05.06.2013 Views

NORAKSTS Lieta Nr. A 42613909 A 6139-09/21 SPRIEDUMS ...

NORAKSTS Lieta Nr. A 42613909 A 6139-09/21 SPRIEDUMS ...

NORAKSTS Lieta Nr. A 42613909 A 6139-09/21 SPRIEDUMS ...

SHOW MORE
SHOW LESS

Create successful ePaper yourself

Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.

<strong>SPRIEDUMS</strong><br />

Latvijas tautas vārdā<br />

<strong>NORAKSTS</strong><br />

<strong>Lieta</strong> <strong>Nr</strong>. A <strong>42<strong>6139</strong><strong>09</strong></strong><br />

A <strong>6139</strong>-<strong>09</strong>/<strong>21</strong><br />

Rīgā, 20<strong>09</strong>.gada 26.novembrī<br />

Administratīvā rajona tiesa<br />

šādā sastāvā: tiesnese I.Petrovska<br />

saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 114.panta pirmo daļu rakstveida procesā izskatīja<br />

administratīvo lietu, kas ierosināta pēc D.K. (p.k. /personas kods/) pieteikuma par Rīgas<br />

pašvaldības policijas Ceļu policijas pārvaldes 2008.gada 17.novembra lēmuma <strong>Nr</strong>. D57/10-<br />

6/2506 atcelšanu.<br />

Aprakstošā daļa<br />

[1] Administratīvajā rajona tiesā 20<strong>09</strong>.gada 14.janvārī ierosināta administratīvā lieta<br />

D.K. (turpmāk – pieteicējs) pieteikumā par Rīgas pašvaldības policijas Ceļu policijas pārvaldes<br />

(turpmāk – atbildētājs) 2008.gada 17.novembra lēmuma <strong>Nr</strong>. D57/10-6/2506 (turpmāk –<br />

Lēmums) atcelšanu.<br />

[2] No lietas materiāliem secināms, ka:<br />

[2.1] 2008.gada 1.oktobrī tika fiksēts, ka transporta līdzeklis ar valsts reģistrācijas<br />

numuru /reģistrācijas numurs/ ir novietots stāvēšanai pie Tomsona ielas 33a.nama, Rīgā,<br />

pārkāpjot Ministru kabineta 2004.gada 29.jūnija noteikumu <strong>Nr</strong>.571 „Ceļu satiksmes<br />

noteikumu” (turpmāk – CSN) 136.2.punktu, par ko ir paredzēta atbildība Latvijas<br />

Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – LAPK) 149. 10 panta piektās daļas 4.punktā.<br />

Par pārkāpumu Rīgas pašvaldības policijas Ceļu policijas pārvaldes inspektors sastādīja<br />

administratīvā pārkāpuma protokolu - paziņojumu <strong>Nr</strong>.D57 106801750 (turpmāk –Protokols), ar<br />

kuru transportlīdzekļa vadītajam uzlika naudas sodu 30 latu apmērā.<br />

[2.2] Pieteicējs apstrīdēja Protokolu atbildētājam.<br />

[2.3] 2008.gada 17.novembrī Atbildētājs ar Lēmumu atstāja negrozītu 2008.gada<br />

1.oktobrī Protokolā pieņemto lēmumu.<br />

[3] Uzskatot Lēmumu par nepamatotu, pieteicējs iesniedza pieteikumu tiesā. Savā<br />

pieteikumā un pieteikuma papildinājumos pieteicējs nepiekrīt Lēmumam un norāda, ka<br />

pieteicēja novietotā automašīna nevarēja traucēt pārvietoties gājējiem, jo nebija novietota uz<br />

ietves, un tādejādi pieteicējs nav pārkāpis CSN 136.2.punktu.<br />

[3.1] Pieteicējs paskaidro, ka automašīnu bija novietojis savas mājas iekšpagalmā pie<br />

mājas sienas, kā to dara katru vakaru. Saskaņā ar Rīgas domes saistošajiem noteikumiem<br />

iekšpagalms ir ārtelpa daudzdzīvokļu dzīvojamo mikrorajonu apbūvē, kuru iezīmē brīvstāvošu<br />

vai savienotu namu izvietojums un kas paredzēta uz pagalmu attiecināmo iedzīvotāju<br />

rekreācijas un saimniecisko funkciju nodrošināšanai. Saimnieciskās funkcijas ietver<br />

piebraucamos ceļus ar autostāvvietām, atkritumu konteineru laukumus, nojumes veļas<br />

žāvēšanai. Tā kā minētajā autostāvvietā nav iezīmētas vietas auto stāvēšanai, tad auto<br />

novietošana notiek atbraukšanas kārtībā. Pie tam visiem, kam ir tiesības šeit novietot savu auto<br />

ir izdotas caurlaides.<br />

[3.2] Saskaņā ar CSN ietve ir ceļa daļa, kas paredzēta gājējiem. Ietve piekļaujas<br />

brauktuvei vai ir atdalīta no tās. Tādejādi pieteicējs uzskata, ka viņa automašīna stāvēja nevis


2<br />

uz ietves, bet iekšpagalmā. Auto novietošanai minētajā iekšpagalmā pieteicējs ir saņēmis<br />

atļauju <strong>Nr</strong>.<strong>21</strong>, ko bija novietojis automašīnā uz priekšējā paneļa.<br />

[4] Administratīvajā rajona tiesā 20<strong>09</strong>.gada 30.martā saņemti atbildētāja rakstveida<br />

paskaidrojumi. Atbildētājs pieteikumu neatzīst un uzskata par nepamatotu balstoties uz<br />

Lēmumā un tālāk minētajiem argumentiem.<br />

[4.1] Lietā nav strīda par lietas faktiskajiem apstākļiem un ceļa zīmju izvietojumu. No<br />

lietas materiālos esošajām fotogrāfijām redzams, ka pieteicējs novietojis transportlīdzekli uz<br />

ietves, līdz ar ko ir traucēta gājēju pārvietošanās. Ņemot vērā to, ka ietve visā tās platumā ir<br />

paredzēta gājējiem, tad transportlīdzekļa atrašanās uz ietves vietās, kur tas nav atļauts ir<br />

uzskatāma par gājēju pārvietošanos traucējošu. Turklāt gājējs ir arī persona ratiņkrēslos vai<br />

persona, kas stumj kravu. Konkrētajā gadījumā pieteicējs ir pārkāpis CSN 136.2.punktu, kurā ir<br />

noteikts vispārīgs aizliegums novietot transportlīdzekli vietās, kur tas traucē gājēju<br />

pārvietošanos vai citu transportlīdzekļu braukšanu. Pārkāpums ir izdarīts ar brīdi, kad<br />

transportlīdzeklis tiek apturēts attiecīgajā vieta.<br />

[4.2] No lietas materiāliem redzams, ka pieteicēja transportlīdzeklis ne tikai traucē<br />

gājēju pārvietošanos, bet arī citu transportlīdzekļu iebraukšanu garāžā. Protokolā ir norādīta<br />

persona un viņas telefona numurs, kurai traucējis pieteicēja transportlīdzeklis.<br />

Saskaņā ar CSN 1.40.punktu par stāvēšanu tiek uzskatīta transportlīdzekļa apturēšana:<br />

1) ja tā nav saistīta ar pasažieru iekāpšanu transportlīdzeklī vai izkāpšanu no tā;<br />

2) ja tā nav saistīta ar kravas iekraušanu transportlīdzeklī vai izkraušanu no tā;<br />

3) uz laiku, kas pārsniedz piecas minūtes:<br />

a. ja tā ir saistīta ar pasažieru iekāpšanu transportlīdzeklī vai izkāpšanu no tā;<br />

b. ja tā ir saistīta ar kravas iekraušanu transportlīdzeklī vai izkraušanu no tā.<br />

No minētās tiesību normas izriet, ka transportlīdzekļa stāvēšana ir transportlīdzekļa<br />

jebkura apturēšana neatkarīgi no apturēšanas laika. Tajā pašā laikā, likumdevējs ir noteicis trīs<br />

izņēmuma gadījumus, kad transportlīdzekļa apturēšana nav uzskatāma par stāvēšanu. Šie<br />

izņēmuma gadījumi ir saistīti ar konkrētu aktīvu darbību veikšanu, t.i. pasažieru iekāpšanu<br />

transportlīdzeklī vai izkāpšanu no tā, vai kravas iekraušanu transportlīdzeklī vai izkraušanu no<br />

tā. Lai konstatētu attiecīgo izņēmuma gadījumu, ir jākonstatē, ka no transportlīdzekļa izkāpj<br />

vai iekāpj pasažieri vai transportlīdzeklī iekrauj vai izkrauj kravu. Attiecīgās darbības netika<br />

konstatētas, līdz ar ko pamatoti tika sastādīts Protokols un pieņemts lēmums.<br />

[5] Administratīvajā rajona tiesā 20<strong>09</strong>.gada <strong>21</strong>.jūlijā saņemts pieteicēja iesniegums,<br />

kurā pieteicējs sniedz papildus paskaidrojumus, kā arī izsaka piekrišanu lietu skatīt rakstveida<br />

procesā (lietas lapa 24).<br />

Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 114.panta pirmo daļu tiesa var izspriest lietu<br />

bez tiesas sēdes, ja lietā esošie materiāli ir pietiekami un tam rakstveidā ir piekritis pieteicējs.<br />

Tiesa, pārbaudījusi lietas materiālus, atzīst, ka lietā esošie dokumenti ir pietiekami, lai<br />

izskatītu lietu rakstveida procesā, tādējādi tiesa atzīst, ka lietu iespējams izskatīt rakstveida<br />

procesā.<br />

Motīvu daļa<br />

[6] Tiesa, rakstveida procesā izvērtējot lietas apstākļus un lietā esošos pierādījumus<br />

kopsakarā ar procesa dalībnieku lietā iesniegtajiem rakstveida paskaidrojumiem, secina, ka<br />

pieteikums ir noraidāms turpmāk minēto apsvērumu dēļ.<br />

[7] Lēmums, pamatojoties uz kuru pieteicējs sodīta saskaņā ar LAPK 149. 10 panta<br />

piektās daļas 4.punktu, ir personai, konkrēti pieteicējam, nelabvēlīgs administratīvs akts.<br />

Savukārt administratīvā akta, kurā uzlikts administratīvais sods, izdošana saistīta ar<br />

noteikta procesa, kas noteikts Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, ievērošanu.


3<br />

Saskaņā ar LAPK 8.panta pirmo daļu persona, kura izdarījusi administratīvo<br />

pārkāpumu, ir atbildīga saskaņā ar likumu, kas ir spēkā pārkāpuma izdarīšanas laikā un vietā.<br />

Līdz ar to spriedumā LAPK normas, kas paredz atbildību par administratīvo pārkāpumu, ir<br />

izteiktas likuma redakcijā, kas bija spēkā administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanas laikā.<br />

[8] Tiesa konstatē, ka ar pārsūdzēto Lēmumu atbildētājs atstājis negrozītu Protokolu par<br />

CSN 136.2.punktā noteikto prasību neievērošanu un pieteicēja saukšanu pie administratīvās<br />

atbildības pēc 149. 10 panta piektās daļas 4.punkta, bet sūdzību noraidījis.<br />

Tādējādi tiesai jānoskaidro, vai pieteicējs ir pārkāpis CSN 136.2.punktā noteiktās<br />

prasības un atbildētājs Lēmumu ir pieņēmis pamatoti.<br />

[9] CSN 136.2.punkts nosaka, ka aizliegts stāvēt vietās, kur stāvošs transportlīdzeklis<br />

neļauj braukt (iebraukt vai izbraukt) citiem transportlīdzekļiem vai traucē gājēju pārvietošanos.<br />

Saskaņā ar LAPK 149. 10 panta piektās daļas 4.punktu par stāvēšanu vietās, kur<br />

transportlīdzeklis neļauj braukt (iebraukt vai izbraukt) citiem transportlīdzekļiem vai traucē<br />

gājēju pārvietošanos, uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam 30 latu apmērā.<br />

Tādējādi, lai personu sauktu pie administratīvās atbildības atbilstoši šai tiesību normai,<br />

nepieciešams konstatēt, ka persona transportlīdzekli novietojusi stāvēšanai vietā, kur<br />

transportlīdzeklis neļauj iebraukt vai izbraukt citiem transportlīdzekļiem, vai traucē gājēju<br />

pārvietošanos.<br />

[10] Lietā nav strīda par to, ka 2008.gada 1.oktobrī ap pulksten 20:49 automašīna<br />

Mazda ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/ bija novietota stāvēšanai Rīgā pie<br />

Tomsona ielas 33a nama.<br />

Lietā ir strīds par to, vai, novietojot automašīnu minētajā vietā, pieteicējs pārkāpis CSN<br />

136.2.punktā noteiktās prasības, un līdz ar to, vai ir izdarījis LAPK 149. 10 panta piektās daļas<br />

4.punktā paredzēto administratīvo pārkāpumu.<br />

[11] Saskaņā ar LAPK 243.panta pirmo daļu pierādījumi administratīvā pārkāpuma<br />

lietā ir jebkuri fakti, uz kuru pamata institūcijas (amatpersonas) likumā noteiktajā kārtībā<br />

nosaka administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību, pie administratīvās atbildības<br />

sauktās personas vainu un citus apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā.<br />

Saskaņā ar šā panta otro daļu, pirmajā daļā minētos faktus cita starp konstatē ar<br />

protokolu par administratīvo pārkāpumu, ar tās personas paskaidrojumiem, kuru sauc pie<br />

administratīvās atbildības, ar liecinieku liecībām un citiem dokumentiem, kā arī pārkāpumus<br />

fiksējošiem tehniskiem līdzekļiem (braukšanas ātruma noteikšanas mērierīces, mērierīces<br />

alkohola koncentrācijas noteikšanai izelpotajā gaisā, foto, video u.tml.).<br />

Tātad, par pierādījumiem administratīvā pārkāpuma lietā var kalpot protokoli, personas<br />

paskaidrojumi, liecinieku liecības, policijas darbinieku sastādītie ziņojumi, fotouzņēmumi un<br />

tml.<br />

Ar lietas materiāliem tiesa konstatē turpmāk norādītos pierādījumus:<br />

[11.1] 2008.gada 1.oktobrī tika sastādīts Protokols, kurā fiksēts, ka transporta līdzeklis<br />

ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/ ir novietots stāvēšanai pie Tomsona ielas<br />

33a.nama, Rīgā, pārkāpjot CSN 136.2.punktu, par ko ir paredzēta atbildība LAPK149. 10 panta<br />

piektās daļas 4.punktā, un transportlīdzekļa vadītajam uzlika naudas sodu 30 latu apmērā.<br />

(lietas lapa 13)<br />

[11.2] Pārkāpuma vietā un brīdī uzņemtās fotoguzņēmumi. (lietas lapa 20)<br />

[11.3] Pieteicēja apstrīdēšanas iesniegums, kurā norādīts, ka Protokolā ir norādīta<br />

nepareiza pārkāpuma izdarīšanas adrese un pieteicēja novietotā automašīna nevarēja nevienu<br />

traucēt. Turklāt pieteicējam ir izsniegta caurlaide, kas dod tiesības novietot stāvēšanai<br />

automašīnu minētajā pagalmā. (lietas lapa 12)


4<br />

[11.4] Atbildētāja ar Lēmumu, ar kuru nolēma atstāt negrozītu Protokolā pieņemto<br />

lēmumu. (lietas lapa 15-17)<br />

[12] Tiesa, novērtējot lietā esošos pierādījumus, proti, Protokolu un lēmumu, kā arī tam<br />

pievienotos automašīnas Mazda ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/<br />

fotouzņēmumus, atzīst, ka ar tiem ir pierādīts fakts, ka 2008.gada 1.oktobrī plkst.20:49<br />

automašīna bija novietota Rīgā pie Tomsona ielas 33a nama tā, ka traucēja citiem<br />

transportlīdzekļiem un gājēju pārvietošanos. Turklāt no fotouzņēmumiem nepārprotami ir<br />

konstatējams, ka pieteicēja automašīna atrodas piemājas ceļa, pilnībā liedzot citiem<br />

transportlīdzekļiem iebraukt mājas pagalmā, kā arī gājējiem pārvietoties pa to, proti, no<br />

fotouzņēmumiem redzams, ka pieteicēja automašīna liedz iebraukt pagalmā pašvaldības<br />

policijas dienesta automašīnai, kā arī no lietas materiāliem izriet, ka pieteicēja automašīna ir<br />

liegusi iebraukt mājas pagalmā A.Č. vadītajai automašīnai.<br />

Vienlaicīgi tiesa arī atzīst par pamatotu atbildētāja argumentu, ka pie konkrētajiem<br />

apstākļiem ir ievērojami traucēta arī gājēju pārvietošanās, turklāt gājējiem ar bērnu ratiņiem,<br />

gājējiem ratiņkrēslā utml. konkrētajos apstākļos vispār nav iespējams tikt pagalmā.<br />

[13] Pieteicējs sūdzībā norādījis, ka automašīna nebija novietota tā, lai traucētu citiem<br />

transportlīdzekļiem vai gājēju pārvietošanos, kam arī nav pierādījumu.<br />

Minēto pieteicēja argumentu tiesa noraida kā nepamatotu, jo no lietas materiāliem ir<br />

konstatējams, ka pašvaldības policija bija saņēmusi izsaukumu par to, ka konkrēta persona<br />

nevar iebraukt ar savu transportlīdzekli nama pagalmā, jo pieteicēja novietotais<br />

transportlīdzeklis ir novietots tā, ka traucē citu transportlīdzekļu kustību un gājēju<br />

pārvietošanos.<br />

Izbraucot uz notikuma vietu, pašvaldības policijas inspektori ir fiksējuši ar<br />

fotouzņēmumiem faktisko situāciju, kā arī Protokola oriģinālā ir fiksēts tās personas vārds un<br />

telefona numurs, kura pašvaldības policiju ir izsaukusi, no rādot, ka pieteicēja automašīnu<br />

neļauj iebraukt garāžā.<br />

Tādējādi tiesa atzīst, ka konkrētajā lietā ir pierādīts, ka pieteicēja stāvēšanai novietotā<br />

automašīna traucēja citu transportlīdzekļu, kā arī gājēju pārvietošanos, līdz ar to pieteicēja<br />

apgalvojums par gājēju liecību nepieciešamību ir nepamatots un noraidāms.<br />

[14] Saskaņā ar LAPK 32.pantu sodu par administratīvo pārkāpumu uzliek ietvaros, ko<br />

nosaka normatīvais akts, kurā paredzēta atbildība par izdarīto pārkāpumu, stingrā saskaņā ar šo<br />

kodeksu un citiem aktiem par administratīvajiem pārkāpumiem.<br />

Saskaņā ar LAPK 149. 10 panta piektās daļas 4.punktu par stāvēšanu vietās, kur<br />

transportlīdzeklis neļauj braukt (iebraukt vai izbraukt) citiem transportlīdzekļiem vai traucē<br />

gājēju pārvietošanos, uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam 30 latu apmērā.<br />

Citētā tiesību norma imperatīvi nosaka soda apmēru par izdarīto administratīvo<br />

pārkāpumu. Tas nozīmē, ka likumdevējs jau ir izdarījis lietderības apsvērumus un paredzējis,<br />

ka par šādu ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu ir piemērojams konkrēts soda naudas<br />

apmērs. Līdz ar to iestādei vai amatpersonai, kura pieņem lēmumu, šādā gadījumā nav pamata<br />

veikt lietderības apsvērumus ar mērķi pieņemt individuāla satura lēmumus attiecībā uz soda<br />

apmēra noteikšanu. Pamats personas sodīšanai šādas tiesību normas kontekstā ir administratīvā<br />

pārkāpuma sastāva esamība.<br />

Lietā nav konstatējami apstākļi, kas varētu būt par pamatu pieteicēja atbrīvošanai no<br />

administratīvās atbildības vispār vai soda samazināšanai zem piemērojamajā tiesību normā<br />

paredzētās sankcijas – normatīvie akti šādu iespēju neparedz.<br />

[15] Ņemot vērā iepriekš konstatēto, tiesa secina, ka administratīvā soda piemērošanā<br />

atbildētājs ievērojis LAPK noteikto lietvedību administratīvo pārkāpumu lietās. Atbildētājs,


5<br />

atkārtoti izskatot lietu pēc būtības, ir izvērtējis izdarīto pārkāpumu un pierādījumus<br />

administratīvā pārkāpuma lietā.<br />

Tiesa atzīst, ka Lēmums pieņemts, izvērtējot lietā esošos pierādījumus un no tiem<br />

izrietošos loģiskos secinājumus. Lēmums atbilst Administratīvā procesa likuma un LAPK<br />

noteikumiem, izdots ievērojot procesuālos un formālos priekšnoteikumus un materiālo tiesību<br />

normas, tādēļ tiesai nav pamata to atcelt.<br />

Ievērojot minēto, tiesa atzīst, ka atbildētāja Lēmums ir tiesisks un pamatots, bet<br />

pieteikums ir noraidāms.<br />

Rezolutīvā daļa<br />

Pamatojoties uz LAPK 286.panta pirmās daļas 1.punktu Administratīvā rajona tiesa<br />

nosprieda<br />

atstāt negrozītu Rīgas pašvaldības policijas Ceļu policijas pārvaldes 2008.gada<br />

17.novembra lēmumu <strong>Nr</strong>. D57/10-6/2506.<br />

Noraidīt D.K. pieteikumu par Rīgas pašvaldības policijas Ceļu policijas pārvaldes<br />

2008.gada 17.novembra lēmuma <strong>Nr</strong>. D57/10-6/2506 atcelšanu.<br />

Tiesas spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā divdesmit dienu laikā no<br />

tā sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu<br />

namā.<br />

Tiesnese (paraksts) I.Petrovska<br />

<strong>NORAKSTS</strong> PAREIZS<br />

Administratīvās rajona tiesas<br />

tiesnese_______________I.Petrovska<br />

Rīgā, 20<strong>09</strong>.gada 26.novembrī.

Hooray! Your file is uploaded and ready to be published.

Saved successfully!

Ooh no, something went wrong!