Teritorijas izmantošanas noteikumi - Aizkraukles rajona padome

AIZKRAUKLES RAJONA PADOME 

AIZKRAUKLES RAJONA 

TERITORIJAS PLĀNOJUMS 

2007.-2019.GADIEM 

II.DAĻA 

TERITORIJAS IZMANTOŠANAS 

NOTEIKUMI 

GALA REDAKCIJA 

2007

2 

AIZKRAUKLES RAJONA TERITORIJAS PLĀNOJUMS. TERITORIJAS IZMANTOŠANAS NOTEIKUMI 



APSTIPRINĀTS: 

Ar Aizkraukles rajona padomes 

2007. gada 27.jūnija sēdes 

lēmumu Nr.6 §1. 

STĀJAS SPĒKĀ: 

2007. gada 11.jūlija 

Sludinājums „Latvijas Vēstnesī” 

2007. gada 10.jūlija 

AIZKRAUKLES RAJONA 

TERITORIJAS PLĀNOJUMS 

2007.-2019.GADIEM 

III.DAĻA 

TERITORIJAS IZMANTOŠANAS 

NOTEIKUMI 

GALA REDAKCIJA 

Aizkraukles rajona padomes priekšsēdētājs P.KEIŠS 

SIA “NAGLA IF” valdes locekle I. PIVARE 

2007

3 


SATURS 

1. PRIEKŠVĀRDS 4 

2. LIETOŠANAS PAMĀCĪBA 5 

3. TERMINU UN JĒDZIENU SKAIDROJUMS 6 

4. TERITORIJAS ATĻAUTĀ UN AIZLIEGTĀ IZMANTOŠANA 10 

4.1. LAUKSAIMNIECĪBĀ IZMANTOJAMĀ TERITORIJA 10 

4.1.1. Nacionālās nozīmes lauksaimniecībā izmantojamās zemes 10 

4.1.2. Reģionālas nozīmes lauksaimniecībā izmantojamās zemes 12 

4.1.3. Vērtīgās lauksaimniecībā izmantojamās zemes 13 

4.1.4. Dārzkopības teritorijas 15 

4.2. MEŽU TERITORIJAS 16 

4.2.1. Saimnieciskie meži 16 

4.2.2. Saudzējamie un aizsargājamie meži 17 

4.3. SPECIĀLĀS NOZĪMES TERITORIJAS 19 

4.3.1. Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas un objekti 19 

4.3.2. Aizsargājamie kultūras pieminekļi un kultūrvēsturiskie objekti 21 

4.3.3. Ainaviski vērtīgās teritorijas 24 

4.4. ATTĪSTĪBAS CENTRI UN APBŪVES TERITORIJAS 25 

4.4.1. Pilsētu apbūves teritorijas 25 

4.4.2. Ciemu apbūves teritorijas 28 

4.4.3. Līnijbūvju apbūves teritorijas 33 

4.4.4. Tehniskās apbūves teritorijas 35 

4.4.5. Ražošanas objektu apbūves teritorijas 36 

4.4.6. Derīgo izrakteņu ieguves karjeri un atradnes 37 

4.5. AIZSARGJOSLAS 39 

4.6. ŪDENS OBJEKTU TERITORIJAS 43 

4.7. RISKA TERITORIJAS UN OBJEKTI 44 

4.8. SABIEDRISKAIS TRANSPORTS 46 

4.9. KOPĪGO INTEREŠU TERITORIJAS 47 

4.10. IETEIKUMI RAJONA VIETĒJĀM PAŠVALDĪBĀM 49 

4.11. TURPMĀKĀS IZPĒTES TERITORIJAS 56 

4.12. TERITORIJAS PAŠVALDĪBAS FUNKCIJU NODROŠINĀŠANAI 57 

AIZKRAUKLES RAJONA PADOME

4 


1. nodaļa PRIEKŠVĀRDS 

1.1. Aizkraukles rajona teritorijas izmantošanas noteikumi ir saistošie rajona padomes noteikumi, 

kas blakus katrai teritorijas daļai ar noteiktu atšķirīgu plānoto /atļauto/ izmantošanu nosaka: 

20.1.prasības apdzīvojuma struktūras attīstībai, arī apdzīvojuma centru un transporta 

infrastruktūras attīstībai; 

20.2.prasības maģistrālajām inženiertehniskajām komunikācijām un inženiertehnisko 

komunikāciju tīklu attīstībai; 

20.3.prasības riska objektiem un teritorijām; 

20.4.citas prasības un aprobežojumi (RTPN Nr.770). 

1.2. Turpmāk tekstā saistošo noteikumu “Aizkraukles rajona teritorijas izmantošanas noteikumi” 

vietā lietots saīsinājums „Noteikumi” vai lieto AIZRTIN. 

1.3. Teritorijas izmantošanas noteikumi ietver prasības ieteikumus vietējo pašvaldību teritoriju 

plānojumiem, būvniecības dalībniekiem, nekustamā īpašuma - zemes vienības vai ēku un 

būvju, īpašnieku vai lietotāju tiesības un pienākumus attiecībā uz zemes gabala izmantošanu. 

1.4. Vadlīnijas teritorijas plānotām /atļautām/ izmantošanām noteiktas gan apbūvētām, gan 

neapbūvētām teritorijām - dabas teritorijām, gan apdzīvotām vietām - ciemos, gan ārpus 

apdzīvotām vietām - lauku apvidū. 

1.5. Izmantošanas noteikumos ņemtas vērā Zemgales reģiona gala redakcijas vadlīnijas, kas nav 

apstiprinātas, bet nodotas atzinumam Reģionālās attīstības ministrijai, ja apstiprinātajā 

vadlīnijās noteikts citādi, kā minēts šajos noteikumos par pamatu jāņem apstiprinātais 

vadlīniju variants un tie nav uzskatāmi par teritorijas plānojuma grozījumiem, bet 

redakcionāliem labojumiem. 

1.6. Ministru kabineta noteikumu Nr.236 “Plānošanas reģiona teritorijas plānošanas noteikumi” 

12.pants nosaka, ka reģiona teritorijas plānojuma vadlīnijas ir ieteikumi rajonu un vietējo 

pašvaldību attīstības programmu un teritorijas plānojumu izstrādāšanai. 

1.7. Zemgales reģiona vadlīnijas tiek iedalītas vispārējās un tematiskās. Vispārējās vadlīnijās tiek 

noteikti plānotie sasniedzamie mērķi un ieteicamā politika, kas jāievēro vietējām un rajonu 

pašvaldībām, izstrādājot attīstības programmas un teritorijas plānojumus. Tematiskās 

vadlīnijas katra telpiskās struktūras elementa kontekstā dalās vispārējās vadlīnijās un 

sasniedzamajos mērķos, ieteiktajos uzdevumos pašvaldībām to teritoriju plānojumu sadaļu 

izstrādei. Tematiskās vadlīnijas adresētas plānojuma sadaļām: apdzīvojums, lauki, 

infrastruktūra. 

1.8. Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumu Nr.236 "Plānošanas reģiona teritorijas plānošanas 

noteikumi” 52.pantu plānošanas reģiona attīstības padome lēmumā par teritorijas plānojuma 

apstiprināšanu norāda termiņu, līdz kuram pēc teritorijas plānojuma apstiprināšanas jāveic 

nepieciešamie grozījumi plānošanas reģionā esošo rajonu un vietējo pašvaldību teritorijas 

plānojumos. 

1.9. Zemgales reģiona pašvaldībām izstrādājot vai pilnveidojot attīstības programmas, teritorijas 

plānojumus vai citus plānošanas dokumentus, jāņem vērā vispārējās vadlīnijas. Katra 

pašvaldība atkarībā no teritorijas attīstības līmeņa, esošās situācijas un tās attīstības iespējām 

tematiskajās vadlīnijās izvēlas ieteiktos uzdevumus vai tos pilnveido atbilstoši apstākļiem. 

1.10. Gandrīz ikviens zemes izmantošanas veids pieļauj lielāku vai mazāku ēku vai citu būvi. 

Tādēļ arī zemes izmantošanas tiesības, galvenokārt, ir būvtiesības, ko nosaka vietējās 

pašvaldības plānojumos, kas nosaka kādam mērķim, kur, kā un ko ir tiesības būvēt, tas ir, 

kādi šai apbūvei ir noteikumi ievērojot rajona teritorijas plānojuma noteiktos ietvarus. 


5 


2. nodaļa LIETOŠANAS PAMĀCĪBA 

2.1. Pirms “Noteikumu” lietošanas vēlams iepazīties ar konkrētā laika posmā spēkā esošiem MK 

2005.11.10 noteikumiem Nr. 770 “Rajona pašvaldības teritorijas plānošanas noteikumi” un 

MK 2004.19.10. noteikumiem Nr. 883 “Vietējās pašvaldības teritorijas plānošanas 

noteikumi” un citiem, uz teritoriālo plānošanu un būvniecību attiecināmiem, likumdošanas 

un normatīvajiem aktiem. Tas noteikti palīdzēs labāk uztvert šajos noteikumos formulētās 

prasības, kā arī labāk izprast konkrēto situāciju. 

2.2. “Noteikumu” prasības attiecas uz jebkuru vietējas pašvaldības teritorijas plānojumu un uz 

jebkuru zemes vienību, lai kādā atļautā teritorijas izmantošanā tas atrastos visā rajona 

teritorijā. 

2.3. Katra nodaļas apakšnodaļa ietver sevī arī virkni detalizētu prasību, kas tieši neizriet no 

teritorijas plānojuma, bet ir noteiktas ar citiem direktīviem aktiem, galvenokārt ar Latvijas 

Būvnormatīviem un LR likumiem. Laika gaitā izstrādājot un pieņemot vietējo pašvaldību 

teritorijas plānojumus tiks detalizēti konkrēto teritoriju izmantošanas nosacījumi, kuri nav 

attēlojami rajona plānojuma ierobežotā mēroga dēļ vai attēloti ar nosacītiem ārpus mēroga 

apzīmējumiem. 

2.4. “Noteikumus” pielieto kopā ar likumdošanas un normatīvajiem aktiem, kas attiecināmi uz 

teritorijas attīstību, teritoriālo plānošanu un būvniecību. 

2.5. „Noteikumi” iedalīti: 

nodaļās piem. 1. nodaļa APBŪVES TERITORIJAS 

sadaļās piem. 6.1.sadaļa Ciemu apbūves teritorijas 

pantos piem. 6.1.1. pants 

punktos piem. 6.1.1.1.punkts 

apakšpunktos piem. 6.1.1.1.1.apakšpunkts vai (i) 

EM 

NĪLM 

LR 

MKN 

RAPLM 

CL 

LAPK 

KK 

g. 

skat. 

t. i. 

Tālr. 

pag. 

Ekonomikas ministrija 

Nekustamā īpašuma lietošanas mērķi 

Latvijas Republika 

Ministru Kabineta noteikumi 

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija 

Civillikums 

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss 

Kriminālkodekss 

gads 

skaties 

tas ir 

Latvijas tālrunis Republika 

pagasts 

2.6. Ja noskaidrojot rajona “Noteikumu” prasības, ir radušās kādas neskaidrības vai jautājumi, 

informāciju var saņemt Aizkraukles rajona padomē, Lāčplēša ielā 1, LV 5101, tālr. 5133921 

vai 5133903. 

2.7. .“Noteikumos” papildus iekļauti un kursīvā (ar slīpu rakstu) izdalīti noteikumi, kas izriet no 

likumu un citu likumdošanas aktu prasībām, un šajā likumā sniedz tikai papildu informāciju 

par augstākas kompetences noteiktām prasībām. 


6 


3.nodaļa TERMINU UN JĒDZIENU SKAIDROJUMS 

Šajā nodaļā dots “Noteikumos” svarīgāko pielietoto jēdzienu skaidrojums (slīpajā rakstā jēdzienu 

definīcijas, kas minētas likumdošanā). 

3.1. Aizsargjoslas – noteiktas platības, kuru uzdevums ir aizsargāt dažāda (gan dabiskus, gan mākslīgus) 

objektus no nevēlamas ārējās iedarbības, nodrošināt to ekspluatāciju un drošību vai pasargāt vidi un 

cilvēku no kāda objekta kaitīgas ietekmes. [AL] 

3.2. Akustiskais troksnis ir nelabvēlīgas, traucējošas visu veidu skaņas gaisa vidē, kas rada diskomfortu, 

ietekmē dzirdi un traucē akustisko komunikāciju (lietderīgās skaņas). [MKN Nr.598] 

3.3. Apbūve – noteiktā teritorijā izvietotu ēku un būvju kopums. [BL] tādu plānotu, izmantotu vai nodomātu 

ēku un citu būvju, inženierkomunikāciju un teritorijas labiekārtojuma kopums, kur ēkas ir galvenais 

elements. 

3.4. Apbūves teritorija - teritorija, kas teritorijas plānojumā noteikta apbūvei. 

3.5. Appludināmā zona - sauszemes teritorija, kura, palielinoties ūdens caurplūdumam ūdenstilpnē vai ūdens 

caurplūdumam ūdenstecē, uz neilgu laika posmu tiek applūdināta. [AL] 

3.6. Atkritumi — jebkurš priekšmets vai viela, no kuras īpašnieks atbrīvojas, ir nolēmis vai spiests atbrīvoties. 

3.7. Atkritumu apsaimniekošana — atkritumu savākšana (tai skaitā atkritumu vākšana, šķirošana un 

sajaukšana, lai tos pārvadātu), uzglabāšana, pārkraušana, pārvadāšana, pārstrāde (tai skaitā atkritumu 

sadedzināšana) un apglabāšana, šo darbību pārraudzība, kā arī atkritumu apglabāšanas vietu ierīkošana un 

pārstrādes objektu uzturēšana un aprūpe pēc objektu slēgšanas. 

3.8. Atļautā izmantošana – zemes, ēkas un būves vai tās daļas izmantošana, kas plānota, izmantota vai 

nodomāta izmantot saskaņā ar teritorijas plānojumā noteikto atļauto teritorijas izmantošanu. 

3.9. Būtisks piesārņojums – valsts kompetentu iestāžu noteikta jebkādas kaitīgas vielas maksimāla 

koncentrācija gaisā, augsnē vai ūdenī, ko aizliegts pārsniegt vispār vai kādā konkrētā teritorijā. 

3.10. Būve – būvniecības procesā radies ar zemi saistīts veidojums, kam ir noteikta funkcija [BL]; – 

arhitektonisks, tehnisks vai konstruktīvs virszemes, pazemes vai zemūdens darinājums, to kopums, kā arī 

attiecīgās ar tām saistītās tehniskās iekārtas. 

3.11. Būvniecība – visu veidu būvju projektēšana un būvdarbi. [BL] 

3.12. Dabas pamatnes teritorijas - kopējs nosaukums mežu, parku, skvēru, upju atteku, pļavu, purvu un upju, 

citu ūdenstilpju un pārmitrām teritorijām, kur izbūvēm ir pakārtota nozīme. 

3.13. Dabas resursi - dabas daļas, to skaitā zeme, augsne, zemes dzīles, gaiss, ūdens, flora un fauna, kurām ir 

ekonomiska, sociāla, zinātniska vai kultūras vērtība. 

3.14. Darījumu objekts nozīmē komercizmantošanu, kas ietver banku, apdrošināšanas sabiedrību, viesnīcu, 

biroju, moteli, kantori, gadatirgu, izstāžu, kongresu un konferenču centru, kā arī citu komerciāla rakstura 

iestādi, bet neietver nekādu ražošanu vai vairumtirdzniecību. 

3.15. Daudzdzīvokļu māja - daudzdzīvokļu nams ar ne vairāk par trim stāviem –mazstāvu (neskaitot pagrabu) 

vai vairāk par trim –vairākstāvu dzīvojamā māja vai tās daļa, kas plānota, izmantota vai nodomāta 

dzīvokļiem ar kopīgu ieeju no zemes līmeņa, un, kur iedzīvotājiem ir tiesības kopīgi lietot priekštelpas, 

kāpnes, palīgtelpas, kas neatrodas dzīvoklī, un pagalmus, kā arī dzīvokļiem ir kopīga iekšējo un ārējo 

inženiertehnisko tīklu sistēma 

3.16. Derīgo izrakteņu ieguve - darbu komplekss derīgo izrakteņu iegūšanai atradnē. 


7 


3.17. Divdzīvokļu savrupmāja – apbūves veids, kas ietver sevī dzīvojamo māju divām ģimenēm uz viena zemes 

īpašuma ar/vai bez saimniecības ēkām un būvēm un kopējiem iekšējiem un ārējiem (nevis katram dzīvoklim 

atsevišķi) inženiertehniskie tīkli.. Māju veido tās izmantošanu nodrošinošās inženierbūves īpašuma robežās 

un posmi līdz pieslēgumam pašvaldības vai kopīgo komunikāciju tīkliem. 

3.18. Dvīņu māja – apbūves veids, kas ietver sevī ēkas katra uz sava zemes īpašuma ar/vai bez saimniecības 

ēkām un būvēm un atsevišķiem iekšējiem un ārējiem inženiertehniskiem tīkliem. Māju veido tās 

izmantošanu nodrošinošās inženierbūves īpašuma robežās un posmi līdz pieslēgumam pašvaldības vai 

kopīgo komunikāciju tīkliem. 

3.19. Grāvis - mākslīgs, garš padziļinājums zemes virsmā virsūdens uztveršanai un novadīšanai, iekļaujoties 

vienotā noteces sistēmā. 

3.20. Iela – atklāta publiska ārtelpa transporta un gājēju satiksmei paredzēta teritorija, kas plānā fiksēta ar 

sarkanajām līnijām un ģeodēziski nostiprināta pagasta vai apdzīvotas vietas teritorijas plānojumā un, 

izņemot gājēju ielas, tā ir aprīkota ar ietvi, kura nodalīta no transporta kustībai paredzētās daļas [RRP]. Ielas 

kalpo ciemu un to apkārtnes apkalpošanai un vietējās satiksmes pievadīšanai valsts un pašvaldības ceļiem. 

Iela veido vienotu nekustamo īpašumu. Ielas robežās var būt arī apstādījumi. 

3.21. Inženierkomunikācijas – ierīce, aprīkojums vai ierīču un aprīkojumu kopums, kas paredzēts būves un ēku 

apgādei ar izejvielām, sakariem, energoresursiem, un citiem resursiem. (BL] un notekūdeņu novadīšanai. 

3.22. Inženiertehnisko komunikāciju attīstības shēma – teritorijas plānojums vai detālplānojums, kas nosaka 

transporta un inženiertehnisko komunikāciju tīkla un objektu attīstību. 

3.23. Inženierkomunikāciju objekts - zeme, būve vai tās daļa, kas plānota, izmantota vai nodomāta valsts vai 

pašvaldības inženiertehniskās apgādes (infrastruktūras) objektu, arī elektroapakšstacijas, katlumājas, gāzes 

sadales stacijas, automātiskās telefonu stacijas, kanalizācijas un lietus notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, 

dzeramā ūdens atdzelžošanas stacijas objektu izvietošanai. 

3.24. Kapsēta – zeme, kas plānota, izmantota vai nodomāta mirušo apbedīšanai un ar to saistītiem pasākumiem 

un var ietvert arī ēkas un citas būves šo funkciju realizēšanai. 

3.25. Karjers - derīgo izrakteņu (kūdras, grants, smilts, u. c.) ieguves vieta ar atklāto paņēmienu. 

3.26. Kultūras pieminekļi kultūrvēsturiskā mantojuma daļa - kultūrvēsturiskas ainavas un atsevišķas teritorijas 

(senkapi, kapsētas, parki, vēsturisko notikumu norises un ievērojamu personu darbības vietas), kā arī 

atsevišķi kapi, ēku grupas un atsevišķas ēkas, mākslas darbi, iekārtas un priekšmeti, kuriem ir vēsturiska, 

zinātniska, mākslinieciska vai citāda kultūras vērtība un kuru saglabāšana nākamajām paaudzēm atbilst 

Latvijas Valsts un tautas, kā arī starptautiskajām interesēm. (KL] 

3.27. Lauksaimnieciska lietošana – zemes apstrāde, lai ražotu pārtikas produktus, bet neietver lopkopības fermu. 

3.28. Meliorācijas sistēma - būvju un ierīču komplekss meliorējamās zemes ūdens režīma regulēšanainosusināšanai 

un apūdeņošanai. (likums “Par meliorāciju”) 

3.29. Mežaparks - paliela, vienota, cilvēku izmainīta meža teritorija, kuru intensīvi izmanto dažādiem atpūtas 

veidiem, kurai nepieciešama mākslīga dabiskās vides uzturēšana un augsts labiekārtojuma līmenis, 

vienlaikus saglabājot mežu vizuālo dabiskumu. 

3.30. Meža zeme ir zeme, uz kuras ir mežs, zeme zem meža infrastruktūras objektiem, kā arī mežā ietilpstošie un 

tam piegulošie pārplūstošie klajumi, purvi un lauces (“Meža likums” ) 

3.31. Mežs – ir ekosistēma visās tā attīstības stadijās, un tajā dominē koki, kuru augstums konkrētajā vietā var 

sasniegt vismaz septiņus metrus un kuru pašreizējā vai potenciālā vainagu projekcija ir vismaz 20 procenti 

mežaudzes aizņemtās platības (“Meža likums” ). 

dabiski veidojusies, galvenokārt ar kokaugiem apaugusi teritorija, kurā pašatjaunošanās procesi notiek 

dabiski, ar kokiem apaugusi liela zemes teritorija (0,1 ha). 


8 


3.32. Paaugstināta riska objekts - ko raksturo paaugstināta iespējamība radīt draudus videi, cilvēka dzīvībai, 

veselībai vai īpašumam (AL]. 

3.33. Paliene - upei vai ezeram piegulošā platība, kas periodiski vai patstāvīgi plūdu laikā pārplūst. 

3.34. Palīgizmantošana - atļautā izmantošana, kas papildina vai veicina primāro izmantošanu un izvietota tajā 

pašā zemesgabalā kur pamatizmantošana (galvenā, primārā). 

3.35. Pamatizmantošana - atļautā izmantošana, kas atļauta konkrētā īpašumā un ir noteicošā (vairāk kā puse) 

zemes un uz tās atrodošos būvju izmantošna, ievērojot minimālā zemes gabala nosacījumus izmantošanas 

teritorijai, kurā tas atrodas. 

3.36. Papildizmantošana - atļautā izmantošana, kas nodrošina pamatizmantošanas funkcionalitāti un apkalpi, 

detālplānojumā (parasti dzīvojamā apbūvē – bērnudārzs, skola, veikals un pakalpojuma objekts vietējai 

nozīmei) izvieto atsevišķos zemes gabalos, ievērojot minimālā zemes gabala nosacījumus izmantošanas 

teritorijai, kurā tas atrodas. 

3.37. Parks - dabiskas un/vai cilvēku veidotas teritorijas, kuras veido dabas elementu, ēku un citu būvju un mazo 

arhitektūras formu daudzveidība, kurām ir liela estētiska, sanitāri higiēniska un rekreācijas nozīme un kuru 

uzturēšanai nepieciešams augsts labiekārtojuma līmenis, mākslīga audžu kopšana un atjaunošana. 

3.38. Piebraucamais ceļš - jebkādas apbūves un izmantošanas teritorijas daļa piekļūšanai pie atsevišķa reāli dabā 

esoša nekustamā īpašuma zemesgabala vai atsevišķiem objektiem, arī servitūts vai apgrūtinājums citiem 

nekustamiem īpašumiem, kas reģistrēts Zemesgrāmatā. 

3.39. Publiska apspriešana - sabiedrības iespēju nodrošināšana aizstāvēt savas tiesības un izteikt atsauksmes, bet 

pašvaldībai no tām izdarīt secinājumus un reglamentē likumdošana. 

3.40. Publiska vieta - ceļi, ielas, gājēju zonas, tuneļi, laukumi, gājēju apakšzemes pārejas, dzelzceļa staciju, 

autoostu un lidostu zāles, gaiteņi, satiksmes ejas, parki un citas speciāli iekārtotas brīvdabas atpūtas vietas, 

kā arī neapbūvēta vai citādi neiekārtota valsts vai pašvaldības zeme un ēkas. 

3.41. Rindu māja nozīmē izmantošanu, kas ietver vertikāli trīs un vairākos dzīvokļos sadalītu ēku uz kopīga vai 

katru uz sava zemesgabala ar neatkarīgām izejām uz priekšpagalma - un/vai aizmugures pagalmiem, kas 

cieši piekļaujas katra dzīvokļa divām ( parasti sānu sienām) un katrai ir atsevišķa iekšējo inženiertehnisko 

tīklu sistēma. 

3.42. Riska objekts (avots) - objekts, kas var radīt draudus videi, cilvēka dzīvībai, veselībai vai īpašumam(AL]. 

3.43. Sarkanā līnija – pašvaldības apstiprinātajā teritorijas plānojumā noteiktā līnija, kas norobežo ceļa, ielas 

vai piebrauktuves (arī inženierkomunikāciju koridoru) apbūvei un izmantošanai nepieciešamo teritoriju un 

apbūvējamās vai citādā veidā izmantojamās teritorijas. [AL) juridiski noteikta vai projektēta, 

detālplānojumā vai zemesgabala plānā atzīmēta, maģistrāles, ielas, piebrauktuves, laukuma un/vai 

inženiertehnisko komunikāciju koridora robeža. Ja sarkanā līnija atdala zemesgabala daļu, tad pašvaldība 

ielā iekļauto daļu var atsavināt likumā noteiktajā kārtībā. 

3.44. Savrupmāja – apbūves veids, kas ietver sevī dzīvojamo māju (pārsvarā vienai ģimenei) ar/vai bez 

saimniecības ēkām un būvēm.. Māju veido tās izmantošanu nodrošinošās inženierbūves īpašuma robežās un 

posmi līdz pieslēgumam pašvaldības vai kopīgo komunikāciju tīkliem. Ģimenes mājai sinonīms savrupmāja. 

3.45. Tauvas josla – sauszemes josla gar ūdeņu krastu, kas paredzēta ar zveju vai kuģošanu saistītām darbībām un 

kājāmgājējiem. (ZL] 

3.46. vai vairumtirdzniecību un lielveikalu (tirdzniecības platība virs 1000 m²). 

3.47. Tūrisms - jebkura veida darbība un aktivitāte, kas nodrošina vai ir saistīta ar cilvēku pagaidu (ne īsāku par 

24 stundām un ne ilgāku par 1 gadu) ceļojumu ārpus savas pastāvīgās dzīvesvietas brīvā laika pavadīšanas 

vai lietišķo darījumu nolūkā, ja tas nav saistīts ar algotu darbu apmeklējuma vietā. 

3.48. Ūdensnoteka - dabiska, regulēta vai ierīkota ūdenstece ūdens aizvadīšanai (“Par meliorāciju”). 

3.49. Ūdenssaimniecības sistēma – ūdenssaimniecības būvju un institucionālo vajadzību kopums, kas 

nepieciešams ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanai konkrētā teritorijā, nodrošinot teritorijas attīstību, 

vides aizsardzību un ekonomiskās intereses; 


9 


3.50. Ūdenstece - dabīga vai mākslīga (upe, grāvis, strauts) gultne ar plūstošu ūdens straumi, kas rodas kādā 

apvidū zemes virsmas slīpuma dēļ. 

3.51. Ūdenstilpe - dabīgs vai mākslīgi izveidots (ezers, dīķis) zemes virsmas pazeminājums - ieplaka, kur 

uzkrājas ūdens. 

3.52. Vēsturiska ēka ir kapitāla ēka, kas celta laika posmā līdz 1945.g, un veido savdabību un tajā pēc 1945. g 

nav veiktas kapitālas pārbūves, kas likvidējušas ēkas sākotnējo veidolu un plānojumu. 

3.53. Vides aizsardzība – pasākumu kopums vides saglabāšanai un dabas resursu ilgtspējīgas izmantošanas 

nodrošināšanai. 

3.54. Vides pieejamība – iespēja cilvēkiem ar kustību un redzes vai dzirdes traucējumiem pārvietoties vidē 

atbilstoši plānotai apbūves funkcijai. [BL] 

3.55. Zaļumjoslas - blīvi koku un krūmu (vismaz 70%) stādījumi gar ielām, ceļiem un dzelzceļiem platumā, ko 

nosaka apbūves noteikumi. 

3.56. Zemes vienība (agrāk – gruntsgabals, gabals) juridiski noteikta zemesgrāmatā ierakstīta teritorijas 

pamatvienība, atsevišķs dabā esošs zemes gabals. 


10 


4.nodaļa TERITORIJAS ATĻAUTĀ UN AIZLIEGTĀ IZMANTOŠANA 

4.1. LAUKSAIMNIECĪBĀ IZMANTOJAMĀ TERITORIJA 

4.1.1. Nacionālās nozīmes lauksaimniecībā izmantojamās zemes 

4.1.1.1.Teritorijas apraksts: 

Rajonā nacionālās nozīmes lauksaimniecībā izmantojamās zemes ir tās zemes, kas 

neatkarīgi no īpašumu robežām veido nedalītu zemes nogabalu (nogabalā ieskaitāmi pašvaldību, 

uzņēmumu un māju ceļi un ūdenstilpes ar platību līdz 1 ha), kuru norobežo lauksaimniecībā 

neizmantojamās zemes, tai skaitā meža zemes, ūdensteces, valsts autoceļi un dzelzceļš, un kas 

atbilst abiem šiem nosacījumiem un lauksaimniecības zinātniskās pētniecības, izmēģinājumu 

uzņēmumu un profesionālās izglītības centru teritorijas. 

Saskaņā ar 14.02.2006. MK noteikumiem Nr.142 „Noteikumi par nacionālas nozīmes 

lauksaimniecības teritorijām” LLU aģentūras „Zemkopības zinātniskais institūts” (Skrīveru 

pagastā )valdījumā esošai zemei ir noteikts nacionālas nozīmes lauksaimniecības teritorijas 

statuss, kur nav atļauta lauksaimniecības zemju transformācija, jo to zemes kvalitātes novērtējums 

ir lielāks par 50 ballēm. 

4.1.1.2.Izmantošanas mērķis: 

Saglabāt lauksaimnieciskās ražošanas galveno resursu – zemi un nodrošināt 

lauksaimniecības kā vienas no tautsaimniecības nozarēm ilglaicīgu attīstību. 

Nacionālās nozīmes lauksaimniecības teritoriju noteikšanas mērķis ir nodrošināt vērtīgo 

lauksaimniecības zemju resursu pārvaldību, radot priekšnoteikumus ilgtspējīgai lauksaimniecības 

attīstībai, kā arī veicināt valsts politikas īstenošanu vides kvalitātes saglabāšanā un raksturīgās 

Latvijas lauku kultūrainavas aizsardzību, sekmējot reģionu attīstību un iedzīvotāju labklājības 

paaugstināšanos. 

4.1.1.3.Atļautā izmantošana: 

Nacionālās nozīmes lauksaimniecības teritorijas atļauts izmantot tikai lauksaimnieciskās 

produkcijas ražošanai. 

Nacionālās nozīmes lauksaimniecībā izmantojamās zemes transformēšana citos zemes 

lietošanas veidos ir atļauta, ja: 

a) tas nepieciešams lauku saimniecību nedzīvojamām ēkām, pamatojoties uz spēkā esošā 

vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā un, ja nepieciešams, detālplānojumā noteikto teritorijas 

plānoto (atļauto) izmantošanu. Lauku saimniecību nedzīvojamās ēkas šo noteikumu izpratnē ir 

lauksaimnieciskajā ražošanā izmantojamās saimniecības un noliktavu ēkas (piemēram, govju, 

cūku un aitu kūtis, staļļi, apjumtie laidari, suņu mītnes, rūpnieciskās vistu kūtis, klētis, angāri, 

lauksaimniecībā izmantojamās palīgēkas, pagrabi, vīna darītavas, vīna tvertnes, siltumnīcas, 

lopbarības tvertnes); 

b) tas nepieciešams valsts vai pašvaldības vajadzībām, pamatojoties uz spēkā esošā 

vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā un, ja nepieciešams, detālplānojumā noteikto teritorijas 

plānoto (atļauto) izmantošanu. 



4.1.1.4.Aizliegtā izmantošana un ierobežojumi: 

a) Nacionālās nozīmes lauksaimniecībā izmantojamās zemes transformācijas atļauju citos 

zemes lietošanas veidos dod Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija, pamatojoties uz 

Lauku atbalsta dienesta reģionālās lauksaimniecības pārvaldes atzinumu par transformējamā 

zemes nogabala applūdinājuma varbūtību, ietekmi uz piegulošajām meliorētajām platībām un 

meliorācijas sistēmu pārkārtošanas iespējām. 

b) Transakcijas (lauksaimniecības zemes pārdošanas gadījumā) pirmpirkuma tiesības tiek 

noteiktas tiem nacionālas nozīmes lauksaimniecības zemju pierobežniekiem, kuru īpašumā jau ir 

nacionālas nozīmes lauksaimniecības zemes. 

c) Formējot jaunus nekustamos īpašumus, tie jāveido tā, lai nacionālas nozīmes 

lauksaimniecības zeme netiktu dalīta par 50 ha mazākās platībās un tiktu veicināta 

lauksaimniecībā izmantojamās zemes konsolidācija. 

4.1.1.5. Rajona teritorijas plānojuma prasības: 

4.1.1.5.1. Vietējo pašvaldību plānojumos precizēt Nacionālajā plānojumā un rajona 

plānojumā noteiktās īpaši vērtīgo lauksaimniecībā izmantojamo zemju robežas. 

4.1.1.5.2. Nodrošināt šo zemju izmantošanu atbilstoši mērķim un noteiktajiem 

ierobežojumiem. 

4.1.1.5.3. Nav pieļaujama šo zemju augsnes auglības samazināšanās. 

4.1.1.5.4. Aktualizēt zemes kvalitātes novērtējumu. 

11 



4.1.2. Reģionālas nozīmes lauksaimniecībā izmantojamās zemes 


Reģiona nozīmes lauksaimniecības teritoriju noteikšanas mērķis ir nodrošināt vērtīgo 

meliorēto lauksaimniecības zemju resursu saglabāšanu, radot priekšnoteikumus ilgtspējīgai 

lauksaimniecības attīstībai, kā arī veicināt vides kvalitātes saglabāšanu un raksturīgās Aizkraukles 

lauku kultūrainavas aizsardzību. 

Rajonā reģionālas nozīmes lauksaimniecībā izmantojamās zemes ir tās zemes, kuru 

vērtība ir 50 balles vai lielāka un zemes nogabali, kuru norobežo lauksaimniecībā 

neizmantojamās zemes, tai skaitā meža zemes, ūdensteces, valsts autoceļi un dzelzceļš, un kas 

atbilst abiem šiem nosacījumiem, pārsniedz 40 ha ( vienota nogabala veidošanās atbilstoši 

nacionālas nozīmes lauksaimniecības zemju nosacījumiem) un ir meliorēta un nav applūstoša. 

4.1.2.2. Izmantošanas mērķis: 

Saglabāt īpaši vērtīgo lauksaimniecības zemju resursus daudzfunkcionālās primārās 

lauksaimnieciskās ražošanas vajadzībām: augkopība, lopkopība, augļkopība, netradicionālā 

lauksaimniecība, lauku tūrisms un citām. 

4.1.2.3. Atļautā izmantošana: 

4.1.2.3.1.Reģiona nozīmes lauksaimniecībā izmantojamās zemes saglabājamas un 

izmantojamas visa veida lauksaimnieciskās ražošanas vajadzībām. 

4.1.2.3.2. Zemes transformēšana citos zemes lietošanas veidos ir atļauta tikai, lai 

nodrošinātu: 

1) ne vairāk kā vienas dzīvojamās mājas izbūvi viensētā vienā īpašumā; 

2) rekomendējamais jauna īpašuma lielums 2 ha; 

3) valsts vai pašvaldības funkciju nodrošināšanai, sabiedriskas nozīmes objektu un to 

apkalpei nepieciešamās tehniskās infrastruktūras izbūvei; 

4) vides aizsardzībai nepieciešamo objektu izbūvei; 

5) lauku tūrismam. 


Reģiona nozīmes lauksaimniecisko zemju transformēšanai meža zemē nepieciešams 

Aizkraukles rajona padomes lēmums. 

4.1.2.5.Rajona teritorijas plānojuma prasības: 

4.1.2.5.1. Vietējo pašvaldību plānojumos precizēt reģiona nozīmes īpaši vērtīgo 

lauksaimniecībā izmantojamo zemju robežas. 

4.1.2.5.2. Informēt zemes īpašniekus par reģiona teritorijas plānojumā noteikto zemes 

izmantošanas mērķi un ierobežojumu. 

4.1.2.5.3. Meliorācijas sistēmas pārkārtošanai izstrādāt pārkārtošanas projektu, kas 

realizējams līdz būvniecības uzsākšanai. 


12 



4.1.3. Vērtīgas lauksaimniecībā izmantojamās zemes 

4.1.3.1. Teritorijas apraksts: 

Vērtīgas lauksaimniecībā izmantojamo zemju teritoriju noteikšanas mērķis ir nodrošināt 

vērtīgo meliorēto lauksaimniecības zemju resursu saglabāšanu, radot priekšnoteikumus 

ilgtspējīgai lauksaimniecības attīstībai, kā arī veicināt vides kvalitātes saglabāšanu un raksturīgās 

lauku kultūrainavas aizsardzību. 

Vērtīgas lauksaimniecībā izmantojamās zemes ir tās zemes nogabali, kuras ir meliorētas. 


Saglabāt īpaši vērtīgo lauksaimniecības zemju resursus daudzfunkcionālās primārās 

lauksaimnieciskās ražošanas vajadzībām: augkopība, lopkopība, augļkopība, netradicionālā 

lauksaimniecība, lauku tūrisms un citām. 


4.1.3.3.1.Saglabājamas un izmantojamas visa veida lauksaimnieciskās ražošanas 

vajadzībām. 

4.1.3.3.2. Zemes transformēšana citos zemes lietošanas veidos ir atļauta tikai, lai 

nodrošinātu: 

1) ne vairāk kā vienas dzīvojamās mājas izbūvi viensētā vienā īpašumā; 

2) rekomendējamais jauna īpašuma lielums 2 ha; 

3) sabiedriskas nozīmes objektu un to apkalpei nepieciešamās tehniskās infrastruktūras 

izbūvei; 

4) vides aizsardzībai nepieciešamo objektu izbūvei; 

5) lauku tūrismam. 


Zemju transformēšanai meža zemē nepieciešams Aizkraukles rajona padomes lēmums. 


4.1.3.5.1. Vietējo pašvaldību plānojumos precizēt vērtīgo lauksaimniecībā izmantojamo 

zemju robežas vietējos plānojumos. 

4.1.3.5.2. Vienu jaunu viensētu var būvēt uz īpašuma, kas nav mazāks par 2 ha ar 

apbūves laukuma platību, kas nav lielāka par 1000 m², arī gadījumos, ja apbūvi var izvietot, 

nepārkārtojot meliorācijas sistēmu. 

4.1.3.5.3. Pārējās lauksaimniecībā izmantojamās zemes platības, kas neatbilst 

iepriekšējiem statusiem, ir lauksaimniecībā izmantojamās teritorijas un to izmantošanu nosaka 

vietējo pašvaldību teritorijas plānojumi, bet jauna īpašuma minimālais zemes gabala lielums, uz 

kura rekomendē viensētas izbūvi ir 1 ha ar transformējamo apbūves laukumu, kas nav lielāks 

par 0,5 ha, izstrādājot detālplānojumu. 

4.1.3.5.4. Vietējo pašvaldību teritoriju plānojumos noteikt lauksaimniecisko zemju 

platības, kur nav pieļaujama apmežošana sakarā ar nepieciešamību saglabāt rajona un vietējās 

nozīmes ainavas, rezervēt zemi apbūves vai citām sabiedriskām vajadzībām. 

4.1.3.5.5. Rajona plānojums neierobežo lauksaimniecībā izmantojamo zemju 

transformāciju citos zemes lietošanas veidos, ja to paredz vietējie plānojumi. 

13 



4.1.3.5.6. Meliorācijas sistēmas pārkārtošanai izstrādāt pārkārtošanas projektu, kas 

realizējams līdz būvniecības uzsākšanai. 

4.1.3.5.7. Gar Daugavas piekrasti vietējos plānojumos noteikt vērtīgās ainavu teritorijas, 

kurās veikt ainavas izpēti izstrādājot detālplānojumus, bet ne mazāk kā 500 m gar krasta līniju. 

Ainaviski vērtīgās teritorijās neparedzēt apbūvi. 

4.1.3.5.8. Būvvaldes kompetencē izvērtēt un pieprasīt: 

1) ainavu izpētes sadaļas iekļaušanu detālplānojumos un būvprojektos; 

2) neveidot tādas atklātas (ar kokiem un krūmiem neaizsegtas) būves gar Daugavas 

krastu, kas redzamas no Daugavas pretējā krasta. 

4.1.3.5.9. Pieeju Daugavai paredzēt ik pēc 500 m lauku apvidū un pilsētās un ciemos ik 

pēc 300 m vēlams starp diviem īpašumiem, ko parāda vietējos teritorijas plānojumos, izņēmums 

sabiedriski svarīgas un inženiertehniskas būves. 


14 



4.1.4. Dārzkopības teritorijas 


Dārzkopības teritoriju noteikšanas mērķis ir nodrošināt dārzeņkopības un sakņkopības 

teritorijas zemesgabalus, kur primārais zemes izmantošanas veids ir dārzeņkopība, sakņkopība, 

bet sekundārais - cita atļautā izmantošana. Dārzkopības teritorijas ir ģimenes dārziņu un vasarnīcu 

teritorijas. 


Dārzkopības teritorijas plānojumā izdalītas, lai nodrošinātu pilsētas un lauku ciemu 

iedzīvotājus ar aktīvās atpūtas un ģimenes apgādes iespējām ar pašaudzētiem augļiem un 

dārzeņiem. 


4.1.4.2.1. Dārzkopības teritorijas atļauts izmantot vasarnīcu un dārza mājiņu celtniecībai, 

augļkopībai un augkopībai. 

4.1.4.2.2. Dārzkopības teritorijas var transformēt savrupmāju apbūvei saskaņā ar vietējās 

pašvaldības teritorijas detālplānojumu nosacījumiem, ka pirms tam tiek izbūvēta visa 

nepieciešamā infrastruktūra. 


Dārzkopības teritoriju izmantošanas ierobežojumus nosaka vietējo pašvaldību teritoriju 

plānojumi. 


4.1.4.5.1. Sagatavot dārzkopības teritoriju izmantošanas nosacījumus. 

4.1.4.5.2. Vietējo pašvaldību plānojumos precizēt dārzkopības teritoriju plānoto un atļauto 

izmantošanu. 

4.1.4.5.31. Reģistrēt dārzkopību koplietošanas zemes Zemesgrāmatā. 

15 



4.2. MEŽU TERITORIJAS 

Mežu teritorijas rajona plānojumā sadalītas divās kategorijās atbilstoši to izmantošanas 

mērķiem – saimnieciskie meži, saudzējamie un aizsargājamie meži. 

4.2.1. Saimnieciskie meži 


Saimniecisko mežu kategorijā ietilpst visi rajona teritorijā esošie meži un purvi, kuriem 

nav noteikti jebkādi izmantošanas ierobežojumi. 


Izmantot mežsaimniecības un mežrūpniecības vajadzībām, kā arī meži ir izmantojami 

rekreācijai un tiem ir ainaviska nozīme. 


4.2.1.3.1. Mežu apsaimniekošana atbilstoši LR MK noteikumiem Nr. 189 “Dabas 

aizsardzības noteikumi meža apsaimniekošanā” (08.05.2001.) un izstrādātajiem mežierīcības 

projektiem. 

4.2.1.3.2.Meža zemju transformācija zemes dzīļu izmantošanas vajadzībām saskaņojama 

ar LR Zemkopības ministriju. 

4.2.1.3.3.Meža izstrādē izmanto paņēmienus, kas neizraisa augsnes eroziju un neizjauc 

ūdens noteci grāvjos, strautos un upēs. 

4.2.1.4. Aizliegtā izmantošana un ierobežojumi: 

4.2.1.4.1. Aizliegta augsnes apstrāde meža laucēs un meža sēšana un stādīšana tajās, 

izņemot medījamo dzīvnieku piebarošanas lauces. 

4.2.1.4.2. Laikposmā no 15.aprīļa līdz 30.jūnijam visos mežos aizliegta līdz 10 gadu 

vecu priežu un līdz 20 gadu vecu lapu koku un egļu mežaudžu kopšana. 

4.2.1.4.3. Mežu apsaimniekotājiem jāievēro visi pārējie LR MK noteikumos Nr. 189 

“Dabas aizsardzības noteikumi meža apsaimniekošanā” (08.05.2001.) papildus noteiktie mežu 

apsaimniekošanas ierobežojumi. 


4.2.1.5.1. Saimniecisko mežu platībās iekļaut purvus, izņemot saimnieciski nozīmīgos 

purvus kūdras ieguvei un dabas liegumus. 

4.2.1.5.3. Vietējo pašvaldību plānojumos noteikt detalizētus purvu izmantošanas mērķus, 

kas atbilst vietējām vajadzībām. 

4.2.1.5.4. Mežos atļautas būves meža apsaimniekošanai, vides aizsardzībai, zinātnei un 

atpūtai paredzētas būves. 

4.2.1.5.5. Meža ceļiem paredzēt iespēju to nodalījuma joslās izvietot 

inženierkomunikācijas. 

4.2.1.5.6. Mežus dažāda veida aizsargjoslās rekomendējam attēlot kā dabas pamatnes 

teritorijas vai saudzējamos mežus, piemēram, autoceļu aizsargjoslās, notekūdeņu attīrīšanas 

ietaišu un ūdensobjektu aizsargjoslās u.c. 

4.2.1.5.5. Zaļumjoslās meža īpatsvaram jābūt vismaz 70%. 

16 



4.2.2. Saudzējamie un aizsargājamie meži 


Saudzējamo mežu kategorijā ietilpst īpaši aizsargājamie mežu iecirkņi: dabiskie biotopi, 

mikroliegumi un piepilsētas meži, aizsargjoslu meži. 

Perspektīvās apmežojamās teritorijas ir jānosaka, lai sekmētu aizaugušo lauksaimniecības 

zemju un citās saimniecības nozarēs neizmantojamo zemju apmežošanu. Teritorijas kopējais 

izmantošanas mērķis mežsaimniecība, atsevišķām teritorijām vietējo pašvaldību plānojumos kā 

prioritārais mērķis var tikt noteikts arī dabas daudzveidības saglabāšana vai arī citi mērķi. 

4.2.2.2. Saudzējamo mežu izdalīšanas mērķis: 

Nodrošināt vides bioloģisko un ainavisko daudzveidību, rajonam tipisku ainavu 

saglabāšanu, pilsētas iedzīvotāju atpūtai un rekreācijai nepieciešamās teritorijas. 


4.2.2.3.1. Atļautās darbības aizsargājamos biotopos veicamas saskaņā ar likumu “Sugu un 

biotopu aizsardzības likums” (05.04.2000.), kas atļauj: 

1.1. īpaši aizsargājamo sugu un biotopu izpēti, uzskaiti, kontroli; 

1.2. saudzīgu ekoloģisku metožu ieviešanu dzīvnieku postījumu novēršanai; 

1.3. īpaši aizsargājamu sugu indivīdu iegūšanu, lai nodrošinātu savvaļas faunas un floras 

aizsardzību un biotopu saglabāšanu, lai novērstu nopietnu kaitējumu zemes 

izmantošanai un ūdeņu kvalitātei, sabiedrības veselībai un drošībai, kā arī zinātniskās 

pētniecības un izglītojošos nolūkos; 

1.4. sugu reintrodukciju atbilstoši likumam. 

4.2.2.3.2. Mikroliegumu apsaimniekošana notiek saskaņā ar LR MK noteikumiem 

“Mikroliegumu izveidošanas, aizsardzības un apsaimniekošanas noteikumi” (30.01.2001.), 

kas atļauj šādas darbības: 

2.1. laika posmā no 1.augusta līdz 1.februārim atļauta meža materiālu izvešana no cirsmām 

citās mežaudzēs, kā arī cita veida transportēšanas pasākumi, ja nav citas alternatīvas, 

caur mikroliegumiem, kas izveidoti mežos ligzdojošu īpaši aizsargājamo putnu sugu 

aizsardzībai; 

2.2. biotehnisko pasākumu veikšana, saskaņojot ar atbildīgo valsts institūciju, lai 

nodrošinātu dzīvotnes uzturēšanu tādā stāvoklī, kas ir labvēlīgs sugai vai biotopam, 

kura aizsardzībai mikroliegums izveidots. 

4.2.2.3.3. Mežu aizsargjoslas ap pilsētām izmantojamas iedzīvotāju atpūtas, rekreācijas un 

veselības uzlabošanas nodrošināšanai. 

4.2.2.3.4. Cita veida piepilsētas meža aizsargjoslu izmantošanu, atkarībā no teritorijas 

specifikas un ekoloģiskajiem apstākļiem, nosaka attiecīgās teritorijas plānojums. 


4.2.2.4.1. Īpaši aizsargājamo dzīvnieku un putnu sugu saglabāšanai visās to attīstības 

stadijās aizliegta jebkura mērķtiecīga ķeršana un nogalināšana, apzināta traucēšana, olu bojāšana 

vai izņemšana no ligzdām, vairošanās vietu iznīcināšana vai bojāšana, turēšana nebrīvē, 

transportēšana, dāvināšana, pārdošana vai mainīšana. 

4.2.2.4.2. Īpaši aizsargājamo augu, sēņu un ķērpju sugu saglabāšanai ir aizliegta to 

lasīšana, noplūkšana, izrakšana, dzīvotņu postīšana, savvaļā ievāktu augu audzēšana, 

kolekcionēšana, transportēšana, dāvināšana, pārdošana vai mainīšana. 

17 



4.2.2.4.3. Mikroliegumos aizliegta jebkāda veida darbība, kas ir pretrunā ar mikrolieguma 

izveidošanas mērķiem un uzdevumiem, iznīcina vai traucē īpaši aizsargājamo sugu, bojā tās 

biotopu, negatīvi ietekmē vai maina mikroliegumā esošās veģetācijas stāvokli vai ekosistēmas 

struktūru. 

4.2.2.4.4. Mežu aizsargjoslās ap pilsētām aizliegts izvietot lopbarības, minerālmēslu, 

eļļošanas materiālu, ķīmisko vielu, kokmateriālu un citu veidu materiālu un vielu glabātavas, 

izņemot šim nolūkam īpaši paredzētas un piemērotas vietas, aizliegts iekārtot atkritumu 

apglabāšanas poligonus. 

4.2.2.4.5. Lai samazinātu pilsētas negatīvo ietekmi uz vidi un saglabātu meža bioloģisko 

daudzveidību, kailcirte aizliegta meža aizsargjoslās ap pilsētu un pilsētas administratīvajā 

teritorijā, aizsargājamās zonās gar mitrzemēm (par hektāru lielāki purvi un pārplūstoši klajumi, 

kas desmit gadu periodā applūst četras līdz piecas reizes), aizsargājamās zonās gar ūdeņiem, 

purvu un ezeru salās, ūdensteču un ūdenstilpju palienēs, melnalkšņu, ozolu, ošu, gobu, vīksnu, 

liepu un kļavu tīraudzēs un meža puduros. 


4.2.2.5.1. Rajona teritorijas plānojumā iekļaut visus pašreizējos mikroliegumus un piemērot 

normatīvajos aktos noteiktās aizsardzības prasības. 

4.2.2.5.2. Pēc to statusa izmaiņām LR normatīvajos aktos, veikt grozījumus teritorijas 

plānojumā saskaņā ar normatīvajiem aktiem. 

4.2.2.5.3. Pilsētu domēm risināt jautājumus par pilsētas meža aizsargjoslas statusa 

noteikšanu atbilstoši likumdošanai. 

4.2.2.5.4. Informācijai par mikroliegumiem teritorijas plānojumos jābūt ierobežotas 

publiskas pieejamības statusam. 

4.2.2.5.5. Kā perspektīvās aizsargājamo mežu teritorijas noteikt: 

4.2.2.5.5.1. apdzīvotās vietas, kas būvniecības gadījumā izmantojami mežaparka tipa 

apbūves izveidei, saglabājot 60% no meža biotopa; 

4.2.2.5.5.2. nepieļaut mežaparka apbūvē augļu dārzu izvietošanu; 

4.2.2.5.5.3. veco muižu parkus, kas nosakāmi vietējos teritorijas plānojumos; 

4.2.2.5.5.4. baznīcām piegulošos mežus un koku stādījumus 500 m rādiusā, kas 

nosakāmi vietējos teritorijas plānojumos; 

4.2.2.5.5.5. kailcirtes nav veidojamas gar valsts galvenajiem autoceļiem vismaz 50 

m platumā ceļa aizsargjoslai piegulošajā teritorijā, neatkarīgi no ceļa aizsargjoslas 

apmežojuma. 

4.2.2.5.6. Jānosaka perspektīvās apmežojamās teritorijas. 

4.2.2.5.7. Nerekomendē apmežot ainaviski vērtīgas teritorijas, kā arī teritorijas ap 

kultūrvēsturiskajiem pieminekļiem, ja tiek aizsegti nozīmīgi skatu punkti un būtiski mainīts 

kultūrainavas raksturs. 

4.2.2.5.8. Lai novērstu mežu ugunsgrēku risku, nav atļauts apmežot teritorijas tuvāk par 50 

m pie blīvi apdzīvoto vietu robežām, kā arī tad, ja apmežošana būtiski pasliktina apstākļus blakus 

teritorijās. 

4.2.2.5.9. Nav atļauts apmežot teritorijas, kas atrodas sprādzienbīstamu objektu un 

rūpnieciska avāriju riska izņēmumu drošības joslās. Šis attālums jāprecizē vietējo pašvaldību 

plānojumos atkarībā no katra uzņēmuma specifikas. 

18 



4.3.SPECIĀLAS NOZĪMES TERITORIJAS 

4.3.1. Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas un objekti 


Valsts nozīmes īpaši aizsargājamās dabas teritorijas un objekti Aizkraukles rajonā ir dabas 

liegumi, dendroloģiskais stādījums, dižkoki un kultūras pieminekļi. 

Rajona nozīmes aizsargājamie dabas pieminekļi ir ģeomorfoloģiskie dabas objekti. 

Aizsargājamās dabas teritorijas jāapsaimnieko atbilstoši 1993. gada 2. marta likumam 

“Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” (ar grozījumiem 28.02.2002; 30.10.1997, 

05.08.1997) un 1997. gada 21. oktobra MKN nr.354 “Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju 

vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi”, 2000. gada 16. marta likumam “Sugu un 

biotopu aizsardzības likums” un 2001. gada 30. janvāra LR MK noteikumiem Nr.45 

“Mikroliegumu izveidošanas, aizsardzības un apsaimniekošanas noteikumi”. 

Katram aizsargājamās dabas teritorijas izmantotājam jāievēro šo teritoriju 

apsaimniekošanas noteikumi. Zemes īpašnieka un lietotāja pienākums ir nodrošināt aizsargājamo 

teritoriju aizsardzības un izmantošanas noteikumu ievērošanu, veikt aizsardzības un kopšanas 

pasākumus, kā arī ziņot aizsargājamās teritorijas pārvaldes institūcijai, valsts vides aizsardzības 

institūcijai un pašvaldībai par izmaiņām dabas veidojumos, kā arī aizsardzības un izmantošanas 

noteikumu pārkāpumiem. 


Aizsargājamās teritorijas un objekti tiek izveidoti, aizsargāti un apsaimniekoti, lai 

aizsargātu un saglabātu dabas daudzveidību, nodrošinātu zinātniskos pētījumus un vides 

pārraudzību, saglabātu sabiedrības atpūtai, izglītošanai un audzināšanai, kultūrai un vēsturei 

nozīmīgas teritorijas un objektus. 

4. 3.1.3.Atļautā izmantošana: 

4.3.1.3.1. Zemes izmantošanu īpaši aizsargājamās dabas teritorijās notiek saskaņā ar LR 

MK noteikumiem “Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas 

noteikumi” (21.10.1997.). 

4.3.1.3.2. Rajona nozīmes īpaši aizsargājamo dabas teritoriju izmantošanu nosaka 

Aizkraukles rajona padomes apstiprinātie noteikumi. 

4.3.1.3.3. Dabas liegumos atļauta tāda saimnieciskā darbība, kas nav pretrunā ar liegumu 

aizsardzības noteikumiem. 

4. 3.1.4. Aizliegtā izmantošana un ierobežojumi: 

Dabas liegumos aizliegta: 

4.3.1.4.1. Jebkāda darbība, kas bojā, pārveido vai iznīcina biotopus, savvaļas augus, 

dzīvnieku dzīvotnes, kā arī ekoloģiski un estētiski nozīmīgus ainavas elementus. 

4.3.1.4.2. Jebkāda darbība, kas būtiski ietekmē dzīvnieku populāciju vairošanos, atpūtu un 

barošanos, kā arī koncentrāciju migrācijas laikā. 

19 



4.3.1.4.3. Minerālmēslu, pesticīdu un citu ķimikāliju lietošana (izņemot pesticīdu 

lietošanu meža kaitēkļu un slimību epidēmiju apkarošanai, ja saņemta ikreizēja Vides ministrijas 

un Valsts meža dienesta atļauja). 

4.3.1.4.4. Braukšana ar ūdens motocikliem. 

4.3.1.4.5. Dabas liegumu mežos – galvenā cirte un rekonstruktīvā cirte, ja individuālajos 

aizsardzības un izmantošanas noteikumos nav paredzēts citādi. 

4.3.1.4.6. Dzīvnieku ķeršana, olu vākšana, ligzdu, alu un citu dzīvnieku slēptuvju 

postīšana, materiāla vākšana kolekcijām (izņemot zinātnisko pētniecību, kas tiek veikta saskaņā 

ar dabas aizsardzības plānu). 

4.3.1.4.7. Liegumos, kas izveidoti retu un apdraudētu augu sugu vai biotopu aizsardzībai - 

augu noplūkšana, izraušana, to daļu vākšana jebkurā attīstības stadijā. 

4.3.1.4.8. Ārstniecības un dekoratīvo augu vākšana, kā arī materiālu vākšana kolekcijām 

(izņemot zinātnisko pētniecību, kas tiek veikta saskaņā ar dabas aizsardzības plānu). 

4.3.1.4.9. Zemju transformācija, arī apmežošana un dzērveņu plantāciju ierīkošana 

purvos. 

4.3.1.4.10. Dabas liegumu apsaimniekošana notiek atbilstoši dabas aizsardzības plāniem 

vai LR MK noteikumiem. 

4.3.1.4.11. Attiecībā uz īpaši aizsargājamo sugu augiem, sēnēm un ķērpjiem visās 

attīstības stadijās ir aizliegta to lasīšana, noplūkšana un izrakšana, kā arī dzīvotņu postīšana, kā arī 

savvaļā ievāktu augu audzēšana, kolekcionēšana, pārdošana. 

4.3.1.4.12. Ierobežoti izmantojamo īpaši aizsargājamo sugu indivīdus ir atļauts iegūt 

limitētos apmēros normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, ja tas nekaitē attiecīgo sugu populācijas 

saglabāšanai labvēlīgā aizsardzības statusā tās dabiskajā izplatības areālā. 

4. 3.1.5. Rajona teritorijas plānojuma prasības: 

4.3.1.5.3. Vietējo pašvaldību plānojumos precizēt liegumu robežas. 

4.3.1.5.4. Vietējos plānojumos parādīt dabas un kultūras pieminekļus, nosakot precīzas 

aizsargjoslas atbilstoši likumam “Aizsargjoslu likums” (25.02.1997.). 

4.3.1.5.5. Pašvaldībām izstrādāt individuālos aizsardzības un izmantošanas noteikumus un 

dabas aizsardzības plānus vietējās nozīmes aizsargājamām teritorijām. 

4.3.1.5.6. Izstrādājot vietējos teritoriju plānojumus, nepieciešams īpaši apdzīvotās vietās 

veidot vietējās nozīmes ekoloģisko tīklu, lai nodrošinātu ekoloģisko procesu uzturēšanu, teritoriju 

funkcionālo saistību, visa veida organismu pārvietošanos un stabilizētu mikroklimatiskos 

apstākļus. 

4.3.1.5.7. Vietējām pašvaldībām sadarbībā ar LR Vides ministriju izstrādāt īpaši 

aizsargājamo teritoriju dabas aizsardzības plānus. 

4.3.1.5.8. Izstrādājot detālplānojumus, veikt biotopu izpēti un saglabāt vērtīgos biotopus. 

20 



4.3.2. Aizsargājamie kultūras pieminekļi un kultūrvēsturiskie objekti 


Valsts aizsardzībā esošie kultūras pieminekļi Aizkraukles rajonā ir valsts un vietējas 

nozīmes kategoriju pieminekļi – arheoloģijas, arhitektūras, vēstures un mākslas pieminekļi. 

Rajona nozīmes kultūrvēsturiskie objekti pieminekļi un pašvaldību nozīmes 

kultūrvēsturiskie objekti pieminekļi. 


Aizsargājamās teritorijas un objekti tiek izveidoti, aizsargāti un apsaimniekoti, lai 

aizsargātu un saglabātu sabiedrības atpūtai, izglītošanai un audzināšanai, kultūrai un vēsturei 

nozīmīgas teritorijas un objektus. 

Nodrošināt vēsturisko vidi (zemes gabalus un būves) pret neprofesionāliem 

(nepārdomātiem, haotiskiem, patvaļīgiem, kaitnieciskiem u.tml.) būvniecības pasākumiem. 

4. 3.2.3.Atļautā izmantošana: 

Saskaņā ar vietējo pašvaldības teritorijas plānojuma noteikto plānoto (atļauto) 

izmantošanu. 

4. 3.2.4.Aizliegtā izmantošana un ierobežojumi: 

4.3.2.4.1. Kultūras pieminekļus ir aizliegts iznīcināt. Nekustamos kultūras pieminekļus drīkst 

pārvietot vai pārveidot tikai izņēmuma gadījumā ar Kultūras ministrijas Valsts kultūras 

pieminekļu aizsardzības inspekcijas (turpmāk – Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības 

inspekcija) atļauju. Kultūras pieminekļa pārveidošana vai tā oriģinālo daļu aizstāšana ar jaunām 

daļām pieļaujama tikai tad, ja tā ir vienīgā iespēja, kā saglabāt pieminekli, vai arī tad, ja 

pārveidojuma rezultātā nepazeminās pieminekļa kultūrvēsturiskā vērtība 

(KL, 3.p.). 

4.3.2.4.2. Valsts pārvaldi kultūras pieminekļu aizsardzībā un izmantošanā nodrošina MK, un 

to realizē Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija. 

Likumos un MK noteikumos noteiktās kompetences ietvaros Valsts kultūras pieminekļu 

aizsardzības inspekcijas izdotie administratīvie akti – norādījumi – par katra atsevišķa kultūras 

pieminekļa izmantošanu un saglabāšanu ir saistoši attiecīgā kultūras pieminekļa īpašniekam 

(lietotājam). 

(KL, 5.p.) 

4.3.2.4.3. Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija katrā rajonā un republikas 

pilsētā ieceļ valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspektoru, kas ir pakļauts tieši inspekcijai un 

darbojas saskaņā ar dienesta instrukciju 

(KL, 6.p.). 

4.3.2.4.4. Kultūras pieminekļi LR var būt valsts, pašvaldību, kā arī fizisko un citu juridisko 

personu īpašumā. 

Nostiprinot īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu, kas atzīts par kultūras pieminekli, 

Zemesgrāmatā izdarāma attiecīga atzīme par tiesību aprobežojumiem. Šāda atzīme tiek izdarīta, 

pamatojoties uz Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas iesniegumu. 

Ja nekustamais īpašums ir kultūras piemineklis, tas ir pietiekams pamats attiecīgās atzīmes 

izdarīšanai Zemesgrāmatā. Atzīme izdarāma 10 dienu laikā no Valsts kultūras pieminekļu 

aizsardzības inspekcijas iesnieguma saņemšanas dienas vai vienlaikus ar īpašuma tiesību 

21 



reģistrāciju. Nekustamo kultūras pieminekļu sarakstus Zemesgrāmatu nodaļām iesniedz 

attiecīgais valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspektors. 

(KL, 7.p.) 

4.3.2.4.5. Ja kultūras pieminekļa īpašnieks atsavina kultūras pieminekli, valstij ir 

pirmpirkuma tiesības. Kārtību, kādā valsts realizē pirmpirkuma tiesības, nosaka MK noteikumi. 

Aizliegts atsavināt viena kultūras pieminekļa vai pieminekļu kompleksa atsevišķas daļas, 

kā arī sadalīt zemi, ja tādējādi tiek apdraudēta kultūras pieminekļa saglabāšana. 

Kultūras pieminekļu atsavināšana var notikt, ja par nodomu atsavināt kultūras pieminekli 

tā īpašnieks ir paziņojis Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijai, attiecīgā rajona valsts 

kultūras pieminekļu inspektors ir apsekojis kultūras pieminekli un nākamais tā īpašnieks ir 

iepazīstināts ar norādījumiem par attiecīgā kultūras pieminekļa izmantošanu un saglabāšanu. 

(KL, 8.p.) 

4.3.2.4.6. Zemesgabalus, uz kuriem atrodas kultūras pieminekļi, drīkst piešķirt lietošanā vai 

iegūt īpašumā zemes normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā tikai tad, ja nākamais lietotājs vai 

īpašnieks ir iepazīstināts ar norādījumiem par attiecīgā kultūras pieminekļa izmantošanu un 

saglabāšanu 

(KL, 9.p.). 

4.3.2.4.7. Fiziskajām un juridiskajām personām jānodrošina, lai tiktu saglabāti kultūras 

pieminekļi, kas ir to īpašumā (valdījumā). Valsts īpašumā esošo kultūras pieminekļu saglabāšanu 

nodrošina to lietotāji. 

22 

Kultūras pieminekļa īpašnieka (lietotāja) pienākums ir: 

1) ievērot likumus un citus normatīvos aktus, kā arī Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības 

inspekcijas norādījumus par kultūras pieminekļu izmantošanu un saglabāšanu; 

2) informēt Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju par katru bojājumu, kas radies 

īpašumā (valdījumā) esošajam kultūras piemineklim. 

(KL, 11.p.) 

4.3.2.4.8. Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijai ir tiesības apsekot objektus, 

kuriem ir kultūras vērtība, lai izlemtu jautājumu par to ņemšanu valsts uzskaitē 

(KL, 13.p.). 

4.3.2.4.9. Lai nodrošinātu kultūras pieminekļu aizsardzību, tiek noteiktas kultūras 

pieminekļu aizsargjoslas. To izveidošanai nav vajadzīga zemes lietotāja vai īpašnieka piekrišana. 

Ap kultūras pieminekļiem, kam nav noteiktas aizsargjoslas, un jaunatklātajiem kultūras 

pieminekļiem ir 500 m aizsardzības zona. Jebkuru saimniecisko darbību pieminekļu aizsargjoslā, 

kas var atstāt iespaidu uz aizsargājamo pieminekli, drīkst veikt tikai ar inspekcijas atļauju. 

Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas priekšnieks, ņemot vērā MK 

noteikumus, var noteikt vidi degradējošus objektus, kas atrodas kultūras pieminekļu aizsargjoslās. 

Šie objekti paredzami nojaukšanai, un nav pieļaujama to turpmākā attīstība. 

(KL, 23.p.) 

(KL, 15.p.). 

4.3.2.4.10. Kultūras pieminekļa konservāciju, uzturēšanu, remontu un restaurāciju veic 

kultūras pieminekļa īpašnieks (lietotājs) par saviem līdzekļiem. 

Pēc Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas ierosinājuma no valsts budžeta 

piešķir līdzekļus kultūras pieminekļa izpētei un saimnieciski neizmantojamu valsts nozīmes 

kultūras pieminekļu konservācijai un restaurācijai, bet no pašvaldību budžetiem – līdzekļus 

saimnieciski neizmantojamu vietējās nozīmes kultūras pieminekļu konservācijai un restaurācijai. 

Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija katrā konkrētajā gadījumā slēdz līgumu 

ar attiecīgā pieminekļa īpašnieku (lietotāju) par valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu kultūras 

pieminekļu izpētei un valsts nozīmes kultūras pieminekļu konservācijai un restaurācijai, kā arī 



kontrolē šo līdzekļu izlietojumu. Izpētes darbus, kas nepieciešami sakarā ar būvniecību, 

meliorāciju, ceļu būvi un citas saimnieciskās darbības veikšanu, finansē darbu izpildītājs uz 

pasūtītāja rēķina. 

(KL, 24.p.) 

(KL, 27.p.). 

(KL, 30.p/) 


4.3.2.5.1. Kā perspektīvos kultūras pieminekļus noteikt arhitektūras, arheoloģijas, arhitektūras un 

mākslas pieminekļus, kas nav iekļauti valsts pieminekļu sarakstos: 

a)Dzelzceļa stacijas (Koknesē , Daudzesē, Skrīveros) 

b) Pasta ēkas ( Daudzesē) 

c)Tilti (Ērberģē, ) 

d)Seces skola, 

e)Vecbebru muiža, 

f)Kokneses luterāņu baznīca, 

g)Ērberģes baznīca, 

h) V.Jākobsona muzejs „Galdiņi” (Bebru pag.), 

i)Daudzeses luterāņu baznīca, 

j) Daudzeses skola, 

k) Daudzeses kapu kapliča, 

l)Aizsargu nams „Vecdaudzeva” 

m)SIA „Pļaviņu komunālie pakalpojumi” ēka. 

n) Veco ļaužu un invalīdu pansionāta „Pļaviņas” ēka 

o)Pļaviņu vidusskolas ēka 

p)Kultūras nama ēka 

r)Pļaviņu Sv. Pētera luterāņu baznīca 

t)Pasta ēka Pļaviņās 

4.3.2.5.2. Apdzīvotās vietās kultūras pieminekļu tuvumā un vēsturiskās apbūves teritorijās 

ieteicams: 

1) saglabāt vēsturiskā plānojuma sistēmu, tās fragmentus un dabas ainavas nozīmīgus 

elementus; 

2) jaunā celtniecība reglamentējama, ievērojot funkcionālās nozīmes, apbūves augstuma, 

apjoma un mēroga, apzaļumošanas rakstura, labiekārtošanas un citus iedibinātus 

vēsturiskos rādītājus; 

3) vēsturiskās apbūves uztveres nodrošināšanai izvairīties no tādas jaunu ēku izvietošanas 

vēsturiskas ēkas tuvumā, kas radītu nevēlamu fonu pieminekļa vizuālajai uztverei; 

4) nav pieļaujama tādu transporta līnijbūvju un mezglu, tiltu un citu inženiertehnisko 

būvju celtniecība, kas traucētu uztvert vietas vēsturisko veidolu. Ja to celtniecība ir 

nepieciešama, jāizmanto tādi tehniski paņēmieni un konstrukcijas, kas nedisonē ar 

apdzīvotās vietas vēsturisko daļu. 

4.3.2.5.3. Vietējo pašvaldību plānojumos: 

1) izvērtēt akmens mūra (granīta, dolomīta) ēkas un iekļaut pašvaldību aizsargājamo 

kultūrvēsturisko objektu sarakstā. 

2) izvērtēt tradicionālu vai īpatnēju arhitektūras un tehnikas ēku un būvju arhitektonisko, 

ainavisko un vēsturisko nozīmi un iekļaut pašvaldību aizsargājamo kultūrvēsturisko 

objektu sarakstā. 

23 



4.3.3. Ainaviski vērtīgās teritorijas 


Rajona teritorijas plānojuma prasības vietējās nozīmes ainaviski vērtīgās teritorijas, kas 

izdalītas, lai saglabātu novadam raksturīgo ainavu un kultūrvidi, kā arī bioloģisko daudzveidību. 

4.3.3.2.Zemes izmantošanas mērķis: 

Daudzfunkcionāla lauksaimniecība un mežsaimniecība un ar to saistītie pakalpojumi, 

saglabājot kultūrvēsturisko ainavu un vizuālo pievilcību. 


Ainaviski vērtīgo teritoriju izmantošanu nosaka vietējo pašvaldību plānojums un šo 

teritoriju izmantošanas noteikumi. 


4.3.3.4.1. Aizliegtas jebkāda veida darbības, kas būtiski vai neatgriezeniski pārveido 

dabisko un kultūrvēsturisko ainavu. 

4.3.3.4.2. Īpašumu sadalījumu veikt saskaņā ar vietējo teritoriju plānojumiem. 


24 

4.3.3.5.1. Par rajona nozīmes ainaviski vērtīgām teritorijām noteikt: 

1) Lauceses ainavu telpas teritoriju posmā Sērenes pagastā no mājām „Avari” līdz 

Daugavas ietekai 

2) Daugavas vecās gultnes teritoriju posmā Sērenes pagastā no mājām „Madaras” līdz 

Jaunjelgavas pilsētas robežai 

3) Pērses ainavu telpas teritoriju 

4) Dienvidsusējas ainavu telpas 

5) Mēmeles ainavu telpas teritoriju 

6) Vesetas ainavu telpas teritoriju 

7) Vietalvas – Odzienas pauguru ainavu 

8) Neretas pauguru ainavu; 

9) Daugavas ieleja, kas noteikta Skrīveru un Klintaines teritorijas plānojumos. 

4.3.3.5.2.Vietējo pašvaldību teritoriju plānojumos parādīt rajona un vietējās nozīmes 

ainaviski vērtīgās teritorijas detalizējot robežas un noteikt apsaimniekošanas mērķus. 



4.4. ATTĪSTĪBAS CENTRI UN APBŪVES TERITORIJAS 

Zemgales reģiona vadlīnijas 

25 

Plānojot reģiona pašvaldību teritoriju apdzīvojumu, noteikti četri attīstības centru 

līmeņi: 

1. Nacionālās nozīmes attīstības centrs. 

2. Reģionālās nozīmes attīstības centrs. 

3. Vietējā līmeņa attīstības centrs. 

4. Pirmā līmeņa attīstības centrs. 

Attīstības centri Aizkraukles rajonā: 

2.līmenis - reģiona nozīmes attīstības centri 

Zemgalē reģionālas nozīmes attīstības centri ir Aizkraukle. (Zemgales plānošanas reģiona 

teritorijas plānojums. Projekts.2006.) 

3.līmenis - vietējās nozīmes attīstības centri 

Aizkraukles rajona vietējas nozīmes attīstības centri ir Pļaviņas, Koknese, Jaunjelgava, 

Skrīveri un Nereta. (Zemgales plānošanas reģiona teritorijas plānojums. Projekts.2006.) 

4.līmenis - pirmā līmeņa attīstības centri 

Aizkraukles rajona pirmā līmeņa attīstības centri ir Irši, Stukmaņi, Kurmene, Pilskalne, 

Sece, Staburags, Sunākste, Zalve, Sproģi, Aizkraukles pagasts, Sērene, Vecbebri, Valle, Ērberģe, 

Vietalva, Daudzeva, Aiviekste. (Zemgales plānošanas reģiona teritorijas plānojums. Projekts.2006.) 

Rajona teritorijas plānojumā izdalītas divu veidu apbūves: pilsētas un ciemu apbūves 

teritorijas, kuru teritorijās ietilpst blīvi apdzīvotas teritorijas un tām piegulošo lauku dzīvojamās 

apbūves teritorijas, kur īpašumi ar apbūvi var būt mazāki par 1 ha. Noteiktās robežas paredzētas 

plānošanas periodam un nav pārsniedzams, izstrādājot vietējos teritorijas plānojumus, bet 

pašvaldības vietējos teritorijas plānojumos var noteikt citas pilsētu un ciemu robežas savas 

pašvaldības ietvaros, kas iekļaujas rajona teritorijas plānojuma noteiktajās pilsētu un ciemu 

robežās, tās nepārsniedzot. 

4.4.1. Pilsētas apbūves teritorijas 


Rajonā ir trīs pilsētas – Aizkraukle, Pļaviņas, Jaunjelgava. 


Pilsētas apbūves teritorija izdalīta, lai veicinātu pilsētas tipa apbūves attīstību, ietverot tās 

funkcionēšanai nepieciešamās apkalpes un infrastruktūras objektus, kā arī dabas un 

apzaļumošanas teritorijas. 




4.4.1.3.1. Pilsētas apbūves teritorijas izmantošanu nosaka pilsētas teritorijas plānojums. 

4.4.1.3.2. Pilsētas apbūves teritorijas attīstība jāveic, ievērojot nepieciešamību nodrošināt 

iedzīvotājus un uzņēmumus ar nepieciešamajām inženierkomunikācijām – centralizētu ūdens un 

siltumenerģijas piegādi, kanalizācijas tīkliem, notekūdeņu attīrīšanas iekārtām. 

4.4.1.3.3. Apbūves blīvumam jāuzlabo dzīves vides kvalitāte pilsētā: 

a) ģimenes māju būvniecības zemesgabali nedrīkst būt mazāki par 1200 m 2 , ja nav pieslēgums 

centralizētām inženierkomunikācijām; 

b) ģimenes māju būvniecības zemesgabali nedrīkst būt mazāki par 800 m 2 , ja ir nodrošināts 

un tiek izmantots pieslēgums apdzīvotas vietas centralizētiem kanalizācijas un ūdensapgādes 

tīkliem; 

4.4.1.3.4. Jebkuru teritoriju, ievērojot “Noteikumus”, atļauts izmantot ēku un citu būvju 

izvietošanai saskaņā ar attiecīgajā teritorijā atļautajām izmantošanām, kā arī: 

1) publiskās lietošanas apstādījumu ierīkošanai; 

2) ūdenstilpņu ar platību līdz 0,1 ha ierīkošanai, ja to paredz zemes ierīcības projekts, 

detālplānojums, inženiertehniskās apgādes shēma vai būvprojekts; 

3) ūdens noteču – grāvju ierīkošanai, ja to paredz zemes ierīcības projekts, 

detālplānojums, inženiertehniskās apgādes shēma vai būvprojekts; 

4) inženiertehnisko objektu un maģistrālo un tranzīta inženierkomunikāciju apgādes 

tīklu un būvju izvietošanai, ja to paredz reģiona vai nacionālais plānojums un rajona 

teritorijas inženiertehniskās apgādes shēma; 

5) palīgizmantošana (papildina vai veicina primāro izmantošanu un izvietota tajā pašā 

zemesgabalā kur primārā izmantošana) un papildizmantošana (sekundārā), ja tā nenonāk 

pretrunā ar primāro (galveno, pamat) atļauto izmantošanu. 

4.4.1.3.5. Palīgizmantošanai (arī cita izmantošana), kas nav pretrunā ar “Noteikumiem”, ir: 

1) pakārtota galvenajai teritorijas, ēku un būvju izmantošanai un papildina tās; 

2) izvietota tajā pašā zemesgabalā, kur galvenā teritorijas, ēkas vai būves izmantošana; 

3) palīgizmantošanas īpatsvars parasti ir ne vairāk kā 45%, ja “Noteikumos” tālāk nav 

noteikts savādāk, no zemes gabala un ēkas apjomu rādītājiem: kopējais apbūves laukums un 

kubatūra, nekustamā īpašuma lietošanas mērķu platībām. 

4.4.1.3.6. Papildizmantošana (arī sekundārā) izmantošana - atļautā izmantošana, kas 

nodrošina primārās izmantošanas funkcionalitāti un apkalpi, detālplānojumā (parasti dzīvojamā 

apbūvē – bērnudārzs, skola, veikals un pakalpojuma objekts vietējai nozīmei) izvieto atsevišķos 

zemes gabalos, ievērojot minimālā zemes vienības lieluma nosacījumus izmantošanas teritorijai, 

kurā tas atrodas; 

4.4.1.3.7. Pilsētas apbūves teritoriju attīstībai jānodrošina satiksmes drošības prasības un 

pareiza ielu profilu izveide. 

4.4.1.3.8. Apbūves teritorijās paredzētā papildizmantošana (arī sekundārā izmantošana) 

nosakāma ar detālplānojumu. Uz palīgizmantošanu attiecas visas tās pašas prasības kā uz atļauto 

teritorijas pamatizmantošanu. 

4.4.1.3.9. Detālplānojuma kartē, attēlojot papildizmantošanas (arī sekundārās izmantošanas) 

platību ar konkrētām robežām tiek izmantoti teritorijas plānojumā pielietotās plānotās (atļautās) 

teritorijas izmantošanas, kas nav uzskatāmas par plānojuma grozījumiem. 


4.4.1.4.1. Pārgrozot vai pārbūvējot jau pastāvošu būvi vai ceļot jaunu būvi, jāievēro 

attiecīgie būvnoteikumi (apbūves noteikumi). [CL, 1085. p.] 

4.4.1.4.2. Nedrīkst izsniegt nekādas pašvaldības un institūciju atļaujas vai licences 

nodomātai, paredzētai zemes izmantošanai vai nodomātai ēkas vai būves būvēšanai, 

26 



pārbūvēšanai, ierīkošanai, paplašināšanai, izmantošanai vai esošo funkciju maiņai, ja ar to tiek 

pārkāpti jebkādi vietējo pašvaldību izmantošanas un apbūves noteikumu punkti. 

4.4.1.4.3. Fiziskās vai juridiskās personas drīkst sadalīt likumdošanā noteiktā kārtībā un 

izmantot jebkādu būvi vai zemes vienību ikvienā atļautās izmantošanas teritorijā, ja 

zemesgabalam, kur nodomāts izvietot minēto ēku vai citu būvi, vai, kur šī būve atrodas, ir 

nodrošināta piebraukšana no valsts vai pašvaldībai piederoša ceļa. [CL, 1089. p.] 


27 

4.4.1.5.1. Vietējos plānojumos parādīt pilsētu robežas. 

4.4.1.5.2. Lauksaimniecības zemes transformācija nepieciešama arī pilsētas teritorijā esošām 

lauksaimniecībā izmantojamām zemēm, kurām izstrādājams detālplānojums. 

4.4.1.5.3. Transformācija apbūves zemēs veicama izstrādājot detālplānojumus. 

4.4.1.5.4. Gar Daugavas piekrasti vietējos plānojumos būvvaldei noteikt vērtīgās ainavu 

teritorijas, kurās veikt ainavas izpēti, izstrādājot detālplānojumus. 

4.4.1.5.5. Nerekomendē vienlaidus blīvu apbūvi gar Daugavas krastu, ievērot Daugavas 

aizsargjoslas robežas. 

4.4.1.5.6. Pieeju Daugavai paredzēt ik pēc 300 m, ko parāda vietējos teritorijas plānojumos, 

izņēmums sabiedriski svarīgas un inženiertehniskas būves. 



4.4.2. Ciemu apbūves teritorijas 

28 


Rajonā noteiktas ciemu apbūves teritorijas, kuru skaitā ietilpst novadu nozīmes un vietējās 

nozīmes apdzīvojuma centri, kas nodrošina administratīvos, sabiedriskos un saimnieciskos 

pakalpojumus. 

Pašvaldības vietējos plānojumos var attēlot arī viensētu grupas un viensētu pudurus, kas 

nosakāmi izvērtējot zemes vienību lieluma struktūru, vietas vēsturisko nozīmi un pielietojumu 

ikdienā, funkcionalitāti un apbūves struktūru, kā arī attīstības iespējas, nosakot atsevišķus 

izmantošanas un apbūves nosacījumus. 

Pašvaldība Ciemi Viensētu grupas vai 

viensētu puduri ( rajona 

plānojums nenosaka un 

Aiviekstes pagasts 

Aizkraukles novads 

Bebru pagasts 

Daudzeses pagasts 

Iršu pagasts 

Kriškalni 

Īvāni 

Ķūģi 

Lāči 

Maiļupsala 

Mežezers 

Mālkalns 

Dankeri 

Geriņi 

Skujaiņi 

Vesetnieki 

Krievciems 

Vecaizkraukle 

Aizkraukles stacija 

Aizkraukles muiža 

Vecbebri 

Daudzeva 

Daudzese 

Klintaines pagasts Stukmaņi 

Rīteri 


var mainīties) 

Ezerkrasti 

Juči 

Aizpurves 

Boksti 

Ģeriņi 

Muižnieki 

Ozolsalas 

Sirmauši 

Spridzēni 

Apēni 

Draudavas 

Jērcēni 

Rājumsalas 

Blankas 

Brencēni 

Gaidupes 

Ozoli 

Recijas 

Tupiešēni 

Vēži 

Zutēni 

Lāči 

Irši Zemitāni 

Dīķīši 

Klintaine 

Lauciņi 

Mūrnieki 

Skaistlejas

29 


Kokneses pagasts Koknese 

Bormaņi 

Kurmenes pagasts Kurmene 

Vērdiņi 

Mazzalves pagasts Ērberģe 

Krasti 

Vecmēmele 

Lielmēmele 

Sudrabkalni 


Stēģi 

Peļņi 

Sturti 

Zemlejas 

Alkšņi 

Avotiņi 

Čulkstēni 

Iļģuciems 

Lokstiņas 

Salas 

Atradze 

Auliciems 

Austrumi 

Bilstiņi 

Kalnakrogs 

Kaplava 

Lipši 

Reiņi 

Spriņģi 

Urgas 

Ūsiņi 

Putnuciems 

Upeslīči 

Ratnicēni 

Viskaļi 

Birznieki 

Paugas 

Palejas 

Jurīšāres 

Krieviņi 

Iesalnieki 

Ķikas 

Lejieši 

Mežrozes 

Timsēni 

Kaucenes 

Vīndedži 

Neretas pagasts Nereta Kupšāni 

Neretlauki 

Svajāni 

Jāķelāni 

Uņenāni 

Pilskalnes pagasts Pilskalne Gricgale 

Seces pagasts Sece 

Purviņi 

Dalbes 

Kalandri 

Kauļi 

Kampāni 

Pučiņas 

Škutāni 

Zemgaļi

30 



Ziedāni 

Biķernieki 

Andzēni 

Brunava 

Čoči 

Bitāni 

Jauči 

Kuriņas 

Vēsmas 

Salsanči 

Sērenes pagasts Sērene Mellēni 

Dīķi 

Talsiņi 

Vecsērene 

Lieliedi 

Skrīveru pagasts Skrīveri 

Zemkopības institūts 

Klidziņa 

Ziedugravas 

Līči 

Staburaga pagasts Staburags 

Robežkrogs 

Sunākstes pagasts Sunākste 

Zilkalne + Pikslauki 

Valles pagasts Valle 

Taurkalne 

Vietalvas pagasts Vietalva 

Odziena 

Zalves pagasts Zalve 

Sproģi 

Salapi 

Viesturi 

Ziemlauki 

Muktiņi 

Mākuļi 

Ūbeļi 

Zvilnas 

Lielsunākste 

Mazsunākste 

Sviļi 

Lieltenteni 

Mācītājmuiža 

Mazvallieši 

Pendersādža 

Reizeni 

Mežmuiža 

Krīči 

Veldres 

Alunēni 

Benckalni 

Bites 

Jaunāmuiža 

Kaivēni 

Noras 

Aparēni 

Rušēni 

Cīruļkalns 

Smaltāni 

Vertūži 

Zvanītāji 

Kalnamuiža



31 


Susēja 

Zalvīte 

Baldenāni 

Pētermuiža 

Poceri 

Rajona ciemu apbūves teritorijas izdalītas, lai nodrošinātu līdzsvarotu un ilgtspējīgu lauku 

teritorijas attīstību, nodrošinātu daudzveidīgu pakalpojumu klāstu un radītu iespējas izmantot 

modernās komunikāciju tehnoloģijas, daudzveidotu ekonomiku, sekmētu piekļūstamības 

paaugstināšanos, palielinātu lauku pievilcību un veicinātu tūrisma attīstību. 


4.4.2.3.1. Pārgrozot vai pārbūvējot jau pastāvošu būvi vai ceļot jaunu būvi, jāievēro 

attiecīgie būvnoteikumi (apbūves noteikumi). [CL, 1085. p.] 

4.4.2.3.2. Nedrīkst izsniegt nekādas pašvaldības un institūciju atļaujas vai licences 

nodomātai, paredzētai zemes izmantošanai vai nodomātai ēkas vai būves būvēšanai, 

pārbūvēšanai, ierīkošanai, paplašināšanai, izmantošanai vai esošo funkciju maiņai, ja ar to tiek 

pārkāpti jebkādi šo vietējo pašvaldību izmantošanas un apbūves noteikumu punkti. 

4.4.2.3.3. Fiziskās vai juridiskās personas drīkst sadalīt likumdošanā noteiktā kārtībā un 

izmantot jebkādu būvi vai zemes vienību ikvienā atļautās izmantošanas teritorijā, ja 

zemesgabalam, kur nodomāts izvietot minēto ēku vai citu būvi, vai, kur šī būve atrodas, ir 

nodrošināta piebraukšana no valsts vai pašvaldībai piederoša ceļa. 


4.4.2.4.1. Ciemu apbūves teritorijas izmanto mājokļu, ražošanas un apkalpes objektu, 

inženiertehnisko komunikāciju un transporta infrastruktūras celtniecībai. 

4.4.2.4.2. Kvalitatīvas dzīves vides nodrošināšanai rekomendē savrupmāju būvniecību 

īpašumos ar zemes gabala platību, kas nav mazāka par 1200 m 2 ie iespēja pieslēgt centralizētai 

apdzīvotas vietas kanalizācijai un ūdensapgādei ciemos, kas tabulā pasvītroti. 

4.4.2.4.3. Kvalitatīvas dzīves vides nodrošināšanai rekomendē savrupmāju būvniecību 

īpašumos ar zemes gabala platību, kas nav mazāka par 2500 m 2 , pārējos ciemos viensētu grupās 

un puduros. 

4.4.2.4.4. Plānojot ciemu apbūves teritoriju attīstību, jāparedz nepieciešamo 

inženierkomunikāciju celtniecība vai esošo paplašināšana (centralizētais ūdensvads un 

kanalizācija, siltumapgāde, attīrīšanas iekārtas). 

4.4.2.4.5. Apbūves teritorijām ciemos jābūt pēc iespējas nodrošinātām ar hermētiski 

noslēgtām lokālām kanalizācijas sistēmām vai bioloģiskām attīrīšanas ietaisēm un atbilstošu 

normatīviem dzeramā ūdens apgādi, veicinot centralizēto ūdensvadu un kanalizācijas 

izmantošanu. 


4.4.2.5.1. Ciemu apbūves teritoriju robežas parādīt vietējo pašvaldību teritoriju 

plānojumos.


4.4.2.5.2. Pašvaldību teritorijas plānojumos noteikt katras ciemu apbūves teritorijas 

funkcionālo zonējumu un pakalpojumu struktūras attīstību. 

4.4.2.5.3. Izstrādāt 1. punktā nosaukto apdzīvoto vietu apbūves noteikumus un 

detālplānojumus, paredzot kultūrvēsturiski nozīmīgās apbūves saglabāšanu un atjaunošanu. 

4.4.2.5.4. Vietējos plānojumos var parādīt viensētu grupas (apdzīvoto viensētu skaits 

vairāk par piecām) vai viensētu pudurus (apdzīvoto viensētu skaits nav vairāk par 5) un to 

robežas, kurus var izmantot adresācijas vajadzībām, saglabājot vēsturisko un vietējo nosaukumu 

nozīmi. 

4.4.2.5.5. Vietējos plānojumos viensētu grupām var paredzēt atšķirīgu apbūvei 

nepieciešamo platību, ko nosaka esošā vēsturiskā apbūve un veidotie īpašumi, bet ne mazāku kā 

5000 m², kā arī Mežaparka tipa apbūvei. 

4.4.2.5.6. Viensētu grupās, kur viensētu skaits, kuru platība mazāka par 1 ha ir lielāks par 

20, veidojama kopīga tehniskā infrastruktūra - ūdensapgāde un kanalizācija. 

4.4.2.5.7. Transformācija apbūves zemēs veicama, izstrādājot detālplānojumus ciemu 

teritorijās un 500 m platā joslā gar Daugavas krasta līniju Daugavas aizsargjoslā. 

4.4.2.5.8. Gar Daugavas piekrasti vietējos plānojumos noteikt vērtīgās ainavu teritorijas, 

kurās veikt ainavas izpēti, izstrādājot detālplānojumus, bet ne mazāk kā 500 m gar krasta līniju. 

Būvvalde izvērtē nepieciešamību gatavot ainavu sadaļu detālplānos un būvprojektos. 

4.4.2.5.9. Publisku pieeju Daugavai paredzēt vietējos teritorijas plānojumos un pārējā 

teritorijā starp katriem 2 īpašumiem, paredzot 1,5 m platu taku gājējiem ne vairāk kā pēc katriem 

300 m, ko parāda vietējos teritorijas plānojumos, izņēmums sabiedriski svarīgas un 

inženiertehniskas būves. 

4.4.2.5.10. Gar citām upēm ciemos paredzēt publisku pieeju vai 1,2 m platu gājēju taku ne 

mazāk kā ik pēc 500 m un to parāda detālplānojumos. 

32 



4.4.3. Līnijbūvju apbūves teritorijas 


Līnijbūvju apbūves teritorijas izmantošana zemes izmantošanas un apbūves veids ir 

maģistrālo gāzes apgādes, siltumapgādes, ūdenssaimniecības, kanalizācijas, drenāžas, 

telekomunikāciju un elektroapgādes objektu un to darbības nodrošināšanai nepieciešamo ēku un 

būvju (gaisvadu, iekārtu, kabeļu, pazemes komunikāciju, ēku) izvietojuma teritorijas, dzelzceļš, 

pašreizējās un plānotās ielas, ceļi, gājēju un velosipēdistu ceļi, īslaicīgās uzturēšanās auto 

stāvlaukumi. Ielu un ceļu teritorijā (galvenokārt starp brauktuvi un sarkano līniju) izvieto arī 

maģistrālās inženierkomunikācijas. 

4.4.3.2..Izmantošanas mērķis: 

Līnijbūves teritorijas plānojumā izdalītas, lai noteiktu teritorijas tīklu un būvju 

izvietošanai autotransporta, dzelzceļa satiksmes un inženiertehniskās apgādes vajadzībām. 


33 

Aizliegts veidot tādas ielas un ceļus, kas nav patstāvīgs īpašuma objekts. 


4.4.3.4.1. Līnijbūvju teritorijas atļauts izmantot autoceļu, auto stāvlaukumu, degvielas 

uzpildes stacijas un ceļu apkalpes infrastruktūras objektiem, ielu, dzelzceļu, 330 un 110 kV 

elektropārvades līniju ekspluatācijas vajadzībām, kā arī citu inženiertehnisko komunikāciju 

objektu inženiertehniskās apgādes tīkli un būvju izvietošanai. 

4.4.3.4.2. Jaunu līnijbūvju izbūve notiek saskaņā ar vietējās pašvaldības teritorijas 

plānojumu. 

4.4.3.4.3. Autoceļu parametri ir jānosaka saskaņā ar likumu “Par autoceļiem” un “Valsts 

ceļu aizsardzības noteikumiem”, kā arī projektēšanas normatīviem. Aizsargjoslu parametri un 

aprobežojumi ir jānosaka saskaņā ar “Aizsargjoslu likumu” un ar 10.04.2001. Latvijas Republikas 

Ministru kabineta Noteikumiem Nr. 162 “Autoceļu aizsargjoslu noteikšanas metodika”. 

4.4.3.4.4. Dzelzceļa sliežu ceļi, laukumi, dzelzceļa stacijas, pieturas un ar tiem saistītās 

būves un saskaņā ar metodiku aizsargjoslu noteikšanai Ministru kabineta 2006.gada 18.jūlijā 

noteikumi Nr.599 „Metodika drošības aizsargjoslu noteikšanai gar dzelzceļiem, pa kuriem 

pārvadā naftu, naftas produktus, bīstamas ķīmiskās vielas un produktus” aizsargjoslas. 

4.4.3.4.5. Rajona teritorijas plānojumā parādītas 330 kV un 110 kV elektropārvades 

gaisvadu līnijas un spriegumu sadales stacijas. 110 kV un 330 kV gaisvadu līniju aizsargjoslu 

parametrus un aprobežojumus nosaka “Aizsargjoslu likums” un MK 2006.gada noteikumi Nr.982 

„Enerģētikas infrastruktūras objektu aizsargjoslu noteikšanas metodika”. 

4.4.3.4.6. Gāzes vadu trašu aizsargjoslu parametrus un aprobežojumus nosaka 

“Aizsargjoslu likumu” un MK Noteikumi Nr. 413 “Ekspluatācijas aizsargjoslu ap gāzes vadiem, 

gāzes noliktavām un krātuvēm noteikšanas metodika”. Aizsargjoslas tiek parādītas un precizētas 

vietējo pašvaldību teritorijas plānojumos. 


4.4.3.5.1. Vietējo pašvaldību plānojumos jāparāda visas līnijbūves ar likumā “Aizsargjoslu 

likums” (25.02.1997.) noteiktajām aizsargjoslām. 

4.4.3.5.3.Vietējos plānojumos ir jāparāda rekonstruējamās un jaunbūvējamās līnijbūves. 


34 


4.4.3.5.4.Rekonstruējamo un jaubūvējamo līnijbūvju skaitā iekļaut: 

4.4.3.5.4.1. grants seguma rekonstrukcija: 

4.4.3.5.4.1.1. autoceļš P 76 Aizkraukle – Jēkabpils (24,3 km - Sērenes, Seces un Staburaga 

pagastu teritorijas); 

4.4.3.5.4.1.2. Jaunjelgavas pilsētas apvedceļš (7,7 km Jaunjelgavas pilsēta ar lauku 

teritoriju); 

4.4.3.5.4.1.3. autoceļš V 932 Nereta – Grīcgale - Ērberģe (35,6 km Neretas, Pilskalnes un 

Mazzalves pagastu teritorijas); 

4.4.3.5.4.1.4. autoceļš P 87 Aizkraukle – Bauska (20 km); 

4.4.3.5.4.1.5. autoceļš V 916 Jaunbebri – Odziena – Vietalva – Indrāni (posms Odziena – 

Vietalva 5,0 km Vietalvas pagasta teritorija); 

4.4.3.5.4.1.6. autoceļš V 922 Vecbebri – Irši (11 km Bebru un Iršu pagastu teritorijas); 

4.4.3.5.4.1.7. autoceļš V 954 Aizkraukle – Aizpuri (4,5 km Aizkraukles novada teritorija); 

4.4.3.5.4.1.8. autoceļš V 956 Daudzeva – Viesīte – Apserde (22,4 km Daudzeses, Seces un 

Sunākstes pagastu teritorija); 

4.4.3.5.4.1.9.autoceļš V 927 Tenči – Daudzeva – Lāči – Vīgante – Zilkalne (47,2 km 

Daudzeses, Seces, Staburaga un Sunākstes pagastu teritorija); 

4.4.3.5.4.1.10. autoceļa P -75 Jēkabpils – Lietuvas robeža (Nereta) (4,545 km Neretas 

pagasta teritorija) 

4.4.3.5.4.1.11. autoceļa V 955 posms Zāģētava – Nereta – Sleķi (1,180 km Neretas 

pagasta teritorija) 

4.4.3.5.4.2. melnā seguma rekonstrukcija: 

4.4.3.5.4.2.1. autoceļš P 37 Pļaviņas – Madona (7,4 km Pļaviņu pilsētas un Aiviekstes 

pagasta teritorijas); 

4.4.3.5.4.2.2. autoceļš A 6 Rīga – Daugavpils – Krāslava – Baltkrievijas robeža (2,650 km 

no 87,480-90,130 km Kokneses pagasta teritorija); 

4.4.3.5.4.2.3. autoceļš P 32 Līgatne (Vidzemes šos.) – Skrīveri (12 km Skrīveru pagasta 

teritorija); 

4.4.3.5.4.2.4. autoceļš P 87 Aizkraukle – Bauska (4,5 km Aizkraukles novada teritorija); 

4.4.3.5.4.2.5. autoceļš P 86 Sērene – Kalnieši (sabrukušo posmu rekonstrukcija). 

4.4.3.5.4.3. jauna būvniecība: 

4.4.3.5.4.4.3.1. Latgales ātrsatiksmes autoceļš posms Koknese – Pļaviņas (Kokneses, 

Klintaines un Aiviekstes pagastu teritorijas). 

4.4.3.5.4.4. gājēju un velosipēdistu celiņu izbūve: 

4.4.3.5.4.4.1. Pļaviņu HES līdz Jaunceltnes ielai (3,2 km Aizkraukles novada teritorija); 

4.4.3.5.4.4.2. Daudzeva – Daudzese (3,5 km) 

4.4.3.5.4.4. Pašvaldību autoceļi 

Pašvaldību autoceļi tiek parādīti vietējo pašvaldību teritoriju plānojumos, kur tiem tiek noteikta 

aizsargjosla un atbilstoši kartes mērogam parādīta arī grafiski. 

4.4.3.5.4.5. Ainaviski un kultūrvēsturiski nozīmīgi ceļu posmi 

Izdalīti ainavu ceļi, kas ir ainaviski un kultūrvēsturiski nozīmīgie ceļa posmi ar mērķi saglabāt 

kultūrvēsturiskās ainavas ceļa vizuālās uztveres zonā un ainavu telpās. 



4.4.4. Tehniskās apbūves teritorijas 


Tehnisko objektu apbūves teritorijas ir maģistrālo gāzes apgādes, siltumapgādes, 

ūdenssaimniecības, kanalizācijas, drenāžas, telekomunikāciju un elektroapgādes objektu un to 

darbības nodrošināšanai nepieciešamo ēku un būvju (gaisvadu, iekārtu, kabeļu, pazemes 

komunikāciju, ēku) izvietojuma teritorijas. 


Tehniskās apbūves teritorijas plānojumā izdalītas, lai attēlotu valsts un vietējo pašvaldību 

inženierkomunikāciju objektus. 


Tehniskās apbūves teritorijas izmanto notekūdeņu attīrīšanas iekārtu, katlu māju, sadzīves 

atkritumu izgāztuvju, centralizētās ūdens apgādes, mazo hidroelektrostaciju, vides aizsardzību 

veicinošu un saudzējošu jaunu objektu būvniecībai u.c. vajadzībām, kā arī uzstādīt un ekspluatēt 

jaunas mobilo telekomunikāciju tīkla iekārtas un ar to saistītās inženierkomunikācijas esošu 

komunikāciju-elektroapgādes tīklu un piebraucamo autoceļu tuvumā 


4.4.4.4.1. Tehniskajām būvēm, kas saistītas ar piesārņojošo vielu novadīšanu ūdeņos, 

jāatbilst LR MK noteikumiem “Noteikumi par piesārņojošo vielu emisiju ūdenī” (22.01.2002). 

4.4.4.4.2. Nav pieļaujama tādu objektu būvniecība, kas izraisa negatīvu ietekmi uz vidi un 

palielina piesārņojuma līmeni. 

4.4.4.4.3. Mazo hidroelektrostaciju būvniecība atļauta tikai uz tām upēm, kas nav minētas 

LR MK noteikumos Nr.27 “Noteikumi par upēm (upju posmiem), uz kurām zivju resursu 

aizsardzības nolūkā aizliegts būvēt un atjaunot hidroelektrostaciju aizsprostus un veidot jebkādus 

mehāniskus šķēršļus” (15.01.2002.). 

4.4.4.4.4. Saskaņot perspektīvās telekomunikāciju būvniecības pasākumus, ievērojot MK 

Noteikumus Nr.496 „Telekomunikāciju tīklu ierīkošanas un būvniecības noteikumi”. 


4.4.4.5.1. Vietējo pašvaldību teritoriju plānojumos precizēt atkritumu izgāztuvju, 

notekūdeņu attīrīšanas iekārtu, artēzisko aku, katlu māju, mazo hidroelektrostaciju u.c. objektu 

atrašanās vietas. 

4.4.4.5.2. Vietējo pašvaldību teritoriju plānojumos noteikt tehnisko objektu aizsargjoslas. 

4.4.4.5.3. Pašvaldībām veikt piesārņojuma avotu uzskaiti atbilstoši LR likumam “Par 

piesārņojumu”. 

4.4.4.5.4. Noteikt sauso sadzīves atkritumu poligona izveides vietu - Aizkraukles, 

Jēkabpils un Madonas rajona (daļa) reģionālā sadzīves atkritumu poligona būvniecības vieta – 

Jēkabpils rajona Mežāres pagastā. 

4.4.4.5.5. Veikt rekonstrukciju ūdens, kanalizācijas un notekūdeņu attīrīšanas sistēmām: 

Bebru, Seces, Valles, Daudzeses, Aiviekstes, Neretas, Mazzalves, Kurmenes, Sunākstes, Zalves 

un Staburaga pagastos. 

4.4.4.5.6. Vietējo teritoriju plānojumos visās lauku apbūves teritorijās centralizētās 

ūdensapgādes kvalitātes nodrošināšanai nepieciešama paredzēt ūdens atdzelžošanas staciju 

būvniecību. 

4.4.4.5.7. Dzīvnieku kapsētas (Lauksaimniecības atkritumu dedzinātavas): 

4.4.4.5.7.1. Esošā: Staburaga pagasta mazo dzīvnieku kapsēta. 

4.4.4.5.8. Ražošanas objektu izvietojumu nosaka vietējo pašvaldību teritoriju plānojumi. 

35 



4.4.5.Ražošanas objektu apbūve 


Ražošanas objektu apbūves teritorijas apbūves veids ir ražošanas uzņēmumi, garāžas, 

noliktavu saimniecības, komunālo, atkritumu saimniecības un derīgo izrakteņu ieguves objektu 

apbūves teritorijas, darījumu un komerciāla rakstura iestādes. 


Rūpnieciskās apbūves teritorijas rajona plānojumā izdalītas, lai attēlotu objektus, kuru 

aizņemtā platība ir lielāka par 1 ha. 


Rūpnieciskās apbūves teritorijas izmanto rūpnieciskās un lauksaimnieciskās ražošanas 

objekti, komunālās apkalpes – katlu māju, artēzisko aku un urbumu, notekūdeņu attīrīšanas 

ietaišu objektu, HES teritorijas, garāžas, arī tādas, kam ir noteiktas sanitārās vai citas aizsargjoslas 

vai īpašas prasības transportam. Īpaši ir nodalāmas teritorijas tādu ražošanas objektu 

izvietojumam, kas rada paaugstinātu piesārņojumu vidē, troksni vai cita veida traucējumus, kas 

kaitīgi videi un cilvēkiem. 


4.4.5.4.1. Rūpnieciskām būvēm, kas saistītas ar piesārņojošo vielu novadīšanu, ūdeņiem, 

jāatbilst LR MK noteikumiem “Noteikumi par piesārņojošo vielu emisiju ūdenī” (22.01.2002). 

4.4.5.4.2. Nav pieļaujama tādu objektu būvniecība, kas izraisa negatīvu ietekmi uz vidi un 

palielina piesārņojuma līmeni. 

4.4.5.4.3. Rūpniecisko būvi nevar būvēt pirms nav novērsts esošais piesārņojums. 

A kategorijas rūpniecības objektu teritorijas nevar novietot tuvāk kā 500 m līdz 

dzīvojamai apbūvei, ja vien drošības pārskats nenosaka lielāku aizsargjoslu. 

B kategorijas rūpniecības objektu teritorijas nevar novietot tuvāk kā 100 m līdz 

dzīvojamai apbūvei (īpašuma robeža), ja vien drošības pārskats nenosaka lielāku aizsargjoslu. 

Pārējo rūpniecības objektu teritorijas - 25 m. 

4.4.5.4.4.Rūpnieciskiem objektiem piegulošā josla ap to ražošanas būvēm un ēkām 

jāapmežo: 

A kategorijas rūpniecības objektu teritorijas vismaz 100 m platumā tajā pusē, kurā atrodas 

dzīvojamā apbūve; 

B kategorijas rūpniecības objektu teritorijas vismaz 50 m platumā tajā pusē, kurā atrodas 

dzīvojamā apbūve; 

pārējo rūpniecības objektu teritorijas vismaz 15 m platumā tajā pusē, kurā atrodas 

dzīvojamā apbūve. 

4.4.5.4.5. Aizliegta apbūve teritorijās starp Pļaviņu HES ūdenskrātuvi un aizsprostu: 

Saskaņā ar Pļaviņu HES hidrotehnisko būvju tehnisko pasi par Kreisā krasta zemes dambi 

uzskatāma teritorija no PK 22 līdz PK 40+92 ar kopējo garumu pa asi 1892 m, dambja virsmas 

platumu 6,0 m un uz tā esošo dienesta ceļu 3,5 m platumā, kuram rajonā no PK 22+00 līdz PK 

33+15 ir ierīkota pretfiltrācijas konstrukcija: Daugavas svītas dolomītu cementācijas aizkars. 

4.4.5.4.6. Nosacījums par apbūves liegumu attiecās arī uz teritoriju starp zemes dambi ar 

dienesta ceļu un Pļaviņu HES ūdenskrātuvi. 

36 




4.4.5.5.1. Jāparedz ne mazāka kā 30m plata zaļumjosla starp ražošanas un dzīvojamās apbūves 

teritorijām. 

4.4.5.5.2. Vietējo pašvaldību teritoriju plānojumos precizēt rūpniecības objektu atrašanās vietas. 

4.4.5.5.3. Plānojot jaunas ražošanas teritorijas ir jārisina transporta infrastruktūra, lai netiktu 

šķērsotas dzīvojamās apbūves teritorijas un apdzīvoto vietu centri. 

4.4.5.5.4. Degvielas uzpildes stacijas rekomendē novieto ne tuvāk ka 200m no dzīvojamām 

ēkām. 

4.4.6.Derīgo izrakteņu ieguves karjeri un atradnes 


Plānojumā ir norādītas izmantojamās un perspektīvās derīgo izrakteņu atradnes, kam ir 

nacionāla nozīme. 

Rajona teritorijas plānojumā ir parādīti nozīmīgākie nacionālas nozīmes ekspluatējamie 

derīgo izrakteņu ieguves karjeri. 

Parādītas nacionālas nozīmes izmantojamās un perspektīvās derīgo atradņu teritorijas. 


37 

4.4.6.2.1. Derīgo izrakteņu iegūšana. 

4.4.6.2.2. Derīgo izrakteņu ieguve ir aizliegta dabas liegumu teritorijās saskaņā ar MK 

noteikumiem Nr. 415 „Noteikumi par īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējiem 

aizsardzības un izmantošanas noteikumiem” (22.07.2003.). 

4.4.6.2.3. Saskaņā ar likumu par „Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” (30.10.1997.), 

aizsargājamām dabas aizsardzības teritorijām var izstrādāt individuālos aizsardzības un 

izmantošanas noteikumus, ņemot vērā konkrētās aizsargājamās teritorijas īpatnības, kā arī tās 

izveidošanas un aizsardzības mērķus un uzdevumus. Aizsargājamās teritorijas individuālie 

aizsardzības un izmantošanas noteikumi reglamentē pieļaujamo un aizliegto darbību veidus 

(.t.sk. derīgo izrakteņu ieguvi) šajā teritorijā, kā arī, ja nepieciešams, tās iedalījumu 

funkcionālajās zonās. 

4.4.6.2.4. Derīgo izrakteņu atradņu teritorijās prioritāte ir derīgo izrakteņu ieguve, ja tas nav 

pretrunā ar dabas aizsardzības interesēm. 

4.4.6.2.5. Līdz derīgo izrakteņu ieguves uzsākšanai zemi drīkst izmantot atbilstoši visiem 

iespējamiem zemes izmantošanas mērķiem. 

4.4.6.2.6. Derīgo izrakteņu ieguvi drīkst uzsākt atbilstoši likumam “Par zemes dzīlēm” 

(1996. gada 21. maijā) un MK noteikumiem Nr.448 „Noteikumi par valsts nozīmes derīgo 

izrakteņu atradnēm un to izmantošanas kārtību, valsts nozīmes derīgo izrakteņu izmantošanas 

kārtību, kā arī zemes dzīļu izmantošanas atļauju vai licenču izsniegšanas konkursa vai izsoles 

kārtību” (21.06.2005.), MK noteikumiem Nr.449 „Zemes dzīļu izmantošanas licenču un bieži 

sastopamo derīgo izrakteņu ieguves atļauju izsniegšanas, kā arī ģeoloģiskās informācijas 

izmantošanas vispārīgā kārtība” (21.06.2005.). 

4.4.6.2.7. Pēc derīgo izrakteņu karjeru ekspluatācijas beigām, tie ir jārekultivē. 

4.4.6.2.8. Pēc rekultivācijas var veikt zemes transformāciju citos izmantošanas veidos. 


4.4.6.3.1. Jāparāda visi derīgo izrakteņu karjeri, nosakot to pašreizējo statusu. 

4.4.6.3.2. Izstrādātajiem un pamestajiem karjeriem ir jāizstrādā rekultivācijas projekti. 


38 


4.4.6.3.3. Plānojot jaunus derīgo izrakteņu ieguves karjerus ir jāizstrādā transporta shēma, lai 

novērstu iespējamo negatīvo ietekmi uz apdzīvojumu. 

4.4.6.3.4. Jāprecizē reģionālas nozīmes derīgo izrakteņu atradņu teritorijas un jānosaka katras 

teritorijas izmantošana atbilstoši rajona plānojumam. 

4.4.6.3.5.Jāparāda centralizētās ūdensapgādes ūdensgūtnes un artēziskie urbumi, kā arī 

jānosaka un jāparāda to aizsargjoslas. 

4.4.6.3.6. Jāparāda slēdzamie un tamponējamie urbumi. 



4.5. AIZSARGJOSLAS 

4.5.1.Teritorijas apraksts: 

4.5.1.1. Visu veidu aizsargjoslas projektē, izstrādājot jebkuru detālplānojumu un zemes 

ierīcības projektu. Nepieciešamības gadījumā tās nosprauž dabā neatkarīgi no zemes īpašuma 

formas un veida. Vietās, kur tās nav projektētas, jāievēro “Aizsargjoslu likums” (1997.05.02. ar 

grozījumiem 2002.21.02. un 2004.05.07.) vai citos likumdošanas aktos noteiktie minimālie 

aizsargjoslu platumi. 

4.5.1.2. Aizsargjoslās ir spēkā aprobežojumi atbilstoši Aizsargjoslu likumam. 

Aizsargjoslu izveidošanai nav nepieciešama zemes īpašnieka vai lietotāja piekrišana. Zemes 

īpašniekiem ir tiesības uz nodokļu atvieglojumiem par ierobežotu saimniecisko darbību. 

4.5.1.3. Gadījumos, kad vienā vietā pārklājas divas vai vairāk aizsargjoslas, spēkā ir 

stingrākās prasības un lielākie minimālie platumi. Visa veida rīcība šādās vietās jāsaskaņo starp 

ieinteresētajām institūcijām. 

4.5.1.4. Attiecīgos MK noteikumos aizsargjoslās var noteikt īpašuma lietošanas tiesību 

aprobežojumus (servitūtu un tā tiesības), kas nepieciešami attiecīgo objektu un komunikāciju 

ekspluatācijas, aizsardzības, kā arī aizsargjoslu uzturēšanas un stāvokļa kontroles nodrošināšanai. 

4.5.1.5. Vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslas un aizsargjoslas gar valsts 

autoceļiem par saviem līdzekļiem kārtībā uztur zemes īpašnieks, bet, ja tiesības lietot zemi 

nodotas citai personai - zemes lietotājs, ja citos normatīvajos aktos nav noteikts citādi. 

4.5.1.6. Aizsargjoslas, kas lielākas par 100m rajona plānojumā attēlotas kartē kopā ar 

plānoto (atļauto) izmantošanu (sk.Grafisko daļu). 

4.5.2.Aizsargjoslu noteikšanas mērķis: 

Aizsargjoslas ir noteiktas platības, kuru uzdevums aizsargāt dažāda veida (gan dabiskus, 

gan mākslīgus) objektus no nevēlamas ārējās iedarbības, nodrošinot to ekspluatāciju un drošību 

vai pasargāt vidi un cilvēku no kāda objekta kaitīgās ietekmes. 

Rajona plānojumā, ņemot vērā tā izstrādes mērogu, noteiktas aizsargjoslas tiem objektiem, 

kuru aizsargjoslu platums nav mazāks par 100 m - upēm, ezeriem, dzelzceļam. Punktveida 

objektiem, kuru aizsargjoslas ir lielākas par 100 m, rajona teritorijas plānojuma mēroga dēļ nav 

parādītas kā kultūrvēstures pieminekļi, kapsētas, dzīvnieku kapsētas, atkritumu izgāztuves, 

meteoroloģisko novērojumu stacija. 

Aizsargjoslu veidus, to funkcijas, izveidošanas pamatprincipus, uzturēšanas un stāvokļa 

kontroles kārtību, kā arī saimnieciskās darbības aprobežojumus nosaka Latvijas Republikas 

“Aizsargjoslu likums”, Ministru kabineta noteikumi, bet vietējās pašvaldības ar saviem 

saistošajiem noteikumiem var šīs joslas paplašināt, uzliekot papildus apgrūtinājumu zemes 

īpašniekiem. 

Gadījumos, kad vienā vietā pārklājas vairāku veidu aizsargjoslas, spēkā ir stingrākas 

prasības un lielākais minimālais platums. Visu veidu rīcība šajās vietās jāsaskaņo ieinteresētajām 

institūcijām. 

39 



4.5.3.Atļautā izmantošana: 

4.5.3.1.Ja objektam ir noteikta aizsargjosla, tā īpašniekam ir atļauts aizsargjoslā veikt attiecīgā 

objekta ekspluatācijai, renovācijai un rekonstrukcijai nepieciešamos darbus. Par to 

rakstveidā jābrīdina zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs vismaz divas nedēļas pirms 

darbu uzsākšanas, izņemot avāriju novēršanas vai to seku likvidācijas darbus, kurus var 

veikt jebkurā laikā. 

4.5.3.2. Aizsargjoslās, kas atrodas lauksaimniecības zemēs, plānotie ekspluatācijas, remonta, 

renovācijas un rekonstrukcijas darbi veicami laikposmā, kad šīs platības neaizņem 

lauksaimniecības kultūras vai kad ir iespējama lauksaimniecības kultūru saglabāšana, 

izņemot avārijas vai to seku likvidācijas darbus, kurus var veikt jebkurā laikā. 

4.5.4.Aizliegtā izmantošana un ierobežojumi: 

4.5.4.1. Maģistrālo komunikāciju trases plāno ārpus ūdenstilpju un ūdensteču aizsargjoslām un 

nosaka iespējami īsāko pievadu attiecīgajā aizsargjoslā esošajiem patērētājiem. 

4.5.4.2. Lai nodrošinātu ūdenstilpju un ūdensteču aizsargjoslu noteikšanu atbilstoši Aizsargjoslu 

likumam, vietējo teritoriju plānojumos nosaka apdzīvoto vietu robežas. 

4.5.4.3. Ierobežojumus visa veida aizsargjoslās nosaka LR likums “Aizsargjoslu likums”. 

4.5.5.Rajona teritorijas plānojuma prasības: 

4.5.5.1. Noteikt vides un dabas resursu aizsardzības joslas: 

4.5.5.1.1.Upēm: 

• 100 m plata josla katrā upes krastā 25 līdz 100 km garām upēm: 

• 300 m plata josla katrā krastā: 

• 500 m josla katrā Daugavas krastā, 

• ciemos un pilsētās ieteicamā aizsargjosla 20 m. 

4.5.5.1.2. Ezeriem: 

• 100 m plata josla ezeriem ar platību 25-100 ha: 

a) Aklezers (Valles pag.) - 24,6 ha; 

b) Nātraine (Seces pag.) – 33,7 ha; 

c) Danciņš (Seces pag.) – 44,6 ha. 

• 300 m plata josla ezeriem ar platību 101-1000 ha: 

a) Odzes ezers (Aiviekstes pag.) – 268,7 ha; 

b) Pļaviņu ūdenskrātuve (Aizkraukles novads, Pļaviņas, Kokneses, Klintaines, 

Aiviekstes, Seces, Staburaga pagastu teritorijas) – 3490 ha. 

4.5.5.1.3. Pašvaldību plānojumos precizēt rajona plānojumā atliktās ūdeņu aizsargjoslas 

atbilstoši LR MK noteikumiem Nr. 284 “Ūdenstilpju un ūdensteču aizsargjoslu 

noteikšanas metodika” (04.08.1998). 

4.5.5.1.4.Pašvaldību plānojumos parādīt pārējo ūdeņu aizsargjoslas atbilstoši Aizsargjoslu 

likumam. 

4.5.5.2. Noteikt ekspluatācijas aizsargjoslas dzelzceļam 

4.5.5.2.1. Dzelzceļa ekspluatācijas aizsargjoslas minimālais platums ir vienāds ar dzelzceļa 

zemes nodalījuma joslas platumu. 

4.5.5.2.2. Pilsētās un ciemos ekspluatācijas aizsargjoslas maksimālais platums gar 

stratēģiskās (valsts) nozīmes un reģionālās nozīmes dzelzceļa infrastruktūrā 

ietilpstošajiem sliežu ceļiem, izņemot tiem piegulošos vai ar tiem saistītos staciju 

sliežu ceļus, speciālās nozīmes sliežu ceļus, pievedceļus un strupceļus, ir 50 

metri katrā pusē no malējās sliedes, gar pārējiem sliežu ceļiem - 25 metri, bet 

lauku apvidū ekspluatācijas aizsargjoslas maksimālais platums gar stratēģiskās 

(valsts) nozīmes un reģionālās nozīmes dzelzceļa infrastruktūrā ietilpstošajiem 

sliežu ceļiem, izņemot tiem piegulošos vai ar tiem saistītos staciju sliežu ceļus, 

40 



speciālās nozīmes sliežu ceļus, pievedceļus un strupceļus, ir 100 metri katrā pusē 

no malējās sliedes, gar pārējiem sliežu ceļiem - 50 metri. 

4.5.5.2.3. Ekspluatācijas aizsargjoslas platumu šajās robežās nosaka teritoriju plānojumos 

likumā noteiktajā kārtībā. Ieteicams līdz dzīvojamai apbūvei paredzēt apdzīvotās 

vietās attālumu arī ne mazāku kā 100 m, paredzot vismaz 20 m platumā koku un 

krūmu stādījums. 

4.5.5.3. Pašvaldību plānojumos precizēt dzelzceļa aizsargjoslas atbilstoši LR MK noteikumiem 

Nr. 457 “Dzelzceļa aizsargjoslu noteikšanas metodika” (15.12.1998). 

4.5.5.4. Vietējo pašvaldību plānojumos noteikt ekspluatācijas aizsargjoslu ap atkritumu 

izgāztuvēm 100 platumā, ap dzīvnieku kapsētām 500 m platumā, atbilstoši Aizsargjoslu 

likumam un LR MK izstrādātai metodikai. 

4.5.5.5. Vietējo pašvaldību plānojumos noteikt aizsargzonas ap kultūras pieminekļiem 

atbilstoši aizsargjoslu likuma 8. pantam: lauku apvidos – 500 m, pilsētās – 100 m, 

nepieciešamības gadījumā noteikt individuālas aizsardzības zonas. 

4.5.5.6. Pašvaldību plānojumos noteikt pārējās rajona plānojuma mērogā neietilpstošās vides un 

dabas resursu aizsardzības aizsargjoslas, ekspluatācijas aizsargjoslas, sanitārās aizsargjoslas, 

drošības un citas aizsargjoslas atbilstoši Aizsargjoslu likumam un LR MK noteikumos 

apstiprinātajai metodikai aizsargjoslu noteikšanai. 

4.5.5.7. Pašvaldības un rajona nozīmes kultūrvēsturiskiem objektiem ieteicams noteikt 50 m 

aizsardzības zonu vietējo pašvaldību teritoriju plānojumos. 

4.5.5.8. Nedarbojošām kapsētām noteikt 25 m aizsargjoslu, kurās nav veicama nekāda 

saimnieciskā darbība un rakšanas darbi ētisku apsvērumu dēļ. 

4.5.5.9. Mežu aizsargjoslas ap pilsētām tiek noteiktas, lai nodrošinātu pilsētu iedzīvotājiem 

atpūtai un veselības uzlabošanai nepieciešamos apstākļus, kā arī lai samazinātu vai 

kompensētu pilsētu negatīvo ietekmi uz vidi. 

4.5.5.10. Gar ielām un autoceļiem aizsargjoslas nosaka šādi: 

4.5.5.10.1. pilsētās un ciemos gar ielām un autoceļiem - teritoriju plānojumos likumā 

noteiktajā kārtībā un atzīmē zemes gabalu plānos kā sarkano līniju (esoša vai 

projektēta ielas robeža) un būvlaidi (līnija, kas nosaka attālumu no sarkanās 

līnijas līdz apbūvei); 

4.5.5.10.2. lauku apvidos aizsargjoslu platums gar autoceļiem no ceļa ass uz katru pusi ir: 

valsts galvenajiem autoceļiem - 100 metru, 

4.5.5.11.Aizsargjoslas ap aizsprostiem: 

4.5.5.11.1.Aizsargjoslas minimālais platums augšpus un lejpus aizsprosta ir vienāds ar 

ūdensteces platumu lejpus aizsprosta, ja tas ir mazāks par 200 metriem. 

Aizsargjoslas maksimālais platums ir 200 metru. Aizsargjoslas platumu mēra no 

hidrotehnisko būvju vistālāk akvatorijā izvirzītajām virszemes, pazemes, 

virsūdens un zemūdens daļām. 

4.5.5.12. Aizsargjoslas ap gāzesvadiem ar spiedienu virs 1,6 megapaskāliem, ap gāzes 

regulēšanas stacijām, gāzes mērīšanas stacijām, dabasgāzes kompresoru stacijām, 

dabasgāzes savākšanas punktiem, gāzes krātuvju urbumiem, sašķidrinātās ogļūdeņražu 

gāzes noliktavām, krātuvēm un uzpildes stacijām, sašķidrinātās ogļūdeņražu gāzes 

balonu noliktavām un tirdzniecības punktiem, automobiļu gāzes uzpildes stacijām 

4.5.5.12.1. Drošības aizsargjoslas ap gāzesvadiem ar spiedienu virs 1,6 megapaskāliem, 

ap gāzes regulēšanas stacijām, gāzes mērīšanas stacijām, dabasgāzes 

kompresoru stacijām, dabasgāzes savākšanas punktiem, gāzes krātuvju 

urbumiem, sašķidrinātās ogļūdeņražu gāzes noliktavām, krātuvēm un uzpildes 

stacijām, sašķidrinātās ogļūdeņražu gāzes balonu noliktavām un tirdzniecības 

punktiem, automobiļu gāzes uzpildes stacijām veido: 

4.5.5.12.2.ap gāzesvadiem, gāzes regulēšanas stacijām un gāzes mērīšanas stacijām - 

zemes gabals un gaisa telpa, ko norobežo nosacītas vertikālas virsmas katrā 

pusē no gāzesvada ass vai nosacītas vertikālas virsmas ārpus šo objektu būvju 

41 



ārsienām, iežogojuma vai norobežojošām konstrukcijām, gāzesvadam ar 

diametru: 

a) līdz 300 mm - 100 metru attālumā, 

b) no 300 mm līdz 600 mm - 150 metru attālumā. 

4.5.5.12.3.ap dabasgāzes kompresoru stacijām, dabasgāzes savākšanas punktiem, gāzes 

krātuvju urbumiem, sašķidrinātās ogļūdeņražu gāzes noliktavām, krātuvēm un 

uzpildes stacijām, sašķidrinātās ogļūdeņražu gāzes balonu noliktavām un 

tirdzniecības punktiem, automobiļu gāzes uzpildes stacijām - zemes gabals un 

gaisa telpa, ko norobežo nosacītas vertikālas virsmas ārpus šo objektu būvju 

ārsienām, iežogojuma vai norobežojošām konstrukcijām: 

1) ap dabasgāzes savākšanas punktiem un gāzes krātuvju urbumiem - 300 

metru attālumā, 

2) ap sašķidrinātās ogļūdeņražu gāzes noliktavām, krātuvēm un uzpildes 

stacijām - 100 metru attālumā, 

4.5.5.13. Aizsargjoslas ap atkritumu apglabāšanas poligoniem, atkritumu izgāztuvēm, ap 

izmantošanai pārtikā neparedzēto dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu lieljaudas 

sadedzināšanas uzņēmumiem vai pārstrādes uzņēmumiem un notekūdeņu attīrīšanas 

ietaisēm 

4.5.5.13.1. aizsargjoslas platums ap atkritumu apglabāšanas poligoniem un atkritumu 

izgāztuvēm ir 100 metru; 

4.5.5.13.2. aizsargjoslas platumu ap notekūdeņu attīrīšanas ietaisēm nosaka atkarībā no 

izmantotās tehnoloģijas un ietaises tehniskā raksturojuma: 

b) atklātām notekūdeņu apstrādes tilpēm un slēgtai dūņu apstrādei vai slēgtai 

to uzglabāšanai - 100 metru; 

c) atklātai notekūdeņu apstrādei un atklātiem dūņu laukiem - 200 metru; 

42 



4.6. ŪDENS OBJEKTU TERITORIJAS 


Upes un ezeri, dabiskās un mākslīgās ūdenstilpnes, tai skaitā applūstošās ūdens teritorijas, 

meldrāji u.tml., kur galvenā saimnieciskā darbība attiecīgajā zemes vienībā ir ūdenssaimniecība 

un zeme zem ūdeņiem aizņem lielāko zemes vienības platību. 

Teritorijas, kur uzkrājas ūdens ar caurteci vai bez tās, ūdenssaimniecībai zivsaimniecības 

un rekreatīviem mērķiem (makšķerēšanai, atpūtai pie ūdens u.tml) vajadzībām. Teritoriju 

izmantošana var izrietēt no šo teritoriju īpatnībām un ar tām saistīto izmantošanu 

nepieciešamības, piemēram, tilti, aizsprosti, laivu piestātnes, peldētavu laipas un citas 

hidrotehniskas būves. 

4.6.2.Noteikšanas mērķis: 

Nodrošināt upju ūdens tīrību atbilstoši noteiktajam ūdens kvalitātes mērķim un zivju 

resursu atjaunošanos. 


4.6.3.1. Virszemes ūdeņu un pazemes ūdeņu ekspluatācijā jāievēro Ūdens struktūru 

direktīvas prasības. 

4.6.3.2. Reģionālā vides pārvalde nosaka limitējošo koncentrāciju, pieļaujamo 

piesārņojuma slodzi un piemēro bīstamo vielu izplūdes prasības saskaņā ar normatīvajiem aktiem 

par piesārņojošo vielu emisiju ūdenī, ņemot vērā virszemes saldūdeņu – ūdenstilpju un ūdensteču 

– kvalitātes atbilstību noteiktajam mērķim un citiem parametriem saskaņā ar noteikumu 25. 

pantu. 

4.6.3.3. Ūdens kvalitātes normatīvi prioritārajiem zivju ūdeņiem un peldūdeņiem jāuztur 

atbilstoši LR MK noteikumiem Nr.118 “Noteikumi par virszemes un pazemes ūdeņu kvalitāti” 

(12.03.2002.). 

4.6.3.4.Peldvietu iekārtošanā un uzturēšanā jāievēro LR MK noteikumi Nr.300 “Peldvietu 

iekārtošanas un higiēnas noteikumi” (11.08.1998). 

4.6.3.5.Ūdenstransporta satiksme 

4.6.3.5.1. starp Klidziņu un Jaunjelgavu, 

4.6.3.5.2. Seci un Klintaini. 


Nav pieļaujama tādu objektu būvniecība un ekspluatācija, kas var negatīvi ietekmēt 

noteikto ūdens kvalitātes mērķi. 


4.6.5.1. Noteikt upju ūdens kvalitātes mērķi. 

4.6.5.2. Pašvaldību teritoriju plānojumos noteikt pārējo ūdeņu izmantošanas mērķus un 

precizēt ūdenstilpju aizsargjoslas. 

4.6.5.3. Pilsētas un lauku iedzīvotāju rekreatīvās atpūtas vajadzībām izmantoto 

ūdenstilpju ūdens kvalitātes mērķim jāatbilst publisko peldvietu ūdens kvalitātes prasībām. 

43 



4.7. RISKA TERITORIJAS UN OBJEKTI 


Aizkraukles rajonā nav daudz paaugstināta riska objektu un teritoriju, tomēr ir rūpīgi 

jāanalizē situācija. Par to Aizkraukles rajonā atbild Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta 

Aizkraukles brigādes speciālisti. Paaugstināta riska teritorijas raksturo palielināta avārijas vai 

nevēlamā procesa varbūtība vai atkārtošanās biežums, seku apjoms un zaudējumi, ko izsaka šādās 

kategorijās: 

cilvēku veselības vai dzīvības apdraudējums, 

materiālie zaudējumi, 

kaitējums vai nevēlamas pārmaiņas vidē. 

Kaut teorētiska, taču ir iespējama Pļaviņu HES dambja avārija, kuras rezultātā, sagrūstot 

Pļaviņu HES dambim, ar ūdens trieciena spēku tiek sagrauti arī Ķeguma un Rīgas HES dambji. 

VAS “Latvenergo” kaskāde ir izveidojusi modeli M-11, ar kura palīdzību ievadot hidroloģiskos 

un morfometriskos datus par Daugavu jebkurā vietā ir iespējams prognozēt ūdens triecienviļņa 

spēku, ātrumu, applūstošās teritorijas līdz par Daugavas grīvai. 

Neretas pagasta teritorijā kā paaugstināta rūpniecisko avāriju riska objekti ir definēti 

naftas un naftas produktu vads Polocka – Ventspils (T25) un naftas vads Polocka – Mažeiki 

(T26). 

Rajona plānojums nosaka apdraudētākas plūdu teritorijas. Rajona teritorijā Daugavai ir 

noteiktas 1% plūdu riska teritorijas. Lielāku teritoriju applūšanu var izraisīt strauja sniega kušana, 

ilgstošas spēcīgas lietusgāzes. Šie apstākļi ir jāievērtē vietējo pašvaldību teritoriju plānojumos un 

civilās aizsardzības pasākumu plānos. 

4.7.2.Riska teritoriju noteikšanas mērķis: 

Nodrošināt iedzīvotāju mantisko vērtību un vides saglabāšanu uguns nelaimju, katastrofu 

un dabas stihiju gadījumos. 


Objektus izmantot saimnieciskajā darbībā atbilstoši to mērķim, ievērojot nepieciešamos 

drošības pasākumus. 


4.7.4.1. Plānojot ceļu, elektropārvades līniju, dzīvojamo un saimniecības ēku un ražotņu 

izvietojumu, šos objektus necelt tuvāk par 100 m no Daugavas ielejas augsto pamatkrastu 

augšmalas. 

4.7.4.2. Nepieļaut slēgto lauku (mežu) meliorācijas sistēmu vai atklāto grāvju 

notekūdeņu, arī apdzīvoto vietu notekūdeņu novadīšanu uz augstajām Daugavas ielejas nogāzēm, 

lai neizsauktu noslīdeņu un (vai) gravu veidošanos. 


44 

4.7.5.1. Kā nacionālās nozīmes rūpniecisko avāriju riska objektu noteikt: 

naftas un naftas produktu vads Polocka – Ventspils (T25) un naftas vads Polocka 

– Mažeiki (T26). 


45 


Valsts galvenais autoceļš A6 Rīga – Daugavpils – Krāslava – Latvijas - 

Baltkrievijas robeža (Pāternieki) - bīstamo kravu avāriju risks un satiksmes 

negadījumu risks; 

• Stratēģiskās (valsts) nozīmes dzelzceļa līnija Rīga – Krustpils – Rēzekne - 

Zilupe - bīstamo kravu 

avāriju risks; 

• Maģistrālais gāzes vads Rīga – Daugavpils - avāriju risks un sprādzienbīstams 

objekts. 

4.7.5.2. 1% PLŪDU RISKA TERITORIJAS: 

• 1% plūdu 

līmenis Daugavai pie Skrīveriem ir noteikts +3,5 m līdz augstuma 

atz.+36,5 m v.jl. – praktiski tā ir visa Daugavas paliene augšpus Dīvajas ietekas, 

kā arī teritorijas lejpus Dīvajas ietekas; 

• Dīvajas grīva, Dīvajas un Maizītes upes palienes; 

1% plūdu līmenis Daugavai Pļaviņu pilsētā. 

4.7.5.3. 

Kā paaugstināta trokšņu līmeņa teritorijas: 

autoceļš A6; 

„Jeld – Wen” uzņēmums Aizkrauklē 

4.7.5.4. Vietējo teritorijas plānojumu izstrādes laikā 

izvērtēt ugunsbīstamības pakāpi 

šādiem objektie m: 

kokapstrādes uzņēmumi; 

kūdras purvi; 

pļavas ar kūdras slāņiem; 

priežu meži; 

sadzīves atkritumu izgāztuves. 

4.7.5.5. Vietējo teritoriju 

plānojumos noteikt rajona un vietējās nozīmes riska objektu 

aizsargjoslas, atbilstoši likumam “Aizsargjoslu likums” 

un LR MK izstrādātai metodikai. 

4.7.5.6. Visas applūstošo teritoriju robežas teritorijas ir precizējamas vietējo 

pašvaldību 

plānojumos un detālplānojumos, izmantojot aktualizētu topogrāfisko karti un 

praktiskus hidroloģiskus pētījumus. 

4.7.5.7. Vietējo pašvaldību teritorijas plānojumos ir jāizstrādā šo teritoriju izmantošanas 

noteikumi un jānosaka ierobežojumi. 

4.7.5.8. Plūdu riska teritorijās 

ir jānosaka apbūves ierobežojumi un jāizvirza prasības 

drošības 

pasākumiem. 

4.7.5.9. Plūdu riska teritorijās 

ir jāizvirza īpašas prasības vides infrastruktūrai – sevišķi 

notekūdeņu 

savākšanas sistēmām. 



4.8. SABIEDRISKAIS TRANSPORTS 

46 

Aizkraukles rajona teritorijas plānojums nosaka: 

4.8.1. Sabiedriskā autotransporta tīklu veidot pēc minimālā pietiekamības principa esošo auto 

mērķdotēšanai paredzēto līdzekļu ietvaros, apkalpojot galvenās pasažieru plūsmas virzienos 

no pagastiem uz rajona centru un starp pagastiem. 

4.8.2. Sabiedriskajam autotransportam jāapkalpo maršruti, kas savieno visus pagastu centrus ar 

rajona pilsētu Aizkraukli, kā arī nodrošina skolēnu nokļūšanu uz skolu pagastu centros vai 

citās apdzīvotās vietās. 

4.8.3. Noteikt minimālo satiksmes intensitāti uz pagastu centriem, aptverot visu pašvaldību 

teritorijas. 

4.8.4. Autobusu tālsatiksmi nodrošināt esošajos maršrutos, veidojot sasaisti ar citu rajonu 

pārvadātājiem. 


47 


4.9.KOPĪGO INTEREŠU TERITORIJAS 

4.9.1.Aizkraukles rajona administratīvā teritorija robežojas ar Ogres, Jēkabpils, Madonas 

un Bauskas rajoniem. Kopīgas intereses teritoriju attīstība plānošanā izpaužas kopīgu programmu, 

rīcības plānu, projektu izstrādē un īstenošanā. 

4.9.1.1. Sadarbība ar Rīgas reģionu kopīgos jautājumos, kas ietekmē Aizkraukles rajonu: 

transporta infrastruktūra; 

Daugavas apsaimniekošana (HES kaskāde); 

vides aizsardzības jautājumu risināšana. 

4.9.1.2. Sadarbība ar Vidzemes reģionu kopīgos jautājumos, kas ietekmē Aizkraukles 

rajonu: 


tūrisms. 

4.9.1.3. Sadarbība ar Latgales reģionu kopīgos jautājumos, kas ietekmē Aizkraukles 

rajonu: 


tūrisms; 

Daugavas apsaimniekošana. 

4.9.2.Aizkraukles rajons ir iesaistījies arī Zemgales plānošanas reģionā un ir sadarbība ar 

visiem Zemgales plānošanas reģiona rajoniem. Starp kaimiņos esošajiem rajoniem ir jāveicina 

sadarbība pilnīgākai resursu izmantošanai. 

4.9.2.1. Sadarbība ar Bauskas rajonu: 

sadarbību starptautisku un starpreģionu projektu līmenī; 

sadarbība sabiedriskā transporta shēmu veidošanā un satiksmes organizēšanā; 

veidot kopējus infrastruktūras attīstības projektus; 

izskatīt iespēju kopīgu vides aizsardzības, tūrisma un rekreācijas projektu 

veidošanā. 

4.9.2.2.Sadarbība ar Ogres 

rajonu: 

kopīgo interešu teritorija Daugavas upe, kuras apsaimniekošanā un attīstībā 

nepieciešama sadarbība; 

sadarbība autoceļa P 32 „Skrīveri – Līgatne” rekonstrukcijas un iespējamas 

tālākas starpreģiona nozīmes projektu attīstīšanā; 

sadarbība perspektīvā Latgales autoceļa (Rīga – Koknese) 

būvniecības procesā; 

sabiedriskā transporta un dzelzceļa satiksmes attīstīšana; 

kopīgu tūrisma maršrutu izveide. 

4.9.2.3. Sadarbība 

ar Jēkabpils rajonu: 

kopējs projekts „Vidusdaugavas reģiona sadzīves atkritumu apsaimniekošana” – 

dalītās vākšanas laukumu, kompostēšanas laukumu, šķirošanas centru ierīkošana; 

kapitālie remonti un melnā seguma klāšana ceļiem P 73, P 76; P 72; V 956; 

A 6 ceļa posma Jēkabpils – Pļaviņas uzlabojums, izbūvējot Jēkabpils apvedceļu. 

4.9.5.4. Sadarbība 

ar Madonas rajonu: 

Aiviekstes upes baseina apsaimniekošana un aizsardzība; 

ceļa posma Pļaviņas – Ērgļi attīstība; 

sadarbība Vidusdaugavas plānošanas reģionā; 

sabiedriskā transporta kustības koordinācija un attīstība. 

4.9.2.5. Sadarbība ar Zemgales attīstības plānošanas reģiona pašvaldībām: 

pašvaldību vienotās informācijas sistēmas projekta realizācija; 

teritorijas plānojumu izstrāde; 

sabiedrisko maršrutu tīkla aģentūras izveide un maršrutu plānošana; 


48 


velomaršrutu plānošana; 

reģionālo autoceļu tīklojuma plānošana; 

informatīvo materiālu sagatavošana par ekoloģiskajiem koridoriem un 

ekoloģiskajiem mezgla punktiem. 



4.10. IETEIKUMI RAJONA VIETĒJĀM PAŠVALDĪBĀM 

4.10.1. Lauku apvidus un lauksaimniecības teritorijas: 

49 

4.10.1.1 Atbalstīt ilgspējīgas lauksaimniecības attīstību, racionāli izmantojot vietējo 

pašvaldību lauksaimniecības zemju resursus, 

4.10.1.2 Nodrošina vērtīgo augšņu aizsardzību, 

4.10.1.3 Veikt pasākumi erozijas, augsnes piesārņojuma samazināšanai, 

4.10.1.4 Saglabā visas vērtīgās lauksaimniecības teritorijas, paredzot tajās meliorācijas 

sistēmas atjaunošanas pasākumus. 

4.10.1.5 Veicināt īpaši vērtīgo lauksaimniecības zemju apsaimniekošanu, ierobežojot 

zemes vērtības un kvalitātes pazemināšanos; 

4.10.1.6 Ievērot īpaši vērtīgo lauksaimniecības zemes īpašumu konsolidāciju un ierobežot 

šo zemes platību sadrumstalošanu; 

4.10.1.7 Atbalstīt lauku viensētu saglabāšanu un veidošanu vecās mājvietās; 

4.10.1.8 Sekmēt zemes īpašnieku projektus finansējuma ieguvei melioratīvo sistēmu 

remontam un rekonstrukcijai; 

4.10.1.9 Izstrādājot detālplānojumus, parādīt meliorācijas tīklu un objektu aizsargjoslas; 

4.10.1.10 Veicināt meliorācijas tīklu un būvju renovācijas un rekonstrukcijas pasākumu 

realizāciju lauksaimniecības teritorijās; 

4.10.1.11 Izvērtēt kultūrainavu aizsardzības un attīstības plānu nepieciešamību, teritoriju 

plānojumos, nosakot tās ainavas, kurām ir īpaša vēsturiskā, estētiskā un ekoloģiskā nozīme, 

īpaši izdalot Daugavas ainavu; 

4.10.1.12 Aizsargā kultūrvēsturiskās, saglabājot neapbūvētās un neskartās dabas 

teritorijas to tuvumā; 

4.10.1.13. Veikt degradēto kultūrainavu atjaunošanu un rekultivāciju, paredzot prasības 

būvprojektiem, lai tiktu veidota arhitektoniski augstvērtīga apbūve, un tiktu respektētas esošās 

vērtības; 

4.10.1.14. Kultūras mantojuma aizsardzībai un saglabāšanai un jāveicina tā aktīva 

iekļaušana ekonomiskajā attīstībā, jāatbalsta un jāstimulē ainavu, kultūras un dabas mantojuma 

izmantošana videi draudzīga tūrisma attīstībai; 

4.10.1.15. Veidot zaļie koridori un zaļumjoslas gar ražošnas objektiem nelabvēlīgu 

ietekmju smazināšnas nolūkos; 

4.10.1.16 Nodrošināt pieeju ūdeņiem, mežiem un kultūrvēsturiskajam mantojumam; 

4.10.1.17. Piedalīties upju baseinu apgabalu apsaimniekošanas izstrādē un rīcības 

pasākumu plānu8 īstenošanā; 

4.10.1.18. Kontrolēt publiskās teritorijas – upju un ezeru piekrastes joslas izmantošanu; 

4.10.1.19. Izmantot racionāli esošās ražošanas teritorijas un inženiertehniskā 

infrastruktūra; 

4.10.1.20. Parādīt iespējamās riska teritorijas un noteikt ierobežojumusi šajās teritorijās. 

4.10.1.21 Paaugstināta riska teritorijās neparedzēt dzīvojamā apbūvi. 

4.10.2.Mežsaimniecības teritorijas: 

4.10.2.1. Koordinēt meža īpašnieku izglītošanu aizsargājamo meža iecirkņu 

apsaimniekošanā (biotopi, mikroliegumi un dabas liegumi); 

4.10.2.2. Veicināt mežu resursu atjaunošanu un jaunaudžu kopšanu; 

4.10.2.3. Sekmēt meža nekoksnes vērtības izmantošanu aktīvās atpūtas vajadzībām: 

sēņošanai, ogošanai, medībām, dabas takām un citiem veidiem; 



4.10.3.Dabas teritorijas: 

4.10.3.1 Noteikt jauniem dabas objektiem vietējās nozīmes aizsargājamo dabas objektu 

statusu un izstrādāt to aizsardzības un teritorijas apsaimniekošanas noteikumus; 

4.10.3.2 Sadarbībā ar mežniecību darbiniekiem un zemju īpašniekiem, turpināt apzināt 

dabas objektus, kuriem būtu jāpiešķir īpaši aizsargājamo objektu statuss; 

4.10.3.3 Veicināt izpratni iedzīvotājos par interesantu un retu dabas objektu saglabāšanas 

un aizsardzības nepieciešamību; 

4.10.3.4 Informēt iedzīvotājus par ierobežojumiem aizsargājamo teritoriju izmantošanā; 

4.10.3.5 Apzināt pašvaldību teritorijā esošos dižkokus un marķēt tos ar normatīvajos 

aktos apstiprinātu speciālu zīmi, veicinot to atpazīstamību un aizsardzību; 

4.10.3.6 Izstrādāt un ieviest praksē detalizētus apsaimniekošanas un dabas aizsardzības 

plānus valsts un vietējās nozīmes īpaši aizsargājamām dabas teritorijām; 

4.10.3.7 Koordinēt meža īpašnieku izglītošanu aizsargājamo meža iecirkņu 

apsaimniekošanā (biotopi, mikroliegumi un dabas liegumi). 

4.10.4.Pakalpojumu pieejamība: 

4.10.4.1. Veicināt dažādu pakalpojumu pieejamību apdzīvotajās vietās 

4.10.4.2. Uzlabot saikni starp rajona pašvaldību centriem; 

4.10.4.3. Uzlabot pašvaldību ceļu seguma stāvokli 

4.10.4.4. Veicināt individuālo māju būvniecību un daudzstāvu māju renovāciju dažādas 

nozīmes apdzīvojuma centros; 

4.10.4.5. Lauku ciematos izvērtēt iespējas un plānot inženiertīklu paplašināšanu, 

nodrošinot plānotās individuālās apbūves teritorijas ar kvalitatīviem komunālajiem 

pakalpojumiem; 

4.10.4.6. Savstarpēji ieinteresētajām pašvaldībām vienoties par sadarbību, atbilstoši 

reālajai situācijai, iedzīvotāju vēlmēm un pakalpojumu saņemšanas iespējām. 

4.10.5.Kultūras objektu teritorijas: 

4.10.5.1. vairāku kultūras objektu koncentrētas izvietošanās gadījumā, izskatīt 

nepieciešamību piešķirt šai teritorijai kultūrvēsturiskās teritorijas 

4.10.5.2. pašvaldību teritoriju plānojumos iekļaut informāciju par zemes īpašniekiem, uz 

kuru zemes atrodas valsts aizsardzībā esošie kultūras pieminekļi; 

4.10.5.3. veicināt kultūras pieminekļu apsaimniekošanu un sakopšanu; 

4.10.5.4. ievērot kultūras pieminekļu aizsardzības zonas perspektīvās apbūves plānošanā 

un teritorijas labiekārtošanā. 

4.10.5.5. jaunu publisku pasākumu kultūras objektu būvniecībā pielietot individuālus 

projektus, kas iegūti rīkojot konkursu; 

4.10.5.6. apzināt un izpētīt kultūrvēsturiskos pieminekļus, izstrādāt stratēģiju to 

saglabāšanai, atjaunošanai un izmantošanai tūristu piesaistē; 

4.10.5.7. pašvaldību teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos noteikt prasības 

kultūras pieminekļu un zemes īpašniekiem un lietotājiem pieminekļu apsaimniekošanā. 

4.10.6.Ainaviski vērtīgās teritorijas: 

4.10.6.1. izstrādāt ainaviski vērtīgo teritoriju izmantošanas plānu un apsaimniekošanas 

noteikumus; 

50 



4.10.6.2. nodrošināt zemes īpašnieku informētību par viņu īpašumu iekļaušanu rajona 

nozīmes ainaviski vērtīgo teritoriju sastāvā; 

4.10.6.3. veicināt ainavu izkopšanas darbus, izmantot noteiktos skatu punktus skatu torņu 

izbūvei un tūristu piesaistei; 

4.10.6.4. informēt iedzīvotājus par ainaviski pievilcīgu teritoriju saglabāšanas un 

izkopšanas nepieciešamību, šī potenciāla izmantošanas iespējām lauku tūrisma attīstībā; 

4.10.6.5. apbūves noteikumos iekļaut ainavas izpētes prasības; 

4.10.6.6. valsts aizsargājamiem arhitektūras pieminekļiem veikt ainavas analīzi (skatam uz 

un no objekta) un noteikt ainavas izpēti šajā teritorijā realizējamiem būvprojektiem. 

4.10.7.Gaiss: 

51 

4.10.7.1. noteikt gaisa piesārņojuma avotus un izvērtēt to ietekmi; 

4.10.7.1. veicināt tādu tehnoloģisko iekārtu pielietošanu, kas samazina izmešu daudzumu 

atmosfērā. 

4.10.8.Atkritumi: 

4.10.8.1. līdz sadzīves atkritumu izgāztuvju slēgšanai un rekultivācijai, veikt 

nepieciešamos sanācijas pasākumus, lai samazinātu to negatīvo ietekmi uz vidi; 

4.10.8.2. veikt lokāli piesārņoto vietu inventarizāciju un izstrādāt to sanācijas plānu; 

4.10.8.3. uzlabot esošo sadzīves atkritumu izgāztuvju apsaimniekošanas līmeni; 

4.10.8.4. informēt iedzīvotājus par centralizētās sadzīves atkritumu savākšanas sistēmas 

ieviešanas nepieciešamību; 

4.10.8.5. pakāpeniski ieviest centralizēto sadzīves un bīstamo atkritumu savākšanas 

sistēmu visā rajona teritorijā; 

4.10.8.6. sadarbībā ar rajona padomi izstrādāt sadzīves atkritumu savākšanas un 

šķirošanas shēmu, atbilstoši izstrādātajam Vidusdaugavas apsaimniekošanas plānam; 

4.10.8.7. nepieļaut izgāztuvju veidošanos ārpus oficiālajām sadzīves atkritumu 

izgāztuvēm; 

4.10.8.8. kopīgi ar kokapstrādes uzņēmumiem meklēt risinājumus kokapstrādes atlikumu 

samazināšanai un izmantošanai. 

4.10.9.Transporta teritorijas: 

4.10.9.1. regulāri pārskatīt un precizēt ceļu remontu programmas, nosakot prioritāros 

ceļus sabiedriskās satiksmes nodrošināšanai; 

4.10.9.2. sadarbojoties vietējām pašvaldībām un rajona padomei, veikt izpēti par meža 

dzīvnieku pārejas vietām uz autoceļiem, lai nodrošinātu nepieciešamos dzīvnieku aizsardzības 

un satiksmes drošības pasākumus; 

4.10.9.3. rajona padomei kopā ar VAS “Latvijas valsts ceļi” Aizkraukles nodaļu regulāri 

atjaunot informāciju par satiksmes drošību apdraudošos ceļa posmos, izstrādāt priekšlikumus 

satiksmes drošības uzlabošanai un ieplānot nepieciešamos uzlabojumus; 

4.10.9.4. rajona padomei kopā ar VAS “Latvijas dzelzceļš” risināt jautājumu par staciju 

un pieturvietu sakārtošanu un labiekārtošanu; 

4.10.9.5. transporta teritoriju rekonstrukcijas primāri veicamos darbus izvērtēt pēc 

nepieciešamības, ka primāro neatliekamo medicīnisko palīdzību pilsētās ne mazāk kā 75% 

gadījumu iedzīvotājs sasniegs 15 min laikā un pārējā teritorijā ne mazāk kā 75% gadījumu 

iedzīvotājs sasniegs 25 min laikā; 

4.10.9.6. jāveicina transporta apkalpes infrastruktūras tīkla izveidošana un attīstība gar 

starptautiskās, starpreģionālās un reģionālas nozīmes ceļiem; 



4.10.9.7. jāattīsta rajona un vietējas nozīmes ceļu tīkls, nodrošinot visu rajona apdzīvoto 

vietu sasniedzamību un labu satiksmi ar Aizkraukli, Koknesi, Jaunjelgavu, Neretu un 

Pļaviņām; 

4.10.9.8. saskaņot transporta un komunikāciju attīstības plānošanu ar telpiskās attīstības 

un zemes izmantošanas politiku; 

4.10.9.9. veikt detalizētu transporta plūsmu plānošanu un organizēšanu; 

4.10.9.10. jāprecizē un jārezervē teritorijas, kurās rajona plānojums paredz satiksmes 

infrastruktūras izbūvi un rekonstrukciju; 

4.10.9.11. optimizēt vietējo autoceļu pieslēgumu skaitu valsts galvenajiem autoceļiem, 

piemērojot pieslēgumu pakāpenības principus; 

4.10.9.12. paredzēt veloceliņu tīklu izveidi, gājēju ielas, pastaigu un tūrisma takas, kā arī 

perspektīvā jānodrošina pietiekošas teritorijas kājāmgājēju celiņu un veloceliņu tīklu izveidei; 

4.10.9.13. jaunu apdzīvotu vietu plānošana jāveic vienlaikus ar transporta infrastruktūras 

plānošanu, paredzot piekļūšanu katram īpoašuma; 

4.10.9.14. veicināt dzelzceļa infrastruktūras un apkalpes objektu saglabāšana un attīstība. 

4.10.10.Bīstamie atkritumi: 

4.10.10.1. ņemt dalību sadzīves bīstamo atkritumu (dzīvsudrabu saturošas luminiscetās 

spuldzes un termometri, lakas, krāsas, insekticīdi un augu aizsardzības līdzekļi, naftas produkti 

un minerāleļļas, organiskie šķīdinātāji, mazgāšanas un citi līdzekļi) savākšanas un noglabāšanas 

pasākumu īstenošnā, atbilstoši normatīvo aktu prasībām; 

4.10.10.2. uz bīstamo kravu transportēšanas ceļiem nepieciešamības gadījumā risināt 

jautājumu par maksimālā braukšanas ātruma ierobežošanu šajās vietās. 

4.10.11.Notekūdeņi: 

4.10.12.1. veikt kanalizācijas tīklu inventarizāciju un tehnisko pasu izstrādāšanu; 

4.10.12.2. paplašināt kanalizācijas tīklu; 

4.10.12.3. ieviest instrumentālu notekūdeņu apjoma uzskaiti; 

4.10.12.4. piesaistīt kvalificētus speciālistus kvalitatīvu komunālo pakalpojumu un vides 

prasību nodrošināšanai; 

4.10.12.5. nodrošināt regulāru siltā ūdens padevi iedzīvotājiem, lai nodrošinātu optimālu 

notekūdeņu temperatūras režīmu un nostādītu pareizu aerācijas režīmu bioblokā. 

4.10.12.Ūdens ņemšanas vietas: 

4.10.12.1.veikt artēzisko aku inventarizāciju, apzināt īpašniekus un aku tālākās 

izmantošanas mērķus; 

4.10.12.2. risināt jautājumu par neizmantoto vai sliktā tehniskā stāvoklī esošo aku 

tamponēšanu vai noslēgšanu, lai novērstu jebkāda veida piesārņojuma iekļūšanu pazemes ūdens 

horizontos. 

4.10.13.Elektroapgāde: 

Atbalstīt gaisvadu līniju nomaiņu ar apakšzemes kabeļiem pirmkārt ainaviski vērtīgās 

teritorijās, kultūrvēsturisko objektu aizsardzības zonā, pilsētās un ciemos uz galvenajām ielām, kā 

arī nepieļaut jaunu iekārtu kabeļu izvietošanu šajās teritorijās uz esošām gaisvadu līnijām. 

4.10.14.Sakari: 

4.10.14.1. veicināt mobilo sakaru bāzes staciju celtniecību pilnīga pārklājuma 

nodrošināšanai pagastos, izmantojot esošos torņus; 

52 



4.10.14.2. atbalstīt dažādu mobilo sakaru operatoru darbību savā teritorijā; 

4.10.14.3. veidot sabiedriskos interneta pieslēguma punktus uz bibliotēku un skolu interneta 

pieslēguma punktu bāzes, paplašinot moderno komunikāciju lietošanas iespējas; 

4.10.15.Sabiedriskais transports: 

4.10.15.1. veikt iedzīvotāju plūsmu pētīšanu, noteikt to ietekmējošos faktorus un gaidāmās 

izmaiņas; 

4.10.15.2. sagatavot priekšlikumus par nepieciešamajiem sabiedriskā transporta 

uzlabojumiem, lai varētu mērķtiecīgi plānot sabiedriskā transporta attīstību rajonā; 

4.10.15.3. jebkurā rajona apdzīvotajā vietā jābūt nodrošinātai optimālai sasniedzamībai. 

4.10.16.Sociālo objektu teritorijas: 

4.10.16.1 lauku teritorijās saglabāt esošo skolu tīklu, skolu optimizācijas gadījumā 

saglabāt sākumskolas klases, nodrošinot izglītības pieejamību iespējami tuvu bērnu dzīves vietai; 

4.10.16.2 uzlabot un pilnveidot izglītības, kultūras un veselības iestāžu materiāli tehnisko 

nodrošinājumu; 

4.10.16.3 racionāli izmantot rajona nozīmes infrastruktūras objektus iedzīvotāju dzīves 

līmeņa kvalitātes uzlabošanai un pozitīva pašvaldības tēla veidošanai; 

4.10.16.4 bibliotēkas pilnveidot par mūsdienīgiem visa veida informācijas saņemšanas 

punktiem, izmantojot jaunākās informāciju tehnoloģijas; 

4.10.16.5 izmantot esošās veselības aprūpes un sociālās nodrošināšanas institūcijas tai 

atbilstošu profilaktisko pasākumu veikšanai; 

4.10.16.6 jaunu objektu būvniecības gadījumā zemes gabala apzaļumotai teritorijai jābūt 

vismaz 40%, pielietot individuālus projektus; 

4.10.16.7 nepieļaut objektu tiešā tuvumā esošo dabas teritoriju samazināšanu vismaz 100 

m rādiusā no objekta ēku un pagalmu ārējās robežas, izņemot gadījumus, ja būvniecība saistīta ar 

objekta funkcionalitātes nodrošināšanu. 

4.10.17.Tūrisma teritorijas un infrastruktūra: 

4.10.17.1. katrā pašvaldībā nodrošināt tūrisma informācijas saņemšanas iespējas par 

pagasta teritorijā esošajiem apskates objektiem, nakšņošanas, ēdināšanas iespējām un citiem 

pakalpojumiem; 

4.10.17.2. rajona padomei un vietējām pašvaldībām veidot informatīvos materiālus 

(bukletus, brošūras, informācijas un reklāmas lapiņas utt.) par rajonu kopumā un atsevišķu 

pašvaldību teritorijām; 

4.10.17.3. veicināt lokālo patriotismu, ēku un būvju, parku un skvēru sakopšanu, 

tūristiem pievilcīgas vides radīšanu; 

4.10.17.4. attīstīt mazo uzņēmējdarbību tūrisma pakalpojumu jomā; 

4.10.17.5. radīt iedzīvotājos izpratni par tūrisma nozares attīstības potenciāliem un 

iespējām; 

4.10.17.6. sakopt apskates objektus, nodrošināt to vieglu atrašanas iespēju, izvietojot 

speciālas norādes; 

4.10.17.7. saudzīgi izmantot un saglabāt nākamajām paaudzēm esošo dabas un 

kultūrvēsturisko mantojumu kā ilgtspējīgas attīstības garantu; 

4.10.17.8. veicināt tūrisma attīstību savas pašvaldības teritorijā, izmantojot bagātīgos 

ūdeņu resursus – relatīvi nepiesārņotus ezerus, upes un citas ūdenskrātuves; 

4.10.17.9. veidot pievilcīgas ainavas, attīrot ezeru krastus no liekā apauguma un atsedzot 

ūdens ainavas braucējiem un gājējiem; 

53 



4.10.17.10. izvietot pašvaldības karti ar tūrisma objektiem, novietot informatīvas zīmes 

pie objektiem; 

4.10.17.11.iekārtot peldvietas atbilstoši 1998. 11.08. MK noteikumiem Nr.300. 

4.10.18.Ģeoloģiskā riska teritorijas: 

4.10.18.1. informēt ģeoloģiskā riska teritorijās dzīvojošos iedzīvotājus par riska faktoriem; 

4.10.18.2. precizēt riska teritoriju robežas un noteikt ierobežojumus to izmantošanā; 

4.10.18.3. jāprecizē ģeoloģisko riska teritoriju robežas; 

4.10.18.4. jāizstrādā detalizēti šo teritoriju izmantošanas noteikumi un jānosaka 

ierobežojumi būvniecībai un darbībām, kas veicina ģeoloģiskā riska procesus; 

4.10.18.5. upju erozijas un karsta procesu izplatības areālos būvniecība ir veicama saskaņā 

ar normatīvo aktu prasībām, obligāti veicot ģeoloģisko izpēti; 

4.10.18.7. krastu erozijas riska zonās laivu un jahtu piestātnes atļauts plānot un projektēt 

tikai uz pāļu konstrukcijām. 

4.10.19. Rekultivējamās teritorijas 

4.10.19.1. pašvaldību plānojumos jāparedz visu izstrādāto karjeru un piesārņoto teritoriju, tai 

skaitā bijušo mehānisko darbnīcu, lopkopības kompleksu, minerālmēslu, degvielas noliktavu un 

citu objektu un teritoriju rekultivācijas plānu izstrāde; 

4.10.19.2. plānojot jaunas ekonomiskās aktivitātes ir maksimāli jāizmanto pamestās un 

neapsaimniekotās teritorijas, atrodot tām jaunu izmantošanas veidu un izmantojot jau esošo 

infrastruktūru; 

4.10.19.3. rekultivējamās teritorijas jaunu izmantošanu drīkst uzsākt tikai pēc esošā 

vēsturiskā piesārņojuma likvidēšanas. 

4.10.20. Sprādzienbīstamās un ugunsgrēka riska teritorijas 

4.10.20.1. par sprādzienbīstamiem objektiem uzskatāmas visas dabasgāzes, naftas un naftas 

produktu, ķīmisko vielu transportēšanas, glabāšanas un pārkraušanas vietas. Tie parādīti kartē kā 

rūpnieciskā riska objekti; 

4.10.20.2. galvenās ugunsgrēka riska teritorijas ir mežu teritorijas, purvi un kūdras ieguves 

vietas; 

4.10.20.3. vietējo pašvaldību teritorijas plānojumos ir jāprecizē sprādzienbīstamie objekti un 

jānosaka paaugstinātas ugunsbīstamības riska teritoriju robežas. Jānosaka minimālie pieļaujamie 

attālumi no sprādzienbīstamiem objektiem līdz mežu stādījumiem; 

4.10.20.4. vietējo pašvaldību teritorijas plānojumos ir jāizstrādā šo teritoriju izmantošanas 

noteikumi, jānosaka ierobežojumi apbūves izvietošanai; 

4.10.20.5. vietējo pašvaldību plānojumos ir jānosaka minimālie pieļaujamie attālumi no mežu 

masīviem līdz blīvi apdzīvotām vietām; 

4.10.21. Visās teritorijās aizliegtās izmantošanas 

4.10.21. Rajona plānojums nosaka ierobežojumus, kas attiecas uz visām teritorijām: 

4.10.21.1. nevienā teritorijā netiek atļauta tāda zemes, ēku, būvju vai kādas to daļas 

izmantošana, kas rada būtisku piesārņojumu un neatbilst vides aizsardzības un sabiedrības 

veselības vides kvalitātes prasībām, ko nosaka normatīvie akti; 

4.10.21.3. nav atļauts veikt būvniecību piesārņotā teritorijā; 

4.10.21.4. nav atļauts veikt būvniecību applūstošajās, krastu erozijas un zemes 

noslīdējuma un izskalojuma riska teritorijās; 

54 


55 


4.10.21.5. nevienā apbūves teritorijā nav atļauts izvietot ēkas un būves aizsargjoslās, ja tas 

ir pretrunā ar “Aizsargjoslu likumu”; 

4.10.21.6. nav atļauts novietot un glabāt pamestus, nelietojamus motorizētus satiksmes 

līdzekļus, ja vien šī teritorija vai būve nav noteiktā kārtībā projektēta un ierīkota metāllūžņu 

savāktuvei; 

4.10.21.7. nav atļauts uzkrāt vai glabāt atkritumus, lupatas, metāllūžņus un būvgružus, ja 

šī teritorija vai būve nav noteiktā kārtībā projektēta un ierīkota šādam nolūkam; 

4.10.21.9. nevienā teritorijā nav atļauts patvaļīgi ierīkot derīgo izrakteņu karjerus, 

aizsprostot upes un strautus, izmainīt to gultni. 

4.10.22. Vadlīnijas apdzīvojuma teritoriju plānošanai 

4.10.22.1. Ir jāveicina tradicionālās apdzīvojuma struktūras saglabāšana un attīstība 

4.10.22.2. Jaunā apbūve ir jākoncentrē esošo apdzīvoto vietu robežās, maksimāli izmantojot 

esošās apbūves teritorijas, inženiertīklus un transporta infrastruktūru. 

4.10.22.3. Plānojot apdzīvoto vietu inženiertehnisko nodrošinājumu, ir jāmeklē videi 

draudzīgi risinājumi un tehnoloģijas, lai taupītu energoresursus un samazinātu vides 

piesārņojumu. 

4.10.22.5. Plānojot jaunu mājokļu, sociālo un citu pakalpojumu objektu, darba vietu 

veidošanu, pēc iespējas jāizmanto jau esošā infrastruktūra un neizmantotās, pamestās 

apbūves teritorijas. 

4.10.22.10. Pagastu cetros ir jāuztur un jāattīsta pakalpojumi, jānodrošina nepieciešamā 

inženiertehniskā infrastruktūra, sakari un komunikāciju iespējas. 

4.10.22.11. Plānojot jaunas mājokļu teritorijas, ir jānosaka prasības vides un ainavu 

aizsardzībai īpaši ainaviskajās teritorijās, 

4.10.22.13. Jaunās dzīvojamās, sabiedriskās un darījumu iestāžu apbūves teritorijas 

nedrīkst izvietot trokšņu zonās vai citās potenciāli smaku, putekļu un vibrācijas 

piesārņojuma zonās. 

4.10.22.14. Noteikt teritorijas plānojuma realizācijas gaitu;. 

4.10.22.15. Jāparedz detālplānojumu realizācijas kārtība un termiņi, nosakot attīstītāja 

atbildību. 



4.11.Turpmākās izpētes teritorijas 


Turpmākas izpētes teritorijas ir tādas teritorijas, kas rezervētas valsts vai reģionālas nozīmes 

infrastruktūras objektu būvniecībai, kā arī tādas teritorijas, kurās veicama kompleksa un 

padziļināta izpēte, lai varētu tikt noteikts šīs teritorijas turpmākais atļautais izmantošanas veids. 

4.11.2. Izmantošanas mērķis: 

Saglabāt teritoriju attīstības perspektīvei. 

4.11.3. Atļautā izmantošana: 

56 

4.11.3.1. ir atļauts turpināt tikai pašreizējo zemes izmantošanas veidu; 

4.11.3.2. zem rezervētajām autoceļu trasēm ir atļauta īstermiņa izmantošana: 

4.11.3.2.1. lauksaimniecība – augkopība, sakņkopība, stādu audzētavas, mājlopu 

pagaidu mītnes, šķūņi, noliktavas, savvaļas dzīvnieku dārzi u.c.; 

4.11.3.2.2. tūrisms, sports un rekreācija – kempingi, skatu torņi, laivu piestātnes, 

kafejnīcas, moteļi, sporta laukumi, auto, moto, velotrases; 

4.11.3.2.3. transporta infrastruktūra – vietējas nozīmes ceļi, degvielas uzpildes 

stacijas; auto stāvlaukumi; noliktavas, uzglabāšanas laukumi; 

4.11.3.2.4. mazdārziņi, sakņu dārzi; 

4.11.3.2.5. biomasas audzēšana. 


Kapitālu jaunu ēku būvniecība aizliegta. 


• Zem perspektīvajām trasēm un transporta koridoriem, kuru vietas nav precizētas un 

saskaņotas, vietējo pašvaldību plānojumos jānosaka īstermiņa izmantošanas veidi, kas 

saistīti ar apkalpi, pakalpojumiem, tūrismu, rekreāciju u.c. atļauto īstermiņa izmantošanu, 

paredzot tikai īslaicīgas lietošanas būves, nosakot iīzmantošnas termiņu viuetējos 

plānojumos. 



4.12. Teritorijas pašvaldību funkciju nodrošināšanai 


Teritorijas pašvaldību funkciju nodrošināšanai nepieciešamas, lai garantētu pašvaldību funkciju 

izpildi saskaņā ar likumu „Par pašvaldībām”. 

4.12.2. Izmantošanas mērķis: 

Saglabāt teritorijas pašvaldības funkciju nodrošināšanai, lai izmantotu teritorijas pašvaldības 

attīstībai – sociāliem, rekreatīviem, inženierkomunikāciju nodrošinošiem mērķiem. 

4.12.3. Atļautā izmantošana: 

57 

4.12.3.1. ir atļauts izmantot teritorijas saskaņā ar likumu „Par pašvaldībām”; 

4.12.3.2. atļautā izmantošana: 

4.12.3.2.1. sabiedriskie – administratīvie, kultūras, sporta, atpūtas u.t.l. objekti; 

4.12.3.2.2. tūrisms, sports un rekreācija, pludmales, peldvietas, atpūtas vietas brīvā 

dabā mežos, pie ūdeņiem; 

4.12.3.2.3. transporta infrastruktūra – vietējas nozīmes ceļi, auto stāvlaukumi; 

noliktavas, uzglabāšanas laukumi (attēloti atsevišķi); 

4.12.3.2.4. rekreācijas nolūkos mazdārziņi un sakņu dārzi; 

4.12.3.2.5. parki, skvēri, apstādījumi un citas dabas pamatnes teritorijas; 

4.12.3.2.6. inženierkomunikāciju trases un objekti, ceļi un ielas; 

4.12.3.2.7. sociālie objekti; 

4.12.3.2.7. sociālais dzīvojamais fonds. 


• Izmantot pašvaldību funkciju nodrošināšanai.

Teritorijas izmantošanas noteikumi - Aizkraukles rajona padome

You also want an ePaper? Increase the reach of your titles

Delete template?

Save as template?