Zaļo Sigulda

Recommendations

Info

4 Zaļo Sigulda Saimnieciskums — pārtikušas rītdienas veiksmes formula Reinis Ādamsons, jauns un enerģijas pilns Siguldas novada iedzīvotājs, uzņēmējs, kuram pilsētas, novada attīstība un ikdienas dzīve ir tikpat svarīga kā savas ģimenes, uzņēmuma veidošana un attīstība. Viņš atzīst — vide, kur atrodas, attīstās uzņēmumi un sabiedrība, ir ļoti nozīmīga. Pārstāvot būvniecības un ražošanas nozares uzņēmumus, viņš ļoti labi spēj identificēt problēmas un piedāvāt risinājumus to novēršanai un sakārtošanai. Pašvaldībai jāatbalsta vietējā ekonomika un uzņēmēji Kāpēc esat nolēmis iesaistīties novada politiskajā dzīvē, un kāds varētu būt jūsu devums konkrētos jautājumos? Galvenokārt tādēļ, ka esmu liels Siguldas novada patriots un man rūp pilsētas un novada attīstība. Visa pamatā ir saimnieciska un uz ilgtermiņa attīstību vērsta plānošana un saimniekošana. Esmu identificējis vairākas ļoti problemātiskas sistemātiskas kļūdas, kuras tiek pieļautas pašreizējās pašvaldības vadības darbā jautājumos, kas tieši attiecas uz būvniecības projektiem un ikdienas pašvaldības apsaimniekošanas pakalpojumu saņemšanu, kas gan īstermiņā, gan ilgtermiņā neveicina efektīvus un saimnieciskus pašvaldības tēriņus, kā arī kropļo konkrēto uzņēmējdarbības vidi kopumā. Pamatjautājums vienmēr ir un būs uzņēmējdarbības vide, kurā būtu iespēja veidot darbavietas Nākotnes Sigulda, ko darīt? Pašvaldībā, kur daba mūs ieskauj no visām pusēm un dod fenomenālo privilēģiju atrasties tur, kur esam, ļoti svarīgi ir domāt par ilgtermiņa pilsētas un novada attīstību. Veiksmīga pilsētplānošana un skaidri nodefinēts pilsētas, novada attīstības plāns, stratēģija garākā periodā nodrošinās veiksmīgāku budžeta līdzekļu izlietojumu un novada iedzīvotājiem saprotamu pilsētas attīstību, kas dos skaidru un plašāku redzējumu par to, kā pilsētai un novadam loģiski ir jāveidojas. Tāpat uzņēmējiem un potenciālajiem investoriem, kas plāno šeit investēt naudu, būs skaidri spēles noteikumi un visiem saprotamas vadlīnijas, kādai mūsu pilsētai jāizskatās pēc 20, 50 gadiem. Pamatjautājums vienmēr ir un būs uzņēmējdarbības vide, kurā būtu iespēja veidot darbavietas un būvēt mūsu nākotnes fundamentu un pilsētu. Jums ir svarīgi būt saimniekam savā novadā? Protams, šādās mazās komūnās, kur mūsu visu novadnieku nomaksātie nodokļi tiek iekasēti un tērēti pašvaldības ikdienas dzīves uzturēšanai un attīstībai, viennozīmīgi uzskatu, ka mums jājūtas un jārīkojas kā saimniekiem savā sētā. Mums ir jāskaita ne tikai katrs iztērētais, bet arī katrs nopelnītais cents, lai veiksmīgi un mērķtiecīgi tos ieguldītu un apsaimniekotu. Ir jārada sabiedrībā, it īpaši jauniešos apziņa, ka visu to, kas ir vai būs, iespējams paveikt pašvaldībā, vai tie būtu jauni sakārtoti ceļi, skolas vai bērnudārzi. Viss sākas ar darbu, darīšanu un mūsu kopā nopelnīto. Jo mēs kopā vairāk un labāk darīsim, jo labāka un pārtikušāka dzīve būs visiem. Vispirms — darbs, tikai pēc tam — laba atpūta. Pašvaldībai ir svarīgi noteikt prioritātes, kur vietējie iedzīvotāji ir pirmajā vietā un tikai pēc tam — viesi un kaimiņi. Ēriks Čoders, KKS „Allažu saime” vadītājs Kā vērtējat savu un ZZS ieguldījumu Siguldas novada attīstībā? Siguldā trūkst viedokļu dažādības. Mēs to daļēji kompensējam, bet tikai daļēji. ZZS pārstāv trīs deputāti, tāpēc alternatīva viedokļa īstenošana ir darbietilpīgs un laiku tērējošs process. Visvairāk to izjūtam, kad jāaizstāv uzņēmēju, strādājošo vai lauku teritoriju iedzīvotāju intereses, un ir lietas, kas mums ir izdevušās (bezmaksas autobuss arī lauku teritorijās, uzņēmēju godināšana, Uzņēmēju konsultatīvā padome utt.). Arī sociālajos jautājumos mēs aizstāvam viedokli, ka sociālajai palīdzībai jāveicina paša cilvēka vēlme būt aktīvam sabiedrības loceklim. Kas nav izdarīts? Tautas gudrība saka: „Labie darbi runā paši par sevi”, bet pārējo „labums” jāpierāda ar reklāmām. Spriežot pēc tā, kā turpina augt budžeta izdevumi pašreklāmai, nav pārliecības, vai visos jautājumos izvirzītās prioritātes ir pareizākās. Novada ceļus un ielas redzam katru dienu, bet atceramies tos tikai kampaņveidīgi. Darbavietu skaits novadā aug pakalpojumu sfērā, bet statistika liecina, ka algas tajā ir viszemākās. Pašvaldībai šeit jāspēlē nozīmīgāka loma. Ko darīt? Patlaban pašvaldībai nav svarīga ienākumu izcelsme — vai tos rada darbs Siguldā vai citur. Svarīgs ir tikai ienākumu pieaugums, bet situāciju var mainīt. Pasaulē populāra „aktīvās” komunikācijas forma ir „brīvprātīgā nauda”. Līdz 2012. gadam Mančestera attīstīja lojalitāšu programmu, kas darbojās līdzīgi kā Siguldas ID karte, bet tad viņi bija spiesti atzīt, ka ekonomiski zaudē Bristolei un Brikstonai, kas ieviesa „brīvprātīgo naudu”. Kamēr ID karte gulstas kā nopietns slogs uz budžetu, „brīvprātīgā nauda” pelna un rada papildu ienākumus gan pašvaldībai, gan uzņēmējiem, gan iedzīvotājiem. Pašvaldībās, kurās tiek ieviests „vietējais maksāšanas līdzeklis”, prioritātes nosaka iedzīvotāji un uzņēmēji, bet pašvaldība reaģē uz pieprasījumu. Modernizējoties „vietējais maksāšanas līdzeklis” darbojas gan kā skaidrā, gan kā bezskaidrā norēķinu sistēma. Sociālajai palīdzībai jāveicina paša cilvēka vēlme būt aktīvam sabiedrības loceklim Šāda „brīvprātīgā nauda” ļautu Siguldas novadam katru gadu attīstībai papildus novirzīt vismaz 500 000 eiro. Arī uzņēmējiem ienākumus palielina līdzdalība šādā „maksāšanas līdzeklī”. Latvijā vistuvāk šādam modelim ir pietuvojusies Ventspils ar „Ventu”, bet tas ir tikai pusceļā. „Ieguldi Siguldā!” — tas būtu labs novadu reklamējošs „S!guldis”. Vācijā ir vairāk nekā 40 šādu „vietējo maksāšanas līdzekļu”, kas uzkrāj arī papildu kredītresursus, tāpēc uzņēmēji var saņemt samaksu par „nākotnes” pakalpojumiem. Tā pašvaldība atbalsta vietējo ekonomiku un uzņēmēji kļūst konkurētspējīgāki.
Zaļo Sigulda 5 Mērķis — kultūrvide ar augstu kvalitāti Inese Zagorska Zied ievas Siguldā... Pašreizējās straujās pārmaiņas Latvijas valsts reģionālajā politikā, izglītībā un kultūras decentralizācijas procesā izvirza reģionālo centru kā būtiski svarīgu, harmoniski attīstošu, ekonomiski nozīmīgu valsts struktūru. Lai katrs reģions, novads, pilsēta turpmāk attīstītos, nepieciešams apgūt jaunu pasaules pieredzi, vienlaicīgi jāpārzina kultūras mantojums un pamats jārod vēsturē. Vēlme uzņemties atbildību, pašiniciatīva un vietējo apstākļu izpratne katrai Latvijas pilsētai, novadam dod iespēju radīt savu īpatnējo, vienreizējo tēlu, savu kultūras attīstības programmu, kas pilsētu, novadu padara unikālu Latvijas un starptautiskajā kopainā. Siguldas novada kultūras dzīve koncentrē lielu radošo potenciālu, taču kultūras attīstības process var iegūt jaunu, svarīgāku un noteicošāku lomu Siguldas pilsētas un novada attīstībā un varētu būt noteikts kā viens no galvenajiem pilsētas attīstības virzieniem. To būtiski ir apzināties pašreizējā periodā, kad augstu tiek novērtēta sabiedrības garīgā potenciāla attīstība, kvalitatīva, konkurētspējīga izglītība, tostarp profesionālā mākslas izglītība, kas viennozīmīgi ietekmē un nodrošina pozitīvas pārmaiņas augstākā kvalitātē. Garīgums, pašapziņa, latviskā identitāte ir tā simboliskā vertikāle, uz kuru būtu jātiecas mūsu garam Siguldas novadu raksturo un bagātina neaptverams garīgais kultūras mantojums, kurš veidojies vairāku gadsimtu laikā. Šeit dzīvojuši un strādājuši latviešu mākslinieki Vilhelms Purvītis, Burkards Dzenis, Teodors Zaļkalns, komponisti Alfrēds Kalniņš, Jānis Norvilis, Emīls Dārziņš, dziedātāja Malvīne Vīgnere-Grīnberga, rakstnieki Anna Brigadere un Reinis Kaudzīte. Sigulda izsenis bijusi radošo cilvēku dzīves un darba vieta, kura iedvesmo. Tāpēc būtiski ir pārzināt un atklāt Siguldas novada daudzveidīgo un dziļo kultūras vēstures pieredzi, kultūras mantojumu, kas veido vēsturiskos priekšnosacījumus un vienlaikus veicina jaunu radošu ideju īstenošanu, jaunradi, inovāciju, progresīvas tendences mākslā, kas ir nozīmīgs pamats kultūrsituācijas izveidei šodien un kultūras procesu attīstībai un virzībai nākotnē. Kultūrvēsturiskā vide Siguldā ir tā, kas rosina veidot unikālus, vietai raksturīgus kultūras produktus, kas būtu konkurētspējīgi starptautiskā kultūras tūrisma tirgū un sekmētu pelnoša kultūrtūrisma attīstību un novada ekonomisko izaugsmi kopumā. Ievērojami infrastruktūras uzlabojumi, izveidojot pieejamu un mūsdienīgu vidi kultūras pakalpojumu saņemšanai novada iedzīvotājiem, sniedz iespēju nākotnē strādāt pie kultūras pakalpojumu satura pilnveidošanas un kvalitātes uzlabošanas. Mērķis ir attīstīt mūsdienīgu kultūrvidi, kurā pastāvīgi tiktu paaugstināta kvalitāte un kas veidotu uz vērtībām orientētu sabiedrību. Mums jāapzinās savs gara spēks. Daudz runājam par ekonomiku, taču garīgums, pašapziņa, latviskā identitāte ir tā simboliskā vertikāle, uz kuru būtu jātiecas mūsu garam. Kultūra ir viens no stūrakmeņiem Siguldas novada attīstības stratēģijā, un mums ir svarīgi, lai cilvēki izvēlētos dzīvot un strādāt Siguldā. Armands Nikolajevs, Latvijas atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācijas direkcijas vadītājs, uzņēmējs Pienācis brīnišķīgais pavasara atmodas laiks, kad daba mostas un cilvēki kļūst atraisītāki. Šogad šis laiks iekrīt arī ar ikviena izšķiršanos, kā dzīvosim turpmākos četrus gadus savā mājā, pilsētā, novadā, jo mums jāizvēlas tos, kuri veidos vidi, kurā Visi kopā paveiksim varbūt dažbrīd arī ko pārgalvīgu, bet lai novads dzīvotu zaļi visās tā izpausmēs dzīvosim. Vienmēr rodas pacilātība, ka tev dota iespēja dzīvot tik brīnišķīgā, zaļā vidē, kāda ir mūsu pilsēta. Zied ievas pavasaros, lieliskas pastaigu takas vasarā, neaprakstāms zelta lapu skats, brīnišķas nogāzes ziemas priekiem, šķiet, kas gan vēl? Tā visa ir mūsu bagātība, tāpat kā ikviens cilvēks, kas dzīvo mūsu novadā. Bet vai mēs esam šai videi devuši visu, lai vietējie cilvēki tiešām justos pacilāti? Mēs dzīvojam it kā pasakainā miegā, apmierinātībā. Tajā pašā laikā, vai, liekot roku uz sirds, varam teikt, ka šeit ir viss, ko vēlamies? Vai varam pozitīvi atbildēt, ka mums ir laba ceļu struktūra starp novada mazpilsētām, ka mums ir nodrošināts darbs Siguldas labklājības celšanai šeit pat novadā, ka mums ir īpaša vieta dabas vērtību saglabāšanā un pilnveidošanā? Ir daudz darba padarīts iepriekšējos gados, un tas nav noliedzams, taču, manuprāt, jābūt jaunām vēsmām, lai varētu atklāt tos caurumus, kas mums jāaizlāpa. Manuprāt, vide ir pilnvērtīga tikai tad, ja cilvēks var dzīvot harmonijā ar sevi un apkārtni. Ir grūti iekļauties procesos un dzīves ritmā, ja tu mājās tikai pārnakšņo un ģimenei pilntiesīgi laiku vari veltīt tikai svētkos un brīvdienās. Mums jāvēlas šīs lietas pilnveidot, veidot Siguldu tādu, kura ne tikai aizrauj nezin uz kurieni, bet ļauj arī pilnvērtīgi elpot. Mums jāveido pilsēta, izmantojot visu, ko dod šī unikālā vieta: jābūt objektiem ar savu „seju”, pieskaņotiem dabas likumiem, pilnveidojot ekodizaina iespējas, mums jārada iespēja uz vietas maksimāli dot darbavietas novada iedzīvotājiem, lai nekādas neprognozējamas valstiskas nodokļu reformas mūs nešūpotu, jādod iespēja no jebkura novada stūra nokļūt Siguldā sev nepieciešamajā vietā, mums katra apdzīvotā mikrovide jāpadara par zaļo stūrīti, neatkarīgi no tā, vai tas ir privātmāju rajons vai daudzdzīvokļu kvartāls. Mums jāmāca bērniem cienīt vietu, kur viņi aug, lai veidotos stabilas paaudžu tradīcijas un galu galā augtu labklājība, mums jāpanāk, ka novada viesi šeit nav caurbraucēji vai viendieņi, bet viņiem būtu vēlme uzkavēties ilgāku laiku. Es varētu teikt vēl un vēl, bet visiem taču zināms, kas mums vajadzīgs. Vienkāršs secinājums: visi kopā paveiksim varbūt dažbrīd arī ko pārgalvīgu, bet lai novads dzīvotu zaļi visās tā izpausmēs. Mēs nedrīkstam būt vienaldzīgi, jo tādas vides agri vai vēlu degradējas.
Page 1 and 2: 2017. gada maijs Zaļo Sigulda www.
Page 3: Zaļo Sigulda 3 Pastāvēs, kas pā
Page 7 and 8: Zaļo Sigulda 7 Ar gādīgu un zaļ

Zaļo Sigulda

You also want an ePaper? Increase the reach of your titles

Delete template?

Save as template?