<strong>Dabas</strong> aizsardzības plāns<strong>Dabas</strong> liegums ÑLIEPĀJAS EZERSîkrupju donis Juncus bufonius, ļaunā gundega Ranunculus sceleratus, ūdenspipars Polygonum hydropiper,spožaugļu donis Juncus articulatus un ložņu smilga Agrostis stolonifera.Kaut arī kopējās biotopa platības ir nelielas (0,45 ha), tā pārstāvētība dabas liegumā ir vērtējamakā nozīmīga. Šos biotopus parasti ietekmē krasta izbradāšana vai izbraukāšana, kā arī būvjuizveide un grāvju rakšana. <strong>Dabas</strong> liegumā ÑLiepājas ezersî biotopa aizsardzība ir vērtējama kāļoti laba. Tā pastāvēšanai pie patreizējās teritorijas noslodzes draudi nepastāv.Jūrmalas pļavas (1630*) ñ ir ezera piekrastes biotops, kura pastāvēšanu nodrošina atbilstošaapsaimniekošana noganot vai pļaujot. Tad tajā dominē zema auguma augu sabiedrības kādas irsastopamas uz sāļainām augsnēm. Biotopam tipiskas ir tādas sugas kā - jūrmalas āžloksTriglochin maritimum, Žerāra donis Juncus gerardii, jūrmalas pienzāle Glaux maritima u.c.Biotopa pārstāvētība dabas liegumā ÑLiepājas ezersî ir vērtējama kā laba (aptuveni 23 ha).Biotopu ietekmē teritorijai raksturīgā apsaimniekošanas veida maiņa. Samazinoties noganīšanasintensitātei biotops aizaug ar niedrēm. Parasti šādus biotopu ietekmē arī piekrastes daļas apbūveun apmeklējuma slodzes pieaugums. Biotopa aizsardzība dabas liegumam ÑLiepājas ezersîpieguļošajā teritorijā ir vērtējama tikai kā vidēja, jo teritorijai ir vietējas nozīmes dabas liegumastatuss. Biotopa aizsardzības statusa nodrošināšanai ir nepieciešami apsaimniekošanaspasākumi.Molīnija pļavas ar kaļķainām, kūdrainām un mālainām augsnēm (6410) - ir veidojušās reljefapazeminājuma daļā ezera piekrastē. Pavasaros un lietus periodā tās ir mitras. Pļavās dominēzilganā molīnija Molinia caerulea (40%), zemā raudupe Scorconera humilis (20%), lielziedu vīgriezeFilipendula grandifrora (20%). Tajās sastopamas arī kalna āboliņš Trifolium montana (1%), retējiPotentilla sp. (5%), madaras Galium sp. (1%), vanagu vīķi Vicia cracca (1%), orhidejas Orchis spp.(1%), dzelzenes Centaurea sp. (1%), skābenes Rumex acetosella (1%), dziedniecības brūnvālīteSanguisorba oficinalis (5%), grīšļi Carex spp. 1%, vītolu staģe Inula salicina (5%), zalkšu sūrenePolygonum bistorta, gundegas Ranunculus sp. 1%, Sibīrijas skalbe Iris sibirica (1%), auzenes Poaceaespp. (1%), zilganā seslērija Sesleria caerulea (1%).Biotopa pārstāvētība dabas liegumā ÑLiepājas ezersî ir vērtējama kā laba (>220 ha). Biotopuietekmē teritorijai raksturīgā apsaimniekošanas veida maiņa, kas rezultējas ar teritorijaspakāpenisku aizaugšanu ar krūmiem. Biotopa aizsardzība dabas liegumā vērtējama tikai kāvidēja. Biotopa aizsardzības statusa nodrošināšanai ir nepieciešami apsaimniekošanas pasākumi.Eitrofas augsto lakstaugu audzes (6430) ñ Mitras pļavas ezera palienes daļā, kurām raksturīgasdaudzveidīgas un polidominantas augsto lakstaugu sabiedrības. Atsevišķas dominējošas augusugas tajās izdalīt nevar. Šīs pļavas ir veidojušās pļavu aizaugšanas rezultātā pēc ganīšanaspārtraukšanas. Pļavām raksturīgākās sugas ir - Achillea ptarmica, Alliaria petiolata, Angelicaarchangelica, Angelica sylvestris, Convolvulus sepium, Lythrum salicaria, Mentha aquatica, Senecio paludosus,Thalictrum flavum, Veronica longifolia u.c.Šāda tipa pļavām būtiskākie ietekmējošie faktori parasti ir izmīdīšana palielinoties lopu unapmeklētāju skaitam, apaugums ar kokiem un krūmiem, meliorācija vai bebru darbības izraisītahidroloģiskā režīma maiņa, invazīvo sugu savairošanās u.c.Kaut arī biotopa kopējās platības dabas liegumā ÑLiepājas ezersî ir salīdzinoši nelielas (aptuveni2,3 ha), tā pārstāvētība vērtējama kā pietiekami nozīmīga. Biotopa aizsardzība dabas liegumā irvērtējama kā laba. Biotopa aizsardzības statusa nodrošināšanai nav nepieciešami speciāliapsaimniekošanas pasākumi.58DAP izstrādātājs: SIA Grontmij / Carl Bro2008
<strong>Dabas</strong> aizsardzības plāns<strong>Dabas</strong> liegums ÑLIEPĀJAS EZERSîMēreni mitras pļavas (6510) - tām raksturīga liela divdīgļlapju sugu daudzveidība. Biotops irsamērā klajš tajā sastopami atsevišķi koki un krūmi, kuru segums nav lielās par 25%. Biotopamraksturīgās sugas ir divgadīgā cietpiene Crepis biennis, pļavas auzene Festuca pratensis, pūkaināpļavauzīte Helictotrichon pubescens, matainā vēlpiene Leontodon hispidus, pļavas plostbārdisTragopogon pratensis u.c.Kaut arī biotopa pārstāvētība dabas liegumā ir vērtējama kā laba (>220 ha), tā aizsardzībasrežīms ir vērtējams tikai kā vidējs. Biotopa aizsardzības statusa nodrošināšanai ir nepieciešamiapsaimniekošanas pasākumi.Tabula 2-6: <strong>Dabas</strong> liegumā ÑLiepājas ezersî konstatētie pļavu biotopi - pēc EiropasSavienības likumdošanā noteiktā klasificēšanas principaKodsBiotops1310 Viengadīgo augu sabiedrības dūņainās unzemās smilšainās pludmalēsAtrašanāsdabasliegumāLiepājas ezeraZR un ZAkrastā -Vītiņu pļavās,pļavā pieCimdeniekiem1630* Jūrmalas pļavas Ezerkrasta,pļavā pieAucugalaPlatība(ha)0,45 0,0119,31 0,426410 Molīnija pļavas ar kaļķainām, kūdrainām Vītiņu pļavās 227,2 5,0un mālainām augsnēm6430 Eitrofas augsto lakstaugu audzes Vītiņu pļavās 2,27 0,056510 Mēreni mitras pļavas Vītiņu pļavās,pļavā pieCimdeniekiem227,2 5,0% nokopējāsIADTteritorijasPiezīmes: Klasifikācijai izmantotais literatūras avots - Eiropas Padomes Direktīva 92/43/EEC ìPardabisko biotopu, savvaļas faunas un floras aizsardzībuî (21.05.1992) un Eiropas Padomes Direktīva97/62/EC (27.10.1997) ar ko tehnikas un zinātnes attīstībai pielāgo Direktīvu 92/43/EEC par dabiskodzīvotņu un savvaļas faunas un floras aizsardzību.(b)Latvijas īpaši aizsargājamie pļavu biotopi<strong>Dabas</strong> liegumā ÑLiepājas ezersî ir konstatēti 3 Latvijā īpaši aizsargājamie biotopi. Visi šiebiotopi atbilst Eiropas nozīmes aizsargājamajiem biotopiem (skat. 2-7. tab.).Tabula 2-7: <strong>Dabas</strong> liegumā ÑLiepājas ezersî konstatētie pļavu biotopi ñ Latvijas īpašiaizsargājamie biotopiKods Biotops Platība % no59DAP izstrādātājs: SIA Grontmij / Carl Bro2008