupu “Jautrais pāris”, kam<br />
jau pirms kāda laika paredzēja iznīkšanu, <strong>bet</strong><br />
dejojam joprojām!<br />
Saista cilvēki<br />
DZINTRA ZVEJNIECE nav bijusi<br />
nomet<strong>ne</strong>s dalībniece: deviņās strādājusi un<br />
trīs vadījusi.<br />
- Pirmajā nometnē Salacgrīvā biju<br />
grāmatvede, <strong>bet</strong> 14 - 16 stundas diennaktī<br />
darīju visu, ko vajadzēja, naktīs tirgoju alu...<br />
Tā tas ritenis aizgāja. Bērni Roberts un Ilze<br />
visās nometnēs bijuši, un man gandarījums,<br />
ka viņi auguši reizē ar <strong>3x3</strong>. Tāpat kā Imanta<br />
bērni Jānis un Kaspars.<br />
<strong>3x3</strong> padomē strādāju informācijas nodaļā, jo<br />
<strong>ne</strong>protu citiem mācīt - protu <strong>tikai</strong> organizēt...<br />
jocīgi, vai <strong>ne</strong>? Arī dzīvesbiedrs Imants strādā<br />
padomē saimniecības nodaļā, tas kļuvis par<br />
mūsu dzīvesveidu.<br />
Kāpēc? Man vajag reizi gadā satikt šos<br />
cilvēkus! Uldis Siliņš, Jānis Peniķis un citi<br />
atlido no tālie<strong>ne</strong>s, daudzi te Latvijā - nav pat<br />
jārunā, es viņus redzu un zinu, ka viņiem labi<br />
iet... Latviskumu veido cilvēki. Ar Dziesmu<br />
svētku pacēlumu dzīvo <strong>pie</strong>cus gadus, <strong>bet</strong> <strong>3x3</strong><br />
ir katru gadu! Dziedu Alūks<strong>ne</strong>s skolotāju korī<br />
“Atzele”, strādāju Valsts probācijas die<strong>ne</strong>stā<br />
Rīgā - tas ir darbs ar krimināli sodītajiem.<br />
Dažus esmu <strong>pie</strong>dabūjusi <strong>uz</strong> nometni, un viņi<br />
ierauga jaunu pasauli, citādas attiecības un<br />
citādu <strong>uz</strong>vedību. Tas ir brīnums. Starp citu:<br />
ja ģime<strong>ne</strong> dara tādas lietas kā <strong>3x3</strong>, bērni līdz<br />
cietumam <strong>ne</strong>nonāks...<br />
Desmit gados cilvēki kļuvuši atvērtāki,<br />
zinošāki, aizvien vairāk interesējas par<br />
latvisko. Arī es esmu mainījusies...Tāds īpašs<br />
brīdis bija pirms pāris gadiem, kad vadīju<br />
<strong>3x3</strong> salidojumu Latviešu biedrībā un līdz<br />
pēdējam brīdim <strong>ne</strong>zināju, ka tur būs arī Valsts<br />
prezidente.<br />
Antra<br />
Ciemakukulī – Mazsalacas baltmaizi<br />
Garšīgo baltmaizi un smalkmaizītes, ko ēdam<br />
ēdienreizēs, cep tepat skolas<br />
konditore I<strong>ne</strong>se Luste. Skaņkal<strong>ne</strong>s pagasts<br />
skolai iegādājies krāsni un maizes mīcītāju, un<br />
ikdienā smalkmaizītes un baltmaize tiek cepta<br />
skolēniem. Līdz sestdienas pusdienlaikam<br />
nomet<strong>ne</strong>s dalībnieki var <strong>pie</strong>teikt maizīti<br />
ciemakukulim, ko aizvest mājiniekiem.<br />
Būs grāmata par <strong>3x3</strong><br />
‘’Divās dienās<br />
esam izdarījuši<br />
ļoti daudz, esam<br />
tikuši līdz grāmatas<br />
struktūrai. Izdarījām<br />
to, jo darba grupā<br />
strādāja profesionāli<br />
un atbildīgi<br />
cilvēki,” saka<br />
darba grupas<br />
vadītāja Dzintra<br />
Zvejniece. Tā<br />
bija viņas ideja<br />
veidot tādu grāmatu,<br />
un nu jau izvirzīts<br />
<strong>uz</strong>devums to izdot 2010. gadā, kad <strong>3x3</strong><br />
kustībai Latvijā aprit 20 gadu. Grāmatā būs<br />
informācija par visām pasaulē notikušajām<br />
nometnēm, būs gan statistika, gan apraksti,<br />
gan ilustrācijas, gan atmiņas un atziņas.<br />
Lai apjomīgo darbu paveiktu, visvairāk<br />
<strong>ne</strong><strong>pie</strong>ciešama katra nometņu vadītāja labā<br />
griba un atsaucība, līdz nākamā gada<br />
sākumam atsūtot grāmatas literārajām<br />
redaktorēm Rasmai Zvejniecei un Daigai<br />
Bitiniecei gan informāciju, gan fotogrāfijas<br />
darba grupas izstrādātā apjomā un formātā.<br />
Tālāk rūpes <strong>uz</strong>ņēmies grāmatizdevējs Jānis<br />
Polis. Finansējumu paredzēts meklēt gan<br />
Latviešu fondā, gan Kultūrkapitāla fondā,<br />
gan citur.<br />
Tiesa, diskusijas vēl turpinās, jo ir ārkārtīgi<br />
sarežģīti iekļaut vienā izdevumā visu plašo,<br />
daudzveidīgo informāciju, kas parādītu<br />
gan katras Latvijas, Amerikas, Kanādas,<br />
Austrālijas, Francijas, Zviedrijas, Anglijas<br />
nomet<strong>ne</strong>s savdabību, gan atklātu<br />
...jo <strong>pie</strong>aug spēkā<br />
INESE KRŪMIŅA tikko nākusi no Salacas<br />
<strong>pie</strong>krastes, kur vakarā daudzināsim Māti:<br />
- Daudzinājumu sākotnēji iedibināja<br />
dievturi, un par to mēs viņiem būsim vienmēr<br />
pateicīgi. Tas ir viņu garīgais rituāls, līdzīgi<br />
kristiešu dievkalpojumam, <strong>bet</strong> daudzinājumā<br />
parasti ir kāda izteiktāka morāli ētiska tēma,<br />
no kuras izejot meklē dainas, <strong>uz</strong>runas,<br />
dziesmas, lai tēmu izvērstu plašāk. Pamatā<br />
izsena cilvēku pasaules darbības īpatnība:<br />
jo vairāk kaut ko daudzinām, jo tas <strong>pie</strong>aug<br />
spēkā un plašumā.<br />
Kāpēc šovakar to darām? Latviskais pasaules<br />
<strong>uz</strong>skats ir <strong>ne</strong>saraujami saistīts ar<br />
māti, turklāt <strong>3x3</strong> kustība zināmā mērā<br />
gan ir ļoti ģimeniska, gan arī šis mātišķais<br />
elements - stāvēt citam par citu, <strong>uz</strong>turēt<br />
DARBA GRUPĀS<br />
Jauns galda dziesmu veids<br />
Šai nometnē parādījies jauns galda dziesmu<br />
veids, ko dzied pirms īstās galda dziesmas,<br />
pēc kuras var sākt ēst. Tiem, kas atnākuši<br />
laikus, krietnu brīdi jāgaida kavētāji, lai būtu<br />
<strong>pie</strong>tiekams kvorums un ēšana varētu sākties.<br />
Gaidītāji sevis <strong>uz</strong>mundrināšanai sāk kādu<br />
spēcinošu dziesmu, <strong>pie</strong>mēram, „Es <strong>ne</strong>nācu<br />
šai vietā”. Ēšanas sākumu jāievēro precīzi!<br />
personības, kas tur strādājušas vai<br />
viesojušās. Turklāt atšķirīgā ir tik daudz.<br />
Daudzi, kas kādreiz kādā no nometnēm<br />
vadījuši ievirzes, vairs nav sameklējami,<br />
<strong>ne</strong> vienmēr nometņu programmās ietvertā<br />
informācija saskan ar to, kas noticis<br />
nometnē, jo dzīve ieviesusi korekcijas. Nav<br />
vienkopus atrodamas arī visu nometņu visas<br />
avīzes utt.<br />
Taču, spītējot visiem šķēršļiem, lielu darbu<br />
<strong>uz</strong>ņēmušies gan Līga Ruperte un Biruta<br />
Abula no ASV, gan Juris Ruņģis un<br />
Uldis Siliņš no Austrālijas, gan Latvijas<br />
trīsreiztrīsnieces Dzintra Zvejniece, Agrita<br />
Krieviņa, Rasma Zvejniece, Anna Gobzema,<br />
Daiga Bitiniece, Lie<strong>ne</strong> Straupe.<br />
Darba grupa izstrādājusi priekšrakstu, pēc<br />
kura katram nometņu vadītājam jāsniedz<br />
informācija. Sīkāk par to pastāstīsim rīt, 26.<br />
jūlijā plkst. 13.40 3. stāvā 29. kabi<strong>ne</strong>tā, kur<br />
mīļi gaidīti visi nometņu vadītāji.<br />
Daiga B.<br />
labvēlīgu gaisotni. Daudzināt labo, daudzināt<br />
to, ko latviešu tauta izsenis saskatījusi<br />
mātē, daudzināt to ideālu, kādu vēlētos<br />
mūsu bērniem pārmantojamu - tā ir <strong>ne</strong> <strong>tikai</strong><br />
mūsu iespēja, tas ir arī mūsu <strong>uz</strong>devums.<br />
Daudzinājumu <strong>3x3</strong> nometnē pati pirmoreiz<br />
<strong>pie</strong>dzīvoju Madlienā.<br />
Mani silda tas, ka cilvēki saprot: mēs<br />
esam liels pulks, un ir ārkārtīgi svarīgi,<br />
par ko domājam - <strong>ne</strong> <strong>tikai</strong> fiziski izdarām-,<br />
kā izturamies pret mums visiem nozīmīgu<br />
rituālu; tas ir spēks. Pēdējos gados augusi<br />
nomet<strong>ne</strong>s dalībnieku <strong>pie</strong>tāte pret to,<br />
kas notiek, mēs pēc būtības un no sirds<br />
iedziļināmies notiekošajā.<br />
Antra<br />
Mazsalaciešu dzimtu koki<br />
Piektdien un sestdien Mazsalacas<br />
kultūras centrā var apskatīt<br />
dzimtas koku izstādi „Mazsalacai,<br />
novadam un Latvijai”. Iespēja<br />
sagādāta īpaši mums, tādēļ iepriekš<br />
jāzvana I<strong>ne</strong>sei Tropai 26231727 vai<br />
<strong>uz</strong> kultūras centru 4251203.
<strong>3x3</strong> RITMI<br />
KĀPĒC TEV, KĀPĒC LATVIETIM TAS<br />
VAJADZĪGS?<br />
Ko <strong>ne</strong>var izteikt vārdos<br />
Jau pirmajā iepazīšanās vakarā<br />
Austra Graša Ģendertos godu dancī<br />
metās lieli un mazi. Savukārt tie, kas<br />
bijuši vairākās <strong>3x3</strong> nometnēs, zina:<br />
danču ievirze bez Stroda gandrīz vai<br />
nav iedomājama!<br />
GUNĀRS STRODS:<br />
- Deja un kustības ir bijušas visās<br />
cilvēku dzīves norisēs klāt - tās ir<br />
senākas <strong>ne</strong>kā valoda. Ar deju var<br />
izteikt vairāk <strong>ne</strong>kā ar vārdiem, tāpat<br />
ir arī ar žestiem: mēs izmantojam<br />
informāciju un cenšamies paši to<br />
saņemt.<br />
Tas tā ir visām tautām, kāpēc latviešiem lai<br />
būtu citādi?<br />
Pirmo reizi nometnē dančus mācīju<br />
tepat Mazsalacā pirms desmit gadiem. Mani<br />
priecē, ka kopš tā laika jaunieši kļuvuši<br />
zinošāki, labprāt dejo, prot vairāk deju arī<br />
bez priekšā rādīšanas, zina, kā improvizēt.<br />
Izdzīvošanas formula<br />
Par pamatvērtībām, par ģimeni un dzimtu kā<br />
sistēmu desmit nometnieki ir vienoti kopējā<br />
sarunā ar ALOIDU JURČENKO, Rēzek<strong>ne</strong>s<br />
augstskolas lektori sociālajā pedagoģijā<br />
un <strong>3x3</strong> kustībai jau ilgi <strong>pie</strong>derošu cilvēku.<br />
Aloida ikdienā lasa lekcijas studentiem,<br />
kas strādās ar cilvēkiem, kuriem mēģinās<br />
palīdzēt - DZĪVOT.<br />
- Mēs katrs nākam no ģime<strong>ne</strong>s, mums ir<br />
tēvs un māte, kas dāvājuši mums dzīvību.<br />
Kārtība Visumā un tas, kā mēs kā indivīdi/<br />
ģime<strong>ne</strong> iekļaujamies šajā kārtībā, arī ir<br />
mūsu sarunu temats. Tas ir Lielais Spēks,<br />
kas vada pasauli, spēks, ko jūtam, <strong>bet</strong> <strong>ne</strong><br />
vienmēr ar prātu <strong>pie</strong>ņemam.<br />
Es esmu meklējusi, kā Visuma likumi<br />
Nebaidies no pārmaiņām<br />
Pedagoģijas doktore AIJA MAZSĪLE-<br />
LAGZDIŅA bilst: cilvēkiem jā<strong>pie</strong>rod, ka<br />
dzīve mainās, un no tā <strong>ne</strong>vajag baidīties.<br />
Par to, kā skatīties <strong>uz</strong> pārmaiņām kā pozitīvu<br />
iespēju, viņa dalās pārdomās ar veselības<br />
psiholoģijas ievirzes dalībniekiem.<br />
- Tā ir iespēja padziļināt savu pašapziņu,<br />
kļūt elastīgiem, lai <strong>ne</strong>gaidītos gadījumos<br />
atrastu jaunus ceļus, impulsu dzīvot dziļāk.<br />
Gan Latvijā, gan citur pasaulē pārmaiņu<br />
laikos kāds vinnē, kāds zaudē, <strong>bet</strong> cilvēki<br />
vienmēr baidās zaudēt. Dzīve vienmēr<br />
pasniedz kādu citronu, un daži no tiem<br />
Kafejnīcā alus nav<br />
Alus nopērkams <strong>tikai</strong> nīkšanas<br />
vietā un laikā (skolas<br />
2. stāva foajē pēc visām diena<br />
aktivitātēm). Kafejnīca <strong>pie</strong><br />
ēdnīcas strādā no 9.30 līdz<br />
pēdējam apmeklētājam, <strong>bet</strong><br />
alu tur <strong>ne</strong>tirgo.<br />
Varbūt tas, kā <strong>pie</strong>trūkst, ir - ka tomēr šo<br />
jauniešu varētu būt vairāk, un vēl - ka šis<br />
apjoms ir salīdzinoši <strong>ne</strong>liels, zināmo deju<br />
varētu būt vairāk, <strong>ne</strong> <strong>tikai</strong> viens-divi-trīs-četri<br />
un tā tālāk, <strong>bet</strong> arī plašāk. Nav jau latviešiem<br />
<strong>tikai</strong> lecamie danči vien, daudzveidība ir<br />
liela.<br />
atainoti mūsu folklorā - dainās, pasakās,<br />
teikās, sakāmvārdos, rituālos, rotaļās.<br />
Latvieši izdzīvojuši tāpēc, ka atraduši<br />
formulu, kā dzīvot saskaņā ar šiem lielajiem<br />
likumiem. Bet reizēm viņi arī kļūdījušies, un<br />
tas bijis ļoti sāpīgi...<br />
Te nav lekciju, notiek informācijas apmaiņa,<br />
kuras mērķis ir gūt jaunas atziņas: mēs ar<br />
Viktoru esam gatavi dalīties zināšanās, kas<br />
mums ir, tāpat arī grupas dalībnieki, - lai<br />
atrastu pareizos risinājumus. Katrs nonāk<br />
kādās dzīves krustcelēs un tai brīdī atrod<br />
pareizo risinājumu, un citiem tas ir jā<strong>pie</strong>ņem;<br />
no malas skatoties, tas ir ļoti grūti, <strong>bet</strong> tas ir<br />
vienīgais pareizais - viņam.<br />
mēdz būt stipri skābi... Ko tad darīt - raudāt?<br />
Pievērsties alkoholam? Nē, no tā citrona<br />
labāk gatavot limonādi!<br />
Ievirzē es mēģinu izklāstīt savu stratēģiju,<br />
kā cilvēkam sevi saudzēt, lai būtu fiziski<br />
un garīgi gatavs pārmaiņām, kā stiprināt<br />
pašcieņu, <strong>uz</strong>stādīt robežas, ko citiem<br />
<strong>ne</strong>pārkāpt. Šodien runājam par dusmām,<br />
niknumu - kā tikt tam pāri.Veselības<br />
psiholoģijas stūrakmens ir pozitīva<br />
domāšana!<br />
Antra<br />
Duša visu<br />
diennakti<br />
Duša, kas ir muižā,<br />
1. stāva 7. telpā,<br />
darbojas visu diennakti.<br />
Dušai skolā<br />
pagarināts darba<br />
laiks: 18.00-02.00.<br />
Zolītē fināls, iespējams, jau<br />
šovakar<br />
Zolītes turnīra pirmajā kārtā vakar<br />
spēlēja 15 dalībnieki. Šovakar pēc<br />
visām aktivitātēm zolītes turnīra<br />
pusfināls, kurā spēlēs 9 spēlmaņi.<br />
Ja vēl būs spēks, iespējams, arī<br />
fināls notiks jau šonakt.<br />
JAUNO VĀRDS<br />
No gūtā radām tālāk<br />
Roberts Mūks ir sacījis, ka latvju dainas<br />
<strong>ne</strong>s sevī daudzas patiesas atziņas par<br />
lietu un cilvēku dabu. Latvietis, skan Mūka<br />
doma, ir poētiskais loģiķis. Pasaules<br />
<strong>uz</strong>būve, sievišķā un vīrišķā mijiedarbe,<br />
laika un norišu cikliskums tiek izteikts<br />
metaforu formā. Latvieši mīl metaforas,<br />
jo tās vienlaicīgi sniedz spēcīgu ētisku un<br />
estētisku baudījumu.<br />
Ko mēs paņemam sev līdzi no <strong>3x3</strong>? Kad,<br />
<strong>pie</strong>mēram, Māra <strong>pie</strong> Dieviņa garajiem<br />
galdiem raksta villainītes un tad<br />
ieliek tās Dieva rociņā, es vienkārši un<br />
skaidri jūtu, ka es atsaucos šiem vārdiem; un<br />
atsaucos tiem <strong>ne</strong> <strong>tikai</strong> tādējādi, ka saprotu<br />
šo rindu nozīmi, <strong>bet</strong> arī daudz dziļākā un<br />
dvēseliskākā veidā. Šīm un daudzām citām<br />
rindām <strong>pie</strong>mīt spēja runāt ar mani par man<br />
būtiskām lietām, par to, ko <strong>ne</strong> vienmēr<br />
izdodas un ko <strong>ne</strong> vienmēr vajag noformulēt<br />
precīzā domā. Tādējādi no <strong>3x3</strong> es sev<br />
līdzi esmu aizvedusi noskaņu – to, kas<br />
dzirdama latvju tautasdziesmās. Ir kāda<br />
daļa pasaules un cilvēka izprat<strong>ne</strong>s, kurā<br />
savu vietu ieņem <strong>tikai</strong> šī noskaņa, un <strong>ne</strong>kādi<br />
cita veida prātojumi to <strong>ne</strong>varēs aizstāt.<br />
Savukārt viena no lietām, ko Alberts (21)<br />
paņem sev līdzi no <strong>3x3</strong>, ir pārdomas par<br />
to, ka <strong>ne</strong> vienmēr ir prātīgi romantizēt<br />
latviskumu un vēstures izpratni. Vērtīgi,<br />
viņaprāt, būtu <strong>uz</strong> to raudzīties profesionāli<br />
un mūsdienīgi.<br />
Monta (19) stāsta, ka <strong>3x3</strong> ir dāvājis iespēju<br />
redzēt dzīvu latviskumu: „Es spēju novērtēt,<br />
cik svarīga ir <strong>3x3</strong> vide, kurā latviskums<br />
<strong>ne</strong>šķiet kā mākslīga butaforija vai kas sens<br />
un aizvēsturisks. Latviskums atdzīvojas un<br />
rada siltu kopības sajūtu, kā arī apziņu par<br />
manu identitāti.”<br />
Kad jautāju Kārlim (22), kuros brīžos<br />
ikdienā viņš apzinās, ka ir kaut ko izdarījis<br />
tieši tāpēc, ka ir saistīts ar <strong>3x3</strong>, viņš bez<br />
domāšanas atbild, ka <strong>3x3</strong> ir viss viņa<br />
pamats. Piemēram, nometnē notikusi<br />
pirmā saskarsme ar teātri, un šogad<br />
Kārlis pabeidzis režisorus. Šīs vasaras<br />
nomet<strong>ne</strong>s esot labs <strong>pie</strong>mērs tam, kā <strong>3x3</strong><br />
sniedz gandarījumu par būšanu te un par<br />
padarīto: „Malnavā es pilnveidojos garīgā<br />
ziņā, Zaļeniekos strādāju <strong>pie</strong> teātra izrādes,<br />
šeit atpūšos. Tātad man ir gandarījums par<br />
gūto, doto un pārdomāto.”<br />
<strong>3x3</strong> trusīši<br />
Mazsalacas „Gobu” mājās,<br />
kur saimnieko nomet<strong>ne</strong>s<br />
darba grupas locekle Kersti<br />
Liepiņa, priecīgs notikums.<br />
Trīs trusīšiem <strong>pie</strong>dzimuši<br />
katram pa trīs trusīšiem. <strong>3x3</strong><br />
aura pa Mazsalacu jau iet.<br />
Laura<br />
3
4<br />
<strong>3x3</strong> RITMI<br />
Siliņš Mazsalacā To arī dara latvieši. Kāpēc?<br />
Labs rīts visapkārt!<br />
Vai jūs esat ievērojuši, ka ar jums runā ļoti izcils<br />
latvietis? Ne? Avīzi <strong>ne</strong>lasat? Kas ir ar jums!<br />
Pašā pirmajā lpp. To “ļoti” es pats <strong>pie</strong>liku klāt, lai<br />
labāk izklausās. Es dzirdu no skauģiem visādas<br />
<strong>pie</strong>zīmes, ka „pazīstams” <strong>ne</strong>nozīmē “izcils”, <strong>bet</strong> es<br />
esmu avīzē, un jūs varat iepūst! Tā lūk!<br />
Kā izcils latvietis es esmu arī <strong>pie</strong>kārts danču zālē<br />
<strong>pie</strong> sienas, <strong>bet</strong> vai es biju pelnījis, ka mani noliek<br />
pašās beigās? Bilde gan ir ņemta tajos laikos,<br />
kad mēs ar Ponciju Pilatu vēl skējām apkārt īsās<br />
biksēs.<br />
*<br />
Šorīt brokastīs aptrūka putra. Vai es <strong>ne</strong>teicu, ka<br />
tā pirmās dienas karbonāde sašaus ēdināšanas<br />
budžetu lupatlēveros? Protams, ka <strong>ne</strong>palīdzēja<br />
man pretī sēdošās personas rijība. (Es <strong>ne</strong>minēšukura.<br />
Teikšu <strong>tikai</strong> tik daudz, ka tas bija sievišķis<br />
un no … nē, lai paliek) Apēda 3 porcijas, un man<br />
no kāšas <strong>ne</strong>tika <strong>ne</strong>kas. Es savkārt apēdu visas<br />
desas, kas bija <strong>uz</strong> šķīvja, jo cilvēks jau <strong>ne</strong>dzīvo<br />
no putras vien.<br />
Par ēšanu būtu grēks sūdzēties. Pat <strong>pie</strong> alus<br />
pārdotavas nīkšanas laikā varēja dabūt ķīseli ar<br />
putkreimu un sakņu zupu par brīvu, kam Ventiņš<br />
laikam <strong>ne</strong>bija ticis klāt.Par Lāčplēsi pudelē plēsa<br />
50 santīmus. Es faktiski <strong>ne</strong>saprotu, kāpēc mūsu<br />
nacionālais simbols ir nocenots tik zemu.<br />
*<br />
Mani tuvākie līdzstrādnieki man saka:“ Siliņ, tu sāc<br />
<strong>ne</strong>labi smaržot!“ Tas <strong>ne</strong>esmu es, <strong>bet</strong> Mazsalacas<br />
kultūrslānis divu dienu biezumā. Es ļoti gribētu<br />
aiziet <strong>uz</strong> pirti, <strong>bet</strong> <strong>ne</strong>zinu, <strong>uz</strong> kuru pusi iet.<br />
*<br />
Es <strong>uz</strong>sāku nīkšanu kā pats pirmais plkst.11.00 ar<br />
Skaņkal<strong>ne</strong>s pagasta vecākā vietnieka apgādātu<br />
alus pudeli rokā, kas nāca jau <strong>uz</strong> beigām,un<br />
sāku rakstīt niknu rakstu par provianta trūkumu.<br />
Bija solīts, ka būs 6 kastes.Kur tās ir? Salaid nu<br />
sievišķus par priekšniekiem- <strong>ne</strong>kādas kārtības.<br />
Man pretīm iekārtojās Purs ar saviem rakstu<br />
darbiem un Viktors un Aloida ar lielu dzimšanas<br />
dienas kūku. Pa labi sēdēja Lija no Talsiem, Ina<br />
no Kuldīgas un Dzintra no Sid<strong>ne</strong>jas. Viņas bija<br />
dabūjušas savās rokās dziesmu grāmatu un sāka<br />
zāģēt vienu dziesmu pēc otras. Dievs, kas par<br />
skaļām rīklēm!Troksnis bija vairākas decibeles, un<br />
sarunāties vairs <strong>ne</strong>bija iespējams.<br />
Uz brīdi mutes viņām aizvēra Aloidas kūka,<br />
<strong>bet</strong>, kad tā bija apēsta, tad zāģēšana turpinājās.<br />
Nevienā dziesmā <strong>ne</strong>bija mazāk par 25 pantiem.<br />
Turpat blakus sākās zolītes turnīrs.<br />
Un tad ieradās alus! Septiņas kastes! Solītais<br />
tomēr krita makā!<br />
Trīsreiztrīsi Salac’s malā<br />
Reformācijoni svin,<br />
Vaļa ambroziju dala,<br />
Tautiets viņu lietot zin.<br />
Un kā vēl.<br />
Uldis<br />
Kā Vaira par prezidenti kļuva<br />
Ir vērts izmantot iespēju un brīvā brīdī vēlreiz<br />
aizstaigāt līdz Skābumbaļļai Skaņākalna parkā un<br />
biežāk tur muti nomazgāt. Kā stāstīja gide Nadežda,<br />
pirms desmit gadiem, kad viņa tur vedusi <strong>3x3</strong><br />
dalībniekus, kāda trīsreiztrīsniece tur vairākkārt muti<br />
mazgājusi. Tā bijusi Vaira Vīķe-Freiberga. Un kas<br />
noticis? Vaira kļuvusi par Valsts prezidenti.<br />
Ziedi cilvēku dara skaistu un <strong>ne</strong>s svētību<br />
Floristiku un kļavu lapu cepuru darināšanu<br />
nometnē māca AINA ANTONIJA.<br />
Viņa ir <strong>uz</strong>augusi lauku mājās un puķes<br />
viņai ir bijušas visapkārt, kopš vien sevi<br />
atceras. Bērnībā viņas mammai bija<br />
pilna mājā ar kaktusiem, kuri Ainai ļoti<br />
<strong>ne</strong>patika, jo viņas draudzenēm <strong>uz</strong><br />
palodzes krāšņi ziedēja pelargonijas. Aina<br />
atzīst, ka viņa <strong>ne</strong>var pateikt to, kā viņa<br />
ieguvusi ziedu kārtošanas prasmi.<br />
Mamma viņai bērnībā mācījusi, ka<br />
pirms ziedu likšanas vāzē tām jānotrauc<br />
lapiņas. Deviņpadsmit gadu vecumā,<br />
kļūstot par mežzini, Aina vispirms iekopusi<br />
mežniecības apkārtni, iesējot kliņģerītes. Arī<br />
turpmāk dzīvē viņa vienmēr ir audzējusi un<br />
kārtojusi ziedus. “Es “<strong>ne</strong>izeju” <strong>uz</strong> krāšņajām<br />
puķēm, lai gan man patīk un dārzā zied<br />
arī tās, <strong>bet</strong> priecājos un savos darbos<br />
Cepuri nost, Rūtiņ!<br />
Jauniešu klubā šorīt atnākušie jaunieši, kā jau pēc<br />
nīkšanas, <strong>uz</strong> vadītāja Jurģa jautājumu, vai ir kādas<br />
idejas, lēni nodur galvas vai <strong>ne</strong>manāmi pavirzās<br />
aiz biedra pleca. Kādas idejas tādā agrumā! Vienīgi<br />
astoņgadīgā Rūtiņa ņipri papurina savu rozā cepurīti<br />
un stāsta savas idejas. Jurģis atzinīgi saka: „Malacis,<br />
Rūtiņ, cepuri nost!” Un Rūtiņa arī paklausīgi noņem<br />
savu cepurīti.<br />
izmantoju visas vienkāršās puķes.<br />
Idejas pirmajiem pušķiem un kompozīcijām<br />
smēlos no ārzemju floristikas žurnāliem.<br />
Pirms daudziem gadiem oāzi gatavoju<br />
no maizes,” stāsta ievirzes vadītāja. Aina<br />
<strong>uz</strong>skata, ka lauku mājās puķes ir jāaudzē<br />
dobēs, <strong>ne</strong>vis jāskrien pakaļ pilsētnieku<br />
modei un puķu podi jākarina ābeļu zaros.<br />
Tas <strong>ne</strong>būt <strong>ne</strong>liecina par cilvēka skaistuma<br />
izpratni.<br />
Cepuru darināšanu Aina noskatījusi<br />
Apguldes nometnē, aizbraukusi mājās un<br />
pēc triju cepuru darināšanas tā lieta bijusi<br />
rokā. “Karstā vasaras dienā tāda kļavu lapu<br />
cepure valkātāju pasargā no saules stariem<br />
un sniedz veldzi, kā arī <strong>uz</strong>lādē ar e<strong>ne</strong>rģiju,”<br />
iesaka vadītāja. Viņa <strong>uz</strong>skata, ka īstenam<br />
latvietim ir jāaudzē puķes, jo ziedi visu dara<br />
skaistu un <strong>ne</strong>s svētību.<br />
Bērnu audzināšanas pamati jāmeklē dainās<br />
Par to, kā latviski audzināt bērnus, stāsta<br />
DINA un REINIS CEPĻI, kuri šoreiz<br />
atpūšas no Bēbīšu skolas nodarbībām, ko<br />
vada citās <strong>3x3</strong> nometnēs.<br />
Pirmkārt, bērnus rada abi vecāki kopā<br />
un tāpat viņiem bērni kopā arī jāaudzina,<br />
lai bērns saņemtu tēta un mammas<br />
e<strong>ne</strong>rģiju, dzirdētu balsi. Bērnus labvēlīgi<br />
ietekmē tēva balss zemais tembrs, vīrieša<br />
sirdspuksti un elpošana ir lēnāki un tas<br />
bērnu nomierina. Tēvi lietām <strong>pie</strong>iet praktiski<br />
un viņiem vajag pamatojumu, kāpēc vienu<br />
vai otru lietu dara tā un <strong>ne</strong> citādi, kamēr<br />
mammas daudzas lietas dara intuitīvi.<br />
Otrkārt, latviskas audzināšanas<br />
pamatojums ir meklējams dainās.<br />
Skaitāmpanti ar kustībām ir latviešu kustību<br />
terapija, dainās atrodami <strong>ne</strong>skaitāmi<br />
ritma un līdzsvara vingrinājumi, kas attīsta<br />
bērna vestibilāro aparātu. Šūpuļdziesmas<br />
ir lielisks veids, kā vecākiem komunicēt<br />
ar savu bērnu un pašiem atbrīvoties no<br />
spriedzes.<br />
Treškārt, dabiskie materiāli apģērbos.<br />
Bērna ratiņos ieklāj aitas ādu ar vilnu, kas<br />
Mācās apjaust sevi Visumā<br />
Sarunas ar savu ķermeni nometnē vada<br />
BAIBA KRANĀTE.<br />
Cilvēkam ķermenis ir viens no<br />
lieliskākajiem instrumentiem, ar ko viņš var<br />
darīt daudzas lietas. Baiba stāsta, ka šajā<br />
nometnē cilvēki vairs <strong>ne</strong>jautā, kāpēc joga<br />
ir <strong>3x3</strong> nometnē, kur tiek koptas latviskās<br />
tradīcijas. “Man ir līdzi Rudītes Raudupes<br />
grāmata “Dievatziņa vēdās un dainās”,<br />
kur autore ir pamatojusi savu <strong>pie</strong>redzi par<br />
vēdiskajām zināšanām, kur ietilpst arī joga,<br />
Nomet<strong>ne</strong>s jaunākie dalībnieki apmeklē ievirzi<br />
1/2 x 1/2<br />
ziemā bērnu pasargā no vēja un sala, <strong>bet</strong><br />
vasarā no saules karstuma. Koka klucīši<br />
<strong>ne</strong>kad <strong>ne</strong>zaudēs savu aktualitāti.<br />
Ceturtkārt, ir jāveido tradīcijas. Mūsu<br />
ģimenē tās ir <strong>3x3</strong> nomet<strong>ne</strong>s, astronomisko<br />
Saulgriežu svinēšana, amatu prasmju<br />
nodošana bērniem. Latviski ir lūgt bērnu<br />
līdzdarboties visos mājas darbos, lai viņš<br />
varētu justies atbildīgs par padarīto, tāpat<br />
kopā doties dabā, kopā m<strong>uz</strong>icēt, dziedāt,<br />
latviski runāt.<br />
ko es joprojām mācos. Joga jeb vienotība<br />
ir senas zināšanas par cilvēku pasaulē<br />
un šīs zināšanas, manuprāt, ir lietderīgas<br />
arī latviešiem. Mēs mācāmies apjaust<br />
sevi Visumā un cilvēkus tas interesē,<br />
par ko liecina kupls apmeklētāju pulks,”<br />
<strong>uz</strong>skata Baiba. Šajā nometnē par senajām<br />
zināšanām Baiba diskutē ar Marutu Voitkus-<br />
Lūkinu no Kanādas un ir priecīga, ka atkal<br />
var gūt jaunas zināšanas.<br />
Daiga<br />
Redakcija:<br />
Rasma Zvejniece,<br />
26683272<br />
Daiga Kļanska,<br />
29808301<br />
Antra Lāce<br />
29421365<br />
Makets:<br />
Ilze Rakstiņa
Change language