04.12.2020 Views

Latvijas Biznesa Gada Pārskats 2020

Latvijas biznesa apkopojums

Latvijas biznesa apkopojums

SHOW MORE
SHOW LESS

Create successful ePaper yourself

Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.

Latvijas

biznesa

gada

pārskats

2020

SADARBĪBĀ AR



Satura rādītājs

2-4 INDUSTRIJU SARAKSTS

5-8 ALFABĒTISKAIS NOZARU SARAKSTS

11 UZRUNA

12-15 LATVIJAS TAUTSAIMNIECĪBAS PAMATS NOZARU GRIEZUMĀ

Pēc apgrozījuma īpatsvars pa industrijām

Aprozījuma izmaiņas pret iepriekšējo gadu pa industrijām

Pēc peļņas pa industrijām

Kopējie rādītāji, izmantotā metodika

Industrijas skaitļos: 16 industrijas un 63 virsnozares

Industrijas skaitļos: lielie, vidējie un mazie uzņēmumi

17 DEMOGRĀFIJA: IEDZĪVOTĀJU SKAITS,

BLĪVUMS, DZIMSTĪBA, MIGRĀCIJAS SALDO

“OXFORD research” pētījums

19 LABKLĀJĪBA: NODARBINĀTIE, BEZDARBNIEKI

“OXFORD research” pētījums

20-21 GAZELES – STRAUJĀK AUGOŠIE UZŅĒMUMI

Gazeļu rādītāji pa industrijām

Pēc apgrozījuma 5 lielākās gazeles pa industrijām

23 IZKĻŪŠANA NO COVID-19 „BEDRES” PRASĪS LAIKU

27 TURPMĀKOS SEPTIŅUS GADUS NAUDA BŪS

31 EKSPORTĀ KRITUMS MAZĀKS, NEKĀ BAIDĪJĀMIES

34-57 REĢIONU APSKATS UN EKONOMISKIE RĀDĪTĀJI:

Pierīgas reģions

Zemgales reģions

Kurzemes reģions

Latgales reģions

Vidzemes reģions

58-231 INDUSTRIJU, VIRSNOZARU APSKATS,

EKONOMISKIE RĀDĪTĀJI UN VADOŠIE UZŅĒMUMI

16 industriju TOP 10 uzņēmumi pēc apgrozījuma,

63 virsnozaru TOP 25 uzņēmumi pēc apgrozījuma

232-264 NOZARU VADOŠO UZŅĒMUMU SARAKSTS


58

BŪVNIECĪBA

Arhitektūras un projektēšanas pakalpojumi ................................................................... 72

Būvmateriālu ražošana ........................................................................................................................................73

Būvmateriālu tirdzniecība ...............................................................................................................................74

Celtniecība un apdare..............................................................................................................................................75

Ceļu un tiltu būve ............................................................................................................................................................77

78

ENERĢĒTIKA

Degviela .........................................................................................................................................................................................83

Elektroenerģija un gāze .......................................................................................................................................84

Siltumapgāde un ūdenssaimniecība ...............................................................................................85

86

PAKALPOJUMI FINANŠU, JURIDISKIE UN UZŅĒMĒJDARBĪBAI

Apdrošinātāji ..........................................................................................................................................................................92

Bankas ..............................................................................................................................................................................................93

Līzings un cita finanšu darbība.................................................................................................................94

Konsultācijas, juridiskie un citi biznesa pakalpojumi .........................................95

96

INFORMĀCIJAS TEHNOLOĢIJAS, DATORTEHNIKA

Datortehnika.......................................................................................................................................................................100

Informācijas tehnoloģijas, programmizstrāde ...........................................................101

102

LAUKSAIMNIECĪBA

Augkopība, dārzeņkopība un augļkopība.............................................................................110

Lauksaimniecības tehnika un pakalpojumi......................................................................111

Lopkopība, putnkopība ......................................................................................................................................112

Zivsaimniecība, zvejniecība ........................................................................................................................113

114

MEDICĪNA UN FARMĀCIJA

Medicīnas tehnika un piederumi .......................................................................................................121

Medikamentu ražošana un tirdzniecība .................................................................................122

Veselības aprūpe .........................................................................................................................................................123

2


124

MEDIJI, REKLĀMA, IZGLĪTĪBA, RADOŠĀS INDUSTRIJAS

Elektroniskie mediji ...............................................................................................................................................131

Informatīvie pakalpojumi ..............................................................................................................................133

Izdevējdarbība .................................................................................................................................................................134

Reklāma, sabiedriskās attiecības....................................................................................................135

Dizains, mode, māksla, jaunrade .....................................................................................................136

Izglītība, apmācība ...................................................................................................................................................137

138

MEŽA NOZARE

Kokapstrāde un pārstrāde, papīra ražošana .................................................................147

Mežsaimniecība un mežizstrāde .......................................................................................................148

Mēbeļu ražošana .........................................................................................................................................................149

150

NEKUSTAMAIS ĪPAŠUMS

Apsaimniekošana .......................................................................................................................................................154

Darījumi ar nekustamo īpašumu, noliktavu pakalpojumi ........................155

156

PAKALPOJUMI

Apsardze, drošības sistēmas un identifikācijas dokumenti ..................166

Atkritumu apsaimniekošana, metāllūžņi,

vides aizsardzība, ekoloģija ............................................................................................................167

Sadzīves pakalpojumi ..........................................................................................................................................168

Skaistumkopšana, kosmētika ................................................................................................................169

170

PĀRTIKAS UN DZĒRIENU RAŽOŠANA

Dzērienu ražošana ....................................................................................................................................................174

Pārtikas ražošana ......................................................................................................................................................175

176

RŪPNIECĪBA

Elektrotehnika un elektronika ..............................................................................................................184

Ķīmiskā rūpniecība ..................................................................................................................................................185

Metālapstrāde un mašīnbūve .................................................................................................................186

Poligrāfija ................................................................................................................................................................................187

Vieglā rūpniecība, iepakojums ..............................................................................................................188

Zinātniskā pētniecība un ražošana ................................................................................................189

3


190

TELEKOMUNIKĀCIJAS UN SAKARI

Fiksētie un mobilie sakari, kabeļoperatori,

interneta pakalpojumi ..............................................................................................................................194

Sakaru līdzekļi un to projektēšana ................................................................................................195

196

TIRDZNIECĪBA

Apģērbi, apavi un piederumi ....................................................................................................................202

Atpūtas, tūrisma, sporta preces

un pakalpojumi; preses un grāmatu tirdzniecība ........................................203

Iekārtas un piederumi birojam un ražošanai ................................................................204

Mājai un dārzam ...........................................................................................................................................................205

Pārtika un dzērieni...................................................................................................................................................206

Industriālā tehnika ...................................................................................................................................................207

Internetveikali, netiešā tirdzniecība ...........................................................................................208

Parfimērija un kosmētika .............................................................................................................................209

210

TRANSPORTS, LOĢISTIKA, PĀRVADĀJUMI

Autopārvadājumi .........................................................................................................................................................218

Autotirgus un apkope ...........................................................................................................................................219

Aviopārvadājumi ..........................................................................................................................................................220

Dzelzceļa pārvadājumi .......................................................................................................................................221

Loģistika, pārvadājumu un sūtījumu apkalpošana ..............................................222

Ūdenspārvadājumi....................................................................................................................................................223

224

TŪRISMS, VIESMĪLĪBA, IZKLAIDE

Ēdināšana ................................................................................................................................................................................229

Izklaide un sports.......................................................................................................................................................230

Naktsmājas, tūrisms .............................................................................................................................................231

4


Alfabētiskais nozaru saraksts

A

Agroķīmija, mēslošanas līdzekļi .............. 232

Akmens apstrāde ..................................... 232

Alkoholiskie dzērieni: ražošana ............... 232

Alkoholiskie dzērieni: tirdzniecība ........... 232

Alkoholiskie dzērieni:

vairumtirdzniecība.................................. 232

Alus ražošana ........................................... 232

Alus tirdzniecība ....................................... 232

Alus vairumtirdzniecība ........................... 232

Antenas un to uzstādīšana ....................... 232

Antikvāri priekšmeti ................................. 232

Apavi: labošana ........................................ 232

Apavi: ražošana ........................................ 232

Apavi: tirdzniecība .................................... 232

Apavi: vairumtirdzniecība ......................... 232

Apavu kopšanas tehnika un līdzekļi ......... 232

Apbedīšanas pakalpojumi ........................ 232

Apbedīšanas piederumi ........................... 232

Apdares darbi ........................................... 233

Apdares materiāli: grīdas segumi ........... 233

Apdares materiāli: ražošana .................... 233

Apdares materiāli: tirdzniecība ................ 233

Apdares materiāli: vairumtirdzniecība .... 233

Apgaismes tehnikas ražošana ................. 233

Apgaismes tehnikas tirdzniecība ............. 233

Apgaismes tehnikas

vairumtirdzniecība.................................. 233

Apģērbi: izgatavošana, šūšana ................ 233

Apģērbi: rūpnieciskā ražošana, šūšana .. 233

Apģērbi: tirdzniecība ................................ 233

Apģērbi: vairumtirdzniecība ..................... 233

Apģērbu tirdzniecība: lietoti apģērbi ....... 233

Apmācība: autovadītāju, autoskolas ........ 233

Apmācība: baleta un deju ......................... 233

Apmācība: datorzinību ............................. 233

Apmācība: dažādi ..................................... 233

Apmācība: grāmatvedībā ......................... 234

Apmācība: valodu ..................................... 234

Apsardze: aizsargierīces, sistēmas,

videonovērošana ..................................... 234

Apsardze: dienesti .................................... 234

Arhitektūra, projektēšana ........................ 234

Atkritumu izvešana, konteineru noma .... 234

Atkritumu pārstrāde ................................ 234

Atkritumu uzglabāšana,

sadzīves tehnikas savākšana ................. 234

Atpūtas bāzes, viesu nami, kempingi ...... 234

Atpūtas centri (bez naktsmājām) ............. 234

Atpūtas parki un dārzi .............................. 234

Atslēgas, slēdzenes.................................. 235

Audio un videotehnikas, un piederumu

ražošana ................................................. 235

Audio un videotehnikas, un piederumu

tirdzniecība ............................................. 235

Audio un videotehnikas, un piederumu

vairumtirdzniecība.................................. 235

Audioierakstu tirdzniecība ....................... 235

Audits........................................................ 235

Audumu un aizkaru tirdzniecība .............. 235

Augkopība un tehniskās kultūras ............ 235

Augļkopība ................................................ 235

Augļu un dārzeņu pārstrāde, pārtika ....... 235

Augļu un dārzeņu tirdzniecība, pārtika.... 235

Augļu un dārzeņu vairumtirdzniecība,

pārtika .................................................... 235

Auto kapsētas ........................................... 235

Auto kondicionēšanas sistēmas,

autorefrižeratori ..................................... 235

Auto ķīmija, auto krāsas .......................... 235

Auto mazgāšana, salona tīrīšana ............. 236

Auto noma: vieglie auto............................ 236

Auto papildierīces un aksesuāri,

navigācijas sistēmas .............................. 236

Auto piekabes un treileri, kemperi .......... 236

Auto pretaizdzīšanas sistēmas,

signalizācija ............................................ 236

Auto ražošana........................................... 236

Auto remonts, apkope .............................. 236

Auto rezerves daļu ražošana ................... 236

Auto rezerves daļu tirdzniecība ............... 236

Auto rezerves daļu vairumtirdzniecība .... 236

Auto riepu, auto disku tirdzniecība .......... 236

Auto riepu serviss .................................... 236

Auto stikli ................................................. 236

Auto tehniskā apskate un reģistrācija ..... 236

Auto tirdzniecība, autosaloni .................... 236

Auto transportēšana ar autovedējiem ..... 236

Auto transportēšana, palīdzība ceļā ........ 236

Auto vērtēšana ......................................... 236

Autobusu, mikroautobusu noma.............. 237

Autoostas .................................................. 237

Autortiesības un patentēšana .................. 237

Autoservisu aprīkojums ........................... 237

Autostāvvietas .......................................... 237

Autotransports ......................................... 237

Aviokompānijas, aviotransports ............... 237

Aviotehnika ............................................... 237

Ādas izstrādājumu ražošana .................... 237

Ādas izstrādājumu tirdzniecība ............... 237

Ādas: uzpirkšana, apstrāde ..................... 237

B

Banku iekārtas un aprīkojums ................. 237

Baseini, ūdenskritumi, strūklakas, to

aprīkojums un tirdzniecība .................... 237

Bezalkoholisko dzērienu ražošana .......... 237

Bezalkoholisko dzērienu tirdzniecība ...... 237

Bezalkoholisko dzērienu

vairumtirdzniecība.................................. 237

Bērnu preču ražošana .............................. 237

Bērnu preču tirdzniecība .......................... 237

Bērnu preču vairumtirdzniecība .............. 237

Bērnudārzi, bērnu pieskatīšana .............. 238

5


Bioķīmiskie preparāti ............................... 238

Bioloģiskā lauksaimniecība ..................... 238

Biroja tehnika un iekārtas ........................ 238

Biškopība, biškopības produkti, biškopības

inventārs ................................................. 238

Biznesa konsultācijas, pakalpojumi ........ 238

Bižutērija .................................................. 238

Būvmateriālu, būvkonstrukciju

ražošana ................................................. 238

Būvmateriālu, būvkonstrukciju

tirdzniecība ............................................. 238

Būvmateriālu, būvkonstrukciju

vairumtirdzniecība.................................. 238

Būvuzraudzība, būvvaldes ........................ 238

C

Caurules ................................................... 238

Celtniecības mašīnas un iekārtas:

noma ....................................................... 238

Celtniecības mašīnas un iekārtas:

tirdzniecība, serviss ............................... 238

Celtniecības un remonta darbi ................ 239

Ceļa zīmes, luksofori ............................... 239

Ceļu un tiltu būve, uzturēšana ................. 239

D

Dabasgāzes apgāde ................................. 239

Daiļamatniecība ....................................... 239

Darba aizsardzības līdzekļi, formastērpi,

darba apģērbi: ražošana, šūšana .......... 239

Darba aizsardzības līdzekļi, formastērpi,

darba apģērbi un apavi: tirdzniecība ..... 239

Darba aizsardzības līdzekļi,

formastērpi, darba apģērbi un apavi:

vairumtirdzniecība.................................. 239

Darba drošības organizēšana,

konsultācijas .......................................... 239

Darbā iekārtošana, nodarbinātība ........... 239

Datortehnikas tirdzniecība ....................... 239

Datortehnikas un biroja tehnikas

apkalpošana, serviss .............................. 240

Datortehnikas vairumtirdzniecība ........... 240

Dārza tehnika un inventārs ...................... 240

Dārzeņkopība ........................................... 240

Degvielas, biodegvielas un naftas produktu

ieguve, pārstrāde ................................... 240

Degvielas, naftas produktu

tirdzniecība ............................................. 240

Degvielas, naftas produktu uzglabāšana un

transportēšana ....................................... 240

Degvielas, naftas produktu

vairumtirdzniecība.................................. 240

Degvielas uzpildes staciju aprīkojums .... 240

Dizains un interjers; modes dizains,

stilisti ...................................................... 240

Durvis, logi ............................................... 240

Dūmvadi, to izgatavošana, uzstādīšana ... 240

Dzelzceļa būve un remonts ...................... 240

Dzelzceļa transporta būve un remonts .... 240

Dzelzceļa transports ................................ 240

Dzelzsbetona konstrukcijas, betona

piegāde ................................................... 241

Dzeramais ūdens ..................................... 241

Dzinēji, motori, to remonts ...................... 241

Dzīvnieku barība ....................................... 241

Dzīvnieku tirdzniecība .............................. 241

E

Elektrodzinēji, elektromotori, to

remonts .................................................. 241

Elektroenerģijas apgāde .......................... 241

Elektroenerģijas ražošana ....................... 241

Elektromontāža, elektroinstalācija .......... 241

Elektroniskās ierīces, komponentes ....... 241

Elektrotehnisko iekārtu un elektromateriālu

labošana ................................................. 241

Elektrotehnisko iekārtu un elektromateriālu

ražošana ................................................. 241

Elektrotehnisko iekārtu un elektromateriālu

tirdzniecība ............................................. 242

Elektrotehnisko iekārtu un elektromateriālu

vairumtirdzniecība.................................. 242

Ē

Ēdienu piegāde ......................................... 242

Ēdināšanas uzņēmumi ............................. 242

Ēdnīcas, picērijas, bistro .......................... 242

F

Filmu studijas, filmēšana, dublēšana,

lokalizācija .............................................. 242

Finanšu darbība ....................................... 242

Foto pakalpojumi ...................................... 242

Foto un filmēšanas aparatūra,

piederumi ............................................... 242

Frizētavas ................................................. 242

Frizētavu, skaistumkopšanas salonu

aprīkojums ............................................. 242

G

Galantērijas preču ražošana .................... 242

Galantērijas preču tirdzniecība ................ 242

Galantērijas preču vairumtirdzniecība .... 242

Galdnieku darbi ........................................ 243

Gaļas pārstrāde, pārtika .......................... 243

Gaļas produktu tirdzniecība, pārtika ....... 243

Gaļas produktu vairumtirdzniecība,

pārtika .................................................... 243

Gāzes apgāde ........................................... 243

Gāzes ierīces ............................................ 243

Gāzes uzpildes stacijas transportam ....... 243

Grants, smilts, akmens ieguve ................ 243

Graudu pārstrāde ..................................... 243

Grāmatu tirdzniecība ................................ 243

Grāmatvedības pakalpojumi .................... 243

Gultas veļa un piederumi ......................... 244

Gumijas izstrādājumi ............................... 244

Ģeoloģiskā izpēte, grunts urbšana .......... 244

H

Hidrauliskās un pneimatiskās ierīces ..... 244

Hidrotehniskie darbi ................................. 244

Higiēnas preces ........................................ 244

Hobija preces ............................................ 244

I

Identifikācijas dokumenti ......................... 244

Iekraušanas un izkraušanas tehnika ....... 244

Iepakojums, iesaiņošana .......................... 244

Ierāmēšanas darbi ................................... 244

Ieroči ......................................................... 244

Instrumentu un darbarīku ražošana ........ 244

Instrumentu un darbarīku tirdzniecība ... 244

Instrumentu un darbarīku

vairumtirdzniecība.................................. 245

Interneta pakalpojumi .............................. 245

Internetveikali, e-komercija ..................... 245

Intīmās preces .......................................... 245

IT, informācijas tehnoloģijas .................... 245

Izdevniecības, apgādi ............................... 245

Izglītība: augstākā, augstskolas .............. 245

Izglītība: profesionālā ............................... 245

Izglītība un apmācība ārzemēs ................ 245

Izglītība: vispārējā .................................... 245

Izstāžu, gadatirgu organizēšana .............. 245

J

Jahtklubi un laivu novietnes .................... 245

Jahtu, laivu un kuteru būve ...................... 245

Jahtu, laivu un kuteru tirdzniecība .......... 245

Jumiķu darbi ............................................ 246

Jumtu segumi .......................................... 246

Juridiskie pakalpojumi ............................. 246

Juvelierizstrādājumu izgatavošana ......... 246

Juvelierizstrādājumu tirdzniecība ........... 246

Juvelierizstrādājumu uzpirkšana ............ 246

K

Kabeļtelevīzija .......................................... 246

Kafejnīcas, bāri, restorāni ........................ 246

Kafija un tēja............................................. 246

Kancelejas preču ražošana ...................... 246

Kancelejas preču tirdzniecība .................. 246

Kancelejas preču vairumtirdzniecība ...... 246

Kažokādu izstrādājumu tirdzniecība........ 246

Kažokzvēru audzēšana............................. 246

Keramikas izstrādājumi ........................... 246

Kinofilmu izplatīšana ............................... 246

Kinoteātri .................................................. 246

Kokapstrāde ............................................. 247

Kokapstrādes iekārtas un instrumenti .... 247

Kokmateriālu tirdzniecība ........................ 247

Koku kopšana, arboristi ........................... 247

Koncertu, izrāžu organizēšana ................ 247

Konditorejas izstrādājumu, saldumu

ražošana ................................................. 247

Konditorejas izstrādājumu, saldumu

tirdzniecība ............................................. 247

Konditorejas izstrādājumu, saldumu

vairumtirdzniecība.................................. 247

Kontroles dienesti .................................... 247

6


Kravas automobiļi: apkope un rezerves

daļas ....................................................... 247

Kravu pārvadājumi: auto .......................... 248

Kravu pārvadājumi: aviotransporta ......... 248

Kravu pārvadājumi: dzelzceļa .................. 248

Kravu pārvadājumi: kuģu ......................... 248

Krāsas, lakas, būvķīmija .......................... 248

Krāsas, lakas, būvķīmija:

vairumtirdzniecība.................................. 248

Krāsnis un kamīni .................................... 248

Krāsu, laku un būvķīmijas ražošana ........ 248

Kuģu aģentēšana ..................................... 248

Kuģu apgāde ............................................ 248

Kuģu būve un remonts ............................. 248

Kuģu personāla komplektēšana .............. 248

Kulinārijas izstrādājumi, uzkodas............ 248

Kurināmais ............................................... 249

Kurjeru pakalpojumi ................................ 249

Kūdra ........................................................ 249

Ķ

Ķīmiskā tīrīšana ....................................... 249

Ķīmiskās preces ....................................... 249

Ķīmiskie reaģenti ..................................... 249

L

Labiekārtošana, apzaļumošana ............... 249

Laboratorijas iekārtas un piederumi ....... 249

Lauksaimniecības konsultācijas .............. 249

Lauksaimniecības pakalpojumi ............... 249

Lauksaimniecības produktu uzpirkšana,

sagāde un tirdzniecība, pārtika .............. 249

Lauksaimniecības tehnikas un

traktortehnikas labošana, remonts ....... 249

Lauksaimniecības tehnikas un

traktortehnikas ražošana ....................... 249

Lauksaimniecības tehnikas un

traktortehnikas rezerves daļas .............. 249

Lauksaimniecības tehnikas un

traktortehnikas tirdzniecība................... 250

Lidostas .................................................... 250

Liftu būve un apkope ................................ 250

Linu pārstrāde .......................................... 250

Līzings ...................................................... 250

Loģistika ................................................... 250

Lombardi, ieķīlāšana ................................ 250

Lopbarība ................................................. 250

Lopkopība, zirgkopība .............................. 250

Loterijas ................................................... 250

M

Maizes un miltu izstrādājumu ražošana,

pārtika .................................................... 250

Maizes un miltu izstrādājumu tirdzniecība,

pārtika .................................................... 250

Maizes un miltu izstrādājumu

vairumtirdzniecība, pārtika .................... 250

Makšķerēšanas piederumi....................... 250

Mašīnbūve ................................................ 250

Mākslas saloni, galerijas ......................... 251

Mākslinieciskie kolektīvi .......................... 251

Medicīnas tehnika, instrumenti, preces un

piederumi ............................................... 251

Medicīnas tehnika, instrumenti un materiāli:

zobārstniecībai ....................................... 251

Medicīniskā palīdzība: ambulatorā .......... 251

Medicīniskā palīdzība: netradicionālā ..... 251

Medicīniskā palīdzība: plastiskā

ķirurģija .................................................. 251

Medicīniskā palīdzība: rehabilitācija ........ 251

Medicīniskā palīdzība: stacionārā ............ 251

Medikamentu ražošana............................ 251

Medikamentu tirdzniecība, aptiekas ........ 251

Medikamentu vairumtirdzniecība ............ 252

Medību piederumi .................................... 252

Meliorācijas darbi ..................................... 252

Metāla tirdzniecība ................................... 252

Metāla virsmu tīrīšana un krāsošana ...... 252

Metālapstrāde .......................................... 252

Metālapstrādes iekārtas un

instrumenti ............................................. 252

Metālizstrādājumi .................................... 252

Metāllūžņi ................................................. 252

Metroloģija, mēraparāti un

mērinstrumenti ...................................... 252

Meža ogu un sēņu uzpirkšana un

realizācija ............................................... 252

Mežizstrāde .............................................. 253

Mežkopības un mežizstrādes tehnika ...... 253

Mežsaimniecība........................................ 253

Mēbeļu furnitūra ...................................... 253

Mēbeļu labošana ...................................... 253

Mēbeļu ražošana, mēbeļu sagataves ...... 253

Mēbeļu tirdzniecība .................................. 253

Mēbeļu vairumtirdzniecība ...................... 253

Mērniecība, ģeodēzija, kartogrāfija,

topogrāfija .............................................. 253

Modes saloni ............................................ 253

Motocikli, mopēdi un motorolleri ............. 253

Motoru eļļas, smērvielas ......................... 253

Muita ......................................................... 253

Muzeji ....................................................... 253

Mūzikas instrumentu tirdzniecība ........... 253

Mūzikas izdevniecības, skaņu ierakstu

studijas ................................................... 253

Mūzikas, skaņu un gaismas iekārtas ...... 254

Mūzikas un naktsklubi, deju zāles ........... 254

N

Namu apsaimniekošana .......................... 254

Nekustamā īpašuma vērtēšana ............... 254

Noliktavu pakalpojumi ............................. 254

Noliktavu tehnika un aprīkojums ............. 254

Noma ........................................................ 254

Norēķinu un uzskaites sistēmas, kases

aparāti .................................................... 254

O

Optikas, briļļu izgatavošana, remonts ..... 254

Optikas, briļļu tirdzniecība ....................... 254

Optikas, briļļu vairumtirdzniecība ........... 254

Ostas, kuģu satiksme ............................... 254

Otrreizējās izejvielas ................................ 254

P

Pakalpojumi ekspatriantiem .................... 254

Paklāji, paklāju serviss ............................ 254

Papīra un tā izstrādājumu ražošana ........ 254

Papīra un tā izstrādājumu tirdzniecība .... 254

Papīra un tā izstrādājumu

vairumtirdzniecība.................................. 254

Parādu piedziņa, detektīvdarbība ............ 255

Parfimērijas, kosmētikas ražošana ......... 255

Parfimērijas, kosmētikas tirdzniecība ..... 255

Parfimērijas, kosmētikas

vairumtirdzniecība.................................. 255

Pasažieru pārvadājumi ............................ 255

Pasākumu organizēšana, atribūtika ........ 255

Pasts, pasta pakalpojumi ......................... 255

Pavairošanas darbi ................................... 255

Pavairošanas tehnika ............................... 255

Pārtikas piedevas, garšvielas .................. 255

Pārtikas rūpniecības iekārtas .................. 255

Pārtikas tirdzniecība ................................ 255

Pārtikas vairumtirdzniecība ..................... 255

Pārvietošanās serviss .............................. 255

Personāla atlase; konsultācijas un

pakalpojumu noma ................................ 255

Piena pārstrāde, pārtika .......................... 256

Piena produktu tirdzniecība, pārtika ....... 256

Piena produktu vairumtirdzniecība,

pārtika .................................................... 256

Pirotehnika ............................................... 256

Pirtis, saunas ........................................... 256

Plastmasas izstrādājumi ......................... 256

Poligrāfijas iekārtas un materiāli ............ 256

Poligrāfijas pakalpojumi .......................... 256

Preses izdevumi ....................................... 256

Preses izplatīšana .................................... 256

Programmatūra ....................................... 256

Psihologa, psihoterapeita pakalpojumi ... 256

Pulksteņu tirdzniecība un

vairumtirdzniecība.................................. 256

Putnkopība ............................................... 256

R

Radio ......................................................... 256

Reklāma ................................................... 256

Reklāma: vides ......................................... 257

Reklāmas izejmateriāli un iekārtas ......... 257

Reklāmas suvenīri ................................... 257

Reklāmas un mediju aģentūras ............... 257

Restaurācija ............................................. 257

Rūpnieciskās iekārtas, automatizācija .... 257

Rūpniecības preču tirdzniecība ................ 257

Rūpniecības preču vairumtirdzniecība .... 257

S

Sabiedriskās attiecības ............................ 257

Sadzīves tehnikas labošana ..................... 257

7


Sadzīves tehnikas ražošana ..................... 257

Sadzīves tehnikas tirdzniecība ................. 257

Sadzīves tehnikas vairumtirdzniecība ..... 257

Saimniecības preču tirdzniecība .............. 257

Saimniecības preču vairumtirdzniecība .. 257

Sakaru tehnikas un līdzekļu labošana,

serviss .................................................... 258

Sakaru tehnikas un līdzekļu ražošana,

sistēmu integrēšana............................... 258

Sakaru tehnikas un līdzekļu

tirdzniecība ............................................. 258

Sakaru tehnikas un līdzekļu

vairumtirdzniecība.................................. 258

Saldēšanas iekārtas ................................. 258

Sanitārie dienesti ..................................... 258

Santehnikas ražošana .............................. 258

Santehnikas tirdzniecība .......................... 258

Santehnikas uzstādīšana un remonts ..... 258

Santehnikas vairumtirdzniecība .............. 258

Seifi ........................................................... 258

Selekcija un sēklkopība............................ 258

Sertifikācija un standartizācija ................ 258

Sēklas un stādi ......................................... 258

Siltumapgāde un siltumtīkli ..................... 258

Siltumenerģija: alternatīvā ...................... 259

Siltumizolācijas darbi ............................... 259

Siltumtehnika, apkures iekārtas, granulu

degļi ........................................................ 259

Skaistumkopšana ..................................... 259

Skārdnieku darbi ...................................... 259

Sociālā aprūpe ......................................... 259

Solāriji ...................................................... 259

Somas ....................................................... 259

Spēļu zāles, kazino ................................... 259

Spēļu zāļu, kazino aprīkojums ................. 259

Sporta celtnes un bāzes ........................... 259

Sporta klubi .............................................. 259

Sporta organizācijas ................................. 259

Sporta un tūrisma preču noma ................ 260

Sporta un tūrisma preču ražošana .......... 260

Sporta un tūrisma preču tirdzniecība ...... 260

Sporta un tūrisma preču

vairumtirdzniecība.................................. 260

Statistika, socioloģiskie un tirgus

pētījumi ................................................... 260

Stikla šķiedras izstrādājumi .................... 260

Stikla taras pieņemšana .......................... 260

Stiklinieku darbi ....................................... 260

Stikls un stikla izstrādājumu ražošana ... 260

Stikls un stikla izstrādājumu tirdzniecība,

vairumtirdzniecība.................................. 260

Stividoru pakalpojumi .............................. 260

Suvenīri, dāvanas ..................................... 260

Sūkņi, pumpji, ventiļi ................................ 260

T

Tabakas izstrādājumu ražošana .............. 260

Tabakas izstrādājumu tirdzniecība .......... 260

Tabakas izstrādājumu

vairumtirdzniecība.................................. 260

Taksometru pakalpojumi ......................... 260

Teātri......................................................... 260

Tehniskās pārbaudes un ekspertīze ........ 261

Tekstilizstrādājumu ražošana .................. 261

Tekstilizstrādājumu tirdzniecība .............. 261

Tekstilizstrādājumu vairumtirdzniecība .. 261

Telekomunikācijas .................................... 261

Televīzija ................................................... 261

Telpu noma ............................................... 261

Tirdzniecība: netiešā ................................ 261

Tirdzniecības centri .................................. 261

Tirdzniecības iekārtas .............................. 261

Tirdzniecības starpnieki ........................... 261

Tirgi........................................................... 261

Trauki ........................................................ 261

Trepes, kāpnes ......................................... 261

Trikotāžas izstrādājumu ražošana ........... 261

Trikotāžas izstrādājumu tirdzniecība ....... 261

Trikotāžas izstrādājumu

vairumtirdzniecība.................................. 262

Tualetes .................................................... 262

Tulkošana ................................................. 262

Tūrisms un viesnīcu rezervēšana ............ 262

U

Ugunsdzēsības un ugunsaizsardzības

līdzekļi .................................................... 262

Uzkopšanas līdzekļi un tehnika,

profesionālā ............................................ 262

Uzkopšanas serviss .................................. 262

Ū

Ūdensapgāde un kanalizācija .................. 262

V

Vājstrāvas tīkli .......................................... 262

Vārti, žogi .................................................. 262

Velosipēdi ................................................. 262

Veļa, zeķes ................................................ 262

Veļas mazgāšana, gludināšana ................ 263

Ventilācijas un kondicionēšanas

sistēmas, un iekārtas telpām ................ 263

Veterinārija ............................................... 263

Vērtspapīri ................................................ 263

Videoierakstu noma un tirdzniecība ........ 263

Vides aizsardzība, ekoloģija ..................... 263

Viesnīcas ................................................... 263

Z

Ziedu audzēšana ...................................... 263

Ziedu tirdzniecība, floristika .................... 263

Ziedu vairumtirdzniecība ......................... 263

Zinātniskā pētniecība ............................... 263

Zinātniskā ražošana un tehnoloģija ......... 263

Zirglietas .................................................. 263

Zivju pārstrāde, pārtika ............................ 263

Zivju un zivju produktu tirdzniecība,

pārtika .................................................... 263

Zivju un zivju produktu

vairumtirdzniecība, pārtika .................... 263

Zivkopība .................................................. 263

Zīmogu izgatavošana................................ 264

Zobārstniecība un mutes higiēna ............ 264

Zoopreces, dzīvnieku kopšana un

aprūpe .................................................... 264

Zvejniecība ................................................ 264

Ž

Žalūzijas, aizkaru stieņi ........................... 264

8


9


Mārketinga koncepti

nelieliem uzņēmumiem

www.latvijastalrunis.lv

67770711

Mājaslapu izstrāde

SEO risinājumi

Sociālo tīklu

profilu izveide

10


Vārds “krī ze” cēlies sengrieķu laikos un apzīmē pagrieziena punktu, lēmumu. Ar krīzi

mēs saprotam pēkšņas, parasti negaidītas pārmaiņas, kas izjauc ierasto darbību ritmu

un lietu kārtību.

Juris Mendziņš

Nacionālās ziņu

aģentūras LETA

valdes loceklis

Ja skatāmies uz krīzēm ekonomikā, tad Latvijas Bankas ekonomisti recesiju definē

kā divus ceturkšņus pēc kārtas, kad ekonomika uzrāda iekšzemes kopprodukta kritumu

salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni. Savukārt krīzi ekonomikā var definēt kā

dziļāku un izteiktāku recesiju, kurai līdzi nāk arī finanšu sistēmas satricinājumi.

Atstājot jautājumu par krīzi otrajā plānā, mēs pilnīgi skaidri zinām, ka Latvijas

ekonomikā ir recesija, jo pirmo divu 2020. gada ceturkšņu iekšzemes kopprodukta

izmaiņas bija negatīvas. Tādēļ šobrīd īpaši svarīgi ir sekot gan Latvijas biznesa vides

dinamikai, gan atsevišķu sektoru attīstībai un, būsim godīgi, pat dzīvotspējai.

Pazīstamais ASV sociologs un komentētājs Neits Silvers savā grāmatā “Signāls un

trokšņi” (Nate Silver. The Signal and The Noise) raksta, ka signāls ir patiesība, bet

trokšņi mūs novirza no tās. To zina arī fiziķi un citi zinātnisko disciplīnu pārstāvji,

kuriem ir bijusi pieredze laboratorijas pētījumos – trokšņi var ietekmēt mērījumu

rezultātus un novirzīt pētniekus no patiesības.

Tādēļ šajos pārmaiņu, pagrieziena punktu laikos, kad mūsu ierasto lietu kārtība ir

izjaukta, sevišķi svarīgi ir ievērot signālus un atšķirt tos no trokšņa. Viens no šādiem

tīriem un bezkaislīgiem signāliem Latvijas biznesa vidē ir “Latvijas biznesa gada

pārskats”, un aģentūra LETA ir gandarīta par iespēju būt par šī izdevuma sadarbības

partneri.

Mēs uzskatām, ka tīri signāli, korekta informācija un uz zināšanām balstīti lēmumi

ir tie faktori, kas palīdzēs mums visiem kopā pārvarēt kārtējo pagrieziena punktu

gan ekonomikā, gan sadzīvē. LETA galvenais uzdevums ir nodrošināt ar uzticamu

informāciju visus, kuri ikdienā pieņem lēmumus, un mēs ticam, ka tikai gudra, uz zināšanām

un datiem balstīta lēmumu pieņemšana var mūs izvest no pārmaiņām pretī

labākai nākotnei.

11


Latvijas tautsaimniecības

pamats nozaru griezumā

Pēc 2019. gada apgrozījuma (%)

Apkopoti uzņēmumi, kuri

iesnieguši gada pārskatu

līdz 30.09.2020. un kuru

apgrozījums ir virs

145 000 EUR.

Apkopoto uzņēmumu

apgrozījums veido 95,1% no

kopējā apgrozījuma.

Informācijas tehnoloģijas,

datortehnika, 3,04%

Medicīna un farmācija, 3,34%

Telekomunikācijas un sakari, 2,08%

Tūrisms, viesmīlība, izklaide, 2,54%

Pārtikas un dzērienu ražošana, 2,77%

Nekustamais īpašums, 3,00%

Pakalpojumi, 1,54% Mediji, reklāma, izglītība, radošās industrijas, 1,46%

Tirdzniecība, 21,82%

Pakalpojumi finanšu, juridiskie

un uzņēmējdarbībai, 3,70%

Lauksaimniecība, 5,47%

Transports, loģistika,

pārvadājumi, 14,33%

Rūpniecība, 6,51%

Meža nozare, 6,88%

Būvniecība, 11,41%

Enerģētika, 10,11%

Apgrozījuma izmaiņas 2019. gadā pret 2018. gadu (%)

25

20

15

10

5

0

-5

-10

-15

-20

-25

-25

30

-35

24%

14% 13% 12%

5%

4% 4% 4% 4%

2%

-1%

-3% -4%

-5% -7% -34%

Tirdzniecība

Lauksaimniecība

Mediji, reklāma,

izglītība, radošās

industrijas

Nekustamais

īpašums

Informācijas

tehnoloģijas,

datortehnika

Medicīna un

farmācija

Pakalpojumi

Telekomunikācijas

un sakari

Tūrisms, viesmīlība,

izklaide

Būvniecība

Pārtikas un

dzērienu ražošana

Transports,

loģistika,

pārvadājumi

Enerģētika

Pakalpojumi

finanšu, juridiskie

un uzņēmējdarbībai

Meža nozare

Rūpniecība

Pēc 2019. gada peļņas (milj. EUR)

600

686,6

500

400

300

200

100

0

Pakalpojumi

finanšu, juridiskie

un uzņēmējdarbībai

407,5

Būvniecība

386,7

Tirdzniecība

365,5

Transports,

loģistika,

pārvadājumi

313,5 306,1

Enerģētika

Meža nozare

252,7 236,0

Nekustamais

īpašums

Lauksaimniecība

204,0

Rūpniecība

149,5

Telekomunikācijas

un sakari

125,9 112,2

Medicīna un

farmācija

Informācijas

tehnoloģijas,

datortehnika

87,2

Tūrisms, viesmīlība,

izklaide

63,7

Pārtikas un

dzērienu ražošana

52,0 48,8

Mediji, reklāma,

izglītība, radošās

industrijas

Pakalpojumi

12


Izmantotā metodika

GADA PĀRSKATU STATISTIKA

Kopā uzņēmumi, kas iesnieguši

gada pārskatus

Gada pārskatus iesniegušo

uzņēmumu neto apgrozījums

(miljardi EUR)

2019. g.

salīdzinot

ar 2018. g.

2019.

gads

2018.

gads

2017.

gads

126 000 129 000 128 000

62,06 64,89 58,8

Metodika, paskaidrojums

Uz 30.09.2019. iesniegti un Firmas.lv licences ietvaros ir

saņemts no LR UR

t.sk. pie neto apgrozījuma pieskaitīti arī banku tīrie

procentu un komisiju ienākumi un citi ienākumi;

Apdrošināšanas sabiedrībām bruto nopelnītās prēmijas

LATVIJAS BIZNESA GADA PĀRSKATS

2019. g.

salīdzinot

ar 2018. g.

2019.

gads

2018.

gads

2017.

gads

LBGP apkopoti uzņēmumi 24 207 23 721 22 891

(no kopējā gada pārskatus

iesniegušo uzņēmumu skaita)

LBGP apkopoto uzņēmumu neto

apgrozījums (miljardi EUR)

(no kopējā iesniegto gada

pārskatu apgrozījuma)

19,2% 18,4% 17,9%

Kopējās izmaiņas 0,96% 7,25% 10,06%

Kopā veidotā peļņa

(miljardi EUR)

Metodika, paskaidrojums

Uzņēmumi, kuru neto apgrozījums ir virs 145 000 EUR

58,57 61,68 56,63 t.sk. pie neto apgrozījuma pieskaitīts arī banku tīrie

procentu un komisiju ienākumi un citi ienākumi;

94,4% 95,1% 96,3% Apdrošināšanas sabiedrībām bruto nopelnītās prēmijas

3,901 4,058 3,02 Peļņa pēc nodokļiem

Pieaugums rēķināts, atlasīto uzņēmumu apgrozījumu

salīdzinot ar iepriekšējā gadā atlasīto uzņēmumu

apgrozījumu

Kopā darbinieki tūkstošos 529 557 545 Gada pārskatā norādītais vidējais darbinieku skaits

TOPI

16 Industriju topi (TOP 10)

63 Virsnozaru topi (TOP 25)

Paskaidrojums

TOP veidots pēc neto apgrozījuma dilstošā secībā, sarakstos netiek

iekļauti uzņēmumi, kuri ir maksātnespējīgi pārskata gadā

476 publicētie Nozaru topi, publicēti LBGP drukātajā versija LBGP drukātajā versijā katrā nozarē tiek publicēts uzņēmumu TOP 3

476 pilnie Nozaru topi, publicēti www.firmas.lv interneta versijā Portāla Firmas.lv klientiem

5 lielākās gazeles pēc apgrozījuma industrijā

Pēdējo 3 gadu laikā uzņēmumam ir apgrozījuma pieaugums vairāk

nekā 20% katru gadu

RĀDĪTĀJI

Formula

Skaidrojums

Rentabilitāte Peļņa pret neto apgrozījumu procentos (%).

Rādītājs industriju un virsnozaru topos papildināts ar

krāsu indikāciju – lielāks par 5 zaļš, no 0 līdz 5 dzeltens,

mazāks par 0 sarkans

Apgrozījuma izmaiņas

pret iepriekšējo gadu

(Tekošā gada neto apgrozījums – iepriekšējā

gada neto apgrozījums) / iepriekšējā gada neto

apgrozījumu procentos (%).

Ja pieaugums pārsniedz 200%, tas tiek izteikts reizēs (x)

SATURS NOZARU TOPIEM

Saraksti veidoti dilstošā neto apgrozījuma secībā. Tiek publicēti nosaukums, faktiskā adrese, faktiskais telefons, LR UR reģistrācijas numurs

un gads, neto apgrozījums. Ar * atzīmēti uzņēmumi, kuriem publicēta juridiskā adrese.

NOZARES

Uzņēmumu grupējums pa nozarēm, virsnozarēm un industrijām ir veidots, balstoties uz uzņēmumu gada pārskatos norādītajām galvenajām

nozarēm. Šīs nozares tika saskaņotas un precizētas, ja gada pāskatā nozare bija norādīta neprecīzi vai vispārīgi.

Ja uzņēmumam ir vairākas nozares, topā tas tiek iekļauts pēc vienas galvenās nozares.

13


Industrijas skaitļos, pa virsnozarēm

Kopā

Uzņēmumu skaits

Jauni

atlasē

Avots: Firmas.lv, licencēti UR dati. VID dati – aprēķini balstīti uz VID mājaslapā publicētajiem datiem.

Neto

apgrozījums,

tūkst.

Apgrozījums, peļņa EUR

19/18 18/17 17/16

Peļņa,

tūkst.

Pieaudzis

apgrozījums

Rentabilitāte

Darbinieki,

skaits

kopā

Nodokļi (VID dati)

Kopā,

tūkst.

VSAOI uz

darbinieku,

tūkst. EUR

Būvniecība 3500 66% 15% 6 578 681 2% 19% 18% 407 485 6% 66 672 465 427 4,01

Arhitektūras un projektēšanas pakalpojumi 336 63% 22% 419 106 13% 24% 6% 31 279 7% 4839 52 283 4,8

Būvmateriālu ražošana 190 69% 13% 682 890 3% 13% 21% 80 091 12% 5642 21 000 5,34

Būvmateriālu tirdzniecība 771 69% 10% 1 562 726 11% 14% 8% 73 073 5% 12 141 140 102 3,86

Celtniecība un apdare 1988 66% 18% 3 091 234 -1% 23% 23% 181 760 6% 35 114 201 118 3,48

Ceļu un tiltu būve 216 57% 8% 822 726 -5% 16% 23% 41 282 5% 8936 50 925 5,02

Enerģētika 660 57% 8% 5 830 097 -4% 11% 6% 313 483 5% 20 606 1 121 195 5,24

Degviela 156 52% 7% 3 111 148 -3% 10% 8% 52 099 2% 5301 775 744 4,36

Elektroenerģija un gāze 176 53% 11% 1 729 161 -3% 5% 4% 193 078 11% 6691 261 037 7,12

Siltumapgāde un ūdenssaimniecība 329 61% 6% 989 787 -11% 24% 2% 68 306 7% 8614 84 414 4,32

Informācijas tehnoloģijas, datortehnika 529 68% 14% 1 751 716 5% 16% 5% 112 150 6% 15 946 235 307 7,52

Datortehnika 77 64% 9% 730 178 -2% 12% -12% 6785 1% 945 17 867 5,56

Informācijas tehnoloģijas,

programmizstrāde

452 69% 14% 1 021 538 10% 19% 21% 105 365 10% 15 001 217 440 7,64

Lauksaimniecība 1638 73% 14% 3 154 429 14% 2% 9% 235 979 7% 21 586 166 163 3,05

Augkopība, dārzeņkopība un augļkopība 911 77% 17% 1 756 269 42% 0% 2% 149 528 9% 9829 43 361 2,88

Lauksaimniecības tehnika un pakalpojumi 242 58% 12% 674 616 -17% 7% 16% 19 639 3% 3206 61 000 3,87

Lopkopība, putnkopība 452 75% 9% 664 872 3% -1% 16% 57 295 9% 7840 55 825 2,86

Zivsaimniecība, zvejniecība 34 62% 15% 58 672 -22% 14% -16% 9518 16% 711 5977 3,58

Medicīna un farmācija 867 80% 10% 1 923 361 4% 13% 10% 125 912 7% 40 855 312 506 4,26

Medicīnas tehnika un piederumi 140 73% 5% 248 312 -11% 9% 13% 13 335 5% 1919 37 124 5,76

Medikamentu ražošana un tirdzniecība 218 73% 6% 729 974 0% 15% 10% 64 748 9% 3952 47 067 5,23

Veselības aprūpe 509 86% 14% 945 076 13% 13% 8% 47 829 5% 34 984 228 315 4,06

Mediji, reklāma, izglītība, radošās

industrijas

782 63% 17% 841 313 13% 7% 1% 52 024 6% 14 404 139 045 4,07

Dizains, mode, māksla, jaunrade 152 66% 24% 90 441 6% 10% 6% 5974 7% 3159 23 501 3,71

Elektroniskie mediji 27 33% 0% 55 493 -22% -3% 29% 1600 3% 1097 12 668 5,46

Informatīvie pakalpojumi 56 75% 18% 92 289 52% 5% -13% 12 700 14% 1613 21 724 5,31

Izdevējdarbība 69 41% 12% 69 011 -1% 2% -5% 217 0% 1611 13 280 3,75

Izglītība, apmācība 120 66% 13% 99 536 0% 2% 22% 6452 6% 3760 22 141 3,07

Reklāma, sabiedriskās attiecības 359 65% 17% 434 543 21% 12% -10% 25 081 6% 3164 45 731 4,67

Meža nozare 1363 47% 11% 3 965 563 -7% 22% 6% 306 058 8% 30 214 203 275 3,96

Kokapstrāde un pārstrāde, papīra ražošana 660 47% 9% 2 447 010 -5% 19% 7% 148 449 6% 17 643 68 863 3,79

Mežsaimniecība 522 41% 11% 1 217 382 -12% 32% 6% 144 689 12% 7332 106 447 4,71

Mēbeļu ražošana 181 67% 15% 301 172 0% 10% 6% 12 921 4% 5239 27 965 3,48

Nekustamais īpašums 1711 69% 18% 1 727 580 12% 6% -1% 252 669 15% 25 850 356 088 2,96

Apsaimniekošana 378 69% 13% 407 981 7% 8% -1% 24 109 6% 15 217 106 606 2,57

Darījumi ar nekustamo īpašumu, noliktavu

pakalpojumi

1333 69% 19% 1 319 600 14% 5% -1% 228 560 17% 10 633 249 483 3,53

Pakalpojumi 634 69% 13% 885 248 4% 6% 8% 48 765 6% 20 774 147 083 2,8

Apsardze, drošības sistēmas un

identifikācijas dokumenti

193 68% 15% 213 890 -1% -3% 6% 13 481 6% 10 618 60 323 2,37

Atkritumu apsaimniekošana, metāllūžņi 169 60% 6% 538 000 7% 11% 14% 27 450 5% 5755 59 027 3,55

Sadzīves pakalpojumi 226 74% 18% 113 233 0% 1% -15% 7300 6% 3731 24 323 3,03

Skaistumkopšana, kosmētika 46 78% 15% 20 126 4% -12% 23% 534 3% 670 3410 1,88

Pakalpojumi finanšu, juridiskie un

uzņēmējdarbībai

886 68% 19% 2 133 242 -5% 7% -3% 686 634 32% 21 896 262 342 6,55

Apdrošināšana 55 73% 5% 512 094 6% 10% 16% 40 604 8% 2101 22 802 6,19

Bankas 18 39% 17% 679 361 -14% 5% -32% 412 977 61% 6494 87 510 8,41

Konsultācijas, juridiskie un citi biznesa

pakalpojumi

627 70% 21% 526 640 4% 11% 8% 58 354 11% 9790 112 990 5,21

Līzings un cita finanšu darbība 186 63% 19% 415 148 -10% 4% 16% 174 699 42% 3511 39 040 7,07

Pārtikas un dzērienu ražošana 337 71% 7% 1 598 370 -1% 0% 14% 63 677 4% 16 290 276 998 3,55

Dzērienu ražošana 32 72% 3% 285 080 4% 7% 9% 15 439 5% 2089 184 087 4,75

Pārtikas ražošana 305 70% 8% 1 313 290 -2% -1% 15% 48 238 4% 14 201 92 911 3,38

Rūpniecība 1323 60% 9% 3 754 459 -34% 7% 13% 203 976 5% 35 076 245 236 4,01

Elektrotehnika un elektronika 133 64% 10% 271 081 0% -11% 12% 18 029 7% 3084 22 573 4,16

Ķīmiskā rūpniecība 205 65% 8% 457 794 -81% -3% 12% 31 198 7% 3533 31 884 4,21

Metālapstrāde un mašīnbūve 563 58% 10% 2 182 547 3% 22% 20% 101 924 5% 15 737 99 929 4,21

Poligrāfija 126 60% 9% 261 726 -3% 4% 6% 16 289 6% 3116 25 842 4,72

Vieglā rūpniecība, iepakojums 266 59% 10% 545 226 3% 3% 5% 31 039 6% 9088 60 043 3,2

Zinātniskā pētniecība un ražošana 30 63% 13% 36 084 -39% 16% 6% 5498 15% 518 4964 5,47

Telekomunikācijas un sakari 199 66% 16% 1 199 339 4% 6% 0% 149 499 12% 6875 168 708 6,42

Fiksētie un mobilie sakari, kabeļoperatori,

interneta pakalpojumi

158 63% 13% 978 469 3% 10% 1% 139 297 14% 5787 143 396 6,76

Sakaru līdzekļi un to projektēšana 41 78% 27% 220 870 11% -10% -7% 10 202 5% 1088 25 312 4,63

Tirdzniecība 3529 65% 12% 12 580 326 24% 3% 5% 386 683 3% 73 853 1 156 474 3,33

Apģērbi, apavi un piederumi 376 55% 12% 562 067 -8% 7% 9% 25 268 5% 8541 95 509 2,64

Atpūtai, sportam un tūrismam 222 67% 12% 381 713 1% -2% 9% 20 134 5% 3225 41 752 3,3

Iekārtas un piederumi birojam un ražošanai 392 62% 12% 754 533 -2% 1% 1% 42 877 6% 4947 66 470 4,55

Industriālā tehnika 166 58% 7% 415 111 -23% 12% 26% 23 687 6% 2798 48 298 4,62

Internetveikali, netiešā tirdzniecība 272 72% 29% 2 327 383 556% 22% -13% 11 351 0% 2005 25 873 4,08

Mājai un dārzam 686 64% 10% 2 392 304 9% 6% 10% 75 217 3% 10 595 174 599 3,86

Parfimērija un kosmētika 130 63% 10% 295 817 1% 6% 14% 19 212 6% 2664 30 986 3,52

Pārtika un dzērieni 1286 68% 9% 5 451 398 9% 0% 2% 168 936 3% 39 078 672 987 3,05

Transports, loģistika, pārvadājumi 3162 61% 12% 8 263 868 -3% 8% 7% 365 468 4% 74 452 695 056 4,2

Autopārvadājumi 1561 59% 11% 2 418 337 -3% 10% 9% 70 661 3% 32 026 187 311 3,2

Autotirgus un apkope 992 63% 14% 1 980 350 2% 7% 6% 50 150 3% 12 105 228 800 3,99

Aviopārvadājumi 50 70% 6% 921 713 21% 3% 16% 65 938 7% 4570 66 120 8,82

Dzelzceļa pārvadājumi 63 52% 0% 938 601 -9% 10% -8% 13 463 1% 12 066 97 692 5,05

Loģistika, pārvadājumu un sūtījumu

apkalpošana

316 67% 15% 1 583 205 -17% 7% 12% 114 259 7% 9481 81 321 4,16

Ūdenspārvadājumi 180 64% 6% 421 662 8% 8% -1% 50 997 12% 4204 33 813 5,14

Tūrisms, viesmīlība, izklaide 1239 71% 18% 1 462 929 4% 10% 13% 87 230 6% 30 149 221 792 2,69

Ēdināšana 652 75% 17% 515 765 2% 10% 11% 10 641 2% 18 600 107 283 2,24

Izklaide un sports 250 70% 21% 388 994 3% 9% 12% 64 916 17% 5672 72 081 3,64

Naktsmājas, tūrisms 337 66% 17% 558 170 8% 11% 15% 11 673 2% 5877 42 428 3,19

Bez nozares 1857 81% 50% 927 524 -7% -43% 67% 102 953 11% 13 985 82 730 2,75

Kopā 24 207 66% 16% 58 578 047 1% 8% 10% 3 900 646 7% 529 483 6 255 424 3,99

14


Industrijas skaitļos, pa apgrozījuma līmeņiem

Kopā

Uzņēmumu skaits

Jauni

atlasē

Neto

apgrozījums,

tūkst.

Apgrozījums, peļņa EUR

19/18 18/17 17/16

Peļņa,

tūkst.

Pieaudzis

apgrozījums

Rentabilitāte

Darbinieki,

skaits

kopā

Nodokļi (VID dati)

Kopā,

tūkst.

VSAOI uz

darbinieku,

tūkst. EUR

Būvniecība 3500 66% 15% 6 578 681 2% 19% 18% 407 485 6% 66 672 465 427 4,01

no 0,1 milj. līdz 0,5 milj. 3283 66% 16% 2 687 966 1% 13% 10% 190 468 7% 42 354 241 504 3,07

no 0,5 milj. līdz 20 milj. 173 70% 3% 1 599 924 10% 13% 19% 81 412 5% 12 324 97 312 5,01

virs 20 milj. 44 57% 0% 2 290 791 -2% 29% 29% 135 604 6% 11 994 126 611 6,31

Enerģētika 660 57% 8% 5 830 097 -4% 11% 6% 313 483 5% 20 606 1 121 195 5,24

no 0,1 milj. līdz 0,5 milj. 555 57% 9% 566 639 -4% -1% 7% 34 751 6% 6982 70 241 3,45

no 0,5 milj. līdz 20 milj. 67 55% 1% 620 590 -10% 7% 5% 44 610 7% 3290 70 719 4,67

virs 20 milj. 39 53% 0% 4 642 869 -4% 13% 6% 234 123 5% 10 334 980 235 6,63

Informācijas tehnoloģijas, datortehnika 529 68% 14% 1 751 716 5% 16% 5% 112 150 6% 15 946 235 307 7,52

no 0,1 milj. līdz 0,5 milj. 471 67% 15% 422 499 -2% 8% 17% 43 251 10% 5396 80 844 6,91

no 0,5 milj. līdz 20 milj. 46 83% 2% 385 793 29% 31% -14% 40 519 11% 4167 76 677 9,28

virs 20 milj. 12 67% 0% 943 424 0% 15% 5% 28 380 3% 6383 77 785 6,88

Lauksaimniecība 1638 73% 14% 3 154 429 14% 2% 9% 235 979 7% 21 586 166 163 3,05

no 0,1 milj. līdz 0,5 milj. 1566 73% 15% 1 113 339 9% -1% 9% 168 081 15% 15 124 61 222 2,14

no 0,5 milj. līdz 20 milj. 54 63% 2% 538 224 8% -17% 10% 36 078 7% 3807 45 016 5,04

virs 20 milj. 18 78% 0% 1 502 866 20% 12% 9% 31 820 2% 2655 59 925 5,37

Medicīna un farmācija 867 80% 10% 1 923 361 4% 13% 10% 125 912 7% 40 855 312 506 4,26

no 0,1 milj. līdz 0,5 milj. 794 79% 11% 622 312 1% 5% 6% 54 756 9% 14 829 103 106 3,47

no 0,5 milj. līdz 20 milj. 58 97% 2% 559 713 -7% 7% 4% 23 361 4% 13 935 113 468 4,61

virs 20 milj. 16 100% 0% 741 336 19% 27% 22% 47 795 6% 12 091 95 933 4,81

Mediji, reklāma, izglītība, radošās

industrijas

782 63% 17% 841 313 13% 7% 1% 52 024 6% 14 404 139 045 4,07

no 0,1 milj. līdz 0,5 milj. 753 63% 18% 554 257 9% 1% 6% 37 406 7% 11 570 107 415 3,90

no 0,5 milj. līdz 20 milj. 30 70% 3% 257 050 7% 20% -13% 14 698 6% 2825 31 513 4,76

virs 20 milj. 1 100% 0% 30 005 - 80 -0% 9 117 5,45

Meža nozare 1363 47% 11% 3 965 563 -7% 22% 6% 306 058 8% 30 214 203 275 3,96

no 0,1 milj. līdz 0,5 milj. 1230 47% 12% 1 035 502 -9% 9% 3% 50 575 5% 15 206 49 156 2,64

no 0,5 milj. līdz 20 milj. 100 54% 3% 933 701 7% 18% -1% 43 822 5% 5706 20 266 4,33

virs 20 milj. 33 27% 3% 1 996 360 -11% 31% 12% 211 660 11% 9302 133 854 5,90

Nekustamais īpašums 1711 69% 18% 1 727 580 12% 6% -1% 252 669 15% 25 850 356 088 2,96

no 0,1 milj. līdz 0,5 milj. 1657 68% 18% 1 136 925 7% 5% 2% 166 533 15% 18 215 216 485 2,73

no 0,5 milj. līdz 20 milj. 49 80% 8% 405 174 26% 10% -7% 68 941 17% 4696 101 152 2,99

virs 20 milj. 5 100% 0% 185 482 21% 2% -5% 17 194 9% 2939 38 451 4,35

Pakalpojumi 634 69% 13% 885 248 4% 6% 8% 48 765 6% 20 774 147 083 2,80

no 0,1 milj. līdz 0,5 milj. 597 69% 14% 430 000 3% -6% 2% 24 510 6% 13 403 88 949 2,59

no 0,5 milj. līdz 20 milj. 31 58% 3% 268 187 -13% 19% -0% 18 441 7% 5508 37 664 3,03

virs 20 milj. 6 57% 0% 187 061 46% 13% 52% 5 813 3% 1863 20 470 3,65

Pakalpojumi finanšu, juridiskie un

uzņēmējdarbībai

886 68% 19% 2 133 242 -5% 7% -3% 686 634 32% 21 896 262 342 6,55

no 0,1 milj. līdz 0,5 milj. 828 68% 20% 566 987 6% 6% 0% 124 328 22% 9790 105 218 4,74

no 0,5 milj. līdz 20 milj. 42 67% 5% 389 571 -20% 5% 22% 294 431 76% 4812 71 430 8,07

virs 20 milj. 16 69% 6% 1 176 685 -4% 8% -15% 267 874 23% 7294 85 695 7,98

Pārtikas un dzērienu ražošana 337 71% 7% 1 598 370 -1% 0% 14% 63 677 4% 16 290 276 998 3,55

no 0,1 milj. līdz 0,5 milj. 282 70% 9% 382 246 4% -8% 10% 16 390 4% 7296 45 183 2,64

no 0,5 milj. līdz 20 milj. 36 72% 0% 317 209 -19% -1% 14% 15 197 5% 4166 33 665 3,52

virs 20 milj. 19 74% 0% 898 915 5% 4% 16% 32 091 4% 4828 198 149 4,97

Rūpniecība 1323 60% 9% 3 754 459 -34% 7% 13% 203 976 5% 35 076 245 236 4,01

no 0,1 milj. līdz 0,5 milj. 1176 60% 10% 1 107 353 -2% 3% 3% 60 937 6% 18 586 132 029 3,34

no 0,5 milj. līdz 20 milj. 120 63% 2% 1 070 740 -7% 1% 18% 65 725 6% 9922 67 680 4,42

virs 20 milj. 27 71% 0% 1 576 365 -54% 10% 15% 77 314 5% 6568 45 527 5,27

Telekomunikācijas un sakari 199 66% 16% 1 199 339 4% 6% -0% 149 499 12% 6875 168 708 6,42

no 0,1 milj. līdz 0,5 milj. 171 63% 17% 162 810 -1% 13% -10% 16 183 10% 1811 21 910 4,22

no 0,5 milj. līdz 20 milj. 20 85% 10% 207 089 32% -45% 2% 6 059 3% 1715 23 822 5,31

virs 20 milj. 8 88% 0% 829 440 0% 15% 0% 127 257 15% 3349 122 977 8,18

Tirdzniecība 3529 65% 12% 12 580 326 24% 3% 5% 386 683 3% 73 853 1 156 474 3,33

no 0,1 milj. līdz 0,5 milj. 3241 64% 13% 2 674 511 0% 1% 0% 123 250 5% 35 049 327 972 2,66

no 0,5 milj. līdz 20 milj. 211 74% 2% 2 021 767 -5% 5% 7% 85 132 4% 11 787 219 327 4,49

virs 20 milj. 77 81% 2% 7 884 048 47% 3% 7% 178 301 2% 27 017 609 175 3,70

Transports, loģistika, pārvadājumi 3162 61% 12% 8 263 868 -3% 8% 7% 365 468 4% 74 452 695 056 4,20

no 0,1 milj. līdz 0,5 milj. 2953 61% 13% 2 518 624 -1% 8% -0% 132 899 5% 33 942 243 758 3,01

no 0,5 milj. līdz 20 milj. 157 72% 4% 1 550 930 1% -2% 18% 97 852 6% 11 373 130 020 5,01

virs 20 milj. 52 65% 2% 4 194 314 -6% 11% 7% 134 717 3% 29 137 321 278 5,28

Tūrisms, viesmīlība, izklaide 1239 71% 18% 1 462 929 4% 10% 13% 87 230 6% 30 149 221 792 2,69

no 0,1 milj. līdz 0,5 milj. 1195 71% 18% 724 552 3% 7% 10% 14 694 2% 21 381 127 448 2,39

no 0,5 milj. līdz 20 milj. 33 73% 0% 311 162 -18% 12% 4% 12 775 4% 5017 38 723 2,99

virs 20 milj. 12 75% 8% 427 216 34% 15% 31% 59 761 14% 3751 55 622 4,03

Bez nozares 1857 81% 50% 927 524 -7% -43% 67% 102 953 11% 13 985 82 730 2,75

Kopā 24 207 66% 16% 58 578 047 1% 8% 10% 3 900 646 7% 529 483 6 255 424 3,99

Avots: Firmas.lv, licencēti UR dati. VID dati – aprēķini balstīti uz VID mājaslapā publicētajiem datiem.

15


16


Latvijas demogrāfijas apskats

http://oxfordresearch.lv

11,97%

12,44%

13,42 %

52,52%

Iedzīvotāju

procentuālais

sadalījums

Latvijas

reģionos

183 938

Dati: Centrālā

statistikas

pārvalde

12 cilv./km 2 255 968

9,64%

Iedzīvotāju

skaits

Iedzīvotāju

blīvums

1 001 953

96 cilv./km 2

237 407

17 cilv./km 2 228 409

21 cilv./km 2

18 cilv./km 2

Iedzīvotāju skaita izmaiņas reģionos, % uz gada sākumu

1

0,5

0

-0,5

-1

-1,5

-2

-2,5

-3

2013 2014 2015 2017 2018 2019 2020

Pierīga Vidzeme Kurzeme Zemgale Latgale

Dzimstības izmaiņas, %

12

9

6

3

0

-3

-6

-9

-12

2016 2013 2014 2015 2016 2017 2018 2019

Pierīga Vidzeme Kurzeme Zemgale Latgale

Dabiskais pieaugums reģionos, iedzīvotāji

-500

-1000

-1500

-2000

-2500

-3000

2013 2014 2015 2016 2017 2018 2019

Pierīga Vidzeme Kurzeme Zemgale Latgale

Migrācijas saldo, iedzīvotāji

4000

3000

2000

1000

0

-1000

-2000

-3000

-4000

2013 2014 2015 2016 2017 2018 2019

Pierīga Vidzeme Kurzeme Zemgale Latgale

Pirmo reizi pēdējo trīs gadu laikā divos

Latvijas reģionos ir novērojams dzimstības

pieaugums. Vislielākais tas bija Zemgalē

6,1%, bet arī Pierīgas reģions ir spējis pārkāpt

nulles līmeni, uzrādot 0,5% dzimstības

pieaugumu. Diemžēl šo labo ziņu aizēno situācija pārējos reģionos,

kur turpinājās dzimstības kritums: no -1,5% Kurzemē līdz vairāk

nekā -4% Vidzemē un Latgalē. Nelielais dzimstības pieaugums

divos reģionos ir vienīgā labā ziņa demogrāfijas jomā, jo kopējā

situācija turpināja pasliktināties visos reģionos. Dabiskais pieaugums

ir negatīvs visos reģionos, un visstraujāk tas ir samazinājies

Pierīgā. Tomēr 2019. gadā krituma temps ir nedaudz mazinājies,

kas vieš zināmu optimismu par iespējamu situācijas uzlabojumu

nākotnē. Rīga un Pierīga joprojām turpina saglabāt metropoles

pievilkšanas spēku, un arvien vairāk cilvēku pārceļas uz dzīvi tieši

šeit. Skatoties uz migrācijas saldo rādītājiem, var secināt, ka visvairāk

uz Pierīgu pārcēlušies cilvēki no Kurzemes un Latgales, bet

nedaudz mazāk no Vidzemes un Zemgales. Kopumā migrācijas

saldo saglabājas negatīvs visos reģionos, izņemot Pierīgu, bet tam

ir tendence samazināties. 2016. gadā migrācijas saldo vidējais

rādītājs reģionos bija 3384, bet 2019. gadā tas bija vairs “tikai”

1205. Saglabājoties šādai tendencei, migrācijas saldo nulles līmeni

varētu sasniegt pēc apmēram 5 gadiem. Salīdzinoši mazāko migrāciju

daļēji var izskaidrot ar to, ka samazinās patēriņa atšķirības

Pierīgā un pārējos reģionos. Tā 2013. gadā atšķirība starp Pierīgu

un pārējiem reģioniem bija 23%, bet 2019. gadā tā samazinājās līdz

14%. Kopumā var secināt, ka drūmā demogrāfiskā situācija Latvijā

saglabājas, tomēr ir daži gaismas stari, kas ļauj cerēt uz uzlabojumiem

nākotnē. Vai šādi uzlabojumi tiks sasniegti, tas lielā mērā

būs atkarīgs no valsts turpmākās politikas demogrāfijas jomā.

17


18


Labklājība 2019. gadā

http://oxfordresearch.lv

Ekonomiskā aktivitāte Latvijas reģionos, iedzīvotāju skaits tūkst. (15-74) Centrālās statistikas pārvaldes dati

Bezdarbnieki Ekonomiski neaktīvi iedzīvotāji Nodarbinātie iedzīvotāji Ekonomiski aktīvie iedzīvotāji Iedzīvotāju skaits

Pierīga

Vidzeme

Kurzeme

Zemgale

Latgale

0 250 500

750 1000 1250 1500 1750 2000 2250 2500

Bezdarbnieki

Ekonomiski

neaktīvi iedzīvotāji

Nodarbinātie

iedzīvotāji

Ekonomiski

aktīvie iedzīvotāji

Iedzīvotāju

skaits

Pierīga 27 197,9 507,5 534,5 732

Vidzeme 7 45,1 82 88,9 134

Kurzeme 6,9 58,4 108,1 115,1 173

Zemgale 7,6 55,2 104,6 112,2 167

Latgale 12,9 71,5 107,8 120,7 192

Strādājošo mēneša vidējā darba samaksa, EUR

Centrālās statistikas pārvaldes dati

1200

Patēriņa izdevumi reģionos vidēji uz vienu mājsaimniecības

locekli mēnesī (EUR, %). Centrālās statistikas pārvaldes dati

500

1000

400

800

600

300

400

200

2013 2014 2015 2016 2017 2018 2019

2011 2012 2013 2014 2015 2016 2019

Pierīga Vidzeme Kurzeme Zemgale Latgale

Pierīga Vidzeme Kurzeme Zemgale Latgale

Ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita izmaiņas reģionos, %

Centrālās statistikas pārvaldes dati

2

1

0

-1

-2

-3

-4

-5

-6

2013 2014 2015 2016 2017 2018 2019

Pierīga Vidzeme Kurzeme Zemgale Latgale

Bezdarbnieku skaits, tūkst.

Centrālās statistikas pārvaldes dati

60

50

40

30

20

10

0

2013 2014 2015 2016 2017 2018 2019

Pierīga Vidzeme Kurzeme Zemgale Latgale

Labklājības ziņā 2019. gads turpināja pozitīvas

tendences, uzrādot pieaugumu visos

Latvijas reģionos. Ir palielinājies vidējo

ienākumu līmenis un samazinājies bezdarbs.

Bezdarba samazinājumu var lielā mērā izskaidrot

gan ar kopējo ekonomiskās aktivitātes

pieaugumu, gan arī ar ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita

samazinājumu. Darba spēka pieejamība ir samazinājusies visos

reģionos – visvairāk Latgalē, kam seko Kurzeme, Zemgale

un Vidzeme. Darba spēka pieejamības samazinājums attiecīgi

palielina algas prasības un ienākumu līmeni. Pierīgas reģionā

ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits nedaudz pieaudzis, tomēr

šis pieaugums bija ievērojami mazāks nekā 2018. gadā. Labklājības

attīstība reģionālajā griezumā saglabājusi iepriekšējo

gadu tendenci: labklājības līmenis Pierīgā pieauga straujāk nekā

pārējos reģionos. Ja 2011. gadā ienākumu atšķirība starp

Pierīgu un pārējiem reģioniem (vidējais rādītājs) bija 261 EUR,

tad 2019. gadā tā pieaugusi līdz 414 EUR. No tā var secināt, ka

politiskā dienas kārtība ir nosliekusies par labu scenārijam

attīstīt Pierīgu un attiecīgi pēc tam subsidēt pārējos reģionus

tā vietā, lai mēģinātu panākt vienmērīgāku un sabalansētāku

reģionu attīstību.

19


Gazeles –

straujāk

augošie

uzņēmumi

Gazeļu rādītāji pa industrijām

Tūrisms, viesmīlība, izklaide

75 903

Transports, loģistika,

pārvadājumi

338 417

Tirdzniecība

381 610

Telekomunikācijas

un sakari

45 298

Rūpniecība

205 600

Pārtikas un dzērienu ražošana

35 307

Pakalpojumi finanšu, juridiskie un uzņēmējdarbībai

65 828

Pakalpojumi

65 571

Nekustamais īpašums

53 582

Kopā

uzņēmumu

skaits

Gazeļu apgrozījums pa industrijām 2019. gadā (tūkst. EUR)

Meža nozare

119 560

Būvniecība

601 273

Enerģētika

35 081

Informācijas

tehnoloģijas,

datortehnika

151 935

Lauksaimniecība

389 930

Medicīna un farmācija

80 210

Mediji, reklāma, izglītība, radošās industrijas

53 430

Transports, loģistika, pārvadājumi

338 417

Skaits Tūrisms, viesmīlība, Gazeļu apgrozījums izklaide

75 903

Gazeļu peļņa Rentabilitāte

Gazeļu

skaits

Skaits,

% no

industrijas

skaita

Apgrozījums

2019. g.,

tūkst. EUR

Apgrozījums,

% no

industrijas

apgrozījuma

Peļņa

2019. g.,

tūkst. EUR

Peļņa,

% no

industrijas

peļņas

Būvniecība 3500 308 8,80% 601 273 9,14% 51 331 12,60% 6,19% 8,54%

Enerģētika 661 23 3,48% 35 081 0,60% 3 273 1,05% 5,32% 9,33%

Informācijas tehnoloģijas, datortehnika 529 38 7,18% 151 935 8,67% 23 348 20,82% 6,40% 15,37%

Lauksaimniecība 1638 42 2,56% 389 930 12,36% 6 008 2,55% 7,48% 1,54%

Medicīna un farmācija 869 30 3,45% 80 210 3,85% 3 957 3,19% 5,94% 4,93%

Mediji, reklāma, izglītība, radošās industrijas 782 44 5,63% 53 430 6,35% 5 918 11,38% 6,18% 11,08%

Meža nozare 1363 61 4,48% 119 560 3,01% 6 512 2,13% 7,72% 5,45%

Nekustamais īpašums 1711 65 3,80% 53 582 3,10% 8 997 3,56% 14,63% 16,79%

Pakalpojumi 635 51 8,03% 65 571 6,31% 8 750 17,55% 4,79% 13,34%

Pakalpojumi finanšu, juridiskie un uzņēmējdarbībai 886 54 6,09% 65 828 3,09% 19 952 2,91% 32,19% 30,31%

Pārtikas un dzērienu ražošana 337 15 4,45% 35 307 2,21% 1 207 1,90% 3,98% 3,42%

Rūpniecība 1324 70 5,29% 205 600 5,43% 16 337 7,94% 5,44% 7,95%

Telekomunikācijas un sakari 199 14 7,04% 45 298 3,78% 5 680 3,80% 12,47% 12,54%

Tirdzniecība 3533 157 4,44% 381 610 2,99% 22 494 5,77% 3,05% 5,89%

Transports, loģistika, pārvadājumi 3167 186 5,87% 338 417 4,02% 17 221 4,63% 4,42% 5,09%

Tūrisms, viesmīlība, izklaide 1239 66 5,33% 75 903 5,19% 15 422 17,68% 5,96% 20,32%

KOPĀ 22 373 1224 5,48% 2 698 535 5,26% 216 407 5,04% 6,58% 6,30%

Kopējā

Gazeles

Gazeļu peļņa pa industrijām 2019. gadā (milj. EUR)

60

50

51,33

40

30

20

23,35 22,49

19,95

17,22 16,34 15,42

10

0

Būvniecība

Informācijas

tehnoloģijas,

datortehnika

Tirdzniecība

Pakalpojumi

finanšu, juridiskie

un uzņēmējdarbībai

Transports,

loģistika,

pārvadājumi

Rūpniecība

Tūrisms, viesmīlība,

izklaide

9 8,75

Nekustamais

īpašums

Pakalpojumi

6,51 6,01 5,92 5,68

Meža nozare

Lauksaimniecība

Mediji, reklāma,

izglītība, radošās

industrijas

Telekomunikācijas

un sakari

3,96

Medicīna un

farmācija

3,27

Enerģētika

1,21

Pārtikas un

dzērienu ražošana

20


Pēc apgrozījuma 5 lielākās gazeles pa industrijām

Industrija

Būvniecība

Enerģētika

Informācijas

tehnoloģijas,

datortehnika

Lauksaimniecība

Medicīna un

farmācija

Mediji, reklāma,

izglītība,

radošās

industrijas

Meža nozare

Nekustamais

īpašums

Pakalpojumi

Pārtikas un

dzērienu

ražošana

Rūpniecība

Pakalpojumi

finanšu,

juridiskie un

uzņēmējdarbībai

Telekomunikācijas

un

sakari

Tirdzniecība

Transports,

loģistika,

pārvadājumi

Tūrisms,

viesmīlība,

izklaide

Vieta pēc

apgrozījuma

Uzņēmuma nosaukums

Darbības joma

Apgrozījums

2019. g.,

(tūkst. EUR)

Apgrozījuma izmaiņas %

19/18 18/17 17/16

1 AIMASA, SIA Celtniecība un apdare 40 543 127 35 46 7 116

2 NEWCOM Construction, SIA Celtniecība un apdare 32 748 45 51 45 2 171

3 OPTIMERA LATVIA, SIA Būvmateriālu tirdzniecība 32 168 23 20 30 4 92

4 Piche, SIA Celtniecība un apdare 14 794 37 45 64 72 76

5 PRO DEV, SIA Celtniecība un apdare 17 478 58 34 28 3 90

1 AJOR, SIA Siltumapgāde un ūdenssaimniecība 1 925 32 20 59 1 43

2 AKANA, SIA Siltumapgāde un ūdenssaimniecība 3 449 90 29 365 23 38

3 DUS P5, SIA Degviela 7 568 20 142 51 879 4 14

4 Rīgas enerģija, SIA Elektroenerģija un gāze 5 185 46 2600 441 10 13

5 Timberteh, SIA Degviela 1 607 34 181 114 5 18

1 Estoty, SIA Informācijas tehnoloģijas, programmizstrāde 10 368 22 189 78 67 16

2 Intrum Global Technologies, SIA Informācijas tehnoloģijas, programmizstrāde 15 745 27 24 24 6 203

3 PMPC, SIA Informācijas tehnoloģijas, programmizstrāde 11 420 362 241 305 25 11

4 SOLAR SUPPORT SERVICES, SIA Informācijas tehnoloģijas, programmizstrāde 40 195 46 207 239 1 2

5 Visma Labs, SIA Informācijas tehnoloģijas, programmizstrāde 11 160 50 63 108 9 201

1 Agrofirma Lauksaimniecības tehnika un pakalpojumi 4 228 21 163 26 12 93

2 Alfa Finance, SIA Lopkopība, putnkopība 3 044 45 107 130 16 14

3 HQ CHIPPER PARTS, SIA Lauksaimniecības tehnika un pakalpojumi 3 550 35 72 50 32 23

4 JUPAKS, SIA Augkopība, dārzeņkopība un augļkopība 358 476 92 48 58 0 5

5 Kursas jūra, SIA Zivsaimniecība, zvejniecība 1 715 161 111 86 16 15

1 ABC pharma, SIA Medikamentu ražošana un tirdzniecība 1 630 81 30 29 13 9

2 DOMA, SIA Medicīnas tehnika un piederumi 3 064 71 38 32 3 8

3 Dr.Apines zobārstniecības klīnika, SIA Veselības aprūpe 1 631 49 45 212 32 29

4 Kalceks, AS Medikamentu ražošana un tirdzniecība 59 980 35 762 43 2 37

5 Molārs M G, SIA Veselības aprūpe 1 934 54 73 98 17 24

1 Discover Car Hire, SIA Informatīvie pakalpojumi 8 332 29 83 217 10 60

2 Global Media, SIA Reklāma, sabiedriskās attiecības 3 732 34 89 85 20 4

3 Mobnx, SIA Reklāma, sabiedriskās attiecības 8 706 24 207 45 13 1

4 Rīgas acs, SIA Reklāma, sabiedriskās attiecības 3 927 35 148 65 9 12

5 Setupad, SIA Reklāma, sabiedriskās attiecības 4 762 56 110 70 8 8

1 Dizozols, SIA Mežsaimniecība 34 780 22 139 22 2 61

2 LŪSĒNI, ZS Kokapstrāde un pārstrāde, papīra ražošana 7 378 20 56 23 6 87

3 RaWood export, SIA Kokapstrāde un pārstrāde, papīra ražošana 5 813 20 95 47 4 3

4 Stiga RM Distribution, SIA Mežsaimniecība 10 256 68 172 98 0 3

5 WOOD4YOU, SIA Mežsaimniecība 8 038 26 68 144 3 7

1

Darījumi ar nekustamo īpašumu, noliktavu

Baltijas Industriālais Parks (BIP), SIA

pakalpojumi

3 151 42 25 47 30 3

2 CHS, SIA Apsaimniekošana 2 772 49 75 290 -1 254

3 HAGBERG, SIA Apsaimniekošana 8 428 38 25 56 5 558

4 Salvus 3, SIA

Darījumi ar nekustamo īpašumu, noliktavu

pakalpojumi

2 487 1003 69 1013 -3

5 STARJT, SIA

Darījumi ar nekustamo īpašumu, noliktavu

pakalpojumi

3 270 23 109 25 60 16

1 BAO, AS Atkritumu apsaimniekošana, metāllūžņi 9 118 21 128 28 34 65

2 G2.LV, SIA Atkritumu apsaimniekošana, metāllūžņi 2 833 238 2793 46 45 13

3 GEO CONSULTANTS, SIA Atkritumu apsaimniekošana, metāllūžņi 7 754 38 253 38 6 67

4 KLME GROUP, SIA Atkritumu apsaimniekošana, metāllūžņi 7 006 82 170 85 11 5

5 REF MINERALS, SIA Atkritumu apsaimniekošana, metāllūžņi 9 507 35 48 35 19 25

1 Bilderlings Pay,, SIA Līzings un cita finanšu darbība 3 027 244 225 101 -1 67

2 Creamfinance Latvia, SIA Līzings un cita finanšu darbība 7 720 29 61 36 14 53

3 DECTA, SIA Līzings un cita finanšu darbība 7 129 28 93 400 23 81

4 Mintos Marketplace, AS Līzings un cita finanšu darbība 8 807 95 112 310 60 115

5 MT Baltics, SIA

Konsultācijas, juridiskie un citi biznesa

pakalpojumi

6 378 61 360 4734 5 2

1 Banga Ltd, SIA Pārtikas ražošana 5 210 40 44 77 3 92

2 Garlic Group, SIA Pārtikas ražošana 4 041 76 26 231 0 26

3 Lat Eko Food, SIA Pārtikas ražošana 3 874 79 91 87 4 39

4 Latgales Alus D, SIA Dzērienu ražošana 4 913 30 210 174 11 71

5 PERUZA, SIA Pārtikas ražošana 7 616 47 44 30 1 74

1 AVE STEEL, SIA Metālapstrāde un mašīnbūve 10 946 21 46 56 5 14

2 EMJ Metāls, SIA Metālapstrāde un mašīnbūve 14 543 30 40 73 9 105

3 MADESTA, SIA Metālapstrāde un mašīnbūve 17 718 21 189 41 6 58

4

RĪGAS ELEKTROMAŠĪNBŪVES

RŪPNĪCA, AS

Metālapstrāde un mašīnbūve 63 948 39 60 44 10 729

5 VIZULO, SIA Elektrotehnika un elektronika 10 013 24 46 115 8 99

1 eazyBI, SIA

Fiksētie un mobilie sakari, kabeļoperatori,

interneta pakalpojumi

3 635 44 37 66 64 19

2 Schaefer, SIA

Fiksētie un mobilie sakari, kabeļoperatori,

interneta pakalpojumi

4 756 523 320 82 0 2

3 SNG group, SIA Sakaru līdzekļi un to projektēšana 17 545 62 42 4247 6 5

4 UTC Distribution, SIA Sakaru līdzekļi un to projektēšana 9 045 26 54 50 -1 3

5 VERTEX LV, SIA

Fiksētie un mobilie sakari, kabeļoperatori,

interneta pakalpojumi

3 231 29 174 93 23 4

1 ERST Finance, AS Internetveikali, netiešā tirdzniecība 22 375 54 90 183 1 11

2 Faberlic Baltija SIA, SIA Parfimērija un kosmētika 18 867 100 40 52 10 133

3 FreeTech, SIA Mājai un dārzam 21 144 62 3713 154 0 4

4 IMLITEX LATVIJA, SIA Pārtika un dzērieni 37 281 33 68 64 -0 28

5 Ovostar Europe, SIA Pārtika un dzērieni 22 006 31 21 351 1 14

1 Airline Support Baltic, SIA Aviopārvadājumi 11 179 32 44 143 13 95

2 Ardena Transport, SIA Autopārvadājumi 23 569 20 35 45 1 8

3 AUTOTERM, SIA Autotirgus un apkope 12 426 38 27 474 7 7

4 Aviation Crew Resources, AS Aviopārvadājumi 34 468 30 56 32 1 334

5 LokRem, SIA Dzelzceļa pārvadājumi 12 258 30 38 405 2 332

1 Gym LV, SIA Izklaide un sports 1 968 26 65 218 -18 34

2 INTERLUX Travel, SIA Naktsmājas, tūrisms 11 388 139 1097 25 2 32

3 Latsson Licensing, SIA Izklaide un sports 3 741 22 68 165 46 5

4 OPTIBET, SIA Izklaide un sports 26 572 27 31 42 40 117

5 viensviens.lv, SIA Izklaide un sports 6 140 42 56 42 23 19

Rentabilitāte

%

Darbinieku

skaits

21


22


Izkļūšana no Covid-19

„bedres” prasīs laiku

Lielākais kritums ekonomikā kopš Otrā pasaules kara. Tieši tik

skarbi pašlaik tiek raksturotas Covid-19 pandēmijas izraisītās

sekas Eiropā.

Teksts: INGUNA UKENĀBELE. Foto: LETA

Grūtākais pašlaik ir tas, ka nav arī lielas skaidrības par tālāko

attīstību. Virkne institūciju savas ekonomiskās prognozes

jau veido ar vairākiem variantiem atkarībā no pandēmijas

tālākās attīstības, bet citas lūdz uz to tradicionāli stabilajām

prognozēm tagad lūkoties vien kā uz iespējamiem scenārijiem,

kuru piepildīšanās ir atkarīga no vairākiem „ja”.

Skaidrs ir tikai viens – izkļūšana no pandēmijas „izsistās

bedres” var prasīt salīdzinoši ilgu laiku. Lai gan vairums

ekonomikas ekspertu jau 2021. gadā paredz Eiropas un tās

valstu iekšzemes kopproduktu (IKP) pieaugumu, atgriešanās

pie pirmskrīzes līmeņa var prasīt pat vairākus gadus.

„Pandēmija būs ienesusi dažādas pārmaiņas mūsu dzīvēs,

sākot jau ar digitālo rīku izrāvienu un pēkšņo pierādījumu,

ka attālināti var strādāt daudz vairāk darbinieku, nekā jebkad

iedomājāmies, kas savukārt varētu palīdzēt reģionālajai

attīstībai. Tomēr paralēli pozitīvajām pārmaiņām, uz kurām

mums palīdzējis saņemties Covid-19, ekonomikā šis „piespiedu

miega” periods būs atstājis arī ilgāk dzīstošas rētas,

kas krīzes sekas liks manīt vēl kādu laiku. Lai arī straujas

digitalizācijas ietekmē ekonomikā notiek pozitīva attīstība,

daudzi uzņēmumi, iespējams, vēl ilgi vai pat vispār nespēs

atsākt darbību pirmskrīzes režīmā. Tas nozīmē, ka izeja

no krīzes pasaules ekonomikā nebūs gluda, un kādu laiku

mums diemžēl vēl nāksies sadzīvot ar krīzes sekām,” atzīst

Latvijas Bankas ekonomiste Krista Kalnbērziņa.

EIROPAS EKONOMIKA VIRZĀS LEJUP

Gan Eiropas Savienības (ES), gan tajā skaitā eirozonas ekonomika

gada pirmajā pusē ir piedzīvojusi vēsturiski lielāko

kritumu kopš ES izveides. Eiropas statistikas biroja „Eurostat”

apkopotie ātrā novērtējuma dati liecina, ka eirozonas IKP gada

pirmajā ceturksnī kritās par 3,1%, salīdzinot ar atbilstošu

periodu pērn, bet otrajā ceturksnī – jau par 15%.

Pagaidām gan tā ir „vidējā temperatūra slimnīcā”, jo pandēmijas

izplatīšanās Eiropā krietni atšķiras. Gada sākumā, kad

Itālijā vīruss plosījās jau pilnā spēkā, gan Latvijas, gan daudzu

citu Eiropas valstu iedzīvotāji vēl mierīgi devās savās ikdienas

gaitās un daži vēl spītīgi mēģināja aizbraukt uz Itāliju paslēpot.

Arī tad, kad pandēmija jau bija skārusi visu Eiropu, atšķīrās

infekcijas izplatības apmēri un ieviestie ierobežojumi. Diezin

vai Latvijas varas iestāžu aicinājumus darba devējiem labāk

ieviest attālināto darbu un iedzīvotājiem ievērot sociālo distancēšanos

var salīdzināt ar situāciju Itālijā vai Spānijā, kur bija

ieviesta karantīna un uz ielas drīkstēja atrasties tikai ar attaisnojošu

iemeslu, kuru varēja pārbaudīt arī policija.

To skaidri apliecina arī Eiropas valstu IKP otrā ceturkšņa

ātrā novērtējuma dati. Spānijas ekonomika ir piedzīvojusi

„Koronavīrusa krīze otrā ceturkšņa

laikā visspēcīgāk iedragājusi

privāto patēriņu. Pārsteigums nav

upura izvēle, bet gan postījumu

apjoms.”

„Swedbank” galvenā ekonomiste Latvijā

LĪVA ZORGENFREIJA

kritumu par 22%, Francijas – par 19%, Itālijas – par 17%,

Portugāles – par 16%.

Latvijas IKP pirmajā pusgadā ir samazinājies par 5,4%, tostarp

otrajā ceturksnī kritums veidoja 8,9%.

„Koronavīrusa krīze otrā ceturkšņa laikā visspēcīgāk iedragājusi

privāto patēriņu. Pārsteigums nav upura izvēle, bet

gan postījumu apjoms – Centrālās statistikas pārvaldes dati

rāda, ka krīze spējusi aizslaucīt piektdaļu no mājsaimniecību

patēriņa. Nozaru pusē vīrusa krīze nav bijusi izvēlīga – 2.

ceturksnī saudzēta nav teju neviena nozare. Labā ziņa ir

tā, ka daudzās jomās sākotnējais atkopšanās straujums ir

iespaidīgs. Līdz ar to 3. ceturkšņa rādītāji jau būs acij daudz

tīkamāki. Tālāku atkopšanos gan Latvijā, gan pasaulē ietekmēs

vīrusa vadības veiksmes un neveiksmes,” atzīst

„Swedbank” galvenā ekonomiste Latvijā Līva Zorgenfreija.

23


Eiropas Komisija ekonomikas prognožu vasaras izdevumā

lēš, ka stingrāko ierobežojumu periodā eirozonas ekonomika

ir darbojusies par 25–30% zem savas kapacitātes robežas.

Pagaidām arī izskatās, ka Eiropas ekonomikā, tāpat kā Latvijā,

lielākā „bedre izsista” aprīlī un maijā. Tieši šajos mēnešos

Eiropā ir redzams lielākais kritums gan ražošanas apmēros,

gan mazumtirdzniecībā. Savukārt jau jūnijā iezīmējas atgūšanās.

Tiesa, viss joprojām ir ar piebildi „pagaidām”, jo par

stabilām tendencēm visdrīzāk varēs runāt vien tad, kad pret

Covid-19 būs izgudrota vakcīna vai efektīvas zāles.

Tomēr nākotne sāk iezīmēties ar zināmām cerībām, uz kurām

norāda arī dažādi noskaņojuma indeksi. Arī Eiropas

Komisijas apkopotais Ekonomikas noskaņojuma indekss ESI

kopš maija uzrāda atkopšanās pazīmes pēc rekordlieliem

kritumiem martā un aprīlī.

“Reālāks scenārijs ir, ka var

parādīties vēl virkne satricinājumu

ar dažādu veidu pārsteigumiem.”

“EY” partneris Baltijas valstīs

GUNTARS KROLS

„Bet noskaņojums joprojām ir krietni zem pirmskrīzes līmeņa,

un jaunu koronavīrusa gadījumu skaita pieaugums

daudzās valstīs rada jaunus riskus. Pasaulē indeksu atšķirības

norāda uz to, ka valstīs cīņa ar vīrusu un ierobežojumu

atvieglošana ir dažādās stadijās. Tomēr augusta aptaujas

parāda, ka valstīs, kurās tika ieviestas darba saglabāšanas

shēmas (t.i., Eiropā un Japānā), darba tirgi, šķiet, vājināsies.

Vājinoties darba tirgiem, tā sauktā “vieglā” atveseļošanās

daļa, iespējams, tuvojas beigām. Ziemas periods būs testa

laiks un iezīmēs turpmāko perspektīvu. Valstis nav gatavas

atgriezties pie iepriekšējās stingrības, ja situācija pasliktināsies,

bet līdzsvara atrašana var prasīt laiku un atjaunot

nenoteiktību. Ja šo posmu gan Latvija, gan Eiropa spēs novadīt

līgani, kontrolējot saslimstību, pavasarī, apjomīgo stimulu

balstīta, atgūšanās var būtiski paātrināties. Šobrīd būtiskākais

izaicinājums ir saprātīgi izmantot atbalsta programmas,

paātrinot ilgtspējīgu tehnoloģiju ieviešanu un uzlabojot iedzīvotāju

digitālās prasmes. Tāpat būtiski uzturēt atbalsta

mehānismus, lai izvairītos no strauja bezdarba pieauguma,”

norāda „SEB Bankas” ekonomists Dainis Gašpuitis.

PROGNOZES VĒL SLIDENAS

Prognožu izteikšana par Covid-19 pandēmijas ietekmi uz

pasaules un atsevišķu valstu ekonomiku joprojām ir visai

nepateicīga lieta, jo pašlaik nav skaidrs galvenais – kad

pandēmija beigsies. Latvijas Bankas ekonomiste Agnese

Rutkovska komentārā par Latvijas tautsaimniecības sniegumu

pat atzīst, ka Covid-19 ēnā prognožu izteikšana atgādina

mēģinājumus dušā saķert slidenu ziepju gabaliņu.

Latvijas gadījumā prognozēs vienojošais ir tas, ka šogad

tiek prognozēts ekonomikas kritums no 5 līdz 9%. Virkne

ekonomistu uzskata, ka krituma zemākais punkts jau ir aiz

muguras. Tas varētu būt bijis marts un aprīlis.

Auditorkompānijas “EY” partneris Baltijas valstīs Guntars

Krols, ņemot vērā augsto nenoteiktības līmeni, drīzāk gan

iesaka rēķināties ar to, ka ekonomika turpmāk varētu attīstīties

zigzagveidīgi, kad kāpuma periodiem var sekot arī

kritumi.

„Risinājums ir uzņēmumu spēja elastīgi pielāgoties

dažādiem scenārijiem, kuri var parādīties nākotnē. Arī optimistiskajam

scenārijam, ka visi ierobežojumi tiek atcelti

un visas nozares atsāk darbu pilnā apjomā. Tomēr reālāks

scenārijs ir, ka var parādīties vēl virkne satricinājumu ar

dažādu veidu pārsteigumiem. Uzņēmumu gatavība reaģēt

un pielāgot savu biznesa modeli dažādu veidu situācijām, kā

arī spēja izmantot izdevības, kuras parādās, ir svarīgākais,”

nākotnes ainu iezīmē G. Krols.

Eiropas Komisijas vasaras ekonomikas prognozēs lēsts, ka

šogad Eiropas Savienības ekonomikā gaidāms kritums par

9,7%, bet nākamgad ekonomikā būs pieaugums par 6%. Savukārt

eirozonas ekonomikas lejupslīde šogad veidos 8,7%,

bet 2021. gadā atgriezīsies izaugsme 6,1% apmērā. Tostarp

Latvijas IKP šogad Eiropas Komisijas ieskatā samazināsies

par 7%, tādējādi uzrādot mazāko ekonomikas lejupslīdi Baltijas

valstu vidū. Nākamajā gadā Latvijas ekonomika varētu

pieaugt par 6,4%.

Straujākais ekonomikas sarukums varētu būt Itālijā (-11,2%),

Spānijā (-10,9%) un Francijā (-10,6%). Svarīgi ir tas, ka vienu

no mazākajiem IKP kritumiem – par 6,3% – EK šogad paredz

Eiropas ekonomikas „dzinējmotorā” Vācijā.

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD)

jaunākajās prognozēs Latvijai šogad lēš IKP kritumu

8,1% apmērā. Vienlaikus pēc OECD jaunākajām aplēsēm

nākamgad Latvijas ekonomikā būs pieaugums par 6,3%.

Organizācija prognozē, ka pasaules ekonomika šogad samazināsies

par vismaz 6%, bet eirozonas ekonomikā OECD

šogad sagaida IKP kritumu par 9,1%.

Pasaules Banka prognozē, ka pasaules ekonomika šogad

samazināsies par 5,2%, reģistrējot straujāko lejupslīdi kopš

Otrā pasaules kara. Tostarp eirozonas ekonomikas kritums

tiek prognozēts 9,1% apmērā.

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) eirozonai prognozē ekonomikas

kritumu par 10,2% šogad un pieaugumu par 6%

nākamgad.

OECD pašlaik ir arī izveidojusi divus scenārija modeļus,

vienam paredzot koronavīrusa izplatības otro vilni. Ja tāds

tiks pieredzēts, Latvijas IKP šogad samazināsies par 10,2%,

bet nākamgad pieaugs vien par 2%. OECD arī atgādina, ka

ekonomikas izaugsme Latvijā palēninājās vēl pirms koronavīrusa

pandēmijas, bet ekonomiskā aktivitāte atgriezīsies

pakāpeniski. Ekonomikas atlabšanu veicinās iekšzemes pieprasījums,

bet eksports palielināsies lēnākā tempā, ņemot

24


vērā smago recesiju Eiropā. Tikmēr investīcijas samazināsies

un saglabāsies zemā līmenī arī visu 2021. gadu.

Ja pasauli skars jauns koronavīrusa izplatības vilnis, pēc

OECD aplēsēm kopējā lejupslīde var sasniegt 7,6%. Toties

nākamgad globālā ekonomika palielināsies par 2,8–7,6%.

Eirozonas ekonomika tādā gadījumā saruks par 11,5%, bet

2021. gadā pieaugs par 3,5%.

Arī Latvijas Finanšu ministrija ir izveidojusi divus prognožu

scenārijus. Pamata scenārijā tiek prognozēts, ka šogad

Latvijas IKP varētu samazināties par 7%, bet Covid-19 otrā

viļņa gadījumā – par 9%. Savukārt 2021. gadā tiek prognozēta

ekonomikas izaugsmes atjaunošanās un pieaugums 5,1%

apmērā, kamēr 2022. un arī 2023. gadā IKP pieaugums lēsts

3,1% apmērā.

„3. ceturksnī ekonomika strauji aug. Savukārt 4. ceturksnis

var izrādīties pēdējais lielais upuris uz pandēmijas altāra.

Straujā Covid-19 statistikas pasliktināšanās Eiropā jau liek

novīst tūrisma nozares atkopšanās asniem, ir iespējama

negatīva ietekme uz preču eksportu. Taču pirmā viļņa krituma

dziļumos mēs neatgriezīsimies. Epidēmijas pirmais

vilnis parādīja, ka Latvijas rūpniecībai vīrusa tūlītējā ietekme

ir tikai mēreni kaitīga, bet ilglaicīgā ietekme varētu būt

pat labvēlīga. Valsts ir gatava atbalstīt iedzīvotājus, līdz ar

to arī patēriņa nozarēm, ja vien tās neapdraud iespējama

pulcēšanās ierobežojumu pastiprināšana, arī nebūtu daudz

jāuztraucas,” optimistisks ir bankas „Luminor” ekonomikas

eksperts Pēteris Strautiņš.

PANDĒMIJAS LAIKS IEVIESĪS

ARĪ PALIEKOŠAS IZMAIŅAS

Ja atceramies teicienu, ka katra krīze ir arī iespēju laiks, tad

arī šoreiz ir skaidrs, ka izmaiņas būs.

Pandēmijas laikā mēs visi atklājām, ka pēkšņi nekur tālu

vairs nevaram aizbraukt. Tas nebija tik uzskatāmi, bet ar

pārvietošanos radās problēmas arī dažāda veida precēm un

izejmateriāliem. Visskaļākā trauksme tika sacelta farmācijas

nozarē, jo tieši tai sarežģītajā laikā bija jānodrošina ar

preparātiem slimnīcas un iedzīvotāji. Un te smagi atriebās

kādreiz pieņemtie lēmumi, ka zemāku izmaksu dēļ daudzu

preparātu – galvenokārt zāļu aktīvo vielu – ražošana bija

pārcelta uz Ķīnu un Indiju. Tās savukārt pandēmijas dēļ

savas robežas slēdza, un izrādījās, ka lētāk nebūt nenozīmē

drošāk.

„Lūk, šis faktors noteikti mainīs farmācijas tirgu. Piemēram,

ASV saskārās ar situāciju, ka lielai daļai antibiotiku aktīvās

vielas tika ievestas no Ķīnas. Tā pandēmijas dēļ slēdza tirgu,

un ASV praktiski palika bez antibiotikām. Diemžēl Covid-19

parādīja, cik šī sistēma ir vāja. Tādēļ pašlaik gan ASV, gan

Eiropā ir sākušās diskusijas un noteikti tiks definēti vitāli

nepieciešamie produkti, un noteikts, ka daļa no tā jāražo

Eiropas Savienībā. Tāpat noteikti mēģinās dažādot valstis,

kurās tiek iepirktas aktīvās vielas,” situāciju iezīmē „Grindeks”

valdes priekšsēdētājs Juris Hmeļņickis.

Turklāt šāda situācija ir arī daudzās citās nozarēs, kurās izejvielu

un starpproduktu piegāžu ķēdes līdz gala ražotājam

ir izstiepušās teju pa puspasauli. Pandēmijas laikā daudzi

no šiem posmiem vai nu karantīnas, vai pārvadājumu apturēšanas

dēļ tika pārrauti. Tādēļ pašlaik tiek prognozēts,

ka ļoti daudzi ražotāji apsvērs iespēju savas piegāžu ķēdes

pārcelt tuvāk un samazināt tajās esošo posmu skaitu. Šī ir

iespēja arī Latvijai, jo ES mēs joprojām esam salīdzinoši lēta

zeme.

Tiesa, patērētājiem šie procesi var atspēlēties ar augstākām

gala produktu cenām.

“Ceturtais ceturksnis var

izrādīties pēdējais lielais upuris uz

pandēmijas altāra.”

„Luminor” ekonomikas eksperts

PĒTERIS STRAUTIŅŠ

Vēl viena lieta, ko skaidri iezīmēja pandēmijas laiks, ir digitalizācijas

un automatizācijas iespējas. Izrādījās, ka biroju

darbiniekiem ir ļoti nebūtiska darba galda atrašanās vieta,

ja vien ir dators un interneta pieslēgums. Savukārt ražošanā

vinnētāji bija tie uzņēmumi, kur maksimāli daudz darbību

tika veikts automātiski.

Vēl viena lieta, ar kuru, normalizējoties situācijai, visdrīzāk,

būs jārēķinās vairumā valstu, ir nodokļu pārskatīšana un to

likmju kāpums. Pandēmijas laikā teju visas valstis nonāca

dilemmas priekšā: kas ir svarīgāk – glābt cilvēku dzīvības

vai netraucēt ekonomikas darbu? Izšķiršanās bija par labu

iedzīvotāju dzīvību glābšanai, maksimāli apturot vīrusa

izplatību. Cena par to ir bezprecedenta lēmumi par robežu

slēgšanu, pārvietošanās ierobežošanu, pulcēšanās aizliegšanu,

kas apturēja ļoti daudzas norises ekonomikā. Lai kaut

kā to kompensētu un – galvenais – atjaunotu ekonomisko

aktivitāti, tagad tiek īstenoti plaši atbalsta pasākumi. Vairums

valstu, ieskaitot Latviju, tādēļ aizņemas. Taču parādi

būs jāatdod. Tādēļ nav jābūt lielam pareģim, lai saprastu, ka

nākotnē valstis pārskatīs iespējas iekasēt papildu līdzekļus.

Vienlaikus diezgan neskaidrs jautājums ir, vai un kā pandēmijas

laiks mainīs patēriņa ieradumus sabiedrībā. Sēžot

mājās, diezgan daudzi cilvēki atklāja, kuru lietu „no iepriekšējās

dzīves” viņiem patiesi pietrūkst, bet bez kurām, izrādās,

pilnīgi mierīgi var iztikt, vienlaikus samazinot savus izdevumus.

Tādēļ ir pilnīgi iespējams, ka daži no ieradumiem, kuri

izveidojās pandēmijas akūtākajos mēnešos, būs uz palikšanu

un kopējais preču un pakalpojumu patēriņš arī pēc krīzes

saglabāsies mazāks nekā pirms tam. To var veicināt arī tas,

ka daļa cilvēku pandēmijas laikā būs zaudējuši darbu vai daļu

ienākumu, bet citi pastiprināti uzkrās gadījumam, ja krīze

atkārtojas. Tomēr ar patēriņa izmaiņām var iznākt tāpat kā

ar Jaunā gada solījumiem – pirmajās dienās pie tiem cītīgi

turamies, bet pēcāk viss var ieiet arī vecajās sliedēs.

25


26


Turpmākos septiņus

gadus nauda būs

Gada sākumā sākusies Covid-19 krīze ne tikai iecirta pamatīgu

robu Latvijas uzņēmējdarbības vidē, bet arī spilgti iezīmēja

nepieciešamību daudz precīzāk fokusēt valsts atbalstu.

Teksts: RAIVIS SPALVĒNS. Foto: LETA

Rezultātā valsts līmenī tika pārvērtēts līdz šim sniegtais

atbalsts uzņēmējdarbības vides veicināšanai un daudz ātrāk

tika iedarbināti instrumenti, kas sniedz ja ne tūlītēju efektu,

tad vismaz ļauj uzņēmumiem nezaudēt ticību nākotnei. Covid-19

krīze Eiropas un valsts līmenī ir mobilizējusi milzīgus

resursus, kurus tuvākajos gados plānots iepludināt ekonomikā.

Lai arī ir skaidrs, ka naudas būs daudz vairāk nekā

iepriekš, un ir zināmas atbalstāmās jomas, tomēr patlaban

ir maz skaidrības par to, cik tieši daudz naudas tiks novirzīts

konkrētām jomām. Katrā ziņā valsts ir atvēzējusies investēt

attīstībā miljardiem eiro.

JOPROJĀM IESPĒJAMS ATBALSTS

COVID-19 KRĪZĒ CIETUŠAJIEM

Iesākoties Covid-19 krīzei, valdības centās ātri reaģēt un,

ņemot vērā tobrīd konstatētās vajadzības, tika nolemts palīdzēt

uzņēmējdarbībai uz valsts parāda rēķina. Pēc Finanšu

ministrijas aplēsēm, krīzes sākumā valsts bija gatava sniegt

palīdzību četru miljardu eiro apmērā. Viens no svarīgākajiem

centriem atbalsta sniegšanā bija un ir attīstības finanšu

institūcija “Altum”, kuras paspārnē tika iedarbināta virkne

programmu, lai palīdzētu gan krīzē nonākušiem uzņēmumiem,

gan uzņēmumiem, kuriem bija nepieciešams atbalsts

konkurētspējas saglabāšanai. Uzņēmumiem joprojām ir

iespējams pieteikties “Altum” nodrošinātajam apgrozāmo

līdzekļu aizdevumam, tāpat iespējams iegūt valsts garantijas

banku kredītu brīvdienām. “Altum” arī paredz 100 miljonu

eiro apjomīgu fondu lielajiem komersantiem, kuri ir gatavi

pielāgot vai pārveidot līdzšinējo komercdarbības modeli jaunajām

dzīves un uzņēmējdarbības reālijām. Valsts garantijas

paredzētas arī Covid-19 dēļ cietušiem lielajiem komersantiem,

šim mērķim novirzot 40 miljonus eiro.

Vienlaikus “Altum” norāda, ka uzņēmumiem iespējams

pieteikties virknē citu ar Covid-19 krīzi nesaistītu programmu.

Piemēram, uzņēmumi joprojām var pieteikties “Altum”

kredītu un eksporta kredītu garantiju programmā, tāpat

pieejami paralēlie aizdevumi, aizdevums energoefektivitātes

veicināšanai, mikrokredīti, riska kapitāla investīcijas un

daudz citu programmu, ar kurām “Altum” strādājusi arī mierīgākos

ekonomiskos apstākļos.

“ALTUM” ATBALSTS SASNIEDZIS

500 MILJONUS EIRO

Kopumā kopš Covid-19 krīzes sākuma šā gada martā

kopējais “Altum” finanšu instrumentu ieguldījums tautsaimniecībā

ir sasniedzis 500 miljonus eiro, un šis apjoms ar

REINIS BĒRZIŅŠ: “Pēc Covid-19

krīzes uzņēmējiem īpaši svarīgi būs

instrumenti, kas paredzēti biznesa

modeļu pielāgošanai jaunajiem

tirgus apstākļiem.”

katru dienu pieaug. “Altum” vadītājs Reinis Bērziņš atzīst, ka

pieprasījums pēc krīzes pārvarēšanas īpašajām programmām

saglabājas, lai arī, salīdzinot ar sākotnējiem mēnešiem,

tas ir mazinājies. “Vienlaikus būtiski, ka visu pārējo “Altum”

programmu izmantošana ir ar augšupejošu tendenci, kas

liecinot, ka uzņēmēji turpina investēt ilgtermiņa attīstībā.

Ekonomikai stabilizējoties, uzņēmējiem finansējuma aktualitāte

saglabāsies, un īpaši svarīgi būs instrumenti, kas

paredzēti uzņēmumu biznesa modeļu pielāgošanai jaunajiem

tirgus apstākļiem, eksporta spējas celšanai, procesu

modernizācijai, jaunu tehnoloģiju ieviešanai,” stāsta R. Bērziņš.

“Altum” vadītājs norāda, ka lielajiem uzņēmumiem

šādām vajadzībām finansējumu var nodrošināt “Altum” izveidotais

kapitāla fonds. Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs

pievienojas paustajam, ka kapitāla fonds palīdzēs uzņēmumiem

pārvarēt esošos Covid-19 krīzes radītos izaicinājumus,

atbilstoši situācijai pasaulē straujāk pārorientēties un atrast

jaunas biznesa nišas, atsperties jauniem biznesa projektiem,

kas sekmēs to tālāko izaugsmi. “Kapitāla fonds ir mērķēts

uz ekonomiski dzīvotspējīgiem un labi pārvaldītiem komersantiem,

vienlaikus tādiem, kas darbojas industrijās ar

augstu pievienoto vērtību, nodarbina lielu skaitu cilvēku un

27


veic augstas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās un

iedzīvotāju ienākuma nodokļa iemaksas valsts budžetā, rada

inovācijas un ir sistēmiski nozīmīgs uzņēmums noteiktā nozarē,”

skaidro J. Vitenbergs.

Tāpat nemainīgi aktuāla būs privāto sektoru papildinošu

aizdevumu un garantiju pieejamība un to nosacījumu uzlabošana,

ar īpašu fokusu uz finansējumu energoefektivitātei,

modernizācijai un citiem ilgtspējas risinājumiem. R. Bērziņš

sola, ka nepārtraukti būs pieejami arī visi “Altum” ikdienas

finanšu instrumenti, kas paredzēti dzīvotspējīgiem uzņēmumiem,

kuriem nepietiekama nodrošinājuma, līdzdalības,

darbības pieredzes vai citu iemeslu dēļ nauda nav pieejama

komercbankās.

un Covid-19 krīzes mazināšanai radītais ES Atveseļošanās

fonds. Lai arī patlaban nav zināms, kurās jomās un cik daudz

nākamajos septiņos gados tiks ieguldīts, tomēr ir zināms

finansējuma “rāmis”. Laika posmā no 2021. gada līdz 2027.

gadam ES Latvijā ieguldīs 12 miljardus eiro, turklāt lauvas

tiesa atbalsta tiks sniegta grantu veidā. Latvijai no ES daudzgadu

budžeta būs pieejami teju astoņi miljardi eiro. No tiem

4,63 miljardi eiro tiks novirzīti kohēzijas politikas īstenošanai,

2,41 miljards eiro – tiešmaksājumiem lauksaimniecības

nozarē, 850 miljoni eiro – lauksaimniecības nozarei, bet 77

miljoni eiro – taisnīgas pārkārtošanās fondam.

Tāpat ES atbalsts nākamajos septiņos gados būs pieejams

no ES atjaunošanas fonda – no šī fonda Latvijai papildus

plānoti teju pieci miljardi eiro, no kuriem puse būs pieejama

grantu veidā. Pateicoties šim fondam, Latvija iecerējusi veikt

reformas sešos virzienos – klimata pārmaiņas un ilgtspēja,

digitālā transformācija, ekonomikas transformācija un produktivitātes

reforma, veselība, nevienlīdzības mazināšana un

likuma vara. Patlaban gan nav zināmi konkrēti atbalstāmie

projekti, jo to saraksts tiks apstiprināts 2021. gadā, bet jau

tagad ir skaidrs, ka šī fonda nauda būs būtisks atspaids Covid-19

krīzes pārvarēšanā.

AIGARS ROSTOVSKIS: “Visiem

plānotajiem infrastruktūras

projektiem jābūt vērstiem uz

eksporta pieauguma veicināšanu.”

VALSTS POLITIKA ATBALSTU

MĒRĶĒS PRECĪZĀK

Bez reāla atbalsta, ko patlaban nodrošina “Altum”

programmas, viens no uzņēmējdarbības veicināšanas pamatiem

ir arī ilgtermiņa plānošanas dokumenti. Vienu no

svarīgākajiem – Stratēģiju Latvijai Covid-19 krīzes radīto seku

mazināšanai – izstrādājusi Ekonomikas ministrija. Šī stratēģija

paredz trīs posmus – 2020. gads iezīmēts kā stabilizācijas

periods, 2021. un 2022. gads ir pārorientēšanās periods, bet,

sākot jau ar 2023. gadu, iecerēta izaugsme. Lai arī plāns

nav ļoti detalizēts, stratēģija ietver piecus rīcības virzienus –

“Cilvēkkapitāls”, “Inovācija”, “Biznesa vide eksportspējai”,

“Finanšu pieejamība” un “Infrastruktūra”. Īstenojot stratēģiju,

paredzams, ka publiskās un privātās investīcijas

infrastruktūrā līdz 2023. gadam ik gadu varētu sasniegt 2,2

miljardus eiro, privātā sektora uzņēmumu izdevumi pētniecībai

un attīstībai sasniegtu 300 miljonus eiro, kreditēšanai un

garantijām pieejamais finansējums sasniegtu 1,3 miljardus

eiro, pieaugušo izglītībā iesaistīto skaits līdz 2023. gadam

sasniegtu 165 000 cilvēku, bet eksporta atbalstu saņēmušo

uzņēmumu eksporta apmērs ik gadu augtu par 30%.

BŪTISKĀKAIS NAUDAS AVOTS – ES FONDI

Skaidrs, ka svarīgākais finansējuma avots Stratēģijas Latvijai

Covid-19 krīzes radīto seku mazināšanai īstenošanai

un citiem pasākumiem būs Eiropas Savienības (ES) fondi

BŪS ATBALSTS “ZAĻAJIEM” UN

VIEDAJIEM IEGULDĪJUMIEM

Lai arī patlaban nav skaidrības par ES Atjaunošanas fonda izlietojumu,

tomēr ir zināmi politiskie mērķi, kuru īstenošanai

turpmākajos septiņos gados tiks novirzīti ES fondi. Pirmais

mērķis ir “Viedāka Eiropa, veicinot inovatīvas un viedas ekonomiskās

pārmaiņas”, kas paredz stiprināt pētniecības un

inovāciju kapacitāti, ieviest progresīvas tehnoloģijas, izmantot

digitalizācijas priekšrocības. Otrais politiskais mērķis

ir “Zaļāka Eiropa ar zemām oglekļa emisijām, veicinot tīru

un taisnīgu enerģētikas pārkārtošanu, “zaļas” investīcijas”.

Trešais mērķis ir “Ciešāk savienota Eiropa, uzlabojot mobilitāti

un reģionālo IKT savienotību”. Tas paredz uzlabot

digitālo savienotību, attīstīt ilgtspējīgu, pret klimatu izturīgu,

inteliģentu, drošu un vairākveidu transporta infrastruktūru.

Ceturtais mērķis ir “Sociālāka Eiropa, īstenojot Eiropas sociālo

tiesību pīlāru, kas paredz nodrošināt vienlīdzīgu piekļuvi

veselības aprūpei un stiprināt veselības sistēmu”. Bet piektais

mērķis ir “Pilsoņiem tuvāka Eiropa, veicinot ilgtspējīgu

un integrētu pilsētu, lauku un piekrastes teritoriju attīstību

un vietējās iniciatīvas”, kas paredz vietējās teritorijas integrētās

sociālās, ekonomiskās un vides attīstības un kultūras

mantojuma, tūrisma un drošības veicināšanu.

ATBALSTAM IR JĀVEICINA AUGSTAS

PIEVIENOTĀS VĒRTĪBAS EKSPORTS

Vērtējot valsts plānoto atbalstu tautsaimniecībai turpmākajos

septiņos gados, uzņēmēju organizācijas norāda, ka stratēģija

Latvijai Covid-19 krīzes radīto seku mazināšanai ir atbalstāma,

tomēr svarīgākais ir tās veiksmīga ieviešana. Latvijas

Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektore Līga

Meņģelsone atzīst, ka, darba devējiem palīdzot izstrādāt šo

stratēģiju, bija svarīgi, lai būtu saprotams tās „rāmis”, proti,

cilvēkresursi, infrastruktūra, finanšu pieejamība, inovācijas

un biznesa vides pieejamība. Viens no stratēģiski svarīgiem

atbalsta virzieniem ir apgrozāmo līdzekļu pieejamība uzņēmumiem

un iekšējā tirgus aktivizēšana, kā arī uzņēmumu

izmaksu samazināšana krīzes apstākļos. “Latvijas ekonomikas

izaugsmei svarīgi nodrošināt atbalstu uzņēmējiem preču

un pakalpojumu eksporta attīstībā, nodrošinot automatizāciju

un digitālo transformāciju, kā arī atbalstu uzņēmumu

28


izaugsmei un strauji augošām nozarēm un ekosistēmām.

Tāpat jau šobrīd jāīsteno tāda nodarbinātības politika,

kas nodrošinātu darbaspēka pārkvalifikācijas un dažādus

prasmju pilnveides pasākumus, ņemot vērā darba tirgus pieprasījumu,”

skaidro L. Meņģelsone. LDDK ģenerāldirektore

ir pārliecināta, ka, īstenojot stratēģiju, ir būtiski panākt, lai

Latvijas uzņēmumi pāriet uz daudz augstākas pievienotās

vērtības preču un pakalpojumu eksportu, lai pieaug kopējais

eksporta īpatsvars. Uzņēmēju organizācijas ieskatā tikai

tādā veidā būs iespējams atpelnīt naudu, kuru būsim aizņēmušies,

lai palīdzētu uzņēmumiem izkļūt no krīzes.

Arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK)

prezidents Aigars Rostovskis uzsver, ka visas darbības būtu

jābalsta šajā stratēģijā, kuras pamatmērķis ir eksports un

produktivitāte. “Stratēģijā iekļauti izmērāmi mērķi, kā sasniegt

šo rādītāju pieaugumu. Tālāk jau ir darbs stratēģijas

realizācijā – darbinieku pārkvalifikācijā uz augstāka līmeņa

profesijām, kreditēšanas pieejamībā, finanšu instrumentos

mazajam biznesam. Arī visiem plānotajiem infrastruktūras

projektiem jābūt vērstiem uz eksporta pieauguma veicināšanu,”

skaidro A. Rostovskis. Vienlaikus LTRK prezidents uzsver,

ka investīcijām paredzētā nauda tiks aizņemta, tāpēc ļoti svarīgs

būs projektu filtrs, lai investīcijas atbilstu šai stratēģijai,

nevis kāds subjektīvais vai politiskais filtrs. “Tikai tad šīs investīcijas

nesīs plānoto atdevi,” piebilst A. Rostovskis.

EKSPORTS KĀ IENĀKUMU DZINĒJSPĒKS

Vēl viens svarīgs plānošanas dokuments, kas iezīmē valsts

vīziju par uzņēmējdarbības vides attīstību, ir Ekonomikas

ministrijas izstrādātās “Nacionālās industriālās politikas

pamatnostādnes 2021.–2027. gadam”, kurā kā galvenais Latvijas

ekonomikas izaugsmes dzinējs vidējā termiņā uzsvērts

eksports. Šo pamatnostādņu virsmērķis ir līdz 2030. gadam

audzēt eksporta apjomu līdz 29,8 miljardiem eiro gadā. Novirzot

atbilstošus resursus, ir iecerēts paplašināt eksportu

ģeogrāfiski, veicināt uzņēmumu spēju iekļauties starptautiskās

produktu vērtību ķēdēs, kā arī augstākas pievienotās

vērtības produkcijas ražošanu un pakalpojumu veidošanu.

Ekonomikas ministrija ir pārliecināta, ka Latvijas eksporta

turpmākās attīstības iespējas lielā mērā noteiks Latvijas

ražotāju konkurētspēja, kam pamatā jābalstās uz tehnoloģiskiem

faktoriem, ražošanas efektivitātes uzlabošanu un

inovācijām, samazinot lēta darbaspēka un zemu resursu

cenu faktoru nozīmi. Līdz ar to kā svarīgs faktors tiek minēts

augsto tehnoloģiju preču un zināšanu ietilpīgu pakalpojumu

eksporta īpatsvara pieaugums kopējā eksporta apjomā.

Lai turpmākos septiņus gadus veicinātu eksportu, paredzēts

sekmēt kvalitātes, standartu un atzīšanas instrumentu

izmantošanu starptautiskajā vidē, kā arī attīstīt nacionālo

uzņēmumu eksportspēju. Valsts arī plāno atbalstīt augsto

tehnoloģiju preču eksportu un zināšanu ietilpīgus pakalpojumus.

Tāpat iecerēts sekmēt produktu konkurētspēju,

nodrošinot atbalstu energointensīvajiem uzņēmumiem.

Starp atbalsta pasākumiem arī minēta kvalitatīvu un eksportspējīgu

tūrisma produktu izstrāde. Visbeidzot, vidējā

termiņā plānots veicināt eksporta garantiju instrumenta popularizēšanu

un attīstību.

47 MILJONI EIRO DARBINIEKU

KOMPETENCES CELŠANAI

Svarīgs aspekts izaugsmes nodrošināšanā ir darbaspēks,

tā zināšanas, prasmes un kompetence. Eksperti jau ilgstoši

norāda uz darbaspēka problēmām – tā neatbilstību

uzņēmumu specifiskām vajadzībām. Lai risinātu darbaspēka

LĪGA MEŅĢELSONE: “Jau šobrīd

jāīsteno tāda nodarbinātības

politika, kas nodrošinātu

darbaspēka pārkvalifikācijas

un dažādus prasmju pilnveides

pasākumus.”

kompetences problēmas, valsts nodarbināto personu profesionālās

kompetences pilnveides programmai ir piešķīrusi 47

miljonus eiro. Atbalsts šajā programmā jau ir pieejams, un to

plānots īstenot līdz 2023. gada beigām. Šīs programmas mērķis

ir pilnveidot nodarbināto personu profesionālo kompetenci,

lai laikus novērstu darbaspēka kvalifikācijas neatbilstību darba

tirgus pieprasījumam, veicinātu strādājošo konkurētspēju

un darba produktivitātes pieaugumu. Svarīgi, ka mācībām var

pieteikties strādājoši un pašnodarbināti iedzīvotāji vecumā no

25 gadiem līdz neierobežotam vecumam – arī strādājoši pensionāri.

Šajā programmā mācības ir pieejamas vairāk nekā

800 izglītības programmās, 12 tautsaimniecības nozarēs un

astoņās mūžizglītības kompetencēs. Mācību klāstā ir dažāda

satura un garuma mācību programmas, kas pieejamas 82

izglītības iestādēs visā Latvijā. 90% no mācību maksas sedz

ES fondi un valsts, savukārt iedzīvotājiem ir jānodrošina 10%

līdzmaksājums, kuru var apmaksāt arī darba devējs.

JĀGATAVO ILGTSPĒJĪGI PROJEKTI

Kā redzams, turpmākajos gados valsts ekonomikā un sevišķi

uzņēmējdarbības veicināšanā ieplūdīs milzīgi līdzekļi,

kas lielākoties būs pieejami grantu veidā. Tiesa, kopējais

investīciju apjoms būs lielāks, ja ierēķina pašu uzņēmumu

līdzfinansējumu projektu īstenošanā. Tāpēc patlaban,

kad ir zināms kopējais „naudas katla” apjoms nākamajiem

septiņiem gadiem, bet nav zināmas detaļas – kur un cik

daudz tiks ieguldīts –, uzņēmējiem ir svarīgi apzināt savas

vēlmes un vajadzības, tās salāgot ar iespējām un savlaicīgi

izstrādāt racionālus un ilgtspējīgu investīciju projektus. No

projektu kvalitātes būs atkarīgs tas, vai uzņēmums varēs

pretendēt uz ārēju finansiālu „piešprici” savas nākotnes vīzijas

īstenošanā.

29


30


Eksportā kritums mazāks,

nekā baidījāmies

Covid-19 pandēmijas izraisītā ekonomikas krīze ir ietekmējusi

arī Latvijai tik svarīgo eksportu. Tomēr ir arī labā ziņa – vismaz

līdz šim kritums ir mazāks, nekā visi baidījāmies šajā pavasarī.

Tāpat krīze var pavērt arī jaunas iespējas.

Teksts: INGUNA UKENĀBELE. Foto: LETA

Latvija šogad pirmajā pusgadā eksportēja preces 6,051 miljarda

eiro vērtībā, kas ir par 3,7% jeb 230,4 miljoniem eiro

mazāk nekā 2019. gada attiecīgajā periodā, bet importēja

par 6,869 miljardiem eiro, kas ir kritums par 11,7% jeb 905,9

miljoniem eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus redzams, ka lielākais kritums eksporta apjomos

ir bijis aprīlī un maijā, kad inficēšanās ar Covid-19 strauji izplatījās

visā Eiropā, tika slēgtas daudzas rūpnīcas, praktiski

apstājās aviosatiksme, bija problēmas ar materiālu un preču

piegādēm. Arī daudzi veikali slēdza savas durvis, un virknē

Eiropas valstu tika ieviesti stingri pārvietošanās ierobežojumi,

kas iedzīvotāju patēriņu bieži vien reducēja līdz pašam

nepieciešamākajam. Savukārt jau no jūnija ir vērojama atkopšanās.

Tostarp jūlijā Latvija ir eksportējusi preces 1,05

miljardu eiro apmērā, kas ir par 7,3% jeb 71,2 miljoniem eiro

vairāk nekā jūnijā, kā arī vairs tikai par 0,3% jeb 3,5 miljoniem

eiro mazāk nekā 2019. gada jūlijā.

„Ražojam galvenokārt lietas, ko cilvēki pērk arī krīzes

laikā, dažkārt pat vēl vairāk. Kopējā ietekme uz pārtikas

ražošanu bija tuva neitrālai, bet uz plašo mūsu valstī ražoto

celtniecībai domāto produktu klāstu – pat pozitīva. Grūtāk ir

gājis ar rūpniecības precēm, kuru pircēji ir citu valstu rūpniecības

– šiem tirgiem galvenokārt strādā metālapstrāde un

mašīnbūve, kā arī stikla šķiedra,” salīdzinoši nelielo līdzšinējo

ietekmi uz Latvijas eksportu skaidro bankas „Luminor”

ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš.

EIROPĀ LĪDZĪGI

Visai līdzīga situācija ir vērojama arī Eiropas Savienībā (ES),

lai gan daudzās Eiropas valstīs eksportā kritums ir daudz

dziļāks nekā Latvijā. Gan ES kopumā, gan eirozonā starptautiskās

tirdzniecības apjomos lielākā „bedre” līdz šim bijusi

vērojama aprīlī un maijā, kad preču tirdzniecības apjomi pāri

robežām, salīdzinot ar to pašu laiku iepriekšējā gadā, saruka

par 25–30%. Savukārt jau jūnijā ES starptautiskajā preču

tirdzniecībā mīnusi ir mērāmi jau tikai ap 10%. Kopumā pirmajā

pusgadā ES eksports ārpus tās robežām ir sarucis par

12,4%, salīdzinot ar 2019. gada pirmo pusi, bet pārrobežu

tirdzniecība ES iekšienē ir kritusies par 12,7%.

Visvairāk pirmajā pusgadā no ES ir samazinājies enerģijas

eksports – par 37%, mašīnu un iekārtu eksports – par 19%,

kā arī citu rūpnieciski ražoto preču eksports – par 16%.

Jāpiebilst, ka šajās preču grupās redzams arī lielākais kritums

importā uz ES. Visvairāk ES eksports pirmajā pusgadā

ir sarucis uz Indiju – par 28%, kam seko Lielbritānija – par

„Vienīgā joma, par kuru var teikt,

ka priekšā vēl ir potenciāli milzīgi

izaicinājumi, ir tūrisms.”

Latvijas Investīciju un attīstības

aģentūras direktors

KASPARS ROŽKALNS

22%. Savukārt importā uz ES lielākais kritums vērojams no

Krievijas – par 34%, Norvēģijas – par 25%, Indijas – par 22%.

Latvija ir arī ES veiksminieku klubiņā, kur vērojams mazākais

eksporta kritums pirmajā pusgadā. Līdzīgs eksporta kritums

kā Latvijai ir Dānijā. Savukārt izcēlusies ir Īrija, kura savu

eksportu pirmajā pusgadā ir pamanījusies pat audzēt. Ja

neskaita Īriju, tad tikai 10 ES dalībvalstīm ir izdevies iegrožot

eksporta kritumu 10% robežās. Eksporta krituma rekordu

pirmajā pusgadā savukārt ir uzstādījusi nelielā Luksemburga,

kur tas sarucis par 29%. Taču no Eiropas ekonomikas

smagsvariem liels eksporta kritums ir Francijā – par 21%,

Spānijā – par 16%. Eiropas ekonomikas motoram Vācijai

starptautiskais tirdzniecības apmērs pirmajā pusgadā savukārt

ir sarucis par 13%.

31


DAŽIEM KRITUMS, DAŽIEM PAT VEICAS

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktors

Kaspars Rožkalns uzsver, ka lielākie cietēji, protams, ir saistīti

ar tūrismu, kultūru un pasākumiem. Tāpat ir problēmas

tranzīta nozarē, bet to nevaram saistīt ar Covid-19 ietekmi, jo

galvenais iemesls ir Krievijas kravu mērķtiecīga pārvirzīšana

uz savām jaunajām ostām Baltijas jūrā, un šis process ir sācies

jau labu laiku iepriekš.

Savukārt preču eksportā kritums ir saistīts nevis ar kādu

konkrētu nozari, bet gan ar eksportējošo uzņēmumu klientiem.

„Lielākoties tie ir uzņēmumi, kuri ir saistīti ar Covid-19

visvairāk skartajām nozarēm. Piemēram, uzņēmums, kurš

ir ražojis un eksportējis detaļas, kuras izmanto aviācijā. Tad

ir uzņēmumi, kuri ir specializējušies sadarbībā ar HoReCa

(viesmīlības un sabiedriskās ēdināšanas) sektoru. Proti, paši

eksportējošie uzņēmumi pārstāv ļoti dažādas nozares, sākot

no metālapstrādes un beidzot ar tekstilu, bet to klientu portfelī

ir bijuši lieli uzņēmumi, kuri bija apturējuši darbu. Tāpat

eksportējošo uzņēmumu lielums ir no tiešām lieliem līdz pat

mazajiem,” situāciju iezīmē LIAA vadītājs.

“Tiem pārtikas ražotājiem, kuriem

bija brīvas jaudas un kuri varēja

piedāvāt produktus, šis bija iespēju

laiks ne tikai vietējā tirgū, bet arī

eksportā.”

“Dobeles dzirnavnieka” valdes

priekšsēdētājs KRISTAPS AMSILS

Vienlaikus viņš norāda arī uz to, ka salīdzinoši mazie eksporta

krituma skaitļi liecina, ka lielākā daļa Latvijas uzņēmumu

eksporta izaicinājumiem ir spējuši adaptēties.

Tāpat ir uzņēmumi, kuriem pandēmijas laiks paralēli grūtībām

ir pavēris arī jaunas iespējas.

„No sākuma bija sajūta, ka ļoti grūti klāsies tekstila nozares

uzņēmumiem. Ir uzņēmumi, kuriem ir grūti joprojām,

bet daudzi izmantoja iespēju, lai pārslēgtos uz sejas masku

un aizsargtērpu izgatavošanu. Kokapstrādē no sākuma

bija liela neskaidrība. Taču tagad ir redzams, ka daudzas

valstis ir nolēmušas veikt ieguldījumus infrastruktūrā, lai

sekmētu ekonomisko aktivitāti, un daļa izmantoto materiālu

noteikti būs arī no koka. Tāpat gan Vācija, gan citas

valstis aktīvākajā pašizolācijas laikā tomēr atstāja vaļā

tā saucamos “do it yourself” jeb “dari pats” veikalus, un

arī tajos Latvijas kokrūpniekiem bija labs noiets,” stāsta

K. Rožkalns.

Arī “Dobeles dzirnavnieka” valdes priekšsēdētājs Kristaps

Amsils norāda, ka, piemēram, pārtikas ražotājiem šis bija

iespēju laiks un jautājums drīzāk pat bija par to, vai uzņēmumiem

ir pietiekamas jaudas, lai apmierinātu pieprasījumu.

„Pavasarī stresa līmenis bija augsts visā pasaulē. Ne tikai no

Latvijas, bet arī no eksporta klientiem mēs sākām saņemt

pasūtījumus, kuri bija divas, trīs, pat četras reizes lielāki

par ierastajiem,” situāciju iezīmēja K. Amsils, piebilstot, ka

pārtikas ražotāju uzrunājuši ļoti daudzi ārvalstu uzņēmumi,

ar kuriem iepriekš Latvijas eksportētājs netika pat līdz

sarunām.

„Bija viena vai divas jaunas veikalu ķēdes, kurām mēs spējām

piegādāt produkciju, bet mūsu ražošanas kapacitāte bija

noslogota pilnībā, un mēs pat gribēdami nespējām piegādāt

vairāk. Bija tikai atsevišķi produktu veidi, kur mums bija

iespēja palielināt ražošanas apjomus, piemēram, spageti.

Tomēr tiem pārtikas ražotājiem, kuriem bija brīvas jaudas un

kuri varēja piedāvāt produktus, šis bija iespēju laiks ne tikai

vietējā tirgū, bet arī eksportā,” atzīst “Dobeles dzirnavnieka”

vadītājs.

Arī “Grindeks” valdes priekšsēdētājs Juris Hmeļņickis stāsta,

ka tieši pandēmijas smagākajā laikā uzņēmumam ir

parādījušies vairāki jauni biznesa kontakti. „Mēs ar vairākām

kompānijām Eiropā jau pašlaik slēdzam līgumus, kuri paredz

ilgtermiņa sadarbību. Mēs šo laiku esam izmantojuši sev par

labu,” norāda J. Hmeļņickis.

Pandēmijas laiks sagrāva arī virkni līdz šim izveidojušos

piegāžu ķēžu, kuras dažkārt bija izstiepušās pa visu pasauli.

Robežu slēgšanas un apgrūtināto pārvadājumu dēļ dažkārt

izrādījās, ka virkne ražotāju netiek pie izejvielām, bet tirgotāji

– pie gatavajiem produktiem. LIAA vadītājs stāsta, ka

piegāžu ķēžu īsināšanas dēļ Latvijas uzņēmumiem tagad

vairāk ir izdevies iespiesties Āzijas tirgos, jo bija situācijas,

ka ierastie sadarbības partneri Rietumeiropā vairs nespēja

savlaicīgi piegādāt produktus. Īpaši izteikti tas noticis kosmētikas,

pārtikas un kokapstrādes nozarēs.

BAŽAS PAR METĀLAPSTRĀDI UN TŪRISMU

Virkne ekspertu pašlaik ir arī pārliecināti, ka zemākais pandēmijas

izraisītais punkts ekonomikā un arī eksportā jau ir

aiz muguras un ir bijis tieši aprīlī un maijā.

„Ir arī skaidrs, ka pilnībā apturēt visu darbu otru reizi neviens

vairs nevar atļauties. Arī sabiedrība ir mācījusies sadzīvot ar

situāciju, un cilvēki vairs nebaidās iziet uz ielas, iepirkties

veikalos. Tādas ainas kā pavasarī, kad daudzās Eiropas pilsētās

bija pilnīgi tukšas ielas, mēs vairs neredzēsim, lai gan

vīruss nekur nav pazudis,” atzīst K. Rožkalns.

Viņš arī norādīja, ka LIAA pašlaik vairākas reizes mēnesī

sazinās ar visām eksporta nozaru asociācijām par to, kāda

ir situācija uzņēmumos. Problēmas joprojām ir, bet tās arvien

vairāk ir individuālu uzņēmumu līmenī, nevis nozarēs

kopumā. „Vienīgā joma, par kuru var teikt, ka priekšā vēl

ir potenciāli milzīgi izaicinājumi, ir tūrisms. Ja visas citas

Eiropas valstis nonāks „sarkanajā” sarakstā, tad mums visiem

ziemā būs jāiet uz restorāniem un jānakšņo viesnīcās,”

pauda LIAA vadītājs.

32


„Lielākais izaicinājums tūrisma nozarei bija tās pilnīga

darbības apturēšana, kas nostiprināja bažas par

nozares izdzīvošanu turpmāk. Atbilstoši Pasaules Tūrisma

organizācijas prognozēm tūrisma pakalpojumus nodrošinošie

uzņēmumi pilnvērtīgi varēs atsākt darbu nākamā gada

aprīlī, kad sāksies jaunā tūrisma sezona Eiropā,” atzīst Latvijas

Tūrisma aģentu un operatoru asociācijas izpilddirektore

Inga Kavaca.

Tāpat zināmas bažas pašlaik rada tas, kā situācija rudenī

izvērtīsies mašīnbūves un metālapstrādes sektoros.

„Ir indikācijas, ka nopietnākās problēmas vēl tikai ir gaidāmas

mašīnbūvē un metālapstrādē, jo viņu pasūtījumu

termiņi ir ļoti gari un ienākošie pasūtījumi ir mazāki nekā

tie, kurus Latvijas uzņēmumi joprojām izpilda. Līdz ar to,

kad beigsies pasūtījumi, kuri pašlaik tiek izpildīti, varētu

būt problēmas, kuras galvenokārt ir saistītas ar autobūves

industriju,” atzīst K. Rožkalns.

Metālapstrādes un mašīnbūves asociācijas valdes priekšsēdētājs

Toms Grīnfelds stāsta, ka lielākā Covid-19 krīzes

ietekme bijusi uz automašīnu detaļu, piekabju un puspiekabju

ražošanas apakšnozari, kurā apgrozījuma kritums

pusgadā bija par 23,6%, bet eksporta kritums – par 23,7%.

Tas bija saistīts ar daudzu autorūpnīcu pilnīgu darbības apturēšanu

Rietumeiropā. Savukārt jūnijā situācija jau sāka

uzlaboties, tomēr iepriekšējie ražošanas līmeņi vēl joprojām

nav sasniegti.

„Līdz pat 2020. gada februārim situāciju mašīnbūves un

metālapstrādes nozarē raksturoja strauja izaugsme, par

pasūtījumu trūkumu un noslodzi lielākā nozares daļa sūdzēties

nevarēja. Tāpēc, ņemot vērā pēdējo gadu izaugsmi un

apjomu pieaugumu, liela daļa uzņēmumu uz krīzes sākumu

joprojām bija noslogoti ar pasūtījumiem, ko turpina pildīt, bet

jaunu pasūtījumu iegūšana var būt apgrūtināta. Par tālāko

attīstību ir grūti izvirzīt prognozes, skaidrs, ka riski joprojām

ir lieli. Viss atkarīgs no tā, cik ātri izdosies normalizēt situāciju,

pirmkārt, jau Eiropā,” atzīst T. Grīnfelds.

Vienlaikus viņš piebilst, ka liela daļa nozares eksporta ir

orientēta uz Skandināviju un Ziemeļvalstīm, un pagaidām

šie tirgi izskatās relatīvi mazāk skarti, līdz ar to ir cerības, ka

nebūs strauja apjomu krituma.

NĀKOTNE VĒL NESKAIDRA

Kaut arī daudzi ir vienisprātis, ka zemākais punkts eksportā

jau ir garām, neviens neņemas apgalvot, ka nākotnē gaida

tikai izaugsme. Visdrīzāk drošas prognozes varēs izteikt vien

tad, kad apritē nonāks vakcīna pret jauno koronavīrusu un

būs skaidrs, ka pandēmijai tiek pielikts punkts.

„Priekšstats par gada pēdējiem trim mēnešiem ir diezgan

miglains. Neviens nevar droši zināt, vai šajā laikā pasaules

“Skaidrs, ka riski joprojām ir lieli.

Viss atkarīgs no tā, cik ātri izdosies

normalizēt situāciju, pirmkārt, jau

Eiropā.”

Metālapstrādes un mašīnbūves

asociācijas valdes priekšsēdētājs

TOMS GRĪNFELDS

un Eiropas ekonomikas dinamika pa mēnešiem būs pozitīva

vai negatīva. No vienas puses, varētu turpināties atkopšanās

no pandēmijas pirmā viļņa, taču vienlaikus ekonomikas datos

sevi arvien vairāk varētu likt manīt otrais,” bažas skaidro

„Luminor” eksperts P. Strautiņš.

ANO Tirdzniecības un attīstības konference prognozē, ka kopumā

starptautiskā preču tirdzniecība šogad samazināsies

par 20%, brīdinot, ka atkārtoti slimības uzliesmojumi situāciju

šogad padara visai nestabilu.

Savukārt Pasaules Tirdzniecības organizācija pašlaik ir

izstrādājusi divus attīstības scenārijus. Optimistiskais scenārijs

paredz, ka šogad pasaules starptautiskās tirdzniecības

apjoms samazināsies par 13%, bet nākamgad ir gaidāms

pieaugums par 21%. Savukārt pesimistiskajā scenārijā

šogad prognozēts kritums par 32%, bet nākamgad – pieaugums

par 24%.

33


Pierīgas reģions

Pašvaldību vadītāju viedoklis

Uzņēmējdarbības vides pievilcību ietekmē stratēģisku objektu tuvums

Mārupes novada

domes priekšsēdētājs

Mārtiņš Bojārs

Apliecinājums pašvaldības mērķtiecīgam ieguldījumam uzņēmējdarbības

vides uzlabošanā ir daudzie uzņēmumi, kas veido

Mārupes novadā darbavietas un investē biznesa attīstībā. Novada

uzņēmējdarbības vides pievilcību ietekmē atrašanās vieta,

stratēģiski būtisku objektu tuvums, infrastruktūra, kā arī pašvaldības

attīstības politika novadā. Mārupes novada domē no

2016. gada ir izveidota Mārupes novada Uzņēmējdarbības atbalsta

konsultatīvā padome, kuras ietvaros gan pašvaldības

speciālisti, gan novada uzņēmēji un biedrības strādā kopā pie

tieši uzņēmējiem aktuāliem jautājumiem.

Tiek strādāts arī pie atbalsta mehānismiem. Sadarbībā ar „SEB

banku” īstenojam grantu programmas konkursu „(Ie)dvesma”,

kura ietvaros biznesa idejas finansējuma apjoms paredzēts līdz

10 000 eiro biznesa attīstībai.

Eiropas Savienības fondu plānošanas periodā uzņēmējdarbības

sekmēšanai novadā ir realizēti projekti, kuru rezultātā ir

pārbūvēti ceļi un izveidota nepieciešamā infrastruktūra. Īpaši

tas attiecināms uz lidostas apkaimi, kur iepriekšējos gados,

pārbūvējot ceļus un turpinot ūdenssaimniecības infrastruktūras

attīstību, notiek aktīva uzņēmējdarbības attīstība, būvējot jaunus

biznesa parkus un radot jaunas darbavietas. Arī 2020. gadā ir

sākts darbs sadarbībā ar uzņēmējiem nozīmīga ceļa pārbūvei,

kas atrodas lidostas tuvumā.

Protams, 2020. gada situācija, kas saistīta ar Covid-19, ietekmējusi

ir visus. Mārupes novadā starp uzņēmumiem ir gan

veiksmes stāsti, gan ne tik veiksmīga pieredze. Piemēram,

uzņēmums SIA „Printful Latvia” šajā laikā ir vēl straujāk attīstījies

– paplašinās, tiek meklēti papildus jauni darbinieki. Tāpat

uzņēmums AS „Madara Cosmetics” šogad ir ar veiksmīgiem

rādītājiem – uzņēmumam pirmajā pusgadā ir palielinājies apgrozījums.

Savukārt VSA „Starptautiskā Lidosta „Rīga”” būtiski

ir ietekmējusi šī situācija, un tas uzņēmumam ir liels pārbaudījums.

Ir uzņēmumi, kas ir izmantojuši arī valsts atbalstus, arī

pašvaldības – pagarināja nekustamā īpašuma nodokļa samaksas

termiņu, kā arī piešķīra nomas līguma atlaides.

Pierīgas reģions

Uzņēmumu skaits

Apgrozījums, peļņa EUR

Nodokļi (VID dati)

Kopā

Pieaudzis

apgrozījums

Jauni

atlasē

Neto

apgrozījums,

tūkst.

19/18 18/17 17/16

Peļņa,

tūkst.

Rentabilitāte

Darbinieki,

skaits

kopā

Kopā,

tūkst.

VSAOI

uz

darbinieku,

tūkst. EUR

Kopā 17 016 67% 17% 47 047 519 0% 8% 9% 3 234 645 7% 380 005 5 330 407 4.32

Būvniecība 2415 65% 15% 4 982 591 1% 19% 18% 307 536 6% 45 056 353 627 4.28

Enerģētika 408 63% 8% 4 749 134 -4% 12% 6% 263 040 6% 13 885 987 647 5.83

Informācijas tehnoloģijas,

datortehnika

490 68% 13% 1 732 881 5% 16% 5% 110 503 6% 15 555 232 192 7.62

Lauksaimniecība 442 72% 14% 1 431 562 16% 8% 10% 54 703 4% 6565 86 140 3.85

Medicīna un farmācija 627 80% 11% 1 551 732 2% 14% 11% 102 813 7% 26 849 224 576 4.42

Mediji, reklāma, izglītība,

radošās industrijas

686 64% 17% 799 467 12% 8% 2% 49 088 6% 12 701 128 980 4.23

Meža nozare 622 49% 11% 2 403 136 -7% 21% 6% 240 365 10% 15 063 159 068 4.53

Nekustamais īpašums 1458 69% 18% 1 551 634 13% 5% 0% 226 695 15% 20 876 319 945 3.08

Pakalpojumi 501 70% 14% 712 879 6% 3% 7% 37 795 5% 17 517 119 169 2.78

Pakalpojumi finanšu,

juridiskie un uzņēmējdarbībai

816 69% 19% 2 099 065 -5% 8% -5% 678 607 32% 21 158 257 976 6.68

Pārtikas un dzērienu ražošana 169 74% 8% 813 138 -3% -2% 14% 34 919 4% 8323 193 162 3.97

Rūpniecība 986 59% 9% 2 737 631 -42% 6% 13% 141 046 5% 20 389 176 255 4.2

Telekomunikācijas un sakari 177 68% 16% 1 171 806 4% 7% 1% 145 654 12% 6296 163 534 6.73

Tirdzniecība 2646 64% 12% 11 151 927 26% 3% 5% 340 619 3% 56 645 1 049 473 3.61

Transports, loģistika,

pārvadājumi

2247 63% 13% 7 109 085 -4% 7% 5% 327 741 5% 58 971 613 122 4.5

Tūrisms, viesmīlība, izklaide 935 69% 18% 1 319 348 3% 10% 12% 88 392 7% 24 082 194 711 2.87

34


Pierīgas reģions

Reģions skaitļos

Uzņēmumi, kuru apgrozījums ir virs 145 000 EUR

2017 2018 2019

Industriju īpatsvars

Neto apgrozījums 2019. gadā pa industrijām

Pārējie, 22%

Tirdzniecība,23%

Apkopoto uzņēmumu skaits 16 448 16 839 17 016

Darbinieku skaits, tūkst. 381 386 380

Peļņa, milj. EUR 2301 3204 3235

Rentabilitāte 5,35% 6,84% 6,88%

Apgrozījums, milj. EUR 43 019 46 871 47 048

Apgrozījuma izmaiņas, % 9,74% 8,95% 0,38%

Pakalpojumi

finanšu,

juridiskie,

uzņēmējdarbībai,

4,2%

Meža nozare,

5,,%

Medicīna un

farmācija, 5,2%

Rūpniecība, 5,5%

Enerģētika, 9,8%

Transports,

loģistika,

pārvadājumi,

15%

Būvniecība, 10%

Reģiona TOP 10 uzņēmumi pēc apgrozījuma

N. p.

k. Nosaukums Darbības joma

2019. g. neto

apgrozījums,

tūkst., EUR

Apgrozījuma

izmaiņas,

pret 2018. g., %

Rentabilitāte,

%

Darbinieku

skaits

1 Uralkali Trading, SIA Tirdzniecības starpnieki 1 912 656 - 2% 1,64 53

2 RIMI LATVIA, SIA Pārtikas tirdzniecība 917 201 3% 3,62 5813

3 MAXIMA Latvija, SIA Pārtikas tirdzniecība 836 727 8% 3,29 7425

4 Severstal Distribution, SIA Metālapstrāde 699 607 3% 3,49 273

5 ORLEN Latvija, SIA Degvielas, naftas produktu vairumtirdzniecība 559 956 -% 0,48 9

6 URALCHEM Trading, SIA Loģistika, pārvadājumu apkalpošana 529 400 - 40% 4,72 48

7 Air Baltic Corporation, AS Aviokompānijas, aviotransports 500 001 23% -1,55 1257

8 ELKO GRUPA, AS Datortehnikas vairumtirdzniecība 473 793 12% 0,29 259

9 Latvenergo, AS Elektroenerģijas ražošana 437 529 1% 23,14 1328

10 1 Circle K Latvia, SIA Degvielas, naftas produktu tirdzniecība 408 019 - 4% 3,36 862

1

Atšķirīgs pārskata periods no 01.05.2019. līdz 30.04.2020.

Avots: Firmas.lv, licencēti UR dati

Pierīgas reģions

Kopā

Uzņēmumu skaits

Pieaudzis

apgrozījums

Jauni

atlasē

Neto

apgrozījums,

tūkst.

Apgrozījums, peļņa EUR

19/18 18/17 17/16

Peļņa,

tūkst.

Rentabilitāte

Darbinieki,

skaits

kopā

Nodokļi (VID dati)

Kopā,

tūkst.

VSAOI

uz

darbinieku,

tūkst. EUR

no 0,1 milj. līdz 0,5 milj. 15 778 66% 16% 12 673 987 1% 3% 7% 1 009 608 8% 186 700 1 615 708 3,31

no 0,5 milj. līdz 20 milj. 935 71% 2% 8 712 020 -2% 3% 11% 791 919 9% 73 810 957 765 5,05

virs 20 milj. 306 69% 0% 25 661 512 1% 12% 9% 1 433 118 6% 119 495 2 756 934 5,46

Kopā 17 016 67% 17% 47 047 519 0% 8% 9% 3 234 645 7% 380 005 5 330 407 4,32

PIERĪGA

35


36

Pierīgas reģions


Pierīgas reģions

PIERĪGA

37


38

Pierīgas reģions


Zemgales reģions

ZEMGALE

39


Zemgales reģions

Pašvaldību vadītāju viedoklis

Ārkārtējā situācija iemācīja būt elastīgākiem

Bauskas novada

domes priekšsēdētājs

Arnolds Jātnieks

Bauskas novads uzņēmējdarbības jomā vietējiem iedzīvotājiem

un viesiem visvairāk asociējas ar zemkopību. Jāpiekrīt, ka

lauksaimniecības nozares attīstība novadā ir būtisks priekšnoteikums

teritorijas ilgtspējīgai izaugsmei, stabilitātei. Novadā

veiksmīgi darbojas ražošanas, būvniecības, transporta pakalpojumu,

citu pakalpojumu un mazumtirdzniecības uzņēmumi. Lai

gan pērn novadā dibināto un likvidēto uzņēmumu attiecība bija

negatīva, kad likvidēti 115 uzņēmumi, bet izveidoti 94, šogad augusta

beigās iezīmējās pozitīva bilance – reģistrēti 52 jauni, bet

likvidēti 38 uzņēmumi.

2019. gadā lielāko apgrozījumu Bauskas novadā uzrādīja

SIA „Lielzeltiņi”, sasniedzot vairāk nekā 30 miljonu eiro lielu

apgrozījumu. Tai seko kombinētās lopbarības ražotājs SIA „LRS

Mūsa” ar 11 miljoniem eiro, SIA „Bauskas alus” – ar 7,62 miljoniem

eiro, lielākais graudkopības uzņēmums novadā SIA

„Uzvara-lauks” – ar 7,6 miljonu eiro apgrozījumu.

Priecājamies, ka Bauskā ir biznesa inkubators, kurā jaunajiem

uzņēmējiem ir iespēja iegūt zināšanas, kā sākt uzņēmējdarbību,

iegūt biznesa partnerus un veidot sadarbību.

Pašvaldības īpašumā ir industriālā parka zona pilsētas teritorijā

100 hektāru platībā, kurā izbūvēta transporta, ūdensapgādes un

kanalizācijas infrastruktūra, pamata gāzes tīkls un ielu apgaismojums.

Parka attīstības potenciāls ir ievērojams, jo līdztekus

A7 maģistrāles iespējām tuvākajā nākotnē teritorijas tuvumā

atradīsies arī „Rail Baltica” dzelzceļa līnija.

Covid-19 krīzes ietekmē īpaši cieta viesnīcu, tūrisma, ēdinātāju

un mājražotāju nozares uzņēmumi. Nelielie veikali un pakalpojumu

sniedzēji sāpīgi izjuta apgrozījuma kritumu, taču pašlaik

lielākā daļa ir atguvusies. Lauksaimniecības nozares uzņēmumos

un zemnieku saimniecībās darbi ritēja ierastajā gaitā.

Vairāk uzmanības bija jāpievērš darbinieku emocionālajai un

psiholoģiskajai labsajūtai. Ārkārtējā situācija valstī mums visiem

mācīja pielāgoties jaunajiem apstākļiem, iziet no komforta

zonas, kļūt elastīgākiem un apgūt jaunas iemaņas digitālajās

tehnoloģijās.

Zemgales reģions

Kopā

Uzņēmumu skaits

Pieaudzis

apgrozījums

Jauni

atlasē

Neto

apgrozījums,

tūkst.

Apgrozījums, peļņa EUR

19/18 18/17 17/16

Peļņa,

tūkst.

Rentabilitāte

Darbinieki,

skaits

kopā

Nodokļi (VID dati)

Kopā,

tūkst.

VSAOI

uz

darbinieku,

tūkst. EUR

Kopā 1978 66% 15% 3 654 269 5% 5% 10% 178 268 5% 38 372 277 903 3,26

Būvniecība 296 71% 18% 377 649 4% 17% 24% 21 104 6% 5376 25 046 3,21

Enerģētika 72 49% 11% 420 056 1% 10% 6% 16 705 4% 1972 65 635 4,19

Informācijas tehnoloģijas,

datortehnika

7 57% 29% 2140 -27% -6% 7% 101 5% 45 347 2,4

Lauksaimniecība 427 66% 12% 1 003 800 9% -3% 5% 67 653 7% 6306 47 742 3,18

Medicīna un farmācija 59 83% 15% 94 391 18% 7% 2% 5903 6% 3324 21 571 3,96

Mediji, reklāma, izglītība,

radošās industrijas

19 53% 16% 12 961 87% 2% -29% 737 6% 304 1732 2,96

Meža nozare 151 45% 7% 340 743 -8% 27% 7% 10 588 3% 3213 9505 3,39

Nekustamais īpašums 72 69% 14% 56 848 34% 9% -12% 11 652 21% 1478 10 263 2,47

Pakalpojumi 42 76% 12% 69 932 -10% 26% 13% 1474 2% 1193 9495 2,93

Pakalpojumi finanšu,

juridiskie un uzņēmējdarbībai

22 77% 23% 8478 26% 9% 32% 1638 19% 216 1179 2,4

Pārtikas un dzērienu ražošana 40 73% 3% 271 177 5% 4% 22% 9344 3% 1637 15 891 4,08

Rūpniecība 98 65% 11% 280 819 8% 3% 18% 18 095 6% 4291 23 059 4,06

Telekomunikācijas un sakari 6 67% 17% 1918 3% 46% -25% 595 31% 49 209 2,07

Tirdzniecība 237 65% 12% 404 936 14% -20% -3% -122 0% 3700 18 166 2,57

Transports, loģistika,

pārvadājumi

235 58% 11% 222 659 -1% 22% 10% 6765 3% 3143 20 572 2,79

Tūrisms, viesmīlība, izklaide 70 67% 13% 27 745 -4% 16% 13% -201 -1% 1191 5405 1,91

40


Zemgales reģions

Reģions skaitļos

Uzņēmumi, kuru apgrozījums ir virs 145 000 EUR

2017 2018 2019

Apkopoto uzņēmumu skaits 1812 1904 1978

Darbinieku skaits, tūkst. 37 38 38

Peļņa, milj. EUR 144 150 178

Industriju īpatsvars

Neto apgrozījums 2019. gadā pa industrijām

Transports,

loģistika,

pārvadājumi,

6,4%

Pārtikas

un dzērienu

ražošana, 6,8%

Rūpniecība,

8,1%

Pārējie, 8,7%

Lauksaimniecība, 26%

Rentabilitāte 4,38% 4,34% 4,88%

Apgrozījums, milj. EUR 3290 3469 3654

Apgrozījuma izmaiņas, % 11,58% 5,42% 5,35%

Meža nozare, 8,6%

Enerģētika, 11%

Tirdzniecība, 12%

Būvniecība,

13%

Reģiona TOP 10 uzņēmumi pēc apgrozījuma

N. p.

k. Nosaukums Darbības joma

2019. g. neto

apgrozījums,

tūkst., EUR

Apgrozījuma

izmaiņas,

pret 2018. g., %

Rentabilitāte,

%

Darbinieku

skaits

1

LATRAPS, Lauksaimniecības

pakalpojumu kooperatīvā Lauksaimniecības pakalpojumi 198 867 - 11% 0,33 202

sabiedrība

2 VIRŠI-A, AS Degvielas, naftas produktu vairumtirdzniecība 187 008 4% 2,13 530

3 Elagro Trade, SIA Augkopība un tehniskās kultūras 158 933 55% -0,14 66

4 Dobeles dzirnavnieks, AS Maizes un miltu izstrādājumu ražošana, pārtika 129 639 10% 3,24 328

5 Agerona, SIA

Lauksaimniecības produktu uzpirkšana, sagāde un

tirdzniecība, pārtika

90 036 35% -0,22 17

6 Linas Agro, SIA

Lauksaimniecības produktu uzpirkšana, sagāde un

tirdzniecība, pārtika

80 720 -% -0,12 40

7 LATGRAN, SIA Kurināmais 79 307 28% 7,8 125

8 BILLERUDKORSNAS LATVIA, SIA Mežizstrāde 57 393 - 11% 1,22 69

9 ASTARTE-NAFTA, SIA Degvielas, naftas produktu tirdzniecība 50 992 4% 1,23 306

10 Balticovo, AS Putnkopība 50 914 5% 3,17 327

Avots: Firmas.lv, licencēti UR dati

Zemgales reģions

Kopā

Uzņēmumu skaits

Pieaudzis

apgrozījums

Jauni

atlasē

Neto

apgrozījums,

tūkst.

Apgrozījums, peļņa EUR

19/18 18/17 17/16

Peļņa,

tūkst.

Rentabilitāte

Darbinieki,

skaits

kopā

Nodokļi (VID dati)

Kopā,

tūkst.

VSAOI

uz

darbinieku,

tūkst. EUR

no 0,1 milj. līdz 0,5 milj. 1863 65% 16% 1 382 050 2% 7% 11% 105 954 8% 25 335 130 459 2,58

no 0,5 milj. līdz 20 milj. 93 66% 2% 860 797 9% -4% 21% 49 609 6% 8753 74 556 4,43

virs 20 milj. 22 71% 0% 1 411 421 7% 9% 2% 22 705 2% 4284 72 888 4,84

Kopā 1978 66% 15% 3 654 269 5% 5% 10% 178 268 5% 38 372 277 903 3,26

ZEMGALE

41


42

Zemgales reģions


Zemgales reģions

ZEMGALE

43


Kurzemes reģions

Pašvaldību vadītāju viedoklis

Nozīmīgākās investīcijas piedzīvojusi kokapstrādes nozare

Kuldīgas novada

domes priekšsēdētāja

Inga Bērziņa

Kuldīgas novadā darbojas gandrīz 2400 uzņēmumu un lielākās

no nozarēm ir lauksaimniecība, transporta pakalpojumi, tirdzniecība,

celtniecība, mežsaimniecība un kokapstrāde.

Visnozīmīgākās investīcijas un attīstību pēdējo gadu laikā piedzīvojusi

kokapstrādes nozare. Te jāpiemin SIA “Stiga RM”, kas

pirms pieciem gadiem pārņēma bankrotējušu ražotni un Kuldīgā

izveidoja modernu, efektīvu bērza saplākšņa rūpnīcu, ieguldot

ap 40 miljoniem eiro. Tās ir lielākās privātās investīcijas, kādas

jebkad bijušas Kuldīgas novadā, un uzņēmums ir viens no lielākajiem

darba devējiem novadā. Atbalstot šo un citus uzņēmējus,

pašvaldība ar ES struktūrfondu līdzekļu palīdzību aktīvi strādā,

lai sakārtotu ielu infrastruktūru, pievedceļus uzņēmumiem.

Ne mazāk svarīga nozare ir lauksaimniecība, un arī lauku

uzņēmējiem ceļi ir ārkārtīgi būtiski, tāpēc pēdējo gadu laikā

gan ar ES fondu līdzfinansējumu, gan par autoceļu fonda un

pašvaldības līdzekļiem īstenojam apjomīgu lauku ceļu sakārtošanas

programmu. Novadā ir gan nostabilizējušās lielas lauku

saimniecības, gan rodas arvien jaunas. Pēdējos gados redzam

tendenci, ka veidojas jaunas, nelielas saimniecības, kas nodarbojas

ar nišas produktu audzēšanu un pārstrādi. Notiek paaudžu

maiņa, tie ir jauni cilvēki, jaunas ģimenes – gan pieredzējušo

zemnieku, kuri sāka saimniekot pagājušā gadsimta beigās, bērni,

gan līdz šim ar laukiem un lauksaimniecību nesaistīti cilvēki.

Pēdējo gadu laikā Kuldīgā tiek atvērtas arvien jaunas kafejnīcas,

radot pilsētas vēsturiskajā centrā vēl omulīgāku gaisotni. Šogad

par spīti koronavīrusam tūrisma nozarē strādājošie aizvadījuši

labu sezonu, apkalpojot gan vietējos, gan ārvalstu tūristus, no

kuriem šogad bija visvairāk kaimiņvalstu un Vācijas iedzīvotāju.

Nozīmīgu uzņēmēju daļu ap sevi pulcē LIAA Kuldīgas biznesa

inkubators, kas darbojas jau četrus gadus. Te atbalstu saņēmuši

teju 150 inkubācijas un pirmsinkubācijas dalībnieku. To apgrozījums

četru gadu laikā ir sasniedzis gandrīz 2 miljonus eiro,

uzņēmēji papildus piesaistījuši ārējo finansējumu 1,4 miljonu

eiro apmērā un eksportē 33% no kopējā apgrozījuma.

Kurzemes reģions

Kopā

Uzņēmumu skaits

Pieaudzis

apgrozījums

Jauni

atlasē

Neto

apgrozījums,

tūkst.

Apgrozījums, peļņa EUR

19/18 18/17 17/16

Peļņa,

tūkst.

Rentabilitāte

Darbinieki,

skaits

kopā

Nodokļi (VID dati)

Kopā,

tūkst.

VSAOI

uz

darbinieku,

tūkst. EUR

Kopā 2052 66% 15% 3 708 957 2% 12% 15% 240 024 6% 45 792 262 986 3,5

Būvniecība 328 66% 13% 691 096 9% 22% 12% 39 880 6% 7707 53 046 4,33

Enerģētika 75 45% 1% 335 597 -9% 6% 10% 16 688 5% 2028 27 428 4,12

Informācijas tehnoloģijas,

datortehnika

10 90% 20% 3851 28% 9% 16% 560 15% 52 490 4,45

Lauksaimniecība 323 82% 18% 385 307 19% -8% 10% 69 190 18% 3828 11 129 2,71

Medicīna un farmācija 66 80% 9% 95 561 9% 12% 6% 5942 6% 3238 21 528 4,28

Mediji, reklāma, izglītība,

radošās industrijas

29 66% 10% 10 460 16% -14% 12% 632 6% 576 3732 3,36

Meža nozare 169 47% 14% 479 586 -7% 25% 7% 20 924 4% 3742 14 291 4,24

Nekustamais īpašums 89 64% 18% 59 585 -2% 13% -16% 10 434 18% 1361 12 113 2,77

Pakalpojumi 40 59% 10% 35 495 -8% 15% -10% 3181 9% 691 5329 2,77

Pakalpojumi finanšu,

juridiskie un uzņēmējdarbībai

20 60% 20% 8639 5% -28% 66% 912 11% 201 966 3,69

Pārtikas un dzērienu ražošana 53 55% 9% 143 357 -9% -3% 17% 6566 5% 2569 14 552 2,64

Rūpniecība 113 62% 10% 430 390 1% 23% 11% 19 396 5% 4787 22 598 3,99

Telekomunikācijas un sakari 7 29% 0% 12 986 67% 8% 40% 1008 8% 399 3412 3,14

Tirdzniecība 246 67% 7% 410 351 3% 13% 24% 18 054 4% 6079 34 507 2,7

Transports, loģistika,

pārvadājumi

262 56% 11% 489 163 3% 6% 20% 18 487 4% 4718 21 465 3,92

Tūrisms, viesmīlība, izklaide 93 80% 19% 60 661 19% 6% 15% 428 1% 2660 11 696 2,01

44


Kurzemes reģions

Reģions skaitļos

Uzņēmumi, kuru apgrozījums ir virs 145 000 EUR

2017 2018 2019

Industriju īpatsvars

Neto apgrozījums 2019. gadā pa industrijām

Pārējie, 12%

Būvniecība, 18%

Apkopoto uzņēmumu skaits 1945 1996 2052

Darbinieku skaits, tūkst. 44 45 46

Pakalpojumi, 4,7%

Enerģētika, 8,2%

Transports,

loģistika,

pārvadājumi,

13%

Peļņa, milj. EUR 225 183 240

Rentabilitāte 7,05% 5,04% 6,47%

Apgrozījums, milj. EUR 3195 3627 3709

Apgrozījuma izmaiņas, % 17,07% 13,50% 2,27%

Lauksaimniecība,

9,6%

Tirdzniecība,11%

Rūpniecība, 11%

Meža

nozare,

12%

Reģiona TOP 10 uzņēmumi pēc apgrozījuma

N. p.

k. Nosaukums Darbības joma

2019. g. neto

apgrozījums,

tūkst., EUR

Apgrozījuma

izmaiņas,

pret 2018. g., %

Rentabilitāte,

%

Darbinieku

skaits

1 UPB, AS Arhitektūra, projektēšana 183 765 10% 4,75 630

2 TOLMETS, SIA Metāllūžņi 154 515 - 20% 0,7 115

3 Bio-Venta, SIA

Degvielas, biodegvielas un naftas produktu ieguve,

pārstrāde

88 874 - 9% 0,53 61

4 1 Pindstrup Latvia, SIA Kūdra 73 279 2% 13,36 415

5 Bucher Municipal, SIA Mašīnbūve 65 860 - 15% 5,28 363

6

VENTSPILS TIRDZNIECĪBAS

OSTA, AS

Stividoru pakalpojumi 63 109 12% 1,89 26

7 Vika Wood, SIA Kokapstrāde 60 851 - 6% 4,13 132

8 PATA Saldus, AS Mežizstrāde 57 387 - 17% -3,25 238

9 KUREKSS, SIA Kokapstrāde 57 139 - 2% 10,26 199

10 DIĀNA, AS Pārtikas tirdzniecība 47 254 14% 3,94 656

1

Atšķirīgs pārskata periods no 01.10.2018. līdz 30.09.2019.

Avots: Firmas.lv, licencēti UR dati

Kurzemes reģions

Kopā

Uzņēmumu skaits

Pieaudzis

apgrozījums

Jauni

atlasē

Neto

apgrozījums,

tūkst.

Apgrozījums, peļņa EUR

19/18 18/17 17/16

Peļņa,

tūkst.

Rentabilitāte

Darbinieki,

skaits

kopā

Nodokļi (VID dati)

Kopā,

tūkst.

VSAOI

uz

darbinieku,

tūkst. EUR

no 0,1 milj. līdz 0,5 milj. 1926 66% 16% 1 426 335 5% 0% 10% 118 154 8% 28 650 147 545 2,71

no 0,5 milj. līdz 20 milj. 92 65% 2% 848 212 1% 6% 9% 46 496 5% 8864 56 325 4,26

virs 20 milj. 34 57% 0% 1 434 409 1% 27% 25% 75 374 5% 8278 59 116 5,41

Kopā 2052 66% 15% 3 708 957 2% 12% 15% 240 024 6% 45 792 262 986 3,5

KURZEME

45


46

Kurzemes reģions


Kurzemes reģions

KURZEME

47


48

Kurzemes reģions


Latgales reģions

Mārketinga

koncepti

nelieliem

uzņēmumiem

Mājaslapu izstrāde

SEO risinājumi

Sociālo tīklu

profilu izveide

www.latvijastalrunis.lv

67770711

LATGALE

49


Latgales reģions

Pašvaldību vadītāju viedoklis

Liela nozīme ir ne tikai valsts politikai

Līvānu novada

domes priekšsēdētājs

Andris Vaivods

2019. gada statistikas dati liecina, ka Līvānu novads ir reģionālās

nozīmes attīstības centrs ar straujāko eksporta jaudu un

augstāko vidējo algu privātajā sektorā Latgalē, kā arī trešais lielākais

ražošanas centrs Latgalē. Novadā reģistrētie uzņēmumi

ar lielāko apgrozījumu 2019. gadā bija optiskās šķiedras ražotne

SIA „Light Guide Optics International”, degvielas vairumtirdzniecības

uzņēmums SIA „RNS-D”, konditorejas izstrādājumu

ražotājs SIA „Daugulis & Partneri”, kūdras pārstrādes uzņēmums

SIA „Zelta zeme”, pārvadājumu un loģistikas uzņēmums

SIA „GranVia”, kā arī saldējuma ražotājs SIA „Saltums 2”.

Runājot par uzņēmējdarbības attīstību Latgales reģionā kopumā,

tad situācijas novados un pilsētās, manuprāt, vērtējamas

kā visai atšķirīgas. Uzskatu, ka liela nozīme ir ne tikai valsts

politikai, bet arī pašvaldības ieguldījumam uzņēmējdarbības

veicināšanā, sadarbībai ar uzņēmējiem un savstarpējai sapratnei.

Un tas nav viena gada, bet ilgstošs darbs, kas Līvānu novadā

pašlaik jau dod rezultātus.

Pirmkārt, uzņēmējdarbības infrastruktūras un ceļu tīkla sakārtošana.

Pēdējos gados pašvaldība ir īstenojusi vairākus

nozīmīgus infrastruktūras projektus uzņēmējdarbības atbalstam.

Tās kopumā ir vairāk nekā 7,5 miljonu eiro investīcijas.

Būtisks faktors investoru piesaistē ir arī Latgales speciālās ekonomiskās

zonas (SEZ) sniegtās nodokļu atlaides, ko var saņemt

uzņēmumi, kas veic savu saimniecisko darbību Latgales reģionā.

No Līvānu novada Latgales SEZ ir iekļauti četri uzņēmumi.

Otrs svarīgs faktors ir kvalificēta darbaspēka piesaiste

uzņēmumiem.

Pēc sarunām ar uzņēmējiem var secināt, ka Covid-19 krīzei ietekme

uz uzņēmējdarbību ir, taču neliela, jo novada uzņēmumi

lielākoties darbojas ražošanā un eksportē savu produkciju uz

ārvalstīm. Savukārt tūrisma un ēdināšanas pakalpojumu jomā

darbojošos uzņēmumu skaits novadā ir neliels, un šie uzņēmumi

ir izmantojuši valsts sniegto atbalstu vai meklējuši jaunas

pakalpojumu sniegšanas formas, piemēram, veicot ēdienu piegādi

uz dzīvesvietām un tamlīdzīgi.

Latgales reģions

Uzņēmumu skaits

Apgrozījums, peļņa EUR

Nodokļi (VID dati)

Kopā

Pieaudzis

apgrozījums

Jauni

atlasē

Neto

apgrozījums,

tūkst.

19/18 18/17 17/16

Peļņa,

tūkst.

Rentabilitāte

Darbinieki,

skaits

kopā

Kopā,

tūkst.

VSAOI

uz

darbinieku,

tūkst. EUR

Kopā 1459 65% 15% 1 732 390 3% 6% 9% 106 357 6% 33 876 168 640 2,64

Būvniecība 212 67% 14% 206 284 5% 17% 29% 17 281 8% 4160 14 823 2,52

Enerģētika 47 38% 9% 209 109 1% 4% -6% 5028 2% 1984 28 119 3,71

Informācijas tehnoloģijas,

datortehnika

11 55% 9% 8046 27% -2% 7% 585 7% 196 1256 2,74

Lauksaimniecība 155 79% 17% 94 933 9% -2% 14% 11 882 13% 1732 6640 1,74

Medicīna un farmācija 52 79% 4% 105 209 13% 15% 2% 4974 5% 4789 27 241 3,69

Mediji, reklāma, izglītība,

radošās industrijas

20 30% 5% 8053 7% -29% 31% 1090 14% 392 2084 2,49

Meža nozare 150 45% 11% 193 532 -6% 22% 4% 15 020 8% 2797 6276 2,33

Nekustamais īpašums 53 57% 6% 31 199 -25% 6% -1% 2786 9% 1197 7009 2,09

Pakalpojumi 28 61% 11% 37 490 14% 4% 21% 4492 12% 894 7115 2,66

Pakalpojumi finanšu,

juridiskie un uzņēmējdarbībai

11 64% 36% 3067 21% -8% -15% 589 19% 123 558 1,92

Pārtikas un dzērienu ražošana 34 79% 6% 143 581 7% 1% -3% 4870 3% 1752 6914 2,68

Rūpniecība 77 62% 10% 222 475 3% 12% 13% 18 569 8% 4302 16 958 3,12

Telekomunikācijas un sakari 7 71% 14% 11 805 -13% -18% -118% 2061 17% 123 1448 3,28

Tirdzniecība 202 66% 15% 128 647 -1% -21% -12% 6791 5% 2698 13 911 1,82

Transports, loģistika,

pārvadājumi

237 60% 11% 268 151 14% 8% 19% 8973 3% 4681 21 677 2,35

Tūrisms, viesmīlība, izklaide 56 77% 20% 19 642 25% 10% 19% 588 3% 910 3754 1,75

50


Latgales reģions

Reģions skaitļos

Uzņēmumi, kuru apgrozījums ir virs 145 000 EUR

2017 2018 2019

Apkopoto uzņēmumu skaits 1378 1409 1459

Darbinieku skaits, tūkst. 33 34 34

Peļņa, milj. EUR 71 101 106

Industriju īpatsvars

Neto apgrozījums 2019. gadā pa industrijām

Lauksaimniecība, 5,1%

Medicīna un

farmācija,

5,6%

Tirdzniecība,

8,4%

Pārējie, 9,3%

Transports,

loģistika,

pārvadājumi,

14%

Rūpniecība,

12%

Rentabilitāte 4,52% 5,99% 6,14%

Apgrozījums, milj. EUR 1577 1680 1732

Apgrozījuma izmaiņas, % 10,31% 6,55% 3,10%

Meža nozare,

10%

Enerģētika, 11%

Būvniecība, 11,1%

Pārtikas un

dzērienu

ražošana,

12%

Reģiona TOP 10 uzņēmumi pēc apgrozījuma

N. p.

k. Nosaukums Darbības joma

2019. g. neto

apgrozījums,

tūkst., EUR

Apgrozījuma

izmaiņas,

pret 2018. g., %

Rentabilitāte,

%

Darbinieku

skaits

1 Preiļu siers, AS Piena pārstrāde, pārtika 63 753 4% 1,38 319

2

Daugavpils Lokomotīvju

Remonta Rūpnīca, A/S

Dzelzceļa transporta būve un remonts 48 071 28% 0,68 127

3 NewFuels, SIA Kurināmais 35 289 24% 5,31 72

4

Daugavpils reģionālā slimnīca,

SIA

Medicīniskā palīdzība: stacionārā 32 894 14% 3,62 1515

5 VEREMS, SIA Kokapstrāde 32 893 - 12% 17,48 351

6 AXON CABLE, SIA

Elektrotehnisko iekārtu un elektromateriālu

ražošana

32 433 9% 5,58 576

7 Nexis Fibers, SIA Tekstilizstrādājumu ražošana 25 794 -% 5,7 113

8

Light Guide Optics International,

SIA

Elektrotehnisko iekārtu un elektromateriālu

ražošana

24 713 27% 35,27 162

9 1 ZIEGLERA MAŠĪNBŪVE, SIA Mašīnbūve 22 312 - 1% 2,89 332

10 INTERGAZ, SIA Gāzes apgāde 21 753 - 33% 4,15 119

1

Atšķirīgs pārskata periods no 01.10.2018. līdz 30.09.2019.

Avots: Firmas.lv, licencēti UR dati

Latgales reģions

Kopā

Uzņēmumu skaits

Pieaudzis

apgrozījums

Jauni

atlasē

Neto

apgrozījums,

tūkst.

Apgrozījums, peļņa EUR

19/18 18/17 17/16

Peļņa,

tūkst.

Rentabilitāte

Darbinieki,

skaits

kopā

Nodokļi (VID dati)

Kopā,

tūkst.

VSAOI

uz

darbinieku,

tūkst. EUR

no 0,1 milj. līdz 0,5 milj. 1406 65% 16% 981 026 3% 5% 13% 59 689 6% 23 521 102 855 2,14

no 0,5 milj. līdz 20 milj. 42 71% 2% 391 129 10% 5% 5% 21 720 6% 6455 43 965 3,34

virs 20 milj. 11 55% 0% 360 235 -3% 10% 5% 24 948 7% 3900 21 820 4,48

Kopā 1459 65% 15% 1 732 390 3% 6% 9% 106 357 6% 33 876 168 640 2,64

LATGALE

51


Vidzemes reģions

Pašvaldību vadītāju viedoklis

Izaugsmi sekmē publiskās un privātās investīcijas

Alūksnes novada

domes priekšsēdētājs

Arturs Dukulis

Alūksnes novadā kopā ar uzņēmējiem esam spējuši ievērojami veicināt

ekonomisko aktivitāti. Ar Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu

līdzfinansējumu pašvaldība īstenojusi vairākus komercdarbības

atbalsta projektus. Sakārtojot degradētu vietu, lielākajā pilsētas

rūpnieciskās apbūves zonā pārbūvētas ielas, izveidota ražošanas

ēka uzņēmējdarbības vajadzībām, turpinās industriālā laukuma

izbūve. Otrā lielākajā rūpnieciskās apbūves zonā pārbūvējām uzņēmējdarbībai

svarīgas ielas un ierīkojām komersantam nepieciešamās

inženierkomunikācijas. Top tehniskā dokumentācija šīs zonas

attīstībai – mazajiem komersantiem piemērotas ražošanas ēkas

izveidei, inženierkomunikāciju izbūvei, ielu pārbūvei. ES struktūrfondu

finansējums investēts arī Jaunlaicenes pagastā, nodrošinot

komersanta attīstībai nepieciešamo infrastruktūru un inženiertīklus.

Lai veicinātu mazo uzņēmumu aktivitāti, pašvaldība iesaistījās

URBACT programmā, ar tās palīdzību atbalstīti vairāki uzņēmumi,

kuri savā uzņēmējdarbībā lieto pop-up metodi.

Pašvaldībā šogad veikts apjomīgs darbs, tiekoties ar 145 lauksaimniekiem

un uzņēmējiem un izzinot, kāds atbalsts tiem nepieciešams

attīstībai. Secinājums – primāri vajadzīgi sakārtoti ceļi,

infrastruktūras objekti, inženierkomunikācijas. Novada investīciju

plānā iekļāvām 34 komercdarbībai nozīmīgu ceļu vai to posmu

atjaunošanas un pārbūves plānus.

Apjomīgas investīcijas attīstībā pēdējos gados veikuši uzņēmumi,

lauksaimnieki, piemēram, SIA “Alūksnes putnu ferma”, SIA “JM

Grupa”, SIA “Cewood”, SIA “Marienburg”, SIA “Abio”, AS “Almo

Hardwood”, SIA “Linden”, zemnieku saimniecības “Sprogas” un

“Grundas”.

Būtiski ir veiktie ieguldījumi publiskajā infrastruktūrā, un šajā

ziņā pēdējos gados pašvaldība spējusi paveikt daudz. Alūksnes

Bānīša stacija, Tempļakalna parks, Pilssalas atpūtas un sporta

infrastruktūra – tie ir tikai daži no objektiem, kuru kvalitāte

novērtēta ar balvām, tostarp starptautiskām. Tas ir uzskatāmi

veicinājis tūrisma un pakalpojumu nozares izaugsmi novadā. Ir

izveidoti jauni uzņēmumi, esošie atraduši papildu nišas – uzņēmēji

ir pārliecinājušies, ka Alūksne ir tūristu pieprasīts galamērķis, un

aizvien pilnveido savu piedāvājumu.

Vidzemes reģions

Kopā

Uzņēmumu skaits

Pieaudzis

apgrozījums

Jauni

atlasē

Neto

apgrozījums,

tūkst.

Apgrozījums, peļņa EUR

19/18 18/17 17/16

Peļņa,

tūkst.

Rentabilitāte

Darbinieki,

skaits

kopā

Nodokļi (VID dati)

Kopā,

tūkst.

VSAOI

uz

darbinieku,

tūkst. EUR

Kopā 1709 65% 15% 2 431 418 2% 15% 15% 141 228 6% 31 400 215 487 3,03

Būvniecība 249 69% 20% 321 061 9% 21% 16% 21 683 7% 4373 18 884 3,12

Enerģētika 59 49% 10% 116 201 -21% 5% -7% 12 022 10% 737 12 366 4,22

Informācijas tehnoloģijas,

datortehnika

11 64% 36% 4798 29% 21% 3% 401 8% 98 1021 5,28

Lauksaimniecība 293 73% 12% 238 678 11% 9% 17% 32 464 14% 3154 14 529 2,21

Medicīna un farmācija 67 82% 16% 76 468 16% 11% 7% 6281 8% 2655 17 591 3,91

Mediji, reklāma, izglītība,

radošās industrijas

28 68% 32% 10 372 1% 6% -90% 477 5% 431 2517 2,72

Meža nozare 271 45% 8% 548 567 -6% 25% 8% 19 162 3% 5399 14 134 3,36

Nekustamais īpašums 39 67% 13% 28 314 -2% 8% 2% 1102 4% 938 6758 2,58

Pakalpojumi 23 61% 4% 29 451 -9% 9% 20% 1822 6% 479 5973 3,61

Pakalpojumi finanšu,

juridiskie un uzņēmējdarbībai

17 65% 18% 13 994 54% 22% 25% 4888 35% 198 1662 2,99

Pārtikas un dzērienu ražošana 40 68% 5% 226 935 -3% 6% 15% 7972 4% 2003 46 451 3,35

Rūpniecība 49 67% 12% 83 143 11% 6% 34% 6871 8% 1307 6366 3,78

Telekomunikācijas un sakari 2 50% 50% 823 -5% 9% -50% 181 22% 8 105 3,36

Tirdzniecība 198 68% 8% 483 201 12% 14% 24% 21 320 4% 4719 40 416 2,35

Transports, loģistika,

pārvadājumi

180 57% 7% 174 647 1% 12% 16% 3495 2% 2935 18 225 3,19

Tūrisms, viesmīlība, izklaide 86 85% 17% 35 532 20% 7% 16% -1978 -6% 1306 6227 2,21

52


Vidzemes reģions

Reģions skaitļos

Uzņēmumi, kuru apgrozījums ir virs 145 000 EUR

2017 2018 2019

Apkopoto uzņēmumu skaits 1529 1619 1709

Industriju īpatsvars

Neto apgrozījums 2019. gadā pa industrijām

Pārējie, 13%

Enerģētika, 5%

Meža nozare, 22%

Darbinieku skaits, tūkst. 30 31 31

Peļņa, milj. EUR 98 149 141

Transports,

loģistika,

pārvadājumi,

6,9%

Rentabilitāte 4,84% 6,28% 5,81%

Apgrozījums, milj. EUR 2028 2374 2431

Apgrozījuma izmaiņas, % 17,95% 17,06% 2,42%

Pārtikas un

dzērienu

ražošana, 9,3%

Lauksaimniecība,

9,4%

Būvniecība, 15%

Tirdzniecība,

20%

Reģiona TOP 10 uzņēmumi pēc apgrozījuma

N. p.

k. Nosaukums Darbības joma

2019. g. neto

apgrozījums,

tūkst., EUR

Apgrozījuma

izmaiņas,

pret 2018. g., %

Rentabilitāte,

%

Darbinieku

skaits

1 FIRMA MADARA 89, SIA Pārtikas tirdzniecība 150 937 18% 7,91 1774

2

VAKS, LAUKSAIMNIECĪBAS

PAKALPOJUMU KOOPERATĪVĀ

SABIEDRĪBA

Lauksaimniecības produktu uzpirkšana, sagāde un

tirdzniecība, pārtika

80 602 41% 2,11 71

3 Cēsu alus, AS Alus ražošana 62 575 1% 6,48 219

4 STORA ENSO LATVIJA, AS Kokapstrāde 57 235 -9% 5,45 169

5 Aldar Latvia, SIA Alkoholiskie dzērieni: tirdzniecība 54 699 -4% 4,64 86

6 AVOTI SWF, SIA Mēbeļu ražošana, mēbeļu sagataves 50 594 11% 4,34 458

7 AIMASA, SIA Celtniecības un remonta darbi 40 543 127% 6,7 116

8 Dizozols, SIA Mežizstrāde 34 780 22% 2,01 61

9 GRAANUL INVEST, SIA Kurināmais 33 489 42% 6,02 31

10 Valmieras piens, AS Piena pārstrāde, pārtika 32 105 -9% 0,26 174

Avots: Firmas.lv, licencēti UR dati

Vidzemes reģions

Kopā

Uzņēmumu skaits

Pieaudzis

apgrozījums

Jauni

atlasē

Neto

apgrozījums,

tūkst.

Apgrozījums, peļņa EUR

19/18 18/17 17/16

Peļņa,

tūkst.

Rentabilitāte

Darbinieki,

skaits

kopā

Nodokļi (VID dati)

Kopā,

tūkst.

VSAOI

uz

darbinieku,

tūkst. EUR

no 0,1 milj. līdz 0,5 milj. 1630 65% 16% 1 155 088 2% 8% 12% 68 348 6% 20 672 108 609 2,58

no 0,5 milj. līdz 20 milj. 67 66% 2% 636 730 -5% 17% 17% 39 399 6% 7171 45 833 4,02

virs 20 milj. 12 67% 0% 639 599 11% 24% 20% 33 481 5% 3557 61 045 3,65

Kopā 1709 65% 15% 2 431 418 2% 15% 15% 141 228 6% 31 400 215 487 3,03

VIDZEME

53


54

Vidzemes reģions


Vidzemes reģions

VIDZEME

55


56

Vidzemes reģions


Vidzemes reģions

VIDZEME

57


Būvniecība

• Arhitektūras un projektēšanas pakalpojumi • Būvmateriālu ražošana

• Būvmateriālu tirdzniecība • Celtniecība un apdare • Ceļu un tiltu būve

+/- Panākumi un neveiksmes Tendence

Noslēgusies Būvniecības informācijas

sistēmas projekta pirmā kārta

Noslēgusies Būvniecības valsts kontroles biroja īstenotā projekta

“Būvniecības procesu un informācijas sistēmas (BIS)

attīstība” pirmā kārta. Tā rezultātā Latvijā visas ar būvniecību

saistītās formalitātes, sākot no ieceres reģistrēšanas līdz

būves nodošanai ekspluatācijā, iespējams veikt attālināti.

Patlaban BIS pieejami 55 būvniecības e-pakalpojumi un 16

reģistru e-pakalpojumi. Sistēmā iespējams izveidot pilnvarojumus

un deleģējumus, kā arī iesniegt visus ar būvniecības

procesu saistītos dokumentus. BIS ir integrēta ar 20 citām

valsts informācijas sistēmām vai to komponentēm.

Sadārdzinājies “Rail Baltica” projekts

Eiropas Revīzijas palātas auditā secināts, ka īsā laika posmā

dzelzceļa līnijas projekts “Rail Baltica” sadārdzinājies par

2,352 miljardiem eiro līdz 7 miljardiem eiro. Turklāt pastāv

risks šīm izmaksām nākotnē pieaugt. Eiropas Revīzijas palātas

veiktajā Eiropas Komisijas darbību revīzijā arī secināts, ka

nav skaidra “Rail Baltica” projekta ekonomiskā ilgtspēja, jo

Ziemeļu-Dienvidu virzienā satiksme nav būtiska.

Izsniegto būvatļauju skaits visu veidu jaunbūvēm

1200

1000

800

600

400

200

0

719

2019. g.

1. cet.

1053

2019. g.

2. cet.

1115

2019. g.

3. cet.

680

2019. g.

4. cet.

774

2020. g.

1. cet.

739

2020. g.

2. cet.

Dati: Centrālā statistikas pārvalde

Nozares fakti

Būvniecības produkcijas apjoms faktiskajās cenās (miljoni EUR)

800

600

400

200

0

2018.g.

3.cet.

2018.g.

4.cet.

2019.g.

1.cet.

2019.g.

2.cet.

2019.g.

3.cet.

2019.g.

4.cet.

Ekspluatācijā pieņemto jauno dzīvokļu platība (tūkstoši m 2 )

200

150

100

50

0

669 675,6

115,5

2019.g.

1.cet.

93,8

2019.g.

2.cet.

354,8

553,2

171,3

2019.g.

3.cet.

729,9

2020.g.

1.cet.

2020.g.

2.cet.

Dati: Centrālā statistikas pārvalde

158,8

2019.g.

4.cet.

704,5

116,3

414,8

2020.g.

1.cet.

553

92,2

2020.g.

2.cet.

Dati: Centrālā statistikas pārvalde

Izaicinājumi un atbalsts

Būtiski augusi konkurence ceļu būvē

Autoceļu būvdarbu iepirkumos šogad ir pieaugusi konkurence,

tādējādi sekmējot izmaksu kritumu. Šogad vienā iepirkumā

piedalās vidēji 5,5 pretendenti pretstatā 3,6 pretendentiem

gadu iepriekš, savukārt izmaksas, salīdzinot ar 2019. gadu,

ir samazinājušās par 27%. Būtisko būvdarbu cenu samazinājumu

izraisīja gan globālās Covid-19 pandēmijas radītais

degvielas cenu kritums, gan konkurences līmenis.

Papildu nauda ceļiem

Sākotnēji 2020. gadā tika plānoti būvdarbi 101 valsts autoceļu

objektā 500 kilometru kopgarumā. Taču 28. aprīlī ar valdības

lēmumu ieguldījumiem valsts autoceļos tika piešķirti papildus

75 miljoni eiro no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. Par

šiem līdzekļiem plānots atjaunot segumu vēl vairāk nekā 750

kilometru autoceļu. Līdz ar to, pateicoties gan papildu finansējumam,

gan būvdarbu izmaksu samazinājumam, šogad

kopumā tiks sakārtoti 1250 kilometru valsts autoceļu.

Piešķir naudu ēku siltināšanai

Kopumā valsts atbalsts pasākumiem Covid-19 krīzes pārvarēšanai

un ekonomikas atlabšanai sasniedzis 2,1 miljardu

eiro. No tiem 35 miljoni eiro paredzēti ēku siltināšanai. Valsts

finansiāli atbalstīs arī privātmāju siltināšanu, programma

paredzēs portfeļgarantiju nodrošināšanu komercbanku

aizdevumiem privātmāju energoefektivitātes uzlabošanas pasākumu

īstenošanai.

Papildu nauda “Rail Baltica” projektam

Eiropas Savienības (ES) Eiropas infrastruktūras savienošanas

instrumenta (Connecting Europe Facility – CEF) komiteja

nolēmusi piešķirt dzelzceļa projektam “Rail Baltica” Baltijas

valstīs vēl 184 miljonus eiro, kurus paredzēts ieguldīt projekta

īstenošanā līdz 2024. gadam. Kopā ar nacionālo līdzfinansējumu

15% apmērā “Rail Baltica” projekts Baltijas valstīs iegūs

216 miljonu eiro papildu finansējumu. Kopā ar pašreizējiem

līgumiem par grantiem “Rail Baltica” projektam Baltijas valstīs

jau nodrošināts 1,2 miljardu eiro finansējums no ES un

Baltijas valstu līdzekļiem.

58


Rādītāju dinamika

Uzņēmumi, kuru apgrozījums ir virs 145 000 EUR

2017 2018 2019

Apkopoto uzņēmumu skaits 3 169 3 454 3 500

Apgrozījums industrijas līderiem

Apgrozījums industrijas līderiem 2017.–2019. g. (milj. EUR)

250

2017. g. 2018. g. 2019. g.

200

Darbinieku skaits, tūkst. 62 67 67

Peļņa, milj. EUR 179 360 407

150

100

Rentabilitāte 3,42 5,60 6,19

50

Apgrozījums, milj. EUR 5 214 6 431 6 579

Apgrozījuma izmaiņas, % 22,56 23,35 2,29

0

DEPO DIY, SIA

UPB, AS

Kesko Senukai

Latvia, AS

Avots: Firmas.lv

Virsnozares skaitļos

Kopā

Uzņēmumu skaits

Pieaudzis

apgrozījums

Jauni

atlasē

Neto

apgrozījums,

tūkst.

Apgrozījums, peļņa EUR

19/18 18/17 17/16

Peļņa,

tūkst.

Rentabilitāte

Darbinieki,

skaits

kopā

Nodokļi (VID dati)

Kopā,

tūkst.

VSAOI uz

darbinieku,

tūkst. EUR

Būvniecība 3500 66% 15% 6 578 681 2% 19% 18% 407 485 6% 66 672 465 427 4,01

Arhitektūras un

projektēšanas pakalpojumi

336 63% 22% 419 106 13% 24% 6% 31 279 7% 4839 52 283 4,8

Būvmateriālu ražošana 190 69% 13% 682 890 3% 13% 21% 80 091 12% 5642 21 000 5,34

Būvmateriālu tirdzniecība 771 69% 10% 1 562 726 11% 14% 8% 73 073 5% 12 141 140 102 3,86

Celtniecība un apdare 1988 66% 18% 3 091 234 -1% 23% 23% 181 760 6% 35 114 201 118 3,48

Ceļu un tiltu būve 216 57% 8% 822 726 -5% 16% 23% 41 282 5% 8936 50 925 5,02

TOP 10

N. p.

k. Nosaukums Darbības joma

2019. g. neto

apgrozījums,

tūkst. EUR

Apgrozījuma

izmaiņas,

pret 2018. g., %

Rentabilitāte,

%

Darbinieku

skaits

1 DEPO DIY, SIA Būvmateriālu, būvkonstrukciju tirdzniecība 249 203 7% 6,24 1744

2 UPB, AS Arhitektūra, projektēšana 183 765 10% 4,75 630

3 Kesko Senukai Latvia, AS Būvmateriālu, būvkonstrukciju vairumtirdzniecība 117 621 30% -2,47 707

4 BINDERS, Ceļu būves firma SIA Ceļu un tiltu būve, uzturēšana 107 625 24% 5,96 477

5 SCHWENK Latvija, SIA Būvmateriālu, būvkonstrukciju ražošana 94 459 9% 38,53 364

6 LNK Industries, AS Celtniecības un remonta darbi 89 739 -4% 7,78 100

7 Tirdzniecības nams “Kurši”, SIA Būvmateriālu, būvkonstrukciju tirdzniecība 89 676 10% 2,24 621

8 MERKS, SIA Celtniecības un remonta darbi 88 879 -38% 1,63 112

9

Latvijas autoceļu uzturētājs,

Valsts AS

Ceļu un tiltu būve, uzturēšana 72 360 -5% 3,47 1293

10 KNAUF, SIA Būvmateriālu, būvkonstrukciju ražošana 70 880 8% 20,24 199

Avots: Firmas.lv, licencēti UR dati

Būvniecība

59


60


Asociācijas viedoklis

Infrastruktūras attīstības plāns paver iespējas vērienīgai attīstībai

Latvijas Būvuzņēmēju

partnerības vadītājs

Gints Miķelsons

Ekonomikas ministrijas veidotās darba grupas noteiktie trīs

virzieni, kuros koncentrēt atbalstu attiecībā uz infrastruktūras

attīstības veicināšanu – mājokļu pieejamības veicināšana,

biznesa infrastruktūras attīstība eksporta izaugsmei un lielo

valsts būvniecības projektu būvniecības plāna izveidošana un īstenošana

–, noteikti palīdzēs atveseļot ekonomiku pēc Covid-19

pandēmijas izraisītās lejupslīdes, tomēr jautājums ir par vērienu

un rīcības ātrumu, lai šīs pozitīvās apņemšanās īstenotu.

Izšķiroši svarīgi reizē ar virzienu noteikšanu ir strādāt arī pie

tādiem risinājumiem, kas no resursu ieguldījuma viedokļa būtu

saskaņā ar biznesa loģiku. Piemēram, ir skaidrs, ka jāturpina

esošo daudzdzīvokļu namu energoefektivitātes uzlabošana, un

vienlaicīgi, izsniedzot finansiālu atbalstu šādiem projektiem,

būtu izstrādāts efektīvs risinājums, kas ļautu apvienot vienā

projektā vairāku namu rekonstrukcijas. Lai šādi risinājumi tiktu

izveidoti, neiztikt bez pašvaldību iesaistīšanās, un šis ir īstais

brīdis to darīt.

Mājokļu attīstībā ir jāveicina jaunu budžeta klases daudzdzīvokļu

namu būvniecība. Arī šeit ir jāizstrādā risinājumi, kas būtu reāli

un dotu iespējas pašvaldībām, sadarbojoties ar komercsektoru,

attīstīt šādu pasūtījumu.

Turklāt, izvēloties koka paneļu ēku būvniecību, tiktu sekmēta arī

Latvijas koka ražošanas industrijas izaugsme un eksportspēja.

Izstrādājot programmas, jācenšas noteikt mērķi un attīstības

vērienu, kas varētu būt – tuvākajos trīs gados uzbūvēt 30 šādus

daudzdzīvokļu namus.

Industriālo parku attīstībā būtu vēlama nozaru vai biznesu specializācija,

nevis vispārēja koncentrēšanās pārsvarā tikai uz

mazo un vidējo uzņēmumu biznesa inkubatoru segmentu.

Kopumā Covid-19 ietekmē būvniecība nav apstājusies, lai gan

nozare ir noslogota tikai par 85% no jaudas, jo par 15% kavējās

būvmateriālu piegādes, arī eksportējošie uzņēmumi izjūt

grūtības, jo ir problēmas ar darbaspēka un materiālu pārvietošanu.

Lielā mērā kritums būs saistīts ar to, ka privātais

sektors plāno kritumu un ir apturējis daļu pasūtījumu. Lielākā

nozares sāpe ir viļņveida attīstība – ik pa pieciem gadiem ir

straujš kritums, tam seko lēns kāpums, tad atkal kritums. Tas

nav labs signāls.

Asociācijas viedoklis

Ceļu būvētāji vēlas zināt, kādus darbus valsts ilgtermiņā pasūtīs

Biedrības “Latvijas ceļu būvētājs”

valdes priekšsēdētājs

Andris Bērziņš

Ceļu un tiltu būves nozari 2020. gadā un divu nākamo gadu

valsts budžets ir pazemojis un pametis likteņa varā. Pēc 2020.

gada valsts budžeta pieņemšanas jau 1000 kvalificētu būvnieku,

no 9000 nozarē strādājušo, ir reģistrēti bezdarbniekos. Ceļinieki

vēlas zināt, vai nozares pakalpojumi valstij būs vajadzīgi un tad

kādus darbus valsts vismaz vidējā termiņā pasūtīs, lai izlemtu –

iegādāties jaunu tehniku, investēt cilvēkos, karjeru saimniecībā

utt. Plānojot daudzgadu budžetu, jāņem vērā arī Lielbritānijas

izstāšanās no Eiropas Savienības, kas radīs finansiālus zaudējumus

gan vienai, gan otrai pusei. Protams, britu izstāšanās

negatīvi ietekmēs kopējo ES budžetu. Jācer, ka Kohēzijas un

Reģionālās attīstības fondi izdzīvos un arī jaunajā ES budžetā

būs pieejama nauda ceļiem. Pagājušajā plānošanas periodā tieši

ar Kohēzijas un Reģionālās attīstības fondu naudu ir izdevies sakārtot

galvenos ceļus, no kuriem 64% ir teicamā kārtībā. Šogad

vēl ir pieejams pēdējais Reģionālā attīstības fonda finansējums.

Ja galvenie ceļi ir daudzmaz kārtībā, tad, runājot par reģionālajiem

un vietējiem ceļiem, tur patiesībā nekas nav izdarīts. Ja

Nacionālā attīstības plāna ietvaros Saeima uzdeva un valdība

solīja saremontēt 80% ar asfaltu klāto reģionālo valsts autoceļu,

tad saremontēti ir tikai 7%. Turklāt vēl ap 40% reģionālo ceļu ir

ar grants segumu, kas jau sen prasās asfaltējami.

Manuprāt, nākamie būs tukšie gadi. Pirmās lāpstas “Rail Baltica”

projektā iedurs zemē 2022., 2023. gadā. Ne agrāk. Tikko

sāksies “Rail Baltica” būvniecība, visi ceļinieki strādās tur, jo

būs jāuzbūvē uzbērumi, jāpārvieto tonnām smilšu, šķembu, būs

jāuzbūvē 40–50 tilti, pārbrauktuves un tuneļi. Kad sāksies “Rail

Baltica” būvniecība, jaudu nebūs, valstij trūks ceļu būvnieku.

Domāju, ka arī cenas mainīsies vismaz ar koeficientu viens pret

divi. Esmu neizpratnē, kāpēc valdībā tie, kas strādā pie stratēģiskās

plānošanas, neizmanto šo laiku, lai nākamajos gados

saremontētu reģionālos ceļus. Šobrīd tas ir galvenais.

Otra problēma ir tilti – nopietnas inženiertehniskās būves, kas

pamatā būvētas no saliekamā dzelzsbetona 60.–70. gados un

kurām ekspluatācijas ilgums ir 40 gadi.

Būvniecība

61


62


Būvniecība

63


64


Būvniecība

65


66


Būvniecība

67


68


Būvniecība

69


70


Būvniecība

71


Arhitektūras un projektēšanas pakalpojumi

“UPB” attīsta jaunus produktus un investē

ražotņu paplašināšanā

LETA Ekonomikas

ziņu nodaļas žurnālists

Ivars Motivāns

Pagājušo gadu būvniecības un ražošanas kompānijas AS “UPB” grupā raksturo kā

attīstības gadu. “UPB” pērn realizēja vairākus nozīmīgus “Design&Build” objektus.

Lielākais no tiem bija “Boeing 747-8” lidmašīnu angārs Baku lidostā, Azerbaidžānā.

Savukārt Latvijā ekspluatācijā tika nodota Liepājas Olimpiskā centra Tenisa halle.

Pērn “UPB” noslēdza līgumu un sāka tirdzniecības centra “Sāga” projektēšanu un

būvniecību, kas šobrīd ir “UPB” vēsturē lielākais objekts Latvijā. Pagājušajā gadā

“UPB” pabeidza projektēšanas darbus un noslēdza arī līgumu par ēku kompleksa

būvniecību Ķīpsalā.

Nozares TOP 25 uzņēmumi

N.

p.

k. Nosaukums Darbības joma

2019. gada

apgrozījums,

tūkst. EUR

Apgrozījuma

izmaiņas, pret

2018. g., %

Rentabilitāte,

%

Darbinieku

skaits

1 UPB, AS Arhitektūra, projektēšana 183 765 10% 4,75 630

2 Siltumelektroprojekts, Arhitektūra, projektēšana 10 679 5 reizes 15,6 49

AS

3 P.M.G., SIA Būvuzraudzība, būvvaldes 8 715 19% 3,69 34

4

VALKAS MELIORĀCIJA,

SIA

Meliorācijas darbi 8 353 3 reizes 1,52 46

5 OLIMPS, Rīgas SIA Arhitektūra, projektēšana 7 725 -12% 8,79 95

6

MORINZHGEOLOGIA

- JŪRAS

INŽENIERĢEOLOĢIJA,

AS

Ģeoloģiskā izpēte, grunts

urbšana

5 679 -42% 13,92 38

7

Celtniecības Kvalitātes

Aģentūra (CKA), SIA

Būvuzraudzība, būvvaldes 5 668 36% 0,12 258

8 Firma L4, SIA Arhitektūra, projektēšana 5 230 21% 17,23 96

9 TESLA, SIA Arhitektūra, projektēšana 3 490 99% 10,22 42

10

Baltijas jūras ģeoloģijas

centrs, SIA

Ģeoloģiskā izpēte, grunts

urbšana

3 206 5 reizes 35,4 48

TALSU MELIORATORS,

11

SIA

Meliorācijas darbi 3 199 -14% 7,92 56

12 ARHIS ARHITEKTI, SIA Arhitektūra, projektēšana 3 094 2 reizes 5,74 27

13

14

SARMA & NORDE

Arhitekti, SIA

MEŽA ĪPAŠNIEKU

KONSULTATĪVAIS

CENTRS, SIA

Arhitektūra, projektēšana 3 000 -15% 19,5 34

Mērniecība, ģeodēzija,

kartogrāfija, topogrāfija

2 982 1% 14,53 28

Būvprocesu vadības

15

aģentūra, SIA

Būvuzraudzība, būvvaldes 2 801 2 reizes 21,35 8

16 Ceļuprojekts, AS Arhitektūra, projektēšana 2 562 -27% -5,57 75

17 MELIORCELTNIEKS, SIA Meliorācijas darbi 2 493 12% 27 34

18 MIEĻĒNI A, SIA Būvuzraudzība, būvvaldes 2 147 21% 12,82 19

19 METRUM, SIA

Mērniecība, ģeodēzija,

kartogrāfija, topogrāfija

2 106 -13% 4,46 100

20 VPM Latvia, SIA Būvuzraudzība, būvvaldes 2 069 22% 18,34 26

21 UPB Projekti, SIA Arhitektūra, projektēšana 2 067 2 reizes 7 22

22 NAMS, SIA Arhitektūra, projektēšana 2 061 17% 14,46 30

23 MELIORĀCIJAS

EKSPERTS, SIA

Meliorācijas darbi 2 023 3 reizes -5,4 7

24 DWG, AS Arhitektūra, projektēšana 1 930 7% 17,61 39

25 MELIORS KRAUJA, SIA Meliorācijas darbi 1 826 -17% 3,22 62

Avots: Firmas.lv, licencēti UR dati

72


Būvmateriālu ražošana

Ar obligācijām piesaistīs papildu

finansējumu biznesa attīstībai

“Sakret Holdings”

padomes priekšsēdētājs

Andris Vanags

Šogad biržas “Nasdaq Riga” Baltijas “First North” tirgū iekļautas “Sakret Holdings”

obligācijas 3,79 miljonu eiro apmērā. Piedāvājot obligācijas investoriem, uzņēmuma

mērķis ir iegūt papildus finansējumu biznesa attīstībai. Tas palīdzēs nostiprināt uzņēmuma

pozīcijas Baltijas tirgū un audzēt eksporta apjomu. 2019./2020. gada ziema

bija labvēlīga būvniecībai, ņemot vērā, ka gaisa temperatūra bija augstāka par vidējo,

līdz ar to netipiski agri tika sākti jaunu objektu būvdarbi. Arī pagājušais gads “Sakret”

bija sekmīgs, kam pamatā bija pozitīvās tendences Latvijas būvniecības tirgū.

Nozares TOP 25 uzņēmumi

N.

p.

k. Nosaukums Darbības joma

1 SCHWENK Latvija, SIA

Būvmateriālu,

būvkonstrukciju ražošana

2 KNAUF, SIA

Būvmateriālu,

būvkonstrukciju ražošana

3 Skonto Plan Ltd, SIA

Būvmateriālu,

būvkonstrukciju ražošana

4 SKONTO PREFAB, SIA

Būvmateriālu,

būvkonstrukciju ražošana

5 CONSOLIS Elements, SIA Būvmateriālu,

būvkonstrukciju ražošana

6 RK Metāls, SIA

Būvmateriālu,

būvkonstrukciju ražošana

7 Transportbetons MB, SIA Būvmateriālu,

būvkonstrukciju ražošana

8 Dzelzsbetons MB, SIA

Būvmateriālu,

būvkonstrukciju ražošana

9 CONSOLIS LATVIJA, SIA

Būvmateriālu,

būvkonstrukciju ražošana

10 1 TENAX PANEL, SIA

Būvmateriālu,

būvkonstrukciju ražošana

11 TENACHEM, SIA

Būvmateriālu,

būvkonstrukciju ražošana

12 TENAPORS, SIA

Būvmateriālu,

būvkonstrukciju ražošana

13 LODE, SIA

Būvmateriālu,

būvkonstrukciju ražošana

14 Ultraplast EU, SIA

Būvmateriālu,

būvkonstrukciju ražošana

15 Bauroc, SIA

Būvmateriālu,

būvkonstrukciju ražošana

Daugavpils dzelzsbetons, Būvmateriālu,

16

SIA

būvkonstrukciju ražošana

17 SAKRET, SIA

Būvmateriālu,

būvkonstrukciju ražošana

Cross Timber Systems, Būvmateriālu,

18

SIA

būvkonstrukciju ražošana

Pavasars Housing Būvmateriālu,

19

Construction, SIA būvkonstrukciju ražošana

20 BRIKERS LATVIJA, SIA

Būvmateriālu,

būvkonstrukciju ražošana

21 CEWOOD, SIA

Būvmateriālu,

būvkonstrukciju ražošana

22 LATLAFT, SIA

Būvmateriālu,

būvkonstrukciju ražošana

23 OSTBY, SIA

Būvmateriālu,

būvkonstrukciju ražošana

24 HUSVIK, SIA

Būvmateriālu,

būvkonstrukciju ražošana

25 SAULKALNE S, SIA

Grants, smilts, akmens

ieguve

2019. gada

apgrozījums,

tūkst. EUR

1

Atšķirīgs pārskata periods no 20.12.2018. līdz 31.12.2019., 2018. gadā nav apgrozījuma.

Avots: Firmas.lv, licencēti UR dati

Apgrozījuma

izmaiņas, pret

2018. g., %

Rentabilitāte,

%

Darbinieku

skaits

94 459 9% 38,53 364

70 880 8% 20,24 199

50 423 8% 5,96 325

50 319 -6% 4,25 414

26 018 -9% 7,18 142

23 265 9% 6,82 214

18 614 14% 2,9 88

16 907 -7% 3,07 226

16 651 -2% -4,3 181

15 067 0,01 78

14 959 7% -2,14 75

13 473 -46% 4 88

12 009 -9% 8,18 161

11 467 16% 1,33 4

10 775 41% 3,03 47

9 385 15% 4,85 147

9 337 4% 29,88 56

9 092 6% 4,28 56

7 861 46% 0,38 111

7 708 17% 10,49 42

6 566 54% 14,17 103

6 282 -2% 6,36 81

5 781 -21% -11,97 33

5 112 37% 5,36 67

5 084 1% 5,39 60

Būvniecība

73


Būvmateriālu tirdzniecība

Covid-19 ietekmē pavasarī

samazinājās pircēju skaits veikalos

LETA Ekonomikas ziņu

nodaļas žurnālists

Ivars Motivāns

Līdz ar ieviestajiem ierobežojumiem Covid-19 dēļ “Kesko Senukai Latvia” veikalos

saruka apmeklētāju skaits, kas veicinājis arī ieņēmumu samazinājumu. Tomēr cilvēki

joprojām bija gatavi aktīvi nodoties dārza darbiem un veikt remontdarbus mājās.

“Kesko Senukai Latvia” pērn strādāja ar 117,621 miljona eiro apgrozījumu, kas ir par

29,8% vairāk nekā gadu iepriekš, bet zaudējumi, salīdzinot ar iepriekšējā gada peļņu,

veidoja 2,9 miljonus eiro. Pērn uzņēmuma ieņēmumi no būvmateriālu, dārza un mājas

preču pārdošanas Latvijā veidoja 116,998 miljonus eiro.

Nozares TOP 25 uzņēmumi

Grāmatvežiem

datu integrācija

ar JUMIS

N.

p.

k. Nosaukums Darbības joma

1 DEPO DIY, SIA

2

3

Kesko Senukai

Latvia, AS

Tirdzniecības nams

"Kurši", SIA

OPTIMERA LATVIA,

SIA

Būvmateriālu, būvkonstrukciju

tirdzniecība

Būvmateriālu, būvkonstrukciju

vairumtirdzniecība

Būvmateriālu, būvkonstrukciju

tirdzniecība

Būvmateriālu, būvkonstrukciju

vairumtirdzniecība

2019. gada

apgrozījums,

tūkst. EUR

Apgrozījuma

izmaiņas, pret

2018. g., %

Rentabilitāte,

%

Darbinieku

skaits

249 203 7% 6,24 1744

117 621 30% -2,47 707

89 676 10% 2,24 621

4 32 168 23% 3,82 92

5 Aile Grupa, SIA Durvis, logi 25 294 31% 4,96 203

6 RĪGAS

BŪVSERVISS, SIA

7 ONNINEN, SIA

8 SB, SIA

9 KRŪZA, SIA

Būvmateriālu, būvkonstrukciju

vairumtirdzniecība

Siltumtehnika, apkures

iekārtas, granulu degļi

Siltumtehnika, apkures

iekārtas, granulu degļi

Būvmateriālu, būvkonstrukciju

tirdzniecība

Siltumtehnika, apkures

iekārtas, granulu degļi

20 859 24% 4,03 54

20 826 21% -0,8 88

14 673 8% 6,33 82

13 808 -1% 0,98 236

10 Lyngson, SIA

13 518 -3% 10,61 134

11 1 Sal Decor, SIA Jumtu segumi 12 899 -0,53 4

12 INOS, SIA

Siltumtehnika, apkures

iekārtas, granulu degļi

12 654 73% 14,1 10

13 PAROC, SIA

Būvmateriālu, būvkonstrukciju

vairumtirdzniecība

12 265 26% 2,33 9

14 WOOD AB, SIA Jumtu segumi 12 224 8% 10,05 4

15 DAW Baltica, SIA

Krāsas, lakas, būvķīmija:

vairumtirdzniecība

12 195 8% 6,32 54

HANSA FLEX Hidrauliskās un pneimatiskās

16

HIDRAULIKA, SIA ierīces

11 788 6% 14,84 134

17 Kerama Baltics, SIA Apdares materiāli: tirdzniecība 10 679 22% 3,83 22

OK BŪVMATERIĀLI, Būvmateriālu, būvkonstrukciju

18

SIA

vairumtirdzniecība

10 568 -1% 5,68 50

19 AMG montāža, SIA Durvis, logi 10 110 2 reizes 0,59 72

20 Krāsu serviss, SIA Krāsas, lakas, būvķīmija 9 707 3% 2,92 80

21 Baltrotors, SIA

Hidrauliskās un pneimatiskās

ierīces

9 510 -3% 12,13 115

22 Sintura Latvia, AS Jumtu segumi 9 300 -71% 5,72 2

ADEL TRADE

23 LOGISTIC

Jumtu segumi 9 285 74% 4,24 1

COMPANY, SIA

24 BetonMax, SIA

Būvmateriālu, būvkonstrukciju

tirdzniecība

8 819 -9% 1,23 35

25 Uniserviss, SIA

Būvmateriālu, būvkonstrukciju

vairumtirdzniecība

8 581 20% 2,36 26

1

Atšķirīgs pārskata periods no 22.01.2019. līdz 31.12.2019., 2018. gadā nav apgrozījuma

Avots: Firmas.lv, licencēti UR dati

74


Celtniecība un apdare

Gada otrā puse būvniecībā

varētu būt smagāka

SIA “Velve”

valdes priekšsēdētājs

Kaspars Rokens

Lai gan patlaban vērojami vairāki pozitīvi pavērsieni, 2020. gada otra puse būvniecībā,

iespējams, būs pat smagāka nekā gada sākums. Vērtējot situāciju būvniecībā no šī

brīža pozīcijām, jāteic, ka ir vairākas labas ziņas – valdība ir piešķīrusi finansējumu

vairākiem projektiem, kas gaidīja apstiprinājumus, un ieslēgti ekonomikas “sildīšanai”

paredzētie instrumenti, lai palīdzētu samazināt Covid-19 radīto negatīvo ietekmi

uz valsts tautsaimniecību un iekšzemes kopproduktu. Tirgus situācijai stabilizējoties,

līdztekus sarosījušies ir arī privātie uzņēmēji un nekustamā īpašuma tirgus.

Nozares TOP 25 uzņēmumi

N.

p.

k. Nosaukums Darbības joma

2019. gada

apgrozījums,

tūkst. EUR

Apgrozījuma

izmaiņas, pret

2018. g., %

Rentabilitāte,

%

Darbinieku

skaits

1 LNK Industries, AS Celtniecības un remonta darbi 89 739 -4% 7,78 100

2 MERKS, SIA Celtniecības un remonta darbi 88 879 -38% 1,63 112

3

LATVIJAS

Elektromontāža,

ENERGOCELTNIEKS,

elektroinstalācija

SIA

62 822 10% 1,76 610

4 BMGS, AS Celtniecības un remonta darbi 60 754 1% 0,8 426

5 VELVE, SIA Celtniecības un remonta darbi 52 640 -10% 1,55 130

6 UPB Nams, SIA Celtniecības un remonta darbi 45 628 16% 9,95 77

7 KODOLS M, SIA Celtniecības un remonta darbi 42 801 -29% 0,04 9

8 SKONTO BŪVE, SIA Celtniecības un remonta darbi 41 097 -13% 0,15 130

9 AIMASA, SIA Celtniecības un remonta darbi 40 543 2 reizes 6,7 116

10 ARČERS, SIA Celtniecības un remonta darbi 37 008 39% 6,77 100

11 NEWCOM

Construction, SIA

Celtniecības un remonta darbi 32 748 45% 2,23 171

12 Reck, SIA

Elektromontāža,

elektroinstalācija

32 648 -22% 5,13 225

13 BUKOTEKS, SIA Celtniecības un remonta darbi 28 295 2 reizes 6,25 41

14

EE-LV

Interconnection,

Pilnsabiedrība

Elektromontāža,

elektroinstalācija

28 252 6 reizes 17,06 5

15 LNK, RERE, PS Celtniecības un remonta darbi 26 589 81% 0,29 3

16 ENERGOREMONTS

RĪGA, SIA

Elektromontāža,

elektroinstalācija

25 817 100% 0,61 108

LNK INDUSTRIES

17 GROUP,

Celtniecības un remonta darbi 25 792 -12% -0,08 0

Pilnsabiedrība

18 PRIMEKSS, SIA Apdares darbi 24 384 -4% 1,68 210

19 Storent, SIA

20

LEC, RECK un

Empower, PS

Celtniecības mašīnas un

iekārtas: noma

Elektromontāža,

elektroinstalācija

23 952 16% 14,46 86

20 712 -62% 0 3

21 1 ABORA, SIA Celtniecības un remonta darbi 20 665 -19% 2,49 84

LNK INDUSTRIES

22

Partnership, PS

Celtniecības un remonta darbi 19 582 -7% 0 0

23 YIT LATVIJA, SIA Celtniecības un remonta darbi 19 065 3 reizes 3,99 37

24 EMPOWER, SIA

Elektromontāža,

elektroinstalācija

18 590 -2% 6,25 227

25 RERE MEISTARI, SIA Celtniecības un remonta darbi 18 530 -8% 0,15 86

1

Atšķirīgs pārskata periods no 01.11.2018. līdz 31.10.2019.

Avots: Firmas.lv, licencēti UR dati

Būvniecība

75


N.

p.

k. Nosaukums Darbības joma

2019. gada

peļņa,

tūkst. EUR

2019. gada

apgrozījums,

tūkst. EUR

Rentabilitāte,

%

Darbinieku

skaits

1 Piche, SIA Celtniecības un remonta darbi 10 697 14 794 72,31 76

2 LNK Industries, AS Celtniecības un remonta darbi 6 983 89 739 7,78 100

3

EE-LV

Interconnection,

Pilnsabiedrība

Elektromontāža,

elektroinstalācija

4 821 28 252 17,06 5

4 UPB Nams, SIA Celtniecības un remonta darbi 4 539 45 628 9,95 77

5 Storent, SIA

Celtniecības mašīnas un

iekārtas: noma

3 463 23 952 14,46 86

6 AIMASA, SIA Celtniecības un remonta darbi 2 716 40 543 6,7 116

7 ARČERS, SIA Celtniecības un remonta darbi 2 507 37 008 6,77 100

8 KORO BŪVE, SIA Celtniecības un remonta darbi 1 783 15 486 11,52 118

9 BUKOTEKS, SIA Celtniecības un remonta darbi 1 770 28 295 6,25 41

10 A7 BETONS, SIA Celtniecības un remonta darbi 1 763 9 925 17,77 26

11 DV SERVISS, SIA Celtniecības un remonta darbi 1 674 8 245 20,31 81

12 Reck, SIA

13

Industry Service

Partner, SIA

Elektromontāža,

elektroinstalācija

1 674 32 648 5,13 225

Celtniecības un remonta darbi 1 583 12 326 12,85 136

OSTAS CELTNIEKS,

14

SIA

Celtniecības un remonta darbi 1 566 39 416 3,97 351

15 MERKS, SIA Celtniecības un remonta darbi 1 451 88 879 1,63 112

16 Būve 55, SIA Celtniecības un remonta darbi 1 439 2 610 55,13 2

17 Deprom LV, SIA Celtniecības un remonta darbi 1 418 9 907 14,31 45

18 Būvfirma Vītols, SIA Celtniecības un remonta darbi 1 301 4 529 28,72 60

19 DOKA Latvia, SIA

Celtniecības mašīnas un

iekārtas: noma

1 236 14 695 8,41 47

20 KVADRUM, SIA Celtniecības un remonta darbi 1 164 8 735 13,33 63

21 EMPOWER, SIA

22 RIO, SIA

23

Celtniecība un apdare

LATVIJAS

ENERGOCELTNIEKS,

SIA

Elektromontāža,

elektroinstalācija

Elektromontāža,

elektroinstalācija

Elektromontāža,

elektroinstalācija

Uzņēmumu peļņas TOP 25

1 162 18 590 6,25 227

1 105 3 388 32,63 88

1 103 62 822 1,76 610

24 TELMS, SIA

Elektromontāža,

elektroinstalācija

1 070 7 263 14,73 99

25 RRP, SIA Celtniecības un remonta darbi 1 052 6 101 17,24 25

Avots: Firmas.lv, licencēti UR dati

76


Ceļu un tiltu būve

Autoceļu būvdarbu iepirkumos

šogad būtiski pieaugusi konkurence

VAS “Latvijas valsts ceļi”

valdes priekšsēdētājs

Jānis Lange

Autoceļu būvdarbu iepirkumos šogad ir pieaugusi konkurence, tādējādi sekmējot

izmaksu kritumu. Šogad vienā iepirkumā piedalās vidēji 5,5 pretendenti pretstatā

3,6 pretendentiem gadu iepriekš, savukārt izmaksas ir samazinājušās par 27%.

Būtisko būvdarbu cenu samazinājumu izraisīja gan globālās Covid-19 pandēmijas

radītais degvielas cenu kritums, kas būtiski ietekmē materiālu transportēšanas un

darbu izmaksas, gan konkurences līmenis. Lēmums piešķirt papildu līdzekļus ne

tikai palīdzēja atbalstīt ekonomiku, bet arī deva ievērojamu ieguldījumu ceļu tīkla

sakārtošanā.

Nozares TOP 25 uzņēmumi

N.

p.

k. Nosaukums Darbības joma

1

BINDERS, Ceļu būves firma Ceļu un tiltu būve,

SIA

uzturēšana

2

Latvijas autoceļu uzturētājs, Ceļu un tiltu būve,

Valsts AS

uzturēšana

3 A.C.B., AS

Ceļu un tiltu būve,

uzturēšana

4 TILTS, SIA

Ceļu un tiltu būve,

uzturēšana

5 STRABAG, SIA

Ceļu un tiltu būve,

uzturēšana

6 SALDUS CEĻINIEKS, SIA

Ceļu un tiltu būve,

uzturēšana

7 YIT Infra Latvija, SIA

Ceļu un tiltu būve,

uzturēšana

8 8 CBR, SIA

Ceļu un tiltu būve,

uzturēšana

9 CEĻI UN TILTI, SIA

Ceļu un tiltu būve,

uzturēšana

10 LIMBAŽU CEĻI, SIA

Ceļu un tiltu būve,

uzturēšana

11 VIA, SIA

Ceļu un tiltu būve,

uzturēšana

12 RERE VIDE, SIA

Ceļu un tiltu būve,

uzturēšana

13 Latvijas Valsts ceļi, Valsts AS

Ceļu un tiltu būve,

uzturēšana

14 CTB, SIA

Ceļu un tiltu būve,

uzturēšana

15 ACB un Tilts, Pilnsabiedrība

Ceļu un tiltu būve,

uzturēšana

Daugavas LABĀ krasta Ceļu un tiltu būve,

16

uzturētājs, Pilnsabiedrība uzturēšana

17 Rubate, SIA

Ceļu un tiltu būve,

uzturēšana

18 RĪGAS TILTI, SIA

Ceļu un tiltu būve,

uzturēšana

19 Ļ-KO, SIA CBF

Ceļu un tiltu būve,

uzturēšana

20 Vianova, SIA

Ceļu un tiltu būve,

uzturēšana

21 KULK, SIA

Ceļu un tiltu būve,

uzturēšana

RERE VIDE - HIDROSTATYBA, Ceļu un tiltu būve,

22

PS

uzturēšana

23 Latgales Ceļdaris, SIA

Ceļu un tiltu būve,

uzturēšana

24 ROADEKS, SIA

Ceļu un tiltu būve,

uzturēšana

25 TALCE, SIA

Ceļu un tiltu būve,

uzturēšana

Avots: Firmas.lv, licencēti UR dati

2019. gada

apgrozījums,

tūkst. EUR

Apgrozījuma

izmaiņas, pret

2018. g., %

Rentabilitāte,

%

Darbinieku

skaits

107 625 24% 5,96 477

72 360 -5% 3,47 1293

62 682 -33% 3,67 374

28 057 -13% 0,81 387

24 473 7% 6,83 144

23 944 -19% 6,92 149

22 791 -35% -8,07 153

21 985 -18% 5,04 260

20 331 -1% 6,82 214

16 688 8% 9,23 167

16 439 -6% 5,01 157

15 940 98% 2,09 66

15 789 2% 0,52 336

15 327 -11% 10,12 229

12 653 3 reizes 0 0

12 538 30% 0 0

11 502 -3% 11,31 104

10 584 -41% -5,34 250

10 548 12% 19,79 125

10 347 50% 2,35 30

9 919 20% 9,33 188

8 622 17 reizes -3,52 0

8 601 79% 4,32 87

8 476 -5% 6,61 79

7 425 -40% -3,63 107

Būvniecība

77


Enerģētika

• Degviela • Elektroenerģija un gāze

• Siltumapgāde un ūdenssaimniecība

+/- Panākumi un neveiksmes Tendence

Sāk darboties vienots Latvijas, Igaunijas

un Somijas gāzes tirgus

Pēc vairāku gadu darba, kurā bija iesaistītas gan ministrijas,

gan Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas, šogad

sāka darboties vienots Latvijas, Igaunijas un Somijas dabasgāzes

tirgus, kuram tuvākajos gados plāno pievienoties arī

Lietuva. Vienots dabasgāzes tirgus atceļ papildu tarifus uz

valstu robežām, un dabasgāze nesadārdzinās, šķērsojot valstu

robežas.

Turpinās OIK atcelšanas mēģinājumi

Obligātā iepirkuma komponentes (OIK) maksājumu sola atcelt

jau kopš šīs valdības nākšanas pie varas 2019. gada sākumā.

Šogad februārī Saeimā iesniegts likumprojekts, kas paredz

atcelt OIK subsīdijas, bet tikai aprīļa beigās prasīti atzinumi

no ministrijām un vasarā aplēsta ietekme uz valsts budžetu.

Likumprojekts vēl arvien tiek vērtēts Saeimas Tautsaimniecības,

agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, un nav

prognozējams, cik ātri tā skatīšana virzīsies uz priekšu. Turklāt

OIK atcelšanai Ekonomikas ministrija 2021. gada budžetā

vēlas 154,88 miljonus eiro.

Degvielas vidējās mazumtirdzniecības cenas 2020. g. (EUR)

14

13

12

11

10

9

I II III IV V VI

Dīzeļdegviela, 10 l

Benzīns 95, 10 l

Benzīns 98, 10 l

Avots: Centrālā statistikas pārvalde

Nozares fakti

Dabasgāzes patēriņš (milj. m 3 )

250

200

150

100

50

0

2019-I

2019-III

2019-V

2019-VII

2019-IX

2019-XI

2020-I

2020-III

2020-V

2020-VII

Avots: Centrālā statistikas pārvalde

Elektroenerģijas ražošana 2020. g. (milj. kWh)

500

400

300

Izaicinājumi un atbalsts

“Augstsprieguma tīkls” attīstībā ieguldīs 405 miljonus eiro

AS “Augstsprieguma tīkls” desmit gados – no 2021. līdz

2030. gadam – attīstībā plāno ieguldīt 405 miljonus eiro –

būtiskākās izmaksas saistītas ar pārvades tīkla caurlaides

spēju palielināšanu un Baltijas reģiona elektroapgādes drošuma

palielināšanu ar mērķi 2025. gadā īstenot Baltijas

valstu elektroenerģijas sistēmas sinhronizāciju ar kontinentālo

Eiropu.

Sinhronizācijas projekta pirmā fāze ietver divu esošo elektropārvades

līniju no Valmieras līdz Tartu un līdz Tsirgulinai

Igaunijā jaudas palielināšanu, un kopējās izmaksas lēstas

76 miljonu eiro apmērā, no kuriem 75% piesaistīts Eiropas

Savienības (ES) līdzfinansējums. Sinhronizācijas projekta otrā

fāze ietver ne tikai efektīvas iekārtas inerces nodrošināšanai,

bet arī starpvalstu komercuzskaišu sistēmas modernizāciju,

pretavārijas automātikas un dispečeru sistēmas modernizāciju,

kā arī citas IT infrastruktūras uzlabošanu. Šobrīd ES ir

iesniegts pieteikums līdzfinansējuma saņemšanai 75% apmērā,

un kopējās otrās fāzes projekta izmaksas plānotas

99,5 miljoni eiro.

Savukārt, lai apturētu Latvijas elektroenerģijas pārvades tīkla

un apakšstaciju novecošanu, paredzēts 330 kilovoltu (kV) un

110 kV apakšstaciju un sadales punktu, elektropārvades līniju

pārbūvi, kā arī transformatoru nomaiņu un citus projektus,

kas vērsti uz pārvades sistēmas darbspēju uzturēšanu. Kopumā

šajos projektos laika posmā līdz 2030. gadam plānots

ieguldīt 228 miljonus eiro.

200

100

0

I II III IV V VI

hidroelektrostacijas

koģenerācijas stacijas

vēja elektrostacijas

Avots: Centrālā statistikas pārvalde

“Augstsprieguma tīkls” iegādājas “Conexus” akcijas

Valstij piederošā AS “Augstsprieguma tīkls” jūlijā noslēdza

līgumu ar Krievijas gāzes koncernu “Gazprom” par tam piederošo

34,10% Latvijas dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas

sistēmas operatora “Conexus Baltic Grid” (“Conexus”) akciju

iegādi. Tādā veidā valsts kontrole “Conexus” palielināta līdz

68,46%. Kontroles iegūšana “Conexus” ļaus valstij vairāk piedalīties

lēmumu pieņemšanā, tomēr eksperti norāda, ka daļu

akciju būtu vēlams tālāk pārdot citiem investoriem, tā valstij

gūstot lielāku ieguvumu.

78


Rādītāju dinamika

Uzņēmumi, kuru apgrozījums ir virs 145 000 EUR

2017 2018 2019

Apkopoto uzņēmumu skaits 694 687 660

Darbinieku skaits, tūkst. 23 21 21

Peļņa, milj. EUR 491 376 313

Rentabilitāte 9,05 6,16 5,38

Apgrozījums, milj. EUR 5 425 6 100 5 830

Apgrozījums industrijas līderiem

Apgrozījums industrijas līderiem 2017.–2019. g. (milj. EUR)

600

2017. g. 2018. g. 2019. g.

500

400

300

200

100

Apgrozījuma izmaiņas, % 6,22 12,45 -4,43

0

ORLEN Latvija, SIA

Latvenergo, AS

Circle K Latvia, SIA

Avots: Firmas.lv

Virsnozares skaitļos

Kopā

Uzņēmumu skaits

Pieaudzis

apgrozījums

Jauni

atlasē

Neto

apgrozījums,

tūkst.

Apgrozījums, peļņa EUR

19/18 18/17 17/16

Peļņa,

tūkst.

Rentabilitāte

Darbinieki,

skaits

kopā

Nodokļi (VID dati)

Kopā,

tūkst.

VSAOI uz

darbinieku,

tūkst. EUR

Enerģētika 660 57% 8% 5 830 097 -4% 11% 6% 313 483 5% 20 606 1 121 195 5,24

Degviela 156 52% 7% 3 111 148 -3% 10% 8% 52 099 2% 5301 775 744 4,36

Elektroenerģija un gāze 176 53% 11% 1 729 161 -3% 5% 4% 193 078 11% 6691 261 037 7,12

Siltumapgāde un

ūdenssaimniecība

329 61% 6% 989 787 -11% 24% 2% 68 306 7% 8614 84 414 4,32

TOP 10

N. p.

k. Nosaukums Darbības joma

2019. g. neto

apgrozījums,

tūkst. EUR

Apgrozījuma

izmaiņas,

pret 2018. g., %

Rentabilitāte,

%

Darbinieku

skaits

1 ORLEN Latvija, SIA Degvielas, naftas produktu vairumtirdzniecība 559 956 -0% 0,48 9

2 Latvenergo, AS Elektroenerģijas ražošana 437 529 1% 23,14 1328

3 1 Circle K Latvia, SIA Degvielas, naftas produktu tirdzniecība 408 019 -4% 3,36 862

4 NESTE LATVIJA, SIA Degvielas, naftas produktu tirdzniecība 340 577 4% 2,98 58

5 Sadales tīkls, AS Elektroenerģijas apgāde 320 942 -1% 9,13 1991

6 Latvijas Gāze, AS Dabasgāzes apgāde 265 995 -11% 7,41 116

7 Pirmas, SIA Degvielas, naftas produktu vairumtirdzniecība 228 116 10% 0,17 79

8 VIRŠI-A, AS Degvielas, naftas produktu vairumtirdzniecība 187 008 4% 2,13 530

9 Augstsprieguma tīkls, AS Elektroenerģijas apgāde 184 742 -5% 3,83 552

10 VIADA Baltija, AS Degvielas, naftas produktu tirdzniecība 174 976 6% 0,05 567

1

Atšķirīgs pārskata periods no 01.05.2019. līdz 30.04.2020.

Avots: Firmas.lv, licencēti UR dati

Enerģētika

79


80


Asociācijas viedoklis

Pašvaldības jāmotivē īstenot atjaunojamo energoresursu projektus

Vēja enerģijas asociācijas

padomes priekšsēdētājs

Gatis Galviņš

Kamēr kaimiņvalstīs uzstādītā vēja enerģijas jauda ar katru

gadu pieaug, Latvijā vēja enerģijas attīstībā jau vairākus gadus

iestājies ilgstošs klusums. Latvijā ir trešā mazākā uzstādītā vēja

enerģijas jauda Eiropas Savienībā (ES), un, lai gan potenciāls

ir liels un ir bijušas dažādas ieceres un projektu plānošanas,

šobrīd vēja enerģija kā tāda Latvijā nav attīstīta, un nekas no

plānotā nav nonācis līdz reālam rezultātam.

Viennozīmīgi, Latvijai ir ievērojams potenciāls, to pastiprina arī

izvirzītās ambīcijas „Nacionālā enerģētikas un klimata plānā

2030”, palielinot atjaunojamo energoresursu (AER) īpatsvaru

kopējā elektroenerģijas patēriņā līdz 2030. gadam, taču jautājums

ir – ja izaugsme šobrīd netiek veicināta, vai mēs paspēsim

sasniegt to, ko esam paredzējuši līdz noteiktajam termiņam?

Valdības izvirzītie klimata mērķi AER sektorā ir piepildāmi, ja

kļūsim apņēmīgāki un uz reālu rīcību vērsti.

Esošais Latvijas enerģētikas regulējums un vietējo pašvaldību ietekme

uz AER projektu attīstīšanu rada smagus administratīvos

šķēršļus un lielu nenoteiktību ikvienam investoram. Viennozīmīgi,

pašvaldībai ir tiesības lemt par savā teritorijā notiekošo, taču

te ir runa par tās ieinteresēšanas mehānismu – ja pašvaldība

uz AER projektiem, kuru īstenošanu pieļauj normatīvie akti un

pozitīvi atzinumi no vides ekspertiem, ievērojami papildinātu

savu gada budžetu, to iesaiste būtu citādāka. Ir jāsāk ar pastāvošās

sistēmas maiņu, lai pašvaldības, kur šobrīd koncentrējas

galvenā lēmējvara par AER projektiem, ir vairāk ieinteresētas to

īstenošanā, nevis bremzēšanā.

Neskatoties uz to, ka vēja enerģijas sektors visā pasaulē strauji

attīstās un tiek arī plānots, kā attīstīt iegūtās vēja enerģijas

uzkrāšanas iespējas, nozare saskaras ar sabiedrības divējādo

nostāju – iedzīvotāji atbalsta vēja enerģijas ražošanu, taču nevēlas

to redzēt savā pagalmā. Gan valstij, gan attīstītājiem ir

jāuzņemas izglītojošā funkcija, skaidrojot, kas mainīsies un ko

iegūsim, attīstot vēja enerģijas un arī citu atjaunojamo energoresursu

izmantošanu. Latvija ir apliecinājusi savu vēlmi kļūt

zaļākai, jautājums, kas paliek aktuāls – cik ilgā laikā tas notiks,

līdz spēsim pilnvērtīgi pāriet uz ilgtspējīgu, atjaunojamu un

inovatīvu resursu izmantošanu un izmantot Latvijas potenciālu.

Asociācijas viedoklis

Prognozējams pārdotā degvielas apjoma samazinājums

Latvijas Degvielas tirgotāju

asociācijas izpilddirektore

Ieva Ligere

Šogad Covid-19 pandēmijas ierobežošanai noteikto pasākumu

ietekmē ievērojami samazinājās pieprasījums pēc degvielas.

Cilvēki jūtami mazāk pārvietojās ar transportlīdzekļiem, komerciālo

transportlīdzekļu plūsma un kravu pārvadājumu apjoms arī

būtiski samazinājās, vienīgi lauksaimnieki to sezonālās darbības

specifikas dēļ turpināja strādāt un iepirkt degvielu, kā ierasts.

Rezultātā autodegvielu realizācija mazumtirdzniecībā martā nokritās

par 5%, aprīlī – par 14%, maijā – par 9%, salīdzinot ar

2019. gada attiecīgajiem mēnešiem.

Valsts ieņēmuma dienesta pieejamie dati rāda, ka šā gada pirmajos

piecos mēnešos mazumtirdzniecībā autodegvielām kopā

kritums ir par 7,21% salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn. To

ietekmēja vairāki faktori – no janvāra paaugstinātas akcīzes nodokļa

likmes degvielai un biodegvielas piejaukuma palielinājums

benzīnam no 5% uz 10% un dīzeļdegvielai no 5% uz 7%, Covid-19

pandēmijas dēļ ieviestie ierobežojumi, kā arī Igaunijā par 12

centiem pazeminātā akcīzes nodokļa likme dīzeļdegvielai no 1.

maija.

Arī pēc ārkārtējās situācijas valstī joprojām saglabājas jūtama

negatīva tendence. Lai arī pamazām esam atgriezušies ierastākā

ritmā pēc ierobežojumu mīkstināšanas, tomēr prognozējam,

ka šogad tendence saglabāsies ar negatīvu zīmi gan zemāku

akcīzes nodokļa likmju kaimiņvalstīs dēļ, gan atcelto lielo vasaras

pasākumu un festivālu dēļ. Turklāt līdz ar ieviestajiem

ierobežojumiem vēl negantāka kļuvusi jau iepriekšējos gados

sākusies konkurences saasināšanās starp degvielas tirgotājiem.

Paredzams, ka tuvāko gadu laikā tirgus spēlētāju vidū būs

sagaidāmas izmaiņas un savas pozīcijas vēl vairāk nostiprinās

spēcīgākie tirgus dalībnieki, vājākie būs spiesti tirgu atstāt. Tāpat

akcīzes nodokļa palielinājums un kaimiņvalstīs zemākas akcīzes

likmes. Piemēram, Igaunijā akcīzes nodokļa likme dīzeļdegvielai

ir vienā līmenī ar Lietuvas likmēm, kas ir par četriem centiem

zemāka nekā Latvijā.

Prognozējam, ka pie jebkuriem apstākļiem saglabāsies tendence

degvielas tirgus dalībnieku sīvai konkurencei un pozīciju nostiprināšanai

tirgū. Protams, šobrīd valda liela nenoteiktība, kurai

visiem ir jāpielāgojas, un jābūt gataviem pārmaiņām. Ieguvēji būs

tie, kuri pratīs pielāgoties un spēs būt elastīgi.

Enerģētika

81


82


Degviela

Pieprasījuma kritums saasina konkurenci

AS “Virši-A”

izpilddirektors

Jānis Vība

Degvielas mazumtirdzniecībā, tāpat kā lielākajā daļā uzņēmējdarbības nozaru,

Covid-19 pandēmija un tās ierobežošanai noteiktie drošības pasākumi šogad atstāja

ietekmi uz finanšu rādītājiem. Gada pirmajos piecos mēnešos degvielas

mazumtirdzniecības tirgus Latvijā kopumā saruka par 5%, taču jūnijā un jūlijā tirgus

sāka atveseļoties, lai gan vēl ir pāragri izteikt prognozes, vai šī būs noturīga tendence

arī gada atlikušajos mēnešos. Degvielas nozari šogad negatīvi ietekmēja arī akcīzes

nodokļa likmes palielinājums. Visticamāk, šogad turpināsies konsolidācija, lielākajiem

tirgus spēlētājiem turpinot palielināt tirgus daļu.

Nozares TOP 25 uzņēmumi

N.

p.

k. Nosaukums Darbības joma

1 ORLEN Latvija, SIA

Degvielas, naftas produktu

vairumtirdzniecība

2 1 Circle K Latvia, SIA

Degvielas, naftas produktu

tirdzniecība

3 NESTE LATVIJA, SIA

Degvielas, naftas produktu

tirdzniecība

4 Pirmas, SIA

Degvielas, naftas produktu

vairumtirdzniecība

5 VIRŠI-A, AS

Degvielas, naftas produktu

vairumtirdzniecība

6 VIADA Baltija, AS

Degvielas, naftas produktu

tirdzniecība

7 TransBaltic OIL, SIA

Degvielas, naftas produktu

FAST BUNKERING,

8

SIA

9 Bio-Venta, SIA

vairumtirdzniecība

Degvielas, naftas produktu

uzglabāšana un transportēšana

Degvielas, biodegvielas un

naftas produktu ieguve,

pārstrāde

Degvielas, naftas produktu

10 ARIS BALTIJA, SIA

tirdzniecība

Degvielas uzpildes staciju

11 RIXJET, SIA

aprīkojums

Degvielas, naftas produktu

12 ASTARTE-NAFTA, SIA

tirdzniecība

Degvielas, naftas produktu

13 RDZ Energy, SIA

vairumtirdzniecība

Degvielas, biodegvielas un

14 OIL LOGISTIC, SIA naftas produktu ieguve,

pārstrāde

"Ventspils nafta" Degvielas, naftas produktu

15

termināls, SIA uzglabāšana un transportēšana

Degvielas, naftas produktu

16 AUGSTCELTNE, SIA

tirdzniecība

Degvielas, naftas produktu

17 STRAUJUPĪTE, SIA

vairumtirdzniecība

BALTIC GROUND Degvielas, naftas produktu

18

SERVICES LV, SIA vairumtirdzniecība

EVIJA, Liepājas

speciālās

Degvielas, naftas produktu

19 ekonomiskās

vairumtirdzniecība

zonas SIA V.Biļuka

komercfirma

20 GOTIKA AUTO, SIA

21 AVM Bunker Ltd, SIA

22 INGRID A, SIA

Euro Energo

23 2 Company, SIA

24 Gulfstream Oil, SIA

25 OVI, SIA

Degvielas, naftas produktu

tirdzniecība

Degvielas, naftas produktu

vairumtirdzniecība

Degvielas, naftas produktu

tirdzniecība

Degvielas, naftas produktu

vairumtirdzniecība

Degvielas, naftas produktu

tirdzniecība

Degvielas, naftas produktu

vairumtirdzniecība

1

Atšķirīgs pārskata periods no 01.05.2019. līdz 30.04.2020.

2

Uzsākts maksātnespējas process.

Avots: Firmas.lv, licencēti UR dati

2019. gada

apgrozījums,

tūkst. EUR

Apgrozījuma

izmaiņas, pret Rentabilitāte,

2018. g., % %

Darbinieku

skaits

559 956 0% 0,48 9

408 019 -4% 3,36 862

340 577 4% 2,98 58

228 116 10% 0,17 79

187 008 4% 2,13 530

174 976 6% 0,05 567

145 943 -20% -0,98 12

136 766 -3% 0,01 20

88 874 -9% 0,53 61

81 830 -1% 0,01 17

53 029 5% -0,29 2

50 992 4% 1,23 306

40 245 36% -2,73 9

36 130 3 reizes 0,49 6

34 875 -40% 4,38 192

29 526 -4% 3,48 230

27 025 15% 0,79 10

26 591 -19% 0,33 16

22 577 10% 0,41 22

21 975 -1% 0,8 114

21 376 -16% 0,16 2

18 696 16% 2,81 73

15 740 -6% -1,96 24

14 934 28% -2,56 18

14 019 47% 0,72 96

Enerģētika

83


Elektroenerģija un gāze

Elektroenerģijas patēriņš samazinās

AS “Sadales tīkls”

valdes priekšsēdētājs

Sandis Jansons

Šogad pirmajā pusgadā galvenokārt Covid-19 pandēmijas izplatības ierobežošanai

noteiktās ārkārtējās situācijas dēļ “Sadales tīkla” sadalītās elektroenerģijas apjoms

samazinājies par 5,2%. Pēc ārkārtējās situācijas ierobežojumu atcelšanas juridiskie

klienti pakāpeniski ir atsākuši darbību. Elektroenerģijas patēriņš pašreiz ir stabilizējies

un atjaunojies iepriekšējā gada līmenī. Precīzas prognozes izteikt ir pāragri,

tomēr ir skaidrs, ka kopējais gada sadalītās elektroenerģijas apjoms, visticamāk,

būs mazāks nekā iepriekšējos gados. Šajā gadā enerģētikas nozari sagaida nopietni

izaicinājumi.

Nozares TOP 25 uzņēmumi

N.

p.

k. Nosaukums Darbības joma

1 Latvenergo, AS

Elektroenerģijas

ražošana

2019. gada

apgrozījums,

tūkst. EUR

Apgrozījuma

izmaiņas, pret

2018. g., %

Rentabilitāte,

%

Darbinieku

skaits

437 529 1% 23,14 1328

2 Sadales tīkls, AS

Elektroenerģijas

apgāde

320 942 -1% 9,13 1991

3 Latvijas Gāze, AS Dabasgāzes apgāde 265 995 -11% 7,41 116

4 Augstsprieguma tīkls, AS

Elektroenerģijas

apgāde

184 742 -5% 3,83 552

5 Conexus Baltic Grid, AS Dabasgāzes apgāde 59 343 10% 7,62 343

6 Enefit, SIA

Elektroenerģijas

apgāde

58 064 -3% -5,2 33

7 Gaso, AS Gāzes apgāde 50 538 1% 11,03 872

8 Ignitis Latvija, SIA

Elektroenerģijas

apgāde

43 849 26% -1,77 9

9 Latvijas elektriskie tīkli, AS

Elektroenerģijas

apgāde

41 076 -5% 23,09 8

10 Linde Gas, SIA Gāzes apgāde 22 061 3% 13,56 71

11 INTERGAZ, SIA Gāzes apgāde 21 753 -33% 4,15 119

12 Elenger, SIA Dabasgāzes apgāde 18 720 2 reizes 1,31 5

13 Fortum Latvia, SIA

Elektroenerģijas

ražošana

17 903 -6% 13,69 31

14 Scener, SIA

Elektroenerģijas

apgāde

14 442 -7% 1,14 1

15 1 Intergaz Trade, SIA Gāzes apgāde 12 539 0,62 2

16 INTER RAO Latvia, SIA

17 LATNEFTEGAZ, SIA

18 Energia verde, SIA

Elektroenerģijas

apgāde

Elektroenerģijas

ražošana

Elektroenerģijas

ražošana

12 377 15% 0,63 4

10 701 0% 19,35 7

7 528 24% 26,86 10

19 Deco Energy, SIA

Elektroenerģijas

apgāde

7 037 3% 3,29 5

20 ELME MESSER L, SIA Gāzes apgāde 6 831 13% 4,17 55

21 Winergy, SIA

22 JUGLAS JAUDA, SIA

23 Incukalns Energy, SIA

24 Graanul Pellets Energy, SIA

25 Rīgas enerģija, SIA

Elektroenerģijas

ražošana

Elektroenerģijas

apgāde

Elektroenerģijas

ražošana

Elektroenerģijas

ražošana

Elektroenerģijas

ražošana

1

Atšķirīgs pārskata periods no 27.11.2018. līdz 31.12.2019., 2018. gadā nav apgrozījuma.

Avots: Firmas.lv, licencēti UR dati

5 945 15% 5,58 2

5 558 16% 17,87 11

5 537 -6% 23,55 1

5 472 -7% 26,28 6

5 185 46% 9,98 13

84


Siltumapgāde un ūdenssaimniecība

Samazinās siltumenerģijas patēriņš

AS “Rīgas siltums”

valdes priekšsēdētājs

Normunds Talcis

Aizvadītā apkures sezona Rīgā bija neparasta – lai gan ziema bija ļoti silta, apkures

sezona bija vēsturiski ilgākā. Siltumenerģijas patēriņš bija par 8,8% mazāks nekā gadu

iepriekš, ko ietekmēja ne vien siltā ziema, bet arī Covid-19 ierobežošanai noteiktā

ārkārtējā situācija. Patēriņu ietekmēja ārkārtējā stāvokļa izsludināšana, kad tika

slēgtas skolas, teātri un izklaides vietas. Šie klienti samazināja siltumenerģijas patēriņu,

un mēs arī mudinājām to darīt. Ja nav cilvēku, kādēļ gan sildīt tādā pašā režīmā

skolas, teātrus vai lielo operas namu. Bet citādi patēriņš netika ietekmēts.

Nozares TOP 25 uzņēmumi

N.

p.

k. Nosaukums Darbības joma

2019. gada

apgrozījums,

tūkst. EUR

Apgrozījuma

izmaiņas, pret Rentabilitāte,

2018. g., % %

Darbinieku

skaits

1 1 RĪGAS SILTUMS, AS Siltumapgāde un siltumtīkli 148 688 -2% 0,9 702

2 LATGRAN, SIA Kurināmais 79 307 28% 7,8 125

3 Rīgas ūdens, SIA Ūdensapgāde un kanalizācija 58 259 8% 14,5 771

4 Graanul Pellets, SIA Kurināmais 46 415 51% 6,83 34

5

COALMAR TRADING,

SIA

Kurināmais 41 240 -82% 6,88 4

6 NewFuels, SIA Kurināmais 35 289 24% 5,31 72

7

GRAANUL INVEST,

SIA

Kurināmais 33 489 42% 6,02 31

8 Pellet 4Energia, SIA Kurināmais 21 734 11% -10,51 38

9

Daugavpils

siltumtīkli,

Pašvaldības AS

Siltumapgāde un siltumtīkli 19 371 -10% 0,09 248

LIEPĀJAS ENERĢIJA,

10

SIA

Siltumapgāde un siltumtīkli 17 577 -3% 25,4 94

11 FILTER Latvia, SIA Siltumapgāde un siltumtīkli 16 713 20% 0,4 68

12 2 Scandbio Latvia, SIA Kurināmais 11 403 -12% 8,83 24

13 Baltic granulas, SIA Kurināmais 11 306 7% 1,48 3

14 SANART, SIA Ūdensapgāde un kanalizācija 11 280 2 reizes 2,17 66

15 LOKŠIRS, SIA Siltumapgāde un siltumtīkli 10 674 31% 8,7 100

16 RĒZEKNES

SILTUMTĪKLI, AS

Siltumapgāde un siltumtīkli 10 419 -3% 0,03 65

Kurzemes granulas,

17

SIA

Kurināmais 10 387 20% 10,06 40

18 Fortum Jelgava, SIA Siltumapgāde un siltumtīkli 9 704 -3% 7,15 40

19

Graanul Invest

Energy, SIA

Kurināmais 8 090 -4% 29,16 5

Ventspils siltums,

20

Pašvaldības SIA

Siltumapgāde un siltumtīkli 7 612 -7% 35,02 86

21 3 AKVA būve, SIA Ūdensapgāde un kanalizācija 7 574 2 reizes 31,49 75

22 Valmieras ūdens, SIA Ūdensapgāde un kanalizācija 7 506 -5% 4,25 86

Jūrmalas siltums,

23

SIA

Siltumapgāde un siltumtīkli 7 246 -1% 27,03 66

24 SĒME, SIA Siltumapgāde un siltumtīkli 6 789 10% 7,4 57

25 4 Norma-S, SIA Ūdensapgāde un kanalizācija 6 651 -34% 0,89 111

1

Atšķirīgs pārskata periods no 01.10.2018. līdz 30.09.2019.

2

Atšķirīgs pārskata periods no 01.05.2019. līdz 30.04.2020.

3

Atšķirīgs pārskata periods no 01.11.2018. līdz 31.10.2019.

4

Atšķirīgs pārskata periods no 01.11.2018. līdz 31.10.2019.

Avots: Firmas.lv, licencēti UR dati

Enerģētika

85


Pakalpojumi finanšu, juridiskie un uzņēmējdarbībai

• Bankas • Apdrošinātāji • Konsultācijas, juridiskie un citi biznesa pakalpojumi

• Līzings un cita finanšu darbība

+/- Panākumi un neveiksmes Tendence

FKTK izveido banku ilgi gaidīto rokasgrāmatu klientu

izpētes un iekšējās kontroles sistēmu pilnveidošanai

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) sadarbībā ar tirgus

dalībniekiem izstrādājusi rokasgrāmatu finanšu iestādēm

klientu izpētes un iekšējās kontroles sistēmu pilnveidošanai.

Ieteikumu mērķis ir vienota izpratne gan banku, gan uzrauga

pusē par normatīvu piemērošanu saistībā ar finanšu noziegumu

novēršanu, kā arī uz risku izvērtējumu balstītas pieejas

ieviešana.

Latvijas Bankas prezidenta maiņa

Latvijas Bankas prezidenta amatā stājās līdzšinējais Latvijas

Bankas padomes loceklis Mārtiņš Kazāks, kurš šajā

amatā nomainīja ilggadējo centrālās bankas vadītāju Ilmāru

Rimšēviču. I. Rimšēvičs un uzņēmējs Māris Martinsons apsūdzēti

saistībā ar korupciju. I. Rimšēvičs apsūdzēts par diviem

noziegumiem, proti, kukuļa – apmaksāta atpūtas brauciena

– pieņemšanu, kā arī par kukuļa – naudas – pieņemšanu.

Tāpat viņš apsūdzēts par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu

legalizēšanu. I. Rimšēvičs vairākkārt noliedzis vainu viņam

inkriminētajos nodarījumos.

Bankomātu skaits perioda beigās

1200

1000

800

600

400

200

0

1018 1015 1016 998 993

2016

VII-XII

2017

I-VI

2017

VII-XII

2018

I-VI

2018

VII-XII

949 933 912

2019

I-VI

2019

VII-XII

2020

I-VI

Dati: Latvijas Banka

Nozares fakti

Izaicinājumi un atbalsts

Apdrošināšanas sabiedrību parakstītās prēmijas

Latvijā 2020. gada pirmajā pusgadā, milj. EUR

Nelaimes gadījumi, 6,47 Pārējie, 14,32

Vispārējā CTA, 8,04

Dzīvība, 63,96

Īpašums, 36,06

Sauszemes

transports

(KASKO), 43,14

Veselība, 58,97

Sauszemes transp. īpašnieku

CTA (iekļaujot OCTA), 47,15

Dati: Latvijas Apdrošinātāju asociācija

Izsniegto maksājumu karšu skaits, miljonos perioda beigās

2,5

2

1,5

1

0,5

0

2,365 2,300 2,307 2,231 2,244 2,238 2,233 2,186

2016

VII-XII

2017

I-VI

2017

VII-XII

2018

I-VI

2018

VII-XII

2019

I-VI

2019

VII-XII

2020

I-VI

Dati: Latvijas Banka

Bankas Covid-19 krīzes pārvarēšanai piedāvā

atlikt aizdevuma pamatsummas maksājumus

Atbilstoši Eiropas banku iestādes vadlīnijām, kā arī ievērojot

to, ka globālās ekonomikas izaugsme Covid-19 dēļ kavējas,

finanšu iestādes piedāvā privātpersonām un juridiskajām

personām atlikt aizdevumu pamatsummas maksājumus.

Moratorijs juridiskajām personām paredz mainīt aizdevuma

pamatsummas maksājuma grafiku, ja aizdevuma līgumā

paredzēta pamatsummas atmaksa pa daļām. Pēc klienta

izvēles pilnībā vai daļēji saistību pamatsummas atmaksa tiek

atlikta uz moratorijā noteikto periodu līdz sešiem mēnešiem.

Šajā periodā klientam jāturpina maksāt procentus, apdrošināšanas

prēmijas un citus aizdevuma līgumā paredzētos

maksājumus, kas nav pamatsumma. Vienlaikus finanšu iestādes

nevar pieprasīt papildu nodrošinājumu vai paaugstināt

procentu likmi. Savukārt moratorijs privātpersonām paredz

iespēju atlikt hipotekārā kredīta pamatsummas maksājumus

līdz 12 mēnešiem, bet līzinga un patēriņa kredīta pamatsummas

maksājumus – līdz sešiem mēnešiem.

Strauji aug Finanšu izlūkošanas dienesta

iesaldēto līdzekļu apmērs

Finanšu izlūkošanas dienests 2020. gada pirmajos sešos mēnešos

izdevis 227 rīkojumus, iesaldējot iespējami noziedzīgi

iegūtus finanšu līdzekļus 327,56 miljonu eiro apmērā, kas ir

trīs reizes vairāk nekā 2019. gada pirmajā pusgadā. Lielākais

iespējami noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu apmērs iesaldēts

likvidējamās kredītiestādēs – 255,09 miljoni eiro.

No kopējā iesaldēto iespējami noziedzīgi iegūto līdzekļu apmēra

visvairāk iesaldēts juridiskām personām – 74% jeb

243,69 miljoni eiro, no tiem ārvalstu juridisko personu finanšu

līdzekļi ir 204,44 miljonu eiro apmērā. Pēc juridisko

personu reģistrācijas valsts visvairāk iespējami noziedzīgi

līdzekļi iesaldēti juridiskām personām no Britu Virdžīnu salām,

Apvienotajiem Arābu Emirātiem, Kipras un Apvienotās

Karalistes. Visvairāk jeb 55,82 miljoni eiro, kuri iesaldēti fizisku

personu kontos, pases valsts ir Krievija.

86


Rādītāju dinamika

Uzņēmumi, kuru apgrozījums ir virs 145 000 EUR

2017 2018 2019

Apkopoto uzņēmumu skaits 820 860 886

Apgrozījums industrijas līderiem

Apgrozījums industrijas līderiem 2017.–2019. g. (milj. EUR)

250

2017. g. 2018. g. 2019. g.

200

Darbinieku skaits, tūkst. 22 24 22

Peļņa, milj. EUR 351 459 687

Rentabilitāte 16,85 20,49 32,19

Apgrozījums, milj. EUR 2 082 2 239 2 133

150

100

50

Apgrozījuma izmaiņas, % -3,12 7,56 -4,74

0

BTA Baltic Insurance

Company, AAS

Swedbank, AS

Citadele banka, AS

Avots: Firmas.lv

Virsnozares skaitļos

Kopā

Uzņēmumu skaits

Pieaudzis

apgrozījums

TOP 10 (izņemot bankas un apdrošināšanas sabiedrības)

N. p.

k. Nosaukums Darbības joma

2019. g. neto

apgrozījums,

tūkst. EUR

Apgrozījuma

izmaiņas,

pret 2018. g., %

Rentabilitāte,

%

Darbinieku

skaits

1 UniCredit Leasing, SIA Līzings 32 360 30% 41,91 140

2 1 Circle K Business Centre, SIA Grāmatvedības pakalpojumi 31 511 10% 2,02 628

3 IPF Digital Latvia, SIA Finanšu darbība 26 293 9% 42,53 44

4 STONEWIN, SIA Biznesa konsultācijas, pakalpojumi 23 688 5 reizes 2,12 6

5 DelfinGroup, SIA Finanšu darbība 20 372 13% 17,19 271

6 mogo, AS Finanšu darbība 15 428 -18% 47,12 60

7 Swedbank Līzings, SIA Līzings 13 977 11% 53,26 40

8 VIVUS, SIA Finanšu darbība 13 970 -13% 47,86 0

9 TAVEX, SIA Finanšu darbība 13 227 -5% 4,12 40

10 InCREDIT GROUP, SIA Finanšu darbība 12 893 3% 28,94 116

1

Atšķirīgs pārskata periods no 01.05.2019. līdz 30.04.2020.

Avots: Firmas.lv, licencēti UR dati

Jauni

atlasē

Neto

apgrozījums,

tūkst.

Apgrozījums, peļņa EUR

19/18 18/17 17/16

Peļņa,

tūkst.

Rentabilitāte

Darbinieki,

skaits

kopā

Nodokļi (VID dati)

Kopā,

tūkst.

VSAOI uz

darbinieku,

tūkst. EUR

Pakalpojumi finanšu, juridiskie

un uzņēmējdarbībai

886 68% 19% 2 133 242 -5% 7% -3% 686 634 32% 21 896 262 342 6,55

Apdrošināšana 55 73% 5% 512 094 6% 10% 16% 40 604 8% 2101 22 802 6,19

Bankas 18 39% 17% 679 361 -14% 5% -32% 412 977 61% 6494 87 510 8,41

Konsultācijas, juridiskie un

citi biznesa pakalpojumi

627 70% 21% 526 640 4% 11% 8% 58 354 11% 9790 112 990 5,21

Līzings un cita finanšu darbība 186 63% 19% 415 148 -10% 4% 16% 174 699 42% 3511 39 040 7,07

Pakalpojumi finanšu, juridiskie un uzņēmējdarbībai

87


88


Asociācijas viedoklis

Bankas Covid-19 krīzē ir tās pārvarēšanas risinājuma būtiska sastāvdaļa

Finanšu nozares asociācijas

valdes priekšsēdētāja

Sanita Bajāre

2020. gadā Latvijas tautsaimniecību un finanšu sistēmu ļoti

būtiski ietekmējusi Covid-19 pandēmija un ar tās ierobežošanu

saistītie pasākumi. Pretstatā 2008. gada finanšu krīzei Latvijas

bankas šoreiz ir krīzes pārvarēšanas risinājuma būtiska

sastāvdaļa, sniedzot visa veida atbalstu saviem klientiem un

tautsaimniecībai kopumā.

Bankas jau marta otrajā pusē sāka īstenot dažādas individuālas

atbalsta programmas, tostarp saistību izpildes atlikšanu. Savukārt

Finanšu nozares asociācija sadarbībā ar saviem biedriem

izstrādāja moratorijus, padarot šo procesu vienkāršāku. Moratoriju

ietvaros ir veikta saistību izpildes atlikšana gan fiziskām,

gan juridiskām personām.

Ilgtspējīgiem vidējā un lielā segmenta uzņēmumiem saglabājas

augsts finansējuma pieejamības līmenis. Taču nav noslēpums,

ka salīdzinoši zemā uzņēmumu kapitalizācija nereti ir šķērslis

aizdevuma saņemšanai. Pēc pagarināto uzņēmumu gada

pārskatu iesniegšanas termiņa beigām novērtēsim kopējo uzņēmumu

spēju izmantot ieviestās nodokļu izmaiņas un reinvestēt

peļņu, tādējādi stiprinot kapitalizācijas līmeni.

Šobrīd uzņēmumu vēlmē aizņemties ir vērojams konservatīvs

noskaņojums. Uzņēmēji nenoteiktības apstākļos nereti izvēlas

lēnāku attīstību, mazākas investīcijas vai attīstību bez papildu

jaunām saistībām, turklāt krīzes apstākļos saasinās arī

virkne ierobežojošu faktoru, sākot ar kapitāla pietiekamību,

pelnītspēju, beidzot ar pašu ieguldījumu konkrētajā projektā un

kredītvēsturi.

Pozitīvi vērtējami arī „Altum” atbalsta instrumenti maziem un

vidējiem uzņēmumiem garantiju veidā, kā arī alternatīvā ieguldījumu

fonda izveide lielo uzņēmumu atbalstam, piesaistot valsts

fondēto pensiju līdzekļus. Asociācija cieši sadarbojas ar „Altum”

un nozares spēlētājiem, lai veicinātu minēto instrumentu plašāku

izmantošanu un tautsaimniecības izaugsmes atjaunošanos.

Lai nodrošinātu pilnvērtīgu atkopšanos no Covid-19 radītajām

sekām, tautsaimniecības stabilizāciju un izaugsmi, uzņēmējiem

ir jāpalielina iespēja gūt finansējumu ne tikai no bankām, bet arī

alternatīviem avotiem. Asociācija ir sagatavojusi redzējumu un

sākusi diskusiju ar atbildīgajām institūcijām par kapitāla tirgus

straujāku attīstību Latvijā un Baltijā.

Asociācijas viedoklis

Apdrošināšanas brokeru tirgus daļa turpina lēnām pieaugt

Profesionālo apdrošināšanas

brokeru asociācijas

valdes priekšsēdētājs

Agris Auce

Latvijas apdrošināšanas tirgu 2020. gada vasarā ietekmēja divi

galvenie notikumi: Covid-19 pandēmija un tālāka Latvijas apdrošināšanas

tirgus konkurences samazināšanās, apvienojoties

divām „Vienna Insurance Group” (VIG) piederošām apdrošināšanas

sabiedrībām – „Compensa” un „Seesam”. Šī apvienošanās

turpina jau pirms 5–6 gadiem iesākušos konkurences samazināšanos

Latvijas tirgū, kam vajadzētu viest satraukumu gan

patērētājos, gan arī tirgus uzraugos. 2013. gadā mums bija 10

riska apdrošinātāju, bet tagad palikuši tikai seši.

Covid-19 pandēmija tiešā veidā ir ietekmējusi ceļojumu nozari,

bet līdz ar ceļojumu skaita samazinājumu ir būtiski krities

prēmiju apjoms ceļojumu apdrošināšanā. Pandēmija eksponēja

arī kādu Latvijas apdrošināšanas nozares ilgstošu problēmu –

salīdzinoši vāju ceļojumu apdrošināšanas segumu, salīdzinot ar

attīstītajām Rietumvalstīm.

Netieši Covid-19 ir ietekmējis auto apdrošināšanu. Kopš pandēmijas

sākuma ir vērojams jūtams cenu kritums gan OCTA, gan

arī KASKO apdrošināšanā.

Vienlaikus uzkrājošajā dzīvības apdrošināšanā pēc nesenās

nodokļu priekšrocību zaudēšanas sācies samazinājums, kas

saistīts ar ieguldītājiem ne visai pievilcīgiem uzkrāšanas produktiem.

Kritums pagaidām nav tik straujš, jo agrāk noslēgtie līgumi

turpinās uz agrāk spēkā bijušajiem nodokļu nosacījumiem. Savukārt

kopumā uzkrājošās dzīvības apdrošināšanas veids

palielinās, pateicoties mūža pensiju apdrošināšanai.

Savukārt veselības nozarē uz laiku tika būtiski samazināta vai

pat apturēta ambulatoro pakalpojumu sniegšana, līdz ar to apdrošinājuma

ņēmējiem tika būtiski ierobežotas veselības polišu

izmantošanas iespējas. Lielākā daļa apdrošinātāju uz to reaģēja,

iekļaujot segumā arī attālināti saņemto veselības pakalpojumu

apmaksu, daži, bet ne visi, pat ļāva sporta pakalpojumus izmantot

vēlāk – pēc ierobežojumu samazināšanas. Apdrošinājuma

ņēmēji bieži vien uz pandēmiju reaģēja ar pauzi medicīnas pakalpojumu

izmantošanā.

Apdrošināšanas brokeru tirgus daļa turpina lēnām pieaugt. Rietumvalstīs

brokeru tirgus daļa biznesa klientu (uzņēmumu)

apdrošināšanā ir apmēram 60–80%, Latvijā ir novērtējums, ka

brokeri paraksta apmēram 100 miljonus eiro no 150 miljoniem

eiro biznesa klientu sektora.

Pakalpojumi finanšu, juridiskie un uzņēmējdarbībai

89


90


Mārketinga koncepti

nelieliem uzņēmumiem

www.latvijastalrunis.lv

67770711

Mājaslapu izstrāde

SEO risinājumi

Sociālo tīklu

profilu izveide

Pakalpojumi finanšu, juridiskie un uzņēmējdarbībai

91


Apdrošinātāji

Apdrošināšanas nozare atkopsies tikpat ātri

un veiksmīgi, cik valsts ekonomika

“Gjensidige”

Latvijas filiāles vadītāja

Ināra Meija

2020. gads iesākās ļoti perspektīvi, taču notika negaidītais – kā jebkurā nozarē, arī

apdrošināšanā martā situācija strauji mainījās. Lai arī klientu skaits nav mazinājies,

novērojams būtisks kritums parakstīto prēmiju apmērā. Transporta un veselības

apdrošināšana bija segmenti, kuros bija novērojams vislielākais izrakstīto prēmiju

kritums. Tuvā nākotnē paredzam, ka pieaugs interese un piedāvājums apdrošināšanas

polisē iekļaut jautājumus ar kiberdrošību, datu aizsardzību vai citiem attālināta

darba dēļ radītiem riskiem. Apdrošināšanas nozare ir tieši saistīta ar ekonomisko

situāciju valstī, tādēļ varam teikt, ka nozare atkopsies tieši tik ātri un veiksmīgi, cik

valsts ekonomika kopumā.

Apdrošinātāji

Apdrošināšanas sabiedrība

Parakstītās prēmijas

2019. gadā (tūkst. EUR)

Dzīvības apdrošināšanas akciju sabiedrības

SEB Life and Pension Baltic 107 445

CBL Life 18 633

Nedzīvības apdrošināšanas akciju sabiedrības

BTA Baltic Insurance Company 222 680

BALTA 113 258

Balcia Insurance SE 87 225

Baltijas Apdrošināšanas Nams 15 979

Dalībvalstu dzīvības apdrošinātāju filiāles

ERGO Life Insurance SE Latvijas filiāle 40 138

Swedbank Life insurance SE Latvijas filiāle 31 469

Compensa Life Vienna Insurance Group SE Latvijas filiāle 24 436

Mandatum Life Insurance Baltic SE Latvijas filiāle 6 089

Dalībvalstu nedzīvības apdrošinātāju filiāles

ADB "Gjensidige" Latvijas filiāle 41 131

ERGO Insurance SE Latvijas filiāle 36 275

If P&C Insurance AS Latvijas filiāle 29 363

Swedbank P&C Insurance AS Latvijas filiāle 28 994

Compensa Vienna Insurance Group ADB Latvijas filiāle 25 758

Seesam Insurance AS Latvijas filiāle 1 22 463

Telia Forsakring AB filiāle Latvijā 329

1

Seesam Insurance AS Latvijas filiāle 2020. gada jūlijā likvidēta.

Dati: Latvijas Apdrošinātāju asociācija

92


Bankas

Vēl ilgi banku prioritārais uzdevums būs

atbalsts uzņēmumu darbības atjaunošanai

„BlueOrange Bank”

galvenais izpilddirektors

Dmitrijs Latiševs

Mēs varam prognozēt uzņēmējdarbības lēnāku attīstību, vēlāku atgriešanos iepriekšējo

tempu līmenī, tāpēc jo nozīmīgāks ir un tuvākajā nākotnē būs finanšu

sektora atbalsts valsts kopējās ekonomikas atveseļošanā. Apzinoties mazo un vidējo

uzņēmumu lomu kopējo biznesa tempu kāpināšanā, svarīgs faktors ir banku atbalsts

nepieciešamā finansējuma nodrošināšanā šiem uzņēmumiem. Vēl ilgu laiku banku

prioritārais uzdevums būs atbalsts biznesam, kas palīdz uzņēmumiem iespējami

ātrāk atgriezties iepriekšējā attīstības līmenī, vienlaikus nodrošinot izaugsmi, jaunas

darbavietas un būtisku pienesumu Latvijas budžetā.

Latvijā strādājošo banku aktīvi 2019. gada nogalē

N. p. k. Bankas nosaukums

Bruto aktīvi 2019.

gada 31. decembrī,

milj. EUR

1 Swedbank 5 833,8

2 Luminor Bank filiāle Latvijā 4 235,7

3 SEB banka 3 934,6

4 Citadele banka 3 447,4

5 Rietumu banka 1 718,7

6 OP Corporate Bank filiāle Latvijā 737,7

7 BlueOrange Bank 537,8

8 Reģionālā investīciju banka 286,3

9 Rigensis Bank 251,9

10 Baltic International Bank 226,7

11 PrivatBank 197,1

12 LPB Bank 194,2

13 Signet Bank 190,1

14 1 Danske Bank filiāle Latvijā 171,5

15 Industra Bank (iepriekš Meridian Trade Bank) 163,3

16 Expobank 69,7

17 2 Bigbank filiāle Latvijā -

1

Danske Bank filiāle Latvijā 2020. gada martā likvidēta.

2

Bigbank filiāles Latvijā dati nav pieejami.

Dati: Banku finansiālie rādītāji, Finanšu nozares asociācija un Finanšu un kapitāla tirgus komisija

Noskaidro

uzņēmuma

patiesā

labuma

guvēju

Pakalpojumi finanšu, juridiskie un uzņēmējdarbībai

93


Līzings un cita finanšu darbība

Līzinga tirgū 2020. gads

bija notikumiem bagāts

„Swedbank” Finansēšanas

centra vadītājs

Jānis Paiders

Līzinga finansējuma jomā 2020. gads ir bijis ļoti notikumiem bagāts. Privātpersonu

auto līzingā gada pirmie mēneši bija aktīvi, savukārt ārkārtējās situācijas apstākļos

aprīlī darījumu skaits samazinājās pat vairāk nekā uz pusi. Savukārt, pateicoties auto

salonu aktīvai darbībai un klientu optimismam, jūnijā darījumu skaits strauji atjaunojās

un jūlijā jau pietuvojās pagājušā gada apmēriem. Uzņēmumu pusē gads iesākās

ar nedaudz mazāku klientu aktivitāti nekā pērn, kas ārkārtējās situācijas laikā samazinājās

ļoti strauji. Ir vērojama intereses un pieprasījuma atjaunošanās, pamazām

tuvojoties iepriekšējā gada līmenim.

Nozares TOP 25 uzņēmumi

N.

p.

k. Nosaukums Darbības joma

2019. gada

apgrozījums,

tūkst. EUR

Apgrozījuma

izmaiņas, pret

2018. g., %

Rentabilitāte,

%

Darbinieku

skaits

1 UniCredit Leasing, SIA Līzings 32 360 30% 41,91 140

2 IPF Digital Latvia, SIA Finanšu darbība 26 293 9% 42,53 44

3 DelfinGroup, SIA Finanšu darbība 20 372 13% 17,19 271

4

Attīstības finanšu institūcija

Altum, AS

Finanšu darbība 15 648 9% 51,96 203

5 mogo, AS Finanšu darbība 15 428 - 18% 47,12 60

6 Swedbank Līzings, SIA Līzings 13 977 11% 53,26 40

7 VIVUS, SIA Finanšu darbība 13 970 - 13% 47,86 0

8 TAVEX, SIA Finanšu darbība 13 227 - 5% 4,12 40

9 InCREDIT GROUP, SIA Finanšu darbība 12 893 3% 28,94 116

10 Luminor Līzings, SIA Līzings 11 717 - 2% 42,4 43

11 SEB līzings, SIA Līzings 10 028 2% 40,31 21

12 4finance, AS Finanšu darbība 9 029 - 34% 612,73 266

13 Mintos Marketplace, AS Finanšu darbība 8 807 95% 60,04 115

14 Creamfinance Latvia, SIA Finanšu darbība 7 720 29% 14,12 53

15 DECTA, SIA Finanšu darbība 7 129 28% 23,49 81

16 HANSAB, SIA

Banku iekārtas un

aprīkojums

6 911 55% 5,55 51

17 AIZDEVUMS.LV, SIA Līzings 6 734 - 4% 20,7 107

18 E LATS, SIA Lombardi, ieķīlāšana 6 732 1% 6,44 85

19 VIA SMS, SIA Finanšu darbība 6 311 43% 5,73 22

20 Pilna Servisa Līzings, SIA Līzings 5 978 18% 0,05 35

21 Inbank Latvia, SIA Līzings 5 472 32% 19,63 26

22 ONDO, SIA Finanšu darbība 5 424 - 30% 22,84 0

23 Verifone Baltic, SIA

Banku iekārtas un

aprīkojums

5 387 - 7% 9,57 68

24 Armadillo, SIA Finanšu darbība 5 236 3 reizes 4,74 5

25 West Kredit, AS Finanšu darbība 5 164 6% 58,33 27

Avots: Firmas.lv, licencēti UR dati

94


Konsultācijas, juridiskie un

citi biznesa pakalpojumi

Spējai iekasēt maksājumus būs liela ietekme

uz daudzu uzņēmumu maksātspēju

„Creditreform Latvija”

valdes priekšsēdētājs

Māris Baidekalns

2020. gada krīze, kas saistīta ar Covid-19 noteiktajiem ierobežojumiem, kā jau iepriekšējās

krīzēs pieredzēts, sākās ar strauju ārpakalpojumu pieprasījuma kritumu,

ko pastiprināja daži ne visai pamatoti likumdevēja lēmumi un nozarei noteiktie ierobežojumi.

Turpretim jau gada vidū vērojama un pilnībā saprotama visu kreditoru

vēlme ne tikai atsākt kreditēšanu, preču piegādi un pakalpojumu sniegšanu, bet arī

saņemt samaksu par to. Savlaicīgs ārpakalpojums – ārpustiesas parādu atgūšana

var izrādīties ļoti nozīmīgs papildu instruments naudas plūsmas un likviditātes

nodrošināšanā.

Nozares TOP 25 uzņēmumi

N.

p.

k. Nosaukums Darbības joma

Circle K Business

1 1 Centre, SIA

2 STONEWIN, SIA

Biznesa konsultācijas,

pakalpojumi

3

ERNST & YOUNG

BALTIC, SIA

Sun Finance Central Biznesa konsultācijas,

4 2 Asia, AS

pakalpojumi

5

Solvay Business Biznesa konsultācijas,

Services Latvia, SIA pakalpojumi

6

Tehniskās pārbaudes un

SGS LATVIJA LTD, SIA

ekspertīze

2019. gada

apgrozījums,

tūkst. EUR

Apgrozījuma

izmaiņas, pret Rentabilitāte,

2018. g., % %

Darbinieku

skaits

Grāmatvedības pakalpojumi 31 511 10% 2,02 628

23 688 5 reizes 2,12 6

Audits 12 218 7% 17,79 212

10 974 7,64 4

10 697 22% 1,67 197

9 278 18% 15,1 184

7 3 KPMG Baltics AS Audits 8 935 12% 11,91 162

8 Deloitte Latvia, SIA

Biznesa konsultācijas,

pakalpojumi

8 141 18% 16,93 93

9

Elektroniskie sakari,

Valsts AS

Kontroles dienesti 7 703 9% 1,22 92

10 Pricewaterhouse-

Coopers SIA

Audits 7 555 11% 5,87 153

11 GelvoraSergel, SIA

Parādu piedziņa,

detektīvdarbība

7 045 - 15% 27,39 111

12 3 Cabot Latvia, SIA

Biznesa konsultācijas,

pakalpojumi

7 003 1% 6,58 149

Storent Investments, Biznesa konsultācijas,

13

AS

pakalpojumi

6 668 9% 14,45 11

14 PARKBURGER, SIA

Biznesa konsultācijas,

pakalpojumi

6 478 13% 0,03 640

15 MT Baltics, SIA

Biznesa konsultācijas,

pakalpojumi

6 378 61% 5,35 2

16 Investa Ltd, SIA

Biznesa konsultācijas,

pakalpojumi

4 879 - 27% 0,86 15

AMPLEXOR Latvia,

17

SIA

Tulkošana 4 559 - 5% 3,01 75

18 BT 1, SIA Izstāžu, gadatirgu organizēšana 4 528 - 4% 0,95 58

19 LUMINA Group, SIA

Darba drošības organizēšana,

konsultācijas

4 475 - 56% 16,22 7

20 Inspecta Latvia, A/S Sertifikācija un standartizācija 3 844 10% 16,35 116

21 CV-Online Latvia, SIA

Personāla atlase; konsultācijas

un pakalpojumu noma

3 677 7% 26,64 36

Deloitte Audits Latvia,

22 Audits

SIA

3 607 7% 4,25 53

Publisko aktīvu

Biznesa konsultācijas,

23 pārvaldītājs

pakalpojumi

Possessor, SIA

3 566 39% 33,25 62

24 Chenggong, SIA

Biznesa konsultācijas,

pakalpojumi

3 482 2,6 reizes 82,76 4

25 TNS LATVIA, SIA

Statistika, socioloģiskie un

tirgus pētījumi

3 425 8% 16,4 127

1

Atšķirīgs pārskata periods no 01.05.2019. līdz 30.04.2020.

2

Atšķirīgs pārskata periods no 27.07.2018. līdz 31.12.2019.

3

Atšķirīgs pārskata periods no 01.10.2018. līdz 30.09.2019.

Avots: Firmas.lv, licencēti UR dati

Pakalpojumi finanšu, juridiskie un uzņēmējdarbībai

95


Informācijas tehnoloģijas, datortehnika

• Datortehnika

• Informācijas tehnoloģijas, programmizstrāde

+/- Panākumi un neveiksmes Tendence

Valsts sektors sper lielu soli digitalizācijā

Spēkā stājoties Covid-19 izplatības ierobežojumiem, valsts

sektors pārgāja uz attālinātu lēmuma pieņemšanu. Gan valdība,

gan Saeima ārkārtējā situācijā, kā arī pēc tās strādāja

attālināti, izmantojot digitālās saziņas platformas. Vēlāk Saeima

izsludināja iepirkumu, kura rezultātā SIA “I” izstrādāja

Saeimas e-sistēmu. Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas

eksperti valsts spertos soļus digitalizācijā vērtē kā būtisku

izaugsmi tehnoloģiju lietošanā.

E-veselības sāga turpināsies

Veselības ministrija lūgusi Ministru kabinetu līdz 2023. gada

30. decembrim pagarināt e-veselības sistēmas ieviešanas termiņu.

Veselības ministre Ilze Viņķele (AP) paudusi, ka esošā

e-veselība ir bijusi neveiksmīga, taču tajā pašā laikā uzskata,

ka sistēmas pilnveidei ir jāturpinās. Bažas par sistēmas

kvalitāti paudusi arī Finanšu ministrija un Saeimas deputāti.

Taču nākotnē e-veselībai būs jāiztiek bez Eiropas Reģionālā

attīstības fonda līdzekļiem un sistēmas pilnveidei prasīs valsts

budžeta līdzekļus.

Interneta pieejamība dažāda tipa mājsaimniecībās gada

sākumā (% no mājsaimniecību kopskaita attiecīgajā grupā)

100

80

60

40

20

0

1 pieaugušaigušais

ar pieaugušie gušie ar vairāk

1 pieau-

2 2 pieau-

3 un 3 un vairāk

pieaugušie

ar bērniem

bērniem

bērniem pieaugušie

2018. g. 2019. g.

Dati: Centrālā statistikas pārvalde

Nozares fakti

Iedzīvotāji, kuri lieto glabātuves vietas internetā

(mākoņdatošana) (% no interneta lietotājiem attiecīgajā grupā)

40

37,7

35,4

30

20

10

31,5

29,9

0

Vīrieši

Sievietes

2018. g. 2019. g.

Dati: Centrālā statistikas pārvalde

Iedzīvotāji, kuri veikuši pirkumus tiešsaistē internetā

personiskiem mērķiem (% no iedzīvotāju kopskaita)

50

46,6

44,4

45,6 44,9

40

38,0

30 33,5

Izaicinājumi un atbalsts

LVRTC “pēdējo jūdzi” pieslēgs līdz gada beigām

Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) platjoslas

projektā no plānotajiem 3800 kilometriem izbūvējis 3200 kilometru

optiskā tīkla infrastruktūras. Kopumā līdz 2021. gadam

plānots aptvert 397 piekļuves punktus, bet patlaban ir izbūvēti

305 piekļuves punkti. Pieslēgumi veidoti arī elektronisko sakaru

komersantu mezglos, lai nodrošinātu “pēdējās jūdzes”

(sakaru tīkla posms no komutācijas mezgla) pieslēgumu tīklā.

Pirmajā kārtā optiskā tīkla piekļuves punkti nodrošināti 23

izglītības iestādēs. Sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju

(IZM), piesaistot papildu finansējumu, līdz 2023. gada

31. decembrim ar optiskā tīkla piekļuves punktiem tiks nodrošinātas

vēl 25–35 izglītības iestādes. Tiek turpināts darbs, lai

identificētu, kuras skolas tās būs.

IKT nozare apmāca topošos speciālistus

Latvijai pārslēdzoties uz attālināto darbu, informācijas un komunikācijas

tehnoloģijas (IKT) nozares pārstāvji – uzņēmumi

un biedrības – sāka digitālās apmācības topošo nozaru speciālistiem.

Apmācību mērķis ārkārtējā situācijā bija jaunajiem

speciālistiem apgūt tādas jomas kā mākoņdatošana.

Būtisks atbalsts pandēmijas laikā bija sievietēm – nevalstiskās

organizācijas ar biedrībām aicināja sievietes bez maksas

apgūt programmēšanu un startēt kādā no IT uzņēmumiem.

Sievietēm bija iespēja apgūt zināšanas par klientu apkalpošanu,

informāciju sistēmu testēšanu, datu aizsardzību, kā arī

datu analītiku un citām digitālajām prasmēm.

20

10

0

2014 2015 2016 2017 2018 2019

Dati: Centrālā statistikas pārvalde

96


Rādītāju dinamika

Uzņēmumi, kuru apgrozījums ir virs 145 000 EUR

2017 2018 2019

Apkopoto uzņēmumu skaits 503 528 529

Apgrozījums industrijas līderiem

Apgrozījums industrijas līderiem 2017.–2019. g. (milj. EUR)

500

2017. g. 2018. g. 2019. g.

400

Darbinieku skaits, tūkst. 13 15 16

Peļņa, milj. EUR 68 145 112

Rentabilitāte 4,86 8,67 6,40

Apgrozījums, milj. EUR 1 409 1 674 1 752

300

200

100

Apgrozījuma izmaiņas, % 5,62 18,74 4,67

0

ELKO GRUPA, AS

Evolution

Latvia, SIA

ALSO Latvia, SIA

Avots: Firmas.lv

Virsnozares skaitļos

Kopā

Uzņēmumu skaits

Pieaudzis

apgrozījums

Jauni

atlasē

Neto

apgrozījums,

tūkst.

Apgrozījums, peļņa EUR

19/18 18/17 17/16

Peļņa,

tūkst.

Rentabilitāte

Darbinieki,

skaits

kopā

Nodokļi (VID dati)

Kopā,

tūkst.

VSAOI uz

darbinieku,

tūkst. EUR

Informācijas tehnoloģijas,

datortehnika

529 68% 14% 1 751 716 5% 16% 5% 112 150 6% 15 946 235 307 7,52

Datortehnika 77 64% 9% 730 178 -2% 12% -12% 6785 1% 945 17 867 5,56

Informācijas tehnoloģijas,

programmizstrāde

452 69% 14% 1 021 538 10% 19% 21% 105 365 10% 15 001 217 440 7,64

TOP 10

N. p.

k. Nosaukums Darbības joma

2019. g. neto

apgrozījums,

tūkst. EUR

Apgrozījuma

izmaiņas,

pret 2018. g., %

Rentabilitāte,

%

Darbinieku

skaits

1 ELKO GRUPA, AS Datortehnikas vairumtirdzniecība 473 793 12% 0,29 259

2 Evolution Latvia, SIA IT, informācijas tehnoloģijas 89 942 1% 8,22 3454

3 ALSO Latvia, SIA Datortehnikas vairumtirdzniecība 71 097 1% 0,74 70

4 MoonCom, SIA Datortehnikas vairumtirdzniecība 59 986 -3% 0,6 14

5 Tieto Latvia, SIA Programmatūra 44 303 8% 8,01 756

6 SOLAR SUPPORT SERVICES, SIA Programmatūra 40 195 46% 0,82 2

7 4finance IT, SIA IT, informācijas tehnoloģijas 35 004 -27% 5,06 189

8 C.T.CO, SIA Programmatūra 33 870 19% 16,85 475

9 Euro Live Technologies, SIA IT, informācijas tehnoloģijas 27 764 10% 4,99 1105

10 1 DPA, SIA IT, informācijas tehnoloģijas 27 546 14% 1,17 19

1

Atšķirīgs pārskata periods no 01.07.2018. līdz 30.06.2019.

Uz topa veidošanas brīdi 2019. gada dati nav Mikrotīkls, SIA. Aktuālā informācija portālā.

Avots: Firmas.lv, licencēti UR dati

Informācijas tehnoloģijas, datortehnika

97


98


Asociācijas viedoklis

Digitalizācijas ieguvumi uzņēmējiem liek domāt ilgtermiņā

Interneta asociācijas

izpilddirektore

Ina Gudele

Informāciju tehnoloģiju (IT) nozarē pirmais pusgads ir bijis

veiksmīgs. Dažos uzņēmumos vērojamas pozitīvas tendences,

piemēram, attālināta strādāšana un automatizācijas ieviešana.

Lielāko izrāvienu inovācijās guva lielie eksportējošie uzņēmumi,

kuri krīzē saskatīja priekšrocības strādāt vairāk un nepārtraukti.

Arī telekomunikācijas nozares uzņēmumi interneta slodzes pārbaudījumu

izturēja, kad interneta patēriņš mājās strauji pieauga.

Nākotnē būtiski jāskatās, kā uzlabot visus procesus, lai celtu

konkurētspēju iekšējā tirgū un eksporta tirgos.

Globālā mērogā kopējie dati par pandēmijas ietekmi uz tehnoloģiju

nozari nav apkopoti. Taču lielie uzņēmumi krīzi saskatīja

kā priekšrocību strādāt vairāk, nepārtraucot savu darbu. IT speciālisti

var strādāt attālināti, tāpēc visus pasūtījumus dažādām

nozarēm ieviest nebija problēmu.

Pandēmijā būtisks izrāviens novērots automatizācijas risinājumiem,

kuriem pieprasījums pieauga. Tāpat šajā periodā daudzi

uzņēmumi saprata digitālās transformācijas nozīmi. Jārēķinās,

ka nākotnē šāda pandēmija var atkārtoties, līdz ar to digitālās

transformācijas ieguvumi liek uzņēmumiem domāt ilgtermiņā,

samazinot izmaksas un palielinot konkurētspēju.

Latvijas lielie uzņēmumi jau ļoti sen nekonkurē iekšējā tirgū –

viņi strādā uz ārvalstu tirgiem. Runājot par iekšējo konkurenci, ir

arī dažādas pozitīvas lietas. Sešos mēnešos tika pieņemti dažādi

ātri lēmumi izmaiņām likumdošanā. Arī Eiropas projektu finanšu

apgūšana notika ātrāk, pateicoties digitalizācijai.

Arī telekomunikācijas uzņēmumiem dramatiska trieciena nebija.

Mums ir laba infrastruktūra internetam, līdz ar to pieaugošais

interneta patēriņš mājās tīklam netraucēja. Tīkla slodzes tests ir

godam izturēts.

IT nozarei katrs gads ir izaicinājums, jo katru gadu notiek izmaiņas

ekonomikā, kas ietekmē uzņēmēju darbu. Pozitīvais ir šī

gada spēriens, kas motivēja uzņēmējus pāriet uz digitalizāciju.

Taču nākotnē nopietni jāskatās, kā uzlabot uzņēmuma procesus.

Jāsāk ar vadību – ko vēlas iegūt no digitalizācijas, ar kādiem

risinājumiem un, visbeidzot, kuri IT uzņēmumi to spēs dot. Apgūt

tehnoloģijas ir ilgstošs izglītības darbs. Uzņēmējiem vairāk

jāmācās vienam no otra, lai iemācītos jaunas lietas uzņēmuma

darba uzlabošanai.

Asociācijas viedoklis

Digitālā transformācija tikai uzņems apgriezienus

Latvijas Informācijas un

komunikācijas tehnoloģijas

asociācijas prezidente

Signe Bāliņa

Neapšaubāmi, lielākais izaicinājums ir bijusi Covid-19 pandēmija

un tās izraisītā globālā ekonomiskā krīze, kas ir būtiski

mainījusi pasaules dienaskārtību. Ja runā par IKT nozari, tad

liels izaicinājums, ar kuru nozarei nācās saskarties, ir nodrošināt

saviem klientiem pāreju uz attālinātu darbu. Ņemot vērā

augsto digitalizācijas pakāpi, Latvijas IKT uzņēmumiem pašiem

pāreja uz darbu attālināti nav sagādājusi lielas problēmas un

norisinājās raiti. Taču tas neattiecas uz visiem IKT uzņēmumu

klientiem, kam nācās strauji pielāgoties attālinātam darbam un

digitāli transformēties.

Var teikt, ka ārkārtas stāvoklis būtiski paātrināja uzņēmumu

pāreju uz digitālo vidi. Ja pērn tā vairāk bija uzņēmumu attīstības

instruments, šobrīd tā ir svarīga teju ikviena uzņēmuma

konkurētspējai.

Runājot par pieprasījuma dinamiku, liela daļa LIKTA biedru atzīst,

ka pavasarī bija samazinājies pieprasījums gan vietējā tirgū,

gan eksporta tirgū. Tolaik daļa uzņēmumu novēroja kavējumus

izejvielu piegāžu ķēdēs un ierobežojumus starptautiskajā transportā.

Likumsakarīgi bija ierobežojumi darbinieku nosūtīšanā

komandējumos, kas ietekmēja gan projektu īstenošanu, gan arī

pārdošanas aktivitātes ārvalstīs. Tāpat mēs redzam, ka ir palielinājusies

uzņēmēju un valsts institūciju atvērtība tehnoloģijām.

Mūsuprāt, tieši ārkārtējā situācija uzskatāmi parādīja ieguvumus

no investīcijām IKT.

Ņemot vērā Covid-19 ietekmi, šobrīd aktuāli ir dažādi automatizācijas

risinājumi, kas ļauj samazināt cilvēku klātbūtni, patērēto

laiku ceļā utml. Tāpat joprojām ir aktuāli risinājumi, kas saistīti

ar attālināto darbu un mācībām.

Sagaidāms, ka digitālā transformācija tikai uzņems apgriezienus,

jo daudzviet pasaulē būs aktuāli dažādu veidu ierobežojumi,

kuri vairo digitalizācijas nozīmi, piemēram, tiešsaistē notiek

konferences un semināri, uz virtuālo vidi tiek pārceltas darba

un izklaides aktivitātes. Tikpat liela nozīme digitālajai transformācijai

ir uzņēmumu konkurētspējas vairošanā, jo dažādu

veidu digitālo risinājumu ieviešana palīdz padarīt efektīvākus

uzņēmuma biznesa procesus. Runa ir gan par pārdošanu, gan

klientu apkalpošanu, gan ražošanu un loģistiku, gan komandas

vadīšanu un citiem procesiem.

Informācijas tehnoloģijas, datortehnika

99


Datortehnika

Covid-19 stiprināja

pieprasījumu datortehnikai

“Capital” valdes loceklis

Ivars Šulcs

Pirmajā pusgadā pasauli pārsteidza Covid-19 pandēmija, kura skāra arī IT nozari.

Būtiskākais ierobežojums pandēmijā no IT nozares skatpunkta ir darba un skolas

pienākumu izpilde attālināti. IT nozare palīdzēja rast vairākus risinājumus, lai katrs

varētu pildīt savus ikdienas pienākumus no mājām. Rezultātā radās liels pieprasījums

pēc attālinātai saziņai nepieciešamā tehnikas nodrošinājuma, piemēram,

portatīvajiem datoriem, planšetdatoriem, web kamerām, video konferenču risinājumiem.

Būtiski tehnikas piegādēm bija jānotiek dažu dienu laikā. Rezultātā tika

izpirktas visas Eiropas IT uzņēmumu noliktavas.

Nozares TOP 25 uzņēmumi

N.

p.

k. Nosaukums Darbības joma

1 ELKO GRUPA, AS

2 ALSO Latvia, SIA

3 MoonCom, SIA

Datortehnikas

vairumtirdzniecība

Datortehnikas

vairumtirdzniecība

Datortehnikas

vairumtirdzniecība

2019. gada

apgrozījums,

tūkst. EUR

Apgrozījuma

izmaiņas, pret Rentabilitāte,

2018. g., % %

Darbinieku

skaits

473 793 12% 0,29 259

71 097 1% 0,74 70

59 986 -3% 0,6 14

4 ASBIS BALTICS, SIA

Datortehnikas

vairumtirdzniecība

21 163 -73% 0,57 28

5 BALTIC DATA, SIA Datortehnikas tirdzniecība 10 461 11% 3,84 75

6 MarkIT Latvija, SIA Datortehnikas tirdzniecība 10 277 0% 2,08 9

7 ATEA, SIA

8 MONT

DISTRIBUTION, SIA

Datortehnikas

vairumtirdzniecība

Datortehnikas

vairumtirdzniecība

9 779 0% 0,65 39

6 508 43 reizes 2,7 2

9 Datika, SIA Datortehnikas tirdzniecība 5 570 -49% 0,91 28

10 VS PRO, SIA Datortehnikas tirdzniecība 5 191 -13% 5,1 8

11 TelCom, SIA

Datortehnikas

vairumtirdzniecība

4 652 -11% 2,77 14

12 MTIP, SIA Datortehnikas tirdzniecība 3 812 43% 3,82 2

13 DATEKS GRUPA, SIA Datortehnikas tirdzniecība 3 713 17% 0,21 9

14 IT SALES, SIA

Datortehnikas

vairumtirdzniecība

3 034 3% 13,7 18

15 SEMPER SOLE, SIA

Datortehnikas

vairumtirdzniecība

2 606 3 reizes 3,84 1

16 iStyle Latvia, SIA Datortehnikas tirdzniecība 2 282 -31% 3,97 15

iWare Distribution,

17

SIA

Datortehnikas tirdzniecība 2 031 -24% -2,4 18

18 Capital Classic, SIA Datortehnikas tirdzniecība 1 798 5 reizes 6,55 3

Multisistēma Rīga,

19

SIA

20 MS Modius, SIA

Datortehnikas tirdzniecība 1 783 15% 2,79 15

Datortehnikas

vairumtirdzniecība

1 394 14% 5,66 5

21 OSPACE, SIA

Datortehnikas

vairumtirdzniecība

1 353 53% 3,72 2

22 Biroteh, SIA Datortehnikas tirdzniecība 1 260 -9% 5,52 11

Datortehnikas

23 Itelika, SIA

vairumtirdzniecība

24 ACC Distribution, SIA Datortehnikas

vairumtirdzniecība

25

PRINT & SERVISS,

SIA

Avots: Firmas.lv, licencēti UR dati

1 139 1% 4,42 2

1 127 42% 32,18 18

Datortehnikas tirdzniecība 1 119 -11% 0,21 18

100


Informācijas tehnoloģijas, programmizstrāde

IT nozarē jāturpina regulārs

darbs cilvēku izglītošanā

“Elva Baltic”

valdes loceklis

Reinis Sparāns

Krīze bijusi labs atspēriens digitalizācijas attīstībai, kas veicinājusi ne tikai privātā

bloka transformāciju, bet arī valsts sektorā, piemēram, izglītībā. Nevaru iedomāties,

kā bez milzīga darba un intensīvas pārliecināšanas izglītības sistēmā tas būtu iespējams.

Arī privātajam sektoram tas ir milzīgs impulss – apzināties, ka varam darīt arī

citādāk, organizēt darbu attālināti. Nākotnes digitalizācija ir atkarīga no katra uzņēmēja

individuāli, taču mājasdarbs Nr. 1 ir turpināt regulāru darbu cilvēku izglītošanā.

Nozares TOP 25 uzņēmumi

N.

p.

k. Nosaukums Darbības joma

2019. gada

apgrozījums,

tūkst. EUR

Apgrozījuma

izmaiņas, pret

2018. g., %

Rentabilitāte,

%

Darbinieku

skaits

1 Evolution Latvia, SIA

IT, informācijas

tehnoloģijas

89 942 1% 8,22 3454

2 Tieto Latvia, SIA Programmatūra 44 303 8% 8,01 756

SOLAR SUPPORT SERVICES,

3

SIA

4 4finance IT, SIA

Programmatūra 40 195 46% 0,82 2

IT, informācijas

tehnoloģijas

35 004 -27% 5,06 189

5 C.T.CO, SIA Programmatūra 33 870 19% 16,85 475

6 Euro Live Technologies, SIA

7 DPA, SIA

8 RĪGAS KARTE, SIA

9 Atea Global Services, SIA

10 EMERGN, AS

Intrum Global Technologies,

11

SIA

12 DATAKOM, SIA

Tele2 Shared Service Center,

13

SIA

14 PMPC, SIA

IT, informācijas

tehnoloģijas

IT, informācijas

tehnoloģijas

IT, informācijas

tehnoloģijas

IT, informācijas

tehnoloģijas

IT, informācijas

tehnoloģijas

27 764 10% 4,99 1105

27 546 14% 1,17 19

22 188 -2% 23,71 12

17 510 14% 4,55 403

16 779 25% -1,31 353

Programmatūra 15 745 27% 5,73 203

IT, informācijas

tehnoloģijas

14 299 8% 2,92 79

Programmatūra 12 333 -25% -25,1 300

IT, informācijas

tehnoloģijas

11 420 5 reizes 25,1 11

15 DYNATECH, SIA Programmatūra 11 412 50% 4,5 237

16 Visma Labs, SIA

IT, informācijas

tehnoloģijas

11 160 50% 9,1 201

17 Estoty, SIA Programmatūra 10 368 22% 66,67 16

18 OptiCom, SIA

19 Santa Monica Networks, SIA

20 WeAreDots,, SIA

21 C Teleport, AS

IT, informācijas

tehnoloģijas

IT, informācijas

tehnoloģijas

IT, informācijas

tehnoloģijas

IT, informācijas

tehnoloģijas

9 819 12% 7,02 36

9 637 -7% 18,27 30

8 731 60% 2,89 78

8 429 2 reizes -0,75 5

Ubiquiti Networks (Latvia),

22

SIA

Programmatūra 8 332 37% 5,9 77

23 TVG, SIA Programmatūra 8 168 2% -0,83 7

24 IPRO, SIA

IT, informācijas

tehnoloģijas

8 130 -41% 10,85 27

25 Pearl Latvija, SIA Programmatūra 8 026 15% 20,75 60

Avots: Firmas.lv, licencēti UR dati

Informācijas tehnoloģijas, datortehnika

101


Lauksaimniecība

• Augkopība, dārzeņkopība un augļkopība • Lauksaimniecības tehnika un pakalpojumi

• Lopkopība, putnkopība • Zivsaimniecība, zvejniecība

+/- Panākumi un neveiksmes Tendence

Labības raža Latvijā šogad solās būt ļoti laba

No vairāk nekā 730 000 hektāru graudaugu, kas šogad valstī

iesēti, plānotā raža solās būt pat ļoti laba – 3,4 miljoni tonnu

graudu, liecina Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra

(LLKC) aplēses. Tādējādi šā gada graudkopības sezona, par

spīti pavasara sausumam un neraugoties uz lietavām un negaisiem

jūnijā, uzskatāma par izdevušos.

Finansējums nākamajā plānošanas periodā ir nepietiekams

Kaut arī nākamajā plānošanas periodā Latvijas lauksaimniekiem

atsevišķās jomās paredzēts Eiropas Savienības (ES)

finansējuma pieaugums salīdzinājumā ar 2014.–2020. gada

periodu, Latvijas lauksaimniekiem joprojām būs krietni zemāks

ES atbalsta apjoms, sasniedzot tikai 82% no ES vidējā

līmeņa 2027. gadā. Latvija 2021.–2027. gada periodā KLP

ietvaros saņems 3,347 miljardus eiro, tostarp tiešmaksājumos

2,41 miljardu eiro un lauku attīstībai 851 miljonu eiro. Tāpat

Latvija saņems papildus 86 miljonus eiro no Eiropas Ekonomikas

atveseļošanas fonda.

Piena iepirkums, tūkst. t

80

70

75

72,6

69,3

60

60,9

50

56,5

60,4 59,6

40

30

20

10

0

2020-1 2020-2 2020-3 2020-4 2020-5 2020-6 2020-7

Avots: Centrālā statistikas pārvalde

Nozares fakti

Sējumu platība (tūkst. ha)

1400

1200

1233,9 1262,1

1214,3

1168,8

1208,7

1000

800

600

400

200

0

2015 2016 2017 2018 2019

Avots: Centrālā statistikas pārvalde

Graudaugu vidējā ražība, cnt no 1 ha

50

40

30

20

10

Izaicinājumi un atbalsts

Augļu un dārzeņu nozarē darbaspēka trūkumu

pastiprina nosacījumi viesstrādniekiem

Augļu un dārzeņu ražošanas un pārstrādes nozarēs sarežģījumus

rada trūkstošais darbaspēks, ko pastiprina

pārvietošanās nosacījumi viesstrādniekiem. Daudziem augļkopjiem

un dārzeņu audzētājiem vajag roku darbu, bet to

piesaistīt ir ļoti sarežģīti. Arī pārstrādei trūkst darbaspēka,

taču daudziem zemniekiem darbaspēka nepietiekamība ir vēl

akūtāka problēma, spiežot samazināt ražošanas apmērus.

Šogad bija tādi zemeņu audzētāji, kuri iestrādāja atpakaļ augsnē

zemenes piecu hektāru platībā, jo tās nebija iespējams

novākt.

Zemniekiem kompensācijās piešķir 45,5 miljonus eiro

Valdība aprīlī pieņēma lēmumu no valsts budžeta programmas

“Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” rezervēt atbalstu

45,5 miljonu eiro vērtībā lauksaimniekiem un pārtikas ražotājiem

saskaņā ar kārtību, kādā piešķir, administrē un uzrauga

valsts atbalstu lauksaimniecībai Covid-19 izplatības negatīvās

ietekmes mazināšanai. Šajā kontekstā pieejami vairāki atbalsta

pasākumi – vienreizējs atbalsts ienākumu stabilizēšanai

atsevišķu lopkopības nozaru lauksaimniekiem, vienreizējs

atbalsts skolu ēdinātājiem un dārzeņu ražotājiem par ārkārtējās

situācijas laikā neizlietotiem ēdināšanai bērnudārzos un

skolās paredzētiem produktiem, kurus nebija iespējams šim

mērķim izlietot.

Tāpat paredzēts arī atbalsts gatavās pārtikas produkcijas

krājumu izmaksu pieauguma un apgrozījuma samazinājuma

radīto grūtību mazināšanai pārtikas preču ražotājiem un

primārajiem ražotājiem, kas nesaņem iepriekšminētos atbalstus,

atbalsts kredītprocentu dzēšanai un apdrošināšanas

polišu daļējai segšanai.

Lai mazinātu Covid-19 krīzes negatīvo ietekmi, šogad lauksaimniekiem

ir pieejams bezprocentu īstermiņa aizdevums,

kas rudenī tiks dzēsts no vienotā platības maksājuma.

0 2013 2014 2015 2016 2017 2018 2019 2020

Avots: Centrālā statistikas pārvalde

102


Rādītāju dinamika

Uzņēmumi, kuru apgrozījums ir virs 145 000 EUR

2017 2018 2019

Apkopoto uzņēmumu skaits 1 555 1 521 1 638

Darbinieku skaits, tūkst. 22 22 22

Peļņa, milj. EUR 206 145 236

Rentabilitāte 7,59 5,24 7,48

Apgrozījums, milj. EUR 2 720 2 774 3 154

Apgrozījums industrijas līderiem

Apgrozījums industrijas līderiem 2017.–2019. g. (milj. EUR)

400

2017. g. 2018. g. 2019. g.

350

300

250

200

150

100

50

Apgrozījuma izmaiņas, % 9,98 2,00 13,70

0

JUPAKS, SIA

LATRAPS, Lauksaimniecības

pakalpojumu

kooperatīvā sabiedrība

Elagro Trade, SIA

Avots: Firmas.lv

Virsnozares skaitļos

Uzņēmumu skaits

Apgrozījums, peļņa EUR

Nodokļi (VID dati)

Darbinieki,

Neto

skaits

VSAOI uz

Pieaudzis Jauni

Peļņa,

Kopā,

Kopā

apgrozījums, 19/18 18/17 17/16

Rentabilitāte

apgrozījums atlasē

tūkst.

kopā

darbinieku,

tūkst.

tūkst.

tūkst. EUR

Lauksaimniecība 1638 73% 14% 3 154 429 14% 2% 9% 235 979 7% 21 586 166 163 3,05

Augkopība, dārzeņkopība

un augļkopība

911 77% 17% 1 756 269 42% 0% 2% 149 528 9% 9829 43 361 2,88

Lauksaimniecības tehnika

un pakalpojumi

242 58% 12% 674 616 -17% 7% 16% 19 639 3% 3206 61 000 3,87

Lopkopība, putnkopība 452 75% 9% 664 872 3% -1% 16% 57 295 9% 7840 55 825 2,86

Zivsaimniecība, zvejniecība 34 62% 15% 58 672 -22% 14% -16% 9518 16% 711 5977 3,58

TOP 10

N. p.

k. Nosaukums Darbības joma

2019. g. neto

apgrozījums,

tūkst. EUR

Apgrozījuma

izmaiņas,

pret 2018. g., %

Rentabilitāte,

%

Darbinieku

skaits

1 JUPAKS, SIA Augkopība un tehniskās kultūras 358 476 92% 0,17 5

2 1 pakalpojumu kooperatīvā Lauksaimniecības pakalpojumi 222 646 -10% 0,33 202

LATRAPS, Lauksaimniecības

sabiedrība

3 Elagro Trade, SIA Augkopība un tehniskās kultūras 158 933 55% -0,14 66

4 Baltic Agro, SIA Agroķīmija, mēslošanas līdzekļi 138 418 26% 0,67 143

5 Scandagra Latvia, SIA Agroķīmija, mēslošanas līdzekļi 117 045 59% -0,36 57

6 1 Putnu fabrika Ķekava, AS Putnkopība 75 785 9% 1,3 770

7 2 Pindstrup Latvia, SIA Kūdra 73 279 2% 13,36 415

8 Baltic Agro Machinery, SIA

Lauksaimniecības tehnikas un traktortehnikas

tirdzniecība

60 802 7% 2,59 118

Lauksaimniecības tehnikas un traktortehnikas

9 Bohnenkamp, SIA

52 358 2% 3,59 56

rezerves daļas

10 Balticovo, AS Putnkopība 50 914 5% 3,17 327

1

Atšķirīgs pārskata periods no 01.07.2018. līdz 30.06.2019.

2

Atšķirīgs pārskata periods no 01.10.2018. līdz 30.09.2019.

Avots: Firmas.lv, licencēti UR dati

Lauksaimniecība

103


104


Asociācijas viedoklis

Šā gada sezona zemniekiem pārsteigumus nav sagādājusi

Lauksaimnieku organizāciju

sadarbības padomes (LOSP)

valdes priekšsēdētājs

Edgars Treibergs

2020. gada sezona lauksaimniekiem īpašus pārsteigumus

nesagādāja, izņemot – Covid-19 radīja neziņu par saražotās

produkcijas noietu. Klimatiskie apstākļi bija pamatā atbilstoši,

lai lauksaimnieki spētu izaudzēt labu ražu. Atsevišķos gadījumos

krusa sakapāja graudaugu ražu un nogāza veldrē, kas

pārvilka strīpu zemniekiem uz rekordražu šovasar.

Jaunais koronavīruss jeb Covid-19 lauksaimniekos ieviesa neziņu

par izaudzētās ražas noietu. Izejvielu un iekārtu piegādes

kavējās no ārvalstīm, kas ietekmēja saimniecisko darbību.

Izejvielām un iekārtām ir būtiski kāpusi cena, kas zemniekiem

palielināja pašizmaksu. Pandēmijas dēļ eksports ir būtiski krities,

bet tajā pašā laikā vietējais tirgus noiets ir palielinājies,

tādējādi izlīdzinot noieta tirgu. Piena iepirkuma cenas no zemniekiem

nav sasniegušas pašizmaksas līmeni.

Joprojām pastāv liela neziņa par Covid-19 ietekmi uz Latvijas

ekonomiku. Lauksaimniekiem, tāpat kā citiem, ir jāspēj jau

tagad sagatavoties nezināmajam. Ja šobrīd graudaugu eksports

ir atvērts, tad pie pandēmijas saasinājuma robežas var

tikt aizvērtas, kas ietekmēs graudaugu ražotāju saimniecības.

Liels izaicinājums 2021. gada valsts budžetā ir panākt atbilstošu

finansējumu lauksaimniekiem. Latvijai panāktais

tiešmaksājumu palielinājuma apmērs ir vien nedaudz lielāks,

kamēr panāktais Lauku attīstības fonda finansējuma apmērs

ir mazāks. Turpretī citām valstīm izdevies panākt lielāku lauku

attīstības finansējumu, kas Latviju nostāda nevienlīdzīgos konkurences

apstākļos. Ražojam un strādājam vienā kopējā tirgū.

Tāpēc izbrīna šī nevienlīdzība. Ja kādam šķiet, ka Eiropas

Savienības (ES) daudzgadu budžetā panākts kāds sasniegums

lauksaimniecībai panākto līdzekļu apmērā, tad tā nav.

Latvijas zemnieku konkurētspēju mazina arī salīdzinājumā ar

citām valstīm augstākas pievienotās vērtības nodokļa likmes

produkcijai. Nevienlīdzīgi konkurences apstākļi samazina produkcijas

noieta iespējas, kā arī liedz piesaistīt nepieciešamos

darbiniekus. Tāpat izaicinājums ir neziņa par nekustamā īpašuma

nodokli lauku zemei.

Asociācijas viedoklis

Tiešmaksājumos Latvijas lauksaimnieki joprojām atpaliek no ES vidējā līmeņa

Biedrības “Zemnieku saeima”

valdes priekšsēdētājs

Juris Lazdiņš

Kaut arī tiešo maksājumu atbalsta ziņā turpināsim krietni atpalikt

no tādām valstīm kā Nīderlande un Spānija, kas aizvien

saņems vairāk nekā 150% no Eiropas Savienības (ES) vidējā

tiešo maksājumu apmēra, tomēr pozitīvi vērtējams, ka mazinās

plaisa starp Baltijas valstīm un mūsu lielākajiem konkurentiem

Austrumeiropā, piemēram, Poliju. Šobrīd vienošanās paredz

aptuveni 80% no ES vidējā tiešo maksājumu atbalsta kā Baltijai,

tā mūsu tuvākajiem austrumu kaimiņiem.

Jāatzīst, ka ar premjera panākto vienošanos spiediens uz

Latvijas nacionālo budžetu īpaši nemazināsies, jo nāksies

kompensēt paredzēto samazinājumu Lauku attīstības fondam.

Minimums, kas būtu jāizdara Latvijas valdībai, – ar tai pieejamajiem

resursiem jānodrošina Lauku attīstības fonds vismaz šī

perioda līmenī, lai sekmīgi attīstītu mazās, vidējās saimniecības

un sasniegtu izvirzītos vides un klimata mērķus.

Kā premjers jau minēja, tagad sāksies mājasdarbi! Ir

ļoti svarīgi, lai katru no Briseles iegūto eiro ieguldām attīstībā

– ražošanas modernizācijā, produktivitātes celšanā, lai katrs

ieguldītais eiro nākotnē nes darba augļus lauksaimniekiem un

nodokļus budžetam. Vienkāršāk sakot – iestādām ābeli, kas

nes zelta augļus, nevis nopērkam ābolus no kaimiņzemes, tikko

pie naudas tiekam! Diemžēl pēdējie paziņojumi plašsaziņas

līdzekļos liecina par to, ka atsevišķi politiskie spēki grib šo

lauksaimniecības nozares naudu ļoti ātri aizpludināt uz valsts

budžetu, radikāli palielinot nekustamā īpašuma nodokli par

lauksaimniecības zemi. Tā ir tuvredzīga īstermiņa stratēģija, jo

lauksaimnieki nespēs attīstīties, ja trūks līdzekļu ilgtspējīgai

investīciju veikšanai. Minētais lēmums var novest pie situācijas,

ka lauksaimnieki būs spiesti pāriet uz intensīvāku ražošanu savās

platībās, vienlaicīgi nesasniedzot vides un klimata mērķus,

kuri prasa ļoti lielus ieguldījumus.

Mūsu premjers ES līmenī ir guvis labus panākumus, tomēr

šobrīd nacionālā līmenī ir rūpīgi jāstrādā pie tā, lai izcīnītā nauda

padara produktīvākas Latvijas saimniecības un nes augļus

ilgtermiņā, nevis apmierina pieaugošās budžeta vajadzības

īstermiņā.

Lauksaimniecība

105


106


Lauksaimniecība

107


Pamatizziņa

Tiešsaistes piekļuve uzņēmumu datiem un dokumentiem no

Uzņēmumu reģistra

Segmentēto datu atlase

Datubāzes veidošana pēc jūsu izvēlētiem kritērijiem.

Uzņēmumu datu izmaiņu monitorings

Sistēma automātiski brīdina par izmaiņām jūsu biznesa partnera datos.

Datu pārraide tiešsaistē un to integrācija finanšu un

CRM sistēmās. Dati XML formātā

Dati jūsu darba vietā tiešsaistē ar Uzņēmumu reģistra datubāzi.

Uzņēmumu novērtēšanas rīki

Debitoru kontrole.

Nozaru TOP.

Uzņēmumu salīdzināšana.

Analītiskā informācija

“Latvijas biznesa gada pārskats” – nozaru asociāciju prognozes un

uzņēmēju komentāri, nozaru TOP pārskati.

Citi reģistri

CSDD, Zemesgrāmata.

Reklāmas risinājumi

Izdevums “Latvijas biznesa gada pārskats” un portāls “Firmas.lv”.

108


Lauksaimniecība

109


Augkopība, dārzeņkopība un augļkopība

Cerēto graudu rekordražu liedzis ievākt

sausums gada pirmajā pusē un vētras vēlāk

Graudkopības kooperatīva “Latraps”

valdes priekšsēdētājs

Edgars Ruža

Cerētā rekordraža visdrīzāk šogad netiks ievākta, jo ilgstošais sausums pavasarī un

vasaras sākumā, kā arī vētras, kas daudzviet sagāza labību veldrē, un krusa, kas dažus

rapšu un kviešu laukus iznīcināja pilnībā, ir ieviesuši korekcijas. Labi, ka šobrīd

lauksaimniekiem ir pieejama efektīva sējumu apdrošināšana, līdz ar to, lai arī nav

iegūta plānotā raža, finansiālie zaudējumi ir ierobežoti. Vērtējot kopainu pasaulē, šis

gads varētu būt rekordgads. Tas nozīmē rekordlielus graudu krājumus pasaulē kopumā,

tādēļ cerēt uz milzīgu cenu kāpumu nav pamata.

Nozares TOP 25 uzņēmumi

N.

p.

k. Nosaukums Darbības joma

1 JUPAKS, SIA

Augkopība un tehniskās

kultūras

2019. gada

apgrozījums,

tūkst. EUR

Apgrozījuma

izmaiņas, pret Rentabilitāte,

2018. g., % %

Darbinieku

skaits

358 476 92% 0,17 5

2 Elagro Trade, SIA

Augkopība un tehniskās

kultūras

158 933 55% -0,14 66

3 Baltic Agro, SIA Agroķīmija, mēslošanas līdzekļi 138 418 26% 0,67 143

4 Scandagra Latvia, SIA Agroķīmija, mēslošanas līdzekļi 117 045 59% -0,36 57

5 1 Pindstrup Latvia, SIA Kūdra 73 279 2% 13,36 415

6

AGROCHEMA LATVIA,

SIA

Agroķīmija, mēslošanas līdzekļi 37 791 74% 0,61 32

7

BALTIJAS DĀRZEŅI,

Kooperatīvā

Dārzeņkopība 24 753 11% 0,83 56

sabiedrība

8 LVAGROO, SIA Agroķīmija, mēslošanas līdzekļi 21 215 4 reizes 2,5 42

9 BASF, SIA

Augkopība un tehniskās

kultūras

20 292 10 reizes 1,52 13

10 Laflora, SIA Kūdra 18 231 5% 0,43 249

11 Greenterra, SIA Kūdra 18 224 - 1% 4,68 9

12

13

Durbes grauds,

Lauksaimniecības

pakalpojumu

kooperatīvā

sabiedrība

ParadiZ Grain Impex,

SIA

Augkopība un tehniskās

kultūras

Augkopība un tehniskās

kultūras

17 217 60% 0,3 21

15 650 - 76% 2,25 2

14 HAWITA baltic, SIA Kūdra 15 567 18% 17,99 129

15 COMPAQPEAT, SIA Kūdra 13 812 16% 9,22 124

16 AGROFIRMA

TĒRVETE, AS

Augkopība un tehniskās

kultūras

12 511 - 8% 14,51 145

Mārupes Siltumnīcas,

17 Dārzeņkopība

SIA

11 004 10% 16,44 124

18 UNGURI, SIA Kūdra 9 421 - 6% 23,37 52

19 Klasmann-Deilmann

Latvia, SIA

Kūdra 9 010 - 2% 13,32 83

20 2 AGROSFERA, SIA Agroķīmija, mēslošanas līdzekļi 8 771 7 reizes 0,25 6

21 3 Agrochema, SIA Agroķīmija, mēslošanas līdzekļi 7 798 99% -5,53 26

22 UZVARA-LAUKS, SIA

Augkopība un tehniskās

kultūras

7 606 12% 11,82 107

23 4 AGARIS LATVIA, AS Kūdra 7 194 - 33% 16,99 99

24

SĒJAS, Āra Burkāna

ZS

Augkopība un tehniskās

kultūras

7 172 27% 30,78 41

25 Fertco, SIA Agroķīmija, mēslošanas līdzekļi 7 142 54% 0,69 1

1

Atšķirīgs pārskata periods no 01.10.2018. līdz 30.09.2019.

2

Uzsākts maksātnespējas process.

3

Uzsākts likvidācijas process (06.08.2020.).

4

Atšķirīgs pārskata periods no 01.04.2019. līdz 31.12.2019.

Avots: Firmas.lv, licencēti UR dati

110


Lauksaimniecības tehnika un pakalpojumi

Lauksaimniecības tehnikas

tirdzniecību Covid-19 neietekmē

“Baltic Agro Machinery”

valdes priekšsēdētāja

Antra Spickus

Es teiktu, ka lauksaimniecības tehnikas tirdzniecības nozarē Covid-19 ietekmi neizjūtam.

Ne vairāk kā citus gadus, kad ir bijušas kaut kādas novirzes no normas vai kāds

kaut ko nav paspējis izdarīt. Kopējais lauksaimniecības tehnikas realizācijas tirgus ir

krities salīdzinājumā ar pagājušo gadu. Bet es teiktu, ka tas ir vairāk vai mazāk tajā

līmenī, ko mēs sagaidījām un ar ko rēķinājāmies, ņemot vērā pieejamību atbalstam

lauksaimniekiem. Kritums ir saistīts ar finansējuma pieejamības mazināšanos saistībā

ar tuvojošām plānošanas perioda beigām. Tas uzreiz būtiski ietekmē visu tirgu

kopumā, ja salīdzina pagājušo gadu ar šo gadu.

Nozares TOP 25 uzņēmumi

N.

p.

k. Nosaukums Darbības joma

1 1 pakalpojumu kooperatīvā

LATRAPS, Lauksaimniecības

sabiedrība

2 Baltic Agro Machinery, SIA

Lauksaimniecības tehnikas un

traktortehnikas tirdzniecība

3 Bohnenkamp, SIA

Lauksaimniecības tehnikas un

traktortehnikas rezerves daļas

4 DOJUS Latvija, SIA

Lauksaimniecības tehnikas un

traktortehnikas tirdzniecība

5 Agritech, SIA

Lauksaimniecības tehnikas un

traktortehnikas tirdzniecība

6 Valtek, SIA

Lauksaimniecības tehnikas un

7 Dotnuva Baltic, SIA

Abra, Lauksaimniecības

8 pakalpojumu kooperatīvā

sabiedrība

9 Pakavs, SIA

10

Latvijas Lauku konsultāciju un

izglītības centrs, SIA

11 AMAZONE, SIA

12

BARKAVAS ARODI,

LAUKSAIMNIECĪBAS

PAKALPOJUMU

KOOPERATĪVĀ SABIEDRĪBA

Apgroz.

2019. gada izmaiņas,

apgroz., pret Rentabilitāte,

tūkst. EUR 2018. g., % %

Darbinieku

skaits

Lauksaimniecības pakalpojumi 198 867 -10% 0,46 202

traktortehnikas tirdzniecība

Lauksaimniecības tehnikas un

traktortehnikas tirdzniecība

60 802 7% 2,59 118

52 358 2% 3,59 56

25 048 -21% -2,4 77

23 622 -12% 1,61 77

17 402 -21% 1,33 49

15 695 5% -1,36 47

Lauksaimniecības pakalpojumi 11 673 1% 5,47 3

Lauksaimniecības tehnikas un

traktortehnikas tirdzniecība

Lauksaimniecības

konsultācijas

Lauksaimniecības tehnikas un

traktortehnikas tirdzniecība

11 583 4% 9,37 42

11 174 22% 0,11 441

9 323 -11% 0,79 43

Lauksaimniecības pakalpojumi 8 539 84% 1,32 3

13 Kalnakrogs, SIA

Lauksaimniecības tehnikas un

traktortehnikas tirdzniecība

8 010 2% 0,51 26

14 DeLaval, SIA

Lauksaimniecības tehnikas un

traktortehnikas tirdzniecība

7 882 60% 1,53 45

15 SilJa, SIA

Lauksaimniecības tehnikas un

traktortehnikas tirdzniecība

7 747 -3% 0,43 47

16 ERGO E.B.F., SIA

Lauksaimniecības tehnikas un

traktortehnikas tirdzniecība

7 260 22% 0,55 68

17 ZIEDI JP, AS Lauksaimniecības pakalpojumi 6 858 23% 1,77 96

18 VOKA, SIA

Lauksaimniecības tehnikas un

traktortehnikas tirdzniecība

5 250 -41% 1,83 47

PIEBALGA, Lauksaimniecības

pakalpojumu kooperatīvā

sabiedrība

19

Lauksaimniecības pakalpojumi 4 957 10% 1,15 8

20 HETA, SIA

Lauksaimniecības tehnikas un

traktortehnikas tirdzniecība

4 773 -20% 10,95 8

21 Balticagrar, SIA Lauksaimniecības pakalpojumi 4 520 2 reizes 15,33 20

22 KALSNAVAS ELEVATORS, SIA Lauksaimniecības pakalpojumi 4 515 84% -26,15 48

23 Agrofirma "Turība", SIA Lauksaimniecības pakalpojumi 4 228 21% 11,5 93

Lauksaimniecības tehnikas

24 GABOTEH, SIA

un traktortehnikas labošana, 4 020 -14% 5,25 6

remonts

25 2 Vaderstad, SIA

Lauksaimniecības tehnikas un

traktortehnikas tirdzniecība

1

Atšķirīgs pārskata periods no 01.07.2018. līdz 30.06.2019.

2

Atšķirīgs pārskata periods no 01.10.2018. līdz 30.09.2019.

Avots: Firmas.lv, licencēti UR dati

3 752 -17% 0,35 8

Lauksaimniecība

111


Lopkopība, putnkopība

Lielu daļu no Covid-19 zaudētajiem olu

pārdošanas apmēriem izdevies atgūt

“Balticovo” valdes loceklis,

komunikācijas un attīstības direktors

Toms Auškāps

Marta vidū, kad izziņoja ārkārtējo situāciju, mums nācās piedzīvot ļoti strauju

pārdošanas apmēru kritumu. Pieprasījums pēc šķidrajiem un vārītajiem olu

produktiem kritās par 90%, var teikt, tas apstājās, it īpaši eksporta tirgos, kur

uzņēmums lielu daļu produkcijas piegādāja HoReCa segmentam. Jūlija sākumā

apmēram 80–90% apmērā mūsu pārdošana ir atgriezusies iepriekšējā līmenī. Lai

gan pandēmijas rezultātā zaudētos pārdošanas apmērus vēl nav izdevies atgūt

pilnībā, kopumā olu patēriņš patlaban uzrāda līdzīgas tendences kā citus gadus.

Nozares TOP 25 uzņēmumi

N.

p.

k. Nosaukums Darbības joma

Putnu fabrika Ķekava,

1 1 AS

2019. gada

apgrozījums,

tūkst. EUR

Apgrozījuma

izmaiņas, pret Rentabilitāte,

2018. g., % %

Darbinieku

skaits

Putnkopība 75 785 9% 1,3 770

2 Balticovo, AS Putnkopība 50 914 5% 3,17 327

3 LIELZELTIŅI, SIA Putnkopība 39 723 18% 0,9 179

4

Liellopu izsoļu nams,

SIA

Lopkopība, zirgkopība 18 296 0% 0,03 22

5 Vilomix Baltic, SIA Lopbarība 17 420 -6% 11,19 32

6 L. J. LINEN, SIA Lopbarība 16 279 -3% 5,18 14

7 GAIŽĒNI, SIA Lopkopība, zirgkopība 13 989 36% 33,94 60

8 Latvi Dan Agro, SIA Lopkopība, zirgkopība 13 857 27% 21,03 80

9 1 ZOO Centrs, SIA

Zoopreces, dzīvnieku kopšana

un aprūpe

13 506 1% -0,23 261

10 Miķelāni bekons, SIA Lopkopība, zirgkopība 12 106 10% 18,96 86

11 LRS MŪSA, SIA Lopbarība 11 001 3% 0,29 29

12

Rīgas kombinētās

lopbarības rūpnīca,

SIA

Lopbarība 7 970 24% -2,04 83

Royal Canin Latvia,

13

SIA

Dzīvnieku barība 7 805 2% 9,12 18

14 BALTIC PORK, SIA Lopkopība, zirgkopība 7 264 33% 15,3 41

Magnum Veterinārija,

15 2 Veterinārija

SIA

6 700 7% 4,68 21

TUKUMA STRAUME,

16

AS

Lopbarība 6 461 -16% 1,32 43

17 Baltic-Calves, SIA Lopkopība, zirgkopība 6 443 6% 0,95 16

18 KILA, SIA

Zoopreces, dzīvnieku kopšana

un aprūpe

5 940 7% 5,15 102

19 PAMPĀĻI, SIA Lopkopība, zirgkopība 5 879 6% 23,55 137

20 BALTEKO, SIA Lopbarība 5 227 6% 6,06 23

21

VAIŅODES BEKONS,

SIA

Lopkopība, zirgkopība 4 851 20% 55,59 32

22 BERTAS NAMS, SIA

Zoopreces, dzīvnieku kopšana

un aprūpe

4 709 4% 2,36 39

23 CATTLE MARKET, SIA Lopkopība, zirgkopība 4 640 6 reizes -0,3 7

24 ZS Pilslejas, SIA Lopkopība, zirgkopība 4 406 9% 37,38 39

25 BIKI GROUP, SIA Veterinārija 4 121 74% 42,35 2

1

Atšķirīgs pārskata periods no 01.07.2019. līdz 30.06.2020.

2

Atšķirīgs pārskata periods no 01.05.2019. līdz 30.04.2020.

Avots: Firmas.lv, licencēti UR dati

112


Zivsaimniecība, zvejniecība

Pieprasījums pēc zivju konserviem

pārsniedz ražošanas apmērus

Zivju konservu ražotāja “Karavela”

mārketinga direktors

Jānis Endele

Zivrūpniecības nozari kopumā, neraugoties uz pasaulē notiekošo, globālas ķibeles

līdz šim nav piemeklējušas. Bija brīdis, kad piedāvājums īslaicīgi pārsniedza pieprasījumu,

bet tagad visi uzņēmumi strādā plānotajā darba grafikā un pieprasījums

mazliet pārsniedz saražotos apmērus. Nozarei otrais pusgads realizācijas apmēru

ziņā allaž ir labāks nekā pirmais. Pašlaik pārdošana atgriezusies plānotajā līmenī

un nozare par pārdošanu žēloties nevar. Ir grūti prognozēt potenciālā pandēmijas

otrā viļņa ietekmi uz zivrūpniekiem. Dzīve parādīja, ka bizness nemēdz būt ar 100%

drošību.

Nozares TOP 25 uzņēmumi

N.

p.

k. Nosaukums Darbības joma

2019. gada

apgrozījums,

tūkst. EUR

Apgrozījuma

izmaiņas, pret

2018. g., %

Rentabilitāte,

%

Darbinieku

skaits

1 BALTREIDS, SIA Zvejniecība 25 546 -28% 50,87 27

2 VERĢI, SIA Zvejniecība 6 903 7% 2,47 168

3 BraDava, SIA Zvejniecība 5 816 -2% -22,57 111

4 BATTERFIŠA, SIA Zvejniecība 2 984 -32% -91,2 0

5 VARITA, SIA Zvejniecība 2 583 56% 28,59 40

6 Kursas jūra, SIA Zvejniecība 1 715 3 reizes 15,84 15

7 1 SANDA-B, SIA Zvejniecība 1 311 10% 3,11 15

8

ZVEJNIEKU KOMPĀNIJA

"GRIFS", SIA

Zvejniecība 1 118 0% 30,1 34

9 NORD STAR FISHER, SIA Zvejniecība 985 12% 23,43 26

10 MER-KUR, SIA Zvejniecība 866 -4% 11,07 22

11 A.I. UN KO, SIA Zvejniecība 794 13% -54,45 16

12 KALANI, SIA Zivkopība 680 7% 0,74 2

13

KALVES, Jēkabpils rajona

Kūku pagasta ZS

Zivkopība 678 45% 5,88 4

14 VĒTRA S, SIA Zvejniecība 669 1% 32,54 18

15 BALTICFISH, SIA Zvejniecība 599 -31% 81,36 25

16 HANTERS, SIA Zvejniecība 541 4% 25,17 23

17

Nacionālās zvejniecības

ražotāju organizācija

Zvejniecība 511 78% 0 19

18 ZĪTARS, SIA Zvejniecība 440 -39% 21,83 8

19 Oskars, SIA Zivkopība 383 24% 2,82 9

KURSA, Liepājas speciālās

20

ekonomiskās zonas AS

Zvejniecība 368 -67% -78,2 23

21 OO sistems, SIA Zvejniecība 318 -52% 11,21 9

22 NAGĻI, AS Zivkopība 314 7% 37,71 21

23 NORTH STAR LTD., SIA Zivkopība 311 -57% -554,49 14

24 2 JŪRASLĪČA ZVEJNIEKI, SIA Zvejniecība 285 10,07 2

25 AQUA STYLE, SIA Zivkopība 267 11% 1,6 2

1

Atšķirīgs pārskata periods no 01.12.2018. līdz 30.11.2019.

2

2018. gadā nav apgrozījuma.

Avots: Firmas.lv, licencēti UR dati

Lauksaimniecība

113


Medicīna un farmācija

• Medicīnas tehnika un piederumi • Medikamentu ražošana un tirdzniecība

• Veselības aprūpe

+/- Panākumi un neveiksmes Tendence

Turpinās darbs pie Covid-19 vakcīnas izstrādes

Lielie pasaules farmācijas ražošanas milži turpina darbu

pie Covid-19 vakcīnas izstrādes, un, visticamāk, vakcīnas

plašai sabiedrībai varētu būt pieejamas 2021. gada sākumā.

No visām kandidātvakcīnām trešajā klīniskajā izpētes līmenī

augustā bija četras. Parādoties Covid-19 vakcīnai, Latvijā to

piešķirtu aptuveni 800 000 cilvēku. To vidū ir personas, kurām

ir lielāks risks veselībai, saslimstot ar Covid-19.

Satversmes tiesa ierosina lietu par 2020. gada

budžetā noteikto mediķu algu pieaugumu

Satversmes tiesa pēc tiesībsarga pieteikuma ierosinājusi lietu

par 2020. gada budžetā noteiktā mediķu algas pieauguma

atbilstību valsts pamatlikumam. Veselības aprūpes finansēšanas

likuma pārejas noteikumi noteic, ka Ministru kabinets,

sagatavojot likumprojektu par valsts budžetu 2019. gadam

un likumprojektu par vidējā termiņa budžeta ietvaru 2019.,

2020. un 2021. gadam, paredz valsts finansējumu veselības

aprūpes darbinieku darba samaksas paaugstināšanai vidēji

gadā 20% apmērā.

Farmaceitisko, medicīnisko piederumu

mazumtirdzniecība (milj. EUR)

45

40

35

30

2020-VI

2020-IV

2020-II

2019-XII

2019-X

2019-VIII

2019-VI

2019-IV

2019-II

Avots: Centrālā statistikas pārvalde

Nozares fakti

Patēriņa cenu pārmaiņas zobārstniecības pakalpojumiem

salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, %

2020-VII

2020-VI

2020-V

2020-IV

2020-III

2020-II

2020-I

2019-XII

2019-XI

2019-X

2019-IX

2019-VIII

2019-VII

2019-VI

2019-V

2019-IV

2019-III

2019-II

2019-I

3,1

3,7

4,0

4,1

4,0

3,9

4,5

4,4

4,3

4,6

4,5

4,5

4,5

4,6

4,8

4,9

5,3

5,5

6,9

Izaicinājumi un atbalsts

Atbalsts Covid-19 seku mīkstināšanai

Aizsardzības ministrijai un Veselības ministrijai Covid-19

izplatības seku mazināšanai un pārvarēšanai piešķirti kopumā

92,246 miljoni eiro. Aizsardzības ministrijai jeb Valsts

aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centram no līdzekļiem

neparedzētiem gadījumiem piešķirts finansējums,

kas nepārsniedz 45 734 760 eiro, lai saistībā ar ārkārtējo

situāciju, kas izsludināta Covid-19 izplatības ierobežošanai,

segtu institūciju prioritāro vajadzību sarakstā minēto individuālo

aizsarglīdzekļu un dezinfekcijas līdzekļu iegādes un

transportēšanas izdevumus. Savukārt Veselības ministrijai

no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem piešķirti 31 516 243

eiro, tostarp 8 miljoni eiro piešķirti, lai nodrošinātu piemaksas

atbildīgo institūciju ārstniecības personām un nodarbinātajiem.

Tajā pašā laikā kopumā 14 994 642 eiro piešķirti Rīgas

Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas, Bērnu klīniskās

universitātes slimnīcas, Paula Stradiņa klīniskā universitātes

slimnīcas pamatkapitāla palielināšanai, lai segtu izdevumus,

kas radušies saistībā ar Covid-19 uzliesmojumu.

Nerimst diskusijas ar nepieciešamību

celt atalgojumu ārstiem

Veselības ministrija piedāvā atalgojumu ārstiem celt pakāpeniski,

ik gadu palielinot to par 11,5%, līdz 2027. gadā

tas sasniegs 3833 eiro pašreizējo 2003 eiro vietā. Vienlaikus

tiek piedāvāts ik gadu par 5% celt ārstniecības un pacientu

aprūpes atbalsta personu atalgojumu, līdz 2027. gadā tas sasniegs

1096 eiro esošo 766 eiro vietā. Šāda plāna realizācijai,

pēc ministrijas aplēsēm, būtu nepieciešams ikgadējs papildu

finansējums 70 līdz 75 miljonu eiro apmērā. Atbilstoši Veselības

ministrijas plānam jaunā mediķu atalgojuma modeļa

ieviešana sāktos 2021. gada 1. janvārī, un tā ilgtu divus gadus

– līdz 2023. gada 1. janvārim. Taču Jauno ārstu asociācija

paziņojusi – ja 2020. gadā mediķu atalgojums netiks palielināts

par 30%, nozare gatavosies protestiem.

0 1 2 3 4 5 6 7

Avots: Centrālā statistikas pārvalde

114


Rādītāju dinamika

Uzņēmumi, kuru apgrozījums ir virs 145 000 EUR

2017 2018 2019

Apkopoto uzņēmumu skaits 810 836 867

Apgrozījums industrijas līderiem

Apgrozījums industrijas līderiem 2017.–2019. g. (milj. EUR)

150

2017. g. 2018. g. 2019. g.

120

Darbinieku skaits, tūkst. 40 41 41

Peļņa, milj. EUR 77 76 126

Rentabilitāte 4,83 4,10 6,55

Apgrozījums, milj. EUR 1 600 1 847 1 923

90

60

30

Apgrozījuma izmaiņas, % 10,80 15,49 4,12

0

Rīgas Austrumu Paula Stradiņa klīniskā

klīniskā universitātes universitātes slimnīca,

slimnīca, SIA

Valsts SIA

GRINDEKS, AS

Avots: Firmas.lv

Virsnozares skaitļos

Kopā

Uzņēmumu skaits

Pieaudzis

apgrozījums

Jauni

atlasē

Neto

apgrozījums,

tūkst.

Apgrozījums, peļņa EUR

19/18 18/17 17/16

Peļņa,

tūkst.

Rentabilitāte

Darbinieki,

skaits

kopā

Nodokļi (VID dati)

Kopā,

tūkst.

VSAOI uz

darbinieku,

tūkst. EUR

Medicīna un farmācija 867 80% 10% 1 923 361 4% 13% 10% 125 912 7% 40 855 312 506 4,26

Medicīnas tehnika un

piederumi

140 73% 5% 248 312 -11% 9% 13% 13 335 5% 1919 37 124 5,76

Medikamentu ražošana un

tirdzniecība

218 73% 6% 729 974 0% 15% 10% 64 748 9% 3952 47 067 5,23

Veselības aprūpe 509 86% 14% 945 076 13% 13% 8% 47 829 5% 34 984 228 315 4,06

TOP 10

N. p.

k. Nosaukums Darbības joma

1

Rīgas Austrumu klīniskā

universitātes slimnīca, SIA

2019. g. neto

apgrozījums,

tūkst. EUR

Apgrozījuma

izmaiņas,

pret 2018. g., %

Rentabilitāte,

%

Darbinieku

skaits

Medicīniskā palīdzība: stacionārā 142 203 20% -2,52 4468

2

Paula Stradiņa klīniskā

Medicīniskā palīdzība: stacionārā

universitātes slimnīca, Valsts SIA

118 731 13% -2,87 3313

3 GRINDEKS, AS Medikamentu ražošana 106 775 7% 20,32 736

4 Kalceks, AS Medikamentu ražošana 59 980 35% 2,2 37

5 Novartis Baltics, SIA Medikamentu vairumtirdzniecība 57 014 8% 5,59 107

6

Bērnu klīniskā universitātes

slimnīca, Valsts SIA

Medicīniskā palīdzība: stacionārā 54 257 25% 0,01 1946

7 EUROAPTIEKA FARMĀCIJA,, SIA Medikamentu tirdzniecība, aptiekas 48 292 1% 7,82 367

8 EUROAPTIEKA, SIA Medikamentu tirdzniecība, aptiekas 45 175 3% 6,35 83

9 Roche Latvija, SIA Medikamentu vairumtirdzniecība 42 265 32% 3,27 48

10

Daugavpils reģionālā slimnīca,

SIA

Medicīniskā palīdzība: stacionārā 32 894 14% 3,62 1515

Uz topa veidošanas brīdi 2019. gada dati nav RECIPE PLUS, AS, SENTOR FARM APTIEKAS, AS, un Tamro, SIA. Aktuālā informācija portālā.

Avots: Firmas.lv, licencēti UR dati

Medicīna un farmācija

115


116


Asociācijas viedoklis

Latvijas veselības nozares pamatproblēmas ir cilvēkresursu trūkums, neatbilstošs atalgojums un

neizpildīti solījumi

Latvijas Slimnīcu

biedrības valdes

priekšsēdētājs

Jevgēņijs Kalējs

Ārstu un māsu disproporcija, liela nevienlīdzība ārstniecības

personu izvietojumā reģionos un Rīgā, nepietiekams atalgojuma

līmenis un neefektīva paaudžu nomaiņa ir spilgtākās Latvijas

veselības aprūpes sistēmas problēmas. Patlaban cilvēkresursu

problēma skar gan ambulatoro, gan stacionāro veselības aprūpes

pakalpojumu sniedzējus visā Latvijā.

Būtisks aspekts, lai mudinātu jauniešus veidot karjeru veselības

aprūpes nozarē un saglabātu esošos cilvēkresursus, ir atbilstoša

atalgojuma nodrošinājums. Latvijas Slimnīcu biedrība (LSB)

aicina politikas veidotājus pildīt Veselības aprūpes finansēšanas

likumā ietverto 20% algu palielinājumu veselības aprūpes darbiniekiem

un vēl pirms jaunās ārstniecības personu atalgojuma

sistēmas paveikt iepriekš solīto.

Veselības ministrija sola, ka jaunajai atalgojuma sistēmai jāspēj

nodrošināt taisnīgu, konkurētspējīgu, caurskatāmu, elastīgu un

mērķtiecīgu darba samaksu. Taču par izstrādātā modeļa dzīvotspēju

varēsim pārliecināties tikai tuvāko triju gadu laikā. LSB

aicina politikas veidotājus pieņemt atbildīgus lēmumus, pretējā

gadījumā situācija veselības aprūpes jomā tuvākajos gados var

rezultēties ar virkni nepatīkamiem izaicinājumiem un radīt neatgriezeniskas

sekas pakalpojuma pieejamībā. Diemžēl šāda

ilgstoša nevērība no politikas veidotāju puses ir tikai stimulējusi

ārstniecības personu trūkumu un negatīvi ietekmējusi arī profesijas

prestižu.

Otrs aspekts, kas draud saasināt mediķu trūkumu, ir politikas

veidotāju ideja ierobežot ārstu darbību – ļaujot strādāt tikai pamatdarbā

vienas slodzes apmērā un izslēdzot darba iespēju citās

iestādēs vai darba profilos. LSB ir kategoriski pret šādu rīcību, jo

tas ierobežotu arī ārstu profesionālo izaugsmi.

Asociācijas viedoklis

Krīze parādīja nepieciešamību medikamentu aktīvās vielas ražot arī Eiropā

Starptautisko inovatīvo

farmaceitisko firmu

asociācijas direktors

Valters Bolevics

Galvenā problemātika, kuru farmācijas nozarē izcēla globālā

pandēmija, bija aktīvās vielas ieguve zāļu ražošanai. Proti,

Eiropas ražotāji faktiski nevarēja ražot medikamentus, jo nebija

pieejamas aktīvās vielas. Tā kā aktīvās vielas ražo četrās vietās

pasaulē – Itālijā, Spānijā, Ķīnā un Indijā –, bija brīži, kad piegādes

ķēdes tika pārtrauktas un aktīvo vielu nevarēja saņemt ne no

Eiropas valstīm, nedz Āzijas. Ja ražotājiem nebūtu bijušas aktīvo

vielu rezerves, kas pietiek īsam laika periodam, medikamentu

ražošana tiktu paralizēta. Tas aktualizēja ilgtermiņa risku, ka var

pienākt brīdis, kad medikamenti pacientiem nav pieejami. Lai šo

risku nepieļautu, aktīvā viela būtu vairāk jāražo uz vietas Eiropā,

nevis mēs to iepirktu no valstīm pāri okeānam. Tāpēc šis jautājums

jau šobrīd ir Eiropas Komisijas un lēmumpieņēmēju dienas

kārtībā. Eiropa ir viens no galvenajiem pasaules centriem inovatīvu

medikamentu izgudrošanā, tāpēc līdz ar šādu pārmaiņu

ieviešanu Eiropa un tās iedzīvotāji būtu tikai ieguvēji.

Pandēmijas laikā piedzīvotais ir iezīmējis arī sadarbības modeļa

transformāciju nozarē. Proti, skrējiens pēc vakcīnas vīrusa apkarošanai

apliecinājis, ka spējam sadarboties multidisciplinārā

līmenī, paātrināt procesus un lēmumu pieņemšanu, kā arī palielināt

efektivitāti, lai iespējami ātrāk rastu risinājumus. Tas noteikti

uzlabos nozares sadarbības modeli ilgtermiņā.

Medicīna un farmācija

117


118


Medicīna un farmācija

119


120


Medicīnas tehnika un piederumi

Medicīnas iekārtu un piederumu tirdzniecībā

svarīga digitālo kanālu attīstība

“Tonus Elast”

valdes priekšsēdētājs

Jevgenijs Fedjaņins

Covid-19 izplatības ierobežojumi samazināja plānoto medicīnisko manipulāciju veikšanu,

līdz ar to arī ietekmēja preču noietu Latvijas un citos tirgos. Šobrīd situācija sāk

pozitīvi mainīties. Nozarei ir izaugsmes perspektīva, lai sasniegtu arvien jaunus noieta

tirgus un piesaistītu vēl plašāku klientu loku gan Latvijā, gan starptautiski. Mēs

saredzam, ka svarīgs aspekts ir arī digitālo tirdzniecības kanālu attīstība, tādējādi nodrošinot

produktu pieejamības nepārtrauktību un ērtu saziņu ar klientiem ilgtermiņā.

Nozares TOP 25 uzņēmumi

N.

p.

k. Nosaukums Darbības joma

1 1 Ceram Optec, SIA

Medicīnas tehnika, instrumenti,

preces un piederumi

2

B.BRAUN MEDICAL, Medicīnas tehnika, instrumenti,

SIA

preces un piederumi

3 TRADINTEK, SIA

Medicīnas tehnika, instrumenti,

preces un piederumi

2019. gada

apgroz.,

tūkst. EUR

Apgroz.

izmaiņas,

pret

2018. g., %

Rentabilitāte,

%

Darbinieku

skaits

34 576 19% 27,77 197

10 853 7% 5,56 25

9 540 -47% 0,96 22

4 Biosan, SIA Laboratorijas iekārtas un piederumi 9 340 7% 7,87 112

5 A.MEDICAL, SIA

Medicīnas tehnika, instrumenti,

preces un piederumi

9 318 73% 6,08 35

Amerikas Baltijas

6 Tehnoloģiju

Korporācija, SIA

7 TONUS ELAST, SIA

Medicīnas tehnika, instrumenti,

preces un piederumi

8 870 9% 10,51 25

Medicīnas tehnika, instrumenti,

preces un piederumi

8 407 1% 12,01 208

8 Forta Prefab, SIA

Medicīnas tehnika, instrumenti,

preces un piederumi

7 872 87% -126,39 217

9 FORANS, SIA

Medicīnas tehnika, instrumenti,

preces un piederumi

6 642 1% 3,98 42

10 FILLERS, SIA

Medicīnas tehnika, instrumenti,

preces un piederumi

5 462 75% 4,79 9

11 FANEKS, SIA Laboratorijas iekārtas un piederumi 5 274 16% 14,57 22

12 Diamedica, SIA

Medicīnas tehnika, instrumenti,

preces un piederumi

5 028 16% 5,38 23

Labochema Latvija,

13

SIA

Laboratorijas iekārtas un piederumi 4 748 84% 7,07 14

14 NMS ELPA, SIA

Medicīnas tehnika, instrumenti,

preces un piederumi

4 479 4% 4,8 20

15 ARMGATE, SIA Laboratorijas iekārtas un piederumi 4 141 -44% 3,56 18

16 KJ SERVISS, SIA

Medicīnas tehnika, instrumenti,

preces un piederumi

3 738 85% 14,24 12

17 Saint-Tech, SIA Laboratorijas iekārtas un piederumi 3 617 2 reizes 12,57 12

18 Scanmed, SIA

Medicīnas tehnika, instrumenti,

preces un piederumi

3 330 -21% 8,52 13

19 DOMA, SIA Laboratorijas iekārtas un piederumi 3 064 71% 2,54 8

20 ELMI, SIA

Medicīnas tehnika, instrumenti,

preces un piederumi

3 050 17% 17,78 54

21 OneMed, SIA

Medicīnas tehnika, instrumenti,

preces un piederumi

2 974 5% 6,74 4

DAB Dental Latvia, Medicīnas tehnika, instrumenti un

22

SIA

materiāli: zobārstniecībai

2 911 17% 5,88 12

23 Dinastija, SIA

Medicīnas tehnika, instrumenti,

preces un piederumi

2 701 8% 6,92 26

24 2 Interlux, SIA

Medicīnas tehnika, instrumenti,

preces un piederumi

2 565 -8% 1,18 16

25

MRB PROJEKTS,

SIA

Medicīnas tehnika, instrumenti,

preces un piederumi

1

Atšķirīgs pārskata periods no 01.07.2018. līdz 31.06.2019.

2

Atšķirīgs pārskata periods no 01.10.2018. līdz 30.09.2019.

Avots: Firmas.lv, licencēti UR dati

2 377 -4% 5,09 3

Medicīna un farmācija

121


Medikamentu ražošana un tirdzniecība

Covid-19 krīze vēsturē saglabāsies kā

nozīmīgu mācību laiks

„Sentor farm aptiekas”

valdes loceklis

Ivo Velde

Covid-19 krīze ir pārbaudījums visai medikamentu piegādes sistēmai no ražotāja līdz

klientam – sākotnēji nācās reaģēt uz ārkārtīgi strauju apgrozījuma kāpumu, bet vēlāk

būt gataviem tikpat straujam kritumam, turklāt bez iespējas notikumus prognozēt.

Šis posms nozares vēsturē saglabāsies kā nozīmīgu mācību laiks. Covid-19 krīze

būtiski paātrināja digitalizācijas virzību, jo uzskatāmi parādīja, cik svarīga ir gatavība

sniegt pilnu farmaceitisko pakalpojumu klāstu attālināti. Taču Latvijā joprojām nav

pietiekami novērtēta farmaceita konsultācijas vērtība un loma. Nozares digitalizācija

un speciālistu attīstība būs galvenās prioritātes.

Nozares TOP 25 uzņēmumi

N.

p.

k. Nosaukums Darbības joma

2019. gada

apgrozījums,

tūkst. EUR

Apgrozījuma

izmaiņas, pret Rentabilitāte,

2018. g., % %

Darbinieku

skaits

1 GRINDEKS, AS Medikamentu ražošana 106 775 7% 20,32 736

2 Olainfarm, AS Medikamentu ražošana 104 363 12% 21,31 1258

3 Kalceks, AS Medikamentu ražošana 59 980 35% 2,2 37

4 Novartis Baltics, SIA

Medikamentu

vairumtirdzniecība

57 014 8% 5,59 107

5 EUROAPTIEKA Medikamentu tirdzniecība,

FARMĀCIJA,, SIA aptiekas

48 292 1% 7,82 367

6 EUROAPTIEKA, SIA

Medikamentu tirdzniecība,

aptiekas

45 175 3% 6,35 83

7 Roche Latvija, SIA

Medikamentu

vairumtirdzniecība

42 265 32% 3,27 48

8

LATVIJAS APTIEKA, Medikamentu tirdzniecība,

SIA

aptiekas

26 401 6% 4,4 293

9 Oribalt Rīga, SIA

Medikamentu

vairumtirdzniecība

24 180 13% 0,83 62

10 Baltacon, SIA

Medikamentu

vairumtirdzniecība

22 221 4% 9,28 30

SAULES APTIEKA, Medikamentu

11

SIA

vairumtirdzniecība

20 126 4% 10,62 71

12 Emteko, SIA

Medikamentu

vairumtirdzniecība

19 418 13 reizes 17,33 4

13 GlaxoSmithKline Medikamentu

Latvia, SIA

vairumtirdzniecība

17 190 9% 2,18 36

Farma Balt Aptieka, Medikamentu tirdzniecība,

14

SIA

aptiekas

14 455 11% -3,01 102

15 Merck Serono, SIA

Medikamentu

vairumtirdzniecība

13 705 1% 2,04 14

16

BERLIN-CHEMIE/

MENARINI BALTIC,

SIA

17 1 JELGAVFARM, SIA

18

BALTFARM,

Ražošanas

komercfirma

Medikamentu

vairumtirdzniecība

Medikamentu

vairumtirdzniecība

Medikamentu tirdzniecība,

aptiekas

12 029 7% 7,91 33

10 428 21% 14,43 23

9 099 6% 18,97 115

19 SPLAT TRADING, SIA Medikamentu

vairumtirdzniecība

8 298 44% -5,46 15

20 Orthos Pharma, SIA

Medikamentu

vairumtirdzniecība

7 856 203 reizes 14,14 5

21 Vakcīna, SIA

Medikamentu

vairumtirdzniecība

6 526 12% 6,5 13

RPH MARKETING Medikamentu tirdzniecība,

22

LATVIA, AS

aptiekas

5 524 15% 61,38 16

23 SILVANOLS, SIA Medikamentu ražošana 5 444 -% 9,71 57

24 Medelens+, SIA

Medikamentu

vairumtirdzniecība

5 169 - 2% 4,54 13

25 DALMA LJ, SIA

Medikamentu tirdzniecība,

aptiekas

5 126 64% -0,44 55

1

Atšķirīgs pārskata periods no 01.12.2018. līdz 30.11.2019.

Avots: Firmas.lv, licencēti UR dati

122


Veselības aprūpe

Krīze deva iespēju paātrināti ieviest izmaiņas

Bērnu klīniskās universitātes

slimnīcas valdes priekšsēdētājs

Valts Ābols

2020. gada pirmais pusgads apliecināja labi zināmo patiesību, ka krīze ir arī iespēja.

Tā noteikti bija iespēja pamanīt lietas, apjaust realitāti un paātrināt procesus. Nacionālā

mērogā tika izgaismotas ilgstoši zināmās, bet nerisinātās problēmas – mediķu

trūkums, riski, kas saistīti ar nodarbinātību vairākās medicīnas iestādēs, infrastruktūras

nepiemērotība infekciju ierobežošanai, trūcīgais medicīnas tehnoloģiju resurss,

materiāltehnisko rezervju nepietiekamība, zemais IKT attīstības līmenis, datu un

analītiskās kapacitātes trūkums. Krīze devusi atbildi uz gadiem muļļātajiem jautājumiem

– vai un cik daudz nepieciešams investēt minētajās sfērās.

Nozares TOP 25 uzņēmumi

N.

p.

k. Nosaukums Darbības joma

Rīgas Austrumu klīniskā

1

2

universitātes slimnīca, SIA

Paula Stradiņa klīniskā

universitātes slimnīca, Valsts

SIA

Bērnu klīniskā universitātes

3

slimnīca, Valsts SIA

Daugavpils reģionālā

4

slimnīca, SIA

LIEPĀJAS REĢIONĀLĀ

5

SLIMNĪCA, SIA

E.GULBJA LABORATORIJA,

6

SIA

Rīgas psihiatrijas un

7 narkoloģijas centrs, Valsts

SIA

8 Rīgas 1. slimnīca, SIA

Traumatoloģijas un

9 ortopēdijas slimnīca, Valsts

SIA

10 Vidzemes slimnīca, SIA

Medicīniskā palīdzība:

stacionārā

Medicīniskā palīdzība:

stacionārā

Medicīniskā palīdzība:

stacionārā

Medicīniskā palīdzība:

stacionārā

Medicīniskā palīdzība:

stacionārā

Medicīniskā palīdzība:

ambulatorā

Medicīniskā palīdzība:

rehabilitācija

Medicīniskā palīdzība:

ambulatorā

Medicīniskā palīdzība:

stacionārā

Medicīniskā palīdzība:

stacionārā

Rīgas Stradiņa universitātes Zobārstniecība un

11

Stomatoloģijas institūts, SIA mutes higiēna

Medicīniskā palīdzība:

12 RĒZEKNES SLIMNĪCA, SIA

stacionārā

Ziemeļkurzemes reģionālā Medicīniskā palīdzība:

13

slimnīca, SIA

stacionārā

Medicīnas sabiedrība "ARS", Medicīniskā palīdzība:

14

SIA

ambulatorā

Nacionālais rehabilitācijas Medicīniskā palīdzība:

15

centrs "Vaivari", Valsts SIA rehabilitācija

Jēkabpils reģionālā slimnīca, Medicīniskā palīdzība:

16

SIA

stacionārā

Optikas, briļļu

17 OC VISION, SIA

tirdzniecība

JELGAVAS PILSĒTAS Medicīniskā palīdzība:

18

SLIMNĪCA, SIA

stacionārā

Medicīniskā palīdzība:

19 Rīgas Dzemdību nams, SIA

stacionārā

Daugavpils psihoneiroloģiskā Medicīniskā palīdzība:

20 1 slimnīca, Valsts SIA stacionārā

OGRES RAJONA SLIMNĪCA, Medicīniskā palīdzība:

21

SIA

stacionārā

Slimnīca "Ģintermuiža", Medicīniskā palīdzība:

22

Valsts SIA

stacionārā

Medicīniskā palīdzība:

23 Orto klīnika, SIA

ambulatorā

Madonas slimnīca, Madonas Medicīniskā palīdzība:

24

rajona pašvaldības SIA stacionārā

Medicīniskā palīdzība:

25 Rīgas veselības centrs, SIA

ambulatorā

1

Notiek reorganizācijas process (26.03.2020.)

Avots: Firmas.lv, licencēti UR dati

2019. gada

apgrozījums,

tūkst. EUR

Apgrozījuma

izmaiņas, pret

2018. g., %

Rentabilitāte,

%

Darbinieku

skaits

142 203 20% -2,52 4468

118 731 13% -2,87 3313

54 257 25% 0,01 1946

32 894 14% 3,62 1515

26 793 15% 6,81 882

25 817 19% 17,33 301

20 105 23% 0,11 996

19 159 11% 5,76 784

18 683 13% 3,14 542

18 281 18% 8,93 717

17 237 17% 0,53 419

15 759 16% 4,89 703

15 598 24% 4,8 605

15 143 16% 4,36 502

13 958 16% 0,13 465

12 713 17% -0,96 529

12 527 12% -3,47 272

11 956 15% 7,06 492

11 087 16% 5,54 410

10 692 25% 0,02 617

9 763 19% 10,03 373

8 739 32% 3,54 521

8 576 9% 11,95 138

8 124 18% 6,6 313

8 079 13% 8,32 463

Grāmatvežiem

uzņēmumu

gada pārskati

Medicīna un farmācija

123


Mediji, reklāma, izglītība, radošās industrijas

• Elektroniskie mediji • Informatīvie pakalpojumi • Izdevējdarbība • Reklāma, sabiedriskās attiecības

• Dizains, mode, māksla, jaunrade • Izglītība, apmācība

+/- Panākumi un neveiksmes Tendence

Aktīvāk ierobežo propagandas kanālus

Konstatējot naida kurināšanu TV programmas “Rossija RTR”

raidījumā “60 minūtes”, Nacionālā elektronisko plašsaziņas

līdzekļu padome (NEPLP) sākusi programmas ierobežošanas

procedūru, solot iespējamu retranslācijas aizliegumu atkārtota

pārkāpuma gadījumā. Nedaudz agrāk Latvijā aizliegta

arī Krievijas propagandas kanāla “RT” izplatīšana. Valsts

prezidents Egils Levits izsludinājis grozījumus Elektronisko

plašsaziņas līdzekļu likumā, nosakot, ka televīzijas operatoru

pamatpiedāvājumā būs liegts iekļaut programmas, attiecībā

uz kurām pēdējo trīs gadu laikā NEPLP pieņēmusi lēmumu

par retranslācijas aizliegumu.

Mediju patēriņš pieaug, bet reklāmas ieņēmumi rūk

Covid-19 pandēmijas sākuma posmā būtiski pieaudzis mediju

patēriņš. Vienlaikus Latvijas preses izdevēji, kā arī Reklāmas

asociācija brīdināja par dramatisku reklāmas apjoma kritumu,

kas sev līdzi nesa arī būtisku ieņēmumu samazinājumu

plašsaziņas līdzekļiem. Krīzes sākumā reklāmas ieņēmumi

atsevišķos medijos samazinājušies pat par 90%.

Mājsaimniecību izdevumi atpūtai un kultūrai, %

9

8

7,9 7,9

8,1

7,6

7

7,1

7,1

6,7 6,7

6

5

4

3

2

1

0

2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2019

Avots: Centrālā statistikas pārvalde

Nozares fakti

Studentu skaits augstskolās mācību gada sākumā, tūkst.

100

80

94,5

89,7

85,9 84,3 82,9 81,6 80,4 79,4

60

40

20

0

2012/13 2013/14 2014/15 2015/16 2016/17 2017/18 2018/19 2019/20

Avots: Centrālā statistikas pārvalde

Teātru apmeklējumu skaits, tūkst.

100

980

960

940

Izaicinājumi un atbalsts

Būs ierobežojumi programmu iekļaušanai

TV operatoru pamatpiedāvājumā

No nākamā gada vasaras televīzijas (TV) operatoru pamatpiedāvājumā

būs liegts iekļaut programmas, attiecībā uz kurām

pēdējo trīs gadu laikā Nacionālā elektronisko plašsaziņas

līdzekļu padome (NEPLP) pieņēmusi lēmumu par retranslācijas

aizliegumu. Grozot Elektronisko plašsaziņas līdzekļu

likumu, arī noteikts, ka TV programmu izplatīšanas pakalpojumu

sniedzējam pamatpiedāvājumā jānodrošina, ka vismaz

80% no iekļautajām papildu programmām saturam sākotnēji

jābūt veidotam kādā no Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomiskās

zonas valstu oficiālajām valodām.

Izveidota Latvijas Reģionālo mediju asociācija

Septembrī dibināta jauna Latvijas Reģionālo mediju asociācija,

kuras valdē ievēlēti pieci locekļi: SIA “Reģionu mediji”

pārstāvis Uldis Salmiņš, Undīne Dombovska no AS “Kurzemes

radio”, Egita Jonāne, kas pārstāv biedrību un portālu

“lobs.lv”, Viktorija Nečajeva, kas pārstāv SIA “Vietējā”, kā arī

Ivonna Plaude no SIA “Novadu ziņas”, kurai uzticēja arī valdes

priekšsēdētājas pienākumus. Organizācija izveidota,

apvienojoties septiņu mediju organizāciju pārstāvjiem un

patlaban pārstāvot desmit medijus. Tā par savu mērķi ir

izvirzījusi nepieciešamību sekmēt neatkarīgu un kvalitatīvu

mediju attīstību Latvijas reģionos. Jaunās mediju organizācijas

dibinātāji uzsver, ka Latvijas reģionu iedzīvotājiem ir jābūt

iespējai saņemt objektīvu, patiesu, aktuālu un kvalitatīvu

informāciju par visām norisēm valstī un jo īpaši reģionos,

vienlaikus arī sekmējot Latvijas reģionu iedzīvotāju medijpratību.

Tāpat organizācija ir gatava veicināt reģionu žurnālistu

profesionālo izaugsmi.

920

900

2012

2013

2014

2015 2016 2017 2018 2019

Avots: Centrālā statistikas pārvalde

124


Rādītāju dinamika

Uzņēmumi, kuru apgrozījums ir virs 145 000 EUR

2017 2018 2019

Apkopoto uzņēmumu skaits 697 729 782

Darbinieku skaits, tūkst. 15 14 14

Peļņa, milj. EUR 18 46 52

Rentabilitāte 2,61 6,17 6,18

Apgrozījums, milj. EUR 692 747 841

Apgrozījums industrijas līderiem

Apgrozījums industrijas līderiem 2017.–2019. g. (milj. EUR)

35

2017. g. 2018. g. 2019. g.

30

25

20

15

10

5

Apgrozījuma izmaiņas, % 0,60 7,89 12,68

0

RealWeb Latvia, SIA

Latvijas Televīzija,

SIA

4finance Media, SIA

Avots: Firmas.lv

Virsnozares skaitļos

Kopā

Uzņēmumu skaits

Pieaudzis

apgrozījums

Jauni

atlasē

Neto

apgrozījums,

tūkst.

Apgrozījums, peļņa EUR

19/18 18/17 17/16

Peļņa,

tūkst.

Rentabilitāte

Darbinieki,

skaits

kopā

Nodokļi (VID dati)

Kopā,

tūkst.

VSAOI uz

darbinieku,

tūkst. EUR

Mediji, reklāma, izglītība,

radošās industrijas

782 63% 17% 841 313 13% 7% 1% 52 024 6% 14 404 139 045 4,07

Dizains, mode, māksla,

jaunrade

152 66% 24% 90 441 6% 10% 6% 5974 7% 3159 23 501 3,71

Elektroniskie mediji 27 33% 0% 55 493 -22% -3% 29% 1600 3% 1097 12 668 5,46

Informatīvie pakalpojumi 56 75% 18% 92 289 52% 5% -13% 12 700 14% 1613 21 724 5,31

Izdevējdarbība 69 41% 12% 69 011 -1% 2% -5% 217 0% 1611 13 280 3,75

Izglītība, apmācība 120 66% 13% 99 536 0% 2% 22% 6452 6% 3760 22 141 3,07

Reklāma, sabiedriskās

attiecības

359 65% 17% 434 543 21% 12% -10% 25 081 6% 3164 45 731 4,67

TOP 10

N. p.

k. Nosaukums Darbības joma

2019. g. neto

apgrozījums,

tūkst. EUR

Apgrozījuma

izmaiņas,

pret 2018. g., %

Rentabilitāte,

%

Darbinieku

skaits

1 RealWeb Latvia, SIA Reklāma 30 005 20 reizes -0,27 9

2 Latvijas Televīzija, SIA Televīzija 19 533 0% -1,2 477

3 4finance Media, SIA Reklāmas un mediju aģentūras 13 686 -6% 3,53 4

4 Apgāds Zvaigzne ABC, SIA Izdevniecības, apgādi 13 038 0% 2,71 300

5

Dentsu Aegis Network Latvia,

SIA

Reklāma 12 981 9% -0,07 45

6 Inspired, SIA Reklāma 10 513 3% 3,78 41

7 Initiative Latvia, SIA Reklāma 10 405 0% 3,41 23

8 Media House, SIA Reklāmas un mediju aģentūras 10 168 17% 2,91 25

9 Trendmark, SIA Reklāma 9 809 -1% 4,29 25

10 Latvijas Radio, Valsts SIA Radio 9 676 -3% -1,89 280

Uz topa veidošanas brīdi 2019. gada dati nav All Media Latvia, SIA, un Webhelp, SIA. Aktuālā informācija portālā.

Avots: Firmas.lv, licencēti UR dati

Mediji, radošās industrijas, izgītība

125


126


Asociācijas viedoklis

Ar pētījumiem vietējie mediji jāparāda kā ietekmīgs reklāmas kanāls

Latvijas Reklāmas

asociācijas valdes

priekšsēdētāja

Baiba Liepiņa

Koronavīrusa izraisītā pandēmija radīja apjukumu visās nozarēs

– arī medijos un reklāmā. Cilvēki bija mājās, stāvēja

arī bizness, kas radīja lielu neziņu par turpmāko darbību.

Cilvēki bija piesardzīgi pret saviem izdevumiem, jo nezināja,

cik ilgi turpināsies krīzes situācija. Covid-19 laikā mediju

organizācijas zaudēja reklāmas kampaņas, un tās vairs nevar

kompensēt.

Covid-19 radīja apmēram divu trīs gadu darba ietekmi uz nozari.

Šogad tirgum vajadzēja izaugt par 3–5 procentiem, taču pandēmija

radīja 10–15% kritumu. Reklāmdevēji ar datiem ir jāmotivē

reklāmai paredzēto naudu ieguldīt Latvijas mediju uzņēmumos,

pierādot, ka vietējo mediju uzņēmumu devums ir lielāks nekā

globālajiem medijiem. Tāpēc ir svarīgi sākt detalizētāk pētīt digitālo

vidi, lai paši varētu iegūt pārliecību un apliecinājumu tam,

ka vietējie mediji ir ietekmīgs reklāmas kanāls.

Valsts atbalsts medijiem bija ļoti svarīgs, tomēr tā saņemšana

gan varētu būt bijusi vienkāršāka un ātrāka. Tas jāņem vērā,

gatavojoties līdzīgām situācijām nākotnē, apsverot iespēju veidot

mediju atbalsta fondu, atbalstot mediju darbību situācijās,

kad tie ir ļoti nepieciešami, bet bizness un reklāmas ieņēmumi

sabremzējas.

Asociācijas viedoklis

Atgūties varēs vien ar finansiālu atbalstu

Latvijas Preses

izdevēju asociācijas

izpilddirektors

Guntars Līcis

Mediju nozarei ir iespēja atgūties no Covid-19 radītās krīzes,

tomēr tas lielā mērā būs atkarīgs no finansiālu instrumentu

sniegtas palīdzības, jo tirgus ieņēmumu tam būs par maz.

Covid-19 pandēmija vēl nav beigusies, un nav zināms, kas

nozari sagaida ziemā, un ne velti pasaulē runā par miljardu

ieguldījumiem ekonomikas sildīšanā. Katrā valstī mediju tirgus

atšķiras – lielajās valstīs mediji var izdzīvot, ņemot aizdevumus,

taču Latvijā ir maza ekonomika un mediji nevar aizņemties naudu,

jo nespēs to atdot. Tāpēc īpaši svarīga ir grantu piešķiršana

mediju iziešanai no Covid-19 radītās krīzes.

Mediji, radošās industrijas, izgītība

127


128


Mediji, radošās industrijas, izgītība

129


Pamatizziņa

Tiešsaistes piekļuve uzņēmumu datiem un dokumentiem no

Uzņēmumu reģistra

Segmentēto datu atlase

Datubāzes veidošana pēc jūsu izvēlētiem kritērijiem.

Uzņēmumu datu izmaiņu monitorings

Sistēma automātiski brīdina par izmaiņām jūsu biznesa partnera datos.

Datu pārraide tiešsaistē un to integrācija finanšu un

CRM sistēmās. Dati XML formātā

Dati jūsu darba vietā tiešsaistē ar Uzņēmumu reģistra datubāzi.

Uzņēmumu novērtēšanas rīki

Debitoru kontrole.

Nozaru TOP.

Uzņēmumu salīdzināšana.

Analītiskā informācija

“Latvijas biznesa gada pārskats” – nozaru asociāciju prognozes un

uzņēmēju komentāri, nozaru TOP pārskati.

Citi reģistri

CSDD, Zemesgrāmata.

Reklāmas risinājumi

Izdevums “Latvijas biznesa gada pārskats” un portāls “Firmas.lv”.

130


Elektroniskie mediji

Iedzīvotāju iesaiste politiskajos procesos

tieši saistīta ar mediju finansējuma apjomu

Latvijas Televīzijas

valdes loceklis

Ivars Priede

Būtiski mainoties sabiedrisko mediju ienākumu struktūrai, izejot no reklāmas tirgus,

ir ārkārtīgi svarīgi nodrošināt stabilu, adekvātu, godīgu un pamatotu finansējuma apjomu,

kas garantēs sabiedrisko mediju neatkarību un nodrošinās sekmīgu kalpošanu

sabiedrības labā. Konstanta finansējuma deficīta apstākļi garantēti noved pie atpalicības

tehnoloģisko risinājumu jomā. Tas pats attiecas arī uz sarežģījumiem, kādi

jāpārvar attiecībā uz oriģinālsatura apjomu izveidi, lai nodrošinātu satura pieejamību

dažādās mediju pārstāvētajās interneta un sociālo mediju platformās.

Nozares TOP 25 uzņēmumi

N.

p.

k. Nosaukums Darbības joma

2019. gada

apgrozījums,

tūkst. EUR

Apgrozījuma

izmaiņas, pret Rentabilitāte,

2018. g., % %

Darbinieku

skaits

1 Latvijas Televīzija, SIA Televīzija 19 533 0% -1,2 477

2

Latvijas Radio, Valsts

SIA

Radio 9 676 -3% -1,89 280

3 Helio Media, SIA Televīzija 6 620 21% 0,56 34

4

Pirmais Baltijas

Kanāls, SIA

Televīzija 4 286 10% 25,11 99

5 RADIO SWH, AS Radio 2 920 0% 6,21 18

6 RADIO SKONTO, SIA Radio 1 409 -14% 1,15 19

7 ONAIR STUDIOS, SIA Televīzija 1 326 -5% 2,71 2

8 SDI Media Latvia, SIA Televīzija 1 265 -17% 0,75 6

9 VIDZEMES

TELEVĪZIJA, SIA

Televīzija 1 053 -1% 0,15 10

10 Star FM, SIA Radio 1 046 4% 28,49 6

11 TV LATVIJA, AS Televīzija 874 9% 0,17 6

12 RNR LTD, SIA Radio 747 -4% 16,97 15

13 VALMIERAS TV, SIA Televīzija 595 -6% 0,3 11

14

LIETIŠĶĀS

KREATIVITĀTES

GRUPA, SIA

Televīzija 544 -10% 1,96 15

15 Letmo Ltd, SIA Televīzija 515 0% 8,74 3

16 TV-21 R, SIA Televīzija 468 -14% 3,95 9

17 1 RED DOT MEDIA, SIA Televīzija 345 -62% 0,17 11

18 TOP FM, SIA Radio 329 11% 11,37 7

19 Radio TEV, SIA Radio 326 -2% 5,24 8

20

SUPER FM

infrastruktūra, SIA

Radio 240 -25% -7,16 4

KURZEMES RADIO,

21

AS

Radio 237 -3% -5,95 12

22 Vidzeme.EU, SIA Televīzija 228 -29% 7,86 3

Kurzemes televīzija,

23

SIA

Televīzija 197 2% 3,29 13

24 Baltkom radio, SIA Radio 190 -24% -9,8 7

25 RADIO VIDZEME, SIA Radio 184 10% 23,74 8

1

Atšķirīgs pārskata periods no 01.09.2018. līdz 31.08.2019.

Avots: Firmas.lv, licencēti UR dati

Mediji, radošās industrijas, izgītība

131


132


Informatīvie pakalpojumi

Pandēmijas laikā žurnālisti

strādā uz entuziasma pamata

Laikraksta “Druva”

valdes priekšsēdētāja,

redaktore

Andra Gaņģe

Covid-19 pandēmija abonentu skaitu laikrakstam būtiski nav mainījusi, lai gan bija

vērojams reklāmas apjoma kritums. Reaģējot uz ārkārtējo situāciju, palielinājās

darba apjoms, jo mainījās arī iekšējā komunikācija un darba apstākļi. Tā kā krīzes

apstākļos pie palielināta darba apjoma atalgojumu darbiniekiem palielināt nebija

iespējams, jāsaka, ka darbs bija balstīts entuziasmā, žurnālistiem izprotot radušos

situāciju. Taču ir skaidrs, ka ilgākā laika periodā strādāt uz entuziasma pamata nav

iespējams. Valsts atbalsts krīzes situācijā bija ļoti nozīmīgs – tas nāca laikus un

palīdzēja atgūt vismaz daļu neiegūto ieņēmumu, taču ir skaidrs, ka visu neieņemto

naudu valsts granti nevar kompensēt.

Nozares TOP 25 uzņēmumi

N.

p.

k. Nosaukums Darbības joma

2019. gada

apgrozījums,

tūkst. EUR

Apgrozījuma

izmaiņas, pret

2018. g., %

Rentabilitāte,

%

Darbinieku

skaits

1 SS, SIA Informatīvie pakalpojumi 9 591 17% 30,27 5

2 Discover Car Hire, SIA Informatīvie pakalpojumi 8 332 29% 10,32 60

3 iPS Media, SIA Informatīvie pakalpojumi 7 714 81% 25,62 7

4

TRANSCOM

WORLDWIDE LATVIA,

SIA

Informatīvie pakalpojumi 6 106 7% 3,79 343

5 AlphaMedia, SIA Informatīvie pakalpojumi 5 904 61% 31,61 141

6 FunGenerationLab, SIA Informatīvie pakalpojumi 4 756 20 reizes 2,63 17

7 1 LETA, SIA Informatīvie pakalpojumi 4 196 - 13% 19,85 129

8 DELFI, AS Informatīvie pakalpojumi 3 809 4% -2,11 112

9 2 Route4Gas, SIA Informatīvie pakalpojumi 3 650 17,72 5

10

Cabonline Customer

Service Latvia, SIA

Informatīvie pakalpojumi 2 827 15% 16,69 142

11 Latvijas Tālrunis, SIA Informatīvie pakalpojumi 2 803 - 6% 5,61 50

12 Ibanpay, SIA Informatīvie pakalpojumi 2 533 52% 16,93 79

13 1 TVNET GRUPA, SIA Informatīvie pakalpojumi 2 413 16% -18,19 84

14 dots.365, SIA Informatīvie pakalpojumi 2 300 2 reizes 24,01 33

15 Draugiem, SIA Informatīvie pakalpojumi 2 158 - 15% 3,67 27

16 TM Callguru, SIA Informatīvie pakalpojumi 2 014 - 25% 3,9 88

17 SMS solutions, SIA Informatīvie pakalpojumi 1 746 48% 4,51 4

18 ADV Service, SIA Informatīvie pakalpojumi 1 697 3 reizes 1,2 14

19 LURSOFT IT, SIA Informatīvie pakalpojumi 1 655 4% 5,68 42

20 Ask.fm, SIA Informatīvie pakalpojumi 1 449 - 15% 20,34 15

21 3 Genpact Latvia, SIA Informatīvie pakalpojumi 1 095 - 30% -3,69 18

22 Top Media, SIA Informatīvie pakalpojumi 994 51% 7,63 12

23 SF2, SIA Informatīvie pakalpojumi 973 4 reizes 17,73 3

Booking.com (Latvia),

24

SIA

Informatīvie pakalpojumi 889 21% 32,39 10

25 Files.fm, SIA Informatīvie pakalpojumi 887 19% -11,98 9

1

Atšķirīgs pārskata periods no 01.05.2019. līdz 30.04.2020.

2

2018. gadā nav vērā ņemama apgrozījuma.

3

Uzsākts likvidācijas process (18.07.2019.).

Avots: Firmas.lv, licencēti UR dati

Mediji, radošās industrijas, izgītība

133


Izdevējdarbība

Balansa trūkums sabiedrisko un

komercmediju atbalstā var negatīvi ietekmēt

komercvidi

„Izdevniecība Dienas bizness”,

“Izdevniecība Dienas mediji” īpašnieks

Edgars Kots

Domājot par Covid-19 otro vilni, jācer uz valsts atbalstu. Tomēr situācijā, kad valdība

lemj par 13 miljonu eiro piešķiršanu sabiedrisko mediju iziešanai no reklāmas tirgus,

ļoti ceru, ka valdība ir paredzējusi finanšu rezerves, ko, iestājoties Covid-19 – 2, varētu

novirzīt preses piegāžu finansēšanai. Ja Covid-19 turpinās uzņemt apgriezienus,

reklāmas apjomi turpinās krist un vienlaikus nebūs iespējas iegūt valsts atbalstu,

būs problēmas, un tas mani ļoti satrauc. Patlaban iespējams runāt par to, ka, piešķirot

līdzekļus sabiedriskajiem medijiem, bet nedomājot par atbalstu komercmedijiem,

radīsies balansa trūkums, jo komercmedijiem ir grūti konkurēt ar tādu naudas

apjomu.

Nozares TOP 25 uzņēmumi

N.

p.

k. Nosaukums Darbības joma

1

Apgāds Zvaigzne

ABC, SIA

2019. gada

apgrozījums,

tūkst. EUR

Apgrozījuma

izmaiņas, pret Rentabilitāte,

2018. g., % %

Darbinieku

skaits

Izdevniecības, apgādi 13 038 0% 2,71 300

2 ŽURNĀLS SANTA, SIA Izdevniecības, apgādi 6 836 -4% 19,67 117

3

IZDEVNIECĪBA RĪGAS

VIĻŅI, SIA

Izdevniecības, apgādi 5 377 -9% 0,67 100

4 LATVIJAS MEDIJI, AS Preses izdevumi 4 124 -8% -7,84 141

5 Imaging Print, SIA Izdevniecības, apgādi 3 255 80% 12,15 22

6

7

Press Distribution

Center, SIA

DIENAS ŽURNĀLI,

SIA Izdevniecība

Izdevniecības, apgādi 2 711 4 reizes 5,75 17

Izdevniecības, apgādi 2 249 -2% -9,66 51

8

Izdevniecība Dienas

Mediji, SIA

Preses izdevumi 1 882 -14% -30,77 62

9 1 LATCHAT, SIA Izdevniecības, apgādi 1 736 3,38 0

10 MEDIJU NAMS, SIA Preses izdevumi 1 550 -6% -68,03 48

11

Latvijas Vēstnesis,

Valsts SIA

Izdevniecības, apgādi 1 513 4% -41,71 67

Karšu izdevniecība

12

Jāņa sēta, SIA

Izdevniecības, apgādi 1 462 1% 6,84 30

13 Cits medijs, AS Izdevniecības, apgādi 1 444 16% 0 21

14

15

16

Dienas bizness,

Izdevniecība

IZDEVNIECĪBAS

NAMS "PRINT

MEDIA", SIA

Žurnālu izdevniecība

LILITA, SIA

Preses izdevumi 1 384 -27% -27,59 56

Preses izdevumi 1 181 3% -5,37 13

Izdevniecības, apgādi 1 046 4 reizes 0,01 26

EGMONT LATVIJA,

17

SIA

Izdevniecības, apgādi 1 013 -1% 10,85 10

18 Frank's House, SIA Preses izdevumi 994 19% 4,41 2

KURZEMES VĀRDS,

19

SIA

Preses izdevumi 798 -5% -15,01 48

20 KUMA, SIA Izdevniecības, apgādi 729 -3% 6,23 3

21 Reģionu Mediji, SIA Preses izdevumi 717 -18% -13,55 45

22

23

24

25

LIETIŠĶĀS

INFORMĀCIJAS

DIENESTS, SIA

satura darbnīca

TAPT, SIA

Izdevniecība iŽurnāli,

SIA

Media Nams Vesti,

SIA

1

2018. gadā nav apgrozījuma.

Avots: Firmas.lv, licencēti UR dati

Izdevniecības, apgādi 672 -13% 0,04 22

Izdevniecības, apgādi 658 53% 25,69 3

Izdevniecības, apgādi 606 2% 25,5 15

Izdevniecības, apgādi 509 -64% 27,97 6

134


Reklāma, sabiedriskās attiecības

Digitālie mediji aug visstraujāk

SIA “Media House”

valdes loceklis

Domas Ūselis

Uzņēmuma mērķis ir turpināt sniegt augstākās klases servisu esošiem un jauniem

klientiem, kā arī saglabāt vadošo pozīciju medijos, tādējādi nodrošinot labākos

nosacījumus klientiem. Plānots attīstīt digitālo mediju servisu, jo tieši šie mediji ir

visstraujāk augoši un dod lielāku atdevi. Pagājušais gads vērtējams kā ļoti veiksmīgs

un ar labiem rezultātiem, gadu noslēdzot ar bruto peļņu 570 374 eiro apmērā.

Nozares TOP 25 uzņēmumi

N.

p.

k. Nosaukums Darbības joma

2019. gada

apgrozījums,

tūkst. EUR

Apgrozījuma

izmaiņas, pret

2018. g., %

Rentabilitāte,

%

Darbinieku

skaits

1 RealWeb Latvia, SIA Reklāma 30 005 20 reizes -0,27 9

2 4finance Media, SIA

Reklāmas un mediju

aģentūras

13 686 -6% 3,53 4

3

Dentsu Aegis Network

Latvia, SIA

Reklāma 12 981 9% -0,07 45

4 Inspired, SIA Reklāma 10 513 3% 3,78 41

5 Initiative Latvia, SIA Reklāma 10 405 0% 3,41 23

6 Media House, SIA

Reklāmas un mediju

aģentūras

10 168 17% 2,91 25

7 Trendmark, SIA Reklāma 9 809 -1% 4,29 25

8 Omnicom Media Group, SIA Reklāma 9 560 7% 1,86 10

9 Mobnx, SIA Reklāma 8 706 24% 13,43 1

10

MMS COMMUNICATIONS

LATVIA, SIA

Reklāma 8 212 17% 2,74 30

Reklāmas aģentūra "VIA

11

Media", SIA

Reklāma 7 962 5% 1,26 23

12 PHD Latvia, SIA Reklāma 7 711 3% 0,75 16

13

BALTIJAS MEDIJU

REKLĀMA, SIA

14 PrintPack Service, SIA

Reklāma 6 916 -9% 1,19 7

Reklāmas

izejmateriāli un

iekārtas

6 882 9% 4,09 33

15 3M Latvija, SIA

Reklāmas

izejmateriāli un

6 248 4% 12,99 8

iekārtas

16 YM MEDIA EUROPE, SIA Reklāma: vides 5 822 38% 3,73 2

17 Idea Havas Media, SIA Reklāma 5 278 -13% 0,99 17

18 Baltic Signs, SIA Reklāma: vides 4 981 89% 4,53 15

19 Setupad, SIA Reklāma 4 762 56% 7,81 8

20 OMD LATVIA, SIA Reklāma 4 741 -8% 0,73 11

21 Baltic Signs Europe, SIA Reklāma: vides 4 673 48% 5,51 71

22 JCDecaux Latvija, SIA Reklāma: vides 4 504 -1% 0,23 32

23 1 Httpool Latvia, SIA Reklāma: vides 4 492 2,14 14

24 Wonderland Media, SIA Reklāma 4 465 19% 14,3 10

25 2 RĪGAS SESOMA, SIA

Reklāmas

izejmateriāli un

iekārtas

1

Atšķirīgs pārskata periods no 21.02.2019. līdz 31.12.2019., 2018. gadā nav apgrozījuma.

2

Atšķirīgs pārskata periods no 01.04.2019. līdz 31.03.2020.

Avots: Firmas.lv, licencēti UR dati

4 323 37% 2,82 13

Mediji, radošās industrijas, izgītība

135


Dizains, mode, māksla, jaunrade

Covid-19 lika sasparoties un

aizvadīt ražīgu vasaras sezonu

Dailes teātra

valdes loceklis

Juris Žagars

Atskatoties uz Dailes teātra darbību 2019. gadā, jāsecina, ka skaitliskie rādītāji apliecina

stabilu teātra darbību un nemainīgu skatītāju interesi. Nospēlētas gandrīz

500 izrāžu ar zāles piepildījumu 88%, uzņemot 191 914 skatītāju. 2020. gada pavasaris

atnesa zināmas korekcijas repertuāra, skatītāju skaita un, protams, arī naudas

plūsmas ziņā. Minētās korekcijas lika ieviest izmaiņas ierastajā teātra darbības

gada griezumā, kā rezultātā Dailes teātris ir aizvadījis ražīgu vasaras sezonu ar trīs

pirmizrādēm un diviem koncertiem, kas noteikti nenotiktu līdz šim ierastās teātra

sezonas ietvaros.

Nozares TOP 25 uzņēmumi

Nozaru

TOP

uzņēmumi

N.

2019. gada Apgrozījuma

Darbinieku

p.

apgrozījums, izmaiņas, pret Rentabilitāte,

k. Nosaukums Darbības joma

tūkst. EUR 2018. g., %

% skaits

1 BDG concerts, SIA Koncertu, izrāžu organizēšana 4 653 76% 6,03 3

2

Latvijas Nacionālā

opera un balets, Teātri 3 695 - 4% 0,1 596

Valsts SIA

3

Latvijas Nacionālais

teātris, Valsts SIA

Teātri 2 639 10% 0,27 285

4

Dailes teātris, Valsts

SIA

Teātri 2 634 4% 0,18 231

5 Trentini, SIA

Dizains un interjers; modes

dizains, stilisti

2 212 - 17% -0,26 22

6 Biļešu paradīze, SIA Koncertu, izrāžu organizēšana 2 072 7% 53,21 7

7

Dzintaru koncertzāle,

SIA

Koncertu, izrāžu organizēšana 2 044 12% 0,76 34

8

Jaunais Rīgas teātris,

Teātri

Valsts SIA

1 976 12% 0,3 84

9 Annvil.lv, SIA

Dizains un interjers; modes

dizains, stilisti

1 929 1% 1,89 19

Mihaila Čehova Rīgas

10 Krievu teātris, Valsts Teātri 1 819 19% 0,79 127

SIA

11 Mistrus Media, SIA

Filmu studijas, filmēšana,

dublēšana, lokalizācija

1 734 9 reizes 3,41 3

12 BRAVO EVENTS, SIA Koncertu, izrāžu organizēšana 1 596 - 20% 6,49 5

13 Morozov & Son, SIA

Dizains un interjers; modes

dizains, stilisti

1 544 46% -7,28 6

14 1 Lahemaa, SIA

Dizains un interjers; modes

dizains, stilisti

1 527 0,09 5

Latvijas Koncerti,

15

Valsts SIA

Koncertu, izrāžu organizēšana 1 465 - 9% 1,16 118

RĪGAS DOMA

16

PĀRVALDE, SIA

Koncertu, izrāžu organizēšana 1 412 21% 4,58 54

17 Baltic Pine Films, SIA

Filmu studijas, filmēšana,

dublēšana, lokalizācija

1 370 3% -2,69 4

18 Decco Centrs, SIA

Dizains un interjers; modes

dizains, stilisti

1 197 39% 50,03 2

19 Vidzemes

koncertzāle, SIA

Koncertu, izrāžu organizēšana 1 058 9% 0,21 37

APVIENĪBA ARS

20

NOVA, SIA

Koncertu, izrāžu organizēšana 1 004 67% 19,26 5

21 PRANIT EXIM, SIA Daiļamatniecība 968 - 10% 11,06 32

22 Media Flat, SIA

Filmu studijas, filmēšana,

dublēšana, lokalizācija

959 20% -2,14 2

23 Munchhausen Filmu studijas, filmēšana,

Productions, SIA dublēšana, lokalizācija

912 14% 6,28 4

Mikrofona ieraksti,

24

SIA

25 KREMERATA

BALTICA, Valsts SIA

Mūzikas izdevniecības, skaņu

ierakstu studijas

1

Atšķirīgs pārskata periods no 27.11.2018. līdz 31.12.2019.

Avots: Firmas.lv, licencēti UR dati

899 3 reizes 19 2

Mākslinieciskie kolektīvi 887 37% 0,16 25

136


Izglītība, apmācība

Augstskolām jābūt gatavām jebkurā brīdī

pāriet uz attālinātām studijām

Biznesa augstskolas “Turība”

finanšu direktors

Jānis Zeibots

Viens no lielākajiem izaicinājumiem ir studiju procesa pielāgošana gan organizatoriski,

gan tehniski, lai viss varētu notikt attālināti vai hibrīdveidā, respektīvi, vienlaicīgi

gan tiešsaistē, gan klātienē. Papildus jāņem vērā fakts, ka epidemioloģiskā situācija

Latvijā var mainīties jebkurā brīdī, tādēļ jābūt gataviem atkal pāriet uz pilnīgi attālinātu

studiju procesu. Noteikti būs zināmas izmaiņas pārrobežu studentu plūsmās

ceļošanas ierobežojumu dēļ – būtiski mazāk tiek uzņemti jauni ārvalstu studenti,

taču tie, kuri studijas turpina, nevis sāk no jauna, apzinīgi pagarina studiju līgumus.

Nozares TOP 25 uzņēmumi

N.

p.

k. Nosaukums Darbības joma

1

2

LATVIJAS STARPTAUTISKĀ

SKOLA

Rīgas Tūrisma un radošās

industrijas tehnikums, Valsts

SIA

"Biznesa, mākslas un

3 1 tehnoloģiju augstskola

"RISEBA"", SIA

Biznesa augstskola Turība,

4

SIA

2019. gada

apgrozījums,

tūkst. EUR

Apgrozījuma

izmaiņas, pret

2018. g., %

Rentabilitāte,

%

Darbinieku

skaits

Izglītība: vispārējā 6 295 10% 0 108

Izglītība: profesionālā 5 896 -2% 2,2 301

Izglītība: augstākā,

augstskolas

Izglītība: augstākā,

augstskolas

5 277 3% 4,95 242

5 149 6% 8,68 326

5 Rīgas Starptautiskā skola Izglītība: vispārējā 4 071 5% 0 84

6 Exupery, SIA Izglītība: vispārējā 3 842 9% -22,78 76

7 "Air Baltic Training",, SIA Apmācība: dažādi 3 788 10% 2,33 33

8

9

Transporta un sakaru

institūts, AS

Novikontas Jūras koledža,

SIA

Izglītība: augstākā,

augstskolas

3 429 -2% 2,47 141

Apmācība: dažādi 3 356 24% 23,05 36

10 Lielvārds, SIA Apmācība: dažādi 3 214 18% 0,58 33

11 BUTS, SIA Apmācība: dažādi 3 203 -19% -7,5 310

BALTIJAS STARPTAUTISKĀ

12

AKADĒMIJA, SIA

STOCKHOLM SCHOOL OF

13

ECONOMICS IN RIGA, SIA

Bulduru Dārzkopības

14

vidusskola, SIA

Rīgas Juridiskā augstskola,

15

SIA

BALTIJAS DATORU

16

AKADĒMIJA, SIA

Izglītība: augstākā,

augstskolas

Izglītība: augstākā,

augstskolas

3 014 -8% 3,35 260

2 727 9% 9,58 59

Izglītība: profesionālā 2 350 42% 23,83 101

Izglītība: augstākā,

augstskolas

Apmācība:

datorzinību

2 319 4% -0,3 58

2 312 -3% 12,56 29

17 2 King's College Latvia, SIA Izglītība: vispārējā 1 874 60% -7,71 26

18 Novikontas Connect, SIA Apmācība: dažādi 1 819 -67% -4,48 58

RĪGAS AERONAVIGĀCIJAS

19 1 INSTITŪTS, AS

EKONOMIKAS UN

20 2 KULTŪRAS AUGSTSKOLA,

SIA

Izglītība: augstākā,

augstskolas

Izglītība: augstākā,

augstskolas

1 572 -18% 13,11 78

1 530 26% 26,96 48

21 V.V. mācību centrs, SIA Izglītība: vispārējā 1 223 32% 7,89 32

22 SATVA, SIA Apmācība: valodu 1 152 1% 29,81 44

23 001A, SIA Apmācība: dažādi 1 132 -18% 0,63 7

24 KOMERCIZGLĪTĪBAS

CENTRS, SIA

Apmācība: dažādi 1 005 -5% 18,29 13

Latvijas Tālmācības un

25 profesionālās tālākizglītības

centrs, SIA

Izglītība: vispārējā 848 39% 13,85 53

1

Atšķirīgs pārskata periods no 01.08.2018. līdz 31.07.2019.

2

Atšķirīgs pārskata periods no 01.09.2018. līdz 31.08.2019.

Avots: Firmas.lv, licencēti UR dati

Mediji, radošās industrijas, izgītība

137


Meža nozare

• Kokapstrāde un pārstrāde, papīra ražošana • Mežsaimniecība un mežizstrāde

• Mēbeļu ražošana

+/- Panākumi un neveiksmes Tendence

Kokrūpniecībā un mežsaimniecībā gada otrais

ceturksnis pagājis salīdzinoši veiksmīgi

Šā gada otrais ceturksnis kokrūpniecības un mežsaimniecības

nozarēs aizvadīts salīdzinoši veiksmīgi, jo kokmateriālu

cenu kritums nebija tik liels, kā iepriekš prognozēts. Lai gan

apaļkoku tirgus situācija ir mainīga un pastāv liela nenoteiktība.

Zāģbaļķu cenas kāpj saistībā ar būvniecības atsākšanos

pēc ierobežojumu atcelšanas. Tirgū parādījusies interese par

bērza papīrmalkas sortimentu. Skaidu, šķeldu un ciršanas

atlikumu zemās cenas ir laba ziņa granulu ražotājiem.

Meža nozarei samazinājušās eksporta iespējas

Covid-19 pandēmija meža nozari Latvijā ietekmējusi netieši –

tā kā nozare eksportē apmēram 80% saražotās produkcijas,

īpaši izjūtama eksporta iespēju samazinājuma ietekme uz

saimniecisko darbību. Partnervalstīs ir samazinājies ražošanas

apjoms, kā dēļ būtiski ir krities pieprasījums pēc

kokmateriāliem un koka izstrādājumiem. Tāpat ir sarukusi

kokmateriālu cena, kas savukārt mazinājusi privāto meža

īpašnieku aktivitāti apaļo kokmateriālu ražošanā.

Ciršu krāja (milj. m³)

15

12

12,9

13,3

11,7 11,7

11,4

10,6 10,6

9

6

3

0

2013 2014 2015 2016 2017 2018 2019

Avots: Centrālā statistikas pārvalde

Nozares fakti

Meža platība, milj. ha

3300

3280

3260

3240

3220

3200

2013 2014 2015 2016 2017 2018 2019 2020

Avots: Centrālā statistikas pārvalde

Meža produkcijas eksports tūkstošos EUR

400

388,7

300

3076

200

222,1 228,8

100

122,2 116,9

Izaicinājumi un atbalsts

Bažas par potenciālām izmaiņām LVM koksnes

sortimentu tirdzniecības principos

Latvijas kokapstrādātāji Saeimas frakcijām atklātā vēstulē

pauduši bažas par straujajām izmaiņām “Latvijas valsts

mežu” (LVM) koksnes sortimentu tirdzniecības principos.

Uzņēmēji vēstulē, kas tostarp adresēta ministru prezidentam

Krišjānim Kariņam (JV), aicinājuši politiķus nepieļaut sasteigtu

LVM koksnes sortimenta tirdzniecības principu maiņu.

Nozares uzņēmēju satraukuma iemesls ir vairāki sižeti TV3

raidījumā “Nekā Personīga”, kuros apšaubīta LVM kā valsts

mežu resursu pārvaldītāja, tostarp koksnes pārdevēja, darījumu

pārskatāmība, kā arī paustas aizdomas par LVM lēmumu

atbilstību valsts interesēm. Bažas radījis arī LVM padomes

uzsāktais neatkarīgais audits ar mērķi izvērtēt apaļo kokmateriālu

pārdošanas procesa atbilstību iekšējiem un ārējiem

normatīvajiem aktiem, valdības apstiprinātajām Latvijas meža

un saistīto nozaru pamatnostādnēm, LVM vidēja termiņa

stratēģijai un LVM īpašnieka ekonomiskajām interesēm un

labajai biznesa praksei.

LVM padomes priekšsēdētājs Jurģis Jansons gan uzsvēra,

ka LVM stratēģijā nav plānots mainīt koksnes sortimentu

ražošanas un tirdzniecības principus – stabilitāti, ilgtermiņa

skatījumu, Latvijas kokrūpniecības struktūrai piemērotu koku

audzēšanu un koksnes sortimenta ražošanu.

Mežsaimniecības kooperatīviem pieejams atbalsts

Covid-19 negatīvās ietekmes mazināšanai

Mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības

varēs pretendēt uz kopumā 114 000 eiro atbalstu Covid-19

negatīvās ietekmes mazināšanai. Finansiālo atbalstu plānots

sniegt mežsaimniecības kooperatīviem saistībā ar Covid-19

izplatības radītajām sekām uz tautsaimniecību. To iecerēts

sniegt kā vienreizēju valsts atbalstu tiešo dotāciju veidā

administratīvo izdevumu segšanai, lai nodrošinātu meža apsaimniekošanas

pakalpojumu sniegšanas kapacitāti.

0

Zāģmateriāli Kurināmā koksne Saplāksnis

2019. g. I-VI 2019. g. I-VI

Avots: Zemkopības ministrija

138


Rādītāju dinamika

Uzņēmumi, kuru apgrozījums ir virs 145 000 EUR

2017 2018 2019

Apkopoto uzņēmumu skaits 1 282 1 422 1 363

Darbinieku skaits, tūkst. 30 31 30

Peļņa, milj. EUR 282 491 306

Rentabilitāte 8,52 11,53 7,72

Apgrozījums, milj. EUR 3 309 4 263 3 966

Apgrozījums industrijas līderiem

Apgrozījums industrijas līderiem 2017.–2019. g. (milj. EUR)

400

2017. g. 2018. g. 2019. g.

350

300

250

200

150

100

50

Apgrozījuma izmaiņas, % 6,85 28,84 -6,97

0

Latvijas valsts

meži, AS

LATVIJAS

FINIERIS, AS

KRONOSPAN

Riga, SIA

Avots: Firmas.lv

Virsnozares skaitļos

Kopā

Uzņēmumu skaits

Pieaudzis

apgrozījums

Jauni

atlasē

Neto

apgrozījums,

tūkst.

Apgrozījums, peļņa EUR

19/18 18/17 17/16

Peļņa,

tūkst.

Rentabilitāte

Darbinieki,

skaits

kopā

Nodokļi (VID dati)

Kopā,

tūkst.

VSAOI uz

darbinieku,

tūkst. EUR

Meža nozare 1363 47% 11% 3 965 563 -7% 22% 6% 306 058 8% 30 214 203 275 3,96

Kokapstrāde un pārstrāde,

papīra ražošana

660 47% 9% 2 447 010 -5% 19% 7% 148 449 6% 17 643 68 863 3,79

Mežsaimniecība 522 41% 11% 1 217 382 -12% 32% 6% 144 689 12% 7332 106 447 4,71

Mēbeļu ražošana 181 67% 15% 301 172 0% 10% 6% 12 921 4% 5239 27 965 3,48

TOP 10

N. p.

k. Nosaukums Darbības joma

2019. g. neto

apgrozījums,

tūkst. EUR

Apgrozījuma

izmaiņas,

pret 2018. g., %

Rentabilitāte,

%

Darbinieku

skaits

1 Latvijas valsts meži, AS Mežsaimniecība 375 131 13% 27,99 1358

2 LATVIJAS FINIERIS, AS Kokapstrāde 226 377 -9% 3,89 1544

3 1 KRONOSPAN Riga, SIA Kokapstrāde 196 348 -15% 24,78 263

4 BYKO-LAT, SIA Kokapstrāde 79 283 5% 4,46 550

5 AKZ, SIA Kokapstrāde 71 205 -14% 14,33 281

6 Gaujas Koks, SIA Kokapstrāde 66 057 -20% 5,08 343

7 Vika Wood, SIA Kokapstrāde 60 851 -6% 4,13 132

8 Metsa Forest Latvia, SIA Mežizstrāde 57 435 -8% 1,73 43

9 BILLERUDKORSNAS LATVIA, SIA Mežizstrāde 57 393 -11% 1,22 69

10 PATA Saldus, AS Mežizstrāde 57 387 -17% -3,25 238

1

Atšķirīgs pārskata periods no 01.10.2018. līdz 30.09.2019.

Uz topa veidošanas brīdi 2019. gada dati nav PATA, SIA. Aktuālā informācija portālā.

Avots: Firmas.lv, licencēti UR dati

Meža nozare

139


140


Asociācijas viedoklis

Kokrūpniecības eksportā šogad sagaidāms kritums

Latvijas Kokrūpniecības

federācijas (LKF) izpilddirektors

Kristaps Klauss

Jaunā koronavīrusa Covid-19 pandēmijas sākumā marta vidū un

aprīļa sākumā nozare pieļāva sliktāku scenāriju, nekā reāli notika

– realizācijas apstāšanos, pasūtījumu neesamību un tamlīdzīgi.

Taču no visiem iespējamajiem sliktākajiem scenārijiem, iespējams,

izpildījies vislabvēlīgākais. Patlaban nozarē ir daudz dažādu

sakritību, kas pat atsevišķos segmentos ļauj raudzīties uz priekšu

pozitīvi. Pasūtījumi ir ilgākam laikam laika posmam uz priekšu –

daudziem uzņēmumiem divus vai pat trīs mēnešus uz priekšu.

Ja sākotnēji bija bažas, ka Lielbritānijā būvniecība atsāksies tikai

jūnijā, tā atsākās jau maijā. Patlaban atsevišķos produktu segmentos

ir diezgan liels deficīts. Lai gan mūsu uzņēmumiem ASV tirgū

nav tiešā noieta, pozitīvi vērtējamas arī mūsu konkurentu labās

noieta iespējas ASV. Šī produkcija, attiecīgi, nenonāk mūsu realizācijas

tirgos Eiropā. Šis laiks skujkoku zāģmateriālu realizācijā

ASV ik gadu parasti ir tukšais periods. Taču šogad daudzu sakritību

iespaidā ASV ir rekordaugstas skujkoku zāģmateriālu cenas un

tirgus ir ārkārtīgi aktīvs.

Eksporta kāpuma nozarē, visticamāk, nebūs, būs kritums. Arī

milzu peļņas nozares uzņēmējiem nebūs, labākajā gadījumā būs

mazi plusi. Tāpat nākotnes investīciju plāni nozarē ir piebremzēti.

Esošās investīcijas turpinās, bet nākotnes plāni ir iesaldēti, iekams

uzņēmēji tiks skaidrībā par aktuālo situāciju. Tas arī ietekmēs nozari

īstermiņā un vidējā termiņā. Lai gan malkas un papīrmalkas

realizācijas cenas joprojām uzņēmēju skatījumā ir sliktas – cenu

līmenis ir zems, vērtīgajiem produktiem vasarā cenas ir sākušas

kāpt. Nav tā, ka visiem uzreiz, taču pakāpeniski arvien vairāk

uzņēmumu cenu lapās pie krautuvēm redzams cenu kāpums.

Lielākais izaicinājums nozarei tuvākajos mēnešos ir jautājums,

būs vai nebūs otrais pandēmijas vilnis, kas ietekmēs pilnīgi visu –

pasūtījumus, loģistiku utt.

Gada nogalē būs papildus izaicinājumi arī saistībā ar breksitu, kas

zināmu viļņošanos tirgos, visticamāk, jebkurā gadījumā izsauks.

No kokrūpniecības produktu realizācijas aspekta nav milzīgas

atšķirības, vai Lielbritānija no Eiropas Savienības (ES) izstājās ar

vai bez vienošanās. Lielbritānijā būtisku ievedmuitas atšķirību

nav. Taču sarežģījumus var radīt, piemēram, atšķirīgi standarti

produkcijai.

Asociācijas viedoklis

Daļai mēbeļu ražošanas nozares uzņēmumu šis gads noslēgsies sliktāk nekā iepriekšējais

Asociācijas “Latvijas mēbele”

izpilddirektore

Ieva Erele

Galvenokārt kā rādītāju vērtējam ilgtermiņa attiecības, kas

ārkārtējās situācijas laikā tikai kļuvušas stiprākas. Tas arī nosaka

pieprasījumu pēc Latvijā ražotām mēbelēm un ietekmē

pieprasījuma stabilitāti. Nevar noliegt, ka mūsu ražotājus ietekmē

izmaiņas tirgos, kas saistītas ne tikai ar Covid-19. Tās var

būt saistītas arī ar politisko situāciju valstī, muitas un nodokļu

likumdošanu izmaiņām, kā arī citiem faktoriem. Tomēr tirgus

ir samērā inerts, un straujas pārmaiņas nav notikušas. Tā kā

eksporta partneri apzinās vērtības, ko var piedāvāt mūsu ražotāji

– tas ir, nemainīgu kvalitāti, termiņos paveiktus darbus –,

tad sadarbības turpinājās arī ārkārtējās situācijas laikā un pēc

tās. Jāatzīmē gan, ka atsevišķos tirgos, kā ASV, dažiem uzņēmumiem

ir bijis grūtāks šis laiks, kā arī Dānijā, Vācijā, Zviedrijā, lai

gan šīs ietekmes apgrozījuma un eksporta rādītājos klientiem

atšķiras. Vieniem sadarbības, piegādājot izglītības sektoram

mēbelējumu, turpinājušās labāk nekā iepriekšējos gados, savukārt

citiem – pilnībā apstājušās. Būtiski ir tas, ka vairākumā

Latvijas ražotāju centušies pa gadiem diversificēt pasūtītāju loku

un produktu grozu, kas zināmā mērā dod stabilitāti. Viennozīmīgi,

breksits eksportu uz Lielbritānijas tirgu ietekmējis lielākā

mērā nekā Covid-19.

Šķiet, galvenie izaicinājumi Latvijas mēbeļu ražotājiem vispirms

bija attālināta darba organizēšana un vadīšana, tad materiālu

sagādes jautājumi un mērķtiecīga jaunu sadarbības partneru

meklēšana nākotnei, tādējādi diversificējot arī atkarību no konkrētiem

piegādātājiem (kā šajā gadījumā bija ar Itālijas tekstilu

un furnitūru), kā arī, bez šaubām, nemainīgi mainīgie apstākļi,

kuriem grūti operatīvi izsekot. Bet gribas uzsvērt – šis laiks ir

bijis grūdiens un rezultātā veiksmes stāsts, kā var komunicēt

un izdarīt, neapstājoties nekam, un nodot laikā pasūtījumus, kā

arī vairāk attīstīt tirdzniecību internetā, kas lielgabarīta precei ir

samērā liels izaicinājums.

Prognozes par mēbeļu ražošanas un tirdzniecības apmēriem

turpmāk atturamies izteikt. Ir uzņēmumi, kam ražošanā ir pieaugumi

nepārtraukti. Tomēr ir arī uzņēmumi, kas redz šobrīd tirgus

atslābumu. Šobrīd ir uzņēmumi, kam darba mazāk par 20–30%.

Meža nozare

141


142


Meža nozare

143


144


Meža nozare

145


146


Kokapstrāde un pārstrāde, papīra ražošana

Patlaban situācija normalizējusies

“Latvijas finiera”

padomes priekšsēdētājs

Uldis Biķis

Kaut gan 2019. gads iezīmējās ar izteiktu nenoteiktību pasaules, īpaši attīstīto valstu,

tirgos, koncerna “Latvijas finieris” apgrozījums 2019. gadā bija 228,9 miljoni eiro,

bet peļņa pirms procentiem, nodokļiem, nolietojuma un amortizācijas jeb EBITDA

sasniedza 32,2 miljonus eiro. Pateicoties spējai strauji pielāgoties pircēju vajadzībām,

ļoti ātri reaģēt uz katru pasūtījumu un veikt operatīvas piegādes, koncerna pamatproduktu

ražošana tika nodrošināta arī Covid-19 izraisītās turbulences apstākļos. Šobrīd

situācija ir normalizējusies un mēs esam pārliecināti, ka kopā ar sadarbības partneriem

spēsim saglabāt konkurētspēju un nodrošināt stabilu darbību arī turpmāk.

Nozares TOP 25 uzņēmumi

N.

p.

k. Nosaukums Darbības joma

2019. gada

apgrozījums,

tūkst. EUR

Apgrozījuma

izmaiņas, pret

2018. g., %

Rentabilitāte,

%

Darbinieku

skaits

1 LATVIJAS FINIERIS, AS Kokapstrāde 226 377 -9% 3,89 1544

2 1 KRONOSPAN Riga, SIA Kokapstrāde 196 348 -15% 24,78 263

3 BYKO-LAT, SIA Kokapstrāde 79 283 5% 4,46 550

4 AKZ, SIA Kokapstrāde 71 205 -14% 14,33 281

5 Gaujas Koks, SIA Kokapstrāde 66 057 -20% 5,08 343

6 Vika Wood, SIA Kokapstrāde 60 851 -6% 4,13 132

7 STORA ENSO LATVIJA, AS Kokapstrāde 57 235 -9% 5,45 169

8 KUREKSS, SIA Kokapstrāde 57 139 -2% 10,26 199

9 2 BSW LATVIA, SIA Kokapstrāde 55 028 -5% 4,9 166

10 OŠUKALNS, SIA Kokapstrāde 41 438 -8% 4,61 367

11 Kronus, SIA Kokapstrāde 41 318 -16% 1,63 356

12 SVEASKOG BALTFOR, SIA

Kokmateriālu

tirdzniecība

34 299 -6% 3,51 40

13 VEREMS, SIA Kokapstrāde 32 893 -12% 17,48 351

14 IBIZA, SIA

Kokmateriālu

tirdzniecība

26 957 -32% 1,65 28

15 Jēkabpils kokapstrāde, SIA Kokapstrāde 25 534 -9% -10,84 79

16 ALBIONUS, SIA

Kokmateriālu

tirdzniecība

25 285 2 reizes 0,92 13

17 KOKPĀRSTRĀDE 98, SIA Kokapstrāde 24 366 15% 8,63 307

18 ACA Timber, SIA

Kokmateriālu

tirdzniecība

23 815 -40% 0,12 5

19 Troja, SIA Kokapstrāde 22 949 -12% 1,24 164

20 LAMEKO IMPEX, SIA

Kokmateriālu

tirdzniecība

22 364 -7% 0,09 20

21 TIMBEREX GROUP, SIA Kokapstrāde 21 491 5% -0,34 36

22 Baltic Wood Trading, SIA Kokapstrāde 19 415 -9% 2,29 32

23 VUDLANDE, SIA Kokapstrāde 19 345 31% 7,59 106

24 Baltic Block, SIA Kokapstrāde 19 016 6% 2,23 85

25 LASKANA, SIA LSEZ

Kokmateriālu

tirdzniecība

1

Atšķirīgs pārskata periods no 01.10.2018. līdz 30.09.2019.

2

Atšķirīgs pārskata periods no 01.04.2019. līdz 31.03.2020.

Avots: Firmas.lv, licencēti UR dati

18 689 14% 3,08 75

Meža nozare

147


Mežsaimniecība un mežizstrāde

Nozarē pēdējā pusgada laikā ir

vērojama ļoti liela neziņa

“Ziemeļlatvijas mežsaimnieka”

valdes loceklis

Kristaps Jēkabsons

Šobrīd aktuālais jautājums mežsaimniecībā, protams, ir Covid-19 ietekme uz nozari.

Tādēļ kopumā nozarē pēdējā pusgada laikā ir vērojama ļoti liela neziņa. Neviens nevarēja

pateikt, kas notiks ar koksnes sortimenta cenām pēc pāris mēnešiem. Marta

vidū, kad tika pieņemts lēmums par ārkārtas stāvokļa izsludināšanu, es biju izbrīnīts,

cik ātri uz notiekošo reaģēja citi nozares uzņēmumi. Vēl īsti neizprotot situāciju, tika

pieņemti tik kardināli lēmumi kā darbinieku skaita samazināšana. Augustā jau vērojamas

daudz pozitīvākas tendences, salīdzinot ar vasaras sākumu. Kopumā jāteic, ka

cilvēki ir pieraduši pie “jaunās normālās” situācijas. Arī iesākoties rudenim, cenām ir

tendence pieaugt.

Nozares TOP 25 uzņēmumi

N.

p.

k. Nosaukums Darbības joma

1

2

Latvijas valsts

meži, AS

Metsa Forest Latvia,

SIA

2019. gada

apgrozījums,

tūkst. EUR

Apgrozījuma

izmaiņas, pret Rentabilitāte,

2018. g., % %

Darbinieku

skaits

Mežsaimniecība 375 131 13% 27,99 1358

Mežizstrāde 57 435 -8% 1,73 43

3 BILLERUDKORSNAS

LATVIA, SIA

Mežizstrāde 57 393 -11% 1,22 69

4 PATA Saldus, AS Mežizstrāde 57 387 -17% -3,25 238

5 Dizozols, SIA Mežizstrāde 34 780 22% 2,01 61

6 Sodra mežs, SIA Mežsaimniecība 24 550 -35% 5,6 7

7 LASKANA-MEŽS, SIA Mežizstrāde 24 128 -29% 1,56 47

8 KRAUZERS, SIA Mežizstrāde 22 351 1% 2,95 170

9 Stiga RM, SIA Mežizstrāde 20 554 -15% 5,83 200

10 DIANA, SIA Mežizstrāde 16 549 -22% -0,85 126

11 JUBERGS, SIA Mežizstrāde 16 101 0% 10,81 48

12 RAIRU, SIA Mežizstrāde 11 860 5% 4,62 90

13 Vella Kalpi, SIA Mežizstrāde 11 741 2 reizes 11,46 120

Stiga RM Distribution,

14 Mežizstrāde

SIA

10 256 68% 0,28 3

15 1 Meža birojs, SIA Mežizstrāde 9 340 0,99 9

16 PRIEDES AG, SIA Mežizstrāde 9 028 -11% 8,98 20

17 TELLUSS, SIA Mežizstrāde 8 998 -26% 5,54 14

18 VECVAGARI M, SIA Mežizstrāde 8 909 30% 5,2 134

19 WOOD4YOU, SIA Mežsaimniecība 8 038 26% 3,14 7

20 Revosa, SIA Mežizstrāde 7 602 -13% 0,7 16

21

Mežsaimnieks,

Mežsaimniecības

pakalpojumu

kooperatīvā

sabiedrība

Mežsaimniecība 7 253 11% 0,19 17

22 2 ASP PLUSS, SIA Mežizstrāde 7 160 -4% 0,19 121

23 ADLV, SIA Mežizstrāde 6 521 -7% 14,84 21

24 SKAIDA PV, SIA Mežizstrāde 6 205 55% 20,6 56

25 APSE KL, SIA Mežizstrāde 5 246 4% -2,99 20

1

Atšķirīgs pārskata periods no 06.11.2018. līdz 31.12.2019., 2018. gadā nav apgrozījuma.

2

Atšķirīgs pārskata periods no 01.12.2018. līdz 30.11.2019.

Avots: Firmas.lv, licencēti UR dati

148


Mēbeļu ražošana

Mēbeļu ražotāju izaicinājums

ir darbaspēka pieejamība

Gulbenes novada masīvkoka mēbeļu

un apdares materiālu ražotāja

“Avoti SWF” valdes priekšsēdētājs

Uldis Misiņš

Pavasarī pasaulē noteikto Covid-19 izplatības ierobežošanas pasākumu ietekmē būtiski

samazinājās „Avoti SWF” mēbeļu ražošanas apjomi, un uzņēmums atzinīgi vērtē

šajā laikā nodrošināto valsts atbalstu un pretimnākšanu. Šobrīd ražošanas apjomi

ir atgriezušies pirms Covid-19 radītās krīzes līmenī un nemainīgi nozīmīgs nozares

izaicinājums ir darbaspēka trūkums, ko tikai daļēji var risināt ražošanas procesu

automatizācija. Nozares attīstība saistīta arī ar izaicinājumu samazināt ražošanas

procesā radīto siltumnīcefekta gāzu emisijas atbilstoši ES un Latvijas klimata politikas

mērķiem.

Nozares TOP 25 uzņēmumi

N.

p.

k. Nosaukums Darbības joma

1 AVOTI SWF, SIA

2 KVIST, SIA

Mēbeļu ražošana,

mēbeļu sagataves

Mēbeļu ražošana,

mēbeļu sagataves

2019. gada

apgrozījums,

tūkst. EUR

Apgrozījuma

izmaiņas, pret

2018. g., %

Rentabilitāte,

%

Darbinieku

skaits

50 594 11% 4,34 458

36 587 -3% 2,68 624

3 Daiļrade Koks, SIA

Mēbeļu ražošana,

mēbeļu sagataves

23 238 6% 3,34 614

4 Attēls R, SIA Mēbeļu furnitūra 12 221 1% 1,46 141

5 AM FURNITŪRA, SIA Mēbeļu furnitūra 11 578 14% 1,27 105

6 EKJU, SIA

7 Elīza-K, AS

8 BOLDERĀJA SERVISS, SIA

9 DIŽOZOLS PLUS, SIA

Mēbeļu ražošana,

mēbeļu sagataves

Mēbeļu ražošana,

mēbeļu sagataves

Mēbeļu ražošana,

mēbeļu sagataves

Mēbeļu ražošana,

mēbeļu sagataves

10 403 5% 3,1 175

8 737 0% 7,08 140

7 817 3% 4,2 115

7 327 10% 6,06 147

10 LUWO, SIA

Mēbeļu ražošana,

mēbeļu sagataves

5 523 -5% 4,93 171

11 DECORIGA, SIA Mēbeļu furnitūra 5 420 6% 9,9 24

12 SC Koks, SIA

Mēbeļu ražošana,

mēbeļu sagataves

5 286 11% 13,77 126

13 TENTE, SIA Mēbeļu furnitūra 4 648 8% 0,38 14

14 KATES PLATES, SIA

15 RĪGAS KRĒSLU FABRIKA, SIA

16 RIPO fabrika, SIA

17 TROLL Smiltene, SIA

18 LĀMA, SIA

19 RAUKO, SIA

20 Korte.lv, SIA

21 Ambersofa, SIA

Mēbeļu ražošana,

mēbeļu sagataves

Mēbeļu ražošana,

mēbeļu sagataves

Mēbeļu ražošana,

mēbeļu sagataves

Mēbeļu ražošana,

mēbeļu sagataves

Mēbeļu ražošana,

mēbeļu sagataves

Mēbeļu ražošana,

mēbeļu sagataves

Mēbeļu ražošana,

mēbeļu sagataves

Mēbeļu ražošana,

mēbeļu sagataves

4 469 15% 0,68 13

4 251 2 reizes 10,48 54

4 040 10% 2,96 71

3 802 -15% 0,23 122

3 569 9% 3,78 104

3 199 13% 9,64 53

2 318 32% 8,17 44

2 200 -15% 0,36 21

22 COSYBED, SIA

Mēbeļu ražošana,

mēbeļu sagataves

2 171 -22% -7,26 77

23 R. P. Group, SIA Mēbeļu furnitūra 1 980 -44% 3,73 33

24 Adverza Germany, SIA

Mēbeļu ražošana,

mēbeļu sagataves

1 881 57% 19,05 21

25 AGANT, SIA Mēbeļu furnitūra 1 808 11% 0,6 12

Avots: Firmas.lv, licencēti UR dati

Noskaidro

uzņēmuma

patiesā

labuma

guvēju

Meža nozare

149


Nekustamais īpašums

• Apsaimniekošana

• Darījumi ar nekustamo īpašumu, noliktavu pakalpojumi

+/- Panākumi un neveiksmes Tendence

Gaidāma ietekme uz komercīpašumu tirgu

Covid-19 pandēmijai varētu būt negatīva īstermiņa līdz vidēja

termiņa ietekme uz komerciālo nekustamo īpašumu

tirgu Baltijā, ja vīrusa uzliesmojumu izdosies ierobežot saprātīgā

termiņā. Baltijas valstis divus gadus pēc kārtas ir

piedzīvojušas rekordaugstu investīciju apmēru – apmēram

1,2 miljardus eiro gadā, kas diez vai atkārtosies 2020. gadā.

Darījumu apmēri naudas plūsmu ģenerējošos komercīpašumos

gada laikā, visticamāk, būs zemāki nekā pērn. Daži

investori jau tagad ir sajutuši iespēju vienoties par zemāku

cenu īpašumam.

Satrauc iespējamais NĪN pieaugums

Nekustamo īpašumu nozari satrauc nekustamā īpašuma nodokļa

(NĪN) iespējamais pieaugums, stājoties spēkā jaunajām

kadastrālajām vērtībām. Līdz šim paredzēts, ka jaunajām

kadastrālajām vērtībām jāstājas spēkā 2022. gadā. Tagad

Saeimas vairākums sācis darbu pie to atlikšanas uz vēlāku

laiku, lai rastu risinājumu NĪN pieaugumam, kas sekotu pēc

šo vērtību stāšanās spēkā.

Sērijveida dzīvokļu cenu izmaiņas Rīgā, %

0.8

0.6

0.4

0.2

0

-0.2

-0.4

-0.6

-0.8

2019-I

2019-II

2019-III

2019-IV

2019-V

2019-VI

2019-VII

2019-VIII

2019-IX

2019-X

2019-XI

2019-XII

2020-I

2020-II

2020-III

2020-IV

2020-V

2020-VI

2020-VII

Avots: Arco Real Estate

Nozares fakti

Darījumu skaits ar Rīgas jaunajiem projektiem mikrorajonos

1600

1540

1200

1237

1123

1140

1118

800

896

400

0

2014 2015 2016 2017 2018 2019

Dati: Arco Real Estate

Biroju telpu platības Baltijas valstu galvaspilsētās (tūkst. m 2 )

800

600

400

200

0

Tallina

Rīga

Viļņa

esošās būvējamās

Avots: Colliers International

Izaicinājumi un atbalsts

Covid-19 krīze nav būtiski mazinājusi

klientu interesi par mājokļiem

Covid-19 krīze nav būtiski mazinājusi klientu interesi par

mājokļiem Latvijā, tomēr kopējā darījumu aktivitāte ir samazinājusies,

jo mājokļu pirkumi ir kļuvuši izsvērtāki un

racionālāki. Redzams intereses pieaugums iegādāties zemi,

māju vai lielāku dzīvokli, jo, gatavojoties negatīvai situācijas

eskalācijai, cilvēki paredz papildu istabu, ko varētu atvēlēt

darba kabinetam. Tāpat nav vērojamas lielas cenu izmaiņas

mājokļu tirgū, tās ir 5% robežās. Reģionos pandēmijas ietekmi

tirgus pusgadā būtiski neizjūt un joprojām lielākā daļa

valsts iedzīvotāju, kuriem ir iespējas, saskaras ar piedāvājuma

trūkumu.

Tiek prognozēts dzīvokļu cenu kritums

Dzīvokļu cenu kritums šogad var būt robežās no 3% līdz 10%.

Ja situācija pasaules un Latvijas ekonomikā uzlabosies vasarā

vai septembrī, tad cenu kritums šogad varētu būt 3–5%

apmērā. Ja krīze turpināsies līdz gada beigām, cenu kritums

var sasniegt arī 10%. Pilnīgi droši ir tas, ka cenu pieauguma

šogad nebūs, prognozē speciālisti. Lielākais cenu samazinājums,

visticamāk, skars sērijveida dzīvokļu segmentu.

Rīga atpaliek no Viļņas par 10 gadiem

Pēdējo desmit gadu laikā Rīgā ir uzbūvēti 200 000 kvadrātmetru

biroju platību, bet tikmēr Viļņā – turpat 500 000

kvadrātmetru jaunu biroju telpu. Biroju ēku attīstība, kas

vienlaikus atbalstītu starptautisko biznesa pakalpojumu centru

attīstību Latvijā, ir viens no atslēgas faktoriem, kas var

sekmēt valsts attīstību. Tāpēc Nekustamo īpašumu attīstītāju

alianses ieskatā nekustamā īpašuma nodokļa nepalielināšana

komerciālajām platībām ir minimālā programma, kas

nepieciešama turpmākai nekustamā īpašuma nozares attīstībai.

Desmit gadu laikā, Rīgai uz pusi atpaliekot no Viļņas pēc

uzbūvētajām jaunajām biroju platībām, ir zaudēti 60 miljoni

eiro pievienotās vērtības nodokļa veidā un vēl vismaz 60 miljoni

eiro nav iegūti algu nodokļu veidā.

150


Rādītāju dinamika

Uzņēmumi, kuru apgrozījums ir virs 145 000 EUR

2017 2018 2019

Apkopoto uzņēmumu skaits 1 505 1 607 1 711

Darbinieku skaits, tūkst. 25 26 26

Peļņa, milj. EUR 208 378 253

Rentabilitāte 14,31 24,50 14,63

Apgrozījums, milj. EUR 1 450 1 541 1 728

Apgrozījums industrijas līderiem

Apgrozījums industrijas līderiem 2017.–2019. g. (milj. EUR)

80

2017. g. 2018. g. 2019. g.

70

60

50

40

30

20

10

Apgrozījuma izmaiņas, % -0,77 6,29 12,08

0

Rīgas namu pārvaldnieks,

SIA

Valsts nekustamie

īpašumi, Valsts AS

Plesko Real

Estate, SIA

Avots: Firmas.lv

Virsnozares skaitļos

Kopā

Uzņēmumu skaits

Pieaudzis

apgrozījums

Jauni

atlasē

Neto

apgrozījums,

tūkst.

Apgrozījums, peļņa EUR

19/18 18/17 17/16

Peļņa,

tūkst.

Rentabilitāte

Darbinieki,

skaits

kopā

Nodokļi (VID dati)

Kopā,

tūkst.

VSAOI uz

darbinieku,

tūkst. EUR

Nekustamais īpašums 1711 69% 18% 1 727 580 12% 6% -1% 252 669 15% 25 850 356 088 2,96

Apsaimniekošana 378 69% 13% 407 981 7% 8% -1% 24 109 6% 15 217 106 606 2,57

Darījumi ar nekustamo

īpašumu, noliktavu

pakalpojumi

1333 69% 19% 1 319 600 14% 5% -1% 228 560 17% 10 633 249 483 3,53

TOP 10

N. p.

k. Nosaukums Darbības joma

2019. g. neto

apgrozījums,

tūkst. EUR

Apgrozījuma

izmaiņas,

pret 2018. g., %

Rentabilitāte,

%

Darbinieku

skaits

1 Rīgas namu pārvaldnieks, SIA Namu apsaimniekošana 63 965 8% -1,5 2349

2

Valsts nekustamie īpašumi,

Valsts AS

Nekustamais īpašums 40 247 2% 12,92 465

3 Plesko Real Estate, SIA Nekustamais īpašums 31 977 7% 21,41 0

4 Bonava Latvija, SIA Nekustamais īpašums 29 208 4 reizes 11,49 125

5 1 Verus Praedium, SIA Telpu noma 20 085 109 reizes 13,71 0

6 Alfa Construction, SIA Nekustamais īpašums 19 595 -22% 0,14 12

7 M257, SIA Nekustamais īpašums 15 401 22 reizes 186,34 1

8 TAV Latvia, SIA Nekustamais īpašums 15 067 9% 10,41 8

9

10

Zemkopības ministrijas

nekustamie īpašumi, Valsts SIA

TIRDZNIECĪBAS CENTRS

PLESKODĀLE, SIA

1

Atšķirīgs pārskata periods no 01.09.2018. līdz 31.08.2019.

Avots: Firmas.lv, licencēti UR dati

Namu apsaimniekošana 14 584 13% 0,15 157

Nekustamais īpašums 14 455 1% 50,1 10

Nekustamais īpašums

151


152


Asociācijas viedoklis

Covid-19 krīze nav būtiski mazinājusi klientu interesi par mājokļiem Latvijā

Latvijas Nekustamo īpašumu

darījumu asociācijas vadītājs

Edgars Šīns

Covid-19 krīze nav būtiski mazinājusi klientu interesi par mājokļiem

Latvijā, tomēr kopējā darījumu aktivitāte ir samazinājusies,

jo mājokļu pirkumi ir kļuvuši izsvērtāki un racionālāki. Redzams

intereses pieaugums iegādāties zemi, māju vai lielāku dzīvokli.

Rīgā pieprasījums pēc dzīvokļiem mainījies. Gada sākumā bija

liela potenciālo pircēju interese par investīciju dzīvokļiem, ko

varētu piedāvāt īstermiņa īrei, bet šobrīd šāda pieprasījuma praktiski

nav. Tūrisms ir ierobežots, tāpēc “Airbnb” paredzētie dzīvokļi

stāv tukši vai ir izīrēti ilgtermiņā. Taču pilnībā pieprasījums pēc

mazākiem dzīvokļiem (aptuveni 30 kvadrātmetru platībā) nav izzudis,

jo tiek uzskatīts, ka šī brīža problēmas ir īstermiņa.

Jaunais klients patlaban ir ģimene, kura vēlas iegādāties zemi,

māju vai lielāku dzīvokli, paredzot tajā papildu istabu. Pieaugot

pieprasījumam pēc lielākiem dzīvokļiem, bija jūtams trīs istabu

dzīvokļu trūkums populārākajos mikrorajonos.

Dzīvokļu tirgus valstī ātri pielāgojās jaunajiem apstākļiem.

Piemēram, Liepājā pēdējo divu mēnešu laikā dzīvokļu tirgus

ir gandrīz atgriezies tajā līmenī, kāds bija pirms pandēmijas.

Savukārt aktivitāte dzīvokļu tirgū Zemgales pilsētās Covid-19

ietekmē samazinājās, ir jūtams piedāvājuma trūkums. Lēmumu

ietekmē arī iespēja iegādāties māju, nevis dzīvokli. Latgales

pilsētās pieprasījums pēc izremontētiem dzīvokļiem, kuros var

uzreiz sākt dzīvot, ir tik liels, ka tos lielākoties pārdod, neizmantojot

sludinājumu portālus.

Runājot par ilgtermiņa īres tirgu, kurā tendences galvenokārt

nosaka aktivitāte galvaspilsētā, patlaban papildinājuši dzīvokļi,

kas agrāk tika piedāvāti īstermiņa īrei, jo daļa izīrētāju, pielāgojoties

situācijai, izvēlējušies dzīvokļus izīrēt ilgākam termiņam.

Ekskluzīvo dzīvokļu īpašnieki cenas nav mainījuši.

Pārliecība par nākotni un maksātspēja vienmēr noteikusi mājokļu

tirgus situāciju. Mājokļu būvniecība var būt tas dzinējs,

kas mums palīdzētu atkopties no ekonomikas apstādināšanas.

Iespējams arī pretējais – ekonomikas lejupslīdes paātrināšana,

padarot mājokļus dārgākus nepiemērotā brīdī. Tāpēc diskusija

par strauju nekustamā īpašuma nodokļu maksājumu kāpumu

šobrīd ir ļoti nelaikā.

Asociācijas viedoklis

Nekustamā īpašuma projektu attīstītāju šogad plānotās investīcijas samazināsies aptuveni par 50%

Nekustamā īpašuma attīstītāju

alianses valdes priekšsēdētājs

Mārtiņš Vanags

Nekustamā īpašuma projektu attīstītāju šogad plānotās investīcijas

Covid-19 krīzes dēļ samazināsies aptuveni par 50%. Gada

sākumā attīstītāji plānoja investīcijas nekustamā īpašuma projektos

450–500 miljonu eiro apmērā, bet patlaban paredzams, ka

investīcijas būs vien 200–250 miljonu eiro apmērā.

Attīstītāji pabeidz jau sāktos projektus, taču jaunus projektus

sākt neriskē, jo ir pārāk daudz neskaidrību ar biznesa vidi un

paredzamajiem nosacījumiem.

Patlaban ir četri vai pieci lieli biroju projekti, kuri ir gatavi

būvniecības sākšanai, taču attīstītāji vēl nav pieņēmuši gala lēmumu

par investīcijām. Šos lēmumus varētu paātrināt atbalsts

no valsts puses, piedāvājot biroju centriem valsts struktūras kā

nomniekus.

Valstij būtu jāsaprot, ka vismaz 25% no būvniecības apgrozījuma

jārada privātā sektora pasūtījumiem un jāraugās, kā palīdzēt

pieņemt šos investīciju lēmumus. Nedrīkst paļauties uz to, ka

būvniecībā visu nodrošinās publiskie pasūtījumi un ES nauda.

Tāpat Nekustamā īpašuma attīstītāju alianse atbalsta Ekonomikas

ministrijas virzītos priekšlikumus, kas paredz paplašināt

“Attīstības finanšu institūcijas “Altum”” (“Altum”) mājokļu garantiju

programmu ģimenēm, paredzot papildu atbalstu ilgtspējīgu

un energoefektīvu mājokļu iegādei, kā arī uzlabot citus programmas

nosacījumus. Gan OECD, gan Valsts kontroles nesenie

pētījumi par mājokļu situāciju Latvijā uzrāda satraucošu ainu –

vairākums cilvēku Latvijā dzīvo novecojušos un pārapdzīvotos

mājokļos. Arī nekustamā īpašuma nozares dati rāda, ka 72%

Rīgas un vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju dzīvo padomju laikos

būvētos, energoneefektīvos mājokļos, kas ir fiziski – un liela

daļa arī morāli – novecojuši.

Starptautisko organizāciju izpēte liecina, ka mājokļu pieejamība

Latvijā ir pēdējās desmitgadēs klusi un nemanāmi ielaista problēma,

kuras risināšanai ir jākļūst par Latvijas valdības prioritāti.

Stimulējot ilgtspējīgu un energoefektīvu mājokļu būvniecību, Latvija

varētu arī ātrāk pārvarēt Covid-19 negatīvās sekas.

“Ober-Haus” dati liecina, ka jaunu mājokļu būvniecībā Latvija

jau ilgstoši atpaliek no tuvākajām kaimiņvalstīm. 2019. gadā vēl

pirms Covid-19 ietekmes Lietuvā tika uzbūvēti 4300 jaunu dzīvokļu,

Igaunijā – 3000, bet Latvijā – tikai 1900.

Nekustamais īpašums

153


Apsaimniekošana

Lietuvā ēku renovācijas process

notiek straujāk nekā Latvijā

“Civinity Group”

valdes priekšsēdētāja

Raimonda Kižiene

Ilgtermiņā Latvijā par lielu problēmu var kļūt gausais veco namu renovācijas process,

kas, piemēram, Lietuvā notiek daudz raitāk. “Civinity Latvia” grupā esošajos

uzņēmumos šobrīd norit darbi pie četru ēku siltināšanas Jūrmalā un vienas Rīgā.

Latvijā šis process tiešām notiek salīdzinoši lēni, tādēļ ir nepieciešama lielāka dzīvokļu

īpašnieku aktivitāte. Ja mēs tā rupji rēķinām, tad renovētu un nerenovētu namu

iedzīvotājiem pat būtiski neatšķiras ikmēneša maksājumi, jo renovētos namos praktiski

uz pusi samazinās maksa par apkuri. Pēc šiem pieciem septiņiem gadiem, kad

renovācijas projekta izmaksas ir segtas, ikmēneša maksājums samazinās. Savukārt

renovētu īpašumu vērtība pieaug būtiski.

Nozares TOP 25 uzņēmumi

N.

p.

k. Nosaukums Darbības joma

1

Rīgas namu

pārvaldnieks, SIA

2019. gada

apgrozījums,

tūkst. EUR

Apgrozījuma

izmaiņas, pret Rentabilitāte,

2018. g., % %

Darbinieku

skaits

Namu apsaimniekošana 63 965 8% -1,5 2349

2

Zemkopības ministrijas

nekustamie īpašumi, Namu apsaimniekošana 14 584 13% 0,15 157

Valsts SIA

3 LSREF3 Riga Plaza, SIA Namu apsaimniekošana 12 674 5% 26,31 2

4 Inčukalns Eko, PS Sanitārie dienesti 8 517 11% 5,63 0

5 HAGBERG, SIA Uzkopšanas serviss 8 428 38% 4,77 558

6

Ogres Namsaimnieks,

SIA

Namu apsaimniekošana 8 114 93% -2,18 235

7 Cleanhouse, SIA Uzkopšanas serviss 7 095 -4% -2,52 615

8 Caverion Latvija, SIA Namu apsaimniekošana 6 512 1% 2,11 103

9 HAUSMASTER, AS Namu apsaimniekošana 6 440 8% 4,23 34

PILSĒTAS EKO

10

SERVISS, SIA

Uzkopšanas serviss 5 793 35% 14,31 65

11 IMPEL SERVIKS, SIA Namu apsaimniekošana 5 500 19% 1,96 531

12

CS KOMERCSERVISS,

SIA

Namu apsaimniekošana 5 428 -4% -10,97 324

Concord Service Group,

13

SIA

Uzkopšanas serviss 4 896 10% -2,12 390

14 CS Apkope, SIA Namu apsaimniekošana 4 865 19% -5,04 164

15 Rīgas serviss, SIA Namu apsaimniekošana 4 830 10% 1,7 176

16 Ķekavas nami, SIA Namu apsaimniekošana 4 412 1% -1,04 95

Jelgavas nekustamā

17

īpašuma pārvalde, SIA

18 Jūrmalas

namsaimnieks, SIA

19

20

KULDĪGAS KOMUNĀLIE

PAKALPOJUMI, SIA

TALSU NAMSAIMNIEKS,

SIA

Namu apsaimniekošana 4 158 5% 0,59 241

Namu apsaimniekošana 3 904 6% 30,86 143

Namu apsaimniekošana 3 384 9% -5,7 196

Namu apsaimniekošana 3 231 -1% -0,53 143

Jelgavas novada KU,

21

SIA

Namu apsaimniekošana 3 139 4% -6,13 126

22 Dailyclean, SIA Uzkopšanas serviss 2 979 23 reizes 85,09 58

City Service

23

Engineering, SIA

24 VALMIERAS

NAMSAIMNIEKS, SIA

25

MĀRUPES KOMUNĀLIE

PAKALPOJUMI, AS

Avots: Firmas.lv, licencēti UR dati

Namu apsaimniekošana 2 942 22% 4,23 32

Namu apsaimniekošana 2 925 9% 5,31 128

Namu apsaimniekošana 2 869 8% -4,64 61

154


Darījumi ar nekustamo īpašumu,

noliktavu pakalpojumi

Nav pamata cerēt uz īpašumu

cenu kritumu Covid-19 ietekmē

“Arco Real Estate”

valdes priekšsēdētājs

Aigars Šmits

Covid-19 krīzes iespaidā mājokļu cenās īpašas izmaiņas nav novērotas, un arī nākotnē

nav pamata cerēt, ka cenas īpašumiem kritīsies. Šobrīd gan mēs uzskatām, ka ir

pagājis pārāk maz laika kopš Covid-19 krīzes sākuma, lai varētu novērtēt ietekmi un

sekas, ko tā radījusi nekustamo īpašumu tirgum. Īpašumu cenas līdz Covid-19 sākumam

nebija nekādos griestos, lai būtu iemesls domāt, ka tagad cenas pēkšņi strauji

samazināsies. Nav jau īsti, kur tām cenām gāzties. Ir drīzāk samazinājies piedāvājums,

jo cilvēki nogaida un notiek, tā teikt, “vispārējās ekonomikas vides atelpa”. Šī

Covid-19 krīze gluži nav salīdzināma ar 2007.–2009. gada ekonomisko krīzi, jo kustības

tirgū, ja arī notiek, ir 1–2% robežās.

Nozares TOP 25 uzņēmumi

N.

p.

k. Nosaukums Darbības joma

2019. gada

apgrozījums,

tūkst. EUR

Apgrozījuma

izmaiņas, pret

2018. g., %

Rentabilitāte,

%

Darbinieku

skaits

1

Valsts nekustamie īpašumi,

Valsts AS

Nekustamais īpašums 40 247 2% 12,92 465

2 Plesko Real Estate, SIA Nekustamais īpašums 31 977 7% 21,41 0

3 1 Bonava Latvija, SIA Nekustamais īpašums 29 208 4 reizes 11,49 125

4 2 Verus Praedium, SIA Telpu noma 20 085 109 reizes 13,71 0

5 Alfa Construction, SIA Nekustamais īpašums 19 595 - 22% 0,14 12

6 M257, SIA Nekustamais īpašums 15 401 22 reizes 186,34 1

7 TAV Latvia, SIA Nekustamais īpašums 15 067 9% 10,41 8

8

TIRDZNIECĪBAS CENTRS

PLESKODĀLE, SIA

Nekustamais īpašums 14 455 1% 50,1 10

9

SEMARAH HOTEL

MANAGEMENT, SIA

Nekustamais īpašums 13 795 14% 3,21 292

10 VBBV, SIA Telpu noma 13 000 44 reizes 7,3 5

11 EfTEN Domina, SIA Nekustamais īpašums 11 752 2% 17,58 8

12 BALTLAINS, SIA Telpu noma 10 971 13 reizes 34,85 9

13 TRIALTO LATVIA, SIA Noliktavu pakalpojumi 9 896 - 5% 4,19 422

Prodimpekss Loģistikas

14

Grupa, SIA

Noliktavu pakalpojumi 9 041 21% 1,91 169

15 NNL LV, SIA Noliktavu pakalpojumi 8 898 10 reizes -0,71 29

16 OGRES PRESTIŽS, SIA Telpu noma 8 695 1% 1,67 126

17 RUSOVA 7, SIA Nekustamais īpašums 8 650 11 reizes 5,73 3

18

Rītausmas Steel

Constructions, SIA

Noliktavu pakalpojumi 8 137 11% 3,49 55

Tiesu namu aģentūra,

19

Valsts AS

Nekustamais īpašums 7 774 6% 1,3 114

20 IC Trading, SIA Noliktavu pakalpojumi 7 680 4 reizes 3,03 5

21 MIRA-G, SIA Nekustamais īpašums 7 582 9% -60,64 166

22 TAMPERE INVEST, SIA Nekustamais īpašums 7 532 - 2% 53,55 1

23 MARNO J, SIA Nekustamais īpašums 7 498 - 2% 83,52 32

24 3 AFI INVESTMENTS, SIA Nekustamais īpašums 7 469 -1,08 0

25 Vastint Latvia, SIA Nekustamais īpašums 7 076 - 18% -3,74 11

1

Notiek reorganizācijas process (12.04.2018.).

2

Atšķirīgs pārskata periods no 01.09.2018. līdz 31.08.2019.

3

2018. gadā nav apgrozījuma.

Avots: Firmas.lv, licencēti UR dati

Nekustamais īpašums

155


Pakalpojumi

• Apsardze, drošības sistēmas un identifikācijas dokumenti • Atkritumu apsaimniekošana, ekoloģija, metāllūžņi,

vides aizsardzība • Sadzīves pakalpojumi • Skaistumkopšana, kosmētika

+/- Panākumi un neveiksmes Tendence

2022. gadā sāks darboties depozīta sistēma

Ministru kabinets ir pieņēmis Depozīta sistēmas darbības

noteikumus, kas nosaka depozīta iepakojuma pieņemšanas,

savākšanas, pārstrādes, sagatavošanas un nodošanas atkārtotai

izmantošanai procentuālo apjomu un termiņus. No

noteikumiem izriet, ka maksa par depozīta iepakojuma vienību

būs 0,10 eiro. Jaunā sistēma stāsies spēkā 2022. gadā.

Neizdodas “Tīrīga”

Iepriekš “Getliņi Eko” noslēdza 686,3 miljonu eiro vērtu Rīgas

pilsētas sadzīves atkritumu apsaimniekošanas publiskās–

privātās partnerības procedūru, par konkursa uzvarētāju

atzīstot SIA “CREB Rīga”, ko izveidoja divi vides pakalpojumu

sniedzēji – “Clean R” un “Eco Baltia vide”. Bija plānots,

ka konkursa uzvarētāji ar zīmolu “Tīrīga” nodrošinās Rīgas

sadzīves atkritumu apsaimniekošanu un investīcijas turpmākos

20 gadus. Tomēr šajā procesā iejaucās Konkurences

padome, kura visai stingri iestājās pret minēto iepirkumu,

pamatojoties uz bažām par dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu

izmantošanu. “Tīrīga” tā arī nesāka darboties.

Vidējā bruto darba samaksa atkritumu

apsaimniekošanas jomā (gada 1. ceturksnī)

1200

1000

800

600

400

200

0

2012

2013

2014

2015

2016

2017

2018

2019

2020

Avots: Centrālā statistikas pārvalde

Nozares fakti

Aizņemto darbavietu skaits atkritumu

apsaimniekošanas nozarē (gada 1. ceturksnī)

5000

4000

3000

2000

1000

0

Avots: Centrālā statistikas pārvalde

Aizņemtās darbavietas apsardzes nozarē, gada 1. ceturksnī

13000

12000

11000

10000

2014

2015

2016

2017

2018

2019

2020

2013

2014

2015

2016

2017

2018

2019

2020

Avots: Centrālā statistikas pārvalde

Izaicinājumi un atbalsts

Rīgā turpinās sadzīves atkritumu savākšanas problēmas

Pēc tam, kad Konkurences padome izbrāķēja Rīgas pašvaldības

ieceres uz 20 gadiem nodot atkritumu apsaimniekošanu

galvaspilsētā zīmolam “Tīrīga”, konkurences uzraugs nāca

klajā ar paziņojumu, ka likumā ir jāparedz brīvā tirgus

principa piemērošana, nevis jāļauj pašvaldībai pašai izvēlēties

sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu

sniedzējus. Konkurences padome norāda, ka pašvaldībās

ir identificētas vairākas problēmas, kas risināmas ar brīvā

tirgus modeļa ieviešanu, bet par to ir jādomā likumdevēju

līmenī.

Covid-19 krīzē cietušo uzņēmumu atbalstam

izveido 50 miljonu eiro lielu fondu

Valsts īpaša kapitāla fonda izveidē Covid-19 krīzē cietušo

uzņēmumu atbalstam ieguldījusi 50 miljonus eiro. Fondu

pārraudzīs “Attīstības finanšu institūcija “Altum””, un fonda

veikto ieguldījumu kopsumma vienā komersantā nedrīkstēs

pārsniegt desmit miljonus eiro. Kapitāla fonds ir mērķēts uz

ekonomiski dzīvotspējīgiem un labi pārvaldītiem komersantiem,

vienlaikus tādiem, kas darbojas industrijās ar augstu

pievienoto vērtību. Fonds veiks ieguldījumus uzņēmumos,

izmantojot dažādus finanšu instrumentus, piemēram, ieguldījumi

komersanta pamatkapitālā, kvazi-kapitāla ieguldījumi,

tajā skaitā konvertējami aizdevumi, kā arī ieguldījumi korporatīvajās

obligācijās.

Pieejams atbalsts eksporta veicināšanai

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra nodrošina eksportējošiem

komersantiem individuālu atbalstu granta veidā ar

atbalsta intensitāti 50% apmērā. Uzņēmumi var iegūt individuālu

atbalstu 20 000 eiro apmērā viena kalendārā gada

laikā dalībai kontaktbiržās ārvalstīs, starptautiskās digitālās

nozaru platformās, produktu/pakalpojumu pielāgošanai ārvalstu

tirgiem, uzņēmumu ražotņu un produktu atbilstības

novērtēšanai, publicitātei ārvalstu nozaru medijos, telemārketinga

pakalpojumiem nozaru ārvalstu sadarbības partneru

meklēšanai, dalībai starptautisko nozaru asociācijās, kā arī

dalībai starptautiskās izstādēs ārvalstīs.

156


Rādītāju dinamika

Uzņēmumi, kuru apgrozījums ir virs 145 000 EUR

2017 2018 2019

Apkopoto uzņēmumu skaits 601 609 634

Virsnozaru īpatsvars

Apgrozījums industrijas līderiem 2017.–2019. g. (milj. EUR)

200

2017. g. 2018. g. 2019. g.

150

Darbinieku skaits, tūkst. 20 20 21

Peļņa, milj. EUR 12 54 49

100

Rentabilitāte 1,54 6,35 5,51

50

Apgrozījums, milj. EUR 801 851 885

Apgrozījuma izmaiņas, % 8,79 6,26 4,00

0

TOLMETS, SIA

Clean R, SIA

PET Baltija, AS

Avots: Firmas.lv

Virsnozares skaitļos

Kopā

Uzņēmumu skaits

Pieaudzis

apgrozījums

Jauni

atlasē

Neto

apgrozījums,

tūkst.

Apgrozījums, peļņa EUR

19/18 18/17 17/16

Peļņa,

tūkst.

Rentabilitāte

Darbinieki,

skaits

kopā

Nodokļi (VID dati)

Kopā,

tūkst.

VSAOI uz

darbinieku,

tūkst. EUR

Pakalpojumi 634 69% 13% 885 248 4% 6% 8% 48 765 6% 20 774 147 083 2,8

Apsardze, drošības sistēmas

un identifikācijas dokumenti

Atkritumu apsaimniekošana,

metāllūžņi

193 68% 15% 213 890 -1% -3% 6% 13 481 6% 10 618 60 323 2,37

169 60% 6% 538 000 7% 11% 14% 27 450 5% 5755 59 027 3,55

Sadzīves pakalpojumi 226 74% 18% 113 233 0% 1% -15% 7300 6% 3731 24 323 3,03

Skaistumkopšana,

kosmētika

46 78% 15% 20 126 4% -12% 23% 534 3% 670 3410 1,88

TOP 10

N. p.

k. Nosaukums Darbības joma

2019. g. neto

apgrozījums,

tūkst. EUR

Apgrozījuma

izmaiņas,

pret 2018. g., %

Rentabilitāte,

%

Darbinieku

skaits

1 TOLMETS, SIA Metāllūžņi 154 515 -20% 0,7 115

2 Clean R, SIA Atkritumu izvešana, konteineru noma 43 789 31% 7,03 1464

3 PET Baltija, AS Otrreizējās izejvielas 37 222 7% 0,44 240

4 METALEKSPO, SIA Metāllūžņi 30 647 13% 3,35 27

5 Akron Baltic, SIA Metāllūžņi 27 478 -5% 0,86 8

6 Getliņi EKO, SIA Atkritumu uzglabāšana, sadzīves tehnikas savākšana 25 135 33% 3,01 114

7 Cronimet Latvia, SIA Metāllūžņi 22 791 -31% 2,41 10

8 Eco Baltia vide, SIA Atkritumu izvešana, konteineru noma 18 746 15% 1,43 297

9 SANEKSS METĀLS, SIA Metāllūžņi 17 409 20% 0,95 12

10 G4S Latvia, AS Apsardze: aizsargierīces, sistēmas, videonovērošana 17 060 -4% 2,76 1120

Avots: Firmas.lv, licencēti UR dati

Pakalpojumi

157


158


Asociācijas viedoklis

Situācija ar riepu apsaimniekošanu nav ievērojami uzlabojusies

Latvijas Riepu apsaimniekošanas

asociācijas vadītāja

Tīna Lūse

Kopumā beidzamajos gados situācija riepu apsaimniekošanas

nozarē ir normalizējusies un tirgū vairs nedarbojas apsaimniekotāji,

kuru spēja izpildīt normatīvo aktu prasības riepu

savākšanā un pārstrādē bija apšaubāma. Tomēr kopumā, kā

rāda dati, situācija ar riepu apsaimniekošanu ievērojami nav

uzlabojusies. Iedzīvotājiem joprojām nav ērti pieejama infrastruktūra

riepu nodošanai uz visiem vienādiem un viegli

saprotamiem noteikumiem. Iemesli meklējami tajā, ka katrs

apsaimniekotājs darbojas pēc saviem spēles noteikumiem. Ik pa

laikam tiek rīkotas akcijas, kas piedāvā iedzīvotājiem iespējas

nodot riepas bez maksas, taču tas nav sistēmisks risinājums un

neievieš šajā jomā kārtību.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija sagatavojusi

ziņojumu par nolietotu riepu apsaimniekošanu – lai

nodrošinātu nolietoto riepu vēsturiski izveidotā uzkrājuma

savākšanu, kas Latvijā pārsniedz 107 000 tonnu, un pārstrādi,

rosināts būtiski paaugstināt riepu atpakaļ savākšanas mērķa

apmērus. Asociācija atbalsta mērķa paaugstināšanu, tomēr nolietoto

riepu atpakaļ savākšanas mērķis tuvāko gadu laikā no

esošajiem 65% jāpaaugstina līdz 80%.

Tāpat atbalstāma iecere vienādot prasības ražotāju atbildības

sistēmām (RAS) nolietotu riepu apsaimniekošanā, jo daļa

problēmu vēsturiski radušās, ņemot vērā, ka apsaimniekotāju

piedāvātais pakalpojums nav salīdzināms. Ar interesi gaidīsim

ministrijas iecerēto izvērtējumu nolietoto riepu depozīta modeļa

ieviešanai. Kā rāda, piemēram, Somijas pieredze, tas var izrādīties

labs instruments, lai efektīvi apsaimniekotu un pārstrādātu

tirgū novietotās riepas. Turklāt šis modelis varētu iet roku rokā

ar ministrijas piedāvāto priekšlikumu ieviest Latvijas tirgū realizēto

riepu pārdevumu reģistrācijas sistēmu.

Pēc Valsts vides dienesta (VVD) datiem pērn Latvijā tika realizētas

15 300 tonnu riepu, savukārt 2018. gadā – 16 300 tonnu.

Taču pēc Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem ik gadu

realizēto riepu daudzums ir par aptuveni 10 000 tonnām lielāks,

nekā to uzrāda oficiālie VVD dati. Piemēram, 2018. gadā CSP dati

uzrāda, ka realizēti 28 700, bet 2019. gadā – 26 000 tonnu riepu.

Tas nozīmē, ka par vairāk nekā 40% Latvijas tirgū realizēto riepu

netiek noslēgts apsaimniekošanas līgums un, visticamāk, netiek

samaksāts dabas resursu nodoklis.

Asociācijas viedoklis

Palēnām notiek virzība uz apsardzes nozares sakārtošanu

Drošības nozares kompāniju

asociācijas valdes priekšsēdētājs

Arnis Vērzemnieks

Pēdējā gada laikā apsardzes nozare ir piedzīvojusi būtiskus

uzlabojumus. Izšķiroša šo pozitīvo pārmaiņu radīšanā ir bijusi

visu iesaistīto pušu mērķtiecīga sadarbība. Tomēr darbs vēl

ir turpināms pie publisko iepirkumu regulējuma pilnveides.

Nozares ilgtspējai un attīstībai vitāli nepieciešams arī politikas

plānošanas dokuments, un apsardzes nozarei ir jābūt iekļautai

vienotajā nacionālās drošības plānā. Tajā pašā laikā 2020. gads

apsardzes nozarei iesākās īpaši veiksmīgi, jo Saeima sāka skatīt

grozījumus Apsardzes darbības likumā par Apsardzes darbības

reģistra izveidi, kas nozari padarīs daudz caurspīdīgāku, un

klienti varēs iepirkt kvalitatīvāku pakalpojumu.

Paredzams, ka reģistrā tiks ietverta informācija par apsardzes

komersantiem un to, kādus pakalpojumus tie drīkst sniegt. Kontrolējošajām

institūcijām būs iespēja vieglāk izsekot komersantu

darbībām, jo komersantiem būs jānorāda noslēgtie līgumi, apsargājamie

objekti, apsardzes komersantiem pieejamie resursi.

Tāpat reģistrā tiks iekļauta informācija par darbiniekiem – kuri

no tiem ir nokārtojuši pārbaudījumus apsardzes sertifikāta iegūšanai,

cik daudziem ir izsniegti apsardzes sertifikāti un kādi ir to

derīguma termiņi. Tāpat būs iespēja uzzināt darbinieku apgūtās

apsardzes izglītības programmas, mācību kursus un citas nepieciešamās

ziņas.

Pēc Valsts ieņēmumu dienesta (VID) datiem 2018. gadā nodokļu

zaudējumi aplokšņu algu rezultātā bija 8,2 miljoni eiro.

Jau vairākus gadus vēršam uzraugošo institūciju uzmanību šai

situācijai, un ir konstatējami uzlabojumi. Ņemot vērā, ka VID

apsardzes nozari nosaucis kā vienu no prioritārām, 2018. gadā

no kopā veiktajiem juridisko personu nodokļu auditiem 5%

ir veikti apsardzes nozares nodokļu maksātājiem, kas nozaru

griezumā ir samērā augsts rādītājs. Lai samazinātu izvairīšanās

no nodokļu nomaksas gadījumu skaitu, nodokļu krāpšanas

riskus un nelegālo nodarbinātību apsardzes nozarē, ar grozījumiem

Apsardzes darbības likumā plānots noteikt, ka apsardzes

komersants viena līguma saistību izpildē fiziskās apsardzes

pakalpojuma nodrošināšanai varēs piesaistīt ne vairāk kā vienu

apsardzes komersantu, vienlaikus uzliekot ģenerāluzņēmējam

par pienākumu nodrošināt, ka apakšuzņēmējs apsardzes darbību

veic saskaņā ar likuma prasībām.

Pakalpojumi

159


160


Pakalpojumi

161


162


Pakalpojumi

163


Mārketinga

koncepti

nelieliem

uzņēmumiem

Mājaslapu izstrāde

SEO risinājumi

Sociālo tīklu

profilu izveide

www.latvijastalrunis.lv

67770711

164


Pakalpojumi

165


Apsardze, drošības sistēmas

un identifikācijas dokumenti

Pieprasījums pēc fiziskās apsardzes

turpinās samazināties

SIA “Koblenz drošība” valdes

priekšsēdētājs

Raivis Terinks

Pat neskatoties uz jaunu veikalu atvēršanu, pieprasījums pēc fiziskās apsardzes paliek

nemainīgs. Pēdējos divus gadus cenas fiziskajai apsardzei ir augušas, lielākoties

ņemot vērā darbaspēka izmaksu pieaugumu un darbaspēka trūkumu. 2018. gada

beigās, 2019. gada sākumā apsardzes pakalpojumu cenas klientiem pieauga tik ļoti,

ka klienti, kas lielākoties ir lielveikali, vairs nevarēja atļauties pirkt tik daudz un par

tādām cenām. Tas loģiski noveda pie tā, ka samazinājās pieprasījums pēc fiziskās

apsardzes tirdzniecības vietās, noliktavās un citos objektos. Arī nākotnē prognozēju,

ka pieprasījums pēc fiziskās apsardzes turpinās samazināties un vairāk tiks domāts

par tehniskajiem risinājumiem.

Nozares TOP 25 uzņēmumi

N.

p.

k. Nosaukums Darbības joma

2019. gada

apgrozījums,

tūkst. EUR

Apgrozījuma

izmaiņas, pret Rentabilitāte,

2018. g., % %

Darbinieku

skaits

1 G4S Latvia, AS

Apsardze: aizsargierīces,

sistēmas, videonovērošana

17 060 -4% 2,76 1120

2 Regula Baltija, SIA Identifikācijas dokumenti 10 533 27% 30,5 74

3 UNIFORTS, SIA Apsardze: dienesti 8 056 3% 2,62 110

4 GRIFS AG, SIA Apsardze: dienesti 7 918 1% 0,5 536

5 LDZ apsardze, SIA Apsardze: dienesti 7 211 -1% 1,17 482

6

Evidence Network,

SIA

Apsardze: aizsargierīces,

sistēmas, videonovērošana

6 640 34% 8,33 19

7 Guard services, SIA Apsardze: dienesti 6 067 -6% 30,36 498

8

9

10

G4S Cash Services

Latvia, AS

Rīgas apsardzes

sabiedrība, SIA

KOBLENZ DROŠĪBA,

SIA

Apsardze: dienesti 5 820 -15% 7,93 775

Apsardze: dienesti 5 075 12% 17,91 317

Apsardze: aizsargierīces,

sistēmas, videonovērošana

5 068 3% 0,98 204

11 IDEMIA Latvia, SIA Identifikācijas dokumenti 4 839 -2% 10,86 25

12

SECURITAS LATVIA,

SIA

Apsardze: dienesti 4 787 6% 2,36 299

13 BK Latvia, SIA

Apsardze: aizsargierīces,

sistēmas, videonovērošana