17.01.2015 Views

qarTvelur enaTa Seswavlisa da swavlebis sakiTxebi

qarTvelur enaTa Seswavlisa da swavlebis sakiTxebi

qarTvelur enaTa Seswavlisa da swavlebis sakiTxebi

SHOW MORE
SHOW LESS

Create successful ePaper yourself

Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.

m. nikolaiSvili<br />

<strong>qarTvelur</strong> <strong>enaTa</strong> <strong>Seswavlisa</strong><br />

<strong>da</strong><br />

<strong>swavlebis</strong> <strong>sakiTxebi</strong><br />

Tbilisi


<strong>qarTvelur</strong>i enebisadmi qarTvel <strong>da</strong> ucxoel<br />

enaTmecnierTa interesi ZiriTa<strong>da</strong>d gamowveulia am<br />

<strong>enaTa</strong> fonologiur-gramatikuli sistemebis arqaulobiT.<br />

am TvalsazrisiT gamoirCeva svanuri ena, romelic<br />

tipologiurad yvelaze axlos dgas saerTo<strong>qarTvelur</strong><br />

fuZe-enasTan.<br />

Cveni gamokvlevac erT-erT aseT arqaul sakiTxs<br />

exeba, romelic svanurSi sinqroniul doneze moqmedi<br />

procesia.<br />

meore naSromi `qarTuli, rogorc meore enis,<br />

swavleba~ xangrZlivi muSaobis gamocdilebis Sedegia.<br />

meTodologiuri naSromebi enis swavlebasTan <strong>da</strong>kavSirebiT<br />

naklebad iwereba. gansakuTrebiT, roca es exeba<br />

qarTulis, rogorc meore enis swavlebas.<br />

winamdebare wigni <strong>da</strong>xmarebas gauwevs am <strong>sakiTxebi</strong>T<br />

<strong>da</strong>interesebul specialistebs.<br />

re<strong>da</strong>qtorebi: filologiis mecnierebaTa<br />

doqtori, profesori<br />

elene babunaSvili<br />

«saenaTmecniero Ziebani»<br />

ISBN 978-9941-0-1912-8 © m. nikolaiSvili, 2009<br />

2


xmovanTa reduqcia svanurSi<br />

svanuri enis xmovanTa reduqcia didi xania<br />

specialuri kvlevis sagania. arsebobs iseTi mni-<br />

Svnelovani <strong>da</strong> sayuradRebo gamokvlevebi, rogoricaa:<br />

a. SaniZis `weliwadis etimologiisaTvis~<br />

<strong>da</strong> v. Tofurias `reduqciisaTvis <strong>qarTvelur</strong><br />

enebSi~.<br />

cnobilia, rom xmovanTa reduqcia aRniSnul<br />

dialeqtSi yvelaze ufro cxoveli <strong>da</strong> moqmedi<br />

movlenaa.<br />

analizis Casatareblad gamoyofilia fonologiuri<br />

erTeuli, e. w. sareduqcio birTvi, romelic<br />

gulisxmobs sareduqcio xmovans misi garemomcveli<br />

TanxmovnebiT. gaTvaliswinebulia reduqciis<br />

gamomwvevi sxva faqtorebic <strong>da</strong> mocemulia<br />

c<strong>da</strong> `avtomaturi sareduqcio meqanizmis~ Seqmnisa<br />

wmin<strong>da</strong> fonologiuri sqemebis saxiT, romelic<br />

uZevs safuZvlad xmovanTa reduqcias aRniSnul<br />

dialeqtSi. Semdeg gaanalizebulia is Sez-<br />

Rudvebi, romlebic cvlian reduqciis wmin<strong>da</strong> fonologiur<br />

models.<br />

xmovanTa reduqcia svanurSi SeiZleba gavyoT<br />

or ZiriTad nawilad: 1. xmovanTa reduqciis fonologiuri<br />

analizi (balszemouri dialeqtis masalaze)<br />

<strong>da</strong> 2. morfologiuri SezRudvebi, romlebic<br />

cvlian reduqciis fonologiur models.<br />

naSromis pirveli nawili konkretuli xasiaTisaa,<br />

xolo meore metwilad moicavs zogadi Teoriis<br />

sakiTxebs.<br />

sqematurad warmodgenilia xmovanTa reduqciis<br />

saxeebi aRniSnul dialeqtSi. miRebuli Sede-<br />

3


gebis safuZvelze <strong>da</strong>vrwmundiT, rom amgvari<br />

`wmin<strong>da</strong>~ fonologia ar aris sakmarisi, rom saWiroa<br />

mivmarToT enis sxva aspeqtebsac, kerZod,<br />

morfologias. amasTanave irkveva, rom Cven mier<br />

warmodgenili `wmin<strong>da</strong>~ fonologiuri sqemac, Tavis<br />

mxriv, scildeba fonologiis farglebs. sakvlevi<br />

obieqti, sareduqcio birTvi, sityvis nawilia.<br />

cxadia, sakiTxis srulyofilad ga<strong>da</strong>wyvetisaTvis<br />

un<strong>da</strong> SeviswavloT sityvac (rogorc<br />

erTeuli, rogorc mTlianoba), radgan xmovnis<br />

reduqcias gansazRvravs sityvaSi marcvalTa raodenoba,<br />

xolo fonemaTa distribucia gansazRvravs<br />

sityvis struqturas, e. i. erTi ganapirobebs<br />

meores.<br />

amrigad, xmovanTa reduqcia iseTi bgeraTmonacvleobaa,<br />

romelic moiTxovs rogorc fonologiis,<br />

ise morfologiis gaTvaliswinebas.<br />

xmovanTa reduqcia, rogorc araablauturi<br />

bgeraTmonacvleoba<br />

cnobilia, rom fonema warmoTqmis momentSi<br />

cvalebadia <strong>da</strong> `wmin<strong>da</strong> saxiT~ ar gvevlineba. is<br />

aris garkveul bgeraTa klasis zogadi abstrahirebuli<br />

saxe, romelic sxva<strong>da</strong>sxva bgeraTSeerTebaSi<br />

gvevlineba Tavisi mravalgvari saxesxvaobebiT.<br />

fonemis nebismieri saxesxvaobis gamovlena<br />

Sepirobebulia im garemocviT, romelSic igi<br />

gvxvdeba. warmoTqmis procesSi moqmed aseT cvlilebaTa<br />

erTobliobas uwodeben fonemis poziciur<br />

cvalebadobas. xSirad fonemis saxesxvaoba ar<br />

4


aris gamowveuli poziciiT, rac imaze miuTiTebs,<br />

rom aRniSnuli movlena sxvagvar axsnas moiTxovs.<br />

enaTmecnierebaSi mocemulia orgvari bgeraTmonacvleoba:<br />

moqmedi <strong>da</strong> istoriuli. moqmedi bgeraTmonacvleoba<br />

warmoadgens cocxali warmo-<br />

Tqmis procesSi bgeraTa cvlilebebis Sedegs <strong>da</strong><br />

igi mu<strong>da</strong>m ganpirobebulia poziciurad. amgvari<br />

rigis bgeraTmonacvleobas gansazRvravs mxolod<br />

fonetikuri faqtorebi, garkveuli bgeraTa fonetikuri<br />

garemocva. aseTi monacvleoba yovelTvis<br />

fonetikurad aris motivirebuli. igi ganekuTvneba<br />

enis fonologiur dones.<br />

rac Seexeba bgeraTmonacvleobis meore saxes,<br />

romelic SeiZleba aixsnas istoriuli Tvalsazrisi<strong>da</strong>n<br />

amosvliT, e.i. moklebulia fonologiur<br />

motivacias sinqronuli TvalsazrisiT, cnobilia<br />

istoriuli bgeraTmonacvleobis anu ablautis<br />

saxelwodebiT.<br />

ablauti anu apofonia aris iseTi xmovanTmonacvleoba<br />

erTi <strong>da</strong> imave morfemis farglebSi,<br />

romelsac morfologiuri funqcia aqvs. am rigis<br />

fonologiuri monacvleoba arsebiTad morfologiuri<br />

xasiaTisaa <strong>da</strong> amdenad ganxilul un<strong>da</strong><br />

iqnes rogorc morfologiuri movlena,<br />

ablauturi xmovanTmonacvleoba diaqroniuli<br />

TvalsazrisiT SeiZleba <strong>da</strong>yvanil iqnes fonologiurad<br />

motivirebul alternaciamde, romelic<br />

droTa ganmavlobaSi moiSala <strong>da</strong> sinqronuli<br />

TvalsazrisiT savsebiT <strong>da</strong>karga Tavisi fonologiuri<br />

saxe. ablautis amgvari xasiaTi, aRniSnavs<br />

g. wereTeli, erTgvarad aZneleb<strong>da</strong> apofo-<br />

5


niisa <strong>da</strong> fonologiuri alternaciis gamijnvas<br />

erTmaneTisagan.<br />

Cveni mizania erTmaneTisagan gavmijnoT ablauti,<br />

rogorc morfologiuri Rirebulebis mqone<br />

bgeraTmonacvleoba fonologiurad motivirebuli<br />

bgeraTmonacvleobisagan, kerZod, xmovanTmonacvleobisagan,<br />

romelic aris enis sinqronul<br />

sistemaSi. aseT movlenad miviCnevT xmovanTa reduqcias.<br />

xmovanTa reduqciis saxeebi svanurSi<br />

`bgeraTcvlilebis erT-erT saxes warmoadgens<br />

bgeraTreduqcia (frang. reduction `Semcireba,<br />

<strong>da</strong>kleba~), rac mdgomareobs imaSi, rom garkveul<br />

poziciaSi bgeras SeiZleba <strong>da</strong>akldes mkafioba,<br />

ris gamoc mas SeiZleba <strong>da</strong>ekargos zogierTi artikulaciur-akustikuri<br />

Tviseba... reduqciis Sedegad<br />

SesaZloa nebismieri bgera sruliad <strong>da</strong>ikargos.<br />

reduqcia aRniSnul dialeqtSi amJamad moqmedi<br />

procesia, romelic svanuri enis Tanamedrove<br />

saxis CamoyalibebaSi ukanasknel aqts warmoadgen<strong>da</strong><br />

(sapirispirod im mosazrebaTa, romelTa mixedviT<br />

xmovanTa reduqcia svanuri enis droindeli<br />

periodis movlenaa), rac iqi<strong>da</strong>n Cans, rom:<br />

1. svanuri enis poeziis teqstebi, romlebic<br />

enis wina periodis suraTs asaxavs, uxvad Seicaven<br />

srulxmovnobis iseT gadmonaSTebs (gar<strong>da</strong>,<br />

rasakvirvelia, lentexurisa), romlebic dRevandel<br />

yoveldRiur metyvelebaSi aRar <strong>da</strong>sturdeba.<br />

6


2. sinkopirebisa <strong>da</strong> reduqciis tendencia dResac<br />

sustad aris gamovlenili svanuris lentexur<br />

dialeqtSi;<br />

3. reduqcia moqmedebs iseT nasesxeb sityveb-<br />

Si, romelTa sesxebac axlo warsulis faqts warmoadgens;<br />

4. meryeoba, romelic gansakuTrebiT vlindeba<br />

arsebiT saxelTa brunebisas, gvaqvs paraleluri<br />

formebi srulxmovniani <strong>da</strong> reducirebuli. es ukanaskneli<br />

ufro axalgazr<strong>da</strong>Ta metyvelebisaTvis<br />

aris <strong>da</strong>maxasiaTebeli.<br />

svanuri enis xmovanTa reduqcia didi xania<br />

kvlevis sagania. jer kidev 1924 w. ak. SaniZem Tavis<br />

metad sayuradRebo naSromSi `weliwadis etimologiisaTvis~<br />

mogvca aRniSnuli movlenis pirveli<br />

mecnieruli aRwera.<br />

aRsaniSnavia v. Tofurias specialuri gamokvleva<br />

`reduqcia <strong>qarTvelur</strong> enebSi~, romelic<br />

aseve metad mniSvnelovan <strong>da</strong>skvnebs gvawvdis.<br />

magram es kvleva-Ziebani atarebdnen istoriul<br />

xasiaTs. axsnili iyo calkeuli SemTxvevebi <strong>da</strong> ar<br />

iyo warmodgenili xmovanTa reduqciis mTliani<br />

meqanizmi, romelic qmnis garkveul sistemas, rac<br />

mTlianad ar amowurav<strong>da</strong> reduqciis arss, Cven<br />

gvainteresebs, SeviswavloT xmovanTa reduqcia<br />

sinqronul aspeqtSi, rogorc enaSi moqmedi movlena,<br />

kerZod, balszemouri dialeqtis mixedviT,<br />

sa<strong>da</strong>c is cocxali procesia; avxsnaT igi fonologiuri<br />

meTodebis saSualebiT. analizi CavatareT<br />

e.w. deduqciuri meTodiT, romelic aRniSnul<br />

movlenas Seiswavlis ara izolirebulad, aramed<br />

mTlianobaSi, misi garemocvebis gaTvaliswinebiT;<br />

7


yuradReba gavamaxvileT kavSirze, romelic arsebobs<br />

sareduqcio xmovansa <strong>da</strong> mezobel Tanxmovnebs<br />

Soris <strong>da</strong> SevecadeT agvexsna yvela is<br />

movlena, romelic garkveul TanxmovanTa mezoblobiT<br />

iyo ganpirobebuli; warmovadgineT `avtomaturi<br />

sareduqcio meqanizmi~ wmin<strong>da</strong> fonologiuri<br />

sqemis saxiT, romelic aris balszemouri<br />

dialeqtis xmovanTa reduqciis erTgvari safu-<br />

Zveli.<br />

zemoaRniSnuli fonologiuri sqemis agebisa-<br />

Tvis saWiroa gaviTvaliswinoT Semdegi:<br />

1. ra poziciaSia sareduqcio xmovani; sxvagvarad<br />

rom vTqvaT, rogoria TanxmovanTa garemocva<br />

(sayuradReboa Tanxmovani Cqamieria Tu sonori).<br />

2. ramdenmarcvliania sityva potenciurad (e.i.<br />

reducirebuli xmovnis CaTvliT), romlis xmovanic<br />

ganicdis reduqcias.<br />

amis mixedviT gamovyaviT potenciurad sam-,<br />

oTx- <strong>da</strong> xuTmarcvliani sityvebi.<br />

3. kerZod, romel xmovans a, e, i, o, u <strong>da</strong> a.S.<br />

mosdis reduqcia.<br />

TuU mxedvelobaSi miviRebT yovelive amas, ma-<br />

Sin SeiZleba gamovyoT xmovanTa reduqciis Semdegi<br />

saxeebi:<br />

1. sinkope, xmovani amoiReba mTlianad;<br />

2. `sakuTriv~ reduqcia, romelic Tavis mxriv,<br />

iyofa or qvejgufad:<br />

a/ xmovani kargavs marcvlovnobas, ga<strong>da</strong>dis<br />

TanxmovanSi, e.i. ikargeba xmovnuri Tviseba, marcvlovnoba<strong>da</strong>kargviTi;<br />

8


xmovani ar kargavs marcvlovnobas, xmovani<br />

monacvleobs xmovanTan, marcvlovnobaSenarCunebiTi.<br />

zemoaRniSnulis mixedviT warmovadgenT Semdeg<br />

sqemas:<br />

xmovanTa reduqciis saxeebi<br />

sinkope<br />

V/Ø<br />

`sakuTriv~ reduqcia<br />

marcvlovnoba<strong>da</strong>kargviTi marcvlovnobaSenarCunebiTi<br />

V/C<br />

V/ V<br />

Cven SevecdebiT ganvixiloT reduqciis TiToeuli<br />

saxe yvela momentis gaTvaliswinebiT, romelic<br />

zemoT iyo CamoTvlili.<br />

rogorc ukve aRniSnuli iyo, marcvalTa raodenoba<br />

gansazRvravs xmovanTa reduqcias. kerZod,<br />

ormarcvlian sityvaSi reduqcia ar aris mosalodneli.<br />

sammarcvlian sityvaSi reduqcia mosdis<br />

Tavi<strong>da</strong>n meore, e.i. Sua xmovans, oTxmarcvlian<br />

sityvaSi reduqcia mosdis agreTve Tavi<strong>da</strong>n meore<br />

xmovans. xuTmarcvlian sityvaSi reduqcia mosdis<br />

or xmovans: Tavi<strong>da</strong>n <strong>da</strong> bolo<strong>da</strong>n meore marcvalSi.<br />

amrigad, vvaraudobT, rom reduqciis Sedegad<br />

sammarcliani sityva iqceva ormarcvlianad, oTxmarcvliani<br />

_ sammarcvlianad <strong>da</strong> xuTmarcvlianic<br />

_ sammarcvlianad.<br />

imisaTvis, rom gavarkvioT, Tu rogor icvleba<br />

nebismieri sareduqcio xmovani, saWiroa,<br />

upirveles yovlisa, <strong>da</strong>vadginoT <strong>da</strong> SeviswavloT<br />

is garemo, romelSic igi gvxvdeba. SevecdebiT<br />

)<br />

9


ganvixiloT yvela is piroba, romelSic SeiZleba<br />

aRmoCndes sareduqcio xmovani.<br />

ormarcvlian sityvaSi nebismieri wyvili<br />

konsonanti SeiZleba aRmoCndes or vokals Sua,<br />

maSin vvaraudobT, rom aRniSnul Tanxmovnebs<br />

Soris reducirebulia xmovani, radgan potenciurad<br />

sammarcvlian sityvaSi Tavi<strong>da</strong>n meore, e.i.<br />

Sua, xmovani ganicdis reduqcias. es SemTxveva<br />

SeiZleba CaiTvalos xmovanTa reduqciis umartives<br />

saxed, romelic SeiZleba ase warmovidginoT:<br />

VCCV


kompleqsebi Segvxvdeba cvlis Tu ara igi<br />

birTvis saxes<br />

cnobilia, rom harmoniuli kompleqsebi fonologiur<br />

mimarTebaTa TvalsazrisiT homogenur<br />

erTeulebs warmoadgenen <strong>da</strong> struqturulad martiv<br />

Tanxmovans utoldebian, ris gamoc aseT<br />

SemTxvevaSi, cxadia, birTvis saxe ar Seicvleba.<br />

aRniSnul kompleqsebs aRvniSnavT C C simboloTi.<br />

vvaraudobT, rom umetesad erTi <strong>da</strong> imave<br />

birTvis farglebSi Segvxvdeba am rigis mxolod<br />

erTi kompleqsi.<br />

homogenur jgufebs plus æ, e.i. Cæ <strong>da</strong> decesiuri<br />

rigis harmoniuli kompleqsi plus æ, e.i.<br />

C C æ. isinic agreTve fonologiuri struqturis<br />

TvalsazrisiT martivi Tanxmovnebis ekvivalentia.<br />

erTi birTvis farglebSi mosalodnelia. TiTo<br />

aseTi jgufi (3,317-318).<br />

amrigad, yvela zemoCamoTvlili SemTxveva<br />

gaerTiandeba msubuq birTvSi /CVC/ Semdegi tipebis<br />

saxiT:<br />

CVC<br />

a) CVC e)<br />

CæVC C<br />

C C VCæ<br />

b) CVC C g) CVCæ d) C C æVC<br />

C C VC CæVC CVC C æ<br />

maSasa<strong>da</strong>me, msubuqi birTvis aucilebeli<br />

pirobaa, rom sareduqcio xmovnis garemomcveli<br />

11


Tanxmovnebi ar aRematebodnen erT konsonants (vgulisxmobT<br />

harmoniul <strong>da</strong> labialur kompleqsebsac).<br />

Cvens yuradRebas iqcevs ori konsonantis mimdevroba,<br />

romelic ar miekuTvneba zemoaRweril homogenur<br />

kompleqsebs. ra rigisaa es Tanxmovnebi<br />

masalaze <strong>da</strong>kvirvebis Semdeg aRmoCn<strong>da</strong>, rom<br />

aseTi jgufis Tanxmovnebi<strong>da</strong>n pirveli aucileblad<br />

sonoria, (1,60-6)sonor Tanxmovnebs aRvniSnavT<br />

Cs simboloTi. e.i. gamoiyofa TanxmovanTa mimdevroba<br />

CsC. pirveli komponentis sonoroba gansaz-<br />

Rvravs mocemuli tipis konsonantTa mimdevrobas.<br />

sonorebi enis sistemaSi qmnian garkveul, sxvebisagan<br />

gansxvavebul, fonemaTa rigs, rac mkvlevar-<br />

Ta gansakuTrebul yuradRebas iqcevs. es Tavisebureba<br />

aisaxeba maTi gansakuTrebuli artikulaciiT.<br />

sonorebi gamoirCevian Tavisi RiaobiT, rac<br />

aRemateba yvela Tanxmovans <strong>da</strong> uaxlovdeba xmovnebs.<br />

isini xmierebiTac metni arian yvela Tanxmovanze<br />

<strong>da</strong> amiT axlo dganan xmovnebTan (1,11).<br />

zemoaRniSnulis gamo ismis kiTxva: xom ar<br />

axdens gavlenas xmovanTa reduqciaze sonorebi,<br />

sxvagvarad rom vTqvaT, gansazRvravs Tu ara sareduqcio<br />

xmovnis saxecvlas mis mezoblad myofi<br />

Tanxmovani <strong>da</strong>, Tu gansazRvravs, ra pirobebia<br />

amisaTvis saWiro<br />

masalaze <strong>da</strong>kvirvebis Semdeg aRmoCn<strong>da</strong>, rom<br />

sonori Tanxmovani, Tu igi msubuqi birTvis erTerTi<br />

komponentia (ase mag: CVC an CVCs), araviTar<br />

gavlenas ar axdens sareduqcio xmovanze, e.i. ise<br />

iqceva, rogorc Cveulebrivi martivi konsonanti.<br />

amitom msubuq birTvSi misi gamoyofa savsebiT<br />

zedmetia, Warbia; Cven mas aq ar aRvniSnavT.<br />

12


iseT SemTxvevaSi ki, rodesac sonori martiv<br />

konsonantTan erTad qmnis TanxmovanTa mimdevrobas<br />

CsC reduqcia sxvagvar saxes iRebs. rogorc Cans,<br />

TanxmovanTa mimdevroba (sonori plus Cqamieri)<br />

qmnis sareduqcio xmovnisaTvis gansxvavebul (gansxvavebiT<br />

martiv konsonantTagan) fonologiur<br />

garemos, rac iwvevs mis sxvagvar monacvleobas.<br />

amrigad, gamoiyofa konsonantTa mimdevroba<br />

CsC, romelic msubuqi birTvisagan gansxvavebiT,<br />

qmnis sxva saxis mZime birTvs. Teoriulad <strong>da</strong>sa-<br />

Svebia misi ori saxeoba:<br />

1. rodesac CsC TanxmovanTa mimdevroba mosdevs<br />

sareduqcio xmovans, e.i. gvaqvs CVCsC birTvi.<br />

2. rodesac CsC TanxmovanTa mimdevroba win<br />

uZRvis sareduqcio xmovans, e.i. _ CsC VC birTvi.<br />

sayuradReboa, rom sonor TanxmovanTa gverdiT<br />

mZime birTvSi martivi Tanxmovnebis nacvlad<br />

SeiZleba Segvxvdes harmoniuli <strong>da</strong> labiuri kompleqsebi,<br />

romlebic struqturuli TvalsazrisiT<br />

cal konsonants utoldebian.<br />

amrigad, Teoriulad mosalodnelia mZime<br />

birTvis Semdegi tipebi (igulisxmeba iseTi SemTxvevebi,<br />

rodesac TanxmovanTa mimdevroba CsC mosdevs<br />

sareduqcio xmovans).<br />

CV CsC<br />

a) CV CsC<br />

e) CæVCsC<br />

b) CVCsC C<br />

C C VCsC<br />

g) CVCsCæ<br />

CæVCsC<br />

CcVCsCæ<br />

d) CVCsCcæ<br />

CcæVCsC<br />

13


Catarebuli analizis Sedegad aRmoCn<strong>da</strong>, rom<br />

sareduqcio xmovani CsC VC birTvSi reduqciis<br />

iseTive Sedegs iZleva, rasac msubuq birTvSi,<br />

amitom mas calke saxeobad ar gamovyofT.<br />

SeniSvna: xSirad gvxvdeba TanxmovanTa mimdevroba<br />

CCs, romelic, Cveulebriv, msubuqi birTvis<br />

CVCs-is reduqciis Sedegad aris miRebuli.MN<br />

amrigad, gamovyofT sxva<strong>da</strong>sxva tipis birTvebs,<br />

romelTa fonologiur struqturaze <strong>da</strong>mokidebulia<br />

reduqciis saxe. TavisTavad reduqcias<br />

gansazRvravs, rogorc aRniSnuli iyo, sityvaSi<br />

marcvalTaA raodenoba, e.i. marcvalTa raodenoba<br />

qmnis reduqciisaTvis pirobebs, garemos. SegviZlia<br />

viwinaswarmetyveloT, TuU rogori tipis<br />

birTvSi <strong>da</strong> ra garemoSi ra saxis cvlilebaa<br />

mosalodneli. gvaqvs ori ganmsazRvreli piroba:<br />

1/ birTvis fonologiuri struqtura <strong>da</strong><br />

2/ birTvis fonologiuri garemo.<br />

magram es ar aris sakmarisi. aucileblad<br />

saWiroa gaviTvaliswinoT xmovanTa klasifikacia,<br />

maTi ragvaroba.<br />

svanuri enis balszemouri dialeqti uaRresad<br />

mdi<strong>da</strong>ria xmovnebiT. aq gvxvdeba eqvsi mokle<br />

xmovani /a, e, i, o, u, é/ <strong>da</strong> amasTanave misTvis<br />

specifikuri, qarTulisagan gansxvavebiT, umlautiani<br />

<strong>da</strong> grZeli xmovnebi.<br />

CvenTvis interess moklebulia grZeli xmovnebi,<br />

vinai<strong>da</strong>n cnobilia, rom grZeli xmovnebi<br />

reduqcias ar ganicdian. rac Seexeba umlautian<br />

<strong>da</strong> araumlautian xmovnebs, isini am mxriv erTgvar<br />

suraTs gviCveneben. reduqciis TvalsazrisiT maTi<br />

sxvaoba, romelic vlindeba palataluroba-arapa-<br />

14


latalurobaSi, ar warmoadgens relevan-turs<br />

(9,41). viTvaliswinebT ra yovelive amas, simartivisaTvis<br />

vimsjelebT pirobiTad aRebul araumlautian<br />

xmovnebze (<strong>da</strong>saxelebuli literaturi<strong>da</strong>n<br />

magaliTebi zustad iqneba moyvanili).<br />

xmovnebi, romelTa reduqciac aris mosalodneli:<br />

a/ð. e.i. o/ñ, u/ò <strong>da</strong> é. amasTan <strong>da</strong>kav-<br />

SirebiT sainteresoa a. SaniZis mosazreba. umlautiani<br />

o <strong>da</strong> u SeiZleba gamoixatos kompleqsebis<br />

saxiT: ñ-æe <strong>da</strong> ò-æi. ñ <strong>da</strong>viwroebuli o-nia,<br />

romlis <strong>da</strong>xriloba e-nisaken aris mimarTuli.<br />

xSirad igi isea <strong>da</strong>viwroebuli, rom TiTqmis e-<br />

namdea <strong>da</strong>suli, Tumca ki labialoba SerCenili<br />

aqvs <strong>da</strong> amitom akustikurad ue difTongis<br />

STabeWdilebas axdens... svanebi mas Cveulebriv ve<br />

jgufiT gadmoscemen.<br />

ò <strong>da</strong>viwroebuli u-nia, romelic i-saken aris<br />

ga<strong>da</strong>xrili. misi <strong>da</strong>xriloba i-nisaken xan<strong>da</strong>xan ise<br />

Sors midis, rom Tavisi pirvandeli saxi<strong>da</strong>n<br />

labialobaRa SerCeba <strong>da</strong> æi difTongis xasiaTi<br />

aqvs. svanebi mas vi jgufiT gadmoscemen. xSirad<br />

arc ki ici kacma, ra ufro swori iqneba, rom<br />

<strong>da</strong>swero ò Tu æi, ise miemsgavsebian isini<br />

erTurTs. (22,367). Cven saWiroebis mixedviT gamoviyenebT<br />

rogorc erT, ise meore formas, radgan,<br />

reduqciis TvalsazrisiT, Sedegi orive SemTxvevaSi<br />

erTi <strong>da</strong> igivea.<br />

rogoria aRniSnul xmovanTa alternacia reduqciis<br />

dros<br />

cnobilia, rom svanuris balszemour dialeqtSi<br />

`sinkopirebis wess eqvemdebareba yvela<br />

mokle xmovani, gar<strong>da</strong> u <strong>da</strong> o xmovnebisa, romelTa<br />

15


alternativa imaSi mdgomareobs, rom isini marcvlovnobas<br />

kargaven <strong>da</strong> umarcvlod æ-s erwymian~<br />

(3, 351). magram es kanonzomiereba irRveva sareduqcio<br />

xmovnis garemocvasTan <strong>da</strong>kavSirebiT, e.i. sxvagvarad<br />

rom vTqvaT, erTi <strong>da</strong> igive xmovani sxva<strong>da</strong>sxva<br />

saxis birTvSi gansxvavebul Sedegebs iZleva,<br />

amitom Cveni amocanis srulyofilad ga<strong>da</strong>-<br />

WrisaTvis saWiroa SeviswavloT calkeuli xmovnis<br />

alternacia ara izolirebad, aramed zemo-<br />

CamoTvlili birTvis tipebis mixedviT yvela im<br />

poziciaSi, romelSic es ukanaskneli gvxvdeba.<br />

amrigad, xmovanTa reduqcias balszemour<br />

dialeqtSi gansazRvravs sami ZiriTadi faqtori:<br />

1/ birTvis struqtura (msubuqi Tu mZime)<br />

2/ birTvis fonologiuri garemo <strong>da</strong><br />

3/ sareduqcio xmovnis ragvaroba.<br />

ganvixiloT aRniSnul faqtorTa kombinaciis<br />

yvela SesaZlebloba. radgan CvenTvis amosavalia<br />

birTvis struqtura, amitom mTeli analizi gaiyofa<br />

or ZiriTad nawilad:<br />

1 _ procesi, romelic mimdinareobs msubuq<br />

birTvSi;<br />

2 _ procesi, romelic mimdinareobs mZime<br />

birTvSi.<br />

16


a/ð/, e, i <strong>da</strong> é xmovanTa reduqcia potenciurad<br />

sam- an oTxmarcvliani sityvebis msubuq birTvSi<br />

SeniSvna, potenciurad xuTmarcvlian sityvebs<br />

aq ar SevexebiT, radgan, rogorc ukve aRniSnuli<br />

iyo, xuTmarcvlian sityvebSi mosalodnelia ori<br />

xmovnis reduqcia. Tu es asea, maSin gveqneba ori<br />

sareduqcio birTvi, romelTagan erT-erTi<br />

SeiZleba aRmoCndes mZime, adgili hqondes sxva<br />

saxis reduqcias. amitom xuTmarcvlian sityvebs<br />

ganvixilavT bolos.<br />

sam <strong>da</strong> oTxmarcvlian sityvebSi mosalodnelia<br />

Tavi<strong>da</strong>n meore xmovnis sruli saxis reduqcia,<br />

e.i. sinkope. amrigad, un<strong>da</strong> miviRoT Semdegi<br />

saxis alternaciebi:<br />

a /ð// Ø, e/Ø, i/Ø, <strong>da</strong> é/Ø.<br />

ganvixiloT TiToeuli xmovnis cvalebadoba<br />

yvela tipis birTvisaTvis jer sammarcvlian,<br />

Semdeg ki oTxmarcvlian sityvebSi, sareduqcio<br />

xmovanTa Semdegi TanmimdevrobiT:<br />

V=a/ð/, V=e, V=i <strong>da</strong> V= é<br />

sammarcvlian sityvaSi procesi warmogvidgeba<br />

Semdegi saxiT:<br />

+{ CVC}+<br />

V V<br />

V/C Ø C/V<br />

a. warmodgenilia msubuqi birTvis a/ tipi<br />

sareduqcio xmovani V=a/ð/-s mag.:<br />

nak- /vake/.. _ _ _ CVC<br />

↓<br />

anke- /avakebs/- V/CØC/V<br />

17


sarag- /wyaro/- _ CVCVC<br />

↓<br />

sargðS- /wyaros/- CV/CØC/ V & C<br />

xala- /wyins/ _ _ _ CVCV<br />

↓<br />

laxlñn-/ewyina/- CV/CØC/ V C<br />

V=e-s. mag.:<br />

tef- /puris kani/- _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ CVC<br />

↓<br />

nðtfun- /comi xaWapuris kanisaTvis/- C V & /C ØC/VC<br />

RigeW- /gaZleba/- CVCVC<br />

↓<br />

megWe- /gamZle/ _ CV/CØC/V<br />

meCi- /moxuci/ _ _ _ _ _ _ _ CVCV<br />

↓<br />

limCe- /sibere, <strong>da</strong>bereba/- CV/CØC/V<br />

liCed- /svla, sawyisi forma/- CVCVC<br />

↓<br />

meCde- /wasuli/ _ _ _ _ _ _ _CV/CØC/V<br />

liyer- /<strong>da</strong>marTeba, sawyisi forma/_ _ CVCVC<br />

↓<br />

xðyrax- /<strong>da</strong>marTniaT/ _ _ _ _ _ _ _ C V & /CØC/VC<br />

âæeneJ- /ube/ _ _ _ _ _ _ CæVCVC<br />

↓<br />

âæenJðr- /ubeebi, mr. r./- CæV/CØC/ V & C<br />

V=i-s mag.:<br />

cégin- /zRapari/ _ _ _ _ _CVCVC<br />

↓<br />

cégnil- /zRapari, kn.f./_ CV/CØC/VC<br />

Side- /yris/- _ _ CVCV<br />

↓<br />

liSde- /yra/- CV/CØC/V<br />

18


jim _ /marili/ _ _ _ _ _ CVC<br />

↓<br />

lajmðr- /samarile/ _ CV/C ØC V & C<br />

V=é-s mag.:<br />

féri- /xmeli/ _ _ _ CVCV<br />

↓<br />

afre- /axmobs/ _ VC/ØC/V<br />

Cafél- /fexsacmeli/ _ _ _ CVCVC<br />

↓<br />

Caflðr- /fexsacmelebi/- CV/C ØC/ V & C<br />

yéle- /ambobs/ _ _ _ CVCV<br />

↓<br />

xayle- /eubneba/- CV/CØC/V<br />

axla ganvixilavT iseT magaliTebs, sa<strong>da</strong>c<br />

martivi Tanxmovnebis nacvlad gvxvdeba decesiuri<br />

rigis harmoniuli <strong>da</strong> labialuri kompleqsebi.<br />

b. warmodgenilia msubuqi birTvis b/ tipi,<br />

sa<strong>da</strong>c CVC=CVCc an CVC=CcVC (10, 81-94); sareduqcio<br />

xmovani V=a /ð/-s. mag.:<br />

neRðSt- /Tikani/_ CVC V & Cc<br />

↓<br />

neRStðS- /Tiknis/_ CV/CØCc/ V & C<br />

maTxðf- /Ramura/ _ CVCc V & C<br />

↓<br />

maTxfiS- /Ramuras/- CV/CcØC/VC<br />

V= e-s. mag.:<br />

meSxe- /Savi/ _ _ _ _ CVCcV<br />

↓<br />

mémSxa- /moSavo/ _ CV/CØCc/V<br />

19


liCxef- /gaxdoma/ _ CVCcV C<br />

↓<br />

meCxfe- /gamx<strong>da</strong>ri/_ _CV/CcØC/V<br />

V= i-s. mag.:<br />

fiSge- /xsnis/ _ _ _ _ _ _ _ CVCcV<br />

lifSge- /gaxsna, Sexsna, ↓<br />

sawyisi/ _ CV/C O/ Cc/V<br />

gæis/ wkire / guls uwuxebs/ _ _ _ _ _ CcVCV<br />

↓<br />

/gæimi/ liwkre- /gulis<br />

Sewuxeba, sawyisi/ _ _ _ _ CV/CcØC/V<br />

méSkid- /mWedeli/ _ _ _ _ _ CVCcVC<br />

↓<br />

miSkdu- /mWedlebi, mr. r./_ CV/CcØC/V<br />

skibe- /`Tqvams~, awmyo/_ _ _ CcV C V<br />

↓<br />

liskbe- /<strong>da</strong>Tqma, sawyisi/ _ CV/CcØC/V<br />

V=é _ s CéCc<br />

↓<br />

V/CØCc/V<br />

rac ar niSnavs imas, rom amgvari struqturis<br />

sityva (ufro sworad, sareduqcio birTvi)<br />

gamoricxulia, radgan: absoluturad enobrivi<br />

masalis amowurva SeuZlebelia; gar<strong>da</strong> amisa, Tu<br />

gvaqvs am tipis sxva SemTxvevebi, maSin igulisxmeba,<br />

rom <strong>da</strong>saSvebia es ukanasknelic. kidev meti,<br />

mocemuli formulis mixedviT SegviZlia viwinaswarmetyveloT<br />

Sedegi Teoriulad <strong>da</strong>saSvebi<br />

tipis sareduqcio birTvSi. amitom, aseT SemTxvevaSi,<br />

moviyvanT Sesabamis formulas.<br />

20


jgér/ mayer- /SemomikurTxa/ _ _ _ CcVC<br />

↓<br />

xojgri- /ukurTxebs/ _ _ _ _ _ CV/CcØC/V<br />

aTðSdén- /<strong>da</strong>aviwy<strong>da</strong>/_ _V C V & CcVC<br />

↓<br />

lìSdne - /<strong>da</strong>viwyeba/ _ _ C V & /CcØC/V<br />

g. warmodgenilia msubuqi birTvis g/ tipi,<br />

sa<strong>da</strong>c CVC=CVCæ an CVC=CæVC sareduqcio<br />

xmovani V=a/ð/-s, mag.:<br />

hakæðd- /kudi/ _ _ _ _ _ CVCæ V & C<br />

↓<br />

lehkæðd- /kudiani/ _ CV/CØCæ/ V & C<br />

mutæðr- /anTebuli/ _ CVCæ V & C<br />

↓<br />

atære- /anTebs/ _ _ _ _ V/CæØC/V<br />

JaÃæðr- /aryis xe/ _ _ _ _ _ _ CVCæ V & C<br />

↓<br />

JaÃurðS- /aryis xis, naT. br./ _ CV/CæØC/ V &<br />

V= e-s. mag.:<br />

xexæ- /coli/ _ _ _ _ _ CVCæ<br />

↓<br />

lðxxæa- /colebi/ - C V & /CØCæ/V<br />

lereqæ- /tanisamosi/ _ CVCVCæ<br />

↓<br />

lirqæi- /Cacma/ _ _ _ CV/CØCæ/V<br />

liCexæ- /Zova/- _ _ _CVCVCæ<br />

↓<br />

uCxæad- /uZovrad/ _ V/CØCæ/VC<br />

akæec- /<strong>da</strong>Wra/ _ _ _ _ _ VCæVC<br />

↓<br />

akæci- /Wris, kuwavs/ _ V/CæØC/V<br />

& C<br />

21


qæerni- /lpeba/ _ _ _ CæVCCV<br />

↓<br />

meqære- /<strong>da</strong>mpali/ - CV/CæØC/V<br />

V=is. mag.:<br />

CiCæil- /Cvili/ _ _ _ _ _ _ _ CVCæVC<br />

↓<br />

luCCæil- /CvilbavSviani/ _ CV/CØCæ/VC<br />

riRæe- /angrevs/ _ _ CVCæV<br />

↓<br />

lirRæe- /ngreva/- CV/CØCæ/V<br />

qæiT- /qurdi/ _ _ _ _ _ _ CæVC<br />

↓<br />

liqæTer- /qurdoba/ _ CV/Cæ O/ C/VC<br />

kuRun- /kuRæin- /koRo/ _ _ _CVCæVC<br />

↓<br />

kuRænil- /`koRuna~, kn.f./ _ CVC æ ØCVC<br />

V= é – s.<br />

amgvari magaliTi ar gvxdeba, mimdevroba<br />

CæéC gamoricxulia.<br />

d. warmodgenilia msubuqi birTvis d/ tipi,<br />

sa<strong>da</strong>c CVC=CVCcæ an CVC=CcæVC, sareduqcio<br />

xmovani V=a /ð/-s.<br />

Ca Ccæ<br />

↓<br />

V/C O/ Ccæ/V<br />

cxæad- /aryis gamosaxdeli qvabi/ _ _ CcæVC<br />

↓<br />

nacxædìr- /gasamrjelod<br />

misacemi arayi/ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ CV/CcæØC/ V C<br />

22


V= e-s.<br />

libeWkæ - /gaskdoma/- _ CVCVCcæ<br />

↓<br />

mebWkæe- /gamsk<strong>da</strong>ri/ - CV/CØCcæ/V<br />

liSgæem- /Txovna/ _ CVCcæVC<br />

↓<br />

xaSgæmin- /sTxova/ _ CV/CcæØC/VC<br />

aSyæed- /garecxa/ _ _ _ _ _ VCcæVC<br />

↓<br />

leSyædid- /gasarecxad/ _ CV/CcæØC/VC<br />

V= i-s. mag.:<br />

fiTqæe- /xeTqavs/ _ _ _ _ _ _ _ _CVCcæV<br />

↓<br />

lifTqæe- /`xeTqva~, sawyisi/ _ CV/CØCcæ/V<br />

Txæim- /Tavi/ _ _ _ _ _ _ CcæVC<br />

↓<br />

liTxæmi- /meTauroba/ _ CV/CæØC/V<br />

Zgæibe- /texavs-angrevs/ _ _ _ _ _ _ _ _ _ CcæVCV<br />

↓<br />

RiZgæbe- /ngreva, Camowyveta, sawyisi./ _ CV/CcæØC/V<br />

V= é-s.<br />

amgvari magaliTi ar gvxvdeba, gamoricxulia.<br />

e. warmodgenilia msubuqi birTvis e/ tipi,<br />

sa<strong>da</strong>c CVC=CcVCæ.<br />

an CVC=Cæ VCc, sareduqcio xmovani V=a/ ð -s.<br />

CcaC æ<br />

↓<br />

V/CcØCæ/V.<br />

kæafx- /ylorti/ _ _ _ _ _ Cæ V & Cc<br />

ikæfxi- /ylorts Wams, ↓<br />

Txaze ityvian/ _ _ _ _ _ V/CæØCc/V<br />

23


ac Seexeba Teoriulad <strong>da</strong>saSveb CcæVC<br />

birTvs, ar Segvxvedria.<br />

mocemuli magaliTebis mixedviT SegviZlia<br />

<strong>da</strong>vaskvnaT, rom sammarcvliani sityvis msubuq<br />

birTvSi a /ð, e, i <strong>da</strong> é xmovnebi gvaZleven sruli<br />

saxis reduqcias, sinkopes anu alternacias V/Ø-<br />

Tan.<br />

24<br />

amrigad:<br />

V+/C VC/+V→<br />

← V C ØC V = A,<br />

rodesac: V=a/ ð/, e, i an é-s.<br />

axla ganvixiloT A I SemTxveva, romelic<br />

gulisxmobs a /ð, e, i <strong>da</strong> é xmovnebis reduqcias<br />

potenciurad oTxmarcvliani sityvis msubuq<br />

birTvSi.<br />

rogorc zemoT aRvniSneT, mosalodnelia<br />

Tavi<strong>da</strong>n meore xmovnis sinkope.<br />

a. warmodgenilia msubuqi birTvis a/ tipi,<br />

sareduqcio xmovani V=a/ ð/-s. mag.:<br />

xðm- /Rori/ _ _ _ _ _ _CVC<br />

↓<br />

méxm é rié- /meRore/- CV/CØC V CV<br />

TanðR- /ga<strong>da</strong>sasvleli, uReltexili/ _ CVC V & C<br />

↓<br />

liTnðRi- / uReltexilze<br />

ga<strong>da</strong>svla/ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ V/CØC/ V & CV<br />

V= e-s. mag.:<br />

gezal- /Svili/ _ _ _ CVCVC<br />

↓<br />

ugzela- /uSvilo./ _ VCØCVCV<br />

lifeS- /<strong>da</strong>Rla/ _ _ _ CVCVC<br />

↓<br />

xefSeni- /iRleba/- CV/CØC/VCV


mewe- /mSveleli/ _ _ _ _ _ CVCV<br />

↓<br />

lðmwíla- /miSvelis/ _ C V & /CØC/ V CV<br />

V= i-s. mag.:<br />

lic- /wyali/ _ _ _ _ _ _ CVC<br />

↓<br />

ulcæna- mourwyveli/ _ V/CØC/ Vˆ CV<br />

ðZih- /<strong>da</strong>kla/ _ _ V & CVC<br />

↓<br />

liZheni- /kvla/- CV/CØC/VCV<br />

V= é-s. mag.:<br />

xér- /javri/ _ _ _ _ _ _ _ _ CVC<br />

↓<br />

léxrine- /gajavrebuli./ _ CV/CØC/VCV<br />

mafén- /mwyuria/ _ _ _ CVCVC<br />

↓<br />

xafnëna- /swyurebia/_ CV/CØC/ V CV<br />

jémil- /Zma disTvis/ _ _ _ _ CVCVC<br />

↓<br />

lajmila- /Zmebi/_ _ _ _ _ CV/CØC/VCV<br />

vidre A I SemTxvevis sxva tipebs b/, g/, d/ <strong>da</strong> e/<br />

ganvixilavT, saWiroa SevCerdeT iseT sakiTxebze,<br />

romelTa gaTvaliswineba aucilebelia Cveni Semdgomi<br />

msjelobisaTvis.<br />

rogorc ukve aRvniSneT, birTvi, reduqciis<br />

minimaluri fonologiuri erTeuli, gamoiyofa im<br />

SemTxvevaSi, Tu gvaqvs ori Tanxmovani, romelTa<br />

Soris potenciurad vvaraudobT sareduqcio xmovans.<br />

amrigad, birTvis arareducirebuli sruli<br />

saxe iqneba CVC, xolo reducirebuli _ CØC.<br />

25


igulisxmeba msubuqi birTvi <strong>da</strong> sruli saxis<br />

reduqcia, alternacia V/Ø.<br />

imisaTvis, rom xmovanma ganicados reduqcia,<br />

saWiroa mocemuli birTvi moxvdes saTanado fonologiur<br />

garemoSi, e.i. aRmoCndes or vokals<br />

Sua.<br />

xSiria SemTxveva, rodesac erTsa <strong>da</strong> imave<br />

sityvaSi sareduqcio birTvi gamoiyofa sxva<strong>da</strong>sxva<br />

adgilas imis mixedviT, Tu rogor icvleba<br />

mocemuli sityvis struqtura.<br />

ase mag.: sityvaSi `qaTal~ mosalodnelia rogorc<br />

a 1 -s, ise a 2 -s reduqcia. cxadia, Sesabamisad<br />

gamoiyofa sxva<strong>da</strong>sxva birTvebic. Tu mocemul<br />

sityvas xmovans <strong>da</strong>vumatebT win, maSin CvenTvis<br />

saintereso procesi ganxorcieldeba `qaT~<br />

birTvSi, romelic reduqciis wesebis mixedviT<br />

V/qaT/V poziciaSi gvaZlevs /qØT/-s, e.i. a I /Ø. magram,<br />

Tu mocemul sityvas xmovans <strong>da</strong>vumatebT<br />

boloSi, maSin sareduqcio birTvi iqneba ukve<br />

`Tal~, romelic V/Tal/V poziciaSi gvaZlevs<br />

/TØl/, e.i. a 2 /Ø.<br />

marTlac, SesaZlebelia `qaTal~ sityvis<br />

amgvari cvalebadoba:<br />

qaTal- /qaTami/ _ _ _ _ CVCVC<br />

↓<br />

laqTalìr- /saqaTme/_ CV/CØC/VC V C a I /Ø.<br />

qaTal- /qaTami/ _ _ CVCVC<br />

↓<br />

qaTlðr- /qaTmebi/_ CV/CØC/ V C<br />

a 2 /Ø/.<br />

maSasa<strong>da</strong>me, nebismieri sareduqcio birTvis<br />

gaanalizebisaTvis saWiroa mocemuli sityvis<br />

iseTi saxecvla, rom sakvlevi obieqti aRmoCndes<br />

26


CvenTvis xelsayrel pirobebSi. ase magaliTad, Tu<br />

gvainteresebs birTvis reducirebuli saxe,<br />

saWiroa igi moxvdes Sesabamis fonologiur<br />

garemoSi, e.i. or vokals Sua, V _ V poziciaSi.<br />

amave dros, aucileblad un<strong>da</strong> gaviTvaliswinoT<br />

sityvaSi marcvalTa raodenoba.<br />

Tu gvainteresebs birTvis arareducirebuli<br />

saxe, maSin ga<strong>da</strong>mwyveti mniSvneloba eniWeba<br />

Sesabamis fonologiur garemos, e.i. igi un<strong>da</strong><br />

aRmoCndes V-C an C-V poziciaSi. rac Seexeba<br />

sityvaSi marcvalTa raodenobas, am SemTxvevaSi<br />

ara aqvs mniSvneloba. magaliTad:<br />

maltuæór- /mosiyvarule/_ _CV/CØC/Væ V & C<br />

↑<br />

xalðt- /uyvars/ _ _ _ _ _ _ CVCVC<br />

↓<br />

laxlatén- /Seuyvar<strong>da</strong>/- CV/CØC/VCVC<br />

<strong>da</strong>gra- /sikvdili/_ _ _ _ _ CV/C ØC/V<br />

↓ ↑<br />

ledgðri- /sasikvdile/ _ CV/CØC/ V & CV<br />

magram xSirad sityvis saxecvla ar aRadgens<br />

birTvis srul saxes. ase mag.:<br />

I-akre- /aRebs/ _ _ _ _ _V/CØC/V<br />

↓ ↑<br />

II- adkare- /gaaRo/ _ V/CØC/VCV<br />

I sityvis reducirebuli birTvi `k O/ r~ Tavisi<br />

sruli saxiT `kar~ warmodgenilia II sityvaSi.<br />

rac Seexeba II sityvis reducirebul birTvs,<br />

`dØk~ misi sruli saxe ar aRdgeba, rac ar un<strong>da</strong><br />

vcvaloT aRniSnuli sityvis struqtura. Tavis-<br />

Tavad `dk~ ar warmoadgens harmoniul kompleqss,<br />

amitom vvaraudobT, rom maT Soris potenciurad<br />

27


arsebobs xmovani. Tu es ase ar aris, maSin saerTo<br />

wesis Tanaxmad sammarcvlianma sityvam un<strong>da</strong> ganicados<br />

Sua xmovnis reduqcia, e.i. un<strong>da</strong> gvqondes<br />

`adkre~ `adkare~-s nacvlad (mxedvelobaSia msubuqi<br />

birTvi). rogorc vxe<strong>da</strong>vT, zemoT CamoTvlili<br />

argumentebiT ar aixsneba mocemuli magaliTi.<br />

vfiqrobT, `adkare~-Si `dVk~ aris msubuqi birTvi.<br />

xmovani ganicdis sruli saxis reduqcias. e.i.<br />

/CØC/, sa<strong>da</strong>c sareduqcio xmovani V SeiZleba iyos:<br />

a/ ð/, e, i an é, radgan gvaqvs alternacia V/Ø.<br />

SeniSvna: I sityva `akre~ `a 2 ~ xmovani gvaqvs<br />

swored iq, sa<strong>da</strong>c vvaraudobT sareduqcio<br />

xmovans, rac Seexeba `dVk~ð birTvis srul saxes,<br />

igi ar gvxvdeba, vinai<strong>da</strong>n misi pozicia yovelTvis<br />

sareduqcio V/dVk/V. es gamowveulia im TaviseburebiT,<br />

romelic axasiaTebs mocemuli enis<br />

zmnebs, kerZod, preverbis Semdeg zmnis Ziris win<br />

(igive exeba piris niSnebsac), TiTqmis yovelTvis,<br />

Cndeba e.w. `xiluli~ (faruli) maqcevari, romelic<br />

am SemTxvevaSi warmoadgens sareduqcio xmovans.<br />

Tu aseTi maqcevari ar gvaqvs, e.i. preverbi<br />

uSualod mierTvis zmnis Zirs, maSin reduqcia<br />

ga<strong>da</strong>inacvlebs iq, sa<strong>da</strong>c aRmoCndeba Tavi<strong>da</strong>n<br />

meore xmovani. mag.:<br />

Réri- /wava/ _ _ _ _ CVC<br />

↓<br />

esRri- /midis./ _ V/CC ØC/V<br />

tixe- /abrunebs/ _ _ _ _CVCVC<br />

↓<br />

ðntxe- /moabrunebs/_ V & /CCØC/V<br />

28


eduqcia ganica<strong>da</strong> é xmovanma (I magaliTSi) <strong>da</strong><br />

i xmovanma (II magaliTSi, rasac a<strong>da</strong>sturebs wina<br />

xmovnis umlauti), radgan isini warmogvidgebian<br />

sityvaSi Tavi<strong>da</strong>n meore xmovnebad /VC+CVCV<br />

VCCØCV /. sareduqcio birTvia /CCVC /, sa<strong>da</strong>c pirveli<br />

ori Tanxmovani ar qmnis homogenur kompleqss<br />

<strong>da</strong>, amave dros, maT Soris ar igulisxmeba<br />

reducirebuli xmovani. es aris, Tu SeiZleba ase<br />

iTqvas, ori martivi Tanxmovnis `iZulebiTi~ mezobloba.<br />

gvaqvs iseTi magaliTebi, rodesac erTerTi<br />

maTgani warmodgenilia harmoniuli kompleqsiT<br />

(cxadia, is iqneba zmnis Ziriseuli, radgan<br />

svanurSi arc erTi preverbi ar Seicavs harmoniul<br />

kompleqss), maSin faqtiurad oTxi Tanxmovani<br />

iyris Tavs, rac uCveulo un<strong>da</strong> iyos mocemuli<br />

enisaTvis (gansakuTrebiT, sityvis Tavsa <strong>da</strong> Sua<br />

nawilSi). mag.:<br />

Syedni- /vardeba/ _ _ _ _ _ _ _ _ CcV/CØC/V<br />

↓ ↑<br />

CæðnSydeni- /Camovardeba/ _ _Cæ V & CCcØCVCV<br />

rogorc aRvniSneT, reduqciis saxes gansazRvravs<br />

birTvis struqtura <strong>da</strong> sareduqcio xmovani;<br />

amitom, am SemTxvevaSic Sedegebi gveqneba igive,<br />

rac zemoT, radgan vgulisxmobT reduqcias msubuq<br />

birTvSi, rodesac sareduqcio xmovnebi: a, e,<br />

i, maqcevrebiT (qcevis morfemebiT) aris<br />

warmodgenili, mag.:<br />

anye- / acxobs/ _ _ _ _ V/CØCV<br />

↓<br />

a/Ø<br />

annaye- /gamoacxo/ _ V/CØC/VCV<br />

29


xelCe- /<strong>da</strong>rajobs/ _ _ CVCØCV<br />

↓<br />

e/Ø<br />

esleCón- /u<strong>da</strong>raja/ _ V/CØC/VC V & C<br />

ilak- /agnebs/ _ _ _ CVC V & C<br />

↓<br />

i/Ø<br />

ðTlak- /miagno/ _ V & /CØC/VC<br />

rasakvirvelia, igive suraTi iqneba, Tu<br />

Segvxvdeba msubuqi birTvis sxva tipebic (amis<br />

Sesaxeb ix. qvemoT).<br />

ganvixiloT A I SemTxvevis sxva tipebi:<br />

b. warmodgenilia msubuqi birTvis b/ tipi;<br />

CVC=CVCc an CVC=CcVC sareduqcio xmovani<br />

V=a/ð/-s.<br />

âasg- /WaRara/_ _ _ _ _ _ _ _ _ CVCc<br />

↓<br />

léâsgêne- /gaWaRaravebuli/ _ CV/CØCc/ V CV<br />

an<br />

licxðt- /gaCxera/ _ _ _ _ _ CVCcVC<br />

↓<br />

xacxteni- /aCxers, asobs/ _ _ CV/CcØC/VCV<br />

atybe- /wvavs/ _ _ _ VCc ØCV<br />

↓ ↑<br />

antyabe- /Sewva/ _ V/CØCc/VCV<br />

b I . V= e-s. mag.:<br />

ðnreSg- /iyara futkarma, <strong>da</strong>iyvnen ojaxebad,<br />

- naTqvamia futkarze/ _ _ _ _ VCØC VCc<br />

↓<br />

lirSgìne- /futkris<br />

gamoyofa, sawyisi/ _ _ _ _ _ CV/CØCc/ V CV<br />

30


aTbejg _ /miabjina/ _ _ _ _ _ _ _VCØCVCc<br />

↓<br />

libjgìne- /mibjena, sawyisi/ _ _ _ CV/CØCc/ V & CV<br />

iSyed- /vardeba/ _ _ _ _ _ _ _ VCcVC<br />

↓<br />

CæðSydeni- /Camovardeba/ _ Cæ V & /CcØC/VCV<br />

icqef- /texavs sicils/ _ _ _ _ VCcVC<br />

↓<br />

xocqfeni- /utydeba, uskdeba/ _ CV/CcØC/VCV<br />

V=i-s. mag.:<br />

iSdmi- /Tvreba/ _ _ _ _ _ _ CVCcØCV<br />

↓<br />

ðdSdémón- /<strong>da</strong>Tvra/ _ _ _ V/CØCcNC V & C<br />

SeniSvna: `ðdSdémón~-Si pirveli a-s umlauti<br />

kidev erTi <strong>da</strong>mamtkicebeli sabuTia imisa, rom<br />

preverbis Semdeg `i~ xmovanma ganica<strong>da</strong> sruli<br />

saxis reduqcia.<br />

cxek- /tye/ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _CcØC<br />

↓<br />

licxkiSi- /tyis kafva/ _ _ CV/CcØC/VCV<br />

sgim- /mJave wyali/ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ CcVC<br />

↓<br />

lisgmune- /am wylis <strong>da</strong>leva, sawyisi CV/CcØC/VCV<br />

laxSdix- /Sealia/ _ _ _ _ _ _ _ CVCØCcVC<br />

↓ ↓<br />

xðSTxuni- /Sealevs, -myof. usr./ _ _ CV/CcØC/VCV<br />

V=é-s mag.:<br />

jgéróg- /wmin<strong>da</strong> giorgi/ _ _ _ _ _ _ _ CcVC V & C<br />

lijgrêge- /gulis gamagreba<br />

↓<br />

wmin<strong>da</strong> giorgis SemweobiT/ _ _ CV/CcØC/VCV<br />

31


méskðd- /beWedi/ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _CVCc V & C<br />

↓<br />

lémskade- /<strong>da</strong>beWdili, galamazebuli/CV/CØCc/VCV<br />

sareduqcio xmovani V=a /ð/s/ mag.:<br />

arðSæ- /<strong>da</strong>arRvia – _ VC V & Cæ<br />

↓<br />

arSæeni- /arRvevs/ _ V/CØCæ/VCV<br />

laxæ- /mTa/ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ CVCæ<br />

↓<br />

lilxæðri- /mTaSi siaruli/ _ CV/CØCæ/ V & CV<br />

an<br />

mutæðr- /anTebuli/ _ _ _ _ _ _ _ CVCæ V & C<br />

↓<br />

litærðli- /anTeba, obieqti, mr./ _ CV/CæØC/ V & CV<br />

V= e-s. mag.:<br />

nezæ- /de<strong>da</strong> Rori/ _ _ _ _ _ _ _ _ CVCæ<br />

↓<br />

lenzòri- /goWi _ sadedle/ _ _ CV/CØC/VCV<br />

SeniSvna: umarcvlo æ `<strong>da</strong>ikarga~. mox<strong>da</strong> kompensacia<br />

momdevno xmovanTan, romelic <strong>da</strong>grZel<strong>da</strong><br />

msgavsad staær-stêr. (23,321)<br />

mewæin- /swori/ _ _ _ _ _ _ _ CVCæVC<br />

↓<br />

limwæine- /gasworeba/ _ _ CV/CØCæ/VCV<br />

hæedi- /yidis/ _ _ _ _ _ CæVCV<br />

↓<br />

ahædìnex- /gayidian/ _ _V/CæØC/ V CVC<br />

liqæec- /gawyveta/ _ _ _ CVCæVC<br />

↓<br />

gæeqæceni- /gvwydeba/ _ CæV/CæØC/VCV<br />

32


V= i, s. mag.:<br />

ikæhðli- /kiTxulobs/_ _ _V/CæØC/ V & CV<br />

↓<br />

ðnkæihêle- /moikiTxa/_ V & /CØCæ VC V CV<br />

an<br />

ðnkæihðle _ _ _ V & CØCæVC V CV<br />

↓<br />

likæhðli _ _ _ _ CV/CæØC/ V CV<br />

/xola /qæiniS- /wuwki/ _ _ _ _ _ CæV CV C<br />

↓<br />

lðqæniSêld- /sawuwkeblad/ _ C V & /CæØC/VC V CC<br />

V= é-s.<br />

amgvari magaliTi ar Segvxvdeba, gamoricxulia.<br />

d. msubuqi birTvis d/tipi CVC = CVCcæ an<br />

CVC = CcæVC, sareduqcio xmovani V = a /ð/-s. mag.:<br />

ðncxæap- /moitaca/ _ _ _ _ _ _ V & /CØCcæ/VC<br />

↑ ↓<br />

licxæpìne- /motaceba, sawyisi/ _ CV/CcæØC/ V CV<br />

V= e-s.<br />

liZgæeb- /Catexva, gawyveta/_ _ CVCcæVC<br />

↓<br />

xoZgæbeni- /uwydeba, engreva/ _ CV/CcæØC/VCV<br />

sgæeji /brZandeba, ityvian<br />

mxolod RmerTze/ _ _ _ _ CcæVCV<br />

↓<br />

lisgæjìne /<strong>da</strong>brZandeba, sawyisi/ _ CV/CcæØC/ V CV<br />

33


V= i-s, mag.:<br />

lðxmiTqæón _ /SeeCvia/ _ _ _ C V & CØCVCcæ V & C<br />

↓<br />

xðmTqæena _ /sCveo<strong>da</strong> Turme/ _ _ CV/CØCcæ/VCV an<br />

CcæiC<br />

↓<br />

V/CcæØC/VCV<br />

V= é-s.<br />

amgvari magaliTi ar gvxvdeba, gamoricxulia<br />

e. warmodgenilia msubuqi birTvis e/tipi.<br />

CVC=CæVCc an CVC = CcVCæ<br />

sareduqcio xmovani V = a /ð/-s<br />

CcaCæ<br />

↓<br />

V/CcØCæ/VCV<br />

V= e-s.<br />

likæefx- /xtoma, sawyisi/ _ CVCæVCc<br />

↓<br />

xekæfxeni- /axteba/ _ _ _ _ CVCæØCc/VCV<br />

liâæesg- /parsva, sawyisi/ _ CVCæVCc<br />

↓<br />

xeâæsgeni- /epareba/ _ _ _ _ CVCæØCc/VCV<br />

CceCæ<br />

↓<br />

V/CcØCæ/VCV<br />

V= i-s.<br />

CæiCc an CciCæ<br />

↓<br />

↓<br />

V/CæØCc/VCV V/CcØCæ/VCV<br />

V= é-s.<br />

34<br />

amgvari magaliTi ar gvxvdeba, gamoricxulia.


Cvens yuradRebas iqcevs erTi iseTi magaliTi,<br />

romlis sareduqcio birTvi warmodgenilia ori<br />

harmoniuli kompleqsiT; amasTanave erT-erT<br />

maTgans <strong>da</strong>matebiT axlavs æ. iqmneba msubuqi<br />

birTvebi. reduqcia xdeba yvela im wesis mixedviT,<br />

rac zemoT iyo gaTvaliswinebuli.<br />

ðntyæðsg_ /naperwkali/_ _ _ _ V & /CØCcæ/ V & Cc<br />

lityæsgìne _ /gakvra,<br />

↓<br />

naperwklis gamovardna/_ _ CV/CcæØCc/ V CV<br />

pirveli sityva sammarcvliania. reduqcias<br />

ganicdis Tavi<strong>da</strong>n meore xmovani. sareduqcio<br />

birTvia CVCcæ.<br />

meore sityva oTxmarcvliania. reduqcias<br />

ganicdis Tavi<strong>da</strong>n meore xmovani. sareduqcio<br />

birTvia CcæVCc.<br />

ganxiluli magaliTebi<strong>da</strong>n SeiZleba <strong>da</strong>vaskvnaT,<br />

rom msubuqi birTvis yvela tipi oTxmarcvlian<br />

sityvaSi warmogvidgens a/ð/, e, i <strong>da</strong> é xmovnebis<br />

sruli saxis reduqcias, rodesac sareduqcio<br />

xmovani sityvis Tavi<strong>da</strong>n meore xmovania.<br />

amrigad: V +/CVC/+VCVC <br />

VCØCVCVC = A I ,<br />

rodesac: V = a/ ð/, e, i <strong>da</strong> é-s.<br />

rogorc vxe<strong>da</strong>vT, A <strong>da</strong> A I SemTxvevebi iZleva<br />

reduqciis erTgvar saxes, sinkopes. Tu aRniSnul<br />

formulebs A, A I gavutolebT erTmaneTs <strong>da</strong><br />

pirobiTad avirCevT erT-erT maTgans, magaliTad:<br />

A-s, maSin zogadi formula miiRebs aseT saxes:<br />

V +/CVC/+VC(VC) <br />

VCØCVC(VC) = A,<br />

rodesac: V = a/ð/, e, i <strong>da</strong> é –s.<br />

35


amrigad, formula asaxavs balszemour dialeqtSi<br />

sruli saxis xmovanTa reduqcias anu<br />

sinkopes potenciurad sam <strong>da</strong> oTxmarcvlian sityvebSi.<br />

SeniSvna: yuradRebas iqcevs ramdenime Sem-<br />

Txveva, romelic gvxvdeba gamonaklisis saxiT.<br />

mag.:<br />

xasdik- /wyins/ _ _ _CVCcVC<br />

↓<br />

lisdike - /wyena/ _ CV/CcVC/V<br />

TiTqos ar xdeba mosalodneli reduqcia,<br />

magram gvaqvs forma: aTsðstkén- /ewyina/, romlis<br />

mixedviT vvaraudobT, rom Tav<strong>da</strong>pirvelad iyo<br />

lisasdike- /reduqciis Semdeg/ lissdike- /ori<br />

s-s Serwymis Sedegad, miviReT _ lisdike; `d~<br />

gamkveTr<strong>da</strong> <strong>da</strong> sd→st/. ar xdeba reduqcia msubuq<br />

birTvSi, sityvaSi: `lizelól~ - /siaruli/ aqe<strong>da</strong>n:<br />

`izelól~ -/<strong>da</strong>dis/, `zelalóÎ /siarulis moyvaruli/<br />

<strong>da</strong> a.S. auxsnelia meryeoba: `iskine~- /xteba/,<br />

magram `askne~ /ga<strong>da</strong>xta/, `xoskine~- /uxteba/, magram<br />

usknêlad- /uxtomlad/. ar xdeba xmovnis reduqcia<br />

iq, sa<strong>da</strong>c is mosalodneli iyo. mag.: ziSxora<br />

/deka/, atama /atami/, wyélian /sufTa, wmin<strong>da</strong>/ <strong>da</strong><br />

sxv. aseTi SemTxvevebi Zalian cotaa <strong>da</strong> umniSvneloa.<br />

36


o/ñ/ <strong>da</strong> u/ò/ xmovanTa reduqcia potenciurad<br />

sam- <strong>da</strong> oTxmarcvliani sityvebis msubuq birTvSi<br />

axla ganvixiloT xmovanTa reduqciis sxva<br />

saxe: `sakuTriv~ reduqcia, kerZod marcvlovnoba<strong>da</strong>kargviTi,<br />

potenciurad sam <strong>da</strong> oTxmarcvlian<br />

sityvebSi. aseT SemTxvevaSi sareduqcio xmovnebi<br />

SeiZleba iyos mxolod u/ò/ <strong>da</strong> o/ñ/, romlebic<br />

msubuq birTvSi gvaZleven monacvleobas æ-sTan,<br />

e.i. gveqneba alternaciebi u/ò// æ <strong>da</strong> o/ñ// æ.<br />

sammarcvlian sityvaSi procesi warmogvidgeba<br />

Semdegi saxiT:<br />

magaliTebi warmodgenilia msubuqi birTvis<br />

yvela tipisaTvis sareduqcio xmovanTa Semdegi<br />

TanmimdevrobiT:<br />

{ CVC} - msubuqi birTvi<br />

V + + V - sareduqcio fonologiuri garemo<br />

V CæCV<br />

magaliTebi warmodgenilia msubuqi birTvis<br />

yvela tipisaTvis sareduqcio xmovanTa Semdegi<br />

TanmimdevrobiT:<br />

V = o/ñ <strong>da</strong> V = u/ò<br />

a. mocemulia msubuqi birTvis a/tipi CVC <strong>da</strong><br />

sareduqcio xmovani V = o. mag.:<br />

naJom- /SenaSali/ _ CVCVC<br />

↓<br />

aJæme- /Slis/ _ _ _ V/CæC/V<br />

wor- /`sisxlis fasi~/ _ _ _ CVC<br />

↓<br />

liwæri- /sisxlis aReba/ _ V/CæC/V<br />

37


nðboz- /saRamo/ _ _ _ _ CV & CVC<br />

↓<br />

nðbæzðS- /saRamos/ _ _ _ C V & /CæC/ V & C<br />

V = ñ = æe -s<br />

qêhñd- /gayide/ _ _ C V CV & C<br />

↓<br />

lihædi- /gayidva/ _ CV/CæC/V<br />

Cæemin- /gaakeTa/ _ _ C V & CVC<br />

↓<br />

liCæme- /keTeba/ _ CV/CæC/V<br />

V= u-s, mag.:<br />

mus- /Tovli/ _ _ _ CVC<br />

↓<br />

amæsi- /Tovs/ _ _ V/CæC/V<br />

xun- /saZirkveli/ _ _ _ _ _ _ CVC<br />

↓<br />

ixæni- /saZirkvels yris/ _ _ V/CæC/V<br />

kumðS- /saqoneli/ _ _ _ _ _ _ _ _ CVC V & C<br />

↓<br />

lakæmðS- /saqonlis sadgomi/ _ CV/CæC/VC<br />

V = ò = /æi/ -s /ix.<br />

mubòr- /bneli/ _ _ _ _ _ _ _ _ _ CVC V & C<br />

↓<br />

libære- /<strong>da</strong>Rameba, <strong>da</strong>bneleba/ _ CV/CæC/V<br />

muxòr- /kuTxe/ _ _ _ _ _ _ _ _ _ CVC V & C<br />

↓<br />

muxærðl- /kuTxeebi/ _ _ _ _ _ _ CV/Cæ C/ V & C<br />

am SemTxvevaSi formulirebis dros ui <strong>da</strong> ue<br />

kompleqsebs aRvniSnavT V & simboloTi, anu rogorc<br />

umlautian xmovnebs.<br />

38


ogorc aRniSnuli iyo, reduqciisaTvis umlauts<br />

ara aqvs mniSvneloba. es naTlad Cans<br />

amgvari magaliTebi<strong>da</strong>n:<br />

akuS - /gatexe/ _ _ VCVC<br />

↓<br />

likæSe- /texva/ _ CV/CæC/V<br />

kòSe- /texs/ _ _ _ _ C V & CV<br />

↓<br />

likæSe- /texva/ _ CV/CæC/V<br />

nalyur- /nawoli/ _ CVCCVC<br />

↓<br />

liyære- /wola/ _ _ CV/CæC/V<br />

lumyòn- /wolila Turme/ _ CVCC V & C<br />

liyære- /wola/ _ _ _ _ _ CV/CæC/V<br />

b. warmodgenilia msubuqi birTvis b/ tipi<br />

CVC = CVCc an CVC = CcVC<br />

sareduqcio xmovani V = o-s<br />

CoCc<br />

↓<br />

V/CæCc/V<br />

nasgoj- /nabrZanebi/_ _ _ CVCcVC<br />

↓<br />

nasgæjaS- /nabrZanebis/ - CV/CcæC/VC<br />

V= ñ = æe-s mag.:<br />

liSgæem-liSgñm- /Txovna/ _ _ _ _ _ CVcæ V & C<br />

laSgæmðS- /saTxovris,<br />

↓<br />

saTxovari - naT. br-Si/ _ CV/CcæC/ V & C<br />

V = u-s<br />

39


CuCc<br />

↓<br />

V/CæCc/V<br />

tyuba- /wyvilis cali/ _ _ _ CcVCV<br />

↓<br />

natyæbðr- /tyupis cali/_ CV/CcæC/ V & C<br />

sgur- /zis/ _ _ _ _ CVCcVC<br />

↓<br />

lisgære- /jdoma/ _ CV/CcæC/V<br />

doSdul- /mTvare/ _ _ _ CVCcVC<br />

↓<br />

doSdælðS- /mTvaris/ _ CV/CcæC/ V & C<br />

V=ò=æi-s.<br />

aSgæid-aSgòd- /<strong>da</strong>axrCo/ _ _ _VCc V & C<br />

↓<br />

liSgæde- /<strong>da</strong>xrCoba/ _ _ _ _CV/CcæC/V<br />

Sgæir- Sgòr- /sircxvili/ _ _ _ _ Cc V & C<br />

↓<br />

xaSgòri- /sircxvilSi iqneba/ _ CV/CcæC/V<br />

ðdSxæin- /Seinaxa/ _ V & CCcæVC = V & CCc V & C<br />

↓<br />

↓<br />

liSxæni- /Senaxva/ _ CV/CcæC/V= CV/CcæC/V<br />

V = u/ ò/-s<br />

Txumur- /uTavo/ _ _ _ _ _ _ _ _ CcVCVC<br />

↓<br />

uTxæma- /umeTauro/ _ _ _ _ _ _ V/CcæC/V<br />

<br />

laTxæim- laTxòm- /sameTauro/ _CVCc V & C<br />

g. warmodgenilia msubuqi birTvis g/tipi<br />

CVC=CVCæ an CVC=CæVC<br />

40


es ukanaskneli gamoricxulia. mimdevroba<br />

CæuC <strong>da</strong> CæoC ar gvxvdeba.<br />

sareduqcio birTvia: CVCæ, sareduqcio xmovani<br />

V = o/ñ/-s.<br />

CcoCæ<br />

↓<br />

V/CcæCæ/V<br />

V = u-s.<br />

muqux- /qva/ _ _ _ _ _ _ _ CVCVC<br />

↓<br />

meqæxæiS- /qvis, naT. br./ _ CV/CæCæ/VC<br />

Teoriulad <strong>da</strong>saSvebi d) tipi ar Segvxvedria.<br />

formula miiRebs aseT saxes.<br />

CuCcæ <strong>da</strong> CoCcæ<br />

↓<br />

↓<br />

V/CæCcæ/V V/CcæCæ/V<br />

e. warmodgenilia msubuqi birTvis e/tipi<br />

CVC = CæCc an CVC = Cc V Cæ.<br />

pirveli SemTxveva gamoricxulia /mimdevroba<br />

CæuC <strong>da</strong> CæoC. ar gvxvdeba/. meore SemTxvevaSi<br />

sareduqcio xmovani<br />

V = o/ñ/-s.<br />

CcoCæ<br />

↓<br />

V/CcæCæ/V<br />

V = u-s.<br />

Sdugæ- /Tagvi/ _ _ _ _ _ _ _CcVCæ<br />

↓<br />

laSdægæór- /saTaguri/_ CV/CcæCæ/ V & C<br />

msubuqi birTvis yvela is tipi, romlis magaliTebic<br />

Segvxv<strong>da</strong>, sammarcvlian sityvaSi gvaZ-<br />

41


levs o/ñ/ <strong>da</strong> u/ò/ xmovnebis monacvleobas æ-sTan,<br />

e.i. aRniSnuli xmovnebi kargaven marcvlovnobas.<br />

amrigad, zogadi formula miiRebs aseT saxes,<br />

rodesac<br />

V = o (ñ)-s an u (ò)-s<br />

V+/C VC/ + V →<br />

→ V Cæ C V = Б<br />

axla ganvixiloT Б I SemTxveva, romelic gulisxmobs<br />

potenciurad oTxmarcvliani sityvis msubuq<br />

birTvSi o/ñ//æ <strong>da</strong> u/ò//æ xmovnebis saxecvlas.<br />

rogorc zemoT aRvniSneT, aqac mosalodnelia<br />

maTi alternacia æ-sTan, e.i. o/ñ//æ <strong>da</strong> u/ò//æ-sTan.<br />

a. warmodgenilia msubuqi birTvis a/tipi CVC<br />

sareduqcio xmovani V = o/ñ/-s mag.:<br />

cod- /codva/_ _ _ _ _ _ _ _CVC<br />

↓<br />

licædile- /Secodeba/ - CV/CæC/VCV<br />

liTof- /srola/ _ _ _ _ _ _ _ _ CVCVC<br />

↓<br />

iTæfini- /Tofis srolaSi iqneba/- V/CæC/VCV<br />

V = ñ = /æe/-s.<br />

aTcæem = aTcñm- /wausva/ _ VCC V & C<br />

↓<br />

licæmeni- /wasma/ _ _ _ _ _ CV/CæC/VCV<br />

V = u/ò/-s<br />

hunar- /smena/ _ _ _ _ _ CVCVC<br />

↓<br />

lihænðri- /mosmena/_ CV/CæC/ V & CV<br />

gurna- /mrgvali qva/ _ _ _ CVCCV<br />

↓<br />

agærðni- /agorebs qvas/ _ V/CæC/ V & CV<br />

42


Zuhëra- /saceri/ _ _ _ CVC V CV<br />

↓<br />

liZæhëre- /gacra/ _ CV/CæC/ V CV<br />

anTunêle- /wyali <strong>da</strong>alevina/_ _VCCVC V CV<br />

liTænóli- /wylis <strong>da</strong>levineba, ↓<br />

sawyisi/ _ _ _CV/CæC/VCV<br />

b. warmodgenilia msubuqi birTvis b/tipi<br />

CVC = CVCc an CVC + CcVC<br />

sareduqcio xmovani V = o/ñ/-s<br />

CoCc an CcoC<br />

↓<br />

↓<br />

V/CæCc/VCV V/CcæC/VCV<br />

V = u/ò/-s<br />

CuCc<br />

↓<br />

V/CæCc/VCV<br />

an<br />

naSgurêne- /<strong>da</strong>narigebi/ _ CVCcVC V CV<br />

↓<br />

liSgærêne- /<strong>da</strong>rigeba/ _ CV/CcæC/VCV<br />

JðnZgubîre- /aiwyvita,<br />

obieqti mr-Sia _ C V & C CcVC V CV<br />

↓<br />

liZgæbîre- /awyveta/ _ _ _ VCV/CcæC/ V CV<br />

g. warmodgenilia msubuqi birTvis g/ tipi<br />

CVC = CVCæ an CVC = CæVC<br />

es ukanaskaneli gamoricxulia, mimdevroba<br />

CæuC <strong>da</strong> CæoC, rogorc aRvniSneT, ar gvxvdeba.<br />

43


sareduqcio xmovani V = o/ñ/-s<br />

CoCæ<br />

↓<br />

V/CæCæ/VCV<br />

V = u/ò/-s. mag.:<br />

muRæÎe- /hyvavis/ _ _ _ _ _ CVCæÎV (2)<br />

↓<br />

limæRæðÎe- /yvaviloba/- CV/CæCæ/ V & ÎV<br />

lugæðr- /msuqani/ _ _ _ _ CVCæ V & C<br />

↓<br />

lilægæðri- /gasuqeba/- CV/CæCæ/ V & CV<br />

d. warmodgenilia msubuqi birTvis d/ tipi<br />

CVC = CVCcæ an CVC=CcæVC<br />

es ukanaskneli gamoricxulia. mimdevroba<br />

CcæuC <strong>da</strong> CcæoC ar gvxvdeba.<br />

sareduqcio xmovani V = o/ñ/-s.<br />

CoCcæ<br />

↓<br />

V/CæCcæ/VC<br />

V = u/ò/-s. mag.:<br />

muSgæri- /stumari/ _ _ _ _ CVCcæCV<br />

↓<br />

limæSgæare- /stumroba/- CV/CæCcæVCV<br />

awmuSæón- /gagvistumra/ _ _ _ VC CVCcæ V & C<br />

↓<br />

limæSgæane- /valis ga<strong>da</strong>x<strong>da</strong>/- CV/CæCcæ/VCV<br />

Teoriulad <strong>da</strong>saSvebi e/ tipi:<br />

CcoCæ an CcuCæ<br />

↓<br />

V/CcæCæ/VCV<br />

↓<br />

V/CcæCæ/VCV<br />

44


SeniSvna: rogorc vnaxeT, sam- <strong>da</strong> oTxmarcvliani<br />

sityvebi reduqciis TvalsazrisiT gansxvavebul<br />

Sedegebs ar iZleva, amitom erT-erTi maTganis<br />

mixedviT SeiZleba ganvsazRvroT, SevavsoT<br />

meore. ase magaliTad, Tu romelime tipis birTvi<br />

ar Segvxv<strong>da</strong> sammarcvlian sityvaSi <strong>da</strong> Segvxv<strong>da</strong><br />

oTxmarcvlianSi, maSin SeiZleba Sedegi vivaraudoT<br />

oTxmarcvlianis mixedviT, an piriqiT. magram,<br />

Tu romelime tipis birTvi ar Segvxv<strong>da</strong> arc sammarcvlian<br />

<strong>da</strong> arc oTxmarcvlian sityvaSi, cxadia,<br />

aseT SemTxvevaSi ganmsazRvrelia birTvis<br />

fonologiuri struqtura. ase magaliTad: msubuqi<br />

birTvis zogierTi tipi ar qmnis o <strong>da</strong> u xmovnebisaTvis<br />

sasurvel fonologiur garemos, e.i.<br />

xmovnebisaTvis aRniSnuli pozicia gamoricxulia.<br />

aseTia:<br />

b/ tipis msubuqi birTvi CVCc<br />

g/ tipis msubuqi birTvi CæVC<br />

d/ tipis msubuqi birTvi CcæVC<br />

e/ tipis msubuqi birTvi CæVCc<br />

ukanasakneli sami yuradRebas ipyrobs Tavisi<br />

struqturiT, samive SemTxvevaSi birTvis pirveli<br />

Tanxmovani warmodgenilia labialuri kompleqsiT,<br />

e.i. Cæ an Ccæ-Ti. amgvari struqturis<br />

birTvSi <strong>da</strong>uSvebelia o/ñ/ <strong>da</strong> u/ò/ xmovnebi. amrigad,<br />

aRniSnul dialeqtSi mimdevrobebi CæuC,<br />

CæoC ar gvxvdeba.<br />

aris SemTxvevebi, rodesac erTsa <strong>da</strong> imave<br />

birTvSi gvxvdeba erT-erTi maTgani, kerZod u/ò/,<br />

<strong>da</strong> ar gvxvdeba meore, e.i. o/ñ/. magaliTad:<br />

g/ tipis msubuq birTvSi CVCæ<br />

d/ tipis msubuq birTvSi CVCcæ<br />

45


e/ tipis msubuq birTvSi CcVCæ<br />

samive SemTxvevaSi birTvis meore Tanxmovani<br />

warmodgenilia labialuri kompleqsiT: e.i. Cæ an<br />

Ccæ-s win <strong>da</strong>saSvebia u/ò/ <strong>da</strong> gamoricxulia o/ñ/.<br />

amrigad, msubuqi birTvis yvela tipi /romelic<br />

Segvxv<strong>da</strong> oTxmarcvlian sityvaSi gvaZlevs<br />

o/ñ/ <strong>da</strong> u/ò/ xmovnebis monacvleobas æ-sTan, e.i.<br />

xmovani kargavs marcvlovnobas, funqcionalurad<br />

Tanxmovans utoldeba.<br />

rodesac: V = o/ñ/ an u/ò/-s<br />

V+/CVC/+ VCVC →<br />

→ V CæC VCVC = Б I<br />

Б <strong>da</strong> Б I SemTxvevebi reduqciis TvalsazrisiT<br />

erTgvar suraTs gviCvenebs, i.e. Б=Б I Tu zogadi<br />

formulisaTvis, pirobiTad avirCevT erT-erTs, magaliTad<br />

Б-s, maSin Cveni Б formula miiRebs aseT<br />

saxes:<br />

rodesac:<br />

V = o/ñ/ an u/ò/-s<br />

V+/CVC/+ VC(VC) →<br />

→ VCæCVC(VC) = Б<br />

amrigad, Б formula asaxavs balszemour<br />

dialeqtSi `sakuTriv~ reduqciis erT-erT saxes,<br />

kerZod, marcvlovnoba<strong>da</strong>kargviTs, e.i. xmovnis<br />

alternacias æ-sTan V/ æ.<br />

46


a/ð/, e, i <strong>da</strong> é xmovanTa reduqcia potenciurad<br />

sam- <strong>da</strong> oTxmarcvliani sityvebis mZime birTvSi<br />

Cven mier warmodgenili reduqciis sqemis mixedviT<br />

gansaxilveli <strong>da</strong>gvrCa aRniSnuli movlenis<br />

mxolod erTi saxe: `sakuTriv~ reduqciis<br />

iseTi SemTxveva, rodesac erTi xmovani icvleba<br />

meore xmovniT, e.i. alternacia marcvlovnobis<br />

SenarCunebiT. amisi axsna SesaZlebeli iqneba, Tu<br />

gaviTvaliswinebT birTvis struqturas, romelic<br />

yovelTvis aRmoCndeba mZime. swored es ukanaskneli<br />

gansazRvravs aseTi saxis monacvleobas.<br />

maSasa<strong>da</strong>me, procesi mimdinareobs mZime birTv-<br />

Si.<br />

mocemulia mZime birTvi, romelic garkveul<br />

fonologiur garemoSi ganapirobebs sareduqcio<br />

xmovnis alternacias sxva xmovanTan. ganvixiloT<br />

TiToeuli xmovnis cvalebadoba yvela tipis mZime<br />

birTvisaTvis jer sammarcvlian, Semdeg oTxmarcvlian<br />

sityvebSi.<br />

CvenTvis cnobili reduqciis wesebis mixedviT<br />

(vgulisxmobT birTvis fonologiur garemos),<br />

cvlileba un<strong>da</strong> ganicados Tavi<strong>da</strong>n meore xmovanma.<br />

sareduqcio xmovnebia a/ð/, e, i <strong>da</strong> é.<br />

sammarcvlian sityvaSi procesi warmogvidgeba<br />

Semdegi saxiT:<br />

{CVCsC}<br />

V+ +V<br />

VC V CsC V<br />

)<br />

sareduqcio birTvi<br />

sareduqcio fonologiuri garemo<br />

V<br />

)<br />

aRniSnavs reducirebul xmovans.<br />

47


a. warmodgenilia mZime birTvis a/tipi CVCsC<br />

<strong>da</strong> sareduqcio xmovani V = a/ð/-s/ mag/:<br />

jalCi- /mosamsaxure/ _ _ _ _ _ _ CVCsCV<br />

ajélCi- /emsaxureba, imasTan ↓<br />

msaxurobs/ _ _ _V/CéCsC/V<br />

bambðÎ- /bamba/ _ _ _ _ _ _ CVCéC V & Î<br />

↓<br />

lébémbðÎ- /<strong>da</strong>bambuli/- CV/CéCsC/ V & CÎ<br />

lartam- /bostani/ _ _ _ _ CVCsCVC<br />

↓<br />

lelértðm- /sabostne/ _ CV/CéCsC/ V & C<br />

manCal- /Crdili/ _ _ _ _ _ _ _ _ CVCsCVC<br />

↓<br />

laménCðld- /saCrdiloblad/ _ CV/CéCsC/ V & CC<br />

xanjðr- /xanjali/ _ _ _ _ CVCsC V & C<br />

↓<br />

léxénjðr- /xanjliani/_ CV/CéCsC/ V & C<br />

<strong>da</strong>rbðz- /svanur saxlSi Tivis<br />

Sesanaxi ganyofileba/_ _ _ _ CVCsC V & C<br />

↓<br />

lédérbêz- /saxlisze<strong>da</strong> sarTuli/_ CV/CéCsC/ V & C<br />

marTðl- /marTali/_ _ _ _ CVCsC V & C<br />

↓<br />

samérTðl- /samarTali/_ CV/CéCsC/ V & C<br />

/iseTi axlad SeZenili sityvac ki, rogoricaa<br />

`sal<strong>da</strong>T~, iZleva reduqciis igive Sedegs/.<br />

saldðT- /sal<strong>da</strong>Ti/ _ _ _ _ _ _ CVCsC V & C<br />

↓<br />

naséldðTæ- /nasal<strong>da</strong>Tari/ -_ CV/CéCsC/ V & Cæ<br />

48


Cðng- /Cangi/_ _ _ _ _ _ _ __ C V & CsC<br />

↓<br />

liCéngi- /Cangze <strong>da</strong>kvra/_ CV/CéCsC/VC<br />

xðrj- /xarji/_ _ _ _ _ _ C V & CsC<br />

↓<br />

lixérje- /<strong>da</strong>xarjva/_ CV/CéCsC/V<br />

mðnk- /manki/_ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ C V & CsC<br />

↓<br />

xeménki- /emankierebo<strong>da</strong>, myofad us./_ CV/CéCsC/V<br />

xaxðrb- /exmareba/_ _ _ CVC V & CsC<br />

↓<br />

xaxérbén- /exmarebo<strong>da</strong>/_ CV/CéCsC/VC<br />

sainteresoa, rom gvxvdeba paraleluri formebi,<br />

magram aseTi SemTxvevebi SeiZleba avxsnaT.<br />

mag: xodémbala || xodlamba<br />

madémbale || madlambe<br />

<strong>da</strong>mbal || <strong>da</strong>mbali _ es ukanaskneli miRebulia<br />

sammarcvlian sityvaSi Sua xmovnis reduqciis<br />

Semdeg, e.i. <strong>da</strong>mbal + V = <strong>da</strong>mbali. Semdeg<br />

mox<strong>da</strong> l-s ga<strong>da</strong>sma, miemata mawarmoeblebi xo-a <strong>da</strong><br />

miviReT Cveulebrivi oTxmarcvliani sityvis reduqcia<br />

`xodlamba~.<br />

bevria iseTi SemTxveva, rodesac zmniswinis<br />

saSualebiT iqmneba mZime birTvi <strong>da</strong> qcevis morfema<br />

warmogvidgeba reducirebulad. mag.:<br />

arxi- /lobios qnis/ _ _ _ VCsCV<br />

↓<br />

adérxe- /gaqna/ _ _ _ _ _ V/éCsC/V<br />

arSi- /agebs/_ _ _ _ _ VCsCV<br />

↓<br />

adérSe- /<strong>da</strong>ago/_ _ V/CéCsC/V<br />

49


V = e-s. mag.:<br />

âerâ- /xerxi/_ _ _ _ _ _ _ _ CVCsCV<br />

↓<br />

léâérâe- /moxerxebuli/_ _ CV/CéCsC/V<br />

xerde- /<strong>da</strong>rdi, javri/ _ _ _ _ CVCsCV<br />

↓<br />

xoxérdi- /uvlis, javrobs/_ CV/CéCsC/V<br />

merCil- /celi/ _ _ _ _ CVCéCsC/VC<br />

↓<br />

lémérCil- /celiani/_ CV/CéCsC/VC<br />

berkil- /borkili/_ _ _ _ _ _ CVCsCV<br />

↓<br />

lébérkil- /Seborkili/_ _ CV/CéCsC/VC<br />

xelwif- /xelmwife/_ _ _ _ CVCsCVC<br />

↓<br />

saxélwif- /saxelmwifo/_ CV/CéCsC/VC<br />

/legd/ xerdæni- /avad uxdeba/_ CVCsCæCV<br />

↓<br />

/legd/ amér<strong>da</strong>- /avad gamix<strong>da</strong>/_ V/CéCsC/V<br />

merxel- /WinWari/_ _ _ _ _ _ CVCsCVC<br />

↓<br />

lémérxel- /WinWriani/_ _ _ CV/CéCsC/VC<br />

merxðld- /meCxeri/_ _ _ _ _ _ _ _CVCsC V & CC<br />

↓<br />

lémérxelde- /gameCxerebuli/_ CV/CéCsC/VCCV<br />

xewyðæ- /erToba/_ _ _ _CVCsC V & æ<br />

↓<br />

laxéwyðæ- /gaerTe/_ CV/CéCsC/ V & æ<br />

RerbeT- /RmerTi/_ _ _ _ _ _ _ _ _ _ CVCsCVC<br />

liRérbaTæ- /`RmerToba~, rogorc ↓<br />

abst. arseb. sax./ _ _ _ CV/C éCsC/VCæ<br />

50


V = i-s. mag.:<br />

findix- /tyvia/ _ _ _ _<br />

CVCsCVC<br />

↓<br />

léféndix- /tyviiani/_ CV/CéCsC/VC<br />

cin<strong>da</strong>æ- /bartyi/_ _ _ _ _ _ _ _ CVCsCVæ<br />

↓<br />

lðcén<strong>da</strong>æ- /sabu<strong>da</strong>ri/_ _ _ _C V & /CéCsC/Væ<br />

inWli- /mosavals zi<strong>da</strong>vs/_ _ _ _ VCsCCV<br />

↓<br />

ðnénWil- /mozi<strong>da</strong>/ _ _ _ _ _ V & /CéCsC/VC<br />

irmi- /iWers/_ _ _ _ _ _ _ _ VCsV<br />

↓<br />

ðnérme- /<strong>da</strong>iWira/_ _ _ _ V & /CéCsC/VC<br />

irdi- /zrdis/_ _ _ _ _ _ VCsCV<br />

↓<br />

ðnérde- /gazar<strong>da</strong>/_ _ _ V & /CéCsC/V<br />

V = é -s/ mag.:<br />

zérz- /qadili/_ _ _ _ _ CVCsCV<br />

↓<br />

lizérze- /<strong>da</strong>qadneba/- CV/CéCsC/V<br />

Térqðd- /makrateli/_ _ _ _ _ CVCsC V & C<br />

↓<br />

naTérqadæ- /namakratlevi/- CV/CéCsC/VCæ<br />

rogorc Cans, rac un<strong>da</strong> vcvaloT mocemuli<br />

sityvebi, xmovani arsad Seicvleba, radgan am fonologiur<br />

garemocvaSi igi savsebiT <strong>da</strong>makmayofilebelia.<br />

é aris swored is xmovani, razec<br />

<strong>da</strong>iyvaneba sxva <strong>da</strong>narCenebi, amitom, mis sxva<br />

cvlilebas arc un<strong>da</strong> movelodeT. ufro sworad,<br />

am SemTxvevaSi é → é. mogvyavs erTi magaliTi<br />

ramdenime formiT:<br />

51


nabérjæ- /ganaTxari/ _ CVCéCsCæ<br />

↓<br />

libérje- /Txra/ _ _ _ CV/CéCsC/V<br />

abgrje- /Txris/ _ _ _ _ V/CéCsC/V<br />

↑<br />

bérjði- /mTxreli/ _ _ _ _ CéCsC V & Î<br />

↓<br />

mébérje- /mTxreli/ _ _ CV/CéCsC/V<br />

maSasa<strong>da</strong>me, é yvelgan ucvleli <strong>da</strong>rCa.<br />

b. warmodgenilia mZime birTvis b/ tipi, sa<strong>da</strong>c<br />

CVCsC = CVCsCc an CVCsC = CcVCsC,<br />

sareduqcio xmovani V = a/ð/-s. mag.:<br />

anWyi- /xednis/ _ _ _ _VCsCcV<br />

↓<br />

adénWye- /gaxedna/_ V/CéCsCc/V<br />

alSgi- /xuravs saxls/_ _ _VCsCcV<br />

↓<br />

adélSge- /ga<strong>da</strong>xura/ _ _ V/CéCsCc/V<br />

<strong>da</strong>saSvebi varianti:<br />

V = a/ð/-s<br />

CcaCsC<br />

↓<br />

V/CcéCsC/V<br />

V = e-s.<br />

CeCsCc an CceCsC<br />

↓<br />

↓<br />

V/CéCsCc/V<br />

V/CcéCsC/V<br />

V = i-s. mag.:<br />

birtyil- /burtyli/ _ _ _ _ CVCsCcVC<br />

↓<br />

lébértyil- /burtyliani/_ CV/CéCsCc/VC<br />

52


kinCx- /kiseri/_ _ _ _ _ _ _ CVCsCV<br />

↓<br />

likénCxe /kisreba ramis/_ CV/CéCsCc/V<br />

<strong>da</strong>saSvebi varianti<br />

V = i-s<br />

CciCéC<br />

↓<br />

V/CcéCsC/V<br />

V = é-s. mag.:<br />

kércxðÎ- /kaci, romelsac uyvars<br />

xis Wra, an karg najaxze<br />

ityvian/_ _ _ _ _ _ _CVCsCc V & Î<br />

↓<br />

likércxe- /Wra, Cexva/_ _ _ _ CV/CéCsCc/V<br />

ðdtyérSe- /CaiZira/_ _VCCcVCsCV<br />

↓<br />

ityérSe- /iZireba/_ _ _V/CcéCsC/V<br />

adWkérne- moiTmina/_ _ VCCc VCsCV<br />

↓<br />

liWkérne- /moTmena/_ _ _ CV/CcéCsC/V<br />

g. warmodgenilia mZime birTvis g/ tipi, sa<strong>da</strong>c<br />

CVCsC = CVCsCæ an CVCsC = CæVCsC,<br />

sareduqcio xmovani V = a/ð-s. mag.:<br />

hanwæ- /pativi/_ _ _ _ _ _ _ _CVCsCæ<br />

↓<br />

lihénwe- /pativis Setana/_ CV/CéCsC/V<br />

arSæni- /axsenebs/_ _ _ _ VCsCæCV<br />

↓<br />

anérSæen- /axsena/_ _ _ VCéCsCæVC<br />

ankæSde- /amoklebs/ _ _ _ _ VCsCæCcV<br />

↓<br />

anénkæeSde- /<strong>da</strong>amokla/ _ V/CéCsCæ/VCcV<br />

53


V = e-s.<br />

V = i-s, mag.:<br />

ilkæhe- /kiTxulobs ambavs/ _ _VCsCæCV<br />

↓<br />

ðxélkæih- /moikiTxe/ _ _ _ _ V & /CéCsCæ/VC<br />

d/, e/ tipebi ar Segvxv<strong>da</strong>.<br />

mocemuli magaliTebis mixedviT aRmoCn<strong>da</strong>,<br />

rom sammarcvliani sityvis mZime birTvSi a/ð/, e, i<br />

<strong>da</strong> é xmovnebi gvaZleven monacvleobas é xmovanTan,<br />

e.i. alternacia a/ð// é, e/ é, i/ é <strong>da</strong> é/ é. rac Seexeba<br />

am ukanasknels, rogorc ukve aRvniSneT, igi ar<br />

icvleba. ukeT rom vTqvaT, birTvSi mocemulia is<br />

xmovani, romelic savsebiT akmayofilebs mis<br />

fonologiur distribucias. aqe<strong>da</strong>n gamomdinare,<br />

é-s meti cvlileba ar iyo mosalodneli; piriqiT,<br />

misi cvlileba <strong>da</strong>arRvev<strong>da</strong> zemoaRniSnul wess.<br />

amrigad, rodesac V = a/ð/, e, i, é-s<br />

V+/CVCsC+ VC →<br />

→ V C éCsC VC = В.<br />

axla ganvixiloT В 1 SemTxveva, romelic<br />

gulisxmobs a/ð/, e, i, <strong>da</strong> é xmovnebis reduqcias<br />

potenciurad oTxmarcvliani sityvis birTvSi.<br />

aqac, rogorc viciT, mosalodnelia sityvis<br />

Tavi<strong>da</strong>n meore xmovnis reduqcia.<br />

a. warmodgenilia mZime birTvis a/tipi CVCsC;<br />

sareduqcio xmovani V = a/ð/-s. mag.:<br />

kalmax- /Tevzi/ _ _ _ _ _ _ CVCsCVC<br />

↓<br />

likélmðxi- /Tevzaoba/ _ CV/CéCsC/ V & CV<br />

manCal- /Crdili/ _ _ _ _ _ _ CVCsCVC<br />

↓<br />

liménCðli- /moCrdileba/ _ CV/CéCsC/ V & CV<br />

54


tarxan- /keti xilis Camosabertyi/<br />

_ _ _ _ CVCsCVC<br />

↓<br />

litérxanól- /ketis srola,<br />

saw./_ CV/CéCsC/VC V &<br />

& C<br />

farfal- /cecxlis ali/_ _ _ _ _ _ _ CVCsCVC<br />

↓<br />

liférfêle- /alis farfali, saw/_ CV/CéCsC/ V CV<br />

<strong>da</strong>mbal- /<strong>da</strong>bali/ _ _ _ _ _ _ _ CVCsCVC<br />

↓<br />

xodémbala- /ufro <strong>da</strong>bali/ _ CV/CéCsC/VCV<br />

angre- /debs, kvercxzea<br />

naTqvami/ _ _ _ _<br />

CVCsCVC<br />

↓<br />

adéngére- /<strong>da</strong>do kvercxebi/_ V/CéCsC/VCV<br />

bðng- /maTrobela sasmeli/ _ _ C V & CsC<br />

↓<br />

lébéngaæe- /bang <strong>da</strong>leuli/_ CV/CéCsC/VæV<br />

gðrgla- /laparaki/ _ _ _ _ _ C V & CsCCV<br />

↓<br />

mégérgðli- /molaparake/_ _ CV/CéCsC/ V & CV<br />

hðnwæ- /nakeli/ _ _ _ _ _ _ _ _ _ C V & CsCæ<br />

lihénwóli- /saqonlis sadgomis ↓<br />

gawmen<strong>da</strong>, sawyisi/ _ CV/CéCsC/ V & CV<br />

mðrdeb- /merideba, xaTri maqvs/ _ _ C V & CsCVC<br />

↓<br />

amérdðbén- /momeri<strong>da</strong>, momexaTra/_ V/CéCsC/ V & CVC<br />

55


pðrWíle- /WriWinebs, laparakobs/ _ _ C V & CsC V CV<br />

↓<br />

napérWilðæs- /naWriWinevs,<br />

nalaparakevs/ _ _ _ _ _ _ _ _ CV/CéCsC/ V & æC<br />

V = e-s. mag.:<br />

berkil- /borkili/ _ _ _ _ CVCsCVC<br />

↓<br />

lébérkile- /Seborkili/_CV/CéCsC/VCV<br />

xenyðæ- /erToba/ _ _ _ _ CVCsC V æ<br />

↓<br />

<strong>da</strong>xényaæe- /gaerTo/ _ CV/CéCsC/VæV<br />

xerminól- /<strong>da</strong>sdevs <strong>da</strong>saWerad/ _ _ CVCsCVC V & C<br />

↓<br />

<strong>da</strong>xérminðle- /sdia <strong>da</strong>saWerad/_ CV/CéCsC/ V & CV<br />

xeldel- /mwyemsavs/_ _ _ CVCéCVC<br />

↓<br />

ðnéldeRe- /momwyemsa/ _ V/CéCsC/VCV<br />

V = i-s. mag.:<br />

findix- /tyvia/ _ _ _ _ _ _ CVCsCVC<br />

↓<br />

lðféndixór- /satyvie/_ C V & /CéCsC/VC V & C<br />

pilw- /didi mxeci, nadiri/ _ _ CVCsC<br />

↓<br />

nópélwura- /mxeci/ _ _ _ _ C V & /CéCsC/VCV<br />

winwil- /wiwila/ _ _ _ _ _ _ _CVCsCVC<br />

↓<br />

léwénwile- /wiwilebiani/ _ CV/CéCsC/VCV<br />

56


irdi- /izrdis/ _ _ _ _ _ _ VCsCV<br />

↓<br />

alérdëli- /gazrdila/ _ V/CéCsC/ V CV<br />

irmi- /iWers/ _ _ _ _ _ VCsCV<br />

↓<br />

amérmìne- /<strong>da</strong>miWers/_ V/CéCsC/ V CV<br />

ilxne- /ilxens, uxaria<br />

vinmes naxva/ _ _ _ VCsC ØCV<br />

↓ ↑<br />

ðdélxine- /gauxar<strong>da</strong>/_ _ V & /CéCsC/VCV<br />

indune- /indomebs/_ _ _ _VCsCVCV<br />

↓<br />

ênéndune- /moindoma/_ V & /C éCsC/VCV<br />

inCli- /Civis/ _ _ _ _ VCsCCV<br />

↓<br />

êdénCile- /iCivla/_ V & /CéCsC/VCV<br />

irbiël- /purs acxobs/_ _ _ _VCsCV V C<br />

↓<br />

ðnérbÎelón- /<strong>da</strong>acxo/ _ _ V & /CéCsC/ÎV C V & C<br />

ildësgól- /fexze icvams/_ _ VCsC V Cc V & C<br />

↓<br />

anéldësgón- /Caicva/_ _ _ _ V & CéCsC V Cc V & C<br />

adbinyíre- /<strong>da</strong>aqucmaca/ _ _ _ _ _VCCVCsC V CV<br />

↓<br />

lebényñrad- /<strong>da</strong>saqucmaceblad/ _ V/CéCsC/ V & CV<br />

escincíre- /<strong>da</strong>aqucmaca/_ _ _ VCCVCsC V CV<br />

↓<br />

licéncíre- /<strong>da</strong>qucmaceba/_ _ CV/CéCsC/ V CV<br />

57


V = é -s<br />

Térqðd- /makrateli/_ _ _ _ _ _ _ _ CVCsC V & C<br />

↓<br />

liTérqðdi- makratlis xmareba,<br />

saw./ _ _ _CV/CéCsC/ V & CV<br />

Tértïn- /frutunebs/_ _ _ CVCsC V C<br />

↓<br />

liTértïni- /frutuni/_ CV/CéCsC/ V CV<br />

RérWni- /RriWinebs, Wrialebs/ _ _ CVCsCCV<br />

↓<br />

liRérWéni- /Wriali/ _ _ _ _ _ _CV/CéCsC/VCV<br />

J’anxértaæe- /moxraka/ _ _ _C’VCCVCsC/VæV<br />

↓<br />

axértðæi- /xrakavs/ _ _ _ _ _ V/CéCsC/ V & æV<br />

adténjðæe- /<strong>da</strong>tanja/_ _ _VCCVCsC V & æV<br />

↓<br />

aténjðæi- /tanjavs/_ _ _ _ V/CéCsC/ V & æV<br />

b. warmodgenilia mZime birTvis b/ tipi<br />

CVCsC = CVCsCc an CvCsC = CcVCsC<br />

sareduqcio xmovani V = a/ð/-s.<br />

CaCsCc<br />

<br />

V/CéCsCc/VCV<br />

skarxal- /setyva/ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ CcVCsCVC<br />

↓<br />

liskérxðli- /setyvis wamosvla,<br />

saw./ _ _ _ CV/CcéCsC/ V & CV<br />

JRðrmíle- /JRrialebs, Rrialebs/ _ Cc V & CéC V C<br />

↓<br />

liJRérmíle- /JRriali, Rriali/_ CV/CcéCsC/ V CV<br />

58


V= e-s.<br />

<strong>da</strong>saSvebi varianti:<br />

CeCsCc an CceCsC<br />

↓<br />

↓<br />

V/CéCs Cc/VCV<br />

V/CcéCsC/VCV<br />

V = i-s. mag.:<br />

bintyil- /burtyli/_ _ _CcVCéCcVC<br />

↓<br />

libéntyíre- /gaputva/_CV/CéCsCc/ V CV<br />

inCqról- /Cqarobs/_ _ _ VCsCc V & C<br />

↓<br />

ðnénCqare- /iCqara/_ _ V & /CéCsCc/VCV<br />

ilmesgi- /cecxls anTebs/ _ _ VCsCVCcV<br />

↓<br />

adélmesge- /<strong>da</strong>anTo/_ _ _ _ V/CéCsC/VCcV<br />

imtkicðæi- /imtkicebs/ _ _ _ _ CVCsCcVC V & æV<br />

↓<br />

aTémtkicðæ- /<strong>da</strong>amtkice/_ _ _ V/CéCsCc/VC V & æ<br />

V = é-s.<br />

Cé CsCc<br />

V/C é CsCc/VCV<br />

wyélÁðn- /wmin<strong>da</strong>/_ _ _ _ _ _ _ _ _ CcVCsC V & C<br />

awyélÁðni- /wmends, asufTavebs/ _ V/CcéCsC/ V & CV<br />

diaqroniuli eqskursi: kæirike→reduqciis Sedegad→kuirke–pirveli<br />

k-s gamJRerebiT gæirke _<br />

sawyisis forma reduqciis Semdeg → ligæérke →<br />

ligurke.<br />

g. warmodgenilia mZime birTvis g/tipi<br />

CVCsC = CVCsCæ an CVCsC = CæVCsC<br />

59


sareduqcio xmovani V = a/ð/-s. mag.:<br />

bartyæend- /tyemali/_ _ _ _ _ _ _CVCéCæ VCC<br />

↓<br />

labéryæen<strong>da</strong>- /tyemlis tye/_ _ CV/CéCsCæ /VCCV<br />

manmgæam- /samZimari/_ _ _ _CVCsCæ VC<br />

↓<br />

laménæamén- /memZima/_ _ CV/Cé CsCæ /VCVC<br />

V = e-s. mag.:<br />

xendæreæ- /emduris/_ _ _ _ CVCs Cæ CsVæ<br />

↓<br />

eséndroæên- /<strong>da</strong>emdura/_ _ V/CéCsCCs/Væ V & C<br />

V = i-s. mag.:<br />

iltæxæe- /suls ibrunebs/ _ _ _ VCsCæCæV<br />

↓<br />

ðxéltæix- /moibrune/_ _ _ _ _ V & /CéCsCæ/VC<br />

ilkæhe- /kiTxulobs ambavs/_ _ _ _VCéCæCV<br />

↓<br />

ðnélkæihe- /moikiTxa/_ _ _ _ _ V & /CéCsCæ/VCV<br />

yuradRebas iqcevs erTi magaliTi, sareduqcio<br />

birTvis komponentebi warmodgenilia harmoniuli<br />

kompleqsebiT:<br />

tyérsgnðÎ- /tkacana/_ _ _ _ CcVCsCcC V & Î<br />

↓<br />

lityérsgéni- /tkacani/ _ CV/CcéCsCc/VCV<br />

amrigad, potenciurad oTxmarcvliani sityvis<br />

mZime birTvi ganapirobebs a/ð/, e, i <strong>da</strong> é xmovnebis<br />

monacvleobas é-sTan, e.i. alternaciebia: a/ð//é, e/é,<br />

i/é <strong>da</strong> é/é.<br />

В I formula, rodesac: V = a/ð/,e, i <strong>da</strong> é-s.<br />

V+/CVCsC/+VCVC →<br />

→ V C éCsC VCVC= В I<br />

60


Tu В= В I /maT Soris reduqciis TvalsazrisiT<br />

ar aris sxvaoba/, maSin potenciurad sam- oTxmarcvlian<br />

sityvebSi aRniSnuli saxis reduqciis<br />

zogadi В formula iqneba:<br />

V+/CVCsC/+VC(VC) →<br />

→ VC éCsC VC(VC)= В<br />

yuradRebas iqcevs zogierTi iseTi magaliTi,<br />

romelic <strong>da</strong>matebiT axsnas moiTxovs. gvxvdeba paraleluri<br />

formebi: reducirebuli <strong>da</strong> arareducirebuli.<br />

mag.:<br />

gðnj- /Jangi/ _ _ _ _ _ _ _ C V & CsC<br />

↓<br />

légénje- /<strong>da</strong>Janguli/ _ CV/CéVsC/V<br />

magram:<br />

↓<br />

ðdgénjón- /<strong>da</strong>iJanga/ _ _ V & CCéCsC V & C<br />

hðnwæ- /nakeli/ _ _ _ _ _ _ _ C V & CsC<br />

↓<br />

lihénwóli- /nakelisagan<br />

gawmen<strong>da</strong>/_ _ _CV/C éCsC/ V & CV<br />

magram:<br />

↓<br />

qêThénwól- /gawmin<strong>da</strong>/_ _ C V CCéCsC V & C<br />

sðrk- /sarke/_ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ C VCsCV<br />

↓<br />

isérkól- /sarkeSi iyureba/_ _ _ _ V/CéCsC/ V C<br />

magram:<br />

↓<br />

ðdsérkêle- /sarkeSi Caixe<strong>da</strong>/_ _ _ V & CCéCsC V CV<br />

61


wirx- /RvlerWi/ _ _ _ _ _ CVCsC<br />

↓<br />

awérxe- /grexs/_ _ _ _ _ _ CéCsCV<br />

↓<br />

anwérxe- /<strong>da</strong>grixa/ _ _ _VCCéCsCV<br />

sityvebSi: ðdgénjón- qêThénwól, ðdsérkêle,<br />

anwérxe, mZime birTvSi reduqcia ar iyo mosalodneli,<br />

radgan reducirebulia xmovani zmniswinis<br />

Semdeg, magram, rogorc Cans, analogiasTan<br />

gvaqvs saqme. mZime birTvis fonologiurma garemom<br />

gansazRvra amgvari cvlilebebi.<br />

gvxvdeba paraleluri formebi. mag.:<br />

xðrj- /saWmeli, xarji/ _ _ _ C V & CsC<br />

↓<br />

ixérjól- /Wams, xarjavs/ _ _ V/CéCsC/ V & C<br />

ðdxérjón || ðdxarjón- /SeWama, <strong>da</strong>xarja/<br />

âerâ- /xerxi/ _ _ _ _ _ CVCsC<br />

liâérâe/moxerxeba/ _ C/VéCsC/V<br />

anâérâe||anâerâe- /moaxerxa/<br />

asevea:<br />

oxberkil || oxbérkil- /Sevborke, borkili <strong>da</strong>vade/<br />

liJRðrmíle || liJRérmíle- (Rriali)<br />

libirntyíre || libéntyíre- (gaputva)<br />

gvxvdeba iseTi magaliTebic, sa<strong>da</strong>c<br />

sareduqcio fonologiur garemoSi xmovani<br />

zogjer ganicdis reduqcias, zogi ki _ ara. mag.:<br />

pilw- /mxeci, nadiri/ _ _ _ CVCsC<br />

↓<br />

nðpélwurðl- /mxeci/ _ _ C V & CéCsCVC V & C<br />

magram: nðpilwura<br />

62


enaSi SeimCneva tendencia, mZime birTvis upiratesobisa<br />

reduqciis dros. ase mag.:<br />

ilwi- /webavs/ _ _ _ _ V/Cs Ø C/V<br />

↑ ↓<br />

ðTlawón- mieweba/_ V & /C ØCs/VC V & C<br />

adélwi- /gawebavs/ _ V/CéCsØ/C<br />

sgim- /mJave wyali/ _ _ _ _ _ _ _ _ _ CcVCs<br />

↓<br />

adsgémnóle- /es wyali <strong>da</strong>lia/ _ _ VC/CcéCsC/ V & CV<br />

magram aris:<br />

lisgmunóli (am mJave wylis sma, saw.)<br />

adsgimænóle (es wyali <strong>da</strong>lia)<br />

adsgémnóle || adsgimænóle -<br />

am magaliTSi gvaqvs reduqcia analogiiT <strong>da</strong>,<br />

amave dros, paraleluri arareducirebuli formac.<br />

mocemuli magaliTebis mixedviT a/ð, e, i <strong>da</strong> é<br />

xmovnebma sam- <strong>da</strong> oTxmarcvliani sityvis mZime<br />

birTvSi mogvca monacvleba é xmovanTan. riT<br />

aixsneba aRniSnuli alternacia amasTan <strong>da</strong>kavSirebiT<br />

metad sayuradReboa a. SaniZis mosazreba é<br />

xmovnis Sesaxeb:<br />

`svanurSi moipoveba agreTve é xmovanic,<br />

magram misi ZiriTa<strong>da</strong>d miCneva sacilobelia: rogorc<br />

gviCvenebs <strong>da</strong>kvirveba zogierT enebze, romelTac<br />

igi moepovebaT (afxazuri, somxuri, TviT<br />

svanuri), igi mraval SemTxvevaSi sxva xmovanTa<br />

reduqciis Sedegia <strong>da</strong> xSirad agreTve erTad Tavmoyril<br />

TanxmovanTa gamoTqmis gasaadvileblad<br />

ganviTarebuli meoreuli xmovani~ (22,323).<br />

zemoaRniSnuli monacvleoba SeiZleba aixsnas<br />

reduqciiT, radgan:<br />

63


é-s ukavia reducirebuli xmovnis adgili:<br />

Sesabamisad sam- <strong>da</strong> oTxmarcvlian msubuq<br />

birTvSi a/ð, e, i <strong>da</strong> é xmovnebi ganicdian sruli<br />

saxis reduqcias, e.i. gvaZleven alternaciebs:<br />

a/ð// Ø, e/ Ø, i/ Ø <strong>da</strong> é/Ø.<br />

debuleba imis Sesaxeb, rom é aris meoreuli,<br />

ganviTarebuli xmovani (e.i. mox<strong>da</strong> sruli saxis<br />

reduqcia <strong>da</strong> Semdeg ganviTar<strong>da</strong> é), eWvs iwvevs,<br />

radgan xmovnis gauqmeba <strong>da</strong> Semdeg sxva xmovnis<br />

ganviTareba iq, sa<strong>da</strong>c is aucilebelia, rogorc<br />

TanxmovanTa gasayari, ar aris mosalodneli. am<br />

SemTxvevaSi ufro gamarTlebulia ucvleli<br />

<strong>da</strong>rCeniliyo Tav<strong>da</strong>pirveli xmovani.<br />

aRniSnuli debuleba nawilobriv uariyofa<br />

iseTi magaliTebis arsebobiTac, rogoricaa:<br />

andri /modis/, esRri, /midis/, ðntxe /<strong>da</strong>abrunebs/<br />

<strong>da</strong> a.S. mocemul magaliTebSi xmovani ki ar ganviTar<strong>da</strong>,<br />

aramed arsebulma ganica<strong>da</strong> sruli saxis<br />

reduqcia /miuxe<strong>da</strong>vad TanxmovanTa Tavmoyrisa/, e.i.<br />

sityvis struqtura gansazRvra reduqciam. igi<br />

Zlieri movlenaa svanurisaTvis, amitom sareduqcio<br />

poziciaSi xmovnis ganviTareba ar aris<br />

mosalodneli. marTalia, aRniSnul magaliTebSi<br />

TanxmovanTa Tanmimdevroba ar iZleva CCsC (aseTi<br />

SemTxveva saerTod ar gvxvdeba sityvis <strong>da</strong>sawyis-<br />

Si), ris gamoc verafers vityviT <strong>da</strong>namdvilebiT<br />

(iqneb or Cqamiers Soris sonori ar SeiZleba <strong>da</strong><br />

amitom Cndeba é), magram erTi cxadia, é-s gamoCena<br />

aRniSnul poziciaSi <strong>da</strong>mokidebulia TanxmovanTa<br />

distribuciaze. mZime birTvi <strong>da</strong> misi fonologiuri<br />

garemo ganapirobebs sareduqcio xmovnebis<br />

amgvar cvalebadobas.<br />

64


sakmarisia, Cven mier aRniSnuli reduqciis<br />

ganmsazRvreli sami ZiriTadi faqtori<strong>da</strong>n (birTvis<br />

struqtura, birTvis fonologiuri garemo <strong>da</strong><br />

sareduqcio xmovani) erT-erTi SevcvaloT, rom<br />

Seicvleba reduqciis saxe. am SemTxvevaSi mTeli<br />

sisruliT Tavi iCina pirvelma faqtorma:<br />

birTvis struqturis cvlam gamoiwvia erTi<br />

<strong>da</strong> imave xmovnebis gansxvavebuli alternaciebi.<br />

amrigad, reduqciisaTvis xelsayrel fonologiur<br />

garemoSi a/ð, e, i <strong>da</strong> é xmovnebma msubuq<br />

birTvSi mogvca alternacia V/Ø, xolo mZime<br />

birTvSi – alternacia V/é.<br />

sainteresoa v. Tofurias azri i xmovanTan<br />

<strong>da</strong>kavSirebiT. avtors mohyavs aseTi magaliTi:<br />

findix- (tyvia) _ _ _ _ _ _ _ CiCsCVC<br />

↓<br />

lðféndixór (satyvie) _ _ C V & CéCsCVC V & C<br />

es –é rom i-<strong>da</strong>n aris, _ wers avtori, _ iqe<strong>da</strong>n<br />

Cans, rom wina a-s aumlautebs, sxva gziT rom<br />

yofiliyo, umlauts ar mogvcem<strong>da</strong> (5, 152). es azri<br />

kidev ufro gamyar<strong>da</strong> mas Semdeg, rac g. maWavarianma<br />

gamosca Tavisi cnobili werili svanuri<br />

enis xmovanTa Sesaxeb, romelic zemoT iyo<br />

ganxiluli. avtori asabuTebs, rom .. é = i-s. Tu .. é -s<br />

umlauts anu palatalizacias movuxsniT, <strong>da</strong>rCeba<br />

é. es debuleba sxva araferia, Tu ara mtkiceba<br />

imis Sesaxeb, rom xmovani saxes icvlis, Tavis<br />

raRac Tvisebas, Semadgenel elements kargavs,<br />

rac swore<strong>da</strong>c, aris reduqcia. <strong>da</strong> Tu i xmovnis<br />

SemTxvevaSi reduqciasTan gvaqvs saqme, cxadia,<br />

imave fonologiur garemoSi (anu erTgvar<br />

sareduqcio birTvSi) sxva a/ð/, e, é xmovnebic imave<br />

cvlilebas ganicdis. es aris sakuTriv reduqciis<br />

65


meore SemTxveva, rodesac yvela sareduqcio<br />

xmovani <strong>da</strong>iyvaneba erT romelime xmovanze, am<br />

SemTxvevaSi é-ze, romelic, Cveni azriT, poziciiT<br />

aris ganpirobebuli.<br />

66<br />

o/ñ/ <strong>da</strong> u/ò/ xmovanTa reduqcia potenciurad<br />

sam- <strong>da</strong> oTxmarcvliani sityvebis mZime birTvSi<br />

axla ganvixiloT o/ñ <strong>da</strong> u/ò xmovnebis<br />

alternacia sam- <strong>da</strong> oTxmarcvliani sityvis mZime<br />

birTvSi. msubuq birTvSi aRniSnuli xmovnebi gvaZlev<strong>da</strong><br />

umarcvlo æ-s. rogori iqneba maTi cvalebadoba<br />

mZime birTvSi<br />

a. warmodgenilia mZime birTvis a/ tipi CVCsC<br />

<strong>da</strong> sareduqcio xmovani V = o-s.<br />

CoCsC<br />

↓<br />

V/ CuCsC/V<br />

V = ñ = /æe/-s mag.:<br />

yæelf- /svanuri saxlis iataki, kera/_ C V & CsC<br />

↓<br />

meyulfa- /ojaxis wevrebi/ _ _ _ _ _CV/CuCsC/V<br />

V = u-s. mag.:<br />

xurjnðl- /xurjinebi/ _ _ _ _ CVCsCC V & C<br />

↓<br />

luxurjin- /xurjiniani/_ _CV/CuCsC/VC<br />

gurkðÎ- /Sesawiravi xari,<br />

sakvirike/ _ _ _ _ _ _ CVCs V & Î<br />

lðgurka- /kvirike, salocavis ↓<br />

saxeli/_ _ C V & /CuCsC/V


ligurke- /kvirikoba/ _ _ _ CV/CuCsC/V<br />

diaqroniuli eqskursi: kæirike→reduqciis Sedegad<br />

→ kæirke – pirveli k-s gamJRerebiT gæirke _<br />

sawyisis forma reduqciis Semdeg → ligæérke →<br />

ligurke.<br />

ðTmundón- /endo/ _ V & CCVCsC V & C<br />

↓<br />

limunde- /ndoba/_ CV/CuCsC/V<br />

laxmurjæêlón- /<strong>da</strong>apira/_ CVCCVCsCæ V C V & C<br />

↓<br />

limurjól- /<strong>da</strong>pireba/ _ _ _ CV/CuCsC/ V & C<br />

SyðJæ- /mwyeri/_ _ _ _ _ _ _ _ _ _ Cc V & Cæ<br />

SyðJuldóS- /`mwyerukasi~, kn. f./ _ Cc V & /CuCsC/ V & C<br />

V = ò = /æi/ -s. mag.:<br />

yæimbir- /kunwuli/ _ _ _ _ _ _ C V & CsCC<br />

↓<br />

luyumbir- /kunwliani/ _ _ _ CV/CuCsC/VC<br />

b. warmodgenilia mZime birTvi b/ tipi, sa<strong>da</strong>c<br />

CVCsC = CVCsCc an CVCsC = CcVCsC<br />

sareduqcio xmovani V = o/ñ/-s<br />

CoCsCc an CcoCsC<br />

<br />

<br />

V/CcuCsC/V<br />

V/C u Cs Cc/V<br />

V = u. mag.:<br />

<strong>da</strong>Sdæ- /<strong>da</strong>Tvi/_ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ C V & Ccæ<br />

↓<br />

dðSduldðS- /<strong>da</strong>Tunasi,<br />

dðSdæ + éld – ðS, naT. br.-Si, _ C V & /CcuCsC/ V & C<br />

67


lðÎZgumbêle- /miiw-moiwia<br />

<strong>da</strong>jajgur<strong>da</strong>/_ _ _ _ _ C V & ÎCcVCsC V CV<br />

↓ ↓<br />

liZgumbêle- /sawyisi/_ _ _ CV/CcuCsC/ V CV<br />

g. warmodgenilia mZime birTvis b/tipi<br />

CVCsC = CVCsCæ an CVCsC = CæVCsC<br />

es ukanaskneli gamoricxulia.<br />

sareduqcio xmovani<br />

V = o/ñ-s. mag.:<br />

CoCsCæ<br />

V/CuCsCæ/V<br />

V = u-s. mag.:<br />

muryæam- /cixe/_ _ _ _ _ _ CVCcCæVC<br />

↓<br />

lumuryæam- /cixiani/_ CV/CuCsCæ/VC<br />

d/ <strong>da</strong> e/ tipebi V = u-s.<br />

CuCsCcæ<br />

CcuCsCæ<br />

↓<br />

↓<br />

V/CæCsCcæ/V <strong>da</strong> V/CcuCsCæ/V<br />

amrigad, Г formula miiRebs aseT saxes:<br />

V+/CVCsC/+VC →<br />

→ VCuCsCVC = Г, rodesac V = o/ñ-s, u/ò/-s<br />

axla ganvixiloT potenciurad oTxmarcvliani<br />

sityvebi.<br />

a. warmodgenilia mZime birTvis a/ tipi CVCsC,<br />

sareduqcio xmovani V = o/ñ-s<br />

CoCsC<br />

↓<br />

V/CuCsC/VCV<br />

68


V = ñ = æe-s.<br />

qæerwil- /qñrwili/_ _ _ _ _ _ _ C V & CsCVC<br />

↓<br />

liqurwilól- /<strong>da</strong>qorwineba/ _ CV/CuCsC/VC V & C<br />

V = u-s. mag.:<br />

yurmðnj- /yru//_ _ _ _ _ _ _ _ _CVCsC V & CC<br />

↓<br />

luyurmanje- /<strong>da</strong>yruebuli/ _ CV/CuCsC/VCCV<br />

yunzel- /yurZeni/ _ _ _ _ CVCsCVC<br />

↓<br />

layunzeli- /venaxi/ _ _CV/CuCsC/VCV<br />

mursìnad- /namsxvrevebad/ _ _ CVCsC V & CV<br />

↓<br />

limursìne- /msxvreva/ _ _ CV/CuCsC/ V CV<br />

V = é = …i-s. mag.:<br />

Sòndba- /cxoneba, Sendoba/ _ _ _ C V & CsCCV<br />

↓<br />

lðSundobór- /Sesandobari/ _ C V & /CuCsC/VC V & C<br />

g. warmodgenilia mZime birTvis b/ tipi, sa<strong>da</strong>c<br />

CVCsC = CVCsCc an CVCsC = CcVCsC<br />

sareduqcio xmovani V = o/ñ-s.<br />

CoCsCc<br />

CcoCsC<br />

↓<br />

↓<br />

V/CuCsCc/VCV an V/CcuCsC/VCV<br />

V = u-s. mag.:<br />

ankulTxne- /Seborka/_ _ VCCVCsCcCV<br />

↓<br />

akulTxðni- /borkavs/_ _ _ V/CuCsCc/ V CV<br />

69


an<br />

anskurfne- /<strong>da</strong>grixa, magrad <strong>da</strong>grexvazea<br />

naTqvami/_ _ _ VCCcVCsCCV<br />

↓<br />

askurfðni- /grexs/ _ _ _ _ _ _ V/CcuCsC/ V & CV<br />

lðÎZgumbêle- /miiw-moiwia/ _ _ _ C V & ÎCcVCsC V CV<br />

↓<br />

liZgumból- /miwev-moweva, saw./_ _ _CV/CcuCsC/V V & C<br />

g. warmodgenilia mZime birTvis g/tipi<br />

CVCsC = CVCsCæ an CVCsC = CæVCsC<br />

sareduqcio xmovani V = o/ñ-s<br />

CoCsCæ<br />

↓<br />

V/CæCsCæ/VCV<br />

V = u-s. mag.:<br />

murgæal- /mrgvali/ _ _ _ _ _ _ _ CVCsCæVC<br />

↓<br />

lumurgæðle- /momrgvalebuli/_ CV/CuCsCæ/ V & CV<br />

muryæam- /koSki/ _ _ _ _ _ _ _ _ CVCsCæVC<br />

↓<br />

limuryæami- /koSkad ageba/_ CV/CuCsCæ/ V & CV<br />

SeniSvna: aris ramdenime magaliTi, sa<strong>da</strong>c<br />

mZime birTvis bolo konsonanti warmodgenilia<br />

umarcvlo æ-Ti. am SemTxvevaSi igi gamodis ara<br />

rogorc labialuri kompleqsis Semqmneli /wina<br />

TanxmovanTan/, aramed, rogorc <strong>da</strong>moukidebeli<br />

funqcionalurad Tanxmovnis toli erTeuli. mag.:<br />

70


gulæan /guliani, muyaiTi/ _ _ _ _ __CVCsCsVC<br />

↓<br />

mugulæðni- /gulianad<br />

gakeTebuli/ _ _ _ _ _ _ _ _ CV/CuCsCs/ V & CV<br />

liTulæafi- /<strong>da</strong>svra/<br />

luTulæafe- /<strong>da</strong>svrili/<br />

liduruðni- /uaris Tqma/<br />

CV/CuCsCs/VCV<br />

CV/CuCsCs/ V & CV<br />

xoduræðni- /uars eubneba/<br />

bolo or magaliTSi ar aris mocemuli<br />

Sesapirispirebeli formebi. erTi ki cxadia, Tu æ-<br />

s gavigebT, rogorc wina TanxmovanTan erTad<br />

labialuri kompleqsis Semqmnels, maSin sareduqcio<br />

birTvi miiRebs e/ tipis msubuqi birTvis<br />

saxes, sa<strong>da</strong>c sareduqcio u xmovanma un<strong>da</strong> mogvces<br />

monacvleoba æ-sTan, rac ara gvaqvs. Tu aRniSnul<br />

birTvs CavTvliT mZime birTvad, sa<strong>da</strong>c u sonori<br />

Tanxmovania, maSin, Cven mier warmodgenili, reduqciis<br />

fonologiuri sqema ar <strong>da</strong>irRveva.<br />

d. warmodgenilia mZime birTvis d/ tipi<br />

CVCsC = CcVCsCæ an CVCsC = CæVCsCc<br />

/meore SemTxveva gamoricxulia/,<br />

sareduqcio xmovani V = o/ñ-s.<br />

CcoCsCæ<br />

↓<br />

V/CcuCsCæ/VCV<br />

V = u-s.<br />

71


ðnCxunkæðniëli- /moagrova, fiCxebze<br />

ityvian/ _ _ _ _ _ _ _ _ _ VCCcVCsCæ V & CV V CV<br />

↓<br />

iCxunkæðniëli- /agrovebs,<br />

awmyo/ _ _ _ _ _ _ _ _ V/CcuCsCæ/ V & CV V CV<br />

a/ tipi ar Segvxv<strong>da</strong>.<br />

miRebuli Sedegebis safuZvelze warmovadgenT<br />

formulas:<br />

V+/CVCsC/+VC(VC/ →<br />

→ V CuCsC VC (VC) = Г.<br />

rodesac V = o/ñ-s <strong>da</strong> u/ò/-s.<br />

amrigad, mZime birTvis yvela tipi sam- <strong>da</strong><br />

oTxmarcvlian sityvebSi gviCvenebs o/ñ/ <strong>da</strong> u/ò/<br />

xmovanTa monacvleobis erTgvar suraTs. kerZod,<br />

TiToeuli maTgani sareduqcio fonologiur garemoSi<br />

gvaZlevs u xmovans, riT aixsneba miRebuli<br />

alternaciebi<br />

aRniSnuli sakiTxis garkvevisaTvis saWiroa<br />

gaviTvaliswinoT Semdegi:<br />

cnobilia, rom o/ñ/ <strong>da</strong> u/ò/ xmovnebi msubuq<br />

birTvSi monacvleoben æ-sTan, e.i. ikargeba maTi<br />

xmovnuri Tviseba <strong>da</strong> rCeba æ, radgan:<br />

ò= æi<br />

ñ= æe<br />

u= æé.<br />

SeniSvna: rac Seexeba o-s, igi arc erT<br />

magaliTSi ar Segvxv<strong>da</strong>, rogorc Cans, mZime<br />

birTvis fonologiuri struqtura gamoricxavs o<br />

xmovans.<br />

TavisTavad, a/ð/e, i, <strong>da</strong> é xmovnebi mZime<br />

birTvSi, reduqciis Sedegad, gvaZleven é-s. es<br />

aris maTi cvalebadobis bolo wertili, amitom:<br />

72


ò=ui<br />

ué<br />

ñ=ue ué u<br />

u=ué<br />

ué<br />

e.i. yvelgan viRebT u-s.<br />

xSiria SemTxveva, rodesac sityvaSi aris ñ, u<br />

an ò, romlebic gavlenas axdenen reducirebul<br />

xmovanze <strong>da</strong> é-s nacvlad viRebT u-s asimilaciis<br />

gamo. mag.:<br />

arSæni- /axsenebs/ _ _ _ _ VCsCæCV<br />

↓<br />

anurSæen- /axsena/ _ _ V/CuCéCæ/VC<br />

fandæir- /fanduri/ _ _ _ _ _ _ _ _ _CVCsCæVC<br />

↓<br />

afunfæir<strong>da</strong>- /ukrav<strong>da</strong> fandurze/_ V/CuCsCæ/VCCV<br />

yuradRebas ipyrobs erTi magaliTi, romlis<br />

sareduqcio birTvia CVCsCcæ:<br />

artyæi- //ylapavs/_ _ _ _ _ _ VCsCcæV<br />

↓<br />

adurtyæe- /Caylapva/ _ V/CuCsCcæ/V<br />

metad sagulisxmoa iseTi magaliTebi, rodesac<br />

æ, romelsac sCvevia adgilis Tavisufali<br />

monacvleoba, pir<strong>da</strong>pir Seerwymis é-s <strong>da</strong> gvaZlevs<br />

u-s. mag.:<br />

mðrjæ- /marjve/<br />

limurji- /<strong>da</strong>xmareba/ < limuérji < limérjæi.<br />

amrigad, potenciurad sam- <strong>da</strong> oTxmarcvliani<br />

sityvebis mZime birTvSi reduqciis zogadi formula,<br />

rodesac sareduqcio xmovnebia ñ, u/ò/, miiRebs<br />

aseT saxes:<br />

V+/CVCsC/+VC (VC) →<br />

→ V CuCsCVC (VC) = Г,<br />

73


odesac: V = ñ, u/ò/-s.<br />

Tu u xmovans warmovidgenT, rogorc æ + é-s<br />

<strong>da</strong> aqe<strong>da</strong>n æ-s mivakuTvnebT wina Tanxmovans, maSin<br />

birTvis pirveli konsonanti iqneba labialuri<br />

kompleqsi <strong>da</strong> reduqcia warimarTeba ise, rogorc<br />

es xdebo<strong>da</strong> Cveulebriv mZime birTvSi a/ð/, e, i <strong>da</strong><br />

é xmovnebisaTvis.<br />

maSasa<strong>da</strong>me, Г formula miiRebs aseT saxes:<br />

CVCuéCsCVC(VC) = CVCuVCsCVC (VC).<br />

rac faqtiurad moicavs yvela im SemTxvevas,<br />

romelTa Sesaxeb araferi iTqva g/, d/ e/ tipis<br />

birTvebis analizis dros. es is magaliTebia,<br />

rodesac birTvis I konsonanti warmodgenili iyo<br />

labialuri kompleqsiT. cxadia, am pirobebSi<br />

reducirebuli xmovnis adgils <strong>da</strong>iWer<strong>da</strong> u<br />

xmovani /Cæé =Cu/.<br />

am SemTxvevaSi, Tu SeiZleba iTqvas, xdeba<br />

`faruli~ reduqcia. marTlac, sxvagvarad ver<br />

avxsniT monacvleobebs u/u, ò/u <strong>da</strong> ñ/u.<br />

miRebuli Sedegi kidev erTxel gaxazavs mZime<br />

birTvis Taviseburebas. Tu ara is, ñ, u/ò/ xmovnebi<br />

mogvcemdnen monacvleobas æ-sTan.<br />

cxadia, ganmsazRvrelia sareduqcio xmovnis<br />

fonologiuri garemo, kerZod ki, TanxmovanTa<br />

mimdevroba CsC, romelic aucileblad un<strong>da</strong><br />

mosdevdes sareduqcio xmovans.<br />

74


xmovanTa reduqciis sqemebi msubuq <strong>da</strong> mZime<br />

birTvSi potenciurad sam- <strong>da</strong> oTxmarcvliani<br />

sityvebis mixedviT<br />

CVCc<br />

CcVC<br />

CVCæ<br />

CæVC<br />

CVCcæ<br />

CcæVC<br />

CcVCæ<br />

CæVCc<br />

V + {CV C} + V →<br />

→V /C∅C / V<br />

warmodgenilia msubuqi birTvi, rodesac<br />

sareduqcio xmovani V = a/ð/, e, i <strong>da</strong> é-s/<br />

CVCc<br />

CcVC<br />

CVCæ<br />

...........<br />

CVCcæ<br />

...........<br />

CcVCæ<br />

...........<br />

V + {CV C} + V →<br />

→V /CæC / V<br />

warmodgenilia msubuqi birTvi, rodesac<br />

sareduqcio xmovani V = o/ñ/ <strong>da</strong> u/‘/-s.<br />

75


V + {CV CsC} + V →<br />

→V / C éCsC / V<br />

warmodgenilia mZime birTvi, rodesac sareduqcio<br />

xmovani V = a/ð/, e, i, <strong>da</strong> é-s.<br />

CVCsCc<br />

CcVCsC<br />

CVCsCæ<br />

………<br />

CVCsCæ<br />

………<br />

CcVCsCæ<br />

…………<br />

CVCsCc<br />

CcVCsC<br />

CVCsCæ<br />

………<br />

CVCsCæ<br />

………<br />

CcVCsCæ<br />

…………<br />

V + {CV CsC} + V →<br />

→V / CuCsC / V<br />

warmodgenilia mZime birTvi, rodesac sareduqcio<br />

xmovani V= o/ñ/ <strong>da</strong> u/ò/-s/<br />

76


TanxmovanTa mimdevroba CsC, rogorc<br />

sonoruli kompleqsi svanurSi<br />

sagulisxmoa, rom mZime birTvis aucilebeli<br />

komponenti, TanxmovanTa mimdevroba CsC iseTive<br />

<strong>da</strong>uSleli erTeuli aRmoCn<strong>da</strong> rogorc enaSi arsebuli<br />

harmoniuli <strong>da</strong> labialuri kompleqsebi,<br />

amitom TanxmovanTa mimdevrobas CsC vuwodebT sonorul<br />

kompleqss.<br />

rogorc yvela kompleqsi, CsC-c fonologiuri<br />

struqturis TvalsazrisiT SeiZleba gavutoloT<br />

cal Tanxmovans C-s, magram un<strong>da</strong> gaviTvaliswinoT,<br />

rom sonoruli kompleqsis C-sTan<br />

gatoleba Sepirobebulia poziciiT. kerZod: I) Tu<br />

CsC kompleqsi birTvSi iWers sareduqcio xmovnis<br />

momdevno pozicias, e.i. meore konsonantis adgils,<br />

iqmneba mZime birTvi, romlis sareduqcio xmovani<br />

ganicdis uaxloesi mezobeli Tanxmovnebis /ker-<br />

Zod, sonori plus Cqamieri/ gavlenas, ris Sedega<strong>da</strong>c<br />

viRebT `sakuTriv~ reduqciis meore saxes,<br />

marcvlovnobaSenarCunebiTs.<br />

aRniSnuli saxis reduqcias gansazRvravs sareduqcio<br />

xmovnis garemomcveli Tanxmovnebi. cxadia,<br />

aseT pirobebSi CsC ver gautoldeba C-s, e.i.<br />

CsC≠C.<br />

2/ CsC sonoruli kompleqsi iWers sareduqcio<br />

xmovnis wina, e.i. I konsonantis adgils, maSin<br />

sareduqcio xmovani aRmoCndeba martiv Tanxmovnebs,<br />

ufro sworad, arasonor Tanxmovnebs Soris,<br />

ris gamoc reduqcia mimdinareobs ise, rogorc es<br />

mosalodneli iyo msubuq birTvSi. am mimdevrobaSi<br />

CsC kompleqsi gautoldeba C-s. e.i. CsC = C.<br />

77


aqe<strong>da</strong>n gamomdinare, CsCVC sareduqcio birTvi<br />

CaiTvleba msubuqi birTvis erT-erT tipad, romlis<br />

I komponenti warmodgenilia sonoruli kompleqsiT.<br />

mogvyavs magaliTebi, sa<strong>da</strong>c erTi <strong>da</strong> igive<br />

sonoruli kompleqsi Sedis rogorc mZime, ise<br />

msubuq birTvSi:<br />

1. findix- /tyvia, findixi/- 1. findix- /tyvia/<br />

2. léféndix- /findixiani/ findxðr- /tyviebi/<br />

2. xelwif- /xelmwife/ - 2. xelwif- /xelmwife/<br />

sðxélwif- /saxelmwifo/ xelwfðr-/xelmwifeebi/<br />

3. merCil- /celi/ 3. merCliS- /celi/<br />

lémérCil- /cvliani/ merCliS- /celis/<br />

axla ganvixiloT iseTi SemTxvevebi, rodesac<br />

msubuq birTvSi sonorul kompleqsTan erTad<br />

gvxvdeba sxva kompleqsebic. sareduqcio xmovnebia<br />

a/ð, e, i <strong>da</strong> é.<br />

mag.:<br />

muryæam- /cixe, koSki/_ _ CVCsCæVC<br />

↓<br />

muryæmðl- /cixeebi/_ _ _ CV/CsCæØ C/ V & C<br />

gæðmi- /mZime/_ _ _ _ _ _ __ _Cæ V & CV<br />

↓<br />

xongæma- /ufro mZime/_ CV/CsCæ Ø C/V<br />

erskðn- /arCvi/ _ _ _ _ _ _ _VCsCc V & C<br />

↓<br />

erskniS- /arCvis, naT. br./ _ V/CsCc Ø C/VC<br />

tkic- /marTali/ _ _ _ _ _ _CcVC<br />

↓<br />

nantkci- /simarTle/ _ CV/CsCc ØC/V<br />

lityérsgéni- /tkacani/ _ _ CVCcVCsCcVCV<br />

↓<br />

tyérsgnðÎ- /tkacuna/ _ _ CcV/CsCc Ø C/ V & Î<br />

78


sareduqcio xmovania o/ñ an u/ò. mag.: V = u-s.<br />

ligurhuni- /zluquni, tirili/ _ CVCVCsCVCV<br />

↓<br />

gurhæni- /tiris, zluqunebs/ _ _ _ CV/CsCæC/V<br />

ðnélkuhe- /moikiTxa _ V & CVCsCVCV<br />

↓<br />

ilkæhe- /moikiTxavs/ _ _ V/CsCæC/V<br />

V = ò-s. mag.:<br />

kunkæil- /marcvali, kakali/ _ CVCsC V & C<br />

↓<br />

kunkæliS- /misi naT. br./ _ _ _ CV/CsCæC/VC<br />

sancxæir- /saTofuri/ _ _ _ CVCsCs V & C<br />

↓<br />

sancxæriS- /misi naT. br./ _ CV/CsCcæC/VC<br />

V = o-s. mag.:<br />

sandroæ- /samduravi/_ _ CVCsCCsVæ<br />

↓<br />

lindæreæ- /<strong>da</strong>mdureba/_ _ CVCsCæCsVæ<br />

V = ñ-s. mag.:<br />

sanwæef- /Zaxveli/ _ _ _ _ CVCsC V & C<br />

↓<br />

sanwæfiS- /misi naT. br./ _ CV/CsCæC/VC<br />

anénkæeSde- /Seamokla/_ VCéCsC V & CcV<br />

↓<br />

limkæSde- /<strong>da</strong>mokleba/ _ CV/CsCæCc/V<br />

SeniSvna: gamonaklisia mérTenðÁ || murTæenðÁ -<br />

/cacia/<br />

mursgæenðÁ- memarjvene<br />

es sityvebi saerTod Taviseburebas gviCveneben<br />

<strong>qarTvelur</strong> enebSi.<br />

79


80<br />

xmovanTa reduqcia potenciurad<br />

xuTmarcvlian sityvebSi<br />

Cven ganvixileT xmovanTa reduqcia balszemour<br />

dialeqtSi, e.w. birTvebis mixedviT, potenciurad<br />

sam- <strong>da</strong> oTxmarcvlian sityvebSi. Sedegebis<br />

mixedviT aRmoCn<strong>da</strong>, rom sam- <strong>da</strong> oTxmarcvlian<br />

sityvebSi reduqcias ganicdis sityvis Tavi<strong>da</strong>n<br />

meore xmovani, e.i. meore marcvlis xmovani,<br />

reduqciis saxes ki gansazRvravs sareduqcio<br />

birTvi <strong>da</strong> sareduqcio xmovani, romelTa mixedviT<br />

gamoiyo sami saxis reduqcia:<br />

1. sinkope V/Ø<br />

2. `sakuTriv~ reduqcia, marcvlovnoba<strong>da</strong>kargviTi<br />

V/æ<br />

3. `sakuTriv~ reduqcia, marcvlovnobaSenar-<br />

CunebiTi V/ V<br />

axla ganvixiloT potenciurad xuTmarcvliani<br />

sityvebi, sa<strong>da</strong>c, rogorc aRniSnuli iyo, mosalodnelia<br />

ori xmovnis reduqcia, e.i. gamoiyofa<br />

ori sareduqcio birTvi. Teoriulad <strong>da</strong>saSvebia<br />

erT sityvaSi Segvxvdes sxva<strong>da</strong>sxva saxis sareduqcio<br />

birTvebi <strong>da</strong> sxva<strong>da</strong>sxva sareduqcio xmovnebi,<br />

ris Sedega<strong>da</strong>c, cxadia, reduqciac sxva<strong>da</strong>sxva saxisa<br />

iqneba.<br />

amrigad, Sedegebi, romlebsac miviRebT xuTmarcvliani<br />

sityvebis gaanalizebis dros, gva-<br />

Zlevs saSualebas kidev erTxel SevamowmoT mocemuli<br />

reduqciis sqemebi, romlebic emyareba Cven<br />

mier gamoyofil birTvebsa <strong>da</strong> sareduqcio xmovnebs.<br />

<strong>da</strong>viwyoT umartivesi SemTxveviT:<br />

)


I. birTvi - - - - - - - - - - - - - - - - -- - II birTvi<br />

II. sinkope - - - - - - - - - - - - - - - - - sinkope<br />

e.i. igulisxmeba reduqcia msubuq birTvebSi,<br />

rodesac sareduqcio xmovnebia a/ð/, e, i <strong>da</strong> é.<br />

warmodgenilia a/ tipis msubuqi birTvebi<br />

CVC;<br />

V I = a <strong>da</strong> V 2 = a. mag.:<br />

xalfðri- /xuravs/ _ _ _ CVCØ C V CV<br />

↓ ↓<br />

aTlafre- /<strong>da</strong>axura/ _ V/CØ C/V/CØC/V<br />

umetes SemTxvevaSi pirveli birTvis<br />

sareduqcio xmovnad warmogvidgeba maqcevari<br />

(qcevis morfema), romelic Tavisi poziciis gamo<br />

yovelTvis reducirebulia. saqme gvaqvs<br />

simultanur procesTan, ris Sesaxebac zemoT iyo<br />

saubari.<br />

ambðni- /aficebs/_ _ _ VCØ C V CV<br />

↓ ↓<br />

adnabne- /<strong>da</strong>afica/_ V/CØCV/CØ C/V<br />

V I = a <strong>da</strong> V 2 = e. mag.:<br />

ðWreli- /aWrelebs/_ _ _ V CØCVCV<br />

↓ ↓<br />

adWerle- /gaaWrela/_ VCØCVCØCV<br />

ðskeTe- /aumjobesebs/ _ _ _ VCØCVCV<br />

↓ ↓<br />

adsikTe- /gaaumjobesa/_ V/CØC/V/CØC/V<br />

V I = a <strong>da</strong> V 2 = i. mag.:<br />

xðbJine- /atyobinebs/ _ _ _ C V CØCVCV<br />

↓ ↓<br />

laxbðnJe- /Seatyobina/ _ CVCØC V CØCV<br />

81


ðfSire- /amravlebs/ _ _ _ VC Ø CVCV<br />

↓ ↓<br />

adfiSre- /gaamravla/ _ V/CØC/V/CØC/V<br />

V I = a <strong>da</strong> V 2 = é. mag.:<br />

nazgéræ- /<strong>da</strong>namTavrebi/ _ _CVCØCVCæ<br />

↓ ↓<br />

adzégre- /<strong>da</strong>amTavra/ _ _ VCØCVCØCV<br />

xðnCéde- /urevs/ _ _ _C V & C Ø C VCV<br />

↓ ↓<br />

aTnðCde- /Seuria/ _ V/CØC/ V & /C/CØC/V<br />

V I = e <strong>da</strong> V 2 = a. mag.:<br />

xegærðni- /ugordeba/ _ _ CV Cæ C V & CV<br />

↓ ↓<br />

ðTgurnón- /<strong>da</strong>ugor<strong>da</strong>/ _ V & /CØC/V/CØC/ V & C<br />

xemqaról- /ejibreba/ _ _ _ _ CVCØC V C V & C<br />

↓ ↓<br />

ðxméqrón- /Seejibra/ _ _ _ _ V & /CØC/V/CØC/ V & C<br />

V I = e <strong>da</strong> V 2 = e. mag.:<br />

xepJeni- /emaleba/ _ _ _ CVCØ CVCV<br />

↓ ↓<br />

ðTpeJni- /<strong>da</strong>emaleba/ _ V & /CØC/V/CØ C/V<br />

xemSeri- /iRleba/ _ _ _ CVCØCVCVC<br />

↓ ↓<br />

ðdmeSrón- /<strong>da</strong>iRala/ _ V & /CØC/V/CØ C/ V & C<br />

V I = e <strong>da</strong> V 2 = i. mag.:<br />

xeCxini- /eCxireba/ _ _ _ CVCØCVCV<br />

↓ ↓<br />

ðTCixnón- /gaeCxira/ _ V & /CØC/V/CØ C/ V & C<br />

V I = e <strong>da</strong> V 2 = e.<br />

82


xeyreni- /emarTeba/ _ _ _ _ CV C ØC VCV<br />

↓ ↓<br />

ðTyernix- /<strong>da</strong>emarTebaT/_ V & /CØC/V/CØC/VC<br />

V I = i <strong>da</strong> V 2 = a. mag.:<br />

iTnðRi- /ga<strong>da</strong>dis uReltexilze/ _ VC Ø C V & CV<br />

↓ ↓<br />

ðdTanRe- /ga<strong>da</strong>iara igi/ _ _ _ _ V & /CØC/V/CØC/V<br />

iâmðri- /xmarobs/ _ _ _ _ _ _ VCØC V & CV<br />

↓ ↓<br />

lðxâémrón- /moxmar<strong>da</strong>/ _ C V & /CØC/V/CØC/ V & C<br />

V I = i <strong>da</strong> V 2 = e. mag.:<br />

imÃeri- /igebs/ _ _ _ _ VCØC V & CV<br />

↓ ↓<br />

ðnmeâre- /gaigo/ _ C V & /CØC/V/CØC/ V & C<br />

inxeni- /itnevs/ _ _ _ _ _ _ V C Ø CVCV<br />

↓ ↓<br />

lðjnðxne- /mogitnev/ _ C V & /CØC/V/CØC/V<br />

V I = i <strong>da</strong> V 2 = i. mag.:<br />

ixrini- /brazdeba/ _ _ _ VC Ø CVCV<br />

↓ ↓<br />

ðnxirnón- /gabraz<strong>da</strong>/ _ V & /CØC/V/CØC/ V & C<br />

imzir- /loculobs/ _ _ _ _ V C Ø CVC<br />

↓ ↓<br />

admðzre- /<strong>da</strong>loca/ _ _ _ V // /CØC/ V & /CØC/V<br />

V I = i <strong>da</strong> V 2 = i. mag.:<br />

ihdére- /nanobs/ _ _ _ _ VC Ø CVCV<br />

↓ ↓<br />

ðnhðdre- /inana/ _ _ _ V & CØC/ V & /CØC/V<br />

83


itténe- /ivsebs/ _ _ _ _ _V C Ø CVCV<br />

↓ ↓<br />

J’ðntétnón- /aivso/ _ C’ V & /CØC/V/CØC/ V & C<br />

axla ganvixiloT iseTi SemTxvevebi, rodesac<br />

erT-erTi birTvi warmodgenilia harmoniuli<br />

kompleqsiT, e.i. b/ tipis msubuqi birTvi CVCc an<br />

CcVC. sareduqcio xmovnebia: a/ð, e, i <strong>da</strong> é.<br />

V I = a <strong>da</strong> V 2 = a. mag.:<br />

aSdrðni- /grexs/ _ _ V CcØ C V & CV<br />

↓ ↓<br />

anSdérne- /<strong>da</strong>grixa/ _ V/C ØCc/V/CØC/V<br />

V I = a <strong>da</strong> V 2 = e. mag.:<br />

matklðb- /sinanuli/ _ _ _ CVCc Ø C V & C<br />

↓ ↓<br />

laxtkðlbén- /<strong>da</strong>enana/ _ CV/CØCc/ V & /CØC/VC<br />

V I = a <strong>da</strong> V 2 = i. mag.:<br />

ðskribi- /tkepnis/ _ _ _ _ V & CcØ CVCV<br />

↓ ↓<br />

adskerbe- /<strong>da</strong>tkepna _ V/C ØCc/V/CØC/V<br />

V I = a <strong>da</strong> V 2 = é. mag.:<br />

aJRpéne- /Wylets/ _ _ _ _CVCc Ø CVCV<br />

↓ ↓<br />

adJRépne- /gaWylita/ _ V/CØCc/V/CØC/V<br />

acxréle- /cris/ _ _ _ VCcØ CVCV<br />

↓ ↓<br />

ancxérle- /gacra/ _ V/CØCc/V/CØC/V<br />

afTxéne- /ferTxavs/ _ _ _ _ VC ØCcVCV<br />

↓ ↓<br />

adféTxne- /gaiferTxa/ _ V/CØC/V/CcØC/V<br />

84


ajjgéne- /kankalebs, ZagZagebs/ _ VC Ø CcVCV<br />

↓ ↓<br />

adjéjgne- /gaakankala/ _ _ _ _ V/CØC/V/CcØC/V<br />

V I = a <strong>da</strong> V 2 = e. mag.:<br />

xeSTxeni- /eleva/ _ _ _ _ CVCc ØCVCV<br />

↓ ↓<br />

oTSdexni- /gamoeleva/ _ V/CØCc/V/CØC/V<br />

CeC Ø Cc aCV<br />

↓ ↓<br />

V/CØC/V/CcØC/V<br />

V I = a <strong>da</strong> V 2 = i. mag.:<br />

iprisde- /naTlavs/ _ _ _ V C ØC VCcV<br />

↓ ↓<br />

ðnpirsde- /monaTla/ _ V & CØC/V/CØCc/V<br />

V I = a <strong>da</strong> V 2 = é . mag.:<br />

liSdkéne- /SerWoba/ _ _ _ CVCc ØC VCV<br />

↓ ↓<br />

JðTSdéknón- /SeerWo/ _ C’ V & /CØCc/V/C/Ø/ V & C<br />

liCxkéne- /gaCxikineba/ _ _ CVCc Ø CVCV<br />

↓ ↓<br />

ðdCxéknón- /gaCxikin<strong>da</strong>/ _ V & /CØCc/V/CØC/ V & C<br />

ikTxéni- /kvdeba/ _ _ _ _ VC Ø CcVCV<br />

↓ ↓<br />

ðdkéTxnón- /mokv<strong>da</strong>/ _ V & /CØC/V/CcØC/ V & C<br />

liySdéne- /puris zela/ _ _ _CV C ØCcVCV<br />

↓ ↓<br />

ðnyéSdne- /mozila/ _ _ _ _ V & /CØC/V/CcØC/V<br />

V I = é <strong>da</strong> V 2 = a, i, e, é-s.<br />

CéC Ø Cc aCV<br />

↓ ↓<br />

V/CØC/V/CcØC/V <strong>da</strong> a.S.<br />

85


axla ganvixiloT iseTi SemTxvevebi, rodesac<br />

erT-erTi birTvi warmodgenilia labialuri<br />

kompleqsiT, e.i. g/ tipis msubuqi birTvi CVCæ <strong>da</strong><br />

CæVC. aqve gavaerTianebT d/ CVCcæ an CcæVC <strong>da</strong> e/<br />

CæVCc an CcVCæ tipis msubuq birTvebs.<br />

sareduqcio xmovania a/ð, e, i <strong>da</strong> é.<br />

V I = a <strong>da</strong> V 2 = e. mag.:<br />

akæremi- /yinavs/ _ _ _ _ _ _ VCæØ C VCV<br />

↓ ↓<br />

lamkæerme- /Segvayina/ _ CV/CØCæ/V/CØC/V<br />

xagæneb- /e<strong>da</strong>rdeba/ _ _ _ C VCæ ØCVC<br />

↓ ↓<br />

aTgæambén- /<strong>da</strong>e<strong>da</strong>r<strong>da</strong>/ _ _ VC ØCæ/V/CØC/VC<br />

V I = a <strong>da</strong> V 2 = i. mag.:<br />

ðgæSile- /avsebs/ _ _ VCæ Ø CVCV<br />

↓ ↓<br />

angæeSle- /aavso/ _ V/CØCæ/V/CØC/V<br />

xacædil- /ecodeba/ _ _ _ CVCæ Ø C VC<br />

↓ ↓<br />

aTcæðdlén- /Seeco<strong>da</strong>/ _ V/CØCæ/ V & /CØC/VC<br />

V I = e <strong>da</strong> V 2 = e. mag.:<br />

xeqæceni- /wydeba/ _ _ _ _ CVCæ Ø C VCV<br />

↓ ↓<br />

axqæecni- /Camowydeba/ _ V & /CØCæ/V/CØC/V<br />

V I = i <strong>da</strong> V 2 = a. mag.:<br />

iRæWðri- /vaWrobs/ _ _ VCæ Ø C V & CV<br />

↓ ↓<br />

ðnRæaWre- /ivaWra/ _ V & /CØCæ/V/CØC/V<br />

V I = i <strong>da</strong> V 2 = e. mag.:<br />

86


itætæeli- /titvldeba/ _ _ _ _ VCæØCæVCV<br />

↓ ↓<br />

ðdtæetlón- /gatitvl<strong>da</strong>/ _ _ V & /CØCæ/V/CØC/ V & C<br />

CaC Ø Cæ VCV<br />

↓ ↓<br />

V/CØC/V/CæØC/V<br />

erT-erTi sareduqcio birTvi warmodgenilia<br />

msubuqi birTvis d/ tipiT, e.i. CcæVC an CVCcæ<br />

V I = a <strong>da</strong> V 2 = i. mag.:<br />

ðsgæjine- /abrZanebs; moabrZanebs/_ V & CcæØ C VCV<br />

↓ ↓<br />

ansgæejne- /moabrZana/_ _ _ _ _ _V/CØCcæ/V/CØC/V<br />

V I = e <strong>da</strong> V 2 = e. mag.:<br />

xeZgæbeni- /tydeba, ingreva/_ _ _ _ CVCcæ ØC VCV<br />

↓ ↓<br />

ðxZgæebni- /Catydeba,<br />

Camoingreva/ _ _ _ _ _ _ _ V & /CØCcæ/V/CØC/V<br />

Segvxv<strong>da</strong> iseTi magaliTic, sa<strong>da</strong>c pirveli<br />

sareduqcio birTvis erT-erTi Tanxmovani warmodgenilia<br />

harmoniuli kompleqsiT, xolo meore<br />

birTvis _ labialuri kompleqsiT:<br />

V I = a <strong>da</strong> V 2 = i. mag.:<br />

ðfxriWæi- /Txris xeliT an joxiT/ V & CcØC VCæV<br />

↓ ↓<br />

adfxirWæe- /gaTxara,<br />

moTxara/ _ _ _ _ _ _V/CØCc/V/CØCæ/V<br />

mocemuli magaliTebis mixedviT SeiZleba <strong>da</strong>vaskvnaT,<br />

rom potenciurad xuTmarcvlian sityva-<br />

Si Tavi<strong>da</strong>n meore <strong>da</strong> bolo<strong>da</strong>n meore marcvlis<br />

87


xmovnebi ganicdian reduqcias. am SemTxvevaSi<br />

warmodgenili iyo msubuqi tipis birTvebi <strong>da</strong> a/ð/,<br />

e, i <strong>da</strong> é sareduqcio xmovnebi, romlebic Sesabamis<br />

sareduqcio fonologiur garemoSi gvaZleven<br />

monacvleobas nulTan, e.i. V/ Ø – sinkope,<br />

rogorc mosalodneli iyo.<br />

formula SeiZleba warmovidginoT aseTi<br />

saxiT:<br />

V + {CVC} + V + {CVC} + V→<br />

→ V + |C ØC| V | C ØC| V.<br />

axla ganvixiloT iseTi SemTxveva, romelic<br />

gulisxmobs reduqcias msubuqi tipis birTvebSi,<br />

rodesac erT-erTi sareduqcio birTvis xmovania<br />

o/ñ an u/ò, e.i. un<strong>da</strong> miviRoT sakuTriv reduqciis<br />

I saxe, marcvlovnoba<strong>da</strong>kargviTi, alternacia V/æ.<br />

mocemulia a/ tipis msubuqi birTvebi, e.i. CVC<br />

V = o/ñ-s an u/ò-s,<br />

I birTvi ------------------------- II birTvi<br />

sinkope -------------------------- marcvlovnoba<strong>da</strong>kargviTi<br />

reduqcia<br />

mag.1 V 1 = a <strong>da</strong> V 2 = o.<br />

naboz- /saRamo/ _ _ _ _ _ _<br />

CVCVC<br />

↓<br />

inbozól- /saRamovdeba/ _ _ _ V/C Ø C/V/C V &<br />

& C<br />

↓ ↓<br />

adnðbæzón- /mosaRamov<strong>da</strong>/ _ V/CØC/ V & /CæC/ V & C<br />

V 1 = i <strong>da</strong> V 2 = o. mag.:<br />

inzorólx- /ikribebian/ _ _ _ _ _ VCØCVC V & CC<br />

lóxnazærónx- /SeuerTdnen, ↓<br />

SeuerT<strong>da</strong>T/ _ _ _ _ _ _ _ C V & CØC/V/CæC/ V & CC<br />

88


V 1 = i <strong>da</strong> V 2 = u/u. mag.:<br />

xðmdune- /amadlis/ _ _ _ C V & CØ C VCV<br />

↓ ↓<br />

aTmðdæne- /<strong>da</strong>amadla/ _ V/CØC/ V & /CæC/V<br />

aqæTune- /anZrevs/ _ _ _ V Cæ CVCV<br />

↓ ↓<br />

adquTæne- /SeanZria/ _ V/CØC/V/CæC/V<br />

SeniSvna: aq un<strong>da</strong> gaviTvaliswinoT myofad<br />

usrulis mawarmoebeli sufiqsi `un~, romelic<br />

<strong>da</strong>erTvis zmnis Zirs <strong>da</strong> Zalian xSirad sityva<br />

xdeba potenciurad xuTmarcvliani, ris gamoc<br />

iqmneba ori sareduqcio birTvi. erT-erTi sareduqcio<br />

xmovania swored aRniSnuli sufiqsiT `u~,<br />

romelic Sesabamis sareduqcio fonologiur<br />

garemoSi gvaZlevs monacvleobas æ-sTan.<br />

mag.: adWaTæne- /wyevlides iqneba/<br />

V/CØC/V/CæC/V, sa<strong>da</strong>c V I = a, radgan gvaqvs xaWTe<br />

/wyevlis/ <strong>da</strong> V 2 -u. xeC<strong>da</strong>næni _ /gaqceodes iqneba,<br />

myof. usruli/ - CVCØCVCæCV CVCVCVCVCV,<br />

sa<strong>da</strong>c V I = e, radgan gvaqvs liCed - /gaqceva/ <strong>da</strong><br />

V 2 = u. aseve: xeSdðnæni- /uSvelides iqneba/ -<br />

CV/C ØC/V/CæC/V, sa<strong>da</strong>c: V I = e, radgan gvaqvs<br />

maSed- /mSveleli/, /maSveli/ <strong>da</strong> V 2 = u.<br />

V I = i <strong>da</strong> V 2 = u. mag.:<br />

liyrule- /yarauloba/ _ _CVC ØCVCV<br />

↓ ↓<br />

ðnyaræle- /uyaraula/ _ V & /CØC/V/CæC/V<br />

ispuni- /brundeba/ _ _ _ _ V C ØC VCV<br />

↓ ↓<br />

ðnsipænón- /mobrun<strong>da</strong>/ _ V & /CØC/V/CæC/ V & C<br />

89


axla ganvixiloT iseTi SemTxvevebi, rodesac<br />

sareduqcio birTvebSi gvxvdeba harmoniuli kompleqsebi,<br />

e.i. b/ tipis msubuqi birTvi/ CVCc an<br />

CcVC/.<br />

V I = a <strong>da</strong> V 2 = u. mag.:<br />

asgmune- /asmevs mJave wyals/ _ _ VCc Ø C VCV<br />

↓ ↓<br />

adsgimæne- /<strong>da</strong>alevina/ _ _ _ _ V/CØCc/V/CæC/V<br />

aSdbune- /saxls marTavs/ _ VCc Ø C VCV<br />

↓ ↓<br />

adS<strong>da</strong>bæne- /gamarTa/ _ _ V/CØCc/V/CæC/V<br />

axla ganvixiloT iseTi SemTxveva, rodesac<br />

mocemulia a/ tipis msubuqi birTvi /e.i. CVC / <strong>da</strong><br />

erT-erT birTvSi sareduqcio xmovani V = o/ñ/-s<br />

an u/ò/-s.<br />

I birTvi ---------------------------------------------------- II birTvi<br />

marcvlovnoba<strong>da</strong>kargviTi reduqcia --------sinkope.<br />

SeniSvna: un<strong>da</strong> aRiniSnos, rom I birTvis sareduqcio<br />

xmovnebi o <strong>da</strong> u umetesad reduqciis Sedegad<br />

ar gvaZlevs æ-s, rac iyo mosalodneli.<br />

amis mizezia Semdegi: reduqciis gar<strong>da</strong> mocemuli<br />

xmovnebis Serwyma xdeba æ-sTan, radgan o- romelic<br />

maqcevaria reduqciis Sedegad msubuq birTv-<br />

Si gvaZlevs æ-s, xolo Semdeg xdeba zmniswiniseuli<br />

e-sa <strong>da</strong> æ-s Serwyma, romelic o-s gva-<br />

Zlevs. amis Sesaxeb sainteresoa a. SaniZis azri:<br />

Serwymisave magaliTebia o-d qceva æa jgufisa,<br />

sa<strong>da</strong>c u umarcvloa. aseTi qceva Cveulebrivia moxeursa<br />

<strong>da</strong> mTiulurSi, nawilobriv fSaursa <strong>da</strong><br />

kaxurSic: guari-gori; Tuali-Toli, cxuari-cxori<br />

<strong>da</strong> sx. (24,28). Cvens SemTxvevaSi zmniswiniseuli a-<br />

90


xmovani saxes icvlis <strong>da</strong> gvaZlevs o-s... Tavis-<br />

Tavad monacvleoba a/o sxvagvarad ar aixsneba.<br />

mag.:<br />

`oTwemSe- /Wapani gauwia/ - aTæwemSe←<br />

aTowemeSe- /sa<strong>da</strong>c: V I = o-s, maqcevaria, xolo V 2 =<br />

e-s, radgan gvaqvs liwmeSi- /gaweva/. aseve: oTsésne-<br />

/miuqsia/- aæTsésne←aTæsésne←aToséséne. /sa<strong>da</strong>c:<br />

V I = o-s <strong>da</strong> V 2 = é-s. radgan gvaqvs –lisséne-<br />

/miqseva, saw./.<br />

warmodgenilia b/ tipis msubuqi birTvi, mag.:<br />

loxSyébne- /miaxala, miukakuna/< laxæSyébne <<br />

laxoSyébéne, /sa<strong>da</strong>c: V I = o-s <strong>da</strong> V 2 = é, radgan<br />

gvaqvs liSybéne-/Zlieri xmauri CaWedebis dros/.<br />

loxfxékne←laxæfxékne←laxofxékéne-<br />

/<strong>da</strong>ukakuna/. lifxkéne- /kakuni/.<br />

axla ganvixiloT aseTi magaliTebi:<br />

esæRalte- /uRalata/- /sa<strong>da</strong>c: V I = u-s an o-s,<br />

V 2 = a/ð/-s, radgan gvaqvs: méRlðti- /moRalate/<br />

liRlðti -/Ralati/.<br />

amrigad, mocemuli magaliTebis mixedviT potenciurad<br />

xuTmarcvliani sityva ganicdis ori<br />

xmovnis reduqcias. erT-erTi maTgania marcvlovnoba<strong>da</strong>kargviTi<br />

reduqcia, radgan sareduqcio<br />

xmovnebia o <strong>da</strong> u. miRebuli Sedegebi savsebiT<br />

Seesabameba Cvens varauds.<br />

axla ganvixiloT iseTi SemTxveva, rodesac<br />

orive sareduqcio birTvSi viRebT alternacias<br />

V/æ. mocemulia msubuqi tipis sareduqcio birTvebi<br />

<strong>da</strong> sareduqcio xmovnebi:<br />

V I <strong>da</strong> V 2 = o-s an u-s.<br />

91


I birTvi ----------------------------------------------------- II birTvi<br />

marcvlovnoba<strong>da</strong>kargviTi---marcvlovnoba<strong>da</strong>karviTi<br />

reduqcia<br />

reduqcia<br />

iqæTðræni- /iparavdes iqneba/<br />

VCæC V & CæCV←V/CVC/ V & /C V & C/V<br />

e.i. V I = o-s an u-s <strong>da</strong> V 2 = o-s an u-s, radgan<br />

orive SemTxvevaSi reduqciis Sedegad viRebT æ-s.<br />

axla ganvixiloT iseTi SemTxveva, romelic<br />

gulisxmobs xuTmarcvliani sityvis saxecvlas,<br />

rodesac I sareduqcio birTvi aris mZime, e.i. un<strong>da</strong><br />

miviRoT `sakuTriv~ reduqciis II saxe, kerZod<br />

marcvlovnobaSenarCunebiTi reduqcia.<br />

I birTvi ---------------------------------------------------- II birTvi.<br />

marcvlovnobaSenarCunebiTi ---------------------- sinkope<br />

V I = a, V 2 = i-s. mag.:<br />

sðrgib- /sargebeli, gamosadegi/ _ C V & CsCVC<br />

↓<br />

ðxsérgebil -/isargeble/ _ _ _ _ V & CCéCsCVCVC<br />

↓ ↓<br />

lisérgeble- /sargebloba/ _ _ CVCéCsC/V/C ØC/V<br />

aseTive Sedegs gvaZlevs mag.:<br />

litérkéne- /<strong>da</strong>JinebiT yureba/ _ CVCéCsCVCV<br />

xatérkinna- /uyureb<strong>da</strong> Turme, ↓<br />

I TurmeobiTi/ _ _ _ CV/CéCsC/V/C ØC/V<br />

sa<strong>da</strong>c: V I = é-s marTalia, ver aRvadgineT é<br />

xmovnis Tav<strong>da</strong>pirveli, arareducirebuli saxiT<br />

(is yovelTvis sareduqcio poziciaSia, magram am<br />

SemTxvevaSi amas ara aqvs mniSvneloba, mTavaria,<br />

rom adgili ara aqvs wesis <strong>da</strong>rRvevas) e.i. ra<br />

xmovanic ar un<strong>da</strong> yofiliyo gar<strong>da</strong> o, u-sa, am<br />

SemTxvevaSi yvela mogvcem<strong>da</strong> é-s.<br />

92


V 2 =i-s, rasac <strong>da</strong>matebiT amtkicebs wina xmovnis<br />

umlauti. am poziciaSi monacvleoba é/i mxolod<br />

umlautiT SeiZleba aixsnas (9,46) SeiZleba aixsnas.<br />

sxva SemTxvevis magaliTebi ar aRmoCn<strong>da</strong>.<br />

miRebuli Sedegebi SeiZleba warmovidginoT<br />

aseTi saxiT:<br />

SemTxveva I<br />

V+{CVC}+V+{CVC}+V→<br />

→ V |CØC| V |CØC| V;<br />

SemTxveva II V+{CVC}+V+{CVC}+V→<br />

→ V /CæC| V |CØC| V;<br />

SemTxveva III V+{CVC}+V+{CVC}+V→<br />

→ V |CØC| V |CæC| V;<br />

SemTxveva IV V+{CVC}+V+{CVC}+V→<br />

→ V |CæC| V |CæC| V;<br />

SemTxvevaV. V+{CVCsC}+V+{CVC}+V→<br />

→ V |CéCsC | V |CØC| V <strong>da</strong> a.S.<br />

yuradRebas iqcevs ramdenime SemTxveva, romlebic<br />

qmnian gamonakliss. mag.:<br />

J’ arxérataæe- /moxraka/<br />

ligégrgilðæi- /xorcis Zvalze ga<strong>da</strong>kvra,<br />

Zlier gaxdoma/<br />

litérkilaæi- /Seskdoma/<br />

xaTxérSilaæi- /akravs, anTxevs/<br />

lipérWilaæi- /titini/<br />

apéntilêæi- /glejs namcecebad/<br />

adZénZixe- /nakuwebad aqcia/<br />

adTérqade- /gaWra makratliT/<br />

esférTxilón- /<strong>da</strong>ufrTxa/<br />

anmérgene- /gamoiyena/<br />

adqélbéne- /galesa, magrad galesvaze amboben/.<br />

mocemul magaliTebSi ar xdeba mosalodneli<br />

reduqcia or sareduqcio birTvSi.<br />

93


94<br />

morfologiuri SezRudvebi, romlebic cvlian<br />

reduqciis fonologiur sqemas<br />

Cven mier warmodgenili svanuri enis balszemouri<br />

dialeqtis xmovanTa reduqciis fonologiuri<br />

sqema asaxavs xmovanTmonacvleobis arsebiT<br />

suraTs, romlis gverdiT vxvdebiT gamonaklisebsac.<br />

movaxdinoT am gamonaklisTa SeZlebis<strong>da</strong>gvari<br />

klasifikacia. yvelaze ekonomiur <strong>da</strong>, amrigad, yvelaze<br />

ufro gamarTlebul saxeobad mocemul Sem-<br />

TxvevaSi gvevlineba klasifikacia morfologiur<br />

kriteriumze <strong>da</strong>yrdnobiT. SemCneul gamonaklisTa<br />

mTeli klasi <strong>da</strong>iyofa or Semdeg qveklasad:<br />

I/gamonaklisebi zmnebSi <strong>da</strong> 2/ gamonaklisebi arsebiT<br />

saxelebSi. ganvixiloT gamonaklisTa es ori<br />

qveklasi cal-calke:<br />

I/ gamonaklisebi zmnebSi. mag.:<br />

lixðl- /codna/ _ _ CVC V & C<br />

↓<br />

xoxal<strong>da</strong>- /ico<strong>da</strong>/ _ CV/CVCsC/V<br />

/ar xdeba mosalodneli reduqcia/<br />

liRli- /lodini/ _ _ CVCØCV<br />

↑<br />

xoRel<strong>da</strong>- /elo<strong>da</strong>/ _ _ CV/CVCsC/V<br />

/ar xdeba mosalodneli reduqcia: piriqiT,<br />

aRdga reducirebuli xmovani/<br />

xðCo- /uSveba/ _ _ _ _ C V & CV<br />

xðCom<strong>da</strong>- /uSvebo<strong>da</strong>/ _ C V & /CVCC/V<br />

iTæri- /swavlobs/ _ _ _ VCæCV


↓<br />

iTñr<strong>da</strong>- /swavlob<strong>da</strong>/ _ V/C V & CsC/V<br />

/aqac aRdga reducirebuli xmovani/ <strong>da</strong> a.S.<br />

aSxæni- /inaxavs/ _ _ _ _ _VCcæCV<br />

↑<br />

aSxòn<strong>da</strong>- /inaxav<strong>da</strong>/ _ _ _ VCc V & CCV<br />

aSxòndëds- /inaxavdes/ _ V/Cc V & CC/ V CC<br />

/aqac aRdga reducirebuli xmovani/ <strong>da</strong> a.S.<br />

2/ gamonaklisebi arsebiT saxelebSi, mag.:<br />

balðx- /balaxi/ _ _ _ _ CVC V & C<br />

↓<br />

balðxisga- /balaxSi/ _ CV/C V & C/VCcV<br />

ladeR - /dRe/ _ _ _ _ _ _ CVCVC<br />

↓<br />

ladeRunRo- /dRis Semdeg/ _ CV/CVC/VCCV<br />

fðTæ- /Tma/ _ _ _ _ _ _ C V & Cæ<br />

fðTæðrisga- /TmebSi/ _ C V & /Cæ V & C/ V & CcV<br />

ZRæid- /zRude/ _ _ _ _ _ CcæVC<br />

ZRæidisga _ /zRudeSi/ _ CcæV/CVCc/V<br />

(arc erT magaliTSi ar xdeba mosalodneli<br />

reduqcia).<br />

ar xerxdeba mocemul gamonaklisTa interpretacia<br />

fonologiuri donis farglebSi. mocemulia<br />

yvela is fonologiuri piroba, rac iwvev<strong>da</strong><br />

xmovnis reduqcias, magram reduqcia ar xdeba. aq<br />

Tavs iCens morfologiuri SezRudvebi, romlebic<br />

Taviseburad cvlian fonologiurad Sepirobebul<br />

models. amrigad, TviT gamonaklisTa klasifikaciis<br />

gramatikulma kriteriumma gviCvena, rom saWi-<br />

95


oa ganvixiloT gamonaklisTa zemoT moyvanili<br />

magaliTebi doneebs Soris urTierTmimarTebis<br />

planSi. SeiZleba iTqvas, rom donebrivi koncefciis<br />

gamoyeneba,. Cven mier aRebul SemTxvevaSi,<br />

gulisxmobs ori donis _ morfematulisa <strong>da</strong><br />

fonematuris urTierTmimarTebas. im Sualedur<br />

sferos, romelSic vlindeba realuri kavSiri,<br />

urTierTmimarTeba ori sawyisis _ fonologiurisa<br />

<strong>da</strong> morfologiuris. enaTmecnierebaSi aRniSnul<br />

sferos tradiciulad uwodeben morfonologias.<br />

an ufro sworad, es aris fonomorfologiuri<br />

kvlevis sfero (31,73).<br />

morfonologia enaTmecnierebis aucilebeli<br />

sferoa. igi Seiswavlis rogorc fonologiuri,<br />

ise morfologiuri donis mniSvnelovan detalebs<br />

maTi mimarTebis safuZvelze; erTi <strong>da</strong> imave morfemis<br />

alomorfTa fonemur Semadgenlobas, maT<br />

sistemur monacvleobebs, <strong>da</strong> im fonologiur<br />

cvlilebebs, romlebic vlindeba morfemaTa urTierTkavSiris<br />

dros erTi <strong>da</strong> imave morfemis alomorfebs<br />

Soris. arsebul fonemur gansxvavebebs,<br />

morfologiurad Tu fonologiurad Sepirobebuls,<br />

morfonologiur an morfofonologiur monacvleobebs<br />

uwodeben.<br />

amrigad, mor(fo)fonologia swavlobs morfemis<br />

fonologiurad Tu morfologiurad Sepirobebuli<br />

variantebis fonemur Sedgenilobas, maT<br />

monacvleobebs garemocvebis gaTvaliswinebiT.<br />

morfonologiuri monacvleobebi <strong>da</strong> saerTod,<br />

morfonologiis <strong>sakiTxebi</strong> iseve, rogorc yvela<br />

sxva enobrivi movlena, ar eqvemdebareba erTgvarovan<br />

<strong>da</strong>yofas jgufebad <strong>da</strong> tipebad. arsebobs<br />

96


iseTi SemTxvevebi, rodesac morfologiurad<br />

gansazRvrul sistemas cvlis fonologiuri<br />

faqtorebi. mag.: aseTia piris niSanTa gamovlena<br />

qarTuli zmnis formebSi. vTqvaT, III iribi<br />

obieqturi piri zmnis formaSi aCens saTanado<br />

piris niSans, romelic h- an s- morfemiT gamoixateba,<br />

rodis romeli un<strong>da</strong> vixmaroT gansazRvrulia<br />

fonologiuri faqtoriT. kerZod, b p f<br />

m q k y-s win gveqneba h-, xolo d t T Z c w j C<br />

W-s win s-. aris SemTxvevebi, rodesac igi ∅-alomorfiT,<br />

aris warmodgenili, radgan garkveul fonemaTa<br />

win saerTod ikargeba (rogoric aris xmovnebi,<br />

sonorebi, spirantebi). mocemul SemTxvevaSi<br />

morfemis saxecvlas fonologiuri distribucia<br />

awesrigebs. vxvdebiT iseT movlenasac, rodesac<br />

enaSi arsebul fonologiur sistemaze moqmedebs<br />

morfologiuri SezRudvebi, romlebic cvlian<br />

enis fonologiur suraTs. amgvari SemTxvevebic<br />

morfonologiis sakvlevi obieqtia. aRniSnuli<br />

movlenis Sesaxeb calke verc fonologiuri <strong>da</strong><br />

verc morfologiuri analiziT ver miviRebT<br />

srulyofil pasuxs. is un<strong>da</strong> ganxilul iqnes, rogorc<br />

morfonologiuri cvlileba.<br />

Cven gvainteresebs aRniSnul doneebs Soris<br />

urTierTmimarTebis is varianti, roca morfematuri<br />

done Tavisi garkveuli erTeulis, e.i. morfemis<br />

saSualebiT gavlenas axdens fonematur doneze<br />

moqmed garkveul fonologiur kanonze. Cveni<br />

azriT, SeiZleba gamoiyos aseTi urTierTmimar-<br />

Tebis Semdegi sami Teoriulad SesaZlebeli SemTxveva:<br />

97


1. fonematuri donis is erTeuli, romelic<br />

un<strong>da</strong> moeqces moqmedi fonematuri kanonis zegavlenis<br />

qveS, warmoadgens SemzRudvelad moqmedi<br />

morfemis integrants, romlis arseboba sityvis<br />

farglebSi SemzRudvelad moqmedebs. reduqciis<br />

Cven mier <strong>da</strong>dgenil kanonze Teoriulad SesaZlebeli<br />

aseTi SemTxveva Cveni kvlevis dros ar<br />

<strong>da</strong><strong>da</strong>stur<strong>da</strong> svanuri enis balszemour dialeqtSi.<br />

2. meore Teoriuli SesaZlebloba mdgomareobs<br />

imaSi, rom gansaxilveli fonema ar warmoadgens<br />

SemzRudvelad moqmedi morfemis integrants.<br />

am SemTxvevaSi SesaZlebelia reduqciis<br />

ararsebobis faqtis wmin<strong>da</strong> morfologiuri interpretacia.<br />

morfema iwvevs xmovnis reduqcias ara<br />

Tavisi morfologiuri niSnis safuZvelze, e.i. ara<br />

imitom, rom is morfemaTa garkveul saxeobas warmoadgens,<br />

aramed Tavisi fonologiuri struqturis<br />

gamo (saboloo angariSSi interpretacia <strong>da</strong>gvyavs<br />

fonematur donemde), e.i. un<strong>da</strong> gamovyoT<br />

morfema <strong>da</strong> gaviTvaliswinoT misi fonologiuri<br />

struqtura, aseTia, Cveni masalis mixedviT, zmnis<br />

iseTi formebi, romlebic nawarmoebia- CV/C/<br />

struqturis sufiqsebiT. maT ricxvs miekuTvneba<br />

namyo usrulisa <strong>da</strong> koniunqtiv I-is zogierTi mawarmoebeli.<br />

cnobilia, rom namyo usruli <strong>da</strong><br />

koniunqtiv I iwarmoeba awmyos fuZisagan. awmyos<br />

fuZes <strong>da</strong>erTvis - CV/C/ / struqturis formati.<br />

awmyos bolosarTi-i mokvecilia, magram kvals<br />

tovebs wina xmovnis gaumlautebiT. e.i. un<strong>da</strong><br />

gvqondes _ V _ CV/C.<br />

ase magaliTad:<br />

namyo usr.<br />

98


xæ-a-âðn-dðs / * xæ-a-âan-i-dðs/ `vxnavdi~<br />

x-a-âðn-dðs / * x-a-âan-i-dðs/<br />

a-âðn-<strong>da</strong> / * a-âan-i-<strong>da</strong>/<br />

koniunqtiv I<br />

xæ-a-âðn-dëd / * xæ-a-âðn-i-dëd/<br />

agðm-dëds - /aSenebdes/, ikðd-deds- /iRebs/<br />

<strong>da</strong> a.S.<br />

amJamad awmyos bolosarTi _ i arsad aRdgeba.<br />

amasTanave gvxvdeba, iseTi magaliTebi, sa<strong>da</strong>c<br />

umlautic aRar gvaqvs, e.i. misi kvalic <strong>da</strong>kargulia.<br />

magaliTad:<br />

ðri- /aris/, ar<strong>da</strong>- /iyo/, ajêb /xarSavs/- ajab<strong>da</strong><br />

/xarSav<strong>da</strong>/, izbi /Wams/, - /izob<strong>da</strong>/ Wam<strong>da</strong>/ <strong>da</strong> sxva/.<br />

amrigad, aRniSnul formebSi awmyos bolosarTi<br />

–i sinqroniulad nuls utoldeba. gvaqvs<br />

Cveulebrivi ori Tanxmovnis mezobloba; ar<br />

iqmneba reduqciisaTvis saTanado fonologiuri<br />

pirobebi; sityva ar warmoadgens `erT mTlianobas~;<br />

aRniSnuli formanti TiTqos gancalkevebulia<br />

sityvi<strong>da</strong>n, rac kargad Cans amgvar magali-<br />

Tebze.<br />

litklebe- /<strong>da</strong>naneba/ _ _ _ CV/Cc ØC/VCV<br />

xatklðbén<strong>da</strong>- /enanebo<strong>da</strong>/ _ CV/Cc ØC/ V & CVC[CV<br />

warmodgenilia sruli saxis reduqcia msubuq<br />

birTvSi, rac savsebiT Seesabameba Cvens mier<br />

warmodgenil reduqciis wesebs; -<strong>da</strong> formanti gancalkevebiT<br />

dgas. Sedegi igive iqneba, Tu <strong>da</strong>vumatebT<br />

preverbs <strong>da</strong> sityva gaxdeba xuTmarcvliani<br />

(ar igulisxmeba –<strong>da</strong> formanti), moxdeba ori<br />

xmovnis reduqcia, Sesabamisad or sareduqcio<br />

birTvSi <strong>da</strong> –<strong>da</strong> sufiqsi kvlav gancalkevebiT<br />

<strong>da</strong>rCeba. marTlac gvaqvs:<br />

99


ðTtkðlbén<strong>da</strong>- /<strong>da</strong>enana/ - V/CØCc/ V & /CØC/VC[CV.<br />

3. mesame Teoriulad <strong>da</strong>saSveb SemTxvevaSi ar<br />

aris relevanturi is garemoeba, warmoadgens Tu<br />

ara gansaxilveli arareducirebuli xmovani SemzRudvelad<br />

moqmedi morfemis integrats.<br />

am SemTxvevaSi ver xerxdeba mocemuli faqtis<br />

morfologiuri interpretacia: morfema SemzRudvelad<br />

moqmedebs reduqciis kanonis moqmedebaze<br />

ara Tavisi fonologiuri struqturis gamo, aramed<br />

Tavisi morfologiuri niSniT. reduqcia ar<br />

xdeba swored imitom, rom sityvis farglebSi<br />

gvaqvs garkveuli saxis <strong>da</strong> ara garkveuli fonologiuri<br />

struqturis morfema.<br />

rogorc Cans, am SemTxvevaSi Cven gvaqvs doneebs<br />

Soris urTierTobis is zogadi saxis Sem-<br />

Txveva, roca ufro swori iqneba vilaparakoT ori<br />

enobrivi sferos _ morfologiur <strong>da</strong> fonologiuri<br />

sferos _ Soris urTierTmimarTebaze.<br />

aRniSnuli SemTxvevis SesaniSnav ilustracias<br />

iZleva c. georgievi Tavis statiaSi: `slavuri<br />

enebis fleqsiis axsnisaTvis fonematuri <strong>da</strong><br />

morfematuri midgomiT~.<br />

`slavur enebSi, _ wers avtori, _ fleqsiuri<br />

morfemis ganviTareba ganpirobebulia ara marto<br />

fonematuri, aramed morfematuli kanonebiT.<br />

mkvlevarTa umetesoba cdilob<strong>da</strong> aRniSnuli<br />

sakiTxi aexsna mxolod fonematuri kanonebiT,<br />

ris gamoc did winaaRmdegobas xvdebodnen <strong>da</strong> sakiTxi<br />

bolomde auxsneli rCebo<strong>da</strong>T. v. georgievi<br />

gamoyofs morfematul kanonebs, romlebic zRu<strong>da</strong>ven<br />

enaSi moqmedi fonematuri kanonebis sferos.<br />

zemo donis sferoSi moqmedi kanonis, rogorc<br />

100


SemzRudveli faqtoris, moqmedebis SesaZleblobas<br />

grZnobdnen neogramatikosebi ukve maSin, roca<br />

Semohqon<strong>da</strong>T `sistemuri iZulebis~ (Systemz wang)<br />

cneba (32,4).<br />

zogierTi monacvleoba, iqneba es sinqroniul<br />

Tu diaqroniul aspeqtSi, aixsneba mxolod <strong>da</strong><br />

mxolod morfematuli kanonebis SemzRudveli<br />

moqmedebiT, amitom aseT SemTxvevaSi maTi gaTvaliswineba<br />

aucilebelia. v. giorgievi miuTiTebs<br />

iseT morfematul kanonze, romelic SemzRudvel<br />

gavlenas axdens fonematuri saxis kanonzomier<br />

cvlilebaTa moqmedebis sferoze. am morfematul<br />

kanons avtorTan Semdegi formulireba aqvs:<br />

`brunvaTa mocemuli sistemis fleqsiuri morfemebi<br />

SeiZleba <strong>da</strong>emTxvas erTmaneTs sxva<strong>da</strong>sxva<br />

brunvebSi <strong>da</strong> sxva<strong>da</strong>sxva brunebaSi. magram aseTi<br />

<strong>da</strong>mTxveva SeuZlebelia erTi <strong>da</strong> imave brunebis<br />

sistemis, erTi <strong>da</strong> imave brunvis mx., <strong>da</strong> mr. <strong>da</strong><br />

orobiT brunvebSi, e.i. horizontalur rigSi~<br />

(32,16).<br />

mag.:<br />

mx.r.<br />

mr.r.<br />

стол<br />

столы<br />

mx.r.<br />

mr.r.<br />

учитель<br />

учители<br />

герой<br />

герои <strong>da</strong> a.S.<br />

mocemul magaliTebSi ar aris arcerTi<br />

SemTxveva morfemaTa <strong>da</strong>mTxvevisa horizontalur<br />

rigSi. am morfematuli kanonis arseboba gamowveulia<br />

mx. <strong>da</strong> mr. ricxvis kategoriebis garCevis<br />

aucileblobiT, rac <strong>da</strong>maxasiaTebelia slavuri<br />

enebisaTvis. miTiTebul morfematul kanons SeuZ-<br />

101


lia SemzRudveli gavlena iqonios garkveul fonematur<br />

kanonTa gavrcelebis sferoze. am Semz-<br />

Rudvel moqmedebas mkvlevari Semdeg formulirebas<br />

aZlevs: `Tu mocemuli enis ganviTarebis<br />

procesSi fonematuri kanonis moqmedebis Sedegad<br />

erTsa <strong>da</strong> imave brunvaSi mx., mr. <strong>da</strong> orobiTi<br />

ricxvis morfemebi un<strong>da</strong> <strong>da</strong>emTxves erTmaneTs,<br />

maSin erT-erTi am Tanxvedri morfemaTagani Seicvleba<br />

sxva Sesaferisi morfemiT.<br />

amrigad, askvnis v. georgievi, enis sistema<br />

`TviTregulirdeba~ masSi moqmedi sakuTari<br />

morfematuri kanonebis ZaliT (32,15).<br />

v. georgievis mier enis <strong>da</strong>dgenili kanonzomiereba<br />

<strong>da</strong>sturdeba svanuri balszemouri dialeqtis<br />

masalazec. sityvis arareduqcias gansazRvravs<br />

mis farglebSi arsebuli morfemis saxeoba.<br />

kerZod, Tandebulian arsebiT saxelebSi reduqciisaTvis<br />

saTanado fonologiur garemoSi xmovani<br />

ar ganicdis reduqcias _ xmovanTa reduqciis<br />

fonologiur kanonzomierebaTa gavrcelebis sferos<br />

zRu<strong>da</strong>vs, yovelgvari gamonaklisis gareSe,<br />

garkveuli morfologiuri kategoriis mawarmoebeli<br />

formanti, misi fonologiuri struqturis<br />

miuxe<strong>da</strong>vad. sailustraciod mogvyavs ramdenime<br />

magaliTi, sa<strong>da</strong>c mosalodneli reduqcia ar<br />

xdeba:<br />

mx.r. mr. r.<br />

ladeR- /dRe/ _ _ _ _ _ _ C V CVC<br />

↓<br />

lðdRiS- /dRes/ _ _ _ _ _ C V & /CØC/VC<br />

magram:<br />

ladeRundo- /dRis Semdeg/ _ CV/CVC/VCCV<br />

102


sareduqcio poziciaSi xmovani aRdga/<br />

megðm- /xe/ _ _ _ _ _ CVC V & C<br />

↓<br />

megmór- /xeebi/ _ _ _ _CV/CØC/ V & C<br />

magram:<br />

megamxðnCum- /xi<strong>da</strong>n/ _ CV/CVCsC/ V & CC V C<br />

/xmovani ar ganicdis reduqcias/<br />

tabðg- /tabla/ _ _ _ CVC V & C<br />

↓<br />

tabgðr- /misi mr.r. – CV/CØC/ V & C<br />

magram:<br />

tabðgJi- /tablaze/ _ CVC V & CCV<br />

/xmovani ar ganicdis reduqcias/<br />

<strong>da</strong> a.S.<br />

rogorc vxe<strong>da</strong>vT, Tandebulian formebSi<br />

reduqcia ar mox<strong>da</strong>.<br />

calke un<strong>da</strong> aRiniSnos iseTi arsebiTi saxelebi,<br />

romlebic yovelgvari mizezis gareSe (mxedvelobaSia<br />

fonologiuri <strong>da</strong> zemoCamoTvlili<br />

morfologiuri faqtorebi) arRveven Cven mier<br />

warmodgenili reduqciis fonologiur sqemas. aq<br />

ar xerxdeba raime kriteriumis gamoZebna (aseTi<br />

SemTxveva bevri ar aris <strong>da</strong> isic mxolod arsebiT<br />

saxelebSia). mag.:<br />

gulmðS- /ulvaSi/ _ _ _ CVCsCs V & C<br />

↓<br />

gulmaSðr- /ulvaSebi/ _ CV/CsCsVC/ V & C<br />

Wabigæ- /Wabuki/ _ _ _ CVCVCæ<br />

↓<br />

WabigæiS- /Wabukis/- _ CV/CVCæ/VC<br />

103


fòr- /Zroxa/ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ C V & C<br />

↓<br />

lafurðS- /`saZroxis~, naT. br./ _ CV/CVC/ V &<br />

& C<br />

qilæðrd- /qliavi/ _ _ C VCæVCsC<br />

↓<br />

qilæðrdiS- /qliavis/ _ CV/CæVCsC/VC<br />

SeniSvna: mogvyavs ramdenime magaliTi, sa<strong>da</strong>c<br />

igive sareduqcio xmovnebi, imave fonologiur<br />

pirobebSi arsebiT saxelebSi ganicdian Sesabamisi<br />

saxis reduqcias:<br />

WðS- /qmari/ _ _ _ _ _ C V & C<br />

↓<br />

laWSa- /qmrebi/ _ _ CV/CØC/V<br />

maTxðf- /Ramura/ _ _ _ _ _ _ CVCc V & C<br />

↓<br />

maTxfiS- /Ramuris naT. br./ _ CV/CcØC/VC<br />

muryæam- /cixe/ _ _ CVCsCæ VC<br />

↓ ↓<br />

muryæmðS- /cixis/ _ CV/CsCæØC/ V & C<br />

WinWil- /nawlavi/ _ _ _ _ CVCsCVC<br />

WinWlidðr- /nawlavebi,<br />

↓<br />

kninobiTi f./ _ CV/CsCØC/VC V & C<br />

kæicra- /jixvi/_ _ _ _ CæVCCV<br />

↓<br />

lðkæcìr- /sajixve/- C V & /CæØC/ V C <strong>da</strong> a.S.<br />

aris iseTi SemTxvevebic, rodesac erTsa <strong>da</strong><br />

imave sareduqcio birTvSi saTanado sareduqcio<br />

fonologiur pirobebSi xmovani ganicdis reduqcias,<br />

Tu mocemuli sityva zmnaa, Tu saxelia,<br />

maSin _ ara.<br />

104


naâanæ- /naxnavi/- _ _ CVCVCæ<br />

↓<br />

liâni- /xvna/ _ _ _ _ CVCØCV<br />

magram:<br />

naxanæðS- /naxnavis/ _ CV/CVCæ/ V & C<br />

natyabæ- /nawvavi/ _ _ _ CVCcVCæ<br />

↓<br />

litybe- /wva/ _ _ _ _ _ CV/CcØC/V<br />

magram:<br />

natyabæaS- /nawvavis/ _ _ CV/CcVC/ V & C<br />

un<strong>da</strong> aRiniSnos iseTi SemTxvevebic, romlebic<br />

erTi SexedviT SeiZleba miviCnioT reduqciad,<br />

sinamdvileSi ki saqme gvaqvs ablautTan, romlis<br />

Sesaxebac gvqon<strong>da</strong> saubari.<br />

aseTia magaliTad, xmovanTmonacvleoba<br />

aoristis formebSi pirebis mixedviT:<br />

I _ oxæiSdb- /visesxe/ _ VCæVCcØC<br />

II _ ðxiSdb- /isesxe/ _ _ V & C VCc Ø C<br />

↓ ↑<br />

III _ ðnSdeb- /isesxa/ - - - V & /CØCc/VC<br />

I <strong>da</strong> II pirSi bolo marcvalSi xmovani monacvleobs<br />

Ø-Tan (mocemuli monacvleoba ar<br />

aixsneba Cven mier aRniSnuli fonologiuri<br />

faqtorebiT). aseve ikveceba bolo xmovani I <strong>da</strong> II<br />

pirSi <strong>da</strong> kvals tovebs umlautis saxiT. mag.:<br />

oTkðr- /gavaRe/ - V/CØC/ V & CØ<br />

aTkðr- /gaaRe/ - V/CØC/ V & CØ<br />

adkare-/gaaRo/- V/CØC/VCV<br />

umlauts ganicdis III pirSi bolo xmovani.<br />

mag.:<br />

ohod- /gavyide/- VCVC<br />

105


ahod-/gayide/- VCVC<br />

ahæed- /gayi<strong>da</strong>/- VCæVC = VC V C<br />

aseTivea:<br />

oSéd- /ga<strong>da</strong>vyare/-VCVC<br />

aSéd- /ga<strong>da</strong>yare/- VCVC<br />

aSid- /ga<strong>da</strong>yara/- VC V C<br />

ablautiT aixsneba xmovanTmonacvleoba saxelebSi<br />

mravlobiTi ricxvis warmoebis dros.<br />

magaliTad:<br />

qim/ /cremli/ WiSx- /fexi/ Siy- /zurgi/<br />

laqém-/sacremle/ WéSxðr-/fexebi/ Séyðr- /zurgebi/.<br />

bolos CamovTvliT iseT SemTxvevebs, romlebsac<br />

sxva<strong>da</strong>sxva mizezebis gamo saerTod ar<br />

ganvixilavT, gamovricxavT, aseTebia:<br />

1. grZel xmovanTa reduqcia. misi axsna umetesad<br />

ar xerxdeba sinqroniul aspeqtSi; an kidev<br />

reduqciis gar<strong>da</strong> `Careulia~ sxva fonetikuri<br />

movlenac. mag.:<br />

adWkîne- /ifiqra/ _ _ _ VCCc V CV<br />

liWkæðri- /fiqri, sawyisi/ _ _ _ CVCcæ V CV<br />

faqtiurad æ un<strong>da</strong> warmovidginoT, rogorc<br />

grZeli î-s reduqcia.<br />

mocemuli monacvleoba SeiZleba avxsnaT ase:<br />

Tu ZiriTad formad miviCnevT {Wkuæar}, sai<strong>da</strong>nac<br />

awmyoSi gveqneba: a-Wkuæðr-i>aWkææðri>aWkæðri.<br />

reducirebuli u-<strong>da</strong>n miRebuli æ <strong>da</strong>ikarga<br />

mTlianad, iseve rogorc: kærva→krva→ vkrav<br />

(qarT..)<br />

aoristSi <strong>da</strong>erTvis preverbi <strong>da</strong> gvaZlevs:<br />

ad-a-Wkuæar-e>adWkuære>adWkîre<br />

106


ogorc vxe<strong>da</strong>vT, jer mox<strong>da</strong> xuTmarcvlian<br />

sityvaSi ori xmovnis reduqcia, xolo Semdeg- u-<br />

sa <strong>da</strong> æ-s Serwyma <strong>da</strong> miviReT grZeli xmovani.<br />

2. xmovanTa reduqcia kompozitebSi. am Sem-<br />

TxvevaSi adgili aqvs meryeobas, romelic Sepirobebulia<br />

umetesad semantikiT.<br />

mag.:<br />

mugezal- `mamaSvili~ -(ar xdeba mosalodneli<br />

reduqcia)<br />

mu- /mama/ + gezal-/Svili/<br />

Jaxelémde- /`saxeldebuli/ - /ar xdeba mosalodneli<br />

reduqcia/<br />

Jaxe- /saxeli/+lémde-/ <strong>da</strong>debuli/<br />

maxeRæðJ- /axalgazr<strong>da</strong>/-/ar xdeba mosalodneli<br />

reduqcia/<br />

maxe- /axali/+ RæaJ- /vaJi/<br />

magram gvxvdeba aseTi formebic:<br />

limxeRæaJJin- /axalgazrdobaSi/<br />

(reduqcia ganica<strong>da</strong> Tavi<strong>da</strong>n meore xmovanma,<br />

rogorc es mosalodneli iyo).<br />

gvxvdeba ormagi reduqciis SemTxvevebic. mag.:<br />

lðlgmór- /kar-mi<strong>da</strong>mo/ miRebulia ase:<br />

la + legem- /dgoma/ > lðlgem – (meore<br />

xmovnis reduqcia, wesis mixedviT) >lðlgem +<br />

ar>lalgmór- (kvlav Tavi<strong>da</strong>n meore xmovnis<br />

reduqcia, esec wesis mixedviT).<br />

3. xmovanTmonacvleoba sakuTar saxelebSi.<br />

isini sazogadod gamoirCevian TaviseburebebiT<br />

TiTqmis yvela enaSi <strong>da</strong> calke kvlevis obieqts<br />

Seadgenen.<br />

`amrigad, Catarebuli analizis safuZvelze<br />

naTeli gax<strong>da</strong>, rom fonologiuri pozicia anu<br />

107


geriTi garemocva ganapirobebs fonemis saxe<br />

cvlas. meore mxriv, erTnairi fonologiuri<br />

pozicia mu<strong>da</strong>m erTnair cvlilebas ar iwvevs,<br />

lingvistebi mividnen im <strong>da</strong>skvnamde, rom<br />

fonologiuri garemocva aris ara erTaderTi,<br />

aramed erT-erTi faqtori, romelic ama Tu im<br />

saxis bgeriT cvlilebas ganapirobebs. sxva ki<br />

morfologiuria. erTnair fonologiur poziciaSi<br />

esa Tu is bgeriTi cvlileba zogjer xorcieldeba,<br />

zogjer ki _ ara, rac aris morfologiuri<br />

faqtoris Carevis Sedegi. es iqi<strong>da</strong>n Cans, rom<br />

bgeriTi cvlilebebi, romlebic xorcieldeba ama<br />

Tu im morfemaTa SeerTebisas, zogjer xdeba <strong>da</strong><br />

zogjer _ ara (imave fonologiur poziciaSi).<br />

yovelive zemoT Tqmuli naTlad gamoCn<strong>da</strong> xmovanTa<br />

reduqciis analizis dros, rac ase CamovayalibeT:<br />

erTsa <strong>da</strong> imave fonologiur pozicia-<br />

Si, magram sxva<strong>da</strong>sxva morfemaTa garemocvaSi,<br />

reduqciis wesebi sxva<strong>da</strong>sxvagvarad xorcieldeba.<br />

msgavsi wesi arasdros ar moqmedebs erTi morfemis<br />

farglebSi. saqme gvaqvs morfemaTa kombinaciasTan,<br />

amdenad es fonologiuri cvlilebebi<br />

swored imazea <strong>da</strong>mokidebuli, Tu romel <strong>da</strong><br />

rogor morfemaTa kombinaciasTan gvaqvs saqme.<br />

SeiZleba gamoiyos bgeraTa reduqciis ori<br />

saxe:<br />

1) rodesac fonema saxecvlis Sedegad gauTanabrdeba<br />

nuls (e.w. sinkope) <strong>da</strong> 2) rodesac fonema<br />

saxecvlis Sedegad enaSi arsebul sxva fonemas<br />

Cainacvlebs. orive fonologiis Seswavlis sagania.<br />

magram amave dros, reduqciis gamowveva Seu-<br />

Zlia mxolod garemocvis Secvlas, rac aucileb-<br />

108


lad morfemaTa kombinaciiT moxdeba. Tu garemocva<br />

ar icvleba, iq reduqcia ar xdeba, amrigad,<br />

am kuTxiT reduqcia Tavis TavSi moicavs<br />

morfonologiis sakiTxebs.<br />

un<strong>da</strong> aRiniSnos Semdegi: morfonologia SeiZleba<br />

iyos sinqroniuli <strong>da</strong> diaqroniuli xasiaTis.<br />

morfonologiur cvlilebebs morfemaTa<br />

urTierTzegavlena gansazRvravs. ase mag.: erT<br />

morfologiur erTeuls, Cveulebriv, erTi saxis<br />

cvlilebis gamowveva SeuZlia, meores _ meore<br />

saxis <strong>da</strong> a.S. amave dros, romelime morfemasTan<br />

kombinaciaSi xan SeiZleba erTi morfologiuri<br />

erTeuli Segvxvdes, xan – meore <strong>da</strong> a.S., ris<br />

safuZvelzec viRebT variantebs. Tu cvlileba<br />

xdeba ise, rom sityvaSi am cvlilebis mizezi<br />

mocemulia, maSin es cvlileba sinqroniul<br />

(moqmed) cvlilebad un<strong>da</strong> CaiTvalos. aseTi iyo<br />

Cvens SemTxvevaSi reduqciis fonologiuri sqema.<br />

magram Tu cvlileba ise xorcieldeba, rom misi<br />

gamomwvevi mizezi amJamad ar Cans, cvlileba<br />

diaqroniulia. amis saukeTeso nimuSia svanuri<br />

umlauti.<br />

<strong>da</strong>skvniTi debulebani<br />

• svanuri enis balszemouri dialeqtis xmovanTa<br />

reduqciis fonologiur sqemas garkveulad<br />

zRu<strong>da</strong>vs <strong>da</strong> cvlis enaSi moqmedi morfologiuri<br />

kanonebi, romelTa gaTvaliswineba aucilebelia<br />

aRniSnuli sakiTxis srulyofilad <strong>Seswavlisa</strong>-<br />

Tvis. xmovanTa reduqcia iseTi bgeraTmonacvleo-<br />

109


aa, romelic moiTxovs enis ori sferos (fonologiurisa<br />

<strong>da</strong> morfologiuris) gaTvaliswinebas.<br />

• aRniSnul dialeqtSi xmovanTa reduqcia<br />

cocxali movlenaa, romelic moqmedebs enis<br />

sinqroniul aspeqtSi. igi ganpirobebulia TanxmovanTa<br />

garemocviT. am ukansaknelTa mixedviT gamoiyofa<br />

sareduqcio birTvebi, romlebic gansaz-<br />

Rvraven xmovanTa reduqciis saxeebs.<br />

• ZiriTa<strong>da</strong>d gamoiyofa ori tipis sareduqcio<br />

birTvi: msubuqi <strong>da</strong> mZime. erTi <strong>da</strong> igive xmovnebi<br />

aRniSnul birTvebSi reduqciis gansxvavebul<br />

Sedegebs iZleva.<br />

• msubuq birTvSi xmovnebi a/ð/, e, i <strong>da</strong> é monacvleobs<br />

Ø -Tan.<br />

• msubuq birTvSi xmovnebi o/ñ/ <strong>da</strong> u/ò/ monacvleobs<br />

æ-Tan.<br />

• mZime birTvSi xmovnebi a/ð/, e, i <strong>da</strong> é monacvleobs<br />

é xmovanTan.<br />

• mZime birTvSi xmovnebi o/ñ/ <strong>da</strong> u/ò/ monacvleobs<br />

u xmovanTan.<br />

• aRniSnul dialeqtSi xmovanTa reduqcias<br />

gansazRvravs sityvaSi marcvalTa raodenoba. potenciurad<br />

sam- <strong>da</strong> oTxmarcvlian sityvebSi reduqcias<br />

ganicdis sityvis Tavi<strong>da</strong>n meore marcvlis<br />

xmovani.<br />

• potenciurad xuTmarcvlian sityvebSi gamoiyofa<br />

ori sareduqcio birTvi. reduqcias ganicdis<br />

sityvis Tavi<strong>da</strong>n <strong>da</strong> bolo<strong>da</strong>n meore marcvlis<br />

xmovnebi.<br />

110


MERI NIKOLAISCHWVILI<br />

Die Vokal Reduktion in der swanischen Sprache<br />

Die Reduktion der Vokale in der swanischen Sprache ist seit langem<br />

Gegenstand spezieller Forschung. Dazu gibt es so bedeutsame Untersuchungen<br />

wie A. Shanidzes „Zur Ethimologie von celicadi“ (1924) und W. Topurias<br />

„Zur Reduktion in den Kartvelsprachen“ (1946).<br />

Unser Ziel ist es, anhand von Material aus dem oberbalischen Dialekt eine<br />

strukturelle Analyse der Vokalreduktion vorzunehmen, denn dort ist sie eine<br />

äußerst lebendige und synchron wirksame Erscheinung.<br />

Zur Durchführung der Analyse unterscheiden wir den sogenannten<br />

„Reduktionskern, eine Reduktionseinheit, die denjenigen Teil des Wortes<br />

verkörpert, in dem die Reduktion vor sich geht (d.h. den Reduktionsvokal mit<br />

seinen ihn umgehenden Konsonanten). Demnach ist der Kern die minimale<br />

phonologische Einheit, innerhalb der die Vokalreduktion stattfindet. Damit<br />

eine Reduktion vor sich gehen kann, ist es notwendig, <strong>da</strong>ß sich der<br />

Reduktionskern in einer entsprechenden phonologischen Umgebung befindet:<br />

1. Der Kern muß sich zwischen zwei Vokalen befinden, d.h. die<br />

Reduktionsposition des Kerns ist: V Reduktionskern V;<br />

2. Es ist unbedingt die Anzahl der Silben im Wort unter Einbeziehung der<br />

reduzierten Vokale zu berüksichtigen (d.h. wieviel Silben <strong>da</strong>s Wort potentiell<br />

umfaßt).<br />

In Wörtern, die potentiel aus drei und vier Silben bestehen, erfährt der zweite<br />

Vokal von vorn eine Reduktion.<br />

Seiner Struktur nach kann der Kern zweigestaltig sein: leicht und schwer.<br />

Diese Klassifikation ist sowohl von der Anzahl der <strong>da</strong>zugehörigen<br />

Konsonanten als auch von der Art der konsonanten abhängig. Als einfachste<br />

Gestalt des Reduktionskerns können die Fälle gelten, wenn (unter Einhaltung<br />

111


der notwendigen Bedingung ihrer Struktur) zwei einfache Konsonanten und<br />

zwischen ihnen der Reduktionsvokal vorliegen: CVC. Dies ist sozusagen der<br />

erste grundlegende Typ, den wir als leichten Kern bezeichnen.<br />

Zu diesem Typ zählen wir auch jene Fälle, wenn anstalle einfacher<br />

Konsonanten dezessive harmonische Komplexe oder Labialkomplexe vertreten<br />

sind. Diese Komplexe stellen vom Gesichtspunkt der Phonologischen<br />

Beziehungen homogene Einheiten <strong>da</strong>r und kommen strukturell einfachen<br />

Konsonanten gleich, d.h. <strong>da</strong>s Symbol C schließt auch derartige Komplexe ein.<br />

so <strong>da</strong>ß sich die Gestalt des Kerns nicht ändert (C c VC 2 = CVC oder CVCw 3 - =<br />

CVC usw.).<br />

Häufig treten Fälle auf, in denen zwei Konsonanten in keiner einzigen Position<br />

voreinander zu trennen sind. Gleichzeitig stellen sie homogene Komplexe <strong>da</strong>r.<br />

Welcher Art sind diese Konsonanten Es stellte sich haraus, <strong>da</strong>ß der erste<br />

Konsonant solcher Gruppen unbedingt ein Sonor ist.<br />

So ergibt sich die Konsonantenfolge C s C, die eine vom leichten Kern<br />

abweichende Art des Kerns bildet- einen schweren Kern. Theoretisch sind<br />

zwei Abarten dieses Kerns möglich.<br />

1. wenn die Konsonantenfolge C s C dem Reduktionsvokal vorangeht, d.h.<br />

wenn der Kern <strong>da</strong>s Aussehen C s CVC hat;<br />

2. wenn die Konsonantenfolge C s C dem Reduktionsvokal folgt, d.h. wenn<br />

ein Kern der Gestalt CVC s C vorliegt.<br />

Die untersuchung des Materials ergab, <strong>da</strong>ß ein schwerer Kern mit der Struktur<br />

C s CVC vom Standpunkt der Reduktion keinerlei Änderung bewirkt. Der<br />

Reduktionsvokal wandelt sich genauso wie in einem leichten Kern. Aus<br />

diesem Grunde kommt der schwere Kern C s CVC dem leichten Kern strukturell<br />

gleich und tritt als einer seiner Typen in Erscheinung: C s CVC = CVC 5 .<br />

Die zweite Art des schweren Kerns (CVC s C) liefert <strong>da</strong>gegen hochinteressante,<br />

von den anderen abweichende Ergebnisse, was nur durch die unmittelbare<br />

Nachbarschaft der dem Reduktionsvokal folgenden Konsonantenfolge C s C zu<br />

erklären ist.<br />

112


Bemerkenswert ist, <strong>da</strong>ß im schweren Kern neben dem Sonor anstelle einfacher<br />

Konsonanten homogene Komplexe anzutreffen sein können, die wir ebenso<br />

mit Einzelkonsonanten gleichsetzen.<br />

Demnach unterscheiden wir Kerne unterschiedlichen Typs, von deren<br />

phonologischer Struktur dier Art der reduktion abhängt. Die Reduktion selbst<br />

wird, wie schon erwähnt, durch die Anzahl der Silben im Wort bedingt und<br />

durch die phonologische Umgebung des reduktionskerns. Das sind zwei<br />

Grundbedingungen, die die Reduktion bestimmen, und zu denen unbedingt<br />

noch eine dritte, die Art der Vokale, hinzuzufügen ist.<br />

Bekanntlich ist der oberbalische Dialekt der swanischen Sprache äußerst reich<br />

an Vokalen. Hier treten zum Unterschied vom Georgischen noch spezifische<br />

Umlaute und Langvokale auf. Außerdem gibt es sechs kurze Vokale (a, e, o, i,<br />

u, y). Die Langvokale interessieren uns nicht, <strong>da</strong> si bekanntlich der reduktion<br />

nicht unterliegen. Was die Umlaute und Nichtumlaute betrifft, so zeigen sie<br />

diesbezüglich ein einheitliches Bild. Unter dem Blickwinkel der reduktion ist<br />

ihre Unterschiedlichkeit, die in der Palatalität und Nichtpalatalität in<br />

Erscheinung tritt, irrelevant. Bei Berücksichtigung all dessen gehen wir aus<br />

diesem Grunde nur auf die nichtumgelauteten Vokale ein (Beispiele werden<br />

exakt aus der zitierten Literatur angeführt).<br />

Eine Reduktion ist bei folgenden Vokalen zu erwarten: a (ä), e, i, o (ö), u (ü)<br />

und y.<br />

Es ist allgemein bekannt, <strong>da</strong>ß im Swanischen der Synkope alle kurzen Vokale<br />

unterliegen außer u und o, die ihre silbenbildende Kraft verlieren und zum<br />

unsilbischen w verschmelzen.<br />

Bei der reduktion ergibt ein und derselbe Vokal in unterschiedlichen Kernen<br />

verschiedene Ergebnisse. Um unsere Aufgabe vollständig zu lösen, ist es <strong>da</strong>her<br />

nötig, die Alternation der einzelnen Vokale nach den oben aufgefürten<br />

Kerntypen in allen jenen Positionen zu studieren, in denen sie auftreten.<br />

folglich wird die Vokalreduktion im oberbalischen Dialekt von drei<br />

grundlegenden Faktoren bestimmt:<br />

113


1. von der phonologischen Struktur des Kerns,<br />

2. von der phonologischen Umgebung des Kerns und<br />

3. vom Reduktionsvokal.<br />

Betrachten wir alle Kombinationsmöglichkeiten der betreffenden Faktoren. Da<br />

für uns die Struktur des Kerns Ausgangspunkt ist, gliedert sich die gesamte<br />

Analyse in zwei Hauptteile:<br />

I. den Prozeß, der im leichten Kern vonstatten geht;<br />

II. den Proze der im schweren Kern vonstatten geht.<br />

I. der leichte Kern<br />

Wir untersuchen die Reduktion von a (ä), e, i, y in potentell drei und<br />

viersilbigen Wörtern. Nach den obigen Ausfürungen ist unter diesen<br />

Bedingungen die reduktion des zweiten Vokals von vorn in voller Gestalt zu<br />

erwarten, d.h. Synkope. Wir müssen Alternation en folgender Art erhalten: a<br />

(ä) / ∅, e/∅, i / ∅ und y/∅. Beispiele:<br />

xala „es kränkt ihn“<br />

<strong>da</strong>xlōn „es kränkte ihn“<br />

xäm, „Schwein“<br />

myxm y ri „Schweinehit“<br />

gezal „Kind“<br />

ugzela „kinderlos“<br />

čičwil „Säugling“<br />

luččwil „mit Säugling“<br />

− CVCV<br />

↓<br />

− CV / C∅C / V C<br />

− C V & C<br />

↓<br />

− CV|C∅C| V CV<br />

− CVCVC<br />

↓<br />

− V|C∅C|VCV<br />

− CVCwVC<br />

↓<br />

− CV|C∅Cw|VC<br />

114


lic „Wasser“<br />

ulcuna „umbewässert“<br />

xyr „Ärger“<br />

lyxrine „verärgert“<br />

3ymil „Bruder“<br />

la3mila „Bruder“<br />

− CVC<br />

↓<br />

− V|C∅C|VCV|<br />

− CVC<br />

↓<br />

− CV|C∅C|VCV<br />

− CVCVC<br />

↓<br />

− CV|C∅C|VCV usw<br />

Anhand der vorliegenden Beispiele läßt sich folgern, <strong>da</strong>ß die Vokale a (ä), e, i<br />

und y im leichten Kern drei- und viersilbiger Wörter einer vollständigen<br />

Reduktion unterliegen, d.h. v/ ∅ alternieren. Folglich erhält die allgemeine<br />

Formel A folgendes Anssehen:<br />

{CVC}<br />

+ +<br />

V VC (VC) wobei V gleich a (ä), e, i oder y ist<br />

V | C ∅ C | VC (VC) = A<br />

Betrachten wir jetzt die Reduktion der Vokale o (ö) und u (ü) in potentiell dreiund<br />

viersilbigen Wörtern. Bekanntlich wecheln die Vokale o (ö) und u (ü) bei<br />

der Reduktion mit w, <strong>da</strong>s vom strukturellen Gesichtspunkt ein Konsonant ist.<br />

Demnach tritt bei dieser Reduktion ein Verlust der silbenbildenden Kraft ein<br />

(es geht die Eigenschaft der Vokalität verloren, die in der Lage ist, eine Silbe<br />

zu bilden). Beispiele für die Reduktion der Vokale o (ö) und u (ü) in den<br />

Typen des leichten Kerns:<br />

cod „Sünde“<br />

licwdile „leid tun“<br />

− CVC<br />

↓<br />

− CV | CwC |VCV<br />

115


kāhöd „du hast verkauft“<br />

lihwdu „verkaufen“<br />

− CVC V & C<br />

↓<br />

− CV|CwC|V<br />

šdugw „Maus“<br />

lašdwg & a r „Mausefalle“<br />

mubür „dunkel“<br />

libwere „finster werden“<br />

− C c VCw<br />

↓<br />

− CV|c c wCw| V & C<br />

− CVC V & C<br />

↓<br />

− CV|CwC|V<br />

Folglich alternieren im leichtern Kern eines drei- und viersilbigen Wortes die<br />

Vokale o (ö) und u (ü) mit w, d. h. wir erhalten eine reduktion der<br />

Silbenbildungsfähigkeit. Die allgemeine Formel B erhält folgendes Aussehen:<br />

{CVC}<br />

+ +<br />

V VC(VC) wobei V gleich o (ö), oder u (ü) ist<br />

V | CwC | VC(VC) = B<br />

Kommen wir jetzt zum zweiten Teil unserer Analyse: dem Prozeß, der im<br />

schweren Kern vor sich geht.<br />

II. Der schwere Kern<br />

Reduktionsvokale sin a (ä), e, i und y. Nach den oben beschriebenen<br />

Reduktionsgesetzen muß in potentiell drei- und viersilbigen Wörtern der<br />

zweite Vokal von vorn eine Änderung erfahren, z. B.<br />

116


lartam „Gemüsegarten“<br />

Lelyrtäm „Platz für Gemüsegarten“<br />

gärgla „sprechen“<br />

mygyrgäli, „sprechend“<br />

merčil „ Sense“<br />

lymyrčil „mit Sense“<br />

bintqil „Daune“<br />

lybyntqil „mit Daunen“<br />

xyrm y n „er röchelt“<br />

lixurm y ni „Röcheln“<br />

tyrkad „Schere“<br />

lityrkadi „mit der sSchere schneiden“<br />

− CVC s CVC<br />

↓<br />

− CV | CyC s C | V & C<br />

− C V & C s CCV<br />

↓<br />

− CV|CyC s C| V & CV<br />

− CVC s CVC<br />

↓<br />

− CV|CyC s C|VC<br />

− CVC s C c VC<br />

↓<br />

− CV|CyC s C c |VC<br />

− CVC s C V C<br />

↓<br />

− CV|CyC s C c | V CV<br />

− CVC s CVC<br />

↓<br />

− CV|CyC s C|VCV<br />

Wie man auch immer die letzteren Wörter verändert, der Vokal y wechselt<br />

nicht, denn im Kern ist von Anfang an jener Vokal vertreten, der ihre<br />

phonologische Distribution völlig befriedigt, d. h. y → y. Eine weitere<br />

Veränderung von y ist nicht zu erwarten. Im Gegfenteil, <strong>da</strong>s wäre eine<br />

Durchbrechung der Regel.<br />

Dia Analyse ergab, <strong>da</strong>ß die Vokale a (ä), e, i und y im schwere Kern drei und<br />

viersilbiger Wöretr eine Wechsel zum Vokal y zeigen. Die allgemeine Formel<br />

C gewinnt folgendes Ansehen:<br />

117


{CVCsC}<br />

+ +<br />

V VC(VC) wobei V gleich a (ä), e, i oder y ist<br />

V | CyC s C | VC(VC) = C<br />

Worauf ist diese Alternation zurückzuführen<br />

Unserer Ansicht nach handelt es sich hierbei um eine Form der reduktion. In<br />

diesem Zusammenhang ist A. Schanidses These vom Vokal y höchst<br />

beachtenswert: „Das Swanische besitzt auch einen Vokal y, aber es ist strittig,<br />

ihn zu den grundlegenden zu zählen: Wie die Beobachtung einiger Sprachen,<br />

in denen er vertreten ist (Abchasisch, Armenisch, Swanisch selbst), zeigt, ist er<br />

in vielen Fällen des Ergebnis der reduktion anderer Vokale und oft auch ein<br />

zur Erleichterung der Aussprache von Konsonantenhäufungen entwickelter,<br />

sekundärer Vokal“.<br />

Wir nehmen an, <strong>da</strong>ß wir es in diesem Fall mit einer reduktion zu tun haben: y<br />

nimmt die Stelle eines reduzierten Vokals ein. Entsprechend erfahren die<br />

Vokale a (ä), e, i und y im leichten Kern des drei- und viersilbigen Wortes eine<br />

vollständige Reduktion, d. h. sie zeigen den Wechsel a (ä) / ∅, e/ ∅, i / ∅ und<br />

y / ∅.<br />

Die These, <strong>da</strong>ß y ein sekundärer, entwickelter Vokal ist (d. h. <strong>da</strong>ß eine<br />

vollständige Reduktion stattfand und sich <strong>da</strong>nach y entwickelte), scheint<br />

zweifehlhaft, denn die Tilgung eines Vokals und <strong>da</strong>nn die Entwicklung eines<br />

anderen Vokals dort, wo er notwendig ist (als Konsonantentrenner), ist nicht<br />

zu erwarten. In solchem fall wäre es eher gerechtfertigt, <strong>da</strong>ß der ursprüngliche<br />

Vokal unveränder erhalten bleibt.<br />

Die These, <strong>da</strong>ß es sich bei y um einen konsonantentrennenden Vokal handelt,<br />

wird teilweise durch die Existenz solcher Beispiele negiert wie anγri < anγyri<br />

esγri < esγyri, antxe < antixe usw. In den aufgeführten Beispielen ist der Vokal<br />

nicht entwickelt, sondern ein vorhandener Vokal wurde vollständig reduziert.<br />

Und dies geschah trotz der konsonantenhäufung, d, h, die reduktion bestimmte<br />

118


die Struktur des Wortes. Sie ist eine mächtige Erscheinung im Swanischen.<br />

Deshalb ist die Entwicklung eines Vokals in der Reduktionsposition<br />

unwahrscheinlich. Zwar ergibt die Konsonantenfolge in den angeführten<br />

Beispielen nicht CC s C (ein derartiger Fall ist überhaupt nicht belegbar),<br />

weshalb wir nichts Endgültiges aussagen können (vielleicht kann ein Sonor<br />

nicht zwischen zwei Geräuschkonsonanten stehen, und deshalb entsteht y);<br />

aber eines ist klar: <strong>da</strong>s Auftreten von y in dieser Position hängt von der<br />

Konsonantendistribution ab. Der schwere Kern und seine phonologische<br />

Umgebung bedingen die Veränderlichkeit der reduktionsvokale.<br />

Es genügt, von den drei die Reduktion bestimmenden Grundfaktoren (Struktur<br />

des Kerns, phonologische Umgebung des Kerns, Reduktionsvokal) einen zu<br />

verändern, um die Art der reduktion zu verändern. In diesem Fall tritt der erste<br />

Faktor in seiner ganzen Vollständigkeit in Erscheinung: Die Veränderung der<br />

Struktur des Kerns führte zu unterschiedlichen Alternationen ein und derselben<br />

Vokale.<br />

Bei einer für die Reduktion zutreffenden phonologiscehn Umgebung ergaben<br />

die Vokale a (ä), e, i und y im leichten Kern den Wechsel V / ∅, im schweren<br />

Kern <strong>da</strong>gegen V / y.<br />

Noch überzeugender wird es, die Alternation V/∅ als Reduktion zu werten,<br />

wenn man <strong>da</strong>s Verhalten der Vokale o (ö) und u (ü) im schweren Kern<br />

analysiert.<br />

Nehmen wir als Beispiel den typ CVC s C des schweren Kerns:<br />

V = ö<br />

qölp „Herd“<br />

− C V & C s C<br />

↓<br />

mequlpa „Famnilienmitglieder“ − CV | CuC s C |V<br />

Körbil „Hochzeit“<br />

likurbil & a l<br />

− C V & C s CV<br />

↓<br />

− CV|CuC s C|VC V & C<br />

119


V = u (ü)<br />

xur3n & a al, „Tragbeutel (Plur.)“<br />

lyxyrJin „mit Tragbeutel“<br />

šündba „selig werden“<br />

läšundob & a r „Trinkspruch“ zum<br />

Andenken an einen Verstorbenen<br />

− CVC s CV V & C<br />

↓<br />

− CV|CuC s C|VC<br />

− C V & |C s CCV<br />

↓<br />

− C V & |CuC s C|VC V & C<br />

Die allgemeine Formel D, die wir aus diesen Ergebnissen gewinnen, hat<br />

folgendes Aussehen:<br />

{CVCsC}<br />

+ +<br />

V VC(VC) wobei V gleich o (ö), oder u (ü) ist<br />

V | CuC s C | VC(VC) = D<br />

Zu erwarten gewesen wäre eine Alternation dieser Vokale mit w, aber überall<br />

liegt in der Reduktionsposition ein Vokal vor. Womit sind die Alternationen<br />

/u, u/u und ü/u zu erklären Zur Klärung dieser Frage ist es nötig, folgendes in<br />

Betracht zu ziehen: Bekanntlich ergeben die Vokale ö und u (ü) im leichten<br />

Kern einen Wechsel mit w, d. h. ihr vokalisches Element geht verloren, und es<br />

bleibt w übrig, denn u = wy, ü – wi, ö – we. Was o anbelangt, so ist es durch<br />

kein inziges Beispiel belegbar). Dagegen bieten die Vokale a, e, i und y im<br />

schweren Kern als Reduktionsergebnis y. Dies ist dr Endpunkt ihrer<br />

Veränderlichkeit. Deshalb ist:<br />

ö = we →wy<br />

ü = wi →wy<br />

u<br />

u = wy → wy<br />

120


Demnach erfahren die Vokale ö und u (ü) im schweren Kern drei und<br />

viersilbiger Wörter eine „versteckte“ Reduktion.<br />

Die gewonnenen Ergebnisse unterstreichen noch einmal die Besonderheiten<br />

des schweren Kerns. Anderfalls würden die Vokale ö, u (ü) einen Wechsel mit<br />

u ergeben. Bestimmend ist die phonologische Umgebung des<br />

Reduktionsvokals, und zwar die Konsonantenfolge, C s C, die Reduktionsvokal<br />

unbedingt folgen muß.<br />

III.<br />

Die Vokalreduktion in potentiell fünfsilbigen Wörtern<br />

In potentiell fünfsilbigen Wörtern unterliegen zwei Vokale der Reduktion (der<br />

zweite von vorn und der zweite von hinten), <strong>da</strong>her sind zwei Reduktionskerne<br />

zu unterscheiden. Theoretisch zulässig ist, <strong>da</strong>ß in einem Wort zwei<br />

Reduktionskerne unterschiedlicher Art und unterschiedliche Reduktionsvokale<br />

auftreten, weshalb natürlich auch die Reduktion unterschiedlich verläuft. Ihre<br />

einfache Form kann durch folgende Formel ausgedrückt.<br />

V + {CVC} + V + {CVC } + V →<br />

↓ ↓<br />

→ V | C∅C | V | C∅C | V<br />

Beispiele:<br />

Xabžine „er teilt mit“<br />

laxbažine „er teilte mit“<br />

− CVC∅CVCV<br />

↓ ↓<br />

− CV |C∅C |V | C∅C | V<br />

apšire „er vermehrt“ − VC∅CVCV<br />

↓ ↓<br />

adpišre „er vermehrte“ − V | C∅C | V | C∅C |V<br />

121


akwtune „er rüttelt“<br />

adkutwune „er rüttelte“<br />

− VCwCVCV<br />

↓ ↓<br />

− V|C∅C | V | CwC | V<br />

sargib „nützlich“<br />

asyrgebil „du nutztes“<br />

lisyrgeble „nutzen“<br />

− CVC s CVC<br />

↓<br />

− V | CyC s C | VCVC<br />

↓<br />

− CV | CyC s C | V | C∅C | V<br />

Auf der Grundlage der gewonnenen Ergebnisse lassen sich die Schemata der<br />

Vokalreduktion des oberbalischen Dialekts der swanischen Sprache für alte<br />

theoretisch zulässigen typen des leichten und schweren Kerns <strong>da</strong>rstellen:<br />

V + { C V C } + V →<br />

→ V | C Ø C | V<br />

Schema 1. Reduktionsvokal a (ä), e, i, und y<br />

CVCc<br />

CcVC<br />

CVCw<br />

…..….<br />

CVCcw<br />

………<br />

CVCcw<br />

……….<br />

CVCc<br />

CcVC<br />

CVCw<br />

CwVC<br />

CVCcw<br />

CcwVC<br />

CVCcw<br />

CcwVC<br />

V + { C V C } + V → V | C w C | V<br />

122


Schema 2. Reduktionsvokal o (ö) und u (ü).<br />

V + { C V C s C } + V →<br />

→ V | C y C s C | V<br />

Schema 3. Reduktionsvokal a (ä), e, i und y.<br />

CVCsCc<br />

CcVCsC<br />

CVCsCw<br />

…....….<br />

CVCsCcw<br />

….……<br />

……......<br />

CcVCsw<br />

CVCsCc<br />

CcVCsC<br />

CVCsCw<br />

…....….<br />

CVCsCcw<br />

….……<br />

……......<br />

CcVCsw<br />

V + { C V C s C } + V →<br />

→ V | C u C s C | V<br />

Schema 4. Reduktionsvokal o (ö) und u (ü).<br />

123


literatura<br />

1. g. axvlediani, zogadi fonetikis safuZvlebi,<br />

Tb., 1949.<br />

2. g. axvlediani, zogadi fonetikis Sesavali,<br />

Tb., 1966.<br />

3. T. gamyreliZe, g. maWavariani, sonantTa sistema<br />

<strong>da</strong> ablauti <strong>qarTvelur</strong> enebSi, Tb.,<br />

1965.<br />

4. T. gamyreliZe, TanxmovanTa `gan<strong>da</strong>seba~<br />

qarTulSi, varlam Tofuria 100, 2001.<br />

5. v. Tofuria, Sromebi, I, Tb., 1967.<br />

6. v. Tofuria, reduqciisaTvis <strong>qarTvelur</strong><br />

enebSi, iberiul-kavkasiuri enaTmecniereba, I,<br />

Tb., 1986.<br />

7. v. Tofuria, r <strong>da</strong> n TanxmovanTa monacvleobisaTvis<br />

svanur zmnebSi, sax. universitetis<br />

Sromebi, Tb., 1941.<br />

8. v. Tofuria, saxelTa <strong>da</strong>boloebis istoriisaTvis<br />

svanurSi. Tbilisis universitetis<br />

moambe, VII, Tb., 1927.<br />

9. g. maWavariani, xmovanTa sistemis <strong>da</strong>xasia-<br />

TebisaTvis svanurSi. Tbilisis saxelmwifo<br />

universitetis, Sromebi, t. 96, 1963.<br />

10. g. maWavariani, saerTo-<strong>qarTvelur</strong>i konsonanturi<br />

sistema. Tb., 1965.<br />

11. a. oniani, <strong>qarTvelur</strong> <strong>enaTa</strong> Se<strong>da</strong>rebiTi<br />

gramatikis <strong>sakiTxebi</strong>, Tb., 1989.<br />

12. a. oniani, opozicia `xmovani-Tanxmovani~<br />

Tanamedrove saliteraturo qarTulSi. ike<br />

XXII, Tb., 1980.<br />

124


13. a. oniani, grZeli xmovnis sakiTxisaTvis<br />

svanurSi, ike XIII, Tb., 1962.<br />

14. a. oniani, svanuri ena. Tb., 1998.<br />

15. s. JRenti, <strong>qarTvelur</strong> <strong>enaTa</strong> Se<strong>da</strong>rebiTi<br />

fonetika, Tb., 1960.<br />

16. s. JRenti, <strong>qarTvelur</strong> <strong>enaTa</strong> fonetikis<br />

<strong>sakiTxebi</strong>, Tb., 1965.<br />

17. s. JRenti, svanuri enis fonetikis ZiriTadi<br />

<strong>sakiTxebi</strong>, Tb., 1949.<br />

18. T. uTurgaiZe, qarTuli enis fonematuri<br />

struqtura, `mecniereba~, Tb., 1976.<br />

19. m. qal<strong>da</strong>ni, svanuri enis fonetika, I,<br />

umlautis sistema svanurSi, Tb., 1969.<br />

20. i. CantlaZe, qarTvelologiuri Ziebani, Tb.,<br />

1998.<br />

21. a. SaniZe, weliwadis etimologiisaTvis.<br />

`weliwdeuli~, Tb., 1923-24.<br />

22. a. SaniZe, umlauti svanurSi, qarTuli enis<br />

struqturisa <strong>da</strong> istoriis sakiTxi. I, Tb.,<br />

1957.<br />

23. a. SaniZe, berZnuli sityva akuzativis<br />

formis svanurSi, Tbilisis universitetis<br />

moambe, t. V, Tb., 1925.<br />

24. a. SaniZe, qarTuli enis gramatikis<br />

safuZveli, Tb., 1953.<br />

25. a. SaniZe, v. Tofuria, svanuri prozauli<br />

teqstebi, I, balszemouri kilo, Tb., 1939.<br />

26. T. SaraZeniZe, uaryofiTi nawilaki<br />

svanurSi, iberiul-kavkasiuri mecniereba, I,<br />

Tb., 1946.<br />

27. g. wereTeli, sonantebisa <strong>da</strong> ablauris Teoriis<br />

gamo <strong>qarTvelur</strong> enebSi, T. gamyreliZe,<br />

125


126<br />

g. maWavariani, sonantTa sistema <strong>da</strong> ablauti<br />

<strong>qarTvelur</strong> enebSi, Tb., 1965.<br />

28. z. WumburiZe, umlauti lentexur kiloSi.<br />

Tsu Sromebi, Tb., 1960.<br />

29. z. WumburiZe, grZeli xmovnebis sakiTxisaTvis<br />

<strong>qarTvelur</strong> enebSi, krebuli, akaki<br />

SaniZe _ 100, Tb., 1987.<br />

30. z. WumburiZe, l. niJaraZe, r. qur<strong>da</strong>Ze,<br />

svanuri ena, Tb., 2007.<br />

31. О.С. Ахманова, Фонология, морфонология,<br />

морфология, М., 1966.<br />

32. В.И. Георгиев, Фонематический и морфематический<br />

подход к объяснению флексии славянских языков,<br />

«Вопросы языкозняния», №4, 1968.<br />

33. Е.С. Кубякова, Ю.Г. Панкрац, Морфонология в<br />

описании языков, М., 1983.<br />

34. К.Г. Шмидт, Место сванского в семье картвельских<br />

языков, «Вопросы языкозняния», №2, 1991.<br />

35. K. Schmidt, Studien zur Rekonstruktion des Lautstandes<br />

der südkaucasischen Grundsprache. Wiesbaden, 1962.<br />

<strong>qarTvelur</strong>i fuZe-enis bgeraTsistemis rekonstruqciisaTvis.<br />

Targmani T. kvaWantiraZisa<br />

<strong>da</strong> l. nafetvariZisa: `samecniero-bibliografiuli<br />

krebuli. Tsu, 1964.<br />

36. k. Smidti (1997): K. Schmidt, Zur Funktion,<br />

Formation und Entwicklung des verbalnomens in den<br />

Kartvelsprachen: `zurab WumburiZes~ (<strong>da</strong>badebis<br />

70 wlisTavisadmi miZRvnili krebuli), Tsu,<br />

1997.<br />

37. Н.С. Трубецкой, Основы фонологии, 1967.<br />

38. Р.И. Аванесов, Фонетика современного русского<br />

языка, 1956.


39. Г. Гдисон, Введение в дескриптивную лингвистику,<br />

1959.<br />

40. Г.А. Климов, Этимологический словарь картвельских<br />

языков. 1964.<br />

41. Г.А. Климов, Скланение в картвельских языках в<br />

сравнительно-историческом аспекте, М., 1962.<br />

42. Ф. де Соссюр, Курс общей лингвистики, 1933.<br />

43. А. Мартине, Принцип экономии в ыонетических<br />

изменениях, 1960.<br />

44. А.И. Томсон, Общее языковедение, Одесса, 1910.<br />

127


128<br />

qarTulis, rogorc meore enis, swavleba<br />

Sesavali<br />

1.1. saqarTvelos <strong>da</strong>moukideblobis mopovebis<br />

Semdeg qarTulma enam SeiZina saxelmwifo enis<br />

realuri statusi. nebismier qveyanaSi erovnuli<br />

(saxelmwifo) enis floba aucilebelia iq mcxovrebi<br />

moqalaqeebisaTvis. Tumca saqarTveloSi<br />

realoba, samwuxarod, sxva iyo, rac im araswori<br />

politikis Sedegad miviReT, romelsac sabWoTa<br />

kavSiri atareb<strong>da</strong> eTnikuri umciresobebis mimarT.<br />

saqarTveloSi <strong>da</strong>, saerTod, sabWoTa kavSiris<br />

yvela respublikaSi eTnikur umciresobaTa urTierTobis<br />

ena, rasakvirvelia, iyo rusuli ena.<br />

isini swavlobdnen rusul skolebSi, sa<strong>da</strong>c qar-<br />

Tuli ena iswavlebo<strong>da</strong> rogorc `ucxo ena~ <strong>da</strong> rogorc<br />

erT-erTi rigiTi sagani, umetesad zereled.<br />

amitom, bunebrivia, umciresobaTa warmomadgenlebi<br />

xSir SemTxvevaSi ar flobdnen saTanadod qar-<br />

Tul enas an saerTod ar icodnen. sayovelTaod<br />

cnobilia, rom ucxo enis swavla zr<strong>da</strong>sruli<br />

asakis a<strong>da</strong>mianisaTvis sakmaod rTulia. saxelmwifo<br />

enis codnis gareSe ki a<strong>da</strong>miani Tavs arasrulfasovan<br />

moqalaqed grZnobs. demokratiul<br />

saxelmwifoSi sazogadoebis yvela wevri un<strong>da</strong><br />

iyos Tanasworuflebiani. amisaTvis, aucilebelia,<br />

flobdes saxelmwifo enas.<br />

saqarTveloSi mcxovreb umciresobaTa warmomadgenlebma<br />

Tan<strong>da</strong>TanobiT gaicnobieres, rom<br />

saWiro iyo saxelmwifo enis codna qarTul sazogadoebaSi<br />

ukeT integrirebisaTvis. araqarTvelTa-


Tvis qarTuli enis Seswavlis sakiTxi dRiTidRe<br />

ufro aqtualuri xdebo<strong>da</strong>. amave periodSi saqarTveloSi,<br />

rogorc axladSeqmnil <strong>da</strong>moukidebel<br />

saxelmwifoSi, ixsnebo<strong>da</strong> sxva<strong>da</strong>sxva qveynis<br />

saelCoebi, Camodiodnen ucxoelebi <strong>da</strong> maTac<br />

hqon<strong>da</strong>T survili qarTuli enis <strong>Seswavlisa</strong>.<br />

1.2. ivane javaxiSvilis saxelobis Tbilisis<br />

saxelmwifo universitetis axali qarTuli enis<br />

kaTedras hqon<strong>da</strong> Zalian didi gamocdileba qar-<br />

Tuli enis araqarTvelTaTvis <strong>swavlebis</strong>a TiTqmis<br />

universitetis <strong>da</strong>arsebis dRi<strong>da</strong>n. bolo dros am<br />

sferos vkurirebdiT Cven kaTedris gamgis,<br />

profesor elene babunaSvilis, xelmZRvanelobiT.<br />

amdenad met-naklebad vicodiT yvela is problema,<br />

romelic axl<strong>da</strong> qarTulis, rogorc ucxo enis,<br />

Seswavlis saqmes. naTeli gax<strong>da</strong>, rom saWiro iyo<br />

qarTuli enis swavlebasTan <strong>da</strong>kavSirebiT axali<br />

realobis gaTvaliswineba. is ucxoelebi, romlebsac<br />

Cven adre vaswavlidiT qarTul enas, umetesad<br />

iyvnen lingvistebi, an humanitarul mecnierebaTa<br />

warmomadgenlebi: istorikosebi, eTnologebi <strong>da</strong><br />

sxva. axla ki saqme exebo<strong>da</strong> sxva<strong>da</strong>sxva specialobis<br />

mqone a<strong>da</strong>mianebs, romelTaTvisac mTavari<br />

iyo qarTuli enis Seswavla sakomunikaciod. maT-<br />

Tvis sruliad ar iyo saintereso <strong>da</strong> xSir Sem-<br />

TxvevaSi ki savsebiT gaugebari enis lingvisturi<br />

aspeqtebi.<br />

enis aTvisebebis ori gza<br />

2.1. me-20 saukunis 50-iani wlebi<strong>da</strong>n mTel<br />

msoflioSi Zalian aqtualuri gax<strong>da</strong> meore (ucxo)<br />

129


enis <strong>da</strong>uflebis meTodologiuri <strong>sakiTxebi</strong>s Seswavla.<br />

Seiqmna mravali Teoria, romelic, cxadia,<br />

iyo gansxvavebuli, magram yvelas safuZvlad edo<br />

erTi mTavari principi: ucxo enis <strong>swavlebis</strong> <strong>da</strong>wyeba<br />

komunikaciuri midgomiT. wina planze iwevs<br />

metyveleba. sametyvelo komunikaciuri anu lokuciuri<br />

(ing. locution) aqti. enis <strong>swavlebis</strong> amgvar<br />

procesebs Seiswavlis komunikaciuri lingvistika,<br />

anu sxvagvarad mas uwodeben diskursis (laT.<br />

discursus `aqeT-iqeT svla, rbena, `saubari~. frang.<br />

discours `saubari~, `sityva~, `msjeloba~; ing.<br />

discourse `saubari~, `sityva~, `msjeloba~, `diskusia~)<br />

an teqstis lingvistikas. teqsti aris enobriv<br />

gamonaTqvamTa simravle, romelic warmoadgens<br />

funqciurad <strong>da</strong>srulebul sakomunikacio<br />

erTeuls. mas un<strong>da</strong> axasiaTebdes azris mTlianoba.<br />

teqstis lingvistika Seiswavlis mxolod iseT<br />

enobriv gamonaTqvamebs, romelTac SeuZliaT sakomunikacio<br />

funqciis Sesruleba. es SeiZleba iyos<br />

erTi sityva, wina<strong>da</strong>deba <strong>da</strong> SeiZleba mTeli wigni.<br />

(1,434) teqsti un<strong>da</strong> iyos maqsimalurad informaciuli,<br />

gamokveTilad warmoaCendes molaparakis<br />

mizan<strong>da</strong>saxulobas, ganzraxvas <strong>da</strong> Seesabamebodes<br />

situacias, garemos.<br />

enis <strong>swavlebis</strong> komunikaciuri midgoma niSnavs<br />

metyvelebis <strong>da</strong>wyebas pir<strong>da</strong>pir wina<strong>da</strong>debebiT. am<br />

SemTxvevaSi calkeuli sityvebi<strong>da</strong>n ki ar mivdivarT<br />

wina<strong>da</strong>debisaken, aramed, piriqiT, wina<strong>da</strong>debi<strong>da</strong>n<br />

viwyebT, romelic garkveul azrs gadmogvcems<br />

enis gramatikuli wesebiT erTmaneTTan<br />

<strong>da</strong>kavSirebuli sityvebis saSualebiT <strong>da</strong> Semdeg<br />

xdeba misi Semadgeneli sityvebis Seswavla. Cveu-<br />

130


lebriv, es wina<strong>da</strong>debebi dialogebia. sintaqsuri<br />

TvalsazrisiT martivi agebulebisaa <strong>da</strong> Sinaarsobrivad<br />

sayofacxovrebo Temebs exeba.<br />

wina<strong>da</strong>debaSi sityvebs Soris garkveuli<br />

urTierTkavSiri arsebobs, romelTa gaanalizeba<br />

<strong>da</strong> gaxsna, saerTod, rTulia, magram gansakuTrebiT<br />

rTulia qarTulis SemTxvevaSi.<br />

2.2. cnobilia, rom qarTuli enis gramatikuli<br />

sistema mkveTrad gansxvavdeba indoevropuli enebisagan.<br />

qarTuli zmnis mravalpirianoba gulisxmobs<br />

zmnis formaSi subieqturi <strong>da</strong> obieqturi<br />

pirebis warmoCenas <strong>da</strong> Sesabamisad am pirebis<br />

mixedviT misi formebis cvlas. misi uaRresad<br />

rTuli <strong>da</strong> mravalferovani kategoriebi garkveul<br />

siZneles uqmnis Semswavlels. aseve rTulia<br />

zmnasTan Sewyobili aqtantebis brunvis formebis<br />

gansazRvra <strong>da</strong> sxva. magram, miuxe<strong>da</strong>vad am sirTuleebisa,<br />

yovelTvis un<strong>da</strong> vixelmZRvaneloT principiT:<br />

nu gavarTulebT imas, rac ise<strong>da</strong>c rTulia,<br />

piriqiT, gavamartivoT. am mxriv Zalian mniSvnelovania<br />

qarTuli zmnis sistemis gasagebad, naTlad<br />

<strong>da</strong>, rac SeiZleba, martivad warmodgena. gramatikuli<br />

kategoriebis ise miwodeba, rom<br />

Semswavlelma SeZlos misi gaazreba <strong>da</strong> aTviseba.<br />

mniSvnelovania gansakuTrebiT enis <strong>swavlebis</strong><br />

sawyis safexurze ZiriTadi gramatikuli struqturebis<br />

gacnoba, gaanalizeba <strong>da</strong> Tanmimdevrulad<br />

<strong>da</strong>lageba.<br />

aseve mniSvnelovania teqstebis SerCeva <strong>da</strong><br />

gramatikuli formebis axsna. un<strong>da</strong> iqnes <strong>da</strong>culi<br />

principi: martivi<strong>da</strong>n rTulisken. sakomunikacio<br />

masalaSi zmnebi imgvarad un<strong>da</strong> iqnes warmodge-<br />

131


nili, rom Semswavlelma SeZlos aagos martivi<br />

wina<strong>da</strong>debebi, romelTa saSualebiTac gadmogvcems<br />

informacias Tavisi vinaobis, specialobis, sacxovreblis,<br />

survilis, grZnobebisa <strong>da</strong> sxva<br />

amgvari <strong>sakiTxebi</strong>s Sesaxeb. rac aris am tipis<br />

saxelmZRvanelos agebis principi. saWiroa sakomunikacio<br />

modelebis fonze ZiriTadi gramatikuli<br />

kategoriebis warmodgena <strong>da</strong> analizi.<br />

mTeli yuradRebis ga<strong>da</strong>tana morfosintaqsur <strong>da</strong><br />

morfosemantikur aspeqtebze.<br />

2.3. cnobilia enis SeTvisebis ori gza: 1. enis<br />

aTviseba bunebriv garemoSi. ZiriTa<strong>da</strong>d es aris<br />

bavSvis mier mSobliuri enis aTviseba. gramatikuli<br />

struqturisa <strong>da</strong> wesebis specialuri Seswavlis<br />

gareSe. rogorc r. traski aRniSnavs: mSobliuri<br />

enis aTviseba mimdinareobs ara imitaciisa <strong>da</strong><br />

waxalisebis, aramed cdisa <strong>da</strong> konstruirebis<br />

gziT. yvela bavSvi xuT wlamde asakSi zusti<br />

TanmimdevrobiT awesrigebs enobriv masalas ise,<br />

rom 5-6 wlis asakSi mSobliuri enis gramatikis<br />

<strong>da</strong>axloebiT 97%-s uSualod iyenebs. am warmatebas<br />

ganapirobebs sami ram:<br />

• mSoblebi <strong>da</strong> ojaxis wevrebi, rogorc wesi,<br />

bavSvs ar usworeben arazustad warmo-<br />

Tqmul frazebs (yuradReba ga<strong>da</strong>tanilia<br />

Sinaarsze).<br />

• mSobliuri enis <strong>da</strong>ufleba bunebriv garemoSi<br />

xdeba;<br />

• ena bavSvisaTvis aris garkveuli funqciisa<br />

<strong>da</strong> mniSvnelobis matarebeli (15,169-170).<br />

d. uznaZe ase warmogvidgens bavSvis metyvelebis<br />

ganviTarebis etapebs, romlebic, Cveni az-<br />

132


iT, Zalian mniSvnelovania ucxo enis Seswavlis<br />

procesis gaanalizebisaTvis. sawyis etapze, sanam<br />

bavSvi metyvelebas <strong>da</strong>iwyebs, is sxva<strong>da</strong>sxva bgeriT<br />

reaqcias iZleva <strong>da</strong> ase gamoxatavs mozrdilis<br />

metyvelebis mimarT <strong>da</strong>mokidebulebas. sityvebis,<br />

anu diferencirebuli metyvelebis aRqmas igi<br />

Se<strong>da</strong>rebiT ufro gvian iwyebs (5 Tvis Semdeg),<br />

xolo pirveli wlis bolos bavSvi pirvel sityvas<br />

<strong>da</strong> ramdenime calkeul erTmaneTTan <strong>da</strong>kavSirebul<br />

TiTo-TiTo sityvas ambobs. bavSvis<br />

metyvelebis ganviTarebis am etaps avtori pirvel<br />

stadias, anu `erTsityviani wina<strong>da</strong>debebis~ stadias<br />

uwodebs. es procesi grZeldeba naxevari<br />

wlis ganmavlobaSi. Semdeg bavSvi Tan<strong>da</strong>TanobiT<br />

aRwevs gonebrivi ganviTarebis uaRresad mniSvnelovan<br />

etaps, rodesac is eufleba sityvas, rogorc<br />

obieqtis aRmniSvnels, anu sityva xdeba<br />

garkveuli obieqtis mniSvnelobis matarebeli. am<br />

etapi<strong>da</strong>n d. uznaZis azriT, bavSvi `metyvel<br />

arsebad~ iqceva. e.i. amTavrebs `simunjis periods~.<br />

Semdeg procesi swrafad viTardeba <strong>da</strong> 2 wlis<br />

asakSi bavSvma <strong>da</strong>axloebiT icis 300 sityva, xolo<br />

4 wlis asakSi – 2000 sityva. pirvelad ambobs<br />

arsebiT saxelebs, Semdeg ga<strong>da</strong>dis zmnebze, Semdeg<br />

mimarTavs zedsarTav saxels <strong>da</strong> a.S. metyvelebis<br />

metad mniSvnelovan moments warmoadgens bavSvis<br />

mier fleqsiebis (saxelis brunvebis, zmnis uRlebis<br />

formebis <strong>da</strong> sxva) <strong>da</strong>ufleba, anu rodesac<br />

bavSvi axerxebs ori sityvis erTmaneTTan sworad<br />

<strong>da</strong>kavSirebas <strong>da</strong> ityvis wina<strong>da</strong>debebs, rogorc erT<br />

mTlian gramatikul struqturas (6,339-342).<br />

133


enis gramatikuli struqturis `intuiciurad~<br />

aTviseba bavSvs saSualebas aZlevs warmoTqvas<br />

grZeli wina<strong>da</strong>debebi. bavSvi iTvisebs enis Sinagani<br />

wesebis rTul sistemas, romelsac mas aravin<br />

aswavlis. aRsaqmelad mas eZleva mxolod konkretuli<br />

wina<strong>da</strong>debebi konkretul situaciaSi. ra<br />

procesi mimdinareobs bavSvis fsiqikaSi jerjerobiT<br />

Seuswavlelia. es uaRresad rTuli <strong>da</strong><br />

gaurkveveli procesia. zogierTi fsiqologi aRni-<br />

Snavs, rom a<strong>da</strong>mianis tvinSi arsebobs genetikurad<br />

<strong>da</strong>programebuli lingvisturi meqanizmi. aseTia,<br />

magaliTad, noam Comskis Teoria, romlis mixedviT:<br />

bavSvs aqvs Tan<strong>da</strong>yolili unari <strong>da</strong>amuSaos<br />

informacia <strong>da</strong> Seqmnas mSobliuri enis gramatikis<br />

Si<strong>da</strong> struqturebi. T. gamyreliZis azriT, es debuleba<br />

hipoTezur xasiaTs atarebs, magram<br />

mniSvnelovania erTi ram, rom bavSvis tvinSi<br />

namdvilad xdeba miRebuli informaciis ga<strong>da</strong>muSaveba,<br />

radgan xSir SemTxvevaSi is orwevriani<br />

wina<strong>da</strong>debebi, romlebsac bavSvi warmoTqvams,<br />

pir<strong>da</strong>pir ara aqvs miRebuli. gasaocaria bavSvis<br />

unari, moaxdinos ganzogadeba. mas aqvs mowesrigebulobisa<br />

<strong>da</strong> normatiulobis grZnoba. mSobliur<br />

enaSi igi cdilobs `simwyobris aRmoCenas~.<br />

mas SeuZlia gansazRvros mocemuli gamonaTqvamis<br />

siswore garkveuli enobrivi struqturebis <strong>da</strong><br />

stan<strong>da</strong>rtebis mixedviT. lingvistebi am unars<br />

`gramatikis grZnobas~ uwodeben. es grZnoba dro-<br />

Ta ganmavlobaSi viTardeba <strong>da</strong> bavSvi ufro metad<br />

rwmundeba Tavis lingvistur kompetenciaSi (1,77).<br />

2.4. Cveni azriT, bavSvis mier metyvelebis<br />

aTvisebis sawyis etapze xdeba enis `JReradobis~<br />

134


(vgulisxmobT enis mTlian kompozicias) aTviseba.<br />

es procesi zr<strong>da</strong>srul a<strong>da</strong>mianSic mimdinareobs<br />

(ucxo enis swavlis dros), raTa SeZlos teqstis<br />

<strong>da</strong>nawevrebuli aRqma, anu calkeuli sityvebis<br />

gagoneba gabmul teqstSi. amisaTvis garkveuli<br />

muSaobaa saWiro. es problema didxans gasdevs<br />

Semswavlels, sanam kargad ar aiTvisebs enas. mag.:<br />

Cqari metyvelebis dros ver igebs azrs, an<br />

misTvis gaugebari xdeba im a<strong>da</strong>mianis saubari,<br />

visac metyvelebis defeqti aqvs (magaliTad, sityvebs<br />

ar gamoTqvams bolomde). enis `JReradobis~<br />

aTviseba aris Zalian mniSvnelovani ucxo enis<br />

Seswavlis procesSi. arian zr<strong>da</strong>sruli a<strong>da</strong>mianebi,<br />

romlebsac uaRresad ganviTarebuli aqvT smeniTi<br />

mexsiereba <strong>da</strong> ucxo enis aTvisebas mxolod smenis<br />

saSualebiT axerxeben. am a<strong>da</strong>mianebs esmiT, rom<br />

fraza ar aris swori, raRac gaumarTavia, is amas<br />

ase ar ityo<strong>da</strong>, magram konkretulad raSia saqme,<br />

ver getyvian. <strong>da</strong>axloebiT ise, rogorc es aris<br />

bavSvis SemTxvevaSi. Tu zr<strong>da</strong>sruli a<strong>da</strong>miani<br />

amgvari niWiT aris <strong>da</strong>jildoebuli, is albaT<br />

ufro martivad iTvisebs enas, magram amisaTvis<br />

sxva xelSemwyobi pirobebicaa saWiro. kerZod,<br />

a<strong>da</strong>miani un<strong>da</strong> moxvdes iseT garemoSi, sa<strong>da</strong>c misi<br />

ena ar ecodinebaT <strong>da</strong> igi iZulebuli iqneba<br />

komunikacia a<strong>da</strong>mianebTan <strong>da</strong>amyaros misTvis ucxo<br />

enis saSualebiT. aseT SemTxvevebSi lomis wili<br />

individzea, magram es procesi mainc sakmaod did<br />

dros moiTxovs. rac Seexeba bavSvis swrafvas<br />

enis sistemurobisaken, Cveni azriT, es imaze<br />

miuTiTebs, rom bavSvs ase ufro eadvileba<br />

masalis aTviseba, struqturirebuli masalis<br />

135


<strong>da</strong>xsomeba gacilebiT ufro advilia (4,166), anu es<br />

aris ufro martivi gza enis aTvisebisaTvis.<br />

leqsikis aTviseba bavSvis mier, cxadia, xdeba<br />

mravaljer mosmenilis <strong>da</strong>maxsovrebiT.<br />

3.1. axla warmovadgenT enis aTvisebis meore<br />

gzas. es aris enis aTviseba zr<strong>da</strong>sruli a<strong>da</strong>mianis<br />

mier saWiroebis gamo, gamiznulad, gaazrebulad.<br />

es gza Zalian gansxvavdeba pirveli gzisgan. am<br />

SemTxvevaSi gasaTvaliswinebelia sami aspeqti:<br />

lingvisturi, fsiqologiuri <strong>da</strong> socialuri.<br />

lingvistur aspeqtSi Cven vgulisxmobT: 1. enis<br />

aTvisebas komunikaciuri midgomiT <strong>da</strong> 2. enis<br />

aRqmas erT mTlian sistemad. pirvelis Sesaxeb<br />

Cven mokled gvqon<strong>da</strong> saubari, rac Seexeba meores,<br />

`ena sistemaa~ _ es cnobili debuleba enis<br />

Sesaxeb imas niSnavs, rom ena ar aris raRac<br />

erTeulebis mouwesrigebeli simravle, aramed<br />

iseTi elementebis erTobliobaa, romelTa Soris<br />

garkveuli mimarTebebi <strong>da</strong> kavSirebi arsebobs. es<br />

elementebi Tavisebur struqturebs (laT. srtuctura<br />

`agebuleba~) qmnian. amave dros enis erTeulebi<br />

qmnian sistemas, anu erTianobas, romelSic yoveli<br />

erTeuli garkveul kavSirSia yvela sxva erTeul-<br />

Tan. mimarTeba erTeulebs Soris SeiZleba iyos<br />

sintagmuri <strong>da</strong> paradigmatmuli. am sistemebis<br />

gaazreba <strong>da</strong> Seswavla aris saWiro. aRniSnuli<br />

sistemebi aRiwereba enaTmecnierTa mier. enaTmecnieris<br />

ZiriTadi mizania enis bunebis garkveva.<br />

rogorc arn. Ciqobava aRniSnavs: enis kvlevis<br />

dros, upirveles yovlisa, un<strong>da</strong> vixelmZRvaneloT<br />

`meTodologiuri imanentizmiT~, rac gulisxmobs<br />

136


enobrivi <strong>sakiTxebi</strong>s ga<strong>da</strong>Wras uSualod konkretuli<br />

enis bunebi<strong>da</strong>n amosvliT. kvleva-Ziebis Sedegad<br />

miRebuli un<strong>da</strong> iqnes debulebaTa organizebuli<br />

sistema, romelic ganisazRvreba enis<br />

funqcionirebiT.<br />

ukve aRvniSneT, rom bavSvisaTis enis aTvisebis<br />

dros udidesi mniSvneloba aqvs bavSvis<br />

mier enis gramatikuli struqturis `intuiciur~<br />

aRqmas. bavSvis swrafva enis `sistemurobisaken~,<br />

Cven simartivisaken swrafvad moviazreT (rasakvirvelia,<br />

es procesi bavSvisaTvis gaucnobierebelia).<br />

vfiqrobT, igive procesebi mimdinareobs<br />

zr<strong>da</strong>srul a<strong>da</strong>mianSic meore enis Seswavlis<br />

dros. udidesi mniSvneloba aqvs enis srulyofili<br />

sistemebisa <strong>da</strong> struqturebis miwodebas<br />

SemswavlelTaTvis. ras vgulisxmobT srulyofil<br />

sistemaSi Tu Cven mier warmodgenili sistemebi<br />

<strong>da</strong> struqturebi moicavs enis did nawils <strong>da</strong><br />

mcirea gamonaklisi, es imaze miuTiTebs, rom<br />

modeli Se<strong>da</strong>rebiT srulyofilia.<br />

sainteresoa, rom gamonaklisebi enisagan <strong>da</strong>moukideblad<br />

ar arsebobs. isic raRac sistemis<br />

mixedviT moqmedebs, romelic SeiZleba arsebob<strong>da</strong><br />

garkveul safexurze, kidev meti, SeiZleba<br />

sinqroniula<strong>da</strong>c arsebobs, magram gauxsnelia, anu<br />

`farulad moqmedebs~. swored misi aRmoCena <strong>da</strong><br />

gaanalizebaa enaTmecnierebis saqme.<br />

3.2. zr<strong>da</strong>sruli a<strong>da</strong>miani fsiqologiurad meore<br />

enis Seswavlis dros sakmaod rTuli problemis<br />

winaSe dgas. Camoyalibebuli aqvs de<strong>da</strong>enis<br />

saartikulacio bazisi, icis TiToeuli leqsikuri<br />

erTeulis semantika, iyenebs mSobliuri enis<br />

137


gramatikul struqturas, anu flobs enis lingvokulturul<br />

kompetencias. ucxo enis Seswavlis<br />

dros didia de<strong>da</strong>enis gavlena, rogorc trubeckoi<br />

ambobs, ucxo ena de<strong>da</strong>enis speqtrs gaivlis<br />

individSi (16,37). magram es gavlena SeiZleba iyos<br />

rogorc uaryofiTi, aseve <strong>da</strong>debiTi. aRniSnuli<br />

movlena enaTmecnierebaSi cnobilia interferenciis<br />

saxelwodebiT. interferencia aris orenovnebis<br />

pirobebSi enobrivi sistemebis urTierTqmedeba,<br />

romelic yalibdeba enobrivi kontaqtebis<br />

(mag.: meore enis Seswavlis) dros (4,164). meore<br />

enis Seswavlis dros nebismieri ga<strong>da</strong>xra mSobliuri<br />

enis zegavleniT aris swored interferencia.<br />

aseTi SemTxvevebi, cxadia, uaryofiT<br />

gavlenas axdens ucxo enis Seswavlis procesze.<br />

gansakuTrebiT es aris zr<strong>da</strong>srul a<strong>da</strong>mianebSi,<br />

romelTa cnobierebaSi mtkiced aris fesvebgadgmuli<br />

mSobliuri enis yvela sistema. amitom<br />

Semswavlelebs mudmivad awuxebT kiTxva: ratom<br />

maT un<strong>da</strong> miiRon amaze pasuxi. sasurvelia<br />

<strong>da</strong>makmayofilebeli, rom moexsnaT es kiTxva.<br />

fsiqologiurad amas didi mniSvneloba aqvs.<br />

3.3. meore enis <strong>swavlebis</strong> dros gverds ver<br />

avuvliT im fsiqologiur procesebs, romelsac<br />

ganicdis zr<strong>da</strong>sruli a<strong>da</strong>miani. saerTod, a<strong>da</strong>mianis<br />

mier enis gamoyenebas Tan axlavs fsiqologiuri<br />

procesebi, rasac swavlobs mecnierebis axali<br />

<strong>da</strong>rgi fsiqolingvistika. es termini pirvelad 1953<br />

wels iqna miRebuli fsiqologebis, lingvistebisa<br />

<strong>da</strong> anTropologebis saerTo konferenciaze. fsiqolingvistika<br />

ikvlevs 2 ZiriTad sakiTxs:<br />

138


1. enis ra codnaa sakmarisi imisaTvis, rom<br />

ena gamoviyenoT<br />

2. ra kognitiur procesebia CarTuli enis<br />

gamoyenebaSi<br />

kognitiur procesebSi igulisxmeba aRqma, mexsiereba,<br />

azrovneba <strong>da</strong> iseTi aqtivobebi, rogoric<br />

aris saubari <strong>da</strong> mosmena (1,473).<br />

fsiqolingvistika safuZvlad udevs ucxo<br />

enis Seswavlis meTodikas.<br />

enisa <strong>da</strong> fsiqologiur parametrTa Soris<br />

kavSiris mimarT interesi gansakuTrebiT gacxovel<strong>da</strong><br />

XX saukunis bolos. interdisciplinaruli<br />

midgoma saSualebas iZleva pasuxi gaeces mraval<br />

ga<strong>da</strong>uwyvetel problemas, rogorc enis funqcionirebis,<br />

aseve a<strong>da</strong>mianis qcevis sakiTxebTan<br />

<strong>da</strong>kavSirebiT.<br />

jer kidev boduen de kurtene yof<strong>da</strong> erTmaneTisagan<br />

enis Si<strong>da</strong> <strong>da</strong> gare movlenebs. misi<br />

azriT, masala enis gareSe istoriisaTvis igive<br />

iyo, rac masala istoriisaTvis saerTod. xolo<br />

enis Si<strong>da</strong> istoriisaTvis masalas TviT ena<br />

iZleo<strong>da</strong> (12,56). am sakiTxs yvelaze ufro <strong>da</strong>wvrilebiT<br />

Seexo frangi enaTmecnieri ferdinand de<br />

sosiuri. igi mijnav<strong>da</strong> enis Si<strong>da</strong> <strong>da</strong> gare mxareebs<br />

ara istoriasTan mimarTebaSi, aramed struqturaze<br />

<strong>da</strong>yrdnobiT. manve gamoyo lingvistikis<br />

sakvlev obieqtad enis struqtura, rogorc Caketili<br />

sistema (5,24). Semdeg l.blumfildis Teoriam<br />

(11,98) Tu transformaciulma gramatikam<br />

kidev ufro gaaRrmava sxvaoba enis Si<strong>da</strong> <strong>da</strong> gare<br />

mxareebs Soris. ignorirebuli iyo enis socialuri<br />

<strong>da</strong> fsiqologiuri faqtorebis gavlena<br />

139


enis istoriaze. lingvists saqme un<strong>da</strong> hqondes<br />

idealur molaparakesTan <strong>da</strong> msmenelTan. mTavaria<br />

enis referenciuli funqcia. wina<strong>da</strong>deba aris<br />

iseTi erTeuli, romelic yvelaze advilad<br />

eqvemdebareba sistemur analizs. ena individis<br />

mimarT imperatiulia, radganac ena socialuri<br />

movlenaa. ena warmoadgens TiToeulisa <strong>da</strong> yvelas<br />

kuTvnilebas mocemul enobriv koleqtivSi <strong>da</strong><br />

amitom yovelgvari individualuri ga<strong>da</strong>xveva <strong>da</strong>dgenili<br />

enobrivi normebi<strong>da</strong>n koleqtivis mxriv<br />

mxolod winaaRmdegobas iwvevs. enobrivi koleqtivi<br />

konservatiuli Zalaa, romelic aiZulebs<br />

calkeul individebs imetyvelon ise, rogorc<br />

metyvelebs yvela <strong>da</strong>narCeni. am TvalsazrisiT ena<br />

gansxvavdeba sxva socialuri movlenebisagan (5,27-<br />

28). lingvistebis umravlesoba iziareb<strong>da</strong> f. sosiuris<br />

am midgomas enisadmi.<br />

gamonaklisi iyo mecnierTa patara jgufi,<br />

romlebic did yuradRebas uTmobdnen enis gare<br />

faqtorebs. maT ricxvs ekuTvnodnen cnobili<br />

mecnierebi amerikaSi e.sepiri <strong>da</strong> b.l.uorfi. aRsaniSnavia,<br />

rom zemoxsenebulma SezRudvebma Tavis<br />

droze progresuli roli iTamaSes TviT enis<br />

struqturis safuZvlian SeswavlaSi <strong>da</strong> saerTod<br />

lingvistikis ganviTarebaSi. magram Semdgom<br />

aRmoCn<strong>da</strong>, rom arsebobs enaSi iseTi cvlilebebi,<br />

romlebic ver aixsneba TviT enobrivi masaliT. am<br />

fonze warmoiSva fsiqolingvistika <strong>da</strong> sociolingvistika.<br />

interdisciplinaruli midgomis momxreebisaTvis<br />

ena Ria sistemaa, romelic ganicdis<br />

gare movlenebis zemoqmedebas <strong>da</strong> amis gamo<br />

icvleba. maSasa<strong>da</strong>me, mTeli yuradReba modis<br />

140


molaparake a<strong>da</strong>mianze. samyaros gaazrebis aucileblobam<br />

enaTmecniereba axali problemebis<br />

winaSe <strong>da</strong>ayena.<br />

a<strong>da</strong>mianis gareSe enis Seswavla arasrulyofilia.<br />

komunikaciis procesi aqtualuria, cocxali,<br />

rac imas niSnavs, rom ena, romelic kodis saxiT<br />

arsebobs a<strong>da</strong>mianSi, aqtualizdeba konkretuli<br />

procesis dros. amgvari midgoma komunikaciuri<br />

procesisadmi gulisxmobs enis Seswavlas dinamikaSi,<br />

anu molaparakisa <strong>da</strong> msmenelis warmodgenas<br />

azrovnebis procesSi, rac aucileblad<br />

fsiqologiuri faqtorebiT ganisazRvreba <strong>da</strong>, Tavis<br />

mxriv, kognitiur aspeqtebs moicavs. es niSnavs<br />

enobrivi erTeulebisa <strong>da</strong> kategoriebis Seswavlas<br />

fsiqologiur aspeqtebTan gaTvaliswinebiT (aRqma,<br />

azrovneba, warmosaxva, mexsiereba <strong>da</strong> sxv.).<br />

3.4. fsiqologebis azriT, or individs Soris<br />

komunikaciis aqti xorcieldeba mentaluri<br />

movlenebis (warmodgenebis, cnebebis) materializaciis<br />

gziT. warmodgenis materializacia enaSi<br />

un<strong>da</strong> moxdes bgeris saSualebiT, magram bgeras ar<br />

aqvs unari warmodgenebis pir<strong>da</strong>piri materializaciisa<br />

(radgan warmodgena xatia), samagierod<br />

Tavisuflad axerxebs cnebebis materializacias.<br />

radgan cneba ar aris xati, igi azria sagnis an<br />

movlenis Sesaxeb, romelic Semdeg bgeraSi<br />

(sityvaSi) realizdeba. es procesi mxolod a<strong>da</strong>mianisaTvis<br />

aris <strong>da</strong>maxasiaTebeli. a<strong>da</strong>mians Tavisi<br />

anatomiuri struqtura saSualebas aZlevs mentaluri<br />

movlenebis realizacia moaxdinos bgeraSi,<br />

anu Tavisi warmodgenebi <strong>da</strong> cnebebi gareT<br />

gamoitanos fizikuri saSualebebiT, romelTa<br />

141


Sorisac upirvelesia bgera. warmodgena cnebebad<br />

gar<strong>da</strong>iqmneba mxolod bgerasTan kavSirSi. bgeris<br />

gareSe es procesi ver ganxorcieldeba. warmodgenis<br />

cnebebad gar<strong>da</strong>qmnas fsiqologebi azrovnebis<br />

<strong>da</strong>nawevrebas uwodeben, rac apirobebs vizualuri<br />

azrovnebis konceptualur azrovnebaSi<br />

transformacias. es procesi Tavis mxriv gavlenas<br />

axdens TviT bgerazec, radgan azrovnebis <strong>da</strong>nawevrebisas<br />

TviT bgerac <strong>da</strong>nawevrebuli xdeba. es ase<br />

rom ar iyos, maSin a<strong>da</strong>mians eqnebo<strong>da</strong> bgeriTi<br />

gamoxatulebis ramdenime forma: kivili, Rriali,<br />

CurCuli, tirili, sicili <strong>da</strong> a.S. azrovnebis<br />

saSualebiT xdeba bgeris <strong>da</strong>nawevreba garkveuli<br />

raodenobis Rirebulebebis mqone (konkretuli<br />

enisaTvis) erTeulad, romelTa kombinaciebiT<br />

SeiZleba gamoixatos cnebaTa usasrulo raodenoba.<br />

amrigad, ena formdeba fsiqologiisa <strong>da</strong><br />

fiziologiis sazRvarze, romelTa sinTezis gziT<br />

warmoiqmneba axali Tvisobrioba. anu enobrivi<br />

struqtura. enis roli azrovnebis warmoqmnis<br />

saqmeSi ganuzomelia. azrovnebis yvelaze ganviTarebuli<br />

safexuria konceptualuri azrovneba, romelic<br />

enis saSualebiT warmoiqmneba. ena rom ar<br />

iyos, arc konceptualuri azrovneba iqneba <strong>da</strong><br />

arc a<strong>da</strong>miani (6,433-437; 4,196-199).<br />

3.5. Cven savsebiT veTanxmebiT fsiqologTa am<br />

gamonaTqvamebs <strong>da</strong> <strong>da</strong>vZenT, rom azrovnebis cnebebad<br />

<strong>da</strong>nawevreba, marTalia, fsiqologiuri procesia,<br />

magram aq Tavs iCens enis problema. kerZod,<br />

sxva<strong>da</strong>sxva enis mqone a<strong>da</strong>mianebSi azrovnebis<br />

cnebebad <strong>da</strong>nawevreba sxva<strong>da</strong>sxvagvarad xdeba. es<br />

aris swored is, rasac Cven `enis meqanizms~<br />

142


vuwodebT. mSobliur enaze metyvelebis dros es<br />

procesi meqanikuria, Tu raRacas sagangebod ar<br />

mieqca yuradReba. rac Seexeba bavSvs, is metyvelebis<br />

ganviTarebasTan erTad am `meqanizmsac~<br />

iTvisebs (radgan mas es `meqanizmi~ jer ar aqvs<br />

Camoyalibebuli). cxadia, aRniSnuli procesi<br />

vizualurad ver aRiqmeba <strong>da</strong> verc raime aparatiT<br />

ga<strong>da</strong>iReba. mxolod SegviZlia amis Sesaxeb<br />

logikurad vimsjeloT. ase mag.: warmodgena<br />

`dis~ Sesaxeb qarTul enaSi azrovnebis <strong>da</strong>nawevrebis<br />

Semdeg erT cnebaSi (sityvaSi) gamovlindeba:<br />

`<strong>da</strong>~. svanurSi ki igive warmodgena or cnebad<br />

yalibdeba imis mixedviT, Tu romel `<strong>da</strong>zea~ saubari.<br />

Tu igulisxmeba `<strong>da</strong>~ `disTvis~, iqneba:<br />

`udil~, xolo Tu igulisxmeba `<strong>da</strong>~ `ZmisTvis~ −<br />

`<strong>da</strong>Cuir~. aseve or cnebad gvevlineba `Zmis~<br />

warmodgena azrovnebis <strong>da</strong>nawevrebis Semdeg: `Zma~<br />

ZmisTvis iqneba `mux…be, xolo Zma disTvis: jémil.<br />

ungrul enaSi am <strong>da</strong>yofas kidev emateba asakis<br />

mixedviT garCeva: ufrosi <strong>da</strong> umcrosi, rac<br />

sxva<strong>da</strong>sxva sityvebiT gadmoicema. arsebobs enebi,<br />

sa<strong>da</strong>c `<strong>da</strong>~ <strong>da</strong> `Zma~ erTi sityviT gamoixateba. e.i.<br />

ar xdeba am naTesauri kavSiris sqesis mixedviT<br />

garCeva. iseve, rogorc, vTqvaT, qarTulSi sityva<br />

`maswavlebeli~ gulisxmobs qalsac <strong>da</strong> kacsac.<br />

magram igive warmodgena rusul enaSi or cnebad<br />

yalibdeba: «учитель» <strong>da</strong> «учительница». qarTulSi ar<br />

arsebobs mocemuli sityvis sqesis mixedviT<br />

diferencirebuli variantebi, radgan qarTuls ar<br />

aqvs sqesis kategoria, gasagebia. magram sai<strong>da</strong>n<br />

modis yovelive es es aris warmodgenis azrovnebad<br />

sxva<strong>da</strong>sxvagvari <strong>da</strong>nawevreba, romelic<br />

143


sxva<strong>da</strong>sxva enas sxva<strong>da</strong>sxvagvari aqvs, rasac Cven<br />

`enis meqanizms~ vuwodebT. romelic nawilobriv<br />

ze<strong>da</strong>pirulad gramatikul struqturebSi vlindeba.<br />

`maswavleblis~ SemTxvevaSi aRmoCn<strong>da</strong>, rom<br />

saqme exebo<strong>da</strong> sqesis gramatikul kategorias,<br />

`dis~ magaliTSi ki gramatika uZluri aRmoCn<strong>da</strong>.<br />

saWiroa sakiTxis interdisciplinaruli kvleva,<br />

rac gulisxmobs enis movlenebis ufro farTo<br />

kuTxiT <strong>da</strong>naxvas, cxadia, esec ver iqneba bolomde<br />

srulyofili. amgvari midgoma Tanamedrove<br />

lingvistikaSi uaRresad aqtualuria.<br />

3.6. Cveni azriT, enis Seswavlis dros leqsikuri<br />

fondisa <strong>da</strong> gramatikuli struqturis Seswavlis<br />

gar<strong>da</strong> gansakuTrebuli yuradReba un<strong>da</strong><br />

gamaxvildes `enis meqanizmze~, romlis aTvisebis<br />

gareSe Semswavleli sasurvel mizans ver miaRwevs.<br />

gamoTqmuli azris <strong>da</strong>samtkiceblad sakmarisia<br />

aseTi magaliTebis gaxseneba: uamravia iseTi<br />

SemTxveva, rodesac zr<strong>da</strong>sruli a<strong>da</strong>miani ucxo<br />

enis leqsikuri erTeulebis garkveul marags<br />

flobs, ase Tu ise icis gramatikuli sistemebi,<br />

magram laparaks ver axerxebs. an kidev: esmis,<br />

rasac eubnebian, magram azris Camoyalibeba uWirs.<br />

swored `enis meqanizmis~ <strong>da</strong>uflebis Semdeg<br />

mTavrdeba Semswavlelis `simunjis periodi~. am<br />

process Cven `enaSi Sesvlas~ vuwodebT, rac<br />

gulisxmobs enis `semantikuri velebisa~ <strong>da</strong><br />

garkveuli sakomunikacio dialogebis codnas,<br />

enis struqturaSi garkvevas <strong>da</strong> `enis meqanizmis~<br />

aTvisebas. sainteresoa, rom am procesebis gavlis<br />

Semdeg a<strong>da</strong>mians aRar uWirs axali wina<strong>da</strong>debebisa<br />

<strong>da</strong> leqsikuri erTeulebis <strong>da</strong>maxsovreba, amisaTvis<br />

144


mas aRar sWirdeba didi energiis <strong>da</strong>xarjva. Tu,<br />

magaliTad, ar axsendeba, an ar icis, romelime<br />

sityva, sxva sityvebiT Secvlis <strong>da</strong> Tavis azrs<br />

mainc gamoTqvams.<br />

amrigad. Cveni azriT, pasuxi kiTxvaze: enis ra<br />

codnaa sakmarisi, rom ena gamoviyenoT aseTia:<br />

Semswavlelma un<strong>da</strong> icodes enis leqsikuri fondi<br />

(<strong>da</strong>axloebiT 2000 sityva mainc, rogorc es aris 5<br />

wlis bavSvis SemTxvevaSi), erkveodes enis struqturaSi<br />

<strong>da</strong> aiTvisos `enis meqanizmi~. am ukanasknelis<br />

aTviseba ZiriTa<strong>da</strong>d smeniTi mexsierebiT<br />

xdeba. aRniSnuli procesebis gavlis Semdeg<br />

zr<strong>da</strong>sruli a<strong>da</strong>miani 5-6 TveSi axerxebs komunikacias<br />

Sesaswavl enaze (rac <strong>da</strong>gvanaxa praqtikam).<br />

meore enis <strong>Seswavlisa</strong>dmi amgvari midgoma<br />

iZleva saSualebas ganvsazRvroT Semswavlelis<br />

enis flobis doneebi. rac Seexeba enis codnis<br />

gaRrmaveba, yvelasaTvis cnobilia, rom is<br />

<strong>da</strong>usrulebeli procesia.<br />

4.1. enis ZiriTadi ganmartebi<strong>da</strong>n: ena sazogadoebrivi<br />

movlenaa, naTelia, rom ar arsebobs<br />

ena sazogadoebis gareSe <strong>da</strong> arc sazogadoeba<br />

arsebobs enis gareSe. amdenad, bunebrivia, ismis<br />

kiTxva: rogoria urTierToba enasa <strong>da</strong> sazogadoebas<br />

Soris. ra gavlenas axdens sazogadoeba<br />

enaze an, piriqiT, ena – sazogadoebaze. am sakiTxebs<br />

ikvlevs sociolingvistika, romlis Sesaxeb<br />

zemoT mokled gvqon<strong>da</strong> saubari.<br />

4.2. sociolingvistika Seiswavlis mimarTebas<br />

enasa <strong>da</strong> sazogadoebas Soris. amasTan, enac <strong>da</strong><br />

145


sazogadoebac ganixileba rogorc garkveuli<br />

struqturebi. sociolingvistikis amocanas Seadgens<br />

imis garkveva, Tu rogoria urTierTmimarTeba<br />

enobriv sistemasa <strong>da</strong> socialur struqturebs<br />

Soris (1,449-50). enaTmecnierebaSi am mimarTulebis<br />

fuZemdeblad iTvleba antuan meie. misi azriT,<br />

enis srulyofili gaazreba SeiZleba mxolod<br />

misi socialuri bunebis gaTvaliswinebiT. enobrivi<br />

erTeulebis cvlilebebs ZiriTa<strong>da</strong>d socialuri<br />

faqtorebi gansazRvraven. ena sazogadoebaSia<br />

ganfenili, xolo sazogadoeba – garkveul<br />

teritoriaze, rac ganapirobebs enebSi teritoriuli<br />

dialeqtebis warmoqmnas. erTsa <strong>da</strong> imave<br />

sazogadoebaSi sxva<strong>da</strong>sxva socialuri fenebi<br />

arsebobs, rac socialuri dialeqtebis warmoqmnis<br />

safuZvelia. sociolingvistika ikvlevs metyvelebas<br />

<strong>da</strong> mis im Tavisufal variantebs, romlebic<br />

ukavSirdeba sxva<strong>da</strong>sxva saxis gansxvavebebs sazogadoebaSi.<br />

sociolingvisturi kvlevis dros gansakuTrebuli<br />

yuradReba eqceva saliteraturo enas,<br />

rogorc stan<strong>da</strong>rtizebul enobriv sistemas,<br />

romelic iqmneba sazogadoebis garkveuli moTxovnis<br />

<strong>da</strong>sakmayofileblad (1,451). saliteraturo<br />

enas, romelsac oficialuri enis statusi aqvs,<br />

zogierT qveyanaSi konstituciiT eniWeba saxelmwifo<br />

enis statusi. am enis momxmareblebia saganmanaTleblo<br />

skolebi <strong>da</strong> organizaciebi, universitetebi,<br />

saerTod saganmanaTleblo <strong>da</strong> saxelmwifo<br />

struqturebi, media saSualebebi, sazogadoebis<br />

ganaTlebuli fena, ZiriTa<strong>da</strong>d qalaqis mosaxleoba<br />

<strong>da</strong> sxva. sociolingvistikasTan aris <strong>da</strong>kavSi-<br />

146


ebuli terminebi: `koine~, `enobrivi norma~,<br />

`enobrivi <strong>da</strong>gegmareba~, `enobrivi politika~ <strong>da</strong><br />

sxva. gvin<strong>da</strong> SevCerdeT ukanasknelze. `enobrivi<br />

<strong>da</strong>gegmareba~ mravalenovan sazogadoebaSi mWidrod<br />

ukavSirdeba enobriv politikas, romelsac<br />

xelisufleba atarebs enobrivi situaciis <strong>da</strong>saregulireblad.<br />

ase magaliTad: <strong>da</strong>dgena imisa, Tu<br />

romel enas un<strong>da</strong> mieces saxelmwifo enis statusi;<br />

aris iseTi SemTxvevebi, rodesac erT qveyanaSi or<br />

enas aqvs miniWebuli erTdroulad saxelmwifo<br />

enis statusi <strong>da</strong> a.S.<br />

4.3. saqarTvelosaTvis ar aris ucxo saxelmwifo<br />

enasTan <strong>da</strong>kavSirebuli problemebi. rogorc<br />

aRniSnuli iyo, kompaqturad <strong>da</strong>saxlebuli<br />

eTnikuri umciresobebi sakmarisad ver floben saxelmwifo<br />

enas, rac uqmnis maT problemas. am<br />

problemis ga<strong>da</strong>WraSi saqarTvelos <strong>da</strong>xmarebas<br />

uwevs evropis sabWos enis politikis ganyofileba.<br />

147


ogor vaswavloT qarTuli wera-kiTxva<br />

araqarTvelebs<br />

1.1. enis aTvisebis dros Zalian didi mniSvneloba<br />

aqvs <strong>swavlebis</strong> sawyis etaps. maswavlebeli<br />

un<strong>da</strong> Seecados, gauadvilos Semswavlels es<br />

procesi. am pirvelma nabijebma ar un<strong>da</strong> gamoiwvios<br />

masSi uaryofiTi emocia, SiSi, ramac SeiZleba<br />

saerTod ga<strong>da</strong>afiqrebinos enis Seswavla.<br />

maswavlebeli valdebulia Semswavlels Seuqmnas<br />

ganwyoba, radgan ganwyoba aadvilebs winaaRmdegobis<br />

<strong>da</strong>Zlevas (6,80).<br />

un<strong>da</strong> <strong>da</strong>viwyoT umartivesiT, rom male miva-<br />

RwioT pirvel warmatebebs, rac stimuls aZlevs<br />

Semswavlels.<br />

1.2. Cven SemTxvevaSi viwyebT asoebis weriT.<br />

cnobilia, rom qarTuli anbani ar hgavs sxva<br />

enebis <strong>da</strong>mwerlobebs, amitom asos moxazulobis<br />

aTvisebas garkveuli dro sWirdeba. viwyebT umartivesi<br />

asoebiT, romlebic erTmaneTisgan moxazulobis<br />

mixedviT cotaTi gansxvavdebian. asoebs<br />

vaswavliT Semdegi TanamimdevrobiT:<br />

iwereba Sua xazze:<br />

iwereba xazze <strong>da</strong> xazis zeviT:<br />

148


iwereba xazis zeviT:<br />

iwereba xazis qveviT:<br />

iwereba xazs qvemoT <strong>da</strong> amodis Sua xazze:<br />

149


iwyeba Sua xazze <strong>da</strong> Cadis qvemoT:<br />

uWiravs Suaxazi<strong>da</strong>n zemo <strong>da</strong> qvemo are<br />

asoebs aucileblad aqvs maCvenebeli isari,<br />

romlis mixedviT gasagebi xdeba, sai<strong>da</strong>n iwyeba <strong>da</strong><br />

sad mTavrdeba asos moxazuloba. asoebis weris<br />

dros mudmivad vumeorebT mocemul bgerebs, gamovTqvamT<br />

garkveviT, nela gasagebad, vuwerT transkrifcias,<br />

vameorebinebT, magram araviTar SemTxvevaSi<br />

ar vaiZulebT, rom gamoTqvas zustad (gavixsenoT<br />

bavSvis SemTxveva). is droTa ganmavlobaSi<br />

amas aiTvisebs. masac vamSvidebT <strong>da</strong> varwmunebT,<br />

rom cota xnis Semdeg martivad moaxerxebs am<br />

bgerebis gamoTqmas. axladSeswavlili asoebis<br />

150


paralelurad mudmivad vameorebinebT Zvels,<br />

romelic adre iswavla <strong>da</strong> ase bolomde<br />

(`progresuli <strong>da</strong>swavlis~ meTodi) (9,67).<br />

1.3. ga<strong>da</strong>vdivarT kiTxvaze. es ukve axali<br />

safexuria. Zalian didi mniSvneloba aqvs sawyis<br />

teqstebs, romlebic ar un<strong>da</strong> moicavdes ucxo sityvebs,<br />

raTa mTeli yuradReba koncentrirebuli<br />

iqnes kiTxvaze, rom es procesi martivad warimarTos.<br />

pirveli teqsti aris a<strong>da</strong>mianTa sakuTari<br />

saxelebi, romlebic ZiriTa<strong>da</strong>d gavrcelebulia<br />

saqarTveloSi <strong>da</strong> SeiZleba misTvis nacnobic iyos.<br />

am teqstSi ar aris arc erTi bgera, romlis<br />

gamoTqmac mas gauWirdeba (anu yvela bgera<br />

misTvis nacnobia). kiTxvas axerxebs martivad, rac<br />

mas did stimuls aZlevs. aqve vaswavliT, rom<br />

mimarTvisas es saxeli mxolod iseTi formiT<br />

un<strong>da</strong> vixmaroT, rogorc Cvens teqstSia. yvela<br />

saxeli warmodgenilia fuZis saxiT (e.i. ar aqvs<br />

boloSi raime <strong>da</strong>matebiTi sufiqsi). es aris<br />

mimarTvis forma, romelsac wodebiT brunvas uwodeben.<br />

1.4. Seswavlis process Zalian efeqturs xdis<br />

diqtorTan muSaoba, romelic garkveviT, Se<strong>da</strong>rebiT<br />

nela kiTxulobs teqsts. teqstis ramdenjerme<br />

mosmenis Semdeg Semswavleli karnaxis<br />

<strong>da</strong>weras axerxebs diqtoris kiTxvis procesSi. es<br />

faqti Zalian mniSvnelovania: man un<strong>da</strong> moaswros!<br />

dro SezRudulia! Cveni moTxovnaa: rac SeiZleba<br />

cota sityva gamotovos! (cxadia, Tu ver axerxebs,<br />

gamotovebs). weris Seswavlis xarisxi amiT<br />

izomeba. misi wera un<strong>da</strong> miuaxlovdes mSobliur<br />

enaze weris process, anu gaxdes meqanikuri. I<br />

151


teqstis Semdeg II teqsti kvlav a<strong>da</strong>mianis saxelebia,<br />

magram aq ukve irTveba misTvis ucxo<br />

bgerebi, yuradRebas vamaxvilebT maT gamoTqmaze,<br />

aris sagangebo savarjiSoebi <strong>da</strong> sxva. Semdegi<br />

teqsti aris msoflios qveynebis saxelwodebebi<br />

qarTulad, Semdeg msoflios qalaqebis <strong>da</strong>saxeleba.<br />

bolos iwyeba saqarTvelos kuTxeebis,<br />

mdinareebis saxelwodebebi <strong>da</strong> gamoCenil a<strong>da</strong>mian-<br />

Ta saxelebi <strong>da</strong> gvarebi, romelTa umetesoba<br />

misTvis ukve nacnobia quCis saxelwodebebis<br />

mixedviT. kiTxvas mudmivad Tan sdevs karnaxiT<br />

wera, rasac sabolood mivyavarT Sedegamde.<br />

praqtikam <strong>da</strong>gvanaxa, rom am gziT wera-kiTxvis<br />

Seswavla zr<strong>da</strong>srul a<strong>da</strong>mianebSi karg Sedegebs<br />

iZleva.<br />

152<br />

rogor vaswavloT saxelTa bruneba<br />

araqarTvelebs<br />

1.1. saxelTa brunvebis Seswavlas viwyebT etapobrivad,<br />

radgan yvela brunvis formis erTdroulad<br />

<strong>da</strong>maxsovreba (kiTxvebis gareSe) Zalian Znelia<br />

<strong>da</strong> kidev ufro Znelia maTi funqciebis<br />

gacnobiereba.<br />

1.2. amitom vaswavliT jer 3 brunvas (saxelobiTi,<br />

moTxrobiTi, micemiTi), romlebic pirmimarTi<br />

aqtantebis brunvebia (samive brunvaSi<br />

gvxvdeba qvemdebare; saxelobiTsa <strong>da</strong> micemiTSi –<br />

pir<strong>da</strong>piri obieqti; micemiTSi – iribi obieqti) <strong>da</strong><br />

maT gareSe ar aigeba umartivesi wina<strong>da</strong>debac ki.


aRniSnul brunvebs gansakuTrebuli gramatikuli<br />

mniSvneloba aqvT, amitom maT pir<strong>da</strong>pir brunvebs<br />

vuwodebT. aRsaniSnavia isic, rom am sam brunvaSi<br />

saxelis fuZe ar icvleba, mxolod brunvis<br />

niSnebi icvlian saxes.<br />

Semdeg vaZlevT <strong>da</strong>narCen sams (naTesaobiTi,<br />

moqmedebiTi, viTarebiTi), romlebsac gramatikul<br />

mniSvnelobasTan erTad gansakuTrebuli semantikuri<br />

mniSvnelobebic aqvT. es mniSvnelobebi<br />

aucileblad cal-calke un<strong>da</strong> SevaswavloT. am<br />

brunvis formebiT warmodgenili saxelebi zmnas<br />

ar Seewyoba pirSi anu es brunvebi ar aris<br />

pirmimarTi aqtantebis brunvebi, amitom maT irib<br />

brunvebs vuwodebT.<br />

gar<strong>da</strong> amisa, irib brunvebSi xdeba saxelis<br />

formis cvlilebebic. yovelive es ganapirobebs<br />

maTi calke Seswavlis aucileblobas. Semswavlelma<br />

un<strong>da</strong> kargad gaacnobieros aRniSnuli<br />

brunvebis formebi <strong>da</strong> funqciebic.<br />

aucileblad saWiroa sqemebis warmodgena,<br />

rac aaqtiurebs vizualur mexsierebas. sqemebi<br />

un<strong>da</strong> iyos srulyofili, <strong>da</strong>samaxsovrebeli.<br />

rac Seexeba wodebiT brunvas, sakuTar<br />

saxelebTan <strong>da</strong>kavSirebiT ukve gvqon<strong>da</strong> saubari,<br />

xolo sazogado saxelebs rac Seexeba, calke<br />

vaswavliT.<br />

pir<strong>da</strong>piri <strong>da</strong> iribi brunvebis Seswavlis<br />

Semdeg vaanalizebT mravlobiTi ricxvis formebs<br />

<strong>da</strong> gamonaklisebs. bolos Tandebulebs <strong>da</strong> Tandebulian<br />

formebs. TandebulebSi gamovyofT Serwymul<br />

<strong>da</strong> calke mdgom Tandebulebs. maT lokalu-<br />

153


i mniSvnelobebis mixedviT warmovadgenT calcalke.<br />

ganvixiloT aRniSnuli <strong>sakiTxebi</strong>:<br />

rogorc aRvniSneT, pir<strong>da</strong>piri brunvebi fuZis<br />

TvalsazrisiT problemebs ar qmnian, mxolod<br />

saWiroa gavarCioT saxeli TanxmovanfuZiania<br />

(........C), Tu xmovanfuZiani (........V), rac aregulirebs<br />

brunvis niSnebs.<br />

Semswavlelma ukve icis saxelobiTi brunvis<br />

forma. Tu saxels saxeldebiT formaSi aqvs -i es<br />

aris TanxmovanfuZiani saxeli, -i aris saxelobiTi<br />

brunvis niSani (gar<strong>da</strong> ramdenime gamonaklisisa:<br />

Cai, taqsi, kivi <strong>da</strong> sxva). Tu ar aqvs -i <strong>da</strong><br />

aqvs sxva romelime xmovani (a, e, o, u), saxeli<br />

xmovanfuZiania, saxelobiTi brunvis niSani mas<br />

<strong>da</strong>karguli aqvs. amitom aRiniSneba nulovani alomorfiT.<br />

mag: xmovanfuZiani sazogado saxelebi,<br />

romlebic bolovdeba:<br />

a-ze: de<strong>da</strong>, mama, <strong>da</strong>, Zma, ca <strong>da</strong> sxva;<br />

e-ze: xe, tye, mze, kibe, mebaRe <strong>da</strong> sxva;<br />

o-ze: ezo, uTo, wyaro, oqro, spilo <strong>da</strong> sxva;<br />

u-ze: bu, ku, ZuZu <strong>da</strong> sxva.<br />

Semswavlelma mxolod moTxrobiTi brunvis<br />

formebi un<strong>da</strong> <strong>da</strong>imaxsovros kargad, radgan<br />

micemiTi brunvis niSani orive SemTxvevaSi erTi<br />

<strong>da</strong> igivea -s. rac Seexeba moTxrobiT brunvas:<br />

TanxmovanfuZianebSi gvaqvs -ma, xolo xmovanfuZianebSi<br />

-m.<br />

154


TanxmovanfuZiani sazogado saxelebi. mag.:<br />

qal-i, kaci-i, saxl-i, Svil-i, sofel-i <strong>da</strong> sxva.<br />

warmovadgenT TanxmovanfuZian <strong>da</strong> xmovanfuZian<br />

sazogado saxelebs pir<strong>da</strong>pir brunvebSi:<br />

TanxmovanfuZiani (. . .C-)<br />

sax. . . . C – i qal-i<br />

moTx. . . . C – ma qal-ma<br />

mic. . . . C – s qal-s<br />

xmovanfuZiani (. . . V-)<br />

sax. . . . V – Ø de<strong>da</strong>- Ø<br />

moTx. . . . V – m de<strong>da</strong>- m<br />

mic. . . . V – s de<strong>da</strong>-s<br />

(C – Tanxmovnis simboloa, V – xmovnis)<br />

1.3. iribi brunvebis ganxilvas viwyebT maTi<br />

formebis gaanalizebiT, radganac am brunvebSi<br />

xdeba saxelis formis cvlilebebi. jer warmovadgenT<br />

TanxmovanfuZian saxelebs (…C), romlebic<br />

SeiZleba or qvejgufad gavyoT:<br />

• saxelebi, romlebic brunebis dros fuZes<br />

ar icvlian, anu fuZeukumSveli saxelebi.<br />

• saxelebi, romlebic brunebis dros fuZes<br />

icvlian. ikargeba sityvis bolo marcvlis<br />

xmovani, anu fuZekumSvadi saxelebi.<br />

<strong>da</strong>ikargeba sami xmovani a, e, o sam brunvaSi,<br />

viRebT alternaciebs: a/Ø, e/Ø, o/Ø an o/v<br />

(monacvleobas o/Ø viRebT im SemTxvevaSi, Tu<br />

fuZeSi aris bagismieri bgerebi: b, m, o, u, v, Tu<br />

ara – o/v-s). amrigad, samive brunvaSi sami xmovani<br />

icvlis saxes, rac gamowveulia xmovniT<br />

<strong>da</strong>wyebuli brunvis niSnebiT (esenia: -is, -iT <strong>da</strong> –<br />

ad).. sqematurad ase gamovxatavT:<br />

155


iribi brunvebi<br />

. . . C -<br />

fuZeukumSveli<br />

fuZekumSvadi<br />

a/∅<br />

e/∅<br />

naT.<br />

... C-is qal-is<br />

naT.<br />

...V C-is qaTam-is<br />

sofel-is<br />

moq.<br />

... C-iT qal-iT<br />

moq.<br />

...V C-iT qaTam-iT<br />

sofel-iT<br />

viT.<br />

... C-ad qal-ad<br />

viT.<br />

...V C-ad qaTam-ad<br />

sofel-ad<br />

o/∅<br />

o/v<br />

naT.<br />

...V C-is foTol-is<br />

mindvr-is<br />

moq.<br />

...V C-iT foTol-iT<br />

mindvr-iT<br />

viT.<br />

...V C-ad foTol-ad<br />

mindvr-ad<br />

axla ganvixiloT xmovanfuZiani sazogado<br />

saxelebi, romlebic aseve or qvejgufad iyofa:<br />

• saxelebi, romelTa fuZe mTavrdeba a an e<br />

xmovanze, or brunvaSi naTesaobiTsa <strong>da</strong><br />

moqmedebiTSi kargaven fuZiseul xmovans<br />

(a/Ø <strong>da</strong> e/Ø), e.i. ikveceba saxelis fuZe. am<br />

rigis saxelebs fuZekvecad saxelebs uwodeben.<br />

mag. de<strong>da</strong>-is, xe-is, de<strong>da</strong>-iT, xe-iT <strong>da</strong><br />

sxva.<br />

• saxelebi, romelTa fuZe mTavrdeba o, u an<br />

i xmovanze (i fuZiani saxelebis Sesaxeb<br />

zemoT gvqon<strong>da</strong> saubari). brunebis dros<br />

fuZe ar icvleba, magram icvleba brunvis<br />

niSani, ekveceba xmovani<br />

(naT. – is → s (i), moq. – iT → Ti).<br />

mag. oqro-is (i), ku-is (i),<br />

156


oqro-iTi, ku-iTi <strong>da</strong> sxva.<br />

xmovanfuZiani saxelebs fuZe ar ekvecebaT<br />

viTarebiT brunvaSi. un<strong>da</strong> avuxsnaT ratom radgan<br />

am SemTxvevaSi viTarebiTi brunvis niSania -d<br />

Tanxmovani, xmovnis gareSe. amitom ar xdeba saxelis<br />

fuZis kveca. mag. oqro-d, xe-d, ku-d, de<strong>da</strong>-d,<br />

<strong>da</strong> sxva.<br />

iribi brunvebi<br />

. . . V -<br />

fuZekvecadi<br />

fuZeukveceli<br />

a/∅ an e/∅<br />

naT. ... V-is de<strong>da</strong>-is<br />

moq. ... V-iT de<strong>da</strong>-iT<br />

viT. ... V-d de<strong>da</strong>-d<br />

naT. ...V-is rko-is (i)<br />

moq. ...V-iT rko-iTi<br />

viT. ...V-d rko-d<br />

ku-is (i)<br />

ku-iTi<br />

ku-d<br />

saboloo sqemebi<br />

TanxmovanfuZiani saxelebi<br />

. . . C-<br />

sax. . . . C – i<br />

mic. . . . C – ma<br />

naT. . . . C – s<br />

fuZeukumSveli<br />

naT. . . . C – is<br />

moq. . . . C – iT<br />

viT. . . . C – ad<br />

fuZekumSvadi V-a, e, o-s<br />

. . . V C – is<br />

. . . V C – iT<br />

. . . V C – ad<br />

(o/v-s SemTxvevaSi V<br />

nacvlad iqneba v)<br />

157


xmovanfuZiani saxelebi<br />

. . . V-<br />

sax. . . . V – Ø<br />

mic. . . . V – m<br />

naT. . . . V – s<br />

fuZekvecadi<br />

naT. . . . V – is<br />

moq. . . . V – iT<br />

viT. . . . V – d<br />

fuZeukveceli<br />

V-o, u, an i<br />

. . . V – (i)s<br />

. . . V – (i)Ti<br />

. . . V – d<br />

1.4. aRvniSnavT ramdenime iseT SemTxvevas,<br />

romelic <strong>da</strong>matebiT axsna-ganmartebas moiTxovs:<br />

• a<strong>da</strong>mianTa sakuTari saxelebi, romelTa fuZe<br />

SeiZleba <strong>da</strong>mTavrdes rogorc Tanxmovanze (levan,<br />

eTer, mariam <strong>da</strong> sxva), aseve xmovanze (nana, elene,<br />

niko <strong>da</strong> sxva). brunebis dros fuZes ar icvlian,<br />

e.i. fuZeukumSvel <strong>da</strong> fuZeukvecel saxelTa paradigmebs<br />

mihyvebian. mag.:<br />

sax. levan-i giorgi- Ø nana-Ø<br />

moTx. levan-ma giorgi-m nana-m<br />

mic. levan-s giorgi-s nana-s<br />

naT. levan-is giorgi-is(i) nana-is(i)<br />

moq. levan-iT giorgi-iTi nana-iTi<br />

viT. levan-ad giorgi-d nana-d<br />

158


sax. elene-Ø niko-Ø nunu-Ø<br />

moTx. eleme-m niko-m nunu-m<br />

mic. elene-s niko-s nunu-s<br />

naT. elene-is(i) niko-is nunu-is(i)<br />

moq. elene-iTi niko-iT nunu-iTi<br />

viT. elene-d niko-d nunu-d<br />

• ramdenime arsebiT saxels (<strong>da</strong>axloebiT 10),<br />

romelic bolovdeba a an e xmovanze, samive irib<br />

brunvaSi fuZiseuli xmovani ekumSeba <strong>da</strong> fuZis<br />

bolo xmovanic ekveceba. aseT saxelebs kumSvadkvecad<br />

saxelebs uwodeben.<br />

naT. pepela-is moyvare-is<br />

moq. pepela-iT moyvare-iT<br />

viT. pepela-ad moyvare-ad<br />

• zogierT a-ze <strong>da</strong>boloebul saxels ar ekveceba<br />

fuZe, radgan es – a kninobiTobis (an sxva<br />

mniSvnelobis) mawarmoebeli sufiqsia. mag.<br />

sax. lurja dedofala<br />

naT. lurja-is dedofala-is<br />

1. calke gvin<strong>da</strong> aRvniSnoT sityva `Rvino~,<br />

romlis fuZe mTavrdeba -o xmovanze, magram<br />

brunvebis dros -o moikveceba <strong>da</strong> gveqneba:<br />

`Rvino-is, Rvino-iT.<br />

rogorc aRniSnuli iyo, iribi brunvebi<br />

garkveul semantikur mniSvnelobebs gamoxataven.<br />

warmovadgenT ZiriTads:<br />

naTesaobiTi brunvis formiT warmodgenili<br />

saxelebi gamoxataven:<br />

159


• kuTvnilebas:<br />

mag. levan-is burTi, Tamar-is qudi, elene-s<br />

wigni <strong>da</strong> sxva.<br />

• genetikur kavSirs:<br />

mag. vano-s Svili, levan-is <strong>da</strong>, irakl-is<br />

coli <strong>da</strong> sxva.<br />

• masalas:<br />

mag. x-is sawoli, qv-is saxeli, vercxl-is<br />

beWedi, oqro-s saaTi <strong>da</strong> sxva.<br />

moqmedebiTi brunvis formiT warmodgenili<br />

saxelebi gamoxataven:<br />

• samoqmedo iaraRs:<br />

mag.: kalm-iT <strong>da</strong>wera, fanqr-iT <strong>da</strong>xata <strong>da</strong> sxva.<br />

• moqmedebis saSualebas:<br />

mag.: manqan-iT mivdivar, TviTmfrinav-iT viyavi,<br />

fex-iT <strong>da</strong>vdivar <strong>da</strong> sxva.<br />

• awarmoebs drois zmnizedebs:<br />

RamiT movi<strong>da</strong>. diliT adre vdgebi. saRamoTi<br />

vuyureb televizors <strong>da</strong> sxva.<br />

viTarebiTi brunvis formiT warmodgenilma<br />

saxelebma (igulisxmeba arsebiTi, zedsarTavi,<br />

ricxviTi saxelebi) SeiZleba gamoxaton Semdegi<br />

mniSvnelobebi:<br />

• zedsarTavi saxelis viTarebiTi brunvis<br />

forma (TiTqmis yovelTvis) viTarebiT zmnize<strong>da</strong>s<br />

gamoxatavs:<br />

mag.<br />

<strong>da</strong> sxva.<br />

sax. cudi<br />

viT. cud-ad. vTqvaT: cu<strong>da</strong>d keravs.<br />

sax. lamaz-i<br />

viT. lamaz-ad, vTqvaT: lamazad wers<br />

160


• rigobiTi ricxviTi saxelis viTarebiTi<br />

brunvis forma wilobiTi saxelis fuZes awarmoebs:<br />

mag. sax. mesame<br />

viT. mesame-d vTqvaT: erTi mesamedi, an<br />

mesamedi nawili.<br />

• sagnis gar<strong>da</strong>qmnas:<br />

mag.: vano mxecad iqca.<br />

• <strong>da</strong>niSnulebas:<br />

mag.: wamlad min<strong>da</strong>, colad Txoulobs, eqimad<br />

muSaobs <strong>da</strong> sxva.<br />

• miuTiTebs adgils:<br />

mag.: mezoblad cxovrobs.<br />

arsebiTi saxelis mravlobiTi ricxvis warmoeba<br />

1.1. arsebiTi saxelebi orgvarad awarmoeben<br />

mravlobiTi ricxvis formebs. es aris –ebiani <strong>da</strong><br />

narTaniani mravlobiTi (maT istoriaze aq ar<br />

SevCerdebiT). maT Soris ufro mniSvnelovania<br />

_ebiani mravlobiTi, radgan axal qarTulSi<br />

ZiriTa<strong>da</strong>d is ixmareba.<br />

I. –ebiani mravlobiTi iwarmoeba saxelis fu-<br />

Zeze –eb sufiqsis <strong>da</strong>rTviT, romelsac Semdeg <strong>da</strong>erTvis<br />

brunvis niSnebi. un<strong>da</strong> gaviTvaliswinoT<br />

Semdegi:<br />

• TanxmovanfuZian fuZeukumSvel saxelebSi –<br />

eb sufiqsis <strong>da</strong>rTviT fuZe ar Seicvleba. mag.:<br />

qal-i, qal-eb-i, saxl-i, saxl-eb-i <strong>da</strong> sxva.<br />

• TanxmovanfuZian fuZekumSvad saxelebSi –eb<br />

sufiqsis <strong>da</strong>rTvis Sedegad fuZe SeikumSeba eqvs-<br />

161


save brunvaSi. mag.: sofel-i, mravlobiT ricxvSi<br />

iqneba:<br />

sax. sofel-eb-i<br />

moTx. sofel-eb-ma<br />

mic. sofel-eb-s<br />

naT. sofel-eb-is<br />

moq. sofel-eb-T<br />

viT. sofel-eb-ad<br />

• xmovanfuZiani saxelebi, romelTa fuZe<br />

mTvardeba a xmovanze (igulisxmeba absoluturad<br />

yvela saxeli) –eb sufiqsis <strong>da</strong>rTvis Sedegad<br />

bolo xmovans <strong>da</strong>kargaven eqvsive brunvaSi.<br />

sax. de<strong>da</strong> -eb-i torola-eb-i<br />

moTx. de<strong>da</strong> -eb-ma torola-eb-ma<br />

mic. de<strong>da</strong> -eb-s torola-eb-s<br />

naT. de<strong>da</strong> -eb-is torola-eb-is<br />

moq. de<strong>da</strong> -eb-T torola-eb-iT<br />

viT. de<strong>da</strong> -eb-ad torola-eb-ad<br />

• xmovanfuZiani saxelebi, romelTa fuZe<br />

mTavrdeba e, o an u xmovanze. fuZe ar ekvecebaT –<br />

eb sufiqsis <strong>da</strong>rTvisas. mag.:<br />

sax. xe -eb-i spilo-eb-i ku-eb-i<br />

moTx. xe -eb-ma spilo -eb-ma ku-eb-ma<br />

mic. xe -eb-s spilo -eb-s ku-eb-s<br />

naT. xe -eb-is spilo -eb-is ku-eb-is<br />

moq. xe -eb-T spilo -eb-iT ku-eb-iT<br />

viT. xe -eb-ad spilo -eb-ad ku-eb-ad<br />

1.2. rogorc aRvniSneT, narTaniani mravlobi-<br />

Ti axal qarTulSi iSviaTad ixmareba, gvxvdeba<br />

ZiriTa<strong>da</strong>d msazRvrelis funqciiT. mag. qalTa<br />

dRe, moswavleTa sasaxle <strong>da</strong> sxva. iwarmoeba –n<br />

162


<strong>da</strong> –T morfemebis saSualebiT, romlebic <strong>da</strong>er-<br />

Tvian saxelis fuZes <strong>da</strong> ar cvlian mas. –n<br />

gamoxatavs mravlobiTobas <strong>da</strong> <strong>da</strong>erTvis saxels<br />

saxelobiTi brunvis niSnis i-s win. mag: qal-n-i,<br />

kac-n-i <strong>da</strong> sxva. xolo rac Seexeba –T mawarmoebels,<br />

is sam brunvaSi (moTx., mic. <strong>da</strong> naT.) gamoiyeneba<br />

<strong>da</strong> yovelTvis Tan axlavs savrcobi –a.<br />

mag. moTxrobiTi<br />

micemiTi qalTa, kacTa.<br />

naTesaobiTi<br />

<strong>da</strong>narCen or brunvaSi (moq. <strong>da</strong> viT.) narTaniani<br />

mravlobiTi ar gvxvdeba. gvaqvs wodebiTi<br />

brunvis formac. warmovadgenT paradigmas:<br />

sax. qal-n-i xe-n-i<br />

moTx. qal-Ta<br />

xe-Ta<br />

mic. qal-Ta xe-Ta<br />

naT. qal-Ta xe-Ta<br />

moq.. ----------- -----------<br />

viT. ----------- -----------<br />

wod. qal-n-o xe-n-o<br />

un<strong>da</strong> aRvniSnoT, rom arc a<strong>da</strong>mianTa sakuTari<br />

saxelebi <strong>da</strong> arc geografiuli saxelebi mravlobiTi<br />

ricxvis formebs ar awarmoeben masagebi<br />

mizezis gamo.<br />

163


Tandebuliani brunvebi<br />

1.1. cnobilia, rom qarTulSi saxels <strong>da</strong>er-<br />

Tvis Tandebulebi, romlebic garkveul mniSvnelobas<br />

aniWeben saxels. aRniSnuli morfemebi<br />

SeiZleba Seerwyas saxelis fuZes, an brunvis ni-<br />

Sans, ris gamoc maT saxelTan Serwymuli Tandebulebi<br />

ewodeba. Tandebulebi, romlebic ar uerTdeba<br />

saxelis fuZes <strong>da</strong> calke aris warmodgenili,<br />

aseT Tandebulebs calke mdgom Tandebulebs<br />

uwodeben.<br />

1.2. Serwymuli Tandebulebi saxelTan ur-<br />

TierTobis mixedviT sam variants gviCveneben:<br />

• Tandebuli <strong>da</strong>erTvis saxelis brunvisniSnian<br />

formas.<br />

• Tandebulis <strong>da</strong>rTvis dros ikargeba brunvis<br />

niSani nawilobriv.<br />

• Tandebuli <strong>da</strong>rTvis dros saerTod ikargeba<br />

brunvis niSani <strong>da</strong> igi pir<strong>da</strong>pir uerTdeba saxelis<br />

fuZes.<br />

garkveuli Tandebulebi garkveul brunvebs<br />

ukavSirdeba. ase rom maTi <strong>da</strong>rTva saxelis brunvis<br />

formaze gansazRvrulia. xuT brunvas SeiZleba<br />

hqondes Tandebuli. zog brunvas SeiZleba 4-<br />

5 Tandebuli <strong>da</strong>erTos (cxadia, cal-calke), zogs<br />

ki – mxolod erTi. warmovadgenT sqemas, sa<strong>da</strong>c<br />

naCvenebi iqneba: romeli Tandebuli, romel brunvas<br />

mierTvis <strong>da</strong> rogor.<br />

164


unvis<br />

niSania<br />

warmodgenili<br />

brunvis<br />

niSania<br />

warmodgenili<br />

nawilobriv<br />

brunvis<br />

niSani<br />

<strong>da</strong>kargulia<br />

saxelobiTi i-viT _ _<br />

micemiTi s-Tan, sa-viT _ -ze, -Si, -Tan<br />

naTesaobiTi is(a)-Tvis,<br />

is(a)-gan,<br />

_<br />

_<br />

is(a)-ken<br />

moqmedebiTi _ -i<strong>da</strong>n _<br />

viTarebiTi _ -amde -mde<br />

1.3. Tandebulebis semantika ZiriTa<strong>da</strong>d lokalur<br />

mniSvnelobebs ukavSirdeba. lokalur mni-<br />

SvnelobebSi ar igulisxmeba mxolod sivrce. aqve<br />

Semodis droc. saerTod, bevr enaSi es cnebebi<br />

erT sistemaSia gaerTianebuli. vfiqrobT, qar-<br />

TulSic asea. garkveul lokalur mniSvnelobebs<br />

garkveuli Tandebulebi gamoxataven. am principis<br />

mixedviT aris <strong>da</strong>jgufebuli Tandebulebi:<br />

• ze<strong>da</strong>pirze yofna gamoixateba –ze TandebuliT.<br />

mag.: wigni magi<strong>da</strong>-ze devs, Tav-ze maxuravs<br />

qudi, saxurav-ze kaci dgas <strong>da</strong> sxva.<br />

aseve –ze Tandebuli miuTiTebs zust droze.<br />

mag.: moval xuT saaTze. sam saaTze iwyeba<br />

leqcia <strong>da</strong> sxva.<br />

• Sig yofna gamoixateba –Si TandebuliT.<br />

mag.: kara<strong>da</strong> oTaxSi dgas. mivdivar universitetSi.<br />

viyavi TeatrSi <strong>da</strong> sxva.<br />

165


aseve –Si gamoxatavs moqmedebas garkveuli<br />

drois monakveTSi.<br />

mag. xuT saaTSi <strong>da</strong>vwer. or saaTSi moval.<br />

• axlos yofna gamoixateba –Tan TandebuliT.<br />

xesTan dgas, saxlTan mivi<strong>da</strong>, CemTan cxovrobs.<br />

• mimarTulebas uCvenebs – ken Tandebuli.<br />

mag. Tina skolisken wavi<strong>da</strong>. Cemi saxlisken #3<br />

avtobusi midis <strong>da</strong> sxva.<br />

• Signi<strong>da</strong>n gamosvlas gviCvenebs Tandebuli<br />

–i<strong>da</strong>n.<br />

mag. vano oTaxi<strong>da</strong>n gamovi<strong>da</strong>. TviTmfrinavi<br />

Tbilisi<strong>da</strong>n gafrin<strong>da</strong>.<br />

aseve –i<strong>da</strong>n aRSnavs drois monakveTis sawyis<br />

periods<br />

mag.: dilis sami saaTi<strong>da</strong>n ar mZinavs. xuTi<br />

saaTi<strong>da</strong>n Tavisufali var.<br />

• garkveul punqtamde miRwevas –mde Tandebuli<br />

gamoxatavs.<br />

mag. Tbilisamde 2 kilometri <strong>da</strong>rCa. quTaisamde<br />

vmgzavrob.<br />

–mde Tandebuli gamoxatavs moqmedebis<br />

gagrZelebas drois garkveul perio<strong>da</strong>mde.<br />

mag. vwer 5 saaTamde. gnaxav 8 saaTamde.<br />

1.4. gar<strong>da</strong> lokaluri mniSvnelobebisa Tandebulebi<br />

sxva mniSvnelobebsac gamoxataven.<br />

mag.<br />

• <strong>da</strong>niSnulebas gamoxatavs –Tvis Tandebuli.<br />

mag.: wiTeli kaba SvilisTvis viyide. es wigni<br />

SenTvis gamovitane biblioTeki<strong>da</strong>n.<br />

• masalas gamoxatavs _gan Tandebuli.<br />

166


mag. magi<strong>da</strong>s xisgan akeTeben. vercxlisgan<br />

lamaz nivTebs amzadeben.<br />

• Se<strong>da</strong>rebas gamoxatavs _viT Tandebuli.<br />

mag. sawyali kaci ZaRliviT Rmuo<strong>da</strong><br />

vano mxeciviT iqceva.<br />

rac Seexeba calke mdgom Tandebulebs, isini<br />

ZiriTa<strong>da</strong>d <strong>da</strong>erTvian naTesaobiTi brunvis formas.<br />

Tandebulebis funqcias xSirad zmnizedebic<br />

asruleben.<br />

mag.: saxlis win, amxanagis gamo universitetis<br />

ukan <strong>da</strong> sxva.<br />

mxolod Sua <strong>da</strong> Soris Tandebulebi <strong>da</strong>erTvis<br />

mic. brunvis formas.<br />

mag.: kedlebs Sua, kedlebs Soris.<br />

mimarTva<br />

mimarTva qarTulSi wodebiTi brunvis formiT<br />

gadmoicema. tradiciulad mas wodebiT brunvas<br />

uwodeben, Tumca arsebobs gansxvavebuli mosazrebebi.<br />

v. Tofuria wodebiTis formas ar miiCnevs<br />

brunvad, radgan igi ver asrulebs brunvis sintaqsur<br />

funqcias (araris sityvaTa <strong>da</strong>makavSirebeli<br />

zmnasTan) ver Sedis zmnis sintagmaSi. imaves<br />

amtkicebs S. afridoniZec. Cvenc viziarebT maT<br />

mosazrebas <strong>da</strong> ar Segvyavs wodebiTi brunvaTa<br />

rigSi. CamovTvliT ramdenime SemTxvevas, romlebic<br />

gasaTvaliswinebelia mimarTvis formebis<br />

sworad xmarebisaTvis.<br />

• a<strong>da</strong>mianis sakuTari saxelebi mimarTvis<br />

dros ixmareba fuZis saxiT.<br />

167


• boloTanxmovniani sazogado saxelebi mimarTvisas<br />

<strong>da</strong>irTaven -o sufiqss. magaliTad: kaco,<br />

qal-o, amxanag-o <strong>da</strong> sxva.<br />

• xmovanfuZian sazogado saxelebSi mimarTvis<br />

formis sawarmoeblad gamoiyeneba -o <strong>da</strong> -v<br />

sufiqsebi. -o erTmanercvlianebSi, mag.: Zma-o, <strong>da</strong>-o,<br />

mze-o, <strong>da</strong> sxva. or- <strong>da</strong> metmarcvlian sazogado<br />

saxelebSi _ -v, mag.: qveyana-v, miwa-v, samSoblo-v.<br />

rogor vaswavloT qarTuli zmna araqarTvelebs<br />

1.1. qarTuli zmnis sirTule cnobilia. Cven<br />

SevecadeT SeZlebis<strong>da</strong>gvarad martivad warmogvedgina<br />

misi analizi. zmnaTa klasifikacias vaxdenT<br />

formalur safuZvelze, vemyarebiT maT paradigmebs<br />

<strong>da</strong> gansakuTrebul yuradRebas vamaxvilebT<br />

struqtura meqanizmebze.<br />

1.2. qarTuli zmnis sirTule mis mravalpirianobaSia,<br />

rac gulisxmobs zmnis formaSi ramdenime<br />

piris warmodgenas <strong>da</strong> Sesabamisad am pirebis mixedviT<br />

misi formebis cvlas. subieqtur-obieqtur<br />

mimarTebaTa gamomxatveli saxelebi zmnur formaSi<br />

TavianT reprezentantebs, esponentebs warmoaCenen<br />

(184) sxvagvarad rom vTqvaT, zmnuri struqtura<br />

Seicavs S <strong>da</strong> 0 pirebis gamomxatvel Sesabamis<br />

niSnebs afiqsebis saxiT. qarTuli zmnis sistema<br />

warmoadgens pirovani uRlilebis Camoyalibebul<br />

struqturas. misi formebi icvleba subieqturi<br />

<strong>da</strong> obieqturi pirebis mixedviT. Cven ar<br />

SevCerdebiT zmnis pirianobisa <strong>da</strong> valentobis sakiTxze,<br />

mxolod aRvniSnavT, rom axal qarTulSi<br />

168


zmnis formaSi SeiZleba iyos warmodgenili erTi<br />

an maqsimum ori piris niSani. sami piris niSani<br />

erTdroulad ar gvxvdeba. magram aseve SesaZlebelia<br />

zmnis forma warmodgenili iyos piris<br />

niSnis gareSe ∅ alomorfebiT.<br />

ak. SaniZe aRniSnavs, Tu subieqturi piri icvleba<br />

(ricxvis mixedviT) <strong>da</strong> obieqtisa ki ara,<br />

wyoba iqneba subieqturi. mag. v-amzadeb, amzadeb,<br />

amzadebs <strong>da</strong> sxva. sa<strong>da</strong>c subieqturi piri yvelgan<br />

ucvlelia, obieqtisa ki – cvalebadi, wyoba obieqturi<br />

iqneba. mag. m-amzadebs, g-amzadebs, amzadebs<br />

<strong>da</strong> sxva (7,190). amrigad, qarTuli zmna SeiZleba<br />

iyos, rogorc subieqturi, aseve obieqturi wyobis.<br />

axal qarTulSi subieqturi <strong>da</strong> obieqturi piris<br />

niSnebis xmareba gansazRvrulia qarTuli saliteraturo<br />

enis normebiT. warmovadgenT subieqturi<br />

<strong>da</strong> obieqturi piris niSanTa cxrilebs:<br />

subieqturi piris niSnebis cxrili:<br />

mx. r. mr. r.<br />

I v-, ∅ 1 ––––––<br />

II x-,∅- ––––––<br />

III ––––––––––––– -s,-a,-o,<br />

v-,∅ ––– -T<br />

x-,∅- ––– -T<br />

––– -en,-an,-n,-nen,-es<br />

pirveli S piris niSani axal qarTulSi<br />

yvelgan ixmareba, gar<strong>da</strong> val/ved zmnebisa. ∅ alomorfis<br />

sxva SemTxveva qvemoT iqneba ganxiluli.<br />

meore S piris niSani x – axal qarTulSi<br />

ixmareba mxolod or zmnasTan. esenia v-ar <strong>da</strong><br />

val/ved zmnebi. <strong>da</strong>narCen SemTxvevaSi ∅ alomorfi<br />

gvaqvs.<br />

169


mesame S piris niSani mx. ricxvSi oTxi<br />

alomorfiT aris warmodgenili. maTi xmareba ar<br />

aris Tavisufali, gansazRvrulia.<br />

mravlobiTi ricxvis I <strong>da</strong> II piris formebSi<br />

igive niSnebi ixmareba <strong>da</strong> emateba –T sufiqsi,<br />

romelic mravlobiTobas aRniSnavs. rac Seexeba<br />

III piris mravlobiTi ricxvis formas, is SeiZleba<br />

gamoixatos sxva<strong>da</strong>sxva alomorfiT (5 alomorfiT),<br />

romlebic or gramatikul kategorias<br />

aRniSnaven erTdroulad: pirsa <strong>da</strong> ricxvs, maTi<br />

xmarebac gansazRvrulia.<br />

I me v-ar Cven v-ar-T me mo-v-val Cven mo-v-val-T<br />

II Sen x-ar Tqven x-ar-T Sen mo-x-val Tqven mo-x-val-T<br />

III is ari-s isini ari-an is mo-v-a isini mo-vl-en<br />

I me mo-v-vedi Cven mo-v-vedi-T me v-wer Cven v-wer-T<br />

II Sen mo-x-vedi Tqven mox-vedi-T Sen ∅-wer Tqven ∅-wer-T<br />

III is mo-vid-a isni mo-vid-nen is wer-s isinis wer-en<br />

170<br />

obieqturi piris niSnebis cxrili:<br />

mx. r. mr. r.<br />

I m- ___<br />

gv- ___<br />

II g- ____ g- ___ -T<br />

III h-, s-, ∅-,_ h-, s-, ∅-,_ (T)<br />

I <strong>da</strong> II pirSi pir<strong>da</strong>pir <strong>da</strong> irib obieqts erTi<br />

<strong>da</strong> igive niSnebi aqvT. xolo mesame pirSi<br />

(literaturuli normis mixedviT) mxolod irib<br />

obieqts, romelic sami alomorfiT warmogvidgeba.<br />

xmovnebis, sonori Tanxmovnebisa <strong>da</strong> napralovani


Tanxmovnebis win nulovani alomorfia, xolo<br />

xSuli Tanxmovnebis win ixmareba rogorc s-, aseve<br />

h. b f p g q k y-s win h iqneba. xolo d T t Z c w<br />

j C W-s win _ s. sqematurad ase gamovxatavT:<br />

b f p<br />

d T t<br />

h- s Z c w<br />

j C W<br />

g q k<br />

- - y<br />

2.1. meore mniSvnelovani Tavisebureba, riTac<br />

gansxvavdeba qarTuli indoevropuli enebisagan,<br />

aris zmnis rTuli forma. igulisxmeba mravali<br />

gramatikuli kategoriis morfemebiT warmodgena.<br />

qarTuli aglutinaciuri tipis enaa <strong>da</strong> mosalodnelia<br />

yvela gramatikuli kategoria saTanado<br />

morfemebiT gamoixatos, Tumca fleqsiuri tipis<br />

movlenebic sakmaod gvxvdeba, rac Tavis mxriv<br />

kidev <strong>da</strong>matebiT sirTuleebs qmnis. zemoT visaubreT<br />

pirisa <strong>da</strong> ricxvis kategoriis gamomxatvel<br />

niSnebze. axla gvin<strong>da</strong> yuradReba gavamaxviloT<br />

iseT sakiTxebze, rogoricaa gvari <strong>da</strong> gar<strong>da</strong>mavloba.<br />

ak. SaniZis cnobili Teoriis mixedviT qar-<br />

TulSi sami gvari gamoiyofa: moqmedebiTi, vnebiTi<br />

<strong>da</strong> saSuali.<br />

171


vnebiTi <strong>da</strong> saSuali Tavis mxriv kidev 2<br />

jgufad iyofa. vnebiTi: dinamikuri <strong>da</strong> statikuri.<br />

saSuali: saSual-moqmedebiTi <strong>da</strong> saSual-vnebiTi.<br />

xolo uRlebis 4 tips gamoyofs. I tipSi gaer-<br />

Tianebulia moqmedebiTi gvaris zmnebi, II tipSi<br />

dinamikuri vnebiTi, III tipSi – saSual-moqmedebiTi,<br />

xolo IV tipSi – saSual-vnebiTi <strong>da</strong> statikuri<br />

vnebiTi.<br />

arn. Ciqobavas Teoriis mixedviT qarTul<br />

zmnaSi ori gvari gamoiyofa: moqmedebiTi <strong>da</strong> vnebiTi<br />

(8,060).<br />

<strong>da</strong>mana meliqiSvilis azriT, vnebiTi <strong>da</strong> saSuali<br />

gvaris kategoriaTa gamoyofa ver akmayofilebs<br />

gvaris kategoriis im gagebas, romelic<br />

zoga<strong>da</strong>d enaTmecnierebaSia miRebuli <strong>da</strong> universalura<strong>da</strong>a<br />

miCneuli 2,65).<br />

sainteresoa, irine meliqiSvilis mosazreba<br />

vnebiTi gvaris Sesaxeb:<br />

vnebiTi naklebad aris konversiuli xasiaTis<br />

<strong>da</strong> is garkveuli semantikis mqone zmnur klasad<br />

warmogvidgeba (3,92).<br />

gvin<strong>da</strong> aRvniSnoT diana holiskis Tvalsazrisic,<br />

romelmac pirvelma Seusabama qarTuli zmnis<br />

morfologiuri klasebi semantikur klasebs<br />

(13,24).<br />

Cven viziarebT zmnis gvaris klasifikacias<br />

sintaqsurTan erTad semantikuri aspeqtebis gaTvaliswinebiT,<br />

magram uRlebis tipebis gamoyofa<br />

gvaris kategoriaze <strong>da</strong>yrdnobiT ar migvaCnia mar-<br />

Tebulod<br />

rac Seexeba gar<strong>da</strong>mavlobas, ase ganisazRvreba:<br />

gar<strong>da</strong>mavalia aqtiuri zmna, romelsac<br />

172


gaaCnia pir<strong>da</strong>piri obieqti <strong>da</strong> Tu ar gaaCnia _<br />

gar<strong>da</strong>uvali. gvin<strong>da</strong> sagangebod aRvniSnoT mo-<br />

TxrobiTi brunvis Sesaxeb: xSirad mas mxolod<br />

gar<strong>da</strong>mavali zmnis subieqtis brunvad miiCneven.<br />

arc qarTulSi <strong>da</strong> arc zogierT sxva enaSi, romelsac<br />

ergatiuli brunva aqvs, ergatiuli brunva<br />

ar udris pir<strong>da</strong>pir gar<strong>da</strong>mavali zmnis subieqtis<br />

brunvas.<br />

yvela is mosazreba, romelic iqna warmodgenili<br />

qarTuli zmnis gvaris Sesaxeb garkveuli<br />

argumentaciis safuZvelzea Seqmnili, romelic<br />

bunebrivi enobrivi sistemis moqmedebis SedegebiT<br />

ganisazRvreba. enaTmecnieri moklebulia SesaZleblobas,<br />

uSualod <strong>da</strong>akvirdes a<strong>da</strong>mianis Tavis<br />

tvinSi warmodgenili bunebrivi enobrivi sistemis<br />

moqmedebas <strong>da</strong> Sea<strong>da</strong>ros igi mis mier agebul<br />

warmomSob gramatikas. es gramatika mxolod saboloo<br />

Sedegebis mixedviT Tu SeiZleba <strong>da</strong>emTxves<br />

realur enobriv sistemas (1,268).<br />

Cveni azriT, arc gvarisa <strong>da</strong> arc gar<strong>da</strong>mavlobis<br />

kategorebis siRrmiseuli Seswavla ar<br />

aris saWiro enis <strong>da</strong>uflebis pirvel etapze.<br />

amitom, Cveni analizi ZiriTa<strong>da</strong>d formalur<br />

monacemebs eyrdnoba.<br />

2.2. qarTuli enis analizis dros upirveles<br />

yovlisa yuradRebas iqcevs erTi faqti. ena<br />

ZiriTa<strong>da</strong>d or sistemas warmogviCens:<br />

• zmnaTa garkveuli jgufi formis cvlilebebis<br />

dros seriebis mixedviT forma-ucvlel aqtantebs<br />

Seiwyobs, anu brunvebs ar icvlis S <strong>da</strong> O<br />

zmnebTan urTierTobisas, amitom amgvar sistemas<br />

aracvlads vuwodebT.<br />

173


• zmnaTa garkveuli jgufi formis cvlilebis<br />

dros seriebis mixedviT formacvalebad<br />

aqtantebs Seiwyobs, anu brunvebs icvlis S <strong>da</strong> O<br />

zmnebTan urTierTobisas, amitom amgvar sistemas<br />

cvlads vuwodebT.<br />

1. aracvladisa <strong>da</strong> cvladis mixedviT gamovyofT<br />

swored I <strong>da</strong> II tips.<br />

I tipi – aracvladi konstruqciis mqone<br />

zmnebi.<br />

II tipi – cvladi konstruqciis mqone zmnebi.<br />

I tipSi erTiandeba yvela is zmna, romelic<br />

myofadis mwkrivi<strong>da</strong>n vnebiTis –ebi/-eba yalibSi<br />

moeqceva (10,121). un<strong>da</strong> aRiniSnos, rom am jgufSi –<br />

ebi/-eba-s gar<strong>da</strong> gvxvdeba –evi/-eva-c <strong>da</strong> (ramdenime<br />

zmna) –obi/-oba-c. am zmnebs Seewyoba brunvaucvleli<br />

pirmimarTi aqtantebi. ak. SaniZis mixedviT<br />

es is zmnebia, romlebsac avtori aerTianebs II <strong>da</strong><br />

IV uRlebis tipebSi, anu dinamikuri vnebiTi. mag.:<br />

vTbebi, vizrdebi, vemalebi, vwiTldebi <strong>da</strong> sxva.<br />

statikuri vnebiTi. mag.: kidia – ekideba, vwerivar<br />

– vewerebi <strong>da</strong> sxva. saSual-vnebiTi. mag.: vdgavar –<br />

vidgebi, zis – ijdeba <strong>da</strong> sxva.<br />

II tipSi erTiandeba yvela is zmna, romelic<br />

awmyos mwkrivSi (myofadSic) mTavrdeba Temis<br />

niSnebze: _av. –am, eb, _ob, _i, –of, _em an saerTod<br />

Tanxmovanze. ak. SaniZis mixedviT I <strong>da</strong> IV tipis<br />

uRlebis zmnebi, anu moqmedebiTi <strong>da</strong> saSualomoqmedebiTi.<br />

mag. vaSeneb, vxatav, vawyob, vccem,<br />

vabam, vTli, vwer, vtiri, vmReri <strong>da</strong> sxva.<br />

aRniSnul sistemebSi, cxadia, gamoiyofa<br />

qvejgufebic, romlebic qarTuli zmnis bunebi<strong>da</strong>n<br />

gamomdinare garkveul semantikur jgufebad<br />

174


gaerTiandeba an formis warmoebis TvalsazrisiT<br />

<strong>da</strong>iyofa, magram tipebs Soris aRreva ar moxdeba.<br />

ar iqneba iseTi SemTxveva, rodesac –ebi/-eba<br />

yalibis zmna brunvacvalebad pirmimarT aqtantebs<br />

Seiwyobs, an piriqiT.<br />

warmovadgenT I <strong>da</strong> II tipis zmnebis ramdenime<br />

magaliTs:<br />

I tipi<br />

II tipi<br />

(zmnebi mTavrdeba<br />

____<br />

–ebi/eba-ze)<br />

I seriis mwkrivebi:<br />

me v-izrd-eb-i<br />

me v-cxovrob<br />

bavSv-i izrd-eb-a<br />

qal-i cxovrob-s<br />

bavSv-i izrd-eb-od-a qal-i cxovrob-d-a<br />

bavSv-i ga-izrd-eb-a qal-i i-cxovreb-s<br />

II seriis mwkrivebi:<br />

me ga-v-izard-e<br />

qal-ma i-cxovr-a<br />

bavSv-i ga-izard-a qal-ma un<strong>da</strong> icxovro-s<br />

I seriis mwkrivebi:<br />

me v-efer-eb-i kata-s me v-xatav suraT-s<br />

eTer-i efer-eb-a kata-s biW-i xatav-s suraT-s<br />

eTer-i efer-eb-od-a kata-s biW-i xatav-d-a suraT-s<br />

eTer-i mo-efer-eb-a kata-s biW-i <strong>da</strong>-xatav-s suraT-s<br />

II seriis mwkrivebi:<br />

me mo-v-efer-e kata-s me <strong>da</strong>-v-xat-e suraT-i<br />

eTer-i mo-e-fer-a kata-s biW-ma <strong>da</strong>-xat-a suraT-i<br />

eTer-i un<strong>da</strong> mo-efero-s<br />

kata-s<br />

biW-ma un<strong>da</strong> <strong>da</strong>-xato-s<br />

suraT-i<br />

warmovadgenT sqemebs samive seriisTvis<br />

175


176<br />

I tipi<br />

I seria<br />

II tipi<br />

S V O ir. (O ir. ) S V O pir. O ir.<br />

| | | | | |<br />

sax. sub. w. mic. mic. sax. sub. w. mic. mic.<br />

II seria<br />

S V O ir. (O ir. ) S V O pir. O ir.<br />

| | | | | |<br />

sax. mic. mic. moTx. sub. w. sax. mic.<br />

III seria<br />

S V O ir. (O ir. ) S V O pir. O ir.<br />

| | | | | |<br />

sax. mic. X mic. ob. w. sax. X<br />

3.1. struqtura-meqanizmebi, romlebic zmnis<br />

formebis mixedviT iqmneba, faqtiurad aris<br />

martivi, gauvrcobeli wina<strong>da</strong>debebi, e.i. zmna, Tavisi<br />

pirmimarTi aqtantebiT. aqe<strong>da</strong>n gamomdinare,<br />

struqtura meqanizmi gadis morfologiis sfero<strong>da</strong>n<br />

<strong>da</strong> sintaqss ukavSirdeba. es aris, Cveni azriT,<br />

klasikuri SemTxveva morfosintaqsisa, rodesac<br />

sintaqsi mTlianad eyrdnoba morfologiuri<br />

kategorebis meqanizms an piriqiT, sintaqsis meqanizmi<br />

gansazRvravs garkveul morfemaTa gamovlinebas.<br />

ase Tu ise, aRniSnuli struqtura-meqanizmi<br />

arc morfologias ganekuTvneba <strong>da</strong> arc<br />

sintaqss, amitom Semogvaqvs Sualeduri donisa-<br />

Tvis, Cveni azriT, misaRebi erTeuli – ZiriTadi<br />

<strong>da</strong> araZiriTadi piri.<br />

piri, romelic asrulebs zmniT gamoxatul<br />

moqmedebas (SeiZleba ganc<strong>da</strong>s <strong>da</strong> sxva) <strong>da</strong> zmna mis


mixedviT iuRleba (anu icvleba pirebis mixedviT),<br />

ZiriTad pirs vuwodebT, xolo yvela <strong>da</strong>narCen<br />

pirs, romelic warmodgenili iqneba zmnis<br />

formaSi – araZiriTad pirs.<br />

amrigad, zmnaSi SeiZleba iyos erTi ZiriTadi<br />

piri, anu erTpiriani zmnebi; an erTi ZiriTadi <strong>da</strong><br />

erTi araZiriTadi, anu orpiriani zmnebi; an erTi<br />

ZiriTadi <strong>da</strong> ori araZiriTadi, anu sampiriani<br />

zmnebi. yvela es SemTxveva imis mixedviT, Tu<br />

rogori wyobisaa zmna, garkveul struqturameqanizmebs<br />

Seqmnis. ganvixiloT yvela SemTxveva:<br />

• erTpiriani zmna, anu zmnas aqvs mxolod<br />

ZiriTadi piri, zmna ki subieqturi wyobisaa,<br />

sqematurad aseT saxes miiRebs:<br />

mag. Zir. pir. subieq. wyoba<br />

| |<br />

sax. br.<br />

V<br />

kac-i<br />

ari-s<br />

yvavil-i yvavi-s<br />

saxl-i<br />

Can-s<br />

<strong>da</strong> sxva.<br />

rogorc vnaxeT I seriis formebTan (e.i.<br />

awmyos wre <strong>da</strong> myofadis wre) cvladi sistemis<br />

aqtantebic igive brunvebSi warmogvidgeba, romel-<br />

Sic aracvladi sistemis. amitom am etapze isini<br />

ar gvaZleven gansxvavebul sqemebs.<br />

• orpiriani zmna, e.i. erTi piri iqneba Ziri-<br />

Tadi, xolo meore araZiriTadi. zmna subieqturi<br />

wyobisaa. aseTi suraTi warmogvidgeba: ZiriTadi<br />

177


piri saxelobiT brunvaSi, xolo araZiriTadi –<br />

micemiTSi.<br />

178<br />

sqema I<br />

Zir. pir. sub. wyoba araZir. piri<br />

| | |<br />

sax. br. V mic. br.<br />

me v-icnob levan-s<br />

Sen icnob levan-s<br />

is icnob-s levan-s<br />

kac-i icnob-s levan-s<br />

qal-i wers weril-s<br />

nana aSeneb-s saxls-s<br />

me velaparakebi nino-s<br />

nana ejibreba nuca-s<br />

orpiriani zmnis sqema, cxadia, pirvel sqemasac<br />

gulisxmobs. igive viTareba gveqneba, Tu zmna-<br />

Si kidev erTi araZiriTadi piri iqneba, anu zmna<br />

iqneba sampiriani, aseT SemTxvevaSi meore araZiri-<br />

Tadi piric micemiTi brunviT warmogvidgeba. mag.<br />

elene eTamaSeba burT-s nunu-s. yvela es SemTxveva<br />

mocemul sqemaSi erTiandeba. mas aRvniSnavT<br />

pirveli nomriT.<br />

axla ganvixiloT iseTi SemTxvevebi, rodesac<br />

zmna obieqturi wyobisaa. aseTi zmnebi yovelTvis<br />

orpiriania, yovel SemTxvevaSi ori piris niSania<br />

warmodgenili (potenciurad) zmnaSi, magram SeiZleba<br />

erTi piri <strong>da</strong>ikargos, an niSani <strong>da</strong>ikargos<br />

(fonetikuri mizeziT). yovelive amas ara aqvs<br />

mniSvneloba. struqtura-meqanizmi iqneba aseTi: ZiriTadi<br />

piri micemiT brunvaSi, xolo araZiriTadi


piri saxelobiT brunvaSi. sqema aseT saxes<br />

miiRebs.<br />

sqema II<br />

Zir. pir. ob. wyoba araZir. piri<br />

| | |<br />

mic. br. V sax. br.<br />

me m-yav-s Svil-i<br />

Sen g-yav-s Svil-i<br />

mas h-yav-s Svil-i<br />

eTer-s h-yav-s Svil-i<br />

Tamar-s ∅aqv-s ful-i<br />

Tina-s ∅und-a Cai-∅<br />

levan-s ∅uyvar-s elene-∅<br />

niko-s ∅uyvar-s Tamar-i<br />

me m-Si-a X<br />

Sen g-Sia X<br />

mas ∅-Si-a X<br />

nino-s s-Zinav-s X<br />

levan-s s-civ-a X <strong>da</strong> sxva.<br />

rogorc vnaxeT sxvagvari sqemebi I seriis<br />

zmnis formebTan ar arsebobs. rac Seexeba meore<br />

seriis zmnebs, aq gansxvavebuli SemTxvevebi<br />

gvaqvs. I tipis zmnebi arafers ar Seicvlian, xolo<br />

meore sistemis zmnebi sxva sqemas gviCveneben.<br />

ZiriTadi piri iqneba moTxrobiT brunvaSi, araZiriTadi<br />

piri (pir<strong>da</strong>piri) – saxelobiT brunvaSi,<br />

xolo araZiriTadi piri (iribi) – micemiT brunvaSi.<br />

imis mixedviT, Tu ra kombinacia gvaqvs, formula<br />

gansazRvravs maT formebs.<br />

179


sqema III<br />

Zir. pir. sub. wyoba araZir.<br />

piri<br />

araZir.<br />

piri<br />

(pird. O) (iribi O)<br />

| | | |<br />

moTx. br. V sax. br. mic. br.<br />

me <strong>da</strong>vwere weril-i<br />

Sen <strong>da</strong>were weril-i<br />

man <strong>da</strong>wer-a weril-i<br />

nikom miwer-a weril-i de<strong>da</strong>-s<br />

vano-m aaSen-a saxl-i<br />

nana-m imRer-a himn-i<br />

Tina-m imRer-a<br />

Tamar-ma itir-a<br />

kac-ma icxovr-a<br />

profesor-ma uxelmZRvanel-a<br />

nanas<br />

<strong>da</strong><br />

sxva<br />

rac Seexeba mesame serias, yvelaferi garkveulia.<br />

Tu zmna aris subieqturi wyobis, pirvel<br />

sqemas wahyveba. Tu zmna obieqturi wyobisaa _<br />

meore sqemas. II tipis zmnebi mesame seriaSi<br />

mxolod mesame sqemis mixedviT iuRleba, xolo I<br />

tipis zmnebi _ I sqemis mixedviT.<br />

amrigad, aRniSnuli sami struqtura-meqanizmi<br />

udevs safuZvlad wina<strong>da</strong>debebis agebas qarTulSi.<br />

4.1. Cven ganvixileT iseTi SemTxvevebi, ro -<br />

desac ZiriTadi piri icvlebo<strong>da</strong> pirebis mixedviT,<br />

xolo araZiriTadi piri mesame pirSi iyo<br />

warmodgenili <strong>da</strong> ar icvlebo<strong>da</strong>. aseT SemTxvevaSi<br />

180


mesame araZiriTadi piri umTavresad usulo<br />

sagania. ra suraTi gveqneba, Tu araZiriTadi piri<br />

a<strong>da</strong>miania <strong>da</strong> is I an II pirSia warmodgenili.<br />

ganvixiloT es SemTxvevebi.<br />

kombinacia: ZiriTadi piri I pirSia –<br />

araZiriTadi II pirSi<br />

me ∅ - g – elaparakebi Sen<br />

zmnaSi warmodgenilia araZiriTadi piris (anu<br />

iribi obieqtis) niSani, nacvlad imisa, rom<br />

mocemuli yofiliyo ZiriTadi piris niSani v-<br />

sufiqsi. aseT SemTxvevaSi I piris niSani arasdros<br />

ar yofila zmnaSi, radgan igi gaCenisTanave<br />

ikargeba, anu simultanuri procesia. amitom is ∅<br />

alomorfs utoldeba, rac aRniSnuli iyo<br />

subieqturi piris niSnebis cxrilSi (I subieqturi<br />

piri ∅ alomorfiT).<br />

kombinacia: ZiriTadi piri II pirSi –<br />

araZiriTadi piri I pirSia.<br />

Sen ∅ m – elaparakebi me<br />

rogorc vxe<strong>da</strong>vT, aqac zmnaSi araZiriTadi<br />

piris (anu iribi obieqtis) niSania mocemuli,<br />

radgan meore S piris niSani yovelTvis ikargeba.<br />

aRniSnuli kombinaciebi ase warmogvidgeba. mag.:<br />

me g-ixatav Sen suraTs<br />

Sen m-ixatav me suraTs<br />

me g-ikerav Sen kabas<br />

181


Sen m-ikerav me kabas<br />

me g-eTamaSebi Sen<br />

Sen m-eTamaSebi me<br />

me g-aRviZeb Sen<br />

Sen m-aRviZeb me <strong>da</strong> a.S.<br />

vfiqrobT, rom Cven mier warmodgenili sqemebi<br />

gauadvilebs qarTuli enis SemswavlelT<br />

sworad aagon martivi wina<strong>da</strong>debebi.<br />

182


Resume<br />

The main for studying Georgian language is to analyze and learn the<br />

verb well. There are two main groups for verbs in Georgian language:<br />

1 . The first group, when the actants don’t change forms of case<br />

according to the series;<br />

2. The second group, when the actants change the forms of the case<br />

according to the series.<br />

We call unchangeable for the first type and changeable for the second<br />

type.<br />

Here are given the scheme of these types:<br />

I type<br />

I series<br />

II type<br />

S . V O ind. (O ind. ) S V O dr. O ind.<br />

| | | | | |<br />

nom.c. sub. w. <strong>da</strong>t.c. <strong>da</strong>t.c. nom.c. sub. w. <strong>da</strong>t.c. <strong>da</strong>t.c.<br />

II series<br />

S V O ind. (O ind. ) S V O dr. O ind.<br />

| | | | | |<br />

nom.c. <strong>da</strong>t.c. <strong>da</strong>t.c. erg.c. nom.c. <strong>da</strong>t.c.<br />

III series<br />

S V O ind. (O ind. ) S V O dr. O ind.<br />

| | | | | |<br />

nom.c. <strong>da</strong>t.c. X <strong>da</strong>t.c. obj. w. nom.c. X<br />

According to the verb some structure-mechineries are formed in<br />

Georgian, which is the sphere of morphosyntax. We create the basic<br />

and non-basic person. The person according to which the verb is<br />

conjugated we call the BASIC person of the verb. A person according<br />

to which the verb is not conjugated i. e. according to which the verb<br />

doesn’t change its form, we call a NON-BASIC person of the verb.<br />

183


In mono-personal verbs of the subjective version in the Present tense<br />

the noun (pronoun) that expresses a basic person is presented in the<br />

Nominative. The construction of mono-personal verbs will look like the<br />

following:<br />

Basic person Subjective order<br />

| |<br />

Nomin. case V<br />

is<br />

aris<br />

kac-i ari-s<br />

yvavil-i yvavi-s<br />

saxl-i Can-s<br />

When a bi-pesonal verb is in the present tense, the subjective order,<br />

noun (pronoun) that expresses the basic person is in the Nominative<br />

case and the non-basic person is in the Dative:<br />

Basic person Subjective order Non-basic person<br />

| | |<br />

Nomin. case V Dative case<br />

me v-icnob levan-s<br />

Sen icnob levan-s<br />

is icnob-s levan-s<br />

kac-i icnob-s levan-s<br />

qal-i wers weril-s<br />

nana aSeneb-s saxls-s<br />

me velaparakebi nino-s<br />

nana ejibreba nuca-s<br />

When a verb of the objective order is in the Present tense, the basic<br />

person stands in the Dative case and the Non-basic person in the<br />

Nominative:<br />

184


Basic person Objective order Non-basic person<br />

| | |<br />

Dative case V Nomin. case<br />

me m-yav-s Svil-i<br />

Sen g-yav-s Svil-i<br />

mas h-yav-s Svil-i<br />

eTer-s h-yav-s Svil-i<br />

Tamar-s ∅aqv-s ful-i<br />

Tina-s ∅und-a Cai-∅<br />

levan-s ∅uyvar-s elene-∅<br />

niko-s ∅uyvar-s Tamar-i<br />

me m-Si-a X<br />

Sen g-Sia X<br />

mas ∅-Si-a X<br />

nino-s s-Zinav-s X<br />

levan-s s-civ-a X <strong>da</strong> sxva.<br />

When a verb of the II type is in the Past Perfect tense the basic person<br />

stands in the Ergative case and the non-basic person in the Nominative<br />

case and the second non-basic person in the Dative case<br />

Basic person Subjective order Non-basic<br />

person (O dir. )<br />

Non-basic<br />

person (O ind. )<br />

| | | |<br />

Ergative case V Nomin. case Dative case<br />

me <strong>da</strong>vwere weril-i X<br />

Sen <strong>da</strong>were weril-i X<br />

man <strong>da</strong>wer-a weril-i X<br />

nikom miwer-a weril-i de<strong>da</strong>-s<br />

vano-m aaSen-a saxl-i X<br />

nana-m imRer-a himn-i<br />

Tina-m imRer-a X<br />

Tamar-ma itir-a X<br />

kac-ma icxovr-a X<br />

profesor-ma uxelmZRvanel-a X nanas<br />

185


186<br />

literatura<br />

1. T. gamyreliZe, z. kiknaZe, i. Saduri, n.<br />

Sengelaia, Teoriuli enaTmecnierebis kursi,<br />

Tb., 2003.<br />

2. d. meliqiSvili, qarTuli zmnis uRlebis<br />

sistema, 2001.<br />

3. i. meliqiSvili, vnebiTi gvari <strong>da</strong> Tavisufal<br />

sityvaTa rigi rogorc aqtantebis topikalizaciis<br />

alternativebi, informaciis struqturireba,<br />

Tb., 2009.<br />

4. r. naTaZe, fsiqologiis mokle kursi, Tb.,<br />

1989.<br />

5. fernand de sosieri, zogadi enaTmecnierebis<br />

kursi, Tb., 2002.<br />

6. d. uznaZe, zogadi fsiqologia, t. III-IV. Tb.,<br />

1964.<br />

7. a. SaniZe, Txzulebani, III, Tb., 1980.<br />

8. arn. Ciqobava, qarTuli enis ganmartebiTi<br />

leqsikoni, Tb., 1950.<br />

9. arn. Ciqobava, martivi wina<strong>da</strong>debis problema<br />

qarTulSi, Tb., 1968.<br />

10. b. jorbenaZe, zmnis gvaris formaTa warmoebisa<br />

<strong>da</strong> funqciis <strong>sakiTxebi</strong> qarTulSi, Tb.,<br />

1975.<br />

11. Л. Блумфилд, «Язык», М., 1968.<br />

12. Бодуэн де Куртенэ, Избранные Труды по Общему<br />

Языкознанию, М., 1963.<br />

13. Dee Ann Noliski, Aspect and Georgian Medial Verbs,<br />

Tbilisi, 2000.<br />

14. E. Sapvr, Language and Environment “American<br />

Anthropologist”, 1912.


15. R.L. Trask, Language, the Basic, Routledge, London and<br />

New York, 2004.<br />

16. Н.С. Трубецкой, Избранные Труды по Филологии, М.,<br />

1987.<br />

17. Б.Л. Уорф. Отношение норм поведения и мышления к<br />

языку, Новое в Лингвистике, М., 1960.<br />

187


s a r C e v i<br />

xmovanTa reduqcia svanurSi<br />

Sesavali 3<br />

xmovanTa reduqcia, rogorc araablauturi<br />

bgeraTmonacvleoba 4<br />

xmovanTa reduqciis saxeebi svanurSi 6<br />

a/ð/, e, i <strong>da</strong> é xmovanTa reduqcia potenciurad<br />

sam- an oTxmarcvliani sityvebis msubuq<br />

birTvSi 17<br />

o/ñ/ <strong>da</strong> u/ò/ xmovanTa reduqcia potenciurad<br />

sam- <strong>da</strong> oTxmarcvliani sityvebis msubuq<br />

birTvSi 37<br />

a/ð/, e, i <strong>da</strong> é xmovanTa reduqcia potenciurad<br />

sam- <strong>da</strong> oTxmarcvliani sityvebis mZime<br />

birTvSi 47<br />

o/ñ/ <strong>da</strong> u/ò/ xmovanTa reduqcia potenciurad<br />

sam- <strong>da</strong> oTxmarcvliani sityvebis mZime<br />

birTvSi 66<br />

xmovanTa reduqciis sqemebi msubuq <strong>da</strong><br />

mZime birTvSi potenciurad sam- <strong>da</strong><br />

oTxmarcvliani sityvebis mixedviT 75<br />

TanxmovanTa mimdevroba CsC, rogorc<br />

sonoruli kompleqsi svanurSi 77<br />

xmovanTa reduqcia potenciurad<br />

xuTmarcvlian sityvebSi 80<br />

morfologiuri SezRudvebi, romlebic<br />

cvlian reduqciis fonologiur sqemas 94<br />

<strong>da</strong>skvniTi debulebani 109<br />

Die Vokal Reduktion in der swanischen Sprache 111<br />

literatura 124<br />

188


qarTulis, rogorc meore enis, swavleba<br />

Sesavali 128<br />

rogor vaswavloT qarTuli wera-kiTxva<br />

araqarTvelebs 148<br />

rogor vaswavloT saxelTa bruneba<br />

araqarTvelebs 152<br />

Tandebuliani brunvebi 164<br />

mimarTva 167<br />

rogor vaswavloT qarTuli zmna<br />

araqarTvelebs 168<br />

Resume 183<br />

literatura 186<br />

189


190<br />

<strong>da</strong>ibeW<strong>da</strong> saqarTvelos erovnuli mecnierebaTa<br />

akademiis stambaSi

Hooray! Your file is uploaded and ready to be published.

Saved successfully!

Ooh no, something went wrong!