22.09.2013 Views

4. APGAISMOJUMS UN ATTĒLI

4. APGAISMOJUMS UN ATTĒLI

4. APGAISMOJUMS UN ATTĒLI

SHOW MORE
SHOW LESS

You also want an ePaper? Increase the reach of your titles

YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.

<strong>4.</strong>71. att. Teātra binokli veido divi kopā<br />

savienoti Galileja tālskati.<br />

<strong>4.</strong>1<strong>4.</strong> Teleskopi. Kosmosa<br />

izpēte ar teleskopiem<br />

<strong>4.</strong>72. att. 1610. gadā itāļu fiziķis un astronoms<br />

Galileo Galilejs ar pašgatavotu teleskopu<br />

novēroja krāterus uz Mēness, Jupitera<br />

pavadoņus un Venēras fāzes.<br />

Galileja vaska figūra Londonas planetārijā.<br />

<strong>4.</strong>73. att. Keka teleskopa objektīva<br />

(spoguļa) diametrs ir 10 m un tas sastāv<br />

no atsevišķiem sešstūra elementiem.<br />

134<br />

Tad šādu teleskopisku sistēmu sauc par Galileja tālskati. Šādas<br />

sistēmas leņķiskais palielinājums ir mazāks nekā var iegūt<br />

ar Keplera tālskati, bet tā izmēri arī ir mazāki. Piemēram,<br />

mūsdienās teātra binokļus veido divi kopā savienoti Galileja<br />

tālskati.<br />

<strong>4.</strong>15. Izskaidro!<br />

a) Dabas pētnieks paņēma lupu un centās caur to ieraudzīt palielinātu<br />

oda attēlu. Tomēr attēls bija samazināts. Kāpēc tā?<br />

b) Teātra izrādē tālredzīgs skatītājs uz brīdi aizdeva teātra binokli<br />

tuvredzīgajam skatītājam. Kas viņam bija jādara, lai caur<br />

binokli redzētu skaidru attēlu?<br />

c) Kāpēc priekšmetus, kurus aplūko caur mikroskopu, ir jāapgaismo?<br />

Tālskatus, kas paredzēti debess objektu novērošanai, sauc<br />

par teleskopiem. Pirmie astronomiskie novērojumi, izmantojot<br />

optiskas sistēmas, sākās 17. gadsimta sākumā. Līdz ar<br />

teleskopu parādīšanos astronomija pakāpeniski attīstījās par<br />

fizikālu zinātni. Tika izdarīti daudzi atklājumi Saules sistēmā,<br />

izpētītas tālās zvaigznes un miglāji.<br />

Mūsdienās teleskopus izmanto visos elektromagnētiskā<br />

starojuma diapazonos, un vispārinot var teikt, ka teleskops<br />

ir ierīce, kas uztver elektromagnētisko starojumu no noteikta<br />

debess sfēras apgabala.<br />

Teleskopa galvenās sastāvdaļas ir objektīvs un starojuma<br />

uztvērējs. Objektīvs veido debess ķermeņa attēlu, bet starojuma<br />

uztvērējs reģistrē to. Mūsdienu optiskajos teleskopos par<br />

objektīvu izmanto lielu, ieliektu spoguli un šādus teleskopus<br />

sauc par reflektoriem. Spoguli izgatavo no stikla un pārklāj<br />

ar plānu alumīnija kārtiņu, kas labi atstaro gaismu.<br />

Teleskopa galvenie raksturlielumi ir objektīva savāktā starojuma<br />

plūsma un objektīva izšķiršanas spēja. Abi šie lielumi<br />

ir atkarīgi no objektīva diametra. Noskaidrosim, kāpēc tā!<br />

Jo lielāks ir objektīva laukums, jo lielāku starojuma plūsmu<br />

tas savāc. Tā kā lielākā daļa debess ķermeņu staro ļoti vāji,<br />

astronomijā izmanto teleskopus ar lielu objektīva diametru.<br />

Teleskopu var salīdzināt ar piltuvi, kas uztver lietus lāses — jo<br />

lielāks ir piltuves diametrs, jo vairāk ūdens izdodas savākt.<br />

Lielākajiem optiskajiem teleskopiem objektīva diametrs ir<br />

10 m un laukums 80 m2 . Tas atbilst lielas klases grīdas laukumam!<br />

Teleskopā zvaigznes nav redzamas kā punkti, bet gan<br />

kā sīki, izplūduši aplīši. Tas ir saistīts ar gaismas viļņu dabu,<br />

jo teleskopa objektīvs rada gaismas viļņu difrakciju. Tāpēc<br />

punktveida gaismas avots objektīva fokusā izskatās kā apaļš<br />

plankums. Šī plankuma leņķiskais diametrs ir d = λ<br />

D radiāni,<br />

kur λ — starojuma viļņa garums un D — objektīva diametrs.<br />

UZDEVUMS

Hooray! Your file is uploaded and ready to be published.

Saved successfully!

Ooh no, something went wrong!