2007 - Latvijas Republikas Ārlietu Ministrija

Ārlietu ministrija sadarbībā ar LATO turpināja izvērst aktivitātes ieinteresēto valstumediju, studentu un akadēmiķu informēšanā par Latvijas integrācijas NATOpieredzi. Oktobrī Ārlietu ministrijā viesojās mediju pārstāvji no Moldovas unUkrainas, kā arī Gruzijas augstskolu, skolu un nevalstisko organizāciju pārstāvjudelegācijas. Savukārt decembrī Ārlietu ministrija organizēja Latvijas augstskolupolitikas zinātnes studentu vizīti NATO galvenajā mītnē Briselē, kuras laikā Latvijaspārstāvjiem bija iespēja iepazīties ar NATO darbības principiem un aliansesaktualitātēm.Cīņa pret terorismuLatvija kā Eiropas Savienības, NATO un citu starptautisko organizāciju – ANO,EDSO un Eiropas Padomes – dalībvalstis 2007. gadā ir turpinājusi iesaistīties unveicināt starptautisko sadarbību starptautiskā terorisma apkarošanā un tā draudunovēršanā, kā arī stiprināt nacionālās spējas šajā jomā. Jo īpaši aktuāls šisjautājums ir kļuvis kopš pievienošanās Šengenas līgumam.Eiropas iedzīvotāji starptautisko terorismu uzskata par vienu no svarīgākajāmproblēmām, ar ko Eiropas Savienībai šobrīd ir jāsaskaras. 5 Tā kā terorisma draudulīmenis ES līdz šim ir saglabājies nemainīgi augsts cīņa ar terorismu arī turpmākbūs prioritāra. Nenoliedzami viens no būtiskākajiem faktoriem terorisma novēršanāir informācijas apmaiņa starp tiesību aizsardzības iestādēm un izlūkdienestiem.Tieši tāpēc ir būtiska pēc iespējas efektīvāku mehānismu sadarbības stiprināšanaistarp minētajām iestādēm izveidošana un nostiprināšana. Konkrētas informācijasnonākšana policijas rīcībā, apkarojot noziedzību, var būt neatsverams instrumentsterorisma novēršanā. Latvijas pievienošanās Šengenas līgumam nodrošina plašākuinformācijas apriti un pieeju citu Šengenas dalībvalstu datu bāzēm. Tas pilnveidomūsu valsts iespējas un efektivitāti ES Pretterorisma stratēģijas īstenošanā, jo līdzar terorisma apkarošanā iesaistīto dienestu ciešāku informācijas apmaiņu unsadarbību tiek radīti šķēršļi teroristu saziņai un iespējai pārvietoties.Lai Latvija varētu ratificēt 2005. gada 16.maija Eiropas Padomes Konvenciju parterorisma novēršanu (Ārlietu ministrs to parakstīja 2006. gada 19.maijā), kuras 5.-7.pants paredz darbības, kas tās dalībvalstīm ir jāpadara krimināli sodāmas(publisks aicinājums veikt teroristisku nodarījumu, teroristu vervēšana un teroristuapmācību), 2007. gada nogalē Saeimā tika pieņemti grozījumi Krimināllikumā. Laituvinātu teroristisko nodarījumu definīciju Eiropas Savienības dalībvalstīs EiropasKomisija 2007. gada 6.novembrī nāca klajā ar priekšlikumu Padomes PamatlēmumsKOM(2007)650, ar kuru tiek grozīts Padomes Pamatlēmums 2002/475/JHA parterorisma apkarošanu. Ņemot vērā iepriekš minētos Krimināllikuma grozījumus(apstiprināti Saeimā 29.12.2007.), Padomes Pamatlēmumā KOM(2007)650 ietvertiepapildinājumi teroristisku nodarījumu uzskaitījumā ir spēkā Latvijas tiesību aktos.Līdz ar to Latvija varēja ratificēt minēto Eiropas Padomes konvenciju par terorismanovēršanu.Eiropas Savienības ietvaros ES institūcijas un dalībvalstis turpināja stiprināt savasspējas un savstarpējo sadarbību ar mērķi novērst teroristu veiktus uzbrukumus5 Eiropas Kopienu komisijas sagatavotā Zaļā grāmata par biosagatavotību, COM (2007) 399, 11.07.2007. Skatīt arīEurobarometer aptauju par sabiedrības viedokli Eiropas Savienībā:http://ec.europa.eu/public_opinion/archives/eb/eb64/eb64_en.pdf6