Jaunās SIA “CEMEX” cementa rūpnīcas Ietekmes uz vidi novērtējums

Jaunās SIA “CEMEX” cementa rūpnīcas 

Ietekmes uz vidi novērtējums 

Noslēguma ziņojums 

2007. gada jūnijs

Saturs 

Jaunās SIA “CEMEX” cementa rūpnīcas ietekmes uz vidi novērtējums 


Ievads.................................................................................................................................. 4 

1. Normatīvo aktu prasības un labāko pieejamo tehnisko paņēmienu vadlīnijas....... 6 

2. Esošās darbības raksturojums................................................................................. 35 

2.1. Ūdens ieguve..................................................................................................... 35 

2.2. Kurināmā patēriņš............................................................................................. 35 

2.3. Izejmateriāli un palīgmateriāli .......................................................................... 37 

2.4. Gaisa piesārņojums ........................................................................................... 39 

2.5. Troksnis............................................................................................................. 41 

2.6. Ražošanas notekūdeņi....................................................................................... 41 

3. Paredzētās darbības raksturojums .......................................................................... 42 

3.1. Jaunās cementa rūpnīcas būvniecībai nepieciešamā platība, teritorijas 

sagatavošana un darbu secība ....................................................................................... 42 

3.2. Plānotās ražotnes jauda, nepieciešamās izejvielas un palīgmateriāli................ 45 

3.3. Izejvielu iegūšana, glabāšana, sagatavošana un kvalitātes prasības ................. 48 

3.4. Tehnoloģijas un to alternatīvas ......................................................................... 54 

3.5. Cementa ražošanas un uzglabāšanas procesu un iekārtu raksturojums ............ 68 

3.6. Energoresursu patēriņš...................................................................................... 70 

3.7. Alternatīvais kurināmais ................................................................................... 75 

3.8. Nepieciešamais ūdens daudzums, tā avoti un kvalitātes prasības..................... 77 

3.9. Notekūdeņi........................................................................................................ 79 

3.10. Izmešu avotu gaisā raksturojums.................................................................. 82 

3.11. Trokšņu un smaku veidošanās ...................................................................... 88 

3.12. Uzņēmumā veidojošies atkritumi ................................................................. 90 

3.13. Inženierkomunikācijas un infrastruktūra ...................................................... 93 

3.14. Plānotā darbība esošajā uzņēmumā pēc jaunās rūpnīcas izbūves................. 95 

3.15. Limitējošo faktoru analīze ............................................................................ 96 

4. Esošās situācijas raksturojums paredzētās darbības vietā ..................................... 97 

4.1. Jaunās rūpnīcas vieta un tai pieguļošās teritorijas ............................................ 97 

4.2. Meteoroloģisko apstākļu raksturojums............................................................. 98 

4.3. Teritorijas ģeoloģiskā uzbūve, hidroģeoloģiskie un inženierģeoloģiskie apstākļi 

102 

4.4. Teritorijas hidrogrāfiskais tīkls....................................................................... 116 

4.5. Grunts, gruntsūdens un virszemes ūdeņu piesārņojums ................................. 119 

4.6. Esošās gaisa kvalitātes raksturojums .............................................................. 123 

4.7. Apkārtnes dabas vērtību raksturojums un NATURA 2000 teritorijas............ 125 

4.8. Tuvākās lauksaimniecībā izmantojamās zemes.............................................. 140 

4.9. Ainaviskais un kultūrvēsturiskais teritorijas un apkārtnes nozīmīgums......... 140 

4.10. Cementa rūpniecības bīstamības raksturojums........................................... 150 

4.11. Esošās ražotnes darbības riska analīze........................................................ 155 

4.12. Esošās rūpnīcas monitoringa sistēmas raksturojums .................................. 164 

5. Iespējamā ietekme uz vidi būvniecības un ekspluatācijas laikā........................... 167 

5.1. Teritorijas sagatavošanas un būvniecības laikā rodošos atkritumu 

apsaimniekošana ......................................................................................................... 167 

5.2. Prognozētais gaisa piesārņojums .................................................................... 167 

“Eiroprojekts”, 2007 2



5.3. Trokšņa izplatības novērtējums ...................................................................... 174 

5.4. Hidroloģiskā un hidroģeoloģiskā režīma izmaiņas......................................... 175 

5.5. Būvniecībai un ražošanai nepieciešamie derīgie izrakteņi ............................. 176 

5.6. Autotransporta radītais troksnis un gaisa piesārņojums.................................. 181 

5.7. Iespējamā ietekme uz apkārtnes bioloģisko daudzveidību un īpaši 

aizsargājamām dabas teritorijām................................................................................. 184 

5.8. Iespējamā ietekme uz apkārtnes ainavu, kultūrvēsturisko vidi un rekreācijas 

resursiem..................................................................................................................... 186 

5.9. Ietekmju kopsavilkums un to savstarpējā saistība .......................................... 186 

5.10. Ražotnes darbības riska analīze .................................................................. 189 

5.11. Ietekmes uz vidi būtiskuma izvērtējums..................................................... 194 

5.12. Ražotnes darbības iespējamā ietekme uz iedzīvotāju veselību................... 195 

5.13. Nepieciešamās izmaiņas teritorijas plānojumā ........................................... 202 

5.14. Sabiedrības attieksme un sociāli – ekonomiskie aspekti ........................... 205 

6. Inženiertehniskie un organizatoriskie pasākumi ietekmes uz vidi novēršanai vai 

samazināšanai ................................................................................................................ 207 

7. Kritēriji alternatīvu salīdzināšanai, izvēlētā varianta pamatojums...................... 209 

8. Nepieciešamais monitorings.................................................................................. 211 

Izmantotā literatūra ....................................................................................................... 213 

Pielikumi......................................................................................................................... 215 

I pielikums. CEMEX jaunās cementa rūpnīcas plāns. M 1: 2 000 

II pielikums. Situācijas plāns. M 1:10 000 

III pielikums. Novadgrāvju un hidrotehnisko būvju novietojums. M 1:10 000 

IV pielikums. Izmešu masas plūsmu aprēķinu pamatojums 

V pielikums. Gaisa piesārņojuma izkliedes kartes. M 1: 30 00 

VI pielikums. Trokšņa līmeņa aprēķinu pamatojums 

VII pielikums. LVĢMA izziņas 

VIII pielikums. “R&D Akustika” atzinums 

IX pielikums. Akts par notekūdeņu temperatūras mērījumiem Kazenieku strautā 


Ievads 



CEMEX, kas ir viena no pasaules vadošajām celtniecības firmām, 2005. gada 

1. maijā pārņēma A/S ”Brocēni” cementa rūpnīcu Brocēnos, kas tur, pakāpeniski 

attīstoties līdz ar pasaules tehnoloģisko attīstību, darbojas jau kopš 1938. gada. 

Akcionāriem nomainoties, tika mainīts uzņēmuma nosaukums: SIA ”CEMEX” 

BROCĒNU CEMENTA RŪPNĪCA. 

Esošās cementa rūpnīcas ēkas, no kurām vecākajām drīz būs 70 gadu, un iekārtas, 

no kurām patlaban vecākajām ir jau 45 gadi, ir novecojušas gan morāli – to darba ražība 

un resursu ekonomija neatbilst mūsdienu tehnoloģiskajām prasībām –, gan fiziski – ik 

brīdi rodas nepieciešamība pēc neplānotiem remontiem un pastāv draudi, ka būtisku 

tehnoloģiskā cikla elementu pēkšņi bojājumi var izraisīt rūpnīcas dīkstāvi. Līdz ar to, 

esošās ražošanas uzturēšanai nemainīgā līmenī kā minimums būtu nepieciešama daudzu 

iekārtu nomaiņa un citu iekārtu kapitālais remonts. Sakarā ar jebkurā gadījumā 

neizbēgamo nepieciešamību veikt rūpnīcā vērienīgus kapitālieguldījumus, CEMEX 

izanalizējis dažādus scenārijus šo investīciju maksimālā lietderīguma meklējumos: no 

vienkāršas esošās rūpnīcas atjaunošanas ar līdzšinējo ražību līdzšinējā vietā līdz esošās 

rūpnīcas slēgšanai un jaunas, vairākkārt ražīgākas rūpnīcas būvei jaunā vietā. 

Jau tajā pašā 2005. gadā provizoriskas scenāriju analīzes rezultātā CEMEX 

pieņēma lēmumu būtiski palielināt esošās ražošanas jaudas no līdzšinējiem 300 tūkst. t 

klinkera un 630 tūkst. t cementa gadā līdz 650 tūkst. t klinkera un 980 tūkst. t cementa 

gadā, rekonstruējot esošo slapjās tehnoloģijas klinkera līniju pēc sausās tehnoloģijas, bet 

saglabājot esošo cementa ražošanas ciklu, rūpnīcai kopumā paliekot esošajā teritorijā ar 

nelieliem paplašinājumiem. Šai paredzētajai darbībai tika uzsākta ietekmes uz vidi 

novērtējuma procedūra, veikta sākotnējā sabiedriskā apspriešana un 2005. gada 

6.decembrī izdota ietekmes uz vidi novērtējuma programma. Tikmēr CEMEX turpināja 

padziļināti analizēt citus scenārijus, un jau 2006. gada sākumā uzsāktā IVN darba 

ziņojuma sagatavošana tika apturēta līdz paredzētās darbības koriģēšanai. Grozītais 

CEMEX lēmums bija pilnībā rekonstruēt un būtiski paplašināt līdzšinējo ražošanu jaunā 

vietā, saglabājot līdzšinējo rūpnīcas teritoriju tikai kā nelielu daļu kopējās platības ar 

nedaudziem saglabājamajiem līdzšinējās rūpnīcas ražošanas procesiem, kas iekļaujami 

jaunajā rūpnīcā. Līdz ar to tika pieteikta pilnīgi jauna paredzētā darbība, IVN procedūra 

uzsākta no jauna ar jaunu pieteikumu, lēmumu, sākotnējo sabiedrisko apspriešanu un 

2006. gada 12. decembrī izdotu IVN programmu ne vairs rekonstrukcijai, bet jaunas 

cementa rūpnīcas būvei ar ražību 1150 tūkst. t klinkera un 1 586 tūkst. t cementa gadā. 

Jaunā cementa rūpnīca, kurā tomēr iekļaujas arī saglabājamā daļa no esošās rūpnīcas, ir 

šā ietekmes uz vidi novērtējuma objekts. 

Šāds ražošanas paplašinājums pamatots ar to, ka Latvijā sakarā ar straujajiem 

būvniecības tempiem katru gadu pieaug arī pieprasījums pēc cementa. Cementa galvenā 

sastāvdaļa ir klinkers. Šobrīd Brocēnu cementa rūpnīcā darbojas tikai viena 1962. gadā 

uzbūvēta rotācijas krāsns Nr. 4 ar ražību ap 300 tūkst. t klinkera gadā. Brocēnu cementa 

rūpnīcā ražo četru marku cementu un kā galvenā cementa sastāvdaļa ir tieši klinkers. 

Gadā tiek saražots ap 330 000 t cementa (cementa ražošanas jauda ir daudz lielāka, skat. 

augstāk, bet limitē klinkera daudzums, kas arī noteica sākotnējo ieceri koncentrēties tikai 




uz klinkera ražošanas rekonstrukciju). Pēc pašreizējā tirgus analīzes, valstī ir ~100 000 – 

200 000 t/gadā liels cementa deficīts un tiek prognozēts ap 15% būvniecības pieaugums 

katru gadu. Uz šiem aprēķiniem arī balstīts CEMEX lēmums Brocēnos celt jaunu sausā 

procesa tehnoloģijas krāsni (klinkera krāsns Nr. 5) ar ražību 3500 t klinkera dienā un 

4830 t cementa dienā (kas atbilst iepriekšējā rindkopā jau norādītajai ražībai gadā). 

Par labāko pieejamo tehnisko paņēmienu cementa klinkera ražošanai uzskata 

sausā procesa krāsni ar vairākposmu priekšsildīšanu un priekškalcinētāju. Ar to saistītā 

labākā pieejamā tehniskā paņēmiena siltuma bilances vērtība ir 3000 MJ uz tonnu 

klinkera. Esošā klinkera apdedzināšanas krāsns patērē līdz 7000 MJ uz tonnu klinkera. 

Ar sausā procesa krāsni ir iespējams nodrošināt vismazāko negatīvo ietekmi uz 

vidi. Jaunā klinkera apdedzināšanas līnija tiks aprīkota ar daudz efektīvāku dūmgāzu 

attīrīšanas sistēmu un nepārtrauktu monitoringu. 

Pēc jaunās cementa ražotnes nodošanas ekspluatācijā, esošās klinkera 

apdedzināšanas krāsns Nr. 4 darbība tiks apturēta. Netiks ekspluatēti arī visi 

tehnoloģiskie posmi, kas saistīti ar klinkera izejvielu duļķa sagatavošanu slapjajam 

procesam, t.i. mālu duļķotava, kaļķakmens drupināšana, duļķa dzirnavas un duļķa 

baseins. Arī esošais klinkera dzesētājs „Volga” netiks ekspluatēts pēc krāsns darbības 

apturēšanas. 

No esošajām iekārtām arī turpmāk tiks izmantotas ar separatoru aprīkotās 

horizontālās cementa dzirnavas Nr. 4 un Nr. 5, esošie cementa silosi Nr. 5, Nr. 6, Nr. 7 un 

Nr. 8, saiņotava, klinkera un ģipšakmens novietne, kā arī akmeņogļu novietne. 

Paredzētajai darbībai kā alternatīva ņemta esošās cementa rūpnīcas darbība 

esošajā apjomā, kā tas būtu, ja tiktu veiktas tikai minimālās nepieciešamās investīcijas 

nolietoto iekārtu fiziskā stāvokļa nodrošināšanā. Šāds salīdzinājums pamatots ar 

sekojošiem apsvērumiem: 

� paredzētajai darbībai likumā pieļautās vietas alternatīvas praktiski nav, jo ir plānots 

saglabāt daļu esošo iekārtu un infrastruktūras, tātad jaunās rūpnīcas galvenās 

tehnoloģiskās līnijas jebkurā gadījumā izvietojamas uz zemes, kas tieši savienojas ar 

esošo rūpnīcas teritoriju, līdz ar to šajā ziņojumā daudzkārt lietotais apzīmējums 

“jauna vieta” saprotams tikai kā jauna zeme, kas tiek pievienota līdzšinējai rūpnīcas 

teritorijai, bet ietekmes uz vidi skatījumā tā paliek būtībā tā pati vieta – Brocēnu 

novadā Brocēnu pilsētas centra tiešā tuvumā (ar “tiešu tuvumu” saprotot to, ka 

mazākais attālums no pilsētas centra līdz CEMEX teritorijas robežai ir mazāks nekā 

lielākais attālums CEMEX teritorijas robežās), 

� no likumā pieļautajām tehnoloģiskajām alternatīvām paredzētajai darbībai vienīgā 

reālā alternatīva ir līdzšinējās tehnoloģijas saglabāšana līdz ar līdzšinējo ražošanas 

apjomu saglabāšanu, jo jebkuras būtiskas tehnoloģiskas izmaiņas gadījumā (gan 

esošās rūpnīcas kapitāla rekonstrukcija, gan jaunas rūpnīcas būve), bez kā nav 

iespējama arī būtiska ražības palielināšana, tiek ievērotas labākās pieejamās 

tehnoloģijas, 

� esošās ražošanas saglabāšana ir arī patiesā alternatīva praksē gadījumā, ja paredzētā 

darbība netiks īstenota kādu pārejošu vai paliekošu iekšēju vai ārēju apstākļu (tostarp 

šā ietekmes uz vidi novērtējuma) iespaidā. 




1. Normatīvo aktu prasības un labāko pieejamo tehnisko 

paņēmienu vadlīnijas 

Veicot likumdošanas analīzi CEMEX ražošanas kompleksa paplašināšanas 

ietekmes uz vidi novērtējuma ietvaros, veikta spēkā esošās LR un piemērojamo 

starptautisko likumdošanas aktu analīze apkārtējās vides un dabas resursu aizsardzības 

jomās. Ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) procedūras nepieciešamību šim gadījumam 

nosaka likums “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” (14.01.1998., ar grozījumiem 

30.05.2001., 19.06.2003., 26.02.2004. un 15.09.2005.) kā arī MK noteikumi Nr. 87 

“Kārtība, kādā novērtējama paredzētās darbības ietekme uz vidi” (17.02.2004., ar 

grozījumiem 06.06.2006.). 

IVN primārā ideja ir novērtēt noteiktu plānu, programmu un projektu ietekmi uz 

vidi pirms to realizēšanas. Likums “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” un atbilstošie MK 

noteikumi nosaka: 

� darbības, kurām nepieciešams ietekmes uz vidi novērtējums, 

� secību, kādā novērtējums tiks veikts, 

� procedūrā iesaistīto pušu pienākumus un atbildību. 

Šādas novērtēšanas rezultātus ir jāņem vērā, pieņemot galējo lēmumu atļaujas 

piešķiršanas procesā. IVN procesam jābūt tiesiski sistematizētam un caurskatāmam. 

Abi no minētajiem likumdošanas aktiem ir izstrādāti saskaņā ar Eiropas Kopienas 

direktīvām: 

� Eiropas Padomes 1985. gada 27. jūnija direktīvu 85/337/EEC – “Par 

sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu”, kā arī ar 

1997. gada 3. marta direktīvu 97/11/EC, kas papildina iepriekš izstrādāto 

Eiropas Padomes likumdošanas aktu – 85/337/EEC; 

� Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 27. jūnija direktīvu “Par 

noteiktu plānu un programmu ietekmes uz vidi novērtējumu” 

2001/42/EK. 

Vides aizsardzību reglamentējošie likumdošanas akti 

a) Likumi: 

“Vides aizsardzības likums” (02.11.2006.); 

“Par piesārņojumu” (15.03.2001., ar grozījumiem 20.06.2002., 18.12.2003., 

27.01.2005. un 06.04.2006.); 

“Sugu un biotopu aizsardzības likums” (16.03.2000, ar grozījumiem 15.09.2005. 

un 26.10.2006.); 

“Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” (02.03.1993., ar grozījumiem 

30.10.1997., 28.02.2002., 12.12.2002., 20.11.2003. un 15.09.2005.); 




“Teritorijas plānošanas likums” (22.05.2002., ar grozījumiem 10.04.2003., 

27.01.2005. un 28.12.2006.); 

“Aizsargjoslu likums” (05.02.1997., ar grozījumiem 21.02.2002., 19.06.2003. un 

22.06.2005.); 

“Ūdens apsaimniekošanas likums” (12.09.2002., ar grozījumiem 12.12.2002., 

29.04.2004. un 03.02.2005.); 

“Dabas resursu nodokļa likums” (15.12.2005., ar grozījumiem 19.12.2006.); 

“Atkritumu apsaimniekošanas likums” (14.12.2000., ar grozījumiem 19.02.2004., 

02.12.2004., 22.06.2005. un 26.10.2006.); 

“Būvniecības likums” (10.08.1995., ar grozījumiem 27.02.1997., 01.10.1997., 

07.03.2002., 27.02.2003., 13.03.2003., 31.03.2004., 10.03.2005., 09.03.2006. un 

25.05.2006.); 

“Par kultūras pieminekļu aizsardzību” (12.02.1992., ar grozījumiem 01.06.1993., 

02.12.1993., 09.02.1995., 15.11.2001., 06.11.2003. un 28.04.2005.); 

“Par zemes dzīlēm” (02.05.1996., ar grozījumiem 11.02.1999., 07.09.2000., 

16.12.2004. un 05.10.2006.); 

“Dzelzceļa pārvadājumu likums” (21.12.2000., ar grozījumiem 21.03.2002. un 

24.11.2005.). 

b) Ministru kabineta noteikumi: 

“Vides trokšņa novērtēšanas kārtība”, Nr. 597 (13.07.2004. ar grozījumiem 

30.11.2004., 03.01.2006. un 31.01.2006); 

“Noteikumi par pieļaujamiem vibrācijas lielumiem dzīvojamo un publisko ēku 

telpās”, Nr. 341 (25.06.2003., ar grozījumiem 10.01.2006.); 

“Noteikumi par gaisa kvalitāti”, Nr. 588 (21.10.2003., ar grozījumiem 

25.07.2006.); 

“Kārtība, kādā novēršama, ierobežojama un kontrolējama gaisu piesārņojošo 

vielu emisija no stacionāriem piesārņojuma avotiem", Nr. 379 (20.08.2002., ar 

grozījumiem 22.04.2003., 02.03.2004. un 01.11.2005.); 

“Noteikumi par īpaši aizsargājamo sugu un ierobežoti izmantojamo īpaši 

aizsargājamo sugu sarakstu”, Nr. 396 (14.11.2000., ar grozījumiem 27.07.2004.); 

“Noteikumi par Latvijā sastopamo Eiropas Savienības prioritāro sugu un biotopu 

sarakstu”, Nr. 153 (21.02.2006.); 

“Noteikumi par dabas liegumiem”, Nr. 212 (15.06.1999., ar grozījumiem 

26.06.2001., 21.10.2003., 08.04.2004., 10.08.2004., 30.11.2004., 22.11.2005. un 

14.03.2006.); 

“Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas 

noteikumi”, Nr. 415 (22.07.2003., ar grozījumiem 26.10.2004. un 08.11.2005.); 




“Noteikumi par zaudējumu atlīdzību par īpaši aizsargājamo sugu indivīdu un 

biotopu iznīcināšanu vai bojāšanu”, Nr. 117 (13.03.2001.); 

“Noteikumi par kritērijiem, kurus izmanto, novērtējot īpaši aizsargājamām sugām 

vai īpaši aizsargājamiem biotopiem nodarītā kaitējuma ietekmes būtiskumu”, 

Nr. 213 (27.03.2007.); 

"Noteikumi par stacionāru piesārņojuma avotu emisijas limita projektu izstrādi", 

Nr. 200 (22.04.2003., ar grozījumiem 03.01.2006.); 

"Kārtība, kādā notiek darbības ar emisijas kvotām un tiek veidoti iekārtu 

kopfondi", Nr. 661 (03.08.2004.); 

"Noteikumi par piesārņojošas darbības izraisīto smaku noteikšanas metodēm, kā 

arī kārtību, kādā ierobežo šo smaku izplatīšanos", Nr. 626 (27.07.2004.); 

“Dabas resursu nodokļa aprēķināšanas un maksāšanas kārtība”, Nr. 504 

(20.06.2006., ar grozījumiem 19.12.2006.); 

“Noteikumi par virszemes un pazemes ūdeņu kvalitāti”, Nr. 118 (12.03.2002., ar 

grozījumiem 01.10.2002. un 04.10.2005.); 

“Kārtība, kādā piesakāmas A, B un C kategorijas piesārņojošas darbības un 

izsniedzamas atļaujas A un B kategorijas piesārņojošo darbību veikšanai”, 

Nr. 294 (09.07.2002., ar grozījumiem 08.07.2003., 03.02.2004., 22.04.2004. un 

26.07.2005.); 

“Noteikumi par augsnes un grunts kvalitātes normatīviem”, Nr. 804 

(25.10.2005.); 

“Noteikumi par vides monitoringu un piesārņojošo vielu reģistru”, Nr. 162 

(08.04.2003.); 

“Vispārīgie būvnoteikumi”, Nr. 112 (01.04.1997., ar grozījumiem 02.05.2000., 

11.12.2001., 01.04.2003., 30.09.2003., 20.04.2004., 07.06.2005. un 06.09.2005.); 

“Nekustamā īpašuma lietošanas mērķu klasifikācija un nekustamā īpašuma 

lietošanas mērķu noteikšanas un maiņas kārtība”, Nr. 496 (20.06.2006.); 

“Prasības atkritumu sadedzināšanai un atkritumu sadedzināšanas iekārtu darbībai” 

Nr. 323 (17.07.2001., ar grozījumiem 23.10.2001., 20.08.2002. un 04.02.2003.); 

„Noteikumi par atkritumu klasifikatoru un īpašībām, kuras padara atkritumus 

bīstamus”, Nr. 985 (30.11.2004.); 

“Bīstamo kravu pārvadājumu noteikumi”, Nr. 674 (06.09.2005., ar grozījumiem 

27.02.2007.); 

„Noteikumi par bīstamo kravu pārvadāšanu pa dzelzceļu”, Nr. 226 (29.04.2003., 

ar grozījumiem 27.04.2004.); 

„Noteikumi par drošības konsultantu (padomnieku) norīkošanu, to profesionālo 

kvalifikāciju un darbību bīstamo kravu pārvadājumu jomā”, Nr. 156 

(21.02.2006.); 




„Noteikumi par kravu pieņemšanu pārvadāšanai pa dzelzceļu”, Nr. 506 

(04.11.2002.). 

c) Starptautiskās vienošanās: 

“Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības Vienošanās par 

Latvijas Republikas teritorijā dzīvojošo Krievijas Federācijas militāro pensionāru 

un viņu ģimenes locekļu sociālo aizsardzību” (30.04.1994.); 

“Līgums starp Latvijas Republikas valdību un Vācijas Federatīvās Republikas 

valdību par karā kritušo personu apbedījumiem” (24.01.1999.). 

“Vides aizsardzības likums” 

Šis ir pamatlikums vides aizsardzībā. Likuma mērķis ir nodrošināt vides kvalitātes 

saglabāšanu un atjaunošanu, kā arī dabas resursu ilgtspējīgu izmantošanu. Likums 

apskata jautājumus, kas saistīti ar sabiedrības tiesībām vides jomā, valsts un pašvaldību 

iestāžu pienākumiem attiecībā uz vides informācijas sniegšanu un izplatīšanu un 

sabiedrības iesaistīšanu lēmumu pieņemšanā, vides informācijas sistēmu, kontroli vides 

jomā un atbildību par videi nodarīto kaitējumu. 

Likums “Par piesārņojumu” 

Likuma mērķis ir novērst vai mazināt piesārņojuma radīto kaitējumu cilvēku 

veselībai, īpašumam un videi, novērst šī kaitējuma radītās sekas. Likumā atrunāta kārtība 

un norādes, kas jāņem vērā, veicot piesārņojošas darbības, lai samazinātu ietekmi uz 

tādiem dabas resursiem kā augsne, gaiss un ūdens; definēta iedzīvotāju tiesības dzīvot 

tādā vidē, kas nespiež ciest piesārņojuma radītu diskomfortu; sniegts saraksts ar 

piesārņojošajām darbībām, kas prasa A kategorijas atļauju. 

Viens no likuma uzdevumiem ir noteikt prasības, kuras piesārņojuma novēršanas 

un kontroles jomā jāņem vērā operatoram, un piesārņojuma novēršanas un kontroles 

kārtību. 

Saistībā ar plānoto darbību jāņem vērā gaisu piesārņojošo vielu emisija, kā arī 

trokšņa emisija, kas rodas no darbības un ar to saistītās darbības (piemēram, 

transportlīdzekļiem). Plašāk darbības un pasākumi trokšņa un gaisa emisiju 

samazināšanai un ierobežošanai analizēti atbilstošos MK noteikumos. Operators paredz 

veikt monitoringu atbilstoši šim likumam. 

“Sugu un biotopu aizsardzības likums” 

Sugu un biotopu aizsardzības likums regulē jautājumus, kas saistīti ar 

aizsargājamo sugu un biotopu aizsardzību. Viens no likuma galvenajiem mērķiem ir 

nodrošināt bioloģisko daudzveidību, saglabājot Latvijai raksturīgo faunu, floru un 




biotopus. Likums nosaka nepieciešamību regulēt sugu un biotopu aizsardzību, 

apsaimniekošanu un uzraudzību. 

Likuma 9. pantā attiecībā uz zemes īpašniekiem un pastāvīgajiem lietotājiem 

norādīti arī viņu pienākumi. Būtiskākais no tiem ir ziņot attiecīgajai reģionālajai vides 

pārvaldei par īpaši aizsargājamo sugu un biotopu izmaiņām un faktoriem, kas pasliktina 

to stāvokli, kā arī par piesardzības prasību neievērošanu. Pamatojoties uz augstāk minētā 

likuma prasībām, ir izstrādāti MK izdotie “Noteikumi par īpaši aizsargājamo sugu un 

ierobežoti izmantojamo īpaši aizsargājamo sugu sarakstu”. 

Likums “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” 

Viens no šī likuma uzdevumiem ir savienot valsts, starptautiskās, reģionālās un 

privātās intereses īpaši aizsargājamo dabas teritoriju izveidošanā, saglabāšanā, uzturēšanā 

un aizsardzībā. 

7. pants. Dabas liegumi 

Dabas liegumi ir cilvēka darbības mazpārveidotas vai dažādā pakāpē pārveidotas 

dabas teritorijas, kas ietver īpaši aizsargājamo savvaļas augu un dzīvnieku sugu dzīvotnes 

un īpaši aizsargājamos biotopus. 

43.pants. Eiropas nozīmes aizsargājamās dabas teritorijas 

Eiropas nozīmes aizsargājamās dabas teritorijas ( Natura 2000 ) ir vienots Eiropas 

nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju tīkls. Tas izveidots, lai nodrošinātu īpaši 

aizsargājamo biotopu, īpaši aizsargājamo sugu un ierobežoti izmantojamo īpaši 

aizsargājamo sugu dzīvotņu aizsardzību vai, kur tas nepieciešams, atjaunošanu to 

dabiskās izplatības areāla robežās. 

Šī likuma pielikuma “Latvijas Natura 2000 — Eiropas nozīmes aizsargājamo 

dabas teritoriju saraksts” 144. punktā ir iekļauts dabas liegums “Cieceres ezera sala” un 

255. punktā – dabas liegums “Baltezera purvs”. 

“Teritorijas plānošanas likums” 

Plānojot plānoto darbību ir jāņem vērā paredzētās zemes izmantošanas atbilstība 

pašvaldību teritorijas plānojumiem. Svarīgākie no teritorijas plānošanas uzdevumiem, kas 

noteikti šajā likumā, ir: 

� radīt labvēlīgus apstākļus uzņēmējdarbības attīstībai un investīciju 

piesaistei, 

� radīt priekšnoteikumus vides kvalitātes un teritorijas racionālas 

izmantošanas nodrošināšanai, rūpniecisko un vides risku novēršanai, 

� garantēt tiesības izmantot un attīstīt nekustamo īpašumu saskaņā ar 

teritorijas plānojumu, 

� veicināt pakalpojumu pieejamību un optimālu transporta sistēmas 

funkcionēšanu, 




� saglabāt dabas un kultūras mantojumu, ainavas bioloģisko daudzveidību, 

kā arī paaugstināt kultūrainavas un apdzīvoto vietu kvalitāti. 

“Aizsargjoslu likums” 

8.pants. Aizsargjoslas (aizsardzības zonas) ap kultūras pieminekļiem 

(1) Aizsargjoslas (aizsardzības zonas) ap kultūras pieminekļiem tiek noteiktas, lai 

nodrošinātu kultūras pieminekļu aizsardzību un saglabāšanu, kā arī samazinātu dažāda 

veida negatīvu ietekmi uz nekustamiem kultūras pieminekļiem. 

(2) Metodikas projektu, pēc kuras nosaka aizsargjoslas (aizsardzības zonas) ap 

kultūras pieminekļiem, izstrādā Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija 

saskaņā ar kultūras pieminekļu aizsardzību regulējošiem normatīvajiem aktiem. Ja 

aizsargjosla (aizsardzības zona) ap kultūras pieminekli nav noteikta īpaši, tās minimālais 

platums ir: 

1) lauku apvidos – 500 metru; 

2) pilsētās – 100 metru (skat. 4.9. nodaļu). 

13.pants. Aizsargjoslas gar ielām, autoceļiem un dzelzceļiem 

(2) Gar ielām un autoceļiem aizsargjoslas nosaka šādi: 

1) pilsētās un ciemos gar ielām un autoceļiem — teritoriju plānojumos likumā 

noteiktajā kārtībā un atzīmē zemes gabalu plānos kā sarkano līniju (esoša vai projektēta 

ielas robeža) un būvlaidi (līnija, kas nosaka attālumu no sarkanās līnijas līdz apbūvei); 

2) lauku apvidos aizsargjoslu platums gar autoceļiem no ceļa ass uz katru pusi ir: 

a) valsts galvenajiem autoceļiem — 100 metru, 

b) valsts 1.šķiras autoceļiem — 60 metru, 

c) valsts 2.šķiras un pašvaldību autoceļiem — 30 metru (skat. 3.13. nodaļu). 

(3) Dzelzceļa ekspluatācijas aizsargjoslas minimālais platums ir vienāds ar 

dzelzceļa zemes nodalījuma joslas platumu. Pilsētās un ciemos ekspluatācijas 

aizsargjoslas maksimālais platums gar stratēģiskās (valsts) nozīmes un reģionālās 

nozīmes dzelzceļa infrastruktūrā ietilpstošajiem sliežu ceļiem, izņemot tiem piegulošos 

vai ar tiem saistītos staciju sliežu ceļus, speciālās nozīmes sliežu ceļus, pievedceļus un 

strupceļus, ir 50 metri katrā pusē no malējās sliedes, gar pārējiem sliežu ceļiem – 25 

metri, bet lauku apvidū ekspluatācijas aizsargjoslas maksimālais platums gar stratēģiskās 

(valsts) nozīmes un reģionālās nozīmes dzelzceļa infrastruktūrā ietilpstošajiem sliežu 

ceļiem, izņemot tiem piegulošos vai ar tiem saistītos staciju sliežu ceļus, speciālās 

nozīmes sliežu ceļus, pievedceļus un strupceļus, ir 100 metri katrā pusē no malējās 

sliedes, gar pārējiem sliežu ceļiem – 50 metri. Ekspluatācijas aizsargjoslas platumu šajās 

robežās nosaka teritoriju plānojumos likumā noteiktajā kārtībā (skat. 3.13. nodaļu). 

35. pants. Vispārīgie aprobežojumi aizsargjoslās 

(2) Ja objektam ir noteikta aizsargjosla, tā īpašniekam ir atļauts aizsargjoslā veikt 

attiecīgā objekta ekspluatācijai, remontam, renovācijai, rekonstrukcijai nepieciešamos 




darbus. Par to rakstveidā brīdināms zemes īpašnieks, tiesiskais valdītājs vai lietotājs 

vismaz divas nedēļas pirms darbu uzsākšanas, izņemot avāriju novēršanas vai to seku 

likvidēšanas darbus, kurus var veikt jebkurā laikā bez brīdinājuma. 

(3) Aizsargjoslās, kas ir lauksaimniecības zemēs, plānotie ekspluatācijas, remonta, 

renovācijas un rekonstrukcijas darbi veicami laikposmā, kad šīs platības neaizņem 

lauksaimniecības kultūras vai kad ir iespējama lauksaimniecības kultūru saglabāšana, 

izņemot avāriju novēršanas vai to seku likvidācijas darbus, kurus var veikt jebkurā laikā. 

(4) Pēc darbu veikšanas objekta īpašnieks sakārto zemes platības, lai tās būtu 

derīgas izmantošanai paredzētajām vajadzībām, kā arī atlīdzina zemes īpašniekam, 

tiesiskajam valdītājam vai lietotājam darbu izpildes gaitā nodarītos zaudējumus. 

Zaudējumu apmēru nosaka un zaudējumus atlīdzina likumos noteiktajā kārtībā vai pēc 

savstarpējas vienošanās. 

(5) Ja aizsargjoslas sakrīt vai krustojas, ar attiecīgo objektu ekspluatāciju un 

remontu saistītos darbus kopīgajos aizsargjoslu iecirkņos veic ieinteresētās juridiskās vai 

fiziskās personas pēc savstarpējas vienošanās. 

(6) Juridiskās un fiziskās personas, veicot aizsargjoslās darbus, kuru dēļ ir 

nepieciešams objektus aizsargāt no bojājumiem, pārbūvēt vai pārvietot, aizsardzības, 

pārbūves vai pārvietošanas darbus veic pēc saskaņošanas ar attiecīgā objekta īpašnieku. 

Ar minētajām darbībām saistītās izmaksas sedz attiecīgā juridiskā vai fiziskā persona vai 

— pēc savstarpējas vienošanās — objekta īpašnieks. 

(7) Juridiskajām un fiziskajām personām aizsargjoslās jāizpilda attiecīgā objekta 

īpašnieka likumīgās prasības. 

(8) Pašvaldību, atbildīgo valsts institūciju un objektu īpašnieku dienestiem 

kontroles un uzraudzības nolūkos atļauts apmeklēt aizsargjoslu teritorijas jebkurā laikā, 

iepriekš par to brīdinot zemes īpašnieku, bet, ja tiesības lietot zemi nodotas citai personai, 

- zemes lietotāju. 

38.pants. Aprobežojumi aizsargjoslās (aizsardzības zonās) ap kultūras 

pieminekļiem 

Aizsargjoslās (aizsardzības zonās) ap kultūras pieminekļiem papildus šā likuma 

35. pantā minētajam tiek noteikti šādi aprobežojumi: 

1) jebkuru saimniecisko darbību aizsargjoslās (aizsardzības zonās) ap kultūras 

pieminekļiem drīkst veikt tikai ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas un 

kultūras pieminekļa īpašnieka atļauju. 

“Ūdens apsaimniekošanas likums” 

7.pants. Ūdens resursu lietotāja pienākumi 

Ūdens resursu lietotāja pienākumi ir šādi: 

1) lietojot ūdens resursus, ievērot ūdensobjektam noteiktos izmantošanas mērķus, 

vides kvalitātes mērķus un kvalitātes normatīvus, atļauju nosacījumus, veselības 




aizsardzības, būvniecības, zivsaimniecības noteikumus un citas normatīvajos aktos 

ietvertās prasības; 

2) nodrošināt ūdens kvalitātes un kvantitātes saglabāšanu savā īpašumā vai 

lietošanā esošajos ūdensobjektos un teritorijā; 

3) ievērot apsaimniekošanas plānā un pasākumu programmā paredzētos 

nosacījumus; 

4) veikt visas ar ūdens resursu lietošanu saistītās darbības tā, lai nepasliktinātu 

pazemes un virszemes ūdeņu stāvokli, nenodarītu kaitējumu cilvēku veselībai vai videi, 

arī ūdens ekosistēmām un no tām tieši atkarīgajām sauszemes ekosistēmām, kā arī 

neradītu apstākļus, kas veicina plūdus vai zemes izkalšanu; 

5) ievērot citu ūdens resursu lietotāju un ūdensobjektiem piegulošās zemes 

īpašnieku tiesības; 

6) saņemt visas normatīvajos aktos paredzētās atļaujas ūdens resursu lietošanai; 

7) normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un atbilstoši ūdens resursu lietošanas 

atļaujas nosacījumiem iesniegt reģionālajai vides pārvaldei pārskatus par ūdens resursu 

lietošanu; 

8) atļaut vides aizsardzības institūciju pārstāvjiem, kuri normatīvajos aktos 

noteiktajā kārtībā veic ūdeņu stāvokļa valsts kontroli vai vides monitoringu, ņemt 

pazemes un virszemes ūdeņu paraugus privātajos ūdeņos vai ņemt augsnes paraugus un 

veikt monitoringa iekārtu kontroli privātīpašuma teritorijā; 

9) veikt monitoringu atļaujās vai normatīvajos aktos paredzētajos gadījumos un 

kārtībā; 

10) atlīdzināt zaudējumus, kas ūdens resursu lietošanas rezultātā nodarīti videi vai 

ūdens bioloģiskajiem resursiem, ja atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem atzīta 

ūdens resursu lietotāja atbildība par šiem zaudējumiem; 

11) pārtraukt ūdens resursu lietošanu, ja konstatēta pazemes ūdensobjekta un 

virszemes ūdensobjekta stāvokļa pasliktināšanās, nodarīts kaitējums cilvēku veselībai vai 

videi, it īpaši ūdens ekosistēmām un no tām tieši atkarīgajām sauszemes ekosistēmām. 

“Dabas resursu nodokļa likums” 

Dabas resursu nodokļa mērķis ir veicināt dabas resursu ekonomiski efektīvu 

izmantošanu, ierobežot vides piesārņošanu, samazināt vidi piesārņojošas produkcijas 

ražošanu un realizāciju, veicināt jaunu, vidi saudzējošu tehnoloģiju ieviešanu, atbalstīt 

tautsaimniecības ilgtspējīgu attīstību, kā arī finansiāli nodrošināt vides aizsardzības 

pasākumus. 

Uz dolomīta ieguvi attiecināmas šī likuma 1. pielikumā norādītās nodokļu likmes 

par dabas resursu ieguvi (dolomītam – 0,06 Ls/m 3 ). 




“Būvniecības likums” 

Šis likums nosaka būvniecības dalībnieku savstarpējās attiecības, kā arī viņu 

tiesības un pienākumus būvniecības procesā un atbildību par būvniecības rezultātā 

tapušas būves atbilstību tās uzdevumam, ekonomiskajam izdevīgumam, paredzētam 

kalpošanas ilgumam un attiecīgajiem normatīvajiem aktiem, kā arī valsts pārvaldes un 

pašvaldību institūciju kompetenci attiecīgajā būvniecības jomā. 

Likuma 3. panta 1.apakšpunkts nosaka to, ka zemes gabalu atļauts apbūvēt, ja tā 

apbūve nav pretrunā ar pilsētas vai pagasta ģenerālplānu, detālplānojumu, zemes ierīcības 

projektu un saistošiem apbūves noteikumiem. 

Likums “Par kultūras pieminekļu aizsardzību” 

Likums nosaka, ka “pirms celtniecības, meliorācijas, ceļu būves, derīgo izrakteņu 

ieguves un citu saimniecisko darbu uzsākšanas šo darbu veicējam jānodrošina kultūras 

vērtību apzināšana paredzamo darbu zonā. Fiziskajām un juridiskajām personām, kas 

saimnieciskās darbības rezultātā atklāj arheoloģiskus vai citus objektus ar 

kultūrvēsturisku vērtību, par to nekavējoties jāziņo Valsts kultūras pieminekļu 

aizsardzības inspekcijai un turpmākie darbi jāpārtrauc.” (22.pants. Kultūras pieminekļu 

saglabāšana, veicot celtniecības un citus darbus) (skat. 6. nodaļu). 

Likums “Par zemes dzīlēm” 

14.pants. Zemes dzīļu izmantotāju pienākumi 

Zemes dzīļu izmantotāju pienākums ir: 

10) apturēt zemes dzīļu izmantošanu, ja atklājas zinātnei, kultūrai un vides 

aizsardzībai nozīmīgi ģeoloģiskie veidojumi, meteorīti, arheoloģiskie vai citi objekti, kā 

arī nekavējoties ziņot par atklājumu atļaujas (licences) izsniedzējam, Vides valsts 

dienestam vai Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijai, kā arī Latvijas Vides, 

ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūrai. Ja turpmāka zemes dzīļu izmantošana apdraud 

vai bojā šos objektus, zemes dzīļu izmantošana jāpārtrauc. Zemes dzīļu izmantošanas 

pārtraukšanas rezultātā zemes dzīļu izmantotājam nodarītais kaitējums atlīdzināms 

likumā "Par zemes lietošanu un zemes ierīcību" noteiktajā kārtībā (skat. 6. nodaļu) 

“Dzelzceļa pārvadājumu likums” 

Saskaņā ar šo likumu par bīstamu kravu uzskatāma krava, kas pārvadāšanas, 

iekraušanas, izkraušanas vai uzglabāšanas procesā savu īpašību dēļ noteiktos apstākļos 

var izraisīt sprādzienu, ugunsgrēku vai nodarīt citus kaitējumus, apdraudēt cilvēku 

dzīvību, veselību, personas mantu vai vidi. Šī likuma 49.pants nosaka bīstamo kravu 

nosūtītāja, saņēmēja un pārvadātāja pienākumus: 

� bīstamo kravu nosūtītājam, saņēmējam un pārvadātājam ir pienākums 

apmācīt darbiniekus, kas klasificē, iesaiņo un marķē bīstamās kravas, 

sagatavo attiecīgos dokumentus, pieņem vai nodod kravas, pārvadā, 




iekrauj vai izkrauj minētās kravas vai ir kādā citā veidā saistīti ar bīstamo 

kravu pārvadāšanu; 

� bīstamo kravu nosūtītājam un saņēmējam atbilstoši kravas apjomam jābūt 

neitralizācijas līdzekļu rezervei, bīstamo kravu pārsūknēšanas un 

savākšanas ierīcēm un glābšanas komandai bīstamo kravu pārvadāšanas 

laikā notikušas avārijas seku likvidēšanai. Pēc pārvadātāja, Valsts 

ugunsdzēsības un glābšanas dienesta vai citu avārijas dienestu 

pieprasījuma šie spēki un līdzekļi nosūtāmi uz avārijas vietu; 

� normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā jāreģistrē Valsts darba inspekcijā 

bīstamo kravu iekraušanai, pārvadāšanai un izkraušanai izmantojamās 

bīstamās iekārtas; 

� jānodrošina, lai tiek veikta bīstamo kravu iekraušanai, pārvadāšanai un 

izkraušanai izmantojamo bīstamo iekārtu sertificēšana attiecīgajās 

institūcijās un to regulāras tehniskās pārbaudes; 

� jānodrošina bīstamo kravu iekraušanai, pārvadāšanai un izkraušanai 

izmantojamās bīstamās iekārtas ar attiecīgu aprīkojumu un marķējumu. 

Saskaņā ar šī likuma 50. pantu tās juridiskās personas vadītājs, kura iesaistīta 

bīstamo kravu iekraušanā, pārvadāšanā vai izkraušanā, norīko drošības konsultantu, kas 

atbild par normatīvo aktu ievērošanu bīstamo kravu pārvadājumu jomā un kontrolē to 

ievērošanu, kā arī atbild par riska samazināšanu cilvēka dzīvībai, veselībai, personas 

mantai vai videi. 

Dzelzceļa pārvadājumu likuma 52. pants uzdod bīstamo kravu pārvadātājam: 

� nodrošināt, lai pārvadājuma laikā tiktu veikti nepieciešamie pasākumi, kas 

novērstu iespēju bīstamajai kravai nokļūt ārpus iesaiņojuma, konteinera 

vai vagona (cisternas), tādējādi apdraudot cilvēka dzīvību, veselību, 

personas mantu vai vidi; 

� uzturēt minimālus avārijas un glābšanas spēkus, avāriju seku likvidēšanai 

nepieciešamo tehniku, ekipējumu un minimālo neitralizācijas līdzekļu 

rezervi avāriju seku likvidēšanai bīstamo kravu pārvadāšanas laikā, kā arī 

nodrošināt minēto resursu iesaistīšanu avāriju seku likvidēšanā; 

� izstrādāt avāriju novēršanas plānus un nodrošināt to izpildi, veikt avāriju 

uzskaiti un to cēloņu analīzi (skat. 3.13. nodaļu). 

MK noteikumi “Vides trokšņa novērtēšanas kārtība” 

Pamatprasības trokšņa emisiju ierobežošanai, uzraudzībai un kontrolei noteiktas 

likumā “Par piesārņojumu”. Šajos MK noteikumos noteiktas pieļaujamās trokšņa rādītāju 

vērtības, kuras jāņem vērā, veicot kartēšanu un rīcības plānu izstrādi trokšņa 

samazināšanai. 

Aglomerācijas pašvaldības vienojas par kopīgas trokšņa stratēģiskās kartes izstrādes 

kārtību, kā arī sadarbojas kartes izstrādes laikā. 




Satiksmes ministrija, izstrādājot trokšņa stratēģisko karti autoceļam, dzelzceļa līnijai 

vai lidostai, sadarbojas ar pašvaldību, kuras teritorija iekļauta trokšņa stratēģiskajā 

kartē. Uzmanība būtu jāpievērš sekojošiem aspektiem: 

� trokšņa robežlielumu pārsniegumiem; 

� noteiktā rajonā esošo mājokļu, skolu un slimnīcu skaita novērtējumam, uz 

kuriem iedarbojas troksnis, kura trokšņa rādītājam ir kāda konkrēta 

vērtība; 

� to cilvēku skaita novērtējumam, kuri atrodas trokšņa iedarbībai pakļautajā 

rajonā. 

Galvenie pasākumi atbildīgajām pusēm ir šādi: 

� veikt attiecīgajā teritorijā trokšņa kartēšanu un trokšņa stratēģiskās kartes 

izstrādi un ieviešanu; 

� veikt rīcības plāna trokšņa samazināšanai izstrādi un ieviešanu. 

Noteikumu mērķis ir novērst vai samazināt vides trokšņa radītās kaitīgās sekas un 

diskomfortu, kā arī nodrošināt rīcības plānu trokšņa samazināšanai izstrādi. Noteikumu 

16. punkts nosaka, ka teritorijā, kurā trokšņa rādītāja Lnakts vai trokšņa rādītāja Lstunda 

(naktī) vērtība pārsniedz šo noteikumu 2. pielikumā minēto trokšņa robežlielumu ne 

vairāk kā par 15 dB(A), pieļaujama vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā noteiktajam 

plānotajam (atļautajam) teritorijas izmantošanas veidam atbilstošu ēku būvniecība vai 

rekonstrukcija, ja tiek projektēti un īstenoti prettrokšņa pasākumi atbilstoši Latvijas 

būvnormatīvā LBN 016–03 "Būvakustika" noteiktajām prasībām. 

“Noteikumi par pieļaujamiem vibrācijas lielumiem dzīvojamo un publisko ēku 

telpās” 

Noteikumi nosaka pieļaujamos vibrācijas lielumus dzīvojamo un publisko ēku 

telpās, lai nodrošinātu iedzīvotāju veselības aizsardzību pret vibrācijas nelabvēlīgo 

ietekmi. Vibrācija šo noteikumu izpratnē ir mehāniskās svārstības telpās frekvenču 

diapazonā no 1 Hz līdz 80 Hz, kuras rada ārpus telpām vai blakus telpās esoši vibrācijas 

avoti. Noteikumi neattiecas uz vibrāciju, kuru rada mašīnas un iekārtas, kurām vibrācija 

ir raksturīga pazīme, un uz transportlīdzekļu radīto vibrāciju. Pieļaujamie vibrācijas 

lielumi dzīvojamo un publisko ēku telpās dienā - izsvērtais vibrācijas paātrinājums ir 7,0 

mm/s 2 , bet naktī ir 4,0. Par pieļaujamā vibrācijas lieluma pārsniegšanu ir atbildīgas 

fiziskās un juridiskās personas, kuru īpašumā vai lietošanā esošā vibrācijas avota darbības 

dēļ ir pārsniegti pieļaujamie vibrācijas lielumi. 

Vibrācijas mērījumus veic akreditētas laboratorijas saskaņā ar kontrolējošās 

institūcijas pasūtījumu vai pēc vienošanās ar ieinteresētajām personām vai vibrācijas 

avotu īpašniekiem vai lietotājiem. Pieļaujamo vibrācijas lielumu ievērošanu kontrolē 

Valsts sanitārā inspekcija. 




“Noteikumi par gaisa kvalitāti” 

Šie noteikumi nosaka kvalitātes normatīvus ārtelpu gaisam troposfērā, tātad 

imisiju normatīvus (neietverot darba vidi) Latvijas teritorijā, kā arī: 

� gaisa kvalitātes normatīvu sasniegšanas termiņus; 

� gaisu piesārņojošu vielu augstāko un zemāko pieļaujamo līmeni vidē un 

raksturlielumus; 

� parametrus, monitoringa metodes un metodes, kuras izmanto, lai noteiktu 

attiecīgo gaisa kvalitātes normatīvu pārsniegumu; 

� pasākumus, kas veicami, ja gaisa kvalitātes normatīvi tiek pārsniegti. 

Šo noteikumu 10. pants nosaka to, ka Vides ministrija koordinē pasākumus, lai 

zonās vai aglomerācijās, kurās piesārņojuma līmenis nepārsniedz šajos noteikumos 

noteiktos gaisa kvalitātes normatīvus, īstenotu ilgtspējīgu attīstību, nepasliktinot gaisa 

kvalitāti. 

Vietējā pašvaldība ne vēlāk kā divus gadus pēc tam, kad ir pārsniegtas 

robežvērtības, ņemot vērā pielaides robežu, sadarbībā ar Vides ministriju izstrādā un 

īsteno rīcības programmu visā teritorijā vai tās daļā, ja gaisa piesārņojums atbilst kādam 

no šo noteikumu 25. punktā minētajiem piesārņojuma līmeņiem. 

1. pielikums. Gaisa kvalitātes normatīvi, rādītāji un trauksmes līmenis sēra 

dioksīdam: 

� stundas robežlielums cilvēka veselības aizsardzībai ir 350 µg/m 3 (nedrīkst 

pārsniegt vairāk kā 24 reizes kalnedāra gadā); 

� dienas robežlielums cilvēka veselības aizsardzībai ir 125 µg/m 3 (nedrīkst 

pārsniegt vairāk kā trīs reizes kalnedāra gadā); 

� robežlielums ekosistēmu aizsardzībai ir 20 µg/m 3 ; 

� trauksmes līmenis ir 500 µg/m³ mērījumos, kas izdarīti trīs stundas pēc 

kārtas, ja monitoringa stacijas, kurās izdarīti mērījumi, attiecas uz 

teritoriju, kas pārsniedz 100 km², vai uz visu zonu, vai aglomerāciju. 

2. pielikums. Gaisa kvalitātes normatīvi, rādītāji un trauksmes līmenis slāpekļa 

oksīdiem: 

� stundas robežlielums slāpekļa dioksīdam cilvēka veselības aizsardzībai ir 

200 µg/m³ (nedrīkst pārsniegt vairāk kā 18 reizes kalnedāra gadā); 

� gada robežlielums slāpekļa dioksīdam cilvēka veselības aizsardzībai ir 

40 µg/m³ (nedrīkst pārsniegt vairāk kā 18 reizes kalnedāra gadā); 

� robežlielums slāpekļa dioksīdam un slāpekļa oksīdiem ekosistēmu 

aizsardzībai ir 30 µg/m³; 

� trauksmes līmenis ir 400 µg/m³ mērījumos, kas izdarīti trīs stundas pēc 

kārtas, ja monitoringa stacijas, kurās izdarīti mērījumi, attiecas uz 

teritoriju, kas pārsniedz 100 km2, vai uz visu zonu, vai aglomerāciju. 




3. pielikums. Gaisa kvalitātes normatīvi un rādītāji cietajām daļiņām PM10: 

� diennakts robežlielums cilvēka veselības aizsardzībai ir 50 µg/m 3 (nedrīkst 

pārsniegt vairāk kā 35 (7) reizes kalnedāra gadā); 

� gada robežlielums cilvēka veselības aizsardzībai ir 40 (20) mg/m 3 . 

4. pielikums. Gaisa kvalitātes normatīvs un rādītājs svinam: 

� gada robežlielums cilvēka veselības aizsardzībai ir 0,5 µg/m 3 . 

7. pielikums. Gaisa kvalitātes normatīvs oglekļa oksīdam: 

� astoņu stundu robežlielums cilvēka veselības aizsardzībai ir 10 mg/m 3 . 

8. pielikums. Mērķlielumi gaisa kvalitātes novērtēšanai piesārņojošo vielu 

emisijām no gaisa piesārņojuma avotiem: 

� kadmijs un tā savienojumi (pārrēķinot uz kadmiju) – 5 ng/m 3 (gada 

vidējā); 

� mangāns un tā savienojumi (pārrēķinot uz mangānu) – 0,15 µg/m 3 (gada 

vidējā); 

� vanādijs un tā savienojumi (pārrēķinot uz vanādiju) – 1 µg/m 3 (diennakts 

vidējā); 

� dzīvsudrabs un tā savienojumi (pārrēķinot uz dzīvsudrabu) – 1 µg/m 3 

(diennakts vidējā). 

MK noteikumi “Kārtība, kādā novēršama, ierobežojama un kontrolējama gaisu 

piesārņojošo vielu emisija no stacionāriem piesārņojuma avotiem” 

Operators paredz veikt monitoringu atbilstoši šiem noteikumiem. Šo noteikumu 

3. pielikumā ir dotas emisijas robežvērtības sadedzināšanas iekārtām, kuras saņēmušas 

atļaujas pēc 2002. gada 27. novembra, un sadedzināšanas iekārtām, par kurām pārvaldē 

iesniegts pieteikums atļaujai līdz 2002.gada 27.novembrim, bet tās sāk ekspluatēt pēc 

2003.gada 27.novembra (skat. 3.10. nodaļu). 

“Noteikumi par Latvijā sastopamo Eiropas Savienības prioritāro sugu un 

biotopu sarakstu” 

Šajos noteikumos ir iekļauts Latvijā sastopamo Eiropas Savienības prioritāro sugu 

un biotopu saraksts (pielikums), kura 2.9. punkts ir sugām bagātas atmatu pļavas (Eiropas 

nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju tīkla NATURA 2000 biotopu kods 6270) (skat. 

4.7. nodaļu). 




“Noteikumi par dabas liegumiem” 

Dabas liegums “Cieceres ezera sala” ir iekļauts šo noteikumu 1.175. punktā. 

Lieguma shēma un robežu apraksts dots 175. pielikumā. 

Dabas liegums “Baltereza purvs” ir iekļauts šo noteikumu 1.274. punktā. Lieguma 

shēma un robežpunktu koordinātas dotas 274. pielikumā. 

“Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas 

noteikumi” 

5. Ja par vides aizsardzību atbildīgā valsts vai pašvaldības institūcija atbilstoši tās 

kompetencei pieņem pārvaldes lēmumu, ka kādai darbībai ir vai var būt būtiska negatīva 

ietekme uz aizsargājamo teritoriju, tās ekosistēmām vai dabas procesiem tajā, vai darbība 

ir pretrunā ar aizsargājamās teritorijas izveidošanas un aizsardzības mērķiem un 

uzdevumiem, šo darbību veikt aizliegts. 

V. Dabas liegumi 

16. Dabas liegumu teritorijā aizliegts: 

16.1. veikt jebkādas darbības, par kurām saskaņā ar šo noteikumu 5.punktu 

pieņemts lēmums, ka tām ir vai var būt: 

16.1.1. būtiska negatīva ietekme uz dabiskajiem biotopiem, savvaļas dzīvnieku, 

augu un sēņu sugām un to dzīvotnēm vai savvaļas dzīvnieku populāciju vairošanos, 

atpūtu un barošanos, kā arī pulcēšanos migrācijas periodā; 

16.1.2. negatīva ietekme uz īpaši aizsargājamiem biotopiem, īpaši aizsargājamām 

sugām un to dzīvotnēm. 

”Noteikumi par zaudējumu atlīdzību par īpaši aizsargājamo sugu un indivīdu 

un biotopu iznīcināšanu vai bojājumu” 

Šie noteikumi nosaka zaudējumu atlīdzību par īpaši aizsargājamo sugu indivīdu 

un biotopu iznīcināšanu vai bojāšanu. To 4. pantā ir atzīmēts, ka, lai segtu īpaši 

aizsargājamo sugu indivīdu iznīcināšanas (dzīvnieku sugas indivīdu nogalināšana, augu 

sugas indivīdu ciršana, izrakšana, vākšana) vai bojāšanas (dzīvnieku sugas indivīdu 

ievainošana, augu sugas indivīdu lasīšana, noplūkšana, dzīvotņu postīšana) dēļ radītos 

zaudējumus, to atlīdzības apmēri ir noteikti atbilstoši īpaši aizsargājamo sugu 

iedalījumam grupās atkarībā no to apdraudētības, sastopamības un nozīmīguma. 

“Noteikumi par kritērijiem, kurus izmanto, novērtējot īpaši aizsargājamām 

sugām vai īpaši aizsargājamiem biotopiem nodarītā kaitējuma ietekmes būtiskumu” 

1. Noteikumi nosaka kritērijus, kurus izmanto, novērtējot īpaši aizsargājamām 

sugām vai īpaši aizsargājamiem biotopiem nodarītā kaitējuma ietekmes būtiskumu 

salīdzinājumā ar pamatstāvokli. 

5. Par būtisku kaitējumu neuzskata: 




5.1. tādas attiecīgo sugu vai biotopa negatīvas pārmaiņas, kas saskaņā ar pieejamo 

informāciju ir normālas un ir mazākas nekā dabiskās svārstības; 

5.2. attiecīgo sugu vai biotopu negatīvas pārmaiņas dabisku iemeslu dēļ; 

5.3. negatīvas pārmaiņas, kas rodas, iejaucoties teritoriju apsaimniekošanā 

saskaņā ar sugu un biotopu aizsardzības plānu vai īpaši aizsargājamās dabas teritorijas 

dabas aizsardzības plānu; 

5.4. kaitējumu, pēc kura sugas vai biotopi īsā laikā bez iejaukšanās atjaunojas līdz 

pamatstāvoklim vai līdz stāvoklim, kas, ņemot vērā attiecīgās sugas vai biotopa 

atjaunošanās dinamiku, ir līdzvērtīgs pamatstāvoklim vai ir labāks par to (skat. 


"Noteikumi par stacionāru piesārņojuma avotu emisijas limita projektu 

izstrādi" 

Šie noteikumi apraksta, kādi dati jāsniedz par emisijām gaisā un kā jāmotivē 

emisijas masas plūsmu aprēķins; kā un ar ko modelēt imisijas un kādi modelēšanas dati 

jāsniedz. Apskatīts jautājums, cik mazam jābūt emisijas avotam, lai to varētu neņemt 

vērā, un kādas aprēķina metodikas drīkst izmantot. 

MK noteikumi “Kārtība, kādā notiek darbības ar emisijas kvotām un tiek veidoti 

iekārtu kopfondi" 

Noteikumi apraksta kārtību, kādā iegūstamas emisijas kvotas uz lieljaudas CO2 

emisiju avotiem, tādiem kā plānotā darbība. Pēc noteikumu būtības izriet, ka valstij ir 

iespējami jābremzē atļauju izdošana objektiem, kas lielos daudzumos emitē ogļskābo 

gāzi. Plānotā darbība ir lieljaudas CO2 avots. 

"Noteikumi par piesārņojošas darbības izraisīto smaku noteikšanas metodēm, 

kā arī kārtību, kādā ierobežo šo smaku izplatīšanos" 

Noteikumi nosaka piesārņojošas darbības izraisīto smaku noteikšanas metodes, kā 

arī kārtību, kādā ierobežo piesārņojošas darbības izraisīto smaku izplatīšanos. Sniegta 

smaku vienības (OU) definīcija un fiksēts, ka dzīvojamā zonā smaku pieļaujamā 

koncentrācija ir 5 OU, bet rūpnieciskajā zonā (noteikts A, B un C kategorijas 

piesārņojošām darbībām) ir 10 OU, ko saskaņā ar statistiskā sadalījuma funkciju (98 

procentile) nedrīkst pārsniegt vairāk kā 7 diennaktis gadā (skat. 3.11. nodaļu). Teikts, ka 

smaku normatīvu pieļaujams pārsniegt gadījumos, kad operatoram izsniedz atbilstošas 

kategorijas atļauju piesārņojošās darbības veikšanai, ja vietējā pašvaldība ir saskaņojusi 

smakas mērķlieluma pārsniegšanu vai izstrādāta rīcības programma smaku traucējumu 

novēršanai. 




“Dabas resursu nodokļa aprēķināšanas un maksāšanas kārtība” 

Noteikumi nosaka dabas resursu lietošanas, zemes dzīļu derīgo īpašību 

izmantošanas dabas resursu nodokļa aprēķināšanas un maksāšanas kārtību. 

Noteikumu 2. punkts nosaka, ka nodokļa maksātāja pienākums ir nodrošināt 

uzskaiti par dabas resursu ieguves un izmantošanas veidu un apjomu. Limits dabas 

resursu ieguvei tiek noteikts dabas resursu lietošanas atļaujā. 

„Noteikumi par virszemes un pazemes ūdeņu kvalitāti” 

Noteikumi nosaka robežlielumus īpaši bīstamajām un bīstamajām vielām 

virszemes ūdeņos (skat. 4.5. nodaļu). 

“Noteikumi par augsnes un grunts kvalitātes normatīviem” 

Veicot saimniecisko darbību, būtu jāizvērtē noteikumi par kvalitātes normatīviem 

augsnei un gruntij. Galvenie aspekti, kam jāpievērš uzmanība, ir vides kvalitātes 

normatīvu ievērošana un rīcība to attiecīgo robežlielumu pārsniegšanas gadījumā. Pastāv 

šādi augsnes kvalitātes normatīvi: 

� mērķlielums (A vērtība) – norāda līmeni, kas nodrošina ilgtspējīgu augsnes 

kvalitāti; 

� piesardzības robežlielums (B vērtība) – norāda piesārņojuma līmeni, kuru 

pārsniedzot iespējama negatīva ietekme uz cilvēku veselību vai vidi, kā arī līmeni, 

kāds jāsasniedz pēc sanācijas, ja sanācijai nav noteiktas stingrākas prasības; 

� kritiskais robežlielums (C vērtība) – norāda, ka augsnes funkcionālās īpašības ir 

nopietni traucētas vai ka piesārņojums tieši apdraud cilvēku veselību vai vidi. 

Ja konstatēts, ka ir pārsniegta piesardzības robežlielums, nepieciešams veikt 

piesārņotās vietas izpēti un monitoringu. Savukārt, ja ir pārsniegts kritiskais 

robežlielums, nepieciešama piesārņotās vietas sanācija. 

Augsnes kvalitātes raksturošanai izmanto datus, kas iegūti pēc smago metālu un 

naftas produktu koncentrācijas noteikšanas, kā arī augsnes granulometriskā sastāva 

noteikšanas. 

“Noteikumi par vides monitoringu un piesārņojošo vielu reģistru” 

Noteikumi nosaka vides monitoringa veikšanas kārtību un prasības vides 

monitoringam. Saskaņā ar noteikumu 7. punktu, operatoram ir pienākums veikt 

piesārņojošo vielu monitoringu saskaņā ar vides aizsardzību reglamentējošajiem 

normatīvajiem aktiem, kā arī ņemot vērā reģionālās vides pārvaldes atļaujā A vai B 

kategorijas piesārņojošu darbību veikšanai ietvertos nosacījumus. 




“Vispārīgie būvnoteikumi” 

Šie noteikumi nosaka vispārīgos būvniecības principus, noteikumus un prasības, 

bet 5.8. pantā atrunāti tie vides aizsardzības nosacījumi, kas jāņem vērā būvdarbu 

organizēšanas un darbu veikšanas projektā. 

Svarīgākie no tiem: 

� ekonomiski pamatots dabas resursu patēriņš, t.sk., augsnes virskārtas noņemšana 

un tās saglabāšana līdz tālākai izmantošanai; 

� nav pieļaujama aizsargājamo koku bojāšana, būvniecībai paredzētā teritorijā, 

jāveic koku aizsardzības pasākumi; 

� jāievēro piesardzības pasākumi sanitārajās un drošības aizsargjoslās; 

� būvdarbu procesā var mainīt dabisko reljefu un hidroģeoloģiskos apstākļus, ja šie 

pasākumi saskaņoti ar reģionālo vides pārvaldi un paredzēti būvprojektā, vai, ja to 

nosaka ģeotehniskā kontrole. 

MK noteikumi “Nekustamā īpašuma lietošanas mērķu klasifikācija un 

nekustamā īpašuma lietošanas mērķu noteikšanas un maiņas kārtība” 

43. Šo noteikumu (..) 1. (..) pielikums stājas spēkā ar 2007.gada 1.janvāri. 

Nekustamā īpašuma lietošanas mērķu grupas apkopotas 1. tabulā. 

1. tabula. Nekustamā īpašuma lietošanas mērķu klasifikācija (MK noteikumu 

1. pielikums) 

NĪLM 

Kods Grupas nosaukums 

Nosaukums 

kods 

Zeme, uz kuras apbūve nav primārā zemes izmantošana – apbūve pieļaujama 

gadījumos, ja tā nepieciešama atļautās izmantošanas nodrošināšanai 

01 Lauksaimniecības zeme 

02 

Mežsaimniecības zeme un īpaši 

aizsargājamās dabas teritorijas, 

kurās saimnieciskā darbība ir 

aizliegta ar normatīvo aktu 

03 Ūdens objektu zeme 

04 

Derīgo izrakteņu ieguves 

teritorijas 

0101 

Zeme, uz kuras galvenā saimnieciskā 

darbība ir lauksaimniecība 

Zeme, uz kuras galvenā saimnieciskā 

0201 

darbība ir mežsaimniecība 

Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas, 

0202 kurās saimnieciskā darbība ir aizliegta ar 

normatīvo aktu 

0301 Publiskie ūdeņi 

Fizisko un juridisko personu īpašumā 

0302 

vai lietošanā esošo ūdeņu teritorijas 

0303 Dīķsaimniecība 

0401 Derīgo izrakteņu ieguves teritorijas 


05 

06 

07 

08 

09 

Dabas pamatnes un rekreācijas 

nozīmes zeme 

Individuālo dzīvojamo māju 

apbūves zeme 

Daudzdzīvokļu māju apbūves 

zeme 

Komercdarbības objektu 

apbūves zeme 

Sabiedriskas nozīmes objektu 

apbūves zeme 



0501 

0502 

0503 

Apbūves zeme 

Dabas pamatnes, parki, zaļās zonas un 

citas rekreācijas nozīmes objektu 

teritorijas, ja tajās atļautā saimnieciskā 

darbība nav pieskaitāma pie kāda cita 

klasifikācijā norādīta lietošanas mērķa 

Pagaidu atļautā zemes izmantošana 

sakņu dārziem 

Sportam un atpūtai aprīkotās dabas 

teritorijas 

0601 Individuālo dzīvojamo māju apbūve 

0701 

0702 

0703 

0704 

Vienstāva un divstāvu daudzdzīvokļu 

māju apbūve 

Trīs, četru un piecu stāvu 

daudzdzīvokļu māju apbūve 

Sešu līdz sešpadsmit stāvu 


Septiņpadsmit un vairāk stāvu 


0801 Komercdarbības objektu apbūve 

0901 Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve 

Ārstniecības, veselības un sociālās 

0902 

aprūpes iestāžu apbūve 

Valsts un pašvaldību pārvaldes iestāžu 

0903 

apbūve 

Ārzemju diplomātisko dienestu, 

0904 starptautisko sabiedrisko organizāciju 

pārstāvniecību ēku apbūve 

0905 Reliģisko organizāciju ēku apbūve 

Valsts aizsardzības nozīmes objektu, 

drošības, policijas, ugunsdzēsības un 

0906 

glābšanas, robežsardzes un soda 

izciešanas iestāžu apbūve 

Kapsētu teritorijas un ar tām saistīto 

0907 

ceremoniālo ēku un krematoriju apbūve 

Pārējo sabiedriskās nozīmes objektu 

0908 

apbūve 


10 

11 

12 

Ražošanas objektu apbūves 

zeme 

Satiksmes infrastruktūras 

objektu apbūves zeme 

Inženiertehniskās apgādes 

tīklu un objektu apbūves zeme 



Rūpnieciskās ražošanas uzņēmumu 

1001 

apbūve 

1002 Noliktavu apbūve 

Lauksaimnieciska rakstura uzņēmumu 

1003 

apbūve 

1004 Zivsaimniecību un zivjaudzētavu apbūve 

Atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu 

1005 

apbūve 

Zeme dzelzceļa infrastruktūras zemes 

1101 nodalījuma joslā un ceļu zemes 

nodalījuma joslā 

1102 Lidlauku apbūve 

Dzelzceļa staciju, autoostu, civilo 

1103 

lidostu un upju ostu apbūve 

1104 Transporta līdzekļu garāžu apbūve 

Atsevišķi nodalītas atklātas 

1105 

autostāvvietas 

1106 Daudzstāvu autostāvvietu apbūve 

Jūras ostas un jūras ostu terminālu 

1107 

apbūve 

Ar maģistrālajām elektropārvades un 

sakaru līnijām un maģistrālajiem naftas, 

naftas produktu, ķīmisko produktu, 

gāzes un ūdens cauruļvadiem saistīto 

1201 

būvju, ūdens ņemšanas un notekūdeņu 

attīrīšanas būvju apbūve 

Upju un kanālu, ūdens uzkrāšanas, 

1202 ūdens regulēšanas un krastu 

nostiprināšanas būvju apbūve 

MK noteikumi “Prasības atkritumu sadedzināšanai un atkritumu 

sadedzināšanas iekārtu darbībai” 

Atkritumu sadedzināšanas (līdzsadedzināšanas) iekārtas projektē, būvē, aprīko un 

darbina tā, lai dūmgāzes pēc pēdējās gaisa padeves tiktu kontrolējami un homogēni 

uzkarsētas virs 850 °C (pat visnelabvēlīgākajos apstākļos) un šādā temperatūrā atrastos 

vismaz divas sekundes. Temperatūru mēra pie sadedzināšanas kameras iekšējās sienas 

vai citā raksturīgā mērījumu punktā. Ja halogēnus saturošās vielas sadedzināmajos 

bīstamajos atkritumos pārsniedz 1 % (izsakot kā hloru), dūmgāzes uzkarsē virs 1100 °C 

un šādā temperatūrā tās atrodas vismaz divas sekundes. 

Katru atkritumu sadedzināšanas iekārtu aprīko ar vismaz vienu papildu degli, kas 

automātiski ieslēdzas, lai pēc pēdējās gaisa padeves uzturētu dūmgāzu temperatūru virs 

850 °C. Papildu degļus izmanto atkritumu sadedzināšanas iekārtas iedarbināšanas un 




izslēgšanas laikā, lai sadedzināšanas kamerā nodrošinātu temperatūru virs 850 °C vai virs 

1100 °C, kamēr tajā atrodas nesadedzinātie atkritumi. 

Atkritumu sadedzināšanas iekārtas iedarbināšanas un izslēgšanas laikā, kamēr 

dūmgāzu temperatūra ir zemāka par iepriekšminēto noteikto minimālo temperatūru, caur 

degļiem nedrīkst ievadīt degvielu, kas sadegot rada lielāku emisiju, nekā sadedzinot 

sašķidrināto gāzi vai dabasgāzi. 

Iekārtas aprīko ar sistēmu, kas automātiski novērš atkritumu ievadīšanu 

sadedzināšanas kamerā: 

� kamēr nav sasniegta šajos noteikumos noteiktā sadedzināšanai 

nepieciešamā temperatūra; 

� kamēr netiek uzturēta minimālā šajos noteikumos noteiktā atkritumu 

sadedzināšanai nepieciešamā temperatūra; 

� ja nepārtraukto mērījumu rezultāti rāda, ka attīrīšanas iekārtās ir 

pārsniegtas emisijas robežvērtības. 

Iekārtās operators mēra šādas gaisu piesārņojošās vielas (kopējās emisijas 

robežvērtības apkopotas 2. tabulā): 

� nepārtraukti - NOx (ja ir noteikti attiecīgie emisijas limiti), oglekļa oksīdu, 

kopējo putekļu daudzumu, kopējo organiskā oglekļa daudzumu, HCl, 

fluorūdeņradi, sēra dioksīdu; 

� nepārtraukti - sadedzināšanas temperatūru (pie sadedzināšanas kameras 

iekšējās sienas vai citā punktā, kur to iespējams noteikt) atbilstoši atļaujas 

nosacījumiem, skābekļa koncentrāciju un spiedienu, kā arī izplūdes gāzu 

temperatūru un tvaika saturu izplūdes gāzēs; 

� ne retāk kā divas reizes gadā, bet pirmajā iekārtas darbības gadā vismaz 

reizi trijos mēnešos, - smagos metālus, kā arī dioksīnus un furānus (skat. 


2. tabula. Kopējās emisijas robežvērtības līdzsadedzinot atkritumus cementa ražotnēs 

Nr.p.k. Piesārņojošā viela 

Kopējās emisijas 

robežvērtības 

1. Cietās daļiņas (kopā) 30 mg/m 3 

2. HCl 10 mg/m 3 

3. HF 1 mg/m 3 

4. NOx esošām iekārtām 800 mg/m 3 

5. NOx jaunām iekārtām 500 mg/m 3 

6. Cd + Tl 0,05 mg/m 3 

7. Hg 0,05 mg/m 3 

8. Sb +As + Pb + Cr + Co + Cu + Mn + Ni + V 0,5 mg/m 3 

9. Dioksīni un furāni 0,1 ng/m 3 

10. SO2 50 mg/m 3 




„Noteikumi par atkritumu klasifikatoru un īpašībām, kuras padara atkritumus 

bīstamus” 

Noteikumi nosaka atkritumu veidus, kas uzskatāmi par bīstamiem (skat. 

34. tabulu 3.12. nodaļā). 

“Bīstamo kravu pārvadājumu noteikumi” 

2. Bīstamās kravas saskaņā ar Latvijas Republikai saistošo Eiropas valstu 

nolīgumu par bīstamo kravu starptautiskajiem pārvadājumiem ar autotransportu (turpmāk 

– ADR nolīgums) iedala šādās klasēs: 

2.1. sprāgstošas vielas un izstrādājumi – 1.klase; 

2.2. gāzes – 2.klase; 

2.3. uzliesmojoši šķidrumi – 3.klase; 

2.4. uzliesmojošas cietas vielas, pašreaģējošas vielas un cietas desensibilizētas 

sprāgstvielas – 4.1.klase; 

2.5. pašuzliesmojošas vielas – 4.2.klase; 

2.6. vielas, kas saskarē ar ūdeni izdala uzliesmojošas gāzes, – 4.3.klase; 

2.7. oksidējošas vielas – 5.1.klase; 

2.8. organiskie peroksīdi – 5.2.klase; 

2.9. indīgas vielas – 6.1.klase; 

2.10. infekciozas vielas – 6.2.klase; 

2.11. radioaktīvi materiāli – 7.klase; 

2.12. korozīvas vielas – 8.klase; 

2.13. pārējās bīstamās vielas un izstrādājumi – 9.klase (skat. 3.13. nodaļu). 

„Noteikumi par bīstamo kravu pārvadāšanu pa dzelzceļu” 

9. Bīstamās kravas iedala šādās klasēs: 

9.1. sprāgstošas vielas un izstrādājumi – 1.klase; 

9.2. gāzes – 2.klase; 

9.3. viegli uzliesmojoši šķidrumi – 3.klase; 

9.4. viegli uzliesmojošas cietas vielas un materiāli – 4.1.klase; 

9.5. vielas, kuras var pašaizdegties, – 4.2.klase; 

9.6. vielas, kuras, saskaroties ar ūdeni, izdala uzliesmojošas gāzes, – 4.3.klase; 

9.7. oksidējošas vielas – 5.1.klase; 

9.8. organiskie peroksīdi – 5.2.klase; 




9.9. indīgas vielas – 6.1.klase; 

9.10. infekciozas vielas – 6.2.klase; 

9.11. radioaktīvi materiāli – 7.klase; 

9.12. kodīgas vielas – 8.klase; 

9.13. pārējās bīstamās vielas un izstrādājumi – 9.klase (skat. 3.13. nodaļu). 

„Noteikumi par drošības konsultantu (padomnieku) norīkošanu, to 

profesionālo kvalifikāciju un darbību bīstamo kravu pārvadājumu jomā” 

Noteikumi nosaka kārtību, kādā komersanti, kas veic bīstamo kravu 

pārvadājumus pa autoceļiem vai dzelzceļu, bīstamo kravu iekraušanu un izkraušanu vai 

citas ar šādiem pārvadājumiem saistītas darbības (bīstamo kravu nosūtīšana, ieskaitot 

tukšas neattīrītas cisternas un cisternkonteinerus, transporta dokumentu noformēšana, 

bīstamo kravu klasificēšana vai iepakošana, cisternu, cisternkonteineru vai gāzu tvertņu 

piepildīšana, ekspeditora pakalpojumu sniegšana) (turpmāk – komersanti), norīko 

drošības konsultantus (padomniekus), kuri ir atbildīgi par bīstamo kravu pārvadājumiem 

raksturīgā riska samazināšanu attiecībā uz personām, īpašumu un vidi. Noteikumi nosaka 

minimālās prasības un kārtību drošības konsultantu (padomnieku) kvalifikācijas 

iegūšanai, kā arī drošības konsultanta (padomnieka) pienākumus un uzdevumus (skat. 


„Noteikumi par kravu pieņemšanu pārvadāšanai pa dzelzceļu” 

Noteikumi attiecībā uz kravu iekraušanu nosaka: 

� nosūtītājs pēc iekraušanas tīra vagona trafaretuzrakstus un notīra iekrautās 

kravas atlikumus no vagona jumta, iekraušanas lūkām, virsbūves, rāmja un 

vagona gaitas daļām; 

� ja nosūtītājs kravu iekrauj neiztīrītā vagonā, saņēmējs ir atbildīgs 

pārvadātājam par iepriekš pārvadāto kravu atlikumu iztīrīšanu no vagona 

pēc izkraušanas. Pārvadātājs ir tiesīgs nepieņemt pārvadāšanai kravu, kuru 

nosūtītājs iekrāvis neiztīrītā vagonā (skat. 3.13. nodaļu). 

“Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības Vienošanās par 

Latvijas Republikas teritorijā dzīvojošo Krievijas Federācijas militāro pensionāru un 

viņu ģimenes locekļu sociālo aizsardzību” 

13. pants. Memoriālo būvju un masu apbedījumu vietu uzturēšana 

Saskaņā ar starptautisko praksi Latvijas Puse nodrošina memoriālo būvju un 

karavīru masu apbedījuma vietu sakopšanu, labiekārtošanu un saglabāšanu Latvijas 

Republikas teritorijā, kā arī neliek Šķēršļus mirušo militāro pensionāru un viņu ģimenes 

locekļu apglabāšanai un apbedīšanas rituālu veikšanai (skat. 6. nodaļu). 




“Līgums starp Latvijas Republikas valdību un Vācijas Federatīvās Republikas 

valdību par karā kritušo personu apbedījumiem” 

2. pants 

1) Latvijas Republikas Valdība nodrošina savā suverenajā teritorijā Vācu Puses 

karā kritušo personu apbedījuma vietu aizsardzību un karā kritušo mūžīgās atdusas 

tiesības, kā arī uztur karā kritušo vāciešu apbedījumu vietu apkārtni brīvu no objektiem, 

kas nav savienojami ar šo vietu raksturu (skat. 6. nodaļu). 

Sabiedrības informēšana un iesaistīšana 

Sabiedrības informēšanas un iesaistīšanas paredzētās darbības apspriešanā 

galvenie mērķi ir: 

� dot ierosinātājam iespēju pārliecināties par paredzētās darbības 

nozīmīgumu un nepieciešamības gadījumā veikt korekcijas projektā, lai 

iegūtu sabiedrības atbalstu tā īstenošanai; 

� dot sabiedrībai iespēju aktīvi piedalīties vides politikas veidošanā lokālā 

un globālā mērogā; 

� veidot demokrātisku sabiedrību. 

Jāņem vērā, ka ierosinātājs ir ieinteresēts sabiedrības informēšanā par paredzēto 

darbību un tās izraisīto ietekmju apspriešanā, jo, iegūstot sabiedrības atbalstu, ierosinātājs 

ievērojami palielina plānotā projekta īstenošanas iespējas. 

Saskaņā ar Latvijā spēkā esošo IVN procedūru, sabiedrības informēšana un 

iesaistīšana ir paredzēta trīs posmos – pirms IVN uzsākšanas (sākotnējā sabiedriskā 

apspriešana), pēc darba ziņojuma sagatavošanas un pēc noslēguma ziņojuma 

sagatavošanas. Tādējādi tiek ievērots piesardzības princips, ar kuru panāk būtisku 

iespējamo ietekmju samazināšanu vai novēršanu. 

Lai sabiedrībai dotu iespēju izteikt savu viedokli un iesniegt rakstiskus 

priekšlikumus par paredzēto darbību, kā arī par sagatavotajiem darba un noslēguma 

ziņojumiem, ierosinātājs iesniedz publicēšanai laikrakstos paziņojumus, kuros norāda 

Ministru kabineta 2004. gada 17.februāra noteikumos Nr. 87 noteikto informāciju. MK 

noteikumi nosaka, ka gan sākotnējā sabiedriskajā apspriešanā, gan darba un noslēguma 

ziņojuma apspriešanā sabiedrības pārstāvjiem ir tiesības 20 dienu laikā pēc paziņojumu 

publicēšanas laikrakstos nosūtīt rakstiskus priekšlikumus Vides pārraudzības valsts 

birojam, bet darba ziņojuma apspriešanas gadījumā, ja ir nepieciešams, minētā valsts 

kompetentā institūcija var pagarināt šo termiņu līdz 40 dienām. Likumdevējs ir noteicis, 

ka nepieciešamie materiāli un cita informācija par paredzēto darbību jāizvieto pilsētas vai 

pagasta domes (padomes) ēkā un citās publiskās vietās, piemēram, skolā, bibliotēkā, 

pastā. Sabiedriskajai apspriešanai nepieciešamos apskates materiālus un dokumentu 

kopijas sagatavo ierosinātājs. 




Labāko pieejamo tehnisko paņēmienu vadlīniju ieteikumu analīze 

Labāko pieejamo tehnisko paņēmienu (LPT) vadlīniju cementa rūpniecībā 

analīzei izmantoti informācijas avoti par LPT cementa ražošanā, kas izstrādāti saskaņā ar 

Eiropas Padomes Direktīvas 96/61/EC 16. panta 2. punktu, kā arī ASV Vides aģentūras 

pastāvošiem noteikumiem. Kā bāzes dokuments ir izmantots: European Commission. 

2001. Reference Document on the Best Available Techniques in the Cement and Lime 

Manufacturing Industries. BAT Reference Document (BREF). European IPPC Bureau, 

Seville, Spain. 

Cements ir būvniecības pamatmateriāls. Cementa rūpniecības produkcija ir tieši 

saistīta ar celtniecības uzņēmējdarbības stāvokli vispār, šī nozare cieši seko vispārējam 

ekonomiskajam stāvoklim. Priekšlikumi par galvenajiem ražošanas un kontroles 

pasākumiem, kas nodrošinās vadlīniju izpildi: 

� dodot priekšroku sausajam procesam ar priekšsildītāju un priekškalcinētāju, 

pakāpeniski atteikties no mitrā ražošanas procesa; 

� jāievēro piesārņojuma profilakses pasākumi, lai līdz minimumam samazinātu 

emisijas gaisā un ūdeņos: 

o drupināšanas, malšanas un smalcināšanas procesu iekārtām jāparedz 

pārsegi un filtri; 

o daļiņu krišanas attālumi jāsamazina līdz minimumam, izmantojot 

noslēgtus regulējamus transportierus; 

o jāizvēlas zema NOx degļi ar gaisa pārākumu optimālā līmenī; 

o krāsnīs jāizmanto degviela un alternatīvais kurināmais ar zināmu 

pamatvielu saturu; 

� ir jāizmanto tik efektīvas piesārņojuma kontroles sistēmas, lai sasniegtu noteikto 

emisiju līmeni; 

� ir jāparedz cieto daļiņu un eļļu uztveršanas iekārtas notekūdeņos, lai maksimāli 

samazinātu suspendēto vielu un naftas produktu nokļūšanu atklātās ūdenstilpnēs; 

� ražotnē jāizveido speciāla nodaļa, kuras pienākums ir vides pārvaldība; 

� jāievieš optimālas izejmateriālu un produkcijas plūsmu loģistikas shēmas, lai pēc 

iespējas samazinātu fizikālo ietekmi uz iedzīvotājiem transportēšanas laikā; 

� jācenšas maksimāli izmantot dažādus alternatīvā kurināmā veidus, lai samazinātu 

neatjaunojamo energoresursu patēriņu; 

� jāaktualizē atkritumu apsaimniekošanas plāni, it īpaši attiecībā uz plānotā 

alternatīvā kurināmā drošu uzglabāšanu un pārstrādi, lai samazinātu noplūdes 

apkārtējā vidē; 

� jāparedz pasākumi izstrādāto izejmateriālu ieguves vietu rekultivācijai un 

izejvielu drošai uzglabāšanai. 

Vienas tonnas klinkera ražošanai izejvielu parastais vidējais patēriņš Eiropas 

Savienībā ir 1,57 tonnas. Lielākais svara zudums notiek dekarbonizācijas reakcijas 

procesā un izpaužas kā oglekļa dioksīda emisijas gaisā. Cementa ražošana ir liela 

enerģijas patēriņa rūpniecība, kur enerģija parasti veido 30 – 40% no ražošanas 

izmaksām (neskaitot pamatlīdzekļu izmaksas). Procesam vajadzīgā siltuma ieguvei, var 

izmantot dažādus kurināmos. Visbiežāk izmantojamie kurināmie Eiropas cementa 




rūpnīcās ir naftas kokss (39%), ogles (36%), dažāda veida atkritumi (10%), degeļļas 

(7%), lignīts (6%) un gāze (2%). 

Parastās apdedzināšanas krāsns jauda vidēji Eiropā ir aptuveni 3000 tonnas 

klinkera dienā. Piedāvātā tehnoloģija cementa klinkera ražošanai paredz izveidot sausā 

procesa krāsni ar vairākposmu priekšsildīšanu un priekškalcinētāju. Plānotā siltuma 

bilances vērtība ir ~ 3000 MJ uz tonnu klinkera. Klinkera apdedzināšana ir cementa 

ražošanas procesa vissvarīgākā daļa, t.sk. arī saistībā ar vides jautājumiem – enerģijas 

izmantošanu un emisijām gaisā. Galvenās emisijas vidē ir slāpekļa oksīdi (NOx), sēra 

dioksīds (SO2) un putekļi. 

Daudzās cementa rūpnīcās ir ieviesti vispārēji primāri pasākumi, piemēram, 

procesa kontroles optimizācija, mūsdienīga kurināmā gravimetriskās padeves sistēma, 

optimizēti dzesinātāju savienojumi un enerģijas vadības sistēma. Šos pasākumus parasti 

veic, lai uzlabotu klinkera kvalitāti un pazeminātu ražošanas izmaksas, turklāt tie 

samazina arī enerģijas patēriņu un emisijas gaisā. 

Labākie pieejamie tehniskie paņēmieni NOx emisiju samazināšanai ir vispārējo 

primāro pasākumu, NOx kontroles primāro pasākumu, pakāpeniskas sadedzināšanas un 

selektīvas nekatalītiskas reducēšanas apvienojums. LPT emisiju līmenis, kas saistīts ar šīs 

tehnikas izmantošanu ir 200-500 mg NOx/m 3 (kā NO2). 

Labākie pieejamie tehniskie paņēmieni SO2 emisiju samazināšanai ir vispārējo 

primāro pasākumu un absorbenta pievienošanas apvienojums, ja sākotnējie emisiju 

līmeņi nav lielāki par aptuveni 1200 mg SO2/m 3 , un slapjš vai sauss gāzu uztvērējs, ja 

sākotnējie emisiju līmeņi ir lielāki par aptuveni 1200 mg SO2/m 3 . LPT emisiju līmenis, 

kas saistīts ar šīs tehnikas izmantošanu ir 200-400 mg SO2/m 3 . 

Labākie pieejamie tehniskie paņēmieni putekļu emisiju samazināšanai ir vispārējo 

primāro pasākumu apvienojums ar efektīvu cieto daļiņu aizvadīšanu no punktveida 

avotiem, izmantojot elektrostatiskos filtrus un/vai auduma filtrus. LPT emisiju līmenis, 

kas saistīts ar šīs tehnikas izmantošanu ir 20-30 mg putekļu/m 3 . Labākie pieejamie 

tehniskie paņēmieni ietver arī putekļu emisiju samazināšanu līdz minimumam un pat 

pilnīgu novēršanu no īslaicīgiem avotiem. 

Auduma filtrēšanas pamatprincips ir auduma membrānu, kas ir caurlaidīga gāzei, 

bet aiztur putekļus, lietošana. Sākumā putekļi nosēžas gan uz virsmas šķiedrām, gan 

auduma dziļumā, bet, kad virsmas slānis pieaug, putekļi paši kļūst par dominējošo 

filtrēšanas vidi. Attīrāmā gāze var plūst vai nu no maisa iekšpuses uz ārpusi, vai arī 

otrādi. Kad putekļu pārklājums kļūst biezāks, pretestībā gāzes plūsmai palielinās. Tāpēc 

filtra vides tīrīšana ir nepieciešama, lai kontrolētu gāzes spiedienu virs filtra. 

Visizplatītākās tīrīšanas metodes ietver gaisa pretplūsmu, mehānisku kratīšanu, vibrāciju 

un saspiesta gaisa impulsus. Moderno auduma filtru lietošana var samazināt putekļu 

emisiju zem 5 mg/m 3 . 

Labākais pieejamais tehniskais paņēmiens atkritumu samazināšanai ir, kur vien 

tas ir izdevīgi, otrreiz izmantot savāktās cietās daļiņas. Ja savāktie putekļi nav 

izmantojami otrreiz, par LPT uzskata šo putekļu izmantošanu citos pārdodamos 

produktos. Uztverto putekļu atkārtota izmantošana ražošanas procesā samazina kopējo 

izejvielu patēriņu. Atkārtoto izmantošanu var veikt tieši krāsnī vai tās padeves ierīcē, vai 




arī sajaucot ar gatavo cementu. Uztverto putekļu atkārtota izmantošana ražošanas procesā 

tiek uzskatīta par LPT. 

Piemērotu atkritumu lietošana kā izejvielas var samazināt dabas resursu 

ievadīšanu, bet tas vienmēr jādara ar pietiekamu krāsns procesā ievadīto vielu kontroli. 

Izmantojot vairākus alternatīvā kurināmā veidus tiek samazināts arī izejvielu patēriņš. 

Piemēram, sadedzinot lietotas autoriepas un gudronu, klinkerā nonāk metāla korda 

atlikumi un zināms sēra daudzums, kas nedaudz samazina tādu izejvielu patēriņu kā 

ģipsis un metāliskā plāva. 

Krāsns sistēmas ar piecām ciklonveida priekšsildītāja pakāpēm un 

priekškalcinētāju uzskata par standarta tehnoloģiju parastiem jauniem uzņēmumiem. 

Šāda ražotne izlieto 2900-3200 MJ enerģijas uz tonnu klinkera. Pēdējās paaudzes 

klinkera dzesinātāju pielietošana un, cik iespējams, reģenerētā siltuma izmantošana 

žāvēšanas un priekšsildīšanas procesos ir piemēri metodēm, kas samazina primāro 

enerģijas patēriņu. 

Elektriskās enerģijas izlietojumu var samazināt līdz minimumam, uzstādot strāvas 

vadības sistēmas un izmantojot enerģiju taupošas iekārtas kā, piemēram, augstspiediena 

drupināšanas veltņus klinkera sasmalcināšanai un maināma ātruma pievadus 

ventilatoriem. 

Klinkera apdedzināšanas procesa optimizāciju parasti veic, lai samazinātu siltuma 

patēriņu, lai uzlabotu klinkera kvalitāti un lai palielinātu iekārtu kalpošanas laiku 

(piemēram, ugunsizturīgs oderējums), stabilizējot procesa parametrus. Šīs optimizācijas 

sekundārais efekts ir emisiju samazināšana. Vienmērīga un stabila krāsns darbība ar 

procesa parametriem, kas tuvu projektētajiem, ir labvēlīga visu emisiju samazināšanai. 

Optimizācija ietver tādus pasākumus kā izejmateriālu homogenizācija, nodrošinot 

vienveidīgu ogļu dozēšanu un uzlabojot dzesinātāja darbību. Klinkera ražošanas procesa 

optimizācija ir pielietojama visām krāsnīm un var ietvert gan krāsns operatoru 

apmācību/instruēšanu, gan jaunu iekārtu uzstādīšanu (piemēram, dozēšanas sistēmu, 

homogenizācijas silosu, klinkera dzesinātāju). 

Eiropas Komisijas lēmums 2004/156/EK (29.01.2004.) 

Ar šo lēmumu nosaka pamatnostādnes siltumnīcefekta gāzu emisiju 

monitoringam un ziņošanai par tām saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 

2003/87/EK (paziņots ar dokumenta numuru C(2004) 130). 

Monitoringa un ziņošanas principi 

Lai nodrošinātu precīzu un uzticamu siltumnīcefekta gāzu emisiju monitoringu un 

ziņošanu par tām saskaņā ar direktīvu, monitoringam un ziņošanai ir jābalstās uz šādiem 

principiem – pilnīgums, saskaņa, pārredzamība, pareizība, izmaksu lietderība, būtiskums 

un ticamība. 




Pilnīgums 

Monitorings un ziņošana par iekārtu attiecas uz visām procesa un degšanas 

emisijām no visiem avotiem no darbībām, kas minētas direktīvas I pielikumā un visām ar 

šīm darbībām saistītām siltumnīcefekta gāzēm. 

Saskaņa 

Emisijas, ko kontrolē un par kurām ziņo, ir salīdzināmas laikā, pielietojot tās 

pašas monitoringa metodoloģijas un datu apkopojumus. Monitoringa metodoloģijas var 

mainīt saskaņā ar šo pamatnostādņu noteikumiem, ja uzlabo ziņoto datu pareizību. 

Kompetentā iestāde apstiprina izmaiņas monitoringa metodoloģijās un tās dokumentē. 

Pārredzamība 

Monitoringa datus, ietverot pieņēmumus, atsauces, darbības datus, emisijas 

koeficientus, oksidācijas koeficientus un pārvēršanas koeficientus iegūst, pieraksta, 

apkopo, analizē un dokumentē, lai pārbaudītājam un kompetentai iestādei būtu iespējams 

reproducēt emisiju noteikšanu. 

Pareizība 

Ir jānodrošina, lai emisiju noteikšanas, ciktāl iespējams spriest, nebūtu 

sistemātiski virs vai zem patiesajām emisijām un neprecizitātes būtu pēc iespējas 

samazinātas un izskaitļotas, kur to prasa šīs pamatnostādnes. Ir jāveic viss iespējamais, 

lai emisiju aprēķini un mērījumi būtu maksimāli pareizi. Operators apliecina deklarēto 

emisiju integritāti. Emisijas nosaka ar attiecīgām monitoringa metodoloģijām, ko nosaka 

šīs pamatnostādnes. Visas mērierīces un citas pārbaudes iekārtas, ko lieto deklarējamo 

monitoringa datu iegūšanai, attiecīgi izmanto, uztur, kalibrē un pārbauda. 

Izmaksu lietderība 

Izvēloties monitoringa metodoloģiju, uzlabojumus pareizāku rezultātu iegūšanai 

izvērtē attiecībā pret papildu izmaksām. Tātad, emisiju kontrolei un ziņošanai par tām 

mēģina panākt vislielāko sasniedzamo pareizību, ja vien tas nav tehniski neiespējams vai 

nerada nesamērīgi augstas izmaksas. Monitoringa metodoloģija loģiskā un vienkāršā 

veidā apraksta instrukcijas operatoram, novēršot atkārtošanos un ņemot vērā iekārtas 

atrašanās vietā esošo sistēmu. 

Būtiskums 

Emisiju ziņojums un ar to saistītie dokumenti nesatur būtiskas neprecizitātes, tajos 

izvairās no kļūmēm attiecībā uz informācijas izvēli un atspoguļošanu un tajā sniedz 

ticamu un sabalansētu iekārtas emisiju ziņojumu. 

Ticamība 

Pārbaudīts emisiju ziņojums lietotājam ticami parāda, ko tas atspoguļo vai loģiski 

varētu atspoguļot. 




SEG emisiju kontrole 

Kontrole un ziņošana par iekārtu attiecas uz visām emisijām no visiem avotiem no 

darbībām, kas minētas direktīvas I pielikumā un ko veic ar iekārtu attiecībā uz ar šīm 

darbībām saistītām siltumnīcefekta gāzēm. Emisijas no transporta nolūkiem lietotajiem 

iekšdedzes dzinējiem izslēdz no emisiju novērtējuma. Emisiju kontrole ietver emisijas no 

parastās darbības un ārkārtējiem notikumiem, arī iekārtu palaižot un apstādinot, un 

ārkārtas situācijām pārskata laikposmā. 

Pilnīgai, pārredzamai un precīzai kontrolei ir jāpieņem lēmumi par attiecīgām 

monitoringa metodoloģijām. Tas ietver mērīšanas un aprēķina izvēli, kā arī darbības datu, 

emisijas koeficientu un oksidācijas vai pārvēršanas koeficientu noteikšanas specifisku 

līmeņu izvēli. Visu šo metožu summu, ko operators lieto attiecībā uz iekārtas emisiju 

noteikšanu, sauc par monitoringa metodoloģiju. 

Kompetenta iestāde apstiprina detalizētu monitoringa metodoloģijas aprakstu, ko 

sagatavo operators pirms pārskata laikposma sākuma, un apstiprina to atkal, ja tajā ir 

izdarītas izmaiņas attiecībā uz iekārtai lietoto monitoringa metodoloģiju. Kompetenta 

iestāde var prasīt operatoram mainīt monitoringa metodoloģiju nākamajam pārskata 

laikposmam, ja iekārtas, par kuru jāziņo, monitoringa metodoloģijas vairs neatbilst šo 

pamatnostādņu noteikumiem. 

Specifiskās pamatnostādnes, kas noteiktas II līdz XI pielikumā, satur specifiskas 

metodoloģijas, lai noteiktu šādus mainīgos lielumus: darbības datus, emisijas 

koeficientus, oksidācijas un pārvēršanas koeficientus. Šīs atšķirīgās metodes sauc par 

līmeņiem. Līmeņu uzskaitījums augšanas secībā no 1 uz augšu parāda augošos pareizības 

līmeņus, kā vēlamais ir līmenis ar augstāko ciparu. 

Augstāko metodes līmeni lieto visi operatori, lai noteiktu monitoringa un 

ziņošanas nolūkos visus mainīgos lielumus visiem avotiem kādā iekārtā. Tikai gadījumā, 

ja kompetentai iestādei izsmeļoši parādīts, ka augstākais metodes līmenis nav tehniski 

realizējams vai pārmērīgi sadārdzina izmaksas, mainīgajam lielumam monitoringa 

metodoloģijā var lietot nākamo zemāko līmeni. Tādēļ izvēlētais līmenis atspoguļo 

augstāko pareizības līmeni, kas ir tehniski realizējams un pārmērīgi nesadārdzina 

izmaksas. Operators var lietot atšķirīgus apstiprinātos līmeņus mainīgajiem lielumiem, 

kas ietilpst aprēķinā: dati par darbībām, emisijas koeficientiem, oksidācijas vai 

pārvēršanas koeficientiem. Līmeņu izvēli apstiprina kompetentā iestāde. 

Ziņošana 

Direktīvas IV pielikums nosaka prasības attiecībā uz ziņošanu par iekārtām. 

Ziņošanai par kvantitatīviem datiem izmanto ziņojuma formu, kas noteikta šā pielikuma 

11. sadaļā. Ziņojumu pārbauda saskaņā ar sīki izstrādātām prasībām, ko noteikusi 

dalībvalsts saskaņā ar direktīvas V pielikumu. Operators līdz katra gada 31. martam 

iesniedz kompetentajai iestādei pārbaudīto ziņojumu par emisijām iepriekšējā gada laikā. 

Emisiju ziņojumus, ka atrodas pie kompetentajām iestādēm, dara pieejamus 

sabiedrībai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 28. janvāra Direktīvas 

2003/4/EK par vides informācijas pieejamību sabiedrībai un par Padomes Direktīvas 

90/313/EEK atcelšanu noteikumiem. Attiecībā uz izņēmuma piemērošanu, kas noteikts 




šīs direktīvas 4. panta 2. punkta d) apakšpunktā, operatori var savos ziņojumos norādīt, 

kuru informāciju viņi uzskata par komerciāli svarīgu. 

Informācijas uzglabāšana 

Iekārtas operators dokumentē un arhivē monitoringa datus par iekārtas emisijām 

no avotiem, kas attiecas uz darbībām, kas minētas siltumnīcefekta gāzu direktīvas 

I pielikumā un noteiktas saskaņā ar šīm darbībām. 

Ar dokumentētajiem un arhivētajiem monitoringa datiem ir pietiekami, lai būtu 

iespējams pārbaudīt gada emisiju ziņojumus par iekārtas emisijām, ko operators pēc 

kritērijiem, kuri noteikti direktīvas V pielikumā, ir iesniedzis saskaņā ar direktīvas 

14. panta 3. punktu. Nav jāizziņo vai jāpublisko dati, kas nav gada emisiju ziņojuma daļa. 


2. Esošās darbības raksturojums 

2.1. Ūdens ieguve 



Ūdens ieguve 2006. gadā veikta saskaņā ar A kategorijas piesārņojošās darbības 

atļaujas nosacījumiem, virszemes ūdens ieguves apjoms atspoguļots 3. tabulā. 

3. tabula. Ūdens ieguve SIA “CEMEX” esošajā ražotnē 

Ūdens avota 

identifikācijas 

Nr. 

nosaukums 

V400033 

Ūdens ņemšanas avots (ūdenstilpe vai urbums) 

ģeogrāfiskās 

koordinātas 

un adrese 

Z platums A garums 

Cieceres 

ezers 

ūdens 

saimnieciskais 

kods 

teritoriālais 

kods 

Atļautais ūdens 

ieguves apjoms 

m 3 /dnn m 3 /gadā 

Iegūtais daudzums, 

m 3 

2005. g. 2006. g. 

56 41 14 22 33 45 36491000 84055 1409,6 1 500 000 645 964 887 604 

Ūdens ieguves un patēriņa apjomi regulāri reģistrēti uzskaites žurnālos, ierakstu 

pareizību un atbilstību mēraparātu rādījumiem apliecinājusi atbildīgā amatpersona. 

2006. gada decembrī tika uzstādīti ūdens patēriņa skaitītāji uz duļķa dzirnavām Nr. 4 un 

Nr. 5. 2007. gada janvārī tika uzstādīts ūdens patēriņa skaitītājs sūkņu stacijas rezerves 

sūknim. 

Uzņēmums savlaicīgi veicis dabas resursu nodokļa maksājumus par ūdens ieguvi 

un iesniedzis ceturkšņa pārskatus par dabas resursu nodokļa aprēķiniem, kā arī sniedzis 

informāciju par ūdens ieguves un izmantošanas apjomiem statistiskajā pārskatā “Nr. 2 – 

Ūdens”. 

2006. gada oktobrī Latvijas Nacionālajā Metroloģijas centrā veiktas pārbaudes 

ūdens skaitītājiem tehniskā ūdens ņemšanas vietā no Cieceres ezera, dzeramā ūdens 

uzskaitei no BO SIA “Brocēnu siltums” un jaunajiem ūdens patēriņa skaitītājiem uz 

duļķa dzirnavām Nr. 4 un Nr. 5. Sertifikāta derīguma termiņš ir līdz 2008. gada oktobrim. 

2.2. Kurināmā patēriņš 

Kurināmā patēriņš klinkera apdedzināšanai 2006. gadā atspoguļots 4. tabulā. Kā 

pamatkurināmais tika izmantotas akmeņogles sajaukumā ar petrakoksu, dabasgāze tika 

izmantota vienīgi krāsns uzsildīšanai pēc apstādināšanas, kā arī pie īpašiem 

tehnoloģiskiem apstākļiem. Kā sekundārais kurināmais 2006. gadā vēl joprojām tiek 

izmantotas lietotās eļļas un riepas. Tehnisku sarežģījumu dēļ 2006. gadā SIA “CEMEX” 

nav veiktas sērskābā gudrona piegādes, tāpēc šis kurināmais pārskata periodā nav 

izmantots klinkera apdedzināšanas procesā. Katlu mājā uzstādītais tvaika katls 

Viessmann “Vitomax 200 HS” (izmešu avots Nr. A2) un akmeņogļu malšanas dzirnavu 

karstā gaisa ģenerators (izmešu avots Nr. A7) tiek darbināts ar dabasgāzi. 




2006. gada februārī Brocēnu cementa rūpnīcas katlu mājā, blakus jau esošajam 

tvaika katlam Viessmann “Vitomax 200 HS” tika uzstādīts papildus ūdens sildāmais katls 

Viessmann “Vitoplex 100”, kurš tiek izmantots sadzīves korpusā ūdens sildīšanai. Ūdens 

sildāmais katls tiek darbināts ar dabasgāzi. Kopējais gāzes patēriņš katlu mājā netiek 

pārsniegts. A kategorijas piesārņojošās darbības atļaujā ir veikti grozījumi (2006. gada 

26. oktobrī, Lēmums Nr. 199) un šis izmešu avots ar Nr. A25 ir iekļauts atļaujā Nr. LIT- 

21-18A. 

4. tabula. Kurināmā patēriņs sadedzināšanas iekārtās 

Iekārtas nosaukums Kurināmā veids 

Sēra 

saturs, 

% 

Atļautais 

patēriņš 

Patērēts 

2006. g. 

Dabasgāze, m 3 /gadā 

Lietotās eļļas un tām 

0 1 200 000 2 474 000 

pielīdzināti bīstamie 

atkritumi, t/gadā 

Lietotās riepas un 

1 9 000 4 044 

Klinkera krāsns Nr. 4 

tām pielīdzināti 

sadzīves atkritumi, 

t/gadā 

1,3 12 000 4 550 

Sērskābais gudrons, 

t/gadā 

4 8 000 0 

Petrokokss, t/gadā 4 - 6 4 500 20 689 

Tvaika katls Viesmann 

Akmeņogles, t/gadā 0,3 65 000 41 945 

“Vitomax 200HS” un 

ūdens sildāmais katls 

Viessmann “Vitoplex 100” 

Dabasgāze, m 3 /gadā 0 750 000 412 000 

Akmeņogļu dzirnavas 

(karstā gaisa ģenerators) 

Dabasgāze, m 3 /gadā 0 1 650 000 680 000 

Kurināmā patēriņš klinkera ražošanai tiek reģistrēts katru dienu, lai analizētu 

īpatnējā siltumenerģijas patēriņa svārstības. Arī dabasgāzes patēriņš katla darbībai tiek 

reģistrēts pēc skaitītāja rādījumiem katru dienu. 




2.3. Izejmateriāli un palīgmateriāli 

Klinkera un cementa ražošanā un ar to saistītajās darbībās 2006. gadā uzņēmumā 

izmantotas gandrīz visas A kategorijas atļaujā minētās ķīmiskās vielas un ķīmiskie 

produkti (5. un 6. tabula). 

5. tabula. Izejmateriālu un palīgmateriālu patēriņš 

Nr. 

Ķīmiskā viela vai 

produkts 

Ķīmiskās 

vielas vai 

produkta 

veids 

Izmantošanas veids 

Atļautais uzglabāšanas 

apjoms un uzglabāšanas 

veids 

Atļautais 

Patērēts (t) 

patēriņš 

gadā (t) 

2005. g. 2006. g. 

1. Māli, t minerāls izejviela neuzglabā 103 000 93 343 110 250 

2. Smilts, t minerāls izejviela 

3 000 

atklātā kaudzē 

23 000 21 193 23 922 

3. Kaļķakmens, t minerāls izejviela 

4 000 

kaudzē nojumē 

3 000 

550 000 460 887 571 816 

4. Ģipšakmens, t minerāls izejviela kaudzē nojumē un atklātā 

kaudzē 

41 000 30 156 28 875 

5. Degakmens 

pelni, t 

neorganisks 

produkts 

izejviela 

1 000 

silosā 

20 000 14 019 24 550 

6. 

3 

Mālu duļķis, m 

minerāls 

produkts 

starpprodukts 

1 750 

baseinos 

200 000 89 556 236 591 

7. Duļķis, m 3 minerāls 

produkts 

starpprodukts 

9 750 

baseinā 

10 000 

462 000 427 463 780 708 

8. Klinkers, t 

minerāls 

produkts 

starpprodukts 

kaudzē nojumē (uzkrājumā 

ziemai vēl 12 000 atklātā 

kaudzē) 

287 000 265 397 330 067 

9. Cements, t 

minerāls 

produkts 

gala produkts 

10 000 

silosos 

330 000 361 081 456 238 

10. Elektrofiltru 

putekļi, t 

minerāls 

produkts 

starpprodukts 

1 000 

silosā 

42 798 44 872 32 503 

11. Plēve, t polimērs iesaiņojuma materiāls 

5 

telpās 

46 32 28 

12. Papīra maisi, t 

celulozes 

izstr. 

iesaiņojuma materiāls 

100 

telpās 

500 450 229 

13. Kartons, t 

celulozes 

izstr. 

iesaiņojuma materiāls 

3 

telpās 

15 19 1,7 

14. Maļķermeņi, t metāla izstr. palīgmateriāls 

15. Oderējuma 

ķieģeļi, t 

minerālizstr. palīgmateriāls 

100 

maļķermeņu noliktavā 

350 

oriģināliepakojumā ķieģeļu 

noliktavā 

130 180 155 

350 416 413 




6. tabula. Bīstamo ķīmisko vielu un ķīmisko produktu patēriņš 

Nr. 

p.k. 

Ķīmiskā viela vai 

produkts, 

mērvienība 

Ķīmiskās vielas vai 

produkta veids 

Izmantošanas veids 

1. Eļļa, l naftas produkts palīgmateriāls 

2. Smērvielas, t naftas produkts palīgmateriāls 

3. 

Dzesēšanas 

šķidrums, l 

dažādi palīgmateriāls 

4. Tīrīšanas līdzekļi, l dažādi palīgmateriāls 

5. Krāsas un lakas, l org. neorg. produkti palīgmateriāls 

6. Šķīdinātāji, l organiska viela palīgmateriāls 

7. Acetons, l organiska viela palīgmateriāls 

8 Sālsskābe, l neorganiska skābe palīgmateriāls 

9. Acetilēns, l ogļūdeņradis palīgmateriāls 

10. Spirts, l organiska viela palīgmateriāls 

11. Skābeklis, l gāze palīgmateriāls 

12. 

13. 

Malšanas piedevas 

(CBA 1115), t 

Duļķa šķidrinātājs 

(Lignabonds DD), t 

organiska viela palīgmateriāls 

neorganiska viela 

palīgmateriāls/ 

izejviela 

Atļautais uzglabāšanas 

apjoms un uzglabāšanas 

veids 

10 000 

metāla tvertnēs (200) 

2,5 

oriģināliepakojumā 

100 


150 


350 


100 


100 


100 


500 


150 


10 000 


20 


2000 

nojumē 

Atļautais 

patēriņš 

gadā 

“Eiroprojekts”, 2007 38 

Patēriņš 

2006. 

gadā 

25 37 

4 1,5 

0,05 0,05 

0,01 0,01 

0,5 0,2 

250 42 

50 0 

100 160 

500 160 

200 50 

50 000 21 150 

90 109 

400 173 

Uzņēmums pastāvīgi cenšas uzlabot ķīmisko vielu un ķīmisko produktu 

pārvaldību ražošanas procesā un iepirkumu procedūrā. Saskaņā ar ķīmisko vielu 

izmantošanu regulējošo normatīvo aktu prasībām, tiek apkopota un ar drošības datu lapu 

palīdzību izplatīta informācija par izmantoto vielu un produktu bīstamajām īpašībām, 

iespējamo ietekmi uz cilvēka veselību un vidi, kā arī rīcību ārkārtas situācijās.

2.4. Gaisa piesārņojums 



2006.gadā SIA „CEMEX” Brocēnu cementa rūpnīca turpināja veikt klinkera 

krāsns dūmgāzu monitoringu. Atbilstoši A kategorijas atļaujas nosacījumiem, tika 

nepārtraukti mērīta putekļu, NOx, CO un SO2 koncentrācija krāsns emisijās, divreiz gadā 

mērījumus veica akreditēta laboratorija. 

SIA "Vides audits" laboratorijas (LATAK-T-261) speciālisti 25.05.2006. un 

16.10.2006. veica instrumentālos mērījumus piesārņojošo vielu emisijām gaisā. 

2006. gada emisiju mērījumu rezultāti apkopoti 7. tabulā. 

7. tabula. Piesārņojošo vielu emisija gaisā 

Nr. Piesārņojuma avots 

Piesārņojošā 

viela 

Limits, 

mg/m 3 

Mērījuma 

datums 

Pirms 

attīrīšanas, 

mg/m 3 

Pēc 

attīrīšanas, 

mg/m 3 

Attīrīšanas 

efektivitāte, 

% 

Cietās daļiņas 50 54366 137 99,7 

Oglekļa oksīds 166 155 

Slāpekļa oksīdi 500 385 

Sēra dioksīds 50 13 

Rotācijas krāsns 

I. 

Nr. 4 

Hlorūdeņradis 

Flourūdeņradis 

10 

1 

30.05.2006. 

8 

0,026 

Metāli I(Cd +Ti) 0,05 0,00039 

Metāli II (Hg) 

Metāli III 

0,05 0,00003 

(Sb,As,Pb,Cr,Co, 

Cu,Mn,Ni,V) 

0,5 

0,06248 

Tvaika katls 

Viessmann 

Oglekļa oksīds 

II. 

"Vitomax 200 HS" 

(Nr.5) Slāpekļa oksīds 

605 

195 

25.05.2006. 



XII. Cementa 

Cietās daļiņas 

uzglabāšanas silosi 

21 25.05.2006. 20 

Putekļu un pelnu 

XIII. 

silosi 

Cietās daļiņas 18 25.05.2006.

2.5. Troksnis 



Cementa ražošanas tehnoloģiskajā procesā ir atsevišķi posmi, kuros iekārtas 

(izejvielu un cementa dzirnavas) rada ievērojamu troksni darba vidē (>100 dB) un prasa 

atbilstošus aizsardzības pasākumus (ausu ieliktņus vai uzliktņus) šajos tehnoloģiskajos 

posmos nodarbinātajiem darbiniekiem. Neraugoties uz to, pat rūpnīcas teritorijā ārtelpā to 

ēku tiešā tuvumā, kurās norit šie ražošanas posmi, šis troksnis praktiski nav dzirdams. 

Neviens no minētajiem ražošanas procesu trokšņiem aiz rūpnīcas teritorijas žoga 

līdzšinējā ražošanas procesā nav uztverams nedz subjektīvi, nedz objektīvi. Mērījumi 

organoleptiski iegūtā secinājuma par trokšņa neesamību pārbaudei tika veikti ar 

nekalibrējamu multifizikālo parametru digitālo testeri (indikatora statuss, precizitāte 5%, 

nav domāts zinātniskas precizitātes pētījumiem) “Data Harvest EasySense Q-5” pa 

perimetru (žogu) esošajai ražotnei triju žoga augstumu attālumā lai izslēgtu akustiskā 

ekrāna efektu. Konstatētais trokšņa līmenis ir 40 – 45 dB(A), bet, ņemot vērā, ka aparāta 

skalas diapazons ir 40 – 140 dB, rādījums “40” nozīmē “40 un mazāk”, tātad faktiski 

lielākajā teritorijas perimetra daļā troksnis ir vēl mazāks nekā 40 dB, kas ir pati stingrākā 

no trokšņa robežvērtībām (mazstāvu apbūvei naktī). Tātad, pilsētā un tuvākajā mazstāvu 

(Krieviņi, Burtnieki, Jēriņi) apbūvē troksnis nesasniedz nevienu no likumdošanā 

noteiktajām robežvērtībām (patiesībā tas nesasniegs pat cilvēka fizioloģisko dzirdamības 

slieksni). Līdz ar to detalizētāki aprēķini un trokšņa kartēšana ir nelietderīga, jo nevar 

ieviest nekādus jaunus secinājumus. 

2.6. Ražošanas notekūdeņi 

Ražošanas notekūdeņu novadīšana veikta saskaņā ar A kategorijas atļaujas 

nosacījumiem (9. tabula). 

9. tabula. Notekūdeņu novadīšana 

Nr. Izplūdes avots un vieta 

Grāvis, Kazenieku strauts, 

Atļautais notekūdeņu apjoms Novadīto notekūdeņu 

3 3 apjoms 2006. gadā 

m /vid. dienn. m /vid. gadā 3 3 

m /vid. dienn. m /gadā 

1. klinkera (šīfera) cehs – 

mehāniskais nostādinātājs 

1 371 360 500 6,8 2 689 

Grāvis, Kazenieku strauts, 

2. 

cementa cehs 

1 644 500 500 700 399 000 

3. Grāvis, Cieceres ezers, DUS 1,4 500 1,4 199 




3. Paredzētās darbības raksturojums 

3.1. Jaunās cementa rūpnīcas būvniecībai nepieciešamā 

platība, teritorijas sagatavošana un darbu secība 

CEMEX esošā cementa rūpnīca atrodas Brocēnos, Liepnieku ielā 15 un aizņem 

25,2 ha lielu platību Brocēnu pilsētas rūpnieciskajā zonā (1. attēls). CEMEX jaunās 

cementa rūpnīcas būvniecībai papildus iegādāts zemes gabals “Meiri” (kadastra Nr.84405 

002 0019, 8425 005 0147, 8425 005 0148, kopplatība 80,9 ha) un no īpašuma 

“Kūlkampji” atdalīts zemes gabals “Birzītes” (kadastra Nr.8405 002 0002, platība 41,2 

ha) Brocēnu novada Brocēnu pilsētā, Saldus rajonā, blakus jau esošajai rūpnīcas 

teritorijai. Šo zemes gabalu kopējā platība ir 147,3 ha, kas arī juridiski būtu uzskatāma 

par jaunās CEMEX cementa rūpnīcas platību. Fiziski ar būvēm jaunā rūpnīca, kas 

sastāvēs no jaunbūvētiem objektiem pievienotajā teritorijā un daļas esošu un rekonstruētu 

objektu līdzšinējā teritorijā, klās mazāku platību, ap 100 ha. Būvju izvietojums CEMEX 

teritorijā parādīts topogrāfiskā plānā mērogā 1:2 000 (I pielikums). 

Teritorijas sagatavošanas un būvniecības darbu secība dota 10. tabulā, kurā 

attēlots paredzētās darbības īstenošanas plānotais laika grafiks, sākot no visām 

likumdošanā noteiktajām saskaņošanas procedūrām, ieskaitot šo ietekmes uz vidi 

novērtējumu, līdz pat ekspluatācijas uzsākšanai. 




1. attēls (kolāža). Brocēnu ziemeļu daļa no putna lidojuma. Ar sarkanu fonu parādīta 

SIA “CEMEX” esošā rūpnīca, ar zilu fonu parādīta ar cementa ražošanu saistītajām 

aktivitātēm paredzētā papildus teritorija, un ar zīmējumu simboliski attēlota jaunās 

rūpnīcas prinicipālais novietojums tajā. 


10. tabula. Paredzētās darbības īstenošanas plānotais laika grafiks 



SIA "CEMEX" JAUNĀ CEMENTA RŪPNĪCA M 

Darbība 

Zemes ieguve 

Būvatļauja 

Būvniecība 

IVN 

Projektēšana 

Skiču projekts 

Civilās būves 

Tehniskais projekts 

Elektroapgāde 

Būvniecība 

Būvlaukuma sagatavošana 

Būvju izbūve 


Aprīkojuma un materiālu iepirkumi 

Civilās būves 

Līgumi par galveno aprīkojumu 

Ražošanas iekārtas 


Nodošana un ražošanas uzsākšana 

2006 2007 2008 

2009 

M A M J J A S O N D J F M A M J J A S O N D J F M A M J J A S O N D J F M 

Earthworks & Escavations 




3.2. Plānotās ražotnes jauda, nepieciešamās izejvielas un 

palīgmateriāli 

Jaunajai cementa ražošanas rūpnīcai paredzētās produkcijas ražošanas jaudas 

parādītas 11. tabulā. 

11. tabula. Jaunās cementa ražotnes jauda 

Ražošanas apjoms 

Paredzētais daudzums gadā (t): klinkera krāsns Nr.5 

t/dienā t/gadā 

Klinkers 3 500 1 149 750 

Cements 4 830 1 586 000 

Sakarā ar straujiem būvniecības tempiem Latvijā ar katru gadu pieaug arī 

pieprasījums pēc cementa. Cementa galvenā sastāvdaļa ir klinkers. Dotajā brīdī Brocēnu 

cementa rūpnīcā darbojas tikai viena 1962. gadā uzbūvēta rotācijas krāsns Nr. 4. ar ražību 

287 000 t klinkera gadā. Brocēnu cementa rūpnīcā ražo četru marku cementu un galvenā 

cementa sastāvdaļa ir tieši klinkers. Gadā tiek saražots ap 330 000 t cementa. Pašreizējā 

tirgus analīze liecina par cementa deficītu valstī, kas ir vairāk nekā 100 000 t/gadā. 

Balstoties uz pašreizējo situāciju cementa tirgū un to, ka tiek prognozēts ap 15% 

būvniecības pieaugums katru gadu, CEMEX vadība ir pieņēmusi lēmumu Brocēnos celt 

jaunu sausā procesa tehnoloģijas krāsni (klinkera krāsns Nr. 5), kas nākotnē spēs 

nodrošināt pieprasījumu pēc cementa Latvijas tirgū. 

Būvniecības uzsākšanas galvenie argumenti ir: 

� ekonomiskais izdevīgums – jaunās krāsns jauda būs 3500 t/klinkera dienā 

jeb 1 149 750 t/gadā; cementa ražošanas apjomi – 4830 t/dienā jeb 

1 586 000 t/gadā; ar jaunās krāsns ražību uzņēmums spēs nodrošināt 

strauji augošo pieprasījumu pēc cementa; 

� vides apsvērumi – par labāko pieejamo tehnisko paņēmienu cementa 

klinkera ražošanai uzskata sausā procesa krāsni ar vairākposmu 

priekšsildīšanu un priekškalcinētāju; ar to saistītā labākā pieejamā tehniskā 

paņēmiena siltuma bilances vērtība ir 3000 MJ uz tonnu klinkera, tāpēc 

sausā procesa krāsnij ir mazāka ietekme uz vidi salīdzinājumā ar esošo 

klinkera apdedzināšanas krāsni, kas patērē līdz 7000 MJ uz tonnu 

klinkera; jaunā klinkera apdedzināšanas līnija tiks aprīkota ar auduma 

filtriem. 

Informācija par klinkera ražošanai nepieciešamajām izejvielām ir attēlota 

12. tabulā. Līdzīgi kā esošajā cementa rūpnīcā, klinkera ražošanas izejvielas ir 

kaļķakmens, māli, smiltis un dzelzs oksīda piedeva (plāva no A/S Liepājas Metalurgs). 

Plāvas pievienošana nodrošina klinkera veidošanos pie zemākām temperatūrām, tādējādi 

ietaupot energoresursus un ar tiem saistītās emisijas. Tā kā 4. tabulā ir parādīts maksimāli 

iespējamais procentuālais īpatsvars katrai sastāvdaļai, tad procentuālo īpatsvaru summa 

pārsniedz 100%, taču šādā variantā tiek atainota katras sastāvdaļas maksimāli lielākā 

ietekme uz vidi, t.i. maksimāli lielākais patēriņš. 


12. tabula. Izejvielu patēriņš klinkera ražošanai 



Kaļakmens Māli Smilts Plāva 

Maksimālais 

īpatsvars, % 

Maksimālais 

79,06 23,40 5,38 1,34 

mitrums, % 

no sausnes 

19,20 25,50 22,10 5,20 

Sausne, 

t/dienā 

Ar maksimālo 

4427,36 1310,40 301,28 75,04 

mitrumu, 

t/dienā 

5277,41 1644,55 367,86 78,94 

Sausne, t/gadā 1 454 388 

Ar maksimālo 

430 466 98 970 24 651 

mitrumu, 

t/gadā 

1 733 630 540 235 120 843 25 932 

Izejvielu 

maisījums 

(ekvivalents 

duļķim) 

Klinkers 

5600,00 3500,00 

1 839 600 1 149 750 

Cementa ražošanas vadošās tendences pasaulē ir aizvietot CEM I markas 

cementus ar kompozītajiem cementiem. Pašlaik lielākais vides likumdošanas instruments 

kompozīto cementu izvēlei ir SEG emisiju tirdzniecība. Tiešās SEG emisijas cementa 

nozarē rodas tikai ražojot klinkeru, tādēļ visi ES cementa ražotāji pēdējos gados pāriet uz 

CEM II, CEM III un CEM IV kompozītajiem cementiem, kuros klinkera saturs ir 

samazināts. Ejot kopsolī ar pasaules vadošajiem cementa ražotājiem CEMEX plāno 

attīstīt kompozīto cementu ražošanu Latvijā (13. tabula). 

13. tabula. Izejvielu procentuālais sastāvs un patēriņš dažādām cementa markām 

Materiāli cementam 

CEM II/B-M 

(S-L) 32.5N 

Cementa marka 

CEM II/ B-M 

(P, L) 42.5N 

CEM II/B-M 

(S, L) 42.5N 

CEM II/B-M 

(P, L) 32.5N 

Kaļķakmens 

% 

t/gadā 

14,00 

222 040 

8,12 

128 763 

8,00 

126 880 

14,50 

229 970 

Degakmens % 0,00 0,00 0,00 0,00 

pelni (Narva) t/gadā - - - - 

Pelni % 0,00 0,00 0,00 0,00 

(Ukraina) t/gadā - - - - 

Pucolāns 

% 

t/gadā 

0,00 

- 

14,00 

222 040 

0,00 

- 

8,00 

126 880 

Metalurģiskie % 8,05 0,00 14,00 0,00 

sārņi t/gadā 127 627 - 222 040 - 




Ģipšakmens 

% 

t/gadā 

7,00 

111 020 

7,00 

111 020 

7,00 

111 020 

7,00 

111 020 

Klinkers 

% 

t/gadā 

70,32 

1 115 226 

70,24 

1 114 030 

70,36 

1 115 913 

69,86 

1 108 042 

Apvedkanāla % 0,64 0,64 0,64 0,64 

putekļi (BPD) t/gadā 10 089 10 147 10 147 10 090 

Kopā % 100,00 100,00 100,00 100,00 

SO3 cementā % 3,17 3,00 3,34 2,97 

Cl- cementā % 0,08 0,08 0,08 0,08 

Saražotais 

cements 

t/gadā 1 586 000 1 586 000 1 586 000 1 586 000 

SIA CEMEX deklarē dažādu kompozīto cementu ražošanas iespējamību atkarībā 

no Latvijas tirgū pieejamajām piedevām. Balstoties uz ES cementa ražotņu pieredzi, tiek 

apskatītas iespējas ražot kompozītos cementus, kuriem malšanas procesā tiek pievienoti 

degakmens pelni no Igaunijas elektrostacijām (Narvas), kuru izmantošanai jau ir plaša 

pieredze. Mainoties enerģētiskajai situācijai ES un īpaši Igaunijā, degakmens TEC tiek 

slēgtas, līdz ar to degakmens pelni nākotnē var nebūt pieejami tirgū pietiekamā 

daudzumā. Tādejādi ražotājs izvērtē iespēju izmantot vairākas citas plaši izmantotas 

alternatīvas – pelnus no Ukrainas spēkstacijām, pucolānu vai arī metalurģiskos sārņus. 

Minētās piedevas netiek dedzinātas, bet tiek pievienotas cementa malšanas procesā. 

Metalurģiskie sārņi pēc būtības ir domnu sārņi, ko pievieno cementam degakmens pelnu 

vietā, tādējādi iegūstot CEM II A-T tipa kompozītos cementus. Metalurģiskos sārņus 

plāno iepirkt no Ukrainas. 




Kā cementa ražošanas variants ar vislielāko varbūtību tiek plānots 14. tabulā 

parādītais cementa ražošanas plāns. 

14. tabula. Jaunās ražotnes cementa sastāvs un izejvielu patēriņš 

Cementa marka 

Materiāli cementam 

CEM II/ B-M CEM II/B-M 

(S-L) 32.5N (S, L) 42.5N 

Kaļķakmens 

% 

t/gadā 

14,00 

28 865 

8,00 

110 386 

Metalurģiskie sārņi 

% 

t/gadā 

8,05 

16 591 

14,00 

193 175 

Ģipšakmens 

% 

t/gadā 

7,00 

14 433 

7,00 

96 587 

Klinkers 

% 

t/gadā 

70,32 

144 979 

70,36 

970 844 

Apvedkanāla putekļi (BPD) 

% 

t/gadā 

0,64 

1 312 

0,64 

8 828 

Kopā % 100,00 100,00 

SO3 cementā % 3,17 3,34 

Cl- cementā % 0,08 0,08 

Saražotais cements 

% 

t/gadā 

13 

206 180 

87 

1 379 820 

3.3. Izejvielu iegūšana, glabāšana, sagatavošana un 

kvalitātes prasības 

Kaļķakmens 

Kaļķakmens ir būtiskākā izejviela cementa klinkera ražošanā. Kaļķakmens 

iegūšana atradnēs „Kūmas” notiek, vispirms noņemot augsnes segkārtu ar soļojošā 

ekskavatora palīdzību. Soļojošais ekskavators pārvieto augsni uz izstrādās atradnes vidu. 

Kaļķakmens iegūšanai tiek izmantots specializēts „Caterpillar” ekskavators. Kā 

alternatīva kaļķakmens iegūšanai var tikt izmantota spridzināšana, taču atradnē „Kūmas” 

to izmanto tikai ārkārtas gadījumos, kad ekskavators ir izgājis no ierindas un esošie 

krājumi rūpnīcā sasniedz kritisko minimumu. Spridzināšanas darbus veic uzņēmumi ar 

atbilstošu licenci. 

Paredzētajā darbībā kaļķakmens drupināšana tiks veikta karjera teritorijā, 

izmantojot daļēji mobilu trieciendrupinātāju ar jaudu 600 t/h. Drupinātājs ir aprīkots ar 

materiāla dozatoru, 36 m garu konveijeru sistēmu un 5 m 3 lielu dīzeļdegvielas tvertni 

elektroenerģijas ģeneratoram. Kaļķakmens drupinātājs ir paredzēts cieta un mīksta 

kaļķakmens maisījuma attiecībās 1:1 drupināšanai. No atradnes saņemto kaļķakmens 




gabalu izmēri ir 0-500 mm, atsevišķi gabali ir līdz 1000 mm lieli. Drupināšanas gala 

produktā gabalu izmēri ir < 100 mm, 95% no gabaliem ir < 80 mm. 

Drupinātais kaļķakmens no atradnes līdz ražotnei tiks pārvadāts, izmantojot 

autotransportu. Tā pieņemšanai ražotnē ir paredzēta 50 m 3 tvertne, dozators un 160 m 

konveijers ar transportēšanas jaudu 700 t/h. Pieņemšanas mezgls ir aprīkots ar auduma 

filtriem un magnētisko separatoru. Sadrupinātais kaļķakmens tiek uzglabāts slēgtā 

novietnē (138 x 62 x 21 m). Novietnes ietilpība ir 27 000 tonnas un novietne ir aprīkota 

ar materiāla kaudžu veidotāju (Stacker), kura jauda ir 700 t/h, un materiāla 

transportēšanas sistēmu no uzkrātās kaudzes (Reclaimer) ar jaudu 300 t/h, un 260 m garu 

konveijeru ar jaudu 300 t/h. Transportējamā materiāla izmēri ir < 100mm un bēruma 

blīvums ir 1,48 t/m 3 . 

Māli 

Mālu iegūšana notiek atradnē „Caunes” un to veic ar specializēta ekskavatora 

„Caterpillar” palīdzību. Virskārta mālu atradnēs ir ievērojami mazāka nekā kaļķakmens 

atradnēs, tādēļ nav nepieciešamas īpašas iekārtas virskārtas noņemšanai. 

Mālu transportēšana no atradnes līdz ražotnei notiks ar autotransportu. To 

pieņemšanai ražotnē ir paredzēta 20 m 3 pieņemšanas tvertne. Tālāk māli tiek padoti uz 

veltņu smalcinātāju un ar 240 m garu lentes konveijeru transportēti uz slēgtu novietni. 

No atradnes saņemto mālu izmēri ir līdz 500 mm. Smalcināšanas gala produktā 

95% ir < 100 mm. Bēruma blīvums ir 1,5 – 1,8 t/m 3 . Sasmacināti māli tiks uzglabāti 

slēgtā novietnē (62 x 70 x 21 m), kas ir metāla konstrukcija. Novietne varēs uzglabāt līdz 

8000 t izžāvētu mālu un līdz 2000 t mitru mālu. Novietne ir aprīkota ar materiāla kaudžu 

veidotāju, kura jauda ir 100 t/h, un materiāla transportēšanas sistēmu no uzkrātās kaudzes 

ar jaudu 100 t/h, un 400 m garu konveijeru ar jaudu 100 t/h. Slēgtajā mālu novietnē ir 

paredzēti nodalījumi arī smilšu un plāvas uzglabāšanai. 

Mālu žāvēšanai ir paredzēta ātrās žāvēšanas sistēma ar ražošanas jaudu 100 t/h. 

Žāvēšanas sistēma ir papildināta ar gāzpūtējiem, 19 MW karsto gāzu ģeneratoru un 

auduma filtriem. Mālu žāvēšanai tiks izmantotas gan karstās gāzes no klinkera dzesētāja, 

gan ģeneratorā saražotās karstās gāzes. Ienākošo mālu mitrums ir 25,5% (sarkano un 

pelēko mālu maisījums), izžāvētā produkta mitrums ir 14% pelēkajiem māliem un 8% 

sarkanajiem māliem. Gabalu izmērs – līdz 100 mm. 

Smiltis 

Smiltis piegādā ārējie piegādātāji no ražotnei tuvumā esošajiem smilšu karjeriem. 

Smilšu piegādes tiek veiktas ar autotransportu. Smilšu uzglabāšanai ir paredzēts 

nodalījums slēgtajā mālu novietnē. Maksimālais smilšu mitrums ir 22,1%, to vidējais 

blīvums transportējot ir 1,34 t/m 3 un uzglabājot novietnē – 1,7 t/m 3 . 




Plāva (dzelzs oksīda piedeva) 

Plāvai Latvijā ir tikai viens piegādātājs – A/S „Liepājas Metalurgs”. Plāvas 

piegādes no Liepājas ir plānotas ar dzelzceļa transportu un izkraušanai no vagoniem 

izmantos esošo novietni cementa ražotnē. No esošās novietnes uz jauno ražotni plāva tiks 

transportēta ar autotransportu. Plāvas uzglabāšanai jaunajā ražotnē ir paredzēts 

nodalījums slēgtajā mālu un smilts novietnē. Vidējais plāvas mitrums ir 5,2% un blīvums 

– 2 t/m 3 . 

Ģipšakmens 

Ģipšakmeni piegādā ārēji piegādāji un ir plānots turpināt sadarbību ar esošo 

piegādātāju SIA „KNAUF”. Ģipšakmens piegādes tiek veiktas pa dzelzceļu un 

ģipšakmens izkraušanai no vagoniem izmantos esošās cementa ražotnes novietni. No 

esošās novietnes uz jauno ražotni ģipšakmens tiks transportēts ar autotransportu. 

Ģipšakmens uzglabāšanai jaunajā ražotnē tiks izbūvēta slēgta novietne (31 x 

44 m), kuras ietilpība ir 1000 t ģipšakmens. Šajā novietnē ir paredzēta nodaļa 500 t 

kaļķakmens uzglabāšanai, kuru arī izmanto kā piedevu cementa malšanas procesā. 

Vidējais ģipšakmens mitrums ir 11,2% un blīvums – 1,36 t/m 3 . Ģipšakmens un 

kaļķakmens padevei uz cementa dzirnavām tiks izbūvēta 200 m gara lentas konveijeru 

sistēma. 

Kompozīto cementu piedevas 

Kompozīto cementu piedevas piegādā ārējie piegādātāji. Pašlaik cementa 

ražošanā vispopulārākās piedevas ir degakmens pelni un metalurģiskie sārņi. Piegādes uz 

ražotni ir plānotas ar dzelzceļa transportu. Tiks izbūvēts jauns piedevu pieņemšanas un 

uzglabāšanas mezgls. Pieņemšanas mezgls sastāvēs no diviem konveijeriem vagonu 

izkraušanai, kausu elevatora piedevu transportēšanai uz silosu un atputekļošanas sistēmu 

ar auduma filtriem. Kompozīto piedevu uzglabāšanai uzbūvēs metāla silosu ar ietilpību 

5000 t un pneimatisko materiāla transportēšanas sistēmu. 

Izejmateriālu maisījums 

Izejmateriālu maisījuma katras sastāvdaļas maksimāli iespējamās proporcionālās 

daļas (tāpēc kopā pārsniedz 100%) ir šādas: 

� kaļķakmens – 79,06% (19,2% mitrums), 

� māli – 23,40% (25.5% mitrums), 

� smiltis – 5,38% (22,1% mitrums), 

� plāva – 1,34% (5,2% mitrums). 

Izejmateriālu padevei tiks uzbūvētas trīs metāla tvertnes ar ietilpību 120 t katra un 

divi metāla silosi ar ietilpību 1000 t katrs. Divas no tvertnēm ir paredzētas kaļķakmens 

padevei, bet trešā – mālu padevei. Silosi ir paredzēti smilts un plāvas padevei. Padeves 




sistēma ir veidota, lai materiāli būtu vieglāk transportējami un nesaķeptu. Kaļķakmenim 

uzturēšanās laiks tvertnē ir 0,5 h, māliem – 1,5 h, smiltīm – 2,5 dienas un plāvai – 

13 dienas. 

Gan padeves sistēmas tvertnes, gan silosi ir aprīkoti ar dozatoriem un lentas 

konveijeru sistēmu materiālu padošanai uz izejvielu dzirnavām (2. attēls). Izejmateriālu 

maisījuma mitrums pirms malšanas ir 15% un daļiņu izmēri ir < 100 mm. 

2. attēls (kolāža). Izejvielu malšana 




Tālāk izejmateriālu maisījums tiek transportēts slēgtā sistēmā pa aeroteknēm ar 

kopējo garumu 90 m un ar 80 m kausu elevatoru padots homogenizācijas silosā. 

Materiāla temperatūra ir 94 o C. Materiāla plūsmu nodrošina retinājuma gāzpūtējs un 

retinājums aeroteknēs ir 121 mbar. 

Homogenizācijas siloss ir armēta betona konstrukcija ar ietilpību 11 200 tonnas. 

Siloss ir aprīkots ar īpašu sistēmu nepārtrauktai materiāla un karstā gaisa cirkulācijai. 

Materiāla mitrums homogenizācijas silosā ir mazāks par 1 %, blīvums aerētā stāvoklī – 

0,7 t/m 3 . Izejmateriālu maisījuma blīvums normālos apstākļos ir 1,28 t/m 3 . No 

homogenizācijas silosa izejmateriālu maisījums ar kausu elevatoru tiek padots uz 

priekšsildītāju. 

Galvenās prasības izejvielām portlandcementa ražošanai ir dotas 15. tabulā. 

Mikroelementi (kadmijs, tallijs, svins u.c.) izejmateriālos ir niecīgos daudzumos, ārpus 

praksē pielietoto mēraparātu jutības. 


15. tabula. Galvenās prasības izejvielām portlandcementa ražošanai 

Izejvielas SiO2, % Al2O3, % 

Fe2O3, 

% 

CaO, % 

MgO, 

% 

Na2O, 

% 

K2O, 

% 



Na2Oeq, % 


Kars. 

zud., 

% 

Cl, % 

SO3, 

% 

Brīvais 

kaļķis, % 

Kaļķakmens



3.4. Tehnoloģijas un to alternatīvas 

Cements ir ēku un būvkonstrukciju pamatmateriāls. Eiropā cementa un betona 

(cementa maisījums ar pildvielām, smiltīm un ūdeni) izmantošanu lielās būvēs var 

izsekot līdz senajiem laikiem. Portlandcements, visplašāk betona konstrukcijās 

izmantojamais cements, tika patentēts 1824. gadā. Cementa rūpniecībā saražotās 

produkcijas daudzums ir tieši saistīts ar būvniecības uzņēmējdarbības stāvokli un līdz ar 

to arī ar vispārējo ekonomisko stāvokli. 

Cements ir smalki samalts nemetālisks neorganisks pulveris, kas, sajaukts ar 

ūdeni, veido maisījumu, kurš sabiezē un sacietē. Šī hidrauliskā sacietēšana galvenokārt 

notiek kalcija silikāta hidrātu veidošanās dēļ reakcijas rezultātā starp piejaukto ūdeni un 

cementa sastāvdaļām. Alumīnija cementu gadījumā hidrauliskā sacietēšana ietver kalcija 

alumināta hidrātu veidošanos. 

Pēc izejmateriālu izrakšanas, samalšanas un homogenizācijas pirmais posms 

cementa ražošanā ir kalcija karbonāta dekarbonizācija, pēc tam iegūto kalcija oksīdu 

dedzina kopā ar silīcija dioksīdu, alumīnija oksīdu un dzelzs oksīdu (plāvu), lai iegūtu 

klinkeru. Klinkeru pēc tam samaļ kopā ar ģipšakmeni un citām sastāvdaļām, lai iegūtu 

cementu. 

Kalcija karbonāta avots ir dabiskie kalcija nogulumieži, tādi kā kaļķakmens, 

merģelis vai krīts. Silīcija dioksīds, dzelzs oksīds un alumīnija oksīds ir atrodams dažādās 

rūdās un minerālos, tādos kā smiltis, slāneklis, māli un dzelzs rūda. Spēkstaciju pelni, 

domnu sārņi un citu procesu atkritumvielas arī var izmantot kā dabīgo izejmateriālu 

daļējus aizstājējus. 

Vienas tonnas klinkera ražošanai izejvielu parastais vidējais patēriņš ES ir 1,57 

tonnas. Lielākais svara zudums ir dekarbonizācijas reakcijas procesā (CaCO3 →CaO+ 

CO2) kā oglekļa dioksīda emisijas gaisā. 

Cementa rūpniecība ir liela enerģijas patēriņa rūpniecība, kur enerģija parasti 

veido 30 – 40% no ražošanas izmaksām (neskaitot pamatlīdzekļu izmaksas). Ražošanas 

procesam nepieciešamā siltuma ieguvei var izmantot dažādus kurināmos. Visbiežāk 

izmantojamie kurināmie 1995. gadā bija naftas kokss (39%) un ogles (36%), kā arī 

dažādu veidu atliekas (10%), degeļļas (7%), lignīts (6%) un gāze (2%) (European 

Commision 2001). 

Ķīmiskā pamata reakcija cementa ražošanas procesā ir kalcija karbonāta (CaCO3) 

dekarbonizācija pie aptuveni 900 o C, rodoties kalcija oksīdam (CaO, kaļķi) un 

atbrīvojoties gāzveida oglekļa dioksīdam (CO2). Pēc tam notiek klinkera veidošanās 

process, kurā kalcija oksīds augstā temperatūrā (parasti 1400 – 1500 o C) reaģē ar silīcija 

dioksīdu, alumīnija oksīdu un dzelzs oksīdu, veidojot kalcija silikātus, aluminātus un 

ferrītus, no kā sastāv klinkers. Klinkeru pēc tam samaļ kopā ar ģipšakmeni un citām 

piedevām, lai veidotu cementu. 

Klinkera apdedzināšana notiek rotācijas krāsnī, kas var būt daļa no slapjās vai 

sausās garās krāsns sistēmas, pusslapjās vai pussausās priekšsildīšanas ar režģi (Lepola) 

krāsns sistēmas, sausās verdošā slāņa priekšsildīšanas krāsns sistēmas vai 




priekšsildīšanas/priekšapdedzināšanas krāsns sistēmas. Par labāko pieejamo tehnisko 

paņēmienu cementa klinkera ražošanai uzskata sausā procesa krāsni ar daudzposmu 

priekšsildīšanu un priekšapdedzināšanu. Ar to saistītā labākā pieejamā tehniskā 

paņēmiena siltuma bilances vērtība ir 3000 MJ uz tonnu klinkera. 

Cementa ražošanā ir četri galvenie procesa veidi: sausais, pussausais, pusslapjais 

un slapjais process. 

Sausajā procesā izejvielas samaļ un izejvielu maisījumu izžāvē, lai veidotos 

birstošs pulveris. Sauso izejvielu maisījumu padod priekšsildītājā vai priekškalcinēšanas 

krāsnī, vai, retāk, garā, sausā krāsnī. 

Pussausajā procesā sausās izejvielas granulē ar ūdeni un padod priekšsildītājā ar 

ārdiem pirms krāsns vai arī garā krāsnī, kas aprīkota ar krustiem. 

Pusslapjajā procesā suspensiju vispirms atbrīvo no ūdens filtra presēs. Filtra 

nogulšņu slāni ekstrudē granulās un padod vai nu priekšsildītājā ar ārdiem vai arī tieši 

filtra nogulšņu žāvētājā sausā izejvielu maisījuma ražošanai. 

Slapjajā procesā izejvielas (bieži ar augstu mitruma saturu) samaļ ūdenī, lai 

veidotos sūknējama suspensija. Suspensiju vai nu tieši padod krāsnī vai vispirms padod 

suspensijas žāvētājā (European Commision 2001). 

Pašlaik ap 78% no Eiropas cementa produkcijas ir no sausā procesa krāsnīm, vēl 

16% no pussausā un pusslapjā procesa krāsnīm, atlikusī Eiropas produkcija, apmēram 6% 

ir no slapjā procesa krāsnīm. Eiropā darbojošās slapjā procesa krāsnis, tāpat kā pussausā 

un pusslapjā procesa krāšņu sistēmas, sagaidāms, atjaunojot tiks pārvērstas par sausā 

procesa krāšņu sistēmām. 

Visiem procesiem kopēji ir šādi apakšposmi: 

� izejvielu ieguve; 

� izejvielu glabāšana un sagatavošana; 

� kurināmā glabāšana un sagatavošana; 

� klinkera dedzināšana; 

� cementa malšana un glabāšana; 

� iesaiņošana un transportēšana. 

Cementa ražošanā ir divi pamatprocesi – izejvielu maisījuma termiska 

apdedzināšana, iegūstot klinkeru un klinkera malšana kopā ar dozētu ģipšakmens 

daudzumu. Dažām cementa markām var tikt izmantotas papildus pildvielas, kā, 

piemēram, degakmens pelni. 

Galvenās izejvielas ir kaļķakmens, māli, smiltis un dzelzi saturoši minerāli, kas 

Latvijas gadījumā ir plāva (dzelzs oksīds). Tas kā blakusprodukts tiek iegūts 

metalurģiskajos procesos un tā piegādātājs ir A/S „Liepājas Metalurgs”. Kaļķakmens un 

māli sastāda vairāk nekā 94% no izejvielām, smiltis un plāva tiek pievienoti izejvielu 

maisījuma ķīmiskā sastāva koriģēšanai. 




Kaļķakmens primārā drupināšana ir plānota karjera tuvumā, tur uzstādot 

pusmobilu žokļu drupinātāju. Drupinātājā sasmalcinātais izejmateriāls ar autotransportu 

tiks nogādāts ražotnes teritorijā esošajā slēgta tipa izejmateriālu noliktavā. 

Māli no karjera tiek piegādāti ar autotransportu un padoti žāvētājā – smalcinātājā. 

Izžāvēti un sasmalcināti māli ar lenšu konveijeru tiek padoti uz uzglabāšanas tvertni ar 

dozatoru. 

Smiltis un plāva tiek iepirkti no piegādājiem, un šo materiālu transportēšana 

notiek pa dzelzsceļu vai ar autotransportu. Piegādātā smilts un plāva tiek uzglabāta 

nelielās slēgtās novietnēs. 

Izejmateriālu novietnes ir aprīkotas ar kaudžu veidotājiem un atkaudžotājiem, kas 

jau uzglabāšanas laikā novietnē veic sākotnējo materiālu homogenizāciju. 

No novietnēm visi izejmateriāli ar lenšu konveijeriem tiek padoti uz dozēšanas 

tvertnēm, no kurienes dozētā daudzumā ar lenšu konveijeriem tie tiek piegādāti vertikālā 

tipa izejmateriālu dzirnavām, kur materiāls tiek samalts daļiņās ar izmēru līdz 

90 mikrometriem. 

No dzirnavām samaltais materiāls tiek ievadīts slēgtā transportēšanas un 

uzglabāšanas sistēmā. Samaltā materiāla transportēšana tiek veikta aerotekņu sistēmā, kur 

materiāla temperatūra ir aptuveni 100 o C. Ar kausu elevatoru materiāls tiek iepildīts 

homogenizācijas silosā, kurš pilda gan uzglabāšanas, gan viendabīgas sajaukšanas 

funkcijas. 

No silosa apakšas materiāls tiek padots uz priekšsildītāja sistēmas augšgalu. 

Priekšsildītāja tornis sastāv no četru ciklonu sistēmas ar priekškalcinētāju. Materiāls, 

plūstot caur priekšsildītāja ciklonu sistēmu, saskaras ar karstajām gāzēm no zemākajiem 

priekšsildītāja līmeņiem un tiek uzkarsēts līdz 350 o C temperatūrai. Priekškalcinētājā jeb 

sekundārajā apdedzināšanas sistēmā materiāls tiek uzkarsēts līdz 900 o C temperatūrai, kur 

kalcija karbonāts sāk sadalīties kalcija oksīdā un oglekļa dioksīdā. Priekškalcinētājs 

faktiski ir sadegšanas kamera, kurā tiek sadedzināti 50 – 60% no kopējā kurināmā 

daudzuma. Priekškalcinētāja sistēma ļauj samazināt siltumenerģijas patēriņus, kā arī 

efektīvi izmantot dažādus alternatīvos kurināmos šajā procesa stadijā. 

Izplūdes gāzes no priekšsildītāja sistēmas, kā arī uzkarsētais gaiss no klinkera 

dzesētāja tiek novadīts izejmateriālu sagatavošanas sistēmā un izmantots izejmateriālu 

žāvēšanai, transportēšanai un uzglabāšanai noteiktā temperatūrā. Daļa karsto gāzu 

nodrošina malšanas procesam optimālo temperatūru izejmateriālu dzirnavu darbības 

laikā. 

No priekškalcinētāja uzkarsētais materiāls tiek ievadīts rotācijas krāsnī, kur tas 

tiek uzkarsēts līdz 1500°C temperatūrai. Šajā procesa stadijā notiek klinkera izveidošanās 

reakcijas. Jaunā rotācijas krāsns tiks novietota pie priekšsildītāja torņa apakšējās daļas, un 

sastāv no 54 metrus garas rotējošas caurules (4,55 m diametrā), kuru balstīs divi betona 

balsti. 

Klinkers no rotācijas krāsns iebirst ārdu tipa klinkera dzesētājā. Klinkers tiek 

dzesēts ar atmosfēras gaisu un tālāk ar lentas konveijeru transportēts uz slēgtu klinkera 

novietni. 




Lai nodrošinātu augstu klinkera kvalitāti, klinkera apdedzināšana ir aprīkota ar 

apvedkanāla (by-pass) sistēmu. By-pass sistēmā daļa putekļu tiek aizvadīti uz atsevišķu 

uzkrāšanas sistēmu, kura ir aprīkota ar audumu filtriem. Šie putekļi tiek izmantoti gan kā 

pildviela cementa malšanas procesā, gan arī kā pildviela betona vai asfaltbetona ražošanā, 

gan kā kaļķošanas līdzeklis skābai augsnei. 

Cementa malšanai ir plānots izmantot divas no esošajām cementa dzirnavām Nr. 4 

un Nr. 5, kuras papildus tiks aprīkotas ar separatoru. Jaunās klinkera apdedzināšanas 

līnijas tuvumā tiks uzstādītas jaunas vertikālas veltņu cementa malšanas dzirnavas ar 

jaudu 160 – 210 t/h, atkarībā no cementa markas. Cementa dzirnavas ir aprīkotas ar 

karstā gaisa ģeneratoru un auduma filtriem dūmgāzu attīrīšanai no putekļiem. Uz 

jaunajām cementa dzirnavām klinkers tiks transportēts ar lentas konveijeru, savukārt uz 

jau esošajām cementa dzirnavām klinkers tiks nogādāts ar iekšējo autotransportu. 

Cementa uzglabāšanai tiks saglabāti esošie cementa silosi, kuros pa cauruļvadiem 

tiks nogādāts cements, kas saražots cementa dzirnavās Nr. 4 un Nr. 5, savukārt pie 

jaunajām cementa dzirnavām tiks uzstādīti divi cementa silosi, katrs ar 5000 t ietilpību. 

Ir paredzēts piedāvāt tirgū gan vaļējo, gan saiņoto cementu. Saiņotā cementa 

īpatsvars ir plānots 15%. Cementa transportēšana tiks realizēta pa dzelzceļu vai ar 

autotransportu, atbilstoši 48% un 52%. 

Cementa ražošana ir ļoti energoietilpīgs process, un enerģijas nodrošināšanai tiks 

izmantoti gan primārie, gan alternatīvie kurināmie. No primārajiem kurināmajiem ir 

plānots izmantot dabasgāzi, akmeņogles un naftas koksu (petrokoksu), savukārt no 

alternatīvajiem – lietotās eļļas, lietotās riepas, kā arī tiek plānots izmantots ES valstīs 

populārāko alternatīvā kurināmā veido – ekokurināmo (ClimaFuel). Tas ir speciālās 

atkritumu pārstrādes rūpnīcās sagatavots kurināmais, kura izejvielas ir šķiroti sadzīves 

atkritumi. Šī kurināmā izmantošana tiek veicināta, jo sadzīves atkritumu deponēšana tiek 

uzskatīta par mazāk lietderīgu un videi ievērojamāku slodzi radošu procesu. Patlaban šo 

kurināmo izmanto CEMEX ražotnes Polijā, Vācijā, Lielbritānijā. 

Dabasgāzes pievadam tiks izbūvēts cauruļvads, akmeņogļu un petrokoksa 

sagatavošanai tiks izbūvēts malšanas cehs. Ogles un petrokokss tiks piegādāts ar 

dzelzceļa transportu un izkrauts jau esošajā akmeņogļu novietnē un ar iekšējo transportu 

aizvests uz malšanas nodaļu. Ogļu un petrokoksa pieņemšanai tiks izbūvēta tvertne ar 

ietilpību 270 tonnas. Kurināmā malšana notiks ložu dzirnavās ar jaudu līdz 33 t/h un 

gatavā produkta īslaicīgai uzglabāšanai tiks izbūvētas divas tvertnes ar tilpumu 100 

tonnas katra. Samaltais cietais kurināmais ar pneimotransportu tiks padots uz degli. 

Ekokurināmais tiks piegādāts no tā ražotnes gatavā veidā padošanai uz degli. 

Ekokurināmā uzglabāšanai tiks izveidota slēgta novietne, uz kuru no ražotāja to 

transportēs ar speciāli aprīkotu autotransportu. Aprīkojums paredzēts kurināmā 

sablīvēšanai un izkraušanai. Lai kontrolētu krāsns darbību un ar to saistīto iekārtu 

darbību, ir paredzēta jauna ražotnes kontroles telpa. 

Klinkera ražošanas dūmgāzes tiks attīrītas auduma filtros un putekļu izmeši 

nepārsniegs 20 mg/m 3 . Dūmgāzes no izejvielu malšanas, klinkera apdedzināšanas un 

klinkera dzesēšanas nonāk galvenajā auduma filtru ēkā (bag house). Tehnoloģiskā 




procesa optimizācijai daļa dūmgāzu tiks novadītas uz apvedkanālu (by-pass). 

Apvedkanāla sistēma ir aprīkota ar atsevišķu auduma filtru sistēmu (by-pass filters). 

SIA „CEMEX” paredzētā darbība ir uzbūvēt vai uzstādīt sekojošus objektus: 

� jauna izejvielu drupinātāja uzstādīšana karjerā ar jaudu 600 t/h; 

� izejmateriālu piekšhomogenizācijas līnija un slēgtas materiāla novietnes 

(ar ietilpību 28 000 t) uzstādīšana; 

� palīgmateriālu (māla, smilšu un dzelzs oksīda) slēgtas novietnes un 

dozēšanas sistēmas (kopējā kapacitāte līdz 16 000 t); 

� izejmateriālu malšanas dzirnavu (ražība 280 t/h) uzstādīšana; dzirnavas ir 

aprīkotas ar auduma filtriem gaisa attīrīšanai (materiāla cirkulācija) un 

pievienota galvenajai auduma filtru ēkai (sasmalcinātā produkta 

transports); 

� samalto izejmateriālu uzglabāšanai un homogenizācijai tiks uzbūvēts 

homogenizācijas siloss (11 200 t); 

� priekšsildītāja tornī tiks iebūvēta četrpakāpju ciklonu sistēma ar 

priekškalcinētāju; 

� klinkera apdedzināšanas rotācijas krāsns (garums 54 m, diametrs 4,55 m, 

ražība 3 500 t/dienā) tiks uzstādīta uz priekšsildītāja pamatnes un papildus 

to balstīs divi betona balsti; 

� tiks uzstādīts ārdu klinkera dzesētājs (ražība 3 500 t/dienā); 

� tiks izbūvēta viena galvenā auduma filtru ēka (krāsnij, izejvielu malšanas 

dzirnavām un klinkera dzesētājam); 

� klinkera silosa būve (100 000 t); 

� jauna slēgta ģipšakmens un cementa piedevu (degakmens pelnu) 

noliktava; 

� akmeņogļu un naftas koksa (petrokoksa) malšanas nodaļa; 

� jaunu cementa malšanas dzirnavu uzstādīšana (nominālā jauda 180 t/h); 

� jauna cementa silosa izbūve (10 000 t); 

� jauna saiņošanas un paletēšanas līnija (100 t/h); 

� tiks izbūvēta jauna ražotnes kontroles telpa gan klinkera apdedzināšanas 

krāsns, gan saistīto iekārtu kontrolei; 

� tiks izbūvēta apakšstacija, lai kontrolētu elektroenerģijas sadali. 

Jaunā iekārtu būvniecība plānota pašvaldības rūpnieciskajā zonā. Pēc jaunās 

cementa ražošanas līnijas nodošanas ekspluatācijā, esošā klinkera apdedzināšanas krāsns 

Nr. 4 vairs netiks ekspluatēta. Klinkera apdedzināšanas krāsns Nr. 4 ekspluatācijas 

izbeigšana ir plānota 2008. gada oktobrī – novembrī. Jaunās cementa rūpnīcas plūsmu 

diagrammas parādītas 3. – 5. attēlā. 


Kaļķakmens 

pieņemšana 

Kaļķakmens 

novietne 

27 000 t 

Kaudzes veid 

700 tph 

Mater. doz 

300 tph 

3. attēls. Plūsmu diagramma: jaunā klinkera ražošanas līnija ar jaudu 3,500 t/d klinkera 

Pusmobils 

kaļķakmens 

drupinātājsMitrs 

māls Smiltis Plāva 

600 t/h 400 t. 2,000 t 400 t. 

Karjerā 

Mitra māla Smilts un 

pieņemšana plāvas 

Mālu 

smalcinātājs 

100 t/h 

pieņemšana 

Kaļķakmens 

120 t 

HGG 

Mālu žāvētājs 

100 t/h 

Kaudes veid. 

100 tph 

Kaļķakmens 

120 t Māli 

120 t 

Smilts 

100 t 

Atputekļoš 

anas 

sistēma 

Žāvētu mālu 

novietne 

8 000 t 

Mater.doz. 

100 tph 

Plāva 

100 t 

Vertikālā 

izejmateriālu 

dzirnava 

280 t/h 

By pass 

putekļu 

tvertne 

60 t 

Ogļu 

tvertne 

270 t 

2 tvertnes 

samaltām 

oglēm 100 t 

katra 

Homogenizācijas 

siloss 11 200 t 

Uz cem.dzirn. 

By pass filtrs 

1 skurstenis 

170,000 m3/h 

Ogļu 

pieņemšana 

Ogļu dzirnava 

33 t/h 

R M 

Klinkera 

putekļu 

tvertne 

60 t 

R 

M 

Klinkera krāsns 3,500 t/d 

Ekokurināmā novietne 

2,000 ton 

Riepu (smalcinātu) 

novietne 400 ton 

Auduma filtri krāsnij, 

izejm. dzirn. un 

dzesētājam, 1 skurst. 

1,150,000 m3/h 

Kalcinēšanas līnija 3,500 t/d Ck 

4 pakāpju Priekšsildītājs 

1 String 

Krāsns uz 2 balstiem 

Priekškalcinētājs 

Low NOx deglis 

Ārdu dzesētājs 

Uz klinkera 

noliktavu 

(lp 2 no 3) 

59 

1

Speciālā 

klinkera siloss 

350 t 

No klinkera dzesētāja 

(lp 1 no 3) 

Kinkera 

noliktava 

100 000 t. 

Klinkera 

tvertne 

200 t 

Klinkera 

tvertne 

230 t 

Uz esošo klinkera 

novietni krāsnij N 4 

(lp 3 no 3) 

4. attēls. Plūsmu diagramma: cementa ražošana (jaunās iekārtas) 

Kaļķakmens 

tvertne 115 t 

Iekraušana 

autotransportā 

250 t/h 

Ģipšakm 

ens 

1 000 

Ģipšakmens 

tvertne 110 t 

Kaļķakmens 

500 t 

1 2 

Cementa 


Iekraušana 

vagonos 

250 t/h 

Iekraušana 

vagonos 

250 t/h 

Pelnu siloss 

5 000 t 

Cementa 


Iekraušana 


250 t/h 

Vagonu 

izkraušana 

Pelnu 

dozēšanas 

tvertne 

100 t 

Cementa dzirnava 

164 līdz 210 t/h 

Atkarībā no 

cementa tipa 

R 

M 

60 

2

Pārējais tehniskais aprīkojums: 

Biroji 

Laboratorija 

Palīgcehi 

Vadības telpa 

Kompresoru 

sistēma 

Apakšstacija 

5. attēls. Plūsmu diagramma: izmantojamās esošās būves/iekārtas un jaunās palīgiekārtas 

No 100 000 t klinkera 

novietnes 

(lp 2 no 3) 

Esošā klinkera novietne 14,000 t 

Saiņotava 

1,100 

maisi/h 

2 no esošajām 

cementa 

dzirnavām 

60 tph 

4 esošie cementa silosi 2 200 t 

katrs 

CEM I 

42,5 N 

CEM I 

42,5 R 

CEM I 

42,5 SR 

Maisu noliktava 

Paletētājs 

1 100 maisi/h 

Iekraušana 

vagonos 

Iekraušana 


Iekraušana 

vagonos 

R 

M 

Kompozītais 

Iekraušana 


Naftas koksa / 

Ogļu novietne 

10 000 t 

(Esošā) 

61 

3



Plānoto tehnisko risinājumu salīdzinājums ar labākiem pieejamajiem 

risinājumiem 

Kurināmā izvēlei ir būtiska loma gan ražotnes ietekmē uz vidi, gan aprēķinot 

ekonomisko izdevīgumu. Vadoties no ekonomiskajiem apsvērumiem, ir paredzēts ar 

laiku pilnībā pāriet uz alternatīvā kurināmā veidiem. Brocēnu cementa rūpnīca primārā 

kurināmā daudzumu nepārtraukti cenšas samazināt, izmantojot vairākus alternatīvā 

kurināmā veidus. 2000. gadā primārais kurināmais sastādīja 87%, bet 2001. gadā vairs 

tikai 74%. Sausā procesa krāsns darbības periodā ir plānots samazināt primārā kurināmā 

īpatsvaru līdz 45 – 55%. 

CEMEX īpašu uzmanību paredz pievērst enerģijas taupības pasākumiem. Tas 

varētu tikt panākts ar: 

1) jaunas sausā procesa krāsns izbūvi, kur enerģijas patēriņš būtu ~ 3000 MJ uz 

tonnu klinkera; 

2) maksimālu alternatīvā kurināmā izmantošanu klinkera apdedzināšanas procesā; 

3) izveidojot optimālu centrālo procesu vadības sistēmu. 

Pašreiz SIA „CEMEX” atgriež ražošanas procesā ne mazāk par 80% uztverto 

elektrofiltru putekļu. Ražojot zemsārmu cementu Lietuvas tirgum, ražošanā atgriezto 

putekļu daudzums ir zemāks. Līdz ar jaunās krāsns izbūvi, procesā atgriezto putekļu 

daudzums no audumu filtriem tiks palielināts līdz 90 – 95%. 

CEMEX attīstības plāns paredz papildus izbūvēt slēgtā tipa kaļķakmens, mālu, 

smilts un dzelzs rūdas glabātuves, lai samazinātu putekļu emisijas. Piegādātos 

izejmateriālus plānots uzglabāt slēgtā glabātuvē. To apstrādei tiks izbūvēta jauna 

sajaukšanas sistēma un noslēgta glabātuve. Izplūdes gāzes no izejmateriālu malšanas 

dzirnavām pirms to izplūdes atmosfērā tiks attīrītas ar auduma filtriem. Plānots uzbūvēt 

jaunu ražotnes kontroles telpu gan klinkera apdedzināšanas krāsns, gan saistīto iekārtu 

kontrolei. 

Tehnoloģiju salīdzinājums SIA „CEMEX” esošajā un paredzētajā darbībā parādīts 

16. tabulā. 


Sadaļa 

(European 

Commission 

2001) 

16. tabula. Labākās pieejamās tehnoloģijas (LPT) SIA „CEMEX” esošajā un paredzētajā darbībā 

Tehnoloģijas nosaukums un 

labāko pieejamo tehnoloģiju 

vadlīniju (European Commission 

2001) rekomendācijas 

1.4.1. Izejvielu patēriņš: 

-putekļu atgriešana procesā; 

- piemērotu atkritumproduktu 

izmantošana. 

1.4.2. Enerģijas izmantošana: 

-5 pakāpju priekšsildītājs ar 

priekškalcinētāju; 

- elektroenerģijas izmantošanas 

optimizēšana. 

1.4.3. Procesa izvēle: 

- sausais process. 

Esošā darbība Paredzētā darbība 

No uztvertajiem elektrofiltru putekļiem 85% tiek 

atgriezti klinkera krāsnī. 

Izmantojot alternatīvos kurināmos (riepas, 

smēreļļas) klinkerā nonāk metāliskais kords un 

sēra savienojumi, kas samazina dabiskā 

ģipšakments un metāliskās plāvas patēriņu. 

Ražojot kompozītos CEM II markas cementus daļa 

klinkera tiek aizvietota ar termoelektrostaciju 

pelniem. 

Termoenerģijas izmantošana neatbilst LPT. 

Elektroenerģijas izmantošanas optimizācijai 

atsevišķos posmos ir uzstādīti frekvenču 

pārveidotāji. 

Slapjais process. 



Apvedkanāla (by-pass) putekļi tiek uztverti atsevišķā 

auduma filtru iekārtā un turpmāk tiek pievienoti kā piedeva 

cementa malšanā vai pildviela betona vai asfaltbetona 

ražošanai. Ir paredzēts turpināt izmantot alternatīvos 

kurināmos. 

Plānots pāriet uz CEM II markas cementu ražošanu. 

Izejmateriālu žāvēšana un priekšsildīšana tiks veikta 5 

pakāpēs – energoefektivitātes uzlabošanai pirmā 

uzsildīšanas pakāpe tiks realizēta izejmateriālu dzirnavās, 

kurai sekos 4 ciklonu priekšsildītājs ar priekškalcinētāju. 

Elektroenerģijas patēriņa optimizācijai krāsns vadības 

procesā tiks uzstādītas modernākās vadības iekārtas. 

Elekroenerģijas patēriņa samazināšanai cementa malšanas 

procesā tiks izmantotas vertikālās paaugstināta spiediena 

veltņu dzirnavas. 

Sausais process. 


1.4.4. Vispārējā tehnoloģija 

1.4.4.1. Procesa vadības optimizācija: 

-izejmateriālu homogenizācija; 

-vienmērīga (vislabāk 

gravimetriska) cieto kurināmo 

padeve; 

- liesmas temperatūras 

samazināšana (NOx, SO2); 

- izvairīšanās no filtru 

atslēgšanās CO koncentrācijas 

dēļ. 

1.4.4.2. Kurināmā un izejmateriālu 

izvēle: 

-izejmateriālu un kurināmā 

izvēle ar ierobežotu sēra 

savienojumu saturu; 

-izejmateriālu un kurināmā 

izvēle ar ierobežotu hlora 

savienojumu saturu; 

1.4.5. Tehnoloģijas NOx samazināšana 

1.4.5.1. Pirmējie pasākumi NOx emisiju 

samazināšanai: 

-liesmas dzesēšana (ūdens 

smidzināšana degšanas zonā); 

-Low-NOx deglis. 

Slapjais process nodrošina pietiekamu 

izejmateriālu homogenizāciju. 

Cietā kurināmā padeve notiek gravimetriski. 

Uzstādīts Low NOx deglis, tiek izmantota 

sadedzināšana krāsns vidū (mid-kiln technology). 

Elektrostatiskie atslēdzas, ja CO pārsniedz 0,5%. 

Izejmateriāli ir ar zemu sēra saturu. 

Tiek ierobežots kurināmā daudzums ar 

paaugstinātu sēra saturu – naftas kokss tiek 

sajaukts ar akmeņoglēm, lai klinkera un 

elektrofiltru putekļu masa spētu adsorbēt procesa 

SO2. 

Hlora savienojumi ar kurināmo papildus netiek 

ievadīti. 

Liesmas dzesēšana netiek veikta. 

Ir uzstādīts Unitherm Cemcon multifunkcionālais 

Low-NOx deglis. 



Izejmateriālu homogenizācijai uzstāda īpašas kaudžu 

veidošanas (stacker), dozēšanas un malšanas iekārtas. 

Cietā kurināmā padeve notiks gravimetriski. 

Paredzēts Low NOx deglis. 

Auduma filtri strādā nepārtraukti. 

Izejmateriāli ir ar zemu sēra saturu. 

Tiek ierobežots kurināmā daudzums ar paaugstinātu sēra 

saturu – naftas kokss tiek sajaukts ar akmeņoglēm, lai 

klinkera un izejmateriālu maisījuma un apvedkanāla 

putekļu masa spētu adsorbēt procesa SO2. 

Hlora savienojumi tiks īpaši kontrolēti jaunajā ražošanas 

procesā. 

Priekšsildītājs tiks aprīkots ar ūdens iesmidzināšanas 

sistēmu. 

Tiks uzstādīts Low-NOx deglis. 


1.4.5.2. Vairākpakāpju sadedzināšana: 

-pirmā pakāpe – krāsns 

pamatdeglis; 

-otrā pakāpe – deglis krāsns 

ievadzonā; 

-trešā pakāpe – deglis 

priekškalcinētājā. 

1.4.5.3. Sadedzināšana krāsns vidū (midkiln 

technology). 



Nav pielietojama slapjajam procesam. Tiks uzstādīta divpakāpju sadedzināšanas sistēma ar 

pamatdegli krāsns izejā un papildus degli priekškalcinētāja 

sistēmā. Papildus deglis krāsns ievaddzonā tik nelielas 

jaudas krāsnīm nav lietderīgs. 

Tiek izmantota nolietoto riepu utilizācijai. Riepas 

tiek ievadītas krāsnī pa īpašu padeves slūžu 

endotermiskās reakcijas zonā, kur procesa 

temperatūra ir 1000 o C. 

Nav piemērojama īsām sausā procesa klinkera 

apdedzināšanas krāsnīm. 

1.4.5.4. Klinkera mineralizācija: Netiek izmantota; NOx emisiju samazināšanai Nav paredzēta, jo ievērojami pieaug risks HF emisijām. 

-CaF pievienošana. 

izmanto citas metodes. 

NOx samazināšanai tiks pielietotas citas metodes. 

1.4.5.5. Selektīvā nekatalītiskā 

reducēšana (SNCR): 

-amonija savienojumu 

iesmidzināšana temperatūru 

diapazonā 800 – 1000 o Netiek izmantota. 

Tiks uzstādīta sistēma karbamīda šķīduma ievadīšanai 

priekškalcinētājā, kur ir piemērots temperatūru diapazons. 

Šis paņēmiens ir atspoguļots (European Commission 2001) 

C. 

kā visplašāk pielietotais. 

1.4.5.6. Selektīvā katalītiskā reducēšana 

Ir iespējams paredzēto SNCR sistēmu nepieciešamības 

(SCR): 

Netiek izmantota. 

gadījumā papildināt ar katalizatora ievades sistēmu. 

-amonija savienojumu 

Patlaban tomēr nav pārliecinošu ziņojumu par būtiskām 

iesmidzināšana kopā ar 

SCR sistēmu priekšrocībām cementa ražotnēs. Vairākās ES 

katalizatoru. 

valstīs tiek veikti pilotprojekti. 

1.4.6. Tehnoloģijas SO2 samazināšanai 

1.4.6.1. Adsorbentu ievadīšana: Krāsnī pa atsevišķu dīzi tiek ievadīti elektrofiltru LPT rekomendē kopā ar izejvielu maisījumu 

-dzēsto, nedzēsto kaļķu vai pelnu putekļi ar augstu K, Na un Ca saturu, kas, sorbējot nepieciešamības gadījumā periodiski ievadīt dzēstos kaļķus. 

ar augstu CaO saturu ievadīšana 

procesā. 

SO2 gāzi, veido sulfātus un sulfītus, kas tiek 

inkorporēti klinkera struktūrā. 

Šāds risinājums nepieciešamības gadījumā ir tehnoloģiski 

iespējams paredzētajā darbībā. 

1.4.6.2. Sausais skrubers. Nav piemērojams. Nav paredzēts (Eiropā tikai viena krāsns ar planetārajiem 

dzesētājiem Šveicē ir aprīkota ar sauso skruberi). 

1.4.6.3. Slapjais skrubers. Netiek izmantots. Nav paredzēts. 

1.4.6.4. Aktivētais ogleklis. Nav piemērojams. Nav paredzēts (Eiropā arī aktivētā oglekļa filtrs ir uzstādīts 

tikai vienā cementa rūpnīcā Šveicē). 


1.4.7. Tehnoloģijas putekļu emisiju 

samazināšanai 

1.4.7.1. Elektrostatiskie filtri. Ir uzstādīti 1984. gadā. Uzstādīto filtru efektivitāte 

nav atbilstoša mūsdienu vides prasībām. 

1.4.7.2. Audumu filtri. Ir uzstādīti aiz cementa dzirnavām, virs silosiem 

un iekraušanas punktos. 

1.4.7.3. Periodiskās putekļu emisijas: 

-aizsardzība pret vēju; 

-ūdens smidzināšana uz 

materiāla kaudzēm; 

-ceļu un teritorijas smidzināšana; 

-industriālo putekļu sūcēju 

izmantošana; 

-slēgtas novietnes ar 

automatizētu materiāla padevi. 

1.4.8. Citu emisiju samazināšana 

1.4.8.1. Oglekļa oksīdi (CO, CO2): 

-pasākumi siltumenerģijas 

samazināšanai; 

-izejvielu ar zemu oglekļa saturu 

izvēle. 

Cements tiek uzglabāts slēgtos silosos. 

Klinkers tiek uzglabāts apjumtā novietnē bez 

sienām un ārpus novietnes. 

Ceļi un teritorija tiek periodiski kopta un 

smidzināta pēc nepiešamības. 

Tiek veikti pasākumi ūdens satura samazināšanai 

duļķī. Rūpniecisko eksperimentu rezultātā ir 

izdevies samazināt duļķa mitrumu no 40% līdz 

33%. 

Izejvielu izvēle ir ierobežota. Kaļķakmens karjers 

„Kūmas” un mālu karjers „Caunes”. 



Netiks uzstādīti. Nav nepieciešamības. 

Tiks uzstādīti vairākas auduma filtru sistēmas – galvenā 

auduma filtru ēka un apvedkanāla filtru sistēma, ko 

izgatavojusi dāņu kompānijas FLSchmidt Airtech. 

Materiālu transportēšanas, pārbires un uzglabāšanas vietas 

tiks aprīkotas ar atsevišķiem auduma filtriem. Atsevišķa 

auduma filtru sistēma tiks uzstādīta cementa dzirnavām. 

Izejmateriālu novietnes visā procesā ir slēgtas un materiālu 

transportēšana ir automatizēta – gan kaļķakmens, gan mālu 

novietnes, gan izejmateriālu siloss. 

Tiks uzbūvēta slēgta klinkera novietne ar ietilpību līdz 

100 000 t. 

Cementa uzglabāšana notiks tikai slēgtos silosos. 

Uzņēmuma teritorijas uzturēšana tiks veikta saskaņā ar ES 

ražotnēs pieņemto praksi. 

Sausais process ievērojami samazina siltumenerģijas 

patēriņu. Klinkera apdedzināšanas krāsnī tiek padotas 

pilnīgi sausas izejvielas. 

Izejvielu izvēle ir ierobežota. Kaļķakmens karjers „Kūmas” 

un mālu karjers „Caunes. 


1.4.8.2. Gaistošie organiskie savienojumi 

un polihlorētie dioksīni un 

dibenzofurāni: 

-kurināmā bez halogēniem 

izvēle; 

-gāzu strauja dzēšana 

temperatūru diapazonā 450- 

200 o C. 

1.4.8.3. Metāli: 

-procesa cikla pārtraukšana; 

-izplūdes gāzu temperatūras 

samazināšana. 

1.4.9. Atkritumi: 

-atkritumu atkārtota 

izmantošana. 

1.4.10. Troksnis: 

-nav aprakstīts (European 

Commission 2001). 

1.4.11. Smakas 

-ogļūdeņražu emisijas; 

-savienojumi ar lielu sēra saturu. 

GOS emisijas klinkera apdedzināšanas procesā ir 

nenozīmīgas. 

Tiek veikta rūpīga kurināmo izvēle, izvairoties no 

halogēnus saturošiem materiāliem. 

LVĢMA veiktās pārbaudes uzrāda nenozīmīgas 

dioksīnu un dibenzofurānu emisijas. 

Procesa cikla pārtraukšana nenotiek. 

Elektrofiltru putekļi tiek atgriezti klinkera 

ražošanas procesā. 

Atstrādātās smēreļļas un nolietotās riepas tiek 

izmantotas kā alternatīvais kurināmais 

siltumenerģijas iegūšanai. 

Pārējie sadzīves un bīstamie atkritumi tiks nodoti 

licensētam apsaimniekotājam. 

Iekārtas ar lielu trokšņu līmeni (kompresori, 

dzirnavas) ir slēgtās telpās. 

Smakas bija novērojamas, izmantojot kā kurināmo 

degakmens eļļu. Kopš 2002. gada uzņēmums šo 

kurināmo neizmanto. 



Tiks uzbūvēta modernākā cementa ražotne, kurā procesa 

temperatūru režīms ir atbilstošs šobrīd modernākajām 

tehnoloģijām. Papildus tiks uzstādīta apvedkanāla (by-pass) 

sistēma ar atsevišķu dūmgāzu attīrīšanu un nepārtrauktu 

emisiju monitoringu. 

Tiks nodrošināta strauja dūmgāzu dzesēšana pievadot 

aukstu gaisu, kā arī priekšsildītāja tornis ir aprīkots ar ūdens 

iesmidzināšanas sistēmu dūmgāzu straujai dzesēšanai. 

Kurināmā izvēlē tiks ņemta vērā grupas uzņēmumu 

pieredze Vācijā, Lielbritānijā un Polijā. 

Tiks uzbūvēta uzstādīta apvedkanāla (by-pass) sistēma ar 

atsevišķu dūmgāzu attīrīšanu un nepārtrauktu emisiju 

monitoringu. Apvedkanāla sistēmas mērķis ir izņemt daļu 

putekļu no procesa cikla. Izņemtie putekļi tiek pievienoti 

cementa malšanas procesā, kur metālu emisijas nenotiek. 

Tiks nodrošināta strauja dūmgāzu dzesēšana, pievadot 

aukstu gaisu, kā arī priekšsildītāja tornis ir aprīkots ar ūdens 

iesmidzināšanas sistēmu dūmgāzu straujai dzesēšanai. 

Apvedkanāla putekļi tiks izmantoti cementa malšanas 

procesā un kā pildviela citos būvmateriālos. Tiks izmantoti 

alternatīvie kurināmie atbilstoši labākajai partneru pieredzei 

ES valstīs. 

Pārējie sadzīves un bīstamie atkritumi tiks nodoti 

licensētam apsaimniekotājam. 

Iekārtas ar lielu trokšņu līmeni tiks izvietotas slēgtās telpās. 

Kurināmo uzglabāšana tiks realizēta slēgtās tvertnēs un 

slēgtās novietnēs. Smakas ārpus ražošanas teritorijas 

neizplūdīs. 




3.5. Cementa ražošanas un uzglabāšanas procesu un 

iekārtu raksturojums 

Cementa ražošanā viskomplicētākā ir pamatizejvielas – klinkera ražošana. 

Klinkeru samaļot kopā ar ģipšakmeni un dažādām piedevām (piemēram, degakmens 

pelniem, metalurģiskiem sārņiem, pucolānu u.c.) iegūst dažādu marku cementu. 

Metalurģiskie sārņi pēc būtības ir domnu sārņi, ko pievieno cementa malšanas procesā 

degakmens pelnu vietā, tādējādi iegūstot CEM II A-T tipa kompozītos cementus. 

Metalurģiskie sārņi aizvietos Igaunijas degakmens pelnus, ar kuriem iegūst CEM II B-T 

tipa cementus. Metalurģiskos sārņus plāno iepirkt no Ukrainas. 

Cementa ražošana notiek atbilstoši standartam LVS EN 197-1:2000. Klinkera 

veidošanās notiek secīgu termoķīmisku reakciju rezultātā (17. tabula). 

17. tabula. Klinkera veidošanās termoķīmiskās reakcijas 

Procesa temperatūra Reakcijas fāze 

100°C Ūdens iztvaikošana 

>500°C Saistītā ūdens izdalīšanās 

>900°C CaCO3 ⇒ CaO + CO2 

>900°C Reakcijas starp CaO un Al2O3; Fe2O3 un SiO2 

>1200°C Šķidrās fāzes veidošanās 

>1280°C CaO pilnībā izreaģē, C3S (trikalcija silikāta) veidošanās 

Samalts izejmateriālu maisījums no homogenizācijas silosa ar kausu elevatoru 

tiek padots uz priekšsildītāja torni. Mitruma saturs izejmateriālu maisījumā nepārsniedz 

0,5% un elevatora un aerotekņu padeves jauda priekšsildītājā ir 235-280 t/h. 

Priekšsildītāja tornis ir 100 metrus augsta tērauda konstrukcija, kas balstīta uz dziļiem 

apakšzemes pāļiem. 

Četrpakāpju priekšsildītājs sastāv no četriem vertikāli secīgi izvietotiem 

cikloniem, pa kuriem no augšas lejup tiek padots izejmateriālu maisījums. Priekšsildītājs 

papildus ir aprīkots ar kalcinētāju, kuram ir atsevišķs deglis un sadegšanas kamera. 

Kalcinētāja deglis ir izmantojams alternatīvo kurināmo sadedzināšanai, it īpaši 

ekokurināmajam vai lietotām riepām, un kā stabilizējošie kurināmie ir maltas akmeņogles 

un pertokokss, kā arī dabasgāze. 

Lai izvairītos no materiāla saķepšanas un pielipšanas pie ciklonu sienām, cikloni 

ir aprīkoti ar saspiesta gaisa lielgabaliem, kuri periodiski notīra ciklonu sienu iekšpusi. 

Ciklonu iekšējās sienas ir izklātas ar karstumizturīgu oderējumu. 

Priekšildītāja tornis ir aprīkots ar apkopes laukumiem katrai pakāpei un nokļūt uz 

apkopes laukumiem varēs pa kāpnēm vai izmantojot liftu. No priekšsildītāja materiāls 

tiek padots rotācijas krāsnī. Rotācijas krāsns ievadā materiāls ir uzkarsēts līdz 800 – 

900°C, kad virkne klinkera veidošanās termoķīmisko procesu jau ir sākusies. Karstās 

procesa dūmgāzes priekšsildītāja tornī tiek strauji atdzesētas no 1100°C līdz 350°C. 

Straujā dzesēšana ļauj izvairīties no dioksīnu un dibenzofurānu veidošanās un tiek 




realizēta ar papildus aukstā gaisa pievadīšanu un ūdens iesmidzināšanas sistēmu. 

Priekšsildītāja un rotācijas krāsns tehnoloģijas ir izstrādājusi Vācijas kompānija KHD 

Humboldt Wedag, kura veiks arī iekārtu piegādes. Rotācijas krāsns ir 54 m gara un ar 

iekšējo diametru 4,6 m. Krāsns ir balstīta uz diviem dzelzsbetona balstiem un uz katra 

balsta būs rotācijas pievads. Krāsns ir aprīkota ar palīgpiedziņu, transmisiju, slēgtu 

eļļošanas sistēmu un korpusa dzesēšanas ventilatoriem. Rotācijas krāsns tiks iebūvēta ar 

3,5% slīpumu un normālas darbības apstākļos rotācijas ātrums ir 3,55 apgr./min 

(maksimālais ātrums ir 4 apgr./min). Rotācijas krāsns aprīkota ar PYRO-JET LowNOx 

degli. Deglis paredzēts trīs kurināmā veidu padevei – samalts cietais kurināmais, kā ogles 

un petrokokss, šķidrais kurināmais – eļļas, kā arī dabasgāze. 

Rotācijas krāsns darbības produkts ir cementa klinkers, kurš no krāsns tiek 

izvadīts 1400°C temperatūrā. No rotācijas krāsns klinkers tiek ievadīts ārdu dzesētājā. 

Klinkera dzesētāju piegādā un uzstāda Vācijas uzņēmums IKN, un tā jauda ir 

3500 tonnas klinkera dienā. Dzesēšanas intervāls ir no 1400°C līdz 75°C. Dzesēšana 

notiek ar gaisu, kura padevei ir uzstādīti deviņi ventilatori. Gaiss dzesētājā uzkarst līdz 

213°C un tiek izmantots tālākajā klinkera ražošanas procesā. Dzesētāja izeja ir aprīkota ar 

veltņu drupinātājiem, kas sasmalcina klinkeru līdz tādiem daļiņu izmēriem, kas 

transportējami ar konveijeru. Kinkera dzesētājs ir metāla un dzelzsbetona konstrukcija, 

kas balstīta uz dziļiem betona pāļiem. Klinkera dzesētājs ir arī krāsns karstā gala balsts. 

Klinkera transportēšana uz novietni ir realizēta ar 120 m garu kausu konveijeru, 

kura transportēšanas jauda ir 146 t/h. Klinkera uzglabāšanai tiks uzbūvēta slēgta novietne 

67 m diametrā un 44 m augstumā. Klinkera novietnes ietilpība ir līdz 100 000 t klinkera 

un novietne ir aprīkota ar auduma filtru atputekļošanas sistēmu. Nekondīcijas klinkera 

uzglabāšanai tiks uzbūvēts atsevišķs metāla siloss ar ietilpību 350 t. 

Cementa ražošana notiek cementa dzirnavās, kuras, tāpat kā izejmateriālu 

malšanas dzirnavas, piegādās Vācijas kompānija Loesche. Cementa malšana tiks realizēta 

vertikālajās Loesche veltņu dzirnavās, kuru jauda ir līdz 280 t/h cementa. Dzirnavas ir 

aprīkotas ar materiālu padeves tvertnēm, uz kurām materiāli tiek transportēti ar lentas 

konveijeriem. 

Klinkera padevei ir divas tvertnes ar ietilpību 230 un 200 tonnas, ģipšakmens 

padevei – viena tvertne ar ietilpību 110 tonnas un viena 115 tonnu tvertne kompozītām 

piedevām (degakmens pelni vai metalurģiskie sārņi). Materiālu dozēšana pirms malšanas 

tiek veikta ar lentas dozatoru palīdzību. 

Cementa dzirnavas ir aprīkotas ar 8,5 MW karsto gāzu ģeneratoru, materiālu 

recirkulācijas sistēmu un auduma filtru atputekļošanas sistēmu. Cementa transports uz 

silosu tiek realizēts ar aeroteknēm un kausveida elevatoriem. Cementa uzglabāšanai tiks 

uzbūvēti divi metāla silosi ar ietilpību 5000 t katrs. 

Cementa malšana ir paredzēta ne tikai jaunajā, bet arī esošajā ražotnē. Cementa 

dzirnavas Nr. 4 un Nr. 5 tiek aprīkotas ar separatoru un tiks izmantotas cementa ražošanai 

arī pēc jaunās krāsns palaišanas. Klinkers no krāsns līdz šīm dzirnavām tiks piegādāts ar 

autotransportu. Cementa saiņošanai plānots izmantot esošās saiņošanas iekārtas. Saiņots 

tiks cements, kas saražots ar separatoru aprīkotajās esošajās dzirnavās Nr. 4 un Nr. 5. 

Esoši cementa silosi tiks izmantoti cementa uzglabāšanai arī turpmāk. 


3.6. Energoresursu patēriņš 



Vislielākais energoresursu patēriņš cementa rūpniecībā ir klinkera ražošanā. Kā 

pamatkurināmo tiek plānots izmantot akmeņogles, petrokoksu, dabasgāzi un kā 

alternatīvo kurināmo – lietotas riepas, lietotas eļļas, kā arī jaunu kurināmā veidu – tā 

saucamo ekokurināmo, kas Vācijā un Apvienotajā Karalistē ir pazīstams ar nosaukumu 

ClimaFuel vai RDF. 

SIA „CEMEX” Brocēnu cementa rūpnīcai jau ir liela pieredze darbam ar tādiem 

kurināmajiem kā akmeņogles, petrokokss (18. tabula), dabas gāze, kā arī lietotas riepas 

un eļļas (10. tabula). 

18. tabula. Pamatkurināmā kvalitātes prasības atbilstoši plānotajām tehnoloģiskajām 

iekārtām 

Parametrs Akmeņogles Petrokokss Akmeņogļu/petrokoksa 

maisījums 

Mitrums, % 0,98 0,22 0,48 

Gaistošie savienojumi, % 43,81 11,40 21,93 

Pelnu saturs 10,21 0,21 7,90 

Ogleklis (bezūdens), % 71,64 86,59 78,15 

Kopējais sērs (bezūdens), % 0,29 6,49 2,93 

Slāpeklis (bezūdens), % 2,40 1,86 2,01 

Ūdeņradis (bezūdens), % 4,81 3,76 4,14 

Hlorīdi (bezūdens), % 0,010 0,010 0,010 

Zemākais sadegšanas siltums, kJ/kg 28 500 32 900 30 500 

Kā jauns alternatīvā kurināmā veids tiek plānots ekokurināmais (19. tabula), kura 

izcelsme ir sašķiroti sadzīves atkritumu, kuri tiek īpaši pārstrādāti, lai tos varētu utilizēt 

cementa ražotnēs vai TEC. 

19. tabula. Alternatīvā kurināmā kvalitātes prasības atbilstoši plānotajām 

tehnoloģiskajām iekārtām 

Parametrs Eļļas Riepas Ekokurināmais 

Mitrums, % - - 23,67 

Gaistošie savienojumi, % n/n n/n 74,92 

Pelnu saturs - 7,50 14,70 


Kopējais sērs (bezūdens), % 0,97 1,70 0,33 

Slāpeklis (bezūdens), % 0,67 0,30 1,44 



Zemākais sadegšanas siltums, kJ/kg 39 900 29 500 16 000 




Jaunajā klinkera krāsnī kurināmais tiks ievadīts divās vietās – krāsns deglī un 

kalcinētājā, kurā arī ir uzstādīts deglis. Šādi tiek samazināts kopējais kurināmā apjoms, 

kas nepieciešams klinkera ražošanai. Atklājot jauno ražotni, tiek apskatīti divi kurināmā 

patēriņa scenāriji. Līdz 2009. gadam ir paredzēts izmantot pārsvarā petrokoksa un ogļu 

maisījumu proporcijā 50/50%, kas ir esošās prakses piemērs, kā arī nelielu daudzumu 

alternatīvo kurināmo – lietotās eļļas un lietotās riepas. Plānotais alternatīvo kurināmo 

īpatsvars laika posmā līdz 2009. gadam ir 6,83% (20. tabula). Nelielais alternatīvo 

kurināmo izmantošanas apjoms ir saistīts ar nepieciešamību iestādīt krāsns optimālo 

darba režīmu, kā arī lietoto riepu un eļļu ierobežotu pieejamību. Plānotais siltumenerģijas 

patēriņš šajā scenārijā ir 750 Mcal/t klinkera jeb 109 375 Mcal/h. 

Pēc 2009. gada tiek plānots, ka Latvijā būtiski attīstīsies sadzīves atkritumu 

apsaimniekošanas sistēma, kuras rezultātā lielāka prioritāte tiks pievērsta deponējamo 

atkritumu apjoma samazināšanai un to šķirošanai un pārstrādei. Šāda prakse ir 

dominējoša vairumā ES dalībvalstu, kur sašķirotus un pārstrādātus sadzīves atkritumus 

izmanto kā kurināmo cementa ražotnēs un termoelektrocentrālēs. Kurināmā patēriņa 

scenārijs pēc 2009. gada paredz šādi saražota ekokurināmā izmantošanu (21. tabula). 

Ekokurināmā siltumspēja ir ievērojama mazāka kā tradicionālajiem kurināmajiem, tādēļ 

krāsns procesu nodrošināšanai ir nepieciešams nedaudz lielāks siltumenerģijas patēriņš. 

Plānotais siltumenerģijas patēriņš šajā scenārijā ir 782 Mcal/t klinkera jeb 114 042 

Mcal/h. 


20. tabula. Plānotie kurināmā veidi laika posmam no 2008. līdz 2009. gadam 

Kurināmā 

ievadīšanas 

vieta 

Ievadītā 

kurināmā 

daudzums 

(enerģijas 

%) 

Kurināmā veids 

Siltumenerģija, 

kcal/kg 



Kurināmā patēriņš (enerģijas %) 

Vienā no 

ievadīšanas 

vietām 

Krāsnī kopumā 

Kurināmā 

patēriņš 

(masas %) 

Kurināmā 

patēriņš 

stundā, t 

Kurināmā 

patēriņš 

gadā, t 

Krāsns 

Petrokokss/ogles 7344 89,8% 35,91% 36,2% 5,35 42 159 

deglis 40% Eļļas 9530 10,2% 4,09% 3,2% 0,47 3 705 

Kopā 100% 

Riepas 7046 4,6% 2,73% 2,9% 0,42 3 344 

Kalcinētājs 60% Petrokokss/Ogles 7344 95,4% 57,27% 57,7% 8,53 67 242 

Kopā 100% 

Kopā 100% 100% 100% 14,77 116 450 

21. tabula. Plānotie kurināmā veidi laika posmam pēc 2009. gada 

Kurināmā 

ievadīšanas 

vieta 

Ievadītā 

kurināmā 

daudzums 

(enerģijas 

%) 

Kurināmā veids 

Siltumenerģija, 

kcal/kg 

Kurināmā patēriņš (enerģijas %) 

Vienā no 

ievadīšanas Krāsnī kopumā 

vietām 

Kurināmā 

patēriņš 

(masas %) 

Kurināmā 

patēriņš 

stundā, t 

Kurināmā 

patēriņš 

gadā, t 

Eļļas 9530 13% 6,73% 3,82% 0,76 6 010 

Krāsns deglis 48% Akmeņogles 6807 87% 41,22% 34,59% 6,91 54 446 

Kopā 100% 

Ekokurināmais 3822 58% 30,21% 45,15% 9,01 71 067 

Riepas 7046 7% 3,75% 3,04% 0,61 4 785 

Kalcinētājs 52% Petrokokss 7858 35% 18,44% 13,40% 2,68 21 099 

Kopā 100% 

Kopā 100% 100% 100% 19,97 157 407 




Dabasgāzes izmantošana cementa ražošanā ir nepieciešama, jo ievērojami 

atvieglo krāsns palaišanu, uzsildīšanu, kā arī tiek izmantota kā darba režīmu stabilizējošs 

kurināmais. Dabasgāzi izmanto kā kurināmo arī žāvēšanas procecos, jo karsto gāzu 

ģeneratoros kurināmais sastāv no 5% dabas gāzes un 95% maltām akmeņoglēm. 

Normālā ražošanas procesā dabas gāzes izmantošana tiek samazināta līdz 

minimumam visās cementa ražotnēs ES valstīs. Tiek plānots, ka dabasgāzes īpatsvars 

energobilancē nepārsniegs 1%. Dabasgāzes patēriņš ir attēlots 22. tabulā. Dabasgāze 

sadzīves vajadzībām tiks izmantota tipveida apkures katlā, kas ir līdzvērtīgs esošajā 

ražotnē uzstādītajam tvaika katlam Viessmann ”Vitomax 200 HS”. 

Cementa ražošanai ar sauso paņēmienu svarīgs nosacījums ir mitruma 

samazināšana izejvielās. Tāpēc izejvielu žāvēšana ir neatņemama to sagatavošanas 

sastāvdaļa. Izejvielu žāvēšanai pārsvarā izmanto klinkera apdedzināšanas procesā radušās 

karstās procesa gāzes, taču, ņemot vērā faktu, ka mitruma saturs kaļķakmenī un mālos ir 

ievērojami augstāks nekā vairumā atradņu, efektīva materiālu žāvēšanas procesa 

nodrošināšanai tiks uzstādīti papildus karsto gāzu ģeneratori (KGĢ) pie mālu žāvētavas, 

izejmateriālu un cementa dzirnavām. Plānotā KGĢ noslodze ir 88%. Akmeņogļu patēriņš 

KGĢ ir attēlots 23. tabulā. 

22. tabula. Dabasgāzes izmantošana 

Padeves vieta m 3 /gadā Komentāri 

Krāsns darbība 1 206 252,00 

t.sk. krāsns 

uzsildīšana 

495 195,00 

Plānots līdz 1% no krāsns sistēmai 

nepiecieciešamās siltumenerģijas 

Gan aukstas, gan karstas krāsns 

uzsildīšana 

Mālu žāvētava (KGĢ) 786 924,52 5% no siltumenerģijas KGĢ 

Izejmateriālu 

dzirnavas (KGĢ) 

Ogļu/petrokoksa 

dzirnavas 

Cementa dzirnavas 

(KGĢ) 

759 313,13 5% no siltumenerģijas KGĢ 

- Karstās gāzes no procesa 

293 370,98 5% no siltumenerģijas KGĢ 

Sadzīves vajadzībām 600 000,00 Līdzvērtīgi esošajam patēriņam 

Kopā 4 141 055,63 




23. tabula. Akmeņoglu patēriņš karsto gāzu ģeneratoros 

Padeves vieta MW kcal/h t/h t/gadā 

KGĢ Izejmateriālu dzirnavas 22,0 18947368,42 2,6 16 987 

KGĢ Cementa dzirnavas 8,5 7320574,163 1,0 6 563 

KGĢ Mālu žāvētava 19,0 16363636,36 2,3 17 605 

Kopā 49,5 42631578,95 5,9 41 155 

Akmeņogļu siltumenerģija ir 6807 kcal/kg 

Akmeņogļu un petrokoksa piegādēm līdzīgi esošai praksei tiek paredzēts 

dzelzceļa transports. No vagoniem šie kurināmie tiek izkrauti esošajā akmeņogļu 

novietnē. No akmeņogļu novietnes līdz ogļu/petrokoksa dzirnavām akmeņogles un 

petrokokss tiek transportēti ar iekšējo autotransportu. 

Dzirnavās samaltais cietais kurināmais tiek uzglabāts divās tvertnēs ar ietilpību 

100 t katra. No uzglabāšanas tvertnēm samaltais kurināmais ar pneimotransportu tiek 

padots uz degli. 

Lietotās eļļas piegādā ārējie piegādātāji ar autotransportu. Eļļu uzglabāšanai tiks 

uzstādīta speciāla tvertne ar ietilpību 400 m 3 . Arī cietos alternatīvos kurināmos – lietotās 

riepas un ekokurināmo – piegādās ārējie piegādātāji ar autotransportu padevei deglī 

gatavā veidā. Cieto alternatīvo kurināmu uzglabāšanai tiks izbūvētas slēgtas novietnes ar 

ietilpību 400 tonnas (riepām) un 2000 tonnas (ekokurināmajam). 

Elektroenerģiju SIA „CEMEX” iepērk no VAS „Latvenergo”. Nepieciešamā 

elektroenerģijas jauda ir 26 – 30 MW. Elektronerģijas apgādei sadarbībā ar VAS 

„Latvenergo”, uzņēmums uzstādīs jaunu apakšstaciju ar jaudu 50 MVA, kā arī divus 

transformatorus ar jaudu 25 MVA katrs. Plānotais elektroenerģijas patēriņš ir attēlots 

24. tabulā. 

24. tabula. Plānotais elektroenerģijas patēriņš 

Process Elektroenerģijas patēriņš 

Klinkera ražošana 70 – 77 kWh/t klinkera 

Cementa ražošana (ietverot klinkeru) 100 - 110 kWh/t cementa 

Kopējais patēriņš 175 000 000 kWh/gadā 


3.7. Alternatīvais kurināmais 



Jaunajā cementa ražotnē ir plānots izmantot trīs alternatīvo kurināmo veidus: 

� lietotas riepas; 

� lietotas eļļas; 

� ekokurināmo. 

SIA „CEMEX” Brocēnu cementa rūpnīcai jau ir liela pieredze darbam ar tādiem 

kurināmajiem kā akmeņogles, petrokokss, dabas gāze, kā arī lietotas riepas un eļļas, bet 

izmantot paredzētā ekokurināmā sastāvu izanalizējusi Vācijā akreditēta laboratorija 

“KHD Humboldt Wedag” (testēšanas pārskats ZL9062, 2006. gada 9. maijā). Testēšanas 

pārskata kopsavilkums atspoguļots 25. tabulā. 

25. tabula. Alternatīvo kurināmo raksturlielumi 

Parametrs Eļļas Riepas Ekokurināmais 

Mitrums, % - - 23,67 

Gaistošie sav., % n/n n/n 74,92 

Pelnu saturs - 7,50 14,70 


Kopējais sērs(bezūdens), % 0,97 1,70 0,33 

Slāpeklis(bezūdens), % 0,67 0,30 1,44 



Zemākais sadegšanas siltums, kJ/kg 39900 29500 16000 

Lietotas riepas cementa ražotāji kā kurināmo lieto jau vairākus gadu desmitus. Arī 

Brocēnu cementa ražotne ir uzsākusi lietoto riepu utilizāciju 1998. gadā. Jaunajā cementa 

ražotnē riepas paredzēts padot kalcinētāja deglī. Riepām jābūt sasmalcinātām vismaz līdz 

izmēriem 70 x 70 mm, taču visoptimālākais izmērs lietoto riepu padevei ir 30 x 30 mm. 

Kalcinētājs ir aprīkots ar degli un sadegšanas kameru, kas paredzēta arī alternatīvo 

kurināmo izmantošanai. 

SIA CEMEX lietotās riepas no piegādātājiem pieņems utilizācijai sagatavotā 

veidā, līdz ar to uzņēmuma teritorijā tiks uzbūvēta slēgta novietne sasmalcinātu riepu 

uzglabāšanai ar ietilpību 400 tonnas. 

Lietotas eļļas pēc fizikālajām un ķīmiskajām īpašībām ir ļoti tuvas tādam 

šķidrajam kurināmajam kā mazuts, un Brocēnu cementa rūpnīca lietotas eļļas izmanto 

ražošamas procesā kopš 2000. gada. Eļļas tiek padotas krāsns deglī pa atsevišķu dīzi. 

Lietotās eļļas piegādās ar autotransportu un to uzglabāšanai ir uzstādīts rezervuārs ar 

tilpumu 400 m 3 . Rerzervuārs atrodas virs zemes. Tas izgatavots no metāla, ar 

dubultsienām, kas atbilst Latvijā spēkā esošo normatīvo aktu prasībām. 




Jauns kurināmā veids, ko paredzēts izmantot jaunajā cementa ražotnē ir 

ekokurināmais. Šis alternatīvā kurināmā paveids ES valstīs ir sastopams ar vairākiem 

nosaukumiem (ClimaFuel, RDF) un pēc savas būtības ir šķiroti sadzīves vai rūpnieciskie 

atkritumi, kas ir speciāli sagatavoti (sasmalcināti, klasificēti, termiski apstrādāti un 

homogenizēti) un frakcijas izmēri ir līdz 30 x 30 mm. 

Ir plānots, ka pirmā ekokurināmā ražošanas līnija tiks uzstādīta līdz 2009. gadam. 

Kurināmā piegādātājus noteiks aktuālā tirgus situācija un to tehnoloģiskās iespējas. SIA 

„CEMEX” pieņems tikai tādus kurināmos, kas ir sagatavoti atbilstoši ražotnes 

vajadzībām. Līdzīgi kā visā pasaulē, alternatīvo kurināmo cementa ražotnei piegādās 

specializētas atkritumu šķirošanas un pārstrādes kompānijas. SIA „CEMEX” neveiks 

darbības ar sadzīves vai bīstamo atkritumu vākšanu, šķirošanu vai cita veida 

sagatavošanu utilizācijai. Ekokurināmā uzglabāšanai tiks uzbūvēta slēgta novietne ar 

ietilpību 2000 tonnas. Ekokurināmo paredzēts padot kalcinētāja deglī. 

Ekokurināmajā hlora saturs ir lielāks kā lietotajās riepās un eļļās (16. tabula), 

tādēļ īpaša uzmanība tiek veltīta no krāsns izejošo dūmgāzu straujai dzesēšanai. 

Dūmgāzu strauja dzēšana ir nepieciešama, lai izvairītos no dioksīnu un diobenzofurānu 

veidošanās. Temperatūru intervāls, kurā ir risks dioksīnu sintēzei ir 450 - 200°C. 

Dūmgāzu dzesēšanai priekšsildītājā ir nodrošināta aukstā gaisa padeve ar jaudu 663 000 

m 3 /h, kā arī papildus drošībai ir iebūvēta ūdens iesmidzināšanas sistēma atejošo gāzu 

dzesēšanai. Gan esošā, gan paredzētā cementa ražotne pilnībā atbilst noteiktajiem 

dioksīnu un dibenzofurānu izmešu limitiem. 

Dūmgāzu attīrīšanai tiks uzstādīti auduma filtri, kuros papildus filtrējošam 

audumam kā sorbcijas aģents darbojas arī paši cementa ražošanas putekļi, kuri blīvā slāni 

klāj filtru audumu. Papildus tehnika, ko izmanto NOx līmeņa samazināšanā, ir selektīvā 

nekatalītiskā reducēšana (SNCR). Priekšsildītāja tornī, temperatūru intervālā 1000 - 

800°C tiks ievadīts karbamīda ūdens šķīdums, kas nodrošinās pat nelabvēlīgos apstākļos 

NOx emisiju mazāku par 500 mg/m 3 . 

Dioksīnu rašanās novēršanai ir uzstādīta straujas dzesēšanas sistēma 

priekšsildītāja tornī. Papildus gaisa dzesēšanas sistēmai ir paredzēts uzstādīt SoniCool® 

dzesēšanas sistēmu (air-atomized cooling system), kas ir izstrādāta ievadīto gāzu 

dzesēšanai līdz uzstādītajiem parametriem, ievadot sīku pilienu ūdens strūklu, izmantojot 

Turbotak divfāzu sprauslas. Ūdens strūkla iztvaiko jau dzesēšanas kamerā un tiek tvaiks 

izvadīts kopā ar produktu. Tubotak SoniCool® dzesēšanas sistēma izmantojot, divfāzu 

sprauslas ir patentēta Kanādā (Patents Nr. 1 033 391) un ASV (Patenti Nr. 4 067 703, 

4 865 817, 4 893 752, 4 963 329, 5 023 064 un 5 025 989). 

Eiropas Komisijas apstiprinātajā „Atsauces dokumentā par labākajiem 

pieejamiem tehniskajiem risinājumiem rūpnieciskajās dzesēšanas sistēmās” (2001. gads, 

tulkojums latviešu valodā Vides pārraudzības valsts biroja mājaslapā) minētais 

dzesēšanas veids atbilst rekomendētajai slēgtajai hibrīdajai dzesēšanai ar ūdeni un gaisu 

kā aukstumaģentiem un galveno dzesēšanas principu – iztvaikošanu un konvekciju. 




3.8. Nepieciešamais ūdens daudzums, tā avoti un 

kvalitātes prasības 

Gan esošajai, gan jaunajai cementa ražotnei ir nepieciešams dzeramais un 

tehniskais ūdens. Dzeramais ūdens tiek izmantots sadzīves vajadzībām. Tāpat kā līdz šim, 

uzņēmums dzeramo ūdeni saņems no SIA „Brocēnu siltums”. Dzeramais ūdens atbilst 

MK noteikumiem Nr. 325 (29.04.2003.) „Dzeramā ūdens obligātās nekaitīguma un 

kvalitātes prasības, monitoringa un kontroles kārtība”. Dzeramā ūdens izmantošana ir 

paredzēta līdzšinējā apjomā. 

Tehniskais ūdens esošajā darbībā tiek izmantots gan duļķa ražošanai, gan iekārtu 

dzesēšanai, t.i. cementa dzirnavu un rotācijas krāsns gultņu dzesēšanai. Dzesēšana tiek 

veikta, aprīkojot gultņu balstus ar dzesēšanas kanāliem, kuros tiek ievadīts dzesēšanas 

ūdens un izvadīts uzsildītais ūdens. Gultņu rotācija nodrošina vienmērīgu saskari ar 

balstu, kurš tiek dzesēts. 

Paredzētajā darbībā klinkeru ražos ar sauso paņēmienu, līdz ar to tehniskais ūdens 

tiks izmantots tikai dzesēšanai un ugunsdzēšanas sistēmai. Tehniskais ūdens dzesēšanai 

tiks izmantots gan slēgtajā iekārtu gultņu dzesēšanas sistēmā, gan iesmidzināts atsevišķās 

ražošanas procesa fāzēs, kā piemēram priekšildītāja tornī, klinkera dzesētājā vai cementa 

dzirnavās. Ar tehnisko ūdeni tiks uzpildīta arī ugunsdzēšanas sistēma. Lai izvairītos no 

sasalšanas, ūdens vadi un tvertnes tiks iebūvēti 1,5 m zem augsnes virsmas. 

Dūmgāzu dzesēšanai priekšsildītāja tornī papildus gaisa dzesēšanas sistēmai ir 

paredzēts uzstādīt SoniCool® dzesēšanas sistēmu (air-atomized cooling system). Tā ir 

izstrādāta ievadīto gāzu dzesēšanai līdz uzstādītajiem parametriem, ievadot sīku pilienu 

ūdens strūklu, izmantojot Turbotak divfāzu sprauslas. Ūdens strūkla iztvaiko jau 

dzesēšanas kamerā un tiek izvadīta kopā ar produktu. Turbotak SoniCool® dzesēšanas 

sistēma, izmantojot divfāzu sprauslas ir patentēta Kanādā (patenti Nr. 1 033 391) un ASV 

(patenti Nr. 4 067 703, 4 865 817, 4 893 752, 4 963 329, 5 023 064, 5 025 989). 

Eiropas Komisijas apstiprinātajā „Atsauces dokumentā par labākajiem 

pieejamiem tehniskajiem risinājumiem rūpnieciskajās dzesēšanas sistēmās” (2001. gads, 

tulkojums latviešu valodā Vides pārraudzības valsts biroja mājaslapā) minētais 

dzesēšanas veids atbilst rekomendētajai slēgtajai hibrīdajai dzesēšanai ar ūdeni un gaisu 

kā aukstumaģentiem un galveno dzesēšanas principu – iztvaikošanu un konvekciju. 

Pirmā gada tehniskā ūdens patēriņš var sasniegt 610 000 m 3 /gadā, kur ievērojams 

ūdens apjoms tiks patērēts sistēmu uzpildīšanai un optimāla dzesēšanas režīma 

iestādīšanai, savukārt turpmākajos gados tehniskā ūdens patēriņš samazināsies līdz 

365 000 m 3 /gadā (26. tabula). Jaunajā cementa ražotnē tehniskā ūdens taupīšanai iekārtu 

gultņu dzesēšanas sistēmas ir izveidotas kā slēgtie cikli, kuriem papildus ir uzsilušā ūdens 

dzesēšana ar āra gaisu siltummaiņos. Kopējā tehniskā ūdens plūsma sistēmā sasniedz 

2 500 000 m 3 /gadā, no kuriem slēgto sistēmu atstās ne vairāk kā 80 000 m 3 /gadā jeb 

3,2%. To iekārtu, kuras izmantos no jau esošās ražotnes, t.i. cementa dzirnavu Nr. 4 un 




Nr. 5, apkalpojošie kompresori izmantos tehnisko ūdeni līdzšinējā apjomā, atbilstoši 

iekārtu noslodzei. 

26. tabula. Ūdens patēriņš 

Ūdens veids Vienība 

Patēriņš 

Esošā ražotne Paredzētā darbība 

Dzeramais ūdens m 3 /gadā 14 800 18 000 

Tehniskais ūdens m 3 /gadā 1 500 000 365 000 

Vēsturiski dzesēšanai tiek izmantots Cieceres ezera ūdens un līdzšinējā prakse 

tiks arī izmantota, strādājot jaunajai cementa ražotnei. Specifiskas prasības tehniskajam 

ūdenim netiek izvirzītas un netiek veikta ūdens sagatavošana. Būtiskākais ir cieto daļiņu 

un svešķermeņu īpatsvars, kas var bloķēt sūkņus. Cieceres ezera tehniskā ūdens parametri 

ir attēloti 27. tabulā. 

27. tabula. Tehniskā ūdens parametri 

Parametrs Vienība Rādītājs 

pH pH 7,1 

Oksidējamība (bihromātā) mg O2/ dm 3 32 

Cietība (kopējā) mg ekv / dm 3 3,7 

Cietība , Ca mg ekv/ dm 3 2,8 

Dzelzs saturs filtrātā mg / dm 3 0,1 

Dzelzs (kopējais izņem. Fe 2+ , Fe 3+ ) mg O2/ dm 3 0,29 

Varš (Cu2 + ) mg / dm 3 - 

Sārmi mg ekv / dm 3 3,6 

Hlorīdi (Cl-) mg / dm 3 10 

Sulfāti (SO4 2- ) mg / dm 3 12 

Silīcija dioksīds (SiO2) mg / dm 3 3,5 

Fosfāti (PO4 3- ) mg / dm 3 - 

Izšķīdušās vielas mg / dm 3 175 

Elektrovadītspēja mkGm/om -1 367 

Redokspotenciāls mV 132 

Skābeklis (izšķīdušais ūdenī) O2 mg / dm 3 6 

Cieceres ezera ziemeļu galā ir uzbūvēta sūkņu stacija ar vienu darba un diviem 

rezerves 10 D 6 tipa sūkņiem ar ražību 400 m 3 /h un jaudu 125 kW katrs. Sūkņa ass 

absolūtā atzīme 103,72 m. Tehniskā ūdens ņemšanas vieta paliks iepriekšējā 

(identifikācijas Nr. V400033, ūdens saimniecības iecirkņa kods 3667). 

Tehniskais ūdens tiks izmantots: 

� ražošanas vajadzībām ~ 15 000 m 3 /gadā; 

� dzesēšanai (jaunās iekārtas) ~ 169 000 m 3 /gadā; 




� dzesēšanai (esošās iekārtas) ~ 80 000 m 3 /gadā; 

� tvaika ražošanai ~ 5 000 m 3 /gadā; 

� teritorijas uzkopšanai un laistīšanai ~ 10 000 m 3 /gadā; 

� ārējiem patērētājiem, kas neattiecas uz konkrēto ražošanas procesu ~ 1000 

m 3 /gadā. 

Līdz ar jaunās krāsns uzstādīšanu paredzēts veikt arī ūdensapgādes cauruļvadu, kā 

arī sūkņu stacijas rekonstrukciju, kas kopumā noteikti uzlabos ūdens apgādi uzņēmumā. 

Virszemes ūdens ieguves vietā, tāpat kā līdz šim, katru dienu paredzēts veikt ūdens 

instrumentālo uzskaiti, datus reģistrējot uzskaites žurnālā. Ūdens ieguves vietā pašreiz ir 

uzstādīts ūdens skaitītājs „Elkora” US-24, Nr. 693, kl 1,5. 

3.9. Notekūdeņi 

No esošās Brocēnu cementa rūpnīcas teritorijas tiek novadīti trīs veidu notekūdeņi 

– sadzīves, ražošanas un lietus notekūdeņi. Sadzīves notekūdeņus no esošās ražotnes, 

saskaņā ar līgumu, CEMEX nodod SIA „Brocēnu siltums”, novadot tos pilsētas 

kanalizācijas sistēmā, kas noslēdzas notekūdeņu attīrīšanas iekārtās. Uzņēmuma teritorijā 

atrodas pazemes tipa sadzīves notekūdeņu kanalizācijas sūknētava, ar diviem DRP 1500 

tipa sūkņiem, kuru ražība ir 90 m 3 stundā un jauda 15 kW. 

Sadzīves notekūdeņu novadīšanai no jaunās cementa ražotnes tiks veikts jauns 

pieslēgums SIA „Brocēnu Siltums” notekūdeņu attīrīšanas iekārtām. Prasības sadzīves 

notekūdeņiem, kurus uzņēmums ievada SIA „Brocēnu Siltums” notekūdeņu attīrīšanas 

iekārtās ir noteikusi SIA „Brocēnu Siltums” atbildot uz SIA CEMEX pieprasījumu par 

sadzīves notekūdeņu kvalitāti. Prasības ir attēlotas 28. tabulā. 

28. tabula. Prasības sadzīves notekūdeņiem 

Cietās daļiņas, mg/dm 3 35,0 

BSP 5, mg/dm 3 25,0 

ĶSP, mg/dm 3 125,0 

Naftas produkti, mg/dm 3 3,0 

Sadzīves notekūdeņu apjoms ir paredzēts līdzšinējā apjomā, taču, ņemot vērā 

darbības apjoma pieaugumu, ir paredzams neliela sadzīves notekūdeņu daudzuma 

palielināšanās, taču ne vairāk kā 20%. Iekārtu un procesa dzesēšanas ūdens cirkulē 

slēgtajos ciklos vai arī iztvaiko, līdz ar to notekūdeņos nonāk tikai neliela daļa no patērētā 

tehniskā ūdens. 

Līdz šim ražošanas notekūdeņus pēc pirmējās attīrīšanas mehāniskajos 

nostādinātājos un naftas produktu atdalītājos novadīja virszemes ūdenstilpēs divās 

izplūdes vietās – klinkera ražošanas notekūdeņiem (izplūdes vieta N400016) un cementa 




ražošanas notekūdeņiem (izplūdes vieta N400017) atsevišķi. Atbilstoši atļaujai A 

kategorijas piesārņojošai darbībai, rūpniecisko notekūdeņu daudzums vidēji gadā var 

sasniegt aptuveni 860 tūkstošus kubikmetru, no tiem 500 500 kubikmetri ir no cementa 

ceha izplūstošais notekūdens (29. tabula). 

29. tabula. Notekūdeņu apjomi 

Ūdens veids Vienība 

Notekūdeņu apjoms 

Esošā ražotne Paredzētā darbība 

Sadzīves NŪ m3/gadā 14 800 18 000 

Tehniskie NŪ 

(jaunajā ražotnē) 

m3/gadā 0 25 000 

Tehniskie NŪ 

(esošajās iekārtās) 

m3/gadā 860 000 250 000 

Slēgtās iekārtu dzesēšanas sistēmās tehniskā ūdens aprite ir līdz 2 500 000 

m 3 /gadā, taču sistēmu atstāj ne vairāk kā 3,2% jeb līdz 80 000 m 3 /gadā. Tehniskais ūdens, 

kuru izmanto procesa gāzu dzesēšanai, iztvaiko un notekūdeņos nenonāk. Notekūdeņos 

var nonākt atsevišķos ražošanas procesos un teritorijas uzkopšanā izmantotais ūdens. 

Ņemot vērā, ka turpmāk tiks izmantotas divas dzirnavas no līdz šim 

ekspluatētajām četrām dzirnavām, tiek pieņemts, ka notekūdeņu daudzums nebūs lielāks 

par 50% no notekūdeņiem, kas ir esošās ražotnes cementa nodaļā t.i. 250 000 m 3 /gadā. 

Dzesēšanas notekūdeņi tiks novadīti ar sorbentiem (bonām) un nosēdakām 

aprīkotos novadkanālos. Notekūdeņu plūsmas intensitāte novadkanālos ir ļoti neliela, līdz 

ar to, atstājot novadkanālus un ieplūstot dabiskajās ūdenstecēs, netiks pieļauts ne 

temperatūras, ne arī ķīmiskais piesārņojums. 

Nav paredzams, ka sakarā ar jaunās krāsns izbūvi sadzīves notekūdeņu 

novadīšanas sistēma varētu izmainīties. Tiek plānots, ka jaunajai krāsnij darbojoties ar 

pilnu jaudu, no SIA „CEMEX” novadītais sadzīves notekūdeņu apjoms būs 18 000 m 3 

gadā, bet no citiem patērētājiem, kas saistīti ar CEMEX – 10 000 m 3 gadā (kopējais 

apjoms – 28 000 m 3 gadā). 

Tehniskie notekūdeņi ir nosacīti tīrie notekūdeņi, kuriem nav nepieciešama 

ķīmiska attīrīšana, jo tiem ir tikai temperatūras piesārņojums. Notekūdeņu sastāvs ir 

attēlots 30. tabulā. Arī jaunajā cementa ražotnē ir paredzams līdzīgs tehnisko notekūdeņu 

sastāvs. 

Lietus notekūdeni SIA „CEMEX” esošajā Brocēnu cementa rūpnīcā savāc tikai 

no degvielas uzpildes stacijas (DUS) teritorijas. Savākto lietus ūdeņu gada apjoms ir 

aptuveni 500 kubikmetru. Pēc attīrīšanas naftas produktu ķērājā un ar filtriem gan 

tehniskais, gan lietus notekūdens nonāk novadgrāvī, kas ieplūst Kazenieku strautā, kas, 

savukārt, noslēdzas Brocēnu ezerā. Jaunās ražotnes teritorija būs pilnībā asfaltēta un 

lietus ūdeņi tiks savākti no visas asfaltētās teritorijas un būvju jumtiem. Lietus ūdeņus no 

plānotās ražotnes teritorijas paredzēts novadīt speciālā lietus kanalizācijas sistēmā. 




30. tabula. Piesārņojošās vielas SIA “CEMEX” notekūdeņos 

Izplūdes 

punkta 

numurs 

un adrese 

Piesārņojošā 

viela, parametrs 

Konc., 

ko 

nedrīkst 

pārsnieg 

t (mg/l) 

Pirms attīrīšanas Īss lietotās Pēc attīrīšanas 

mg/l, 24 

stundās 

(vidēji) 

t/gadā 

(vidēji) 

attīrīšanas 

metodes 

apraksts 

mg/l, 24 

stundās 

(vidēji) 

t/gadā 

(vidēji) 

Suspendētās 

vielas 

BSP 

42 150 - 350 54,12–126,2 35,0 12,6 

1 ĶSP 

30 120 - 450 43,3–162,2 25,0 9,0 

2 N400016 

Klinkera 

cehs 

Kopējais 

fosfors 

Kopējais 

slāpeklis 

150 

- 

- 

210 - 740 

- 

- 

75,7–266,8 

- 

- 

125,0 

4,0 

20,0 

45,1 

1,45 

2,7 

NPK 3 NP 

atdalīšana 

nosēdakās 

un naftas 

produktu 

ķērājos 

3,6 50-100 18,0–36,1 



3.10. Izmešu avotu gaisā raksturojums 

Visās cementa ražotnēs tehnoloģiskā procesa rezultātā rodas putekļu emisijas, kā 

arī emisijas no kurināmā sadedzināšanas (31. tabula). Informācija par izmešu fizikālajām 

un ķīmiskajām īpašībām, kā arī attīrīšanas iekārtu efektivitāte dota 2.4. nodaļā. 

Cementa ražotnēs sastopamie putekļu emisijas avoti ir: 

� materiālu pārkraušanas punkti; 

� materiālu uzglabāšana; 

� iekrāvēji, tvertnes un noliktavas; 

� dūmgāzes no ražošanas un sildīšanas procesiem; 

� materiālu transportēšanas konveijeri. 

31. tabula. SIA “CEMEX” ražotnes galvenie* izmešu avoti un izmešu gāzu veidi 

Izmešu avots Gāzes tips 

Galvenais skurstenis Atputekļotas procesa un kurināmo dūmgāzes 

Apvedkanāla skurstenis Atputekļotas procesa un kurināmo dūmgāzes 

Izejmateriālu dzirnavas (karstā Atputekļots gaiss un ogļu sadedzināšanas 

gaisa ģenerators) 

dūmgāzes 

Cementa dzirnavas (karstā gaisa Atputekļots gaiss un ogļu sadedzināšanas 

ģenerators) 

dūmgāzes 

Cietā kurināmā dzirnavas Atputekļots gaiss 

Māla žāvētājs (karstā gaisa Atputekļots gaiss un ogļu sadedzināšanas 

ģenerators) 

dūmgāzes 

* Visi izmešu avoti, ieskaitot maznozīmīgos, kas nav doti šajā tabulā, analizēti IV 

pielikumā 

Izmešu daudzuma novērtējums, kā arī sadzīves vajadzībām izmantotā dabas gāze, 

kā viens no emisiju avotiem, ir izvērtēta IV pielikumā. 

Cementa ražošanas procesā visbūtiskākā loma dažādu emisiju samazināšanā ir 

putekļiem, kas rodas ražošanas procesā, jo putekļi darbojas kā sorbējošs aģents, kas 

adsorbē lielu daudzumu kaitīgo savienojumu. Savukārt, cementa ražotāju svarīgākais 

uzdevums ir atputekļot dūmgāzes un vadīt ražošanas procesu tā, lai kopējās emisijas 

atbilstu likumdošanā noteiktajām normām. 




Galvenā auduma filtru sistēma 

Vislielākā nozīme gāzu attīrīšanas procesā ir galvenajai auduma filtru sistēmai 

(6. attēls). Visas procesa dūmgāzes tiks attīrītas galvenajā auduma filtru sistēmā. 

Dūmgāzes secīgi veic šādu ceļu: klinkera dzesētājs – klinkera krāsns – priekšsildītājs – 

homogenizācijas siloss – izejmateriālu malšana – filtru mājā. Krāsns apvedkanāla 

sistēmai ir atsevišķu auduma filtru sistēma. 

Jaunajai cementa ražotnei filtru sistēmas piegādās Dānijas kompānija FLSchmidt 

Airtech, kas tieši ir specializējusies gāzu attīrīšanas iekārtu izgatavošanā un uzstādīšanā 

rūpnieciskiem uzņēmumiem visā pasaulē. 

Paredzētā galvenā filtru sistēma jaunajai ražotnei: 

Tips Pulse Jet On-line 

Maksimālā temperatūra 200°C 

Filtra materiāls Stiklšķiedra ar PTFE membrānu 

Gaiss/audums rādītājs 1,36 m/min neto (1 rezerves nodalījums 

(Air to Cloth Ratio) apkalpošanas vajadzībām) 

Maksimālā putekļu emisija 10 mg/Nm³ 




6. attēls (kolāža). Auduma filtru māja ar filtriem no ārpuses un iekšpuses 




Kompleksam, kas sastāv no klinkera apdedzināšanas krāsns, priekšsildītāja ar 

kalcinētāju, klinkera dzesētāja un vertikālajām izejmateriālu dzirnavām, ir vajadzīga tikai 

viena putekļu savākšanas sistēma. Tās caurplūde ir atkarīga no darbības veida, t.i vai tā ir 

tiešā darbība (krāsns ar priekšsildītāju + klinkera dzesētājs) vai kombinētā darbība 

(krāsns ar priekšsildītāju + izejmateriālu dzirnavas + klinkera dzesētājs). Izejmateriālu 

dzirnavas papildus ir aprīkotas ar karstā gaisa ģeneratoru, kurā kā kurināmo izmanto 

samaltas akmeņogles. Atputekļošanas sistēma izejmateriālu dzirnavās, ieskaitot materiāla 

separatoru, ir aprīkota ar cikloniem samaltā materiāla savākšanai un pēc tam procesa 

gāzes tiek novadītas uz galveno auduma filtru ēku. 

Dūmgāzes no priekšsildītāja un klinkera dzesētāja tālāk izmanto izejmateriālu 

žāvēšanā. Izejmateriālu dzirnavu darbības laiks var nesakrist ar krāsns darbības laiku. Lai 

optimizētu priekšsildītāja un klinkera dzesētāja gāzu temperatūru laikā, kad izejmateriālu 

malšanas dzirnavas nestrādā, tiks ierīkots vārsts dzesēšanai ar aukstu gaisu pirms gāzu 

nonākšanas auduma filtru sistēmā. Sildītāja izdalītās gāzes uz izejmateriālu dzirnavām 

tiks nogādātas ar ventilācijas sistēmas palīdzību. 

Galvenā auduma filtru sistēma var strādāt ievērojama retinājuma apstākļos, ko 

nodrošina jaudīgs vilkmes ventilators, strādājot kopā ar izejmateriālu dzirnavu 

ventilatoru. Galvenā auduma filtru sistēma ir projektēta tā, lai nodrošinātu likumdošanā 

noteiktos limitus apstākļos, kad viens nodalījums ir atslēgts apkopei. Atputekļotajās 

gāzēs, kas no filtru sistēmas tiek izvadītas atmosfērā, putekļu saturs nepārsniedz 

10 mg/Nm³ normālas darbības apstākļos. Savāktie putekļi tiek atgriezti ražošanas procesā 

ar šneka konveijeriem (gliemežpārvadiem). 

Krāsns apvedkanāla sistēmas auduma filtri 

Izmantojot dažāda veida kurināmos, to skaitā alternatīvos kurināmos, klinkerā var 

palielināties savienojumu koncentrācijas, uz kuriem attiecas standarta prasības. Lai 

samazinātu gaistošo komponenšu (hlors, sērs un sārmi) cirkulāciju, klinkera 

apdedzināšanas krāsnij uzstāda apvedkanāla sistēmu (by-pass). Procesa gāzes tiek ņemtas 

no krāsns pievades kameras, novadītas apvedkanālā un dzesēšanas kamerā strauji 

atdzesētas ar āra gaisu līdz temperatūrai, kas mazāka par 200°C. Strauja vienas pakāpes 

dzesēšana nepieciešama, lai izvairītos no dioksīnu rašanās. 

Krāsns apvedkanāla sistēmas auduma filtri: 



Filtra materiāls Stiklšķiedra ar PTFE membrānu 

Gaiss/audums rādītājs 1,36 m/min neto (1 rezerves nodalījums 

(Air to Cloth Ratio) apkalpošanas vajadzībām) 


Karsto un auksto gāzu maisījums ar filtra ventilatora palīdzību, kas aprīkots ar 

motoru, kuram ir frekvenču pārveidotājs, tiek novadīts atsevišķā audumu filtru sistēmā un 

tālāk transportēts uz apvedkanāla skursteni. Putekļu saturs izplūdes gāzēs, kas nonāk 




atmosfērā nedrīkst pārsniegt 10 mg/Nm3. Apvedkanāla filtru sistēmā savāktie putekļi tiek 

pievienoti cementa malšanas procesā vai izmantoti kā pildviela citu būvmateriālu 

ražošanā. 

Cementa dzirnavu auduma filtru sistēma 

Cementa dzirnavas ir aprīkotas ar atsevišķu audumu filtru sistēmu un karstās 

gāzes ģeneratoru, kur kā kurināmo izmanto samaltas akmeņogles. Arī cementa dzirnavu 

filtru sistēma ir projektēta tā, lai tā spētu darboties retinājuma apstākļos, ko nodrošina 

vilkmes ventilators. 

Cementa dzirnavu auduma filtru sistēma: 



Filtra materiāls Poliesters 

Gaiss/audums rādītājs 

(Air to Cloth Ratio) 

1,00 m/min neto 


Cementa dzirnavu filtru sistēmas izejas gāzēs, kas nonāk atmosfērā, putekļu saturs 

nepārsniedz 10 mg/Nm³ normālas darbības apstākļos. Dzirnavām ir uzstādīta atbilstošas 

jaudas ventilācijas sistēma, kas novietota pēc filtriem un nodrošina nepieciešamo 

retinājumu. Cementa dzirnavās ir uzstādīts skurstenis, pa kuru izejas gāzes tiek izvadītas 

no filtru sistēmas atmosfērā. Skursteņa augstumam jābūt vismaz 5 metru augstumā virs 

tuvākās darba platformas. 

Cietā kurināmā dzirnavu auduma filtru sistēma 

Cietā kurināmā dzirnavu izplūdes gāzu atputekļošana arī notiek ar auduma filtru 

palīdzību. Kurināmā dzirnavu izplūdes gāzes recirkulācijas režīmā tiek ievadītas atpakaļ 

dzirnavu ieplūdes caurulē. Tajā ir iemontēta oglekļa dioksīda padeves sistēma. Tādā 

veidā tiek samazināts ugunsgrēka vai eksplozijas risks. Putekļu saturs kolektora izplūdes 

gāzēs nedrīkst pārsniegt 10 mg/Nm³ normālas darbības apstākļos. 

Cietā kurināmā dzirnavu auduma filtru sistēma: 



Filtra materiāls Poliakrilnitrils PEAC 

Gaiss/audums rādītājs 1,00 m/min neto 






Mālu žāvētāja auduma filtru sistēma 

Lai mālu varētu izmantot ražošanas procesā, tam jābūt daļēji izžāvētam. Plānots 

ierīkot ātro žāvētāju, kurā karsto gaisu nodrošina karstās gāzes ģenerators, kuram 

pamatkurināmais ir akmeņogles. Izplūdes gāzu atputekļošanai ir uzstādīta atsevišķa 

auduma filtru sistēma. Papildus gaiss žāvēšanai tiek ņemts no klinkera dzesētāja, pēc tam, 

kad tas ar ventilatoru palīdzību ir atputekļots un daļēji atdzesēts ar “air-air” dzesētāju. 

Maksimālais putekļu saturs izplūdes gāzēs, kas nonākt atmosfērā, nepārsniegs 

10 mg/Nm 3 . 

Mālu žāvētāja auduma filtru sistēma: 



Filtra materiāls Poliesters 

Gaiss/ audums rādītājs 


1,00 m/min neto 


Papildus sistēmas 

Papildus tehnika, ko izmanto Nox līmeņa samazināšanā, ir selektīvā nekatalītiskā 

reducēšana (SNCR). Karbamīda ūdens šķīdums, kas injicēts gāzes plūsmā, ir robežās no 

800 – 1000°C. Injicēšanas vieta ir būtiska, jo amonija savienojumi var aizdegties (radot 

vairāk NOx), ja tas tiek injicēts pārāk augstā temperatūrā, kā arī ir jānodrošina attiecīgas 

ķīmiskas reakcijas, ja tas tiek injicēts pārāk zemā temperatūrā. 

SNCR var pielietot kalcinētājam priekšsildītāja tornī. Šo tehniku nedrīkst pielietot 

izplūdes gāzēm, kas tiek izvadītas caur apvedkanāla sistēmu, jo tur nav piemērota 

temperatūras diapazona, lai varētu notikt atbilstošās reakcijās starp NOx un amonija 

savienojumiem. SNCR un arī kopējās izplūdes tiks kontrolētas ar nepārtraukta 

monitoringa iekārtām gan galvenajā, gan apvedkanāla skursteņos. 

Pārējie emisiju avoti 

Klinkera un cementa uzglabāšanas silosi tiks aprīkoti ar atsevišķām 

atputekļošanas sistēmām. Maksimālais putekļu saturs izplūdes gāzēs, kas nonāks 

atmosfērā, nepārsniegs 10 mg/Nm3. 

Materiālu transportēšanas konveijeri tiks uzstādīti nosegti, lai transportējamais 

materiāls tiktu pasargāts no atmosfēras nokrišņiem, kā arī tiks ierobežota materiālu 

putēšana. Materiālu transportēšanas konveijeri ir uzskatāmi par neorganizētu emisiju 

avotu. 

Akmeņogļu un naftas koksa uzglabāšanai tiks izmantots esošajā cementa ražotnē 

izveidotais laukums ar ietilpību 1000 t materiāla. No laukuma līdz malšanas dzirnavām 

cietais kurināmais tiks pārvietots ar autotransportu. Laukums ir uzskatāms par 




neorganizēto emisiju avotu un emisijas ir atkarīgas no pārkrautā cietā kurināmā 

daudzuma. 

Šķidrā kurināmā tvertne ir paredzēta lietoto eļļu uzglabāšanai un tās ietilpība ir 

400 m 3 . Ogļūdeņražu emisijas ir atkarīgas no pārsūknētā kurināmā apjoma. 

Tiks izmantota esošā saiņotava, kuras modernizācijas projekts tiks pabeigts 

2007. gadā. Ir uzstādītas jaunas atputekļošanas iekārtas, pēc kurām izplūdes gāzēs 

putekļu saturs nepārsniegs 10-20 mg/Nm 3 . 

Cementa dzirnavas Nr. 4 un Nr. 5 ir aprīkotas ar separatoru un atputekļošanas 

filtru sistēmu. Jaunās atputekļošanas iekārtas nodrošinās izplūdes gāzēs putekļu saturu ne 

vairāk kā 10-20 mg/Nm 3 . 

Esošā klinkera novietne tiks izmantota nepieciešamības gadījumā un ir uzskatāma 

par neorganizētu putekļu emisijas avotu. Putekļu emisijas ir atkarīgas no pārkrautā 

klinkera daudzuma novietnē. 

3.11. Trokšņu un smaku veidošanās 

Smakas cementa rūpniecībai nav raksturīgas. MK izdotajos "Noteikumos par 

piesārņojošas darbības izraisīto smaku noteikšanas metodēm, kā arī kārtību, kādā 

ierobežo šo smaku izplatīšanos", ir noteikts, ka rūpnieciskajā zonā ir pieļaujamas 10 

smaku vienību liela smaku koncentrācija un dzīvojamās teritorijās – 5 vienības (OUe) 

(skat. 1. nodaļu). Tā kā nav identificēti nekādi specifiski izmeši ar asu smaku, kas būtu 

vērtējami pēc šīm cilvēka subjektīvās uztveres vienībām, nevis pēc objektīviem 

koncentrāciju robežlielumiem, tad secinājumi par smakas iespējamību izdarāmi no gaisa 

piesārņojuma modelēšanas rezultātiem. Kā redzams (skat. V pielikumu), piesārņojuma 

koncentrācija nepārsniedz ne SO2, ne NO2 robežlielumus, tātad nevar tikt sasniegts arī 

smaku subjektīvās jūtamības slieksnis. Lai demonstrētu sacīto, piemēram, NO smakas 

olfaktometriskais detekcijas slieksnis ir 0,27 līdz 0,9 ppm. Tā kā 1 ppm atbilst 1,2 mg/m 3 , 

tad cilvēks ar speciāli trenētu ožu organoleptiski var konstatēt smaku, ja koncentrācija ir 

ne mazāk par 330 μg/m 3 (cilvēka vidējā ožas jutība ir ap 1000 μg/m 3 ). Arī NO2 smakas 

organoleptiskais detekcijas slieksnis orientējoši tikpat liels, starp 1-6 ppm (1,88-11,28 

mg/m 3 ), un SO2 uztveramība tāpat būtiski neatšķiras (0,5–0,8 ppm jeb 1,4–2,24 mg/m 3 ) 

(www.mfe.govt.nz/publications/air/air-quality-tech-report-43). Tas nozīmē, ka cilvēka 

organoleptiskās smakas detekcijas slieksnis, kas pēc definīcijas ir 1 Oue, ir par kārtu 

augstāks nekā piesārņojuma robežlielums. 

Ar jaunās cementa rūpnīcas darbību saistītā autotransporta plūsmas pieauguma 

radītais troksnis apkārtējā teritorijā aplūkots 5.6. nodaļā “Autotransporta radītais troksnis 

un gaisa piesārņojums”. 

Ražošanas procesā jaunajā vietā būs divi galvenie trokšņa avoti – izejvielu 

dzirnavas ar aprīkojumu (skat. Nr. 12 I pielikumā) un cementa dzirnavas ar aprīkojumu 

(skat. Nr. 27 I pielikumā). Šo iekārtu radītā trokšņa izplatības novērtējums (skat. 




5.3. nodaļu) balstīts uz ražotāja LOESCHE oficiālajiem datiem par šo iekārtu trokšņa 

līmeni (32. un 33. tabula). 

32. tabula. Izejvielu dzirnavu agregātu radītā trokšņa maksimālie līmeņi 

Trokšņa avots Izmēri, t.sk H Spiediens dB Jauda dB 

Rotējošie padevēji 2,5x2,5x2 80 

Veltņu dzirnavas LM 48.4 12x12x21 97 

Transmisijas kārba 4x4x3,5 93 

Gaisa pūtējs 2x2x2,5 77 

Malšanas procesa ventilatora apvalks 9,5x8,5x7,5 81* 

Vibropadevējs 6,5x2x2,1 80 

Ķēdes kausu elevators 2,6x2,2x41 78 

Lentes konveijers 6x2x2 70 

Lentes konveijers zem atkritumu piltuves 11x2x2 70 

Putekļu filtrs 3x3x7 90 

Rotējošie vārsti 2x1,5x2,5 80 

* ar uzstādītu skaņas izolāciju 

33. tabula. Cementa dzirnavu agregātu radītā trokšņa maksimālie līmeņi 

Cementa dzirnavu agregāti Izmēri, t.sk H Spiediens dB Jauda dB 

Rotējošie padevēji 2,5x2,5x2 80 

Gaisa pūtējs 97 (*85) 

Veltņu dzirnavas LM 53.3+3 12x12x20 97 

Transmisijas kārba 4,5x4,5x4,5 93 

Gaisa pūtējs 2x2x2,5 77 

Malšanas procesa filtrs 28x12x19 82 * 

Malšanas procesa ventilatora apvalks 9x7x8,5 80 * 

Vibropadevējs 9x2x3,5 80 

Ķēdes kausu elevators 2,6x2,2x42 78 

Vibropadevējs ar magnētisko tvertni 3x2x2 80 

Lentes konveijers zem atkritumu piltuves 6x2x2 70 

Lentes konveijers 7,5x2x2 70 

Putekļu filtrs 3x3x7 90 

* ar uzstādītu skaņas izolāciju 




3.12. Uzņēmumā veidojošies atkritumi 

Karstās gāzes no rotācijas krāsns tiek novadītas priekšsildītājā un 

priekškalcinētājā, taču nelieli daudzumi no šī procesa gāzēm tiek novadīti by-pass 

sistēmā (apvedkanālā), kur gāzes tiek atdzesētas, sajaucot tās ar aukstu gaisu un 

izsmidzinot ūdeni. Atejošās gāzes tiek atputekļotas auduma filtros pirms izvadīšanas pa 

dūmvadu. By-pass (apvedkanāla) putekļi tiek savākti un transposrtēti uz silosu. 

Tehnoloģiski maksimāli iespējamais šo putekļu daudzums tiek padots uz cementa 

dzirnavām, taču šādi izmantojamo putekļu apjoms ir ierobežots sakarā ar produkta 

kvalitātes prasībām. 

Prognozētie uzņēmumā veidojošos atkritumu apjomi ir parādīti 34. tabulā. 

Prognoze ir balstīta uz līdzīgu uzņēmumu datiem. Ir novērots, ka lielāki atkritumu 

veidošanās apjomi ir periodā, kad ražotni nodod ekspluatācijā, bet turpmākajos gados 

veidojošos atkritumu daudzums ievērojami samazinās. 


34. tabula. Prognozētie SIA “CEMEX” jaunajā ražotnē veidojošos atkritumu veidi un apjomi 

Nr. Atkritumu 

klase 

1 

2 

3 

4 

5 

6 

7 

8 

101313 

Atkritumu veids Izcelsmes avots 

By pass 

(apvedkanāla) 

putekļi (BPP) 

200140 Metāllūžņi 

200301 

130208 

150202 

160601 

200121 

170102 

Nešķiroti sadzīves 

atkritumi 

Lietotas eļļas 

Izlietoti naftas 

produktu adsorbenti 

(e.g. bonas, 

granulas). 

Nolietotie 

akumulatori 

Luminiscentās 

spuldzes 

Nolietotais 

oderējums 

By pass 

(apvedkanāla) 

filtrs 

Iekārtu 

uzstādīšana un 

apkope 

Dažādi sadzīves 

un ražošanas 

procesi 

Iekārtu apkope 

Naftas produktu 

piesārņojuma 

novēršanas 

pasākumi 

Transportlīdzekļu 

apkope 

Ražošanas un 

sadzīves ēku 

uzturēšana 

Klinkera krāsns 

apkope 

Bīstamība 

(atbilstoši MK 

noteikumiem) 

Nav bīstams 

Nav bīstams 

Nav bīstams 

Bīstams 

Bīstams 

Bīstams 

Bīstams 

Nav bīstams 



Uzglabāšana un apsaimniekošana 

Uzglabā silosā. Pievieno cementa 

malšanas procesā. 

Uzglabā uzņēmuma teritorijā. 

Nodod otrreizējās pārstrādes 

uzņēmumiem 

Uzglabā sadzīves atkritumu 

konteineros; nodod licenzētam 

apsaimniekotājam 

Uzglabā eļļas tvertnēs; utilizē 

klinkera apdedzināšanas krāsnī 

Uzglabā īpašos konteineros; utilizē 

klinkera apdedzināšanas krāsnī 

Uzglabā uzņēmuma teritorijā 

ierīkotā BA novietnē; nodod 

licenzētam BA apsaimniekošanas 

uzņēmumam 

Uzglabā uzņēmuma teritorijā 

ierīkotā BA novietnē; nodod 

Liepājas Demerkurizācijas centram 

Uzņēmuma teritorijā, kā pildviela 

var tikt izmantots teritorijas 

labiekārtošanai. 

Maksimālais 

daudzums 

gadā, tonnas 

Uzglabāšanas 

apjoms 

uzņēmuma 

teritorijā, 

tonnas 


20 000 

500 

3000 

50 

10 

0.2 

0.2 

100 

2000 

30 

30 

10 

1 

1 

0.1 

100

9 150110 Eļļu iepakojums 

Eļļu izmantošana 

iekārtām 

Bīstams 



Uzglabāts uzņēmuma teritorijā 

slēgtā telpā, izmanto atkārtoti vai 

nodod licenzētam BA 

apsaimniekošanas uzņēmumam 

10 101313 Audumu filtri Iekārtu apkope Nav bīstams Slēgtā novietnē. 100 20 

11 191204 

12 

13 

14 

200303 

150110 

101301 

101314 

101399 

Gumijas konveijeru 

lentas 

Iekārtu uzturēšana 

un remonts 

Rodas periodiski 

Teritorijas uzkopjot 

uzkopšanas atkritumi uzņēmuma 

Malšanas piedevu 

konteineri 

teritoriju 

Rodas no piedevu 

lietošanas 

uzņēmuma 

Atkritumi cementa 

ražošanas procesā 

Neliels nobirums 

(Izejvielu maisījuma, 

var veidoties 

klinkera, cementa, 

realizējot 

pildvielu, 

ražošanas procesu 

kaļķakmens, mālu, 

putekļu nobiras) 

Nav bīstams 

Nav bīstams 

Bīstams 

Nav bīstams 

Uzņēmuma teritorijā, līdz 

nodošanai licenzētam atkritumu 

apsaimniekošanas uzņēmumam 

Tiek uzkrāti uzņēmuma teritorijā 

līdz apjomam, ko nodod licenzētam 

atkritumu apsaimniekošanas 

uzņēmumam 

Uzņēmumā slēgtā novietnē līdz 

atgriešanai piegādātājam 

Uzglabāšana pārsegtā novietnē un 

tālāka otrreizējā izmantošana 

ražošanas procesā. 


1 

0.3 

15 15 

1000 

10 

50 

20 

1 

15



Tā kā visas operācijas, kas saistītas ar izejvielu un kurināmā sagatavošanu ir 

verificētas un pārbaudītas praksē, teorētiski šajā posmā atkritumi var rasties tikai rupji 

pārkāpjot pārkraušanas un/vai uzglabāšanas noteikumus. Bez tam, pat avārijas 

gadījumā, visi atkritumi var tikt lokalizēti, savākti un pārstrādāti kopā ar 

pamatkurināmo klinkera apdedzināšanas procesā. 

Par būvdarbu veikšanu un montāžas darbiem SIA „CEMEX” slēgs līgumus ar 

apakšuzņēmējiem par katru darbu veidu un/vai objektu atsevišķi, nododot atbildību 

par būvgružu apsaimniekošanu apakšuzņēmējam. 

Arī par metāllūžņu savākšanu un apsaimniekošanu uzņēmums slēgs līgumus 

ar apakšuzņēmējiem par katru objektu atsevišķi. Metāllūžņi pēc to standartizācijas 

galvenokārt nonāks A/S Liepājas Metalurgs, kur tos pārkausēs. 

Atsevišķu būvju demontāžas darbu gaitā izveidojušos būvgružus daļēji 

paredzēts sasmalcināt un izmantot planēšanas (būvlaukuma līdzināšanas) vai 

pievedceļu ierīkošanas darbos. 

3.13. Inženierkomunikācijas un infrastruktūra 

Elektroenerģijas apgādei tiks izmantotas gan esošās inženierkomunikācijas, 

gan sadarbībā ar VAS „Latvenergo” tiks uzstādīta jauna apakšstacija ar jaudu 

50 MVA, kā arī divi transformatori ar jaudu 25 MVA katrs. 

Dzeramā ūdens nodrošināšanai operators veiks pieslēgumu pie SIA „Brocēnu 

Siltums” ūdens apgādes sistēmas. Pieslēgums tiks veikts arī pie sadzīves notekūdeņu 

kanalizācijas sistēmas. Tehniskais ūdens iekārtām tiks ņemts no esošajā ražotnē 

izbūvētās sūkņu stacijas un ūdensapgādes sistēmas, kas tiks pagarināta 1,5 m dziļumā 

zem zemes līdz jaunajai cementa rūpnīcai. 

Uz SIA „Cemex” jauno ražotni vedīs gan autoceļi, gan dzelzceļš. Dzelzceļa 

pārvadājumi plānoti galvenokārt objekta ekspluatācijas laikā, turpretī autoceļi tiks 

lietoti gan ražotnes būvniecības, gan tās ekspluatācijas laikā. Kaļķakmens un māla 

piegādes maršruti parādīti 50. attēlā (5.6. nodaļā). 

Paredzētās inženierkomunikācijas – gan esošās ar un bez pārveidojumiem, gan 

jaunveidojamās – grafiski attēlotas I un III pielikumā. 

Ņemot vērā faktu, ka pārvadāt paredzēts ļoti daudz kravu, autoceļam jābūt ar 

cieto (asfalta) segumu. Pievedceļi jāierīko atbilstoši pastāvošajiem normatīviem. Tiem 

obligāti jābūt ar novadgrāvjiem abās autoceļu pusēs. Ņemot vērā faktu, ka pa 

autoceļiem tiks piegādāta lielākā daļa no izejvielām, t.sk. arī alternatīvais kurināmais 

(ieskaitot bīstamos atkritumus), ir jāparedz iespēja avārijas gadījumā noslēgt 

virszemes ūdens plūsmu novadgrāvjos, lai piesārņojums kopā ar ūdeni neizkļūtu ārpus 

Cemex teritorijas, tas ir, pēc iespējas mazāk piesārņotu apkārtējo vidi. Šajā ziņā 

plānotā apbūve izvietota vietā, kas ir tuvu ideālai, jo praktiski visu virszemes noteci 

var noslēgt vienā vietā (SIA „Cemex” piederošās teritorijas pašā ziemeļrietumu stūrī). 

Pēc jaunās klinkera krāsns Nr. 5 nodošanas ekspluatācijā galvenās kravas tiks 

transportētas divās plūsmās – ārējā un iekšējā. Savukārt, ārējā autotransporta plūsma 

paredzēta gan pa jau esošo asfaltēto autoceļu (gatavā produkcija gan iesaiņotā 




(maisos), gan neieIzesaiņotā veidā), gan pa autoceļu, ko paredzēts ierīkot (tā saucamā 

jaunā līnija). Pa jauno autoceļu plānots transportēt izejvielas (kaļķakmeni, mālus, 

smilti), alternatīvo kurināmo un gatavo produkciju neiesaiņotā veidā. Iekšējā 

transporta plūsma iekļauj plāvas, ģipšakmens, ogļu un alternatīvā kurināmā (lietoto 

eļļu) pārvadājumus no esošās ražotnes līdz krāsnij Nr. 5. 

Lai pēc iespējas izvairītos no vairākkārtējas kravu pārkraušanas, izejvielu un 

kurināmā ievešanai rūpnīcas teritorijā plānots speciāls iekšējais dzelzceļa atzars (skat. 

I pielikumu). 

Ierīkojot gan automašīnu pievedceļus, gan jaunu dzelzceļa atzaru, 

nepieciešams ievērot aizsargjoslu likuma prasības. Esošajiem ceļiem – asfaltētajam 

ceļam (Liepnieku ielai) no SIA „Cemex” līdz Rīgas – Liepājas šosejai un lauku ceļam 

(Meža ielas turpinājumam) ir pašvaldības ceļu statuss un to aizsargjosla ir noteikta 30 

m platumā. Aizsargjoslas platums ap esošo dzelzceļa līniju ir 50 metru (skat. 

1. nodaļu) 

Saskaņā ar MK izdotajiem „Bīstamo kravu pārvadājumu noteikumiem” 

bīstamie atkritumi, kurus paredzēts piegādāt ar automašīnām, pieskaitāmi 3., 4.1. un 

5.1. bīstamības klasei (skat. 1. nodaļu). Bīstamo kravu auto pārvadājumus jāveic 

atbilstoši Latvijai saistošā Eiropas valstu nolīguma par bīstamo kravu 

starptautiskajiem pārvadājumiem ar autotransportu (ADR) prasībām. Autotransporta 

līdzekļa sastāvā, kurš pārvadā bīstamo kravu, nedrīkst būt vairāk par vienu piekabi vai 

puspiekabi. Lai apliecinātu attiecīgā autotransporta līdzekļa atbilstību, autocisternai, 

autotransporta līdzeklim ar noņemamu cisternu un baterijtransportlīdzeklim, ja to 

ietilpība pārsniedz 1m 3 , autotransporta līdzeklim ar cisternkonteineru, ja tā ietilpība 

pārsniedz 3m 3 , nepieciešams atbilstības sertifikāts. 

Saskaņā ar MK izdotajiem „Noteikumiem par bīstamo kravu pārvadāšanu pa 

dzelzceļu” daļa no pārvadāmajām kravām pieskaitāma 3., 4.1. un 5.1. bīstamības 

klasei (skat. 1. nodaļu). 

Saskaņā ar MK izdotajiem „Noteikumiem par drošības konsultantu 

(padomnieku) norīkošanu, to profesionālo kvalifikāciju un darbību bīstamo kravu 

pārvadājumu jomā” plānotajā objektā jānorīko drošības konsultanti (padomnieki) 

(skat. 1 nodaļu). 

Lai neizplatītu bīstamos izejmateriālus tālāk par pārkraušanas vietu, jāievēro 

MK izdotie „Noteikumi par kravu pieņemšanu pārvadāšanai pa dzelzceļu” (skat. 

1. nodaļu). 




3.14. Plānotā darbība esošajā uzņēmumā pēc jaunās 

rūpnīcas izbūves 

Pēc jaunās cementa ražotnes nodošanas ekspluatācijā esošās klinkera 

apdedzināšanas krāsns Nr. 4 darbība tiks apturēta. Netiks ekspluatēti arī visi 

tehnoloģiskie posmi, kas saistīti ar klinkera izejvielu duļķa sagatavošanu slapjajam 

procesam t.i. mālu duļķotava, kaļķakmens drupināšana, duļķa dzirnavas un duļķu 

baseins. Arī esošais klinkera dzesētājs „Volga” netiks ekspluatēts pēc krāsns darbības 

apturēšanas. 

Pašlaik jau ir uzsākta nevajadzīgo ēku un būvju demontāža (gan ražotnes, gan 

katlu mājas vecie skursteņi, vecā elektrofiltru ēka, citas mūra konstrukcijas), kas 

pakāpeniski tiks arī turpināta, par augstāko prioritāti uzskatot to ēku demontāžu, kuras 

rada lielāku risku. 

Autoceļi, ūdens un kanalizācijas cauruļvadi, kā arī elektroapgāde esošajai 

rūpnīcas teritorijai un administrācijas ēkai ir labā stāvoklī un tos varēs izmantot 

nākotnē, attīstot gan rūpnieciskus objektus, gan izīrējot birojus. 

Uzsākot jaunās cementa rūpnīcas darbību, tiks izmantota virkne iekārtu un 

konstrukciju, kas atrodas esošajā cementa rūpnīcā: 

� horizontālās cementa dzirnavas Nr. 4 un Nr. 5; 

� esošie cementa silosi Nr. 5, Nr. 6, Nr. 7 un Nr. 8; 

� cementa saiņotava; 

� klinkera un ģipšakmens novietne; 

� akmeņogļu/petrokoksa laukums; 

� kompresoru stacija. 

Horizontālās cementa dzirnavas Nr. 4 un Nr. 5 tiek aprīkotas ar separatoru, 

kas uzlabos gan cementa kvalitāti, gan dzirnavu ražību. Ir paredzēts šīs divas 

dzirnavas izmantot arī pēc jaunās cementa rūpnīcas palaišanas. Klinkers malšanai tiek 

pievests ar iekšējo autotransportu. 

Esošie cementa silosi Nr. 5, Nr. 6, Nr. 7 un Nr. 8. Šajos silosos transportēs 

horizontālajās dzirnavās Nr. 4 un Nr. 5 saražoto cementu. No šiem silosiem cements 

tiks transportēts uz saiņotavu. 

Cementa saiņotava tika modernizēta 2006. gadā un tiks izmantota arī 

turpmāk. 

Klinkera un ģipšakmens novietne tiks izmantota arī pēc jaunās cementa 

rūpnīcas palaišanas. Klinkera novietnē tiks uzglabāts klinkers, kas paredzēts malšanai 

horizontālajās cementa dzirnavās Nr. 4 un Nr. 5. Ģipšakmens novietne tiks izmantota 

kā ģipšakmens nokraušanas punkts no dzelzceļa transporta. Daļa ģipšakmens tiks 

izmantota jau esošajās cementa dzirnavās, pārējo ar iekšējo autotransportu transportēs 

līdz jaunajai cementa rūpnīcai. 

Akmeņogļu/petrokoksa laukums tiks izmantots arī turpmāk un tajā tiks 

nokrautas ogles no dzelzceļa transporta. Ogļu/petrokoksa dzirnavas tiks uzstādītas 




jaunajā ražotnē un līdz dzirnavām kurināmais tiks transportēts ar iekšējo 

autotransportu. 

Kopresoru stacijā trīs kompresori, kas ražo saspiestu gaisu materiālu 

transportēšanai pa tehnoloģiskajām līnijām. Tie tiks lietoti arī turpmāk. 

Esošās ražotnes iekārtas, kuras plānots izmantot arī turpmāk, ir tehniski 

apmierinošā stāvoklī un ir izmantojamas turpmākai darbībai. 

3.15. Limitējošo faktoru analīze 

Siltumnīcas efektu radošo gāzu emisiju kvotu pieejamība 

Jaunā cementa rūpnīca līdzīgi kā jebkura cita ES cementa rūpnīca, kura pati 

ražo klinkeru, savu darbību var veikt tikai gadījumā, ja tiek piešķirtas SEG emisiju 

kvotas ražošanas nodrošināšanai. SEG emisiju kvotas cena emisiju tirdzniecības 

sistēmā deficīta apstākļos var sasniegt 30 – 50 EUR/t, kas ir salīdzināma ar paša 

cementa ražošanas izmaksām. Pērkot SEG emisiju kvotas tirgū, cementa pašizmaksa 

ievērojami pārsniedz cementa cenas kaimiņvalstīs, līdz ar to saražotais cements 

būvmateriālu tirgū vairs nav pārdodams. 

Pašvaldības akcepts jaunajai cementa rūpnīcai 

Pēc Vides pārraudzības valsts biroja atzinuma, pašvaldībai ir jāpieņem 

lēmums par paredzētās darbības akceptu. Gadījumā, ja pašvaldība paredzēto darbību 

neakceptē, paredzētā darbība nav realizējama. 




4. Esošās situācijas raksturojums paredzētās 

darbības vietā 

4.1. Jaunās rūpnīcas vieta un tai pieguļošās teritorijas 

Autoceļš Rīga – Saldus – Liepāja Brocēnu pilsētas teritoriju sadala divās 

daļās. Ziemeļu pusē no autoceļa atrodas rūpniecības un ražošanas zona, kurā izvietoti 

Saldus rajona lielākie rūpniecības objekti – SIA “CEMEX”, u.c. Dienvidu pusē 

izvietojusies Brocēnu pilsēta ar administratīvajām, izglītības, kultūras, medicīnas, 

sakaru, tirdzniecības un citām pakalpojumu iestādēm, centriem un organizācijām. Lai 

arī šīs daļas teritoriāli atrodas tuvu viena otrai, minētais autoceļš un meža josla, kā arī 

valdošie dienvidrietumu un rietumu vēji mazina šīs rūpniecības zonas vizuālo un 

psiholoģisko spiedienu uz pilsētas iedzīvotājiem un tās viesiem. Pilsētā jūtama aktīva 

sabiedriskā, kultūras un sporta dzīve, darbojas vairāk nekā desmit biedrības un 

nodibinājumi. Administratīvās, izglītības, kultūras un tirdzniecības iestādes 

galvenokārt izvietojušās ap svarīgāko ielu Brocēnos – Lielcieceres ielu, ko iekļauj 

dzīvojamo māju apbūve. 

Galvenokārt visi sabiedriskie objekti atrodas 1 – 1,5 km attālumā no esošā un 

jaunbūvējamā rūpniecības objekta CEMEX, izņemot CEMEX viesnīcu Cieceres ezera 

ziemeļaustrumu krastā, kas atrodas 500 – 700 m no esošās cementa rūpnīcas. 

Svarīgākie sabiedriskie centri un objekti Brocēnos ir: 

� Brocēnu novada Dome (Lielcieceres ielā 3); 

� Brocēnu kultūras centrs (Lielcieceres ielā 10); 

� Brocēnu vidusskola (Kurzemes pussalā Brocēnu ezera krastā, Ezera 

iela 6); 

� Cieceres ezera smaiļošanas, airēšanas, kanoe centrs (pie Brocēnu 

vidusskolas); 

� Brocēnu stadions (Ezera ielā); 

� CEMEX Ledus halle (Ezera ielā 1); 

� Brocēnu Sporta skola (Ezera ielā 1); 

� pirmsskolas izglītības iestāde ”Mūsmājas” (Lielcieceres ielā 13a); 

� specializētā pirmskolas izglītības iestāde „Varavīksne” (Kalna ielā 1); 

� Brocēnu ambulance (Skolas ielā 9); 

� Brocēnu pilsētas bibliotēka (Lielcieceres ielā 10); 

� Brocēnu vecā estrāde; 

� Brocēnu pludmale. 

Cieceres ezera austrumu krasts, kas atrodas Brocēnu pilsētas teritorijā ar šeit 

esošo estrādi, takām un pludmali ir iecienīta pastaigu un atpūtas vieta. 

Pašlaik Brocēnu novada teritorijas plānojums 2004. – 2016. gadam ir izstrādes 

procesā un šo plānu paredzēts apstiprināt 2007. gada vidū. Paredzētās darbības 

īstenošanai nepieciešamo un tām pieguļošo zemju lietojuma veids uz paredzētās 




darbības īstenošanas sākumu pagaidām nav nosakāms, jo spēkā esošajos teritoriju 

plānojumos zemes lietojuma veidi ir noteikti atbilstoši spēku zaudējušajiem MK 

noteikumiem Nr. 344 “Nekustamā īpašuma lietošanas mērķu noteikšanas un 

sistematizācijas kārtība” (31.07.2001.) un spēkā esošie MK noteikumi Nr. 496 

“Nekustamā īpašuma lietošanas mērķu klasifikācija un nekustamā īpašuma lietošanas 

mērķu noteikšanas un maiņas kārtība” (20.06.2006.) prasa pēc 2007. gada 1. janvāra 

klasificēt zemes lietojumu citādi (skat. 1. nodaļu). Novecojušie zemes lietojuma veidi 

esošā plānojuma projekta redakcijā doti 56. attēlā (5.13. nodaļā). 

4.2. Meteoroloģisko apstākļu raksturojums 

Brocēni atrodas Austrumkursas augstienē, mēreni vēsā un mitrā Latvijas 

klimatiskajā rajonā. Pēc Saldus novērojumu stacijas datiem (skat. LVMĢA izziņu 

Nr.4-6/308 VII pielikumā) gada vidējā gaisa temperatūra ir +5,9°C. Gada gaitā 

visaukstākie mēneši ir janvāris un februāris (7. attēls). Janvāra mēneša vidējā gaisa 

temperatūra ir -4,1°C un vidējā minimālā gaisa temperatūra ir -6,9°C. Februāra vidējā 

gaisa temperatūra ir -4,3°C un vidējā minimālā gaisa temperatūra ir -7,3°C. 

Vissiltākais ir jūlijs ar mēneša vidējo gaisa temperatūru +16,5°C un vidējo maksimālo 

gaisa temperatūru 21,5°C. Līdz šim novērotā gada absolūti minimālā gaisa 

temperatūra ir -36°C, absolūti maksimālā gaisa temperatūra ir +34°C. 

Temperatūra, C o 

40.0 

30.0 

20.0 

10.0 

0.0 

-10.0 

-20.0 

-30.0 

-40.0 

I II III IV V VI VII VIII IX X XI XII 

Vidējā Vidējā maksimālā Absolūti maksimālā 

Vidējā minimālā Absolūti minimālā 

7. attēls. Gaisa temperatūras gada gaita 




Gadā nokrišņi iespējami vidēji katru otro dienu. Gada nokrišņu summa ir 

646 mm. Visvairāk nokrišņu ir jūlijā – mēneša nokrišņu summa ir 83 mm, vismazāk – 

februārī un martā – mēnešu nokrišņu summa atbilstoši 31 un 33 mm (8. attēls). 

Nokrišņu summa, mm 

90 

80 

70 

60 

50 

40 

30 

20 

10 

0 

I II III IV V VI VII VIII IX X XI XII 

8. attēls. Atmosfēras nokrišņu gada gaita 

Nokrišņu summa Dienu skaits ar nokrišņiem 

Gada vidējais gaisa relatīvais mitrums ir 82%, vismazākais mitruma saturs 

gaisā ir maijā – vidēji mēnesī 70%, vislielākais – novembrī un decembrī – 90%. 

Austrumkursas augstienē salīdzinoši bieži ir vērojama migla. Siltajā gadalaikā tā var 

būt vidēji 3-7, maksimāli 8-14 dienas mēnesī. Aukstajā gadalaikā migla ir biežāk – 

vidēji 7-10, maksimāli 13-18 dienas mēnesī. 

Dienās ar sauli tās faktiskais spīdēšanas ilgums vidēji gadā ir ap 43% no 

iespējamā saules spīdēšanas ilguma (skaidrā laikā). Visvairāk saulaino dienu (28–30) 

ir laikā no maija līdz augustam, tad saule spīd vidēji 8-10 stundas dienā. Decembrī un 

janvārī 10-11 dienās ar sauli tā spīd vidēji tikai 3 stundas dienā. 

Gan gadā kopumā, gan atsevišķās sezonās valdošie ir dienvidrietumu vēji (9. 

un 10. attēls). Lielākais vēja ātrums ir decembrī un janvārī (mēnesī vidēji 4,2 un 4,3 

m/s), mazākais – jūlijā un augustā (mēnesī vidēji 3,2 m/s). Vislielākais līdz šim 

novērotais vēja ātrums ir 20 m/s, brāzmas – 34 m/s. 

Stabila sniega sega izveidojas vidēji 22. decembrī un izzūd 13. martā. 

Vislielāko biezumu sniega sega sasniedz februāra otrajā pusē – vidēji 11 cm. Līdz šim 

novērotais vislielākais sniega segas biezums ir 47 cm. 


25 

20 

15 

10 

5 

0 

Dienu skaits

4.0 

3.7 

3 

4.5 

3.7 

R 



ZR 

DR 

Z 

30 

25 

20 

15 

10 

5 

3.3 

0 3 

D 

3.6 


ZA 

DA 

vidējais vēja ātrums (m/s) dotajā vēja virzienā 

bezvēja atkārtošanās (%) 

9. attēls. Vēju roze aukstajos gada mēnešos (decembris, janvāris, februāris) 

3.7 

A 

3.7 

3.3

3.4 

2.9 

2.9 

5 

3.9 

R 



ZR 

DR 

25 

20 

15 

10 

5 

0 5 


2.7 

Z 

D 

2.5 

ZA 

DA 

vidējais vēja ātrums (m/s) dotajā vēja virzienā 

bezvēja atkārtošanās (%) 

10. attēls. Vēju roze siltajos gada mēnešos (jūnijs, jūlijs, augusts) 

Piesārņojuma izkliedei nelabvēlīgu meteoroloģisko apstākļu raksturojums dots 

5.2. nodaļā. 

2.5 

A 

2.9 

2.3



4.3. Teritorijas ģeoloģiskā uzbūve, hidroģeoloģiskie un 

inženierģeoloģiskie apstākļi 

Ģeoloģiskais raksturojums 

Objekts atrodas Austrumkursas augstienē ar stipri artikulētu reljefu, tā 

saucamās Saldus pauguraines centrālajā daļā. Mūsdienu reljefu galvenokārt veido sīki 

un vidēji pauguri, kas bieži koncentrēti grupās un atsevišķos paugurmasīvos. Tipiska 

Saldus pauguraines ainava redzama 11. attēlā. Relatīvā augstuma izmaiņas 

galvenokārt atrodas 5 – 10 m robežās, bet, ņemot vērā Cieceres ezera ieplaku 

(12. attēls), tās sasniedz 15 – 20 metrus. Savukārt, zemes virsmas reljefa absolūtais 

augstums mainās robežās no aptuveni 100 m vjl Cieceres ezera krastā līdz 120 m vjl 

viļņotajā līdzenumā Brocēnu apkārtnē. Saldus pauguraines centrālā daļa ir teritorija ar 

vislielāko absolūto augstumu Austrumkursas augstienē. 

11. attēls. Tipiska Saldus pauguraines ainava 




12. attēls. Cieceres ezers: skats uz dienvidiem no Liepājas – Rīgas autoceļa 

Plānotās ražotnes teritorijā zemes virsmas absolūtās atzīmes mainās no 108 – 

110 m dzelzceļa uzbēruma tuvumā līdz aptuveni 121 – 122 m vjl teritorijas 

dienvidaustrumos. Apskatāmās teritorijas centrālajā daļā ir lokāla rakstura reljefa 

paaugstinājums (kore), no kura uz dienvidiem – dienvidrietumiem ir relatīvi plašs 

pazeminājums. 

Esošās ražotnes teritorijā un tās tuvākajā apkārtnē reljefs pilnībā izmainīts 

(izlīdzināts un uzbērts) cilvēka darbības rezultātā, bet zemes virsmas absolūtās 

atzīmes svārstās 107 – 110 m robežās vjl. 

Ģeoloģiskā uzbūve 

Brocēnu apkārtnes ģeoloģiskā griezuma augšējo daļu veido augšperma un 

augšdevona nogulumieži, kā arī kvartāra nogulumi. Zemkvartāra virsmā atsedzas 

augšdevona Šķērveļa svītas nogulumieži, Cieceres ezera ieplakā – augšdevona 

Ketleru svītas veidojumi, bet nedaudz uz rietumiem no esošās rūpnīcas – arī 

augšperma Naujoji Akmenes svītas nogulumieži (13. attēls). Kvartāra nogulumi 

galvenokārt pārstāvēti ar augšējā pleistocēna Latvijas svītas un viduspleistocēna 

Kurzemes svītas limnoglaciālajiem un glacigēnajiem nogulumiem, kā arī mūsdienu 

(holocēna) veidojumiem – purvu nogulumiem, upju (aluviālajiem) un ezeru 

(limniskajiem) veidotajiem nogulumiem un cilvēka darbības (tehnogēnajiem) 

produktiem jeb uzbērumu (14. un 15. attēls). 




13. attēls. Pamatiežu ģeoloģiskā karte (izkopējums no „Latvijas ģeoloģiskā karte. 

Mērogs 1 : 200 000. 32. lapa – Jelgava”) 

Brocēnu un Saldus apkārtnē, t.sk. arī plānotās rūpnīcas teritorijā, pamatiežu 

virsma galvenokārt atrodas 99 – 104 m vjl, ievērojami (līdz 55 – 65 m vjl) 

pazeminoties ielejveida iegrauzumā (subglaciālajā vagā), kurā, cita starpā, izvietojas 

Cieceres ezers. Esošās rūpnīcas teritorijā pamatiežu virsma relatīvi nelīdzena, ar vērā 

ņemamām absolūto atzīmju svārstībām (apmēram 90 – 100 m vjl). 

Augšējā devona Ketleru svītas nogulumieži zemkvartāra virsmā atsedzas 

Cieceres ezera apkārtnē, bet objekta teritorijā ir pārklāti ar augšdevona Šķērveļa svītas 

veidojumiem. Pārstāvēti Ketleru svītas nogulumieži ar māliem, aleirolītiem, 

smalkgraudainiem smilšakmeņiem. Svītas maksimālais biezums var sasniegt 47 m 

(Valsts ģeoloģijas dienests 2001), bet izpētītajā teritorijā tas nepārsniedz 30 m. 




Šķērveļa svītas nogulumieži izplatīti relatīvi plaši, zemkvartāra virsmā 

atsedzas teritorijā no Brocēniem dienvidos (t.sk. arī paredzētās būvniecības teritorijā) 

un gandrīz līdz Sātiņiem ziemeļos. Svītu veido smilšaini dolomīti, domerīti, kā arī 

māli, smalkgraudaini un vidēji graudaini smilšakmeņi un aleirolīti. Nogulumu 

maksimālais biezums ir 18 metri (Valsts ģeoloģijas dienests 2001). Augšdevona 

Ketleru un Šķērveļa svītu nogulumi veido vienotu terigēno iežu kompleksu (kopā ar 

apakškarbona Lētīžas svītu). 

Teritorijā starp Brocēniem un Saldu plaši izplatīti augšējā perma Naujoji 

Akmenes svītas kaļķakmeņi (agrāk dēvēti par cehšteina kaļķakmeņiem), kas pārklāj 

gan apakškarbona, gan augšdevona iežus (13. attēls). Naujoji Akmenes svīta nav 

viendabīga, tās sastāvā izdala četras ridas: smilšaino un mālaino kaļķakmeņu, 

zemjaino kaļķakmeņu, organogēno un dolomitizēto kaļķakmeņu un ceturto – dolomītu 

ridu. Produktīvo slāņkopu parasti veido divas vidējās ridas, kuru kopējais biezums 

mainās no 8 līdz 30 m. Apskatāmā reģiona perma kaļķakmeņi nodrošina visus 

patērētājus Latvijā ar izejvielām, kuras nepieciešamas cementa, klinkera, 

silikātķieģeļu un gaiskaļķu ražošanā, cukura rūpniecībā, kaļķu miltu ieguvei un 

metalurģijā. 

Visus augstāk minētos nogulumiežus pārklāj kvartāra sistēmas veidojumi, 

kuru kopējais biezums ir stipri nevienmērīgs, tomēr parasti nepārsniedz 20 metrus. 

Izņēmums ir ielejveida iegrauzumi (galvenokārt uz dienvidiem no Brocēniem), kā arī 

atsevišķi iecirkņi uz ziemeļiem no objekta (piemēram, mālu atradņu “Brocēni” un 

“Caunes” teritorijās), kuros šo nogulumu biezums var sasniegt 40 un pat vairāk metru. 

Joslā no Cieceres ezera līdz Satiķiem kvartāra nogulumu sega ir plāna (2 – 5 m), bet 

objekta teritorijā tās biezums atrodas 13 – 20 m robežās. Kvartāra nogulumu sega ir 

veidojusies galvenokārt ledāju darbības rezultātā, turklāt vislielākā loma pieder 

pēdējam kontinentālajam apledojumam un tā kušanas ūdeņiem. 

Kvartāra nogulumi pārstāvēti ar vidējā pleistocēna Kurzemes leduslaikmeta 

nogulumiem, kas veidojušies gan tiešas ledāja (glacigēnie nogulumi), gan ledāja 

kušanas ūdeņu darbības rezultātā (fluvioglaciālie nogulumi), kā arī augšējā 

pleistocēna Latvijas leduslaikmeta veidojumiem – glacigēnajiem, fluvioglaciālajiem 

un limnoglaciālajiem (nogulsnējušies ledāja kušanas ūdeņu veidotos mierīga ūdens 

baseinos) nogulumiem (14. un 15. attēls). 

Vidējā pleistocēna Kurzemes svītas nogulumi saglabājušies galvenokārt 

pamatiežu virsmas pazeminājumos, it īpaši, uz rietumiem no Cieceres ezera. 

Glacigēnie nogulumi pārstāvēti ar zilganpelēku un zaļganpelēku blīvu, cietu un cieti 

plastisku smilšmālu un/vai mālsmilti ar ievērojamu grants un oļu piejaukumu 

(morēnu). Morēnas biezums atrodas 0,5 – 15 m robežās. Savukārt, fluvioglaciālie 

nogulumi pārstāvēti ar dažādas graudainības smilti un granti, kā arī ar to maisījumiem 

dažādās attiecībās. Šie nogulumi parasti ir glaciotektoniski deformēti, bet to kopējais 

biezums var sasniegt 20 metrus (Valsts ģeoloģijas dienests 2001.) Plānotās apbūves 

teritorijā Kurzemes svītas fluvioglaciālo nogulumu biezums ir neliels, nepārsniedzot 

dažus metrus. 




14. attēls. Kvartāra nogulumu ģeoloģiskā karte (izkopējums no „Latvijas ģeoloģiskā 

karte. Mērogs 1 : 200 000. 32. lapa – Jelgava”) 




Augšējā pleistocēna Latvijas svītas nogulumi izpētes teritorijā un tās tuvākajā 

apkārtnē izplatīti ļoti plaši. Pauguru kodolos ieguļ aleirītu, smilts un grants slāņi 

(fluvioglaciālie nogulumi). Pēdējā apledojuma morēnas smilšmāls un mālsmilts 

parasti ir pārsedzošais slānis, tomēr atsevišķu pauguru virsotnēs šo nogulumu nav. 

Hipsometriski nedaudz zemākajā teritorijas daļā ledāja veidoto reljefa saposmojumu 

izlīdzina pārsedzošie lokālo ledāja kušanas ūdeņu baseinu māli, aleirīti un 

smalkgraudaina smilts (limnoglaciālie nogulumi). 

Fluvioglaciālie nogulumi, kas ledāja darbības rezultātā bieži vien ir sakrokoti, 

dažkārt veido pauguru lielāko daļu, citreiz ieguļ starpslāņu un/vai lēcu veidā. 

Pārstāvēti šie nogulumi galvenokārt ar dažādgraudainu smilti ar grants, oļu un 

laukakmeņu piejaukumu. Atsevišķās vietās izplatītas arī smalkgraudainas smiltis un 

pat aleirīti. Ņemot kopumā, šo nogulumu biezums nav liels un parasti nepārsniedz 

dažus metrus. 

Augšpleistocēna glacigēnie nogulumi jeb morēna izplatīti apskatāmajā 

teritorijā ļoti plaši. Atšķirībā no Kurzemes leduslaikmeta morēnas, šiem nogulumiem 

raksturīga sarkanbrūna krāsa, mīksti līdz sīksti plastiska konsistence un relatīvi neliels 

grants un oļu piejaukums (līdz 10 %). Morēna satur smilts un smilts – grants materiāla 

starpslāņus un/vai lēcas biezumā no dažiem milimetriem līdz dažiem desmitiem 

centimetru. Objekta teritorijā morēnas slāņu biezums ir mainīgs, tomēr nekad 

nepārsniedz 12 metrus. 

Apskatāmajā teritorijā tāpat plaši izplatīti ir arī limnoglaciālie nogulumi, kas 

pārstāvēti ar māliem, aleirītiem un smalkgraudainām smiltīm, kā arī to dažādām 

kombinācijām (15. attēls). Vispazīstamākais šo nogulumu pārstāvis ir tā saucamie 

slokšņu māli – sīku smalkgraudainas smilts un/vai aleirītu un mālu slānīšu mija. Šī ir 

tā saucamā Saldus – Amulas iekšledāja baseina mālu un aleirītu slāņkopa, kas 

aptuveni 10 km platā joslā stiepjas uz ziemeļiem no Cieceres ezera (14. attēls). Šo 

nogulumu vidējais biezums ir daži metri, maksimālais zināmais biezums „CEMEX” 

teritorijā – 12,6 m, bet atsevišķās vietās sasniedz 20 – 30 un pat vairāk metru (mālu 

atradnes „Brocēni – II” teritorijā – 32,5 m). 

Ģeoloģiskā griezuma pašu augšējo daļu veido mūsdienu jeb holocēna 

nogulumi, kas apskatāmajā teritorijā izplatīti relatīvi maz. Kā izņēmums minami 

tehnogēnie veidojumi jeb uzbērums, kas plaši pārstāvēts kā esošās rūpnīcas teritorijā, 

tā arī Brocēnu un Saldus pilsētās. SIA „CEMEX” teritorijā uzbērumu veido smilts un 

smilšmāls ar grants, augsnes un būvgružu piejaukumu. Uzbēruma biezums nav 

vienmērīgs un mainās no 1,5 līdz 5,5 metriem. 

Mūsdienu purvu nogulumi izplatīti ierobežoti, galvenokārt apskatāmās 

teritorijas rietumu daļā. Praktiski visi tuvumā izveidojušies purvi ir zemā tipa, bet to 

platība nepārsniedz 30 ha. Kā izņēmums minams vistuvākais purvs, kas izveidojies ap 

Baltezera (kūdras atradne „Baltezers”) rietumu un ziemeļrietumu krastiem (aptuveni 

4 km uz austrumiem no esošās ražotnes teritorijas). Tas daļēji ir augstā, bet daļēji – 

pārejas tipa purvs ar 106 ha lielu platību. Kūdras vidējais dziļums ir 1,8 metri, bet tās 

krājumi atradnē tiek lēsti kā 170 tūkstoši tonnu; kūdra ir derīga pakaišiem un 

mēslojumam (Lācis 1996). 


15. attēls. Ģeoloģiskās uzbūves principiālā shēma 






Upju nogulumi jeb alūvijs (galvenokārt dažādas graudainības smiltis) veidojas 

Cieceres un Vēršādas upju darbības rezultātā. Savukārt, ezeros (Cieceres, Brocēnu, 

Saldus, Baltezerā, Remtes) nogulsnējās limniskie nogulumi – smalkgraudainas 

smiltis, mineralizētas dūņas, iespējams, arī sapropelis. Šie nogulumi speciāli nav 

pētīti. 

Hidroģeoloģiskais raksturojums 

No hidroģeoloģiskā viedokļa svarīgākie izpētes objekti teritorijā ir 

gruntsūdens un spiedūdens komplekss, kas ietver sevī augšdevona, apakškarbona un 

augšējā perma nogulumos izvietotos ūdens horizontus. Reģionālā mērogā 

hidroģeoloģiskie apstākļi ir sarežģīti, ko nosaka gan teritorijas atrašanās ievērojama 

ielejveida iegrauzuma pamatiežos tiešā tuvumā, gan kvartāra nogulumu segas 

nelielais biezums, gan sarežģītais virszemes hidrogrāfiskais tīkls. 

Brocēnos un apkārtnē gruntsūdens horizonts parasti izvietojas dziļumā, kas 

nepārsniedz divus metrus un tikai atsevišķos augstākajos pauguros tas pazeminās līdz 

pieciem un, iespējams, pat 10 metriem. Arī Cieceres ezera krastu tuvumā gruntsūdens 

horizonts ieguļ ievērojamā dziļumā vai neveidojas vispār. Apskatītā teritorija, 

iespējams, atrodas lokāla rakstura ūdensšķirtnes tuvumā. Nevar izslēgt iespēju, ka 

Rīgas – Saldus šoseja ir kā tehnogēnā barjera, kas neļauj gruntsūdenim no šosejas 

labās puses plūst uz Cieceres ezeru. Līdz ar to, gruntsūdens atslodze no teritorijas, kas 

izvietota uz ziemeļiem un ziemeļaustrumiem no šosejas, notiek Kazenieku strautā un 

Brocēnu ezerā, bet no teritorijas uz dienvidiem un dienvidrietumiem no šosejas – 

Cieceres ezerā. Tam gan nav principiālas nozīmes, jo visas augstāk minētās virszemes 

ūdensteces ir savstarpēji saistītas un noslēdzas Cieceres ezerā. 

Esošās ražotnes teritorijā gruntsūdens piesaistīts smilšainām starpkārtām 

mālainajos nogulumos. Gruntsūdens līmenis atrodas 1,0 – 2,3 m dziļumā no zemes 

virsmas jeb absolūtā augstuma atzīmēs 106,3 – 108,0 m vjl. Ņemot vērā faktu, ka 

kvartāra ģeoloģiskajā griezumā dominē mālaini nogulumi, gruntsūdens līmenim 

noteikti piemīt ievērojamas sezonālās svārstības, vismaz 0,5 – 0,8 m ietvaros. 

Visticamāk, ka pirmā pazemes ūdens horizonta plūsma ir orientēta uz ziemeļiem – 

ziemeļrietumiem, tas ir, uz Kazenieku strautu un Brocēnu ezeru. 

Smilts – grants un grants slāņos kvartāra nogulumu bazālajā daļā iespējama 

pazemes ūdens horizontu veidošanās ar zināmu spiedienu. Tie ir tā saucamie 

pusspiediena ūdeņi, kas dotajā reģionā izvietojas viduspleistocēna rupjgraudainajos 

nogulumos. Saistībā ar plānoto darbību šo ūdeņu loma ir nenozīmīga. 

Plānotās apbūves teritorijā gruntsūdens horizonta saguluma apstākļi ir relatīvi 

vienkārši un labvēlīgi plānotajai būvniecībai. Gruntsūdens līmenis galvenokārt atrodas 

1,5 – 2,5 m dziļumā, lai gan atsevišķās vietās tas var iegult arī dziļāk (līdz ~ 4 

metriem). Savukārt, teritorijas dienvidrietumu daļā tas var būt tuvs zemes virsmai. 

Ņemot vērā to, ka ģeoloģiskā griezuma augšējā daļa ir stipri mālaina, nav izslēgts, ka 

visai apskatāmajai teritorijai vienots gruntsūdens horizonts vispār neveidojas. 

Savukārt, mitrākajos gadalaikos ir iespējama maldūdens veidošanās, kas pakāpeniski 

atkal var izzust, iestājoties sausākam laika periodam. 

Gan reljefa pazeminājums, gan pazemes ūdens plūsma kopumā ir orientēta 

ziemeļrietumu virzienā, tas ir, uz strautu, kas iztek no neliela bezvārda ezera. Gar 

teritorijas rietumu malu stiepjas daļēji pārpurvojies pazeminājums, kurā ir ierīkots 




tagad jau daļēji izzudis un aizaudzis grāvis, kas uztver virszemes noteci un kurā 

notiek arī gruntsūdens atslodze no teritorijas dienvidu un centrālās daļas. Šī 

pazeminājuma relatīvi stāvajā ziemeļaustrumu nogāzē iespējama gruntsūdens 

horizonta atslodze vāji izteiktu avotu veidā. Plānotās apbūves teritorijas ziemeļdaļā 

gruntsūdens plūsma ir virzīta uz rietumiem, tas ir, uz ezeru bez nosaukuma pašā 

teritorijas ziemeļrietumu stūrī. 

Plānotās apbūves teritorijā atrodas četras viensētas, trīs no kurām ir 

apdzīvotas. Viensētās ir ierīkotas individuālās ūdensapgādes akas (grodu akas vai 

spices). Pazemes ūdens līmenis grodu akās svārstās no 1,5 līdz 2,5 m no zemes 

virsmas. Pirms būvdarbu uzsākšanas visas dzīvojamās mājas tiks atbrīvotas, tas ir, 

cilvēki pārvāksies uz dzīvi ārpus apskatāmās teritorijas (jaunās CEMEX rūpnīcas 

tuvākajā apkārtnē individuālo dzīvojamo māju nebūs). Līdz ar to, plānotā būvniecība 

nevar atstāt iespaidu uz individuālo ūdensapgādi. 

Pirmais spiedienūdens horizonts plānotās apbūves teritorijā izvietojas 

augšdevona Šķērveļa svītā. Horizonts ieguļ vismaz 13 – 20 metru dziļumā, bet 

statiskais līmenis nostājas aptuveni 3 līdz 8 m dziļumā no zemes virsmas (absolūtā 

augstuma atzīmes aptuveni 100 - 106 m vjl). Ievērojot būvdarbu specifiku un kvartāra 

nogulumu saguluma apstākļus, droši var apgalvot, ka plānotā darbība iespaidu uz 

spiedienūdens horizontiem neatstās. Kopumā pazemes ūdeņi ir relatīvi labi dabiski 

aizsargāti no potenciāli iespējamā piesārņojuma iekļūšanas tajos, jo mālaino 

pārsedzošo slāņu biezums ir vismaz 13 metri. 

Brocēnu pilsētas vajadzības pēc dzeramā ūdens (aptuveni 650 – 750 

kubikmetru diennaktī) nodrošina ūdensgūtnes „Brocēni” (izvietota Cieceres ezera 

labajā krastā, kopā ar ūdenstorni un atdzelžošanas un demanganizācijas staciju) 

vairāki ūdens ieguves urbumi, kas izvietoti augšdevona Mūru – Žagares spiedūdens 

horizontā. Kopumā ūdensgūtnē ir izvietoti 6 urbumi, pieci no kuriem ir darba kārtībā. 

Dziļums līdz horizonta virsmai ir 45 – 80 metru. Mūru – Žagares ūdens horizontu 

sedz 20 – 21 m bieza mālainu nogulumu slāņkopa, nodrošinot horizonta vidēju un 

labu dabisko aizsargātību no potenciālā piesārņojuma. 

Brocēnu centralizēto ūdensapgādi nodrošina SIA „Brocēnu siltums”. 2002. 

gadā ieguve bija apmēram 730 m 3 /dnn., bet 2004. gadā – 645,3 m 3 /dnn. Tiek 

prognozēts, ka turpmāk ūdens patēriņš varētu nedaudz pieaugt un 2030. gadā sasniegt 

~ 977 kubikmetrus diennaktī. 

Stingrā režīma aizsargjosla ir izveidota ap visiem centralizētās ūdensgūtnes 

urbumiem; vidēji tā ir 20 m. Ap urbumu Nr. 2882 to vajadzētu paplašināt, jo 

konkrētajā gadījumā mālaino nogulumu slāņa biezums ir tikai 4 metri (Geo 

Consultants 2005). Bakterioloģiskā aizsargjosla Brocēnu pazemes ūdeņu atradnei nav 

jānodrošina, jo ūdens filtrācijas laiks līdz horizontam ir ilgāks par 200 diennaktīm. 

Ūdensgūtnes ķīmiskā aizsargjosla aptver teritoriju uz ziemeļaustrumiem no 

ūdensgūtnes – pilsētas centrālo daļu, kā arī esošo CEMEX ražotni. Aizsargjoslas 

platība ir 379 ha; aizsargjoslai ir nedaudz ziemeļaustrumu – dienvidrietumu virzienā 

izstiepta forma. Šajā virzienā tās diametrs sasniedz 2,3 km, bet ziemeļrietumu – 

dienvidaustrumu virzienā – 2,1 km (Geo Consultants 2005). Ķīmiskā aizsargjosla 

nedaudz pārklāj jaunās cementa rūpnīcas teritoriju (tās rietumu daļu) aptuveni 2,7 ha 

lielā platībā. Cemex nekādu saimniecisko darbību šajā teritorijas daļā neplāno. Pašreiz 

to klāj mežs un to turpmākās darbības gaitā paredzēts saglabāt. Jāņem vērā, ka topošās 

ražotnes teritorija galvenokārt tikai piekļaujas ķīmiskajai aizsargjoslai, savukārt esošā 




ražotne atrodas ūdensgūtnes ķīmiskās aizsargjoslas robežās. Brocēnu pilsētas 

centralizētās ūdensgūtnes ķīmiskā aizsargjosla ir parādīta II pielikumā. 

Informācija par pētītās teritorijas tuvākajā apkārtnē izvietotajiem, t.sk. arī 

Brocēnu pilsētas centralizētās ūdensapgādes urbumiem, apkopota 35. tabulā (Latvijas 

Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūras dati). Neviens no ekspluatācijas 

urbumiem neatrodas plānotās SIA „Cemex” cementa rūpnīcas teritorijā vai tās tiešā 

tuvumā. Minimālais attālums līdz tuvākajam artēziskajam urbumam ir aptuveni 

400 metru (II pielikums). Salīdzinājumā ar esošo rūpnīcu, jaunā ražotne atradīsies 

nedaudz tālāk no Brocēnu centralizētās ūdensgūtnes. Ņemot vērā plašo mālaino 

nogulumu izplatību apskatāmajā reģionā, pietiekoši droši var apgalvot, ka plānotā 

darbība nevar atstāt iespaidu nedz uz Brocēnu pilsētas centralizēto, nedz 

decentralizēto ūdensapgādi. 




35. tabula. Ūdensapgādes urbumu 4 raksturojums 

LVĢMA 

datu 

Filtra 

bāzes numurs 5 

Ierīko- Dzi- 

Pazemi- Statiskais 

šanas ļums, Debits, nājums, līmenis, 

Ūdens 

gads m l/s m m garums intervāls horizonts 6 

2878 1956 168 14,3 4,9 0,4 23,2; 23,9 – 47,1; D3 ktl – šk 

51,8; 68,7 – 120,5; D3 mr – žg 

25,0 136,0 – 161,0 D3 jn - ak 

2879 1961 106 5,8 0,4 13,4 21,2 73,7 – 94,9 D3 snk – žg 

2880 1973 175 4,7 16,8 12,3 25,0 145,0 – 175,0 D3 jn - ak 

2881 1990 120 10,0 9,6 11,2 15,0 105,0 – 120,0 D3 mr + tr 

2882 1973 110 5,3 4,7 10,0 53,5 47,5 – 101,0 D3 tr - ktl 

2883 1982 175 9,0 18,2 9,8 20,0; 144,0 – 164,0; D3 jn – krs 

4,0 171,0 – 175,0 D3 el 

7661 1999 150 6,6 8,0 12,0 25,0 125,0 – 150,0 D3 mr – žg 

8756 2003 60 1,0 11,2 7,6 8,5 51,5 – 60,0 D3 mr – žg 

10063 1949 190 1,4 4,1 9,2 37,9 152,1 – 190,0 D3 jn - ak 

13507 1974 90 3,0 15,0 12,0 23,0 62,0 – 85,0 D3 mr – žg 

4 Urbumu izvietojumu skatīt I pielikumā; pārādīti visi ierīkotie urbumi, bet atsevišķi no tiem var būt likvidēti vai nedarboties 

5 Izcelti Brocēnu pilsētas centralizētās ūdensapgādes urbumi 

6 Indeksu atšifrējumu skatīt 13. attēlā 


Inženierģeoloģiskie apstākļi 



Sakarā ar plānoto būvniecību ir veikti teritorijas inženierģeoloģiskās izpētes darbi, kas 

aptuveni atbilst projekta skiču stadijai. Var uzskatīt, ka ģeotehniskie apstākļi objektā ir apzināti 

pakāpē, kas ļauj uzsākt būvdarbu skiču projekta dokumentācijas sagatavošanu. 

No ģeotehniskā viedokļa apstākļi plānotās apbūves teritorijā uzskatāmi par sarežģītiem 

(III dabas apstākļu sarežģītības pakāpe, II ģeotehniskā kategorija pēc LBN 005 – 99). Izpētītā 

laukuma ģeotehnisko griezumu līdz 13 – 20 m dziļumam veido kvartāra gruntis: augsne, 

uzbērums, nevienmērīga biezuma limnoglaciālās gruntis – kārtains un putekļains smilšmāls un 

putekļaina mālsmilts; glaciālās gruntis – mālsmilts un smilšmāls ar granti un oļiem (morēna) un 

fluvioglaciālās gruntis – grants ar smilti un oļiem. Kvartāra grunšu komplekss ir neviendabīgs 

pēc sastāva un savām stiprības – deformācijas īpašībām (36. tabula). 

Augšdevona pamatiežu virsma ir nelīdzena un atrodas 13 – 20 m dziļumā no zemes 

virsmas (absolūtajās atzīmēs 99 - 104 m vjl). Uzbērums izmantots tikai autoceļu un dzelzceļa 

ierīkošanā. Uzbērums vidēji sagulējies līdz sagulējies, tā biezums nav liels un nepārsniedz 1 – 2 

metrus. Augsne (mālsmilts) vidēji humusēta, irdena, sastopama praktiski visā apskatāmajā 

teritorijā. Augsnes biezums parasti 0,1 – 0,2 m, atsevišķās vietās – līdz 0,6 metriem. 

Mālsmilts un smilšmāls ar granti un oļiem (morēna), kuru saturs ir līdz 5 – 10%, dažkārt 

– 25%, izplatīta visā apskatāmajā teritorijā, tā ieguļ 1,0 – 12,7 m dziļumā (morēnas virsmas 

absolūtās atzīmes ir 106,5 – 115,4 m vjl). Morēnai raksturīga dažāda konsistence – no plūstošas 

līdz cietai, bet slāņu biezums variē no 1 līdz 7,6 m. Morēnas gruntis (izņemot plūstošas 

konsistences gruntis, kuru biezums gan nav liels) var kalpot kā dabiska pamatne zem 

projektējamo būvju ar nelielām statiskām slodzēm pamatiem. Kārtains, brūns smilšmāls, ar 

putekļu un smilšu kārtiņām, izplatīts sākot ar 0,1 m dziļumu (slāņa virsmas absolūtā atzīme ~ 

119 m vjl). Smilšmāla konsistence mainās no plūstošas līdz puscietai. Slāņa biezums variē no 

dažiem desmitiem centimetru līdz 3,9 m. Putekļains, brūns, plūstošs smilšmāls konstatēts 

atsevišķos teritorijas iecirkņos ģeoloģiskā griezuma pašā augšējā daļā (līdz 1 – 2 m dziļumam). 

Slāņa biezums ir ap 1 metru. Grunts raksturojas ar tiksotropām īpašībām, t.i., dinamiskas 

iedarbības rezultātā tā var zaudēt struktūrsaites un sašķidrināties. Sākotnējās īpašības šādām 

gruntīm atjaunojas tikai relatīvi ilgstošā laika periodā. Mālsmilts putekļaina plastiska konstatēta 

atsevišķos urbumos griezuma augšējā daļā 0,1 – 2,3 m dziļumā no zemes virsmas. Slāņa biezums 

atrodas 0,9 – 1,4 m robežās. Mālsmiltij tāpat piemīt tiksotropas īpašības. Plaši izplatītas ir arī 

smilšainas un grantainas gruntis, kas atsevišķos teritorijas iecirkņos ieguļ virs morēnas vai 

pamatiežiem. Smilšainās grunts virsma atzīmēta 2,4 – 10,1 m dziļumā, bet atsevišķu slāņu 

biezums sasniedz 0,6 – 2,1 metru. Grants atzīmēta atsevišķos urbumos sākot ar 8,8 – 12,3 m 

dziļumu, bet tās slāņa biezums sasniedz 0,3 – 0,4 metrus. 

Devona māls zilganpelēks un sarkanbrūns, ciets un pusciets, konstatēts lielākajā 

teritorijas daļā zem kvartāra gruntīm 13 – 20 m dziļumā no zemes virsmas. Māla slāņa biezums 

0,1 – 4,2 m. Māls satur plānas mālaina merģeļa kārtiņas un dolomīta sadēdēšanas produktus – 

dolomīta miltus un šķembas. 

Smilšakmens smalkgraudains, vāji un vidēji cementēts, apūdeņots, vietām dolomitizēts, 

konstatēts visos urbumos, sākot no 13,6 – 20 m dziļuma. Slāņa biezums sasniedz 1,7 metrus. 

Smilšakmens vietām satur plānas māla un aleirolīta kārtiņas. 

Dolomīts sīkplātņains, vidēji stiprs, ar merģeļa starpkārtam, apūdeņots, plaisains, 

konstatēts tikai atsevišķos urbumos dziļumā no 14,9 līdz 16,3 m. 

Devona nogulumieži var kalpot par drošu pāļu dabisko pamatu būvēm ar lielām un 

dinamiskām slodzēm. 


36. tabula. Grunts fizikāli - mehānisko īpašību aptuvenie raksturlielumi 7 

Ģeol. 

indekss 

lgQ3ltv 

Grunts apraksts 

Smilšmāls kārtains, no mīksti plastiska līdz 

plūstoši plastiskam 

Smilšmāls putekļains, plūstoši plastisks un 

plūstošs, tiksotrops 

Mitru-ma 

pakāpe, 

Sr 

0,98 

1,0 

Plūstamības 

rādītājs, 

Il 

0,38- 

0,95 

1,01- 

1,09 

Por. 

koef., 

e 

0,65- 

0,70 

0,75- 

0,80 




Īpatnējais 

svars 

ρs, 

g/cm 3 

Normatīvais 

til- 

pumsvars 

ρ, 

kN/m 3 

Filtrācijas 

koef., 

m/dn 

Grunts 

saiste 

Cn, 

kPa 

Iekš. 

berzes 

leņķis, 

φ 0 n 

Defor 

mācijas 

modu- 

lis E, 

MPa 

2,68 1,96 < 0,1 25 20 18 

2,68 1,90 < 0,1 20 14 14-22 

Mālsmilts putekļaina, plastiska, tiksotropa 1,0 

0,76- 

1,42 

0,70- 

0,80 

2,67 1,95 0,2 15 19 12-18 

gQ3ltv + 

gQ2kr 

Mālsmilts ar granti un oļiem (morēna), 

plastiska 

Smilšmāls ar granti un oļiem (morēna), 

mīksti un sīksti plastisks 

0,98 

0,98 

0,61- 

0,88 

0,43- 

0,96 

0,45- 

0,55 

0,45 

2,67 

2,68 

2,10 

2,16 

< 0,1 

< 0,1 

25 

35 

26 

24 

28 

26 

fQ2kr 

Grants ar oļiem un laukakmeņiem, ūdens 

piesātināta 

1,0 - 0,60 2,66 2,07 8-10 - 40 30 

Māls sarkanbrūns, sīksti plastisks līdz 

cietam 

0,98 

0,26 - 

0,30 

0,50 2,70 2,15 < 0,1 75 24 35 

Dolomīts sīkplātņains, plaisains, apūdeņots 1,0 - - 2,85 2,80 3-5 - - - 

D3šķ Smilšakmens sīkgraudains, ar aleirolīta 

kārtiņām, apūdeņots: 

- vāji cementēts 

1,0 - 0,55 2,67 2,07 1,8-2,5 - - 60 

- dolomitizēts, vidēji cementēts 

1,0 - 0,50 2,68 2,08 < 1 - - - 

7 Sniegtie raksturlielumi ir aptuveni, aizgūti no dažādiem materiāliem un nav izmantojami jaunās rūpnīcas projekta darba zīmējumu sagatavošanai



4.4. Teritorijas hidrogrāfiskais tīkls 

Jaunbūvejamās cementa rūpnīcas teritorija atrodas uz ZA no Brocēniem, starp 

Rīgas–Liepājas autoceļu un dzelzceļu, uz A no esošās CEMEX rūpnīcas. Teritorija 

pamatā aizņem lauksaimnieciska (vietām arī postindustriāla) lietojuma zemi, tas 

atrodas labi izdalāmā lokālā noteces baseinā (16. attēls), kura A, R un D malas klātas 

ar mežu. Šajās malās lokālā baseina ūdensšķirtnes nosaka reljefs, bet lokālā noteces 

baseina Z robežu veido drenāžas grāvis gar Rīgas-Liepājas dzelzceļa līniju. 

Teritorijas reljefs ar augstumam atbilstošiem krāsu punktiem attēlots 

17. attēlā. Galvenie hidrauliskās sistēmas elementi – dīķis, galvenie grāvji un 

caurtekas parādītas 18. attēlā. Lokālo baseinu Z un D daļās dala labas kvalitātes 

zemes ceļš. Reljefs nosaka virszemes noteci no lokālā baseina DA daļas šī ceļa (t.i. 

ZZR) virzienā. Lokālā baseina DA daļa ir samērā lēzena ar divām samērā izteiktām 

sekundārām ieplakām. Virszemes noteces uzlabošanai no lauksaimniecībā 

izmantojamās teritorijas šajā apgabalā ierīkoti virszemes meliorācijas grāvīši 

(attālums starp tiem 40-80 m). Vietās, kur abas sekundāros ieplakas šķērso zemes 

ceļš, ierīkotas 10 m garas 70 cm diametra caurtekas. Noteces baseina D daļas centrā 

DDA->ZZR virzienā stiepjas lokāla kore, uz kuras uzceltas „Zebru” un „Meiru” 

mājas, kā arī to pievedceļš. Aiz „Meiru” mājām lokālā ieplakā izveidots dīķis, kura 

līmeņa maksimumu limitē RDR virzienā izrakts grāvis. 

Uz RDR no lokālās kores ir straujš reljefa pazeminājums, gravas lejasdaļā 

atrodas pārpurvojusies zemiene, kuras reljefa krituma virzienā (DDA->ZZR) drenāža 

notiek arī pa daļēji izzudušu vai aizaugušu grāvi. Šajā zemienē notek ūdens gan no tās 

labā krasta lauksaimniecības zemes, gan kreisā krasta meža. Samērā stāvajā ieplakas 

nogāzē vietām novērojama gruntsūdeņu atslogošanās no baseina centrālās daļas. 

Domājams, ka tieši gruntsūdeņu atslodze uztur pastāvīgu ūdenslīmeni zemienē. Ūdens 

plūsma no šīs ieplakas tiek pārvadīta zem zemes ceļa pa 15 m garu 130 cm diametra 

caurteku. Uz Z no zemes ceļa šķērsojama, grāvis šķērso uz attīrīšanas iekārtām 

vedošu ceļu pa 150 cm diametra 21 m garu caurteku, sasniedzot DDA->ZZR virzienā 

izstieptu ezeru – Cieceres ezeru. No ezera ZR gala iztek strauts, kas ir viens no diviem 

aplūkojamā noteces baseina izteces punktiem. Par šo izteces punktu var pieņemt 

1,5 m diametra caurteku zem asfaltēta ceļa. Jāatzīmē, ka caurteka nav ierīkota ceļa 

zemākajā vietā, kas kopā ar bebru aizsprostiem lejpus caurtekas veicina ceļa 

uzbēruma izskalošanu un, domājams, palu vai lietusgāžu laikā, arī ceļa pārplūšanu. 

Atbilstoši ūdeņu kadastra datiem, maksimālais Cieceres ezera ūdens līmenis ir 

101,5 m, vidējais – 100,3 m un minimālais – 99,6 m vjl. 

Ezers noteces baseina ZR stūrī ir atdalīts no pārējas noteces baseina 

ziemeļdaļas ar pauguru, kura virsotnē atrodas industriāls objekts (attīrīšanas iekārtas). 

Tas ir atdalīts no noteces baseina arī ar grāvja/vaļņu sistēmu. 

Noteces baseina Z daļa uz A no attīrīšanas iekārtām sastāv no diviem 

lauksaimniecības zemes apgabaliem un pamesta dzelzceļa atzara uzbēruma, kas 

(izņemot savienojuma vietu ar Rīgas-Liepājas dzelzceļu) apjozts ar drenāžas 

grāvjiem. Virszemes drenāža abos lauksaimniecības apgabalos notiek virzienā uz 

grāvjiem ap šo dzelzceļa atzaru un uz grāvi gar Rīgas-Liepājas dzelzceļu, atbilstoši 

reljefa kritumam. Virszemes drenāžas uzlabošanai viscaur ierīkots virszemes 

meliorācijas grāvīšu tīkls. 




Otra principiāla izteces vieta noteces baseinam ir 100 cm diametra caurteka 

zem Rīgas-Liepājas dzelzceļa, kas atrodas lokālā reljefa pazeminājumā. Tā kā otrpus 

dzelzceļa nav ierīkots grāvis efektīvai ūdens novadīšanai, tad apkārtne abpus Rīgas- 

Liepājas dzelzceļa uzbērumam ir pārpurvota un sagaidāms, ka pavasara palu, vai 

spēcīgu lietusgāžu laikā apgabals var applūst. Šo situāciju daļēji regulē savienojums 

starp grāvjiem ap dzelzceļa uzbērumiem un ezeru baseina ZR stūrī. 

6284400 

6284200 

6284000 

6283800 

6283600 

6283400 

6283200 

6283000 

6282800 

412800 413000 413200 413400 413600 413800 414000 414200 414400 414600 414800 

16. attēls. Teritoriju (sarkanā līnija) aptverošais lokālais noteces baseins 


6284400 

6284200 

6284000 

6283800 

6283600 

6283400 

6283200 

6283000 

6282800 



412800 413000 413200 413400 413600 413800 414000 414200 414400 414600 414800 

17. attēls. Teritorijas reljefs 


122 

121 

120 

119 

118 

117 

116 

115 

114 

113 

112 

111 

110 

109 

108 

107 

106 

105 

104 

103 

102

6284200 

6284000 

6283800 

6283600 

6283400 

6283200 

6283000 



412800 413000 413200 413400 413600 413800 414000 414200 

18. attēls. Teritorijas galvenie hidrauliskās sistēmas elementi – ezers, dīķis, grāvji un 

caurtekas 

4.5. Grunts, gruntsūdens un virszemes ūdeņu 

piesārņojums 

Paredzētā darbība aptvers gan esošo ražotni (Brocēnu cementa rūpnīcu), t.i. 

teritoriju ar ilgstošu tehnogēno slodzi, gan apvidu ar niecīgu līdzšinējo iespaidu uz 

vidi – zemesgabalus uz dienvidiem no Rīgas – Liepājas dzelzceļa. Tieši šeit ir 

paredzēti galvenie būvdarbi. 

Brocēnu cementa ražotnē jau daudz kas ir paveikts vides sakārtošanas jomā. 

Tā, 2002. gada 13. jūnijā ražotne ir sertificēta kā atbilstoša starptautisko standartu ISO 

14001:1996 un ISO 9001:2000 prasībām. Uzņēmumā darbojas integrēta vides un 

kvalitātes pārvaldības sistēma, kas aptver visus gala produkcijas radīšanā un 

realizācijā iesaistītos procesus, t.sk. izejvielu ieguvi, energoresursu apsaimniekošanu, 

laboratorijas darbību u.tml. 

2006. gada 20. februārī SIA „Cemex” ir saņēmusi atļauju A kategorijas 

piesārņojošai darbībai (Nr. LIT – 21 – 18 A). Atļaujas iesniegumā dots paredzēto 

vides projektu saraksts, kurus uzņēmums ir apņēmies realizēt atļaujas darbības laikā 




(līdz 2011. gada 19. februārim). Kā viena no prioritārajām darbībām ir minēta naftas 

produktu „vēsturiskā” piesārņojuma likvidācija katlu mājas apkārtnē un novadgrāvī. 

SIA „Vides Konsultāciju Birojs” ir sagatavojusi izpētes darbu programmu, kuras 

realizācija ļaus precizēt gan piesārņojuma areālu, gan nepieciešamo sanācijas darbu 

metodes un apjomus. 

Jaunajai klinkera krāsnij atvēlēto teritoriju pirms būvdarbu uzsākšanas var 

uzskatīt par praktiski nepiesārņotu cilvēka darbības rezultātā, jo tās lielāko daļu 

aizņem lauksaimniecības zemes – pļavas un atmatas. Kā vienīgais potenciālais 

piesārņojuma avots minamas Brocēnu pilsētas notekūdens attīrīšanas ietaises cieši 

blakus teritorijas ziemeļrietumu daļai. 

Samērā netālu no apskatāmās teritorijas atrodas vairāki potenciāli 

piesārņojuma avoti – azbesta atkritumu izgāztuve (~500 m), esošā Cemex ražotne 

(~1 km) un degvielas uzpildes stacija (DUS; ~1,5 km) Rīgas – Liepājas šosejas malā 

(šo objektu, kā arī SIA “Cemex” DUS, mazuta rezervuāra un katlumājas izvietojumu 

skatīt II pielikumā). 

DUS tradicionāli tiek uzskatītas par potenciāliem piesārņojuma avotiem, 

tomēr, ņemot vērā attālumu no SIA „Lukoil Baltija R” DUS līdz apskatāmajai 

teritorijai (vairāk kā 2 kilometri), kā arī to, ka plānotais objekts atradīsies augšpusē 

(skatoties gruntsūdens plūsmas virzienā) no DUS, tā nekādā veidā nevar ietekmēt 

grunts un gruntsūdens kvalitāti apbūvei paredzētajā teritorijā. 

Kā vēl viens potenciāls piesārņojuma avots minams azbestu saturošo 

atkritumu poligons „Dūmiņi”, kas ierīkots Brocēnu pilsētas lauku teritorijā apmēram 

1,2 – 1,5 km uz ziemeļaustrumiem no esošās ražotnes, Brocēnu – Remtes ceļa (P 109) 

kreisajā pusē. Tā ir vienīgā izgāztuve Latvijā, kur oficiāli iespējams nodot azbestu 

saturošos atkritumus. Lielāko poligona apjoma daļu veido bijušās Brocēnu cementa 

un šīfera rūpnīcas atkritumi. Poligons ir ierīkots atbilstoši visām mūsdienu prasībām, 

tajā darbojas gruntsūdens kvalitātes monitoringa sistēma. Bez tam, ir jāņem vērā, ka 

izgāztuves teritorija atrodas hipsometriski zemāk par plānotās darbības vietu, bet 

gruntsūdens plūsma ir orientēta uz Brocēnu ezera pusi (uz ziemeļrietumiem – 

rietumiem). Līdz ar to, arī šis objekts nevar ietekmēt grunts un gruntsūdens kvalitāti 

plānotajā objektā. 

Pirms projektēšanas darbu uzsākšanas dotā ietekmes uz vidi novērtējuma gaitā 

plānotā būvlaukuma teritorijā noteikta augsnes un virszemes ūdens kvalitāte pēc MK 

izdoto “Noteikumu par augsnes un grunts kvalitāti” un “Noteikumu par virszemes un 

pazemes ūdeņu kvalitāti” prasībām. Izpētes darbiem LVĢMA izņemta licence 

Nr.4/323 (derīguma termiņš – 2007. gada 31. oktobris). 

Piesārņojuma izpētes darbu komplekss iekļāva visas pieejamās informācijas 

apkopošanu, objekta un tā tuvākās apkārtnes apsekošanu, trīs augsnes paraugu 

noņemšanas laukumu izvēli, augsnes slāņa zondēšanu 25 punktos un viena kopējā 

augsnes parauga sagatavošanu katrā no trīs laukumiem, divu virszemes ūdens paraugu 

noņemšanu, grunts un virszemes ūdens paraugu analīzi valsts akreditētā laboratorijā. 

Lauku darbi 2006. gada 4. decembrī veikti atbilstoši Pazemes ūdeņu piesārņojuma 

izpētes metodiskajiem norādījumiem. 

Apskatāmajā teritorijā izdalīti trīs laukumi (II pielikums) augsnes paraugu 

noņemšanai. Katrā no laukumiem ierīkoti 25 zondēšanas (rokas urbšanas) punkti 0,1 – 

0,4 m dziļumā augsnes kvalitātes noteikšanai. Zondēšanas punkti ierīkoti vietās, kur 




tas bija tehniski iespējams, izvietojot tos vienmērīgi pa visu izpētes laukumu. Vidējais 

attālums starp punktiem bija 20 – 30 metri. Viss izurbtais materiāls apvienots vienā 

kopējā paraugā. Vispirms atlasīti gruži, koku saknes, dažādi mehāniskie piejaukumi, 

pēc tam materiāls sajaukts un kvartēts, līdz parauga svars sasniedza aptuveni vienu 

kilogramu (pie dabiskā mitruma). Kopā tika sagatavoti trīs paraugi. Šādi sagatavotos 

paraugus nogādāja SIA “Vides audits” laboratorijā. Laboratorijas apstākļos noteikta 

sekojošu smago metālu (niķeļa Ni, hroma Cr, dzīvsudraba Hg, vara Cu, cinka Zn un 

svina Pb), kā arī NPK (naftas produktu kopsumma) koncentrācija. Testēšanas dati 

apkopoti 37. tabulā. 

Rezultātu interpretācija veikta, uzskatot, ka augsnes un grunts 

granulometriskais sastāvs galvenokārt atbilst mālsmiltij. Iegūtie rezultāti ir tipiski 

lauksaimniecībā izmantojamo teritoriju augsnēm. Lai gan atsevišķu metālu (Ni, Cu un 

Zn) un naftas produktu saturs ir nedaudz augstāks par A kategorijas robežvērtību, 

augsne plānotās būvniecības teritorijā uzskatāma par nepiesārņotu ar smagajiem 

metāliem un naftas produktiem. 

37. tabula. Augsnes analīžu rezultāti 

Parauga NPK, Smago metālu koncentrācija, mg/kg 

numurs mg/kg Ni Cr Hg Cu Zn Pb 

CMX-1A 16 9,17 10,1 < 0,2 7,36 34,4 9,56 

CMX-2A 19 8,30 9,91 < 0,2 6,07 29,5 9,67 

CMX-3A 24 15,3 22,2 < 0,2 15,4 53,0 14,3 

A 8 Piesārņojuma 

kategorijas 

B 

1 

500 

8 

75 

11 

150 

0,54 

2 

7 

40 

24 

250 

13 

100 

C 5 000 200 350 10 150 700 500 

Izceltie rādītāji pārsniedz A kategorijas robežvērtību, izceltie rādītāji zilā krāsā – B kategorijas robežvērtību, tas 

ir, atbilst vidēja piesārņojuma līmenim, bet izceltie rādītāji sarkanā krāsā – arī stipra piesārņojuma (C 

kategorijas) robežu. 

Virszemes ūdens piesārņojuma pakāpes noteikšanai noņemti divi paraugi: 

pirmais – izpētes teritorijas dienviddaļā, otrais – ziemeļrietumu daļā. Paraugu 

noņemšanas punktu izvietojumu skatīt II pielikumā. Pirmais punkts raksturo teritorijā 

ieplūstošā ūdens kvalitāti, bet otrais – izplūstošā. 

Virszemes ūdens paraugi noņemti 2006. gada 4. decembrī, izmantojot 

vispārpieņemto metodiku. Ūdeni iepildīja 1 litra stikla pudelēs (kopējais parauga 

apjoms no viena punkta – 2 litri) un atdzesētā veidā tajā pašā dienā nogādāja SIA 

„Vides audits” laboratorijā. Virszemes ūdenim noteica pH, elektrovadītspēju, ĶSP, 

BSP, kopējā slāpekļa un fosfātu fosfora saturu, kā arī fenolu indeksu. 

Virszemes ūdens analīžu rezultāti apkopoti 32. tabulā. Izpētes teritorijā esošie 

grāvji noteikti nav uzskatāmi par lašveidīgo zivju ūdeņiem, bet karpveidīgo zivju 

8 - Robežlielumi un sadalījums piesārņojuma kategorijās un to robežvērtības ņemtas no MK izdotajiem 

„Noteikumiem par virszemes un pazemes ūdeņu kvalitāti” un VARAM Valsts ģeoloģijas dienesta 

(tagad – Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra) 1998. gada 24. marta metodiskajiem 

norādījumiem „Pazemes ūdeņu piesārņojuma izpēte”, kur : 

A - mērķlielums; 

A līdz B – vāji piesārņots ūdens vai zema dabiskā kvalitāte; 

B līdz C – piesārņots ūdens; 

C – stipra ūdens piesārņojuma robeža. 




ūdeņiem ir noteikti tikai atsevišķi robežlielumi (MK izdotie „Noteikumi par virszemes 

un pazemes ūdeņu kvalitāti”). Līdz ar to, vairāku rādītāju salīdzināšanai izmantoti 

pazemes ūdens kritēriji. Šeit noteikti ir jāņem vērā, ka pazemes ūdenim piemērojamie 

kvalitātes novērtējuma kritēriji parasti ir ievērojami stingrāki par virszemes ūdenim 

piemērojamajiem rādītājiem. Respektīvi, ja izvērtējot ūdens kvalitāti, tā atbilst 

pazemes ūdens kritērijiem, tad tā noteikti atbildīs arī virszemes ūdens kvalitātes 

prasībām. Vides reakcija jeb pH teritorijas gruntsūdenī ir nedaudz paaugstināta, kaut 

arī tuva neitrālai. Viens no galvenajiem parametriem, kas norāda uz pazeminātu ūdens 

kvalitāti ir elektrovadītspēja. Gadījumā, ja tā pārsniedz 1 000 µS/cm, var prognozēt 

piesārņojošo (galvenokārt, neorganisko) vielu klātbūtni. Plānotajā būvlaukumā 

paaugstināta elektrovadītspēja nav konstatēta (38. tabula), kas norāda uz pietiekoši 

augstu virszemes ūdens kvalitāti. Izpētes objektā analīžu rezultāti uzrāda nedaudz 

paaugstinātu ĶSP saturu 1. punktā. Pārējo analizēto vielu koncentrācija un parametri 

virszemes ūdenī atrodas normas robežās. 

38. tabula. Virszemes ūdens analīžu rezultāti 

Nosakāmais 

rādītājs / ingradienti 

Rādītājs / koncentrācija 

Robežlielumi / 

piesārņojuma kategorijas 

un to robežvērtības 9 

1. punkts 2. punkts A B C 

pH 7,30 7,91 6 - 9 

Elektrovadītspēja, µS/m 431 458 - - - 

BSP5 1,79 1,34 3 10 20 

ĶSP 49 39 40 150 300 

Nkop mg/l 0,70 0,62 3 15 50 

Fosfātu fosfors 0,037 0,055 0,2 0,5 2 

Fenolu indekss 

< 0,001 < 0,001 0,3 

Izceltie rādītāji pārsniedz A kategorijas robežvērtību, izceltie rādītāji zilā krāsā – B kategorijas robežvērtību, tas 

ir, atbilst vidēja piesārņojuma līmenim, bet izceltie rādītāji sarkanā krāsā – arī stipra piesārņojuma (C 

kategorijas) robežu. 

Kā jau to varēja sagaidīt, plānotās apbūves teritorijā nedz augsnes, nedz 

virszemes ūdens piesārņojums nav fiksēts. Tāpat arī urbšanas darbu gaitā, kas bija 

saistīti ar teritorijas inženierģeoloģisko izpēti, nedz vizuāli, nedz organoleptiski 

nekādas grunts un/vai gruntsūdens piesārņojuma pazīmes netika fiksētas. Tas ir 

loģiski, jo praktiski nekāda saimnieciskā darbība, izņemot lauksaimniecību, 

apskatītajā teritorijā līdz šim nav veikta. Nekādi ilglaicīgi gruntsūdens novērojumi, 

kuru rezultāti ļautu spriest par piesārņojuma attīstības tendencēm, līdz šim nav veikti 

un šā ietekmes uz vidi novērtējuma laika ietvaros nav iespējami. 

Ir jāpiezīmē, ka esošajā izpētes darbu stadijā pilnīgi droši nevar apgalvot, ka 

nevienā no plašās teritorijas iecirkņiem nekāda piesārņojuma nav. Nav izslēgts, ka 

veicot celtniecības (rakšanas) darbus, var tikt atklāts piesārņojums, kas saistīts ar 

vienreizēju (avārijas) noplūdi, piemēram, no smagās tehnikas, kas izmantota zemes 

apstrādes vai ražas novākšanas darbos. Tomēr, šāda veida piesārņojuma apjoms nevar 

būt ievērojams un tas nekādā veidā nevar atstāt iespaidu uz plānotās darbības 

realizāciju. 

9 - Robežlielumi un sadalījums piesārņojuma kategorijās tāds pats kā 37. tabulā 




Jāatzīst, ka plānotā apbūves teritorija no vides piesārņojuma viedokļa atrodas 

praktiski ideālā vietā, jo: 

� tā ir vāji industrializēta teritorija, kurā līdz šim praktiski ir 

norisinājušās tikai ar zemkopību saistītas darbības; 

� tā ir izvietota hipsometriski augstāk par tuvākajiem potenciālajiem 

piesārņojuma avotiem, līdz ar to tie nekādā veidā nespēj ietekmēt 

grunts un gruntsūdens kvalitāti plānotās būvniecības teritorijā; 

� plānotā apbūves teritorija pilnībā iekļaujas vienā lokālā virszemes 

noteces baseinā, kurš ir relatīvi neliels un tam ir izteiktas robežas; tas 

nodrošina teritorijas izolāciju no sveša piesārņojuma iekļūšanas tajā un 

avārijas situācijā pietiek noslēgt vienu galveno noteces punktu (pašā 

teritorijas ziemeļrietumu stūrī), lai nepieļautu piesārņojuma noplūdi 

ārpus uzņēmumam piederošās teritorijas. 

4.6. Esošās gaisa kvalitātes raksturojums 

Esošie izmešu avoti ir doti 2.4. nodaļā, savukārt esošā gaisa piesārņojuma 

izkliedes kartes – V pielikumā. Modelēšanas izejas datu raksturojumu skat. LVMĢA 

izziņā Nr.4-6/324 VII pielikumā. 

Tvana gāze (oglekļa oksīds) 

Esošā fona piesārņojuma koncentrācija pie dzīvojamām ēkām vietām sasniedz 

ievērojamu lielumu, līdz pat 600 μg/m 3 , kas tomēr ir ievērojami mazāk par normatīvu 

(8 stundu rotējošajai koncentrācijai alias 98 procentilei tas ir 10 000 μg/m 3 ) un arī šis 

piesārņojums, aplūkojot izkliedes karti, acīmredzami ir ar cilmi no autoceļa 

(V pielikums, 1. lapa). 

Slāpekļa dioksīds 

Esošais fona piesārņojums publisko autoceļu ietekmes dēļ ir liels, 

visnelabvēlīgākā vieta ir autoceļu krustojumā pie asa pagrieziena (tur notiek 

automašīnu bremzēšana un paātrināšanās, tātad pastiprinātas emisijas). Ja gada 

vidējās koncentrācijas normatīvs ir 40 μg/m 3 , tad te jau patlaban novērojams 19 līdz 

25 μg/m 3 , un, savukārt, ja stundas 19~ās maksimas normatīvs (tas nozīmē “stundas 

vidējās koncentrācijas pārsniegums ne vairāk kā 18 reizes gadā”) ir 200 μg/m 3 , tad te 

jau tagad novērojams 50 līdz 68 μg/m 3 . Tomēr šajā zonā ietilpst tikai pāris dzīvojamo 

ēku pagalmi, bet apmēram pusei pilsētas apbūvētās teritorijas atbilst daudz mazāks 

piesārņojums, attiecīgi gada 12-19 μg/m 3 un stundas 35-50 μg/m 3 . Atlikusī otra puse 

Brocēnu tiek eksponēta ar 7-12 μg/m 3 gada un 25-35μg/m 3 stundas koncentrāciju. 

Tomēr trauksmes stāvokļa izsludināšanas kritērijs ir 40 μg/m 3 (gada) un 400 μg/m 3 

(stundas) un iedzīvotāju informēšanas kritērijs ir attiecīgi 20 μg/m 3 un 200 μg/m 3 , 




tāpēc var secināt, ka šobrīd daļā pilsētas vien pārsniegts apakšējais piesārņojuma 

novērtēšanas slieksnis, tātad ir pamats pašvaldībai nodarboties ar autostrādes 

pārplānošanu nākotnes perspektīvā (vai nu mainot tās dislokāciju, vai veidojot būvēta 

vai stādīta tipa pretgāzu barjeras) ar mērķi samazināt autostrādes ietekmi. Izkliežu 

karte nerada iespaidu, ka esošā ražotnes darbība radītu vairāk kā mazāko daļu no šīm 

imisijām, jo rūpnīcas tuvumā imisiju lauka vērtības ir 4-7 μg/m 3 (gada) un 15-20 

μg/m 3 (stundas), kas ir mazāk par 20% vidēji gadā un nelabvēlīgākos meteoapstākļos 

(stundas vērtība) līdz 50% no autoceļa ietekmes. Turklāt, jāņem vērā, ka ražotnes 

ietekme līdz ar attālumu dilst, tātad faktiski Brocēnu apbūvētajā daļā rūpnīcas 

koleģiālā daļa kopējā piesārņojuma izveidē ir vēl mazāka (V pielikums, 2. un 3. lapa). 

Sēra dioksīds 

Esošais fona piesārņojums pamatā summējas no dzelzceļa līnijas ietekmes un 

esošās ražotnes ietekmes. Ap pašu dzelzceļa stigu eksistē imisiju lauks 5-12 μg/m 3 kā 

stundas augstākā 24 reizes gadā pieļaujamā maksima un 2-5 μg/m 3 kā diennakts 

trīsreiz gadā pieļaujamā maksima (pilnā tekstā “diennakts vidējā koncentrācija, ko 

drīkst pārsniegt ne vairāk kā 3 reizes gadā” un atbilstoši “stundas” un “24 reizes 

gadā”). Tā kā normatīvs ir attiecīgi stundas 350 μg/m 3 un dienas 125 μg/m 3 , tad šāda 

koncentrācija problēmas nerada. Brocēnu apbūves viena vai nedaudzu ēku vienas 

sienas daļa var atrasties zonā, kurā imisijas ir attiecīgi 2-5 μg/m 3 un arī 2-5 μg/m 3 

(abi lielumi – stundas un dienas), bet pārējās ēkas apmēram 10% apbūves atrodas 

zonā 1-2 μg/m 3 (abi kontrollielumi), toties virs 80% apbūvētās teritorijas atbilst 

imisiju koncentrācijām zem 1 μg/m 3 (abi kontrollielumi). Tātad paredzēt potenciālu 

SO2 ietekmi uz veselību šobrīd nevar, jo saglabājas tuvs 100 reizēm drošības 

koeficients (V pielikums, 4. un 5. lapa). 

Putekļi PM10 

Cementa rūpniecībā vēsturiski kopš pirmsākumiem un visās pasaules valstīs 

lielākās problēmas ir ar putekļiem. Lai arī plānotā ražotne lietos augsti tehnoloģiskus 

līdzekļus putekļu emisiju samazināšanai, ir jāapzinās, ka putekļi un jo īpaši putekļu 

smalkākā frakcija ir un paliks vājā vieta ražotnē, kas jo īpaši ir atkarīga no 

tehnoloģiskās kultūras ražošanas laikā. 

Esošais fona piesārņojums pamatā summējas no autoceļa ietekmes un vecās 

ražotnes ietekmes. Normatīvi ir diennakts koncentrācijas 36. maksimai 50 μg/m 3 un 

gada vidējai koncentrācijai 40 μg/m 3 (sākot ar 2010. gadu 20 μg/m 3 ). Esošā ietekme 

ir ap autoceļu šaurā joslā 16-21 μg/m 3 un 8-9 μg/m 3 attiecīgi, bet Brocēnu apmēram 

40% apbūvētās teritorijas ir 14-16 μg/m 3 un 7-8 μg/m 3 attiecīgi. Pilsētas teritorijā ir 

vairākas saliņas, kurās koncentrācijai ir pīķa lielums 21-33 μg/m 3 un 9-16 μg/m 3 

attiecīgi. Lai arī tas pārsniedz augšējo novērošanas slieksni, instrumentālu 

monitoringu valsts institūcijas vai pašvaldība neveic un neplāno veikt. Pastāvošajā 

normatīvā piesārņojums iekļaujas. Tiešā ražotnes teritorijas perimetrā koncentrācijas 

sasniedz 16-33 μg/m 3 un 7-16 μg/m 3 , kas arī iekļaujas normatīvā (50 μg/m 3 un 20 

μg/m 3 ). Tiem meža kvartāliem, kuri nākotnē var ciest no SO2 imisijām, šobrīd 

putekļu imisijas ir 12-16 μg/m 3 un 6-8 μg/m 3 , kas arī iekļaujas ekosistēmu 

aizsardzības normatīvā (V pielikums, 6. un 7. lapa). 




4.7. Apkārtnes dabas vērtību raksturojums un 

NATURA 2000 teritorijas 

2006. gada septembrī veikti biotopu lauka apsekojumi ar mērķi identificēt 

sugas un biotopus un konstatēt to aizsardzības pakāpi SIA “CEMEX” jauniegādātajā 

zemes gabalā “Meiri” (kadastra Nr. 84405 002 0019, 8425 005 0147, 8425 005 0148, 

kopplatība 80,9 ha) un no īpašuma “Kūlkampji” atdalītajā zemes gabalā “Birzītes” 

(kadastra Nr. 8405 002 0002, platība 41,2 ha) Brocēnu novada Brocēnu pilsētā, 

Saldus rajonā kā teritorijā, kuras vidienē fiziski izvietosies jaunbūvējamā cementa 

rūpnīca un kuras perifērija kļūs par jaunajai cementa rūpnīcai tieši pieguļošo platību. 

Ārpus šīs īpašuma robežas sugas un biotopi ir novērtēti pieguļošajās mežu platībās 

viena meža kvartāla platumā ap SIA “CEMEX” teritoriju, balstoties uz Dabas 

aizsardzības pārvaldes publiskās informācijas (www.dap.gov.lv) un Valsts meža 

dienesta mežaudžu plāniem. 

Biotopu raksturojums 

Botāniskajā literatūrā un Latvijas Vides Aģentūras datu bankās pārbaudīta 

informācija, vai šajā teritorijā nav konstatētas reto un aizsargājamo sugu atradnes. 

Pārbaudīts, vai projekta „Pļavu inventarizācija Latvijā” (2002. – 2006.) ietvaros 

dotajā apkārtnē nav atzīmētas dabiskās pļavas. Pārbaudes rezultāti ir negatīvi – līdz 

šim teritorijā nav atzīmētas nozīmīgas dabas vērtības. 

Apsekotajā teritorijā konstatēti šādi biotopi (iekavās norādīts Latvijas biotopu 

klasifikatora kods; skatīt 19. attēlu): 

� pūkainās pļavauzītes Helictotrichon pubescens – spradzenes Fragaria 

viridis pļavas (E.1.4.4.); 

� parastās smaržzāles Anthoxanthum odoratum – parastās smilgas 

Agrostis tenuis un parastās smaržzāles Anthoxanthum odoratum – 

parastās ciņusmilgas Deschampsia cespitosa pļavu komplekss (E.2.2.1. 

+ E.2.2.3.); 

� parastās smaržzāles Anthoxanthum odoratum – parastā vizuļa Briza 

media pļavas (E.2.2.2.); 

� slotiņu ciesas Calamagrostis epigeios pļavas (E.3.2.7.); 

� augsto grīšļu pļavas (E.4.3.); 

� ruderalizētas pļavas (E.5.); 

� kultivētas pļavas un ganības (I.3.6.); 

� krūmāji (F.6.); 

� jauktu koku sausieņu meži (F.1.8.); 

� sakņu un augļu dārzi (I.5. + I.6.); 

� dzīvojamā apbūve (L.2.); 

� rūpnīcas un citas saimnieciskās būves (L.3.). 




Pļavas teritorijā ir ļoti neviendabīgas. Pēc sugu sastāva grūti noteikt to 

apsaimniekošanas vēsturi. Daļa pļavu noteikti ir bijušas artas, iespējams, ka te bijuši 

arī tīrumi un pļavas veidojušās atmatu vietā. Pļavas ilgāku laiku nav rekultivētas. 

Jādomā, ka veģetāciju ietekmē cementa rūpnīcas klātbūtne, izdalot apkārtnē kaļķa 

putekļus. Rezultātā veidojas Latvijas teritorijai netipiski augšanas apstākļi. Par to 

liecina kalcifīlu epifītisko sūnu pastiprināta augšana (piemēram, gar dzelzceļa līniju 

augošie bērzi bagātīgi ir klāti ar pūkcepureņu Orthotrichum ģints sūnām, kaut gan 

parasti uz bērziem šīs sugas tikpat kā nav sastopamas), bet sētā zālājā, kurā vēl lielā 

daudzumā ir saglabājusies sējas lucerna Medicago sativa, ir sastopamas kalcifīlas 

dabisko pļavu indikatorsugas – zilganais grīslis Carex flacca, spradzene Fragaria 

viridis u.c. Šo sugu strauju ieviešanos pēc aršanas, acīmredzot, ir sekmējis 

paaugstinātais kaļķu saturs augsnē. 

Pūkainās pļavauzītes Helictotrichon pubescens - spradzenes Fragaria 

viridis pļavas fragmenti ir teritorijas vidusdaļā (20. attēls). Te dominē pūkainā 

pļavauzīte Helictotrichon pubescens, spradzene Fragaria viridis, lielā dzelzene 

Centaurea scabiosa, pļavas skarene Poa pratense. Šajās pļavās ir reģistrētas astoņas 

dabisko pļavu indikatorsugas un pļavas atbilst bioloģiski vērtīga zālāja statusam un 

Latvijas un Eiropas nozīmes aizsargājamam biotopam – sausas pļavas kaļķainās 

augsnēs. 

20. attēls. Pūkainās pļavauzītes – spradzenes pļava ar bezstumbra usnes Cirsium 

acaule un lēdzerkstes Cirsium oleraceum hibrīdu priekšplānā 




Parastās smaržzāles Anthoxanthum odoratum – parastās smilgas Agrostis 

tenuis un parastās smaržzāles Anthoxanthum odoratum – parastās ciņusmilgas 

Deschampsia cespitosa pļavu komplekss ir teritorijas ziemeļaustrumu daļā. Te ir 

redzamas cilvēku saimnieciskās darbības pēdas – zemes vaļņi, būvju paliekas 

(21. attēls). Pļavā dominē parastā smilga Agrostis tenuis, pļavas dedestiņa Lathyrus 

pratensis, sarkanā auzene Festuca pratensis, parastā ciņusmilga Deschampsia 

cespitosa. Šīs pļavas ir neviendabīgas, atsevišķās vietās ir sastopamas dabisko pļavu 

indikatorsugas, taču to kvalitatīvais un kvantitatīvais daudzums nav pietiekams, lai šo 

pļavu atzītu par bioloģiski vērtīgu zālāju. 

21. attēls. Antropogēnas darbības ietekmēts pļavu komplekss teritorijas 

ziemeļaustrumu daļā 

Parastās smaržzāles Anthoxanthum odoratum – parastā vizuļa Briza 

media pļavas ir nelielās platībās vairākās vietās. Te dominē parastā trīsene Briza 

media, ziemeļu madara Galium boreale, zilganais grīslis Carex flacca un spradzene 

Fragaria viridis. Kaut arī lielā daudzumā ir sastopams zilganais grīslis Carex flacca, 

bet vietām arī zilganā seslērija Sesleria caerulea, pļava neatbilst savienībai Molinion, 

jo te trūkst šai augu sabiedrībai raksturīgās un konstantās sugas, bet zilganā grīšļa un 

zilganās seslērijas klātbūtni var izskaidrot ar mākslīgi paaugstināto kaļķu saturu 

augsnē. Bez tam šīs sugas pļavā nav izplatītas vienmērīgi, bet veido atsevišķus 

laukumus (22. attēls). Dabisko pļavu indikatorsugu skaits šajās pļavās ir ap 10 sugām 

un tās atbilst bioloģiski vērtīga zālāja statusam un Eiropas nozīmes aizsargājamam 

biotopam – sugām bagātas atmatu pļavas (saskaņā ar MK izdotajiem “Noteikumiem 

par Latvijā sastopamo Eiropas Savienības prioritāro sugu un biotopu sarakstu”, skat. 

1. nodaļu). Pļavā teritorijas austrumu malā aug atsevišķi ozoli (23. attēls). 




22. attēls. Neliela zilganās seslērijas Sesleria caerulea grupa parastās smaržzāles – 

parastā vizuļa pļavā 

23. attēls. Bioloģiskās daudzveidības elements – ozols – parastās smaržzāles – parastā 

vizuļa pļavā 




Slotiņu ciesas Calamagrostis epigeios pļavas ir teritorijas austrumu daļā 

(24. attēls). Tās sen nav pļautas, tāpēc tajās savairojusies slotiņu ciesa Calamagrostis 

epigeios – suga, kura raksturīga ilgi neapsaimniekotām pļavām. Šī teritorijas daļa arī 

stipri aizaug ar krūmiem. Pēc dominantajām, raksturīgajām (lēdzerkste Cirsium 

oleraceum, Eiropas saulpurene Trollius europaeus) un konstantajām sugām (purva 

gandrene Geranium palustre, zeltainā gundega Ranunculus auricomus, meža zirdzene 

Angelica sylvestris u.c.), pļava pieder savienībai Calthion. Vietām arī šajā pļavā 

parādās kalcifīlās sugas (25. attēls). Tā kā dabisko pļavu indikatorsugu skaits ir neliels 

(3 – 4 sugas), slotiņu ciesas pļavas neatbilst bioloģiski vērtīga zālāja statusam. 

24. attēls. Ilgstoši neapsaimniekota slotiņu ciesas pļava 




25. attēls. Slotiņu ciesas pļava ar dažiem zilganā grīšļa Carex flacca eksemplāriem 

Izžūstoša strauta gultnes tuvumā apsekotās teritorijas dienvidrietumu daļā ir 

augsto grīšļu pļavas fragmenti kopā ar krūmājiem (26. attēls). Pļavu augu sugu 

sabiedrībās dominē pūslīšu grīslis Carex vesicaria, iesirmā ciesa Calamagrostis 

canescens, meža meldrs Scirpus sylvaticus, upes kosa Equisetum fluviatile un pūkainā 

kazroze Epilobium hirsutum. Te vietām aug dabisko pļavu indikatorsuga – purva 

gandrene Geranium palustre, taču šī teritorija neatbilst bioloģiski vērtīga zālāja 

statusam. 




26. attēls. Augsto grīšļu pļavas un krūmāji strauta ielejā 

Ruderalizētas pļavas atrodas teritorijas vidusdaļā, pie tās rietumu malas. 

Iespējams, augsnē te ir nonācis pārāk liels minerālmēslu daudzums, jo augi te veido 

netipiski leknas monodominantas augu sabiedrības, daļa teritorijas te noteikti ir bijusi 

arī arta. Biotopā dominē slotiņu ciesa Calamagrostis epigeios (27. attēls), vietām tā 

aug kopā ar parasto kamolzāli Dactylis glomerata, bet daļā ruderalizēto pļavu dominē 

meža suņuburkšķis Anthriscus sylvestris (28. attēls). Šajās pļavās tikai nedaudz sastop 

vienu no izplatītākajām dabisko pļavu indikatorsugām – ziemeļu madaru Galium 

boreale. Šīs pļavas nav bioloģiski vērtīgas. 




27. attēls. Ruderalizēta pļava ar monodominantu slotiņu ciesas Calamagrostis 

epigeios audzi 

28. attēls. Ruderalizēta pļava ar monodominantu meža suņuburkšķa Anthriscus 

sylvestris audzi 




Kultivētas pļavas un ganības ir samērā sen artas, tāpēc te ir sastopamas arī 

atsevišķas dabisko pļavu indikatorsugas, taču to skaits nav liels un izplatība ir 

nevienmērīga. Kultivētajās pļavās dominē parastā kamolzāle Dactylis glomerata, 

pļavas skarene Poa pratensis, ārstniecības pienene Taraxacum officinale, sarkanais 

āboliņš Trifolium pratense. 

Krūmājus veido baltalksnis Alnus incana, āra bērzs Betula pendula, parastā 

ieva Padus avium, pelēkais kārkls Salix cinerea, bet sastop arī citas kārklu sugas – 

klūdziņu kārklu Salix viminalis, vicu vītolu Salix triandra, trauslo vītolu Salix fragilis 

un šķetru Salix pentandra. Pie dzelzceļa ir stādītas potcelmu un maija rozes Rosa 

subcanina, R. majalis un āra bērzu Betula pendula rinda. Te ir arī parastās apses 

Populus tremula un purpura kārkla Salix purpurea krūmāji. Krūmāji 19. attēlā ir 

atzīmēti, nenodalot tos no apkārtējiem biotopiem. 

Jauktu koku sausieņu meža fragmenti ir nelielās platībās gar teritorijas 

rietumu malu. Kokaudze ir jauna, to pārsvarā veido baltalknis Alnus incana, kā arī 

citas koku sugas – parastā priede Pinus sylvestris, āra bērzs Betula pendula, parastā 

egle Picea abies. Pamežs samērā biezs, to veido parastais pīlādzis Sorbus aucuparia 

un parastā lazda Corylus avella. Zemsedzē dominē meža zaķskābene Oxalis 

acetosella, vīrpaparde Dryopteris filix-mas, parastā kumeļpēda Asarum europaeum un 

podagras gārsa Aegopodium podagraria. Mežā nav sastopamas īpaši aizsargājamas 

augu sugas un tas neatbilst aizsargājama biotopa statusam. 

Sakņu un augļu dārzi aizņem samērā lielu platību teritorijas dienvidrietumu 

daļā. Te ir mazdārziņu kolonija, kurā ir gan apsaimniekoti, gan aizlaisti dārzi ar 

sakņaugu un augļu koku kultūrām. Apkārtnē sastopamas nezāļu un dārzbēgļu sugas. 

Teritorija nav bioloģiski vērtīga. 

Dzīvojamo apbūvi veido dažas viensētas kopā ar tām piegulošiem bioloģiski 

nevērtīgiem biotopiem – pagalmiem, zālājiem, augļu un sakņu dārziem, jaunām 

atmatām. 

Rūpnīcas un citas saimnieciskās būves ir apsekotās teritorijas ziemeļrietumu 

daļā. Te iekļaujas arī citi bioloģiski mazvērtīgi biotopi – kultivētas pļavas fragments, 

dīķi, krūmāji, veca mājvieta, ceļi, pamestas sliedes (29. attēls). 


29. attēls. Pamesta saimniecisko būvju teritorija 

Secinājumi 



Apsekotajā Saldus rajona Brocēnu lauku teritorijas Brocēnu cementa fabrikas 

apkārtnē ir konstatēti Latvijas un Eiropas nozīmes īpaši aizsargājami biotopi: sausas 

pļavas kaļķainās augsnēs un sugām bagātas atmatu pļavas. 

Teritorijā nav sastopamas MK “Noteikumos par īpaši aizsargājamo sugu un 

ierobežoti izmantojamo īpaši aizsargājamo sugu sarakstu” iekļautās augu sugas. Nav 

konstatētas arī augu sugas, kurām izveidojami mikroliegumi (saskaņā ar MK 

“Mikroliegumu izveidošanas, aizsardzības un apsaimniekošanas noteikumiem”), kā 

arī Latvijas Sarkanajā grāmatā ietvertās augu sugas. 

NATURA 2000 teritorijas 

Apsekotās teritorija apkārtnē ir konstatēti divi NATURA 2000 tīklā iekļauti 

dabas liegumi: “Baltezera purvs” un “Cieceres ezera sala” (30. attēls). 




30. attēls. Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas Saldus rajonā (avots: www.dap.gov.lv) 

Dabas liegums „Baltezera purvs” ir apmēram 1 km attālumā uz austrumiemdienvidaustrumiem 

no apsekotās potenciāli apbūvējamās teritorijas, kas atrodas pie 

Brocēnu cementa rūpnīcas. Šīs teritorijas atdala bioloģiski mazvērtīgi meliorēti meži. 

Lieguma teritorijā konstatēti četri ES nozīmes aizsargājami biotopi (mezotrofas 

ūdenstilpes ar bentisku mieturaļģu augāju - 3140 – NATURA 2000 kods; oligotrofu 

līdz mezotrofu augu sabiedrības minerālvielā nabadzīgās ūdenstilpnēs un to 

krastmalās -3130; pārejas purvi un slīkšņas -7140; purvaini meži -91D0) un 13 

aizsargājamas vaskulāro augu sugas, kā arī viena sūnu un viena sēņu suga un 5 

aizsargājamas putnu sugas (izmantoti EMERALD projekta un dabas plāna materiāli). 

Dabas liegums „Cieceres ezera sala” izvietots apmēram 2,5 km attālumā uz 

dienvidiem-dienvidrietumiem no apsekotās potenciāli apbūvējamās teritorijas, kas 

atrodas pie Brocēnu cementa rūpnīcas teritorijas. Lieguma teritorijā konstatēts viens 

Latvijas un ES nozīmes aizsargājams biotops (jaukti platlapju meži – 9020* – 

NATURA 2000 kods, prioritārs biotops) un viena aizsargājama vaskulāro augu suga 

un divas aizsargājamas putnu sugas (izmantoti EMERALD projekta materiāli). 


Mežu raksturojums 



SIA CEMEX teritorijas apkārtnē galvenokārt sastopamas mežaudzes, kurās 

dominējoša suga ir egle vai bērzs (31. attēls). Izplatītākais augšanas apstākļu tips – 

vēris (32. attēls). Trešā daļa no apkārtnē esošajiem mežu nogabaliem ir sasnieguši 

ciršanas vecumu (33. attēls). Apkārtnē dominē I bonitātes (ražīgas) audzes (34. attēls). 

Apskatītajos meža nogabalos nav esošu vai potenciālu mikroliegumu. Teritorijas 

apkārtnes mežaudžu plāns parādīts 35. attēlā. 

45 

40 

35 

30 

25 

% 

20 

15 

10 

5 

0 

Egle Bērzs Priede Apse Baltalksnis Blīgzna 

31. attēls. Meža nogabalu sadalījums pēc valdošās koku sugas 

70 

60 

50 

40 

% 

30 

20 

10 

0 

Vēris Damaksnis Slapjais 

vēris 

Dumbrājs Niedrājs Citi 

32. attēls. Meža nogabalu sadalījums pēc augšanas apstākļu tipiem 


35 

30 

25 

20 

% 

15 

10 

5 

0 

Jaunaudzes Vidēja vecuma 

audzes 



Briestaudzes Pieaugušas 

audzes 

33. attēls. Meža nogabalu sadalījums pēc audzes vecuma 

80 

70 

60 

50 

% 40 

30 

20 

10 

0 

I II III IV 

34. attēls. Meža nogabalu sadalījums pēc bonitātes 

Pāraugušas 

audzes 

Bonitāte 




4.8. Tuvākās lauksaimniecībā izmantojamās zemes 

Brocēnu pilsētas Rūpniecības un ražošanas apbūves zona ir pakavveidīgi 

izliekta teritorija ar līkumu uz ziemeļiem un galiem uz dienvidiem (skat. 56. attēlu 

5.13. nodaļā). Tā gandrīz pilnībā sastāv no līdzšinējās un jaunpievienojamās CEMEX 

cementa rūpnīcas teritorijas, tāpēc, raksturojot piegulošās teritorijas, tā šeit 

vienkāršojot pieņemta par jaunās rūpnīcas teritoriju. 

Rūpniecisko zonu gandrīz no visām pusēm ieskauj meži. Tikai apmēram viena 

kilometra garumā rūpnieciskās zonas ziemeļaustrumu robežas posms robežojas ar 

lauksaimniecības zemi: apmēram 100 ha kompaktas lauksaimnieciskās zonas, kuru 

tālāk atkal ieskauj mežs (skat. arī mežaudžu plānu 4.7. nodaļā 35. attēlā). Tā ir 

lauksaimniecībā mazintensīvi izmantota zeme, dabā līdzīga tai pašai, kura pievienota 

līdzšinējai CEMEX cementa rūpnīcas teritorijai jaunās rūpnīcas būvniecības 

vajadzībām. Nav ziņu par esošām vai plānotām bioloģiskās lauksaimniecības 

aktivitātēm uz šīs lauksaimnieciskās zemes. 

Ne minētajā mežu ieskautajā CEMEX jaunajai rūpnīcai tuvākajā 

lauksaimnieciskajā zemē, ne arī tālāk aiz mežiem ne uz vienu pusi nav identificētas 

nacionālas nozīmes lauksaimniecības teritorijas. 

4.9. Ainaviskais un kultūrvēsturiskais teritorijas un 

apkārtnes nozīmīgums 

Brocēnu novada teritorijas plānojuma 2004. – 2016. gadam projektā teikts: „ 

(..) ainaviski apkārtne ir deģenerēta Rīgas – Liepājas automaģistrāles apkārtnes zonā, 

ko veido tipiski urbanizēta un industrializēta lauku ainava. (..) ierīkojot karjerus, ir 

konstatējami vietējās ainavas bojājumi un deformācijas, kas būtu saucamas par post 

industriālām ainavām.” 

Šo ainavu var raksturot kā tipisku industriālo ainavu, ko veido plašā teritorijā 

izvietoti apjomīgi ražošanas objekti ar izteiktu 1950. – 1970.-tajiem gadiem raksturīgu 

lielo rūpnīcu dizainu, ko īpaši apkārtējā līdzenuma ainavā izceļ šīs rūpnīcas augstu 

virs horizonta pacēlies kūpošais skurstenis. Kopš 1960.-tajiem gadiem šī ainava ir 

kļuvusi par zināmu metaforu Brocēniem kā padomju industrijas sasniegumu rādītājs, 

gan arī kā apkārtējo vidi apdraudoša industrializēta vieta Latvijā. Šī objekta vizuālais 

spiediens uz apkārtējo ainavu nav mainījies arī mūsdienās. 

SIA “CEMEX” rūpniecības objekta ainaviskās uztveres atkarīga no skatu 

punkta un rakursa. Objekts pilnīgi atveras skatam un izteikti dominē pasažieru stacijas 

“Brocēni” rajonā (36. attēls). Esošo piesātināto industrijas ainavu vēl vairāk papildina 

dzelzceļa infrastruktūras elementi un konstrukcijas. Drūmu un degradējošu efektu šajā 

ainavā ienes cementu putekļu izkliedējums lielā apkārtnē, radot psiholoģisku spriedzi 

saistībā ar piesārņoto un degradēto vidi, ko vēl vairāk pastiprina nesakoptība un 

piesārņotība visā ražotnes teritorijā. 




36. attēls. Skats uz SIA “CEMEX” no pasažieru stacijas “Brocēni” 

Attālinoties no šī rūpniecības objekta kilometra un lielākā attālumā, 

industriālās ainavas intensitāte strauji samazinās, ko veicina meža joslas, gandrīz 

aizsedzot skatu uz objektu no Brocēnu pilsētas un autoceļa Rīga – Liepāja puses. No 

autoceļu Rīga – Saldus – Liepāja un Saldus – Brocēni – Kandava skatupunkta ainavā 

ienāk ceļmalau un agrārainavu elementi un vietām augstsprieguma pārvades līniju 

balsti. Liels ainavisks kontrasts konstatējams, atrodoties uz viadukta pār dzelzceļu 

Rīga – Liepāja, kā arī autoceļu Rīga – Liepāja un Saldus – Brocēni – Kandava 

krustojumā, kur paveras plaša mozaīkveidīga panorāma uz Brocēnu rūpniecības un 

ražošanas zonu, t.sk. CEMEX, kā arī uz estētiskām ainavām – Saldus pauguraini, 

Cieceres un Brocēnu ezeru ielejām. Jāpiezīmē, ka lai arī ainava šeit ir panorāmiska, 

pateicoties reljefa pacēlumam, un daudzveidīga, ar izteiktiem estētikas elementiem, 

tomēr, sakarā ar sarežģīto satiksmes ceļu krustojuma mezglu, šeit nav iespējams ilgi 

uzkavēties, tāpēc satiksmes dalībniekam šī ainava parādās īslaicīgi. 

Plānotā jaunbūvējamā rūpniecības objekta CEMEX teritorija atrodas 

līdzenumā ar nelielu reljefu, kurā galvenokārt atsevišķas viensētas un kultivēti lauki 

mijas ar pļavām, klajumiem, krūmājiem, lauku ceļiem un takām, purvainām vietām, 

strautiem un nelieliem dīķiem un siltumtrases līnijām. Šo teritoriju, izņemot ziemeļu 

pusi, kas robežojas ar preču dzelzceļa stacijas laukumiem, ieskauj mežs. Rietumos no 

apbūvei plānotās teritorijas paceļas CEMEX ražotnes korpusi. Pēc nozīmīguma 

pakāpes šo ainavu var raksturot kā vidēju – ar vietējo nozīmi. 

Samērā netālu (1 – 3 km attālumā) no rūpniecības objekta CEMEX virzienā uz 

dienvidiem un dienvidrietumiem atrodas salīdzinoši izteiktas ezeraines ainavas 

Cieceres un Brocēnu ezeru apkārtnē, kā arī Cieceres upes ielejas ainava. Šīs ainavas 

pēc nozīmīguma pakāpes var raksturot kā augstas – ar valsts nozīmi (37. un 

38. attēls). 




37. attēls. Skats uz Saldus pauguraini no autoceļa Brocēni – Saldus 

38. attēls. Skats uz Brocēnu ezeru no autoceļa Brocēni – Kandava 

Brocēnu pilsētas ainavu var raksturot kā urbanizētu, kultūrvēsturiski maz 

izteiktu ainavu ar divstāvu gaumīgi veidotu ne pārāk blīvu apbūvi, koku alejām un 

apstādījumiem, kas dienvidu un dienvidrietumu pusē pāriet ezeraines ainavā, 

robežojoties ar Cieceres ezera stāvkrastiem, pastaigas takām un koku audzēm, ienesot 




estētiski piesātinātu un pilnīgi kontrastējošu uztveres gammu pilsētas ziemeļu pusē 

esošajai industriālajai ainavai (39. attēls). 

39. attēls. Skats un Cieceres ezeru no Brocēnu pilsētas puses 

Saldus rajona teritorijas plānojuma 2006. – 2018. gadam projektā tiekts: „ (..) 

Attīstīt ilgtspējīgu tūrismu, kas kā galvenās prioritātes izvirza dabas un kultūras 

vērtības, nemaina vietējās sabiedrības dzīves veidu, tūrisma servisam un 

pakalpojumiem cenšas izmantot esošās ēkas un tehnisko infrastruktūru, balstās uz 

nelielu un augsta pakalpojuma standartu naktsmītņu izveidošanu.” 

Brocēnu novada teritorijas plānojuma 2004. – 2016. gadam projekts norāda uz 

lauku tūrisma attīstību Brocēnu novadā īpaši ainaviski bagātajā ezeru apkārtnē, ko 

stimulētu vieglā pieejamība no valsts nozīmes autoceļiem, kas atrodas tiešā tuvumā. 

Plānojumā tiek likts akcents uz kultūras mantojuma un ainavu aizsardzību, kas 

viennozīmīgi uzskatāmi arī par tūrisma resursiem. Tāpat Brocēnu novada plānojums 

norāda uz netradicionālās lauksaimniecības, bioloģiskās zemnieku saimniecības, 

nelielu lauksaimniecības produktu pārstrādes uzņēmumu izveidošanas potenciālu 

ainaviskajās vietās ap Cieceres ezeru, pateicoties mazam iedzīvotāju blīvumam un 

labai augsnes kvalitātei. 

Pašā Brocēnu pilsētā kultūrvēsturiskā vide ir neizteikta, kas izriet no pilsētas 

izveidošanās vēsturiskajiem apstākļiem. Tūrisma motīvu te ir pavisam nedaudz – 

Cieceres ezers ar laivu staciju, pludmale un sporta pasākumi CEMEX Ledus hallē un 

stadionā. Taču zināmā mērā Brocēnu apbūvē izpaužas identitāti uzturošas īpatnības 

un arhitektoniskā transformācija. Arī Saldus rajona tūrisma attīstības stratēģija 2002. 

– 2005. gadam akcentējusi Brocēniem raksturīgo pilsētvidi: „Brocēnos – tikai 

Brocēniem tipiskā dzīvojamo māju apbūve, u.c. pilsētu daļas – apstādījumi, parki, 




saistība ar Cieceres upi un ezeriem Šo raksturīgo iezīmju saglabāšana ir būtiska no 

tūrisma attīstības viedokļa.” 

Perspektīvā tiek domāts par laivu sacīkšu rīkošanu uz esošās airēšanas treniņu 

bāzes Cieceres ezerā. Paplašinot tūrisma plūsmas ir jāizvērtē jau esošais vietējo 

iedzīvotāju radītais rekreācijas un atpūtas vietu – īpaši Cieceres un Brocēnu ezera 

noslogojums. Zināmas perspektīvas saistāmas arī ar velotūrisma, ekotūrisma, lauku 

tūrisma un ūdenstūrisma attīstību, t.sk., izveidojot dabas taku ap Cieceres un Brocēnu 

ezeriem un iekļaujot tajā tuvumā esošās NATURA 2000 vietas – Cieceres ezera salu, 

Baltezera purvu, Dulbju acs purvu un dižkokus, kā arī izveidojot veloceliņus 

(piemēram, pa vecā dzelzceļa līniju no ražotnes uz kaļķu cepli) un laivu nobraucienu 

maršrutus. 

Salīdzinājumā ar pašu Brocēnu pilsētu, Brocēnu novads un Saldus rajons 

kopumā ir bagāts ar daudzveidīgiem kultūrvides objektiem un kultūras pieminekļiem. 

Tūrisma attīstības perspektīvā Brocēni, pateicoties savai dislokācijai nozīmīgu 

autoceļu un dzelzceļa krustpunktos, var attīstīt pakalpojumu sniegšanu tūrisma 

tranzītam. 

Šobrīd Brocēnu apkārtnē darbojas vairāki tūrisma uzņēmumi: 

� “Zvejnieki”, Lielciecerē – Cieceres ezera krastā: mājiņu skaits 4, vietu 

skaits 25, pirts, viesību un konferenču zāle, peldvieta, laivu noma, 

šūpoles un sporta laukumi, telšu vieta, izjādes ar zirgiem; 

� “Radi”, Lielciecerē – Cieceres ezera krastā: viesu māja, vasaras 

kotedžas – kopā 11 numuri, 60 vietas, pirts ar kamīnzāli (Latvijā viena 

no populārākajām lauku pirtīm), svinību un semināru organizēšana, 

telts vietas, ūdens slēpošana un laivas, „4x4” tūrisms, volejbola un 

basketbola laukumi, četrvietīgi ūdens velosipēdi; 

� Smuku muiža, Remtē: kempinga mājiņas, viesu nams – 11 numuri, 25 

vietas, pirts, banketu zāle, ēdināšana, laivu noma, telšu vietas, treileru 

laukums; 

� CEMEX viesnīca, Brocēnos; 

� jauniešu viesnīca (hostelis), Brocēnos; 

� „Kārļi”, Brocēnu novadā: izjādes ar zirgiem; 

� „Kaijas”, Remtē: izjādes ar zirgiem un ekskursijas pa Remti. 

Brocēnu kultūrvides raksturojums 

Brocēnu pilsētas kultūrvidi var raksturot kā divu zināmā mērā antagonisku 

polu līdzās pastāvēšanu, kur sadalošais elements ir autoceļš Rīga – Saldus – Liepāja. 

Uz ziemeļiem no autoceļa atrodas izteikta rūpniecības zona, kurā slodzi rada SIA 

“CEMEX” ražotņu silueti un augstu virs horizonta pacēlies bieži kūpošais skurstenis, 

izlietoto riepu krāvumi un nepievilcīgās dažādo noliktavu, darbnīcu un citu 

infrastruktūras elementu būves un konstrukcijas (40. attēls). 


40. attēls. Brocēni: rūpniecības zona 



Savukārt dienvidu pusē atrodas Brocēnu pilsētas administratīvās, kultūras, 

izglītības iestādes un citi pakalpojumu sniedzēji, kā arī dzīvojamo daudzdzīvokļu un 

individuālo ēku apbūve (41. attēls). 

41. attēls. Brocēni: dzīvojamo māju apbūve 




Estētiski vēl pievilcīgāku pilsētas kultūrvidi veido Cieceres ezera stāvkrasti 

(42. attēls) un to apkaimē iekārtotās atpūtas un rekreācijas vietas, pastaigas takas un 

sabiedriskie centri – Brocēnu novada Dome, kultūras centrs, vidusskola, stadions, 

laivu stacija, pludmale, CEMEX ledus halle. 

42. attēls. Cieceres ezera stāvkrasti 

Tiešā rūpniecības objekta CEMEX teritorijas tuvumā atrodas dzelzceļa 

stacijas “Brocēni” pasažieru ēka (1937. g.) Brocēnos – vietējas nozīmes vēstures 

(industriālā mantojuma) pieminekļu saraksta projekts. Stacijas pasažieru ēka veidota 

1930.-to gadu atturīgā funkcionālisma stila iezīmēs (43. attēls). 




43. attēls. Dzelzceļa stacijas “Brocēni” pasažieru ēka 

Ēkas centrālās fasādes rizalīta frontonu dekorē aina ar strādniekiem 

kaļķakmens lauztuvēs, kas ir simboliska šejienes lielākajam rūpniecības uzņēmumam 

– Brocēnu cementa fabrikai. Šo dekoru iekļauj atturīgi profilēta dzega ar dentikuliem 

(44. attēls). 

44. attēls. Dzelzceļa stacijas “Brocēni” pasažieru ēka: centrālās fasādes rizalīta 

frontons 




Savukārt, stacijas aizmugures fasādes rizalīta frontonā dekora elementi ir 

dzelzceļnieku simbols, graudu vārpas un āboliņa lapas, kas saistās ar citu Brocēnu 

saimnieciskas dzīves aspektu – lauksaimniecību un lopkopību. Šo dekoru nedaudz 

bagātina ar augu elementiem rotātas konsoles (45. attēls). 

45. attēls. Dzelzceļa stacijas “Brocēni” pasažieru ēka: aizmugures fasāde 

Pati pasažieru stacijas ēka pēc vairāku gadu ilgas dīkstāves šobrīd ir atjaunotās 

pasažieru dzelzceļa līnijas Rīga – Liepāja infrastruktūras daļa. Stacijas tuvāko 

apkārtni no austrumiem, dienvidiem un rietumiem pilnībā ieskauj tipiska industriāla 

ainava, kurā izteikti dominē CEMEX ražotnes masīvie, augstie korpusi ar tālu virs 

horizonta pacēlušos skursteni, dzelzceļa kravas stacijas iekārtas, sliežu ceļi, ogļu 

noliktavas, pārkraušanas ierīces un citas konstrukcijas. 

No rūpniecības objekta CEMEX teritorijas DDR virzienā 300 – 400 m 

attālumā (meža ceļa malā pie DUS Lukoil, ~150 – 200 m no autoceļa Rīga – Liepāja) 

atrodas piemiņas vieta II pasaules kara terora upuriem – Zvārdes pagasta 

aktīvistiem (46. attēls). 




46. attēls. Piemiņas vieta II pasaules kara terora upuriem – Zvārdes pagasta 

aktīvistiem 

No rūpniecības objekta CEMEX teritorijas D virzienā vairāk nekā 3 km 

attālumā atrodas Mazcieceres kaļķu ceplis (1921. g.), Brocēnos, Cieceres ezera 

krastā – vietējas nozīmes vēstures (industriālā mantojuma) pieminekļu saraksta 

projekts. Cieceres ezera krastos bija bagātīgi kaļķakmens slāņi, kuru izmantošanai 

darbojās vairāki kaļķu cepļi. Šajos cepļos ar tuvējos mežos cirstu malku dedzināja 

kaļķakmeni, lai iegūtu rūpniecībā lietojamus kaļķus. Saldus kooperatīvam piederošo 

Mazcieceres kaļķu cepli 1934. gadā pārņēma akciju sabiedrība "H. Šmits". Cieceres 

ezera krastos kaļķakmens slāņi bija 6 – 10 m biezi un nodrošināja cementa ražošanu 

50 gadus. Starp lauztuvēm un rūpnīcu bija izbūvēts īpašs dzelzceļš. 

Cieceres dzirnavas – kultūrvides objekts. 

Piemiņas vieta 1905. – 1907. gada nemierniekiem Brocēnos, Cieceres ezera 

salā – vietējās nozīmes vēstures pieminekļu saraksta projekts. 

Karavīru kapsēta (1944. g.) Brocēnos, pie Dzirniekiem, autoceļa Rīga – 

Liepāja malā – vietējas nozīmes vēstures pieminekļu saraksta projekts. 

Cieceres pilskalns, Saldus raj., Brocēnu pag., pie bij. “Pilskalniem” – valsts 

nozīmes arheoloģijas piemineklis Nr. 2150. Pilskalns atrodas ~8,5 km uz 

dienvidaustrumiem no Brocēniem, 4 km uz austrumiem no Cieceres ezera, Mazupes 

un kāda strautiņa satekā pie bij. Pilskalnu mājām. Šī senvieta nav arheoloģiski pētīta. 

Pilskalna plakums ir apmēram l00 m garš un 50 m plats. Pilskalnam bijis izraudzīts 

ziemeļu – dienvidu virzienā orientēts paugurs. Šobrīd par pils nocietinājumiem liecina 

paugura austrumu nogāze pret upi un daļēji arī dienvidu nogāze. Pēc vietējo 

iedzīvotāju nostāstiem pilskalns no rietumu puses bijis nocietināts ar valni un grāvi. 

Tagad rietumu nogāze noarta lēzena. Senvieta ir izrakņāta, bet pats pilskalns noaudzis 

kokiem un krūmiem, tikai centrālā daļa nedaudz klajāka. 




4.10. Cementa rūpniecības bīstamības raksturojums 

Cementa ražošanas procesu un cementa rūpniecības kopumā bīstamības 

raksturošanai veikta starptautiskajā literatūrā pieejamās informācijas analīze par 

pasaulē notikušajām avārijām cementa ražotnēs. Avārijas šajā rūpniecības nozarē 

notiek, bet tās parasti tiešā veidā nav saistītas ar pamatprocesu – cementa ražošanu. 

Cementa rūpniecības gala produkts – cements – nav ne uguns, ne sprādziena bīstams. 

Cementa putekļu nelabvēlīgā iedarbība vairāk aplūkojama kā darba vides risks, nevis 

saistībā ar rūpnieciskajām avārijām. Parasti avārijas saistītas ar kurināmā 

nodrošināšanas un tā izmantošanas procesiem. Tālāk aplūkotas dažas no pasaulē 

notikušajām avārijām cementa rūpnīcās un to analīzes rezultāti. Informācijas avots 

šim pārskatam ir Alameddin, A. N. and Luzik, S. J. Coal Dust Explosions in the 

Cement Industry, Industrial Dust Explosions, ASTM STP 958, American Society for 

Testing and Materials, Philadelphia, 1987., pp. 217-233., kā arī interneta resursos 

pieejamā informācija. 

Avārija Ņujorkā 

1978. gada 4. aprīlī Ņujorkas cementa rūpnīcā notika viegli uzliesmojošu gāzu 

un akmeņogļu putekļu sprādziens krāsnī. Šajā gadījumā degmaisījuma uzkrāšanās tika 

izskaidrota ar nepilnīgu sadegšanu, pārmērīgu kurināmā padevi, pārāk zemu 

temperatūru, lai notiktu sadegšana, vai arī ar visiem šiem trīs faktoriem vienlaicīgi. 

Avārija notika palaišanas – apstādināšanas procesā, kura laikā nebija saskaņota 

degvielas padeve ar degšanas procesu krāsnī, kas veicināja nesadegušā kurināmā 

uzkrāšanos un uzliesmošanu sasniedzot noteiktu koncentrāciju. Avārijas rezultātā 

uzņēmuma personāls traumas neguva. Tika bojātas tehnoloģiskās iekārtas – degvielas 

padeves sistēma. Ņemot vērā šīs avārijas apstākļus, tika izstrādātas rekomendācijas – 

lietot ogļūdeņraža analizatorus, ieviest liesmas nodzišanas signalizāciju ar 

automātisku degvielas padeves pārtraukšanu. 

Avārija Montanā 

Avārija notika 1979. gada 16. oktobrī. Akmeņogļu dzirnavu ventilācijas 

cauruļvadā notika akmeņogļu putekļu sprādziens. Straujas izplūdes no krāsns rezultātā 

(kas līdzinās nelielam sprādzienam), tika bojāts sadales aizbīdnis un viena no tā daļām 

iekrita ventilācijas caurulē, sabojājot tās stiprinājumus. Saskarē ar rotējošām daļām 

tika radīta dzirkstele, kas izsauca akmeņogļu putekļu uzliesmojumu. Otra daļa 

iesprūda un nobloķēja cauruļvadu, tāpēc tika pārtraukta gaisa pieplūde un 

paaugstinājās spiediens sistēmā. Avārijas rezultātā divi darbinieki ieguva otrās un 

trešās pakāpes apdegumus. Tika sagrauta dzirnavu ventilācijas sistēma. 

Avārijas analīzes rezultātā tika izdarīts slēdziens, ka pirms avārijas 

realizējušies šādi apstākļi: 

� akmeņogļu padeve nebija vairāk kā 97%, 

� gaisa temperatūra ventilācijas izejā bija 65,6 o C un kritās, 

� akmeņogļu padeves ātrums bija neliels, kā rezultātā ogļu smalkākās 

daļiņas nogulsnējās degļa pievadcaurules apakšējā daļā, 




� operators samazināja ogļu padevi līdz 50% no nominālās ražības, līdz 

ar to gaisa un degvielas proporcija sasniedza sprādzienbīstamības 

robežas, 

� aizbīdņa bojājums izsauca metāla saskari ar rotējošu metāla detaļu, kas 

izsauca dzirksteli, kas, savukārt, izraisīja sprādzienu. 

No iepriekš minētā var secināt, ka avārija notika kurināmā padeves režīma 

neievērošanas dēļ. Tas izraisīja bojājumus kopējā ventilācijas sistēmā, kas, savukārt, 

izsauca avāriju citā iekārtā – ogļu dzirnavās. 

Avārija Pensilvānijā 

Pensilvānijas cementa rūpnīcā notika divas avārijas ar sprādzienu – 1980. gada 

2. maijā un 1991. gada 6. februārī. Otrā avārija notika pie rūpnīcas iedarbināšanas, 

pēc neparedzēta elektroenerģijas padeves pārtraukuma. Sprādziens notika uzreiz pēc 

akmeņogļu dzirnavu cirkulācijas ventilatora iedarbināšanas. Avārijā cilvēki netika 

ievainoti. Galvenie bojājumi bija ciklona sistēmā. 

Ņemot vērā šīs avārijas apstākļus, tika izstrādātas rekomendācijas. Galvenā 

bīstamība elektroenerģijas pārtraukuma gadījumā ir siltuma uzkrāšanās ogļu 

dzirnavās, tāpēc tika rekomendēts atdzesēt dzirnavas pēc to darbības pārtraukuma. 

Dzesēšanai varētu tikt izmantota ūdens izsmidzināšanas sistēma. Otrs aizsardzības 

veids varētu būt sprādziena aizsardzības sistēmas izveide ciklonā. 

Avārija Kalifornijā 

1984. gada 18. jūlijā Kalifornijā notika sprādziens akmeņogļu uzglabāšanas 

tilpnē. Uguni izsauca pašuzliesmošanās. Oglekļa dioksīda padeve šajā tilpnē bija 

nepietiekama, lai novērstu sprādzienbīstamas vides veidošanos tajā. Pagāja salīdzinoši 

ilgs laiks no aizdegšanās brīža, līdz brīdim, kamēr tilpnē tika konstatēta 

sprādzienbīstama vide, tāpēc notika sprādziens. Šajā negadījumā cilvēki necieta, 

tomēr plaši tika bojāts tvertnes jumts un tās uzpildes konveijers. 

Tiek rekomendēts akmeņogļu uzglabāšana tilpnes konstruēt tā, lai samazinātu 

gaisa iekļuvi tajās līdz minimumam. CO2 jāpadod tvertnes virspusē nevis apakšpusē, 

tādejādi radot nelielu virsspiedienu, kas samazina arī gaisa pieplūdi telpā. Būtu 

jāizvēlas sistēma, kas spētu nodrošināt vienādu oglekļa dioksīda vidi visā tvertnes 

brīvajā tilpumā. Uz šādām tvertnēm vajadzētu uzstādīt vājākas konstrukcijas lūkas, 

kas sprādziena gadījumā nodrošinātu mazākus visas tvertnes bojājumus. 

Avārija Ņujorkā 

1985. gada 23. janvārī Ņujorkā, cementa rūpnīcas akmeņogļu dzirnavās, 

notika sprādziens, kura rezultātā tika ievainoti trīs, bet bojā gāja viens darbinieks. 

Akmeņogļu dzirnavu darbība tika apturēta sakarā ar kļūdām vadības sistēmā. Meistars 

un divi atslēdznieki uzkāpa uz platformas un sāka atskrūvēt skrūves, lai atvērtu 

dzirnavu pārbaudes lūku. Tika atskrūvētas septiņas skrūves no deviņām un pēc tam 

mēģināts atvērt durvis, izmantojot skrūvgriezi. Notika sprādziens, kas visus trīs 

darbiniekus nogāza no platformas. Sprādziena cēlonis iespējams bija mehāniski radīta 

dzirkstele un skābeklis, kas iekļuva dzirnavās, atverot pārbaudes lūku. 


Avārija Bostonā 



Pēdējā zināmā avārija notika 2006. gada 28. septembrī Bostonā, kuras 

rezultātā cementa putekļi izplatījās blakus esošās skolas autobusu stāvvietas teritorijā. 

Šajā negadījumā 61 cilvēks tika hospitalizēts. Pēc rūpnīcas pārstāvju presē teiktā par 

avārijas iemeslu bijis defekts putekļu uztveršanas sistēmā un apkārtnē nonākušas 

3 000 mārciņas cementa putekļu, kuri nokļuvuši arī cilvēku elpošanas ceļos. 

Precīzākas ziņas par avārijas apstākļiem pašlaik nav pieejamas. 

Pēc ASV organizācijas MSHA (Mine Safety and Health Administration) datu 

bāzē pieejamajiem datiem, laika posmā no 1977. gada 10. jūnija līdz 1985. gada 4. 

februārim ASV cementa rūpnīcās ir notikuši 26 negadījumi, kuri saistīti ar 

ugunsgrēku vai sprādzienu. 

Cementa rūpniecībai kopumā raksturīgas šādas iespējamās avārijas situācijas: 

� klinkera krāsns avārija, ko var izraisīt nepareizs degšanas process 

krāsnī, ko savukārt var iespaidot vairāki faktori – kurināmā padeves 

režīms, skābekļa daudzums un temperatūra krāsnī; 

� nesadegušu produktu uzkrāšanās elektrostatiskajos filtros, veidojot 

sprādzienbīstamu vidi, kur iespējama aizdegšanās elektrostatiskās 

izlādes rezultātā ar sekojošu sprādzienu; 

� klinkera krāsns avārija, ko var izraisīt krāsns dzesēšana, izsmidzinot 

tajā ūdeni, kas nepareizas ūdens daudzuma padeves gadījumā var 

izsaukt ūdens tvaika uzkrāšanos krāsnī un tā radītā pārspiediena 

graujošu iedarbību uz krāsni; 

� avārija dabas gāzes apgādes sistēmā, kas var būt saistīta ar gāzes 

noplūdi no cauruļvada ar vai bez aizdegšanos, kā arī ar gāzes tvaiku 

sprādzienu un/vai strūklas ugunsgrēku noplūdušās gāzes aizdegšanās 

gadījumā; 

� avārija akmeņogļu sagatavošanas procesā, kur var notikt to putekļu 

sprādziens nepareiza malšanas procesa vai žāvēšanas procesa laikā; 

� avārija cietā un šķidrā kurināmā uzglabāšanas novietnēs. 

Praktiski visos iepriekš minētajos riska scenārijos ir iesaistīts kurināmais, t.i. 

dabasgāze vai akmeņogļu putekļi. Arī citu kurināmo – lietoto riepu, lietoto eļļu, 

ekokurināmā u.c. pielietošana ir saistīta ar zināmu bīstamību. Tomēr tā kā šāda 

kurināmā veida izmantošana proporcionāli nav liela, kā arī to bīstamība ir mazāka, 

šajā riska novērtējumā to radītās avārijas netiks izvērtētas tik detalizēti, kā avārijas, 

kas saistītas ar akmeņogļu putekļiem un bīstamāko (no uguns un sprādziena 

bīstamības viedokļa) kurināmo – dabasgāzi. 


Dabas gāze 



Pēc AS „Latvijas gāze” sniegtās informācijas, Latvijā piegādātajai dabasgāzei 

ir šādi raksturlielumi: 

CAS numurs 10 – 74-82-8 

Sastāvdaļas: 

Metāns (CAS Nr. 74-82-8) – 98,9% 

Etāns (CAS Nr. 74-82-0) – 0,3% 

Propāns (CAS Nr. 74-98-6) – 0,1% 

Butāns (CAS Nr. 106-97-8) – 0,1% 

Oglekļa dioksīds (CO2) – 0,2% 

Slāpeklis (N2) – 0,4 % 

C2H5SH – 0,01% (~ 0.32 mg/m 3 ) 

Fizikālās un ķīmiskās īpašības: 

Agregātstāvoklis (20 o C temperatūrā): gāzveida 

Krāsa: bezkrāsains 

Smarža: merkaptāna 

pH 5 – 7 (neitrāls) 

Viršanas t o : 161,58 0 C 

Kušanas t o : -182,48 0 C 

Pašuzliesmošanas t o : 537 0 C 

Degtspēja t o : 695 – 742 0 C (metāns) 

Tvaika spiediens 119mm Hg (-180 0 C) 

Relatīvais blīvums 0,7168 kg/nm 3 (0 0 C) 

Šķīdība ūdenī (0 0 C temperatūrā): 0,056 

Šķīdība ūdenī (20 0 C temperatūrā): 0,033; šķīst arī metanolā un 

toluolā 

Produkts ir īpaši viegli uzliesmojošs. Liesmas izplatīšanās ātrums – 0,338 m/s. 

Aizdedzināšanas avota minimālā jauda – 0,28 mJ (gaisā), 0,0027 mJ (skābeklī). 

Sprādzienbīstamības robežvērtības – 5-15 % (tilp.). Eksplozijas maksimālais 

virsspiediens – 706 kPa. Spiediena pieauguma ātrums – 18 MPa/s. Netiek uzskatīts, 

ka paredzētajos lietošanas apstākļos produkts rada risku cilvēka veselībai. Slēgtās 

telpās gāze var izsaukt smakšanu. Produktam nepiemīt toksiskas īpašības. 

10 

Tā kā dabas gāzei nav piešķirts atsevišķs CAS numurs, tiek lietots tās pamatsastāvdaļas – metāna – 

CAS Nr. 




Kā tipiskākā avārijas eskalācija dabas gāzes cauruļvada pārrāvuma gadījumā 

tiek uzskatīts strūklas ugunsgrēks, kura rezultātā, gan pēc modelēšanas programmu 

sniegtajiem rezultātiem, gan pēc informācijas, kas iegūta, analizējot pasaulē notikušas 

gāzes cauruļvadu avārijas, ir sagaidāms pietiekami liels apdraudējums avārijas vietai. 

Gāzes izplūdes un izplatības apkārtējā vidē gadījumos biežāk tiek apskatīta gāzes 

mākoņa ugunsgrēka izplatība nevis gāzes – gaisa maisījuma sprādziens. 

Akmeņogles 

Akmeņogles ir degošs materiāls, bet tas nav uzliesmojošs vai viegli 

uzliesmojošs, taču akmeņogļu putekļi, kas tiek izmantoti arī cementa rūpniecībā kā 

kurināmais, ir gan uzliesmojoši, gan sprādzienbīstami. Tā kā cementa rūpniecībā, tai 

skaitā arī Brocēnu cementa rūpnīcā, tiek lietotas un arī jaunajā rūpnīcā paredzēts lietot 

akmeņogles, kuras tiek samaltas, turpmāk raksturota tieši akmeņogļu putekļu 

bīstamība. 

Arī ASV cementa rūpniecībā, pamatā klinkera ražošanas procesos, tiek 

izmantotas smalcinātas akmeņogles, kas savienojumā ar skābekli ir ugunsbīstams un 

sprādzienbīstams degmaisījums (Alameddin, Luzik 1987). ASV iegūtās un izmantotās 

akmeņogles tiek uzskatītas par sprādzienbīstamām, ja to daļiņas vairāk kā 85% ir 74 

mikroni vai mazākas (kādas arī tiek izmantotas pulverizatora tipa kurināmā padeves 

sistēmās). Šādam akmeņogļu pulverim minimālā sprādzienbīstamā koncentrācija ir 

50-100 g/m 3 , bet augšējā sprādzienbīstamības robeža ir aptuveni 4000 g/m 3 . Protams, 

svarīga ir skābekļa koncentrācija gaisā. Skābekļa koncentrāciju gaisā var samazināt, 

piemēram, mitrums akmeņoglēs. Tiek uzskatīts, ka akmeņogļu putekļi savas 

sprādzienbīstamās īpašības zaudē, ja skābekļa daudzums gaisā ir mazāks par 13% 

(Alameddin, Luzik 1987). 

Lai notiktu akmeņogļu aizdegšanās vai sprādziens, svarīga ir aizdedzināšanas 

ierosinātāja spēja aizdedzināt degmaisījumu. Akmeņogļu putekļu minimālā 

aizdegšanās temperatūra ir robežās no 425 o C līdz 800 o C. Pašas smalkākās akmeņogļu 

daļiņas varētu aizdegties pat pie 160 o C. Enerģija, kas nepieciešama, lai aizdedzinātu 

akmeņogļu putekļus ir aptuveni 60 mJ (Alameddin, Luzik 1987). 

Akmeņogļu putekļi pie noteiktām darbībām vai uzglabāšanas apstākļiem var 

arī pašaizdegties. Pašaizdegšanās iespējama: 

� transportējot akmeņogļu putekļus pa cauruļvadiem lielā ātrumā (šādā 

situācijā ogļu putekļu daļiņu berzes rezultātā var uzkrāties 

elektrostatiskā strāva un siltums, kas var būt aizdegšanās ierosinātāji; 

šajā gadījumā svarīgi ir cauruļvadu izmēri, to ģeometrija un 

elektrostatiskās aizsardzības sistēmas); 

� pie palielināta mitruma ogļu putekļos var sākties oksidācijas procesi, 

kas izsauc temperatūras paaugstināšanos un var izraisīt 

pašaizdegšanos; 

� ļoti smalkām ogļu putekļu daļiņām atklātā vidē; 

� sakarā ar dažādiem piemaisījumiem akmeņoglēs (piemēram, pirīta 

piemaisījumi akmeņoglēs nedrīkst pārsniegt 2%). 




Būtiski akmeņogļu izmantošanā ir tas, ka akmeņogļu partijas viena no otras 

atšķiras, tāpēc būtiski ir veikt nepārtrauktu to kvalitātes rādītāju kontroli un veikt 

korekcijas sadedzināšanas sistēmā atkarībā no iegūtajiem rezultātiem. 

Tā kā nav pieejama precīzāka informācija par petrokoksa bīstamību, bet šis 

kurināmais ir ar līdzīgām īpašībām kā akmeņogles, petrokoksa un tā putekļu 

bīstamību var pielīdzināt akmeņogļu bīstamībai. 

Citi bīstamības avoti 

Cementa rūpnīcās, tāpat kā jebkurā citā ražošanas uzņēmumā, var rasties arī 

avārijas situācijas dažādos palīgprocesos, piemēram: 

� darbībās ar ķīmiskām vielām un produktiem; 

� darbībās ar ugunsbīstamām vai sprādzienbīstamām vielām; 

� transporta pārvietošanās pa objekta teritoriju; 

� elektroenerģijas un komunikāciju apgādes nodrošināšanā u.c. 

Negadījumi vai kļūmes šajos palīgprocesos var izsaukt gan nelielas lokālas 

avārijas, gan arī ietekmēt un apdraudēt galveno tehnoloģisko procesu. 

4.11. Esošās ražotnes darbības riska analīze 

Esošā situācija tiek aplūkota kā alternatīva jaunās cementa rūpnīcas 

būvniecībai, t.i. tiek saglabāta esošā Brocēnu cementa rūpnīca, kurā cementa ražošanu 

veic, izmantojot slapjo procesu. 

Esošā cementa rūpnīca izvietota Brocēnu pilsētas ziemeļu daļā un tuvākās 

dzīvojamās ēkas atrodas 50 m, bet tuvākais dzīvojamais rajons 350 m no objekta 

teritorijas. Esošā cementa rūpnīca nodrošina 287 000 t/gadā klinkera un 330 000 

t/gadā cementa ražošanu. Galveni tehnoloģiski procesi ir: 

� izejvielas šķidrās masas sagatavošana; 

� klinkera apdedzināšana; 

� cementa malšana; 

� cementa uzglabāšana. 

Saistībā ar rūpniecisko avāriju bīstamību nozīmīgi ir kurināmā piegādes un 

izmantošanas palīgprocesi. Objektā pa cauruļvadu līnijām tiek piegādāta dabasgāze, 

kuru izmanto klinkera krāsns darbības nodrošināšanai, akmeņogļu žāvēšanas procesā 

un katlu mājas darbības nodrošināšanai. Kopumā objektā tik patērēts 15 650 000 m 3 

dabasgāzes gadā. 




Kā klinkera krāsns kurināmais tiek izmantotas arī akmeņogles un naftas kokss 

(petrokokss) attiecīgi 30 000 t/gadā un 15 000 t/gadā. Alternatīvi kurināmie – lietotas 

eļļas 9 000 t/gadā, lietotas autoriepas – 12 000 t/gadā. 

Objekta teritorijā ir izvietota degvielas uzpildes stacija, skābekļa un 

sašķidrinātās naftas gāzes balonu novietne. 

Par galvenajiem riska objektiem esošajā tehnoloģijā var uzskatīt: 

� klinkera krāsni Nr.4; 

� akmeņogļu dzirnavas; 

� dabasgāzes reducēšanas punktus un pārvades cauruļvadus. 

Arī citi rūpnīcas teritorijā esošie objekti var radīt zināmu avāriju bīstamību, 

tomēr pamatā šādas avārijas būs saistītas ar ugunsgrēku, kas iespējams praktiski 

jebkurā ražošanas objektā. Šādu ugunsgrēku (ja tie nav saistīti ar dabasgāzi vai citām 

viegli uzliesmojošām vielām) izplatība būs lokāla un neradīs apdraudējumu ārpus 

objekta teritorijas. 

No ar tehnoloģisko procesu tiešā veidā nesaistītiem objektiem lielākā vērība 

būtu jāpievērš degvielas uzpildes stacijai (tiek uzglabāta dīzeļdegviela), kā arī 

skābekļa un sašķidrinātās naftas gāzes balonu uzglabāšanas noliktavai. Tomēr, lai arī 

šajos objektos izvietotie produkti ir uguns un sprādziena bīstami, to apjomi ir nelieli, 

tāpēc nozīmīgas avārijas ar plašu seku izplatību nav iespējamas. 

Degvielas uzpildes stacijā papildus drošību nodrošina uzglabāšanas rezervuāru 

izvietojums zem zemes, kas aizsargā pret lielām noplūdēm virszemē, kur sastopami 

aizdegšanās ierosinātāji un iespējama noplūdušā produkta aizdegšanās. Skābekļa un 

sašķidrinātās naftas gāzes baloni izvietoti mūra ēkā, kas ierobežo avāriju seku 

izplatību. 

Klinkera krāsns Nr.4 

Esošā klinkera krāsns nodrošina 287 000 t/gadā klinkera ražošanu, izmantojot 

14 000 000 m 3 dabasgāzes, 30 000 m 3 akmeņogļu, 15 000 m 3 naftas koksa 

(petrokoksa), 9 000 m 3 lietoto eļļu un 12 000 m 3 lietoto riepu. Kurināmais krāsnī tiek 

padots ar jaukta tipa degli, caur kuru var padot gan šķidrā, gan gāzveida, gan cieto 

(sasmalcinātu) kurināmo. Lietotās automašīnu riepas netiek padotas pa šo degli. 

Kurināmā padeves kontrole un degšanas procesa uzraudzība krāsnī tiek 

nodrošināta ar datorizētas vadības sistēmas palīdzību. Drošības nolūkos krāsnī tiek 

kontrolēts CO līmenis. Šajā drošības sistēmā ir divas pakāpes – pie 0,9% CO 

koncentrācijas krāsnī operatoram vizuāli uz monitora un ar skaņas signālu tiek 

brīdināts par paaugstinātu CO koncentrāciju, bet pie koncentrācijas 1,5% automātiski 

tiek atslēgti elektrostatiskie filtri. 

Klinkera krāsnij uzstādīti arī drošības vārsti, kas nodrošina krāsns aizsardzību 

spiediena palielināšanās vai sprādziena gadījumā tajā. Spiediena palielināšanās 

iespējama gadījumā, kad krāsns dzesēšanai izmantojot ūdeni, operators kļūdās un 

iesmidzina krāsnī pārāk lielu ūdens daudzumu. 




Iespējamie avārijas scenāriji 

Klinkera krāsnī Nr. 4 iespējamās avārijas varētu būt saistītas ar degšanas 

procesu krāsnī, kas režīma neievērošanas gadījumā vai degļa nodzišanas gadījumā var 

izraisīt sprādzienu. Viens no bīstamākajiem etapiem ir krāsns palaišanas fāze, kad ļoti 

būtiski sadedzināt visu krāsnī ievadīto kurināmo, pretējā gadījumā nesadegusi 

degviela var uzkrāties krāsns otrā galā (otrā galā attiecībā pret degļa atrašanās vietu), 

kur, sasniedzot sprādzienbīstamu koncentrāciju, aizdegšanās gadījumā tā var izraisīt 

eksploziju. Tāpat nesadegušais kurināmais var nokļūt elektrostatiskajos filtros, kur 

elektriskais lādiņš var kalpot kā aizdedzināšanas ierosinātājs. 

Vēl viens no iespējamajiem riska scenārijiem, kas potenciāli var būt par 

avārijas iemeslu klinkera ražošanas krāsnī ir elektroenerģijas padeves pārtraukums, 

kas var izsaukt kontroles un drošības sistēmu darbības traucējumus vai pārtraukumu 

un apstādināt krāsns rotāciju. 

Gadījumā, ja krāsns kurināšanai tiek izmantotas akmeņogles, kas tiek 

piegādātas ar pneimosistēmu, elektroenerģijas pārtraukuma gadījumā var tikt 

pārtraukta arī degvielas padeve, kas izsauktu degļa nodzišanu. Šāda situācija ir saistīta 

ar bīstamību, kas rodas, ja degvielas padeve tiek atsākta uzkarsušā krāsnī, izraisot 

strauju uzliesmošanu vai sprādzienu. 

Kā riska scenārijs aplūkojams arī situācija, ja operators kļūdās, nosakot 

nepieciešamā dzesēšanas ūdens daudzumu ar tam sekojošiem notikumiem, kā 

rezultātā krāsnī veidojas ūdens tvaiku pārspiediens. Rūpnīcā ir konstatēts viens šāds 

gadījums, tomēr ņemot vērā pietiekami lielo šāda veida operāciju skaitu (precīza 

informācija par operāciju skaitu nav pieejama) rūpnīcas ekspluatācijas laikā, notikuma 

iespējamība nav augsta. Avārijas iespējamību šādā gadījumā samazina krāsnij 

uzstādītie drošības vārsti. 

Klinkera krāsnī avāriju iespējamību nevar uzskatīt par augstu, jo pret 

iespējamajām avārijām krāsnī aizsargā iepriekš minētās drošības sistēmas, bet 

elektroenerģijas pārtraukuma gadījumiem rūpnīcā ir uzstādīts atsevišķs 

elektoģenerators, kas spēj nodrošināt minimālās elektroenerģijas apgādes prasības. 


Akmeņogļu dzirnavas ir atsevišķa kurināmā sagatavošanas iekārta, kas 

nodrošina klinkera krāsns darbībai nepieciešamā kurināmā sagatavošanu. Akmeņogļu 

dzirnavās tiek maltas akmeņogles un petrokoks, tādā veidā iegūstot akmeņogļu vai 

petrokoksa putekļus šādās frakcijās: 

� uz sieta 0,09 mm paliek mazāk kā 10% samalto ogļu, t.i, 90% samalto 

ogļu ir



brīdinājuma signālu operatoram, bet pie koncentrācijas 200ppm sistēmā automātiski 

tiek padota CO2 gāze. 


Akmeņogļu dzirnavās iespējamie avāriju scenāriji saistīti ar 

sprādzienbīstamību, ko rada akmeņogļu vai petrokoksa putekļi un darbības ar tiem. 

Brocēnu cementa rūpnīcas akmeņogļu dzirnavās iegūtie akmeņogļu putekļi ir 

uzskatāmi par sprādzienbīstamiem, jo to daļiņas 90% gadījumu ir smalkākas par 

0,09 mm, kas var būt arī ASV noteiktais sprādzienbīstamais ogļu putekļu daļiņas 

izmērs – 0,074 mm un mazākas. Tā kā akmeņogļu un petrokoksa malšana tiek veikta 

noslēgtā ciklā, normālos apstākļos šādas darbības paaugstinātu bīstamību nerada. 

Tomēr dažādi defekti (piemēram, mehāniski bojājumi) var izsaukt aizdegšanos 

dzirnavu iekšienē, kas savukārt var izsaukt sprādzienu. 

Akmeņogļu dzirnavu telpā, žāvēšanas sistēmā potenciāli iespējama dabasgāzes 

noplūde. Pamatā noplūdes varētu notikt blīvējumu vai savienojumu defektu rezultātā. 

Šādā gadījumā noplūdes nebūs apjomīgas, bet aizdegšanās gadījumā var rasties lokāls 

sprādziens un/vai ugunsgrēks. 

Dabasgāzes reducēšanas punkti un pārvades cauruļvadi 

Brocēnu cementa rūpnīcā dabasgāze tiek izmantota kā kurināmais klinkera 

krāsns darbības nodrošināšanai, kā arī akmeņogļu sagatavošanas procesā un 

uzņēmuma katlu mājas darbības nodrošināšanai. Rūpnīcas teritorijā izvietoti tipveida 

gāzes cauruļvadi ar diametru 219 mm un gāze pa tiem tiek padota ar 3 bar spiedienu. 


Tipiskākie iemesli avārijai dabasgāzes cauruļvadu līnijās ir cauruļvadu 

bojājumi vai pārrāvumi, kuru rezultātā var notikt gāzes noplūde ar vai bez 

aizdegšanās. Cauruļvadu pārrāvumu galvenie iemesli varētu būt ārēja iedarbība, 

metāla nogurums vai korozija. Bojājumus parasti var izsaukt savienojumu vai 

blīvējumu defekti. 

Tā kā dabas gāze ir ļoti viegli uzliesmojošs produkts, tās noplūdes gadījumā 

avārija var eskalēties kā strūklas ugunsgrēks momentānas aizdegšanās rezultātā, ko 

izsauc iekšēji aizdedzināšanas ierosinātāji (piemēram, termiskā iedarbība metāla 

sairšanas rezultātā vai dzirksteles rašanās sakarā ar smilšu graudu un citu abrazīvu 

materiālu savstarpējo berze zem spiediena esošas gāzes noplūdes rezultātā), vai arī kā 

izplūdušās gāzes mākoņa ugunsgrēks vai gāzes un gaisa maisījuma sprādziens, kuram 

var sekot arī strūklas ugunsgrēks. Sprādzienbīstama gāzes un gaisa maisījuma 

aizdegšanos var izsaukt ārējie aizdedzināšanas ierosinātāji, piemēram, transporta 

kustība, saimnieciskā darbība, jebkura atklātas uguns lietošana, dzirksteļošana vai 

uguni izraisošas darbības sprādzienbīstamā mākoņa izplatības zonā. Iespējamie gāzes 

cauruļvada pārrāvuma avārijas eskalācijas veidi parādīti 47. attēlā. 


Cauruļvada 

pārrāvums 



momentāna aizdegšanās 

novēlota aizdegšanās 

aizdegšanās nenotiek 

gāzes mākoņa ugunsgrēks 

gāzes - gaisa maisījuma sprādziens 

47. attēls. Cauruļvada pārrāvuma avārijas iespējamās eskalācijas shēma 

Ņemot vērā, ka dabas gāzei ir pievienots odorants un noplūdes gadījumā tā 

izplūdīs zem spiediena, radot specifisku troksni, noplūdes varēs pietiekami operatīvi 

konstatēt. Dabas gāze ir vieglāka par gaisu, tāpēc tās izplatīšanās nelielā augstumā 

virs zemes, kur visbiežāk sastopami ārējie aizdedzināšanas ierosinātāji, ir ierobežota. 

Tāpēc var uzskatīt, ka šādas avārijas eskalācija varētu būt sagaidāma ar mazāku 

varbūtību nekā momentāna aizdegšanās ar tai sekojošu strūklas ugunsgrēku. 

Avārijas seku izplatības novērtējums 

Avārijas seku izplatību visbiežāk prognozē, izmantojot dažādus matemātiskus 

modeļus, kuri izstrādāti, ņemot vērā eksperimentu rezultātus un teorētiskus aprēķinus. 

Uz šo modeļu bāzes ir izstrādātas arī datorprogrammas. Avāriju seku izplatības 

modeļi parasti veidoti un tiek lietoti to avāriju seku modelēšanai, kurās iesaistīta viena 

konkrēta ķīmiskā viela. Tomēr visbiežāk ražošanā tiek lietoti produkti, kas sastāv no 

vairākām vielām, kurām mēdz būt dažādi piemaisījumi, kā arī produkti avārijas laikā 

var sajaukties ar citiem produktiem un vielām, kas būtiski iespaido iespējamās 

nelabvēlīgās iedarbības izplatību avāriju gadījumos. Ņemot vērā iepriekšminēto, 

vienu kopēju iespējamo avāriju seku izplatības modeli produktam bieži vien ir 

sarežģīti radīt, vai arī to ir sarežģīti lietot, jo nepieciešams ievadīt daudz mainīgo 

lielumu. Protams, ir izstrādāti un tiek lietoti arī modeļi, kas ņem vērā daudz dažādus 

parametrus un faktorus atbilstoši katrai konkrētai situācijai un iesaistītajam 

produktam. Tomēr šādu modeļu lietošana ir sarežģīta, jo nepieciešami precīzi dati par 

avārijas apstākļiem un iesaistīto produktu, kas ir ļoti apjomīga informācija un bieži 

vien pilnā apjomā nav pieejama, jo trūkst, piemēram, specifiskas mēraparatūras tās 

iegūšanai. Tādēļ riska novērtēšanā lieto vienkāršākus avāriju seku izplatības 

noteikšanas modeļus, kuros aplūko standartizētos produktus un vielas un, ja 

nepieciešams, pielīdzina objektā esošo produktu standarta vielai, ņemot vērā šīs vielas 

īpatsvaru produktā. Šādi modeļi ir pietiekami precīzi, lai raksturotu galveno bīstamību 

un galvenās apdraudētās teritorijas. Arī to lietošana ir vienkāršāka un nav 

nepieciešama apjomīga izejas informācija. Pēc tam, ja rodas nepieciešamība un tas ir 

ekonomiski pamatoti, kādam konkrētam riska scenārijam aprēķinus var precizēt, 

izmantojot sarežģītāku avāriju seku izplatības modelēšanas metodi. 

Šajā riska novērtējumā izmantots viens no avārijas seku izplatīšanās 

noteikšanas modeļiem, ko izstrādājusi ASV kompānija “Trinity Consultants” un uz tā 

bāzes izveidotā datorprogramma “Breeze Haz Fire and Explosion”. Ar šo 




datorprogrammu iespējams veikt dažādu tipu ugunsgrēka iedarbības un sprādziena 

viļņa izplatīšanās modelēšanu. 

Avārijas seku izplatību būtiski ietekmē meteoroloģiskā situācija avārijas vietā. 

Veicot aprēķinus šajā riska novērtējumā, tiek lietoti no riska viedokļa nelabvēlīgākie 

meteoroloģiskie apstākļi un tipiskākie meteoroloģiskie apstākļi Latvijā: 

� vēja ātrums: 

o 1 m/s, atmosfēras stabilitātes klase B; 

o 3 m/s, atmosfēras stabilitātes klase C; 

o 5 m/s, atmosfēras stabilitātes klase D; 

� gaisa mitrums – 75%; 

� apkārtējā gaisa temperatūra +20 o C. 

Dažāda veida ugunsgrēku radītā siltumstarojuma aprēķinos par 100% letālā 

siltumstarojuma intensitāti no degošiem produktiem pēc ASV riska novērtēšanas 

metodoloģijas pieņemts 10kW/m 2 45 sekunžu laikā, bet par 1% letālā siltumstarojuma 

intensitāti pieņemts 5 kW/m 2 45 sekunžu laikā (The American Institute of Chemical 

Engineers 1994), kas ir tuvs arī Eiropā lietotajiem kritērijiem (Labour Inspectorate 

1989). Siltumstarojums 5 kW/m 2 45 sekundēs radīs otrās pakāpes apdegumus, bet 1% 

letāls iznākums būs pie 115 sekunžu ekspozīcijas. Pie 10 kW/m 2 starojuma 45 

sekundēs prognozē 1% letālu iznākumu, bet 160 sekundēs 100%, jo aizdegsies arī 

apģērbs (Jagger, O’Sullivan 2004). Objektu savstarpējās iedarbības novērtēšanai 

pieņemts siltumstarojums 8 kW/m 2 , pie kura tiek apdraudētas neaizsargātas 11 

atmosfēriskās iekārtas (Research team Faculte Polytechnique de Mons 1998). 

Akmeņogles ir produkts ar specifiskām īpašībām, kas ir atkarīgas no to 

izcelsmes un kvalitātes, ko apliecina arī akmeņogļu raksturojumā sniegtā informācija 

par akmeņogļu fizikālajām īpašībā, kuru rādītāji ir plašā diapazonā. Tā kā šādam 

produktam nav pieejami avāriju seku izplatības modeļi, avāriju seku izplatības 

raksturošanai tiek izmantota informācija par līdzīgām avārijām un to rezultātā radušos 

zaudējumu apmēriem. Ja aplūkojam iepriekš aprakstītās avārijas ASV cementa 

rūpnīcās (skat. 4.10. nodaļu), tad avārijas, kas saistītas ar akmeņogļu putekļu 

sprādzienu radījušas tikai lokālu iedarbību – sagrāvušas tehnoloģisko iekārtu, vai 

sliktākajā gadījumā apdraudējušas uzņēmuma darbinieku dzīvības. Šādu avāriju seku 

izplatība ārpus objekta teritorijas nav notikusi. 

Jāņem arī vērā, ka akmeņogļu putekļi ir smagāki par gaisu un to izplatība no 

avārijas vietas nebūs tāla. Aplūkojot esošo Brocēnu cementa rūpnīcas objektu 

izvietojumu un iespējamās akmeņogļu putekļu atrašanās vietas, varam pieņemt, ka 

akmeņogļu putekļi sprādzienbīstamā koncentrācijā ārpus objekta teritorijas 

neizplatīsies. 

Akmeņogļu putekļu daudzumu, kas varētu piedalīties sprādzienā, ir grūti 

prognozēt. Ugunsgrēka gadījumā par sliktāko scenāriju varētu uzskatīt ugunsgrēku 

akmeņogļu novietnē, kas gan ir samērā maz ticams, jo akmeņogles aizdedzināt ir 

11 Iekārtas nav aizsargātas ar ūdens dzesēšanas sistēmu, ar norobežojošu sienu, ar siltumstarojumu 

atstarojošiem elementiem un citām līdzīgām stacionārām sistēmām. 




pietiekoši sarežģīti, tomēr arī šāda ugunsgrēka likvidēšana varētu būt pietiekoši 

sarežģīta, ņemot vērā akmeņogļu degšanas procesā radīto enerģiju. 

Dabas gāze satur gandrīz 99% metāna un datorprogramma “Breeze Haz Fire 

and Explosion” piedāvā iespēju modelēt avāriju sekas metāna noplūdei ar 

aizdegšanos, tai skaitā noplūdei no cauruļvada. Tā kā momentāna aizdegšanās ar 

strūklas ugunsgrēku ir visticamākais avārijas scenārijs, aplūkotas avāriju sekas, kas 

būtu sagaidāmas strūklas ugunsgrēka gadījumā. Modelējot strūklas ugunsgrēku, 

pieņemts, ka noplūde vērsta vertikāli uz augšu. Šādā situācijā ir sagaidāma vislielākā 

siltumstarojuma izplatība vienlaicīgi visos virzienos ap noplūdes vietu. 

Strūklas ugunsgrēka aprēķini apkopoti 39. tabulā. Ņemts vērā, ka spiediens 

cauruļvadā ir 3 atm, cauruļvada diametrs ir 219 mm un ir noticis cauruļvada 

pārrāvums, savukārt, 40. tabulā apkopoti modelēšanas rezultāti nelielu noplūžu 

gadījumiem, kad gāze izplūstu pa atveri diametrā līdz 5 cm. 

39. tabula. Strūklas ugunsgrēka radītā siltumstarojuma iedarbības izplatība gāzes 

cauruļvada pārrāvuma gadījumā 

Vēja Siltumstarojuma izplatība no avārijas epicentra, m 

ātrums 5 kW/m 2 8 kW/m 2 10 kW/m 2 

Liesmas garums, 

m 

1 m/s 57 43 37 37 

3 m/s 47 36 31 29 

5 m/s 43 33 28 25 

Veiktie aprēķini liecina, ka cauruļvada pārrāvuma gadījumā dabas gāze 

noplūdīs ar ražību 12,4 kg/s. 

40. tabula. Strūklas ugunsgrēka radītā siltumstarojuma iedarbības izplatība gāzes 

noplūdes gadījumā pa atveri 5 cm diametrā 

Vēja 

ātrums 

Siltumstarojuma izplatība no avārijas epicentra, m 

5 kW/m 2 8 kW/m 2 10 kW/m 2 Liesmas garums, m 

1 m/s 16 12 11 10 

3 m/s 14 10 9 7 

5 m/s 12 9 8 6 

Veiktie aprēķini liecina, ka cauruļvada bojājuma gadījumā (atvere 5cm 

diametrā) dabas gāze noplūdīs ar ražību 0,65 kg/s. 

Avārijas seku izplatība gāzes cauruļvada pārrāvuma gadījumā parādīta 

48. attēlā. Avārijas seku izplatības attēlošanai izvēlētas nejaušas vietas uz gāzes vada 

(pie katlu mājas un ogļu dzirnavām). 




48. attēls. Avārijas seku izplatība dabasgāzes cauruļvada pārrāvuma un aizdegšanās 

gadījumā (vēja ātrums 1m/s) 

Dabas gāzes noplūdes gadījumā iespējama atmosfēras piesārņošana ar 

siltumnīcas efekta gāzēm. 

Citas Brocēnu cementa rūpnīcā iespējamās avārijas, piemēram, sprādziens 

klinkera krāsnī vai elektrostatiskajos filtros, vai arī avārijas palīgprocesos – degvielas 

uzpildes stacijā, skābekļa un sašķidrinātās naftas gāzes uzglabāšanas novietnē, 

potenciāli uzskatāmas par salīdzinoši nelielām. To seku izplatība pamatā nebūs 

sagaidāma ārpus objekta teritorijas un neradīs nelabvēlīgu iedarbību uz ar uzņēmuma 

darbību nesaistītiem cilvēkiem, tāpēc šādu avāriju detalizēta modelēšana netiek 

veikta. 

Šādu avāriju sekas varētu būt saistītas ar: 

� grunts, gruntsūdeņu piesārņojumu – naftas un ķīmisko produktu 

noplūdes gadījumā; 

� gaistošo ogļūdeņražu izplatību atmosfērā – naftas produktu noplūdes 

gadījumā; 

� siltumstarojuma iedarbību – ugunsgrēka gadījumā; 

� dūmu un kvēpu izplatību – produktu degšanas gadījumā; 




� gaisa masu pārspiediena izplatību – tvaiku mākoņa vai spiedtvertņu 

sprādziena gadījumā; 

� lidojošu priekšmetu iedarbību – dažādu iekārtu sprādziena gadījumā; 

� putekļu izplatību – iekārtu bojājuma vai sabrukuma gadījumā. 

Avārijgatavības nodrošinājums 

SIA “CEMEX” Brocēnu cementa rūpnīcā darbojas nesertificēta kvalitātes un 

vides pārvaldības sistēma, kuras ietvaros ir izstrādāta procedūra “Gatavība ārkārtas 

situācijām”. Šī procedūra nosaka pienākumu un atbildības sadalījumu, galvenās 

rīcības un dokumentāciju, kas nepieciešama, lai nodrošinātu gatavību un rīcību 

ārkārtas situāciju gadījumā. 

Objektā nav izstrādāts civilās aizsardzības plāns, taču, atbilstoši civilās 

aizsardzības likuma (spēkā no 01.01.2007) 13. pantam, “Civilās aizsardzības 

pasākumus, apzinot iespējamos apdraudējumus, paredz komersanta objekta civilās 

aizsardzības plānā, ja komersanta objekts ir paaugstinātas bīstamības objekts vai tajā 

var atrasties vairāk nekā 50 cilvēku”. 

Atbilstoši uzņēmuma procedūrai „Gatavība ārkārtas situācijām” – 

struktūrvienības vadītājs atbildīgs par procedūras darbību un tās testēšanu, 

nepieciešamo saziņas un ugunsdzēšamo līdzekļu pieejamību objektā, kā arī par savas 

struktūrvienības darbinieku apmācības nodrošināšanu gatavībai avāriju un ārkārtas 

situācijās. Avārijgatavības nodrošināšanai objekta teritorijā izvietota stacionāra 

ugunsdzēsības sistēma. 

Tāpat ir paredzēts, ka SIA “CEMEX” tiek uzturēts identificēto avāriju un 

ārkārtas situāciju saraksts, kurā iekļauti katrā struktūrvienībā iespējamā ugunsgrēka, 

eksplozijas, naftas produktu un ķīmisko vielu noplūdes, iekārtu (tai skaitā aspirācijas 

iekārtu) avārijas riska punkti. Saraksts tiek caurskatīts un labots ikgadējā vides 

aspektu reģistra aktualizācijas laikā, kā arī būtisku izmaiņu vai jaunu iekārtu, procesu, 

materiālu ieviešanas gadījumā. 

Atbilstoši procedūrai, atklājot avārijas vai ārkārtas situāciju, darbinieka 

pienākums ir 

� nekavējoties brīdināt par to apkārtējos; 

� ja tas ir iespējams un nepalielina draudus darbinieka dzīvībai un 

veselībai –apstādināt bojāto iekārtu vai procesu, veikt citus glābšanas 

pasākumus, ja ne – nekavējoties atstāt bīstamo teritoriju; 

� ziņot atbilstošajiem avāriju dienestiem un savam tiešajam vadītājam 

vai struktūrvienības vadītājam; 

� rīkoties pēc struktūrvienības vadītāja un avārijas dienesta pārstāvju 

norādījumiem. 

Objektā ir noteikta apziņošanas kārtība avārijas situācijās (49. attēls) un 

atsevišķi sniegta informācija par avārijas dienestiem, kuri jāapziņo šādās situācijās. 

Šobrīd objektā nav speciālas kārtības apkārtnes iedzīvotāju brīdināšanai 

avārijas gadījumā. 


Maiņas meistars / Krāsns 

operators 

Ražotnes vadītājs (Sergejs 

Simonovs) 

Tālr.:+371 29299061 

Ražotnes direktors 

(Stanislaw Jaszuk) 

Tālr.:+371 29475033 

Ražotnes direktors 

(Marcelo Roman) 

Tālr.:+371 26330525 

Valdes priekšsēdētājs (Luis 

Miguel Cantu) 

Tālr.:+371 28618418 



Vides projektu vadītājs 

(Genādijs Homenko) 

Tālr.:+371 28690686 

Saldus rajona vides valsts 

inspektori (Modris Mauliņš) 

Tālr.:+371 29143938 

Pašvaldības vadītājs 

(Arvīds Mēters) 

Tālr.:+371 29266434 

49. attēls. Ārkārtas situāciju ziņošanas shēma Brocēnu cementa rūpnīcā 

4.12. Esošās rūpnīcas monitoringa sistēmas 

raksturojums 

SIA CEMEX Brocēnu cementa rūpnīcas monitoringa sistēma iekļauti gaisa, 

notekūdens un gruntsūdens regulāri novērojumi. Nosakāmo parametru spektru un 

novērojumu biežumu regulē atļauja A kategorijas piesārņojošai darbībai Nr. LIT – 21 

– 18 A. 

Gaisa monitorings 

Gaisa monitorings iekļauj gan nepārtrauktos mērījumus (automātisko 

novērojumu sistēmu), gan kvalitātes paraugu noņemšanu un to analīzi akreditētā 

laboratorijā. Automātiskajā režīmā gaisa kvalitāte tiek analizēta klinkera 

apdedzināšanas krāsnī un akmeņogļu dzirnavās un silosā. Klinkera apdedzināšanas 

krāsnī nepārtrauktie mērījumi iekļauj oglekļa oksīda, slāpekļa oksīdu, sēra dioksīda, 

cieto daļiņu, kopējā organiskā oglekļa, hlorūdeņraža, fluorūdeņraža un sēra dioksīda 

satura noteikšanu. Savukārt, akmeņogļu dzirnavās automātiski fiksē oglekļa oksīda un 

cieto daļiņu saturu. 

Gaisa kvalitātes monitorings neautomātiskajā režīmā Brocēnu cementa 

rūpnīcā aptver klinkera apdedzināšanas krāsni, cementa dzirnavas, akmeņogļu 

dzirnavas un silosu, klinkera dzesētāju „Volga 35”, klinkera pārbiri, gatavās 




produkcijas saiņotavu, cementa silosus, putekļu un pelnu silosus, kaļķakmens 

drupinātavu, cementa iekraušanas automašīnās vietu, putekļu iekraušanas automašīnās 

vietu, kā arī firmas Viessmann tvaika katlu „Vitomax 200Hs”. Klinkera 

apdedzināšanas krāsns monitorings iekļauj metālu (jo dedzina atkritumus ar 

palielinātu metālu saturu) un cieto daļiņu satura noteikšanu. Metāli tiek dalīti trīs 

kategorijās: 

� kadmijs un tallijs; 

� dzīvsudrabs; 

� antimons, arsēns, svins, hroms, kobalts, varš, mangāns, niķelis un 

vanādijs. 

Akmeņogļu dzirnavās un silosā nosaka cieto daļiņu, oglekļa oksīda un 

slāpekļa oksīdu saturu. Savukārt, katlu mājā nosaka oglekļa oksīda un slāpekļa oksīdu 

saturu gaisā. Visās pārējās vietās analizē putekļu (cieto daļiņu) saturu. Analīzes tiek 

veiktas divas reizes gadā. Gaisa kvalitātes paraugus noņem un to analīzi veic valsts 

akreditēta laboratorija. 

Latvijas valsts standartā LVS EN 197-1:2000 “Cements – 1. daļa: Sastāvs, 

specifikācija un atbilstības kritēriji” cementa ražošanas procesu kontrolei nepārtraukti 

mērījumi ir noteikti šādiem parametriem: 

� spiedienam, 

� temperatūrai, 

� O2 saturam, 

� NOx, 

� CO, 

� SO2 (pēc iespējas, ja SOx koncentrācija ir augsta). 

Lai precīzi kvantitatīvi mērītu emisijas ražošanas procesā, nepārtraukti 

mērījumi ir ieteikti arī šādiem parametriem : 

� izplūdes gāzu tilpumam, 

� mitrumam, 

� cietajām daļiņām (putekļiem). 

Līdz ar to, visi šie parametri būs jāiekļauj jaunās klinkera krāsns automātiskā 

gaisa monitoringa sistēmā. Ņemot vērā, ka ir paredzēts izmantot alternatīvo kurināmo, 

tādu vielu, kā BTEX (benzols, toluols, etilbenzols un ksiloli), poliaromātisko 

ogļūdeņražu, hlorbenzolu un polihlorbifenīlu satura noteikšana arī noteikti ir jāiekļauj 

krāsns Nr. 5 monitoringa sistēmā. 

Notekūdens monitorings 

Notekūdens pastāvošā monitoringa sistēmā iekļauta no klinkera un cementa 

cehiem izplūstošā notekūdens pārbaude pirms attīrīšanas ietaisēm un pēc tām, kā arī 

no iekšējās degvielas uzpildes stacijas teritorijas izplūstošā notekūdens attīrīšanas 

pakāpes pārbaude (pēc attīrīšanas). No klinkera un cementa ceha izplūstošā 

notekūdens pārbaudi pirms attīrīšanas ietaisēm veic vienreiz gadā, nosakot suspendēto 




vielu, BSP5 un naftas produktu saturu. Pēc attīrīšanas notekūdens monitoringu veic 

divreiz gadā. Turklāt, ja no cementa ceha izplūstošajā attīrītajā notekūdenī nosaka tos 

pašus parametrus, kā neattīrītajā, tad no klinkera ceha izplūstošajā notekūdenī pēc 

attīrīšanas analizē arī pH, kopējā slāpekļa un kopējā fosfora, kā arī naftas produktu 

saturu un ĶSP. No DUS teritorijas izplūstošā notekūdens monitoringu veic vienu reizi 

gadā, noņemot paraugu aiz attīrīšanas ietaisēm un nosakot tajā suspendēto vielu un 

naftas produktu saturu, kā arī ĶSP. 

Gruntsūdens monitorings 

Brocēnu cementa rūpnīcas teritorijā atrodas divi objekti, kuros ir izveidots 

gruntsūdens novērošanas aku tīkls: mazuta baseins un degvielas uzpildes stacija. 

Mazuta baseins, kuru pašreiz neizmanto, ir aprīkots ar sešām, bet iekšējās lietošanas 

DUS – ar trīs novērošanas akām. Gruntsūdenī tiek noteikts kopējo naftas produktu 

saturs; DUS teritorijā – divas reizes gadā, bet mazuta baseina kontrolakās – vienu 

reizi gadā. Gadījumā, ja mazuta baseinu atsāk ekspluatēt, novērojumu biežums 

jāpalielina līdz divām reizēm gadā. 




5. Iespējamā ietekme uz vidi būvniecības un 

ekspluatācijas laikā 

5.1. Teritorijas sagatavošanas un būvniecības laikā 

rodošos atkritumu apsaimniekošana 

Teritorijas sagatavošanas un būvniecības laikā rodošos atkritumu veidi un 

daudzumi pašreizējā projektēšanas stadijā nav kvantitatīvi aprēķināti. Atkritumu 

apsaimniekošanā CEMEX arī jaunās cementa būvniecības laikā un turpmākajā 

ekspluatācijā izmantos to pašu atkritumu apsaimniekošanas organizāciju 

pakalpojumus, ar kuriem ir spēkā līgumi patlaban, tas ir: 

� bīstamie atkritumi: akciju sabiedrība “BAO”, 

� būvgruži: pašvaldības uzņēmums “Saldus KU”, 

� sadzīves atkritumi: pašvaldības uzņēmums “Brocēnu ceļš”. 

5.2. Prognozētais gaisa piesārņojums 

41. tabula. Izmešu masas plūsmas 

Vielas 

avots avots g/s t/a g/s CO t/a g/s Nox t/a g/s SO2 t/a g/s eļļa t/a g/s metali t/a 

Nr nosaukums PM10 PM10 CO NOx SO2 eļļa metali 

saglabājamie vecie (pārējos A nojauks) 

A10 Esošā saiņotava 1.15 8.58 

A11 Esošā cemetna silosi 0.026 0.82 

A15 Esošā cementa iekraušana a/m 0.583 0.92 

A16 Esošā cementa iekraušana dzsc 0.56 0.84 

A4/A5 Esošās cementa dzirnav Nr4,5 0.172 4.87 

A19 Esošā ogļu novietne (kaudze) 0.09 2.4 

A18a Esošā klinkera novietne (kaudze) 0.41 5.1 

A18b Esošā klinkera izkraušana 0.736 4.597 

jaunie 

B31 Cem piedevu (pelnu) siloss 0.017 0.536 

B30a Jaun cementa siloss 0.071 2.24 

B30b Cementa iekraušana a/m 0.034 0.31 

27ch05a Cementa dzirnavas 0.194 5.52 

B23 klinkera konveij uz novietni 0.012 0.34 

B22 Klinkera novietne (filtrs) 0.0694 1.97 

ch-02 Pamatskurstenis 0.4733857 14.9287 25.6667 809.4 90.4 2851.4 4.4 138.0 0.1625 4.923 

ch-03 Apvedkanāla skurstenis 0.0887598 2.79913 4.8125 151.8 17.0 534.6 0.8 25.9 summāri uz visiem 4 avotiem 

27ch05b cem dzirn karst gaisa ģen 0.0295866 0.93304 1.60417 50.6 5.7 178.2 0.3 8.6 

ch-02 Pamatskurstenis >2009 0.2478459 7.81607 25.6667 809.4 90.4 2851.4 4.4 138.0 

ch-03 Apvedkanāla skurstenis >2009 0.0464711 1.46551 4.8125 151.8 17.0 534.6 0.8 25.9 

27ch05b cem dzirn karst gaisa ģen >2009 0.0154904 0.4885 1.60417 50.6 5.7 178.2 0.3 8.6 

9ch01 Mālu žāvētava 0.19 5.24 17.189 477.0 35.3 97.9 8.2 226.9 

B6 Izejmateriālu pieņemš (kaļķakm) 0.372 6.70 

B11 Izejmateriālu transport konveij 0.0401 1.27 

33ch04 Ogļu malšana 0.06 1.70 

B34 Ogļu iekraušana dzirnavās 0.14 0.43 

B35 Atstrādāto smēreļļu tvertne 10.58 10.80 

Autotransporta ietekme 

autotransports 2.375 4.01 7.8E-05 0.00146 0.000244 0.00046 0.000000014 2.55E-07 




Izmešu masas plūsmas, kas ņemtas par pamatu piesārņojuma izkliedes 

aprēķiniem, dotas 41. tabulā, un to aprēķina pamatojums dots IV pielikumā. Pārējie 

emisiju avotu fizikālie un citi aprēķinātie lielumi atrodami tajā pašā pielikumā. Pārējo 

modelēšanas izejas datu raksturojumu skat. LVMĢA izziņā Nr.4-6/324 

VII pielikumā. 

Tvana gāze (oglekļa oksīds) 

Nākotnē paredzamā koncentrācija summāri no vecās ražotnes, jaunās ražotnes 

un publiskajiem autoceļiem ir tuva 600 μg/m 3 , kas tomēr ir ievērojami mazāk par 

normatīvu (8 stundu rotējošajai koncentrācijai alias 98 procentilei tas ir 10 000 

μg/m 3 ) un arī šis piesārņojums, aplūkojot izkliedes karti, acīmredzami ir ar cilmi no 

autoceļa, bet ražotnes dotais ieguldījums šobrīd ir neliela daļa no tā. Jaunā ražotne 

dod vien 20-80 μg/m 3 koleģiālo ieguldījumu imisiju veidošanā pie pilsētas robežām 

vai pat vēl mazāk, tātad mazāk par 10% no autoceļu ietekmes (protams, precīza 

vērtība svārstās matemātiskās kārtas robežās atkarībā no konkrētās dzīvojamās mājas 

konkrētā novietojuma). No toksikoloģijas skatapunkta šāds piesārņojums ar tvana gāzi 

nekādus akūtus, hroniskus vai subhroniskus toksiskus efektus nerada (V pielikums, 8. 

lapa). 

Salīdzinot savā starpā esošo un paredzamo imisiju koncentrāciju laukus, 

būtiska atšķirība nav redzama. Tas liecina, ka paredzamā darbība būtiski neizmainīs 

iedzīvotāju ekspozīciju tvana gāzei (V pielikums, 1. un 8. lapa). 

Slāpekļa dioksīds 

Paredzamais piesārņojums Brocēnu apbūvētajā daļā no ražotnes saglabāsies 3- 

4 μg/m 3 robežās (gada vidējā vērtība, normatīvs 40 μg/m 3 ). Nelabvēlīgākos 

meteoapstākļos 18 reizes gadā pa stundai var pārsniegt 80-90 μg/m 3 , bet divos 

niecīgos laukumos, kas aptver mazāk nekā veselu ēku – pat 90-119 μg/m 3 (pie 

normatīva 200). Vairāk kā 50% pilsētas teritorijas tiks eksponēta ar stundas 

koncentrāciju 60-70 μg/m 3 , un pārējā teritorijas daļa – 50-60 μg/m 3 , un tikai zem 

10% teritorijas ar 70-80 μg/m 3 (pie normatīva 200). Pati vissliktākā gada vidējā 

koncentrācija ir divās miniatūrās saliņās ražotnes teritorijas tuvīnajā perimetrā virs 

meža. Tā kā normatīvs ekosistēmu ir 30 μg/m 3 , bet gada koncentrācija tur būs 9-11 

μg/m 3 , tad arī ekosistēmas netiks apdraudētas (V pielikums, 9. un 10. lapa). 

Piesārņojums atbilst normatīvo aktu prasībām aizsardzībai, taču vienlaikus ir skaidrs, 

ka, lai arī iedzīvotāju informēšanas kritērija līmenis netiks sasniegts (gada 40 μg/m 3 

un stundas 200 μg/m 3 ), tomēr pilnīgi droši nevar izslēgt šādu varbūtību sevišķi 

nelabvēlīga gada gadījumā situāsijā, kad klimats kļūst arvien siltāks. Vienlaikus 

jāsecina, ka apakšējais un arī augšējais piesārņojuma novērtēšanas sliekšnis ir 

pārsniegts jau tagad, tāpēc ir pamats veikt regulāru monitoringu. Tā kā vismaz par 

10% gada vidējo koncentrāciju un līdz trīs ceturtdaļām stundas maksimuma 

nelabvēlīgos meteoapstākļos koleģiāli ir atbildīga arī Cemex, tad būtu vismaz ētiski 

piedalīties arī monitoringa finansēšanā. Šobrīd var ierosināt paredzēt ne vairāk kā 

divus mērījumus gadā Brocēnu pilsētas teritorijā, pavēja virzienā (kad tas 

meteoroloģiski iekrīt) un atmosfēras inversijas apstākļos (vēlams smagas inversijas). 

Šādi mērījumi varētu ļaut pārliecināties par iedzīvotāju toksikoloģisko drošību, jo 

šobrīd nākas secināt, ka, lai arī veseliem cilvēkiem nekādas briesmas nedraud, astmas 




slimniekiem zona ap autoceļu būtu dzīvošanai izteikti nevēlama, gan 

hroniskas/subhroniskas specifiskās ietekmes uz astmu dēļ, gan mazāk izteiktās 

alergosensibilizatorās ietekmes uz astmu dēļ (par alergosensibilizatorās ietekmes 

esamību zinātnieku domas tomēr dalās). 

Salīdzinot esošo ar plānoto piesārņojumu, gada vidējās vērtības praktiski 

nemainās, bet apmēram 1,5 reizes pieaugs stundas koncentrācija, arī nelabvēlīgos 

meteoapstākļos. Tomēr normatīvs nav pārsniegts (V pielikums, 3., 4., 9. un 10. lapa). 

Šādu ietekmes palielināšanos primāri var skaidrot ar valdošo vēju virzienu, pret ko 

tagad nobīdās ražotnes lielākie emisiju avoti. 

Sēra dioksīds 

Paredzamais piesārņojums no ražotnes visnelabvēlīgākajā vietā Brocēnu 

pilsētā būs starp 45-70 μg/m 3 (stundas) un 22-38 μg/m 3 (dienas) pie normatīva 350 

μg/m 3 un 125 μg/m 3 attiecīgi. Pārējā pilsētas daļā koncentrācijas būs ievērojami 

zemākas. Rūpnīcas jaunās ražotnes lielo skursteņu tiešā apkārtnē ietekme būtiski 

pieaugs (jo līdz šim tur piesārņojuma avoti nav bijuši, un kurināšanai paredzēto ogļu 

apjoms arī ievērojami pieaug). Sliktākais stāvoklis sagaidāms ap teritorijas žogu: 70- 

110 μg/m 3 un 38-65 μg/m 3 , bet lielāko daļu teritorijas starp pilsētu un ražotni imisiju 

lauka koncentrācijas iekļausies robežās zem 45 μg/m 3 un 22 μg/m 3 attiecīgi. 

Izņēmums ir ražotnes teritorijas daļa, kurā koncentrācija var sasniegt tik lielas vērtības 

kā 110-160 μg/m 3 un 65-80 μg/m 3 . Bet divās miniatūrās saliņās teritorijā – pat 160- 

204 μg/m 3 kā stundas maksimu, vai piecās miniatūrās saliņās teritorijā un divās 

saliņās meža masīvā virs koku galotnēm 80-108 μg/m 3 kā diennakts maksima. Tā kā 

šīs vērtības joprojām ir mazāk kā normatīvi pieļautās koncentrācijas (350 μg/m 3 

stundas un 125 μg/m 3 diennakts), tad toksikoloģiska rakstura problēmas iedzīvotājiem 

nav domājamas nedz akūtas nedz hroniskas ekspozīcijas gadījumā. 

Salīdzinot esošo ar prognozēto, piesārņojums Brocēnu pilsētas robežās 

palielinās būtiski, apmēram 10-20 reizes, tomēr tas joprojām ir apmēram 10 reizes 

mazāks par pieļaujamo normatīvu un apmēram 5 reizes mazāks par apakšējo 

piesārņojuma novērtēšanas slieksni, tātad cilvēka veselības aizsardzībai monitoringu 

neprasa (V pielikums, 4., 5., 11. un 12. lapa) 

Putekļi PM10 

Paredzaamais piesārņojums no ražotnes visnelabvēlīgākajā vietā Brocēnu 

pilsētā būs pat samazinājies, piemēram, gada vidējā koncentrācija samazinājusies no 

1-8 μg/m 3 uz mazāk par 1 μg/m 3 un 36~ās maksimas koncentrācija no 14-16 μg/m 3 

uz 6-15 μg/m 3 (normatīvs 50 μg/m 3 un 20 μg/m 3 attiecīgi). Tomēr ražotnes teritorijas 

tuvumā ietekme ir lielāka (diennakts 36. maksima) – apmēram 6-50 μg/m 3 pa 

perimetru un 50-100 μg/m 3 teritorijas iekšpusē ar miniatūrām trijām saliņām kurās ir 

225 μg/m 3 . Tā kā šīs saliņas atrodas tehnoloģiskajā zonā attiecīgi virs tehnoloģiskā 

aprīkojuma, tās konfliktu ar normatīvu nerada, un cilvēki tur izmanto darba 

aizsardzības likumā noteiktos individuālās aizsardzības līdzekļus, atkarībā no sava 

amata un darba vietas.. 

Salīdzinot esošo ar prognozēto, piesārņojums pilsētas robežās ir nedaudz 

samazinājies. Ražotnes tiešā perimetrā tas ir nedaudz (bet nebūtiski) palielinājies 




(V pielikums, 6., 7., 13. un 14. lapa). Meža masīvam būtiski draudi nerodas. Cilvēka 

veselības aizsardzības normatīvi izpildās, bet bez lielām rezervēm (vismaz 

nelabvēlīgu meteoroloģisko apstākļu gadījumā, un tādi gadījumi prognozējami samērā 

bieži, mazāk kā 10% gada laika). Formāli augšējais piesārņojuma slieksnis pilsētā nav 

pārsniegts, PM10 analīzes ir dārgas, cilvēku veselības aizsardzības normatīva 

pārsniegumi varbūtiskākajās cilvēku atrašanās vietās nav prognozējami, tāpēc tiek 

ierosināts PM10 monitoringu neparedzēt. Kopsummā putekļu piesārņojuma līmenis 

Brocēnos no iedzīvotāju organoleptisko sajūtu viedokļa, domājams, nedaudz 

samazināsies. 

Putekļu PM10 sastāvā ietilpst arī putekļi PM2,5. Putekļu daļiņu izmēra 

sadalījuma funkcija nav Latvijas apstākļos pētīta, taču ir pieejami dati par putekļu 

sadalījuma funkciju (IV pielikums). Latvijas likumdošanā nav noteikts pieļaujamais 

PM2,5 piesārņojuma līmenis. Faktiskais piesārņojums ar PM2,5 frakciju būs vairāk nekā 

divas reizes mazāks par kopējo PM10 piesārņojumu. 

Metāli 

Attiecībā uz metāliem normatīvi eksistē trijiem: kadmijam, svinam un 

dzīvsudrabam. Šos elementus izejvielās tieši neizmanto, taču tie dabiski ietilpst 

minerālu sastāvā un ražotnē koncentrējas. Tāpat tie ietilpst sadedzināmo eļļu sastāvā, 

atkritumu sastāvā, ogļu sastāvā utt. Metālu piesārņojums ap cementa ražotni ir 

aksiomātiska patiesība visur pasaulē, kur vien ražo cementu. Šī piesārņojuma 

komponente maz pakļaujas attīrīšanai. Kadmija normatīvs gada vidējai imisiju 

koncentrācijai ir 5 nanogrami uz kubikmetru, ražotnes tālajā perimetrā prognozējami 

0,08-0,12 nanogrami, teritorijas iekšpusē 0,20-0,43 ng. Tātad, normatīvs nekur nav 

pārsniegts (V pielikums, 15. lapa). 

Svina normatīvs gada vidējai koncentrācijai ir 500 nanogrami uz kubikmetru. 

Modelēšanas dati prognozē 2-3 nanogramus tālajā perimetrā un 8-11 nanogramus 

iekšpus žoga. Normatīvs nav pārsniegts (V pielikums, 16. lapa). 

Dzīvsudraba normatīvs diennankts vidējai koncentrācijai ir 1000 nanogrami uz 

kubikmetru. Prognoze paredz tālajā perimetrā 0,9-1,5 un iekšpus žoga 2,3-5,1 

nanogramus. Normatīvs nav pārsniegts (V pielikums, 17. lapa). Metāliem “tālais 

perimetrs” nozīmē zonu apmēram 200-400 metru rādiusā ap žogu, tāpēc pilsētas 

apbūvētajā teritorijas daļā imisijas koncentrācijas būs vēl daudzkārt mazākas. 

Nav salīdzinājuma iespējas ar esošo stāvokli, jo šo mikrotonnāžas piesārņotāju 

masas plūsmas un koncentrācijas iepriekš nav tikušas aprēķinātas un modelētas. Ir 

pamats pieņēmumam, ka tās palielināsies proporcionāli ražošanas apjomu 

pieaugumam, toties koncentrācijas centrs attālināsies no pilsētas sakarā ar ražotnes 

attālināšanos. Šie divi savstarpēji antagoniskie faktori ļoti sarežģī salīdzinājumu 

aprēķinu ceļā, tāpēc tos nav uzskatīts par lietderīgu veikt situācijā, kad maksimālās 

prognozētās koncentrācijas dažādiem metāliem sasniedz tikai 0,5 – 9 % pieļautās 

robežvērtības. 

Nanotonnāžas bīstamās vielas 

Nevar noliegt, ka cementa ražošanā procesā izdalās dioksīni (TCDD jeb 

2,3,7,8 tetrahlordioksīns), benzpirēni un citas līdzīgas ilgdzīvojošās organikas un 




piesātinātās poliaromātikas grupu sārņvielas. To emitētie daudzumi ir aprēķināti un 

sniegti IV pielikumā, tomēr šīm vielām nepastāv imisijas normatīvi ne Latvijā, ne 

Eiropā. Tāpēc to salīdzināšana modelējot nevar tikt veikta. Brocēnu ražotne pirms 

vairākiem gadiem divas reizes piedalījās starptautiski finansētos pētījumos par 

lielākajiem dioksīnu grupas emisiju avotiem valstī, un abi pētījumi (tos veica savā 

starpā nesaistītas ārvalstu laboratorijas) parādīja, ka Brocēnu cementa ražotne ir ļoti 

niecīgu TCDD daudzumu avots valstī, un emisiju faktors tai ir apmēram 10 reizes 

mazāks nekā varētu sagaidīt no vidusmēra cementa ražotnes statistikas datiem par 

Eiropu un ASV. Tā kā jauno iekārtu izgatavotājs rakstiski garantē (ar atbilstošu 

“compliance” sertifikātu) savai iekārtai TCDD emisiju normatīva (koncentrācijai 

skursteņa galā) atbilstību Eiropas Savienības normatīvam, kas savukārt atbilst LV 

normatīvam bīstamo atkritumu sadedzināšanas iekārtām (kas vispār ir daudz 

stingrākas kā “parastām” iekārtām), tad nav domājams, ka varētu rasties kaut mazākie 

draudi no ilgdzīvojošās organikas piesārņojuma puses. Var diezgan droši prognozēt, 

ka līdzvērtīgas jaudas parasta pilsētas katlumāja ap sevi rada vismaz par matemātisko 

kārtu lielāku dioksīnu grupas un benzpirēnu grupas piesārņojuma izkliedes lauku kā 

cementa ražotne CEMEX. Viens no izskaidrojumiem ir arī augstā temperatūra krāsnī, 

ilgais dūmgāzu atrašanās laiks karstajā zonā, straujā dūmgāzu dzesēšana temperatūru 

intervālā, kur iespējama TCDD retrosintēze (200-400 o C), kā arī vara, bronzas, misiņa 

detaļu neesamība šajā zonā (tie ir TCDD sintēzes katalīti). Kā rāda jaunākie 2004.- 

2007. gada pētījumi, hlora koncentrācija (un pat tās esamība, jo nano dozās hlors 

atrodas pilnīgi visur) TCDD sintēzi ietekmē daudz nebūtiskāk kā tikko minētie 

faktori. 

Piesārņojuma izkliede nelabvēlīgos meteoroloģiskos apstākļos 

Atmosfērā nonākušā piesārņojuma izkliede vai koncentrēšanās ir tieši atkarīga 

no meteoroloģiskiem apstākļiem – vēja ātruma, mitruma, temperatūras u.c. 

parametriem. Vēja virziena ietekme tiek ņemta vērā, attiecinot piesārņojuma izkliedi 

pret tuvākajā apkārtnē izvietotām dzīvojamām mājām. Dominējošais parametrs, kas 

nosaka atmosfēras stabilitāti jeb piesārņojuma pārvietošanās trajektorijas, ir vēja 

ātrums. Par nelabvēlīgu vēja ātrumu piesārņojuma izkliedei tiek uzskatīts lēns vējš 

(ātrums līdz 3,5 m/s). Šādos apstākļos parasti piesārņojuma sajaukšanās augstums ir 

neliels (līdz 500 m), un piesārņojuma izkliedi nosaka mehāniskie procesi atmosfērā. 

Lēns vējš dominē gada siltajos mēnešos (9. un 10. attēls 4.2. nodaļā), tomēr atsevišķas 

nelabvēlīgu meteoroloģisko apstākļu situācijas var rasties jebkurā no mēnešiem 

(42. tabula). 

Dienvidu vējš ir nelabvēlīgs, vadoties no tuvākajā apkārtne izvietotajām 

mājām un sabiedriskajām ēkām. Atbilstoši ilggadīgo meteoroloģisko datu analīzei, 

gan gada aukstajā periodā, gan vasarā dominē DR virziena vējš. Dienvidu vēja 

varbūtība gada aukstajā periodā ir 13% (9. attēls 4.2. nodaļā), bet vasarā – 10% 

(10. attēls 4.2. nodaļā) no visām gada dienām ar vēju. 




42. tabula. Piesārņojuma izkliede nelabvēlīgos meteoroloģiskos apstākļos 

Viela Datums, 

laiks 

CO 

NO2 

26.08. 

03 00 

01.08. 

14 00 

PM10 08.01. 

11 00 

SO2 

Cd 

Pb 

Hg 

26.08. 

03 00 

12.02. 

14 00 

12.02. 

14 00 

12.02. 

14 00 

Vēja 

virziens, 

grādi 

Vēja 

ātrums, 

m/s 

Temperatūra, 

◦ C 

Sajaukšanās 

augstums, 

m 

Virsmas 

siltuma 

plūsma, 

W/m 2 

Stundas 

koncentrācija, 

μg/m 3 

229 0,6 11,2 6,0 -0,4 1682 

166 0,5 20,0 104,0 116,1 278 

270 0,4 -4,6 5,0 -0,3 2083 

229 0,6 11,2 6,0 -0,4 789 

346 0,6 -7,4 8,4 -0,4 0,064 

346 0,6 -7,4 8,4 -0,4 1,59 

346 0,6 -7,4 8,4 -0,4 0,765 

Siltumnīcas efektu radošās gāzes 

No siltumnīcas efektu radošajām gāzēm (SEG) ES un Latvijas likumdošana 

apskata oglekļa dioksīdu (CO2). Pašlaik aprēķinu metodika un emisiju faktori ir 

apstiprināti ir tikai šai SEG. Tādejādi šajā ziņojumā attiecībā uz paredzēto darbību no 

SEG emisijām ir apskatītas CO2 emisijas. 

CO2 emisijas klinkera apdedzināšanas procesā rodas divējādi: 

� dekarbonizējoties kaļķakmenim CaCO3 ⇒ CaO + CO2; 

� sadedzinot kurināmos. 

CO2 emisiju faktors, dekarbonizējoties kaļķakmenim, svārstās nelielās robežās 

un visai cementa rūpniecībai tiek aprēķiniem pieņemts emisijas faktors 525 kg CO2/ t 

klinkera. Savukārt, emisiju koeficienti no kurināmā sadegšanas ir fiksēti gan emisijas 

kvotu sadales plānā 2008. – 2012. gadam, gan katrs operators var veikt zemākā 

sadegšanas siltuma un SEG emisijas faktora analīzes katram kurināmā veidam 

akreditētā laboratorijā un izmantot šos datus. SEG izmeši paredzētajai darbībai ir 

apkopoti 43. – 46. tabulā. 

43. tabula. Prognozētās SEG emisijas no klinkera ražošanas procesa 

2008. g. 2009. g. 2010. g. 2011. g. 2012. g. 

Saražotais klinkers 

(3500 t/d), t 

574 875 1 149 750 1 149 750 1 149 750 1 149 750 

CO2 emisijas no 

procesa*, t 

301 809 603 619 603 619 603 619 603 619 

* Kalcinēšanās faktors ir 525 kg CO2/t klinkera 




SEG emisijām no kurināmajiem ir apskatīti divi scenāriji, jo operators plāno 

ražotnes darbības sākumposmā (2008. – 2009. gadā) izmantot ļoti ierobežotu 

daudzumu alternatīvo kurināmo (44. tabula). Pēc 2009. gada operators rēķinās ar to, 

ka būs pieejams ekokurināmais (45. tabula). 

44. tabula. Prognozētās SEG emisijas no kurināmā 2008. – 2009. gadā 

Kurināmais Daudzums, t 

Zemākais 

sadegšanas 

siltums, GJ/t 

Emisiju 

faktors, t 

CO2/TJ 

CO2 

emisijas, t/a 

Petrokokss/ogles 

(krāsns un kalcinētājs) 109 401 30,75 97,44 327 796 

Akmeņogles (KGĢ) 41 155 28,50 94,08 110 348 

Dabasgāze 4 141 33,66 56,10 7 820 

Lietotas riepas 3 344 29,50 79,44 7 837 

Eļļas 3 705 39,90 73,33 10 840 

Kopā 464 641 

45. tabula. Prognozētās SEG emisijas no kurināmā pēc 2009. gada 

Kurināmais Daudzums, t 

Zemākais 

sadegšanas 

siltums, GJ/t 

Emisiju 

faktors, t 

CO2/TJ 

CO2 

emisijas, 

t/a 

Petrokokss (kalcinētājs) 21 099 30,75 97,44 63 219 

Akmeņogles (krāsns un KGĢ) 95 601 28,50 94,08 256 333 

Dabasgāze 4 141 33,66 56,10 7 820 

Lietotas riepas 4 785 29,50 79,44 11 214 

Eļļas 6 010 39,90 73,33 17 584 

Ekokurināmais 71 067 16,00 45,00 51 168 

Kopā 407 337 

Kopējais SEG emisiju apjoms no paredzētās darbības laika posmam no 2008. 

– 2012. gadam ir apkopots 46. tabulā. Ir izdarīts pieņēmums, ka 2008. gadā jaunā 

cementa rūpnīca gan no saražotā klinkera daudzuma, gan kurināmā patēriņa viedokļa 

strādās 50% apmērā. 

46. tabula. Prognozētās SEG emisijas 2008. – 2012. gadam 

2008. g 2009. g 2010. g 2011. g 2012. g 

Saražotais klinkers, t 574 875 1 149 750 1 149 750 1 149 750 1 149 750 


procesa*, t 301 809 603 619 603 619 603 619 603 619 


kurināmajiem, t 232321 464641 407337 407337 407337 

Kopējais CO2, t 534 130 1 068 260 1 010 956 1 010 956 1 010 956 

* Kalcinēšanās faktors ir 525 kg CO2/t klinkera 




Atbilstošā KOMISIJAS LĒMUMA (2004. gada 29. janvāris), ar ko nosaka 

pamatnostādnes siltumnīcefekta gāzu emisiju monitoringam un ziņošanai 

2004/156/EK VII pielikumā dots oksidācijas faktors kurināmajiem klinkera 

apdedzināšanas krāsnīs – 1,0. 

Emisijas faktori ir izvēlēti saskaņā ar LVĢMA vai 2004/156/EK izdotajām 

vadlīnijām. Zemākais sadegšanas siltums kurināmajiem ir saskaņā ar SIA „CEMEX” 

sniegto informāciju par jaunajā krāsnī izmantojamajiem kurināmajiem. Šādu 

koeficientu izmantošana rada daudz precīzāku SEG emisiju ainu, jo ataino reāli 

izmantoto kurināmo emisijas. 

5.3. Trokšņa izplatības novērtējums 

Kā jau pamatots 2.5. nodaļā, esošās rūpnīcas agregāti nerada nekādu 

konstatējamu troksni ārpus rūpnīcas teritorijas, tātad arī jaunās rūpnīcas 

tehnoloģiskajā procesā iekļaujamie (atstājamie) līdzšinējās rūpnīcas agregāti vairs 

tālāk nav analizēti. 

Jaunveidojamie trokšņa avoti SIA “CEMEX” jaunajā cementa rūpnīcā ir: 

� rūpnīcas tehnoloģiskās iekārtas: izejvielu un cementa dzirnavas ar 

aprīkojumu; 

� iekšējais autotransports rūpnīcas jaunajā teritorijā. 

Trokšņa mērķobjekti, kuriem veikti trokšņa līmeņa aprēķini, ir šādi (skat. 

II pielikumu): 

� Krieviņu mājas uz ZR no rūpnīcas teritorijas: attālums ~ 300 m no 

iekšējā autotransporta, ~ 1000 m no izejvielu dzirnavām un ~ 600 m no 

cementa dzirnavām; 

� Burtnieku mājas uz A no rūpnīcas teritorijas: attālums ~ 600 m no 

izejvielu dzirnavām un ~ 700 m no cementa dzirnavām; 

� Jēriņu mājas uz ZA no rūpnīcas teritorijas: attālums ~ 900 m no 

izejvielu dzirnavām un ~ 1300 m no cementa dzirnavām. 

Abi pēdējie mērķobjekti atrodas otrpus meža masīvam ar platumu attiecīgi 

500 m un 300 m, tātad meža akustiskajā ēnā (papildus rūpnīcas žoga akustiskajai 

ēnai) attiecībā uz iekšējā autotransporta troksni, tāpēc šis trokšņa avots ņemts vērā 

tikai attiecībā uz pirmo mērķobjektu. 

47. tabula. Summārais troksnis Krieviņos, Burtniekos un Jēriņos 

Mērķobjekts Transports, 

dB 

Izejvielu 

dzirnavas, dB 

Cementa 

dzirnavas, dB 

Meža 

absorbcija 

Krieviņi 26,6 25,7 34,4 - 35,5 

Burtnieki - 31,5 32,8 -1,5 35,2 

Jēriņi - 26,9 25,3 -6,0 29,2 

Rezultējošais, 

dB 




Trokšņa līmeņa aprēķini detalizēti doti VI pielikumā. Summārā trokšņa līmeņa 

rezultāts kā šo aprēķinu galaprodukts atainots 47. tabulā. 

Secinājums: paredzētās darbības īstenošana nerada pat visstingrākā trokšņa 

robežlieluma (t.i., nakts robežlielums mazstāvu apbūvē, skat. 1. nodaļu) pārsniegumus 

pat SIA “CEMEX” teritorijai vistuvākajos mērķobjektos. 

Aprēķinu metodikas, iegūto rezultātu un secinājuma pareizības 

apliecinājumam pievienots Latvijas Nacionālā akreditācijas biroja atbilstoši standartam 

LVS 17025 “Vispārējās prasības testēšanas laboratoriju darbībai” akreditētās 

SIA “R&D Akustika” atzinums (VIII pielikums). 

5.4. Hidroloģiskā un hidroģeoloģiskā režīma izmaiņas 

Pēc jaunās vertikālās ražošanas krāsns uzstādīšanas un attiecīgā tehnoloģiskā 

procesa ieviešanas, Cieceres ezera ūdens tiks patērēts tikai iekārtu dzesēšanai 

(kopējais plānotais ūdens patēriņš – 365 000 m 3 gadā jeb aptuveni 0,0116 m 3 /s). 

Salīdzinot ar esošo situāciju, ūdens patēriņš būs ievērojami mazāks (aptuveni četras 

reizes), jo pašreiz no Cieceres ezera iegūst aptuveni 1,5 miljonus m 3 ūdens. 

Mazāka ūdens ieguve no Cieceres ezera neradīs konstatējamas izmaiņas ūdens 

līmenī salīdzinājumā ar dabiskajām ūdens līmeņa svārstībām (atbilstoši ūdeņu 

kadastra informācijai maksimālās līmeņa dabiskās svārstības ezerā var sasniegt 

1,9 m). Līmeņa izmaiņas, ko spēj radīt Cemex ražotne, ir neaprēķināmi niecīgas, 

piemēram, Cieceres upes gada vidējais caurplūdums iztekā no Cieceres ezera ir 

aptuveni 1 m 3 /s, proti, ~ 80 reižu lielāks par Cemex vidējo ūdens patēriņu. Turklāt ir 

jāņem vērā, ka Cieceres ezera krasti ir slīpi, vietām – pat stāvi. Ūdens tilpnēs ar 

šādiem krastiem līmeņa izmaiņas izpaužas daudz mazākā mērā, nekā ūdens tilpnēs ar 

lēzeniem krastiem. Līdz ar to, var droši apgalvot, ka nebūs nekādu ezera līmeņa 

izmaiņu, kas varētu kaut nebūtiski ietekmēt piegulošās platības vai meliorācijas 

sistēmas. 

Plānotā ražotne būs izvietota teritorijā, kurā ievērojamas izmaiņas 

hidroģeoloģiskajā režīmā nav sagaidāmas. Kā jau atzīmēts, noteces baseins ir relatīvi 

neliels ar izteiktām robežām. Tas nozīmē, ka plānotā celtniecība var iespaidot 

hidroģeoloģisko režīmu iecirknī, kas pēc platības ir tikai nedaudz lielāks par SIA 

„CEMEX” piederošo teritoriju. 




5.5. Būvniecībai un ražošanai nepieciešamie derīgie 

izrakteņi 

SIA „CEMEX” Brocēnu cementa rūpnīca savā darbībā izmanto plašu derīgo 

izrakteņu spektru, lielāko daļu no kuriem iegūst nelielā attālumā no ražotnes. Tikai 

ģipšakmens tiek piegādāts no Sauriešu atradnes Rīgas rajonā, bet dzelzsrūdu 

paredzēts piegādāt no Meksikas. Cementa rūpnīcas normālai darbībai nepieciešami 

derīgie izrakteņi, kas saistīti gan ar pirmskvartāra, gan kvartāra nogulumiem. 

Pirmskvartāra nogulumu derīgie izrakteņi 

Cementa rūpniecībā izmantojamas kaļķakmens iegulas ir zināmas tikai perma 

sistēmā, jo ordovika un silūra kaļķakmeņi ieguļ ievērojamā dziļumā un tiem nav 

praktiskas nozīmes. Latvijas perma kaļķakmeņi atbilst Naujoji Akmenes svītas 

nogulumiem, kurus agrāk dēvēja par cehšteina kaļķakmeņiem. Nogulumi nodrošina 

visus kaļķakmens patērētājus ar izejvielām, kuras izmanto cementa klinkera un 

gaiskaļķu ražošanai, kā arī cukura rūpniecībā. Savukārt, tehnisko kaļķi izmanto 

silikātķieģeļu ražošanai, metalurģijā (par kusni) un kaļķu miltu ieguvei skābu augšņu 

neitralizācijai. 

No visiem Kurzemes dienvidu daļā iegūstamajiem derīgajiem izrakteņiem 

kaļķakmenim ir vissvarīgākā saimnieciskā nozīme. Cehšteina kaļķakmeņus 

cementrūpniecība izmanto jau no pagājušā gadsimta trīsdesmito gadu sākuma, kad 

kaļķakmeni ieguva Cieceres ezera krastā. Saldus rajona teritorijā izpētītas piecas 

kaļķakmens iegulas, kuru kopējais krājumu apjoms ir milzīgs: A kategorijas – 150 

milj. m 3 , N kategorijas – 653 milj. m 3 . Praktiskā nozīme pašreiz ir divām atradnēm – 

Kūmas un Kursīši. 

Kūmu atradne atrodas Novadnieku un Kursīšu pagastā, kur pašlaik ierīkots 

vienīgais kaļķakmens ieguves karjers Latvijā. Atradni izmanto kopš 1988. gada, 2004. 

gadā te iegūti 169,5 tūkst. m 3 kaļķakmeņu. Produktīvo slāni veido no 7,5 līdz 21 m 

biezs kaļķakmens slānis, kuru pārklāj līdz 23 m bieza kvartāra nogulumu segkārta. 

Kopējais CaCO3 saturs Kūmu kaļķakmeņos mainās no 92 % līdz 95 %, vidējais 

kalcija oksīda saturs – 51,8 %, bet kaitīgo piemaisījumu saturs ir sekojošs: MgO – 

1,47 %, P2O5 – 0,01 %. Karjerā iegūto kaļķakmeni drupina un šķiro, sagatavojot divu 

dažādu frakciju produkciju. Lielāko kaļķakmens apjomu (80 %) izlieto cementa 

klinkera ražošanai, šim nolūkam izmantojot frakciju, mazāku par 40 mm. Rupjās 

frakcijas (40 – 120 mm) akmeni izmanto cukura rūpniecībā, kā tehnisko kaļķi 

silikātķieģeļu ražošanā, kā kusni metalurģijā. Ar to Kūmu kaļķakmens pielietošanas 

iespējas vēl nav izsmeltas. To iespējams izmantot arī kā ķīmiskās rūpniecības 

izejvielu kalcija karbīda, sodas, hlorkalcija un citu savienojumu iegūšanai un arī kā 

izejvielu būvkaļķu ražošanai. Tā kā kaļķakmens nesatur kaitīgu elementu (fluora, 

arsēna un svina) piemaisījumus, samaltus tos var izmantot kā lopbarības piedevu. 

Selektīvi iegūtu, tīrāko kaļķakmeni var izmantoti stikla un papīra ražošanā. 

2004. gada sākumā Kūmu atradnē bija 35,4 milj. t liels izpētīto krājumu atlikums un 

198,3 milj. t novērtēto krājumu, kas kopumā nodrošina Latvijas cementrūpniecību ar 

izejvielām vairākus gadu desmitus. Ar Ministru kabineta lēmumu Kūmu atradne 

iekļauta valsts nozīmes derīgo izrakteņu atradņu skaitā. 




Kūmu atradnes dienvidu robežai piekļaujas 1984. gadā izpētītā Kursīšu 

atradne, kura krājumu ziņā uzskatāma par vislielāko kaļķakmens iegulu visā Baltijas 

reģionā. Atradne arī atrodas Kursīšu un Novadnieku pagastā un aizņem aptuveni 

24 km 2 lielu platību. Derīgo izrakteni te veido divi kaļķakmens slāņi, no kuriem 

apakšējais ir nedaudz mālains. Abi slāņi derīgi kā karbonātiskais komponents 

portlandcementa klinkera ražošanai. To ķīmiskais sastāvs svārstās šādās robežās: CaO 

– 51,4 - 51,6 %, MgO – 1,23 - 1,95 %, SO3 – 0,15 - 0,24 %, P2O5 – 0,02 - 0,03 %, 

Na2O + K2O – 0,16 - 0,28 %. Derīgais slāņkopas biezums Kursīšu atradnē ir 

ievērojams (vidēji 20,6 m), bet segkārtas koeficients nepārsniedz 4,55. A kategorijas 

izpētīto krājumu atradnē ir 113,2 milj. m 3 , bet novērtēto (N kategorija) – 

381,8 milj. m 3 . Kursīšu atradne uzskatāma par izejvielu rezervi cementa ražošanai 

tālākā nākotnē, kad būs izstrādāta Kūmu atradne. 

Lielais izpētīto kaļķakmens krājumu apjoms un praktiski neizsmeļamais 

prognozēto krājumu daudzums liecina, ka Saldus rajons būs kaļķakmens ieguves 

centrs valstī vēl ilgus gadus. Jāatzīmē, ka bez tradicionālajiem derīgajiem izrakteņiem 

apskatāmajā teritorijā ir vēl divas nozīmīgas ģeoloģiskas vērtības: 

� Kembrija ūdens horizontā broma koncentrācija sasniedz 250 līdz 500 

mg/l; 

� apskatāmajā teritorijā ir izdalītas divas perspektīvas lokālās struktūras 

dabas gāzes pazemes krātuvēm Kembrija sistēmas Deimenas svītas 

smilšakmeņos – Cieceres un Ziemeļblīdenes. 

Abu šo objektu iegulas dziļums ir tik milzīgs (bromu saturošā ūdens horizonta 

iegulas dziļums ir aptuveni 900 – 1500 m, bet Deimenas svītas virsmas – 1400- 

1450 m), ka plānotā ražošanas paplašināšana to nekādi nevar ietekmēt. 

Kvartāra nogulumu derīgie izrakteņi 

SIA „CEMEX” esošās Brocēnu cementa rūpnīcas tuvākajā apkārtnē ir 

izvietotas vairākas derīgo izrakteņu atradnes, kas saistītas ar kvartāra nogulumiem. 

Ražošanas procesam nepieciešamos mālus iegūst atradnē “Caunes”, bet rūpnīcas 

vajadzības pēc smilts apmierina atradne Jaunsmuģi. 

Kvartāra sistēmas bezakmens māli Saldus rajona teritorijā lielākoties izplatīti 

tā centrālajā un ziemeļu daļā. Rajonā detalizēti pētītas 11 mālu iegulas, kurās kopējais 

izpētīto un novērtēto krājumu atlikums ir vairāk kā 300 milj. m 3 . Divas no iegulām – 

“Caunes” un “Venta”, ar Ministru kabineta 1997. gada 8. jūlija lēmumu iekļautas 

valsts nozīmes derīgo izrakteņu atradņu sarakstā. 

“Caunes” iegula pētīta 1984. gadā. Kopējais izpētīto krājumu apjoma atlikums 

atradnē bija: A kategorijas – 33,43 milj. m 3 , N kategorijas – 43,2 milj. m 3 (2004. g. 1. 

janvāra dati). Produktīvo slāņkopu iegulā veido līdz 32,5 m (vidēji 10,8 m) biezs 

brūngans māla slānis ar nelieliem (līdz vienam metram) lēcveidīgiem aleirīta un 

smilts starpslāņiem. Ieguves apstākļi karjerā ir labvēlīgi, jo produktīvais slānis ieguļ 

virs gruntsūdens līmeņa. Māls ir vidēji plastisks, māla frakcijas saturs mainās 29 - 69 

% robežās. Pēc ķīmiskā sastāva un tehnoloģiskajām īpašībām māli ir derīgi ne tikai 

ķieģeļu, bet arī portlandcementa ražošanai kā šihtas komponents. Pašreiz tiek apgūta 

daļa no atradnes (15 ha platībā), SIA „CEMEX” ik gadus te iegūst 40 - 45 tūkst. m 3 




māla. Vispārējas ziņas par izpētes objekta tuvumā esošajām mālu atradnēm sniegtas 

48. tabulā. 

48. tabula. SIA „CEMEX” teritorijas tuvumā esošās mālu atradnes 

Nr 

Atradnes 

nosaukums 

Biezums, m 

Krājumi, milj. 

m³ (01.01.05.) 

12 

Mālu 

frakcijas 

(



49. tabula. SIA „CEMEX” teritorijas tuvumā esošās smilts un smilts - grants 

materiāla atradnes 

Galvenās Biezums, 

Krājumi, 

Atradnes 

Nr. 

frakcijas, % m Platī- milj.m³ 

nosaukums, 

Izmanto- 

p. 

atrašanās 

grants smilts 

ba, A N 

k. 

seg- derīgā 

šanas 

vieta 

(> 5 (< 5 

ha kate- katekārtas 

slāņa 

nozare 

mm) mm) 

gorija gorija 

1. 

2. 

3. 

Gubaņi, 

Jaunlutriņu 

pagasts 

Jaunsmuģi, 

Brocēnu 

novads 

Namiķi, 

Brocēnu 

novads 

25,4 74,6 

0,0 – 

0,8 

99,2 

– 

100,0 

- 100,0 

0,0 – 

4,2 

0,1 - 

5,1 

0,1 - 

6,6 

1,8 - 

10,7 

2,0 – 

10,3 

1,8 - 

11,4 

58,6 - 3,67 

Ceļu būvei, 

būvsmiltij 


6,1 

0,28 

- 

Cementa 

ražošanai 

60,0 2,26 1,32 Cementam 

SIA „Cemex” ir nodrošināta ar galvenajām dabiskajām izejvielām gan jaunās 

rūpnīcas uzbūvēšanai, gan plānotās ražošanas jaudas sasniegšanai un uzturēšanai. 

Derīgo izrakteņu krājumu pietiekamības aprēķini sniegti 50. tabulā. 

50. tabula. SIA „CEMEX” plānotās darbības nodrošinājums ar galvenajām 

dabiskajām izejvielām 

Krājumi, mjl. t 

Izejviela Atradne 13 Izpētītie 

(A kategorijas) 

Novērtētie 

(N kategorijas) 

14 

Kopā 

Plānotais 

patēriņš, 

mlj. t/ 

gadā 

Kaļķakmens Kūmas 35,4 198,3 233,7 1,7 137 

Māli Caunes 33,4 43,2 76,6 0,5 153 

Smilts 

Ģipšakmens 

Jaunsmuģi 0,28 - 

Namiķi 2,3 1,3 

Saurieši 0,85 - 

Salaspils 6,6 0,4 

3,88 0,12 32 

7,85 0,11 71 

Krājumu 

pietiekamība, 

gadi 

Analizējot 50. tabulā apkopotos datus, var secināt, ka jaunās ražotnes 

nodrošinājums ar kaļķakmeni un māliem īpašas problēmas neradīs arī tālākā nākotnē. 

Saprotams, ka smilšu ieguvei bez minētās Jaunsmuģu atradnes tuvākajā laikā būs 

nepieciešams apgūt arī citas atradnes. Par piemērotāko jāuzskata Namiķu iegula 

Brocēnu novadā (49. tabula). Ģipšakmeni SIA „Cemex” saņem no Sauriešu atradnes, 

kas pašlaik ir vienīgā, kur notiek šī derīgā izrakteņa ieguve. Karjeru apsaimnieko SIA 

„Knauf”. Līdz ar ģipšakmens krājumu izsīkšanu Sauriešu karjerā, SIA „Knauf” plāno 

uzsākt Salaspils atradnes apgūšanu. Atbilstoši ģeoloģiskās izpētes datiem, Salaspils 

atradnē ģipšakmens A kategorijas krājumi sasniedz 6,55 miljonus kubikmetru. 

13 Sīkāku atradņu aprakstu skatīt 4.3. nodaļā. 

14 Jāņem vērā, ka atradnes detālās izpētes rezultātā izmantojamie krājumi būs mazāki par sniegtajiem.



Bez tam, SIA „Cemex” ir visas iespējas izpētīt un apgūt jaunas atradnes. Kā 

pirmo soli šajā virzienā var minēt SIA „Vides Konsultāciju Birojs” ģeoloģiskās 

izpētes darbu uzsākšanu zemesgabalā „ Meiri” (nedaudz uz dienvidiem no plānotās 

apbūves) pēc SIA „Cemex” pasūtījuma. Tiek uzskatīts, ka šeit var būt atklāta mālu, 

kas derīgi cementa ražošanai, atradne. Pašlaik jautājums par to, vai patiešām 

zemesgabalā „Meiri” ir mālu iegula vēl ir atklāts. 

Brocēnu apkārtnē ir atklāts un izpētīts pietiekoši daudz būvmateriālu ražošanai 

nepieciešamo izejvielu atradņu, lai bažām par dabisko izejvielu nepietiekamību 

Cemex ražotnei nebūtu pamata. Par vienīgo izņēmumu jāuzskata ģipšakmens, kura 

atradņu Latvijas rietumos nav. Toties Rīgas un Skaistkalnes apkārtnē ir izpētītas 

vairākas šī derīgā izrakteņa atradnes, kuru krājumi spēj nodrošināt vajadzību pēc 

ģipšakmens Latvijā vairākus simtus gadu. 




5.6. Autotransporta radītais troksnis un gaisa piesārņojums 

51. tabula. SIA „CEMEX” jaunās rūpnīcas ģenerēto satiksmes plūsmu prognoze 

Piegādātājs 

Ārējais transports (jaunā līnija) 

Kaļķakmens 

Māls 

Smilts 

Riepas 

Ekokurināmais 

Cements (bērts) 

CEMEX - Kūmas 

CEMEX karjers 

Ārēji piegādātāji 



Ārējais transports (vecā līnija) 

Cements (bērts) 

Cements (fasēts) 

Vajadzīgā 

kravnesība 

(t/d) 

Vajadzīgā 

padeves 

ražība 

(t/h) 

Kravas 

auto 

stundā 


Kravas 

auto 

dienā 

Kravas 

auto 

nedēļā 

(6 dienas/ 

nedēļā) 

Kravas 

auto 

mēnesī 

(4,345 

nedēļas/ 

mēnesī) 

5277,41 384,81 14,80 236,81 1420,84 6173,90 

1644,55 239,83 9,22 73,79 442,76 1923,92 

367,86 26,82 1,34 21,46 128,75 559,46 

64,8 9,45 0,95 7,56 45,36 197,10 

427,2 62,30 3,12 24,92 149,52 649,70 

No jaunajām 

dzirnavām klientiem 1738,08 253,47 12,67 101,39 608,33 2643,33 

No esošajām 


No esošajām 


Iekšējais transports (jaunā + vecā līnija) 

Dzelzs rūda 

Ģipsis 

Ogles 

Lietotās eļļas 

Klinkers 

Degakmens 

No līdzšinējās 

teritorijas 


teritorijas 


teritorijas 


teritorijas 

Krāsns Nr.5 -> 

Esošās dzirnavas 

Vagonos uz jauno 

līniju 

78,94 5,76 0,22 3,54 21,25 92,35 

498,18 36,33 1,40 22,35 134,12 582,80 

624 26,00 1,00 24,00 168,00 730,00 

72 10,50 1,05 8,40 50,40 219,00 

1051,2 76,65 2,95 47,17 283,02 1229,77 

Plānotās darba 

stundas 

16 st/d. 

6 d. nedēļā 

8 st/d. 


16 st/d. 


8 st/d. 


8 st/d. 


8 st/d. 


(40% loģistikas) 

8 st/d. 



8 st/d. 



16 st/d. 


16 st/d. 


24 st/d. 


8 st/d. 


16 st/d. 


46,00 dzelzceļš 20 

Automašīnu radīto emisiju novērtējums rūpnīcas teritorijā 

Svars, t 

Salīdzinājumā ar cementa krāšņu radītajām emisijām uzņēmuma teritorijā esošais 

atotransports patērē gadā nesalīdzināmi mazāku kurināmā daudzumu, tāpēc NOx, SO2, un 

CO emisijas ir mazākas nekā katras krāsns nenoteiktības radītā kļūda: 

Nobrauktais laiks, tonnas un kilometri atspoguļoti IV pielikumā. 

Novērtējot iekšējā teritorijā transporta degvielas patēriņu gadā, iegūstam nobraukumu 

kilometros, kam atbilst kopājais degvielas patēriņš 132 127 litri dīzeļdegvielas gadā uz visu 

uzņēmuma iekšējo transportu. Salīdzinoši ar pārējām ražotnes emisijām tas rada tiešām 

neievērojami mazus izmešus (skat. aprēķinus IV pielikumā), tomēr modelēšanas ievaddatos 

tās ir ņemtas vērā kā vienmērīgi pa teritoriju izkliedēts laukuma avots (skat. 5.2. nodaļas 

41. tabulā aili “Autotransporta ietekme”). 

Lielākas emisijas ir no asfaltēta tipa teritorijas iekšējā ceļu tīkla smagā transporta 

paceltajiem ceļu putekļiem, arī tas ir laukuma avots. Tos vislabāk rēķināt pēc AP-42, kur 

26 

26 

26 

10 

20 

20 

20 

20 

26 

26 

26 

10 

20



pieņemot, ka kravas transporta pilns svars būs ap 15 +25 =40 tonnas un ātrums orientējoši 20 

km/h (detalizēti metodika un aprēķins atspoguļoti IV pielikumā). 

Rezultātā tiek iegūta vērtība 32 t/a un 2,37 g/s. 

Šāda aprēķina ticamību tomēr samazina neskaidrais jautājums par sagaidāmo ceļa 

virsmas piesārņojumu (uz laukuma vienību) ar putekļu nobirām un otrkārt, nobraucamajām 

distancēm uzņēmuma ietvaros, kas patvarīgi pieņemtas vienādas ar 2 km. Sagaidāms, ka 

aprēķins varētu būt precīzs puses no matemātiskās kārtas robežās. 

Modelējot tika konstatēts, ka šāda emisija radītu būtiskas problēmas ar gaisa 

piesārņojumu nelielos attālumos. Tāpēc tika pieņemts, ka sausajā gadalaikā tiks veikta ceļu 

tīkla laistīšana ar sekojošu ceļa asfaltētās klātnes regulāru uzkopšanu, lai ceļš nebūtu sauss un 

nebūtu nobiris ar vedamajām izejvielām. Tādā gadījumā EPA formula dod pilnīgi citu 

rezultātu: 4,01 t/a un 2,375 g/s kā PM10. To modelē kā dekoncentrētu laukuma avotu visas 

teritorijas izmēros, jo šobrīd ceļu trasējums iekšteritorijā vēl ir neskaidrs. 

Cementa ražošanas radītās ārējās satiksmes ietekmes novērtējums 

Paredzētās darbības īstenošanas rezultātā prognozētās satiksmes intensitātes 

paplašinātajai cementa ražošanai ir 3 – 4 reizes lielākas par līdzšinējo kravas auto satiksmi 

cementa rūpnīcas vajadzībām. 

Kaļķakmens un māla piegādes maršruti pa vietējas nozīmes autoceļiem parādīti 

50. attēlā. Citu izejvielu piegāde un produkcijas aizvešana notiek pa valsts galveno autoceļu 

A9 Rīga – Liepāja. Turpmākajās rindkopās minētās satiksmes intensitātes izriet no 51. tabulā 

dotajiem kravu plūsmas aprēķiniem pēc izejvielu un produkcijas daudzuma un darba režīma 

(stundas maiņā, maiņas darbdienā, darbdienas nedēļā utt.). 

Kaļķakmens transportēšanas maršrutā vidējā plānotās satiksmes intensitāte pie pilniem 

plānotajiem ražošanas apjomiem ir nepilnas 30 kravas automašīnas stundā abos virzienos 

kopā, t.i., vidēji reizi divās minūtēs pa automašīnai vienā vai otrā virzienā 16 stundu dienā 

(7.00 – 23.00). 

Mālu transportēšanas maršrutā vidējā plānotās satiksmes intensitāte pie pilniem 

plānotajiem ražošanas apjomiem ir nedaudz vairāk par 18 kravas automašīnām stundā abos 

virzienos kopā, t.i., retāk nekā reizi trijās minūtēs pa automašīnai vienā vai otrā virzienā 8 

stundas dienā (9.00 - 17.00). 

Šīs satiksmes intensitātes ir niecīgas un atbilst A4 kategorijas vispārējas lietošanas 

divjoslu autoceļam, kuram nav pat likumdošanā noteikta normālprofila un speciālu prasību 

pret segumu. 

Pārējā loģistika pa autoceļu A9 Rīga – Liepāja ir nepilnas 44 kravas automašīnas 

stundā abos virzienos kopā, t.i., vidēji nedaudz vairāk nekā reizi pusotrā minūtē pa 

automašīnai vienā vai otrā virzienā 8 stundas dienā (9.00 - 17.00). Šādam satiksmes 

pieaugumam uz A1 kategorijas valsts autoceļa nav vērā ņemamas nozīmes un nevar būt 

nekādu apsvērumu, uz kuru pamata kravu transportēšanu pa šo autoceļu, kas ir nacionālā 

mērogā viena no galvenajām stratēģiski attīstāmajām tranzīta maģistrālēm, varētu uzskatīt par 

nevēlamu un ierobežojamu. 


V1170 (3,9 km). No 

0 – 1,5 km nolietots; 

atlikušais posms ir 

saplaisājis un bedrains. 

Nākotnē iespējami 

pieļaujamā svara 

ierobežojumi. 

A9 (11 km). 1. kategorijas ceļš. Kravas 

transporta plūsma: 6000 vien./dienā. 

Pagaidu apvedceļš 

Dzirnavu ielas 

rekonstrukcijas laikā. 

Kaļķakmens 

atradne “Kūmas” 

50. attēls. Izejvielu piegādes maršruts 



V1152. Grantēts ceļš. 

Labākais maršruts mālu 

piegādei krāsnij Nr. 5. 

Mālu atradne 

“Caunes” 

V1152. 5. kategorijas 

ceļš. Esošais mālu 

piegādes maršruts. 

Iespējami pieļaujamā 

svara (7 t) ierobežojumi 

pavasara atkušņa laikā 

vai ceļa nolietošanās dēļ. 

P105 (5km). Rekonstruēts 

2005. gadā; labā stāvoklī. 

Tālāk Saldus teritorijā – 

Dzirnavu iela (1,9 km); 

rekonstrukcija nav pabeigta. 

V1162 (8,2 km). 5. kategorijas 

ceļš. Ceļš pārklāts ar 6 cm biezu 

asfalta slāni (1990.-1991.). Ceļš 

ir nolietots un ļoti sliktā stāvoklī. 

Iespējami pieļaujamā svara (7 t) 

ierobežojumi pavasara atkušņa 

laikā vai ceļa nolietošanās dēļ. 

Ārējā transporta degvielas patēriņa un tam atbilstošo izmešu aprēķini prognozētajām 

kravas autotransporta plūsmām doti IV pielikumā. Iegūtās gada emisijas vērtības pēc slāpekļa 

dioksīda, kas ir nozīmīgākais šā piesārņojuma faktors, ir 0,2 tonnas gadā uz vidējo ceļa 

kilometru. Tas ir vairākkārt mazāk nekā dod lauku viensētas apkure, tātad ārējais 

autotransports ir nebūtisks piesārņojuma avots un tā imisijām nav veikta atsevišķa 

modelēšana. 

Autotransports piesārņo vidi arī kā trokšņa avots. Ap katru autoceļu objektīvi pastāv 

trokšņa imisiju lauks. Tomēr pie šādām satiksmes intensitātēm trokšņa modelēšana, no vienas 

puses, nav lietderīga, jo tikpat ir skaidrs, ka šāda intensitāte nevar radīt trokšņa normatīvu 

pārsniegumus un nevar būt nepieļaujama pa koplietošanas ceļiem ne ar kādiem argumentiem, 

no otras puses – ir arī apšaubāmi iespējama, jo trokšņa gadījumi ir tik epizodiski, ka autoceļu 

ar šādu satiksmes intensitāti nevar uzskatīt par pastāvīgu stacionāru vienmērīga trokšņa avotu. 

Nav informācijas par satiksmes intensitāti uz visiem izejvielu piegādei nepieciešamajiem 

ceļiem. Autotransporta un dzelzceļa radītā trokšņa ietekmes stratēģiskās kartes Saldus rajona 

pašvaldības sadarbībā ar Satiksmes ministriju atbilstoši MK noteikumiem “Vides trokšņa 

novērtēšanas kārtība” pagaidām nav izstrādājušas, tāpēc ne esošās, ne paredzētās darbības 

īstenošanas rezultātā izmainītās satiksmes plūsmas radītā trokšņa atbilstība tādām un 

nepieciešamie prettrokšņa pasākumi iespējamo neatbilstību novēršanai šā ietekmes uz vidi 




novērtējuma ietvaros nav novērtējama. Citu iespējamu transportēšanas maršrutu, apejot 

Dzirnavu ielu, nav. Brocēnu – Kūmu dzelzceļa vietā izveidot A4 kategorijas divjoslu autoceļu 

smagā autotransporta kustības nodrošināšanai nav iespējams, jo dzelzceļa platums ir 

nepietiekams. Dzelzceļa aizstāšana ar autoceļu, atsavinot papildus nepieciešamās zemes 

platības autoceļa klātnes un nodalījuma joslas vajadzībām, ir pasākums ārpus SIA “CEMEX” 

kompetences un nevar tikt uzskatīta par privāta uzņēmuma attīstības projekta daļu situācijā, 

kad eksistē valsts un pašvaldību autoceļu tīkls, kura funkcijas ir apkalpot lietotājus, tostarp 

SIA “CEMEX”. 

5.7. Iespējamā ietekme uz apkārtnes bioloģisko daudzveidību 

un īpaši aizsargājamām dabas teritorijām 

Zemes transformācija un apbūve ir pieļaujama parastās smaržzāles Anthoxanthum 

odoratum – parastās smilgas Agrostis tenuis un parastās smaržzāles Anthoxanthum odoratum 

– parastās ciņusmilgas Deschampsia cespitosa pļavu kompleksā, slotiņu ciesas Calamagrostis 

epigeios, augsto grīšļu, ruderalizēto pļavu, kultivēto pļavu un ganību, sakņu un augļu dārzu, 

krūmāju, mežu un jau esošās apbūves teritorijā. 

Attīstot rūpniecisko ražošanu apsekotajā teritorijā pie Brocēnu cementa rūpnīcas, 

attiecībā uz dabas liegumiem „Baltezera purvs” un „Cieceres ezera sala” nav pieļaujams: 

� hidroloģiskā režīma maiņa liegumu teritorijās; 

� notekūdeņu nokļūšana liegumu teritorijās; 

� gaisa piesārņojums, izņemot kaļķa daļiņu nokļūšanu atmosfērā. 

Liela daļa aizsargājamo sugu dabas liegumā „Baltezera purvs” (parastā kreimule 

Pinguicula vulgaris, bezdelīgactiņa Primula farinosa, asinssarkanā dzegužpirkstīte 

Dactylorhiza cruenta, mušu ofrīda Ophris insictifera, melnējošā sīkvācelīte Catoscopium 

nigritum) aug tikai kaļķainos biotopos, bet neviena no pārējām sugām nav saistīta ar izteikti 

skābām augtenēm. Arī ozoli, kas ir dominējošā suga dabas liegumā „Cieceres ezera sala”, aug 

neitrālās un kaļķainās augsnēs. Līdz ar to, iespējama kaļķa daļiņu satura paaugstināšanās 

atmosfērā un nosēšanās liegumu teritorijās tikai labvēlīgi ietekmēs augu sabiedrības un īpaši 

aizsargājamo augu sugu ilglaicīgu saglabāšanos. Dotajai situācijai ir piemērojams MK 

noteikumu “Noteikumi par kritērijiem, kurus izmanto, novērtējot īpaši aizsargājamām sugām 

vai īpaši aizsargājamiem biotopiem nodarītā kaitējuma ietekmes būtiskumu” 5. panta 5.4. 

punkts: „Par būtisku kaitējumu neuzskata kaitējumu, pēc kura sugas vai biotopi īsā laikā bez 

iejaukšanās atjaunojas līdz pamatstāvoklim vai līdz stāvoklim, kas, ņemot vērā attiecīgās 

sugas vai biotopa atjaunošanās dinamiku, ir līdzvērtīgs pamatstāvoklim vai ir labāks par to”. 

Paredzētās darbības rezultātā cementa ražošana pietuvojas dabas liegumam „Baltezera 

purvs” (skat. II pielikumu). Tā kā gruntsūdeņu un virzemes ūdeņu plūsmas nav vērstas dabas 

lieguma virzienā (skat. 4.3. un 4.4. nodaļu un III pielikumu), nelabvēlīgas ietekmes 

palielinājums šajā liegumā paredzētās darbības īstenošanas gadījumā salīdzinājumā ar 

līdzšinējo nav paredzams. 

Paredzētās darbības rezultātā cementa ražošanas smaguma centrs pat nedaudz 

attālināsies no dabas lieguma „Cieceres ezera sala”, kurš jau no esošās rūpnīcas atrodas vairāk 

nekā 2 km attālumā. Nekāds nelabvēlīgas ietekmes palielinājums šajā liegumā paredzētās 

darbības īstenošanas gadījumā salīdzinājumā ar līdzšinējo nav paredzams. 




Analizējot prognozētā gaisa piesārņojuma ietekmi uz apkārtnes mežiem, redzams, ka 

normatīvu pārsniegumi ir novērojami tikai attiecībā uz piesārņojumu ar cietajām daļiņām 

(putekļiem PM10). Nelielā meža platībā (divos nogabalos ar kopējo platību 1,5 ha) ir 

pārsniegts diennakts 36. augstākās koncentrācijas normatīvs (50 mg/m 3 ). Viens no šiem 

nogabaliem (0,7 ha, vēris, valdošā suga – baltalksnis) ietilpst SIA “CEMEX” teritorijā, otrs 

(0,8 ha, jaunaudze, damaksnis, valdošā suga – egle) pieder privātam īpašniekam (skat. 

V pielikuma 13. lapu un 35. attēlu 4.7. nodaļā). Nav atrodamas ziņas par to, ka paaugstināts 

kaļķu saturs augsnē varētu traucēt koku augšanu, gluži pretēji – tas skābā augsnē meža 

augtspēju ietekmē pozitīvi. Negatīvas sekas varētu radīt vienīgi putekļu ilgāka uzkrāšanās uz 

lapām un skujām, jo tas traucētu atvārsnīšu darbību un kavētu fotosintēzi, tomēr konstatētā 

apjoma piesārņojuma robežlielumu pārsniegums ir pārāk niecīgs un nokrišņu biežums pārāk 

liels, lai šāda akumulācija varētu notikt. Kopumā šis modelēšanas rezultātā iegūtais 

prognozētais robežlielumu pārsniegums nevar radīt nekādas konstatējamas sekas mežā. 

Novērtējot konstatēto īpaši aizsargājamo biotopu stāvokli apsekotajā teritorijā (skat. 

4.7. nodaļu un 19. attēlu) un to aizsardzības aktualitāti, jāsecina: 

1. Apsekotajā teritorijā konstatētā aizsargājamā biotopa – sausas pļavas kaļķainās 

augsnēs (pūkainās pļavauzītes Helictotrichon pubescens – spradzenes Fragaria viridis 

pļavas) veidošanos ir veicinājusi ilglaicīga pakāpeniska kaļķu satura palielināšanās 

augsnē, un līdz ar to šīs pļavas nevar uzskatīt par dotajai apkārtnei raksturīgiem 

dabiskiem biotopiem. Arī aizsargājamā biotopa – sugām bagātas atmatu pļavas 

(parastās smaržzāles Anthoxanthum odoratum – parastā vizuļa Briza media pļavas) – 

sugu sastāvu būtiski ir ietekmējis rūpnieciskās darbības rezultātā paaugstinātais kaļķu 

saturs augsnē. Rezultātā šajās pļavās aug tām neraksturīgas augu sugas. 

2. Pļavās konstatēto indikatorsugu skaits (8-10 sugas) nav liels (pļavas par dabiskām 

uzskata, ja tajās ir sastopamas 5 dabisko pļavu indikatorsugas, bet sugām bagātās 

pļavās indikatorsugu skaitam jābūt vismaz 12). 

3. Pūkainās pļavauzītes Helictotrichon pubescens – spradzenes Fragaria viridis pļavās 

iztrūkst vairākas šim tipam raksturīgās un konstantās sugas, kas, savukārt, liecina par 

pļavas netipisko izcelsmi. Te nav sastopamas arī tādas stepju pļavām raksturīgas 

aizsargājamas sugas kā odu gimnadēnija Gymnadenia conopsea, bruņcepuru un vīru 

dzegužpuķe Orchis militaris, O. mascula. 

4. Īpaši aizsargājamais biotops – sausas pļavas kaļķainās augsnēs – kā tipisks biotops 

Latvijā sastopams (pēc LDF realizēto projektu „Pļavu inventarizācija Latvijā” un 

„EMERALD” datiem) lielās platībās (~1100 ha), no kurām lielākā daļa (996 ha) ir 

iekļauta īpaši aizsargājamās dabas teritorijās. Dati par īpaši aizsargājamo biotopu – 

sugām bagātas atmatu pļavas – ir līdzīgi: kopējā platība Latvijā ~1000 ha un ~700 

ha iekļauti īpaši aizsargājamās dabas teritorijās. 

Ņemot vērā minētos apstākļus un biotopu augsto reprezentācijas pakāpi īpaši 

aizsargājamās dabas teritorijās, konstatēto aizsargājamo biotopu – sausas pļavas kaļķainās 

augsnēs un sugām bagātas atmatu pļavas – aizsardzībai konkrētajā situācijā nav prioritāras 

nozīmes un to iznīcināšana nevar būt limitējošs faktors paredzētās darbības īstenošanai. Par 

nelabvēlīgu ietekmi uz biotopiem uzskatāms tikai pats fiziskais biotopu platību zaudējums. 

Precīzi noteikt, kuras platības SIA “CEMEX” jaunpievienotajā teritorijā tiks tieši noklātas ar 

būvēm un kuras saglabās esošo zemsedzi, nav iespējams, tāpēc ietekmes novērtējuma 

vajadzībām jāuzskata, ka tiek zaudēti dabiskie biotopi visā jaunajai rūpnīcai atvēlētajā zemes 

gabalā 122,1 ha kopplatībā. 




5.8. Iespējamā ietekme uz apkārtnes ainavu, kultūrvēsturisko 

vidi un rekreācijas resursiem 

Esošā industriālā ainava ar CEMEX un citu rūpniecības un ražošanas zonā esošo 

ražotņu konstrukciju apjomiem un formām savas pastāvēšanas periodā – turpat septiņdesmit 

gados – ir zināmā mērā psiholoģiski integrējusies Brocēnu apkārtnes ainavā, veidojot pat savu 

specifiku un ierindojoties starp lielākajām industriālajām ainavām Latvijā. Esošo CEMEX 

ražotņu rekonstrukcija eksistējošos apmēros pastāvošo ainavu neietekmēs, bet varētu, attiecīgi 

izvēloties dizainu un mazinot degradējošos faktorus, ienest tajā uzlabojumus. 

Realizējot CEMEX jaunbūvi, šeit esošā vietējā ainava tiks zināmā mērā degradēta. 

Tomēr šo vietu no austrumu, dienvidu un rietumu puses ieskauj mežs, mazinot iespējamo 

negatīvo ietekmi uz ainavu plašākā apkārtnē, t. sk. no Brocēnu pilsētas un tuvumā esošajiem 

valsts nozīmes autoceļiem. Šīs teritorijas tuvumā (nepilnu kilometru uz rietumiem) jau atrodas 

apjomīgi industrijas objekti, kas vairāk vai mazāk jau integrējušies esošajā ainavas uztverē. 

CEMEX jaunbūvējamā teritorija neietekmē negatīvi Cieceres un Brocēnu ezeru ieplaku un 

Saldus pauguraines estētiskās ainavas. 

Ņemot vērā iepriekš minētos apstākļus, var secināt, ka CEMEX ražotnes jaunbūve 

neradīs būtisku ietekmi uz Brocēnu apkārtnes mozaīkas veida ainavu kopumā. 

Kopumā vērtējot esošo situāciju ir jāsecina, ka paredzētā rūpniecības objekta CEMEX 

rekonstrukcija un paplašināšana būtiski neietekmēs tūrisma darbību ne attīstošā, ne tūrisma 

uzņēmējdarbības degradējošā līmenī. Pateicoties valdošajiem vēju virzieniem, netiks 

apdraudēti potenciālie tūrisma uzņēmumi un bioloģiskās zemnieku saimniecības Cieceres 

ezera apkaimē. 

5.9. Ietekmju kopsavilkums un to savstarpējā saistība 

Ietekmju analīzes kopsavilkums: 

Tvana gāze (oglekļa oksīds): Nelabvēlīga ietekme uz vidi NAV paredzama. 

Salīdzinot savā starpā esošo un paredzamo imisiju koncentrāciju laukus, būtiska 

atšķirība nav redzama. Tas liecina, ka paredzamā darbība būtiski neizmainīs iedzīvotāju 

ekspozīciju tvana gāzei (V pielikums, 1. un 8. lapa). 

Slāpekļa dioksīds: Nelabvēlīga ietekme uz vidi NAV paredzama. 

Salīdzinot esošo ar plānoto piesārņojumu, gada vidējās vērtības praktiski nemainās, 

bet apmēram 1,5 reizes pieaugs stundas koncentrācija, arī nelabvēlīgos meteoapstākļos. 

Tomēr normatīvs nav pārsniegts (V pielikums, 3., 4., 9. un 10. lapa). 

Sēra dioksīds: Nelabvēlīga ietekme uz vidi IR paredzama. 

Salīdzinot esošo ar prognozēto, piesārņojums Brocēnu pilsētas robežās palielinās 

būtiski, apmēram 10-20 reizes, tomēr tas joprojām ir apmēram 10 reizes mazāks par 

pieļaujamo normatīvu un apmēram 5 reizes mazāks par apakšējo piesārņojuma novērtēšanas 

slieksni, tātad cilvēka veselības aizsardzībai monitoringu neprasa (V pielikums, 4., 5., 11. un 

12. lapa). 




Putekļi PM10: Nelabvēlīga ietekme uz vidi NAV paredzama. 

Salīdzinot esošo ar prognozēto, piesārņojums pilsētas robežās ir nedaudz samazinājies. 

Ražotnes tiešā perimetrā tas ir nedaudz (bet nebūtiski) palielinājies (V pielikums, 6., 7., 13. un 

14. lapa). Meža masīvam būtiski draudi nerodas. Cilvēka veselības aizsardzības normatīvi 

izpildās, bet bez lielām rezervēm (vismaz nelabvēlīgu meteoroloģisko apstākļu gadījumā, un 

tādi gadījumi prognozējami samērā bieži, nepilnus 10% gada laika). Formāli augšējais 

piesārņojuma slieksnis pilsētā nav pārsniegts, PM10 analīzes ir dārgas, cilvēku veselības 

aizsardzības normatīva pārsniegumi visvarbūtīgākajās cilvēku atrašanās vietās nav 

prognozējami, tāpēc tiek ierosināts PM10 monitoringu neparedzēt. Kopsummā putekļu 

piesārņojuma līmenis Brocēnos no iedzīvotāju organoleptisko sajūtu viedokļa, domājams, 

nedaudz samazināsies. Te jāuzsver, ka apgalvojums par nelabvēlīgās ietekmes neesamību 

neattiecas uz putekļiem kā tādiem (kam vienmēr var būt nelabvēlīga ietekme, pat normatīvus 

nepārsniedzot), bet uz situācijas izmaiņu paredzētās darbības īstenošanas gadījumā. 

Metāli: Nelabvēlīga ietekme uz vidi NAV paredzama. 

Attiecībā uz metāliem normatīvi eksistē trijiem: kadmijam, svinam un dzīvsudrabam. 

Nav salīdzinājuma iespējas ar esošo stāvokli, jo šo mikrotonnāžas piesārņotāju masas plūsmas 

un koncentrācijas iepriekš nav tikušas aprēķinātas un modelētas. Ir pamats pieņēmumam, ka 

tās palielināsies proporcionāli ražošanas apjomu pieaugumam, toties koncentrācijas centrs 

attālināsies no pilsētas sakarā ar ražotnes attālināšanos. Šie divi savstarpēji antagoniskie 

faktori ļoti sarežģī salīdzinājumu aprēķinu ceļā, tāpēc tos nav uzskatīts par lietderīgu veikt 

situācijā, kad maksimālās prognozētās koncentrācijas dažādiem metāliem sasniedz tikai 0,5 – 

9 % pieļautās robežvērtības. Apgalvojums par nelabvēlīgās ietekmes neesamību 

salīdzinājumā ar situāciju, trūkstot datiem par esošo situāciju, balstīts uz tā, cik tuvas nullei 

būs metālu koncentrācijas paredzētās darbības īstenošanas gadījumā, un pieņēmuma, ka arī 

pašreizējā situācijā tās ir lielākas par nulli. 

Nanotonnāžas bīstamās vielas: Nelabvēlīga ietekme uz vidi NAV izslēgta. 

Brocēnu cementa ražotne ir ļoti niecīgu TCDD daudzumu avots valstī, un emisiju 

faktors tai ir apmēram 10 reizes mazāks nekā varētu sagaidīt no vidusmēra cementa ražotnes 

statistikas datiem par Eiropu un ASV. Ražošanas paplašināšana gaisa ķīmisko piesārņojumu 

būtiski nepalielina un cilvēkiem draudus nerada, dažās jomās piesārņojums pat samazinās. 

Vienīgais izņēmums ir šauri lokālā meža joslā, kas tieši robežojas ar ražotni un kur nevar 

izslēgt ilgtermiņa ietekmi, kas var samazināt fotosintēzes efektivitāti, radot slāpekļskābei 

radnieciskus skuju apdegumus nelabvēlīgu meteoapstākļu laikā. 

Troksnis: Nelabvēlīga ietekme uz vidi IR paredzama. 

Pati rūpnīca troksni vidē ārpus tās teritorijas nerada. Trokšņa pieauguma avots 

salīdzinājumā ar esošo situāciju ir tikai kravas autosatiksmes pieaugums sakarā ar ražošanas 

apjomu pieaugumu. Šo nelabvēlīgo ietekmi, kas nepārsniedz nekādus robežlielumus, nav 

iespējams pat kvantitatīvi novērtēt, jo arī pieaugusī satiksmes plūsma vēl ir pārāk epizodiska, 

lai kļūtu par pastāvīgu stacionāru trokšņa avotu. 

Hidroloģiskā režīma izmaiņas: Nelabvēlīga ietekme uz vidi NAV paredzama. 

Ar tehnoloģijas nomaiņu saistītajam ūdens patēriņa samazinājumam nebūs 

konstatējamas ietekmes uz Cieceres ezera līmeni un līdz ar to arī uz hidroloģisko režīmu 

teritorijā. 




Hidroģeoloģiskā režīma izmaiņas: Nelabvēlīga ietekme uz vidi NAV paredzama. 

Plānotā ražotne būs izvietota teritorijā, kurā ievērojamas izmaiņas hidroģeoloģiskajā 

režīmā nav sagaidāmas. Kā jau atzīmēts, noteces baseins ir relatīvi neliels ar izteiktām 

robežām. Tas nozīmē, ka plānotā celtniecība var iespaidot hidroģeoloģisko režīmu iecirknī, 

kas pēc platības ir tikai nedaudz lielāks par SIA „CEMEX” piederošo teritoriju. 

Derīgo izrakteņu krājumi: Nelabvēlīga ietekme uz vidi NAV paredzama. 

Dažādo izpētīto derīgo izrakteņu krājumu paredzētās darbības vajadzību 

apmierināšanai pietiks ilgiem gadiem (starp 30 un 140 – skat. 50. tabulu 5.5. nodaļā) un vēl 

neizpētīto izrakteņu krājumi turpat Saldus rajonā ir daudzkārt lielāki. Visu vietējo derīgo 

izrakteņu, ko izmanto paredzētajā darbībā, galvenais izmantošanas veids ir tieši cementa 

ražošanā, tātad tieši šī plānotā izmantošana šiem izrakteņiem ir optimāla un nerada situāciju, 

ka kāds izraktenis tiktu izmantots tam mazāk piemērotiem mērķiem, mazinot iespējas citādas 

attīstības gadījumā to izmantot lietderīgāk. Ņemot vērā, ka derīgo izrakteņu derīgumu nosaka 

tieši to izmantošanas iespējas, būtu absurdi uzskatīt šā derīguma realizāciju vislietderīgākajā 

veidā par nelabvēlīgu ietekmi uz to krājumiem. Arī uz citām vērtīgām iegulām, kas 

konstatētas zemes dzīlēs paredzētās darbības apkaimē, bet paredzētajā darbībā netiek 

izmantotas, nekāda nelabvēlīga ietekme nav paredzama (skat. 5.5. nodaļu). 

Biotopi: Nelabvēlīga ietekme uz vidi IR nenovēršama. 

Par nelabvēlīgu ietekmi uz biotopiem uzskatāms fiziskais biotopu platību zaudējums. 

Precīzi noteikt, kuras platības SIA “CEMEX” jaunpievienotajā teritorijā tiks tieši noklātas ar 

būvēm un kuras saglabās esošo zemsedzi, nav iespējams, tāpēc ietekmes novērtējuma 

vajadzībām jāuzskata, ka tiek zaudēti dabiskie biotopi visā jaunajai rūpnīcai atvēlētajā zemes 

gabalā 122,1 ha kopplatībā. 

NATURA 2000 teritorijas: Nelabvēlīga ietekme uz vidi NAV paredzama. 

Paredzētās darbības rezultātā cementa ražošana pietuvojas dabas liegumam „Baltezera 

purvs”, bet, tā kā gruntsūdeņu un virzemes ūdeņu plūsmas nav vērtas dabas lieguma virzienā, 

nelabvēlīgas ietekmes palielinājums šajā liegumā nav paredzams. Iespējama kaļķa daļiņu 

satura paaugstināšanās atmosfērā un nosēšanās lieguma teritorijās tikai turpinās jau ilglaicīgi 

notiekošu procesu, ko purva skābā vide arī turpmāk spēs ilgtspējīgi kompensēt. No dabas 

lieguma „Cieceres ezera sala”, kurš jau no esošās rūpnīcas atrodas vairāk nekā 2 km attālumā, 

paredzētās darbības rezultātā cementa ražošanas smaguma centrs pat vēl nedaudz attālināsies. 

Nekāds nelabvēlīgas ietekmes palielinājums šajā liegumā paredzētās darbības īstenošanas 

gadījumā salīdzinājumā ar līdzšinējo nav paredzams. 

Kultūrainava un rekreācija: Nelabvēlīga ietekme uz vidi NAV paredzama. 

Paredzētā rūpniecības objekta CEMEX rekonstrukcija un paplašināšana būtiski 

neietekmēs tūrisma darbību ne attīstošā, ne tūrisma uzņēmējdarbības degradējošā līmenī. 

Pateicoties valdošajiem vēju virzieniem, netiks apdraudēti potenciālie tūrisma uzņēmumi un 

bioloģiskās zemnieku saimniecības Cieceres ezera apkaimē. 

Citas iespējamas ietekmes uz vidi nav identificētas un tāpēc nav analizētas. No 

augšminētajām analizētajām iespējamajām ietekmēm konstatētas četras paredzamas ietekmes. 




Paredzamās nelabvēlīgās ietekmes uz vidi ir četras: 

1. sēra dioksīda koncentrācijas pieaugums Brocēnu pilsētā, 

2. potenciāla nanotonnāžas bīstamo vielu avota parādīšanās jaunā vietā, kur tās 

var ietekmēt piegulošo mežu šaurā joslā, 

3. dabisko biotopu bez prioritāras nozīmes bioloģiskajā daudzveidībā fiziska 

iznīcināšana 122,1 ha kopplatībā, 

4. trokšņa palielinājums gar izejmateriālu un produkcijas pievedceļiem sakarā ar 

autosatiksmes intensitātes pieaugumu. 

Paredzamo nelabvēlīgo ietekmju savstarpējā saistība: 

Nekādas tiešas saistības starp četrām identificētajām nelabvēlīgajām ietekmēm, kas tās 

savstarpēji pastiprinātu vai kompensētu, nav identificējamas. 

5.10. Ražotnes darbības riska analīze 

Jaunajā Brocēnu cementa ražotnē objekti, kuru izmantošana saistīta ar zināmu 

bīstamību varētu būt: 

� akmeņogļu pieņemšanas tvertne (270 t); 

� akmeņogļu dzirnavas; 

� samalto akmeņogļu uzglabāšanas tvertnes (2 x 100 t); 

� klinkera krāsns Nr. 5; 

� dabasgāzes pārvades cauruļvadi. 

Ar ugunsbīstamību saistītas arī paredzētās alternatīvo kurināmo uzglabāšanas 

novietnes, piemēram, lietoto eļļu rezervuārs (400 m 3 ), ekokurināmā novietne vai lietoto 

autoriepu novietne, tomēr šo objektu bīstamība, pie nosacījuma, ka tiek ievēroti 

ugunsdrošības noteikumi nav uzskatāma par augstu. Šādu objektu avāriju gadījumā nav 

sagaidāma arī plaša seku nelabvēlīgās iedarbības izplatība, līdz ar to detalizētāka riska analīze 

par šiem objektiem nav veikta. 

Objektiem, kuri tiks saglabāti no esošās tehnoloģijas, un kuriem netiks veikta 

rekonstrukcija, saglabās esošo bīstamības līmeni. 

Akmeņogļu pieņemšanas tvertne 

Jaunajā cementa rūpnīcā paredzēts uzstādīt akmeņogļu un petrokoksa pieņemšanas 

tvertni, kuras tilpums ir 270 t. Šai tvertnei paredzēta arī pieņemšanas lūka, kurā iespējams 

iebērt akmeņogles, izmantojot pašizgāzēju. Pieņemšanas tvertni paredzēts izvietot nojumē, 

kas to pasargā no apkārtējās vides nelabvēlīgās iedarbības (nokrišņiem). Tā kā novietni var 

uzskatīt par daļēji atklāta tipa objektu, speciālas drošības vai aizsardzības sistēmas tai nav 

paredzētas. 




Iespējamie riska scenāriji 

Galvenā bīstamība akmeņogļu pieņemšanas tvertnē varētu būt saistīta ar akmeņogļu 

pieņemšanas procesu. Sausā laikā izberot akmeņogļu kravu šajā tvertnē, apkārtējā gaisā 

varētu izplatīties akmeņogļu smalkākās daļiņas, kas, sajaucoties ar gaisu, var veidot 

sprādzienbīstamu putekļu – gaisa masu. 

Pieņemšanas tvertnē iespējama arī akmeņogļu pašaizdegšanās, tomēr šāda situācija 

pamatā var veidoties, ja akmeņogles vai petrokoks tiek ilgstoši uzglabāts šajā tvertnē. Ņemot 

vērā paredzēto akmeņogļu un petrokoksa patēriņu, attiecīgi 54 171 un 41 223 tonnas gadā, 

kurināmā apmaiņa tvertnē varētu būt aptuveni vidēji 260 tonnas (praktiski viena tvertne) 

diennaktī, kas ir pietiekami, lai varētu uzskatīt, ka cietā kurināmā pašaizdegšanās ir maz 

iespējama. 


Līdzīgi kā esošajā tehnoloģijā, arī jaunajā Brocēnu cementa rūpnīcā cietā kurināmā – 

akmeņogļu un petrokoksa izmatošanas efektivitātes paaugstināšanai paredzēta cietā kurināmā 

malšana un žāvēšana. Šim nolūkam paredzēts uzstādīt ložu tipa ogļu dzirnavas ar jaudu līdz 

33 t/stundā ar sekojošu žāvēšanas iekārtu, kuras darbībai tiks izmantota dabasgāze 

(2 737 500 m 3 /gadā). 

Akmeņogļu/petrokoksa sagatavošanas iekārtas darbības vadība un uzraudzība tiks 

veikta datorizēti no distances. Akmeņogļu dzirnavās tiks uzstādīti gāzu analizatori, kas 

kontrolēs skābekļa (O2) un oglekļa oksīda (CO) daudzumu iekārtā. Drošības sistēma 

nodrošinās brīdināšanu robežvērtību pārsniegšanas gadījumā, kā arī iekārtas darbības 

pārtraukšanu, sasniedzot kritisko gāzu koncentrācijas robežvērtību. 

Akmeņogļu/petrokoksa malšanas cehā paredzēts uzstādīt putekļu analizatorus, kas 

noteiks putekļu koncentrāciju gaisā un, sasniedzot sprādzienbīstamu putekļu koncentrāciju, 

dos brīdinājuma signālu uz operatoru pulti. 


Tā kā akmeņogļu un petrokoksa sagatavošanas principi un veicamās darbības 

nemainās, saglabājas arī esošajā tehnoloģijā apskatītie iespējamie riska scenāriji (skat. 

4.11. nodaļu). Tā kā palielinās izmantojamā kurināmā apjoms, palielinās arī malšanas procesa 

intensitāte, kas palielina arī avāriju iespējamību, tomēr, ņemot vērā, ka tiks uzstādīta ražīgāka 

malšanas iekārta, kā arī iekārtas nebūs novecojušas un tiks lietotas jaunākās pieejamās 

drošības sistēmas, var uzskatīt, ka riska līmenis šajā objektā varētu būt pat zemāks nekā 

esošajās akmeņogļu dzirnavās. 

Samalto akmeņogļu uzglabāšanas tvertnes 

Pēc samalšanas akmeņogles un pertokoksu paredzēts uzglabāt divās tvertnēs, kuru 

tilpums ir 100 tonnas katrai. Tā kā tvertnēs tiks uzpildītas samaltas akmeņogles vai petrokoks, 

kas sastāvēs no ļoti smalkām daļiņām (90% samalto ogļu ir




Cietā kurināmā uzglabāšanas tvertnēs sazemējuma bojājuma un elektrostatiskās vai 

zibens izlādes gadījumā iespējama tvertnē esošā sprādzienbīstamā akmeņogļu/petrokoksa 

putekļu – gaisa maisījuma aizdegšanās ar sekojošu sprādzienu, kas var bojāt vai sagraut 

tvertni. Šādu avāriju iespējamība nav augsta pie nosacījuma, ja regulāri tiek uzturēts kārtībā 

un pārbaudīts tvertnes sazemējums. 

Sprādziena vai ugunsdrošības noteikumu neievērošanas gadījumā iespējama arī 

tvertnēs esošā produkta aizdegšanās ar tai sekojošu ugunsgrēku, kas var radīt nelabvēlīga 

siltumstarojuma iedarbības izplatīšanos. 

Klinkera krāsns Nr. 5 

Paredzēts, ka jaunā klinkera krāsns spēs darboties ar ražību 3500 t klinkera/dienā. Tā 

kā jaunā tehnoloģija paredzēta kā sausā cikla process, jaunajai klinkera krāsnij atšķirībā no 

esošās tiks uzstādīta priekšsildītāju sistēma. Jaunās krāsns darbības nodrošināšanai paredzēts 

izmantot tāda paša veida kurināmo kā esošajai krāsnij. Papildus tiks paredzēta iespēja 

izmantot arī ekokurināmo. 

Degvielas padevei tiks izmantots jaukta tipa deglis, kas nodrošinās gan gāzveida, gan 

šķidrā, gan cietā kurināmā padevi krāsnī. Akmeņogļu un petrokoksa padevei paredzēts 

izmantot pneimosistēmu. Degvielas padeves kontrole un krāsns darbības vadība paredzēta ar 

pilnībā datorizētu vadības sistēmu. 

Sadegšanas procesa kontrolei priekšsildītāju sistēmā paredzēts uzstādīt skābekļa (O2) 

un oglekļa oksīda (CO) analizatorus, kas nodrošinās degšanas procesa automātisku regulēšanu 

un kritiskā robežvērtību pārsnieguma gadījumā brīdinās operatoru par nesadegušām gāzēm 

krāsnī, kā arī iedarbinās avārijas aizsardzības sistēmas. 

Jaunajā klinkera ražošanas sistēmā bīstamības samazināšanai elektrostatiskie filtri tiks 

aizstāti ar auduma filtriem. 


Līdzīgi, kā tas aprakstīts pie klinkera krāsns Nr. 4 iespējamajiem riska scenārijiem, arī 

jaunajā krāsnī iespējamas sprādzienbīstamas vides veidošanās kurināmā pilnīgas 

nesadegšanas gadījumā. Jaunajā klinkera ražošanas sistēmā nesadegušās gāzes var uzkrāties 

priekšsildītājos, līdz ar to sasniedzot sprādzienbīstamu koncentrāciju. Siltuma ietekmē var 

notikt sprādziens, kas var bojāt vai sagraut priekšsildītāju torni. Šādu avāriju iespējamība nav 

uzskatāma par augstu, ja tiks uzstādītas paredzētās drošības sistēmas un prikšsildītāju sistēma 

apgādāta ar drošības vārstiem. 

Jaunajā rūpnīcā paredzēta arī alternatīva elektroenerģijas apgādes sistēma, kas 

samazina avāriju un traucējumu iespējamību, kas varētu rasties elektroenerģijas pievades 

pārtraukumu gadījumā. 

Dabasgāzes pārvades cauruļvadi 

Jauno objektu – mālu žāvētāja, klinkera krāsns, samalto ogļu žāvētāja darbības 

nodrošināšanai tiks lietota dabasgāze, kura tiks pievadīta, izmantojot cauruļvadu sistēmu. 

Objektā paredzēts uzstādīt tāda paša diametra cauruļvadus kā esošajā rūpnīcā, arī darba 

spiediens paredzēts tāds pats – 3 bar. Jaunās rūpnīcas pieslēgšanas pie esošās gāzes pārvades 




līnijas nodrošināšanai tiks izveidota gāzes stacija, kura atradīsies netālu (aptuveni 20 m) no 

objekta galvenās caurlaides. 


Līdzīgi kā tas aprakstīts esošās rūpnīcas bīstamības raksturojumā, arī jaunajās 

dabasgāzes cauruļvadu līnijās iespējami gan nelieli cauruļvadu un to savienojumu bojājumi, 

gan cauruļvadu pārrāvumi, kas saistīti ar dabasgāzes noplūdi. Noplūde var būt saistīta gan ar 

dabasgāzes izplūdi atmosfērā, gan ar strūklas ugunsgrēku dabasgāzes aizdegšanās gadījumā. 

Dabasgāzei uzkrājoties slēgtās telpās, aizdegšanās gadījumā iespējams dabasgāzes – 

gaisa maisījuma sprādziens ar pārspiediena iedarbību. 

Avārijas seku izplatības novērtējums 

Rezultātu savstarpējās salīdzināmības un izsekojamības nodrošināšanai avārijas seku 

izplatības modelēšanai izmantoti tās pašas avāriju modelēšanas metodes un kritēriji, kas 

esošās cementa rūpnīcas gadījumā (skat. 4.11. nodaļu). 

Akmeņogļu gadījumā tiek aplūkotas avārijas sekas, kas varētu rasties 

akmeņogļu/petrokoksa putekļu sprādziena vai šo produktu ugunsgrēka gadījumā. Kā iepriekš 

noskaidrots, ar akmeņogļu sagatavošanu un uzglabāšanu saistīta bīstamība varētu būt 

akmeņogļu/petrokoksa malšanas procesā un samaltās degvielas uzglabāšanas procesā. Šajās 

darbībās sprādziens vai ugunsgrēks iespējams, ja ir novirzes no tehnoloģiskā procesa vai 

ugunsdrošības neievērošanas gadījumā (ja nenostrādā drošības sistēmas). 

Kaut arī šādu avāriju iespējamība nav augsta, tomēr to realizēšanās gadījumā 

sagaidāma: 

� sprādziena gadījumā – sprādziena viļņa radītā pārspiediena iedarbība uz 

cilvēkiem un blakus esošajiem objektiem un tehnoloģiskajām iekārtām; 

� ugunsgrēka gadījumā – siltumstarojuma iedarbība uz cilvēkiem un blakus 

esošajiem objektiem un tehnoloģiskajām iekārtām. 

Šādu avāriju seku izplatīšanos grūti prognozēt, tomēr, ņemot vērā, ka objekti, kuros 

tiek veiktas darbības ar akmeņoglēm un petrokoksu atrodas jaunprojektējamās cementa 

rūpnīcas centrālajā daļā, avārijas gadījumā seku izplatīšanās pamatā sagaidāma objekta 

teritorijā, līdz ar to ar objektu nesaistītu cilvēku apdraudējums ir maz iespējams. 

Dabas gāzes noplūdes gadījumā avāriju seku izplatība sagaidāma tāda pati kā iepriekš 

aplūkotajā esošās rūpnīcas avārijas seku novērtējumā, jo plānots izmantot tāda paša diametra 

cauruļvadus un tādu pašu dabasgāzes pievades spiedienu. Strūklas ugunsgrēka gadījumā 

sagaidāmās sekas atbilst 39. un 40. tabulā sniegtajai informācijai (skat. 4.11. nodaļu). 

Dabas gāzes cauruļvada pārrāvuma un strūklas ugunsgrēka gadījumā sagaidāmās 

sekas grafiski parādītas 51. attēlā. Šajā attēlā kā iespējamās avārijas vietas izvēlētas jaunā 

dabas gāzes stacija, akmeņogļu dzirnavas un mālu žāvētājs. 

Citi jaunajā Brocēnu cementa rūpnīcā iespējamo avāriju veidi un to seku apjoms 

saglabāsies tāds pats vai līdzīgs kā esošajā objektā. Ugunsgrēka gadījumā lietoto eļļu 

rezervuārā, ekokurināmā novietnē vai lietoto autoriepu novietnē sagaidāma lokāla avārijas 




seku izplatīšanās un to iedarbība pamatā būs sagaidāma objekta teritorijā. Tā kā lietoto eļļu 

uzglabāšanas rezervuāru paredzēts izvietot betonētā apvaļņojumā, tad pat sliktākajā avārijas 

gadījumā, kas varētu būt rezervuāra sabrukums, naftas produktu nokļūšana gruntī un grunts 

piesārņošana ir maz iespējama. 

Atsevišķi var aplūkot urīnūdens uzglabāšanas un padeves sistēmu. Smagākā avārija 

šajā objektā varētu būt 75 000 litru urīnūdens uzglabāšanas tvertnes sabrukums. Šādas 

avārijas gadījumā iespējama arī urīnūdens nokļuve apkārtējā vidē. 

51. attēls. Avārijas seku izplatība dabasgāzes cauruļvada pārrāvuma un aizdegšanās gadījumā 

jaunajā Brocēnu cementa rūpnīcā (vēja ātrums=1m/s) 

Avārijgatavība jaunajā Brocēnu cementa rūpnīcā 

Atbilstoši civilās aizsardzības likumam jaunajā Brocēnu cementa rūpnīcā tiks 

izstrādāts civilās aizsardzības plāns, ja iespējamais cilvēku skaits objektā pārsniegs 50, vai arī 

objekts tiks iekļauts paaugstinātas bīstamības objektu sarakstā. Nepieciešamais ugunsdzēsības 

līdzekļu, kā arī avārijas un to seku likvidēšanas resursu daudzums tiks noteikts atbilstoši 

normatīvo aktu prasībām un saskaņots ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu. Objektā 

paredzēta stacionāra ugunsdzēsības sistēma, tomēr precīzāka informācija par nepieciešamo 

ugunsdzēsības sistēmu un papildus prasības ugunsdrošības nodrošināšanai tiks saņemtas no 

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta, veicot objekta projekta sagatavošanu. 

Objektā paredzēts izstrādāt rīcības plānus dažādām ārkārtas situācijām, noteikt 

apziņošanas kārtību, evakuācijas kārtību, kā arī plānot un veikt regulāras avārijgatavības 

teorētiskās un praktiskās apmācības. Tā kā veiktais riska novērtējums liecina, ka nozīmīga 




iespējamo avāriju seku iedarbības izplatība ārpus objekta teritorijas nav sagaidāma, speciāla 

iedzīvotāju apziņošanas sistēma nav paredzēta. 

Dabasgāze, ko paredzēts izmantot tehnoloģiskajos procesos, atbilstoši MK 

izdotajiem “Noteikumiem par rūpniecisko avāriju riska novērtēšanas kārtību un riska 

samazināšanas pasākumiem” ir kvalificējama kā bīstama ķīmiska viela. Tāpēc, ja objektos 

esošajā cauruļvadu sistēmā dabasgāzes daudzums pārsniegs 10 tonnas, tiks izstrādāta 

nepieciešamā drošības vadības dokumentācija atbilstoši iepriekš minētajiem MK 

noteikumiem. 

Transporta avārijas 

Nekāds specifisks transporta avāriju radīts risks saistībā ar pārvadājamo kravu 

raksturu ne pa autoceļiem, ne dzelzceļu, nav identificēts, jo pārvadājamās kravas nav 

uzskatāmas par bīstamām kravām. Satiksmes negadījumu iespējamība, kas izriet no satiksmes 

esamības kā tādas un tās plūsmas pieauguma, ir satiksmes drošības, nevis vides aizsardzības 

jautājums. 

5.11. Ietekmes uz vidi būtiskuma izvērtējums 

Līdzšinējā SIA “CEMEX” Brocēnu cementa rūpnīcas darbība, kas ar dažādu 

intensitāti notiek jau kopš 1930. gada, un patlaban pilnībā atbilst Latvijas likumdošanai 

kopumā un šai rūpnīcai 2006. gadā izdotajai un spēkā esošajai Atļaujai A kategorijas 

piesārņojošai darbībai Nr.LIT-21-18A. No ietekmes uz vidi viedokļa nav nekādu 

ierobežojumu šīs darbības turpināšanai esošajā formā un apjomā, no kā izriet, ka esošās 

darbības turpināšanai kā vienai no šajā ietekmes uz vidi novērtējumā salīdzināmajām 

alternatīvām nav un nevar būt nekādu nosacījumu papildus šai darbības atļaujai A kategorijas 

piesārņojošai darbībai Nr.LIT-21-18A, kuras kā publiski pieejama dokumenta pievienošana 

šim IVN ziņojumam lielā apjoma dēļ nav uzskatīta par lietderīgu, jo to var aplūkot Vides 

pārraudzības valsts biroja interneta lapas atļauju reģistrā 

(www.vidm.gov.lv/ivnvb/ippc/atlauja/La3.htm). 

Paredzamās ietekmes uz vidi jaunās SIA “CEMEX” cementa rūpnīcas kā alternatīvas 

īstenošanas gadījumā, kuras apkopotas un kuru savstarpējā saistība novērtēta 5.9. nodaļā 

“Ietekmju kopsavilkums un to savstarpējā saistība”, visas ir nebūtiskas šādu apsvērumu dēļ: 

1. sēra dioksīda koncentrācijas pieaugums Brocēnu pilsētā attiecībā pret esošo 

situāciju nenoved pie likumdošanā noteikto robežlielumu pārsniegšanas (pat 

netuvojas tiem), 

2. potenciāla nanotonnāžas bīstamo vielu avota parādīšanās jaunā vietā, kur tās 

var ietekmēt piegulošo mežu šaurā joslā, nenozīmē kāda piesārņojuma 

robežlielumu pārsniegumu, 

3. biotopu zaudējums sakarā ar to fizisku nokļuvi zem būvēm tādā platībā, kas 

atbilst šāda mēroga rūpnīcas teritoriālajām vajadzībām, ir objektīvs un 

neizbēgams, tātad, lai nenonāktu līdz ražošanas kā tādas atzīšanai par būtisku 

un nepieļaujamu kaitējumu videi, zaudējums atzīstams par nebūtisku, ja 




zaudējamajiem biotopiem nav konstatēta īpaša vērtība no bioloģiskās 

daudzveidības viedokļa, kā tas šajā gadījumā arī ir, 

4. trokšņa palielinājums gar izejmateriālu un produkcijas pievedceļiem sakarā ar 

autosatiksmes intensitātes pieaugumu nerada likumdošanas prasību 

pārkāpumus no paredzētās darbības īstenotāja puses. 

Būtiskas ietekmes uz vidi paredzētās darbības īstenošanas gadījumā salīdzinājumā ar 

esošo situāciju nav konstatētas. 

5.12. Ražotnes darbības iespējamā ietekme uz iedzīvotāju 

veselību 

Emisiju gaisā toksikoloģisko īpašību raksturojums (avoti: www.aerias.org/ 

kview.asp; www.state.nj.us/health/; www.atsdr.cdc.gov/; www.atsdr.cdc.gov/toxprofiles/; 

www.ccohs.ca/oshanswers/chemicals; www.dnr.state.wi.us) 

NOx (slāpekļa oksīds NO, slāpekļa dioksīds NO2) 

NO 797 ppm koncentrācijas ieelpošana vienu stundu ir LD50 (50% mirstība) deva 

pelēm. 320 ppm ir zemākā jebkad novērotā letālā koncentrācija. 1 ppm NO atbilst 1,2 mg/m 3 . 

Tāda koncentrācija ir novērojama vienīgi pašā skurstenī, bet ārējā vidē vissliktākajā situācijā 

– 1000 reizes mazāka. NO nav kancerogēns, taču pie ļoti lielām koncentrācijām tas var būt 

mutagēns. NO iedarbība uz ādu ir viegli kairinoša. Cauri ādai NO absorbējas lēni, ar 

līdzīgiem simptomiem kā ieelpojot. NO ir spēcīgs oksidētājs, tai skaitā oksidējot hemoglobīnā 

esošo dzelzi, formēdams methemoglobīnu, kas nespēj transportēt skābekli, toties spējīgs vēl 

labāk absorbēt NO, tā radot “apburtā apļa” sindromu. Ja NO ir nonācis asinīs, tas ietekmē 

vaskulāro gludeno muskulatūru asinsvadu sieniņās, tos atslābinot. Tad daži audi pārpildās ar 

asinīm, tā gļotādas paliek brūnzilas, notiek siekalošanās, vemšana un slāpšana. Par slāpšanu 

liecina muskuļu tremors, ātra elpošana un sirdsdarbība, koordinācijas zudums, miegainība, 

galvas reibšana, bezsamaņa, koma, nāve. 

NO2 nav karcerogēns, taču pie ļoti lielām koncentrācijām tas var būt teratogēns, 

mutagēns un izraisīt reproduktīvos defektus. Kairinošs – NO2 iedarbība uz ādu rada ķīmiskus 

apdegumus, jo tas veido slāpekļskābi ar sviedriem. NO2 nereaģē ar asins sastāvu, bet formē 

skābi gļotādās – acīs, degunā, plaušās, rīklē. Kontaktā ar acīm 50 ppm NO2 izraisa iekaisumu 

un, ielgstoša kontakta gadījumā, arī smagus apdegumus. Trušiem 90 ppm NO2 samazināja 

radzenes caurspīdību jau 8 stundās. Cilvēkam 10 minūšu ilga 4 ppm ekspozīcija anestezē 

degunu. Pie koncentrācijas 1-5 ppm – saldena skāba smaka. Divu stundu laikā 0,1 ppm 

koncentrācija astmas un hroniska bronhīta slimniekiem spēj palielināt elpceļu reaktivitāti. 1 

ppm NO2 atbilst 1,8 mg/m 3 . Kavētie efekti pēc akūtas saindēšanās var rasties uz imūnreakcijas 

bāzes 10 dienas līdz 6 nedēļas pēc ekspozīcijas. Simptomi – smags klepus, cianoze, drudzis, 

hipoksemija, reducēta pulmonārā difūzija, viegla uzņēmība pret baktriālām un 

vīrusinfekcijām līdz pat vairākām nedēļām. 

Tvana gāze (CO) 

CO ir izteikti toksiska gāze, kas iedarbojas uz CNS un sirdi, kā arī specifiski uz 

sievietēm grūtniecības stāvoklī. OSHA (Eiropas Darba drošības un veselības aģentūra) limits 

darba videi ir 35 ppm. Vieglas saindēšanās (koncentrācija mazāka par 100 ppm) simptomi ir 

galvassāpes un reibšana. Toties 667 ppm izraisa līdz 50% hemoglobīna pārvēršanos par 




karboksi-hemoglobīnu (HbCO), kas ir neefektīvs skābekļa pārnesējs. Pie šādas HbCO 

koncentrācijas parasti seko nāve. 1 ppm CO atbilst 1,1 mg/m 3 . 

Sēra dioksīds (SO2) 

Akūtie efekti no salīdzinoši zemas koncentrācijas piesārņojuma var novest pie 

elpošanas orgānu un acu kairinājuma. Tā kā SO2 viegli šķīst ūdenī, veidojot sērskābi, tad arī 

zemas koncentrācijas piesārņojums var būt viegli pamanāms. Atkārtota ekspozīcija var radīt 

galvassāpes, reibumu un iesnas. Lielas koncentrācijas rada gļotādu ķīmisku apdegumu, kas 

var kavēt skābekļa difūziju alveolās un cilvēks var nosmakt. Nokļustot acīs, SO2 rada 

nepārejošu redzes bojājumu. Pirmais brīdinājums par dzīvībai bīstamu saindēšanos ar SO2 ir 

klepus un elpas trūkums, kas var iestāties pat vairākas dienas pēc intoksikācijas. Tomēr SO2 

neuzsūcas caur ādu un neabsorbējas ķermenī. Visi toksiskie efekti ir saistāmi ar tiešu ietekmi 

uz acīm un elpošanas ceļiem. Jutīgākie ir astmas slimnieki, kuriem fizioloģiskas reakcijas var 

sākties jau pie koncentrācijas 0,1 ppm. Veseliem cilvēkiem kaut kādu reakciju izraisoša 

koncentrācija parasti ir 1,0 ppm daudzu stundu garumā. Uzskata, ka 100 ppm ir tūlītēji 

dzīvībai bīstama koncentrācija. Ilgtermiņa efekti ietver pakāpenisku pulmonārās funkcijas 

kritumu, tai skaitā sausu klepu un flegmas producēšanos. Ilgtermiņā arī 5 ppm izsauc 

paliekošus plaušu bojājumus. Kāds pētījums liecina arī par 1 ppm izraisītu plaušu mazspēju 

pēc 1 gadu ilgas ekspozīcijas, bet tāds efekts nebija novērojams, ja koncentrācija bija zem 

1 ppm. Tomēr pārsvarā, tikai 20-30 ppm liela koncentrācija apmēram četru gadu laikā spēj 

radīt 50% respondentiem būtisku akūtu respiratoro saslimšanu palielinājumu, kā arī hronisko 

bronhītu incidenci. 1 ppm SO2 atbilst 2,6 mg/m 3 . 

Metāli 

Katram no emitētajiem metāliem ir savs iedarbības mehānisms. Vairums vieglo 

metālu ir ķermenim svarīgi mikroelementi, līdz ar to, tāpat kā jebkura vitamīna pārdozēšana, 

tie izsauc organisma reakcijas. Smagie metāli savukārt raksturīgi ar ļoti garu pusaprites laiku 

organismā, parasti mērāmu gadsimtu garumā, un tā kā tik ilgi cilvēki nedzīvo, tad smagajiem 

metāliem lieto terminu “mūža deva”. Svins tiek uzskatīts par kancerogēnu, pie augstām 

dozām rodas intermitējošas specifiskas vēdera kolikas līdz par samaņas zudumam, tomēr 

drīzāk tā ir sistēmiska ķermeņa reakcija uz vispārēju saindēšanos visu orgānu līmenī. 

Dzīvsudrabs specifiski samazina intelektu, līdz pat debilizējošai “cepurnieku slimībai” ko 

atklāja 17.gs. Anglijas filca cepuru manufaktūru strādniekiem. Dzīvsudraba izcilās spējas 

cauriet daudzas barības ķēdes un biokoncentrēties, kā arī augstā tvaiku parciālspiediena dēļ, 

tas tiek uzskatīts par ļoti bīstamu vides piesārņotāju, tāpat kā svins un hroms. Hroms eksistē 

divās formās – trīsvērtīgais, kas ir salīdzinoši nekaitīgs, un sešvērtīgais, kas ir izteikti 

kancerogēns. Arī vanādijs un berīlijs ir izteikti kancerogēni. Tomēr šo metālu koncentrācijas 

MK izdoto “Noteikumu par gaisa kvalitāti” noteiktajās robežās, kas ir ES akceptētu 

biomedicīnisku pētījumu rezultāts, garantē to, ka nav negatīvas ietekmes uz veselību. 

Benz(a)pirēns (BaP) 

Viens no spēcīgākajiem kancerogēniem, kas rodas jebkurā sadegšanas procesā. Jo 

zemāka ir degšanas temperatūra un, jo mazāk ir skābekļa, jo vairāk benzpirēnu rodas. 

Benzpirēni pieder polinukleārās piesātinātās aromātikas grupai, saīsinājumā PAH. Benzpirēns 

pastāv arī citās izomērijas formās, piemēram (e) un (o). Tomēr (a) izomērs ir kaitīgākais un 

pārējos parasti pārrēķina uz BaP pēc t.s. ekvivalences faktora. Daudz lielākos daudzumos 

izdalās pirēns un hrizēns, taču tiem ir zems toksiskuma ekvivalences faktors, tāpēc cilvēka 

mūža devu uzskaita pēc BaP, un tā ir 4,3 miligrami mūžā. Ja šāda deva ir ieelpota, tas vēl 

nenozīmē nāvi, bet gan ļoti būtisku vēždraudes palielinājumu pēc latentā perioda. Latentais 

periods ir mērāms desmitos gadu. BaP tiek uzskatīts par vienu no vairāk aizdomās turētajiem 




ķīmiskajiem savienojumiem mūsdienu vēža izplatības pieaugumā, kaut arī ne vienīgais. 

Latvijā atsevišķi pētījumi ir uzrādījuši ievērojamu BaP pārsniegumu māšu zīdītāju pienā, 

turklāt, neatkarīgi no vietas – Latgalē un Rīgas centrā tika iegūti līdzīgi rezultāti. Lielākais 

BaP emitētājs ir autotransports, īpaši dīzeļdzinēji, otrs lielākais ir katlu mājas. Tomēr faktiski, 

dabiskie procesi, piemēram mežu ugunsgrēki, atbrīvo gandrīz par divām kārtām vairāk 

benzpirēna grupas savienojumu kā tehnogēnie avoti. 

Dioksīni (TCDD, īpaši 2,3,7,8-tetrahlorodioksīns) 

Ilgu laiku tika uzskatīts par indīgāko vielu uz pasaules, kamēr to izkonkurēja 

baltmaizes mīkstumā, ja tas ir pelējis, atrodamie aflatoksīni. Pieder pie ilgdzīvojošās 

organikas (POP) grupas kopā ar apmēram 70 līdzīgas iedarbības vielām, kurām to pielīdzina 

pēc TOC (toxic equivalence factor). Pieļaujamā mūža deva sākotnēji tika noteikta 10 ng 

mūžā, vēlāk to precizēja uz 1 ng, bet vēl vēlāk konstatēja, ka pat 0,1 ng dod samērāmu vēža 

riska pieaugumu. Arī pārējās TCDD pavadošās vielas ir ar cilmi no sadegšanas procesiem, 

kuros to sintēzi veicina temperatūra virs 200 o C, bet zem 600 o C, kā arī skābekļa 

nepietiekamība liesmas zonā. 

PM (cietās daļiņas, sveramie aerosoli) 

Putekļi, kuru daļiņu izmērs ir virs 75 μm netiek uzskatīti par toksiskiem, ja vien paši 

pēc sastāva nav ķīmiski toksiski. Savukārt, putekļi, kuru daļiņu izmērs ir 10 μm, spēj 

iespiesties alveolās un kļūt kancerogēnas. Arī uz astmas slimniekiem putekļi atstāj ļoti 

negatīvu ietekmi. Īpaši toksiski ir smalkputekļi, kuru daļiņu izmērs ir zem 2,5 μm, tomēr 

sākot ar 0,1 μm un mazāka izmēra putekļiem, to iedarbības mehānisms mainās. Tie vairs 

necaurdur šūnapvalkus un tajos neiesprūst, bet viegli difundē tiem cauri. Līdz ar to putekļu 

būtiskāks kļust putekļu ķīmiskais sastāvs. 

Smakas 

Parasti nav iespējams pārsniegt smaku normatīva sliekšņa lielumu, ja nav pārsniegts 

ķīmiskās vielas normatīvs. Piemēram, NOx ķīmiskais normatīvs ir 125 μg/m 3 , bet ožas faktors 

ir 1 OU uz 0,1 ppm jeb 0,12 mg/m 3 . Tātad MK izdotajos “Noteikumos par gaisa kvalitāti” 

noteiktais normatīvs (skat. 1. nodaļu) atbilst 1 OU, bet pieļaujams ir 10 OU. Pēc definīcijas, 

1 OU ir koncentrācija, pie kuras 50% respondentu sāk izšķirt, ka eksistē kāda smaka. Cilvēka 

ožas jutības raksturlīkne ir logaritmiska, tāpēc arī atļautie 10 OU ir ļoti mazs ožas traucējums 

labsajūtai, pie kura viegli pierod. Ožas traucējums no psihofizioloģijas viedokļa var radīt 

aizkaitinājumu, nemieru, vai pretēji – apātiju, t.i. neiroloģiskus efektus. 

Pētījuma “Gaisa piesārņojuma un tā pārrobežu pārneses ietekme uz iedzīvotāju 

veselību Saldus rajonā” analīze 

2003. gadā ir veikts visaptverošs pētījums “Gaisa piesārņojuma un tā pārrobežu 

pārneses ietekme uz iedzīvotāju veselību Saldus rajonā” (ITA Konsultants 2003). Pētījuma 

mērķis bija noteikt (vai atklāt) un izvērtēt iespējamās korelācijas starp konstatēto gaisa 

piesārņojumu rajonā un tā apkārtnē darbojošos lielrūpniecības uzņēmumu izmešu dēļ un 

Saldus rajona iedzīvotāju saslimstību, kā arī izstrādāt vadlīnijas un ieteikumus tālākām 

aktivitātēm. Galvenokārt pētījums koncentrējās uz Mažeiķu naftas pārstrādes uzņēmuma 

pārrobežu ietekmi, tomēr iegūstami secinājumi arī par cementa rūpniecības ilglaicīgo ietekmi 

uz veselību Brocēnos, kā arī Saldū un apkārtējās lauku teritorijās. 

Piesārņojuma līmeņa salīdzinājums dažādās Latvijas pilsētās apkopots 43. tabulā. 


43. tabula. Piesārņojuma līmenis dažādās Latvijas pilsētās 



Elpošanas sistēmas funkcionālā stāvokļa novērtēšanai (augšējo elpceļu sašaurinājuma 

pakāpe) izmantoti izelpas “pīķa” plūsmas (maksimālā gaisa plūsma vienā forsētā izelpā) 

mērījumi, lietojot firmas POHL (Vācija) izelpas pīķa plūsmas mērītāju. Izelpas pīķa plūsmas 

mērījumi katram pētījumā iekļautajam cilvēkam tika veikti 5 reizes dienā (viens mērījums no 

rīta, trīs mērījumi dienā un viens mērījums vakarā) 7 dienas ilgi. Visi pētījuma rezultāti 

izteikti vidējo lielumu veidā (+/- standarta kļūda). Studenta t tests izmantots statistiski ticamas 

atšķirības noteikšanai starp pētījuma pamata grupu un kontroles grupu. Par statistiski 

ticamiem tiek uzskatīti rezultāti, ja p < 0,05. 

Pētījuma rezultātā iegūti statistiski ticami analītiskie un klīniski – funkcionālie dati 

(benzola galvenā skaldprodukta – fenola daudzumu urīnā, un izelpas pīķa plūsmas ātruma 

novērtējums). Ņemot vērā LHMA oficiāli publicētos datus par nelabvēlīgo ekoloģisko 

situāciju Saldus rajona dienvidu daļā (Nīgrandes, Zaņas, Ezeres, Rubas, Vadakstes pagasti) - 

benzola paaugstinātā koncentrācija atmosfēras gaisā (aptuveni 1,5 reizes augstāka, salīdzinot 

ar citiem Latvijas reģioniem), valdošo vēju virzienu (dominē DA, D, DR virziena vēji) un 

minēto pagastu iedzīvotāju sūdzības par nepatīkamām smakām elpojamā gaisā un galvas 

sāpēm, jādomā, ka radušās situācijas pamatā ir netālu no Latvijas robežas esošais Mažeiķu 

naftas pārstrādes kombināts. 

Pētījuma materiālās un tehniskās iespējas ļāva novērtēt naftas pārstrādes C6-C9 

ogļūdeņražu frakcijas tikai vienu ķīmisko vielu, proti, benzolu, pamatojoties uz oficiālo 

informāciju par tā paaugstināto koncentrāciju elpojamā gaisā. 

Salīdzinot vidējos fenola koncentrācijas urīnā raksturlielumus pamata un kontroles 

grupās, atzīmējams, ka lielāks tas ir pētījumā iekļautajiem Nīgrandes pagastā iedzīvotājiem 

(6,1 +/- 3,9 mg/l), salīdzinot ar kontroles grupas fenola augstākajiem rādītājiem (Jēkabpils 

rajons - 3,86 +/- 2,36 mg/l), (p < 0,006). 

Pētījuma pamata grupā (Ezeres, Zaņas, Rubas un Nīgrandes pagastu iedzīvotāji, n=46) 

vidējais izelpas pīķa plūsmas ātrums ir mazāks (5,8 +/- 1,1 l/sek), salīdzinot ar kontroles 




grupā iekļauto cilvēku izelpas pīķa plūsmas ātrumu (n = 22) – 6,7 +/- 1,6 l/sek, p < 0,02. 

Iegūtie rezultāti statistiski ticami liecina par ķīmiski piesārņotā gaisa ietekmi uz vietējo 

iedzīvotāju veselību 

Saskaņā ar pasaulē veiktajiem pētījumiem, gaisa piesārņojuma ietekme uz cilvēka 

veselību visbiežāk izraisa tādas saslimšanas, kā elpošanas sistēmas slimības, centrālās nervu 

sistēmas slimības un dažādus audzējus. Tas ir izskaidrojams ar apstākli, ka galvenā ķīmisko 

kancerogēnu (gaistošo organisko ogļūdeņražu, nepilnīgas sadegšanas produktu u.c.) iedarbība 

uz organismu notiek pēc to ieelpošanas. Tādēļ, analizējot saslimšanas datus attiecīgajā 

teritorijā, ir iekļautas sekojošas diagnožu grupas: 

� visi ļaundabīgie audzēji -turpmāk tekstā – C grupa, 

� ļaundabīgie un labdabīgie audzēji D - turpmāk tekstā - D grupa, 

� elpošanas sistēmas slimības -turpmāk tekstā – J grupa . 

2000.gadā tika uzsākta jauna uzskaites sistēma, pētījumā salīdzināšanai tika izvēlēti 

2001. un 2002.gada dati (52. attēls). 

45000 

40000 

35000 

30000 

25000 

20000 

15000 

10000 

5000 

0 

1159,47 

953,79 

1105,95 

1653,95 

26278,66 

27278,5 

Saldus rajons 

Jēkabpils rajons 

C D J C D J 


2372,45 

974,72 

2104,88 

2001 2002 

C-visi ļaundabīgie audzēji, D-ļaundabīgie un labdabīgie audzēji, J-elpošanas 

sistēmas slimības 

52. attēls. Salīdzinošie dati par saslimstību Saldus un Jēkabpils rajonos (uz 100 000 

iedzīvotājiem) 

Visas minētās diagnožu grupas – C, D, J, var un pārsvarā gadījumos ir saistītas ar 

ārtelpas gaisa piesārņojumu. Gaisa piesārņojums ar kaitīgiem izmešiem var būt gan par 

iemeslu minētajām slimību grupām, gan arī ievērojami veicināt šo slimību progresēšanu. 

Pēc statistikas datiem, psihisko slimību un uzvedības traucējumu slogs Latvijā 

kopumā ir augsts – 2,8 % iedzīvotāju slimo ar šīm slimībām. Jēkabpils un Saldus rajonā slimo 

attiecīgi 1,9 % un 4,1 % iedzīvotāju. Tātad, prevalence Saldus rajonā ir 2 reizes augstāka nekā 

Jēkabpils rajonā, bet, salīdzinājumā ar vidējo rādītāju valstī (2,8%) – 1,5 reizes augstāka 

(53. attēls). 

1610,85 

40510,16 

27469,26

6000 

5000 

4000 

3000 

2000 

1000 

0 

2624,9 

2838,5 

5041,4 



2598,4 

1907,7 

4647 

Latvija 


Saldus rajons 


2670,3 

1893,5 

2000 2001 2002 

53. attēls. Slimnieku kontingenti un primārā saslimstība ar psihiskām slimībām (uz 100 000 

iedzīvotājiem) 

Psihisko slimību un uzvedības traucējumu izplatība abos rajonos un izvēlētajos 

pagastos uzrāda vidējo rādītāju manāmu izkliedi, kas raksturīga situācijai visā Latvijā, tostarp 

arī galvenajās slimību grupās. Slimnieku sadalījums pa diagnozēm dots 52. tabulā un 

54. attēlā. Spriežot pēc Psihisko traucējumu un psihisko slimību Valsts reģistra datubāzē 

esošajiem rādītājiem, Jēkabpils rajona izlases teritorijās aptverti 6 % iedzīvotāju, bet Saldus 

rajonā 15 % iedzīvotāju. Izlases teritoriju saslimstības izklaides dēļ Saldus rajonā veicām 

prevalences izplatības pārskatu visos pagastos un ieguvām datus, kas liecina, ka prevalences 

rādītājs, salīdzinājumā ar rajona vidējo rādītāju ir 1,1–1,2 reizes augstāks Saldū, Jaunauces, 

Nīgrandes, Novadnieku un Zvārdes pagastos un 1,3–1,5 reizes augstāks Kursīšu, Remtes, 

Rubas un Zaņas pagastos. 

52. tabula. Slimnieku sadalījums pa diagnozēm (uz 100 000 iedzīvotājiem) 

Diagnoze Latvijā Rīgā Jēkabpils raj Saldus raj 

organiski psihiski traucējumi, iesk. 

simptomātiskos 

617.5 560.1 377.3 744.9 

šizofrēnija, šizotipiskie traucējumi un murgi 747.2 970.8 503.6 546.4 

garastāvokļa (afektīvie) traucējumi 169.9 114.9 117.5 358.3 

neirotiskie, ar stresu saistītie,somatoformie 

traucējumi 

250.7 138.2 121.0 425.3 

uzvedības sindromi, kas saistīti ar 

fizioloģiskiem traucējumiem un 

somatiskiem faktoriem 

10.3 9.2 5.3 12.9 

pieaugušo personības un uzvedības 

traucējumi 

67.5 16.1 80.1 159.8 

garīgā atpalicība 591.0 208.6 640.7 1162.4 

psihiskās attīstības traucējumi 105.2 81.1 19.6 391.8 

uzvedības un emocionālie traucējumi, kas 

parasti sākušies bērnībā vai pusaudža 

vecumā 

104.9 81.4 28.5 319.6 

Kopā 2670.3 2187.1 1893.5 4121.2 

Pēc Psihisko traucējumu un psihisko slimību Valsts reģistra datiem redzams, ka 

Saldus rajonā, izplatītākās slimības, kas saistītas ar eksogēno faktoru iedarbību ir organiski 

4121,2



psihiski traucējumi (F00–F09) un garīgā atpalicība (F70–F79), tajā skaitā smadzeņu 

asinsvadu slimības, deģeneratīvi procesi, intoksikācijas u.c., kā arī garīgā atpalicība (F70- 

F79). 

4500 

4000 

3500 

3000 

2500 

2000 

1500 

1000 

500 

0 

2670,3 

1893,5 

4121,2 

617,5 

377,3 

744,9 

Latvija 


Saldus rajons 


591 

F0-F9(bezF1) F0 F7 

54. attēls. Izplatītākās slimības saistībā ar eksogēno faktoru (uz 100 000 iedzīvotājiem) 

Pa vecuma grupām pacienti ar šīm slimībām (F0-F7) sadalās nevienmērīgi un vairums 

no viņiem atrodami vecuma grupā 5-24 gadi. Detalizētāk analizējot šo pacientu izkliedi pa 

vecuma grupām varētu uzskatīt, ka šīs personas un viņu bērni ir dzimušas un augušas 

pētāmajā reģionā. Paaugstināts pacientu skaits Saldus rajonā atzīmējams arī citos pagastos: 

garīgās atpalicības prevalences rādītājs 1,2–1,8 reizes pārsniedz rajona vidējo rādītāju 

Blīdenes, Šķēdes, Zirņu, Jaunauces, Nīgrandes, Novadnieku, Remtes, Vadakstes pagastos un 

2,4–3,2 reizes Kursīšu, Rubas un Zaņas pagastos. 

Ar augstu saslimstības rādītāju, salīdzinājumā ar rajona vidējo rādītāju F0 apakšgrupā, 

izceļas Lutriņu, Zvārdes, Remtes pagasti un Saldus pilsēta. Brocēnu pilsētā nav novērojami 

paaugstināti rādītāji (55. attēls). 

4000 

3500 

3000 

2500 

2000 

1500 

1000 

500 

0 

597,3 

1727,4 

531,9 

Ezeres 

310,2 

1903,1 

Jaunauces 

580 

2518,7 

1041,7 

1810,2 

1564,8 

Novadnieku 

399,2 

640,7 

1687,8 

3433,5 

1162,4 

344,6 

Remtes 

Rubas 

Saldus 

1295,6 

1899,6 

Vadakstes 

55. attēls. Garīgās atpalicības rādītāji Saldus rajonā (uz 100 000 iedzīvotājiem) 

2687,6 

1274,6 

502,5 

Pagasti



Saldus rajona teritoriju piesārņo vairāki gaisa piesārņojuma avoti, bet visilgāk un 

intensīvāk gaisu piesārņo Brocēnu cementa un šīfera rūpnīca, Mažeiķu naftas pārstrādes 

kombināts „Naftas” un lielie autoceļi, kuru ietekme jūtama visā rajonā. Ir pamats 

pieņēmumam, ka piesārņotais gaiss Saldus rajona pierobežas teritorijā atstāj nelabvēlīgu 

ietekmi uz iedzīvotāju veselību, veicinot garīgās veselības un fiziskā stāvokļa pasliktināšanos. 

Līdz ar to iedzīvotāju dzīves kvalitāte šajā teritorijā ir zemāka kā citur. Statistiski ticamas 

atšķirības no kontroles grupas citos Saldus rajonos, tai skaitā Brocēnu pilsētā, netika 

novērotas. Nekādas iedzīvotāju riska grupas un iespējama nelabvēlīga ietekme uz tām 

nav identificēta. 

5.13. Nepieciešamās izmaiņas teritorijas plānojumā 

Pašlaik Brocēnu novada teritorijas plānojums 2004. – 2016. gadam ir izstrādes procesā 

un šo plānu paredzēts apstiprināt 2007. gada vidū. Teritorijas plānojuma projektā ir teikts: 

“Pilsētas attīstība nākotnē saistīta ar esošās ražošanas saglabāšanu un paplašināšanu. Ir 

rezervētas vietas rūpniecībai un ražošanai.” Plānojuma ievaddaļā “Teritorijas pašreizējās 

izmantošanas apraksts” tiek konstatēts, ka “A/S Brocēni 15 pamatdarbības veids ir cementa 

ražošana pārdošanai vietējā tirgū un eksportam. A/S Brocēni nodarbojas arī ar kaļķu miltu 

ražošanu un pārdošanu. A/S Brocēni patlaban ir viens no vadošajiem būvmateriālu ražotājiem 

Latvijā.” SIA “CEMEX” esošā un potenciālā apbūves teritorija Brocēnu novada teritorijas 

plānojuma 2004. – 2016. gadam projektā iezīmēta kā rūpniecības un ražošanas apbūves zona, 

kas ļauj secināt, ka SIA “CEMEX” rekonstrukcijas un paplašināšanas teritoriālā un 

konceptuālā perspektīva atbilst esošā plānojuma projekta redakcijai (56. attēls). 

Brocēnu novada teritorijas plānojums 2004. – 2016. gadam tiek izstrādāts saskaņā ar: 

� Saldus rajona teritorijas plānojuma 2006. – 2018. gadam projektu; 

� Saldus rajona attīstības programmu 2002. – 2009. gadam; 

� Kurzemes plānošanas reģiona telpiskā (teritorijas) plānojuma 2006. – 2026. 

gadam projektu. 

Visi trīs augšminētie teritorijas plānošanas un attīstības dokumenti nekavē rūpnieciskā 

objekta CEMEX rekonstrukciju un paplašināšanu, tai pašā laikā īpaši akcentējot vides 

aizsardzības aspektus un ražošanai nepieciešamo izejvielu lielos apjomus. 

Saldus rajona teritorijas plānojuma 2006. – 2018. gadam projekta Saldus rajona 

teritorijas izmantošanas noteikumu 2.5. nodaļā “Ražošanas teritorijas” teikts: „Saldus rajona 

teritorijas plānojums paredz attīstīt ražošanu. Tādēļ plānojumā ir noteiktas perspektīvās 

ražošanas attīstības teritorijas, kas būtu maksimāli koncentrētas, nodrošinātas ir 

inženiertīkliem un transporta infrastruktūru, un kur ražošana nebūtu konfliktā ar dabas 

aizsardzības vai tūrisma attīstības mērķiem. Šajās teritorijās ir atļauts izmantot zemi plaša 

profila ražošanas uzņēmumu un ar to saistītās infrastruktūras ierīkošanai, tai skaitā derīgo 

izrakteņu ieguvei un pārstrādei. Tas neizslēdz arī citus zemes izmantošanas veidus – 

lauksaimniecību, mežsaimniecību.” Šajā plānojumā arī dotas vadlīnijas vietējo pašvaldību 

plānojumiem: “Ražošanas teritorijas tiek precizētas un uzrādītas vietējo pašvaldību 

plānojumos. Plānojot ražošanas teritorijas, izvērtēt ražošanas objektu kaitīgo ietekmi. Ja 

15 SIA “CEMEX” agrākais nosaukums 




ražošanas objekta kaitīgā ietekme izplatās ārpus teritorijas, veidot funkcionālās aizsargzonas. 

Pēc iespējas jāparedz jau esošo ražošanas zonu racionāla izmantošana – atveseļošana un 

attīstība.” 

Kurzemes plānošanas reģiona telpiskā (teritorijas) plānojuma 2006. – 2026. gadam 

projektā teikts: „ (..) Brocēni ir saistīti ar būvmateriālu ražošanu. Šim centram ir paredzama 

tālāka specializācija, veicinot iedzīvotāju skaita pieaugumu augstākā līmeņa centrā, 

nostiprinot cilvēkresursus. (..) Darījumu iestāžu, ražošanas uzņēmumu izvietošanu un jaunu 

mājokļu būvniecību plānot pastāvošu apdzīvoto vietu, īpaši policentriskā atbalsta tīkla pilsētu 

un citu jau agrāk apgūtu teritoriju robežās, pēc iespējas izmantojot esošos tehniskās un vides 

infrastruktūras tīklus un objektus.” 

Kopumā vērtējot esošo situāciju ir jāsecina, ka paredzētā rūpniecības objekta CEMEX 

rekonstrukcija un paplašināšana radīs jaunas darba vietas un nodokļu maksājumi papildinās 

Brocēnu novada pašvaldības budžetu. Turpinot ieviest vides aizsardzības standartus un 

piesārņotās vides reģenerāciju, CEMEX ne tikai neapdraudēs Brocēnu kā pilsētas ar lielu 

vides piesārņojumu tēlu, bet drīzāk uzlabos to. Iespējams, ka sakarā ar CEMEX ražošanas 

paplašināšanu, nelielos apmēros varētu pieaugt konferenču tūrisms. Palielinoties CEMEX 

investīcijām Brocēnu pilsētas sporta un kultūras dzīvē, biežāk varētu tikt rīkoti masveida 

pasākumi un attiecīgi pieaugtu to dalībniekiem sniegto vietējās izcelsmes pakalpojumu 

apjoms. 




5.14. Sabiedrības attieksme un sociāli – ekonomiskie aspekti 

Ietekmes uz vidi novērtējuma sākotnējā sabiedriskā apspriešana notika 2006. gada 

15. novembrī plkst. 15.00 Brocēnu kultūras centrā, Lielcieceres ielā 10, Brocēnos. Brocēnu 

pašvaldība pauda neapmierinātību ar SIA “CEMEX” sniegto informāciju par paredzēto 

darbību. Pašvaldība uzskata, ka piejamā informācija ir neprecīza un nav pietiekami labi 

saprotama. Pašvaldība pauda neapmierinātību sakarā ar to, ka nav saņemta informācija par 

jaunās rūpnīcas plānotās jaudas pamatojumu, kaitīgo izmešu avotiem un prognozēto ietekmi 

uz apkārtnē esošajiem dabas liegumiem. 

Arī klātesošie iedzīvotāji pauda bažas par plānotās rūpnīcas ietekmi uz apkārtējo vidi 

un cilvēku veselību. Iedzīvotājus uztrauc plāns enerģijas ieguvei izmantot atkritumus, lietotas 

autoriepas u.c. alternatīvos kurināmos. 

Saldus pilsētas dome, Vides aizsardzības klubs, kā arī Saldus un Brocēnu iedzīvotāju 

grupas pārstāvji rakstiski ir pauduši savu viedokli par paredzēto darbību, nosūtot oficiālas 

vēstules Vides pārraudzības valsts birojam. 

Saldus pilsētas dome lūdz precizēt virkni jautājumu, kas saistīti ar kaļķakmens 

piegādes transporta maršrutu, kā arī šī transporta radītā trokšņa ietekmi uz apkārtnes 

iedzīvotājiem un radītās papildus slodzes ietekmi uz ceļu stāvokli. Domes pārstāvji vēlas 

zināt, cik pamatota ir plānotā pāreja uz ogļu un atkritumu (t.sk. bīstamo atkritumu) 

izmantošanu kā kurināmo un pauž bažas par veselībai un apkārtējai videi bīstamo vielu 

daudzumiem izmešos. Dome norāda, ka Latvijas Vides aģentūras 2004. gadā publicētajā 

pētījumā par gaisa piesārņojuma un pārrobežu ietekmi uz Saldus rajona iedzīvotāju veselības 

stāvokli jau tika konstatēta paaugstināta saslimšana ar elpošanas un asinsrades slimībām, 

tāpēc ir nepieciešams detalizētāks pētījums par gaisa piesārņojuma ietekmi uz Brocēnu 

cementa rūpnīcas ietekmes zonā dzīvojošo cilvēku veselību. Šis viedoklis tomēr ir 

precizējams, jo minētajā pētījumā (“Gaisa piesārņojuma un tā pārrobežu pārneses ietekme uz 

iedzīvotāju veselību Saldus rajonā” (ITA Konsultants 2003)), kurš sīkāk analizēts šā IVN 

ziņojuma 5.12. nodaļā, neparādās korelācija starp Saldus rajona pašvaldību teritorijās 

konstatēto saslimstību un to tuvumu Brocēniem. Vienlaikus jāatzīst, ka tajā patiešām ieteikts 

veikt turpmākus detalizētākus pētījumus ilgākā laika periodā, jo šādu sakarību konstatēšanai 

ļoti būtiska ir tieši novērojumu ilglaicība, kura atzīstama par nepietiekamu aplūkotajā 

pētījumā un vēl jo vairāk nebūtu nodrošināma šā IVN veikšanai atvēlētajā laika posmā. 

Vides aizsardzības klubs (VAK) lūdz SIA “CEMEX” pārstāvjus sniegt precīzāku un 

plašāku informāciju par gaidāmo izmešu sastāvu un daudzumu, kā arī paredzēt troksni un 

smakas (rodas, dedzinot kaulu miltus) ierobežojošus pasākumus un izstrādāto karjeru 

atjaunošanas kārtību. VAK norāda, ka ir nekorekti dzīvsudraba izmešu apjoma vērtēšanai 

izmantot normatīvus, kas attiecas uz bīstamo medicīnas atkritumu dedzināšanas izmešiem. 

VAK jautā, kā sabiedrība varēs saņemt informāciju un sekot līdzi bīstamo izmešu apjomiem. 

VAK pārstāvji aicina SIA “CEMEX” kā kurināmo izmantot tikai dabasgāzi un pilnībā 

atteikties no akmeņogļu dedzināšanas. Arī VAK norāda, ka Latvijas Vides aģentūras 2004. 

gadā veiktajā pētījumā konstatēta gaisa piesārņojuma nelabvēlīga ietekme uz iedzīvotāju 

veselību. VAK uzskata, ka nepieciešams veikt padziļinātu pētījumu par C6-C9 frakcijā 

ietilpstošo ogļūdeņražu un benzola ietekmi uz cilvēku veselību. 

Saldus un Brocēnu iedzīvotāju grupas pārstāvji prasa sniegt plašāku informāciju par 

paredzēto darbību, kā arī iesaka SIA “CEMEX” turpināt lietot slapjo tehnoloģiju, uzlabojot 




izmešu uztveres sistēmu, kā arī samazināt plānoto rūpnīcas jaudu un kā kurināmo izmantot 

tikai dabas gāzi, atsakoties no akmeņogļu un atkritumu sadedzināšanas. 

Papildus IVN sabiedriskajai apspriešanai 2007. gada 16. februārī CEMEX rīkoja 

informācijas dienu par Brocēnu jaunās cementa ražotnes projektu. Pasākuma mērķis bija 

informēt un sniegt atbildes uz Brocēnu un Saldus rajona iedzīvotāju jautājumiem par Brocēnu 

jaunās cementa ražotnes projekta iecerēm un realizācijas gaitu. Pasākums notika Brocēnu 

Sporta centrā un uz to bija ieradušies CEMEX valdes priekšsēdētājs L. M. Kantu, valdes 

loceklis A. Miezis, vides projektu vadītāja S. Kļava, projekta asistents A. Robs, projekta 

vadītājs Raul Tamez Trevino, projekta inženieris Jose Kaleb Maawad, LBRA pārstāvis A. 

Trifanovs, kā arī aptuveni 50 interesenti (galvenokārt Brocēnu iedzīvotāji), t.sk. vides 

aizsardzības kustības aktīvisti, bijušie Brocēnu cementa rūpnīcas darbinieki un laikraksta 

„Saldus Zeme” žurnāliste. Pēc CEMEX pārstāvju sniegtās informācijas interesenti varēja 

personiski pie konsultantiem uzzināt interesējošos jautājumus. Galvenās jautājumu grupas 

bija sekojošas: 

� vides aizsardzības jautājumi, lietoto riepu dedzināšana, izmešu sastāvs u.tml.; 

� karjeru saimniecības jautājumi; 

� transporta plūsmas plānošanas jautājumi u.c. 

Pasākuma dalībnieki saņēma atbildes uz uzdotajiem jautājumiem tieša dialoga veidā. 

2007. gada 28. martā Brocēnu kultūras centrā notika IVN darba ziņojuma sabiedriskā 

apspriešana. Brocēnu novada iedzīvotāja Māra Eberliņa norādīja, ka darba ziņojums pilnā 

apjomā nebija pieejams interesentiem, tāpēc Vides pārraudzības valsts biroja direktors 

pieņēma lēmumu sabiedriskās apspriešanas laiku pagarināt par divām nedēļām. 

Darba ziņojuma apspriešanas sapulcē klātesošie vēlējās saņemt papildus informāciju 

par jautājumiem, kas saistīti ar izejmateriālu transportēšanas ceļiem, ekokurināmā 

izmantošanu, iespēju izmantot dabas gāzi kā vienīgo kurināmo, paredzamajām izmešu gaisā 

daudzuma izmaiņām, dioksīnu saturu izmešos un jaunās rūpnīcas ietekmi uz cilvēku veselību. 

Brocēnu iedzīvotāja Kristīne Maka norādīja, ka būtu nepieciešams iedzīvotāju veselības 

ilglaicīgs un pastāvīgs monitorings, t.sk. regulāras iedzīvotāju veselības pārbaudes, lai laikus 

konstatētu iespējamās slimības. 

IVN darba ziņojuma sabiedriskās apspriešanas laikā Vides pārraudzības valsts birojs 

saņēmis 18 vēstules. Lielākajā daļā no tām sabiedrības pārstāvji (galvenokārt Saldus 

iedzīvotāji) pauž neapmierinātību ar plānoto izejvielu transportēšanas maršrutu, kas ietver arī 

Dzirnavu ielu Saldū. Iedzīvotāji, kā arī Saldus pilsētas domes pārstāvji ierosina bijušo Kūmu 

karjera dzelzceļa uzbērumu pārveidot par autoceļu un izmantot šo maršrutu izejvielu 

transportam. 

No sociāli ekonomiskā viedokļa SIA “CEMEX” nozīme vērtējama pozitīvi ne vien 

Brocēnu pilsētas un novada, bet arī Saldus rajona un visas Latvijas mērogā. Patlaban Brocēnu 

cementa rūpnīcā tieši cementa ražošanā (no vadības līdz strādniekiem) nodarbināti ap 

160 cilvēku, un šis skaits paliks aptuveni nemainīgs (līdz 165) arī jaunās rūpnīcas darbības 

uzsākšanas gadījumā. Netiešā nodarbinātība tieši cementa rūpnīcā (apkopes un 

remontdarbiem un sekundārajām operācijām, piem. ogļu dzirnavām) ir ap 40 un arī šis skaits 

nemainīsies. Netiešā nodarbinātība autotransportā ir ap 110 šoferu (56 kravas mašīnas) un šis 

skaits jaunajā rūpnīcā vismaz divkāršosies. 

SIA “CEMEX” ir arī nozīmīgs nodokļu maksātājs valsts un pašvaldības budžetā. 

53. tabulā sniegts ieskats līdzšinējos nodokļu un citos pastāvīgajos maksājumos (2005. gada 

dati) un prognozētais pieaugums jaunās rūpnīcas ekspluatācijas gadījumā. Pieaugums dots 




reizēs pret esošo ražošanu, jo būtu nekorekti salīdzināt absolūtos skaitļos 2005. gada izmaksas 

ar 2009. gada izmaksām, kas ir pirmais iespējamais pilnais gads, kurā jaunā rūpnīca strādātu 

ar pilnu ražību. 

53. tabula. No SIA “CEMEX” Brocēnu cementa rūpnīcas darbības izrietošie pastāvīgie 

maksājumi valsts un pašvaldības budžetā 

Nr. Maksājuma veids Summa (milj. LVL) no 

esošās rūpnīcas 

(2005. gads) 

1. Uzņēmuma ienākuma nodoklis 0,22 x 5 

2. Pievienotās vērtības nodoklis 0,95 x 4 

3. Sociālās apdrošināšanas iemaksas 0,30 x 1,5 

4. Iedzīvotāju ienākuma nodoklis 0,21 x 1,5 

5. Nekustamā īpašuma nodoklis 0,02 x 3 

6. Dabas resursu nodoklis 0,03 x 4 

7. Kopā 1,73 x 3,5 - 4 

Pieaugums jaunajā 

rūpnīcā salīdzinājumā 

ar esošo (reizes) 

Pēc netiešās sociāli ekonomiskās ietekmes starp abām alternatīvām nav paredzama 

nekāda atšķirīga ietekme uz pieguļošajām teritorijām. Ne zemes vērtībai, ne izmantošanas 

iespējām (piemēram, ar bioloģisko lauksaimniecību kā īpaši jutīgu izmantošanas veidu) nav 

pamata mainīties situācijā, kad starp abām alternatīvām un tātad arī esošo situāciju nav 

konstatēta nekāda principiāli atšķirīga ietekme uz vidi. 

6. Inženiertehniskie un organizatoriskie pasākumi ietekmes 

uz vidi novēršanai vai samazināšanai 

Plānojot rūpniecības objektā CEMEX rekonstrukcijas darbus 100 m attālumā no 

dzelzceļa stacijas “Brocēni” pasažieru ēkas, kas ir eventuālā valsts aizsardzībā esošā 

pieminekļa aizsargjosla apdzīvotās vietās, nepieciešams tos saskaņot ar Valsts pieminekļu 

aizsardzības inspekcijas Saldus rajona inspektoru. 

Plānojot rūpniecības objektā CEMEX rekonstrukcijas darbus piemiņas vietas II 

pasaules kara terora upuriem – Zvārdes pagasta aktīvistiem tuvumā (saskaņā ar 

starptautiskajiem līgumiem, skat. 1. nodaļu), nepieciešams tos saskaņot ar Latvijas Brāļu kapu 

komiteju un Valsts pieminekļu aizsardzības inspekcijas Saldus rajona inspektoru. 

Mazcieceres kaļķu cepli rekomendējams restaurēt un eksponēt kā šīs rūpnīcas vēstures 

reliktu. Šāda pieeja, kad moderns rūpniecības uzņēmums respektē savu vēsturi, šajā gadījumā 

– kaļķu cepli kā historicisma elementu, liecina par uzņēmuma augsto kultūru kopumā, kā arī 

par cieņu pret vietējo vēsturi. 

Ņemot vērā vēsturisko hidrotīklu – Cieceres un Brocēnu ezerus, kā arī upes un 

strautus, kas atrodas rūpnieciskā objekta CEMEX rekonstrukcijas teritorijas tuvumā, 

projektējot un realizējot šādus rekonstrukcijas darbus ir jāpievērš pastiprināta uzmanība 

zemes rakšanas darbiem, jo ir pilnīgi iespējams, ka var tikt atklātas arheoloģiskas nozīmes 

senvietas vai savrupatradumi, un tāpēc šie darbi ir īpaši uzmanīgi jāorganizē un jāuzrauga to 




process. Arheoloģijas pieminekļi ir pret zemes un būvdarbiem visjutīgākā pieminekļu grupa, 

jo daudzos gadījumos kultūras slāni, kurš bieži vien atrodas zem augsnes virskārtas, apdraud 

neapzināta un neprofesionāla darbība, kā arī uzņēmēja tendence izvairīties no 

apgrūtinājumiem, ko uzliek likumīgi prasītā zinātniskā izpēte. Tāpat jāpieļauj risks, ka veicot 

būvniecības un zemes darbus var uzdurties jauniem, vēl nezināmiem arheoloģijas objektiem, 

kas pēc savas būtības ir kultūras vērtības un savā statusā jau atbilst jēdzienam “arheoloģijas 

un/vai vēstures piemineklis”, un kura aizsardzību regulē likums “Par kultūras pieminekļu 

aizsardzību”. Pat neliela kultūras slāņa izārdīšana var radīt neatgriezenisku pieminekļa 

bojājumu un zudumu zinātnei. Kā liecina uzkrātā pieredze, celtniecības vai rakšanas darbu 

laikā ir atklāta liela daļa no vēl nezināmajiem arhaiskās vēstures objektiem. Darbus uzsākot, ir 

rūpīgi jāizpēta būvobjekta teritorija, kā arī jānodrošina šo darbu uzraudzība (skat. 1. nodaļu). 

Rekomendējams CEMEX esošo ražošanas korpusu rekonstrukcijā, kā arī plānotās 

ražotnes būvkonstrukcijās pielietot tādus industriālā dizaina modeļus – materiālus, formas un 

kolorītu, kas radītu pēc iespējas maksimālu, cik šāda industrijas un ainavas uztveres simbioze 

vispār iespējama, harmonizējošu efektu ar apkārtējo ainavu. Pozitīvs piemērs šādam 

risinājumam ir tuvumā esošās A/S “Saldus ceļinieks” asfaltbetona rūpnīcas un “Yellow Cab 

Latvia” ražotnes (57. attēls). 

57. attēls. “Yellow Cab Latvia” ražotne 




7. Kritēriji alternatīvu salīdzināšanai, izvēlētā varianta 

pamatojums 

Riska situācijas novērtējums un alternatīvo variantu salīdzinājums 

Avārijas cementa rūpniecībā pamatā ir saistāmas ar kurināmā piegādi, sagatavošanu 

un izmantošanu. Kā nozīmīgākie riska avoti esošajā Brocēnu cementa rūpnīcā un 

jaunprojektējamajā Brocēnu cementa rūpnīcā uzskatāmas darbības ar 

akmeņoglēm/petrokoksu un dabasgāzi. Pamatā šī bīstamības nozīmība saistīta ar to, ka šos 

produktus nepārtraukti izmato un paredzēts izmantot kā pamatkurināmo tehnoloģiskā procesa 

nodrošināšanai. 

Arī starptautiskā pieredze liecina, ka cementa industrijā notikušās avārijas bieži vien 

saistītas tieši ar kurināmā apgādes tehnoloģiju. Kā liecina veiktā starptautisko avāriju analīze, 

avārijas biežāk notikušas 70 – 80-tajos gados, retāk mūsdienās. Tas saistāms ar tehnoloģiju un 

drošības sistēmu attīstību, kā arī ar informācijas pieejamību un darbinieku izglītības līmeni. 

Lai arī esošā cementa rūpnīca ir modernizēta, apgādājot to ar dažādām procesu 

vadības, drošības un aizsardzības sistēmām, tomēr esošais tehnoloģiskais aprīkojums ir 

novecojis un neatbilst mūsdienu drošības prasībām (piemēram, klinkera ražošanas procesā 

lietotie elektrostatiski filtri), kas paaugstina objekta riska līmeni. 

Jaunajā Brocēnu rūpnīcā riska līmenis tehnoloģiskajos procesos varētu būt augstāks 

sakarā ar intensīvāku darbību, tomēr to kompensēs paredzētās automātiskās vadības, kontroles 

un drošības sistēmas, kā arī jaunas, nenolietotas tehnoloģiskās iekārtas. 

Nozīmīgākā avāriju seku izplatība Brocēnu cementa rūpnīcā sagaidāma avāriju 

gadījumā dabasgāzes apgādes sistēmā. Pilnīga gāzes vada pārrāvuma gadījumā gaidāma 

pietiekoši plaša avārijas seku izplatība, tomēr tā pamatā sagaidāma objekta teritorijā. Tā kā 

jaunajā cementa rūpnīcā tiks lietoti tāda paša diametra cauruļvadi un dabasgāze tiks padota ar 

tādu pašu darba spiedienu kā esošajā objektā, iespējamo avārijas seku izplatība sagaidāma 

līdzīga. Ja aplūkojam sliktāko scenāriju – cauruļvada pārrāvums ar momentānu aizdegšanos 

un pieņemam, ka objekta darbinieki nespēj atslēgt gāzes padevi avārijas vietā, avārija varētu 

ilgt aptuveni 15 minūtes, līdz gāzes padevi atslēgs AS „Latvijas gāze” darbinieki gāzes 

reducēšanas stacijā (GRS). Tā kā GRS atrodas blakus jaunprojektējamā objekta teritorijai, 

avārijas norises laiks varētu būt īsāks, jo šādā situācijā cauruļvadu līnija ir īsāka nekā līdz 

esošajam objektam un tajā būs mazāki dabas gāzes uzkrājumi. 

Aplūkojot jauno Brocēnu cementa rūpnīcas objektu izvietojuma plānu, papildus vērība 

būtu pievēršama jaunās gāzes stacijas novietojumam, kas pašlaik paredzēts blakus galvenajai 

caurlaidei. Esošajā situācijā, notiekot liela apjoma avārijai (gāzes vada pārrāvums ar 

dabasgāzes aizdegšanos) šajā objektā, avārijas sekas var izplatīties zonā, kas pilnībā bloķē 

piebraukšanas ceļu objektam, līdz ar to apgrūtinot kustību no un uz objektu, kas var būt 

nepieciešama arī palīdzības sniegšanai cietušajiem. Vēl šāds gāzes stacijas novietojums 

samazina iespējas kontrolēt dažādu ārēju aizdedzināšanas ierosinātāju esamību blakus gāzes 

stacijai, jo avārijas gadījumā dabasgāzes ugunsbīstamās koncentrācijas var izplatīties arī 

publiski pieejamās teritorijās. 

Citas riska novērtējumā aplūkotās avārijas pamatā saistāmas ar lokālu avārijas seku 

izplatību un to nelabvēlīgo iedarbību, līdz ar to ar tehnoloģiju nesaistītu cilvēku apdraudējums 

ir maz iespējams. Jaunajā rūpnīcā paredzētais automatizācijas līmenis nodrošinās arī to, ka 

uzņēmuma darbiniekiem būs nepieciešams mazāk uzturēties ārpus telpām, tāpēc iespējamo 




avāriju gadījumā paredzams mazāks apdraudējums no tiešās avāriju seku iedarbības arī 

objekta darbiniekiem. 

Jaunās Brocēnu cementa rūpnīcas izvietojums attiecībā pret Brocēnu pilsētu un 

objekta tuvumā esošajām dzīvojamajām ēkām ir labāks salīdzinājumā ar esošo rūpnīcu, jo 

bīstamās iekārtas tiks attālinātas no apdzīvotām vietām. 

Kopumā var uzskatīt, ka jaunās Brocēnu cementa rūpnīcas izvietošana nepalielinās 

cementa rūpniecības radītā industriālā riska līmeni Brocēnu pilsētā. 

Ietekmes uz vidi novērtējums un alternatīvo variantu salīdzinājums 

5.11. nodaļā “Ietekmes uz vidi būtiskuma izvērtējums” pamatots, ka neviena no 

paredzamajām ietekmēm uz vidi paredzētās darbības īstenošanas – jaunas CEMEX cementa 

rūpnīcas būvniecības un ekspluatācijas – gadījumā salīdzinājumā ar esošo situāciju nav 

būtiska. Sakarā ar to, ka esošā situācija raksturo otru alternatīvu – turpināt jau ilglaicīgi 

notiekošo cementa ražošanu esošajā CEMEX cementa rūpnīcā, ir konstatēts, ka starp 

alternatīvām nav būtisku atšķirību pēc ietekmes uz vidi. 

5.12. nodaļā analizētais pētījums par Brocēnu cementa rūpnīcas darbības iespējamo 

ilglaicīgo nelabvēlīgo ietekmi uz Saldus rajona iedzīvotāju veselību nepierāda šādu ietekmi, 

bet ir arī nepietiekams, lai pilnībā tādu izslēgtu. Lai iegūtu epidemioloģiski pamatotu 

apstiprinošu vai noliedzošu atbildi uz šo jautājumu, nepieciešams ilglaicīgs pastāvīgs 

veselības monitorings, kas nav un nevar būt šā ietekmes uz vidi novērtējuma uzdevums. 

Tomēr tas ir tikai atklāts jautājums par cementa rūpnīcas kā tādas ietekmi uz veselību, 

neieviešot nekādas konstatējamas atšķirības starp šajā IVN salīdzināmajām alternatīvām – 

esošo un jaunbūvējamo cementa rūpnīcu. 

SECINĀJUMI 

No ietekmes uz vidi viedokļa: 

1) nav nekādu būtisku argumentu par labu vienai vai otrai alternatīvai un 

2) nav konstatēti nevienas alternatīvas īstenošanas iespēju izslēdzoši 

apstākļi. 


8. Nepieciešamais monitorings 



Atbilstoši Latvijas un ES likumdošanas prasībām tiks uzstādīta nepārtraukta 

monitoringa sistēma gan gāzu izplūdes skurstenī aiz galvenās auduma filtru ēkas, gan aiz 

apvedkanāla filtru sistēmas. 

Tāpat kā līdz šim, uzņēmums dzeramo ūdeni saņems no SIA „Brocēnu siltums”. 

Dzeramais ūdens atbilst MK noteikumiem Nr. 325 „Dzeramā ūdens obligātās nekaitīguma un 

kvalitātes prasības, monitoringa un kontroles kārtība”. Dzeramā ūdens izmantošana ir 

paredzēta līdzšinējā apjomā. 

Selektīvā nekatalītiskā reducēšana (SNCR) un arī kopējās izplūdes tiks kontrolētas ar 

nepārtraukta monitoringa iekārtām gan galvenajā, gan apvedkanāla skursteņos. 

Gaisa piesārņojums pamatā summējas no autoceļa ietekmes un cementa rūpnīcas 

ietekmes. Pilsētas teritorijā ir vairākas saliņas, kurās putekļu koncentrācijai ir pīķa lielums 21- 

33 μg/m 3 un 9-16 μg/m 3 attiecīgi. Lai arī tas pārsniedz augšējo novērošanas slieksni, 

instrumentālu monitoringu valsts institūcijas vai pašvaldība neveic un neplāno veikt. 

Pastāvošajā normatīvā piesārņojums iekļaujas. 

SIA “CEMEX” Brocēnu cementa rūpnīcas monitoringa sistēma iekļauti gaisa, 

notekūdens un gruntsūdens regulāri novērojumi. Nosakāmo parametru spektru un novērojumu 

biežumu regulē atļauja A kategorijas piesārņojošai darbībai Nr. LIT-21-18 A. Detalizēta 

informācija par tā turpmāko izmantojamību paredzētās darbības īstenošanas gadījumā sniegta 

4.12. nodaļā “Esošās rūpnīcas monitoringa sistēmas raksturojums”. Precīza instrukcija par 

monitoringa metodēm, veikšanas vietām, parametriem, regularitāti un rezultātiem ar 

monitoringa veikšanas vietu shēmu, kurā iekļauta arī esošā monitoringa sistēma, iespējama 

tikai monitoringa programmā, kas tiks izstrādāta līdz ar jau uzbūvētās rūpnīcas ekspluatācijas 

uzsākšanu un nevar būt šā ietekmes uz vidi novērtējuma sastāvdaļa. 

Tā kā vismaz par 10% gada vidējo NOx koncentrāciju un līdz trīs ceturtdaļām stundas 

maksimuma nelabvēlīgos meteoroloģiskajos apstākļos koleģiāli ir atbildīga arī Cemex, tad 

būtu ētiski piedalīties arī monitoringa finansēšanā. Šobrīd var ierosināt paredzēt ne vairāk kā 

divus mērījumus gadā Brocēnu pilsētas teritorijā, virzienā pa vējam (kad tas meteoroloģiski 

iekrīt) un atmosfēras inversijas apstākļos (vēlams smagas inversijas). Šādi mērījumi varētu 

ļaut pārliecināties par iedzīvotāju toksikoloģisko drošību. 

Salīdzinot esošo ar prognozēto, piesārņojums Brocēnu pilsētas robežās palielinās 

būtiski, apmēram 10-20 reizes, tomēr tas joprojām ir apmēram 10 reizes mazāks par 

pieļaujamo normatīvu un apmēram 5 reizes mazāks par apakšējo piesārņojuma novērtēšanas 

slieksni, tātad cilvēka veselības aizsardzībai monitoringu neprasa (V pielikums, 4., 5., 11. un 

12. lapa) 

Izvērstas rekomendācijas attiecībā uz iedzīvotāju veselības uzraudzību un saslimstības 

iespējamās saistības ar konkrētiem piesārņojuma avotiem precizēšanu sniegtas pētījumā 

“Gaisa piesārņojuma un tā pārrobežu pārneses ietekme uz iedzīvotāju veselību Saldus rajonā” 

(ITA Konsultants, 2003.), kurš analizēts arī šā IVN ziņojuma 5.12. nodaļā “Ražotnes darbības 

iespējamās ietekmes uz iedzīvotāju veselību izvērtējums”. Pētījumā ieteikts veikt iedzīvotāju 

pastāvīgu veselības stāvokļa novērošanu un uzraudzību, rezultātus vismaz reizi gadā 

epidemioloģiski analizējot un, pamatojoties uz analīzes rezultātiem, izstrādājot un īstenojot 

iedzīvotāju atveseļošanas programmu, ja atklājas vajadzība pēc tādas. Papildus vides un visu 

potenciāli apdraudētās zonas iedzīvotāju veselības stāvokļa novērošanai un uzraudzībai 

ieteikts veikt epidemioloģisku kohorta pētījumu izvēlētai mērķa grupai. Sabiedrības veselības 




aprūpi reģionā ieteikts organizēt tā, lai visas ieinteresētās puses darbotos saskaņoti un 

mērķtiecīgi: piesārņotā gaisa teritoriju pašvaldības, Reģionālās vides pārvaldes darbinieki, 

ārstniecības personas, sociālie darbinieki un sabiedrība kopumā. Pēc šā IVN autoru rīcībā 

esošajām ziņām šīs rekomendācijas nav īstenotas, vismaz pilnā apjomā ne, un pētījums 

joprojām ir pēdējais visaptverošais materiāls par iedzīvotāju veselības stāvokli paredzētās 

darbības iespējamās ietekmes zonā, tāpēc šā IVN rekomendācija veselības aspektā būtu 

vēlreiz izvērtēt pētījumā sniegto rekomendāciju īstenošanas lietderību. Detalizētāk šīs 

rekomendācijas ar visu iesaistāmo pušu savstarpējām saišu grafisku struktūrshēmu šeit netiek 

sniegtas, jo kopš 2003. gada ir notikusi daudzu iesaistīto pušu (valsts institūciju) 

restrukturizācija, tāpēc, pētījumā minēto shēmu īstenojot pēc būtības, jebkurā gadījumā 

nepieciešamas formālas korekcijas, ņemot vērā 2007. gada institucionālo struktūru un 

kompetences sadalījumu, kas pārsniedz šā IVN uzdevumu ietvarus. 

Tā kā nav paredzama bioloģiskās daudzveidības būtiska samazināšanās paredzēto 

darbību rezultātā (ir pat iespējama bioloģiskās daudzveidības paaugstināšanās), nav 

nepieciešams veikt ietekmes uz bioloģisko daudzveidību monitoringu. 


Izmantotā literatūra 



Alameddin, A. N. and Luzik, S. J., Coal Dust Explosions in the Cement Industry, Industrial 

Dust Explosions, ASTM STP 958, Kenneth L. Cashdollar and Martin Hertzberg, Eds., 

American Society for Testing and Materials, Philadelphia, 1987, pp. 217-233. 

Atļauja A kategorijas piesārņojošai darbībai Nr.LIT-21-18A 

Brocēnu novada teritorijas plānojums 2004. – 2016. gadam (projekts) 

Clete R., Stephan P.E. Coal dust explosion hazards, Mine Safety And Health Dmininstration 

Pittsburgh, Pennsylvania. 

Committee for the Prevention of Disasters. 1999. Guidelines for quantitative risk assessment. 

Purple Book CPR 18E, Hague. 

European Commission. 2001. Reference Document on the Best Available Techniques in the 

Cement and Lime Manufacturing Industries. BAT Reference Document (BREF). European 

IPPC Bureau, Seville, Spain. 

Federal Emergency Management Agency, US Department of Transportation, US 

Environmental Protection Agency. 1990. Handbook of Chemical Hazard Analysis 

Procedures, Washington. 

Geo Consultants SIA. 2005. Ūdensapgādes avotu tehniskā izpēte un pazemes ūdeņu 

ekspluatācijas krājumu izvērtēšana. Brocēni. Gala ziņojums. Rīga. 

GexCon AS. 1994. Gas Explosion Handbook”, Bergen, Norway. 

Jagger S., O’Sullivan S. Human Vulnerability to Thermal Radiation Offshore. HSL/2004/04, 

Health & Safety Laboratory, Health and Safety Executive. 

ITA Konsultants. 2003. Gaisa piesārņojuma un tā pārrobežu pārneses ietekme uz iedzīvotāju 

veselību Saldus rajonā 

Kurzemes plānošanas reģiona telpiskais (teritorijas) plānojums 2006. – 2026. gadam 

(projekts) 

Labour Inspectorate, Dir. General of Labour. 1989. Methods for the determination of possible 

damage to people and objects resulting from release of hazardous materials. Green Book CPR 

16E, Voorburg, The Netherlands. 

Lācis A. 1996. Rietumlatvijas kūdras resursi. Valsts ģeoloģijas dienests. Rīga. 

Levina N. Pazemes ūdens krājumi un to izmantošana. Grāmatā: Pazemes ūdeņu aizsardzība 

Latvijā. Rīga, 1997., lpp. 324 – 349. 

Levina N., Levins I., Prols J., Straume J. Dzeramie pazemes ūdeņi Latvijā. Izmantošana un 

monitorings. Ģeoloģijas dienests. Rīga, 1995. 




Levins I., Levina N., Gavena I. Latvijas pazemes ūdeņu resursi. Valsts ģeoloģijas dienests. 

Rīga, 1998. 

Research team Faculte Polytechnique de Mons. 1998. A methodology for the identification 

and evaluation of domino effects, CRC/MT/003. 

Saldus rajona attīstības programma 2002. – 2009. gadam 

Saldus rajona teritorijas plānojums 2006. – 2018. gadam (projekts) 

The American Institute of Chemical Engineers. 1994. Dow’s fire & explosion index hazard 

classification guide, Seventh edition. New York. 

Valsts ģeoloģijas dienests. 2001. Latvijas ģeoloģiskā karte, mērogs 1:200 000. 32. lapa – 

Jelgava. 

www.aerias.org/ kview.asp 

www.state.nj.us/health/ 

www.atsdr.cdc.gov/ 

www.atsdr.cdc.gov/toxprofiles/ 

www.ccohs.ca/oshanswers/chemicals 

www.dnr.state.wi.us) 


Pielikumi 



I pielikums. CEMEX jaunās cementa rūpnīcas plāns. M 1:2 000 

II pielikums. Situācijas plāns. M 1:10 000 

III pielikums. Novadgrāvju un hidrotehnisko būvju novietojums. M 1:10 000 

IV pielikums. Izmešu masas plūsmu aprēķinu pamatojums 

V pielikums. Gaisa piesārņojuma izkliedes kartes. M 1:30 000 

VI pielikums. Trokšņa līmeņa aprēķinu pamatojums 

VII pielikums. LVĢMA izziņas 

VIII pielikums. “R&D Akustika” atzinums 

IX pielikums. Akts par notekūdeņu temperatūras mērījumiem Kazenieku strautā

Jaunās SIA “CEMEX” cementa rūpnīcas Ietekmes uz vidi novērtējums

Create successful ePaper yourself

Delete template?

Save as template?