Muzeju VĒSTNESIS - Riga - Latvijas Muzeju asociācija
Muzeju VĒSTNESIS - Riga - Latvijas Muzeju asociācija
Muzeju VĒSTNESIS - Riga - Latvijas Muzeju asociācija
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
Mana mīļā, dārgā dvēsele!<br />
Sandra Zobena, Memoriālo muzeju apvienības sabiedrisko attiecību speciāliste<br />
Raiņa un Aspazijas savstarpējā sarakste (1894–1929) –<br />
viena no četrām UNESCO programmas Pasaules atmiņa<br />
<strong>Latvijas</strong> nacionālā reģistra nominantēm<br />
Mana mīļā, dārgā<br />
dvēsele, mans saules<br />
stariņ, mana baltā<br />
puķu lapiņa! – Mans<br />
ilgotais! Mans spožais<br />
mīļais! – Mein Feuer,<br />
meine Seele! – Mein<br />
Lieblingssonnengoldchen!<br />
– Милый,<br />
милый, больная моя<br />
пташечка! – Lichtliebling,<br />
Goldfreude! –<br />
Моя милая, дорогая!<br />
Un tā joprojām...<br />
Jānis Pliekšāns – Elzai<br />
Rozenbergai, Iniņa<br />
– Lielajam Pūkam,<br />
Rainis – Aspazijai,<br />
Aspazija – Rainim...<br />
Rakstniecības,<br />
teātra un mūzikas<br />
kolekciju krātuvē<br />
glabājas apjomīga Raiņa un Aspazijas kolekcija – vairāk nekā 45 000<br />
vienību, tai skaitā korespondence – 14 420 vienību. Abu dzejnieku<br />
savstarpējo saraksti, ko pieteica nominācijai UNESCO programmas Pasaules<br />
atmiņa <strong>Latvijas</strong> nacionālajā reģistrā, veido 2499 vēstules latviešu,<br />
krievu un vācu valodā.<br />
Šī sarakste, kas aizsākusies līdz ar viņu iepazīšanos 1894. gadā un<br />
turpinājusies līdz Raiņa nāvei 1929. gadā, ir neaizstājams informācijas<br />
avots par norisēm abu dzejnieku radošajā biogrāfijā un personiskajā<br />
dzīvē un liecinājums par viņu attieksmi pret laikmeta kultūras un<br />
sociālajiem procesiem Latvijā, Eiropā un pasaulē. Tā ļauj izsekot<br />
arī Aspazijas un Raiņa būtiskajam ieguldījumam latviešu kultūras<br />
eiropeizēšanā un neatkarīgās <strong>Latvijas</strong> valsts tapšanā.<br />
Gatavojot pieteikumu nominācijai, Raiņa un Aspazijas muzejs (VA<br />
Memoriālo muzeju apvienība) un Rakstniecības, teātra un mūzikas<br />
kolekciju krātuve (VA Rakstniecības un mūzikas muzejs) pirmām kārtām<br />
vēlējās pievērst plašākas sabiedrības uzmanību unikālajām vērtībām, ko<br />
glabā muzeja krājums, un šo vērtību pētnieciskajam procesam.<br />
Divu pasaules mēroga radošu personību sarakste gan materiāla apjoma,<br />
gan satura ziņā ir unikāla parādība <strong>Latvijas</strong> kultūrā, kam arī pasaulē<br />
Sirds. Satikšanās. Putni Grafika, keramika,<br />
stikls Ģ.Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzejā<br />
Esmu dzimusi 1970. gadā Jelgavā. Manas skolas – Jelgavas 2.<br />
vidusskola, RLMV keramikas nodaļa un LMA keramikas nodaļa, Pētera<br />
Martinsona keramikas meistardarbnīca, maģistrantūra.<br />
Vislielāko PALDIES saku saviem vecākiem, ģimenei un mīļākajiem<br />
skolotājiem – manai mālu krustmātei Valdai Semanei un māksliniekam<br />
Uldim Rogam. Zinu, cik laba ir sajūta, daloties zināšanās ar saviem<br />
skolēniem. Esmu LMS un Jelgavas Mākslinieku biedrības biedre.<br />
Strādāju LLU, IMI un Dobeles Mākslas skolā, mācot dažādas<br />
mākslinieciskas pamatvērtības kompozīcijā un krāsu mācībā, stikla<br />
13<br />
Ivanda Spulle-Meiere<br />
grūti atrast analogu. Visas korespondences vienības ir abu dzejnieku<br />
rokraksti, kas garantē šī materiāla autentiskumu.<br />
Raiņa un Aspazijas savstarpējā sarakste (1894–1929) ietver <strong>Latvijas</strong><br />
vēsturē un kultūras attīstībā būtiskus posmus: Jaunās strāvas laiku 19.<br />
gs. beigās, nacionālās pašapziņas veidošanos un 1905. gada notikumus,<br />
pirmā pasaules kara gadus, patstāvīgas nacionālas valsts idejas tapšanu,<br />
attīstību un realizēšanos, neatkarīgās <strong>Latvijas</strong> valsts pastāvēšanas pirmo<br />
desmitgadi. Vēstules tapušas dažādos dzejnieku dzīves posmos Latvijā,<br />
Lietuvā, Krievijā un Šveicē un organiski ietver informāciju par norisēm<br />
atbilstīgajā reģionā, raksturojot paralēles un atšķirības saistībā ar Latviju.<br />
Šajā sarakstē «līdzdarbojas» arī simtiem, pat tūkstošiem abu dzejnieku<br />
laikabiedru (Rūdolfs Blaumanis, Kārlis Skalbe, Augusts Deglavs,<br />
Pēteris Stučka, Janis Jansons (Brauns), Miķelis Valters, Felikss Cielēns,<br />
Pauls Kalniņš, Biruta Skujeniece, Jēkabs Duburs u.c.), garabiedru (Gēte,<br />
Nīče, Šillers, Ibsens, Tolstojs, Dostojevskis u.c.), literāro varoņu un<br />
nevaroņu (Fausts, Verters, Pērs Gints, Šekspīra varoņi u.c.).<br />
Raiņa un Aspazijas sarakstes oriģināli un daļēji digitalizētā daļa<br />
pieejama Rakstniecības, teātra un mūzikas kolekciju krātuves lasītavā.<br />
Šobrīd turpinās visu šo vēstuļu ieskenēšana, lai apmeklētājiem būtu<br />
pieejama pilnīga šo vēstuļu digitālā kolekcija.<br />
Raiņa un Aspazijas savstarpējā korespondence nekad nav publicēta<br />
pilnā apjomā un interesentiem līdz šim nav bijusi pieejama kā vienots<br />
avots, proti, kā abu sarakstes partneru dialogs, kurā vēstule sekotu<br />
vēstulei, ļaujot pilnīgi izsekot tekstu savstarpējai sakarībai. Plašu<br />
publikāciju pērnā gadsimta otrajā pusē piedzīvojušas vienīgi Raiņa<br />
vēstules Aspazijai: tās iekļautas piecos (19.–23.) no trīsdesmit sējumiem<br />
dzejnieka Kopoto rakstu zinātniskajā izdevumā (1977–1986). Rakstos<br />
publicētas 829 epistulāras vienības, taču gandrīz 500 Raiņa vēstuļu<br />
palikušas ārpus tiem. Ar šiem pašiem informācijas ierobežojumiem<br />
jārēķinās arī interneta projekta Mākslīgā intelekta laboratorija<br />
lietotājiem, jo elektroniskā formā viņiem tiek piedāvāta vienīgi Raiņa<br />
Kopotajos rakstos publicētā korespondence.<br />
Raiņa un Aspazijas muzejā aizsākts darbs pie Raiņa un Aspazijas<br />
sarakstes sagatavošanas publicēšanai pilnā apjomā, resp., sniedzot<br />
lasītājam vēstuli pret vēstuli tās oriģinālvalodā un tulkojumā latviešu<br />
valodā, papildinot izdevumu ar zinātnisko aparātu (ievadapcere,<br />
komentāri, rādītāji u.c.) un bagātīgu fotomateriālu. Vācu valodā<br />
rakstīto vēstuļu atšifrēšanai un tulkošanai pieaicinātas: Dr. philol. Beata<br />
Paškevica (Vidzemes augstskola) un Dr. philol. Dzintra LeleRozentāle<br />
(Ventspils Augstskola), krieviski rakstīto vēstuļu valodas konsultācijai –<br />
rakstnieks Roalds Dobrovenskis.<br />
2011. gada sākumā Raiņa un Aspazijas mājā Rīgā plānota izstāde<br />
akcija, kas veltīta abu dzejnieku savstarpējai sarakstei. Ap šo pašu laiku<br />
klajā varētu nākt arī apjomīgās korespondences pirmais sējums.<br />
Abu dzejnieku savstarpējās sarakstes iekļaušana UNESCO programmas<br />
Pasaules atmiņa <strong>Latvijas</strong> nacionālajā reģistrā ir pagodinājums, īpaša<br />
iespēja aktualizēt šo mantojumu un apliecināt tā nacionālo nozīmību.<br />
apgleznošanā, veidošanā u.c. Izstādēs piedalos no 1990. gada, darbi<br />
eksponēti un atrodas kolekcijās Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, Zviedrijā,<br />
Taivānā, Japānā.<br />
Sirds. Satikšanās.<br />
Putni – tā nosaucu šīs<br />
noskaņas darbos, kas<br />
tapuši dažādos laika<br />
posmos un noskaņās.<br />
Patiesi piepildītās,<br />
gaišās un saulainās.<br />
Lai katram no<br />
jums savas iedvesmas<br />
krāsas, ilgu putni un<br />
vasaras taureņu sajūtas<br />
spārnos!
Change language