qarTvelur enaTa Seswavlisa da swavlebis sakiTxebi
qarTvelur enaTa Seswavlisa da swavlebis sakiTxebi
qarTvelur enaTa Seswavlisa da swavlebis sakiTxebi
Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
m. nikolaiSvili<br />
<strong>qarTvelur</strong> <strong>enaTa</strong> <strong>Seswavlisa</strong><br />
<strong>da</strong><br />
<strong>swavlebis</strong> <strong>sakiTxebi</strong><br />
Tbilisi
<strong>qarTvelur</strong>i enebisadmi qarTvel <strong>da</strong> ucxoel<br />
enaTmecnierTa interesi ZiriTa<strong>da</strong>d gamowveulia am<br />
<strong>enaTa</strong> fonologiur-gramatikuli sistemebis arqaulobiT.<br />
am TvalsazrisiT gamoirCeva svanuri ena, romelic<br />
tipologiurad yvelaze axlos dgas saerTo<strong>qarTvelur</strong><br />
fuZe-enasTan.<br />
Cveni gamokvlevac erT-erT aseT arqaul sakiTxs<br />
exeba, romelic svanurSi sinqroniul doneze moqmedi<br />
procesia.<br />
meore naSromi `qarTuli, rogorc meore enis,<br />
swavleba~ xangrZlivi muSaobis gamocdilebis Sedegia.<br />
meTodologiuri naSromebi enis swavlebasTan <strong>da</strong>kavSirebiT<br />
naklebad iwereba. gansakuTrebiT, roca es exeba<br />
qarTulis, rogorc meore enis swavlebas.<br />
winamdebare wigni <strong>da</strong>xmarebas gauwevs am <strong>sakiTxebi</strong>T<br />
<strong>da</strong>interesebul specialistebs.<br />
re<strong>da</strong>qtorebi: filologiis mecnierebaTa<br />
doqtori, profesori<br />
elene babunaSvili<br />
«saenaTmecniero Ziebani»<br />
ISBN 978-9941-0-1912-8 © m. nikolaiSvili, 2009<br />
2
xmovanTa reduqcia svanurSi<br />
svanuri enis xmovanTa reduqcia didi xania<br />
specialuri kvlevis sagania. arsebobs iseTi mni-<br />
Svnelovani <strong>da</strong> sayuradRebo gamokvlevebi, rogoricaa:<br />
a. SaniZis `weliwadis etimologiisaTvis~<br />
<strong>da</strong> v. Tofurias `reduqciisaTvis <strong>qarTvelur</strong><br />
enebSi~.<br />
cnobilia, rom xmovanTa reduqcia aRniSnul<br />
dialeqtSi yvelaze ufro cxoveli <strong>da</strong> moqmedi<br />
movlenaa.<br />
analizis Casatareblad gamoyofilia fonologiuri<br />
erTeuli, e. w. sareduqcio birTvi, romelic<br />
gulisxmobs sareduqcio xmovans misi garemomcveli<br />
TanxmovnebiT. gaTvaliswinebulia reduqciis<br />
gamomwvevi sxva faqtorebic <strong>da</strong> mocemulia<br />
c<strong>da</strong> `avtomaturi sareduqcio meqanizmis~ Seqmnisa<br />
wmin<strong>da</strong> fonologiuri sqemebis saxiT, romelic<br />
uZevs safuZvlad xmovanTa reduqcias aRniSnul<br />
dialeqtSi. Semdeg gaanalizebulia is Sez-<br />
Rudvebi, romlebic cvlian reduqciis wmin<strong>da</strong> fonologiur<br />
models.<br />
xmovanTa reduqcia svanurSi SeiZleba gavyoT<br />
or ZiriTad nawilad: 1. xmovanTa reduqciis fonologiuri<br />
analizi (balszemouri dialeqtis masalaze)<br />
<strong>da</strong> 2. morfologiuri SezRudvebi, romlebic<br />
cvlian reduqciis fonologiur models.<br />
naSromis pirveli nawili konkretuli xasiaTisaa,<br />
xolo meore metwilad moicavs zogadi Teoriis<br />
sakiTxebs.<br />
sqematurad warmodgenilia xmovanTa reduqciis<br />
saxeebi aRniSnul dialeqtSi. miRebuli Sede-<br />
3
gebis safuZvelze <strong>da</strong>vrwmundiT, rom amgvari<br />
`wmin<strong>da</strong>~ fonologia ar aris sakmarisi, rom saWiroa<br />
mivmarToT enis sxva aspeqtebsac, kerZod,<br />
morfologias. amasTanave irkveva, rom Cven mier<br />
warmodgenili `wmin<strong>da</strong>~ fonologiuri sqemac, Tavis<br />
mxriv, scildeba fonologiis farglebs. sakvlevi<br />
obieqti, sareduqcio birTvi, sityvis nawilia.<br />
cxadia, sakiTxis srulyofilad ga<strong>da</strong>wyvetisaTvis<br />
un<strong>da</strong> SeviswavloT sityvac (rogorc<br />
erTeuli, rogorc mTlianoba), radgan xmovnis<br />
reduqcias gansazRvravs sityvaSi marcvalTa raodenoba,<br />
xolo fonemaTa distribucia gansazRvravs<br />
sityvis struqturas, e. i. erTi ganapirobebs<br />
meores.<br />
amrigad, xmovanTa reduqcia iseTi bgeraTmonacvleobaa,<br />
romelic moiTxovs rogorc fonologiis,<br />
ise morfologiis gaTvaliswinebas.<br />
xmovanTa reduqcia, rogorc araablauturi<br />
bgeraTmonacvleoba<br />
cnobilia, rom fonema warmoTqmis momentSi<br />
cvalebadia <strong>da</strong> `wmin<strong>da</strong> saxiT~ ar gvevlineba. is<br />
aris garkveul bgeraTa klasis zogadi abstrahirebuli<br />
saxe, romelic sxva<strong>da</strong>sxva bgeraTSeerTebaSi<br />
gvevlineba Tavisi mravalgvari saxesxvaobebiT.<br />
fonemis nebismieri saxesxvaobis gamovlena<br />
Sepirobebulia im garemocviT, romelSic igi<br />
gvxvdeba. warmoTqmis procesSi moqmed aseT cvlilebaTa<br />
erTobliobas uwodeben fonemis poziciur<br />
cvalebadobas. xSirad fonemis saxesxvaoba ar<br />
4
aris gamowveuli poziciiT, rac imaze miuTiTebs,<br />
rom aRniSnuli movlena sxvagvar axsnas moiTxovs.<br />
enaTmecnierebaSi mocemulia orgvari bgeraTmonacvleoba:<br />
moqmedi <strong>da</strong> istoriuli. moqmedi bgeraTmonacvleoba<br />
warmoadgens cocxali warmo-<br />
Tqmis procesSi bgeraTa cvlilebebis Sedegs <strong>da</strong><br />
igi mu<strong>da</strong>m ganpirobebulia poziciurad. amgvari<br />
rigis bgeraTmonacvleobas gansazRvravs mxolod<br />
fonetikuri faqtorebi, garkveuli bgeraTa fonetikuri<br />
garemocva. aseTi monacvleoba yovelTvis<br />
fonetikurad aris motivirebuli. igi ganekuTvneba<br />
enis fonologiur dones.<br />
rac Seexeba bgeraTmonacvleobis meore saxes,<br />
romelic SeiZleba aixsnas istoriuli Tvalsazrisi<strong>da</strong>n<br />
amosvliT, e.i. moklebulia fonologiur<br />
motivacias sinqronuli TvalsazrisiT, cnobilia<br />
istoriuli bgeraTmonacvleobis anu ablautis<br />
saxelwodebiT.<br />
ablauti anu apofonia aris iseTi xmovanTmonacvleoba<br />
erTi <strong>da</strong> imave morfemis farglebSi,<br />
romelsac morfologiuri funqcia aqvs. am rigis<br />
fonologiuri monacvleoba arsebiTad morfologiuri<br />
xasiaTisaa <strong>da</strong> amdenad ganxilul un<strong>da</strong><br />
iqnes rogorc morfologiuri movlena,<br />
ablauturi xmovanTmonacvleoba diaqroniuli<br />
TvalsazrisiT SeiZleba <strong>da</strong>yvanil iqnes fonologiurad<br />
motivirebul alternaciamde, romelic<br />
droTa ganmavlobaSi moiSala <strong>da</strong> sinqronuli<br />
TvalsazrisiT savsebiT <strong>da</strong>karga Tavisi fonologiuri<br />
saxe. ablautis amgvari xasiaTi, aRniSnavs<br />
g. wereTeli, erTgvarad aZneleb<strong>da</strong> apofo-<br />
5
niisa <strong>da</strong> fonologiuri alternaciis gamijnvas<br />
erTmaneTisagan.<br />
Cveni mizania erTmaneTisagan gavmijnoT ablauti,<br />
rogorc morfologiuri Rirebulebis mqone<br />
bgeraTmonacvleoba fonologiurad motivirebuli<br />
bgeraTmonacvleobisagan, kerZod, xmovanTmonacvleobisagan,<br />
romelic aris enis sinqronul<br />
sistemaSi. aseT movlenad miviCnevT xmovanTa reduqcias.<br />
xmovanTa reduqciis saxeebi svanurSi<br />
`bgeraTcvlilebis erT-erT saxes warmoadgens<br />
bgeraTreduqcia (frang. reduction `Semcireba,<br />
<strong>da</strong>kleba~), rac mdgomareobs imaSi, rom garkveul<br />
poziciaSi bgeras SeiZleba <strong>da</strong>akldes mkafioba,<br />
ris gamoc mas SeiZleba <strong>da</strong>ekargos zogierTi artikulaciur-akustikuri<br />
Tviseba... reduqciis Sedegad<br />
SesaZloa nebismieri bgera sruliad <strong>da</strong>ikargos.<br />
reduqcia aRniSnul dialeqtSi amJamad moqmedi<br />
procesia, romelic svanuri enis Tanamedrove<br />
saxis CamoyalibebaSi ukanasknel aqts warmoadgen<strong>da</strong><br />
(sapirispirod im mosazrebaTa, romelTa mixedviT<br />
xmovanTa reduqcia svanuri enis droindeli<br />
periodis movlenaa), rac iqi<strong>da</strong>n Cans, rom:<br />
1. svanuri enis poeziis teqstebi, romlebic<br />
enis wina periodis suraTs asaxavs, uxvad Seicaven<br />
srulxmovnobis iseT gadmonaSTebs (gar<strong>da</strong>,<br />
rasakvirvelia, lentexurisa), romlebic dRevandel<br />
yoveldRiur metyvelebaSi aRar <strong>da</strong>sturdeba.<br />
6
2. sinkopirebisa <strong>da</strong> reduqciis tendencia dResac<br />
sustad aris gamovlenili svanuris lentexur<br />
dialeqtSi;<br />
3. reduqcia moqmedebs iseT nasesxeb sityveb-<br />
Si, romelTa sesxebac axlo warsulis faqts warmoadgens;<br />
4. meryeoba, romelic gansakuTrebiT vlindeba<br />
arsebiT saxelTa brunebisas, gvaqvs paraleluri<br />
formebi srulxmovniani <strong>da</strong> reducirebuli. es ukanaskneli<br />
ufro axalgazr<strong>da</strong>Ta metyvelebisaTvis<br />
aris <strong>da</strong>maxasiaTebeli.<br />
svanuri enis xmovanTa reduqcia didi xania<br />
kvlevis sagania. jer kidev 1924 w. ak. SaniZem Tavis<br />
metad sayuradRebo naSromSi `weliwadis etimologiisaTvis~<br />
mogvca aRniSnuli movlenis pirveli<br />
mecnieruli aRwera.<br />
aRsaniSnavia v. Tofurias specialuri gamokvleva<br />
`reduqcia <strong>qarTvelur</strong> enebSi~, romelic<br />
aseve metad mniSvnelovan <strong>da</strong>skvnebs gvawvdis.<br />
magram es kvleva-Ziebani atarebdnen istoriul<br />
xasiaTs. axsnili iyo calkeuli SemTxvevebi <strong>da</strong> ar<br />
iyo warmodgenili xmovanTa reduqciis mTliani<br />
meqanizmi, romelic qmnis garkveul sistemas, rac<br />
mTlianad ar amowurav<strong>da</strong> reduqciis arss, Cven<br />
gvainteresebs, SeviswavloT xmovanTa reduqcia<br />
sinqronul aspeqtSi, rogorc enaSi moqmedi movlena,<br />
kerZod, balszemouri dialeqtis mixedviT,<br />
sa<strong>da</strong>c is cocxali procesia; avxsnaT igi fonologiuri<br />
meTodebis saSualebiT. analizi CavatareT<br />
e.w. deduqciuri meTodiT, romelic aRniSnul<br />
movlenas Seiswavlis ara izolirebulad, aramed<br />
mTlianobaSi, misi garemocvebis gaTvaliswinebiT;<br />
7
yuradReba gavamaxvileT kavSirze, romelic arsebobs<br />
sareduqcio xmovansa <strong>da</strong> mezobel Tanxmovnebs<br />
Soris <strong>da</strong> SevecadeT agvexsna yvela is<br />
movlena, romelic garkveul TanxmovanTa mezoblobiT<br />
iyo ganpirobebuli; warmovadgineT `avtomaturi<br />
sareduqcio meqanizmi~ wmin<strong>da</strong> fonologiuri<br />
sqemis saxiT, romelic aris balszemouri<br />
dialeqtis xmovanTa reduqciis erTgvari safu-<br />
Zveli.<br />
zemoaRniSnuli fonologiuri sqemis agebisa-<br />
Tvis saWiroa gaviTvaliswinoT Semdegi:<br />
1. ra poziciaSia sareduqcio xmovani; sxvagvarad<br />
rom vTqvaT, rogoria TanxmovanTa garemocva<br />
(sayuradReboa Tanxmovani Cqamieria Tu sonori).<br />
2. ramdenmarcvliania sityva potenciurad (e.i.<br />
reducirebuli xmovnis CaTvliT), romlis xmovanic<br />
ganicdis reduqcias.<br />
amis mixedviT gamovyaviT potenciurad sam-,<br />
oTx- <strong>da</strong> xuTmarcvliani sityvebi.<br />
3. kerZod, romel xmovans a, e, i, o, u <strong>da</strong> a.S.<br />
mosdis reduqcia.<br />
TuU mxedvelobaSi miviRebT yovelive amas, ma-<br />
Sin SeiZleba gamovyoT xmovanTa reduqciis Semdegi<br />
saxeebi:<br />
1. sinkope, xmovani amoiReba mTlianad;<br />
2. `sakuTriv~ reduqcia, romelic Tavis mxriv,<br />
iyofa or qvejgufad:<br />
a/ xmovani kargavs marcvlovnobas, ga<strong>da</strong>dis<br />
TanxmovanSi, e.i. ikargeba xmovnuri Tviseba, marcvlovnoba<strong>da</strong>kargviTi;<br />
8
xmovani ar kargavs marcvlovnobas, xmovani<br />
monacvleobs xmovanTan, marcvlovnobaSenarCunebiTi.<br />
zemoaRniSnulis mixedviT warmovadgenT Semdeg<br />
sqemas:<br />
xmovanTa reduqciis saxeebi<br />
sinkope<br />
V/Ø<br />
`sakuTriv~ reduqcia<br />
marcvlovnoba<strong>da</strong>kargviTi marcvlovnobaSenarCunebiTi<br />
V/C<br />
V/ V<br />
Cven SevecdebiT ganvixiloT reduqciis TiToeuli<br />
saxe yvela momentis gaTvaliswinebiT, romelic<br />
zemoT iyo CamoTvlili.<br />
rogorc ukve aRniSnuli iyo, marcvalTa raodenoba<br />
gansazRvravs xmovanTa reduqcias. kerZod,<br />
ormarcvlian sityvaSi reduqcia ar aris mosalodneli.<br />
sammarcvlian sityvaSi reduqcia mosdis<br />
Tavi<strong>da</strong>n meore, e.i. Sua xmovans, oTxmarcvlian<br />
sityvaSi reduqcia mosdis agreTve Tavi<strong>da</strong>n meore<br />
xmovans. xuTmarcvlian sityvaSi reduqcia mosdis<br />
or xmovans: Tavi<strong>da</strong>n <strong>da</strong> bolo<strong>da</strong>n meore marcvalSi.<br />
amrigad, vvaraudobT, rom reduqciis Sedegad<br />
sammarcliani sityva iqceva ormarcvlianad, oTxmarcvliani<br />
_ sammarcvlianad <strong>da</strong> xuTmarcvlianic<br />
_ sammarcvlianad.<br />
imisaTvis, rom gavarkvioT, Tu rogor icvleba<br />
nebismieri sareduqcio xmovani, saWiroa,<br />
upirveles yovlisa, <strong>da</strong>vadginoT <strong>da</strong> SeviswavloT<br />
is garemo, romelSic igi gvxvdeba. SevecdebiT<br />
)<br />
9
ganvixiloT yvela is piroba, romelSic SeiZleba<br />
aRmoCndes sareduqcio xmovani.<br />
ormarcvlian sityvaSi nebismieri wyvili<br />
konsonanti SeiZleba aRmoCndes or vokals Sua,<br />
maSin vvaraudobT, rom aRniSnul Tanxmovnebs<br />
Soris reducirebulia xmovani, radgan potenciurad<br />
sammarcvlian sityvaSi Tavi<strong>da</strong>n meore, e.i.<br />
Sua, xmovani ganicdis reduqcias. es SemTxveva<br />
SeiZleba CaiTvalos xmovanTa reduqciis umartives<br />
saxed, romelic SeiZleba ase warmovidginoT:<br />
VCCV
kompleqsebi Segvxvdeba cvlis Tu ara igi<br />
birTvis saxes<br />
cnobilia, rom harmoniuli kompleqsebi fonologiur<br />
mimarTebaTa TvalsazrisiT homogenur<br />
erTeulebs warmoadgenen <strong>da</strong> struqturulad martiv<br />
Tanxmovans utoldebian, ris gamoc aseT<br />
SemTxvevaSi, cxadia, birTvis saxe ar Seicvleba.<br />
aRniSnul kompleqsebs aRvniSnavT C C simboloTi.<br />
vvaraudobT, rom umetesad erTi <strong>da</strong> imave<br />
birTvis farglebSi Segvxvdeba am rigis mxolod<br />
erTi kompleqsi.<br />
homogenur jgufebs plus æ, e.i. Cæ <strong>da</strong> decesiuri<br />
rigis harmoniuli kompleqsi plus æ, e.i.<br />
C C æ. isinic agreTve fonologiuri struqturis<br />
TvalsazrisiT martivi Tanxmovnebis ekvivalentia.<br />
erTi birTvis farglebSi mosalodnelia. TiTo<br />
aseTi jgufi (3,317-318).<br />
amrigad, yvela zemoCamoTvlili SemTxveva<br />
gaerTiandeba msubuq birTvSi /CVC/ Semdegi tipebis<br />
saxiT:<br />
CVC<br />
a) CVC e)<br />
CæVC C<br />
C C VCæ<br />
b) CVC C g) CVCæ d) C C æVC<br />
C C VC CæVC CVC C æ<br />
maSasa<strong>da</strong>me, msubuqi birTvis aucilebeli<br />
pirobaa, rom sareduqcio xmovnis garemomcveli<br />
11
Tanxmovnebi ar aRematebodnen erT konsonants (vgulisxmobT<br />
harmoniul <strong>da</strong> labialur kompleqsebsac).<br />
Cvens yuradRebas iqcevs ori konsonantis mimdevroba,<br />
romelic ar miekuTvneba zemoaRweril homogenur<br />
kompleqsebs. ra rigisaa es Tanxmovnebi<br />
masalaze <strong>da</strong>kvirvebis Semdeg aRmoCn<strong>da</strong>, rom<br />
aseTi jgufis Tanxmovnebi<strong>da</strong>n pirveli aucileblad<br />
sonoria, (1,60-6)sonor Tanxmovnebs aRvniSnavT<br />
Cs simboloTi. e.i. gamoiyofa TanxmovanTa mimdevroba<br />
CsC. pirveli komponentis sonoroba gansaz-<br />
Rvravs mocemuli tipis konsonantTa mimdevrobas.<br />
sonorebi enis sistemaSi qmnian garkveul, sxvebisagan<br />
gansxvavebul, fonemaTa rigs, rac mkvlevar-<br />
Ta gansakuTrebul yuradRebas iqcevs. es Tavisebureba<br />
aisaxeba maTi gansakuTrebuli artikulaciiT.<br />
sonorebi gamoirCevian Tavisi RiaobiT, rac<br />
aRemateba yvela Tanxmovans <strong>da</strong> uaxlovdeba xmovnebs.<br />
isini xmierebiTac metni arian yvela Tanxmovanze<br />
<strong>da</strong> amiT axlo dganan xmovnebTan (1,11).<br />
zemoaRniSnulis gamo ismis kiTxva: xom ar<br />
axdens gavlenas xmovanTa reduqciaze sonorebi,<br />
sxvagvarad rom vTqvaT, gansazRvravs Tu ara sareduqcio<br />
xmovnis saxecvlas mis mezoblad myofi<br />
Tanxmovani <strong>da</strong>, Tu gansazRvravs, ra pirobebia<br />
amisaTvis saWiro<br />
masalaze <strong>da</strong>kvirvebis Semdeg aRmoCn<strong>da</strong>, rom<br />
sonori Tanxmovani, Tu igi msubuqi birTvis erTerTi<br />
komponentia (ase mag: CVC an CVCs), araviTar<br />
gavlenas ar axdens sareduqcio xmovanze, e.i. ise<br />
iqceva, rogorc Cveulebrivi martivi konsonanti.<br />
amitom msubuq birTvSi misi gamoyofa savsebiT<br />
zedmetia, Warbia; Cven mas aq ar aRvniSnavT.<br />
12
iseT SemTxvevaSi ki, rodesac sonori martiv<br />
konsonantTan erTad qmnis TanxmovanTa mimdevrobas<br />
CsC reduqcia sxvagvar saxes iRebs. rogorc Cans,<br />
TanxmovanTa mimdevroba (sonori plus Cqamieri)<br />
qmnis sareduqcio xmovnisaTvis gansxvavebul (gansxvavebiT<br />
martiv konsonantTagan) fonologiur<br />
garemos, rac iwvevs mis sxvagvar monacvleobas.<br />
amrigad, gamoiyofa konsonantTa mimdevroba<br />
CsC, romelic msubuqi birTvisagan gansxvavebiT,<br />
qmnis sxva saxis mZime birTvs. Teoriulad <strong>da</strong>sa-<br />
Svebia misi ori saxeoba:<br />
1. rodesac CsC TanxmovanTa mimdevroba mosdevs<br />
sareduqcio xmovans, e.i. gvaqvs CVCsC birTvi.<br />
2. rodesac CsC TanxmovanTa mimdevroba win<br />
uZRvis sareduqcio xmovans, e.i. _ CsC VC birTvi.<br />
sayuradReboa, rom sonor TanxmovanTa gverdiT<br />
mZime birTvSi martivi Tanxmovnebis nacvlad<br />
SeiZleba Segvxvdes harmoniuli <strong>da</strong> labiuri kompleqsebi,<br />
romlebic struqturuli TvalsazrisiT<br />
cal konsonants utoldebian.<br />
amrigad, Teoriulad mosalodnelia mZime<br />
birTvis Semdegi tipebi (igulisxmeba iseTi SemTxvevebi,<br />
rodesac TanxmovanTa mimdevroba CsC mosdevs<br />
sareduqcio xmovans).<br />
CV CsC<br />
a) CV CsC<br />
e) CæVCsC<br />
b) CVCsC C<br />
C C VCsC<br />
g) CVCsCæ<br />
CæVCsC<br />
CcVCsCæ<br />
d) CVCsCcæ<br />
CcæVCsC<br />
13
Catarebuli analizis Sedegad aRmoCn<strong>da</strong>, rom<br />
sareduqcio xmovani CsC VC birTvSi reduqciis<br />
iseTive Sedegs iZleva, rasac msubuq birTvSi,<br />
amitom mas calke saxeobad ar gamovyofT.<br />
SeniSvna: xSirad gvxvdeba TanxmovanTa mimdevroba<br />
CCs, romelic, Cveulebriv, msubuqi birTvis<br />
CVCs-is reduqciis Sedegad aris miRebuli.MN<br />
amrigad, gamovyofT sxva<strong>da</strong>sxva tipis birTvebs,<br />
romelTa fonologiur struqturaze <strong>da</strong>mokidebulia<br />
reduqciis saxe. TavisTavad reduqcias<br />
gansazRvravs, rogorc aRniSnuli iyo, sityvaSi<br />
marcvalTaA raodenoba, e.i. marcvalTa raodenoba<br />
qmnis reduqciisaTvis pirobebs, garemos. SegviZlia<br />
viwinaswarmetyveloT, TuU rogori tipis<br />
birTvSi <strong>da</strong> ra garemoSi ra saxis cvlilebaa<br />
mosalodneli. gvaqvs ori ganmsazRvreli piroba:<br />
1/ birTvis fonologiuri struqtura <strong>da</strong><br />
2/ birTvis fonologiuri garemo.<br />
magram es ar aris sakmarisi. aucileblad<br />
saWiroa gaviTvaliswinoT xmovanTa klasifikacia,<br />
maTi ragvaroba.<br />
svanuri enis balszemouri dialeqti uaRresad<br />
mdi<strong>da</strong>ria xmovnebiT. aq gvxvdeba eqvsi mokle<br />
xmovani /a, e, i, o, u, é/ <strong>da</strong> amasTanave misTvis<br />
specifikuri, qarTulisagan gansxvavebiT, umlautiani<br />
<strong>da</strong> grZeli xmovnebi.<br />
CvenTvis interess moklebulia grZeli xmovnebi,<br />
vinai<strong>da</strong>n cnobilia, rom grZeli xmovnebi<br />
reduqcias ar ganicdian. rac Seexeba umlautian<br />
<strong>da</strong> araumlautian xmovnebs, isini am mxriv erTgvar<br />
suraTs gviCveneben. reduqciis TvalsazrisiT maTi<br />
sxvaoba, romelic vlindeba palataluroba-arapa-<br />
14
latalurobaSi, ar warmoadgens relevan-turs<br />
(9,41). viTvaliswinebT ra yovelive amas, simartivisaTvis<br />
vimsjelebT pirobiTad aRebul araumlautian<br />
xmovnebze (<strong>da</strong>saxelebuli literaturi<strong>da</strong>n<br />
magaliTebi zustad iqneba moyvanili).<br />
xmovnebi, romelTa reduqciac aris mosalodneli:<br />
a/ð. e.i. o/ñ, u/ò <strong>da</strong> é. amasTan <strong>da</strong>kav-<br />
SirebiT sainteresoa a. SaniZis mosazreba. umlautiani<br />
o <strong>da</strong> u SeiZleba gamoixatos kompleqsebis<br />
saxiT: ñ-æe <strong>da</strong> ò-æi. ñ <strong>da</strong>viwroebuli o-nia,<br />
romlis <strong>da</strong>xriloba e-nisaken aris mimarTuli.<br />
xSirad igi isea <strong>da</strong>viwroebuli, rom TiTqmis e-<br />
namdea <strong>da</strong>suli, Tumca ki labialoba SerCenili<br />
aqvs <strong>da</strong> amitom akustikurad ue difTongis<br />
STabeWdilebas axdens... svanebi mas Cveulebriv ve<br />
jgufiT gadmoscemen.<br />
ò <strong>da</strong>viwroebuli u-nia, romelic i-saken aris<br />
ga<strong>da</strong>xrili. misi <strong>da</strong>xriloba i-nisaken xan<strong>da</strong>xan ise<br />
Sors midis, rom Tavisi pirvandeli saxi<strong>da</strong>n<br />
labialobaRa SerCeba <strong>da</strong> æi difTongis xasiaTi<br />
aqvs. svanebi mas vi jgufiT gadmoscemen. xSirad<br />
arc ki ici kacma, ra ufro swori iqneba, rom<br />
<strong>da</strong>swero ò Tu æi, ise miemsgavsebian isini<br />
erTurTs. (22,367). Cven saWiroebis mixedviT gamoviyenebT<br />
rogorc erT, ise meore formas, radgan,<br />
reduqciis TvalsazrisiT, Sedegi orive SemTxvevaSi<br />
erTi <strong>da</strong> igivea.<br />
rogoria aRniSnul xmovanTa alternacia reduqciis<br />
dros<br />
cnobilia, rom svanuris balszemour dialeqtSi<br />
`sinkopirebis wess eqvemdebareba yvela<br />
mokle xmovani, gar<strong>da</strong> u <strong>da</strong> o xmovnebisa, romelTa<br />
15
alternativa imaSi mdgomareobs, rom isini marcvlovnobas<br />
kargaven <strong>da</strong> umarcvlod æ-s erwymian~<br />
(3, 351). magram es kanonzomiereba irRveva sareduqcio<br />
xmovnis garemocvasTan <strong>da</strong>kavSirebiT, e.i. sxvagvarad<br />
rom vTqvaT, erTi <strong>da</strong> igive xmovani sxva<strong>da</strong>sxva<br />
saxis birTvSi gansxvavebul Sedegebs iZleva,<br />
amitom Cveni amocanis srulyofilad ga<strong>da</strong>-<br />
WrisaTvis saWiroa SeviswavloT calkeuli xmovnis<br />
alternacia ara izolirebad, aramed zemo-<br />
CamoTvlili birTvis tipebis mixedviT yvela im<br />
poziciaSi, romelSic es ukanaskneli gvxvdeba.<br />
amrigad, xmovanTa reduqcias balszemour<br />
dialeqtSi gansazRvravs sami ZiriTadi faqtori:<br />
1/ birTvis struqtura (msubuqi Tu mZime)<br />
2/ birTvis fonologiuri garemo <strong>da</strong><br />
3/ sareduqcio xmovnis ragvaroba.<br />
ganvixiloT aRniSnul faqtorTa kombinaciis<br />
yvela SesaZlebloba. radgan CvenTvis amosavalia<br />
birTvis struqtura, amitom mTeli analizi gaiyofa<br />
or ZiriTad nawilad:<br />
1 _ procesi, romelic mimdinareobs msubuq<br />
birTvSi;<br />
2 _ procesi, romelic mimdinareobs mZime<br />
birTvSi.<br />
16
a/ð/, e, i <strong>da</strong> é xmovanTa reduqcia potenciurad<br />
sam- an oTxmarcvliani sityvebis msubuq birTvSi<br />
SeniSvna, potenciurad xuTmarcvlian sityvebs<br />
aq ar SevexebiT, radgan, rogorc ukve aRniSnuli<br />
iyo, xuTmarcvlian sityvebSi mosalodnelia ori<br />
xmovnis reduqcia. Tu es asea, maSin gveqneba ori<br />
sareduqcio birTvi, romelTagan erT-erTi<br />
SeiZleba aRmoCndes mZime, adgili hqondes sxva<br />
saxis reduqcias. amitom xuTmarcvlian sityvebs<br />
ganvixilavT bolos.<br />
sam <strong>da</strong> oTxmarcvlian sityvebSi mosalodnelia<br />
Tavi<strong>da</strong>n meore xmovnis sruli saxis reduqcia,<br />
e.i. sinkope. amrigad, un<strong>da</strong> miviRoT Semdegi<br />
saxis alternaciebi:<br />
a /ð// Ø, e/Ø, i/Ø, <strong>da</strong> é/Ø.<br />
ganvixiloT TiToeuli xmovnis cvalebadoba<br />
yvela tipis birTvisaTvis jer sammarcvlian,<br />
Semdeg ki oTxmarcvlian sityvebSi, sareduqcio<br />
xmovanTa Semdegi TanmimdevrobiT:<br />
V=a/ð/, V=e, V=i <strong>da</strong> V= é<br />
sammarcvlian sityvaSi procesi warmogvidgeba<br />
Semdegi saxiT:<br />
+{ CVC}+<br />
V V<br />
V/C Ø C/V<br />
a. warmodgenilia msubuqi birTvis a/ tipi<br />
sareduqcio xmovani V=a/ð/-s mag.:<br />
nak- /vake/.. _ _ _ CVC<br />
↓<br />
anke- /avakebs/- V/CØC/V<br />
17
sarag- /wyaro/- _ CVCVC<br />
↓<br />
sargðS- /wyaros/- CV/CØC/ V & C<br />
xala- /wyins/ _ _ _ CVCV<br />
↓<br />
laxlñn-/ewyina/- CV/CØC/ V C<br />
V=e-s. mag.:<br />
tef- /puris kani/- _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ CVC<br />
↓<br />
nðtfun- /comi xaWapuris kanisaTvis/- C V & /C ØC/VC<br />
RigeW- /gaZleba/- CVCVC<br />
↓<br />
megWe- /gamZle/ _ CV/CØC/V<br />
meCi- /moxuci/ _ _ _ _ _ _ _ CVCV<br />
↓<br />
limCe- /sibere, <strong>da</strong>bereba/- CV/CØC/V<br />
liCed- /svla, sawyisi forma/- CVCVC<br />
↓<br />
meCde- /wasuli/ _ _ _ _ _ _ _CV/CØC/V<br />
liyer- /<strong>da</strong>marTeba, sawyisi forma/_ _ CVCVC<br />
↓<br />
xðyrax- /<strong>da</strong>marTniaT/ _ _ _ _ _ _ _ C V & /CØC/VC<br />
âæeneJ- /ube/ _ _ _ _ _ _ CæVCVC<br />
↓<br />
âæenJðr- /ubeebi, mr. r./- CæV/CØC/ V & C<br />
V=i-s mag.:<br />
cégin- /zRapari/ _ _ _ _ _CVCVC<br />
↓<br />
cégnil- /zRapari, kn.f./_ CV/CØC/VC<br />
Side- /yris/- _ _ CVCV<br />
↓<br />
liSde- /yra/- CV/CØC/V<br />
18
jim _ /marili/ _ _ _ _ _ CVC<br />
↓<br />
lajmðr- /samarile/ _ CV/C ØC V & C<br />
V=é-s mag.:<br />
féri- /xmeli/ _ _ _ CVCV<br />
↓<br />
afre- /axmobs/ _ VC/ØC/V<br />
Cafél- /fexsacmeli/ _ _ _ CVCVC<br />
↓<br />
Caflðr- /fexsacmelebi/- CV/C ØC/ V & C<br />
yéle- /ambobs/ _ _ _ CVCV<br />
↓<br />
xayle- /eubneba/- CV/CØC/V<br />
axla ganvixilavT iseT magaliTebs, sa<strong>da</strong>c<br />
martivi Tanxmovnebis nacvlad gvxvdeba decesiuri<br />
rigis harmoniuli <strong>da</strong> labialuri kompleqsebi.<br />
b. warmodgenilia msubuqi birTvis b/ tipi,<br />
sa<strong>da</strong>c CVC=CVCc an CVC=CcVC (10, 81-94); sareduqcio<br />
xmovani V=a /ð/-s. mag.:<br />
neRðSt- /Tikani/_ CVC V & Cc<br />
↓<br />
neRStðS- /Tiknis/_ CV/CØCc/ V & C<br />
maTxðf- /Ramura/ _ CVCc V & C<br />
↓<br />
maTxfiS- /Ramuras/- CV/CcØC/VC<br />
V= e-s. mag.:<br />
meSxe- /Savi/ _ _ _ _ CVCcV<br />
↓<br />
mémSxa- /moSavo/ _ CV/CØCc/V<br />
19
liCxef- /gaxdoma/ _ CVCcV C<br />
↓<br />
meCxfe- /gamx<strong>da</strong>ri/_ _CV/CcØC/V<br />
V= i-s. mag.:<br />
fiSge- /xsnis/ _ _ _ _ _ _ _ CVCcV<br />
lifSge- /gaxsna, Sexsna, ↓<br />
sawyisi/ _ CV/C O/ Cc/V<br />
gæis/ wkire / guls uwuxebs/ _ _ _ _ _ CcVCV<br />
↓<br />
/gæimi/ liwkre- /gulis<br />
Sewuxeba, sawyisi/ _ _ _ _ CV/CcØC/V<br />
méSkid- /mWedeli/ _ _ _ _ _ CVCcVC<br />
↓<br />
miSkdu- /mWedlebi, mr. r./_ CV/CcØC/V<br />
skibe- /`Tqvams~, awmyo/_ _ _ CcV C V<br />
↓<br />
liskbe- /<strong>da</strong>Tqma, sawyisi/ _ CV/CcØC/V<br />
V=é _ s CéCc<br />
↓<br />
V/CØCc/V<br />
rac ar niSnavs imas, rom amgvari struqturis<br />
sityva (ufro sworad, sareduqcio birTvi)<br />
gamoricxulia, radgan: absoluturad enobrivi<br />
masalis amowurva SeuZlebelia; gar<strong>da</strong> amisa, Tu<br />
gvaqvs am tipis sxva SemTxvevebi, maSin igulisxmeba,<br />
rom <strong>da</strong>saSvebia es ukanasknelic. kidev meti,<br />
mocemuli formulis mixedviT SegviZlia viwinaswarmetyveloT<br />
Sedegi Teoriulad <strong>da</strong>saSvebi<br />
tipis sareduqcio birTvSi. amitom, aseT SemTxvevaSi,<br />
moviyvanT Sesabamis formulas.<br />
20
jgér/ mayer- /SemomikurTxa/ _ _ _ CcVC<br />
↓<br />
xojgri- /ukurTxebs/ _ _ _ _ _ CV/CcØC/V<br />
aTðSdén- /<strong>da</strong>aviwy<strong>da</strong>/_ _V C V & CcVC<br />
↓<br />
lìSdne - /<strong>da</strong>viwyeba/ _ _ C V & /CcØC/V<br />
g. warmodgenilia msubuqi birTvis g/ tipi,<br />
sa<strong>da</strong>c CVC=CVCæ an CVC=CæVC sareduqcio<br />
xmovani V=a/ð/-s, mag.:<br />
hakæðd- /kudi/ _ _ _ _ _ CVCæ V & C<br />
↓<br />
lehkæðd- /kudiani/ _ CV/CØCæ/ V & C<br />
mutæðr- /anTebuli/ _ CVCæ V & C<br />
↓<br />
atære- /anTebs/ _ _ _ _ V/CæØC/V<br />
JaÃæðr- /aryis xe/ _ _ _ _ _ _ CVCæ V & C<br />
↓<br />
JaÃurðS- /aryis xis, naT. br./ _ CV/CæØC/ V &<br />
V= e-s. mag.:<br />
xexæ- /coli/ _ _ _ _ _ CVCæ<br />
↓<br />
lðxxæa- /colebi/ - C V & /CØCæ/V<br />
lereqæ- /tanisamosi/ _ CVCVCæ<br />
↓<br />
lirqæi- /Cacma/ _ _ _ CV/CØCæ/V<br />
liCexæ- /Zova/- _ _ _CVCVCæ<br />
↓<br />
uCxæad- /uZovrad/ _ V/CØCæ/VC<br />
akæec- /<strong>da</strong>Wra/ _ _ _ _ _ VCæVC<br />
↓<br />
akæci- /Wris, kuwavs/ _ V/CæØC/V<br />
& C<br />
21
qæerni- /lpeba/ _ _ _ CæVCCV<br />
↓<br />
meqære- /<strong>da</strong>mpali/ - CV/CæØC/V<br />
V=is. mag.:<br />
CiCæil- /Cvili/ _ _ _ _ _ _ _ CVCæVC<br />
↓<br />
luCCæil- /CvilbavSviani/ _ CV/CØCæ/VC<br />
riRæe- /angrevs/ _ _ CVCæV<br />
↓<br />
lirRæe- /ngreva/- CV/CØCæ/V<br />
qæiT- /qurdi/ _ _ _ _ _ _ CæVC<br />
↓<br />
liqæTer- /qurdoba/ _ CV/Cæ O/ C/VC<br />
kuRun- /kuRæin- /koRo/ _ _ _CVCæVC<br />
↓<br />
kuRænil- /`koRuna~, kn.f./ _ CVC æ ØCVC<br />
V= é – s.<br />
amgvari magaliTi ar gvxdeba, mimdevroba<br />
CæéC gamoricxulia.<br />
d. warmodgenilia msubuqi birTvis d/ tipi,<br />
sa<strong>da</strong>c CVC=CVCcæ an CVC=CcæVC, sareduqcio<br />
xmovani V=a /ð/-s.<br />
Ca Ccæ<br />
↓<br />
V/C O/ Ccæ/V<br />
cxæad- /aryis gamosaxdeli qvabi/ _ _ CcæVC<br />
↓<br />
nacxædìr- /gasamrjelod<br />
misacemi arayi/ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ CV/CcæØC/ V C<br />
22
V= e-s.<br />
libeWkæ - /gaskdoma/- _ CVCVCcæ<br />
↓<br />
mebWkæe- /gamsk<strong>da</strong>ri/ - CV/CØCcæ/V<br />
liSgæem- /Txovna/ _ CVCcæVC<br />
↓<br />
xaSgæmin- /sTxova/ _ CV/CcæØC/VC<br />
aSyæed- /garecxa/ _ _ _ _ _ VCcæVC<br />
↓<br />
leSyædid- /gasarecxad/ _ CV/CcæØC/VC<br />
V= i-s. mag.:<br />
fiTqæe- /xeTqavs/ _ _ _ _ _ _ _ _CVCcæV<br />
↓<br />
lifTqæe- /`xeTqva~, sawyisi/ _ CV/CØCcæ/V<br />
Txæim- /Tavi/ _ _ _ _ _ _ CcæVC<br />
↓<br />
liTxæmi- /meTauroba/ _ CV/CæØC/V<br />
Zgæibe- /texavs-angrevs/ _ _ _ _ _ _ _ _ _ CcæVCV<br />
↓<br />
RiZgæbe- /ngreva, Camowyveta, sawyisi./ _ CV/CcæØC/V<br />
V= é-s.<br />
amgvari magaliTi ar gvxvdeba, gamoricxulia.<br />
e. warmodgenilia msubuqi birTvis e/ tipi,<br />
sa<strong>da</strong>c CVC=CcVCæ.<br />
an CVC=Cæ VCc, sareduqcio xmovani V=a/ ð -s.<br />
CcaC æ<br />
↓<br />
V/CcØCæ/V.<br />
kæafx- /ylorti/ _ _ _ _ _ Cæ V & Cc<br />
ikæfxi- /ylorts Wams, ↓<br />
Txaze ityvian/ _ _ _ _ _ V/CæØCc/V<br />
23
ac Seexeba Teoriulad <strong>da</strong>saSveb CcæVC<br />
birTvs, ar Segvxvedria.<br />
mocemuli magaliTebis mixedviT SegviZlia<br />
<strong>da</strong>vaskvnaT, rom sammarcvliani sityvis msubuq<br />
birTvSi a /ð, e, i <strong>da</strong> é xmovnebi gvaZleven sruli<br />
saxis reduqcias, sinkopes anu alternacias V/Ø-<br />
Tan.<br />
24<br />
amrigad:<br />
V+/C VC/+V→<br />
← V C ØC V = A,<br />
rodesac: V=a/ ð/, e, i an é-s.<br />
axla ganvixiloT A I SemTxveva, romelic<br />
gulisxmobs a /ð, e, i <strong>da</strong> é xmovnebis reduqcias<br />
potenciurad oTxmarcvliani sityvis msubuq<br />
birTvSi.<br />
rogorc zemoT aRvniSneT, mosalodnelia<br />
Tavi<strong>da</strong>n meore xmovnis sinkope.<br />
a. warmodgenilia msubuqi birTvis a/ tipi,<br />
sareduqcio xmovani V=a/ ð/-s. mag.:<br />
xðm- /Rori/ _ _ _ _ _ _CVC<br />
↓<br />
méxm é rié- /meRore/- CV/CØC V CV<br />
TanðR- /ga<strong>da</strong>sasvleli, uReltexili/ _ CVC V & C<br />
↓<br />
liTnðRi- / uReltexilze<br />
ga<strong>da</strong>svla/ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ V/CØC/ V & CV<br />
V= e-s. mag.:<br />
gezal- /Svili/ _ _ _ CVCVC<br />
↓<br />
ugzela- /uSvilo./ _ VCØCVCV<br />
lifeS- /<strong>da</strong>Rla/ _ _ _ CVCVC<br />
↓<br />
xefSeni- /iRleba/- CV/CØC/VCV
mewe- /mSveleli/ _ _ _ _ _ CVCV<br />
↓<br />
lðmwíla- /miSvelis/ _ C V & /CØC/ V CV<br />
V= i-s. mag.:<br />
lic- /wyali/ _ _ _ _ _ _ CVC<br />
↓<br />
ulcæna- mourwyveli/ _ V/CØC/ Vˆ CV<br />
ðZih- /<strong>da</strong>kla/ _ _ V & CVC<br />
↓<br />
liZheni- /kvla/- CV/CØC/VCV<br />
V= é-s. mag.:<br />
xér- /javri/ _ _ _ _ _ _ _ _ CVC<br />
↓<br />
léxrine- /gajavrebuli./ _ CV/CØC/VCV<br />
mafén- /mwyuria/ _ _ _ CVCVC<br />
↓<br />
xafnëna- /swyurebia/_ CV/CØC/ V CV<br />
jémil- /Zma disTvis/ _ _ _ _ CVCVC<br />
↓<br />
lajmila- /Zmebi/_ _ _ _ _ CV/CØC/VCV<br />
vidre A I SemTxvevis sxva tipebs b/, g/, d/ <strong>da</strong> e/<br />
ganvixilavT, saWiroa SevCerdeT iseT sakiTxebze,<br />
romelTa gaTvaliswineba aucilebelia Cveni Semdgomi<br />
msjelobisaTvis.<br />
rogorc ukve aRvniSneT, birTvi, reduqciis<br />
minimaluri fonologiuri erTeuli, gamoiyofa im<br />
SemTxvevaSi, Tu gvaqvs ori Tanxmovani, romelTa<br />
Soris potenciurad vvaraudobT sareduqcio xmovans.<br />
amrigad, birTvis arareducirebuli sruli<br />
saxe iqneba CVC, xolo reducirebuli _ CØC.<br />
25
igulisxmeba msubuqi birTvi <strong>da</strong> sruli saxis<br />
reduqcia, alternacia V/Ø.<br />
imisaTvis, rom xmovanma ganicados reduqcia,<br />
saWiroa mocemuli birTvi moxvdes saTanado fonologiur<br />
garemoSi, e.i. aRmoCndes or vokals<br />
Sua.<br />
xSiria SemTxveva, rodesac erTsa <strong>da</strong> imave<br />
sityvaSi sareduqcio birTvi gamoiyofa sxva<strong>da</strong>sxva<br />
adgilas imis mixedviT, Tu rogor icvleba<br />
mocemuli sityvis struqtura.<br />
ase mag.: sityvaSi `qaTal~ mosalodnelia rogorc<br />
a 1 -s, ise a 2 -s reduqcia. cxadia, Sesabamisad<br />
gamoiyofa sxva<strong>da</strong>sxva birTvebic. Tu mocemul<br />
sityvas xmovans <strong>da</strong>vumatebT win, maSin CvenTvis<br />
saintereso procesi ganxorcieldeba `qaT~<br />
birTvSi, romelic reduqciis wesebis mixedviT<br />
V/qaT/V poziciaSi gvaZlevs /qØT/-s, e.i. a I /Ø. magram,<br />
Tu mocemul sityvas xmovans <strong>da</strong>vumatebT<br />
boloSi, maSin sareduqcio birTvi iqneba ukve<br />
`Tal~, romelic V/Tal/V poziciaSi gvaZlevs<br />
/TØl/, e.i. a 2 /Ø.<br />
marTlac, SesaZlebelia `qaTal~ sityvis<br />
amgvari cvalebadoba:<br />
qaTal- /qaTami/ _ _ _ _ CVCVC<br />
↓<br />
laqTalìr- /saqaTme/_ CV/CØC/VC V C a I /Ø.<br />
qaTal- /qaTami/ _ _ CVCVC<br />
↓<br />
qaTlðr- /qaTmebi/_ CV/CØC/ V C<br />
a 2 /Ø/.<br />
maSasa<strong>da</strong>me, nebismieri sareduqcio birTvis<br />
gaanalizebisaTvis saWiroa mocemuli sityvis<br />
iseTi saxecvla, rom sakvlevi obieqti aRmoCndes<br />
26
CvenTvis xelsayrel pirobebSi. ase magaliTad, Tu<br />
gvainteresebs birTvis reducirebuli saxe,<br />
saWiroa igi moxvdes Sesabamis fonologiur<br />
garemoSi, e.i. or vokals Sua, V _ V poziciaSi.<br />
amave dros, aucileblad un<strong>da</strong> gaviTvaliswinoT<br />
sityvaSi marcvalTa raodenoba.<br />
Tu gvainteresebs birTvis arareducirebuli<br />
saxe, maSin ga<strong>da</strong>mwyveti mniSvneloba eniWeba<br />
Sesabamis fonologiur garemos, e.i. igi un<strong>da</strong><br />
aRmoCndes V-C an C-V poziciaSi. rac Seexeba<br />
sityvaSi marcvalTa raodenobas, am SemTxvevaSi<br />
ara aqvs mniSvneloba. magaliTad:<br />
maltuæór- /mosiyvarule/_ _CV/CØC/Væ V & C<br />
↑<br />
xalðt- /uyvars/ _ _ _ _ _ _ CVCVC<br />
↓<br />
laxlatén- /Seuyvar<strong>da</strong>/- CV/CØC/VCVC<br />
<strong>da</strong>gra- /sikvdili/_ _ _ _ _ CV/C ØC/V<br />
↓ ↑<br />
ledgðri- /sasikvdile/ _ CV/CØC/ V & CV<br />
magram xSirad sityvis saxecvla ar aRadgens<br />
birTvis srul saxes. ase mag.:<br />
I-akre- /aRebs/ _ _ _ _ _V/CØC/V<br />
↓ ↑<br />
II- adkare- /gaaRo/ _ V/CØC/VCV<br />
I sityvis reducirebuli birTvi `k O/ r~ Tavisi<br />
sruli saxiT `kar~ warmodgenilia II sityvaSi.<br />
rac Seexeba II sityvis reducirebul birTvs,<br />
`dØk~ misi sruli saxe ar aRdgeba, rac ar un<strong>da</strong><br />
vcvaloT aRniSnuli sityvis struqtura. Tavis-<br />
Tavad `dk~ ar warmoadgens harmoniul kompleqss,<br />
amitom vvaraudobT, rom maT Soris potenciurad<br />
27
arsebobs xmovani. Tu es ase ar aris, maSin saerTo<br />
wesis Tanaxmad sammarcvlianma sityvam un<strong>da</strong> ganicados<br />
Sua xmovnis reduqcia, e.i. un<strong>da</strong> gvqondes<br />
`adkre~ `adkare~-s nacvlad (mxedvelobaSia msubuqi<br />
birTvi). rogorc vxe<strong>da</strong>vT, zemoT CamoTvlili<br />
argumentebiT ar aixsneba mocemuli magaliTi.<br />
vfiqrobT, `adkare~-Si `dVk~ aris msubuqi birTvi.<br />
xmovani ganicdis sruli saxis reduqcias. e.i.<br />
/CØC/, sa<strong>da</strong>c sareduqcio xmovani V SeiZleba iyos:<br />
a/ ð/, e, i an é, radgan gvaqvs alternacia V/Ø.<br />
SeniSvna: I sityva `akre~ `a 2 ~ xmovani gvaqvs<br />
swored iq, sa<strong>da</strong>c vvaraudobT sareduqcio<br />
xmovans, rac Seexeba `dVk~ð birTvis srul saxes,<br />
igi ar gvxvdeba, vinai<strong>da</strong>n misi pozicia yovelTvis<br />
sareduqcio V/dVk/V. es gamowveulia im TaviseburebiT,<br />
romelic axasiaTebs mocemuli enis<br />
zmnebs, kerZod, preverbis Semdeg zmnis Ziris win<br />
(igive exeba piris niSnebsac), TiTqmis yovelTvis,<br />
Cndeba e.w. `xiluli~ (faruli) maqcevari, romelic<br />
am SemTxvevaSi warmoadgens sareduqcio xmovans.<br />
Tu aseTi maqcevari ar gvaqvs, e.i. preverbi<br />
uSualod mierTvis zmnis Zirs, maSin reduqcia<br />
ga<strong>da</strong>inacvlebs iq, sa<strong>da</strong>c aRmoCndeba Tavi<strong>da</strong>n<br />
meore xmovani. mag.:<br />
Réri- /wava/ _ _ _ _ CVC<br />
↓<br />
esRri- /midis./ _ V/CC ØC/V<br />
tixe- /abrunebs/ _ _ _ _CVCVC<br />
↓<br />
ðntxe- /moabrunebs/_ V & /CCØC/V<br />
28
eduqcia ganica<strong>da</strong> é xmovanma (I magaliTSi) <strong>da</strong><br />
i xmovanma (II magaliTSi, rasac a<strong>da</strong>sturebs wina<br />
xmovnis umlauti), radgan isini warmogvidgebian<br />
sityvaSi Tavi<strong>da</strong>n meore xmovnebad /VC+CVCV<br />
VCCØCV /. sareduqcio birTvia /CCVC /, sa<strong>da</strong>c pirveli<br />
ori Tanxmovani ar qmnis homogenur kompleqss<br />
<strong>da</strong>, amave dros, maT Soris ar igulisxmeba<br />
reducirebuli xmovani. es aris, Tu SeiZleba ase<br />
iTqvas, ori martivi Tanxmovnis `iZulebiTi~ mezobloba.<br />
gvaqvs iseTi magaliTebi, rodesac erTerTi<br />
maTgani warmodgenilia harmoniuli kompleqsiT<br />
(cxadia, is iqneba zmnis Ziriseuli, radgan<br />
svanurSi arc erTi preverbi ar Seicavs harmoniul<br />
kompleqss), maSin faqtiurad oTxi Tanxmovani<br />
iyris Tavs, rac uCveulo un<strong>da</strong> iyos mocemuli<br />
enisaTvis (gansakuTrebiT, sityvis Tavsa <strong>da</strong> Sua<br />
nawilSi). mag.:<br />
Syedni- /vardeba/ _ _ _ _ _ _ _ _ CcV/CØC/V<br />
↓ ↑<br />
CæðnSydeni- /Camovardeba/ _ _Cæ V & CCcØCVCV<br />
rogorc aRvniSneT, reduqciis saxes gansazRvravs<br />
birTvis struqtura <strong>da</strong> sareduqcio xmovani;<br />
amitom, am SemTxvevaSic Sedegebi gveqneba igive,<br />
rac zemoT, radgan vgulisxmobT reduqcias msubuq<br />
birTvSi, rodesac sareduqcio xmovnebi: a, e,<br />
i, maqcevrebiT (qcevis morfemebiT) aris<br />
warmodgenili, mag.:<br />
anye- / acxobs/ _ _ _ _ V/CØCV<br />
↓<br />
a/Ø<br />
annaye- /gamoacxo/ _ V/CØC/VCV<br />
29
xelCe- /<strong>da</strong>rajobs/ _ _ CVCØCV<br />
↓<br />
e/Ø<br />
esleCón- /u<strong>da</strong>raja/ _ V/CØC/VC V & C<br />
ilak- /agnebs/ _ _ _ CVC V & C<br />
↓<br />
i/Ø<br />
ðTlak- /miagno/ _ V & /CØC/VC<br />
rasakvirvelia, igive suraTi iqneba, Tu<br />
Segvxvdeba msubuqi birTvis sxva tipebic (amis<br />
Sesaxeb ix. qvemoT).<br />
ganvixiloT A I SemTxvevis sxva tipebi:<br />
b. warmodgenilia msubuqi birTvis b/ tipi;<br />
CVC=CVCc an CVC=CcVC sareduqcio xmovani<br />
V=a/ð/-s.<br />
âasg- /WaRara/_ _ _ _ _ _ _ _ _ CVCc<br />
↓<br />
léâsgêne- /gaWaRaravebuli/ _ CV/CØCc/ V CV<br />
an<br />
licxðt- /gaCxera/ _ _ _ _ _ CVCcVC<br />
↓<br />
xacxteni- /aCxers, asobs/ _ _ CV/CcØC/VCV<br />
atybe- /wvavs/ _ _ _ VCc ØCV<br />
↓ ↑<br />
antyabe- /Sewva/ _ V/CØCc/VCV<br />
b I . V= e-s. mag.:<br />
ðnreSg- /iyara futkarma, <strong>da</strong>iyvnen ojaxebad,<br />
- naTqvamia futkarze/ _ _ _ _ VCØC VCc<br />
↓<br />
lirSgìne- /futkris<br />
gamoyofa, sawyisi/ _ _ _ _ _ CV/CØCc/ V CV<br />
30
aTbejg _ /miabjina/ _ _ _ _ _ _ _VCØCVCc<br />
↓<br />
libjgìne- /mibjena, sawyisi/ _ _ _ CV/CØCc/ V & CV<br />
iSyed- /vardeba/ _ _ _ _ _ _ _ VCcVC<br />
↓<br />
CæðSydeni- /Camovardeba/ _ Cæ V & /CcØC/VCV<br />
icqef- /texavs sicils/ _ _ _ _ VCcVC<br />
↓<br />
xocqfeni- /utydeba, uskdeba/ _ CV/CcØC/VCV<br />
V=i-s. mag.:<br />
iSdmi- /Tvreba/ _ _ _ _ _ _ CVCcØCV<br />
↓<br />
ðdSdémón- /<strong>da</strong>Tvra/ _ _ _ V/CØCcNC V & C<br />
SeniSvna: `ðdSdémón~-Si pirveli a-s umlauti<br />
kidev erTi <strong>da</strong>mamtkicebeli sabuTia imisa, rom<br />
preverbis Semdeg `i~ xmovanma ganica<strong>da</strong> sruli<br />
saxis reduqcia.<br />
cxek- /tye/ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _CcØC<br />
↓<br />
licxkiSi- /tyis kafva/ _ _ CV/CcØC/VCV<br />
sgim- /mJave wyali/ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ CcVC<br />
↓<br />
lisgmune- /am wylis <strong>da</strong>leva, sawyisi CV/CcØC/VCV<br />
laxSdix- /Sealia/ _ _ _ _ _ _ _ CVCØCcVC<br />
↓ ↓<br />
xðSTxuni- /Sealevs, -myof. usr./ _ _ CV/CcØC/VCV<br />
V=é-s mag.:<br />
jgéróg- /wmin<strong>da</strong> giorgi/ _ _ _ _ _ _ _ CcVC V & C<br />
lijgrêge- /gulis gamagreba<br />
↓<br />
wmin<strong>da</strong> giorgis SemweobiT/ _ _ CV/CcØC/VCV<br />
31
méskðd- /beWedi/ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _CVCc V & C<br />
↓<br />
lémskade- /<strong>da</strong>beWdili, galamazebuli/CV/CØCc/VCV<br />
sareduqcio xmovani V=a /ð/s/ mag.:<br />
arðSæ- /<strong>da</strong>arRvia – _ VC V & Cæ<br />
↓<br />
arSæeni- /arRvevs/ _ V/CØCæ/VCV<br />
laxæ- /mTa/ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ CVCæ<br />
↓<br />
lilxæðri- /mTaSi siaruli/ _ CV/CØCæ/ V & CV<br />
an<br />
mutæðr- /anTebuli/ _ _ _ _ _ _ _ CVCæ V & C<br />
↓<br />
litærðli- /anTeba, obieqti, mr./ _ CV/CæØC/ V & CV<br />
V= e-s. mag.:<br />
nezæ- /de<strong>da</strong> Rori/ _ _ _ _ _ _ _ _ CVCæ<br />
↓<br />
lenzòri- /goWi _ sadedle/ _ _ CV/CØC/VCV<br />
SeniSvna: umarcvlo æ `<strong>da</strong>ikarga~. mox<strong>da</strong> kompensacia<br />
momdevno xmovanTan, romelic <strong>da</strong>grZel<strong>da</strong><br />
msgavsad staær-stêr. (23,321)<br />
mewæin- /swori/ _ _ _ _ _ _ _ CVCæVC<br />
↓<br />
limwæine- /gasworeba/ _ _ CV/CØCæ/VCV<br />
hæedi- /yidis/ _ _ _ _ _ CæVCV<br />
↓<br />
ahædìnex- /gayidian/ _ _V/CæØC/ V CVC<br />
liqæec- /gawyveta/ _ _ _ CVCæVC<br />
↓<br />
gæeqæceni- /gvwydeba/ _ CæV/CæØC/VCV<br />
32
V= i, s. mag.:<br />
ikæhðli- /kiTxulobs/_ _ _V/CæØC/ V & CV<br />
↓<br />
ðnkæihêle- /moikiTxa/_ V & /CØCæ VC V CV<br />
an<br />
ðnkæihðle _ _ _ V & CØCæVC V CV<br />
↓<br />
likæhðli _ _ _ _ CV/CæØC/ V CV<br />
/xola /qæiniS- /wuwki/ _ _ _ _ _ CæV CV C<br />
↓<br />
lðqæniSêld- /sawuwkeblad/ _ C V & /CæØC/VC V CC<br />
V= é-s.<br />
amgvari magaliTi ar Segvxvdeba, gamoricxulia.<br />
d. msubuqi birTvis d/tipi CVC = CVCcæ an<br />
CVC = CcæVC, sareduqcio xmovani V = a /ð/-s. mag.:<br />
ðncxæap- /moitaca/ _ _ _ _ _ _ V & /CØCcæ/VC<br />
↑ ↓<br />
licxæpìne- /motaceba, sawyisi/ _ CV/CcæØC/ V CV<br />
V= e-s.<br />
liZgæeb- /Catexva, gawyveta/_ _ CVCcæVC<br />
↓<br />
xoZgæbeni- /uwydeba, engreva/ _ CV/CcæØC/VCV<br />
sgæeji /brZandeba, ityvian<br />
mxolod RmerTze/ _ _ _ _ CcæVCV<br />
↓<br />
lisgæjìne /<strong>da</strong>brZandeba, sawyisi/ _ CV/CcæØC/ V CV<br />
33
V= i-s, mag.:<br />
lðxmiTqæón _ /SeeCvia/ _ _ _ C V & CØCVCcæ V & C<br />
↓<br />
xðmTqæena _ /sCveo<strong>da</strong> Turme/ _ _ CV/CØCcæ/VCV an<br />
CcæiC<br />
↓<br />
V/CcæØC/VCV<br />
V= é-s.<br />
amgvari magaliTi ar gvxvdeba, gamoricxulia<br />
e. warmodgenilia msubuqi birTvis e/tipi.<br />
CVC=CæVCc an CVC = CcVCæ<br />
sareduqcio xmovani V = a /ð/-s<br />
CcaCæ<br />
↓<br />
V/CcØCæ/VCV<br />
V= e-s.<br />
likæefx- /xtoma, sawyisi/ _ CVCæVCc<br />
↓<br />
xekæfxeni- /axteba/ _ _ _ _ CVCæØCc/VCV<br />
liâæesg- /parsva, sawyisi/ _ CVCæVCc<br />
↓<br />
xeâæsgeni- /epareba/ _ _ _ _ CVCæØCc/VCV<br />
CceCæ<br />
↓<br />
V/CcØCæ/VCV<br />
V= i-s.<br />
CæiCc an CciCæ<br />
↓<br />
↓<br />
V/CæØCc/VCV V/CcØCæ/VCV<br />
V= é-s.<br />
34<br />
amgvari magaliTi ar gvxvdeba, gamoricxulia.
Cvens yuradRebas iqcevs erTi iseTi magaliTi,<br />
romlis sareduqcio birTvi warmodgenilia ori<br />
harmoniuli kompleqsiT; amasTanave erT-erT<br />
maTgans <strong>da</strong>matebiT axlavs æ. iqmneba msubuqi<br />
birTvebi. reduqcia xdeba yvela im wesis mixedviT,<br />
rac zemoT iyo gaTvaliswinebuli.<br />
ðntyæðsg_ /naperwkali/_ _ _ _ V & /CØCcæ/ V & Cc<br />
lityæsgìne _ /gakvra,<br />
↓<br />
naperwklis gamovardna/_ _ CV/CcæØCc/ V CV<br />
pirveli sityva sammarcvliania. reduqcias<br />
ganicdis Tavi<strong>da</strong>n meore xmovani. sareduqcio<br />
birTvia CVCcæ.<br />
meore sityva oTxmarcvliania. reduqcias<br />
ganicdis Tavi<strong>da</strong>n meore xmovani. sareduqcio<br />
birTvia CcæVCc.<br />
ganxiluli magaliTebi<strong>da</strong>n SeiZleba <strong>da</strong>vaskvnaT,<br />
rom msubuqi birTvis yvela tipi oTxmarcvlian<br />
sityvaSi warmogvidgens a/ð/, e, i <strong>da</strong> é xmovnebis<br />
sruli saxis reduqcias, rodesac sareduqcio<br />
xmovani sityvis Tavi<strong>da</strong>n meore xmovania.<br />
amrigad: V +/CVC/+VCVC <br />
VCØCVCVC = A I ,<br />
rodesac: V = a/ ð/, e, i <strong>da</strong> é-s.<br />
rogorc vxe<strong>da</strong>vT, A <strong>da</strong> A I SemTxvevebi iZleva<br />
reduqciis erTgvar saxes, sinkopes. Tu aRniSnul<br />
formulebs A, A I gavutolebT erTmaneTs <strong>da</strong><br />
pirobiTad avirCevT erT-erT maTgans, magaliTad:<br />
A-s, maSin zogadi formula miiRebs aseT saxes:<br />
V +/CVC/+VC(VC) <br />
VCØCVC(VC) = A,<br />
rodesac: V = a/ð/, e, i <strong>da</strong> é –s.<br />
35
amrigad, formula asaxavs balszemour dialeqtSi<br />
sruli saxis xmovanTa reduqcias anu<br />
sinkopes potenciurad sam <strong>da</strong> oTxmarcvlian sityvebSi.<br />
SeniSvna: yuradRebas iqcevs ramdenime Sem-<br />
Txveva, romelic gvxvdeba gamonaklisis saxiT.<br />
mag.:<br />
xasdik- /wyins/ _ _ _CVCcVC<br />
↓<br />
lisdike - /wyena/ _ CV/CcVC/V<br />
TiTqos ar xdeba mosalodneli reduqcia,<br />
magram gvaqvs forma: aTsðstkén- /ewyina/, romlis<br />
mixedviT vvaraudobT, rom Tav<strong>da</strong>pirvelad iyo<br />
lisasdike- /reduqciis Semdeg/ lissdike- /ori<br />
s-s Serwymis Sedegad, miviReT _ lisdike; `d~<br />
gamkveTr<strong>da</strong> <strong>da</strong> sd→st/. ar xdeba reduqcia msubuq<br />
birTvSi, sityvaSi: `lizelól~ - /siaruli/ aqe<strong>da</strong>n:<br />
`izelól~ -/<strong>da</strong>dis/, `zelalóÎ /siarulis moyvaruli/<br />
<strong>da</strong> a.S. auxsnelia meryeoba: `iskine~- /xteba/,<br />
magram `askne~ /ga<strong>da</strong>xta/, `xoskine~- /uxteba/, magram<br />
usknêlad- /uxtomlad/. ar xdeba xmovnis reduqcia<br />
iq, sa<strong>da</strong>c is mosalodneli iyo. mag.: ziSxora<br />
/deka/, atama /atami/, wyélian /sufTa, wmin<strong>da</strong>/ <strong>da</strong><br />
sxv. aseTi SemTxvevebi Zalian cotaa <strong>da</strong> umniSvneloa.<br />
36
o/ñ/ <strong>da</strong> u/ò/ xmovanTa reduqcia potenciurad<br />
sam- <strong>da</strong> oTxmarcvliani sityvebis msubuq birTvSi<br />
axla ganvixiloT xmovanTa reduqciis sxva<br />
saxe: `sakuTriv~ reduqcia, kerZod marcvlovnoba<strong>da</strong>kargviTi,<br />
potenciurad sam <strong>da</strong> oTxmarcvlian<br />
sityvebSi. aseT SemTxvevaSi sareduqcio xmovnebi<br />
SeiZleba iyos mxolod u/ò/ <strong>da</strong> o/ñ/, romlebic<br />
msubuq birTvSi gvaZleven monacvleobas æ-sTan,<br />
e.i. gveqneba alternaciebi u/ò// æ <strong>da</strong> o/ñ// æ.<br />
sammarcvlian sityvaSi procesi warmogvidgeba<br />
Semdegi saxiT:<br />
magaliTebi warmodgenilia msubuqi birTvis<br />
yvela tipisaTvis sareduqcio xmovanTa Semdegi<br />
TanmimdevrobiT:<br />
{ CVC} - msubuqi birTvi<br />
V + + V - sareduqcio fonologiuri garemo<br />
V CæCV<br />
magaliTebi warmodgenilia msubuqi birTvis<br />
yvela tipisaTvis sareduqcio xmovanTa Semdegi<br />
TanmimdevrobiT:<br />
V = o/ñ <strong>da</strong> V = u/ò<br />
a. mocemulia msubuqi birTvis a/tipi CVC <strong>da</strong><br />
sareduqcio xmovani V = o. mag.:<br />
naJom- /SenaSali/ _ CVCVC<br />
↓<br />
aJæme- /Slis/ _ _ _ V/CæC/V<br />
wor- /`sisxlis fasi~/ _ _ _ CVC<br />
↓<br />
liwæri- /sisxlis aReba/ _ V/CæC/V<br />
37
nðboz- /saRamo/ _ _ _ _ CV & CVC<br />
↓<br />
nðbæzðS- /saRamos/ _ _ _ C V & /CæC/ V & C<br />
V = ñ = æe -s<br />
qêhñd- /gayide/ _ _ C V CV & C<br />
↓<br />
lihædi- /gayidva/ _ CV/CæC/V<br />
Cæemin- /gaakeTa/ _ _ C V & CVC<br />
↓<br />
liCæme- /keTeba/ _ CV/CæC/V<br />
V= u-s, mag.:<br />
mus- /Tovli/ _ _ _ CVC<br />
↓<br />
amæsi- /Tovs/ _ _ V/CæC/V<br />
xun- /saZirkveli/ _ _ _ _ _ _ CVC<br />
↓<br />
ixæni- /saZirkvels yris/ _ _ V/CæC/V<br />
kumðS- /saqoneli/ _ _ _ _ _ _ _ _ CVC V & C<br />
↓<br />
lakæmðS- /saqonlis sadgomi/ _ CV/CæC/VC<br />
V = ò = /æi/ -s /ix.<br />
mubòr- /bneli/ _ _ _ _ _ _ _ _ _ CVC V & C<br />
↓<br />
libære- /<strong>da</strong>Rameba, <strong>da</strong>bneleba/ _ CV/CæC/V<br />
muxòr- /kuTxe/ _ _ _ _ _ _ _ _ _ CVC V & C<br />
↓<br />
muxærðl- /kuTxeebi/ _ _ _ _ _ _ CV/Cæ C/ V & C<br />
am SemTxvevaSi formulirebis dros ui <strong>da</strong> ue<br />
kompleqsebs aRvniSnavT V & simboloTi, anu rogorc<br />
umlautian xmovnebs.<br />
38
ogorc aRniSnuli iyo, reduqciisaTvis umlauts<br />
ara aqvs mniSvneloba. es naTlad Cans<br />
amgvari magaliTebi<strong>da</strong>n:<br />
akuS - /gatexe/ _ _ VCVC<br />
↓<br />
likæSe- /texva/ _ CV/CæC/V<br />
kòSe- /texs/ _ _ _ _ C V & CV<br />
↓<br />
likæSe- /texva/ _ CV/CæC/V<br />
nalyur- /nawoli/ _ CVCCVC<br />
↓<br />
liyære- /wola/ _ _ CV/CæC/V<br />
lumyòn- /wolila Turme/ _ CVCC V & C<br />
liyære- /wola/ _ _ _ _ _ CV/CæC/V<br />
b. warmodgenilia msubuqi birTvis b/ tipi<br />
CVC = CVCc an CVC = CcVC<br />
sareduqcio xmovani V = o-s<br />
CoCc<br />
↓<br />
V/CæCc/V<br />
nasgoj- /nabrZanebi/_ _ _ CVCcVC<br />
↓<br />
nasgæjaS- /nabrZanebis/ - CV/CcæC/VC<br />
V= ñ = æe-s mag.:<br />
liSgæem-liSgñm- /Txovna/ _ _ _ _ _ CVcæ V & C<br />
laSgæmðS- /saTxovris,<br />
↓<br />
saTxovari - naT. br-Si/ _ CV/CcæC/ V & C<br />
V = u-s<br />
39
CuCc<br />
↓<br />
V/CæCc/V<br />
tyuba- /wyvilis cali/ _ _ _ CcVCV<br />
↓<br />
natyæbðr- /tyupis cali/_ CV/CcæC/ V & C<br />
sgur- /zis/ _ _ _ _ CVCcVC<br />
↓<br />
lisgære- /jdoma/ _ CV/CcæC/V<br />
doSdul- /mTvare/ _ _ _ CVCcVC<br />
↓<br />
doSdælðS- /mTvaris/ _ CV/CcæC/ V & C<br />
V=ò=æi-s.<br />
aSgæid-aSgòd- /<strong>da</strong>axrCo/ _ _ _VCc V & C<br />
↓<br />
liSgæde- /<strong>da</strong>xrCoba/ _ _ _ _CV/CcæC/V<br />
Sgæir- Sgòr- /sircxvili/ _ _ _ _ Cc V & C<br />
↓<br />
xaSgòri- /sircxvilSi iqneba/ _ CV/CcæC/V<br />
ðdSxæin- /Seinaxa/ _ V & CCcæVC = V & CCc V & C<br />
↓<br />
↓<br />
liSxæni- /Senaxva/ _ CV/CcæC/V= CV/CcæC/V<br />
V = u/ ò/-s<br />
Txumur- /uTavo/ _ _ _ _ _ _ _ _ CcVCVC<br />
↓<br />
uTxæma- /umeTauro/ _ _ _ _ _ _ V/CcæC/V<br />
<br />
laTxæim- laTxòm- /sameTauro/ _CVCc V & C<br />
g. warmodgenilia msubuqi birTvis g/tipi<br />
CVC=CVCæ an CVC=CæVC<br />
40
es ukanaskneli gamoricxulia. mimdevroba<br />
CæuC <strong>da</strong> CæoC ar gvxvdeba.<br />
sareduqcio birTvia: CVCæ, sareduqcio xmovani<br />
V = o/ñ/-s.<br />
CcoCæ<br />
↓<br />
V/CcæCæ/V<br />
V = u-s.<br />
muqux- /qva/ _ _ _ _ _ _ _ CVCVC<br />
↓<br />
meqæxæiS- /qvis, naT. br./ _ CV/CæCæ/VC<br />
Teoriulad <strong>da</strong>saSvebi d) tipi ar Segvxvedria.<br />
formula miiRebs aseT saxes.<br />
CuCcæ <strong>da</strong> CoCcæ<br />
↓<br />
↓<br />
V/CæCcæ/V V/CcæCæ/V<br />
e. warmodgenilia msubuqi birTvis e/tipi<br />
CVC = CæCc an CVC = Cc V Cæ.<br />
pirveli SemTxveva gamoricxulia /mimdevroba<br />
CæuC <strong>da</strong> CæoC. ar gvxvdeba/. meore SemTxvevaSi<br />
sareduqcio xmovani<br />
V = o/ñ/-s.<br />
CcoCæ<br />
↓<br />
V/CcæCæ/V<br />
V = u-s.<br />
Sdugæ- /Tagvi/ _ _ _ _ _ _ _CcVCæ<br />
↓<br />
laSdægæór- /saTaguri/_ CV/CcæCæ/ V & C<br />
msubuqi birTvis yvela is tipi, romlis magaliTebic<br />
Segvxv<strong>da</strong>, sammarcvlian sityvaSi gvaZ-<br />
41
levs o/ñ/ <strong>da</strong> u/ò/ xmovnebis monacvleobas æ-sTan,<br />
e.i. aRniSnuli xmovnebi kargaven marcvlovnobas.<br />
amrigad, zogadi formula miiRebs aseT saxes,<br />
rodesac<br />
V = o (ñ)-s an u (ò)-s<br />
V+/C VC/ + V →<br />
→ V Cæ C V = Б<br />
axla ganvixiloT Б I SemTxveva, romelic gulisxmobs<br />
potenciurad oTxmarcvliani sityvis msubuq<br />
birTvSi o/ñ//æ <strong>da</strong> u/ò//æ xmovnebis saxecvlas.<br />
rogorc zemoT aRvniSneT, aqac mosalodnelia<br />
maTi alternacia æ-sTan, e.i. o/ñ//æ <strong>da</strong> u/ò//æ-sTan.<br />
a. warmodgenilia msubuqi birTvis a/tipi CVC<br />
sareduqcio xmovani V = o/ñ/-s mag.:<br />
cod- /codva/_ _ _ _ _ _ _ _CVC<br />
↓<br />
licædile- /Secodeba/ - CV/CæC/VCV<br />
liTof- /srola/ _ _ _ _ _ _ _ _ CVCVC<br />
↓<br />
iTæfini- /Tofis srolaSi iqneba/- V/CæC/VCV<br />
V = ñ = /æe/-s.<br />
aTcæem = aTcñm- /wausva/ _ VCC V & C<br />
↓<br />
licæmeni- /wasma/ _ _ _ _ _ CV/CæC/VCV<br />
V = u/ò/-s<br />
hunar- /smena/ _ _ _ _ _ CVCVC<br />
↓<br />
lihænðri- /mosmena/_ CV/CæC/ V & CV<br />
gurna- /mrgvali qva/ _ _ _ CVCCV<br />
↓<br />
agærðni- /agorebs qvas/ _ V/CæC/ V & CV<br />
42
Zuhëra- /saceri/ _ _ _ CVC V CV<br />
↓<br />
liZæhëre- /gacra/ _ CV/CæC/ V CV<br />
anTunêle- /wyali <strong>da</strong>alevina/_ _VCCVC V CV<br />
liTænóli- /wylis <strong>da</strong>levineba, ↓<br />
sawyisi/ _ _ _CV/CæC/VCV<br />
b. warmodgenilia msubuqi birTvis b/tipi<br />
CVC = CVCc an CVC + CcVC<br />
sareduqcio xmovani V = o/ñ/-s<br />
CoCc an CcoC<br />
↓<br />
↓<br />
V/CæCc/VCV V/CcæC/VCV<br />
V = u/ò/-s<br />
CuCc<br />
↓<br />
V/CæCc/VCV<br />
an<br />
naSgurêne- /<strong>da</strong>narigebi/ _ CVCcVC V CV<br />
↓<br />
liSgærêne- /<strong>da</strong>rigeba/ _ CV/CcæC/VCV<br />
JðnZgubîre- /aiwyvita,<br />
obieqti mr-Sia _ C V & C CcVC V CV<br />
↓<br />
liZgæbîre- /awyveta/ _ _ _ VCV/CcæC/ V CV<br />
g. warmodgenilia msubuqi birTvis g/ tipi<br />
CVC = CVCæ an CVC = CæVC<br />
es ukanaskaneli gamoricxulia, mimdevroba<br />
CæuC <strong>da</strong> CæoC, rogorc aRvniSneT, ar gvxvdeba.<br />
43
sareduqcio xmovani V = o/ñ/-s<br />
CoCæ<br />
↓<br />
V/CæCæ/VCV<br />
V = u/ò/-s. mag.:<br />
muRæÎe- /hyvavis/ _ _ _ _ _ CVCæÎV (2)<br />
↓<br />
limæRæðÎe- /yvaviloba/- CV/CæCæ/ V & ÎV<br />
lugæðr- /msuqani/ _ _ _ _ CVCæ V & C<br />
↓<br />
lilægæðri- /gasuqeba/- CV/CæCæ/ V & CV<br />
d. warmodgenilia msubuqi birTvis d/ tipi<br />
CVC = CVCcæ an CVC=CcæVC<br />
es ukanaskneli gamoricxulia. mimdevroba<br />
CcæuC <strong>da</strong> CcæoC ar gvxvdeba.<br />
sareduqcio xmovani V = o/ñ/-s.<br />
CoCcæ<br />
↓<br />
V/CæCcæ/VC<br />
V = u/ò/-s. mag.:<br />
muSgæri- /stumari/ _ _ _ _ CVCcæCV<br />
↓<br />
limæSgæare- /stumroba/- CV/CæCcæVCV<br />
awmuSæón- /gagvistumra/ _ _ _ VC CVCcæ V & C<br />
↓<br />
limæSgæane- /valis ga<strong>da</strong>x<strong>da</strong>/- CV/CæCcæ/VCV<br />
Teoriulad <strong>da</strong>saSvebi e/ tipi:<br />
CcoCæ an CcuCæ<br />
↓<br />
V/CcæCæ/VCV<br />
↓<br />
V/CcæCæ/VCV<br />
44
SeniSvna: rogorc vnaxeT, sam- <strong>da</strong> oTxmarcvliani<br />
sityvebi reduqciis TvalsazrisiT gansxvavebul<br />
Sedegebs ar iZleva, amitom erT-erTi maTganis<br />
mixedviT SeiZleba ganvsazRvroT, SevavsoT<br />
meore. ase magaliTad, Tu romelime tipis birTvi<br />
ar Segvxv<strong>da</strong> sammarcvlian sityvaSi <strong>da</strong> Segvxv<strong>da</strong><br />
oTxmarcvlianSi, maSin SeiZleba Sedegi vivaraudoT<br />
oTxmarcvlianis mixedviT, an piriqiT. magram,<br />
Tu romelime tipis birTvi ar Segvxv<strong>da</strong> arc sammarcvlian<br />
<strong>da</strong> arc oTxmarcvlian sityvaSi, cxadia,<br />
aseT SemTxvevaSi ganmsazRvrelia birTvis<br />
fonologiuri struqtura. ase magaliTad: msubuqi<br />
birTvis zogierTi tipi ar qmnis o <strong>da</strong> u xmovnebisaTvis<br />
sasurvel fonologiur garemos, e.i.<br />
xmovnebisaTvis aRniSnuli pozicia gamoricxulia.<br />
aseTia:<br />
b/ tipis msubuqi birTvi CVCc<br />
g/ tipis msubuqi birTvi CæVC<br />
d/ tipis msubuqi birTvi CcæVC<br />
e/ tipis msubuqi birTvi CæVCc<br />
ukanasakneli sami yuradRebas ipyrobs Tavisi<br />
struqturiT, samive SemTxvevaSi birTvis pirveli<br />
Tanxmovani warmodgenilia labialuri kompleqsiT,<br />
e.i. Cæ an Ccæ-Ti. amgvari struqturis<br />
birTvSi <strong>da</strong>uSvebelia o/ñ/ <strong>da</strong> u/ò/ xmovnebi. amrigad,<br />
aRniSnul dialeqtSi mimdevrobebi CæuC,<br />
CæoC ar gvxvdeba.<br />
aris SemTxvevebi, rodesac erTsa <strong>da</strong> imave<br />
birTvSi gvxvdeba erT-erTi maTgani, kerZod u/ò/,<br />
<strong>da</strong> ar gvxvdeba meore, e.i. o/ñ/. magaliTad:<br />
g/ tipis msubuq birTvSi CVCæ<br />
d/ tipis msubuq birTvSi CVCcæ<br />
45
e/ tipis msubuq birTvSi CcVCæ<br />
samive SemTxvevaSi birTvis meore Tanxmovani<br />
warmodgenilia labialuri kompleqsiT: e.i. Cæ an<br />
Ccæ-s win <strong>da</strong>saSvebia u/ò/ <strong>da</strong> gamoricxulia o/ñ/.<br />
amrigad, msubuqi birTvis yvela tipi /romelic<br />
Segvxv<strong>da</strong> oTxmarcvlian sityvaSi gvaZlevs<br />
o/ñ/ <strong>da</strong> u/ò/ xmovnebis monacvleobas æ-sTan, e.i.<br />
xmovani kargavs marcvlovnobas, funqcionalurad<br />
Tanxmovans utoldeba.<br />
rodesac: V = o/ñ/ an u/ò/-s<br />
V+/CVC/+ VCVC →<br />
→ V CæC VCVC = Б I<br />
Б <strong>da</strong> Б I SemTxvevebi reduqciis TvalsazrisiT<br />
erTgvar suraTs gviCvenebs, i.e. Б=Б I Tu zogadi<br />
formulisaTvis, pirobiTad avirCevT erT-erTs, magaliTad<br />
Б-s, maSin Cveni Б formula miiRebs aseT<br />
saxes:<br />
rodesac:<br />
V = o/ñ/ an u/ò/-s<br />
V+/CVC/+ VC(VC) →<br />
→ VCæCVC(VC) = Б<br />
amrigad, Б formula asaxavs balszemour<br />
dialeqtSi `sakuTriv~ reduqciis erT-erT saxes,<br />
kerZod, marcvlovnoba<strong>da</strong>kargviTs, e.i. xmovnis<br />
alternacias æ-sTan V/ æ.<br />
46
a/ð/, e, i <strong>da</strong> é xmovanTa reduqcia potenciurad<br />
sam- <strong>da</strong> oTxmarcvliani sityvebis mZime birTvSi<br />
Cven mier warmodgenili reduqciis sqemis mixedviT<br />
gansaxilveli <strong>da</strong>gvrCa aRniSnuli movlenis<br />
mxolod erTi saxe: `sakuTriv~ reduqciis<br />
iseTi SemTxveva, rodesac erTi xmovani icvleba<br />
meore xmovniT, e.i. alternacia marcvlovnobis<br />
SenarCunebiT. amisi axsna SesaZlebeli iqneba, Tu<br />
gaviTvaliswinebT birTvis struqturas, romelic<br />
yovelTvis aRmoCndeba mZime. swored es ukanaskneli<br />
gansazRvravs aseTi saxis monacvleobas.<br />
maSasa<strong>da</strong>me, procesi mimdinareobs mZime birTv-<br />
Si.<br />
mocemulia mZime birTvi, romelic garkveul<br />
fonologiur garemoSi ganapirobebs sareduqcio<br />
xmovnis alternacias sxva xmovanTan. ganvixiloT<br />
TiToeuli xmovnis cvalebadoba yvela tipis mZime<br />
birTvisaTvis jer sammarcvlian, Semdeg oTxmarcvlian<br />
sityvebSi.<br />
CvenTvis cnobili reduqciis wesebis mixedviT<br />
(vgulisxmobT birTvis fonologiur garemos),<br />
cvlileba un<strong>da</strong> ganicados Tavi<strong>da</strong>n meore xmovanma.<br />
sareduqcio xmovnebia a/ð/, e, i <strong>da</strong> é.<br />
sammarcvlian sityvaSi procesi warmogvidgeba<br />
Semdegi saxiT:<br />
{CVCsC}<br />
V+ +V<br />
VC V CsC V<br />
)<br />
sareduqcio birTvi<br />
sareduqcio fonologiuri garemo<br />
V<br />
)<br />
aRniSnavs reducirebul xmovans.<br />
47
a. warmodgenilia mZime birTvis a/tipi CVCsC<br />
<strong>da</strong> sareduqcio xmovani V = a/ð/-s/ mag/:<br />
jalCi- /mosamsaxure/ _ _ _ _ _ _ CVCsCV<br />
ajélCi- /emsaxureba, imasTan ↓<br />
msaxurobs/ _ _ _V/CéCsC/V<br />
bambðÎ- /bamba/ _ _ _ _ _ _ CVCéC V & Î<br />
↓<br />
lébémbðÎ- /<strong>da</strong>bambuli/- CV/CéCsC/ V & CÎ<br />
lartam- /bostani/ _ _ _ _ CVCsCVC<br />
↓<br />
lelértðm- /sabostne/ _ CV/CéCsC/ V & C<br />
manCal- /Crdili/ _ _ _ _ _ _ _ _ CVCsCVC<br />
↓<br />
laménCðld- /saCrdiloblad/ _ CV/CéCsC/ V & CC<br />
xanjðr- /xanjali/ _ _ _ _ CVCsC V & C<br />
↓<br />
léxénjðr- /xanjliani/_ CV/CéCsC/ V & C<br />
<strong>da</strong>rbðz- /svanur saxlSi Tivis<br />
Sesanaxi ganyofileba/_ _ _ _ CVCsC V & C<br />
↓<br />
lédérbêz- /saxlisze<strong>da</strong> sarTuli/_ CV/CéCsC/ V & C<br />
marTðl- /marTali/_ _ _ _ CVCsC V & C<br />
↓<br />
samérTðl- /samarTali/_ CV/CéCsC/ V & C<br />
/iseTi axlad SeZenili sityvac ki, rogoricaa<br />
`sal<strong>da</strong>T~, iZleva reduqciis igive Sedegs/.<br />
saldðT- /sal<strong>da</strong>Ti/ _ _ _ _ _ _ CVCsC V & C<br />
↓<br />
naséldðTæ- /nasal<strong>da</strong>Tari/ -_ CV/CéCsC/ V & Cæ<br />
48
Cðng- /Cangi/_ _ _ _ _ _ _ __ C V & CsC<br />
↓<br />
liCéngi- /Cangze <strong>da</strong>kvra/_ CV/CéCsC/VC<br />
xðrj- /xarji/_ _ _ _ _ _ C V & CsC<br />
↓<br />
lixérje- /<strong>da</strong>xarjva/_ CV/CéCsC/V<br />
mðnk- /manki/_ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ C V & CsC<br />
↓<br />
xeménki- /emankierebo<strong>da</strong>, myofad us./_ CV/CéCsC/V<br />
xaxðrb- /exmareba/_ _ _ CVC V & CsC<br />
↓<br />
xaxérbén- /exmarebo<strong>da</strong>/_ CV/CéCsC/VC<br />
sainteresoa, rom gvxvdeba paraleluri formebi,<br />
magram aseTi SemTxvevebi SeiZleba avxsnaT.<br />
mag: xodémbala || xodlamba<br />
madémbale || madlambe<br />
<strong>da</strong>mbal || <strong>da</strong>mbali _ es ukanaskneli miRebulia<br />
sammarcvlian sityvaSi Sua xmovnis reduqciis<br />
Semdeg, e.i. <strong>da</strong>mbal + V = <strong>da</strong>mbali. Semdeg<br />
mox<strong>da</strong> l-s ga<strong>da</strong>sma, miemata mawarmoeblebi xo-a <strong>da</strong><br />
miviReT Cveulebrivi oTxmarcvliani sityvis reduqcia<br />
`xodlamba~.<br />
bevria iseTi SemTxveva, rodesac zmniswinis<br />
saSualebiT iqmneba mZime birTvi <strong>da</strong> qcevis morfema<br />
warmogvidgeba reducirebulad. mag.:<br />
arxi- /lobios qnis/ _ _ _ VCsCV<br />
↓<br />
adérxe- /gaqna/ _ _ _ _ _ V/éCsC/V<br />
arSi- /agebs/_ _ _ _ _ VCsCV<br />
↓<br />
adérSe- /<strong>da</strong>ago/_ _ V/CéCsC/V<br />
49
V = e-s. mag.:<br />
âerâ- /xerxi/_ _ _ _ _ _ _ _ CVCsCV<br />
↓<br />
léâérâe- /moxerxebuli/_ _ CV/CéCsC/V<br />
xerde- /<strong>da</strong>rdi, javri/ _ _ _ _ CVCsCV<br />
↓<br />
xoxérdi- /uvlis, javrobs/_ CV/CéCsC/V<br />
merCil- /celi/ _ _ _ _ CVCéCsC/VC<br />
↓<br />
lémérCil- /celiani/_ CV/CéCsC/VC<br />
berkil- /borkili/_ _ _ _ _ _ CVCsCV<br />
↓<br />
lébérkil- /Seborkili/_ _ CV/CéCsC/VC<br />
xelwif- /xelmwife/_ _ _ _ CVCsCVC<br />
↓<br />
saxélwif- /saxelmwifo/_ CV/CéCsC/VC<br />
/legd/ xerdæni- /avad uxdeba/_ CVCsCæCV<br />
↓<br />
/legd/ amér<strong>da</strong>- /avad gamix<strong>da</strong>/_ V/CéCsC/V<br />
merxel- /WinWari/_ _ _ _ _ _ CVCsCVC<br />
↓<br />
lémérxel- /WinWriani/_ _ _ CV/CéCsC/VC<br />
merxðld- /meCxeri/_ _ _ _ _ _ _ _CVCsC V & CC<br />
↓<br />
lémérxelde- /gameCxerebuli/_ CV/CéCsC/VCCV<br />
xewyðæ- /erToba/_ _ _ _CVCsC V & æ<br />
↓<br />
laxéwyðæ- /gaerTe/_ CV/CéCsC/ V & æ<br />
RerbeT- /RmerTi/_ _ _ _ _ _ _ _ _ _ CVCsCVC<br />
liRérbaTæ- /`RmerToba~, rogorc ↓<br />
abst. arseb. sax./ _ _ _ CV/C éCsC/VCæ<br />
50
V = i-s. mag.:<br />
findix- /tyvia/ _ _ _ _<br />
CVCsCVC<br />
↓<br />
léféndix- /tyviiani/_ CV/CéCsC/VC<br />
cin<strong>da</strong>æ- /bartyi/_ _ _ _ _ _ _ _ CVCsCVæ<br />
↓<br />
lðcén<strong>da</strong>æ- /sabu<strong>da</strong>ri/_ _ _ _C V & /CéCsC/Væ<br />
inWli- /mosavals zi<strong>da</strong>vs/_ _ _ _ VCsCCV<br />
↓<br />
ðnénWil- /mozi<strong>da</strong>/ _ _ _ _ _ V & /CéCsC/VC<br />
irmi- /iWers/_ _ _ _ _ _ _ _ VCsV<br />
↓<br />
ðnérme- /<strong>da</strong>iWira/_ _ _ _ V & /CéCsC/VC<br />
irdi- /zrdis/_ _ _ _ _ _ VCsCV<br />
↓<br />
ðnérde- /gazar<strong>da</strong>/_ _ _ V & /CéCsC/V<br />
V = é -s/ mag.:<br />
zérz- /qadili/_ _ _ _ _ CVCsCV<br />
↓<br />
lizérze- /<strong>da</strong>qadneba/- CV/CéCsC/V<br />
Térqðd- /makrateli/_ _ _ _ _ CVCsC V & C<br />
↓<br />
naTérqadæ- /namakratlevi/- CV/CéCsC/VCæ<br />
rogorc Cans, rac un<strong>da</strong> vcvaloT mocemuli<br />
sityvebi, xmovani arsad Seicvleba, radgan am fonologiur<br />
garemocvaSi igi savsebiT <strong>da</strong>makmayofilebelia.<br />
é aris swored is xmovani, razec<br />
<strong>da</strong>iyvaneba sxva <strong>da</strong>narCenebi, amitom, mis sxva<br />
cvlilebas arc un<strong>da</strong> movelodeT. ufro sworad,<br />
am SemTxvevaSi é → é. mogvyavs erTi magaliTi<br />
ramdenime formiT:<br />
51
nabérjæ- /ganaTxari/ _ CVCéCsCæ<br />
↓<br />
libérje- /Txra/ _ _ _ CV/CéCsC/V<br />
abgrje- /Txris/ _ _ _ _ V/CéCsC/V<br />
↑<br />
bérjði- /mTxreli/ _ _ _ _ CéCsC V & Î<br />
↓<br />
mébérje- /mTxreli/ _ _ CV/CéCsC/V<br />
maSasa<strong>da</strong>me, é yvelgan ucvleli <strong>da</strong>rCa.<br />
b. warmodgenilia mZime birTvis b/ tipi, sa<strong>da</strong>c<br />
CVCsC = CVCsCc an CVCsC = CcVCsC,<br />
sareduqcio xmovani V = a/ð/-s. mag.:<br />
anWyi- /xednis/ _ _ _ _VCsCcV<br />
↓<br />
adénWye- /gaxedna/_ V/CéCsCc/V<br />
alSgi- /xuravs saxls/_ _ _VCsCcV<br />
↓<br />
adélSge- /ga<strong>da</strong>xura/ _ _ V/CéCsCc/V<br />
<strong>da</strong>saSvebi varianti:<br />
V = a/ð/-s<br />
CcaCsC<br />
↓<br />
V/CcéCsC/V<br />
V = e-s.<br />
CeCsCc an CceCsC<br />
↓<br />
↓<br />
V/CéCsCc/V<br />
V/CcéCsC/V<br />
V = i-s. mag.:<br />
birtyil- /burtyli/ _ _ _ _ CVCsCcVC<br />
↓<br />
lébértyil- /burtyliani/_ CV/CéCsCc/VC<br />
52
kinCx- /kiseri/_ _ _ _ _ _ _ CVCsCV<br />
↓<br />
likénCxe /kisreba ramis/_ CV/CéCsCc/V<br />
<strong>da</strong>saSvebi varianti<br />
V = i-s<br />
CciCéC<br />
↓<br />
V/CcéCsC/V<br />
V = é-s. mag.:<br />
kércxðÎ- /kaci, romelsac uyvars<br />
xis Wra, an karg najaxze<br />
ityvian/_ _ _ _ _ _ _CVCsCc V & Î<br />
↓<br />
likércxe- /Wra, Cexva/_ _ _ _ CV/CéCsCc/V<br />
ðdtyérSe- /CaiZira/_ _VCCcVCsCV<br />
↓<br />
ityérSe- /iZireba/_ _ _V/CcéCsC/V<br />
adWkérne- moiTmina/_ _ VCCc VCsCV<br />
↓<br />
liWkérne- /moTmena/_ _ _ CV/CcéCsC/V<br />
g. warmodgenilia mZime birTvis g/ tipi, sa<strong>da</strong>c<br />
CVCsC = CVCsCæ an CVCsC = CæVCsC,<br />
sareduqcio xmovani V = a/ð-s. mag.:<br />
hanwæ- /pativi/_ _ _ _ _ _ _ _CVCsCæ<br />
↓<br />
lihénwe- /pativis Setana/_ CV/CéCsC/V<br />
arSæni- /axsenebs/_ _ _ _ VCsCæCV<br />
↓<br />
anérSæen- /axsena/_ _ _ VCéCsCæVC<br />
ankæSde- /amoklebs/ _ _ _ _ VCsCæCcV<br />
↓<br />
anénkæeSde- /<strong>da</strong>amokla/ _ V/CéCsCæ/VCcV<br />
53
V = e-s.<br />
V = i-s, mag.:<br />
ilkæhe- /kiTxulobs ambavs/ _ _VCsCæCV<br />
↓<br />
ðxélkæih- /moikiTxe/ _ _ _ _ V & /CéCsCæ/VC<br />
d/, e/ tipebi ar Segvxv<strong>da</strong>.<br />
mocemuli magaliTebis mixedviT aRmoCn<strong>da</strong>,<br />
rom sammarcvliani sityvis mZime birTvSi a/ð/, e, i<br />
<strong>da</strong> é xmovnebi gvaZleven monacvleobas é xmovanTan,<br />
e.i. alternacia a/ð// é, e/ é, i/ é <strong>da</strong> é/ é. rac Seexeba<br />
am ukanasknels, rogorc ukve aRvniSneT, igi ar<br />
icvleba. ukeT rom vTqvaT, birTvSi mocemulia is<br />
xmovani, romelic savsebiT akmayofilebs mis<br />
fonologiur distribucias. aqe<strong>da</strong>n gamomdinare,<br />
é-s meti cvlileba ar iyo mosalodneli; piriqiT,<br />
misi cvlileba <strong>da</strong>arRvev<strong>da</strong> zemoaRniSnul wess.<br />
amrigad, rodesac V = a/ð/, e, i, é-s<br />
V+/CVCsC+ VC →<br />
→ V C éCsC VC = В.<br />
axla ganvixiloT В 1 SemTxveva, romelic<br />
gulisxmobs a/ð/, e, i, <strong>da</strong> é xmovnebis reduqcias<br />
potenciurad oTxmarcvliani sityvis birTvSi.<br />
aqac, rogorc viciT, mosalodnelia sityvis<br />
Tavi<strong>da</strong>n meore xmovnis reduqcia.<br />
a. warmodgenilia mZime birTvis a/tipi CVCsC;<br />
sareduqcio xmovani V = a/ð/-s. mag.:<br />
kalmax- /Tevzi/ _ _ _ _ _ _ CVCsCVC<br />
↓<br />
likélmðxi- /Tevzaoba/ _ CV/CéCsC/ V & CV<br />
manCal- /Crdili/ _ _ _ _ _ _ CVCsCVC<br />
↓<br />
liménCðli- /moCrdileba/ _ CV/CéCsC/ V & CV<br />
54
tarxan- /keti xilis Camosabertyi/<br />
_ _ _ _ CVCsCVC<br />
↓<br />
litérxanól- /ketis srola,<br />
saw./_ CV/CéCsC/VC V &<br />
& C<br />
farfal- /cecxlis ali/_ _ _ _ _ _ _ CVCsCVC<br />
↓<br />
liférfêle- /alis farfali, saw/_ CV/CéCsC/ V CV<br />
<strong>da</strong>mbal- /<strong>da</strong>bali/ _ _ _ _ _ _ _ CVCsCVC<br />
↓<br />
xodémbala- /ufro <strong>da</strong>bali/ _ CV/CéCsC/VCV<br />
angre- /debs, kvercxzea<br />
naTqvami/ _ _ _ _<br />
CVCsCVC<br />
↓<br />
adéngére- /<strong>da</strong>do kvercxebi/_ V/CéCsC/VCV<br />
bðng- /maTrobela sasmeli/ _ _ C V & CsC<br />
↓<br />
lébéngaæe- /bang <strong>da</strong>leuli/_ CV/CéCsC/VæV<br />
gðrgla- /laparaki/ _ _ _ _ _ C V & CsCCV<br />
↓<br />
mégérgðli- /molaparake/_ _ CV/CéCsC/ V & CV<br />
hðnwæ- /nakeli/ _ _ _ _ _ _ _ _ _ C V & CsCæ<br />
lihénwóli- /saqonlis sadgomis ↓<br />
gawmen<strong>da</strong>, sawyisi/ _ CV/CéCsC/ V & CV<br />
mðrdeb- /merideba, xaTri maqvs/ _ _ C V & CsCVC<br />
↓<br />
amérdðbén- /momeri<strong>da</strong>, momexaTra/_ V/CéCsC/ V & CVC<br />
55
pðrWíle- /WriWinebs, laparakobs/ _ _ C V & CsC V CV<br />
↓<br />
napérWilðæs- /naWriWinevs,<br />
nalaparakevs/ _ _ _ _ _ _ _ _ CV/CéCsC/ V & æC<br />
V = e-s. mag.:<br />
berkil- /borkili/ _ _ _ _ CVCsCVC<br />
↓<br />
lébérkile- /Seborkili/_CV/CéCsC/VCV<br />
xenyðæ- /erToba/ _ _ _ _ CVCsC V æ<br />
↓<br />
<strong>da</strong>xényaæe- /gaerTo/ _ CV/CéCsC/VæV<br />
xerminól- /<strong>da</strong>sdevs <strong>da</strong>saWerad/ _ _ CVCsCVC V & C<br />
↓<br />
<strong>da</strong>xérminðle- /sdia <strong>da</strong>saWerad/_ CV/CéCsC/ V & CV<br />
xeldel- /mwyemsavs/_ _ _ CVCéCVC<br />
↓<br />
ðnéldeRe- /momwyemsa/ _ V/CéCsC/VCV<br />
V = i-s. mag.:<br />
findix- /tyvia/ _ _ _ _ _ _ CVCsCVC<br />
↓<br />
lðféndixór- /satyvie/_ C V & /CéCsC/VC V & C<br />
pilw- /didi mxeci, nadiri/ _ _ CVCsC<br />
↓<br />
nópélwura- /mxeci/ _ _ _ _ C V & /CéCsC/VCV<br />
winwil- /wiwila/ _ _ _ _ _ _ _CVCsCVC<br />
↓<br />
léwénwile- /wiwilebiani/ _ CV/CéCsC/VCV<br />
56
irdi- /izrdis/ _ _ _ _ _ _ VCsCV<br />
↓<br />
alérdëli- /gazrdila/ _ V/CéCsC/ V CV<br />
irmi- /iWers/ _ _ _ _ _ VCsCV<br />
↓<br />
amérmìne- /<strong>da</strong>miWers/_ V/CéCsC/ V CV<br />
ilxne- /ilxens, uxaria<br />
vinmes naxva/ _ _ _ VCsC ØCV<br />
↓ ↑<br />
ðdélxine- /gauxar<strong>da</strong>/_ _ V & /CéCsC/VCV<br />
indune- /indomebs/_ _ _ _VCsCVCV<br />
↓<br />
ênéndune- /moindoma/_ V & /C éCsC/VCV<br />
inCli- /Civis/ _ _ _ _ VCsCCV<br />
↓<br />
êdénCile- /iCivla/_ V & /CéCsC/VCV<br />
irbiël- /purs acxobs/_ _ _ _VCsCV V C<br />
↓<br />
ðnérbÎelón- /<strong>da</strong>acxo/ _ _ V & /CéCsC/ÎV C V & C<br />
ildësgól- /fexze icvams/_ _ VCsC V Cc V & C<br />
↓<br />
anéldësgón- /Caicva/_ _ _ _ V & CéCsC V Cc V & C<br />
adbinyíre- /<strong>da</strong>aqucmaca/ _ _ _ _ _VCCVCsC V CV<br />
↓<br />
lebényñrad- /<strong>da</strong>saqucmaceblad/ _ V/CéCsC/ V & CV<br />
escincíre- /<strong>da</strong>aqucmaca/_ _ _ VCCVCsC V CV<br />
↓<br />
licéncíre- /<strong>da</strong>qucmaceba/_ _ CV/CéCsC/ V CV<br />
57
V = é -s<br />
Térqðd- /makrateli/_ _ _ _ _ _ _ _ CVCsC V & C<br />
↓<br />
liTérqðdi- makratlis xmareba,<br />
saw./ _ _ _CV/CéCsC/ V & CV<br />
Tértïn- /frutunebs/_ _ _ CVCsC V C<br />
↓<br />
liTértïni- /frutuni/_ CV/CéCsC/ V CV<br />
RérWni- /RriWinebs, Wrialebs/ _ _ CVCsCCV<br />
↓<br />
liRérWéni- /Wriali/ _ _ _ _ _ _CV/CéCsC/VCV<br />
J’anxértaæe- /moxraka/ _ _ _C’VCCVCsC/VæV<br />
↓<br />
axértðæi- /xrakavs/ _ _ _ _ _ V/CéCsC/ V & æV<br />
adténjðæe- /<strong>da</strong>tanja/_ _ _VCCVCsC V & æV<br />
↓<br />
aténjðæi- /tanjavs/_ _ _ _ V/CéCsC/ V & æV<br />
b. warmodgenilia mZime birTvis b/ tipi<br />
CVCsC = CVCsCc an CvCsC = CcVCsC<br />
sareduqcio xmovani V = a/ð/-s.<br />
CaCsCc<br />
<br />
V/CéCsCc/VCV<br />
skarxal- /setyva/ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ CcVCsCVC<br />
↓<br />
liskérxðli- /setyvis wamosvla,<br />
saw./ _ _ _ CV/CcéCsC/ V & CV<br />
JRðrmíle- /JRrialebs, Rrialebs/ _ Cc V & CéC V C<br />
↓<br />
liJRérmíle- /JRriali, Rriali/_ CV/CcéCsC/ V CV<br />
58
V= e-s.<br />
<strong>da</strong>saSvebi varianti:<br />
CeCsCc an CceCsC<br />
↓<br />
↓<br />
V/CéCs Cc/VCV<br />
V/CcéCsC/VCV<br />
V = i-s. mag.:<br />
bintyil- /burtyli/_ _ _CcVCéCcVC<br />
↓<br />
libéntyíre- /gaputva/_CV/CéCsCc/ V CV<br />
inCqról- /Cqarobs/_ _ _ VCsCc V & C<br />
↓<br />
ðnénCqare- /iCqara/_ _ V & /CéCsCc/VCV<br />
ilmesgi- /cecxls anTebs/ _ _ VCsCVCcV<br />
↓<br />
adélmesge- /<strong>da</strong>anTo/_ _ _ _ V/CéCsC/VCcV<br />
imtkicðæi- /imtkicebs/ _ _ _ _ CVCsCcVC V & æV<br />
↓<br />
aTémtkicðæ- /<strong>da</strong>amtkice/_ _ _ V/CéCsCc/VC V & æ<br />
V = é-s.<br />
Cé CsCc<br />
V/C é CsCc/VCV<br />
wyélÁðn- /wmin<strong>da</strong>/_ _ _ _ _ _ _ _ _ CcVCsC V & C<br />
awyélÁðni- /wmends, asufTavebs/ _ V/CcéCsC/ V & CV<br />
diaqroniuli eqskursi: kæirike→reduqciis Sedegad→kuirke–pirveli<br />
k-s gamJRerebiT gæirke _<br />
sawyisis forma reduqciis Semdeg → ligæérke →<br />
ligurke.<br />
g. warmodgenilia mZime birTvis g/tipi<br />
CVCsC = CVCsCæ an CVCsC = CæVCsC<br />
59
sareduqcio xmovani V = a/ð/-s. mag.:<br />
bartyæend- /tyemali/_ _ _ _ _ _ _CVCéCæ VCC<br />
↓<br />
labéryæen<strong>da</strong>- /tyemlis tye/_ _ CV/CéCsCæ /VCCV<br />
manmgæam- /samZimari/_ _ _ _CVCsCæ VC<br />
↓<br />
laménæamén- /memZima/_ _ CV/Cé CsCæ /VCVC<br />
V = e-s. mag.:<br />
xendæreæ- /emduris/_ _ _ _ CVCs Cæ CsVæ<br />
↓<br />
eséndroæên- /<strong>da</strong>emdura/_ _ V/CéCsCCs/Væ V & C<br />
V = i-s. mag.:<br />
iltæxæe- /suls ibrunebs/ _ _ _ VCsCæCæV<br />
↓<br />
ðxéltæix- /moibrune/_ _ _ _ _ V & /CéCsCæ/VC<br />
ilkæhe- /kiTxulobs ambavs/_ _ _ _VCéCæCV<br />
↓<br />
ðnélkæihe- /moikiTxa/_ _ _ _ _ V & /CéCsCæ/VCV<br />
yuradRebas iqcevs erTi magaliTi, sareduqcio<br />
birTvis komponentebi warmodgenilia harmoniuli<br />
kompleqsebiT:<br />
tyérsgnðÎ- /tkacana/_ _ _ _ CcVCsCcC V & Î<br />
↓<br />
lityérsgéni- /tkacani/ _ CV/CcéCsCc/VCV<br />
amrigad, potenciurad oTxmarcvliani sityvis<br />
mZime birTvi ganapirobebs a/ð/, e, i <strong>da</strong> é xmovnebis<br />
monacvleobas é-sTan, e.i. alternaciebia: a/ð//é, e/é,<br />
i/é <strong>da</strong> é/é.<br />
В I formula, rodesac: V = a/ð/,e, i <strong>da</strong> é-s.<br />
V+/CVCsC/+VCVC →<br />
→ V C éCsC VCVC= В I<br />
60
Tu В= В I /maT Soris reduqciis TvalsazrisiT<br />
ar aris sxvaoba/, maSin potenciurad sam- oTxmarcvlian<br />
sityvebSi aRniSnuli saxis reduqciis<br />
zogadi В formula iqneba:<br />
V+/CVCsC/+VC(VC) →<br />
→ VC éCsC VC(VC)= В<br />
yuradRebas iqcevs zogierTi iseTi magaliTi,<br />
romelic <strong>da</strong>matebiT axsnas moiTxovs. gvxvdeba paraleluri<br />
formebi: reducirebuli <strong>da</strong> arareducirebuli.<br />
mag.:<br />
gðnj- /Jangi/ _ _ _ _ _ _ _ C V & CsC<br />
↓<br />
légénje- /<strong>da</strong>Janguli/ _ CV/CéVsC/V<br />
magram:<br />
↓<br />
ðdgénjón- /<strong>da</strong>iJanga/ _ _ V & CCéCsC V & C<br />
hðnwæ- /nakeli/ _ _ _ _ _ _ _ C V & CsC<br />
↓<br />
lihénwóli- /nakelisagan<br />
gawmen<strong>da</strong>/_ _ _CV/C éCsC/ V & CV<br />
magram:<br />
↓<br />
qêThénwól- /gawmin<strong>da</strong>/_ _ C V CCéCsC V & C<br />
sðrk- /sarke/_ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ C VCsCV<br />
↓<br />
isérkól- /sarkeSi iyureba/_ _ _ _ V/CéCsC/ V C<br />
magram:<br />
↓<br />
ðdsérkêle- /sarkeSi Caixe<strong>da</strong>/_ _ _ V & CCéCsC V CV<br />
61
wirx- /RvlerWi/ _ _ _ _ _ CVCsC<br />
↓<br />
awérxe- /grexs/_ _ _ _ _ _ CéCsCV<br />
↓<br />
anwérxe- /<strong>da</strong>grixa/ _ _ _VCCéCsCV<br />
sityvebSi: ðdgénjón- qêThénwól, ðdsérkêle,<br />
anwérxe, mZime birTvSi reduqcia ar iyo mosalodneli,<br />
radgan reducirebulia xmovani zmniswinis<br />
Semdeg, magram, rogorc Cans, analogiasTan<br />
gvaqvs saqme. mZime birTvis fonologiurma garemom<br />
gansazRvra amgvari cvlilebebi.<br />
gvxvdeba paraleluri formebi. mag.:<br />
xðrj- /saWmeli, xarji/ _ _ _ C V & CsC<br />
↓<br />
ixérjól- /Wams, xarjavs/ _ _ V/CéCsC/ V & C<br />
ðdxérjón || ðdxarjón- /SeWama, <strong>da</strong>xarja/<br />
âerâ- /xerxi/ _ _ _ _ _ CVCsC<br />
liâérâe/moxerxeba/ _ C/VéCsC/V<br />
anâérâe||anâerâe- /moaxerxa/<br />
asevea:<br />
oxberkil || oxbérkil- /Sevborke, borkili <strong>da</strong>vade/<br />
liJRðrmíle || liJRérmíle- (Rriali)<br />
libirntyíre || libéntyíre- (gaputva)<br />
gvxvdeba iseTi magaliTebic, sa<strong>da</strong>c<br />
sareduqcio fonologiur garemoSi xmovani<br />
zogjer ganicdis reduqcias, zogi ki _ ara. mag.:<br />
pilw- /mxeci, nadiri/ _ _ _ CVCsC<br />
↓<br />
nðpélwurðl- /mxeci/ _ _ C V & CéCsCVC V & C<br />
magram: nðpilwura<br />
62
enaSi SeimCneva tendencia, mZime birTvis upiratesobisa<br />
reduqciis dros. ase mag.:<br />
ilwi- /webavs/ _ _ _ _ V/Cs Ø C/V<br />
↑ ↓<br />
ðTlawón- mieweba/_ V & /C ØCs/VC V & C<br />
adélwi- /gawebavs/ _ V/CéCsØ/C<br />
sgim- /mJave wyali/ _ _ _ _ _ _ _ _ _ CcVCs<br />
↓<br />
adsgémnóle- /es wyali <strong>da</strong>lia/ _ _ VC/CcéCsC/ V & CV<br />
magram aris:<br />
lisgmunóli (am mJave wylis sma, saw.)<br />
adsgimænóle (es wyali <strong>da</strong>lia)<br />
adsgémnóle || adsgimænóle -<br />
am magaliTSi gvaqvs reduqcia analogiiT <strong>da</strong>,<br />
amave dros, paraleluri arareducirebuli formac.<br />
mocemuli magaliTebis mixedviT a/ð, e, i <strong>da</strong> é<br />
xmovnebma sam- <strong>da</strong> oTxmarcvliani sityvis mZime<br />
birTvSi mogvca monacvleba é xmovanTan. riT<br />
aixsneba aRniSnuli alternacia amasTan <strong>da</strong>kavSirebiT<br />
metad sayuradReboa a. SaniZis mosazreba é<br />
xmovnis Sesaxeb:<br />
`svanurSi moipoveba agreTve é xmovanic,<br />
magram misi ZiriTa<strong>da</strong>d miCneva sacilobelia: rogorc<br />
gviCvenebs <strong>da</strong>kvirveba zogierT enebze, romelTac<br />
igi moepovebaT (afxazuri, somxuri, TviT<br />
svanuri), igi mraval SemTxvevaSi sxva xmovanTa<br />
reduqciis Sedegia <strong>da</strong> xSirad agreTve erTad Tavmoyril<br />
TanxmovanTa gamoTqmis gasaadvileblad<br />
ganviTarebuli meoreuli xmovani~ (22,323).<br />
zemoaRniSnuli monacvleoba SeiZleba aixsnas<br />
reduqciiT, radgan:<br />
63
é-s ukavia reducirebuli xmovnis adgili:<br />
Sesabamisad sam- <strong>da</strong> oTxmarcvlian msubuq<br />
birTvSi a/ð, e, i <strong>da</strong> é xmovnebi ganicdian sruli<br />
saxis reduqcias, e.i. gvaZleven alternaciebs:<br />
a/ð// Ø, e/ Ø, i/ Ø <strong>da</strong> é/Ø.<br />
debuleba imis Sesaxeb, rom é aris meoreuli,<br />
ganviTarebuli xmovani (e.i. mox<strong>da</strong> sruli saxis<br />
reduqcia <strong>da</strong> Semdeg ganviTar<strong>da</strong> é), eWvs iwvevs,<br />
radgan xmovnis gauqmeba <strong>da</strong> Semdeg sxva xmovnis<br />
ganviTareba iq, sa<strong>da</strong>c is aucilebelia, rogorc<br />
TanxmovanTa gasayari, ar aris mosalodneli. am<br />
SemTxvevaSi ufro gamarTlebulia ucvleli<br />
<strong>da</strong>rCeniliyo Tav<strong>da</strong>pirveli xmovani.<br />
aRniSnuli debuleba nawilobriv uariyofa<br />
iseTi magaliTebis arsebobiTac, rogoricaa:<br />
andri /modis/, esRri, /midis/, ðntxe /<strong>da</strong>abrunebs/<br />
<strong>da</strong> a.S. mocemul magaliTebSi xmovani ki ar ganviTar<strong>da</strong>,<br />
aramed arsebulma ganica<strong>da</strong> sruli saxis<br />
reduqcia /miuxe<strong>da</strong>vad TanxmovanTa Tavmoyrisa/, e.i.<br />
sityvis struqtura gansazRvra reduqciam. igi<br />
Zlieri movlenaa svanurisaTvis, amitom sareduqcio<br />
poziciaSi xmovnis ganviTareba ar aris<br />
mosalodneli. marTalia, aRniSnul magaliTebSi<br />
TanxmovanTa Tanmimdevroba ar iZleva CCsC (aseTi<br />
SemTxveva saerTod ar gvxvdeba sityvis <strong>da</strong>sawyis-<br />
Si), ris gamoc verafers vityviT <strong>da</strong>namdvilebiT<br />
(iqneb or Cqamiers Soris sonori ar SeiZleba <strong>da</strong><br />
amitom Cndeba é), magram erTi cxadia, é-s gamoCena<br />
aRniSnul poziciaSi <strong>da</strong>mokidebulia TanxmovanTa<br />
distribuciaze. mZime birTvi <strong>da</strong> misi fonologiuri<br />
garemo ganapirobebs sareduqcio xmovnebis<br />
amgvar cvalebadobas.<br />
64
sakmarisia, Cven mier aRniSnuli reduqciis<br />
ganmsazRvreli sami ZiriTadi faqtori<strong>da</strong>n (birTvis<br />
struqtura, birTvis fonologiuri garemo <strong>da</strong><br />
sareduqcio xmovani) erT-erTi SevcvaloT, rom<br />
Seicvleba reduqciis saxe. am SemTxvevaSi mTeli<br />
sisruliT Tavi iCina pirvelma faqtorma:<br />
birTvis struqturis cvlam gamoiwvia erTi<br />
<strong>da</strong> imave xmovnebis gansxvavebuli alternaciebi.<br />
amrigad, reduqciisaTvis xelsayrel fonologiur<br />
garemoSi a/ð, e, i <strong>da</strong> é xmovnebma msubuq<br />
birTvSi mogvca alternacia V/Ø, xolo mZime<br />
birTvSi – alternacia V/é.<br />
sainteresoa v. Tofurias azri i xmovanTan<br />
<strong>da</strong>kavSirebiT. avtors mohyavs aseTi magaliTi:<br />
findix- (tyvia) _ _ _ _ _ _ _ CiCsCVC<br />
↓<br />
lðféndixór (satyvie) _ _ C V & CéCsCVC V & C<br />
es –é rom i-<strong>da</strong>n aris, _ wers avtori, _ iqe<strong>da</strong>n<br />
Cans, rom wina a-s aumlautebs, sxva gziT rom<br />
yofiliyo, umlauts ar mogvcem<strong>da</strong> (5, 152). es azri<br />
kidev ufro gamyar<strong>da</strong> mas Semdeg, rac g. maWavarianma<br />
gamosca Tavisi cnobili werili svanuri<br />
enis xmovanTa Sesaxeb, romelic zemoT iyo<br />
ganxiluli. avtori asabuTebs, rom .. é = i-s. Tu .. é -s<br />
umlauts anu palatalizacias movuxsniT, <strong>da</strong>rCeba<br />
é. es debuleba sxva araferia, Tu ara mtkiceba<br />
imis Sesaxeb, rom xmovani saxes icvlis, Tavis<br />
raRac Tvisebas, Semadgenel elements kargavs,<br />
rac swore<strong>da</strong>c, aris reduqcia. <strong>da</strong> Tu i xmovnis<br />
SemTxvevaSi reduqciasTan gvaqvs saqme, cxadia,<br />
imave fonologiur garemoSi (anu erTgvar<br />
sareduqcio birTvSi) sxva a/ð/, e, é xmovnebic imave<br />
cvlilebas ganicdis. es aris sakuTriv reduqciis<br />
65
meore SemTxveva, rodesac yvela sareduqcio<br />
xmovani <strong>da</strong>iyvaneba erT romelime xmovanze, am<br />
SemTxvevaSi é-ze, romelic, Cveni azriT, poziciiT<br />
aris ganpirobebuli.<br />
66<br />
o/ñ/ <strong>da</strong> u/ò/ xmovanTa reduqcia potenciurad<br />
sam- <strong>da</strong> oTxmarcvliani sityvebis mZime birTvSi<br />
axla ganvixiloT o/ñ <strong>da</strong> u/ò xmovnebis<br />
alternacia sam- <strong>da</strong> oTxmarcvliani sityvis mZime<br />
birTvSi. msubuq birTvSi aRniSnuli xmovnebi gvaZlev<strong>da</strong><br />
umarcvlo æ-s. rogori iqneba maTi cvalebadoba<br />
mZime birTvSi<br />
a. warmodgenilia mZime birTvis a/ tipi CVCsC<br />
<strong>da</strong> sareduqcio xmovani V = o-s.<br />
CoCsC<br />
↓<br />
V/ CuCsC/V<br />
V = ñ = /æe/-s mag.:<br />
yæelf- /svanuri saxlis iataki, kera/_ C V & CsC<br />
↓<br />
meyulfa- /ojaxis wevrebi/ _ _ _ _ _CV/CuCsC/V<br />
V = u-s. mag.:<br />
xurjnðl- /xurjinebi/ _ _ _ _ CVCsCC V & C<br />
↓<br />
luxurjin- /xurjiniani/_ _CV/CuCsC/VC<br />
gurkðÎ- /Sesawiravi xari,<br />
sakvirike/ _ _ _ _ _ _ CVCs V & Î<br />
lðgurka- /kvirike, salocavis ↓<br />
saxeli/_ _ C V & /CuCsC/V
ligurke- /kvirikoba/ _ _ _ CV/CuCsC/V<br />
diaqroniuli eqskursi: kæirike→reduqciis Sedegad<br />
→ kæirke – pirveli k-s gamJRerebiT gæirke _<br />
sawyisis forma reduqciis Semdeg → ligæérke →<br />
ligurke.<br />
ðTmundón- /endo/ _ V & CCVCsC V & C<br />
↓<br />
limunde- /ndoba/_ CV/CuCsC/V<br />
laxmurjæêlón- /<strong>da</strong>apira/_ CVCCVCsCæ V C V & C<br />
↓<br />
limurjól- /<strong>da</strong>pireba/ _ _ _ CV/CuCsC/ V & C<br />
SyðJæ- /mwyeri/_ _ _ _ _ _ _ _ _ _ Cc V & Cæ<br />
SyðJuldóS- /`mwyerukasi~, kn. f./ _ Cc V & /CuCsC/ V & C<br />
V = ò = /æi/ -s. mag.:<br />
yæimbir- /kunwuli/ _ _ _ _ _ _ C V & CsCC<br />
↓<br />
luyumbir- /kunwliani/ _ _ _ CV/CuCsC/VC<br />
b. warmodgenilia mZime birTvi b/ tipi, sa<strong>da</strong>c<br />
CVCsC = CVCsCc an CVCsC = CcVCsC<br />
sareduqcio xmovani V = o/ñ/-s<br />
CoCsCc an CcoCsC<br />
<br />
<br />
V/CcuCsC/V<br />
V/C u Cs Cc/V<br />
V = u. mag.:<br />
<strong>da</strong>Sdæ- /<strong>da</strong>Tvi/_ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ C V & Ccæ<br />
↓<br />
dðSduldðS- /<strong>da</strong>Tunasi,<br />
dðSdæ + éld – ðS, naT. br.-Si, _ C V & /CcuCsC/ V & C<br />
67
lðÎZgumbêle- /miiw-moiwia<br />
<strong>da</strong>jajgur<strong>da</strong>/_ _ _ _ _ C V & ÎCcVCsC V CV<br />
↓ ↓<br />
liZgumbêle- /sawyisi/_ _ _ CV/CcuCsC/ V CV<br />
g. warmodgenilia mZime birTvis b/tipi<br />
CVCsC = CVCsCæ an CVCsC = CæVCsC<br />
es ukanaskneli gamoricxulia.<br />
sareduqcio xmovani<br />
V = o/ñ-s. mag.:<br />
CoCsCæ<br />
V/CuCsCæ/V<br />
V = u-s. mag.:<br />
muryæam- /cixe/_ _ _ _ _ _ CVCcCæVC<br />
↓<br />
lumuryæam- /cixiani/_ CV/CuCsCæ/VC<br />
d/ <strong>da</strong> e/ tipebi V = u-s.<br />
CuCsCcæ<br />
CcuCsCæ<br />
↓<br />
↓<br />
V/CæCsCcæ/V <strong>da</strong> V/CcuCsCæ/V<br />
amrigad, Г formula miiRebs aseT saxes:<br />
V+/CVCsC/+VC →<br />
→ VCuCsCVC = Г, rodesac V = o/ñ-s, u/ò/-s<br />
axla ganvixiloT potenciurad oTxmarcvliani<br />
sityvebi.<br />
a. warmodgenilia mZime birTvis a/ tipi CVCsC,<br />
sareduqcio xmovani V = o/ñ-s<br />
CoCsC<br />
↓<br />
V/CuCsC/VCV<br />
68
V = ñ = æe-s.<br />
qæerwil- /qñrwili/_ _ _ _ _ _ _ C V & CsCVC<br />
↓<br />
liqurwilól- /<strong>da</strong>qorwineba/ _ CV/CuCsC/VC V & C<br />
V = u-s. mag.:<br />
yurmðnj- /yru//_ _ _ _ _ _ _ _ _CVCsC V & CC<br />
↓<br />
luyurmanje- /<strong>da</strong>yruebuli/ _ CV/CuCsC/VCCV<br />
yunzel- /yurZeni/ _ _ _ _ CVCsCVC<br />
↓<br />
layunzeli- /venaxi/ _ _CV/CuCsC/VCV<br />
mursìnad- /namsxvrevebad/ _ _ CVCsC V & CV<br />
↓<br />
limursìne- /msxvreva/ _ _ CV/CuCsC/ V CV<br />
V = é = …i-s. mag.:<br />
Sòndba- /cxoneba, Sendoba/ _ _ _ C V & CsCCV<br />
↓<br />
lðSundobór- /Sesandobari/ _ C V & /CuCsC/VC V & C<br />
g. warmodgenilia mZime birTvis b/ tipi, sa<strong>da</strong>c<br />
CVCsC = CVCsCc an CVCsC = CcVCsC<br />
sareduqcio xmovani V = o/ñ-s.<br />
CoCsCc<br />
CcoCsC<br />
↓<br />
↓<br />
V/CuCsCc/VCV an V/CcuCsC/VCV<br />
V = u-s. mag.:<br />
ankulTxne- /Seborka/_ _ VCCVCsCcCV<br />
↓<br />
akulTxðni- /borkavs/_ _ _ V/CuCsCc/ V CV<br />
69
an<br />
anskurfne- /<strong>da</strong>grixa, magrad <strong>da</strong>grexvazea<br />
naTqvami/_ _ _ VCCcVCsCCV<br />
↓<br />
askurfðni- /grexs/ _ _ _ _ _ _ V/CcuCsC/ V & CV<br />
lðÎZgumbêle- /miiw-moiwia/ _ _ _ C V & ÎCcVCsC V CV<br />
↓<br />
liZgumból- /miwev-moweva, saw./_ _ _CV/CcuCsC/V V & C<br />
g. warmodgenilia mZime birTvis g/tipi<br />
CVCsC = CVCsCæ an CVCsC = CæVCsC<br />
sareduqcio xmovani V = o/ñ-s<br />
CoCsCæ<br />
↓<br />
V/CæCsCæ/VCV<br />
V = u-s. mag.:<br />
murgæal- /mrgvali/ _ _ _ _ _ _ _ CVCsCæVC<br />
↓<br />
lumurgæðle- /momrgvalebuli/_ CV/CuCsCæ/ V & CV<br />
muryæam- /koSki/ _ _ _ _ _ _ _ _ CVCsCæVC<br />
↓<br />
limuryæami- /koSkad ageba/_ CV/CuCsCæ/ V & CV<br />
SeniSvna: aris ramdenime magaliTi, sa<strong>da</strong>c<br />
mZime birTvis bolo konsonanti warmodgenilia<br />
umarcvlo æ-Ti. am SemTxvevaSi igi gamodis ara<br />
rogorc labialuri kompleqsis Semqmneli /wina<br />
TanxmovanTan/, aramed, rogorc <strong>da</strong>moukidebeli<br />
funqcionalurad Tanxmovnis toli erTeuli. mag.:<br />
70
gulæan /guliani, muyaiTi/ _ _ _ _ __CVCsCsVC<br />
↓<br />
mugulæðni- /gulianad<br />
gakeTebuli/ _ _ _ _ _ _ _ _ CV/CuCsCs/ V & CV<br />
liTulæafi- /<strong>da</strong>svra/<br />
luTulæafe- /<strong>da</strong>svrili/<br />
liduruðni- /uaris Tqma/<br />
CV/CuCsCs/VCV<br />
CV/CuCsCs/ V & CV<br />
xoduræðni- /uars eubneba/<br />
bolo or magaliTSi ar aris mocemuli<br />
Sesapirispirebeli formebi. erTi ki cxadia, Tu æ-<br />
s gavigebT, rogorc wina TanxmovanTan erTad<br />
labialuri kompleqsis Semqmnels, maSin sareduqcio<br />
birTvi miiRebs e/ tipis msubuqi birTvis<br />
saxes, sa<strong>da</strong>c sareduqcio u xmovanma un<strong>da</strong> mogvces<br />
monacvleoba æ-sTan, rac ara gvaqvs. Tu aRniSnul<br />
birTvs CavTvliT mZime birTvad, sa<strong>da</strong>c u sonori<br />
Tanxmovania, maSin, Cven mier warmodgenili, reduqciis<br />
fonologiuri sqema ar <strong>da</strong>irRveva.<br />
d. warmodgenilia mZime birTvis d/ tipi<br />
CVCsC = CcVCsCæ an CVCsC = CæVCsCc<br />
/meore SemTxveva gamoricxulia/,<br />
sareduqcio xmovani V = o/ñ-s.<br />
CcoCsCæ<br />
↓<br />
V/CcuCsCæ/VCV<br />
V = u-s.<br />
71
ðnCxunkæðniëli- /moagrova, fiCxebze<br />
ityvian/ _ _ _ _ _ _ _ _ _ VCCcVCsCæ V & CV V CV<br />
↓<br />
iCxunkæðniëli- /agrovebs,<br />
awmyo/ _ _ _ _ _ _ _ _ V/CcuCsCæ/ V & CV V CV<br />
a/ tipi ar Segvxv<strong>da</strong>.<br />
miRebuli Sedegebis safuZvelze warmovadgenT<br />
formulas:<br />
V+/CVCsC/+VC(VC/ →<br />
→ V CuCsC VC (VC) = Г.<br />
rodesac V = o/ñ-s <strong>da</strong> u/ò/-s.<br />
amrigad, mZime birTvis yvela tipi sam- <strong>da</strong><br />
oTxmarcvlian sityvebSi gviCvenebs o/ñ/ <strong>da</strong> u/ò/<br />
xmovanTa monacvleobis erTgvar suraTs. kerZod,<br />
TiToeuli maTgani sareduqcio fonologiur garemoSi<br />
gvaZlevs u xmovans, riT aixsneba miRebuli<br />
alternaciebi<br />
aRniSnuli sakiTxis garkvevisaTvis saWiroa<br />
gaviTvaliswinoT Semdegi:<br />
cnobilia, rom o/ñ/ <strong>da</strong> u/ò/ xmovnebi msubuq<br />
birTvSi monacvleoben æ-sTan, e.i. ikargeba maTi<br />
xmovnuri Tviseba <strong>da</strong> rCeba æ, radgan:<br />
ò= æi<br />
ñ= æe<br />
u= æé.<br />
SeniSvna: rac Seexeba o-s, igi arc erT<br />
magaliTSi ar Segvxv<strong>da</strong>, rogorc Cans, mZime<br />
birTvis fonologiuri struqtura gamoricxavs o<br />
xmovans.<br />
TavisTavad, a/ð/e, i, <strong>da</strong> é xmovnebi mZime<br />
birTvSi, reduqciis Sedegad, gvaZleven é-s. es<br />
aris maTi cvalebadobis bolo wertili, amitom:<br />
72
ò=ui<br />
ué<br />
ñ=ue ué u<br />
u=ué<br />
ué<br />
e.i. yvelgan viRebT u-s.<br />
xSiria SemTxveva, rodesac sityvaSi aris ñ, u<br />
an ò, romlebic gavlenas axdenen reducirebul<br />
xmovanze <strong>da</strong> é-s nacvlad viRebT u-s asimilaciis<br />
gamo. mag.:<br />
arSæni- /axsenebs/ _ _ _ _ VCsCæCV<br />
↓<br />
anurSæen- /axsena/ _ _ V/CuCéCæ/VC<br />
fandæir- /fanduri/ _ _ _ _ _ _ _ _ _CVCsCæVC<br />
↓<br />
afunfæir<strong>da</strong>- /ukrav<strong>da</strong> fandurze/_ V/CuCsCæ/VCCV<br />
yuradRebas ipyrobs erTi magaliTi, romlis<br />
sareduqcio birTvia CVCsCcæ:<br />
artyæi- //ylapavs/_ _ _ _ _ _ VCsCcæV<br />
↓<br />
adurtyæe- /Caylapva/ _ V/CuCsCcæ/V<br />
metad sagulisxmoa iseTi magaliTebi, rodesac<br />
æ, romelsac sCvevia adgilis Tavisufali<br />
monacvleoba, pir<strong>da</strong>pir Seerwymis é-s <strong>da</strong> gvaZlevs<br />
u-s. mag.:<br />
mðrjæ- /marjve/<br />
limurji- /<strong>da</strong>xmareba/ < limuérji < limérjæi.<br />
amrigad, potenciurad sam- <strong>da</strong> oTxmarcvliani<br />
sityvebis mZime birTvSi reduqciis zogadi formula,<br />
rodesac sareduqcio xmovnebia ñ, u/ò/, miiRebs<br />
aseT saxes:<br />
V+/CVCsC/+VC (VC) →<br />
→ V CuCsCVC (VC) = Г,<br />
73
odesac: V = ñ, u/ò/-s.<br />
Tu u xmovans warmovidgenT, rogorc æ + é-s<br />
<strong>da</strong> aqe<strong>da</strong>n æ-s mivakuTvnebT wina Tanxmovans, maSin<br />
birTvis pirveli konsonanti iqneba labialuri<br />
kompleqsi <strong>da</strong> reduqcia warimarTeba ise, rogorc<br />
es xdebo<strong>da</strong> Cveulebriv mZime birTvSi a/ð/, e, i <strong>da</strong><br />
é xmovnebisaTvis.<br />
maSasa<strong>da</strong>me, Г formula miiRebs aseT saxes:<br />
CVCuéCsCVC(VC) = CVCuVCsCVC (VC).<br />
rac faqtiurad moicavs yvela im SemTxvevas,<br />
romelTa Sesaxeb araferi iTqva g/, d/ e/ tipis<br />
birTvebis analizis dros. es is magaliTebia,<br />
rodesac birTvis I konsonanti warmodgenili iyo<br />
labialuri kompleqsiT. cxadia, am pirobebSi<br />
reducirebuli xmovnis adgils <strong>da</strong>iWer<strong>da</strong> u<br />
xmovani /Cæé =Cu/.<br />
am SemTxvevaSi, Tu SeiZleba iTqvas, xdeba<br />
`faruli~ reduqcia. marTlac, sxvagvarad ver<br />
avxsniT monacvleobebs u/u, ò/u <strong>da</strong> ñ/u.<br />
miRebuli Sedegi kidev erTxel gaxazavs mZime<br />
birTvis Taviseburebas. Tu ara is, ñ, u/ò/ xmovnebi<br />
mogvcemdnen monacvleobas æ-sTan.<br />
cxadia, ganmsazRvrelia sareduqcio xmovnis<br />
fonologiuri garemo, kerZod ki, TanxmovanTa<br />
mimdevroba CsC, romelic aucileblad un<strong>da</strong><br />
mosdevdes sareduqcio xmovans.<br />
74
xmovanTa reduqciis sqemebi msubuq <strong>da</strong> mZime<br />
birTvSi potenciurad sam- <strong>da</strong> oTxmarcvliani<br />
sityvebis mixedviT<br />
CVCc<br />
CcVC<br />
CVCæ<br />
CæVC<br />
CVCcæ<br />
CcæVC<br />
CcVCæ<br />
CæVCc<br />
V + {CV C} + V →<br />
→V /C∅C / V<br />
warmodgenilia msubuqi birTvi, rodesac<br />
sareduqcio xmovani V = a/ð/, e, i <strong>da</strong> é-s/<br />
CVCc<br />
CcVC<br />
CVCæ<br />
...........<br />
CVCcæ<br />
...........<br />
CcVCæ<br />
...........<br />
V + {CV C} + V →<br />
→V /CæC / V<br />
warmodgenilia msubuqi birTvi, rodesac<br />
sareduqcio xmovani V = o/ñ/ <strong>da</strong> u/‘/-s.<br />
75
V + {CV CsC} + V →<br />
→V / C éCsC / V<br />
warmodgenilia mZime birTvi, rodesac sareduqcio<br />
xmovani V = a/ð/, e, i, <strong>da</strong> é-s.<br />
CVCsCc<br />
CcVCsC<br />
CVCsCæ<br />
………<br />
CVCsCæ<br />
………<br />
CcVCsCæ<br />
…………<br />
CVCsCc<br />
CcVCsC<br />
CVCsCæ<br />
………<br />
CVCsCæ<br />
………<br />
CcVCsCæ<br />
…………<br />
V + {CV CsC} + V →<br />
→V / CuCsC / V<br />
warmodgenilia mZime birTvi, rodesac sareduqcio<br />
xmovani V= o/ñ/ <strong>da</strong> u/ò/-s/<br />
76
TanxmovanTa mimdevroba CsC, rogorc<br />
sonoruli kompleqsi svanurSi<br />
sagulisxmoa, rom mZime birTvis aucilebeli<br />
komponenti, TanxmovanTa mimdevroba CsC iseTive<br />
<strong>da</strong>uSleli erTeuli aRmoCn<strong>da</strong> rogorc enaSi arsebuli<br />
harmoniuli <strong>da</strong> labialuri kompleqsebi,<br />
amitom TanxmovanTa mimdevrobas CsC vuwodebT sonorul<br />
kompleqss.<br />
rogorc yvela kompleqsi, CsC-c fonologiuri<br />
struqturis TvalsazrisiT SeiZleba gavutoloT<br />
cal Tanxmovans C-s, magram un<strong>da</strong> gaviTvaliswinoT,<br />
rom sonoruli kompleqsis C-sTan<br />
gatoleba Sepirobebulia poziciiT. kerZod: I) Tu<br />
CsC kompleqsi birTvSi iWers sareduqcio xmovnis<br />
momdevno pozicias, e.i. meore konsonantis adgils,<br />
iqmneba mZime birTvi, romlis sareduqcio xmovani<br />
ganicdis uaxloesi mezobeli Tanxmovnebis /ker-<br />
Zod, sonori plus Cqamieri/ gavlenas, ris Sedega<strong>da</strong>c<br />
viRebT `sakuTriv~ reduqciis meore saxes,<br />
marcvlovnobaSenarCunebiTs.<br />
aRniSnuli saxis reduqcias gansazRvravs sareduqcio<br />
xmovnis garemomcveli Tanxmovnebi. cxadia,<br />
aseT pirobebSi CsC ver gautoldeba C-s, e.i.<br />
CsC≠C.<br />
2/ CsC sonoruli kompleqsi iWers sareduqcio<br />
xmovnis wina, e.i. I konsonantis adgils, maSin<br />
sareduqcio xmovani aRmoCndeba martiv Tanxmovnebs,<br />
ufro sworad, arasonor Tanxmovnebs Soris,<br />
ris gamoc reduqcia mimdinareobs ise, rogorc es<br />
mosalodneli iyo msubuq birTvSi. am mimdevrobaSi<br />
CsC kompleqsi gautoldeba C-s. e.i. CsC = C.<br />
77
aqe<strong>da</strong>n gamomdinare, CsCVC sareduqcio birTvi<br />
CaiTvleba msubuqi birTvis erT-erT tipad, romlis<br />
I komponenti warmodgenilia sonoruli kompleqsiT.<br />
mogvyavs magaliTebi, sa<strong>da</strong>c erTi <strong>da</strong> igive<br />
sonoruli kompleqsi Sedis rogorc mZime, ise<br />
msubuq birTvSi:<br />
1. findix- /tyvia, findixi/- 1. findix- /tyvia/<br />
2. léféndix- /findixiani/ findxðr- /tyviebi/<br />
2. xelwif- /xelmwife/ - 2. xelwif- /xelmwife/<br />
sðxélwif- /saxelmwifo/ xelwfðr-/xelmwifeebi/<br />
3. merCil- /celi/ 3. merCliS- /celi/<br />
lémérCil- /cvliani/ merCliS- /celis/<br />
axla ganvixiloT iseTi SemTxvevebi, rodesac<br />
msubuq birTvSi sonorul kompleqsTan erTad<br />
gvxvdeba sxva kompleqsebic. sareduqcio xmovnebia<br />
a/ð, e, i <strong>da</strong> é.<br />
mag.:<br />
muryæam- /cixe, koSki/_ _ CVCsCæVC<br />
↓<br />
muryæmðl- /cixeebi/_ _ _ CV/CsCæØ C/ V & C<br />
gæðmi- /mZime/_ _ _ _ _ _ __ _Cæ V & CV<br />
↓<br />
xongæma- /ufro mZime/_ CV/CsCæ Ø C/V<br />
erskðn- /arCvi/ _ _ _ _ _ _ _VCsCc V & C<br />
↓<br />
erskniS- /arCvis, naT. br./ _ V/CsCc Ø C/VC<br />
tkic- /marTali/ _ _ _ _ _ _CcVC<br />
↓<br />
nantkci- /simarTle/ _ CV/CsCc ØC/V<br />
lityérsgéni- /tkacani/ _ _ CVCcVCsCcVCV<br />
↓<br />
tyérsgnðÎ- /tkacuna/ _ _ CcV/CsCc Ø C/ V & Î<br />
78
sareduqcio xmovania o/ñ an u/ò. mag.: V = u-s.<br />
ligurhuni- /zluquni, tirili/ _ CVCVCsCVCV<br />
↓<br />
gurhæni- /tiris, zluqunebs/ _ _ _ CV/CsCæC/V<br />
ðnélkuhe- /moikiTxa _ V & CVCsCVCV<br />
↓<br />
ilkæhe- /moikiTxavs/ _ _ V/CsCæC/V<br />
V = ò-s. mag.:<br />
kunkæil- /marcvali, kakali/ _ CVCsC V & C<br />
↓<br />
kunkæliS- /misi naT. br./ _ _ _ CV/CsCæC/VC<br />
sancxæir- /saTofuri/ _ _ _ CVCsCs V & C<br />
↓<br />
sancxæriS- /misi naT. br./ _ CV/CsCcæC/VC<br />
V = o-s. mag.:<br />
sandroæ- /samduravi/_ _ CVCsCCsVæ<br />
↓<br />
lindæreæ- /<strong>da</strong>mdureba/_ _ CVCsCæCsVæ<br />
V = ñ-s. mag.:<br />
sanwæef- /Zaxveli/ _ _ _ _ CVCsC V & C<br />
↓<br />
sanwæfiS- /misi naT. br./ _ CV/CsCæC/VC<br />
anénkæeSde- /Seamokla/_ VCéCsC V & CcV<br />
↓<br />
limkæSde- /<strong>da</strong>mokleba/ _ CV/CsCæCc/V<br />
SeniSvna: gamonaklisia mérTenðÁ || murTæenðÁ -<br />
/cacia/<br />
mursgæenðÁ- memarjvene<br />
es sityvebi saerTod Taviseburebas gviCveneben<br />
<strong>qarTvelur</strong> enebSi.<br />
79
80<br />
xmovanTa reduqcia potenciurad<br />
xuTmarcvlian sityvebSi<br />
Cven ganvixileT xmovanTa reduqcia balszemour<br />
dialeqtSi, e.w. birTvebis mixedviT, potenciurad<br />
sam- <strong>da</strong> oTxmarcvlian sityvebSi. Sedegebis<br />
mixedviT aRmoCn<strong>da</strong>, rom sam- <strong>da</strong> oTxmarcvlian<br />
sityvebSi reduqcias ganicdis sityvis Tavi<strong>da</strong>n<br />
meore xmovani, e.i. meore marcvlis xmovani,<br />
reduqciis saxes ki gansazRvravs sareduqcio<br />
birTvi <strong>da</strong> sareduqcio xmovani, romelTa mixedviT<br />
gamoiyo sami saxis reduqcia:<br />
1. sinkope V/Ø<br />
2. `sakuTriv~ reduqcia, marcvlovnoba<strong>da</strong>kargviTi<br />
V/æ<br />
3. `sakuTriv~ reduqcia, marcvlovnobaSenar-<br />
CunebiTi V/ V<br />
axla ganvixiloT potenciurad xuTmarcvliani<br />
sityvebi, sa<strong>da</strong>c, rogorc aRniSnuli iyo, mosalodnelia<br />
ori xmovnis reduqcia, e.i. gamoiyofa<br />
ori sareduqcio birTvi. Teoriulad <strong>da</strong>saSvebia<br />
erT sityvaSi Segvxvdes sxva<strong>da</strong>sxva saxis sareduqcio<br />
birTvebi <strong>da</strong> sxva<strong>da</strong>sxva sareduqcio xmovnebi,<br />
ris Sedega<strong>da</strong>c, cxadia, reduqciac sxva<strong>da</strong>sxva saxisa<br />
iqneba.<br />
amrigad, Sedegebi, romlebsac miviRebT xuTmarcvliani<br />
sityvebis gaanalizebis dros, gva-<br />
Zlevs saSualebas kidev erTxel SevamowmoT mocemuli<br />
reduqciis sqemebi, romlebic emyareba Cven<br />
mier gamoyofil birTvebsa <strong>da</strong> sareduqcio xmovnebs.<br />
<strong>da</strong>viwyoT umartivesi SemTxveviT:<br />
)
I. birTvi - - - - - - - - - - - - - - - - -- - II birTvi<br />
II. sinkope - - - - - - - - - - - - - - - - - sinkope<br />
e.i. igulisxmeba reduqcia msubuq birTvebSi,<br />
rodesac sareduqcio xmovnebia a/ð/, e, i <strong>da</strong> é.<br />
warmodgenilia a/ tipis msubuqi birTvebi<br />
CVC;<br />
V I = a <strong>da</strong> V 2 = a. mag.:<br />
xalfðri- /xuravs/ _ _ _ CVCØ C V CV<br />
↓ ↓<br />
aTlafre- /<strong>da</strong>axura/ _ V/CØ C/V/CØC/V<br />
umetes SemTxvevaSi pirveli birTvis<br />
sareduqcio xmovnad warmogvidgeba maqcevari<br />
(qcevis morfema), romelic Tavisi poziciis gamo<br />
yovelTvis reducirebulia. saqme gvaqvs<br />
simultanur procesTan, ris Sesaxebac zemoT iyo<br />
saubari.<br />
ambðni- /aficebs/_ _ _ VCØ C V CV<br />
↓ ↓<br />
adnabne- /<strong>da</strong>afica/_ V/CØCV/CØ C/V<br />
V I = a <strong>da</strong> V 2 = e. mag.:<br />
ðWreli- /aWrelebs/_ _ _ V CØCVCV<br />
↓ ↓<br />
adWerle- /gaaWrela/_ VCØCVCØCV<br />
ðskeTe- /aumjobesebs/ _ _ _ VCØCVCV<br />
↓ ↓<br />
adsikTe- /gaaumjobesa/_ V/CØC/V/CØC/V<br />
V I = a <strong>da</strong> V 2 = i. mag.:<br />
xðbJine- /atyobinebs/ _ _ _ C V CØCVCV<br />
↓ ↓<br />
laxbðnJe- /Seatyobina/ _ CVCØC V CØCV<br />
81
ðfSire- /amravlebs/ _ _ _ VC Ø CVCV<br />
↓ ↓<br />
adfiSre- /gaamravla/ _ V/CØC/V/CØC/V<br />
V I = a <strong>da</strong> V 2 = é. mag.:<br />
nazgéræ- /<strong>da</strong>namTavrebi/ _ _CVCØCVCæ<br />
↓ ↓<br />
adzégre- /<strong>da</strong>amTavra/ _ _ VCØCVCØCV<br />
xðnCéde- /urevs/ _ _ _C V & C Ø C VCV<br />
↓ ↓<br />
aTnðCde- /Seuria/ _ V/CØC/ V & /C/CØC/V<br />
V I = e <strong>da</strong> V 2 = a. mag.:<br />
xegærðni- /ugordeba/ _ _ CV Cæ C V & CV<br />
↓ ↓<br />
ðTgurnón- /<strong>da</strong>ugor<strong>da</strong>/ _ V & /CØC/V/CØC/ V & C<br />
xemqaról- /ejibreba/ _ _ _ _ CVCØC V C V & C<br />
↓ ↓<br />
ðxméqrón- /Seejibra/ _ _ _ _ V & /CØC/V/CØC/ V & C<br />
V I = e <strong>da</strong> V 2 = e. mag.:<br />
xepJeni- /emaleba/ _ _ _ CVCØ CVCV<br />
↓ ↓<br />
ðTpeJni- /<strong>da</strong>emaleba/ _ V & /CØC/V/CØ C/V<br />
xemSeri- /iRleba/ _ _ _ CVCØCVCVC<br />
↓ ↓<br />
ðdmeSrón- /<strong>da</strong>iRala/ _ V & /CØC/V/CØ C/ V & C<br />
V I = e <strong>da</strong> V 2 = i. mag.:<br />
xeCxini- /eCxireba/ _ _ _ CVCØCVCV<br />
↓ ↓<br />
ðTCixnón- /gaeCxira/ _ V & /CØC/V/CØ C/ V & C<br />
V I = e <strong>da</strong> V 2 = e.<br />
82
xeyreni- /emarTeba/ _ _ _ _ CV C ØC VCV<br />
↓ ↓<br />
ðTyernix- /<strong>da</strong>emarTebaT/_ V & /CØC/V/CØC/VC<br />
V I = i <strong>da</strong> V 2 = a. mag.:<br />
iTnðRi- /ga<strong>da</strong>dis uReltexilze/ _ VC Ø C V & CV<br />
↓ ↓<br />
ðdTanRe- /ga<strong>da</strong>iara igi/ _ _ _ _ V & /CØC/V/CØC/V<br />
iâmðri- /xmarobs/ _ _ _ _ _ _ VCØC V & CV<br />
↓ ↓<br />
lðxâémrón- /moxmar<strong>da</strong>/ _ C V & /CØC/V/CØC/ V & C<br />
V I = i <strong>da</strong> V 2 = e. mag.:<br />
imÃeri- /igebs/ _ _ _ _ VCØC V & CV<br />
↓ ↓<br />
ðnmeâre- /gaigo/ _ C V & /CØC/V/CØC/ V & C<br />
inxeni- /itnevs/ _ _ _ _ _ _ V C Ø CVCV<br />
↓ ↓<br />
lðjnðxne- /mogitnev/ _ C V & /CØC/V/CØC/V<br />
V I = i <strong>da</strong> V 2 = i. mag.:<br />
ixrini- /brazdeba/ _ _ _ VC Ø CVCV<br />
↓ ↓<br />
ðnxirnón- /gabraz<strong>da</strong>/ _ V & /CØC/V/CØC/ V & C<br />
imzir- /loculobs/ _ _ _ _ V C Ø CVC<br />
↓ ↓<br />
admðzre- /<strong>da</strong>loca/ _ _ _ V // /CØC/ V & /CØC/V<br />
V I = i <strong>da</strong> V 2 = i. mag.:<br />
ihdére- /nanobs/ _ _ _ _ VC Ø CVCV<br />
↓ ↓<br />
ðnhðdre- /inana/ _ _ _ V & CØC/ V & /CØC/V<br />
83
itténe- /ivsebs/ _ _ _ _ _V C Ø CVCV<br />
↓ ↓<br />
J’ðntétnón- /aivso/ _ C’ V & /CØC/V/CØC/ V & C<br />
axla ganvixiloT iseTi SemTxvevebi, rodesac<br />
erT-erTi birTvi warmodgenilia harmoniuli<br />
kompleqsiT, e.i. b/ tipis msubuqi birTvi CVCc an<br />
CcVC. sareduqcio xmovnebia: a/ð, e, i <strong>da</strong> é.<br />
V I = a <strong>da</strong> V 2 = a. mag.:<br />
aSdrðni- /grexs/ _ _ V CcØ C V & CV<br />
↓ ↓<br />
anSdérne- /<strong>da</strong>grixa/ _ V/C ØCc/V/CØC/V<br />
V I = a <strong>da</strong> V 2 = e. mag.:<br />
matklðb- /sinanuli/ _ _ _ CVCc Ø C V & C<br />
↓ ↓<br />
laxtkðlbén- /<strong>da</strong>enana/ _ CV/CØCc/ V & /CØC/VC<br />
V I = a <strong>da</strong> V 2 = i. mag.:<br />
ðskribi- /tkepnis/ _ _ _ _ V & CcØ CVCV<br />
↓ ↓<br />
adskerbe- /<strong>da</strong>tkepna _ V/C ØCc/V/CØC/V<br />
V I = a <strong>da</strong> V 2 = é. mag.:<br />
aJRpéne- /Wylets/ _ _ _ _CVCc Ø CVCV<br />
↓ ↓<br />
adJRépne- /gaWylita/ _ V/CØCc/V/CØC/V<br />
acxréle- /cris/ _ _ _ VCcØ CVCV<br />
↓ ↓<br />
ancxérle- /gacra/ _ V/CØCc/V/CØC/V<br />
afTxéne- /ferTxavs/ _ _ _ _ VC ØCcVCV<br />
↓ ↓<br />
adféTxne- /gaiferTxa/ _ V/CØC/V/CcØC/V<br />
84
ajjgéne- /kankalebs, ZagZagebs/ _ VC Ø CcVCV<br />
↓ ↓<br />
adjéjgne- /gaakankala/ _ _ _ _ V/CØC/V/CcØC/V<br />
V I = a <strong>da</strong> V 2 = e. mag.:<br />
xeSTxeni- /eleva/ _ _ _ _ CVCc ØCVCV<br />
↓ ↓<br />
oTSdexni- /gamoeleva/ _ V/CØCc/V/CØC/V<br />
CeC Ø Cc aCV<br />
↓ ↓<br />
V/CØC/V/CcØC/V<br />
V I = a <strong>da</strong> V 2 = i. mag.:<br />
iprisde- /naTlavs/ _ _ _ V C ØC VCcV<br />
↓ ↓<br />
ðnpirsde- /monaTla/ _ V & CØC/V/CØCc/V<br />
V I = a <strong>da</strong> V 2 = é . mag.:<br />
liSdkéne- /SerWoba/ _ _ _ CVCc ØC VCV<br />
↓ ↓<br />
JðTSdéknón- /SeerWo/ _ C’ V & /CØCc/V/C/Ø/ V & C<br />
liCxkéne- /gaCxikineba/ _ _ CVCc Ø CVCV<br />
↓ ↓<br />
ðdCxéknón- /gaCxikin<strong>da</strong>/ _ V & /CØCc/V/CØC/ V & C<br />
ikTxéni- /kvdeba/ _ _ _ _ VC Ø CcVCV<br />
↓ ↓<br />
ðdkéTxnón- /mokv<strong>da</strong>/ _ V & /CØC/V/CcØC/ V & C<br />
liySdéne- /puris zela/ _ _ _CV C ØCcVCV<br />
↓ ↓<br />
ðnyéSdne- /mozila/ _ _ _ _ V & /CØC/V/CcØC/V<br />
V I = é <strong>da</strong> V 2 = a, i, e, é-s.<br />
CéC Ø Cc aCV<br />
↓ ↓<br />
V/CØC/V/CcØC/V <strong>da</strong> a.S.<br />
85
axla ganvixiloT iseTi SemTxvevebi, rodesac<br />
erT-erTi birTvi warmodgenilia labialuri<br />
kompleqsiT, e.i. g/ tipis msubuqi birTvi CVCæ <strong>da</strong><br />
CæVC. aqve gavaerTianebT d/ CVCcæ an CcæVC <strong>da</strong> e/<br />
CæVCc an CcVCæ tipis msubuq birTvebs.<br />
sareduqcio xmovania a/ð, e, i <strong>da</strong> é.<br />
V I = a <strong>da</strong> V 2 = e. mag.:<br />
akæremi- /yinavs/ _ _ _ _ _ _ VCæØ C VCV<br />
↓ ↓<br />
lamkæerme- /Segvayina/ _ CV/CØCæ/V/CØC/V<br />
xagæneb- /e<strong>da</strong>rdeba/ _ _ _ C VCæ ØCVC<br />
↓ ↓<br />
aTgæambén- /<strong>da</strong>e<strong>da</strong>r<strong>da</strong>/ _ _ VC ØCæ/V/CØC/VC<br />
V I = a <strong>da</strong> V 2 = i. mag.:<br />
ðgæSile- /avsebs/ _ _ VCæ Ø CVCV<br />
↓ ↓<br />
angæeSle- /aavso/ _ V/CØCæ/V/CØC/V<br />
xacædil- /ecodeba/ _ _ _ CVCæ Ø C VC<br />
↓ ↓<br />
aTcæðdlén- /Seeco<strong>da</strong>/ _ V/CØCæ/ V & /CØC/VC<br />
V I = e <strong>da</strong> V 2 = e. mag.:<br />
xeqæceni- /wydeba/ _ _ _ _ CVCæ Ø C VCV<br />
↓ ↓<br />
axqæecni- /Camowydeba/ _ V & /CØCæ/V/CØC/V<br />
V I = i <strong>da</strong> V 2 = a. mag.:<br />
iRæWðri- /vaWrobs/ _ _ VCæ Ø C V & CV<br />
↓ ↓<br />
ðnRæaWre- /ivaWra/ _ V & /CØCæ/V/CØC/V<br />
V I = i <strong>da</strong> V 2 = e. mag.:<br />
86
itætæeli- /titvldeba/ _ _ _ _ VCæØCæVCV<br />
↓ ↓<br />
ðdtæetlón- /gatitvl<strong>da</strong>/ _ _ V & /CØCæ/V/CØC/ V & C<br />
CaC Ø Cæ VCV<br />
↓ ↓<br />
V/CØC/V/CæØC/V<br />
erT-erTi sareduqcio birTvi warmodgenilia<br />
msubuqi birTvis d/ tipiT, e.i. CcæVC an CVCcæ<br />
V I = a <strong>da</strong> V 2 = i. mag.:<br />
ðsgæjine- /abrZanebs; moabrZanebs/_ V & CcæØ C VCV<br />
↓ ↓<br />
ansgæejne- /moabrZana/_ _ _ _ _ _V/CØCcæ/V/CØC/V<br />
V I = e <strong>da</strong> V 2 = e. mag.:<br />
xeZgæbeni- /tydeba, ingreva/_ _ _ _ CVCcæ ØC VCV<br />
↓ ↓<br />
ðxZgæebni- /Catydeba,<br />
Camoingreva/ _ _ _ _ _ _ _ V & /CØCcæ/V/CØC/V<br />
Segvxv<strong>da</strong> iseTi magaliTic, sa<strong>da</strong>c pirveli<br />
sareduqcio birTvis erT-erTi Tanxmovani warmodgenilia<br />
harmoniuli kompleqsiT, xolo meore<br />
birTvis _ labialuri kompleqsiT:<br />
V I = a <strong>da</strong> V 2 = i. mag.:<br />
ðfxriWæi- /Txris xeliT an joxiT/ V & CcØC VCæV<br />
↓ ↓<br />
adfxirWæe- /gaTxara,<br />
moTxara/ _ _ _ _ _ _V/CØCc/V/CØCæ/V<br />
mocemuli magaliTebis mixedviT SeiZleba <strong>da</strong>vaskvnaT,<br />
rom potenciurad xuTmarcvlian sityva-<br />
Si Tavi<strong>da</strong>n meore <strong>da</strong> bolo<strong>da</strong>n meore marcvlis<br />
87
xmovnebi ganicdian reduqcias. am SemTxvevaSi<br />
warmodgenili iyo msubuqi tipis birTvebi <strong>da</strong> a/ð/,<br />
e, i <strong>da</strong> é sareduqcio xmovnebi, romlebic Sesabamis<br />
sareduqcio fonologiur garemoSi gvaZleven<br />
monacvleobas nulTan, e.i. V/ Ø – sinkope,<br />
rogorc mosalodneli iyo.<br />
formula SeiZleba warmovidginoT aseTi<br />
saxiT:<br />
V + {CVC} + V + {CVC} + V→<br />
→ V + |C ØC| V | C ØC| V.<br />
axla ganvixiloT iseTi SemTxveva, romelic<br />
gulisxmobs reduqcias msubuqi tipis birTvebSi,<br />
rodesac erT-erTi sareduqcio birTvis xmovania<br />
o/ñ an u/ò, e.i. un<strong>da</strong> miviRoT sakuTriv reduqciis<br />
I saxe, marcvlovnoba<strong>da</strong>kargviTi, alternacia V/æ.<br />
mocemulia a/ tipis msubuqi birTvebi, e.i. CVC<br />
V = o/ñ-s an u/ò-s,<br />
I birTvi ------------------------- II birTvi<br />
sinkope -------------------------- marcvlovnoba<strong>da</strong>kargviTi<br />
reduqcia<br />
mag.1 V 1 = a <strong>da</strong> V 2 = o.<br />
naboz- /saRamo/ _ _ _ _ _ _<br />
CVCVC<br />
↓<br />
inbozól- /saRamovdeba/ _ _ _ V/C Ø C/V/C V &<br />
& C<br />
↓ ↓<br />
adnðbæzón- /mosaRamov<strong>da</strong>/ _ V/CØC/ V & /CæC/ V & C<br />
V 1 = i <strong>da</strong> V 2 = o. mag.:<br />
inzorólx- /ikribebian/ _ _ _ _ _ VCØCVC V & CC<br />
lóxnazærónx- /SeuerTdnen, ↓<br />
SeuerT<strong>da</strong>T/ _ _ _ _ _ _ _ C V & CØC/V/CæC/ V & CC<br />
88
V 1 = i <strong>da</strong> V 2 = u/u. mag.:<br />
xðmdune- /amadlis/ _ _ _ C V & CØ C VCV<br />
↓ ↓<br />
aTmðdæne- /<strong>da</strong>amadla/ _ V/CØC/ V & /CæC/V<br />
aqæTune- /anZrevs/ _ _ _ V Cæ CVCV<br />
↓ ↓<br />
adquTæne- /SeanZria/ _ V/CØC/V/CæC/V<br />
SeniSvna: aq un<strong>da</strong> gaviTvaliswinoT myofad<br />
usrulis mawarmoebeli sufiqsi `un~, romelic<br />
<strong>da</strong>erTvis zmnis Zirs <strong>da</strong> Zalian xSirad sityva<br />
xdeba potenciurad xuTmarcvliani, ris gamoc<br />
iqmneba ori sareduqcio birTvi. erT-erTi sareduqcio<br />
xmovania swored aRniSnuli sufiqsiT `u~,<br />
romelic Sesabamis sareduqcio fonologiur<br />
garemoSi gvaZlevs monacvleobas æ-sTan.<br />
mag.: adWaTæne- /wyevlides iqneba/<br />
V/CØC/V/CæC/V, sa<strong>da</strong>c V I = a, radgan gvaqvs xaWTe<br />
/wyevlis/ <strong>da</strong> V 2 -u. xeC<strong>da</strong>næni _ /gaqceodes iqneba,<br />
myof. usruli/ - CVCØCVCæCV CVCVCVCVCV,<br />
sa<strong>da</strong>c V I = e, radgan gvaqvs liCed - /gaqceva/ <strong>da</strong><br />
V 2 = u. aseve: xeSdðnæni- /uSvelides iqneba/ -<br />
CV/C ØC/V/CæC/V, sa<strong>da</strong>c: V I = e, radgan gvaqvs<br />
maSed- /mSveleli/, /maSveli/ <strong>da</strong> V 2 = u.<br />
V I = i <strong>da</strong> V 2 = u. mag.:<br />
liyrule- /yarauloba/ _ _CVC ØCVCV<br />
↓ ↓<br />
ðnyaræle- /uyaraula/ _ V & /CØC/V/CæC/V<br />
ispuni- /brundeba/ _ _ _ _ V C ØC VCV<br />
↓ ↓<br />
ðnsipænón- /mobrun<strong>da</strong>/ _ V & /CØC/V/CæC/ V & C<br />
89
axla ganvixiloT iseTi SemTxvevebi, rodesac<br />
sareduqcio birTvebSi gvxvdeba harmoniuli kompleqsebi,<br />
e.i. b/ tipis msubuqi birTvi/ CVCc an<br />
CcVC/.<br />
V I = a <strong>da</strong> V 2 = u. mag.:<br />
asgmune- /asmevs mJave wyals/ _ _ VCc Ø C VCV<br />
↓ ↓<br />
adsgimæne- /<strong>da</strong>alevina/ _ _ _ _ V/CØCc/V/CæC/V<br />
aSdbune- /saxls marTavs/ _ VCc Ø C VCV<br />
↓ ↓<br />
adS<strong>da</strong>bæne- /gamarTa/ _ _ V/CØCc/V/CæC/V<br />
axla ganvixiloT iseTi SemTxveva, rodesac<br />
mocemulia a/ tipis msubuqi birTvi /e.i. CVC / <strong>da</strong><br />
erT-erT birTvSi sareduqcio xmovani V = o/ñ/-s<br />
an u/ò/-s.<br />
I birTvi ---------------------------------------------------- II birTvi<br />
marcvlovnoba<strong>da</strong>kargviTi reduqcia --------sinkope.<br />
SeniSvna: un<strong>da</strong> aRiniSnos, rom I birTvis sareduqcio<br />
xmovnebi o <strong>da</strong> u umetesad reduqciis Sedegad<br />
ar gvaZlevs æ-s, rac iyo mosalodneli.<br />
amis mizezia Semdegi: reduqciis gar<strong>da</strong> mocemuli<br />
xmovnebis Serwyma xdeba æ-sTan, radgan o- romelic<br />
maqcevaria reduqciis Sedegad msubuq birTv-<br />
Si gvaZlevs æ-s, xolo Semdeg xdeba zmniswiniseuli<br />
e-sa <strong>da</strong> æ-s Serwyma, romelic o-s gva-<br />
Zlevs. amis Sesaxeb sainteresoa a. SaniZis azri:<br />
Serwymisave magaliTebia o-d qceva æa jgufisa,<br />
sa<strong>da</strong>c u umarcvloa. aseTi qceva Cveulebrivia moxeursa<br />
<strong>da</strong> mTiulurSi, nawilobriv fSaursa <strong>da</strong><br />
kaxurSic: guari-gori; Tuali-Toli, cxuari-cxori<br />
<strong>da</strong> sx. (24,28). Cvens SemTxvevaSi zmniswiniseuli a-<br />
90
xmovani saxes icvlis <strong>da</strong> gvaZlevs o-s... Tavis-<br />
Tavad monacvleoba a/o sxvagvarad ar aixsneba.<br />
mag.:<br />
`oTwemSe- /Wapani gauwia/ - aTæwemSe←<br />
aTowemeSe- /sa<strong>da</strong>c: V I = o-s, maqcevaria, xolo V 2 =<br />
e-s, radgan gvaqvs liwmeSi- /gaweva/. aseve: oTsésne-<br />
/miuqsia/- aæTsésne←aTæsésne←aToséséne. /sa<strong>da</strong>c:<br />
V I = o-s <strong>da</strong> V 2 = é-s. radgan gvaqvs –lisséne-<br />
/miqseva, saw./.<br />
warmodgenilia b/ tipis msubuqi birTvi, mag.:<br />
loxSyébne- /miaxala, miukakuna/< laxæSyébne <<br />
laxoSyébéne, /sa<strong>da</strong>c: V I = o-s <strong>da</strong> V 2 = é, radgan<br />
gvaqvs liSybéne-/Zlieri xmauri CaWedebis dros/.<br />
loxfxékne←laxæfxékne←laxofxékéne-<br />
/<strong>da</strong>ukakuna/. lifxkéne- /kakuni/.<br />
axla ganvixiloT aseTi magaliTebi:<br />
esæRalte- /uRalata/- /sa<strong>da</strong>c: V I = u-s an o-s,<br />
V 2 = a/ð/-s, radgan gvaqvs: méRlðti- /moRalate/<br />
liRlðti -/Ralati/.<br />
amrigad, mocemuli magaliTebis mixedviT potenciurad<br />
xuTmarcvliani sityva ganicdis ori<br />
xmovnis reduqcias. erT-erTi maTgania marcvlovnoba<strong>da</strong>kargviTi<br />
reduqcia, radgan sareduqcio<br />
xmovnebia o <strong>da</strong> u. miRebuli Sedegebi savsebiT<br />
Seesabameba Cvens varauds.<br />
axla ganvixiloT iseTi SemTxveva, rodesac<br />
orive sareduqcio birTvSi viRebT alternacias<br />
V/æ. mocemulia msubuqi tipis sareduqcio birTvebi<br />
<strong>da</strong> sareduqcio xmovnebi:<br />
V I <strong>da</strong> V 2 = o-s an u-s.<br />
91
I birTvi ----------------------------------------------------- II birTvi<br />
marcvlovnoba<strong>da</strong>kargviTi---marcvlovnoba<strong>da</strong>karviTi<br />
reduqcia<br />
reduqcia<br />
iqæTðræni- /iparavdes iqneba/<br />
VCæC V & CæCV←V/CVC/ V & /C V & C/V<br />
e.i. V I = o-s an u-s <strong>da</strong> V 2 = o-s an u-s, radgan<br />
orive SemTxvevaSi reduqciis Sedegad viRebT æ-s.<br />
axla ganvixiloT iseTi SemTxveva, romelic<br />
gulisxmobs xuTmarcvliani sityvis saxecvlas,<br />
rodesac I sareduqcio birTvi aris mZime, e.i. un<strong>da</strong><br />
miviRoT `sakuTriv~ reduqciis II saxe, kerZod<br />
marcvlovnobaSenarCunebiTi reduqcia.<br />
I birTvi ---------------------------------------------------- II birTvi.<br />
marcvlovnobaSenarCunebiTi ---------------------- sinkope<br />
V I = a, V 2 = i-s. mag.:<br />
sðrgib- /sargebeli, gamosadegi/ _ C V & CsCVC<br />
↓<br />
ðxsérgebil -/isargeble/ _ _ _ _ V & CCéCsCVCVC<br />
↓ ↓<br />
lisérgeble- /sargebloba/ _ _ CVCéCsC/V/C ØC/V<br />
aseTive Sedegs gvaZlevs mag.:<br />
litérkéne- /<strong>da</strong>JinebiT yureba/ _ CVCéCsCVCV<br />
xatérkinna- /uyureb<strong>da</strong> Turme, ↓<br />
I TurmeobiTi/ _ _ _ CV/CéCsC/V/C ØC/V<br />
sa<strong>da</strong>c: V I = é-s marTalia, ver aRvadgineT é<br />
xmovnis Tav<strong>da</strong>pirveli, arareducirebuli saxiT<br />
(is yovelTvis sareduqcio poziciaSia, magram am<br />
SemTxvevaSi amas ara aqvs mniSvneloba, mTavaria,<br />
rom adgili ara aqvs wesis <strong>da</strong>rRvevas) e.i. ra<br />
xmovanic ar un<strong>da</strong> yofiliyo gar<strong>da</strong> o, u-sa, am<br />
SemTxvevaSi yvela mogvcem<strong>da</strong> é-s.<br />
92
V 2 =i-s, rasac <strong>da</strong>matebiT amtkicebs wina xmovnis<br />
umlauti. am poziciaSi monacvleoba é/i mxolod<br />
umlautiT SeiZleba aixsnas (9,46) SeiZleba aixsnas.<br />
sxva SemTxvevis magaliTebi ar aRmoCn<strong>da</strong>.<br />
miRebuli Sedegebi SeiZleba warmovidginoT<br />
aseTi saxiT:<br />
SemTxveva I<br />
V+{CVC}+V+{CVC}+V→<br />
→ V |CØC| V |CØC| V;<br />
SemTxveva II V+{CVC}+V+{CVC}+V→<br />
→ V /CæC| V |CØC| V;<br />
SemTxveva III V+{CVC}+V+{CVC}+V→<br />
→ V |CØC| V |CæC| V;<br />
SemTxveva IV V+{CVC}+V+{CVC}+V→<br />
→ V |CæC| V |CæC| V;<br />
SemTxvevaV. V+{CVCsC}+V+{CVC}+V→<br />
→ V |CéCsC | V |CØC| V <strong>da</strong> a.S.<br />
yuradRebas iqcevs ramdenime SemTxveva, romlebic<br />
qmnian gamonakliss. mag.:<br />
J’ arxérataæe- /moxraka/<br />
ligégrgilðæi- /xorcis Zvalze ga<strong>da</strong>kvra,<br />
Zlier gaxdoma/<br />
litérkilaæi- /Seskdoma/<br />
xaTxérSilaæi- /akravs, anTxevs/<br />
lipérWilaæi- /titini/<br />
apéntilêæi- /glejs namcecebad/<br />
adZénZixe- /nakuwebad aqcia/<br />
adTérqade- /gaWra makratliT/<br />
esférTxilón- /<strong>da</strong>ufrTxa/<br />
anmérgene- /gamoiyena/<br />
adqélbéne- /galesa, magrad galesvaze amboben/.<br />
mocemul magaliTebSi ar xdeba mosalodneli<br />
reduqcia or sareduqcio birTvSi.<br />
93
94<br />
morfologiuri SezRudvebi, romlebic cvlian<br />
reduqciis fonologiur sqemas<br />
Cven mier warmodgenili svanuri enis balszemouri<br />
dialeqtis xmovanTa reduqciis fonologiuri<br />
sqema asaxavs xmovanTmonacvleobis arsebiT<br />
suraTs, romlis gverdiT vxvdebiT gamonaklisebsac.<br />
movaxdinoT am gamonaklisTa SeZlebis<strong>da</strong>gvari<br />
klasifikacia. yvelaze ekonomiur <strong>da</strong>, amrigad, yvelaze<br />
ufro gamarTlebul saxeobad mocemul Sem-<br />
TxvevaSi gvevlineba klasifikacia morfologiur<br />
kriteriumze <strong>da</strong>yrdnobiT. SemCneul gamonaklisTa<br />
mTeli klasi <strong>da</strong>iyofa or Semdeg qveklasad:<br />
I/gamonaklisebi zmnebSi <strong>da</strong> 2/ gamonaklisebi arsebiT<br />
saxelebSi. ganvixiloT gamonaklisTa es ori<br />
qveklasi cal-calke:<br />
I/ gamonaklisebi zmnebSi. mag.:<br />
lixðl- /codna/ _ _ CVC V & C<br />
↓<br />
xoxal<strong>da</strong>- /ico<strong>da</strong>/ _ CV/CVCsC/V<br />
/ar xdeba mosalodneli reduqcia/<br />
liRli- /lodini/ _ _ CVCØCV<br />
↑<br />
xoRel<strong>da</strong>- /elo<strong>da</strong>/ _ _ CV/CVCsC/V<br />
/ar xdeba mosalodneli reduqcia: piriqiT,<br />
aRdga reducirebuli xmovani/<br />
xðCo- /uSveba/ _ _ _ _ C V & CV<br />
xðCom<strong>da</strong>- /uSvebo<strong>da</strong>/ _ C V & /CVCC/V<br />
iTæri- /swavlobs/ _ _ _ VCæCV
↓<br />
iTñr<strong>da</strong>- /swavlob<strong>da</strong>/ _ V/C V & CsC/V<br />
/aqac aRdga reducirebuli xmovani/ <strong>da</strong> a.S.<br />
aSxæni- /inaxavs/ _ _ _ _ _VCcæCV<br />
↑<br />
aSxòn<strong>da</strong>- /inaxav<strong>da</strong>/ _ _ _ VCc V & CCV<br />
aSxòndëds- /inaxavdes/ _ V/Cc V & CC/ V CC<br />
/aqac aRdga reducirebuli xmovani/ <strong>da</strong> a.S.<br />
2/ gamonaklisebi arsebiT saxelebSi, mag.:<br />
balðx- /balaxi/ _ _ _ _ CVC V & C<br />
↓<br />
balðxisga- /balaxSi/ _ CV/C V & C/VCcV<br />
ladeR - /dRe/ _ _ _ _ _ _ CVCVC<br />
↓<br />
ladeRunRo- /dRis Semdeg/ _ CV/CVC/VCCV<br />
fðTæ- /Tma/ _ _ _ _ _ _ C V & Cæ<br />
fðTæðrisga- /TmebSi/ _ C V & /Cæ V & C/ V & CcV<br />
ZRæid- /zRude/ _ _ _ _ _ CcæVC<br />
ZRæidisga _ /zRudeSi/ _ CcæV/CVCc/V<br />
(arc erT magaliTSi ar xdeba mosalodneli<br />
reduqcia).<br />
ar xerxdeba mocemul gamonaklisTa interpretacia<br />
fonologiuri donis farglebSi. mocemulia<br />
yvela is fonologiuri piroba, rac iwvev<strong>da</strong><br />
xmovnis reduqcias, magram reduqcia ar xdeba. aq<br />
Tavs iCens morfologiuri SezRudvebi, romlebic<br />
Taviseburad cvlian fonologiurad Sepirobebul<br />
models. amrigad, TviT gamonaklisTa klasifikaciis<br />
gramatikulma kriteriumma gviCvena, rom saWi-<br />
95
oa ganvixiloT gamonaklisTa zemoT moyvanili<br />
magaliTebi doneebs Soris urTierTmimarTebis<br />
planSi. SeiZleba iTqvas, rom donebrivi koncefciis<br />
gamoyeneba,. Cven mier aRebul SemTxvevaSi,<br />
gulisxmobs ori donis _ morfematulisa <strong>da</strong><br />
fonematuris urTierTmimarTebas. im Sualedur<br />
sferos, romelSic vlindeba realuri kavSiri,<br />
urTierTmimarTeba ori sawyisis _ fonologiurisa<br />
<strong>da</strong> morfologiuris. enaTmecnierebaSi aRniSnul<br />
sferos tradiciulad uwodeben morfonologias.<br />
an ufro sworad, es aris fonomorfologiuri<br />
kvlevis sfero (31,73).<br />
morfonologia enaTmecnierebis aucilebeli<br />
sferoa. igi Seiswavlis rogorc fonologiuri,<br />
ise morfologiuri donis mniSvnelovan detalebs<br />
maTi mimarTebis safuZvelze; erTi <strong>da</strong> imave morfemis<br />
alomorfTa fonemur Semadgenlobas, maT<br />
sistemur monacvleobebs, <strong>da</strong> im fonologiur<br />
cvlilebebs, romlebic vlindeba morfemaTa urTierTkavSiris<br />
dros erTi <strong>da</strong> imave morfemis alomorfebs<br />
Soris. arsebul fonemur gansxvavebebs,<br />
morfologiurad Tu fonologiurad Sepirobebuls,<br />
morfonologiur an morfofonologiur monacvleobebs<br />
uwodeben.<br />
amrigad, mor(fo)fonologia swavlobs morfemis<br />
fonologiurad Tu morfologiurad Sepirobebuli<br />
variantebis fonemur Sedgenilobas, maT<br />
monacvleobebs garemocvebis gaTvaliswinebiT.<br />
morfonologiuri monacvleobebi <strong>da</strong> saerTod,<br />
morfonologiis <strong>sakiTxebi</strong> iseve, rogorc yvela<br />
sxva enobrivi movlena, ar eqvemdebareba erTgvarovan<br />
<strong>da</strong>yofas jgufebad <strong>da</strong> tipebad. arsebobs<br />
96
iseTi SemTxvevebi, rodesac morfologiurad<br />
gansazRvrul sistemas cvlis fonologiuri<br />
faqtorebi. mag.: aseTia piris niSanTa gamovlena<br />
qarTuli zmnis formebSi. vTqvaT, III iribi<br />
obieqturi piri zmnis formaSi aCens saTanado<br />
piris niSans, romelic h- an s- morfemiT gamoixateba,<br />
rodis romeli un<strong>da</strong> vixmaroT gansazRvrulia<br />
fonologiuri faqtoriT. kerZod, b p f<br />
m q k y-s win gveqneba h-, xolo d t T Z c w j C<br />
W-s win s-. aris SemTxvevebi, rodesac igi ∅-alomorfiT,<br />
aris warmodgenili, radgan garkveul fonemaTa<br />
win saerTod ikargeba (rogoric aris xmovnebi,<br />
sonorebi, spirantebi). mocemul SemTxvevaSi<br />
morfemis saxecvlas fonologiuri distribucia<br />
awesrigebs. vxvdebiT iseT movlenasac, rodesac<br />
enaSi arsebul fonologiur sistemaze moqmedebs<br />
morfologiuri SezRudvebi, romlebic cvlian<br />
enis fonologiur suraTs. amgvari SemTxvevebic<br />
morfonologiis sakvlevi obieqtia. aRniSnuli<br />
movlenis Sesaxeb calke verc fonologiuri <strong>da</strong><br />
verc morfologiuri analiziT ver miviRebT<br />
srulyofil pasuxs. is un<strong>da</strong> ganxilul iqnes, rogorc<br />
morfonologiuri cvlileba.<br />
Cven gvainteresebs aRniSnul doneebs Soris<br />
urTierTmimarTebis is varianti, roca morfematuri<br />
done Tavisi garkveuli erTeulis, e.i. morfemis<br />
saSualebiT gavlenas axdens fonematur doneze<br />
moqmed garkveul fonologiur kanonze. Cveni<br />
azriT, SeiZleba gamoiyos aseTi urTierTmimar-<br />
Tebis Semdegi sami Teoriulad SesaZlebeli SemTxveva:<br />
97
1. fonematuri donis is erTeuli, romelic<br />
un<strong>da</strong> moeqces moqmedi fonematuri kanonis zegavlenis<br />
qveS, warmoadgens SemzRudvelad moqmedi<br />
morfemis integrants, romlis arseboba sityvis<br />
farglebSi SemzRudvelad moqmedebs. reduqciis<br />
Cven mier <strong>da</strong>dgenil kanonze Teoriulad SesaZlebeli<br />
aseTi SemTxveva Cveni kvlevis dros ar<br />
<strong>da</strong><strong>da</strong>stur<strong>da</strong> svanuri enis balszemour dialeqtSi.<br />
2. meore Teoriuli SesaZlebloba mdgomareobs<br />
imaSi, rom gansaxilveli fonema ar warmoadgens<br />
SemzRudvelad moqmedi morfemis integrants.<br />
am SemTxvevaSi SesaZlebelia reduqciis<br />
ararsebobis faqtis wmin<strong>da</strong> morfologiuri interpretacia.<br />
morfema iwvevs xmovnis reduqcias ara<br />
Tavisi morfologiuri niSnis safuZvelze, e.i. ara<br />
imitom, rom is morfemaTa garkveul saxeobas warmoadgens,<br />
aramed Tavisi fonologiuri struqturis<br />
gamo (saboloo angariSSi interpretacia <strong>da</strong>gvyavs<br />
fonematur donemde), e.i. un<strong>da</strong> gamovyoT<br />
morfema <strong>da</strong> gaviTvaliswinoT misi fonologiuri<br />
struqtura, aseTia, Cveni masalis mixedviT, zmnis<br />
iseTi formebi, romlebic nawarmoebia- CV/C/<br />
struqturis sufiqsebiT. maT ricxvs miekuTvneba<br />
namyo usrulisa <strong>da</strong> koniunqtiv I-is zogierTi mawarmoebeli.<br />
cnobilia, rom namyo usruli <strong>da</strong><br />
koniunqtiv I iwarmoeba awmyos fuZisagan. awmyos<br />
fuZes <strong>da</strong>erTvis - CV/C/ / struqturis formati.<br />
awmyos bolosarTi-i mokvecilia, magram kvals<br />
tovebs wina xmovnis gaumlautebiT. e.i. un<strong>da</strong><br />
gvqondes _ V _ CV/C.<br />
ase magaliTad:<br />
namyo usr.<br />
98
xæ-a-âðn-dðs / * xæ-a-âan-i-dðs/ `vxnavdi~<br />
x-a-âðn-dðs / * x-a-âan-i-dðs/<br />
a-âðn-<strong>da</strong> / * a-âan-i-<strong>da</strong>/<br />
koniunqtiv I<br />
xæ-a-âðn-dëd / * xæ-a-âðn-i-dëd/<br />
agðm-dëds - /aSenebdes/, ikðd-deds- /iRebs/<br />
<strong>da</strong> a.S.<br />
amJamad awmyos bolosarTi _ i arsad aRdgeba.<br />
amasTanave gvxvdeba, iseTi magaliTebi, sa<strong>da</strong>c<br />
umlautic aRar gvaqvs, e.i. misi kvalic <strong>da</strong>kargulia.<br />
magaliTad:<br />
ðri- /aris/, ar<strong>da</strong>- /iyo/, ajêb /xarSavs/- ajab<strong>da</strong><br />
/xarSav<strong>da</strong>/, izbi /Wams/, - /izob<strong>da</strong>/ Wam<strong>da</strong>/ <strong>da</strong> sxva/.<br />
amrigad, aRniSnul formebSi awmyos bolosarTi<br />
–i sinqroniulad nuls utoldeba. gvaqvs<br />
Cveulebrivi ori Tanxmovnis mezobloba; ar<br />
iqmneba reduqciisaTvis saTanado fonologiuri<br />
pirobebi; sityva ar warmoadgens `erT mTlianobas~;<br />
aRniSnuli formanti TiTqos gancalkevebulia<br />
sityvi<strong>da</strong>n, rac kargad Cans amgvar magali-<br />
Tebze.<br />
litklebe- /<strong>da</strong>naneba/ _ _ _ CV/Cc ØC/VCV<br />
xatklðbén<strong>da</strong>- /enanebo<strong>da</strong>/ _ CV/Cc ØC/ V & CVC[CV<br />
warmodgenilia sruli saxis reduqcia msubuq<br />
birTvSi, rac savsebiT Seesabameba Cvens mier<br />
warmodgenil reduqciis wesebs; -<strong>da</strong> formanti gancalkevebiT<br />
dgas. Sedegi igive iqneba, Tu <strong>da</strong>vumatebT<br />
preverbs <strong>da</strong> sityva gaxdeba xuTmarcvliani<br />
(ar igulisxmeba –<strong>da</strong> formanti), moxdeba ori<br />
xmovnis reduqcia, Sesabamisad or sareduqcio<br />
birTvSi <strong>da</strong> –<strong>da</strong> sufiqsi kvlav gancalkevebiT<br />
<strong>da</strong>rCeba. marTlac gvaqvs:<br />
99
ðTtkðlbén<strong>da</strong>- /<strong>da</strong>enana/ - V/CØCc/ V & /CØC/VC[CV.<br />
3. mesame Teoriulad <strong>da</strong>saSveb SemTxvevaSi ar<br />
aris relevanturi is garemoeba, warmoadgens Tu<br />
ara gansaxilveli arareducirebuli xmovani SemzRudvelad<br />
moqmedi morfemis integrats.<br />
am SemTxvevaSi ver xerxdeba mocemuli faqtis<br />
morfologiuri interpretacia: morfema SemzRudvelad<br />
moqmedebs reduqciis kanonis moqmedebaze<br />
ara Tavisi fonologiuri struqturis gamo, aramed<br />
Tavisi morfologiuri niSniT. reduqcia ar<br />
xdeba swored imitom, rom sityvis farglebSi<br />
gvaqvs garkveuli saxis <strong>da</strong> ara garkveuli fonologiuri<br />
struqturis morfema.<br />
rogorc Cans, am SemTxvevaSi Cven gvaqvs doneebs<br />
Soris urTierTobis is zogadi saxis Sem-<br />
Txveva, roca ufro swori iqneba vilaparakoT ori<br />
enobrivi sferos _ morfologiur <strong>da</strong> fonologiuri<br />
sferos _ Soris urTierTmimarTebaze.<br />
aRniSnuli SemTxvevis SesaniSnav ilustracias<br />
iZleva c. georgievi Tavis statiaSi: `slavuri<br />
enebis fleqsiis axsnisaTvis fonematuri <strong>da</strong><br />
morfematuri midgomiT~.<br />
`slavur enebSi, _ wers avtori, _ fleqsiuri<br />
morfemis ganviTareba ganpirobebulia ara marto<br />
fonematuri, aramed morfematuli kanonebiT.<br />
mkvlevarTa umetesoba cdilob<strong>da</strong> aRniSnuli<br />
sakiTxi aexsna mxolod fonematuri kanonebiT,<br />
ris gamoc did winaaRmdegobas xvdebodnen <strong>da</strong> sakiTxi<br />
bolomde auxsneli rCebo<strong>da</strong>T. v. georgievi<br />
gamoyofs morfematul kanonebs, romlebic zRu<strong>da</strong>ven<br />
enaSi moqmedi fonematuri kanonebis sferos.<br />
zemo donis sferoSi moqmedi kanonis, rogorc<br />
100
SemzRudveli faqtoris, moqmedebis SesaZleblobas<br />
grZnobdnen neogramatikosebi ukve maSin, roca<br />
Semohqon<strong>da</strong>T `sistemuri iZulebis~ (Systemz wang)<br />
cneba (32,4).<br />
zogierTi monacvleoba, iqneba es sinqroniul<br />
Tu diaqroniul aspeqtSi, aixsneba mxolod <strong>da</strong><br />
mxolod morfematuli kanonebis SemzRudveli<br />
moqmedebiT, amitom aseT SemTxvevaSi maTi gaTvaliswineba<br />
aucilebelia. v. giorgievi miuTiTebs<br />
iseT morfematul kanonze, romelic SemzRudvel<br />
gavlenas axdens fonematuri saxis kanonzomier<br />
cvlilebaTa moqmedebis sferoze. am morfematul<br />
kanons avtorTan Semdegi formulireba aqvs:<br />
`brunvaTa mocemuli sistemis fleqsiuri morfemebi<br />
SeiZleba <strong>da</strong>emTxvas erTmaneTs sxva<strong>da</strong>sxva<br />
brunvebSi <strong>da</strong> sxva<strong>da</strong>sxva brunebaSi. magram aseTi<br />
<strong>da</strong>mTxveva SeuZlebelia erTi <strong>da</strong> imave brunebis<br />
sistemis, erTi <strong>da</strong> imave brunvis mx., <strong>da</strong> mr. <strong>da</strong><br />
orobiT brunvebSi, e.i. horizontalur rigSi~<br />
(32,16).<br />
mag.:<br />
mx.r.<br />
mr.r.<br />
стол<br />
столы<br />
mx.r.<br />
mr.r.<br />
учитель<br />
учители<br />
герой<br />
герои <strong>da</strong> a.S.<br />
mocemul magaliTebSi ar aris arcerTi<br />
SemTxveva morfemaTa <strong>da</strong>mTxvevisa horizontalur<br />
rigSi. am morfematuli kanonis arseboba gamowveulia<br />
mx. <strong>da</strong> mr. ricxvis kategoriebis garCevis<br />
aucileblobiT, rac <strong>da</strong>maxasiaTebelia slavuri<br />
enebisaTvis. miTiTebul morfematul kanons SeuZ-<br />
101
lia SemzRudveli gavlena iqonios garkveul fonematur<br />
kanonTa gavrcelebis sferoze. am Semz-<br />
Rudvel moqmedebas mkvlevari Semdeg formulirebas<br />
aZlevs: `Tu mocemuli enis ganviTarebis<br />
procesSi fonematuri kanonis moqmedebis Sedegad<br />
erTsa <strong>da</strong> imave brunvaSi mx., mr. <strong>da</strong> orobiTi<br />
ricxvis morfemebi un<strong>da</strong> <strong>da</strong>emTxves erTmaneTs,<br />
maSin erT-erTi am Tanxvedri morfemaTagani Seicvleba<br />
sxva Sesaferisi morfemiT.<br />
amrigad, askvnis v. georgievi, enis sistema<br />
`TviTregulirdeba~ masSi moqmedi sakuTari<br />
morfematuri kanonebis ZaliT (32,15).<br />
v. georgievis mier enis <strong>da</strong>dgenili kanonzomiereba<br />
<strong>da</strong>sturdeba svanuri balszemouri dialeqtis<br />
masalazec. sityvis arareduqcias gansazRvravs<br />
mis farglebSi arsebuli morfemis saxeoba.<br />
kerZod, Tandebulian arsebiT saxelebSi reduqciisaTvis<br />
saTanado fonologiur garemoSi xmovani<br />
ar ganicdis reduqcias _ xmovanTa reduqciis<br />
fonologiur kanonzomierebaTa gavrcelebis sferos<br />
zRu<strong>da</strong>vs, yovelgvari gamonaklisis gareSe,<br />
garkveuli morfologiuri kategoriis mawarmoebeli<br />
formanti, misi fonologiuri struqturis<br />
miuxe<strong>da</strong>vad. sailustraciod mogvyavs ramdenime<br />
magaliTi, sa<strong>da</strong>c mosalodneli reduqcia ar<br />
xdeba:<br />
mx.r. mr. r.<br />
ladeR- /dRe/ _ _ _ _ _ _ C V CVC<br />
↓<br />
lðdRiS- /dRes/ _ _ _ _ _ C V & /CØC/VC<br />
magram:<br />
ladeRundo- /dRis Semdeg/ _ CV/CVC/VCCV<br />
102
sareduqcio poziciaSi xmovani aRdga/<br />
megðm- /xe/ _ _ _ _ _ CVC V & C<br />
↓<br />
megmór- /xeebi/ _ _ _ _CV/CØC/ V & C<br />
magram:<br />
megamxðnCum- /xi<strong>da</strong>n/ _ CV/CVCsC/ V & CC V C<br />
/xmovani ar ganicdis reduqcias/<br />
tabðg- /tabla/ _ _ _ CVC V & C<br />
↓<br />
tabgðr- /misi mr.r. – CV/CØC/ V & C<br />
magram:<br />
tabðgJi- /tablaze/ _ CVC V & CCV<br />
/xmovani ar ganicdis reduqcias/<br />
<strong>da</strong> a.S.<br />
rogorc vxe<strong>da</strong>vT, Tandebulian formebSi<br />
reduqcia ar mox<strong>da</strong>.<br />
calke un<strong>da</strong> aRiniSnos iseTi arsebiTi saxelebi,<br />
romlebic yovelgvari mizezis gareSe (mxedvelobaSia<br />
fonologiuri <strong>da</strong> zemoCamoTvlili<br />
morfologiuri faqtorebi) arRveven Cven mier<br />
warmodgenili reduqciis fonologiur sqemas. aq<br />
ar xerxdeba raime kriteriumis gamoZebna (aseTi<br />
SemTxveva bevri ar aris <strong>da</strong> isic mxolod arsebiT<br />
saxelebSia). mag.:<br />
gulmðS- /ulvaSi/ _ _ _ CVCsCs V & C<br />
↓<br />
gulmaSðr- /ulvaSebi/ _ CV/CsCsVC/ V & C<br />
Wabigæ- /Wabuki/ _ _ _ CVCVCæ<br />
↓<br />
WabigæiS- /Wabukis/- _ CV/CVCæ/VC<br />
103
fòr- /Zroxa/ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ C V & C<br />
↓<br />
lafurðS- /`saZroxis~, naT. br./ _ CV/CVC/ V &<br />
& C<br />
qilæðrd- /qliavi/ _ _ C VCæVCsC<br />
↓<br />
qilæðrdiS- /qliavis/ _ CV/CæVCsC/VC<br />
SeniSvna: mogvyavs ramdenime magaliTi, sa<strong>da</strong>c<br />
igive sareduqcio xmovnebi, imave fonologiur<br />
pirobebSi arsebiT saxelebSi ganicdian Sesabamisi<br />
saxis reduqcias:<br />
WðS- /qmari/ _ _ _ _ _ C V & C<br />
↓<br />
laWSa- /qmrebi/ _ _ CV/CØC/V<br />
maTxðf- /Ramura/ _ _ _ _ _ _ CVCc V & C<br />
↓<br />
maTxfiS- /Ramuris naT. br./ _ CV/CcØC/VC<br />
muryæam- /cixe/ _ _ CVCsCæ VC<br />
↓ ↓<br />
muryæmðS- /cixis/ _ CV/CsCæØC/ V & C<br />
WinWil- /nawlavi/ _ _ _ _ CVCsCVC<br />
WinWlidðr- /nawlavebi,<br />
↓<br />
kninobiTi f./ _ CV/CsCØC/VC V & C<br />
kæicra- /jixvi/_ _ _ _ CæVCCV<br />
↓<br />
lðkæcìr- /sajixve/- C V & /CæØC/ V C <strong>da</strong> a.S.<br />
aris iseTi SemTxvevebic, rodesac erTsa <strong>da</strong><br />
imave sareduqcio birTvSi saTanado sareduqcio<br />
fonologiur pirobebSi xmovani ganicdis reduqcias,<br />
Tu mocemuli sityva zmnaa, Tu saxelia,<br />
maSin _ ara.<br />
104
naâanæ- /naxnavi/- _ _ CVCVCæ<br />
↓<br />
liâni- /xvna/ _ _ _ _ CVCØCV<br />
magram:<br />
naxanæðS- /naxnavis/ _ CV/CVCæ/ V & C<br />
natyabæ- /nawvavi/ _ _ _ CVCcVCæ<br />
↓<br />
litybe- /wva/ _ _ _ _ _ CV/CcØC/V<br />
magram:<br />
natyabæaS- /nawvavis/ _ _ CV/CcVC/ V & C<br />
un<strong>da</strong> aRiniSnos iseTi SemTxvevebic, romlebic<br />
erTi SexedviT SeiZleba miviCnioT reduqciad,<br />
sinamdvileSi ki saqme gvaqvs ablautTan, romlis<br />
Sesaxebac gvqon<strong>da</strong> saubari.<br />
aseTia magaliTad, xmovanTmonacvleoba<br />
aoristis formebSi pirebis mixedviT:<br />
I _ oxæiSdb- /visesxe/ _ VCæVCcØC<br />
II _ ðxiSdb- /isesxe/ _ _ V & C VCc Ø C<br />
↓ ↑<br />
III _ ðnSdeb- /isesxa/ - - - V & /CØCc/VC<br />
I <strong>da</strong> II pirSi bolo marcvalSi xmovani monacvleobs<br />
Ø-Tan (mocemuli monacvleoba ar<br />
aixsneba Cven mier aRniSnuli fonologiuri<br />
faqtorebiT). aseve ikveceba bolo xmovani I <strong>da</strong> II<br />
pirSi <strong>da</strong> kvals tovebs umlautis saxiT. mag.:<br />
oTkðr- /gavaRe/ - V/CØC/ V & CØ<br />
aTkðr- /gaaRe/ - V/CØC/ V & CØ<br />
adkare-/gaaRo/- V/CØC/VCV<br />
umlauts ganicdis III pirSi bolo xmovani.<br />
mag.:<br />
ohod- /gavyide/- VCVC<br />
105
ahod-/gayide/- VCVC<br />
ahæed- /gayi<strong>da</strong>/- VCæVC = VC V C<br />
aseTivea:<br />
oSéd- /ga<strong>da</strong>vyare/-VCVC<br />
aSéd- /ga<strong>da</strong>yare/- VCVC<br />
aSid- /ga<strong>da</strong>yara/- VC V C<br />
ablautiT aixsneba xmovanTmonacvleoba saxelebSi<br />
mravlobiTi ricxvis warmoebis dros.<br />
magaliTad:<br />
qim/ /cremli/ WiSx- /fexi/ Siy- /zurgi/<br />
laqém-/sacremle/ WéSxðr-/fexebi/ Séyðr- /zurgebi/.<br />
bolos CamovTvliT iseT SemTxvevebs, romlebsac<br />
sxva<strong>da</strong>sxva mizezebis gamo saerTod ar<br />
ganvixilavT, gamovricxavT, aseTebia:<br />
1. grZel xmovanTa reduqcia. misi axsna umetesad<br />
ar xerxdeba sinqroniul aspeqtSi; an kidev<br />
reduqciis gar<strong>da</strong> `Careulia~ sxva fonetikuri<br />
movlenac. mag.:<br />
adWkîne- /ifiqra/ _ _ _ VCCc V CV<br />
liWkæðri- /fiqri, sawyisi/ _ _ _ CVCcæ V CV<br />
faqtiurad æ un<strong>da</strong> warmovidginoT, rogorc<br />
grZeli î-s reduqcia.<br />
mocemuli monacvleoba SeiZleba avxsnaT ase:<br />
Tu ZiriTad formad miviCnevT {Wkuæar}, sai<strong>da</strong>nac<br />
awmyoSi gveqneba: a-Wkuæðr-i>aWkææðri>aWkæðri.<br />
reducirebuli u-<strong>da</strong>n miRebuli æ <strong>da</strong>ikarga<br />
mTlianad, iseve rogorc: kærva→krva→ vkrav<br />
(qarT..)<br />
aoristSi <strong>da</strong>erTvis preverbi <strong>da</strong> gvaZlevs:<br />
ad-a-Wkuæar-e>adWkuære>adWkîre<br />
106
ogorc vxe<strong>da</strong>vT, jer mox<strong>da</strong> xuTmarcvlian<br />
sityvaSi ori xmovnis reduqcia, xolo Semdeg- u-<br />
sa <strong>da</strong> æ-s Serwyma <strong>da</strong> miviReT grZeli xmovani.<br />
2. xmovanTa reduqcia kompozitebSi. am Sem-<br />
TxvevaSi adgili aqvs meryeobas, romelic Sepirobebulia<br />
umetesad semantikiT.<br />
mag.:<br />
mugezal- `mamaSvili~ -(ar xdeba mosalodneli<br />
reduqcia)<br />
mu- /mama/ + gezal-/Svili/<br />
Jaxelémde- /`saxeldebuli/ - /ar xdeba mosalodneli<br />
reduqcia/<br />
Jaxe- /saxeli/+lémde-/ <strong>da</strong>debuli/<br />
maxeRæðJ- /axalgazr<strong>da</strong>/-/ar xdeba mosalodneli<br />
reduqcia/<br />
maxe- /axali/+ RæaJ- /vaJi/<br />
magram gvxvdeba aseTi formebic:<br />
limxeRæaJJin- /axalgazrdobaSi/<br />
(reduqcia ganica<strong>da</strong> Tavi<strong>da</strong>n meore xmovanma,<br />
rogorc es mosalodneli iyo).<br />
gvxvdeba ormagi reduqciis SemTxvevebic. mag.:<br />
lðlgmór- /kar-mi<strong>da</strong>mo/ miRebulia ase:<br />
la + legem- /dgoma/ > lðlgem – (meore<br />
xmovnis reduqcia, wesis mixedviT) >lðlgem +<br />
ar>lalgmór- (kvlav Tavi<strong>da</strong>n meore xmovnis<br />
reduqcia, esec wesis mixedviT).<br />
3. xmovanTmonacvleoba sakuTar saxelebSi.<br />
isini sazogadod gamoirCevian TaviseburebebiT<br />
TiTqmis yvela enaSi <strong>da</strong> calke kvlevis obieqts<br />
Seadgenen.<br />
`amrigad, Catarebuli analizis safuZvelze<br />
naTeli gax<strong>da</strong>, rom fonologiuri pozicia anu<br />
107
geriTi garemocva ganapirobebs fonemis saxe<br />
cvlas. meore mxriv, erTnairi fonologiuri<br />
pozicia mu<strong>da</strong>m erTnair cvlilebas ar iwvevs,<br />
lingvistebi mividnen im <strong>da</strong>skvnamde, rom<br />
fonologiuri garemocva aris ara erTaderTi,<br />
aramed erT-erTi faqtori, romelic ama Tu im<br />
saxis bgeriT cvlilebas ganapirobebs. sxva ki<br />
morfologiuria. erTnair fonologiur poziciaSi<br />
esa Tu is bgeriTi cvlileba zogjer xorcieldeba,<br />
zogjer ki _ ara, rac aris morfologiuri<br />
faqtoris Carevis Sedegi. es iqi<strong>da</strong>n Cans, rom<br />
bgeriTi cvlilebebi, romlebic xorcieldeba ama<br />
Tu im morfemaTa SeerTebisas, zogjer xdeba <strong>da</strong><br />
zogjer _ ara (imave fonologiur poziciaSi).<br />
yovelive zemoT Tqmuli naTlad gamoCn<strong>da</strong> xmovanTa<br />
reduqciis analizis dros, rac ase CamovayalibeT:<br />
erTsa <strong>da</strong> imave fonologiur pozicia-<br />
Si, magram sxva<strong>da</strong>sxva morfemaTa garemocvaSi,<br />
reduqciis wesebi sxva<strong>da</strong>sxvagvarad xorcieldeba.<br />
msgavsi wesi arasdros ar moqmedebs erTi morfemis<br />
farglebSi. saqme gvaqvs morfemaTa kombinaciasTan,<br />
amdenad es fonologiuri cvlilebebi<br />
swored imazea <strong>da</strong>mokidebuli, Tu romel <strong>da</strong><br />
rogor morfemaTa kombinaciasTan gvaqvs saqme.<br />
SeiZleba gamoiyos bgeraTa reduqciis ori<br />
saxe:<br />
1) rodesac fonema saxecvlis Sedegad gauTanabrdeba<br />
nuls (e.w. sinkope) <strong>da</strong> 2) rodesac fonema<br />
saxecvlis Sedegad enaSi arsebul sxva fonemas<br />
Cainacvlebs. orive fonologiis Seswavlis sagania.<br />
magram amave dros, reduqciis gamowveva Seu-<br />
Zlia mxolod garemocvis Secvlas, rac aucileb-<br />
108
lad morfemaTa kombinaciiT moxdeba. Tu garemocva<br />
ar icvleba, iq reduqcia ar xdeba, amrigad,<br />
am kuTxiT reduqcia Tavis TavSi moicavs<br />
morfonologiis sakiTxebs.<br />
un<strong>da</strong> aRiniSnos Semdegi: morfonologia SeiZleba<br />
iyos sinqroniuli <strong>da</strong> diaqroniuli xasiaTis.<br />
morfonologiur cvlilebebs morfemaTa<br />
urTierTzegavlena gansazRvravs. ase mag.: erT<br />
morfologiur erTeuls, Cveulebriv, erTi saxis<br />
cvlilebis gamowveva SeuZlia, meores _ meore<br />
saxis <strong>da</strong> a.S. amave dros, romelime morfemasTan<br />
kombinaciaSi xan SeiZleba erTi morfologiuri<br />
erTeuli Segvxvdes, xan – meore <strong>da</strong> a.S., ris<br />
safuZvelzec viRebT variantebs. Tu cvlileba<br />
xdeba ise, rom sityvaSi am cvlilebis mizezi<br />
mocemulia, maSin es cvlileba sinqroniul<br />
(moqmed) cvlilebad un<strong>da</strong> CaiTvalos. aseTi iyo<br />
Cvens SemTxvevaSi reduqciis fonologiuri sqema.<br />
magram Tu cvlileba ise xorcieldeba, rom misi<br />
gamomwvevi mizezi amJamad ar Cans, cvlileba<br />
diaqroniulia. amis saukeTeso nimuSia svanuri<br />
umlauti.<br />
<strong>da</strong>skvniTi debulebani<br />
• svanuri enis balszemouri dialeqtis xmovanTa<br />
reduqciis fonologiur sqemas garkveulad<br />
zRu<strong>da</strong>vs <strong>da</strong> cvlis enaSi moqmedi morfologiuri<br />
kanonebi, romelTa gaTvaliswineba aucilebelia<br />
aRniSnuli sakiTxis srulyofilad <strong>Seswavlisa</strong>-<br />
Tvis. xmovanTa reduqcia iseTi bgeraTmonacvleo-<br />
109
aa, romelic moiTxovs enis ori sferos (fonologiurisa<br />
<strong>da</strong> morfologiuris) gaTvaliswinebas.<br />
• aRniSnul dialeqtSi xmovanTa reduqcia<br />
cocxali movlenaa, romelic moqmedebs enis<br />
sinqroniul aspeqtSi. igi ganpirobebulia TanxmovanTa<br />
garemocviT. am ukansaknelTa mixedviT gamoiyofa<br />
sareduqcio birTvebi, romlebic gansaz-<br />
Rvraven xmovanTa reduqciis saxeebs.<br />
• ZiriTa<strong>da</strong>d gamoiyofa ori tipis sareduqcio<br />
birTvi: msubuqi <strong>da</strong> mZime. erTi <strong>da</strong> igive xmovnebi<br />
aRniSnul birTvebSi reduqciis gansxvavebul<br />
Sedegebs iZleva.<br />
• msubuq birTvSi xmovnebi a/ð/, e, i <strong>da</strong> é monacvleobs<br />
Ø -Tan.<br />
• msubuq birTvSi xmovnebi o/ñ/ <strong>da</strong> u/ò/ monacvleobs<br />
æ-Tan.<br />
• mZime birTvSi xmovnebi a/ð/, e, i <strong>da</strong> é monacvleobs<br />
é xmovanTan.<br />
• mZime birTvSi xmovnebi o/ñ/ <strong>da</strong> u/ò/ monacvleobs<br />
u xmovanTan.<br />
• aRniSnul dialeqtSi xmovanTa reduqcias<br />
gansazRvravs sityvaSi marcvalTa raodenoba. potenciurad<br />
sam- <strong>da</strong> oTxmarcvlian sityvebSi reduqcias<br />
ganicdis sityvis Tavi<strong>da</strong>n meore marcvlis<br />
xmovani.<br />
• potenciurad xuTmarcvlian sityvebSi gamoiyofa<br />
ori sareduqcio birTvi. reduqcias ganicdis<br />
sityvis Tavi<strong>da</strong>n <strong>da</strong> bolo<strong>da</strong>n meore marcvlis<br />
xmovnebi.<br />
110
MERI NIKOLAISCHWVILI<br />
Die Vokal Reduktion in der swanischen Sprache<br />
Die Reduktion der Vokale in der swanischen Sprache ist seit langem<br />
Gegenstand spezieller Forschung. Dazu gibt es so bedeutsame Untersuchungen<br />
wie A. Shanidzes „Zur Ethimologie von celicadi“ (1924) und W. Topurias<br />
„Zur Reduktion in den Kartvelsprachen“ (1946).<br />
Unser Ziel ist es, anhand von Material aus dem oberbalischen Dialekt eine<br />
strukturelle Analyse der Vokalreduktion vorzunehmen, denn dort ist sie eine<br />
äußerst lebendige und synchron wirksame Erscheinung.<br />
Zur Durchführung der Analyse unterscheiden wir den sogenannten<br />
„Reduktionskern, eine Reduktionseinheit, die denjenigen Teil des Wortes<br />
verkörpert, in dem die Reduktion vor sich geht (d.h. den Reduktionsvokal mit<br />
seinen ihn umgehenden Konsonanten). Demnach ist der Kern die minimale<br />
phonologische Einheit, innerhalb der die Vokalreduktion stattfindet. Damit<br />
eine Reduktion vor sich gehen kann, ist es notwendig, <strong>da</strong>ß sich der<br />
Reduktionskern in einer entsprechenden phonologischen Umgebung befindet:<br />
1. Der Kern muß sich zwischen zwei Vokalen befinden, d.h. die<br />
Reduktionsposition des Kerns ist: V Reduktionskern V;<br />
2. Es ist unbedingt die Anzahl der Silben im Wort unter Einbeziehung der<br />
reduzierten Vokale zu berüksichtigen (d.h. wieviel Silben <strong>da</strong>s Wort potentiell<br />
umfaßt).<br />
In Wörtern, die potentiel aus drei und vier Silben bestehen, erfährt der zweite<br />
Vokal von vorn eine Reduktion.<br />
Seiner Struktur nach kann der Kern zweigestaltig sein: leicht und schwer.<br />
Diese Klassifikation ist sowohl von der Anzahl der <strong>da</strong>zugehörigen<br />
Konsonanten als auch von der Art der konsonanten abhängig. Als einfachste<br />
Gestalt des Reduktionskerns können die Fälle gelten, wenn (unter Einhaltung<br />
111
der notwendigen Bedingung ihrer Struktur) zwei einfache Konsonanten und<br />
zwischen ihnen der Reduktionsvokal vorliegen: CVC. Dies ist sozusagen der<br />
erste grundlegende Typ, den wir als leichten Kern bezeichnen.<br />
Zu diesem Typ zählen wir auch jene Fälle, wenn anstalle einfacher<br />
Konsonanten dezessive harmonische Komplexe oder Labialkomplexe vertreten<br />
sind. Diese Komplexe stellen vom Gesichtspunkt der Phonologischen<br />
Beziehungen homogene Einheiten <strong>da</strong>r und kommen strukturell einfachen<br />
Konsonanten gleich, d.h. <strong>da</strong>s Symbol C schließt auch derartige Komplexe ein.<br />
so <strong>da</strong>ß sich die Gestalt des Kerns nicht ändert (C c VC 2 = CVC oder CVCw 3 - =<br />
CVC usw.).<br />
Häufig treten Fälle auf, in denen zwei Konsonanten in keiner einzigen Position<br />
voreinander zu trennen sind. Gleichzeitig stellen sie homogene Komplexe <strong>da</strong>r.<br />
Welcher Art sind diese Konsonanten Es stellte sich haraus, <strong>da</strong>ß der erste<br />
Konsonant solcher Gruppen unbedingt ein Sonor ist.<br />
So ergibt sich die Konsonantenfolge C s C, die eine vom leichten Kern<br />
abweichende Art des Kerns bildet- einen schweren Kern. Theoretisch sind<br />
zwei Abarten dieses Kerns möglich.<br />
1. wenn die Konsonantenfolge C s C dem Reduktionsvokal vorangeht, d.h.<br />
wenn der Kern <strong>da</strong>s Aussehen C s CVC hat;<br />
2. wenn die Konsonantenfolge C s C dem Reduktionsvokal folgt, d.h. wenn<br />
ein Kern der Gestalt CVC s C vorliegt.<br />
Die untersuchung des Materials ergab, <strong>da</strong>ß ein schwerer Kern mit der Struktur<br />
C s CVC vom Standpunkt der Reduktion keinerlei Änderung bewirkt. Der<br />
Reduktionsvokal wandelt sich genauso wie in einem leichten Kern. Aus<br />
diesem Grunde kommt der schwere Kern C s CVC dem leichten Kern strukturell<br />
gleich und tritt als einer seiner Typen in Erscheinung: C s CVC = CVC 5 .<br />
Die zweite Art des schweren Kerns (CVC s C) liefert <strong>da</strong>gegen hochinteressante,<br />
von den anderen abweichende Ergebnisse, was nur durch die unmittelbare<br />
Nachbarschaft der dem Reduktionsvokal folgenden Konsonantenfolge C s C zu<br />
erklären ist.<br />
112
Bemerkenswert ist, <strong>da</strong>ß im schweren Kern neben dem Sonor anstelle einfacher<br />
Konsonanten homogene Komplexe anzutreffen sein können, die wir ebenso<br />
mit Einzelkonsonanten gleichsetzen.<br />
Demnach unterscheiden wir Kerne unterschiedlichen Typs, von deren<br />
phonologischer Struktur dier Art der reduktion abhängt. Die Reduktion selbst<br />
wird, wie schon erwähnt, durch die Anzahl der Silben im Wort bedingt und<br />
durch die phonologische Umgebung des reduktionskerns. Das sind zwei<br />
Grundbedingungen, die die Reduktion bestimmen, und zu denen unbedingt<br />
noch eine dritte, die Art der Vokale, hinzuzufügen ist.<br />
Bekanntlich ist der oberbalische Dialekt der swanischen Sprache äußerst reich<br />
an Vokalen. Hier treten zum Unterschied vom Georgischen noch spezifische<br />
Umlaute und Langvokale auf. Außerdem gibt es sechs kurze Vokale (a, e, o, i,<br />
u, y). Die Langvokale interessieren uns nicht, <strong>da</strong> si bekanntlich der reduktion<br />
nicht unterliegen. Was die Umlaute und Nichtumlaute betrifft, so zeigen sie<br />
diesbezüglich ein einheitliches Bild. Unter dem Blickwinkel der reduktion ist<br />
ihre Unterschiedlichkeit, die in der Palatalität und Nichtpalatalität in<br />
Erscheinung tritt, irrelevant. Bei Berücksichtigung all dessen gehen wir aus<br />
diesem Grunde nur auf die nichtumgelauteten Vokale ein (Beispiele werden<br />
exakt aus der zitierten Literatur angeführt).<br />
Eine Reduktion ist bei folgenden Vokalen zu erwarten: a (ä), e, i, o (ö), u (ü)<br />
und y.<br />
Es ist allgemein bekannt, <strong>da</strong>ß im Swanischen der Synkope alle kurzen Vokale<br />
unterliegen außer u und o, die ihre silbenbildende Kraft verlieren und zum<br />
unsilbischen w verschmelzen.<br />
Bei der reduktion ergibt ein und derselbe Vokal in unterschiedlichen Kernen<br />
verschiedene Ergebnisse. Um unsere Aufgabe vollständig zu lösen, ist es <strong>da</strong>her<br />
nötig, die Alternation der einzelnen Vokale nach den oben aufgefürten<br />
Kerntypen in allen jenen Positionen zu studieren, in denen sie auftreten.<br />
folglich wird die Vokalreduktion im oberbalischen Dialekt von drei<br />
grundlegenden Faktoren bestimmt:<br />
113
1. von der phonologischen Struktur des Kerns,<br />
2. von der phonologischen Umgebung des Kerns und<br />
3. vom Reduktionsvokal.<br />
Betrachten wir alle Kombinationsmöglichkeiten der betreffenden Faktoren. Da<br />
für uns die Struktur des Kerns Ausgangspunkt ist, gliedert sich die gesamte<br />
Analyse in zwei Hauptteile:<br />
I. den Prozeß, der im leichten Kern vonstatten geht;<br />
II. den Proze der im schweren Kern vonstatten geht.<br />
I. der leichte Kern<br />
Wir untersuchen die Reduktion von a (ä), e, i, y in potentell drei und<br />
viersilbigen Wörtern. Nach den obigen Ausfürungen ist unter diesen<br />
Bedingungen die reduktion des zweiten Vokals von vorn in voller Gestalt zu<br />
erwarten, d.h. Synkope. Wir müssen Alternation en folgender Art erhalten: a<br />
(ä) / ∅, e/∅, i / ∅ und y/∅. Beispiele:<br />
xala „es kränkt ihn“<br />
<strong>da</strong>xlōn „es kränkte ihn“<br />
xäm, „Schwein“<br />
myxm y ri „Schweinehit“<br />
gezal „Kind“<br />
ugzela „kinderlos“<br />
čičwil „Säugling“<br />
luččwil „mit Säugling“<br />
− CVCV<br />
↓<br />
− CV / C∅C / V C<br />
− C V & C<br />
↓<br />
− CV|C∅C| V CV<br />
− CVCVC<br />
↓<br />
− V|C∅C|VCV<br />
− CVCwVC<br />
↓<br />
− CV|C∅Cw|VC<br />
114
lic „Wasser“<br />
ulcuna „umbewässert“<br />
xyr „Ärger“<br />
lyxrine „verärgert“<br />
3ymil „Bruder“<br />
la3mila „Bruder“<br />
− CVC<br />
↓<br />
− V|C∅C|VCV|<br />
− CVC<br />
↓<br />
− CV|C∅C|VCV<br />
− CVCVC<br />
↓<br />
− CV|C∅C|VCV usw<br />
Anhand der vorliegenden Beispiele läßt sich folgern, <strong>da</strong>ß die Vokale a (ä), e, i<br />
und y im leichten Kern drei- und viersilbiger Wörter einer vollständigen<br />
Reduktion unterliegen, d.h. v/ ∅ alternieren. Folglich erhält die allgemeine<br />
Formel A folgendes Anssehen:<br />
{CVC}<br />
+ +<br />
V VC (VC) wobei V gleich a (ä), e, i oder y ist<br />
V | C ∅ C | VC (VC) = A<br />
Betrachten wir jetzt die Reduktion der Vokale o (ö) und u (ü) in potentiell dreiund<br />
viersilbigen Wörtern. Bekanntlich wecheln die Vokale o (ö) und u (ü) bei<br />
der Reduktion mit w, <strong>da</strong>s vom strukturellen Gesichtspunkt ein Konsonant ist.<br />
Demnach tritt bei dieser Reduktion ein Verlust der silbenbildenden Kraft ein<br />
(es geht die Eigenschaft der Vokalität verloren, die in der Lage ist, eine Silbe<br />
zu bilden). Beispiele für die Reduktion der Vokale o (ö) und u (ü) in den<br />
Typen des leichten Kerns:<br />
cod „Sünde“<br />
licwdile „leid tun“<br />
− CVC<br />
↓<br />
− CV | CwC |VCV<br />
115
kāhöd „du hast verkauft“<br />
lihwdu „verkaufen“<br />
− CVC V & C<br />
↓<br />
− CV|CwC|V<br />
šdugw „Maus“<br />
lašdwg & a r „Mausefalle“<br />
mubür „dunkel“<br />
libwere „finster werden“<br />
− C c VCw<br />
↓<br />
− CV|c c wCw| V & C<br />
− CVC V & C<br />
↓<br />
− CV|CwC|V<br />
Folglich alternieren im leichtern Kern eines drei- und viersilbigen Wortes die<br />
Vokale o (ö) und u (ü) mit w, d. h. wir erhalten eine reduktion der<br />
Silbenbildungsfähigkeit. Die allgemeine Formel B erhält folgendes Aussehen:<br />
{CVC}<br />
+ +<br />
V VC(VC) wobei V gleich o (ö), oder u (ü) ist<br />
V | CwC | VC(VC) = B<br />
Kommen wir jetzt zum zweiten Teil unserer Analyse: dem Prozeß, der im<br />
schweren Kern vor sich geht.<br />
II. Der schwere Kern<br />
Reduktionsvokale sin a (ä), e, i und y. Nach den oben beschriebenen<br />
Reduktionsgesetzen muß in potentiell drei- und viersilbigen Wörtern der<br />
zweite Vokal von vorn eine Änderung erfahren, z. B.<br />
116
lartam „Gemüsegarten“<br />
Lelyrtäm „Platz für Gemüsegarten“<br />
gärgla „sprechen“<br />
mygyrgäli, „sprechend“<br />
merčil „ Sense“<br />
lymyrčil „mit Sense“<br />
bintqil „Daune“<br />
lybyntqil „mit Daunen“<br />
xyrm y n „er röchelt“<br />
lixurm y ni „Röcheln“<br />
tyrkad „Schere“<br />
lityrkadi „mit der sSchere schneiden“<br />
− CVC s CVC<br />
↓<br />
− CV | CyC s C | V & C<br />
− C V & C s CCV<br />
↓<br />
− CV|CyC s C| V & CV<br />
− CVC s CVC<br />
↓<br />
− CV|CyC s C|VC<br />
− CVC s C c VC<br />
↓<br />
− CV|CyC s C c |VC<br />
− CVC s C V C<br />
↓<br />
− CV|CyC s C c | V CV<br />
− CVC s CVC<br />
↓<br />
− CV|CyC s C|VCV<br />
Wie man auch immer die letzteren Wörter verändert, der Vokal y wechselt<br />
nicht, denn im Kern ist von Anfang an jener Vokal vertreten, der ihre<br />
phonologische Distribution völlig befriedigt, d. h. y → y. Eine weitere<br />
Veränderung von y ist nicht zu erwarten. Im Gegfenteil, <strong>da</strong>s wäre eine<br />
Durchbrechung der Regel.<br />
Dia Analyse ergab, <strong>da</strong>ß die Vokale a (ä), e, i und y im schwere Kern drei und<br />
viersilbiger Wöretr eine Wechsel zum Vokal y zeigen. Die allgemeine Formel<br />
C gewinnt folgendes Ansehen:<br />
117
{CVCsC}<br />
+ +<br />
V VC(VC) wobei V gleich a (ä), e, i oder y ist<br />
V | CyC s C | VC(VC) = C<br />
Worauf ist diese Alternation zurückzuführen<br />
Unserer Ansicht nach handelt es sich hierbei um eine Form der reduktion. In<br />
diesem Zusammenhang ist A. Schanidses These vom Vokal y höchst<br />
beachtenswert: „Das Swanische besitzt auch einen Vokal y, aber es ist strittig,<br />
ihn zu den grundlegenden zu zählen: Wie die Beobachtung einiger Sprachen,<br />
in denen er vertreten ist (Abchasisch, Armenisch, Swanisch selbst), zeigt, ist er<br />
in vielen Fällen des Ergebnis der reduktion anderer Vokale und oft auch ein<br />
zur Erleichterung der Aussprache von Konsonantenhäufungen entwickelter,<br />
sekundärer Vokal“.<br />
Wir nehmen an, <strong>da</strong>ß wir es in diesem Fall mit einer reduktion zu tun haben: y<br />
nimmt die Stelle eines reduzierten Vokals ein. Entsprechend erfahren die<br />
Vokale a (ä), e, i und y im leichten Kern des drei- und viersilbigen Wortes eine<br />
vollständige Reduktion, d. h. sie zeigen den Wechsel a (ä) / ∅, e/ ∅, i / ∅ und<br />
y / ∅.<br />
Die These, <strong>da</strong>ß y ein sekundärer, entwickelter Vokal ist (d. h. <strong>da</strong>ß eine<br />
vollständige Reduktion stattfand und sich <strong>da</strong>nach y entwickelte), scheint<br />
zweifehlhaft, denn die Tilgung eines Vokals und <strong>da</strong>nn die Entwicklung eines<br />
anderen Vokals dort, wo er notwendig ist (als Konsonantentrenner), ist nicht<br />
zu erwarten. In solchem fall wäre es eher gerechtfertigt, <strong>da</strong>ß der ursprüngliche<br />
Vokal unveränder erhalten bleibt.<br />
Die These, <strong>da</strong>ß es sich bei y um einen konsonantentrennenden Vokal handelt,<br />
wird teilweise durch die Existenz solcher Beispiele negiert wie anγri < anγyri<br />
esγri < esγyri, antxe < antixe usw. In den aufgeführten Beispielen ist der Vokal<br />
nicht entwickelt, sondern ein vorhandener Vokal wurde vollständig reduziert.<br />
Und dies geschah trotz der konsonantenhäufung, d, h, die reduktion bestimmte<br />
118
die Struktur des Wortes. Sie ist eine mächtige Erscheinung im Swanischen.<br />
Deshalb ist die Entwicklung eines Vokals in der Reduktionsposition<br />
unwahrscheinlich. Zwar ergibt die Konsonantenfolge in den angeführten<br />
Beispielen nicht CC s C (ein derartiger Fall ist überhaupt nicht belegbar),<br />
weshalb wir nichts Endgültiges aussagen können (vielleicht kann ein Sonor<br />
nicht zwischen zwei Geräuschkonsonanten stehen, und deshalb entsteht y);<br />
aber eines ist klar: <strong>da</strong>s Auftreten von y in dieser Position hängt von der<br />
Konsonantendistribution ab. Der schwere Kern und seine phonologische<br />
Umgebung bedingen die Veränderlichkeit der reduktionsvokale.<br />
Es genügt, von den drei die Reduktion bestimmenden Grundfaktoren (Struktur<br />
des Kerns, phonologische Umgebung des Kerns, Reduktionsvokal) einen zu<br />
verändern, um die Art der reduktion zu verändern. In diesem Fall tritt der erste<br />
Faktor in seiner ganzen Vollständigkeit in Erscheinung: Die Veränderung der<br />
Struktur des Kerns führte zu unterschiedlichen Alternationen ein und derselben<br />
Vokale.<br />
Bei einer für die Reduktion zutreffenden phonologiscehn Umgebung ergaben<br />
die Vokale a (ä), e, i und y im leichten Kern den Wechsel V / ∅, im schweren<br />
Kern <strong>da</strong>gegen V / y.<br />
Noch überzeugender wird es, die Alternation V/∅ als Reduktion zu werten,<br />
wenn man <strong>da</strong>s Verhalten der Vokale o (ö) und u (ü) im schweren Kern<br />
analysiert.<br />
Nehmen wir als Beispiel den typ CVC s C des schweren Kerns:<br />
V = ö<br />
qölp „Herd“<br />
− C V & C s C<br />
↓<br />
mequlpa „Famnilienmitglieder“ − CV | CuC s C |V<br />
Körbil „Hochzeit“<br />
likurbil & a l<br />
− C V & C s CV<br />
↓<br />
− CV|CuC s C|VC V & C<br />
119
V = u (ü)<br />
xur3n & a al, „Tragbeutel (Plur.)“<br />
lyxyrJin „mit Tragbeutel“<br />
šündba „selig werden“<br />
läšundob & a r „Trinkspruch“ zum<br />
Andenken an einen Verstorbenen<br />
− CVC s CV V & C<br />
↓<br />
− CV|CuC s C|VC<br />
− C V & |C s CCV<br />
↓<br />
− C V & |CuC s C|VC V & C<br />
Die allgemeine Formel D, die wir aus diesen Ergebnissen gewinnen, hat<br />
folgendes Aussehen:<br />
{CVCsC}<br />
+ +<br />
V VC(VC) wobei V gleich o (ö), oder u (ü) ist<br />
V | CuC s C | VC(VC) = D<br />
Zu erwarten gewesen wäre eine Alternation dieser Vokale mit w, aber überall<br />
liegt in der Reduktionsposition ein Vokal vor. Womit sind die Alternationen<br />
/u, u/u und ü/u zu erklären Zur Klärung dieser Frage ist es nötig, folgendes in<br />
Betracht zu ziehen: Bekanntlich ergeben die Vokale ö und u (ü) im leichten<br />
Kern einen Wechsel mit w, d. h. ihr vokalisches Element geht verloren, und es<br />
bleibt w übrig, denn u = wy, ü – wi, ö – we. Was o anbelangt, so ist es durch<br />
kein inziges Beispiel belegbar). Dagegen bieten die Vokale a, e, i und y im<br />
schweren Kern als Reduktionsergebnis y. Dies ist dr Endpunkt ihrer<br />
Veränderlichkeit. Deshalb ist:<br />
ö = we →wy<br />
ü = wi →wy<br />
u<br />
u = wy → wy<br />
120
Demnach erfahren die Vokale ö und u (ü) im schweren Kern drei und<br />
viersilbiger Wörter eine „versteckte“ Reduktion.<br />
Die gewonnenen Ergebnisse unterstreichen noch einmal die Besonderheiten<br />
des schweren Kerns. Anderfalls würden die Vokale ö, u (ü) einen Wechsel mit<br />
u ergeben. Bestimmend ist die phonologische Umgebung des<br />
Reduktionsvokals, und zwar die Konsonantenfolge, C s C, die Reduktionsvokal<br />
unbedingt folgen muß.<br />
III.<br />
Die Vokalreduktion in potentiell fünfsilbigen Wörtern<br />
In potentiell fünfsilbigen Wörtern unterliegen zwei Vokale der Reduktion (der<br />
zweite von vorn und der zweite von hinten), <strong>da</strong>her sind zwei Reduktionskerne<br />
zu unterscheiden. Theoretisch zulässig ist, <strong>da</strong>ß in einem Wort zwei<br />
Reduktionskerne unterschiedlicher Art und unterschiedliche Reduktionsvokale<br />
auftreten, weshalb natürlich auch die Reduktion unterschiedlich verläuft. Ihre<br />
einfache Form kann durch folgende Formel ausgedrückt.<br />
V + {CVC} + V + {CVC } + V →<br />
↓ ↓<br />
→ V | C∅C | V | C∅C | V<br />
Beispiele:<br />
Xabžine „er teilt mit“<br />
laxbažine „er teilte mit“<br />
− CVC∅CVCV<br />
↓ ↓<br />
− CV |C∅C |V | C∅C | V<br />
apšire „er vermehrt“ − VC∅CVCV<br />
↓ ↓<br />
adpišre „er vermehrte“ − V | C∅C | V | C∅C |V<br />
121
akwtune „er rüttelt“<br />
adkutwune „er rüttelte“<br />
− VCwCVCV<br />
↓ ↓<br />
− V|C∅C | V | CwC | V<br />
sargib „nützlich“<br />
asyrgebil „du nutztes“<br />
lisyrgeble „nutzen“<br />
− CVC s CVC<br />
↓<br />
− V | CyC s C | VCVC<br />
↓<br />
− CV | CyC s C | V | C∅C | V<br />
Auf der Grundlage der gewonnenen Ergebnisse lassen sich die Schemata der<br />
Vokalreduktion des oberbalischen Dialekts der swanischen Sprache für alte<br />
theoretisch zulässigen typen des leichten und schweren Kerns <strong>da</strong>rstellen:<br />
V + { C V C } + V →<br />
→ V | C Ø C | V<br />
Schema 1. Reduktionsvokal a (ä), e, i, und y<br />
CVCc<br />
CcVC<br />
CVCw<br />
…..….<br />
CVCcw<br />
………<br />
CVCcw<br />
……….<br />
CVCc<br />
CcVC<br />
CVCw<br />
CwVC<br />
CVCcw<br />
CcwVC<br />
CVCcw<br />
CcwVC<br />
V + { C V C } + V → V | C w C | V<br />
122
Schema 2. Reduktionsvokal o (ö) und u (ü).<br />
V + { C V C s C } + V →<br />
→ V | C y C s C | V<br />
Schema 3. Reduktionsvokal a (ä), e, i und y.<br />
CVCsCc<br />
CcVCsC<br />
CVCsCw<br />
…....….<br />
CVCsCcw<br />
….……<br />
……......<br />
CcVCsw<br />
CVCsCc<br />
CcVCsC<br />
CVCsCw<br />
…....….<br />
CVCsCcw<br />
….……<br />
……......<br />
CcVCsw<br />
V + { C V C s C } + V →<br />
→ V | C u C s C | V<br />
Schema 4. Reduktionsvokal o (ö) und u (ü).<br />
123
literatura<br />
1. g. axvlediani, zogadi fonetikis safuZvlebi,<br />
Tb., 1949.<br />
2. g. axvlediani, zogadi fonetikis Sesavali,<br />
Tb., 1966.<br />
3. T. gamyreliZe, g. maWavariani, sonantTa sistema<br />
<strong>da</strong> ablauti <strong>qarTvelur</strong> enebSi, Tb.,<br />
1965.<br />
4. T. gamyreliZe, TanxmovanTa `gan<strong>da</strong>seba~<br />
qarTulSi, varlam Tofuria 100, 2001.<br />
5. v. Tofuria, Sromebi, I, Tb., 1967.<br />
6. v. Tofuria, reduqciisaTvis <strong>qarTvelur</strong><br />
enebSi, iberiul-kavkasiuri enaTmecniereba, I,<br />
Tb., 1986.<br />
7. v. Tofuria, r <strong>da</strong> n TanxmovanTa monacvleobisaTvis<br />
svanur zmnebSi, sax. universitetis<br />
Sromebi, Tb., 1941.<br />
8. v. Tofuria, saxelTa <strong>da</strong>boloebis istoriisaTvis<br />
svanurSi. Tbilisis universitetis<br />
moambe, VII, Tb., 1927.<br />
9. g. maWavariani, xmovanTa sistemis <strong>da</strong>xasia-<br />
TebisaTvis svanurSi. Tbilisis saxelmwifo<br />
universitetis, Sromebi, t. 96, 1963.<br />
10. g. maWavariani, saerTo-<strong>qarTvelur</strong>i konsonanturi<br />
sistema. Tb., 1965.<br />
11. a. oniani, <strong>qarTvelur</strong> <strong>enaTa</strong> Se<strong>da</strong>rebiTi<br />
gramatikis <strong>sakiTxebi</strong>, Tb., 1989.<br />
12. a. oniani, opozicia `xmovani-Tanxmovani~<br />
Tanamedrove saliteraturo qarTulSi. ike<br />
XXII, Tb., 1980.<br />
124
13. a. oniani, grZeli xmovnis sakiTxisaTvis<br />
svanurSi, ike XIII, Tb., 1962.<br />
14. a. oniani, svanuri ena. Tb., 1998.<br />
15. s. JRenti, <strong>qarTvelur</strong> <strong>enaTa</strong> Se<strong>da</strong>rebiTi<br />
fonetika, Tb., 1960.<br />
16. s. JRenti, <strong>qarTvelur</strong> <strong>enaTa</strong> fonetikis<br />
<strong>sakiTxebi</strong>, Tb., 1965.<br />
17. s. JRenti, svanuri enis fonetikis ZiriTadi<br />
<strong>sakiTxebi</strong>, Tb., 1949.<br />
18. T. uTurgaiZe, qarTuli enis fonematuri<br />
struqtura, `mecniereba~, Tb., 1976.<br />
19. m. qal<strong>da</strong>ni, svanuri enis fonetika, I,<br />
umlautis sistema svanurSi, Tb., 1969.<br />
20. i. CantlaZe, qarTvelologiuri Ziebani, Tb.,<br />
1998.<br />
21. a. SaniZe, weliwadis etimologiisaTvis.<br />
`weliwdeuli~, Tb., 1923-24.<br />
22. a. SaniZe, umlauti svanurSi, qarTuli enis<br />
struqturisa <strong>da</strong> istoriis sakiTxi. I, Tb.,<br />
1957.<br />
23. a. SaniZe, berZnuli sityva akuzativis<br />
formis svanurSi, Tbilisis universitetis<br />
moambe, t. V, Tb., 1925.<br />
24. a. SaniZe, qarTuli enis gramatikis<br />
safuZveli, Tb., 1953.<br />
25. a. SaniZe, v. Tofuria, svanuri prozauli<br />
teqstebi, I, balszemouri kilo, Tb., 1939.<br />
26. T. SaraZeniZe, uaryofiTi nawilaki<br />
svanurSi, iberiul-kavkasiuri mecniereba, I,<br />
Tb., 1946.<br />
27. g. wereTeli, sonantebisa <strong>da</strong> ablauris Teoriis<br />
gamo <strong>qarTvelur</strong> enebSi, T. gamyreliZe,<br />
125
126<br />
g. maWavariani, sonantTa sistema <strong>da</strong> ablauti<br />
<strong>qarTvelur</strong> enebSi, Tb., 1965.<br />
28. z. WumburiZe, umlauti lentexur kiloSi.<br />
Tsu Sromebi, Tb., 1960.<br />
29. z. WumburiZe, grZeli xmovnebis sakiTxisaTvis<br />
<strong>qarTvelur</strong> enebSi, krebuli, akaki<br />
SaniZe _ 100, Tb., 1987.<br />
30. z. WumburiZe, l. niJaraZe, r. qur<strong>da</strong>Ze,<br />
svanuri ena, Tb., 2007.<br />
31. О.С. Ахманова, Фонология, морфонология,<br />
морфология, М., 1966.<br />
32. В.И. Георгиев, Фонематический и морфематический<br />
подход к объяснению флексии славянских языков,<br />
«Вопросы языкозняния», №4, 1968.<br />
33. Е.С. Кубякова, Ю.Г. Панкрац, Морфонология в<br />
описании языков, М., 1983.<br />
34. К.Г. Шмидт, Место сванского в семье картвельских<br />
языков, «Вопросы языкозняния», №2, 1991.<br />
35. K. Schmidt, Studien zur Rekonstruktion des Lautstandes<br />
der südkaucasischen Grundsprache. Wiesbaden, 1962.<br />
<strong>qarTvelur</strong>i fuZe-enis bgeraTsistemis rekonstruqciisaTvis.<br />
Targmani T. kvaWantiraZisa<br />
<strong>da</strong> l. nafetvariZisa: `samecniero-bibliografiuli<br />
krebuli. Tsu, 1964.<br />
36. k. Smidti (1997): K. Schmidt, Zur Funktion,<br />
Formation und Entwicklung des verbalnomens in den<br />
Kartvelsprachen: `zurab WumburiZes~ (<strong>da</strong>badebis<br />
70 wlisTavisadmi miZRvnili krebuli), Tsu,<br />
1997.<br />
37. Н.С. Трубецкой, Основы фонологии, 1967.<br />
38. Р.И. Аванесов, Фонетика современного русского<br />
языка, 1956.
39. Г. Гдисон, Введение в дескриптивную лингвистику,<br />
1959.<br />
40. Г.А. Климов, Этимологический словарь картвельских<br />
языков. 1964.<br />
41. Г.А. Климов, Скланение в картвельских языках в<br />
сравнительно-историческом аспекте, М., 1962.<br />
42. Ф. де Соссюр, Курс общей лингвистики, 1933.<br />
43. А. Мартине, Принцип экономии в ыонетических<br />
изменениях, 1960.<br />
44. А.И. Томсон, Общее языковедение, Одесса, 1910.<br />
127
128<br />
qarTulis, rogorc meore enis, swavleba<br />
Sesavali<br />
1.1. saqarTvelos <strong>da</strong>moukideblobis mopovebis<br />
Semdeg qarTulma enam SeiZina saxelmwifo enis<br />
realuri statusi. nebismier qveyanaSi erovnuli<br />
(saxelmwifo) enis floba aucilebelia iq mcxovrebi<br />
moqalaqeebisaTvis. Tumca saqarTveloSi<br />
realoba, samwuxarod, sxva iyo, rac im araswori<br />
politikis Sedegad miviReT, romelsac sabWoTa<br />
kavSiri atareb<strong>da</strong> eTnikuri umciresobebis mimarT.<br />
saqarTveloSi <strong>da</strong>, saerTod, sabWoTa kavSiris<br />
yvela respublikaSi eTnikur umciresobaTa urTierTobis<br />
ena, rasakvirvelia, iyo rusuli ena.<br />
isini swavlobdnen rusul skolebSi, sa<strong>da</strong>c qar-<br />
Tuli ena iswavlebo<strong>da</strong> rogorc `ucxo ena~ <strong>da</strong> rogorc<br />
erT-erTi rigiTi sagani, umetesad zereled.<br />
amitom, bunebrivia, umciresobaTa warmomadgenlebi<br />
xSir SemTxvevaSi ar flobdnen saTanadod qar-<br />
Tul enas an saerTod ar icodnen. sayovelTaod<br />
cnobilia, rom ucxo enis swavla zr<strong>da</strong>sruli<br />
asakis a<strong>da</strong>mianisaTvis sakmaod rTulia. saxelmwifo<br />
enis codnis gareSe ki a<strong>da</strong>miani Tavs arasrulfasovan<br />
moqalaqed grZnobs. demokratiul<br />
saxelmwifoSi sazogadoebis yvela wevri un<strong>da</strong><br />
iyos Tanasworuflebiani. amisaTvis, aucilebelia,<br />
flobdes saxelmwifo enas.<br />
saqarTveloSi mcxovreb umciresobaTa warmomadgenlebma<br />
Tan<strong>da</strong>TanobiT gaicnobieres, rom<br />
saWiro iyo saxelmwifo enis codna qarTul sazogadoebaSi<br />
ukeT integrirebisaTvis. araqarTvelTa-
Tvis qarTuli enis Seswavlis sakiTxi dRiTidRe<br />
ufro aqtualuri xdebo<strong>da</strong>. amave periodSi saqarTveloSi,<br />
rogorc axladSeqmnil <strong>da</strong>moukidebel<br />
saxelmwifoSi, ixsnebo<strong>da</strong> sxva<strong>da</strong>sxva qveynis<br />
saelCoebi, Camodiodnen ucxoelebi <strong>da</strong> maTac<br />
hqon<strong>da</strong>T survili qarTuli enis <strong>Seswavlisa</strong>.<br />
1.2. ivane javaxiSvilis saxelobis Tbilisis<br />
saxelmwifo universitetis axali qarTuli enis<br />
kaTedras hqon<strong>da</strong> Zalian didi gamocdileba qar-<br />
Tuli enis araqarTvelTaTvis <strong>swavlebis</strong>a TiTqmis<br />
universitetis <strong>da</strong>arsebis dRi<strong>da</strong>n. bolo dros am<br />
sferos vkurirebdiT Cven kaTedris gamgis,<br />
profesor elene babunaSvilis, xelmZRvanelobiT.<br />
amdenad met-naklebad vicodiT yvela is problema,<br />
romelic axl<strong>da</strong> qarTulis, rogorc ucxo enis,<br />
Seswavlis saqmes. naTeli gax<strong>da</strong>, rom saWiro iyo<br />
qarTuli enis swavlebasTan <strong>da</strong>kavSirebiT axali<br />
realobis gaTvaliswineba. is ucxoelebi, romlebsac<br />
Cven adre vaswavlidiT qarTul enas, umetesad<br />
iyvnen lingvistebi, an humanitarul mecnierebaTa<br />
warmomadgenlebi: istorikosebi, eTnologebi <strong>da</strong><br />
sxva. axla ki saqme exebo<strong>da</strong> sxva<strong>da</strong>sxva specialobis<br />
mqone a<strong>da</strong>mianebs, romelTaTvisac mTavari<br />
iyo qarTuli enis Seswavla sakomunikaciod. maT-<br />
Tvis sruliad ar iyo saintereso <strong>da</strong> xSir Sem-<br />
TxvevaSi ki savsebiT gaugebari enis lingvisturi<br />
aspeqtebi.<br />
enis aTvisebebis ori gza<br />
2.1. me-20 saukunis 50-iani wlebi<strong>da</strong>n mTel<br />
msoflioSi Zalian aqtualuri gax<strong>da</strong> meore (ucxo)<br />
129
enis <strong>da</strong>uflebis meTodologiuri <strong>sakiTxebi</strong>s Seswavla.<br />
Seiqmna mravali Teoria, romelic, cxadia,<br />
iyo gansxvavebuli, magram yvelas safuZvlad edo<br />
erTi mTavari principi: ucxo enis <strong>swavlebis</strong> <strong>da</strong>wyeba<br />
komunikaciuri midgomiT. wina planze iwevs<br />
metyveleba. sametyvelo komunikaciuri anu lokuciuri<br />
(ing. locution) aqti. enis <strong>swavlebis</strong> amgvar<br />
procesebs Seiswavlis komunikaciuri lingvistika,<br />
anu sxvagvarad mas uwodeben diskursis (laT.<br />
discursus `aqeT-iqeT svla, rbena, `saubari~. frang.<br />
discours `saubari~, `sityva~, `msjeloba~; ing.<br />
discourse `saubari~, `sityva~, `msjeloba~, `diskusia~)<br />
an teqstis lingvistikas. teqsti aris enobriv<br />
gamonaTqvamTa simravle, romelic warmoadgens<br />
funqciurad <strong>da</strong>srulebul sakomunikacio<br />
erTeuls. mas un<strong>da</strong> axasiaTebdes azris mTlianoba.<br />
teqstis lingvistika Seiswavlis mxolod iseT<br />
enobriv gamonaTqvamebs, romelTac SeuZliaT sakomunikacio<br />
funqciis Sesruleba. es SeiZleba iyos<br />
erTi sityva, wina<strong>da</strong>deba <strong>da</strong> SeiZleba mTeli wigni.<br />
(1,434) teqsti un<strong>da</strong> iyos maqsimalurad informaciuli,<br />
gamokveTilad warmoaCendes molaparakis<br />
mizan<strong>da</strong>saxulobas, ganzraxvas <strong>da</strong> Seesabamebodes<br />
situacias, garemos.<br />
enis <strong>swavlebis</strong> komunikaciuri midgoma niSnavs<br />
metyvelebis <strong>da</strong>wyebas pir<strong>da</strong>pir wina<strong>da</strong>debebiT. am<br />
SemTxvevaSi calkeuli sityvebi<strong>da</strong>n ki ar mivdivarT<br />
wina<strong>da</strong>debisaken, aramed, piriqiT, wina<strong>da</strong>debi<strong>da</strong>n<br />
viwyebT, romelic garkveul azrs gadmogvcems<br />
enis gramatikuli wesebiT erTmaneTTan<br />
<strong>da</strong>kavSirebuli sityvebis saSualebiT <strong>da</strong> Semdeg<br />
xdeba misi Semadgeneli sityvebis Seswavla. Cveu-<br />
130
lebriv, es wina<strong>da</strong>debebi dialogebia. sintaqsuri<br />
TvalsazrisiT martivi agebulebisaa <strong>da</strong> Sinaarsobrivad<br />
sayofacxovrebo Temebs exeba.<br />
wina<strong>da</strong>debaSi sityvebs Soris garkveuli<br />
urTierTkavSiri arsebobs, romelTa gaanalizeba<br />
<strong>da</strong> gaxsna, saerTod, rTulia, magram gansakuTrebiT<br />
rTulia qarTulis SemTxvevaSi.<br />
2.2. cnobilia, rom qarTuli enis gramatikuli<br />
sistema mkveTrad gansxvavdeba indoevropuli enebisagan.<br />
qarTuli zmnis mravalpirianoba gulisxmobs<br />
zmnis formaSi subieqturi <strong>da</strong> obieqturi<br />
pirebis warmoCenas <strong>da</strong> Sesabamisad am pirebis<br />
mixedviT misi formebis cvlas. misi uaRresad<br />
rTuli <strong>da</strong> mravalferovani kategoriebi garkveul<br />
siZneles uqmnis Semswavlels. aseve rTulia<br />
zmnasTan Sewyobili aqtantebis brunvis formebis<br />
gansazRvra <strong>da</strong> sxva. magram, miuxe<strong>da</strong>vad am sirTuleebisa,<br />
yovelTvis un<strong>da</strong> vixelmZRvaneloT principiT:<br />
nu gavarTulebT imas, rac ise<strong>da</strong>c rTulia,<br />
piriqiT, gavamartivoT. am mxriv Zalian mniSvnelovania<br />
qarTuli zmnis sistemis gasagebad, naTlad<br />
<strong>da</strong>, rac SeiZleba, martivad warmodgena. gramatikuli<br />
kategoriebis ise miwodeba, rom<br />
Semswavlelma SeZlos misi gaazreba <strong>da</strong> aTviseba.<br />
mniSvnelovania gansakuTrebiT enis <strong>swavlebis</strong><br />
sawyis safexurze ZiriTadi gramatikuli struqturebis<br />
gacnoba, gaanalizeba <strong>da</strong> Tanmimdevrulad<br />
<strong>da</strong>lageba.<br />
aseve mniSvnelovania teqstebis SerCeva <strong>da</strong><br />
gramatikuli formebis axsna. un<strong>da</strong> iqnes <strong>da</strong>culi<br />
principi: martivi<strong>da</strong>n rTulisken. sakomunikacio<br />
masalaSi zmnebi imgvarad un<strong>da</strong> iqnes warmodge-<br />
131
nili, rom Semswavlelma SeZlos aagos martivi<br />
wina<strong>da</strong>debebi, romelTa saSualebiTac gadmogvcems<br />
informacias Tavisi vinaobis, specialobis, sacxovreblis,<br />
survilis, grZnobebisa <strong>da</strong> sxva<br />
amgvari <strong>sakiTxebi</strong>s Sesaxeb. rac aris am tipis<br />
saxelmZRvanelos agebis principi. saWiroa sakomunikacio<br />
modelebis fonze ZiriTadi gramatikuli<br />
kategoriebis warmodgena <strong>da</strong> analizi.<br />
mTeli yuradRebis ga<strong>da</strong>tana morfosintaqsur <strong>da</strong><br />
morfosemantikur aspeqtebze.<br />
2.3. cnobilia enis SeTvisebis ori gza: 1. enis<br />
aTviseba bunebriv garemoSi. ZiriTa<strong>da</strong>d es aris<br />
bavSvis mier mSobliuri enis aTviseba. gramatikuli<br />
struqturisa <strong>da</strong> wesebis specialuri Seswavlis<br />
gareSe. rogorc r. traski aRniSnavs: mSobliuri<br />
enis aTviseba mimdinareobs ara imitaciisa <strong>da</strong><br />
waxalisebis, aramed cdisa <strong>da</strong> konstruirebis<br />
gziT. yvela bavSvi xuT wlamde asakSi zusti<br />
TanmimdevrobiT awesrigebs enobriv masalas ise,<br />
rom 5-6 wlis asakSi mSobliuri enis gramatikis<br />
<strong>da</strong>axloebiT 97%-s uSualod iyenebs. am warmatebas<br />
ganapirobebs sami ram:<br />
• mSoblebi <strong>da</strong> ojaxis wevrebi, rogorc wesi,<br />
bavSvs ar usworeben arazustad warmo-<br />
Tqmul frazebs (yuradReba ga<strong>da</strong>tanilia<br />
Sinaarsze).<br />
• mSobliuri enis <strong>da</strong>ufleba bunebriv garemoSi<br />
xdeba;<br />
• ena bavSvisaTvis aris garkveuli funqciisa<br />
<strong>da</strong> mniSvnelobis matarebeli (15,169-170).<br />
d. uznaZe ase warmogvidgens bavSvis metyvelebis<br />
ganviTarebis etapebs, romlebic, Cveni az-<br />
132
iT, Zalian mniSvnelovania ucxo enis Seswavlis<br />
procesis gaanalizebisaTvis. sawyis etapze, sanam<br />
bavSvi metyvelebas <strong>da</strong>iwyebs, is sxva<strong>da</strong>sxva bgeriT<br />
reaqcias iZleva <strong>da</strong> ase gamoxatavs mozrdilis<br />
metyvelebis mimarT <strong>da</strong>mokidebulebas. sityvebis,<br />
anu diferencirebuli metyvelebis aRqmas igi<br />
Se<strong>da</strong>rebiT ufro gvian iwyebs (5 Tvis Semdeg),<br />
xolo pirveli wlis bolos bavSvi pirvel sityvas<br />
<strong>da</strong> ramdenime calkeul erTmaneTTan <strong>da</strong>kavSirebul<br />
TiTo-TiTo sityvas ambobs. bavSvis<br />
metyvelebis ganviTarebis am etaps avtori pirvel<br />
stadias, anu `erTsityviani wina<strong>da</strong>debebis~ stadias<br />
uwodebs. es procesi grZeldeba naxevari<br />
wlis ganmavlobaSi. Semdeg bavSvi Tan<strong>da</strong>TanobiT<br />
aRwevs gonebrivi ganviTarebis uaRresad mniSvnelovan<br />
etaps, rodesac is eufleba sityvas, rogorc<br />
obieqtis aRmniSvnels, anu sityva xdeba<br />
garkveuli obieqtis mniSvnelobis matarebeli. am<br />
etapi<strong>da</strong>n d. uznaZis azriT, bavSvi `metyvel<br />
arsebad~ iqceva. e.i. amTavrebs `simunjis periods~.<br />
Semdeg procesi swrafad viTardeba <strong>da</strong> 2 wlis<br />
asakSi bavSvma <strong>da</strong>axloebiT icis 300 sityva, xolo<br />
4 wlis asakSi – 2000 sityva. pirvelad ambobs<br />
arsebiT saxelebs, Semdeg ga<strong>da</strong>dis zmnebze, Semdeg<br />
mimarTavs zedsarTav saxels <strong>da</strong> a.S. metyvelebis<br />
metad mniSvnelovan moments warmoadgens bavSvis<br />
mier fleqsiebis (saxelis brunvebis, zmnis uRlebis<br />
formebis <strong>da</strong> sxva) <strong>da</strong>ufleba, anu rodesac<br />
bavSvi axerxebs ori sityvis erTmaneTTan sworad<br />
<strong>da</strong>kavSirebas <strong>da</strong> ityvis wina<strong>da</strong>debebs, rogorc erT<br />
mTlian gramatikul struqturas (6,339-342).<br />
133
enis gramatikuli struqturis `intuiciurad~<br />
aTviseba bavSvs saSualebas aZlevs warmoTqvas<br />
grZeli wina<strong>da</strong>debebi. bavSvi iTvisebs enis Sinagani<br />
wesebis rTul sistemas, romelsac mas aravin<br />
aswavlis. aRsaqmelad mas eZleva mxolod konkretuli<br />
wina<strong>da</strong>debebi konkretul situaciaSi. ra<br />
procesi mimdinareobs bavSvis fsiqikaSi jerjerobiT<br />
Seuswavlelia. es uaRresad rTuli <strong>da</strong><br />
gaurkveveli procesia. zogierTi fsiqologi aRni-<br />
Snavs, rom a<strong>da</strong>mianis tvinSi arsebobs genetikurad<br />
<strong>da</strong>programebuli lingvisturi meqanizmi. aseTia,<br />
magaliTad, noam Comskis Teoria, romlis mixedviT:<br />
bavSvs aqvs Tan<strong>da</strong>yolili unari <strong>da</strong>amuSaos<br />
informacia <strong>da</strong> Seqmnas mSobliuri enis gramatikis<br />
Si<strong>da</strong> struqturebi. T. gamyreliZis azriT, es debuleba<br />
hipoTezur xasiaTs atarebs, magram<br />
mniSvnelovania erTi ram, rom bavSvis tvinSi<br />
namdvilad xdeba miRebuli informaciis ga<strong>da</strong>muSaveba,<br />
radgan xSir SemTxvevaSi is orwevriani<br />
wina<strong>da</strong>debebi, romlebsac bavSvi warmoTqvams,<br />
pir<strong>da</strong>pir ara aqvs miRebuli. gasaocaria bavSvis<br />
unari, moaxdinos ganzogadeba. mas aqvs mowesrigebulobisa<br />
<strong>da</strong> normatiulobis grZnoba. mSobliur<br />
enaSi igi cdilobs `simwyobris aRmoCenas~.<br />
mas SeuZlia gansazRvros mocemuli gamonaTqvamis<br />
siswore garkveuli enobrivi struqturebis <strong>da</strong><br />
stan<strong>da</strong>rtebis mixedviT. lingvistebi am unars<br />
`gramatikis grZnobas~ uwodeben. es grZnoba dro-<br />
Ta ganmavlobaSi viTardeba <strong>da</strong> bavSvi ufro metad<br />
rwmundeba Tavis lingvistur kompetenciaSi (1,77).<br />
2.4. Cveni azriT, bavSvis mier metyvelebis<br />
aTvisebis sawyis etapze xdeba enis `JReradobis~<br />
134
(vgulisxmobT enis mTlian kompozicias) aTviseba.<br />
es procesi zr<strong>da</strong>srul a<strong>da</strong>mianSic mimdinareobs<br />
(ucxo enis swavlis dros), raTa SeZlos teqstis<br />
<strong>da</strong>nawevrebuli aRqma, anu calkeuli sityvebis<br />
gagoneba gabmul teqstSi. amisaTvis garkveuli<br />
muSaobaa saWiro. es problema didxans gasdevs<br />
Semswavlels, sanam kargad ar aiTvisebs enas. mag.:<br />
Cqari metyvelebis dros ver igebs azrs, an<br />
misTvis gaugebari xdeba im a<strong>da</strong>mianis saubari,<br />
visac metyvelebis defeqti aqvs (magaliTad, sityvebs<br />
ar gamoTqvams bolomde). enis `JReradobis~<br />
aTviseba aris Zalian mniSvnelovani ucxo enis<br />
Seswavlis procesSi. arian zr<strong>da</strong>sruli a<strong>da</strong>mianebi,<br />
romlebsac uaRresad ganviTarebuli aqvT smeniTi<br />
mexsiereba <strong>da</strong> ucxo enis aTvisebas mxolod smenis<br />
saSualebiT axerxeben. am a<strong>da</strong>mianebs esmiT, rom<br />
fraza ar aris swori, raRac gaumarTavia, is amas<br />
ase ar ityo<strong>da</strong>, magram konkretulad raSia saqme,<br />
ver getyvian. <strong>da</strong>axloebiT ise, rogorc es aris<br />
bavSvis SemTxvevaSi. Tu zr<strong>da</strong>sruli a<strong>da</strong>miani<br />
amgvari niWiT aris <strong>da</strong>jildoebuli, is albaT<br />
ufro martivad iTvisebs enas, magram amisaTvis<br />
sxva xelSemwyobi pirobebicaa saWiro. kerZod,<br />
a<strong>da</strong>miani un<strong>da</strong> moxvdes iseT garemoSi, sa<strong>da</strong>c misi<br />
ena ar ecodinebaT <strong>da</strong> igi iZulebuli iqneba<br />
komunikacia a<strong>da</strong>mianebTan <strong>da</strong>amyaros misTvis ucxo<br />
enis saSualebiT. aseT SemTxvevebSi lomis wili<br />
individzea, magram es procesi mainc sakmaod did<br />
dros moiTxovs. rac Seexeba bavSvis swrafvas<br />
enis sistemurobisaken, Cveni azriT, es imaze<br />
miuTiTebs, rom bavSvs ase ufro eadvileba<br />
masalis aTviseba, struqturirebuli masalis<br />
135
<strong>da</strong>xsomeba gacilebiT ufro advilia (4,166), anu es<br />
aris ufro martivi gza enis aTvisebisaTvis.<br />
leqsikis aTviseba bavSvis mier, cxadia, xdeba<br />
mravaljer mosmenilis <strong>da</strong>maxsovrebiT.<br />
3.1. axla warmovadgenT enis aTvisebis meore<br />
gzas. es aris enis aTviseba zr<strong>da</strong>sruli a<strong>da</strong>mianis<br />
mier saWiroebis gamo, gamiznulad, gaazrebulad.<br />
es gza Zalian gansxvavdeba pirveli gzisgan. am<br />
SemTxvevaSi gasaTvaliswinebelia sami aspeqti:<br />
lingvisturi, fsiqologiuri <strong>da</strong> socialuri.<br />
lingvistur aspeqtSi Cven vgulisxmobT: 1. enis<br />
aTvisebas komunikaciuri midgomiT <strong>da</strong> 2. enis<br />
aRqmas erT mTlian sistemad. pirvelis Sesaxeb<br />
Cven mokled gvqon<strong>da</strong> saubari, rac Seexeba meores,<br />
`ena sistemaa~ _ es cnobili debuleba enis<br />
Sesaxeb imas niSnavs, rom ena ar aris raRac<br />
erTeulebis mouwesrigebeli simravle, aramed<br />
iseTi elementebis erTobliobaa, romelTa Soris<br />
garkveuli mimarTebebi <strong>da</strong> kavSirebi arsebobs. es<br />
elementebi Tavisebur struqturebs (laT. srtuctura<br />
`agebuleba~) qmnian. amave dros enis erTeulebi<br />
qmnian sistemas, anu erTianobas, romelSic yoveli<br />
erTeuli garkveul kavSirSia yvela sxva erTeul-<br />
Tan. mimarTeba erTeulebs Soris SeiZleba iyos<br />
sintagmuri <strong>da</strong> paradigmatmuli. am sistemebis<br />
gaazreba <strong>da</strong> Seswavla aris saWiro. aRniSnuli<br />
sistemebi aRiwereba enaTmecnierTa mier. enaTmecnieris<br />
ZiriTadi mizania enis bunebis garkveva.<br />
rogorc arn. Ciqobava aRniSnavs: enis kvlevis<br />
dros, upirveles yovlisa, un<strong>da</strong> vixelmZRvaneloT<br />
`meTodologiuri imanentizmiT~, rac gulisxmobs<br />
136
enobrivi <strong>sakiTxebi</strong>s ga<strong>da</strong>Wras uSualod konkretuli<br />
enis bunebi<strong>da</strong>n amosvliT. kvleva-Ziebis Sedegad<br />
miRebuli un<strong>da</strong> iqnes debulebaTa organizebuli<br />
sistema, romelic ganisazRvreba enis<br />
funqcionirebiT.<br />
ukve aRvniSneT, rom bavSvisaTis enis aTvisebis<br />
dros udidesi mniSvneloba aqvs bavSvis<br />
mier enis gramatikuli struqturis `intuiciur~<br />
aRqmas. bavSvis swrafva enis `sistemurobisaken~,<br />
Cven simartivisaken swrafvad moviazreT (rasakvirvelia,<br />
es procesi bavSvisaTvis gaucnobierebelia).<br />
vfiqrobT, igive procesebi mimdinareobs<br />
zr<strong>da</strong>srul a<strong>da</strong>mianSic meore enis Seswavlis<br />
dros. udidesi mniSvneloba aqvs enis srulyofili<br />
sistemebisa <strong>da</strong> struqturebis miwodebas<br />
SemswavlelTaTvis. ras vgulisxmobT srulyofil<br />
sistemaSi Tu Cven mier warmodgenili sistemebi<br />
<strong>da</strong> struqturebi moicavs enis did nawils <strong>da</strong><br />
mcirea gamonaklisi, es imaze miuTiTebs, rom<br />
modeli Se<strong>da</strong>rebiT srulyofilia.<br />
sainteresoa, rom gamonaklisebi enisagan <strong>da</strong>moukideblad<br />
ar arsebobs. isic raRac sistemis<br />
mixedviT moqmedebs, romelic SeiZleba arsebob<strong>da</strong><br />
garkveul safexurze, kidev meti, SeiZleba<br />
sinqroniula<strong>da</strong>c arsebobs, magram gauxsnelia, anu<br />
`farulad moqmedebs~. swored misi aRmoCena <strong>da</strong><br />
gaanalizebaa enaTmecnierebis saqme.<br />
3.2. zr<strong>da</strong>sruli a<strong>da</strong>miani fsiqologiurad meore<br />
enis Seswavlis dros sakmaod rTuli problemis<br />
winaSe dgas. Camoyalibebuli aqvs de<strong>da</strong>enis<br />
saartikulacio bazisi, icis TiToeuli leqsikuri<br />
erTeulis semantika, iyenebs mSobliuri enis<br />
137
gramatikul struqturas, anu flobs enis lingvokulturul<br />
kompetencias. ucxo enis Seswavlis<br />
dros didia de<strong>da</strong>enis gavlena, rogorc trubeckoi<br />
ambobs, ucxo ena de<strong>da</strong>enis speqtrs gaivlis<br />
individSi (16,37). magram es gavlena SeiZleba iyos<br />
rogorc uaryofiTi, aseve <strong>da</strong>debiTi. aRniSnuli<br />
movlena enaTmecnierebaSi cnobilia interferenciis<br />
saxelwodebiT. interferencia aris orenovnebis<br />
pirobebSi enobrivi sistemebis urTierTqmedeba,<br />
romelic yalibdeba enobrivi kontaqtebis<br />
(mag.: meore enis Seswavlis) dros (4,164). meore<br />
enis Seswavlis dros nebismieri ga<strong>da</strong>xra mSobliuri<br />
enis zegavleniT aris swored interferencia.<br />
aseTi SemTxvevebi, cxadia, uaryofiT<br />
gavlenas axdens ucxo enis Seswavlis procesze.<br />
gansakuTrebiT es aris zr<strong>da</strong>srul a<strong>da</strong>mianebSi,<br />
romelTa cnobierebaSi mtkiced aris fesvebgadgmuli<br />
mSobliuri enis yvela sistema. amitom<br />
Semswavlelebs mudmivad awuxebT kiTxva: ratom<br />
maT un<strong>da</strong> miiRon amaze pasuxi. sasurvelia<br />
<strong>da</strong>makmayofilebeli, rom moexsnaT es kiTxva.<br />
fsiqologiurad amas didi mniSvneloba aqvs.<br />
3.3. meore enis <strong>swavlebis</strong> dros gverds ver<br />
avuvliT im fsiqologiur procesebs, romelsac<br />
ganicdis zr<strong>da</strong>sruli a<strong>da</strong>miani. saerTod, a<strong>da</strong>mianis<br />
mier enis gamoyenebas Tan axlavs fsiqologiuri<br />
procesebi, rasac swavlobs mecnierebis axali<br />
<strong>da</strong>rgi fsiqolingvistika. es termini pirvelad 1953<br />
wels iqna miRebuli fsiqologebis, lingvistebisa<br />
<strong>da</strong> anTropologebis saerTo konferenciaze. fsiqolingvistika<br />
ikvlevs 2 ZiriTad sakiTxs:<br />
138
1. enis ra codnaa sakmarisi imisaTvis, rom<br />
ena gamoviyenoT<br />
2. ra kognitiur procesebia CarTuli enis<br />
gamoyenebaSi<br />
kognitiur procesebSi igulisxmeba aRqma, mexsiereba,<br />
azrovneba <strong>da</strong> iseTi aqtivobebi, rogoric<br />
aris saubari <strong>da</strong> mosmena (1,473).<br />
fsiqolingvistika safuZvlad udevs ucxo<br />
enis Seswavlis meTodikas.<br />
enisa <strong>da</strong> fsiqologiur parametrTa Soris<br />
kavSiris mimarT interesi gansakuTrebiT gacxovel<strong>da</strong><br />
XX saukunis bolos. interdisciplinaruli<br />
midgoma saSualebas iZleva pasuxi gaeces mraval<br />
ga<strong>da</strong>uwyvetel problemas, rogorc enis funqcionirebis,<br />
aseve a<strong>da</strong>mianis qcevis sakiTxebTan<br />
<strong>da</strong>kavSirebiT.<br />
jer kidev boduen de kurtene yof<strong>da</strong> erTmaneTisagan<br />
enis Si<strong>da</strong> <strong>da</strong> gare movlenebs. misi<br />
azriT, masala enis gareSe istoriisaTvis igive<br />
iyo, rac masala istoriisaTvis saerTod. xolo<br />
enis Si<strong>da</strong> istoriisaTvis masalas TviT ena<br />
iZleo<strong>da</strong> (12,56). am sakiTxs yvelaze ufro <strong>da</strong>wvrilebiT<br />
Seexo frangi enaTmecnieri ferdinand de<br />
sosiuri. igi mijnav<strong>da</strong> enis Si<strong>da</strong> <strong>da</strong> gare mxareebs<br />
ara istoriasTan mimarTebaSi, aramed struqturaze<br />
<strong>da</strong>yrdnobiT. manve gamoyo lingvistikis<br />
sakvlev obieqtad enis struqtura, rogorc Caketili<br />
sistema (5,24). Semdeg l.blumfildis Teoriam<br />
(11,98) Tu transformaciulma gramatikam<br />
kidev ufro gaaRrmava sxvaoba enis Si<strong>da</strong> <strong>da</strong> gare<br />
mxareebs Soris. ignorirebuli iyo enis socialuri<br />
<strong>da</strong> fsiqologiuri faqtorebis gavlena<br />
139
enis istoriaze. lingvists saqme un<strong>da</strong> hqondes<br />
idealur molaparakesTan <strong>da</strong> msmenelTan. mTavaria<br />
enis referenciuli funqcia. wina<strong>da</strong>deba aris<br />
iseTi erTeuli, romelic yvelaze advilad<br />
eqvemdebareba sistemur analizs. ena individis<br />
mimarT imperatiulia, radganac ena socialuri<br />
movlenaa. ena warmoadgens TiToeulisa <strong>da</strong> yvelas<br />
kuTvnilebas mocemul enobriv koleqtivSi <strong>da</strong><br />
amitom yovelgvari individualuri ga<strong>da</strong>xveva <strong>da</strong>dgenili<br />
enobrivi normebi<strong>da</strong>n koleqtivis mxriv<br />
mxolod winaaRmdegobas iwvevs. enobrivi koleqtivi<br />
konservatiuli Zalaa, romelic aiZulebs<br />
calkeul individebs imetyvelon ise, rogorc<br />
metyvelebs yvela <strong>da</strong>narCeni. am TvalsazrisiT ena<br />
gansxvavdeba sxva socialuri movlenebisagan (5,27-<br />
28). lingvistebis umravlesoba iziareb<strong>da</strong> f. sosiuris<br />
am midgomas enisadmi.<br />
gamonaklisi iyo mecnierTa patara jgufi,<br />
romlebic did yuradRebas uTmobdnen enis gare<br />
faqtorebs. maT ricxvs ekuTvnodnen cnobili<br />
mecnierebi amerikaSi e.sepiri <strong>da</strong> b.l.uorfi. aRsaniSnavia,<br />
rom zemoxsenebulma SezRudvebma Tavis<br />
droze progresuli roli iTamaSes TviT enis<br />
struqturis safuZvlian SeswavlaSi <strong>da</strong> saerTod<br />
lingvistikis ganviTarebaSi. magram Semdgom<br />
aRmoCn<strong>da</strong>, rom arsebobs enaSi iseTi cvlilebebi,<br />
romlebic ver aixsneba TviT enobrivi masaliT. am<br />
fonze warmoiSva fsiqolingvistika <strong>da</strong> sociolingvistika.<br />
interdisciplinaruli midgomis momxreebisaTvis<br />
ena Ria sistemaa, romelic ganicdis<br />
gare movlenebis zemoqmedebas <strong>da</strong> amis gamo<br />
icvleba. maSasa<strong>da</strong>me, mTeli yuradReba modis<br />
140
molaparake a<strong>da</strong>mianze. samyaros gaazrebis aucileblobam<br />
enaTmecniereba axali problemebis<br />
winaSe <strong>da</strong>ayena.<br />
a<strong>da</strong>mianis gareSe enis Seswavla arasrulyofilia.<br />
komunikaciis procesi aqtualuria, cocxali,<br />
rac imas niSnavs, rom ena, romelic kodis saxiT<br />
arsebobs a<strong>da</strong>mianSi, aqtualizdeba konkretuli<br />
procesis dros. amgvari midgoma komunikaciuri<br />
procesisadmi gulisxmobs enis Seswavlas dinamikaSi,<br />
anu molaparakisa <strong>da</strong> msmenelis warmodgenas<br />
azrovnebis procesSi, rac aucileblad<br />
fsiqologiuri faqtorebiT ganisazRvreba <strong>da</strong>, Tavis<br />
mxriv, kognitiur aspeqtebs moicavs. es niSnavs<br />
enobrivi erTeulebisa <strong>da</strong> kategoriebis Seswavlas<br />
fsiqologiur aspeqtebTan gaTvaliswinebiT (aRqma,<br />
azrovneba, warmosaxva, mexsiereba <strong>da</strong> sxv.).<br />
3.4. fsiqologebis azriT, or individs Soris<br />
komunikaciis aqti xorcieldeba mentaluri<br />
movlenebis (warmodgenebis, cnebebis) materializaciis<br />
gziT. warmodgenis materializacia enaSi<br />
un<strong>da</strong> moxdes bgeris saSualebiT, magram bgeras ar<br />
aqvs unari warmodgenebis pir<strong>da</strong>piri materializaciisa<br />
(radgan warmodgena xatia), samagierod<br />
Tavisuflad axerxebs cnebebis materializacias.<br />
radgan cneba ar aris xati, igi azria sagnis an<br />
movlenis Sesaxeb, romelic Semdeg bgeraSi<br />
(sityvaSi) realizdeba. es procesi mxolod a<strong>da</strong>mianisaTvis<br />
aris <strong>da</strong>maxasiaTebeli. a<strong>da</strong>mians Tavisi<br />
anatomiuri struqtura saSualebas aZlevs mentaluri<br />
movlenebis realizacia moaxdinos bgeraSi,<br />
anu Tavisi warmodgenebi <strong>da</strong> cnebebi gareT<br />
gamoitanos fizikuri saSualebebiT, romelTa<br />
141
Sorisac upirvelesia bgera. warmodgena cnebebad<br />
gar<strong>da</strong>iqmneba mxolod bgerasTan kavSirSi. bgeris<br />
gareSe es procesi ver ganxorcieldeba. warmodgenis<br />
cnebebad gar<strong>da</strong>qmnas fsiqologebi azrovnebis<br />
<strong>da</strong>nawevrebas uwodeben, rac apirobebs vizualuri<br />
azrovnebis konceptualur azrovnebaSi<br />
transformacias. es procesi Tavis mxriv gavlenas<br />
axdens TviT bgerazec, radgan azrovnebis <strong>da</strong>nawevrebisas<br />
TviT bgerac <strong>da</strong>nawevrebuli xdeba. es ase<br />
rom ar iyos, maSin a<strong>da</strong>mians eqnebo<strong>da</strong> bgeriTi<br />
gamoxatulebis ramdenime forma: kivili, Rriali,<br />
CurCuli, tirili, sicili <strong>da</strong> a.S. azrovnebis<br />
saSualebiT xdeba bgeris <strong>da</strong>nawevreba garkveuli<br />
raodenobis Rirebulebebis mqone (konkretuli<br />
enisaTvis) erTeulad, romelTa kombinaciebiT<br />
SeiZleba gamoixatos cnebaTa usasrulo raodenoba.<br />
amrigad, ena formdeba fsiqologiisa <strong>da</strong><br />
fiziologiis sazRvarze, romelTa sinTezis gziT<br />
warmoiqmneba axali Tvisobrioba. anu enobrivi<br />
struqtura. enis roli azrovnebis warmoqmnis<br />
saqmeSi ganuzomelia. azrovnebis yvelaze ganviTarebuli<br />
safexuria konceptualuri azrovneba, romelic<br />
enis saSualebiT warmoiqmneba. ena rom ar<br />
iyos, arc konceptualuri azrovneba iqneba <strong>da</strong><br />
arc a<strong>da</strong>miani (6,433-437; 4,196-199).<br />
3.5. Cven savsebiT veTanxmebiT fsiqologTa am<br />
gamonaTqvamebs <strong>da</strong> <strong>da</strong>vZenT, rom azrovnebis cnebebad<br />
<strong>da</strong>nawevreba, marTalia, fsiqologiuri procesia,<br />
magram aq Tavs iCens enis problema. kerZod,<br />
sxva<strong>da</strong>sxva enis mqone a<strong>da</strong>mianebSi azrovnebis<br />
cnebebad <strong>da</strong>nawevreba sxva<strong>da</strong>sxvagvarad xdeba. es<br />
aris swored is, rasac Cven `enis meqanizms~<br />
142
vuwodebT. mSobliur enaze metyvelebis dros es<br />
procesi meqanikuria, Tu raRacas sagangebod ar<br />
mieqca yuradReba. rac Seexeba bavSvs, is metyvelebis<br />
ganviTarebasTan erTad am `meqanizmsac~<br />
iTvisebs (radgan mas es `meqanizmi~ jer ar aqvs<br />
Camoyalibebuli). cxadia, aRniSnuli procesi<br />
vizualurad ver aRiqmeba <strong>da</strong> verc raime aparatiT<br />
ga<strong>da</strong>iReba. mxolod SegviZlia amis Sesaxeb<br />
logikurad vimsjeloT. ase mag.: warmodgena<br />
`dis~ Sesaxeb qarTul enaSi azrovnebis <strong>da</strong>nawevrebis<br />
Semdeg erT cnebaSi (sityvaSi) gamovlindeba:<br />
`<strong>da</strong>~. svanurSi ki igive warmodgena or cnebad<br />
yalibdeba imis mixedviT, Tu romel `<strong>da</strong>zea~ saubari.<br />
Tu igulisxmeba `<strong>da</strong>~ `disTvis~, iqneba:<br />
`udil~, xolo Tu igulisxmeba `<strong>da</strong>~ `ZmisTvis~ −<br />
`<strong>da</strong>Cuir~. aseve or cnebad gvevlineba `Zmis~<br />
warmodgena azrovnebis <strong>da</strong>nawevrebis Semdeg: `Zma~<br />
ZmisTvis iqneba `mux…be, xolo Zma disTvis: jémil.<br />
ungrul enaSi am <strong>da</strong>yofas kidev emateba asakis<br />
mixedviT garCeva: ufrosi <strong>da</strong> umcrosi, rac<br />
sxva<strong>da</strong>sxva sityvebiT gadmoicema. arsebobs enebi,<br />
sa<strong>da</strong>c `<strong>da</strong>~ <strong>da</strong> `Zma~ erTi sityviT gamoixateba. e.i.<br />
ar xdeba am naTesauri kavSiris sqesis mixedviT<br />
garCeva. iseve, rogorc, vTqvaT, qarTulSi sityva<br />
`maswavlebeli~ gulisxmobs qalsac <strong>da</strong> kacsac.<br />
magram igive warmodgena rusul enaSi or cnebad<br />
yalibdeba: «учитель» <strong>da</strong> «учительница». qarTulSi ar<br />
arsebobs mocemuli sityvis sqesis mixedviT<br />
diferencirebuli variantebi, radgan qarTuls ar<br />
aqvs sqesis kategoria, gasagebia. magram sai<strong>da</strong>n<br />
modis yovelive es es aris warmodgenis azrovnebad<br />
sxva<strong>da</strong>sxvagvari <strong>da</strong>nawevreba, romelic<br />
143
sxva<strong>da</strong>sxva enas sxva<strong>da</strong>sxvagvari aqvs, rasac Cven<br />
`enis meqanizms~ vuwodebT. romelic nawilobriv<br />
ze<strong>da</strong>pirulad gramatikul struqturebSi vlindeba.<br />
`maswavleblis~ SemTxvevaSi aRmoCn<strong>da</strong>, rom<br />
saqme exebo<strong>da</strong> sqesis gramatikul kategorias,<br />
`dis~ magaliTSi ki gramatika uZluri aRmoCn<strong>da</strong>.<br />
saWiroa sakiTxis interdisciplinaruli kvleva,<br />
rac gulisxmobs enis movlenebis ufro farTo<br />
kuTxiT <strong>da</strong>naxvas, cxadia, esec ver iqneba bolomde<br />
srulyofili. amgvari midgoma Tanamedrove<br />
lingvistikaSi uaRresad aqtualuria.<br />
3.6. Cveni azriT, enis Seswavlis dros leqsikuri<br />
fondisa <strong>da</strong> gramatikuli struqturis Seswavlis<br />
gar<strong>da</strong> gansakuTrebuli yuradReba un<strong>da</strong><br />
gamaxvildes `enis meqanizmze~, romlis aTvisebis<br />
gareSe Semswavleli sasurvel mizans ver miaRwevs.<br />
gamoTqmuli azris <strong>da</strong>samtkiceblad sakmarisia<br />
aseTi magaliTebis gaxseneba: uamravia iseTi<br />
SemTxveva, rodesac zr<strong>da</strong>sruli a<strong>da</strong>miani ucxo<br />
enis leqsikuri erTeulebis garkveul marags<br />
flobs, ase Tu ise icis gramatikuli sistemebi,<br />
magram laparaks ver axerxebs. an kidev: esmis,<br />
rasac eubnebian, magram azris Camoyalibeba uWirs.<br />
swored `enis meqanizmis~ <strong>da</strong>uflebis Semdeg<br />
mTavrdeba Semswavlelis `simunjis periodi~. am<br />
process Cven `enaSi Sesvlas~ vuwodebT, rac<br />
gulisxmobs enis `semantikuri velebisa~ <strong>da</strong><br />
garkveuli sakomunikacio dialogebis codnas,<br />
enis struqturaSi garkvevas <strong>da</strong> `enis meqanizmis~<br />
aTvisebas. sainteresoa, rom am procesebis gavlis<br />
Semdeg a<strong>da</strong>mians aRar uWirs axali wina<strong>da</strong>debebisa<br />
<strong>da</strong> leqsikuri erTeulebis <strong>da</strong>maxsovreba, amisaTvis<br />
144
mas aRar sWirdeba didi energiis <strong>da</strong>xarjva. Tu,<br />
magaliTad, ar axsendeba, an ar icis, romelime<br />
sityva, sxva sityvebiT Secvlis <strong>da</strong> Tavis azrs<br />
mainc gamoTqvams.<br />
amrigad. Cveni azriT, pasuxi kiTxvaze: enis ra<br />
codnaa sakmarisi, rom ena gamoviyenoT aseTia:<br />
Semswavlelma un<strong>da</strong> icodes enis leqsikuri fondi<br />
(<strong>da</strong>axloebiT 2000 sityva mainc, rogorc es aris 5<br />
wlis bavSvis SemTxvevaSi), erkveodes enis struqturaSi<br />
<strong>da</strong> aiTvisos `enis meqanizmi~. am ukanasknelis<br />
aTviseba ZiriTa<strong>da</strong>d smeniTi mexsierebiT<br />
xdeba. aRniSnuli procesebis gavlis Semdeg<br />
zr<strong>da</strong>sruli a<strong>da</strong>miani 5-6 TveSi axerxebs komunikacias<br />
Sesaswavl enaze (rac <strong>da</strong>gvanaxa praqtikam).<br />
meore enis <strong>Seswavlisa</strong>dmi amgvari midgoma<br />
iZleva saSualebas ganvsazRvroT Semswavlelis<br />
enis flobis doneebi. rac Seexeba enis codnis<br />
gaRrmaveba, yvelasaTvis cnobilia, rom is<br />
<strong>da</strong>usrulebeli procesia.<br />
4.1. enis ZiriTadi ganmartebi<strong>da</strong>n: ena sazogadoebrivi<br />
movlenaa, naTelia, rom ar arsebobs<br />
ena sazogadoebis gareSe <strong>da</strong> arc sazogadoeba<br />
arsebobs enis gareSe. amdenad, bunebrivia, ismis<br />
kiTxva: rogoria urTierToba enasa <strong>da</strong> sazogadoebas<br />
Soris. ra gavlenas axdens sazogadoeba<br />
enaze an, piriqiT, ena – sazogadoebaze. am sakiTxebs<br />
ikvlevs sociolingvistika, romlis Sesaxeb<br />
zemoT mokled gvqon<strong>da</strong> saubari.<br />
4.2. sociolingvistika Seiswavlis mimarTebas<br />
enasa <strong>da</strong> sazogadoebas Soris. amasTan, enac <strong>da</strong><br />
145
sazogadoebac ganixileba rogorc garkveuli<br />
struqturebi. sociolingvistikis amocanas Seadgens<br />
imis garkveva, Tu rogoria urTierTmimarTeba<br />
enobriv sistemasa <strong>da</strong> socialur struqturebs<br />
Soris (1,449-50). enaTmecnierebaSi am mimarTulebis<br />
fuZemdeblad iTvleba antuan meie. misi azriT,<br />
enis srulyofili gaazreba SeiZleba mxolod<br />
misi socialuri bunebis gaTvaliswinebiT. enobrivi<br />
erTeulebis cvlilebebs ZiriTa<strong>da</strong>d socialuri<br />
faqtorebi gansazRvraven. ena sazogadoebaSia<br />
ganfenili, xolo sazogadoeba – garkveul<br />
teritoriaze, rac ganapirobebs enebSi teritoriuli<br />
dialeqtebis warmoqmnas. erTsa <strong>da</strong> imave<br />
sazogadoebaSi sxva<strong>da</strong>sxva socialuri fenebi<br />
arsebobs, rac socialuri dialeqtebis warmoqmnis<br />
safuZvelia. sociolingvistika ikvlevs metyvelebas<br />
<strong>da</strong> mis im Tavisufal variantebs, romlebic<br />
ukavSirdeba sxva<strong>da</strong>sxva saxis gansxvavebebs sazogadoebaSi.<br />
sociolingvisturi kvlevis dros gansakuTrebuli<br />
yuradReba eqceva saliteraturo enas,<br />
rogorc stan<strong>da</strong>rtizebul enobriv sistemas,<br />
romelic iqmneba sazogadoebis garkveuli moTxovnis<br />
<strong>da</strong>sakmayofileblad (1,451). saliteraturo<br />
enas, romelsac oficialuri enis statusi aqvs,<br />
zogierT qveyanaSi konstituciiT eniWeba saxelmwifo<br />
enis statusi. am enis momxmareblebia saganmanaTleblo<br />
skolebi <strong>da</strong> organizaciebi, universitetebi,<br />
saerTod saganmanaTleblo <strong>da</strong> saxelmwifo<br />
struqturebi, media saSualebebi, sazogadoebis<br />
ganaTlebuli fena, ZiriTa<strong>da</strong>d qalaqis mosaxleoba<br />
<strong>da</strong> sxva. sociolingvistikasTan aris <strong>da</strong>kavSi-<br />
146
ebuli terminebi: `koine~, `enobrivi norma~,<br />
`enobrivi <strong>da</strong>gegmareba~, `enobrivi politika~ <strong>da</strong><br />
sxva. gvin<strong>da</strong> SevCerdeT ukanasknelze. `enobrivi<br />
<strong>da</strong>gegmareba~ mravalenovan sazogadoebaSi mWidrod<br />
ukavSirdeba enobriv politikas, romelsac<br />
xelisufleba atarebs enobrivi situaciis <strong>da</strong>saregulireblad.<br />
ase magaliTad: <strong>da</strong>dgena imisa, Tu<br />
romel enas un<strong>da</strong> mieces saxelmwifo enis statusi;<br />
aris iseTi SemTxvevebi, rodesac erT qveyanaSi or<br />
enas aqvs miniWebuli erTdroulad saxelmwifo<br />
enis statusi <strong>da</strong> a.S.<br />
4.3. saqarTvelosaTvis ar aris ucxo saxelmwifo<br />
enasTan <strong>da</strong>kavSirebuli problemebi. rogorc<br />
aRniSnuli iyo, kompaqturad <strong>da</strong>saxlebuli<br />
eTnikuri umciresobebi sakmarisad ver floben saxelmwifo<br />
enas, rac uqmnis maT problemas. am<br />
problemis ga<strong>da</strong>WraSi saqarTvelos <strong>da</strong>xmarebas<br />
uwevs evropis sabWos enis politikis ganyofileba.<br />
147
ogor vaswavloT qarTuli wera-kiTxva<br />
araqarTvelebs<br />
1.1. enis aTvisebis dros Zalian didi mniSvneloba<br />
aqvs <strong>swavlebis</strong> sawyis etaps. maswavlebeli<br />
un<strong>da</strong> Seecados, gauadvilos Semswavlels es<br />
procesi. am pirvelma nabijebma ar un<strong>da</strong> gamoiwvios<br />
masSi uaryofiTi emocia, SiSi, ramac SeiZleba<br />
saerTod ga<strong>da</strong>afiqrebinos enis Seswavla.<br />
maswavlebeli valdebulia Semswavlels Seuqmnas<br />
ganwyoba, radgan ganwyoba aadvilebs winaaRmdegobis<br />
<strong>da</strong>Zlevas (6,80).<br />
un<strong>da</strong> <strong>da</strong>viwyoT umartivesiT, rom male miva-<br />
RwioT pirvel warmatebebs, rac stimuls aZlevs<br />
Semswavlels.<br />
1.2. Cven SemTxvevaSi viwyebT asoebis weriT.<br />
cnobilia, rom qarTuli anbani ar hgavs sxva<br />
enebis <strong>da</strong>mwerlobebs, amitom asos moxazulobis<br />
aTvisebas garkveuli dro sWirdeba. viwyebT umartivesi<br />
asoebiT, romlebic erTmaneTisgan moxazulobis<br />
mixedviT cotaTi gansxvavdebian. asoebs<br />
vaswavliT Semdegi TanamimdevrobiT:<br />
iwereba Sua xazze:<br />
iwereba xazze <strong>da</strong> xazis zeviT:<br />
148
iwereba xazis zeviT:<br />
iwereba xazis qveviT:<br />
iwereba xazs qvemoT <strong>da</strong> amodis Sua xazze:<br />
149
iwyeba Sua xazze <strong>da</strong> Cadis qvemoT:<br />
uWiravs Suaxazi<strong>da</strong>n zemo <strong>da</strong> qvemo are<br />
asoebs aucileblad aqvs maCvenebeli isari,<br />
romlis mixedviT gasagebi xdeba, sai<strong>da</strong>n iwyeba <strong>da</strong><br />
sad mTavrdeba asos moxazuloba. asoebis weris<br />
dros mudmivad vumeorebT mocemul bgerebs, gamovTqvamT<br />
garkveviT, nela gasagebad, vuwerT transkrifcias,<br />
vameorebinebT, magram araviTar SemTxvevaSi<br />
ar vaiZulebT, rom gamoTqvas zustad (gavixsenoT<br />
bavSvis SemTxveva). is droTa ganmavlobaSi<br />
amas aiTvisebs. masac vamSvidebT <strong>da</strong> varwmunebT,<br />
rom cota xnis Semdeg martivad moaxerxebs am<br />
bgerebis gamoTqmas. axladSeswavlili asoebis<br />
150
paralelurad mudmivad vameorebinebT Zvels,<br />
romelic adre iswavla <strong>da</strong> ase bolomde<br />
(`progresuli <strong>da</strong>swavlis~ meTodi) (9,67).<br />
1.3. ga<strong>da</strong>vdivarT kiTxvaze. es ukve axali<br />
safexuria. Zalian didi mniSvneloba aqvs sawyis<br />
teqstebs, romlebic ar un<strong>da</strong> moicavdes ucxo sityvebs,<br />
raTa mTeli yuradReba koncentrirebuli<br />
iqnes kiTxvaze, rom es procesi martivad warimarTos.<br />
pirveli teqsti aris a<strong>da</strong>mianTa sakuTari<br />
saxelebi, romlebic ZiriTa<strong>da</strong>d gavrcelebulia<br />
saqarTveloSi <strong>da</strong> SeiZleba misTvis nacnobic iyos.<br />
am teqstSi ar aris arc erTi bgera, romlis<br />
gamoTqmac mas gauWirdeba (anu yvela bgera<br />
misTvis nacnobia). kiTxvas axerxebs martivad, rac<br />
mas did stimuls aZlevs. aqve vaswavliT, rom<br />
mimarTvisas es saxeli mxolod iseTi formiT<br />
un<strong>da</strong> vixmaroT, rogorc Cvens teqstSia. yvela<br />
saxeli warmodgenilia fuZis saxiT (e.i. ar aqvs<br />
boloSi raime <strong>da</strong>matebiTi sufiqsi). es aris<br />
mimarTvis forma, romelsac wodebiT brunvas uwodeben.<br />
1.4. Seswavlis process Zalian efeqturs xdis<br />
diqtorTan muSaoba, romelic garkveviT, Se<strong>da</strong>rebiT<br />
nela kiTxulobs teqsts. teqstis ramdenjerme<br />
mosmenis Semdeg Semswavleli karnaxis<br />
<strong>da</strong>weras axerxebs diqtoris kiTxvis procesSi. es<br />
faqti Zalian mniSvnelovania: man un<strong>da</strong> moaswros!<br />
dro SezRudulia! Cveni moTxovnaa: rac SeiZleba<br />
cota sityva gamotovos! (cxadia, Tu ver axerxebs,<br />
gamotovebs). weris Seswavlis xarisxi amiT<br />
izomeba. misi wera un<strong>da</strong> miuaxlovdes mSobliur<br />
enaze weris process, anu gaxdes meqanikuri. I<br />
151
teqstis Semdeg II teqsti kvlav a<strong>da</strong>mianis saxelebia,<br />
magram aq ukve irTveba misTvis ucxo<br />
bgerebi, yuradRebas vamaxvilebT maT gamoTqmaze,<br />
aris sagangebo savarjiSoebi <strong>da</strong> sxva. Semdegi<br />
teqsti aris msoflios qveynebis saxelwodebebi<br />
qarTulad, Semdeg msoflios qalaqebis <strong>da</strong>saxeleba.<br />
bolos iwyeba saqarTvelos kuTxeebis,<br />
mdinareebis saxelwodebebi <strong>da</strong> gamoCenil a<strong>da</strong>mian-<br />
Ta saxelebi <strong>da</strong> gvarebi, romelTa umetesoba<br />
misTvis ukve nacnobia quCis saxelwodebebis<br />
mixedviT. kiTxvas mudmivad Tan sdevs karnaxiT<br />
wera, rasac sabolood mivyavarT Sedegamde.<br />
praqtikam <strong>da</strong>gvanaxa, rom am gziT wera-kiTxvis<br />
Seswavla zr<strong>da</strong>srul a<strong>da</strong>mianebSi karg Sedegebs<br />
iZleva.<br />
152<br />
rogor vaswavloT saxelTa bruneba<br />
araqarTvelebs<br />
1.1. saxelTa brunvebis Seswavlas viwyebT etapobrivad,<br />
radgan yvela brunvis formis erTdroulad<br />
<strong>da</strong>maxsovreba (kiTxvebis gareSe) Zalian Znelia<br />
<strong>da</strong> kidev ufro Znelia maTi funqciebis<br />
gacnobiereba.<br />
1.2. amitom vaswavliT jer 3 brunvas (saxelobiTi,<br />
moTxrobiTi, micemiTi), romlebic pirmimarTi<br />
aqtantebis brunvebia (samive brunvaSi<br />
gvxvdeba qvemdebare; saxelobiTsa <strong>da</strong> micemiTSi –<br />
pir<strong>da</strong>piri obieqti; micemiTSi – iribi obieqti) <strong>da</strong><br />
maT gareSe ar aigeba umartivesi wina<strong>da</strong>debac ki.
aRniSnul brunvebs gansakuTrebuli gramatikuli<br />
mniSvneloba aqvT, amitom maT pir<strong>da</strong>pir brunvebs<br />
vuwodebT. aRsaniSnavia isic, rom am sam brunvaSi<br />
saxelis fuZe ar icvleba, mxolod brunvis<br />
niSnebi icvlian saxes.<br />
Semdeg vaZlevT <strong>da</strong>narCen sams (naTesaobiTi,<br />
moqmedebiTi, viTarebiTi), romlebsac gramatikul<br />
mniSvnelobasTan erTad gansakuTrebuli semantikuri<br />
mniSvnelobebic aqvT. es mniSvnelobebi<br />
aucileblad cal-calke un<strong>da</strong> SevaswavloT. am<br />
brunvis formebiT warmodgenili saxelebi zmnas<br />
ar Seewyoba pirSi anu es brunvebi ar aris<br />
pirmimarTi aqtantebis brunvebi, amitom maT irib<br />
brunvebs vuwodebT.<br />
gar<strong>da</strong> amisa, irib brunvebSi xdeba saxelis<br />
formis cvlilebebic. yovelive es ganapirobebs<br />
maTi calke Seswavlis aucileblobas. Semswavlelma<br />
un<strong>da</strong> kargad gaacnobieros aRniSnuli<br />
brunvebis formebi <strong>da</strong> funqciebic.<br />
aucileblad saWiroa sqemebis warmodgena,<br />
rac aaqtiurebs vizualur mexsierebas. sqemebi<br />
un<strong>da</strong> iyos srulyofili, <strong>da</strong>samaxsovrebeli.<br />
rac Seexeba wodebiT brunvas, sakuTar<br />
saxelebTan <strong>da</strong>kavSirebiT ukve gvqon<strong>da</strong> saubari,<br />
xolo sazogado saxelebs rac Seexeba, calke<br />
vaswavliT.<br />
pir<strong>da</strong>piri <strong>da</strong> iribi brunvebis Seswavlis<br />
Semdeg vaanalizebT mravlobiTi ricxvis formebs<br />
<strong>da</strong> gamonaklisebs. bolos Tandebulebs <strong>da</strong> Tandebulian<br />
formebs. TandebulebSi gamovyofT Serwymul<br />
<strong>da</strong> calke mdgom Tandebulebs. maT lokalu-<br />
153
i mniSvnelobebis mixedviT warmovadgenT calcalke.<br />
ganvixiloT aRniSnuli <strong>sakiTxebi</strong>:<br />
rogorc aRvniSneT, pir<strong>da</strong>piri brunvebi fuZis<br />
TvalsazrisiT problemebs ar qmnian, mxolod<br />
saWiroa gavarCioT saxeli TanxmovanfuZiania<br />
(........C), Tu xmovanfuZiani (........V), rac aregulirebs<br />
brunvis niSnebs.<br />
Semswavlelma ukve icis saxelobiTi brunvis<br />
forma. Tu saxels saxeldebiT formaSi aqvs -i es<br />
aris TanxmovanfuZiani saxeli, -i aris saxelobiTi<br />
brunvis niSani (gar<strong>da</strong> ramdenime gamonaklisisa:<br />
Cai, taqsi, kivi <strong>da</strong> sxva). Tu ar aqvs -i <strong>da</strong><br />
aqvs sxva romelime xmovani (a, e, o, u), saxeli<br />
xmovanfuZiania, saxelobiTi brunvis niSani mas<br />
<strong>da</strong>karguli aqvs. amitom aRiniSneba nulovani alomorfiT.<br />
mag: xmovanfuZiani sazogado saxelebi,<br />
romlebic bolovdeba:<br />
a-ze: de<strong>da</strong>, mama, <strong>da</strong>, Zma, ca <strong>da</strong> sxva;<br />
e-ze: xe, tye, mze, kibe, mebaRe <strong>da</strong> sxva;<br />
o-ze: ezo, uTo, wyaro, oqro, spilo <strong>da</strong> sxva;<br />
u-ze: bu, ku, ZuZu <strong>da</strong> sxva.<br />
Semswavlelma mxolod moTxrobiTi brunvis<br />
formebi un<strong>da</strong> <strong>da</strong>imaxsovros kargad, radgan<br />
micemiTi brunvis niSani orive SemTxvevaSi erTi<br />
<strong>da</strong> igivea -s. rac Seexeba moTxrobiT brunvas:<br />
TanxmovanfuZianebSi gvaqvs -ma, xolo xmovanfuZianebSi<br />
-m.<br />
154
TanxmovanfuZiani sazogado saxelebi. mag.:<br />
qal-i, kaci-i, saxl-i, Svil-i, sofel-i <strong>da</strong> sxva.<br />
warmovadgenT TanxmovanfuZian <strong>da</strong> xmovanfuZian<br />
sazogado saxelebs pir<strong>da</strong>pir brunvebSi:<br />
TanxmovanfuZiani (. . .C-)<br />
sax. . . . C – i qal-i<br />
moTx. . . . C – ma qal-ma<br />
mic. . . . C – s qal-s<br />
xmovanfuZiani (. . . V-)<br />
sax. . . . V – Ø de<strong>da</strong>- Ø<br />
moTx. . . . V – m de<strong>da</strong>- m<br />
mic. . . . V – s de<strong>da</strong>-s<br />
(C – Tanxmovnis simboloa, V – xmovnis)<br />
1.3. iribi brunvebis ganxilvas viwyebT maTi<br />
formebis gaanalizebiT, radganac am brunvebSi<br />
xdeba saxelis formis cvlilebebi. jer warmovadgenT<br />
TanxmovanfuZian saxelebs (…C), romlebic<br />
SeiZleba or qvejgufad gavyoT:<br />
• saxelebi, romlebic brunebis dros fuZes<br />
ar icvlian, anu fuZeukumSveli saxelebi.<br />
• saxelebi, romlebic brunebis dros fuZes<br />
icvlian. ikargeba sityvis bolo marcvlis<br />
xmovani, anu fuZekumSvadi saxelebi.<br />
<strong>da</strong>ikargeba sami xmovani a, e, o sam brunvaSi,<br />
viRebT alternaciebs: a/Ø, e/Ø, o/Ø an o/v<br />
(monacvleobas o/Ø viRebT im SemTxvevaSi, Tu<br />
fuZeSi aris bagismieri bgerebi: b, m, o, u, v, Tu<br />
ara – o/v-s). amrigad, samive brunvaSi sami xmovani<br />
icvlis saxes, rac gamowveulia xmovniT<br />
<strong>da</strong>wyebuli brunvis niSnebiT (esenia: -is, -iT <strong>da</strong> –<br />
ad).. sqematurad ase gamovxatavT:<br />
155
iribi brunvebi<br />
. . . C -<br />
fuZeukumSveli<br />
fuZekumSvadi<br />
a/∅<br />
e/∅<br />
naT.<br />
... C-is qal-is<br />
naT.<br />
...V C-is qaTam-is<br />
sofel-is<br />
moq.<br />
... C-iT qal-iT<br />
moq.<br />
...V C-iT qaTam-iT<br />
sofel-iT<br />
viT.<br />
... C-ad qal-ad<br />
viT.<br />
...V C-ad qaTam-ad<br />
sofel-ad<br />
o/∅<br />
o/v<br />
naT.<br />
...V C-is foTol-is<br />
mindvr-is<br />
moq.<br />
...V C-iT foTol-iT<br />
mindvr-iT<br />
viT.<br />
...V C-ad foTol-ad<br />
mindvr-ad<br />
axla ganvixiloT xmovanfuZiani sazogado<br />
saxelebi, romlebic aseve or qvejgufad iyofa:<br />
• saxelebi, romelTa fuZe mTavrdeba a an e<br />
xmovanze, or brunvaSi naTesaobiTsa <strong>da</strong><br />
moqmedebiTSi kargaven fuZiseul xmovans<br />
(a/Ø <strong>da</strong> e/Ø), e.i. ikveceba saxelis fuZe. am<br />
rigis saxelebs fuZekvecad saxelebs uwodeben.<br />
mag. de<strong>da</strong>-is, xe-is, de<strong>da</strong>-iT, xe-iT <strong>da</strong><br />
sxva.<br />
• saxelebi, romelTa fuZe mTavrdeba o, u an<br />
i xmovanze (i fuZiani saxelebis Sesaxeb<br />
zemoT gvqon<strong>da</strong> saubari). brunebis dros<br />
fuZe ar icvleba, magram icvleba brunvis<br />
niSani, ekveceba xmovani<br />
(naT. – is → s (i), moq. – iT → Ti).<br />
mag. oqro-is (i), ku-is (i),<br />
156
oqro-iTi, ku-iTi <strong>da</strong> sxva.<br />
xmovanfuZiani saxelebs fuZe ar ekvecebaT<br />
viTarebiT brunvaSi. un<strong>da</strong> avuxsnaT ratom radgan<br />
am SemTxvevaSi viTarebiTi brunvis niSania -d<br />
Tanxmovani, xmovnis gareSe. amitom ar xdeba saxelis<br />
fuZis kveca. mag. oqro-d, xe-d, ku-d, de<strong>da</strong>-d,<br />
<strong>da</strong> sxva.<br />
iribi brunvebi<br />
. . . V -<br />
fuZekvecadi<br />
fuZeukveceli<br />
a/∅ an e/∅<br />
naT. ... V-is de<strong>da</strong>-is<br />
moq. ... V-iT de<strong>da</strong>-iT<br />
viT. ... V-d de<strong>da</strong>-d<br />
naT. ...V-is rko-is (i)<br />
moq. ...V-iT rko-iTi<br />
viT. ...V-d rko-d<br />
ku-is (i)<br />
ku-iTi<br />
ku-d<br />
saboloo sqemebi<br />
TanxmovanfuZiani saxelebi<br />
. . . C-<br />
sax. . . . C – i<br />
mic. . . . C – ma<br />
naT. . . . C – s<br />
fuZeukumSveli<br />
naT. . . . C – is<br />
moq. . . . C – iT<br />
viT. . . . C – ad<br />
fuZekumSvadi V-a, e, o-s<br />
. . . V C – is<br />
. . . V C – iT<br />
. . . V C – ad<br />
(o/v-s SemTxvevaSi V<br />
nacvlad iqneba v)<br />
157
xmovanfuZiani saxelebi<br />
. . . V-<br />
sax. . . . V – Ø<br />
mic. . . . V – m<br />
naT. . . . V – s<br />
fuZekvecadi<br />
naT. . . . V – is<br />
moq. . . . V – iT<br />
viT. . . . V – d<br />
fuZeukveceli<br />
V-o, u, an i<br />
. . . V – (i)s<br />
. . . V – (i)Ti<br />
. . . V – d<br />
1.4. aRvniSnavT ramdenime iseT SemTxvevas,<br />
romelic <strong>da</strong>matebiT axsna-ganmartebas moiTxovs:<br />
• a<strong>da</strong>mianTa sakuTari saxelebi, romelTa fuZe<br />
SeiZleba <strong>da</strong>mTavrdes rogorc Tanxmovanze (levan,<br />
eTer, mariam <strong>da</strong> sxva), aseve xmovanze (nana, elene,<br />
niko <strong>da</strong> sxva). brunebis dros fuZes ar icvlian,<br />
e.i. fuZeukumSvel <strong>da</strong> fuZeukvecel saxelTa paradigmebs<br />
mihyvebian. mag.:<br />
sax. levan-i giorgi- Ø nana-Ø<br />
moTx. levan-ma giorgi-m nana-m<br />
mic. levan-s giorgi-s nana-s<br />
naT. levan-is giorgi-is(i) nana-is(i)<br />
moq. levan-iT giorgi-iTi nana-iTi<br />
viT. levan-ad giorgi-d nana-d<br />
158
sax. elene-Ø niko-Ø nunu-Ø<br />
moTx. eleme-m niko-m nunu-m<br />
mic. elene-s niko-s nunu-s<br />
naT. elene-is(i) niko-is nunu-is(i)<br />
moq. elene-iTi niko-iT nunu-iTi<br />
viT. elene-d niko-d nunu-d<br />
• ramdenime arsebiT saxels (<strong>da</strong>axloebiT 10),<br />
romelic bolovdeba a an e xmovanze, samive irib<br />
brunvaSi fuZiseuli xmovani ekumSeba <strong>da</strong> fuZis<br />
bolo xmovanic ekveceba. aseT saxelebs kumSvadkvecad<br />
saxelebs uwodeben.<br />
naT. pepela-is moyvare-is<br />
moq. pepela-iT moyvare-iT<br />
viT. pepela-ad moyvare-ad<br />
• zogierT a-ze <strong>da</strong>boloebul saxels ar ekveceba<br />
fuZe, radgan es – a kninobiTobis (an sxva<br />
mniSvnelobis) mawarmoebeli sufiqsia. mag.<br />
sax. lurja dedofala<br />
naT. lurja-is dedofala-is<br />
1. calke gvin<strong>da</strong> aRvniSnoT sityva `Rvino~,<br />
romlis fuZe mTavrdeba -o xmovanze, magram<br />
brunvebis dros -o moikveceba <strong>da</strong> gveqneba:<br />
`Rvino-is, Rvino-iT.<br />
rogorc aRniSnuli iyo, iribi brunvebi<br />
garkveul semantikur mniSvnelobebs gamoxataven.<br />
warmovadgenT ZiriTads:<br />
naTesaobiTi brunvis formiT warmodgenili<br />
saxelebi gamoxataven:<br />
159
• kuTvnilebas:<br />
mag. levan-is burTi, Tamar-is qudi, elene-s<br />
wigni <strong>da</strong> sxva.<br />
• genetikur kavSirs:<br />
mag. vano-s Svili, levan-is <strong>da</strong>, irakl-is<br />
coli <strong>da</strong> sxva.<br />
• masalas:<br />
mag. x-is sawoli, qv-is saxeli, vercxl-is<br />
beWedi, oqro-s saaTi <strong>da</strong> sxva.<br />
moqmedebiTi brunvis formiT warmodgenili<br />
saxelebi gamoxataven:<br />
• samoqmedo iaraRs:<br />
mag.: kalm-iT <strong>da</strong>wera, fanqr-iT <strong>da</strong>xata <strong>da</strong> sxva.<br />
• moqmedebis saSualebas:<br />
mag.: manqan-iT mivdivar, TviTmfrinav-iT viyavi,<br />
fex-iT <strong>da</strong>vdivar <strong>da</strong> sxva.<br />
• awarmoebs drois zmnizedebs:<br />
RamiT movi<strong>da</strong>. diliT adre vdgebi. saRamoTi<br />
vuyureb televizors <strong>da</strong> sxva.<br />
viTarebiTi brunvis formiT warmodgenilma<br />
saxelebma (igulisxmeba arsebiTi, zedsarTavi,<br />
ricxviTi saxelebi) SeiZleba gamoxaton Semdegi<br />
mniSvnelobebi:<br />
• zedsarTavi saxelis viTarebiTi brunvis<br />
forma (TiTqmis yovelTvis) viTarebiT zmnize<strong>da</strong>s<br />
gamoxatavs:<br />
mag.<br />
<strong>da</strong> sxva.<br />
sax. cudi<br />
viT. cud-ad. vTqvaT: cu<strong>da</strong>d keravs.<br />
sax. lamaz-i<br />
viT. lamaz-ad, vTqvaT: lamazad wers<br />
160
• rigobiTi ricxviTi saxelis viTarebiTi<br />
brunvis forma wilobiTi saxelis fuZes awarmoebs:<br />
mag. sax. mesame<br />
viT. mesame-d vTqvaT: erTi mesamedi, an<br />
mesamedi nawili.<br />
• sagnis gar<strong>da</strong>qmnas:<br />
mag.: vano mxecad iqca.<br />
• <strong>da</strong>niSnulebas:<br />
mag.: wamlad min<strong>da</strong>, colad Txoulobs, eqimad<br />
muSaobs <strong>da</strong> sxva.<br />
• miuTiTebs adgils:<br />
mag.: mezoblad cxovrobs.<br />
arsebiTi saxelis mravlobiTi ricxvis warmoeba<br />
1.1. arsebiTi saxelebi orgvarad awarmoeben<br />
mravlobiTi ricxvis formebs. es aris –ebiani <strong>da</strong><br />
narTaniani mravlobiTi (maT istoriaze aq ar<br />
SevCerdebiT). maT Soris ufro mniSvnelovania<br />
_ebiani mravlobiTi, radgan axal qarTulSi<br />
ZiriTa<strong>da</strong>d is ixmareba.<br />
I. –ebiani mravlobiTi iwarmoeba saxelis fu-<br />
Zeze –eb sufiqsis <strong>da</strong>rTviT, romelsac Semdeg <strong>da</strong>erTvis<br />
brunvis niSnebi. un<strong>da</strong> gaviTvaliswinoT<br />
Semdegi:<br />
• TanxmovanfuZian fuZeukumSvel saxelebSi –<br />
eb sufiqsis <strong>da</strong>rTviT fuZe ar Seicvleba. mag.:<br />
qal-i, qal-eb-i, saxl-i, saxl-eb-i <strong>da</strong> sxva.<br />
• TanxmovanfuZian fuZekumSvad saxelebSi –eb<br />
sufiqsis <strong>da</strong>rTvis Sedegad fuZe SeikumSeba eqvs-<br />
161
save brunvaSi. mag.: sofel-i, mravlobiT ricxvSi<br />
iqneba:<br />
sax. sofel-eb-i<br />
moTx. sofel-eb-ma<br />
mic. sofel-eb-s<br />
naT. sofel-eb-is<br />
moq. sofel-eb-T<br />
viT. sofel-eb-ad<br />
• xmovanfuZiani saxelebi, romelTa fuZe<br />
mTvardeba a xmovanze (igulisxmeba absoluturad<br />
yvela saxeli) –eb sufiqsis <strong>da</strong>rTvis Sedegad<br />
bolo xmovans <strong>da</strong>kargaven eqvsive brunvaSi.<br />
sax. de<strong>da</strong> -eb-i torola-eb-i<br />
moTx. de<strong>da</strong> -eb-ma torola-eb-ma<br />
mic. de<strong>da</strong> -eb-s torola-eb-s<br />
naT. de<strong>da</strong> -eb-is torola-eb-is<br />
moq. de<strong>da</strong> -eb-T torola-eb-iT<br />
viT. de<strong>da</strong> -eb-ad torola-eb-ad<br />
• xmovanfuZiani saxelebi, romelTa fuZe<br />
mTavrdeba e, o an u xmovanze. fuZe ar ekvecebaT –<br />
eb sufiqsis <strong>da</strong>rTvisas. mag.:<br />
sax. xe -eb-i spilo-eb-i ku-eb-i<br />
moTx. xe -eb-ma spilo -eb-ma ku-eb-ma<br />
mic. xe -eb-s spilo -eb-s ku-eb-s<br />
naT. xe -eb-is spilo -eb-is ku-eb-is<br />
moq. xe -eb-T spilo -eb-iT ku-eb-iT<br />
viT. xe -eb-ad spilo -eb-ad ku-eb-ad<br />
1.2. rogorc aRvniSneT, narTaniani mravlobi-<br />
Ti axal qarTulSi iSviaTad ixmareba, gvxvdeba<br />
ZiriTa<strong>da</strong>d msazRvrelis funqciiT. mag. qalTa<br />
dRe, moswavleTa sasaxle <strong>da</strong> sxva. iwarmoeba –n<br />
162
<strong>da</strong> –T morfemebis saSualebiT, romlebic <strong>da</strong>er-<br />
Tvian saxelis fuZes <strong>da</strong> ar cvlian mas. –n<br />
gamoxatavs mravlobiTobas <strong>da</strong> <strong>da</strong>erTvis saxels<br />
saxelobiTi brunvis niSnis i-s win. mag: qal-n-i,<br />
kac-n-i <strong>da</strong> sxva. xolo rac Seexeba –T mawarmoebels,<br />
is sam brunvaSi (moTx., mic. <strong>da</strong> naT.) gamoiyeneba<br />
<strong>da</strong> yovelTvis Tan axlavs savrcobi –a.<br />
mag. moTxrobiTi<br />
micemiTi qalTa, kacTa.<br />
naTesaobiTi<br />
<strong>da</strong>narCen or brunvaSi (moq. <strong>da</strong> viT.) narTaniani<br />
mravlobiTi ar gvxvdeba. gvaqvs wodebiTi<br />
brunvis formac. warmovadgenT paradigmas:<br />
sax. qal-n-i xe-n-i<br />
moTx. qal-Ta<br />
xe-Ta<br />
mic. qal-Ta xe-Ta<br />
naT. qal-Ta xe-Ta<br />
moq.. ----------- -----------<br />
viT. ----------- -----------<br />
wod. qal-n-o xe-n-o<br />
un<strong>da</strong> aRvniSnoT, rom arc a<strong>da</strong>mianTa sakuTari<br />
saxelebi <strong>da</strong> arc geografiuli saxelebi mravlobiTi<br />
ricxvis formebs ar awarmoeben masagebi<br />
mizezis gamo.<br />
163
Tandebuliani brunvebi<br />
1.1. cnobilia, rom qarTulSi saxels <strong>da</strong>er-<br />
Tvis Tandebulebi, romlebic garkveul mniSvnelobas<br />
aniWeben saxels. aRniSnuli morfemebi<br />
SeiZleba Seerwyas saxelis fuZes, an brunvis ni-<br />
Sans, ris gamoc maT saxelTan Serwymuli Tandebulebi<br />
ewodeba. Tandebulebi, romlebic ar uerTdeba<br />
saxelis fuZes <strong>da</strong> calke aris warmodgenili,<br />
aseT Tandebulebs calke mdgom Tandebulebs<br />
uwodeben.<br />
1.2. Serwymuli Tandebulebi saxelTan ur-<br />
TierTobis mixedviT sam variants gviCveneben:<br />
• Tandebuli <strong>da</strong>erTvis saxelis brunvisniSnian<br />
formas.<br />
• Tandebulis <strong>da</strong>rTvis dros ikargeba brunvis<br />
niSani nawilobriv.<br />
• Tandebuli <strong>da</strong>rTvis dros saerTod ikargeba<br />
brunvis niSani <strong>da</strong> igi pir<strong>da</strong>pir uerTdeba saxelis<br />
fuZes.<br />
garkveuli Tandebulebi garkveul brunvebs<br />
ukavSirdeba. ase rom maTi <strong>da</strong>rTva saxelis brunvis<br />
formaze gansazRvrulia. xuT brunvas SeiZleba<br />
hqondes Tandebuli. zog brunvas SeiZleba 4-<br />
5 Tandebuli <strong>da</strong>erTos (cxadia, cal-calke), zogs<br />
ki – mxolod erTi. warmovadgenT sqemas, sa<strong>da</strong>c<br />
naCvenebi iqneba: romeli Tandebuli, romel brunvas<br />
mierTvis <strong>da</strong> rogor.<br />
164
unvis<br />
niSania<br />
warmodgenili<br />
brunvis<br />
niSania<br />
warmodgenili<br />
nawilobriv<br />
brunvis<br />
niSani<br />
<strong>da</strong>kargulia<br />
saxelobiTi i-viT _ _<br />
micemiTi s-Tan, sa-viT _ -ze, -Si, -Tan<br />
naTesaobiTi is(a)-Tvis,<br />
is(a)-gan,<br />
_<br />
_<br />
is(a)-ken<br />
moqmedebiTi _ -i<strong>da</strong>n _<br />
viTarebiTi _ -amde -mde<br />
1.3. Tandebulebis semantika ZiriTa<strong>da</strong>d lokalur<br />
mniSvnelobebs ukavSirdeba. lokalur mni-<br />
SvnelobebSi ar igulisxmeba mxolod sivrce. aqve<br />
Semodis droc. saerTod, bevr enaSi es cnebebi<br />
erT sistemaSia gaerTianebuli. vfiqrobT, qar-<br />
TulSic asea. garkveul lokalur mniSvnelobebs<br />
garkveuli Tandebulebi gamoxataven. am principis<br />
mixedviT aris <strong>da</strong>jgufebuli Tandebulebi:<br />
• ze<strong>da</strong>pirze yofna gamoixateba –ze TandebuliT.<br />
mag.: wigni magi<strong>da</strong>-ze devs, Tav-ze maxuravs<br />
qudi, saxurav-ze kaci dgas <strong>da</strong> sxva.<br />
aseve –ze Tandebuli miuTiTebs zust droze.<br />
mag.: moval xuT saaTze. sam saaTze iwyeba<br />
leqcia <strong>da</strong> sxva.<br />
• Sig yofna gamoixateba –Si TandebuliT.<br />
mag.: kara<strong>da</strong> oTaxSi dgas. mivdivar universitetSi.<br />
viyavi TeatrSi <strong>da</strong> sxva.<br />
165
aseve –Si gamoxatavs moqmedebas garkveuli<br />
drois monakveTSi.<br />
mag. xuT saaTSi <strong>da</strong>vwer. or saaTSi moval.<br />
• axlos yofna gamoixateba –Tan TandebuliT.<br />
xesTan dgas, saxlTan mivi<strong>da</strong>, CemTan cxovrobs.<br />
• mimarTulebas uCvenebs – ken Tandebuli.<br />
mag. Tina skolisken wavi<strong>da</strong>. Cemi saxlisken #3<br />
avtobusi midis <strong>da</strong> sxva.<br />
• Signi<strong>da</strong>n gamosvlas gviCvenebs Tandebuli<br />
–i<strong>da</strong>n.<br />
mag. vano oTaxi<strong>da</strong>n gamovi<strong>da</strong>. TviTmfrinavi<br />
Tbilisi<strong>da</strong>n gafrin<strong>da</strong>.<br />
aseve –i<strong>da</strong>n aRSnavs drois monakveTis sawyis<br />
periods<br />
mag.: dilis sami saaTi<strong>da</strong>n ar mZinavs. xuTi<br />
saaTi<strong>da</strong>n Tavisufali var.<br />
• garkveul punqtamde miRwevas –mde Tandebuli<br />
gamoxatavs.<br />
mag. Tbilisamde 2 kilometri <strong>da</strong>rCa. quTaisamde<br />
vmgzavrob.<br />
–mde Tandebuli gamoxatavs moqmedebis<br />
gagrZelebas drois garkveul perio<strong>da</strong>mde.<br />
mag. vwer 5 saaTamde. gnaxav 8 saaTamde.<br />
1.4. gar<strong>da</strong> lokaluri mniSvnelobebisa Tandebulebi<br />
sxva mniSvnelobebsac gamoxataven.<br />
mag.<br />
• <strong>da</strong>niSnulebas gamoxatavs –Tvis Tandebuli.<br />
mag.: wiTeli kaba SvilisTvis viyide. es wigni<br />
SenTvis gamovitane biblioTeki<strong>da</strong>n.<br />
• masalas gamoxatavs _gan Tandebuli.<br />
166
mag. magi<strong>da</strong>s xisgan akeTeben. vercxlisgan<br />
lamaz nivTebs amzadeben.<br />
• Se<strong>da</strong>rebas gamoxatavs _viT Tandebuli.<br />
mag. sawyali kaci ZaRliviT Rmuo<strong>da</strong><br />
vano mxeciviT iqceva.<br />
rac Seexeba calke mdgom Tandebulebs, isini<br />
ZiriTa<strong>da</strong>d <strong>da</strong>erTvian naTesaobiTi brunvis formas.<br />
Tandebulebis funqcias xSirad zmnizedebic<br />
asruleben.<br />
mag.: saxlis win, amxanagis gamo universitetis<br />
ukan <strong>da</strong> sxva.<br />
mxolod Sua <strong>da</strong> Soris Tandebulebi <strong>da</strong>erTvis<br />
mic. brunvis formas.<br />
mag.: kedlebs Sua, kedlebs Soris.<br />
mimarTva<br />
mimarTva qarTulSi wodebiTi brunvis formiT<br />
gadmoicema. tradiciulad mas wodebiT brunvas<br />
uwodeben, Tumca arsebobs gansxvavebuli mosazrebebi.<br />
v. Tofuria wodebiTis formas ar miiCnevs<br />
brunvad, radgan igi ver asrulebs brunvis sintaqsur<br />
funqcias (araris sityvaTa <strong>da</strong>makavSirebeli<br />
zmnasTan) ver Sedis zmnis sintagmaSi. imaves<br />
amtkicebs S. afridoniZec. Cvenc viziarebT maT<br />
mosazrebas <strong>da</strong> ar Segvyavs wodebiTi brunvaTa<br />
rigSi. CamovTvliT ramdenime SemTxvevas, romlebic<br />
gasaTvaliswinebelia mimarTvis formebis<br />
sworad xmarebisaTvis.<br />
• a<strong>da</strong>mianis sakuTari saxelebi mimarTvis<br />
dros ixmareba fuZis saxiT.<br />
167
• boloTanxmovniani sazogado saxelebi mimarTvisas<br />
<strong>da</strong>irTaven -o sufiqss. magaliTad: kaco,<br />
qal-o, amxanag-o <strong>da</strong> sxva.<br />
• xmovanfuZian sazogado saxelebSi mimarTvis<br />
formis sawarmoeblad gamoiyeneba -o <strong>da</strong> -v<br />
sufiqsebi. -o erTmanercvlianebSi, mag.: Zma-o, <strong>da</strong>-o,<br />
mze-o, <strong>da</strong> sxva. or- <strong>da</strong> metmarcvlian sazogado<br />
saxelebSi _ -v, mag.: qveyana-v, miwa-v, samSoblo-v.<br />
rogor vaswavloT qarTuli zmna araqarTvelebs<br />
1.1. qarTuli zmnis sirTule cnobilia. Cven<br />
SevecadeT SeZlebis<strong>da</strong>gvarad martivad warmogvedgina<br />
misi analizi. zmnaTa klasifikacias vaxdenT<br />
formalur safuZvelze, vemyarebiT maT paradigmebs<br />
<strong>da</strong> gansakuTrebul yuradRebas vamaxvilebT<br />
struqtura meqanizmebze.<br />
1.2. qarTuli zmnis sirTule mis mravalpirianobaSia,<br />
rac gulisxmobs zmnis formaSi ramdenime<br />
piris warmodgenas <strong>da</strong> Sesabamisad am pirebis mixedviT<br />
misi formebis cvlas. subieqtur-obieqtur<br />
mimarTebaTa gamomxatveli saxelebi zmnur formaSi<br />
TavianT reprezentantebs, esponentebs warmoaCenen<br />
(184) sxvagvarad rom vTqvaT, zmnuri struqtura<br />
Seicavs S <strong>da</strong> 0 pirebis gamomxatvel Sesabamis<br />
niSnebs afiqsebis saxiT. qarTuli zmnis sistema<br />
warmoadgens pirovani uRlilebis Camoyalibebul<br />
struqturas. misi formebi icvleba subieqturi<br />
<strong>da</strong> obieqturi pirebis mixedviT. Cven ar<br />
SevCerdebiT zmnis pirianobisa <strong>da</strong> valentobis sakiTxze,<br />
mxolod aRvniSnavT, rom axal qarTulSi<br />
168
zmnis formaSi SeiZleba iyos warmodgenili erTi<br />
an maqsimum ori piris niSani. sami piris niSani<br />
erTdroulad ar gvxvdeba. magram aseve SesaZlebelia<br />
zmnis forma warmodgenili iyos piris<br />
niSnis gareSe ∅ alomorfebiT.<br />
ak. SaniZe aRniSnavs, Tu subieqturi piri icvleba<br />
(ricxvis mixedviT) <strong>da</strong> obieqtisa ki ara,<br />
wyoba iqneba subieqturi. mag. v-amzadeb, amzadeb,<br />
amzadebs <strong>da</strong> sxva. sa<strong>da</strong>c subieqturi piri yvelgan<br />
ucvlelia, obieqtisa ki – cvalebadi, wyoba obieqturi<br />
iqneba. mag. m-amzadebs, g-amzadebs, amzadebs<br />
<strong>da</strong> sxva (7,190). amrigad, qarTuli zmna SeiZleba<br />
iyos, rogorc subieqturi, aseve obieqturi wyobis.<br />
axal qarTulSi subieqturi <strong>da</strong> obieqturi piris<br />
niSnebis xmareba gansazRvrulia qarTuli saliteraturo<br />
enis normebiT. warmovadgenT subieqturi<br />
<strong>da</strong> obieqturi piris niSanTa cxrilebs:<br />
subieqturi piris niSnebis cxrili:<br />
mx. r. mr. r.<br />
I v-, ∅ 1 ––––––<br />
II x-,∅- ––––––<br />
III ––––––––––––– -s,-a,-o,<br />
v-,∅ ––– -T<br />
x-,∅- ––– -T<br />
––– -en,-an,-n,-nen,-es<br />
pirveli S piris niSani axal qarTulSi<br />
yvelgan ixmareba, gar<strong>da</strong> val/ved zmnebisa. ∅ alomorfis<br />
sxva SemTxveva qvemoT iqneba ganxiluli.<br />
meore S piris niSani x – axal qarTulSi<br />
ixmareba mxolod or zmnasTan. esenia v-ar <strong>da</strong><br />
val/ved zmnebi. <strong>da</strong>narCen SemTxvevaSi ∅ alomorfi<br />
gvaqvs.<br />
169
mesame S piris niSani mx. ricxvSi oTxi<br />
alomorfiT aris warmodgenili. maTi xmareba ar<br />
aris Tavisufali, gansazRvrulia.<br />
mravlobiTi ricxvis I <strong>da</strong> II piris formebSi<br />
igive niSnebi ixmareba <strong>da</strong> emateba –T sufiqsi,<br />
romelic mravlobiTobas aRniSnavs. rac Seexeba<br />
III piris mravlobiTi ricxvis formas, is SeiZleba<br />
gamoixatos sxva<strong>da</strong>sxva alomorfiT (5 alomorfiT),<br />
romlebic or gramatikul kategorias<br />
aRniSnaven erTdroulad: pirsa <strong>da</strong> ricxvs, maTi<br />
xmarebac gansazRvrulia.<br />
I me v-ar Cven v-ar-T me mo-v-val Cven mo-v-val-T<br />
II Sen x-ar Tqven x-ar-T Sen mo-x-val Tqven mo-x-val-T<br />
III is ari-s isini ari-an is mo-v-a isini mo-vl-en<br />
I me mo-v-vedi Cven mo-v-vedi-T me v-wer Cven v-wer-T<br />
II Sen mo-x-vedi Tqven mox-vedi-T Sen ∅-wer Tqven ∅-wer-T<br />
III is mo-vid-a isni mo-vid-nen is wer-s isinis wer-en<br />
170<br />
obieqturi piris niSnebis cxrili:<br />
mx. r. mr. r.<br />
I m- ___<br />
gv- ___<br />
II g- ____ g- ___ -T<br />
III h-, s-, ∅-,_ h-, s-, ∅-,_ (T)<br />
I <strong>da</strong> II pirSi pir<strong>da</strong>pir <strong>da</strong> irib obieqts erTi<br />
<strong>da</strong> igive niSnebi aqvT. xolo mesame pirSi<br />
(literaturuli normis mixedviT) mxolod irib<br />
obieqts, romelic sami alomorfiT warmogvidgeba.<br />
xmovnebis, sonori Tanxmovnebisa <strong>da</strong> napralovani
Tanxmovnebis win nulovani alomorfia, xolo<br />
xSuli Tanxmovnebis win ixmareba rogorc s-, aseve<br />
h. b f p g q k y-s win h iqneba. xolo d T t Z c w<br />
j C W-s win _ s. sqematurad ase gamovxatavT:<br />
b f p<br />
d T t<br />
h- s Z c w<br />
j C W<br />
g q k<br />
- - y<br />
2.1. meore mniSvnelovani Tavisebureba, riTac<br />
gansxvavdeba qarTuli indoevropuli enebisagan,<br />
aris zmnis rTuli forma. igulisxmeba mravali<br />
gramatikuli kategoriis morfemebiT warmodgena.<br />
qarTuli aglutinaciuri tipis enaa <strong>da</strong> mosalodnelia<br />
yvela gramatikuli kategoria saTanado<br />
morfemebiT gamoixatos, Tumca fleqsiuri tipis<br />
movlenebic sakmaod gvxvdeba, rac Tavis mxriv<br />
kidev <strong>da</strong>matebiT sirTuleebs qmnis. zemoT visaubreT<br />
pirisa <strong>da</strong> ricxvis kategoriis gamomxatvel<br />
niSnebze. axla gvin<strong>da</strong> yuradReba gavamaxviloT<br />
iseT sakiTxebze, rogoricaa gvari <strong>da</strong> gar<strong>da</strong>mavloba.<br />
ak. SaniZis cnobili Teoriis mixedviT qar-<br />
TulSi sami gvari gamoiyofa: moqmedebiTi, vnebiTi<br />
<strong>da</strong> saSuali.<br />
171
vnebiTi <strong>da</strong> saSuali Tavis mxriv kidev 2<br />
jgufad iyofa. vnebiTi: dinamikuri <strong>da</strong> statikuri.<br />
saSuali: saSual-moqmedebiTi <strong>da</strong> saSual-vnebiTi.<br />
xolo uRlebis 4 tips gamoyofs. I tipSi gaer-<br />
Tianebulia moqmedebiTi gvaris zmnebi, II tipSi<br />
dinamikuri vnebiTi, III tipSi – saSual-moqmedebiTi,<br />
xolo IV tipSi – saSual-vnebiTi <strong>da</strong> statikuri<br />
vnebiTi.<br />
arn. Ciqobavas Teoriis mixedviT qarTul<br />
zmnaSi ori gvari gamoiyofa: moqmedebiTi <strong>da</strong> vnebiTi<br />
(8,060).<br />
<strong>da</strong>mana meliqiSvilis azriT, vnebiTi <strong>da</strong> saSuali<br />
gvaris kategoriaTa gamoyofa ver akmayofilebs<br />
gvaris kategoriis im gagebas, romelic<br />
zoga<strong>da</strong>d enaTmecnierebaSia miRebuli <strong>da</strong> universalura<strong>da</strong>a<br />
miCneuli 2,65).<br />
sainteresoa, irine meliqiSvilis mosazreba<br />
vnebiTi gvaris Sesaxeb:<br />
vnebiTi naklebad aris konversiuli xasiaTis<br />
<strong>da</strong> is garkveuli semantikis mqone zmnur klasad<br />
warmogvidgeba (3,92).<br />
gvin<strong>da</strong> aRvniSnoT diana holiskis Tvalsazrisic,<br />
romelmac pirvelma Seusabama qarTuli zmnis<br />
morfologiuri klasebi semantikur klasebs<br />
(13,24).<br />
Cven viziarebT zmnis gvaris klasifikacias<br />
sintaqsurTan erTad semantikuri aspeqtebis gaTvaliswinebiT,<br />
magram uRlebis tipebis gamoyofa<br />
gvaris kategoriaze <strong>da</strong>yrdnobiT ar migvaCnia mar-<br />
Tebulod<br />
rac Seexeba gar<strong>da</strong>mavlobas, ase ganisazRvreba:<br />
gar<strong>da</strong>mavalia aqtiuri zmna, romelsac<br />
172
gaaCnia pir<strong>da</strong>piri obieqti <strong>da</strong> Tu ar gaaCnia _<br />
gar<strong>da</strong>uvali. gvin<strong>da</strong> sagangebod aRvniSnoT mo-<br />
TxrobiTi brunvis Sesaxeb: xSirad mas mxolod<br />
gar<strong>da</strong>mavali zmnis subieqtis brunvad miiCneven.<br />
arc qarTulSi <strong>da</strong> arc zogierT sxva enaSi, romelsac<br />
ergatiuli brunva aqvs, ergatiuli brunva<br />
ar udris pir<strong>da</strong>pir gar<strong>da</strong>mavali zmnis subieqtis<br />
brunvas.<br />
yvela is mosazreba, romelic iqna warmodgenili<br />
qarTuli zmnis gvaris Sesaxeb garkveuli<br />
argumentaciis safuZvelzea Seqmnili, romelic<br />
bunebrivi enobrivi sistemis moqmedebis SedegebiT<br />
ganisazRvreba. enaTmecnieri moklebulia SesaZleblobas,<br />
uSualod <strong>da</strong>akvirdes a<strong>da</strong>mianis Tavis<br />
tvinSi warmodgenili bunebrivi enobrivi sistemis<br />
moqmedebas <strong>da</strong> Sea<strong>da</strong>ros igi mis mier agebul<br />
warmomSob gramatikas. es gramatika mxolod saboloo<br />
Sedegebis mixedviT Tu SeiZleba <strong>da</strong>emTxves<br />
realur enobriv sistemas (1,268).<br />
Cveni azriT, arc gvarisa <strong>da</strong> arc gar<strong>da</strong>mavlobis<br />
kategorebis siRrmiseuli Seswavla ar<br />
aris saWiro enis <strong>da</strong>uflebis pirvel etapze.<br />
amitom, Cveni analizi ZiriTa<strong>da</strong>d formalur<br />
monacemebs eyrdnoba.<br />
2.2. qarTuli enis analizis dros upirveles<br />
yovlisa yuradRebas iqcevs erTi faqti. ena<br />
ZiriTa<strong>da</strong>d or sistemas warmogviCens:<br />
• zmnaTa garkveuli jgufi formis cvlilebebis<br />
dros seriebis mixedviT forma-ucvlel aqtantebs<br />
Seiwyobs, anu brunvebs ar icvlis S <strong>da</strong> O<br />
zmnebTan urTierTobisas, amitom amgvar sistemas<br />
aracvlads vuwodebT.<br />
173
• zmnaTa garkveuli jgufi formis cvlilebis<br />
dros seriebis mixedviT formacvalebad<br />
aqtantebs Seiwyobs, anu brunvebs icvlis S <strong>da</strong> O<br />
zmnebTan urTierTobisas, amitom amgvar sistemas<br />
cvlads vuwodebT.<br />
1. aracvladisa <strong>da</strong> cvladis mixedviT gamovyofT<br />
swored I <strong>da</strong> II tips.<br />
I tipi – aracvladi konstruqciis mqone<br />
zmnebi.<br />
II tipi – cvladi konstruqciis mqone zmnebi.<br />
I tipSi erTiandeba yvela is zmna, romelic<br />
myofadis mwkrivi<strong>da</strong>n vnebiTis –ebi/-eba yalibSi<br />
moeqceva (10,121). un<strong>da</strong> aRiniSnos, rom am jgufSi –<br />
ebi/-eba-s gar<strong>da</strong> gvxvdeba –evi/-eva-c <strong>da</strong> (ramdenime<br />
zmna) –obi/-oba-c. am zmnebs Seewyoba brunvaucvleli<br />
pirmimarTi aqtantebi. ak. SaniZis mixedviT<br />
es is zmnebia, romlebsac avtori aerTianebs II <strong>da</strong><br />
IV uRlebis tipebSi, anu dinamikuri vnebiTi. mag.:<br />
vTbebi, vizrdebi, vemalebi, vwiTldebi <strong>da</strong> sxva.<br />
statikuri vnebiTi. mag.: kidia – ekideba, vwerivar<br />
– vewerebi <strong>da</strong> sxva. saSual-vnebiTi. mag.: vdgavar –<br />
vidgebi, zis – ijdeba <strong>da</strong> sxva.<br />
II tipSi erTiandeba yvela is zmna, romelic<br />
awmyos mwkrivSi (myofadSic) mTavrdeba Temis<br />
niSnebze: _av. –am, eb, _ob, _i, –of, _em an saerTod<br />
Tanxmovanze. ak. SaniZis mixedviT I <strong>da</strong> IV tipis<br />
uRlebis zmnebi, anu moqmedebiTi <strong>da</strong> saSualomoqmedebiTi.<br />
mag. vaSeneb, vxatav, vawyob, vccem,<br />
vabam, vTli, vwer, vtiri, vmReri <strong>da</strong> sxva.<br />
aRniSnul sistemebSi, cxadia, gamoiyofa<br />
qvejgufebic, romlebic qarTuli zmnis bunebi<strong>da</strong>n<br />
gamomdinare garkveul semantikur jgufebad<br />
174
gaerTiandeba an formis warmoebis TvalsazrisiT<br />
<strong>da</strong>iyofa, magram tipebs Soris aRreva ar moxdeba.<br />
ar iqneba iseTi SemTxveva, rodesac –ebi/-eba<br />
yalibis zmna brunvacvalebad pirmimarT aqtantebs<br />
Seiwyobs, an piriqiT.<br />
warmovadgenT I <strong>da</strong> II tipis zmnebis ramdenime<br />
magaliTs:<br />
I tipi<br />
II tipi<br />
(zmnebi mTavrdeba<br />
____<br />
–ebi/eba-ze)<br />
I seriis mwkrivebi:<br />
me v-izrd-eb-i<br />
me v-cxovrob<br />
bavSv-i izrd-eb-a<br />
qal-i cxovrob-s<br />
bavSv-i izrd-eb-od-a qal-i cxovrob-d-a<br />
bavSv-i ga-izrd-eb-a qal-i i-cxovreb-s<br />
II seriis mwkrivebi:<br />
me ga-v-izard-e<br />
qal-ma i-cxovr-a<br />
bavSv-i ga-izard-a qal-ma un<strong>da</strong> icxovro-s<br />
I seriis mwkrivebi:<br />
me v-efer-eb-i kata-s me v-xatav suraT-s<br />
eTer-i efer-eb-a kata-s biW-i xatav-s suraT-s<br />
eTer-i efer-eb-od-a kata-s biW-i xatav-d-a suraT-s<br />
eTer-i mo-efer-eb-a kata-s biW-i <strong>da</strong>-xatav-s suraT-s<br />
II seriis mwkrivebi:<br />
me mo-v-efer-e kata-s me <strong>da</strong>-v-xat-e suraT-i<br />
eTer-i mo-e-fer-a kata-s biW-ma <strong>da</strong>-xat-a suraT-i<br />
eTer-i un<strong>da</strong> mo-efero-s<br />
kata-s<br />
biW-ma un<strong>da</strong> <strong>da</strong>-xato-s<br />
suraT-i<br />
warmovadgenT sqemebs samive seriisTvis<br />
175
176<br />
I tipi<br />
I seria<br />
II tipi<br />
S V O ir. (O ir. ) S V O pir. O ir.<br />
| | | | | |<br />
sax. sub. w. mic. mic. sax. sub. w. mic. mic.<br />
II seria<br />
S V O ir. (O ir. ) S V O pir. O ir.<br />
| | | | | |<br />
sax. mic. mic. moTx. sub. w. sax. mic.<br />
III seria<br />
S V O ir. (O ir. ) S V O pir. O ir.<br />
| | | | | |<br />
sax. mic. X mic. ob. w. sax. X<br />
3.1. struqtura-meqanizmebi, romlebic zmnis<br />
formebis mixedviT iqmneba, faqtiurad aris<br />
martivi, gauvrcobeli wina<strong>da</strong>debebi, e.i. zmna, Tavisi<br />
pirmimarTi aqtantebiT. aqe<strong>da</strong>n gamomdinare,<br />
struqtura meqanizmi gadis morfologiis sfero<strong>da</strong>n<br />
<strong>da</strong> sintaqss ukavSirdeba. es aris, Cveni azriT,<br />
klasikuri SemTxveva morfosintaqsisa, rodesac<br />
sintaqsi mTlianad eyrdnoba morfologiuri<br />
kategorebis meqanizms an piriqiT, sintaqsis meqanizmi<br />
gansazRvravs garkveul morfemaTa gamovlinebas.<br />
ase Tu ise, aRniSnuli struqtura-meqanizmi<br />
arc morfologias ganekuTvneba <strong>da</strong> arc<br />
sintaqss, amitom Semogvaqvs Sualeduri donisa-<br />
Tvis, Cveni azriT, misaRebi erTeuli – ZiriTadi<br />
<strong>da</strong> araZiriTadi piri.<br />
piri, romelic asrulebs zmniT gamoxatul<br />
moqmedebas (SeiZleba ganc<strong>da</strong>s <strong>da</strong> sxva) <strong>da</strong> zmna mis
mixedviT iuRleba (anu icvleba pirebis mixedviT),<br />
ZiriTad pirs vuwodebT, xolo yvela <strong>da</strong>narCen<br />
pirs, romelic warmodgenili iqneba zmnis<br />
formaSi – araZiriTad pirs.<br />
amrigad, zmnaSi SeiZleba iyos erTi ZiriTadi<br />
piri, anu erTpiriani zmnebi; an erTi ZiriTadi <strong>da</strong><br />
erTi araZiriTadi, anu orpiriani zmnebi; an erTi<br />
ZiriTadi <strong>da</strong> ori araZiriTadi, anu sampiriani<br />
zmnebi. yvela es SemTxveva imis mixedviT, Tu<br />
rogori wyobisaa zmna, garkveul struqturameqanizmebs<br />
Seqmnis. ganvixiloT yvela SemTxveva:<br />
• erTpiriani zmna, anu zmnas aqvs mxolod<br />
ZiriTadi piri, zmna ki subieqturi wyobisaa,<br />
sqematurad aseT saxes miiRebs:<br />
mag. Zir. pir. subieq. wyoba<br />
| |<br />
sax. br.<br />
V<br />
kac-i<br />
ari-s<br />
yvavil-i yvavi-s<br />
saxl-i<br />
Can-s<br />
<strong>da</strong> sxva.<br />
rogorc vnaxeT I seriis formebTan (e.i.<br />
awmyos wre <strong>da</strong> myofadis wre) cvladi sistemis<br />
aqtantebic igive brunvebSi warmogvidgeba, romel-<br />
Sic aracvladi sistemis. amitom am etapze isini<br />
ar gvaZleven gansxvavebul sqemebs.<br />
• orpiriani zmna, e.i. erTi piri iqneba Ziri-<br />
Tadi, xolo meore araZiriTadi. zmna subieqturi<br />
wyobisaa. aseTi suraTi warmogvidgeba: ZiriTadi<br />
177
piri saxelobiT brunvaSi, xolo araZiriTadi –<br />
micemiTSi.<br />
178<br />
sqema I<br />
Zir. pir. sub. wyoba araZir. piri<br />
| | |<br />
sax. br. V mic. br.<br />
me v-icnob levan-s<br />
Sen icnob levan-s<br />
is icnob-s levan-s<br />
kac-i icnob-s levan-s<br />
qal-i wers weril-s<br />
nana aSeneb-s saxls-s<br />
me velaparakebi nino-s<br />
nana ejibreba nuca-s<br />
orpiriani zmnis sqema, cxadia, pirvel sqemasac<br />
gulisxmobs. igive viTareba gveqneba, Tu zmna-<br />
Si kidev erTi araZiriTadi piri iqneba, anu zmna<br />
iqneba sampiriani, aseT SemTxvevaSi meore araZiri-<br />
Tadi piric micemiTi brunviT warmogvidgeba. mag.<br />
elene eTamaSeba burT-s nunu-s. yvela es SemTxveva<br />
mocemul sqemaSi erTiandeba. mas aRvniSnavT<br />
pirveli nomriT.<br />
axla ganvixiloT iseTi SemTxvevebi, rodesac<br />
zmna obieqturi wyobisaa. aseTi zmnebi yovelTvis<br />
orpiriania, yovel SemTxvevaSi ori piris niSania<br />
warmodgenili (potenciurad) zmnaSi, magram SeiZleba<br />
erTi piri <strong>da</strong>ikargos, an niSani <strong>da</strong>ikargos<br />
(fonetikuri mizeziT). yovelive amas ara aqvs<br />
mniSvneloba. struqtura-meqanizmi iqneba aseTi: ZiriTadi<br />
piri micemiT brunvaSi, xolo araZiriTadi
piri saxelobiT brunvaSi. sqema aseT saxes<br />
miiRebs.<br />
sqema II<br />
Zir. pir. ob. wyoba araZir. piri<br />
| | |<br />
mic. br. V sax. br.<br />
me m-yav-s Svil-i<br />
Sen g-yav-s Svil-i<br />
mas h-yav-s Svil-i<br />
eTer-s h-yav-s Svil-i<br />
Tamar-s ∅aqv-s ful-i<br />
Tina-s ∅und-a Cai-∅<br />
levan-s ∅uyvar-s elene-∅<br />
niko-s ∅uyvar-s Tamar-i<br />
me m-Si-a X<br />
Sen g-Sia X<br />
mas ∅-Si-a X<br />
nino-s s-Zinav-s X<br />
levan-s s-civ-a X <strong>da</strong> sxva.<br />
rogorc vnaxeT sxvagvari sqemebi I seriis<br />
zmnis formebTan ar arsebobs. rac Seexeba meore<br />
seriis zmnebs, aq gansxvavebuli SemTxvevebi<br />
gvaqvs. I tipis zmnebi arafers ar Seicvlian, xolo<br />
meore sistemis zmnebi sxva sqemas gviCveneben.<br />
ZiriTadi piri iqneba moTxrobiT brunvaSi, araZiriTadi<br />
piri (pir<strong>da</strong>piri) – saxelobiT brunvaSi,<br />
xolo araZiriTadi piri (iribi) – micemiT brunvaSi.<br />
imis mixedviT, Tu ra kombinacia gvaqvs, formula<br />
gansazRvravs maT formebs.<br />
179
sqema III<br />
Zir. pir. sub. wyoba araZir.<br />
piri<br />
araZir.<br />
piri<br />
(pird. O) (iribi O)<br />
| | | |<br />
moTx. br. V sax. br. mic. br.<br />
me <strong>da</strong>vwere weril-i<br />
Sen <strong>da</strong>were weril-i<br />
man <strong>da</strong>wer-a weril-i<br />
nikom miwer-a weril-i de<strong>da</strong>-s<br />
vano-m aaSen-a saxl-i<br />
nana-m imRer-a himn-i<br />
Tina-m imRer-a<br />
Tamar-ma itir-a<br />
kac-ma icxovr-a<br />
profesor-ma uxelmZRvanel-a<br />
nanas<br />
<strong>da</strong><br />
sxva<br />
rac Seexeba mesame serias, yvelaferi garkveulia.<br />
Tu zmna aris subieqturi wyobis, pirvel<br />
sqemas wahyveba. Tu zmna obieqturi wyobisaa _<br />
meore sqemas. II tipis zmnebi mesame seriaSi<br />
mxolod mesame sqemis mixedviT iuRleba, xolo I<br />
tipis zmnebi _ I sqemis mixedviT.<br />
amrigad, aRniSnuli sami struqtura-meqanizmi<br />
udevs safuZvlad wina<strong>da</strong>debebis agebas qarTulSi.<br />
4.1. Cven ganvixileT iseTi SemTxvevebi, ro -<br />
desac ZiriTadi piri icvlebo<strong>da</strong> pirebis mixedviT,<br />
xolo araZiriTadi piri mesame pirSi iyo<br />
warmodgenili <strong>da</strong> ar icvlebo<strong>da</strong>. aseT SemTxvevaSi<br />
180
mesame araZiriTadi piri umTavresad usulo<br />
sagania. ra suraTi gveqneba, Tu araZiriTadi piri<br />
a<strong>da</strong>miania <strong>da</strong> is I an II pirSia warmodgenili.<br />
ganvixiloT es SemTxvevebi.<br />
kombinacia: ZiriTadi piri I pirSia –<br />
araZiriTadi II pirSi<br />
me ∅ - g – elaparakebi Sen<br />
zmnaSi warmodgenilia araZiriTadi piris (anu<br />
iribi obieqtis) niSani, nacvlad imisa, rom<br />
mocemuli yofiliyo ZiriTadi piris niSani v-<br />
sufiqsi. aseT SemTxvevaSi I piris niSani arasdros<br />
ar yofila zmnaSi, radgan igi gaCenisTanave<br />
ikargeba, anu simultanuri procesia. amitom is ∅<br />
alomorfs utoldeba, rac aRniSnuli iyo<br />
subieqturi piris niSnebis cxrilSi (I subieqturi<br />
piri ∅ alomorfiT).<br />
kombinacia: ZiriTadi piri II pirSi –<br />
araZiriTadi piri I pirSia.<br />
Sen ∅ m – elaparakebi me<br />
rogorc vxe<strong>da</strong>vT, aqac zmnaSi araZiriTadi<br />
piris (anu iribi obieqtis) niSania mocemuli,<br />
radgan meore S piris niSani yovelTvis ikargeba.<br />
aRniSnuli kombinaciebi ase warmogvidgeba. mag.:<br />
me g-ixatav Sen suraTs<br />
Sen m-ixatav me suraTs<br />
me g-ikerav Sen kabas<br />
181
Sen m-ikerav me kabas<br />
me g-eTamaSebi Sen<br />
Sen m-eTamaSebi me<br />
me g-aRviZeb Sen<br />
Sen m-aRviZeb me <strong>da</strong> a.S.<br />
vfiqrobT, rom Cven mier warmodgenili sqemebi<br />
gauadvilebs qarTuli enis SemswavlelT<br />
sworad aagon martivi wina<strong>da</strong>debebi.<br />
182
Resume<br />
The main for studying Georgian language is to analyze and learn the<br />
verb well. There are two main groups for verbs in Georgian language:<br />
1 . The first group, when the actants don’t change forms of case<br />
according to the series;<br />
2. The second group, when the actants change the forms of the case<br />
according to the series.<br />
We call unchangeable for the first type and changeable for the second<br />
type.<br />
Here are given the scheme of these types:<br />
I type<br />
I series<br />
II type<br />
S . V O ind. (O ind. ) S V O dr. O ind.<br />
| | | | | |<br />
nom.c. sub. w. <strong>da</strong>t.c. <strong>da</strong>t.c. nom.c. sub. w. <strong>da</strong>t.c. <strong>da</strong>t.c.<br />
II series<br />
S V O ind. (O ind. ) S V O dr. O ind.<br />
| | | | | |<br />
nom.c. <strong>da</strong>t.c. <strong>da</strong>t.c. erg.c. nom.c. <strong>da</strong>t.c.<br />
III series<br />
S V O ind. (O ind. ) S V O dr. O ind.<br />
| | | | | |<br />
nom.c. <strong>da</strong>t.c. X <strong>da</strong>t.c. obj. w. nom.c. X<br />
According to the verb some structure-mechineries are formed in<br />
Georgian, which is the sphere of morphosyntax. We create the basic<br />
and non-basic person. The person according to which the verb is<br />
conjugated we call the BASIC person of the verb. A person according<br />
to which the verb is not conjugated i. e. according to which the verb<br />
doesn’t change its form, we call a NON-BASIC person of the verb.<br />
183
In mono-personal verbs of the subjective version in the Present tense<br />
the noun (pronoun) that expresses a basic person is presented in the<br />
Nominative. The construction of mono-personal verbs will look like the<br />
following:<br />
Basic person Subjective order<br />
| |<br />
Nomin. case V<br />
is<br />
aris<br />
kac-i ari-s<br />
yvavil-i yvavi-s<br />
saxl-i Can-s<br />
When a bi-pesonal verb is in the present tense, the subjective order,<br />
noun (pronoun) that expresses the basic person is in the Nominative<br />
case and the non-basic person is in the Dative:<br />
Basic person Subjective order Non-basic person<br />
| | |<br />
Nomin. case V Dative case<br />
me v-icnob levan-s<br />
Sen icnob levan-s<br />
is icnob-s levan-s<br />
kac-i icnob-s levan-s<br />
qal-i wers weril-s<br />
nana aSeneb-s saxls-s<br />
me velaparakebi nino-s<br />
nana ejibreba nuca-s<br />
When a verb of the objective order is in the Present tense, the basic<br />
person stands in the Dative case and the Non-basic person in the<br />
Nominative:<br />
184
Basic person Objective order Non-basic person<br />
| | |<br />
Dative case V Nomin. case<br />
me m-yav-s Svil-i<br />
Sen g-yav-s Svil-i<br />
mas h-yav-s Svil-i<br />
eTer-s h-yav-s Svil-i<br />
Tamar-s ∅aqv-s ful-i<br />
Tina-s ∅und-a Cai-∅<br />
levan-s ∅uyvar-s elene-∅<br />
niko-s ∅uyvar-s Tamar-i<br />
me m-Si-a X<br />
Sen g-Sia X<br />
mas ∅-Si-a X<br />
nino-s s-Zinav-s X<br />
levan-s s-civ-a X <strong>da</strong> sxva.<br />
When a verb of the II type is in the Past Perfect tense the basic person<br />
stands in the Ergative case and the non-basic person in the Nominative<br />
case and the second non-basic person in the Dative case<br />
Basic person Subjective order Non-basic<br />
person (O dir. )<br />
Non-basic<br />
person (O ind. )<br />
| | | |<br />
Ergative case V Nomin. case Dative case<br />
me <strong>da</strong>vwere weril-i X<br />
Sen <strong>da</strong>were weril-i X<br />
man <strong>da</strong>wer-a weril-i X<br />
nikom miwer-a weril-i de<strong>da</strong>-s<br />
vano-m aaSen-a saxl-i X<br />
nana-m imRer-a himn-i<br />
Tina-m imRer-a X<br />
Tamar-ma itir-a X<br />
kac-ma icxovr-a X<br />
profesor-ma uxelmZRvanel-a X nanas<br />
185
186<br />
literatura<br />
1. T. gamyreliZe, z. kiknaZe, i. Saduri, n.<br />
Sengelaia, Teoriuli enaTmecnierebis kursi,<br />
Tb., 2003.<br />
2. d. meliqiSvili, qarTuli zmnis uRlebis<br />
sistema, 2001.<br />
3. i. meliqiSvili, vnebiTi gvari <strong>da</strong> Tavisufal<br />
sityvaTa rigi rogorc aqtantebis topikalizaciis<br />
alternativebi, informaciis struqturireba,<br />
Tb., 2009.<br />
4. r. naTaZe, fsiqologiis mokle kursi, Tb.,<br />
1989.<br />
5. fernand de sosieri, zogadi enaTmecnierebis<br />
kursi, Tb., 2002.<br />
6. d. uznaZe, zogadi fsiqologia, t. III-IV. Tb.,<br />
1964.<br />
7. a. SaniZe, Txzulebani, III, Tb., 1980.<br />
8. arn. Ciqobava, qarTuli enis ganmartebiTi<br />
leqsikoni, Tb., 1950.<br />
9. arn. Ciqobava, martivi wina<strong>da</strong>debis problema<br />
qarTulSi, Tb., 1968.<br />
10. b. jorbenaZe, zmnis gvaris formaTa warmoebisa<br />
<strong>da</strong> funqciis <strong>sakiTxebi</strong> qarTulSi, Tb.,<br />
1975.<br />
11. Л. Блумфилд, «Язык», М., 1968.<br />
12. Бодуэн де Куртенэ, Избранные Труды по Общему<br />
Языкознанию, М., 1963.<br />
13. Dee Ann Noliski, Aspect and Georgian Medial Verbs,<br />
Tbilisi, 2000.<br />
14. E. Sapvr, Language and Environment “American<br />
Anthropologist”, 1912.
15. R.L. Trask, Language, the Basic, Routledge, London and<br />
New York, 2004.<br />
16. Н.С. Трубецкой, Избранные Труды по Филологии, М.,<br />
1987.<br />
17. Б.Л. Уорф. Отношение норм поведения и мышления к<br />
языку, Новое в Лингвистике, М., 1960.<br />
187
s a r C e v i<br />
xmovanTa reduqcia svanurSi<br />
Sesavali 3<br />
xmovanTa reduqcia, rogorc araablauturi<br />
bgeraTmonacvleoba 4<br />
xmovanTa reduqciis saxeebi svanurSi 6<br />
a/ð/, e, i <strong>da</strong> é xmovanTa reduqcia potenciurad<br />
sam- an oTxmarcvliani sityvebis msubuq<br />
birTvSi 17<br />
o/ñ/ <strong>da</strong> u/ò/ xmovanTa reduqcia potenciurad<br />
sam- <strong>da</strong> oTxmarcvliani sityvebis msubuq<br />
birTvSi 37<br />
a/ð/, e, i <strong>da</strong> é xmovanTa reduqcia potenciurad<br />
sam- <strong>da</strong> oTxmarcvliani sityvebis mZime<br />
birTvSi 47<br />
o/ñ/ <strong>da</strong> u/ò/ xmovanTa reduqcia potenciurad<br />
sam- <strong>da</strong> oTxmarcvliani sityvebis mZime<br />
birTvSi 66<br />
xmovanTa reduqciis sqemebi msubuq <strong>da</strong><br />
mZime birTvSi potenciurad sam- <strong>da</strong><br />
oTxmarcvliani sityvebis mixedviT 75<br />
TanxmovanTa mimdevroba CsC, rogorc<br />
sonoruli kompleqsi svanurSi 77<br />
xmovanTa reduqcia potenciurad<br />
xuTmarcvlian sityvebSi 80<br />
morfologiuri SezRudvebi, romlebic<br />
cvlian reduqciis fonologiur sqemas 94<br />
<strong>da</strong>skvniTi debulebani 109<br />
Die Vokal Reduktion in der swanischen Sprache 111<br />
literatura 124<br />
188
qarTulis, rogorc meore enis, swavleba<br />
Sesavali 128<br />
rogor vaswavloT qarTuli wera-kiTxva<br />
araqarTvelebs 148<br />
rogor vaswavloT saxelTa bruneba<br />
araqarTvelebs 152<br />
Tandebuliani brunvebi 164<br />
mimarTva 167<br />
rogor vaswavloT qarTuli zmna<br />
araqarTvelebs 168<br />
Resume 183<br />
literatura 186<br />
189
190<br />
<strong>da</strong>ibeW<strong>da</strong> saqarTvelos erovnuli mecnierebaTa<br />
akademiis stambaSi