12.07.2015 Views

VI nodaļa: Cilvēks – kas un kāds viņš ir? [h]

VI nodaļa: Cilvēks – kas un kāds viņš ir? [h]

VI nodaļa: Cilvēks – kas un kāds viņš ir? [h]

SHOW MORE
SHOW LESS

You also want an ePaper? Increase the reach of your titles

YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.

<strong>VI</strong> nodaļa: Cilvēks – <strong>kas</strong> <strong>un</strong> kāds viņš <strong>ir</strong>? [h]Šajā nodaļā:P<strong>ir</strong>mais posms: radīts pēc Dieva tēla <strong>un</strong> līdzības – Radīts dzīvei divējādās attiecībās – Aicinājums I:radīts darbam – Radīts tiesībām, vai tomēr pienākumiem? – Otrais posms: cilvēks grēka varā –Kāpēc Dievs to saka? – Trešais posms: attaisnošana tikai no žēlastības <strong>un</strong> tikai ticībā – AttaisnošanaSātana interpretācijā – Attaisnošana kā ja<strong>un</strong>a radīšana - Vienlaikus svētais <strong>un</strong> grēcinieks –Aicinājums II: svētajam <strong>un</strong> grēciniekam – Oratio, Meditatio, Tentatio - Ceturtais posms: „Atja<strong>un</strong>otstaisnībā <strong>un</strong> patiesības svētumā”Kad jautājumi par to, <strong>kas</strong> <strong>un</strong> kāds <strong>ir</strong> Dievs, <strong>un</strong> <strong>kas</strong> <strong>un</strong> kāda <strong>ir</strong> Radīšanas kārtība, <strong>ir</strong>aplūkoti, atlicis vien noskaidrot, ko Dievs Bībelē atklāj par cilvēku. Kas <strong>un</strong> kāds viņš <strong>ir</strong>?Tāpat kā jautājumus par Dievu <strong>un</strong> Radīšanas kārtību, arī jautājumus par cilvēku aplūkosimčetros stāvokļos, - uzreiz pēc Radīšanas, pēc grēkā krišanas, pēc radības glābšanas <strong>un</strong>visbeidzot pēc visas radības pilnīgas atja<strong>un</strong>ošanas.[Turpinājums]Vienlaikus svētais <strong>un</strong> grēcinieks 1Iedzimtais grēks paralizē cilvēka spēju saprast, <strong>kas</strong> viņš <strong>ir</strong>, <strong>un</strong> kādai dzīvei viņšradīts. Tas padara neiespējamas attiecības ar Radītāju <strong>un</strong> līdz nepazīšanai izkropļo saikniar pārējo radību. Cilvēks nepazīst Dievu, nevēlas iepazīt <strong>un</strong>, pat ja vēlētos, nevarētu Viņuiepazīt. Šāds <strong>ir</strong> cilvēka stāvoklis, kad Dievs pats viņu uzmeklē <strong>un</strong> uzr<strong>un</strong>ā: „Kur tu esi?”(1.Moz 3:9) Cik liela <strong>ir</strong> cilvēka līdzdarbošanās savā radīšanā, tik pat liela tā <strong>ir</strong> viņaglābšanā, jeb attaisnošanā. Kā p<strong>ir</strong>mā <strong>ir</strong> nedalīta Dieva dāvana, tāpat arī otrā.„Dievs, bagāts būdams žēlastībā, Savā lielajā mīlestībā, ar ko Viņš mūs <strong>ir</strong> mīlējis, arīmūs, <strong>kas</strong> savos pārkāpumos bijām m<strong>ir</strong>uši, darījis dzīvus līdz ar Kristu: žēlastībā jūs esat1 Teoloģijā izmanto latīņu terminu – simul iustus et peccator (vienlaikus taisnais <strong>un</strong> grēcinieks).© GB 2012 1


izglābti!” (Ef 2:4-5) Dievs rada ar Vārdu. Viņš saka, <strong>un</strong> tas notiek. (1.Moz 1.nodaļa) Toredzam pie Radīšanas, to redzam arī pie Glābšanas. Visp<strong>ir</strong>ms Dieva Vārds kā bauslība (tāsotrajā lietojumā) uzrāda mūsu grēkus, atmasko elkus, uz kuriem vērsta mūsu paļāvība,nostāda mūs svētā Dieva tiesas priekšā <strong>un</strong> kā varens veseris (Jer 23:29) sadragā mūsuļa<strong>un</strong>o s<strong>ir</strong>di. Tad Dieva Vārds kā Evaņģēlijs par Dieva žēlastību Kristū, rada cilvēkā ja<strong>un</strong>us<strong>ir</strong>di, kā jau Dievs to apsolījis: „Es tiem došu citu s<strong>ir</strong>di <strong>un</strong> ja<strong>un</strong>u garu, Es izņemšu viņiemno krūtīm akmens s<strong>ir</strong>di <strong>un</strong> iedošu tiem s<strong>ir</strong>di no miesas, lai tie staigā pēc Maniemlikumiem, ievēro Manus baušļus <strong>un</strong> tos pilda. Tad tie būs Mana tauta, <strong>un</strong> Es būšu viņuDievs.” (Ech 11:19-20)Ar savu Vārdu Kristībā Dievs mūs atbrīvo no grēka važām <strong>un</strong> k<strong>un</strong>dzības <strong>un</strong> dara parja<strong>un</strong>u radību. Kā jau iepriekšējā nodaļā lasījām apustuļa Pāvila vārdus: „Visi, <strong>kas</strong> JēzusKristus Vārdā esam kristīti, esam iegremdēti Viņa nāvē? Jo mēs līdz ar Viņu kristībā esamaprakti nāvē, lai, tāpat kā Kristus Sava Tēva godības spēkā uzcelts no m<strong>ir</strong>ušiem, arī mēsdzīvotu atja<strong>un</strong>otā dzīvē.” (Rom 6:3) „Ja <strong>kas</strong> <strong>ir</strong> Kristū, tas <strong>ir</strong> ja<strong>un</strong>s radījums.” (2.Kor 5:17)Kristieši <strong>ir</strong> ja<strong>un</strong>a radība, ar ja<strong>un</strong>u s<strong>ir</strong>di, Dieva darbs, „Kristū Jēzū radīti labiem darbiem,kurus Dievs iepriekš sagatavojis, lai mēs tajos dzīvotu.” (Ef 2:10) Atja<strong>un</strong>oti attiecībās arDievu, viņi va<strong>ir</strong>s nav padoti bauslības apsūdzībām, tādēļ ar prieku var tiekties dzīvotsaskaņā ar Radīšanas kārtību (bauslības trešais lietojums), lai kalpotu tuvākajam.Tomēr viss nav tik vienkārši. Dievs mums devis ja<strong>un</strong>u s<strong>ir</strong>di, tā atkal atja<strong>un</strong>odamsattiecības ar Sevi, Viņš <strong>ir</strong> atklājis kādai dzīvei esam radīti <strong>un</strong> dāvājis mums vēlmi pēc tāstiekties, bet kamēr vēl mājojam vecajā miesā, arvien paliekam grēka ietekmē. (Rom 7:14,17, 20) Uzvaru nesošo izšķ<strong>ir</strong>ošo kauju Kristus izcīnīja pie krusta, karš ar grēku <strong>ir</strong> uzvarēts,bet lokālās cīņas mūsu miesā vēl turpinās. Tā <strong>ir</strong> spriedze, kurā sevi atrod ikviens Dievabērns.Visspilgtāk to atainojis apustulis Pāvils vēstulē Romas draudzei. Stāstot par savukristieša pieredzi viņš raksta: „Jo es zinu, ka manī, tas <strong>ir</strong>, manā dabīgajā miesā, nemītne<strong>kas</strong> labs. Labu gribēt man <strong>ir</strong> dots, bet labu darīt ne. Jo labo, ko gribu, es nedaru, betļa<strong>un</strong>o, ko negribu, to es daru. Bet, ja es to daru, ko negribu, tad darītājs neesmu va<strong>ir</strong>s es,© GB 2012 2


ģimenes līdzībā. „Meita nevar dzemdināt māti: dzīve atja<strong>un</strong>otās attiecībās ar Dievu nevariesākties p<strong>ir</strong>ms Dievs šīs attiecības atja<strong>un</strong>ojis. Bet meita var nogalināt māti. Proti, janekopjam šīs attiecības, tās m<strong>ir</strong>st.” 3Mārtiņš Luters trāpa tieši mērķī, raksturojot svētā <strong>un</strong> grēcinieka ikdienu: „Jo armums <strong>ir</strong> tā, ka neviens cilvēks nespēj pilnīgi izpildīt baušļus, kaut arī viņš <strong>ir</strong> sācis ticēt;velns kopā ar visu pasauli <strong>un</strong> mūsu pašu miesu pretojas tam ar visu spēku. Tādēļ ne<strong>kas</strong>nav tik ļoti nepieciešams, kā vienmēr būt Dieva priekšā, Viņu piesaukt <strong>un</strong> lūgt, lai Viņšdod, uztur <strong>un</strong> va<strong>ir</strong>o ticību <strong>un</strong> spēku pildīt baušļus, kā arī novērš visu, <strong>kas</strong> mums <strong>ir</strong> ceļā <strong>un</strong>traucē.” 4Turpinājums sekos...3 Köberle, Adolf, The Quest for Holiness: A Biblical, Historical, and Systematic Investigation, Wipf & StockPublishers, Eugene, Origon, 2004., 253.lpp.4 Lutera Lielais Katehisms, Vienprātības Grāmata, 421.-422.lpp.© GB 2012 4

Hooray! Your file is uploaded and ready to be published.

Saved successfully!

Ooh no, something went wrong!