elektroniskais pielikums skolas vecuma

IZGLĪTĪBAunKULTŪRALaikraksta „Izglītība un Kultūra” elektroniskaispielikums skolas vecuma bērnu vecākiemVecākiem14. februāris 2013, Nr. 3 (8), Ls 0,50Speciālistiatbild uz vecākujautājumiem:• Kā celt pašapziņu skolēnam?• Kā bērnam izskaidrot nāvi?• Vai bērnudārzā bērnam iemācavisas prasmes?DrošsinternetsKā internetu padarīt parbērnam drošu vidi?Kreiļaadaptācija1. klasēKam pievērst uzmanībukreiļa sagatavošanāskolas gaitām?Vecākiem

jautāSpeciālisti atbild uzvecāku jautājumiem1. Mans bērns ir nesen uzsācisgaitas bērnudārzā, bet esgribēju jautāt, vai man mājāsbūtu jāpiestrādā pie kādu prasmjupilnveides, vai to visu veicbērnudārzā?FOTO: www.wallcoo.netFOTO: no personīgā arhīvaAgrita Miesniece,Valsts izglītības saturacentra Pirmskolas unsākumskolas mācībusatura speciāliste:„Pirmsskolā skolotājas nodrošina bērnu vecumam atbilstošuprasmju un zināšanu apguvi, tomēr arī vecākiemieteicams veicināt savu bērnu prasmju pilnveidi mājās, nepiespiestāgaisotnē.Sarunā ar bērnu par apkārtnē redzamo un dzirdamoattīstās bērna uztvere, runa, domāšana. Dažādu priekšmetu,dzīvu būtņu un darbību nosaukšana, darbību, kassaistītas ar ģimenes ikdienu, skaidrošana paplašina bērnavārdu krājumu un pieredzi par apkārtējās dzīves norisēm.Tikpat svarīgi bērnu rosināt pareizi izrunāt visas latviešu„Pirmsskolā skolotājas nodrošinabērnu vecumam atbilstošu prasmjuun zināšanu apguvi, tomēr arīvecākiem ieteicams veicināt savubērnu prasmju pilnveidi mājās,nepiespiestā gaisotnē.valodas skaņas un vārdus, izteikt savas domas skaidros unsaprotamos teikumos. Darbojoties kopā ar vecākiem, bērninemanot apgūst skaitīšanas prasmes, iepazīst ģeometriskasformas, salīdzina dažādus lielumus.Ievērojams ir vecāku atbalsts bērna pašapkalpošanāsprasmju apguves veicināšanā. Ģērbšanās, mazgāšanās uncitu ar personīgo higiēnu saistīto prasmju apguve notiektiešā vecāku vadībā. Vecākiem būtu jābūt pacietīgiem unjāļauj bērnam atbilstoši savam vecumam pašam darboties,nevis jādara bērna vietā vai bērns jāsteidzina, jākritizē parviņa veikumu.Jau pirmsskolas vecumā bērnam jādod iespēja izvēlēties,līdz ar to – pieņemt lēmumus. Tā ir prasme, kas nepieciešamamūsdienu sabiedrībā. Lai bērns varētu izvēlēties, viņamjāpiedāvā vismaz divas iespējas, piemēram, izvēlētiesrotaļlietas vai nodarbošanos.Tā kā pirmsskolas vecuma bērni mācās atdarinot, vecākiembūtu jābūt paraugam uzvedības normu apguvē,mācot un uzturot izvirzītās prasības. Bērnam būtu jāzina,kā vajag uzvesties mājās, sabiedrībā, attiecībās ar citiemcilvēkiem, un jāmācās to ievērot. Tajā pašā laikā jāmudinabērnu novērtēt savu rīcību vai veikto darbiņu, jārosinabērna radošā darbība – zīmēšana, dziedāšana, dejošana,muzicēšana u. c.Valsts izglītības satura centra mājaslapā http://visc.gov.lv/vispizglitiba/saturs/metmat.shtml atrodami dažādi metodiskimateriāli un spēles pirmsskolas vecuma bērnu mācīšanai,tostarp metodiskais materiāls vecākiem „Bērnssešu gadu vecumā: no rotaļām līdz mācībām”, kurā stāstītspar to, kādas prasmes bērnam būtu vēlams apgūt pirmsskolasizglītības noslēgumā, kā arī videomateriālos var gūtieskatu sešgadīgu bērnu rotaļnodarbībās.”2 Vecākiem februāris 2013

jautā2. Kā celt pašapziņu bērnam astoņu deviņu gadu vecumā? Mani uzmundrinošie vārdiīpaši nepalīdz, redzu, ka viņam nav autoritātes un arī interešu.FOTO: Andris BērziņšSanita Mende,Rīgas 25. vidusskolaspsiholoģe, Skolu psihologuasociācijas valdes locekle:„Jaunākā skolas vecuma bērniem kā svarīgākais vecumajaunveidojums personības attīstībā ir spēja radīt kautko noderīgu, tātad – izpaust sevi, savas spējas un realizētsavas intereses. Ja bērns šajā ziņā kaut kādu iemeslu dēļnespēj izpausties, var veidoties mazvērtības sajūta, kas,protams, negatīvi ietekmē bērna pašapziņu.Ja bērnam šķietami interešu nav, tad, visticamāk, viņšvēl nav atradis šo interešu jomu, kurā varētu darboties. Vecākiemvarētu ieteikt runāt ar bērnu – par ko viņš sapņo,ko viņš vēlētos darīt vai izmēģināt – un atbalstīt darbošanosizvēlētajā virzienā. Un noteikti nepamest uzsākto nodarbipēc pirmajām grūtībām, lai uzmeklētu ko citu. Biežainterešu, pulciņu maiņa nenāks bērnam par labu. Bērnapašapziņas attīstībai ārkārtīgi svarīga ir panākumu izjūta– „es to varu”, „man izdodas”. Ja nav šādas panākumu pieredzes,bērns nejūtas veiksmīgs, viņa pašapziņa cieš. Laikaut ko sasniegtu, jebkurā interešu jomā vajadzīgs laiks,darbs un grūtību pārvarēšana. Šai ziņā bērnam var būtļoti nepieciešams pieaugušā uzmundrinājums un atbalsts,reizēm arī stingru prasību veidā. Jebkurā nodarbē bērnsagrāk vai vēlāk saskarsies ar grūtībām, tomēr, tās pārvarot,viņš izjutīs tik svarīgo gandarījumu un savas varēšanasapziņu. Nekas tā neceļ bērna pašapziņu kā personiskopanākumu pieredze.Tomēr var būt dažādi iemesli, kādēļ astoņu deviņu gaduvecumā bērnam trūkst pašapziņas, tādēļ es ieteiktu konsultētiespie skolas psihologa, lai noskaidrotu, kā palīdzētbērnam, jo nav vienas „receptes” visiem dzīves gadījumiem.Iespējams, bērnam tiek izvirzītas (tieši vai netieši)pārāk augstas prasības un viņš netic, ka spēs tās izpildīt,viņam ir par grūtu. Turklāt pārāk augstas prasības var tiktizvirzītas gan skolā, gan ģimenē. Mūsdienās bērnu interešutrūkums var būt saistīts arī ar pārmērīgu laika pavadīšanupie televizora vai datora – tehnoloģijas aizrauj unmāca bērniem izklaidēties bez piepūles, tādējādi bērns pavadalaiku bez grūtību pārvarēšanas. Līdz ar to televīzija,dators, mobilais telefons bieži kļūst par bērna galveno interešujomu, kurā grūtības risināmas ļoti viegli – ar izslēgšanaspodziņas palīdzību. Bērns pie šī viegluma pierod, unreālās dzīves grūtības, lai arī nelielas, tad var kļūt par grūtipārvaramām. Lai rastu plašākas intereses, bērnam nepieciešamapieaugušā palīdzība.”Vecākiem varētu ieteikt runāt arbērnu – par ko viņš sapņo, ko viņšvēlētos darīt vai izmēģināt – unatbalstīt darbošanos izvēlētajāvirzienā.FOTO: www.art-wallpaper.netfebruāris 2013Vecākiem3

jautā3. Kā bērnam izskaidrot nāvi? Šobrīddēlu (pieci gadi) ļoti sāk interesēt šiejautājumi – viņš baidās, ka manis (mammas)varētu nebūt un pasaule aiziet bojā,nonākot zem ūdens (tas viena raidījumaiespaidā).FOTO: www.psihologu-prakse.lvAsijata Maija Zeļenko,psiholoģe, sistēmiskorisinājumu konsultante:„Parasti bērniem, kuri interesējas par kaut ko, pietiekar diezgan vienkāršām atbildēm. Bet nekādā gadījumā navjāmelo. Tā kā bērni ļoti smalki jūt vecāku saspringumu,bez kura vienkārši nemēdz būt meli, bērnam ir jāsaka tikaitas, kam cilvēks tic pats. Bet tādā formā un daudzumā,kādā bērns varētu to uztvert. Jūsu jautājums varētu norādītuz to, ka ar atbildi „cilvēks beidz pastāvēt”, „cilvēku paņempie sevis Dieviņš” u. tml. bērnam vairs nepietiek. Paru-nājiet ar viņu. Atzīstieties, ka precīzi un noteikti nevaratizskaidrot nāvi. Pajautājiet, ko bērns pats domā par nāvi– kā viņam šķiet, kas notiek ar cilvēku, kad viņš nomirst.Iespējams, ka jau ar to vien bērnam pietiks. Jo var būt arītā, ka bērnam, izveidojot savu teoriju par kaut ko, vairs nemaznevajadzēs citu informāciju – bet tas ar nosacījumu,ka viņu uzklausīs mamma (tētis, t. i., tas pieaugušais, arkuru bērns mēģina atrisināt doto jautājumu). Ja bērns tomērnebūs apmierināts ar savu izdomājumu, tad mēģinietizdomāt kaut ko kopīgi. Pastāstiet, ko jūs domājat pati, unpajautājiet, ko domā bērns. Ja tas ir vajadzīgs, sakiet, ka negrasātiesmirt vēl ilgu laiku (tā taču ir taisnība?). Galvenais– nemelojiet un netēlojiet viszini. Pētiet bērna jautājumukopā ar viņu.Kas attiecas uz to raidījumu, pievērsiet bērna uzvedībaivairāk uzmanības. Ja bērns pārāk pārdzīvo par redzētoun dzirdēto, parunājiet par viņa bailēm. Ja viņš pārākdaudz domā par pasaules noslīkšanu, tas varētu būt saistītsarī ar psihotraumu, kuru bērns ir ieguvis, skatotiesto raidījumu. Tādā gadījumā vislabāk būtu griezties piebērnu psihologa.”Nākamajā numurā lasiet psiholoģes Elvitas Rudzātesradīto stāstu par dzīvību un nāvi, kas speciāli radīts kāiespēja bērniem saprotamā formā izskaidrot nāvi.Tā kā bērni ļoti smalki jūt vecākusaspringumu, bez kura vienkāršinemēdz būt meli, bērnam ir jāsakatikai tas, kam cilvēks tic pats.FOTO: www.wallpaper-desktop.ru4 Vecākiem februāris 2013

piedaliesFOTO: www.philmckinney.comKreiļa adaptācija1. klasēKam pievērst uzmanību kreiļa sagatavošanāskolas gaitām?Vita PļaviņaMūsdienās ir pilnveidotas mācīšanāsmetodes kreiļiem gan bērnudārzā,gan skolā, arī vecākus vairstik ļoti nenomoka jautājums, kā pārmācītmazo kreili par labroci. Tačusvarīgākais paliek – vai un kā mums(vecākiem) ir jāiesaistās mazā kreiļaadaptācijā izglītības iestādē?Bērnu psihologi novērojuši, kakreiļi ir emocionālāki, ar izteiktākāmgarastāvokļa maiņām un jūtīgāki prettuvinieku viedokļiem nekā labroči.Evija Pelša savā grāmatā „Varbūt arī tuesi kreilis” 1 norāda, ka kreiļiem skolāmēdz būt sarežģījumi matemātikā –virzienu sajaukšana, ciparu rakstīšanaspoguļrakstā, dažādu divciparu skaitļujaukšana, piemēram, 32 un 23. Arīsarežģījumi lasīšanā – lasa no labās uzkreiso pusi (jauc virzienus), mēģinavārdus uzminēt, nevis izlasīt, jauc līdzīgusburtus (d, p), kādu no zilbēmpēkšņi vārda vidū vai beigās lasa pretējāvirzienā, atpaliek lasīšanas tempā.Sarežģījumi rakstīšanā – raksta pretējāvirzienā, jauc labo un kreiso pusi,daudzus burtus raksta spoguļrakstāun jauc līdzīgus burtus. Uzskaitītaisvarētu likt šaubīties, vai bērns vispārtiks galā ar emocionālo un praktiskoslodzi, kas ir skolā. Taču, kā izrādās,kreiļi nebūt nav „divnieku karaļi” un„nelaimes čupiņas”! Krievu neiropsiholoģeNatālija Pjataikina 2 norāda, kakreiļi, redzot savas kļūdas, cītīgi unspītīgi cenšas pielāgoties labroču pasaulei.Tam gan ir vajadzīga milzīgapiepūle, jo lietas, kas labrocī formējasdabiskā (vieglākā) ceļā, kreilim jāsasniedzar apkārtceļu – aplinkus. Bet,1 Pelša, E. Varbūt arī tu esi kreilis? Rīga: ALIS, 20042 www.ladoshka.ru3 Pelša, E. Varbūt arī tu esi kreilis? Rīga: ALIS, 2004februāris 2013Vecākiem5

piedaliestā kā dabā viss ir līdzsvarā, arī kreiļiemir iedoti instrumenti no dabas,kas ļauj to izdarīt – milzīga fantāzijaun spēja kontrolēt savas enerģijasdaudzumu. Kreiļiem ir labāka kopējālaika un telpas izjūta, mākslinieciskiradošās, intuitīvās spējas, labāk padodasģeometrija, trigonometrija untehniskā zīmēšana 3 .Kreiļi adaptējas atšķirīgino labročiemTaču šīs un citas kreiļa īpatnībasvar gan sekmēt, gan izraisīt problēmaspedagoģiskajā un adaptācijas procesā.Apskatot Aļonas Gadevičas pētījumupar to, vai bērnu kreiļu adaptācijas processnorit atšķirīgi no labroču adaptācijasprocesa 1. klasē (darbs „Bērnakreiļa adaptācija 1. klasē” atrodamsLatvijas Universitātes bibliotēkā), varamsecināt, ka jā. Taču noteiktasadaptācijas problēmas nav saistāmasar labrocību vai kreilību, piemēram,arī labroči mēdz būt pārlieku kautrīgi,FOTO: www.salon.comFOTO: www.news.com.aurast kopīgas intereses ar vienaudžiem. uztver kritiku. Taču neaizmirsīsim, kaKreiļi sliktāk pārvalda negatīvās emocijas– mēdz strīdēties un neuzklausīt dividuāli, jo uzvedība var būt arī cituvienmēr ir jāskata katrs gadījums in-pieaugušo, emocionālāk par labročiem cēloņu izraisīta.noteiktas adaptācijasJebkurā gadījumā, lai bērns justos pārliecināts par sevi un drošsproblēmas navsabiedrībā (neatkarīgi no tā, kura smadzeņu puslode dominēsaistāmas arbērna domāšanā) un notiktu veiksmīga adaptācija skolā, vispirmsmums, vecākiem, ir jāatļaujas būt godīgiem pret sevi – jāredz,labrocību vai kreilību,jādzird, jājūt sevi, lai pilnvērtīgi varētu uztvert savu bērnu. Veiksmīgasadaptācijas kritēriji 4 nosaka, ka:piemēram, arī labročimēdz būt pārlieku skolēnam ir jāizprot un jāmēģina pielāgoties noteikumiem jaunajāskolas vidē;kautrīgi, atturīgi, slikti jāprot parādīt sevi un savas prasmes;pārvalda savas emocijas,nepieņem jauno, jāspēj sadraudzēties un kontaktēties ar apkārtējiem; jāieņem attiecīga vieta grupā; jāprot kontrolēt (atpazīt un vadīt) savas emocijas;atgrūžot to, u. c ar interesi jāiesaistās visos procesos skolā, stundā; jāsaprot sava un pedagoga loma;atturīgi, slikti pārvalda savas emocijas, jājūtas drošam, dodoties uz skolu, jāspēj nebaidīties visu dienunepieņem jauno, atgrūžot to, u. c. pavadīt ārpus mājas bez ģimenes locekļiem;2010. gadā veiktais pētījums parāda, jāspēj koncentrēties darbam un patstāvīgi izpildīt to, vajadzībaska kreiļiem visbiežāk ir komunikācijasproblēmas. Kreilis baidās uzstātiesgadījumā nekautrēties lūgt palīdzību; jāspēj mobilizēt savu piepūli („savākties”), lai veiktu uzdevumuklases priekšā, neprot sevi aizstāvēt,baidās izteikt savu viedokli un nepiedalāskopēju lēmumu pieņemšanā, skolēns ir apguvis nepieciešamās iemaņas mācību procesā;līdz galam;viņam ir grūtības kontaktēties ar apkārtējiem,tādējādi ir daudz grūtāk at-3 Pelša, E. Varbūt arī tu esi kreilis? Rīga: ALIS, 2004 ir pozitīvi motivēts mācībām, grib mācīties.4 http://www.bti.gov.lv/lat/metodiska_palidziba/metodiskie_ieteikumi_darba_ar_berniem/?doc=818 www.baby.com.ua/st/?85 www.baby.com.ua/st/?86 Vecākiem februāris 2013

piedaliesLai tas notiktu, zemāk ir apkopoti ieteikumi kreiļu vecākiem(kopā ar skolotājiem), kā mazajam palīdzēt paveikt to.Speciālisti iesaka galvenokārt uzmanību pievērst jēdzienu„pa labi”, „pa kreisi”, „labā roka”, „kreisā roka” skaidrošanai,jāveic vingrinājumi redzes uztveres, redzes motorikaskoordinācijai, redzes atmiņas trenēšanai (sk. 2. pielikumu),jāveic vingrinājumi roku kustību plānošanai un koordinācijai,arī domāšanas attīstībai. Turklāt, protams, svarīgiatcerēties iekārtot kreiļiem piemērotu darba vietu, pielāgotaprīkojumu kreiļu vajadzībām.Kam pievērst uzmanību? Nekādā gadījumā nevajadzētu uzsvērt bērna kreilībukā kaut ko citādāku. Ņemot vērā kreiļu īpašo jūtīgumu un emocionalitāti,jābūt ļoti uzmanīgam un labvēlīgi noskaņotam pret šādubērnu. „Nekarot” ar bērnu viņa spītības dēļ, viņa uzmanībumēģināt novērst ar kādu rotaļu. Uzslavēt bērnu par viņa muzikālajiem un mākslinieciskajiemdotumiem, bet nemēģināt no viņa radīt brīnumbērnu. Neuzstādīt bērnam paaugstinātas prasības un nesalīdzinātviņu ar citiem bērniem. Vēlams pirms skolas gaitu sākšanas neuzspiest bērnamkreilim lasīt, rakstīt, mācīties svešvalodas, t. i., apgūt tās lietas,kurās viņam gaidāmas grūtības, jo tas radīs pašapziņaslīmeņa krišanos. Ja pēc piecu gadu vecuma novērojat bērnam kreilimnepamatotas bailes, nekavējoties jāvēršas pie speciālista 5 . Kad kreilis mācās lasīt, ar krāsainu zīmuli atzīmējietburtu, no kura bērnam jāsāk lasīt teksts. Jāuzrauga, lai bērns zīmējot un rakstot pareizi novietotukreiso roku uz galda. Saskarsmē nepieciešams pieturēties pie „padomu taktikas”,nevis bezierunu pavēlēm. Nedramatizēt neveiksmes skolā. Lai attīstītu motoriku un koordinēšanās spējas, dienasplānā nepieciešams iekļaut veidošanas, zīmēšanas un origaminodarbības 6 . Lai izvairītos no spoguļraksta, kreilim jādod speciālisagatavoti trafareti, paraugi. Papildus trafaretiem noder attēli, kuru uzdevums ir„saliec tādu pašu”, „uzzīmē tādu pašu”, „atrodi tādu pašu”.Pirmsskolas vecumā labi noder saliekamie kluči ar attēliem.Zīmējumus vēlāk var nomainīt didaktiskas spēles arburtiem, cipariem, vārdiem un teikumiem. Mācot burtus, kreilim ir svarīgi ne tikai redzēt, betarī sataustīt, apvilkt, izveidot no aukliņām, izlocīt nodrātīm, sameklēt mācīto burtu pēc taustes. Rakstot īpaša vērība ir jāpievērš garumzīmēm un mīkstinājumazīmēm. Jāiemāca tās lietot uzreiz, tikko burts iruzrakstīts. Kreilim nedrīkst atļaut rakstīt saistītajā rakstā,jo, rakstot ar kreiso roku, vārdi tiek aizsegti un, atgriežotiespie uzrakstītā, vajadzīgās zīmes netiek lietotas. Lai izvairītos no pareizrakstības kļūdām, ir daudz jā-strādā ar saliekamo ābeci vai dažādām burtu un zilbju spēlēm,kurās bērnam no atsevišķām daļām jāveido vārdi. Vajadzētu atcerēties, ka kreilim roka slīd pāri uzrakstītajamtekstam, tādēļ darbs var nebūt īpaši rūpīgs, ar laikukreiļu rokraksti izveidojas par glītiem. Bērnam vajadzētu atkārtoti īpaši atgādināt par rakstībasvirzienu no kreisās un labo pusi 7 . Lasīšanas stundās uzmanība jāpievērš virzienam nokreisās uz labo pusi. Kreilim ilgāku laiku jāļauj lasītajam tekstam sekot līdziar roku vai pirkstu. Ilgāk jālasa teksti, kas sadalīti zilbēs,un teksti ar lielākiem burtiem. Nepieļaut ciparu likšanu apgrieztā secībā (10, 9, 8 utt.).Mācot ciparu rakstību, jāizmanto trafareti, ciparu apvilkšana,izlocīšana no drātīm, pareiza cipara atrašana līdzīguciparu virknē. Nereti kreiļi raksta burtus un ciparus labrocim neierastāveidā, t. i., no apakšas, pretējā virzienā. Nevajadzētupieprasīt pareizu rakstības virzienu izpildi, ja rezultāts(burts, cipars) neatšķiras no vispārpieņemtajām normām. Lai skolēns kreilis justos labi un varētu sekmīgi mācīties,ir jāzina gluži sadzīviskas lietas, piemēram, kreilissēdināms tikai sola kreisajā pusē, lai blakus sēdošo bērnuelkoņi netraucētu, kā arī gaismai ir jākrīt no labās puses. Pieaugušajiem ir jābūt ļoti uzmanīgiem, minot parparaugu citus bērnus, kuri strādā ar labo roku. Tas kreilīvar izraisīt spēcīgu mazvērtības kompleksu. Pirms bērns kreilis sāk apmeklēt skolu, jārada apstākļi,kas atvieglotu adaptāciju: jāpieradina bērns pievienaudžiem; jāattīsta viņa komunikatīvās spējas; pamazāmjāpastāsta par prasībām, normām, dzīves ritmu,kāds būs skolā, bērnudārzā, un jāpieradina pie tā.FOTO: www.justthefactskid.com6 Шохор-Троцкая, Марианна, kreilības pētniece. Не переучивайте левшy, http://wsyachina.narod.ru/psychology/lefthander.html7 Pelša, E. Varbūt arī tu esi kreilis? Rīga: ALIS, 2004februāris 2013Vecākiem7

vēroDrošs internetsKā internetu padarīt par bērnam drošu vidi?FOTO: www.freeppt.netLaila AvotiņaKāpēc aktuāla ir tēma par drošībuvirtuālajā vidē? Tāpēc, ka datora,mobilā telefona un interneta nepieciešamībair šodienas ikdienas neatņemamasastāvdaļa un tādējādi arī atbildībaun rēķināšanās ar tehnoloģijuizmantošanas sekām.Latvijas Drošāka interneta centrapētījumi parāda, ka 80% bērnu unjauniešu datoru izmanto tieši mājās 1un 15% vecāku nezina, ko viņu bērnidara internetā, 68% no Latvijas skolēniem10 gadu vecumā ir savs mobilaistelefons, kura lietošanā vecāki parastineuzliek nekādus ierobežojumus 2 .Lielākoties bērni telefonu izmanto saziņaiar vecākiem un draugiem, tačustrauji pieaug interneta pieejamībasnepieciešamība – bērni, izmantojottelefonu, apmeklē sociālos tīklus.Labā ziņa ir tāda, ka samazinājiesbērnu skaits, kas ar mobilā telefonastarpniecību saņēmuši negatīvuinformāciju (nepatīkamus zvanus,draudus, aizvainojošas ziņas vai materiālus,vardarbīgas ziņas, seksuālarakstura ziņas, attēlus vai video). Rodasjautājums: vai internets mobilajātelefonā ir drošāks nekā datorā? Tačušajā pašā pētījumā var redzēt – vecākiuzskata, ka bērni nesaskaras arnepatīkamu informāciju telefonā, un,ja arī sastopas, tad ir pārliecināti, kabērns uzreiz ziņo par to vecākiem.Diemžēl pētījums atklāj, ka bērnivisbiežāk neinformē vecākus par to,kādu informāciju uzzinājuši.Lai arī aptuveni tikai 10% no vecākiemneprot strādāt ar datoru, mēspaši bieži vien neaizdomājamies, arkādiem riskiem bērns var saskarties,izmantojot internetu. Zemāk publicējamtabulu, kurā Latvijas Drošākainterneta centra speciālisti apkopojušigan iespējas, ko izmantojam mēs unmūsu bērni internetā, gan iespējamosriskus, ar kuriem varam saskarties.Interneta lietošanaatbilstoši vecuma grupāmLai izvairītos no iepriekš minētajiemriskiem, sadarbībā ar MicrosoftLatvia ir izveidota noderīga informācijavecākiem par interneta un datoralietošanu atbilstoši vecuma grupām.Līdz 7 gadu vecumam Pirmajās interneta lietošanas reizēsbērniem tiek iedibināti internetaizmantošanas paradumi. Pirmsskolasvecuma bērniem patīk veikt atkārtotasdarbības, un šis ir piemērotsveids, kā maziem bērniem mācīt unpilnveidot drošas lietošanas paradumusun darbības. Bērni līdz 7 gadu vecumam pilnī-1 http://www.drossinternets.lv/upload/materiali/petijumi/petijums_par_interneta_drosibu_2008.pdf2 http://www.drossinternets.lv/upload/materiali/petijumi/mob-tel_interneta_izmantosana_2012.pdf8 Vecākiem februāris 2013

vērobā neizprot internetā pieejamo saturuun nevar atšķirt, piemēram, reklāmasno faktiskā satura. Šādā vecumā bērniemnepieciešama vecāku palīdzība,lai atrastu piemērotus materiālus. Bērnibieži vien nesaprot atšķirību starpinterneta lietošanu un spēļu spēlēšanuvai zīmēšanu savā datorā. Ģimenes, kurās ir šīs vecumagrupas bērni, var izveidot noteikumuspar datora izmantošanu. Veselības apsvērumu dēļ jāierobežolaiks, kādu var pavadīt pie datora. Datoru novietojiet dzīvojamajāistabā, nevis bērna istabā. Ieteicams,lai kāds no vecākiem būtu klāt, kadpirmsskolas vecuma bērni lieto internetu. Iepriekš jāvienojas, ka pirmsskolasvecuma bērni var atvērt tikaipazīstamas interneta lapas. Bērni,kuriem ir priekšzināšanas darbā ardatoru, pazīstamas lapas var atrastinterneta pārlūka izvēlnē „Izlases”. Visdrošākais šīs situācijas risinājumsir izveidot personīgu darbībasvidi, kas paredzēta bērnam un kurāir atļauta piekļuve tikai noteiktāminterneta vietnēm.7–9 gadi Jaunāko klašu skolēniem internetsir pieejams gan skolā, gan piedraugiem, gan arī mājās. Vecākiemun bērniem jāpārrunā, kā pareizilietot internetu, un jāvienojas parnoteikumiem, kas jāievēro. 7–9 gadusveciem bērniem ir pietiekamilaba izpratne par lietām, ko tie redz.Tomēr viņi paši nevar apstrādāt visusmateriālus, kas viņiem ir pieejami internetā,īpaši tādus materiālus (attēlu,tekstu vai skaņas), kas ir biedējoši vaicitādi neatbilstoši. Šo jautājumu pārrunāšanaar bērniem un dažādu internetāsastopamu lietu izskaidrošanapalīdzēs viņiem kļūt atbildīgākiemun ļaus patstāvīgi un droši strādāttiešsaistē. Vecāki var arī paskaidrotsavu viedokli par interneta lietošanaspriekšrocībām, tādējādi palīdzot saviembērniem. Šajā vecuma grupā joprojām lielavērība tiek pievērsta ierobežojumiem,aizsardzībai un uzraudzībai. Ieteicamsvecākiem un bērniem vienotiespar interneta lietošanas noteikumiemun pārskatīt šos noteikumus, bērnamkļūstot vecākam.Aktivitātese-pasts(inbox.lv, gmail.com u. c.)Sociālie tīkli(draugiem.lv, face.lv, orb.lv, myspace.comu. c.).Lietotāji veido savus profilus, komunicē ardraugiem, paziņām.Iepazīšanās portāli.Lietotāji ievieto sludinājumus ar mērķiiepazīties, lai dalītos kopīgās interesēs.Spēles tiešsaistēTematiskās tīmekļa vietnes (youtube.com,fotki.lv u. c.)Informācijas meklētāji (google.com)Datņu apmaiņas programmas, torenti(DC++, eMule, KaZa, LimeVire u. tml.)Interneta veikaliTiešās komunikācijas programmas(Skype, MSN u. c.)Iespējamie riskiSurogātpasta (spam) saņemšana, kurā var būt bērniem nepiemēroti materiāli.Vīrusi, kas paslēpti pievienotajās datnēs. Starp citu, 91% visu vīrusu izplatās tieši ar e-pastastarpniecību!Privātas informācijas publicēšana (personas dati, fotogrāfijas, informācija par ģimeni). Tiklīdzinformācija tiek ievietota internetā, lietotājam pār to zūd kontrole – kāds var šo informācijusaglabāt, pārpublicēt, nosūtīt citiem u. tml.Viltus profili (persona var izlikties par jebkuru citu personu, un tās īsto identitāti nav nemaz tikviegli noskaidrot).Bērniem nepiemērota satura materiāli (erotiski, pornogrāfiski materiāli).Privātas informācijas nonākšana atklātībā.Viltus sludinājumi (persona var izlikties par jebkuru citu personu, un tās īsto identitāti navnemaz tik viegli noskaidrot).Bērna vecumam nepiemērotas spēles.Vardarbīgas, erotiskas spēles.Spēles uz naudu.Bērniem nepiemēroti materiāli (vardarbība, erotika, pornogrāfija, naida kurināšana).Tā kā lapas saturu veido lietotāji un satura mainība ir liela, portāla administrācijai ir grūtiizsekot ievietoto materiālu saturam un bieži administrācija nepamana materiālus, kas irnepiemēroti bērniem vai pat vietnes noteikumiem neatbilstoši.Nepiemērota satura materiāli (vardarbība, erotika, pornogrāfija, naida kurināšana).Pat ja ierakstītas arī visnekaitīgākās frāzes, meklētājs var uzrādīt nepiemērotu rezultātu,tāpēc meklētājos parasti ir iestrādāta iespēja meklēt tikai drošus rezultātus. Vairāk lasietšeit (informācija angļu valodā): http://www.google.com/support/websearch/bin/answer.py?answer=510.Lielākā daļa šajās programmās atrodamo datņu ir aizsargātas ar autortiesībām, un tolejupielādēšana ir pārkāpums.Zem populāru datņu nosaukumiem var būt paslēpti nepiemērota satura materiāli (vīrusi,pornogrāfija, vardarbība).Fiktīvi, neeksistējoši veikali tiešsaistē. Vienmēr vajadzētu pārliecināties, vai ir pieejama veikalakontaktinformācija un vai veikals ir reģistrējis uzņēmējdarbību.Lai iepirktos internetveikalā, ir nepieciešama tikai kredītkartes informācija, tāpēc uzraugiet, laibērni neizdarītu pirkumus, izmantojot vecāku kredītkartes!Programma dod iespēju sazināties ar jebkuru lietotāju jebkurā vietā pasaulē. Lai ierobežotu šosazināšanos, programmas paredz vairākus drošības uzstādījumus. Vairāk lasiet programmuizveidotāju mājaslapās. Par Skype lasiet šeit (informācija angļu valodā): http://www.skype.com/security/safety/safety.html#privacylevels.februāris 2013Vecākiem9

vēro Mājās interneta lietošana joprojāmir atļauta tikai vecāku klātbūtnē. Tasnodrošina, ka vecāki ir blakus, ja rodaskāda problēma. Ja dators ir dzīvojamajā istabā, tadinterneta lietošana kļūst par ģimenesikdienas dzīves sastāvdaļu. Bērns, iespējams, vēl nevar patstāvīginoteikt vietnes uzticamību, tāpēcviņam vienmēr ir jājautā vecāku atļauja,lai publicētu personisku informāciju. Tērzētavas un citas publiskastiešsaistes diskusijas vietnes nav piemērotasšāda vecuma bērnam. Tāpēce-pasta adresei, ko izmanto šīs vecumagrupas bērns, jābūt koplietojamai arģimenes e-pasta adresi. Konta ar ierobežotām lietošanastiesībām izveide bērnam palīdz mācītiespatstāvīgi strādāt ar datoru. Var izmantot filtrēšanas programmas,lai novērstu piekļuvi neatbilstošāmvietnēm, tomēr ir svarīgi, lai vecākiaktīvi iesaistītos bērna internetalietošanas darbībās.10–12 gadi Skolas vecuma bērni, iespējams,jau ir iemācījušies lietot internetu dažādāmvajadzībām. Vecāki var atbalstītsavu bērnu, ievācot informācijupar vietnēm, kas saistītas ar mājasdarbupildīšanai nepieciešamo informāciju,vaļaspriekiem vai citām interesēm.Ģimenē internetu var arī izmantot,lai plānotu lietas, kas attiecas uz visuģimeni. Tādējādi vecāki un bērni varpārrunāt, kuras vietnes ir drošas, uzticamasun kurās var atrast kvalitatīvuinformāciju. Apmeklējiet vietni www.quick.org.uk, lai uzzinātu padomus, kānoteikt, vai vietne ir uzticams informācijasavots. Bērnam joprojām ir nepieciešamavecāku uzraudzība un kontrole, kā arīinterneta pareizas lietošanas noteikumi.Tomēr iespējams, ka bērns jauzina arī veidus, kā izvairīties no šiemnoteikumiem un uzraudzības, ja viņšuzskata, ka tie ir pārāk stingri vai neatbilstviņa vajadzībām. Vecākiem un bērniem, ņemotvērā visas vajadzības un viedokļus,jāvienojas par lietām, ko drīkst un konedrīkst darīt internetā. Piemēram:ziņojuma sūtītāja atbildība, failu lejuplādēšanaun autortiesības, programmuinstalēšana. Vienojieties, kādu personisko informācijudrīkst izpaust un kādos gadījumos,kā arī pārrunājiet risku, kassaistīts ar informācijas izpaušanu. Ja bērnam jau ir interese par tērzēšanuvai tērzēšanas retranslēšanuinternetā, vecākiem jāpārrunā bērnadrošības jautājumi un jāuzrauga viņadarbības tiešsaistes diskusijās. Vairums bērnu ir ziņkārīgi un zinātkāri,tāpēc vecākiem īpaši jāuzsverdrošas un piesardzīgas interneta lietošanasnozīmīgums. Informācijas drošība regulāri jāatjaunina.13–15 gadi Šajā vecumā internets ir daļa nopusaudžu sociālās dzīves: viņi te satiekasar draugiem, pavada zināmu laikutiešsaistē, meklē informāciju, kasnepieciešama mācībām vai izklaidei.Augstāks izglītotības līmenis paverjaunas interneta lietošanas iespējas.Vecākiem, iespējams, ir ļoti grūti izsekotpusaudža aktivitātēm tiešsaistē.Šajā vecumā pusaudžiem patīk riskētun pārbaudīt savas spējas, tāpēc tehniskieierobežojumi un aizliegumi, iespējams,nav efektīvs veids, kā uzlabotviņu drošību tiešsaistē. 13–15 gadus veci pusaudži savasdarbības vēlas paturēt slepenībā, īpašiFOTO: www.http://images.sciencedaily.comtad, ja iepriekš vecāki nav interesējušiesun mācījuši bērnam interneta lietošanasnoteikumus. Ir svarīgi veicinātatklātu sarunu ģimenē un vecākiemizrādīt interesi par bērna aktivitātēmun draugiem internetā. Joprojām ir nepieciešami mājasnoteikumi, ko izveidojuši visi kopā. Pusaudžiem joprojām ir ierobežotasspējas novērtēt situācijas, un viņiemir nepieciešama pieaugušu cilvēku palīdzībatādos jautājumos kā savu fotoattēluun tekstu publicēšana tiešsaistē. Svarīgi ir arī pārrunāt ētikas uninterneta lietotāja personīgās atbildībastēmas. Piemēram, nelikumīgalejuplādēšana, tīkla etiķete un autortiesības.Bērni ir atbildīgi par tiešsaistēpublicēto saturu, tostarp savu personiskoinformāciju vai informāciju,kas, iespējams, nav likumīga. Vecākiem jāinteresējas par bērnutiešsaistes draugiem tāpat kā parcitiem viņu draugiem. Turklāt ieteicamaaktīva vecāku dalība, ja bērnsvēlas satikt jaunas kontaktpersonastiešsaistē. Vecākiem jācenšas savaldīt savasemocijas arī tad, kad viņi uzzina,ka notikusi nevēlama darbība, kamērbērns atradās tiešsaistē. Vecāki joprojāmvar palīdzēt bērnam izvēlēties vietnesar viņiem piemērotu saturu. Piemēram,tiešsaistē ir pieejamas vietnes, kaspusaudžiem skaidro ar seksualitāti unveselību saistītas tēmas. Pusaudžiemjāzina, ka viņi var izrunāt ar saviemvecākiem visu, kas viņiem izraisīja nepatikutiešsaistē.Ja jums rodas jautājumipar to, kā risināt radušāsproblēmsituācijas internetā, arkurām esat saskārušies savā ģimenē,aicinām sūtīt jautājumusmums uz e-pastu vecakiem@izglitiba-kultura.lv! Uz tiem atbildēsNet-Safe Latvia Drošākainterneta centra speciālisti.Nedēļas laikraksta „Izglītība un Kultūra”elektroniskais pielikums „Vecākiem”Izdevējs: SIA „AB konsultants”Vienotais reģistrācijas numurs: 40103361805LR UR masu informācijas līdzekļareģ. apl. Nr. 000701313Redakcijas adrese: Marijas iela 2,Rīga, LV-1050;tālr.: 67357585, fakss: 67357584E-pasts: vecakiem@izglitiba-kultura.lv;www.izglitiba-kultura.lvRedaktore: Vita PļaviņaReklāmas un mārketinga vadītāja:Agita ZaharovskaKorektore: Rita ElstiņaMaketētāja: Daiga DzeneVāka foto: www.wordpress.com