Mācības no Tā Kunga lūgšanām - Jēzus Kristus ir ceļš

30. Skat. Jāņa 10:27–28 (salīdziniet ar M&D 84:43–47); 2. Nefija 31:17–20; Almas 5:28.Un mēs varam aicināt Gara palīdzību, kas aizlūgs un palīdzēs mums zināt, par ko jālūdz(skat. Rom. 8:26).31. M&D 25:12.32. Skat. Ap. d. 14:23; 1. kor. 7:5; Omnija 1:26; Almas 5:46; 6:6; 17:3; 17:9; 28:6; 45:1;3. Nef. 27:1; 4. Nef. 1:12; Moronija 6:5.33. M&D 88:76.34. Skat. Joseph F. Smith, Conference Report, 1912. g. okt., 133–34.35. Joseph Smith Translation, Psalmi 17:1.36. Skat. Spencer W. Kimball, Faith Precedes the Miracle, (1972), 201; Stephen LRichards, Conference Report, 1951. g. okt., 175; Bruce R. McConkie, “Why the LordOrdained Prayer,” Ensign, 1976. g. janv., 12; L. Tom Perry, “Our Father Which Art inHeaven,” Ensign, 1983. g. nov., 13; un Dallin H. Oaks, “The Language of Prayer,”Ensign, 1993. g. maijs, 15–18. Šīs valodas detaļas ir izskaidrojis Don E. Norton, Jr., “TheLanguage of Formal Prayer,” Ensign, 1976. g. janv., 44–47.37. M&D 112:10; skat. arī Psalmi 24:3–4; Mateja 6:12; Helamana 3:35; M&D 64:8–10.38. Jāņa atkl. 3:20.39. Skat. 3. Nefijs 18:20; M&D 88:64.40. Almas 37:37. Skat. arī Filipiešiem 4:6; Almas 34:18–27; M&D 10:5; 93:49.41. 3. Nef. 20:1.42. Skat. Ensign, 1976. g. janv., 11.43. Thomas S. Monson, “A Royal Priesthood,” Liahona, 2007. g. nov., 61.44. Skat. Mateja 26:42; Jēkaba gr. 7:14; Etera 12:29; M&D 109:44; Mozus gr. 4:245. Skat. 3. Nef. 27:13–15, 21–22.46. Skat. Mosijas 15:7.47. Mateja 26:39; skat. arī Mozus gr. 4:2, kas norāda uz mūsu Glābēja pazemīgoattieksmi kopš iesākuma.48. M&D 65:5.6