"Letonika: pētījumi par vēsturi, valodu, kultūru" 2005

PIELIKUMI 

Valsts pētījumu programmas 

«Letonika: pētījumi par 

vēsturi, valodu un kultūru» 

pārskatam 

01.07.2005–31.12.2009

PIELIKUMS NR. 1 

Valsts pētījumu programmas «Letonika: 

pētījumi par vēsturi, valodu, kultūru» 

2005.–2009. gadā 

izdotās grāmatas 

2005 

1. Kristīgās vērtības un modernitātes izaicinājums. Rīga: FSI, 2005, 193 lpp. 

2. Latvijas vēstures institūta žurnāls. Nr. 3 (56). Rīga: LVI apgāds, 2005, 210 lpp. 

Latvijas vēstures institūta žurnāls. Nr. 4 (57). Rīga: LVI apgāds, 2005, 210 lpp. 

3. Smilktiņa B. Ilūzijas un spēles. Laika zīmes 50.–70. gadu īsprozā. Rīga: Zinātne, 

2005, 145 lpp. 

2006 

4. 1905. gads Latvijā: 100. Pētījumi un starptautiskās konferences materiāli, 

2005. gada 11.–12. janvāris, Rīga. Rīga: LVI apgāds, 2006, 583 lpp. 

5. Arheologu pētījumi Latvijā 2004. un 2005. gadā. Rīga: LVI apgāds, 2006, 

135 lpp. 

6. Arheoloģija un etnogrāfija. XXIII. Veltījums seno apģērbu pētniecei Dr. habil. 

hist. Annai Zariņai 85 gadu jubilejā. Rīga: LVI apgāds, 2006, 367 lpp. 

7. Blumberga R. Lībieši dokumentos un vēstulēs. Somijas zinātnieku ekspedīcijas pie 

lībiešiem. Rīga: LVI apgāds, 2006, 383 lpp. 

8. Bušs O., Ernstsone V. Latviešu valodas slenga vārdnīca. Rīga: Norden AB, 2006, 

574 lpp. 

9. Cimdiņa A. Dzīve tekstā. Rīga: Atēna, 2006, 215 lpp. 

10. Development of Democracy. Experience in the Baltic States and Taiwan. 

Proceedings and Materials of the International Conference on 21–22 August 2006, 

in Riga, Latvia. Riga: LAS, Taiwan Foundation for Democracy, 2006, 312 

11. Ideju vēsture Latvijā. Jaunā strāva – 20. gs. sākums. Antoloģija. I daļa. Sast. un 

zin. red. E. Buceniece. Rīga: RAKA, 2006, 532 lpp. 

12. Ideju vēsture Latvijā. Jaunā strāva – 20. gs. sākums. Antoloģija. II daļa. Sast. un 

zin. red. E. Buceniece. Rīga: RAKA, 2006, 349 lpp. 

13. Kalnačs B. (atb.red.) Ibsen in Poland and the Baltic Nations. Oslo, 2006 

14. Hausmanis V., Kalnačs B. Latviešu drāma. 20. gadsimta otrā puse. Rīga: Zinātne, 

517 lpp. 

15. Kūle M. Eirodzīve. Rīga: LU Filozofijas un socioloģijas institūts, 2006, 440 lpp. 

16. Kurzemes rakstnieku silueti. Liepāja: LiePA, 2006, 131 lpp. 

2

17. Latvijas vēstures institūta žurnāls. Nr. 1 (58). Rīga: LVI apgāds, 2006, 210 lpp. 

Latvijas vēstures institūta žurnāls. Nr. 2 (59). Rīga: LVI apgāds, 2006, 210 lpp. 



18. Latvijas vietvārdu vārdnīca. Pilaci–Pracapole. Atb. red. O. Bušs; Rīga: LU LaVI, 

2006, 352 lpp. 

19. Letonikas pirmais kongress. Latvijas un latviešu identitātes: kultūra, izziņa, 

komunikācija. Rīga: LZA, 2006, 150 lpp. 

20. Letonikas pirmais kongress. Modernitāte: filosofija, kristīgās vērtības, mutvārdu 

vēsture Latvijā. Rīga: LZA, LU FSI, 2006, 472 lpp. 

21. Letonikas pirmais kongress. Plenārsēžu materiāli. Rīga: LZA, 2006, 112 lpp. 

22. Letonikas pirmais kongress. Valodniecības raksti. Rīga: LZA, 2006, 383 lpp. 

23. Liepājas Pedagoģijas akadēmijas darbinieku dzīvesstāsti. II laidiens. Sast. 

A. Medveckis. Liepāja: LiePA, 2006, 310 lpp. 

24. Nevardarbīgā pretošanās. Latvijas pieredze. Rakstu, dokumentu un atmiņu 

krājums, veltīts barikāžu atceres 15. gadadienai. Red. T. Jundzis, R. Zaļais. Rīga: 

LZA, 2006, 255 lpp. 

25. Pīrāga M. Skrundas izloksnes apraksts. Liepāja: LiePA, 2006, 144 lpp. 

26. Proceedings of the 4th International Congress of Dialectologists and 

Geolinguists. Ed. A. Timuška. Riga: Latvian Language Institute, University of 

Latvia, 2006, 560 p. 

27. Grabis R. Darbu izlase. Rīga: LU Latviešu valodas institūts, 2006, 286 lpp. 

28. Senos laikos Umurgā. Rīga: Zinātne, 2006 

29. Skujiņa V. Salikteņi G. Manceļa vārdnīcā «Lettus» un krājumā «Phraseologia 

Lettica». Rīga: LU LaVI, 2006, 218 lpp. 

30. Skurbe A. Andris Kolbergs. Rīga: Zinātne, 2006, 311 lpp. 

31. Vecvagars M. Eduards Kurcs. Rīga: FSI, 2006, 123 lpp. 

32. Vējš J. Darbdienas filosofija. Rīga: FSI, 2006, 380 lpp. 

2007 

33. Andrejs Pumpurs. Bearslayer. The Latvian Legend. Rīga: LU Akadēmiskais 

apgāds, 2007, 366 lpp. 

34. Breidaks Antons. Darbu izlase 1. Rīga: LU LaVI, 2007, 608 lpp. 

35. Breidaks Antons. Darbu izlase 2. Rīga: LU LaVI, 2007, 628 lpp. 

36. Bērziņš L. Greznas dziesmas. Rīga: Zinātne, 2007, 312 lpp. 

37. Gudriķe B. Andrievs Niedra – rakstnieks un mācītājs. Rīga: Zinātne, 2007, 

325 lpp. 

38. Broce J. K. Zīmējumi un apraksti. 4. sēj. Latvijas mazās pilsētas un lauki. Rīga: 

LVIA, 2007, 487 lpp. 

39. Bušmane B. Piena vārdi. Piena produktu nosaukumi latviešu valodā. Rīga: LU 

LaVI, 2007, 514 lpp. 

40. Dzīvesstāsti: vēsture, kultūra, sabiedrība. Rīga: LU FSI, 2007, 357 lpp. 

41. Experiencing Totalitarianism: The Invasion and Occupation of Latvia by the 

USSR and Nazi Germany 1939–1991. A Documentary History / Ed. by 

A. Plakans. Bloomington, IN (USA): AuthorHouse, 2007, XVI, 386 p. 

42. Humanitāro Zinātņu Vēstnesis. 11. laid. Daugavpils, 2007, 127 lpp. 

3

43. Jundzis E. Jēzus dzīve uz sinoptiskās un johaneiskās tradīcijas pamata. Rīga: LU 

FSI, 2007, 47 lpp. 

44. Kultūra un vara. Raksti par valodu, literatūru, tradicionālo kultūru. Rīga: LU 

Akadēmiskais apgāds, 2007, 154 lpp. 

45. Latviešu literārās valodas morfoloģiskās sistēmas attīstība 2. Nelokāmās 

vārdšķiras. Rīga: LU LaVI, 2007, 472 lpp. 

46. Latvijas vēstures institūta žurnāls. Nr. 1 (62). Rīga: LVI apgāds, 2007, 210 lpp. 


47. Letonica. 15. laid. Humanitāro zinātņu žurnāls. Literatūra, folklora, māksla. Rīga: 

LFMI, 2007, 291 lpp. 

48. Letonica. 16. laid. Humanitāro zinātņu žurnāls. Literatūra, folklora, māksla. Rīga: 

LU LFMI, 2007, 252 lpp. 

49. Literatūra un kultūra: process, mijiedarbība, problēmas. Bērns kultūrā. 

Zinātnisko rakstu krājums IX. Daugavpils: DU «Saule», 2007, 294 lpp. 

50. Markus D. Bērns runā kultūras pasaulē. Rīga: Rasa ABC, 2007, 160 lpp. 

51. Ose I. Daugavgrīvas cietokšņa būvvēsture. Rīga: LVIA, 2007, 151 lpp. 

52. Reliģiski filozofiski raksti. XI laidiens. 2007, 200 lpp. 

53. Rucavā, tur Paurupē… Etnogrāfija, folklora, valoda. Liepājas Pedagoģijas 

akadēmijas Kurzemes humanitārais institūts. Redakcijas kolēģija: Dr. habil. 

philol. Benita Laumane, Dr. philol. Ieva Ozola, Mg. philol. Gita Girņus. Liepāja: 

LiePA, 2007, 469 lpp. 

54. Strautiņa M. Mārcienas izloksne. Rīga: LU LaVI, 2007, 224 lpp. 

55. Valoda – 2007: valoda dažādu kultūru kontekstā. Zinātnisko rakstu krājums. 

17. [sēj.]. Daugavpils Universitātes Humanitārā fakultāte. Atbildīgā redaktore 

S. Polkovņikova. Daugavpils: «Saule», 2007, 528 lpp. 

56. Vecuma grupu valodas īpatnības Latvijā: lingvistiskais, sociālais un kultūras 

aspekts. Bērnība. Rīga: SIA Izglītības soļi, 2007, 120 lpp. 

57. Vecvagars M. Kārļa Krūzas ‘klasiskās’ piezīmes. Rīga: LU FSI, 2007, 213 lpp. 

58. Vecvagars M. Sengrieķu-latviešu īpašvārdu vārdnīca. Rīga: LU FSI, 2007, 

505 lpp. 

59. Veisbergs A. Konferenču tulkošana. Rīga: Zvaigzne, 2007, 183 lpp. 

60. Versija par... Latviešu literatūra 2000–2006. Rīga: Valters un Rapa, 2007, 

277 lpp. 

61. We have something in common: The Baltic memory. Tallinn, 2007, 214 p. 

62. Zariņš K. Vai visas mūsu zvaigznes.. Rīga: LU FSI, 2007, 126 lpp. 

63. Zeltiņa G. (atb.red.) Latvijas teātris. 90.gadi un gadsimtu mija. Rīga: Zinātne, 

2007, 774 lpp. 

2008 

64. 100 Latvijas sievietes kultūrā un politikā. Sast. A. Cimdiņa. Rīga: LU apgāds, 

2008, 584 lpp. 

65. 1949. gada 25. martā izvesto balsis. Dažu Daugavpils un Ilūkstes apriņķa 

deportēto ģimeņu likteņi mutvārdu vēstures avotos un arhīva dokumentos. 

Daugavpils: DU «Saule», 2008, 400 lpp. 

4

66. Back to Baltic memory: lost and found in literature 1940–1968. Sast. Dr. philol. 

E. Eglāja-Kristsone, Dr. habil. philol. B. Kalnačs. Rīga: LU Literatūras, folkloras 

un mākslas institūts, 2008, 296 lpp. 

67. Balode S. Kalnienas grāmata. Zinātniskā redaktore Anna Stafecka. Rīga: LU 

Latviešu valodas institūts, 2008, 560+XXXII lpp. 

68. Blūzma V., Jundzis T., Riekstiņš J., Strods H., Šārps D. Nevardarbīgā 

pretošanās: Latvijas neatkarības atgūšanas ceļš (1945–1991). Rīga: Latvijas 

Zinātņu akadēmija, 2008, 640 lpp. 

69. Boiko M. Lietuviešu sutartines un to Baltijas konteksti. Rīga: Musica Baltica, 

2008, 388 lpp. 

70. Bušs O. No ģermānismiem līdz superlatīvam. Rīga: LU LVI, 2008, 398 lpp. 

71. Caune A. Riņķa krusti Latvijā. Rīga: LVI apgāds, 2008, 159 lpp. 

72. Dravniece S. Dundagas izloksnes teksti. Zin. red. B. Bušmane. Rīga: LU Latviešu 

valodas institūts, 2008. 232 lpp. 

73. Dzīvesmāksla: Latvija, Baltija, Eiropa. Sast. un atb. red. I. Šuvajevs. Rīga: FSI, 

2008, 248 lpp. 

74. Etniskums Eiropā: sociālpolitiskie un kultūras procesi. Starptautiskā zinātniskā 

konference 2007. gada 24.–26. maijs. Sast. S. Lazdiņa. Rēzekne: Rēzeknes 

augstskola, 2008. 296 lpp. 

75. Freimane I. Trešā persona latviešu verbu sistēmā. Rīga: LU Akadēmiskais 

apgāds, 2008, 202 lpp. 

76. Gills N. Jehovas liecinieki. Rīga: FSI, 2008, 338 lpp. 

77. Grigorjevs J. Latviešu valodas patskaņu sistēmas akustisks un auditīvs 

raksturojums. Zin. red. I. Jansone. Rīga: LU Latviešu valodas institūts, 2008, 

232 lpp. 

78. Grīsle R. Heterotonu vārdnīca un heterotonijas pētījumi. Rīga: Zinātne, 2008, 

158 lpp. 

79. Humanitāro zinātņu vēstnesis 13. Daugavpils Universitāte, 2008, 128 lpp. 

80. Jelgava. Arhitektūras un mākslas virtuālā enciklopēdija. Rīga: MVI, 2008. 

81. Kara dziesmas. Rīga: Musica Baltica, 2008, 264 lpp. 

82. Kļaviņa S. Latviešu valodas pētnieki. No klaušu laikiem līdz savai valstij. 

Recenzenti: Dr. hist. h.c., Dr. habil. chem. Jānis Stradiņš, Dr. habil. philol. Ilga 

Jansone. Rīga: RaKa, 2008, 289 lpp. [daļējs finansējums] 

83. Krievu folklora Daugavpils Universitātes studentu pierakstos (1963–1991). 

Daugavpils: DU «Saule», 2008, 416 lpp. 

84. Kurzemes rakstnieku silueti 2. Liepāja: LiePA, 2008, 166 lpp. 

85. Kurzemniece I. Žogu nosaukumi latviešu valodas izloksnēs. Rīga: LU Latviešu 

valodas institūts, 2008, 256+XVI lpp. 

86. Latvieši, igauņi un lietuvieši: literārie un kultūras kontakti. Bibliogrāfiskie 

rādītāji. Zin. red. I. Daukste-Silasproģe. Rīga: LU Literatūras, folkloras un 

mākslas institūts, 2008, 320 lpp. 

87. Latvieši, igauņi un lietuvieši: literārie un kultūras kontakti. Zin. red. B. Kalnačs. 

Rīga: LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts, 2008, 1108 lpp. 

88. Latviešu valodas gramatika: koncepcija, prospekts, atsevišķu nodaļu pirmvarianti, 

diskusijas, materiāli. Red. I. Jansone. Rīga: LU LVI, 2008, 367 lpp. [daļējs 

finansējums] 

89. Latvija otrajā pasaules karā (1939–1945). D. Bleiere, I. Butulis, I. Feldmanis, A. 

Stranga, A. Zunda. Rīga: Jumava: 2008, 584 lpp. 

90. Latvijas PSR Ministru kabineta sēžu protokoli. 1940. gada 23. jūlijs–24. augusts. 

Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 2008, 319 lpp. 

5

91. Lauze L. Izpētes materiāla vākšana sociolingvistikā. Metodiski norādījumi. 

Liepāja: LiePA, 2008, 64 lpp. 

92. Letonica. Humanitāro zinātņu žurnāls. Red. Raimonds Briedis. Rīga: LU 

Literatūras, folkloras un mākslas institūts, 2008, 304 lpp. 

93. Letonica. Humanitāro zinātņu žurnāls. Sast. un zin. red. Dace Bula. Red. 

Raimonds Briedis. – Letonikas otrais kongress. Rīga: LU Literatūras, folkloras un 

mākslas institūts, 2008, 316 lpp. 

94. Letonikas otrais kongress. Filosofiskās idejas Latvijā, Eiropas vērtības un latviskā 

identitāte. Pirmā grāmata. Rīga: Filozofijas un socioloģijas institūts, 2008, 

335 lpp. 

95. Letonikas otrais kongress. Kultūrvēstures avoti un Latvijas piekraste. Sast. 

S. Cimmermanis. Rīga: LZA Vēstis, 2008, 378 lpp. 

96. Letonikas otrais kongress. Kurzemes novada kultūrvēsturiskais mantojums, tā 

izpēte un saglabāšana. Liepāja: Liepājas Universitāte, 2008, 218 lpp. 

97. Letonikas otrais kongress. Latgales sabiedrība attīstības lokos: valodas, politikas, 

juridiskie, socioloģiskie, vēsturiskie (dzīvesstāstu) aspekti. Daugavpils 

Universitāte. Daugavpils: DU «Saule», 2008, 190 + XVIII lpp. 

98. Letonikas otrais kongress. Nacionālā mutvārdu vēsture. Reliģiskās idejas Latvijā. 

Rīga: FSI, 2008, 256 lpp. 

99. Letonikas otrais kongress. Nevardarbīgās pretošanās loma Latvijas neatkarības 

atjaunošanā. Rīga: Latvijas Zinātņu akadēmija, 2008, 391 lpp. 

100. Letonikas otrais kongress. Plenārsēžu materiāli. Rīga: Latvijas Zinātņu 

akadēmija, 2008, 224 lpp. 

101. Letonikas otrais kongress. Postdramatiskais teātris: mīts vai realitāte. Sast. Dr. 

art. G. Zeltiņa. Rīga: LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts, 2008, 151 lpp. 

102. Letonikas otrais kongress. Valodniecības raksti-1. Sast. B. Bušmane. Rīga: LU 

aģentūra «LU Latviešu valodas institūts», 2008, 304 lpp. 

103. Letonikas otrais kongress. Valodniecības raksti-2. Sast. V. Skujiņa. Rīga: 

Latvijas Zinātņu akadēmija, LU aģentūra «LU Latviešu valodas institūts», Rīgas 

Pedagoģijas un izglītības vadības augstskola, 2008, 304 lpp. 

104. Letonikas otrais kongress. Vēsture un identitāte. Kongresa referāti. Rīga: 

Latvijas Zinātņu akadēmija, LU Latvijas vēstures institūts, apgāds «Zinātne», 

2008, 192 lpp. 

105. Letonikas otrais kongress. Latviešu literatūras procesi un personības. Sast. Dr. 

habil. philol. V. Hausmanis, Dr. habil. philol. B. Kalnačs. Rīga: LU Literatūras, 

folkloras un mākslas institūts, 2008, 199 lpp. 

106. Letonikas otrais kongress. Latvijas mākslas vēsture 21. gs.: pieredze, 

novitātes, eksperimenti. Sast. un zin. red. E. Grosmane. Rīga: LZA, LMA MVI, 

2008, 240 lpp. 

107. Literatūra un kultūra: process, mijiedarbība, problēmas. Debespuses 

literatūrā un kultūrā. Zinātnisko rakstu krājums XI. Daugavpils: DU «Saule», 

2008, 144 lpp. 

108. Livonijas piļu attēli no marķīza Pauluči albuma. Izdošanai sagatavojusi, 

tulkojusi un komentējusi Ieva Ose. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 2008, 

320 lpp. 

109. Loze I. Lubāna ezera mitrāja neolīta dzintars un tā apstrādes darbnīcas. Rīga: 

LVI apgāds, 2008, 187 lpp. 

110. Meklējumi un atradumi 2008. Rakstu krājums. Sast. B. Krogzeme-Mosgorda. 

Rīga: apgāds «Zinātne», 2008, 173 lpp. 

111. Augusts Milts: patība un ētika. Rīga: RaKa, 2008, 332 lpp. 

6

112. Mugurēvičs Ē. Viduslaiku ciems un pils Salaspils novadā. Rīga: Latvijas 

vēstures institūta apgāds, 2008, 262 lpp. 

113. Pīrāga M. Mācot un mācoties latviešu valodu. Liepāja: LiePA, 2008, 89 lpp. 

114. Reķēna Antoņina. Raksti valodniecībā. Liepāja: LiePA, 2008, 340 lpp. 

115. Singing the Nations: Herder's Legacy. Ed. by Dace Bula and Sigrid Rieuwerts. 

Trier: WVT Wissenschaftlicher Verlag Trier, 2008, 361 lpp. 

116. Spirģis R. Bruņrupuču saktas ar krūšu važiņrotām un lībiešu kultūras attīstība 

Daugavas lejtecē 10.–13. gadsimtā. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 2008, 

511 lpp 

117. Susātivs. Myusdīnu latgalīšu dzejis antologeja. Sast. Ilga Šuplinska. Rēzekne: 

Latgolys Studentu centrs, 2008, 334 lpp. 

118. Tauriņa A. Kā iepazīt pasauli? Rīga: Zvaigzne ABC, 2008, 20 lpp. 

119. Tradicionālā mūzika Latvijā. Medņevas dziedātājas. Rīga: LU Literatūras, 

folkloras un mākslas institūts, 2008, 184 lpp. 

120. Urtāns J. Augšzemes ezeri. Arheoloģija un folklora. Rīga: Nordik, 2008, 

272 lpp. 


18. [sēj.]. Daugavpils Universitāte Humanitārā fakultāte. Atbildīgā redaktore 

S. Polkovņikova. Daugavpils: Saule, 2008, 444 lpp. 

122. Zālīte P. Kantiskais ideālisms un laicīgie ideāli. Rīga: FSI, 2008. 

123. Русская поэзия: 1923–1924. Daugavpils: DU «Saule», 2008, 252 lpp. 

2009 

124. Ābele K. Johans Valters. Rīga: Neputns, 2009, 400 lpp. 

125. Ad verba līberorum: Linguistics & Pedagogy & Psychology. Volume 1, 

Number 1, May, Riga: Riga Teacher Training and Educational Management 

Academy, 2009, 114 p. 

126. Baltic Writers: Estonia, Latvia, Lithuania. A reference guide to authors and 

their works. Vilnius, 2009, 388 lpp. 

127. Baltu valodu atlants. Pilotprojekts. Sastādītājas un ievada autores A. Stafecka, 

D. Mikulēniene, karšu un komentāru autores A. Stafecka, I. Jansone, 

D. Mikulēniene, A. Leskauskaite, R. Bacevičūte, D. Kardelīte-Grinevičiene, karšu 

datorvariantus veidojis E. Trumpa [daļējs finansējums]. Rīga, Vilnius, 2009, 184 

lpp. 

128. Beitāne A. Vēlīnās izcelsmes vokālā daudzbalsība latviešu tradicionālajā 

mūzikā. Rīga: LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts, 2009, 446 lpp. 

129. Bičevskis R. Dzīves un nāves hermeneitika: Martina Heidegera agrīnie 

filosofiskie meklējumi. Rīga: FSI, 2009. 413 lpp. 

130. Blūzma V., Jundzis T., Riekstiņš J., Sharp G., Strods H. Regaining 

independence: Non-violent resistance in Latvia. 1945–1991. Riga: LAS, 2009, 

671 lpp. 

131. Daugavpils Universitātes Humanitāro zinātņu vēstnesis. Daugavpils: «Saule», 

Nr. 15, 2009. 

132. Dumpe L. Latviešu tautas ēdieni: Latvijas vēstures institūta etnogrāfisko 

ekspedīciju materiāli. Rīga: Zinātne, 2009, 288 lpp. 

133. Dzintere D., Freiberga I., Augstkalne D. Bērna valoda jaunradē un rotaļās. 

Rīga: Izglītības soļi, 2009, 248 lpp. 

7

134. Freidenfelds I. J., Lapāne D., Markus D. Bērnu valodas vārdnīca. Rīga: 

Izglītības soļi, 2009, 91 lpp. 

135. Freijs A. Dievs cilvēku pasaulē: latviešu reliģiski ētiskie meklējumi 

20. gadsimta 1. pusē. Pirmā grāmata. /Zinātn. redaktore S. Krūmiņa-Koņkova. 

Rīga: FSI, 2009, 214 lpp. 

136. Freijs A. Dievs cilvēku pasaulē: latviešu reliģiski ētiskie meklējumi 

20. gadsimta 1. pusē. Otrā grāmata. / Zinātn. redaktore S. Krūmiņa-Koņkova. 

Rīga: FSI, 2009, 167 lpp. 

137. Freijs A. Dievs cilvēku pasaulē: Latviešu reliģiski ētiskie meklējumi 

20. gadsimta 1. pusē. Otrā grāmata. / Zinātn. redaktore S. Krūmiņa-Koņkova. 

Rīga: FSI, 2009, 167 lpp. 

138. Grīnuma G. Piemiņas paradoksi. Raiņa un Aspazijas atcere Kastanjolā (1930– 

1980). Rīga: Karogs, 2009, 767 lpp. 

139. Kiope M. Patiesība un valoda. Rīga: FSI, 2009, 320 lpp. 

140. Kivle I. Skaņas filosofija. Rīga: FSI, 2009, 226 lpp. 

141. Kūle M., Muižniece L., Vēgners U. Teodors Celms: fenomenoloģiskie 

meklējumi. Rīga: FSI, 2009, 313 lpp. 

142. Kultūras studijas. Personvārds kultūrā. Zinātnisko rakstu krājums. I. / Galv. 

red. A. Stašulāne. Daugavpils: «Saule», 2009, 404 lpp. 

143. Laime S. Svētā pazeme: Latvijas alu folklora. Rīga: Zinātne, 2009, 470 lpp.: il. 

144. Latvijas ebreji un padomju vara 1928–1953. – Rīga: FSI, 2009. 307 lpp. 

145. Letonikas trešā kongresa zinātniskie raksti. Rīga: LZA, 2009, 368 lpp. 

146. Liepājas Pedagoģijas akadēmijas darbinieku dzīvesstāsti. III laidiens. Sast. 

A. Medveckis. Liepāja: LiePA, 2009, 248 lpp. 

147. Literatūra un kultūra: process, mijiedarbība, problēmas. Iracionālais, 

mistiskais, noslēpumainais kultūrā. Zinātnisko rakstu krājums. XII. / Sastādītāja, 

galv. red. M. Burima. Daugavpils: «Saule», 2009, 232 lpp. 

148. Meškova S. Subjekts un teksts. Daugavpils: «Saule», 2009, 224 lpp. 

149. Mīlenbahs Kārlis. Darbu izlase. 1. sēj. Sast. Ina Druviete, zin. red. sarmīte 

Lagzdiņa. Rīga: LU Latviešu valodas institūts, 2009, 432 lpp. 

150. Ontona Skryndys Latgalīšu gramatikai 100. 1. starptautyskuo latgalistikys 

konfereņce (Sanktpīterburga, 2008. goda 19.–20. septembris). Via Latgalica: 

Latgalistikys kongresu materiali, I. / Redkolegeja: A. Andronovs, L. Leikuma, 

I. Šuplinska. Rēzekne: Rēzeknis Augstškola, 2009, 184 pl. 

151. Poriņa V. Valsts valoda daudzvalodīgajā sabiedrībā: individuālais un 

sociālais bilingvisms Latvijā. Rīga: LU Latviešu valodas institūts, 2009, 207 lpp. 

152. Rancāne A. Maskas un maskošanās Latvijā. Rīga: FSI, 2009, 263 lpp. 

153. Reķēna Antoņina. Raksti valodniecībā 2. Liepāja: LiePA, 2009, 156 lpp. 

154. Reliģiski-filozofiski raksti. XII. Rīga: FSI, 2009, 186 lpp. 

155. Sīlis J. Tulkojumzinātnes jautājumi. Teorija un prakse. Ventspils Augstskola, 

2009, 264 lpp. 

156. Sinoles grāmata. Sast. un atb. red. Dr. philol. A. Stafecka. Rīga: LU Latviešu 

valodas institūts, 2009, 400 + XXXII lpp. 

157. Stradiņš J. Zinātnes un augstskolu sākotne Latvijā. Rīga: Latvijas vēstures 

institūta apgāds, 2009, 639 lpp.: il. [daļējs finansējums] 

158. Teātris Siguldā. G. Zeltiņas un R. Rozentāles teksts un sakārtojums. Rīga: LU 

LFMI, 2009, 199 lpp. 

159. The Hansa Town Riga as Mediator between East and West. Proceedings of an 

international scientific conference dedicated to 70 years of archaeological research 

8

in Riga held in Riga, Latvia, on 23-25 September 2008 / ed. by Andris Caune and 

Ieva Ose. Riga: Institute of History of Latvia Publishers, 2009, 231 p., il. 


19. [sēj.]. Daugavpils Universitāte Humanitārā fakultāte. Atbildīgā redaktore 

S. Polkovņikova. Daugavpils: «Saule», 2009, 552 lpp. 

161. Valodas Austrumlatvijā: pētījuma dati un rezultāti. Via Latgalica: Humanitāro 

zinātņu žurnāla pielikums, I. / Red. I. Šuplinska, S. Lazdiņa. Rēzekne: Rēzeknes 

Augstskola, 2009, 466 lpp. 

162. Vēsture: Avoti un cilvēki. Humanitārās fakultātes XVIII starptautisko 

zinātnisko lasījumu materiāli. Vēsture XII = Proceedings of the 18 th International 

Scientific Readings of the Faculty of Humanities. History XII / Daugavpils 

Universitāte; atb. red. H. Soms. Daugavpils: «Saule», 2009, 224 lpp. 

9


Valsts pētījumu programmas «Letonika: 



publicēto rakstu saraksts 


1. Ābele K. Rigaer Kunstszene und ihre Protagonisten während der Zeit des Rigaer 

Kunstvereins (1870–1938) – Der ethnische Wandel im Baltikum zwischen 1850– 

1950: Neun Beiträge zum 13. Baltischen Seminar 2001 / Hg. von Heinrich 

Wittram. Lüneburg: Carl-Schirren-Gesellschaft. 2005, S. 23–52. 

2. Apine I. Vecticībnieku kā krievu etnokonfesionālās grupas vieta Latvijas 

sabiedrībā – Vecticība Latvijā. Rīga: FSI, 2005, 33.–39. lpp. 

3. Apine I. Osobennosti identičnosti etņičeskih meņšinstv Latviji – starožilov i 

pereseļencev sovetskogo perioda. – Reaļnostj etnosa: Materiali 7. meždunarodnoj 

konferenciji. Sankt-Peterburg: Asterion, 2005, 296–299 s. 

4. Apine I. Nacionālais komponents 1905. g. revolūcijā. – Kultūras Forums. Rīga, 

2005. gada 14.–21. janvāris, lpp. 

5. Apine I. Pasaules ebreju vēstures pētnieki. – Latvijas Vēsture, Nr. 2. Rīga, 2005, 

110.–112. lpp. 

6. Apine I. Latviešu trimdas izdevumi par kultūras dzīvi Latvijā. – Latvijas Vēsture, 

Nr. 2. Rīga, 2005, 39.–41. lpp. 

7. Beitāne A. Vokālā daudzbalsība latviešu tradicionālajā mūzikā: tradīcija un 

jaunrade. – Letonica, Nr. 13. Rīga: LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts, 

2005, 104.–123. lpp. 

8. Beitnere D. Identitāte un pašreference dzīvesstāstā. – LZA Vēstis. A, 59. sēj., Nr. 

5. Rīga, 2005, 36.–43. lpp. 

9. Beitnere D. Ēeee… novada identitāte: pašizpratne un pašapraksts. – Suitu 

identitāte. Rīga: LU akadēm. apgāds, 2005, 10.–20. lpp. 

10. Bela-Krūmiņa B. Vai reģionālo identitāti var noskaidrot ar tiešiem jautājumiem. 

– LZA Vēstis. A, 59. sēj., Nr. 5. Rīga, 2005, 23.–29. lpp. 

11. Bela-Krūmiņa B. Kāzas Alsungā: tradīcija un jaunrade. – Suitu identitāte. Rīga: 

LU akadēm. apgāds, 2005, 87.–88. lpp. 

12. Bela-Krūmiņa B. Kāzu tradīciju interpretācijas dzīvesstāstos. – Letonica. Rīga: 

LFMI, 2005, 16.–29. lpp. 

13. Bičevskis R. Dzīves substanciālās formas: Pārdomas par Eiropas filosofiski 

teoloģiskā mantojuma šodienu un kristīgām vērtībām. – Reliģiski filozofiski raksti. 

10. laidiens. Rīga: FSI, 2005, 158.–174. lpp. 

14. Bičevskis R. Vardarbība un filosofijas uzdevumi. – Kultūras Forums. Rīga, 2005. 

gada 7.–14. janvāris, 1.–2. lpp. 

10

15. Bičevskis R. Vācbaltu intelektuālā tradīcija kristīgo vērtību kontekstā. – Kristīgās 

vērtības un modernitātes izaicinājums: Eiropa un Latvija. Rīga: FSI, 2005, 119.– 

136. lpp. 

16. Boiko M. Mirušo ofīcijs: tradīcijas dinamika 20. gadsimtā. – Letonica, Nr. 13. 

Rīga: LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts, 2005, 79. lpp. 

17. Bormane D. K. Dzīvesstāsts kā prakse sarunai par identitāti jeb vēstošā 

identitāte. – LZA Vēstis. A, 59. sēj., Nr. 5. Rīga, 2005, 44.–48. lpp. 

18. Bormane D. K. Sociotopos in Praxis of Life Story or Life Story in Praxis of 

Narrative Identity. – Freiburga: Oral History and (post)socialist societies. 2005, 

pp. 22–32 

19. Bormane D. K. The Homscape. – Narratives of Everyday Life, History of Life 

and Cultyvating Identity in Rethinking Inequalities. Torun: Nicolaus Copernicus 

University, 2005, pp. 64–67. 

20. Bormane D. K. Kāpēc stāstīt… – Kultūras Forums. Rīga, 2005. gada 12.–19. 

augusts, 5. lpp. 

21. Buceniece E. Tradīcija – precēties un… lasīt Raini. – Letonica. Rīga: LFMI, 


22. Buceniece E. Kārlis Skalbe un maigā «dekadence». – Ziemeļmeita: Kārlim 

Skalbem – 125. Rīga: Garā pupa, 2005, 59.–70. lpp. 

23. Buceniece E. Tas jaunais laiks – modernās sabiedrības un kultūras veidošanās 

Latvijā. – Ideju vēsture Latvijā (Jaunā strāva – 20. gs. sākums). Rīga, 2005, I– 

VIII lpp. 

24. Buceniece E. Aspazija. – Ideju vēsture Latvijā (Jaunā strāva – 20. gs. sākums). 

Rīga, 2005, 2.–43. lpp. 

25. Buceniece E. K. Skalbe. – Ideju vēsture Latvijā (Jaunā strāva – 20. gs. sākums). 


26. Bula D. Citu tradīcijas: latviešu kultūra krievu kino interpretācijā. – Letonica, Nr. 

13. Rīga: LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts, 2005, 40.–55. lpp. 

27. Bula D. Balāžu un tautasdziesmu pētnieki Rīgā. – Letonica, Nr. 13. Rīga: LU 

Literatūras, folkloras un mākslas institūts, 2005, 260.–261. lpp. 

28. Bula D. Konference «Rituālais gads» Maltā. – Letonica, Nr. 13. Rīga: LU 

Literatūras, folkloras un mākslas institūts, 2005, 267. lpp. 

29. Bušmane B. Homonīmisku leksisko sakņu atvasinājumi apvienotajā latviešu 

izlokšņu vārdnīcā. – Valoda – 2005. Valoda dažādu kultūru kontekstā. Zinātnisko 

rakstu krājums XV. Daugavpils: DU Saule, 2005, 23.–28. lpp. 

30. Bušmane B. «Dienas Lapas» pielikumu (1891–1894) nozīme latviešu izlokšņu 

leksikas apzināšanā un apkopošanā. – Baltų kalbų tarmės: rašytinis palikimas. 

Šiaulai, 2005, 45.–56. lpp. 

31. Bušmane B. Gustava Bražes vārdnīcu «Allererste Anleitung..» aizverot. – Vārds 

un tā pētīšanas aspekti. Rakstu krājums 9. Liepāja: LiePA, 2005, 38.–48. lpp. 

32. Bušmane B. Lejaskurzemes izlokšņu vārddarināšanas īpatnību atspoguļojums 

G. Bražes vārdnīcā (1875). – Linguistica Lettica. 14. Rīga: LU Latviešu valodas 

institūts, 2005, 55.–65. lpp. 

33. Bušs O. Und dennoch ist jeder Eigenname ein vollberechtiges Wort. Einige 

Überlegungen über der Semantik der Eigennamen. – Proceedings of the 21st 

International Congress of Onomastic Sciences. Uppsala 19–24 August 2002. 

Uppsala, 2005, pp. 118–124. 

34. Bušs O. Once again about the distinction between Croatians and carpenters. The 

problem of the meaning and the propriality of ethnonyms. – Ed. Dunja Brozović- 

Rončević and Enzo Caffarelli. Naming the World. From common nouns to proper 

11

names. Proceedings from the international symposium, Zadar, September 1st–4th, 

2004. RIOn International Series 1. Roma: Società Editrice Romana, 2005, pp. 59– 

66. 

35. Cera I. Par ticību un tikumību Herdera Atvadu sprediķī, Rīgu atstājot, un viņa 

vēstures filozofijā. – Reliģiski filozofiski raksti. 10. laidiens. Rīga: FSI, 2005, 66.– 

73. lpp. 

36. Cera I. Apgaismība Latvijā (J.G. Herders) un kristīgo vērtību apliecinājums. – 

Kristīgās vērtības un modernitātes izaicinājums: Latvija un Eiropa. Rīga: FSI, 


37. Cera I. J. Asars . – Ideju vēsture Latvijā (Jaunā strāva – 20. gs. sākums). Rīga, 


38. Cera I. K. Kasparsons. – Ideju vēsture Latvijā (Jaunā strāva – 20. gs. sākums). 


39. Cera I. M. Valters. – Ideju vēsture Latvijā (Jaunā strāva – 20. gs. sākums). Rīga, 


40. Dribins L. Vācbaltiešu demokrats Pauls Šīmanis. – Personība un demokrātija. 

Rīga: proj. «Personības Latvijas demokrātijā» ekspertu padome, 2005, 33.–36. 

lpp. 

41. Freiberga E. The Feminine Other. – Logos, Nr. 40. Lietuva, 2005, 59.–64. lpp. 

42. Freiberga E. Vai heteronomijas princips ētikā ir savienojams ar brīvību? – 

Filozofija: LU raksti. 687. sēj. Rīga: LU, 2005, 45.–53. lpp. 

43. Garda I. Pretstatījumi kā pētījuma modelis suitu dzīvesstāstos. – LZA Vēstis. A, 

59. sēj., Nr. 5. Rīga, 2005, 30.–35. lpp. 

44. Garda I. Suitu stāsti mūsdienu folkloras aspektā. – Suitu identitāte. Rīga: LU 

akadēm. apgāds, 2005, 99.–105. lpp. 

45. Garda I. Folklora un prese: Latvijas pieredze. –8. augstskolu filoloģijas studentu 

zinātniskās konferences tēzes. Sanktpēterburga: Sanktpēterburgas Valsts 

universitāte, 2005, 6.–7. lpp. 

46. Gills N. Reliģiski filosofisko ideju vēsture Latvijā (Konceptuālās nostādnes). – 



47. Grosmane E. Sakrālā arhitektūra 13. gadsimta Latvijā: ietekmes un izstrāvojumi. 

– Kristietības ienākšana Līvzemē: zinātniska konference, veltīta Krimuldas 

baznīcas astoņsimtgadei 2005. gada 9. jūlijā. Rīga: Tapals, 2005, 42.–45. lpp. 

48. Jansone I. Valsts pētījumu programma LETONIKA: pētījumi par vēsturi, valodu 

un kultūru. – Latvijas Zinātņu Akadēmijas Vēstis. A daļa Sociālās un humanitārās 

zinātnes. 2005. gads, 59. sējums, 6. numurs, 79-84. lpp. 

49. Jundzis T. Latvijas neatkarības atjaunošanas nevardarbīgais ceļš un tā 

starptautiski politiskā nozīme. – Latvijas Zinātņu Akadēmijas Vēstis, Nr. 6. Rīga, 


50. Jundzis T. The formula for success. – The Baltic Way to Freedom. Rīga: Zelta 

grauds, 2005, pp. 208–216 

51. Jundzis T. Latvijas Valsts drošība pēc neatkarības atjaunošanas. – No atmodas 

līdz Eiropas Savienībai. Rīga: Tautas frontes muzejs, 2005, 20.–22. lpp. 

52. Jundzis T. Veiksmes formula. – Baltijas brīvības ceļš. Rīga: Zelta grauds, 2005, 

182.–190. lpp. 

53. Kiope M. Svētceļojuma tradīcija: filozofiskā analīze. – Reliģiski filozofiski raksti. 

10. laidiens. Rīga: FSI, 2005, 192.–212. lpp. 

54. Kiope M. Patiesības pieredzes iespējamība Sv. Akvīnas Toma esamības valodā. – 

Reliģiski filozofiski raksti. 9. laidiens. Rīga: FSI, 2005, 105.–130. lpp. 

12

55. Kiope M. Izglītības sistēma un kristīgās vērtības. – Kristīgās vērtības un 

modernitātes izaicinājums: Latvija un Eiropa. Rīga: FSI, 2005, 101.–118. lpp. 

56. Kovaļčuk S. Rižskije staroveri v period goņeņij v 40-50-je godi X1X veka. – 

Staroverije Latviji. Rīga: FSI, fonds «VEDI» u. c., 2005, 280.–289. lpp. 

57. Kovaļčuka S. Kalistrata Žakova Rīgas arhīvs. – Reliģiski filozofiski raksti. 9. 

laidiens. Rīga: FSI, 2005, 78.–104. lpp. 

58. Kovaļčuka S. Maksim Ganfman – redaktor gazeti «Segodņa». – Jevreji v 

meņajuščemsja mire. (5. starptaut. konferences materiāli). Rīga: Fonds «Šamir», 


59. Krogzeme-Mosgorda B. Ilustrēšanas tradīcijas skolēnu atmiņu albumos. – 

Letonica, Nr. 13. Rīga: LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts, 2005, 124.– 

143. lpp. 

60. Krūmiņa-Koņkova S. Mūsdienu reliģijas filosofija par kristīgajām vērtībām. – 



61. Krūmiņa-Koņkova S., Gills N. Reliģisko minoritāšu ietekme uz jaunas 

daudzkultūru identitātes veidošanos. – Reliģiski filozofiski raksti. 10. laidiens. 

Rīga: FSI, 2005, 213.–231. lpp. 

62. Krūmiņa-Koņkova S., Gills N. Reliģisko minoritāšu ietekme uz jaunas 

daudzkultūru identitātes veidošanos: Latvijas un Ukrainas piemēri. – Reliģiski 

filozofiski raksti. 9. laidiens. Rīga: FSI, 2005, 185.–196. lpp. 

63. Kūle M. Vērtību izpratne Eiropas Savienības izveidē un jautājums par kristīgajām 

vērtībām mūsdienās. – Kristīgās vērtības un modernitātes izaicinājums: Latvija 

un Eiropa. Rīga: FSI, 2005, 25.–40. lpp. 

64. Kūle M. History of Philosophy and Philosophy of History in the Educational 

Systems Today. – History in Education. Ed. P. Kemp. Copenhagen: Danmarks 

Paedagogiske Universitets Forlag, 2005, pp. 20–32 

65. Kūle M. Baltijas tautu pašapziņa, brīvības ideja un nevardarbīgā pretestība. – 

Baltijas brīvības ceļš. Rīga: Zelta grauds, 2005, 55.–63. lpp. 

66. Kūle M. Par demokrātisku dzīves stilu: Zenta Mauriņa. – Personība un 

demokrātija. Rīga: proj. «Personības Latvijas demokrātijā» ekspertu padome, 


67. Kūlis R. Domājot dialogā ar Karlu Rāneru. – Kristīgās vērtības un modernitātes 

izaicinājums: Latvija un Eiropa. Rīga: FSI, 2005, 159.–164. lpp. 

68. Laime S. Skudra pie kalna un «mirusī» folklora. – Letonica, Nr. 13. Rīga: LU 


69. Lapinska I. Vai heteronomijas princips ētikā ir savienojams ar brīvību? – 

Filozofija: LU raksti. 687. sēj. Rīga: LU, 2005, 45.–53. lpp. 

70. Lapiņa Z. A. Upīts. – Ideju vēsture Latvijā (Jaunā strāva – 20. gs. sākums). Rīga, 


71. Lapiņa Z. J. Jansons-Brauns. – Ideju vēsture Latvijā (Jaunā strāva – 20. gs. 

sākums). Rīga, 2005, 260.–280. lpp. 

72. Lapiņa Z. V. Dermanis. – Ideju vēsture Latvijā (Jaunā strāva – 20. gs. sākums). 


73. Lasmane S. Normas un vēlmes saikne ētikā. – Filozofija: LU raksti. 687. sēj. 

Rīga: LU, 2005, 54.–63. lpp. 

74. Lielbārdis A. Atmiņu stāstu variabilitāte. – Suitu identitāte. Rīga: LU akadēm. 

apgāds, 2005, 105.–109. lpp. 

13

75. Liepa D. 2004. gada izglītības reformas atspoguļojums Latvijas presē 

sociolingvistiskā skatījumā. – Linguistica Lettica. 14. Rīga: LU Latviešu valodas 


76. Markus D. Valodas skolotājs ir gudrs palīgs. – Latvijas Avīze, nr. 226(2422). 

Rīga, 2005, 16. lpp. 

77. Markus D., Briediņa G. Svētku vakars Mārkalnē pirms pusgadsimta. – Latvijas 

Vēstnesis, nr. 131 (3289), B8. Rīga, 2005, 0,38 a. l. 

78. Milts A. Identitātes paradoksi. – LZA Vēstis. A, 59. sēj., Nr. 5. Rīga, 2005, 49.–52. 

lpp. 

79. Milts A. Atmiņa un sirdsapziņa. – Kentaurs XXI, Nr. 38. Rīga, 2005. gada 

decembris, 126.–133. lpp. 

80. Misāne A. Dievturība Latvijas reliģisko un politisko ideju vēsturē. – Reliģiski 


81. Misāne A. Kristīgās vērtības – sociāli konstruētas vai ontoloģiski dotas? Kristīgās 

vērtības un modernitātes izaicinājums: Latvija un Eiropa. Rīga: FSI, 2005, 74.– 

84. lpp. 

82. Misāne A. Tiltu būvētājs. – Kultūras Forums. Rīga, 2005. gada 8.–15. aprīlis, 6.– 

7. lpp. 

83. Misāne A. Kad Eiropa bija kristīga? – Latvijas Luterānis. Rīga, 2005. gada jūnijs, 

16. lpp. 

84. Misāne A. Latvijas kristianizācija – ko tas īsti nozīmē? – Latvijas Luterānis. Rīga, 

2005. gada maijs, 17.–18. lpp. 

85. Misāne A. Kā un kādā veidā sievietes ir reliģiozākas par vīriešiem? Daži 

socioloģiski skaidrojumi. – Latvijas Luterānis. Rīga, 2005. gada septembris, 19.– 

21. lpp. 

86. Misāne A. Kur mēs balstām savu kultūras un nacionālo identitāti? – Kultūrvēstis, 

Nr. 11. Rīga, 2005. gada novembris, 5. lpp. 

87. Misāne A. Reliģiju pētniecības novitātes Latvijā. – Latvijas Luterānis. Rīga, 

2005. gada marts, 19.–21. lpp. 

88. Ozoliņš G. Radību rituālu totēmiskā simbolika. – Letonica, Nr. 13. Rīga: LU 


89. Pavlovičs J., Turčinskis Z. Starptautiskā konference «Nacionālā pretošanās 

komunistiskajiem režīmiem Austrumeiropā pēc Otrā pasaules kara». – Latvijas 

Vēstures Institūta Žurnāls, Nr. 3. Rīga: Latvijas Vēstures Institūta apgāds, 2005, 

177.–181. lpp. 

90. Podmazovs A. Vselatvijskije staroobrjadčeskije sjezdi (1920–1933). – 

Staroverije Latviji. Rīga: FSI, fonds «VEDI» u. c., 2005, 333.–342. lpp. 

91. Podmazovs A. Kanun «pervogo vozroždeņija». – Pomorskij vestņik, Nr. 1. 2005, 

lpp. 

92. Podmazovs A. Rīgas vecticība 18. gadsimtā. – Pomorskij vestņik, Nr. 3. 2005, 

lpp. 

93. Podmazovs A. Pirmā vārdnīca par Pomoras vecticību. – Pomorskij vestņik, Nr. 3. 

2005, lpp. 

94. Podmazovs A. Rokovoj sobor. – Pomorskij vestņik, Nr. 16. 2005, 16.–18. lpp. 

95. Pranka M. Identitāte reģionālās attīstības kontekstā. – LZA Vēstis. A, 59. sēj., Nr. 

5. Rīga, 2005, 53.–56. lpp. 

96. Priedīte A. Reliģiski filosofiskie meklējumi latviešu romantiķu tekstos. – 



14

97. Priedīte A. Rainis. – Ideju vēsture Latvijā (Jaunā strāva – 20. gs. sākums). Rīga, 


98. Priedīte A. Fallijs. – Ideju vēsture Latvijā (Jaunā strāva – 20. gs. sākums). Rīga, 

2005, 423.–439. lpp. Pūtelis A. Konference «Folkloras motīvi un kultūras 

dinamika» Somijā. – Letonica, Nr. 13. Rīga: LU Literatūras, folkloras un mākslas 


99. Rubene M. Jautājums par estētisko pieredzi mūsdienu mākslā. – Filozofija: LU 

raksti. 687. sēj. Rīga: LU, 2005, 101.–109. lpp. 

100. Rungule R., Laķe A., Seņkāne S. Piederība Alsungas pagastam: iedzīvotāju 

aptaujas rezultāti. – Suitu identitāte. Rīga: LU akadēm. apgāds, 2005, 21.–29. lpp. 

101. Smilgaine U. Vai šodien dzied šūpuļdziesmas? – Letonica, Nr. 13. Rīga: LU 


102. Stafecka A. Latgales latviešu valoda «Letonikas» pētījumos. – LZA Vēstis, A 

daļa. R.: 2005, 59. sējums, 3. numurs, 14–20. lpp. 

103. Šneidere I. Recenzija par: Latvija: sinagogas un rabīni. 1918–1940 / Rabīna 

Natana Barkāna projekts. – Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls, Nr. 3. Rīga: 

Latvijas Vēstures Institūta apgāds, 2005, 188.–191. lpp. 

104. Šneidere I. Recenzija par: Кант Г., Турков А., Зиновьев А., Кьяри Б., 

Соколов Б. Великая война: трудный путь к правде: Интервью, 

воспоминания, статьи. – Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls, Nr. 3. Rīga: 

Latvijas Vēstures Institūta apgāds, 2005, 194.–196. lpp. 

105. Šneidere I. Jaunākās literatūras apskats: Totalitārie okupācijas režīmi Latvijā 

1940.–1964.gadā: Latvijas Vēsturnieku komisijas 2003.gada pētījumi. – Latvijas 

Vēstures Institūta Žurnāls, Nr. 3. Rīga: Latvijas Vēstures Institūta apgāds, 2005, 

200.–203. lpp. 

106. Šneidere I. Jaunākās literatūras apskats: The Hidden and Forbidden History of 

Latvia under Soviet and Nazi Occupations 1940–1991: Selected Research of the 

Commission of the Historians of Latvia. – Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls, Nr. 

3. Rīga: Latvijas Vēstures Institūta apgāds, 2005, 203.–204. lpp. 

107. Šneidere I. Jaunākās literatūras apskats: Totalitārie režīmi Baltijā: izpētes 

rezultāti un problēmas: Starptautiskās konferences materiāli, 2004. gada 3.–4. 

jūnijs, Rīga. – Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls, Nr. 4. Rīga: Latvijas Vēstures 

Institūta apgāds, 2005, 186.–188. lpp. 

108. Šneidere I. Jaunākās literatūras apskats: The White Book: Losses Inflicted on 

the Estonian Nation by Occupation Regimes. 1940–1991. – Latvijas Vēstures 

Institūta Žurnāls, Nr. 4. Rīga: Latvijas Vēstures Institūta apgāds, 2005, 188.–189. 

lpp. 

109. Šūpulis E. Strīdus telpa – jautājums par pilsētu pilsoniskajā sabiedrībā. – 

Mākslinieki kā ražotāji. Publiskās telpas pārveidošana. Rīga: Laikmetīgās 

mākslas centrs, 2005, 33.–35. lpp. 

110. Treija R. Dzeja kapsētā. – Karogs, Nr. 11. Rīga, 2005, 127.–137. lpp. 

111. Urtāns J. Pastamuižas velnakmens: folklora un datēšanas princips post quam. 

– Letonica, Nr. 13. Rīga: LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts, 2005, 

144.–155. lpp. 

112. Vecvagars M. K. Krūzas piezīmes par Ludvigu Ādolfu Bērziņu. – Reliģiski 


113. Vecvagars M. K. Krūzas piezīmes par Eduardu Mēkleru. – Reliģiski 


15

114. Vecvagars M. A Note on the Life and Works of Eduard Kurtz. – 

Bizantinische Zeitshrift, 98. Band, Heft 1. Munchen-Leipzig: Saur, 2005, S. 77– 

79. 

115. Vēvere V. ‘Tas vienīgais’ – reliģiskais indivīds un modernitātes kritika. – 



116. Vēvere V. Globalizācija un filozofija. – Literatūra un kultūra: process, 

mijiedarbība, problēmas. Globalizācija un kultūra: Daugavpils Univers. rakstu 

krāj. VI. Daugavpils: Saule, 2005, 9.–18. lpp. 

117. Vīksna M. Latviešu folkloras krātuve nostāstos un anekdotēs. – Letonica, Nr. 

13. Rīga: LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts, 2005, 197.–206. lpp. 

118. Vīksna M. Vai rokasgrāmata laimes meklētājiem? – Letonica, Nr. 13. Rīga: 

LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts, 2005, 248.–250. lpp. 

119. Vītola I. Starptautiska konference «Arheoloģija un folklora» Latvijas Kultūras 

akadēmijā. – Letonica, Nr. 13. Rīga: LU Literatūras, folkloras un mākslas 


120. Volkovs V. Kollektivnaja identičnostj russkih Latviji. – Staroverije Latviji. 

Rīga: FSI, fonds «VEDI» u. c., 2005, 76.–87. lpp. 

121. Volkovs V. Globaļizacija kak faktor skladivaņija koļļektivnoj identičnosti 

Latviji. – Reaļnostj etnosa: Mater. 7. meždunarodnoj konferenciji. Sankt- 

Peterburg: Asterion, 2005, 294–296 s. 

122. Volkovs V. Vzaimodeistvije graždanskih i koļļektivnih eļementov 

nacionaļnoj identičnosti russkih Latviji. – Mentaļitet slavjan i integracionnije 

processi. Gomeļ:YO GG TY, 2005, 242–244 s. 

123. Zariņš V. Pakāpieni zināšanu kalnā. – Domāšanas attīstība un izglītība. 

Rīga: Latvijas asociācija «Domāšanas attīsrtība», Latvijas Sporta pedagoģijas 

akadēmija u. c., 2005, 5.–18. lpp. 

124. Zembahs R. Filosofija kā skatīšanās māksla. – Filozofija: LU raksti. 687. sēj. 

Rīga: LU, 2005, 125.–135. lpp. 

125. Zirnīte M. Reģionālā identitāte mutvārdu vēstures skatījumā. – LZA Vēstis. A, 

59. sēj., Nr. 5. Rīga, 2005, 8. lpp. 

126. Zirnīte M. Mutvārdu vēstures perspektīva. – LZA Vēstis. A, 59. sēj., Nr. 5. 


127. Zirnīte M. Suitu vēstījums dzīvesstāstu intervijās. – Suitu identitāte. Rīga: LU 

akadēm. apgāds, 2005, 123.–174. lpp. 

128. Zirnīte M. Noklusēto stāstu uzdevums. – Kultūras Forums. Rīga, 2005. gada 

12.–19. augusts, 4. lpp. 

16

2006 

129. Ābele K. Latvijas mākslinieki Eiropas kartē 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā: 

Ieskats migrācijas maršrutos, izpausmēs un rezultātos. – Mākslas Vēsture un 

Teorija, Nr. 5. Rīga, 2006, 49.–59. lpp. 

130. Ābele K. Latviešu mākslas salonu vēstures pirmās lappuses: 1909–1911. – 

Studija, Nr. 50 (oktobris–novembris). Rīga, 2006, 88.–91. lpp. 

131. Ābele K. Tautieši un novadnieki: Nacionālais jautājums un teritoriālā 

identitāte Latvijas mākslas dzīvē 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā. – Māksla un 

politiskie konteksti: Rakstu krājums / Sast. Daina Lāce. Rīga: Neputns, 2006, 39.– 

63. lpp. 

132. Apine I. Iecietība Latvijas sabiedrībā. – Antisemītisms un islamofobija 

Latvijā – pagātne, aktuālā situācija, risinājumi. Rīga: Latvijas Bībeles biedrība, 

2006, 9.–17. lpp. 

133. Apine I. Klāva Lorenca atmiņas (recenz. par monogrāfiju: A. Ūdre. Kāda 

cilvēka dzīve. – R.: Zelta grauds, 2005, 496 lpp.). – Latvijas Vēsture, Nr. 3 (63). 

2006, 115.–118. lpp. 

134. Apine I. Vecticībnieku vieta Latvijas vēsturē un sabiedrības integrācijas 

procesā. – Modernitāte: filosofija, kristīgās vērtības, mutvārdu vēsture Latvijā. 

Rīga: LZA, FSI, 2006, 388.–393. lpp. 

135. Balode L. Baltistika Somijā – pagātne un nākotne. – Latvijas Universitātes 

raksti. 708. sējums. Somugristika. Rīga: Latvijas Universitāte, 2006, 14.–21. lpp. 

136. Balode L. Language Contacts in Toponyms of one Civil-parish of Latvia. – 

Proceedings of the 4th International Congress of Dialectologists and 

Geolinguists. Riga: Latvian Language Institute, 2006, pp. 50–55. 

137. Balode L. Latvijos vietovardžiai su -ģ-, -ķ- šaknyje: lituanizmų problēma. – 

Baltų onomastikos tyrimai. Aleksandrui Vanagui atminti. Vilnius: Lietuvių kalbos 

institutas, 2006, 33–45 p. 

138. Beitāne A. Latviešu tradicionālā instrumentālā mūzika: pagātnes pieredze un 

mūsdienu prakse. – Latviešu tautas instrumentālā mūzika: process, mijiedarbe, 

problēmas. Daugavpils: Saule, 2006, 43.–51. lpp. 

139. Beitāne A. Tradicionālā dziedāšana Ziemeļlatgalē: konteksti, personības, 

varianti. – Letonica, Nr. 14. Rīga, 2006, 10.–30. lpp. 

140. Beitāne A. Vēlīnās izcelsmes vokālā daudzbalsība latviešu tradicionālajā 

mūzikā. Dokumentācija un izpēte. – No senatnes līdz mūsdienām: Mūzikas 

akadēmijas raksti II. Rīga: Musica Baltica, 2006, 42.–61. lpp. 

141. Beitnere D. Mainīgās identitātes veidošanās asimetrija: Latvijas zinātnieku 

pašreferences. – Latvijas un latviešu identitātes: kultūra, izziņa, komunikācija. 

Rīga: LZA, 2006, 143.–150. lpp. 

142. Bela B. Ikdienas vēsture: pētījumu iespējas dzīvesstāstos. – Modernitāte: 

filosofija, kristīgās vērtības, mutvārdu vēsture Latvijā. Rīga: LZA, FSI, 2006, 

343.–359. lpp. 

143. Bērziņa-Reinsone S. Precības Ziemeļvidzemē desmit Ādama stāstos. – 

Letonica, Nr. 14. Rīga, 2006, 31.–49. lpp. 

144. Bērziņa–Reinsone S. Par ačgārno pasauli, vadātāju un nejēgām. – Karogs, 

Nr. 4. Rīga, 2006, 93.–107. lpp. 

145. Bičevskis R. Vēstures un humanitātes jēdzieni J. G. Herdera filozofijā. – 

Modernitāte: filosofija, kristīgās vērtības, mutvārdu vēsture Latvijā. Rīga: LZA, 

FSI, 2006, 30.–45. lpp. 

17

146. Bičevskis R. «Metodes stingrums». Kirkegors Martīna Heidegera agrīnajos 

filosofiskajos meklējumos. – Eksistence un komunikācija: Sērena Kirkegora 

filozofija. Rīga: FSI, 2006, 145.–161. lpp. 

147. Bičevskis R. 18th – 19th Century German Philosophy in Latvia within the 

Con-Text of European Philosophical and Theological Tradition: Hamann and 

Herder. – Humanities and Social Sciences. Latvia, Nr. 2 (48). Rīga, 2006, pp. 4– 

27 

148. Bičevskis R. Kristīgās vērtības starp filosofiju un teoloģiju: transcendence un 

dzīves substanciālās formas. – Filosofija’5: Almanahs. Rīga: FSI, 2006, 63.–75. 

lpp. 

149. Bleiere D. Represijas pret Latvijas iedzīvotājiem 1944.–1965. gadā. – Latvijas 

Vēstures Institūta Žurnāls, Nr. 1. Rīga: Latvijas Vēstures Institūta apgāds, 2006, 

110.–135. lpp. 

150. Boiko M. Latgales tradicionālā mūzika un identitāte. – Letonica, Nr. 14. Rīga, 

2006, 50.–57. lpp. 

151. Boiko M. Latviešu muzikoloģija / mūzikas zinātne. Vēsture un problēmas. – 

Meklējumi un atradumi 2006. Rīga: Zinātne, 2006, 7.–29. lpp. 

152. Bormane D. K. Vēstījums latvieša praksē: komunikācija, vēsture, topoloģija, 

naratīvā identitāte. – Modernitāte: filosofija, kristīgās vērtības, mutvārdu vēsture 

Latvijā. Rīga: LZA, FSI, 2006, 372.–376. lpp. 

153. Buceniece E. Pauls Dauge (1869–1946). – Ideju vēsture Latvijā: Jaunā 

strāva – 20. gs. sākums. II daļa. Rīga: RaKa, 2006, 116.–149. lpp. 

154. Buceniece E. Piektā gada revolūcija Latvijā kā modernitātes izpausme un 

intelektuāls notikums. – Modernitāte: filosofija, kristīgās vērtības, mutvārdu 

vēsture Latvijā. Rīga: LZA, FSI, 2006, 149.–157. lpp. 

155. Buceniece E. Teodors Zeiferts (1865–1929). – Ideju vēsture Latvijā: Jaunā 


156. Bula D. Latvijas novadi: tradīcijas, teksti identitātes. – Letonica, Nr. 14. Rīga, 

2006, 5.–9. lpp. 

157. Bušmane B. Ēdienu nosaukumi latviešu tautas garamantu arodos. – 

Международная научная конференция «Э. А. Вольтер и балтистика как 

комплексная дисциплина». Санкт-Петербург, 21–23 сентября 2006 года. 

Тезисы докладов. Санкт-Петербург: Филологический факультет СпбГУ, 

2006, c. 7, 8. 

158. Bušmane B. Ēdienu leksika «Dienas Lapas» pielikumos. – Letonikas pirmais 

kongress. Valodniecības raksti. Rīga: Latvijas Zinātņu akadēmija, 2006, 113.– 

120. lpp. 

159. Bušmane B. Nozīmīgs ieguldījums dialektālajā leksikoloģijā. – Vārds un tā 

pētīšanas aspekti. 10. Liepāja: LiePA, 2006, 410.–412. lpp. 

160. Bušmane B. Teicējs, izloksne, vide. – Vārds un tā pētīšanas aspekti. 10. 

Liepāja: LiePA, 2006, 21.–29. lpp. 

161. Bušmane B. Геолингвистическая характеристика названий молочных 

продуктов в латышских говорах. – Proceedings of the 4th International 

Congress of Dialectologists and Geolinguists. Riga, July 28–August 2, 2003. 

Edited by Agris Timuška. Rīga: Latvian Language Institute, University of Latvia, 

2006, pp. 93–101. 

162. Bušmane B. Славизм kāpuosti в названиях латышских блюд 

(этнолингвистический аспект). – Acta Baltico-Slavica XXX. Warszawa: 

Slawistyczny ośrodek wydawniczy, 2006, 233.–240. lpp. 

18

163. Bušs O. Augusts Bīlenšteins un somugristika (ieskats problemātikā). – 

Latvijas Universitātes raksti. 708. sējums. Somugristika. Rīga: Latvijas 

Universitāte, 2006, 47.–50. lpp. 

164. Bušs O. Par homonīmijas, polisēmijas un sinonīmijas savdabību īpašvārdu 

sistēmā. – Baltų onomastikos tyrimai. Aleksandrui Vanagui atminti. Vilnius: 

Lietuvių kalbos institutas, 2006, 106.–113. lpp. 

165. Bušs O., Hirša Dz. Etnonīmi un toponīmi kā ideoloģiskās cīņas ierocis. – 

Letonikas pirmais kongress. Valodniecības raksti. Rīga: Latvijas Zinātņu 

akadēmija, 2006, 130.–136. lpp. 

166. Cera I. Kārlis Veinbergs (1882–1949). – Ideju vēsture Latvijā: Jaunā strāva – 

20. gs. sākums. II daļa. Rīga: RaKa, 2006, 150.–161. lpp. 

167. Cera I. Pēteris Zālīte (1864–1939). – Ideju vēsture Latvijā: Jaunā strāva – 20. 

gs. sākums. II daļa. Rīga: RaKa, 2006, 56.–75. lpp. 

168. Cera I. Starp Nīči un Marksu: modernās kultūras problēmas Jāņa Asara 

apcerēs. – Modernitāte: filosofija, kristīgās vērtības, mutvārdu vēsture Latvijā. 


169. Dribins L. Latvijas vēsture nacionālo minoritāšu apziņā. – Baltijas valstu 

ukraiņu kultūras mantojums sabiedrības integrācijas kontekstā: 3. starptautiskā 

konference. Rīga, 2006, 66.–67. lpp. 

170. Dribins L. 1905. gads Latvijas vācu preses atspoguļojumā. – 1905. gads 

Latvijā. Rīga, 2006, 186.–201. lpp. 

171. Dribins L. Ebreji Latvijā (1571–1918). – Ebreju tradīcija. / Rabīna 

Menahema Barkahana red. Rīga: Shamir, 2006, 239.–255. lpp. 

172. Dribins L. Latvijas un latviešu vēstures interpretācijas Rīgas krievu presē 

(2001–2006). – Latvijas Vēsture, Nr. 4 (64). Rīga, 2006, 58.–70. lpp. 

173. Dumpe L. The Beginnings of Pomiculture in Latvia: Time, Pathways, and 

Adaptation. – Mediterranean Food.Concepts and Trends. Proceedings of the 15th 

International Ethnological Food Research Conference,Dubrovnik, 27 September 

– 3 October, 2004. Patricia Lysaght & Nives Rittig–Beljak–Zagreb: Ethnographic 

Museum, 2006, pp. 273–283. 

174. Dzintere D., Augstkalne D. Valoda – pirmsskolas vecuma bērnu sazināšanās 

līdzeklis rotaļās. – Teorija praksei mūsdienu sabiedrības izglītībā: RPIVA 

starptautiskas zinātniskas konferences materiāli. Rīga: SIA ULMA, 2006, 116.– 

120. lpp. 

175. Ērglis Dz. Jaunākās literatūras apskats: Melers M. Ebreju kapsētas Latvijā. – 

Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls, Nr.2. Rīga: Latvijas Vēstures Institūta apgāds, 

2006, 185.–186. lpp. 

176. Ērglis Dz. Jaunākās literatūras apskats: Ривош Э. Записки. – Latvijas 

Vēstures Institūta Žurnāls, Nr. 4. Rīga: Latvijas Vēstures Institūta apgāds, 2006, 

210.–211. lpp. 

177. Ernstsone V. Latvijas iedzīvotāju lingvistiskā komforta dinamika jeb valodu 

hierarhijas maiņa Latvijā: sociolingvistisko aptauju analīze (1995–2004). – 


akadēmija, 2006, 137.–145. lpp. 

178. Ernstsone V. Aizgūtās interjekcijas latviešu slengā. – Lietuviešu un latviešu 

sastatāmās stilistikas jautājumi. Šiauliai: Šiauliu universiteto leidykla, 2006, 

370.–379. lpp. 

179. Ernstsone V. Interjekcijas mutvārdu runā: leksiski semantiskais aspekts. – 

Vārds un tā pētīšanas aspekti. 10. Liepāja: LiePA, 2006, 169.–174. lpp. 

19

180. Ernstsone V. Latviešu sarunvaloda Austrumu un Rietumu ietekmju 

krustpunktā. – Lietuviešu un latviešu sastatāmās stilistikas jautājumi. Šiauliai: 

Šiauliu universitetas leidykla, Humanitarinis fakultetas, 2006, 192.–203. lpp. 

181. Ernstsone V. Slengismi jauniešu valodā funkcionālā aspektā. – Valodas 

struktūra un valodas vienību funkcijas. Akadēmiķa Jāņa Endzelīna 133. 

dzimšanas dienas atceres starptautiskās zinātniskās konferences materiāli. Rīga: 

LU Latviešu valodas institūts, 2006, 20.–22. lpp. 

182. Freiberga E. Restoration of Wholeness: Philosophy of P. Jurevičs. – 

Humanities and Social Sciences. Latvia, Nr. 2 (48). Rīga, 2006, pp. 58–71. 

183. Freiberga E. Vērtību problēma Paula Jureviča filozofijā. – Modernitāte: 


218.–225. lpp. 

184. Freiberga I. Dzimtās valodas devalvācija un bērna attīstība pirmsskolas 

vecumā empīrisko vērojumu un teorētisko atziņu aspektā. – Teorija praksei 

mūsdienu sabiedrības izglītībā: RPIVA starptautiskas zinātniskas konferences 

materiāli. Rīga: SIA ULMA, 2006, 133.–138. lpp. 

185. Freidenfelds I. J. Bērnu vairākvalodība kā laikmeta zīme. – Teorija praksei 



186. Gills N. Augusts Saulietis (1869–1933). – Ideju vēsture Latvijā: Jaunā 


187. Gills N. Gustav Mensching and University of Latvia. – Humanities and 

Social Sciences. Latvia, Nr. 2 (48). Rīga, 2006, pp. 44–57. 

188. Gills N. Profesors Alberts Freijs (1903–1968) un viņa arhīvs. – Modernitāte: 

filosofija, kristīgās vērtības, mutvārdu vēsture Latvijā. Rīga: LZA, FSI, 2006, 46.– 

55. lpp. 

189. Grosmane E. Building Ventspils Shipyard. – Beyond Traditional Borders. 

Eight Centuries of Latvian–Dutch relations. Rīga, 2006, P. 57–60. 

190. Grosmane E. The Söffrens Family. – Beyond Traditional Borders. Eight 

Centuries of Latvian–Dutch relations. Rīga, 2006, P. 240–242. 

191. Grosmane E. Emblematics and the Phenomenon of Emblems in the Art of 

Seventeenth- and Eighteenth-Century Latvia. – The Emblem in Scandinavia and 

the Baltic / Ed. by Simeon MacKeown. Glasgow: Glasgow Centre for Emblem 

Studies, 2006, P. 53–74. 

192. Indričāne I. Par dažām sintakses īpatnībām latviešu valodas izloksnēs. – 


akadēmija, 2006, 153.–161. lpp. 

193. Jansone I. Valsts pētījumu programma LETONIKA: pētījumi par vēsturi, 

valodu un kultūru. – Letonikas pirmais kongress. Plenārsēžu materiāli. Rīga, 

2005. gada 24.–25. oktobris. Rīga: Latvijas Zinātņu akadēmija, 2006, 75–83. lpp. 

194. Jēkabsons Ē. Украïнцi в Латвii з кінця XIX віку до 1945 року. – Украïнцi 

Латвii (люди згадують, документи свiдчать). Rīga, 2006, c. 7–10. 

195. Jezupova M. Reflection of the Traditions in the Idioms on the Basis of the 

Dialect of the Eastern Part of Latvia. – IV Tarptautines mokslines konferencijos 

«Pasaulio vaizdas kalboje» programa ir pranešimu santraukos. Šiauliai: Šiauliu 

universiteto leidykla, Humanitarinis fakultetas, 2006, 25–26 p. 

196. Joma D. Nacionālā identitāte. – Letonikas pirmais kongress. Valodniecības 

raksti. Rīga: Latvijas Zinātņu akadēmija, 2006, 162.–169. lpp. 

197. Jundzis T. Role of Non-Violent Resistance in the Renewal of Independence 

and Establishment of a Democratic Regime in Latvia. – Development of 

20

Democracy: Experience in the Baltic States and Taiwan. Proceedings and 

Materials of the International Conference on 21 – 22 August 2006, in Riga, 

Latvia. Rīga: Elpa, 2006, pp. 52–71. 

198. Jundzis T. Latvijas neatkarības atjaunošanas nevardarbīgais ceļš un tā 

starptautiski politiskā nozīme. – Letonikas pirmais kongress. Rīga: LZA, 2006, 

47.–59. lpp. 

199. Jundzis T. Nevardarbīgās pretošanās teorija un tās īstenošana Latvijā. – 

Nevardarbīgā pretošanās Latvijas pieredze. Rakstu, dokumentu un atmiņu 

krājums. Rīga: LZA, 2006, 11.–23. lpp. 

200. Jundzis T. Формула удачи. – Балтийский путь к свободе. Опыт 

ненасилственной борьбы стран Балтии в мировом контексте. Сoст. Я. 

Щкапарс. Rīga: Zelta grauds, 2006, с. 220–229. 

201. Kalnačs B. Baltic Drama in the European Context: End of the 19th Century, 

Beginning of the 20th Century. – Interlitteraria, No. 11. Tartu University Press, 

2006, pp. 385–395. 

202. Kiope M. Kristīgo vērtību un tradicionālās kultūras attiecību problēma. – 

Filosofija’5: Almanahs. Rīga: FSI, 2006, 119.–140. lpp. 

203. Kiope M. Religious Experience in Latvia Today: Value Contextualization. – 

Humanities and Social Sciences. Latvia, Nr. 2 (48). Rīga, 2006, pp. 104–121. 

204. Kiope M. Tikumu ētikas atjaunotne kā ceļš uz patiesu dzīvi. – Modernitāte: 


310.–323. lpp. 

205. Kovaļčuka S. Vecticības atspoguļojums Vidzemes gubernatora kancelejas 

arhīvā. – Modernitāte: filosofija, kristīgās vērtības, mutvārdu vēsture Latvijā. 


206. Krogzeme-Mosgorda B. Salacgrīvas muzeja krājums folklorista skatījumā. – 


207. Krūmiņa-Koņkova S. Jaunā reliģiozitātes paradigma Latvijā 20.–21. 

gadsimta mijā. – Modernitāte: filosofija, kristīgās vērtības, mutvārdu vēsture 

Latvijā. Rīga: LZA, FSI, 2006, 203.–209. lpp. 

208. Krūmiņa-Koņkova S. Anna Brigadere (1861–1933). – Ideju vēsture Latvijā: 

Jaunā strāva – 20. gs. sākums. II daļa. Rīga: RaKa, 2006, 252.–271. lpp. 

209. Kūle M. Doma un esamība: tēmas risinājums Hēgeļa un Kirkegora filozofijā. 

– Eksistence un komunikācija: Sērena Kirkegora filozofija. Rīga: FSI, 2006, 133.– 

144. lpp. 

210. Kūle M. Eiropas vērtības mūsdienu Latvijas sabiedrībā. – Modernitāte: 


263.–278. lpp. 

211. Kūle M. Ķermenis, māksla un vara. – Māksla un politiskie konteksti. Rīga: 

Neputns, 2006, lpp. 

212. Kūle M. Modernitātes izaicinājums un kristīgās vērtības. – Filosofija’5: 

Almanahs. Rīga: FSI, 2006, 8.–9. lpp. 

213. Kūle M. Mūsdienu monāde. Komentāri par Teodora V. Adorno «Minima 

Moralia» fragmentu Nr. 97. – Filosofija’5: Almanahs. Rīga: FSI, 2006, 43.–46. 

lpp. 

214. Kūle M. Pagātnes ļaunuma ētiskais vērtējums 21. gadsimtā. – Armēņu tautas 

genocīds. XXI gs. skatījumā. / Starptautiska zinātniska konference. Rīga, 2006, 

18.–22. lpp. 

21

215. Kūle M. Phenomenology in Latvia: Teodors Celms and Stanislavs 

Ladusāns. – Humanities and Social Sciences. Latvia, Nr. 2 (48). Rīga, 2006, pp. 

72–83. 

216. Kūle M. Philosophy in the Baltic States. – Philosophy Worldwide. Riga: FISP, 

FSI, 2006, pp. 91–106. 

217. Kūle M. Self-confidence, the idea of freedom and nonviolent resistance of 

Baltic Nations. – The Baltic Way to Freedom. Rīga: Zelta grauds, 2006, pp. 79– 

87. 

218. Kūle M. Самосознание балтийских народов и ненасильственное 

сопротивление. – Балтийский путь к свободе. Rīga: Zelta grauds, 2006, 83–91 

c. 

219. Kūlis R. Kants un Rāners. «Neizsakāmais noslēpums» un Rietumu 

racionalitātes tradīcija. – Filosofija’5: Almanahs. Rīga: FSI, 2006, 87.–100. lpp. 

220. Kūlis R. Rietumu kultūras pamatvērtības un latviskā identitāte. – 


FSI, 2006, 192.–202. lpp. 

221. Kuzina V. Svešvārdu apguve un lietojums bērnu valodā. – Teorija praksei 



222. Kuzina V. Bērnu vārdu krājuma bagātināšanas iespējas pirmsskolā un 

sākumskolā. – New Dimensions in the Development of Society. Jelgava, 2006, 

259.–267. lpp. 

223. Kuzina V. Literārās valodas normas un valodas prakse. – Балтийские языки: 

культура, речи и стилистика. Sanktpēterburga, 2006, 24.–25. lpp. 

224. Laime S. Ekspedīcija uz Sibīrijas latviešu ciemiem. – Letonica, Nr. 14. Rīga, 

2006, 346.–352. lpp. 

225. Laime S. Kosmoloģiskie priekšstati Latvijas klinšu rakstos un sprēslīcu 

ornamentos. – Kultūras krustpunkti, 3. laidiens. Rīga: Apgāds Mantojums, 2006, 

53.–65. lpp. 

226. Laime S. Sibīrijas magnēts. – Diena. Rīga, 2006. gada 31. augusts, 19. lpp. 

227. Laime S. Cosmological Ideas in Latvian Rock Carvings and Distaff Designs. 

– Cosmos: The Journal of the Traditional Cosmology Society, Vol. 19, No. 1. 

Edinburgh, 2006, pp. 2–20. 

228. Laime S. Kārķu pagasta svētvietas un to folklora. – Kultūras krustpunkti. 

Latvijas Kultūras akadēmijas zinātnisko rakstu krājums. 2. laidiens. Rīga: 

Apgāds Mantojums, 2006, 138.–149. lpp. 

229. Laime S. Latvijas alu folklora. – IX межвузовская научная конференция 

студентов – филологов: Тезисы. Санкт–Петербург: Санкт–Петербургский 

государственный университет, 2006, c. 13. 

230. Lapinska I. Attiecības ar citādību un patības pasivitāte. – Kentaurs XXI, Nr. 

40. Rīga, 2006, 35.–44. lpp. 

231. Lapiņa Z. Antons Birkerts (1876–1971). – Ideju vēsture Latvijā: Jaunā strāva 

– 20. gs. sākums. II daļa. Rīga: RaKa, 2006, 295.–305. lpp. 

232. Lapiņa Z. Raiņa idejas Piektā gada revolūcijas kontekstā. – Modernitāte: 


158.–165. lpp. 

233. Lasmane S. Pārvērtību stāsti tautas kultūrā. – Kentaurs XXI, Nr. 40. Rīga, 

2006, 82.–91. lpp. 

234. Lauze L. Nolieguma izteikšanas veidi latviešu sarunvalodā. – Vārds un tā 

pētīšanas aspekti. 10. Liepāja: LiePA, 2006, 197.–206. lpp. 

22

235. Lauze L. Valodas vides izpētes teorētiskās problēmas. – Letonikas pirmais 

kongress. Valodniecības raksti. Rīga: Latvijas Zinātņu akadēmija, 2006, 202.– 

209. lpp. 

236. Leitāne I. Cerība kā fenomens: Eiropa un Latvija. – Modernitāte: filosofija, 

kristīgās vērtības, mutvārdu vēsture Latvijā. Rīga: LZA, FSI, 2006, 300.–309. lpp. 

237. Lielbārdis A. Tautas poēzija. – Karogs, Nr. 4. Rīga, 2006, 117.–118. lpp. 

238. Liepa D. 8. Saeimas deputāšu runu analīze: feministiskais aspekts. – Vārds un 

tā pētīšanas aspekti. 10. Liepāja: LiePA, 2006, 207.–215. lpp. 

239. Lūse A. Vilis Plūdonis (1874–1940). – Ideju vēsture Latvijā: Jaunā strāva – 


240. Markus D. Valoda ievada bērnu kultūrā. – Latvijas Avīze, nr. 177 (2728). 

Rīga, 2006, 21. lpp. 

241. Markus D. Līdzības un pretstati bērna valodā. – Letonika: pirmais kongress: 

valodniecības raksti. Rīga, 2006, 230.–240. lpp. 

242. Markus D., Degtjarjova I. Termini bērna valodā. – Teorija praksei mūsdienu 

sabiedrības izglītībā: RPIVA starptautiskas zinātniskas konferences materiāli. 

Rīga: SIA ULMA, 2006, 306.–311. lpp. 

243. Markus D., Degtjarjova I. Termini bērna valodā. – Skolotājs. 5(59). Rīga, 

2006, 43.–47. lpp. 

244. Melne E. Folkloras kolekcija – novada savdabības atspoguļotāja. – Letonica, 

Nr. 14. Rīga, 2006, 172.–188. lpp. 

245. Misāne A. Latvijas kristianizācija – vēsturisks process un interpretācijas 

Latvijas ideju vēsturē. – Modernitāte: filosofija, kristīgās vērtības, mutvārdu 

vēsture Latvijā. Rīga: LZA, FSI, 2006, 210.–217. lpp. 

246. Misāne A. Rēs publica christiana. Eseja par Eiropas publiskā kristīguma 

paradoksālo dabu. – Filosofija’5: Almanahs. Rīga: FSI, 2006, 113.–118. lpp. 

247. Misāne A. Svētums kā pievienota vērtība (Par D. Rotbahas monogrāfiju: 

Latvijas svētvietas un to ļaudis. – R.: Jumava, 2006, 175 lpp.). – Latvijas 

Luterānis, Nr. 8 (214). 2006, 24. lpp. 

248. Pakalns G. Šmits, Pēteris. – Enzyklopädie des Märchens. Handwörterbuch 

zur historischen und vergleichenden Erzählforshung, Bd. 12, Lieferung 2. Berlin, 

New York: Valter da Gruyer, 2006, S. 798–799. 

249. Pakalns G. Daži Džūkstes spoku stāsti – senāk un mūsdienās. – Letonica, Nr. 

14. Rīga, 2006, 189.–208. lpp. 

250. Pakalns G. Experience and Knowledge Gained from Collecting Legends and 

Ghost Stories in Džūkste. – Tautosakos darbai / Folklore Studies, Vol. 31. 

Vilnius: Institute of Lithuanian Literature and Folklore, 2006, pp. 128–141. 

251. Pakalns G. Ievadvārdi latviešu izdevumam. – Biezais H. Seno latviešu 

galvenās dievietes. Rīga: Zinātne, 2006, 9.–10. lpp. 

252. Pakalns G. Kādas ir teikas mūsdienās? – Daba un vēsture 2007. Rīga: 

Zinātne, 2006, 155.–162. lpp. 

253. Podmazovs A. Vecticības veidošanās par etnokonfesionālu kopību. – 


FSI, 2006, 40l.–406. lpp. 

254. Podmazovs A. Современное старообрядчество в Латвии. – Свобода 

совести в России: исторический и современный аспекты. Москва: 

Российское объединение исследователей религии, 2006, с. 31–45. 

255. Poriņa V. Latviešu-krievu valodas un latviešu-angļu valodas koda maiņa 

Latvijā. – Letonikas pirmais kongress. Valodniecības raksti. Rīga: Latvijas 

Zinātņu akadēmija, 2006, 281.–288. lpp. 

23

256. Priedīte-Kleinhofa A. Latviešu modernitātes izpētes kultūrfilosofiskie 

aspekti. – Modernitāte: filosofija, kristīgās vērtības, mutvārdu vēsture Latvijā. 


257. Pūtelis A. Historical Sources for the Study of Latvian Mythology. – Cosmos, 

No. 19. Edinburgh, 2006, pp. 63–92. 

258. Pūtelis A. Big or small? Archives of Latvian Folklore as a Public Source of 

Information. – Fontes Artis Musicae, Vol, 51/3–4. 2006, pp. 339–343 

259. Pūtelis A. Folklore in Latvia: Heritage and Creation. – Béascna. Journal of 

Folklore and Ethnology, Vol. 3. 2006, pp. 111–125. 

260. Pūtelis A. Latviešu panteona veidošana un tā avoti. – Latvijas Zinātņu 

Akadēmijas Vēstis, 60. sēj., Nr. 1–2. 2006, 46.–59. lpp. 

261. Pūtelis A. Savējie un svešie. Mitoloģiskās robežas novilkšana. – Letonica, Nr. 

14. Rīga, 2006, 218.– 

262. 232. lpp. 

263. Rubene M. Vizuālā kultūra un acs pieredze. – Kentaurs XXI, Nr. 4l. 2006, 

96.–97. lpp. 

264. Siliņa-Piņķe R. Zu einigen Problemen der anthroponomastischen 

Terminologie Deutschen und Lettischen. – Ed. Pavīdis S., Taterka T. 

Triangulum. Germanistisches Jahrbuch für Estland, Lettland und Litauen. Elfte 

Folge (2005). Riga, Bonn, 2006, S. 163–171. 

265. Smilgaine U. Bērnu folklora Aizputē. Lauka pētījumu norise. – Letonica, Nr. 

14. Rīga, 2006, 233.–241. lpp. 

266. Smilgaine U. Saru pēršanas tradīcijas senajos avotos un mūsdienās. – Э. А. 

Волтер и балтистика как комплексная дисциплина. Тезисы докладов. 

Санкт–Петербург, 2006, c. 30. 

267. Stafecka A. Antroponīmi Nautrānu vietvārdos. – Vārds un tā pētīšanas 

aspekti. 10. Liepāja: LiePA, 2006, 110.–118. lpp. 

268. Stafecka A. Latgaliešu rakstu avoti: apzinātais un iespējas. – Letonikas 

pirmais kongress. Valodniecības raksti. Rīga: Latvijas Zinātņu akadēmija, 2006, 

333.–339. lpp. 

269. Stafecka A., Trumpa E. Latviešu valodas dialektu klasifikācijas problēmas: 

iespējamie risinājumi. – Letonikas pirmais kongress. Valodniecības raksti. Rīga: 

Latvijas Zinātņu akadēmija, 2006, 340.–349. lpp. 

270. Stradiņš J., Cera I. Mečislavs Centneršvērs (1874–1944). – Ideju vēsture 

Latvijā: Jaunā strāva – 20. gs. sākums. II daļa. Rīga: RaKa, 2006, 191.–197. lpp. 

271. Stradiņš J., Cera I. Pauls Valdens (1863–1957). – Ideju vēsture Latvijā: 


272. Stradiņš J., Cera I. Vilhelms Ostvalds (1853–1932). – Ideju vēsture Latvijā: 


273. Šneidere I. Recenzija par: Бутовский полигон. 1937–1938 гг. Книга памяти 

жертв политических репрессий. – Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls, Nr.1. 

Rīga: Latvijas Vēstures Institūta apgāds, 2006, 189.–192. lpp. 

274. Šneidere I. Jaunākās literatūras apskats: Latvian Historiaa ja Kulttuuria/ 

Toimittaneet Marjo Mela ja Lembit Vaba. – Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls, 

Nr.1. Rīga: Latvijas Vēstures Institūta apgāds, 2006, 184.–185. lpp. 

275. Šneidere I. Jaunākās literatūras apskats: Latvija un Otrā pasaules kara beigas 

Eiropā: Atzīmējot nacistu kapitulācijas 60. gadadienu. – Latvijas Vēstures 

Institūta Žurnāls, Nr. 1. Rīga: Latvijas Vēstures Institūta apgāds, 2006, 199.–200. 

lpp. 

24

276. Šneidere I. Jaunākās literatūras apskats: Nacionālā pretošanās 

komunistiskajiem režīmiem Austrumeiropā pēc Otrā pasaules kara: Starptautiskās 

konferences materiāli, 2005. gada 7.-8.jūnijs, Rīga. – Latvijas Vēstures Institūta 

Žurnāls, Nr.3. Rīga: Latvijas Vēstures Institūta apgāds, 2006, 190.–191. lpp. 

277. Šneidere I. Jaunākās literatūras apskats: Okupētā Latvija 20. gadsimta 40. 

gados: Latvijas vēsturnieku komisijas 2004. gada pētījumi. – Latvijas Vēstures 

Institūta Žurnāls, Nr.1. Rīga: Latvijas Vēstures Institūta apgāds, 2006, 200.–202. 

lpp. 

278. Šneidere I. Jaunākās literatūras apskats: Симонян Р.Х. Россия и страны 

Балтии. – Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls, Nr.2. Rīga: Latvijas Vēstures 

Institūta apgāds, 2006, 194.–195. lpp. 

279. Šūpulis E. Mutvārdu vēsture modernitātes pārvērtēšanas laikā. – 


FSI, 2006, 336.–342. lpp. 

280. Šuvajevs I. Atzīšanās patības un politiskās tehnoloģijas kontekstā. – 

Filozofija’5: Almanahs. Rīga: FSI, 2006, 101.–112. lpp. 

281. Šuvajevs I. Dzīļu psiholoģija Latvijā. – Modernitāte: filosofija, kristīgās 

vērtības, mutvārdu vēsture Latvijā. Rīga: LZA, FSI, 2006, 226.–230. lpp. 

282. Tabuns A. Attitudes Towards the State and Latvian Foreign Policy. – 

Latvian-Russian Relations: Domestic and International Dimensions. Rīga: LU 

Akadēmiskais apgāds, 2006, pp. 22–32. 

283. Tabuns A. Intelektuāļi – spožums un posts. – Intelektuāļi – spožums un posts. 

Rīga: LU, 2006, 6.–33. lpp. 

284. Tomkalne A. Aleksandra Janeka epallēlisma koncepcija. – Modernitāte: 


76. lpp. 

285. Treija R. Latviešu kapsētu epitāfiju tekstu struktūra: galvenās aprises. – 


286. Trumpa A. Latviešu valodas īpašības vārda glezns semantiskā attīstība. – 

Vārds un tā pētīšanas aspekti. Rakstu krājums. 10. Liepāja: Liepājas Pedagoģiskā 

akadēmija, 2006, 136.–140. lpp. 

287. Vecvagars M. Eduards Kurcs (1845–1925). – Ideju vēsture Latvijā: Jaunā 


288. Vecvagars M. Latvijas vēstures antīkie un bizantiskie avoti. – Modernitāte: 


29. lpp. 

289. Vecvagars M. Visvaldis Sanders (1885–1979). – Ideju vēsture Latvijā: Jaunā 


290. Vēvere V. Absolūtais klusuma paradokss. – Filozofija’5: Almanahs. Rīga: 

FSI, 2006, 48.–62. lpp. 

291. Vēvere V. Reliģiskās pieredzes konceptualizācija Haralda Biezā darbā 

«Kristiānisms laikmetu maiņā». – Modernitāte: filosofija, kristīgās vērtības, 

mutvārdu vēsture Latvijā. Rīga: LZA, FSI, 2006, 252.–261. lpp. 

292. Vīksna M. Baltkrievu folklora Latvijā. – Латвiя – Беларусь: дыялог двух 

культур. Матэрыялы I Мiжнароднай навукова–практычнай конферэнцыi. 

2006, 58.–64. lpp. 

293. Vīksna M. Ievadvārdi. – Rusmanis S. Neiepazītā Latvija. Rīga: Apgāds 

Mantojums, 2006, 6.–8. lpp. 

294. Vīskna M. Folkloras vākšana Sventājā gadsimta garumā. – Letonica, Nr. 14. 

Rīga, 2006, 285.–305. lpp. 

25

295. Vīskna M. Jauns novadu folkloras krājums. – Letonica, Nr. 14. Rīga, 2006, 

318.–321. lpp. 

296. Vulāne A. Bērnu izmantotie paņēmieni okazionālismu darināšanā. – Teorija 

praksei mūsdienu sabiedrības izglītībā: RPIVA starptautiskas zinātniskas 

konferences materiāli. Rīga: SIA ULMA, 2006, 522.–526. lpp. 

297. Vulāne A. Etnonīms polis latviešu valodas diskursā. – Prace Baltystyczne 3. 

Jenzyk, literatura, kultura. Warszawa: Wydzial Polonistyki Uniwersitetu 

Warszawskiego, 2006, 155.–164. lpp. 

298. Vulāne A. Kristāmvārds kā laika zīme. – Letonikas pirmais kongress. 

Valodniecības raksti. Rīga: LZA, 2006, 364.–371. lpp. 

299. Zariņš V. Emīls Dārziņš (1875–1910). – Ideju vēsture Latvijā: Jaunā strāva – 


300. Zeltiņa G. Līra bīstamās spēlītes. – Kultūras Forums. Rīga, 2006. gada 

27.oktobris–3. novembris, lpp. 

301. Zeltiņa G. Vai kaimiņi tiešām satikās? – Teātra Vēstnesis, Nr. 3. Rīga, 2006, 

74.–78. lpp. 

302. Zembahs R. Apokalipses novilcināšana kā kristīgās baznīcas paradokss. – 

Filosofija’5: Almanahs. Rīga: FSI, 2006, 87.–100. lpp. 

303. Zīriņa T. Bilingvālās apmācības nosacījumi mazbērnu vecumā. – Teorija 

praksei mūsdienu sabiedrības izglītībā: RPIVA starptautiskas zinātniskas 

konferences materiāli. Rīga: SIA ULMA, 2006, 527.–532. lpp. 

304. Zirnīte M. Mutvārdu vēstures avoti Letonikas pētījumos. – Modernitāte: 


360.–371. lpp. 

305. Žvinklis A. Recenzija par: Kāda cilvēka dzīve. Klāva Lorenca atmiņas. – 

Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls, Nr.2. Rīga: Latvijas Vēstures Institūta apgāds, 

2006, 167.–175. lpp. 

306. Кузина В. Лингвостатическое исследование единиц морфологического 

уровня (на материале игр детей дошкольного возраста). – The Second 

International Conference «Nation and Language: Aspects of Socio-Lingusitic 

Development». Panevežys, 2006, 45.–52. lpp. 

26

2007 

307. Auns M. Melnsila un Krustes ciems 18. gs. otrajā pusē. – Latvijas Vēstures 

Institūta Žurnāls, Nr. 3. 2007, 56.–71. lpp. 

308. Balode L. Valodnieku Reini Bērtuli jubilejas reizē atceroties. – 43. Artura 

Ozola dienas konference. Rīga: Latvijas Universitātes Filoloģijas fakultāte, 2007, 

7. lpp. 

309. Balode L. Baltu valodu studijas un problēmas Somijas universitātēs. – 

Starptautiskā zinātniskā konference «Etniskums Eiropā: sociālpolitiskie un 

kultūras procesi». Rēzeknes Augstskola, 2007, 24.–26. maijā. Kopsavilkumi. 

Rēzekne, 2007, 11. lpp. 

310. Balode L. Par latviešu toponīmijas lituānismu identificēšanas kritērijiem. – 

Onomastica Lettica. 3. laidiens. Rīga: LU Latviešu valodas institūts, 2007, 5.–31. 

lpp. 

311. Balode L. Latviešu antroponīmikas bibliogrāfija. – Onomastica Lettica. 3. 

laidiens. Rīga: LU Latviešu valodas institūts, 2007, 269.–280. lpp. 

312. Balode L. Baltu mītiskie tēli Latvijas un Lietuvas hidronīmos. – Baltu 

filoloģijas perspektīvas. Starptautiskā konference. Referātu tēzes. Poznań: 

Uniwersitet im. Adama Mickiewicza w Poznaniu, 2007, 32.–33. lpp. 

313. Balode L. Traces of «German-» and «Russian-times» in Urbanonymy of 

Riga. – The Baltic Region between Germany and Russia; Dependence and 

Independence in Past and Present. 7th Conference on Baltic Studies in Europe, 

Nordost-Institut, Lüneburg, Germany, June 8–10, 2007. Lüneburg, 2007, pp. 26– 

27. 

314. Balode L., Bušs O. Das lettische Personennamensystem. – Europäische 

Personennamensysteme. Ein Handbuch von Abasisch bis Zentralladinisch. 

Herausgegeben von Andrea Brendler und Silvio Brendler. Hamburg: Baar-Verlag, 

2007, 459.–473. lpp. 

315. Balode L., Bušs O. Vietvārdi un identitāte multikulturālā kontekstā (iespaidi 

no starptautiska onomastu simpozija Kārāšjohkā Norvēģijā). – Linguistica Lettica, 

Nr. 16. Rīga: LU Latviešu valodas institūts, 2007, 272.–281. lpp. 

316. Baltiņš M. Terminoloģijas procesa normatīvā bāze. – Valsts valodas komisijas 

raksti, 3. sēj. Rīga: VVK, 2007, 32.–53. lpp. 

317. Baltiņš M. Terminrades process pēdējo piecpadsmit gadu laikā: pagātnes 

mantojums un nākotnes perspektīvas. – Latviešu valoda 15 neatkarības gados. 

Rīga: Zinātne, 2007, 401.–439. lpp. 

318. Baltiņš M. Mācību valodas problēmas Latvijas Universitātē starpkaru 

periodā. – Vārds un tā pētīšanas aspekti, 11. Liepāja: LiePA, 2007, 107.–116. lpp. 

319. Beitnere D. Mīlestības tēma dzīvesstāstos. – Dzīvesstāsti: vēsture, kultūra, 

sabiedrība. Rīga: LU FSI, 2007, 196.–208. lpp. 

320. Beitnere D. Pretestības tēma dzīvesstāstos. – Kultūra un Vara. Rīga: LU 

Akadēmiskais apgāds, 2007, 49.–58. lpp. 

321. Beitnere D. ISSEI konference par stāstiem un identitāti. – LZA Vēstis, A daļa, 

Nr. 2. 2007, 70.–71. lpp. 

322. Bela B. Stāsta dzīve valodā: naratīvās stratēģijas Latvijas un trimdas 

dzīvesstāstos. – Dzīvesstāsti: vēsture, kultūra, sabiedrība. Rīga: LU FSI, 2007, 

15.–33. lpp. 

27

323. Berga T., Grīnberga L. 14. Viskrievijas numismātu konference. – Latvijas 

Vēstures Institūta Žurnāls, Nr. 2. 2007, 168.–171. lpp. 

324. Berga T., Vijups A. Moneti Kurlandskogo episkopstva. – XIV Vserosijskaja 

numizmaticeskaja konferencija: Tezisi dokladov. Sankt-Peterburg , 2007, S. 116– 

118. 

325. Bērziņš V. Sārnates neolīta apmetnes pavardi. – Latvijas Vēstures Institūta 

Žurnāls, Nr. 2. 2007, 7.–25. lpp. 

326. Blumberga R. Ziņas par lībiešiem Igaunijas avotu krātuvēs. – LZA Vēstis, A 

daļa, Nr. 4. 2007, 9.–22. lpp. 

327. Boldāne I., Demskis D. Latgalieši un poļi Latgalē: Savstarpējā uztvere un 

stereotipi. – Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls, Nr. 2. 2007, 101.–124. lpp. 

328. Boldāne I., Demskis D. Latgalieši un poļi Latgalē: Savstarpējā uztvere un 

stereotipi. Latgaliešu un poļu savstarpējo priekšstatu raksturojums. – Latvijas 

Vēstures Institūta Žurnāls, Nr. 3. 2007, 120.–143. lpp. 

329. Bormane D. K. Telpas logos domāšanas ainavā. – Dzīvesstāsti: vēsture, 

kultūra, sabiedrība. Rīga: LU FSI, 2007, 343.–349. lpp. 

330. Bormane D. K. The Logos of Space as Cultural Paradigm in the Thinking of 

Life: the Landscape of Thinking. – Place and Location, Nr. V. Tallinn, 2007, 

131.–139. lpp. 

331. Buceniece E. «To Communicate with a Gnat»: Experience and 

Communication Within the Context of Life-World. – Analecta Husserliana. 

Dordrecht: Kluwer Academic Press, 2007, 361.–370. lpp. 

332. Buceniece E. Problem of Psychology in Phenomenology. – Problem of 

Psychology in Phenomenology. – Dilemmas of Values and Contemporary Life- 

World. Riga: FSI, 2007, pp. 87–95. 

333. Bula D. Zvejnieku bērni: pieredzes ceļi mangaļsalnieku atmiņu stāstos. – 

Letonica, nr. 16. 2007, 7.–26. lpp. 

334. Bušmane B. Alvila Augstkalna piezīmes Sīki novērojumi. – Baltu filoloģija. 

XVI (1/2). Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 2007, 183.–187. lpp. 

335. Bušmane B. Deminutīvu atspoguļojums «Latviešu izlokšņu vārdnīcas» 

prospektā. – Linguistica Lettica, Nr. 16. Rīga: LU LaVI, 2007, 104.–114. lpp. 

336. Bušmane B. Ķērstas Balceres vēstuļu valoda. – Ēlija. Sventāja. Šventoji. 

Klaipēda, 2007, 90.–98. lpp. 

337. Bušmane B. Priekšvārds. – Strautiņa M. Mārcienas izloksne. Rīga: LU LaVI, 

2007, 5.–12. lpp. 

338. Bušs O. Par dažu valodniecības terminu traktējumu un definīciju (konteksts, 

dzimtā valoda, eksonīms un endonīms). – Linguistica Lettica, Nr. 16. Rīga: LU 

Latviešu valodas institūts, 2007, 146.–160. lpp. 

339. Bušs O. Dramatisks, bet piepildīts mūžs. Elga Kagaine (30.03.1930— 

25.01.2007). – Linguistica Lettica, Nr. 16. Rīga: LU Latviešu valodas institūts, 

2007, 300.–305. lpp. 

340. Bušs O. Valkas jeb valki Latvijā, Lietuvā un Prūsijā: vietvārdu liecības. – 

Onomastica Lettica. 3. laidiens. Rīga: LU Latviešu valodas institūts, 2007, 58.– 

68. lpp. 

341. Bušs O. Kuršu kāpu vietvārdi – pilnīgākā apkopojumā un aplūkojumā. [D. 

Kiseliūnaitė, L. Simutytė. Kuršių Nerijos vietų vardai. Klaipėda: Klaipėdos 

universiteto leidykla, 2005, 212. pl.] – Onomastica Lettica. 3. laidiens. Rīga: LU 


28

342. Bušs O. Ein drammatisches, dennoch erfülltes Leben. Elga Kagaine 

(30.03.1930—25.01. 2007). – Linguistica Uralica. XLIII. 2007, 3. Tallinn, 2007, 

S. 472. 

343. Bušs O. Par personvārda Ojārs cilmi. –43. Artura Ozola dienas konference. 

Alvils Augstkalns (1907—1940) un baltu valodu pētniecība. Anotācijas un tēzes. 

Rīga, 2007. gada 16.—17. marts. Rīga: Latvijas Universitātes Filoloģijas 

fakultāte, 2007, 12.–14. lpp. 

344. Bušs O. Latvijas vietvārdi ar Š- kā valodu kontaktu liecinieki. – Baltu 

filoloģijas perspektīvas. Starptautiskā konference. Poznań, 2007.05.11 – 12. 

Referātu tēzes. Poznań: Uniwersitet im. Adama Mickiewicza w Poznaniu, 2007, 

7.–8. lpp. 

345. Bušs O. Ķēķī uz beņķīša sēžot un par vāciskajiem barbarismiem domājot. – 

Latvijas Luterānis. 2007, Nr. 4 (aprīlis), 24. lpp. 

346. Bušs O. Jānis – tūkstošveidis ar tūkstošgadīgām saknēm. – Ģimenei, Nr. 6. 

2007, 8. lpp. 

347. Bušs O. Tomēr vārdene. [J. Kursīte. Neakadēmiskā latviešu valodas vārdnīca 

jeb Novadu vārdene. Rīga: Madris, 2007]. – Kultūras Forums. 2007, 35 (7.—14. 

IX), 2. lpp. 

348. Ceplis R. Proza. – Jaunākā latviešu literatūra. Rīga: LU Akadēmiskais 

apgāds, 2007. 

349. Cimdiņa A., Nešpore G. Naming the Single European Currency in Latvian: 

Discourses of Power and Language. – Power and Culture. Pisa, 2007, 151.–167. 

lpp. 

350. Cimermanis S. Sākotnējs ieskats latviešu ēdienu gatavošanas tradicionālo 

telpu tipoloģiskajā attīstībā Rietumu un Viduslatvijā 17.gs. otrajā pusē – 20. gs. 

pirmajā pusē. – Latvijas Nacionālā Vēstures Muzeja Raksti., Nr.13. 2007, 11.–22. 

lpp. 

351. Dribins L. Starp konfliktu un kompromisu. Rīgas krievu prese par 

«krievvalodīgās kopienas» etnopolitisko orientāciju Latvijā. – Latvijas Vēstures 

Institūta Žurnāls, Nr. 2. 2007, 125.–136. lpp. 

352. Dribins L. Евреи не ждут покаяния. – Еврейский курьер. 2007 май, 9, 15, 

16 стр. 

353. Dumpe L. Uztura vēsture Latvijā: Rietumeiropas kulinārijas ietekmes ceļi. – 

Latvijas Nacionālā Vēstures Muzeja Raksti., Nr.13. Rīga: Latvijas Nacionālais 

Vēstures muzejs, 2007, 61.–73. lpp. 

354. Dumpe L. Kulinārā mantojuma tradīcijas. – Siguldas vēders. Sigulda, 2007, 

5.–8. lpp. 

355. Dzintere D. Ievads. – Vecuma grupu valodas īpatnības Latvijā: lingvistiskais, 

sociālais un kultūras aspekts. Bērnība. Rīga: Izglītības soļi, 2007. 

356. Eglāja-Kristsone E. Ojāra Vācieša dzejas recepcija trimdas periodikā. – 

Platforma 3: Latvijas Universitātes filoloģijas, mākslas (teātra un mūzikas) 

zinātnes un bibliotēkzinātnes doktorantu rakstu krājums. Rīga: LU Akadēmiskais 

apgāds, 2007, 18.–25. lpp. 

357. Eglāja-Kristsone E. The Popularization of Lithuanian Literature in Latvia 

during the Soviet Period. – We Have Something in Common: The Baltic Memory. 

Tallinn: The Under and Tuglas Literature Centre of the Estonian Academy of 

Sciences; Institute of Literature, Folklore and Art of the University of Latvia, 

2007, 133.–141. lpp. 

358. Eglīte D. Britu humors un igauņu brīvība. – Neatkarīgā Rīta Avīze Latvijai. 

2007, 5. okt. 

29

359. Eglīte D. Viencēliens Radīšana Latvijas Nacionālajā operā. – Neatkarīgā Rīta 

Avīze Latvijai. 2007, 9. jūn. 

360. Eglīte D. Latvijas baleta dārgakmeņi. – Neatkarīgā Rīta Avīze Latvijai. 2007, 

12.maijā. 

361. Eglīte D. Trīs vakari baleta festivālā. – Neatkarīgā Rīta Avīze Latvijai. 2007, 

5.maijā. 

362. Eglīte D. Spēles ar klasiku. – Neatkarīgā Rīta Avīze Latvijai. 2007, 29. martā. 

363. Eglīte D. Intervija ar Hansu Tīsu Lēmanu, Letonikas II kongresa Teātra 

sekcijas viesi no Gētes universitātes Frankfurtē pie Mainas: Teātris nav klasikas 

karaoke. – Neatkarīgā Rīta Avīze Latvijai. 2007, 3. nov. 

364. Freiberga I. Literārās jaunrades iezīmes vecākajā pirmsskolas vecumā. – 

Vecuma grupu valodas īpatnības Latvijā: lingvistiskais, sociālais un kultūras 

aspekts. Bērnība. Rīga: Izglītības soļi, 2007. 

365. Gaigala A. Sociālie un sadzīviskie motīvi Jura Kunnosa dzejā. – Aktuālas 

problēmas latviešu literatūrzinātnē. Liepāja: LiePA, 2007, 106.–113. lpp. 

366. Gaigala A. Totalitārisma atskaņas Jura Kunnosa radošajā procesā. – Kultūra 

un Vara. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 2007, 127.–134. lpp. 

367. Gaigala A. Spilgtākās debijas dzejā, 2004–2005. – Jaunākā latviešu 

literatūra. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 2007, 82.–87. lpp. 

368. Garda I. Teksts un konteksts personīgās pieredzes stāstos. – Dzīvesstāsti: 

vēsture, kultūra, sabiedrība. Rīga: LU FSI, 2007, 177.–185. lpp. 

369. Garda I. Padomju totalitārās sistēmas diskurss Zviedrijas latviešu 

dzīvesstāstos. – Kultūra un Vara. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 2007, 74.–82. 

lpp. 

370. Garda I. Ikdienas stāstījumi mūsdienu folkloras aspektā. – Aktuālas 

problēmas literatūrzinātnē 12. Liepāja: LiePA, 2007. 

371. Garda-Rozenberga I. Folkloras stāstījumi par policistiem. – LU filoloģijas, 

mākslas (teātra un mūzikas) zinātnes un bibliotēkzinātnes doktorantu rakstu 

krājums Platforma III. Rīga: Zinātne, 2007, 179.–188. lpp. 

372. Gerhards G. Ko liecina antropoloģiskais materiāls par seno iedzīvotāju 

uzturu. – Latvijas Nacionālā Vēstures Muzeja Raksti., Nr.13. 2007, 11.–22. lpp. 

373. Gills N. Demokrātijās jaunos novēro. – Latvijas Avīze. 2007. g. 23. jūlijā, 4. 

lpp. 

374. Gills N. Reliģiskās minoritātes Latvijā komunistiskā režīma apstākļos 20. 

gadsimta 40.–80. gados. – Latvijas Vēsturnieku komisijas raksti. 20. sēj. Rīga: 

Latvijas Vēstures institūta apgāds, 2007, 133.–145. lpp. 

375. Grīnuma G. Raiņa «Kastaņola» – atmiņu grāmata vai «bedekers»? – 

Meklējumi un atradumi. Rīga: Zinātne, 2007, 66.–102. lpp. 

376. Grīnuma G. «Vai panāca ko manas cīņas?» – Karogs, Nr. 2. 2007, 139.–155. 

lpp. 

377. Grīnuma G. Jūs mums – pieminekli, mēs jums – muzeju Kastaņolā. – 

Karogs, Nr. 3. 2007, 163.–176. lpp. 

378. Grīnuma G. Cits latviešu trimdinieks. Cits piemineklis. – Karogs, Nr. 4. 

2007, 141.–144. lpp. 

379. Grīnuma G. Par mazu latviešiem, par lielu Kastaņolai. – Karogs, Nr. 4. 2007, 

142.–160. lpp. 

380. Grīnuma G. Par mata tiesu no izraidīšanas. – Karogs, Nr. 7. 2007, 156.–164. 

lpp. 

381. Grīnuma G. Dumpis uz RAPK kuģa un kāda sapņa sabrukums. – Karogs, Nr. 

8. 2007, 136.–148. lpp. 

30

382. Grīnuma G. Kastaņolas cinītis gāž lielu vezumu. – Karogs, Nr. 11. 2007, 

159.–175. lpp. 

383. Grosmane E. Emblematics and the Phenomenon of Emblematics in the Art of 

Seventeenth- and Eighteenth-Century Latvia. – The Emblem in Scandinavia and 

the Baltic / Ed. S. McKeown, M. Wade / Glasgow Emblem Studies Vol. 11. 

Glasgow, 2007, P. 53–74. 

384. Grosmane E. Kurzemes provinces muzejs Jelgavā. Piemirsts fenomens 

Latvijas kultūras vēsturē. – Materiāli Latvijas mākslas vēsturei / Pilsēta. 

Laikmets. Vide. Rakstu krājums. Red. Rūta Kaminska. Rīga: Neputns, 2007. 

385. Grudule M. Augusts Bīlenšteins – dzejnieks? – Augusts Bīlenšteins un 

latvieši. Rīga: Latvijas Akadēmiskā bibliotēka, 2007, 

386. Grudule M. Glika mīts latviešu kultūrā. – Letonica, 15. 2007, 

387. Grudule M. Brāļu draudžu atskaņas latviešu literatūrā. – Kultūras Forums. 

2007, 9.–16. febr., 

388. Grudule M. Veltījuma dzeja latviešu valodā. – Kultūras Forums. 2007, 13.– 

20. jūl., 

389. Jansone I. Par valsts prioritāru pētījumu programmu "Letonika". Pētījumi par 

latviešu vēsturi, valodu un kultūru. 2006. gads. – Latvijas Vēstnesis, 2007. g. 17. 

janv., 9. lpp. 

390. Jansone I. Valsts pētījumu programmas "Letonika: pētījumi par vēsturi, 

valodu un kultūru" 2006. gada rezultāti. – Zinātnes Vēstnesis, 2007. g. 22. janv., 

Nr. 2 (336), 1. lpp. 

391. Jēkabsons Ē. Lietuvieši Jelgavā 19. gadsimta beigās – 1940. gadā. – Raksti 

III. Ģ. Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzejs. Starptautiskās zinātniskās 

konferences « Lielupes upes baseins: kultūrvēsturiskā nozīme un ģeogrāfiskais 

faktors, kopīgais un atšķirīgais» referāti. Jelgava: Ģ. Eliasa Jelgavas vēstures un 

mākslas muzejs, 2007, 66.–74. lpp. 

392. Jēkabsons Ē. Ogólna sytuacja Polaków Łotwy w czasie okupacji 

niemieckiej. – Polak na Łotwie, Nr. 2. 2007, s. 26–27. 

393. Jēkabsons Ē. Polskie, bialoruskie i litewskie szkolnictwo no Lotwie w 

okresie miedzywojennym. – Rola oswiaty i szkolnictwa w procesie ksztaltowania 

sie swiadomosci narodowej na pograniczu polsko-litewsko-bialoruskim. 

Bialystok, 2007, 211–220 s. 

394. Jezupova M. Salīdzinājumi Tilžas izloksnē. – Linguistica Lettica, Nr. 16. 

Rīga: LU LaVI, 2007, 96.–103. lpp. 

395. Jurģīte L. Personvārda loma bērna dzīvē. – Vecuma grupu valodas īpatnības 

Latvijā: lingvistiskais, sociālais un kultūras aspekts. Bērnība. Rīga: Izglītības soļi, 

2007, 

396. Kalnačs B. Henrik Ibsen in Baltic Culture at the End of the 19th Century and 

the Beginning of the 20th. – Ibsen in Poland and the Baltic Nations. 2007, 27.–34. 

lpp. 

397. Kalnačs B. Rainis and the Conflict Between the ‘Self’ and the ‘Other’ in 

Baltic Drama at the Turn of the 20th Century. – We Have Something in Common: 

The Baltic Memory. Tallinn: The Under and Tuglas Literature Centre of the 

Estonian Academy of Sciences; Institute of Literature, Folklore and Art of the 

University of Latvia, 2007, 197.–206. lpp. 

398. Kalnačs B. Eduard von Keyserling und das Drama der Jahrhundertwende. – 

Schwidtal M., Undusk J. (Hrsg.) Baltisches Welterlebnis. Die kulturgeschichtliche 

Bedeutung von Alexander, Eduard und Hermann Graf Keyserling. Heidelberg: 

Universitätsverlag Winter, 2007, 231.–240. lpp. 

31

399. Kalniņa I. Itālija Veronikas Strēlertes daiļradē. – Meklējumi un atradumi. 


400. Kalniņa I. Sociālistiskā reālisma kanons latgaliešu literatūras krājumā «Uz 

porzvola». – Aktuālas problēmas latviešu literatūrzinātnē. Liepāja: LiePA, 2007, 

40.–48. lpp. 

401. Kalniņa I. Jaunākā latviešu bērnu literatūra. – Jaunākā latviešu literatūra. 

Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 2007, 54.–62. lpp. 

402. Kalniņa I. Latviešu padomju folkloras konstrukcija. – Kultūra un Vara. Rīga: 

LU Akadēmiskais apgāds, 2007, 30.–40. lpp. 

403. Kaltigina M. Folklora latviešu un citu tautu mācību grāmatās sākumskolai. – 


aspekts. Bērnība. Rīga: Izglītības soļi, 2007, 

404. Karlsone A. Inteliģences pārstāvju veidotie priekšstati par latviešu tautisko 

apģērbu 19.gs. beigās – 20.gs. sākumā (1888–1910). – Latvijas Vēstures Institūta 

Žurnāls, Nr. 1. 2007, 60.–86. lpp. 

405. Kauliņa A., Degtjarjova I. Disleksija – domāšanas traucējums vai slēptais 

talants? – Vecuma grupu valodas īpatnības Latvijā: lingvistiskais, sociālais un 

kultūras aspekts. Bērnība. Rīga: Izglītības soļi, 2007, 

406. Kiope M. The Truth and Philosopher between East and West. – Dilemmas of 

Values and Contemporary Life-World. Riga: FSI, 2007, 167–173. 

407. Klotiņš A. L. Those who would be 100, [kompnistu Volfganga Dārziņa un 

Jāņa Ivanova personību salīdzinājums, sakarā ar dzimšanas 100 gadu atceri] . – 

Music in Latvia. Rīgā, «Music Information Centre», 2007, p. 31–36. 

408. Klotiņš A. L. From the History of Baltic Musicological Conferences, [ieskats 

ikgadējo (kopš 1967) Baltijas muzikologu konferenču tapšanā un vēsturē]. – 

Baltic Musicological Conferences. History and Traditions. Vilnius: Lietuvos 

Kompozitorių sajunga, 2007, 97.–100. lpp. 

409. Klotiņš A. L. 39.Baltijas muzikologu konference: 20.gadsimts un personības 

fenomens mūzikā: Ievadreferāts. –39th Baltic Musicological Conference, 

dedicated to the 100th anniversary of composer Jānis Ivanovs. Rīga: Latvijas 

Komponistu savienība\, 2007, 7.–11. lpp. 

410. Kļaviņa S. «Visa garīga tautas būšana mājo valodā» (K. Biezbārdis). – 

Kultūras Forums. 2007. g. 5. janv., 

411. Kļaviņa S. Latviešu lingvistiskā identitāte kā piederība un patība zem svešu 

varu sloga savā valstī. – Kultūra un Vara. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 2007, 

412. Kļaviņa S. Augusta Bīlenšteina «Die lettische Sprache nach ihren Lauten und 

Formen erklarend und vergleichend dargestellt. – Augusts Bīlenšteins un latvieši. 

Rīga: Latvijas Akadēmiskā bibliotēka, 2007, 33.–38.; 161.–168. lpp. 

413. Kļaviņa S. Cīņa par latviešu valodas statusu 1988. un 1989. gadā: 

dokumentālas liecības un atmiņas. – Kas valda valodu, valda prātu. Latviešu 

valoda okupāciju apstākļos. Rīga: Latvijas Okupācijas muzeja biedrība, 2007, 

45.–53.; 85.–96. lpp. 

414. Kļaviņa S. Eduarda Voltera atbalsts latviešu valodniekiem 20. gs. 1. 

ceturksnī. – LZA Vēstis. Rīga: Zinātne, 2007, 39.–45. lpp. 

415. Krogzeme-Mosgorda, B. Atmiņas par bērnību Purvciema pagalmā pagājušā 

gadsimta 40.–50. gados. – Letonica, Nr. 16. 2007, 51. –67. lpp. 

416. Krūmiņa-Koņkova S., Gills N. Edgaram Jundzim – 100. / Priekšvārds. – 

Jundzis E. Jēzus dzīve uz sinoptiskās un johaneiskās tradīcijas pamata. Rīga: FSI, 

2007, 5.–12. lpp. 

32

417. Krūmiņa-Koņkova S., Gills N. Foreword. Edgars Jundzis – 100. – Edgars 

Jundzis. The Life of Jesus Baded on the Foundation of Synoptyc and Johannine 

Tradition. Rīga: FSI, 2007, 5–12. 

418. Kuduma A. Laikazīmes Modra Zihmaņa dzejā. – Aktuālas problēmas 

literatūras zinātnē . Liepāja: LiePA, 2007, 99.–105. lpp. 

419. Kūle M. Zināšanu fenomena izpratne zināšanu sabiedrības veidošanā. – Kas ir 

zināšanu sabiedrība? Rīga: LZA Ekonomikas institūts, 2007, 7.–19. lpp. 

420. Kūle M. Philosophy in the Baltic States. – Philosophy Worldwide: Current 

Situation. Second edition Rīga: FISP, 2007, 39–54. 

421. Kūle M. The Process of Becoming European: a Philosophical Perspektive. – 

Dilemmas of Values and Contemporary Life-World. Riga: FSI, 2007, 13–25. 

422. Kūle M. Eiropas vērtības mūsdienu Latvijā. – Kultūras Diena. 2007. g. 23. 

februārī, 16.–17. lpp. 

423. Kūlis R. Ielūkošanās «paralēlajā pasaulē». – Zvaigžņotā Debess. 2007. g. 

vasarā, 37.–40. lpp. 

424. Kursīte J. Metre in Andrejs Pumpur's epic Lāčplēsis. – Andrejs Pumpurs. 

Bearslayer. The Latvian Legend. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 2007, 333.–337. 

425. Kursīte J. Kultūrainava kā daļa no 'savs' – 'svešs' binārās sistēmas. – Kultūra 

un Vara. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 2007, 103.–111. 

426. Kuzina V. Svešvārdi kā bērnu valodas bagātinātāji. – LPA zinātniskie raksti. 


427. Kuzina V., Freidenfelds I. J. Klasiskās tautasdziesmas sākumskolas 

mācībgrāmatās (pedagoģiskais un lingvistiskais aspekts). – Vecuma grupu valodas 

īpatnības Latvijā: lingvistiskais, sociālais un kultūras aspekts. Bērnība. Rīga: 

Izglītības soļi, 2007, 

428. Laime, S. Velns Latvijas mitoloģisko alu folklorā. – Aktuālas problēmas 

literatūrzinātnē 12. 2007, 313.–329. lpp. 

429. Lāms O. Lāčplēsis: Sources - Essence – Interpretation. – Andrejs Pumpurs. 

Bearslayer. The Latvian Legend. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 2007, 309.–333. 

430. Lāms O. Latvialainen neuvostokirjallisuus. – Miehitetty Latvia. Helsinki, 

2007, 206.–234. 

431. Lāms O. The Interaction of Power and Culture in Perceptions of Latvian Epic 

Lāčplēsis. – Power and Culture. Pisa, 2007, 127.–138. 

432. Lāms O. Ienaidnieka tēla paradigma latviešu eposa recepcijas tradīcijā. – 

Baltu filoloģijas perspektīvas. Poznaņa, 2007, 39. lpp. 

433. Lāms O. The Esthetics of Hero's Death in the Baltics Region Epics (Kalevala, 

Kalevipoeg, Lāčplēsis). – The Baltic Region between Germany and Russia. 7. 

CBSE. Lueneburg, 2007, 73.–74. 

434. Lapa L. 1905. gada 13. janvāra demonstrācijā kritušie un no ievainojumiem 

mirušie. – Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls, Nr. 3. 2007, 96.–119. lpp. 

435. Lielbārdis, A. Kalendārie svētki Sibīrijas latviešu un latgaliešu ciemos. – 

Meklējumi un atradumi. Rīga: Zinātne, 2007, 140.–156.lpp. 

436. Markus D. Ceļš uz labāku valsts valodas prasmi. – Latviešu valoda 15 

neatkarības gados. Rīga: Zinātne, 2007, 327.–336. lpp. 

437. Markus D., Degtjarjova I., Grigorjevs J. Bērna valodas pētniecība Latvijā. – 


aspekts. Bērnība. Rīga: Izglītības soļi, 2007, 

438. Melne, E. Pirkstu nosaukumi bērnu folklorā. – Letonica, Nr. 16, 2007, 110. – 

119. lpp. 

33

439. Muktupāvels V. Augusts Bīlenšteins un latviešu tautas mūzikas instrumenti. 

– Augusts Bīlenšteins un latvieši. Rīga: Latvijas Akadēmiskā bibliotēka, 2007, 

205.–212. 

440. Muktupāvels V. Varas un pretestības valoda, zīmes un simboli 20.. 80. gadu 

folklorisma mūzikā un muzicēšanā. – Kultūra un Vara. Rīga: LU Akadēmiskais 

apgāds, 2007, 92.–102. 

441. Ogle K. Jēzus biedrības urbānā stratēģija un tās realizācija Latvijas 

teritorijā. – Materiāli Latvijas mākslas vēsturei / Pilsēta. Laikmets. Vide. Rakstu 

krājums. Red. Rūta Kaminska. Rīga: Neputns, 2007, 

442. Ozola I. Par kādu Lejaskurzemes izlokšņu frazeoloģismu. – Vārds un tā 

pētīšanas aspekti, 11. Liepāja: LiePA, 2007, 38.–44. lpp. 

443. Paegle Dz. Valsts varas iespaids uz latviešu valodas mācību grāmatu saturu. – 

Kultūra un Vara. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 2007, 9.–12. lpp. 

444. Pavlovičs J. Leģendas par 1941. gada vasaras varas maiņas perioda 

notikumiem Latvijā. Izcelsmes apstākļu analīze. – Latvijas Vēstures Institūta 

Žurnāls, Nr. 1. 2007, 137.–154. lpp. 

445. Ratniece S. Literatūras kritika dienas laikrakstos un žurnālā «Karogs». – 

Jaunākā latviešu literatūra. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 2007, 93.–98. lpp. 

446. Ratniece S. Edvarda Virzas tēlojuma «Zemgales sēta» un poēmas 

«Straumēni» saturiskās un poētiskās līdzības. – Aktuālas problēmas latviešu 

literatūrzinātnē. Liepāja: LiePA, 2007, 16.–23. lpp. 

447. Rižijs M. Pētījums ar sociālpsiholoģiskiem elementiem? – Andris Kolbergs: 

[monogr.] / Astrīda Skurbe; Latvijas Universitātes Lit., folk. un mākslas inst. 

Rīga: Zinātne, 2006. – Kultūras Forums, Nr.1. 2007, 16./23.marts, 

448. Rižijs M. Viss ir mans, un nekas man nepieder. – Nakts dzejoļi: [krāj.] / Aina 

Zemdega. – Kultūras Forums, Nr.15. 2007, 20./27.apr., 

449. Rižijs M. Gaisotnes maiņa?: sociālie motīvi un ikdienas realitāte kā 2000.– 

2006.g. latviešu vid. un jaun. paaudzes dzejas pasaules daļa. Piezīmes par 

P.Brūvera, G.Krūmiņa un L.Langas dzeju / Māris Salējs; pēc ref. «Sociālā 

realitāte latviešu jaunākajā dzejā» 13.Liepājas Starptaut. zin. konf. «Aktuālas 

problēmas literatūras zinātnē» (2. martā). – Karogs, Nr. 4. 2007, 112.–119. lpp. 

450. Rižijs M. Tētucis harmss un māmuļa rūpnīca. – Žebers. Blaknes: 2002/2007: 

[dzejoļu krāj. (īst. v. Andris Breže)] / Žebers. Rīga: Neputns, 2007. – Kultūras 

Forums, Nr. 36. 2007, 14./21.sept., 

451. Rižijs M. Polemika ar sociālistiskā reālisma kanonu Ulža Bērziņa pirmajos 

krājumos «Piemineklis kazai» un «Poētisms baltkrievs». – Kultūra un Vara. Rīga: 


452. Rižijs M. Dažu daiļrades principu formulējums Hermaņa Marģera Majevska 

literatūrkritiskajos rakstos. – Aktuālas problēmas literatūras zinātnē. Liepāja: 

LiePA, 2007, 114.–117. lpp. 

453. Rubene M. Telpa: savatnība, dalīšana, pieskāriens un jēga jeb dekonstrukcija 

a la Nansī. – Filozofija. LU Raksti. 713. sēj. Rīga: LU, 2007, 121.–132. lpp. 

454. Rubene M. Zināšanu sabiedrība: ietvari, ekspozīcija, saskarne un pārnese. – 

Kas ir zināšanu sabiedrība? Rīga: LZA Ekonomikas institūts, 2007, 95.–120. 

lpp. 

455. Rudovica V., Viksna A., Actins A., Zarina G. Application of Chemical 

Analysis to the Studies of Epidemic Burials. – EUropean Association of 

Archaeologists 13th Annual Meeting. Abstract Book. Croatia 18th–23rd 

September, 2007. Zadar, 2007, P.341. 

34

456. Siliņa-Piņķe R. Frauenvornamen und andere anthroponomastische 

Frauenbezeichnungen im Rigaer Kämmerei-Register im 15. Jahrhundert. – Ed. 

Brandt G., Balode I. Beiträge zur Geschichte der deutschen Sprache im Baltikum. 

V. Stuttgart: Verlag Hans-Dieter Heiz, Akademischer Verlag, 2007, 49–57. lpp. 

457. Sīlis J. Valodu kontaktu un lingvistiskās interferences ietekme uz 

tulkojumzinātnes terminu semantiku. – Vārds un tā pētīšanas aspekti, 11. Liepāja: 

LiePA, 2007, 387.–397. lpp. 

458. Sīlis J. Tulkošanas loma latviešu valodas attīstībā. – Valsts valodas komisijas 

raksti, 3. sēj. Rīga: VVK, 2007, 

459. Sīlis J. Translator's faithfulness in the 21st century: a sociolinguistic view. – 

Kalbotyra, Nr. 57. Vilnius: VUL, 2007, 211.–218. lpp. 

460. Skrābane A. Dzeja un atdzejošana. Artūra Rembo «Patskaņi». – Aktuālas 

problēmas literatūras zinātnē. Liepāja: LiePA, 2007, 202.–209. lpp. 

461. Smilgaine, G. Saru pēršana maziem bērniem: tradīcijas izpausmes agrāk un 

tagad. – Letonica, Nr. 16. 2007, 156.–165. lpp. 

462. Smilgaine, G. Bērnu nogalināšanas tēma latviešu šūpuļdziesmās. – Platforma 

3. Rīga: LU, 2007, 149. –157. lpp. 

463. Sproģe L. О календаре памятных дат в русской прессе Лифляндии и 

Латвии. – Даугава. 2007, 87–97. 

464. Sproģe L. Вокруг «Лисицы» Сергея Есенина. – In memoriam: Э. Б. Мекш. 

Daugavpils: DU Saule, 2007, 183.–189. 

465. Sproģe L. Ю. И. Абызов и «Фридриховсеий семинар». – Fridriha lasījumi. 

Rīga: Retorika, 2007, 3.–5. 

466. Sproģe L. Русский фольклор в Латвии. – Fridriha lasījumi. Rīga: Retorika, 

2007, 54.–68. 

467. Sproģe L. Sergejs Nirenbergs Latvijā. – Bulgakova lasījumi. Tallinas 

Universitātes apgāds, 2007, 206.–217. lpp. 

468. Stafecka A. Priekšvārds. Antons Breidaks (1932–2002). – Antons Breidaks. 

Darbu izlase 1. Rīga: LU LaVI, 2007, 7.–10. lpp. 

469. Stradinš J. Läti eestlasi väärtustales ja austales. – Eestlased Lätis. I. Raamat: 

Tallinn, 2007, P. 17.–19. 

470. Stradiņš J. Par zinātni par Latviju un latviešiem. Pēc ziņojuma «Letonikas 

sākotne un nākotne» Letonikas II kongresa pirmajā plenārsēdē. – Latvijas 

Vēstnesis. 2007. g. 2. nov., 26, 27. lpp. 

471. Stradiņš J. Augusts Bīlenšteins un letonistika. Ceļavārdi. – Starptautiskās 

zinātniskās konferences «Dr. Augusts Bīlenšteins par latviešu kultūras 

pamatvērtībām – arī Eiropā» referātu krājums (Rīga, 2007. gada 6. jūlijs). Rīga: 

Latvijas Akadēmiskā bibliotēka, 2007, 3.–8. lpp. 

472. Stradiņš J. August Bielenstein und die Lettonistik. – Internationale 

wissenschaftliche Konferenz «Dr. August Bielenstein – Forscher der Grundlagen 

lettischer Kultur sowie deren Vermittler in Europa» Sammelband der Konferenz. 

Riga, 6. Juli 2007. Riga: LAB, 2007, 

473. Stradiņš J. Vilis Olavs latviešu humanitāro zinātņu un sabiedriskās domas 

vēsturē. – Akadēmiskā Dzīve. 44. sēj. Rīga, 2007, 65.–71. lpp. 

474. Stradiņš J. Profesors Arnolds Spekke – jaunu ceļu lauzējs Latvijas vēstures 

pētniecībā. – Zinātnes Vēstnesis. 2007.g. 8. okt., 

475. Stradiņš J. Mecenātisms – Rīgas un Latvijas augstākās izglītības vēsturē. – 

Virzītājspēks. Rakstu krājums par augstāko izglītību Latvijā. Rīga: Izglītības un 

zinātnes ministrija, 2007, 86.–103. lpp. 

35

476. Stradiņš J. Latviešu studenti Pēterburgā («Fraternitas Petropolitana» simtgadi 

sagaidot). – Vivat, Academia ... Atmiņas un stāsti par buršu valsti. Sast. Pēteris 

Bolšaitis. Rīga: Artava, 2007, 380.–396. lpp. 

477. Stradiņš J. Inženierim Konrādam Pētersonam – 120. «Lielais latvietis» 

Īrijā. – Daba un vēsture 2008. Rīga: Zinātne, 2007, 95.–103. lpp. 

478. Stradiņš J. Uzruna Turaidā par humanitārajām zinātnēm un Letoniku (XI 

Baltijas Intelektuālās sadarbības konferencē, 9.–10. oktobrī 2007. – Zinātnes 

Vēstnesis. 2007.g. 22. okt. , 

479. Stradiņš J., Kūle M., Jundzis T., Jansone I. Letonika – programma latviešu 

valodas, vēstures, kultūras izpētei. – Stratēģiskās analīzes komisijas Zinātniski 

pētnieciskie raksti 2007, Nr. 3 (14) / E. Grēna redakcijā. Rīga: Zinātne, 2007, 

69.–91. lpp. 

480. Štrausa I. Iesaukas Ukru pagastā. – Onomastika Lettica. 3. laidiens. Rīga: LU 

Latviešu valodas institūts, 2007, 131–159. lpp. 

481. Štrausa I. Par priekšvārdiem Ukru pagastā. – Onomastika Lettica. 3. laidiens. 

Rīga: LU Latviešu valodas institūts, 2007, 117–130. lpp. 

482. Štrausa I. Ukru pagastā reģistrēto uzvārdu semantika. – Linguistica Lettica, 

Nr. 16. Rīga: LU Latviešu valodas institūts, 2007, 45–83. lpp. 

483. Štrausa I. Flora Dobeles rajona latviešu cilmes mājvārdos. – LU 65. 

zinātniskā konference. Ģeogrāfija, ģeoloģija, vides zinātne. Referātu tēzes. Rīga: 

Latvijas Universitāte, 2007, 102–104. lpp. 

484. Štrausa I. Ukru pagasta vietvārdi Latvijas Republikas satelītkartē «Ukri» 

(mērogā 1: 50 000; kartes nr. 3214). – LU 65. zinātniskā konference. Ģeogrāfija, 

ģeoloģija, vides zinātne. Referātu tēzes. Rīga: Latvijas Universitāte, 2007, 104– 

106. lpp. 

485. Šuvajevs I. Bēme – zināšanu praktiķis un kritiķis. – Kentaurs XXI, Nr. 42. 

2007. g. aprīlis, 137.–138. lpp. 

486. Šuvajevs I. Hartmans no Rīgas. – Kentaurs XXI, Nr. 42. 2007. g. aprīlis, 61.– 

62. lpp. 

487. Šuvajevs I. Par ķermeni un miesu. – Kentaurs XXI, Nr. 43. 2007. g. augusts, 

126.–134. lpp. 

488. Treija R. Kristību ceremonijas analogi padomju tradīcijās. – Letonica, Nr. 16. 

2007, 178–191. lpp. 

489. Treija R. Vilmas Grebles mūžs zinātnei un bērniem. – Letonica, Nr. 16. 2007, 

192–201. lpp. 

490. Treija R. Folkloras vākšana Sventājā. – Ēlija. Sventāja. Šventoji. Klaipēda, 

2007, 153.–168. lpp. 

491. Treija R. «Ķīsels brauca pār Daugavu». Ieskats folkloras vākšanas vēsturē 

Ikšķilē. – Ikšķiles almanahs. 2. laid. Ikšķile, 2007, 33.–56. lpp. 

492. Trumpa A. Lietuviešu mandras cilmes un valodas kultūras aspektā. – 

Linguistica Lettica, Nr. 16. Rīga: LU Latviešu valodas institūts, 2007, 23–30. lpp. 

493. Tūbele S. Skolotāju izglītības uzlabošana, lai veicinātu sadarbību skolēnu 

runas un valodas koriģējoši attīstošajā darbībā. – Psiholoģija ģimenei un skolai. 

2007/01–02. Rīga, 2007, 8.–19. lpp. 

494. Tūbele S. A Detailed Speech and Language Diagnostic System – a 

Curriculum Component in Teacher Education. – Kruze A., Mortag I., Schulz D. 

Sprache– und Schulpolitik in Multikulturellen Gesellschaften. Leipzig: Leipziger 

Universitätsverlag, 2007, S. 71–82. 

36

495. Tūbele S., Kauliņa A. Logopēda un psihologa sadarbības iespējas disleksijas 

gadījumā. – Vecuma grupu valodas īpatnības Latvijā: lingvistiskais, sociālais un 

kultūras aspekts. Bērnība. Rīga: Izglītības soļi, 2007, 

496. Ulberte L. Dramaturģija. – Jaunākā latviešu literatūra. Rīga: LU 


497. Vanaga L. Intervijas un interpretācijas lokālās identitātes pētījumos 

etnoloģijā. – Spogulis. Dzīvesstāsti: vēsturē, kultūrā, sabiedrībā. Rīga: LU 

Filozofijas un socioloģijas institūts & Nacionālā mutvārdu vēsture, 2007, 243.– 

248. lpp. 

498. Vecvagars M. Kārļa Krūzas piezīmes par Andrievu Niedru. – Reliģiskifilozofiski 

raksti. XI laidiens. Rīga: FSI, 2007, 58.–65. 

499. Vēgners U. Jūda Iskariots: versijas un interpretācijas. – Reliģiski-filozofiski 

raksti. XI laidiens. Rīga: FSI, 2007, 151.–187. lpp. 

500. Vērdiņš K. 2005. gada dzeja. – Jaunākā latviešu literatūra. Rīga: LU 


501. Vēvere V. Zināšanu sabiedrība un zināšanu kultūras. – Kas ir zināšanu 

sabiedrība? Rīga: LZA Ekonomikas institūts, 2007, 121.–133. lpp. 

502. Vilcāne A. Apbedījumi ar zirglietām vēlā dzelzs laikmeta latgaļu kapulaukos 

Dubnas upes baseinā. – Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls, Nr. 3. 2007, 13.–31. 

lpp. 

503. Vulāne A. Deminutīvs bērna emocionālajā pieredzē. – Vecuma grupu valodas 

īpatnības Latvijā: lingvistiskais, sociālais un kultūras aspekts. Bērnība. Rīga: 

Izglītības soļi, 2007, 

504. Vulāne A. Ļaužu valodas – būtisks latviešu pasaulainas komponents. – 

Материалы XXXVI межвузовской научно-методической конференции 

преподавателей и аспирантов. Секция балтистики «Балтийские языки: 

психолингвистика, социолингвистика, компьютерная лингвистика». 

Sanktpēterburga: SVU, 2007, c.13.–15. 

505. Zagorska I. On the road to the eastern shore of the Baltic basin . – On the 

road, Red. B.Hardh, K.Jennbert, D.Olausson. Lund, 2007, P.191–198. 

506. Zagorska I. Earliest inhabitance of the territory of Latvia in the Late Glacial 

environment. – The quaternary of western Lithuania: from the pleistocene 

glaciations to the evolution of the Baltic Sea. Proceedings. Vilnius, 2007, P. 100– 

102. 

507. Zariņa G. Skatījums Ikšķiles 12. – 15. gs. iedzīvotāju paleodemogrāfijā. – 

Ikšķiles Almanahs 2.laidiens. Ikšķile, 2007, 227.–234. lpp. 

508. Zariņa G. Palaeodemography of the Stone Age Population of Latvia. – 

European Association of Archaeologists 13th Annual Meeting. Abstract Book. 

Croatia 18th–23rd September, 2007. Zadar, 2007, p.295. 

509. Zeltiņa G. Latvijas Nacionālais teātris. – Latvijas teātris. 20. gadsimta 90. 

gadi un gadsimtu mija. Rīga: Zinātne, 2007, 14.–100. lpp. 

510. Zeltiņa G. Jaunais Rīgas teātris. – Latvijas teātris. 20. gadsimta 90. gadi un 

gadsimtu mija. Rīga: Zinātne, 2007, 211.–303. lpp. 

511. Zeltiņa G. Jaunais Rīgas teātris: ansambļa attīstības dinamika. – Meklējumi un 

atradumi. Rīga: Zinātne, 2007, 24.–34. lpp. 

512. Zeltiņa G. Baltieši spēlē teātri. – Kultūras Diena. 2007, 13. apr., 

513. Zeltiņa G. Mērnieku laiku jaunā dzīve. – Kultūras Forums, Nr. 38. 28. sept. – 

5. okt., 

514. Zeltiņa G. Jaunās Trīs māsas: cerības enerģija. – Teātra Vēstnesis, Nr. 3. 

2007, 54.–59. lpp. 

37

515. Zembahs R. Filosofiskā zinātgriba un pienākums zināt/prast. – Kas ir 

zināšanu sabiedrību? Rīga: LZA Ekonomikas institūts, 2007, 134.–149. lpp. 

516. Zemītis G. Poļu un zviedru laiku tiesību avotu izdevums. – Latvijas Vēsture. 

Jaunie un jaunākie laiki, Nr. 2. 2007, 120.–123. lpp. 

517. Zīriņa T. Pirkstu rotaļas latviešu tautasdziesmās kā runas prasmju 

aktivizētājas mazbērnu vecumā. – Vecuma grupu valodas īpatnības Latvijā: 

lingvistiskais, sociālais un kultūras aspekts. Bērnība. Rīga: Izglītības soļi, 2007, 

518. Zirnīte M. Dzīvesstāsti: vēsture, kultūra, sabiedrība. – Dzīvesstāsti: vēsture, 

kultūra, sabiedrība. Rīga: LU FSI, 2007, 7.–14. lpp. 

519. Zirnīte M., Mosgorda B. Atmiņas un stāstījums: Mutvārdu vēstures 

pētniecība Ziemeļeiropas kontekstā ( Par 2006. konferenci Helsinku 

universitātē). – Letonica, Nr. 16. 2007, 238.–240. lpp. 

520. Zunde M. Par pagātnes laikapstākļu ietekmi uz tautas vēsturi un tos 

raksturojošo datu dendrohronoloģiskās rekonstrukcijas iespējām Latvijā. – 

Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls, Nr. 2. 2007, 26.–41. lpp. 

521.Бушс О. Заимствование, иноязычная цитата, смена кода (к разграничению 

понятий на материале латышского языка). – Материалы ХХХVI 

международной филологической конференции. Выпуск 1. Секция 

балтистики. Балтийские языки: психолингвистика, социолингвистика, 

компьютерная лингвистика. Тезисы докладов. 5–6 марта 2007 г. Санкт- 

Петербург. Санкт-Петербург: Филологияческий факультет Санкт- 

Петербургского государственного университета, 2007, 10–12. 

522. Маркус Д., Букша И. Отражение ценностей и отношений в языке детей 

при эмоциональном восприятии сказок. – Kultura, literatura i sztuka w 

edukacji jezykowej w swietle badan empirycznych/ Pod redakcija Jana Kidy. 

Rzeszow: Wydawnictwo Uniwersyteto Rzeszowskiego, 2007, s. 280–286. 

38

2008 

523. Andronovs A., Leikuma L. Latviešu valodas izlokšņu transkripcijas 

kopšanas jautājumi. – Letonikas otrais kongress. Valodniecības raksti – 1. Rīga: 

LU Latviešu valodas institūts, 2008, 107.–116. lpp. 

524. Andronovs A., Trumpa A. J. Endzelīna gramatikas fonētikas nodaļas rādītāju 

sastādīšanas jautājumi. – 44. Artura Ozola dienas konference. Valodas skaņas un 

burti, to savstarpējās attieksmes. Veltījums Jurim Bāram (1808–1879) 200. 

gadadienā. Referātu anotācijas un kopsavilkumi. Rīga, 2008, 8.–10. lpp. 

525. Balode L. Baltu valodu studijas un problēmas Somijas universitātēs. – 

Etniskums Eiropā – sociālpolitiskie un kultūras procesi: starptautiskās zinātniskās 

konferences materiāli. Rēzekne: Rēzeknes Augstskola, 2008, 104.–114. lpp. 

526. Balode L. Dievs un Velns Latvijas un Lietuvas toponīmijā. – Letonikas otrais 

kongress. Valodniecības raksti – 1. Rīga: LU Latviešu valodas institūts, 2008, 

252.–266. lpp. 

527. Balode L. Varas atspulgs Latvijas vietvārdos (The Reflection of Power in 

Latvian Toponyms). – Latvijas Universitātes Raksti, 728. sēj. Valodniecība. 

Latvistika. Rīga: Latvijas Universitāte, 2008, 7.–16. lpp. 

528. Balode L. The historical dimension of toponyms in Latvian onomastic 

dictionaries [Vietvārdu vēsturiskā dimensija Latvijas onomastiskajās vārdnīcās]. – 

Proceedings of the 21st International Congress of Onomastic Sciences (Uppsala 

19–24 August 2002), Vol. 4. Uppsala, 2008, S. 11–16 

529. Balode L. Dvikalbystė Latvijoje: kas pasikeitė? [Bilingualism in Latvia: What 

has Changed? Divvalodība Latvijā: kas ir mainījies?]. – Starptautiskā konference 

«Dzimtās valodas politika: skola, sabiedrība, valsts» (International conference 

«Native Language Policy: School, Society, State»), 19.–20. septembrī, 2008, 

Vilnius. Vilnius, 2008, 41.–42. lpp. 

530. Balode L. Livonian – the Less Spoken Indigenous Language in Latvia and its 

Toponymical Heritage [Lībiešu valoda – vismazākā vietējā valoda Latvijā un tās 

toponīmiskais mantojums]. –23th International Congress of Onomastic Sciences. 

Abstracts. Congress Guide. Yourk University, Toronto, Canada, August 17–22. 

Toronto, 2008, p. 18 

531. Balode L., Hirša Dz. On several names of Latvian inhabited places (Par 

dažiem Latvijas apdzīvotu vietu vārdiem). – Балто-славянские 

этимологические исследования. Москва, 2008, c. 98–118 

532. Balodis A. Revitalization on the Past: Henry Bergson’s Theory of Memory. – 

Abstracts. XXII World Congress of Philosophy. Seoul: Seoul National University, 

2008, p. 56 

533. Balodis A. Pauls Jurevičs – ideālista dzīve un darbība trimdā. – Filosofiskās 

idejas Latvijā, Eiropas vērtības un latviskā identitāte. Rīga: FSI, 2008, 107.–122. 

lpp. 

534. Balodis P. Amatu un profesiju semantikas personvārdi. – Letonikas otrais 


267.–277. lpp. 

535. Balodis P. Floras semantikas personvārdi latviešu valodā un kaimiņtautu 

valodās. – No skaņas un burta līdz tekstam un korpusam. Sinhronija un 

diahronija. Akadēmiķa Jāņa Endzelīna 135. dzimšanas dienas atceres 

39

starptautiskās zinātniskās konferences materiāli. Rīga: LU Latviešu valodas 

institūts, 2008, 8.–10. lpp. 

536. Balodis P. Personal Names of Livonian Origin in Latvia: Past and Present 

[Lībiešu cilmes personvārdi Latvijā: pagātne un tagadne]. –23th International 

Congress of Onomastic Sciences. Abstracts. Congress Guide. Yourk University, 

Toronto, Canada, August 17–22. Toronto, 2008, p. 18 

537. Bārzdiņš G., Grūzītis N., Nešpore G., Saulīte B., Auziņa I., and Levāne- 

Petrova K. Multidimensional Ontologies: Integration of Frame Semantics and 

Ontological Semantics. – Proceedings of the XIII Euralex Internacional Congress. 

Barcelona: Universsitat Pompeu Fabra, 2008, 277.–283. lpp. 

538. Beitāne A. Svētki kā tradicionālās mūzikas funkcionālais konteksts 21. 

gadsimtā. – Letonica. Nr. 18. Rīga: LU LFMI, 2008, 7.–26. lpp. 

539. Beitāne A. Tradicionālā mūzika Medņevas pagastā. – Medņevas dziedātājas. 

Rīga: LU LFMI, 2008, 11.–19. lpp. 

540. Beitāne A. Latviešu kara dziesmas. – Kara dziesmas. Rīga: Musica Baltica, 

2008, 15.–29. lpp. 

541. Beitāne A., Sokirka I. Medņevas etnogrāfiskais ansamblis. Vēsture un 

repertuārs. – Medņevas dziedātājas. Rīga: LU LFMI, 2008, 21.–35. lpp. 

542. Beitnere D. Dzīves robežsituāciju stāsti Vārkavas ekspedīciju materiālos. – 

Vārkava. Tradicionālā kultūra un mūsdienas. Rīga: Madris, 2008, 146.–156. lpp. 

543. Beitnere D. Seno latviešu dievu pētniecība Upsalā un profesionālā pieredze 

zinātnieku dzīvesstāstos. – Letonika. Nacionālā mutvārdu vēsture. Reliģiskās 

idejas Latvijā. Raksti. Otrā grāmata. Rīga: FSI, 2008, 72.–87. lpp. 

544. Bela B. Latviskās identitātes dažādība Zviedrijas latviešu kopienā. – Letonika. 

Nacionālā mutvārdu vēsture. Reliģiskās idejas Latvijā. Raksti. Otrā grāmata. 

Rīga: FSI, 2008, 11.–39. lpp. 

545. Bela B. Poliphony of Latvian Identity: the Latvian Community in Sweden. – 

Humanities and Social Sciences. Latvia. Nr. 2 (55). Riga: LU, Institute of 

Economics, latvian Academy of Sciences, 2008, pp. 39–60 

546. Bela B., Garda I. The Link between Real-Life Experiences and the Latvian 

Literary Ballad. – Singing the Nations: Herder’s Legacy. Trier: 

Wissenschaftlicher Verlag, 2008, pp. 309–316 

547. Berga T. Spiednis no Kokneses monētu kaltuves. – Latvijas Vēstures Institūta 

Žurnāls. Nr. 2. Rīga, 2008, 24.–28. lpp. 

548. Bermša L. Kārļa Zemdega dienasgrāmatas. Pētījuma pieredze. – Letonikas 

otrā kongresa materiāli. Rīga: Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures 


549. Bērziņš A. Letonikas gads. Tradicionālā kultūra Latvijā; vēsturiskie un 

mūsdienu procesi [Intervija ar D. Bulu]. – Izglītība un Kultūra. Rīga, 2008. g. 17. 

jūlijs, 6. lpp. 

550. Bičevskis R. Hāmanis: sākotnes pieredze, pieredzes sākotne. – Filosofiskās 

idejas Latvijā, Eiropas vērtības un latviskā identitāte. Rīga: FSI, 2008, 9.–22. lpp. 

551. Bleiere D. Latvijas Komunistiskās partijas etniskais sastāvs un 

nacionālkomunisma problēma 1944.–1965. gadā. – Letonikas otrais kongress. 

Vēsture un identitāte. Kongresa referāti. Rīga: LZA, LU LVI, apgāds 

«Zinātne»,2008, 148.–161. lpp. 

552. Bleiere D. Emīlijas Veinbergas atmiņas (avotu publikācija). – Latvijas 

Vēstures Institūta Žurnāls. Nr. 2, 3. Rīga: Latvijas Vēstures Institūta apgāds, 

2008, Nr. 2: 121.–147. lpp.; Nr. 3: 163.–176. lpp. 

40

553. Bleiere D. Vēsturnieku pētījumu rezultāti Letonikas II kongresā. – Latvijas 

Vēstures Institūta Žurnāls, Nr. 2. Rīga: Latvijas Vēstures institūta apgāds, 2008, 

148.–149. lpp. 

554. Blūzma V. Latvijas nacionāli demokrātiskās kustības iedarbība uz Latvijas 

komunistiskā režīma politiskajām struktūrām (1986–1990). – Nevardarbīgās 

pretošanās loma Latvijas neatkarības atjaunošanā. Letonikas II kongress. Rīga: 

LZA, 2008, 187.–198. lpp. 

555. Boldāne I. Daži politiskie priekšnoteikumi etnisko stereotipu izveidē: Latvijas 

piemērs. – Letonikas otrais kongress: Vēsture un identitāte. Kongresa referāti. 


556. Borga Z. Vai tiešām viss par vīriešiem? – Kurzemes Vārds (literārais 

pielikums «Vārds»). Nr. 1. Liepāja, 2008. g. 30. janvāris, 11. lpp. 

557. Borga Z. Literatūras jeb garīgās vodkas svētki Liepājas Pedagoģijas 

akadēmijā. – Kurzemes Vārds (literārais pielikums «Vārds»). Nr. 2. Liepāja, 2008. 

g. 1. aprīlis, 3. lpp. 

558. Bormane D. Dzīvesstāsts kā mediators nācijas komunikācijā: pieredžu 

saskaņošana un lingvistiskais habitus. – Letonika. Nacionālā mutvārdu vēsture. 

Reliģiskās idejas Latvijā. Raksti. Otrā grāmata. Rīga: FSI, 2008, 147.–153. lpp. 

559. Brasliņa A. Latviešu modernisti Berlīnē un Romā 20. gs. 20. gados. – 

Letonikas otrā kongresa materiāli. Rīga: Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas 

vēstures institūts, 2008, 53.–77.lpp. 

560. Brēde M. Borrow in haste, repent at leisure. – English – The Lazy Way Out? 

Maybe… But Is It Worth It? Proceedings of The International Conference. Rīga, 

2008, p. 17 

561. Buceniece E. Domas sinerģija: Augusta Milta filozofiskā proza. – Augusts 

Milts: patība un ētika. Rīga: RaKa, 2008, 257.–265. lpp., 191.–192. lpp. 

562. Buceniece E. Paula Dāles «gara problēmu» psiholoģiski filozofiskā 

arheoloģija. – Filosofiskās idejas Latvijā, Eiropas vērtības un latviskā identitāte. 

Rīga: FSI, 2008, 309.–317. lpp. 

563. Buceniece E. Sensuous Experience and Transcendental Empiricism (F. 

Brentano, E. Husserl, P. Dāle). – Analecta Husserliana XCV. Dordrecht: Springer, 

2008, pp. 333–342. 

564. Bula D. Astotā marta atgriešanās: sievietības svinēšana pēcsociālismā. – 

Letonica. Nr. 18. Rīga: LU LFMI, 2008, 27.–53. lpp. 

565. Bula D. Svētki un svinēšana: tradīciju procesi Latvijā. – Letonica. Nr. 18. 


566. Bula D. Latvian Folksongs: Collected, Published and Studied. – Singing the 

Nations: Herder’s Legacy. Trier: Wissenschaftlicher Verlag, 2008, p. 7–29. 

567. Bula D., Rieuwerts S. Introduction to Herder’s Legacy. – Singing the 

Nations: Herder’s Legacy. Trier: Wissenschaftlicher Verlag, 2008, p. 1–4. 

568. Burima M. Koncepts ‘personvārds’ 20. gadsimta sākuma latviešu 

modernisma literatūrā. – Humanitāro Zinātņu Vēstnesis. Nr. 13. Daugavpils: 

Daugavpils Universitāte, 2008, 18.–27. lpp. 

569. Burima M. Frīdeberta Tuglasa «Mazais Illimārs» bērnības atmiņu tēlojumu 

kontekstā. – Letonica. Humanitāro Zinātņu Žurnāls. Nr. 17. Rīga: N.I.M.S., 2008, 

192.–204. lpp. 

570. Burima M. The 1960s and 70s: Transformations in the Latvian Literary 

Compass. – Back to Baltic Memory: Lost and Found in Literature 1940–1968. 

Riga: Institute of Literature, Folklore and Art, 2008, pp. 248–261. 

41

571. Burima M. Jāņa Akuratera literārais kompass. – Literatūra un kultūra: 

process, mijiedarbība, problēmas. Debespuses literatūrā un kultūrā. Zinātnisko 

rakstu krājums, XI. Daugavpils: Daugavpils Universitātes apgāds «Saule», 2008, 

16.–24. lpp. 

572. Burima M. Dekadences sadzīves kultūras iezīmes 20. gadsimta sākuma 

latviešu literatūrā. – Eiropas kultūra kā sistēma. Komparatīvistikas institūta 

almanahs, 11. sēj. Daugavpils: Daugavpils Universitātes apgāds «Saule», 2008, 

306.–319. lpp. 

573. Burima M. Jēdziena ‘neoromantisms’ literatūrzinātniskais diskurss. – Eiropas 

kultūra kā sistēma. Komparatīvistikas institūta almanahs, 11. sēj. Daugavpils: 

Daugavpils Universitātes apgāds «Saule», 2008, 80.–93. lpp. 

574. Burima M. Vai tikai splīns un aizmiršanās? Saviesīgu vietu gaisotne 

20. gadsimta sākuma latviešu literatūrā. – Krogs Eiropas kultūras telpā. 

Komparatīvistikas institūta almanahs, 13. sēj. Daugavpils: Daugavpils 

Universitātes apgāds «Saule», 2008, 84.–96. lpp. 

575. Burima M. Ibsen – Wilde – Akuraters: modeling of Literary ‘icons’ [together 

with Ilze Kačāne]. – Communication as translatio: Nordic – Baltic – Russian 

Cultural dialogues. Comparative studies. Vol. 1 (1). Daugavpils: Daugavpils 

Universitātes apgāds «Saule», 2008, p. 182–192 

576. Burima M. Jāņa Akuratera literārais kompass. – Literatūra un kultūra: 

process, mijiedarbība, problēmas. Debespuses literatūrā un kultūrā. Zinātnisko 

rakstu krājums, XI. Daugavpils: Daugavpils Universitātes apgāds «Saule», 2008, 

16.–24. lpp. 

577. Burima M. Koncepts ‘personvārds’ 20. gadsimta sākuma latviešu 

modernisma literatūrā. – Humanitāro Zinātņu Vēstnesis. Nr. 13. Rīga, 2008, 18.– 

27. lpp. 

578. Burima M. Frīdeberta Tuglasa «Mazais Illimārs» bērnības atmiņu tēlojumu 

kontekstā. – Letonica. Humanitāro Zinātņu Žurnāls. Nr. 17. Rīga: LFMI, 2008, 

192.–204. lpp. 

579. Burima M. Latgales mentālais topohrons jaunākajā latviešu literatūrā. – 

Latgale kā kultūras pierobeža. Starptautiskas zinātniskās konferences rakstu 

krājums. Daugavpils: Daugavpils Universitātes apgāds «Saule», 2008, 246.–253. 

lpp. 

580. Burima M. Dekadences sadzīves kultūras iezīmes 20. gadsimta sākuma 

latviešu literatūrā. – Eiropas kultūra kā sistēma. Komparatīvistikas institūta 

almanahs, 11. sēj. Daugavpils: Daugavpils Universitātes apgāds «Saule», 2008, 

306.–319. lpp. 

581. Burima M. Jēdziena ‘neoromantisms’ literatūrzinātniskais diskurss. – 

Eiropas kultūra kā sistēma. Komparatīvistikas institūta almanahs, 11. sēj. 

Daugavpils: Daugavpils Universitātes apgāds «Saule», 2008, 80.–93. lpp. 

582. Burima M. Vai tikai splīns un aizmiršanās? Saviesīgu vietu gaisotne 

20. gadsimta sākuma latviešu literatūrā. – Krogs Eiropas kultūras telpā. 

Komparatīvistikas institūta almanahs, 13. sēj. Daugavpils: Daugavpils 


583. Burima M. Ibsen – Wilde – Akuraters: modeling of Literary ‘icons’ [together 

with Ilze Kačāne]. – Communication as translatio: Nordic – Baltic – Russian 

Cultural dialogues. Comparative studies. Vol. 1 (1). Daugavpils: Daugavpils 

Universitātes apgāds «Saule», 2008, p. 182–192 

584. Burima M. The 1960s and 70s: Transformations in the Latvian Literary 

Compass. – Eva Eglaja-Kristsone, Benedikts Kalnacs (eds.). Back to Baltic 

42

Memory: Lost and Found in Literature 1940–1968. Riga: Institute of Literature, 

Folklore and Art, 2008, pp. 248–261 

585. Burima M. [Recenzija par:] Versija par… Latviešu literatūra. 2000–2006. – 

http://www.satori.lv/raksts/1948/Maija_Burima/Versija_par_versiju. 2008. g. 2. 

aprīlis, 

586. Bušmane B. Dundagas izloksnes parādību atspoguļojums Ernesta Dinsberga 

darbos. – 44. Artura Ozola dienas konference. Valodas skaņas un burti, to 

savstarpējās attieksmes. Veltījums Jurim Bāram (1808–1879) 200. gadadienā. 

Rīga, 2008. gada 17. marts. Rīga, 2008, 12., 13. lpp. 

587. Bušmane B. Fonētiskā transkripcija S. Dravnieces pierakstītajos Dundagas 

izloksnes tekstos. – Letonikas otrais kongress. Valodniecības raksti – 1. Rīga: LU 


588. Bušmane B. Priekšvārds. Ievads. – Sofija Dravniece. Dundagas izloksnes 

teksti. Rīga: LU Latviešu valodas institūts, 2008, 3.–25. lpp. 

589. Bušmane B. Salikteņi Dundagas izloksnē. – Vārds un tā pētīšanas aspekti. 12 

(1). Liepāja: LiePA, 2008, 47.–57. lpp. 

590. Bušmane B. Leksēmas aita un avs latviešu valodā. – Linguistica Lettica. 18. 

Rīga: LU Latviešu valodas institūts, 2008, 47.–62. lpp. 

591. Bušmane B. Sofijas Dravnieces devums Dundagas kultūrvēstures izzināšanai. 

– Kultūrvēstures avoti un Latvijas piekraste. Rīga: apgāds «Latvijas Zinātņu 

akadēmijas vēstis», 2008, 148.–164. lpp. 

592. Bušs O. Vēlreiz par īpašvārdu skaidrojošās vārdnīcas sastādīšanas 

iespējamību. – No skaņas un burta līdz tekstam un korpusam. Sinhronija un 

diahronija. Akadēmiķa Jāņa Endzelīna 135. dzimšanas dienas atceres 

starptautiskās zinātniskās konferences materiāli. Rīga: LU Latviešu valodas 


593. Bušs O. Ģermāņu cilmes barbarismi ceļā no 20. uz 21. gadsimtu. – Linguistica 

Lettica. 17. Rīga: LU Latviešu valodas institūts, 2008, 150.–156. lpp. 

594. Bušs O. Viena Latvijas ciemata (Bēnes) ielu nosaukumi valodnieciskā 

skatījumā. – Letonikas otrais kongress. Valodniecības raksti – 1. Rīga: LU 


595. Bušs O. Vienos Latvijos gyvenvietės (Bėnės) gatvių pavadinimai onomastikos 

ir kalbos politikos požiūriu [Latvijas vienas apdzīvotas vietas (Bēnes) ielu 

nosaukumi no onomastikas un valodas politikas viedokļa]. – Acta Humanitarica 

Universitatis Saulensis. Mokslo darbai. T. 4 (2007). Šiauliai, 2008, 28–32 p. 

596. Bušs O. Īpašvārdi kā problēma valodas politikā. – Etniskums Eiropā – 

sociālpolitiskie un kultūras procesi: starptautiskās zinātniskās konferences 

materiāli. Rēzekne: Rēzeknes Augstskola, 2008, 92.–96. lpp. 

597. Bušs O. Once Again about the Theoretical Aspects of the Difference between 

Exonyms and Endonyms [Vēlreiz par eksonīmu un endonīmu nošķiršanas 

teorētiskajiem aspektiem]. – 23th International Congress of Onomastic Sciences. 

Abstracts. Congress Guide. Yourk University, Toronto, Canada, August 17–22. 

Toronto, 2008, p. 20 

598. Ceplis R. «Es» un «cits»: ieskats 2007. gada latviešu prozā. – Karogs. Nr. 5. 

Rīga, 2008, 113.–124. lpp. 

599. Ceplis R. Ilona Leimane. – 100 Latvijas sievietes kultūrā un politikā. Rīga: 

LU Akadēmiskais apgāds, 2008, 286. – 290. lpp. 

600. Ceplis R. Laima Muktupāvela. – 100 Latvijas sievietes kultūrā un politikā. 


43

601. Cimdiņa A. Zenta Mauriņa. – 100 Latvijas sievietes kultūrā un politikā. Rīga: 


602. Cimdiņa A. Vaira Vīķe-Freiberga. – 100 Latvijas sievietes kultūrā un politikā. 


603. Cimdiņa A. Ella Buceniece. – 100 Latvijas sievietes kultūrā un politikā. Rīga: 


604. Cimdiņa A. 100 Latvijas sievietes kultūrā un politikā: atlase, izpēte, 

aktualizācija. – 100 Latvijas sievietes kultūrā un politikā. Rīga: LU Akadēmiskais 

apgāds, 2008, lpp. 

605. Cimdiņa A., J. Kursīte-Pakule, L. Sproģe. Rīga: attēls un simbols. – Rīgas 

teksts. Rīga: LU, 2008, 5.–12. lpp. 

606. Čaupova R. The Open-Air Art Museum of Pedvale: The Interrelation of 

Contemporary Art Projects and the Local Environment. – Place and Location 

Studies in Environmental Aesthetics and Semiotics VI. Tallinn: Institute of Art 

History, Estonian Academy of Arts, 2008, pp. 257–274 

607. Daukste-Silasproģe I. Dažas līdzības un atšķirības latviešu / igauņu trimdas 

romānos. – Aktuālas problēmas literatūras zinātnē. Rakstu krājums, 13. Liepāja: 

LiePA, 2008, 143.–155. lpp. 

608. Daukste-Silasproģe I. Igauņu literatūra Latvijā (1900–2007). – Latvieši, 

igauņi un lietuvieši: literārie un kultūras kontakti. Rīga: LU LFMI,. 2008, 185.– 

543. lpp. 

609. Daukste-Silasproģe I. Igauņu literatūra Latvijā (1900–2007). – Latvieši, 

igauņi un lietuvieši: literārie un kultūras kontakti. Bibliogrāfiskie rādītāji. Rīga: 

LU LFMI, 2008, 19.–116. lpp. 

610. Daukste-Silasproģe I. Igauņu literatūra Latvijā padomju gados: tulkošanas 

tendences. – Letonica. Humanitāro Zinātņu Žurnāls. Nr. 17. Rīga: N.I.M.S., 2008, 

217.–227. lpp. 

611. Deigele I. Opera – melodrāma «Agrā rūsa» Liepājas teātrī [rec. par teātra 

izrādi «Agrā rūsa»]. – Kurzemes Vārds (literārais pielikums « Trešais zvans »). 

Nr. 2. Liepāja, 2008. g. janvāris, 7. lpp. 

612. Dirnēna A. Skarbās realitātes un liriskās ilūzijas saspēle E. Tauriņa prozā. – 

Letonikas otrais kongress. Kurzemes novada kultūrvēsturiskais mantojums, tā 

izpēte un saglabāšana. Liepāja: Liepājas Universitāte, 2008, 30.–41. lpp. 

613. Dirnēna A. Fantasts ar prieka zizli rokās un piparu uz mēles. – Kurzemes 

Vārds (literārais pielikums «Vārds»). Nr. 2. Liepāja, 2008. g. 1. aprīlis, 10. lpp. 

614. Dribins L. Latvijas nacionālo minoritāšu historiogrāfija. – Latvijas Vēstures 

Institūta Žurnāls. Nr. 3. Rīga, 2008, 117.–139. lpp. 

615. Dumpe L. Riia eestlased Läti Vabariigis (1918–1940). – Sinu, minu ja meie 

Riia. Tartu: Vanemuise Selts, 2008, 208.–229. lpp. 

616. Dumpe L. The Use of Wild Plants in Folk Healing in Latvia. – Sanitas per 

Aquas: SPAs, Lifestyles and Foodwaeys / by ed. P.Lysaght. Innsbruck: Studien 

Verlag, 2008, pp. 357–369. 

617. Dzene I. Dažas piezīmes par Sakstagala izloksnes zilbes intonācijām. – 

Letonikas otrais kongress. Valodniecības raksti – 1. Rīga: LU Latviešu valodas 

institūts, 2008, 127.–138. lpp. 

618. Dzintere D., Augstkalne D. Lomu sarunas radošajās rotaļās (pirmsskolas 

vecumā). – RPIVA 4. Starptautiskas zinātniskas konferences «Teorija praksei 

mūsdienu sabiedrības izglītībā»: rakstu krājums Rīga: SIA Rīgas komercfirma 

«S&G», 2008, 83.–90. lpp. 

44

619. Eglāja-Kristsone E. Lietuviešu literatūra Latvijā (1900–2007). – Latvieši, 

igauņi un lietuvieši: literārie un kultūras kontakti. Bibliogrāfiskie rādītāji. Rīga: 

LU LFMI, 2008, 117.–225. lpp. 

620. Eglāja-Kristsone E. Latviešu un lietuviešu rakstnieku sakaru veidošanās: 

sociālie un literārie nosacījumi 20. gs. 50.–60. gados. – Aktuālas problēmas 

literatūrzinātnē. Rakstu krājums. Liepāja: LiePA, 2008, 156.–164. lpp. 

621. Eglāja-Kristsone E. The Year 1968 in Latvian Literature. – Back to Baltic 

Memory: Lost and Found in Literature 1945–1968. Rīga: LU LFMI, 2008, 269.– 

282. lpp. 

622. Eglāja-Kristsone E. Lietuviešu literatūra Latvijā un latviešu valodā 1900– 

2008. – Latvieši, igauņi un lietuvieši: literārie un kultūras kontakti. Rīga: LU 

LFMI, 2008, 544.–858. lpp. 

623. Ernstsone V. Latviešu valodas prasmes aktualitāte sociālās atstumtības riska 

grupām. – Letonikas otrais kongress. Valodniecības raksti – 2. Rīga: Latvijas 

Zinātņu akadēmija, LU aģentūra «LU Latviešu valodas institūts», RPIVA, 2008, 

254.–265. lpp. 

624. Evarts E. Transporta funkcionēšanas problēmas Latvijā nacistiskās Vācijas 

okupācijas laikā. – Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls. Nr. 1. Rīga: Latvijas 

Vēstures Institūta apgāds, 2008, 106.–130. lpp. 

625. Evarts E. Nacistiskās Vācijas ekonomiskā politika un iedzīvotāju labklājība 

Latvijā. – Letonikas otrais kongress. Vēsture un identitāte. Kongresa referāti. 

Rīga: LZA, LU LVI, apgāds «Zinātne», 2008, 179.–189. lpp. 

626. Feldmanis I. «Vācu laiks» Latvijā: jauna konceptuāla skatījuma meklējumos. 

– Latvijas Vēsture. Jaunie un jaunākie laiki. Nr. 4. Rīga, 2008, 56.–69. lpp. 

627. Feldmanis I. Vācbaltiešu loma Latvijas un Vācijas attiecībās (1933–1940). – 

Latvijas Vēsture. Jaunie un jaunākie laiki. Nr. 3. Rīga, 2008, 64.–76. lpp. 

628. Freiberga E. Dzīve viņpus negatīvās patikas? – Dzīvesmāksla: Latvija, 

Baltija, Eiropa. Rīga: FSI, 2008, 67.–81. lpp. 

629. Freiberga E. Paula Jureviča filozofiskā antropoloģija. – Filosofiskās idejas 

Latvijā, Eiropas vērtības un latviskā identitāte. Rīga: FSI, 2008, 84.–96. lpp. 

630. Freiberga I. Pasaules ainas atspoguļojums bērnu literārajā jaunradē. – 

Letonikas otrais kongress. Valodniecības raksti – 2. Rīga: Latvijas Zinātņu 

akadēmija, LU aģentūra «LU Latviešu valodas institūts», RPIVA, 2008, 146.– 

159. lpp. 

631. Freiberga I. Vārda kā valodas vienības uztvere, izpratne un darināšana 

pirmsskolas vecumā. – RPIVA 4. Starptautiskas zinātniskas konferences «Teorija 

praksei mūsdienu sabiedrības izglītībā»: rakstu krājums. Rīga: SIA Rīgas 

komercfirma «S&G», 2008, 97.–103. lpp. 

632. Gaigala A. Inta Čaklā. – 100 Latvijas sievietes kultūrā un politikā. Rīga: LU 


633. Gaigala A. Ina Druviete. – 100 Latvijas sievietes kultūrā un politikā. Rīga: 


634. Gaigala A. Janīna Kursīte. –100 Latvijas sievietes kultūrā un politikā. Rīga: 


635. Gaigala A. Maija Silmale. –100 Latvijas sievietes kultūrā un politikā. Rīga: 


636. Garda I. Mutvārdu tradīcija mūsdienās: personīgās pieredzes stāsti. – 

Vārkava. Tradicionālā kultūra un mūsdienas. Rīga: Madris, 2008, 140.–145. lpp. 

45

637. Garda-Rozenberga I. Zviedrijas latviešu pieredzes stāsti par pirmajiem 

gadiem trimdā – vai folklora? – Letonika. Nacionālā mutvārdu vēsture. Reliģiskās 

idejas Latvijā. Raksti. Otrā grāmata. Rīga: FSI, 2008, 55.–71. lpp. 

638. Gerharde–Upeniece G. Latvijas kultūrpolitikas (1918–1940) pēctecības 

aspekts 21. gs. sākumā. – Letonikas otrā kongresa materiāli. Rīga: Latvijas 

Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures institūts, 2008, 90.–106. lpp. 

639. Gerhards G. Etniskā antropoloģija un identitāte. – Letonikas otrais kongress. 

Vēsture un identitāte. Rīga: Zinātne, 2008, 9.–20. lpp. 

640. Gerhards G. A medieval case of healed foot amputation in Latvia. –17th 

European Meeting of Paleopathological Association «Diseases of the past», 

Copenhagen, August 25–27, 2008: Program and Abstracts. Copenhagen, 2008, p. 

42 

641. Gills N., Krūmiņa-Koņkova S. Edgars Jundzis un viņa doktora disertācijas 

liktenis. – Jaunpiebalgas Svētā Toma baznīca un mācītāji. Rīga: Elpa, 2008, 194.– 

205. lpp. 

642. Girņus G. Mitoloģiskās būtnes, ar tām saistītie priekšstati latviešu teikās par 

kariem. – Aktuālas problēmas literatūras zinātnē. Nr. 13. Liepāja: LiePA, 2008, 

227.–238. lpp. 

643. Gobiņa S. Vārdu kārta vienlīdzīgu apzīmētāju rindās. – Letonikas otrais 


127.–138. lpp. 

644. Grīnuma G. Kastanjola. Latviešu nomods par brīvību. – Latviešu literatūras 

procesi un personības. Rīga: LU LFMI, 2008, 167.–198. lpp. 

645. Grosa S. Stilistisko robežu problēma Rīgas vēlā jūgendstila perioda dekorā. – 


vēstures institūts, 2008, 38.–52. lpp. 

646. Grosmane E. Vilhelms Neimanis un viņa inspirācijas avoti muzeja izveides 

gaitā. – Mākslas muzeju vieta kultūras procesos: Vēsture un perspektīvas. 

Starptautiskā zinātniskā konference Latvijas Nacionālā mākslas muzeja simtgades 

programmas ietvaros 2005. gada 14.–15. septembrī. Rīga: LNMM, 2008, 18.–25. 

lpp. 

647. Grosmane E. Ievads. Latvijas mākslas vēsture 21. gs.: pieredze, novitātes, 

eksperimenti. – Letonikas otrā kongresa materiāli. Rīga: Latvijas Mākslas 

akadēmijas Mākslas vēstures institūts, 2008, 6.–7. lpp. 

648. Grosmane E. Senākās dzintara apstrādes darbnīcas Latvijā. – Mākslas vēsture 

& teorija Nr. 10. Rīga: Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures institūts, 

2008, 64.–65. lpp. 

649. Grudule M. Igauņi un lietuvieši – kultūra un literatūra latviešu grāmatās un 

periodikā 17.–19. gadsimtā. – Latvieši, igauņi un lietuvieši: literārie un kultūras 

kontakti. Bibliogrāfiskie rādītāji. Rīga: LU LFMI, 2008, 11.–18. lpp. 

650. Grudule M. Juris Bārs latviešu rakstniecības laukā. – Karogs.Nr. 7. Rīga, 

2008, 122.–130. lpp. 

651. Grudule M. Igauņu tauta, kultūra un literatūra latviešu grāmatās un presē 17.– 

19. gadsimtā. – Letonica. Humanitāro zinātņu žurnāls. Nr. 17. Rīga: N.I.M.S., 

2008, 133.–155. lpp. 

652. Grudule M. Igauņi un lietuvieši – kultūra un literatūra latviešu grāmatās un 

periodikā 17.–19. gadsimtā. – Latvieši, igauņi un lietuvieši: literārie un kultūras 

kontakti. Rīga: LU LFMI, 2008, 18.–184. lpp. 

46

653. Grudule M. Jura Alunāna «Dziesmiņas» kā literatūra, kurā prāta pūliņi 

atronami. – Literatūrzinātne, folkloristika, māksla. LU Raksti. Nr. 731. Rīga: LU, 

2008, 50.–58. lpp. 

654. Grudule M. The Reception of Latvian Literary History in the 1950s and 60s. 

– Back to Baltic Memory: Lost and Found in Literature 1940–1968. Rīga: LU 

LFMI, 2008, 60.–72. lpp. 

655. Grudule M. Latvian Poetry in Livland and Courland in the 17th century and 

beginning of the 18th. – Common Roots of the Latvian and Estonian Languages. 

Ed. K. Ross, P. Vanags. Frankfurt am Main etc.: Peter Lang, 2008, pp. 101–147 

656. Grudule M. Igauņu tauta, kultūra un literatūra latviešu grāmatās un presē 

17.–19. gadsimtā. – Letonica. Humanitāro zinātņu žurnāls. Nr. 17. Rīga, 2008, 

133.–155. lpp. 

657. Grudule M. 17. gs. veltījuma dzeja latviešu valodā. – Aktuālas problēmas 

literatūras zinātnē. Rakstu krājums. Nr. 13. Liepāja: Liepājas Pedagoģijas 

akadēmija, LU LFMI, 2008, 7.–22. lpp. 

658. Gūtmane Z. Romantisma un simbolisma pārejas latviešu un igauņu prozā 

20. gadsimta sākumā. – Letonica. Humanitāro zinātņu žurnāls. Nr. 17. Rīga: 

N.I.M.S., 2008, 179.–192. lpp. 

659. Gūtmane Z. Baltic Prose During the Thaw. – Back to Baltic Memory: Lost 

and Found in Literature. 1940–1968. Rīga: LU LFMI, 2008, p. 94–103 

660. Hirša Dz. Par dažiem Latvijas pilsētu nosaukumiem. Bauska, Brocēni. – No 

skaņas un burta līdz tekstam un korpusam. Sinhronija un diahronija. Akadēmiķa 

Jāņa Endzelīna 135. dzimšanas dienas atceres starptautiskās zinātniskās 

konferences materiāli. Rīga: LU Latviešu valodas institūts, 2008, 21.–27. lpp. 

661. Hirša Dz. Lielo burtu lietošana un dažas citas nosaukumu veidošanas 

grūtības: teorija un prakse. – Letonikas otrais kongress. Valodniecības raksti – 1. 


662. Hirša Dz. Latvijas vietvārdi reformu valgos. – Latvijas Avīze. Rīga, 2008. g. 

13. oktobris, 14. lpp. 

663. Ikere Z. Letonikas pētījumu pieredze Daugavpils Universitātē. – Letonikas 

otrais kongress, Rīga, 2007. gada 30.–31. oktobris. Plenārsēžu materiāli. Rīga: 


664. Ikere Z. Valsts valodas politika Latvijas nākotnei. – Latgales sabiedrība 

attīstības lokos: valodas politikas, juridiskie, socioloģiskie, vēsturiskie 

(dzīvesstāstu) aspekti. Daugavpils: Daugavpils Universitāte, 2008, 22.–35. lpp. 

665. Ikere Z. Word Meaning Constituents. – Valoda– 2008. Valoda dažādu kultūru 

kontekstā. Zinātnisko rakstu krājums. Daugavpils: Daugavpils Universitāte, 2008, 

338.–344. lpp. 

666. Ikere Z. Letonika kā valstiski nozīmīgs projekts un letonikas pētījumu 

uzdevumi Latgales kultūrsituācijā. – Latgales sabiedrība attīstības lokos: valodas 

politikas, juridiskie, socioloģiskie, vēsturiskie (dzīvesstāstu) aspekti. Daugavpils: 


667. Ikere Z. Meaning Theories and Meaning Interpretation. – Humanitāro 

Zinātņu Vēstnesis. 13. sēj. Daugavpils: Daugavpils Universitāte, 2008, 71.– 

81. lpp. 

668. Ikere Z. Human Being as a Creative Differentiator of the Logos of Life. – 

A.T. Tymieniecka (ed.). Analecta Husserliana. XCV sēj. Dordrecht: Springer, 

2008, pp. 9–22 

669. Indričāne I. Latviešu valodas nebalsīgo eksplozīvo slēdzeņu klasificēšanai 

nepieciešamie minimālie akustiskie rādītāji. – Letonikas otrais kongress. 

47

Valodniecības raksti – 1. Rīga: LU Latviešu valodas institūts, 2008, 139.– 

147. lpp. 

670. Jansone (Dirnēna) A. Edvīns Tauriņš: reālists ar liriķa dvēseli. – Kurzemes 

rakstnieku silueti: 2. Liepāja: LiePA, 2008, 112.–169. lpp. 

671. Jansone I. Krieviņi un to atstātās pēdas Zemgalē. – Ģ. Eliasa Jelgavas 

Vēstures un mākslas muzejs. Raksti V: Starptautiskās zinātniskās konferences 

«Zinātniskie lasījumi Ģ. Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā» materiāli. 

Jelgava, 2008, 47.–57. lpp. 

672. Jansone I. Lexemes ‘sala’ and ‘āres’ in Latvian Toponyms. –23th 

International Congress of Onomastic Sciences. Abstracts. Congress Guide. Yourk 

University, Toronto, Canada, August 17–22. Toronto, 2008, p. 34 

673. Jansone I., Stradiņš J. Letonistics in Retrospect and Future Developments 

(on the occasion of the Year of Letonics 2008). – Nova Miscellanea Historiae 

Scientiarum Baltica – 50. Abstracts and Programme of the 23rd International 

Baltic Conference on the History of Science (Riga, 9–10 October, 2008). Riga: 

RTU Publishing House, 2008, pp. 24–25 

674. Jēkabsons Ē. Lietuvieši latviešu strēlnieku vienībās un Latvijas armijā 1915.– 

1940. gadā. – Tēvijas Sargs. Rīga, 2008, Februāris: 23.–25. lpp., marts: 28.– 

29. lpp., aprīlis: 25.–27. lpp. 

675. Jezupova M. Frazeoloģijas termina un jēdziena izpratne latviešu 

valodniecībā. – Letonikas otrais kongress. Valodniecības raksti – 1. Rīga: LU 


676. Joma D. Lingvistiskās attieksmes paušana teksta netulkošanas gadījumā. – 

Valoda. Tulkošanas prakse. Starpkultūru komunikācija. Zinātniskie raksti. 


677. Joma D. Latvijas iedzīvotāju attieksme pret Valsts valodas likumu. – 



253. lpp. 

678. Jundzis T. Politisko pretspēku cīņa par varu pēc neatkarības pasludināšanas 

(1990. gada maijs–decembris). – Nevardarbīgās pretošanās loma Latvijas 

neatkarības atjaunošanā. Letonikas II kongress. Rīga: LZA, 2008, 241.–250. lpp. 

679. Kalnačs B. Vēstures tematika 20. gs. 60.–80. gadu Baltijas drāmā. – Latviešu 

literatūras procesi un personības. Rīga: LU LFMI, 2008, 121.–133. lpp. 

680. Kalnačs B. Sociālistiskā reālisma kanons un tā pārvarēšana Baltijas drāmā. – 

Aktuālas problēmas literatūras zinātnē. Liepāja: LiePa, 2008, 127.–142. lpp. 

681. Kalnačs B. Baltic Drama During the ‘Thaw’. – Back to Baltic Memory: Lost 

and Found in Literature 1940–1968. Rīga: LU LFMI, 2008, 152.–169. lpp. 

682. Kalnačs B. 20. gadsimta sākuma sabiedrības tēlojums latviešu un igauņu 

drāmā. – Letonica. Humanitāro zinātņu žurnāls. Nr. 17. Rīga: N.I.M.S., 2008, 

165.–178. lpp. 

683. Kalnačs B. Mākslinieciskās izteiksmes meklējumi 20. gadsimta 60.–70. gadu 

Baltijas drāmā. – Meklējumi un atradumi 2008. Rīga: Zinātne, 2008, 27.–39. lpp. 

684. Kalnciema A. Latvijas Valsts arhīva dokumenti par nevardarbīgo pretošanos 

Latvijā 1990.– 1991. gadā. – Nevardarbīgās pretošanās loma Latvijas neatkarības 

atjaunošanā. Letonikas II kongress. Rīga: LZA, 2008, 370. – 380. lpp. 

685. Kalniņa I. Neredzīgais Indriķis un Juris Alunāns un sociālistiskā reālisma 

kanons. – Latvijas Universitātes Raksti, 731. sēj. Literatūrzinātne, folkloristika, 

māksla. Krājumam «Tā neredzīga Indriķa dziesmas» (1806) – 200 gadi, Jura 

48

Alunāna krājumam «Dziesmiņas» (1856) – 150 gadi. Rīga: LU, 2008, 172.–180. 

lpp. 

686. Kalniņa I. [Komentāri]. – Strēlerte V. Raksti. 1. sēj. Rīga: Valters un Rapa, 

2008, 257.–323. lpp. 

687. Kalniņa I. Trimdinieka dzīves izjūta un literatūra kā tās atsedzēja. Zinātniska 

recenzija. – Letonica. Humanitāro zinātņu žurnāls. Nr. 17. Rīga, 2008, 267.–273. 

lpp. 

688. Kalniņa I. Nāves tēma latviešu jaunajā drāmā. – Eiropas kultūra kā sistēma. 


689. Kalniņa I. Eiropas garīgie meklējumi Annas Brigaderes un Manfrēda Kībera 

daiļradē. – Latviešu literatūras procesi un personības. Rīga: LFMI, 2008, 70.–82. 

lpp. 

690. Kalniņa I. Anna Bērzkalne. – 100 Latvijas sievietes kultūrā un politikā. Rīga: 

LU apgāds, 2008, 82.–86. lpp. 

691. Kalniņa I. Zilā Krusta idejas Annas Brigaderes darbos. – Latvijas 

Universitātes Raksti, 732. sēj. Literatūrzinātne, folkloristika, māksla. Latviešu 

literatūra un reliģija. Rīga: LU, 2008, 102.–106. lpp. 

692. Kaltigina M., Liepa D., Urpena I., Mazkalniņa B. RPIVA akadēmiskā 

personāla svešvalodu kompetences profesionālajā darbībā. – RPIVA 

4. Starptautiskas zinātniskas konferences «Teorija praksei mūsdienu sabiedrības 

izglītībā»: rakstu krājums. Rīga: SIA Rīgas komercfirma «S&G», 2008, 153.– 

161. lpp. 

693. Kangeris K. Die Rückkehr und der Einsatz von Deutschbalten im 

Generalbezirk Lettland 1941 – 1945. – Michael Garleff. Deutschbalten, Weimarer 

Republik und Drittes Reich. Köln, Weimar, Wien: Böhlau Verlag , 2008, S. 385– 

428 

694. Karlsone A. Tautiskais apģērbs kā nacionālais simbols. – Letonikas otrais 

kongress: Vēsture un identitāte. Kongresa referāti. Rīga: Zinātne, 2008, 54.– 

72. lpp. 

695. Kauliņa A. «Puskultūras» vai valodas personības veidošanās. – RPIVA 

4. Starptautiskas zinātniskas konferences «Teorija praksei mūsdienu sabiedrības 

izglītībā»: rakstu krājums. Rīga: SIA Rīgas komercfirma «S&G», 2008, 452.– 

456. lpp. 

696. Kauliņa A. Disleksija – slēptais talants un iespējas. – Psiholoģijas pasaule. 

Nr. 3. Rīga, 2008, 59. lpp. 

697. Kiope M. Staņislavs Ladusāns, SJ.: Daudzpusīgā vienkāršība. – Filosofiskās 


lpp. 

698. Kiope M. Labestības ētika kā iekšējās brīvības pamats. – Augusts Milts: 

patība un ētika. Rīga: RaKa, 2008, 276.–286. lpp. 

699. Kiope M. Daudzpusīgās patiesības nepietiekamība. – Dzīvesmāksla: Latvija, 


700. Kļaviņa S. Pa gandrīz izzudušām pēdām: dakteris Juris Bārs – pirmais 

latvietis dzimtās valodas pētnieks un mūsdienu rakstības pionieris. – Karogs. Nr. 

7. Rīga, 2008, 112.–121. lpp. 

701. Kļaviņa S. Nevardarbīgā pretošanās PSRS valodu politikai Latvijā: 1988 un 

1989. gads dokumentos un atmiņās. – Nevardarbīgās pretošanās loma Latvijas 

neatkarības atjaunošanā. Rīga: Latvijas Zinātņu akadēmija, 2008, 147.–157. lpp. 

702. Kļaviņa S. Edīte Hauzenberga-Šturma. –100 Latvijas sievietes kultūrā un 

politikā. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 2008, 166.–171. lpp. 

49

703. Kļaviņa S. Jāņa Endzelīna akadēmiskās biogrāfijas mazzināmā lappuse: 

Sanktpēterburga 1907. – LU Raksti, 72835.–42. lpp.. sēj. Rīga: LU, 2008, 

704. Kļaviņa S. Anna Ābele. –100 Latvijas sievietes kultūrā un politikā. Rīga: LU 


705. Kļaviņa S. Par jēdzienu ‘valodas attīstība un pārmaiņas valodā’ izpratni: 

ieskats Eiropas valodniecības teorētiskās domas mantojumā. – Akadēmiskā dzīve: 

zinātnei, tēvzemei. 45. rakstu krājums. Rīga, 2008, 54.–58. lpp. 

706. Kļaviņa S. Beginning of Latvian linguistics (middle of the 19th century– 

1930ies). – Abstracts and Programme of the 23rd International Baltic 

Conference on the History of science. Riga: RTU Publishing House, 2008, 92.– 

93. lpp. 

707. Kļaviņš E. Latvijas mākslas vēsture internetā. Sasniegtais un jautājumi. – 


vēstures institūts, 2008, 165.–173. lpp. 

708. Kļaviņš E. Baltische Künstler an der Münchner Kunstakademie. –200 Jahre 

Akademie der Bildenden Künste München. München: Hirmer Verlag, 2008, S. 

287–289 

709. Koroļeva I., Rungule R., Sniķere S. Jauniešu iekļaušanās analīze identitātes 

un līdzdalības kontekstā. – Sabiedrības integrācijas tendences un prettendences. 

Latvijas un Igaunijas pieredze. Etnisko attiecību aspekts. Rīga: LU Akadēmiskais 

apgāds, 2008, 37.–55. lpp. 

710. Kovaļčuka S. Latvija v žizņi K. F. Žakova. – Rossija i Baltija: Voini, 

revoļuciji i obščestvo. Vipusk 5. Moskva: Nauka, 2008, c. 185–210 

711. Kovaļčuka S. Putj izviļistij zemnoi. Rižskij arhiv filosofa Kaļļistrata Žakova. 

– Daugava. Nr. 1–2. Rīga, 2008, 128.–156. lpp. 

712. Kovaļčuka S. Tiesību filozofija Latvijā 20. gs. 20.–30. gados: A. Lēbers, V. 

Sinaiskis, M. Lazersons, L. Šulcs. – Filosofiskās idejas Latvijā, Eiropas vērtības 

un latviskā identitāte. Rīga: FSI, 2008, 297.–308. lpp. 

713. Kovaļčuka S. Ļivonskaja voina i jejo vļijaņije na etņičeskuju paļitru 

Ļifļandiji, Ļandiji un Poļskih Infļant. – Baltijskij vopros v konce 15–17 vekov. S- 

Peterburg: S-Peterburgskij universitet, 2008, 406.–416. lpp. 

714. Kovaļčuka S. Ņeokantiaņec A. Veideman. – Seminarium Hortus Humanitatis. 

Almanahs. Nr. 16. 2008, 30. lpp. 

715. Krēsliņš U. Mazākumtautību jautājums un tā politiskie risinājumi Latvijas 

Tautas padomē 1918.–1920. gadā. – Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls. Nr. 2. 

Rīga, 2008, 61.–76. lpp. 

716. Krēsliņš U. Latvieši par latviešiem: nacionālās politikas īpatnības 

20. gadsimtā. – Letonikas otrais kongress: Vēsture un identitāte. Kongresa 

referāti. Rīga: Zinātne, 2008, 73.–84. lpp. 

717. Krogzeme-Mosgorda B. Grāmata par Mālpils novada folkloru. – Letonica. 

Nr. 18. Rīga: LU LFMI, 2008, 279.–283. lpp. 

718. Krogzeme-Mosgorda B. Izpēte kā līdzradīšana. – Meklējumi un atradumi 

2008. Rīga: Zinātne, 2008, 5.–8. lpp. 

719. Krogzeme-Mosgorda B. Ziemsvētku / Jaungada pastkaršu rakstīšanas 

tradīcija. Teksti un konteksti. – Letonica. Nr. 18. Rīga: LU LFMI, 2008, 64.–83. 

lpp. 

720. Krogzeme-Mosgorda B. Grāmata par Mālpils novada folkloru [Trīs sidraba 

avotiņi. Mālpils novada folklora. Sast. I. Pauloviča]. – Letonica. Nr. 18. Rīga: LU 

LFMI, 2008, 279.–282. lpp. 

50

721. Krūmiņa-Koņkova S. Refleksijas par Dievu Latvijas reliģiski filozofisko 

ideju vēsturē 20. gadsimta sākumā. – Filosofiskās idejas Latvijā, Eiropas vērtības 

un latviskā identitāte. Rīga: FSI, 2008, 187.–199. lpp. 

722. Krūmiņa-Koņkova S. Reliģiskā situācija Latvijā 1990.–2000. gadā un tās 

ietekme uz reliģiskās izglītības stratēģijām. – Iepazīsim to, ko mācīsim: reliģiskā 

daudzpusība. Rīga: Latvijas Bībeles biedrība, 2008, 47.–60. lpp. 

723. Krutova Ē. Eiropas Savienības politikas aktualitātes Latgales reģionā. – 

Latgales sabiedrība attīstības lokos: valodas politikas, juridiskie, socioloģiskie, 

vēsturiskie (dzīvesstāstu) aspekti. Daugavpils: Daugavpils Universitātes apgāds 

«Saule»,2008, 181.–189. lpp. 

724. Kuduma A. Augusts Štrauss: Zemes un saules dzejnieks. – Kurzemes 


725. Kuduma A. Kurzemes dzejnieks Augusts Štrauss: dzīves un daiļrades meti. – 

Letonikas otrais kongress. Kurzemes novada kultūrvēsturiskais mantojums, tā 


726. Kuduma A. Saknes jau vējš neizplēš [rec. par Liepājas rakstnieku krājumu 

«Ar sakņu sajūtu vējā», 2008]. – Kurzemes Vārds (literārais pielikums «Vārds»). 

Nr. 3. Liepāja, 2008. g. 4. jūnijs, 5. lpp. 

727. Kuduma A. Ceļā pie lasītāja 13. zinātnisko rakstu krājums «Aktuālas 

problēmas literatūras zinātnē». – Kurzemes Vārds (literārais pielikums «Vārds»). 

Nr. 2. Liepāja, 2008. g. 1. aprīlis, 2. lpp. 

728. Kuduma A. Liepājas prozas iznāciens 2007. gada nogalē. – Kurzemes Vārds 

(literārais pielikums «Vārds»). Nr. 1. Liepāja, 2008. g. 30. janvāris, 3. lpp. 

729. Kuduma A. Nobrāztās dvēseles dziedināšana jeb Stāsts par eža kažociņu. – 

Kurzemes Vārds (literārais pielikums «Vārds»). Nr. 4 (5). Liepāja, 2008. g. 5. 

novembris, 5. lpp. 

730. Kūle M. Dialoga filosofija: ceļš uz solidāru sabiedrību Eiropā un Latvijā. – 

Dialogs Latvijā: kultūru dažādība, robežas un saiknes. Rīga: APA, ĪUMSILS, 

2008, 12.–19. lpp. 

731. Kūle M. Letonikas II kongresa filosofijas un reliģijzinātnes sekcijas. – 

Letonikas otrais kongress: plenārsēžu materiāli. Rīga: LZA, 2008, 145.–150. lpp. 

732. Kūle M. Cilvēka izpratne Augusta Milta filosofiskās antropoloģijas kontekstā. 

– Augusts Milts: patība un ētika. Rīga: RaKa, 2008, 198.–216. lpp. 

733. Kūle M. Mūsdienu dzīvesformas un dzīvesmāksla. – Dzīvesmāksla: Latvija, 


734. Kūle M. Teodors Celms par fenomenoloģisko ideālismu. – Filosofiskās idejas 


735. Kūle M. Letonika Eiropā un Eiropai. – Letonikas otrais kongress: plenārsēžu 

materiāli. Rīga: LZA, 2008, 63.–74. lpp. 

736. Kūle M. Humanities in Transcending the Perspective of Experience: Problems 

of Education. – Analecta Huserliana XCV. Dordrecht: Springer, 2008, pp. 423– 

432 

737. Kūle M. Hermeneutics of Life Forms: Latvia, Europe, World Society. – 

Abstracts. XXII World Congress of Philosophy. Seoul: Seoul National University, 

2008, p. 38–39 

738. Kūle M. Par humanitāro un sociālo zinātņu specifiku. – Zinātnes Vēstnesis. 

Rīga, 2008. g. 17. marts, 4. lpp. 

739. Kūle M. Letonikas gads. Eiropas vērtības Latvijā un intelektuālās tradīcijas 

veidošanās no apgaismības līdz zināšanu sabiedrībai 21. gs. [intervija]. – Izglītība 

un Kultūra. Rīga, 2008. g. 31. janvāris, 10. lpp. 

51

740. Kūlis R. Latviskā identitāte un mūsdienu eiropeiskās vērtības. – Filosofiskās 


lpp. 

741. Kūlis R. Kultūra un ētika. – Augusts Milts: patība un ētika. Rīga: RaKa, 2008, 

217.–229. lpp. 

742. Kūlis R. I. Kants und das Problem der Lebenswelt: Deutschland und Lettland. 

– Abstracts. XXII World Congress of Philosophy. Seoul: Seoul National 

University, 2008, p. 38 

743. Kuplā I. Verbu ar nozīmi ‘dusmoties’ semantika latviešu valodā. – Letonikas 

otrais kongress. Valodniecības raksti – 1. Rīga: LU Latviešu valodas institūts, 

2008, 236.–242. lpp. 

744. Kuplā I. Latviešu valodas verba nest daudznozīmība prototipiskā skatījumā. – 

Международная научная конференция Дни балтов и белые ночи. Круглый 

стол «Балтийская филология»: десять лет спустя. Тезисы докладов. 19–21 

июня 2008 г. Санкт-Петербург, 2008, c. 30–31 

745. Kursīte J. Sandra Kalniete. –100 Latvijas sievietes kultūrā un politikā. Rīga: 


746. Kursīte J. Latvijas plakāts un tā simbolika. – Plakāts Latvijā. Rīga, 2008, 6.– 

24. lpp. 

747. Kusiņa L. Helēna Demakova. –100 Latvijas sievietes kultūrā un politikā. 


748. Kusiņa L. Marija Medinska. –100 Latvijas sievietes kultūrā un politikā. Rīga: 


749. Kusiņa L. Milda Paleviča. –100 Latvijas sievietes kultūrā un politikā. Rīga: 


750. Kusiņa L. Signe Baumane. –100 Latvijas sievietes kultūrā un politikā. Rīga: 


751. Kuzina V. Folkloras nozīme bērnu valodas izveidē. – RPIVA 4. Starptautiskas 

zinātniskas konferences «Teorija praksei mūsdienu sabiedrības izglītībā»: rakstu 

krājums. Rīga: SIA Rīgas komercfirma «S&G», 2008, 190.–196. lpp. 

752. Kuzina V. Latviešu valodas loma RPIVA studijās. – TAGAD . Rīga, 2008, 7.– 

9. lpp. 

753. Kuzina V. Svešvārdu lietojums sākumskolas mācību grāmatās un bērnu 

valodā. – LU raksti, 741. sējums. Rīga: LU, 2008, 35.–42. lpp. 

754. Kuzina V. Valsts valodas likuma realizācijas problēmas. – Letonikas 

2.kongresa referātu materiāli, raksti «Latgales sabiedrība attīstības lokos: 

valodas, politikas, juridiskie, socioloģiskie, vēsturiskie (dzīvesstāstu) aspekti». 

Daugavpils: DU, 2008, 36.–48. lpp. 

755. Kuzina V. Лингвостатистическое исследование единиц 

морфологического уровня (на материале игр детей дошкольного возраста). – 

Nation and Language: Modern Aspects of Socio-Linguistic Development: 

Proceedings of the 3th International Conference. Kauņa: Tehnologija, 2008, 

159.–162. lpp. 

756. Ķencis T. Svētku simulācija. – Letonica. Nr. 18. Rīga: LU LFMI, 2008, 128.– 

134. lpp. 

757. Ķencis T. Buramvārdu simpozijs. – Letonica. Nr. 18. Rīga: LU LFMI, 2008, 

303. lpp. 

758. Lāce D. Mācību iestāžu celtniecība bulvāru lokā 19. gs. 2. puse. – Letonikas 

otrā kongresa materiāli. Rīga: Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures 


52

759. Laime S. Pirmās pieguļas nakts svinēšana un Ūsiņa kulta vietas 

Austrumlatvijā. – Letonica. Nr. 18. Rīga: LU LFMI, 2008, 135.–159. lpp. 

760. Laime S. Velni, raganas, čūskas un blūdi Vārkavas purvu folklorā. – Vārkava. 

Tradicionālā kultūra un mūsdienas. Rīga: Madris, 2008, 207.–221. lpp. 

761. Laime S. Velna zārki Latvijā un to mitoloģiskais konteksts. – Aktuālas 

problēmas literatūras zinātnē. Rakstu krājums, 13. Liepāja: LiePA, 2008, 246.– 

258. lpp. 

762. Laime S. Daugavas kultūrvēsturiskajiem akmeņiem veltīts pētījums. [J. 

Urtāns. Daugavas kultūrvēsturiskie akmeņi]. – Letonica. Nr. 18. Rīga: LU LFMI, 

2008, 283.–285. lpp. 

763. Lāms E. Dabas filozofija Alberta Caunes prozā. – Letonikas otrais kongress. 

Kurzemes novada kultūrvēsturiskais mantojums, tā izpēte un saglabāšana. 

Liepāja: Liepājas Universitāte, 2008, 119.–125. lpp. 

764. Lāms E. Populārās orientācijas spožums un posts latviešu prozā. – Aktuālas 

problēmas literatūras zinātnē. Nr. 13. Liepāja: LiePA, 2008, 80.–92. lpp. 

765. Lāms E. Alberts Caune: nacionālais pozitīvists un dabasbērns. – Kurzemes 


766. Lāms E. Sapņojums par dzīvi nepārtrauktā Latvijas valstī [apcerējums par A. 

Caunes daiļradi]. – Kultūras Forums. Rīga, 2008. g. 14.–28. marts, 8. lpp. 

767. Lāms E. Runāšana caur puķēm [recenzija par I. Stadgales dzejoļu krājumu 

«Viņas auguma puķes», 2008]. – Kurzemes Vārds (literārais pielikums «Kultūras 

Pulss »). Liepāja, 2008. g. 10. jūnijs, 3. lpp. 

768. Lāms E. Dzejaspuķēs – māksliniecisko ieguvumu vairāk nekā vājuma 

[recenzija par I. Stadgales dzejoļu krājumu «Viņas auguma puķes», 2008]. – 

Kultūras Forums. Rīga, 2008. g. 11.–18. jūlijs, 7. lpp. 

769. Lāms E. Ķērstas uznāciens [recenzija par Ē. Kūļa stāstu grāmatu «Haubices 

izredzētais» un «Tāda tā naģīte…», 2008]. – Kultūras Forums. Rīga, 2008. g. 19.– 

26. septembris, 7. lpp. 

770. Lāms O. Sengrieķu kultūras atspulgi Jura Alunāna daiļradē. – LU Raksti, 731. 

sēj. Literatūrzinātne, folkloristika, māksla. Rīga: LU, 2008, 115.–122. lpp. 

771. Lāms O. Marta Krustiņsone. –100 Latvijas sievietes kultūrā un politikā. Rīga: 


772. Lāms O. Rītausmas dzejnieki. Ausekļa un Lidijas Koidulas dzeja salīdzinošā 

skatījumā. – Letonica. Humanitāro zinātņu žurnāls. Nr. 17. Rīga, 2008, 254.–258. 

lpp. 

773. Lāms O. Agate Nesaule. –100 Latvijas sievietes kultūrā un politikā. Rīga: LU 


774. Lapinska I. Paula Jureviča intuitīvisma filozofija. – Filosofiskās idejas 

Latvijā, Eiropas vērtības un latviskā identitāte. Rīga: FSI, 2008, 97.–106. 

775. Lapinska I. The Two Subjects’ Dialectics in Luce Irigaray’s Philosophy and 

the Woman in the Philosophy of Latvia. – Abstracts. XXII World Congress of 

Philosophy. Seoul: Seoul National University, 2008, p. 264–265 

776. Lapiņa Z. Personības un valsts ideāls Aleksandra Dauges ē. – Filosofiskās 


lpp. 

777. Lauze L. Atbildes uz vispārējiem jautājumiem latviešu sarunvalodas sintaksē. 

– Letonikas otrais kongress. Kurzemes novada kultūrvēsturiskais mantojums, tā 


778. Lazareva A. Saulcerīte Viese. –100 Latvijas sievietes kultūrā un politikā. 


53

779. Lazdiņa S, Pošeiko S., Marten H. Lingvistiskās ainavas metode – 

netradicionāls ceļš multilingvisma jautājumu izpētē un mācīšanā. – «Tagad»: 

LVAVA zinātniski metodisks izdevums, 1.2008. Rīga: a/s «Preses nams», 2008, 

43.–49. lpp. 

780. Lerhis A. Baltijas valstu okupācijas neatzīšanas politika: Lielbritānijas un 

ASV ārpolitiskie lēmumi 1940.–1942.gadā. – Latvijas Zinātņu Akadēmijas Vēstis, 

Nr. 5. Rīga: LZA, 2008, 4.–33. lpp. 

781. Lerhis A. Latvijas Republikas ārlietu dienesta darbība Vācijas-PSRS kara 

gados (1941–1945). – Letonikas otrais kongress. Vēsture un identitāte. Kongresa 

referāti. Rīga: LZA, LU LVI, apgāds «Zinātne»,2008, 98.–112. lpp. 

782. Lielbārdis A. Latviešu izceļotāju ciems Suhonoja dzīvesstāstos un rakstītajos 

avotos. – Nacionālā mutvārdu vēsture. Reliģiskās idejas Latvijā. Rīga: FSI, 2008, 

104.–126. lpp. 

783. Lielbārdis A. Latviešu izceļotāju ciems Suhonoja dzīvesstāstos un rakstītajos 

avotos. – Letonika. Nacionālā mutvārdu vēsture. Reliģiskās idejas Latvijā. Raksti. 

Otrā grāmata. Rīga: FSI, 2008, 104.–126. lpp. 

784. Lielbārdis A. Svētku un tradicionālās maģijas savstarpējie konteksti: 

Lieldienu cikla ieraža «vanaga siešana». – Letonica. Nr. 18. Rīga: LU LFMI, 

2008, 160.–178. lpp. 

785. Lielbārdis A. Buramvārdos sastopamās personas, to tipi un semantika. – 

Aktuālas problēmas literatūrzinātnē. Rakstu krājums, 13. Liepāja: LiePA, 2008, 

239.–246. lpp. 

786. Liepa D. 9. Saeimas vēlēšanu reklāmu atspoguļojums presē. – Letonikas 

otrais kongress. Valodniecības raksti – 2. Rīga: Latvijas Zinātņu akadēmija, LU 

aģentūra «LU Latviešu valodas institūts», RPIVA, 2008, 280.–295. lpp. 

787. Liepa D. Cīņa par valsts valodas statusa piešķiršanu latviešu valodai (1987– 

1989). – Linguistica Lettica. 18. Rīga: LU Latviešu valodas institūts, 2008, 88.– 

102. lpp. 

788. Liepa D. Latvijas preses valodas sociolingvistiskais raksturojums Trešās 

atmodas laikā. – Linguistica Lettica. 17. Rīga: LU Latviešu valodas institūts, 

2008, 58.–77. lpp. 

789. Liepiņa I. Latviešu jaunākās kormūzikas tendences: stilistika, vēsturiskās 

attīstības konteksti, personības. – Mūzikas akadēmijas raksti. Rīga: Musica 

Baltica, 2008, 61.–86. lpp. 

790. Lipša I. Sieviete 20. gadsimta 20.–30. gadu Rīgas nakts restorānā. – Krogs 

Eiropas telpā. Komparatīvistikas institūta almanahs. 13. sēj. Daugavpils: DU 

akadēmiskais apgāds «Saule», 2008, 105.– 118. lpp. 

791. Lipša I. Vieglā uzvedība padomju Latvijā. – Rīgas Laiks. Nr. 1 Rīga, 2008, 

48.–57. lpp. 

792. Lipša I. Ko domās par mums Āfrikā? – Rīgas Laiks. Nr. 7. Rīga, 2008, 46.– 

53. lpp. 

793. Lipša I. Gudrie mirst, kad grib – muļķi gaida nāvi! – Rīgas Laiks. Nr. 12. 

Rīga, 2008, 44.–51. lpp. 

794. Ločmele G. The Shift of Translation Norms in Latvia. – English – The Lazy 

Way Out? Maybe… But Is It Worth It? Proceedings of The International 

Conference. Riga: University of Latvia, 2008, pp. 47–66 

795. Loze I. Lubāna ezera mitrājs – akmens laikmeta pētniecības mikroreģions 

Austrumbaltijā. Ķemmes keramikas kultūra. – Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls. 

Nr. 3. Rīga, 2008, 6.–37. lpp. 

54

796. Lūse D. Pāvils Klāns (Pauls Kovaļevskis) un kolaborācijas problēma. – 

Letonica. Humanitāro zinātņu žurnāls. Nr. 17. Rīga, 2008, 47.–64. lpp. 

797. Lūse D. Jānis Jaunsudrabiņš kā politiski angažēts rakstnieks. – Akadēmiskā 

Dzīve. Nr. 45. Rīga, 2008, 80.–87. lpp. 

798. Markus D. Bērna valoda un vērtību pārdzīvojums. – LU Raksti, 728. sējums 

«Valodniecība: latvistika». Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 2008, 92.–97. lpp. 

799. Markus D. Jauns virziens latviešu valodniecībā. – Skolotājs, 6. nr. Rīga, 

2008, 54.–60. lpp. 

800. Markus D., Bukša I. Valsts valoda – viens no balstiem starpkultūru 

komunikācijā. – Valoda. Tulkošana. Starpkultūru komunikācija: zinātniskie raksti. 

Ventspils: Ventspils Augstskola, 2008, 316.–327. lpp. 

801. Markus D., Raipulis J. Savdabīgā leksika Malēnijā. – Letonikas II kongresa 

materiāli. Rīga: LZA, 2008, 95.–106. lpp. 

802. Markus D. Jēdziens bērna valodā un zīmējumā. – Latvijas Avīze. Nr. 

128 (3383). Rīga, 2008. g. 12. maijs, 16. lpp. 

803. Markus D. Jēdzieni bērna valodā un attēlā. – RPIVA 4. Starptautiskas 

zinātniskas konferences «Teorija praksei mūsdienu sabiedrības izglītībā»: rakstu 


804. Markus D. Latviešu bērnu valodas pētījumi: problēmas un risinājumi. – 



145. lpp. 

805. Markus D. Pārskats par Letonikas II kongresa sekcijas «Valoda un vide» 

darba rezultātiem. – Letonikas II plenārsēžu materiāli. Rīga: LZA, 2008, 141.– 

144. lpp. 

806. Markus D. Priekšvārds. – Dzīvās baltu valodas. Rīga: apgāds «Rasa ABC», 

2008, 5.–6. lpp. 

807. Markus D., Degtjarjova I. Bērnu valodas pētījumu vieta baltu valodniecībā. 

– Международная научная конференция Дни балтов и белые ночи. Круглый 


июня 2008 г. Санкт-Петербург, 2008, c. 35 

808. Markus D., Grigorjevs J. Bērna valodas pētniecība valodas apguves 

kontekstā. – Tagad: LVAVA.zinātniski metodisks izdevums. Nr. 1. Rīga, 2008, 5.– 

12. lpp 

809. Markus-Narvila L. Produktīvie Rucavas izloksnes lietvārdu piedēkļi. – 

Vārds un tā pētīšanas aspekti: Rakstu krājums: 12. Liepāja: LiePA, 2008, 104.– 

122. lpp. 

810. Markus-Narvila L. Rucavas izloksnes vārdnīcas šķirkļa vārdu atlases principi 

un kritēriji. – Letonikas otrais kongress. Kurzemes novada kultūrvēsturiskais 

mantojums, tā izpēte un saglabāšana. Liepāja: Liepājas Universitāte, 2008, 146.– 

174. lpp. 

811. Meistere A. Kopdzimtes vārdu lietojums publicistikā. – Letonikas otrais 


176.–192. lpp. 

812. Melne E. Ikdiena un svētki kādā dzīvesstāstā no Vecsalacas. – Letonica. Nr. 

18. Rīga: LU LFMI, 2008, 179.–185. lpp. 

813. Meškova S. Rietumu-Austrumu trajektorijas Džhumpas Lāhirī prozas krājumā 

Slimību tulks. – Literatūra un kultūra: process, mijiedarbība, problēmas. 

Debespuses literatūrā un kultūrā. Zinātnisko rakstu krājums, XI. Daugavpils: 


55

814. Meškova S. Autobiogrāfiskās rakstības tradīcija Anitas Liepas prozā. – 

Humanitāro Zinātņu Vēstnesis. Nr. 13. Daugavpils: Daugavpils Universitātes 

Humanitārā fakultāte, 2008, 39.–47. lpp. 

815. Meškova S. Ēdamā un ēdošā sieviete: Bridžitas Džounsas fenomens. – 

Aktuālas problēmas literatūras zinātnē. Rakstu krājums, 13. Liepāja, 2008, 51.– 

59. lpp. 

816. Meškova S. Vēsturisku notikumu atspoguļojums literārā tekstā un mutvārdu 

vēstures avotos. – Latgales sabiedrība attīstības lokos: valodas politikas, 

juridiskie, socioloģiskie, vēsturiskie (dzīvesstāstu) aspekti. Daugavpils: 


817. Migla I. Īpašvārdi latviešu valodas frazeoloģismos. – Letonikas otrais 


299.–305. lpp. 

818. Misāne A. Reliģiskie motīvi latviešu nacionālismā 20. gadsimta 20.–30. 

gados. – Filosofiskās idejas Latvijā, Eiropas vērtības un latviskā identitāte. Rīga: 

FSI, 2008, 200.–206. lpp. 

819. Muktupāvels V. Inese Galante. –100 Latvijas sievietes kultūrā un politikā. 


820. Muktupāvels V. From the folklore revival in the 1980s to the 21st century. – 

Native music: Latvia. Rīga: Latvijas mūzikas informācijas centrs, 2008, 3.–8. lpp. 

821. Muktupāvels V. Ilga Reizniece. –100 Latvijas sievietes kultūrā un politikā. 


822. Muktupāvels V. Helmī Stalte. –100 Latvijas sievietes kultūrā un politikā. 


823. Muktupāvels V. Skaņas mitoloģija. – Sarunas X. Rīga: Sabiedriskais 

izglītības fonds «Jaunā akadēmija»,2008, 73.–80. lpp. 

824. Nešpore G. Latvian Motion Verbs: Telicity Aspect. – Current Issues in Unity 

and Diversity of Languages. Collection of the papers selected from the 

International Congres of Linguists (CIL 18). Korea University in Seoul, 2008, pp. 

1210–1221 

825. Ogle K. Latviešu ainavu glezniecība: Savējais un svešais. – Studija Nr. 60. 

Rīga: Neputns, 2008, 71.–74. lpp. 

826. Ogle K. Latvijas Mākslas akadēmijas Ainavu glezniecības meistardarbnīca 

pirmās brīvvalsts mākslas kritikas vērtējumā. –16. Borisa Vipera piemiņas 

lasījumi «Ainava, telpa, motīvi: daba Latvijas mākslā un arhitektūrā». Tēzes. 

Rīga: Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures institūts, 2008. g. 30. okt., 

9.–10. lpp. 

827. Okuņeva S. Cilvēciskie dzīvnieki un dzīvnieciskie cilvēki Ē. Kūļa stāstu 

krājumā «Flamingo Jēpis». – Letonikas otrais kongress. Kurzemes novada 

kultūrvēsturiskais mantojums, tā izpēte un saglabāšana. Liepāja: Liepājas 


828. Oļehnovičs D. 1949. gada 25. marta deportācija historiogrāfijā un mutvārdu 

vēstures pētījumos. – Latgales sabiedrība attīstības lokos: valodas politikas, 

juridiskie, socioloģiskie, vēsturiskie (dzīvesstāstu) aspekti. Daugavpils: 


829. Ozola I. Lejaskurzemes izlokšņu sintakses dotumu nozīme baltu sintakses 

vēstures izpētē. – Letonikas otrais kongress. Kurzemes novada kultūrvēsturiskais 

mantojums, tā izpēte un saglabāšana. Liepāja: Liepājas Universitāte, 2008, 186.– 

199. lpp. 

56

830. Paegle Dz. Natālija Draudziņa. –100 Latvijas sievietes kultūrā un politikā. 


831. Paegle Dz. Marta Rudzīte. –100 Latvijas sievietes kultūrā un politikā. Rīga: 


832. Paegle Dz. Elzas Krūkles «Latveešu pareizrakstibas vārdnīca» (1928) 

padomju Krievijā. – LU Raksti. Valodniecība. Latvistika. Rīga: Latvijas 


833. Pakalns G. Stāstnieku kustība Rietumu pasaulē un tās iespējas Latvijā. – 


834. Paņina L. Augstākā izglītība Latvijas reģionos: izaicinājumi un perspektīvas. 

– Latgales sabiedrība attīstības lokos: valodas politikas, juridiskie, socioloģiskie, 

vēsturiskie (dzīvesstāstu) aspekti. Daugavpils: Daugavpils Universitātes apgāds 

«Saule», 2008, 104.–122. lpp. 

835. Pavlovičs J. Latvijas iedzīvotāju atmiņas par 1941. gada vasaras okupācijas 

varas maiņu Rēzeknē. – Letonika. Nacionālā mutvārdu vēsture. Reliģiskās idejas 

Latvijā. Raksti. Otrā grāmata. Rīga: FSI, 2008, 136.–146. lpp. 

836. Pelše S. Formas un satura līdzsvarotājs. – Imants Vecozols. Rīga: Jumava, 

2008, 21.–29. lpp. 

837. Pelše S. Dutch-Baltic Relations in Focus. – Mākslas vēsture & teorija Nr. 10. 

Rīga: Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures institūts, 2008, 71.–72. lpp. 

838. Pelše S. Padomju pagātni izvērtējot. – Mākslas vēsture & teorija Nr. 10. Rīga: 

Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures institūts, 2008, 72.–73. lpp. 

839. Pelše S. Muzeja tēma Rietumu mākslas vēsturnieku un teorētiķu tekstos 20.– 

21. gadsimta mijā. – Mākslas muzeju vieta kultūras procesos: Vēsture un 

perspektīvas. Starptautiskā zinātniskā konference Latvijas Nacionālā mākslas 

muzeja simtgades programmas ietvaros 2005. gada 14.–15. septembrī. Rīga: 

LNMM, 2008, 92.–97. lpp. 

840. Pelše S. Dabas lomas izvērtējums latviešu autoru spriedumos par mākslu: Trīs 

diskusiju loki. –16. Borisa Vipera piemiņas lasījumi «Ainava, telpa, motīvi: daba 

Latvijas mākslā un arhitektūrā». Tēzes. Rīga: Latvijas Mākslas akadēmijas 

Mākslas vēstures institūts, 2008. g. 30. okt., 3. lpp. 

841. Piete L. No personvārdiem veidoto augu nosaukumu darināšanas modeļi 

latviešu un lietuviešu valodā. – Vārds un tā pētīšanas aspekti. Rakstu krājums. 12 

(1). Liepāja: Liepājas Universitāte, 2008, 123.–138. lpp. 

842. Plūme I. Gribas politika dzīves stila kontekstā. – Dzīvesmāksla: Latvija, 


843. Plūme I. Longīns Ausējs: cilvēks un ideju prakse. – Filosofiskās idejas 


844. Plūme I. Public Space in Latvia: the Herrnhuter Movement. – Humanities and 

Social Sciences: Latvia. Nr. 2 (55). Rīga: LU, LZA EI, 2008, pp. 27–38 

845. Plūme I. Šampanieša rasa bārabērniem. (Gundega Repše. Bāreņu nams) 

[recenzija]. – Karogs. Nr. 7. Rīga, 2008, 163.–167. lpp. 

846. Plūme I. Apziņas teritorija. Tektoniskie lūzumi (Inga Žolude. Silta zeme. – 

R., Dienas Grāmata, 2008) [recenzija]. – Karogs. Nr. 10. Rīga, 2008, 163.–166. 

lpp. 

847. Podmazovs A. Latvijas vecticībnieku starptautiskie sakari. – Nacionālā 

mutvārdu vēsture. Reliģiskās idejas Latvijā. Rīga: FSI, 2008, 157.–168. lpp. 

848. Pranka M. Biogrāfiskā pieeja sociālo procesu vērtējumā. – Letonika. 

Nacionālā mutvārdu vēsture. Reliģiskās idejas Latvijā. Raksti. Otrā grāmata. 

Rīga: FSI, 2008, 127.–153. lpp. 

57

849. Priedīte-Kleinhofa A. Pozitīvisma ideoloģijas iezīmes Latvijā: 20. gadsimta 

trīsdesmitie gadi. – Filosofiskās idejas Latvijā, Eiropas vērtības un latviskā 

identitāte. Rīga: FSI, 2008, 278.–286. lpp. 

850. Pūtele I. Latviešu terminoloģija valodu saskarē vēsturiskā skatījumā. – 



64. lpp. 

851. Pūtelis A. Atstumtais eposs: Jēkaba Lautenbaha «Niedrīšu Vidvuds». – 


852. Radzobe S. Lilija Dzene. –100 Latvijas sievietes kultūrā un politikā. Rīga: LU 


853. Radzobe S. Paula Jēgere-Freimane. –100 Latvijas sievietes kultūrā un 


854. Radzobe S. Dace Akmentiņa. –100 Latvijas sievietes kultūrā un politikā. 


855. Radzobe S. Rēzija Kalniņa. –100 Latvijas sievietes kultūrā un politikā. Rīga: 


856. Radzobe S. Vija Artmane. –100 Latvijas sievietes kultūrā un politikā. Rīga: 


857. Rapa S. Vēlreiz par astēm latviešu toponīmijā. – Vārds un tā pētīšanas 

aspekti. Rakstu krājums. 12 (1). Liepāja: Liepājas Universitāte, 2008, 147.– 

158. lpp. 

858. Rapa S. Toponīmiskā nomenklatūras vārda purvs semantiskās pārbīdes. – 



июня 2008 г. Санкт-Петербург, 2008, c. 38–39 

859. Ratniece S. Ārija Elksne. –100 Latvijas sievietes kultūrā un politikā. Rīga: LU 


860. Ratniece S. Astrīde Ivaska. –100 Latvijas sievietes kultūrā un politikā. Rīga: 


861. Raudzepa V. Tekstilmāksla Latvijā 21. gs. sākumā. Salīdzinošais aspekts. 

Procesi. Problēmas. – Letonikas otrā kongresa materiāli. Rīga: Latvijas Mākslas 


862. Reidzāne B. Latviešu svētku un svinamo dienu etimoloģijas, to problemātika. 

– Letonica. Nr. 18. Rīga: LU LFMI, 2008, 232.–247. lpp. 

863. Riekstiņš J. Latviešu nacionālkomunistu cīņa par latviešu valodas statusa 

paplašināšanu un nostiprināšanu. – Nevardarbīgās pretošanās loma Latvijas 

neatkarības atjaunošanā. Letonikas II kongress. Rīga: LZA, 2008, 78. – 86. lpp. 

864. Rubene M. Jūtu alķīmija. – Dzīvesmāksla: Latvija, Baltija, Eiropa. Rīga: FSI, 

2008, 123.–145. lpp. 

865. Rubene M. Ētikas telpa / cilvēka laiks. – Augusts Milts: patība un ētika. Rīga: 

RaKa, 2008, 230.–240. lpp. 

866. Rūmniece I. Latviešu tautasdziesmas sengrieķu valodā: tikšanās tulkojumā. – 

LU Raksti, 731. sējums. Literatūrzinātne, folkloristika, māksla. Rīga: LU, 2008, 

180.–187. lpp. 

867. Ruža V. Divdabja ar -ot(ies) polifunkcionālisms. – Valoda – 2008. Valoda 

dažādu kultūru kontekstā. Zinātnisko rakstu krājums. Daugavpils, 2008, 162.–167. 

lpp. 

58

868. Ruža V. Dzīvesstāstu pieraksti valodas aspektā. – Letonikas otrais kongress. 

Latgales sabiedrība attīstības lokos: valodas politikas, juridiskie, socioloģiskie, 

vēsturiskie (dzīvesstāstu) aspekti. Daugavpils, 2008, 49.–53. lpp. 

869. Saleniece I. Latgales sabiedrība 1949. gada 25. marta deportācijas laikā: 

dzīvesstāstu un arhīva dokumentu liecības. – Latgales sabiedrība attīstības lokos: 

valodas politikas, juridiskie, socioloģiskie, vēsturiskie (dzīvesstāstu) aspekti. 


870. Saulīte B. Linguistic Markers of Information Structure in Latvian. – Current 

Issues in Unity and Diversity of Languages. Collection of the papers selected from 

the International Congres of Linguists (CIL 18). Korea University in Seoul, 2008, 

pp. 3067–3076 

871. Saulīte B., Nešpore G., Bārzdiņš G., Grūzītis N. µ-ontoloģijas – situāciju 

semantikas un ontoloģiskās semantikas apvienojums. – Letonikas otrais kongress. 

Valodniecības raksti – 2. Rīga: Latvijas Zinātņu akadēmija, LU aģentūra «LU 

Latviešu valodas institūts», RPIVA, 2008, 128.–135. lpp. 

872. Siliņa-Piņķe R. Rufnamen in Riga im 15. Jahrhundert. –23th International 

Congress of Onomastic Sciences. Abstracts. Congress Guide. Yourk University, 

Toronto, Canada, August 17–22. Toronto, 2008, p. 55 

873. Skujiņa V. Gadsimtu pieredze valodai starpnacionālās saziņas līdzekļa. – 



15. lpp. 

874. Skujiņa V., Ščucka A. A Vārds ar nozīmes pārnesumu termina funkcijā. – 

Linguistica Lettica. 17. Rīga: LU Latviešu valodas institūts, 2008, 125.–132. lpp. 

875. Soms H. Albums Terra Mariana – baltiešu dāvana Romas pāvestam 1888. g.: 

starpdisciplinārs skatījums. – Kultūras krustpunkti. 4. laidiens. Rīga: Mantojums, 

2008, 125.–136. 

876. Spirģis R. Овальные фибулы ливов. – XVI конференция по изучению 

скандинавских стран и Финляндии. Материалы конференции (г. 

Архангельск, Поморский государственный университет имени М.И. 

Ломоносова, 9–12 сентября 2008 года). Часть 1. Москва-Архангельск, 2008, 

с. 221–224 

877. Sproģe L. Tatjana Kļimenko-Rathausa. –100 Latvijas sievietes kultūrā un 


878. Sproģe L. V. Tretjakovs un V. Ivanovs: Rīga–Roma. – Rīgas teksts. Rīga: LU, 

2008, 38.–45. lpp., 185.–191. lpp. 

879. Sproģe L. Vera Vāvere. –100 Latvijas sievietes kultūrā un politikā. Rīga: LU 


880. Sproģe L., Tamaroviča N. Vera Muhina. –100 Latvijas sievietes kultūrā un 


881. Stafecka A. Adjektīvi Nautrānu vietvārdos. – Vārds un tā pētīšanas aspekti. 

12 (1). Liepāja: LiePA, 2008, 168.–175. lpp. 

882. Stafecka A. Vēstures arhīvu dokumentu nozīme dialektu pētījumos. – 

Letonikas otrais kongress. Valodniecības raksti – 1. Rīga: LU Latviešu valodas 


883. Stafecka A. Latvian Language in Siberia: Present and Perspective (Latviešu 

valoda Sibīrijā: tagadne un perspektīva). – Dialectologia et Geolinguistica. No. 

16. Berlin / New York: Mouton de Gruyter, 2008, pp. 97–107 

884. Stradiņš J. Letonikas sākotne un nākotne. – Letonikas II kongresa plenārsēžu 

materiāli. Rīga, 2008, 19.–33. lpp. 

59

885. Stradiņš J. 50 years of the Baltic Conferences on the history of sciences 

(1958–2008). – Nova Miscellanea Historiae Scientiarum Baltica – 50. Abstracts 

and Programme of the 23rd International Baltic Conference on the History of 

Science (Riga, 9–10 October, 2008). Riga: RTU Publishing House, 2008, pp. 14– 

15 

886. Stradiņš J. Ceļavārdi. – Ābolniece L. Laika soļos ieklausies. Viesītes novads 

cauri gadsimtiem. [Jēkabpils:] Erante, 2008, 268. lpp. 

887. Stradiņš J. Letonikos plačiaja bryde [saruna ar redaktoru G. Zemlicku]. – 

Mokslo Lietuva. Nr. 2, 3. Vilnius, 2008, Nr. 2: 1.–4. lpp.; Nr. 3: 4.–6. lpp. 

888. Stradiņš J. Par ortogrāfiju un tautas kultūras identitāti (ievadlekcija 

starptautiskajā konferencē «Latviešu ortogrāfijas simtgade», Rīgā, 2008. g. 30. 

jūn.–1. jūl.). – Latvijas Vēstnesis. Rīga, 2008. g. 6. augusts, 3. lpp. 

889. Stradiņš J. Paula Stradiņa pēdējās ziemas un vasaras. – Žurnāls 36,6°. Rīga, 

2008. g. jūlijs–augusts, 18.–23. lpp. 

890. Stradiņš J. Sēlijas jubilejas, dzīve, problēmas, perspektīvas (ievadreferāts V 

Sēlijas kongresā, 2008.g. 8. aug.). – Zinātnes Vēstnesis. Nr. 14. Rīga, 2008.g. 8. 

septembris, 5. lpp. 

891. Stradiņš J., Cēbere Dz. Pirmās latviešu iedibinātās prēmijas zinātnes 

veicināšanai un Eduarda Veidenbauma godināšana. – Enerģija un Pasaule. Nr. 3. 

Rīga, 2008, 84.–87. lpp. 

892. Stradiņš J., Cēbere Dz. Pirmās latviešu iedibinātās prēmijas zinātnes 

veicināšanai un Eduarda Veidenbauma godināšana. – Nova Miscellanea Historiae 

Scientiarum Baltica – 50. Abstracts and Programme of the 23rd International 

Baltic Conference on the History of Science (Riga, 9–10 October, 2008). Riga: 

RTU Publishing House, 2008, p. 97–99 

893. Stranga A. Latvijai topot. – Latvijas Vēsture. Jaunie un jaunākie laiki. Nr. 4. 

Rīga, 2008, 5.–18. lpp. 

894. Stranga A. Latvijai topot. – Latvijai topot. No de facto līdz de iure. Rīga, 

2008, 95.–115. lpp. 

895. Strods H. PSRS okupācijas režīma cīņas pret bruņoto pretošanos. – Latvijas 

vēsturnieku komisijas raksti, 22. sēj. Ārvalstu arhīvu dokumenti un komentāri par 

okupācijas režīma problēmām Latvijā. 1940–1968. Rīga, 2008, 201.–276. lpp. 

896. Strods H. Der Widerhall Pragaer Frühlings in Lettland. – Pagaer Frühling. 

Das Internationale Krisejahre 1968. 1. Beiträge. Köln, Wien, 2008, S. 909–916, 

897. Strods H. Strods H. Die Dokumenten. 2. Dokuments. Köln, Wien, 2008. 

Dokumenten Nr. 160, 161, 162. – 

898. Šaudiņa V. Latvijas dienvidaustruizlokšņu etnolingvistiskās attieksmes. – 

Latgale kā kultūras pierobeža. Daugavpils, 2008, 418.–423. lpp. 

899. Šaudiņa V. Līdzīgais un atšķirīgais latviešu un lietuviešu kopnacionālo 

valodu sākotnē. –50. starptautiskās zinātniskās konferences tēzes. Daugavpils, 

2008, 47. lpp. 

900. Šneidere I. Padomju valdības plāni Baltijā pirmajā okupācijas gadā 

(dokumentu publikācija). – Ārvalstu arhīvu dokumenti par okupācijas režīmu 

politiku Latvijā. 1940–1968. Dokumentu krājums (Latvijas Vēsturnieku komisijas 

raksti, 22. sējums). Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 2008, 17.–46. lpp. 

901. Šneidere I. Vēstures zinātne un komunistiskā ideoloģija Padomju Latvijā 

(1944–1991): daži aspekti. – Letonikas otrais kongress. Vēsture un identitāte. 

Kongresa referāti. Rīga: LZA, LU LVI, apgāds «Zinātne», 2008, 127.–135. lpp. 

60

902. Šostaka O. Semantic and Philosophical Aspects of Proper Names. – Valoda – 

2008. Valoda dažādu kultūru kontekstā. Zinātnisko rakstu krājums. Daugavpils: 


903. Štrausa I. Ko stāsta govju vārdi Ukru pagastā? – Linguistica Lettica. 17. Rīga, 

2008, 157.–176. lpp. 

904. Štrausa I. Daži vērojumi par skolēnu un skolotāju iesaukām. – Letonikas 


2008, 286.–298. lpp. 

905. Štrausa I. Ukru pagasta lietuvieši un viņu personvārdi. – No skaņas un burta 

līdz tekstam un korpusam. Sinhronija un diahronija. Akadēmiķa Jāņa Endzelīna 

135. dzimšanas dienas atceres starptautiskās zinātniskās konferences materiāli. 


906. Štrausa I., Ģērmanis A. Tukšās telpas problēma laukos: Ukru pagasta 

piemērs. – Cilvēks un vide. 7. starptautiskās zinātniski metodiskās konferences 

«Cilvēks un vide» rakstu krājums. Liepāja: LiePA, 2008, 36.–42. lpp. 

907. Štrausa I., Ģērmanis A., Krastiņa I. Pilsētas, urbanizācija un urbānie 

elementi dažādos mācību priekšmetos vispārējā vidējā izglītībā un pamatizglītībā. 

– Latvijas Universitātes 66. zinātniskā konference. Ģeogrāfija. Ģeoloģija. Vides 

zinātne. Referātu tēzes. Rīga: Latvijas Universitāte, 2008, 60.–62. lpp. 

908. Šūpulis E. Latviešu kopiena Zviedrijas trimdā – stāsta rekonstrukcija. – 

Letonika. Nacionālā mutvārdu vēsture. Reliģiskās idejas Latvijā. Raksti. Otrā 

grāmata. Rīga: FSI, 2008, 40.–54. lpp. 

909. Šūpulis E. Oral History of the Latvian Exile Community: Life-Stories as 

Expression of Social Activism and Identity. – Humanities and Social Sciences. 

Latvia. Nr. 2 (55). Riga: LU, Institute of Economics, latvian Academy of 

Sciences, 2008, pp. 61–74 

910. Šuvajevs I. Pašapstulbināšanās: tad un tagad. – Filosofiskās idejas Latvijā, 

Eiropas vērtības un latviskā identitāte. Rīga: FSI, 2008, 174.–186. lpp. 

911. Šuvajevs I. Daži vērojumi par vērojumiem. – Vērotājs un sabiedrība. Rīga: 


912. Šuvajevs I. Dzīvesmākslas paradoksi. – Dzīvesmāksla: Latvija, Baltija, 

Eiropa. Rīga: FSI, 2008, 55.–65. lpp. 

913. Šuvajevs I. Dažas pārdomas par pašapstulbināšanos. – Sarunas IX. Rīga: 

Jaunā Akadēmija, 2008, 279.–295. lpp. 

914. Šuvajevs I. Filosofija – zinātne vai māksla? – Sarunas X. Rīga: Jaunā 

Akadēmija, 2008, 202.–222. lpp. 

915. Šuvajevs I. Dzīvnieku ētika. – Kultūras Forums. Rīga, 2008. g. 8.–15. 

augusts, 8.–9. lpp. 

916. Šuvajevs I. Ekoloģiskā ētika. – Kultūras Forums. Rīga, 2008. g. 21.–28. 

novembris, 8.–9., 12. lpp. 

917. Taurēns J. Latvijas sūtniecība ASV un «aukstā kara» lielās politikas 

problēmas. – Latvijas Vēsture. Jaunie un jaunākie laiki. Nr. 1. Rīga, 2008, 110.– 

115. lpp. 

918. Tauriņa A. Расширение и активизация словарного запаса трехлетних и 

четырехлетних детей в процессе пальцевых игр. – IIІ Международная 

научно-практическая конференция «Aктуальные проблемы 

психолингвистики». Украина, 2008, 191.–194. lpp. 

919. Teikmanis A. Mākslas un politikas attiecību semiotika. – Letonikas otrā 

kongresa materiāli. Rīga: Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures institūts, 

2008, 107.–131. lpp. 

61

920. Tidriķe L. Jugendliche kommentieren auf Internetseiten: Wie viel 

Jugendsprache findet man hier? – Konferences «The Fifth International 

Conference on Youth Language» tēzes. Copenhagen: University of Copenhagen, 

2008, P. 25. 

921. Tidriķe L. Jauniešu valoda: nelatviska, rupja un radoša. – Latvijas Avīze. 

Rīga, 2008. g. 9. jūnijs, 16. lpp. 

922. Tidriķe L. Jugendliche kommentieren auf Internetseiten: Wie viel 

Jugendsprache findet man hier? – Konferences «The Fifth International 

Conference on Youth Language» materiāli. Copenhagen: University of 

Copenhagen, 2008, p. 25 

923. Tidriķe L. [Recenzija par:] Neuland, E. (Hrsg.) (2006) Variation im heutigen 

Deutsch: Perspektiven für den Sprachunterricht. (Reihe: Sprache – 

Kommunikation – Kultur. Soziolinguistische Beiträge. Band 4.) Frankfurt am 

Main: Peter Lang. – Triangulum. Germanistisches Jahrbuch 2007. Kaunas, Riga, 

Tallinn, 2008, 271.–281. lpp. 

924. Tilko S. [Par: Urtāns J. Daugavas kultūrvēsturiskie akmeņi (Rīga, 2007)]. – 

Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls. Nr. 3. Rīga, 2008, 201.–203. lpp. 

925. Timuška A. Valodas vide no dialektālās leksikogrāfijas viedokļa. – Letonikas 


2008, 90.–94. lpp. 

926. Tišheizere E. Smiekli taipus asarām («Umurkumura ainiņas», Liepājas 

Simfoniskā orķestra koncertprogramma). – Mūzikas Saule. Nr. 2. Rīga, 2008, 60. 

lpp. 

927. Tišheizere E. Rokoperas «Kaupēn, mans mīļais!» fenomens un muzikālais 

teātris kā elitārās un masu kultūras sadures punkts. – Aktuālas problēmas 

literatūras zinātnē. Nr. 13. Liepāja: LiePA, 2008, 97.–101. lpp. 

928. Treija R. Agates brīnumi tautas tradīcijās. – Letonica. Nr. 18. Rīga: LU 

LFMI, 2008, 247.–260. lpp. 

929. Treija R. Jauns pētījums un jauna filoloģijas doktore. – Letonica. Nr. 18. 


930. Trumpa A. Daži semantiski atšķirīgi homoģenētiski krāsu nosaukumi latviešu 

un lietuviešu valodā (zils: žìlas, ruds: rùdas). – Baltistica XLIII (2) 2008. Vilnius, 

2008, 219.–226. lpp. 

931. Trumpa A. Atsevišķas šķirkļu veidošanas problēmas topošajā «Latviešu 

valodas vēsturiskajā vārdnīcā». – Международная научная конференция Дни 

балтов и белые ночи. Круглый стол «Балтийская филология»: десять лет 

спустя. Тезисы докладов. 19–21 июня 2008 г. Санкт-Петербург, 2008, с. 46– 

47 

932. Tūbele S. Disleksija un lasīšanas traucējumi – kopīgais un atšķirīgais. – 



223. lpp. 

933. Ulberte L. Anna Lāce. –100 Latvijas sievietes kultūrā un politikā. Rīga: LU 


934. Ulberte L. Silvija Radzobe. –100 Latvijas sievietes kultūrā un politikā. Rīga: 


935. Ulberte L. Postdramatiskā un episkā teātra attiecības: Latvijas gadījums. – 

Letonikas II kongresa materiāli: Postdramatiskais teātris: mīts vai realitāte. Rīga: 

LU LFMI, 2008, 98.–106. lpp. 

62

936. Vanags G. Bezdarbs Latvijā: Daugavpils un Rīgas sociāli ekonomiskā 

korelācija. – Latgales sabiedrība attīstības lokos: valodas politikas, juridiskie, 

socioloģiskie, vēsturiskie (dzīvesstāstu) aspekti. Daugavpils: Daugavpils 


937. Vecgrāvis V. Velta Toma. –100 Latvijas sievietes kultūrā un politikā. Rīga: 


938. Vecvagars M. «Virtuves» problēmas (Kārļa Krūzas Piezīmes). – Filosofiskās 


lpp. 

939. Veisbergs A. Angļu valoda – drauds vai liels drauds? – Linguistica Lettica. 

17. Rīga: LU Latviešu valodas institūts, 2008, 234.–238. lpp. 

940. Veisbergs A. Pagātnes un šodienas latviešu politiskā metafora. – Letonikas 

otrais kongress. Valodniecības raksti – 2. Rīga: Latvijas Zinātņu akadēmija, LU 


941. Veisbergs A. The Lost Dichotomy: When «Translation Language» Becomes 

the ‘Real’ One. – Abstracts of the 18th World Congress of the International 

Federation of Translators. Shanghai: FIT, 2008, pp. 137–138 

942. Veisbergs A. «Translation Language» and the «Real Language» – Blending of 

the Reality and Concepts. – Univer-cities: Translation, Languages and 

Internationalization. Abstracts. University of Alicante, 2008, pp. 39–40 

943. Veisbergs A. Modern Linguistic Assymetries – the Impact on Latvian. – 

English – The Lazy Way Out? Maybe… But Is It Worth It? Proceedings of The 

International Conference. Riga: DCLTI, 2008, pp. 5–34 

944. Veisbergs A. The Lost Dichotomy: When «Translation Language» Becomes 

the ‘Real’ One. – Proceedings, Actes of the 18th World Congress of the 

International Federation of Translators. CD. Shanghai: Foreign Languages Press, 

2008, 

945. Vējš J. N. Daži valodfilozofijas pedagoģiskie aspekti. – Iepazīsim to, ko 

mācīsim: reliģiskā daudzveidība. Rīga: Latvijas Bībeles biedrība, 2008, 72.–78. 

lpp. 

946. Vensko S. Liepājas rakstnieku, dzejnieku tekstu atlase un komentāri: par E. 

Tauriņu un A. Matisoni. – Kultūras Forums. Rīga, 2008. g. 19.–26. septembris, 8. 

lpp. 

947. Vensko S. Gada balvas pasniegtas. – Karogs. Nr. 4. Rīga, 2008, 178.–179. 

lpp. 

948. Vensko S. Vakarstundas sarunas ar Maiju Laukmani. – Kursas Laiks. Liepāja, 

2008. g. 1. oktobris, 8. lpp. 

949. Vensko S. Ķirša ziedā šūpojas pilnmēness [recenzija par G. Šnipkes dzejoļu 

krājumu «…un jūra», 2008]. – Kurzemes Vārds (literārais pielikums «Vārds»). 

Nr. 5. Liepāja, 2008. g. 5. novembris, 5. lpp. 

950. Vensko S. Sildīties vārdu smailēs. – Kurzemes Vārds. Liepāja, 2008. g. 20. 

septembris, 10. lpp. 

951. Verina N. Nodokļu likumdošanas īpatnības Rēzeknes speciālajā ekonomiskajā 

zonā. – Latgales sabiedrība attīstības lokos: valodas politikas, juridiskie, 

socioloģiskie, vēsturiskie (dzīvesstāstu) aspekti. Daugavpils: Daugavpils 


952. Vēvere V. Kritiskā latviešu filosofisko ideju ģeogrāfija: dažas metodoloģiskas 

piezīmes. – Filosofiskās idejas Latvijā, Eiropas vērtības un latviskā identitāte. 

Rīga: FSI, 2008, 123.–132. lpp. 

63

953. Vēvere V. Soren Kierkegaard on the Modes of Reading and their 

Hermeneutical Significance. – Abstracts. XXII World Congress of Philosophy. 

Seoul: Seoul National University, 2008, p. 264–265 

954. Vīksna M. Naudas loma latviešu folkloristikas vēsturē. – Meklējumi un 

atradumi 2008. Rīga: Zinātne, 2008, 130.–141. lpp. 

955. Vīksna M. Vai Ziemassvētki ir svētki visiem? (Pēc Augusta Bīlenšteina 

materiāliem). – Letonica. Nr. 18. Rīga: LU LFMI, 2008, 261.–269. lpp. 

956. Vīksna M. Atceries Zlēkstendi! [K. Gailis. Vecās māmuliņas dziesmu pūrs 

Zlēkstendē. Sast. M. R. Gaile] . – Letonica. Nr. 18. Rīga: LU LFMI, 2008, 299.– 

302. lpp. 

957. Vīksna M. Mirdzas Berzinskas piemiņai. – Letonica. Nr. 18. Rīga: LU LFMI, 

2008, 312.–314. lpp. 

958. Vīksne R. Maskavas plāni pret metropolītu A. Springoviču. – Latvijas 

Vēstures Institūta Žurnāls. Nr. 4. Rīga, 2008, 141.–151. lpp. 

959. Vīksne R. Padomju režīma īstenotā politika pret Baznīcu. 1945–1947 

(dokumentu publikācija). – Ārvalstu arhīvu dokumenti par okupācijas režīmu 

politiku Latvijā. 1940–1968. Dokumentu krājums (Latvijas Vēsturnieku komisijas 

raksti, 22. sējums). Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 2008, 277.–336. lpp. 

960. Vilcāne A. Arheologiskie izrakumi Anspoku pilskalnā 2006. gadā. – 

Arheologu pētījumi Latvijā 2006. un 2007. gadā. Rīga: Zinātne, 2008, 71.–74. lpp. 

961. Vilcāne A. Arheoloģiskie pētījumi Brīveru (Brūveru) senkapos. – Arheologu 

pētījumi Latvijā 2006. un 2007. gadā. Rīga: Zinātne, 2008, 76.–79. lpp. 

962. Vilcāne A., Valks H. Arheoloģiskie izrakumi Drusku (Kornetu) pilskalnā 

2007. gadā. – Arheologu pētījumi Latvijā 2006. un 2007. gadā. Rīga: Zinātne, 

2008, 80.–85. lpp. 

963. Vulāne A. Lietvārdu skaitļa kategorijas semantika mūsdienu latviešu valodā: 

problēmas pieteikums. – Letonikas otrais kongress. Valodniecības raksti – 1. 


964. Vulāne A. Onīms – viens no bērna pasaulainas komponentiem. – 



июня 2008 г. Санкт-Петербург, 2008, c. 19 

965. Vulāne A. Vārddarināšanas jautājumi latgaliešu rakstu valodas gramatikās. – 

1. starptautiskā latgalistikas konference. Ontona Skryndys latgalīšu gramatikai 

100: Referātu tēzes. Sanktpēterburga: Sanktpēterburgas Valsts universitāte, 2008, 

39.–40. lpp. 

966. Vulāne A. Bērns runā kultūras pasaulē (recenzija par D. Markus grāmatu). – 

LZA Vēstis, A daļa. 2008. gada 62. sējums. Rīga: LZA, 2008, 102.–105. lpp. 

967. Zagorska I. The first travellers to the eastern shore of the Baltic Basin. – 

Abstracts. The fourteens Annual Meeting of the European Association of 

Archaeologists. Malta, 2008, p. 255 

968. Zagorska I. Senās apkārtējās vides pētniecībai veltīta konference Lietuvā. – 


969. Zagorska I., Jungners L., Lukševiči E. Ancient reindeer (Rangifer tarandus) 

in Latvia. – Studies in the Final Palaeolithic settlement of the Great European 

Plain. Poznan, 2007, pp. 201–208 

970. Zagorska I., Lukševiča L., Zupiņš I. Mamuti Daugavas krastos. – Ilustrētā 

Zinātne. Nr. 3. Rīga, 2008, 32.–35. lpp. 

971. Zaksa I. Versija par poētiski skaudro latviešu literatūru. – Letonica. 

Humanitāro zinātņu žurnāls. Nr. 17. Rīga: N.I.M.S., 2008, 208.–282. lpp. 

64

972. Zariņa G., Gerhards G., Rudovica V., Viksna A., Actins A. 

Bioarchaeological analysis of Rigas St. Gertrude cemetery. –16th Congress of the 

European Anthropological Association: Abstract Book, August 28–31. Odense, 

2008, p.163 

973. Zariņa S. Izstādes Tranformācija (1999–2002) – 2D digitālās mākslas 

parādība Latvijā. – Letonikas otrā kongresa materiāli. Rīga: Latvijas Mākslas 


974. Zariņš D. Intonācijas mūzikā un bērna valodā. – RPIVA 4. Starptautiskas 

zinātniskas konferences «Teorija praksei mūsdienu sabiedrības izglītībā» rakstu 


975. Zariņš V. Mans laikabiedrs Augusts Milts. – Augusts Milts: patība un ētika. 

Rīga: RaKa, 2008, 134.–157. lpp. 

976. Zeltiņa G. Fiziskuma un ķermeņa jēdziens postdramatiskajā teātrī. – 

Postdramatiskais teātris: mīts vai realitāte. Rīga: LU LFMI, 2008, 107.–115. lpp. 

977. Zembahs R. Problēmas, sistēma un esamība Nikolaja Hartmana filozofijā. – 

Filosofiskās idejas Latvijā, Eiropas vērtības un latviskā identitāte. Rīga: FSI, 

2008, 23.–34. lpp. 

978. Zembahs R. The World-experience as ‘Not-feeling-at-home’: Paolo Virno on 

Emergence of Public Intellect. – Abstracts. XXII World Congress of Philosophy. 

Seoul: Seoul National University, 2008, p. 576 

979. Zemītis G. V Sēlijas kongress 2008. gada 8. augustā. – Latvijas Vēstures 

Institūta Žurnāls. Nr. 3. Rīga, 2008, 182.–183. lpp. 

980. Zīriņa T. Bērna intelektuālā attīstība. Attīstošas rotaļas divgadniekam. – 

Māmiņu klubs. Filma Nr. 5. Videožurnāls. Nr. 1. Rīga, 2008, 17 min. 

981. Zīriņa T., Kauliņa A. Vides ietekme uz valodas attīstību. – Letonikas otrais 

kongress. Valodniecības raksti – 2. Rīga: Latvijas Zinātņu akadēmija, LU 


982. Zirnīte M. Dzīvesstāstu pētniecības ekspedīcijas pie latviešiem Norvēģijā un 

Zviedrijā. – Letonika. Nacionālā mutvārdu vēsture. Reliģiskās idejas Latvijā. 

Raksti. Otrā grāmata. Rīga: FSI, 2008, 88.–103. lpp. 

983. Zunda A. Ārvalstu arhīvu dokumenti par okupācijas režīmu politiku Baltijā. – 

Latvijas Vēsturnieku komisijas raksti. 22. sēj. Rīga, 2008, 337.–370. lpp. 

984. Zunda A. Baltijas valstu jautājums un Rietmvalstis detantes posma sākumā 

(1963–1969). – Latvijas Vēsture. Jaunie un jaunākie laiki. Nr. 3. Rīga, 2008, 76.– 

98. lpp. 

985. Zunda A. Lielbritānija starp de facto un de iure Baltijas valstu okupācijas un 

aneksijas atzīšanas jautājumā (1940–1941). – Latvijas Vēsture. Jaunie un jaunākie 

laiki. Nr. 2. Rīga, 2008, 77.–89. lpp. 

986. Zunda A. Baltijas jautājums un Rietumvalstis pirmā pēckara atkušņa posmā: 

20. gadsimta 50. gadi. – Vēsture un identitāte. Letonikas otrais kongress. 

Kongresa referāti. Rīga: LZA, LU LVI, apgāds «Zinātne», 2008, 113.–126. lpp. 

987. Zunde A. Mīlestības pedagogs Sokrats Augusts Milts: patība un ētika. Rīga: 

RaKa, 2008, 175.–190. lpp. 

988. Zunde M. A dendrochronological question: Was the imported Baltic timber 

always timber from the Baltic? – News of Forest History. Nr. 5 (39) / 2008: 

EuroDendro 2008 – The long history of wood utilization; 

www.iufro.org/download/file/2639/3163/forest-history-publication08.pdf. Wien, 

2008, pp. 44–45 

989. Zunde M. Starptautiskā dendrohronologu konference «EuroDendro 2008». – 


65

990. Žvinklis A. Homo sovieticus audzināšana: latviešu padomju identitātes 

izveidošana. – Letonikas otrais kongress. Vēsture un identitāte. Kongresa referāti. 

Rīga: LZA, LU LVI, apgāds «Zinātne», 2008, 136.–147. lpp. 

991. Апине И. Сочетание идентичностей (этнической, региональной, 

гражданской) в современной Латвий. – Реaльнось этноса. Санкт-Петербург, 

2008, c. 182–185 

992. Бушс О. К изучению латышских – и не только латышских – прозвищ 

[Par latviešu – un ne tikai latviešu – iesauku izpēti]. – Международная научная 

конференция Дни балтов и белые ночи. Круглый стол «Балтийская 

филология»: десять лет спустя. Тезисы докладов. 19–21 июня 2008 г. Санкт- 

Петербург, 2008, c. 16–17 

993. Калтыгина М. Учебники начальной школы и детское двуязычие. – 

Научно-теоретический сборник «Гуманiтарний вiсник» IIІ Международной 

научно-практической конференции «Актуальные проблемы 

психолингвистики» вып. 15. Переяслав-Хмельницкий: изд. ДВНЗ 

«Переяслав-Хмельницький державний педагогiчний унiверситет iменi 

Григорiя Сковороди, 2008, 116.–123. lpp. 

994. Кузина В. Лингвостатистическое исследование единиц 

морфологического уровня (на материале игр детей до школьного возраста). 

– Материалы международной научной конференции «Nation and language: 

modern aspects pf socio-linguistic development». Paņeveža: KTU Panevezys 

Institute Centre of Language, 2008, 159.–162. lpp. 

995. Маркус Д., Дегтярёва И. Детская речь в контексте проявления норм 

поведения. – Проблемы онтолингвистики – 2008: материалы 

международной конференции. Санкт-Петербург: Златоуст, 2008, с. 118–121 

996. Салениеце И. Советские воины глазами русских жителей восточной 

Латвии: 40-е годы ХХ века. – Humanities in New Europe. Vol. 2. Science and 

Society: Humanitariniai mokslai naujojoje Europoje. T. 2. Mokslas ir visuomenè. 

Kaunas: Vytauto Didžiojo Universitetas, 2008, 218.–228. lpp. 

997. Тауриня А., Екабсоне Д. Расширение и активизация словарного запаса 

трехлетних и четырехлетних детей в процессе пальцевых игр. – Науковотеоретичний 

збiрник. Переяслав-Хмельницький, Вип. 15. Переяслав- 

Хмельницький, 2008, 191.–194. lpp. 

998. Фрейберга И. Отражение образа мира в детском литературном 

творчестве. – Научно-теоретический сборник «Гуманiтарний вiсник» IIІ 

Международной научно-практической конференции «Актуальные проблемы 

психолингвистики» вып. 15. Переяслав-Хмельницкий: изд. ДВНЗ 

«Переяслав-Хмельницький державний педагогiчний унiверситет iменi 

Григорiя Сковороди, 2008, 123.–126. lpp. 

66

2009 

999. Andronov A., Andronova E. The first sound recordings of Lithuanian speech 

and music: the fate of Eduard Wolter's collection in St. Petersburg, Vilnius and 

Berlin. – Baltic Heritage Network Conference 'Accessing the History of the Baltic 

Diaspora'. Tartu, 2009, pp. 56–57 

1000. Andronov A., Andronova E. The Latgalian Component in the Latvian 

National Corpus. – Proceedings of the Second Colloquium on Lesser Used 

Languages and Computer Linguistics (LULCL II) «Combining efforts to foster 

computational support of minority languages''. Bozen-Bolzano: The Institute for 

Specialised Communication and Multilingualism at the European Academy 

Bozen/Bolzano, 2009, pp. 65–77 

1001. Baldunčiks J. English and Latvian Terminology of Economics: a Contrastive 

Course for Translators. – Proceedings of International Scientific Conference 

Applied Linguistics for Specialized Discourse. May 22–23, 2009. Riga: University 

of Latvia, 2009, [CD ROM] 

1002. Balode L. Dažas pārdomas par lietuviešu personvārdiem latviešu valodā. – 

Valodas prakse: vērojumi un ieteikumi, Nr. 4. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 

2009, 100–111. lpp. 

1003. Balode L. Vietvārdu vārdnīcas un to struktūra: somu, igauņu, lietuviešu un 

latviešu. – Latvijas Universitātes Raksti, 746. sējums: Valodniecība. Latvistika un 

somugristika. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 2009, 16.–26. lpp. 

1004. Balode L. Somugru cilmes hidronīmi Latvijā. – Pa somugru pēdām Baltijas 

jūras krastā. Starptautiska konference. Turaidas muzejrezervāts. Turaida, 2009, 

6.–7. lpp. 

1005. Balode L. Juris Plāķis un leišu valodas rokas grāmata (1926). –45. Artura 

Ozola dienas konference. Baltu valodas diahroniskā un areālā aspektā. Veltījums 

Jurim Plāķim (1869–1942) 140. gadadienā. Referātu anotācijas un kopsavilkumi. 

Rīga: Latvijas Universitātes Baltu valodniecības katedra, 2009, 8.–9. lpp. 

1006. Balode L. The roots ‘God’ and ‘Holy’ in Latvian Toponymy. – Natural Holy 

Places or Hopy Places in Nature. Identification, Discovering and Classification. 

International conference, 2009, May 7–9. Sigulda, 2009, pp. 7–8 

1007. Balode L., Leinonen M. Adnominal genitives in the Baltic area. – The Baltic 

Languages and the Nordic countries. Conference held at the University of Oslo 

Facultie of Humanities Department of Linguistics and Scandinavian Studies. 

June 19–20, 2009. Abstracts. Oslo, 2009, pp. 17–18 

1008. Baltiņa M. Valodas jautājums kanonisku tekstu tulkojumos. – Tulkojums – 

kultūrvēsturisks notikums, 5. sēj. Rīga: Valsts valodas komisija, 2009, 11.–24. lpp. 

1009. Barzdeviča M. Senākie Rīgas plāni un skati Valsts bibliotēkā Berlīnē. – 

Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls, Nr. 3. Rīga, 2009, lpp. 

1010. Beitāne A. Lauka pētījumi Latvijas etnomuzikoloģijā. – Letonica, Nr. 19. 

Rīga: LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts, 2009, 9.–15. lpp. 

1011. Beitnere D. Zviedrijas latvieši: intelektuālās trimdas skicēs. – B. Bela (red.) 

Latvieši Zviedrijā: mainīgās identitātes. Rīga: Zinātne, 2009, 20. lpp. 

1012. Bela B. Mums bija tas jāizstāsta… Vai mēs uzklausām? [recenzija par 

grāmatu: Sibīrijas bērni, 1. un 2.daļa. Rīga: Fonds Sibīrijas bērni, 2008]. – 

Kultūras Forums. Rīga, 2009. gada 20.–27. marts, 2. lpp. 

67

1013. Bela B. Identitāte kā kultūras resurss sabiedrības attīstībā. – Letonikas trešā 

kongresa zinātniskie raksti. Rīga: Latvijas Zinātņu akadēmija, 2009, 273.–288. 

lpp. 

1014. Bela B. Latviskās identitātes saglabāšana, tālāknodošana un tās dažādība. – B. 

Bela (red.) Latvieši Zviedrijā: mainīgās identitātes. Rīga: Zinātne, 2009, 35. lpp. 

1015. Berga T. Daugavas lībiešu tirdzniecības inventārs. Atsvariņu komplekti no 

kapulaukiem. – Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls, Nr. 3. Rīga, 2009, 28.–48. lpp. 

1016. Berga T. Münzprägung in Riga im 13. Jahrhundert. – The Hansa Town Riga 

as Mediator between East and West. Rīga, 2009, S. 118–123. 

1017. Bērziņš V. Zvejas sezonalitāte akmens laikmetā. – Latvijas Vēstures Institūta 

Žurnāls, Nr. 3. Rīga, 2009, lpp. 

1018. Bičevskis R. Hāmaņa sekvences. J.G. Hāmanis domu apmaiņā ar J. G. 

Herderu un I. Kantu. – Intelektuālais mantojums Latvijā: filososija un reliģija. 

Rīga: FSI, 2009, 113.–130. lpp. 

1019. Bleiere D. Latvijas PSR nomenklatūras veidošanās 1940.–1941. gadā. – 

Okupācijas režīmi Baltijas valstīs 1940–1991 [Latvijas Vēsturnieku komisijas 

raksti, 25. sējums]. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 2009, 17.–49. lpp. 

1020. Bleiere D. Latvijas sovjetizācijas sākumposms. Ebreju loma. 1940. gada 

jūnijs–1941. gada jūlijs. – Latvijas ebreji un padomju vara 1928–1953. Rīga: FSI, 

2009, 116.–152. lpp. 

1021. Bleiere D., Vīksne R., Kangeris K. Padomju un vācu okupācijas režīmu 

pētniecības problēmas: kas atbildēts, kas nezināms, kas neskaidrs? – Letonikas 

trešā kongresa zinātniskie raksti. Rīga: Latvijas Zinātņu akadēmija, 2009, 21.–32. 

lpp. 

1022. Boldāne I., Karlsone A. Etniskie un sociālpolitiskie procesi Latvijā: 

stereotipu analīze. – Letonikas trešā kongresa zinātniskie raksti. Rīga: Latvijas 

Zinātņu akadēmija, 2009, 44.–61. lpp. 

1023. Borga Z. Teātris nav ēka. – Kultūras Forums. Rīga, 2009. gada 22.–28. maijs, 

lpp. 

1024. Borga Z. Literārie lasījumi gardēžiem. – Kultūras Pulss. Liepāja, 2009. gada 

18. marts, lpp. 

1025. Borga Z. Mīmika – apbrīnojama [Par Liepājas teātra izrādi «Divi A. Čehova 

joki»]. – Kurzemes Vārds. Liepāja, 2009. gada 21. maijs, lpp. 

1026. Borga Z. Pārdomas par M. Kamoleti lugas «Pidžama sešiem» iestudējumu 

Liepājas teātrī. – Kurzemes Vārds. Liepāja, 2009. gada 4. jūnijs, lpp. 

1027. Bormane D. Viens dzīvesstāsts – divi teksti: no mutiskā uz rakstīto. – B. Bela 

(red.) Latvieši Zviedrijā: mainīgās identitātes Rīga: Zinātne, 2009, 10. lpp. 

1028. Brēde M. Jaunvārdi kā speciālā leksika informatīvos tekstos. – Terminoloģija 

un speciālā leksika lietojumā un sistēmā. Akad. J. Endzelīna 136. dzimšanas 

dienas atceres starptautiskās zinātniskās konferences materiāli. Rīga: LU, LVI, 

2009, 11.–12. lpp. 

1029. Brēde M. Summer Reading: Translation Versus Original. Lost and Found in 

Translation. – The 5th Riga Symposium on Pragmatic Aspects of Translation. 

«Lost and Found in Translation». Abstracts. Rīga: LU, 2009, p. 4 

1030. Brēde M. Pragmatic Meanings of Discourse Markers. – Applied Linguistics 

for Specialised Discourse. Abstracts. Rīga: LU, 2009, p. 8 

1031. Brēde M. Borrowings – What Price in the Long Run? – Languages and 

Cultures in Contact – Then and Now. Abstracts. Częstochowa: UP, 2009, pp. 17– 

18 

68

1032. Brēde M. Summer Reading: Translation Versus Original. Lost and Found in 

Translation. – «Lost and Found in Translation». Proceedings of the 5th Riga 

Symposium on Pragmatic Aspects of Translation. Rīga: DCLTI, 2009, pp. 29–44 

1033. Brēde M. Shadowy Smudges in Language or One Day with Spoken Latvian. – 

8th Conference on Baltic Studies in Europe. The Baltics as an Intersection of 

Civilizational Identities. Kaunas, 2009, pp. 36–37 

1034. Buceniece E. Ko tas nozīmē – būt vecam? – Diena. Rīga, 2009. gada 7. 

februāris, 12.–13. lpp. 

1035. Buceniece E. Indivīds un individuālisma tematizācija K. Raudives darbos. – 

Intelektuālais mantojums Latvijā: filososija un reliģija. Rīga: FSI, 2009, 53.–64. 

lpp. 

1036. Bula D. Lauka pētījums: no ieceres līdz rezultātam. – Letonica, Nr. 19. Rīga: 

LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts, 2009, 7.–8. lpp. 

1037. Bula D. Lauka stāsts Latvijas pētnieciskajā diskursā. – Letonica, Nr. 19. Rīga: 

LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts, 2009, 16.–31. lpp. 

1038. Bula D., Pūtelis A., Urtāns J. Folklora (starp)disciplināros dialogos un 

pētnieciskos šķērsgriezumos. – Letonikas trešā kongresa zinātniskie raksti. Rīga: 


1039. Burima M. Interaction of the Real Objective with the Subjective World: 

Kārlis Vērdiņš – fs. – Turns in the Centuries, Turns in Literature. Tallinn: The 

Under and Tuglas Literature Centre of the Estonian Academy of Sciences, 2009, 

pp. 157–166 

1040. Burima M. The Semantics of Circle Arhtitectonics in Jānis Akuraters’ 

Burning Island and Friedebert Tuglas’ Golden Hoop. – Turns in the Centuries, 

Turns in Literature. Tallinn: The Under and Tuglas Literature Centre of the 

Estonian Academy of Sciences, 2009, pp. 42–51 

1041. Bušmane B. Jura Plāķa darbā «Kursenieku izloksne» ietvertā leksika LVDA 

materiālu kontekstā. –45. Artura Ozola dienas konference. Baltu valodas 

diahroniskā un areālā aspektā. Veltījums Jurim Plāķim (1869–1942) 140. 

gadadienā. Referātu anotācijas un kopsavilkumi. Rīga: Latvijas Universitātes 

Baltu valodniecības katedra, 2009, 14., 15. lpp. 

1042. Bušmane B. Skolai un valodai veltīts mūžs. – Izglītība un Kultūra, Nr. 7. 

Rīga, 2009. gada 19. februāris, 15. lpp. 

1043. Bušmane B. Valsts pētījumu programma «Letonika» mūsu valodas sakņu 

stiprināšanai. – Izglītība un Kultūra, Nr. 27. Rīga, 2009. gada 23. jūlijs, 7. lpp. 

1044. Bušmane B., Hirša Dz., Lāms E., Ozola I., Sīlis J., Šuplinska I. Valoda un 

vide. – Letonikas trešā kongresa zinātniskie raksti. Rīga: Latvijas Zinātņu 

akadēmija, 2009, 76.–103. lpp. 

1045. Bušs O. Latviešu valodas leksiskie somugrismi: izpētes vēsture un 

perspektīvas. – Latvijas Universitātes Raksti, 746. sējums: Valodniecība. 

Latvistika un somugristika. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 2009, 27–34. lpp. 

1046. Bušs O. Toponīmika. – Latvijas enciklopēdija, V sēj. Rīga: V. Belokoņs, 

2009, 526. lpp. 

1047. Bušs O. Some pragmatic and onomastic aspects of the naming of streets in 

contemporary Riga (1990—2008). – Urban place names – International 

symposium. 13–16 August 2009, Helsinki. Abstracts. Compiled by Terhi Ainiala 

and Jani Vuolteenaho. Helsinki: Research Institute for the Languages of Finland, 

2009, pp. 5–6 

1048. Bušs O. Daži Ēdoles vietvārdi Jura Plāķa publicējumā. –45. Artura Ozola 

dienas konference. Baltu valodas diahroniskā un areālā aspektā. Veltījums Jurim 

69

Plāķim (1869–1942) 140. gadadienā. Referātu anotācijas un kopsavilkumi. Rīga: 

Latvijas Universitātes Baltu valodniecības katedra, 2009, 16–17. lpp. 

1049. Bušs O. Neliels ieskats latviešu zoonīmijā: daži vērojumi par suņu vārdiem. – 

Humanitāro Zinātņu Vēstnesis, Nr. 15. Daugavpils: Daugavpils Universitātes 

Humanitārā fakultāte, 2009, 62.–67. lpp. 

1050. Bušs O. Finno-Ugric borrowings in Latvian (problems of research). – The 

Baltic Languages and the Nordic countries. Conference held at the University of 

Oslo Facultie of Humanities Department of Linguistics and Scandinavian 

Studies. June 19–20, 2009. Abstracts. Oslo, 2009, pp. 10–12 

1051. Bušs O., Balode L. Some Latvian toponyms of Finno-Ugric origin (names 

with Pu-/Pū-). – The Baltic Languages and the Nordic countries. Conference held 

at the University of Oslo Facultie of Humanities Department of Linguistics and 

Scandinavian Studies. June 19–20, 2009. Abstracts. Oslo, 2009, pp. 5–7 

1052. Bušs O., Nītiņa D. Vietvārdi un citi valodas elementi: sistematizācijas 

problēmas un izpētes gaita. – Letonikas trešā kongresa zinātniskie raksti. Rīga: 


1053. Ceplis R. Vēsturiskums Jāņa Lejiņa versijā. Konteksts. – Karogs, Nr. 8. Rīga, 

2009, 143.–147. lpp. 

1054. Ceplis R. Ikstenas fiziolofija. – Kultūras Diena. Rīga, 2009. gada 15. maijs, 

15. lpp. 

1055. Ceplis R. Vēstures pupu čamdīšana. – Karogs, Nr. 2. Rīga, 2009, 152.–154. 

lpp. 

1056. Ceplis R. Ceļojums uz perifēriju. – Karogs, Nr. 5. Rīga, 2009, 155.–157. lpp. 

1057. Ceplis R. Informācijas diktāts. – Kultūras Diena. Rīga, 2009. gada 29. maijs, 

16. lpp. 

1058. Ceplis R. Mirdzu pašizziņa. – Karogs, Nr. 6. Rīga, 2009, 160.–163. lpp. 

1059. Ceplis R. Mīkstie vīrieši burbuļos. – Karogs, Nr. 2. Rīga, 2009, 162.–164. 

lpp. 

1060. Ceplis R. Apvērstās ideoloģijas stāsts. – Kultūras Diena. Rīga, 2009. gada 

16. janvāris, 6.–7. lpp. 

1061. Ceplis R. Gandrīz fotogrāfijas. – Kultūras Diena. Rīga, 2009. gada 27. 

februāris, 6.–7. lpp. 

1062. Ceplis R. Miera nav un nebūs. – Kultūras Diena. Rīga, 2009. gada 30. 

janvāris, 7. lpp. 

1063. Ceplis R. Melno meiteņu īsproza. – Kultūras Diena. Rīga, 2009. gada 6. 

februāris, 7. lpp. 

1064. Ceplis R. Nelāgā dzīve klišeju pārrakstīšana un mūžīgā cerība. Latviešu proza 

2008. gadā. – Karogs, Nr. 8. Rīga, 2009, 85.–102. lpp. 

1065. Cera I. Pēteris Zālīte un Valters Frosts: Pārdomas par zinātņu metodi Frānsisa 

Bēkona atceres gadā. – Intelektuālais mantojums Latvijā: filososija un reliģija. 

Rīga: FSI, 2009, 162.–174. lpp. 

1066. Cimdiņa A. Kultūra kā politiska substance un arguments. – Letonikas trešā 


lpp. 

1067. Cimdiņa A. Dissidence and Soviet Latvian Poetry. – Rebellion and 

Resistence. Edizioni Plus, Universita di Pisa, 2009, pp. 217–227 

1068. Daukste-Silasproģe I. Alienation as a Sign of an Epoch. Narrator and Time in 

Emil Tode’s Border State (Piiririik, 1993) and Nora Ikstena’s Celebration of Life 

(Dzīves svinēšana, 1998). – Turns in the Centuries, Turns in Literature. Tallinn: 

70

The Under and Tuglas Literature Centre of the Estonian Academy of Sciences, 

2009, pp. 118–130. 

1069. Daukste-Silasproģe I. Money or Love. Points of Connection in the Short 

Stories of Eduard Vilde and Rūdolfs Blaumanis. – Turns in the Centuries, Turns 

in Literature. Tallinn: The Under and Tuglas Literature Centre of the Estonian 

Academy of Sciences, 2009, pp. 17–31. 

1070. Dribins L. Latvijas ebreji un padomju vara. Tēmas vieta historiogrāfijā un 

publiskajā vēsturē. – Latvijas ebreji un padomju vara 1928–1953. Rīga: FSI, 

2009, 7.–21. lpp. 

1071. Dribins L. Vācu un vācbaltiešu loma Latvijas etnopolitiskajā vēsturē. – Vācu 

kultūra Latvijā: Ieskats vācu – latviešu novadu kultūras un vācu biedrību vēsturē 

[latviešu un vācu valodā]. Rīga: Latvijas Vācu savienība, 2009, 6.–9. lpp. 

1072. Druviete I. Latviešu valodas tēls plašsaziņas līdzekļos un interneta diskusijās. 

– Valodas prakse: vērojumi un ieteikumi. Populārzinātnisku rakstu krājums, Nr. 

4. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 2009, 13.–20. lpp. 

1073. Druviete I. Language in higher education establishments in Latvia: «Latvian 

Only», «English Only» or «Latvian Plus»? – The Baltics as an Intersection of 

Civilizational Identities. 8th Conference on Baltic Studies in Europe. Vytautas 

Magnus University, Kaunas, Lithuania, 11–14 June, 2009. Kaunas: VMU, 2009, 

p. 53 

1074. Druviete I. Language education policy for promoting identity, language 

diversity and multilingualism. – International Conference «Towards a Better 

Language Education». 29–30 June 2009, Vilnius. Proceedings. Vilnius: Lietuvos 

kalbų pedagogų asociācija, 2009, p. 84–95 

1075. Druviete I. Individual and societal multilingualism in seven biggest cities and 

towns in Latvia. –12th International Conference on Minority Languages (ICML). 

Conference Abstracts (Tartu and Võru, 28–30 May 2009). Tartu: University of 

Tartu, 2009, pp. 128–129. 

1076. Druviete I. The Latvian language: Official language of the Republic of Latvia 

and the oficial language of the European Union. – European and National 

Language Policies. Peter Lang, 2009, pp. 14–23 

1077. Eglāja-Kristsone E. Symbols Reflecting the Rising Spirit of Society in 

Rainis’ Poem Ave, sol! and Gustav Suits’ Poetry. – Turns in the Centuries, Turns 

in Literature. Tallinn: The Under and Tuglas Literature Centre of the Estonian 

Academy of Sciences, 2009, pp. 52–65 

1078. Eglāja-Kristsone E. Story within the Story: The Traits of the New Novel 

(Nouveau Roman) in Nora Ikstena's Novel Celebration of Life and Emil Tode's 

Novel Border State. – Turns in the Centuries, Turns in Literature. Tallinn: The 


pp. 52–65 

1079. Ērglis Dz. Anna Irene Ruciņa, dzimusi Taube (1910–1997), un viņas atmiņas 

par 1949. gada 25. marta deportāciju [dokumentu publikācija]. – Latvijas Vēstures 

Institūta Žurnāls, Nr. 1., 2. Rīga, 2009, Nr. 1: 104.–119. lpp.; Nr. 2: 135.–148. 

lpp. 

1080. Ērglis Dz. Ebreju slepkavošana 1941. gada vasarā Krustpils ebreju kapsētā. – 

Okupācijas režīmi Baltijas valstīs 1940–1991 [Latvijas Vēsturnieku komisijas 

raksti, 25. sējums]. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 2009, 173.–199. lpp. 

1081. Ērglis Dz. Recenzija par: Dribins L., Žvinklis A., Stranga A., Bleiere D., 

Žagars Ē., Šteimans J., Šneidere I. Latvijas ebreji un padomju vara 1928–1953. 

71

Zinātnisks apcerējums. – Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls, Nr. 4. Rīga: Latvijas 

Vēstures institūta apgāds, 2009, 169.–174. lpp. 

1082. Ērglis Dz. Jaunākās literatūras apskats: Holokausta pētniecības problēmas 

Latvijā: 2006.–2007.gada pētījumi par holokaustu Latvijā un starptautiskās 

konferences materiāli, 2007.gada 6.–7.novembris, Rīga. – Latvijas Vēstures 

Institūta Žurnāls, Nr. 2. Rīga: Latvijas Vēstures institūta apgāds, 2009, 202.–203. 

lpp. 

1083. Evarts E. Pārvaldes vienkāršošana Latvijas ģenerālapgabalā 1942.–1944. 

gadā. – Okupācijas režīmi Baltijas valstīs 1940–1991 [Latvijas Vēsturnieku 

komisijas raksti, 25. sējums]. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 2009, 581.– 

588. lpp. 

1084. Evarts E. Jaunākās literatūras apskats: Okupācijas režīmi Baltijas valstīs 

1940–1991: Latvijas Vēsturnieku komisijas 2008.gada pētījumi un starptautiskās 

konferences materiāli, 2008. gada pētījumi un starptautiskās konferences 

materiāli, 2008.gada 30.–31.oktobris, Rīga. – Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls, 

Nr. 4. Rīga: Latvijas Vēstures institūta apgāds, 2009, 198.–200. lpp. 

1085. Feldmanis I. Latvijas vāciešu pēcizceļošana 1941. gadā. – Okupācijas režīmi 

Baltijas valstīs 1940–1991 [Latvijas Vēsturnieku komisijas raksti, 25. sējums]. 

Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 2009, 100.–117. lpp. 

1086. Feldmanis I. Latvijas ārpolitiskā stratēģija (1918–1940). – Letonikas trešā 


lpp. 

1087. Feldmanis I. Minhenes vienošanās un Molotova – Ribentropa pakts: 

salīdzinoša analīze. – Latvijas Vēsture. Jaunie un jaunākie laiki, Nr. 2/3. Rīga, 

2009, 113.–120. lpp. 

1088. Feldmanis I. Vai Varšavas nepiekāpība 1939. gadā pasteidzināja Otrā 

pasaules kara sākumu? – Mājas Viesis. 2009. gada 27. marts, 2009, 13.–15. lpp. 

1089. Feldmanis I. Baltija triju lielvalstu šaha spēlē 1939. gada pavasarī. – Mājas 

Viesis. 2009. gada 22. maijs, 2009, 14.–16. lpp. 

1090. Feldmanis I. Vācijas nostāja pret Latvijas okupāciju un sovetizāciju (1940– 

1941). – Baltijas reģiona vēsture 20. gadsimta 40.– 80. gados [Latvijas 

Vēsturnieku komisijas raksti, 24. sējums]. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 

2009, 17.–47. lpp. 

1091. Feldmanis I. Noslēpumainais «nacistu dārgumu seifs» Toplicas ezerā. – 

Mājas Viesis. 2009. gada 6. marts, 2009, 23.–25. lpp. 

1092. Feldmanis I. Vai bez Molotova – Ribentropa pakta būtu sācies otrais pasaules 

karš. – Mājas Viesis. 2009. gada 21. augusts, 2009, 23.–25. lpp. 

1093. Feldmanis I. [Recenzija par:] Ulrike von Hirschhausen. Die Grenzen der 

Gemeinsamkeit. Deutschen, Letten, Russen und Juden in Riga 1860–1914 // 

Historische Zeitschrift, 2009, Bd. 288, H. 2, S. 479. 

8. Austrumprūsijas asiņainā 1944./45. gada ziema. – Mājas Viesis. Rīga, 2009. 

gada 23. janvāris, 28.–30. lpp. 

1094. Feldmanis I. Latvija Otrajā pasaules karā: uztveres versijas un izpētes 

problēmas. – Baltijas reģiona vēsture 20. gadsimta 40.– 80. gados [Latvijas 


2009, 419.–432. lpp. 

1095. Feldmanis I. Baltijas valstu okupācija: vēsturiskie un starptautiski tiesiskie 

aspekti. – Okupācijas režīmi Baltijas valstīs 1940–1991 [Latvijas Vēsturnieku 


468. lpp. 

72

1096. Feldmanis I. Der deutscbaltische Faktor in den lettisch-deutschen 

Beziehungen waehrend der dreissiger Jahre. – Nationale und ethnische Konflikte 

in Estland un Lettland (Schriftenreihe baltische Seminare, Bd.14). Lueneburg: 

Schriftenvertrieb Carl- Schirren- Gesellschaft, 2009, S. 199–217 

1097. Freiberga I. A Model for Getting Acquainted with Fiction to Enrich the 

Image of the World in the Preschool Age. – Ad verba līberorum: Linguistics & 

Pedagogy & Psychology. Rīga: Gandrs, 2009, 62.–70. lpp. 

1098. Freiberga I. Pasaules tēla attīstības iespējas daiļliteratūras iepazīšanas procesā 

pirmsskolas vecumā. – Innovations and Technologies News. 2009, lpp. 

1099. Gerhards G. Lībieši bioarheoloģiskā skatījumā: mīti un realitāte. – Pa 

somugru pēdām Baltijas jūras krastā. Starptautiska konference. Turaidas 

muzejrezervāts. Turaida, 2009, 4. lpp. 

1100. Gerhards G. Arheoloģiskajos izrakumos iegūtais antropoloģiskais materiāls 

kā Latvijas vēstures avots. – Vēsture: avoti un cilvēki. Daugavpils Universitātes 

Humanitārās fakultātes XVIII starptautisko zinātnisko lasījumu materiāli. Vēsture 

XII. Daugavpils, 2009, 76.–81. lpp. 

1101. Gills N. Ievadvārdi. – Reliģiski filozofiski raksti, Nr. 12. Rīga: FSI, 2009, 8.– 

10. lpp. 

1102. Grigorjevs J. Latviešu valodas divskaņu akustisks raksturojums. – Latvijas 

Universitātes Raksti, 746. sējums: Valodniecība. Latvistika un somugristika. Rīga: 


1103. Grīnfelde M. Hermeneitiskie aspekti Voldemāra Maldoņa reliģiski 

filozofiskajos darbos. – Intelektuālais mantojums Latvijā: filososija un reliģija. 

Rīga: FSI, 2009, 191.–207. lpp. 

1104. Grīnfelde M. Priekšvārds. – Freijs A. Dievs cilvēku pasaulē: Latviešu 

reliģiski ētiskie meklējumi 20. gadsimta 1. pusē. Pirmā grāmata. Rīga: FSI, 2009, 

5.–29. lpp. 

1105. Grīnfelde M. Priekšvārds. – Freijs A. Dievs cilvēku pasaulē: Latviešu 

reliģiski ētiskie meklējumi 20. gadsimta 1. pusē. Pirmā grāmata. Rīga: FSI, 2009, 

4.–5. lpp. 

1106. Grosmane E. Latvijas mākslas vēstures pētniecības jautājumi Letonikas 

programmā. – Letonikas trešā kongresa zinātniskie raksti. Rīga: Latvijas Zinātņu 

akadēmija, 2009, 325.–362. lpp. 

1107. Grudule M. Bībele latviešu literatūrā līdz I Pasaules karam. Versija. – 

Tulkojums – kultūrvēsturisks notikums II. Rīga: Zinātne, 2009, 70.–91. lpp. 

1108. Grudule M. Ernst Glück als Dichter. – Grudule M., Schiller Ch. [Hrsg.] 

Mach dich auf und werde licht – Celies nu, topi gaiss – Zu Leben und Werk von 

Ernst Glück (1654–1705). Akten der Tagung anlässlich seines 300. Todestages 

vom 10. bis 13. Mai 2005 in Halle (Saale). Halle: Harrassowitz, 2009, S. 143–153 

1109. Grudule M. Ernst Glück als literarische Figur in der lettiechen Literatur. – 

Grudule M., Schiller Ch. [Hrsg.] Mach dich auf und werde licht – Celies nu, topi 

gaiss – Zu Leben und Werk von Ernst Glück (1654–1705). Akten der Tagung 

anlässlich seines 300. Todestages vom 10. bis 13. Mai 2005 in Halle (Saale). 

Halle: Harrassowitz, 2009, S. 179–195 

1110. Grūzītis N., Bārzdiņš G. Polysemy in Controlled Natural Language Texts. – 

Pre-Proceedings of the Workshop on Controlled Natural Language. CEUR 

Workshop Proceedings, vol. 448. http://ceur-ws.org/Vol-448/paper21.pdf, 2009, 

1111. Guščika E. Recenzija par: Arheologu pētījumi Latvijā 2006. un 2007. gadā / 

Sast. A. Vilcāne. Rīga, 2008. – Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls, Nr. 1. Rīga, 

2009, 201.–204. lpp. 

73

1112. Ikere Z., Saleniece I., Lukaševics V. Latgale Eiropas kultūrtelpā: 

daudzdimensiāla pieeja. – Letonikas trešā kongresa zinātniskie raksti. Rīga: 


1113. Jakovļeva M. Karadarbība Kurzemes hercogistē un Lietuvas pierobežā (1703. 

g. vasara–1705. g.). Nobeigums. – Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls, Nr. 3. Rīga, 

2009, 29.–46. lpp. 

1114. Jansone A. Reālistiskais sapņotājs ar fantasta redzi. – Helikons, Nr. 1. 

Liepāja, 2009. gada 19. aprīlis, 78.–82. lpp. 

1115. Jansone I. Ievadam. Letonika – no ieceres līdz rezultātiem. – Letonikas trešā 

kongresa zinātniskie raksti. Rīga: Latvijas Zinātņu akadēmija, 2009, 26.–76. lpp. 

1116. Jansone I. Letonikas III kongress – atskats uz paveikto. – Latvijas Zinātņu 

Akadēmijas Vēstis. A daļa. Nr. 5/6, 2009, 117.–125. lpp. 

1117. Jēkabsons Ē. Udział Polaków w narodowym ruchu oporu na Łotwie w latach 

1944–1950. – Polak na Łotwie, Nr. 2. 2009, lpp. 

1118. Jundzis T. Nevardarbīgās pretošanās loma Latvijas neatkarības atgūšanā. – 

Letonikas trešā kongresa zinātniskie raksti. Rīga: Latvijas Zinātņu akadēmija, 

2009, 77.–92. lpp. 

1119. Juško-Štekele A. Etniskie stereotipi latgaliešu folklorā: ģenēze, 

funkcionalitāte, transformācija. – Valodas Austrumlatvijā: pētījuma dati un 

rezultāti. Via Latgalica: humanitāro zinātņu žurnāla pielikums, Nr. 1. Rēzekne: 

Rēzeknes Augstskola, 2009, 102.–115. lpp. 

1120. Juško-Štekele A. Laimes izpratne latgaliešu pasakās. – Via Latgalica: 

humanitāro zinātņu žurnāls, Nr. 1. Rēzekne: Rēzeknes Augstskola, Nr. 1, 2009, 

6.–20. lpp. 

1121. Kalnačs B. Images of Home in Inga Ābele’s and Jaan Tätte’s Plays. – Turns 

in the Centuries, Turns in Literature. Tallinn: The Under and Tuglas Literature 

Centre of the Estonian Academy of Sciences, 2009, pp. 214–223 

1122. Kalnačs B. The Native and the Foreign: August Kitzberg’s The Werewolf and 

Rainis’ Blow, Wind! – Turns in the Centuries, Turns in Literature. Tallinn: The 


pp. 95–104. 

1123. Kalnačs B., Zeltiņa G., Rožkalne A. Literatūrzinātne un mākslas zinātnes: 

procesi, dati, personības un pētnieciskie izaicinājumi. – Letonikas trešā kongresa 

zinātniskie raksti. Rīga: Latvijas Zinātņu akadēmija, 2009, 289.–305. lpp. 

1124. Kalniņa I. Bruno Saulīša luga «Marta īdas»: teksts un konteksts. – Aktuālas 

problēmas literatūras zinātnē. Rakstu krājums, Nr. 14. Liepāja, 2009, 161.–169. 

lpp. 

1125. Kalniņa I. Jaunas poētiskas valodas meklējumi latgaliešu literatūras krājumā 

«Uz pōrzvola». – Via Latgalica: humanitāro zinātņu žurnāls, Nr. 1. Rēzekne: 

Rēzeknes Augstskola, 2009, 50.–58. lpp. 

1126. Kaltigina M. Mother tongue textbooks and creativity development 

possibilities by their use in mother tongue lessons in the early primary school. – 

Ad verba līberorum: Linguistics & Pedagogy & Psychology. Rīga: Gandrs, 2009, 

80.–85. lpp. 

1127. Kangeris K. Latvijas valststiesiskie, pilsonības un materiālo vērtību jautājumi 

vācu okupācijas laikā (1941–1945). – Okupācijas režīmi Baltijas valstīs 1940– 

1991 [Latvijas Vēsturnieku komisijas raksti, 25. sējums]. Rīga: Latvijas vēstures 

institūta apgāds, 2009, 137.–172. lpp. 

1128. Kangeris K. Vācijas – PSRS un Zviedrijas – PSRS 1941. gada slepenie 

līgumi par Latviju / Baltijas valstīm. – Baltijas reģiona vēsture 20. gadsimta 40.– 

74

80. gados [Latvijas Vēsturnieku komisijas raksti, 24. sējums]. Rīga: Latvijas 

vēstures institūta apgāds, 2009, 332.–340. lpp. 

1129. Kangeris K. Pilsonība un manta – tiesiskie un valststiesiskie jautājumi vācu 

okupācijas laikā (1941–1944): Latvijas tirdzniecības flote. – Okupācijas režīmi 



1130. Kangeris K. Latviešu leģions – vācu okupācijas varas politikas diktāts vai 

latviešu «cerību» piepildījums? – Baltijas reģiona vēsture 20. gadsimta 40.– 80. 

gados [Latvijas Vēsturnieku komisijas raksti, 24. sējums]. Rīga: Latvijas vēstures 


1131. Kangeris K., Neiburgs U., Vīksne R. Salaspils nometne: vēstures avoti un 

historiogrāfiskais materiāls. – Okupācijas režīmi Baltijas valstīs 1940–1991 

[Latvijas Vēsturnieku komisijas raksti, 25. sējums]. Rīga: Latvijas vēstures 


1132. Kovaļčuka S. Bez kultūras nav tiesību, bez tiesībām nav īstas dzīves: 

profesora Vasilija Sinaiska nāves 60. gadadienu pieminot. – Jurista Vārds. Rīga, 

2009. gada 29. septembris, 12.–17. lpp. 

1133. Kovaļčuka S. Latvijas Universitātes profesors Vasilijs Sinaiskis: žurnāla 

«Jurists» (1928–1940) izdevējs. – Intelektuālais mantojums Latvijā: filososija un 

reliģija. Rīga: FSI, 2009, 97.–109. lpp. 

1134. Kovaļčuka S. Игорь Чиннов: архивные дополнения к рижской странице 

биографии поэта. – Seminarium Hortus Humanitatis: Альманах, № 7. 2009, c. 

75–80 

1135. Kovaļčuka S. I melkij ščebeņ radostei i bed… (Igor Činnov: arhivnije 

dopolņeņija k rižskoi straņice biografiji poeta). – Berega: informacionnoanaļitičeskij 

cborņik o russkom zarubežje. Sanktpēterburga, 2009, c. 11–12 

1136. Krūmiņa-Koņkova S. Dieva ideja Haralda Biezā agrīnajos darbos. – 

Intelektuālais mantojums Latvijā: filososija un reliģija. Rīga: FSI, 2009, 177.– 

190. lpp. 

1137. Kūle M. Letonikas modernizācijas idejas Eiropas humantitāro zinātņu 

attīstības kontekstā. – Intelektuālais mantojums Latvijā: filososija un reliģija. 

Rīga: FSI, 2009, 11.–30. lpp. 

1138. Kūle M. Eiropas vērtības Latvijā: pētījumi, atradumi, jautājumi. – Letonikas 

trešā kongresa zinātniskie raksti. Rīga: Latvijas Zinātņu akadēmija, 2009, 224.– 

239. lpp. 

1139. Kūle M. Nacionālās identitātes pētījumi: nākotnes ieceres. – Letonikas trešā 


lpp. 

1140. Kūle M. Priekšvārds. – Intelektuālais mantojums Latvijā: filosofija un 

reliģija. Rīga: FSI, 2009, 7.–8. lpp. 

1141. Kūlis R. Identitāte un atšķirība. – Intelektuālais mantojums Latvijā: filososija 

un reliģija. Rīga: FSI, 2009, 39.–50. lpp. 

1142. Kūlis R. Identitāte un atšķirība. – Kultūras Forums. 2009. gada 13.–20. 

novembris, 2009, 2. lpp. 

1143. Kursīte J. Padomju un pretpadomju mītoloģija: nobeiguma piecgade (1985– 

1991). – Laiks, Nr. 4. Rīga, 2009. gada 24.–30.janvāris, 17.–18. lpp. 

1144. Kursīte J. Die kosmogonische Vorstellung der Letten. – Feuerspuren. 

Lettische Tanzrituale und Symbole. Metanoia–Verlag, 2009, S. 28–43 

1145. Kursīte J., Mičerevskis M. Holy places as objects of tourism. – Natural Holy 

Places or Holy Places in Nature. Abstracts. Rīga, 2009, pp. 11–12 

75

1146. Kuzina V. Лингвостатистическое исследование игрового материала: 

грамматический аспект. – Žmogus kalbos erdvėje. Kaunas: Vilniaus universiteto 

Kauno humanitatinis fakultetas, 2009, 152.–156. p. 

1147. Kuzina V. Folkloras lietojums jaunākajās mācībgrāmatās. – Valodu apguve: 

problēmas un risinājumi. Liepāja: LiePU, 2009, 284.–293. lpp. 

1148. Kuzina V. Linguastatistical analysis of borrowed words used in school 

textbooks and children’s literature books. – Ad verba līberorum: Linguistics & 

Pedagogy & Psychology. Rīga: Gandrs, 2009, 96.–103. lpp. 

1149. Ķencis T. Baltijas krustceles. – Letonica, Nr. 19. Rīga: LU Literatūras, 

folkloras un mākslas institūts, 2009, 333.–334. lpp. 

1150. Ķencis T. Jaunākā burvju grāmata. Rec.: J. Roper (ed.) “Charms, Charmers 

and Charming: International Research on Verbal Magic». – Letonica, Nr. 19. 

Rīga: LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts, 2009, 325.–329. lpp. 

1151. Ķencis T. Latvian mythological space in scholarly time. – International 

Conference «Baltic Worldview: From Mythology to Folklore». Abstracts. Vilnius: 

Institute of Lithuanian Literature and Folklore, 2009, pp. 13–14 

1152. Ķencis T. Role of narrative folklore in research of Latvian mythological 

space. – Narratives Across Space and Time: Transmissions and Adaptations. 15h 

ISFNR Congress. Abstracts. Athens: Hellenic Folklore Research Centre, Academy 

of Athens, 2009, pp. 138–139 

1153. Laime S. Uzrakstu skrāpēšana klintīs: vandalisms vai tradīcija? – Daba un 

vēsture 2010. Rīga: Zinātne, 2009, 143.–150. lpp. 

1154. Laime S. Cik senas ir Latvijas alu tūrisma tradīcijas? – Vides Vēstis, Nr. 5/6. 

Rīga, 2009, 52.–53. lpp. 

1155. Laime S. Klinšu un alu grafiti senāk un tagad. – Karogs, Nr. 6. Rīga, 2009, 

75.–79. lpp. 

1156. Laime S. Ziemeļaustrumu Latvijas raganu tradīcija mūsdienās: ieskats lauka 

pētījuma metodoloģijā. – Letonica, Nr. 19. Rīga: LU Literatūras, folkloras un 

mākslas institūts, 2009, 90.–107. lpp. 

1157. Laime S. What are the raganas places in Latvia? – International conference 

«Natural Holy Places or Holy Places in Nature: Identification, Discovering or 

Classification», Abstracts. Riga: Latvian Academy of Culture, 2009, pp. 12–13. 

1158. Laime S. Some Aspects of Relating Mythological Legends to Landscape: The 

Example of North Latvian Raganas Tradition. – Narratives Across Space and 

Time: Transmissions and Adaptations. 15h ISFNR Congress. Abstracts. Athens: 

Hellenic Folklore Research Centre, Academy of Athens, 2009, pp. 154–155. 

1159. Laime S. The holy groves of the Couronian ķoniņi. – Folkore: The Electronic 

Journal of Folkore, Vol. 42. Tartu, 2009, pp. 67–80 

1160. Lāms E. Dažas pārdomas par kultūru, pētniecību, politisko gribu un 

saprašanu. – Helikons, Nr. 1. Liepāja, 2009. gada 19. aprīlis, 5.–6. lpp. 

1161. Lāms E. Wenn die Parallelen sich durchschneiden... – Zihmanis M. 

Sibirischer Hardrock. Rīga, 2009, 5.–7. lpp. 

1162. Lāms E. Kad paralēles krustojas. – Zihmanis M. Sibīrijas smagais roks. Rīga, 

2009, 64.–69. lpp. 

1163. Lāms E. Livonijas Lejiņa hronika. – Kultūras Forums. Rīga, 2009. gada 11.– 

18. septembris, 7. lpp. 

1164. Lāms E. Ieskats Kurzemes literārajos apcirkņos. – Kultūras Forums. Rīga, 

2009. gada 22.–28. maijs, lpp. 

1165. Lāms E. Nacionālie un nacionāli reģionālie aspekti literatūras pētniecībā. – 

Kultūras Pulss. Liepāja, 2009. gada 21. oktobris, lpp. 

76

1166. Lāms O. Epikūrs latviešu valodā. – Rūmniece I., Lāms O., B. Aleksejeva 

(sastādītāji). Antiquitas viva. Studia classica’ 3. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 

2009, 140.–143. lpp. 

1167. Lāms O. Dzeja Afrodītes dzimtenē. – Rūmniece I., Lāms O., B. Aleksejeva 

(sastādītāji). Antiquitas viva. Studia classica’ 3. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 

2009, 157.–161. lpp. 

1168. Lapinska I. Astronoms Eriks Elsts par Holbahu. Erika Elsta un Viļņa Zariņa 

saruna Rīgā. – Reliģiski-filozofiski raksti, Nr. 12. Rīga: FSI, 2009, 166.–172. lpp. 

1169. Lapiņa Z. Konstantīns Raudive: radošā personība gaismā un mijkrēslī. – 


lpp. 

1170. Lazdiņa I. Jostas latviešu folklorā. – Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls, Nr. 

2. Rīga, 2009, 25.–37. lpp. 

1171. Lazdiņa S. Valodas apguve kā valodas plānošanas kategorija: Latgales 

sociolingvistiskā situācija. – Valodas Austrumlatvijā: pētījuma dati un rezultāti. 

Via Latgalica: humanitāro zinātņu žurnāla pielikums, Nr. 1. Rēzekne: Rēzeknes 

Augstskola, 2009, 132.–145. lpp. 

1172. Lazdiņa S. Latviešu valodas kā otrās valodas apguves jautājumi lietišķās 

valodniecības apguves kontekstā. – Via Latgalica: humanitāro zinātņu žurnāls, 

Nr. 1. Rēzekne: Rēzeknes Augstskola, 2009, 75.–89. lpp. 

1173. Lazdiņa S., Šuplinska I. Latviešu valoda Latgales reģiona multilingvālajā 

vidē. – Tagad: zinātniski metodisks izdevums, Nr. 2. Rīga: LVAVA, 2009, 60.–62. 

lpp. 

1174. Lazdiņa S., Šuplinska I. Languages in the Eastern Part of Latvia (Latgale): 

Data and Results. –12th International Conference on Minority Languages 

(ICML). Conference Abstracts (Tartu and Võru, 28–30 May 2009). Tartu: 

University of Tartu, 2009, p. 72. 

1175. Lazdiņa S., Šuplinska I., Iannàccarro G., Dell'Aquila V. Languages, 

Religions and Ethnic Dynamics in Latgalia. –12th International Conference on 

Minority Languages (ICML). Conference Abstracts (Tartu and Võru, 28–30 May 

2009). Tartu: University of Tartu, 2009, p. 73–74 

1176. Lerhis A. Latvijas PSR Ārlietu ministrijas darbības pamatvirzieni (1944– 

1950). – Latvijas Okupācijas muzeja Gadagrāmata 2007. Rīga, 2009, 82.–97. lpp. 

1177. Lerhis A. Recenzija par: Latvijas PSR Ministru kabineta sēžu protokoli: 

1940.gada 23.jūlijs – 24.augusts. – Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls, Nr. 1. 

Rīga: Latvijas Vēstures institūta apgāds, 2009, 183.–186. lpp. 

1178. Lerhis A. Jaunākās literatūras apskats: Polijas ārējā politika 1918.-1937.gadā. 

Vēstures avotu krājums / Sast., tulk. un koment. Ē. Jēkabsons. – Latvijas Vēstures 

Institūta Žurnāls, Nr. 3. Rīga: Latvijas Vēstures institūta apgāds, 2009, 198.–199. 

lpp. 

1179. Lielbārdis A. Latviešu buramvārdu vācēji, pieraksta vietas un tekstu raksturs 

Friča Brīvzemnieka krājumā «Материалы по этнографии латышского 

племени». – Letonica, Nr. 19. Rīga: LU Literatūras, folkloras un mākslas 

institūts, 2009, 108.–125. lpp. 

1180. Lielbārdis A. Rižkova – latviešu ciems Sibīrijā. Vēsturisks atskats un 2008. 

gada lauka pētījums. – Letonica, Nr. 19. Rīga: LU Literatūras, folkloras un 


1181. Lielbārdis A. Vizuālās kultūras filmu festivāls «Worldfilm 2009». – Letonica, 

Nr. 19. Rīga: LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts, 2009, 343.–344. lpp. 

77

1182. Lipša I. Netikuma vieta kultūrā vai «latviešu mūžīgā pilsēta»: Rīga, 1934.– 

1940. gads. – Vēsture: avoti un cilvēki. Humanitārās fakultātes XVIII 

starptautisko zinātnisko lasījumu materiāli. Daugavpils: Daugavpils Universitātes 

akadēmiskais apgāds «Saule»,2009, 115.–120. lpp. 

1183. Ločmele G. Found and Lost in Tourist Advertisements During the First and 

the Second Independence of Latvia. – The 5th Riga Symposium on Pragmatic 

Aspects of Translation. «Lost and Found in Translation». Abstracts. Rīga: LU, 

2009, p. 14 

1184. Ločmele G. Found and Lost in Tourist Advertisements during the First and 

the Second Independence of Latvia. – «Lost and Found in Translation». 

Proceedings of the 5th Riga Symposium on Pragmatic Aspects of Translation. 

Rīga: DCLTI, 2009, pp. 149–171 

1185. Loze I. Anthropomorphic Clay Figurines from Neolithic Settlements in 

Northern Kurzeme, Latvia. Corpus of Inscriptions – Investigating. The Bodies of 

Neolithic Figurines. – The Yournal of Archaeomythology. Winter 2009. Volume 5. 

2009, pp. 1–13 

1186. Loze I. The Economy of the Neolithic Populattion of Lake Lubāns Wetland 

and the Paleohydrological regime of the Lake. – Abstracts. 15th Annual Meeting 

of European Association of Archaeologists. 15-20 September, 2009. Riva Del 

Garda. Trento, Italy, 2009, pp. 24–25. 

1187. Markus D. Kāpēc pētīt dažādu vecuma grupu valodu? – Letonikas trešā 


lpp. 

1188. Markus D. Researching Latvian Children’s Language. – Ad verba līberorum: 

Linguistics & Pedagogy & Psychology. Rīga: Gandrs, 2009, 48.–56. lpp. 

1189. Markus D. Local, National and European Dimension: Challenges and 

Possibilities for Higher Education in Latvia. – Universities in Central Europe 20 

Years after the Fall of the Berlin Wall [starptautiskas zinātniskas konferences 

tēzes]. Banska@ Bystrica, 2009, p. 8. 

1190. Marten F. H. «Latgalian as not a Language». LL in Eastern Latvia and how 

Centralist Language Attitude are Reflected in them. – Tartu: University of Tartu, 

2009, p. 135–137. 

1191. Marten F. H. Lingustic Marketing for the Benefit of Regional and Minority 

Languages. –12th International Conference on Minority Languages (ICML). 

Conference Abstracts (Tartu and Võru, 28–30 May 2009). Tartu: University of 

Tartu, 2009, p. 77–78 

1192. Mežs I., Laime S. Dziesmu mantojums. – Sibīrijas latviešu dziesmas. [CD]. 

Rīga: Upe tuviem un tāliem, 2009, 15.–17. lpp. 

1193. Muižniece L. Teodora Celma manuskripts «Matemātikas filosofija». – 

Intelektuālais mantojums Latvijā: filososija un reliģija. Rīga: FSI, 2009, 148.– 

161. lpp. 

1194. Muktupāvels V. The Small or the Big Kokles? A Shift of Preferences in the 

Context of the Folklore Revival Movement. – Musiikin Suunta, Nr. 1. 2009, pp. 

5–13 

1195. Muktupāvels V. «Singende Knochen» und «Himmelsglöckchen»: Klänge und 

Klanginstrumente in den mythische Vorstellungen der Letten. – Feuerspuren: 

Lettische Tanzritual und Symbole. Zürich: Metanoia Verlag, 2009, S. 5–11 

1196. Nešpore G. Latviešu valodas pārvietošanās verbi teliskuma aspektā. – 

Latvijas Universitātes Raksti Nr. 746. Valodniecība. Latvistika un somugristika. 


78

1197. Ose I. Letonikas avotu izpēte un datorizācija. – Letonikas trešā kongresa 

zinātniskie raksti. Rīga: Latvijas Zinātņu akadēmija, 2009, 134.–148. lpp. 

1198. Ose I. Rigaer Ofenkeramik des 16. Jahrhunderts und ihre Vorlagen. – The 

Hansa Town Riga as Mediator between East and West. Rīga, 2009, pp. 222–231. 

1199. Ozoliņš G. Dievturu vērtums. – Letonica, Nr. 19. Rīga: LU Literatūras, 


1200. Ozoliņš G. Maskas un maskošanās starp sakrālo un profāno. – Letonica, Nr. 

19. Rīga: LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts, 2009, 322.–324. lpp. 

1201. Paparinska V. Komēdijas antīkie teorētiskie avoti: Aristoteļa Poētika un 

Tractatus Coislinianus. – Antiquitas viva 2. Studia classica. Rīga: LU 


1202. Pavlovičs J. Latvijas apriņķu administrācija vācu okupācijas civilpārvaldes 

ieviešanas laikā. – Baltijas reģiona vēsture 20. gadsimta 40.– 80. gados [Latvijas 


2009, 47.–61. lpp. 

1203. Pavlovičs J. Vidzemes latviešu komandantūru sistēma vācu militārpārvaldes 

darbības perioda sākumposmā. – Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls, Nr.2. Rīga: 

Latvijas vēstures institūta apgāds, 2009, 80.–94. lpp. 

1204. Pavlovičs J. Okupācijas varu maiņa 1941. gada vasarā Vidzemē un 

Dienvidigaunijā: kopīgais un atšķirīgais. – Okupācijas režīmi Baltijas valstīs 

1940–1991 [Latvijas Vēsturnieku komisijas raksti, 25. sējums]. Rīga: Latvijas 

vēstures institūta apgāds, 2009, 576.–580. lpp. 

1205. Pavlovičs J. Jaunākās literatūras apskats: Baltijas reģiona vēsture 20. 

gadsimta 40.–80. Gados: Latvijas Vēsturnieku komisijas 2007.gada pētījumi un 

starptautiskās konferences «Baltija Otrajā pasaules karā (1939–1945)» materiāli, 

2007.gada 6.–7.novembris, Rīga. – Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls, Nr. 3. 

Rīga: Latvijas Vēstures institūta apgāds, 2009, 196.–198. lpp. 

1206. Plūme I. Pētera Birkerta mantojums: manuskriptu pētījums. – Intelektuālais 

mantojums Latvijā: filososija un reliģija. Rīga: FSI, 2009, 85.–96. lpp. 

1207. Podmazovs A. Vecticībai Latvijā – 350 gadu. – Intelektuālais mantojums 

Latvijā: filososija un reliģija. Rīga: FSI, 2009, 208.–216. lpp. 

1208. Priedīte-Kleinhofa A. Kultūras mantojums, atmiņa un identitāte. – 


lpp. 

1209. Pūtelis A. Kur viss kā sendienās: ieceres un rezultāti ekspedīcijās uz Kolkas 

pagastu un Sventāju. – Letonica, Nr. 19. Rīga: LU Literatūras, folkloras un 


1210. Radzobe S. Fiasko fiasko. – Neatkarīgā Rīta Avīze. Rīga, 2009. gada 12. 

jūnijs, 12.–13. lpp. 

1211. Radzobe S. Sapieris. – Neatkarīgā Rīta Avīze. Rīga, 2009. gada 31. janvāris, 

14. lpp. 

1212. Radzobe S. Zilākalna Marta: Titāniks–2009. – Neatkarīgā Rīta Avīze. Rīga, 

2009. gada 14. aprīlis, 14. lpp. 

1213. Radzobe S. Cukurs jeb Metafiziskais teātris. – Māksla Plus, Nr. 2. Rīga, 

2009, 16.–19. lpp. 

1214. Radzobe S. Kāpēc tik īss ir laiks? – Māksla Plus, Nr. 3. Rīga, 2009, 18.–21. 

lpp. 

1215. Radzobe S. Sapnis par Latviju. – Māksla Plus, Nr. 1. Rīga, 2009, 20.–22. lpp. 

1216. Radzobe S. Perifērijā, bet ne perifēri. – Teātra Vēstnesis, Nr. 1. Rīga, 2009, 

30.–38. lpp. 

79

1217. Radzobe S. Inga Ābele rullē? – Teātra Vēstnesis, Nr. 2. Rīga, 2009, 37.–40. 

lpp. 

1218. Radzobe S. «Atdzimšanas dziesma» – 2009. – Māksla Plus, Nr. 4. Rīga, 

2009, lpp. 

1219. Reidzāne B. Teicēji un vācēji Nirzas pagastā 1972. gada ekspedīcijā. – 

Letonica, Nr. 19. Rīga: LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts, 2009, 166.– 

175. lpp. 

1220. Rižijs M. Jūra un nakts. (Dabas stihiju klātbūtne Ainas Zemdegas romānā 

«Maruta»). – Aktuālas problēmas literatūras zinātnē. Rakstu krājums. Liepāja: 

Liepājas Universitāte, LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts, 2009, 81.– 

87. lpp. 

1221. Rižijs M. (Salējs M.) Ulža Bērziņa dzejas mugurkauls: no topošās grāmatas 

uzmetumiem. – Karogs, Nr. 1. Rīga, 2009, 138.–146. lpp. 

1222. Rižijs M. (Salējs M.) Dzejas dzīsla prozas iezī: Par A. Zemdegas grāmatu 

«Varšava neaizmirst». – Zemdega Aina (1924–2006). Raksti: 2. sēj. Rīga: Nordik, 

2009, 377.–381. lpp. 

1223. Rudziša V. Juridisko tekstu tulkošanas problēmas globālā skatījumā. – 

Juridisko tekstu tulkošana. Teorija un prakse. Ventspils: Ventspils Augstskola, 

2009, 6.–14. lpp. 

1224. Rūmniece I. Par grieķu īpašvārdiem un grēcismiem latviešu valodas vidē. – 

Antiquitas Viva. Studia Classica. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 2009, 147.– 

156. lpp. 

1225. Rūmniece I. «Nazālais» aspekts Marciāla epigrammu valodā. – Antiquitas 

Viva. Studia Classica. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 2009, 84.–91. lpp. 

1226. Rūmniece I. The Greek curetes and the Baltic kūri. – Iliad and Odyssey in the 

North Europe. 2009, pp. 141–145 

1227. Sīlis J. Speciālās leksikas tulkojuma varianti dažādos profesionālos un 

sociālos kontekstos. – Terminoloģija un speciālā leksika lietojumā un sistēmā. 

Akadēmiķa Jāņa Endzelīna 136. dzimšanas dienas atceres starptautiskās 

zinātniskās konferences materiāli. Rīga: LU Latviešu valodas institūts, 2009, 29., 

30. lpp. 

1228. Spirģis R. Late Liv tortoise brooches of the 12th–13th centuries from the 

environs of Riga. – The Hansa Town Riga as Mediator between East and West. 

Rīga, 2009, pp. 175–189. 

1229. Spirģis R., Cine U. Starptautiskā konference «Jaunākie arheoloģiskie pētījumi 

Lietuvā». – Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls, Nr. 1. Rīga, 2009, 161.–164. lpp. 

1230. Sproģe L. Ivana fon Noļkena «Kurzemes pils»: lokuss un tēli. – Teksta telpa / 

Rusistica Latviensis III. Rīga: LU, 2009, 102.–112. lpp. 

1231. Sproģe L. Vjačeslavs Ivanovs un Viktors Tretjakovs. – Berega. 2009, 12. lpp. 

1232. Sproģe L. Tulkošana un apgaismība kā Viktora Tretjakova literārā likteņa 

faktori. – Baltu un slāvu kultūrkontakti. Rīga: Madros, 2009, 273.–278. lpp. 

1233. Sproģe L., N. Tamaroviča. О «телесности» в книге Герасима Лугина «28° 

14” 30’ восточной долготы». – Žesta un neverbālās komunikācijas poētika slāvu 

un pasaules literatūrā un kultūrā. Daugavpils: DU akadēmiskais apgāds «Saule», 

2009, 136.–144. lpp. 

1234. Stradiņš J. Ceļavārdi Letonikas III kongresa rakstu krājumam. – Letonikas 

trešā kongresa zinātniskie raksti. Rīga: Latvijas Zinātņu akadēmija, 2009, 7.–25. 

lpp. 

80

1235. Stradiņš J. Mūža kopsakarus meklējot. Runa LZA, Rīgā. 2008. gada 10. 

decembrī. – LZA Vēstis. A daļa. Sociālās un humanitārās zinātnes. 2009. gads 63. 

sējums. 1./2. numurs. Rīga, 2009, 102.–108. lpp. 

1236. Stradiņš J. 23. Starptautiskā Baltijas zinātņu vēstures konference (hronika). – 

RTU Zinātniskie Raksti. 8. sērija. Humanitārās un sociālās zinātnes. Zinātņu un 

augstskolu vēsture. 15. sējums. Rīga: RTU, 2009, 106–112. lpp. 

1237. Stradiņš J. Latvijas Zinātņu akadēmijas 50 gadi. Referāts LZA Senāta 

svinīgajā sēdē 2008. gada 16. decembrī. – LZA Vēstis. A daļa. Sociālās un 

humanitārās zinātnes. 2009. gads 63. sējums. 1./2. numurs. Rīga, 2009, 109.–117. 

lpp. 

1238. Stradiņš J. Personības un strāvojumi Latvijas un Austruma vēsturē. – 

Akadēmiskā Dzīve. 46. Rakstu krājums. Rīga, 2009, 60.–70. lpp. 

1239. Stradiņš J. Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis Jānis Lielpēters. 

17.06.1931.–18.04. 2009. – LZA Vēstis. A daļa. Sociālās un humanitārās zinātnes. 

2009. gads 63. sējums. 3./4. numurs. Rīga, 2009, 83.–84. lpp. 

1240. Stradiņš J. Baltijas zinātņu vēstures konferenču 50 gadi: 19582008. 

Ievadlekcija 23. Starptautiskajā Baltijas zinātņu vēstures konferencē Rīgā, RTU, 

2008. gada 9. oktobrī. – RTU Zinātniskie Raksti. 8. sērija. Humanitārās un 

sociālās zinātnes. Zinātņu un augstskolu vēsture. 15. sējums. Rīga: RTU, 2009, 

9.–25. lpp. 

1241. Stranga A. Latvijas autonomijas idejas izcelsme. – Latvijas Vēsture, Nr. 1. 

Rīga, 2009, lpp. 

1242. Stranga A. Subjektīvais faktors Latvijas ārpolitikā 20. gs. 20. gados: 

nostādnes vēstures literatūrā (1. daļa). – Latvijas Vēsture, Nr. 2. Rīga, 2009, lpp. 

1243. Šneidere I. Latvijas ebreji un padomju režīms, 1944–1953. – Latvijas ebreji 

un padomju vara 1928–1953. Rīga: LU Filozofijas un socioloģijas institūts, 2009, 

215.–255. lpp. 

1244. Šuplinska I. Personvārda funkcionalitāte jaunākajā latviešu dzejā. – Via 

Latgalica: humanitāro zinātņu žurnāls, Nr. 1. Rēzekne: Rēzeknes Augstskola, 

2009, 130.–144. lpp. 

1245. Šuplinska I. «Trymdys Andryvs Jūrdžs» i pozitīvisma teņdence literatūrā. – 

Lōcis V. Dīnasgrōmota 1940–1945. Rēzekne: Latgaļu sāta, 2009, 247.–255. lpp. 

1246. Šuplinska I. Dzimumu loma valodas identitātes veidošanā. – Valodas 

Austrumlatvijā: pētījuma dati un rezultāti. Via Latgalica: humanitāro zinātņu 

žurnāla pielikums, Nr. 1. 2009, 89.–101. lpp. 

1247. Šuvajevs I. Vai Latvija ko zaudējusi Eiropas Savienībā? – Kurzemes Vārds. 

Liepāja, 2009. gada 27. maijs, 14. lpp. 

1248. Šuvajevs I. Latvijas izdzīvošanas izredzes. – Liesma. Rīga, 2009. gada 22. 

aprīlis, 2. lpp. 

1249. Šuvajevs I. Kam un kāpēc vēlēt? – Zemgales Ziņas. Jelgava, 2009. gada 25. 

aprīlis, 2. lpp. 

1250. Šuvajevs I. Manās dzīslās netek ūdens [recenzija par grāmatu: Vaclavs 

Havels. Vēstules Olgai. Rīga: Dienas Grāmata, 2009]. – Kultūras Forums. Rīga, 

2009. gada 5.–12. jūnijs, 8. lpp. 

1251. Taurēns J. Latvijas ārpolitika 1938.–1940. gadā problēmas historiogrāfijā. – 

Baltijas reģiona vēsture 20. gadsimta 40.– 80. gados [Latvijas Vēsturnieku 

komisijas raksti, 24. sējums]. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 271.–288. 

lpp. 

1252. Taurēns J. Latvijas neatkarības atjaunošana 1988.–1991. gadā: ārpolitiskās 

problēmas. – Okupācijas režīmi Baltijas valstīs 1940–1991 [Latvijas Vēsturnieku 

81


433. lpp. 

1253. Taurēns J. Latvijas trešā atmoda: izpētes problēmas. – Okupācijas režīmi 



1254. Tauriņa A. Preconditions of speech formation and development in the earlier 

stages of primary school. – Ad verba līberorum: Linguistics & Pedagogy & 

Psychology. Rīga: Gandrs, 2009, 71.–79. lpp. 

1255. Tauriņa A. Methods of teaching reading and writing five to six year old 

children in the second part of the 20th century and the beginning of the 21st 

century. – International scientific conference «Pedagogy in the changing 

historical conditions in the 20th century in the Baltic countries». Rīga: RaKa, 

2009, pp. 36–45. 

1256. Tauriņa A., Vanaga R., Strazde A., Gribkova B. Gramatiski precīzas runas 

veidošanās vecākajā pirmsskolas posmā. – Daugavpils universitātes 

50. starptautiskās zinātniskās konferences materiāli. Daugavpils: DU 

akadēmiskais apgāds «Saule», 2009, 188.–194. lpp. 

1257. Tidriķe L. Where does child’s language end and adolescent language begin? – 

Ad verba līberorum: Linguistics & Pedagogy & Psychology. Rīga: Gandrs, 2009, 

104.–108. lpp. 

1258. Treija R. International Cooperation Among Folklorists: Anna Bērzkalne’s 

Contribution and Acquisition. – «What to Do with Folklore?» International 

interdisciplinary symposium. Abstracts. Ljubljana: Institute of Ethnomusicology 

SRC SASA, 2009, p. 72 

1259. Tubele S. Lehrerbildung im Bereich Sonderpaedagogik in Lettland. – 

Spannungsfelder sonderpaedagogischer Forderung – Lettische und deutsche 

Akzente / A. Krūze, Th. Hofsaess, D. Schulz. Leipcig: Leipziger 

Universitaetsverlag, 2009, S. 71–85. 

1260. Ulberte L. Ja mīlēt, tad mīlēt, ja šaut, tad šaut. Par Liepājas teātra izrādi «Pīļu 

medības». – Teātra Vēstnesis, Nr. 3. Rīga, 2009, 60.–62. lpp. 

1261. Ulberte L. Skumji un skaisti. Par Nacionālā teātra izrādi «1906. Trakāk vēl kā 

Piektā gadā». – Teātra Vēstnesis, Nr. 2. Rīga, 2009, 8.–13. lpp. 

1262. Urtāns J. Pārdomas par pētnieka apģērbu kā faktoru lauka pētījumā. – 


213. lpp. 

1263. Urtāns J. Skats pazemē. – Letonica, Nr. 19. Rīga: LU Literatūras, folkloras un 


1264. Vanaga L. Eduards Volters (1856–1941) Latvijas etnoloģijas kopainā 19. gs. 

80.–90. gados. – Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls, Nr. 2. Rīga, 2009, 38.–49. 

lpp. 

1265. Vecvagars M. Brīvklausītājs un docenta v.i. Fricis Bārda. – Reliģiskifilozofiski 

raksti, Nr. 12. Rīga: FSI, 2009, 21.–32. lpp. 

1266. Vēgners U. Fenomenoloģijas recepcija Latvijas akadēmiskajā vidē 20. 

gadsimta pirmajā pusē. – Intelektuālais mantojums Latvijā: filososija un reliģija. 

Rīga: FSI, 2009, 131.–147. lpp. 

1267. Veisbergs A. Bībeles frazeoloģijas šodienas lietojums valodā. – Tulkojums – 

kultūrvēsturisks notikums II. VVK raksti, 5. sējums. Rīga: Zinātne, 2009, 206.– 

221. lpp. 

82

1268. Veisbergs A. When «Translation Language» Becomes the «Real» One. – The 

5th Riga Symposium on Pragmatic Aspects of Translation. «Lost and Found in 

Translation». Abstracts. Rīga: LU, 2009, p. 20. 

1269. Veisbergs A. Translation Language – a Vehicle for Change. – Applied 

Linguistics for Specialized Discourse. Book of Abstracts. Rīga: LU, 2009, p. 30. 

1270. Veisbergs A. When «Translation Language» Becomes the «Real» One. – 

«Lost and Found in Translation». Proceedings of the 5th Riga Symposium on 

Pragmatic Aspects of Translation. Rīga: DCLTI, 2009, pp. 232–251. 

1271. Veisbergs A., Brēde M., Ločmele G., Šalme A., Žīgure V. Jaundarinājumi 

latviešu valodā 21. gadsimtā. – Letonikas trešā kongresa zinātniskie raksti. Rīga: 


1272. Vējš J. N. Kas ir brīvība? Filozofisks jautājums. – Kultūras Forums. Rīga, 

2009. gada 31. jūlijs–7. augusts, 2. lpp. 

1273. Vējš J. N. Liecinātāji un pētītāji [recenzija par grāmatu: Nikandrs Gills. 

Jehovas liecinieki. – Rīga: FSI, 2008, 336 lpp.]. – Kultūras Forums. Rīga, 2009. 

gada 3.–10. jūlijs, 8. lpp. 

1274. Vensko S. Lietus, tie mīļākie nokrišņi. – Kultūras Forums. Rīga, 2009. gada 

18.–25. septembris, lpp. 

1275. Vensko S. Ja tas Vispār ir iespējams. – Kultūras Forums. Rīga, 2009. gada 

22.–28. maijs, lpp. 

1276. Vēvere V. Latviešu filosofiskās idejas trimdā – konceptualizācijas iespējas. – 

Akadēmiskā Dzīve, Nr. 46. Rīga, 2009, 102.–107. lpp. 

1277. Vēvere V. Izabellas Cielēnas atgriešanās riti. – Intelektuālais mantojums 

Latvijā: filososija un reliģija. Rīga: FSI, 2009, 77.–84. lpp. 

1278. Vīksna M. Jāzepa Rudzīša piemiņai. – Letonica, Nr. 19. Rīga: LU Literatūras, 


1279. Vīksna M. Vaidai Villerušai mūžībā aizejot. – Letonica, Nr. 19. Rīga: LU 

Literatūras, folkloras un mākslas institūts, 2009, 358.–360. lpp. 

1280. Vīksne R. Jaunākās literatūras apskats: Talonens J. Baznīca staļinisma 

žņaugos: Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca padomju okupācijas laikā no 

1944. Līdz 1950.gadam. – Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls, Nr. 2. Rīga: 

Latvijas Vēstures institūta apgāds, 2009, 203.–205. lpp. 

1281. Vītola I. Mēs no Rīgas»: lauka pētījumu pieredze komunikatīvā aspektā. – 


222. lpp. 

1282. Volkovs V. V. Понятие «этническое меньшинство» в современной 

латвийской социологии. – Социологические исследования, № 1. Mосква: 

Pоссийская академия наук, 2009, c. 96–103. 

1283. Vulāne A. Onyms in Teaching Aids for 3rd Grade and Child’s World 

Perception. – Ad verba līberorum: Linguistics & Pedagogy & Psychology. Rīga: 

Gandrs, 2009, 86.–95. lpp. 

1284. Zagorska I. People and places in the Latvian Mesolithic: a case study from 

the Zvejnieki archaeological complex . – Mesolithic Horizons, vol. 1. Oxford: 

Oxford Books, 2009, pp. 255–260. 

1285. Zagorska I., Viniarska-Kabacinska M. A glimpse of the organisation of 

space in the Late Palaeolithic sites in Latvia // UISPP Commission XXXII. The 

final Palaeolithic of the Great European Plain. Abstracts, 2009, P. 17. – UISPP 

Commission XXXII. The final Palaeolithic of the Great European Plain. 

Abstracts. 2009, p. 17. 

83

1286. Zarina G. Palaeodemography of Bronze age Population of Kivutkalns, Latvia. 

– Baltic Bioarchaeology Meeting «Bioarchaeology and Forensic Anthropology». 

Program and abstracts, August 23–26. Vilnius, 2009, p. 39 

1287. Zarina G. [Rudovica V., Viksna A., Katkevichs J.] Application of ICP- MS 

for the Investigation of Elemetal distribution in Archaeological Bones. – Baltic 

Bioarchaeology Meeting «Bioarchaeology and Forensic Anthropology». Program 

and abstracts, August 23–26. Vilnius, 2009, p. 31. 

1288. Zariņa G., Rudoviča V., Vīksna A., Actiņš A., Lūsēns M. Rīgas Sv. 

Ģertrūdes baznīcas kapsētas augsnes paraugu ķīmiskā sastāva izpēte. – Senā Rīga 

6. Rīga, 2009, 57.–68. lpp. 

1289. Zariņš V. Zinātnes par cilvēku. – Latvijas Avīze. Rīga, 2009. gada 16. jūlijs, 

3. lpp. 

1290. Zeltiņa G. Metamorphoses of the Main Heroines of Jaan Tatte and Inga Ābele 

as a Reflection of the Century. – Turns in the Centuries, Turns in Literature. 

Tallinn: The Under and Tuglas Literature Centre of the Estonian Academy of 

Sciences, 2009, pp. 193–200. 

1291. Zīriņa T. Facilitation of children language development by using finger plays 

in toddler’s age. – Ad verba līberorum: Linguistics & Pedagogy & Psychology. 

Rīga: Gandrs, 2009, 57.–61. lpp. 

1292. Zīriņa T., Tauriņa A., Uršuļska V., Dzintere D. Iespējas pirmsskolas 

pedagogiem. – Izglītība un Kultūra. Rīga, 2009. gada 16. aprīlis, 4. lpp. 

1293. Zunda A. Austrālijas un Jaunzēlandes pieeja Baltijas valstu jautājumam. – 

Latvijas Vēsture, Nr. 2/3. Rīga, 2009, 106.–112. lpp. 

1294. Zunda A. Vēstures zinātnei vienmēr uzticīgs. – Latvijas Vēsture, Nr. 2/3. 

Rīga, 2009, 126.–128. lpp. 

1295. Zunda A. Baltijas jautājums un Rietumvalstis pēckara pirmā atkušņa un jaunu 

saspīlējumu posmā (1954–1961). – Baltijas reģiona vēsture 20. gadsimta 40.– 80. 

gados [Latvijas Vēsturnieku komisijas raksti, 24. sējums]. Rīga: Latvijas vēstures 


1296. Zunda A. Atzīsim tikai pastāvošo realitāti. – Latvijas Avīze, Nr. 200. Rīga, 

2009. gada 29. jūlijs, 16. lpp. 

1297. Zunda A. Baltijas valstu jautājums un Rietumvalstis detantes veidošanās 

posma starptautiskajās attiecībās (1963–1969). – Okupācijas režīmi Baltijas 

valstīs 1940–1991 [Latvijas Vēsturnieku komisijas raksti, 25. sējums]. Rīga: 

Latvijas vēstures institūta apgāds, 2009, 354.–384. lpp. 

1298. Zunda A. Lielbritānija starp de facto un de iure Baltijas valstu okupācijas un 

aneksijas atzīšanas jautājumā Otrā pasaules kara sākumposmā (1940–1941). – 

Baltijas reģiona vēsture 20. gadsimta 40.– 80. gados [Latvijas Vēsturnieku 


416. lpp. 

1299. Zunda A. Rietumvalstu pieeja Baltijas valstu jautājumam (1940–1953). – 

Latvijas Vēsture, Nr. 1. Rīga, 2009, 55.–66. lpp. 

1300. Zunda A. Rietumvalstis un Baltijas valstu okupācijas problēma pēckara 

posma sākumā (1945–1953). – Okupācijas režīmi Baltijas valstīs 1940–1991 

[Latvijas Vēsturnieku komisijas raksti, 25. sējums]. Rīga: Latvijas vēstures 


1301. Zunda A. The Baltic Destiny and the Rebirth of a Nation. – The Reunification 

of Europe. Ant-Totalitarian Courage and Political Renewal. Brussels, 2009, pp. 

161–212. 

84

1302. Zunde A. Četri skatpunkti un četri principi ētikā. (Kierkegaard avec Kant) 

avec Lacan. – Reliģiski-filozofiski raksti, Nr. 12. Rīga: FSI, 2009, 91.–128. lpp. 

1303. Zunde M. Rīgas Doma baznīcas jumta un torņa koka konstrukciju datēšanas 

pirmie rezultāti. – Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls, Nr. 2. Rīga, 2009, 5.–24. 

lpp. 

1304. Zunde M. Contribution of dendrochronological studies to the dating of 

archaeological sites in Riga. – The Hansa Town Riga as Mediator between East 

and West. Rīga, 2009, pp. 201–209. 

1305. Žvinklis A. Recenzija par: Bleiere D., Butulis I., Feldmanis I., Stranga A., 

Zunda A. Latvija Otrajā pasaules karā (1939–1945). – Latvijas Vēstures Institūta 

Žurnāls, Nr. 1. Rīga: Latvijas Vēstures institūta apgāds, 2009, 187.–192. lpp. 

1306. Žvinklis A. Recenzija par: Blūzma V., Jundzis T., Riekstiņš J., Strods H., 

Šārps Dž. Nevardarbīgā pretošanās: Latvijas neatkarības atgūšanas ceļš (1945- 

1991). – Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls, Nr. 3. Rīga: Latvijas Vēstures 


85


Plašsaziņas līdzekļi 

par Valsts pētījumu programmu «Letonika: 




1. 2005. gada 19. janvārī Latvijas Kara muzejā pulcējās Latvijas inteliģence, lai 

atcerētos 1991. gada barikāžu notikumus. Latvijas Vēstnesis. 2005. 21. janv. 

Iznākusi «Latvijas vēsture. XX gadsimts» (D. Bleiere, A. Stranga, I. Feldmanis, 

A. Zunda, latv. un krievu val.) Latvijas Vēstnesis. 2005. 26. janv., Latvijas Avīze. 

2005. 26. janv. Neatkarīgā Rīta Avīze Latvijai. 2005. 2. febr. 

2. 2005. gada 22.–23. februārī – J. Endzelīna 132. dzimšanas dienas atceres 

straptautiskā zinātniskā konference «Valodu kontakti un mijiedarbība». 

Organizēja LU Latviešu valodas institūts. Konferences materiāli – R.: LU 

Latviešu valodas institūts, 2005, 72 lpp. (Redakcijas kolēģija: B. Bušmane, O. 

Bušs, I. Jansone, A. Stafecka, I. Zuicena). Latvijas Vēstnesis. 2005. 25. febr. 

3. 2005. gada 24. februārī LZA kor. loc. profesores Ilgas Apines grāmatas «1905.- 

1907. gada revolūcija Latvijā un latviešu sociāldemokrātija» atvēršanas svētki 

Melngalvju namā. Neatkarīgā Rīta Avīze Latvijai. 2005. 26. febr. 

4. 2005. gada 5.–15. aprīlī LZA apskatāma jaunāko tehnoloģiju un letonikas 

sasniegumu izstāde «Latvijas zinātne pielietojumos». Neatkarīgā Rīta Avīze 

Latvijai. 2005. 5. apr., Latvijas Avīze. 2005. 6. apr., Diena. 2005. 8. apr., Mājas 

Viesis. 2005. 15. apr., Praktiskais Latvietis. 2005. 18. apr., Diena. 2005. 14. apr., 

Latvijas Vēstnesis. 2005. 8. apr., Dienas Bizness. 2005. 8. apr. 

5. 2005. gada 20. aprīlī Reiterna namā notika tradicionālā LU Literatūras, folkloras 

un mākslas institūta konference «Meklējumi un atradumi». Tajā darbojās trīs 

sekcijas: mūzikas, teātra, literatūras. Pēc konferences atvēra Benedikta Kalnača, 

Ingunas Daukstes-Silasproģes, Māras Grudules, Zandas Gūtmanes un Janas 

Vērdiņas monogrāfiju «Vācu literatūra un Latvija. 1890–1945» (R.: Zinātne, 

2005, 880 lpp.). Latvijas Vēstnesis. 2005. 21. apr., Neatkarīgā Rīta Avīze Latvijai. 

2005. 15. apr. 

6. 2005. gada 22. aprīlī Kara muzejā notika starptautiskā vēsturnieku konference 

«Latvija Otrajā pasaules karā». Latvijas Avīze. 2005. 23. apr. 

7. 2005. gadā no 28. aprīļa līdz 3. maijam Minsterē (Vācijā) LZA FSI Mutvārdu 

vēstures pētnieku grupa ierakstīja 20 Minsteres latviešu dzīvesstāstus. Brīvā 

Latvija. 2005. 28. maijs–3. jūn. 

8. 2005. gada 26.–27. maijā Latvijas Zinātņu akadēmija, Jēkabpils rajona Padome, 

Sēlijas asociācija un Latvijas Kultūras fonds sarīkoja IV Sēlijas kongresu. Tēma: 

«Par pētījumiem Letonikā» (32. sēde) – «Sēlijas kultūrvēstures problēmas». 

Izstādi «Sēlpils novada ļaudis un vēsture» komentēja Maija Čakstiņa, Sēlpils 

86

pagasta 1. bibliotēkas vadītāja. Latvijas Avīze. 2005. 25. maijā, Latvijas Vēstnesis. 

2005. 26. maijā, Latvijas Avīze. 2005. 28. maijā, Neatkarīgā Rīta Avīze Latvijai. 

2005. 30. maijā, Latvijas Vēstnesis. 2005. 31. maijā. 

9. 2005. gada 10. jūnijā LU Lielajā aulā notika PBLA rīkotā zinātniskā konference 

«Vara un tauta: tuvināšanās iespējas?». Referēja Tālavs Jundzis, Gunārs Kūtris, 

Brigita Zepa, Rasma Kārkliņa, Juris Dreifelds u. c. Latvijas Vēstnesis. 2005. 15. 

jūn. 

10. 2005. gada 14. jūnijā – LZA Senāta sēde. Akadēmiķi Maija Kūle un Jānis 

Bērziņš referēja par konceptuālajām nostādnēm par LZA aģentūrām 

(zinātniskajiem institūtiem) humanitāro pētījumu jomā. Akadēmiķi Juris Ekmanis 

un Jānis Stradiņš ziņoja par 10. Baltijas intelektuālās sadarbības konferenci 

Helsinkos 2005. gada 8.–10. jūnijā, akadēmiķis Tālis Millers – par IV Sēlijas 

kongresu, akadēmiķe Maija Kūle informēja par Letonikas valsts programmas 

akceptēšanu. 

11. 2005. gada 2. jūlijā – gatavojoties Letonikas I kongresam (24.–25.10.2005.), 

NRA publicēta V. Hermaņa intervija ar LU Latviešu valodas institūta direktori 

Dr. habil. philol. Ilgu Jansoni. Neatkarīgā Rīta Avīze Latvijai. 2005. 12. jūl. 

12. 2005. gada 6. augustā žurnāls «Mājas Viesis» sāk publicēt Letonikas I 

kongresam veltītus materiālus – Gundega Skagale. «Latvieša kristāmvārds 

laikmetu griežos» (Dr. philol. Anna Vulāne). Mājas Viesis. 2005. 26. aug. 

13. 2005. gada 24.–25. oktobrī Rīgā notika Letonikas I kongress. 235 referenti, t.sk. 

pārstāvji no 12 valstīm, strādāja 12 sekcijās. Rīgas Latviešu biedrībā notika 

tradicionālā Barondienas konference «Latvijas novadi: tradīcijas, teksti, 

identitātes». 24. oktobrī RLB Lielajā zālē kongresu atklāja LZA prezidents Juris 

Ekmanis, ievadvārdus teica Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, 

dalībniekus uzrunāja: LU rektors Ivars Lācis, Rīgas Domes priekšsēdētājs Aivars 

Aksenoks, RLB priekšsēdētājs Valdis Rūmnieks. Referēja: LR Izglītības un 

zinātnes ministre Ina Druviete, akadēmiķi Jānis Stradiņš, Maija Kūle un Tālavs 

Jundzis. Dziedāja RPIVA koris «Fortius». LAB, kur darbojās sekcija «Letonikas 

avoti un to izmantošana» (vad. akad. Saulvedis Cimermanis), bija skatāma 

Letonikas pirmavotu izstāde no bibliotēkas Retumu nodaļas fondiem. Latvijas TV 

1. 2005. 24. okt. 

14. 2005. gada 30. oktobrī RLB Dundagas pagasta padome un Latviešu folkloras 

krātuve rīkoja K. Barona 170 gadu atcerei veltītu kultūras programmu «Gaismu 

sauca». Latvijas Vēstnesis. 2005. 1. nov. K. Barona atcerei veltīti pasākumi notika: 

Turaidā (konference), Kauguros (starptautiskais folkloras festivāls), Siguldā, 

Turaidā, Dainu kalnā, K. Barona muzejā (grāmatas «Krišjāņa Barona atmiņas» 

atvēršana). Latvijas Avīze. 2005. 31. okt. 

15. 2005. gada 4. novembrī Rīgā, Lielajos kapos atklāja raķešu konstruktora Frīdriha 

Candera pieminekli. Autors – I. O. Ranka. Kapos guldīja urnu ar zemi no F. 

Candera apbedījuma vietas Kislovodskā. Telegraf. 2005. 21. nov., Vesti Segodnja. 

2005. 5. nov. 

16. 2005. gada 8. decembrī Igaunijas prezidenta Arnolda Rītela valsts vizītes laikā 

LZA viesojās Igaunijas prezidenta dzīvesbiedre folkloriste Dr. philol. Ingrīda 

Rītela. Pēc sarunas ar LZA vadību I. Rītela iepazinās ar LU LFMI Latviešu 

folkloras krātuvi un K. Barona Dainu skapi. A. Rītels apmeklēja arī Jelgavu un 

LLU. Latvijas Avīze. 2005. 9. dec., 5 min. 2005. 8. dec. 

87

2006 

17. 2006. gada 13. janvārī Latvijas Kara muzeja konferenču zālē notika Barikāžu 

atceres 15. gadadienai veltīta zinātniskā konference «Nevardarbīgā pretošanās. 

Latvijas pieredze». Konferencei veltīts referātu un dokumentu krājums. 

Ievadvārdus teica Ingrīda Ūdre, Juris Ekmanis, Renārs Zaļais, Aija Fleija, Tālavs 

Jundzis. Latvijas Vēstnesis Plus. 2006. 13. janv., Neatkarīgā Rīta Avīze Latvijai. 

2006. 14. janv., Latvijas Vēstnesis Plus. 2006. 17., 19. janv., Latvijas Avīze. 2006. 

20. janv. 

18. 2006. gada 14. februārī LZA Senāta svinīgajā sēdē, atzīmējot LZA 60. 

gadadienu, LZA prezidents J. Ekmanis raksturoja zinātnes pašreizējo situāciju 

Latvijā un LZA vietu tajā, bet akadēmiķis J. Stradiņš referēja par Zinātņu 

akadēmijas vēsturi, pretrunām tajā un panākumiem. Senāts pieņēma rezolūciju par 

Latvijas vēstures kā atsevišķa priekšmeta mācīšanu skolās un nosūtīja to LR IZM. 

Senāta sēdes nobeigumā skanēja laudatio LZA Raiņa balvas 2006. gada laureātam 

dzejniekam Andrejam Eglītim (J. Stradiņš, V. Hausmanis, M. Beķers, I. Bērsons). 

Tika nolasīta telefonogramma – laureāta pateicība. A. Eglīša dzeju lasīja aktieris 

Oļģerts Šalkonis. Mājas Viesis. 2006. 10. febr., Izglītība un Kultūra. 2006. 

16. febr., Latvijas Vēstnesis Plus. 2006. 15. febr., Latvijas Avīze. 2006. 15. febr. 

19. 2006. gada 4. jūlija laikrakstā «Rīgas Balss» rubrikā «Gudrā Rīga» publicēta 

Zanes Pudules intervija ar LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta direktoru 

akadēmiķi Benediktu Kalnaču: «Literatūrpētnieki paver jaunus apvāršņus». Rīgas 

Balss. 2006. 4. jūl. 

20. 2006. gada 21. augustā laikrakstā «Rīgas Balss» rubrikā «Gudrā Rīga» publicēta 

Silvijas Veckalnes intervija «Raksta scenāriju Latvijai» ar akadēmiķi Tālavu 

Jundzi Latvijas faktiskās neatkarības atjaunošanas 15. gadadienā. Notika 

starptautiska zinātniska konference «Demokrātijas attīstība: Baltijas un Taivānas 

pieredze» Rīgas Balss. 2006. 21. aug. 

88

2007 

21. 2007. gada 3. janvārī laikraksts «Latvijas Vēstnesis» publicē LZA ekspertu 

atzītos desmit nozīmīgākos Latvijas zinātnes sasniegumus 2006. gadā. Neatkarīgā 

Rīta Avīze Latvijai. 2007. 13. janv., Latvijas Avīze. 2007. 4. janv., Universitātes 

Avīze. 2007. 4. janv., Diena. 2007. 19. janv. 

22. 2007. gada 29. janvārī LTV1 «Vakara intervija» ar akadēmiķi Jāni Stradiņu. 

Diena. 2007. 27. janv. 

23. 2007. gada 20. februārī RLB prezentēja Viktora Hausmaņa un Benedikta 

Kalnača pētījumu «Latviešu drāma. 20. gadsimta otrā puse». R.: Zinātne, 2006, 

519 lpp. Neatkarīgā Rīta Avīze Latvijai. 2007. 22. febr. 

24. 2007. gada 26. februārī «Dienas» cilvēks ir RPIVA rektore akadēmiķe Dace 

Markus ar Bērnu valodas pētniecības centru un jauno grāmatu «Bērns runā 

kultūras pasaulē» (R.: Rasa ABC, 2007, 160 lpp.) Diena. 2007. 26. febr., Latvijas 

Avīze. 2007. 26. febr. 

25. 2007. gada 30. martā – Izdoti akadēmijas darbinieku dzīvesstāsti («Liepājas 

Pedagoģijas akadēmijas darbinieku dzīvesstāstus» apkopojis LPA Sociālo zinātņu 

katedras vadītājs A. Medveckis). Kurzemes Vārds 

26. 2007. gada 31. martā – Literatūra par literatūru (LPA notika grāmatas 

«Kurzemes rakstnieku silueti» atvēršanas svētki). Kurzemes Vārds 

27. 2007. gada 31. martā – Atver pirmo grāmatu par Kurzemes rakstniekiem 

(grāmatā «Kurzemes rakstnieku silueti» Literatūras katedras pētnieki aplūkojuši 

M. Zihmaņa, O. Gūtmaņa un Ē. Kūļa daiļradi). Kursas Laiks 

28. 2007. gada 8. maijā LZA izstāžu telpā atklāta Latvijas Mākslas akadēmijas 

Audio/ vizuālo mediju mākslas nodaļas vadītāja, asociētā profesora Jāņa 

Murovska darbu izstāde «Panākt pretī». J. Murovskis ir Letonikas I kongresa un 

Letonikas valsts pētījumu programmas logo autors. Tas (logo) izmantots visu 

Letonikas publikāciju apzīmēšanai. Zinātnes Vēstnesis. 2007. 14. maijā 

29. 2007. gada 14. maijā LU Mazajā aulā notika Pumpura eposa «Lāčplēsis» 

(«Bearslayer») akadēmiskā izdevuma angļu valodā atvēršanas svētki. LR 

prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas un LU rektora Ivara Lāča uzrunas. Piedalījās 

eposa tulkotāji, redaktori un zinātnisko komentāru autori: Artūrs Kroplijs, Ausma 

Cimdiņa, Kaspars Kļaviņš, Janīna Kursīte, Ojārs Lāms (LU Akadēmiskais apgāds, 

Valsts pētījumu programmas «Letonika» projekts «Kultūra un vara»). Diena. 

2007. 14. maijā, Neatkarīgā Rīta Avīze Latvijai. 2007. 18. maijā 

30. 2007. gada 27. jūnijā akadēmiķis Dr. habil. hist. Andris Caune ar monogrāfijas 

«Pētījumi Rīgas arheoloģijā» (R.: LVI apgāds, 2007, 572 lpp.) prezentāciju 

atzīmēja savu 70. dzimšanas dienu A. Caune saņēma apsveikuma vēstules no LR 

Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas, LZA un LR Izglītības un zinātnes 

ministrijas Atzinības rakstu. Zinātnes Vēstnesis. 2007. 25. jūn., Latvijas Avīze. 

2007. 27. jūn., Neatkarīgā Rīta Avīze Latvijai. 2007. 27. jūn., Latvijas Vēstnesis. 

2007. 28. jūn., Rīgas balss. 2007. 28. jūn., Latvijas Avīze. 2007. 1. jūl. 

31. 2007. gada 8. un 9. oktobrī LU Raiņa bulvārī 19 notika LU Filozofijas un 

socioloģijas institūta rīkota zinātniskā konference «Dzīvesmāksla: Latvija, Baltija, 

Eiropa». Konferences Organizācijas komitejas zinātniskais priekšsēdētājs 

profesors Dr. phil. Igors Šuvajevs. Diena. 2007. 8. okt., Zinātnes Vēstnesis. 2007. 

22. okt. 

32. 2007. gada 9.–10. oktobrī Rīgā un Turaidā, Turaidas muzejrezervātā, notika XI 

Baltijas Intelektuālās sadarbības konference «Baltijas valstu nacionālās attīstības 

89

stratēģijas akadēmiskā skatījumā». Baltijas zinātņu akadēmiju medaļas par 

sadarbības veicināšanu zinātnē saņēma: Raimo Pullats (Igaunija), Zenons Rokus 

Rudziks (Lietuva), Mati Sārnisto (Somija), Andrejs Siliņš (Latvija), Ūlafs G. 

Tandbergs (Zviedrija). Skat. Ieva Vītola. 11. Baltijas Intelektuālās sadarbības 

konferences dalībnieki Turaidā. – Izglītība un Kultūra. 2007. 18. okt.; Ilga 

Tālberga. Par Baltijas valstu tālāku pētniecisko sadarbību zinātnē. – Latvijas 

Vēstnesis. 2007. 11. okt.; Ilga Tālberga. XI Baltijas Intelektuālās sadarbības 

konference. Rīgā, 2007. gada 9.–10. oktobrī. – Zinātnes Vēstnesis. 2007. 22. okt.; 

Jānis Stradiņš. Apsveikuma runa XI BISK. – Zinātnes Vēstnesis. 2007. 22. okt.; 

Jānis Stradiņš. Uzruna Turaidā par humanitārajām zinātnēm un Letoniku. (XI 

BISK, 10. oktobrī). – Zinātnes Vēstnesis. 2007. 22. okt.; Rezolūcija par zinātņu 

attīstību Baltijas valstīs (11. Baltijas Intelektuālās sadarbības konference Rīgā, 

2007. gada 9.–10. oktobrī). – Zinātnes Vēstnesis. 2007. 22. okt. 

www.lu.lv/aktualitates/ 

33. 2007. gada 16. oktobrī pēc LZA Senāta sēdes LZA izstāžu telpā atklāta izstāde 

«Valsts pētījumu programma Letonika». 

34. 2007. gada 23. oktobrī interneta vietne liepajniekiem.lv ziņo: Programma 

«Letonika» – ieskats valodā, notikumos, likteņos (pirms Letonikas II kongresa 

Rīgā, LPA Humanitārajā institūtā notiek darbs Liepājas sekcijā «Kurzemes 

novada kultūrvēsturiskais mantojums, tā izpēte un saglabāšana», kuru vada Dr. 

philol. Ieva Ozola). 

35. 2007. gada 23. oktobrī: Programma «Letonika» – ieskats, valodā, notikumos, 

likteņos (par liepājnieku darbību un paveikto programmā «Letonika» atziņās 

dalījās Liepājas Pedagoģijas akadēmijas zinātnes prorektore, Latviešu valodas 

katedras vadītāja, Dr. philol. Ieva Ozola, LPA Kurzemes Humanitārā institūta 

vadītājs Dr. philol. Edgars Lāms, Latviešu valodas katedras profesore, Dr. habil. 

philol. Benita Laumane un Sociālo zinātņu katedras vadītājs, izglītības zinātņu 

maģistrs Arturs Medveckis). Kurzemes Vārds 

36. 2007. gada 27. oktobrī – Savas pilsētas, sava novada patriots (programmas 

«Letonika» II kongress notiks Rīgā, bet darbs sekcijā «Kurzemes novada 

kultūrvēsturiskais mantojums, tā izpēte un saglabāšana» Liepājā, tādēļ laikraksts 

«Kurzemes Vārds» par cilvēku nedēļas centrā ir izvirzījis jaunā Kurzemes 

Humanitārā institūta direktoru Edgaru Lāmu). Kurzemes Vārds 

37. 2007. gada 29. oktobrī – Mūspuses pētnieku bagātais devums programmā 

«Letonika» (Liepājas sekcijā «Kurzemes novada kultūrvēsturiskais mantojums, tā 

izpēte un saglabāšana» galvenā doma – akcentēt tieši Kurzemes reģiona 

pētījumus). 

38. Kurzemes Vārds 

39. 2007. gada 30.–31. oktobrī Rīgā notika Letonikas II kongress. Atklāšanas 

plenārsēdes tiešraide bija skatāma internetā: www.letonikasprogramma.lv, 

www.tvnet.lv. 25.–26. oktobrī kongress notika Liepājā, LPA: «Kurzemes novada 

kultūrvēsturiskais mantojums, tā izpēte un saglabāšana». 12.–13. novembrī – 

Latgalē. Sarmīte Pujēna, Linda Kusiņa. Cik pastāvēs Latvija, jābūt Letonikai. – 

Latvijas Avīze. 2007. 22. okt., Maija Baltiņa. Kas man ar tevi, latviešu valoda? – 

Diena. 2007. 24. okt., Voldemārs Hermanis. Par dziļurbumiem tautas dzīlēs 

(intervija ar akadēmiķi Saulvedi Cimermani pirms Letonikas II kongresa). – 

Neatkarīgā Rīta Avīze Latvijai. 2007. 24. okt., Dace Kokareviča. Stradiņš: 

Pārmaiņām jānāk. (gatavojoties Letonikas II kongresam). – Latvijas Avīze. 2007. 

25. okt. Daina Meistere. Savas pilsētas, sava novada patriots (par prof. Edgaru 

Lāmu). – Kurzemes Vārds. 2007. 27. okt., Tekla Šaitere. Ceļā uz Letonikas gadu. 

90

Profesore Ausma Cimdiņa uzsver nepieciešamību letonikas pētījumus popularizēt 

sabiedrībā. – Diena. 2007. 29. okt., Daina Meistere. Mūspuses pētnieku bagātais 

devums programmā Letonika. – Kurzemes Vārds. 2007. 29. okt., Dace 

Kokareviča. Kongresā – 96 ziņojumi valodniecībā. Latvijas Avīze. 2007. 29. okt.; 

Jānis Stradiņš. Vai var labot tautas raksturu? Dace Kokareviča. Saruna ar 

akadēmiķi Jānis Stradiņu pirms Letonikas II kongresa. – Latvijas Avīze. 2007. 29. 

okt.; Latvijas Valsts prezidenta Valda Zatlera un Lietuvas Valsts prezidenta Valda 

Adamkus Apsveikumvārdi Letonikas II kongresam. – Latvijas Vēstnesis. 2007. 

31. okt.; Ilga Tālberga. Par notiekošo Letonikas II kongresu un nākamo – 

Letonikas gadu. – Latvijas Vēstnesis. 2007. 31. okt.; Dace Kokareviča. Cer uz 

finansējumu Letonikai. – Latvijas Avīze. 2007. 31. okt.; Par vecticībnieku sekciju 

Letonikas kongresā (letonika – zinātne, kas pēta Latviju). – Čas. 2007. 1. nov.; 

Laura Millere. Atklāts 2. Letonikas kongress. – Izglītība un Kultūra. 2007. 1. nov.; 

Jānis Stradiņš. Par zinātni, par Latviju un latviešiem. Pēc akadēmiskā ziņojuma 

«Letonikas sākotne un nākotne» Letonikas II kongresa pirmajā plenārsēdē. – 

Latvijas Vēstnesis. 2007. 2. nov.; Par Letonikas gadu. Letonikas II kongresa 

rezolūcija. – Latvijas Vēstnesis. 2007. 2. nov.; Nākamais – Letonikas gads. – 

Latvijas Avīze. 2007. 2. nov.; Dace Kokareviča. Dzīvojam svinēšanas laikmetā. 

(par K. Barona dienas konferenci). –Latvijas Avīze. 2007. 2. nov.; Guna Zeltiņa. 

Teātris nav klasikas karaoke (prof. H. T. Lēmans Letonikas II kongresā). – 

Neatkarīgā Rīta Avīze Latvijai. 2007. 3. nov.; Nākamais – Letonikas gads. – 

Rītdiena. 2007. 3. nov.; LZA prezidenta Jura Ekmaņa uzruna (Letonikas II 

kongresā). – Zinātnes Vēstnesis. 2007. 5. nov.; Letonikas II kongress 2007. gada 

30.–31. oktobrī. – Zinātnes Vēstnesis. 2007. 5. nov.; Ilga Tālberga. Valsts 

pētījumu programma Letonika (izstāde). – Zinātnes Vēstnesis. 2007. 5. nov.; 

Noslēdzies Letonikas 2. kongress. 2008. gads pasludināts par Letonikas gadu. – 

Izglītība un Kultūra. 2007. 8. nov.; Andris Bērziņš. Latvijas mākslas vēstures 

diskursi 21. gadsimtā. – Izglītība un Kultūra. 2007. 22. nov.; Par Letonikas II 

kongresu Zane Radzobe. Sauksim to par Thaeter (intervija ar H. T. Lēmanu). – 

Kultūras Diena. 2007. 23. nov.; Letonikas II kongresa Rezolūcija – 

www.letonikasprogramma.lv/, www.lu.lv/aktualitates, www.rpiva.lv/, www.lv/, 

www.lieppa.lv/, www.chas.lv/; Latvijas Radio I, TV Rīta raidījums LTV 7. 

40. 2007. gada 13. decembrī LZA HSZN sēde. Darba kārtībā: enciklopēdijas 

«Latvijas luterāņu baznīcas» prezentācija LZA (Pieminekļu aizsardzības 

speciālists Vitolds Mašnovskis). Letonikas gada (2008) darba plāna pieņemšana 

(akadēmiķis Tālavs Jundzis). Valsts pētījumu programmas «Letonika: pētījumi 

par vēsturi, valodu un kultūru» izpildes 2007. gadā sabiedriskā apspriešana 

(akadēmiķe Ilga Jansone). Par V. Mašnovska enciklopēdijas 3. un 4. sēj. 

atvēršanas svētkiem Rīgas Vēstures un kuģniecības muzejā sk. Latvijas Avīze. 

2007. 15. dec. 

91

2008 

41. 2008. gada 10. janvārī LZA HSZN sēde. Lisabonas līgums un Eiropas jaunie 

konstitucionālie pamati. Referents Ph.D, Dr.h.c. Eduards Bruno Deksnis (Brisele, 

EK), koreferents akadēmiķis Tālavs Jundzis. T. Jundzis par šo jautājumu referēja 

LZA Senāta sēdē 2008. gada 12. februārī. Letonikas valsts pētījumu programmas 

izpildes rezultāti un perspektīvas 2008. gadā. Akadēmiķi: Jānis Stradiņš, Tālavs 

Jundzis, Ilga Jansone. Par nodaļas darba rezultātiem un uzdevumiem 2008. gadā. 

T. Jundzis. Zinātnes Vēstnesis. 2008. 18. febr. 

42. 2008. gada 14. janvārī Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskola atklāja 

Letonikas gada pasākumus ar diskusiju par bērna valodu – RPIVA Bērnu valodas 

pētījuma centra atskaiti, centra vadības maiņu un jaunās telpas atklāšanu. Izglītība 

un Kultūra. 2008. 17. janv. 

43. 2008. gada 14. februārī Izglītība un Kultūra rubrikā «Letonikas gads» publicēts 

Maijas Burimas apraksts par Daugavpils Universitātes 24.–25. janvāra 

Zinātniskajiem lasījumiem: «Ar zinātnisku dedzību pret janvāra pelēcīgumu jeb 

Letonikas gada sākums Daugavpils Universitātē». 

44. 2008. gada 21.–22. februārī Letonikas gadā LZA Mazajā zālē notika LU 

Latviešu valodas institūta organizētā akadēmiķa Jāņa Endzelīna 135. dzimšanas 

dienas atceres starptautiskā zinātniskā konference «No skaņas un burta līdz 

tekstam un korpusam». Uzrunu teica LU rektors M. Auziņš, akadēmiķe I. Jansone 

nolasīja pārskatu par 2007. gadu latviešu valodniecībā. Par J. Endzelīnu sk.: Linda 

Šmite «Valodniekam Jānim Endzelīnam – 135». Izglītība un Kultūra. 2008. 21. 

febr. 

45. 2008. gada 28. februārī Izglītība un Kultūra rubrikā «Letonikas gads» Andra 

Bērziņa saruna ar LZA korespondētājlocekli Ausmu Cimdiņu «Kultūra un vara: 

mijiedarbes latviešu valodā, literatūrā un folklorā». Iznācis rakstu krājums «Zenta 

Mauriņa Eiropas tautu kultūru dialogā». 

46. Interviju ar akadēmiķi J. Stradiņu par Letonikas problēmām sk. Mokslo Lietuva. 

2008. N3, vasario 7d. 

47. 2008. gada 13. martā Izglītība un Kultūra publicējusi Andra Bērziņa interviju ar 

Dr. hist. Dainu Bleieri «Letonikas gads. Okupācijas režīmi Latvijā un to sekas». 

48. 2008. gada 20. martā Mājas Viesis publicējis Ilzes Vītolas rakstu «Jēzus dzīves 

divi posmi» par teologa, vēsturnieka, valodnieka Edgara Jundža (1907–1986) 

hipotēzi, ka Jēzus pirmo reizi tiesāts un attaisnots 30 gadu vecumā kā jūdu mesija, 

bet piesists krustā 45 gadu vecumā kā jaunas Dieva atklāsmes nesējs (akad. T. 

Jundzis, prof. L. Taivāns, S. Fišere, N. Gills). 

49. 2008. gada 1. aprīlī – Rucavā, tur Paurupē… (ar Valsts pētījumu programmas 

«Letonika» atbalstu iznācis zinātnisko rakstu krājums, ietverot 11 publikācijas, 

kurās savus atklājumus un vērtējumus Rucavas bagātajam tradicionālās kultūras, 

folkloras un savdabīgajam valodas materiālam snieguši gan pieredzējuši 

zinātnieki, gan aktīvi sava dzimtā novada kultūras kopēji). Kurzemes Vārds 

50. 2008. gada 7. aprīlī Pēteris Jaunzems «Kā Rucavu pielīdzināt Romai?». 

Kurzemes Vārds 

51. 2008. gada 12. aprīlī. Bibliotēkai dāvinājums. Liepājas Centrālā zinātniskā 

bibliotēka sev un katrai filiālbibliotēkai saņēma dāvinājumā LPA un Kurzemes 

Humanitārā institūta izdoto grāmatu «Rucavā, tur Paurupē…», kura izdota ar 

Valsts pētījumu programmas «Letonika» finansiālu atbalstu. Kurzemes Vārds 

92

52. 2008. gada 25. aprīlī laikrakstā Kultūras Diena publicēts LZA 

korespondētājlocekļa Dr. habil. hist. Aivara Strangas raksts «1940. gada 

okupācija: «vadošo kadru» etniskais sastāvs». 

53. 2008. gada 8. maijā LU Mazajā aulā atklātas «Ziedoņa dienas 2008» veltījums 

LZA goda loceklim Imantam Ziedonim 75. dzimšanas dienā, LU Filoloģijas 

fakultātes (dekāne profesore Ausma Cimdiņa) organizēts pasākums. Pasākumā 

piedalījās Latvijas Valsts prezidents Valdis Zatlers. Akadēmiskos lasījumus 

vadīja: Kārlis Vērdiņš, Ausma Cimdiņa, Anita Rožkalne, Andra Konste. 9. maijā 

LU Filoloģijas fakultātē Anna Egliena informēja par I. Ziedoņa fondu 

Rakstniecības, teātra un mūzikas muzejā, notika biogrāfiskā multimediju diska 

«Imants Ziedonis» ielāde LU Filoloģijas fakultātes dzejas kioskā. I. Ziedoņa 

dzejas kompozīciju «Septiņi Ziedoņi» izpildīja Filoloģijas fakultātes 2.–3. kursa 

studentu brigāde «Dzeltenie krekli» sadarbībā ar profesori Silviju Radzobi. 

Neatkarīgā Rīta Avīze Latvijai. 2008. 7., 9. maijā, Latvijas Vēstnesis. 2008. 

9. maijā, Zinātnes Vēstnesis. 2008. 12. maijā. 

54. 2008. gada 14. maijā laikrakstā Diena publicēts Valsts valodas komisijas 

priekšsēdētāja LZA korespondētājlocekļa Dr. habil. philol. Andreja Veisberga 

raksts «Valodas politikas viļņos». 

55. 2008. gada 5. jūnijā publicēta intervija ar akadēmiķi Benediktu Kalnraču: 

«Letonikas gads. Latviešu rakstnieku daiļrades, latviešu teātra un mūzikas 

kultūras izpēte». Izglītība un Kultūra. 2008. 5. jūn. 

56. 2008. gada 17. jūnijā publicēts Ainas Blinkenas raksts «Pateicība latviešu 

valodniecības dižvīriem» (par K. Mīlenbaha un J. Endzelīna pieminekļa 

aktualitāti). Latvijas Avīze. 2008. 17. jūn. 

57. 2008. gada 28. jūnijā laikraksts Kurzemes Vārds ziņo, ka Nīcā sākusies Liepājas 

Universitātes studentu prakse – zinātniskā ekspedīcija, lai fiksētu laika ietekmi uz 

valodām, kā arī senvārdus (Letonikas atbalsts). 

58. 2008. gada 16. septembrī Ventspilī, Galvenajā bibliotēkā, atklāja Latvijas 

Akadēmiskās bibliotēkas, Latvijas Zinātņu akadēmijas un Ventspils bibliotēkas 

rīkoto izstādi «Kurzemes piekraste: Letonikas avoti» no LAB fondiem un 

akadēmiķa Dr. habil. hist. Saulveža Cimermaņa personiskā arhīva. Izstādē 

eksponētas arī mākslinieku Ugas Skulmes un Jurģa Skulmes gleznas. Letonikas II 

kongresa ierosināts pasākums. Neatkarīgā Rīta Avīze Latvijai. 2008. 20. sept. 

59. 2008. gada 23.–24. septembrī «Hanzas pilsēta Rīga kā starpniece starp 

Austrumiem un Rietumiem» – starptautiska konference, veltīta Rīgas 

arheoloģiskās izpētes 70 gadiem. Konference notika Rīgas Vēstures un 

kuģniecības muzejā, to organizēja LU Latvijas vēstures institūts un Rīgas 

Vēstures un kuģniecības muzejs. Letonikas gada pasākums. Tēzes publicētas 

angļu valodā 2009. g. «The Hansa Town Riga as Mediator Between East and 

West». R.: 2009, 232 p. 

60. Izdots plakāts Letonikas gada (2008) pasākumu plāns. Veltīts Latvijas Republikas 

proklamēšanas 90. gadadienai un latviešu ortogrāfijas simtgadei. Septembris– 

decembris. 

61. 2008. gada 9.–10. oktobrī notika XXIII Baltijas zinātņu vēstures konference, 

atzīmējot arī Baltijas valstiskuma iegūšanu pirms 90 gadiem, Baltijas Zinātnes un 

tehnikas vēstures apvienības piecdesmitgadi un pirmās konferences iniciatora 

akadēmiķa Paula Stradiņa lomu šajā vēsturnieku kustībā, viņa izveidotā Medicīnas 

vēstures muzeja 50. gadadienu. Notika RTU 49. Starptautiskā zinātniskā 

konference. LAB atklāta izstāde par zinātņu vēsturi Baltijā, eksponējot LZA goda 

93

locekļa Jāņa Strupuļa zinātnei veltītās medaļas. Lielajos kapos atklātas divas 

firmas ITERA Latvija sponsorētas piemiņas plāksnes. 

62. Par ilggadēju un rezultatīvu darbu Latvijas, Baltijas un Eiropas zinātnes vēstures 

pētniecībā un Baltijas zinātnes vēsturnieku darba organizēšanu akadēmiķis Jānis 

Stradiņš apbalvots ar LR Izglītības un zinātnes ministrijas Atzinības rakstu. 

Zinātnes Vēstnesis. 2008. 29. sept., Zinātnes Vēstnesis. 2008. 27. okt. 

63. 2008. gada 16. oktobrī saskaņā ar Letonikas gada (2008) pasākumu plānu Rīgas 

Latviešu biedrības Zinību komisijas priekšlasījumu vakarā akadēmiķis Tālavs 

Jundzis un Dr. hist. Uldis Krēsliņš lasīja lekcijas «Ceļš uz Latvijas neatkarību; 

20. gs. sākums un beigas» 

64. 2008. gada 27. oktobrī interneta vietne liepajniekiem.lv informē, ka Liepājas 

Universitātē notiks Latvijas Republikas proklamēšanas 90. gadadienai veltīti 

lasījumi. Piedalās LZA un LiepU pārstāvji. Letonikas programma. 

65. 2008. gada 28. oktobrī laikraksts Kurzemes Vārds aicina: ««Letonikas» lasījumi 

– valsts jubilejai un jaunās ortogrāfijas simt gadiem». 

66. 2008. gada 29. oktobrī laikraksts Kurzemes Vārds publicējis Dainas Meisteres 

informāciju «Neliela rokasgrāmata nopietniem pētniekiem» – L. Lauze «Izpētes 

materiāla vākšana sociolingvistikā. Metodiski norādījumi», interneta vietne 

liepajniekiem.lv. 

67. 2008. gada 6. novembrī Valkas Novadpētniecības muzejā notika izcilo 

valodnieču Silvijas Raģes un Elgas Kagaines piemiņai veltīta LZA izbraukuma 

sēde. Letonikas gada pasākums. Neatkarīgā Rīta Avīze Latvijai. 2008. 11. nov. 

68. 2008. gada 10.–11. novembrī LU Filoloģijas un mākslas fakultāte LU Mazajā 

aulā sarīkoja starptautisku zinātnisku konferenci «Lāčplēša ceļš pasaulē. Latviešu 

eposs un Eiropas eposu tradīcijas». Letonikas gada projekts. 

69. 2008. gada 13.–14. novembrī Latvijas Kara muzejā notika LU Latvijas vēstures 

institūta un Latvijas Kara muzeja rīkota starptautiska konference «Latvijas Valsts 

neatkarība: ideja un realizācija». Letonikas gada projekts. Izglītība un Kultūra. 

2008. 13. nov., Latvijas Avīze. 2008. 21. nov., Zinātnes Vēstnesis. 2008. 24. nov. 

70. 2008. gada 14. novembrī Latvijas Kara muzejā atvērta Valda Blūzmas, Tālava 

Jundža, Jāņa Riekstiņa, Heinriha Stroda un Džīna Šārpa grāmata «Nevardarbīgā 

pretošanās: Latvijas neatkarības atgūšanas ceļš (1945–1991)» (R.: Latvijas 

Zinātņu akadēmija,2008, 640 lpp.). «Letonikas» gada projekts. Latvijas Avīze. 

2008. 15. nov., Zinātnes Vēstnesis. 2008. 8. dec. 

71. 2008. gada 26. novembrī Kurzemes Vārds informē par 13. Starptautisko 

zinātnisko konferenci «Vārds un tā pētīšanas aspekti». Antoņinas Reķēnas balvu 

saņēma LZA korespondētājlocekle Brigita Bušmane par monogrāfiju «Piena 

vārdi: piena produktu nosaukumi latviešu valodā». Interneta vietne 

liepājniekiem.lv 

72. 2008. gada 12. decembrī LU Lielajā aulā notika enciklopēdijas «100 Latvijas 

sievietes kultūrā un politikā» atvēršanas svētki. LU Filoloģijas un mākslas 

fakultāte, Valsts pētījumu programma «Letonika», projekta vadītāja profesore 

Ausma Cimdiņa. 

73. 2008. gada 15. decembrī LZA notika Valsts pētījumu programmas «Letonika» 

2008. gada (Letonikas gads) rezultātu sabiedriskā apspriešana. Piedalījās projektu 

vadītāji, programmā iesaistīto augstskolu vadītāji, I. Arhipova (LR IZM), A. 

Ozola (Tukuma muzejs), LZA vadība. Referēja akadēmiķe I. Jansone. Klātesošie 

tika iepazīstināti ar plašu publikāciju un rokrakstu izstādi. Izglītība un Kultūra. 

2008. 18. dec., Zinātnes Vēstnesis. 2009. 9. febr. 

94

74. 2008. gada 22. decembrī Latvijas Zinātņu akadēmija, apkopojot iesniegtos 

universitāšu, zinātnisko institūtu un centru priekšlikumus, nosaukusi nozīmīgākos 

Latvijas zinātnes sasniegumus 2008. gadā, t. sk.: 

· Teorētiskajā zinātnē: pabeigts oriģināls komplekss pētījums par 

nevardarbīgās pretošanās metodēm, stratēģiju, taktiku Latvijā ilgstošā 

laika posmā, valstij demokrātiskā ceļā atgūstot neatkarību un 

starptautisko atzīšanu. Pētījums, kas veikts Valsts pētījumu 

programmas «Letonika: pētījumi par vēsturi, valodu un kultūru» 

ietvaros, publicēts monogrāfijā: Valdis Blūzma, Tālavs Jundzis, Jānis 

Riekstiņš, Heinrihs Strods, Džīns Šārps «Nevardarbīgā pretošanās: 

Latvijas neatkarības atgūšanas ceļš (1945–1991)». 

· Praktiskajos pielietojumos: pirmoreiz Latvijā izdota plaša 

«Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca» (2000 terminu) ar 

terminu skaidrojumiem latviešu valodā un ekvivalentiem angļu, vācu 

un krievu valodā. Vārdnīca izmantojama vienotas valodniecības 

terminoloģijas ieviešanai. Sast. autoru kolektīvs akadēmiķes 

Valentīnas Skujiņas vadībā. http://lza.lv/, Latvijas Avīze. 2008. 30. 

dec., Neatkarīgā Rīta Avīze Latvijai. 2009. 2. janv., Zinātnes Vēstnesis. 

2009. 26. janv. 

95

2009 

75. 2009. gada 17. februārī – Pētījumi literatūrā un valodniecībā. Liepājas 

Universitātes Humanitārajā fakultātē notika ar valsts pētījumu programmas 

«Letonika: pētījumi par vēsturi, valodu un kultūru» finansiālu atbalstu sagatavotu 

un izdotu divu grāmatu atvēršanas pēcpusdienas. Kurzemes Vārds 

76. 2009. gada 19. februārī – Atver grāmatu par Kurzemes rakstniekiem (pētījumi 

par A. Caunes, E. Tauriņa, A. Štrausa literāro devumu apkopoti grāmatā 

«Kurzemes rakstnieku silueti» otrajā sējumā, ko atvēra Kurzemes Humanitārajā 

institūtā). Portāls «rekurzeme» 

77. 2009. gada 20. februārī – Pētījumā analizē Kurzemes rakstnieku veikumu 

(pētījumi par A. Caunes, E. Tauriņa un A. Štrausa literāro devumu apkopoti 

grāmatas «Kurzemes rakstnieku silueti» otrajā sējumā). Kursas Laiks 

78. 2009. gada 21. februārī laikrakstā Neatkarīgā Rīta Avīze Latvijai publicēta 

profesora Riharda Treija recenzija «639 lappuses par nepakļāvīgo Latviju» (par T. 

Jundža rediģēto rakstu krājumu «Nevardarbīgā pretošanās: Latvijas neatkarības 

atgūšanas ceļš (1945–1991)». Pētījums iekļauts desmit izcilāko Latvijas zinātnes 

sasniegumu – 2008 sarakstā. 

79. 2009. gada 26. februārī – Trīs rakstnieku un trīs pētnieku Kurzemes izjūtas 

(Liepājas Universitātes Kurzemes Humanitārais institūts izdevis rakstu krājuma 

«Kurzemes rakstnieku silueti» 2. grāmatu. Izdevums nācis klajā ar Valsts 

pētījumu programmas «Letonika: pētījumi par vēsturi, valodu un kultūru» 

finansiālu atbalstu). Kurzemes Vārds 

80. 2009. gada 27. februārī – Apkopots valodnieces A. Reķēnas zinātniskais 

mantojums (Liepājas Universitātē notika profesores Antoņinas Reķēnas darbu 

izlases «Raksti valodniecībā I» atvēršana. Grāmatā apkopoti laikā no 1959. līdz 

1997. gadam publicētie zinātniskie raksti un pētījumi). Interneta vietne 

«liepajniekiem.lv», Kurzemes Vārds 

81. 2009. gada 2. martā – Turpina zinātnisko rakstu izdošanu (Liepājas Universitātes 

mācību spēku apkopoto profesores Antoņinas Reķēnas pētniecisko darbu 

izdevums «Raksti valodniecībā» noderēs katram, kurš interesējas par latviešu 

valodas stabilajiem un mainīgajiem procesiem). Kursas Laiks 

82. 2009. gada 18. martā – laikraksta Kurzemes Vārds pielikumā Kultūras Pulss: 

Antoņinas Reķēnas mantojums. Par A. Reķēnu un viņas mantojumu valodniecībā 

atmiņās dalījās Liepājas Universitātes valodnieces, Latviešu valodas katedras 

docētājas – profesore Benita Laumane, asociētā profesore Gunta Smiltniece un 

asociētā profesore Ieva Ozola. 

83. 2009. gada 31. maijā Latvijas Radio I saruna ar akadēmiķiem Ilgu Jansoni un 

Tālavu Jundzi par Letonikas valsts pētījumu programmas nozīmi un perspektīvām. 

Eduarda Liniņa intervija. 

84. 2009. gada 1. jūnijā RPIVA Bērnu valodas pētījumu centrā notika starptautiskā 

žurnāla «Ad verba liberorum: Linguistics&Pedagogy&Psychology» pirmā 

numura, kā arī divu grāmatu – «Bērna valoda jaunradē un rotaļās» un «Bērna 

valodas vārdnīca» – atvēršana. Letonikas projekts. Izglītība un Kultūra. 2009. 4. 

jūn. 

85. 2009. gada 4. jūnijā notika LZA izbraukuma sēde ievērojamos vēstures un 

tūrisma objektos – Livonijas ordeņa mūra pilī Cēsīs un Āraišu ezerpils brīvdabas 

96

arheoloģiskajā muzejā. Vadīja LZA Dr. hist. h .c Zigrīda Apala un Dr. hist. h. c., 

Dr. hist. Jānis Apals. http://www.lza.lv/ 

86. 2009. gada 14. jūnijā Latvijas Radio I saruna ar Dr. hist. Dainu Bleieri un 

vēsturnieku Kārli Kangeri «PSRS okupācijas režīms Latvijā: ētiskie aspekti». 

Eduarda Liniņa intervija (Letonikas programma). 

87. 2009. gada 18. jūnijā Izglītība un Kultūra publicējusi A. Bērziņa interviju ar 

Valsts pētījumu programmas «Letonika» koordinatori akadēmiķi Ilgu Jansoni: 

«Programma Letonika «dižķibeles» laikā un tās perspektīvas». 

88. 2009. gada 26. jūnijā Neatkarīgā Rīta Avīze Latvijai publicēta V. Hermaņa 

intervija ar akadēmiķiem Tālavu Jundzi un Ilgu Jansoni: «Letonika nav 

privātdārziņš». 

89. 2009. gada 20. jūlijā Latvijas Avīze intervējusi vēsturniekus Antoniju Zundu un 

akadēmiķi Inesi Feldmani par Maskavā notikušo Krievijas ZA Vispārējās vēstures 

institūtā rīkotās konferences «Eiropas traģēdija: no 1939. gada līdz nacistiskās 

Vācijas uzbrukumam PSRS» norisi un secinājumiem (Viesturs Sprūde). 

90. 2009. gada 23. jūlijā laikrakstā Izglītība un Kultūra publicēts LZA 

korespondētājlocekles Brigitas Bušmanes raksts «Valsts pētījumu programma 

«Letonika» mūsu valodas sakņu stiprināšanai». 

91. 2009. gada 29. jūlijā publicēti LZA Terminoloģijas komisijas lēmumi «Par 

tūrisma un viesmīlīnas terminu skaidrojošās vārdnīcas apstiprināšanu» un «Par 

spēkratu motora teorijas un konstrukcijas terminu saraksta apstiprināšanu». 

Latvijas Vēstnesis, 2009. 29. jūl., iepriekšējos TK lēmumus sk. Latvijas Vēstnesis, 

2009. 23. jūl. 

92. 2009. gada 8. augustā Latvijas Avīze publicējusi prof. Riharda Treija recenziju 

par LZA goda doktores Sarmas Kļaviņas grāmatu «Latviešu valodas pētnieki. No 

klaušu laikiem līdz savai valstij». 

93. 2009. gada 2. septembrī laikrakstā Latvijas Vēstnesis rubrikā «Valsts 

informācija, valsts dokumenti» publicēta konsultācija «LZA Terminoloģijas 

komisija: par pareizu vārdu nozīmi, rakstību, runu, lietojumu». 

94. 2009. gada 9. septembrī Valsts pētījumu programmas «Letonika» ietvaros notika 

LZA izbraukuma sēde «Piebalgas patība: kultūrainavā, cilvēkos, tekstos». LZA 

izbraukuma sēde, atzīmējot brāļu Kaudzīšu «Mērnieku laiku» 130. gadadienu. 

Sēdes dalībnieki apmeklēja brāļu Kaudzīšu atdusas vieta Vidus kapos, pieminekli 

«Mērnieku laiku» Lienai, Vecpiebalgas baznīcu, Kaudzīšu muzeju. «Kalna 

Kabulēnos» tika uzklausīts profesores Ausmas Cimdiņas ziņojums «Piebalgas 

teksts mūsdienu latviešu literatūrā». Zinātnes Vēstnesis. 2009. 22. sept. 

95. 2009. gada 16. septembrī Rīgas Stradiņa universitātē notika starptautiska 

zinātniska konference «Drošības nostiprināšanas problēmas krīzes apstākļos». 

Referēja: Tālavs Jundzis (Latvija), Valters Kego (Zviedrija), Ando Leps 

(Igaunija), Risto Pullats (Igaunija), Andrejs Vilks (Latvija). Jurista Vārds. 2009. 

22. sept. 

96. 2009. gada 26.–27. oktobrī LZA Mazajā zālē notika Letonikas III kongress 

«Pētījumi Letonikā: paveiktais un darāmais». Pēc LZA prezidenta Jura Ekmaņa 

atklāšanas vārdiem kongresa dalībnieki noklausījās Valsts prezidenta Valda 

Zatlera apsveikumu, LR Saeimas sekretāra Dzintara Rasnača, Igaunijas vēstnieka 

Jāka Jērīta (latviešu valodā), LR Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas 

priekšsēdētāja Jāņa Strazdiņa, LU rektora Mārča Auziņa uzrunu un Kultūras 

ministra Inta Dāldera rakstisko apsveikumu. Rīgas Pedagoģijas un izglītības 

vadības akadēmijas studentu kamerkoris «Fortius» sniedza muzikālu 

priekšnesumu. Atklājot ziņojumus, akadēmiķe Vaira Vīķe-Freiberga runāja par 

97

mūsu pamatvērtībām: «Dziesma, tauta, valoda», akadēmiķis Jānis Stradiņš 

nolasīja referātu: «Latvijas intelektuālās un politiskās elites izveidošanās: 

problēmas un pretrunas (LU dibināšanas 90 gadu atskatā)». Plašu pārskata 

ziņojumu sniedza akadēmiķe programmas «Letonika» koordinatore Ilga Jansone: 

«Letonika: no ieceres līdz rezultātiem». Sekoja programmas «Letonika» 

publikāciju izstādes atklāšana un jaunāko darbu prezentācija. Pēc tam darbs 

turpinājās, kongresa dalībniekus un viesus ar paveikto 39 ziņojumos iepazīstināja 

projektu vadītāji un pētnieki. Noslēguma sēdē domās par «Letonikas» vietu un 

lomu sabiedrībā dalījās LZA goda loceklis Jānis Streičs, par nākotnes iecerēm un 

nacionālās identitātes pētījumiem runāja akadēmiķe Maija Kūle, paveikto atzinīgi 

un turpmākajiem darbiem rosinoši vērtēja Uzraudzības padomes locekle Agrita 

Ozola, kopsavilkumu prezentēja programmas vadītājs akadēmiķis Jānis Stradiņš. 

Latvijas radio I. Rīta programma. 2009. 26. okt., LTV I. 2009. 27. okt., 

Neatkarīgā Rīta Avīze Latvijai. 2009. 28. okt., Latvijas Avīze. 2009. 27. okt., 2009. 

31. okt., Latvijas Vēstnesis. 2009. 27. okt., 2009. 29. okt., Izglītība un Kultūra. 

2009. 5. nov., Zinātnes Vēstnesis. 2009. 9. nov. 

97. Atrast to, kas bijis, zudušo laiku meklējot – Zaiga Kipere par akadēmiķa Andra 

Caunes vaļasprieku – senlaicīgo kartīšu krāšanu un jaunāko Rīgas vēsturei veltīto 

grāmatu «Rīgas Ziemeļu priekšpilsēta pirms 100 gadiem». Enerģija&Pasaule, 

2009, Nr. 5 (oktobris–novembris) 

98. 2009. gada 12. decembrī noteikti Latvijas Zinātņu akadēmijas apkopotie gada 

ievērojamākie sasniegumi zinātnē. Tie iegūti, apkopojot universitāšu, zinātnisko 

institūtu un centru priekšlikumus. T. sk. ir LU Latviešu valodas institūta un 

Lietuviešu valodas institūta kopdarbs «Baltu valodu atlants» un Jāņa Stradiņa 

«Zinātnes un augstskolu sākotne Latvijā» («Letonikas» programma). Zinātnes 

Vēstnesis. 2009. 21. dec., LNT. 2009. 31. dec., 2010. 17. janv., Mājas Viesis. 

2010. 8. janv. 

99. 2009. gada 15. decembrī LZA Mazajā zālē atvēra Jāņa Stradiņa grāmatu 

«Zinātnes un augstskolu sākotne Latvijā». Zinātnes Vēstnesis. 2009. 21. dec. 

98

"Letonika: pētījumi par vēsturi, valodu, kultūru" 2005

You also want an ePaper? Increase the reach of your titles

Delete template?

Save as template?