Latvijas zirnekĜu dzimtu noteicējs 1.attēls. ZirnekĜu morfoloăija. A ...

Latvijas zirnekĜu dzimtu noteicējs
ZirnekĜu noteicējs sastādīts ar mērėi uzlabot zirnekĜu dzimtu noteikšanas iespējas LU Bioloăijas fakultātes
studentiem Kolkas prakses laikā. Līdz šim latviešu valodā nav neviena mūsdienu prasībām atbilstoša zirnekĜu
noteicēja. Šis noteicējs ir sastādīts uz angĜu valodā iznākušā Lielbritānijas un ZiemeĜeiropas zirnekĜu noteicēja
(Roberts M.J. 1995) bāzes. Noteicēja sākumā ir doti zirnekĜu morfoloăiju, kā arī dzimuma un vecuma noteikšanu
paskaidrojoši attēli. Tālāk seko dzimtu noteikšanas tabula.
1.attēls. ZirnekĜu morfoloăija.
A – dorsālā puse, B – ventrālā puse, C – acu izvietojums, D – sānskats.

1 (2) Heliceras tikpat garas kā galvkrūtis,
masīvas, izstieptas uz priekšu, paredzētas
kustībām uz augšu un leju (3.att.).
Aizmugurējās tīmekĜa kārpiĦas sastāv no
3 posmiem (3.att.) Dzimta Atypidae
2 (1) Heliceras īsākas nekā galvkrūtis
(1.att.,B), paredzētas spīĜveida kustībām
uz iekšu un āru (1.att.,C). Aizmugurējās
tīmekĜa kārpiĦas sastāv ne vairāk kā no 2
posmiem.
3 (14) Vēdera ventrālajā pusē pirms tīmekĜa
kārpiĦām tīmekĜa lauks (4.att.), kas
tēviĦiem var būt reducēts. Mātītēm
4.kāju pāra viduspēdām ėemveidīgi
sakārtotu sariĦu rinda – kalamistrs
(4.att.).
4 (5) Acu izvietojums uz galvkrūtīm kā 5.att.,
A. Mātītes pilnīgi melnas, tēviĦiem
vēders spilgti sarkans ar melniem
plankumiem. Dzimta Eresidae
5 (4) Acu izvietojums un ėermeĦa krāsojums
savādāks.
6 (7) Visas acis izvietotas cieši kopā,
aizmugurējām mediālajām acīm
neregulāra forma (5.att.,B). Pieauguši
zirnekĜi 2-2.5mm gari, ėermenis tumši
dzeltens ar melnu rakstu.
Dzimtu noteikšanas tabula
Dzimta Oecobiidae
7 (6) Acu izvietojums un ėermeĦa krāsojums
savādāks.
8 (9) Priekšējās un aizmugurējās laterālās acis
novietotas tālu viena no otras (7.att.).
Skatoties no sāniem, 4. kāju pāra
viduspēda un kalamistrs ieliekts (7.att.).
Dzimta Uloboridae
9 (8) Priekšējās un aizmugurējās laterālās acis
novietotas tuvu viena otrai (6.att.).
10 (13) ĖermeĦa garums 5-15mm. Kalamistrs no
2 sariĦu rindām.
11 (12) Vēders ar vairāk vai mazāk izteiktu
zīmējumu. Dzimta Amaurobiidae
12 (11) Vēders dorsāli vienkārsaini pelēkbrūns
vai ar diviem pāriem gaišu plankumu.
Dzimta Titanoecidae
13 (10) ĖermeĦa garums līdz 4mm. Kalamistrs
no 1 sariĦu rindas. Dzimta Dictynidae
14 (3) Vēders bez tīmekĜa lauka. Mātītēm uz
4.kāju pāra viduspēdām kalamistra nav.
15 (22) Sešas acis.
16 (17) Ėermenis līdz 2mm garš, vienkrāsaini
dzeltens vai sarkans. Acis izvietotas
kompaktā grupā galvkrūšu priekšējā
malā (5.att.,C). Dzimta Oonopidae
17 (16) Ėermenis garāks par 3mm.
18 (19) Galvkrūtis gandrīz apaĜas (5.att.,D),
tikpat garas kā vēders. Viss ėermenis
dzeltens ar daudziem melniem
19 (18)
plankumiem. Dzimta Scytodidae
Galvkrūšu garums lielāks nekā platums,
galvkrūtis īsākas nekā vēders. ĖermeĦa
krāsojums savādāks.
2. attēls. ZirnekĜu dzimuma un vecuma noteikšana
3. attēls. Atypidae: A – acu izkārtojums, B, C –
galvkrūtis no sāniem, D – ėermenis ventrāli
4. attēls. Kalamistrs, tīmekĜa kārpiĦas ar tīmekĜa
lauku.

A B C D
E F G H
I J K L
M N O
5. attēls. Galvkrūšu forma un acu izvietojums. A – Eresidae, B – Oecobiidae , C – Oonopidae, D –
Scytodidae, E – Segestriidae, F – Dysderidae, G – Pholcidae, H – Salticidae, I –Zoridae, J – Oxyopidae, K –
Lycosidae, L – Heteropodidae, M – Thomisidae, N – Clubionidae, O - Liocranidae

6.attēls. Savstarpēji tuvu novietotas
priekšējās un aizmugurējās laterālās acis
7. attēls. Uloboridae dzimta. A, B – savstarpēji attālināti
novietotas priekšējās un laterālās acis, C - kalamistrs
20 (21) Visas acis izvietotas aplī galvkrūšu priekšējā malā (5.att.,F). Vēders vienkrāsains, bez raksta.
Dzimta Dysderidae
21 (20) Acis izvietotas trīs grupās galvkrūšu priekšējā malā, katrā grupā pa divām acīm (5.att.,E). Vēders
parasti ar vairāk vai mazāk izteiktu rakstu. Dzimta Segestriidae
22 (15) AstoĦas acis.
23 (24) Galvkrūtis gandrīz apaĜas, to garums aptvueni vienāds ar platumu (5.att.,G). Priekšējās mediālās
acis Ĝoti sīkas, pārējās acis lielākas un izvietotas divās grupās pa trim acīm (5.att.,G). Kājas Ĝoti
garas, pēdām sekundāra segmentācija. Telpās. Dzimta Pholcidae
24 (23) Galvkrūšu garums lielāks nekā to platums (piem., 5.att., H,I,J,K), galvkrūšu priekšējā daĜa bieži
šaurāka nekā aizmugurējā daĜa (piem., 5.att., I,K). Kājas īsākas.
25 (26) Galvkrūtis gandrīz četrstūrainas (5.att.,H). Acis izvietotas trīs rindās. Četras lielas priekšējās acis
(priekšējās mediālās acis īpaši lielas, vismaz 2-3 reizes lielākas par pārējām acīm), aiz tām
galvkrūšu perifērijā viens mazāku acu pāris, bet pirms tā Ĝoti grūti saskatāms sīku acu pāris (5.att.,
H). Dzimta Salticidae
26 (25) Galvkrūšu forma un acu izvietojums savādāks.
27 (28) Visas tīmekĜa kārpiĦas izvietotas vienā rindā (8.att.). Sīki, līdz 3mm gari zirnekĜi.
Dzimta Hahniidae
28 (27) TīmekĜa kārpiĦas nav izvietotas visas
vienā rindā.
29 (30) Priekšējās tīmekĜa kārpiĦas ievērojami
lielākas nekā pārējās (9.att.,A,B).
Priekšējās mediālās acis lielākas par
pārējām, aizmugurējās mediālās acis
30 (29)
mazas un ar neregulāru formu (9.att.,C).
Vēdera dorsālā puse tumša, ventrālā puse
gaiša. Dzimta Zodariidae
Priekšējās tīmekĜa kārpiĦas nav ievērojami
lielākas par pārējām. 8.attēls. Hahniidae dzimta.
31 (32) Raksturīgs sešstūrveida acu izvietojums,
priekšējās mediālās acis mazas un dažreiz
grūti saskatāmas no virspuses (5.att.,J).
Kājām Ĝoti gari dzelkšĦi.
Dzimta Oxyopidae
32 (31) Acu izvietojums savādāks. Kājām nav tik
daudz garu dzelkšĦu.
33 (34) Galvkrūšu priekšējā malā četras mazas,
pēc lieluma vienādas, no virspuses nereti
grūti ieraugāmas priekšējās acis. Aiz tām
divas ievērojami lielākas aizmugurējās
mediālās acis, vēl aiz tām tikpat lielas
aizmugurējās laterālās acis
9.attēls. Zodariidae dzimta.
(5.att.,K;10.att). Skatoties no virspuses
līnija, kas novilkta caur mediālo un laterālo aizmugurējo aci, šėērso ėermeĦa viduslīniju pirms
galvkrūtīm (10.att.). Dzimta Lycosidae
34 (33) Acu izvietojums savādāks.
35 (36) Galvkrūšu priekšējā malā četras mazas, pēc lieluma vienādas, no virspuses labi ieaugāmas
priekšējās acis. Aiz tām tikai nedaudz lielākas aizmugurējās mediālās acis, vēl aiz tām tikpat lielas
aizmugurējās laterālās acis. Skatoties no virspuses, līnija, kas novilta caur mediālo un laterālo
aizmugurējo aci, šėērso ėermeĦa viduslīniju uz galvkrūtīm vai tieši to priekšā (11.att.). ěoti lieli
zirnekĜi. Dzimta Pisauridae
36 (35) Acu izvietojums savādāks.

10. attēls. Dzimta Lycosidae. Acu izvietojums. 11.attēls. Dzimta Pisauridae. Acu izvietojums.
12. attēls. Dzimta Argyronetidae. 13.attēls. Dzimta Mimetidae.
14.attēls. Dzimta Agelenidae. A – TīmekĜa kārpiĦas,
B- pēdas ar atstāvošiem sariĦiem.
15. attēls. A – Tumšas acis uz gaišāka fona, B –
gaišas acis uz tumša fona.
37 (38) Priekšējās acis tikpat lielas kā aizmugurējās. Aizmugurējās acis izvietotas stipri izliektā rindā.
Visas acis samērā kompakti izvietotas, attālums starp acīm tikai nedaudz pārsniedz acu diametru
(5.att., I). Galvkrūtis gaiši dzeltenas ar dažām brūnām gareniskām joslām. Dzimta Zoridae
38 (37) Acu izvietojums savādāks.
39 (40) 3. un 4. kāju pāris atšėirībā no diviem pirmajiem kāju pāriem ar gariem, smalkiem sariĦiem
(12.att.). Dzimta Argyronetidae
40 (39) 3. un 4. kāju pāris ar tādiem pašiem sariĦiem kā pirmajiem diviem kāju pāriem.
41 (42) Skatoties no virspuses, 1. un 2. kāju pāris ar izliektiem sariĦiem. Skatoties no sāniem, viduspēdas
izliektas (13.att.). Dzimta Mimetidae
42 (41) Izliektu sariĦu uz 1. un 2. pāra kājām nav.
43 (44) Aizmugurējās tīmekĜa kārpiĦas lielākas nekā priekšējās un sastāv no diviem segmentiem. Mediālās
tīmekĜa kārpiĦas labi redzamas. Uz pēdām atstāvoši sariĦi (14.att.). Dzimta Agelenidae
44 (43) Aizmugurējās tīmekĜa kārpiĦas savādākas, uz pēdām atstāvošu sariĦu nav.
45 (48) Skatoties no virspuses, acis tumšas (15.att.,A). Bieži no ārpuses tās aptver gaiša josla.
46 (47) Aizmugurējā acu rinda izliekta (5.att., M), dažreiz aizmugurējās acis izvietotas taisnā līnijā, taču
nekad uz ieliektas līnijas. Raksturīga krabjveidīga ėermeĦa forma. Dzimta Thomisidae
47 (46) Aizmugurējā acu rinda nedaudz ieliekta (5.att.,L). Visas acis aptver gaiša josla. Mātītes pilnīgi
zaĜas, tēviĦiem uz vēdera viduslīnijas tuvumā un sānos sarkanas joslas. Dzimta Heteropodidae
48 (45) Skatoties no virspuses, acis gaišas (15.att.,B). Bieži no ārpuses tās aptver tumša pigmentēta josla.
49 (54) Pēdas ar trīs nagiem – viens augšējais nagu pāris un viens mediālais nags (16.att.,D,E,F).
50 (51) Priekšējās tīmekĜa kārpiĦas cilindriskas, nedaudz garākas par aizmugurējām tīmekĜa kārpiĦām un
novietotas atstatus viena no otras, starp tām labi redzamas mediālās tīmekĜa kārpiĦas.
Aizmugurējām mediālajām acīm bieži neregulāra forma (17.att.). Dzimta Gnaphosidae
51 (50) Priekšējās tīmekĜa kārpiĦas cilindriskas vai nedaudz koniskas, novietotas tuvu viena otrai, mediālās
tīmekĜa kārpiĦas nav redzamas. Aizmugurējās mediālās acis apaĜas (18.att.).

17.attēls. Dzimta Gnaphosidae. Augšējā pusē
galvkrūtis ar acu izvietojumu, apakšējā pusē – vēdera
ventrālā puse ar tīmekĜa kārpiĦām.
19.attēls. Apakšlūpas forma. A – Clubionidae, B –
Liocarnidae
16.attēls. Dažādu zirnekĜu dzimtu nagi.
18.attēls. Augšējā pusē galvkrūtis ar acu izvietojumu,
apakšējā pusē – vēdera ventrālā puse ar tīmekĜa
kārpiĦām.
20.attēls. Apakšlūpas forma. A – Nesticidae, B –
Theridiidae.
21.attēls. Ėemveidīgi sakārtoti zāăveida sariĦi. 22.attēls. Galvkrūtis ar acīm un heliceras no priekšpuses.
A- Araneidae, B – Linyphiidae.
52 (53) Apakšlūpa garāka nekā plata (19.att.,A). Acu
grupas kopējais platums vismaz tikpat liels kā
puse no galvkrūšu platuma to platākajā vietā
(5.att.,N). Dzimta Clubionidae
53 (52) Apakšlūpa tikpat gara cik plata (19.att.,B). Acu
grupas kopējais platums mazāks par pusi no
galvkrūšu platuma to platākajā vietā (5.att.,O).
Dzimta Liocranidae
54 (49) Pēdas ar diviem nagiem, kurus nereti ietver
sariĦu grupa (16.att., A,B,C).
55 (58) 4. kāju pāra pēdas ar ėemveidīgi sakārtotiem
zāăveida sariĦiem (21.att.). Kājām maz
dzelkšĦu – viens līdz divi uz katras patellas, divi
uz katra stilba. Uz ciskas dzelkšĦu nav.
Lielākajai daĜai sugu vēders ar zīmējumu, vai
vismaz dažām gaišām līnijām.
56 (57) Apakšlūpa kā 20.att.A. Dzimta Nesticidae
57 (56) Apakšlūpa kā 20.att.B. Dzimta Theridiidae
23. attēls. Dažādu dzimtu apakšžokĜi. A,B –
garums pārsniedz platumu, C,D – garums tikai
nedaudz pārsniedz platumu.
58 (55) 4. kāju pāra pēdas bez ėemveidīgi sakārtotiem zāăveida sariĦiem. Vēders vienkrāsains, bez
zīmējuma. Ja zīmējums tomēr ir, tad uz kājām ir daudz dzelkšĦu un vismaz viens uz katras ciskas.

59 (60) ApakšžokĜi daudz garāki nekā to platums (23.att., A,B). Dzimta Tetragnathidae
60 (59) ApakšžokĜi nav garāki vai tikai nedaudz garāki par to platumu (23.att. C,D).
61 (62) Līdz 3mm gari zirnekĜi. Lodveidīgs vēders ar sudrabotu krāsojumu. Pirmā kāju pāra ciskas,
skatoties no sāniem, divas reizes platākas nekā ceturtā kāju pāra ciskas.
Dzimta Theridiosomatidae
62 (61) Parasti ėermeĦa garums pārsniedz 3mm, iepriekš minētās morfoloăiskās pazīmes savādākas vai
nekad nav novērojamas visas vienlaicīgi.
63 (64) Skatoties no priekšpuses, sejas augstums nav lielāks par divkāršu priekšējo acu diametru
(22.att.,A). Dzimta Araneidae
64 (63) Skatoties no priekšpuses, sejas augstums ievēojami lielāks par divkāršu priekšējo acu diametru
(22.att.,B). Dzimta Linyphiidae