Valsts pārvaldes tiesiskais regulējums - LLU - Meža fakultāte
Valsts pārvaldes tiesiskais regulējums - LLU - Meža fakultāte
Valsts pārvaldes tiesiskais regulējums - LLU - Meža fakultāte
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
<strong>Valsts</strong> <strong>pārvaldes</strong> <strong>tiesiskais</strong><br />
<strong>regulējums</strong><br />
VMD Juridiskās daļas vadītāja<br />
Līga Menģele-Stillere
Saturs<br />
� Ievads<br />
� <strong>Valsts</strong> <strong>pārvaldes</strong> nozīme un darbība publisko tiesību jomā<br />
� <strong>Valsts</strong> <strong>pārvaldes</strong> iekārtas likuma pamatjautājumi<br />
� <strong>Valsts</strong> <strong>pārvaldes</strong> uzbūve. <strong>Valsts</strong> meža dienests kā tiešās<br />
<strong>pārvaldes</strong> iestāde<br />
� <strong>Valsts</strong> civildienests<br />
� Atlīdzināšanas pienākums
Publiskās un privātās tiesības<br />
� Publiskās tiesības izpaužas kā<br />
attiecības starp valsti un<br />
privātpersonu<br />
� <strong>Valsts</strong> virskundzība<br />
� “atļauts ir viss, kas ir noteikts”<br />
� Mērķis = tautas un valsts<br />
interešu nodrošināšana<br />
� Privātās tiesības izpaužas kā<br />
attiecības starp<br />
privātpersonām<br />
(! valsts un pašvald. arī var darboties kā<br />
privātpersonas)<br />
� Pušu līdztiesība<br />
� “atļauts ir viss, kas nav<br />
aizliegts”<br />
� Mērķis = aizstāvēt personu<br />
intereses līdztiesīgās<br />
attiecībās ar citām personām
Administratīvās tiesības regulē:<br />
(administratīvās tiesības= publiskās tiesības)<br />
� Tiesiskās attiecības valsts <strong>pārvaldes</strong><br />
veidošanā un funkcionēšanā<br />
� Tiesiskās attiecības, kas rodas apkalpojot<br />
valsts <strong>pārvaldes</strong> sfēru
Kas ir valsts un kāpēc šāds<br />
veidojums pastāv???
<strong>Valsts</strong> būtība:<br />
� Noteikta teritorija<br />
� Šai teritorijai piesaistītie iedzīvotāji – valsts<br />
suverēnā tauta<br />
� Vara, ko sauc par publisko varu
� <strong>Valsts</strong> loma = 1) saskaņot dažādu sociālo grupu<br />
intereses 2) gādāt par indivīda un sabiedrības<br />
drošību, uzturot likumību un tiesisku kārtību<br />
� <strong>Valsts</strong> funkcijas = 1) sargāt ekonomisko pamatu<br />
un jebkādu īpašumu, 2) regulēt saimniecisko dzīvi,<br />
3) atbalstīt kultūru un izglītību, 4) nepieļaut<br />
konfliktus starp etniskajām grupām, 5)nodrošināt<br />
veselības aprūpi, atbilstošu dzīves vidi, dabas<br />
resursu saprātīgu izmantošanu.
Varas dalīšana<br />
� Likumdevējvara = Saeima<br />
� Tiesu vara = visas tiesas<br />
� Izpildvara = Ministru kabinets (politiskā vara) +<br />
valsts pārvalde (administratīvā vara)
<strong>Valsts</strong> pārvalde<br />
� Izpildu un rīcības darbība, kurai ir juridiski<br />
obligāts un normatīvajiem aktiem pakļauts<br />
raksturs<br />
� Īsteno valsts <strong>pārvaldes</strong> institūcijas (institucionālā<br />
un funkcionālā pārvalde)<br />
� Nodrošina valsts politikas un normatīvo aktu<br />
īstenošanu, t.i. realizē valsts publisko varu
� <strong>Valsts</strong> <strong>pārvaldes</strong> iekārtas likums<br />
(pieņemts 06.06.2002., spēkā no 01.01.2003.) nosaka:<br />
1) <strong>Valsts</strong> <strong>pārvaldes</strong> institucionālo uzbūvi<br />
2) valsts <strong>pārvaldes</strong> darbības pamatprincipus.
Tiešā un pastarpinātā pārvalde<br />
� Tiešā pārvalde =<br />
Latvijas Republikas kā<br />
sākotnējās publiskās<br />
personas iestādes un<br />
amatpersonas<br />
LR→ MK→ ministrija→<br />
padotībā esoša iestāde→<br />
struktūrvienības<br />
� Pastarpinātā<br />
pārvalde = atvasinātu<br />
publisku personu<br />
iestādes un<br />
amatpersonas, t.i.,<br />
pašvaldība vai cita ar<br />
likumu izveidota<br />
publiska iestāde.
Latvijas Republika kā sākotnējā publiskā persona valsts<br />
<strong>pārvaldes</strong> jomā darbojas ar tiešās un pastarpinātās <strong>pārvaldes</strong><br />
iestāžu starpniecību<br />
� Tiešās <strong>pārvaldes</strong> iestādes pārstāv Latvijas<br />
Republiku un tā ir atbildīga par tiešās<br />
<strong>pārvaldes</strong> iestāžu darbību (<strong>Valsts</strong> <strong>pārvaldes</strong> iekārtas<br />
likuma 5.panta 1.daļa)<br />
� <strong>Valsts</strong> pārvalde ir organizēta vienotā hierarhiskā<br />
sistēmā
Ministru kabinets:<br />
� Īsteno padotību pār valsts <strong>pārvaldes</strong> organizāciju<br />
un funkciju pildīšanu (pakļautība un pārraudzība)<br />
� Izveido, reorganizē un likvidē tiešās <strong>pārvaldes</strong><br />
iestādi, pamatojoties uz likumu vai pēc savas<br />
iniciatīvas, ievērojot valsts <strong>pārvaldes</strong> principus<br />
� Apstiprina tiešās <strong>pārvaldes</strong> iestādes nolikumu (MK<br />
noteikumi)
<strong>Valsts</strong> meža dienests<br />
� VMD kā tiešās <strong>pārvaldes</strong> iestāde pārstāv Latvijas<br />
Republiku<br />
� VMD darbību reglamentē <strong>Valsts</strong> meža dienesta<br />
likums (???) un MK 16.11.2004. noteikumi Nr.945<br />
“<strong>Valsts</strong> meža dienesta nolikumus”
VMD funkcijas:<br />
<strong>Valsts</strong> meža dienests atbild par meža politikas<br />
realizāciju visā Latvijas teritorijā, uzrauga<br />
normatīvo aktu ievērošanu, realizē atbalsta<br />
programmas ilgtspējīgas mežsaimniecības<br />
nodrošināšanai (<strong>Valsts</strong> meža dienesta likuma 1.pants).<br />
Izvērstāks funkciju izklāsts – MK 16.11.2004. noteikumu Nr.945<br />
“<strong>Valsts</strong> meža dienesta nolikums” 2.punktā
<strong>Valsts</strong> <strong>pārvaldes</strong> principi<br />
� <strong>Valsts</strong> <strong>pārvaldes</strong> principu uzdevums ir<br />
nodrošināt efektīvu, uz privātpersonas tiesību<br />
un tiesisko interešu aizsardzību orientētu<br />
valsts pārvaldi<br />
� <strong>Valsts</strong> <strong>pārvaldes</strong> principi ir definēti <strong>Valsts</strong><br />
<strong>pārvaldes</strong> iekārtas likuma 10.pantā
<strong>Valsts</strong> <strong>pārvaldes</strong> iekārtas likuma<br />
10.panta 1.daļa:<br />
<strong>Valsts</strong> pārvalde ir pakļauta likumam un<br />
tiesībām. Tā darbojas normatīvajos aktos<br />
noteiktās kompetences ietvaros. <strong>Valsts</strong><br />
pārvalde savas pilnvaras var izmantot tikai<br />
atbilstoši pilnvarojuma jēgai un mērķim.
<strong>Valsts</strong> <strong>pārvaldes</strong> iekārtas likuma<br />
10.panta 2.daļa:<br />
<strong>Valsts</strong> pārvalde savā darbībā ievēro<br />
cilvēktiesības
<strong>Valsts</strong> <strong>pārvaldes</strong> iekārtas likuma<br />
10.panta 3.daļa<br />
<strong>Valsts</strong> pārvalde darbojas sabiedrības<br />
interesēs. Pie sabiedrības interesēm pieder<br />
arī samērīga privātpersonas tiesību un<br />
tiesisko interešu ievērošana.
<strong>Valsts</strong> <strong>pārvaldes</strong> iekārtas likuma<br />
10.panta 4.daļa:<br />
<strong>Valsts</strong> pārvaldei, atsevišķai iestādei vai<br />
amatpersonai, īstenojot valsts <strong>pārvaldes</strong><br />
funkcijas, nav savu interešu
<strong>Valsts</strong> <strong>pārvaldes</strong> iekārtas likuma<br />
10.panta 5.daļa:<br />
<strong>Valsts</strong> pārvalde savā darbībā ievēro labas<br />
pārvaldības principu. Tas ietver atklātību<br />
pret privātpersonu un sabiedrību, datu<br />
aizsardzību, taisnīgu procedūru īstenošanu<br />
saprātīgā laikā un citus noteikumus, kuru<br />
mērķis ir panākt, lai valsts pārvalde ievērotu<br />
privātpersonas tiesības un tiesiskās<br />
intereses.
<strong>Valsts</strong> <strong>pārvaldes</strong> iekārtas likuma<br />
10.panta 6.daļa:<br />
<strong>Valsts</strong> pārvalde savā darbībā pastāvīgi<br />
pārbauda un uzlabo sabiedrībai sniegto<br />
pakalpojumu kvalitāti
<strong>Valsts</strong> <strong>pārvaldes</strong> iekārtas likuma<br />
10.panta 7.daļa:<br />
<strong>Valsts</strong> <strong>pārvaldes</strong> pienākums ir informēt<br />
sabiedrību par savu darbību. Tas attiecas it<br />
īpaši uz to sabiedrības daļu un tām<br />
privātpersonām, kuru tiesības vai tiesiskās<br />
intereses īstenotā vai plānotā darbība skar<br />
vai var skart.
<strong>Valsts</strong> <strong>pārvaldes</strong> iekārtas likuma<br />
10.panta 8.daļa:<br />
<strong>Valsts</strong> pārvaldi organizē pēc iespējas ērti un<br />
pieejami privātpersonai
<strong>Valsts</strong> <strong>pārvaldes</strong> iekārtas likuma<br />
10.panta 9.daļa:<br />
<strong>Valsts</strong> pārvaldi organizē, ievērojot<br />
subsidiaritātes principu.<br />
Subsidiaritāte - pakļautība
<strong>Valsts</strong> <strong>pārvaldes</strong> iekārtas likuma<br />
10.panta 10.daļa:<br />
<strong>Valsts</strong> pārvaldi organizē pēc iespējas efektīvi.<br />
<strong>Valsts</strong> <strong>pārvaldes</strong> institucionālo sistēmu<br />
pastāvīgi pārbauda un, ja nepieciešams,<br />
uzlabo.
<strong>Valsts</strong> <strong>pārvaldes</strong> iekārtas likuma<br />
10.panta 11.daļa:<br />
<strong>Valsts</strong> pārvalde savā darbībā ievēro arī šajā<br />
pantā neminētus principus, kuri atklāti,<br />
atvasināti un attīstīti iestāžu vai tiesu<br />
praksēm, kā arī tiesību zinātnē.
4 pamatelementi, no kuriem atkarīga valsts<br />
<strong>pārvaldes</strong> kopējā kapacitāte:<br />
1. Sabiedrības intereses izsakoša politiskā<br />
vadība (valdība)<br />
2. Kompetents, tiesiski funkcionējošs<br />
civildienests<br />
3. Pareiza <strong>pārvaldes</strong> institucionālā un<br />
hierarhiskā uzbūve<br />
4. Pareizas <strong>pārvaldes</strong> lēmumu pieņemšanas<br />
procedūras
<strong>Valsts</strong> civildienesta izpratne:<br />
1) <strong>Valsts</strong> civildienests ir speciālu administratīvo attiecību kopums<br />
starp valdību un ierēdni, ar kura palīdzību MK efektīvi var<br />
nodrošināt kvalitatīvu valsts <strong>pārvaldes</strong> darbu;<br />
2) <strong>Valsts</strong> civildienests ir objektīvi nepieciešams valdības<br />
instruments;<br />
3) Pastāv gan vispārējais, gan speciālais civildienests;<br />
4) <strong>Valsts</strong> civildienestam jāpastāv visās valsts <strong>pārvaldes</strong> iestādēs;<br />
5) Ierēdņiem jābūt tām amatpersonām, kuras tieši īsteno valsts<br />
<strong>pārvaldes</strong> funkcijas un ir lojālas pret valdības pieņemtajiem<br />
lēmumiem.
� Ierēdnis – persona, kas tiešās <strong>pārvaldes</strong> iestādē<br />
veido nozares politiku vai attīstības stratēģiju,<br />
koordinē nozares darbību, sadala vai kontrolē<br />
finanšu resursus, izstrādā normatīvos aktus vai<br />
kontrolē to ievērošanu, sagatavo vai izdod<br />
administratīvos aktus, sagatavo vai pieņem citus ar<br />
indivīda tiesībām saistītus lēmumus.<br />
� Ierēdnis specializētajā valsts<br />
civildienestā – persona, kas ierēdnim noteiktās<br />
funkcijas veic diplomātiskajā un konsulārajā<br />
dienestā, <strong>Valsts</strong> ieņēmumu dienestā, <strong>Valsts</strong> tiešu<br />
ekspertīžu birojā.
Ierēdņa pamatpienākumi:<br />
� Ievērot Satversmi, Latvijai saistošas starptautisko<br />
tiesību normas, likumus un citus normatīvos aktus;<br />
� Neatkarīgi no savas politiskās pārliecības būt<br />
lojālam likumīgai valdībai;<br />
� Apzinīgi, izrādot personisko iniciatīvu un<br />
darbojoties sabiedrības interesēs, pildīt amata<br />
pienākumus, priekšniecības likumīgos rīkojumus,<br />
atbildēt par savu darbību normatīvajos aktos<br />
noteiktajā kārtībā un ievērot MK noteiktos ierēdņā<br />
uzvedības principus.
Atlīdzināšanas pienākums:<br />
� Reglamentē:<br />
1) Administratīvā procesa likums (pieņemts<br />
25.10.2001, spēkā no 01.02.2004.)<br />
2) <strong>Valsts</strong> <strong>pārvaldes</strong> iestāžu nodarīto<br />
zaudējumu atlīdzināšanas likums (pieņemts<br />
02.06.2005., spēkā no 01.07.2005.)
Zaudējumu atlīdzina no:<br />
� <strong>Valsts</strong> pamatbudžeta;<br />
� Pašvaldības budžeta;<br />
� Citas atvasinātas publisko tiesību juridiskās<br />
personas budžeta;<br />
� Publiskās aģentūras patstāvīgā budžeta<br />
līdzekļiem, ja aģentūrai ir procesuālā tiesībspēja, aģentūra ir<br />
nodarījusi zaudējumu jomā, kurā tā darbojas sava budžeta ietvaros.
Amatpersonas civiltiesiskā atbildība:<br />
� Amatpersona ir civiltiesiski atbildīga par publisko<br />
tiesību juridiskajai personai nodarīto zaudējumu, ja šī<br />
amatpersona ir 1) tīši rīkojusies prettiesiski vai 2)<br />
savā rīcībā pieļāvusi rupju neuzmanību;<br />
� Tiesību normu nepareiza piemērošana vai interpretācija nav<br />
uzskatāma par rupju neuzmanību, ja viedoklis, kas ir bijis<br />
amatpersonas rīcības pamatā nav uzskatāms par juridiski<br />
neadekvātu.
Change language