Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
Ceļinieku vēsts<br />
SALDUS CEĻINIEKS TALCE SC KULDĪGA SC DOBELE MĒRNIEKS J SC TRANSPORTS<br />
NR.2/2010 (19) APRĪLIS - MAIJS<br />
Esam darbos<br />
Gints Karols<br />
SC grupaS vadītājS<br />
Ar pilnu sparu sākusies sezona! Apmeklējot<br />
daļu no objektiem, esam pārliecinājušies, ka<br />
cilvēki pēc garās ziemas ir noskaņoti darbam<br />
un lielākā problēma, par ko pašlaik ir<br />
sūdzības, ir odu uzbrukumi. Žēl, protams, par<br />
odiem, bet par gaisotni objektos — prieks.<br />
Tomēr jāatzīst, ka, darbam sākoties,<br />
grūtību joprojām ir daudz. Pašlaik realizējamo<br />
objektu konkursi notika tad, kad cenas bija<br />
viszemākās, — pašlaik tām ir tendence<br />
stabilizēties un nedaudz paaugstināties.<br />
Tagad mūsu uzdevums ir iekļauties ļoti<br />
skopās izmaksās. Es to dēvētu par jebkāda<br />
liekā svara nomešanu — kaut gan jautājums<br />
par to, kas ir liekais svars, ir diskutabls. Esam<br />
jau no daudz kā atteikušies, bez kā iespējams<br />
iztikt, — no liekām funkcijām, izmaksām.<br />
Diemžēl mūsu svars ir jāturpina samazināt<br />
vēl - uz neefektīvās tehnikas un aprīkojuma<br />
rēķina.<br />
Izveidojusies paradoksāla situācija:<br />
jūtams, ka materiālu, tehnikas piegādātāju,<br />
apakšuzņēmēju jaudas un iespējas<br />
samazinājušās vēl vairāk. No objektiem<br />
pienāk informācija par to, ka sadarbības<br />
partneri ierodas ar aizvien vājāku tehniku,<br />
kas biežāk atsakās darboties, ka viņu<br />
darbinieki nav atbilstoši kvalificēti… Nozare<br />
ir noplicināta, un šī sezona būs laiks, kad mēs<br />
krīzes sekas izjutīsim visspilgtāk. Jo rezervju<br />
vairs nav nevienam, tās ir apēstas, cīnoties<br />
par izdzīvošanu.<br />
Ko tas nozīmē mūsu cilvēkiem? Būs<br />
jābūt spējīgiem ātri reaģēt uz neparedzamām<br />
situācijām — plānot, koordinēt, pārvarēt<br />
Ceļinieku vēsts<br />
Droši ceļi drošai rītdienai<br />
psiholoģisku spriedzi. Pildot uzņēmuma<br />
mērķus personāla vadībā, ikviens<br />
darbinieks tiks iesaistīts darbu plānošanā,<br />
uzdevumu izvirzīšanā, katrs ik dienas varēs<br />
uzzināt par situāciju objektos un darāmo.<br />
Vienlaikus turpināsim celt savu profesionālo<br />
kvalifikāciju, atsāksies zināšanu pārbaudes.<br />
Mēs pašlaik nespējam investēt uzņēmuma<br />
kvantitatīvā attīstībā, bet varam kļūt gudrāki,<br />
pieredzējušāki un attīstīties kvalitatīvi — šī<br />
turpinājums 2.lpp �<br />
Uzņēmumu kopsapulcēs īpaši tika godināti tie, kas uzņēmuma attīstībā<br />
devuši vislielāko ieguldījumu<br />
1
faktiski ir mūsu vienīgā iespēja.<br />
Patīkami bija uzklausīt mūsu<br />
darbinieku atziņu par to, ka viņi nereti jūtas<br />
profesionāli pārāki par sadarbības partneriem<br />
objektos. Salīdzinājums ļauj apzināties mūsu<br />
uzņēmuma stiprās puses un pierāda, ka<br />
mācības un pārbaudes ir devušas rezultātus.<br />
Tāpat gandarījumu rada arī pasūtītāja<br />
atzinība, apmeklējot mūsu objektus.<br />
SC grupa turpina piedalīties konkursos,<br />
daži no tiem jau notikuši, citiem gatavojamies.<br />
Esam ieguvuši tiesības rekonstruēt Talsu ielas,<br />
savukārt zaudēts konkurss par ceļa Ventspils-<br />
2<br />
Mazirbe-Kolka kārtējā posma rekonstrukciju.<br />
Šis ir Kurzemē vienīgais valsts finansētais<br />
objekts, un ir uzņēmumi, kas pēc ziemas<br />
vēl nav atsākuši darbu un kam pasūtījums ir<br />
vitāli svarīgs kvalifikācijas saglabāšanai. Mēs,<br />
nosaucot cenu, negājām zemāk par sarkano<br />
līniju, ko esam paši sev novilkuši. Turklāt —<br />
šosezon uzņēmuma jaudas ir noslogotas.<br />
Par nākotni runājot, svarīga ziņa<br />
ir, ka Ministru kabinets apstiprinājis<br />
līdzfinansējumu tā sauktajai asfalta<br />
programmai, kas divu gadu laikā paredz<br />
atjaunot ap 800 kilometru melnās segas.<br />
aktīvi uzSākam jauno Sezonu<br />
Aprīlī un maijā SC grupā atgriezās<br />
lielākā daļa darbinieku – Talcē tika pieņemti<br />
52, SC Kuldīgā 14 un <strong>Saldus</strong> ceļiniekā 128<br />
darbinieki. Šobrīd grupā kopā esam 345.<br />
2010.gada sezonu SC grupa uzsāka<br />
ar darbu pabeigšanu meža ceļā „Degumu<br />
ceļš”. Darbi meža ceļā tika sākti 5.janvārī<br />
un pabeigti 30.aprīlī. Objektā tika veikta<br />
celmu izlaušana, augu zemes noņemšana,<br />
sāngrāvju rakšana, caurteku iebūve, zemes<br />
klātnes, salizturīgā smilts slāņa un šķembu/<br />
grants segas izbūve, nogāžu planēšana.<br />
250 metru garā posmā ceļa trasi šķērsoja<br />
purvs, kurā 6 metru platumā tika ieklāts<br />
ģeotekstils. Pasūtītājs - AS „Latvijas valsts<br />
meži” Meža infrastruktūra pagaidām<br />
nesteidzas objektu pieņemt ekspluatācijā,<br />
jo gaida pilnīgu zemes klātnes nosēšanos<br />
pēc atkušņa, lai vēlreiz pārbaudītu grants<br />
un smilts biezumus un platumus.<br />
Darbi šobrīd pabeigti arī meža<br />
bauma 2010<br />
Dynapac asfalta ieklājējs<br />
No 19-23.aprīlim, spītējot Islandes vulkāna putekļiem,<br />
Gints Karols, Jānis Jansons, Dainis Otto, Guntis<br />
Zariņš, Mārcis Janušs un Mareks Astičs ar auto devās<br />
uz lielāko būvniecības nozares izstādi Eiropā, kura<br />
notiek reizi trijos gados - Bauma 2010 Vācijas pilsētā<br />
Minhenē. Izstādē savu produkciju vai pakalpojumus<br />
demonstrēja vairāk kā 3 tūkstoši dalībnieki no 53<br />
valstīm, savukārt izstādes dalībnieku skaits sasniedza<br />
415’000 cilvēku no vairāk kā 200 valstīm.<br />
ceļā Rukšu ceļš, SIA Vika wood teritorijā,<br />
pie Bikstu kultūras nama, Pampāļos un<br />
Aucē.<br />
Pēc ziemas perioda darbi atsākti<br />
Brūkļu ceļā, ERAF līdzfinansētajos objektos:<br />
a/c Aizkraukle-Jēkabpils, a/c Malta-<br />
Sloboda, a/c Rīga-Ērgļi, a/c Krāslava-Preiļi-<br />
Madona un a/c Ventspils-Kolka, kā arī a/c<br />
Rīga-Daugavpils pie Līvāniem.<br />
Jaunā darba sezona ir atklāta arī<br />
SC Grupas ražotnēs. Jēkabpils asfaltbetona<br />
rūpnīca sezonu atsāka ar asfalta ražošanu<br />
30.aprīlī. 28.maijā pirmā krava tika saražota<br />
arī priekš pašu objekta – Aizkraukle – Sece.<br />
Kopā maijā saražotas ~3 tūkstoši tonnas<br />
asfalta. Ar jūniju plānots rūpnīcu nodarbināt<br />
uz maksimālo jaudu un līdz pat sezonas<br />
beigām saražot 25-30 tūkstošus tonnu<br />
asfalta mēnesī. Talces rūpnīca no 14.maija<br />
asfaltu ražo Ventspils-Kolka objektam. No<br />
12.aprīļa Vidālē tiek drupinātas fr. 0-45mm<br />
Apmeklējuma mērķis bija iegūt<br />
jaunus kontaktus ar citu valstu ceļu<br />
būvētājiem, tehnikas un aprīkojuma<br />
ražotājiem un tirgotājiem, veikt<br />
pārrunas par iespējām darboties citu<br />
valstu ceļu būves projektos, izpētīt<br />
situāciju lietotās būvtehnikas tirgū,<br />
būvtehnikas nomas tendences Eiropā<br />
un Latvijā, tikties ar atsevišķu mūsu<br />
piegādātāju rūpnīcu pārstāvjiem:<br />
Benninghoven (asfalta rūpnīcas), Weiro<br />
(gudrinatori), Hydrema (damperi), kā<br />
arī kopīgi ar Latvijas dīleru pārstāvjiem<br />
rūpnīcu stendos izstādē iepazīties<br />
ar jaunākajiem piedāvājumiem<br />
no Wirtgen, CAT, New Holland un<br />
Dynapac.<br />
Pirmā apmeklējuma diena pārsteidza<br />
ar apmeklētāju trūkumu. Iemesls<br />
pavisam vienkāršs - Islandes vulkāns<br />
bija pieteicis karu Eiropas aviācijai,<br />
tādejādi uz izstādi netika ne tikai<br />
apmeklētāji, bet arī dauzi izstādes<br />
dalībnieki, kuru stendos atradās<br />
kastes ar neizsaiņotām mantām un<br />
klāt pielikta zīmīte ar atvainošanos<br />
Kurzemes pusē šie kilometri būs uz ceļa Rīga-<br />
Liepāja un Liepāja-Ventspils. Pašlaik notiek<br />
objektu izpēte un projektēšana, konkurss<br />
varētu būt septembrī — tās ir mūsu cerības<br />
nākamajam gadam.<br />
Uzņēmuma vadība arī pilda sev<br />
nospraustos mērķus — meklē iespējas darbam<br />
ārzemēs. Notiek sarunas ar iespējamiem<br />
partneriem Polijā par sadarbību konkrētos<br />
objektos. Arī šajā procesā izjūtam disbalansu<br />
starp uzņēmuma kvalitatīvo potenciālu un<br />
krīzes noplicināto jaudu, tomēr arī uz šī fona<br />
centīsimies virzīties uz priekšu. �<br />
Degumu ceļā ģeotekstils bija jāklāj 6 metru<br />
platumā, tāpēc nācās to klāt šķērsām,<br />
savienojuma vietas šujot kopā<br />
šķembas, Jaunkalnos – šķembas Ventspils-Kolka<br />
objektam. Ar 10.maiju viens drupinātāju komplekts<br />
strādā objektā Aizkraukle-Sece, kur tiek drupināts<br />
nomaļu materiāls. Visi drupināšanas darbi jau ir<br />
praktiski pabeigti. �<br />
tekstu. Izstādē ar plašiem stendiem un<br />
tehnikas klāstu tika pārstāvēta mums<br />
visiem pazīstami tehnikas ražotāji (CAT,<br />
CASE, VOLVO, KOMATSU utt), kuriem<br />
klāt piepulcējušies jauni ražotāji no<br />
Ķīnas un citām zemēm. Kā vienu no<br />
šis izstādes jaunumiem gribu minēt<br />
zīmola DYNAPAC jaunumu - asfalta<br />
ieklājēju, kurš var likt asfaltu divās<br />
kārtās uzreiz, nodrošināt divu (divi<br />
bunkuri) asfaltbetona marku vienlaicīgu<br />
klāšanu. Par šī ieklājēja tehniskiem<br />
risinājumiem mums pastāstīja DYNAPAC<br />
pārstāvji. Kā viens šī ieklājēja plus tika<br />
minēts, ka veidojas labāka saķere starp<br />
kārtām un iespēja atrādāt pie zemākām<br />
temperatūrām. Tāpat interesanti<br />
bija vērot radio vadāmus, izmērā<br />
nelielus veltņus, kuri paredzēti grunts<br />
blietēšanai (tranšejās, pārrakumos u.c.),<br />
dažāda veida tehniku, kura paredzēta<br />
specifiskiem darbiem (kalnrūpniecībā,<br />
pazemes darbiem), kā arī lielizmēra<br />
tehniku. Īpaši daudz jaunu tehnoloģisko<br />
risinājumu izstādē gan krīzes dēļ<br />
nemanīja. �<br />
Ceļinieku vēsts
māju tuvumā - mazi paSūtījumi<br />
Kamēr lielajos objektos<br />
gatavojas pirmā asfalta klāšanai,<br />
“<strong>Saldus</strong> ceļiniekā” ap 10 cilvēku<br />
brigāde steidz izpildīt nelielus<br />
vietējos pasūtījumus. Stāsta ceļu<br />
meistars JĀNIS PRŪSIS:<br />
Pirmais darbs šajā pavasarī<br />
bija asfalta segas atjaunošana<br />
laukumam pie Bikstu kultūras nama<br />
— apmēram 1900 kvadrātmetros<br />
jānofrēzē vecais asfalts, jānoplanē un<br />
jāuzklāj jauns. Pa ziemu iemaņas nav<br />
aizmirsušās — paldies greideristam<br />
Sergejam Zdanovskim, viņš savu darbu<br />
izdarīja ļoti labi! Kamēr strādājām,<br />
pasūtītājam radās vēl citas vajadzības<br />
— pie reizes arī nomainījām vienu caurteku.<br />
Tālāk devāmies uz Auci, kur veicām<br />
pilsētas ielu periodisko uzturēšanu.<br />
Vienojāmies ar Auces pašvaldību, ka ielas<br />
labosim pēc pilnās tehnoloģijas — bojāto<br />
laukumu nofrēzē, izslauka, nogruntē un<br />
aizpilda ar asfaltbetona masu. Manuprāt, tas<br />
ir labākais paņēmiens, kā būtu jālabo ielas<br />
Latvijā, jo ir lielāka garantija, ka segums kalpos<br />
ilgāk. Iepriekšējā gadā Aucē bija strādājusi cita<br />
firma, kas arī savu darbu bija labi padarījusi.<br />
Palūkojām, kā kalpo “SC Dobele” rekonstruētā<br />
iela, — viss kārtībā, pārziemojusi labi.<br />
Periodisko uzturēšanu veicām arī<br />
Pampāļu pagasta centra ielās, bet tur vietējā<br />
vara izvēlējās bedrīšu vienlaidus remontu.<br />
Viņu arguments — asfalta segums ir ļoti<br />
sadrupis, tāpēc labāk katru gadu kādu posmu<br />
uzliet no jauna, izmantojot vienlaidus<br />
bedrīšu remontu, nevis pieļaut, ka blakus<br />
bedrīšu remontam nākamā gadā, vecajam<br />
segumam izdrūpot, rodas jaunas bedres.<br />
Mazliet strādājām arī pie sava<br />
iepriekšējā pasūtītāja SIA “Cemex”, kas<br />
vēlējās paaugstināt trīs mūsu iepriekš<br />
izbūvētās piebrauktuves. Tā kā objekts<br />
mums jau pazīstams, tas nesagādāja<br />
grūtības. Kopumā ar šiem darbiem bijām<br />
paredzējuši tikt galā vismaz nedēļu agrāk,<br />
bet papildu pasūtījumu dēļ tie nedaudz<br />
ieilga. No vienas puses — nav jau nekas<br />
pretī ilgāk padzīvot mājās, no otras — jāsaprot,<br />
ka ir ļoti saspringts laiks, un uzņēmumam svarīgi<br />
pildīt savas saistības.<br />
Paredzams, ka varētu būt vēl kāds<br />
privāts pasūtījums, taču jārēķinās, ka lielajos<br />
Auces ielu periodiskā uzturēšana<br />
objektos, kas sadalīti posmos, drīz sāksies<br />
asfalta klāšana, tad būs jādodas uz tiem.<br />
Pavasaris šogad aizkavējies, pirmo asfaltu<br />
varēja klāt tikai 10. maijā — citos gados tas<br />
bija iespējams jau aprīļa beigās. �<br />
gpS izmantošana rīga-Ērgļi objektā<br />
Vairāk kā pēc gada pārtraukuma esam atsākuši<br />
3D GPS mašīnkontroles sistēmu izmantošanu<br />
ražošanā. Ņemot vērā projektu vadības, Māra<br />
Miķelsona un Andra Grundmaņa atsaucību<br />
un specifiskos darba apstākļus, izvēle krita uz<br />
objektu Rīga – Ērgļi. Sagatavošanās darbi jau<br />
tika uzsākti ziemā, kad SIA „Hadlat”<br />
speciālisti pārveidoja esošo 2D ceļa<br />
projektu uz 3D, kas ir nepieciešams<br />
šai 3D GPS sistēmai. Tā nu pēc visiem<br />
sagatavošanās darbiem, maija<br />
sākumā mašīnkontroles sistēmas<br />
tika uzmontētas buldozeriem un<br />
izmēģinātas „kaujas apstākļos”.<br />
GPS+GLONASS uztvērējs nosaka<br />
buldozera lāpstas pozīciju, bet<br />
moderns inerces sensors ar<br />
žiroskopu (3D-MC 2 sensors) nosaka<br />
šķērskrituma un garenkrituma<br />
parametrus, lāpstas virzienu un<br />
braukšanas paātrinājumu, atjaunojot datus<br />
100 reizes sekundē. Īpaša programmatūra, kas<br />
vada sistēmu, savienojums ar inerces sensoru<br />
un GNSS satelīta pozicionēšanas uztvērēju<br />
buldozera lāpstas pozīcijas noteikšanai garantē<br />
visaugstāko precizitāti zemes darbu veikšanai.<br />
Salīdzinot ar standarta buldozeru, pateicoties<br />
pozīcijas datu atjaunošanas ātrumam 100<br />
Hz frekvencē (100 reizes sekundē), ar 3D<br />
aprīkotais buldozers ir četrreiz efektīvāks un<br />
precīzāks nekā manuālās vadības buldozers.<br />
Galvenie ieguvumi izmantojot 3D GPS<br />
mašīnkontroles sistēmas ir:<br />
• Nav nepieciešama augstuma atzīmju<br />
nospraušana pirms darbu uzsākšanas,<br />
sistēma pati nosaka koordinātes un<br />
augstumus un automātiski kontrolē<br />
lāpstas pozīciju.<br />
• Nav nepieciešams pastāvīgi pārbaudīt un<br />
kontrolēt augstumus.<br />
• Augsta darbu precizitāte.<br />
• Augsts darba ražīgums un jauda.<br />
• Materiālu ekonomija.<br />
Ērgļu objektā ar šo sistēmu strādā operatori<br />
Igors Butjanovs un Armands Formulēvičs. �<br />
Ceļinieku vēsts 3
īSumā<br />
• SC grupas uzņēmumos noslēgušās ikgadējās iekšējās apmācības.<br />
Šogad ceļinieki pastiprināti apguva ceļu būves specifikācijas 2010<br />
un laboratorijas paraugu ņemšanu. Esošās zināšanas ceļu meistari<br />
un ceļu meistaru palīgi pārbaudīja eksāmenos, atbildot uz<br />
teorētiskiem jautājumiem par 2005.gada ceļu būves specifikācijām<br />
un risinot pavisam praktiskus ceļu būves uzdevumus. Eksāmenu<br />
rezultāti tika ar katru individuāli pārrunāti, izanalizējot pieļautās<br />
kļūdas, lai tās neatkārtotu būvniecības objektos. Mācību laikā<br />
notika arī diskusijas par asfalta ieklāšanas procesu. Izvērtējot<br />
iepriekšējo asfaltēšanas sezonu un tajā pieļautās kļūmes, tika<br />
pārrunāti problēmu risinājumi un izstrādāta vienota SC grupas<br />
uzņēmumu asfalta ieklāšanas procedūra.<br />
• 30.aprīlī gan Saldū, gan Talsos notika ikgadējās SC grupas uzņēmumu<br />
darbinieku kopsapulces. Grupas vadītājs Gints Karols tajās stāstīja<br />
par uzņēmumu nākotnes plāniem, mērķiem, ražošanas direktori<br />
informēja par iepriekšējā un šī gada objektiem, finansu direktors<br />
– par grupas apgrozījumu, peļņu, darba drošības speciālists – par<br />
darba kārtības noteikumiem un personāla vadītāja – par darba<br />
samaksas noteikumiem un personāla izmaksām.<br />
• No 14-16.maijam Talces teritorijā Stendes ielā 3 būvtehnikas vietā<br />
atradās 82 Talsu rallija ekipāžas un ražošanas direktora kabinetā<br />
saimniekoja rallija tiesneši. Ar telpu un teritorijas nomu un 7 metru<br />
gara celiņa asfaltēšanu 2.vidusskolas stadionā SC grupa šogad<br />
atbalstīja Talsu ralliju, par ko pretī saņēmām iespēju reklamēties<br />
rallija plakātos un uz ieejas biļetēm.<br />
• Materiāli atbalstīti arī Bērnu un ģimenes centrs „Rūķītis”<br />
Lutriņos – ziedojot bruģi basketbola laukumam, un Cieceres<br />
internātpamatskola Saldū – ar smilti smilšu kastei.<br />
• 19.maijā VAS „Latvijas valsts ceļi” vadība apmeklēja SC grupas<br />
objektus Aizkrauklē un Ērgļos un izteica pateicību SIA „<strong>Saldus</strong><br />
<strong>ceļinieks</strong>” par raitu būvniecības procesu un labu satiksmes<br />
organizāciju objektos.<br />
• SC vadība Ginta Karola, Diānas Zariņas un Kaspara Eglīša personās<br />
apmeklējusi Maltas, Aizkraukles un Līvānu objektus. Bija pārrunas<br />
ar projektu vadītājiem, darbiniekiem. Tika novērots, ka arvien<br />
vairāk sāk realizēties uzņēmuma uzstādījumi, ka arī darbiniekiem<br />
visos līmeņos ir precīzi jāzina uzņēmuma mērķi un savi darba<br />
uzdevumi.<br />
• 26-27.maijā Gints Karols, Aivo Gādmanis, Guntis Zariņš un<br />
Mārcis Janušs apmeklēja divus ceļu būves uzņēmumus, asfalta<br />
ražotni, laboratoriju un vairāku desmitu km garas automaģistrāles<br />
būvniecības objektu netālu no Varšavas. Vizītes mērķis bija pārrunāt<br />
potenciālo sadarbību ceļu būvē. SC grupas mērķis ir uzsākt darbību<br />
Polijas tirgū jau 2010.gadā. Ja sarunas ritēs veiksmīgi, tiks izskatīta<br />
iespēja komplektēt brigādes darbam Polijā. �<br />
4<br />
Basketbola laukuma atklāšana bērnu un ģimenes<br />
centrā “Rūķītis” Lutriņos<br />
Ceļu būveS izStāde polijā<br />
1 2 . m a i j ā<br />
Jānis Jansons<br />
un Auseklis<br />
Galindoms devās<br />
mūsu sadarbības<br />
p a r t n e r a<br />
SIA „Armat”<br />
o r g a n i z ē t ā<br />
braucienā uz<br />
Polijas pilsētu<br />
Kielce, kur<br />
notika ikgadējā<br />
Polijas ceļu<br />
būves izstāde.<br />
�<br />
SC grupas<br />
vadība<br />
apmeklē<br />
objektus<br />
Potenciālās<br />
sadarbības<br />
apspriešana<br />
ar poļu<br />
kolēģiem �<br />
Top ceļa pārvads ar gofrēto pārseguma<br />
materiālu, kas ļauj ietaupīt līdzekļus un laiku<br />
uz betonēšanas darbiem<br />
Vienlaicīgi Kielces izstāžu centrā bija atvērtas 3 izstādes – Autostrada<br />
Polska (Polijas autoceļi), Maszbud (mašīnbūve) un Traffic-Expo (satiksme),<br />
piedalījās 700 firmas no 27 valstīm. Pirmās dienas mērķis bija apskatīt<br />
lielāko ar ceļu būves nozari saistīto izstādi un gūt priekšstatu, kas notiek<br />
Polijā, kā sevi prezentē lielākie Polijas ceļu būvētāji, kā sevi piesaka Polijas<br />
satiksmes ministrija, kādus produktus piedāvā tehnikas, ceļa aprīkojuma<br />
tirgotāji un ražotāji. Šo izstādi varētu salīdzināt ar Latvijā, Ķīpsalā notiekošo<br />
izstādi, tikai trīsreiz lielāku. Kuplā skaitā sevi prezentēja ceļa aprīkojuma<br />
(ceļa zīmes, luksofori, barjeras, vadstatņi utt.) tirgotāji. Izstādē bija<br />
pārstāvēti galvenokārt zināmi zīmoli - Akzo Nobel, Amman, Arcelor Mitall,<br />
Benninghoven, Bilfinger Berger, Comaco, Cramo, Eurovia, Instytut Badawczy<br />
Drog i Mostow, GDDKiA un Cemex Polska, tā kā pārsteigumu nebija. Izstāde<br />
bija orientēta uz Polijas autoceļu būvētājiem, jo visa informācija – izstādes<br />
avīze, firmu katalogi bija galvenokārt poliski. Bet gandrīz katrā stendā bija<br />
pārstāvji, kuri runāja angliski, tā kā saprasties nebija problēmu. Brauciena<br />
otrā dienā rīkotāji bija sarūpējuši apmeklējumus uz ceļa būves objektiem,<br />
liekot uzsvaru tieši tur, kur tiek iebūvēti SIA Armat piedāvātie, pārstāvētie<br />
produkti (metāla saliekamās caurtekas, metāla tuneļi, plastmasa caurtekas,<br />
preterozijas paklāji). Vērojot šos mezglus, secinājām, ka Latvijā neizmanto<br />
saliekamos metālu tuneļus, bet gan dzelzsbetona konstrukcijas. �<br />
Ceļinieku vēsts
kuģojam pa CieCeri<br />
Maijā notikušajos Saldumu svētkos<br />
Saldū notika peldošo reklāmu konkurss<br />
uzņēmumiem. Tajā piedalījās arī “<strong>Saldus</strong><br />
<strong>ceļinieks</strong>”. Mūsu reklāma bija visātrākā<br />
— izvairoties no noliektiem kokiem un<br />
neiestrēgstot Cieceres upes līkumos, pirmā<br />
nonāca pie finiša līnijas. Kas zin, vai veiksmīgais<br />
peldējums nav likteņa pamudinājums<br />
auGam ar Katru labo darbu<br />
Šogad aprīlī jau trešo gadu pēc kārtas<br />
Latvijā tika organizēta Lielā Talka. Projekta<br />
mērķis ir 10 gadu laikā padarīt Latviju<br />
un Baltijas jūras reģionu par tīrāko<br />
vietu pasaules kartē – dot iespēju dabai<br />
atveseļoties, to attīrot no plastmasas<br />
pudelēm, gumijas riepām, indīgām<br />
krāsu bundžām un citiem atkritumiem.<br />
Pasākuma ideja ir balstīta uz brīvprātīgu<br />
līdzdalību vides sakopšanā, radot<br />
saliedētību, pozitīvismu un labi padarīta<br />
darba sajūtu.<br />
Arī SC grupas uzņēmumu SIA „<strong>Saldus</strong><br />
<strong>ceļinieks</strong>”, SIA „Talce” un SIA „SC Kuldīga”<br />
darbinieki piedalījās Lielajā Talkā, sakopjot<br />
daļiņu katrs savas pilsētas.<br />
Neskatoties uz nelabvēlīgajiem laika<br />
apstākļiem un rīta balto sniedziņu,<br />
23.aprīļa pēcpusdienā Talces apkārtnē<br />
rosījās vairāk kā trīsdesmit cilvēki, kuri<br />
plecu pie pleca sakopa Lapu, Ozolu un<br />
Stendes ielu posmus, kā arī Talces teritoriju.<br />
Tika sagrābtas pērnās lapas, salasīti<br />
nolūzušie zari, kā arī tas, kas citiem „izkri-<br />
uzņēmumam pievērsties arī<br />
ūdenstransporta nozarei? Sauszemes<br />
transportlīdzekļu ērtību nodrošināšanai<br />
esam strādājuši ilgi un daudz, līdz ar<br />
lidostas “Rīga” skrejceļa būvi mazliet<br />
iedziļinājušies arī gaisa transporta<br />
jomā, bet ar ūdeņiem vēl saskarsmes<br />
nav bijis… �<br />
SC peldošā<br />
reklāma bija ne<br />
vien ātrākā, bet<br />
arī košākā<br />
P.S. Paldies<br />
Egilam<br />
Augstmanim<br />
un Agrim<br />
Štālam par<br />
pacietību<br />
un palīdzību<br />
reklāmas<br />
peldināšanā!<br />
tis no rokām”...<br />
<strong>Saldus</strong> ceļinieka teritorijā tai pat laikā<br />
pulcējās ap piecpadsmit darbinieku,<br />
kas līdzīgus darbus veica Brīvības un<br />
Rūpniecības ielu rajonā Saldū.<br />
SC Kuldīga, savukārt, talku organizēja<br />
30.aprīlī, sakopjot savas teritorijas<br />
apkārtni Stacijas ielā.<br />
Dažas stundas kopīgā darba deva lielu<br />
pozitīvo lādiņu visiem talciniekiem.<br />
SC grupas vadība saka sirsnīgu paldies<br />
talkas dalībniekiem par atsaucību<br />
un dzīvesprieku, ko varēja pamanīt<br />
smaidīgajās sejās un priekā darboties! �<br />
Ceļinieku vēsts 5
6<br />
Avīzes iznākšanas rītā kafijas dzeršanas<br />
rituālu nomaina cits �<br />
Talces kopfoto 30.04.2010.<br />
SC konkursu un līgumu daļas vadītāja Ina Dātava<br />
uz mēles ar pašas darinātu tērpu kāpj vairs ne<br />
pirmo reizi �<br />
◄ Brigitai Ezei 5 gadi Talcē!<br />
Ceļinieku vēsts
Uldim Dakšam 10 gadu darba<br />
jubileja<br />
Paraugu noņemšanas mācības<br />
drupināšanas iekārtu operatoriem<br />
Jaunkalnos<br />
◄ Pēc minerālo<br />
materiālu<br />
uzraudzības<br />
audita Talcē<br />
Eksāmens par<br />
specifikācijām<br />
sagādā<br />
galvassāpes pat<br />
pieredzējušiem<br />
speciālistiem �<br />
Aptuveni puse SC grupas darbinieku pēc 30.04.2010. kopsapulces Saldū<br />
Stepans Želvis 60.dzimšanas<br />
dienā<br />
Ceļinieku vēsts 7
“mašīnai jābūt kluSai, bet<br />
motoCiklam - Skaļam”<br />
SIA “Talce” asfalta brigādes<br />
brigadieris MĀRIS KALNIŅŠ vislabāk<br />
atpūšas, ceļojot ar savu motociklu<br />
un iesaistoties motociklistu kluba<br />
aktivitātēs.<br />
“Man visa dzīve saistīta ar<br />
tehniku,” atzīst Māris. “Cik sevi atceros,<br />
vienmēr paticis skrūvēt, labot. Puikas<br />
gados vienmēr bija kāds remontējams<br />
mopēds, bet, kad vectēvs man atdeva<br />
savu motociklu, jutos pavisam lepns. Tieši<br />
skrūvēšana, šķiet, rada vislielāko interesi.<br />
Tagad braucamrīki jau ir visādi notjūnēti,<br />
bet kādreiz bija goda lieta uztaisīt tā, lai<br />
atšķirtos no citiem, būtu neparasti. Es<br />
uzskatu, ka labai mašīnai jābūt iespējami<br />
klusai, bet motociklam jātaisa pamatīgs<br />
troksnis. Škiet, ka man ir skaļākais<br />
motocikls Talsos.”<br />
Mārim pieder “Kawasaki Vulcan”<br />
ar 1500 kubikcentimetru motoru —<br />
tikpat lielu, cik normālai mašīnai. “Esmu<br />
čoperis, nevis baikeris,” viņš paskaidro.<br />
“Čoperi brauc ar izturīgiem, pamatīgiem<br />
motocikliem, kas piemēroti gariem<br />
braucieniem, ceļojumiem, bet baikeru<br />
tehnika vairāk domāta pilsētas ielām,<br />
plezīram.”<br />
Domubiedri Mārim lielākoties ir<br />
Tukumā, motoklubā “Savējie”. Klubā ir<br />
43 biedri, bet “Savējos” Māris uzmeklējis<br />
galvenokārt tādēļ, ka tas bijis mājām<br />
tuvākais motoklubs. Ir priecīgs par<br />
izvēli — klubā esot saticis nudien foršus<br />
cilvēkus, ar ko ātri atrasta kopīga valoda.<br />
Motobraukšana ir dārgs<br />
vaļasprieks, kam turklāt ir piemērota tikai<br />
īsā Latvijas vasara, tādēļ, kad vien laika<br />
apstākļi ļauj, braukšana jāizbauda. Māris<br />
atzīst, ka tālos ceļojumos doties parasti<br />
neiznāk, jo svarīgāks ir darbs. “Bet vēju<br />
paķert ir milzīgs kaifs!” viņš stāsta. “Darbs<br />
beidzas ap 8 — 9 vakarā, tomēr kaut vai<br />
pāris kilometru ar motociklu jāizmet<br />
— tad gan galva izvēdināta, gan jūties<br />
atpūties. Sieva pret manu vaļasprieku<br />
izturas saprotoši, samierinās, ka tam<br />
8<br />
aiziet brīžiem pat liela daļa ģimenes<br />
budžeta. Reizēm vakaros, kad grozos<br />
pa māju, pajautā: “Vai tad pie brūtes uz<br />
garāžu neiesi?” Uz pasākumiem, īsākos<br />
braucienos arī viņa labprāt dodas līdzi —<br />
jo kur tad nu čoperi bez sievietēm!”<br />
Motoklubu pasākumi vasarās<br />
notiek vai katrā nedēļas nogalē;<br />
motoklubi aicina citus ciemos, rīko<br />
kopīgus izbraukumus. Tā esot ļoti laba<br />
atpūta. Bet, kā jau pie stūres, — arī<br />
ne bez riska. Pagājušajā vasarā Māris<br />
esot pārliecinājies, ka dzimis laimes<br />
krekliņā: “Akcijas “Sirdspuksti Baltijai”<br />
laikā pa Baltijas ceļu braucām uz Viļņu.<br />
Bauskā mūsu kompānijai pievienojās<br />
kāds vācietis, kas ceļoja no Mongolijas.<br />
Viņš brauca man tieši pa priekšu, kad<br />
viņa motociklam sprāga riepa — un es<br />
uzbraucu virsū! Pašam nekas, bet no<br />
motocikla necik daudz pāri nepalika.<br />
Lieki teikt, kur šoziem palika visa mana<br />
nauda…”<br />
Māris atzīst, ka par čoperiem izveidojies<br />
nepareizs priekšstats kā par bravūrīgiem<br />
uzdzīvotājiem. “Ar vieglprātīgu attieksmi<br />
nevar nopelnīt naudu šim visai dārgajam<br />
vaļaspriekam, bet alkohols, ja vēlas<br />
braukt, vispār jāaizmirst. Pēdējos piecus<br />
gadus es alkoholu praktiski neesmu<br />
lietojis,” viņš piebilst un neslēpj, ka pa<br />
īstam motocikla valdzinājumam var<br />
ļauties tagad, kad bērni izauguši un kļūst<br />
patstāvīgi. “Šī ir dzīvošana sev. Dēls, kas<br />
strādā Īrijā, reizēm man pat nosponsorē<br />
kādu rezerves daļu, kad esmu pavisam<br />
iztērējies.”<br />
Talcē ar močiem aizraujas arī citi -<br />
Andris Dēliņš, Normunds Štoks, Andris<br />
Ostrovskis, Vilnis Kalniņš, Ģirts Zāģeris,<br />
Agris Bērziņš, bet par viņu stāstiem kādā<br />
citā reizē. �<br />
Ceļinieku vēsts
mieru atrod pašaS Sevī<br />
SIA “Talce” uzskaitvede RITA<br />
MAĶEVICA, projektu vadītāja asistente<br />
VAIVA GĒGERMANE un vides aizsardzības<br />
speciāliste GUNITA ŠĒNERE brīvajā laikā<br />
nodarbojas ar jogu.<br />
Diezin vai joga būtu uzskatāma par<br />
vaļasprieku, jo cilvēks, kas to praktizē,<br />
nevar vienubrīd būt saskaņā ar jogu,<br />
bet pēc mirkļa to pavisam aizmirst. Tā ir<br />
attīstības ceļš, kas ietekmē tās praktizētāju<br />
nepārtraukti.<br />
Rita un Vaiva par zināšanām,<br />
ko devusi joga, runā maz. Vairumam<br />
cilvēku tā joprojām šķiet svešāda un<br />
pārlieku eksotiska, kaut gan, tuvāk<br />
iepazīta, pārsteidz ar savu vienkāršību un<br />
iedarbīgumu.<br />
“Zinātkāres dēļ aizgāju uz jogas<br />
nodarbībām, ko reizi nedēļā Talsos rīko<br />
Rīgas Hatha jogas un Ajurvēdas centrs<br />
“Anahata”,” stāsta Rita. “Mācīja asanas<br />
— īpašas pozas, kas palīdz ķermenim<br />
atbrīvoties, vienlaikus vairojot<br />
tā elastīgumu. Pārliecinājos, ka<br />
līdz ar ķermeni atslābinās un<br />
nomierinās arī prāts. Sapratu,<br />
ka vēlos šīs zināšanas apgūt un<br />
praktizēt pastāvīgi.”<br />
Jogas nodarbībās daļa<br />
laika tiek veltīta asanām,<br />
harmonizējot prāta un ķermeņa<br />
darbību, bet ir arī sarunas par<br />
Ajurvēdu — 6000 gadu senām<br />
Indijā pierakstītām zināšanām<br />
par cilvēku, dabu, Visumu…,<br />
par veselīgu dzīvesveidu un<br />
filosofiskiem jautājumiem.<br />
Esot, par ko padomāt, un gūts<br />
arī ne mazums labu praktisku<br />
padomu, piemēram, par<br />
garšvielu lietošanu, dažādu<br />
tēju iedarbību.<br />
Ikdienā jogu var<br />
praktizēt arī mājās, taču tai<br />
nepieciešama koncentrēšanās,<br />
tādēļ vēlama vienatne. Vaiva<br />
atzīst, ka regulāri praktizēt<br />
nevar, dara to tad, kad neviena<br />
nav mājās. Agrāk cēlusies 4 — 5<br />
no rīta, kamēr pārējie ģimenes<br />
locekļi saldi guļ.<br />
“Taču esmu arī pārliecinājusies,<br />
ka nevienu nevar paņemt aiz rokas,<br />
aizvest un pierādīt, ka tieši tā viņam ir<br />
vajadzīga. Mana draudzene pāris reižu<br />
bija atnākusi līdzi uz nodarbībām, bet<br />
secināja, ka viņai nepatīk. Katrs cilvēks<br />
ir citādāks, un katram ir savs ceļš uz tām<br />
zināšanām, kas vajadzīgas tieši viņam.<br />
Tādēļ ikdienā nemēdzu citiem stāstīt —<br />
kur eju, ko un kāpēc daru. Tikai izjūtu, ka<br />
esmu kļuvusi mierīgāka, nosvērtāka un<br />
dzīvespriecīgāka. Man ir diezgan ugunīgs<br />
raksturs, ko tagad vieglāk varu apvaldīt,<br />
un ieguvēja esmu gan pati, gan citi.”-<br />
Rita.<br />
„Jogas nodarbības palīdz rast<br />
iekšējo līdzsvaru, mieru un paļāvību<br />
saviem spēkiem, kā arī vairo enerģiju<br />
un spēku. Un tas ļoti nepieciešams pēc<br />
darba steigas un straujā dienas rituma”<br />
teic Gunita. �<br />
Stāvēšana uz galvas Shirsasana pozā ir<br />
jogas tehnika, kas nodrošina skaistumu<br />
atSlodzei<br />
� Divas blondīnes stāv autobusa<br />
pieturā. Viena gaida 2. autobusu, otra<br />
- 7. Atbrauc 27.autobuss. Viena no<br />
blondīnēm: -Lieliski! Varēsim kopā!<br />
� Iepazīšanās sludinājums: meklēju<br />
sievišķi, kas prot rakt sliekas, tīrīt zivis,<br />
labi gatavot, vēlams ar laivu, laivas<br />
fotogrāfija obligāta!<br />
� Divi draugi sauc trešo, braucam<br />
medībās, “nē!” tas atbild, man sieva<br />
atļāva mājās dzert!<br />
� Operācijas laikā: -skalpeli!<br />
-atsūcēju! -tamponus! -spirtu! -vel<br />
spirtu! -gurķīti!<br />
� Zvans uz bāru: -Vai es pie jums<br />
vakar nodzēru 500 Ls? -Jā.. -Tpfūu..<br />
nobijos jau, ka būšu pazaudējis..<br />
� Волк, Заяц и Хомяк решили ехать<br />
в Китай. Волк: - Меня в Китае будут<br />
звать Братец Вуй! -Заяц: А меня,<br />
Братец Зуй. Хомяк: я наверно не<br />
поеду.<br />
� Zinātnieki ilgi domāja, kā apzīmēt<br />
frekvenci, bet neko neizdomāja. Tāpēc<br />
arī raksta - Hz.<br />
� Visu grieķu un romiešu dievu<br />
aizvietošana ar Jēzu kristu, bija lielākā<br />
administratīvā aparāta samazināšana<br />
pasaules vēsturē!<br />
� No ziņām: Latviešu teroriste- Laura<br />
sagrābusi alkohola fabriku. Jau trešo<br />
dienu viņa nespēj noformulēt savas<br />
prasības.<br />
� Nav tā, ka vairs nav džentlmeņu.<br />
Vakar, piemēram, redzēju vīrieti, kurš<br />
laipni turēja lietussargu savai sievai,<br />
kamēr tā mainīja mašīna riepu.<br />
� Kad Dievs izlēma sodīt vīrieti, viņš<br />
izvilka tā ribu un uztaisīja no tās sievieti.<br />
Pie tā viņš arī apstājās un teica: ”bet<br />
dvēseli viņa pati no tevis izvilks”<br />
� - Ko, atkal?! Kur dzēri, tur arī ej,<br />
skaidrs?! - Skaidrs. Hallo, Serjoža, viss<br />
kārtībā, es atprasījos. �<br />
Ceļinieku vēsts 9
pĒC degvielaS CiSternaS - pie<br />
meduS kārĒm<br />
SIA “Talce” šoferis MODRIS<br />
VICINSKIS ikdienā piegādā degvielu<br />
būvmašīnām objektos, bet brīvajā laikā<br />
naftas produktu smārda vietā viņu<br />
apņem ziedu, medus un vaska smarža.<br />
Par bitenieku Modris kļuva,<br />
varētu teikt, ģimenes apstākļu dēļ. Pirms<br />
27 gadiem viņš ieprecējās Valdgalē,<br />
kur strādāja tolaik Latvijā pazīstamais<br />
bitenieks Visvaldis Auzukalns, kas kopa<br />
visu laiku lielāko bišu dravu — ar 3000<br />
stropiem. Modrim vajadzēja darbu, un<br />
viņš aizgāja pie Auzukalna par dravnieku,<br />
pēc viņa pamudinājuma arī mācījās šo<br />
specialitāti.<br />
“Man patīk darbs dabā — smaržas,<br />
zaļums —, arī dārzā strādāju ar prieku,”<br />
stāsta Modris. Pie Auzukalna viņa pārziņā<br />
bijušas 120 bišu saimju, bet tagad paša<br />
dārzā stropu skaits mainās atbilstoši<br />
slodzei pamatdarbā — kad ceļu būvē<br />
pasūtījumu bija maz, turēja ap 40 saimju,<br />
bet pēdējos ļoti saspringtajos gados to<br />
bijis tikai pāris — sava prieka pēc. Kopš<br />
pagājušā rudens Modris uzņēmies kopt<br />
arī tuvējās skolas dravu. Bites jāaprauga<br />
vidēji reizi nedēļā, lielāka uzmanība<br />
nepieciešama, kad sāk spietot.<br />
Vai medus vākšana jau sākusies?<br />
“Daudz atkarīgs no laika apstākļiem.<br />
Šogad pavasaris bija auksts, neievācu<br />
pirmo, pūpolu, medu, bet saulainā<br />
pavasarī pirmais ir pūpolu, blīgznu,<br />
10<br />
kārklu medus, tad nāk visa<br />
buķete, ko dod maijs; jūlijā<br />
tiek ievākts liepu medus,<br />
bet augustā — viršu. Man<br />
ir plašs dārzs, kur bitēm<br />
vākt medu, turklāt netālu<br />
atrodas kādreizējais<br />
leprozorijs, ap kuru ir liels<br />
parks.<br />
Šogad vēl pirmais<br />
medus nav ievākts, bet<br />
agrākais datums bijis 3.<br />
maijā.”<br />
Kurš medus pašam<br />
visvairāk garšo?<br />
“Griķu. Kad mācījos par bitenieku,<br />
bija jāmācās arī atpazīt medus pēc garšas.<br />
Jau toreiz griķu medus iegaršojās vislabāk.<br />
Bet vispār monofloras medu ievākt nav<br />
vienkārši. Varu iegūt pūpolu, liepu medu,<br />
arī viršu, bet pārējais ir tā sauktais dažādu<br />
ziedu medus.<br />
Gribētu arī liet vaska sveces, bet<br />
pagaidām neesmu atļāvies iegādāties<br />
diezgan dārgās sveču formiņas. Arī<br />
ziedputekšņus pašlaik neievācu, jo to<br />
kaltēšana patērē daudz elektroenerģijas,<br />
bet šo produktu nav īsti, kur realizēt.<br />
Kaut gan domāju, ka no skolas stropiem<br />
ziedputekšņus varētu vākt un izmantot<br />
par vitamīniem bērniem. Auzukalns<br />
kādreiz jauca ziedputekšņus medū,<br />
iznāca ļoti bieza,<br />
ķepīga, bet<br />
veselīga masa.”<br />
Vai bites<br />
jūs bieži sadzeļ?<br />
“ K a t r u<br />
reizi, kad<br />
pie tām eju.<br />
Visvairāk laikam<br />
bija, kad vienā<br />
reizē saņēmu<br />
ap 60 dzēlienu.<br />
Visdusmīgākās<br />
bites ir rudenī,<br />
kad tukšo<br />
kāres. Ziedu<br />
laiks beidzies,<br />
bitēm vairs nav, ar ko papildināt medus<br />
krājumus, bet atnāk bitenieks un to pašu,<br />
kas sakrāts, ņem nost! Bites aizstāv savu<br />
mantu. Bet es ar kreiso roku turu rāmīti, ar<br />
labo slauku nost bites un nevaru atgaiņāt<br />
niknos uzbrukumus kreisajai rokai. Nevaru<br />
taču mest rāmi zemē, jācieš.<br />
Bites pēc rakstura ir dažādas, ir<br />
miermīlīgas saimes un niknas — tādas,<br />
kam pat garām nevar paiet. Ko var darīt?<br />
Sezona jāiztur, tad var mēģināt nomainīt<br />
saimei māti, ņemot no miermīlīgā stropa.<br />
Tā gan nav pilnīga garantija, jo māti apsēklo<br />
dažādu stropu trani, arī no dusmīgajiem,<br />
un bites arī var iznākt dusmīgas.”<br />
Vai ģimenē esat lieli medus<br />
ēdēji?<br />
„Ēdam katru dienu. Bļoda ar medu<br />
uz galda ir vienmēr. Parasti medu uzēdu<br />
pie tējas, jo to karsēt nav labi, tas zaudē<br />
savu vērtību. Es arī nesildu medu, lai tas<br />
kļūtu šķidrāks.“<br />
Vai jums ir arī savi klienti, kas<br />
vēlas tikai jūsu vāktu medu?<br />
„Jā, pa šiem gadiem izveidojies<br />
savs loks. Cilvēkiem reizēm šķiet svarīgi<br />
pazīt bitenieku, kura medu lieto. Īsti gan<br />
neizprotu, kāpēc, jo nezinu, kā medu var<br />
krustot vai šķaidīt, par ko medus ražotājus<br />
mēdz turēt aizdomās.“<br />
Vai šogad prognozējat skopu<br />
medus ievākumu?<br />
„Vēl par agru spriest. Bites ir ļoti<br />
elastīgas, ja būs labvēlīgs laiks, viņas ātri<br />
atgūs pavasarī iekavēto.“ �<br />
Ceļinieku vēsts
dejošana ir dullumS, no kā<br />
negribaS atbrīvotieS<br />
“<strong>Saldus</strong> ceļinieka” meistara palīgs<br />
EGILS AUGSTMANIS ir sertificēts deju<br />
kolektīvu vadītājs. Mācīt citiem tautas dejas<br />
viņam vairs laika neiznāk, bet pats savu<br />
dzīvi bez dejošanas iedomāties nespēj.<br />
“Dejoju no 4 gadu vecuma. Mana<br />
pirmā skolotāja bija Saldū leģendārā deju<br />
pedagoģe Velta Lodiņa. Saka, ka tie, kas pie<br />
viņas mācījušies, no dejas nešķiras nekad, —<br />
es esmu tas gadījums. Šobrīd dejoju <strong>Saldus</strong><br />
vidējās paaudzes deju kolektīvā “Bandava”.”<br />
Kā ar dejošanu bija pusaudža gados,<br />
kad puikas vilina citas nodarbes?<br />
“Visādi gāja. Arī tā, ka makšķerkāts<br />
bija paslēpts pa ceļam uz mēģinājuma vietu,<br />
un līdz nodarbībai nemaz netiku. Bet vecāki<br />
mazliet piespieda. To, ka gribu dejot, pa<br />
īstam apzinājos pēc 6. klases, 1984. gadā,<br />
kad pirmoreiz piedalījos skolēnu Dziesmu un<br />
deju svētkos Rīgā. Pirms tam arī bija nelielāki<br />
gandarījuma brīži, taču izjūtas Dziesmu un<br />
deju svētkos ir ļoti spilgtas.”<br />
Dejotāji esot īpaša tauta ar savām<br />
tradīcijām un īpatnībām.<br />
“Tā varētu būt. Bet tieši kādi viņi ir,<br />
grūti izstāstīt, to var saprast tikai tas, kas<br />
pats dejojis. Piemēram? Mēs esam vienkārši<br />
dulli. Varam dejot jebkuros laika apstākļos,<br />
jebkurā vietā. Sniegputenī, karstumā,<br />
pērkona negaisa laikā. Vistrakākais laikam<br />
ir karstums, lietus tik daudz netraucē. Polijā<br />
reiz nodejojām 45 minūšu garu programmu<br />
30 grādu karstumā, pilnīgā bezvējā. Mugurā<br />
— samērā nopietnais latviešu tautastērps.<br />
Tas gan bija diezgan ekstrēmi.”<br />
Pašdarbības kolektīvu priekšrocība<br />
ir iespēja ceļot, apskatīt citas valstis.<br />
Centrā Egils pirms 20 gadiem - 1990.gadā<br />
“Esmu dejošanas dēļ nedaudz<br />
redzējis ārzemes. 1989. gadā mēs<br />
prmoreiz tikām ārpus toreizējās<br />
Padomju savienības uz Poliju. Lietuvā<br />
un Igaunijā esam dejojuši gan tad, kad<br />
tās vēl nebija ārzemes, gan tagad, kad<br />
tās ir kaimiņvalstis, bet būts arī Vācijā,<br />
Zviedrijā. Darba dēļ diemžēl vairākos<br />
ārzemju braucienos neesmu piedalījies,<br />
bet mūsu deju kolektīvs koncertējis arī<br />
Horvātijā, Austrijā, Ungārijā.”<br />
Vai viegli strādājošam cilvēkam<br />
atrast laiku dejošanai?<br />
“Vajadzīga liela mobilizācija, laika<br />
plānošana, jo dejošana paņem daudz.<br />
Pašdarbnieku sezona ir no rudens līdz<br />
pavasarim. Līdz Ziemassvētkiem parasti<br />
ir mēģinājumi, pēc tam — koncerti,<br />
tajā skaitā izbraukumi, skates un citi<br />
pasākumi. Vasarā vairāk lielu notikumu<br />
— Dziesmu un deju svētki, šogad 5. jūnijā<br />
Valmierā notiks vidējās paaudzes deju<br />
kolektīvu sadancošana, kas arī ir vērienīgs<br />
notikums.”<br />
Rudens ceļu būvē parasti ir<br />
steidzamu darbu laiks. Kad mācāties deju<br />
soļus?<br />
“Ir dažādi varianti. Tā kā daudzi<br />
dejotāji darbos aizņemti, mēģinājumi notiek<br />
arī svētdienās. Turklāt tagad pieejami arī deju<br />
videoieraksti, var noskatīties un izmēģināt<br />
soļus. Man ir vēl viena priekšrocība — arī<br />
sieva dejo tajā pašā kolektīvā. Ja vajag,<br />
uzdejojam mājās. Viņu iesaistīju dejošanā<br />
pēc vecākā dēla piedzimšanas. Sievai<br />
vienmēr gribējies dejot, bet skolas gados nav<br />
bijusi tāda iespēja. Dejošana tādēļ ir laba, ka<br />
to mācīties var<br />
jebkurā vecumā.”<br />
V a i<br />
uzņēmums ir<br />
pretimnākošs,<br />
ja jums jābūt<br />
uz svarīgu<br />
koncertu?<br />
“Jā! Pirms<br />
diviem gadiem,<br />
kad notika<br />
Dziesmu un deju<br />
svētki, pat nedēļu<br />
atvēlēja. Pavisam<br />
esmu piedzīvojis<br />
9 Dziesmu un<br />
deju svētkus, ja<br />
ieskaita skolēnu<br />
Egils uzstājas Kalnsētas parkā Saldū<br />
svētkus. Esmu arī pats vadījis deju kolektīvus<br />
Skrundā, kur trīs gadus nostrādāju kultūras<br />
namā.”<br />
Tad kā kultūras darbinieks kļuva par<br />
ceļinieku?<br />
“Vispirms celtnieks kļuva par<br />
kultūras darbinieku — esmu beidzis <strong>Saldus</strong><br />
tehnikumu. Vēlāk Skrundā vajadzēja jauniešu<br />
deju kolektīva vadītāju, un “Bandavas”<br />
toreizējais vadītājs Agris Sīlis ieteica mani.<br />
Strādājot Skrundā, mācījos Tautas mākslas<br />
centrā Rīgā un ieguvu deju kolektīva vadītāja<br />
sertifikātu. Izveidojām arī vecākās paaudzes<br />
deju kolektīvu. Kad sāku strādāt “<strong>Saldus</strong><br />
ceļiniekā”, deju mācīšana bija jāpārtrauc.<br />
Dejošanu ar darbu vēl var apvienot, bet<br />
vadīt kolektīvu nav iespējams.”<br />
Vai jūsu dēli arī dejo?<br />
“Nē, viņiem ir citas intereses — viens<br />
aizrāvies ar skeitbordu, otrs ar BMX. Tagad<br />
bērniem ir krietni daudzveidīgākas iespējas<br />
darboties brīvajā laikā. Vienubrīd abi<br />
dejoja, bet vecākajam nepavisam nepatika,<br />
un jaunākais arī atteicās, bet, iespējams,<br />
ka viņš vēl kādreiz varētu atgriezties pie<br />
dejošanas.”<br />
Kur jūs šobrīd strādājat?<br />
“Līvānos, ceļa Rīga-Daugavpils<br />
posma rekonstrukcijā. Mans pienākums<br />
jau trīs gadus ir satiksmes organizēšana<br />
— regulēju transporta plūsmu, karoju ar<br />
autovadītājiem… Ir interesanti, bet tas jau ir<br />
cits stāsts.” �<br />
Ceļinieku vēsts 11
jubilejaS<br />
Dzīves jubilejas<br />
Maijā:<br />
1. – Mikum Lācarum 25 (Talce)<br />
19. – Modrim Nicmanim 55 (Talce)<br />
21. – Stepanam Želvim 60 (SC)<br />
29. – Ārim Milleram 25 (Talce)<br />
Jūnijā:<br />
1. – Aināram Kadakovskim 50 (Talce)<br />
1. – Artim Baldiņam 25 (SC)<br />
22. – Mārim Strogonovam 40 (SC)<br />
23. – Aināram Kaijam 45 (Talce)<br />
23. – Edgaram Stūrmanim 30 (SC)<br />
30. – Ansim Ansbergam 50 (SC)<br />
Jūlijā:<br />
2. – Uģim Januzim 25 (SC)<br />
12<br />
SC grupaS uzņēmumu izdevumS<br />
drukātS - Sia “SalduS CeļiniekS” 300 ekSemplāroS<br />
4. – Mārim Kiršteinam 35 (Talce)<br />
17. – Mārim Kreicbergam 50 (SC)<br />
24. – Viktoram Lukševicam 15 (Talce)<br />
26. – Aijai Neilandei 55 (SC)<br />
31. – Atim Svikšam 40 (Talce)<br />
Darba jubilejas<br />
Maijā:<br />
1. – Edvīnam Kronbergam 15 (Talce)<br />
8. – Jurģim Ludevikam 5 (Talce)<br />
18. – Aivaram Reinfeldam 5 (Talce)<br />
22. – Uldim Dakšam 10 (SC)<br />
23. – Aigaram Aniņam 5 (Talce)<br />
23. – Janekam Osipovam 5 (Talce)<br />
23. – Guntim Saulītim 5 (SC)<br />
Ceļinieku SalidojumS!!!<br />
Pie durvīm vasara un nu jau 43.Latvijas ceļinieku<br />
tūrisma salidojums! Tas notiks no 30.jūlija līdz<br />
1.augustam Ikšķiles novada Tīnūžu pagasta Turkalnē<br />
– atpūtas kompleksā „Turbas” – 40 km no Rīgas un 5<br />
km no Ogres Suntažu virzienā. Pasākuma moto – Road<br />
Rock Rulllz, un tas notiks Rock’n Roll stilā. Pieteikties<br />
uz salidojumu var pie saviem darbu vadītājiem līdz<br />
9.jūlijam, aizpildot speciālas iesniegumu veidlapas.<br />
Dalība salidojumā, tai skaitā transports un ēdināšana,<br />
redakCijaS kontakti: tel. 63807060, fax. 63807067, e-paStS info@SC.lv<br />
Jūnijā:<br />
1. – Atim Kinstleram 5 (SC)<br />
21. – Andrim Grundmanim 5 (SC)<br />
Jūlijā:<br />
1. – Ludmilai Vazdiķei 5 (SC)<br />
5. – Aināram Kadakovskim 5 (Talce)<br />
10. – Oskaram Šteinam 10 (SC)<br />
24. – Robertam Liepiņam 10 (Talce)<br />
26. – Andrim Dēliņam 5 (Talce)<br />
26. – Viktoram Frīdenbergam 50 (Talce)<br />
Piedzimuši<br />
14. 05.2010. – Mārtiņam Dambergam<br />
(Talce) dēls Alekss �<br />
SC grupas darbiniekiem, to otrajām pusītēm un bērniem<br />
ir par brīvu. Pārējiem radiem un draugiem, ko vēlaties<br />
ņemt līdzi – 15 Ls no cilvēka. Maldinošas pieteikšanās<br />
gadījumā no jūsu algas tiks ieturēti 15 Ls par katru cilvēku,<br />
kurš uz pasākumu neieradīsies.<br />
Lai gājiena laikā mēs izskatītos glīti, visi ir aicināti uz<br />
salidojumu ņemt līdzi zaļos SC grupas krekliņus. Precizēta<br />
informācija par sporta spēlēm un izklaides pasākumiem<br />
salidojuma laikā sekos. �<br />
Ceļinieku vēsts
Change language