Īscirtmeta kārklu plantācijas un to izmantošanas iespējas - Silava

Īscirtmeta kārklu plantācijas un to izmantošanas iespējasstādīšanas mēslojumu var iestrādāt tikai rindstarpās, iearot augsnē ar frēzi.Zviedrijā veiktajos pētījumos iegūti dati, ka gadā uz 1 ha biomasā akumulēto barības vieludaudzums ir 270 kg N, 42 kg P un 200 kg K. Ziemeļeiropā plašāk lietotā kārklu plantācijumēslojuma devas uz 1 ha gadā ir 100-200 kg N, 20-40 kg P un 100-200 kg K. Mēslojumuiestrādā pēc kārklu nopļaušanas, vienlaicīgi dodot 3-5 gadu devu. Daļa barības vielunetiek iznesta no plantācijas, bet paliek ieslēgta biomasā (lapās un saknēs), tāpēc arī navpieejama augiem. Kārklu plantāciju pļaušana ziemā nodrošina to, ka lapās esošās barībasvielas un organiskie savienojumi atgriežas augsnē.Latvijā notekūdeņu dūņu izmantošanu īscirtmeta kārklu plantācijās jāveic vadoties noprasībām, kas atrunātas 2006. gada 2. maija Ministru kabineta noteikumos Nr. 362“Noteikumi par notekūdeņu dūņu un to komposta izmantošanu, monitoringu unkontroli”, kas spēkā 2006. gada 1. novembrī.Nezāļu apkarošana, slimības un kaitēkļiKārkliem, kas aug dabiskos apstākļos, un plantāciju kultūrām dabiskie kaitēkļi varatšķirties, jo, izmainot augšanas apstākļus no nelielām audzēm (kā tas ir dabā) uz plašāmvienas sugas vai pat viena klona audzēm, tiek radīti labvēlīgi apstākļi un bagātīga barībasbāze straujai kaitēkļu vai patogēno mikroorganismu izplatībai. Dabiskās kārklu audzesvar veicināt slimību un kaitēkļu izplatīšanos, tāpēc ierīkojot plantāciju, jāturpina tīrīt grāvjiun ceļmalas. Eiropas lapegle darbojas kā starpsaimnieks citiem kārklu slimībuizraisītājiem – rūsas sēnēm (12. attēls), tāpēc jāizvairās šīs sugas stādīt vienu otrai blakus.12. Attēls: Kārklu-lapegļu rūsas sēņu (Melampsora sp.) izraisītie bojājumi viena klona-varietāteskārklu plantācijās Apvienotajā karalistē.16