You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
Laikraksts LATVIETISwww.laikraksts.com<br />
Austrālijas pirmais latviešu elektroniskais nedēļas laikraksts latviešiem pasaulē — An Australian newspaper for Latvians worldwide<br />
Nr. 238 2013. gada 9. janvārī TĪMEKLĪ ISSN 1837-6991<br />
Published by Sterling Star Pty Ltd — PO Box 6219, SOUTH YARRA, VIC 3141, AUSTRALIA — Email: redakcija@laikraksts.com<br />
Kultūras dienu kopkoris diriģenta Alda Sila vadībā (skat. rakstu 11. lpp.).<br />
AL54KD noslēgušās<br />
Latviešu kultūras svētki Austrālijā<br />
Šķiet nupat, nupat izskanēja AL<br />
53. Kultūras dienas Melburnā, bet...<br />
divi gadi pagājuši, un 26. decembrī<br />
Adelaidē tika atklātas Austrālijas Latviešu<br />
54. Kultūras dienas. Tās turpinājās<br />
6 dienas un noslēdzās ar balli<br />
31. decembrī.<br />
Adelaidē bija sabraucis ne tikai liels<br />
Mīļie tautieši,<br />
Esiet sveicināti<br />
Austrālijas Latviešu<br />
54. Kultūras Dienās!<br />
Ko nozīmē būt latviešu<br />
izcelsmes cilvēkam,<br />
dzīvojot Austrālijā?<br />
Kā daudzkultūru vidē varam<br />
nodrošināt saites ar latviešu vērtībām,<br />
tikumiem un dzīves izpratni?<br />
Mūsu vecāki un vecvecāki, kuriem<br />
pēc Otrā pasaules kara nebija<br />
iespējams atgriezties Latvijā, svešā<br />
zemē, tālu no mājām, iedzīvināja latviešu<br />
kultūras saglabāšanu un tās cildināšanu,<br />
rīkojot katru gadu decembra<br />
mēnesī Austrālijas Latviešu Kultūras<br />
dienas.<br />
Kultūras dienu mērķis ir saglabāt<br />
latviešu valodu, turpināt senās latviešu<br />
tradīcijas, kā arī iepazīties ar mūsdienu<br />
latviešu kultūras daudzveidību.<br />
pulks Austrālijā dzīvojošo latviešu un<br />
viņu draugu, bet arī tautieši no daudzām<br />
pasaules valstīm. Gandrīz it visus<br />
sarīkojumus apmeklēja Latvijas Kultūras<br />
ministre Žaneta Jaunzeme-Grende<br />
un Latvijas evanģēliski luteriskās<br />
baznīcas ārpus Latvijas (LELBĀL)<br />
arhibīskaps Elmārs Ernsts Rozītis. Ir<br />
Kultūras dienu atklāšana<br />
Rīcības komitejas līdzpriekšsēdes Intas Skābes uzruna<br />
Austrālijas Latviešu 54. Kultūras<br />
dienām reprezentatīvo simbolu izvēlējamies<br />
rīta zvaigzni, pazīstamo<br />
Ausekli. Rīta zvaigzne ir pastāvīga,<br />
uzaust katru dienu no jauna. Simbols<br />
saista pagātni ar nākotni.<br />
Jau būs divpadsmitā reize, kad<br />
mūsu Austrālijas latviešu kultūras<br />
svētki notiek Adelaidē. Būs atkal iespēja<br />
baudīt mūsu dziesmu, deju un<br />
mākslas bagātību un košumu. Kā tauta<br />
mēs varam būt laimīga un lepna par to,<br />
ka esam saglabājuši mūsu senču kultūru,<br />
jo tā dod stingru pamatu mūsdienu<br />
dzīves izpratnei un tālākajā mākslas<br />
veidošanai.<br />
Rīcības komiteja ir cītīgi darbojusies,<br />
veidojot interesantu un pievilcīgu<br />
programmu visām paaudzēm. Būs Atklāšanas<br />
koncerts, Pieņemšanu un At-<br />
Turpinājums 3. lpp.<br />
patīkami apzināties, ka Latvijas valdība<br />
izrāda interesi par saviem pilsoņiem,<br />
par ko liecina Kultūras ministres aktīva<br />
piedalīšanās un līdzdarbošanās Austrālijas<br />
Latviešu Kultūras dienās.<br />
Atklāšanas dievkalpojumā piedalī-<br />
Turpinājums 12. lpp.<br />
Saturs<br />
Austrālijas ziņas – AL54KD ..1-15<br />
Redakcijā ...................................3<br />
Datumi ................................15, 16<br />
Sarīkojumi un ziņojumi .............16<br />
Lata kurss ................................16<br />
www.laikraksts.com<br />
9HRLINH*gjjaac+<br />
FOTO Gunārs Nāgels
2. lpp. Laikraksts „Latvietis“ Trešdien, 2013. gada 9. janvārī<br />
Kultūra vieno<br />
Vesela nedēļa vienos priekos – vēstule Mildiņai<br />
Varbūt tu grozi auto stūri,<br />
Varbūt nes tevi motocikls,<br />
Varbūt no vagona tu lūri,<br />
Kur sienā ierīkots, ir stikls.<br />
Tas brīdis zaudēts, ko vēl gaidi,<br />
Brauc, steidzot šurp uz Adelaidi.<br />
Tur kultūra kā puķe ziedēs,<br />
Un atkalredzēšanās prieks<br />
It visus vienā saimē liedēs,<br />
Neviens tur nebūs bārs un lieks.<br />
Ko skatus šaubās apkārt raidi,<br />
Laiks iet. Brauc šurp uz Adelaidi.<br />
1958. gadā, Dr. Kārlis Ābele (sen.)<br />
7. KD rīcības komitejas priekšsēdis.<br />
Mīļā Mildiņ!<br />
Veltīgi izgaidījos<br />
Tevi uz Kultūras dienām<br />
(KD), tādēļ laikam būs<br />
Tev kaut kas jāpastāsta<br />
par mūsu lielajiem tautas<br />
svētkiem Adelaidē.<br />
Vislielākā svētība<br />
jau bija tas, ka vasaras svelme nogaidīja<br />
līdz Jaunam gadam, ļaujot mums<br />
izbaudīt svētkus bez liekas svīšanas.<br />
Vai atceries, kā mums 1960. gadā Melburnā<br />
sviedri tecēja pa muguru lejā<br />
un kurpēs iekšā, kad tautas tērpos ārā<br />
parkā dziedājām kora koncertā? Bijām<br />
slapjas līdz pēdējai vīlītei. Šoreiz Kāds<br />
par latviešiem (un lietuviešiem; viņiem<br />
arī šeit bija Kultūras dienas) padomāja<br />
un atsūtīja ideālu laiku. Paldies par to.<br />
Nu gan cepina – šodien 45 grādi!<br />
Visu gadu mums ir bijuši līdzekļu<br />
vākšanas sarīkojumi, īpaši mūsu programmas<br />
grāmatiņas sagatavošanai, un<br />
es ar lielu nepacietību gaidīju to turēt<br />
rokā. Jāsaka, raiba gan un pieblīvēta!<br />
Melns uz balta tikpat kā nemaz, jo visas<br />
lapas dažādos zaļos toņos, arī balts<br />
uz melna. Melnu uz tumši zaļa grūti<br />
salasīt. Katrā lapas pusē vismaz viena<br />
skaista krāsu fotogrāfija. Viss rakstīts<br />
divās valodās, kas nu katram vieglāk<br />
lasīt. Dzirdēju ļaudis sūdzamies, ka<br />
trūkst pilsētas un sarīkojumu vietu<br />
kartes, jo ne visi sarīkojumi notika<br />
Tālavā. Vēlāk uzgāju, ka atsevišķas<br />
kartes bija novietotas pie kafejnīcas<br />
durvīm. Vispār, programma ir iekārtota<br />
pavisam citādāk, neformālāk, kā<br />
agrāk, bet ir interesanta, un cilvēki ir<br />
krietni piestrādājuši. Malači.<br />
Uz svētkiem, kā jau vienmēr, bija<br />
atbraukuši viesi ne tikai no Austrālijas,<br />
bet arī no visām pasaules malām – kā<br />
dalībnieki, tā skatītāji. Pat Latvijas<br />
Kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende<br />
mūs pagodināja ar savu<br />
klātbūtni un atklāšanas koncertā uzrunāja<br />
tautu. Vēlāk viņai pat bija sava<br />
referāta stunda Tālavā. No Vācijas atbrauca<br />
arhibīskaps Elmārs Rozītis, no<br />
ASV mācītāja Helga Jansone un no<br />
Sidnejas prāvests Kolvins Makfersons<br />
(Macpherson). Baznīcā viņiem blakus<br />
stāvēja arī mūsu pašu diakoni Ivars<br />
Ozols un Jānis Priedkalns. Man tika tas<br />
gods savā mājā uzņemt divas viešņas<br />
no Latvijas: Maruta Alpa ir Latvijas<br />
Nacionālā kultūrizglītības centra dejas<br />
mākslas eksperte, un Gunta Skuja ir<br />
tautas deju skolotāja. Viņas atbrauca,<br />
lai apmācītu tos tautas deju dejotājus,<br />
kas domā šogad braukt uz Rīgu, piedalīties<br />
Dziesmu un Deju svētkos. No<br />
sākuma raizējos, ka nu man veselu nedēļu<br />
būs jābūt labākai nekā es esmu, un<br />
kā es to pārdzīvošu, bet viņas bija pavisam<br />
jaukas, patstāvīgas un neprasīgas,<br />
un man nemaz nevajadzēja pārcensties.<br />
Sadraudzējamies pavisam ātri.<br />
Muzikālie viesi arī netrūka. No<br />
Latvijas viesojās Trio Šmite Kārkle<br />
Cinkuss, kuri dzied un spēlē, un piedalījās<br />
gandrīz katrā sarīkojumā un,<br />
protams, arī savā patstāvīgajā koncertā.<br />
Viņi piekopj seno, etnogrāfisko<br />
dziedāšanas un muzicēšanas stilu, kas<br />
nav katram pa gaumei. Taču balsis kā<br />
tādas ir ļoti labas, un, kad viņi dzied<br />
klusiņām un maigi, tad ir prieks klausīties.<br />
Viņu patstāvīgais koncerts notika<br />
29. dec. vakarā, un pēc koncerta Juris<br />
Skābe sagādāja pārsteigumu: viņš<br />
parādīja īsu filmu, ko ieskaņojis kāds<br />
latviešu izcelsmes jauneklis Raijans<br />
(Ryan) Grobins, kas latviski nerunā,<br />
bet tomēr interesējas par savām saknēm.<br />
Filma ir par Turaidas Rozi, un filmas<br />
teicēja ir mūsu pašu Astra Kronīte.<br />
Ansamblis Mūza ir instrumentālistu<br />
grupa, kas spēlē pūšamos instrumentus<br />
– flautu, klarneti un oboju – ar un<br />
bez klavieru pavadījuma dažādās kombinācijās.<br />
Viņu koncerts 28. dec. pulcināja<br />
latviešu klasiskās mūzikas mīļotājus.<br />
Man sevišķi patika koncerta otrā<br />
daļa, kur Ivars Cinkuss dziedāja Emīla<br />
Dārziņa tik ļoti pazīstamās dziesmas,<br />
piem. Vēl Tu rozes plūc, Aizver actiņas<br />
un smaidi un Teici to stundu, to brīdi<br />
un starp dziesmām flautiste Sondra<br />
Lejmalniece lasīja Dārziņa mīlestības<br />
vēstules. Tas bija tik romantiski!<br />
No Sidnejas ciemojās Sidnejas<br />
Latviešu teātra ansamblis ar savu lugu<br />
Pēc kaut kā cēla, nezināma, kā arī grupa<br />
Sidnejas muzikanti un no Melburnas<br />
mūziķi ar nosaukumu Kontrabass.<br />
Uz Atklāšanas koncertu no Šveices<br />
bija atbraucis kādreizējais adelaidietis,<br />
vijolnieks Gunārs Larsens ar meitu,<br />
arī vijolnieci, Rasmu. Uzstājās Jolanta<br />
Lārmane no Melburnas ar ģimeni. Tā<br />
nu redzi, Mildiņ, mūsu pašu deva šiem<br />
svētkiem bija vairāk organizatoriska<br />
un administratīva, nekā mākslinieciska,<br />
jo lielāko daļu priekšnesumus deva<br />
viesi. Pat kora koncertā mums, latviešiem,<br />
talkā nāca Alda Sila austrāliešu<br />
koris Philharmonia Chorus un austrāliešu<br />
mūziķi pavadījumam.<br />
Likās mazliet savādi, ka pirmie<br />
vārdi atklāšanā izskanēja angļu mēlē;<br />
neesmu vienīgā, kas būtu labprāt<br />
dzirdējusi mūsu mīļo latviešu valodu<br />
pirmo un tad tikai tulkojumu. Toties<br />
rīcības komitejas priekšsēži Inta un<br />
Juris Skābe iepriecināja acis un sirdi ar<br />
krāšņiem tautas tērpiem, un Intas uzruna,<br />
svētkus atklājot (latviski), mani<br />
aizkustināja gandrīz līdz asarām.<br />
Pēc Atklāšanas koncerta, kas nenotika<br />
Tālavā, bet gan vietējās skolas,<br />
Aneslijas koledžas (Annesley College)<br />
zālē, atgriezāmies savā mājā uz Pieņemšanu<br />
mazajā zālītē. Tur bija tāds<br />
troksnis jau no runāšanas vien, ka paredzētā<br />
mūzika nemaz nebija vajadzīga,<br />
ko drīz vien saprata arī paši mūziķi,<br />
un lika savus instrumentus pie<br />
malas. Zāle tik pilna, ka pakustēties<br />
tikpat kā neiespējams, tādēļ pagrābu<br />
glāzi vīna un pievienojos grupiņai Tālavas<br />
dārzā. Pēc katra sarīkojuma kaut<br />
kur notika kāda ballīte vai apkūlības.<br />
Latvieši mīl satikties un uzdzīvot, un<br />
ja vēl kaut ko labu dod bez maksas...<br />
Gan jau Tu laikrakstos izlasīsi sīkākus<br />
aprakstus par atsevišķiem koncertiem,<br />
un es jau arī visur nemaz netiku,<br />
lai gan programma bija iekārtota<br />
tā, ka nesakrīt sarīkojumi ar mēģinājumiem;<br />
prātīgi un gudri darīts. Tika iz-<br />
Turpinājums 14. lpp.<br />
Published by Sterling Star Pty Ltd<br />
ABN 54053671855<br />
Redakcija / Editorial Office:<br />
Sterling Star<br />
PO Box 6219<br />
SOUTH YARRA, VIC 3141<br />
AUSTRALIA<br />
Tel/fakss: (03) 98273753<br />
redakcija@laikraksts.com<br />
latvietis@netspace.net.au<br />
www.laikraksts.com<br />
Editor: Dr. Gunars Nagels<br />
Associate Editor: Ilze Nagela<br />
Abonēšanas cena drukātam<br />
laikrakstam: $35 par 10 numuriem,<br />
$70 par 20 numuriem vai $180 par<br />
52 numuriem ar piegādi Austrālijā.<br />
Čekus rakstīt uz „Sterling Star<br />
Pty Ltd“ vārda.<br />
Sludinājumu cena: $5 par 1 cm<br />
telpu vienā slejā vienā numurā.<br />
Content and design:<br />
© Sterling Star and individual<br />
authors 2012. All rights reserved.<br />
Tīmeklī/Online ISSN 1837-6991<br />
Abonētājiem/Print ISSN 1837-6983<br />
Ar autora vārdu vai iniciāļiem parakstītos<br />
rakstos izteiktās domas ne katrā gadījumā<br />
atbilst redakcijas viedoklim, un redakcija<br />
par tām neuzņemas atbildību. Redakcija<br />
patur tiesības manuskriptus un fotogrāfijas<br />
rediģēt. Laikraksts honorārus nemaksā.
Trešdien, 2013. gada 9. janvārī Laikraksts „Latvietis“ 3. lpp.<br />
Redakcijā<br />
Sveicināti, lasītāji!<br />
Pirmais šī gada laikraksta<br />
numurs ir veltītas<br />
nule Adelaidē notikušajām<br />
Austrālijas Latviešu<br />
54. Kultūras dienām.<br />
Kamēr mēs svinējām<br />
latviešu kultūru, Latvijas medijos izskanēja<br />
sašutums par LR kultūras ministres<br />
Žanetas Jaunzemes-Grendes vizīti<br />
Austrālijā, it kā būtu izšķērdēti valsts<br />
līdzekļi, viņai dodoties komandējumā<br />
pie mums.<br />
Dzīves realitāte ir tāda, ka latviešu<br />
tauta nav skaitliski liela, un ir izkaisīta<br />
pa visu pasauli. Ja beidzot Latvijā atzīts,<br />
ka jāstiprina saites starp diasporas<br />
latviešiem un Latviju, tad, neizbēgami,<br />
mums laiku pa laikam jāredz Latvijas<br />
valsts pārstāvjus arī uz vietas diasporas<br />
zemēs, lai arī cik tālu tās nebūtu.<br />
Nedrīkstam novilkt līniju pie kāda<br />
cilvēku skaita vai ceļojuma izmaksām<br />
un teikt – „jūs neesat pietiekami lieli<br />
vai svarīgi, lai kāds Latvijas ministrs jūs<br />
jebkad pagodinātu ar savu klātbūtni“.<br />
Apsveikumā Kultūras dienās Valsts prezidents<br />
Andris Bērziņš rakstīja: „Šajās<br />
tikšanās reizēs rodas iespēja satikt tautiešus,<br />
runāt latviski un caur deju, dziesmu<br />
un mākslu ne tikai apliecināt savu<br />
cieņu un piederību Latvijai, bet arī popularizēt<br />
tās kultūru plašākai sabiedrībai“.<br />
Mēs arī sagaidām, ka mums izrāda<br />
cieņu un apliecina mūsu piederību<br />
Latvijai tādā veidā, ka tieši kultūras<br />
ministre drīkstētu apciemot tieši Kultūras<br />
dienas bez pārmetumiem.<br />
Es esmu gan sašutis, gan apbēdināts,<br />
lasot Latvijas medijos daudzus<br />
anonīmos komentārus par tēmu „ko<br />
viņa darīs Austrālijā brīvdienu laikā“.<br />
Tas norāda uz to, ka Latvijā vēl arvien<br />
ir maz zināšanas par to, cik plaši, patiešām,<br />
mēs esam pārstāvēti visā pasaulē,<br />
un cik aktīvas ir latviešu sabiedrības<br />
gan lielās, gan mazās diasporas<br />
zemēs. Tieši Kultūras dienu laikā vienā<br />
pilsētā var satikt lielāku skaitu Austrālijas<br />
latviešu sabiedrības vadības un<br />
kultūras darbiniekus.<br />
Kultūras ministre atklāja Kultūras<br />
dienas un strādāja visu laiku, gan tiekoties<br />
ar sabiedrības un kultūras darbiniekiem,<br />
gan apmeklējot sarīkojumus.<br />
Mākslas izstādes atklāšanā viņa tikās<br />
ar Anlijas pilsētas mēru, kurš atklāja izstādi.<br />
(Anlijas pilsētas iedzīvotāju skaits<br />
ir līdzīgs Ventspilij). Izsmeļošā referātā<br />
viņa izklāstīja savu skatījumu par Latvijas<br />
kultūrpolitiku un arī deva padomus,<br />
kā veicināt sadarbību kultūras laukā<br />
starp Latviju un diasporas tautiešiem.<br />
No visas šīs epopejas tomēr varam<br />
atrast kādu labumu tanī faktā, ka<br />
tiek veicinātas pārrunas par diasporas<br />
lomu latviešu tautas nākotnē. Sadarbošanās<br />
nesīs labākus augļus nekā neievērošana<br />
vai pat apkarošana.<br />
GN<br />
AL55KD rīcības komitejas priekšsēdis Jānis Čečiņš (centrā) uzrunā publika<br />
pēc Kultūras dienu karoga saņemšanas no AL54KD rīcības komitejas vadītājiem<br />
Juri un Intu Skābēm (no kreisās).<br />
Kultūras dienas Sidnejā 2014<br />
Rīcības komitejas priekšsēdis Jānis Čečiņš<br />
Austrālijas Latviešu 55. Kultūras dienu rīcības komitejas priekšsēža Jāņa Čečiņa<br />
runa, saņemot Kultūras dienas karogu Kopkora koncerta noslēgumā Adelaidē.<br />
Pirms apmēram mēneša<br />
man radās iespēja<br />
aplūkot pirmo Kultūras<br />
dienu programmiņu. Trīs<br />
necilas, uz pusēm pārlocītas<br />
papīra loksnes, stūrī<br />
savienotas ar vienu vienīgu<br />
skavu. Pēc izskata tiešām nekas<br />
sevišķs! Pavirši paskatoties uz saturu,<br />
arī varētu teikt to pašu – nekas sevišķs.<br />
Dievkalpojums, koncerts ar solistiem<br />
un trim kora dziesmām, rakstnieku<br />
diena un teātris. Četri sarīkojumi. Esot<br />
notikusi arī balle, bet to laikam domāja,<br />
ka nebija vērts programmā pieminēt.<br />
Uz vāka Latviešu kultūras dienas Sidnejā<br />
un zīmējumā stilizēta saule, kalns<br />
un jūra – bet nē – tie ir Saulīte, Dieva<br />
zīme un Māras līklocis. Zīmes, kas vieno<br />
šī kontinenta realitāti ar mūsu senču<br />
mantojumu – ar Latviešu kultūru. Pirmās<br />
Kultūras dienas tika rīkotas, godinot<br />
pagātni un ar cerīgu skatu nākotnē!<br />
No šiem pieticīgajiem, bet tik ļoti<br />
nozīmīgajiem iesākumiem pamazām<br />
mēs, Austrālijā dzīvojošie latvieši,<br />
Kultūras dienu atklāšana<br />
Turpinājums no 1. lpp.<br />
klāšanas ballīte. Būs Ģimeņu svētki ar<br />
tirdziņu un jauns pasākums Lai dzied<br />
ģimenes. Būs mākslas un fotogrāfiju<br />
izstāde, teātra izrāde, tautas deju uzvedums,<br />
Kopkora koncerts, kam sekos<br />
Sadziedāšanas vakars, Kultūras dienu<br />
Noslēguma balle.<br />
Kultūras dienas ir tautas svētki,<br />
un mēs priecājamies, ka šodien tautas<br />
svētkus svin ne tikai Austrālijas latvieši,<br />
bet svētkos aicināti izcili viesu<br />
mākslinieki no Latvijas. Tas arvien<br />
nozīmīgāk apstiprina un nodrošina<br />
esam izveidojuši svētkus, kas mūs<br />
stiprina un vieno – un ne tikai šajā<br />
kontinentā vien, bet vieno arvien ciešāk<br />
ar latviešiem visā pasaulē. Otrajās<br />
kultūras dienās programmai pievienoja<br />
mākslas un daiļamatniecības izstādes,<br />
kopkora koncertu un sporta meistarsacīkstes;<br />
trešajās – Jaunatnes rītu;<br />
astotajās – Tautas deju uzvedumu.<br />
Kad Latvija atguva neatkarību, tad<br />
iesaistījām arī Latvijas māksliniekus.<br />
Pirms desmit gadiem pirmo reizi Kultūras<br />
dienās notika Danči, no Dziesmu<br />
svētkiem esam mācījušies, cik skaista<br />
ir Sadziedāšanās, un šoreiz redzējām<br />
Latvijas televīzijas iedvesmoto Lai<br />
dzied ģimenes.<br />
Rainis teica: Pastāvēs, kas pārvērtīsies!<br />
Mūsu Kultūras dienas ir pastāvējušas<br />
jau 61 gadu, un tās nemitīgi ir<br />
pārvērtušās un attīstījušās. Šīs Kultūras<br />
dienas bijā tiešām izcilas, te bija<br />
ierastais un jaunais. Te bija māksla, un<br />
te bija draudzība. Par to liels paldies<br />
Turpinājums 13. lpp.<br />
mūsu latvisko identitāti un piederību<br />
latviešu tautai.<br />
Mēs sveicam jūs – gan ilggadīgos<br />
Kultūras dienu dalībniekus un apmeklētājus,<br />
gan arī jūs, kas pirmo reizi piedalīsies.<br />
Mēs piederam pie tās latviešu tautas,<br />
kas mīt zemē pie Baltijas jūras.<br />
Mēs nesam sevī dziļu piederību viņai,<br />
neskatoties uz to, ka dzīvojam liela<br />
attālumā no viņas. Lai kur mēs būtu,<br />
latviešu sirds puksts krūtīs. To mums<br />
nevar atņemt neviens. Vienoti esam<br />
dziesmā, dejā, mākslā.<br />
Esiet sveicināti Adelaidē!<br />
Inta Skābe<br />
FOTO Gunārs Nāgels
4. lpp. Laikraksts „Latvietis“ Trešdien, 2013. gada 9. janvārī<br />
Austrālijas Latviešu 54. Kultūras dienas Adelaidē<br />
Atklāšanas koncerts – interesants popurijs<br />
Vai atsevišķās, atšķirīgās<br />
koncerta daļas<br />
deva latviskas mūzikas<br />
noapaļotu pārdzīvojumu?<br />
Atbilde: noteikti,<br />
ka – jā. Vai kā mēs ikdienā<br />
teiktu: absolūti!!!<br />
Austrālijas Latviešu<br />
54. Kultūras dienu Atklāšanas koncerts<br />
bija lielisks sākums Kultūras dienām<br />
Adelaidē 2012. gada 26. decembrī.<br />
Skaists laiks, interesanta vieta, daudz<br />
svētku drēbēs ģērbušos cilvēku. Valdīja<br />
svētku un prieka sajūta visapkārt –<br />
sapazīšanās un satikšanās kultūras un<br />
mūzikas gaisotnē. Daudz tautas – KD<br />
preses sekretāre ir darījusi teicamu un<br />
veiksmīgu darbu, nepārtraukti sludinot<br />
KD, un rezultātā ir sanākuši tik<br />
daudz cilvēku, ka zāle ir pilna!<br />
Koncerts notika Anneslijas Koledžas<br />
skaistajā Gillinghama zālē, ļoti<br />
piemērotā šādam svarīgam notikumam.<br />
Zāle ir vismaz 100 gadus veca<br />
ar skaistām griestu velvēm, bieziem<br />
akmens mūriem un vitrāžām logos<br />
un atzinības sarakstiem par labākiem<br />
skolniekiem uz sienām. Skaisti, konservatīvi<br />
un svinīgi.<br />
Zāles priekšā šoreiz bija sienas<br />
aizkars, kas deva zināmu siltumu un<br />
patīkamu skaņu.<br />
KD karogu ienesa pie Trio Šmite<br />
Kārkle Cinkuss pavadījuma ar pārsteidzoši<br />
lielu skaitu goda sardzes zelteņu<br />
tautiskos tērpos. KD vadītājs Ju-<br />
AL54KD rīcības komitejas priekšsēži<br />
Inta un Juris Skābe Atklāšanas koncertā.<br />
Atklāšanas koncertā.<br />
FOTO Gunārs Nāgels<br />
ris Skābe uzrunāja<br />
publiku angliski un<br />
vadītāja Inta Skābe<br />
uzrunāja publiku<br />
latviski. Abas<br />
runas iedvesmoja<br />
klausītājus un deva<br />
cerību uz ilgu dzīvi<br />
latviešu kultūrai<br />
Austrālijā. LAAJ<br />
prezidija priekšsēdis<br />
Pēteris Strazds<br />
apsveica KD komiteju<br />
par lielo<br />
darbu un iepazīstināja<br />
ar Latvijas<br />
Republikas Kultūras<br />
ministri Žaneti<br />
Jaunzemi-Grendi.<br />
Ministre spārnotos<br />
vārdos vēstīja,<br />
ka taisni latviešu<br />
kultūra ir tā, kas<br />
mūs iztaisa par latviešiem.<br />
Viņai ir<br />
prieks un lepnums,<br />
ka mēs cenšamies<br />
godāt un atcerēties<br />
savu priekšteču atstāto mantojumu.<br />
Ministre Austrālijas latviešus lūdza<br />
ciemos uz Latviju, it īpaši tādēļ, ka<br />
Rīga 2014. gadā būs UNESCO protektorātā<br />
un 2015. gadā būs Eiropas<br />
kultūras galvaspilsēta. Mēs ar prieku<br />
dzirdējām, ka ministre apsolīja, ka izkārtos<br />
iespēju ārzemju latviešiem oficiāli<br />
iegādāties biļetes, ja viņi brauktu<br />
uz Dziesmusvētkiem 2013. gadā.<br />
Kā pirmos dziedoņus mēs dzirdējām<br />
Trio Šmite Kārkle Cinkus, kas<br />
sasaukšanās tehnikā dziedāja vairākas<br />
dziesmas. Piedalījās Žane Šmite, Kristīne<br />
Kārkle-Puriņa, Ivars Cinkuss un<br />
Edgars Kārklis. Mēs dzirdējām vareni<br />
dziedātas dziesmas, ar kurām var droši<br />
un efektīgi sasaukties no pakalna uz<br />
pakalnu, un varējām iedomāties, ka<br />
esam Jāņu vakarā Latvijas ārēs. Zālē<br />
tās manuprāt skanēja par skaļu, jo sie-<br />
nas atbalsoja skaņu un to mēģināja ierobežot.<br />
Koncerta nagla bija abi vijolnieki<br />
Karogs un goda sardze Atklāšanas koncertā.<br />
FOTO Gunārs Nāgels<br />
Larseni: tēvs – mums visiem labi pazīstamais<br />
vijolnieks Gunārs un meita<br />
– Šveicē uzaugusī vijolniece Rasma.<br />
Turpinājums 5. lpp.<br />
LR kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende<br />
Atklāšanas koncertā.<br />
LAAJ priekšsēdis Pēteris Strazds Atklāšanas<br />
koncertā.<br />
FOTO Gunārs Nāgels<br />
FOTO Gunārs Nāgels<br />
FOTO Gunārs Nāgels
Trešdien, 2013. gada 9. janvārī Laikraksts „Latvietis“ 5. lpp.<br />
Ģimeņu diena<br />
AL54KD sarīkojums brīvā dabā<br />
Nekas nevar noiet greizi tik burvīgā<br />
dienā, un nebija jābrīnās, ka tik<br />
daudz cilvēku sapulcējās Kultūras dienu<br />
Ģimeņu svētkos 27. decembrī.<br />
Kultūras dienu simbola – ausek-<br />
Līdumu ģimene fotosalonā.<br />
Atklāšanas koncerts<br />
Turpinājums no 4. lpp.<br />
Skaisti un iejūtīgi spēlēja Jāņa Mediņa<br />
Gunāram Larsenam komponēto Concertino<br />
divām vijolēm un klavierēm.<br />
Meistarīgi spēlēja Helmara Pavasara<br />
Andante Sostenuto, kas apbūra publiku.<br />
Publikai ļoti patika, ko varēja<br />
dzirdēt aplausos. Pavadītāja Monika<br />
Lačofija (Laczofy) ārkārtīgi piemēroti<br />
spēlēja klavieres.<br />
Nākošie spēlēja kvartets Mūza.<br />
Andris Poga – klavieres, Sondra Lejmalniece<br />
– flauta, Pēteris Endzelis –<br />
oboja un Ints Dalderis – klarnete. Skanēja<br />
braši, skaisti un iejūtīgi. Viņi cita<br />
starpā spēlēja divus no visskaistākajiem<br />
gabaliem latviešu mūzikā – Mediņa<br />
Āriju un Emīla Dārziņa Melanholisko<br />
valsi. Abi skaņdarbi publikai ļoti<br />
patika.<br />
Koncerts nobeidzās ar skaistu pārsteigumu<br />
un mielastu acīm – Daugavas<br />
skolas skolotājas Jolantas Lārmanes<br />
vadīto grupu Jumalēni; visi desmit jaunie<br />
cilvēki etnogrāfiski pareizos tautas<br />
tērpos gan dziedāja, gan spēlēja dažādus<br />
instrumentus: kokli, flautu, vijoli,<br />
akordeonu, saksofonu un dažādus ritma<br />
instrumentus. Divi no šiem pēdējiem<br />
izskatījās kā didžeridū. Spēlētāji (kā<br />
programmā): Lija Andersone, Daina<br />
Jefimova, Šarlote Jakse, Ingrīda Dārziņa,<br />
Ronans Lārmanis, Kintija Jakse,<br />
Jolanta Lārmane, Kaija Lārmane, Zandis<br />
Baumanis, Freja Kučere-Ozoliņa.<br />
Šī pašdarbnieku spēlētāju grupa labi<br />
iederējās pārējo profesionālo mūziķu<br />
vidū ar savu lielisko devumu. Spēlēja<br />
un dziedāja trīs tautas dziesmas – katra<br />
savādāka. Šie jaunieši ir noteikti pielikuši<br />
lielas pūles, lai viņu standarts būtu<br />
līša forma bija sastopama, kur vien<br />
nepagriezies. Bērni dekorēja un pēc<br />
tam arī apēda auseklīšu piparkūkas un<br />
iededzināja auseklīšus kokā. Meitenes<br />
savija visskaistākos ziedu vainadziņus<br />
FOTO Ilze Nāgela<br />
Vainadziņu pīšana.<br />
„Jumalēni“ Atklāšanas koncertā.<br />
tik augsts. Publika<br />
bija sajūsmināta un<br />
ilgi aplaudēja. Apsveicam<br />
vadītāju<br />
par pašaizliedzīgo<br />
darbu, apmācot<br />
jauniešus.<br />
Visiem māksliniekiem<br />
kā pateicību<br />
pasniedza<br />
ziedus. Tas rādīja,<br />
ka koncerts galā,<br />
kaut gan likās, ka<br />
tas tikko sācies!!<br />
Apsveicu, ka koncerts<br />
ilga zem divām<br />
stundām – tas<br />
ir lielisks sasniegums<br />
koncerta<br />
vadītājam Andim<br />
Bērziņam. Viņš šinī īsajā laika posmā<br />
bija aranžējis lielu dažādības un<br />
kontrasta klāstu latviešu mūzikā, kam<br />
visam cauri skanēja tautas dziesmu<br />
motīvi. Publika domāja, ka varētu<br />
un nāca uz fotosalonu tos iemūžināt<br />
bildēs. Bērniem bija lieliska iespēja sastrādāties<br />
ar profesionāliem mūziķiem<br />
Turpinājums 15. lpp.<br />
Vijolnieki Rasma un Gunārs Larseni un pianiste Monika<br />
Lačofija (Laczofy).<br />
klausīties vēl, un tas ir labi. Vienmēr<br />
jāatstāj kaut kas nākamai reizei.<br />
Lielisks koncerts! Dace Dārziņa<br />
Laikrakstam „Latvietis“<br />
FOTO Ilze Nāgela<br />
FOTO Gunārs Nāgels<br />
FOTO Gunārs Nāgels
6. lpp. Laikraksts „Latvietis“ Trešdien, 2013. gada 9. janvārī<br />
Sidnejas Latviešu teātris ciemojas Adelaidē<br />
Anšlava Eglīša „Pēc kaut kā cēla, nezināma“<br />
Kas gan vēl būtu sakāms<br />
par lugu un izrādi,<br />
kura pirms pāris nedēļām<br />
tik gudri un izsmeļoši<br />
jau aprakstīta Austrālijas<br />
latviešu laikrakstos?<br />
Var tikai piekrist katram<br />
Intas Rodžersas izteiktajam<br />
vārdam, un priecāties, ka Sidnejas<br />
Latviešu teātris savu darbu atveda uz<br />
Adelaides Kultūras dienām. Kopš Adelaides<br />
teātra ansamblis aizgājis atpūtā,<br />
esam izslāpuši pēc teātra mākslas uz<br />
mūsu pašu skatuves.<br />
Tiem, kuri lasījuši Anšlava Eglīša<br />
prozas darbus, šī luga liksies pazīstama,<br />
lai gan pašu lugu nav lasījuši. Vairs neatceros,<br />
vai tas bija romāns, vai novele, bet<br />
šo pašu tēmu autors izmantoja kādā citā<br />
darbā, kur Jāņa Gravas jaunības ideālā<br />
sieviete nebija burvju māksliniece, kā<br />
lugā, bet gan Pestīšanas armijas sirdsšķīsta<br />
jaunava, kuras dēļ viņš atsacījās<br />
no kafijas un alkohola. Jaunavai nebija<br />
svarīga pasaules manta, un ar saviem<br />
cēliem ideāliem, kas saistījās ar pasaules<br />
lāpīšanu un savu līdzcilvēku dzīves<br />
uzlabošanu, viņa parāva līdz arī apmāto<br />
jaunekli Jāni. Uz Ameriku aizbraucis,<br />
Jānis Grava strādā kādā lielā rūpnīca,<br />
kur smagā un vienmuļā darbā par niecīgu<br />
algu nostrādā līdz pensijas gadiem.<br />
Atvaļinājumus pavada, kā lugā, savai<br />
sirdsdraudzenei pa visu Ameriku pēdas<br />
dzīdams. Beidzamā darba dienā pirms<br />
pensionēšanās viņu iesauc pie rūpnīcas<br />
īpašnieces, neglītas, mantkārīgas vecenes,<br />
kuras vienīgais ideāls ir saraust pēc<br />
iespējas lielāku bagātību no citu ļaužu<br />
pūliņiem, un tā izrādās... bet jūs jau variet<br />
uzminēt, kura. Anšlava Eglīša spraigā<br />
valoda un interesantie, pārsteigumu<br />
pilnie stāsti mani sajūsmināja jau jaunībā<br />
un turpina to darīt vēl šobaltdien.<br />
Pirmais, ko 27. decembrī uz skatuves<br />
redz, ir ļoti skaistas dekorācijas,<br />
un tūliņ var manīt, ka pie tām ir strādājis<br />
īsts mākslinieks, resp. gleznotājs,<br />
nevis kāds amatierisks pindzelmanis.<br />
Jau skaisti saskanīgās krāsas liecina<br />
par mākslinieka roku, par dizainu nemaz<br />
nerunājot. Man patiktos dzīvot tik<br />
skaistā mājā. Jādomā, ka mēbeles bija<br />
vietējās, jo tās nebija gluži tik augstā<br />
līmenī, kā sienas, bet iztikt varēja. Un<br />
cik tad glaunas mēbeles var sagaidīt<br />
motorviesnīcas biroja telpā? Vija Spoģe-Erdmane<br />
un Pēteris Erdmanis savu<br />
darbu bija veikuši nevainojami.<br />
Uz skatuves parādās tikai četri cilvēki,<br />
bet izrādei vajadzīgs arī tehniskais<br />
personāls. Dziesmu Pēc kaut kā cēla,<br />
nezināma izpilda Viktorija Mačēna,<br />
Andrejs Mačens, Vēsma Putniņa un<br />
Kaija Upeniece, Volda Kaina ieskaņojumā.<br />
Režiju vada teātra vecmeistars Kārlis<br />
Gulbergs, ar gaismām spēlējas Gints<br />
Kārkliņš, pie teksta strādājusi Andra<br />
Rone un izrādi vada Ojārs Greste. Jā-<br />
No kreisās: Andris Kariks, Linda Ozere, Pēteris Erdmanis, Vija Spoģe-Erdmane,<br />
Iveta Rone, Jānis Čečiņš.<br />
nis Čečiņš, Iveta Rone, Linda Ozere un<br />
Andris Kariks dzīvojas pa skatuvi.<br />
Tālavu necēla akustikas inženieri,<br />
un tādēļ, diemžēl, ļoti bieži gadās, ka<br />
lielā telpa aprij uz skatuves runāto. Nemaz<br />
nav jāsēž sevišķi tālu no priekšas,<br />
lai runātais vārds kļūtu grūti sadzirdams,<br />
un nevar jau katrā brīdī kliegt.<br />
Aktieriem vajag ļoti skaidru dikciju, un<br />
dabiski skaļu balsi, lai balss neizklausītos<br />
forsēta, tādēļ brīžiem bija jānožēlo,<br />
ka Eglīša asprātīgā valoda ausis nesasniedz.<br />
Toties katrs aktieris bija savu<br />
tēlu izveidojis ar dzīvu mīmiku un sejas<br />
izteiksmēm. Aizkustināja Jāņa Čečiņa<br />
apstulbušais, uz iekšu vērstais skats,<br />
kad viņš, Jāņa Gravas lomā, apjēdzās,<br />
kas īsti ir šī Džonsona kundze. Iveta<br />
Rone rāda savu vispusību Sofijas Gravas<br />
lomā; viņa spēj būt greizsirdīga un<br />
dusmīga, bet tad mīloša un līdzjūtīga<br />
sieva, kad viņa redz sava Jāņa ideālus<br />
sabrūkam. Kā praktiska sieviete, viņa<br />
pat ir ar mieru tūliņ piedot un stāties<br />
darbā pie savas līdzšinējās sāncenses,<br />
lai drīzāk tiktu pie labākas dzīves.<br />
Linda Ozere pilnīgi pārvalda skatuvi<br />
ar to īpašību, ko<br />
angliski sauc par<br />
timing; katrs žests,<br />
katrs vārds, katra<br />
pauze, katrs acu<br />
uzmetiens, ir tieši<br />
pareizā vietā un<br />
garumā, padarot<br />
viņas spēli dabisku<br />
un izteiksmīgu.<br />
Kaspars Zivtiņš,<br />
savas cerības ieguldījis<br />
sapnī, kļūt par<br />
Džonsona kundzes<br />
trešo dzīves biedru<br />
un līdz ar to, četru<br />
motorviesnīcu līdzīpašnieku,<br />
dara<br />
visu iespējamo, lai<br />
šo sapni īstenotu.<br />
Andris Kariks veiksmīgi notēlo aizrautīgu<br />
pielūdzēju un praktisku aprēķinātāju<br />
kā divas puses no vienas monētas.<br />
Pirmo reizi Jānis Čečiņš un Linda<br />
Ozere savas lomas spēlēja pirms divdesmit<br />
astoņiem gadiem, tātad tās labi<br />
iesēdušās. Esmu vienmēr apbrīnojusi<br />
aktieru spēju atcerēties visu lugas<br />
tekstu, un turklāt vēl tēlot un neizkrist<br />
no lomas, ja teksts piemirstas. Reizēm<br />
aktiera labākais draugs izrādes laikā<br />
ir suflieris, jo viņa privātais apjukums<br />
skatītājiem nedrīkst izpausties. Ciemos<br />
atbraukušie Sidnejas mākslinieki<br />
pierādīja, ka viņi ir rūdīti aktieri, jo pa<br />
skatuvi dzīvoja pašapzinīgi un droši.<br />
Neviļus prātā nāk milzīgie Kultūras<br />
dienu inscenējumi, kad mūsu sabiedrībā<br />
vēl varēja atrast tos ļaužu desmitus,<br />
ar ko piepildīt Tālavas lielo skatuvi, un<br />
netrūka arī tehniskais personāls. Nav<br />
aizmirsti Princese Gundega un Karalis<br />
Brusubārda, Karaliene Jāna, Mačs<br />
Priekulis, latviešu skolas uzvedumā<br />
Maija un Paija un daudz citi. Šī arī nav<br />
Turpinājums 15. lpp.<br />
Pēc izrādes. Priekšā Ojārs Greste un Ilze Nāgela. No kreisās:<br />
Miķelis Strīķis, Linda Ozere, LR kultūras ministre Žaneta<br />
Jaunzeme-Grende, Jānis Čečiņš.<br />
FOTO Gunārs Nāgels<br />
FOTO Gunārs Nāgels
Trešdien, 2013. gada 9. janvārī Laikraksts „Latvietis“ 7. lpp.<br />
„Mūza“ – latviešu mūzikas pērles<br />
Koncerts Kultūras dienās<br />
Sondra Lejmalniece – flauta, Pēteris Endzelis – oboja, Ints Dālderis – klarnete, Andris Poga – klavieres,<br />
Ivars Cinkuss – balss (baritons).<br />
Baudījām pirmo<br />
Mūzas sniegumu<br />
AL54KD Atklāšanas<br />
koncertā, kur ansamblis<br />
sajūsmināja klausītājus<br />
ar Jāņa Mediņa Āriju.<br />
It kā iegrimām mīlīgi<br />
siltā apskāvienā. Sekoja<br />
Pētera Plakida divi skaņdarbi: Mazs<br />
kanons un Multiplikācijas filma, komiski<br />
skaņdarbi, kas radīja maģisku<br />
gaisotni. Ļoti patika otrā skaņdarba<br />
izpildījums. Flauta un oboja diskutēja<br />
īsos čivinātos fragmentos, klavieres it<br />
kā zvaniņi dancoja līdz. Klavieres brīžiem<br />
uzņēma vadošu lomu, ansamblis<br />
uzsāka satīrisku valsi, komiski visi<br />
sadancojās, bet tikai uz mirkli. Mūza<br />
atgriezās romantikā ar tautas iemīļoto<br />
Dārziņa Melanholisko valsi, kur skaistā<br />
melodija baudīja katra mākslinieka<br />
īpašo izpildījumu, ar dziļi izjustiem,<br />
liriskiem kāpinājumiem.<br />
Sajūsmā klausījos Mūzas koncertu<br />
Latviešu mūzikas pērles, kas<br />
notika piektdien, 28. decembrī Tālavas<br />
Lielajā zālē. Programma cildināja<br />
vispazīstamāko un nozīmīgāko latviešu<br />
komponistu skaņdarbus – Emīla<br />
Dārziņa, Jāņa Mediņa, Ādolfa Skultes,<br />
Imanta Kalniņa u.c. komponistu<br />
pazīstamākos opusus. Ikkatra sniegtā<br />
muzikālā pērle izveidoja savu būtisko<br />
daļu unikālā ceļojumā, kas savienoja<br />
pagātni ar mūsdienām.<br />
Pirmā skaņdarbā atgriezāmies<br />
Mediņa siltā, mīļā glāstā. Mākslinieku<br />
elegantie tērpi vareni izcēlās uz tumši<br />
sarkanā fona. Sekoja Kalniņa Pavana<br />
obojai un klavierēm. Graciozi, maigi<br />
ievadīja klavieres, oboja pievienojās<br />
gan ar vadošām frāzēm, kā arī ar pavadījumu<br />
un Pētera Endzeļa virtuozi<br />
izpildītām pasāžām. Trešā skaņdarbā<br />
baudījām Zemzara Balss solo<br />
klarnetei, kuru virtuozi izpildīja Ints<br />
Dālderis. Klusi, mierīgi toņi: Kaladū<br />
kaladū... Uzreiz modulācija un augoša<br />
dinamika, melodijas<br />
fragmenti kļuva<br />
arvien plašāki,<br />
izteiksmīgāki.<br />
Deklamējošu toņu<br />
izsaucieni un forte<br />
dinamikā melodija<br />
plūda pavisam<br />
plaša, augšup, lejup,<br />
paātrinājās un<br />
apklusa. Kaladū<br />
kļūst par ostinato.<br />
Virtuozā kadence<br />
sniedzas oktāvām<br />
augšup ar trilleri<br />
un atbalsi. Publikai<br />
aizrāvās elpa.<br />
Klarnete klusi atgriezās<br />
ar Kaladū motīvu un lēnām<br />
izgaisa...<br />
Klausītājus iepriecināja vēlreiz<br />
Plakida Mazs kanons un Multiplikācijas<br />
filma flautai, obojai un klavierēm.<br />
Izcēlās kaprīzi, jautri ievīti fragmenti,<br />
elegantie ansambļa tembri, kaleidoskopiskā<br />
matricē. Multiplikācijas filma<br />
bija atskaņota ar bagātīgu kontrastu –<br />
brīžiem iztēlojās melodiskas frāzes,<br />
kas uzreiz pārtrauktas ar īsām interpolācijām.<br />
Uzsāk satīrisks, komisks valsis,<br />
kas brīžiem atgādina Stravinska<br />
Petrušku. Ansamblis veiksmīgi izpildīja<br />
šo draiskulīgo, līksmo skaņdarbu<br />
ar jautru humoru un izteiksmi.<br />
Flautiste Sondra Lejmalniece un<br />
pianists Andris Poga apbūra klausītājus<br />
ar lirisko Skultes Muzikālās pārdomas.<br />
Skaists, izteiksmīgs gabals,<br />
eleganti izpildīts ar pievilcīgām, vilinošām<br />
frāzēm un izteiksmīgi veidotām<br />
kontūrām.<br />
Koncerta pirmo daļu ansamblis<br />
pilnā sastāvā izvadīja ar Vecumnieka<br />
brīnišķīgi humoristisko špicbuku<br />
Quasi Mozart. Cik ļoti patika Mocarta<br />
tēma La ci darem la mano no operas<br />
Dons Žuans, kur parādījās komponista<br />
raksturīgais humors draiskulīgās di-<br />
No kreisās: Ivars Cinkuss, Andris Poga, Sondra Lejmalniece, Ints Dālderis,<br />
Pēteris Endzelis.<br />
No kreisās: Andris Poga, Ints Dālderis, Sondra Lejmalniece,<br />
Pēteris Endzelis.<br />
FOTO Gunārs Nāgels<br />
sonancēs. Ar trilleriem ievijās Burvju<br />
flautas Nakts karalienes tēma... uz<br />
brīdi izlikās, ka mūzikā virzījās uz<br />
Hačaturjana Zobenu deju, iekļaujot arī<br />
tautas dziesmu fragmentu Aiz kalniņa<br />
dūmi kūpa. Nu tika tā... atgriezās pie<br />
ievada melodijas La ci darem. Vareni!<br />
Koncerta otrā daļā, veltītajā Emīla<br />
Dārziņa stāstiem un dziesmām, ansamblim<br />
pievienojās baritons Ivars<br />
Cinkuss. Dziļi, izjusti flautiste Sondra<br />
lasīja fragmentus no vēstulēm, ko<br />
rakstījis Dārziņa Emīls savai iemīļotai<br />
Marijai Stalbovai:<br />
„Cienītā!<br />
Pagājušās dienās norakstīju Jums<br />
garu vēstuli, bet vēlāk iznīcināju. Manas<br />
dziļākās, intīmākās dvēseles jūtas<br />
neļaujas tērpties garās frāzēs, bet<br />
klusi slēpjas sirds dziļumos, un tikai<br />
šai lapiņā uzdrīkstos uzticēt to vārdu,<br />
kuru nekad nebūtu uzdrošinājies Jums<br />
izteikt, to vārdu: es Jūs mīlu!...<br />
Mans liktens stāv Jūsu rokā...<br />
Mūžam Jūsējais<br />
Dārziņa Emīls“<br />
(izvilkums no Antona Stankeviča<br />
grāmatas Dvēseles atbalss, 74.lpp.)<br />
Patiesi šīs atskaņotās Dārziņa<br />
dziesmās izjutām dziļu saviļņojumu,<br />
mīlestību un siltumu.<br />
Vēl tu rozes plūc<br />
Mana laime<br />
Ar Ivara Cinkusa mīlīgo un izteiksmīgo<br />
tembru skaisti iedziļinājāmies<br />
siltā, mīļā gaisotnē, it kā pagātnes sapņojumā.<br />
Varēju manīt, ka klausītājus<br />
tik ļoti aizkustināja dziesma Aizver actiņas<br />
un smaidi – ilgi skanēja aplausi.<br />
Sondra turpināja lasīt izvilkumus<br />
no Dārziņa vēstulēm cienītajai jaunkundzei:<br />
„Es Jūs mīlu, mīlu, mīlu...“<br />
Izveidojās skaists dialogs starp<br />
Cinkusa baritonu un Dāldera klarneti<br />
dziesmā ar Blaumaņa dzeju Kā es zagšus.<br />
Turpinājums 15. lpp.<br />
FOTO Gunārs Nāgels
8. lpp. Laikraksts „Latvietis“ Trešdien, 2013. gada 9. janvārī<br />
Mārtiņa gailīši dancīti veda – izcili labi!<br />
AL54KD Tautas deju uzvedums<br />
28. decembrī, Austrālijas<br />
latviešu 54. Kultūras<br />
dienu tautas deju<br />
uzveduma beigās gandarīti<br />
smaidīja visa publika,<br />
dejotāji, muzikanti,<br />
kopu vadītāji un sarīkojuma<br />
organizētāji, un<br />
man, to aprakstot, ir prieks, ka varu<br />
galvenokārt lietot tikai slavas vārdus!<br />
Ļoti informatīvā programma stāsta,<br />
ka „Nāk rudentiņis: Mārtiņa gailīši<br />
dancīti veda“ tēmai izvēlētās dejas<br />
sasaucās ar rudens darbiem un rudens<br />
svinībām Miķeļos un Mārtiņos.<br />
Rudens Latvijā ienāk ar košām lapu<br />
krāsām, bet tad pārvēršas miglainā,<br />
lietainā laikā ar darbu un dzīves pārcelšanos<br />
uz telpām, dienām sarūkot un<br />
satumstot. Uzveduma vadītāja Rasma<br />
Celinska visus šos elementus sakopoja<br />
skatītājiem saprotami un efektīgi.<br />
Vispirms krāsu virpulī, deju kopas<br />
iepazīstinot, noplandījās brunči no<br />
visiem četriem Latvijas apgabaliem –<br />
svītroti no Zemgales un Vidzemes,<br />
balti no Latgales un koši sarkani un<br />
svītroti no Kurzemes. Tad visiem sirdis<br />
iesildīja mazie dejotāji, lepni savos<br />
pirmajos tautas tērpos vecākiem pie<br />
rokas, un Adelaides Latviešu skolas<br />
bērni sākuma rotaļās un dejās. Pirmajā<br />
daļā attēlotos lauku darbus un apjumības<br />
ar labu dikciju un attiecīgam tautas<br />
dziesmām paskaidroja teicējs Māris<br />
Caune un deju pieteicēja balss. Otrā<br />
daļa sākās klusināti ar Veļu laiku, bet<br />
kāpināja tempu, drīz vien pārejot uz<br />
Mārtiņdienas svinībām un ķekatām.<br />
Dejai vajag mūziku, un dzīva mūzika<br />
nodrošina dzīvu deju. Vepons of<br />
Rok muzikanti tautas deju uzvedumu<br />
pavadīšanā jau sevi var pieskaitīt<br />
profesionāļiem. Nevainojama dikcija<br />
katrā dziesmā, dažādība instrumentu<br />
izvēlē no vienas dejas uz otru, iejūtība<br />
pret prasīto dejas noskaņojumu un<br />
mūzikas dažādība, kas tomēr nenojauc<br />
dejotājiem nepieciešamo drošību, ka<br />
ritmi un temps tiek noturēti. Nav viegli<br />
to saskaņot kopām, kuras gatavojas<br />
dažādās pilsētās, un ar muzikantiem<br />
tiekas tikai pirms uzveduma – man likās,<br />
ka visi dejotāji jutās labi!<br />
Sidnejas „Jautrais pāris“ dejo „Āzīti“.<br />
Adelaides Latviešu bērnudārzs un pamatskola.<br />
Adelaides „Auseklītis“ un Melburnas „Ritenītis“.<br />
Jauki bija redzēt 8 jaunu horeogrāfiju<br />
pirmizrādes un to, ka deju kopas<br />
izvēlas dejas, kas radušās citās pilsētās<br />
un Latvijā. Pelnītus aplausus izpelnīja<br />
Daila Šmita par sava pirmā darba<br />
pirmizrādi Seši mozi bundzenieki, ko<br />
viegli un veikli nodejoja Adelaides<br />
Auseklīša trīs pāri. Auseklītim citas<br />
jaunas dejas bija radījusi arī Rasma<br />
Celinska, atjautīgi veidojot soļus neparastam<br />
ritmam dejai Miķeļa dziesma,<br />
un Daila Šmita ar Ievu Daenki ātrā,<br />
jautrā dejā Putra. Labi, ka arī jau pieredzējuši<br />
horeogrāfi – Skaidrīte Darius,<br />
Juris Runģis, Iveta Rone un Naomi<br />
Vitersa (Withers) – vēl arvien rada<br />
savām kopām jaunas dejas, un novēlu<br />
tām visām ilgu mūžu un visiem bērniem<br />
vismaz reizi iet ķekatās ar Jura<br />
Runģa Āzīti!<br />
Par katru kopu ir grūtāk rakstīt,<br />
tāpēc minēšu tikai mirkļus, kas man<br />
spilgtāk iekrita<br />
acīs. Vispirms jau<br />
krāsas – nenoliedzami<br />
lielais<br />
Melburnas Ritenīša<br />
skaits košos<br />
Alsungas tērpos<br />
bija spilgts kontrasts<br />
pret Kanberas<br />
Sprigulīšiem<br />
baltos Abrenes<br />
tērpos, un visām<br />
FOTO Gunārs Nāgels<br />
citām kopām. Priecājos<br />
par Ritenīša<br />
izvēli dejot Zigur-<br />
da Miezīša Kurzemes pērkondanci<br />
viņa aiziešanas gadā, un it īpaši apsveicu<br />
meiteņu spēju uztvert un izvest<br />
dejā rituāla noskaņu. Melburnas Piektais<br />
ritenis spēja sacensties veiklībā ar<br />
gados jaunākiem dejotājiem gan Naomi<br />
Vitersas Nogodēju rudzus, miežus,<br />
gan Alda Sila Upe nesa ozoliņu dejās.<br />
Sidnejas Jautrais pāris pierādīja spēju<br />
savu ilggadīgo prasmi un pieredzi<br />
nodot arī jaunākiem dejotājiem, jo visi<br />
dejoja priecīgi un ar drosmi izmantoja<br />
ierobežoto skatuves telpu līdz pašai<br />
priekšai. Sprigulītis man sirdi iesildīja<br />
it sevišķi ar Eglītes deju, ko pati dejoju<br />
tās pirmizrādē 1972. gadā. Arī šoreiz<br />
Sprigulītis to nodejoja tikpat labi, kā<br />
jebkurš Saules Jostas sastāvs!<br />
Ja jāpiemin, kas mazāk patika vai<br />
ko varētu uzlabot, tad varētu minēt horeogrāfijas<br />
Ai zaļāi birztaliņa un Man<br />
izauga divas vārpas, kuras man šķita<br />
neveiklas un neizskatīgas. Arī meiteņu<br />
puķu vainadziņi Vāverītē īsti neiederējās<br />
rudens tēmā. Muzikantu novietojums<br />
aizņēma skatuves priekšas trešo<br />
daļu, tā veidojot dziļu un nevienāda<br />
platuma dejas telpu, kur lielākām formācijām<br />
un kopējām dejām nepietika<br />
vietas. Bet tie visi ir sīkumi... jo uzvedums<br />
bija krāšņs un skaists. Paldies<br />
visiem dejotājiem, deju kopu vadītājiem,<br />
horeogrāfiem, muzikantiem un<br />
uzveduma rīkotājiem par skaisto Rudentiņu!<br />
Māra Siksna<br />
Laikrakstam „Latvietis“<br />
FOTO Gunārs Nāgels<br />
FOTO Roberts Birze
Trešdien, 2013. gada 9. janvārī Laikraksts „Latvietis“ 9. lpp.<br />
Nāk rudentiņis<br />
Tautas dejas Kultūras dienās Adelaidē<br />
Piektdiena, 28. decembris.<br />
Austrālijas<br />
tautas dejotājiem šī dieniņa,<br />
šī naksniņa bija<br />
tā ejamā, lecamā. Mēģinājumi<br />
sākās jau no<br />
paša rīta, tautas deju<br />
uzvedums bija pievakarē un pēc tam<br />
apkūlības. Piedalījās gandrīz simts<br />
dalībnieku no Adelaides, Melburnas,<br />
Kanberas un Sidnejas. Seši muzikanti<br />
no Brisbanes, Sidnejas un Melburnas<br />
veidoja Vepons ov Rok grupu, kura pavadīja<br />
dejas. Uzveduma vadītāja bija<br />
Rasma Celinska.<br />
Rasma uzauga Sidnejā, mūsu vidū,<br />
bet nu jau kādus 9 gadus dzīvo Adelaidē<br />
bez vecākiem, bez radiem. Austrālijas<br />
latviešu 54. Kultūras dienās<br />
Rasma uzņēmās lielu, labu, Dievam<br />
tīkamu darbu, vadīt tautas deju sarīkojumu.<br />
Kņada pie teātra zāles pirms uzveduma<br />
bija milzīga. Skatītāji visos<br />
gadu gājumos līksmā, pacilātā omā sasveicinājās<br />
un sarunājās. Šķita, ka šai<br />
laužu burzmā visi jutās piederīgi. Pa<br />
starpu dejotāji tautas tērpos. Stāstīja,<br />
ka esot tikai vienu vienīgu reizi izdevies<br />
uz skatuves izmēģināt visu programmu<br />
no sākuma līdz beigām.<br />
Rasma uzvedumam bija izvēlējusies<br />
rudens tēmu, jo rudens paražas<br />
ir mazāk pazīstamas. Teicējs Māris<br />
Caune, dūšīgs, izskatīgs vīrs, ar skaidru<br />
dikciju stāstīja par rudeni un lasīja<br />
arī attiecīgas dainas. Miķeļi ir rudens<br />
saulgrieži. No Miķeļiem līdz Mārtiņiem<br />
ir veļu laiks. Ar Mārtiņiem rudens<br />
beidzas un sākas ziema. Dejas<br />
saistījās ar ražas ievākšanu, auglības<br />
dievību Jumi, Miķeļu mielastu, veļu<br />
mielastu, Mārtiņiem un Budeļiem.<br />
Programmā bija kādas 30 dejas.<br />
Vispirms teicējs iepazīstināja deju<br />
kopas un muzikantus. Melburnieši<br />
piedalījās viskuplākā skaitā ar divām<br />
deju kopām – jaunieši Ritenītī un gados<br />
vecāki dejotāji Piektajā Ritenī.<br />
Kanberieši pārsteidza ar veseliem 7<br />
dejotāju pāriem, jo pirms gada Jaunatnes<br />
dienās Sidnejā bija tikai 4 pāri.<br />
Par muzikantu grupu Vepons ov Rok ir<br />
Sidnejas „Jautrais pāris“.<br />
jābrīnās, kā tie spēja tik brīnišķīgi sagatavot<br />
programmu, dzīvojot dažādās<br />
pilsētās, lielos attālumos viens no otra.<br />
Visas dejas no sākuma līdz beigām<br />
tika raiti, izteiksmīgi un priecīgi nodejotas.<br />
Adelaides bērnudārza un skolas<br />
bērni ar savām dejām un rotaļām<br />
ļoti iepriecināja publiku. Skaistu deju<br />
bija daudz. Sevišķi izcēlās Seši mozi<br />
bundzenieki, kuru dejoja Auseklītis.<br />
Horeogrāfija bija Dailas Šmitas. Daila<br />
ir nesen beigusi vidusskolu, un šī bija<br />
viņas pirmā horeogrāfija un arī pirmizrāde.<br />
Bija arī vecas, pazīstamas dejas,<br />
kā piemēram Sudmaliņas, kurām<br />
tik ļoti gribējās līdzi lekt un dziedāt.<br />
Mazāk pazīstams, bet interesants bija<br />
Melburnas „Piektais ritenis“.<br />
Kurzemnieku pērkoņdancis, Zigurda<br />
Miezīša horeogrāfijā, kuru tik skaisti<br />
nodejoja Ritenītis. Dažas citas dejas,<br />
ko gribas pieminēt, bija Āzītis, pirmizrāde<br />
Jura Runģa horeogrāfijā, kuru dejoja<br />
Jautrais pāris. Sejas bija maskotas<br />
un galīgi nepazīstamas. Varbūt tāpēc<br />
kustības izdevās tik sevišķi izteiksmīgas.<br />
Interesantas bija arī Eglītes deja,<br />
Upe nesa ozoliņu, Audēju deja un citas.<br />
Nevar taču visas noskaitīt!<br />
Atliek tikai pateikties Rasmai un<br />
visiem dalībniekiem un palīgiem par<br />
varenu uzvedumu. Gaidīsim Rudentiņu!<br />
Baiba Vītola Haringtona<br />
Laikrakstam „Latvietis“<br />
Abonējiet laikraksta „Latvietis“ drukāto izdevumu!<br />
Abonements $35 par 10 numuriem, $70 par 20 numuriem vai $180 par 52 numuriem ar piegādi Austrālijā.<br />
Dāviniet sev vai citam!<br />
Sterling Star Pty Ltd, PO Box 6219, South Yarra, Vic. 3141. Čeki rakstāmi: „Sterling Star“<br />
Abonementu var pieteikt vai pagarināt tīmeklī – http://www.laikraksts.com<br />
FOTO Gunārs Nāgels<br />
FOTO Gunārs Nāgels
10. lpp. Laikraksts „Latvietis“ Trešdien, 2013. gada 9. janvārī<br />
„Trio Šmite Kārkle Cinkuss“ koncerts<br />
Austrālijas Latviešu 54. Kultūras dienās<br />
Ieejot zālē sestdien,<br />
29. decembrī, skaistu<br />
gaisotni veidoja Sidnejas<br />
teātra dekoratoru –<br />
Ērdmaņu pāra Latvijas<br />
ainava ar piemērotu apgaismojumu,<br />
kas izveidoja<br />
vēl vienu izrādi –<br />
gan šoreiz ne teātra.<br />
Uz skatuves pa vienam, apģērbušies<br />
baltos tērpos, spēcīgā dziesmas<br />
priekā ar lēniem soļiem katrs trio dalībnieks<br />
iespaidīgi atrada skatuvē savu<br />
vietiņu. Tur redzējām Zani Šmiti, Kris-<br />
tīni Kārkli-Puriņu un Ivaru Cinkusu.<br />
Pirmā daļā bija dzirdamas spēcīgas<br />
harmonijas, klusumi, maigumi,<br />
vilkšana teicējas stilā, disonance un<br />
skaidra dikcija saliedēta ar vargānu,<br />
vijoli un bungām. Galvenais tomēr bija<br />
spēcīgās balsis ar savu vienkāršību savītas<br />
dziesmu ritmos.<br />
Senais folkloras stils, kur dziedāšanas<br />
tehnika bija lietot diafragmu,<br />
izveidojot skaļumu bija nepieciešams<br />
mūsu senču saimniekiem vai lauku<br />
palīgiem, vienam ar otru sazinoties.<br />
Citādi ikdienas ziņas pīppaužu laikā<br />
tālu netiktu! Gan mēs neesam vienīgā<br />
tauta, kas ir uzglabājusi šī veida dziedāšanas<br />
mantojumu, tomēr esam unikālā<br />
grupā – jo esam tik maz palikuši,<br />
kas to spēj uzturēt.<br />
Pirmā daļā īpaši patika Bērziņš<br />
auga ceļmalā ar 3 daļu harmonijām un<br />
Tumša nakte, zaļa zāle, kas plūda tik<br />
viegli, ka varētu domāt pa meditācijas<br />
lenti – vai atpūtas brīdi. Izskanot savā<br />
mierā, Līgo dziesma saņēma publikas<br />
garus aplausus. Pa Saulei bija savādāka<br />
un efektīga ar savām ritmu maiņām.<br />
Pēc lustīgās Es gūlu, gūlu bija<br />
laiks izstaipīt kājas.<br />
Starpbrīdī varēja iegādāties nupat<br />
izdoto kompaktdisku – Gaviles, ko<br />
Trio nepaspēja Latvijā nokristīt, un tā<br />
Adelaidei pienāca tas gods to atklāt.<br />
Piedalījās LR Kultūras ministre un arhibīskaps<br />
Nule baudītajā Kultūras dienu paspārnē<br />
30. decembrī notika arī Latviešu apvienības<br />
Austrālijā un Jaunzēlandē (LAAJ) Skolu nozares<br />
vadītājas Zintas Ozoliņas rīkotā skolotāju<br />
sanāksme. Sanāksmē piedalījās kādi 20<br />
dalībnieki, ieskaitot LR Kultūras ministre<br />
Žanete Jaunzeme Grende ar vīru un arhibīskaps<br />
Elmārs Ernsts Rozītis. Dalībnieku skaitā atradās bijušie<br />
un patreizējie latviešu skolu skolotāji, galvenokārt no<br />
Melburnas un Adelaides; par neierašanos atvainojās Kārlis<br />
Brēmanis, Lilita Daenke, Vita Rieksta un Māra Moore.<br />
Sanāksmi atklāja un pirmo daļu novadīja PBLA Izglītības<br />
nozares vadītāja Daina Grosa. Viņa sniedza pārskatu<br />
un informāciju par diasporas skolām, kas nodibinājušās<br />
Aprunājoties ar ļaudīm par koncerta<br />
pirmo daļu secināju, ka katram<br />
savas domas, idejas un patikas. Ausīs<br />
dzirdēju:<br />
„...efektīgi, latviešu tautas dziesma<br />
augstākā līmenī, kliegšana, gaudošana,<br />
divi ekstrēmi – vai nu kliegšana – turpat<br />
kā bļaušana vai pārāk kluss; klusas ir<br />
burvīgas, nesagaidīti labas balsis, laba<br />
apskaņošana, nepatīk austrumu saules<br />
lūdzēju skaņa – esmu pieradusi pie harmonijām,<br />
fantastiski – tautiska gaisotne<br />
ar senatnisku uzvedumu, haunting and<br />
beautiful – from a pagan culture*“<br />
Otra daļā pievienojās Edgars<br />
Kārklis, kurš spēlējot akordeonu un<br />
parasti arī dūdas, ir bungu un dūdu<br />
grupas Auļi dalībnieks. Priekšnesums<br />
atgādināja Latvijas estrādes vai lauku<br />
pasākumus. Ritmi plūda, un kājas<br />
taktī šūpojās līdzi. Kad aiztaisīju acis,<br />
tad jutos ezeru zemē pie maniem senčiem<br />
– laukos pie bērzu birzīm, brūnām<br />
gotiņām. Tā gribējās dancot līdzi<br />
dziesmai Meitas mani melni sauca!<br />
Daba mani apkampa ar saulgriežu<br />
svētku dziesmām, temati par kviešiem,<br />
rudziem un Daugavas aprakstījumu.<br />
Sirsnīgo saspēli sniedza brālis<br />
ar māsu – Kristīne ar Edgaru, vijole ar<br />
Skolotāju sanāksme Adelaidē<br />
No kreisās: Ivars Cinkuss, Kristīne Kārkle-Puriņa, Edgars Kārklis, Zane Šmite.<br />
Turpinājums 11. lpp.<br />
akordeonu šoreiz bez balss. Tas bija kā<br />
burvju moments. Secinot no daudziem<br />
aplausiem, liekās, ka biju ar pārējiem<br />
tautiešiem vienās domās.<br />
Arī klausītājus pielika pie darba un<br />
varējām zirnekļa tīklus balss rīklēs izvēdināt<br />
ar Visi ciema suņi rēja, Muna<br />
jauneiba – man tevis žēl un Čigānu<br />
kalado. Publika pieprasīja piedevas,<br />
lai gan koncerts bija beidzies ar priekš<br />
minēto dziesmu, neviens netaisījās celties<br />
no krēsliem. Tik jauks koncerts, ka<br />
Trio bija ne tikai viena piedeva – mierīga<br />
Skaista mana tēvu zeme, bet arī vēl<br />
bija jādod otru piedevu – tā nobeidzot<br />
lustīgā garā pēcpusdienas programmu.<br />
Šis profesionālais Trio, kas nejauši<br />
izveidojās Vācijā 2008. gadā, pēdējos<br />
četrus gadus ir daudz koncertējis.<br />
Viņu stāja, folkloras zināšanas, dziedāšanas<br />
spējas, izglītības lauki, senču<br />
dziesmu saprašana un to izveidojumu<br />
šodienas klausītajiem kopā ar priekšnesuma<br />
izpratni, deva mums iespēju<br />
baudīt pasaules līmeņa priekšnesumu.<br />
Marija Perejma<br />
Laikrakstam „Latvietis“<br />
* angl.: spokaini un skaisti – no pagānu<br />
kultūras<br />
No kr.: Valda Jefimova (Melburna), Iveta Leitase (Adelaide),<br />
Līga Dārziņa (Melburna), Dace Dārziņa (Adelaide).<br />
FOTO Gunārs Nāgels<br />
FOTO Zinta Ozoliņa
Trešdien, 2013. gada 9. janvārī Laikraksts „Latvietis“ 11. lpp.<br />
Lai skan latvju dziesma!<br />
54. KD kopkora koncerts Adelaidē<br />
Piecdesmit ceturtās Austrālijas<br />
Latviešu Kultūras dienas (KD) noslēdzās<br />
30. decembrī ar izpārdotu Kopkora<br />
koncertu Tālavas lielajā zālē.<br />
Šoreiz koncerts izcēlās ar samērā<br />
lielo koristu skaitu, aptuveni 150. Liela<br />
pateicība pienākas Aldim Silam, Kopkora<br />
koncerta vadītājam, kas piesaistīja<br />
daļu no Adelaides Filharmonijas<br />
kora. Apbrīnojami, ka arī latviski nerunājošiem<br />
koristiem dziedāt latviešu<br />
valodā nesagādāja nekādas grūtības.<br />
Aldis bija daudz piestrādājis dziesmu<br />
izvēlē, vadoties gan no savas dziedošās<br />
pagātnes, gan nākošiem dziesmu<br />
svētkiem Latvijā, kā arī iekļaujot<br />
dziesmas, kas līdz šim vēl Austrālijā<br />
nedziedātas.<br />
Ļoti apsveicams ir pasākums mācīties<br />
kora dziesmas neklātienē. Tādā<br />
veidā ir dota iespēja ļaudīm, kuriem,<br />
dažādu iemeslu dēļ, nav iespējams<br />
ņemt dalību regulāros kora mēģinājumos<br />
vai arī sastāvēt kādā korī, tomēr<br />
tanī pašā laikā, ir interese ņemt dalību<br />
KD Kopkora koncertā, kā arī Dziesmu<br />
svētkos Latvijā. Šeit liels nopelns Marijai<br />
Perejmai un Inesei Lainei, veidojot<br />
Austrālijas Apvienoto kori Atbalsis<br />
jau pirms vairākiem gadiem. Protams,<br />
nedrīkst aizmirst Brisbanes, Sidnejas<br />
un Melburnas koristus, kuri mērojuši<br />
tālus ceļus, lai ņemtu dalību 54. KD<br />
Kopkora koncertā.<br />
Koncerts tiešām izdevās ļoti labs,<br />
ko var spriest pēc publikas atsaucības.<br />
Lielākā daļa dziesmu bija ar pavadījumu,<br />
ko izpildīja instrumentāls<br />
ansamblis sešu mūziķu sastāvā ar dažādiem<br />
instrumentiem. Dzirdējām arī<br />
mūsu viesus, Trio Šmite Kārkle Cinkuss,<br />
gan kā solistus kora dziesmām,<br />
gan starpspēlēs. Ivars Cinkuss pildīja<br />
divas lomas, kā solists un kā diriģents.<br />
Viņš ir nākamo Latvijas Dziesmu<br />
svētku Noslēguma koncerta virsdiriģents<br />
un koncerta atbildīgais rīkotājs.<br />
Ir liels prieks un gandarījums, ka<br />
mums bija iespēja iepazīt, redzēt un<br />
dzirdēt šo tik ļoti vispusīgi apdāvināto<br />
cilvēku. Ar savu iejūtīgo diriģēšanu<br />
arī Astra Kronīte, Aldis Sils, Marija<br />
Perejma, Jolanta Lārmane un Lilita<br />
Daenke prata no lielā kora izvilināt<br />
skaņas, kas reizēm sanesa asaras acīs.<br />
Skolotāju sanāksme Adelaidē<br />
Turpinājums no 10. lpp.<br />
daudzās Eiropas un citu valstu pilsētās.<br />
Vispārējā secinājumā šķiet, ka<br />
mūsu latviešu skolās, kas ir katra savā<br />
veidā atšķirīgas, tomēr dalās ar līdzīgām<br />
problēmām un vajadzībām. Arnis<br />
Gross turpinot parādīja to, kas atrodas<br />
internetā, mācību palīgvielu, kas esot<br />
viegli pieejama un sola skolēnus dziļāk<br />
iesaistīt. Šī informācija izraisīja sprai-<br />
Austrālijas diriģenti ar ziediem. No kreisās: Aldis Sils, Lilita Daenke, Jolanta<br />
Lārmane, Marija Perejma, Astra Kronīte.<br />
Skaists muzikāls pārdzīvojums.<br />
Programma bija labi izvēlēta, sniedzot<br />
kā labi pazīstamās, tā arī Latvijas<br />
Dziesmu svētkos paredzētas kora<br />
dziesmas un tautas dziesmu apdares.<br />
Koncertā piedalījās jauktie kori Adelaides<br />
Dziesmu laiva, Sidnejas Jauktais<br />
koris, Melburnas Daina, Brisbanes Beverīna,<br />
Austrālijas Apvienotais koris<br />
Atbalsis, sevišķi Melburnas nodaļa, un<br />
Alda Sila vadītais Adelaides Filharmonijas<br />
koris (Adelaide Philharmonia<br />
Chorus), kā arī DV Adelaides Vīru koris<br />
Daugava un Sidnejas Vīru koris.<br />
Skaists bija brīdis, kad nodziedot<br />
tradicionālo Pūt, vējiņi, koristi atvadoties<br />
māja ar baltiem mutautiņiem,<br />
Vīru koris diriģenta Ivara Cinkusa vadībā.<br />
gu domu un uzskatu izmaiņu, kamēr<br />
skolotāji veikli sameklēja ieteiktos appus,<br />
un dalījās ar to, ko paši jau pielieto.<br />
Adelaides skola varēja lepoties ar<br />
saviem planšetdatoriem, kas iegūti ar<br />
Dienvidaustrālijas valdības pabalstu.<br />
Sekoja atsevišķu skolu ziņojumi,<br />
kas aprakstīja visumā sekmīgu skolu<br />
darbību, bet arī pasvītroja to, ka skolām<br />
trūkstot skolotāju. Programmu papildināja<br />
Kultūras ministres informatīvais<br />
sniegums par nākotnes potenciālo sadar-<br />
reizē aicinot publiku uz nākamām KD<br />
Sidnejā 2014. gadā. Notika KD karoga<br />
nodošana Sidnejas KD Rīcības komitejas<br />
priekšsēdim Jānim Čečiņam.<br />
Skaisti ziedi tika diriģentiem un<br />
solistiem, un pateicības dāvaniņas rīcības<br />
komitejas locekļiem un daudziem<br />
palīgiem, kuri pielika roku un sniedza<br />
padomu, lai Adelaides Kultūras dienas<br />
atstātu labas atmiņas visiem – kā skatītājiem,<br />
tā arī dalībniekiem, lieliem<br />
un maziem, veciem un jauniem.<br />
Liels paldies Intai un Jurim Skābēm<br />
par skaistajām Adelaides Kultūras<br />
dienām 2012. gadā! Aelita Bērziņa<br />
Laikrakstam „Latvietis“<br />
bību starp diasporas skolām un Latvijas<br />
valsts iestādēm. Bija arī iepazīšanas ar<br />
jaunradītajiem skaņu materiāliem, ko<br />
Austrālijas skolas varēšot izmantot.<br />
Nobeigumā skolotājiem pateicās<br />
par atnākšanu un uzlūdza vēl pakavēties<br />
un piedalīties neformālās pārrunās,<br />
no kurām tomēr izcēlās pārliecība,<br />
ka septembrī paredzētai konferencei<br />
noteikti jānotiek.<br />
Zinta Ozoliņa<br />
Laikrakstam „Latvietis“<br />
FOTO Gunārs Nāgels<br />
FOTO Gunārs Nāgels
12. lpp. Laikraksts „Latvietis“ Trešdien, 2013. gada 9. janvārī<br />
AL54KD noslēgušās<br />
Turpinājums no 1. lpp.<br />
jās un sprediķi teica viesis no Vācijas –<br />
LELBĀL arhibīskaps Elmārs Ernsts<br />
Rozītis. Piedalījās prāvests Kolvins<br />
Makfersons (Colvin MacPherson) no<br />
Sidnejas, bijusī adelaidiete mācītāja<br />
Helga Jansone no Amerikas, kā arī<br />
diakoni Jānis Priedkalns un Ivars<br />
Ozols no Adelaides. Dievkalpojumā<br />
bija arī Latvijas Kultūras ministre Žaneta<br />
Jaunzeme-Grende. Dievkalpojumu<br />
kuplināja Mūza – mūziķi no Latvijas:<br />
Pēteris Endzelis, Andris Poga,<br />
Sondra Lejmalniece un Ints Dālderis,<br />
pie ērģelēm adelaidiete Lilita Daenke.<br />
Kultūras dienu Atklāšanas koncertā<br />
Aneslijas koledžā kā pirmie vairāk nekā<br />
250 klātesošos sveica KD rīkotāji Inta<br />
un Juris Skābe. Kultūras dienas atklāt<br />
tika lūgta Latvijas Kultūras ministre<br />
Žaneta Jaunzeme-Grende. Atklāšanas<br />
koncertā uzstājās Trio Šmite Kārkle<br />
Cinkus un radošā apvienība Mūza no<br />
Latvijas, bijušais adelaidietis Gunārs<br />
Larsens ar meitu Rasmu no Šveices,<br />
kā arī folkloras ansamblis Jumalēni no<br />
Melburnas Jolantas Lārmanes vadībā.<br />
Vakarā, apmēram, 250 dalībnieku<br />
un viesu pulcējās Adelaides Latviešu<br />
namā Tālava uz Pieņemšanu. Par to,<br />
lai visi justos gaidīti, rūpējusies bija<br />
Ināra Putniņa. Draudzīgā un priecīgā<br />
gaisotnē Atklāšanas ballītē, kuru rīkoja<br />
Zinta Līduma, satikās seni draugi,<br />
paziņas un viesi – gandrīz 200 – gan<br />
no dažādām Austrālijas pilsētām, gan<br />
arī no tuvākām un tālākām pasaules<br />
valstīm – Amerikas, Vācijas, Ķīnas,<br />
Jaunzēlandes un, protams, no Latvijas.<br />
Vakars pagāja draudzīgās sarunās,<br />
baudot garšīgus ēdienus un dzērienus,<br />
dejojot un uzdziedot.<br />
27. decembris – Kultūras dienu<br />
otrā diena iesākās ar mākslas darbu izstādes<br />
atklāšanu. Tā tēma bija Austrālijas<br />
un Latvijas daba; izstādē savus<br />
darbus bija izstādījuši 35 mākslinieki<br />
ar 80 mākslas darbiem dažādās tehnikās<br />
– eļļas, akrila, akvareļa; grafikas<br />
darbi un fotogrāfijas. Izstādi atklāja tās<br />
rīkotājs – Latviešu apvienības Austrālijā<br />
un Jaunzēlandē (LAAJ) priekšsēdis<br />
Pēteris Strazds un Anlijas pilsētas<br />
mērs Loklans Klains. Latvijas Kultūras<br />
ministre Žaneta Jaunzeme-Grende<br />
ar dzīvesbiedru un, apmēram, 70 izstādes<br />
apmeklētāju bija klāt atklāšanā.<br />
Tās pašas dienas priekšpusdienā<br />
Aneslijas koledžas dārzos norisinājās<br />
Ģimenes svētki – īsts gadatirgus – Zelta<br />
Pūralāde. Apmeklētāju bija daudz,<br />
apmēram 200. Bērniem bija interesantas<br />
nodarbības, kuras bija organizējusi<br />
Iveta Leitase. Varēja iegādāties daudz<br />
un dažādas galvenokārt latviskas lietas,<br />
sākot ar Ilzes Švarcas darinātām<br />
sudraba rotaslietām un beidzot ar tautiskos<br />
rakstos adītām vilnas zeķēm,<br />
kuras, neskatoties uz to, ka Austrālijā<br />
patlaban ir silts un saulains vasaras<br />
laiks, tika nadzīgi pirktas. Gadatirgū<br />
bija arī daudz dažādas atrakcijas un<br />
nodarbes bērniem: piparkūku dekorēšana,<br />
ziedu vainadziņu vīšana, slidināšanās<br />
uz ledus gabala (īsta!).<br />
Pēcpusdienā Adelaides Latviešu<br />
namā Tālava pirmo reizi KD ietvaros<br />
norisinājās sarīkojums – koncerts Lai<br />
dzied ģimenes! Apmēram 180 atsaucīgu<br />
skatītāju, ērti iekārtojušies pie galdiņiem,<br />
priecājās par priekšnesumiem.<br />
Izrādās, ka Austrālijā ir daudz varenu<br />
latviešu dziedošo ģimeņu, kuras uzstājās,<br />
dziedot un spēlējot dažādus<br />
mūzikas instrumentus. Dienas noslēgumā<br />
Sidnejas Latviešu teātra grupa<br />
izrādīja Anšlava Eglīša lugu Pēc kaut<br />
kā cēla, nezināma. Skatītāju zāle bija<br />
pārpildīta, un pēc izrādes kā pateicība<br />
aktieriem – Ivetai Ronei, Lindai<br />
Ozerei, Andrim Karikam un Jānim<br />
Čečiņam – skanēja ilgi, ilgi aplausi,<br />
kā arī ziedu veltes, kuras pasniedza<br />
Melburnas vidusskolas audzēknes Lija<br />
Andersone un Kārla Jaudzema. Skaistās<br />
dekorācijas bija veidojuši mākslinieki<br />
Vija un Pēteris Ērdmaņi.<br />
Piektdien, 28. decembrī – Kultūras<br />
dienu trešajā dienā jau no paša rīta Ivars<br />
Cinkus – Latvijas nākamo – XXV Vispārējo<br />
latviešu dziesmu un XV deju<br />
svētku virsdiriģents un Noslēguma<br />
koncerta Mežaparkā mākslinieciskais<br />
vadītājs tikās ar apmēram 50 latviešu<br />
dziedātājiem no dažādām Austrālijas<br />
pilsētām. Šie ir Austrālijas apvienotā<br />
latviešu kora Atbalss dalībnieki, kuri<br />
nākamvasar iecerējuši doties uz Latviju,<br />
lai piedalītos Dziesmu svētkos.<br />
Pēcpusdienā ar lielu atsaucību tika<br />
uzņemti mūziķi no Latvijas – Pēteris<br />
Endzelis, Andris Poga, Sondra Lejmalniece,<br />
Ints Dālderis – Mūza. Izcilā<br />
izpildījumā viņi iepazīstināja vairāk<br />
nekā 150 koncerta apmeklētājus ar<br />
dažiem latviešu klasiskās mūzikas<br />
skaņdarbiem; speciāli šim braucienam<br />
un speciāli šim sastāvam Andris Poga<br />
bija aranžējis vairākas Emīla Dārziņa<br />
dziesmas, kuras dziedāja Ivars Cinkuss.<br />
Dārziņa Melanholisko valsi šādā<br />
aranžējumā daudzi dzirdējām pirmo<br />
reizi; lieliski. Pēc koncerta aplausi nevarēja<br />
vien rimties; kā vēlāk kāda skatītāja<br />
izteicās – „Mēs vēlētos, lai koncertam<br />
būtu vēl trešā un vēl ceturtā daļa...“<br />
Šīs pašas dienas – piektdienas vakarā<br />
Adelaides Universitātes Skota teātrī<br />
norisinājās tautas deju uzvedums Nāk<br />
rudentiņis. Tajā piedalījās septiņas deju<br />
kopas no Adelaides, Sidnejas, Kanberas<br />
un Melburnas; pavisam, apmēram, 70<br />
dejotāju. Sešu mūziķu grupa – Vepons<br />
ov rok – Vēsma Putniņa, Tija Lodiņa,<br />
Valda Biezaite, Inguss Purēns un Mārtiņš<br />
Ozols – Ances Deksnes vadībā,<br />
dziedot un spēlējot, pavadīja dejotājus.<br />
Mūziķi ir no dažādām Austrālijas pilsētām<br />
– Brisbanes, Melburnas, Sidnejas.<br />
Uzveduma teicējs Māris Caune. Uzveduma<br />
vadītāja Rasma Celinska bija<br />
sastādījusi interesantu programmu, iekļaujot<br />
tajā ne tikai daudzas Austrālijā<br />
labi pazīstamās horeogrāfes Skaidrītes<br />
Dariusas dejas, bet arī astoņas jaunas<br />
dejas, kas šajā vakarā piedzīvoja pir-<br />
muzvedumu. Vairāk nekā 560 skatītāju<br />
pildīja zāli un balkonu. Deju uzvedumā<br />
piedalījās 14 skolas bērni un 13 spēļu<br />
grupas mazuļi ar savu tēti vai māmiņu.<br />
Atkal – pārpildīta skatītāju zāle, atkal<br />
aplausi negribēja vien rimties – skatītāji<br />
bija sajūsmā par deju uzvedumu. Pēc<br />
koncerta notika Tautas deju apkūlības<br />
Hyde Park hotelī.<br />
29. un 31. decembrī notika mēģinājumi<br />
Latvijas Deju svētku dalībniekiem.<br />
Maruta Alpa – dejas mākslas eksperte<br />
no Latvijas Nacionālā kultūrizglītības<br />
centra un tautas deju skolotāja Gunta<br />
Skuja bija atbraukušas no Latvijas, lai<br />
apmācītu tos tautas deju dejotājus, kas<br />
domā šogad braukt uz Latviju, lai piedalītos<br />
Dziesmu un Deju svētkos.<br />
Sestdien, 29. decembrī jau astoņos<br />
no rīta Adelaides Latviešu namā Tālava<br />
uz Kopkora pirmo mēģinājumu pulcējās<br />
patiesi krietns pulks dziedātāju no visas<br />
Austrālijas un ārzemēm. Lielākais dziedātāju<br />
skaits šoreiz bija tieši no Adelaides,<br />
jo Kopkora koncerta vadītājs Aldis<br />
Sils koncertā bija aicinājis piebiedroties<br />
arī Adelaides Filharmonijas kora<br />
(Philharmonia Chorus) dalībniekus.<br />
Mēģinājums bija spraigs un ilga vairāk<br />
nekā četras stundas. Diriģenti Jolanta<br />
Lārmane, Marija Perejma, Lilita Daenke,<br />
Aldis Sils un Ivars Cinkuss deva<br />
dziedātājiem savus norādījumus.<br />
29. decembrī kā viens no daudzajiem<br />
KD sarīkojumiem, bija arī referāts<br />
Latviešu rotu vēsture un to ornamenta<br />
simbolika, kuru vairāk nekā 60<br />
apmeklētāju lielai auditorijai sniedza<br />
rotkale Ilze Švarca.<br />
Vakarā Adelaides Latviešu nama<br />
Tālava Lielajā zālē vairāk nekā 200<br />
apmeklētājiem koncertu sniedza Trio<br />
Šmite Kārkle Cinkuss no Latvijas.<br />
Notika viņu jaunā, Latvijā ieskaņotā<br />
kompaktdiska Gaviles atklāšana. Skatītāju<br />
pilna zāle, un ilgi, ilgi aplausi kā<br />
atzinība māksliniekiem.<br />
Pēc šī koncerta sekoja pārsteigums –<br />
Juris Skābe iznāca publikas priekšā un<br />
iepazīstināja ar animācijas filmu, kuras<br />
autors ir latviešu izcelsmes kinorežisors<br />
Raijans (Ryan) Grobins; viņš latviski<br />
nerunā, bet viņu interesē latviešu senči<br />
un latviešu vēsture. Viņš veidojis filmu<br />
par Turaidas Rozi; šo teiksmu filmā latviešu<br />
valodā stāsta Astra Kronīte.<br />
Dienas noslēgumā latviešu nama<br />
Tālava kafejnīcas telpās 4 muzikanti<br />
un vairāk nekā 130 KD viesu bija pulcējušies<br />
jautrā saviesīgā vakarā.<br />
29. un 30. decembrī norisinājās<br />
Austrālijas Latviešu sportistu meistarsacīkstes<br />
(ASM) un 29. decembrī –<br />
kongress.<br />
Svētdienas, 30. decembra KD aktivitātes<br />
no paša rīta iesākās ar ģenerālmēģinājumu<br />
Kopkora koncertam.<br />
Priekšpusdienā Austrālijas Latviešu<br />
skolotāji pulcējās uz konferenci.<br />
Goda viesi skolotāju sanāksmē bija<br />
LELBĀL arhibīskaps E. E. Rozītis<br />
un Latvijas Kultūras ministre Žaneta<br />
Turpinājums 13. lpp.
Trešdien, 2013. gada 9. janvārī Laikraksts „Latvietis“ 13. lpp.<br />
AL54KD noslēgušās<br />
Turpinājums no 12. lpp.<br />
Jaunzema-Grende.<br />
Kā viens no KD centrālajiem notikumiem<br />
bija svētdienas vakarā notikušais<br />
Kopkora koncerts Adelaides Latviešu<br />
nama Tālava Lielajā zālē. Visas<br />
biļetes bija izpārdotas. Koris un kora<br />
koncerti allaž bijuši ļoti populāri – tie<br />
KD apmeklētāji, kas paši korī nedzied,<br />
bija atrodami publikā. Kopkora koncerta<br />
rīkotājs Aldis Sils par koncerta programmu<br />
stāstīja sekojošo: „...Es esmu<br />
izvēlējies dziesmas, es arī rakstu aranžējumus<br />
pavadītāju ansamblim, kas būs<br />
korim, un tas ir mans lielākais darbs.<br />
Pirmkārt, dziesmas, kas man ir mīļas<br />
no manas dziedošās pagātnes, it sevišķi<br />
tādas dziesmas kā Pērkons veda vedekliņu,<br />
Manai tautai un Ģērbies saule<br />
– vairāku iemeslu dēļ, jo tur katrai<br />
dziesmai ir sava nozīme manā pagātnē.<br />
Otrkārt. Tad, kad es beidzamo reizi biju<br />
Latvijā, es runāju ar Ivaru Cinkusu.<br />
Man jau bija dažas dziesmas no Dziesmusvētku<br />
programmas, un viņš ieteica,<br />
vai nevarētu vairāk, jo tad cilvēki varētu<br />
iemācīties tās dziesmas, un tad paši<br />
dosies uz Dziesmusvētkiem Latvijā.<br />
Tātad es dažas izvēlējos no tām. Treškārt,<br />
tad arī es atradu tādas dziesmas,<br />
kas varbūt nav dziedātas Austrālijā,<br />
bet ir labas kora dziesmas un ir vērts<br />
mūsu repertuārā tādas iekļaut.“ Dažas<br />
no Alda izvēlētajām dziesmām, kā piemēram<br />
Sasala jūriņa, bija pirmatskaņojums<br />
Austrālijā. Aldis turpina: „Sasala<br />
jūriņa es domāju ir viena no tām,<br />
un man arī ļoti interesē kora mūzikas<br />
vēsture un kā tā ir veidojusies. Sevišķi<br />
es vēlos cilvēkiem atgādināt, ka Pirmajos<br />
Dziesmu svētkos mēs dziedājām<br />
vīru kora dziesmas un daudzas no tām<br />
bija vācu valodā, baznīcas himnas un<br />
daudz no latviskā tur nebija, bet cilvēki<br />
aizmirst to. Tā ir mūsu pagātne, tā<br />
bagātināja mūsu mūziku, bet it sevišķi<br />
kā Sasala jūriņa; tur ir saliktas kopā<br />
tautas balsis kopā ar kora dziedāšanas<br />
tehniku. Es domāju, ka tas ir kaut kas<br />
fantastisks un jauns. Tas ir tas, kas vedīs<br />
mūsu kora dziedāšanu tālāk.“<br />
Koncertā skatītāju rindās bija arī<br />
Kultūras ministre no Latvijas Žaneta<br />
Jaunzeme-Grende un arhibīskaps Elmārs<br />
Ernsts Rozītis. Varētu teikt, ka<br />
Adelaides Latviešu nama Tālava Lielā<br />
zāle bija ne tikai cilvēku pilna, tā bija<br />
pārpildīta – vairāk nekā 540 skatītāju,<br />
bet kopā ar 160 koristiem, mūziķiem<br />
un visiem čaklajiem palīgiem, kas rosījās<br />
namā, šī vakara dalībnieku skaits<br />
bija prāvs.<br />
Kultūras dienas Sidnejā 2014<br />
Turpinājums no 3. lpp.<br />
visiem dalībniekiem un darba darītājiem.<br />
Bet īpaši liels paldies pienākas<br />
Intai un Jurim Skābēm.<br />
Latviešiem ir izcili rakstnieki ar<br />
daudz dzīves gudrībām – tāpēc jau<br />
Koncertam iesākoties, visi klātesošie<br />
nodziedāja Latvijas valsts himnu<br />
Dievs, svētī Latviju! diriģenta Alda<br />
Sila vadībā. Piecas dziesmas diriģentes<br />
Astras Kronītes un Ivara Cinkusa vadībā<br />
nodziedāja apvienotais vīru koris.<br />
Koncertu turpināja apvienotais Austrālijas<br />
latviešu koris, nodziedot piecas<br />
dziesmas; diriģenti: Aldis Sils, Marija<br />
Perejma un Jolanta Lārmane. Koncerta<br />
pirmajā un arī otrajā daļā dzirdējām<br />
arī viesus Trio Šmite Kārkle Cinkuss<br />
gan kā solistus kora dziesmām, gan<br />
starpspēlēs. Ivars Cinkuss pildīja divas<br />
lomas; viņš bija ne tikai diriģents, bet<br />
arī solists. Kopkora diriģenti bija Astra<br />
Kronīte, Aldis Sils, Marija Perejma,<br />
Jolanta Lārmane, Lilita Daenke un<br />
Ivars Cinkuss. Koncerta otrā daļā koristiem<br />
pievienojās 44 Adelaides Filharmonijas<br />
kora (Philharmonia Chorus)<br />
dalībnieki, un diriģentes Lilitas<br />
Daenkes un Alda Sila vadībā izpildīja<br />
8 dziesmas. Programmas izskaņā pēdējai<br />
dziesmai Pūt, vējiņi! pievienojās<br />
arī vīru kora dalībnieki.<br />
Kopkora koncertā dziesmu pavadījumu<br />
izpildīja instrumentālais ansamblis<br />
(Džeisons Hamonds (Joseph<br />
Hammond), Džosefs Stīrs (Joseph Steer),<br />
Džakija Kariasa (Jacqui Carias),<br />
Louis Cann, Louis Todd, Ben Finnis).<br />
Programmas pieteicējas koncertā bija<br />
Daila Šmite un Liene Brūna.<br />
AL54. KD rīkotāji Inta un Juris<br />
Skābes pateicās pārējiem KD rīkotājiem<br />
– īpaši rīcības komitejai (vicepriekšsēdis<br />
Andis Bērziņš, sekretāre<br />
Mārīte Rumpe un viņas palīdze, kā arī<br />
informācijas nodaļas vadītāja Rudīte<br />
Bērziņa, kasiere Ināra Strazda, viņas<br />
palīdze, kā arī KD Noslēguma balles<br />
vadītāja Ģinta Orčarda (Orchard), Latviešu<br />
Nama kooperatīva pārstāvis Ints<br />
Puķītis, diakons Ivars Ozols, Kopkora<br />
vadītājs un Sadziedāšanās vakara vadītājs<br />
Aldis Sils, Kopkora koncerta un<br />
Sadziedāšanās vakara administratore<br />
Zinta Ozoliņa, atbildīgais par teātra<br />
izrādi Ēriks Strauts, Tautas deju uzveduma<br />
vadītāja Rasma Celinska, Bērnu<br />
priekšpusdienas rīkotāja Iveta Leitase,<br />
tirdziņa rīkotāja Vizma Skābe-Boag,<br />
mākslas izstādes rīkotājs Pēteris<br />
Strazds, Pieņemšana KD pirmajā dienā<br />
– Ināra Putniņa, Atklāšanas ballīte<br />
– Zinta Līduma, KD mājas lapas<br />
dizains un uzturēšana Gunārs un Ilze<br />
Nāgeli, Programmas grāmatiņa – Ilze<br />
Radziņa un Kirsten Jones; Ilze Franka,<br />
Margota Puķīte, Rūdis Dancis.).<br />
AL 54. Kultūras dienu rīkotāji<br />
Inta un Juris Skābe nodeva Kultūras<br />
dienu karogu nākamo KD rīkotājam<br />
mums Rīgā ir jāceļ tik liela, jauna bibliotēka.<br />
Atļaušos mazliet parafrāzēt<br />
Anšlava Eglīša vārdus, kurus viņš lika<br />
teikt Jānim Gravam lugā ar tik nozīmīgu<br />
nosaukumu – Pēc kaut kā cēla, nezināma:<br />
„Jaunas, svešas Kultūras dienas<br />
ir vienmēr cerīgas. Varbūt jau nākošajā<br />
dienā, nākošajā sarīkojumā tevi sagai-<br />
Jānis Čečiņam, kas sacīja sekojošo:<br />
„... Pirmās Kultūras dienas tika rīkotas<br />
godinot pagātni un ar cerīgu skatu<br />
nākotnē! No šiem pieticīgajiem, bet tik<br />
ļoti nozīmīgajiem iesākumiem, pamazām<br />
mēs, Austrālijā dzīvojošie latvieši,<br />
esam izveidojuši svētkus kas mūs stiprina<br />
un vieno – un ne tikai šajā kontinentā<br />
vien, bet vieno arvien ciešāk ar<br />
latviešiem visā pasaulē. [...] Šīs Kultūras<br />
dienas bija tiešām izcilas, te bija<br />
ierastais un jaunais. Te bija māksla un<br />
te bija draudzība. Par to liels paldies<br />
visiem dalībniekiem un darba darītājiem.<br />
Bet īpaši liels paldies pienākas<br />
Intai un Jurim Skābēm.[...] Aicinu jūs<br />
visus pēc diviem gadiem uz Sidneju, uz<br />
cerību pilnām Austrālijas Latviešu 55.<br />
Kultūras dienām!“<br />
Noslēgumā koris Alda Sila vadībā<br />
nodziedāja J. Mediņa Tev mūžam<br />
dzīvot, Latvija. Publikā esošie piecēlās<br />
kājās un pievienojās dziesmai. KD<br />
Kopkora koncerts bija izskanējis, bet<br />
nebeidzās dziesma. Pēc koncerta nepilnas<br />
stundas laikā Adelaides Latviešu<br />
nama Tālava Lielā zāle tika pārkārtota<br />
– krēslu rindas pazuda. Skatītāji un<br />
arī koristi – vairāk nekā 300 dalībnieku<br />
apsēdās pie galdiem. Pēc garšīgu, īsti<br />
latvisku vakariņu (neiztrūka pīrādziņi)<br />
nobaudīšanas, Sadziedāšanās vakars<br />
varēja sākties. Aldis Sils ieņēma vietu<br />
pie dziesmu klades, uz ekrāna parādījās<br />
dziesmu vārdi, un pianista pavadījumā<br />
viena pēc otras tika skandētas<br />
tautā zināmas, pazīstamas un iemīļotas<br />
dziesmas. Vienā brīdi dziedāšanai pievienojās<br />
lustīgas dejas.<br />
31. decembra priekšpusdienā Latviešu<br />
namā notika LAAJ atklāta informatīvā<br />
sanāksme, kam sekoja turpat<br />
divu stundu garais LR kultūras ministres<br />
Žanetas Jaunzemes-Grendes referāts<br />
ar pārrunām.<br />
Austrālijas Latviešu 54. Kultūras<br />
dienu noslēguma sarīkojums Nacionālajā<br />
vīna centrā notika 31. decembrī<br />
– Noslēguma balle, kurā piedalījās<br />
apmēram 230 viesu un 5 mūziķi – Trio<br />
Šmite Kārkle Cinkuss, Edgars Kārklis<br />
un melburnietis Inguss Purēns; ballē<br />
viņi spēlēja un dziedāja latviešu dančus<br />
un dejas ar tautas, populārās mūzikas<br />
un roka melodijām, bija arī dažas<br />
pazīstamas dziesmas angļu mēlē.<br />
Mūzikai un dziesmām skanot, arvien<br />
pilnu dejas grīdu vakars pagāja<br />
dejās, un Jaunā gada pirmā stunda piedancoja<br />
klāt jautrībā un draugu pulkā.<br />
Sācies jaunais – 2013. gads; laimīgu<br />
Jauno gadu!<br />
Ilze Nāgela<br />
Laikrakstam „Latvietis“<br />
da lielais pārsteigums. Tu vari doties<br />
tālāk uz Sidneju, meklēt un atrast. Nekas<br />
nav zaudēts, kamēr cerība dzīvo!“<br />
Aicinu jūs visus pēc diviem gadiem uz<br />
Sidneju, uz cerību pilnām Austrālijas<br />
Latviešu 55. Kultūras dienām!<br />
Jānis Čečiņš<br />
AL55KD Rīcības komitejas priekšsēdis
14. lpp. Laikraksts „Latvietis“ Trešdien, 2013. gada 9. janvārī<br />
Kultūra vieno<br />
Turpinājums no 2. lpp.<br />
mantotas arī visas iespējamas latviešu<br />
sabiedriskās telpas: baznīca, baznīcas<br />
zāle, ALB zāle, DV nams un, protams,<br />
abas Tālavas zāles, kā arī bibliotēka<br />
un grāmatnīca. Pirms sarīkojumiem<br />
varēja apciemot mūsu muzeju. Īrētas<br />
telpas bija tikai ballei, tautas dejām,<br />
ģimeņu svētkiem un Atklāšanai, un<br />
dejotāji savas apkūlības rīkoja krogā.<br />
Kamēr mēs tikām pieņemti mazajā<br />
zālē, lielo zāli gatavoja vakaram –<br />
Atklāšanas Ballītei. Tagad, protams,<br />
kožu sev pirkstos, ka palaidu to garām,<br />
jo esot gājis ļoti lustīgi, bet mani tanī<br />
vakarā nodarbināja citi pienākumi, un<br />
divās vietās uzreiz nevarēju būt. Cik<br />
saprotu no nostāstiem, Ballīte bija apmēram<br />
tāda, kā zaļumballe, tikai telpās.<br />
Visas paaudzes, no maziem bērneļiem<br />
līdz cienījamiem sirmgalvjiem<br />
varēja ēst, dziedāt, dancot un priecāties.<br />
Vispār, šinīs Kultūras dienās<br />
pievērsa lielu uzmanību ģimenēm un<br />
bērniem/jaunatnei.<br />
Mana ballēšanās sākās nākošā rītā<br />
ar DV brokastīm jau astoņos no rīta.<br />
Vari iedomāties, cik agri vajadzēja<br />
celties, lai visu sagatavotu! Dažām<br />
Vanadzēm jābrauc daudz tālāk nekā<br />
man. Uzklājām galdu kā uz kāzām, lai<br />
sabraukušie un vietējie Organizācijas<br />
biedri varētu izbaudīt atkalredzēšanās<br />
prieku mūsmājās. Pabarojām kādus<br />
40 viesus ar augļiem, radziņiem, dāņu<br />
smalkmaizītēm, pīrāgiem un kafiju.<br />
Kamēr beigās to visu novācām, bija<br />
nokavēti Ģimeņu svētki un tirdziņš<br />
Aneslijas koledžas dārzā, un Mākslas<br />
un foto izstādes atklāšana baznīcas<br />
zālē, kur aizgāju vēlāk. Žēl gan, bet ko<br />
lai dara? Pienākums sauca, un bija jāpaliek<br />
Vanagos.<br />
Zīmīgi, ka šogad pie mākslas izstādes<br />
nebija arī lietišķās mākslas<br />
skate. Vietējās rokdarbnieces ir sašutušas,<br />
jo vai tad rokdarbi vairs neskaitās<br />
daļa no latviešu kultūras un tautas<br />
mantojuma? Laikam pietrūka telpas.<br />
No gleznām, dažas ļoti patika, un arī<br />
cenas bija gluži pieņemamas, bet mājā<br />
jau tā visas sienas pilnas, tādēļ šoreiz<br />
naudas maku neatvēru.<br />
Toties pēcpusdienā apmeklēju brīnišķīgu<br />
sarīkojumu Lai dzied ģimenes!<br />
Sēdējām pie galdiem un svecīšu<br />
gaismā klausījāmies priekšnesumus,<br />
ko bija sagatavojušas gan vietējās, gan<br />
iebraucēju ģimenes un ģimeņu grupas.<br />
Viņi dziedāja un spēlēja, un kamēr katrai<br />
ģimenei iekārtoja skatuvi pēc vajadzības,<br />
uz ekrāna rādīja kādu līdzīgu<br />
priekšnesumu no Latvijas. Tas viss bija<br />
tik skaisti un tik labi noorganizēts (paldies<br />
Zintai Ozoliņai), ka man pilnīgi<br />
trūkst vārdu to visu aprakstīt. Visvairāk<br />
priecājos par apdāvinātiem bērniem un<br />
jauniešiem, kas tik pašapzinīgi un droši<br />
uzstājās. Viņi dzied un spēlē visādus<br />
instrumentus. Lielu pārsteigumu man<br />
sagādāja mūsu pašu grupa Elundē, tas<br />
ir, Laurs un Daenke, jo Jāni pazīstam kā<br />
čellistu, bet te viņš spēlēja un dziedāja,<br />
un visā ansamblī bija vismaz 10(!) dažādu<br />
instrumentu. Vismaz. Tagad zināšu<br />
gan, kur meklēt priekšnesumu, kad atkal<br />
kaut ko rīkošu sabiedrībai par patikšanu.<br />
Sarīkojumu laida cauri bez starpbrīža,<br />
un katra minūte tika izmantota.<br />
Vakarā noskatījos teātri. Sidnejas<br />
teātrnieki ciemojas ar Anšlava Eglīša<br />
lugu Pēc kaut kā cēla, nezināma. Adelaides<br />
teātra grupa jau vairākus gadus<br />
atdusas uz saviem lauriem, un tikai<br />
atsevišķi aktieri ir pierunājami kaut<br />
kur nolasīt kādu pantiņu vai piedalīties<br />
kādā skečā, tādēļ bija tiešām liels<br />
prieks uz Tālavas skatuves atkal redzēt<br />
riktīgu tejāteri. Burvīgas dekorācijas,<br />
laba spēle, tikai vietām manas sencīgās<br />
ausis nespēja uztvert visu dialogu. Jāvaino<br />
Tālavas akustika. SLT pastāv jau<br />
61 gadu, un šai laikā izrādīti 274 dažādi<br />
uzvedumi! Viesojušies arī Eiropā, ASV<br />
un Latvijā. Apsveicami! Pēc teātra izrādes<br />
aktieriem ziedus pasniedza Lija<br />
Andersone un Kārla Jaudzema, Melburnas<br />
latviešu vidusskolas skolnieces,<br />
kas lugu bija lasījušas un aprakstījušas<br />
laikrakstiem. Tas ir atkal piemērs, kā<br />
šais KD tika iesaistīta jaunā paaudze.<br />
Trešdienas pēcpusdienā ar lielu<br />
baudu noklausījos Mūzas koncertu<br />
Latviešu mūzikas pērles. Var tikai<br />
priecāties par tik apdāvinātiem<br />
jauniem latviešu mūziķiem, kas ceļ<br />
gaismā mūsu klasiķu skaņdarbus, lai<br />
pasaulei nepazustu Mediņš, Dārziņš,<br />
Skulte, Kalniņš un citi. Prieks arī, ka<br />
arvien biežāk dzird klarneti, oboju un<br />
flautu kā solo instrumentus, ne tikai<br />
paslēptus orķestrī. Ja zālē nebūtu bijusi<br />
galīgi melna tumsa, tad mūziķi būtu<br />
varējuši redzēt publiku smaidam, un<br />
būtu uzņemts labāks kontakts.<br />
Vakarā āvu kājas uz deju, vismaz uz<br />
skatīšanos, kā citi to dara. Tautas deju<br />
uzveduma tēma bija Nāk rudentiņis, un<br />
31 dejā piedalījās dejotāji no pavisam<br />
maziem bērneļiem (dažus tētis vai māmiņa<br />
nesa uz rokām) līdz pieaugušiem.<br />
Izcēlās Piektais ritenis ar ļoti interesantu<br />
horeogrāfiju visās viņu dejās, sevišķi<br />
ņemot vērā, ka grupas dibinātāja un vadītāja<br />
nemaz nav latviete! Visi dejotāji<br />
dejoja ar prieku, un krāšņie tērpi vienmēr<br />
iesilda skatītāju sirdis. Diemžēl bija<br />
sajūta, ka dejotāji savās kustībās nejūtas<br />
īsti brīvi, jo mūziķi, Vepons ov rok, sešu<br />
spēlmaņu sastāvā ar lieliem instrumentiem<br />
sēdēja aplī vienā skatuves malā<br />
pašā priekšā un tā aizņēma lielu daļu no<br />
dejojamās platības. Kad Jautrais pāris<br />
un Sprigulītis izveidoja Sudmaliņām<br />
spārnus, vajadzēja griezties ļoti uzmanīgi,<br />
lai neuzskrietu mūziķiem virsū.<br />
Arī no skatītāju viedokļa mūziķi uz<br />
skatuves traucēja. Dejas pieteica Māris<br />
Caune: iespaidīga balss, iespaidīgs augums<br />
un tautas tērpā viņš izskatījās kā<br />
īsts senlatviešu bāleliņš; tik vien trūka,<br />
kā duncis pie sāniem!<br />
Divi kopkora mēģinājumi un viens<br />
vīru kora mēģinājums nodrošināja, ka<br />
kora koncerts noslēgs Kultūras dienas<br />
ar pienācīgu svinīgumu un pacilātību.<br />
Koncerts izpārdots līdz beidzamai vietai,<br />
un es dzirdēju, ka daži vietējie pat<br />
pārdevuši savas biļetes iebraucējiem<br />
un paši vienkārši stāvējuši aizmugurē.<br />
No dalībnieka viedokļa varu teikt,<br />
ka koncerts bija ļoti skaists, bet arī ļoti<br />
garš, sevišķi otrā daļa, kur dabūjām<br />
stāvēt, kamēr iestarpināja dažus solo<br />
dziedājumus, nodeva KD karogu Sidnejas<br />
rīcības komitejas priekšsēdim<br />
Jānim Čečiņam un apdāvināja visus rīcības<br />
komitejas locekļus. Pelnījuši jau<br />
bija, bet mums dažiem bija grūti tik ilgi<br />
nostāvēt. Jauktais koris nodziedāja 14<br />
un vīru koris 5 dziesmas. Dažas dziesmas<br />
izmeklētas no nākamo Dziesmu<br />
svētku repertuāra un nemaz nav tik<br />
vieglas. Dziesmas, kas mazā korītī<br />
visu gadu mācoties nelikās sevišķi iespaidīgas,<br />
liela kora izpildījumā skanēja<br />
pavisam citādāk. Aldis Sils bija<br />
piesaistījis koristus no sava austrāliešu<br />
kora Philharmonia Chorus, un tā, kopā<br />
ar visiem iebraucējiem, korī sanāca apmēram<br />
150 dziedātāju. Skaņa iespaidīga.<br />
Kora koncertā bija divas jaunas pieteicējas<br />
– Daila Šmita un Liene Brūna,<br />
kuras pieteica katru dziesmu angliski<br />
un latviski. Labi, ka tā, jo tumsā nebija<br />
iespējami, programmu salasīt.<br />
KD tradīcija nosaka, ka pēc kora<br />
koncerta notiek apkūlības, kur ielūdz<br />
tikai koristus un viņu piederīgos, kā<br />
pateicību par gadā padarīto darbu.<br />
Katrs koris nodzied kādu dziesmu, un<br />
arī diriģenti kopīgi uzstājas ar priekšnesumu.<br />
Visi kopā paēd vakariņas,<br />
uzdzied un sadraudzējas. Jūtamies kā<br />
ģimene. Tagad šī tradīcija ir lauzta, jo<br />
nu jau otro reizi notiek nevis apkūlības<br />
koristiem, bet Sadziedāšanās vakars<br />
visai tautai, tāpat kā Dziesmu svētkos<br />
pēc noslēguma koncerta. Ir jau skaista<br />
tāda sadziedāšanās, bet to vajag rīkot<br />
kādā citā reizē, ne pēc Kopkora koncerta.<br />
Trūka ierastā intīmā atmosfēra,<br />
jo zāle bija piepildīta līdz pēdējai vietiņai,<br />
un nebija vairs koristu kopība.<br />
Aldis Sils vadīja dziesmas, un vārdus<br />
rādīja uz ekrāna. Jāizsaka komplimenti<br />
piecām saimniecēm, kas to milzīgo<br />
ļaužu baru pabaroja tā, ka vēl pāri<br />
palika, un bija pat kūkas izcepušas.<br />
Nosvinējām vienai Adelaides koristei<br />
dzimšanas dienu, visai zālei dziedot<br />
Daudz baltu dieniņu. Domāju, ka to<br />
dzimšanas dienu viņa ilgi atcerēsies!<br />
Uz Noslēguma balli neaizgāju, jo<br />
bijām sarīkojuši Vanagos Jaunā gada<br />
sagaidīšanu. Stāstījām jokus, rādījām<br />
bildes uz ekrāna, dziedājām un nemaz<br />
nemanījām, ka Jaunais gads jau klāt.<br />
Vecais gads, salīcis un noguris, Artūra<br />
Berķa personā, atvadījās uz visiem<br />
laikiem, vēl pastāstīdams, ko šogad<br />
paveicis. Un tad nāca Jaunais gads,<br />
Anna Didrichsone, kā ziedošs pavasaris,<br />
ziedus kaisīdams un visiem laimi<br />
vēlēdams. Kaut nu tā būtu!<br />
KD laikā vēl notika pāris referāti,<br />
basketbola sacensības un sanāksmes.<br />
Man būtu interesējis Ilzes Švarcas re-<br />
Turpinājums 15. lpp.
Trešdien, 2013. gada 9. janvārī Laikraksts „Latvietis“ 15. lpp.<br />
Ģimeņu diena<br />
Turpinājums no 5. lpp.<br />
no Latvijas – Kristīni un Edgaru, kuri<br />
iemācīja viņiem piedziedājumu jaunai<br />
dziesmai. Rotaļa Vilks un kaza beidzās<br />
tad, kad tika ierosināts iesaistīt pieaugušos,<br />
bet neviens vilks vecāks par 10<br />
gadiem neatradās.<br />
Gardās desas tika visas izpārdotas,<br />
un kafija nodrošināja, ka vecāku<br />
enerģijas līmenis tika noturēts augstā<br />
līmenī, un viņi varēja sekot īstām latvju<br />
puiku basketbola cīņām un ledus<br />
ragaviņu vilkšanas sacensībām. Sporta<br />
balvas bija nākušas tieši no Latvijas<br />
Sidnejas Latviešu teātris<br />
Turpinājums no 6. lpp.<br />
pirmā reize, kad Sidnejas teātris viesojas<br />
pie mums; tanīs pašās Kultūras<br />
dienās 1986. gadā, kad adelaidieši paši<br />
izrādīja Princesi Gundegu, Sidnejas<br />
„Mūza“<br />
Turpinājums no 7. lpp.<br />
Vēlreiz lasīja Sondra, šoreiz no<br />
Dārziņa vēstules Alfrēdam Kalniņam.<br />
Mātes gars<br />
Teici to stundu, to brīdi<br />
Valša tempā tik sirsnīgi, glāstoši<br />
izjutām baritona izteiksmīgo pacelšanos.<br />
Publika vēlreiz izrādīja pateicību<br />
ar ilgstošiem aplausiem.<br />
Kultūra vieno<br />
Turpinājums no 14. lpp.<br />
ferāts par Latviešu rotu vēsturi un to<br />
ornamentu simboliku, bet tas atkal saskrējās<br />
ar kaut ko citu, un tā, netiku.<br />
Esot bijis skaists referāts. Varbūt viņa<br />
ieliks avīzē.<br />
Tālavas kafejnīcas un bāra darbi-<br />
Datumi<br />
Vārda dienas, dzimšanas dienas un zīmīgi notikumi<br />
3. janvāris<br />
Miervaldis, Miervalda, Ringolds<br />
1953. diriģente, sabiedriskā darbiniece<br />
Austrālijā Marija Perejma.<br />
1983. žurnālists Jānis Geste.<br />
4. janvāris<br />
Spodra, Ilva, Ilvita<br />
1923. baltvācu tiesību zinātnieks<br />
Andrejs Dītrihs Lēbers.<br />
1952. kultūras darbinieks Andris Mellakauls.<br />
5. janvāris<br />
Sīmanis, Zintis<br />
1903. dramaturgs Mārtiņš Zīverts.<br />
1917. sākas Ziemassvētku kaujas – latviešu<br />
strēlnieki pārrauj fronti pie Ložmetēja<br />
kalna. (Pēc vecā kalendāra, šī<br />
Olimpiskās komitejas!<br />
Bērni par vecākiem daudz neraizējās,<br />
jo zināja, ka viņi būs aizņemti<br />
daudzveidīgajā tirdziņā vai ēdot<br />
svaigus ķiršus un desas un atpūšoties<br />
skaistajā Aneslijas (Annesley) koledžas<br />
zālājā.<br />
Ļaudis no Sidnejas, Melburnas un<br />
Latvijas pļāpāja ar Adelaides latviešiem,<br />
kuru vidū varēja vērot arī sen<br />
neredzētas sejas. Šur tur varēja redzēt<br />
jauniešu bariņus, kuri bija izsprukuši<br />
no deju mēģinājumiem, lai satiktu savus<br />
vecos Vasaras Vidusskolas draugus.<br />
Viņu mammas un tēti to visu vēroja<br />
no droša attāluma.<br />
ciemiņi atveda un veselas trīs reizes izrādīja<br />
Anšlava Eglīša/Andreja Jansona<br />
dziesmu spēli Homo Novus – milzīgs<br />
darbs un milzīga apņēmība. Šogad ansamblis<br />
bija nesalīdzināmi pieticīgāks,<br />
taču latviešiem prieks par teātri nav atkarīgs<br />
no ansambļa lieluma. Vienmēr<br />
Sekoja Dārziņa, tautas mūziķa –<br />
Melanholiskais valsis.<br />
Flauta uzsāka pirmo tēmu, silti<br />
apkampa klarnete un klavieru glāsti.<br />
Klarnete pārņēma melodiju, tad sekoja<br />
oboja. Flautas spīdošās, mirdzošās<br />
skaņas. Tik sapņaini, samtaini toņi!<br />
Klausītāji vēlreiz pateicās ar aplausiem,<br />
nodārdēja pat grīda! Ansamblis<br />
Mūza kopā ar baritonu Ivaru Cinkusu<br />
atgriezās piedevām, kur reiz atkal<br />
nieki strādāja garas stundas, lai visus<br />
paēdinātu un padzirdītu. Cepuri nost<br />
visiem! Tāpat DV namā bārs bija vaļā<br />
gandrīz katru dienu no pusdienu laika<br />
līdz vēlai nakts stundai. Domāju, ka rīcības<br />
komitejas locekļi var būt gandarīti,<br />
ka KD izdevās tik skaistas, un ciemiņi<br />
bija sabraukuši tik daudz. Liels<br />
darbs padarīts, un pēc sešiem gadiem,<br />
diena ir 1916. g. 23. dec.).<br />
1935. pieņemts Likums par valsts valodu,<br />
kas nostiprināja latviešu valodu kā<br />
valsts valodu.<br />
6. janvāris<br />
Zvaigznes diena<br />
Spulga, Arnita<br />
1882. militārs darbinieks, 1. Latviešu<br />
atsevišķā bataljona komandieris, pulkvedis,<br />
LKOK Oskars Kalpaks.<br />
1973. dzejnieks, mākslinieks Gatis<br />
Krūmiņš.<br />
7. janvāris<br />
Rota, Zigmārs, Digmārs, Juliāns<br />
1904. SLT aktrise Elza Siliņa.<br />
1950. čellists Jānis Laurs.<br />
1973. aktrise Baiba Broka.<br />
Kad desas un piparkūkas bija apēstas<br />
un dziesmas samācītas, viss jautrais<br />
bars devās uz Tālavu. Tur jaunie<br />
mākslinieki, tikuši pie mikrofoniem,<br />
kopā ar Kristīni rādīja, ko nu ir samācījušies.<br />
Tā sākās sarīkojums Lai dzied<br />
ģimenes! – kur bērniem bija iespēja redzēt,<br />
cik talantīgas ir latviešu ģimenes<br />
un cik daudz prieka var sniegt vairāku<br />
paaudžu kopīga muzicēšana.<br />
Ģimeņu diena bija ne tikai skaisti<br />
trešie Ziemassvētki, tie bija svētki mūsu<br />
bagātajai kultūrai, mūsu sabiedrības<br />
nākotnei un mūsu ģimeņu stiprumam.<br />
Stefānija Rozīte<br />
Laikrakstam „Latvietis“<br />
patīk redzēt kādus kumēdiņus, un Anšlavs<br />
Eglītis ir komēdiju meistars. Katrā<br />
ziņā Kultūras dienu publika par izrādi<br />
izteicās ļoti atzinīgi, ja var spriest pēc<br />
ilgstošiem aplausiem.<br />
Gunta R.<br />
Laikrakstam „Latvietis“<br />
piedzīvojām Dārziņa mīlestību: atskaņojot<br />
Aizver actiņas un smaidi un Vēl<br />
tu rozes plūc.<br />
Sirsnīgi pateicos Mūzai un baritonam<br />
Ivaram Cinkusam par skaisto<br />
koncertu, par ceļojumu mūsu tautas<br />
mūzikas vēsturē un mūsdienās, par<br />
tik brīnišķi veidotām latviešu mūzikas<br />
pērlēm!<br />
Sandra Birze<br />
Laikrakstam „Latvietis“<br />
būs jādara atkal visu no gala.<br />
Kultūras Dienas iemieso nesen<br />
dzirdēto domugraudu Viss, kas manī<br />
labs, nāk no maniem senčiem. Vai tā<br />
nav?<br />
Redzi nu – vai tomēr nenožēlo, ka<br />
neatbrauci?<br />
Tev Laimīgu Jauno gadu vēlēdama,<br />
Gunta<br />
8. janvāris<br />
Gatis, Ivanda<br />
1978. rakstniece Irbe Treile.<br />
1982. grāmatizdevējs Jānis Oga.<br />
9. janvāris<br />
Kaspars, Aksels, Alta<br />
1858. mācītājs, dzejnieks Jānis Sanders.<br />
1918. katoļu garīdznieks (Nagļu draudzes<br />
prāvests /1943/; Aglonas /Čikāgā/<br />
Dievmātes latviešu draudzes vadītājs)<br />
Boļeslavs Baginskis.<br />
1921. Adelaides un SLT aktieris un režisors<br />
Kārlis Ābeltiņs.<br />
1928. dzejnieks Valdis Rūja.<br />
1988. sāk iznākt laikraksts Lauku Avī-<br />
Turpinājums 16. lpp.
16. lpp. Laikraksts „Latvietis“ Trešdien, 2013. gada 9. janvārī<br />
Datumi<br />
Turpinājums no 15. lpp.<br />
ze (tagad Latvijas Avīze).<br />
2008. laikraksts Austrālijas Latvietis<br />
sāk iznākt jaunā redakcijā (līdz<br />
2008. g. 27. augustam).<br />
10. janvāris<br />
Tatjana, Dorisa<br />
1908. literāts Jānis Ķelpe.<br />
1918. Latvijas Pagaidu nacionālā padome<br />
sāk sakarus ar angļu lietvedi<br />
Krievijā.<br />
1923. Lietuva atņem Vācijai Klaipēdas<br />
(Mēmeles) apgabalu.<br />
1931. fotomākslinieks, sabiedrisks<br />
darbinieks Austrālijā Igors Dimits.<br />
11. janvāris<br />
Smaida, Franciska<br />
1908. tēlniece Līze Dzeguze.<br />
1962. pianiste Kristīne Mellēna.<br />
12. janvāris<br />
Reinis, Reina, Reinholds, Renāts<br />
Adelaidē<br />
Sestdien, 19. janv., plkst. 14.00 AZ<br />
Vasaras vidusskolas noslēguma sarīkojums<br />
Tālavā.<br />
Ceturtdien, 24 . janv., Austrālijas<br />
dienas gājies.<br />
Adelaides Sv. Pētera draudze<br />
Svētdien, 13. janv., plkst. 11.00 Annas<br />
Ziedares Vasaras vidusskolas dievkalpojums<br />
bez dievgalda Sv. Pētera baznīcā.<br />
Visi laipni aicināti piedalīties.<br />
Brisbanē<br />
Sestdien, 19. janv., plkst. 12.00 Zolītes<br />
pēcpusdiena DV sarīkojumā Latviešu<br />
namā. Piedalīšanās $7,50.<br />
Kvīnslandes latv. ev. lut. draudze<br />
Diakone Brigita Saiva.<br />
Svētdien, 20. janv., plkst. 11.30 dievkalpojums<br />
ar dievgaldu Nācaretes baznīcā.<br />
1908. grāmatizdevējs, sabiedrisks darbinieks<br />
(Rugāju Sarkanā krusta biedr.<br />
dib.) Vilberts Krasnais. Miris izsūtījumā.<br />
1912. Luterāņu garīdznieks (Austrālija)<br />
Albers Zīds.<br />
13. janvāris<br />
Harijs, Ārijs, Āris, Aira<br />
1938. Rīgā sāk iznākt laikraksta Jaunais<br />
Vōrds pielikums Lauku sāta.<br />
Pēdējais numurs iznāca 1940. gada<br />
17. maijā. Redakcijas kolēģijā ietilpa<br />
J. Čakšs, D. Dimants, P. Ducmanis,<br />
K. Ūzūlnīks.<br />
14. janvāris<br />
Roberts, Roberta, Raitis, Raits<br />
1878. dziedātājs Pauls Sakss.<br />
1898. literāte Helēna Laurinoviča (dzimusi<br />
Proņevska). Mirusi 1969. gada<br />
28. janvārī Kalifornijā. (ASV).<br />
1923. zinātnieks, filozofs, dzejnieks,<br />
filozofs Roberts Mūks (īstajā vārdā<br />
Roberts Avens).<br />
1928. literatūras un mākslas kritiķis,<br />
Sarīkojumi, draudzes ziņas un ziņojumi<br />
kalpojums.<br />
Pertā<br />
Svētdien, 27. janv., plkst. 13.00 Trīs<br />
tenori koncerts Latviešu centrā.<br />
Pertas ev. lut. Sv. Pāvila draudze<br />
Māc. Gunis Balodis.<br />
Svētdien, 27. janv., plkst. 10.30 dievkalpojums.<br />
Sidnejā<br />
Trešdien, 9. janv., plkst. 19.00 radošās<br />
apvienības Mūza koncerts Latviešu<br />
namā.<br />
Sidnejas ev. lut. latviešu draudze,<br />
Svētā Jāņa baznīcā<br />
Prāv. Kolvins Makfersons.<br />
Svētdien, 27. janv., plkst. 10.00 dievkalpojums<br />
ar Svēto Vakarēdienu.<br />
Sidnejas latv. ev. lut. Vienības<br />
draudze<br />
Māc. Raimonds Sokolovskis.<br />
filozofs Pēteris Zeile.<br />
1943. sākas Kasablankas konference –<br />
piedalās Rūzvelts un Čerčils.<br />
1943. diriģents Mariss Jansons.<br />
15. janvārī<br />
Fēlikss, Felicita<br />
1908. gleznotājs Ansis Artums.<br />
1918. Latviešu Nacionālā Padome Pēterpilī<br />
pieprasa Latvijas neatkarību.<br />
1938. mākslinieks (koktēlnieks), izglītības<br />
darbinieks Antons Rancāns.<br />
1951. Sidnejas Latviešu teātra aktieris<br />
un režisors Egils Ķipste.<br />
1976. vijolniece Sanita Zariņa.<br />
16. janvāris<br />
Lidija, Lida<br />
1903. literatūrkritiķis, grāmatizdevējs,<br />
pedagogs Jānis Kadils.<br />
1958. Latvijas politiķis un uzņēmējs,<br />
LR ministru prezidents (1995.g.<br />
21.dec. – 1997.g. 6.aug., 1999.g.<br />
16.jūl. – 2000.g. 5.maijs) Andris Šķēle.<br />
1983. latviešu dziedātājs Andris Ērglis.<br />
■<br />
Zviedrijā<br />
Sestdien, 12. janv., plkst. 15.00 LR<br />
vēstniecības telpās, Stokholmā, laipni<br />
aicināti noklausīties Annas Gaigules,<br />
no Sibīrijas bērnu fonda, Pētera<br />
Ininberga un Māras Strautmanes ceļa<br />
piezīmes no 2012. gada ceļojuma pa<br />
aizvesto ceļiem Krievijas tālajos austrumos<br />
Dzintras Gekas organizētā<br />
grupas ceļojumā.<br />
Latvijā<br />
Sestdien, 12. janv., plkst. 19.00 Latviešu<br />
simfoniskās mūzikas lielkoncertu<br />
Lielajā ģildē. Tas piedāvās klausītājiem<br />
tikšanos ar Latvijas Nacionālo<br />
simfonisko orķestri, Latvijas Nacionālās<br />
operas orķestri, Liepājas Simfonisko<br />
orķestri, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas<br />
akadēmijas simfonisko orķestri.<br />
Koncerta programma lielā mērā būs<br />
godinājums Jāzepam Vītolam, kuru<br />
2013. gadā atcerēsimies 150. dzimšanas<br />
dienā, neizpaliks arī jaundarba<br />
klausīšanās – šogad tas būs Valta Pūces<br />
Obojas koncerts. Lielkoncerta solisti<br />
– basbaritons Egīls Siliņš, soprāns<br />
Liene Kinča, obojists Normunds Šnē,<br />
klarnetists Ints Dālderis.<br />
Svētdien, 20. janv., plkst. 16.00 Rīgas<br />
Evanģēliskās draudzes dievkalpojums<br />
Vecajā Sv. Ģertrūdes baznīcā. Kalpos<br />
prāv. Klāvs Bērziņš. Visi laipni lūgti<br />
un aicināti!<br />
Kanberā<br />
Sestdien, 26. janv., plkst. 14.00 KLB Zelta piekrastē<br />
saiets Immanuel baznīcas zālē, Lyons.<br />
Rādīs Latvijas pirmskara neatkarības Vācijā<br />
laika mākslas filmu Zvejnieka dēls jau- Sestdien, 12. janv. un 13. janv.,<br />
nā DVD formatā uz lielā ekrāna. starptautiskas sacensības novusā<br />
Kanberas latv. ev. lut. draudze<br />
Vienlīdzīgu iespēju kauss Latviešu<br />
centrā Minsterē. Pieteikšanās līdz:<br />
Melburnā<br />
Melburnas 1. latv. ev. lut. draudze<br />
Melburnas Sv. Krusta draudze<br />
Māc. Dainis Markovskis.<br />
Svētdien, 13. janv., plkst. 10.00 dievkalpojums.<br />
Svētdien, 20. janv., plkst. 10.00 dievkalpojums.<br />
10.01.2013. Reģistrācija: 12.01.2013<br />
no plkst. 9.00 līdz 9.45. Sacensību sākums:<br />
plkst. 10.00. Balvas: Kausi un<br />
medaļas. Labākie spēlētajiem ratiņ<br />
krēslos tiks apbalvoti ar diplomiem.<br />
Dalībnieki: sacensībās piedalīsies spēlētājas<br />
un spēlētāji no Anglijas, Latvijas,<br />
Ukrainas, Krievijas, Igaunijas un<br />
Vācijas.<br />
Lata kurss<br />
Latvijas Bankas kurss 9. janvārī.<br />
1 EUR = 0,702804 (piesaistes kurss)<br />
1 AUD = 0,5610 1 NZD = 0,4480<br />
Svētdien, 27. janv., plkst. 10.00 diev-<br />
1 GBP = 0,8620 1 USD = 0,5360
Change language