Muzeju VĒSTNESIS - Riga - Latvijas Muzeju asociācija
Muzeju VĒSTNESIS - Riga - Latvijas Muzeju asociācija
Muzeju VĒSTNESIS - Riga - Latvijas Muzeju asociācija
Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
Nāciet, Valmiera jūs gaida!<br />
Ingrīda Zīriņa, Valmieras muzeja vēstures nodaļas vadītāja<br />
«Gauja, priežu meži, dziednieciskais minerālūdens, vasaras sporta<br />
iespējas, ērta satiksme, plaša apkārtne. Tālās senatnes un tuvāko notikumu<br />
atmiņas, Gaujas, Abula, Salacas gleznainie krasti un krāšņie vēri,<br />
sirmais Burtnieku ezers, noslēpumainais Zilais kalns, varenie svētozoli<br />
– lūk, Valmieras priekšrocības, kas Jums jāpazīst. Nāciet, Valmiera Jūs<br />
gaida ! [..] : tā iepazīties ar pilsētas un tuvākās apkārtnes vēsturi aicināja<br />
Mūzikas un Tūrisma veicināšanas biedrības izdotais ceļvedis Apmeklējiet<br />
Valmieru (1933).<br />
Valmiera kā kūrvieta<br />
1930. gadu otrajā pusē,<br />
popularizējot pilsētas zaļo veidolu,<br />
nesteidzīgo dzīves ritmu un senatnes<br />
valdzinājumu, ar vietējās pašvaldības<br />
finansiālo atbalstu tika rasti līdzekļi<br />
tūrisma attīstībai. Sakoptā pilsēta ar<br />
savu minerālūdeni, moderno pirti<br />
(dziedniecisko iestādi), upe ar baltajiem<br />
smilšu sēriem sniedza visplašākās<br />
iespējas katra izvēlei.<br />
192030. gadu mijā Valmieras vārds<br />
itin bieži parādījās arī lielākajos tā laika<br />
<strong>Latvijas</strong> preses izdevumos – Brīvajā<br />
Zemē un Jaunākajās Ziņās. Īpaši<br />
lasītāju pieprasīts bija Brīvās Zemes Ilustrētais Pielikums, kurā bieži tika<br />
publicēti raksti par Valmieras, draudžu un pagastu vēsturi. To autors –<br />
valmieriešiem un vidzemniekiem labi zināmais sabiedriskais darbinieks<br />
un 20.30. gados populārākais ekskur siju vadītājs Hermanis Enzeliņš<br />
(18671953).<br />
2. Saeimas deputāts un Baltijas lauksaimniecības biedrības<br />
priekšnieks Enzeliņš atrada laiku ne vien biedrības vadīšanai, lauku<br />
darbiem savās dzimtas mājās Valmieras apriņķa Kauguru pagasta<br />
Mičkēnos, bet arī savai sirdslietai – novadpētniecībai. Pateicoties viņa<br />
nenogurdināmajai enerģijai, ar mūsu pilsētas un novada vēsturi iepazinās<br />
simtiem interesentu. Ekskursanti no visas <strong>Latvijas</strong> uz mūsu pusi tālu ceļu<br />
mēroja arī brīvdienās un svētku dienās.<br />
Vēstures pieminekļi, celtnes, dabas jaukumi<br />
Kādi tad bijuši tolaik iecienītākie tūristu galamērķi? Ko viesi paši<br />
savām acīm gribēja apskatīt? Tūrisma veicināšanai pilsētas pašvaldība<br />
ierīkoja un uzturēja ērtu tūristu mītni Gaujas ielā 7 un virs pilsētas augstā<br />
ūdens rezervuāra ēkā – skatu torni, no kura ļoti labi pārredzama ne vien<br />
pilsēta, bet arī plaša tās apkārtne.<br />
No 14. jūnija Tukuma muzeja<br />
Mākslas galerijā Durvis (Brīvības<br />
laukumā 21) atvērta Tukuma<br />
Mākslas skolas 10 diplomandu<br />
darbu izstāde.<br />
Šāda izstāde jau kļuvusi par<br />
ikgadēju tradīciju – savus darbus<br />
skatītāju vērtējumam nodod<br />
Mākslas skolas pedagoģes Ilzes<br />
Pauliņas kursa audzēkņi. Viņi savus<br />
diplomdarbus darinājuši pedagogu<br />
Guntas Čivles, Ineses Auziņas,<br />
Māras Gredzenas un Ilzes Pauliņas<br />
vadībā. Prasmīgu pedagogu vadīti,<br />
pusaudži demonstrē profesionāli<br />
augstu veikumu. Izstādē<br />
aplūkojamas gleznas, kurās jaunieši<br />
11<br />
1937. gadā izdotajā Vanagu Kārļa Ceļvedī<br />
pa dzimto zemi (I. daļa Vidzeme) Valmierai bija<br />
atvēlēta speciāla nodaļa ar vēsturisku izklāstu,<br />
pilsētas plānu un sīkām instrukcijām, kas jāredz<br />
Valmierā un tās tuvākajā apkārtnē, atkarībā no laika: Autines pilskalns<br />
jeb Valterkalniņš, Ordeņa pils drupas, Svētā Sīmaņa baznīca, Jēra kalns,<br />
Latviešu biedrības nams uz senā Tērbatas bastiona, ūdenstorņa skatu<br />
laukums un elektriskā stacija, Valmieras dabiskā minerālūdens avota<br />
aka pie stacijas un netālu no tās atklātais (1937) piemineklis Kauguru<br />
nemieros kritušajiem zemniekiem. Jāaplūko arī kritušo varoņu piemineklis<br />
Brāļu kapos (1923) un, atgriežoties dzelzceļa stacijā, turpat blakus<br />
esošais Gaides saiešanas nams – vecākais Latvijā.<br />
Tālava sauc<br />
<strong>Latvijas</strong> brīvvalsts pēdējos gados<br />
ar H. Enzeliņa iniciatīvu un finansiālo<br />
ieguldījumu tika realizēta vēl kāda<br />
iecere, piesaistot ne vien Baltijas<br />
vēsturnieku, bet arī tūristu un preses<br />
uzmanību Valmierai. 1937./1938.g.<br />
tika organizēti arheoloģiskie izrakumi,<br />
ar mērķi atrast teiksmaino Beverīnu.<br />
Lai gan izrakumi ordeņa pils laukumā<br />
neapstiprināja hipotēzi par Valmieru<br />
kā varbūtējo Indriķa hronikā minētās<br />
Beverīnas pils atrašanās vietu, pilsētas<br />
budžeta ieņēmumos senvēstures<br />
meklējumi ienesa jūtamu peļņu, jo izjust<br />
senās Tālavas brīvības garu vēlējās<br />
gandrīz ikkatrs sevi cienošs latvietis. Lai<br />
popularizētu Valmieru kā nacionālā tūrisma galamērķi, izveidoja Tālavas<br />
senatnes pētīšanas biedrību (1938) un izdeva rakstu krājumu Tālava<br />
sauc (redaktors Jānis Vesets, izdevniecība Valmierietis, 1938.).<br />
Izskaņā<br />
Valmierā varēja baudīt ne tikai pieminētos dabas jaukumus un skatīt<br />
vēstures pieminekļus. Sporta draugus gaidīja jaunais stadions (1938).<br />
Dažs labs arī nemaz neslēpa, ka tālu ceļu braucis vien, lai pats savām<br />
acīm redzētu, kā trenējas zelta puisis, olimpietis, slavenais soļotājs Jānis<br />
Daliņš.<br />
Lieliska ideja savulaik izrādījās arī Gaujas svētki (19371939), kuri<br />
ātri vien kļuva par neatņemamu vasaras piedāvājumu. Šķērsojot tiltu<br />
un iebraucot pilsētā, daudzo viesu uzmanību saistīja arī īpašā rozīnīte<br />
– Gaujas labajā krastā izveidotais uzraksts Valmiera. Tūrisma nākotnes<br />
redzējumu un ekonomisko izaugsmi apliecināja jaunuzceltā lepnā<br />
divstāvu viesnīca Tērvete.<br />
Traģiskie 1940./41. gada un 2. pasaules kara notikumi neļāva tolaik<br />
Valmierai kļūt par vadošo reģionālo kūrorta un tūrisma pilsētu. Toties<br />
tagad droši varam atkal teikt: «Nāc! Valmiera tevi gaida!»<br />
Tukuma Mākslas skolas absolventu diplomdarbu izstāde<br />
Daiga Šmitenberga, Tukuma muzeja direktora vietniece zinātniskajā darbā<br />
iedrošinājušies skart vecmeistaru<br />
cienīgas tēmas, reliģiskus motīvus<br />
un, protams, klasisko kluso<br />
dabu. Savukārt ainavas ir nevis<br />
vienkāršots dabas atainojums, bet<br />
dekoratīvi transformēts un filozofiski<br />
interpretēts. Mākslas skolā ir<br />
spēcīgs ne tikai glezniecības, bet arī<br />
lietišķās mākslas un koktēlniecības<br />
virziens, tādēļ lielākā daļa no diplomandiem<br />
ir veidojuši divus darbus,<br />
tā pierādot, ka skolā audzēkņi<br />
vienlīdz labi tiek ievirzīti gan<br />
stājmākslās, gan lietišķajā mākslā.<br />
Izstāde veidota ar atlasi,<br />
daži diplomdarbi palikuši ārpus<br />
galerijas izstādes, toties sienu<br />
plaknes papildinātas ar dažiem<br />
kursa darbiem, kas kopiespaidu<br />
tikai kuplina un vēl apliecina, ka<br />
noslēguma darbs ir likumsakarīgs<br />
izglītības turpinājums. Par to,<br />
vai visi no šī gada diplomandiem<br />
turpmāk izvēlēsies ceļu mākslā,<br />
pāragri spriest, bet Mākslas skolā<br />
pavadītie gadi nepārprotami ir<br />
bagātinājuši viņu pasaules uztveri.<br />
Izstādes skatītāji, kā katru<br />
gadu, aicināti noteikt sev<br />
tīkamāko darbu un 17. jūlijā pl.<br />
13.00 visi autori un viņu darbu<br />
atbalstītāji aicināti uz izstādes<br />
noslēgumu, kad tiks paziņoti<br />
skatītāju vērtējuma rezultāti un<br />
pasniegta skatītāju balva.
Change language