download - Latvijas Valsts arhīvi

More documents

Recommendations

Info

34 andrejs Plakans darbības, bet arī aprakstījuši to rezultātus: ģimenes veidošanu, kopēju dzīvošanu, radniecības saites ģimenes grupējumos un starp tiem, pirmo laulību vecumu, atkārtotas laulības, audžuvecākus un audžubērnus, vecuma struktūru, krustvecākus un citas pagātnes ģimenes dzīves svarīgas iezīmes. tā kā sabiedrība un mikrostruktūras tās ietvaros nemitīgi mainās, iedzīvotāju saraksti piedāvā kaut ko līdzīgu fotogrāfijai, kas iemūžina ģimenes dinamiku noteiktā brīdī un vienlaikus ir arī vērtīga liecība notikušajām izmaiņām. vairāki šādi vienas kopienas saraksti var sniegt liecības par dinamiku gadu, dažkārt pat ļoti ilgā laika posmā. sasaistot tos ar citiem vēstures avotiem, piemēram, baznīcas grāmatām, profesiju sarakstiem, zemes grāmatām u.tml., iedzīvotāju saraksti ir nozīmīgs analizējamais vēstures materiāls, kas sniedz informāciju par veselām kopienām, kā arī ļauj veikt to salīdzinājumu. revīzijas sarakstiem vajadzētu pievērst lielāku uzmanību, jo tie ļautu gūt priekšstatu par baltijas jūras reģiona un tā dažādās valodās runājošo kopienu 18. un 19. gs. sociālo vēsturi. Šķiet, ka būtu tikai godīgi piebilst, ka jelgavas ebreju iedzīvotāju 1834. gada analīze nesniedz negaidītus datus, ja tos kontekstuāli salīdzina ar citiem fragmentārajiem datiem par ebrejiem baltijas reģionā un tā apkaimē. iegūtā informācija par vecuma struktūru, ģimenes grupējuma lielumu, stāšanās laulībā vecumu un radniecības raksturu ģimenes grupējumā ir līdzīga ziņām par citām iedzīvotāju kopienām baltijas jūras piekrastē un citviet. Ļoti sarežģītais David Sundel ģimenes grupējums ir izņēmums, kas atklāj strukturālā spektra galējību pastāvēšanas iespēju; taču lielākā daļa jelgavas ebreju dzīvoja ļoti vienkāršos ģimenes grupējumos – vīrs, sieva un bērni. jāatzīst, ka jelgavas ebreji nebija tipiskākā ebreju kopiena baltijas jūras piekrastes ebreju kopienu vidū: tās atšķīrās cita no citas gan laika (piemēram, 1787., 1834., 1867.–1881. gadā), gan arī vietas (lauki/pilsēta), gan arī kopdzīvošanas vai sadzīvošanas ar citām iedzīvotāju grupām (tajā skaitā, latviešiem) ziņā. vai šādas atšķirības, veicot salīdzinošo analīzi, būtu vērojamas, analizējot citas kopienas, un vai pirmās laulības vecums jelgavā un rīgā ir raksturīga kopienas iezīme ilgtermiņā (vismaz līdz gadsimta beigām), jo laulību vecums krievijas impērijas ebreju vidū bija lielāks, 34 – ir jautājumi, kas prasa atbildes un līdz ar to arī dziļākus pētījumus.
jelgavas ebreju vecums un ģimenes stāvoklis 35 atsauces un PieZĪmes 1 sk.: Hundert, gershon david. The Jews in a Polish Private Town. The Case of Opatów in the Eighteenth Century. baltimore: john Hopkins university Press, 1984. Šis darbs angļu valodā ir vienīgais, kas var kalpot kā paraugs, veicot citus ebreju kopienas pētījumus. arī sk.: Hundert, gershon david. approaches to the History of the jewish Family in early modern Poland-lithuania. in: cohen, steven n., myman, Paula e. (eds.) The Jewish Family: Myths and Reality. new York: Holmes and meier, 1986. P. 17–28. 1899. gadā publicētajā pētījumā par ebrejiem rīgā a. buholcs aplūko tikai situāciju pilsētā, bet neskar demogrāfijas jautājumus. sk.: buchholtz, anton. Geschichte der Juden in Riga bis zur Begrundung der Rigischen Hebraergemeinde im J. 1842. riga: n. kymmel, 1899. arī vēlāk latvijā ir iznākuši vērtīgi pētījumi par 19. gs. otro pusi, taču tajos nav skarta ebreju kopiena. l. jefremova darbā par latviešu zemnieku ģimenē aplūko vien latviešu, krievu un baltkrievu ģimenes, lai gan viņas darbā iekļautajā 1. tabulā redzams, ka 1897. gadā ebreji veidoja 20% no daugavpils (Dvinsk) apkaimes iedzīvotājiem. sk.: jefremova, l. Latyshskaya krestyanskaya semya v Latgale: 1860–1939. rīga: Zinātne, 1982. 2 thaden, edward c. Russia’s Western Borderlands, 1710-1870. Princeton: Princeton university Press, 1984. 3 saraksts ir daļa no mikrofilmētajiem dokumentiem “Kurländische Seelenlisten: Städte”, kas atrodas j. g. Herdera institūrā, mārburgā (vācija). sk. mikrofilma nr. c 93, nr. 75, jelgava, 1.–622. lpp. 4 sk.: Plakans, andrejs, vezerels, Čarlzs. Patrilineārā ģenealoģija, uzvārdi un ģimenes identitāte krievijas impērijas baltijas guberņās 19. gadsimtā. Latvijas Arhīvi. 2000. 3:28–52. 5 dunsdorfs, edgars. Latvijas vēsture: 1710–1800. stokholma: daugava, 1973. 282., 306. lpp. 6 dribins, leo. Ebreji Latvijā. rīga: elpa, 2002. 39. lpp. 7 Wunderbar, r. j. Geschichte der Juden in den Provinzen Liv- und Kurland seit ihrer Niederlassung daselbst bis auf die gegenwartige Zeit. mitau: Hoffmann und johannson, 1853. 8 Par īpašo apmetņu veidošanos un to vēsturi konkrētajā laika posmā, sk.: klier, john doyle. Russia Gathers Her Jews: The Origins of the “Jewish Question” in Russia, 1772– 1825. dekalb, ill.: northern illinois university Press, 1986. lielākā daļa sekundāro avotu kurzemes provinci raksturo kā vietu uz ziemeļiem no īpašās ebreju apmetnes, bet kādā no nozīmīgiem avotiem piedāvāts dīvains apgalvojums, ka kurzeme 1799. gadā tika pievienota “īpašajai apmetnei”. sk.: Pale of settlement. in: singer, isidore (ed.). The Jewish Encyclopedia. new York; london: Funk and Wagnall, 1905. vol. 9. P. 468. savukārt r. H. rovlenda (Rowland) piedāvātā karte, kas rāda īpašās apmetnes teritoriju, kurzemi ataino kā guberņu ziemeļos no apmetnes robežas (savukārt tā 1918. gadā kļuva arī par jaunizveidotās lietuvas valsts ziemeļu robežu. sk.: rowland, richard H. geographical Patterns of the jewish Population in the Pale of settlement of late nineteenth century russia. Jewish Social Studies. 1986. 48: 208. arī sk.: stranga, a. Ebreji Baltijā no ienākšanas pirmsākumiem līdz holokaustam. 14. gadsimts–1945. gads. rīga: lu žurnāla “latvijas vēsture” fonds, 2008. 25., 26. lpp. 9 Piemēram, Plakans, andrejs, Wetherell, charles. Family and economy in an early 19th century baltic serf estate. Continuity and Change. 1992. 7: 199–223. 10 izņēmums ir vēsturnieka m. auna pētījums, taču tas ir tikai viens atsevišķs darbs, kas arī liecina, ka nepieciešami salīdzinoša rakstura mikroanalītiski pētījumi. sk.: auns, muntis. ances muižas iedzīvotāji 1797. gadā. Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls. 2004. 2: 57–69. 11 coale, ansley j. anderson, barbara, Harm, ern. Human Fertility in Russia since the Nineteenth Century. Princeton: Princeton university Press, 1979. sk. šā darba 5. nodaļu. 12 Šo datu avoti: asaris, H. (red.). Latvijas pilsētas. rīga: latvijas Pilsētu savienība, 1934. 224. lpp.; Švābe, arveds (red.) 1950-51. Latvju enciklopēdija. stockholm: trīs Zvaigznes, 1950-51. 1. sēj. 878. lpp.; dribins, leo. Ebreji Latvijā. 42., 43. lpp. 13 courland. in: singer, isidore (ed.). The Jewish Encyclopedia. 1903. vol. 4. P. 314. 14 michaelis, Paul. die jűdische bevőlkerung in den baltischen randstaaten, unter berűcksichtigung ihrer umgangssprache. Zeitschrift fűr Demographie und Statistik der Juden. neue Folge, 1926. 4: 119. 15 mitau. in: singer, isidore (ed.). The Jewish Encyclopedia. vol. 8. P. 622.
Page 1 and 2: jelgavas ebreju vecums un ģimenes
Page 27: jelgavas ebreju vecums un ģimenes

download - Latvijas Valsts arhīvi

You also want an ePaper? Increase the reach of your titles

Delete template?

Save as template?