<strong>Dabas</strong> aizsardzības plāns<strong>Dabas</strong> liegums ÑLIEPĀJAS EZERSîsezonas sākumā augusta otrās nedēļas nogalē un nākamajās medību dienās, t.i.,sestdiena/svētdiena, trešdiena, sestdiena/svētdiena;- Informācija par ziemojošajiem ūdensputniem: BIOL un Latvijas Ornitoloģijasbiedrības (LOB) organizēto starptautisko uzskaišu dati, kuri ir iegūti katru gadujanvāra vidū sākot ar 1984. gadu;.- Papildus informācija par Liepājas ezerā un tā apkārtnē sastopamajiem unnovērotajiem mitrāju ekosistēmas putniem: K. Millera personīgie dati.Vēl papildus iepriekš uzskaitītajiem informācijas avotiem dabas liegumā ÑLiepājas ezersîsastopamo putnu sugu raksturojumam ir izmantoti sekojoši pētījumu materiāli:- Liepājas ezera piekrastes ornitofaunas raksturojums Liepājai piegulošajā ezera posmā,no tās dienvidu robežas līdz Zirgu salai (AGRIS CELMIŅŠ; 2005). Šis A. Celmiņadetalizētais pētījums sniedz ieskatu šīs urbānās teritorijas putnu faunā, taču no dabasaizsardzības vērtību viedokļa īpašu interesi neraisa (skat. 12. pielikumu)- 202 novērojumu ieraksti par Liepājas ezera Ezerkrasta rajonu un Zirgu salu - kopš1995. gada (INTERNETA LAPPUSES ìPUTNI LATVIJĀ UN PASAULĒî DATUBĀZE);- Liepājas ezera apsaimniekošanas projekta izstrādes laikā veiktie A.Auniņaornitoloģiskā izpētes rezultāti (V.SEGLIŅŠ: 2000).(a)Teritorijas putnu faunas raksturojums<strong>Dabas</strong> lieguma ìLiepājas ezersî teritorijā līdz šim konstatētas 84 putnu sugas, kas ietver kāligzdotājus, tā ziemotājus un caurceļotājus, kuras vistiešākā veidā saistītas ar mitrājuekosistēmu (skat. Pielikumu 13).Tā kā Liepājas ezers aizņem pietiekoši lielu platību un atrodas intensīvas migrācijas trasē, vardroši teikt, ka dabas lieguma teritorijā iespējams sastapt visas sugas, kuras migrē cauri Latvijaipavasarī un rudenī.Tā kā šādam ezeru pārlidojošu sugu uzskaitījumam maz sakara ar Liepājas ezeru kā dabasaizsardzības teritorijai, zemāk aplūkojam tikai noteiktiem kritērijiem atbilstošas sugas. Tās ir:- tieši liegumā ligzdojošas vai potenciāli ligzdojošas, mitrāja ekosistēmai raksturīgassugas, vai sugas, kuras ligzdo ārpus lieguma robežām, bet saistītas ar dabas liegumu kābarošanās vietu;- sugas, kuras neatbilst augstāk minētajiem kritērijiem, bet kurām liegums kalpo kānozīmīga apstājas vieta migrācijas laikā vai nozīmīga ziemošanas vieta.Dūkurveidīgie putniEzerā ligzdojot konstatētas 4 sugas: cekuldūkuris (ik gadus, bieži, pie tam ne tikai pašā ezerā,bet arī ìLiepājas metalurgaî nosēddīķos) un pelēkvaigu dūkuris (reti un neregulāri; gandrīzvisos ezera apmeklējuma pierakstos uzsvērts šīs sugas trūkums), mazais dūkuris un ragainaisdūkuris, kuri arī ligzdo nelielā skaitā un neregulāri (NOMEDĪTO ŪDENSPUTNUMONITORINGA DATI; RAČINSKIS 2004).72DAP izstrādātājs: SIA Grontmij / Carl Bro2008
<strong>Dabas</strong> aizsardzības plāns<strong>Dabas</strong> liegums ÑLIEPĀJAS EZERSîPelikānveidīgie putniLigzdošanas periodā jūras kraukļa dzimumgatavību nesasniegušie īpatņu koncentrācijas, kasvarētu liecināt par gaidāmu ligzdošanu pēdējos gados nav novērotas. Atsevišķi īpatņi, bet2005.g. 13 īp. vienlaikus, novēroti ziemojot.Stārķveidīgie putni<strong>Dabas</strong> lieguma ìLiepājas ezersî teritorijā ligzdojot konstatētas divas sugas (RAČINSKIS 2004)ñ lielais dumpis (15 ñ 30 vokalizējoši tēviņi) un mazais dumpis (līdz 5 pāri, iespējams, ne katrugadu). Blakus lieguma robežai (bet ārpus tās) Dorupes apkārtnē vismaz 5 gadus ligzdo ap 15pāri zivju gārņi, kuri barojas ezerā. Tāpat dabas liegumā, resp. ezera piekrastes pļavās barojasārpus lieguma austrumu robežas ligzdojoši atsevišķi pāri balto stārķu. Pagaidām nav gūtipierādījumi lielā baltā gārņa ligzdošanai ezerā, kaut atsevišķi īpatņi vai pāri pēdējos gadosnovērojami samērā regulāri ligzdošanas periodā. Ziemojot samērā regulāri novērots zivju gārnis(2005. un 2006. gadā - 25 īpatņiem, 2007. gadā pa 35 īpatņiem vienā barā), nelielā skaitāregulāri arī lielais dumpis.Zosveidīgie putniLiepājas ezerā konstatētas visas trīs Latvijā sastopamās gulbju sugas, tostarp kā ligzdotāja tikaiviena ñ paugurknābja gulbis. Paugurknābja gulbis regulāri arī ziemo, ziemotāju skaits atkarīgsno ziemas barguma, taču nereti pārsniedz 2000 robežu: 1992.g. ñ 2120, 2000g. ñ 4650, 2001.g.ñ 3703. Ziemeļu gulbis līdz šim konstatēts g.k. kā caurceļotājs, neregulārs ziemotājs (līdz 300 īp.maksimums) un potenciāls ligzdotājs (līdz šim atsevišķi pieaugušo putnu novērojumiligzdošanas periodā, taču ņemot vērā straujo ieviešanos apkārtējos dīķos, ligzdošana Liepājasezerā ir tikai laika jautājums). Mazais gulbis konstatēts nelielā skaitā migrāciju laikā.No zosīm ligzdojot konstatēta meža zoss, masveidīgākās caurceļojošās sugas ñ sējas zoss unbaltpieres zoss ezeru izmanto kā apstājas vietu īpaši rudens migrāciju laikā.No septiņām Latvijā ligzdojošām peldpīļu sugām dabas liegumā, resp. pašā Liepājas ezerāun/vai tam piegulošajās pļavās ligzdo meža pīle (vislielākā skaitā), pelēkā pīle, prīkšķe,platknābis, nav izslēgta arī krīkļa un baltvēdera atsevišķu pāru neregulāra ligzdošana dabaslieguma teritorijā. Spalvas mainošo tēviņu koncentrācija ezerā novērojama meža pīlei, tačuspalvmetēju daudzums pa gadiem ir ļoti mainīgs, kas skaidrojams ar ļoti mainīgo ūdens līmeni.No nirpīlēm ezerā ligzdo brūnkaklis un cekulpīle (abas sugas dod priekšroku ligzdošanai lieloķīru kolonijās), spriežot pēc atsevišķiem augustā nomedītiem jaunajiem putniem, dabas liegumāvai tuvu tā robežām ligzdo arī daži pāri gaigalu un lielo gauru, kuru perējumi izaug ezerā.Visām augstāk minētajām peldpīlēm un nirpīlēm, kā arī garkaklim, ķerrai un mazajai gauraiLiepājas ezers kalpo kā nozīmīga ceļošanas apstājas vieta. Lielākās ziemojošo koncentrācijasnovērojamas meža pīlei (līdz 2000 īp.), gaigalai (līdz 950 īp.) un lielai gaurai (līdz 560 īp.) skaitsvar būt ievērojams, taču pēdējām divām sugām tie paši putni kā ziemošanas vietu izmanto arījūru.Piekūnvedīgie putniTieši dabas lieguma teritorijā ligzdojot konstatētas trīs piekūnveidīgo putnu sugas: jūras ērglis (1ligzda Aizraķes pļavās vismaz kopš 2004. gada 1993. gadā būvētā mākslīgā ligzdā ñ Lipsbergs2005), niedru lija 20 ñ 40 pāri, pļavu lija 5 ñ 10 pāri (RAČINSKIS 2004). No sugām, kurasspecifiski saistītas ar mitrāja ekosistēmu, vēl minams zivjērglis un vistu vanags ñ abu suguatsevišķi dzimumgatavību nesasnieguši īpatņi vai ārpus dabas lieguma ligzdojošu pāru putniregulāri medī ezerā.73DAP izstrādātājs: SIA Grontmij / Carl Bro2008