NORAKSTS Lieta Nr. A 42613909 A 6139-09/21 SPRIEDUMS ...
NORAKSTS Lieta Nr. A 42613909 A 6139-09/21 SPRIEDUMS ...
NORAKSTS Lieta Nr. A 42613909 A 6139-09/21 SPRIEDUMS ...
Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
<strong>SPRIEDUMS</strong><br />
Latvijas tautas vārdā<br />
<strong>NORAKSTS</strong><br />
<strong>Lieta</strong> <strong>Nr</strong>. A <strong>42<strong>6139</strong><strong>09</strong></strong><br />
A <strong>6139</strong>-<strong>09</strong>/<strong>21</strong><br />
Rīgā, 20<strong>09</strong>.gada 26.novembrī<br />
Administratīvā rajona tiesa<br />
šādā sastāvā: tiesnese I.Petrovska<br />
saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 114.panta pirmo daļu rakstveida procesā izskatīja<br />
administratīvo lietu, kas ierosināta pēc D.K. (p.k. /personas kods/) pieteikuma par Rīgas<br />
pašvaldības policijas Ceļu policijas pārvaldes 2008.gada 17.novembra lēmuma <strong>Nr</strong>. D57/10-<br />
6/2506 atcelšanu.<br />
Aprakstošā daļa<br />
[1] Administratīvajā rajona tiesā 20<strong>09</strong>.gada 14.janvārī ierosināta administratīvā lieta<br />
D.K. (turpmāk – pieteicējs) pieteikumā par Rīgas pašvaldības policijas Ceļu policijas pārvaldes<br />
(turpmāk – atbildētājs) 2008.gada 17.novembra lēmuma <strong>Nr</strong>. D57/10-6/2506 (turpmāk –<br />
Lēmums) atcelšanu.<br />
[2] No lietas materiāliem secināms, ka:<br />
[2.1] 2008.gada 1.oktobrī tika fiksēts, ka transporta līdzeklis ar valsts reģistrācijas<br />
numuru /reģistrācijas numurs/ ir novietots stāvēšanai pie Tomsona ielas 33a.nama, Rīgā,<br />
pārkāpjot Ministru kabineta 2004.gada 29.jūnija noteikumu <strong>Nr</strong>.571 „Ceļu satiksmes<br />
noteikumu” (turpmāk – CSN) 136.2.punktu, par ko ir paredzēta atbildība Latvijas<br />
Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – LAPK) 149. 10 panta piektās daļas 4.punktā.<br />
Par pārkāpumu Rīgas pašvaldības policijas Ceļu policijas pārvaldes inspektors sastādīja<br />
administratīvā pārkāpuma protokolu - paziņojumu <strong>Nr</strong>.D57 106801750 (turpmāk –Protokols), ar<br />
kuru transportlīdzekļa vadītajam uzlika naudas sodu 30 latu apmērā.<br />
[2.2] Pieteicējs apstrīdēja Protokolu atbildētājam.<br />
[2.3] 2008.gada 17.novembrī Atbildētājs ar Lēmumu atstāja negrozītu 2008.gada<br />
1.oktobrī Protokolā pieņemto lēmumu.<br />
[3] Uzskatot Lēmumu par nepamatotu, pieteicējs iesniedza pieteikumu tiesā. Savā<br />
pieteikumā un pieteikuma papildinājumos pieteicējs nepiekrīt Lēmumam un norāda, ka<br />
pieteicēja novietotā automašīna nevarēja traucēt pārvietoties gājējiem, jo nebija novietota uz<br />
ietves, un tādejādi pieteicējs nav pārkāpis CSN 136.2.punktu.<br />
[3.1] Pieteicējs paskaidro, ka automašīnu bija novietojis savas mājas iekšpagalmā pie<br />
mājas sienas, kā to dara katru vakaru. Saskaņā ar Rīgas domes saistošajiem noteikumiem<br />
iekšpagalms ir ārtelpa daudzdzīvokļu dzīvojamo mikrorajonu apbūvē, kuru iezīmē brīvstāvošu<br />
vai savienotu namu izvietojums un kas paredzēta uz pagalmu attiecināmo iedzīvotāju<br />
rekreācijas un saimniecisko funkciju nodrošināšanai. Saimnieciskās funkcijas ietver<br />
piebraucamos ceļus ar autostāvvietām, atkritumu konteineru laukumus, nojumes veļas<br />
žāvēšanai. Tā kā minētajā autostāvvietā nav iezīmētas vietas auto stāvēšanai, tad auto<br />
novietošana notiek atbraukšanas kārtībā. Pie tam visiem, kam ir tiesības šeit novietot savu auto<br />
ir izdotas caurlaides.<br />
[3.2] Saskaņā ar CSN ietve ir ceļa daļa, kas paredzēta gājējiem. Ietve piekļaujas<br />
brauktuvei vai ir atdalīta no tās. Tādejādi pieteicējs uzskata, ka viņa automašīna stāvēja nevis
2<br />
uz ietves, bet iekšpagalmā. Auto novietošanai minētajā iekšpagalmā pieteicējs ir saņēmis<br />
atļauju <strong>Nr</strong>.<strong>21</strong>, ko bija novietojis automašīnā uz priekšējā paneļa.<br />
[4] Administratīvajā rajona tiesā 20<strong>09</strong>.gada 30.martā saņemti atbildētāja rakstveida<br />
paskaidrojumi. Atbildētājs pieteikumu neatzīst un uzskata par nepamatotu balstoties uz<br />
Lēmumā un tālāk minētajiem argumentiem.<br />
[4.1] Lietā nav strīda par lietas faktiskajiem apstākļiem un ceļa zīmju izvietojumu. No<br />
lietas materiālos esošajām fotogrāfijām redzams, ka pieteicējs novietojis transportlīdzekli uz<br />
ietves, līdz ar ko ir traucēta gājēju pārvietošanās. Ņemot vērā to, ka ietve visā tās platumā ir<br />
paredzēta gājējiem, tad transportlīdzekļa atrašanās uz ietves vietās, kur tas nav atļauts ir<br />
uzskatāma par gājēju pārvietošanos traucējošu. Turklāt gājējs ir arī persona ratiņkrēslos vai<br />
persona, kas stumj kravu. Konkrētajā gadījumā pieteicējs ir pārkāpis CSN 136.2.punktu, kurā ir<br />
noteikts vispārīgs aizliegums novietot transportlīdzekli vietās, kur tas traucē gājēju<br />
pārvietošanos vai citu transportlīdzekļu braukšanu. Pārkāpums ir izdarīts ar brīdi, kad<br />
transportlīdzeklis tiek apturēts attiecīgajā vieta.<br />
[4.2] No lietas materiāliem redzams, ka pieteicēja transportlīdzeklis ne tikai traucē<br />
gājēju pārvietošanos, bet arī citu transportlīdzekļu iebraukšanu garāžā. Protokolā ir norādīta<br />
persona un viņas telefona numurs, kurai traucējis pieteicēja transportlīdzeklis.<br />
Saskaņā ar CSN 1.40.punktu par stāvēšanu tiek uzskatīta transportlīdzekļa apturēšana:<br />
1) ja tā nav saistīta ar pasažieru iekāpšanu transportlīdzeklī vai izkāpšanu no tā;<br />
2) ja tā nav saistīta ar kravas iekraušanu transportlīdzeklī vai izkraušanu no tā;<br />
3) uz laiku, kas pārsniedz piecas minūtes:<br />
a. ja tā ir saistīta ar pasažieru iekāpšanu transportlīdzeklī vai izkāpšanu no tā;<br />
b. ja tā ir saistīta ar kravas iekraušanu transportlīdzeklī vai izkraušanu no tā.<br />
No minētās tiesību normas izriet, ka transportlīdzekļa stāvēšana ir transportlīdzekļa<br />
jebkura apturēšana neatkarīgi no apturēšanas laika. Tajā pašā laikā, likumdevējs ir noteicis trīs<br />
izņēmuma gadījumus, kad transportlīdzekļa apturēšana nav uzskatāma par stāvēšanu. Šie<br />
izņēmuma gadījumi ir saistīti ar konkrētu aktīvu darbību veikšanu, t.i. pasažieru iekāpšanu<br />
transportlīdzeklī vai izkāpšanu no tā, vai kravas iekraušanu transportlīdzeklī vai izkraušanu no<br />
tā. Lai konstatētu attiecīgo izņēmuma gadījumu, ir jākonstatē, ka no transportlīdzekļa izkāpj<br />
vai iekāpj pasažieri vai transportlīdzeklī iekrauj vai izkrauj kravu. Attiecīgās darbības netika<br />
konstatētas, līdz ar ko pamatoti tika sastādīts Protokols un pieņemts lēmums.<br />
[5] Administratīvajā rajona tiesā 20<strong>09</strong>.gada <strong>21</strong>.jūlijā saņemts pieteicēja iesniegums,<br />
kurā pieteicējs sniedz papildus paskaidrojumus, kā arī izsaka piekrišanu lietu skatīt rakstveida<br />
procesā (lietas lapa 24).<br />
Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 114.panta pirmo daļu tiesa var izspriest lietu<br />
bez tiesas sēdes, ja lietā esošie materiāli ir pietiekami un tam rakstveidā ir piekritis pieteicējs.<br />
Tiesa, pārbaudījusi lietas materiālus, atzīst, ka lietā esošie dokumenti ir pietiekami, lai<br />
izskatītu lietu rakstveida procesā, tādējādi tiesa atzīst, ka lietu iespējams izskatīt rakstveida<br />
procesā.<br />
Motīvu daļa<br />
[6] Tiesa, rakstveida procesā izvērtējot lietas apstākļus un lietā esošos pierādījumus<br />
kopsakarā ar procesa dalībnieku lietā iesniegtajiem rakstveida paskaidrojumiem, secina, ka<br />
pieteikums ir noraidāms turpmāk minēto apsvērumu dēļ.<br />
[7] Lēmums, pamatojoties uz kuru pieteicējs sodīta saskaņā ar LAPK 149. 10 panta<br />
piektās daļas 4.punktu, ir personai, konkrēti pieteicējam, nelabvēlīgs administratīvs akts.<br />
Savukārt administratīvā akta, kurā uzlikts administratīvais sods, izdošana saistīta ar<br />
noteikta procesa, kas noteikts Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, ievērošanu.
3<br />
Saskaņā ar LAPK 8.panta pirmo daļu persona, kura izdarījusi administratīvo<br />
pārkāpumu, ir atbildīga saskaņā ar likumu, kas ir spēkā pārkāpuma izdarīšanas laikā un vietā.<br />
Līdz ar to spriedumā LAPK normas, kas paredz atbildību par administratīvo pārkāpumu, ir<br />
izteiktas likuma redakcijā, kas bija spēkā administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanas laikā.<br />
[8] Tiesa konstatē, ka ar pārsūdzēto Lēmumu atbildētājs atstājis negrozītu Protokolu par<br />
CSN 136.2.punktā noteikto prasību neievērošanu un pieteicēja saukšanu pie administratīvās<br />
atbildības pēc 149. 10 panta piektās daļas 4.punkta, bet sūdzību noraidījis.<br />
Tādējādi tiesai jānoskaidro, vai pieteicējs ir pārkāpis CSN 136.2.punktā noteiktās<br />
prasības un atbildētājs Lēmumu ir pieņēmis pamatoti.<br />
[9] CSN 136.2.punkts nosaka, ka aizliegts stāvēt vietās, kur stāvošs transportlīdzeklis<br />
neļauj braukt (iebraukt vai izbraukt) citiem transportlīdzekļiem vai traucē gājēju pārvietošanos.<br />
Saskaņā ar LAPK 149. 10 panta piektās daļas 4.punktu par stāvēšanu vietās, kur<br />
transportlīdzeklis neļauj braukt (iebraukt vai izbraukt) citiem transportlīdzekļiem vai traucē<br />
gājēju pārvietošanos, uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam 30 latu apmērā.<br />
Tādējādi, lai personu sauktu pie administratīvās atbildības atbilstoši šai tiesību normai,<br />
nepieciešams konstatēt, ka persona transportlīdzekli novietojusi stāvēšanai vietā, kur<br />
transportlīdzeklis neļauj iebraukt vai izbraukt citiem transportlīdzekļiem, vai traucē gājēju<br />
pārvietošanos.<br />
[10] Lietā nav strīda par to, ka 2008.gada 1.oktobrī ap pulksten 20:49 automašīna<br />
Mazda ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/ bija novietota stāvēšanai Rīgā pie<br />
Tomsona ielas 33a nama.<br />
Lietā ir strīds par to, vai, novietojot automašīnu minētajā vietā, pieteicējs pārkāpis CSN<br />
136.2.punktā noteiktās prasības, un līdz ar to, vai ir izdarījis LAPK 149. 10 panta piektās daļas<br />
4.punktā paredzēto administratīvo pārkāpumu.<br />
[11] Saskaņā ar LAPK 243.panta pirmo daļu pierādījumi administratīvā pārkāpuma<br />
lietā ir jebkuri fakti, uz kuru pamata institūcijas (amatpersonas) likumā noteiktajā kārtībā<br />
nosaka administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību, pie administratīvās atbildības<br />
sauktās personas vainu un citus apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā.<br />
Saskaņā ar šā panta otro daļu, pirmajā daļā minētos faktus cita starp konstatē ar<br />
protokolu par administratīvo pārkāpumu, ar tās personas paskaidrojumiem, kuru sauc pie<br />
administratīvās atbildības, ar liecinieku liecībām un citiem dokumentiem, kā arī pārkāpumus<br />
fiksējošiem tehniskiem līdzekļiem (braukšanas ātruma noteikšanas mērierīces, mērierīces<br />
alkohola koncentrācijas noteikšanai izelpotajā gaisā, foto, video u.tml.).<br />
Tātad, par pierādījumiem administratīvā pārkāpuma lietā var kalpot protokoli, personas<br />
paskaidrojumi, liecinieku liecības, policijas darbinieku sastādītie ziņojumi, fotouzņēmumi un<br />
tml.<br />
Ar lietas materiāliem tiesa konstatē turpmāk norādītos pierādījumus:<br />
[11.1] 2008.gada 1.oktobrī tika sastādīts Protokols, kurā fiksēts, ka transporta līdzeklis<br />
ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/ ir novietots stāvēšanai pie Tomsona ielas<br />
33a.nama, Rīgā, pārkāpjot CSN 136.2.punktu, par ko ir paredzēta atbildība LAPK149. 10 panta<br />
piektās daļas 4.punktā, un transportlīdzekļa vadītajam uzlika naudas sodu 30 latu apmērā.<br />
(lietas lapa 13)<br />
[11.2] Pārkāpuma vietā un brīdī uzņemtās fotoguzņēmumi. (lietas lapa 20)<br />
[11.3] Pieteicēja apstrīdēšanas iesniegums, kurā norādīts, ka Protokolā ir norādīta<br />
nepareiza pārkāpuma izdarīšanas adrese un pieteicēja novietotā automašīna nevarēja nevienu<br />
traucēt. Turklāt pieteicējam ir izsniegta caurlaide, kas dod tiesības novietot stāvēšanai<br />
automašīnu minētajā pagalmā. (lietas lapa 12)
4<br />
[11.4] Atbildētāja ar Lēmumu, ar kuru nolēma atstāt negrozītu Protokolā pieņemto<br />
lēmumu. (lietas lapa 15-17)<br />
[12] Tiesa, novērtējot lietā esošos pierādījumus, proti, Protokolu un lēmumu, kā arī tam<br />
pievienotos automašīnas Mazda ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/<br />
fotouzņēmumus, atzīst, ka ar tiem ir pierādīts fakts, ka 2008.gada 1.oktobrī plkst.20:49<br />
automašīna bija novietota Rīgā pie Tomsona ielas 33a nama tā, ka traucēja citiem<br />
transportlīdzekļiem un gājēju pārvietošanos. Turklāt no fotouzņēmumiem nepārprotami ir<br />
konstatējams, ka pieteicēja automašīna atrodas piemājas ceļa, pilnībā liedzot citiem<br />
transportlīdzekļiem iebraukt mājas pagalmā, kā arī gājējiem pārvietoties pa to, proti, no<br />
fotouzņēmumiem redzams, ka pieteicēja automašīna liedz iebraukt pagalmā pašvaldības<br />
policijas dienesta automašīnai, kā arī no lietas materiāliem izriet, ka pieteicēja automašīna ir<br />
liegusi iebraukt mājas pagalmā A.Č. vadītajai automašīnai.<br />
Vienlaicīgi tiesa arī atzīst par pamatotu atbildētāja argumentu, ka pie konkrētajiem<br />
apstākļiem ir ievērojami traucēta arī gājēju pārvietošanās, turklāt gājējiem ar bērnu ratiņiem,<br />
gājējiem ratiņkrēslā utml. konkrētajos apstākļos vispār nav iespējams tikt pagalmā.<br />
[13] Pieteicējs sūdzībā norādījis, ka automašīna nebija novietota tā, lai traucētu citiem<br />
transportlīdzekļiem vai gājēju pārvietošanos, kam arī nav pierādījumu.<br />
Minēto pieteicēja argumentu tiesa noraida kā nepamatotu, jo no lietas materiāliem ir<br />
konstatējams, ka pašvaldības policija bija saņēmusi izsaukumu par to, ka konkrēta persona<br />
nevar iebraukt ar savu transportlīdzekli nama pagalmā, jo pieteicēja novietotais<br />
transportlīdzeklis ir novietots tā, ka traucē citu transportlīdzekļu kustību un gājēju<br />
pārvietošanos.<br />
Izbraucot uz notikuma vietu, pašvaldības policijas inspektori ir fiksējuši ar<br />
fotouzņēmumiem faktisko situāciju, kā arī Protokola oriģinālā ir fiksēts tās personas vārds un<br />
telefona numurs, kura pašvaldības policiju ir izsaukusi, no rādot, ka pieteicēja automašīnu<br />
neļauj iebraukt garāžā.<br />
Tādējādi tiesa atzīst, ka konkrētajā lietā ir pierādīts, ka pieteicēja stāvēšanai novietotā<br />
automašīna traucēja citu transportlīdzekļu, kā arī gājēju pārvietošanos, līdz ar to pieteicēja<br />
apgalvojums par gājēju liecību nepieciešamību ir nepamatots un noraidāms.<br />
[14] Saskaņā ar LAPK 32.pantu sodu par administratīvo pārkāpumu uzliek ietvaros, ko<br />
nosaka normatīvais akts, kurā paredzēta atbildība par izdarīto pārkāpumu, stingrā saskaņā ar šo<br />
kodeksu un citiem aktiem par administratīvajiem pārkāpumiem.<br />
Saskaņā ar LAPK 149. 10 panta piektās daļas 4.punktu par stāvēšanu vietās, kur<br />
transportlīdzeklis neļauj braukt (iebraukt vai izbraukt) citiem transportlīdzekļiem vai traucē<br />
gājēju pārvietošanos, uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam 30 latu apmērā.<br />
Citētā tiesību norma imperatīvi nosaka soda apmēru par izdarīto administratīvo<br />
pārkāpumu. Tas nozīmē, ka likumdevējs jau ir izdarījis lietderības apsvērumus un paredzējis,<br />
ka par šādu ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu ir piemērojams konkrēts soda naudas<br />
apmērs. Līdz ar to iestādei vai amatpersonai, kura pieņem lēmumu, šādā gadījumā nav pamata<br />
veikt lietderības apsvērumus ar mērķi pieņemt individuāla satura lēmumus attiecībā uz soda<br />
apmēra noteikšanu. Pamats personas sodīšanai šādas tiesību normas kontekstā ir administratīvā<br />
pārkāpuma sastāva esamība.<br />
Lietā nav konstatējami apstākļi, kas varētu būt par pamatu pieteicēja atbrīvošanai no<br />
administratīvās atbildības vispār vai soda samazināšanai zem piemērojamajā tiesību normā<br />
paredzētās sankcijas – normatīvie akti šādu iespēju neparedz.<br />
[15] Ņemot vērā iepriekš konstatēto, tiesa secina, ka administratīvā soda piemērošanā<br />
atbildētājs ievērojis LAPK noteikto lietvedību administratīvo pārkāpumu lietās. Atbildētājs,
5<br />
atkārtoti izskatot lietu pēc būtības, ir izvērtējis izdarīto pārkāpumu un pierādījumus<br />
administratīvā pārkāpuma lietā.<br />
Tiesa atzīst, ka Lēmums pieņemts, izvērtējot lietā esošos pierādījumus un no tiem<br />
izrietošos loģiskos secinājumus. Lēmums atbilst Administratīvā procesa likuma un LAPK<br />
noteikumiem, izdots ievērojot procesuālos un formālos priekšnoteikumus un materiālo tiesību<br />
normas, tādēļ tiesai nav pamata to atcelt.<br />
Ievērojot minēto, tiesa atzīst, ka atbildētāja Lēmums ir tiesisks un pamatots, bet<br />
pieteikums ir noraidāms.<br />
Rezolutīvā daļa<br />
Pamatojoties uz LAPK 286.panta pirmās daļas 1.punktu Administratīvā rajona tiesa<br />
nosprieda<br />
atstāt negrozītu Rīgas pašvaldības policijas Ceļu policijas pārvaldes 2008.gada<br />
17.novembra lēmumu <strong>Nr</strong>. D57/10-6/2506.<br />
Noraidīt D.K. pieteikumu par Rīgas pašvaldības policijas Ceļu policijas pārvaldes<br />
2008.gada 17.novembra lēmuma <strong>Nr</strong>. D57/10-6/2506 atcelšanu.<br />
Tiesas spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā divdesmit dienu laikā no<br />
tā sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu<br />
namā.<br />
Tiesnese (paraksts) I.Petrovska<br />
<strong>NORAKSTS</strong> PAREIZS<br />
Administratīvās rajona tiesas<br />
tiesnese_______________I.Petrovska<br />
Rīgā, 20<strong>09</strong>.gada 26.novembrī.
Change language