Energoefektivitātes aprēķins - RCK LV

1PAR ĒKU ENERGOEFEKTIVITĀTI.1. Ievads2012.gada 6. decembrī Saeima pieņēma jaunu Ēku energoefektivitātes likumu. Likumamērķis ir veicināt energoresursu racionālu izmantošanu, uzlabojot ēku energoefektivitāti, kā arīinformējot sabiedrību par ēku enerģijas patēriņu. Līdz ar šā likuma stāšanos spēku zaudē Ēkuenergoefektivitātēs likums (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2008,9. nr.; Latvijas Vēstnesis, 2010, 43.nr.). Jaunajā likumā tāpat kā iepriekšējā būtiska vērībapievērsta ēku energosertifikācijai. Likumā iekļauts tiesību normas, kas izriet no EiropasParlamenta un Padomes 2010. gada 19. maija direktīvas 2010/31/ES par ēku energoefektivitātiLīdz jaunu Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz2013.gada 30.jūnijam piemērojami šādi Ministru kabineta noteikumi, ciktāl tie nav pretrunā ar šolikumu:1) Ministru kabineta 2009.gada 13.janvāra noteikumi Nr.26 “Noteikumi parenergoauditoriem”;2) Ministru kabineta 2009.gada 13.janvāra noteikumi Nr.39 “Ēkas energoefektivitātesaprēķina metode”;3) Ministru kabineta 2010.gada 8.jūnija noteikumi Nr.504 “Noteikumi par ēkuenergosertifikāciju”.Noteikumi nosaka:1) energoefektivitātes minimālās prasības jaunbūvēm un rekonstruējamām ēkām;2) ēku energoefektivitātes aprēķina metodi;3) kārtību, kādā veicama ēku energosertifikācija, kā arī attiecīgās ēkas energosertifikāta veidu,paraugu, energosertifikāta saturu, izsniegšanas un reģistrācijas kārtību;4) kārtību, kādā Ekonomikas ministrija pārrauga energosertifikāciju un Būvniecības,enerģētikas un mājokļu valsts aģentūra apkopo, aktualizē un izmanto informāciju parizsniegtajiem ēku energosertifikātiem;5) energoefektivitātes prasības licencēta energoapgādes komersanta valdījumā esošāmcentralizētām siltumapgādes sistēmām un to atbilstības pārbaudes kārtību;6) pārbaudes kārtību apkures katliem, kuru nominālā jauda ir lielāka par 20 kW, un gaisakondicionēšanas sistēmām, kuru nominālā jauda ir lielāka par 12 kW;7) prasības energoauditoriem, viņu atbildību, kā arī sertifikācijas un uzraudzības kārtībuĒku energosertificēšana ir process, kurā nosaka ēkas energoefektivitāti un izsniedz ēkasenergosertifikātu vai pagaidu energosertifikātu. Ēkas energoefektivitāte ir relatīvs enerģijasdaudzums, kas raksturo konkrētās ēkas apkurei, ventilācijai, dzesēšanai, apgaismojumam unkarstā ūdens apgādei nepieciešamās enerģijas patēriņu ēkas tipam raksturīgos ekspluatācijasapstākļos. Ēkas energoefektivitāti izsaka kilovatstundās uz kvadrātmetru gadā (kWh/m 2 gadā).Vairumam pagājušajā gadsimtā uzceltu daudzstāvu dzīvojamo ēku siltumenerģijaspatēriņš apkurei un karstā ūdens sagatavošanai ir robežās no 150 līdz 350 kWh/m 2 gadā. Pēcdažu ekspertu vērtējuma pareizi uzprojektētai un kvalitatīvi uzceltai ēkai iespējams iztikt ar 50līdz 60 kWh/m 2 gadā.

2Ēkas energoefektivitātes aprēķina metode nosaka divu veidu novērtējumus:- ēkas aprēķinātās energoefektivitātes novērtējums;- ēkas izmērītās energoefektivitātes novērtējums.Ēkas aprēķinātās energoefektivitātes novērtējums ir energoefektivitātes novērtējums,kuru veic, pamatojoties uz aprēķiniem par enerģijas patēriņu ēkas apkures, dzesēšanas,ventilācijas, karstā ūdens sagatavošanas un apgaismojuma vajadzībām. Ēkas aprēķinātoenergoefektivitātes novērtējumu var iegūt gan esošām ēkām, gan projektējamām ēkām(jaunbūvēm un rekonstruējamām). Aprēķinos ņem vērā ne tikai ēkas norobežojošokonstrukciju un ēkas tehnisko sistēmu faktorus, bet arī klimatiskos datus, saules ietekmi, telpuekspluatācijas režīmus, kā arī faktorus, ko rada cilvēki un ēkā izvietotās iekārtas.Aprēķinos ņem vērā visu kondicionētu (apkurinātu vai dzesētu) telpu platības, kā arīnekondicionētu telpu platības, ja gaisa temperatūra tajās ziemā atšķiras no āra gaisatemperatūras vairāk par 4ºC.Pamatojoties uz ēkas aprēķināto energoefektivitātes novērtējumu, izdod ēkasenergoefektivitātes sertifikātu un ēkas energoefektivitātes pagaidu sertifikātu .Ēkas izmērītās energoefektivitātes novērtējumu var iegūt tikai esošajām ēkām, jaiepriekšējā laika periodā ir veikta energonesēju uzskaite.2. Ēku energoefektivitātes minimālās prasībasĒkas energoefektivitātes minimālās prasības noteiktas rekonstruējamām ēkām, kurukopējā platība ir lielāka par 1000 kvadrātmetriem un kuru kopējās rekonstrukcijas izmaksaspārsniedz 25% no attiecīgo ēku kadastrālās vērtības vai kuru rekonstrukcijas darbi skar 25% nošādu ēku būvapjoma, kā arī visām jaunbūvēm.Ēkas energoefektivitātes minimālās prasības piemēro:- ēkas ārējo norobežojošo konstrukciju būvelementu kopējiem siltumtehniskiemparametriem;- ēkas tehniskām sistēmām (apkures, dzesēšanas, ūdensapgādes, ventilācijas, gaisakondicionēšanas, apgaismošanas, saules un citām).Ēkas energoefektivitātes minimālās prasības nosaka Ēku energoefektivitāteslikuma 4. pants, normatīvie akti būvniecības jomā un piemērojamie standarti. Ēkasnorobežojošo konstrukciju būvelementu siltumtehniskie parametri ir noteikti ar Ministrukabineta 2001.gada 27.novembra noteikumiem Nr.495 apstiprinātajā Latvijasbūvnormatīvā LBN 002-01 „Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika” (grozījumiLBN 002-01 ar 27.072004., 26.09.2006. un 23.11.2010.). Ēkas tehniskajām sistēmām spēkāesošos būvniecību regulējošos normatīvajos aktos energoefektivitātes prasības pagaidāmnav īpaši atrunātas vai arī iekļautas deklaratīvā veidā, taču ar laiku varētu būt noteiktaskonkrētas tehniskas prasības.

33. Ēkas energoefektivitātes sertifikāts un pagaidusertifikātsĒkas energoefektivitātes novērtējuma rezultāts ir ēkas energoefektivitātessertifikāts. Noteikumi nosaka divu veidu sertifikātus:- ēkas energoefektivitātes sertifikāts (esošām ēkām saskaņā ar 1.pielikumu), kas būsderīgs 10 gadus;- ēkas energoefektivitātes pagaidu sertifikāts (jaunbūvēm un rekonstruējamām ēkāmsaskaņā ar 2.pielikumu), kas būs derīgs 2 gadus.Pēc ēkas energosertifikātā vai pagaidu energosertifikātā ietvertajiem rādītājiem ēkasīpašnieks, apsaimniekotājs vai pircējs varēs salīdzināt konkrētās ēkas energoefektivitātesrādītājus ar citām ēkām. Tāpat varēs lemt par iespējām realizēt energoauditora ieteikumus ēkasenergoefektivitātes uzlabošanai (piemēram, siltināt ēku).Ēkas energoefektivitāti izsaka ar kopējiem gada rādītājiem:- enerģijas patēriņam - kilovatstundas uz kvadrātmetru gadā (kWh/m 2 gadā);- oglekļa dioksīda emisijas novērtējumam = kilogrami oglekļa dioksīda uzkvadrātmetru gadā (kgCO 2 /m gadā).Oglekļa dioksīds (CO 2 ) rodas fosilā kurināmā degšanas procesā enerģijas ražošanai,t.sk. ēkas apkurei, dzesēšanai, kastā ūdens sagatavošanai un elektroenerģijai. Ēkām ar vienāduenerģijas patēriņu var būt atšķirīgs oglekļa dioksīda emisijas daudzums. Piemēram, pie vienādaenerģijas patēriņa ēkai, kas tiek kurināta ar akmeņoglēm ir vairāk kā par 30% liekāks oglekļadioksīda emisijas faktors nekā ēkai, kurai kā kurināmo izmanto dabasgāzi.Ēkas energoefektivitātes sertifikātam vai pagaidu sertifikātam jāpievieno pielikums,kurā uzrāda aprēķinos izmantotās ievaddatu vērtības, norādot datu iegūšanas veidu un datuavotu: telpu platības, aprēķina temperatūras, norobežojošo konstrukciju laukumus, termiskotiltu garumus, siltuma zudumu koeficientus, uzskaitītās enerģijas un energonesēju patēriņu,aprēķinos pieņemtās vērtības, aprēķinu precizēšanai izmantotos koeficientus.Ēku energoefektivitātes likums nosaka, ka ar ēku energosertifikāciju atļauts nodarbotiestikai sertificētiem energoauditoriem, kuru saraksts publicēts Ekonomikas ministrijas (EM)uzturētajā Energoauditoru reģistrā.Šo speciālistu kompetencē ir ēkas energoefektivitātes novērtēšana un ēkasenergoefektivitātes sertifikāta izsniegšana, projektējamu jaunbūvju un rekonstruējamu ēkuenergoefektivitātes novērtēšana un ēkas energoefektivitātes pagaidu sertifikāta izsniegšana, kāarī apkures katlu un gaisa kondicionēšanas sistēmu energoefektivitātes pārbaude un pārbaudesakta izsniegšana.

44.Norobežojošo konstrukciju energoefektivitātesrādītāji(LBN 002-01 VIII nodaļa MK 26.09.2006. noteikumu Nr.791 redakcijā)Būvprojektā norāda ēkas kopējos siltumenerģijas zudumus E ΣG kilovatstundās (kW·h) unīpatnējo siltuma zudumu koeficientu e G kilovatstundās uz kvadrātmetru (kW·h/m 2 ) normatīvāgada laikā. Aprēķināto ēkas īpatnējo siltuma zudumu koeficientu e G izmanto projektētās ēkasenergosertifikāta sastādīšanā.Ēkas kopējos siltumenerģijas zudumus kilovatstundās (kW·h) gada laikā nosaka,izmantojot šādu formulu:E ΣG = H T x T gd x 24 x 10 -3 , (1)kur H T - ēkas aprēķina siltuma zudumu koeficients vatos uz grādu (W/K);T gd - normatīvais grāddienu skaits būvvietā viena gada apkures periodā, ko nosaka,izmantojot šādu formulu:T gd = Σ D x (Ө i – Ө e ), (2)kur Σ D – apkures dienu skaits būvvietā, ko nosaka saskaņā ar Ministru kabineta2001.gada 23.augusta noteikumiem Nr.376 "Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 003-01"Būvklimatoloģija" 7. tabula(1.tabula);Ө i - iekštelpu gaisa temperatūra aukstajā gadalaikā (°C) atbilstoši Latvijas būvnormatīvaLBN 211-08 "Daudzstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamie nami" 2. pielikumam, ja attiecīgo ēku tipureglamentējošie būvnormatīvi nenosaka citādi (2. tabula);Ө e – ārgaisa vidējā temperatūra o C apkures periodā, ko nosaka saskaņā ar Ministrukabineta 2001.gada 23.augusta noteikumiem Nr.376 "Noteikumi par Latvijas būvnormatīvuLBN 003-01 "Būvklimatoloģija" 7. tabulu (1. tabula).Ēkas īpatnējo siltuma zudumu koeficientu e G kilovatstundās uz kvadrātmetru (kW·h/m 2 )nosaka, izmantojot šādu formulu:e G = E ΣG / L, (3)kur L – ēkas kopējā apkurināmā platība (m 2 ).

5Apkures perioda ilgums un vidējā gaisa temperatūra (° C)1.tabula.Nr.p.k.VietaDiennakts vidējā gaisa temperatūra £ 8 ° Cperioda ilgums (dienas) vidējā temperatūra (° C)1. Ainaži 205 -0,52. Alūksne 214 -1,93. Daugavpils 205 -1,34. Dobele 204 -0,45. Liepāja 193 0,66. Mērsrags 211 0,47. Priekuļi 208 -1,18. Rīga 203 0,09. Stende 209 -0,210. Zīlāni 206 -1,32. tabulaIekšējā gaisa temperatūra un ventilācijas gaisa apmaiņas apjoms dzīvojamo namu telpāsNr.p.k.TelpaIekštelpu gaisatemperatūraaukstajā gadalaikā(°C*)1. Dzīvojamā istaba un18 vismaz 3 m 3 /m 2guļamistaba2. Virtuve: 182.1. apgādāta ar elektrisko plīti vismaz 60 m 3Izvadāmā gaisa daudzums vai gaisaapmaiņas biežums stundā2.2. apgādāta ar gāzes plīti vismaz 60 m 3 , ja ir divriņķu plītsvismaz 75 m 3 , ja ir trīsriņķu plītsvismaz 90 m 3 , ja ir četrriņķu plīts3. Vannas istaba 25 vismaz 25 m 34. Tualete 18 vismaz 25 m 35. Savietotais sanitārais mezgls 25 vismaz 50 m 36. Ēkas koplietošanas vestibils,16 vismaz 1 m 3 /m 2kāpņu telpa un koridors7. Publiskās telpas (ja nav īpašu18 vismaz vienreizēja gaisa apmaiņanosacījumu)8. Atkritumu savākšanas kamera 5 vismaz vienreizēja gaisa apmaiņa divāsstundās9. Lifta mašīntelpa** 5 vismaz 0,5 m 3 /m 2Piezīmes1. * Dzīvokļa stūra telpā temperatūrai jābūt par 2°C augstākai, nekā norādīts tabulā.2. ** Gaisa temperatūra lifta mašīntelpā siltajā gada laikā nedrīkst būt augstāka par 40°C.

65.ĒKAS NOROBEŽOJOŠO KONSTRUKCIJUENERGOEFEKTIVITĀTES APRĒĶINS5.1. Ēkas siltuma zudumu koeficientu noteikšanaBūvnormatīvā LBN 002-01 „Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika” galvenie ēkusiltumtehniskie rādītājs ir ēkas aprēķina siltuma zudumu koeficients (H T , W/K) unnormatīvais siltuma zudumu koeficients (H TR W/K).Ēkas aprēķina siltuma zudumu koeficientu H T vatos uz grādu (W/K) nosaka saskaņā ar 4.formulu. Aprēķina siltuma zudumu vērtības nosaka atbilstoši tām raksturlielumu vērtībām, kuraslietotas aprēķinos, veicot būvprojektēšanu, un fiksētas būvprojektā.∑ U i A i + ∑ ψ jlj + ∑ χH , (4)T = kkur U i - būvelementa i aprēķina siltuma caurlaidības koeficients W/(m 2·K);A i - būvelementa i projektējamais laukums (m 2 );ψ i - lineārā termiskā tilta j aprēķina siltuma caurlaidības koeficients W/(m·K);l j - lineārā termiskā tilta j projektējamais garums (m);χ k - punktveida termiskā tilta k punkta aprēķina siltuma caurlaidības koeficients(W/K).Normatīvo siltuma zudumu koeficientu H TR (W/K) nosaka saskaņā ar 5. formulu.Normatīvo siltuma zudumu aprēķiniem izmanto būvnormatīvā LBN 002-01 noteiktāsparametru normatīvās vērtības.H TR = ∑ U RNiAi + ∑ ψ RNjlj , (5)kur U RNi - būvelementa i normatīvais siltuma caurlaidības koeficients W/(m 2·K), konosaka saskaņā ar 3. tabulu;Ψ RNj- lineārā termiskā tilta j normatīvais siltuma caurlaidības koeficients W/(m · K), ko nosakasaskaņā ar 3.tabulu.Siltuma caurlaidības koeficientu normatīvās un maksimālās vērtības3. tabula.BūvelementiJumti un pārsegumi,kas sakaras ar āragaisuDzīvojamāsmājas,pansionāti,slimnīcasbērnu dārziNormatīvās vērtības U RNunPubliskās ēkas,izņemotpansionātus,slimnīcas unbērnu dārzusRažošanasēkasDzīvojamāsmājas,pansionāti,slimnīcasbērnu dārziMaksimālās vērtības U RMunPubliskās ēkas,izņemotpansionātus,slimnīcas unbērnu dārzusRažošanasēkas0,2 κ* 0,25 κ 0,35 κ 0,25 κ 0,35 κ 0,5 κGrīdas uz grunts 0,25 κ 0,35 κ 0,5 κ 0,35 κ 0,5 κ 0,7 κSienas:●ar masu, mazākunekā 100 kg/m 2●ar masu 100kg/m2 un vairāk0,35 κ0,3 κ0,5 κ0,4 κ0,45 κLogi, durvis un 1,8 κ 2,2 κ 2,4 κ 2,7 κ 2,9 κ 2,9 κ0,5 κ0,3 κ0,4 κ0,4 κ0,5 κ0,5κ0,6κ

7stiklotas sienasTermiskie tilti ψ R 0,2 κ 0,25 κ 0,35 κ 0,25 κ 0,35 κ 0,5 κ* κ- temperatūras faktors.Ar temperatūras faktora k starpniecību tiek ņemta vērā iekštelpu temperatūra un ēkasatrašanās vieta. To aprēķina saskaņā ar 6. formulu:k=19/(Θ i - Θ e), (6)kur Θ i - iekštelpu gaisa temperatūra aukstajā gasalaikā (°C) atbilstoši Latvijasbūvnormatīva LBN 211-08 "Daudzstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamie nami" 2.pielikumam, jaattiecīgo ēku tipu reglamentējošie būvnormatīvi nenosaka citādi (3. tabula);Θ e - āra gaisa vidējā temperatūra apkures sezonas laikā (°C) atbilstoši Latvijasbūvnormatīvam LBN 003-01 "Būvklimatoloģija" 7. tabulai vai temperatūra blakus telpā, jaaprēķinu veic būvelementam, kas atrodas starp divām blakus telpām (1. tabula).Piezīme. Temperatūras faktoru aprēķināt ar precizitāti divas zīmes aiz komataSaskaņā ar iepriekš minēto, ēkas energoefektivitāti iespējams novērtēt zinot dotāsēkas būvelementu laukumus, kā arī to aprēķina un normatīvos siltuma caurlaidībaskoeficientus U un U RN . LBN 002-01 nosaka, ka ēku būvelementu siltuma caurlaidībaskoeficientu vērtībām jāatbilst normatīvajām vērtībām, bet, ja tas nav iespējams, tās nedrīkstpārsniegt maksimālās vērtības U RM (3. tabula).Siltuma caurlaidības koeficients U norāda, kāds siltuma daudzums noteiktā laika vienībāizplūst caur vienu kvadrātmetru kontrakcijas laukuma , ja temperatūru starpība starpkonstrukcijas abām pusēm ir viens grāds.LBN 002-01 pastāv arī vienkāršāka iespēja noteikt normatīvo siltuma zudumukoeficientu H TR saskņā ar 6. formulu. Ēkām ar dažādu stāvu skaitu H TR vērtību nosaka katraiēkas daļai atsevišķi.H TR = h A A , (7)kur h A - ēkas īpatnējo siltuma zudumu koeficients W/(m 2 · K), ko nosaka saskaņā arbūvnormatīva LBN 002-01 12.punktu;A – dzīvojamās mājas apkurināmo grīdas laukumu summa visos stāvos (m 2 ).Ēkas īpatnējo siltuma zudumu koeficients h A W/(m 2 · K), ko dzīvojamām mājām,pansionātiem, slimnīcām un bērnudārziem ēkas nosaka saskaņā ar būvnormatīva LBN 002-0112.punktu vienstāva ēkām ir 1,05 (W/m 2 ·K), divstāvu ēkām – 0,8 (W/m 2 ·K), trīsstāvu unčetrstāvu ēkām – 0,7 (W/m 2 ·K), piecu un vairāk stāvu ēkām 0,6 (W/m 2 ·K).Ēkas aprēķina siltuma zudumu koeficients H T nedrīkst pārsniegt normatīvo vērtību H TR.Jāņem vērā , ka izdarot normatīvā siltumu zudumu koeficienta H RT aprēķinu tiek ievērotst.s. paraugēkas princips. To raksturo LBN 002-01 16. punkts, kas nosaka sekojošo:Logu, stiklotu paneļu un citu stiklotu virsmu laukumi nedrīkst pārsniegt LBN 002-0116.punktā noteiktos 20 % no katra stāva apkurināmās grīdas laukuma. Logu laukumupalielinājumu kompensē ar zemākām logu vai citu būvelementu siltuma caurlaidības koeficientuvērtībām, lai nodrošinātu faktiskās ēkas aprēķina siltuma zudumu koeficientu H T vienādu vaimazāku par normatīvās ēkas aprēķina siltuma caurlaidības koeficientu H TR .5.2.Norobežojošo konstrukciju aprēķina siltuma caurlaidībaskoeficientu noteikšana

8Normatīvos siltuma caurlaidības koeficientus U RN nosaka saskaņā ar 1.tabulādotajām siltuma caurlaidības koeficientu vērtībām. Piemēram, dzīvojamo ēku sienām ar masu100 kg/m 2 un vairāk U RN = 0,3κ. Tālāk, saskaņā ar 6.formulu aprēķina temperatūras faktoru κun nosaka U RN skaitlisko vērtību.Reālās siltuma caurlaidības koeficientu vērtības U nosaka sekojoši:5.2.1. sienām, jumtiem, pārsegumiem un grīdām, kas ir saskarē ar āra gaisu, - saskaņāar standartu LVS EN ISO 6946;Aprēķinā izmanto sakarību U = 1/R. Šajā gadījumā vispirms atrod konstrukcijassummāro termisko pretestību R T = ΣR i , kur R i atsevišķa konstrukcijas slāņa termiskā pretestība,un tad aprēķina U vērtību. Piemēram, ja R T = 2,87 m 2 K/W, tad U = 1/2,87 = 0,35 W/m 2 K.5.2.2. grīdām, kam nav saskares ar āra gaisu, - saskaņā ar standartu LVS EN ISO 13370.Tās ir grīdasuz grunts bez sānu virsmas izolācijas un ar sānu virsmas izolāciju.Aprēķina secība grīdai uz grunts bez sānu virsmas izolāciojas varētu būt šāda:1. Nosaka grīdas raksturojošo izmēru B’, m;AB ⋅ = ,m,(8)0,5Pkur A – grīdas platība, m 2;P – grīdas perimetrs, m.Ļoti garām grīdām B’ ir vienāds ar grīdas platumu, bet kvadrātiskai grīdai tas ir vienāds arpusi no sānu lieluma.2. Nosaka ekvivalento biezumu d t ,m (9. formula). Ekvivalentais biezums ir gruntsbiezums, kam irāda pati termiskā pretestība, kā apskatāmajai grīdaid t =w+λ(R SI +R f +R SE ) , m, (9)kur w – pilns sienas biezums, ieskaitot visus sienas slāņus, m;λ - nesasalušas grunts siltumvadītspēja;W/(m·K);R SI – iekšējās virsmas siltuma zudumu pretestība, m 2·K/W;R f – grīdas konstrukcijas siltuma zudumu pretestība, m 2·K/W;R SE – ārējās virsmas siltuma zudumu pretestība, m 2·K/W.Grunts siltumvadītspējai pieņem sekojošs vērtības: māla iežiem un noguluiežiem – 1,5W/(m·K), smiltīm un grantij – 2,0 W/(m·K), homogeniem kalnu iežiem – 3,5 W/(m·K). Ja datupar grunts sastāvu nav, zemes siltumvadītspēju pieņem – 2,0 W/(m·K).GrīdasVirsmu termiskās pretestības R SI un R SE nosaka saskaņā ar 4. tabulu.Siltuma plūsmas virziensUz augšu Horizontāli Uz lejukonstrukcijas siltuma zudumu pretestību R f nosaka kā grīdas konstrukcijas atsevišķu slāņutermisko pretestību summu.4.tabulaNorobežojošas konstrukcijas virsmas siltuma zudumu pretestība

10Pie vertikālas izolācijas, kas ierīkota pa ēkas perimetru zem zemes virsmas līmeņa vertikāli (2.zīm.), kā arī ja pamatu siltumvadītspēja ir mazāka par zemes siltumvadītspēju (3.zīm):λ ⎡ ⎛ 2D ⎞ ⎛ 2D ⎞⎤W∆Ψ = ln ' − ln 1 , ,'⎢⎢⎣ dtd⎜⎜ +π ⎜⎜⎟⎟d ⎟⎟⎝ + ⎠ ⎝ t ⎠⎥⎥⎦m ⋅ K(13)12. un 13. formulā izmantotie apzīmējumi:D - izolācijas slāņa raksturojošais lielums (platums ,dziļums vai), m; dziļums zem zemesvirsmas līmeņa (metros).d’- papildus ekvivalentais biezums, kas rodas pateicoties sānu izolācijai, m.d’ = R’λ . (14)kur R’- papildus siltuma zudumu pretestība, kas veidojas pateicoties sānu izolācijai, m2Papildus siltuma zudumu pretestība R’ ir starpība starp izolācijas slāņa siltuma zudumupretestību un zemes siltuma zudumu pretestību, ko šis slānis aizvieto.dinsR' = Rins− ,λm 2 ⋅ K; (15)Wkur R ins – sānu izolācijas siltuma zudumu pretestība;d ins – izolācijas slāņa biezums, m;λ - nesasalušas grunts siltumvadītspēja, smiltij 2,0 W/mK;5. Nosaka grīdas siltuma caurlaidības koeficientuU = U0 + 2∆Ψ/B’ , W/(m2·K)2. zīm. Vertikālā sānu izolācija (izolācijas slānis)

113. zīm. Vertikālā sānu izolācija (pamati)5.2.3. Logiem un durvīm - aprēķina vai nosaka atbilstoši standartam LVS ISO 10077-1;Loga (window, indekss- w) un durvju (door, indekss – d) siltuma caurlaidības koeficients U w(U d ) veidojas no rāmja (frame,indekss –f) U f un stiklojuma (glazing, indekss –g) U g siltumacaurlaidības koeficentiem, ņemot vērā lineāro termisko tiltu uz rāmja un stiklojuma robežas. Jastiklojums tiek aizvietots ar necaurspīdīgiem paneļiem, formulas papildinās ar trešo komponentu- paneļa siltuma caurlaidības koeficientu (panel, indekss – p).Ja ēkai izvēlēti logi vai durvis ar firmas norādītiem siltuma caurlaidības koeficientiem U w(U d ), tad šie koeficienti arī tiek izmantoti tālākos aprēķinos. Pretējā gadījumā koeficienti irjānosaka.Darba izpildes secība varētu būt šāda:1) apkopo logu konstrukcijas parametrusa- rāmja tips, rāmja laukuma īpatsvars;b- stiklojuma kārtu skaits un attālumi starp stikliem, stikla emisijas spēja ε, aizpildījums;2) nosaka rāmja siltuma caurlaidības koeficientu Uf, W/(m 2·K); (izmanto ražotājfirmas uzdotovērtību jeb pēc 5. tab.);3) nosaka stiklojuma siltuma caurlaidības koeficentu Ug, W/(m 2·K); (6. tab.);4) zinot rāmja īpatsvaru un stiklojuma un rāmja siltuma caurlaidības koeficentus,nosaka loga siltuma caurlaidības koeficientu Uw, W/(m 2·K); (7. vai 8. tab.)Plastikāta logu rāmju siltuma caurlaidības koeficienti5. tabula.

126. tabula.Siltuma caurlaidības koeficienti U g , W/(m K) stikla paketēm ar dažādu aizpildījumustiklsbezpārklājuma(parastais)vienapārklātavirsmavienapārklātavirsmavienapārklātavirsmavienapārklātavirsmabezpārklājuma(parastais)divasvirsmaspārklātasStiklojumsStarpstiklu aizpildījuma gāze ar koncentrāciju>90%emisijas izmēri, mm gaiss argons kriptons SF6spēja0,89 4-6-4 3,3 3,0 2,8 3,04-9-4 3,0 2,8 2,6 3,14-12-4 2,9 2,7 2,6 3,14-15-4 2,7 2,6 2,6 3,14-20-4 2,7 2,6 2,6 3,1

13virsmaspārklātasdivasvirsmaspārklātasdivasvirsmaspārklātas4-12-4-12-4 1,2 1,0 0,8 1,4

15Termiskais tilts ir ēkas daļa, kur viendabīgo norobežojošo konstrukciju termiskopretestību jūtami izmaina sekojošie faktori:- norobežojošo konstrukciju vai to daļu šķērso materiāli ar atšķirīgu siltumvadītspēju un/vai- izmainās materiāla biezums un/vai- ir starpība starp būvelementa ārējiem un iekšējiem izmēriem, kā tas ir, piemēram,sienu/griestu/grīdas savienojuma vietas.Termiskā tilta zonās veidojas divdimensiju un trīsdimensiju siltuma plūsmas. To aprēķinu nevarveikt ar manuālām metodēm, un obligāti jāizmanto aprēķina datorprogrammas.Diplomprojektu izstrādē termisko tiltu ietekme uz ēkas siltuma zudumiem, atkarībā nouzbūves, jāievērtē pirmā stāva grīdu un sienu savienojumu vietās; logu, durvju rāmju un sienupieslēguma vietās; pārsegumu balstījuma zonās (9. tabula)..Lineārie termiskie tilti grīdām uz grunts un pārsegumu balstījuma zonās.9. tabulaIzolācijas veidsLineārā tilta siltuma caurlaidībaskoeficients Ψ, W/mKNeizolēta grīda, vai grīdas/pārseguma izolācijasavienota ar sienas izolāciju0,0Sienas izolācija nav tieši savienota argrīdas/pārseguma izolāciju, bet pārsedz to 0,1vismaz par 200 mm.Sienas izolācija nav savienota ar grīdas un0,2pārseguma izolācijuĒkas tehniskie rādītāji Tehnisko rādītāju raksturojumi AvotsPakešu logiem rāmju un sienu sadurvietām papildus ņem vērātermiskos tiltus,Ψ = 0,1 WAPRĒĶINA PIEMĒRSUzdevums: Noteikt ēkas ārējo norobežojošo konstrukciju energoefektivitāti, t.i. īpatnējo siltumazudumu koeficientu e G Balvos projektētajai publiskai ēkai un novērtēt iegūto rezultātu.Vispirms tabulā apkopo ēkas tehniskos rādītājus saskaņā ar projekta uzdevumu, projektaizstrādes gaitā veiktajiem siltumtehniskajiem aprēķiniem un LBN norādēm.

16Būvniecības vieta Balvi Projekta uzd.Ēkas tips Publiskā ēka Projekta uzd.Stāvu skaits 2 Projekta uzd.Iekštelpu temperatūra Θ i = 18 °C 2. tab.Vid. temper. apkures sezonā Θ e = -1,9 °C 1. tab.Apkures perioda ilgums ΣD = 206 dienas 1.tab.Kopīgā apkurināmās grīdas platība L = 1334 m 2 ProjektsGrīda uz grunts 1. stāvāA = 672 m 2 (laukums)Silt. caurl. koef. U = 0,38 W/(m 2·K)ProjektsSilt.tehn. apr.2. stāva pārsegums (bēniņi) A = 672 m 2Silt. caurl. koef. U = 0,23 W/(m 2·K)ProjektsSilt.tehn. apr.Sienas A = 682 m 2Silt. caurl. koef. U = 0, 38 W/(m 2·K)ProjektsSilt.tehn. apr.Logi, ārdurvis* A = 291 m 2 , P kop = 635 m U w = ? ProjektsĒkas perimetrs P = 124 m (perimetrs) Projekts* Ja projekta izpildīšanas gaitā logu siltuma caurlaidības koeficients U w nav noteikts (kā šajā piemērā), tad to izdarasekojošā secībā:1) a-izvēlamie PVC profila rāmi ar trim tukšām kamerām un 20% rāmja īpatsvaru.b-stiklojums ar emisijas spēju ε < 0,2, 4-15-4 un gaisa pildījumu.2) Saskaņā ar 5. tabulu rāmja siltuma caurlaidības koeficientu U f = 2,0 W/m 2·K;3) Saskaņā ar 6.tabulu stiklojuma siltuma caurlaidības koeficients U g = 1,8 W/m 2·K;4) Saskaņā ar 7. tabulu nosaka logu siltuma caurlaidības koeficientu U w = 1,95 W/(m 2·K);Aprēķina secība.1) Pārbauda, vai logu platība atbilst LBN 002-01 16. punkta prasībām, normatīvajā ēkā loguplatība nedrīkst pārsniegt 20% no visu stāvu apkurināmās grīdas platības. Dotajai ēkai tas ir1334x0,2=267 m 2 . Tātad projektējamai ēkai logu platība ir 291-267=24 par 24m 2 lielāka, nekānormatīvajā ēkā. Tas nozīmē, ka normatīvajā ēkā sienu platība būs par 24 m2 lielāka nekāprojektējamajā ēkā, t.i., 682+24=706 m 2 .Ja logu platība nepārsniedz 20 % no visu stāvu apkurināmās grīdas platības, tad sienuplatību normatīvajā ēka atstāj nemainīgu.2) Tā kā sienu un pārsegumu un grīdu siltumizolācija nav tieši savienota, bet to pārsedz vairāk kāpar 200 mm pieņem termiskā tilta ēkas perimetra garumā pirmā stāva grīdas un bēniņupārseguma līmenī siltuma caurlaidības koeficientu pēc 9. tabulas Ψ=0,1 W(m·K)3) Pakešu logiem papildus ņem vērā termiskos tiltus pa perimetru logu un sienu sadurvietās,Ψ=0,1 W/mK4) Nosaka projektējamās ēkas konstruktīvo elementu normatīvos siltuma caurlaidībaskoeficientus U RN un Ψ RN.Tā kā šie lielumi ir atkarīgi no temperatūras faktora κ, vispirms aprēķina κ (6.formula):κ=19/( Θ i – Θ e )=19/(18-(-1,9))=0,96Tā kā Balviem vidējā temperatūra apkures sezonas laikā nav uzrādīta, temperatūra tie ņemtatuvākai vietai Alūksnei (1. tabula).Nosaka ēkai normatīvos siltuma caurlaidības koeficientus (3.tabula):SienaiU RN = 0,4κ = 0,4·0,96 = 0.38 W/(m 2·K);GrīdaiU RN = 0,35κ = 0,35·0,96 = 0,34 W/(m 2·K);

17Pārsegumam U RN = 0,25·κ = 0,25·0,96 = 0,24 W/(m 2·K);Logiem U RN = 2,2·κ = 2,2·0,96 = 2,11 W/(m 2·K);Termiskiem tiltiem Ψ RN = 0,25·κ = 0,25·0,96 = 0,24 W/(m·K)..5) Nosaka normatīvo un aprēķina siltuma zuduma koeficientus H TR un H T (4. un 5.formula),aprēķinu rezultātus apkopo tabulā:H T =1333,95

18Ēkas energoefektivitātes sertifikāta paraugs1.pielikums

21Ekonomikas ministrs A.Kampars

222. pielikumsĒkas energoefektivitātes pagaidu sertifikāta paraugs

Ekonomikas ministrs A. Kampars23

24Izmantotā literatūra:1. LBN 002-01”Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika”2. LBN 003-01 „ Būvklimatoloģija”3. LBN 211-08 „Daudzstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamie nami”4. Belindževa-Korkla O. Norobežojošo konstrukciju siltumtehniskie apreķini. Metodiskienorādījumi LBN 001-01 izmantošanai. – Rīga: RTU, 2002. – 168 lpp.5. Belindževa- Korkla O. Metodiskie norādījumi praktiskajiem darbiem priekšmetā„Būvniecības siltumfizika” – Rīga: RTU, 2004. – 84 lpp.6. Liepiņš M. Norobežojošo konstrukciju siltumtehniskais aprēķins saskaņā ar LBN 002-01– Rīga: RCK, 2006. – 32 lpp.Sastādīja Māris Liepiņš, Jānis Niedre