Nr.12.(122) 27.11.2007. - Blomes pagasta pārvalde
Nr.12.(122) 27.11.2007. - Blomes pagasta pārvalde
Nr.12.(122) 27.11.2007. - Blomes pagasta pārvalde
Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
PAGASTA PADOMES INFORMATĪVAIS IZDEVUMS. IZNĀK REIZI MĒNESĪ. BEZMAKSAS<br />
Dedzam Adventes vainagā ilgu un<br />
pārdomu sveces.<br />
Rudens drēgnajā pelēcībā gribas siltu<br />
mīĜu gaišumiĦu, gribas pasildīties<br />
mazliet. Laiks jau atkal būs izskrējis<br />
cauri vienam gadam. Svētdien aizdegsim<br />
pirmo Adventes sveci un sāksies pārdomu un<br />
gaidīšanas laiks. Siltās, rāmās sveču liesmas neviĜus liek<br />
domāt par visu labo un skaisto, kas piedzīvots visiem kopā<br />
valstī, gan katram pašam savā mājā, savā ăimenē. Pašlaik<br />
gan valsts mērogā vairāk visu cilvēku uzmanību piesaista<br />
valdības krīze, straujā inflācijas celšanās, partiju<br />
nesaskaĦas. Lai kā arī mēs censtos no šīm lietām<br />
norobežoties un par to nedomāt, bet tas jau nemaz nav<br />
iespējams, jo ietekmē ikkatra labklājību, dzīves līmeni, rada<br />
pamatotas bažas par rītdienu. Varbūt arī tāpēc cilvēku<br />
savstarpējās attiecībās arvien vairāk ienāk nesavaldība,<br />
meli, blēdības. Dažbrīd gribas jautāt - kur palikusi<br />
labestība, godaprāts, sirdsapziĦa? Kāpēc tomēr tik bieži<br />
aizmirstam rūpēties par veciem un slimiem cilvēkiem,<br />
kāpēc rodas vēlēšanās darīt otram to, ko pats gan sev<br />
negribētu?<br />
<strong>Nr.12.</strong>(<strong>122</strong>)<br />
<strong>27.11.2007.</strong><br />
Un tomēr šajā laikā pie gaiši un silti degošām Adventes<br />
svecēm centīsimies domāt, ko ikvien varam izdarīt labu.<br />
Līdz ar sveču gaišumu ielaidīsim arī katrs savā dvēselē<br />
labestības un mīlestības gaismu, kas dos prieku un spēku iet<br />
pretī Ziemas saulgriežiem un jaunai dabas atmodai.<br />
Iepriecināsim savus mīĜos un tuvos cilvēkus! Palīdzēsim<br />
tiem, kam šobrīd klājas grūti! Dažreiz mīĜs un sirsnīgs<br />
vārds ir vislielākā dāvana, ko saĦemam no līdzcilvēkiem.<br />
Atcerēsimies, ka prieks, ko spējam sagādāt citiem,<br />
atgriežas.<br />
Lai katrā mājā un ăimenē gaiši, silti un mīĜi deg<br />
Adventes sveces!<br />
Lai ticība saules un gaismas atnākšanai dod<br />
dzīvesprieku un stiprina ikvienu!<br />
Kaut varētu adventes laiks<br />
tik daudz gaismas<br />
dvēselē sēt,<br />
viens pret otru<br />
lai mīĜumā spētu<br />
mēs šai pasaulē<br />
uzziedēt!<br />
Avīzītes veidotāji<br />
_______________________________________________________________________________________________________________________________________<br />
Gadu startam<br />
rītdien cits jau<br />
laukums,<br />
Citas cerības<br />
un ceĜus laiks nāks dot.<br />
Dzīvesprieks<br />
un mīlestības jaukums<br />
lai arvien<br />
spēj sirdī pārziemot.<br />
/K.Apškrūma./<br />
Decembrī nozīmīgas dzīves<br />
jubilejas svinēs:<br />
Hugo Poots 24.12.<br />
Aina Stirna 17.12.<br />
Vilis ĀboltiĦš 22.12.<br />
Zaiga Rācene 10.12.<br />
Velta KrieviĦa 11.12<br />
Zaiga Ozola-OzoliĦa 16.12.<br />
Inga LiepiĦa 17.12.<br />
Gatis Klūga 02.12.<br />
Valērijs Juškovs 07.12.<br />
Kaspars Savielis 15.12.<br />
Normunds Krankovskis 01.12.<br />
Līga Kozlovska 08.12.<br />
Rolands Ustrisovs 18.12.<br />
Lai rudens pelēcībā un ziemas<br />
saltumā Jums gaišas domas un<br />
siltas sirdis!<br />
Vēlam prieku ikdienā, veiksmi<br />
darbos, labu veselību un mīlestību!<br />
Daudz laimes!<br />
__________________________________________<br />
Šo balto dienu saglabājiet sirdīs -<br />
tā šodien ir kā tikko plaucis zieds.<br />
Lai diena šī Jums cauri mūžam<br />
staro,<br />
Lai visa dzīve Jums kā gaišs un<br />
saulains rīts!<br />
/V.Kokle-LīviĦa/<br />
Sveicam kopējo dzīves ceĜu sākot<br />
Līgu Miėi un Aivaru Dambrānu.<br />
Vēlam cauri gadiem saglabāt<br />
mīlestību, savstarpēju, cieĦu,<br />
uzticību un saticību.<br />
Esiet laimīgi!<br />
__________________________________________<br />
Lai nenosalst aiz loga rozes,<br />
ir katrai sirdij mīlēt Ĝauts,<br />
Bet tikai kopā divas sirdis<br />
par vienu mīlestību sauc<br />
Un jāiet mums vēl blakus ilgi,<br />
viens liktenis mums izraudzīts.<br />
/G.KrieviĦš/<br />
Sveicam kāzu dienā<br />
Silviju Bernāti un Jāni Krūzi.<br />
Vēlam laimīgus un skaistus dzīves<br />
gadus!<br />
1
Latvijas Republikas gadadienai veltītais pasākums<br />
Blomē.<br />
<strong>Blomes</strong> kultūras namā 16. novembrī notika Latvijas<br />
Republikas dzimšanas dienai veltīts pasākums.<br />
Sākumā <strong>Blomes</strong> <strong>pagasta</strong> padomes priekšsēdētāja<br />
Zigeta Vīėele teica svētku runu.<br />
Kā jau katru gadu šajā dienā tiek sveikti un<br />
godināti, pasniegti goda raksti „Esmu Blomēnietis”.<br />
Šogad šo nosaukumu ieguva sākumskolas audzinātāja<br />
Mārīte Liezere, pensionāre Austra Jurgena, Helēna<br />
GraudiĦa. Pirmo reizi goda nosaukumu ieguva<br />
juridiska persona - SIA „MMA”.<br />
Koncertu sniedza pirmskolas un pamatskolas bērni,<br />
skaitot dzejoĜus, dziedot dziesmas un dejojot. Koncerts<br />
bija izdevies skaists un krāšĦs!<br />
Pēc koncerta ar līdzpaĦemtajiem groziĦiem bija<br />
iespēja pavadīt vakaru pie galdiĦiem un dejojot grupas<br />
„Nakts ekspresis” pavadījumā.<br />
Pasākums bija apmeklēts diezgan lielā, kuplā skaitā.<br />
Vakars pagāja ātri un jaukā noskaĦā.<br />
Inga<br />
Stāstnieki.<br />
Rudens laiks, kad ārā kĜūst drēgnāks, pelēkāks un<br />
lietaināks, mudina mūs uz iekštelpām, jo katru gadu<br />
šajā laikā notiek stāstnieku konkurss "Teci, teci,<br />
valodiĦa". 21. oktobrī šis konkurss notika Valkā.<br />
Audzinātāja mani iepazīstināja ar konkursa nolikumu,<br />
likās, ka būs interesanti, tāpēc nolēmu piedalīties. Šī<br />
gada konkursa galvenā tēma bija MAIZE. Visi<br />
stāstnieki bija lūgti līdzi atvest maizīti, kas cepta katrā<br />
pagastā vai pilsētā, vai kura ir vislielākajā cieĦā pie<br />
mums.<br />
Esot iekšā telpā, kur smaržoja mājās cepta maizīte<br />
un tējas garaiĦi klīda pa<br />
istabu, sajūta bija tāda, ka<br />
esmu nokĜuvusi senā<br />
latviešu maizes ceptuvē.<br />
Vēl par jauko atmosfēru<br />
pasākumā gādāja folkloras<br />
deju kopas „SudmaliĦas” vadītāja Skaidra Smeltere,<br />
kura mums rādīja attēlus un paskaidroja, kā cep<br />
maizīti. Tā latviešiem ir bijusi svēta lieta. Man Ĝoti<br />
patika atmosfēra, kāda bija šajā konkursā. Tā bija<br />
piepildīta ar stāstiem par dienām un nedienām kopā ar<br />
maizīti. Bija interesanti paklausīties anekdotes,<br />
atgadījumus no dzīves un pasakas par mums tik<br />
nozīmīgo pārtikas produktu – maizi. Gaidot žūrijas<br />
vērtējumu, bija iespēja nogaršot visus gardumus, ko<br />
bija saveduši stāstnieki. Cik garšīga mājās ceptā<br />
maizīte bija kopā ar tēju un medu!<br />
Signe Burova<br />
MārtiĦdiena skolā.<br />
Latvijā 10. novembrī svin MārtiĦdienu. Arī mūsu<br />
skolā svinēja šos svētkus 9. novembrī.<br />
NedēĜu pirms pasākuma klasēm tika doti uzdevumi,<br />
kuri bija jāveic. 1.-3. klašu skolēni gatavoja<br />
MārtiĦdienas rotājumus. 5. klases skolēni iekārtoja<br />
ražas izstādi „Rudens veltes”. Izstādē mēs varējām<br />
redzēt gan dārzos izaugušus interesantus dārzeĦus, gan<br />
skolēnu pašu veidotos rudens brīnumus. 6. klase<br />
gatavoja stāstījumu par MārtiĦiem, 7. klase mācījās<br />
MārtiĦdienas rotaĜas, 8.klase rotāja skolu, lai visiem<br />
būtu MārtiĦdienas noskaĦojums. 9. klase iekārtoja<br />
pasākuma telpu un sagatavoja vietu, kur tirgoties. Visi<br />
skolēni, kuri gribēja kaut ko pārdot, to arī varēja darīt.<br />
No rīta bija trīs mācību stundas. Pēc tam sekoja<br />
lielais MārtiĦdienas pasākums un tirgus. Šajā dienā<br />
skolā bija arī vecāku diena. Vecāki apmeklēja un<br />
vēroja skolēnu darbu mācību stundās, pēc tam<br />
piedalījās pasākumā.<br />
Sākumā 6. klases skolēni mums pavēstīja par<br />
MārtiĦdienu, par to ,kā šie svētki svinēti agrāk. Mēs<br />
dzirdējām gan ticējumus, gan minējām mīklas. Ciemos<br />
bija atnākuši arī pirmskolas vecuma bērni. Tie skaitīja<br />
pantiĦus. Apsveicām arī mūsu skolā esošos MārtiĦus.<br />
Tad sākās lielais MārtiĦdienas tirgus. Tirgū varēja<br />
nopirkt dažādus saldumus, kuri bija mājās gatavoti un<br />
cepti. Bija atrodams pat medus.<br />
Dejošanas skolotāja mums parādīja MārtiĦdienas<br />
spēles un rotaĜas, kuras ar labu omu un prieku<br />
spēlējām. Pasākumā aktīvi piedalījās skolotājas un<br />
vecāki.<br />
Kad nu viss bija beidzies, sakārtojām tirgus vietu un<br />
devāmies mājās. Prieks par jauki pavadīto dienu. Bija<br />
jautri un varēja labi izkustēties!<br />
Ingūna Buldure<br />
_______________________________________________________________________________________________________________________________________<br />
Turpinām publicēt skolēnu konkursa darbus.<br />
<strong>Blomes</strong> ezers.<br />
<strong>Blomes</strong> ezers atrodas pie manas mājas. Vasarā man mīĜākā vieta ir pie ezera, kur var sauĜoties un peldēties cik<br />
tīk. Vienmēr, kad man gribas nopeldēties, es varu iet un peldēt. Pie ezera notiek Ĝoti<br />
daudz pasākumu. <strong>Blomes</strong> ezeru uzstādināja mans vectēvs. Kolhoza laikos viĦš<br />
izveidoja saliĦas, uz saliĦām un ap ezeru sastādīja kokus, darbu sponsorēja kolhozs.<br />
Ezers pēc uzstādīšanas ir vienu reizi nolaists. Kad <strong>Blomes</strong> ezeru nolaida, to<br />
padziĜināja un iztīrīja, pēc tam tur ielaida zivis-karpas, un līdakas – diezgan daudz.<br />
Tad dažus gadus nevarēja makšėerēt, bet kad sākās makšėerēšana, vajadzēja pirkt<br />
atĜaujas. Pirmā atklāšana bija spiningošanā līdakām. Otrā atklāšana bija<br />
makšėerēšanā karpā un citām zivīm – piemēram, asariem un karūsām, ko bija<br />
2
ienesuši putni. Ziemā uz ezera ir Ĝoti jautri – var slidot un spēlēt hokeju, bet vispirms ir jānotīra laukums, kur<br />
slidot un spēlēt. Daudzreiz notiek lieli hokeja mači gan bērniem, gan pieaugušajiem, bet dažreiz visiem kopē. Es<br />
pie <strong>Blomes</strong> ezera esmu dzīvojis visu mūžu. Es šajā ezerā iemācījos peldēt jau mazs būdams, tāpēc es par šo<br />
ezeru gribēju pastāstīt citiem.<br />
Edgars Rācenis.<br />
Mājas „Zeėes”<br />
Es rakstīšu par savām mājām, kuras ir Ĝoti vecas, apmēram 200 gadi. Šīs mājas ir Ĝoti mainījušās, piemēram,<br />
tām ir apmainīts jumts. Agrāk šīm mājām bija lubiĦu jumts, kuru paši mājinieki bija uzsituši. Bet, laikam ejot,<br />
lubiĦu jumts novecoja un to nācās nomainīt pret šīfera jumtu. LubiĦas plēsa paši mājinieki. Katra lubiĦa bija 75<br />
cm gara. Tā stāstīja mājas īpašnieki.<br />
Manām mājām ir Ĝoti dīvains nosaukums „Zeėes”. Citi par šo nosaukumu smejas, bet man gan šis nosaukums<br />
patīk. Žēl, ka es nevaru izstāstīt, kāpēc šīm mājām ir tāds nosaukums.<br />
Bet es varu parādīt savas mājas ziemā un vasarā.<br />
Šāda ir mana māja ziemā. Šāda ir mana māja vasarā.<br />
Es pajautāju dažiem cilvēkiem, kā viĦiem šėiet, kā mainījusies<br />
mūsu māja. Lielākoties viĦi atbildēja, ka māja ir Ĝoti mainījusies un<br />
ka tās pārveidošanai ir bijis jāiztērē daudz līdzekĜu.<br />
Anna SkadiĦa.<br />
Saimniecība „SavieĜi” „BirzuĜos”.<br />
Es gribu jums pastāstīt par saimniecību, kurā dzīvo un strādā mani vecvecāki.<br />
Saimniecība „SavieĜi” darbojas jau kopš 1993.gada. Dibināta un savu darbību uzsākusi Valmieras rajona<br />
Vaidavas pagastā. Tā kā varēja atgūt savus īpašumus, tad 2002.gadā mana vecmamma pārnāca dzīvot uz <strong>Blomes</strong><br />
<strong>pagasta</strong> „BirzuĜiem”. ViĦa mācījusies par agronomi, tāpēc lauku darbi un puėkopība, ar ko viĦa nodarbojas, nav<br />
sveša lieta. Ar puėu stādu audzēšanu vecmamma nodarbojas jau 10 gadus. ViĦa saka, ka tas ir sirdij un atpūtai<br />
patīkams darbs. Saimniecībā ir siltumnīcas 260 m 2 platībā. Patiesībā jau<br />
darbs nemaz nav viegls, jo puėu stādu audzēšana sākas jau novembra<br />
beigās un tās ir atraitnītes, lai uz Lieldienām tās būtu pilnos ziedos, jo<br />
Smiltenes pilsētas apstādījumos sastādītās atraitnītes ir no SIA „Lauku<br />
apgāds un meliorācija” manas vecmammas darba vietas. Vecmammas<br />
izaudzētās puėes vasarā tika vestas vairākas reizes uz Rīgu, uz K-RAUTA<br />
tirdzniecības vietām un Baltezeru. Tā jau no malas liekas, kas tur ko<br />
neizaudzēt, bet viss sīki jāizrēėina, kad sēt, lai laikā ziedētu, lai varētu vest<br />
uz tirgu vai veikaliem. Puėes ir gan jālaista, gan jāmēslo, ja vajag arī<br />
jāmiglo pret slimībām un kukaiĦiem. Bet visgrūtāk ir kurināt siltumnīcas<br />
aukstajā laikā, jo jākurina ir visu nakti, jāceĜas augšā un jāiet, bet kā kādreiz negribas celties! Atliek tikai vienu<br />
reizi neaiziet, nepielikt malku un viss darbs pagalam ! Bet maija mēnesī, kad viss zied, tad ir tā vislabākā alga,<br />
tad ir tāds gandarījums! Mēs ar Krišu Ĝoti daudz palīdzam vecmammai, liekam kūdru podiĦos, arī esam stādījuši,<br />
un mums izdevies Ĝoti labi, jo vecmamma mūs uzslavēja. Vasarā ja vajag arī ravējam, un laistīšana arī ir mūsu<br />
ziĦā, jo pa dienu vecmamma ir darbā un tad nu mums tiek uzticēta laistīšana, un mēs to arī cenšamies izdarīt.<br />
Linda Miščenkova<br />
Z/S „Ābelītes”<br />
Es rakstu par saimniecību „Ābelītes”, jo tas ir mūsu ăimenes uzĦēmums. Es pati pa vasaru Ĝoti daudz palīdzu<br />
tētim. Lasu kartupeĜus, braucu līdzi uz Rīgu un daru arī visādus citus mazāksvarīgus darbiĦus. Saimniecība<br />
„Ābelītes” nodarbojas ar kartupeĜu audzēšanu jau desmit gadus. Saimniecības īpašumā ir 17 hektāri zemes.<br />
Katru gadu apmēram 10 hektāros zemes tiek audzēti kartupeĜi. Saimniecībai ir divi traktori un četras piekabes.<br />
Nu jau četrus gadus kartupeĜi tiek vākti ar vācu firmas „Grimme” kartupeĜu kombainu. Tā kā agro kartupeĜu ražu<br />
mēs vācam ar rokām, tad mums palīdz skolēni, gan pieaugušie. Saimniecībai ir nepieciešami gan minerālmēsli,<br />
gan arī augu aizsardzības līdzekĜi, lai kartupeĜi izaugtu lieli un veselīgi. Lielākā daĜa kartupeĜu tiek pārdoti Rīgā<br />
tirgos un vairumtirdzniecības bāzēs. KartupeĜus uz Rīgu vadā ar divām kravas automašīnām, par to cenšas<br />
rūpēties tētis. Tā kā mums nav laistīšanas sistēmas tad kartupeĜu raža ir atkarīga no laika apstākĜiem. Tad, kad<br />
kartupeĜi tiek novākti, tad zemē tiek iesēts eĜĜas rutks un tas Ĝoti labi noder zaĜmēslojumam. Saimniecībā audzē<br />
dažādu šėirĦu kartupeĜus, piemēram, agrā šėirne „Solists”, citas „Vineta”, „Marabella”, kā arī „Imanta”.<br />
Inese Vilnīte<br />
3
Manu vecāku saimniecība.<br />
Izlasot šīs dzejoĜa rindas, es iedomājos par sapĦu pagastu, savām mājām un arī par savu vecāku saimniecību.<br />
Šajā domrakstā es gribu pastāstīt par savu vecāku saimniecību un par saviem vecākiem.<br />
Manu vecāku saimniecību sauc z/s „Jaunievāni”. Mūsu saimniecība iesākās ar maziem kartupeĜu tīrumiĦiem.<br />
Mamma ar tēti sāka audzēt kartupeĜus 2 ha platībā.<br />
Ar katru gadu vecāki tās paplašināja, šajā vasarā jau maniem vecākiem bija iestādīti 21 ha kartupeĜu.<br />
Vasarā es arī palīdzēju mammai un tētim, kaut gan tas bija Ĝoti grūti. Es nezinu, kā varēju tam piespiesties, bet<br />
saprotu, ka vecāku dēĜ varu visu, ja tikai piespiež sevi.<br />
Mani vecāki arī ir iegādājušies dažādu tehniku, kas ir Ĝoti dārga. ViĦi nopirka vienu piekabi, šėirotāju daĜas,<br />
traktora daĜas.<br />
Mana mamma ir vislabākā. ViĦa vienmēr ir saprotoša - viĦa man cenšas palīdzēt tik daudz, cik pati saprot un<br />
māk. Arī viĦai ir citas labas īpašības - pacietība, izturība, gribasspēks.<br />
Arī manam tētim ir labas īpašības. Man viĦš ir vislabākais tētis. No viĦa labajām īpašībām es varu mācīties.<br />
Piemēram, labsirdība - viĦš vienmēr mani žēlo un dod man visu nepieciešamo, lai es kĜūtu par labu cilvēku.<br />
Es Ĝoti lepojos ar saviem vecākiem, par viĦu sasniegumiem, izturību un visu citu. Man ir Ĝoti daudz, ko<br />
mācīties no mammas un tēta. Es arī gribētu būt tik izturīga kā viĦi. Pateicoties viĦiem man ir piepildīta bērnība.<br />
Pateicoties viĦiem es esmu tāda kā esmu!<br />
Līga Muceniece<br />
____________________________________________________________________________________________________________________________________<br />
Brauciens uz „Kino-80”.<br />
13.novembrī čaklākie „Bērnu žūrijas” lasītāji tika nelielā ekskursijā uz Smiltenes bērnu bibliotēku un<br />
noslēgumā uz kino seansu „Noėert vilni”.<br />
Smiltenes bērnu bibliotēkas bibliotekāre Zoja pastāstīja par to, kas ir pieejams viĦu bibliotēkā un aicināja<br />
bērnus apmeklēt bibliotēku. Arī turpmāk čaklākie lasītāji, kuri piedalīsies konkursa „Bērnu žūrija” grāmatu<br />
lasīšanā un vērtēšanā, tiks iespēju robežās vesti uz kādu izglītojošu pasākumu un ekskursiju.<br />
Sarmīte.<br />
13.novembrī pirmo reiz biju Smiltenes kinoteātrī. Uz turieni mēs tikām pateicoties <strong>pagasta</strong> bibliotekārei<br />
Sarmītei. Filma bija Ĝoti interesanta un pamācoša. Mans mīĜākais filmas varonis ir Zī. ViĦš palīdzēja mazajam<br />
pingvīnam. Filmā bija arī negatīvais tēls, kas sērfojot darīja pāri mazākajiem.<br />
Brauciens bija patīkams, paldies šoferītim, kas mūs izvizināja. Tā mums bija kā balva, par čaklo lasīšanu.<br />
Sintija<br />
______________________________________________________________________________________________________________________________________<br />
Atgādinājums!<br />
Seminārs 29.novembrī<br />
plkst. 10 30<br />
<strong>Blomes</strong> <strong>pagasta</strong> telpās.<br />
• Atbalsts jaunajiem<br />
zemniekiem,<br />
• Priekšlaicīgā pensionēšanās,<br />
• Atbalsts daĜēji naturālo<br />
saimniecību<br />
pārstrukturizācijai ,<br />
• Akvakultūras,<br />
• Lauku saimniecību<br />
modernizācija.<br />
• 2008.gada subsīdiju projekts.<br />
Semināru vadīs LLKC Valkas<br />
rajona vecākā lauku attīstības<br />
speciāliste Valda Empele.<br />
4<br />
Gunta<br />
Bagāta lai šodien Tava diena,<br />
Atspirdzinies dāvātajos ziedos,<br />
Balta būs ik taka un Tev nesals<br />
Arī tad, ja rūtīs leduspuėes<br />
ziedēs.<br />
Sirsnīgi sveicam Tamāru<br />
Pakalni jubilejā un novēlam<br />
mīlestību, veselību, gaišas<br />
domas sirdī un veiksmi<br />
turpmākajos dzīves gados!<br />
Daudz laimes vēl Irēna un Jānis.<br />
__________________________________________<br />
Nākošais avīzītes numurs<br />
iznāks 22. decembrī. Visus<br />
rakstus apsveikumus un citas<br />
ziĦas nodot līdz 20.<br />
decembrim bibliotēkā vai<br />
<strong>pagasta</strong> padomē pie<br />
sekretāres.<br />
Par vēlu šodien teikt,<br />
Kas nepateikts bij vakar.<br />
Jau melnu ēnu vakars<br />
Pār mūža dienām pakar.<br />
/V.Kokle-LīviĦa/<br />
Mūža miegā aizmigusi<br />
AntoĦina Zaharenko<br />
05.02.1926. - 21.11.2007.<br />
Izsakām līdzjūtību tuviniekiem.<br />
Izdevējs: <strong>Blomes</strong> <strong>pagasta</strong> padome<br />
Blome Cēsu iela 9.<br />
tālr./fax. 4774371<br />
redaktore: Biruta Vennere<br />
datorsalikums: Inga
Change language