Muzeju VĒSTNESIS - Riga - Latvijas Muzeju asociācija
Muzeju VĒSTNESIS - Riga - Latvijas Muzeju asociācija
Muzeju VĒSTNESIS - Riga - Latvijas Muzeju asociācija
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
Dzimšanas diena, hercogiene, līgums un Rožu kūka<br />
Ruta Biļeviča, Rundāles pils muzeja Apmeklētāju apkalpošanas un sabiedrisko attiecību nodaļas galvenā speciāliste<br />
Katru gadu 24.maijā tiek atzīmēta<br />
Rundāles pils pamatakmens likšanas gadadiena.<br />
Šogad pils dzimšanas diena tika atzīmēta<br />
dienu iepriekš, 2010. gada 23. maijā, jo šī<br />
diena Rundāles pils vēsturē ieies ar nozīmīga<br />
projekta aizsākumu – Borisa Tetereva<br />
mecenātisma programmu „Rundāles pils<br />
restaurācijas pabeigšana 2010 – 2014”, kuras<br />
laikā četros gados paredzēts pabeigt Hercoga<br />
Ernsta Johana bibliotēkas, biljarda zāles un<br />
hercoga otrā darba kabineta restaurāciju.<br />
Šī pasākuma nozīmību uzsvēra arī Valsts<br />
prezidenta un kultūras ministra, kā arī vairāku<br />
citu amatpersonu un, protams, Kurzemes<br />
prinča Ernsta Johana un viņa ģimenes<br />
klātbūtne.<br />
Pasākuma laikā lūgtajiem viesiem bija<br />
Līgums parakstīts!<br />
iespēja apskatīt pils telpas un to pašreizējās<br />
restaurācijas un konservācijas stadijas.<br />
Hercoga audienču kabinetā tika<br />
demonstrēta Kurzemes hercogienes Dorotejas<br />
kleita, kas šūta ar Borisa un Ināras Teterevu<br />
finansiālu atbalstu un ir roku darbs. Kleitas<br />
Hercogienes apartamenti<br />
Pēc restaurācijas un starpsienu atjaunošanas hercogienes<br />
telpām ir atdota to vēsturiskā funkcionālā<br />
nozīme, mākslinieciskā apdare un interjers, kādu to<br />
bija pierasts redzēt pilīs 18. gadsimtā.<br />
Apartamentu priekštelpa, atšķirībā no citām,<br />
bijusi balti krāsota ar baltiem sienu paneļiem. Telpas<br />
ziemeļrietumu stūrī līdz pārbūvei 1934. gadā atradusies<br />
zili apgleznoto podiņu krāsns. Pēc restaurācijas<br />
šajā telpā portretos un tabulās apskatāms Bīronu<br />
ģimenes ciltskoks, kā arī vitrīnā izvietotās ģimenes<br />
relikvijas.<br />
Ienākot hercogienes garderobē – priekštelpā,<br />
mājīguma sajūtu rada siltais, ķieģeļsarkanais<br />
apdrukāto tapešu tonis. Telpas stūrī iespējams<br />
ielūkoties caur kurtuves telpas durvīm un apskatīt<br />
18. gs. krāšņu kurināšanas principu, kad no vienas<br />
norobežotas telpas vienlaikus bija iespējams kurināt<br />
trīs krāsnis.<br />
No interjera priekšmetiem ievērības cienīgs ir<br />
lielais, 18. gadsimtā Francijā, Normandijā tapušais<br />
un kokgriezumiem rotātais drēbju skapis.<br />
<strong>Latvijas</strong> meistaru darinātajā 18. gs. vitrīnā<br />
apskatāmi Benignai Gotlībai veltīti priekšmeti un<br />
vēstules, piemēram, sudraba smiņķu kārbiņa, ko<br />
oriģināls redzams audienču kabinetā<br />
pie sienas esošajā F. H. Barizjena<br />
gleznā Kurzemes hercogiene Doroteja<br />
ar meitām Vilhelmīni un Paulīni.<br />
Pasākuma laikā svinīgi tika<br />
atklātas trīs hercogienes atjaunotās<br />
apartamentu telpas – priekštelpa,<br />
hercogienes garderobe un kabinets,<br />
kas, tāpat kā pārējās jau restaurētās<br />
telpas, ir veltītas Kurzemes hercogienei<br />
Benignai Gotlībai. Līdz ar to ir<br />
noslēgusies hercogienes telpu grupas<br />
restaurācija.<br />
Lielajā galerijā ar Rožu kūku<br />
iepriecināja SIA Pils A un S restorāna<br />
īpašniece Sanita Millere. Kūka<br />
tapusi sadarbībā ar franču pavāru<br />
B. Šeperonu, kas restorāna<br />
īpašniecei atklājis īpašo rožu<br />
ziedlapiņu karamelizēšanas<br />
paņēmienu. Praktisko rožu<br />
kūkas receptūru ar Jelgavas<br />
domes atbalstu palīdzēja<br />
izstrādāt Jelgavas amatu<br />
vidusskolas speciālisti.<br />
Pasākuma centrālais<br />
notikums bija svinīgā ceremonija<br />
pils Baltajā zālē, kur<br />
parakstīja līgumu par Borisa<br />
un Ināras Teterevu ziedojumu.<br />
Svinīgās daļas noslēgumā<br />
viesi varēja baudīt kameroperas<br />
Cephalus und Prokris uzvedumu<br />
baroka mūzikas ansambļa Collegium<br />
Musicum <strong>Riga</strong> izpildījumā diriģenta<br />
Māra Kupča vadībā. Operu 1779.<br />
gadā sarakstījis Kurzemes hercoga<br />
Pētera koncertmeistars Francs Ādams<br />
Feihtners.<br />
Ernsts Johans Bīrons dāvinājis Benignai<br />
Gotlībai jau kā savai līgavai 1722. gada 14.<br />
oktobrī.<br />
Šajā telpā vairākās fotokopijās redzami<br />
visi zināmie hercogienes Benignas portreti,<br />
kas, pretēji literatūrā sastopamajiem<br />
apgalvojumiem un baumām par viņas it<br />
kā neglīto ārieni, rāda, ka Benigna bijusi<br />
skaista un simpātiska sieviete.<br />
Hercogienes kabinetā redzams<br />
sievišķīgs interjers – 18. gs. vitrīnā izvietotas<br />
vairākas Meisenes porcelāna figūriņas,<br />
pie Dienvidvācijā darinātā rakstāmskapja<br />
varam iztēloties hercogieni rakstām vēstuli,<br />
tepat redzama ir arī porcelāna tintnīca,<br />
ražota Francijas manufaktūrā. Hercogienes<br />
lielo aizraušanos ar izšūšanu ilustrē šūšanas<br />
kastīte, kas ir 18. gadsimta Vācijas meistaru<br />
darbs. Garajos trimdas gados Benigna Gotlība<br />
izšuva tapetes, ar kurām vēlāk, pēc atgriešanās<br />
Kurzemē un Jelgavas pils celtniecības pabeigšanas,<br />
tika apvilktas sienas sarkanajam ķīniešu kabinetam<br />
Jelgavas pilī, kas kalpoja par nelielu atpūtas telpu.<br />
Hercogienes telpu austrumu puses anfilāde ir<br />
Hercogienes Dorotejas kleita<br />
Hercogienes guļamistaba<br />
Rožu kūka izraisa lielu interesi<br />
Hercogienes salonā<br />
bijusi saistīta ar hercogienes apartamentiem, lai<br />
galma dāmām būtu vieglāk pakalpot hercogienei<br />
visās telpās.<br />
Šobrīd šeit skatāma izstāde Mode Latvijā no 17.<br />
līdz 19. gadsimtam.<br />
6
Change language