Eirāzijas bebrs (Castor fiber L.) - Silava

Eirāzijas bebrs (Castor fiber L. ) Latvijā un tā apsaimniekošanasekonomiskais pamatojumsYukichika Kawata 1 *, Jānis Baumanis 2 **, Jānis Ozoliņš 2Kawata, Y., Baumanis, J., Ozoliņš, J. (2011). Eurasian beaver (Castorfiber L.) in Latvia and economic feasibility of its management.Mežzinātne 23(56): 41-57.Kopsavilkums. Bebru skaits Latvijā ir būtiski pieaudzis. Ņemot vērā, ka bebrs irmazāk pievilcīgs kā medību dzīvnieks, lielāka vērība būtu veltāma tā medībusaimniecības organizēšanai. Mūsu pētījumā atklātas nozīmīgākās kopsakarības un iegūtainformācija, kas izmantojama veiksmīgai bebru medību saimniecības pārvaldīšanai.Pirmkārt, aprēķināts bebru populācijas ikgadējais pieauguma ātrums. Otrkārt,novērtētas attiecības: 1) starp noteikto populācijas lielumu un izsniegto medību atļaujuskaitu, 2) starp noteikto populācijas lielumu un reālo nomedīšanas apjomu;abu veikto analīžu pamatā ir Valsts meža dienesta (VMD) dati. Treškārt, izvirzītihipotētiski cēloņi bebru populācijas apsaimniekošanas neefektivitātes skaidrošanai.Balstoties uz pirmās analīzes rezultātiem, ikgadējais bebru populācijaspieaugums novērtēts kā 12,9%. Aprēķinātais lielums ir tuvs citu pētnieku publicētajiemdatiem. Nākamo analīžu rezultāti liecina, ka: 1) ir iespējams palielināt nomedījamodzīvnieku skaitu un 2) pieaugot medību iecirkņu platībai, bebru medības ir mazākefektīvas. Trešās analīzes rezumējumā, izmantojot ekonometrijas metodes, izvirzītidivi hipotētiski iemesli otrajā analīzē izzinātajām sakarībām. Rezultātā ieteikts:1) ja populācijā ir mazāk par 200 dzīvniekiem, tās stabilizēšanai nomedījami 12,9%no aprēķinātā populācijas lieluma un 2) ja populācijas lielums pieaug, samazinās iespējaspopulāciju atbilstoši pārvaldīt. Pētījumā noskaidrots, ka 200 bebri atsevišķi apsaimniekotāmedību iecirknī ir tā robeža, pie kuras populācijas regulēšana Latvijā vairs nav efektīva.1Obihiro Lauksaimniecības un veterinārās medicīnas universitāte, Dzīvnieku un pārtikas higiēnas katedra,Inada-cho, Obihiro, Hokkaido 080-8555, Japāna* Dr. Kawata strādā Japānā Obihiro universitātē. Viņa pētījumi aptver dzīvās dabas resursu izmantošanu,dzīvnieku un cilvēku veselības jautājumus un šo tēmu ekonomiskos aspektus. Dr. Kawata 2010. gadāčetrus mēnešus pavadīja Latvijā, strādājot kopā ar LVMI “Silava” zinātniekiem un iedziļinoties mūsu valstsmedību saimniecības jautājumos. Bebru skaita un izplatības regulēšanas problēmām viņš pievērsās tādēļ,ka arī Japānā pastāv grūtības ieinteresēt iedzīvotājus vairāku savvaļas dzīvnieku sugu izmantošanā, kā rezultātādzīvnieku pārmērīga savairošanās rada konfliktus un ekonomiskus zaudējumus. Šis raksts ir japāņuzinātnieka skatījums uz bebru populācijas regulēšanas problēmām Latvijā, kas tapis, izmantojot mūsuinstitūta pētnieku sniegto informāciju un situācijas skaidrojumu (red. piezīme).2LVMI Silava, Rīgas iela 111, Salaspils, LV-2169, Latvija; ** e-pasts: janis.baumanis@silava.lv41

Mežzinātne 23(56)’2011Nozīmīgākie vārdi: Eirāzijas bebrs, populācija, ikgadējais pieaugums, medības, postījumi.•••Kawata, Y. 3 , Baumanis, J. 4 *, Ozoliņš, J. 4 Eurasian beaver (Castor fiber L.) in Latviaand economic feasibility of its management.Abstract. In Latvia, thanks to restocking and successful recovering of beaverits population has over the recent decades increased dramatically. In 1980s,during the Soviet times the hunters had strong incentive to hunt on beaver becauseits pelt would fetch a handsome price on the market. After the collapse of theSoviet-type market beaver became less attractive for hunters. In case the returns onhunting exceed the costs, it often results in overexploitation of the respectivegame population, while in a reverse case the game is often underused or not usedat all. In territories where the hunting intensity is low beaver would inflict damageto forestry and agriculture. That is why today we should pay greater attention tobeaver management. The given study deals with basic analyses and providesinformation essential for beaver management. Firstly, we estimated the annualpopulation growth rates using the data of estimated population size from 1928 to 2009.These data were obtained from the official statistics of the State Forest Service.We applied the same methods used by Balodis (1990), who has done similarestimations.Secondly, we analyzed the interdependence (1) between the estimatedpopulation size and cull limits for each hunting district and (2) that between theestimated population size and the actual kill in each hunting district.Thirdly, using the static Gordon-Schaefer model for economic analysis,we advanced hypothetical reasons why the beaver management has not beensuccessful.Following analysis (1), the annual increment of beaver population is estimatedto be 12.9%, which is close to that quoted in the existing studies for the periodwhen beaver hunting was prohibited or strictly regulated. Analysis (2) suggests that1) it is possible to increase the hunting bag for beaver; 2) with the hunting grounds forthe respective hunters’ club getting larger, the beaver management seems to be lesssuccessful. As a result of analysis (3), we advanced, using mathematical economicmethods, two hypothetic reasons for the two above conclusions in analysis (2). We believethat (1) in case the population size is less than 200 individuals, we should hunt down12.9% of the estimated population size to balance out the population, and (2) in caseof population growth there are fewer chances to keep its size on a reasonable level.3Obihiro University of Agriculture and Veterinary Medicine, Department of Animal and Food Hygiene,Inada-cho, Obihiro, Hokkaido 080-8555, Japan4Latvian State Forest Research Institute “Silava”, Riga str. 111, Salaspils, LV-2169, Latvia,* e-mail: janis.baumanis@silava.lv42

Mežzinātne 23(56)’2011IevadsRaugoties no sabiedrības interešuviedokļa, savvaļas dzīvnieki ir nozīmīgavērtība un savā ziņā arī apgrūtinājums,ar ko nākas saskarties gan ikdienā, ganattiecīgā darbības jomā. Konkrēti nobebra iegūstami dažādi labumi, tādi kāgaļa, kažokādas un specifiskas vielas, kurasizmanto tautas medicīnā un parfimērijā;šī dzīvnieka medības ir arī savdabīgspiedzīvojums (Lavsund, 1983, Danilov etal., 2007). Lai nodrošinātu sava mājokļaieejas atrašanos zem ūdens, bebri būvēaizsprostus, tādējādi palīdzot uzturētun saglabāt mitraines, kas ir piemērotasdzīvotnes daudzām savvaļas sugām (McCallet al., 1996). Tomēr bebru darbībai ir arīnegatīvi aspekti, jo, nodarot postījumus gankomerciālajiem, gan dabiskajiem mežiem,tiek radīti zaudējumi mežsaimniecībai.Iepriekš minēto faktoru dēļ pazemināsmeža īpašnieku ienākumi, bet vēlāk varnotikt negatīvas izmaiņas ekosistēmā,izraisot sugu daudzveidības samazināšanos(Lamsodis, 2001).Ja ieguvumi no medībām pārsniedzto sarīkošanai nepieciešamās izmaksas,tad bieži vien jāsecina, ka notikusi pārmērīgaresursu izmantošana, kas draudar bebru skaita sarukšanu un atsevišķosgadījumos – pat ar dzīvnieku izzušanu.Fakti liecina, ka dažās Eiropas valstīspārlieki intensīvu medību dēļ bebri irizmiruši. Latvijā pēdējais vietējais bebrsnogalināts 1871. vai 1873. gadā (Balodis, 1990).Pēc pusgadsimta pārtraukuma, 1927. gadā,divi bebru pāri tikuši ielaisti Stendes upē.Otro un trešo reizi populācijas mākslīgapapildināšana veikta 1935. gadā (vienspāris) un 1952. gadā (pieci pāri), bet sugasdabiskā atjaunošanās atsākusies piecdesmitogadu beigās un sešdesmito sākumā(Balodis, 1990).Pateicoties veiksmīgajai reintrodukcijaiun reklimatizācijai, bebru skaitspakāpeniski pieauga, un 1981. gadā atkaltika atļautas bebru medības. Šajā laikāmednieku ieinteresētība bija liela, jo bebrāducenas iekšējos tirgos bija augstas. Kautarī astoņdesmitajos gados ieguvumi nobebru medībām bija lielāki nekā izmaksas,tomēr pēc Valsts meža dienesta datiemaprēķinātais populācijas lielums uzrādanozīmīgu dzīvnieku skaita pieaugumu,kas tika panākts, stingri regulējot izsniedzamomedību atļauju skaitu ar mērķi –sasniegt vēl lielāku bebru populācijasblīvumu.Savukārt, ja reālie ieguvumi nevarkompensēt medību izmaksas, konkrētaisresurss tiek izmantots ļoti maz vai nemaz.Tas ir viens no galvenajiem jautājumiem, arkuriem saskaramies, izvērtējot pašreizējobebru stāvokli Latvijā. Pēc 1991. gadabebrādu vērtība strauji kritās, jo beidzapastāvēt bijušās Padomju Savienības kažokādutirgus. Bebru medību panīkumu izraisījisarī tas, ka Latvijā sastopamas vairākas citassavvaļas dzīvnieku sugas – alnis, staltbriedis,mežacūka u.c. –, kas iegūstamo labumudēļ (gaļa, trofejas) mednieku skatījumāir daudz saistošākas. Līdz deviņdesmitajiemgadiem valsts noteiktais bebru medībuatļauju skaits atbilda reāli nomedītodzīvnieku daudzumam. Savukārt pēc1991. gada atļaujas vairs pilnā apmērānetika izmantotas, un tādēļ nenotika arī44

Y. Kawata, J. Baumanis, J. Ozoliņšpietiekama sugas izmantošana. Rezultātābūtiski pieauga populācijas blīvums, unbebru skaits 2009. gadā sasniedza 89,474.Bebru populācijas samazināšana līdzoptimālam līmenim un dzīvnieku skaitastabilizēšana ir viens no aktuālākajiemLatvijas medību saimniecībā risināmajiemuzdevumiem. Pretējā gadījumā pieaugskomerciāli apsaimniekotajiem mežiemnodarītais kaitējums un daudzviet dabiskosmežus nomainīs mitraines. Sākotnējibebri izvēlas sev piemērotākās dzīvotnes,bet, nekontrolēti palielinoties populācijasblīvumam, tiem nākas apmesties arī sevmazāk tīkamās ūdenstilpēs, kā rezultātāpaplašinās appludinātās platības ( John,Baker and Kostkan, 2010). Tādējādipopulācijas skaita stabilizēšana varizrādīties būtiska arī pašiem bebriem,jo cilvēku attieksmi pret sugas atjaunošanušajā gadījumā nosaka reālās konfliktsituācijas(Van den Berg and Manet,2003).Mūsu pētījuma mērķis – sniegt pamatinformācijupar Eirāzijas bebra stāvokliLatvijā un skaidrot iemeslus, kādēļ šīspopulācijas izmantošana bijusi tikmazefektīva. Izpētes gaitā veiktas trīsanalīzes, kas turpmākajā tekstā atzīmētaskā Nr. 1, Nr. 2. un Nr. 3. Pirmās analīzesrezultātā aprēķināts bebru populācijasikgadējais pieauguma ātrums; otrajāanalīzē, balstoties uz statistisko analīziun pirmajā pētījuma daļā iegūtajiemdatiem, izvērtēta saistība starp aprēķinātopopulācijas lielumu un katram medībuiecirknim piešķirtajām medību atļaujām;savukārt trešās analīzes iznākumāizveidots ekonomiskais modelis iepriekšējāpētījuma daļā iegūto rezultātu pārbaudei.Materiāls un metodikaAnalīze Nr. 1Analīze Nr. 1 paredzēta ikgadējābebru populācijas pieauguma noteikšanai.Pieauguma novērtēšanai izmantoti datipar bebru skaitu Latvijā laikā no 1928. gadalīdz 2009. gadam. Izvērtēts populācijaspieauguma ātrums no 1928. gada līdz 2009.gadam. Darbā izmantota Valsts meža dienestarīcībā esošā statistika. Šajā periodā ik gadu,izņemot 2. Pasaules kara desmitgadi unpirmos pēckara gadus, valsts meža sardzesdarbinieki veikuši medījamo dzīvnieku uzskaiti.Pirms 2. pasaules kara uzskaite aptvērusitikai valsts mežus (Kalniņš, 1943),bet vēlāk – visu valsts teritoriju. Mūsupētījuma rezultātus tas nav ietekmējis, joarī bebri sākotnēji reintroducēti unizplatījušies vienīgi valstij piederošajāsplatībās (Kalniņš, 1943, Balodis, 1990).Laika gaitā, izmainoties valsts politiskajaiun pārvaldes sistēmai, mainījušās arībebru populācijas lieluma vērtēšanasmetodes un tādēļ, salīdzinot agrīnosgadus ar mūsdienām, būtu nepieciešamaneliela datu korekcija. Tā kā šādaskorekcijas veikšanai pieejamās informācijasdaudzums ir nepietiekams, dati izmantotinemodificētā veidā. Analīzei pielietota tāpati formula (1), ko savos pētījumosizmantojis Balodis (1990):R = N t t, kur (1)N 0N tun N 0– bebru skaits t gadā un sākotnējāgadā, pret kuru aprēķināts pieaugums.Papildus ievākta un apkopota45

Mežzinātne 23(56)’2011informācija par bebru skaita pieaugumaātrumu Latvijā arī no citiem literatūrasavotiem un salīdzināta ar mūsu pētījumarezultātiem.Analīze Nr. 2Otrās analīzes gaitā noskaidrotasaistība: (1) starp novērtēto bebru populācijaslielumu, tas ir, oficiālajiem uzskaitesdatiem un Valsts meža dienesta apstiprinātolielāko pieļaujamo nomedīšanasapjomu katrā medību iecirknī; (2) starppopulācijas lielumu un katrā medību iecirknīreāli nomedīto bebru daudzumu. Jāatzīmē,ka uzskaites datu precizitātes pārbaudepētījuma ietvaros nav veikta. Ja medībuiecirknī noteiktais bebru skaits ir mazākspar reālo dabā, nomedīšanas apjoms armērķi – panākt bebru skaita vai tā pieaugumaātruma samazināšanos – gaidāmo rezultātunedos. Iespējams, ka šajā gadījumānetiek uzlabota dzīvnieku uzskaite, bettikai palielināts nomedījamo bebru skaits.Tātad lielākais pieļaujamais nomedīšanasapjoms pats jau liecina par nepieciešamībusamazināt bebru skaitu medību iecirknī,bet tā procentuālais īpatsvars no uzskaitītāspopulācijas var pieaugt gan tad, kadnotikusi nepilnīga bebru uzskaite, gan arītad, ja reālais dzīvnieku daudzums nodarītākaitējuma dēļ tiešām ir pārmēru liels. Šīssakarības ir pārbaudītas, pielietojot grafiskometodi – attēlojot sakarību starp populācijaslielumu, paredzēto bebru nomedīšanasīpatsvaru no uzskaitītā daudzumaun faktiski nomedīto bebru skaitu katrāmedību iecirknī – pavisam 1300 medībuiecirkņos. Pētījumam izmantoti Valstsmeža dienesta oficiālās statistikas dati par2008. gadu. Medību iecirkņi navsalīdzināti pēc platības, tādēļ veiktāsanalīzes rezultātā nav izdarāmi secinājumipar to, kā bebru uzskaiti un medībusekmes ietekmējusi dzīvnieku izkliedevai koncentrācija teritorijā.Analīze Nr. 3Trešās analīzes gaitā, balstoties uzvienkāršu ekonomisko modeli, tā sauktostatisko Gordona-Šēfera modeli (2), pārbaudītapieejamo resursu izmantošanasnepietiekamība (Gordon, 1954; Schaefer,1957; Clark, 1990). Pēc šī modeļa tīroienākumu π i, ko vietējā mednieku grupa iiegūst no bebru medībām, aprēķinašādi:π i(N)=TR(N)-TC(N)=pG(N)-CH(N)-CF(N), (2)kur TR(N) – kopējie ieņēmumi no bebrumedībām,TC(N) – kopējās bebru radītās izmaksas,p – bebrādas cena,G(N) – bebru skaita pieaugums,CH(N) – medību izmaksas,CF(N) – bebru radītie zaudējumi.Visi darbā lietotie vērtību lielumiir nosacīti un izmantoti vienīgi, lai,balstoties uz vairākiem pieņēmumiem, savstarpējisalīdzinātu ar bebru populācijasapsaimniekošanu saistītās darbības. Mainotizdarītos pieņēmumus vai turpinot izpētiar reāliem skaitļiem, rezultāts varētu būtatšķirīgs no pašreiz iegūtā, tomēr saglabāsiesprincips – populācijas apsaimniekošanasilgtspēja ekonomiskā skatījumābūs iespējama tad, ja šīs sugas klātbūtnesradītie zaudējumi un medību izmaksasnepārsniegs ieguvumus no sugas izmantošanas.Analīzē nav ietverti varbūtējie46

Y. Kawata, J. Baumanis, J. Ozoliņšnetiešie ieguvumi no bebru populācijasbioloģiskās daudzveidības saglabāšanas.Aprēķinu vienkāršošanai tiekpieņemts, ka cena dažādos laika posmosir nemainīga. Savukārt bebru populācijaspieaugums G(N) visdrīzāk raksturojamsar izliektu, augšup vērstu līkni. Tādēļtrešajā vienādojumā pieņemts sekojošais:Y = G(N), kur (3)Y – ikgadējais nomedīto bebru skaits,kas vienāds ar ikgadējo bebru skaitapieaugumu.Vienkāršākajā gadījumā nomedītobebru skaits ir tikpat liels, cik sugasviena gada pieaugums. Šāds stāvoklisuzskatāms kā populācijai noturīgs.Medību izmaksu aprēķināšanai lietotsšāds vienādojums:a r NCH(N) = 1 – , kur (4)q [ K]a –viena bebra nomedīšanā ieguldītaisdarbs,r – populācijas pieauguma ātrums,q – koeficients, kas raksturo iespēju nomedīt,K – vides (apmedījamo platību) ietilpība.Tā kā analīzē Nr. 1 jau izmantotsbebru skaita pieauguma rādītājs R , analīzēNr. 3 tas apzīmēts ar mazo burtu. Mēspieņēmām, ka pieauguma līkni aprakstaar loģistisko vienādojumu, ko parastiizmanto statiskajā Gordona-Šēfera modelīun kas nosaka, ka 4. vienādojums ir kvadrātiskafunkcija.Analīzē esam pieņēmuši, ka arībebru mežsaimniecībai nodarītie zaudējumiraksturojami ar pieaugošu funkciju.Tādēļ minētie zaudējumi CF(N) ir pieaugoši(CF’(N) > 0 un CF”(N) > 0).1. attēlā parādītas savstarpējās saka-rības starp ieņēmumiem no bebru medībāmTR(N), medību izdevumiem CH(N),mežam nodarītajiem zaudējumiem CF(N)un kopējām bebru radītajām izmaksāmTC(N). Visi šie rādītāji, atkarībā no bebruskaita medību platībās, ir mainīgi. Attēlotajāgrafikā k ir vidēja lieluma medībuiecirkņa vides ietilpība. Kopējā videsietilpība aprēķināma kā medību iecirkņuietilpības summa ∑k = K . Laiks, ko medniekivar veltīt bebru medībām, ir ierobežots,tādēļ pie ļoti maza dzīvnieku skaitaun zema populācijas blīvuma medībuizmaksas var būt neprognozējami augstas.Tādēļ CH(N) un TC(N) līknes līdz zināmambebru skaitam attēlotas ar pārtrauktulīniju. Sākot ar populācijas lielumu Nˆ ,medību sekmes jau kļūst prognozējamas,un sāk darboties mūsu definētie pieņēmumipar medību izmaksām.Tātad, pastāvot visiem agrākizdarītajiem pieņēmumiem, kopējie ieņēmumino bebru medībām TR(N) ir 0 gangadījumā, ja bebru platībās vispār nav,kas ir pašsaprotami, gan arī tad, ja bebruskaits sasniedzis vides ietilpību k. Tasskaidrojams ar to, ka, neraugoties uzzemajām medību izmaksām CH(N),strauji pieaug komerciāli apsaimniekotajiemmežiem nodarīto postījumu izmaksasCF(N), respektīvi, TC(N) ir CH(N)un CF(N) summa. TR(N) maksimālovērtību sasniedz pie vidēja bebru skaita.Tādēļ lietderīgi izdalīt MEY, kas šajāgrafikā ir maksimālā ekonomiskā ieguvumazona. Kad populācijas lielums atbilstMEY 1, starpība starp TR(N) un CH(N)palielinās, tādēļ ieguvumu nodrošina zemāsmedību izmaksas. Kad populācijas lielums47

Y. Kawata, J. Baumanis, J. Ozoliņš1,81,61,41,21R0,80,60,40,20192819321936194019441948195219561960196419681972197619801984198819921996200020042008Gads / Year2. attēls. Bebru populācijas pieauguma aprēķina rezultāti.Figure 2. Estimates of the growth of beaver population.Analīze Nr. 23. attēlā parādīta sakarība starppopulācijas lielumu katrā medību iecirknīun maksimāli pieļaujamo nomedīšanasapjomu jeb limitu, kas izteikts procentos(%) no novērtētā bebru skaita. Rezultātiliecina, ka, pieaugot populācijas lielumam,bijis plānots procentuāli mazāks nomedījamodzīvnieku skaits. Analīzē Nr. 2 noteiktaislimits, kā arī reālais nomedīšanasapjoms salīdzināts ar bebru populācijaslielumu. Svarīgi atzīmēt, ka, arī pastāvotlielākam pieļaujamajam nomedīšanasapjomam (limits), tas ne vienmēr vartikt izpildīts (respektīvi, var palikt pārineizmantotas medību atļaujas).Tālāk parādīta sakarība starp reālonomedīšanas apjomu un populācijaslielumu atsevišķos medību iecirkņos(4. attēls). Šajā attēlā nošķiramas trīsgrupas: pirmās grupas populācijā ir mazākpar 200 dzīvniekiem un medības notiek,otrās grupas populācijā arī ir mazāk par200 dzīvniekiem, bet medības nenotiek,trešās grupas populācijā ir vairāknekā 200 dzīvnieku un medības notieksalīdzinoši nelielā apjomā vai nenotiekvispār. Pirmās grupas bebru populācijasmedību saimniecība izskatās labi organizēta.Otrās grupas populācijā dzīvniekuskaitam vajadzētu pieaugt, bet tāsapsaimniekošana vēl arvien varētu būtiespējama. Trešās grupas populācijas iecirknī,liekas, mednieki vairs bebru skaitakontroli neveic.49

Mežzinātne 23(56)’2011100908070Limits, %Cull limits, %60504030201000 200 400 600 800 1 000Uzskaitīts, skaitsPopulation size, heads3. attēls. Sakarības starp maksimāli pieļaujamo nomedīšanas apjomu un bebru populācijaslielumu 2008. gadā.Figure 3. Interdependence between the highest allowable hunting quotas and the population size (2008).1201001. grupaNomedīts, skaitsReal hunt, heads8060402000 100 200 300 400 500 600 700 800 900Uzskaitīts, skaits2. grupa Population size, heads3. grupa4. attēls. Sakarības starp nomedīšanas apjomu un bebru populācijas lielumu medību iecirkņos2008. gadā.Figure 4. Intedependence between the harvest volume of beaver and the population size in huntingdistricts (2008).50

Y. Kawata, J. Baumanis, J. OzoliņšAnalīze Nr. 3Statiskajā Gordona-Šēfera modelī(sk. 1. attēlu), ņemot vērā tikai bebrumedību ieguvumus, TR(N) un CH(N) irlielumi, kas nosaka, cik lielā mērā medībutiesību lietotājs ir ekonomiski ieinteresētslimita izpildē. Maksimālais ekonomiskaisieguvums (MEY) tiek sasniegts, ja populācijair lielāka nekā k/2 , tātad, ja medībuizmaksas CH(N) ir nulle, tad MEY irvienlīdzīgs ar k/2, bet, ja CH(N) > 0, tad MEYatrodas starp k/2 un k, no kuriem viens1. attēlā ir parādīts kā MEY 1.Tomēr daudz svarīgāk ir apzinātne tikai ieguvumus no bebru medībām,bet arī dzīvnieka radītos zaudējums vaicitus tā darbības negatīvos aspektus. Šādāgadījumā ne tikai TR(N) un CH(N), betarī CF(N) ir vērā ņemams, plānojot bebrunomedīšanas intensitāti. Tādēļ, ka TC(N)ir lielumu CH(N) un CF(N) summa,MEY iegūstam, ja starpība starp TR(N)un TC(N) tiek palielināta un iznākumalielums parādās kā MEY 2(sk. 1. attēlu).Balstoties uz iepriekš minēto, aptuvenosaprēķinos varam pieņemt, ka gadījumos,kad N > k/2 , bebru populācijas apsaimniekošanabijusi nepietiekama. Kawataun Ozoliņš (2010), balstoties uz ievāktoinformāciju par laika posmu no1928. gada līdz 2008. gadam (par dažiemlaika periodiem iegūstamais datu daudzumsir nepilnīgs), izskaitļojuši bebravides ietilpību Latvijā. Aprēķinātā K vērtība– 184,176 dzīvnieki. Bebru populācijaslielums 2008. gadā aprēķināts kopumā1300 medību iecirkņiem. Ievietojot šos rādītājusformulā, iegūstam vienādojumu:Kk= 1300iec184176dz= ≅ 70dz/iec , kur (5)2 2 2600ieciec – iecirkņi,dz – dzīvnieki.Iegūtie dati liecina, ka bebru medībuapsaimniekošana notiek pietiekamāapmērā tad, ja medību iecirknī dzīvomazāk nekā 70 bebru (5. vienādojums).Aplūkojot 4. attēlu, redzam, ka daudzimedību iecirkņi šim nosacījumam atbilst.Tomēr, ja konkrētā iecirknī bebru blīvumsir lielāks nekā vidusmēra iecirknī, tadacīmredzot arī k/2 vērtība ir lielāka nekā70 dzīvnieki.DiskusijaAnalīze Nr. 1Pirmkārt, tika pārbaudīti analīzesNr. 1 rezultāti. Viens no interesantākajiematklājumiem saistīts ar samērā līdzīgajāmR lieluma vērtībām Baloža darbos unmūsu aprēķinos. Pirmajam šis lielumssvārstās starp 1,103 un 1,63 (dažādos Latvijasapgabalos) vai 1,25 (vidēji visā Latvijasteritorijā), bet mūsu pētījumā tas ir1,129. Skaidrs, ka populācijas pieaugumaātrums ir lielāks, ja populācija maza unmedības ir aizliegtas. Tomēr atzīmējams,ka Balodis izmantojis to laiku datus, kadbebru medības bija aizliegtas, bet mūsupētījums aptver gan medību aizliegumaperiodu, gan arī laiku, kad tās bija atļautas.Kaimiņu teritorijā Lietuvā konstatēts, ka no1995. gada līdz 2000. gadam bebru skaitspieaudzis apmēram divas reizes un pieaugumaātrums pa gadiem bijis stabils(Ulevičius, 2001). Pārveidojot šo infor-51

Mežzinātne 23(56)’2011māciju salīdzināmā vērtībā, Lietuvas bebrupopulācijas pieaugums bijis apmēram1,16 gadā, kas arī daudz neatšķiras no mūsuun Baloža iegūtā rezultāta. Laika periodā,kad Balodis (Balodis, 1990) veica savuspētījumus, mainījās bebru populācijasapsaimniekošanas politika – no dzīvniekupilnīgas saudzēšanas uz to racionāluizmantošanu, ar mērķi palielināt populāciju.Tas nozīmē, ka apsaimniekošanas procesānopietni rūpējās, lai medības neaizkavētupopulācijas pieaugumu. Pagājušā gadsimtadeviņdesmitajos gados, sabrūkot kažokādutirgum un bebru populācijas blīvumamlokāli tuvojoties vides ietilpībai, kā arīdzīvniekiem turpinot aizņemt agrākneapdzīvotas teritorijas valsts iekšienē,medību intensitāte bija tik zema, kapopulācijas kopējo pieaugumu ietekmējavēl mazāk. Baloža darbos minētais bebrupopulācijas vidējais pieaugums nav pretrunāar vēlāko pētījumu rezultātiem, unprognozējams, ka, laikam ritot un bebruskaitam tuvojoties vides ietilpības robežai,pieauguma ātrums samazināsies.Analīze Nr. 2Analīzes Nr. 2 izpildes gaitā katrāmedību iecirknī pētīta: 1) sakarība starpaprēķināto populācijas lielumu un plānotonomedīšanas apjomu un 2) sakarība starpnovērtēto populācijas lielumu un reālonomedīšanas apjomu. Rezultāti liecina,pirmkārt, ka, neraugoties uz populācijaslielumu un pieejamo medību atļaujudaudzumu, pastāv medību iecirkņi, kurbebru medības nenotiek. Otrkārt, pieaugotbebru skaitam, populācijas apsaimniekošanakļūst grūtāk realizējama un mazākefektīva.Pamatojoties uz pirmajā analīzēiegūtajiem datiem, populācijas lielumanemainīguma uzturēšanai, ja sākotnējaisbebru skaits ir 100, katru gadu nepieciešamsnomedīt 12-13 dzīvniekus. Ņemot vērā, kaaprēķinātais ikgadējais populācijas lielumapieaugums ir 12,9% gadā, tātad ik gaduklāt nākušo bebru skaitam jābūt šādam –12,9 dzīvnieki uz 100. Ja datu kopa izvietojasvirs līnijas, kas rāda aprēķināto populācijaspieaugumu (4. attēls), tas nozīmē,ka nomedīto dzīvnieku skaits ir lielāksnekā ikgadējais populācijas pieaugums untātad sagaidāma populācijas lieluma samazināšanās.Savukārt, ja datu kopa izvietojaszem šīs līnijas, ikgadējais nomedīto dzīvniekuskaits ir mazāks par populācijaspieaugumu un sagaidāms populācijas kopējāapjoma pieaugums. Gadījumā, ja datiizvietojas uz līnijas, ir sasniegts konstantaisstāvoklis un populācijas lielums paliksnemainīgs.Analizējot 4. attēlā redzamo grafiku,medību iecirkņi sagrupējami divās daļās:iecirkņos, kur tiek nomedīts bebru populācijasikgadējais pieaugums un iecirkņos,kur bebru apsaimniekošana vispār nenotiek.Jāatzīmē, ka minētais attēls norāda uzšādu tendenci – medību iecirkņos, kurdzīvnieku skaits ir lielāks par 200, bebrumedības gandrīz nenotiek. Tādējādi medībuiecirkņus var sadalīt trīs grupās – skat.4. attēlu un 1. tabulu.Analīze Nr. 3Modelējot medīšanas apstākļusdažādos medību iecirkņos, pieņēmām,ka mednieku un zemes īpašnieku starpāvalda vienprātība par to, pie kādiemnosacījumiem bebrus medīt ir izdevīgi52

Y. Kawata, J. Baumanis, J. Ozoliņš1. tabula, Table 1Bebra populācijas apsaimniekošana saistībā ar medību intensitāti un populācijas lielumuBeaver management depending on the hunting intensity and population size1. grupaGroup 12. grupaGroup 23. grupaGroup 3Medību iecirkņaapsaimniekošanaManagementApsaimniekošana notiekManagementApsaimniekošana nenotiekNo managementApsaimniekošana nenotiekNo managementPopulācijas lielums (sk.)Population sizeMazāk nekā 200Less than 200Mazāk nekā 200Less than 200Vairāk nekā 200More than 200Populācijas izmaiņutendencesDevelopment tendenciesGandrīz stabila vai sarūkošaStable or decreasingPieaugošaGrowingPieaugošaGrowingun vai ir nepieciešama to skaita samazināšana,lai neapgrūtinātu zemes izmantošanucitiem mērķiem. Ievērojot, ka bebru klātbūtneiir ne tikai negatīva ietekme,bet arī savi pozitīvie aspekti, varam situācijuaplūkot divējādi. Gadījumā (A)TR(N) ≥ TC(N), un mednieki nolemjapsaimniekot bebrus tā, lai rādītājsπ i(N) = TR(N) – TC(N) palielinātos. Gadījumā(B), ja ieņēmumi ir mazāki parkopējām izmaksām: TR(N) < TC(N), medniekivar minimizēt medību radītoszaudējumus vai atteikties no bebru medībāmvispār. 4. attēlā uzskatāmi redzams,ka tajās populācijās, kur dzīvnieku skaitsir virs 200, bebru medības praktiski iratstātas novārtā. Uzrādītais maksimālaisbebru populācijas lielums ir 700-800 dzīvniekuvienā medību iecirknī, bet, kā liecinapētījums, ja bebru skaits medību iecirknīpārsniedz 200, bebru medīšana visbiežāknenotiek.Turpmāk aplūkosim A situāciju, koraksturo TR(N) ≥ TC(N). Kā jau minētsdarba ievadā, vietējā bebru populācija19. gs. beigās bija iznīcināta un esošā iratjaunota mākslīgi, bet vēlāk – 20. gs. otrajāpusē – atjaunojusies dabiski; līdz 21. gs. sākumamtā pilnībā atjaunojusies praktiskivisā Latvijas teritorijā, un pašlaik ir pamatsuzskatīt, ka medību iecirkņu teritorijās arlielāku apsaimniekojamo platību dzīvovairāk bebru nekā iecirkņos, kuru platība irmazāka.Pieņemsim, ka ir divi medību iecirkņi:viens ar mazu vides ietilpību (S), bet otrsar lielu vides ietilpību (L), un šie iecirkņisavās platībās var uzturēt attiecīgi 150 un350 dzīvniekus. MEY rādītājs minētajāmplatībām būs MEY Sun MEY L(sk.5. attēlu). Maksimālais medību atļaujuskaits, ja populācija sasniegusi maksimālovides ietilpību, medību iecirknim L apzīmētsar Nˆ L un, izmantojot piešķirtāsatļaujas, medniekiem šajā iecirknī iriespēja nomedīt visu populācijas pieaugumu.Starpībai starp 350 – Nˆ L jābūtmazākai salīdzinājumā ar medību iecirkniS, tādēļ, ka lielākam bebru skaitamatbilst lielāks pieaugums, tātad L medībuiecirknī tas ir lielāks nekā medībuiecirknī S.53

Mežzinātne 23(56)’2011TR(N)TC(N)CH STR S(N)CH LTR L(N)0 MEY SMEY L150 k/2 Nˆ L 350 N5. attēls. Bebru populācijas neveiksmīgas apsaimniekošanas piemērs L medībuiecirknī, ko raksturo lielums TR(N) ≥ TC(N).Piezīme: vienkāršības labad šajos konkrētajos aprēķinos CE(N) un TC(N) lielumi netiek ņemti vērā.Figure 5. Example of failing management of beaver in hunting district L in terms of the quantitiesTR(N) ≥ TC(N) (to simplify the estimates the quantities CE(N) and TC(N) are excluded).TC(N)TC(N)CF(N)CH(N)0 MEY k N6. attēls. Bebru populācijas neveiksmīgas apsaimniekošanas piemērs L medībuiecirknī, kuru raksturo lielums TR(N) ≤ TC(N).Figure 6. Example of failing management of beaver in hunting district L in terms ofthe quantities TR(N) ≤ TC(N).54

Y. Kawata, J. Baumanis, J. OzoliņšIzmantojot iepriekš minētos pieņēmumus,izvirzāma šāda hipotēze: S medībuiecirknī zemes īpašniekam ir iespējamssamazināt bebru populācijas lielumu pattajā gadījumā, ja tas sasniedzis S iecirkņavides ietilpību. Pretēji tam, ja bebru populācijaL medību iecirknī jau sasniegusisavu vides ietilpību, tad īpašnieks vairsnespēj regulēt populācijas lielumu saskaņāar MEY L. Svarīgi atzīmēt, ja populācija irsalīdzinoši liela, tāda pati tendence būsnovērojama pat gadījumā, ja populācijaslielums vides ietilpību vēl nebūs sasniedzis.Tātad mūsu pirmais hipotētiskaisskaidrojums ir šāds – jo lielāka ir medībuiecirkņa vides ietilpība, jo mazāk veiksmīgsbūs bebru medību saimniecības organizēšanasdarbs. Hipotēze labi demonstrēempīriskos rezultātus, kas parādīti 5. attēlā.Tālāk apskatīsim gadījumu B, ko raksturoTR(N) ≤ TC(N). Lai nesarežģītu aprēķinus,pieņemsim, ka TR(N) = 0. Tādējādibebru medību optimizācija ir iespējama,samazinot izmaksas, kas aprakstāmsar šādu vienādojumu:Min. π i= TC(N); 6. attēlā tas parādītsgrafiski. Ja TR(N) ir nulle, samazināsieskopējās izmaksas, kas vienlīdzīgas ar CF(N)un CH(N) summu, un optimālo bebruskaitu uzrādīs lielums MEY. Seko pieņēmums,ka, pārstājot medīt bebrus, problemātiskabūtu CF(N) samazināšana.Tagad izvirzāma nākamā hipotēze –mazas vides ietilpības medību iecirkņosbebru medības var aizstāt ar pārnadžumedībām. Latvijā medīt aļņus, staltbriežus,stirnas un meža cūkas ir aizliegts, ja medībuiecirkņa izmērs ir mazāks par normatīvajosaktos noteikto platības minimumu,turpretī bebru medībām šādu platībasierobežojumu nav. Tādēļ nelielus medībuiecirkņus var izveidot un veiksmīgi izmantottieši bebru medībām, jo šādam iecirknimpiesaistītie mednieki vēlāk varētubūt ieinteresēti kādā noteiktā, nelielāapjomā stabilizēt bebru populācijaslielumu. Papildus pieņemams, ka mazāsmedību platībās TR(N) ≥ TC(N).Nobeigumā dažas atziņas – nelielosmedību iecirkņos bebru medības medniekiemir daudz pievilcīgākas, tādēļ raksturīgatendence, ka TR(N) ≥ TC(N), savukārtlielākās platībās priekšroka tiek dotapārnadžu medīšanai, tādēļ šajā gadījumāraksturīga ir tendence, ka TR(N) ≤ TC(N).No iepriekš minētā izriet, ka bebrupopulācijas apsaimniekošana veiksmīgākabūs mazākos medību iecirkņos.55

Mežzinātne 23(56)’2011SecinājumiPētījuma procesā iegūtas šādas nozīmīgākās atziņas:1. Bebra populācijas pieauguma ātrums Latvijā 2009. gadā bijis 1,129. Šis skaitlisaprēķināts, pamatojoties uz oficiālo statistiku, apstākļos, kad pēdējos 30 gadusbebru medības ir atļautas. Mūsu pētījuma rezultāti ievērojami neatšķiras no citupētnieku konstatētā tajā laikā, kad medības vēl nebija atļautas vai bija uzsāktasnesen un ierobežotas daudz stingrāk. Tas liecina, ka medības līdzšinējo bebru skaitadinamiku valstī būtiski nav ietekmējušas.2. Bebru skaitam medību iecirknī pārsniedzot 70, populācijas apsaimniekošana irmazāk sekmīga. Pārbaudot sakarības starp novērtēto bebru daudzumu medībuiecirknī un nomedīšanai paredzēto bebru īpatsvaru, secināts, ka, dzīvniekuskaitam iecirknī pārsniedzot 200, vairumā gadījumu bebru medības vairs nenotiekun bebru lielākā pieļaujamā nomedīšanas apjoma palielināšanai nav nozīmes.3. Labāki priekšnosacījumi sekmīgai bebru populācijas apsaimniekošanai medniekiemir tajos medību iecirkņos, kur vides ietilpība bebriem ir zemāka, kā arī iecirkņos,kur platības ir par mazu, lai, atbilstoši valstī noteiktajām tiesību normām, varētuīstenot pārnadžu medības.LiteratūraBalodis, M. (1990). The Beaver. Biology and Management in Latvia, Zinatne Publishers(In Russian with English and Latvian summary).Balodis, M. (1998). Beavers in the Gauja National Park, Latvia. Proceedings of the LatvianAcademy of Science, Section B 52(1/2): 49-53.Balodis, M. (1982) . Dabas inženieris bebrs. Rīga: “Zinātne”, 64 lpp.Clark, C. W. (1990). Mathematical Bioeconomics: the optimal management of renewableresources. John Wiley & Sons.Danilov, P. I., Kanshiev, V. Ya., Fyodorov, F. V. (2007). Beavers of the Russian EuropeanNorth. Moscow: Nauka, 200 pp. (in Russian).Gordon, H. S. (1954). The economic theory of a common property resource: the fishery.Journal of Political Economy 62: 124-142.John, F, Baker, S. and Kostkan, V. (2010). Habitat selection of an expanding beaver(Castor fiber) population in central upper Morava River basin. European Journal ofWildlife Research 56(4): 663-671.Kalniņš, A. (1943). Jäger in Livland, Kurland und Lettgallen. Riga: Verlag “Latvju Grāmata”.Kawata, Y. and Ozolins, J. (2010.) Strategy for Sustainable Use of Under – used NaturalResources: A Case of Beavers in Latvia. Mimeo.Lamsodis, R. (2001). Beavers Castor fiber and the consequences of their activities56

Y. Kawata, J. Baumanis, J. Ozoliņšin drainage channels. – In Czech, A., Schwab, G. (eds.). The European Beaver ina new millennium. Proceedings of 2nd European Beaver Symposium, 27-30 Sept.2000, Bialowieza, Poland, Krakow: Carpathian Heritage Society, pp. 128-141.Lavsund, S. (1983). Beaver management and economics – Europe except the USSR. –Acta Zool. Fennica, 174: 133-135.McCall, T. C., Hodgman, T.P ., Diefenbach, D. R. and Owen, Jr. R. B. (1996). BeaverPopulations and Their Relation to Wetland Habitat and Breeding Waterfowl inMaine. Wetlands 16(2): 163-172.Schaefer, M. B. (1957). Some considerations of population dynamics and economics inrelation to the management of marine fisheries. Journal of the Fisheries ResearchBoard of Canada 14. 669-681.Ulevičius, A. (2001). Temporal changes in a high density beaver (Castor fiber) population.– In Czech, A., Schwab, G. (eds.). The European Beaver in a new millennium.Proceedings of 2nd European Beaver Symposium, 27-30 Sept. 2000, Bialowieza,Poland, Krakow: Carpathian Heritage Society, pp. 63-72.Van den Berg, M., Manet, B. (2003). The European beaver (Castor fiber L.) in Wallonia(southern Belgium): the set-up of an afterthought management programme. –Lutra, 46 (2): 117-122.57