rigasvelocelvedis

VĒRTS REDZĒT!1. Torņakalna dzelzceļa stacijaStaciju uzcēla līdz ar Rīgas – Jelgavas dzelzceļalīnijas izveidi 1868. g. Pie stacijas novietots piemiņasakmens, kas vēsta par izsūtīto Latvijas cilvēku skaitu1941. un 1949. g. deportācijās uz Sibīriju. Blakustam novietots vagons, kādā veda izsūtāmos. Otrpusstacijas uzstādīts piemineklis komunistiskā teroraupuriem (atklāts 2001. g. 14. jūnijā).2. Arkādijas parksPirmo dārzu šeit izveidoja 1808. gadā. Simtsgadus vēlāk (1905. – 1911. g.) to paplašināja,uzcēla gājēju tiltiņus, izveidoja ūdenskritumuun izmainīja Mārupītes gultni. Tika uzcelts arīkinoteātris, kas nodega 2006. g. Parks ir ļotipopulāra atpūtas un putnu barošanas vieta.3. Māras dīķisBijušā dzirnavezera krastā jau 1226. g. Rīgas bīskapsuzcēla nocietinātās Māras dzirnavas, kas vēlākosgadsimtos pārbūvētas pastāvēja līdz pat 1902.gadam. Māras dīķa dienvidu krastā izveidots Mārasdārzs, kurā pie Saules ielas novietots piemiņasakmens 1944. g. 19. septembra aviācijas uzlidojumaupuriem. Dārzs un dīķa apkārtne ir iecienītapastaigu un atpūtas vieta jau no 18. gs. beigām.4.Ojāra Vāciešamemoriālais muzejsMuzejs atrodas vēsturiskā ēkā, vairāk nekā divusgadsimtus vecajā traktierī “Jeruzaleme”, kurpabijušas tādas izcilas personības kā GarlībsMerķelis (1769-1850), Rihards Vāgners (1813-1883)u.c. 19. gs. pirmajā ceturksnī traktieri pārveidojapar piepilsētas atpūtas vietu – Altonas muižiņu.No 1960. g. ēkā ar ģimeni dzīvoja izcilais latviešudzejnieks Ojārs Vācietis (1933-1983). Muzejsiepazīstina ar dzejnieka radošo darbību un viņa“attiecībām” ar Pārdaugavu. Atrodas O. Vācieša ielā 19.5. Jāņa Akuratera muzejsIepazīstina ar Latviešu dzejnieka un rakstniekaJāņa Akuratera (1876-1937) radošo darbību.Muzejs izveidots (1991. g.) koka ēkā, ko 1933. g.uzcēla Akuratera vecāki. Apskatāms dzejniekakabinets, citas istabas un Akuratera savāktā gleznukolekcija. Meklējams O. Vācieša ielā 6a.6. Fabrikas “Aurora” korpusiStarp Mazo Nometņu un Cieceres ielu atrodasbijušās Zeķu fabrikas “Aurora” ēkas. Uzņēmumudibināja 1947. g., 1960. g. tam pievienojot zeķufabriku “Kosmoss”. Savulaik šeit ražoja vairāknekā 80 dažādus izstrādājumus. Ražotne beidzapastāvēt 2006. g., kad to pārcēla uz Ogri. Fabrikasteritorijā ceļ dzīvojamo ēku kompleksu.7.Paula Stradiņa klīniskāuniversitātes slimnīcaLatvijas lielākās ārstniecības iestādes celtniecībauzsākta 1910. g. Slimnīcas celtņu komplekss(arhitekts Reinholds Šmēlings (1840-1917)) ir .8. Meteora dārzsTā pirmsākumi saistāmi ar 1864. g. blakus dibinātogumijas rūpnīcu, kas gumijas apavus ražoja arīpadomju laikos, 1963. g. kļūdama par rūpnīcas“Sarkanais kvadrāts” filiāli (mūsdienās vairsnepastāv). Tajā pat gadā, apvienojot rūpnīcasun blakus esošos apstādījumus, uzsāka Meteoradārza izveidi. Tagad to plānots pārveidot parKobes (pilsēta Japānā) dārzu. 2010. g. tajāuzstādīts dekoratīvs akmens.Rūpnīcas “Aurora” korpusiBišu iela Āgenskalnā9. Āgenskalna tirgusPopulārākais Pārdaugavas tirgus. No sarkanajiemķieģeļiem celto tirgus paviljonu uzbūvēja1914. gadā (arhitekts R. Šmēlings).10. Eduarda Smiļģa Teātra muzejsTā ekspozīcija iepazīstina ar latviešu teātra vēsturiun Dailes teātra dibinātāja, spilgtā skatuvesmākslinieka un pazīstamākā latviešu režisoraEduarda Smiļģa (1886-1966) māju.11. Olgas muižaInteresanta un mūsdienās atjaunota koka ēka,kurā šobrīd atrodas pirmsskolas vecuma bērnuiestāde.12. Kalnciema kvartāls2001. g. Kalnciema un Melnsila ielu kvartālā pēcbrāļu Mārtiņa un Kārļa Dambergu iniciatīvas unvadībā sākās 19. gs. beigās velīnā klasicisma stilācelto koka ēku (Kalnciema koka apbūve – )atjaunošanas darbi. Atjaunotajā Kalnciemakvartālā regulāri notiek tirdziņi u.c. pasākumi,kas pulcē lielu interesentu skaitu.Āgenskalna tirgusUzvaras parkā13. Hartmaņa muižiņas ansamblisPašā Kalnciema ielas malā (Kalnciema ielā 28) stāvno koka 18. gs. beigās celtā un mūsdienās atjaunotāvienstāva dzīvojamā ēka (ar lielisku manteļskursteniun mansarda jumtu), kurai vēlāk piebūvēja klasicismastilā celto un no ārpuses ar kolonnām izrotāto dejuzāli. 50 m tālāk (Kalnciema iela 30) koku ieskautastāv divstāvu dzīvojamā ēka (celta ap 1786. g.), koatjaunoja 20. gs. 60. – 70. g. mijā. Daļēji saglabājiesarī muižas parks. Šis ir viens no labāk saglabātajiemPārdaugavas muižu kompleksiem.14. Uzvaras parksParku atklāja 1910. g., atzīmējot Rīgaspievienošanas Krievijas impērijai divsimtgadi.Pirmās neatkarīgās Latvijas laikā to pārdēvēja parUzvaras parku, godinot uzvaru pār Bermonta armiju.Sešdesmitajos gados tas ieguva PSKP 22. Kongresaparka nosaukumu, bet pēc 1985. gada, kad atklājapieminekli ar nosaukumu “Padomju Latvijasun Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiemiebrucējiem” – atkal par Uzvaras parku. Mūsdienāsparks kalpo par lielisku pastaigu vietu, bet aukstāsziemās – par distanču slēpošanas trasi.306. MARŠRUTS: TORŅAKALNS UN ĀGENSKALNS 6. MARŠRUTS: TORŅAKALNS UN ĀGENSKALNS31