Darbaspēka pieprasījuma raksturojums un nākotnes ... - anaZana

Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrija
Jēkabpils Valsts ģimnāzija
Darbaspēka pieprasījuma raksturojums un nākotnes prognozes
Jēkabpilī
Pētnieciskais darbs ekonomikā
Jēkabpils
2012
Darba autore: 12 b klases skolniece
Lelde Nitiša
Darba vadītāja: ekonomikas skolotāja
Dzintra Priekule

Anotācija
Zinātniski pētnieciskā darba temats „Darbaspēka pieprasījuma raksturojums un nākotnes
prognozes Jēkabpilī.”
Darba autore- Jēkabpils Valsts ģimnāzijas 12. klases skolniece Lelde Nitiša.
Darbā teorētiski skaidrots darbaspēka jēdziens, raksturotas darba tirgus tendences
Latvijā, sniegts nodarbinātības situācijas raksturojums 2011. gadā.
Praktiskais pētījums atklāj darbaspēka pieprasījumu Jēkabpils pilsētā 2011. gadā.
Autore ir aptaujājusi 68 uzņēmumus un iestādes Jēkabpilī, noskaidrojot pieprasītās un
nepieprasītās profesijas.
Anketēti 348 respondenti- Jēkabpils vispārizglītojošo skolu 9. un 12. klašu jaunieši.
Analizējot datus, darbā atsegta pretruna starp profesiju pieprasījumu un jauniešu
izvēlētajām profesijām. Autore noskaidrojusi būtiskākos faktorus, kuri ietekmē jauniešu vēlmi
atgriezties savā pilsētā, lai uzsāktu savu darba dzīvi.
Darbs satur 6 nodaļas, tajā ietvertas 6 tabulas, 10 attēli un apjomīgs pielikums.
Atslēgas vārdi: darbaspēks, darbaspēka pieprasījums un piedāvājums, nodarbinātība,
profesijas izvēle, karjeras veidošana.

Saturs
Ievads ........................................................................................................................................ 4
1. Darbaspēka jēdziens .............................................................................................................. 6
2. Darba tirgus raksturojums un tendences Latvijā ................................................................... 8
2.1.Darbaspēka pieprasījumu un piedāvājumu ietekmējošie faktori ..................................... 8
2.2. Nodarbinātības un bezdarba situācijas raksturojums Latvijā ......................................... 9
2.3. Došanās strādāt uz ārzemēm kā darbaspēka tirgus problēmas risinājums ................... 12
3. Nodarbinātības politikas raksturojums un darba tirgus prognozes Latvijā ......................... 15
4. Darbaspēka pieprasījuma analīze Jēkabpils pilsētā ............................................................. 18
5.Skolēnu viedoklis par darba iespējām Jēkabpilī pēc skolas beigšanas ................................ 21
5.1. Pētījuma metodika ........................................................................................................ 21
5.2. Respondentu viedokļu analīze ...................................................................................... 22
6.Pieprasītās un nepieprasītās profesijas Jēkabpilī .................................................................. 26
Secinājumi ............................................................................................................................... 29
Izmantotā literatūra un avoti ................................................................................................... 31
PIELIKUMI ............................................................................................................................ 32
4

Ievads
Darbaspēka jēdziens: Ekonomiski aktīvie iedzīvotāji , kas piedāvā savu darbu
ražošanā un pakalpojumu sniegšanā.
Darbaspēku ietekmējošie faktori: vispārīgā politiski, ekonomiskā situācija valstī; dzimstības
un mirstības līmenis; migrācija; darba spējas; izglītības līmenis; profesionālās iemaņas;
sociālie apstākļi.
Mēs visi dzīvojam uz tirgu virzītas ekonomikas apstākļos, esam patērētāji, piedalāmies
sabiedrībā notiekošajos sociāli ekonomiskajos procesos. Jauniešiem ļoti drīz būs jāmeklē sava
vieta darba tirgū un jāsāk strādāt. Ņemot vērā šī brīža ekonomisko un sociālo situāciju gan
Latvijā, gan Jēkabpilī, jauniešu iesaistīšanās pilsētas dzīvē un darba tirgū ir ļoti nozīmīgs
pilsētas attīstības faktors. Jaunieši ir tie, kuri nākotnē attīstīs ekonomiku, mācīs bērnus skolās,
attīstīs un saudzēs mūsu kultūru un tradīcijas.
Nopietna problēma ir jauniešu došanās prom no savas pilsētas un valsts. Pētījumā bija svarīgi
noskaidrot, vai jauniešiem būtu iespēja strādāt Jēkabpilī tieši jauniešu izvēlētajās profesijās,
izzināt, kādas ir jauniešu iespējas palikt Jēkabpilī, attīstīt pilsētu, veidot savu karjeru, ģimeni
un pilnveidot sevi kā personību.
Zinātniski pētnieciskā darba temats ir „Darbaspēka pieprasījuma raksturojums un
nodarbinātības prognozes Jēkabpilī.” Autore šo tēmu izvēlējās, jo darbojās Jēkabpils Jauniešu
domē, kas ir jauniešu organizācija, kurā ir iesaistījušies visu Jēkabpils skolu audzēkņi.
Vairākkārt Jēkabpils Jauniešu dome sēdēs tika diskutēts par jautājumu: „Kas ir tie iemesli,
kādēļ jaunieši pēc mācību iestāžu beigšanas neatgriežas Jēkabpilī?” Šis jautājums interesē ne
tikai pašus jauniešiem, bet arī ir aktuāls visai sabiedrībai.
Darba mērķis: analizēt jauno speciālistu darbaspēka pieprasījumu un pieprasītās
profesijas Jēkabpils pilsētā, noskaidrot jauniešu ieinteresētību atgriezties Jēkabpils pilsētā pēc
mācību iestādes beigšanas.
Pētījuma hipotēze: daļa Jēkabpils jauniešu pēc augstākās izglītības iegūšanas
neatgriežas savā pilsētā, jo nesaskata šeit darba un izaugsmes iespējas.
5

Darba uzdevumi:
1. Noskaidrot zinātniskajā literatūrā un izziņas avotos darbaspēka jēdzienu un
faktorus, kas to ietekmē.
2. Raksturot darbaspēka pieprasījumu un piedāvājumu Latvijā.
3. Raksturot darbaspēka izmaiņas saistībā ar ekonomisko, politisko situāciju
Jēkabpils pilsētā.
4. Raksturot jauniešu - jauno speciālistu pieprasījumu dažādās nozarēs Jēkabpils
pilsētā.
5. Apkopot datus un izdarīt secinājumus par jauniešu vēlmi pēc izvēlētās mācību
iestādes beigšanas atgriezties Jēkabpils pilsētā.
Pētīšanas metodes:
• literatūras un avotu analīze;
• statistikas datu analīzes;
• anketēšana;
• datu statistiskā apstrāde un analīze.
Pētniecisko darbu var izmantot kā palīgmateriālu biznesa ekonomisko pamatu apguvē
vidusskolā, kā arī turpmākiem pētījumiem par darbaspēka pieprasījumu un piedāvājumu
Jēkabpilī. Pētījums var būt ieskats, lai izprastu šī brīža darbaspēka tendences Jēkabpils pilsētā.
Pētījums sniedz iespēju noskaidrot jauniešu plānus, kas ir saistīti ar profesijas izvēli nākotnē
un iespējām studēt tālāk, lai pēc mācību beigšanas varētu strādāt Jēkabpilī.
6

1. Darbaspēka jēdziens
Katru valsti raksturo vairāki rādītāji par tās iedzīvotājiem: iedzīvotāju skaits,
dzimstības un mirstības līmenis, migrācija. Iedzīvotāju darbs ir viens no būtiskākajiem
ražošanas faktoriem. Tas ir resurss, kura kvalitāti var uzlabot. Turklāt tas ir ļoti mobils
resurss, kas mūsdienās var brīvi pārvietoties gandrīz pa visu pasauli. Tomēr ekonomistiem
svarīgi ir vēl citi demogrāfiskie rādītāji.
Latvijas iedzīvotāji ir visi patstāvīgie iedzīvotāji, kas valsts teritorijā deklarējuši
dzīvesvietu. Ekonomistus vairāk interesē tas iedzīvotāju skaits, kas varētu būt darbaspēks, jeb
darba resursi- iedzīvotāju skaits darbaspējas vecumā, 15-62 gadiem.[3.;49]
Tomēr ne visi darbaspējas vecuma iedzīvotāji iesaistās aktīvā ekonomiskā darbībā.
Ekonomiski aktīvie un ekonomiski neaktīvie iedzīvotāji. Saskaņā ar Starptautiskās
darba organizācijas standartiem, visi darba vecuma valsts iedzīvotāji tiek iedalīti vairākās
vecuma grupās.
Ekonomiski neaktīvie iedzīvotāji - abu dzimumu personas neatkarīgi no vecuma,
ieskaitot personas, kas jaunākas par darbspējas vecumu, kuras nevar pieskaitīt
a) ne pie nodarbinātiem iedzīvotājiem;
b) ne arī pie bezdarbniekiem (mājsaimnieces, nestrādājošie invalīdi un pensionāri);
c) mācību iestāžu audzēkņi un studenti darbspējas vecumā.[2.;239]
Ekonomiski aktīvie iedzīvotāji- abu dzimumu personas, kas ir darbaspējīgas un
darbaspēka tirgū piedāvā savu darbaspēku materiālo labumu ražošanai un pakalpojumu
sniegšanai, pārvaldei. Ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaitā ietilpst gan strādājošie, gan
nestrādājošie iedzīvotāji, kā arī personas, kas dien armijā. Runa ir tikai par tiem
nestrādājošiem iedzīvotājiem, kas aktīvi meklē darbu neatkarīgi no tā, vai tie ir reģistrēti
Nodarbinātības valsts dienestā, vai nē .[2.;253]
Nestrādājošie ir darbaspējīgā vecuma iedzīvotāji Latvijā (sievietes un vīrieši vecumā
no 15-62 gadiem), kas pārskata periodā bija bez darba, aktīvi to meklētāji, gribēja strādāt un
bija reģistrējušies Nodarbinātības Valsts dienestā. Saskaņā ar valsts noteiktu likumdošanu
vienai daļai nestrādājošo iedzīvotāju tiek piešķirts bezdarbnieka statuss.[2.;240]
Ekonomiski nozīmīgākie ir ekonomiski aktīvie iedzīvotāji jeb darbaspēks-
iedzīvotāji , kas piedāvā savu darbu ražošanā un pakalpojumu sniegšanā. Ekonomiski aktīvos
iedzīvotājus varētu uzskatīt par darba piedāvājumu.[1.;131]
Nodarbinātie ir visi iedzīvotāji, kuri sasnieguši noteikto minimālo vecumu- Latvijā
tas ir 15 gadi, un tie, kuri strādā algotu darbu valsts uzņēmumos, uzņēmējsabiedrībās un
privātuzņēmumos, arī zemnieku saimniecībās.
7

Jānorāda, ka tie iedzīvotāji, kuri ir nodarbināti piemājas un personiskajās
palīgsaimniecībās , individuālajā darbā vai nodarbināti nepilnu darba dienu, arī tiek ieskaitīti
nodarbināto iedzīvotāju skaitā. [1.;132]
Nodarbinātie iedzīvotāji ir tie, kuri strādā:
a) sabiedriskā sektorā (valsts iestādēs un uzņēmumos, sabiedriskās organizācijās) un
tanīs komercsabiedrībās, kur valsts kapitālā daļa 50% un vairāk;
b) privātā sektorā ( komercsabiedrībās ar valsts kapitāla daļu līdz 50%, visu veidu
komercsabiedrībās bez valsts kapitāla daļas);
c) individuālos uzņēmumos, arī zemnieku saimniecībās, piemājas un personīgās
palīgsaimniecībās individuālā darbā nodarbinātie (individuālie mājsaimnieki,
advokāti, mākslinieki utt.). Tajā neietilpst mācību iestāžu audzēkņi darbaspējas
vecumā, kas mācās, bet nestrādā algotu darbu. [2.;239]
8

2. Darba tirgus raksturojums un tendences Latvijā
2.1.Darbaspēka pieprasījumu un piedāvājumu ietekmējošie faktori
Tiek uzskatīts, ka normāla situācija darba tirgū ir tad, ja darbaspēka pieprasījums ir
vienāds ar darbaspēka piedāvājumu. Darbaspēka pieprasījums ir atkarīgs no vairākiem
faktoriem. To nosaka darba vietu skaits, preču un pakalpojumu pieprasījums, ražošanas
tehnoloģiju līmenis un darba algas lielums. Darba devēja motivāciju darba tirgū lielā mērā
nosaka strādātāju darba algas lielums. Jo lielāku darba algu un atalgojumu saņem
nodarbinātie, jo mazāks ir darbaspēka pieprasījums.
Savukārt darbaspēka piedāvājums ir atkarīgs no valsts iedzīvotāju skaita, dabiskā
pieauguma, iedzīvotāju vecuma struktūras, cilvēciskā kapitāla kvalitātes un darba algas
lieluma.
Pēdējais faktors motivē darba ņēmēju darba tirgū gluži otrādi nekā darba devēju. Jo
lielāka tiek piedāvāta darba alga, jo lielāks ir arī darbaspēka piedāvājums darba tirgū. Taču
iespējamais darbaspēka piedāvājums vispirms ir atkarīgs no iedzīvotāju skaita izmaiņām
valstī. [1.;127]
Darba pieprasījumu un piedāvājumu ietekmējošie faktori
Darba pieprasījums- ir darba daudzums, ko par attiecīgu darba samaksu grib un spēj
nopirkt uzņēmumi
Darba resursu pieprasījums būs atkarīgs no:
• Preču un pakalpojumu pieprasījuma- jo vairāk pieprasītas ir preces, jo
lielāks būs darba pieprasījums;
• Darba algas- jo lielāku algu gribēs saņemt strādnieks, jo mazāks būs darba
pieprasījums; tās izmaiņām; minimālās algas.
• Tehnoloģijām un tehnoloģiskā progresa- jo ražīgākas tehnoloģijas izmanto,
jo mazāks darba daudzums ir nepieciešams.
• Kapitāla apjoma un kapitāla cenas- darbu var aizstāt ar kapitālu, zemākas
kapitāla cenas samazina darba pieprasījumu;
• Cik lielu „galējo produktu naudas izteiksmē” spēj saražot strādnieks.
Galējais produkts naudas izteiksmē ir vērtība, ko uzņēmumam papildus saražo strādnieks,
kuru iesaista ražošanā. Pilnīgas konkurences tirgū šis rādītājs būtībā nosaka arī darba
samaksas lielumu. Uzņēmums algos tikai tādu strādnieku, kas uzņēmumam spēj radīt lielāku
vērtību nekā summa, kuru viņš saņems kā algu;
9

• Ekonomikas aktivitātes valstī un ārvalstīs. Darba pieprasījums samazinās
ekonomiskās lejupslīdes laikā. Ja kaimiņvalstīs ir straujš ekonomiskās izaugsmes temps,
palielināsies eksports un darba pieprasījums palielināsies.[5.;156]
Darba piedāvājumu ietekmē daudzi faktori:
• Iedzīvotāju, jo īpaši darbaspējīgo iedzīvotāju skaits;
• Darba alga, jo lielāka alga, jo lielāks būs darba daudzums, kuru gribēs veikt
darbinieki. Tomēr ekonomisti atklājuši likumsakarību, ka , algai sasniedzot noteiktu līmeni,
individuālais darba piedāvājums sāk samazināties. Tas notiek tāpēc, ka, algai sasniedzot
noteiktu līmeni, individuālais darba piedāvājums sāk samazināties. Tas notiek tāpēc, ka,
nopelnot vairāk, palielināsies brīvā laika alternatīvās izmaksas;
• Dažādu sociālo grupu iesaistīšanās darba tirgū. Vasarā darba piedāvājums
palielinās, jo strādāt grib arī daudzi vidusskolēni, studenti;
• Migrācija. Latvijā 20. gadsimta 50.-80. gados iebrauca simtiem tūkstošu
cilvēku no PSRS republikām. Deviņdesmitajos gados Latvijā iebrauca tikai aptuveni 1000
ārvalstu kvalificētu speciālistu, kuriem valsts bija izsniegusi darba atļaujas. 2007. gadā
izsniegto darba atļauju skaits pārsniedza jau 3300. Kopš 2011.gada būs brīva darba migrācija
visās Eiropas Savienības dalībvalstīs;
• Materiālās labklājības līmenis. Cilvēki ar zemāku labklājības līmeni savu
darbu piedāvā vairāk.[5.;157]
2.2. Nodarbinātības un bezdarba situācijas raksturojums Latvijā
Ekonomiskās krīzes rezultātā kopš 2008. gada nogales būtiski pasliktinājās situācija
darba tirgū – strauji auga bezdarbs un samazinājās nodarbināto skaits. Zemākais punkts tika
sasniegts 2010. gada 1. ceturksnī, kad nodarbinātības līmenis saruka līdz 57,7%
(iedzīvotājiem 15-64 gadu vecuma grupā), bet bezdarba līmenis iedzīvotāju vecuma grupā 15-
74 gadi palielinājās līdz 20,4 procentiem.
Kā jau pierādījās krīzes sākumposmā, izmaiņas darba tirgū laika ziņā nedaudz atpaliek
(caurmērā par 4-6 mēnešiem) no ekonomisko aktivitāšu izmaiņām. Ekonomikā situācija
stabilizējās jau 2009. gada nogalē, bet darba tirgū pozitīvas tendences iezīmējās 2010. gada 2.
ceturksnī.
Kopumā situācija darba tirgū pamazām stabilizējas. Gada laikā nodarbināto skaits ir
palielinājies par 0,6% (2010. gada 3. ceturksnis, salīdzinot ar iepriekšējā gada 3. ceturksni)
9

jeb par 5,2 tūkst. cilvēku. Atbilstoši nedaudz pieaudzis nodarbinātības līmenis, kas 2010. gada
3. ceturksnī bija 60,6% pretstatus 59,8% atbilstošajā ceturksnī pirms gada.
Pieaugums ir bijis neliels, ņemot vērā ievērojamo ekonomiskās lejupslīdes izraisīto
darbaspēka pieprasījuma kritumu. Jāatzīmē, ka arī turpmāk nav sagaidāms straujš nodarbināto
skaita palielinājums, jo izaugsme balstīsies galvenokārt uz darba ražīguma kāpumu.
Pēc Nodarbinātības valsts aģentūras datiem, 2010. gada beigās bija reģistrēti 162,9
tūkst. bezdarbnieku, kas ir 14,3% no ekonomiski aktīviem iedzīvotājiem valstī.
Ir saglabājusies augsta iedzīvotāju ekonomiskā aktivitāte. Ekonomiskās aktivitātes
līmenis 2010.gada 3. ceturksnī bija 74,1%. Lielākās izmaiņas ir vērojamas vīriešu
nodarbinātībā. 2010. gada 2. un 3. ceturksnī vīriešu nodarbinātības līmenis pēc ievērojamā
krituma laikā no 2008. gada 4. ceturkšņa līdz 2010. gada 1. ceturksnim ir pieaudzis straujāk
kā sieviešu nodarbinātības līmenis, un 2010. gada 3. ceturksnī vīriešu nodarbinātības līmenis
atkal pārsniedza sieviešu nodarbinātības līmeni – vīriešu nodarbinātības līmenis bija 61%, bet
sieviešu – 60,2 procenti. Sieviešu bezdarbs gada laikā nav būtiski mainījies, bet vīriešu
bezdarbs 2010. gada pirmajos trīs ceturkšņos ir strauji samazinājies. Vīriešu bezdarba līmenis
2010. gada 3. ceturksnī bija 20% (salīdzinot ar 25,6% 2010. gada 1. ceturksni), taču tas
joprojām ievērojami (par 4,1 procentpunktu) pārsniedz sieviešu bezdarba līmeni.[6.;74]
10
1.attēls. Brīvās darbavietas [6.;75]
Par darbaspēka pieprasījuma strauju kritumu liecina arī brīvo darbavietu
samazinājums (skatīt 2.attēlu)
Brīvo darbavietu skaits sāka samazināties kopš 2007.gada otrās puses. Tas nozīmē, ka
jau kopš 2007.gada vidus vairums Latvijas uzņēmumu neplānoja ražošanas apjomu
palielināšanos. Pēc krasā samazinājuma 2008.gadā brīvo darbavietu skaits nostabilizējies
samērā zemā līmenī. 2010.gada 3.ceturkšņa beigās bija 2,2 tūkst. brīvo darbavietu.

Gada laikā (2010.gada 3.ceturksnī, salīdzinot ar 2009.gada 3.ceturksni) nodarbināto
skaits ir nedaudz pieaudzis visās nozarēs, izņemot nelielus samazinājumus tirdzniecības un
viesnīcu nozarē un komercpakalpojumos. Abās nozarēs nodarbināto skaits samazinājās
aptuveni par 4% jeb attiecīgi par 8,1 un 5,7 tūkst. cilvēku.[6.;75]
Nodarbinātības līmenis Bezdarba līmenis
2.attēls. Nodarbinātība un bezdarbs Latvijā [6.;75]
Šajā periodā lielākais nodarbināto skaita pieaugums ir bijis apstrādes rūpniecībā un
elektroenerģijas, gāzes un ūdens apgādē, kur nodarbināto skaits pieaudzis attiecīgi par 11,1
tūkst. cilvēku jeb 8,9% un 3,8 tūkst. cilvēku jeb 33,7 procentiem. 2010. gada trīs ceturkšņos,
salīdzinot ar 2009. gadu, nodarbināto iedzīvotāju struktūra tikpat kā nav mainījusies (skatīt 3.
attēlu)
2008.gads 2009.gads
3.attēls. Nodarbināto struktūra sadalījumā pa tautsaimniecības nozarēm
11
(15-74 gadu vecuma grupā, procentos)[6.;75]

2.3. Došanās strādāt uz ārzemēm kā darbaspēka tirgus problēmas
risinājums
Analizējot informāciju Latvijas universitātes izdotajā grāmatā „Darbaspēka
ģeogrāfiskā mobilitāte”, autore aplūkoja vairākas tabulas, kuras informē par Latvijas
iedzīvotāju ārējās mobilitātes raksturojumu. Kā viens no ekonomiski riskantajiem faktoriem,
kas ietekmē darbaspēka resursus, ir cilvēku vēlēšanās tuvākajā laikā doties strādāt uz kādu
ārvalsti.
Analizējot tabulu (skatīt 1. pielikumu), var secināt, ka 20.3% iedzīvotāju, it īpaši
jaunieši, biežāk nekā pārējie norādījuši, ka vēlas tuvākajā gada laikā doties strādāt uz kādu
ārvalsti. Šīs atbildes mūsdienu ekonomiskajā situācijā nepārsteidz. Arī citi sociālie pētījumi
liecina par to, ka jaunieši labprātāk uzņemas risku, nebaidās no neskaidrām situācijām un
izaicinājumiem. Došanās uz ārvalstīm tomēr ir vairāk vai mazāk riskanta rīcība. Viņiem retāk
jāuzņemas atbildība par citiem cilvēkiem, ģimeni un citām saistībām.
37% ir jaunieši, kuri vēlas doties prom. Tie ir cilvēki no 15-24 gadiem, savukārt
22,3% ir 25-34 gadīgi. Jo vecāki kļūst cilvēki, jo retāk viņi apsver iespēju mainīt savu
dzīvesvietu un darbu, jo to ir daudz grūtāk izdarīt, daudziem cilvēkiem pusmūža vecumā ir
dažādas saistības un pienākumi ģimenē, darbā un sabiedriskajā dzīvē.
Vecākiem cilvēkiem reālu darba piedāvājumu citā reģionā vai valstī ir krietni vien
mazāk vairāku iemeslu dēļ. Darbs un dzīve jaunā vietā, arī valstī, ir saistīta ar zināmu risku un
izaicinājumu- jāprot svešvaloda, jāveido jauni kontakti, jāapgūst jaunas zināšanas un darba
paņēmieni, kā arī bieži vien jāpārvar barjeras, ko rada darba devēju un citu cilvēku
neuzticēšanās vecākiem cilvēkiem. Savukārt jauniešiem šo problēmu ir mazāk.
Jauniešu lielais īpatsvars ar pamatizglītību (23.9%) un vidējo vispārējo izglītību
(23.8% ) parāda to, ka lielākais īpatsvars jauniešu ar zemāku izglītību ir tie, kuri vēlas doties
prom. [4.;68] (skatīt 1. pielikumu)
Autore analizē arī ekonomiski pasīvo respondentu vēlmi tuvākā gada laikā doties
strādāt uz kādu ārvalsti (skatīt 1.tabulu). Skolēni un strādājošie(34,8%), kā arī bezdarbnieki
(34.2%) biežāk nekā citi respondenti, kuri aptaujas brīdī nestrādāja, norāda, ka vēlas doties
strādāt uz kādu ārvalsti. Skolēniem un studentiem iegūt jaunu pieredzi ir viens no
svarīgākajiem motīviem, kāpēc viņi vēlētos doties strādāt uz ārvalstīm. Bezdarbniekiem
savukārt svarīgākais ir iegūt jebkādu darbu un iztikas līdzekļus. Mājsaimnieces, sievietes
bērnu kopšanas atvaļinājumā un pensionāri visdrīzāk nopietni neapsvērs iespēju braukt
projām, jo to daudzos gadījumos nebūtu iespējams īstenot dažādu pienākumu dēļ šeit Latvijā.
12

2.1 tabula. Ekonomiski pasīvo respondentu vēlme tuvākā gada laikā doties strādāt
13
uz kādu ārvalstis (%) [4.;58]
Respondentu grupas Jā Drīzāk jā Drīzāk nē Nē
Skolēns, students 22.7 12.1 18.4 46.7
Mājsaimniece 8.2 5.7 21.1 65.1
Bezdarbnieks 23.2 11.0 17.3 48.5
Vecuma pensionārs 2.4 1.6 7.8 88.3
N=2499
N- respondentu skaits
Izpētot tabulu par potenciālo braucēju minētajiem iemesliem doties strādāt uz
ārvalstīm un potenciālo braucēju izvēlētās valstis, izriet, ka kā svarīgāko iemeslu respondenti
visbiežāk minējuši augstāku atalgojumu, t.i., 84,75 % (skatīt 3.pielikumu). Atbildes liecina,
ka viņi būtu gatavi diezgan ievērojamām neērtībām, ja vien būtu darbs, par ko maksātu labu
algu. Tikai ļoti mazam skaitam respondentu svarīgi likušies tādi iemesli kā darbs profesijā,
piemēroti ģimenes apstākļi, mājoklis darbvietas tuvumā un nelielas mājokļa uzturēšanas
izmaksas. Līdzīgos apstākļos Latvijā cilvēki visdrīzāk atteiktos no šāda darba, kas būtu tālu
no dzīvesvietas un ģimenes un ja būtu ilgstoši jādzīvo nepiemērotos apstākļos. Tātad augstāks
atalgojums ir svarīgāks par nosauktajām neērtībām, kuras saistītas ar darbu un dzīvi ārvalstīs.
Jāpiebilst, ka nozīmīgas atšķirības tika atklātas dažāda vecuma respondentu atbildēs.
Daudziem jauniešiem vecumā līdz 24 gadiem bija nozīmīgi tādi iemesli kā izaugsmes iespējas
un iespēja iegūtu jaunu pieredzi. Savukārt, vecākiem respondentiem nozīmīgi iemesli bija
augstāks atalgojums (~88%) un sociālās garantijas(~25%). Nenoliedzami, ka algas lielums ir
būtiska nozīme. Taču pārējie motīvi un prioritātes dažādām iedzīvotāju grupām var būtiski
atšķirties.
Arī turīgās valstīs jaunieši kādu laiku izvēlas studēt un strādāt ārvalstī, lai iegūtu jaunu
pieredzi, apgūtu svešvalodu un nodibinātu kontaktus. Autore uzskata, ka šāda emigrācija pat
dažkārt ir vērtējama pozitīvi. Jaunieši kļūst konkurētspējīgāki darba tirgū, viņi iegūst tādas
iemaņas un zināšanas, kuras praktiski nevar iegūt, neaizbraucot no valsts. Ilgākā laika periodā
šāda emigrācija var nest pat visai nozīmīgus ieguvumus valsts ekonomikai un kopumā arī
pārējai sabiedrībai. Autore šo rīcību pozitīvi vērtē tikai ar vienu nosacījumu, ja jaunietis pēc
tam atgriežas atpakaļ uz dzīvi savā valstī, šeit veido savu ģimeni, strādā, attīsta valsts
ekonomisko stāvokli.
Potenciālo izbraucēju izvēlētās valstis, uz kurām viņi būtu gatavi doties, bija
Lielbritānija, Īrija, Vācija un ASV. Šīs valstis cilvēki izvēlas, jo tajās viņi varēšot nopelnīt
vairāk nekā citur. Kā arī lielai daļai konkrēto valsti ieteikuši draugi un radi, kuri tur jau dzīvo

un strādā. Bet viens no izšķirošajiem faktoriem bija viņu angļu un vācu valodas
zināšanas.[4.;74]
2.2 tabula. Potenciālo braucēju izvēlētās valstis[4.;75]
Atbilžu varianti Skaits %
Lielbritānija 760 48.8
Īrija 495 31.8
Vācija 263 16.9
ASV 175 11.2
Zviedrija 93 6.0
Norvēģija 87 5.6
Citas ES valstis 402 25.8
Citas valstis 263 16.9
Nezin 38 2.5
N=1555
2.2 tabula pierāda, ka personu izvēlētās valstīs darba meklējumos ir ES valstīs un ASV.
Riskus uzņemas tie 38 respondenti( 2,5 % ) , kuri plāno izbraukt, bet nezina, uz kurieni.
14

3. Nodarbinātības politikas raksturojums un darba tirgus prognozes
Latvijā
Zinātniski pētnieciskais darbs pamatā tika izstrādāts 2011.gadā, balstoties uz 2011. gada
statistikas datiem par nodarbinātību Latvijā.
Nodarbinātības politikai ir nozīmīga loma ES stratēģiskās attīstības dokumentos. Gan
ES 2020 stratēģijā, gan Integrētajās vadlīnijās noteiktajā attīstības vīzijā tiek uzsvērta
nodarbinātības dimensija. ES līmenī tiek izvirzīts mērķis, ka kopumā ES līdz 2020. gadam
iedzīvotāju nodarbinātības līmenim 20-64 gadu vecumā jāsasniedz 75 procenti.
Savukārt nacionālā līmenī katra dalībvalsts ES 2020 stratēģijas īstenošanai izstrādā
nacionālās reformu programmas, atspoguļojot veicamos darbības virzienus un pasākumus.
Latvijas nacionālās reformu programmas ES 2020 stratēģijas īstenošanai projektu Ministru
kabinets apstiprināja 2010. gada 16. novembrī. Programmas gala versija tika izstrādāta līdz
2011. gada aprīlim.
Latvijas izvirzītais kvantitatīvais mērķis ES 2020 stratēģijas īstenošanas kontekstā ir
līdz 2020. gadam sasniegt nodarbinātības līmeni 20-64 gadu vecumā 73% apmērā. Mērķa
sasniegšanai plānoti politikas virzieni gan darbaspēka piedāvājuma, gan darbaspēka
pieprasījuma pusē. (6)
Politikas virzieni darbaspēka piedāvājuma uzlabošanai:
• elastīgi īstenojami un darba tirgus situācijai atbilstoši aktīvie darba tirgus un
mūžizglītības politikas pasākumi;
• darba vietu kvalitātes uzlabošana, darba tirgus tiesisko attiecību un darba
aizsardzības normatīvā regulējuma pilnveidošana;
• darba tirgus vajadzību savlaicīga noteikšana;
• nedeklarētās nodarbinātības mazināšana;
• pašnodarbinātības un uzņēmējdarbības sekmēšana;
• sociālās infrastruktūras un aprūpes pakalpojumu uzlabošana un to pieejamības
palielināšana;
• izglītības sistēmas reformas.
Politikas virzieni darbaspēka pieprasījuma veicināšanai:
• strukturālās reformas preču un pakalpojumu tirgos;
• uzņēmējdarbības vides uzlabošana. [6.;79]
15

Darba tirgus prognozes līdz 2016. gadam ir izstrādātas atbilstoši tautsaimniecības
attīstības scenārijiem. Līdz ar situācijas stabilizāciju tautsaimniecībā arī darba tirgū kopš
2010. gada 2. ceturkšņa ir vērojamas pozitīvas izmaiņas.
2011. gadā situācija darba tirgū turpinās uzlaboties, gada 1. ceturksnī sagaidāms
neliels nodarbinātības samazinājums sezonalitātes ietekmē, tomēr, sākot ar 2. ceturksni, līdz
ar jaunu sezonas darbu parādīšanos nodarbinātība atsāks palielināties. Kopumā 2011. gadā
nodarbināto skaits tiek prognozēts par 2,5% lielāks nekā vidēji 2010. gadā, bet tas joprojām
nepārsniegs 2009. gada vidējo līmeni.
2011. gadā nodarbinātības līmenis (15-64 gadu vecuma grupā) varētu veidot 61,5%,
kas būs par 2 procentpunktiem vairāk nekā 2010. gadā. Iedzīvotāju nodarbinātība turpinās
pieaugt arī nākamajos gados, un 2016. gadā iedzīvotāju nodarbinātības līmenis varētu tuvoties
70 procentiem.
Kopumā nodarbinātības pieaugums nākamajos gados būs mērenāks nekā izaugsme, jo
pieaugums balstīsies ne tikai uz nodarbināto skaita pieaugumu, bet arī uz produktivitātes
kāpumu.
Atbilstoši nodarbinātības kāpumam 2010. gadā samazinājās arī bezdarba līmenis. Pēc
Ekonomikas ministrijas aplēsēm vidēji 2010. gadā bezdarba līmenis varētu būt 18-19%
robežās. 2011. gadā bezdarbs turpinās samazināties, un tā kā iedzīvotāju ekonomiskā
aktivitāte pieaugs lēnāk nekā 2010. gadā, bezdarba rādītāji samazināsies salīdzinoši straujāk
un vidēji gadā bezdarba līmenis būs 16-17% robežās.[6.;77]
Lai gan bezdarbs turpinās samazināties arī nākamajos gados, tomēr kopumā līdz pat
2014. gadam tautsaimniecībā saglabāsies būtisks darbaspēka pārpalikums. Situācija mainīsies,
sākot ar 2015. gadu, kad arvien vairāk procesus darba tirgū noteiks negatīvo demogrāfijas
tendenču ietekmē krītošais darbaspēka piedāvājums. 2015. gadā bezdarba līmenis varētu būt
8%, bet 2016. gadā – 6-7% robežās.
2010. gadā salīdzinoši strauji no krīzes radītām sekām atguvās tirgojamās nozares –
apstrādes rūpniecība, lauksaimniecība un transporta un sakari. Tomēr šo nozaru izaugsme bija
vairāk balstīta uz produktivitātes pieaugumu, tādēļ pozitīvais efekts uz nodarbinātību bija
salīdzinoši neliels. Pēc Ekonomikas ministrijas aplēsēm, 2010. gadā, salīdzinot ar 2009. gadu,
darbaspēka pieprasījums ir audzis apstrādes rūpniecībā (par 0,9%) un elektroenerģijas, gāzes
un ūdens apgādē (par 4,8%), pārējos tautsaimniecības sektoros darbaspēka pieprasījums
joprojām samazinājās.
2011. gadā situācija nedaudz mainījusies, ņemot vērā salīdzinoši zemās darbaspēka
izmaksas, izaugsme nākamgad varētu vairāk balstīties uz nodarbinātības pieaugumu, kas
16

pozitīvi ietekmēs arī darba tirgu. Sagaidāms salīdzinoši straujš darbaspēka pieprasījuma
pieaugums apstrādes rūpniecībā (par 4,6%), kā arī tirdzniecībā un komercpakalpojumu
sektorā (par 4,5%).
Arī vidējā termiņā būtiskākais darbaspēka pieprasījuma pieaugums sagaidāms
apstrādes rūpniecībā un komercpakalpojumu sektorā. Apstrādes rūpniecībā līdz 2016. gadam,
salīdzinot ar 2009. gadu, nodarbināto skaits varētu pieaugt par 19%, bet komercpakalpojumu
sektorā – par 18 procentiem.
Sākot ar 2011. gadu, situācija pakāpeniski uzlabosies arī būvniecības nozarē. Tomēr,
salīdzinot ar pirmskrīzes periodu, turpmāk darbaspēka pieprasījuma pieaugums būs neliels –
vidēji 4% gadā.
Atšķirībā no citām nozarēm publisko pakalpojumu sektorā nodarbinātība samazināsies
līdz pat 2016. gadam, ko galvenokārt noteiks sabiedriskā sektora strukturālās reformas un
negatīvās demogrāfijas tendences (zemā dzimstība un iedzīvotāju novecošanās). Kopumā
sabiedrisko pakalpojumu nozarēs 2016. gadā strādājošo skaits būs par 14% mazāks nekā
vidēji 2009. gadā. Sabiedriskā sektorā nodarbināto skaitu ietekmēs īstenojamās strukturālās
reformas valsts pārvaldē. Vidējā termiņā nodarbināto skaits ir samazināties izglītības nozarē.
To nosaka 90-to gadu zemā dzimstība, kā rezultātā samazināsies skolēnu skaits.[6.;78]
Pašreizējās ekonomikas attīstības tendences rāda, ka ekonomikas atlabšana gan
Latvijā, gan pasaulē notiek pat straujāk nekā sākotnēji tika gaidīts. Lai gan vidējā termiņā
Latvijā saglabāsies nozīmīgs darbaspēka pārpalikums, tomēr ilgākā laika periodā ir gaidāmi
jauni izaicinājumi, kas var ļoti būtiski mainīt situāciju darba tirgū. Paredzams, ka līdz 2020.
gadam iedzīvotāju skaits darbspējas vecumā (no 15-74 gadiem) Latvijā, samazināsies par
vairāk nekā 10%, salīdzinot ar 2009. gada līmeni. Tajā pašā laikā demogrāfiskā slodze varētu
palielināties par 21%. Tādējādi atšķirībā no vidējā termiņa galvenie ilgtermiņa izaicinājumi
būs saistīti galvenokārt ar iedzīvotāju novecošanos un no tā izrietošām sekām.[6.;79]
17

4. Darbaspēka pieprasījuma analīze Jēkabpils pilsētā
Pētījuma izstrādes laikā tika aptaujāti 68 pilsētas lielākie, dažādu nozaru uzņēmumi,
ražotnes un iestādes. Galvenais aptaujas jautājums bija: „Kādi speciālisti iestādē/uzņēmumā
būs nepieciešami tuvāko 5 gadu laikā”. Apkopojot saņemtās atbildes, var izdarīt konkrētus
secinājumus par profesiju pieprasījumu Jēkabpils uzņēmumos un iestādēs 2011. gadā.
Pirmkārt, visi aptaujātie uzņēmēji atzina, ka tuvāko gadu laikā būs nepieciešami
papildus darba spēki.
Otrkārt, nepieciešamo profesiju sadalījums aptaujātajos uzņēmumos, iestādēs ir ļoti
plašs un aptver praktiski visas darba sfēras. Darbaspēka pieprasījuma sadalījums pa nozarēm
ir redzams tabulā 4.1.
Uzņēmuma,
iestādes nozare
TŪRISMS
MEDICĪNA,
VETERINĀRIE
PAKALPOJUMI,
SOCIĀLĀ APRŪPE
CELTNIECĪBA,
BŪVNIECĪBA,
RAŽOŠANA
BANKAS
ĒDINĀŠANA,
RESTORĀNI,
VIESNĪCAS,
NAKTS KLUBI,
IZKLAIDE,
SPORTS
SKAISTUM-
KOPŠANAS
SALONI
MEDIJI,
REKLĀMA,
LAIKRAKSTA
IZDOŠANA
Tabula 4.1 Profesiju sadalījums aptaujātajos uzņēmumos pa darbības nozarēm
Uzņēmumu
iestāžu
aptaujātais
skaits
2
8
6
2
6
2
3
Kopējo
uzņēmumu,
iestāžu
nodarbināto
darbinieku
skaits
4
658
778
28
205
15
21
18
Nepieciešamo profesiju speciālisti nākošo
5gadu laikā
Ceļojumu konsūltants .IT speciālists
Farmaceiti, zobārsti, ārsti:
neirologi, traumotologi, pediatri, ķirurgi,
māsas anistēzistes, sociālie darbinieki,
ergoterapeiti
Būvdarbu vadītāji,
projektētāji,tiltu,pārvadu,tuneļu izbūves
speciālisti, elektriķi,
mehanizatori, santehniķi, virpotāji, apdares
darbu meistari, inženieri
-
Pavāri, reklāmas un mārketinga speciālisti, IT
speciālisti, sporta darba organizētāji
-
Informācijas tehnoloģiju speciālisti, interneta
mārketinga speciālisti

KOMUNĀLIE
PAKALPOJUMI
IZGLĪTĪBA
DĀRZKOPĪBA,
KONDITORIJA,
MAIZES CEPTUVE
TIRDZNIECĪBA
ŠŪŠANA,
RAŽOŠANA
KOKAPSTRĀDE,
MEŽISTRĀDE
CEĻUBŪVE
4
3
2
4
2
5
2
262
103
170
66
206
486
139
19
IT speciālisti, elektriķi,
kontrolmēraparātu un iekārtu
atslēdzinieki, siltumapgādes inženieri,
elektromontieri, virpotāji, galdnieki,
mērnieki, santehniķi
Krievu.val, ģeogrāfijas, vēstures,
sporta, intrešu izglītības pedagogi
Ķīmiķi, agronomi, profesionāli
maizinieki
Servisa meistari, inženieri, elektriķi,
rezerves daļu speciālisti, pārdevēji,
agronomijas speciālisti
Programmētāji adīšanas iekārtām,
mehāniķi-regulētāji, šuvēji
Mehanizatori, darbagaldu
operātori,programmētāji,inženieri,atslē
dzinieki,šoferi,forvarderisti,koksnes
apstrādātāji, mežkopji
Būvinženieri, transportlīdzekļu un
mehānismu vadītāji
DROŠĪBAS DIENESTI 3 239 Ugunsdzēsēji-glābēji(autovadītāji)
KRAVU
PĀRVADĀJUMI
PĀRTIKAS
RAŽOŠANA
VALSTS IESTĀDES
ZIEDU SALONI 2
JĒKABPILS PILSĒTAS
PAŠVALDĪBA
2
2
5
3
90
124
128
209
Kravas automobīļu vadītāji, loģistikas
speciālisti
Autovadītāji, preču iepircēji
IT speciālisti, inženieri, meliorācijas
inženieri, zemes ierīkotāji,
mežsaimniecības speciālisti
Infrastruktūras uzturēšanas inženieri,
profesionāli politologi, komunikāciju
speciālisti, amatierkolektīvu vadītāji,
profesionāli kultūras menedžeri-
iestādes vadītāji, it speciālisti, gidi,
eksportu uzraugi
Pilns aptaujāto uzņēmumu/iestāžu saraksts un visu nepieciešamo profesiju saraksts ir
skatāms darba 4.pielikumā.
Apkopojot aptaujas rezultātā saņemto informāciju, var secināt, ka Jēkabpils pilsētā
plaši ir attīstīti celtniecības, būvniecības, kokapstrādes uzņēmumi. Šīs nozares Jēkabpils
pilsētā ir tās, kuras nodarbina lielāko pilsētas iedzīvotāju daļu. Šajās sfērās tuvāko piecu gadu

laikā būs nepieciešami cilvēki ar augstāko tehnisko izglītību, kā arī ar tehniskās koledžas
specialitātēm, piemēram, santehniķi, virpotāji, elektriķi un citi.
Uz aptaujas brīdi 658 cilvēki Jēkabpilī tiek nodarbināti medicīnas, veterināro
pakalpojumu un sociālās aprūpes nozarēs. Apskatot aptaujas rezultātus, var secināt, ka pilsētā
būs ļoti pieprasīti ārsti un farmaceiti, jo šobrīd , pēc aptaujāto uzņēmumu vadītāju sniegtās
informācijas, daudzi vadošie speciālisti ir pensijas vecumā. Taču jāņem vērā, ka pensijas
vecums Latvijā tiks paaugstināts.
Tuvāko 5 gadu laikā Jēkabpils pilsētā var izveidoties frizieru, ekonomistu, juristu un
banku darbinieku pārpalikums, jo augstāk minētās profesijas, spriežot pēc aptaujas
rezultātiem, pilsētā var netikt pieprasītas.
20

5.Skolēnu viedoklis par darba iespējām Jēkabpilī pēc skolas beigšanas
5.1. Pētījuma metodika
Izstrādājot darba pētniecisko daļu, tika veikta anketēšana Jēkabpils vidējās mācību
iestādēs un Jēkabpils Agrobiznesa koledžā, aptaujājot skolēnus, kas mācās izlaiduma klasēs.
Anketēšana tika veikta četrās mācību iestādēs:
• Jēkabpils Valsts ģimnāzijā;
• Jēkabpils 3.vidusskolā;
• Jēkabpils 2.vidusskolā;
• Jēkabpils Agrobiznesa koledžā.
Anketēšanā piedalījās 348 skolu jaunieši no visām Jēkabpils skolu devītajām un
divpadsmitajām klasēm.
12.klases jauniešiem bijā jāsniedz atbildes uz sekojošiem jautājumiem:
Kāda būs Tava iegūtā specialitāte beidzot Tavu izvēlēto mācību iestādi?
• Vai Tu vēlētos atgriezties pēc mācību beigšanas, Jēkabpilī, ja te būtu darba
iespējas?
• Kas ir tie faktori, kas Tevi saista Jēkabpilī?
• Kas ir tie faktori, kas Tevi nesaista Jēkabpilī?
(pilna anketa aplūkojama 8.pielikumā)
9.klases skolniekiem bija jāsniedz atbildes uz sekojošiem jautājumiem:
• Kur Tu domā mācīties beidzot 9.klasi?
• Vai plāno pēc mācību iestādes beigšanas atgriezties Jēkabpilī?
• Kādā profesijā plāno strādāt?
Pilnu anketu tekstu var skatīt 5. un 6. pielikumā. Anketēšanā iegūtie dati apkopoti attēlos,
sektoru diagrammās, izmantojot matemātiskās statistikas metodi, rezultātu analīze -
5.2. nodaļā.
21

5.2. Respondentu viedokļu analīze
Visu aptaujāto jauniešu viedoklis par iespējām atgriezties Jēkabpilī pēc mācību
beigšanas ir redzams 4. attēlā
Vai Tu vēlies atgriezties Jēkabpilī pēc
mācību beigšanas, ja te būs darba
iespējas?
Neesmu
izlēmis
19%
Nē
34%
22
Jā
47%
4.attēls. Vēlēšanās atgriezties Jēkabpilī pēc mācību iestādes beigšanas, ja te būtu
darba iespējas
47% respondentu pēc mācību beigšanas atgriezīsies Jēkabpilī, ja būs darba iespējas,
34% respondenti neatgriezīsies, savukārt 19% nav vēl izlēmuši, jo šī brīža domas var
ievērojami mainīties. Tātad aptuveni puse respondentu tomēr vēlas strādāt savā pilsētā.
Sadalījumā pa skolām jauniešu atbildes par iespējām atgriezties Jēkabpilī pēc mācību
beigšanas ir atspoguļotas 5. attēlā
Neesmu
izlēmis
17%
Vidējā izglītība
Nē
36%
Jā
47%
Neesmu izlēmis
29%
Nē
45
%
Jēkabpils Agrobiznesa koledža
Nē
20%
Jā
51%
Pamatizglītība
Jā
55%
Neesmu
izlēmis
0%
5.attēls. Iespējamība atgriezties Jēkabpilī pēc mācību iestādes beigšanas

Kā rāda 5. attēls, 55% skolnieku pēc pamatizglītības iegūšanas, 47% pēc vidējās
izglītības un 51% Jēkabpils Agrobiznesa koledžas audzēkņi pēc mācību beigšanas plāno
atgriezties Jēkabpilī, ja būs darba iespējas. Vismazāk jauniešu plāno atgriezties pēc vidējās
izglītības iegūšanas.
Faktori, kas ietekmē jauniešu vēlmi palikt Jēkabpils pilsētā
Apmēram trešā daļa- 32% aptaujāto jauniešu vēlas palikt Jēkabpilī, jo te ir viņu
ģimene, draugi. 17% grib būt specialisti savā pilsētā , kā ārī 17% respondentiem patīk šī
pilsēta. 17% respondenti uzskata, ka Jēkabpils ir viņu mājas. 4-7 % jauniešu uzskata, ka te ir
labi dzīves apstākļi, viegli izvirzīties un ir iespēja uzsākt savu uzņēmējdarbību.
Ir savas mājas
17%
Ir labi dzīves apstākļi
7%
Vieglāk izvirzīties
5%
Ir savas biznesa iespējas
4%
Patīk šī pilsēta
17%
23
cits
1%
Gribu būt
speciālists savā
pilsētā
17%
Te ir mana ģimene,
draugi
32%
6.attēls. Faktori, kas ietekmē jauniešu vēlmi palikt Jēkabpils pilsētā
Autore saskata pozitīvas tendences, ka diezgan liels procentuālais skaits jauniešu ir
pozitīvi noskaņoti un ir savas pilsētas patrioti. Aptaujas rezultāti rāda, ka jaunieši saskata šeit
darba iespejas, vēlas būt specialisti savā pilsētā, jauniešiem patīk šī pilsēta, viņi uzskata, ka te
ir labi dzīves apstākļi. Pastāv iespēja, ka tieši šie jaunieši būs tie, kuri veidos un attīstīs
Jēkabpils pilsētu un radīs šeit jaunas darba vietas, (32%) jauniešu plāno atgriezties Jēkabpils
pilsētā, jo te ir viņu ģimene, draugi un mājas.

Faktori, kas ietekmē jauniešu vēlmi doties prom no Jēkabpils pilsētas
28% aptaujāto uzskata, ka pilsētā nav izaugsmes iespēju. 22% uzskata, ka nav iespējas
savam biznesam. 14% vēlas doties prom, jo viņiem nepatīk pilsētas sabiedrība un 14%
uzskata, ka te nav izklaides iespēju. Sliktu dzīves apstākļu dēļ vēlas doties projām 12%
aptaujāto. 7% jaunieši kā iemeslu min nesakoptu pilsētas vidi.
Nesakopta pilsētas vide
7%
Nesaskatu iespēja
savam biznesam
22%
Nepatīk pilsētas
sabiedrība
14%
cits
3%
24
Nav labi dzīves apstākļi
12%
Nav izklaides iespēju
14%
Nav izaugsmes iespēju
28%
7.attēls. Faktori, kas ietekmē jauniešu vēlmi doties prom no Jēkabpils pilsētā.
19% no aptaujātajiem jauniešiem, dažādu iemeslu dēļ, ir norādījuši, ka vēl nav
izlēmuši palikt Jēkabpils pilsētā vai arī doties prom.
Liels skaits jauniešu uzskata, ka Jēkabpilī nav izaugsmes iespēju, kā arī nesaskata
iespējas savam biznesam. Var secināt, ka pilsētai iespēju robežās jāsniedz jauniešiem lielāka
informācija par iespējām, kādās jomās uzsākt savu biznesu ,izmantojot dažādu pilsētā esošo
iestāžu palīdzību. Kā raksturīgu šādās palīdzības iespēju var minēt Jēkabpils biznesa
inkubatoru.
Pēc aptaujas rezultātiem var secināt, ka jēkabpiliešiem ar pilsētā esošajām izklaides
iespējām, kultūras pasākumiem un citām aktivitātēm ir par maz. Par šiem jauniešu uzskatiem

ūtu jāziņo pilsētas domei, un jālūdz izskatīt šo problēmu. Un tādejādi jācenšas pilsētā
izklaides iespējas attīstīt un pilnveidot vēl vairāk. Noteikti nepieciešams šo problēmu
risināšanā iesaistīt arī pašus jauniešus.
Par nesakoptu pilsētas vidi jāliek vairāk rūpēties pilsētas dienestiem un pašiem pilsētas
iedzīvotājiem. Pilsētas kārtība ir atkarīga arī no mūsu kultūras. Daži respondenti uzskata, ka
Jēkabpilī nav labi dzīves apstākļi. Autore uzskata, ka skolēniem ir nepieciešams mācīt, kā
pašiem veidot labus dzīves apstākļus un piedalīties pilsētas attīstībā, tās sakopšanā un dzīves
apstākļu uzlabošanā.
Pētījuma veikšanas gaitā tika aptaujāti arī skolu 9.klašu audzēkņi, bet tā kā šīs grupas liela
daļa jauniešu vēl ir atkarīgi no vecākiem ,61% jauniešu tomēr paliks pilsētā un mācīsies kādā
no vidusskolām. 10% dosies uz arodskolu un 12% uz koledžu un 16% nav norādījuši, kādi ir
viņu nākotnes plāni.(skat 8. att)
Vakarskola
1%
Koledža
12%
Beidzot 9.klasi domā mācīties
Arodskola
10%
Citi
16%
25
Vidusskola-
ģimnāzija
61%
8.attēls. Mācību iestādes, kurās domā mācīties 9.kl. jaunieši.
Domāt liek fakts, ka salīdzinoši neliels 9.klašu audzēkņu skaits (10% ) izsaka vēlēšanos
mācīties arodskolās. Kā jau minēts darbā, vidējā līmeņa speciālisti ar konkrētām prasmēm ir
pilsētā nepieciešami jau tagad, bet nākotnē tehnisku speciālistu pieprasījums vēl vairāk
paaugstināsies. Tātad profesionālās orientācijas, karjeras izglītības ietvaros jauniešiem būtu
jāskaidro praktisku profesiju nepieciešamība darba tirgū Latvijā kopumā un arī Jēkabpils
pilsētā. Latvijas izglītības sistēmā jau 2010. gadā ir uzsākta profesionālo skolu reorganizācija
un to modernizēšanā; šis faktors varētu paaugstināt pusaudžu un jauniešu interesi par
izglītības turpināšanu arodskolās ar mērķi apgūt praktisku profesiju.

6.Pieprasītās un nepieprasītās profesijas Jēkabpilī
Tātad iegūstot vidējo izglītību, jaunieši plāno apgūt dažādas specialitātes. Tās var
sadalīt divās daļās: pieprasītās(izvēlētās) un nepieprasītās.
Jēkabpilī pieprasītās profesijas
(pamatojoties uz 4. pielikuma apkopoto
informāciju)
26
Tabula 6.1. Profesiju pieprasījums Jēkabpilī
Uzņēmumu,
iestāžu
skaits,
kam
nepieciešami
Jēkabpilī
pieprasīto
profesiju
speciālisti
Jēkabpilī nepieprasītās
profesijas
Transporta loģistikas specialists 4 Bankas darbinieks
Būvinženieris-projektētājs,tāmētājs 6
Enerģētiķis,elektrotehniķis,elektriķis 4
Veteārsts 3
Būvdarbu vadītājs 7
Inženieris-mehāniķis 10
Skolotājs 4
Farmaceits 2
Programmētājs,datortīklu administrators,
datrografiķis,IT speciālists
Vides specialists,meža tehniķis 4
Sociālais darbinieks 1
Vadības specialists 3
Ķīmiķis,agronoms 2
6
Jurists, advokāts, Aktrise
Baltu filologs,filologs
Interjera dizaineris
Sabiedrisko attiecību
specialists
Uzņēmējdarbība
Robežsargs
Žurnālists
Industriālā atpūta,
izklaides vadība
Kuģa elektroautomātikas
specialists
Producents, Kosmetologs,
Armijnieks
Policists,Psihologs
Ekonomists
No aptaujātajiem uzņēmējiem kļūst skaidrs, ka mūsu pilsētā ir vairāk pieprasīti
tehnisko profesiju pārstāvji. Tas ir saistīts ar to, ka Jēkabpilī ir attīstīti uzņēmumi, kas
nodarbojas ar celtniecību, kokapstrādi, ceļu būvi, medicīnu, šūšanu u.c. Šie uzņēmumi ir tie,
kuri nodarbina lielāko pilsētas iedzīvotāju skaitu. Jēkabpilī 10 uzņēmumos, iestādēs būs

nepieciešami inženieri-mehāniķi, 7 būvdarbu vadītāji, 6 būvinženieri - projektētāji, tāmētāji
un IT speciālisti.
Aptauja parāda pretrunu: Jēkabpilī ir daudz nepieprasītu profesiju, savukārt liels
skolēnu skaits tieši tās vēlas apgūt. No šiem datiem var secināt, ka pilsētas jaunieši nav
pilnībā informēti par pilsētā nepieciešamajām profesijām un iespējamajām darba vietām pēc
skolas vai augstskolas beigšanas. Mūsu pilsētā jaunieši vairāk būtu jāorientē izvēlētos
eksaktās izglītības programmas.
Būtu vēlams, ka izglītības iestādes un Jēkabpils pilsētas dome tiem jauniešiem, kuri
vēlas atgriezties mūsu pilsētā, pievērstu lielāku uzmanību, palīdzētu izvēlēties pieprasītāko
profesiju, lai jaunieši pēc profesijas iegūšanas varētu arī atgriezties un strādāt dzimtajā pilsētā.
Ja šāds darbs netiks veikts un jaunieši iemācīsies profesiju, kas nav nepieciešama Jēkabpilī,
varam rēķināties, ka pilsēta šos jauniešus būs pazaudējusi vai šie jaunieši papildinās pilsētas
bezdarbnieku rindas.
Jēkabpilī pieprasītas neizvēlētās
profesijas.
Mārketinga, reklāmas speciālisti 5
Tehnikas operatori, auto vadītāji 11
Ražošanas iekārtu operatori 4
Būvdarbu meistari, santehniķi,
virpotāji,metinātāji,atslēdzinieki,
galdnieki,mežistrādnieki
Pārdevējs 6
Biroja darbinieks 3
Pavārs 3
Tabula 6.2. Jēkabpilī pieprasītās, bet neizvēlētās profesijas
27
Uzņēmumu, iestāžu skaits,
kam nepieciešami Jēkabpilī
pieprasīto profesiju
speciālisti
10
Apkopojot rezultātus, ir redzams liels skaits profesiju, kuras mūsu pilsētā pieprasa un
pieprasīs arī turpmāk, tikai šīs profesijas jaunieši apgūt nevēlas. Profesijas, kuras jaunieši

nevēlas apgūt, bet kurām ir paredzams pieprasījums, ir uzskaitītas tabulā 6.2. Īpaši nozīmīgi ir
tas, ka šīm profesijām augstākā izglītība nav nepieciešama. Lai gan augstākā izglītība ir ļoti
atbalstāma, tomēr tuvākās nākotnes attīstības tendences norāda, ka pilsētā būs vairāk
nepieciešams vidējā līmeņa darbaspēks.
28

Secinājumi
1. Iedzīvotāju darbs ir viens no būtiskākajiem ražošanas faktoriem. Tas ir resurss, kura
kvalitāti var uzlabot. Turklāt tas ir ļoti mobils resurss, kas mūsdienās var brīvi
pārvietoties gandrīz pa visu pasauli.
2. Darba un darba resursu pieprasījums ir atkarīgs no: preču un pakalpojumu
pieprasījuma, darba algas, tehnoloģijām un tehnoloģiskā progresa, no visu šo faktoru
attīstības tendencēm Jēkabpils pilsētā.
3. Galvenie darba piedāvājumu ietekmējošie faktori Latvijā ir: iedzīvotāju skaits, darba
alga, dažādu sociālo grupu iesaistīšanās darba tirgū, migrācija, materiālās labklājības
līmenis.
4. Latvijas šī brīža tendences rāda, ka 37% jauniešu tuvākā gada laikā vēlas doties
projām no Latvijas. Šī tendence ir negatīva un tā var atsaukties uz Latvijas
tautsaimniecību. Pastāv iespēja, ka jaunieši, kuri dodas prom, Latvijā vairs
neatgriezīsies.
5. Tuvāko gadu laikā Jēkabpils pilsētā būs nepieciešami papildus darba resursi. Pilsētā ir
vairāk pieprasīti tehnisko profesiju pārstāvji. Nepieciešamo profesiju sadalījums
aptaujātajos Jēkabpils uzņēmumos, iestādēs ir ļoti plašs un aptver praktiski visas darba
sfēras.
6. Jēkabpils lielākā daļa jauniešu dodas mācīties uz augstskolām, nepadomājot, vai
viņiem pilsētā būs darba iespējas. Jaunieši nav pilnībā informēti par pilsētā
nepieciešamajām profesijām un iespējamajām darba vietā pēc izglītības iestādes
beigšanas.
7. Nepieciešams veidot dialogu starp pilsētas vadību, uzņēmumiem un jauniešiem par
nākotnes iespējām strādāt un dzīvot Jēkabpils pilsētā. Ja šāds darbs netiks veikts un
jaunieši iemācīsies profesiju, kas nav nepieciešama Jēkabpilī, varam rēķināties, ka
pilsēta šos jauniešus būs pazaudējusi vai šie jaunieši papildinās pilsētas bezdarbnieku
rindas.
8. Jēkabpilī atgriezties pēc mācību beigšanas plāno 47% respondentu- vidusskolēnu.
Vidēji puse respondentu šo pašu nodomu min arī atsevišķi mācību iestāžu skatījumā.
9. Respondentu vēlmi palikt un veidot savu karjeru Jēkabpilī veicina dažādi faktori: patīk
pilsēta( 17%), ģimenes, draugu esamība pilsētā (32%), vēlēšanās būt speciālistam savā
pilsētā ( 17%), mājas, dzīves apstākļi( 17%)
29

10. Respondentu vēlmi doties prom no Jēkabpils ietekmē šādi faktori: nesaskata
izaugsmes iespējas( 28%), nesaskata iespējas savam biznesam (22%), maz izklaides
iespēju (14%), neapmierina pilsētas sabiedrība (14%)
11. Pamatskolas beidzēji pārsvarā (61%) izsaka vēlēšanos iegūt vidējo izglītību, koledžas
līmeņa mācības izvēlas 12%, bet arodskolas- tikai 10%
12. Jēkabpilī pašlaik un tuvākajā nākotnē pieprasītas profesijas ir: transporta loģistikas
speciālists, Būvinženieris-projektētājs, tāmētājs, vetārsts, enerģētiķis, elektrotehniķis,
elektriķis, būvdarbu vadītājs, inženieris-mehāniķis, skolotājs, farmaceits,
programmētājs ,datortīklu administrators, datorgrafiķis, IT speciālists, vides
speciālists, meža tehniķis, sociālais darbinieks, vadības speciālists, ķīmiķis, agronoms.
13. Nepieprasītas profesijas: ekonomists, policists, psihologs, producents, kosmetologs,
industriālā atpūta, izklaides vadības speciālists, žurnālists, robežsargs ,sabiedrisko
attiecību speciālists, interjera dizaineris, filologs, jurists, advokāts, aktrise, bankas
darbinieks.
14. Pieprasītas, bet neizvēlētas profesijas: pavārs, biroja darbinieks, pārdevējs, galdnieki,
mežistrādnieki, virpotāji, metinātāji, atslēdzinieki, būvdarbu meistari, santehniķi,
ražošanas iekārtu operatori, tehnikas operatori, auto vadītāji, mārketinga, reklāmas
speciālisti.
15. Skolu absolventiem būtu jāzina: Kādi uzņēmumi Jēkabpils pilsētā ir, ko tie ražo, kādas
ir uzņēmumos nepieciešamās profesijas, kāds ir šo profesiju algu līmenis, kā arī kurā
vietā tās var apgūt.
16. Pētījuma rezultātā var izvirzīt vairākas mērķtiecīgi veicamas darbības, lai sekmētu
jauniešus atgriezties pilsētā jauno speciālistu statusā:
• visu skolu audzēkņi jāinformē par pilsētas attīstības perspektīvām un nozarēm,
kurās nepieciešami speciālisti;
• visās izglītības iestādēs vairāk jāattīsta profesionālā orientācija un karjeras
izglītība, sadarbojoties ar pašvaldību, uzņēmumiem un organizācijām;
• saistībā ar Jēkabpilī pieprasītajām specialitātēm un profesijām jāpopularizē
arodizglītības nozīme;
• regulāri jāveic audzēkņu un darba devēju anketēšana, lai līdzsvarotu profesiju
pieprasījumu un audzēkņu profesionālo izvēli.
17. Pētījuma rezultātā- izvirzītā hipotēze apstiprinājās un pētnieciskā darba mērķis ir
īstenots!
30

Izmantotā literatūra un avoti
1. Bikse V.Makroekonomikas pamati.R:RaKa,1998.-134.lpp.
2. Libermanis G.Makroekonomiks.R:Kamene,2006.-253.lpp.
3. Drifils Dž.,Stiglics Dž.E.Makroekonomika.Norton&Company,1994.-95.lpp.
4. Krišjāne Z.Darbaspēka ģeogrāfiskā mobilitāte.R:Latvijas Universitāte,2007.-
240.lpp.
5. Siņicins M.Ekonomika.R:Raka,2009.-370.lpp.
6. Ziņojums par Latvijas tautsaimniecības attīstību.R:2010.-144.lpp.
31

PIELIKUMI
32

1.Pielikums
Respondentu vēlēšanās tuvākajā gada laikā doties strādāt uz kādu ārvalsti,
procentuālais sadalījums pa dažādām grupā (6)
Respondentu
grupas
Jā Drīzāk
jā
Nē Drīzāk nē
Visi 12.0 8.3 21.0 58.7
Vīrietis 13.8 9.5 22.7 54.1
Sieviete 10.3 7.2 19.4 63.1
15-24 24.4 12.6 19.2 43.8
25-34 11.6 10.7 26.8 51.0
35-44 9.9 7.8 25.4 57.0
45-54 8.4 6.4 20.4 64.8
55 un vairāk 3.2 3.1 11.8 81.9
Rīga 11.0 8.8 26.6 53.6
Pierīga 9.4 9.0 21.0 60.7
Kurzeme 12.2 7.4 21.3 59.1
Latgale 15.6 6.0 15.2 63.2
Zemgale 14.0 8.7 15.1 62.2
Vidzeme 11.4 9.7 17.2 61.7
Pamatizglītība 14.5 9.4 15.3 60.8
Vidējā vispārējā 14.5 9.3 20.0 56.2
Vidējā
profesionālā
10.5
7.4
22.3
58.4
Augstākā 9.2 7.9 24.5 58.4
Latvietis 11.5 8.7 21.0 58.9
Krievs 12.2 7.4 22.3 58.1
Cita tautība 15.4 9.5 16 59.1
Neprecējies 19.4 11.8 22.1 46.6
Precējies 7.4 6.5 21.6 64.5
Šķīries 12.7 8.6 18.5 60.2
Atraitnis/atraitne 5.6 3.2 11.1 80.1

2.Pielikums
Nodarbināto respondentu vēlme tuvākā gada laikā doties strādāt uz kādu
ārvalsti. Sadalījums pa nodarbinātības grupām(%) (6)
Respondentu grupas Jā Drīzāk
jā
Augstākā vai vidējā līmeņa
vadītājs
8.8
6.7
Drīzāk
nē
22.0
Nē
62.5
Zemākā līmeņa vadītājs 9.3 7.6 23.2 59.9
Speciālists, ierēdnis(nestrādā
fizisku darbu)
Brīvās(radošās) profesijas
pārstāvis
Kvalificēts strādnieks(strādā
fizisku darbu)
Mazāk kvalificēts
strādnieks(strādā fizisku
darbu)
Zemnieks(ir sava zemnieku
saimniecība)
8.6
11.0
12.9
11.0
8.3
8.1
7.3
9.2
10.8
2.4
25.2
19.9
23.2
19.8
14.9
58.2
61.8
54.7
58.4
74.3
Valsts sektors 7.6 5.4 22.8 64.2
Privātais sektors 11.6 10.0 23.5 54.9
Gan valsts, gan privātais
sektors
Jā,darbs precīzi atbilsts manai
kvalifikācijai
Jā,darbs daudzmaz atbilsts
manai kvalifikācijai
Nē,mans darbs patiesībā prasa
augstāku kvalifikāciju
Nē,manam darbam nav
vajadzīga tik augsta
kvalifikācija
12.2
9.2
9.3
16.3
12.8
8.7
6.7
11.3
10.3
10.3
24.3
24.6
26.5
21.2
16.2
54.8
59.5
52.9
52.2
60.8
Ir kādreiz strādājuši ārvalstīs 31.6 13.4 20.7 34.4
Nav strādājuši ārvalstīs 9.9 7.8 21.0 61.2
N=5223

Potenciālo braucēju minētie iemesli doties strādāt uz ārvalstīm (6)
Atbilžu varianti Skaits %
Nepieciešamība vispār atrast
darbu
245
15.9
Augstāks atalgojums 1307 84.7
Izaugsmes iespējas 300 3.4
Elastīgs darbalaiks 53 3.4
Papildus atvaļinājums 31 2.0
Sociālās garantijas 354 22.9
Darbs jūsu profesijā 204 13.2
Iespēja iegūt jaunu pieredzi 391 25.4
Labi darba apstākļi 475 30.8
Ceļa izdevumu segšana no
darbavietas puses
Dienesta mašīna 41 2.7
Bieži kursējošs sabiedriskais
transports
Lai jaunās darbavietas tuvumā
būtu mājoklis ar labiem dzīves
apstākļiem
Jaunās darbavietas tuvumā
esošās pagaidu dzīvesvietas
nelielās izmaksas vai iespējas
to izmantot bez maksas
77
20
170
159
5.0
1.3
11.0
10.3
Piemēroti ģimenes apstākļi 111 7.2
Varētu ņemt līdzi kādu no
ģimenes locekļiem
Ja pastāvētu iespēja ar laiku uz
turieni pārcelties pavisam
162
118
10.5
Kas cits 127 8.2
N=1543
7.6
3.Pielikums

Firma/ iestādes
nosaukums
1.SIA “Latvia Tours,”
Jēkabpils filiāle
2.Jēkabpils Kultūras
pārvalde,TIC
1 SIA “Centes AV”
2.SIA “Jēkabpils
Vecpilsētas aptieka”
3. SIA “Denta- J”
4.SIA "Kolibri AD"
aptieka
5. Pārtikas un
veterinārais dienests
Austrumzemgales
pārvalde
6.SIA "Jēkabpils
rajona centrālā
slimnīca"
7. Jēkabpils pilsētas
pašvaldības sociālais
dienests
Uzņēmuma/iestādes nozare
Tūrisms
Tūrisma informācija
TŪRISMS
Darbinieku
skaits
2
2
Kādu profesiju pārstāvji šobrīd
visvairāk strādā firmā/iestādē.
Ceļojumu konsūltanti, IT
darbinieki
TIC vadītāja, Tūrisma darba
organizators, gids
MEDICĪNA, VETERINĀRIE PAKALPOJUMI, SOCIĀLĀ APRŪPE
Tirdzniecība,veterinārie
pakalpojumi
Farmācija
Zobārstniecība
Mazumtirzniecība
Pārtikas un veterināro objektu
uzraudzība
ārsniecība
sociālie pakalpojumi, sociālo
pakalpojumu sniegšana
5
10
3
11
30
505
88
Grāmatvedis,veterinārie ārsti,
asistenti
Farmaceiti
Zobārsts, zobu higēnists,
zobārstniecības māsa
Farmaceiti
veterinārārsti, pārtikas tehnologi,
ķīmiķis, biologs, inspektori
ārsti, medicīnas māsas
aprūpētāji,dežuranti
Kādu profesiju darbinieki būs
nepieciešami tuvāko 5 gadu
laikā?
Ceļojumu konsūltanti, IT
darbinieki
Cilvēks,kas prot strādāt biļešu
pārdošanassistēmās (avio)
Informācijas sniedzējs un
apkopotājs
farmaceiti
Zobārsti, zobu higēnisti
Farmaceiti
-
Ārsti:neirologs, traumotologs,
pediatrs, ķirurgs, māsas
anistēzistes
Sociālie darbinieki, ergoterapeiti,
sociālie rehabilatori
Profesiju sadalījums aptaujātajos uzņēmumos pa darbības nozarēm (pilnais saraksts)
4. Pielikums

8.SIA"PetPack"
Dzīvnieku barības
imports,fasēšana, tirdzniecība
2
vadītājs, fasēšanas operātors
CELTNIECĪBA,BŪVNIECĪBA,RAŽOŠANA
Fasēšanas operātori,pārdevējs
1. SIA"Ošukalns
Būvadrbu vadītāji,apdares darbu
celtniecība"
celtniecība
Celtniecībā- ārējie
65 celtnieki
meistari, tāmētāji, santehniķi
2. SIA “Hektors”
inženiertehniskie tīkli,
santehniskie darbi,artēzisko aku
ierīkošana, saldēšanas iekārtu un
ventilācijas sistēmu ierīkošana un
būvdarbu vadītājs,sekretāreapkope
56 sanitārtehniķi, celtnieki
lietevede, virpotājs
3. SIA “LC būve” Būvniecība 100 Būvnieki būvniecības speciālisti
4. SIA "Viadukts"
5. SIA"Dristis"
15. SIA "Jēkabpils
PMK"
Tiltu,tuneļu,dzelzceļa pārvadu
būvniecība
Vājstrāvu drošības un
komunikāciju sistēmu montāža
Būvniecība iekšējo tīklu izbūve,
ražotne
240
40
277
Būvstrādnieki,stiegrotāji,
betonētāji, metinātāji,
namdari,autoceltņu vadītāji
sistēmu montāžas un
ekspluatācijas inženieri
Mehanizatori,ofisa darbinieki,
ražotņu speciālisti,
projektētāji,būvdarbu vadītāji
1. AS “Swedbank” Finanses
BANKAS
12 Ekoomisti, finansisti
Ēdināšana, restorāni, viesnīcas,nakts klubi,izklaide,sports
1. SIA “Luiize”
2. SIA IMULA V-
izklaides centrs OĀZE
Viesnīca,restorāns, klubs
Ēdināšana.
15
Bārmenis,viesmīlis,istabene,apsarg
i,pavāri,darba vadītājs
8 Bārmeņi, pavāri, menedžeris
Tiltu,pārvadu, tuneļu izbūves
speciālisti
Elektriķi, elektrotehniķi
Mehanizatori,ofisa darbinieki,
ražotņu speciālisti,
projektētāji,būvdarbu vadītāji
Reklāmas un mārketinga
specialists, pavāri
Oficianti, bārmeņi, pavāri

3. SIA "JTES" Tirdzniecība, ēdināšana 92 pārdevēji, pavāri, pavāru palīgi pārdevēji, pavāri
4. SIA "Reāls"(Citrus
SPA)
Tūrisms,viesnīca,sports,atpūta
5. SIA "Sporta centrs" Sports un atpūta
35
6.SIA"RLK BALTIC" Ēdināšana 25 viesmīļi
1. SIA STILS ES
Apkalpošanas
30
fizioterapeits,sporta treneris,
masieris,darba vadītājs,
grāmatvedis,
administrators,apsargs,kasieris,veļ
as mazgātājs,apkopējs
Sporta bāžu apkalpojošais
personāls
SKAISTUMKOPŠANAS SALONI
5
Frizieri , manikīrs , grāmatvede
2. SIA "Orfejs" Pakalpojumu sniegšana 10 skaistumkopšanas amata meistari
MEDIJI,REKLĀMA,IZDEVĒJDARBĪBA,LAIKRAKSTA IZDOŠANA
1. SIA, RK Media
2. SIA „Jēkabpils
Vēstis”
Reklāmas un mēdiju jomā
Izdevējdarbība, laikraksta
izdošana
8
8
Reklāmas un mēdiju jomā
Žurnālisti
Informācijas tehnoloģiju
speciālists,mārketinnga un
pārdošanas speciālists
Kvalificēti un pieredzējuši sporta
darba organize'tāji
Frizieri
Informācijas tehnoloģiju
speciālisti, interneta mārketinga
speciālisti
Žurnālisti
3. SIA "Radio 1" komercradio,mediji,reklāma 5 Reklāmas speciālisti Programmu vadītājs
1. SIA “Jēkabpils
siltums”
2. AS “Sadales tīkls,”
Jēkabpils nodaļa
30. SIA "JK Namu
pārvalde"
Siltumapgāde, elektro enerģijas
ražošana
Elektroapgāde
namu apsaimniekošana
KOMUNĀLIE PAKALPOJUMI
69
23
95
Siltumapgādes operātori,
remontatslēdzinieki,elektriķi,grām
atvežitraetoristi
Elektromontieri, elektroinženieri
sētnieki,santehniķi,elektriķi,remont
strādnieki
IT specialists(ar spēju apkalpot
katliekārtas), augsti kvalificēti
elektriķi un kontrolmēraparātu un
iekārtu atslēdzinieki,
siltumapgādes inženieri
Elektromontieri, meistari,
elektrotehniķi
metinātāji,virpotāji,galdnieki,mēr
nieki,santehniķi

3. SIA "Jēkabpils
pakalpojumi"
1. Jēkabpils Valsts
ģimnāzija
2. Jēkabpils bērnu un
jauniešu centrs
3.Jēkabpils
Tālākizglītības un
informācijas
tehnoloģiju centrs
1. SIA "Rītausma"
2.SIA "Dona"
1.SIA "Martekss"
2.SIA "Ripo AISK"
3.SIA "Sedumi"
Pilsētas komunāldienests,
atkritumu savākšana, šķirošana
Izglītība
Izglītība
75
IZGLĪTĪBA
58
34
ceļu būvstrādnieki, traktoristi,
sētnieki
Pedagogi
skolotāji
būvstrādnieki, šoferi
Krievu.val, ģeogrāfijas, vestures,
sporta skolotāji, projektu
kordinātors
Interešu izglītības pedagogi-
tehniskās jaunrades novirzienā
Izglītības metodiķis, projektu
koordinātors, grāmatvedis,
tālākizglītība,profesionālā
datorsistēmu, datortīklu
izglītība,apmācība,hobiju apguve rsu vadītāji 7madministrators
DĀRZKOPĪBA,KONDITOREJA,MAIZES CEPUTVE
JIC biznesa inkubators
Dārzeņkopība
50
siltumnīcas strādnieki,
mehāniķi,ķīmiķi, agronomi Ķīmiķi, agronomi
Maizes ceptuve, konditorijas cehs 120
maiznieki, mehāniķi, konditori,
šoferi, apkalpojošais persināls Profesionāli maiznieki
TIRZNIECĪBA
Auto
20
auto mehāniķi, elektriķi, rezerves
daļu speciālisti
auto mehāniķi, elektriķi, rezerves
daļu speciālisti
Tirdzniecība,pakalpojumi
10
pārdevēji, menedžeri, servisa
meistari, grāmatvede
Pārdevēji, servisa meistari
Tirdzniecība, ražošana
30 Pārdevēji
Inženieri, agranomijas
speciālisti,pārdevēji
4.SIA"Krokuss" Vairumtirdzniecība
6
Tirdzniecības pārstāvji, šoferi
ekspeditori
Pārdevēji
ŠŪŠANA,RAŽOSĀNA
1.SIA"GEFA Latvija" Rūpnieciskā ražošana, šūšana 160 Šuvēji, mehāniķi Šuvēji
2.SIA "Viola-Stils" Trikotāžas izstrādājumu ražošana 46
šuvēji, mehāniķi,programmētāji
adīšanas iekārtām
programmētāji adīšanas iekārtām,
mehāniķi-regulētāju
KOKAPSTRĀDE,MEŽISTRĀDE

1.SIA "Brēķu
studenit"
2. SIA "Gaujas koks"
3. SIA "Ošukalns"
4. SIA "Selko"
5.SIA "DLLA"
1.AS "Latvijas
autoceļu
uzturētājs"Jēkabpils
ceļu rajons
2. SIA "Ošukalns"
ceļu būves nozare
1. Valsts policijas
Zemgales reģiona
pārvalde Jēkabpils
iecirknis
2. Jēkabpils rajona
tiesa
Mežistrāde, ceļu būve, siltuma
ŗažošana
Kokapstrāde
Kokapstrāde
Kokapstrāde,mežistrāde,
transporta pakalpojumi, mēbeļu
ražošana
Kokapstrāde, mežistrāde, koka
palešu ražošana
Autoceļu būvniecība, remonts,
autoceļu uzturēšana
Ceļu būve, melorācija
Valsts pārvalde
Tiesību aizsardzība
55
120
194
20
Mehanizatori
Kokapstrādes darbagaldu
operātori, traktoristi, atslēdzinieki,
elektriķi
Kokapstrādes darbagaldu
operātori, mežkopji,mežstrādnieki
šoferi, forvarderu,zāģētavu
operātori
97 koksenes apstrādātāji
CEĻUBŪVE
99
40
DROŠĪBAS DIENESI
107
33
autogreidera,kravas
automobiļa,traktora,ekskavatora
vadītāji
Ceļu būves tehnikas vadītāji,
operātori,kravas automašīnu
vadītāji, būvinženieri
Juristi(90%), pedagogi,ekonomisti
Tiesneši,tiesnešu palīgi,tūlki,
kancelejas vadītāji, tiesas sekretāre
Mehanizatori, darbu vadītāji
Datorspeciālisti, darbagaldu
programmētāji, automatizētu
iekārtu mehāniķi
inženieri,kokapstrādes darbagaldu
operātori, mārketinga speciālisti,
mežkopji, mežstrādnieki
Profesionāli šoferi, forvarderu
operātori.
Autoatslēdzinieki, koksnes
apstrādātāji, mežistrādes
operatori
Transportlīdzekļu un mehānismu
vadītāji
Būvinženieri, ekskavatoristu,
buldozeristu,darbu vadī'taju ceļu
būvē.
juristi
-

3.Valsts
ugunsdrošības un
glābšanas dienesta
Jēkabpils nodaļa
1.SIA "Renekss"
2. SIA "Māju koks"
1. SIA "Jēkabpils
piena kombināts"
2. SIA "Jēkabpils
gaļas kombināts"
1. Valsts ieņēmumu
dienests
2. Latvijas Nacionālā
arhīva Jēkabpils
zonālās valsts arhīvs
3.Lauku atbalsta
dienesta Viduslatvijas
ireģionālā
lauksaimniecības
pārvalde
4.JIC biznesa
inkubators
ugunsgrēka dzēšana, cilvēku
glābšana, dabas stijujas,
tehnogēnās katastrofas
36 Ugunsdzēsēji-glābēji
KRAVU PĀRVADĀJUMI
Kravas automobīļu vadītāji,
automobīļu mehāniķi, loģistikas
speciālisti, uzskaitvedis,
Starptautiskie kravu pārvadājumi 70 grāmatvedis
Kravu pārvadājumi
Piena rūpniecība
Gaļas produktu pārstrāde,
ražošana, realizācija
Preču aprites un darbības
uzraudzīšana
Institūciju dokumentu uzkrāšana,
saglabāšana, izmantošana
ES un Latvijas valsts finanšu
līdzekļu administrēšana
lauksaimniecībai un lauku videi
Konsultēšana komercdarbībā un
vadībzinībās
20 Autovadītāji
PĀRTIKAS RAŽOSĀNA
41
Autovadītāji, preču iepircēji
Pārdevēji, krāvēji, palīgstrādnieki,
83 kautuves nodaļas vadītāji
VALSTS IESTĀDES
33
11
47
7
Ekonomisti,juristi
Vēsturnieki, arhīvniecības
speciālisti
grāmatveži, inženieri mehāniķi,
juristi, meliorācijas inženieri
cilvēki ar ilkgadēju profesionālo
pieredzi finanšu,
pārdošanas,mārektinga,
biznesa,jaunu produktu attīstības
jomā.
Ugunsdzēsēji-
glābēji(autovadītāji)
Kravas automobīļu vadītāji,
loģistikas speciālists
automehāniķi,autovadītāji,
loģistikas speciālists
Autovadītāji, preču iepircēji
-
-
IT speciālisti, speciālisti
dokumentu pārvaldības un
arhivniecības jomā
Vides speciālisti, inženieri,
meliorācijas inženieri, zemes
ierīkotāji.mežniecības speciālsiti
speciālisti pārdošanas, eksporta
jomā

5.Latvijas
Tirdzniecības un
rūpniecības kamera
1.SIA"Mimoza"
1.Jēkabpils pilsētas
pašvaldība
2.Jēkabpils pilsētas
pašvaldības Kultūras
pārvalde
3.Jēkabpils vēstures
muzejs
Uzņēmējdarbības vides
veicināšana
Ziedu un telpaugu tirdzniecība,
ziedu pušķu izgatavošana
Dome- iedzīvotāju
apkalpošana,infrastruktūras
uzturēšana,plānošana
kultūra,izklaide
kultūra
30
Ziedu saloni
10
Jēkabpils pilsētas pašvaldība
103
90
16
Nodaļu vadītāji, administratīvie
darbinieki
florista meistari
ekonomisti,grāmatveži, inženieri,
juristi
amatierkolektīvu vadītāji,
bibliotēkāri, kultūras pasākumu
organizatori
pedagogi,bibliotekāri,
arhīvisti,sabiedrisko attiecību
speciālists, eksponātu uzraugi
Valsts
Augstas profesilnalitātes floristi
infrastruktūras uzturēšanas
inženieri, profesionāli politologi,
komunikāciju speciālisti
amatierkolektīvu
vadītāji,profesionli kultūras
menedžeri-iestādes vadītāji,
mākslinieks noformētājs
eksportu uzraugu,gidi, IT
speciālists

Vakarskola
1%
Koledža
12%
5. Pielikums
Beidzot 9.klasi jaunieši domā mācīties šādās mācību iestādēs
Beidzot 9.klasi domā mācīties
Arodskola
10%
Citi
16%
Vidusskola-
ģimnāzija
61%

Anketa 9.klases skolēniem
Sveicināti!
6.Pielikums
Esmu 11.klases skolniece, kura veic pētījumu par darbaspēka pieprasījumu un piedāvājumu Jēkabpils
pilsētā tuvākajā laika posmā. Būtu ļoti pateicīga, ja Jūs aizpildītu šo anketu, kas palīdzētu man veidot
šo pētniecisko darbu. Jau iepriekš, pateicos par atsaucību!
1.
Kur Tu domā mācīties beidzot 9.klasi?
a. Vidusskola-ģimnāzija
b. Arodskola
c. Koledža
d. Vakarskola
e. Citi
2.
3.
Anketa.
Vai plāno pēc mācību iestādes beigšanas atgriezties Jēkabpilī?
Kādā profesijā plāno strādāt (Kurā vietā)?
………………………………………………………………………………………………………………………………………………………
Jā
Nē

Anketa 12.klases skolēniem
Sveicināti!
7.pielikums
Esmu 11.klases skolniece, kura veic pētījumu par darbaspēka pieprasījumu un piedāvājumu Jēkabpils
pilsētā tuvākajā laika posmā. Būtu ļoti pateicīga, ja Jūs aizpildītu šo anketu, kas palīdzētu man veidot
šo pētniecisko darbu. Jau iepriekš , pateicos par atsaucību!
Anketa.
1.Kāda būs Tava iegūtā specialitāte beidzot Tavu izvēlēto mācību iestādi?
...................................................................................................................................................................
.....
2.Vai Tu vēlētos atgriezties pēc mācību beigšanas, Jēkabpilī, ja te būtu darba iespējas?
a. Jā c. Grūti pateikt
b. Nē
3.Ja atbildēji “Jā”, tad kas ir tie faktori, kas Tevi saistītu Jēkabpilī?
a. gribu būt speciālists savā pilsētā
b. te ir mana ģimene, draugi
c. patīk ī pilsēta
d. vieglāk izvirzīties
e. ir labi dzīves apstākļi
f. ir savas mājas
g. ir sava biznesa iespējas
h. cits........................................
4.Ja atbildēji “Nē”, tad kas ir tie faktori, kas Tevi nesaista Jēkabpilī?
a. nav labi dzīves apstākļi
b. nav izklaides iespējas
c. nav izaugsmes iespēju
d. nesaskatu iespējas savam biznesam
e. nesakopta pilsētas vide
f. nepatīk pilsētas sabiedrība
g. cits.......................................