MELLERU RADNIECĪBA AR FON PANTCERU DZIMTU (350-387)

JURIS MILLERS 

MANAS DZIMTAS 

VĒSTURE 

350-387 lpp. 

MELLERU RADNIECĪBA AR FON 

PANTCERU DZIMTU 

1

MELLERU RADNIECĪBA AR FON PANTCERU DZIMTU 

Aplūkojot Melleru-Šēnu dzimtas kokus var redzēt, 

ka šo dzimtu pārstāvji ir vairākkārt saradojušies ar 

fon Pantceru (von Pantzer) [atsevišķos latviešu avotos 

atveidota arī kā “Pancers”] dzimtas pārstāvjiem, tādēļ 

pilnīgākam dzimtas vēstures kontekstam ir nepieciešams 

sniegt ieskatu arī šīs dzimtas vēsturē. Visplašākos šīs 

dzimtas pētījumus līdz šim ir veikuši un izdevumos 

“Baltische Ahnen- und Stammtafeln” (BAST) publicējuši 

Gerhards Augusts von Pantcers un viņa brāļa dēls Bernds 

Rūdolfs fon Pantcers. Šie iepriekš veiktie pētījumi ir 

izmantoti šajā nodaļā un citviet (piem., fon Šēnu dzimtai 

un fon Lītu dzimtai veltītajās nodaļās, apzīmējot tos ar 

atsauci “Vācu pētījumi”). Šīs nodaļas ietvaros ir papildināta 

un precizēta informācija ar precīziem dzimšanas datiem, 

krustvecākiem, kā arī iepriekšējos pētījumos neminētiem 

dzimtas piederīgajiem. 

Pirmā dzimtu saradošanās notika XI paaudzē, kad Karls 

Rūdolfs Alberts fon Šēns salauljās ar Emmu Šarloti 

Vilhelmīni fon Pantceri (Emma Charlotte Wilhelmine 

von Patntzer), taču von Pantceru dzimtas vēsture ir 

apzināta līdz aptuveni 1585. gadam un pielīdzinot šīs 

dzimtas paaudzes Melleru dzimtas paaudžu sistēmai – 

līdz III paaudzei. Pat vissenāko šīs dzimtas pārstāvi (III 

paaudze) Mihaelu Šrēderu (Michael Schroder, *ap 1585. 

Elbing, †1665. Kuldīga) ir zināms, ka viņš bija drēbnieks, 

kurš 1613. gadā no Prūsijas pārcēlās uz Kuldīgu un kļuva 

par tās pilsoni, vienlaikus saglabājot attiecības ar Prūsiju – 

līdz pat savai nāvei viņš ik ceturksni esot izmaksājis kādu 

ķīlu, no kuras atbrīvojās tikai caur savu nāvi. Ir zināms, ka 

viņam bija vismaz divi bērni (IV paaudze): 

• Frīdrihs Šrēders (Friedrich Schroder, *ap 1614. 

Kuldīga). 

• Regīna Šrēdere (Fārnere) (Regina Schroder 

(Fahrner), * ap 1620.). 

IV paaudzes pārstāvis Frīdrihs Šrēders (Friedrich 

Schroder, *ap 1614. Kuldīga) bija tirgotājs. Viņa sievas 

vārds nav zināms, taču viņa ģimenē bija dēls (V paaudze): 

• Mihaels Šrēders (Michael Schroder, *ap 1645.) 

kurš bija tirgotājs un vispirms Kuldīgas, bet kopš 

1671. gada – Ventspils pilsonis. Citu ziņu par šī 

dzimtas atzara turpinājumu nav. 

Par IV paaudzes pārstāvi Regīnu Šrēderi (Fārneri) 

(Regina Schroder (Fahrner), * ap 1620.) ir zināms, ka viņa 

bija precējusies ar drēbnieku Matiasu Fārneru (Matthias 

Fahrnen (Pahrner), *ap 1610. Tubingen †1677. Kuldīga). 

Ir zināms, ka 1638. gadā viņš kļuva par Kuldīgas pilsoni, 

bet 1661. gadā sāka strādāt par pilsētas rātes padomnieku, 

bet vēlāk - tiesnesi (Gerichtsvogt). Šajā laulībā piedzima 

(V paaudze): 

• Matias Frīdrihs Fārners (Matthias Friedrich 

Fahrner, *ap 1640. Kuldīga †1.1694. Tukums), 

bija Tukuma draudzes mācītājs. 1676. gadā viņš 

salaulājās ar Tukuma draudzes mācītāja, maģistra 

Johana Hespes (Mag. Johann Hespe, *ap 1624. †ap 

1674. Tukums) atraitni Annu Elizabeti Meinecki 

350 

(Anna Elisabeth Meinecke). Plašāku ziņu par 

pēcnācējiem nav. 

• Marija Elizabete Fārnere (Pantcere/Štālbrinka) 

(Maria Elisabeth Fahrner (Pantzer/Stahlbrink), *ap 

1650. †) 

V paaudzes pārstāve Marija Elizabete Fārnere (Pantcere/ 

Štālbrinka) (Maria Elisabeth Fahrner (Pantzer/ 

Stahlbrink), *ap 1650. †) 1675. gadā Kuldīgā salaulājās ar 

miesnieku Dītrihu Pantceru (Dietrich Pantzer, *ap 1635 

Kandavā †1694. Kuldīga). Pēc pirmā vīra nāves atraitne 

1695. gadā Kuldīgā salaulājās ar Heinrihu Stālbrinku 

(Heinrich Stahlbrink). Tieši Dītrihs Pantcers ir šobrīd 

senākais zināmais šī uzvārda pārstāvis šajā dzimtā. Viņa 

laulībā piedzima (VI paaudze): 

• Matias Frīdrihs Pantcers (Matthias Friedrich 

Pantzer, *9.1667. Kuldīga †). 

• Regīna Pantcere (Regina Pantzer, *6.1669. 

Kuldīga †). 

• Zamuels Pantcers (Samuel Pantzer, *2.1671. 


• Dītrihs Pantcers (Dietrich Pantzer, *6.1674. 


• Johans Kristofers Pantcers (Johann Christopher 

Pantzer, *starp 1678. un 1686. Kuldīga †). 

No VI paaaudzes Pantceru dzimtas pārstāvjiem plašākas 

ziņas ir tikai par Johanu Kristoferu Pantceru (Johann 

Christopher Pantzer, *starp 1678. un 1686. Kuldīga †), kurš 

1710. gadā bija tirgotājs Kuldīgā un laikā no 1724. līdz 

1727. gadam - pilsētas vecākais. 1711. gadā viņš salaulājās 

ar Katrīnu Šmiti (Catharina Schmidt). Šajā laulībā 

piedzima (VII paaudze): 

• Marija Elizabete Pantcere (Maria Elisabeth 

Patzer, *9.1712. Kuldīga †). 

• Johans Kristofers Pantcers (II) (Johan 

Christopher Pantzer (II), *5.2.1715. †16.5.1787. 

Rīga). 

• Lovisa Kristiana Pantcere (Lovisa Christiana 


• Martins Ernsts Pantcers (Martin Ernst Pantzer, 

*6.1720. Kuldīga †18.7.1785. Rīga). 

• Anna Apallonija Pantcere (Anna Apollonia 


Viena no VII paaudzes meitām bija precējusies ar 

drēbniekmeistaru Hummelu (Hummel, *), taču plašākas 

ziņas pagaidām nav atrastas. 

VII paaudzes pārstāvis Martins Ernsts Pantcers (Martin 

Ernst Pantzer, *6.1720. Kuldīga †18.7.1785. Rīga) 1740. 

gadā kļuva par Rīgas pilsoni, bija Rīgas sardzes kaprālis 

(Corporal der Grunen Compagnie der Rigaschen Stadtgarde) 

bija vīna tirgotājs (viņam piederēja nams ar vīna veikalu 

Krāmu ielā) un saskaņā ar dzimtas leģendu, darbojās kuģu 

rēderejā, kā arī turēja plašu dārzniecību Ārrīgā. 1752. 

gadā viņš apprecējās ar Mariju Heningu (Reimersu) 

(Maria Henning (Reimers), *23.1.1718. †18.5.1787.), taču 

šajā laulībā bērnu nebija. Ir zināms, ka Marija Heninga

(Reimersa) pirms laulībām ar Martinu Ernstu Pantceru 

bija precējusies ar Tomasu Reimersu (Thomas Reimers, * 

†) un šajā laulībā piedzima meita (VIII paaudze): 

• Marija Reimersa (Pandere) (Maria Reimers 

(Panders), *3.8.1742. †23.10.1797.), kas bija 

precējusies ar Pēteri Panderu (Peter Panders, * †). 

No VII paaudzes pārstāvjiem plašākas ziņas ir tikai par 

Johanu Kristoferu Pantceru (II) (Johan Christopher 

Pantzer (II), *5.2.1715. †16.5.1787. Rīga), kurš agrā 

jaunībā no savas dzimtās Kuldīgas pārcēlās uz Rīgu, 

kļuva par tās pilsoni un 1740. gada 29. jūnijā salaulājās 

ar Jakobīni Ģertrūdi Merkli (Jacobine Gertrutha Merckly, 

*1716. Kuldīga †1758. Rīga) un viņu bērnu paaudzē 

uzvārdam “Pantzer” pirmo reizi tiek pievienotots “von”. 

Vācu pētījumos ir norāde, ka Jakobīne Ģertrūde Merkle 

[te viņas vārds atveidots kā Gerdrutha) ir Siguldas 

draudzes mācītāja Merklija (Mercly) meita un iespējams, 

saistīta ar dzimtas atzaru, kura saknes meklējamas Šveices 

pilsētā Bāzelē. Ir zināms, ka Johans Kristofers Pantcers 

(II) 1759. gada 26. augustā salaulājās otrreiz - ar Kristīni 

Margarēti Švābenu (Christiana Margretha Schwaben, 

*†), par kuru nav nekādu plašāku ziņu, izņemot faktu, 

ka šajā laulībā bērnu nebija. Tāpat ir zināms, ka Johans 

Kristofs Pantcers bija pudeļu meistars un tirgotājs, bet 

viņa pēcteči mantoja nelielu sarkankoka ovālu lādīti ar 

uzrakstu “Johan Christopher Pantzer”, kas gāja bojā 1945. 

gadā. Viņu ģimenē piedzima (VIII paaudze): 

• Katrīna Ģertrūde fon Pantcere (Catarina 

Gertrutha von Pantzer, *1741. Rīga †). 

• Johans Kristofs (III) fon Pantcers (Johann 

Christoph (III) von Pantzer, *12.9.1742. Rīga 

†6.4.1810. Gut Kussen) 

• Marija Helēna fon Pantcere (Maria Helena von 

Pantzer, *1747. Rīga †). 

• Jēkabs Ernsts fon Pantcers (Jakob Ernst von 

Pantzer, *1747. Rīga †). 

• Ādolfs fon Pantcers (Adolf von Pantzer, *1750. 

Rīga †). 

• Johans Pēteris Ludvigs fon Pantcers (Johann 

Peter Ludwig von Pantzer, *26.5.1773. Lazdona 

†22.12.1809. Rīga). Krustvecāki vectēvs Johans 

Kristofs Pantcers, kuru pārstāv Kusas muižas 

nomnieks Girgensons (Girgensohn), novada 

komisārs (Kreiskomissair) fon Rikmans (von 

Rickmann) no Siguldas, novada komisārs 

(Kreiskomissair) fon Vāgners (von Wagner) no 

Kaijenas (Kuyen) [tā savulaik tika apzīmēta 

Jaunlazdona], majors Hermanis Burhards fon 

Klēbeks (Hermann Burchard von Klebeck) no 

Georgenhofas (Georgenshof), majora Zilberārma 

kundze, dzim. Brokhauzena (Silberarm, geb. 

Brockhausen) no Jaunlazdonas. Mademoiselle 

Helēna Bādenhāgena (Helena Badenhagen), 

Heinrihs Johans fon Vitens (Heinrich Johann von 

Witten) [iespējams - fon Vittes dzimtas pārstāvis]. 

• Martins Ernsts fon Pantcers (Martin Ernst 

von Pantzer, *12.5.1777. Lazdona †2.3.1834. Gut 

Kussen). 

• Doroteja Margarēta fon Patcere (fon Kāpele) 

(Dorothea Marharetha von Pantzer (von Cappel), 

*16.8.1779. Lazdona †1807. Vecsēlpils). Krustvecāki 

kārtībnieka sieva Anna fon Klēbeka, dzim. Šulsena 

(Ordnungsricherin Frau Anna von Klebeck, geb. 

von Schulsen), Eleonora Hedviga fon Klēbekas 

jaunkundze (Frl. Eleonora Hedwich von Klebeck), 

notārs Frīdrihs Vilhelms Kastels (Friedrich Wilhelm 

Castel). 

• Anna Kristīna Frīderiha fon Pantcere (Šūberte) 

(Anna Christina Friederica von Pantzer (Schubert), 

*1785. Lazdona), tika iesvētīta Lazdonā 1802. 

gada 11. jūnijā un pirms 1812. gada apprecējās 

ar bruņniecības revidentu (Rittersschaftsrevisor) 

Frīdrihu K.Šūbertu (Friedrich C. Schubert, *1785. 

Lazdona), citu ziņu nav. 

IX paaudzes pārstāvis Johans Pēteris Ludvigs fon 

Attēls. 

Fon Pantceru dzimtas ģerbonis. 

No VIII paaudzes pārstāvjiem plašākas ziņas ir tikai par 

Johanu Kristofu (III) fon Pantceru (Johann Christoph 

(III) von Pantzer, *12.9.1742. Rīga †6.4.1810. Gut Kussen), 

kurš 1772. gada 13. jūlijā Bērzaunē salaulājās ar Tērbatas 

tirgoņa Frīdriha Ludviga Forstera (Friedrich Ludwig 

Foerster, *Rēvelē (Tallinā) †) un viņa sievas Annas Marijas 

Krolles (Anna Maria Kroll, *†) [abi salaulājās 1751. 

gada 17. oktobrī Dorpatā] 20 gadus veco meitu Annu 

Doroteju Forsteri (Anna Dorothea Foerster, *9.9.1752. 

Dorpat (Tartu) †30.11.1810. Gut Kussen), kas bija kristīta 

Dorpatas Sv.Johanna baznīcā. Savas skolas gaitas viņš 

uzsāka Rīgas Doma skolā, bet laikā no 1763. līdz 1768. 

gadam viņš studēja teoloģiju Jēnā (imatrikulēts 1763. 

gada 23. septembrī) un Gottingenā (imatrikulēts 1765. 

gada 8. aprīlī). Pēc studijām viņš atgriezās Rīgā, kur 1768. 

gada 25. aprīlī kļuva par Kandidātu Rīgā, bet 1769. gada 

8. aprīlī - par Vidzemes Kandidātu. 1769. gada 16. jūlijā 

viņš kļuva par Lazdonas draudzes mācītāju un 1786. 

gadā par 10000 Reihstāleriem no Landrāta un tiesneša 

(Justizrat), grāfa Ludviga Vilhelma Manteifeļa (Ludwig 

Wilhelm Manteuffel) iegādājās Kusas muižu (Gut Kussen), 

kas turpmāko gadsimtu bija Pantceru dzimtas īpašumā. 

Johans Kristofs (III) fon Pantcers 1788. gada 30. martā 

Austrijā ar ķeizara Jozefa II pavēli nobilitēts un saņēma 

dzimtas ģerboni. 1805. gadā viņš beidza savu kalpošanu 

baznīcā un pārcēlās uz savu muižu, kr dzīvoja atlikušo 

mūžu. Šajā laulībā piedzima (IX paaudze): 

351

Pantcers (Johann Peter Ludwig von Pantzer, *26.5.1773. 

Lazdona †22.12.1809. Rīga) studēja tiesību zinātnes 

Leipcigā (imatrikulēts 1795. gada 21. oktobrī kā “Petrus 

Joh. Ludovicus de Panzer, Kuisensis Livonus, depositus 

Gottingen”) un vēlāk pārcēlās uz Rīgu, kur strādāja par 

advokātu (Hofgerichtsadvokat) Rīgas advokatu kolēģijā 

(Rigaschen Konsistorialgericht). Rīgā viņš salaulājās ar 

Jūliju Mariju Enkelmani (Julia Marie Enkelmann, *ap 

1792. Rīga †9.1831. Rīga), taču šajā laulībā pēcnācēju 

nebija. Johana Pētera Ludviga fon Pantcera nāves 

fakts ir fiksēts Rīgas Sv. Jēkaba draudzē. Pēc viņa nāves 

atraitne 1816 gada decembrī Rīgā salaulājās ar leitnantu, 

bruņinieku Kristofu fon Stielavu (Christoph von Stielau, 

*1783. †1837. Rīga), kurš mira 54 gadu vecumā. 

Vācu pētījumos tiek uzskatīts, ka IX paaudzes pārstāve 

Doroteja Margarēta fon Patcere (fon Kāpele) (Dorothea 

Marharetha von Pantzer (von Cappel), *16.8.1779. 

Lazdona †1807. Vecsēlpils) bija precējusies ar kapteini 

(Ritmeisteru) fon Kāpeli (von Cappel, *ap 1777. Rīga) un 

šajā laulībā piedzima (X paaudze): 

• Šarlote Fanija fon Kāpele (Charlotte Fanny 

von Cappel, *1805. Sēlpils [Vec-Sēlpils]), kristīta 

Vecsēlpils draudzē, krustvecāki abi vecvecāki fon 

Pantceri, vecvecāki Kāpeļi (Cappel), kandidāts 

Meišels (Meischel), Pantceres jaunkundze, 

Hānfeldes (Hahnfeldt) jaunkundze. citu ziņu nav. 

Pantceru dzimtas turpinājumu Melleru dzimtas virzienā 

veido IX paaudzes pārstāvja, Cesvaines draudzes 

priekšnieka (Kirchschpielsrichter-Substitut) Martina 

Ernsta fon Pantcera (Martin Ernst von Pantzer, 

*12.5.1777. Lazdona †2.3.1834. Gut Kussen) ģimene. 1803. 

gada 28. jūlijā Muhlenhof (Camby) viņš apprecējās ar 

Šarloti Jūliju Natāliju von Hānenfeldi (Charlotte Juliana 

Natalie von Hanenfeldt, *2.12.1782. Parnu †20.7.1853. Gut 

Kussen), kuras tēvs, VIII paaudzes pārstāvis, Zelgauskas 

muižas nomnieks un leitnants Aleksandrs Kristofs 

fon Hanenfelds (Alexander Christoph von Hanenfeldt, 

*9.9.1790. Zelgauskas muiža †?) bija precējies divas reizes 

- pirmā viņa laulība tika noslēgta ar Annu Sofiju fon 

Gerstencveigu (Anna Sophia von Gerstenzweig, *7.6.1744. 

Kildiszek, Lietuva † 27.10.1768. Mētriena (Odzen)). Pēc 

pirmās sievas nāves, pirms 1788. gada Aleksandrs Kristofs 

fon Hanenfelds salaulājās ar Katrīnu Eleonoru fon Zasu 

(Catharina Eleonore von Sass, * †). 

Ir zināms, ka Martins Ernsts fon Pantcers 1813. gadā 

izpirka no tēva mantoto muižu, izmaksājot pārējiem 

mantiniekiem 13333, 3 sudraba rubļus, kļūdams par 

vienīgo Kusas muižas īpašnieku. Savukārt pēc Martina 

nāves 1834. gadā muižas saimniecību pārņēma viņa 

atraitne. 

Savukārt Martina Ernsta fon Pantcera un Šarlotes Jūlijas 

Natālijas von Hānenfeldes laulībā piedzima (X paaudze): 

• Johans Aleksandrs fon Pantcers (Johann 

Alexander von Pantzer, *1804. †1885. Biksēres 

muiža (Libbien)). 

• Anna Elise fon Pantcere (France) (Anna Elise von 

Pantzer (Frantz), *1807. Vecsēlpils †1880. Festen). 

• Vilhelmīne Auguste fon Pantcers (Wilhelmine 

Auguste von Pantzer, *17.5.1809. Cēsis †?), mirusi 

kā bērns vai arī mirusi neprecēta. 

• Karls Reinholds fon Pantcers (Carl Reinhold 

von Pantzer, *29.3.1811. Gut Kussen †), domājams, 

miris kā bērns. 

• Amālija fon Pantcere (Amalie von Pantzer, 

*9.7.1812. Gut Kussen †pēc 1866.), mirusi neprecēta, 

1865. gadā minēta kā krustmāte sava brāļa bērna 

kristību ierakstā. 

• Vilhelms Otto fon Pantcers (Wilhelm Otto von 

Pantzer, *21.12.1814. Cēsis †?). 

• Rūdolfs Pauls Gregors Ernsts fon Pantcers 

(Rudolph Paul Gregor Ernst von Pantzer, *19.3.1816. 

Gut Kussen, Cesvaine †31.3.1861. Gut Kussen, 

Cesvaine, apbedīts Bērzaunē). Krustvecāki kolēģijas 

asesors Rūdolfs fon Noiendāls (Rudolph von 

Neuendahl), zemes mērnieks Vilhelms fon Nimrots 

(Kronslandmesser Wilhelm von Nimroth), ģenerāļa 

sieva Vilhelmīne fon Freimane (Wilhelmine von 

Freyman). 

• Frīdrihs Jūlijs fon Pantcers (Friedrich Julius von 

Pantzer, *14.3.1817. Gut Kussen †24.6.1817. Gut 

Kussen), miris kā zīdainis. Krustvecāki Ļaudonas 

barons, leitnants Frīdrihs (Friedrich), Ļaudonas 

barons, kapteinis Otto (Otto), viņa sieva dz. 

fon Meinere (von Meiners), kolēģijas rātskungs 

fon Neuendāls (von Neuendahl), viņa sieva dz. 

Štengere (Stenger), Fr. B. fon Cimmermane (B. von 

Zimmermann), Frl. [nesalasāms], ģenerāļa sieva, 

ekselence fon Freimane dz. Coge fon Manteifele 

(Von Freyman, Excellenz, geb. Zoge von Manteufell), 

demois. Amālija Klausa (Amalie Claus) [?], 

Doktors Ritters (Ritter) [?], Doktors Unferdorbens 

(Unverdorben), Revizors Nimrots (Nimroth). 

• Pauls Roberts fon Pantcers (Paul Robert von 

Pantzer, *20.11.1819. Kusas muiža Cēsis †1878. 

Gut Annenhof/Daugavpils), krustvecāki majors 

un bruņinieks fon Hanenfelds (von Hahnenfeld), 

kolēģijas asesors Rūdolfs fon Neuendāls (Rudolph 

von Neuendahl), Eberhards fon fon Neuendāls 

Attēls. 

Kusas muižas stallis un klēts ap 1910. gadu. 

352

(Eberhard von Neuendahl), Ļaudonas barons, 

kapteinis Otto (Otto), Ļaudonas barons, leitnats 

Frīdrihs (Friedrich), fon Nimrots (von Nimroth), 

ģenerāļa sieva, ekselence fon Freimane dz. Coge fon 

Manteifele (Von Freyman, geb. Zoge von Manteufell), 

kolēģijas asesora fon Neuendāla kundze, dzim. 

Stengere (von Neuendahl, geb. Stenger), un trīs citi. 

• Agnese Šarlote Henriete fon Pantcere (Agnese 

Charlotte Heriette von Pantzer, *22.8.1821. Cēsis †?), 

krustvecāki Ļaudonas barona sieva dz. fon Meinere 

(von Meiners), ritmeistara sieva fon Bērena, dz. fon 

Meinere (von Berens, geb. von Meiners), ģenerāļa 

sieva fon Freimane dz. Coge fon Manteifele (Von 

Freyman, geb. Zoge von Manteufell), draudzes 

priekšnieks, Ļaudonas barons un divas nesalasāmas 

dāmas. Par viņas likteni nekas plašāk nav zināms - 

iespējams, mirusi kā bērns vai dzīvojusi neprecēta. 

• Emelīne Johanna fon Pantcere (fon der Zēdeka) 

(Emeline Johanna von Pantzer (von der Seedeck), 

*11.9.1824. Jēkabpils †25.8.1880.). 

• Kristofs Eduards fon Pantcers (Christoph Eduard 

von Pantzer, * †) - norādīts atsevišķos pētījumos, 

plašāku ziņu nav. 

X paaudzes pārstāvis Johans Aleksandrs fon Pantcers 

(Johann Alexander von Pantzer, *1804. †1885. Biksēres 

muiža (Libbien)) vācu pētījumos tiek norādīts kā vecākais 

dēls, kuram nav precīzi zināms dzimšanas datums. Ir 

zināms, ka viņš labprātīgi atteicās no Kusas muižas 

mantošanas par labu savam brālim Rūdolfam Paulam 

Gregoram fon Pantceram. Pats Johans Aleksandrs fon 

Pantcers mūžu nodzīvoja neprecēts, vecumdienas pavadot 

sava drauga, Biksēres muižas īpašnieka fon Magnusa (von 

Magnus) īpašumā t.s. “mūža rentē” (Leibrente). Vēl ilgi 

pēc viņa nāves viena no muižas istabām esot dēvēta par 

“Pantcera istabu” (“Pantzerzimmer”). 

Biksēres muiža (Lybei Hoff, Lybienhoff; latviešu — Biksēris, 

Libes muiža) bija bruņniecības muiža, kas atradās 

Madonas rajona Sarkaņu pagastā un 1912. gadā bija 731 ha 

plaša. Biksēres muiža senāk piederēja Teodoram Patcam. 

1583. gadā viņš zaudēja muižu ritmeistaram Henrikam 

Ramelam (Heinrich Ramel), kuram šo muižu izlēņoja 

Polijas karalis Stefans Batorijs. Šajā gadā Libes muiža pirmo 

reizi minēta rakstos. H.Ramels 1594. gadā 19.augustā par 

10500 markām pārdeva muižu Kasperam Plāteram. 1596. 

gadā Bērzaunes barons Johans Tīsenhausens pārdeva šo 

pusmuižu Johannam Vīgantam, kurš to savā īpašumā 

ieguva tikai 1615. gadā. Domājams, ka leitnants Vilhelms 

Burhovdens (Wilhelm von Buxhoeveden) bijis Vīganta 

znots, kam 1625. gada 29. augustā Gustavs Ādolfs piešķīris 

Biksēri kopā ar Vilkenpāli, un 1631.gadā 7.jūlijā zem 

Norkepinga lēmējtiesas šis īpašums ticis apstiprināts. Pēc 

V.Burhovena nāves pusmuižu mantoja viņa dēls Valters 

Burhovdens, kuram tā piederēja redukcijas laikā. Viņš 

atstāja mantojumā savam dēlam tiesas priekšsēdētājam 

Kristofam Reinholdam Burhovdenam, kurš šo muižu 

pēc 1738. gada nodeva majora Vitena jaunlaulātajai 

meitai Katarinai Elizabetei. 1764. gada 21. maijā par labu 

savam znotam majoram Henriham Johannam Rukštelim. 

Katarina Elizabete par 700 tāleriem atteicās no savām 

tiesībām uz šo muižu. 

Rūdolfam Nojendālam, kuram šo ēku pierakstīja 1821. 

gada 10. novembrī. 

1824. gada 20. janvārī (kor. 1824. gada 3. februārī) Lesteri 

ieķīlāja to par 32470 sudraba rubļiem. Viņu znots Johanns 

Eduards Magnuss 1837. gada 29. aprīlī par 42970 sudraba 

rubļiem atpirka šo pusmuižu savai mātei, kura to pierakstīja 

1837. gada 3. maijā. Šī pati Biksēres pusmuiža sakarā ar 

mantošanas tiesībām nonāca viņas dēla, draudzes tiesneša 

Johanna Eduarda Magnusa īpašumā, kuru 1846. gada 26. 

aprīlī (ar Nr. 1014), 1847. gada 14. februārī (ar Nr. 2023, 

kor. 1847. gada 18.maijā) Līvzemes tiesa apstiprināja. 

Biksēres pusmuižā bija pašiem savs krogs, tagad tur 

atrodas dzīvokļi, kā arī no muižas galvenās ēkas uz leju 

atradās tenisa kortu laukums, kura vietā tagad ir uzcelta 

Biksēres estrāde. Pusmuižas dzīvojamai ēkai bija smieklīga 

izmēra tornis, kurā atradās skatu laukums. 

Kā norādīts muižas aprakstā portālā “zudusilatvija.lv”, 

ilgākie Biksēres pusmuižas īpašnieki ir bijuši Magnusu 

dzimtas pārstāvji jeb Magnūži, kurus piemin vienīgi ar 

ļaunu. Toties lielmāti piemin ar labu, jo viņa esot bijusi 

ne vien izpalīdzīga, bet arī skaista un draudzīga ar 

iedzīvotājiem. Vecā Magnūža laikā pārvaldnieks bijis Jānis 

Stalbovs, kas pēc cilvēku atmiņām ir bijis liels dzērājs. Pēc 

nāves Magnūzis tika apbedīts Biksēres pils parkā, arī vēl 

tagad ir saglabājusies šī kapu vieta. Netālu atrodama ir arī 

medību suņu kapu vieta. 

X paaudzes pārstāve Anna Elise fon Pantcere (France) 

(Anna Elise von Pantzer (Frantz), *1807. Vecsēlpils †1880. 

Festen) bija precējusies ar Johanu Pēteri Franci (Johann 

Peter Frantz, *10.5.1798. Vilnius †1861. Sanktpetersburg). 

Ir zināms, ka Johans Pēteris Francis laikā no 1822. līdz 

1825. gadam Tērbatā studēja teoloģiju un strādāja par 

mājskolotāju Kusas muižā, Kauņā, Pēterburgā, Telšos un 

Paņevežā. Abu laulībā piedzima dēls (XI paaudze): 

• Pauls fon Francis (Paul fon Frantz, *ap 1829. 

Kusas muiža vai Kaunas †). 

XI paaudzes pārstāvis Pauls fon Francis (Paul fon Frantz, 

*ap 1829. Kusas muiža vai Kaunas †) bija muitas ierēdnis 

Palangā un 1825. gada 4. novembrī Apriķos bija precējies 

ar Kandavas ārsta Gotharda Georga Hilarija fon Grota 

(Gotthard Georg Hilarius von Grott, *8.8.1796. Saka [jeb 

1791.] †16.4.1838. Kandava) un baroneses Beātes fon 

Stempeles (Beate von Stempel, *1801. Kuldīga †18.3.1854. 

Kandava) meitu Emīliju fon Grotu (Emilie von Grot, 

*1834. Kandava †ap 1914. Liepāja). Ir zināms, ka Beātes 

fon Stempeles tēvs bija Padones muižas saimnieks (Durbes 

novadā), barons Johans fon Stempels (Johann von Stempel, 

*Medicken, Preussen †), kurš bija ieceļojis Kurzemē no 

Prūsijas. 

Attēls. 

Biksēres muiža (Libbien) 20. gs. sākumā. 

1804. gada 2. jūlijā pēc zemnieku likumu izdošanas par 

25100 tāleriem pusmuižu pārņēma viņa dēls leitnants 

Johanns Georgs Ruktšilers, kurš to 1816.gada 23.februārī 

par 35082 sudraba rubļiem un 52 kapeikām to ieķīlāja 

atraitnei Elizabetei Magnusai, dzimušai Štengerei. 

Viņa to 1820. gada 26. oktobrī likumīgā ceļā piešķīra 

savam otrajam vīram, priekšsēdētāja kolēģim Hofrātam 

353

X paaudzes pārstāvis Vilhelms Otto fon Pantcers 

(Wilhelm Otto von Pantzer, *21.12.1814. Cēsis †?) pārcēlās 

uz Krieviju, bija precējies (sievas vārds nav zināms) un 

viņam bija dēls (XI paaudze): 

• Valeriāns fon Pantcers (Valerian von Pantzer, 

*1846. Jekaterinoslav, Russia †1851. Gut Kussen), 

kurš mira kā mazs zēns. Precīzi dzīves dati nav 

zināmi. 

FON PANTCERU KURZEMES-LIEPĀJAS LĪNIJA 

Pantceru dzimtas X paaudzes pārstāvis Pauls Roberts fon 

Pantcers (Paul Robert von Pantzer, *20.11.1819. Kusas 

muiža (Cēsis) †1878. Gut Annenhof/Daugavpils) tiek 

uzskatīts par fon Pantceru dzimtas t.s. “Kurzemes-Liepājas” 

atzara aizsācēju. Viņš savu dzīvi saistīja ar militāro karjeru 

robežaasardzes dienestā (Viļņas robežapsardzes brigādē). 

Būdams leitnants, 1853. gada 13. septembrī Lutriņu 

draudzē viņš apprecējās ar Otīliju Šarloti Doroteju Jūliju 

Rozenbergeri (Ottilie Charlotte Dorothea Julie Rosenberger, 

*24.11.1833. Lutriņi †21.11.1892. Liepāja), kuras tēvs 

bija mācītājs Otto Heinrihs Gideons Rozenbergers 

(Otto Heinrich Gideon Rosenberger, *20.9.1790. Lutriņi 

†24.11.1865. Lutriņi), bet māte – Emma Adelinde fon 

Lutere (Emma Adelinde von Luther, *8.10.1811. Jelgava 

†3.12.1880. Aizpute) [abi salaulājās Liepāja1833. gada 

13. februārī]. Savukārt Emmas Adelindes Luteres tēvs 

Gotfrīds Benjamins Luters (Gottfried Benjamin Luther, 

*14.8.1768. Swidnica †2.3.1818. Liepāja) bija guberņas 

skolas direktors (Gouv. Schuldirektor). 

Ir zināms, ka Pauls Roberts fon Pantcers apmeklēja skolu 

Liepājā, kur 1850. gada 20. jūnijā nokārtoja privātskolā 

eksāmenu, bet 1857. gadā ju norādīts kā štāba kapteinis 

un robežsardzes virsnieks Georgenburgā, vēlāk majors 

un visbeidzot - ģenerālmajors Lietuvas robežsardzē. 

Vēlāk - muižnieks Annenhofas muižā, kur arī mira no 

pneimonijas. Vācu pētījumos ir norāde, ka 1878. gada 

13. novembrī viņš tika izvadīts no Annenieku kapellas 

Kurzemē un 1879. gada 21. martā apglabāts, par ko ir 

norāde Daugavpils draudzes grāmatā [šādu ierakstu 

neizdevās atrast]. 

Azovas jūras. 

• Šarlote fon Pantcere (fon Zossberga) (Charlotte 

von Pantzer (von Sossberg), *1862. Kontowzi, 

Schoden, Lietuva †ap 1900. Krievijā), agrā jaunībā 

precējusies ar Paulu fon Zossbergu (Paul von 

Sossberg), plašāku ziņu nav. 

• Alfons Otto fon Pantcers (Alphons Otto von 

Pantzer, *28.3.1864. Mikolaiziken, Lietuva †ap 

1914.), kristīts Krētingas draudzē, krustvecāki 

Dr.med. Alfons Atelmaijers (Alphons Attelmayer), 

Daniels Hrinevičs (Titularrath Daniel Hrinewitsch), 

muižnieks Johans Tomašēvičs (Johann 

Tomaschewitsch). Kritis (nošauts) I Pasaules kara 

laikā, citu ziņu nav. 

• Aleksandrs Karls fon Pantcers (Alexander 

Karl von Pantzer, *28.7.1865. Kontowzi, Schoden, 

Lietuva †20.5.1930. Liepāja). Kristīts Šodas 

draudzē (Schoden) Lietuvā 1866. gada 9. maijā. 

Krustvecāki Amālija fon Pantcere (Frl. Amalie von 

Pantzer), garīdznieks Aleksandrs Vodkevics (Probst 

Alexander Wodkewitz). 

• Magdalēna Kristīne Elizabete fon Pantcere 

(fon Atelmeijere) (Magdalene Christine Elisabeth 

von Pantzer (von Attelmayer, *24.2.1867. Kontowzi, 

Schoden, Lietuva †8.1.1915. Vjazma, Russia), 

precējusies ar Otto fon Attelmaieru (Otto von 

Attelmayer). 

• Leo fon Pantcers (Leo von Pantzer, *ap 1876. 

Kontowzi, Schoden, Lietuva †1918.), pazudis I 

Pasaules kara laikā. 

XI paaudzes pārstāvis Heinrihs Martins Georgs von 

Pantcers (Heinrich Martin George von Pantzer, *2.3.1857. 

Lutriņi †Saratow) bija muižas pārvaldnieks Krievijā, 

Saratovas vai Samaras apkaimē un reiz zirgu pajūgā 

atbrauca līdz Liepājai. Viņš bija precējies ar krievu un 

vācu valodas skolotāju, krievieti Jūliju Klādi (Julie Klady, 

*ap 1859. Russia) un šajā laulībā piedzima (XII paaudze): 

• Helēna fon Pantcere (Helene von Pantzer, *ap 

1895. Saratow †ap 1906. Saratow)). 

• Voldemārs fon Pantcers (Woldemar von Pantzer, 

*ap 1900. Saratow †). 

Paula Roberta fon Pantcera un Otīlijas Šarlotes Dorotejas 

Rozenbergeres laulībā piedzima (XI paaudze): 

• Emma Šarlote Elizabete fon Pantcere (Emma 

Charlotte Elisabeth von Pantzer, *5.6.1854. Lutriņi 

†12.3.1857. Lutriņi), mirusi kā bērns. 

• Georgs Heinrihs Martins Pauls fon Pantcers 

(George Heinrich Martin Paul von Pantzer, 

*11.1.1856. Lutriņi †17.2.1856. Lutriņi), miris kā 

zīdainis. 

• Heinrihs Martins Georgs von Pantcers 

(Heinrich Martin George von Pantzer, *2.3.1857. 

Lutriņi †Saratow). Kristīts Lutriņu draudzē, 

krustvecāki - Lutriņu mācītājs H.Rozenbergers, 

ģenerālleitnats, barons fon Zass (von Sass), Šķēdes 

pilskungs (Erbherr), kandidāts Eduards Baumbahs 

(Eduard Baumbach), fon Klimaševskis (Herr von 

Klimaszewski), mācītāja sieva Emma Rozenbergere, 

Frl. Adele Rozenbergere, Frl. Grabbe. 

• Emma Šarlote Vilhelmīne fon Pantcere (fon 

Šēna) (Emma Charlotte Wilhelmine von Pantzer 

(von Schoen), *5.4.1859. Skrudzini †26.7.1930. 

Liepāja). 

• Pauls Aleksandrs Otto fon Pantcers (Paul 

Alexander Otto von Pantzer, *25.8.1860. Memel 

(Klaipēda) †30.8.1912. Seisk, Ukraine) miris pie 

354 

XI paaudzes pārstāves Emmas Šarlotes Vilhelmīnes fon 

Pantceres (fon Šēnas) (Emma Charlotte Wilhelmine von 

Pantzer (von Schoen), *5.4.1859. Skrudzini †26.7.1930. 

Liepāja) dzimšanā palīdzēja grāfa Tiškevica galma ārsts 

Dr. Atelmaijers (Dr. Attelmayer), kura dzimtas pārstāvis 

Otto fon Attelmeijers (Otto von Attelmeyer) vēlāk kļuva 

par Emmas Šarlotes Vilhelmīnes fon Pantceres švāģeri. 

Ģimenē viņa tika dēvēta par “Emmiju”. 1880. gada 2. martā 

Krētingas Sv. Annas baznīcā viņa salaulājās ar Liepājas 

Sv.Annas draudzes mācītāju Karlu Rūdolfu Albertu fon 

Šēnu, tādēļ šīs ģimenes pēcteči aprakstīti Šēnu dzimtai 

veltītajā nodaļā 

XI paaudzes pārstāvis Pauls Aleksandrs Otto fon Pantcers 

(Paul Alexander Otto von Pantzer, *25.8.1860. Memel 

(Klaipēda) †30.8.1912. Seisk, Ukraine) laikā no 1883. līdz 

1884. gadam studēja farmāciju Tērbatas universitātē, vēlāk 

strādāja par aptiekāru vienā no stacijām Romni-Liepājas 

dzelzceļa līnijā Lietuvā. Vēlāk pārcēlies uz Ufu Krievijā, 

kur viņa saimnieciskā darbība neveicās tik labi, kā bija 

cerēts. Bija precējies ar katolieti Valēriju Mariju Cecīliju 

fon Kiedrovsku (Valerie Marie Cäcilie von Kiedrowsky, 

*21.11.1880. Landsberg, Warthe †15.11.1912. Schuscha, 

Caucasus), kas bija lokomotīves kurinātāja Fēliksa 

Johana Botvida fon Kidrovska (Felix Johann Botwid von 

Kiedrowski, *10.7.1850. Bromberg †) un Cecīlijas Fībigas

(Cacilia Fiebig, *20.8.1858. Berlin †18.4.1897.) meita. Šajā 

laulībā piedzima trīs bērni (XII paaudze): 

• Arnolds fon Pantcers (Arnold von Pantzer *1901. 

Ufa †ap 1945 Latvija). 

• Marija fon Pantcere (Marie von Pantzer, 

*15.6.1903. [jeb 15.7.1903.] †). 

• Ija Magda fon Pantcere (Minca) (Ija Magda von 

Pantzer (Muntz),*14.11.1907. Ufa †). 

• Iespējams, bija ceturtais bērns *1912., taču šīs 

ziņas pagaidām nav apstiprinātas. 

XII paaudzes pārstāvis Arnolds fon Pantcers (Arnold 

von Pantzer *1901. Ufa †ap 1945 Latvija) izglītojās pie 

sava radinieka fon Atelmeijera (von Attelmayer), strādāja 

kā dārznieks Latvijā un atteicās repatriēties uz Vāciju. 

Kā norādīts vācu pētījumos, kara laikā vai īsi pēc tā bija 

noslepkavots. Iespējams, bija precējies. 

XII paaudzes pārstāve Marija fon Pantcere (Marie von 

Pantzer, *15.6.1903. [jeb 15.7.1903.] †) dzīvoja pie saviem 

radiniekiem fon Šēniem Lašu muižā, kur palīdzēja mājas 

darbos. Vēlāk dzīvoja pie Helēnas Kupferes (Helene 

Kupffer) Puškavā (Puschkau/Wartheland) un visbeidzot 

apmetās Berlīnē, kur dzīvoja pie savas radinieces Elzbetes 

Kupferes (Elsbeth Kupffer). Par viņas likteni pēc 1945. 

gada trūkst ziņas. 

XII paaudzes pārstāve Ija Magda fon Pantcere (Minca) 

(Ija Magda von Pantzer (Muntz),*14.11.1907. Ufa †) 

mācījās skolā Liepājā un šajā laikā dzīvoja pie saviem 

radiniekiem fon Attelmeijeriem un fon Šēniem. Viņa 

kļuva par skolotāju un 1935. gada 18. maijā Frankfurtē pie 

Oderas salaulājās ar sporta skolotāju Gerhardu Gustavu 

Bernhardu Mincu (Gerhard Gustav Bernhard Muntz, 

*20.5.1899. Hirschberg/Riesengebirge †), kurš bija tirgotāja 

Bernharda Mihaela Minca (Bernhard Michael Muntz, 

*1.8.1873. Allegheny, USA †7.7.1924. Frankfurt a.O.) un 

viņa sievas Elizabetes Margarētes Ģertrūdes Hedvigas 

Koesteres (Elisabeth Margarethe Gertrud Hedwig Koester, 

*16.7.1873. Hirschberg/Riesengeb †). Mincu ģimenē 

piedzima (XIII paaudze): 

• Pēteris Valters Gustavs Mincs (Peter Walter 

Gustav Muntz, *8.1.1938. Frankfurt a.O. †16.2.1938. 

Frankfurt a.O.). 

• Dīters Mincs (Dieter Muntz, *12.4.1940. 

Berkenbruck). 

XIII paaudzes pārstāvis Dīters Mincs (Dieter 

Muntz,*12.4.1940. Berkenbruck) kļuva par skolotāju, bija 

precējies ar Gudrunu (Gudrun), un šajā laulībā piedzima 

četri pēcnācēji (XIV paaudze): 

• Ralfs Mincs (Ralf Muntz, *1962. Berkenbruck). 

• Pēteris Mincs (Peter Muntz, *1964. Berkenbruck). 

• Mihaels Mincs (Michael Muntz, *1.1968. 

Berkenbruck). 

• Andrejs Mincs (Andrea Muntz, *30.7.1970. 

Berkenbruck). 

*7.12.1870. Liepāja †1.6.1946. Fahrdorf), kuras vecāki bija 

namdarmeistars Mihales Dreijers (Michael Dreyer, *1833. 

Liepāja †6.1890.) un Katrīna Urbāne (Katharina Urban, 

*17.12.1831. Liepāja †14.2.1911. Liepāja). Atraitne 1939. 

gadā repatriējās uz Vāciju (kā pēdējā dzīvesvieta Latvijā ir 

norādīta Liepāja, Roņu iela 4), kur apmetās Gotenhāfenā. 

Pēc bēgļu gaitām viņa apmetās Fārdorfā (Fahrdorf) 

Šlēsvigā, kur arī mira no sirds vājuma un tika apglabāta 

Haddebijas (Haddeby) kapsētā. Šajā laulībā piedzima (XII 

paaudze): 

• Antips fon Pantcers (Antipi von Pantzer, 

*6.3.1899. Liepāja †30.8.1972. Essen). 

• Pauls fon Pantcers (Paul von Pantzer, *1.12.1901. 

Liepāja †1978. Liepāja). 

• Teodors fon Pantcers (Theodor von Pantzer, 

*15.1.1904. Liepāja †11.3.1933. Liepāja), bija 

mehāniķis Liepājā, miris neprecēts no cukura 

slimības. 

• Otīlija Vilhelmīne fon Pantcere (Ottilie 

Wilhelmine von Pantzer, *20.5.1906. Liepāja 

†18.8.1906. Liepāja), mirusi kā zīdainis. Laikraksta 

paziņojumā par miršanu norādīta kā “Ottilie 

Charlotte Sally von Pantzer”. 

• Magda Helāna fon Pantcere (Magda Helene von 

Pantzer, *21.12.1907. Liepāja †). 

• Alise Vilhelmīne fon Pantcere (Kurpniece) 

(Alice Wilhelmine von Pantzer (Kurpneek), 

*17.8.1911. Liepāja †22.8.1974. Schleswig). 

XII paaudzes pārstāvis Antips fon Pantcers (Antipi von 

Pantzer, *6.3.1899. Liepāja †30.8.1972. Essen) Liepājā 

bija frizieris. II Pasaules kara laikā iesaistīts kaujās 

Gotenhāfenā, bet pēc kara 1948.-1949. gados trādāja 

kā elektromeistars angļu armijas bāzē Neiminsterē 

(Neumunster). Līdz 1952. gada martam nestrādāja kādas 

traumas dēļ, kas liedza viņam darba spējas, bet vēlāk 

pārcēlās uz Eseni, kur strādāja par atslēdznieku un 

metāllūžņu uzpircēju. Apglabāts Esenes Terassenfriedhof 

kapsētā. 1939. gadā repatriējies uz Vāciju, kā pēdējā 

dzīvesvieta ir norādīta Liepāja, Brīvības iela 67. No šīs 

adreses ir repatriējusies arī viņa sieva, friziere Aleksandra 

Žukova (Alexandra Zhukow, *30.5.1901. Liepāja, †1979. 

Esssen), ar kuru viņš salaulājās 1926. gada 24. decembrī 

Liepājā un kas bija krievu aristokrāta, Liepājas Karostas 

inženiera Vasīlija Žukova (Wassilij Schukow, *1.1.1865. 

St.Petersburg †21.5.1926. Liepāja) un viņa sievas Martas 

Gotlības Rodovicas (Martha Gottlieb Rodowitz, *1861. 

†20.2.1928. Liepāja) meita. Antipa fon Pantcera un 

Aleksandras Žukovas laulībā piedzima (XIII paaudze): 

• Aleksandrs Vilhelms fon Pantcers (Alexander 

Wilhelm von Pantzer, *10.6.1926. Liepāja 

†29.6.1926. Liepāja), miris kā zīdainis. 

• Udo Harijs Teodors fon Pantcers (Udo Harry 

Theodor von Pantzer, *17.9.1927. Liepāja †1977. 

Essen). 

• Ija Magda fon Pantcere (Blata) (Ija Magda von 

Pantzer (Blatz), *12.8.1931. Liepāja †2005. Essen). 

• Persijs Pauls fon Pantcers (Persy Paul von 

Pantzer, *22.2.1935. Liepāja †23.1.1984 Essen). 

XI paaudzes pārstāvis Aleksandrs Karls fon Pantcers 

(Alexander Karl von Pantzer, *28.7.1865. Kontowzi, 

Schoden, Lietuva †20.5.1930. Liepāja) astoņu gadu vecumā 

pārcēlās uz Liepāju, kur vēlāk strādāja Liepājas drāšu 

fabrikā par svaru meistaru. Miris no pneimonijas un/ 

vai reimatoīdā artrīta. 1897. gada 16. janvārī Liep’ājas Sv. 

Trīsvienības baznīcā apprecējās ar Vilhelmīni Leopoldīni 

Henrieti Dreijeri (Wilhelmine Leontine Henriette Dreyer, 

355 

XIII paaudzes pārstāvis Udo Harijs Teodors fon Pantcers 

(Udo Harry Theodor von Pantzer, *17.9.1927. Liepāja †1977. 

Essen) II Pasaules kara izskaņā bija karavīrs, bet vēlāk 

strādāja kā automehāniķis, bet kopš 1953. gada strādāja 

autobūves nozarē. 1955. gadā uzsāka darbu celtniecībā. 

1955. gada 30. aprīlī Esenē (Christuskirche baznīcā) 

apprecējās ar katolieti Francisku Vāgneri (Franziska 

Wagner, *14.12.1929. Essen-Borbeck), kas strādāja par

pārdevēju un bija kalnu industrijā strādājošā Frīdriha 

Karla Vāgnera (Friedrich Karl Wagner, *27.3.1901. Essen 

†) un Vladislavas Loduškovskas (Wladislawa Lodyskowski, 

*11.10.1907. Essen-Borbeck †) meita. Šajā ģimenē bērnu 

nebija. 

kopš 1948. gada jūnija - pie angļu karaspēka pārvaldes, 

bet kopš 1951. gada - par mašīnrakstītāju Šlēsvigas zemes 

Administratīvajā apgabaltiesā (Landesverwaltungsgericht), 

bet kopš 1953. gada strādāja tiesā Esenē. Viņa mira no 

kuņģa vēža. Ģimenē pēcnācēju nebija. 

XIII paaudzes pārstāve Ija Magda fon Pantcere (Blata) 

(Ija Magda von Pantzer (Blatz), *12.8.1931. Liepāja 

†2005. Essen) mācījās Badbranšteddtas (Bad Brandstedt) 

vidusskolā un 1953. gadā bija šuvēja, bet vēlāk strādāja 

par mašīnrakstītāju Esenē. 1957. gada augustā Esenē viņa 

apprecējās ar Karlu Valteru Blatu (Karl Walter Blatz, *) 

un šajā laulībā piedzima seši bērni (XIV paaudze): 

• Gerds Blats (Gerd Blatz, *). 

• Lotārs Blats (Lothar Blatz, *). 

• Uve Blats (Uve Blatz, *). 

• Klaus Blats (Klaus Blatz, *). 

• Olafs Blats (Olaf Blatz, *). 

• [meita] Blata ([Tochter] Blatz, *). 

XIII paaudzes pārstāvis Persijs Pauls fon Pantcers (Persy 

Paul von Pantzer, *22.2.1935. Liepāja †23.1.1984 Essen) 

apmeklēja lauku tautskolu Neiminsteres (Neumunster) 

tuvumā, bet 1952. gadā ar vecākiem pārcēlās uz Eseni, 

kur apguva miesnieka arodu. Iespējams, bija veikala un/ 

vai kafejnīcas īpašnieks. 1959. gada 1. augustā Esenē viņš 

apprecējās ar Elēnu Šilingu (Ellen Schilling *9.9.1936. 

Essen), taču laulībā bērnu nebija. 

XII paaudzes pārstāvis Pauls fon Pantcers (Paul 

von Pantzer, *1.12.1901. Liepāja †14.9.1978. Liepāja) 

[dokumentos minēts kā Pāvels] strādāja par virpotāju 

Liepājā un 1923. gada 23. jūnijā Liepājā salaulājies ar 

katolieti Jadvigu Elizabeti Strakši (Jadwig Elisabeth 

Straksche, *26.6.1900. †28.6.1987 Liepāja.). Ģimene 1939. 

gadā atteicās repatriēties uz Vāciju un palika Liepājā, 

kur dzīvoja pēc II Pasaules kara. 1981. gadā fon Panceru 

ģimenes dienā tika vākti līdzekļi atraitnes atbalstam, jo 

bija zināms, ka viņa dzīvoja dziļā trūkumā. Ziņas par 

pēcnācējiem nav atrastas. 

XII paaudzes pārstāve Magda Helāna fon Pantcere 

(Magda Helene von Pantzer, *21.12.1907. Liepāja †) 

līdz 1945. gadam turēja savu veikalu Gotenhāfenā, bet 

pēc došanās bēgļu gaitās 1945. gada janvārī strādāja 

dārzniecībā. Ziņu par laulībām vai pēcnācējiem nav, 

pēdējā zināmā dzīvevieta - Šlēsviga. 

XII paaudzes pārstāve Alise Vilhelmīne fon Pantcere 

(Kurpniece) (Alice Wilhelmine von Pantzer (Kurpneek), 

*17.8.1911. Liepāja †22.8.1974. Schleswig) 1938. gada 28. 

augustā Liepājā precējusies ar Vladislavu Kurpnieku 

(Wladislaw Kurpneek, *1.5.1910. Bauska †2.10.1943. 

Kiev), kurš bija policijas virsnieka Teodora Kurpnieka 

(*28.5.1881. Tukums, †pēc 1920. Krievijā) un Karolīnes 

Eleonoras Helēnas Šulcas (Karoline Eleonore Helene 

Schultz, *11.3.1889. Liepāja †Krievijā I Pasaules kara laikā) 

dēls. Vladislavs Kurpnieks bija ilggadējs Liepājas jauniešu 

organizācijas “Wandervogels” vadītājs (organizācijas 

darbība līdzīga skautu kustībai, pastāvēja kopš 1901. 

gada Vācijā). Ģimene dzīvoja Liepājā, Roņu ielā 4, no 

kurienes tā 1939. gadā repatriējās uz Vāciju. Ģimene 

apmetās Gotenhāfenā. 1942. gadā Vladislavs tika iesaukts 

vācu armijā un būdams kaprālis, krita kaujās pie Kijevas 

(Kiev-Russaki). Alise Vilhelmīne fon Pantcere (Kurpniece) 

kopā ar māti un māsu Magdu Helēnu fon Pantceri 1945. 

gada 30. janvārī ar kuģi no Gotenhāfenas devās bēgļu 

gaitās un nonāca Ķīlē, un apmetās Fārdorfā (Fahrdorf). 

No 1946. līdz 1948. gadam viņa strādāja par modisti, 

356 

XI paaudzes pārstāve Magdalēna Kristīne Elizabete 

fon Pantcere (fon Atelmeijere) (Magdalene Christine 

Elisabeth von Pantzer (von Attelmayer, *24.2.1867. 

Kontowzi, Schoden, Lietuva †8.1.1915. Vjazma, Russia), 

ģimenē tika dēvēta par Magdu un viņa mira no plaušu 

slimības. Magdalēna Kristīne Elizabete fon Pantcere (fon 

Atelmeijere) 1905. gada 25. augustā Kuldīgā apprecējās ar 

Otto fon Attelmeijeru (Otto von Attelmayer, *5.8.1871. 

Cīrava †7.4.1946. Erfurt), kura vecāki bija Cīravas mācītājs 

Heinrihs Karls fon Attelmeijers (Heinrich Carl von 

Attelmayer, *10.6.1821. Sesile [Saldus novads] †25.1.1895. 

Cīrava) un Berta Elīza Karolīna Rozenbergere (Bertha 

Elise Caroline Rosenberger, *6.9.1834. Saldus †9.2.1899. 

Rīga). Pats Otto fon Attelmeijers bija Magdalēnas otrās 

pakāpes brālēns. Kopš 1889. gada viņš studēja teoloģiju 

Tērbatas universitātē, vēlāk ilgus gadus strādāja par 

vaču valodas skolotāju Krievijā (iespējams, bija Vjazmas 

ģimnāzijas virsskolotājs). Pēc pensionēšanās dzīvoja 

Liepājā, no kurienes 1939. gadā repatriējās uz Pozenu, 

kur dzīvoja līdz 1945. gadam, kad bēgļu gaitās bija spiests 

pārcelties uz Erfurti, kur arī mira no plaušu slimības. 

Ģimenē pēcnācēju nebija. 

XI paaudzes pārstāvis Leo fon Pantcers (Leo von Pantzer, 

*ap 1876. Kontowzi, Schoden, Lietuva †1918.), pēc tēva 

nāves tika pieņemts Dundagas mācītāja Riharda Krauzes 

(Richard Krause) ģimenē kā audžudēls. Pie ģimenes viņš 

dzīvoja četrus gadus - līdz 1890. gadam, kad Krauzes 

devās uz Vāciju. 1899. gadā viņš saviem audžuvecākiem 

rakstīja vēstuli no Jekaterinburgas, bet 1900. gadā - no 

Samaras. Leo fon Pantcers bija aptiekārs un tiek uzskatīts 

par pazudušu I Pasaules kara laikā. 

X paaudzes pārstāve Emelīne Johanna fon Pantcere 

(fon der Zēdeka) (Emeline Johanna von Pantzer (von der 

Seedeck), *11.9.1824. Jēkabpils †25.8.1880.) tiek uzskatīta 

par “Lietuvas līnijas” aizsācēju. 1846. gada 8. februārī viņa 

salaulājās ar Karlu Johanu Andreju Gustavu Aleksandru 

fon der Zēdeku [zināms arī kā Kverfelds] (Carl Johann 

Andreas Gustav Alexander von der Seedeck [gen. Querfeldt], 

*29.8.1824. Barisavas muiža [Borrishof] †1.4.1874. 

Daugavpils). Par von der Zēdeku dzimtu ir zināms, ka 

Karla Johana Andreja Gustava Aleksandra fon der Zēdeka 

vecāki bija Gustavs Gotfrīds fon der Zēdeks [zināms 

arī kā Kverfelds] (Gustav Gottfried von der Seedeck [gen. 

Querfeldt], *20.2.1793. Lielstraupe †1827.) un Natālija 

Doroteja Anna fon Vittorfa (Natalie Dorothea Anna von 

Wittorf, *1803. †1852.), kuri 1826. gadā apmetās Barisavas 

muižā (Borishof). Vācu pētījumos muižas atrašanās vieta 

ir minēta “pie Valkas”, taču faktiski tā atrodas 6,5 km 

attālumā no Viļakas. Emelīnes Johannas fon Pantceres un 

Karla Johana Andreja Gustava Aleksandra fon der Zēdeka 

laulībā piedzima (XI paaudze): 

• Leonhards Gustavs Martins Karls Kvarfelds 

fon der Zēdeks (Leonhard Gustav Martin Carl 

Quarfeldt von der Seedeck, *21.7.1847. Gut Kussen 

†). 

XI paaudzes pārstāvis Leonhards Gustavs Martins Karls 

Kvarfelds fon der Zēdeks (Leonhard Gustav Martin Carl 

Quarfeldt von der Seedeck, *21.7.1847. Gut Kussen †) bija 

fotogrāfs Daugavpilī un bija precējies ar grieķu-pareizticīgo 

draudzei piederīgo Annu fon Gorodinsku (Anna von

Gorodinski, *24.3.1850. †). Šajā laulībā piedzima diva 

smeitas (XII paaudze): 

• Larisa Kvarfelde fon der Zēdeka (Larissa 

Quarfeldt von der Seedeck, *ap 1875. Gasaharowska 

†), plašāku ziņu nav. 

• Astafja Kvarfelde fon der Zēdeka (Astafja 

Quarfeldt von der Seedeck, *ap 1877. Vitebskā †). 

XII paaudzes pārstāve Astafja Kvarfelde fon der Zēdeks 

(Astafja Quarfeldt von der Seedeck, *ap 1877. Vitebskā †) 

bija precējusies (vīra vārds nav zināms) un šajā laulībā 

piedzima divi pēcnācēji, kuru vārdi nav zināmi (XIII 

paaudze): 

• dēls (*ap 1900. †ap 1901.), miris kā zīdainis, 


• meita (*ap 1903. †), esot dzīvojusi Ļeņingradā, 

kur bija precējusies. Plašāku ziņu nav. 

FON PANTCERU VIDZEMES-RĪGAS LĪNIJA 

Pantceru dzimtas X paaudzes pārstāvis un dzimtas 

turpinātājs Šēnu dzimtas virzienā ir Rūdolfs Pauls 

Gregors Ernsts fon Pantcers (Rudolph Paul Gregor Ernst 

von Pantzer, *19.3.1816. Gut Kussen, Cesvaine †31.3.1861. 

Cesvaine, Zelgauskas muiža, apbedīts Bērzaunē), kurš 

vācu pētījumos tiek dēvēts par fon Pantceru dzimtas 

Vidzemes-Rīgas atzara aizsācēju. Rūdolfs Pauls Gregors 

Ernsts fon Pantcers 18 gadu vecumā zaudēja tēvu un 

būdams 19 gadus vecs, 1835. gada 29. janvārī Kauņā 

(dzīvodams pie savas vecākās māsas Annas Elises fon 

Pantceres (Frances)) pie vietējā mācītāja Dr. Georga 

Jēkaba Hilles (George Jacob Hille) nokārtoja eksāmenus 

un kā vēsta 1835. gada ieraksts Kauņas baznīcas grāmatā 

- pēc eksāmena izpelnījies plašus aplausus, spīdēdams ar 

savām zināšanām. 

Pēc mātes nāves 1853. gadā viņš uzņēmās Kusas muižas 

saimniecības vadību, būdams kopīpašnieks ar pārējiem 

mantiniekiem, bet 1856. gadā viņš kļuva par vienīgo 

muižas īpašnieku, izmaksādams 30000 sudraba rubļu. 

Būdams 40 gadus vecs, 1856. gada 10. februārī Medershofā 

(Cēsu apkaimē) viņš apprecējās ar Olgu Emīliju fon 

Rikmani (Olga Emilie von Rickmann, *12.5.1834. Cēsis 

[Vestiena] †19.1.1910. Rīga). Ir zināms, ka pēc 1870. 

gada viņš pārdeva Kusas muižu (Gut Kussen), bet pirms 

1870. gada iegādājās 4,5 km attālumā esošo Zelgauskas 

muižu (Gut Selgowsky). Rūdolfs Pauls Gregors Ernsts 

fon Pantcers mira no angīnas (Angina prectoris), bet viņa 

sieva - no pneimonijas. 

Par Rikmaņu dzimtu ir zināms, ka Olgas Emīlijas fon 

Rikmanes vecāki bija IX paaudzes pārstāvji Heinrihs 

Eberhards fon Rikmans (Heinrich Eberhard von Rickmann, 

*16.11.1805. Rīga †19.7.1862. Gut Kussen), bet māte - 

Luīze Šarlote Amālija Barnikela (Louise Charlotte Amalie 

von Barnickel, *29.4.1802. Dorpat †24.3.1866.). Heinrihs 

Eberhards fon Rikmanis bija Vestienas (Fehsen) nomnieks, 

bet laikā no 1840. līdz 1849. gadam - lauksaimnieks 

(Pfandbesitzer). Abi salaulājās 1827. gada 15. oktobrī 

Vestienā (Festen). Ir zināms, ka Luīzei Šarlotei Amālijai 

Barnikelai šīs bija otrās laulības - pirms tam viņa bija 

precējusies ar kādu Vībergu (Wiberg), taču par šo laulību 

plašāku ziņu nav. Luīzes Šarlotes Amālijas fon Barnikelas 

vecāki bija VIII paaudzes pārstāvji Kristians Frīdrihs 

Vilhelms Barnikels (Christian Friedrich Wilhelm Barnickel, 

*9.3.1774. Wolfenbuttel †28.6.1835. Rīga) un Katrīna 

Marija Vilkena (Catharina Maria Wilcken, *11.1.1770. 

Hamburg †3.8.1852. Lazdona). Kristians Frīdrihs Vilhelms 

Barnikels bija tirgotājs, studēja mākslas zinātni un kādu 

357 

laiku strādāja par privātskolotāju Hamburgā. 1796. 

gadā viņš pārcēlās uz Kurzemi, kur sāka strādāt Jelgavā, 

Apgabaltiesas (Oberlandsgerichts) 2. departamenta 

kancelejā, līdz brīdim, kad ar Krievijas valdības lēmumu 

Apgabaltiesa tika reformēta. Pēc reformas viņš devā suz 

Pēterburgu, kur sāka strādāt Justīcijas kolēģijās Vidzemes, 

Igaunijas un Somijas guberņu nodaļā. Vēlāk pārcēlās uz 

Dorpatu (Tartu), kur bija tirgotājs un 1811. gadā kļuva par 

rātskungu. Liakā no 1820. līdz 1835. gadam saimniekoja 

Vestienas muižā (Gut Fehsen). Sarakstījis četru cēlienu 

lugu “Ortenbergas ģimenes ciešanas” (“Die Leiden der 

Ortenbergischen Familie”), kas iestudēta Dorpatā (1801. 

gadā) un Kāselē (1803. gadā). 

Savukārt Heinriha Eberharda fon Rikmaņa vecāki bija 

VIII paaudzes pārstāvji Karls Kristofs fon Rikmans (Carl 

Christoph von Rickmann, *12.5.1752. dzimis brauciena laikā 

uz Rīgu †17.3.1818. Rīga) un Marija Sofija Grīzenberga 

(Maria Sophia Griesenberg, *18.10.1767. Rīga †1.4.1831.). 

Karls Kristofs fon Rikmans bija lauksaimniecības preču 

tirgotājs Rīgā, kurš 1778. gadā atvēra personīgo veikalu. 

1780. gadā kļuva par Rīgas pilsoni, laikā no 1788. līdz 

1795. gadam bija Valteru muižas (pie Slokas) īpašnieks. 

1797. gada 11. maijā kļuva par Lielās Ģildes vecāko, bija 

ilggadējs tās kasieris. Karls Kristofs fon Rikmans un Marija 

Sofija Grīzenberga apprecējās 1785. gada 20. martā Rīgā. 

Vācu pētījumos ir norāde, ka gadu pēc Rūdolfa Paula 

Gregora Ernsta fon Pantcera nāves viņa atraitne pārdeva 

Zelgavas muižu un 1884. gadā ar jaunākajiem bērniem 

(17 gadus veco Rūdolfu un 8 gadus veco Helēnu) pārcēlās 

uz Rīgu, bet vēlāk - pie sava dēla Aleksandra Rūdolfa fon 

Pantcera, kurš dzīvoja Krievijā. Tur viņa saimniekoja 

dēlam piederošajā muižā. Turpat ir minēts, ka pats Rūdolfs 

Pauls Gregors Ernsts fon Pantcers esot labprātāk baudījis 

zirgu sabiedrību izklaides izjādēs, nekā vadījis savas 

muižas saimniecību - tās vadība gūlās uz jaunās sievas 

pleciem, kura jau rīta agrumā esot bijusi redzama zirga 

mugurā, izrīkojot strādniekus. Sava mūža pēdējo gadu 

Olga pavadīja Rīgā, pie savas meitas Helēnas, kur arī mira 

(miršanas fakts reģistrēts Rīgas Doma draudzē). Olga bija 

pēdējā no savas dzimtas pārstāvēm, kura tika apglabāta 

senajā fon Rikmaņu dzimtas kapā Rīgā [domājams, 

Lielajos kapos]. 

Rūdolfa Paula Gregora Ernsta fon Pantcera un Olgas 

Emīlijas fon Rikmanes ģimenē piedzima (XI paaudze): 

• Alfrēds Heinrihs Martins Rūdolfs fon Pantcers 

(Alfred Heinrich Martin Rudolf von Pantzer, 

*5.4.1857. Sesava †2.6.1919. Pļaviņas). 

Attēls. 

Zelgauskas muiža ap 2015. gadu.

• Emma Luīze Šarlote fon Pantcere (Emma 

Louise Charlotte von Pantzer, *1858. Gut Kussen 

†2.11.1871. Rīga), mirusi kā 13 gadus vecs bērns no 

šarlakas vai tīfa. 

• Emma Šarlote Vilhelmīne fon Pantcere (fon 

Šēna) (Emma Charlotte Wilhelmine von Patntzer 

(von Schoen), *5.4.1859. Skrudzini, Lietuva 

†26.7.1930. Liepāja), dzimtas pēcteči ir aprakstīti 

Šēnu dzimtai veltītajā nodaļā. 

• Aleksandrs Rūdolfs fon Pantcers (Alexander 

Rudolf von Pantzer, *27.5.1862. Gut Kussen, 

Cesvaine †5.1916. Moscow). 

• Rūdolfs Vilhelms fon Pantcers (Rudolf Wilhelm 

von Pantzer, *11.8.1867. Cēsis (Kuses muiža, pēc 

vecā stila - *30.7.1867.) †10.2.1919. Rīga). 

• Karls Rūdolfs fon Pantcers (Karl Rudolf von 

Pantzer, *8.3.1870. Sesava †2.10.1871. Rīga), miris 

kā zīdainis no šarlakas vai tuberkulozes. 

• Helēna Marija fon Pantcere (Osvalda) (Helene 

Marie von Pantzer (Oswald), *4.3.1876 Sesava 

(Zelgauskas muižā) †24.3.1967. Bad Schwartau). 

Ir zināms, ka XI paaudzes pārstāvis Alfrēds Heinrihs 

Martins Rūdolfs fon Pantcers (Alfred Heinrich Martin 

Rudolf von Pantzer, *5.4.1857. Sesava †2.6.1919. Pļaviņas) 

sākotnēji vēlējās veidot ierēdņa karjeru, taču liktenis 

viņam vēlēja kļūt par muižnieku - 1878. gada 12. oktobrī 

par 27000 sudraba rubļu viņš iegādājās Lodes muižu 

Cesvaines tuvumā. Pēc dažiem gadiem viņš to pārdeva un 

iegādājās Mazozolmuižu (Kl.Ohselshof), kas viņa īpašumā 

bija 1910. gadā. Divus gadus viņš saimniekoja arī Lubejas 

muižā (Gut Lubei) un visbeidzot iegādājās Devēnas muižu 

(Gut Dewen) tagadējā Vestienas pagastā. 1919. gadā viņu 

nogalināja pie Pļaviņām, Neskatoties uz Alfreda Heinriha 

Martina Rūdolfa fon Pantcera nāves vietu Pļaviņās, viņš 

tik apglabāts Rīgā, Lielajos kapos, Doma-Miera draudzes 

kapu sektorā. Miršanas izziņā ir norādīts, ka viņš bija 

precējies, un nāves faktu ir pieteicis kāds Dr.Peters 

[domājams - dermotologs Aleksandrs Hermanis Ričards 

fon Peters, kas bija viens no Alfrēda Heinriha fon Pantcera 

znotiem]. bet 1920. gadā agrārreformas laikā muižas zemes 

tika atņemtas, atstājot vien 50 ha. 1926. gadā fon Pantcera 

atraitne Marija Magdalēna Ernsta šo muižu pārdeva. Ir 

zināms, ka dzīves laikā Alfrēds Heinrihs Martins Rūdolfs 

fon Pantcers bija precējies divas reizes. Pirmā laulība tika 

noslēgta 1879. gada 7. augustā Bērzaunes mācītāja Matīsa 

Augusta Andersa (Matthias August Anders, *31.1.1814. 

Konigsberg †26.3.1886. Bērzaune) un Rozālijas Vilhelmīnes 

Heines (Rosalie Wilhelmine Heine, *18.1.1837. Smiltene 

†5.10.1901. Rīga) meitu Elīzu Katrīnu Andersu (Elise 

Katharina Anders, *19.8.1857. Bērzaune †16.11.1896. 

Lodes muiža). Ir zināms, ka Rozālijas Vilhelmīnes 

Heines vecāki bija muižnieks Aleksandrs Teodors Heine 

Attēls. 

Mazozolu muiža ap 2015. gadu. 

(Alexander Theodor Heine) un Luīze Emīlija fon Proisa 

(Luise Emilie von Preuss), bet brālis Aleksandrs Teodors 

Heine (Alexander Theodor Heine, *18.10.1843. Banus 

†9.9.1897. Parnu) bija advokāts, kurš 1873. gada 10. 

jūnijā salaulājās ar Alīdi Matildi Annu Kreišmani (Alide 

Mathilde Anna Kreischmann, *†23.5.1922.). 

Ir zināms, ka Alfrēds Heinrihs Martins Rūdolfs fon 

Pantcers 1881. gadā apsaimniekoja Lodes un Zelgauskas 

muižas kā kopīgu saimniecību, bet 1885. gadā viņš 

Zelgauskas muižu pārdeva, izmaksājot saviem brāļiem 

un māsai viņiem piekrītošo līdzīpašuma mantojuma daļu. 

Alfrēda Heinriha fon Pantcera pirmajā laulībā piedzima 

(XII paaudze): 

• Rihards Rūdolfs Valters fon Pantcers (Richard 

Rudolf Walter von Pantzer, *29.6.1880. Lodenhof, 

†17.12.1937. Artymovsk, Krasnoyarsk, Russia) . 

• Ērika Olga Elizabete fon Pantcere (fon Frīdriha/ 

fon Šēna) (Erika Olga Elisabeth von Pantzer (von 

Friedrichs/von Schoen), *20.6.1882. Lode (Lodes 

pagasts) †22.1.1954. Varna, Bulgaria), skat. Šēnu 

dzimtai veltīto nodaļu. 

• Irmgarde Helēne Auguste fon Pantcere 

(Sokolova) (Irmgard Helene Auguste von Pantzer 

(Sokolow), *3.11.1885. [*15.11.1885.] Lodenhof) 

bija medmāsa un 1925. gadā Berlīnē apprecējās 

ar civilas būvniecības inženieri Grigoru 

Sokolovu (Grigori Sokolow, *), kurš bija padomju 

diplomātiskās pārstāvniecības darbinieks. Pēdējas 

ziņas no ģimenes pienāca no Maskavas, pēcnācēju 

nebija. 

• Elēna Melānija fon Pantcere (fon Petersa) 

(Ellen Melanie von Pantzer (von Peters), *14.3.1890. 

[*26.3.1890.] Lodenhof, Cesvaine †26.8.1947. 

Hamburg)). 

Savukārt XI paaudzes pārstāvja Alfrēda Heinriha fon 

Pantcera otrajā laulībā ar Dāvida Vilhelma Ernsta (David 

Wilhelm Ernst) un Juliānas Šarlotes Augustes Meisneres 

(Juliane Charlotte Auguste Meissner) meitu Mariju 

Magdalēnu Ernstu (Maria Magdalena Ernst, *22.12.1869. 

Tallina †24.11.1948. Hettstedt), kas ģimenē tika saukta par 

Magdu, piedzima (XII paaudze): 

• Alise Jūlija fon Pantcere (Helbinga) (Alise 

Julie von Pantzer (Helbing) *13.10.1898. Selgowsky 

(Cesvaine) †25.7.1955. Hettstedt). 

XII paaudzes pārstāvis Rihards Rūdolfs Valters fon 

Pantcers (Richard Rudolf Walter von Pantzer, *29.6.1880. 

Lodenhof †17.12.1937. Artymovsk, Krasnoyarsk, Russia) 

līdz I Pasaules kara sākumam absolvēja militāro skolu un 

bija cariskās Krievijas armijas virsnieks. Revolūcijas laikā 

viņš dienēja krievu-latviešu karavīru lazaretē [iespējams, 

domāta Rēzeknes slimnīca] kā galvenā ārsta adjutants 

saimniecības jautājumos un te viņš iepazinās ar savu 

otro sievu Mariju Misinu (Maria Misin, *1.12.1894. 

Rīga †22.9.1952. Waiblingen, Stutgart), kura tolaik 

strādāja Rēzeknē. Līdz 1924. gadam viņš turpināja darbu 

slimnīcā kā grāmatvedis. Vēlāk viņš bija kāda kooperatīva 

Slavjanskā galvenais grāmatvedis. 1937. gada 17. decembrī 

viņu arastēja un pēc trīs mēnešu apcietinājuma (vispirms 

Bahmutā, vēlāk - Artjomovskā) nošāva. 

Kā jau norādīts iepriekš, Rihards Rūdolfs Valters fon 

Pantcers bija precējies divas reizes – pirmā laulība tika 

noslēgta ar krievieti Klaudiju fon Pantceri (meitas 

uzvārds nav zināms) (Klaudia von Pantzer, *ap 1882. 

Slavyansk na Kubani †pēc 1920. Kursk), kura bija kāda 

358

pulkveža atraitne ar trīs meitām, kuras kā savas audzināja 

Rihards Rūdolfs Valters fon Pantcers. 1917. vai 1918. 

gadā Klaudija pameta savu otro vīru un ar abu laulībā 

dzimušajiem dēliem pārcēlās uz Orlu, kur strādāja par 

skolotāju. Abu laulībā piedzima (XIII paaudze): 

• Aleksandrs fon Pantcers (Eugen fon Pantzer, *ap 

1910. Slavyansk na Kubani †). 

• Eižens fon Pantcers (Eugen fon Pantzer, *ap 1912. 

Slavyansk na Kubani †.). 

Riharda Rūdolfa Valtera fon Pantcera otrā laulība tika 

noslēgta 1923. gada 18. maijā Slavjanskā ar Mariju Misinu 

(Maria Misin, *1.12.1894. Rīga †22.9.1952. Waiblingen, 

Stutgart), kura tolaik strādāja Rēzeknē un bija gleznotāja 

Vicenta Dubicka (Wizenti Dubitzki, * †1941.) atraitne. No 

pirmās laulības, kas tika noslēgta 1914. gadā, Marijai bija 

meita Regīna Dubicka (Regina Dubitzki, *2.8.1917. Terioki, 

Finnland †2.1943.), kas gāja bojā traģiskā negadījumā kara 

laikā un bija precējusies ar kādu Bumbuli. Par Marijas 

Misinas vecākiem ir zināms, ka viņas tēvs bija atslēdznieks 

Adams Mesāns [Misiņš] (*24.12.1865. Dorf Schwideli 

[iespējams, tagadējie Zvīdriņi Viļānu novadā] †), bet māte 

- katoliete Margarēta Kifere (Margarete Kiffer, *1875. 

Dorfe Tomaschow, Gouv. Petrogowskoi/Polen †). Pēc vīra 

apcietināšanas Marija strādāja (tostarp, bija asinsdonore) 

un 1943. gada 1. februārī pārcēlās uz Vāciju, kur 1944. 

gada maijā apmetās Vaiblingenā. Viņas laulībā ar Rihardu 

Rūdolfu Valteru fon Pantceru piedzima (XIII paaudze): 

• Rihards fon Pantcers (Richard fon Pantzer, *ap 

1922. Slavyansk na Kubani †). 

• Rūdolfs Frīdrihs Aleksandrs fon Pantcers 

(Rudolph Friedrich Alexander von Pantzer, *6.6.1926. 

Slavyansk na Kubani †14.1.1945. Ostpreussen), kurš 

krita kaujās Austrumprūsijā. 

XIII paaudzes pārstāvis Aleksandrs fon Pantcers 

(Eugen fon Pantzer, *ap 1910. Slavyansk na Kubani †) 

tāpat kā viņa māte, bija pareizticīgais un izglītību ieguva 

Orlas apgabalā, kur viņa māte strādāja par skolotāju. 

Pēc skolas mācījās tehnikumā Slavjanskā un trīs gadus 

dzīvoja pie sava tēva un viņa otrās sievas. Pēc tehnikuma 

absolvēšanas viņš 1929. gadā pārcēlās uz Zlatoustu, kur 

strādāja Ordženekidzes vārdā nosauktajā elektroiekārtu 

rūpnīcā. Bija precējies (sievas vārds nav zināms) un šajā 

laulībā piedzima (XIV paaudze): 

• Tamāra fon Pantcere (Tamara fon Pantzer, *ap 

1935.), plašāku ziņu nav. 

XIII paaudzes pārstāvis Eižens fon Pantcers (Eugen 

fon Pantzer, *ap 1912. Slavyansk na Kubani †.) līdzīgi 

savam vecākajam brālim, mācījās tehnikumā Slavjanskā 

un pēc tā pabeigšanas ārcēlās uz Zlatoustu, kur strādāja 

Ordženekidzes vārdā nosauktajā elektroiekārtu rūpnīcā. 

Saskaņā ar Irmgardes Sokolovas (dz. fon Pantcere) stāstīto 

1930. gadā, “Eižens esot iecerējis drīzumā precēties”, taču 

par šo ģimeni nekādu plašāku ziņu nav. 

viņš salaulājās ar Hildegardi Kārgeri (Hildegarde 

Karger, *9.9.1923. Dorfl), kas tobrīd bija atraitne - viņas 

pirmais vīrs stiklinieks Francis Gošlers (Franz Goschler, 

*14.2.1914. Azuga, Rumania †26.11.1950. Stuttgart) gāja 

bojā nokrītot no sastatnēm. Pati Hildegarde bija katoliete, 

kuras vecāki bija mašīnmeistars (mehāniķis) Jūlijs Kargers 

(Julius Karger, *13.5.1889. Dorfl. †23.12.1969. Waiblingen) 

un Franciska Minaša (Franciska Minasch, *14.3.1891. 

Mahrisch-Aussee †26.3.1962. Waiblingen), kura iepriekš 

bija precējusies ar Lenašu (Lenasch). Riharda fon Pantcera 

un Hildegardes Kārgeres laulībā piedzima (XIV paaudze): 

• Gudruna Marija fon Pantcere (Gudrun Maria 

von Pantzer, *1.8.1952. Waiblingen), kristīta 

katoļu draudzē, strādāja par ārsta palīgu, tirgotāju 

un visbeidzot - kopš 1973. gada par sporta un 

vingrošanas skolotāju. Dzīvoja vecāku namā 

Veiblingenā. 

XIII paaudzes pārstāvis Rūdolfs Frīdrihs Aleksandrs 

fon Pantcers (Rudolph Friedrich Alexander von Pantzer, 

*6.6.1926. Slavyansk na Kubani †14.1.1945. Ostpreussen) 

pēc vācu armijas ienākšanas Ukrainā 1943. gada 1. 

februārī pārcēlās uz Vāciju un 1944. gada maijā apmetās 

Vaiblingenā. 1944. gada 23. oktobrī viņu iesauca Vērmahtā 

un nosūtīja uz Waffen-SS prettanku vienību Rastenburgā 

(Austrumprūsijā). Savu pēdējo vēstuli viņš nosūtīja 

no Grosgartenas (Grossgarten) pie Rastenburgas, tiek 

uzskatīts par kritušu kaujās Austrumprūsijā. 

XII paaudzes pārstāve Elēna Melānija fon Pantcere 

(fon Petersa) (Ellen Melanie von Pantzer (von 

Peters), *14.3.1890. [*26.3.1890.] Lodenhof, Cesvaine 

†26.8.1947. Hamburg) bija audēja un 1916. gada 4. 

septembrī Pēterburgāsalaulājās ar dermatologu, Dr.med. 

Aleksandru Hermani Rihardu fon Petersu (Alexander 

Hermann Richard von Peters, *6.7.1890. Sanktpetersburg, 

†25.9.1943. Altona Hamburg), kura tēvs bija ķeizariskās 

bibliotēkas direktors Aleksandrs fon Peters (Alexander 

von Peters, *†Peterburg) un Ida Jakobīne Henrietta Nappa 

(Ida Jakobine Henriette Napp, *4.8.1859. Chrombach, Krs. 

Siegen †1.2.1938. Hamburg). Ir zināms, ka Aleksandrs 

Hermanis Rihards fon Peters atvēra savu ārsta praksi 

Hamburgā, Rēperbānī 40/41 un pēc nāves tika apglabāts 

Hamburgā, līdzās savai mātei. Ģimenes pēdējā mājvieta 

bija Hamburg-Blankenese, Wulfsdal 8. Šajā laulībā 

piedzima divi pēcnācēji (XIII paaudze): 

• Jurgens Aleksandrs fon Peters (Jurgen Alexander 

von Peters, *16.9.1922.), atsevišķos vācu pētījumos 

minēts kā jaunākais dēls, konfrontējot ar Ģirta 

Alfrēda dzimšanas datiem. Bija žurnālists, 1957. 

Attēls. 

Lodes muiža 1911. gadā. 

XIII paaudzes pārstāvis Rihards fon Pantcers (Richard 

fon Pantzer, *ap 1922. Slavyansk na Kubani †) pēc vācu 

armijas ienākšanas Ukrainē, 1942. gada 29. jūnijā pārcēlās 

uz Vāciju un kļuva par Vācijas pavalstnieku. Drīz pēc 

tam viņš tika iesaukts Vērmahtā un 1945. gadā nonāca 

amarikāņu gūstā, no kura tika atbrīvots 1945. gada 

14. jūnijā. Pēc atbrīvošanas viņš devās uz Vaiblingenu 

(Waiblingen) pie savas mātes, kur strādāja par dārznieku. 

Vēlāk apguva elektriķa arodu un strādāja uzņēmumā 

“GEA-Gesellschaft”. 1952. gada 19. janvārī Vaiblingenā 

359

*3.1.1946. Wendish-Evern) precējies ar Rodiku Kozeli 

(Rodica Kossel), dz’īvo Lērē pie Braunšveigas (Lehre b. 

Braunschweig). Abu laulībā ir dzimuši (XV paaudze): 

• Stefens Helbings (Steffen Helbing, *. ). 

• Gerits Helbings (Gerrit Helbing, *. ). 

XIV paaudzes pārstāve Veronika Helbinga (Maibusa) 

(Veronika Helbing (Maibus), *14.1.1949.) ir precējusies ar 

Dīteru Maibusu (Dieter Maibus, *), dzīvo Oistrihvinkelā 

(Oestrich-Winkel, Rheinga) un šajā laulībā ir dzimuši 

(XV paaudze): 

• Karmena Maibusa (Carmen Maibus, *. ). 

• Holgers Maibuss (Holger Maibus, *. ). 

Attēli. 

Alise Jūlija fon Pantcere (Helbinga) 

un viņas vīrs Hans Otto Agatons Helbings. 

gadā dzīvoja Hamburgā, plašāku ziņu nav. 

• Ģirts Alfrēds fon Peters (Gert Alfred von Peters, 

*10.10.1924. Hamburg, †29.1.1945. Heilsberg), 

kurš krita II Pasaules kara laikā. Bija karavīrs 

(Berufssoldat) un Vērmahta leitnants. 

XII paaudzes pārstāve Alise Jūlija fon Pantcere (Helbinga) 

(Alise Julie von Pantzer (Helbing) *13.10.1898. Selgowsky 

(Cesvaine) †25.7.1955. Hettstedt) 1923. gada 4. aprīlī 

Berlīnes Šarlottenburgā apprecējās ar zemes īpašnieka un 

Berlīnes ministrijas ierēdņa Otto Ernsta Helbinga (Otto 

Ernst Helbing *24.4.1865. Berlin †11.8.1943. Berlin) un viņa 

sievas Vilhelmīnes Olgas Elizabetes Kohas (Wilhelmine 

Olga Elisabeth Koch, *ap 1872. Cosel, Dresden) dēlu, zemes 

īpašnieku Hansu Otto Agatonu Helbingu (Hans Otto 

Agathon Helbing, *29.7.1896. Cosel, Dresden †11.9.1945. 

Vetschau), kurš bija atbildīgs par metāla piegādēm 

Berlīnei un mira nelaimes gadījumā (vai tika nogalināts). 

Šajā laulībā piedzima divi bērni (XIII paaudze): 

• Volfgangs Otto Helbings (Wolfgang Otto Helbing, 

*29.8.1924. Berlin, †21.8.2012. Nienburg Weser). 

• Hartmuds Alfrēds Otto Helbings (Hartmuth 

Alfred Otto Helbing, *25.2.1931. Berlin-Steglitz). 

XIII paaudzes pārstāvis Volfgangs Otto Helbings 

(Wolfgang Otto Helbing, *29.8.1924. Berlin †21.8.2012. 

Nienburg Weser) bija lauksaimnieks, kurš 1954. gada 

24. jūlijā Vendišā (Wendisch-Evern) apprecējās ar 

Helēnu Šilkinu (Helene Schilkin, *2.7.1925. Eschede, 

Krs. Celle †31.3.1998. Nienburg), kas bija laukstrādnieka 

Aleksandra Šilkina (Alexander Schilkin, * †6.9.1941. 

Hagen b. Luneburg) un Agneses Hansilkas (Agnes Hansilk, 

*†14.1.1953.) meita. Ir zināms, ka Helēna Šilkina iepriekš 

bija precējusies ar Stefanu Grabarecu (Stephan Grabarec). 

Volfganga Otto Helbinga un Helēns Šilkinas ģimenē auga 

(XIV paaudze): 

XIV paaudzes pārstāve Ute Helbinga (Bostoka) (Ute 

Helbing (Bostock), *15.5.1959. Nienburg/Wesser) ir 

precējusies ar Antoniju Bostoku (Anthony Bostock, *) un 

šajā laulībā ir dzimuši (XV paaudze): 

• Stīvens Bostoks (Steven Bostock, *. ). 

• Dāvids Bostoks (David Bostock, *. ). 

XIII paaudzes pārstāvis Hartmuds Alfrēds Otto 

Helbings (Hartmuth Alfred Otto Helbing, *25.2.1931. 

Berlin-Steglitz) bija skārdnieks un cauruļu meistars, 

bet vēlāk - arodskolas skolotājs Leipcigā. 1953. gada 

25. decembrī Obervīderštedā (Oberwiederstedt) viņš 

salaulājās ar Margoti Gauteri (Margot Gauter). Ģimene 

dzīvoja Leipcigā un tajā piedzima (XIV paaudze): 

• Gabrielle Helbinga (Gabrielle Helbing, 

*17.5.1955. Leipzig). 

XI paaudzes pārstāve Helēna Marija fon Pancere 

(Helene Marie von Pantzer, *4.3.1876 Sesava †24.3.1967. 

Bad Schwartau) bija precējusies divas reizes un katrā no 

laulībām ir dzimuši pēcnācēji. Pirmajā laulībā ar Akselu 

Osvaldu (Axel Oswald, *29.1.1871. Riga †16.1.1901. Riga) 

piedzima (XII paaudze): 

• Edgars Osvalds (Edgar Oswald, *3.10.1900. 

Rīga †3.7.1919. Jelgava), kritis kā Landesvēra 

brīvprātīgais kara laikā. 

Pēc pirmā vīra nāves Helēna Marija fon Pantcere salaulājās 

ar Heinriha Gotfrīda Eduarda Liras (Heinrich Gottfried 

Eduard Lyra, *27.4.1848. Rīga †1.11.1890. Rīga) un viņa 

sievas Šarlotes Johanas Emelīnas Borhadtes (Charlotte 

Johanna Emmeline Borchardt, *18.5.1851. Rīga †20.7.1934. 

Rīga) dēlu Robertu Liru (Robert Lyra, *13.10.1875. Rīga 

Attēls. 

Helēna Šilkina un Stefans Grabaneks 1950. gadā. 

• Pēteris Helbings (Peter Helbing, *3.1.1946. 

Wendish-Evern), dzimis Helēnas Šilkinas pirmajā 

laulībā, adoptēts no Helbinga. 

• Mihaels Helbings (Michael Helbing, *3.4.1946. 

Birkenfeld), adoptēts bērns. 

• Veronika Helbinga (Maibusa) (Veronika Helbing 

(Maibus), *14.1.1949.) dzimusi Helēnas Šilkinas 

pirmajā laulībā, adoptēta no Helbinga. 

• Ute Helbinga (Bostoka) (Ute Helbing (Bostock), 

*15.5.1959. Nienburg/Wesser), dzimusi Volfganga 

Otto Helbinga un Helēnas Šilkinas laulībā. 

XIV paaudzes pārstāvis Pēteris Helbings (Peter Helbing, 

360

†20.11.1918. Strenči). Šajā laulībā piedzima divas meitas 


• Zigrīda Emelīna Olga Lira (Reiznere) (Sigrid 

Emmeline Olga Lyra (Reusner), *13.4.1905. Rīga 

†3.7.1954. Bad Schwartau). 

• Irēna Lira (Irene Lyra, *25.11.1910. Rīga 

†24.5.1914. Rīga), mirusi kā bērns no šarlakas. 

XII paaudzes pārstāve Zigrīda Emelīna Olga Lira 

(Reiznere) (Sigrid Emmeline Olga Lyra (Reusner), 

*13.4.1905. Rīga †3.7.1954. Bad Schwartau), mācījās 

tirdzniecības skolā Elbingā un bija sekretāre izdevniecībā 

“Heimeran Verlag” Minhenē. Arī pati publicējusi stāstus, 

piem. - “Māja piestātnē” (“Das Haus auf dem Kuckel”). 

1928. gada 5. septembrī Lībekā viņa apprecējās ar Limbažu 

un kopš 1899. gada - Rīgas ārsta Dr. med. Georga Johana 

Karla fon Reiznera (Georg Johann Karl von Reusner, 

*18.4.1866. Iļķene (Hilchensfähr) †31.12.1918. Riga) 

un viņa sievas Elizabetes Ģertrūdes Išreitas (Elisabeth 

Gertrud Ischreyt, *10.10.1870. Poljany, Cherkassy, Kiev †) 

dēlu, diplomētu celtniecības inženieri Ludvigu Gothardu 

Mihaēlu fon Reizneru (Ludwig Gotthard Michael von 

Reusner, *4.10.1902. Rīga †6.4.1945. Ittenbach, Koln). Šajā 

laulībā piedzima dēls (XIII paaudze): 

• Ernsts Artūrs Georgs fon Reizners (Ernst Artur 

Georg von Reusner, *21.7.1929. Lubeck). 

• Edgars Ričards fon Reizners (Edgar Richard von 

Reusner, *16.1.1931. Cleverbruck). 

• Irēne fon Reiznere (Mulerte) (Irene von Reusner 

(Mulert), *9.8.1935. Bad Schwartau). 

• Erhards fon Reizners (Erhard von Reusner, 

*8.5.1939. Cleverbruck †pēc 1970.). 

XIII paaudzes pārstāvis Ernsts Artūrs Georgs fon 

Reizners (Ernst Artur Georg von Reusner, *21.7.1929. 

Lubeck) studēja ģermānistiku un mākslas vēsturi 

Ķīlē un Minhenē, bija lektors Štutgartes uzņēmumā 

“Reclam-Verlag”, kā arī zinātnieka asistents ģermānistikā 

un restaurātors Regensburgas universitātē. 1957. gada 29. 

jūlijā Insbrukā viņš salaulājās ar Ingeborgu Roru (Ingeborg 

Rohr, *29.7.1928. Innsbruck) Šajā laulībā piedzima (XIV 

paaudze): 

• Elizabete Uta fon Reiznere (Elisabeth Uta von 

Reusner, *4.5.1959. Munchen). 

• Johans Bernhards fon Reizners (Johannes 

Bernhard von Reusner, *9.9.1961. Backnang). 

• Izolde Anna Brigita fon Reiznere (Isolde Anna 

Brigitte von Reusner, *8.4.1964. Nurtingen). 

XIII paaudzes pārstāvis Edgars Ričards fon Reizners 

(Edgar Richard von Reusner, *16.1.1931. Cleverbruck) 

strādāja avokompānijas “Lufthansa” Diseldorfas nodaļā 

par pārdevēju. Dzīvoja Diseldorfā, Ackerstr. 17 un 1952. 

gada 28. septembrī Badšvārtavā salaulājās ar tirgotāja 

Hermaņa Beica (Hermann Beitz) un Olgas Rušas (Olga 

Rusch) meitu Ilzi Lulu Elfrīdi Beicu (Ilse Lulu Elfriede 

Beitz, *14.9.1929. Cleverbruck). Šī laulība tika šķirta 1974. 

gadā un Ilze ar bērniem pārcēlās uz Ratingenu, kur dzīvoja 

Wettangente 69. Otrreiz Edgars salaulājās ar Matildi 

Ermerti (Mathilde Ermert). Pirmajā laulībā piedzima 


• Renāte fon Reiznere (Gode) (Renate von Reusner 

(Godde), *2.10.1953. Porz bei Koln). 

• Ebergards fon Reizners (Eberhard von Reusner, 

*22.9.1959. Lubeck). 

361 

XIV paaudzes pārstāve Renāte fon Reiznere (Gode) 

(Renate von Reusner (Godde), *2.10.1953. Porz bei Koln), 

ir iesvētīta 1967. gadā Porcā (Porz). Precējusies ar Karlu 

Zigurdu Godi (Karl Sigurd Godde), dzīvo Ķelnē. 

XIII paaudzes pārstāve Irēne fon Reiznere (Mulerte) 

(Irene von Reusner (Mulert), *9.8.1935. Bad Schwartau) 

bija bērnudārza audzinātāja un 1963. gada 4. oktobrī 

Vinendenā (Winnenden) (ar baznīcas ceremoniju 5. 

oktobrī) salaulājās ar diplomētu tirgotāju, uzņēmuma 

“Siemens” darbinieku Karlu Kristofu Klemensu Mulertu 

(Carl Christoph Clemens Mulert, *23.4.1933. Dresden) un 

dzīvoja Markt Švābenā (Markt Schwaben). Viņa vecāki bija 

mežu vērtētājs (Oberforstrate) Karls Mulerts (Karl Mulert, 

*19.4.1900. Freiberg/Sachsen †) un Luīze Bēle (Luise Behle, 

*8.4.1902. †1969.). Šajā laulībā piedzima (XIV paaudze): 

• Kristiāne Zigrīda Luīze Mulerte (Christiane 

Sigrid Luise Mulert, *16.12.1964. Frankfurt a.M. 

†16.5.1968. Hanau), mirusi kā bērns, apglabāta 

Donigheimā pie Hanavas (Dorinigheim bei Hanau). 

• Doroteja Irēne Beāte Mulerte (Dorothea Irene 

Beate Mulert, *14.12.1965. Frankfurt a.M.). 

• Mateas Karls Kristofs Ludvigs Mulerts (Matthias 

Karl Christoph Mulert, *31.7.1967. Frankfurt a.M.). 

• Kristofs Hermanis Teodors Mulerts (Christoph 

Herman Theodor Mulert, *9.6.1971. Frankfurt 

a.M.). 

XIII paaudzes pārstāvis Erhards fon Reizners (Erhard 

von Reusner, *8.5.1939. Cleverbruck †pēc 1970.) strādāja 

Vācijas pastā un 1970. gadā bija pasta inspektors. 1961. 

gada 23. februārī Hāgenā (Hagen, Westfalen) viņš 

salaulājās ar aviācijas mehāniķa Artūra Labuddes (Arthur 

Labudde) un viņa sievas Ernas Cikores (Erna Zickohr) 

meitu Edīti Martu Johannu Labuddi (Edith Martha 

Johanna Labudde, *22.11.1936. Strelitz/Pommern). Šajā 


• Detlefs fon Reizners (Detlef von Reusner, 

*16.12.1961. Hagen). 

• Zigrīda fon Reiznere (Siegried von Reusner, 

*15.7.1963. Hagen). 

• Irisa fon Reiznere (Iris von Reusner, *7.10.1966. 

Hagen). 

XI paaudzes pārstāvis Aleksandrs Rūdolfs fon Pantcers 

(Alexander Rudolf von Pantzer, *27.5.1862. Gut Kussen, 

Cesvaine †5.1916. Moscow) 1885. gadā kļuva par 

muižnieku Krievijā (Wazslawowo), iegādājoties muižu 

Vitebskas guberņā (uz šo muižu pārcēlās Rūdolfs 

Vilhelms, viņa māte un Olga Emīlija fon Rikmane). 

Vēlāk viņš iegādājās netālu esošo “Sjabki” muižu, kuras 

saimniecību uzticēja savam brālim un mātei. Gadu vēlāk 

“Wazlawowo” muiža tika pārdota un Aleksandrs Rūdolfs 

pārcēlās uz muižu, “Sjabki”. Pēc dažiem gadiem viņš 

iegādājās muižu “Gr. Dolze” Minskas tuvumā (tā bija 

muiža ar divām pusmuižām, no kurām viena - “Kassari”). 

Šīs muižas saimniekošana tika uzticēta mātei un brālim, 

bet drīz vien viņiem pievienojās arī pats Aleksandrs 

Rūdolfs , kurš pārdeva savu iepriekšējo muižu “Sjabki”. 

Ap 1900. gadu Aleksandrs Rūdolfs pārdeva arī šo muižu 

un izmaksāja savam brālim Rūdolfam Vilhelmam iepriekš 

ņemto aizdevumu iepriekš aprakstītajiem darījumiem ar 

nekustamo īpašumu. Drīz vien viņš iegādājās jaunu muižu 

- Veselavu (Wesselowo an der Beresina), kas pēc īpašnieka 

nāves un padomju varas nodibināšanas tika nacionalizēta. 

Aleksandrs Rūdolfs fon Pantcers salaulājās ar Rīgas 

tabakas fabrikanta Hansa Kristiana Leo Visora (Hans

Attēls. 

No kreisās: Rūdolfs Vilhelms fon Pantcers, viņa sieva Jūlija Elizabete Līta (ap 1905. gadu), viņu meita Karīna 

Katrīna Olga fon Pantcere un dēls Rūdolfs Frīdrihs Aleksandrs fon Pantcers (ap 1910. gadu). 

Christian Leo Wissor, *6.10.1829. Parnu †ap 1878.) un viņa 

sievas Olgas Katrīnas Zilfestas (Olga Catharine Silfest, *ap 

1840. †7.2.1880. Rīga) meitu Melāniju Doroteju Vizori 

(Melanie Dorothea Wissor, *1.4.1865. Rīga †1940. Berlin), 

kura 1931. gadā dzīvoja Rīgā un pārvietojās ratiņkrēslā. 

Šajā ģimenē pēcnācēju nebija. Vācu pētījumos līdz šim 

kļūdaini minēti Melānijas Vizores vecāku vārdi, norādot 

mātes uzvārdu Bujanova (Bujanhoff). Ir zināms, ka Hansa 

Kristiana Leo Visora tabakas fabrika savulaik atradās 

Ģertrūdes ielā 20 un tai bija vairāki veikali Rīgā. 

Ir zināms, ka XI paaudzes pārstāvis Rūdolfs Vilhelms fon 

Pantcers (Rudolf Wilhelm von Pantzer, *11.8.1867. Cēsis 

(Kuses muiža, pēc vecā stila - *30.7.1867.) †10.2.1919. 

Rīga) bija kristīts Cesvainē, bija zemes īpašnieks un 

paralēli saimniekošanai savā Mēdzulas muižā bija arī 

Cēsu miertiesnesis. Pats Rūdolfs Vilhelms fon Pantcers 

tika nogalināts Biķernieku mežā t.s. sarkanā terora 

valdīšanas laikā 1919. gadā. Ziņas par viņa nāvi divus 

mēnešus vēlāk paziņoja sieviešu cietuma priekšnieks 

– ir zināms, ka sarkanā terora laikā Rīgas cietumi bija 

pārpildīti, ar ko izskaidrojama Rūdolfa Vilhelma fon 

Pantcera ieslodzīšana sieviešu cietumā. Ir zināms, ka 

Rūdolfs Vilhelms fon Pantcers saimniekoja savam brālim 

Aleksandram piederošajā pusmuižā Kasari (Kassari) 

Krievijā (Vitebskas un Minskas apkaimē Baltkrievijā), 

kas bija daļa no Lieldolces (Gr. Dolze) muižas. 1902. 

gadā viņš atgriezās Vidzemē, iegādājās Mēdzulas muižu 

un 1902. gada 27. septembrī [10.oktobrī] salaulājās ar 

tekstiltilrūpnieka Līta dzimtas atvasi - Jūliju Elizabeti 

Lītu (Julie Elisabeth Luth, *22.4.1876. [4.5.1876.] Rīga 

†5.10.1954. Hammergmund bei Weiden), kas 1939. gadā 

repatriējās uz Vāciju (kā viņas pēdējā dzīvesvieta ir 

norādīta Rīga, Andreja Pumpura iela 3). Jūlija Elizabete 

Līta bija kristīta Sv.Ģertrūdes baznīcā, bet pēc 1902. gada 

27. septembrī [10. oktobrī] Rīgā notikušajām kāzām, 

laikā no 1902. līdz 1905. gadam dzīvoja Mēdzulas muižā. 

Sākoties revolūcijai, ģimene bēga uz Rīgu un savā muižā 

atgriezās vien pēc tam, kad revolucinārās kaislības bija 

rimušas. 1918. gadā ģimene atkal pameta muižu un devās 

uz Rīgu, bet 1919. gadā devās trimdā uz Badvorishofenu 

(Bad Worishofen/Bayern). 1921. gadā ģimene caur Lībeku 

atgriezās Rīgā, lai arī ģimenes mājvietas - Mēdzulas 

muižas zemes jau 1920. gadā tika ekspropriētas (Mēdzulas 

muiža līdz 1920. gada agrārreformai bija 600 ha plaša), 

atstājot vien 50 hektārus, kas to padarīja par atpūtas vietu, 

liedzot ekonomiski pamatotu saimniekošanu. 1939. gadā 

ģimene izceļoja uz Pozenu, bet 1945. gadā devās bēgļu 

gaitās vispirms uz Jēvenstedti (Jevenstedt bei Rendsburg), 

tad uz Veideni (Weiden/Oberpfalz), visbeidzot nonākot 

patversmē (pansionātā) Hammergmindē (Hammergmund 

bei Weiden/Opf.) Šajā ģimenē piedzima (XII paaudze): 

• Karīna Katrīna Olga fon Pantcere (Karin 

Katharina Olga von Pantzer, *2.10.1903. Gut 

Meselau (Mēdzūlas muiža) †1.6.1917. [†19.5.1917.] 

Rīga), mirusi no epidēmijas uzliesmojuma, plašāku 

ziņu nav. 

• Rūdolfs Frīdrihs Aleksandrs fon Pantcers 

(Rudolf Friedrich Alexander von Pantzer, *27.1.1906. 

Attēls. 

Mēdzūlas muiža (Gut Meselau) Liezēres pagastā. Līdz mūsdienām nav saglabājusies. 

362

Attēls. 

Pa kreisi - Helga Līta 1930. gadā lauku darbos fon Pantceru Mēdzulas muižā. Pa labi (no kreisās): Gerhards 

Augusts fon Pantcers, Volfgangs Līts un Helga Līta 1927. gadā lauku darbos fon Pantceru Mēdzulas muižā. 

Riga †15.5.1972. Hamburg), kristīts Doma baznīcā, 

krustvecāki jaundzimušā onkulis Aleksandrs von 

Pantcers, ko pārstāv jaundzimušā vectēvs, tirgotājs 

Frīdrihs Līts, Irmgarde von Pantceres jaunkundze 

un tirgotājs Teodors fon Vitte. 

• Hilda Ida fon Pantcere (fon Šēna) (Hilde Ida 

von Pantzer (von Schoen), *26.4.1910. [*13.4.1910.] 

Meselau †16.5.1966. Weiden, Upper Palatinate, 

Bavaria), dzimtas pēcteči ir aprakstīti Šēnu dzimtai 

veltītajā nodaļā. 

• Gerhards Augusts fon Pantcers (Gerhard August 

von Pantzer, *3.1.1914. [*21.12.1913.] Gut Meselau 

(Mēdzūlas pagasts) †14.2.1966. Koln), krustvecāki 

fabrikants Augusts Līts, Magdalēna fon Pantcere, 

tirgotājs Fridrihs Līts. 

XII paaudzes pārstāvis Rūdolfs Frīdrihs Aleksandrs 

fon Pantcers (Rudolf Friedrich Alexander von Pantzer, 

*27.1.1906. Riga †15.5.1972. Hamburg) bērnību pavadīja 

sava tēva Mēdzulas muižā, kur pirmo izglītību ieguva 

pie privātskolotāja, bet laikā no 1915. līdz 1919. gadam 

mācījās Rīgā. 13 gadu vecumā zaudējis tēvu, ar māti 

devās uz Vāciju, Badvorishofenu (Bad Worishofen/ 

Bayern), kur 1923. gadā Rostokā pabeidza mācības 

Laiku pēc I Pasaules kara Rūdolfs Frīdrihs Aleksandrs 

fon Pantcers pavadīja barona Šulca fon Ašerādena 

(Schoultz von Ascheraden)ģimenē Varnemindē un Jessu 

(Jess) ģimenē Maztesinā (Klein Tessin) pie Rostokas.. 

Pēc atgriešanās Latvijā 1927.-1928. gadā dienēja Latvijas 

armijā un bija pašnodarbināts tekstiltirgotājs, sadarbojās 

ar uzņēmumiem “AG Mercatura”, “AG Jagel-Manufaktur”, 

“AG Lenta”, trikotāžas fabriku “Gebr. Swetlanow” u.c. 

uzņēmumiem, kā arī turēja divus apģērbu komisijas 

veikalus Rīgā. Pēc repatriācijas dzīvoja Posenā, kur 

1940. gada 26. janvārī kļuva par pilsētas domnieku, bet 

1940. gada 4. aprīlī dibināja uzņēmumu “Rudolf von 

Pantzer, Wasche- Galanterie und Kurzwaren”, kas atradās 

Gr.Gerberstras. 40. 

1941. gada jūnijā, dažas dienas pirms uzbrukuma PSRS, 

tika iesaukts Vērmahtā, kur nokļuva Guderiāna armijas 

4. Pancerdivīzijas 34. bataljona Štābā. Vēlāk paaugstināts 

par feldfēbeli un “Z” sonderfīreru Kuldīgas komandatūrā, 

kas atbilst virsleitnanta pakāpei (viņš atbildēja par 

jaunkareivju rekrutēšanu). II Pasaules kara laikā 

Rūdolfs Frīdrihs Aleksandrs fon Pantcers saņēma divus 

apbalvojumus - 1941. gada 18. oktobrī - II Klases Dzelzs 

krustu, bet tā paša gada 18. novembrī - bronzas Tankista 

nozīmi (Panzerkampfabzeichen). 

Attēls. 

No kreisās: Rūdolfs Frīdrihs Aleksandrs fon Pantcers, Hilda Ida fon Pantcere (fon Šēna), Gerhards Augusts fon 

Pantcers 1927. gadā un Jūlija Elizabete Līta (fon Pantcere). 

363

Pēc Vācijas kapitulācijas 1945. gada 9. maijā Kuldīgā 

nokļuva Sarkanās armijas gūstā, no kura tika atbrīvots 

vien 1955. gadā. Pirmais gads tika pavadīts nometnēs 

Tambovā, Zaporožjē, Moržanskā, Veļikije Lukos un 

Maskavā. 1949. gada 19. oktobrī viņam tika piespriests 

sods - 25 gadi katorgas darbos Urālos (nometnēs Boroviči, 

Revda un Dečjerka Sverdlovskas tuvumā). Pēc diplomātu 

iejaukšanās, par godu bundeskanclera Dr. Konrāda 

Adenauera vizītei PSRS, 1955. gada 16. oktobrī tika 

“amnestēts”. Pēc atbrīvošanas pārcēlās uz Hamburgu un 

pēc gadu ilgas ārstēšanās, strādāja tirdzniecībā - “Hertie” 

tirdzniecības namā Nīrenbergā, bet vēlāk - tās filiālē 

Hamburgā. 

1931. gada 18. oktobrī Rīgā, Sv.Pētera baznīcā aprecējās 

ar Zviedrijas pavalstnieci Karīnu Ingeborgu Hāgneli 

(Karin Ingeborg Hagnell, *30.5.1909. Riga †pēc 1962. 

Hamburg), kuras vecāki bija industriālo iekārtu tirgotājs, 

Zviedrijas pilsonis, X paaudzes pārstāvis Gosta Maurics 

Hāgnels (Gösta Mauritz Hagnell, *22.7.1877. Jönköping, 

Sweden †23.12.1914. Jelgava) un Alise Ella Emīlija Radava 

(Alice Ella Emilie Radau, *29.11.1879. Rīga †4.2.1961. 

Nurnberg), kuri salaulājās Rīgā, 1905. gada 17. novembrī 

[29. novembrī]. Gostas Maurica Hāgneļa sēru sludinājumā 

norādīts, ka viņš bija piederīgs Rīgas Sv.Pētera draudzei, 

bet Latvijas teritorijā viņš ieceļoja 1900. gadā. Par Hāgneļu 

dzimtu vēl ir zināms, ka Gostas Maurica Hāgneļa tēvs bija 

Johans Jonasons (Johannes Jonasson, *9.1.1835. Ryssby, 

Smaland †1.1.1916. Jönköping), kurš bija mašīnists 

Jonkopingā un tikai 1885. gadā mainīja dzimtas uzvārdu 

uz “Hāgnels”. 1858. gada 8. aprīlī Risbijā (Ryssby) viņš 

salaulājās ar Annu Sofiju Andersdoteri Lonu (Anna 

Sofia Andersdotter Lonn, *20.11.1834. Ryssby †28.7.1916. 

Enebyberg bei Stockholm). Savukārt Gostas Maurica 

Hāgneļa vectēvs no tēva puses bija VIII paaudzes pārstāvis, 

Rusbijas zemnieks Jonas Izaksons (Jonas Isaksson, 

*18.5.1799. Ryssby †14.5.1871. Ryssby) un Lisa Maja 

Andersdottere (Lisa Maja Andersdotter, *23.2.1799. Ryssby 

†17.2.1877. Ryssby), kuri salaulājās 1833. gadā Rusbijā. 

Gostas Maurica Hāgneļa vectēvs no mātes puses bija VIII 

paaudzes pārstāvis, zviedru armijas kaprālis Anders Lons 

(Anders Lonn, *6.3.1794. Agunnaryd, Smaland †13.4.1865. 

Ryssby) un Anna Stina Jonsdottere (Anna Stina Jonsdotter, 

*28.2.1795. Ryssby †8.2.1877. Ryssby), kuri salaulājās 1820. 

gadā Rusbijā. 

Savukārt par Alises Ellas Radavas dzimtu ir zināms, ka 

viņas vecāki bija IX paaudzes pārstāvji Teodors Ludvigs 

Bernhards Radavs (Theodor Ludwig Bernhard Radau, 

*29.10.1850. Lyck, Ostprussen †15.2.1923. Rīga), kurš 

bija grāmatvedis un uzņēmuma “C.Ch.Schmidt” vadītājs 

Rīgā, kā arī cukura meistara (Jēkaba Branderburga 

cukurfabrikā Bišumuižā, vēlāk - cukurfabrikas Bukaišos 

(Fockenhof) Bertolda Eduarda Heinriha (Berthold Eduard 

Heinrich *17.7.1813. Hamburg, †7.5.1879. Blasenleiden, 

apglabāts Katlakalnā) un Alīdes Katrīnas Terēzes Jarres 

(Alide Catharina Therese Jarre, *17.6.1826. Bišumuiža 

†25.1.1895. Rīga, mirusi no cukura slimības, apglabāta 

katlakalnā) meita Alīde Katrīna Heinriha (Alide Katharina 

Heinrich, *2.3.1849. Bišumuiža †8.8.1927. Rīga). Abi 

salaulājās 1874. gada 24. jūlijā Katlakalnā. Ir zināms, ka 

Alīde Katrīna Heinriha mira no triekas, bet viņas vīrs - no 

pneimonijas. 

Attēls. 

Rūdolfs Frīdrihs Aleksandrs fon Pantcers 1941. gadā 

un viņa sieva Karīna Ingeborga Hāgnele 1931. gadā. 

No Alīdes Katrīnas Radavas pases (tā saglabājusies bez 

fotogrāfijas) var uzzināt, ka 1920. gada 9. februārī ģimene 

pierakstīta Rīgā, Elizabetes ielā 23 dz. 7, 8. jūnijā - V[ecā] 

Jelgavas ielā 62 dz 1, 1925. gada 2. septembrī Kapseļu ielā 

6 dz. 3 (te viņa pierakstīta vairākkārt), kā arī Rūpniecības 

ielā 1a dz. 3 un Kronvalda bulv. 10 dz. 6. Teodora 

Ludviga Bernharda Radava vecāki bija VIII paaudzes 

pārstāvji Gustavs Alberts Radavs (Gustav Albert Radau, 

*10.12.1820. Konigsberg †20.1.1898. Liepāja), kurš 1846. 

gada 2. novembrī Kēnigsbergā salaulājās ar Vilhelmīni 

Georgīni Judīti Emīliju Brošeiti (Wilhelmine Georgine 

Judith Emilie Broscheit, *8.12.1824. Konigsberg †17.5.1909. 

Liepāja). Gustavs Alberts Radavs bija viesnīcnieks 

Kēnigsbergas apkaimē, vēlāk - Luckā un Mēmelē, bet 

viņa pēdējā nodarbošanās bija Liepājas dzelzceļa stacijas 

restorāna uzturēšana. 

Spriežot pēc pases lietā esošajiem dokumentiem, Karīna 

Ingeborga Hāgnele līdz 1928. gadam dzīvoja Zviedrijā, jo 

līdz Latvijas pases saņemšanai un laulībām viņa Latvijā 

uzturējās ar Zviedrijas vēstniecības izdoto apliecību 

1939. gadā Rūdolfa Frīdriha Aleksandra fon Pantcera 

un Karīnas Ingeborgas Hāgneles ģimene repatriējās uz 

Vāciju, kā pēdējā dzīvesvieta ir norādīta Rīga, Kalpaka 

bulv. 11 dz. 5 un Slokas iela 111a-1 (pirms tam ģimene 

dzīvoja arī Bruņinieku ielā 28 dz. 45, Dārtas ielā 32 dz. 1), 

bet abu laulībā piedzima (XIII paaudze): 

Attēls. 

No kreisās: Georgs Boris Rūdolfs fon Pantcers, Sofija 

Izabella fon Pantcere (dz. Borisogļebska), Gerhards 

Augusts fon Pantcers un Barbara Irēne fon Pantcere 

(Stieda) 1962. gadā Ķelnē. 

Par Bertolda Eduarda Heinriha profesionālo dzīvi ir 

zināms, ka 1870. gadā viņš pārņēma kādu bankrotējušu 

cukurfabriku Brandenburgā, kas jau 1874. gadā strādāja 

ar 30000 rubļu apgrozījumu un nodarbināja četrus 

strādniekus. Pēc nāves fabriku mantoja Bertolda dēls 

Emīls, kurš to pārveidoja par saldumu fabriku. 

364

Attēls. 

Bernts Rūdolfs fon Pantcers, un Šrošs . gadā. 

• Bernts Rūdolfs fon Pantcers (Bernd Rudolf von 

Pantzer, *19.5.1935. Rīga †28.6.2003. Hamburg), 

krustvecāki Zigurds Hāgnels un Hilda fon Šēna 

(dzim. fon Pantcere), kristīts Sv.Pētera baznīcā. 

• Klauss Jurgens fon Pantcers (Klauss Jurgen von 

Pantzer, *9.11.1939. Rīga), krustvecāki Gerhards 

fon Pantcers, Inge Torno (dzim. Reichert), kristīts 

Pozenā. 

XIII paaudzes pārstāvis Bernts Rūdolfs fon Pantcers 

(Bernd Rudolf von Pantzer, *19.5.1935. Rīga †28.6.2003. 

Hamburg) izglītību ieguva Pozenā un Veidenā, kur arī 

tika iesvētīts 1949. gada 3. aprīlī St.Michael baznīcā. 

Veidenā viņš nokļuva 1945. gadā, kad janvārī devā sbēgļu 

gaitās no Pozenas. Kopš 1956. gada septembra dzīvoja 

Hamburgā, kur 1961. gada 24. martā salaulājās [25. 

martā laulību apstiprinot Heiligengeistkirche baznīcā] 

ar mūrniekmeistara Karla Štrādera (Karl Schrader, 

*30.11.1908. Hamburg †28.8.1944. Apiņi, pie Madonas) 

[kritis kaujā, apglabāts karavīru brāļu kapos Laimaņos] 

un Hertas Julianas Adolfīnes Imelmanes (Hertha Juliane 

Adolphine Imelmann, *20.10.1901. Hamburg †) meitu 

Kristeli Hertu Ernu Šrāderi (Christel Hertha Erna 

Attēls. 

Klauss Jurgens fon Pantcers, viņa sieva Viktorija 

Vasilisa (Florina) Aleksandra, dēls Svens Rūdolfs un 

meita Katrīna Aleksandra fon Pantcers 1980. gadā. 

Schrader, *27.1.1938. Hamburg), kura strādāja “Heinrich 

Schutt GmbH” uzņēmumā Hamburgā. Pēc pirmā vīra nāves 

Austrumu frontē, Herta Johanna Adolfīne Immelmane 

salaulājās ar Vilhelmu Heinrihu Švarcu (Wilhelm Heinrich 

Schwartz, *3.11.1913. Friedrichstadt/Eider †31.10.1973. 

Friedrichstadt/Eider), bet Štrāderu dzimtas saknes ir 

meklējamas Hamburgā, kā arī Harburgā, Hildesheimā, 

Šlēsvigā-Holšteinā, Lībekā, Ekernfordē, Eiderstedā un 

Badzēgebergas. Ir zināms, ka Bernts Rūdolfs fon Pantcers 

veltīja daudz laika savas un radniecīgo dzimtu vēstures 

apkopošanai, sistematizēšanai un dzimtas vēsturei 

veltīto grāmatu publicēšanai, kā arī aizrāvā sar filiatēliju 

un numizmātiku. Viņš mācījās Veidenas vidusskolā 

(Oberrealschule) un pēc tās pabeigšanas -Diplomētā 

tirgotāja Franča Ruperta (Franz Ruppert) izveidotajā 

Tirdzniecības komercskolā. Laikā no 1953. līdz 1956. 

gadam viņš praktizējās tekstiluzņēmumā “Hans Sebald 

oHG” Veidenā, bet vēlāk pārcēlās uz Hamburgu, kur 

strādāja uzņēmumā “Neumann GmbH”, 1964. gadā kļūstot 

par tā prokūristu. 

Bernta Rūdolfa fon Pantcera un Kristelas Hertas Ernas 

Šrāderes laulībā piedzima (XIV paaudze): 

Attēls. 

No kreisās (stāv): Klauss Jurgens fon Pantcers, Bernts Rūdolfs fon Pantcers, Karīna fon Pantcere (Hāgnela), Edgars 

Rūdolfs Valters Gerhards fon Šēns, Sofija Izabella fon Pantcere (dz. Borisogļebska), Barbara Irēna fon Pantcere. 

Pirmajā rindā sēž (no kreisās): Rūdolfs fon Pantcers, Hilde fon Šēna (dz. fon Pantcere), Georgs Boriss Rūdolfs fon 

Pantcers, Gerhards Augusts fon Pantcers 1956. gadā Veidenā. 

Pa labi - vienīgais Borisa Borisogļebska attēls, kas saglabājies līdz mūsdienām. 

365

Attēls 412. 

No kreisās: Anna Auguste Borisoglebska (dz. 

Gūtmane) un viņas meita Sofija Izabella fon Pantcere 

(dz. Borisoglebska). 

• Kornēlija fon Pantcers (Cornelia von Pantzer, 

*29.3.1967. Hamburg), kristīta St.Stephan baznīcā. 

Krustvecāki Irēna Hāgnele (Irene Hagnell), 

Vilhelms Švarcs (Wilhelm Schwarz), kas bija mātes 

līnijas vecmāmiņas otrais vīrs, Klaus Jurgens fon 

Pantcers. Iesvētīta 1982. gada 15. maijā Hamburgā 

(St.Stephan Kirche). 

XIII paaudzes pārstāvis Klauss Jurgens fon Pantcers 

(Klauss Jurgen von Pantzer, *9.11.1939. Rīga), izglītību 

ieguva Veidenā, bet strādāja kā tirgotājs Nirenbergā (sulu 

un Pepsikolas dzērienu segmentā), vēlāk darbojās dzērienu 

eksporta kompānijās Brēmenē (alus darītavā “Beck”) un 

“Jagermeister” ražotnē Volfensbuttelē. Klausa Jurgena fon 

Pantcera hobijs ir alus glāžu un paliktņu kolekcionēšana. 

Kopš 1969. gada dzīvoja Regensburg, Michael -Burgau 

str. 11. Ir zināms, ka 1968. gada 4. janvārī (apstiprinot 

laulību Nīrenbergas Lorenckirche baznīcā tā paša gada 12. 

oktobrī) viņš salaulājās ar Viktoriju Vasilisu (Florinu) 

Aleksandru (Victoria Vasilica (Florina) Alexandru, 

*21.9.1946. Valea Voevozilor, Romania), kuras vecāki 

bija uzņēmējs, pēc II Pasaules kara - meistars-mehāniķis, 

pareizticīgais Toma Aleksandru (Toma Alexandru, *1895. 

Valea Voevozilor, Romania †6.6.1957. Tirgoviste, Romania) 

un adventistu draudzei piederīgā Aurika Gugoi (Aurica 

Gugoi, *7.2.1917. Dragomiresti, Romania †). Ir zināms, 

ka Klausa Jurgena fon Pantcera un Viktorijas Vasilisas 

(Florinas) Aleksandru laulībā piedzima (XIV paaudze): 

• Svens Rūdolfs fon Pantcers (Sven Rudolf 

von Pantzer, *26.3.1970. Regensburg), kristīts 

St.Johannes baznīcā Hamburgā. Krustvecāki 

Edgars fon Šēns un Kristela fon Pantcere. 

• Katrīna Aleksandra fon Pantcers (Katrin 

Alexandra von Pantzer, *25.10.1976. Regensburg), 

kristīta Rēgensburgā. 

Universitātē un Breslavas tehniskajā augstkolā, bet laikā 

no 1935. līdz 1936. gadam 12 mēnešus dienēja armijā. 

Laikā no 1937. gada jūnija līdz 1939. gada decembrim 

bija ceļu būves inženieris uzņēmumā “E.Anderson & 

Co” 1938. gadā kā līdzstrādnieks piedalījies grāmatas 

“Verzeichnis lettlandischen Ortsnahmen” sastādīšanā. Par 

šo grāmatu Latvijas Vēstures institūta žurnālā ir rakstīts: 

“Autori nav pazīstami, netiek minēts arī neviens no šejienes 

vācu zinātniekiem, kas būtu stāvējis darbam kūmās, tādēļ 

īsti nesaprotam, vai grāmata jāņem kā zinātnes darbs 

(palīglīdzeklis) vai kā konjunktūrai piemērots komerciāls 

pasākums; jāatzīmē tikai, ka avotos minēts arī Herdera 

institūta Volkskundliche Forschungsstelle vietu vārdu 

arhīvs, kas nebūs katram pieejams. (..) Izziņām grāmatu 

var lietot un lietos, jo tā ērtāka par jebkuru citu mūsu rīcībā 

esošo, bet tā varētu būt arī krietni labāka.” 351 

Gerharda Augusta fon Pantcera Latvijas pilsoņa pases 

lietā ir 1934. gada 21. decembra Valsts arhīva izziņa Nr. 

3259, kurā norādīts: “Vidzemes ladrātu kollegijas aktī 

(Acta des Livlandischesn Landraths-Collegiums betreffend 

die sub Nr. 16 Classe in das Livland Gouvernments-Adelsgeschlechtsbuch 

eingetragene Familie von Panzer) vācu 

valodā sastopami divējādi Pancera uzvārda rakstības veidi: 

“Pantzer” un “Panzer”, bet krievu valodā vienīgi “Pancer” 

rakstības veids.” 

Pēc repatriācijas Gerhards Augusts fon Pantcers 

apmetās Ķelnē, pirms tam 1940. gadā pabeidzot studijas 

Breslavas universitātē. No 1940. gada jūnija līdz 1941. 

gada augustam strādāja Pozenā, kanālu būvniecībā, bet 

1941. gada maijā tika iesaukts “Luftwaffe” dienestā, kur 

tika pavadīti visi atlikušie kara gadi. Pēc atbrīvošanas 

no amerikāņu kara gūstekņu nometnes 1945. gada 

jūlijā, Gerhards Augusts Pantcers strādāja celtniecības 

uzņēmumā “L.Kubizek” Veidenē, bet 1947.-1948. gadā 

strādāja ASV armijas dienestā. 1957. gadā Pantcers 

kļuva par izdevēju un redaktoru “Baltischen Ahnen- und 

Stammtafeln” izdevumiem, bet kops 1960. gada bija 

redaktors “Baltischen Heften”, kas mūsdienās ir vieni 

no nozīmīgākajiem baltvācu ģeneoloģiskajiem uzziņas 

dokumentiem. 

Gerhards Augusts fon Pantcers 1939. gada 14. oktobrī 

Rīgā, Sv.Pētera baznīcā salaulājās ar kādreizējā Krievijas 

Valsts kontroles dienesta Maskavā darbinieka Borisa 

Borisogļebska (Boris Borissoglebsky, *4.11.1886. Warschau 

†7.8.1918. Rēzekne, miris no aklās zarnas iekaisuma) un 

medmāsas Annas Augustes Gūtmanes (Anna Auguste 

Gutmann, *31.12.1881. Cēsu apr. ([Lubānas apr.] 

Moroz mežniecība) †1.9.1958.) meitu Sofiju Izabellu 

Borisogļebsku (Sophia Isabella Borisoglebsky, *5.3.1919. 

Jaunjelgava †8.5.2007. Koln) [ģimenē dēvēta par Izi], 

Attēls. 

Gerhards Augusts fon Pantcers un Sofija Izabellu 

Borisogļebska pie sava auto. 

XII paaudzes pārstāvis Gerhards Augusts fon Pantcers 

(Gerhard August von Pantzer, *3.1.1914. [pēc vecā stila - 

*21.12.1913.] Gut Meselau (Mēdzūlas pagasts) †14.2.1966. 

Koln) laikā no 1920. līdz 1931. gadam mācījās Lībekā 

un Rīgā, kur 1931. gada jūnijā absolvēja Rīgas Vācu 

ģimnāziju. Saskaņā ar pasē redzamajiem zīmogiem, 1929. 

gada 21. februārī pierakstīts Rīgā, Elizabetes ielā 35 dz. 

4, kā arī Mēdzulas muižā, Siguldā, Allažu ielā 10, Rīgā, 

A.Pumpura ielā 3 dz. 14. Uzturējies arī Jelgavā, Lielā 

ielā 18 dz. 3 un Vadoņa ielā 5 dz. 12 , Kuldīgā, Skrundas 

ielā 17, Tukumā, vecmoku ielā 25 dz. 1. Laikā no 1931. 

līdz 1939. gadam studēja inženierzinātnes Latvijas 

366

kuras vecāki salaulājās 1914. gada 14. aprīlī Maskavā. 

Annas Augustes Gūtmanes pasē ir redzams, ka viņa ar 

meitu dzīvoja Rīgā, Strēlnieku ielā 5 dz. 4, bet vēlāk - tās 

pašas mājas dz. 28. Bijusi pierakstīta arī Jūrmalā, Kungu 

ielā 8/10 un Jaunjelgavā, M.Daugavas ielā 13. Par viņas 

dzimšanas vietu ir pretrunīgas ziņas - tiek minēts Cēsu 

apriņķis, Lubānas pagasts un Madonas apriņķis. Vēlāk 

dzīvojusi Alberta ielā 8 dz. 7, Reimersa ielā 1 dz. 16, 

Strēlnieku ielā 9 dz. 9, Strēlnieku ielā 1a dz. 7, Ezermalas 

ielā 25 dz. 7, Strēlnieku ielā 5 dz. 28, Vašingtona laukumā 

1 dz. 5. 1937. gada 15. septembrī pierakstīta Pl.Brieža ielā 

7 dz. 50, J.Alunāna ielā 8 dz. 7. 

Sofija Izabella Borisogļebska 1937. gadā absolvējas Rīgas 

Vācu ģimnāziju un 1938. gadā sāka strādāt Rīgas vācu 

slimnīcā kā žēlsirdīgā māsa. Pēc repatriācijas Izabella 

nestrādāja, bet apkopa savu smagi slimo māti. Pēc vīra 

iesaukšanas Vērmahtā, Izabella sāka strādāt Pozenas 

Rezerves lazaretē kā lazaretes palīgs (žēlsirdīgā māsa), kā 

arī kādam baltvācietim Vasmutam (Wasmuth) piederošā 

aptiekā. 1945. gada 20. janvārī, -20C salā viņa kopā ar 

savu slimo māti kājām pameta Pozenu un devās bēgļu 

gaitās. Brīnumainā kārtā viņām pēc trīs dienām izdevās 

sasniegt Berlīni, kur viņas apmetās pie kāda radinieka. Kā 

bēgles viņas nokļuva Veidenā, bet pēc kara - jūlijā viņas 

atrada Gerhards Augusts fon Pantcers. 1958. gadā ģimene 

pārcēlās uz Ķelni, kur Gerhards Augusts fon Pantcers 

saņēma darba piedāvājumu. 

Sofijas Izabellas Borisogļebskas pases saņemšanai 

pievienotajā izziņā norādīts, ka viņas tēvs ir kara 

ierēdnis, piederīgs Grieķu pareizticīgo draudzei, bet 

māte - evanģēliski-luterticīgā. Krustvecāki bijuši Annas 

Gūtmanes māsas Herta Devjatkin kundze (Dewjatkin) 

[Herta bija precējusies ar baltgvardu virsnieku Devjatkinu 

(Dewjatkin)], Asla Gūtmaņa jaunkundze (Guttmann), 

un Izabellas vectēvs, Lubānas virsmežzinis Roberts Filips 

Gūtmanis (Robert Philipp Gutmann, *26.7.1848. Skrīveru 

muiža †29.11.1925. Rīga jeb Jaunjelgava). 1925. gadā 

Sofija Izabella dzīvoja Rīgā, Ezermalas ielā 25 dz. 4, bet 

1935. gada 19. oktobrī pārcēlās uz Vašingtona laukumu 1 

dz. 5. 1937. gada 15. septembrī pierakstīta Pl.Brieža ielā 

7 dz. 50, bet 1938. gada 25. jūlijā - Miera ielā 45. 1939. 

gada 5. oktobrī pierakstīta A.Pumpura ielā 3 dz. 14, bet 21. 

novembrī - Jelgavā, Vadoņa ielā 5 dz. 12. 

Par Borisogļebsku dzimtu ir zināms, ka Borisa 

Borisogļebska tēvs, X paaudzes pārstāvis Jegors 

Borisogļebskis (Jegor Borisoglebsky, *13.12.1840. †1896.) 

bija cariskās Krievijas armijas pulkvedis, 162. Ahaļcihskas 

kājnieku pulka (Ахалцыхский полк) komandieris. Viņa 

tēvs, IX paaudzes pārstāvis bija Vasīlijs Borisogļebskis, 

par kuru nav nekādu plašāku ziņu, bet Jegora otrā sieva 

Attēls. 

Barbara Irēna fon Pantcere un viņas brālis Georgs 

Boris Rūdolfs fon Pantcers 1949. gada rudenī. 

Attēls. 

Barbaras Irēnas fon Pantceres un Joahima Vilhelma 

Stīdas kāzas. 

bija Sofija Hāzenvinkele (Sophie Hasenwinkel, * †1900.), 

kuras tēvs bija cariskās Krievijas armijas virsnieks Boris 

Hāzenvinkels (Boris Hasenwinkel) [vācu pētījumos 

norādīts, ka iespējams, Boris bija Bernhards Hāzenvinkels] 

un kāda francūziete, kuras vārds nav zināms. Par Jegora 

Borisogļebska pirmo laulību nekādu plašāku ziņu nav. 

Kā pēdējā Gerharda Augusta Pantcera un Sofijas Izabellas 

Borisogļebskas dzīvesvieta Latvijā pirms 1939. gada 

repatriācijas ir norādīta Jelgava, Vadoņa iela 5 dz 12, bet 

Ķelnē - Wahrenstr. 2. Savukārt abu laulībā piedzima (XIII 

paaudze): 

• Izabella fon Pantcere (Isabella von Pantzer, 

*21.4.1940. Breslau †21.4.1940. Breslau), mirusi īsi 

pēc dzemdībām. 

• Barbara Irēne fon Pantcere (Stīda) (Barbara 

Irene von Pantzer (Stieda), *20.3.1945. Neustadt). 

• Georgs Boris Rūdolfs fon Pantcers (Georg 

Boris Rudolf von Pantzer, *12.6.1949. Neustadt 

†28.5.2015.). 

XIII paaudzes pārstāve Barbara Irēne fon Pantcere 

(Stīda)(Barbara Irene von Pantzer (Stied), *20.3.1945. 

Neustadt), apguva pedagoģiju Ķelnē un Minhenē. 1967. 

gada 28. februārī Minhenē (apstiprinot laulību tā paša 

gada 4. martā Ķelnes Antonitekirche baznīcā) viņa 

salaulājās ar Joahimu Vilhelmu Rolfu Stīdu (Joachim 

Wilchelm Rolf Stieda, *10.1.1941. Posen), kurš 1961. gadā 

pabeida vidusskolu (Oberrealschule) Ingolstadtē un pēc 

studijām Minhenē ieguva dipl. ing. grādu un strādāja 

Minhenes universitātē un IBM korporācijā. Kā dzīvesvieta 

norādīta Minhene, Peter-Vischer str. 17. Viņa vecāki 

bija diplomēts inženieris Gunārs Zigurds Ernsts Stīda 

(Gunnar Sigurd Ernst Stieda, *5.10.1913. Rīga †17.8.1944. 

Agram) un Eleonora Ida Vilhelmīne Šarlote Peters 

(Eleonora Ida Wilhelmine Charlotte Peters, *15.7.1918. 

Osnabruck †1.8.2008. Gunzenhausen), kuri Kēnigsbergā 

apprecējās 1940. gada 12. maijā. Savukārt Barbaras Irēnes 

fon Pantceres un Joahima Vilhelma Rolfa Stiedas laulībā 

piedzima (XIV paaudze): 

• Peteris Stīda (Peter Stieda, *26.12.1967. 

Munchen). Nav precējies, pēcnācēju nav. Strādā par 

inženeiri IT jomā. 

• Ginters Stīda (Gunter Stieda, *2.5.1970. 

Munchen). 

• Georgs Stīda (Georg Stieda, *6.10.1975. 

Munchen). 

367

paaudze): 

• Jūlija Anna Barbara fon Pantcere (Brauna) (Julia 

Anna Barbara von Pantzer (Braun), *15.6.1974. 

Koln). 

• Nikolajs Gerhards Frīdrihs fon Pantcers 

(Nikolai Gerhard Friedrich von Pantzer, *6.9.1977. 

Koln). 

• Gregors Aleksandrs fon Pantcers (Gregor 

Alexander von Pantzer, *4.8.1981. Koln). 

XIV paaudzes pārstāve Jūlija Anna Barbara fon Pantcere 

(Brauna) (Julia Anna Barbara von Pantzer (Braun), 

*15.6.1974. Koln) ir precējusies ar Folkeru Braunu (Volker 

Braun, *) un šajā laulībā dzimuši (XV paaudze): 

Attēls. 

Georgs Boris Rūdolfs fon Pantcers un viņa sieva 

Hannelore Heinriha ap 1975. gadu. 

XIV paaudzes pārstāvis Ginters Stīda (Gunter Stieda, 

*2.5.1970. Munchen) ir diplomēts ģeogrāfs, strādā 

“ADAC” Minhenē un ir precējies ar Evu Cehetmeijeri 

(Eva Zehetmaier, *2.5.1974. Munchen). Šajā laulībā ir 

dzimusi (XV paaudze): 

• Felicita Stīda (Felicitas Stieda, *18.2.2007.). 

XIV paaudzes pārstāvis Georgs Stīda (Georg Stieda, 

*6.10.1975. Munchen) ir tirgotājs un laulājies ar Jūliju 

Milleri (Julia Muller, *21.12.1976.). Šajā laulībā dzimušas 

(XV paaudze): 

• Māre Stīda (Marei Stieda, *5.11.2009. Munchen). 

• Lotte Stīda (Lotte Stieda, *13.7.2012. Munchen). 

XIII paaudzes pārstāvis Georgs Boris Rūdolfs fon 

Pantcers (Georg Boris Rudolf von Pantzer, *12.6.1949. 

Neustadt †28.5.2015.) mācījās Veidenas pamastskolā, bet 

ģimnāzijas izglītību ieguva Ķelnē, diplomu iegūstot 1969. 

gadā. Pēc dienesta Bundesvērā un arhitektūras studijām 

Āhenā un Minhenē, 1977. gadā ieguva inženiera diplomu. 

1973. gada 19. oktobrī Ķelnē salaulājās ar Ķelnes tirgotāja 

Friča Heinriha (Fritz Heinrichs *24.5.1928.) un viņa 

sievas Helgas Letitko (Helga Letitko, *24.2.1927.) meitu 

Hannelori Heinrihu (Hannelore Heinrichs, *20.8.1950. 

Koln), kura strādāja par sociālo pedogoģi. Ģimene dzīvoja 

Winterscheid, Am Sudhang 23. Šajā laulībā piedzima (XIV 

Attēls. 

Georgs Boris Rūdolfs fon Pantcers dienesta laikā 

Vācijas Bundesvērā. 

• Annika Folkere (Annika Volker, *). 

• Fēliks Folkers (Felix Volker, *). 

• Ēriks Folkers (Eric Volker, *). 

XIV paaudzes pārstāvis Nikolajs Gerhards Frīdrihs 

fon Pantcers (Nikolai Gerhard Friedrich von Pantzer, 

*6.9.1977. Koln) bija precējies ar Tamāru (Tamara, *), taču 

šī laulība tika šķirta. Tās laikā piedzima (XV paaudze): 

• Emma fon Pantcere (Emma von Pantzer, *). 

• Maksis fon Pantcers (Max von Pantzer, *). 

XIV paaudzes pārstāvis Gregors Aleksandrs fon 

Pantcers (Gregor Alexander von Pantzer, *4.8.1981. Koln) 

ir precējies ar X (*) un šajā laulībā dzimuši (XV paaudze): 

• Adrians fon Pantcers (Adrian von Pantzer, *). 

• Lilija fon Pantcere (Lilly von Pantzer, *). 

STĪDAS DZIMTA (STIEDA) 

Par Stīdas (Stieda) dzimtu ir zināms, ka tās saknes 

ir apkopotas līdz Melleru dzimtas ceturtās paaudzes 

gadagājumam atbilstošiem dzimtas pārstāvjiem. Dažādos 

Latvijas iestāžu dokumentos uzvārda atveide latviski 

tika interpretēta kā “Stieda” , “Stīda”, “Stida” un “Štīda”. 

Senākais zināmais šīs dzimtas piederīgais ir IV paaudzes 

pārstāvis, Tūringenā dzīvojošais Mihaels Stīde (Michael 

Stiede, *ap 1603. †11.1643.), kurš Ellēbenā (Elleben) 

netālu no Erfurtas salaulājās ar Katrīnu (Catharina, *ap 

1605. †ap 1639.) un abu laulībā piedzima (V paaudze): 

• Anna Stīda (Christoph Stiede, *1628. Elleben 

†26.10.1645. Elleben). 

• Margarēte Stīda (Margarethe Stiede, *ap 1629. 

Elleben †). 

• Kristofs Stīda (Christoph Stiede, *1631. Elleben 

†26.4.1709. Elleben). 

V paaudzes pārstāvis Kristofs Stīda (Christoph Stiede, 

*1631. †26.4.1709.) salaulājās ar Annu Šīlu (Anna Schiel, 

*ap 1633. †1.3.1712. Elleben) un abu laulībā piedzima (VI 

paaudze): 

• Nikols Stīda (Nicol Stiede, *pirms 1681. †pēc1749. 

Elleben). 

VI paaudzes pārstāvis Nikols Stīda (Nicol Stiede, *pirms 

1681. †pēc1749. Elleben) salaulājās ar Magdalēnu 

Kirkheimu (Magdalene Kirchheim, *ap 1683. Elleben 

†23.10.1745. Elleben) un abu laulībā piedzima (VII 

paaudze): 

368 

• Kristiāns Stīda (Christianus Stieda, *9.11.1718.

†3.2.1790. Wipfratal). 

VII paaudzes pārstāvis Kristiāns Stīda (Christianus 

Stieda, *9.11.1718. †3.2.1790. Wipfratal) bija precējies 

divas reizes. Pirmo reizi viņš salaulājās ar Doroteju 

Mariju Hofmani (Dorothea Maria Hoffmann, *1720. 

Wipfratal †4.6.1754. Elleben) [iespējams, viņa laulību 

brīdī bija Reizlanda (Reisland) atraitne) un abu laulībā 

piedzima (VIII paaudze): 

• Johans Ernsts Stīda (Johann Ernst Stieda 

*25.3.1752. †30.4.1752.). 

Pēc pirmās sievas nāves Kristiāns Stīda apprecējās otro 

reizi - ar Frīdriha Nikolaja Dillingera (Friedrich Nicolaus 

Dillinger, *ap 1713. † 1760.) un Konkordijas Ernestīnes 

Justīnes Bekas (Concordia Ernestina Justina Beck, 

*15.11.1713. †1789.) meitu Frīderiki Sofiju Johannu 

Dillingeri (Friederike Sophie Johanne Dillinger, *1733. 

Achelstadt †) un abu laulībā piedzima (VIII paaudze): 

• Ernsts Stīda (Ernst Stieda *13.1.1760. 

†12.3.1831.). 

• Johanna Stīda (Dirra) (Johanna Stieda (Dyrr) 

*1761. †). 

• Kristians Stīda (Christian Stieda *19.1.1764. 

†3.4.1811.). 

• Šarlote Stīda (Holca/Frederkinga) (Charlotte 

Stieda (Holtz/Frederking) *1766. †1831.). 

• Henriete Stīda (Henriette Stieda *1768. †1850.), 


• Auguste Stīda (Probante) (Auguste Stieda 

(Probant) *1770. †), precējusies ar Probantu 

(Probant), plašāku ziņu nav. 

• Katrīne Stīda (Catharine Stieda *1774. †), plašāku 

ziņu nav. 

• Karls Gotfrīds Ludvigs Stīda (Johann Gottfried 

Ludwig Stieda *6.9.1777. Wipfratal †30.4.1851. 

Rīga). 

• Vilhelms Stīda (Wilhelm Stieda *1780. †1802.), 


• Friderike Stīda (Friedericke Stieda *1783. †1804.), 


VIII paaudzes paaudzes pārstāvis Ernsts Stīda (Ernst 

Stieda *13.1.1760. †12.3.1831.) salaulājās ar Magdalēnu 

Krūzemani (Magdalena Krusemann, *†) un abu laulībā 

piedzima (IX paaudze): 

• Vilhelms Stīda (Wilhelm Stieda *1802. †1880.), 


• Aleksandrs Stīda (Alexander Stieda *1806. 

†1866.), plašāku ziņu nav. 

VIII paaudzes paaudzes pārstāve Johanna Stīda (Dirra) 

(Johanna Stieda (Dyrr) *1761. †) salaulājās ar E.C.S.Dirru 

(E.C.S. Dyrr , *†) un abu laulībā piedzima (IX paaudze): 

• Friderike Dirra (Friedericke Dyrr *. †.), plašāku 

ziņu nav. Atsevišķos avotos minēts, ka precējusies 

Vologdā, norādīta arī ar mātes pirmslaulību 

uzvārdu. Plašāku ziņu nav. 

VIII paaudzes paaudzes pārstāvis Kristians Stīda 

(Christian Stieda *19.1.1764. †3.4.1811.)salaulājās ar 

Johannu Pretoriju (Johanna Pratorius, * †) un abu laulībā 


• Karls Stīda (Carl Stieda *1803. †1847.), plašāku 

ziņu nav. 

IX paaudzes paaudzes pārstāve Friderike Stīda (Prevota) 

(Friederike Stieda (Prevot) *1800. †1885.) salaulājās 

ar Johanu Prevotu (Johann Prevot , * †) un abu laulībā 

piedzima pieci bērni, kuru vārdi nav zināmi (X paaudze): 

• x Prevots/-e (x Prevot *. †.). 





VIII paaudzes paaudzes pārstāve Šarlote Stīda (Holca/ 

Frederkinga) (Charlotte Stieda (Holtz/Frederking) *1766. 

†1831.) bija precējusies divas reizes - pirmajā laulībā ar 

D.J.C. Holcu (D.J.C.Holtz , * †) piedzima (IX paaudze): 

• Karls Holcs (Carl Holtz *. †.), plašāku ziņu nav. 

• Auguste Holca (Auguste Holtz *1794. †1847.), 


• Marija Holca (Maria Holtz *1801. †1869.), 


Ottreiz Šarlote Stīda (Holca/Frederkinga) (Charlotte 

Stieda (Holtz/Frederking) *1766. †1831. salaulājās ar 

J.N.Frederkingu (J.N.Frederking , * †). Šajā laulībā 


• Heinrihs Frederkings (Heinrich Frederking 

*1809. †1892.), plašāku ziņu nav. 

Ar dzimtas turpinājumu Latvijas virzienā ir saistīts VIII 

paaudzes paaudzes pārstāvis Karls Gotfrīds Ludvigs 

Stīda (Johann Gottfried Ludwig Stieda *6.9.1777. Wipfratal 

†30.4.1851. Rīga) kļuva par advokātu un no Vācijas 

ieceļoja Rīgā, kur 1804. gada15. jūlijā Sv.Pētera draudzē 

salaulājās ar Šarloti Amāliju Pauzeri (Charlotte Amalie 

Pauser, *27.11.1784. Rīga †24.3.1854. Rīga) un abu laulībā 


• Karls Vilhelms Eduards Stīda (Karl Wilhelm 

Eduard Stieda *26.2.1805. Rīga †19.3.1851.). 

• Johanna Šarlote Stīda (fon Vilme) (Johanna 

Charlotte Stieda (von Wilm) *2.3.1806. Rīga 

†6.10.1888. Berlin). 

• Johans Jēkabs Kristiāns Stīda (Johann Jacob 

Christian Stieda *26.2.1805. Rīga †15.10.1881. 

Rīga). 

• Karolīne Henriete Stīda (fon der Zēdeka 

[Kverfelde]) (Caroline Henriette Stieda (von der 

Seedeck [Querfeldt], *15.4.1812. Rīga †15.6.1871.). 

• Gotlībs Ādolfs Stīda (Gottlieb Adolph Stieda 

*7.11.1807. Rīga †13.11.1808. Rīga), miris kā 

zīdainis. 

• Johanna Emīlija Stīda (Johanna Emilie Stieda 

*11.7.1810. Rīga †). 

IX paaudzes paaudzes pārstāvis Karls Vilhelms 

Eduards Stīda (Karl Wilhelm Eduard Stieda *26.2.1805. 

Rīga †19.3.1851.) salaulājās ar Emmelīni Breitigamu 

(Emmeline Breutigam, *28.6.1817. †28.5.1887.) [atsevišķos 

avotos minētas arī otrās laulības, domājams, ar viņas māsu 

Elizabeti Breitigamu (Elisabeth Brautigamm), iespējams, 

pirmie četri bērni dzimuši tieši šajā laulībā] un abu laulībā 

piedzima (X paaudze): 

• Friderike Stīda (Prevota) (Friederike Stieda 

(Prevot) *1800. †1885.). 

369 

• Karls Stīda (Karl Stieda *1833. †1870), plašāku 

ziņu nav.

• Nannija Stīda (Hāberneka) (Nanny Stieda 

(Haberneck) *1836. †1908.). 

• Rūdolfs Stīda (Rudolf Stieda *1838. †1862), 


• Elīza Stīda (Elisa Stieda *1839. †1917.), plašāku 

ziņu nav. 

• Eduards Heinrihs Stīda (Eduard Heinrich Stieda 

*26.5.1842. Rīga †16.4.1899.). 

• Oskars Gotfrīds Stīda (Oskar Gottfried Stieda 

*22.8.1844. Rīga †15.2.1902.). 

• Ādolfs Stīda (Adolf Stieda *15.9.1848. Rīga 

†11.12.1873.), plašāku ziņu nav. 

• Kristians Hugo Stīda (Christian Hugo Stieda 

*4.10.1851. Rīga †11.8.1912. Rīga). 

X paaudzes paaudzes pārstāve Nannija Stīda (Hāberneka) 

(Nanny Stieda (Haberneck) *1836. †1908.) salaulājās ar 

Johannu Hāberneku (Johann Haberneck, *. †). Par šo 

ģimeni atsevišķos avotos ir minēts, ka tajā bija 6 bērni un 

13 mazbērni, plašāku ziņu nav. 

X paaudzes paaudzes pārstāvis Eduards Heinrihs Stīda 

(Eduard Heinrich Stieda *26.5.1842. Rīga †16.4.1899.) 

salaulājās ar Jāņa Zalkovska (Johann Salkowsky) meitu 

Johannu Mariju Zalkovsku (Johanna Marie Salkowsky, 

*12.10.1842. [*24.10.1842.] Kuldīga †2.7.1929. Rīga), kura 

1920. gadā dzīvoja Rīgā, Romanova ielā 4 dz. 2, bet vēlāk 

- Stīdu namā Mārstaļu ielā 24. 1927. gadā viņas veselības 

stāvoklis bija tik slikts, ka pamatojoties uz ārsta izziņu, 

viņai izsniedza pasi bez personiskas klātbūtnes, jo viņa 

nespēja iziet no savas istabas. Abu laulībā piedzima (XI 

paaudze): 

• Nikolajs Stīda (Nikolai Stieda *1863. †1886.), 


• Marija Stīda (Marie Stieda *1868. †1948.), 


• Teodors Stīda (Theodor Stieda *1871. †1942.), 

precējies ar Annu Grīnbergu (Anna Grunberg, *†), 


X paaudzes paaudzes pārstāvis Oskars Gotfrīds Stīda 

(Oskar Gottfried Stieda *22.8.1844. Rīga †15.2.1902.) 

salaulājās ar Matildi fon Radecku (Mathilde von Radecki, 

*4.1852. †18.5.1920.) un abu laulībā piedzima (XI 

paaudze): 

• Bruno Otokārs Stīda (Bruno Ottokar Stieda 

*9.1.1873. Rīga †31.3.1934. Rīgā). 

• Hedviga Emelīne Matilde Stīda (Volgemuta) 

(Hedwig Emeline Mathilde Stieda (Wohlgemuth) 

*7.9.1876. Rīga †). 

• Persijs Aleksandrs Stīda (Persy Alexander Stieda 

*20.5.1881. Rīga †1947.), precējies ar Mariju Brandi 

(Marie Brand), plašāku ziņu nav. 

• Kēte Elīza Stīda (Kaethe Elise Stieda *12.12.1889. 

Rīga †10.9.1925.). 

XI paaudzes paaudzes pārstāvis Bruno Otokārs Stīda 

(Bruno Ottokar Stieda *9.1.1873. Rīga †31.3.1934. Rīgā) 

kļuva par ārstu un 1920. gada 22. augustā Rīgas Sv. Pētera 

baznīcā salaulājās ar Mattiasa Šulca (Matthias Schultz) 

meitu un, domājams, savu darba kolēģi, Augusti Luīzi 

Šulcu (Auguste Louise Schultz, *7.8.1879. Rīga †3.2.1923. 

Rīga) [atsevišķos avotos - Šulpe (Schulp)], kura bija 

slimnieku kopēja un kopā ar vīru bija pierakstīta Rīgā, 

Nikolaja (Kr. Valdemāra) ielā 23 dz. 11. Plašāku ziņu nav. 

XI paaudzes paaudzes pārstāve Hedviga Emelīne 

Matilde Stīda (Volgemuta) (Hedwig Emeline Mathilde 

Stieda (Wohlgemuth) *7.9.1876. Rīga †), precējusies ar 

Frīdrihu Volgemutu (Friedrich Wohlgemuth, * †), dzīvoja 

Rīgā, Ezera ielā 2 dz. 1 (Mīlgrāvī), no kurienes 1939. gadā 

repatriējusies uz Vāciju. Plašāku ziņu nav. 

X paaudzes paaudzes pārstāvis Kristians Hugo Stīda 

(Christian Hugo Stieda *4.10.1851. Rīga †11.8.1912. 

Rīga) salaulājās ar Johana Augusta fon Knīrima (Johann 

August Knieriem, *22.4.1803. Rīga †25.5.1874. Mūrmuiža, 

Kauguri) un Olgas Elizabetes fon Dāles (Olga Elisabeth 

von Dahl, *12.2.1814. †1.8.1859. Mūrmuiža, Kauguri) 

meitu Annu Mariju fon Knīrimu (Anna Marie von 

Knieriem, *6.7.1851. Mūrmuiža, Kauguri †6.9.1911. Rīga) 

un abu laulībā piedzima (XI paaudze): 

• Kristians Konrāds Stīda (Christian Conrad 

Stieda *12.7.1883. Rīga (Bulduros) †7.8.1947. 

Solingen, Dusseldorf). 

• Valters Oskars Stīda (Walter Oskar Stieda 

*11.10.1884. Rīga †6.9.1931. Ohligs, Dusseldorf). 

XI paaudzes paaudzes pārstāvis Kristians Konrāds Stīda 

(Christian Conrad Stieda *12.7.1883. Rīga (Bulduros) 

†7.8.1947. Solingen, Dusseldorf) [Latvijas dokumentos 

norādīts kā Kristjānis] laikā no 1903. līdz 1910. gadam 

studēja ķīmiju Tērbatas universitātē. Salaulājās ar Emīla 

Jūlija Kupfera (Emil Julius Kupffer, *21.4.1845. Jostana 

muiža, Sesava †1891. Rīga (Daugavgrīva)) un Adelīnes 

Annas Franciskas Štengeles (Adeline Anna Franziska 

Stengel, *1850. Naudītes pagasts, Pētervaldes muiža †1936. 

Rīga) meitu Veru Amāliju Vilhelmīni Kupferi (Wera 

Amalie Wilhelmine Kupffer, *7.3.1887. Rīga (Daugavgrīva) 

†8.5.1970. Hamburg) un 1939. gadā repatriējās no Slokas, 

kur kā adrese norādīta Balt. celulozes fabrika - iespējams, 

viņa darba vieta. Pirms tam viņa dzīvoja dzīvoja Rīgā, 

Ezera ielā 2 dz. 2, Mīlgrāvja ielā 30 dz. 4. Abu laulībā 

piedzima (XII paaudze): 

• Annemarija Margarēte Stīda (Koske/ 

Grīnervalde) (Annemarie Margarethe Stieda 

(Koske/Grunerwald), *20.6.1912. Rīga †3.6.2005.). 

• Ģertrūde Renāte Hedviga Stīda (Gertrud Renate 

Attēli. 

No kreisās: Valters Oskars Stīda, Johanna Marija Stīda (dz. Zalkovska), Bruno Ottokārs Stīda, Rihards Koske, Elza 

Kēlerte un Valteru Koske. 

370

Attēli. 

Veras Amālijas Vilhelmīnes Kupferes (Stīdas) 1931. gadā pašrocīgi rakstītais lūgums izsniegt meitai pasi un (no 

kreisās) Gustavs Johans Grīnervalds, Elekonīda Bergmane un Vitolds Gustavs Grīnervalds. 

Hedwig Stieda *28.1.1914. [*15.1.1914.] Rīga 

†13.11.2001.), kristīta Sv.Pētera draudzē. 

• Gudruna Emmija Stīda (Leja) (Gudrun Emmy 

Stieda (Leu) *18.10.1917. Rīga †7.2008.). 

• Ortrūna Antonija Stīda (Štekele) (Ortrun 

Antonie Stieda (Stockel) *14.2.1921. Rīga †), kristīta 

Sv.Pētera draudzē. 

XII paaudzes paaudzes pārstāve Annemarija Margarēte 

Stīda (Koske/Grīnervalde) (Annemarie Margarethe 

Stieda (Koske/Grunerwald), *20.6.1912. Rīga †3.6.2005.) 

bija precējusies divas reizes - ar 1934. gada 30. decembrī 

Sv.Pētera baznīcā Rīgā ar skolotāja Riharda Koskes 

(Richard Koske, *10.2.1859. Jelgava †11.1.1935. Rīga) 

un Elzas Kēlertes (Elsa Koehlert, *12.2.1876. Rīga †pēc 

1939.) dēlu Valteru Koski (Walter Koske, *22.9.1905. 

Moscow †27.11.1935. Rīga), bet pēc viņa nāves, 1939. 

gada 25. februārī Rīgā viņa salaulājās ar ar grāmatveža 

Gustava Johana Grīnervalda (Gustav Johann Grunerwald, 

*18.12.1875. St.Petersburg †17.1.1945. Kalisz, PL) un 

Elekonīdas Bergmanes (Elekonida Bergmann, *19.6.1876. 

St.Petersburg †17.4.1945.) dēlu Vitoldu Gustavu 

Grīnervaldu (Withold Gustav Grunerwald, *9.10.1910. 

St.Petersburg †10.1.1982. Darmstadt). 1935. gadā viņa 

dzīvoja Rīgā, Ludviķa ielā 2a dz. 5, bet vēlāk - Stokholmas 

ielā 25 un Brīvības ielā 75 dz. 5. 

sekoja sprādziens un visa māja nodrebēja. Tad viss kļuva 

kluss. Es aizsūtīju Ullu uz augšu, lai meklētu savu pamāti. 

Pēc brīža viņa atgriezās un man teica, ka ir sabojātas 

kāpnes un sienā ir liels caurums. Es uzkāpu pa kāpnēm. Kad 

parādīju, viss bija salauzts. Sprādziena vilnis bija sabojājis 

durvis, un aiz manām durvīm bija mana vīramāte. Viņa 

bija mirusi. Tas bija terora akts. Lidaparāts lidoja tik 

zemu, ka apkalpe redzēja, kā bērni spēlējas. Nākamajā 

dienā ieradās kaimiņš - sirmgalvis ar pajūgu. Viņš aizveda 

manu vīramāti uz kapsētu, lai viņu apbedītu. Apkārt 

mums kapsētā bija neticami kluss. Uz ielas nebija neviena 

cilvēka. Blakus baznīcai izrakām kapu, kurā mēs nolaidām 

zārku.” Ir zināms, ka Vitolds Gustavs Grīnervalds bija 

precējies otrreiz - ar Irmelu Frīdu Fejerabendi (Irmela 

Frieda Feyerabend, *28.4.1909. Ārlava †23.8.1985. Mainz, 

Darmstadt). Šajā laulā bija piedzima (XIII paaudze): 

• Manfrēds Grīnervalds (Manfred Grunerwald, *). 

• Gerhilds Grīnervalds (Gerhild Grunerwald, *). 

XII paaudzes paaudzes pārstāve Ģertrūde Renāte 

Hedviga Stīda (Gertrud Renate Hedwig Stieda *28.1.1914. 

[*15.1.1914.] Rīga †13.11.2001.) bija pierakstīta Rīgā, 

Mīlgrāvja ielā 30 dz. 4, Zentenes muizā, Ezera ielā 2 dz. 2, 

Skolas ielā 11 dz. 8, kā arī Jūrmalā - Z.Meierovica pr. 43 un 

Slokā, Baltijas Celulozes fabrikā. Plašāku ziņu nav. 

Elekonīda Bergmane savās atmiņās rakstīja: “Pēc 

repatriācijas mēnesi uzturējāmies nometnē Pozenā. 1940. 

gada sākumā mūsu dzīvi iezīmēja karš. Georgs uzzināja, 

ka viņa brālis Vitja un viņa vecāki bija ieradušies Kališos 

(poļu valodā Kalisz). Georgs darīja visu iespējamo, lai 

saliedētu ģimenes, un līdz 1940. gada beigām mēs varētu 

arī pārcelties uz turieni. Georgs tur bija pieņemts darbā par 

parka vadītāju. Mēs negribējām dzīvot dzīvoklī, tāpēc mēs 

nomājām māju pilsētas nomalē no kāda vācu dārznieka, 

kurš pārcēlās atpakaļ uz Vāciju. Tā bija maza mājīga māja 

ar zemiem griestiem un sijām. Kādu dienu bērni spēlējās 

pagalmā aiz mājas, kad neliels amerikāņu lidaparāts lidoja 

apkārt. Tam bija radio kontakts ar artilēriju. Bombardēšana 

nāca arvien tuvāk. Es liku bērniem paslēpās pagrabā. Tad 

XII paaudzes paaudzes pārstāve Gudruna Emmija 

Stīda (Leja) (Gudrun Emmy Stieda (Leu) *18.10.1917. 

Rīga †7.2008.) bija pierakstīta Rīgā, Ezera ielā 7 dz. 19, 

Mīlgrāvja ielā 30 dz. 1a un Ezera ielā 2 dz. 2. precējusies ar 

Leju (Leu, * †), plašāku ziņu nav. 

XII paaudzes paaudzes pārstāve Ortrūna Antonija Stīda 

(Štekele) (Ortrun Antonie Stieda (Stockel) *14.2.1921. 

Rīga †) dzīvoja Rīgā, Ezera ielā 2 dz. 2, kā arī Slokā, Balt. 

celulozes fabrikā. Precējusies ar Karlu Jangvu Štekeli 

(Karl Yangve Stockel, *Malmo), plašāku ziņu nav 

XI paaudzes paaudzes pārstāvis Valters Oskars Stīda 

(Walter Oskar Stieda *11.10.1884. Rīga †6.9.1931. Ohligs, 

Attēls. 

No kreisās: Kristians Konrāds Stīda, viņa sieva Vera Amālija Vilhelmīne Kupfere (Stīda) un meitas Annemarija 

Margarēte Stīda, Ģertrūde Renāte Hedviga Stīda, Gudruna Emmija Stīda (Leja) un Ortūna Antonija Stīda. 

371

Dusseldorf) laikā no 1903. līdz 1910. gadam studēja 

medicīnu Tērbatas universitātē un vēlāk strādāja par ārstu. 

Salaulājās ar Veru Annu Dumovu (Wera Anna Dumow, 

*23.9.1873. Rīga †6.6.1925.). Ziņu par pēcnācējiem nav. 

IX paaudzes paaudzes pārstāve Johanna Šarlote Stīda 

(fon Vilme) (Johanna Charlotte Stieda (von Wilm) 

*2.3.1806. Rīga †6.10.1888. Berlin) salaulājās ar Dr.phil. 

Gotfrīda Heinriha Vilhelma fon Vilma (Gottfried Heinrich 

Wilhelm von Wilm, *24.7.1767. Hamburg †25.1.1835. 

St.Petersburg) un Kristiānas Johannas Gotlības Grīneres 

(Christiana Johanna Gottliebe Gruner, *29.6.1780. Parnu 

†8.8.1831. St.Petersburg) dēlu, advokātu Jēkabu Vilhelmu 

fon Vilmu (Jacob Heinrich von Wilm , *3.7.1804. Pskov 

(Pleskava) †4.12.1878. Weimar) [abu laulība vēlāk tika 

šķirta un Jēkabs Vilhelms fon Vilms salaulājās otrreiz 

ar pareizticīgo draudzei piederīgo Aleksandru fon 

Kamensku (Alexandria von Kamienski, *18.1.1830. Siauliai 

†14.4.1896. Jena), no šīs laulības ir vairāki pēcnācēji]. Abu 

laulībā piedzima (X paaudze): 

• Karls Gustavs fon Vilms (Carl Gustav von Wilm, 

*12.6.1832. Rīga †24.8.1850.). 

• Pēteris Nikolajs fon Vilms (Peter Nicolai von 

Wilm, *10.2.1834. Rīga †24.8.1911. Wiesbaden). 

• Roberts Albrehts fon Vilms (Robert Albrecht von 

Wilm, *9.9.1835. Rīga †26.9.1886. Mālpils). 

• Johanna Amālija Matilde fon Vilma (Johanna 

Amalie Mathilde von Wilm, *20.2.1837. Rīga †). 

• Oskars Nikolajs fon Vilms (Oscar Nikolaus von 

Wilm, *6.1.1839. Rīga †). 

• Matilde Šarlote Karolīne fon Vilma (Spitta) 

(Mathilde Charlotte Caroline von Wilm (Spitta), 

*8.4.1844. Rīga †ap 1914. Kassel). 

Atsevišķos avotos minēts, ka Šarlotes Stīdas laulībā 

piedzima 9 pēcnācēji, taču ziņa spagaidām ir atrastas vien 

par sešiem. 

X paaudzes paaudzes pārstāvis Pēteris Nikolajs fon 

Vilms (Peter Nicolai von Wilm, *10.2.1834. Rīga 

†24.8.1911. Wiesbaden) savu pirmo muzikālo izglītību 

ieguva mūziku mīlošo vecāku mājās. Laikā no 1851. līdz 

1856. gadam viņš mācījās Leipcigas konservatorijā, bet 

1857. gadā viņš pieņēma otrā kapellmeistera amatu Rīgas 

Pašvaldības teātrī, ko atstāja 1860. gadā, kad viņš devās 

uz Sanktpēterburgu. 1860. gadā Vilms kļuva par mūzikas 

skolotāju vietējā Nikolaja institūtā. 1873. gadā viņš devās 

uz Vāciju, vispirms uz Drēzdeni, bet no 1875. gada dzīvoja 

Vīsbādenē, kur nomira 1911. gadā. Viņš uzturēja sakarus 

ar savām Baltijas mājām, bija Dziesmu svētkos Rīgā 1880. 

gadā un 1883. gadā kļuva par vācu biedrības “Liedertafel” 

goda locekli. Kopumā Von Vilms ir sacerējis vairāk nekā 

250 skaņdarbus, tostarp - jauniešiem sacerēja lielu skaitu 

divu un četrroku klavierdarbu, dziesmas ar klavieru 

pavadījumu, sakrālo un laicīgo kora mūziku un dažādiem 

kamermūzikas darbiem (stīgu sekstets, stīgu kvartets, 

divas vijoles sonātes, čella sonātes, divas svītas klavierēm 

un vijolei, duets arfai un vijolei), kā arī koncertdarbs arfai. 

Ir zināms, ka viņš salaulājās ar Dr.med. Eduarda Dmitrija 

Lessiga (Eduard Dmitrii Lessig, *8.4.1810. St.Petersburg 

†20.9.1891. St.Petersburg) un Sofijas Fuksas (Sophie Fuchs, 

* †23.9.1901. St.Petersburg) meitu Johannu Karolīni 

Lessigu (Johanna Caroline Lessig, *14.7.1848. †). Ziņu par 


X paaudzes paaudzes pārstāvis Roberts Albrehts fon 

Vilms (Robert Albrecht von Wilm, *9.9.1835. Rīga 

†26.9.1886. Mālpils) mācījās Tērbatas universitātē 

un kļuva par advokātu. Salaulājies ar Ludviga Pētera 

Šnīdevinda (Ludwig Peter Schniedewind) un Annas 

Apolonijas Borstelmanes (Anna Apollonie Borstelmann) 

meitu Annu Bertu Hermīni Šnīdevindi (Anna Bertha 

Hermine Schniedewind, *14.10.1838. Rīga †27.7.1878. 

Rīga), citu ziņu nav. 

X paaudzes paaudzes pārstāve Matilde Šarlote Karolīne 

fon Vilma (Spitta) (Mathilde Charlotte Caroline von 

Wilm (Spitta), *8.4.1844. Rīga †ap 1914. Kassel) salaulājās 

ar Berlīnes tirgoņa Augusta Frīdriha Vilhelma Spittas 

(August Friedrich Wilhelm Spitta, *1780. Berlin †1840. 

Berlin) un Vilhelmīnes Karolīnes Spittas (Wilhelmine 

Caroline Spitta, *†) dēlu, Naumburgas (Naumburg) 

nomnieku Augustu Frīdrihu Vilhelmu Spittu (August 

Friedrich Wilhelm Spitta, *1.4.1833. Berlin †), citu ziņu 

nav. 

IX paaudzes paaudzes pārstāvis Johans Jēkabs Kristiāns 

Stīda (Johann Jacob Christian Stieda *6.8.1807. Rīga 

†15.10.1881. Rīga) bija tirgotājs, salaulājās ar Ludviga 

Paula Frīdriha fon der Zēdeka [Kverfelda] (Ludwig Paul 

Friedrich von der Seedeck [Querfeldt], *11.1.1782. Gut 

Uppinen, Taurage †4.6.1831. Rīga) un Annas Dorotejas 

Rīges (Anna Dorothea Riege, *ap 1782. †1850. Rīga) meitu 

Elmīru Elizabeti fon der Zēdeku [Kverfeldi] (Elmire 

Elisabeth von der Seedeck [Querfeldt], *1.11.1810. Vidzeme 

†20.8.1894. Rīga) un abu laulībā piedzima (X paaudze): 

• Kristiāns Hermanis Ludvigs Stīda (Christian 

Hermann Ludwig Stieda, *9.11.1837. Rīga 

†19.11.1918. Giessen). 

• Hermanis Johans Rafaels Stīda (Hermann 

Johann Raffael Stieda, *1.1.1839. Rīga †21.4.1914.). 

• Emīlija Sofija Doroteja Stīda (Tālberga) (Emilie 

Sophie Dorothea Stieda (Thalberg), *5.11.1839. Rīga 

†1923.), precējusies ar Karlu fon Tālbergu (Carl 

von Thalberg). 

• Ernsts Eižens Stīda (Ersnt Eugen Stieda, 

Attēls. 

No kreisās: komponists Pēteris Nikolajs fon Vilms un anatoms Kristiāns Hermanis Ludvigs Stīda, Amālija Matilde 

fon der Zēdeka [Kverfelde], viņas meita Emīlija Vilhelmīne Amālija Stīda un dēls Hermanis Stīda. 

372

*19.6.1841. Rīga †8.2.1888. St.Petersburg). 

• Aleksandrs Stīda (Alexander Stieda, *21.8.1849. 

Rīga †24.4.1922. Rīga). 

• Vilhelms Kristiāns Stīda (Vilhelm Christian 

Stieda, *1.4.1852. Rīga †21.10.1933. Leipzig). 

X paaudzes paaudzes pārstāvis Kristiāns Hermanis 

Ludvigs Stīda (Christian Hermann Ludwig Stieda, 

*9.11.1837. Rīga †19.11.1918. Giessen) studēja Tartu 

Universitātē, Gīsenā, Erlangenā un Vīnē. 1861. gadā 

viņš ieguva doktora grādu Tartu. 1862. gadā habilitējās 

un kļuva par Tartu Universitātes pasniedzēju. viņa 

anatomijas skolotāji bija Reissners, Bidders un Kufers, un 

viņš anatomijā ieguva sudraba medaļu. Pēc kvalifikācijas 

iegūšanas 1861. gadā viņš devās uz Giessenu, kur 

Leikkarts viņu iedvesmoja ar interesi par tārpu anatomiju, 

un vēlāk uz Erlangenu, kur viņš studēja Gerlaha un Herca 

vadībā. 1862. gadā viņš pārcēlās uz Vīni, kur apmeklēja 

Oppolzera, Škoda, Hebra, Hirtla un Brueke lekcijas, no 

kurām pēdējās studēja histoloģiju. No 1864. gada viņš 

strādāja par asistentu Anatomijas institūtā un 1875. gadā 

kļuva par Tartu Universitātes anatomijas profesoru (viņš 

ieņēma šo amatu desmit gadus, no kuriem pēdējos trīs 

bija medicīnas fakultātes dekāns.), bet laikā no 1885. 

līdz 1912. gadam viņš bija Kēnigsbergas universitātes 

anatomijas profesors un anatomijas institūta direktors. 

No 1886. gada viņš bija Leopoldinas loceklis un no 

1904. gada - Krievijas Zinātņu akadēmijas loceklis 

Sanktpēterburgā. Viņa zinātniskais mantojums atrodas 

Saksijas-Anhaltes Universitātes un Valsts bibliotēkas 

arhīvā. Viņa anatomiskie izmeklējumi ietvēra 

mugurkaulnieku centrālās nervu sistēmas salīdzinošos 

pētījumus, kaulu veidošanos un plaušu, aizkrūts dziedzera, 

vairogdziedzera un miega artēriju attīstību. Par viņa 

interesi par medicīnas vēsturi liecina viņa dabaszinātnieku 

un medicīnas darbinieku biogrāfijas. Viņš bija arī vairāku 

rakstu un pārskatu par arheoloģiskiem, antropoloģiskiem 

un etnogrāfiskiem jautājumiem autors. 

Kristiāns Hermanis Ludvigs Stīda salaulājās ar Fridriha 

Langermaņa (Friedrich Langermann) un Emīlijas Luīzes 

Krīgas (Emilie Luise Krug) meitu Matildi Langermani 

(Mathilde Langermann , *15.7.1831. †1908.) un abu laulībā 

piedzima (XI paaudze): 

• Hermanis Stīda (Hermann Stieda, *1867. †1896.) 

• Alfrēds Stīda (Alfred Stieda, *1869. †1945.). 

• Aleksandrs Stīda (Alexander Stieda, *1875. 

†1966.), bija Dr.med., ķirurģijas profesors Hallē, 

precējies ar Martu (Martha). Citu ziņu nav. 

XI paaudzes paaudzes pārstāvis Alfrēds Stīda (Alfred 

Stieda, *1869. †1945.), bija Dr.med., privātdocents, 

ķirurģijas profesors Kēnigsbergā. Precējies ar Elzi Gāzneri 

(Else Gassner). Abu laulībā piedzima (XII paaudze): 

• Brigite Stīda (fon Šilinga) (Brigitte Stieda (von 

Schilling), *14.2.1920. †1999.). 

• Hans Stīda (Hans Stieda, *1922. †1943.). 

XII paaudzes paaudzes pārstāve Brigite Stīda (fon 

Šilinga) (Brigitte Stieda (von Schilling), *14.2.1920. 

†1999.) salaulājās ar fon Šillingu (von Schilling) un abu 

laulībā piedzima (XIII paaudze): 

• Barbara Šilinga-Stīda (Veisbekere) (Barbara 

Schilling-Stieda (Weissbecker), *25.2.1944.). 

• Johans Šilings-Stīda (Johannes Schilling-Stieda, 

*4.5.1946.). 

373 

• Klemens Šilings-Stīda (Clemens Schilling-Stieda, 

*4.3.1958.) 

XIII paaudzes paaudzes pārstāve Barbara Šilinga-Stīda 

(Veisbekere) (Barbara Schilling-Stieda (Weissbecker), 

*25.2.1944.) salaulājās ar Henriju Veisbekeru (Henry 

Weisbecker) un abu laulībā piedzima (XIV paaudze): 

• Mirjama Veisbekere (Mirjam Weissbecker, 

*1974.). 

• Henrijs Veisbekers (Henry Weissbecker, *1980.). 

XIII paaudzes paaudzes pārstāvis Johans Šilings-Stīda 

(Johannes Schilling-Stieda, *4.5.1946.) salaulājās ar Kristu 

(Christa) un abu laulībā piedzima (XIV paaudze): 

• Matias Šilings-Stīda (Mathias Schilling-Stieda, 

*1962.). 

• Veronika Šilinga-Stīda (Veronica Schilling-Stieda, 

*.). 

• Andrejs Šilings-Stīda (Andrea Schilling-Stieda, 

*.). 

X paaudzes paaudzes pārstāvis Hermanis Johans Rafaels 

Stīda (Hermann Johann Raffael Stieda, *1.1.1839. Rīga 

†8.4.1914. Wiesbaden) bija Rīgas Lielās ģildes altermanis. 

saskaņā ar miršanas izziņu, ko 1925. gadā sagatavoja 

Doma baznīcas mācītājs, Hermanis Johans Rafaels Stīda 

mira Vīsbādenē 8. aprīlī un tika apglabāts Rīgā 16. aprīlī. 

Viņš salaulājās ar savu radinieci (otrās pakāpes māsīcu), 

Augusta Konrāda fon der Zēdeka [Kverfelda] (August 

Conrad von der Seedeck [Querfeldt], *9.7.1801. Sigulda 

†16.7.1860. Franzenbad, Čehija) un Karolīnes Henrietes 

Stiedas (Caroline Henriette Stieda, *15.4.1812. Rīga 

†15.7.1871. Bulduri, Jūrmala) meitu Amāliju Matildi fon 

der Zēdeku [Kverfeldi] (Amalie Mathilde von der Seedeck 

[Querfeldt], *28.11.1839. [*10.5.1839.] Gut Spurnal 

†8.12.1925.), kura 1919. gadā no Rīgas bēga uz Vāciju, bet 

1920. gada 3. septembrī kopā ar meitu reģistrējās Latvijas 

ģenerālkonsulātā Berlīnē. Vēlāk mūža nogali aizvadīja 

Drēzdenē, Christianstr. 1 un mūža nogalē ik gadus 

apmeklēja Latviju. Dažus mēnešus pirms nāves - 1925. 

gada 22. janvārī viņa izteica lūgumu saņemt Latvijas pasi 

un norādīja, ka pirms kara bija namsaimniece [domājams, 

ģimenei piederēja nams Mārstaļu ielā 24]. Tāpat ir zināms, 

ka 1895. gadā viņa bija norādīta Rīgas Nodokļu valdes 

vestajās cilts grāmatās dzimtu goda pilsoņu sarakstā ar Nr. 

606. Abu laulībā piedzima (XI paaudze): 

• Emīlija Vilhelmīne Amālija Stīda (Emilie 

Wilhelmine Amalie Stieda, *26.3.1880. Rīga †1960.). 

• Hermanis Stīda (Hermann Stieda, *6.9.1881. 

[*18.9.1881.] Rīga †21.1.1938.), neprecēts, tirgotājs. 

XI paaudzes paaudzes pārstāve Emīlija Vilhelmīne 

Amālija Stīda (Emilie Wilhelmine Amalie Stieda, 

*26.3.1880. Rīga †1960.) tāpat kā viņas māte, 1895. gadā 

viņa bija norādīta Rīgas Nodokļu valdes vestajās cilts 

grāmatās dzimtu goda pilsoņu sarakstā ar Nr. 606. Ir 

zināms, ka 1939. gadā viņa repariējās no Rīgas, Mārstaļu 

ielas 24 dz. 7, bet vasarās bija pierakstīta Jūrmalā 

(Dubultos), 2. līnijā 9/11. 

X paaudzes paaudzes pārstāve Emīlija Sofija Doroteja 

Stīda (Tālberga) (Emilie Sophie Dorothea Stieda 

(Thalberg), *5.11.1839. Rīga †1923.) bija precējusies ar 

Karlu Gustavu fon Tālbergu (Carl Gustav von Thalberg) 

un abu laulībā piedzima četri pēcnācēji, no kuriem 

pagaidām ziņas ir tikai par vienu (XI paaudze):

Attēls. 

No kreisās: Matilde Elfrīde Emīlija Tālberga (Dībolda) un viņu bērni Frīdrihs Hermanis Dībolds, Valters Dībolds, 

Ellēna Elza Ida Dībola (Helmsa), Helga Dībola (fon Bistrama). 

• Matilde Elfrīde Emīlija Tālberga (Dībolda) 

(Mathilde Elfride Emilie Thalberg (Diebold), 

*2.11.1873. Rīgā †1948.). 

• x Tālbergs/-a (x Thalberg, *. †.). 



XI paaudzes paaudzes pārstāve Matilde Elfrīde Emīlija 

Tālberga (Dībolda) (Mathilde Elfride Emilie Thalberg 

(Diebold), *2.11.1873. Rīgā †1948.) 1919. gadā dzīvoja 

Rīgā, Dancigas ielā 9. Saskaņā ar presē minēto, uzsaukta 

1899. gada aprīlī Rīgas Sv. Jēkaba draudzē un bija 

precējusies ar Gustava Dībolda (Gustav Diebold) dēlu, 

tirgotāju un fabrikas direktoru Frīdrihu Hermani 

Dīboldu (Friedrich Herman Diebold, *23.7.1864. Taļnoje, 

Kijevas gub. †8.10.1935. Rīga) un abu laulībā piedzima 


• Karīna Dībolda (Kentmane) (Karin Diebold 

(Kentmann), *22.7.1900. Rīga †1978.). 

• Ērika Dībolda (Hoogendijka) (Erika Diebold 

(Hoogendijk), *9.9.1902. Rīga †4.8.1977.). 

• Valters Dībolds (Walter Diebold, *22.11.1904. 

Rīga †1984.). 

• Ellēna Elza Ida Dībolda (Helmsa) (Ellen Elsa Ida 

Diebold (Helms), *15.7.1906. Rīga †1992.). 

• Helga Dībola (fon Bistrama) (Helga Diebold 

(von Bistram), *3.3.1908. Rīga †1995.). 

XII paaudzes paaudzes pārstāve Karīna Dībolda 

(Kentmane) (Karin Diebold (Kentmann), *22.7.1900. Rīga 

†1978.) salaulājās ar Vilhelma Eižena Kentmaņa (Wilhelm 

Eugen Kentmann) un Kētes (Kathe) dēlu Gerhardu Maksi 

Kentmani (Gerhard Max Kentmann, *28.1.1899. †) un 

abu laulībā piedzima (XIII paaudze): 

• Dorisa Kentmane (Stefane) (Doris Kentmann 

(Steffan), *13.7.1929.). 

• Hans Kentmans (Hannes Kentmann, *20.8.1932.). 

XIII paaudzes paaudzes pārstāve Dorisa Kentmane 

(Stefane) (Doris Kentmann (Steffan), *13.7.1929.) 

salaulājās ar Heincu Stefanu (Heinz Steffan) un abu 


• Ina Stefane (Ina Steffan, *28.1.1962.). 

• Uve Stefans (Uwe Steffan, *23.10.1965.) precējies 

ar Petru (Petra), plašāku ziņu nav. 

• Juta Stefane (Šulca) (Jutta Steffan (Schulz), 

*14.1.1967.). 

XIV paaudzes paaudzes pārstāve Juta Stefane (Šulca) 

(Jutta Steffan (Schulz), *14.1.1967.) salaulājās ar Mihu 

Šulcu (Micha Schulz) un abu laulībā piedzima (XV 

paaudze): 

• Pauls Šulcs (Paul Schulz, *1.5.2010.). 

XIII paaudzes paaudzes pārstāvis Hans Kentmans 

(Hannes Kentmann, *20.8.1932.) salaulājās ar Beatrisi 

Bauermeisteri (Beatrice Bauermeister) un abu laulībā 


• Jans Kentmans (Jan Kentmann, *8.1.1961.). 

• Ģirts Kentmans (Gert Kentmann, *3.8.1966.). 

• Malote Kentmane (Malot Kentmann, 

*26.2.1963.). 

XIV paaudzes paaudzes pārstāvis Jans Kentmans (Jan 

Kentmann, *8.1.1961.) salaulājās ar Susannu Gjuru 

(Susanne Gjura) un abu laulībā piedzima (XV paaudze): 

• Viktorija Kentmane (Victoria Kentmann, 

*1990.). 

• Korinna Kentmane (Corinna Kentmann, *1992.). 

XII paaudzes paaudzes pārstāve Ērika Dībola 

(Hoogendijka) (Erika Diebol (Hoogendijk), *9.9.1902. 

Rīga †4.8.1977.) salaulājās ar Henrihu Hoogendijku 

(Hendrick Hoogendijk) un abu laulībā piedzima (XIII 

paaudze): 

Attēls. 

No kreisās: Hajo Hoogendijks, Giljams Hoogendijks, Juris Hoogendijks ar sievu un abu meita. 

374

• Kornēlijs Hoogendijks (Cornelis Hoogendijk, 

*14.1.1928.). 

XIII paaudzes paaudzes pārstāvis Kornēlijs Hoogendijks 

(Cornelis Hoogendijk, *14.1.1928.) bija precējies divas 

reizes - ar salaulājās ar Mari fon der Rijsti (Maris von 

der Rijst) un Joki (Joke). Viņa laulībās piedzima (XIV 

paaudze): 

• Ēriks Jans Hoogendijks (Eric Jan Hoogendijk, 

*24.6.1955.) precējies ar Mariannu Bērninku 

(Marianne Beernink), citu ziņu nav. 

• Karīna Hoogendijka (Nīcena) (Karin Hoogendijk 

(Niezen), *14.6.1961.). 

• Hajo Hoogendijks (Hajo Hoogendijk, 

*20.10.1962.). 

• Estere Hoogendijka (Vittevēne) (Esther 

Hoogendijk (Witteveen), *19.8.1966.). 

XIV paaudzes paaudzes pārstāve Karīna Hoogendijka 

(Nīcena) (Karin Hoogendijk (Niezen), *14.6.1961.) 

salaulājās ar Hansu Nīcenu (Hans Niezen) un abu laulībā 

piedzima (XV paaudze): 

• Alette Nīcena (Alette Niezen, *1994.). 

• Dominiks Millers (Dominic Muller, *1996.). 

XII paaudzes paaudzes pārstāve Ellēna Elza Ida Dībolda 

(Helmsa) (Ellen Elsa Ida Diebold (Helms), *15.7.1906. 

Rīga †1992.), precējusies ar Herbertu Johanu Voldemāru 

Helmsu (Herbert Johann Woldemar Helms, *16.7.1898. 

Vecpils †pēc 1939.) un dzīvoja Ezeres pagasta Zaņas 

dzirnavās. Abu laulībā dzimuši un 1939. gadā kopā ar 

vecākiem uz Vāciju repatriējušies (XIII paaudze): 

• Herberts Vilhelms Bruno Helms (Herbert 

Wilhelm Bruno Helmss, *30.1.1930. Liepāja). 

• Ralfs Aleksandrs Helms (Ralf Alexander Helmss, 

*10.9.1931. Ezere). 

XII paaudzes paaudzes pārstāve Helga Dībolda (fon 

Bistrama) (Helga Diebold (von Bistram), *3.3.1908. Rīga 

†1995.) 1936. gadā salaulājās ar Persiju B. fon Bistramu 

(Persy B. von Bistram) un abu laulībā piedzima (XIII 

paaudze): 

• Karīna fon Bistrama (Rēgenšeida) (Karin von 

Bistram (Regenscheidt), *2.10.1941. †1990.) 

• Matias B. fon Bistrams (Matthias B. von Bistram, 

*19.12.1943.), citu ziņu nav. 

XIV paaudzes paaudzes pārstāvis Hajo Hoogendijks 

(Hajo Hoogendijk, *20.10.1962.) salaulājās ar Karīnu 

Leuneni (Karin Leunen) un abu laulībā piedzima (XV 

paaudze): 

• Juris Hoogendijks (Juri Hoogendijk, *1998.), ir 

precējies, audzina meitu (sievas un meitas vārdi nav 

zināmi). 

• Giljams Hoogendijks (Gilliam Hoogendijk, 

*1999.). 

XIV paaudzes paaudzes pārstāve Estere Hoogendijka 

(Vittevēne) (Esther Hoogendijk (Witteveen), *19.8.1966. 

salaulājās ar Marku Vittevēnu (Marco Witteveen) un abu 

laulībā piedzima (XV paaudze): 

• Nina Vittevēne (Nina Witteveen, *.). 

XII paaudzes paaudzes pārstāvis Valters Dībolds (Walter 

Diebol, *22.11.1904. Rīga †1984.) tika atlaists no Latvijas 

pavalstniecības 1934. gadā, kad, domājams, pārcēlās 

uz Vāciju, kur salaulājās ar Ģertrūdi Bišofu (Gertrude 

Bischoff) un abu laulībā piedzima (XIII paaudze): 

• Benigna Dībolda (Millere) (Benigna Diebold 

(Muller), *28.1.1937.). 

• Petra Dībolda (Litmane) (Petra Diebold 

(Littmann), *6.10.1945.) precējusies ar Volfu 

Litmanu (Wolf Littmann), citu ziņu nav. 

XIII paaudzes paaudzes pārstāve Benigna Dībolda 

(Millere) (Benigna Diebold (Muller), *28.1.1937.) 

salaulājās ar Ēriku Milleru (Eric Mueller) un abu laulībā 


• Rauls Millers (Raoul Muller, *15.10.1959. †2002.) 

bija precējies ar Urzulu Forsteri (Ursula Forster), 

citu ziņu nav. 

• Zina Millere (Zina Muller, *3.10.1962.). 

XIV paaudzes paaudzes pārstāve Zina Millere (Zina 

Muller, *3.10.1962.) ir laidusi pasaulē dēlu, kura tēvs nav 

zināms (XV paaudze): 

375 

XIII paaudzes paaudzes pārstāve Karīna fon Bistrama 

(Rēgenšeida) (Karin von Bistram (Regenscheidt), 

*2.10.1941. †1990.) salaulājās ar Volframu Rēgenšeidu 

(Wolfram Regenscheidt) un abu laulībā piedzima (XIV 

paaudze): 

• Kristīne Rēgenšeida (Christine Regenscheidt, 

*25.5.1973.). 

X paaudzes paaudzes pārstāvis Ernsts Eižens Stīda (Ersnt 

Eugen Stieda, *19.6.1841. Rīga †8.2.1888. St.Petersburg) 

bija precējies divas reizes. Pirmā laulība tika noslēgta ar 

(Friedrich Gerhard Woldemar Lange, *20.10.1816. Rīga 

†19.11.1903. Rīga) un Natālijas Marijas fon der Zēdekas 

[Kverfeldes] (Natalie Marie von der Seedeck [Querfeldt], 

*11.1.1818. Rīga †28.8.1899. Rīga) meitu Elmīru Henrieti 

Augustīni Langi (Elmira Henriette Augustine Lange, 

*22.3.1851. Rīga †18.2.1888.). Šajā laulībā pēcnācēju 

nebija un Ernsts Eižens Stīda otrreiz salaulājās ar Ernsta 

Reinholda Marnica (Ernst Reinhold Marnitz, *1797. 

†1881.) un Koelestīnes Konstances Helēnes Mollijas fon 

Kīteres (Coelestine Constantia Helene Molly von Kieter, 

*23.8.1820. †21.7.1855. St.Petersburg) meitu Mariannu 

Koeslistīni Johannu Marnicu (Marianne Coeslistine 

Johanna Marnitz, *4.6.1844. St.Petersburg †26.12.1882. 

Saratow) un abu laulībā piedzima (XI paaudze): 

• Koelestīne Vilhelmīne Elmīra Stīda (Coelestine 

Wilhelmine Elmire Stieda, *12.2.1869. St.Petersburg 

†15.8.1883. St.Petersburg), plašāku ziņu nav. 

• Elmīra Elīza Katrīna Stīda (Elmire Elise 

Katharina Stieda, *18.12.1870. [*30.12.1870.] 

Tveras gub. Toršok †14.9.1930. Rīga), bija skolotāja, 

neprecējusies, dzīvoja Mārstaļu ielā 24, plašāku 

ziņu nav. 

• Marija Stīda (Marie Stieda, *1873. †27.5.1875.). 

• Vilhelms Ernsts Stīda (Wilhelm Ernst Stieda, 

*31.8.1875. †26.4.1920. Stargard [jeb †1930.]). 

• Ernests Traugots Maksis Stīda (Ernst Traugott 

Max Stieda, *3.8.1877. St.Petersburg †13.11.1952. 

Diepholz). 

• Voldemārs Jēkabs Hermanis Stīda (Woldemar 

Jacob Hermann Stieda, *18.2.1880. †6.1918. [jeb 

†1917.]), nogalināts, plašāku ziņu nav.

• Eižens Dāvids Ludvigs Stīda (Eugen David 

Ludwig Stieda, *18.2.1880. †ap 5.1945.). 

• Frīdrihs fon Stīda (Friedrich von Stieda, *1885. 


• Eiženija fon Stīda (Eugenie von Stieda, *1887. 


XI paaudzes paaudzes pārstāvis Vilhelms Ernsts Stīda 

(Wilhelm Ernst Stieda, *31.8.1875. †26.4.1920. Stargard 

[jeb †1930.])) bija ārsts. Viņš salaulājās ar tiesneša Ādolfa 

Gustava Alberta Portena (Adolf Gustav Albert von der 

Poorten, *26.4.1841. Rīga †14.3.1887. Tartu) un Johannas 

Karolīnes Augustes fon Hoppes (Johanna Caroline Auguste 

von Hoppe, *8.4.1850. Tartu †11.12.1901. Tartu) meitu 

Barbaru fon der Portenu (Barbara von der Poorten, 

*24.7.1883. Tartu †pēc 1947.) un abu laulībā piedzima (XII 

paaudze): 

• Renāte fon Stīda (Renate von Stieda, *16.9.1908. 

†1978.), ziņu par pēcnācējiem nav. 

• Barbara fon Stīda (Barbara von Stieda, 

*22.10.1920. †), ziņu par pēcnācējiem nav. 

• Valtraute fon Stīda (Kaltenboka) (Waltraut von 

Stieda (Kaltenbock), *3.9.1910. †5.11.2000.). 

• Klauss fon Stīda (Claus von Stieda, * †), ziņu par 


XII paaudzes paaudzes pārstāvis Valtraute fon Stīda 

(Kaltenboka) (Waltraut von Stieda (Kaltenbock), 

*3.9.1910. †5.11.2000.) salaulājās ar Hansu Kaltenboku 

(Hans Kaltenbock, *†.) un abu laulībā piedzima (XIII 

paaudze): 

• Gerhilda Hlavatija (Hutmane) (Gerhild Hlawaty 

(Hutmann), *1975.), precējusies ar Hutmani 

(Hutmann), plašāku ziņu nav. 

• Brigite Hlavatija (Brigitte Hlawaty, *1976.), 


• Gernots Hlavatijs (Gernot Hlawaty, *1980.), 


XIII paaudzes paaudzes pārstāvis Hansjorgs Kaltenboks 

(Hansjorg Kaltenbock, *11.9.1942.) bija precējies divas 

reizes - ar Reinhilti Mangeldorferi (Reinhilt Mangeldorfer, 

*) un Petru Štālmani (Petra Stallmann, *). Hansjorga 

Kaltenboka laulībās piedzima (XIV paaudze): 

• Hartmute Kaltenboka (Hartmuth Kaltenbock, 

*.), plašāku ziņu nav. 

• Roberts Kaltenboks (Robert Kaltenbock, *.), 


• Kristīne Kaltenboka (Christine Kaltenbock, *.), 


XIII paaudzes paaudzes pārstāve Valtraute Kaltenboka 

(Geblere) (Waltraut Kaltenbock (Gebler), *26.7.1946. 

salaulājās ar Tomasu Gebleru (Thomas Gebler, *) un abu 


• Bernhards Geblers (Bernhard Gebler, *.), plašāku 

ziņu nav. 

• Armīns Geblers (Armin Gebler, *.), plašāku ziņu 

nav. 

• Gezīne Geblers (Gesine Gebler, *.), plašāku ziņu 

nav. 

• Gudruna Kaltenboka (Hlavatija) (Gudrun 

Kaltenbock (Hlawaty), *12.8.1941.). 

• Hansjorgs Kaltenboks (Hansjorg Kaltenbock, 

*11.9.1942.). 

• Valtraute Kaltenboka (Geblere) (Waltraut 

Kaltenbock (Gebler), *26.7.1946.). 

• Ulrihs Kaltenboks (Ulrich Kaltenbock, *1947.). 

• Ekhards Kaltenboks (Eckhart Kaltenbock, 

*1948.). 

• Tilmans Kaltenboks (Tilmann Kaltenbock, 

*1950.). 

• Irmhilde Kaltenboka (Kaleitnere) (Irmhild 

Kaltenbock (Kaleitner), *1951.). 

• Elmire Kaltenboka (Popingere) (Elmire 

Kaltenbock (Poppinger), *1953.). 

XIII paaudzes paaudzes pārstāve Gudruna Kaltenboka 

(Hlavatija) (Gudrun Kaltenbock (Hlawaty), *12.8.1941.) 

salaulājās ar Georgu Hlavatiju (Georg Hlawaty, *) un abu 


• Barbara Hlavatija (Bāra) (Barbara Hlawaty 

(Baar), *1968.), precējusies ar Bāru (Baar), plašāku 

ziņu nav. 

XIII paaudzes paaudzes pārstāvis Ulrihs Kaltenboks 

(Ulrich Kaltenbock, *1947.) salaulājās ar Hertu Baumani 

(Herta Baumann, *) un abu laulībā piedzima (XIV 

paaudze): 

• Astrīda Kaltenboka (Astrid Kaltenbock, *.), 


• Bastians Kaltenboks (Bastian Kaltenbock, *.), 


XIII paaudzes paaudzes pārstāvis Ekhards Kaltenboks 

(Eckhart Kaltenbock, *1948.) salaulājās ar Mariannu 

(Marianne, *.) un abu laulībā piedzima (XIV paaudze): 

• Folkers Kaltenboks (Volker Kaltenbock, *.), 


• Herviga Kaltenboks (Herwig Kaltenbock, *.), 


XIII paaudzes paaudzes pārstāvis Tilmans Kaltenboks 

(Tilmann Kaltenbock, *1950.) salaulājās ar Kirstenu 

(Kirsten, *.) un abu laulībā piedzima (XIV paaudze): 

• Kjells Kaltenboks (Kjell Kaltenbock, *.), plašāku 

Attēls. 

No kreisās: Elmīra Elīza Katrīna Stīda, Ernsts Traugots Maksis Stīda, Fannija Auguste Marija Johansone (Stīda) , 

Irmgarde Stīda, Rolfs Stīda un Elza Bērens. 

376

ziņu nav. 

• Heidruna Kaltenboka (Heidrun Kaltenbock, *.), 


XIII paaudzes paaudzes pārstāve Irmhilde Kaltenboka 

(Kaleitnere) (Irmhild Kaltenbock (Kaleitner), *1951.) 

salaulājās ar Kaleitneru (Kaleitner, *) un abu laulībā 


• Sigruna Kaleitnere (Sigrun Kaleitner, *.). 

• Romija Kaleitnere (Romy Kaleitner, *.), plašāku 

ziņu nav. 

XIV paaudzes paaudzes pārstāve Sigruna Kaleitnere 

(Sigrun Kaleitner, *.) ir laidusi pasaulē meitu (XV paaudze): 

• Lena Kaleitnere (Lena Kaleitner, *.). 

XIII paaudzes paaudzes pārstāve Elmire Kaltenboka 

(Popingere) (Elmire Kaltenbock (Poppinger), *1953.) 

salaulājās ar Ginteru Popingeru (Gunther Poppinger, *) 

un abu laulībā piedzima (XIV paaudze): 

• Jēkabs Popingers (Jokob Poppinger, *1982.), 


• Ekarts Popingers (Eckart Poppinger, *1984.), 


• Lorencs Popingers (Lorenz Poppinger, *1991.), 


XI paaudzes paaudzes pārstāvis Ernests Traugots Maksis 

Stīda (Ernst Traugott Max Stieda, *3.8.1877. St.Petersburg 

†13.11.1952. Diepholz) [Latvijas pasēs norādīts, ka 

*2.8.1877.] salaulājās ar ķestera un skolotāja Jūlija Rūdolfa 

Meijera (Julius Rudolph Meyer, *1848. Gottingen †5.4.1922. 

Gottingen) un Idas Justīnes Bagdānes (Ida Justine Bagdahn, 

*13.4.1849. Memel †24.5.1922. Bad Schwartau) meitu Ernu 

Frideriki Meijeri (Erna Friederike Meyer, *16.3.1880. [jeb 

*4.11.1880.] †) un repatriācijas brīdī ar savu jaunāko dēlu 

dzīvoja Rīgā, Vecpilsētas ielā 9 dz. 3 (pirms tam - Jura 

Alunāna ielā 9 dz. 6). Dēla kristību apliecība snorakstā 

norādīts kā tirgotājs, piederīgs muižniecības kārtai.Abu 

laulībā piedzima (XII paaudze): 

• Rolfs Stīda (Rolf Stieda, *29.11.1901. Rīga 

†15.8.1974. Bremen). 

• Rolands Eižens Jūlijs Stīda (Roland Julius Eugen 

Stieda, *29.11.1903. Rīga †15.8.1978. Bremen). 

• Irmgarde Stīda (Irmgard Stieda, *13.6.1904. 

Attēli. 

Gunārs Zigurds Ernests Stīda 1929. gadā un kara laikā. 

[*31.5.1904.] Rīga †8.8.1960.). 

• Gunārs Zigurds Ernests Stīda (Gunnar Sigurd 

Ernest Stieda, *5.10.1913. Rīga †17.8.1944. Agram). 

Kristīts Doma draudzē, krustvecāki - Lielās ģildes 

altermanis Hermanis Stieda (Hermann Stieda), 

tirgotājs Jūlijs Meijers (Julius Meyer), Eiženija fon 

Stīdas jaunkundze (Eugenie von Stieda). 

XII paaudzes paaudzes pārstāvis Rolfs Stīda (Rolf Stieda, 

*29.11.1901. Rīga †15.8.1974. Bremen) bija tirgotājs. 

Ārzemju pasē norādīts, ka 1920.-jos gados dzīvojis arī 

Bulgārijā, Sofijā un daudz ceļojis, par ko liecina viņa pasē 

esošās vīzas. 1931. gada 7. novembrī pierakstīts Rīgā, 

Mārstaļu ielā 24 dz. 7, bet kopš 1937. gada 8. septembra 

dzīvoja Rīgā, Vatsona ielā 6 dz. 1, no kurienes 1939. gadā 

ar ģimeni repatriējās. Viņš salaulājās ar Elzu Bērenu 

(Else Behrens, *4.11.1903. St.Petersburg †) un abu laulībā 


• Ingeborga Stīda (Rihtere) (Ingeborg Stieda 

(Richter), **13.12.1937. †20.10.2000.). 

• Dagmāra Stīda (Zommere) (Dagmar Stieda 

(Sommer), *15.7.1940.). 

• Verners Stīda (Werner Stieda, *1.2.1942.). 

XIII paaudzes paaudzes pārstāve Ingeborga Stīda 

(Rihtere) (Ingeborg Stieda (Richter), *13.12.1937. 

†20.10.2000.) salaulājās ar Pēteri Rihteru (Peter Richter) 

un abu laulībā piedzima (XIV paaudze): 

• Ragna Rihtere (Ragna Richter, *9.9.1955.). 

Attēls. 

No kreisās: Erna Friderike Meijere (Stīda) un Gunārs Zigurds Ernests Stīda 1915. gada Lieldienās un vasarā un ar 

tēvu Ernestu Traugotu Maksi Stīdu. 

377

• Britta Rihtere (Britt Richter, *19.9.1956.). 

XIII paaudzes paaudzes pārstāve Dagmāra Stīda 

(Zommere) (Dagmar Stieda (Sommer), *15.7.1940.) 

salaulājās ar Rolfu Zommeru (Rolf Sommer) un abu 


• Martins Zommers (Martin Sommer, *16.9.1966.) 

salaulājās ar Andru Veiherti (Andrea Weichert), 

ziņu par pēcnācējiem nav. 

• Olafs Zommers (Olaf Sommer, *24.11.1967.). 

• Ute Zommere (Ute Sommer, *26.3.1971.). 

• Anete Zommere (Šmolke) (Anette Sommer 

(Schmolke), *1976.). 

XIV paaudzes paaudzes pārstāve Anete Zommere 

(Šmolke) (Anette Sommer (Schmolke), *1976.) salaulājās 

ar Rolfu Šmolki (Rolf Schmolke) un abu laulībā piedzima 

(XV paaudze): 

Levasēru (Michael Levasseur), ziņu par pēcnācējiem 

nav. 

XIII paaudzes paaudzes pārstāvis Kristians Kurts 

Aleksandrs Stīda (Christian Kurt Alexander Stieda, 

*3.1.1929. [jeb 1930.] Jena †2.1.2014. Victoria, Canada) 

bija inženieris. Salaulājās ar Vogeļa (Vogel) un Neiseres 

(Neisser) meitu Agnesi Vogeli (Agnes Vogel , *†.) un abu 


• Nikolete Stīda (van Līropa) (Nicolette Stieda 

(van Lierop), * 16.3.1956.). 

• Monika Stīda (Genge) (Monica Stieda (Genge), * 

11.2.1958.). 

• Viviāna Stīda (Pīrsa) (Viviane Stieda (Pearce), 

*27.9.1959.). 

• Dafne Stīda (Rememuja) (Daphne Stieda 

(Rememyi), * 24.5.1961.). 

• Pēteris Stīda (Peter Stieda, *29.9.1963.). 

• Jūle Šmolke (Jule Schmolke, *). 

• Grēta Šmolke (Greta Schmolke, *). 

XIII paaudzes paaudzes pārstāvis Verners Stīda (Werner 

Stieda, *1.2.1942.) salaulājās ar Ulriki Mālo (Ulrike 

Mahlo) un abu laulībā piedzima (XIV paaudze): 

• Filips Stīda (Philipp Stieda, *26.5.1983.). 

• Šarlote Stīda (Charlotte Stieda, *24.6.1989.). 

XII paaudzes paaudzes pārstāvis Rolands Eižens Jūlijs 

Stīda (Roland Julius Eugen Stieda, *29.11.1903. Rīga 

†15.8.1978. Bremen) bija cilivais inženieris. Viņš salaulājās 

ar tabakas fabrikanta Aleksandra Ernsta Johansona 

(Alexander Ernst Johannson, *10.3.1867. Jelgava †1945.) 

un Marijas Beātes Juliānas Kestneres (Marie Beathe 

Juliane Kestner, *18.1.1874. Rīga †21.4.1918. Pogar, Russia) 

meitu, bērnu dārza audzinātāju Fanniju Augusti Mariju 

Johansoni (Fanny Auguste Marie Johannson, *14.7.1904. 

Rīga †28.4.1996. Vancouver, Canada). Par Johansonu 

ģimeni ir saglabājusies mutvārdu leģenda, ka Aleksandrs 

Ernsts Johansons savu tabakas fabriku vispirms atvēra 

piemaskavā, bet vēlāk pārcēla to tuvāk tabakas laukiem 

uz Ukrainu. Lielinieku revolūcijas laikā strādnieku labi 

ieredzēto fabrikantu komunisti gribēja arestēt, viņa māja 

tika izlaupīta (revolūcijas laikā stradnieki vairākkārt slēpa 

savas fabrikas īpašnieku, lai viņu neatrod lielinieki). No 

pilnīgas iznīcināšanas māju paglābusi Fannija Auguste 

Marija Johansēna, kas brīdī, kad lielinieki ielaužas viņas 

mājā, esot spēlējusi klavieres, kas esot pilnībā apstulbinājis 

lieliniekus. Ir zināms, ka abu laulībā piedzima (XIII 

paaudze): 

• Kristians Kurts Aleksandrs Stīda (Christian 

Kurt Alexander Stieda, *3.1.1929. [jeb 1930.] Jena 

†2.1.2014. Victoria, Canada). 

• Annelīze Mita Irmgarde Stīda (Overtone) 

(Annelise Mita Irmgard Stieda (Overton), *14.3.1931. 

Jena †9.10.2007. Lower Saxony), precējusies ar 

Overtonu (Overtone), ziņu par pēcnācējiem nav. 

• Eva Marija Stīda (Bentena/ fon Forkampfa-Laue) 

(Eva Maria Stieda (Benten/ von Vorkampff-Laue, 

*27.9.1933.). 

• Hans Joahims Gunārs Stīda (Hans Joachim 

Gunnar Stieda, *10.2.1936. Germany †16.10.1983. 

USA). 

• Rolands Stīda (Roland Stieda, *9.3.1939.), 

precējies ar Lenori Mundeli (Lenore Mundel). 

• Zīglinde Stīda (Levasēra) (Siegliende Stieda 

(Levasseur), *9.5.1945), precējusies ar Mihaelu 

378 

XIV paaudzes paaudzes pārstāve Nikolete Stīda (van 

Līropa) (Nicolette Stieda (van Lierop), * 16.3.1956.) 

salaulājās ar van Līropu (van Lierop , *) un abu laulībā 


• Dea van Līropa (Dea van Lierop, *28.8.1986.). 

• Lukas van Līrops (Lucas van Lierop, *29.10.1988.). 

XIV paaudzes paaudzes pārstāve Monika Stīda (Genge) 

(Monica Stieda (Genge), * 11.2.1958.) salaulājās ar Gengi 

(Genge, *) un abu laulībā piedzima (XV paaudze): 

• Geofrejs Genge (Geoffrey Genge, *1991.). 

• Adrians Genge (Adrian Genge, *1994.). 

• Sāra Genge (Sarah Genge, *1997.). 

XIV paaudzes paaudzes pārstāve Viviāna Stīda (Pīrsa) 

(Viviane Stieda (Pearce), *27.9.1959.) salaulājās ar Pīrsu 

(Pearce, *) un abu laulībā piedzima (XV paaudze): 

• Zoja Pīrsa (Zoe Pearce, *1990.). 

• Robins Pīrss (Robin Pearce, * ). 

XIV paaudzes paaudzes pārstāve Dafne Stīda (Rememuja) 

(Daphne Stieda (Rememyi), * 24.5.1961.) salaulājās ar 

Pēteri Rememuju (Peter Rememyi, *) un abu laulībā, kas 

vēlāk tika šķirta, piedzima (XV paaudze): 

• Gergo Rememujs/-a (Gergo Rememyi, *1997.). 

• Daniels Rememujs/-a (Daniel Rememyi, *1999.). 

XIV paaudzes paaudzes pārstāvis Pēteris Stīda (Peter 

Stieda, *29.9.1963.) salaulājās ar Akiko Hiromoto (Akiko 

Hiromoto, *) un abu laulībā piedzima (XV paaudze): 

• Mija Stīda (Mia Stieda, *2004.). 

• Koens Stīda (Cohen Stieda, *2006.). 

• Eliots Stīda (Elliott Stieda, *2010.). 

XIII paaudzes paaudzes pārstāve Eva Marija Stīda 

(Bentena/ fon Forkampfa-Laue) (Eva Maria Stieda 

(Benten/ von Vorkampff-Laue, *27.9.1933.) bija precējusies 

divas reizes - ar Maksi von Forkampfu-Laui (Max von 

Vorkampff-Laue, *) un ar Hovardu Bentonu (Howard 

Benton, *). Viņas laulībās piedzima (XIV paaudze): 

• Ēriks von Forkampfs-Laue (Erik von 

Vorkampff-Laue, *21.4.1956.). 

• Tara von Forkampfa-Laue (fon Harpe) (Tara 

von Vorkampff-Laue (von Harpe), *31.5.1958.).

XIV paaudzes paaudzes pārstāvis Ēriks von 

Forkampfs-Laue (Erik von Vorkampff-Laue, *21.4.1956.) 

bija precējies divas reizes - ar Keriju (Kerry, *) un ar 

Gladicu (Gladiz, *). Ziņu par pēcnācējiem nav. 

XIV paaudzes paaudzes pārstāve Tara von 

Forkampfa-Laue (fon Harpe) (Tara von Vorkampff-Laue 

(von Harpe), *31.5.1958.) salaulājās ar Olafu fon Harpi 

(Olaf von Harpe, *) un abu laulībā piedzima (XV paaudze): 

• Bjorns fon Harpe (Bjoern von Harpe, *1980.). 

• Koļa fon Harpe (Kolya von Harpe, *1982.). 

• Saša fon Harpe (Sasha von Harpe, *1984.). 

• Rolands Stīda (Roland Stieda, *4.2.1967.). 

XIV paaudzes paaudzes pārstāve Renē Stīda (Everite) 

(Renee Stieda (Everitt), *31.8.1963.) bija precējusies divas 

reizes - ar Marku Everitu (Lenore Mundel) un vīru, kura 

vārds nav zināms. Viņas laulībās piedzima (XV paaudze): 

• Aleksandrija Everite (Alexandria Everitt, *1987.). 

• Viktorija Everite (Victoria Everitt, *1989.). 

• Antonijs Everits (Anthony Everitt, *1991.). 

XIV paaudzes paaudzes pārstāvis Rolands Stīda (Roland 

Stieda, *4.2.1967.) precējies ar Henriki Zanni (Henrike 

Sanne) un abu laulībā piedzima (XV paaudze): 

XIII paaudzes paaudzes pārstāvis Hans Joahims Gunārs 

Stīda (Hans Joachim Gunnar Stieda, *10.2.1936. Germany 

†16.10.1983. USA), miris no sirdslēkmes salaulājās ar 

Geriju Bakeri (Gerry Baker, *) un abu laulībā piedzima 


• Aleksandrs Stīda (Alexander Stieda, *13.4.1961.). 

• Karolīna Stīda (Meisa) (Karolīna Stieda (Mace), 

*28.6.1962.). 

• Dženifera Stīda (Laidmena) (Jenifer Stieda 

(Ladyman), *18.7.1964.). 

• Margarēta Stīda (Arčere) (Margaret Stieda 

(Archer), *9.6.1969.). 

XIV paaudzes paaudzes pārstāvis Aleksandrs Stīda 

(Alexander Stieda, *13.4.1961.) salaulājās ar Samantu 

(Samantha, *) un abu laulībā piedzima (XV paaudze): 

• Kalija Stīda (Kalie Stieda, *1991.). 

• Aleksandrs J.H. Stīda (Alexander J.H. Stieda, 

*1994.). 

XIV paaudzes paaudzes pārstāve Karolīna Stīda 

(Meisa) (Karolīna Stieda (Mace), *28.6.1962.) salaulājās 

ar Gordonu Meisu (Gordon Mace, *) un abu laulībā 


• Andrejs Meiss (Andrew Mace), *1987.) 

• Mihaels Meiss (Michael Mace), *1990.) 

XIV paaudzes paaudzes pārstāve Dženifera Stīda 

(Laidmena) (Jenifer Stieda (Ladyman), *18.7.1964.) 

salaulājās ar Džeisonu Laidmenu (Jason Ladyman, *) un 

abu laulībā piedzima (XV paaudze): 

• Eloize Laidmena (Eloise Ladyman, *1999.). 

• Hannalija Laidmena (Hannalie Ladyman, 

*2002.). 

XIV paaudzes paaudzes pārstāve Margarēta Stīda 

(Arčere) (Margaret Stieda (Archer), *9.6.1969.) salaulājās 

ar Teriju Ārčeru (Terry Archer, *) un abu laulībā piedzima 

(XV paaudze): 

• Benjamins Arčers (Benjamin Archer, *2002.). 

• Luijs Arčers (Louie Archer, *20xx.). 

XIII paaudzes paaudzes pārstāvis Rolands Stīda (Roland 

Stieda, *9.3.1939.) precējies ar Lenori Mundeli (Lenore 

Mundel) un abu laulībā piedzima (XIV paaudze): 

• Renē Stīda (Everite) (Renee Stieda (Everitt), 

*31.8.1963.). 

• Gizela Stīda (Gisela Stieda, *26.9.1964.), ziņu par 


379 

• Antonija Stīda-Zanne (Antnony Stieda-Sanne, 

*1992.). 

• Luīze Stīda-Zanne (Luise Stieda-Sanne, *1995.). 

XII paaudzes paaudzes pārstāve Irmgarde Stīda (Irmgard 

Stieda, *13.6.1904. [*31.5.1904.] Rīga †8.8.1960.), 

neprecēta, ziņu par pēcnācējiem nav, 1939. gadā dzīvoja 

Miera ielā 45 [vācu slimnīcā, tag. Rīgas Dzemdību nams] 

(iepriekš - Miera ielā 3, Visbijas pr. 18, J.Alunāna ielā 9 

dz. 6). Strādāja par medmāsu, bija Vācbaltiešu žēlsirdīgo 

māsu biedrības biedrene. 

XII paaudzes paaudzes pārstāvis Gunārs Zigurds Ernests 

Stīda (Gunnar Sigurd Ernest Stieda, *5.10.1913. Rīga 

†17.8.1944. Agram) dzīvoja Rīgā, Vecpilsētas ielā 9 dz. 3 

(pirms tam - J.Alunāna ielā 9 dz. 6) salaulājās ar Eleonoru 

Petersu (Eleonore Peters, *1918. †2008.) un abu laulībā 


• Joamims Stīda (Joachim Stieda, *10.1.1941.), 

pēcteči aprakstīti iepriekš, fon Pantceru dzimtai 

veltītajā nodaļā. 

• Gizela Stīda (Gisela Stieda, *10.1.1941.), ziņu par 


XI paaudzes paaudzes pārstāvis Eižens Dāvids Ludvigs 

Stīda (Eugen David Ludwig Stieda, *18.2.1880. †ap 

5.1945.), bija Reihskomisariāta statistikas pārvaldes 

direktors Latvijā. Viņš salaulājās ar Margarēti Kunkeli 

(Margarethe Kunkel, *†) un abu laulībā piedzima (XII 

paaudze): 

• Volfgangs Stīda (Wolfgang Stieda, *23.4.1910. 

†16.1.1958.). 

• Hanns Stīda (Hanns Stieda, *1914. †1940. [jeb 

†1938.]), ziņu par pēcnācējiem nav. 

XI paaudzes paaudzes pārstāvis Volfgangs Stīda (Wolfgang 

Stieda, *23.4.1910. †16.1.1958.) salaulājās ar Evu Lovneri 

(Eva Loewner, *†) un abu laulībā piedzima (XII paaudze): 

• Volfs Udo Stīda (Wolf Udo Stieda, *25.10.1940.), 

bija precējies ar ar Karmenu Cinnovu (Carmen 

Zinnow, *), ziņu par pēcnācējiem nav. 

X paaudzes paaudzes pārstāvis Aleksandrs Stīda 

(Alexander Stieda, *21.8.1849. Rīga †24.4.1922. Rīga) 

salaulājās ar Frīdriha Gerharda Voldemāra Langes 

(Friedrich Gerhard Woldemar Lange, *20.10.1816. Rīga 

†19.11.1903. Rīga) un Natālijas Marijas fon der Zēdekas 

[Kverfeldes] (Natalie Marie von der Seedeck [Querfeldt], 

*11.1.1818. Rīga †28.8.1899. Rīga) meitu Emelīni Annu 

Doroteju Langi (Emmeline Anna Dorothea Lange, 

*24.9.1849. †17.12.1916.) un abu laulībā piedzima (XI 

paaudze):

• Šarlote Stīda (Charlotte Stieda, *21.10.1878. Rīga 

†1945.). 

• Elizabete Stīda (Elisabeth Stieda, *1.11.1879. Rīga 

†26.9.1932. Rīgā). 

• Margarēte Stīda (Henzele) (Margarethe Stieda 

(Haensell), *1880. †1964.). 

• Marianne Stīda (Tuša) (Marianne Stieda (Tusch), 

*1882. †1944). 

• Kristela Stīda (Torslefa) (Christel Stieda 

(Torsleff), *1889. †1962.), precējusies ar Helgi 

Torslefu (Helge Torsleff), citu ziņu nav. 

• Ludvigs Stīda (Ludwig Stieda, *1893. †1963.), 


XI paaudzes paaudzes pārstāve Šarlote Stīda (Charlotte 

Stieda, *21.10.1878. Rīga †1945.) dzīvoja Rīgā, Romanova 

ielā 29 dz. 25, Aleksandra ielā 49 dz. 7, J.Alunāna ielā 9 

dz. 6, Elizabetes ielā 45/47 dz. 2, Eksporta ielā 6 dz. 6, 

kā arī Aleksandra ceļā 91 dz. 4, Hanzas laukumā 1 dz. 6. 

Atpūtusies Cēsu apriņķa Baižkalna pagastā. neprecēta, 

pēcnācēju nav. Kā pēdējā pieraksta adrese minēta Svētā 

gara konvents L.Kalēju ielā 9/11 māja Nr. 3 dz. 3. 1939. 

gadā repatriējusies uz Vāciju. 

XI paaudzes paaudzes pārstāve Margarēte Stīda 

(Henzele) (Margarethe Stieda (Haensell), *1880. †1964.) 

salaulājās ar Hansu Henzeli (Hanss Hensel, *†) un abu 

laulībā piedzima (XII paaudze): 

• Ilze Hensele (Ilse Hensel, *14.2.1908. †11.8.1980.). 

• Gabriele Hensele (Gabrielle Hensel, *24.2.1911. 

†6.12.1972.). 

XI paaudzes paaudzes pārstāve Elizabete Stīda (Elisabeth 

Stieda, *1.11.1879. Rīga †26.9.1932. Rīgā) dzīvoja Rīgā, 

Romanova ielkā 29 dz. 25, Aleksandra ielā 49 dz. 7, Miera 

ielā 47 dz. 3 un Aleksandra ielā 91 dz. 21. 1919. gadā 

izsniegtajā pasē norādīta kā neprecēta, bez nodarbošanās. 

Kā pēdējā pieraksta vieta kopš 1929. gada 24. maija 

norādīta Svētā Gara konvents Kalēju ielā 9/11, mājā Nr. 

3 dz. 3. 

XI paaudzes pārstāve Marianne Stīda (Tuša) (Marianne 

Stieda (Tusch), *1882. †1944) salaulājās ar Raunas 

aptiekāru Eduardu Tušu (Eduard Tusch, * †1918. ) 1939. 

gada repatriācijas laikā dzīvoja Cēsu apriņķa Baižukalnu 

pagasta aptiekas mājā. Abu laulībā piedzima (XII paaudze): 

• Aksels Tušs (Axel Tusch, *30.4.1909. Cēsu apr. 

Baižkalnu pag. †31.7.1943.). 

• Inge Tuša (Bočere) (Inge Tusch (Bottcher), 

*31.5.1910. †28.2.1976.). 

• Benita Alise Tuša (Henkele) (Benita Alice Tusch 

(Henkel), *27.1.1912. Rauna †17.6.2009. Bad 

Sachsa), kristīta Smiltenes draudzē, krustvecāki 

virsmežzinis Pauls Tušs (Paul Tusch), Alise Tuša, 

dz. fon Hofmane (Alice Tusch, geb. von Hoffmann), 

Anna Tuša (Anna Tusch). 

• Ivars Tušs (Ivar Tusch, *18.1.1913. †23.2.1991.), 


XII paaudzes pārstāvis Aksels Tušs (Axel Tusch, *30.4.1909. 

Cēsu apr. Baižkalnu pag. †31.7.1943.) mācījās Rīgā (šajā 

laikā dzīvoja Dzirnavu ielā 29 dz. 2 un Slokas ielā 10a dz. 

4), vēlāk dzīvoja J.Alunāna ielā 9 dz 6, Vecpilsētas ielā 9 

dz. 3, Medus ielā 1, Kolkasraga ielā 17 dz. 2. Ir zināms, 

ka 1935. gada 1. septembrī Rīgas Sv. Jēkaba draudzē viņš 

apprecējies ar kantorista Eduarda Višņikova (Eduard 

Wischnikoff, *17.9.1877. Rīga †pēc 1939.) meitu Irēnu 

Edīti Višņikovu (Irene Edith Wischnikoff, *7.12.1911. Rīga 

†). Līdz kāzām līgava bija pierakstīta Rīgā, Slokas ielā 29 

dz. 16, Kaļķu ielā 7 dz. 3, Volgundes ielā 48 dz. 3, Baložu 

ielā 26 dz. 9 un Bīskapu ielā 5 dz. 5. Ir zināms, ka Irēnai 

Edītei Višņikovai bija vecākais brālis Eduards Višņikovs 

(Eduard Wischnikoff, *18.10.1901. †.), kurš I Pasaules kara 

laikā bija nokļuvis Jekaterinoslavskā. Pirms repatriācijas 

1939. gadā ģimene dzīvoja Kūdras ielā 2 dz. 3 un abu 

laulībā piedzima (XIII paaudze): 

• Heincs Aksels Tušs (Heinz Axel Tusch, *3.1.1937. 

Rīga †8.8.1992.). 

• Klaus Ēriks Tušs (Klaus Erik Tusch, *1.11.1939. 

Rīga) 

XIII paaudzes pārstāvis Heincs Aksels Tušs (Heinz Axel 

Tusch, *3.1.1937. Rīga †8.8.1992.) precējies ar Ingi Krafti 

(Inge Kraft) un abu laulībā piedzima (XIV paaudze): 

• Heike Tuša (Neubere) (Heike Tusch (Neuber), 

*4.4.1963.). 

• Jorgs Tušs (Jorg Tusch, *9.7.1967.), citu ziņu nav. 

XIV paaudzes pārstāvis Heike Tuša (Neubere) (Heike 

Tusch (Neuber), *4.4.1963.) bija precējusies (laulība vēlāk 

tika šķirta) ar Uvi Neiberu (Uwe Neuber) un abu laulībā 


• Anke Neubere (Cekle) (Anke Neuber (Cekli), 

*7.7.1984.). 

• Brita Neubere (Brit Neuber, *20.6.1988.). 

XV paaudzes pārstāvis Anke Neubere (Cekle) (Anke 

Neuber (Cekli), *7.7.1984.) bija precējusies ar Ergunu 

Cekli (Ergun Cekli) un abu laulībā piedzima (XVI 

paaudze): 

• Amira Cekle (Amira Cekli, *22.11.2013.). 

XIII paaudzes pārstāvis Klaus Ēriks Tušs (Klaus Erik 

Tusch, *1.11.1939. Rīga) precējies divas reizes - ar Renāti 

Kubalti (Renate Kubalth) un Zigrīdu Ladvigu (Siegrid 

Attēls. 

No kreisās: māsas Šarlote Stīda un Elizabete Stīda, Aksels Tušs, viņa sieva Irēna Edīte Višņikova, sievas tēvs Eduards 

Višņikovs un sievas brālis Eduards Višņikovs jr. 

380

Ladwig). Viņa laulībās piedzima (XIV paaudze): 

• Jans Tušs (Jan Tusch, *13.12.1963.), citu ziņu nav. 

• Maiks Tušs (Maik Tusch, *25.8.1967.). 

• Ina Tuša (Šāla/Cimmermane) (Ina Tusch (Schal/ 

Zimmermann), *2.11.1969.) 

XIV paaudzes pārstāvis Maiks Tušs (Maik Tusch, 

*25.8.1967.) bija precējies divas reizes - ar Broijeri 

Štatermeijeri (Breuer Statermeyer) un Inu Zellungu (Ina 

Sellung). Viņa laulībās piedzima (XV paaudze): 

• Markus Tušs (Marcus Tusch, *21.12.1990.). 

• Josē Tušs (Jose Tusch, *.). 

XIV paaudzes pārstāve Ina Tuša (Šāla/Cimmermane) 

(Ina Tusch (Schal/Zimmermann), *2.11.1969.) bija 

precējusies divas reizes - ar Aleksandru Šālu (Alexander 

Schal) un Jenu Cimmermani (Jen Zimmermann). Viņas 

laulībās piedzima (XV paaudze): 

• Jūlija Šāle (Julia Schal, *22.2.1991.). 

• Ēriks Šāls (Eric Schal, *18.2.1994.). 

XII paaudzes pārstāve Inge Tuša (Bočere) (Inge Tusch 

(Bottcher), *31.5.1910. †28.2.1976.) precējusies ar Tomasu 

Bočeru (Thomas Bottcher) un abu laulībā piedzima (XIII 

paaudze): 

• Angela Bočere (Volfa) (Angela Bottcher (Wolff), 

*19.5.1941.). 

• Kristiāne Bočere (Hartviga) (Christiane Bottcher 

(Hartwig), *30.9.1942.). 

• Inese Bočere (Ines Bottcher, *3.5.1945. †3.4.1972.), 


XIII paaudzes pārstāve Angela Bočere (Volfa) (Angela 

Bottcher (Wolff), *19.5.1941.) precējusies ar Alfonu Volfu 

(Alfons Wolff) un abu laulībā piedzima (XIV paaudze): 

(Steens), *10.9.1972.). 

• Georgs Castravs (Georg Zastrau, *21.6.1974.). 

XIV paaudzes pārstāve Mirjama Castrava (Stīne) 

(Mirjam Zastrau (Steens), *10.9.1972.) precējusies ar 

Karstenu Stīnu (Karsten Steens) un abu laulībā piedzima 

(XV paaudze): 

• Merita Stīne (Merit Steens, *23.5.2008.). 

• Henrijs Stīns (Henri Steens, *20.2.2012.). 

XIV paaudzes pārstāvis Georgs Castravs (Georg Zastrau, 

*21.6.1974.) precējies ar Zannu Upmeijeri (Sanna 

Upmeier) un abu laulībā piedzima (XV paaudze): 

• Niks Castravs (Nike Zastrau, *28.11.2012.). 

• Lilita Castrava (Lilith Zastrau, *5.2.2015.). 

XII paaudzes pārstāvis Ivars Tušs (Ivar Tusch, *18.1.1913. 

†23.2.1991.) bija precējies ar Sveju Fērbergu (Svea 

Fehrberg, *10.4.1915. Rīgā †), 1939. gada repatriācijas laikā 

dzīvoja Rīgā, Vidus ielā 11 dz. 2. Abu laulībā piedzima 

(XIII paaudze): 

• Pēteris Tušs (Peter Tusch, *. †.), miris īsi pēc 

dzemdībām. 

X paaudzes pārstāvis Vilhelms Kristiāns Stīda (Vilhelm 

Christian Stieda, *1.4.1852. Rīga †21.10.1933. Leipzig) 

bija ekonomists un salaulājās ar Augusti Karolīni Kohu 

(Auguste Karoline Koch, *. †1931.) un abu laulībā piedzima 

(XI paaudze): 

• Anna Stīda (Anna Stieda, *1881. †19xx.). 

• Kristians Stīda (Christian Stieda, *1883. †1936.). 

XI paaudzes pārstāvis Kristians Stīda (Christian Stieda, 

*1883. †1936.) bija precējies divas reizes - ar Metu Kozi 

(Meta Koose) un C. Grīnvelleri (C.Grunweller). Viņa 

laulībās piedzima (XII paaudze): 

• Aksels Grīpentrogs (Axel Griepentrog, 

*15.3.1966.). 

• Elēna Grīpentroga (Fogele) (Elena Griepentrog 

(Vogel), *12.2.1968.), precējusies ar Marionu Fogeli 

(Marion Vogel). 

XIII paaudzes pārstāve Kristiāne Bočere (Hartviga) 

(Christiane Bottcher (Hartwig), *30.9.1942.) precējusies ar 

Horstu Hartvigu (Horst Hartwig) un abu laulībā piedzima 


• Kajs Hartvigs (Kai Hartwig, *25.1.1970.) 

XII paaudzes pārstāve Benita Alise Tuša (Henkele) (Benita 

Alice Tusch (Henkel), *27.1.1912. Rauna †17.6.2009. Bad 

Sachsa), precējusies ar Persiju Henkeli (Persy Henkel) un 

abu laulībā piedzima (XIII paaudze): 

• Gizelhera Henkele (Giselher Henkel, *3.7.1940.), 


• Tora Henkele (Castrava) (Tora Henkel (Zastrau), 

*8.7.1942.) 

XIII paaudzes pārstāve Tora Henkele (Castrava) (Tora 

Henkel (Zastrau), *8.7.1942.) precējusies ar Hansu Ulrihu 

Castravu (Hans Ulrich Zastrau) un abu laulībā piedzima 


• Mirjama Castrava (Stīne) (Mirjam Zastrau 

381 

• Vilhelms Stīda (Wilhelm Stieda, *28.10.1916. 

†19xx.). 

• Ērika Stīda (Teisa) (Erika Stieda (Theis), 

*13.4.1919. †19xx.). 

XII paaudzes pārstāvis Vilhelms Stīda (Wilhelm Stieda, 

*28.10.1916. †19xx.) bija precējies divas reizes - ar Hildi 

H. (Hilde H.) un Emmiju Klausu (Emmy Claus). Viņa 

laulībās piedzima (XIII paaudze): 

• Irisa Stīda (Iris Stieda, *12.3.1959.). 

XII paaudzes pārstāve Ērika Stīda (Teisa) (Erika Stieda 

(Theis), *13.4.1919. †19xx.) bija precējusies ar Ernstu 

Teisu (Ernst Theis). Abu laulībā piedzima (XIII paaudze): 

• Georgs Teiss (Georg Theis, *25.9.1952.), precējies 

ar Cecīliju Breifogeli (Cecilie Breivogel). 

IX paaudzes paaudzes pārstāve Karolīne Henriete 

Stīda (fon der Zēdeka [Kverfelde]) (Caroline Henriette 

Stieda (von der Seedeck [Querfeldt], *15.4.1812. Rīga 

†15.6.1871.) salaulājās ar Ernsta Konrāda fon der Zēdeka 

[Kverfelda] (Ernst Conrad von der Seedeck [Querfeldt], 

*3.8.1785. Gut Upinen, Lietuva †23.4.1854. Gut Spurnal, 

Rubene) un Šarlotes Barbaras Holchauzenas (Charlotte 

Barbara Holzhausen, *ap 1765. Kurland 14.3.1837. Gut 

Spurnal, Rubene) dēlu Augustu Konrādu fon der Zēdeku

[Kverfeldu] (August Conrad von der Seedeck [Querfeldt], 

*9.7.1801. Sigulda †16.7.1860. Franzensbad, Čehija) un 

abu laulībā piedzima (X paaudze): 

• Ernsts Ludvigs Konrāds fon der Zēdeks 

[Kverfelds] (Ernst Ludwig Conrad von der Seedeck 

[Querfeldt], *15.12.1835. Gut Spurnal, Rubene †). 

• Amālija Matilde fon der Zēdeks [Kverfelds] 

(Stieda) (Ernst Ludwig Conrad von der Seedeck 

[Querfeldt], *28.11.1839. Gut Spurnal, Rubene 

†8.12.1925.), laulājusies ar savu otrās pakāpes 

brālēnu Hermani Johanu Rafaelu Stīdu (Hermann 

Johann Raffael Stieda, *1.1.1839. Rīga †21.4.1914.), 

pēcteči aprakstīti iepriekš. 

• Aleksandra Vilhelmīne fon der Zēdeka 

[Kverfelda] (fon Brēma) (Alexandra Wilhelmine 

von der Seedeck [Querfeldt] (von Brehm), *1.9.1844. 

Gut Spurnal, Rubene †) 

X paaudzes pārstāve Aleksandra Vilhelmīne fon der 

Zēdeka [Kverfelda] (fon Brēma) (Alexandra Wilhelmine 

von der Seedeck [Querfeldt] (von Brehm), *1.9.1844. Gut 

Spurnal, Rubene †) salaulājās ar Dr. Eduarda fon Brēma 

(Eduard von Brehm) un Kristiānes Reimersas (Christiane 

Reimers) dēlu Robertu Gustavu Heinrihu fon Brēmu 

(Robert Gustav Heinrich von Brehm, *27.4.1833. Rīga 

†21.4.1879. Berlin), ziņu par pēcnācējiem nav. 

GŪTMAŅU DZIMTA (GUTMANN) 

Par Gūtmaņu dzimtu ir zināms, ka tās saknes ir meklējamas 

Saksijā, no kurienes tās pārstāvji ieceļojuši Augškurzemē 

un vēlāk apmetušies Skrīveru apkaimē (Romershof), kā arī 

Jaunjelgavā (tolaik - Friedrichstadt). Gandrīz visi dzimtas 

pārstāvji 1939. gadā izceļoja uz Rietumprūsiju, kur dzīvoja 

Vartegavā (Warthegau) līdz 1945. gada janvārim, kad 

bēgļu gaitās nokļuva Hamelnā un Veidenā. 

Senākais dokumentos minētais Gūtmaņu dzimtas 

pārstāvis ir VIII paaudzes pārstāvis Johans Gustavs 

Gūtmanis (Johann Gustav Gutmann, *Augškurzemē), kurš 

strādāja par krodzinieku Skrīveru muižas tuvumā esošajā 

Zalapu pusmuižas Zalapu krogā (Salubbenkrug), kas 

latviski dažkārt tiek dēvēts arī par Salapu krogu. 1818. gadā 

viņš ieprecējās šajā krogā, jo pēc iepriekšējā krodzinieka 

Šilla (Schill, *1815. †) viņa atraitne un kroga saimniece - 

Šarlote Friederika Vainovska (Šilla) (Charlotte Friederica 

Wainowsky (Schill)) apprecējās ar Gūtmani. Abu kāzas 

tika svinētas Ašerādenā (Aizkrauklē). Līdz mūsdienām 

ir saglabājušies arī viņas vecāku vārdi - Frīdrihs Vilhelms 

Vainovskis (Friedrich Wilhelm Wainowsky) un Margarēta 

(Margaretha), kas 1797. gadā minēti kā krodzinieki 

Sēlpils draudzes novada Pēterhofas pusmuižā. Abu laulībā 


• Gustavs Gūtmanis (Gustav Gutmann, *1817. 

Salubbenkrug †21.9.1883. Jaunjelgavā). 

• Ēvalds Frīdrihs Vilhelms Gūtmanis (Ewald 

Friedrich Wilhelm Gutmann, *4.10.1819. 

Salubbenkrug †1889. Jaunjelgava). 

Katrs no šiem dēliem aizsāk savu dzimtas atzaru, kas vācu 

pētījumos apzīmēti kā vecākais un jaunākais. Vecāko 

dzimtas atzaru aizsāk IX paaudzes pārstāvis Gustavs 

Gūtmanis (Gustav Gutmann, *1817. Salubbenkrug 

†21.9.1883. Jaunjelgavā) dzīvoja Jaunjelgavā, kur bija 

kurpnieks, laikā no 1864. līdz 1865. gadam - rātskungs, bet 

laikā no 1865. līdz 1883. gadam - tiesnesis (Gerichtsvogt). 

Ir zināms, ka viņš bija precējies divas reizes. Pirmajā 

laulībā ar Amāliju Doroteju Henzeli (Amalie Dorothea 

382 

Hensel, *†) piedzima (X paaudze): 

• Frīdrihs Gustavs Ādolfs Gūtmanis (Friedrich 

Gustav Adolph Gutmann, *7.4.1846. Jaunjelgavā 

†5.1905. Jaunjelgavā), kristīts Jaunjelgavas draudzē, 

krustvecāki Frīdrihs Gūtmanis, Ādolfs Vinders 

(Adolph Winder), Vilhelmīne Vindere, dz. Herbsta 

(Wilhelmine Winder, geb. Herbst). 

• Jūlija Amālija Gūtmane (Julie Amalie 

Gutmann, *16.8.1848. Jaunjelgavā † Jaunjelgavā), 

mirusi kā zīdainis, vācu pētījumos norādīta kā 

Līna. Krustvecāki Jūlija Gūtmane, dz. Rēdliha 

(jaundzimušās tēva brāļa sieva), Frīdrihs Gūtmanis 

un Roberts Milkins (Robert Mielken). 

• Roberts Ferdinads Gūtmanis (Robert Ferdinand 

Gutmann, *9.5.1850. Jaunjelgavā † Jaunjelgavā), 

nav pieminēts iepriekš veiktajos pēdījumos. 

Krustvecāki kandidāts Karls Klaus (Carl Claus), 

zeltkalis Ferdinands Ringels (Ferdinand Ringel), 

protokolists Roberts Milkins (Robert Mielken). 

Savukārt otrajā laulībā ar Karolīni Mariju Noahu 

(Caroline Marie Noah, *†) piedzima (X paaudze): 

• Elīze Jūlija Marija Gūtmane (Elise Julie Marie 

Gutmann, *15.12.1855. Jaunjelgavā †. Jaunjelgavā), 

nav pieminēta iepriekš veiktajos pētījumos. 

Krustvecāki birģera sieva Jūlija Gūtmane, dz. 

Rēdliha (jaundzimušās tēva brāļa sieva), rātskungs 

Vilhelms Vunderlihs (Wilhelm Wunderlich), brālis 

Aleksandrs Noahs (Alexander Noach). 

• Olga Antonija Gūtmane (Olga Antonie 

Gutmann, *24.9.1862. Jaunjelgavā †. Jaunjelgavā), 

nav pieminēta iepriekš veiktajos pētījumos. 

Krustvecāki Adelheide fon Stempele (Adelheide von 

Stempel), adjunkts Hermanis Jozefs [nesalasāms], 

Sofija Noāha, dz. Šalla (Saphie Noach, geb. Schall), 

Frīdrihs Gūtmanis. 

X paaudzes pārstāvis Frīdrihs Gustavs Ādolfs Gūtmanis 

(Friedrich Gustav Adolph Gutmann, *7.4.1846. Jaunjelgavā 

†5.1905. Jaunjelgavā) bija Jaunjelgavas nodokļu pārvaldes 

vecākais, pilsētas domnieks, Celtniecības un Dārzkopības 

komisiju dalībnieks, ielu apgaismojuma projekta 

izstrādātājs, ugunsdzēsēju priekšnieks, kā arī brīvprātīgais 

ugunsdzēsējs. Miris no urīnceļu iekaisuma. 1870. gadā 

Jaunjelgavā salaulājās ar Annu Šarloti Otto (Anna 

Charlotte Ottho, *1853. Jaunjelgava †12.1898. Jaunjelgava), 

kas bija varkaļa Otto (Ottho) meita. Abu laulībā piedzima 

(XI paaudze): 

• Marta Šarlote Gūtmane (Benjina) (Martha 

Charlotte Gutmann (Benjin), * Jaunjelgavā †). 

Kristību ieraksts nav atrasts. 

• Fedors Aleksandrs Pauls Gūtmanis (Fedor 

Alexander Paul Gutmann, *22.1.1876. Jaunjelgavā 

†30.1.1944. Lautenburg, Westpr.). Krustvecāki 

tirgotājs Fedors Gūtmanis (comis Fedor Gutmann), 

tigotājs Aleksandrs Šīmans (comis Alexander 

Schiemann), Luīze Adele Bruneniek dz. Blaumann 

(Louise Adele Bruneneek, geb. Blaumann). 

• Marija Anna Gūtmane (Marie Anna Gutmann, 

*20.2.1877. Jaunjelgavā †ap 1885. Jaunjelgavā), 

mirusi 8 gadu vecumā no difterijas. Krustvecāki 

Anna Charlotte Gutmann, Gustav Gutmann, Julia 

Gutmann. 

• Emīlija Gūtmane (Emilie Gutmann, *. Jaunjelgavā 

†. Jaunjelgavā), mirusi kā bērns no difterijas. 

Kristību ieraksts nav atrasts. 

• Fridrihs Gūtmanis (Friedrich Gutmann, *.

Jaunjelgavā †. Jaunjelgavā), miris kā bērns. Kristību 

ieraksts nav atrasts. 

• Lillija Katrīna Gūtmane (Lilli Katharina 

Gutmann, *16.8.1878.. Jaunjelgavā †. Jaunjelgavā), 

iespējams, domāta vācu pētījumos bez dzimšanas 

datuma norādītā Emīlija Gūtmane. Krustvecāki 

Katharine Ottho, Woldemar Gutmann, Friedericke 

Mieleken. 

• Karls Ludvigs Gūtmanis (Karl Ludwig Gutmann, 

*24.8.1880. Jaunjelgavā †. Jaunjelgavā), miris kā 

bērns. Krustvecāki [nesalasāmi], Ottho. 

• Emīls Gūtmanis (Emil Gutmann, *. Jaunjelgavā 

†. Jaunjelgavā), miris kā bērns. Kristību ieraksts nav 

atrasts. 

• Anna Emīlija Gūtmane (Pankūka) (Anna Emilie 

Gutmann (Pfannkuch), *14.1.1889. Jaunjelgavā 

†19.3.1957.). Krustvecāki Emīlija Renča dz. Krauze 

(Emilie Rentsch, geb. Krause) no Rīgas, Frīderike 

Milkena, dz. Tīle (Friederike Mielken, geb. Thiel), 

Frīdrihs Otto (Friedrich Ottho). 

• Ilona Magda Gūtmane (Ilona Magda Gutmann, 

*17.4.1892. Jaunjelgavā †ap 1895. Jaunjelgavā), 

mirusi kā bērns 2 vai 3 gadu vecumā. Krustvecāki 

sieva Emīlija Šarlote Ulmane, grāmatvedis Georgs 

Ulmanis, Jūlija Gūtmane. 

• Gotholds Ādolfs Gūtmanis (Gotthold Adolf 

Gutmann, *5.12.1893. Jaunjelgavā †1917.), ģimenē 

tika dēvēts par Godžu (Godja). Bez vēsts pazudis 

I Pasaules kara laikā. Krustvecāki rentjē Ādolfs 

Findekle, skursteņslauķis Johans Heinrihs Pankūks, 

jaunkundze Ļjubovj Viknovskaja. 

• Johans Karls Gūtmanis (Johann Karl Gutmann, 

*11.6.1895. Jaunjelgavā †1916.), bija elektriķis 

un mūziķis, bez vēsts pazudis I Pasaules kara 

laikā. Krustvecāki zemju īpašnieks Johans Plūme, 

rakstvedis Kārlis Bikss, mācītāja sieva Lidija 

Matilde Miklāva. 

X paaudzes pārstāve Marta Šarlote Gūtmane (Benjina) 

(Martha Charlotte Gutmann (Benjin), * Jaunjelgavā †) 

strādāja par skolotāju Jekaterinoslavā (Kaukāzā). 1902. 

gada 5. maijā Jaunjelgavā bija precējusies ar Kārli Benjinu 

(Karl Benjin), kuru ģimenē dēvēja par Kuku (Kuka) 

un kurš bija Jaunjelgavas nodokļu pārvaldes ierēdnis 

(grāmatveža palīgs), grāmatvedis muižas rakstvedis 

Bušhofā (Buschhof). 1914. gadā pārcēlās uz Raumu pie 

Odesas, kur bija muižas rakstvedis. Abu laulībā piedzima 

(XI paaudze): 

Katharina Benjin, *20.3.1904. Jaunjelgavā †). 

Krustvecāki Vera Otarceva, Pauls Aleksandrs 

Gūtmanis, Emma Braunšteina, Jānis Dzilne. 

• Aleksandrs Pauls Benjins (Alexander Paul 

Benjin, *5.12.1905. Jaunjelgavā †). Krustvecāki 

skolotājs Karls Štendorfs, skursteņslauķis Heinrihs 

Pankūks un viņa sieva Anna. 

• Nikolajs Benjins (Nikolai Benjin, *. Buschhof †). 

• Leonīds Benjins (Leonid Benjin, *. Buschhof †). 

X paaudzes pārstāvis Pauls Aleksandrs Fedors Gūtmanis 

(Paul Alexander Fedor Gutmann, *22.1.1876. Jaunjelgavā 

†30.1.1944. Lautenburg, Westpr.) bija tirgotājs Rīgā, kur 

dzīvoja Bruņinieku ielā 17 dz. 10, Ģertrūdes ielā 18 dz. 

3, Mednieku ielā 4 dz. 3, Stabu ielā 8 dz. 16, Aleksandra 

ielā 50 dz. 10, Antonijas ielā 16a dz. 20, Daugavpils ielā 

14 dz.1, Pl. Brieža ielā 20 dz. 9, u.c. 1939. gadā pārcēlās 

uz Vāciju un atvēra Lautenburgā Manufaktūru. Miris 

no sirdslēkmes. 1909. gadā viņš salaulājās ar Martu 

Elizabeti Glāzenapu (Martha Elisabeth Glasenapp, 

*1878. Jaunjelgava †1914. Rīga), kurai šī bija trešā laulība. 

Iepriekš viņa bija precējusies ar Maksi Brangortu (Max 

Brangort, *†), bet pēc viņa nāves atraitne salaulājās ar viņa 

brāli - Pēterburgas mūzikas instrumentu tirgotāju Oskaru 

Brangortu (Oskar Brangort, *†), taču šī laulība tika šķirta. 

Viņas vecāki bija Glāzenaps (Glasenapp) un Matilde 

Feldmane (Mathilde Feldmann). Abu laulībā piedzima (XI 

paaudze): 

• Herberts Gustavs Volfgangs Gūtmanis (Herbert 

Gustav Wolfgang Gutmann, *24.6.1910. Rīga †1942. 

Austrumu frontē). Krustvecāki grāmatvedis Gustavs 

Dalics, Vilhelmīne Reiznere. 

XI paaudzes pārstāvis Herberts Gustavs Volfgangs 

Gūtmanis (Herbert Gustav Wolfgang Gutmann, 

*24.6.1910. Rīga †1942. Austrumu frontē) bija tirgotājs 

Rīgā, dzīvoja Rīgā, Brūža ielā 20 dz. 8 (Bolderājā), bet 

vēlāk - Birzes ielā 9 dz. 8 (Daugavgrīvā). Pēc izceļošanas 

uz Vāciju strādāja tēva manufaktūrā. Iesaukts armijā, kur 

1942. gada vasarā kritis kaujās Austrumu frontē. 1936. 

gada 12. aprīlī Rīgā, Bolderājas ev.lut. draudzē salaulājās ar 

Hertu Juliānu Braži (Herta Juliane Brasche, *30.10.1915. 

Rīgā (Bolderājā) †1.1945. Lautenburg), kas līdz kāzām Rīgā 

dzīvoja Bolderājas Lielajā ielā 16 dz 1. Kopā ar bērniem 

tiek uzskatīta par pazudušiem bez vēsts kopš 1945. gada 

janvāra, kad domājams, visi gāja bojā aviouzlidojuma 

laikā. Abu laulībā piedzima (XII paaudze): 

• Jānis Benjins (Jānis Benjin, *21.6.1902. 

Jaunjelgavā †). Krustmāte - Katrīna Henriete Otto. 

• Karīna Anna Katrīna Benjina (Karin Anna 

Attēli 412. 

No kreisās: Fedors Aleksandrs Pauls Gūtmanis, viņa dēls Herberts Gustavs 

Volfgangs Gūtmanis, vedekla Herta Juliāna Braže. Pa labi -Fedors Aleksandrs 

Pauls Gūtmanis, viņa dēls Herberts Gustavs Volfgangs Gūtmanis kādā 

sarīkojumā ap 1930. gadu. 

383

• Ilona Leontīne Gūtmane (Ilona Leontine 

Gutmann, *7.6.1938. Rīga †1.1945. Lautenburg), 

mirusi kā bērns karā. 

• Biruta Elvīra Gūtmane (Biruta Elvire Gutmann, 

*17.10.1939. Rīga †1.1945. Lautenburg), mirusi kā 

bērns karā. 

• Ērika Gūtmane (Erika Gutmann, *1941. 

Lautenburg †1.1945. Lautenburg), mirusi kā bērns 

karā. 

X paaudzes pārstāve Anna Emīlija Gūtmane (Pankūka) 

(Anna Emilie Gutmann (Pfannkuch), *14.1.1889. 

Jaunjelgavā †19.3.1957. Jaunjelgavā) ģimenē tika 

dēvēta par Anitu. 1905. gada 5. decembrī Jaunjelgavā 

salaulājās ar Johana Heinriha Pankūka (Johann Heinrich 

Pfannkuch, *Kriegshausen bei Kassel) un Henrietes 

Amālijas Alīdes Dresleres (Henriette Amalie Alide 

Dressler, Moechel ģimenes audžumeita) dēlu ar Heinrihu 

Vilhelmu Pankūku (Heinrich Wilchelm Pfannkuch, 

*16.3.1869. Rīga †17.1.1945. Litzmannstadt (Lodz)), kurš 

bija skursteņslauķis, bet pēc I Pasaules kara strādāja 

arī kā policists. 1939. gadā pārcēlās uz Licmanštadti 

(Litzmannstadt), kas mūsdienās pazīstama kā Lodza 

tagadējās Polijas teritorijā. Abu laulībā piedzima (XI 

paaudze): 

• Kurts Vilhelms Pankūka (Kurt Wilhelm 

Pfannkuch, *31.8.1906. Jaunjelgava †. ) bija 

atslēdznieks, ieroču meistars, bet vēlāk - jūrnieks. 

• Arno Volfgangs Pauls Pankūka (Arno Wolfgang 

Paul Pfannkuch, *1.4.1908. Jaunjelgava †. ) bija 

tirgotājs. 

• Zigrīda Elizabete Matilde Pankūka (Sigried 

Elisabeth Mathilde Pfannkuch, *4.11.1909. 

Jaunjelgava †. ) bija precējusies divas reizes. 

• Norika Renāte Pankūka (Norika Renata 

Pfannkuch, *14.11.1910. Jaunjelgava †. ) bija 

medmāsa. 

• Helga Marlēna Pankūka (Helga Marlena 

Pfannkuch, *16.5.1913. Jaunjelgava †25.10.1918. 

Rīga). 

• Heinrihs (Heino) Rolfs Ginters Pankūka 

(Heinrich (Heino) Rolf Gunther Pfannkuch, 

*18.2.1916. Irši †14.12.1943. Italy) bija tirgotājs, 

miris no ievainojumiem. 

• Herberts Gustavs Pankūka (Kurt Wilhelm 

Pfannkuch, *30.4.1921. Jaunjelgava †1945.), kritis II 

Pasaules kara laikā kā Vērmahta karavīrs. 

• Marga Elizabete Anita Pankūka (Marga 

Elisabeth Anita Pfannkuch, *3.10.1931. Jaunjelgava 

†. ) bija bērnu dārza audzinātāja 

Savukārt Gūtmaņu dzimtas jaunāko atzaru aizsāk IX 

paaudzes pārstāvis Ēvalds Frīdrihs Vilhelms Gūtmanis 

(Ewald Friedrich Wilhelm Gutmann, *4.10.1819. 

Salubbenkrug †1889. Jaunjelgava), kurš mira no 

pneimonijas, bet dzīves laikā bija Zalapmuižas kroga 

(Sallubenkrug) krodzinieks, kurpnieks un Daugavas 

pārceltuves saimnieks, bet vēlāk - kokmateriālu tirgotājs, 

“Musses” ekonoms un namsaimnieks Jaunjelgavā, kurš 

1843. gada 25. jūlijā Jaunjelgavā salaulājās ar Jūliju Rēdlihu 

(Julia Redlich, *1821. Jelgava †ap 1894. Jaunjelgava), kas 

mirusi no sirdslēkmes. 1850. gadā ģimene pilnībā pārcēlās 

uz dzīvi Jaunjelgavā. Abu laulībā piedzima (X paaudze): 

• Fedors Gūtmanis (Fedor Gutmann, *1844. 

Salubbenkrug †1908. Rīga) bija firmas “Helmsing & 

Grimm” prokūrists Rīgā, miris neprecēts. 

• Voldemārs Gūtmanis (Woldemar Gutmann, 

*1846. Salubbenkrug †1907. Lizums), bija pudeļu 

tirgotājs Jaunjelgavā, miris neprecēts. 

• Roberts Filips Gūtmanis (Robert Philipp 

Gutmann, *14.7.1848. Salubbenkrug †20.11.1925. 

Rīga). 

• meita Gūtmane (Tochter Gutmann, *. 

Salubbenkrug †. Salubbenkrug), mirusi kā zīdainis 

no caurejas. 

X paaudzes pārstāvis Roberts Filips Gūtmanis (Robert 

Philipp Gutmann, *14.7.1848. Salubbenkrug †20.11.1925. 

Rīga) mācījās Bruņniecības Mežsaimniecības skolā 

Vijciemā (citos avotos skolas dibināsānas gads ir minēts 

1898. gads, ar piebildi, ka tā bija pirmā šāda skola Baltijā), 

vēlāk bija Lubānas virsmežzinis (laikā no 1876. līdz 1892. 

gadam) un kokmateriālu vērtētājs kādā celulozes fabrikā 

Krievijā (norādīts - Waldhof). Kā nāves iemesls norādīta 

pneimonija. Atšķirīgas ir norādes par viņa nāves vietu - 

vācu pētījumos ir minēta Jaunjelgava, bet pasē norādīta 

Rīga. 1878. gada 3. aprīlī Lubānā apprecējies ar Izabellu 

Emīliju Rubergu (Isabella Emilie Ruberg, *2.8.1859. Balvi 

†14.3.1914. Jaunjelgava), kuras nāves iemesls bija trieka. 

Abu laulībā piedzima (XI paaudze): 

• Vallija Jūlija Marija Gūtmane (Wally Julie 

Marie Gutmann, *26.12.1878. [*7.1.1879.] Lubāna, 

“Moroz” mežsaimniecība †2.4.1949. Weiden/Opf.). 

• Asla Elizabete Ģertrūde Gūtmane (Asla Elisabeth 

Gertrud Gutmann, *20.10.1880. [*2.11.1880.] 

Lubāna, “Moroz” mežsaimniecība †3.1.1941. Posen, 

Krotoschin). 

• Anna Auguste Gūtmane (Borisogļebska) (Anna 

Auguste Gutmann (Borisoglebsky), *31.12.1881. 

Lubāna, “Moroz” mežsaimniecība †1.9.1958. 

Weiden) [skat. iepriekš]. 

• Fedors Georgs Gūtmanis (Fedor Georg 

Gutmann, *2.2.1883. [*14.2.1883.] Lubāna, “Moroz” 

mežsaimniecība †19.), kristīts Lubānas ev. lut. 

krustvecāki Georgs Rubergs, aldaris Hermanis 

Attēls 412. 

No kreisās: Roberts Filips Gūtmanis, Vallija Jūlija Marija Gūtmane, Asla Elizabete Ģertrūde Gūtmane, Fedors 

Georgs Gūtmanis un Herta Irēne Margrieta Gūtmane (Devjatkina). 

384

Attēls 412. 

Māsas (no kreisās) Karīna Ikskiule-Gildenbande un 

Rita Magdalēna Ikskiule-Gildenbande. 

Michaelis, Tekla Michaelis, Olga Daulbergs. 

• Margarēte Izabella Gūtmane (Gutmann, 

*11.4.1886. Lubāna, “Moroz” mežsaimniecība 

†27.2.1887. Lubāna, “Moroz” mežsaimniecība ) 

mirusi kā bērns no šarlakas. Krustvecāki Tekla 

Michaelis, Auguste Baškere, stud. med. Otto 

Straume. 

• Magdalēna (Magda) Antonija Gūtmane 

(Ikskiule-Gildenbande) (Magdalena (Magda) 

Antonie Gutmann (Uexkull-Guldenband), 

*26.2.1889. [*10.3.1889.] Lubāna, “Moroz” 

mežsaimniecība †12.10.1954. Hameln). 

• Herta Irēne Margrieta Gūtmane (Devjatkina) 

(Herta Irene Margarethe Gutmann (Dewjatkin), 

*6.5.1892. Balvi †1.1945. Litzmannstadt (Lodza)). 

XI paaudzes pārstāve Vallija Jūlija Marija Gūtmane 

(Wally Julie Marie Gutmann, *26.12.1878. [*7.1.1879.] 

Lubāna, “Moroz” mežsaimniecība †2.4.1949. Weiden/Opf.) 

1919. gadā dzīvoja Rīgā, Nikolaja (Valdemāra) ielā 27/29 

dz. 25, bet 1933. gadā pārcēlās uz Strēlnieku ielu 5 dz. 28. 

Vēlāk dzīvojusi arī Raiņa bulvārī 2 dz. 22, Ģetrūdes ielā 

23/25 dz. 9, Alberta ielā 3 dz. 7, Valdemāra ielā 71 dz. 30, 

no kurienes arī 1939. gadā repatriējās uz Vāciju, mirusi no 

vecuma nespēka, neprecēta. 

XI paaudzes pārstāve Asla Elizabete Ģertrūde Gūtmane 

(Asla Elisabeth Gertrud Gutmann, *20.10.1880. 

[*2.11.1880.] Lubāna, “Moroz” mežsaimniecība †3.1.1941. 

Posen, Krotoschin) bija pierakstīta Rīgā, Strēlnieku ielā 5 

dz. 4 un 28, M.Daugavas ielā 15. 1939. gadā repatriējās uz 

Vāciju, kur mirusi no meningīta, neprecēta. 

XI paaudzes pārstāvis Fedors Georgs Gūtmanis (Fedor 

Georg Gutmann, *2.2.1883. [*14.2.1883.] Lubāna, 

“Moroz” mežsaimniecība †19.) 1902. gada 4. jūnijā 

absolvēja Rīgas reālskolu (atestāts Nr. 642), studēja 

inženierzinātnes Rīgas Politehnikumā (1902.-1905.), 

bija vācbaltu korporācijas “Rubonia” biedrs.1905. gadā 

turpināja studijas Darmštadtes tehniskajā augstksolā, 

ko absolvēja kā inženieris un arhitekts. Vēlāk strādāja 

Rīgā un Sanktpēterburgā, 1916. gada 27. maijā iegūstot 

arī inženiera diplomu Nr. 10450 Maskavas universitātē. 

1916.-1918. gados bija Kolčuginas dzelzceļa (Tomskā) 

izbūves jaunākais inženieris. 1918.-1920. gados bija 

Tomskas dzelzsceļu būves vadītājs Barnaulā, bet 1921. 

gada vasarā atgriezās Latvijā, kur iestājās darbā Kara 

ministrijas celtniecības departamentā - laikā no 1921. 

līdz 1925. gadam bija inženieris (vēlāk arī galvenais 

inženieris). Vēlāk strādāja Rīgas būvvaldē , kurt no 1925. 

līdz 1939. gadam bija inspektors un galvenais inspektors 

būvinspekcijā (Baupolizei). Rīgā dzīvoja Antonijas ielā 

14b dz. 13 (vēlāk - Antonijas ielā 22 dz. 23) un Dubultos, 

Slokas ielā 10, bet 1939. gadā repatriējās uz Vāciju, kur 

Pozenā kļuva par pilsētas pārvaldes ierēdni. Mūža nogali 

pavadīja Hāmelnā (Hameln). 1921. gada 7. jūnijā Barnaulā 

salaulājās ar Tatjanu Juhnovu (Tatjana Juchnow, *8.6.1900. 

Tomska), kuras tēvs bija Barnaulas valsts pārvaldes 

ierēdnis Pauls Juhnovs (Paul Juchnow), bet māte - Sofija 

Fļagina (Sophie Fljagin). Fedora Georga Gūtmaņa un 

Tatjans Juhnovas laulībā piedzima (XII paaudze): 

• Pauls Georgs Gūtmanis (Paul Georg Gutmann, 

*3.1935. †4.1935.), miris kā zīdainis no bronhīta. 

• Viktors Bernhards Gūtmanis (Viktor Bernhard 

Gutmann, *24.8.1937.). 

XI paaudzes pārstāve Magdalēna (Magda) Antonija 

Gūtmane (Ikskiule-Gildenbande) (Magdalena (Magda) 

Antonie Gutmann (Uexkull-Guldenband), *26.2.1889. 

[*10.3.1889.] Lubāna, “Moroz” mežsaimniecība †12.10.1954. 

Hameln), mirusi ceļu satiksmes negadījumā. 1916. gada 5. 

septembrī Streļnā (Pēterburgas apkaimē) viņa salaulājās ar 

baronu Bruno Johanu Augustu Ikskiulu-Gildenbandu 

(Bruno Johannes August Uexkull-Guldenband, *21.4.1889. 

[*3.5.1889.] Rīga †), kura vecāki bija Johans Reinholds 

Pauls Ukskuls-Guldenbands (Johann Reinhold Paul 

Uexkull-Guldenband, *Mariampole †) un Marija Luīze fon 

Attēls 412. 

Morozu Mežniecība ap 1890. gadu un Anna Borisogļebska (dz. Gūtmanis) ar saviem vecvecākiem - Juri (Georgu) 

Rubergu un viņa sievu Morozu mežniecībā ap 1884. gadu. 

385

Attēls 412. 

Karīna Dūve-Dekkere ar savu otro vīru Voutu 

Dūvu-Dekkeru un meitu Nelliju. 

Vītinghofa (bsse. Marie Luise von Vietinghoff). 1939. gadā 

ģimene emigrēja no Latvijas un apmetās Bašinas muižā 

(Gut Baschin) Vartegavā (Wartegau, Krs. Krotoschin, 

Hoymstal). Abu laulībā piedzima (XII paaudze): 

• Karīna Ikskiule-Gildenbande (Nievenhuisa/ 

Dūves-Dekkere) (Karin Uexkull-Guldenband 

(Nieuwenhuis/Douwes-Dekker), *11.7.1917. Rīga 

†.). 

• Kurts Gunārs Ikskiuls-Gildenbands (Kurt 

Gunnar Uexkull-Guldenband, *26.2.1920. 

Greifswald, Pommern †1945.), bija Vērmahta 

karīvs, tiek uzskatīts par bez vēsts pazudušu kopš 

1945. gada sākuma. 

• Rita Magdalēna Ikskiule-Gildenbande (Rita 

Magdalene Uexkull-Guldenband, *30.4.1921. 

Jannow, Pommern †.), bija medmāsa Sumatrā. 

• Helmuts Roberts Ikskiuls-Gildenbands (Helmut 

Robert Uexkull-Guldenband), *10.11.1925. [jeb 

1926.] Mariampole †). 

XII paaudzes pārstāve Karīna Ikskiule-Gildenbande 

(Nievenhuisa/Dūve-Dekkere) 

(Karin 

Uexkull-Guldenband (Nieuwenhuis/Douwes-Dekker), 

*11.7.1917. Rīga †.) Rīgā dzīvoja Pl.Brieža ielā 4 dz. 2, 

Strēlnieku ielā 5 dz. 28, Brīvības ielā 92-18, kā arī Dagdas 

pagasta Mariampolē (“Māras” mājā). bija precējusies 

divas reizes. Pirmā laulība tika noslēgta 1939. gada 18. 

aprīlī Javas salā, Surabajā ar Dr. med. Antonu Jirgenu 

Nīvenhuisu (Anton Jurgen Nieuwenhuis), kurš strādāja par 

mediķi Javas salā. Šī laulība tika šķirta un otrreiz Karīna 

salaulājās 1949. gada 15. septembrī Hārlemā (Holandē) 

ar ķīmijas inženieri, pulkvedi Voutu Dūvu-Dekkeru 

(Wout Douwes-Dekker). Ģimene dzīvoja Holandē Hāgā 

(Den Haag). Vienā no šīm laulībām (domājams, otrajā) 

piedzima meita (XIII paaudze): 

• Nellija Dūve-Dekkere (Nelly Douwes-Dekker, *.) 

XII paaudzes pārstāve Rita Magdalēna 

Ikskiule-Gildenbande (Rita Magdalene 

Uexkull-Guldenband, *30.4.1921. Jannow, Pommern †.), 

dzīvoja Dagdas pagasta Mariampolē, kā arī Rīgā, Miera 

ielā 16 un Brīvības ielā 92-18. Pēc repatriācijas bija 

medmāsa Sumatrā. 

XII paaudzes pārstāvis Helmuts Roberts 

Ikskiuls-Gildenbands (Helmut Robert 

Uexkull-Guldenband), *10.11.1925. Marienpol †) kļuva 

par Dr.agr. Hannoverē un 1955. gada Ziemassvētkos 

Berlīnē salaulājās ar Inesi Leizi (Ines Leise, *), kas bija 

386 

studiju asistente. 

XI paaudzes pārstāve Herta Irēne Margrieta Gūtmane 

(Devjatkina) (Herta Irene Margarethe Gutmann 

(Dewjatkin), *6.5.1892. Balvi †1.1945. Litzmannstadt 

(Lodza)) I Pasaules kara laikā bija devusies bēgļu gaitās (uz 

to norāda viņas personas apliecība, kas izdota, pamatojoties 

uz Ukrainas politisko emigrantu bēgļu komitejas izniegto 

apliecību Nr. 113) 1914. gadā Kauņā salaulājās ar Krievijas 

armijas virsnieku Vasīliju Devjatkinu (Wassily Dewjatkin, 

*23.1.1889. †1.1945. Litzmannstadt (Lodza)), kurš vēlāk ar 

ģimeni dzīvoja Rīgā (kā dzīvesvietas norādītas Strēlnieku 

iela 5 dz. 27 un 28, Ausekļa iela 5 dz. 23a, Ausekļa iela 3 dz. 

72, Dreiliņu iela 15 dz. 4, Kuldīgas iela 17a dz. 3, Talsu ielā 

5 dz. 1, u.c.) un izceļoja uz Vāciju 1939. gadā, kur apmetās 

Litcmanštadtē (Lodzā), kur gāja bojā 1945. gada janvārī. 

Viens no pases lietā esošiem dokumentiem liecina, ka 

1932. gadā tika veikta ģimenes apsekošana mazturības 

apliecināšanai - tolaik viņi dzīvoja divu istabu dzīvoklī 

Ausekļa ielā 3 dz. 72, par kuru maksāja 60 Ls mēnesī, bet 

Vasīlija ienākumi strādājot Rīgas Starptautiskajā bankā 

par izpalīgu, bija 196 Ls mēnesī, no kuriem tika uzturēts 

cilvēks sievas apkopšanai. Turpat norādīts, ka sieva Herta 

jau 10 gadus guļ uz gultas slima. Šajā laulībā piedzima (XII 

paaudze): 

• Irēne (Kiki) Devjatkina (Irene (Kiki) Dewjatkin, 

*24.2.1918. Rēzekne †). 

XII paaudzes pārstāve Irēne (Kiki) Devjatkina (Irene (Kiki) 

Dewjatkin, *24.2.1918. Rēzekne †) bija privātskolotāja 

Buenos Airesā. Ir zināms, ka viņa bija precējusies divas 

reizes un abas laulības tika šķirtas. Pirmo reizi viņa 

salaulājās ar Jozefu Rinnentāleru (Josef Rinnertaler), 

bet otrreiz - Argentīnā ar Ēriku Dannenbergu (Erich 

Dannenberg). 

RUBUĻU (RUBERGU) DZIMTA 

Savukārt Izabellas Emīlijas Rubergas (Isabella Emilie 

Ruberg, *2.8.1859. Balvi †14.3.1914. Jaunjelgava) vecāki 

bija IX paaudzes pārstāvis Juris Rubulis, kurš vācu 

pētījumos jau minēts kā Georg Ruberg (Juris Rubul jeb 

Georg Ruberg, *6.7.1819. Degumi, Lubāna †1891. Lubāna, 

Moroz mežniecība), kurš mira nelaimes gadījumā. Ir 

zināms, ka viņš strādāja Tirzā un Gulbenē pie Dr.med. 

K.E.Viherta (K.E.Wichert), kā arī Balvu aptiekā. 1850. 

gadā viņš salaulājās ar Elīzu Jurgensoni (Elise Jurgensohn, 

*1828. Mālpils (Lemburg) †1905. Balvi, “Salmu” mājās), 

kura mira no insulta (triekas). 

Attiecībā uz dzimtas uzvārda transformāciju no “Rubbul” 

uz “Ruberg”, vācu pētījumos dota atsauce uz 1850. 

gada Lubānas dvēseļu revīziju (ģimene nr. 12), dodot 

papildus norādi, ka šīs ģimenes latviešu līnijas pēctecis 

ir vairākkārtējais Latvijas tautas labklājības ministrs 

Vladislavs Rubulis (*24.12.1887. Rēzekne †26.7.1937. 

Rīga), kurš bija dzimis muižas pārvaldnieka Antona un 

Marijas Rubuļu 10 bērnu ģimenē. Precīza radniecības 

pakāpe ar pārējo dzimtu pagaidām nav noskaidrota. 

1897. gadā viņš sāka mācīties Rēzeknes pamatskolā, vēlāk 

mācījās Rēzeknes pilsētas skolā, kuru pabeidza 1903. gadā. 

1905. gada pavasarī iestājās Pēterburgas katoļu garīgajā 

seminārā, taču drīz no tā izstājās, lai pievērstos farmaceita 

profesijai. Studijas viņš turpināja Maskavā un Harkovā, 

kur 1915. gadā ieguva provizora grādu farmācijā. 

Darbojies Pēterbugas latviešu muzikālajā biedrībā, no 

1906. līdz 1907. gadam bija tās valdes loceklis. Darbojies

studentu organizācijā “Gunskurs”. 1912. gadā izdeva un 

rediģēja laikrakstu “Jaunos Zinias”. Pirmā pasaules kara 

laikā turpināja strādāt Pēterburgā, 1915. gadā dibināja 

Latgaliešu biedrību palīgā kara upuriem. Rubulis 

bija biedrības vadītājs visu tās pastāvēšanas laiku. Tā 

sadarbojās ar Latviešu bēgļu centrālkomiteju. 1917. gadā 

iesaistījās Latviešu Pagaidu Nacionālās padomes darbībā 

un strādāja tās prezidijā, par spīti tam, ka sēdes notika 

Valkā. Kad LPNP sēdes tika pārceltas uz Pēterburgu, daļu 

no tām rīkoja V. Rubuļa dzīvoklī. Bija latviešu studentu 

korporācijas “Lacuania” biedrs. 

augstskolas diplomu. 

• 

1926. gada 3. Jūlijā laikrakstā ir norādīts kāds Aleksandrs 

Vilhelms fon Pantcers, kas miris Liepājā. Piederība 

dzimtai pagaidām nav konstatēta. 

Tālāko darbību Pēterburgā bremzēja lielinieku nākšana 

pie varas. 1920. gadā Vladislavs Rubulis kopā sievu un 

dēlu atgriezās Latvijā. Ministru kabinets viņu iecēla par 

Latgales apgabala darba inspektoru, turklāt, Rubulis bija 

laikraksta “Latgalīts” redaktors. 1922. gadā ievēlēts 1. 

Saeimā, pārstāvējis Latgales Zemnieku partiju. Darbojies 

publisko tiesību un valsts pārvaldes iekārtas komisijā.[3] 

1925. gadā ievēlēts 2. Saeimā. Darbojies deputātu lietu 

izmeklēšanas, pašvaldības, kā arī publisko tiesību un 

valsts pārvaldes iekārtas komisijās. 

1925. gada decembrī kļuva par tautas labklājības ministru 

Kārļa Ulmaņa vadītajā valdībā. Amatu saglabāja arī Artura 

Alberinga kabinetā. 1926. gada decembrī amatu zaudēja, 

taču atgriezās 1928. gada janvārī Pētera Juraševska valdībā. 

Viņš amatā palika līdz 1934. gada martam, būdams piecās 

dažādās valdībās. Šajā laikā ievēlēts un darbojies arī 3. un 

4. Saeimā. Pēc Ulmaņa apvērsuma 1934. gada 15. maijā 

atgriezies ministra amatā, kur palika līdz savai nāvei. 

Dzīves nogalē Vladislavam Rubulim bija sirds problēmas, 

kurām sekoja asins saindēšanās ar komplikācijām. 1937. 

gada 21. maijā ievietots Rīgas 2. slimnīcā, kur miris 1937. 

gada 26. jūnijā pulksten 7.53. Sakarā ar Rubuļa nāvi 

pusmastā tika nolaisti Latvijas karogi pie visu ministriju 

un tautas labklājības ministrijai padoto iestāžu ēkām, 

kā arī Ministru prezidenta standarts pie valdības ēkas. 

Apbedīts Rēzeknes Katoļu kapos. 

Attēls 412. 

Vladislavs Rubulis. 

Vladislavs Rubulis bija precējies ar skolotāju Bertu Osi 

(*4.12.1894. Bauņu pag. †8.6.1985. Klīvlendā). Abu laulībā 

piedzima (paaudze): 

• Janina Rubulis (*†) 

• Eriks Rubulis (*) 

• Raimonds Rubulis (*20.9.1918. 27.9.1995. 

Indianapolis, USA) bija inženieris, beidzis 

Štutgartes tehnisko augstskolu, pēc metiem ASV 

izbūvēti daudzi iepirkšanās centri, Klivlendas 

latviesu sabiedriskais centrs. 

Par Vladislava Rubuļa brāļiem un māsām vēl ir zināms, 

ka brālis Pāvils Rubulis (*†) bija pulkvedis, Omskas 

karaskolas priekšnieks, gājis bojā revolūcijas gados. 

Brālis Jezups Rubulis (*1879. †14.11.1930. Rīga) 

(nejaukt ar politiķi Jezupu Rubuli!) miris pēkšņā nāvē 

no sirdslēkmes 51. gada vecumā, nekrologs laikrakstā 

Zemnīka Ziņas. 

Brālis Antons Rubulis (*1876. †1936.) miris 60 gadu 

vecuma. 

Pusbrālis Sigismunds Rubulis (*†), darbojās parfimērijas 

biznesā, dzīvoja emigrācijā. 

Māsa Marija Barkāne (*†), pirmā latgaliete ar zobārstes 

ATSAUCES: 

1. Latvijas Vēstures institūta žurnāls Nr 3, 1938. gada 1. janvāris 

387

MELLERU RADNIECĪBA AR FON PANTCERU DZIMTU (350-387)

Create successful ePaper yourself

Delete template?

Save as template?