Mācības no Tā Kunga lūgšanām - Jēzus Kristus ir ceļš

2009. gada aprīļa Vispārējā konferenceSestdienas pēcpusdienas sesija, 2009. gada 4. aprīlīMācības no Tā Kunga lūgšanāmElders Rasels M. Nelsonsno Divpadsmit apustuļu kvorumaMūsu lūgšanas pieturas pie Kunga Jēzus Kristus parauga un mācībām. Viņš mācījamums, kā lūgt.Kopā ar jums, mani dārgie brāļi un māsas, es paužu savu mīlestību un apbrīnu elderamNīlam L. Andersenam. Viņa aicinājums svētajā apustulībā ir nācis no Tā Kunga, kāatklāts Viņa pravietim, prezidentam Tomasam S. Monsonam. Savas dzīves laikāprezidents Monsons ir izkopis savas spējas uzklausīt Tā Kunga gribu. Kā Glābējs pakļāvaSavu gribu Debesu Tēvam, tāpat arī mūsu pravietis pakļauj savu gribu Tam Kungam.Paldies tev, prezident Monson, ka attīstīji un lietoji šo spēku. Mēs apsveicam tevi, elderAndersen, un mēs lūdzam par tevi!TĒVREIZEMūsu lūgšanas pieturas pie Kunga Jēzus Kristus parauga un mācībām. Viņš mācījamums, kā lūgt. No Viņa lūgšanām mēs varam mācīties daudzas svarīgas mācības. Mēsvaram sākt ar Tēvreizi un gūt mācības no citām lūgšanām, ko Viņš ir teicis. 1Citējot Tēvreizi, ieklausieties mācībās:„Mūsu Tēvs debesīs! Svētīts lai top Tavs Vārds.Lai nāk Tava valstība, Tavs prāts lai notiek kā debesīs, tā arī virs zemes.Mūsu dienišķo maizi dodi mums šodien.Un piedodi mums mūsu parādus, kā arī mēs piedodam saviem parādniekiem.Un neieved mūs kārdināšanā, bet atpestī mūs no ļauna. Jo Tev pieder Valstība, spēks ungods mūžīgi. Āmen.” 2Tēvreize ir pierakstīta divas reizes Jaunajā Derībā un vienu reizi Mormona Grāmatā. 3 Tāir ietverta arī Džozefa Smita veiktajā Bībeles tulkojumā, 4 kur skaidrību sniedz šīs divasfrāzes:1. Piedod mums mūsu pārkāpumus, kā arī mēs piedodam tiem, kas sagrēko pret mums, 5un2. „Neļauj mums tikt vestiem kārdināšanā, bet atpestī mūs no ļauna.” 6Skaidrību par piedošanu sniedz citi Skolotāja izteikumi. Viņš teica Saviem kalpiem: „Cikdaudz jūs esat piedevuši cits citam jūsu pārkāpumus, tāpat Es, Tas Kungs, piedodujums.” 7 Citiem vārdiem, ja kādam vajadzīga piedošana, tam pašam vispirms ir jāpiedod. 8Skaidrība par kārdināšanu arī palīdz, jo, protams, ka Dievība mūs nevestu kārdināšanā.Tas Kungs teica: „Esiet modrīgi un lūdziet Dievu, ka jūs neiekrītat kārdināšanā.” 91

Lai arī četras Tēvreizes versijas nav identiskas, tās sākas ar uzrunu „Mūsu Tēvs,” norādotuz ciešo saistību starp Dievu un Viņa bērniem. Frāze „svētīts lai top Tavs Vārds”atspoguļo cieņu un pielūgsmes attieksmi, ko mums vajadzētu izjust, kad lūdzam. „Tavsprāts lai notiek” pauž konceptu, ko mēs pārrunāsim vēlāk.Viņa lūgums pēc dienišķās maizes ietver arī nepieciešamību pēc garīgās barības. Jēzus,kurš Sevi nosauca par dzīvības maizi, deva solījumu: „Kas pie Manis nāk, tam nesalks …nemūžam.” 10 Un, kad mēs cienīgi pieņemam Svētā Vakarēdiena simbolus, mums tiekpapildus apsolīts, ka ar mums vienmēr var būt Viņa Gars. 11 Tas ir garīgais uzturs, konevar iegūt nekādā citā veidā.Kad Tas Kungs noslēdza Savu lūgšanu, Viņš atzina Dieva lielo spēku un godību,noslēdzot ar „Āmen.” Arī mūsu lūgšanas noslēdzas ar āmen. Lai arī tas tiek izrunātsatšķirīgi dažādās valodās, nozīme ir tā pati. Tas nozīmē „patiešām” vai „patiesi.” 12 Āmenpievienošana svinīgi apstiprina runu vai lūgšanu. 13 Tiem, kuri piekrīt, vajadzētu pievienotdzirdamu āmen, 14 kas nozīmē, „ka tas ir arī mans svinīgs paziņojums.” 15Tas Kungs pirms Savas lūgšanas teica Saviem sekotājiem izvairīties no veltīgasatkārtošanās 16 un lūgt „šādā veidā.” 17 Tādējādi Tēvreize ir kā paraugs, kam sekot, unnevis teksts, ko iegaumēt un atkārtoti skaitīt. Skolotājs vienkārši vēlas, lai mēs lūgtu pēcDieva palīdzības, pastāvīgi cenšoties pretoties ļaunumam un dzīvot taisnīgi.AIZLŪGŠANASArī citas Tā Kunga lūgšanas ir pamācošas, īpaši Viņa aizlūgšanas. Tās ir nosauktas paraizlūgšanām, jo Tas Kungs lūdza Savu Tēvu par Saviem mācekļiem. Iedomājietiespasaules Glābēju nometušos ceļos lūgšanā, un es citēšu no Jāņa evaņģēlija 17. nodaļas:„Tā Jēzus runāja un, Savas acis uz debesīm pacēlis, sacīja: „Tēvs, Mana stunda ir nākusi:apskaidro Savu Dēlu, lai Dēls apskaidro Tevi.… pabeigdams to darbu, ko darīt Tu Man esi uzdevis.jo tos vārdus, ko Tu Man devi, Es esmu devis viņiem, un viņi tos uzņēmuši un patiesiatzinuši, ka Es esmu nācis no Tevis, un ticējuši, ka Tu Mani esi sūtījis.Es lūdzu par viņiem.” 18No šīs Tā Kunga lūgšanas mēs uzzinām, cik skaidri Viņš sajūt Savu atbildību kā mūsuStarpnieks un Aizstāvis Tēva priekšā. 19 Tikpat skaudri mums būtu jāizjūt sava atbildībaturēt Viņa baušļus un izturēt līdz galam. 20Aizlūgšanu Jēzus teica arī par ļaudīm senajā Amerikā. Pierakstā teikts, ka „neviens nevaraptvert to prieku, kas piepildīja mūsu dvēseles tanī brīdī, kad mēs dzirdējām Viņu lūdzamTēvu par mums.” 21 Tad Jēzus piebilda: „Svētīti jūs esat dēļ savas ticības. Un tagad lūk,Mans prieks ir pilnīgs.” 22Jēzus ietvēra lūgumu pēc vienotības. „Tēvs,” Viņš teica. „Es lūdzu Tev par viņiem … laitie varētu ticēt Man, lai Es varētu būt viņos kā Tu, Tēvs, esi Manī, lai mēs varētu būt2

viens.” 23 Arī mēs varam lūgt par vienotību. Mēs varam lūgt, lai būtu vienas sirds un vienaprāta ar Tā Kunga svaidīto un ar saviem tuviniekiem. Mēs varam lūgt pēc savstarpējāssapratnes un cieņas starp mums un mūsu kaimiņiem. Ja mums patiesi rūp citi, mums irjālūdz par viņiem. 24 „Aizlūdziet cits par citu,” mācīja Jēkabs, jo „daudz spēj taisnacilvēka lūgšana, darbodamās savā spēkā.” 25MĀCĪBAS NO CITĀM LŪGŠANĀMTas Kungs mācīja vēl citas mācības par lūgšanu. Viņš teica Saviem mācekļiem, ka „jumsvienmēr būs lūgt Tēvu Manā Vārdā.” 26 Turklāt Glābējs uzsvēra: „Lūdziet Tēvu vienmērManā Vārdā savās ģimenēs.” 27 Paklausībā mēs pielietojam šo mācību, kad mēs lūdzammūsu Debesu Tēvu Jēzus Kristus Vārdā. 28Kāda cita no Tā Kunga lūgšanām māca mācību, kas atkārtojas trīs pantos pēc kārtas:„Tēvs, Es pateicos Tev, ka Tu esi devis Svēto Garu tiem, ko Es esmu izraudzījis …Tēvs, Es lūdzu Tevi, lai Tu dotu Svēto Garu visiem tiem, kas ticēs viņu vārdiem.Tēvs, Tu esi devis Svēto Garu tiem tāpēc, ka tie tic Man.” 29Ja Svētā Gara klātbūtne ir tik svarīga, mums arī pēc tā vajadzētu lūgt. Tāpat mums būtujāpalīdz jaunpievērstajiem un mūsu bērniem izkopt Svētā Gara dāvanu. Ja mēs tā lūdzam,Svētais Gars var kļūt par būtiski svarīgu spēku mūsu dzīvē, kas to izmaina uz labu. 30MŪSU LŪGŠANU UZLABOŠANATas Kungs ir mācījis veidus, kā mūsu lūgšanas var uzlabot. Piemēram, Viņš teica, ka„taisnīgo dziesma ir lūgšana Man, un tā tiks atbildēta ar svētību uz viņu galvām.” 31Lūgšanu vēl var uzlabot gavējot. 32 Tas Kungs teica: „Es dodu jums arī pavēli, lai no šībrīža jūs turpinātu lūgšanā un gavēšanā.” 33 Lūgumu pēc gudrības attiecībā uz gavēšanuizteica prezidents Džozefs F. Smits, kurš brīdināja, ka „pastāv tāda lieta kā pārcenšanās.Cilvēks var gavēt un lūgt, līdz tas sevi nobeidz; taču tas nebūt nav nepieciešams; ne arītas ir gudri. … Tas Kungs var dzirdēt vienkāršu lūgšanu, kas teikta ticībā, ar pusducivārdu, un Viņš atzīs gavēni, kas neilgst ilgāk par divdesmit četrām stundām, par tikpatderīgu un efektīvu, kā Viņš atbildētu uz lūgšanu, ko veidotu tūkstoš vārdu un gavēnismēneša ilgumā. … Tas Kungs pieņems to, kas ir pietiekami, ar daudz lielāku patiku ungandarījumu nekā to, kas ir par daudz un nav nepieciešams.” 34Šim konceptam „par daudz un nav nepieciešams” vajadzētu attiekties arī uz mūsulūgšanu ilgumu. Noslēguma lūgšanai baznīcas sanāksmē nevajag ietvert apkopojumu parkatru vēstījumu, un tai nevajag kļūt par neplānotu sprediķi. Personīgās lūgšanas var būttik ilgas, cik mēs vēlamies, taču publiskām lūgšanām būtu jābūt īsiem lūgumiem, lai TāKunga Gars būtu ar mums, vai īsām pateicības izpausmēm par to, kas ir noticis.Mūsu lūgšanas var uzlabot vēl citos veidos. Mēs varam lietot pareizus vārdus 35 — īpašasvietniekvārdu formas attiecībā uz Dievību. Kamēr pasaules uzskati par ikdienas apģērbuun valodu kļūst arvien neoficiālāki, mēs esam lūgti lūgšanā lietot formālu, atbilstošu3

valodu. Mūsu lūgšanās mēs ar cieņu lietojam vietniekvārdus Tevi, Tu, Tev un Tavs, nevisJūs vai Jūsu. 36 Tas palīdz mums būt pazemīgiem. Tas var uzlabot arī mūsu lūgšanas.Rakstos tā paziņots: „Esi pazemīgs; un Tas Kungs, tavs Dievs vedīs tevi aiz rokas un dostev atbildes uz tavām lūgšanām.” 37Lūgšana sākas ar individuālu iniciatīvu. „Redzi,” saka Tas Kungs, „Es stāvu durvjupriekšā un klaudzinu. Ja kas dzird Manu balsi un durvis atdara, Es ieiešu pie viņa unturēšu ar viņu mielastu, un viņš ar Mani.” 38 Šīs durvis tiek atvērtas, kad mēs lūdzammūsu Debesu Tēvu Jēzus Kristus Vārdā. 39Kad mums būtu jālūdz? Kad vien mēs vēlamies! Alma mācīja: „Apspriedies ar To Kunguvisā, ko tu dari, un Viņš tevi virzīs uz labo; jā, kad tu apgulies naktī, apgulies Tai Kungā,… un, kad tu celies no rīta, lai tava sirds ir pilna ar pateicību Dievam; un, ja tu tā darīsi,tu tiksi paaugstināts pēdējā dienā.” 40 Jēzus atgādināja Saviem mācekļiem, „ lai tienepārstātu lūgt savās sirdīs.” 41Baznīcas locekļu paradums ir nomesties uz ceļiem ģimenes lūgšanā katru rītu un vakaru,papildus ikdienas personīgajām lūgšanām un mūsu ēdiena svētīšanai. 42 PrezidentsMonsons teica: „Sakot Tam Kungam mūsu ģimenes un personīgās lūgšanas, darīsim toticībā un paļāvībā Viņam.” 43 Un tā, lūdzot pēc laicīgām un garīgām svētībām, mumsvisiem vajadzētu lūgt, kā to darīja Jēzus Tēvreizē: „Tavs prāts lai notiek.” 44Jēzus Kristus, pasaules Glābējs — Viņš, kurš izpirka mūs ar Savām asinīm — ir mūsuPestītājs un mūsu Paraugs. 45 Savas misijas uz zemes noslēgumā Viņš — kā mīļotais Dēls— lūdza, lai Viņa griba saplūstu Tēva gribā. 46 Šajā kritiskajā stundā Glābējs sauca:„Tēvs, … ne kā Es gribu, bet kā Tu gribi.” 47 Tā arī mums ir jālūdz Dievam: „Tavs prātslai notiek.”Un vienmēr lūgsim, „lai [Tā Kunga] valstība varētu izplatīties uz zemes, lai tāsiedzīvotāji varētu … būt gatavi nākamajām dienām, kurās Cilvēka Dēls nāks lejā …Savas godības spožumā, lai satiktu Dieva valstību, kas ir nodibināta uz zemes.” 48Savā ikdienas dzīvē un savās kritiskajās stundās kaut mēs dedzīgi pielietotu šīs vērtīgāsmācības no Tā Kunga, es lūdzu svētajā Jēzus Kristus Vārdā, āmen.ATSAUCES1. 1976. gada janvāra Ensign izdevums tika publicēts kā “Special Issue on Prayer” (Īpašsizdevums par lūgšanu). Patiess lūgšanas studētājs, studējot šos rakstus, daudz iegūs.2. Mateja 6:9–13.3. Skat. Mateja 6:9–13; Lūkas 11:2–4; 3. Nef. 13:9–13.4. Skat. Joseph Smith Translation, Matthew 6:9–15.5. Skat. Joseph Smith Translation, Matthew 6:13.6. Džozefa Smita tulkojums, Mateja 6:14.4

7. M&D 82:1.8. Skat. Mateja 18:23–35; M&D 64:10.9. Mateja 26:41.10. Jāņa 6:35; skat. arī Jāņa 6:48, 51.11. Skat. Moronija 4:3; 5:2; M&D 20:77, 79.12. Ebreju un grieķu valodā āmen nozīmē „patiešām”, „droši”, „patiesi” un „lai tānotiek”.13. Skat. Jāņa atkl. 1:18; 22:20–21. Tas arī tika lietots, lai apstiprinātu vienošanos (skat.1. ķēn. 1:36).14. Skat. 1. kor. 14:16.15. Skat. Psalmi 106:48; Jāņa atkl. 5:13–14; 19:4; M&D 88:135.16. Skat. Mateja 6:7; 3. Nef. 13:7.17. Skat. Mateja 6:9; 3. Nef. 13:9.18. Jāņa 17:1, 4, 8–9.19. Skat. 1. Tim. 2:5; 1. Jāņa 2:1; M&D 29:5; 45:3; 110:4.20. Skat. M&D 14:7.21. 3. Nef. 17:17.22. 3. Nef. 17:20.23. 3. Nef. 19:23.24. Skat. Mateja 5:44; Almas 34:27; 3. Nef. 18:21.25. Jēkaba v. 5:16.26. 3. Nef. 18:19.27. 3. Nef. 18:21.28. Skat. 2. Nefija 32:9; 33:12; 3. Nef. 18:23, 30; 19:6–7; 20:31; 28:30.29. 3. Nef. 19:20–22.5

30. Skat. Jāņa 10:27–28 (salīdziniet ar M&D 84:43–47); 2. Nefija 31:17–20; Almas 5:28.Un mēs varam aicināt Gara palīdzību, kas aizlūgs un palīdzēs mums zināt, par ko jālūdz(skat. Rom. 8:26).31. M&D 25:12.32. Skat. Ap. d. 14:23; 1. kor. 7:5; Omnija 1:26; Almas 5:46; 6:6; 17:3; 17:9; 28:6; 45:1;3. Nef. 27:1; 4. Nef. 1:12; Moronija 6:5.33. M&D 88:76.34. Skat. Joseph F. Smith, Conference Report, 1912. g. okt., 133–34.35. Joseph Smith Translation, Psalmi 17:1.36. Skat. Spencer W. Kimball, Faith Precedes the Miracle, (1972), 201; Stephen LRichards, Conference Report, 1951. g. okt., 175; Bruce R. McConkie, “Why the LordOrdained Prayer,” Ensign, 1976. g. janv., 12; L. Tom Perry, “Our Father Which Art inHeaven,” Ensign, 1983. g. nov., 13; un Dallin H. Oaks, “The Language of Prayer,”Ensign, 1993. g. maijs, 15–18. Šīs valodas detaļas ir izskaidrojis Don E. Norton, Jr., “TheLanguage of Formal Prayer,” Ensign, 1976. g. janv., 44–47.37. M&D 112:10; skat. arī Psalmi 24:3–4; Mateja 6:12; Helamana 3:35; M&D 64:8–10.38. Jāņa atkl. 3:20.39. Skat. 3. Nefijs 18:20; M&D 88:64.40. Almas 37:37. Skat. arī Filipiešiem 4:6; Almas 34:18–27; M&D 10:5; 93:49.41. 3. Nef. 20:1.42. Skat. Ensign, 1976. g. janv., 11.43. Thomas S. Monson, “A Royal Priesthood,” Liahona, 2007. g. nov., 61.44. Skat. Mateja 26:42; Jēkaba gr. 7:14; Etera 12:29; M&D 109:44; Mozus gr. 4:245. Skat. 3. Nef. 27:13–15, 21–22.46. Skat. Mosijas 15:7.47. Mateja 26:39; skat. arī Mozus gr. 4:2, kas norāda uz mūsu Glābēja pazemīgoattieksmi kopš iesākuma.48. M&D 65:5.6