download - Latvijas Valsts arhīvi

jelgavas ebreju vecums un ģimenes stāvoklis 35
atsauces un PieZĪmes
1 sk.: Hundert, gershon david. The Jews in a Polish Private Town. The Case of Opatów in the Eighteenth
Century. baltimore: john Hopkins university Press, 1984. Šis darbs angļu valodā ir vienīgais, kas
var kalpot kā paraugs, veicot citus ebreju kopienas pētījumus. arī sk.: Hundert, gershon david.
approaches to the History of the jewish Family in early modern Poland-lithuania. in: cohen,
steven n., myman, Paula e. (eds.) The Jewish Family: Myths and Reality. new York: Holmes and
meier, 1986. P. 17–28. 1899. gadā publicētajā pētījumā par ebrejiem rīgā a. buholcs aplūko tikai
situāciju pilsētā, bet neskar demogrāfijas jautājumus. sk.: buchholtz, anton. Geschichte der Juden
in Riga bis zur Begrundung der Rigischen Hebraergemeinde im J. 1842. riga: n. kymmel, 1899.
arī vēlāk latvijā ir iznākuši vērtīgi pētījumi par 19. gs. otro pusi, taču tajos nav skarta ebreju
kopiena. l. jefremova darbā par latviešu zemnieku ģimenē aplūko vien latviešu, krievu un
baltkrievu ģimenes, lai gan viņas darbā iekļautajā 1. tabulā redzams, ka 1897. gadā ebreji veidoja
20% no daugavpils (Dvinsk) apkaimes iedzīvotājiem. sk.: jefremova, l. Latyshskaya krestyanskaya
semya v Latgale: 1860–1939. rīga: Zinātne, 1982.
2 thaden, edward c. Russia’s Western Borderlands, 1710-1870. Princeton: Princeton university
Press, 1984.
3 saraksts ir daļa no mikrofilmētajiem dokumentiem “Kurländische Seelenlisten: Städte”, kas atrodas
j. g. Herdera institūrā, mārburgā (vācija). sk. mikrofilma nr. c 93, nr. 75, jelgava, 1.–622. lpp.
4 sk.: Plakans, andrejs, vezerels, Čarlzs. Patrilineārā ģenealoģija, uzvārdi un ģimenes identitāte
krievijas impērijas baltijas guberņās 19. gadsimtā. Latvijas Arhīvi. 2000. 3:28–52.
5 dunsdorfs, edgars. Latvijas vēsture: 1710–1800. stokholma: daugava, 1973. 282., 306. lpp.
6 dribins, leo. Ebreji Latvijā. rīga: elpa, 2002. 39. lpp.
7 Wunderbar, r. j. Geschichte der Juden in den Provinzen Liv- und Kurland seit ihrer Niederlassung
daselbst bis auf die gegenwartige Zeit. mitau: Hoffmann und johannson, 1853.
8 Par īpašo apmetņu veidošanos un to vēsturi konkrētajā laika posmā, sk.: klier, john doyle. Russia
Gathers Her Jews: The Origins of the “Jewish Question” in Russia, 1772– 1825. dekalb, ill.: northern
illinois university Press, 1986. lielākā daļa sekundāro avotu kurzemes provinci raksturo kā vietu
uz ziemeļiem no īpašās ebreju apmetnes, bet kādā no nozīmīgiem avotiem piedāvāts dīvains
apgalvojums, ka kurzeme 1799. gadā tika pievienota “īpašajai apmetnei”. sk.: Pale of settlement.
in: singer, isidore (ed.). The Jewish Encyclopedia. new York; london: Funk and Wagnall, 1905. vol.
9. P. 468. savukārt r. H. rovlenda (Rowland) piedāvātā karte, kas rāda īpašās apmetnes teritoriju,
kurzemi ataino kā guberņu ziemeļos no apmetnes robežas (savukārt tā 1918. gadā kļuva arī par
jaunizveidotās lietuvas valsts ziemeļu robežu. sk.: rowland, richard H. geographical Patterns
of the jewish Population in the Pale of settlement of late nineteenth century russia. Jewish Social
Studies. 1986. 48: 208. arī sk.: stranga, a. Ebreji Baltijā no ienākšanas pirmsākumiem līdz holokaustam.
14. gadsimts–1945. gads. rīga: lu žurnāla “latvijas vēsture” fonds, 2008. 25., 26. lpp.
9 Piemēram, Plakans, andrejs, Wetherell, charles. Family and economy in an early 19th century
baltic serf estate. Continuity and Change. 1992. 7: 199–223.
10 izņēmums ir vēsturnieka m. auna pētījums, taču tas ir tikai viens atsevišķs darbs, kas arī liecina,
ka nepieciešami salīdzinoša rakstura mikroanalītiski pētījumi. sk.: auns, muntis. ances muižas
iedzīvotāji 1797. gadā. Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls. 2004. 2: 57–69.
11 coale, ansley j. anderson, barbara, Harm, ern. Human Fertility in Russia since the Nineteenth
Century. Princeton: Princeton university Press, 1979. sk. šā darba 5. nodaļu.
12 Šo datu avoti: asaris, H. (red.). Latvijas pilsētas. rīga: latvijas Pilsētu savienība, 1934. 224. lpp.;
Švābe, arveds (red.) 1950-51. Latvju enciklopēdija. stockholm: trīs Zvaigznes, 1950-51. 1. sēj. 878.
lpp.; dribins, leo. Ebreji Latvijā. 42., 43. lpp.
13 courland. in: singer, isidore (ed.). The Jewish Encyclopedia. 1903. vol. 4. P. 314.
14 michaelis, Paul. die jűdische bevőlkerung in den baltischen randstaaten, unter berűcksichtigung
ihrer umgangssprache. Zeitschrift fűr Demographie und Statistik der Juden. neue Folge, 1926. 4:
119.
15 mitau. in: singer, isidore (ed.). The Jewish Encyclopedia. vol. 8. P. 622.