TALSU NOVADA ATTĪSTĪBAS PROGRAMMA 2014.-2020 ... - Talsi

Talsu novada attīstības programma 2014.-2020.gadam. Stratēģiskā daļa1.3. Attīstību ietekmējošie faktori (2011)Iedzīvotāju skaita samazināšanāsIedzīvotāju skaits samazinās visā valstī. Talsu novadā pēdējo desmit gadu laika tas samazinājies par 7%. Saskaņā arstatistiskiem aprēķiniem, iedzīvotāju skaits var samazināties vēl par diviem tūkstošiem līdz 2020.gadam.Rīga un VentspilsTalsu novads, atrodoties „pa ceļam uz Ventspili” vai starp divām republikas pilsētām, gūst labumu gan izvēlotiespieejamākos pakalpojumus un biznesa iespējas, gan izmantojot transporta infrastruktūru.Tuvumā esošās ostasUzņēmumiem tuvākās lielās ostas ar attīstītu ostu infrastruktūru ir Rīgā, Ventspilī. Mazākiem uzņēmumiempieejamākas varētu būt mazās Mērsraga un Rojas ostas. (skat. 7.attēls)Teritoriju šķērso dzelzceļšTeritoriju šķērso dzelzceļa līnija „Ventspils – Tukums II”, pa kuru notiek tikai kravu pārvadājumi. (skat. 7.attēls)Talsu novada teritorijā atrodas Stendes, Līču, Sabiles un Spāres stacijas. Dzelzceļš vēsturiski ir apkalpojis kravas noKrievijas.Tuvākā pasažieru dzelzceļa kustība pieejama Tukumā (attālums no Talsiem – 55 km).Teritoriju šķērso Rīga - Ventspils automaģistrāleAutoceļš ir valsts galvenais autoceļš A10 „Rīga-Ventspils” (skat. 7.attēls) un iekļaujas arī TEN-T Eiropas transportatīklā – E22. Gada vidējā diennakts satiksmes intensitāte uz A10 pirms iebraukšanas Talsu novadā 2010.gadā – 3814(t.sk. 604 kravas) automašīnas diennaktī. Teritorijās ap Rīga-Ventspils autoceļu ir daudz lielāka saimnieciskā rosībasalīdzinājumā ar Talsu novada ziemeļu daļu. Rīga no Talsiem ir sasniedzama 2 stundās, Ventspils – stundas laikā. Paautoceļu A10 notiek bieža sabiedriskā transporta kustība.Nav tiešas pieejas piekrasteiTalsu novadam nav tiešas „pieejas” jūrai. Tuvākā pieeja piekrastei atrodas 1 km attālumā Mērsraga novadā(Upesgrīva). Tādēļ piekrastes tūrisma aktivitātes tiek organizētas sadarbībā ar Rojas, Engures un Mērsraga novadupašvaldībām. Talsu novads robežojas ar Usmas un Engures ezeriem. (skat. 7.attēls)Teritorijā ir viens no blīvākajiem ceļu tīkliemTalsi kopā ar mazpilsētām Sabili, Stendi un Valdemārpili un pagastu centriem veido vienmērīgu apdzīvojumastruktūru (skat. (8.attēls un 9.attēls). Talsu novadā ir viens no blīvākajiem ceļu tīkliem Kurzemes reģionā, kasnodrošina labas satiksmes iespējas iekšēji novadā starp 4 pilsētām un pagastu centriem, kā arī ērtu nokļūšanu uzun no blakus novadu centriem – Dundagu, Kandavu, Kuldīgu, Tukumu, Roju un Mērsragu.Attīstības un ekonomisko aktivitāšu centri – Talsi, Stende, Sabile, ValdemārpilsPilsētas ar tajā koncentrētajiem pakalpojumiem, darba vietām un infrastruktūru ir nozīmīgs pašvaldības resurss.Talsu pilsēta, pēc iedzīvotāju skaita, ir 18.lielākā Latvijas pilsēta un ir viens no trijiem reģiona nozīmes attīstībascentriem Kurzemē. Iekšējā tirgus attīstībai novadā būtiska nozīme ir mazpilsētu tīklam.Talsu novadā ir vairāki lieli uzņēmumiUzņēmumu darbība cieši saistīta ar vietējo dabas resursu izmantošanu – smilts, grants, kūdras ieguvi, ceļubūvniecību, mežizstrādi, lauksaimniecisko ražošanu un pārstrādi, kā arī aktīvās atpūtas un sporta piedāvājumu.Lielākie uzņēmumi (ar apgrozījumu virs 3 milj. LVL 2009.g.) ir arī nozīmīgākie darba devēji privātajā sektorā: SIA"Vika Wood" (kokapstrāde), SIA "Pindstrup Latvia" (kūdras ieguve), SIA "JAUNALKO" (spirtu destilēšana,rektificēšana un maisīšana), SIA "Jaunpagasts PLUS" (Pārējo organisko ķīmisko pamatvielu ražošana), SIA "Talce"(ceļu būvniecība), SIA "SBE Latvia LTD." (kokapstrāde), AS "Talsu Piensaimnieks" (piena pārstrāde), SIA "Lateva"(degvielas mazumtirdzniecība), SIA "Krauzers" (mežizstrāde), AS "Talsu autotransports" (pasažieru sauszemespārvadājumi), SIA "O.Bāres būvmateriāli" (metālizstrādājumu mazumtirdzniecība).Ainavu daudzveidībaPēc dabas apstākļiem un saimniekošanas veida novada ietvaros var izcelt vismaz četras dažādu ainavu zonas –piejūras ainava, Talsu pauguraine, saimnieciski rosīgā teritorija Rīgas –Ventspils autoceļa un dzelzceļa apkārtnē,Abavas upes ielejas apkārtne. (skat. 7.attēls) Tāda ainavu dažādība rada iespējas daudzveidīgām saimnieciskāmiespējām un tūrisma piedāvājumam.Redakcija, 31/01/2012 15