Likumprojekts "Apdro?in??anas un p?rapdro?in??anas likums" - FKTK

Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likums

FMlik_261011_APL_skanosanai; Likumprojekts "Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likums"

Likumprojekts

A daĜa

Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas uzsākšanas un veikšanas

vispārīgie noteikumi

I sadaĜa

Likumā lietotie termini un likuma piemērošanas joma

1. pants. (1) Likumā ir lietoti šādi termini:

1) apdrošināšana – iespējamā zaudējuma riska pieĦemšana no

apdrošinājuma Ħēmēja vai apdrošinātā;

2) pārapdrošināšana – cedēto risku pieĦemšana no apdrošināšanas

komersanta, pārapdrošināšanas komersanta vai privātā pensiju fonda;

3) cedētā pārapdrošināšana – apdrošināto risku nodošana apdrošināšanas

komersantam vai pārapdrošināšanas komersantam;

4) retrocesija – pārapdrošināto risku nodošana apdrošināšanas

komersantam vai pārapdrošināšanas komersantam;

5) apdrošināšanas sabiedrība – Latvijas Republikā reăistrēta

komercsabiedrība, kas reăistrēta kā akciju sabiedrība vai Eiropas

komercsabiedrība, vai savstarpējās apdrošināšanas kooperatīvā sabiedrība, kurai

saskaĦā ar šo likumu ir tiesības nodarboties ar apdrošināšanu;

6) pārapdrošināšanas sabiedrība – Latvijas Republikā reăistrēta

komercsabiedrība, kas reăistrēta kā akciju sabiedrība vai sabiedrība ar

ierobežotu atbildību, vai Eiropas komercsabiedrība, kurai saskaĦā ar šo likumu

ir tiesības nodarboties ar pārapdrošināšanu;

7) kaptīvās apdrošināšanas sabiedrība – apdrošināšanas sabiedrība, kura

pieder finanšu komersantam, kas nav apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas

komersants, vai apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas grupai, vai nefinanšu

komersantam un kuras mērėis ir apdrošināšanas seguma nodrošināšana tikai

tāda komersanta vai komersantu riskiem, kam tā pieder, vai tikai tās grupas


2

komersantam vai komersantiem, kuras dalībniece ir kaptīvās apdrošināšanas

sabiedrība;

8) kaptīvās pārapdrošināšanas sabiedrība – pārapdrošināšanas

sabiedrība, kura pieder finanšu komersantam, kas nav apdrošināšanas vai

pārapdrošināšanas komersants, vai apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas grupai,

vai nefinanšu komersantam un kuras mērėis ir pārapdrošināšanas seguma

nodrošināšana tikai tā komersanta vai komersantu riskiem, kam tā pieder, vai

tikai tās grupas komersantam vai komersantiem, kuras dalībniece ir kaptīvās

pārapdrošināšanas sabiedrība;

9) apdrošinātājs — apdrošināšanas sabiedrība vai Latvijas Republikā

reăistrēta dalībvalsts vai nedalībvalsts apdrošinātāja filiāle, kurai saskaĦā ar šo

likumu ir tiesības nodarboties ar apdrošināšanu;

10) pārapdrošinātājs – pārapdrošināšanas sabiedrība vai Latvijā reăistrēta

dalībvalsts vai nedalībvalsts pārapdrošinātāja filiāle, kurai saskaĦā ar šo likumu

ir tiesības nodarboties ar pārapdrošināšanu;

11) dalībvalsts apdrošinātājs — apdrošināšanas komersants, kurš

reăistrēts ārpus Latvijas Republikas un kuram mītnes valstī ir tiesības

nodarboties ar apdrošināšanu;

12) dalībvalsts pārapdrošinātājs — pārapdrošināšanas komersants, kurš

reăistrēts ārpus Latvijas Republikas un kuram mītnes valstī ir tiesības

nodarboties ar pārapdrošināšanu;

13) nedalībvalsts apdrošinātājs — ārpus dalībvalsts reăistrēta persona,

kurai mītnes valstī ir tiesības nodarboties ar apdrošināšanu;

14) nedalībvalsts pārapdrošinātājs — ārpus dalībvalsts reăistrēta

persona, kurai mītnes valstī ir tiesības nodarboties ar pārapdrošināšanu;

15) apdrošināšanas komersants — juridiskā persona, kura dalībvalstī ir

tiesīga nodarboties ar apdrošināšanu;

16) pārapdrošināšanas komersants — juridiskā persona, kura dalībvalstī

ir tiesīga nodarboties ar pārapdrošināšanu;

17) apdrošināšanas licence – atĜauja apdrošināšanas darbības veikšanai;

18) pārapdrošināšanas licence – atĜauja pārapdrošināšanas darbības

veikšanai;


3

19) apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrība — mātes sabiedrība, kura nav

jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība un kuras pamatdarbība ir iegūt un īstenot

līdzdalību meitas sabiedrībās, ja vismaz viena no šīm meitas sabiedrībām ir

apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas komersants, bet pārējās meitas sabiedrības

ir:

a) vienīgi apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas komersanti vai

nedalībvalstu apdrošinātāji vai pārapdrošinātāji, no kuriem vismaz viens ir

apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas komersants,

b) galvenokārt (apdrošināšanas sabiedrību, pārapdrošināšanas sabiedrību,

ārvalstu apdrošinātāju un ārvalstu pārapdrošinātāju aktīvu vai ienākumu

kopsumma pēdējā apstiprinātajā gada pārskatā ir vairāk nekā puse no visu mātes

sabiedrības kontrolēto meitas sabiedrību aktīvu vai ienākumu kopsummas)

apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas komersanti vai nedalībvalstu apdrošinātāji

vai pārapdrošinātāji, no kuriem vismaz viens ir apdrošināšanas vai

pārapdrošināšanas komersants;

20) daudznozaru apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrība — mātes

sabiedrība, kura nav apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas komersants,

nedalībvalsts apdrošinātājs vai pārapdrošinātājs, apdrošināšanas

pārvaldītājsabiedrība vai jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība, bet kurai vismaz

viena no meitas sabiedrībām ir apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas

komersants;

21) apdrošināšanas sabiedrības filiāle — apdrošināšanas sabiedrības

ārpus Latvijas Republikas izveidota un reăistrēta filiāle, kura darbojas

apdrošināšanas sabiedrības vārdā;

22) pārapdrošināšanas sabiedrības filiāle — pārapdrošināšanas

sabiedrības ārpus Latvijas Republikas izveidota un reăistrēta filiāle, kura

darbojas pārapdrošināšanas sabiedrības vārdā;

23) dalībvalsts apdrošinātāja filiāle — Latvijas Republikā izveidota un

reăistrēta dalībvalsts apdrošinātāja filiāle;

24) nedalībvalsts apdrošinātāja filiāle — Latvijas Republikā izveidota un

reăistrēta nedalībvalsts apdrošinātāja filiāle;

25) dalībvalsts pārapdrošinātāja filiāle — Latvijas Republikā izveidota

un reăistrēta dalībvalsts pārapdrošinātāja filiāle;


4

26) nedalībvalsts pārapdrošinātāja filiāle — Latvijas Republikā

izveidota un reăistrēta nedalībvalsts pārapdrošinātāja filiāle;

27) mītnes valsts — valsts, kurā reăistrēts:

a) apdrošināšanas komersanta vai nedalībvalsts apdrošinātāja galvenais

birojs,

b) pārapdrošināšanas komersanta vai nedalībvalsts apdrošinātāja galvenais

birojs;

28) uzĦēmēja valsts – dalībvalsts, kura nav mītnes valsts un kurā:

a) apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībai ir filiāle;

b) apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība sniedz pakalpojumus,

ievērojot pakalpojumu sniegšanas brīvības principu, neatverot filiāli;

29) dalībvalsts — Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas

valsts;

30) valsts, kurā atrodas ar apdrošināto risku saistītie apdrošinātie

objekti:

a) valsts, kurā atrodas apdrošinātais nekustamais īpašums vai tajā esošā

manta (īpašums), ja tie ir apdrošināti ar vienu un to pašu apdrošināšanas līgumu,

b) transportlīdzekĜa reăistrācijas valsts, ja ir apdrošināts jebkura veida

transportlīdzeklis,

c) valsts, kurā apdrošinājuma Ħēmējs noslēdzis apdrošināšanas līgumu ar

termiĦu līdz četriem mēnešiem, apdrošinot jebkuru ar ceĜojumu vai

komandējumu saistītu risku,

d) visos citos gadījumos, kas nav minēti šā punkta "a", "b" un "c"

apakšpunktā, apdrošinājuma Ħēmēja pastāvīgās dzīvesvietas valsts vai, ja

apdrošinājuma Ħēmējs ir juridiskā persona, valsts, kurā atrodas tā

struktūrvienība, uz kuru attiecas apdrošināšanas līgums;

31) ārpakalpojums – šajā likumā noteikts pakalpojums, kura sniegšanu

apdrošināšanas sabiedrība vai pārapdrošināšanas sabiedrība ar rakstveida

ārpakalpojuma līgumu deleăē ārpakalpojuma sniedzējam;


5

32) stresa tests – analīze, ko veic apdrošināšanas sabiedrība vai

pārapdrošināšanas sabiedrība, lai noteiktu un izvērtētu dažādu ārkārtēju, bet

iespējami nelabvēlīgu notikumu vai tirgus nosacījumu izmaiĦu iespējamo

ietekmi uz apdrošināšanas sabiedrības vai pārapdrošināšanas sabiedrības spēju

pilnībā izpildīt no apdrošināšanas un pārapdrošināšanas līgumiem izrietošās

saistības un nodrošināt finansiālo stabilitāti;

33) kontrole — personas kontrole pār komercsabiedrību, kas izpaužas tādā

veidā, ka:

a) šai personai komercsabiedrībā ir izšėirošā ietekme uz līdzdalības pamata,

b) šai personai komercsabiedrībā ir izšėirošā ietekme uz koncerna līguma

pamata,

c) starp šo personu un komercsabiedrību pastāv jebkādas citas šā punkta "a"

vai "b" apakšpunktā minētajām attiecībām analogas attiecības;

34) būtiska līdzdalība — personas vai vairāku personu, kas uz vienošanās

pamata rīkojas saskaĦoti, tieši vai netieši iegūta līdzdalība, kura aptver 10 un

vairāk procentu no komercsabiedrības pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju

skaita vai dod iespēju būtiski ietekmēt komercsabiedrības finanšu un darbības

politikas noteikšanu;

35) ciešas attiecības — divu vai vairāku personu savstarpēja saistība:

a) dalības veidā — personai tiešā vai kontroles veidā ir 20 un vairāk

procentu balsstiesību komercsabiedrībā vai persona tiešā vai kontroles veidā

ieguvusi līdzdalību, kas aptver 20 un vairāk procentu no komercsabiedrības

pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju vai daĜu skaita,

b) kontroles veidā,

c) ja tās ir saistītas ar vienu un to pašu personu kontroles veidā;

36) mātes sabiedrība — komercsabiedrība, kura kontrolē citu

komercsabiedrību;

37) meitas sabiedrība — komercsabiedrība, kuru kontrolē cita

komercsabiedrība. Jebkuras meitas sabiedrības meitas sabiedrība ir uzskatāma

par tās mātes sabiedrības meitas sabiedrību;

38) dalība – komercsabiedrības tiešā vai kontroles veidā iegūtas 20 vai

vairāk procentu balsstiesības citā komercsabiedrībā vai arī tiešā vai kontroles


6

veidā iegūta līdzdalība, kas aptver 20 un vairāk procentu no citas

komercsabiedrības pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju skaita;

39) dalības sabiedrība — mātes sabiedrība vai komercsabiedrība, kura

ieguvusi dalību kādā komercsabiedrībā, vai komercsabiedrība, kuras saistība ar

kādu komercsabiedrību izpaužas kā šo sabiedrību kopīga vadība saskaĦā ar

noslēgto līgumu vai šo komercsabiedrību dibināšanas dokumentu vai statūtu

noteikumiem vai tādējādi, ka tām finanšu gada laikā vismaz puse no jebkuras

pārvaldes institūcijas locekĜiem ir vienas un tās pašas personas;

40) saistītā sabiedrība — meitas sabiedrība vai komercsabiedrība, kurā

iegūta dalība, vai komercsabiedrība, kuras saistība ar kādu komercsabiedrību

izpaužas kā šo sabiedrību kopīga vadība saskaĦā ar noslēgto līgumu vai šo

komercsabiedrību dibināšanas dokumentu vai statūtu noteikumiem vai tādējādi,

ka tām finanšu gada laikā vismaz puse no jebkuras pārvaldes institūcijas

locekĜiem ir vienas un tās pašas personas;

41) grupa – komercsabiedrību grupa:

a) kas sastāv no dalības sabiedrības, tās meitas sabiedrībām,

komercsabiedrībām, kurās dalības sabiedrībai vai tās meitas sabiedrībām ir

dalība, un komercsabiedrībām, kuru saistība ar dalības sabiedrību, tās meitas

sabiedrību vai sabiedrību, kurā dalības sabiedrībai vai tās meitas sabiedrībai ir

dalība, izpaužas kā šo sabiedrību kopīga vadība saskaĦā ar noslēgto līgumu vai

šo komercsabiedrību dibināšanas dokumentu vai statūtu noteikumiem vai

tādējādi, ka tām finanšu gada laikā vismaz puse no jebkuras pārvaldes

institūcijas locekĜiem ir vienas un tās pašas personas;

b) kas pamatojas uz stingru un ilgtspējīgu līgumisku vai cita veida

finansiālu attiecību izveidi starp šīm komercsabiedrībām un kurā var būt

iekĜautas savstarpējās apdrošināšanas kooperatīvās sabiedrības, ja viena no šīm

komercsabiedrībām, izmantojot centralizētu koordināciju, dominējoši ietekmē

citu grupā apvienoto komercsabiedrību lēmumus, tai skaitā finansiālus lēmumus,

un šādu attiecību nodibināšanu vai pārtraukšanu grupas uzraudzības vajadzībām

iepriekš ir apstiprinājusi grupas uzraudzības iestāde. Komercsabiedrību, kas

nodarbojas ar šādu centralizētu koordināciju, uzskata par mātes sabiedrību, bet

pārējās komercsabiedrības – par meitas sabiedrībām;

42) finanšu komersants ir:

a) kredītiestāde, finanšu iestāde Kredītiestāžu likuma izpratnē vai

komercsabiedrība, kuras pamatdarbība ir nekustamā īpašuma iegāde vai

pārvaldīšana, datu apstrādes pakalpojumu sniegšana vai jebkāda cita līdzīga

darbība, kas papildina vienas vai vairāku kredītiestāžu pamatdarbību,


7

b) apdrošināšanas komersants, pārapdrošināšanas komersants vai

apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrība,

c) ieguldījumu brokeru sabiedrība vai finanšu iestāde Finanšu instrumentu

tirgus likuma izpratnē,

d) jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība;

43) uzraudzības iestāde — valsts iestāde, kurai saskaĦā ar likumu ir

piešėirtas tiesības veikt apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības

uzraudzību;

44) dalībvalsts uzraudzības iestāde – valsts iestāde, kurai saskaĦā ar

likumu ir tiesības veikt dalībvalsts apdrošinātāja vai dalībvalsts pārapdrošinātāja

uzraudzību;

45) brīvais kapitāls — personai piederošo aktīvu vērtība, kas samazināta

par šīs personas saistību vērtību un to aktīvu vērtību, kuri uzskatāmi par

ilgtermiĦa ieguldījumiem;

46) tehniskā rezerve – tehniskās rezerves vislabākās aplēses un riska

rezerves summa;

47) fonda dalībnieks — komercsabiedrība, kurai saskaĦā ar šo likumu ir

tiesības veikt apdrošināšanu, un ārvalsts apdrošinātāja filiāle, kas veic

maksājumus Apdrošināto aizsardzības fondā;

48) kompetentas iestādes — valsts pārvaldes iestādes, tiesas, likvidatori,

administratori un citas iestādes vai personas, kuras atbilstoši savām likumā

noteiktajām pilnvarām lemj par reorganizācijas pasākumiem vai likvidāciju, veic

reorganizācijas pasākumus vai likvidāciju vai uzrauga reorganizācijas pasākumu

vai likvidācijas gaitu;

49) likvidācija — tiesisku darbību kopums apdrošināšanas sabiedrības vai

nedalībvalsts apdrošinātāja filiāles brīvprātīgai vai obligātai darbības

izbeigšanai, kas obligāti prasa kompetentas iestādes iejaukšanos un kas notiek

likumā noteiktajā kārtībā, un kā gaitā tiek atsavināti apdrošināšanas sabiedrības

vai nedalībvalsts apdrošinātāja filiāles aktīvi un ieĦēmumi no šo aktīvu

atsavināšanas tiek sadalīti starp kreditoriem un akcionāriem (dalībniekiem)

likumā noteiktajā kārtībā;

50) reorganizācijas pasākumi — tiesiskas darbības, kurās iesaistīta

apdrošināšanas sabiedrība vai nedalībvalsts apdrošinātāja filiāle un kuras skar


8

vai varētu skart trešo personu tiesības, un kuras tiek veiktas, lai saglabātu vai

atjaunotu apdrošināšanas sabiedrības vai nedalībvalsts apdrošinātāja filiāles

maksātspēju, un kuras ietekmē tādu pušu iepriekš pastāvošas tiesības, kas nav

pati apdrošināšanas sabiedrība vai nedalībvalsts apdrošinātāja filiāle, to skaitā

pasākumi, kas dod iespēju apturēt maksājumus, izpildes pasākumus vai

samazināt prasības, un citi pasākumi;

51) prasījumu un saistību neto ieskaits — pēc parādnieka likvidācijas

uzsākšanas vai maksātnespējas pasludināšanas starp parādnieku un kreditoru uz

rakstveida līguma pamata nodibinātas tiesiskas attiecības no savstarpējiem

līgumiem izrietošo prasījumu un saistību izteikšanai vienā prasībā vai saistībā tā,

ka tiek celta tikai viena prasība un jāizpilda tikai viena saistība;

52) prasījumu un saistību dzēšana — pēc parādnieka likvidācijas

uzsākšanas vai maksātnespējas pasludināšanas no līguma izrietošo parādnieka

un kreditora prasījumu un saistību pilnīga savstarpēja dzēšana neatkarīgi no

prasījumu un saistību apmēra (summas);

53) funkcija – administratīva vienība pārvaldes sistēmas ietvaros šajā

likumā noteiktu uzdevumu veikšanai. Pārvaldes sistēma ietver risku pārvaldes

funkciju, atbilstības funkciju, iekšējā audita funkciju un aktuāro funkciju;

54) EAAPI – Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestāde;

55) grupas uzraudzības iestāde – dalībvalsts uzraudzības iestāde, kas veic

grupas uzraudzību, vada grupas uzraudzības procesā iesaistīto dalībvalstu

uzraudzības iestāžu kolēăiju un organizē tās darbu;

56) uzraugu kolēăija — dalībvalstu uzraudzības iestāžu veidota

konsultatīva sadarbības vienība, kas darbojas uz iesaistīto uzraudzības iestāžu

sadarbības līguma pamata;

57) proporcionalitātes princips – uzraudzības pasākumu piemērošana

atbilstoši apdrošināšanas sabiedrības vai pārapdrošināšanas sabiedrības darbības

veidiem, to apjomam un apdrošināšanas sabiedrības vai pārapdrošināšanas

sabiedrības darbībai raksturīgo risku sarežăītībai.

(2) Likumā lietotie termini atbilst likumā "Par apdrošināšanas līgumu"

lietotajiem terminiem.

2. pants. (1) Šis likums nosaka apdrošināšanas un pārapdrošināšanas

darbības uzsākšanu un veikšanu, apdrošināšanas un pārapdrošināšanas grupu

uzraudzību un apdrošināšanas sabiedrību un nedalībvalstu apdrošinātāju filiāĜu

reorganizācijas pasākumus un likvidāciju.


9

(2) Šis likums attiecas uz personām, kuras sniedz vai vēlas sniegt

nedzīvības apdrošināšanas, dzīvības apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas

pakalpojumus Latvijas Republikā.

(3) Šo likumu attiecībā uz nedzīvības apdrošināšanu piemēro šā likuma

1. pielikumā noteikto apdrošināšanas veidu nedzīvības apdrošināšanas

darbībām.

(4) Šo likumu attiecībā uz dzīvības apdrošināšanu piemēro šā likuma

2. pielikumā noteikto apdrošināšanas veidu dzīvības apdrošināšanas darbībām.

3. pants. (1) Šis likums neattiecas uz:

1) valsts sociālo apdrošināšanu;

2) to sociālā nodrošinājuma un pašpalīdzības fondu darījumiem, kuru

izmaksātās atlīdzības apjoms ir atkarīgs no pieejamajiem līdzekĜiem un kuros

dalībnieku ieguldījumu nosaka, pamatojoties uz vienotu likmi;

3) šādiem nedzīvības apdrošināšanā veiktajiem darījumiem:

a) kapitāla izpirkšanas darījumiem,

b) valsts garantētajiem eksporta kredīta apdrošināšanas darījumiem,

c) darījumiem, ko veic organizācijas, kuras nav juridiskas personas, nolūkā

nodrošināt to dalībniekiem savstarpēju apdrošināšanu bez prēmiju maksājumiem

vai tehnisko rezervju izveides;

4) dzīvības apdrošināšanā veiktajiem darījumiem, ko veic organizācijas,

kuras nav apdrošināšanas sabiedrības vai nedalībvalstu apdrošinātāju filiāles, vai

pārapdrošināšanas sabiedrības, vai nedalībvalstu pārapdrošinātāju filiāles, kuru

mērėis ir nodrošināt sabiedrības vai sabiedrību grupas darbiniekiem vai aroda

vai arodu grupas darbiniekiem, vai pašnodarbinātām personām atlīdzību nāves

vai izdzīvošanas gadījumā vai gadījumā, kad darbību beidz vai šādu darījumu

rezultātā radušās saistības vienmēr pilnīgi sedz matemātiskās rezerves;

5) komersantiem, kas dzīvības apdrošināšanā uzĦemas izmaksāt atlīdzību

vienīgi nāves gadījumā, ja atlīdzības apjoms nepārsniedz viena mirušā

apbedīšanas vidējās izmaksas vai ja atlīdzību paredzēts izmaksāt nodrošināmo

pakalpojumu veidā;


10

6) servisa, ekspluatācijas, garantijas remonta un līdzīgiem pakalpojumiem,

kurus sniedz personas, kas nav apdrošinātāji;

7) personu mītnes zemē sniegtajiem pakalpojumiem transportlīdzekĜa

salūšanas vai avārijas gadījumā:

a) transportlīdzekĜa salūšanas vietā sniegtajiem servisa pakalpojumiem,

b) transportlīdzekĜa nogādāšanu uz tuvāko vietu, kur var veikt tā remontu,

kā arī uz autovadītāja un pasažieru nogādāšanu uz tuvāko vietu, no kuras viĦi var

turpināt ceĜu, izmantojot citu transportlīdzekli,

c) transportlīdzekĜa, autovadītāja un pasažieru nogādāšanu Latvijas

Republikas teritorijā uz autovadītāja vai pasažieru pastāvīgo dzīvesvietu vai

vietu, no kuras viĦi devušies ceĜā, vai uz brauciena galamērėi;

8) dažādu automoto klubu biedriem sniegtajiem pakalpojumiem, ja

palīdzību transportlīdzekĜa salūšanas vai transportēšanas gadījumā nodrošina

automoto klubi tajā valstī, kurā tie atrodas, un starp šādiem automoto klubiem ir

noslēgts sadarbības līgums;

9) savstarpējās apdrošināšanas kooperatīvajām sabiedrībām, kuras veic

apdrošināšanu tikai šā likuma 1. pielikuma 1., 2., 3., 4., 5., 6., 7., 8., 9., 16., 17.

un 18. punktā minētajos apdrošināšanas veidos un kuras ar citām savstarpējās

apdrošināšanas kooperatīvajām sabiedrībām ir noslēgušas līgumu, kurš paredz

pilnīgu pārapdrošināšanu to izdotajām apdrošināšanas polisēm vai saskaĦā ar

kuru cesionāri uzĦemas cedentu saistības, kas izriet no šādām polisēm;

10) pārapdrošināšanas pakalpojumiem, ko sniedz vai pilnībā garantē

dalībvalsts valdība, ja tā būtisku sabiedrības interešu vārdā rīkojas kā

pārapdrošinātājs, kā arī apstākĜos, kad atbilstoša pārapdrošināšanas seguma

iegūšana tirgū nav iespējama.

(2) Šā panta pirmās daĜas 7. punktā minētie pakalpojumi uzskatāmi par

apdrošināšanu, ja tos sniedz apdrošinātājs saskaĦā ar noslēgtajiem

apdrošināšanas līgumiem.

II sadaĜa

Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas darbības uzsākšana

4. pants. (1) Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas pakalpojumus ir tiesīga

sniegt tikai persona, kura saĦēmusi apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas

licenci.


11

(2) Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība var uzsākt darbību

tikai pēc apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas licences saĦemšanas.

(3) Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas licenci izsniedz uz nenoteiktu

laiku saskaĦā ar šo likumu, citiem normatīvajiem aktiem un Finanšu un kapitāla

tirgus komisijas noteikto kārtību.

(4) Apdrošināšanas sabiedrībai izsniegtā apdrošināšanas licence un

pārapdrošināšanas sabiedrībai izsniegtā pārapdrošināšanas licence ir derīga

dalībvalstīs, izmantojot tiesības dibināt filiāli vai, ja tiek ievērots pakalpojumu

sniegšanas brīvības princips, sniedzot apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas

pakalpojumus, neatverot filiāli.

5. pants. Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas licenci ir tiesīga lūgt:

1) apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība, kura izveido galveno

biroju Latvijas Republikā;

2) apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība, kura ir saĦēmusi

apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas licenci un kura vēlas paplašināt savu

darbības jomu, veicot apdrošināšanu vai pārapdrošināšanu citos apdrošināšanas

vai pārapdrošināšanas veidos, kuru veikšanai tā vēl nav saĦēmusi

apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas licenci.

1. nodaĜa

Apdrošināšanas sabiedrības licencēšana

6. pants. (1) Finanšu un kapitāla tirgus komisija izsniedz apdrošināšanas

licences šā likuma 1. un 2. pielikumā noteiktajiem apdrošināšanas veidiem.

(2) Apdrošināšanas licence tiek izsniegta katram apdrošināšanas veidam

atsevišėi, ievērojot šā likuma 7. panta nosacījumus.

(3) Pēc apdrošināšanas sabiedrības pieprasījuma, saĦemot apdrošināšanas

licenci, tajā norāda riskus, kurus apdrošināšanas sabiedrība vēlas apdrošināt.

(4) Finanšu un kapitāla tirgus komisija, izvērtējot apdrošināšanas

sabiedrības akcionāru atbilstību šā likuma prasībām un šā likuma 10. pantā

minētajā dokumentā ietverto informāciju, apdrošināšanas licencē apdrošināto

interešu aizsardzības nolūkā ir tiesīga noteikt apdrošināšanas darbības, tai skaitā

apdrošināšanas pakalpojumu sniegšanas nosacījumus.


12

7. pants. (1) Apdrošināšanas sabiedrība, kura ir saĦēmusi apdrošināšanas

licenci iespējamā zaudējuma riska apdrošināšanai kādā no šā likuma

1. pielikumā minētajiem apdrošināšanas veidiem, var apdrošināt risku, kas

attiecas uz citu apdrošināšanas veidu (papildrisku), ja apdrošinātais risks atbilst

visiem šajā daĜā minētajiem nosacījumiem:

1) ir tieši saistīts ar iespējamā zaudējuma riska apdrošināšanu tajā veidā,

attiecībā uz kuru ir saĦemta apdrošināšanas licence;

2) attiecas uz to pašu apdrošināšanas objektu, kas apdrošināts tajā

apdrošināšanas veidā, attiecībā uz kuru saĦemta apdrošināšanas licence;

3) tiek apdrošināts ar vienu un to pašu apdrošināšanas līgumu.

(2) Šā panta pirmā daĜa neattiecas uz kredītu, galvojumu un juridisko

izdevumu apdrošināšanas veidiem.

(3) Juridisko izdevumu apdrošināšanu bez atsevišėas apdrošināšanas

licences saĦemšanas var apdrošināt tikai kopā ar palīdzības apdrošināšanu, ja

tiek izpildīti šā panta pirmās daĜas nosacījumi un viens no šādiem nosacījumiem:

1) galvenais risks attiecas tikai uz palīdzību, ko sniedz personām, kam

radušās grūtības ceĜojuma laikā, esot prom no savām mājām vai no savas

pastāvīgās dzīvesvietas;

2) apdrošināšana attiecas uz riskiem, kas izriet no jūras kuău izmantošanas

vai saistībā ar to.

8. pants. (1) Apdrošināšanas licenci izsniedz, ja apdrošināšanas sabiedrība

atbilst šādām prasībām:

1) tā ir ierakstīta komercreăistrā kā akciju sabiedrība vai Eiropas

komercsabiedrība vai ierakstīta uzĦēmumu reăistrā kā savstarpējās

apdrošināšanas kooperatīvā sabiedrība;

2) tā plāno veikt komercdarbību, kas ir apdrošināšana vai ir tieši saistīta ar

apdrošināšanu;

3) tā nodrošina izmantojamo pamata pašu kapitālu šā likuma 132. panta

trešajā daĜā noteiktās minimālās kapitāla prasības absolūti minimālās vērtības

apmērā;

4) tā pierāda, ka turpmāk spēs uzturēt izmantojamo pašu kapitālu

minimālās kapitāla prasības apmērā, kā noteikts šā likuma 131. pantā;


13


maksātspējas kapitāla prasības apmērā, kā noteikts šā likuma 119. pantā;

6) tā pierāda, ka apdrošināšanas sabiedrības pārvaldes sistēma atbilst šā

likuma A daĜas IV sadaĜas 2. nodaĜas prasībām;

7) tā ir iesniegusi šā likuma 9. panta pirmajā daĜā noteiktos dokumentus;

8) Finanšu un kapitāla tirgus komisija nav konstatējusi šā likuma 17. panta

pirmās daĜas nosacījumu iestāšanos.

(2) Apdrošināšanas licenci citam apdrošināšanas veidam izsniedz, ja

apdrošināšanas sabiedrība atbilst šādām prasībām:

1) tā pierāda, ka tai ir izmantojamais pamata pašu kapitāls minimālās

kapitāla prasības apmērā, kā noteikts šā likuma 131. pantā;

2) tā pierāda, ka tai ir izmantojamais pašu kapitāls maksātspējas kapitāla

prasības apmērā, kā noteikts šā likuma 119. pantā;

3) tā ir iesniegusi šā likuma 9. panta otrajā daĜā noteiktos dokumentus;



(3) Ja apdrošināšanas sabiedrība, kas veic dzīvības apdrošināšanu, vēlas

iegūt licenci šā likuma 1. pielikuma 1. vai 2. punktā noteiktajā nedzīvības

apdrošināšanas veidā, apdrošināšanas licenci izsniedz, ja apdrošināšanas

sabiedrība:

1) nodrošina izmantojamo pamata pašu kapitālu dzīvības apdrošināšanas

sabiedrībām noteiktās minimālās kapitāla prasības absolūti minimālās vērtības

un nedzīvības apdrošināšanas sabiedrībām noteiktās minimālās kapitāla prasības

absolūti minimālās vērtības apmērā, kā noteikts šā likuma 132. panta trešajā

daĜā;

2) tā pierāda, ka turpmāk spēs uzturēt izmantojamo pamata pašu kapitālu

tādā apmērā, lai izpildītu minimālās kapitāla prasības, kā noteikts šā likuma

104. panta piektajā un sestajā daĜā.

(4) Ja apdrošināšanas sabiedrība, kas veic nedzīvības apdrošināšanu šā

likuma 1. pielikuma 1. vai 2. punktā noteiktajā nedzīvības apdrošināšanas veidā,

vēlas iegūt licenci arī kādā no šā likuma 2. pielikumā noteiktajiem dzīvības


14

apdrošināšanas veidiem, tad apdrošināšanas licenci izsniedz, ja apdrošināšanas

sabiedrība nodrošina šā panta trešajā daĜā noteikto prasību izpildi.

9. pants. (1) Lai saĦemtu apdrošināšanas licenci, apdrošināšanas sabiedrība

iesniedz Finanšu un kapitāla tirgus komisijai:

1) iesniegumu par apdrošināšanas licences izsniegšanu vienam vai

vairākiem apdrošināšanas veidiem;

2) šā likuma 10. pantā noteikto darbības plānu;

3) bankas dokumentu, kas apstiprina naudas iemaksu absolūti minimālās

kapitāla prasības izpildei;

4) pierādījumus, ka tās pārvaldes sistēma atbilst šā likuma A daĜas IV

sadaĜas 2. nodaĜā noteiktajam:

a) akcionāru (biedru) sarakstu, kuriem apdrošināšanas sabiedrībā ir būtiska

līdzdalība, un grupas struktūru,

b) to personu sarakstu, ar kurām apdrošināšanas sabiedrībai ir ciešas

attiecības,

c) ziĦas par amatpersonām, kas pierāda, ka tās atbilst šā likuma 57. un 60.

panta prasībām,

d) tehnisko rezervju aprēėināšanas politiku un procedūru,

e) tarifu aprēėināšanas politiku un procedūru,

f) apdrošināšanas sabiedrības organizatorisko struktūru ar skaidri norādītu

tās vadītāju pilnvaru un pienākumu sadali, struktūrvienību uzdevumiem un to

vadītāju pienākumiem,

g) risku pārvaldīšanas politiku,

h) iekšējās revīzijas (kontroles) sistēmas aprakstu un procedūru,

i) informācijas apmaiĦas sistēmu,

j) iekšējā audita dienesta politiku un procedūru,

k) ārpakaplojumu saĦemšanas politiku un procedūru,


15

l) grāmatvedības politikas un uzskaites organizācijas galvenos principus,

m) informācijas sistēmu aizsardzības noteikumus,

n) neparastu un aizdomīgu finanšu darījumu identifikācijas procedūru,

o) šā likuma 50. pantā noteikto procedūru,

p) apdrošinātā riska parakstīšanas politiku un procedūru,

q) ieguldījumu veidošanas politiku un procedūru.

(2) Lai saĦemtu apdrošināšanas licenci citam apdrošināšanas veidam,

apdrošināšanas sabiedrība iesniedz Finanšu un kapitāla tirgus komisijai:

1) šā panta pirmās daĜas 1. punktā minēto dokumentu;

2) jaunā apdrošināšanas veida ieviešanai nepieciešamo izdevumu aprēėinu

un informāciju par līdzekĜu avotiem to segšanai;

3) šā likuma 10. pantā noteikto darbības plānu.

(3) Apdrošināšanas sabiedrība, kura vēlas saĦemt apdrošināšanas licenci

palīdzības apdrošināšanai, iesniedz Finanšu un kapitāla tirgus komisijai

informāciju par savā rīcībā esošajiem līdzekĜiem un noslēgtajiem līgumiem, kas

nodrošina palīdzības sniegšanu apdrošinātajam atbilstoši uzĦemtajām saistībām

šajā apdrošināšanas veidā.

(4) Ja nedzīvības apdrošināšanas sabiedrība vēlas saĦemt apdrošināšanas

licenci šā likuma 1. pielikuma 10. punktā noteiktajā nedzīvības apdrošināšanas

veidā, izĦemot pārvadātāju atbildību, un plāno veikt sauszemes transportlīdzekĜu

īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu, tā iesniedz Finanšu un

kapitāla tirgus komisijai rakstveida apliecinājumu, ka apdrošināšanas sabiedrība

ir Latvijas TransportlīdzekĜu apdrošinātāju biroja un attiecīgā garantijas fonda

dalībniece, un bankas dokumentu, kas apstiprina vienreizējo iemaksu sauszemes

transportlīdzekĜu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas

garantijas fondā, un paziĦo apdrošināšanas sabiedrības pārstāvju, kas pieĦem

lēmumu par apdrošināšanas atlīdzības izmaksu vai atteikumu izmaksāt

apdrošināšanas atlīdzību, kā arī nodrošina apdrošināšanas atlīdzības izmaksu,

nosaukumu (vārdu, uzvārdu) un juridisko adresi katrā dalībvalstī.

10. pants. (1) Darbības plānā iekĜauj šādu informāciju:

1) apdrošināmo risku aprakstu;


16

2) galvenos cedētās pārapdrošināšanas un retrocesijas principus un

procedūras;

3) pamata pašu kapitāla posteĦus, kas veido minimālās kapitāla prasības

absolūti minimālo vērtību;

4) darbības uzsākšanai nepieciešamo administratīvo izdevumu un darbības

nodrošināšanas organizācijas izdevumu prognozes, informāciju par līdzekĜu

avotiem šo izdevumu segšanai un, ja apdrošināmie riski pieder šā likuma

1. pielikuma 18. punktā noteiktajam nedzīvības apdrošināšanas veidam,

informāciju par apdrošināšanas sabiedrības rīcībā esošajiem avotiem, kas

nodrošina solītās palīdzības sniegšanu.

(2) Papildus šā panta pirmajā daĜā noteiktajām prasībām darbības plānā par

pirmajiem trīs finanšu gadiem norāda šādu informāciju:

1) pārskata projektu, kas atspoguĜo finanšu stāvokli pārskata perioda

beigās, un pārskata projektu par finansiālās darbības rezultātiem pārskata

periodā;

2) maksātspējas kapitāla prasības prognozi, aprēėinātu atbilstoši šā likuma

120. un 121. pantam, pamatojoties uz šā panta otrās daĜas 1. punktā minēto

pārskata projektu, kā arī aprēėina metodes, kas izmantotas, lai šo prognozi

iegūtu;

3) minimālās kapitāla prasības prognozi, aprēėinātu atbilstoši šā likuma



iegūtu;

4) informāciju par finanšu resursiem apdrošināšanas saistību izpildes un

minimālās kapitāla prasības un maksātspējas kapitāla prasības izpildes

nodrošināšanai;

5) attiecībā uz nedzīvības apdrošināšanas sabiedrībām:

a) informāciju par plānotajiem administratīvajiem izdevumiem, kas nav

izveidošanas izmaksas, jo īpaši informāciju par kārtējiem vispārējiem

izdevumiem un komisijas atlīdzībām,

b) informāciju par plānotajām apdrošināšanas prēmijām vai citām

iemaksām, kā arī par apdrošināšanas atlīdzībām;


17

6) attiecībā uz dzīvības apdrošināšanas sabiedrībām – detalizētu ienākumu

un izdevumu prognozi attiecībā uz tiešajiem apdrošināšanas darījumiem,

pieĦemto un cedēto pārapdrošināšanu.

2. nodaĜa

Pārapdrošināšanas sabiedrības licencēšana

11. pants. (1) Finanšu un kapitāla tirgus komisija izsniedz

pārapdrošināšanas licenci šādiem pārapdrošināšanas veidiem:

1) dzīvības apdrošināšanas risku pārapdrošināšanai;

2) nedzīvības apdrošināšanas risku pārapdrošināšanai;

3) dzīvības apdrošināšanas risku un nedzīvības apdrošināšanas risku

pārapdrošināšanai.

(2) Pārapdrošināšanas licenci izsniedz katram pārapdrošināšanas veidam

atsevišėi, ievērojot šā likuma nosacījumus.

(3) Pārapdrošināšanas licence dzīvības apdrošināšanas risku

pārapdrošināšanai Ĝauj pārapdrošināt dzīvības apdrošināšanas riskus.

(4) Pārapdrošināšanas licence nedzīvības apdrošināšanas risku

pārapdrošināšanai Ĝauj pārapdrošināt nedzīvības apdrošināšanas riskus.

(5) Pārapdrošināšanas licence dzīvības apdrošināšanas risku un nedzīvības

apdrošināšanas risku pārapdrošināšanai Ĝauj pārapdrošināt dzīvības

apdrošināšanas un nedzīvības apdrošināšanas riskus.

12. pants. (1) Pārapdrošināšanas licenci izsniedz, ja pārapdrošināšanas

sabiedrība atbilst šādām prasībām:

1) tā ir ierakstīta komercreăistrā kā akciju sabiedrība vai sabiedrība ar

ierobežotu atbildību, vai Eiropas komercsabiedrība;

2) tā plāno veikt komercdarbību, kas ir pārapdrošināšana vai ir tieši saistīta

ar pārapdrošināšanu;

3) tā nodrošina izmantojamo pamata pašu kapitālu šā likuma 132. panta

trešajā daĜā noteiktās minimālās kapitāla prasības absolūti minimālās vērtības

apmērā;


18

4) tā pierāda, ka turpmāk spēs uzturēt izmantojamo pamata pašu kapitālu

minimālās kapitāla prasības apmērā, kā noteikts šā likuma 131. pantā;


maksātspējas kapitāla prasības apmērā, kā noteikts šā likuma 119. pantā;

6) tā pierāda, ka pārapdrošināšanas sabiedrības pārvaldes sistēma atbilst šā

likuma A daĜas IV sadaĜas 2. nodaĜas prasībām;

7) tā ir iesniegusi šā likuma 13. panta pirmajā daĜā noteiktos dokumentus;



(2) Pārapdrošināšanas licenci citam pārapdrošināšanas veidam izsniedz, ja

pārapdrošināšanas sabiedrība atbilst šādām prasībām:

1) tā pierāda, ka tai ir izmantojamais pamata pašu kapitāls minimālās

kapitāla prasības apmērā, kā noteikts šā likuma 131. pantā;

2) tā pierāda, ka tai ir izmantojamais pašu kapitāls maksātspējas kapitāla

prasības apmērā, kā noteikts šā likuma 119. pantā;

3) tā ir iesniegusi šā likuma 13. panta otrajā daĜā noteiktos dokumentus;



13. pants. (1) Lai saĦemtu pārapdrošināšanas licenci, pārapdrošināšanas

sabiedrība iesniedz Finanšu un kapitāla tirgus komisijai:

1) iesniegumu par pārapdrošināšanas licences izsniegšanu;


3) bankas dokumentu, kas apstiprina naudas iemaksu absolūti minimālās

kapitāla prasības izpildei;

4) pierādījumus, ka tās pārvaldes sistēma atbilst šā likuma A daĜas IV

sadaĜas 2. nodaĜā noteiktajam:

a) akcionāru vai dalībnieku sarakstu un grupas struktūru,


19

b) to personu sarakstu, ar kurām pārapdrošināšanas sabiedrībai ir ciešas

attiecības,

c) ziĦas par amatpersonām atbilstoši šā likuma 57. un 60. panta prasībām,



f) pārapdrošināšanas sabiedrības organizatorisko struktūru ar skaidri

norādītu tās vadītāju pilnvaru un pienākumu sadali, struktūrvienību uzdevumiem

un to vadītāju pienākumiem,



i) informācijas apmaiĦas sistēmu,

j) iekšējā audita dienesta politiku un procedūru,

k) ārpakaplojumu saĦemšanas politiku un procedūru,

l) grāmatvedības politikas un uzskaites organizācijas galvenos principus,

m) informācijas sistēmu aizsardzības noteikumus,

n) neparastu un aizdomīgu finanšu darījumu identifikācijas procedūru,

o) pārapdrošinātā riska parakstīšanas politiku un procedūru,

p) ieguldījumu veidošanas politiku un procedūru.

(2) Lai saĦemtu pārapdrošināšanas licenci citam pārapdrošināšanas veidam,

pārapdrošināšanas sabiedrība iesniedz Finanšu un kapitāla tirgus komisijai:

1) iesniegumu par pārapdrošināšanas licences izsniegšanu citam

pārapdrošināšanas veidam;

2) jaunā pārapdrošināšanas veida ieviešanai nepieciešamo papildu

izdevumu aprēėinu un informāciju par to segšanai nepieciešamo līdzekĜu

avotiem;



1) pārapdrošināmo risku aprakstu;


20

2) informāciju par pārapdrošināšanas līgumu, ko pārapdrošināšanas

sabiedrība plāno noslēgt ar apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībām,

veidiem;

3) galvenos retrocesijas principus un procedūru;

4) informāciju par pamata pašu kapitāla posteĦiem, kas veido minimālās

kapitāla prasības absolūti minimālo vērtību;


nodrošināšanas organizācijas izdevumu prognozi un informāciju par līdzekĜu

avotiem šo izdevumu segšanai.

(2) Papildus šā panta pirmajā daĜā noteiktajām prasībām darbības plānā par




periodā;




iegūtu;




iegūtu;

4) informāciju par finanšu resursiem pārapdrošināšanas saistību izpildes un

minimālās kapitāla prasības un maksātspējas kapitāla prasības izpildes

nodrošināšanai;

5) attiecībā uz nedzīvības pārapdrošināšanas sabiedrībām:




) prēmiju vai maksājumu un prasību novērtējumus.


21

3. nodaĜa

Apdrošinātāja un pārapdrošinātāja licencēšanas kopīgie jautājumi

15. pants. (1) Par apdrošināšanas sabiedrības akcionāru vai biedru un

pārapdrošināšanas sabiedrības akcionāru vai dalībnieku ir tiesīga būt:

1) fiziskā persona;

2) juridiskā persona, kuras:

a) darbības laiks nav mazāks par trim finanšu gadiem,

b) finanšu pārskati tiek gatavoti saskaĦā ar starptautiskajiem grāmatvedības

standartiem un starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem, revidēti saskaĦā

ar starptautiskajiem revīzijas standartiem un tiem ir pievienots zvērināta

revidenta ziĦojums. Dalībvalstī reăistrētas juridiskās personas finanšu pārskati

var būt sagatavoti saskaĦā ar attiecīgajā dalībvalstī spēkā esošajiem

grāmatvedības standartiem;

3) valsts vai pašvaldība.

(2) Šā panta pirmajā daĜā minētās personas iespējams identificēt, tām ir

nepieciešama nevainojama reputācija, finansiālā stabilitāte un to finanšu

līdzekĜu ieguves tiesiskumu iespējams dokumentāri pierādīt.

(3) Izvērtējot personas reputāciju, Finanšu un kapitāla tirgus komisijai ir

tiesības pārbaudīt šā panta pirmajā daĜā minēto personu identitāti, sodāmību un

citu informāciju, kas Ĝauj pārliecināties par šā panta pirmajā daĜā minētās

personas nevainojamo reputāciju.

(4) Izvērtējot personas finansiālo stabilitāti, Finanšu un kapitāla tirgus

komisijai ir tiesības pārbaudīt šā panta pirmajā daĜā minēto personu identitāti un

dokumentus, kuri Ĝauj pārliecināties par brīvā kapitāla pietiekamību izdarīto

ieguldījumu apmērā, un dokumentus, kuri Ĝauj pārliecināties, ka personas

nepieciešamības gadījumā spētu veikt papildu ieguldījumu apdrošināšanas vai

pārapdrošināšanas sabiedrības pašu kapitāla atjaunošanai, nodrošinot

apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības minimālās kapitāla prasības

un maksātspējas kapitāla prasības izpildi atbilstoši likuma prasībām un

apdrošināšanas sabiedrību darbību regulējošo prasību izpildi, kā arī pārbaudīt,

vai minētie līdzekĜi nav iegūti neparastos vai aizdomīgos darījumos.


22

(5) Izvērtējot personas finansiālā stāvokĜa stabilitāti, prasības par brīvā

kapitāla pietiekamību neattiecas uz kredītiestādēm un apdrošināšanas

sabiedrībām.

(6) Par apdrošināšanas sabiedrības akcionāru vai biedru un

pārapdrošināšanas sabiedrības akcionāru vai dalībnieku nevar būt fiziskā

persona, kā arī tāda juridiskā persona, uz kuras akcionāriem, biedriem vai

dalībniekiem un īpašniekiem (patiesajiem labuma guvējiem) — fiziskajām

personām — var attiecināt šā likuma 58. panta pirmās daĜas 1., 2., 3. vai

4. punktu vai kura ir pildījusi padomes vai valdes locekĜa pienākumus finanšu

uzĦēmumā, kas atzīts par maksātnespējīgu minēto pienākumu pildīšanas laikā,

vai kura ir pildījusi padomes vai valdes locekĜa pienākumus citā

komercsabiedrībā un savas nolaidības dēĜ vai tīši novedušas šo

komercsabiedrību līdz kriminālsodāmai maksātnespējai vai bankrotam, vai par

kurām ir konstatēti tādi apstākĜi, kas apliecina personas nevainojamās

reputācijas neesamību.

(7) Finanšu un kapitāla tirgus komisijai ir tiesības pārbaudīt apdrošināšanas

sabiedrības akcionāru vai biedru un pārapdrošināšanas sabiedrības akcionāru vai

dalībnieku identitāti, bet, ja apdrošināšanas sabiedrības akcionāri vai biedri un

pārapdrošināšanas sabiedrības akcionāri vai dalībnieki ir juridiskās personas, —

ziĦas par to akcionāriem vai dalībniekiem un īpašniekiem (patiesajiem labuma

guvējiem), līdz ir iegūta informācija par īpašniekiem (patiesajiem labuma

guvējiem) — fiziskajām personām. Minētajām personām ir pienākums sniegt

Finanšu un kapitāla tirgus komisijai šo informāciju, ja tā nav pieejama

publiskajos reăistros, no kuriem Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir tiesīga

šādu informāciju saĦemt.

16. pants. (1) Finanšu un kapitāla tirgus komisija iesniegumu par

apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas licences izsniegšanu izskata un lēmumu

pieĦem sešu mēnešu laikā pēc šā likuma 9. panta pirmās daĜas 1. punktā un otrās

daĜas 1. punktā un 13. panta pirmās daĜas 1. punktā un otrās daĜas 1. punktā

noteiktā iesnieguma saĦemšanas dienas.

(2) Finanšu un kapitāla tirgus komisija, ievērojot Eiropas Savienības

normatīvo aktu prasības, aptur iesnieguma izskatīšanu par apdrošināšanas

licences izsniegšanu attiecībā uz komercsabiedrību, kuras mātes sabiedrība nav

reăistrēta dalībvalstī.

(3) Šā panta otrajā daĜā minētā iesnieguma izskatīšanas apturēšana nevar

būt ilgāka par trim mēnešiem.

(4) Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija šā panta pirmajā daĜā noteiktajā

termiĦā nav izskatījusi šā likuma 9. panta pirmās daĜas 1. punktā un otrās daĜas


23

1. punktā un 13. panta pirmās daĜas 1. punktā un otrās daĜas 1. punktā noteikto

iesniegumu un nav pieĦēmusi lēmumu, apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas

sabiedrība Finanšu un kapitāla tirgus komisijas faktisko rīcību var pārsūdzēt

tiesā.

17. pants. (1) Finanšu un kapitāla tirgus komisija neizsniedz

apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas licenci, ja:

1) apdrošināšana vai pārapdrošināšana nav ekonomiski pamatota;

2) pretendenta ciešas attiecības ar trešajām personām var apdraudēt tā

stabilitāti un ierobežot Finanšu un kapitāla tirgus komisijas iespējas veikt

uzraudzības funkcijas;

3) citas valsts likumi un citi normatīvie akti, kas attiecas uz personām,

kurām ir ciešas attiecības ar pretendentu, ierobežo Finanšu un kapitāla tirgus

komisijas tiesības veikt uzraudzības funkcijas;

4) pretendenta iesniegtie dokumenti satur nepatiesas vai nepilnīgas ziĦas;

5) viena vai vairākas no šā likuma 57. un 60. pantā minētajām personām

neatbilst likuma prasībām;

6) Finanšu un kapitāla tirgus komisija konstatē, ka finanšu līdzekĜi, kuri

ieguldīti pamatkapitālā, iegūti neparastos vai aizdomīgos finanšu darījumos vai

nav dokumentāri pierādīta šo finanšu līdzekĜu tiesiska ieguve;

7) nav iespējams pārliecināties par pretendenta akcionāru, biedru vai

dalībnieku un to īpašnieku (patieso labuma guvēju) — fizisko personu —

identitāti, nevainojamu reputāciju, brīvā kapitāla pietiekamību, kā arī pārbaudīt,

vai brīvais kapitāls nav iegūts neparastos vai aizdomīgos darījumos;

8) pretendenta akcionāri, biedri vai dalībnieki un to īpašnieki (patiesie

labuma guvēji) neatbilst šā likuma prasībām;

9) pretendenta organizatoriskās struktūras dēĜ nav iespējama tā uzraudzība;

10) pretendenta plānotā darbība neatbilst šā likuma un citu normatīvo aktu

prasībām;

11) Finanšu un kapitāla tirgus komisija nesaĦem vai apdrošināšanas vai

pārapdrošināšanas sabiedrība atsakās sniegt šā likuma 9. un 13. pantā noteikto

informāciju;


24

12) tiek īstenots pašu kapitāla atjaunošanas plāns atbilstoši šā likuma 143.

vai 144. pantam.

(2) Finanšu un kapitāla tirgus komisija nav tiesīga atteikt apdrošināšanas

vai pārapdrošināšanas licences izsniegšanu, pamatojoties uz tirgus

ekonomiskajām vajadzībām.

(3) Finanšu un kapitāla tirgus komisijas lēmumam par atteikšanos izsniegt

apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas licenci jābūt pamatotam. Lēmumu par

atteikšanos izsniegt apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas licenci var pārsūdzēt

tiesā.

18. pants. (1) Finanšu un kapitāla tirgus komisija konsultējas ar attiecīgās

dalībvalsts uzraudzības iestādi pirms apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas

licences izsniegšanas tādai apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībai:

1) kura ir dalībvalsts apdrošinātāja vai dalībvalsts pārapdrošinātāja, vai

dalībvalstī reăistrētas kredītiestādes vai ieguldījumu brokeru sabiedrības meitas

sabiedrība;

2) kura ir meitas sabiedrība tādai mātes sabiedrībai, kuras cita meitas

sabiedrība ir dalībvalsts apdrošinātājs, dalībvalsts pārapdrošinātājs, dalībvalstī

reăistrēta kredītiestāde vai ieguldījumu brokeru sabiedrība;

3) kuru kontrolē tāda fiziskā vai juridiskā persona, kas kontrolē dalībvalsts

apdrošinātāju vai dalībvalsts pārapdrošinātāju, vai dalībvalstī reăistrētu

kredītiestādi vai ieguldījumu brokeru sabiedrību.

(2) Finanšu un kapitāla tirgus komisija pirms apdrošināšanas vai

pārapdrošināšanas licences izsniegšanas, kā arī licencētās apdrošināšanas vai

pārapdrošināšanas sabiedrības uzraudzības gaitā konsultējas ar attiecīgās

dalībvalsts uzraudzības iestādi, novērtējot akcionāru vai dalībnieku atbilstību šā

likuma prasībām, kā arī to valdes locekĜu atbilstību un piemērotību šā likuma

prasībām, kuri iesaistīti tāda dalībvalsts apdrošinātāja, dalībvalsts

pārapdrošinātāja, dalībvalsts kredītiestādes vai dalībvalsts ieguldījumu brokeru

sabiedrības vadībā, kas ietilpst vienā grupā ar attiecīgo apdrošināšanas vai

pārapdrošināšanas sabiedrību.

(3) Finanšu un kapitāla tirgus komisija, ja nepieciešams, informē šā panta

pirmajā daĜā noteikto dalībvalsts uzraudzības iestādi par visiem apstākĜiem, kas

attiecas uz akcionāru, dalībnieku, biedru un amatpersonu atbilstību un

piemērotību šā likuma prasībām un kas ir svarīgi citām dalībvalstu uzraudzības

iestādēm, kuras piešėir licences, kā arī pastāvīgi uzrauga darbības nosacījumu

izpildi.


25

III sadaĜa

Uzraudzības iestādes vispārīgie noteikumi

19. pants. (1) Finanšu un kapitāla tirgus komisija uzraudzības procesā

pirms lēmumu pieĦemšanas, balstoties uz tās rīcībā esošo informāciju, izvērtē

lēmumu iespējamo ietekmi uz citas dalībvalsts finanšu sistēmas stabilitāti.

(2) Finanšu tirgu ārkārtējas nestabilitātes laikā Finanšu un kapitāla tirgus

komisija uzraudzības procesā pirms lēmumu pieĦemšanas izvērtē savu lēmumu

ietekmi, Ħemot vērā apdrošināšanas sektora darbības cikliskumu.

20. pants. (1) Finanšu un kapitāla tirgus komisija veic perspektīvu uz risku

ietekmes novērtēšanu balstītu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas darbības

valsts uzraudzību.

(2) Finanšu un kapitāla tirgus komisija nodrošina nepārtrauktu

apdrošināšanas un pārapdrošināšanas darbības uzraudzības procesu un šajā

likumā noteiktās prasības apdrošināšanas sabiedrībām un pārapdrošināšanas

sabiedrībām piemēro savlaicīgi un samērīgi, ievērojot proporcionalitātes

principu.

21. pants. (1) Finanšu un kapitāla tirgus komisijas veiktā apdrošināšanas

un pārapdrošināšanas darbības valsts uzraudzība aptver arī dalībvalstīs izveidoto

apdrošināšanas sabiedrību filiāĜu un pārapdrošināšanas sabiedrību filiāĜu

darījumus, kā arī apdrošināšanas sabiedrību un pārapdrošināšanas sabiedrību

sniegtos apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas pakalpojumus dalībvalstīs,

ievērojot pakalpojumu sniegšanas brīvības principu.

22. pants. (1) Finanšu un kapitāla tirgus komisija, lai novērtētu

apdrošināšanas sabiedrības un pārapdrošināšanas sabiedrības finansiālo

stabilitāti un tās spēju izpildīt saistības atbilstoši noslēgtajiem apdrošināšanas

vai pārapdrošināšanas līgumiem, Ħemot vērā visus apdrošināšanas sabiedrības

un pārapdrošināšanas sabiedrības darbības veidus, izvērtē tās maksātspējas

prasības izpildes, tehnisko rezervju izveidošanas, aktīvu uzskaites un pašu

kapitāla atbilstību šajā likumā noteiktajām prasībām.

(2) Finanšu un kapitāla tirgus komisija šā panta pirmajā daĜā minēto

prasību izpildes gaitā konstatētos gadījumus, kas nav atrunāti šajā likumā,

izvērtē atbilstoši Eiropas Kopienas mērogā vispārpieĦemtajai praksei un

noteikumiem. Finanšu un kapitāla tirgus komisija sadarbojas un konsultējas ar

EAAPI, lai uzzinātu informāciju par Eiropas Kopienas mērogā vispārpieĦemto

praksi un noteikumiem.


26

23. pants. Ja attiecīgā apdrošināšanas sabiedrība ir saĦēmusi

apdrošināšanas licenci šā likuma 1. pielikuma 18. punktā norādītajā

apdrošināšanas veidā, Finanšu un kapitāla tirgus komisija uzraudzību attiecina

arī uz tehniskajiem līdzekĜiem, kuri ir apdrošināšanas sabiedrības rīcībā

palīdzības darbībai, ko tā uzĦēmusies veikt, ja piederības dalībvalsts tiesību akti

paredz šādu līdzekĜu uzraudzību.

24. pants. (1) Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija konstatē, ka

dalībvalsts apdrošinātāja filiāle vai dalībvalsts pārapdrošinātāja filiāle, vai

dalībvalsts apdrošinātājs, vai dalībvalsts pārapdrošinātājs, kas, ievērojot

pakalpojumu sniegšanas brīvības principu, sniedz apdrošināšanas vai

pārapdrošināšanas pakalpojumus, veic darbības, kuras var ietekmēt dalībvalsts

apdrošinātāja vai dalībvalsts pārapdrošinātāja finansiālo stabilitāti, Finanšu un

kapitāla tirgus komisija nekavējoties informē dalībvalsts apdrošinātāja vai

dalībvalsts uzraudzības iestādi.

(2) Finanšu un kapitāla tirgus komisija, saĦemot no dalībvalsts uzraudzības

iestādes informāciju par iespējamo ietekmi uz apdrošināšanas sabiedrības vai

pārapdrošināšanas sabiedrības finansiālo stabilitāti, izvērtē apdrošināšanas

sabiedrības vai pārapdrošināšanas sabiedrības darbības atbilstību šajā likumā

noteiktajām prasībām.

25. pants. (1) Finanšu un kapitāla tirgus komisija nav tiesīga apstrīdēt

apdrošināšanas sabiedrības noslēgtu cedētās pārapdrošināšanas vai retrocesijas

līgumu:

1) ar pārapdrošināšanas komersantu vai apdrošināšanas komersantu,

pamatojoties uz tādiem apsvērumiem, kas saistīti ar attiecīgā pārapdrošināšanas

komersanta vai apdrošināšanas komersanta finansiālo stabilitāti;

2) ar nedalībvalsts, kuras apdrošināšanas uzraudzības režīms tiek uzskatīts

par līdzvērtīgu, pārapdrošinātāju vai apdrošinātāju, pamatojoties uz tādiem

apsvērumiem, kas saistīti ar attiecīgā pārapdrošinātāja vai apdrošinātāja

finansiālo stabilitāti.

(2) Finanšu un kapitāla tirgus komisija nav tiesīga apstrīdēt

pārapdrošināšanas sabiedrības noslēgtu retrocesijas līgumu:

1) ar pārapdrošināšanas komersantu vai apdrošināšanas komersantu,

pamatojoties uz tādiem apsvērumiem, kas saistīti ar attiecīgā pārapdrošināšanas

komersanta vai apdrošināšanas komersanta finansiālo stabilitāti;


27

2) ar nedalībvalsts, kuras pārapdrošināšanas uzraudzības režīms tiek

uzskatīts par līdzvērtīgu, pārapdrošinātāju vai apdrošinātāju, pamatojoties uz

tādiem apsvērumiem, kas saistīti ar attiecīgā pārapdrošinātāja vai apdrošinātāja

finansiālo stabilitāti.

26. pants. (1) Veicot uzraudzību, Finanšu un kapitāla tirgus komisija

sadarbojas un konsultējas ar tās dalībvalsts uzraudzības iestādi, kuras teritorijā

apdrošināšanas sabiedrība vai pārapdrošināšanas sabiedrība ir atvērusi filiāli.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija informē dalībvalsts uzraudzības iestādi par

plānoto apdrošināšanas sabiedrības filiāles vai pārapdrošināšanas sabiedrības

filiāles darbības pārbaudi un piedāvā iespēju dalībvalsts uzraudzības iestādes

pārstāvjiem piedalīties pārbaudē. Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pārstāvis

ir tiesīgs pārbaudīt apdrošināšanas sabiedrības filiāles vai pārapdrošināšanas

sabiedrības filiāles darbību un dokumentus. Finanšu un kapitāla tirgus komisijai

ir tiesības pilnvarot apdrošināšanas sabiedrības filiāles vai pārapdrošināšanas

sabiedrības filiāles darbības pārbaudes veikšanai tās dalībvalsts uzraudzības

iestādi, kuras teritorijā apdrošināšanas sabiedrība vai pārapdrošināšanas

sabiedrība ir atvērusi filiāli.

(2) Finanšu un kapitāla tirgus komisija pēc dalībvalsts uzraudzības iestādes

pieprasījuma noteiktā termiĦā sniedz tai informāciju apkopotā veidā par

apdrošināšanas sabiedrību veikto apdrošināšanu attiecīgajā dalībvalstī,

izmantojot tiesības dibināt filiāli vai pakalpojumu sniegšanas brīvības principu.

27. pants. (1) Papildus šā likuma 54. panta pirmajā daĜā noteiktajam

Finanšu un kapitāla tirgus komisijai ir tiesības pieprasīt, lai apdrošināšanas

sabiedrība vai pārapdrošināšanas sabiedrība veic stresa testu, un noteikt

testējamos faktorus un scenārijus.

(2) Finanšu un kapitāla tirgus komisijai vai tās pilnvarotai personai ir

tiesības veikt apdrošināšanas sabiedrības vai pārapdrošināšanas sabiedrības

darbības pārbaudi. Finanšu un kapitāla tirgus komisijai ir tiesības pilnvarot šā

uzdevuma veikšanai zvērinātu revidentu vai zvērinātu revidentu

komercsabiedrību.

(3) Finanšu un kapitāla tirgus komisijai vai tās pilnvarotai personai ir

tiesības veikt ārpakalpojumu sniedzēja darbības pārbaudi tā atrašanās vai

ārpakalpojuma sniegšanas vietā, iepazīties ar visiem dokumentiem, dokumentu

un grāmatvedības reăistriem, izgatavot to kopijas, kā arī pieprasīt no

ārpakalpojumu sniedzēja informāciju, kas saistīta ar ārpakalpojuma sniegšanu

vai kas nepieciešama Finanšu un kapitāla tirgus komisijas funkciju veikšanai.


28

(4) Finanšu un kapitāla tirgus komisijai ir tiesības pilnvarot ārpakalpojumu

sniedzēja darbības pārbaudes veikšanai zvērinātu revidentu vai zvērinātu

revidentu komercsabiedrību.

(5) Veicot uzraudzību, Finanšu un kapitāla tirgus komisija sadarbojas un

konsultējas ar tās dalībvalsts uzraudzības iestādi, kuras teritorijā atrodas

ārpakalpojumu sniedzējs. Finanšu un kapitāla tirgus komisija informē

dalībvalsts uzraudzības iestādi par plānoto ārpakalpojumu sniedzēja pārbaudi un

piedāvā iespēju dalībvalsts uzraudzības iestādes pārstāvjiem piedalīties

pārbaudē. Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pārstāvis ir tiesīgs pārbaudīt

ārpakalpojumu sniedzēja darbību un dokumentus. Finanšu un kapitāla tirgus

komisijai ir tiesības pilnvarot ārpakalpojumu sniedzēja darbības pārbaudes

veikšanai tās dalībvalsts uzraudzības iestādi, kuras teritorijā atrodas

ārpakalpojumu sniedzējs.

(6) Finanšu un kapitāla tirgus komisija pieprasa no apdrošinātāja un

pārapdrošinātāja pārskatus par tā darbību, nosakot šo pārskatu formu un saturu

un nosakot pārskatu iesniegšanas termiĦus.

(7) Finanšu un kapitāla tirgus komisijai ir tiesības pieprasīt no

apdrošinātāja un pārapdrošinātāja visu informāciju un dokumentus par tā

darbību.

(8) Apdrošinātājs un pārapdrošinātājs pieprasīto informāciju iesniedz

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas noteiktajos termiĦos, un tas nedrīkst

iesniegšanu atteikt, aizbildinoties ar komercnoslēpumu.

28. pants. (1) Finanšu un kapitāla tirgus komisija izdod normatīvos

noteikumus par apdrošināšanas un pārapdrošināšanas darbības valsts

uzraudzības veikšanai nepieciešamās minimālās informācijas apjomu un

struktūru, lai novērtētu apdrošināšanas sabiedrības un pārapdrošināšanas

sabiedrības:

1) izveidotās pārvaldes sistēmas darbību;

2) veikto komercdarbību;

3) maksātspējas kapitāla prasības aprēėinā izmantotos novērtēšanas

principus;

4) pakĜautību riskiem un izveidoto risku pārvaldes sistēmu;

5) pašu kapitāla struktūru un pārvaldi;

6) papildu kapitāla nepieciešamību.


29

(2) Lai izpildītu šajā likumā, citos likumos vai Ministru kabineta

noteikumos Finanšu un kapitāla tirgus komisijai paredzētos uzdevumus, tā ir

tiesīga izdot apdrošinātājiem un pārapdrošinātājiem saistošus normatīvos

noteikumus, rīkojumus un norādījumus.

(3) Apdrošinātājiem un pārapdrošinātājiem saistošie normatīvie noteikumi,

rīkojumi un norādījumi tiek publicēti laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

29. pants. (1) Finanšu un kapitāla tirgus komisijai ir tiesības pieprasīt

apdrošināšanas sabiedrības vai pārapdrošināšanas sabiedrības piesaistītam

neatkarīgam ekspertam – aktuāram, zvērinātam revidentam, zvērinātu revidentu

komercsabiedrībai vai citam ekspertam – informāciju par apdrošināšanas

sabiedrībai vai pārapdrošināšanas sabiedrībai sniegto eksperta viedokli vai tā

veikto apdrošināšanas sabiedrības vai pārapdrošināšanas sabiedrības pārbaudi.

(2) Šā likuma 28. pantā un šā panta pirmajā daĜā noteiktās informācijas

apjomu nosaka Eiropas Komisijas regula.

30. pants. Finanšu un kapitāla tirgus komisija, veicot apdrošināšanas un

pārapdrošināšanas darbības valsts uzraudzību, lai pārliecinātos par

apdrošināšanas sabiedrības vai pārapdrošināšanas sabiedrības pakĜautās

sabiedrības darbības atbilstību šā likuma prasībām, izvērtē tās:

1) darbības stratēăiju;

2) organizatoriskos procesus;

3) iekšējās informācijas apmaiĦas sistēmu;

4) darbībai būtisko risku, kuriem tā ir pakĜauta vai kuriem var tikt pakĜauta,

novērtēšanas sistēmu;

5) spēju novērtēt riskus vidē, kurā tā darbojas;

6) pārvaldes sistēmu, tajā skaitā izveidotās risku un maksātspējas

novērtēšanas sistēmas, atbilstību šā likuma A daĜas II sadaĜas 2. nodaĜas

prasībām;

7) tehnisko rezervju veidošanas atbilstību šā likuma A daĜas VI sadaĜas

2. nodaĜas prasībām;

8) kapitāla prasības atbilstību šā likuma 119. līdz 132. panta prasībām;


30

9) ieguldījumu darbības atbilstību šā likuma A daĜas VI sadaĜas 6. nodaĜas

prasībām;

10) pašu kapitāla atbilstību šā likuma 119. panta prasībām;

11) pilna vai daĜēja iekšējā modeĜa pastāvīgu atbilstību šā likuma 122. līdz

130. panta prasībām, ja apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība

maksātspējas kapitāla prasības aprēėināšanai izmanto Finanšu un kapitāla tirgus

komisijas apstiprinātu pilnu vai daĜēju iekšējo modeli;

12) stresa testu veikšanai izmantojamo metožu un kārtības piemērotību;

13) spēju turpināt darbību atbilstoši likuma prasībām, iestājoties stresa testā

izvērtētajam nelabvēlīgajam notikumam vai tirgus nosacījumu maiĦai.

31. pants. Apdrošināšanas sabiedrība vai pārapdrošināšanas sabiedrība

novērš trūkumus vai nepilnības, kas atklātas apdrošināšanas un

pārapdrošināšanas sabiedrības darbības pārbaudes procesā.

32. pants. Finanšu un kapitāla tirgus komisija, Ħemot vērā

proporcionalitātes principu, nosaka minimālo laika intervālu šā likuma 30. panta

pirmajā daĜā minēto elementu regulārai izvērtēšanai apdrošināšanas sabiedrībā

vai pārapdrošināšanas sabiedrībā, un grupas uzraudzībai pakĜautajā sabiedrībā

un to darbības pārbaužu veikšanai.

33. pants. (1) Finanšu un kapitāla tirgus komisija, balstoties uz

apdrošināšanas sabiedrības un pārapdrošināšanas sabiedrības darbības pārbaudē

konstatētajiem faktiem, ir tiesīga apdrošināšanas sabiedrībai un

pārapdrošināšanas sabiedrībai noteikt papildu kapitāla prasību, ja Finanšu un

kapitāla tirgus komisija ir konstatējusi, ka tās:

1) riska profils būtiski atšėiras no pieĦēmumiem, kas izmantoti

maksātspējas kapitāla prasības aprēėinā ar standarta formulu atbilstoši Finanšu

un kapitāla tirgus komisijas noteikumu prasībām:

a) saskaĦā ar šā likuma 128. pantā noteikto prasību apdrošināšanas

sabiedrībai vai pārapdrošināšanas sabiedrībai izmantot maksātspējas kapitāla

prasības aprēėināšanai iekšējo modeli ir neatbilstoša riska profilam vai šādas

prasības piemērošana ir bijusi neefektīva vai,

b) apdrošināšanas sabiedrība vai pārapdrošināšanas sabiedrība atbilstoši

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pieprasījumam veic pilna vai daĜēja iekšējā

modeĜa izstrādi saskaĦā ar šā likuma 128. pantā noteikto;


31

2) riska profils būtiski atšėiras no pieĦēmumiem par apdrošināšanas

sabiedrības vai pārapdrošināšanas sabiedrības riska profilu, kas izmantoti

maksātspējas kapitāla prasības aprēėinā ar pilnu vai daĜēju iekšējo modeli

atbilstoši šā likuma 122. līdz 130. panta prasībām, jo atsevišėi izmērāmie riski ir

aptverti nepietiekamā apmērā un iekšējā modeĜa pielāgošana, lai tas labāk

atbilstu apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas riska profilam, nav notikusi

plānotajā laika periodā vai;

3) pārvaldes sistēma būtiski neatbilst šā likuma 52. līdz 74. pantā

noteiktajām prasībām un tās pārvaldes sistēma nenodrošina iespēju pienācīgi

identificēt, izmērīt, kontrolēt un pārvaldīt riskus un ziĦot par tiem riskiem, kam

ir vai var tikt pakĜauta apdrošināšanas sabiedrība un pārapdrošināšanas

sabiedrība, un citu šajā likumā paredzēto uzraudzības pasākumu piemērošana

pati par sevi nenovērsīs konstatētos trūkumus piemērotā laika periodā.

(2) Finanšu un kapitāla tirgus komisija šā panta pirmās daĜas 1. un 2.

punktā minētajos gadījumos papildu kapitāla prasību nosaka tādā apmērā, lai

nodrošinātu apdrošināšanas sabiedrības un pārapdrošināšanas sabiedrības

darbības atbilstību šā likuma 120. panta trešajā un ceturtajā daĜā noteiktajām

prasībām.

(3) Finanšu un kapitāla tirgus komisija, pieĦemot lēmumu par papildu

kapitāla prasības noteikšanu šā panta pirmās daĜas 3. punktā noteiktajos

gadījumos, izvērtē papildu kapitāla prasības samērīgumu ar apdrošināšanas

sabiedrības un pārapdrošināšanas sabiedrības darbības pārbaudē konstatēto

trūkumu radīto būtisko risku, kas kalpo par pamatu lēmuma par papildu kapitāla

prasības noteikšanu apdrošināšanas sabiedrībai un pārapdrošināšanas sabiedrībai

pieĦemšanai.

(4) Apdrošināšanas sabiedrība un pārapdrošināšanas sabiedrība 30 dienu

laikā pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas lēmuma par papildu kapitāla

prasības noteikšanu saĦemšanas iesniedz Finanšu un kapitāla tirgus komisijai

saskaĦošanai pasākumu plānu. Plānā norāda konkrētus pasākumu izpildes

termiĦus Finanšu un kapitāla tirgus komisijas veiktajā apdrošināšanas

sabiedrības un pārapdrošināšanas sabiedrības darbības pārbaudē konstatēto

trūkumu, kas kalpoja par pamatu papildu kapitāla prasības noteikšanai,

novēršanai.

(5) Finanšu un kapitāla tirgus komisija lēmumu par papildu kapitāla

prasības noteikšanu pārskata 12 mēnešu laikā no attiecīgā lēmuma pieĦemšanas

un turpmāk pārskata reizi gadā. Finanšu un kapitāla tirgus komisija atceĜ

lēmumu par papildu kapitāla prasības noteikšanu, kad apdrošināšanas

sabiedrība, pārapdrošināšanas sabiedrība vai grupas uzraudzībai pakĜautā


32

sabiedrība ir novērsusi trūkumus, kas kalpoja par pamatu papildu kapitāla

prasības noteikšanai.

(6) Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības, kurai Finanšu un

kapitāla tirgus komisija ir noteikusi papildu kapitāla prasību, maksātspējas

kapitāla prasība no lēmuma par papildu kapitāla prasības noteikšanu saĦemšanas

dienas līdz šā lēmuma atcelšanai ir aprēėināts lielums, ko iegūst, summējot

apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības aprēėināto maksātspējas

kapitāla prasību ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas noteikto papildu kapitāla

prasību.

(7) Neatkarīgi no šā panta sestās daĜas maksātspējas kapitāla prasībā, kas

izmantota šā likuma 110. panta otrajā daĜā minētās riska rezerves aprēėināšanas

nolūkiem, nedrīkst iekĜaut kapitāla palielinājumu, kas noteikts saskaĦā ar šā

panta pirmās daĜas 3. punktu.

(8) Regula ... nosaka apstākĜus papildu kapitāla prasības noteikšanai un

papildu kapitāla prasības aprēėina metodoloăiju.

34. pants. (1) Apdrošināšanas sabiedrība var visus noslēgtos līgumus vai

daĜu no tiem nodot citam apdrošināšanas komersantam vai nedalībvalsts

apdrošinātāja filiālei, kurai ir tiesības veikt apdrošināšanu dalībvalstī.

Apdrošināšanas sabiedrība nedrīkst nodot apdrošināšanas līgumus nedalībvalsts

apdrošinātājam vai nedalībvalsts apdrošinātāja filiālei, kura reăistrēta

nedalībvalstī.

(2) Pārapdrošināšanas sabiedrība var visus līgumus vai daĜu no tiem nodot

citam pārapdrošināšanas komersantam vai nedalībvalsts pārapdrošinātāja filiālei,

kurai ir tiesības nodarboties ar pārapdrošināšanu dalībvalstī, vai nodot

apdrošināšanas komersantam vai nedalībvalsts apdrošināšanas filiālei, kurai ir

tiesības nodarboties ar apdrošināšanu dalībvalstī. Pārapdrošināšanas sabiedrība

vai apdrošināšanas sabiedrība nedrīkst nodot līgumus nedalībvalsts

pārapdrošinātājam vai nedalībvalsts pārapdrošinātāja filiālei, kura reăistrēta

nedalībvalstī.

(3) AtĜauju visu noslēgto līgumu vai to daĜas nodošanai izsniedz un līgumu

nodošanas kārtību nosaka Finanšu un kapitāla tirgus komisija. Lēmumu par

atĜaujas izsniegšanu vai par atteikumu to izsniegt Finanšu un kapitāla tirgus

komisija pieĦem 30 dienu laikā pēc visu nepieciešamo dokumentu saĦemšanas.

(4) Apdrošināšanas sabiedrība, pārapdrošināšanas sabiedrība, nedalībvalsts

apdrošinātāja filiāle vai nedalībvalsts pārapdrošinātāja filiāle, kas pārĦem

līgumus, iesniedz Finanšu un kapitāla tirgus komisijai informāciju, kas apliecina

šajā likumā noteikto prasību izpildi pēc līgumu pārĦemšanas.


33

(5) Ja visi noslēgtie līgumi vai to daĜa nodota apdrošināšanas sabiedrībai,

pārapdrošināšanas sabiedrībai, nedalībvalsts apdrošinātāja filiālei vai

nedalībvalsts pārapdrošinātāja filiālei Latvijā, Finanšu un kapitāla tirgus

komisija ir tiesīga pieĦemt lēmumu par atĜaujas izsniegšanu, ja tā ir

pārliecinājusies, ka pēc līgumu pārĦemšanas tiks izpildītas šajā likumā noteiktās

prasības.

(6) Ja visi noslēgtie līgumi vai to daĜa tiek nodota dalībvalsts

apdrošinātājam vai pārapdrošinātājam, Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir

tiesīga pieĦemt lēmumu par atĜaujas izsniegšanu pēc tam, kad saĦemts attiecīgās

dalībvalsts uzraudzības iestādes apliecinājums, kurā norādīts, ka pēc līgumu

pārĦemšanas dalībvalsts apdrošinātāja vai pārapdrošinātāja rīcībā būs

izmantojamais pašu kapitāls maksātspējas kapitāla prasības apmērā.

(7) Ja visi noslēgtie līgumi vai to daĜa tiek nodota nedalībvalsts

apdrošinātāja filiālei vai nedalībvalsts pārapdrošinātāja filiālei, kurai citā

dalībvalstī ir tiesības veikt apdrošināšanu, Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir

tiesīga pieĦemt lēmumu par atĜaujas izsniegšanu pēc tam, kad saĦemts attiecīgās

dalībvalsts uzraudzības iestādes apliecinājums, kurā norādīts, ka dalībvalsts

likumi atĜauj pārĦemt līgumus un pēc līgumu pārĦemšanas nedalībvalsts

apdrošinātāja filiāles rīcībā būs izmantojamais pašu kapitāls maksātspējas

kapitāla prasības apmērā, un attiecīgās dalībvalsts uzraudzības iestāde piekrīt

šādam darījumam.

(8) Ja apdrošināšanas sabiedrība nodod citā dalībvalstī atvērtajai filiālei

noslēgtos līgumus vai to daĜu, Finanšu un kapitāla tirgus komisija pirms lēmuma

pieĦemšanas par atĜaujas izsniegšanu konsultējas ar filiāles dalībvalsts

uzraudzības iestādi. Lēmumu par atĜaujas izsniegšanu līgumu nodošanai Finanšu

un kapitāla tirgus komisija ir tiesīga pieĦemt pēc tam, kad saĦemta dalībvalsts

uzraudzības iestādes piekrišana. Ja triju mēnešu laikā no pieprasījuma

izsūtīšanas dienas dalībvalsts uzraudzības iestādes atbilde nav saĦemta, tiek

uzskatīts, ka tā ir piekritusi līgumu nodošanai.

(9) Ja ar apdrošināto risku saistītie apdrošinātie objekti atrodas citās

dalībvalstīs, Finanšu un kapitāla tirgus komisija pēc tam, kad saĦemts

iesniegums par līgumu nodošanu, nekavējoties informē par to šo dalībvalstu

uzraudzības iestādes. Lēmumu par atĜaujas izsniegšanu līgumu nodošanai

Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir tiesīga pieĦemt pēc tam, kad saĦemta šo

dalībvalstu apdrošinātāju uzraudzības iestāžu piekrišana. Ja triju mēnešu laikā

no pieprasījuma izsūtīšanas dienas dalībvalstu apdrošinātāju uzraudzības iestāžu

atbildes nav saĦemtas, tiek uzskatīts, ka tās ir piekritušas līgumu nodošanai.


34

(10) Ja ar apdrošināto risku saistītie apdrošinātie objekti atrodas Latvijas

Republikā, Finanšu un kapitāla tirgus komisija triju mēnešu laikā pēc attiecīgā

pieprasījuma saĦemšanas informē par līgumu nodošanu citas dalībvalsts

uzraudzības iestādei.

35. pants. (1) Apdrošināšanas līgumus citam apdrošināšanas komersantam

nodod kopā ar tiem atbilstošo tehnisko rezervju ieguldījumiem.

(2) Ja apdrošināšanas līgumi tiek nodoti bez atbilstošo tehnisko rezervju

ieguldījumiem, apdrošināšanas sabiedrība vai nedalībvalsts apdrošinātāja filiāle,

kas pārĦem šos līgumus, iesniedz Finanšu un kapitāla tirgus komisijai tehnisko

rezervju seguma atjaunošanas plānu.

36. pants. (1) Pārapdrošināšanas līgumus citam apdrošināšanas

komersantam vai pārapdrošināšanas komersantam nodod kopā ar tiem

atbilstošajiem tehnisko rezervju seguma nodrošināšanai nepieciešamajiem

aktīviem.

(2) Ja pārapdrošināšanas līgumi tiek nodoti bez atbilstošajiem tehnisko

rezervju seguma nodrošināšanai nepieciešamajiem aktīviem, apdrošināšanas

sabiedrība, nedalībvalsts apdrošinātāja filiāle, pārapdrošināšanas sabiedrība vai

nedalībvalsts pārapdrošinātāja filiāle, kas pārĦem šos līgumus, iesniedz Finanšu

un kapitāla tirgus komisijai tehnisko rezervju seguma atjaunošanas plānu.

37. pants. (1) Ja ar apdrošināto risku saistītie apdrošinātie objekti atrodas

Latvijas Republikā, tad, lai informētu apdrošinājuma Ħēmējus, apdrošinātos un

citas personas, kurām ir tiesības un pienākumi atbilstoši noslēgtajiem un

nodotajiem apdrošināšanas līgumiem, apdrošināšanas komersants un

nedalībvalsts apdrošinātāja filiāle, kurai citā dalībvalstī ir tiesības veikt

apdrošināšanu, pēc tam, kad saĦemta atĜauja nodot apdrošināšanas līgumus,

nekavējoties publicē sludinājumu laikrakstā "Latvijas Vēstnesis". Sludinājumā

norāda nododamos apdrošināšanas līgumus, personu, kura pieĦēmusi

apdrošināšanas līgumus (arī tās juridisko adresi), un apdrošināšanas līgumu

nodošanas datumu.

(2) Ja ar apdrošināto risku saistītie apdrošinātie objekti atrodas dalībvalstī,

publicēšanas kārtību nosaka attiecīgās dalībvalsts likums.

38. pants. (1) Apdrošināšanas līgumu nodošana no šā darījuma spēkā

stāšanās dienas ir saistoša apdrošinājuma Ħēmējiem, apdrošinātajiem un citām

personām, kurām ir tiesības un pienākumi atbilstoši noslēgtajiem un nodotajiem

apdrošināšanas līgumiem. Pēc apdrošināšanas līgumu pārĦemšanas paliek spēkā

visas no apdrošināšanas līguma izrietošās pušu tiesības un pienākumi.


35

(2) Pārapdrošināšanas līguma nodošana no šā darījuma spēkā stāšanās

dienas ir saistoša pārapdrošinājuma Ħēmējiem un citām personām, kurām ir

tiesības un pienākumi atbilstoši noslēgtajiem un nodotajiem pārapdrošināšanas

līgumiem. Pēc pārapdrošināšanas līgumu pārĦemšanas paliek spēkā visas no

šiem līgumiem izrietošās pušu tiesības un pienākumi.

39. pants. Lai novērstu apdrošināšanas sabiedrības maksātnespēju un

aizsargātu apdrošinājuma Ħēmēju intereses, Finanšu un kapitāla tirgus komisija

var likt apdrošināšanas sabiedrībai visus noslēgtos apdrošināšanas līgumus vai

daĜu no tiem nodot citam apdrošināšanas komersantam, kurš ir piekritis pieĦemt

šos līgumus.

IV sadaĜa

Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas darbības nosacījumi

40. pants. (1) Apdrošināšana ir brīvprātīga, izĦemot gadījumus, kad ar

likumu ir noteikts citādi.

(2) Pārapdrošināšana ir brīvprātīga.

(3) Komersantam aizliegts izmantot savā firmā vārdu "apdrošināšana" vai

vārdu "apdrošinātājs" jebkurā locījumā un vārdu savienojumā tādā veidā, kas

varētu radīt maldīgu priekšstatu par tā tiesībām sniegt apdrošināšanas un

apdrošināšanas starpnieka pakalpojumus.

(4) Komersantam aizliegts izmantot savā firmā vārdu "pārapdrošināšana"

vai vārdu "pārapdrošinātājs" jebkurā locījumā un vārdu savienojumā tādā veidā,

kas varētu radīt maldīgu priekšstatu par tā tiesībām nodarboties ar

pārapdrošināšanu vai pārapdrošināšanas starpniecību.

41. pants. (1) Apdrošināšanas prēmiju lielumu nosaka apdrošinātājs.

Apdrošināšanas sabiedrības vadība izstrādā un apstiprina kārtību apdrošinātā

riska parakstīšanai un apdrošināšanas prēmijas noteikšanai un ir atbildīga par šīs

kārtības ievērošanu.

(2) Apdrošināšanas prēmiju un pārapdrošināšanas prēmiju nosaka tādā

apmērā, lai izpildītu apdrošināšanas līgumā un pārapdrošināšanas līgumā

paredzētās saistības un segtu izdevumus, kas nepieciešami apdrošināšanas un

pārapdrošināšanas veikšanai.

(3) Ja netiek pildītas šā panta otrās daĜas prasības, Finanšu un kapitāla

tirgus komisijai ir tiesības pieprasīt, lai apdrošināšanas sabiedrība maina

noteiktās prēmiju likmes.


36

(4) Apdrošināšanas sabiedrība pastāvīgi novērtē apdrošināšanas prēmijas

un pārapdrošināšanas prēmijas atbilstību šā panta pirmajā daĜā noteiktajai

prasībai.

42. pants. (1) Pārapdrošināšanas prēmiju lielumu nosaka pārapdrošinātājs.

(2) Pārapdrošināšanas prēmija ir tik liela, lai izpildītu pārapdrošināšanas

līgumā paredzētās saistības un segtu pārapdrošināšanas izdevumus.

43. pants. Piedāvājot apdrošināšanas pakalpojumus, ir aizliegta atšėirīga

attieksme dzimuma dēĜ.

44. pants. Pārapdrošinātājs kārto tieši un ar pārapdrošināšanas starpnieku

palīdzību noslēgto pārapdrošināšanas līgumu reăistru.

45. pants. (1) Apdrošināšanas sabiedrība:

1) veic apdrošināšanu Finanšu un kapitāla tirgus komisijas izsniegtajās

licencēs norādītajos apdrošināšanas veidos;

2) sniedz starpnieka pakalpojumus citam apdrošinātājam, dalībvalsts

apdrošinātājam, nedalībvalsts apdrošinātājam, pārapdrošinātājam un dalībvalsts

pārapdrošinātājam. Nedalībvalsts apdrošinātājam var sniegt starpnieka

pakalpojumus saskaĦā ar šā panta trešās daĜas noteikumiem;

3) veic komercdarbību, kas tieši saistīta ar apdrošināšanu.

(2) Apdrošināšanas komersants nedrīkst:

1) veikt cita veida komercdarbību, izĦemot likumā vai Ministru kabineta

noteikumos paredzētos gadījumus;

2) izplatīt nepatiesu, maldinošu reklāmu par savu darbību;

3) izpaust apdrošināšanas gaitā uzzināto informāciju par apdrošināto,

apdrošinājuma Ħēmēju un trešo personu, izĦemot šajā likumā un citos likumos

paredzētos gadījumus. Ja informācija tiek izpausta likumos paredzētajos

gadījumos, apdrošināšanas komersants nav atbildīgs par informācijas izpaušanas

sekām.

(3) Apdrošināšanas komersants var sniegt starpnieka pakalpojumus

nedalībvalsts apdrošinātājam vienīgi apdrošināšanas veidos, kuri nedalībvalstī

noteikti par obligātiem, ja:


37

1) tiek veidots apdrošināto aizsardzības fonds, no kura izmaksā

apdrošināšanas atlīdzību nedalībvalsts apdrošinātāja maksātnespējas gadījumā;

2) Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir vienojusies ar nedalībvalsts

uzraudzības iestādi par sadarbību un uzraudzības funkciju veikšanai

nepieciešamo informācijas apmaiĦu.

(4) Apdrošināšanas sabiedrība nedrīkst emitēt parāda vērtspapīrus un Ħemt

aizĦēmumus. Šis ierobežojums neattiecas uz aizĦēmumiem, kuri tiek iekĜauti

apdrošināšanas sabiedrības pašu kapitāla aprēėinā, un aizĦēmumiem, kuru

termiĦš nav ilgāks par trim mēnešiem, ja šie aizĦēmumi Ħemti, lai nodrošinātu

apdrošināšanas atlīdzību (par kuru izmaksu pieĦemts apdrošinātāja lēmums)

savlaicīgas izmaksas, un pirms Ħemšanas saskaĦoti ar Finanšu un kapitāla tirgus

komisiju.

46. pants. (1) Pārapdrošināšanas sabiedrība veic:

1) pārapdrošināšanu Finanšu un kapitāla tirgus komisijas izsniegtajā

pārapdrošināšanas licencē norādītajos pārapdrošināšanas veidos;

2) komercdarbību, kas tieši saistīta ar pārapdrošināšanu;

3) komercdarbību, kas tieši saistīta ar pārapdrošināšanas starpniecību.

(2) Pārapdrošināšanas komersants nedrīkst:

1) veikt komercdarbību, kas nav noteikta šā panta pirmajā daĜā;

2) izpaust pārapdrošināšanas gaitā uzzināto informāciju, izĦemot šajā

likumā un citos likumos paredzētos gadījumus. Ja informācija tiek izpausta

likumos paredzētajos gadījumos, pārapdrošināšanas komersants nav atbildīgs

par informācijas izpaušanas sekām.

(3) Pārapdrošināšanas sabiedrība nedrīkst emitēt parāda vērtspapīrus un

Ħemt aizĦēmumus. Šis ierobežojums neattiecas uz aizĦēmumiem, kuri tiek

iekĜauti pārapdrošināšanas sabiedrības pašu kapitāla aprēėinā, un uz

aizĦēmumiem, kuru termiĦš nav ilgāks par trim mēnešiem, ja šie aizĦēmumi

Ħemti, lai nodrošinātu pārapdrošināšanas atlīdzību (par kuru izmaksu pieĦemts

pārapdrošinātāja lēmums) savlaicīgas izmaksas, un pirms Ħemšanas saskaĦoti ar

Finanšu un kapitāla tirgus komisiju.


38

(4) Nedalībvalsts pārapdrošinātāja filiāle drīkst pārapdrošināt tos

apdrošinātos riskus, ar kuriem saistītie apdrošināšanas objekti atrodas Latvijas

Republikā.

47. pants. (1) Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas veikšanai Latvijas

Republikā apdrošinātājs un dalībvalsts apdrošinātājs drīkst izmantot tikai tādu

apdrošināšanas starpnieku vai pārapdrošināšanas starpnieku pakalpojumus, kuri

ir tiesīgi sniegt apdrošināšanas starpnieku vai pārapdrošināšanas starpnieku


(2) Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas veikšanai ārvalstī apdrošināšanas

sabiedrība, ievērojot attiecīgās valsts normatīvos aktus, drīkst izmantot tikai tādu

apdrošināšanas starpnieku vai pārapdrošināšanas starpnieku pakalpojumus, kuri

ir tiesīgi sniegt apdrošināšanas starpnieku vai pārapdrošināšanas starpnieku

pakalpojumus attiecīgajā valstī.

(3) Pārapdrošināšanai Latvijas Republikā pārapdrošinātājs un dalībvalsts

pārapdrošinātājs drīkst izmantot tikai tādu pārapdrošināšanas starpnieku

pakalpojumus, kuri ir tiesīgi sniegt pārapdrošināšanas starpnieku pakalpojumus

Latvijas Republikā.

(4) Pārapdrošināšanai ārvalstī pārapdrošināšanas sabiedrība, ievērojot

attiecīgās valsts normatīvos aktus, drīkst izmantot tikai tādu pārapdrošināšanas

starpnieku pakalpojumus, kuri ir tiesīgi sniegt pārapdrošināšanas starpnieku

pakalpojumus attiecīgajā valstī.

48. pants. (1) Vienīgi apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas komersantam,

kurš ir tiesīgs nodarboties ar apdrošināšanu vai pārapdrošināšanu Latvijas

Republikā, ir tiesības reklamēt sniedzamos apdrošināšanas vai

pārapdrošināšanas pakalpojumus Latvijas Republikas teritorijā.

(2) Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībai, ievērojot attiecīgās

valsts normatīvos aktus, ir tiesības reklamēt sniedzamos apdrošināšanas vai

pārapdrošināšanas pakalpojumus vienīgi tajā valstī, kurā apdrošināšanas vai

pārapdrošināšanas sabiedrībai ir tiesības atvērt filiāli vai kurā tai ir tiesības

sniegt apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas pakalpojumus, ievērojot

pakalpojumu sniegšanas brīvības principu, neatverot filiāli.

(3) Reklamējot apdrošināšanu saistībā ar tirgum piesaistīto dzīvības

apdrošināšanas līgumu, reklāmā nedrīkst ietvert informāciju par nākotnē

garantētu peĜĦu vai ienesīguma līmeni. Norādot uz apdrošināšanas ienesīgumu

saistībā ar tirgum piesaistīto dzīvības apdrošināšanas līgumu, reklāmā ietver

informāciju, ka līdzšinējais ienesīgums negarantē līdzīgu ienesīgumu nākotnē.


39

49. pants. (1) Apdrošinātājs un pārapdrošinātājs uzskatāms par finanšu un

kapitāla tirgus dalībnieku.

(2) Apdrošinātājs Finanšu un kapitāla tirgus komisijas darbības

finansēšanai maksā:

a) līdz 0,4 procentiem ieskaitot — no dzīvības apdrošināšanas operācijām

ar uzkrājuma veidošanu,

b) līdz 0,2 procentiem ieskaitot — no sauszemes transportlīdzekĜu

īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas operācijām,

c) līdz 0,7 procentiem ieskaitot — no pārējām apdrošināšanas operācijām.

(3) Pārapdrošinātājs Finanšu un kapitāla tirgus komisijas darbības

finansēšanai maksā līdz 0,7 procentiem no ceturksnī saĦemto pārapdrošināšanas

prēmiju kopsummas.

(4) Apdrošinātājs un pārapdrošinātājs Finanšu un kapitāla tirgus komisijas

noteiktajā kārtībā un termiĦos iesniedz pārskatu, kas nepieciešams šā panta

otrajā daĜā noteikto maksājumu aprēėināšanai, un līdz ceturksnim sekojošā

mēneša trīsdesmitajam datumam veic attiecīgos maksājumus.

(5) Finanšu un kapitāla tirgus komisija izdod normatīvos noteikumus par šā

panta ceturtajā daĜā minēto pārskatu iesniegšanas un maksājumu aprēėināšanas

kārtību.

50. pants. Apdrošinātāja pienākums ir rakstveidā izstrādāt un ievērot

iekšējo kārtību, kādā:

1) sniedzot apdrošināšanas pakalpojumus, tiek nodrošināta godīga un

atklāta attieksme pret apdrošinājuma Ħēmēju, apdrošināto un personu, kurai ir

tiesības pretendēt uz apdrošināšanas atlīdzību saskaĦā ar noslēgto

apdrošināšanas līgumu;

2) apdrošinātājs sniedz:

a) apdrošinājuma Ħēmējam tā pieprasīto informāciju par apdrošināšanas

darījumu, kas noslēgts starp apdrošinātāju un attiecīgo apdrošinājuma Ħēmēju,

b) apdrošinātajam un personai, kurai ir tiesības pretendēt uz apdrošināšanas

atlīdzību saskaĦā ar noslēgto apdrošināšanas līgumu, to pieprasīto informāciju,

kas attiecas uz šo personu tiesībām saĦemt apdrošināšanas atlīdzību un

pienākumiem pret apdrošinātāju,


40

c) informāciju par termiĦu (kas nepārsniedz 30 dienas), kādā sniedzama

šajā punktā minētā informācija;

3) apdrošinātājs nodrošina savu darbinieku iespējamā interešu konflikta

novēršanu, saĦemot un lietojot apdrošināšanas darījumam nepieciešamo

informāciju.

1. nodaĜa

Pārvaldes, vadības vai uzraudzības struktūras atbildība

51. pants. Apdrošināšanas sabiedrības vai pārapdrošināšanas

sabiedrības vadība ir pilnībā atbildīga par to, lai apdrošināšanas sabiedrība vai

pārapdrošināšanas sabiedrība savā darbībā ievērotu normatīvos aktus un

administratīvos aktus, kas pieĦemti, pamatojoties uz šo likumu.

2. nodaĜa

Pārvaldes sistēma

52. pants. (1) Apdrošināšanas sabiedrība un pārapdrošināšanas sabiedrība

nodrošina tās darbības raksturam, apjomam un sarežăītībai piemērotas

visaptverošas un efektīvas pārvaldes sistēmas izveidi un darbību, nodrošinot tās

atbilstību šā likuma 57. līdz 71. panta prasībām. Pārvaldes sistēma ietver un

nodrošina vismaz šādus pamatelementus:

1) pārskatāmu apdrošināšanas sabiedrības un pārapdrošināšanas sabiedrības

organizatorisko struktūru ar skaidri noteiktu pienākumu, pilnvaru un atbildības

sadalījumu;

2) efektīvu iekšējās informācijas apmaiĦas sistēmu;

3) regulāru izveidotās pārvaldes sistēmas darbības pārraudzību.

(2) Apdrošināšanas sabiedrības un pārapdrošināšanas sabiedrības vadība

izstrādā un apstiprina vismaz šādas politikas:

1) risku pārvaldes politiku;

2) iekšējās kontroles politiku;

3) iekšējā audita politiku;


41

4) ārpakalpojumu saĦemšanas politiku, ja apdrošināšanas sabiedrība un

pārapdrošināšanas sabiedrība izmanto ārpakalpojumu sniedzēju pakalpojumus.

(3) Apdrošināšanas sabiedrības un pārapdrošināšanas sabiedrības vadība ir

atbildīga par šā panta otrajā daĜā noteikto politiku ieviešanu un ievērošanu.

(4) Apdrošināšanas sabiedrība un pārapdrošināšanas sabiedrība šā panta

otrajā daĜā noteikto politiku rakstveidā iesniedz Finanšu un kapitāla tirgus

komisijai 10 dienu laikā pēc tās apstiprināšanas, kā arī informē par visām

izmaiĦām tajā.

(5) Vismaz reizi gadā apdrošināšanas sabiedrība un pārapdrošināšanas

sabiedrība izvērtē vadības apstiprināto šā panta otrajā daĜā noteikto politiku

ievērošanu un to atbilstību apdrošināšanas sabiedrības un pārapdrošināšanas

sabiedrības darbībai. Apdrošināšanas sabiedrības un pārapdrošināšanas

sabiedrības pienākums ir nekavējoties pilnveidot atbilstošo politiku, ja ir

notikušas būtiskas izmaiĦas apdrošināšanas sabiedrības un pārapdrošināšanas

sabiedrības darbībā.

53. pants. (1) Apdrošināšanas sabiedrība un pārapdrošināšanas sabiedrība,

izmantojot tās darbībai atbilstošas sistēmas, resursus un procedūras, savlaicīgi

veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu darbības nepārtrauktību un

veikto darījumu regularitāti.


izstrādā un apstiprina plānu neparedzētu situāciju novēršanai. Apdrošināšanas

sabiedrības un pārapdrošināšanas sabiedrības vadība ir atbildīga par plāna

neparedzētu situāciju novēršanai regulāru pārskatīšanu un tā precizēšanu

atbilstoši pārmaiĦām apdrošināšanas sabiedrības un pārapdrošināšanas

sabiedrības darbībā un ārējā vidē.

54. pants. (1) Apdrošināšanas sabiedrība vai pārapdrošināšanas sabiedrība

vismaz reizi gadā veic stresa testu, kurā izvērtē un dokumentē iespējamos

attīstības scenārijus. Stresa testā izmanto jutīguma un scenāriju testus. Jutīguma

testus veic, lai noteiktu atsevišėa riska faktora nelabvēlīgu izmaiĦu ietekmi, un

scenāriju testus veic, lai noteiktu vairāku riska faktoru vienlaicīgu nelabvēlīgu

izmaiĦu ietekmi, novērtējot ārkārtēju, bet iespējami nelabvēlīgu notikumu vai

tirgus nosacījumu izmaiĦu cēloni. Apdrošināšanas sabiedrības vai

pārapdrošināšanas sabiedrības vadība, Ħemot vērā būtiskos riskus un tiem

atbilstošos riska faktorus, izstrādā un apstiprina stresa testa veikšanas kārtību un

ir atbildīga par šīs kārtības ievērošanu.

(2) Apdrošināšanas sabiedrības vai pārapdrošināšanas sabiedrības vadība

apstiprina stresa testa rezultātus un pieĦem lēmumu par veicamajām darbībām


42

stresa testā minēto notikumu vai tirgus nosacījumu izmaiĦu iestāšanās gadījumā.

Apdrošināšanas sabiedrība vai pārapdrošināšanas sabiedrība stresa testa

rezultātus un lēmumu par veicamajām darbībām iesniedz Finanšu un kapitāla

tirgus komisijai 10 dienu laikā pēc šā lēmuma pieĦemšanas.

(3) Finanšu un kapitāla tirgus komisijai ir tiesības noteikt papildu prasības

stresa testa veikšanai un šīs analīzes veikšanas kārtību.

55. pants. Finanšu un kapitāla tirgus komisijai ir tiesības pārbaudīt

apdrošināšanas sabiedrību un pārapdrošināšanas sabiedrību pārvaldes sistēmu un

novērtēt minēto sabiedrību konstatēto risku, kas var skart to finanšu stabilitāti,

rašanos.

56. pants. Finanšu un kapitāla tirgus komisijai ir tiesības pieprasīt

pārvaldes sistēmas uzlabošanu un nostiprināšanu, nodrošinot tās atbilstību šā

likuma 57. līdz 70. panta prasībām.

57. pants. (1) Par apdrošināšanas sabiedrības vai pārapdrošināšanas

sabiedrības valdes priekšsēdētāju, valdes locekli, iekšējā audita (revīzijas)

dienesta vadītāju, nedalībvalsts apdrošināšanas vai pārapdrošinātāja filiāles

vadītāju, kā arī personu, kas, pieĦemot būtiskus lēmumus pārapdrošināšanas

sabiedrības vai nedalībvalsts pārapdrošinātāja filiāles vārdā, rada

pārapdrošināšanas sabiedrībai vai nedalībvalsts pārapdrošinātāja filiālei

civiltiesiskas saistības, var būt persona, kura atbilst šādām prasībām:

1) tā ir pietiekami kompetenta jomā, par kuru ir atbildīga, nodrošinot, ka

apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības valde (vadība) tiek izveidota

tā, lai apdrošināšanas sabiedrība vai pārapdrošināšanas sabiedrība būtu spējīga

pastāvīgi, profesionāli, kvalitatīvi un atbilstoši normatīvo aktu prasībām

nodarboties ar apdrošināšanu vai pārapdrošināšanu;

2) tai ir nepieciešamā izglītība un ne mazāk kā triju gadu darba pieredze

attiecīgajā jomā;

3) tai ir nevainojama reputācija;

4) tai nav atĦemtas un nav bijušas atĦemtas tiesības veikt komercdarbību.

(2) Šā panta pirmajā daĜā minētajai personai ir nevainojama reputācija, ja tā

neatbilst šā likuma 58. panta pirmajai daĜai un nav konstatēti tādi apstākĜi, kas

nav savienojami ar šā panta pirmajā daĜā minēto amatu pienākumu veikšanu.

(3) Vienu mēnesi pirms šā panta pirmajā daĜā minētās personas sāk pildīt

pienākumus, apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība vai nedalībvalsts


43

apdrošinātāja vai pārapdrošinātāja filiāle par to informē Finanšu un kapitāla

tirgus komisiju.

(4) Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības vai nedalībvalsts

apdrošinātāja vai pārapdrošinātāja pienākums ir pašam vai pēc Finanšu un

kapitāla tirgus komisijas ierosinājuma nekavējoties atsaukt no amata šā panta

pirmajā daĜā minēto personu, ja tiek konstatēts, ka:

1) tā neatbilst amatam;

2) tās rīcība ir kaitējusi apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības

vai nedalībvalsts apdrošinātāja vai pārapdrošinātāja filiāles finansiālajai

stabilitātei vai radījusi situāciju, kas var apdraudēt apdrošināšanas vai

pārapdrošināšanas sabiedrības vai nedalībvalsts apdrošinātāja vai

pārapdrošinātāja filiāles finansiālo stabilitāti vai apdrošinājuma Ħēmēju

intereses;

3) tā neievēro apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības vai

nedalībvalsts apdrošināšanas vai pārapdrošinātāja filiāles izstrādāto politiku un

procedūras;

4) tā neatbilst šā panta pirmās daĜas un šā likuma 58. panta prasībām.

(5) Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas izdotais administratīvais akts par

šā panta pirmajā daĜā minēto personu atsaukšanu no amata tiek pārsūdzēts,

pārsūdzēšana neaptur tā darbību.

58. pants. (1) Par apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības valdes

priekšsēdētāju, valdes locekli, iekšējā audita (revīzijas) dienesta vadītāju,

galveno aktuāru, nedalībvalsts apdrošināšanas vai pārapdrošinātāja filiāles

vadītāju, kā arī personu, kas, pieĦemot būtiskus lēmumus pārapdrošināšanas

sabiedrības vai nedalībvalsts pārapdrošinātāja filiāles vārdā, rada

pārapdrošināšanas sabiedrībai vai nedalībvalsts pārapdrošinātāja filiālei

civiltiesiskas saistības, nevar būt persona:

1) kura ir notiesāta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, arī

Ĝaunprātīgu bankrotu;

2) kura ir notiesāta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, kaut arī

atbrīvota no soda izciešanas sakarā ar noilgumu, apžēlošanu vai amnestiju;

3) pret kuru ierosinātais kriminālprocess par tīša noziedzīga nodarījuma

izdarīšanu ir izbeigts sakarā ar noilgumu vai amnestiju;


44

4) kura saukta pie kriminālatbildības par tīša noziedzīga nodarījuma

izdarīšanu, bet kriminālprocess pret to izbeigts uz nereabilitējoša pamata.

(2) Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības vai nedalībvalsts

apdrošinātāja vai pārapdrošinātāja pienākums ir pašam vai pēc Finanšu un

kapitāla tirgus komisijas ierosinājuma nekavējoties atsaukt no amata šā panta

pirmajā daĜā minētās personas, ja uz tām var attiecināt šā panta pirmās daĜas 1.,

2., 3. vai 4. punkta nosacījumus.




59. pants. Finanšu un kapitāla tirgus komisijai iesniedzamie dokumenti,

kas apliecina šā likuma 58. panta pirmās daĜas nosacījumu izpildi, nedrīkst būt

vecāki par trim mēnešiem.

60. pants. (1) Par apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības

padomes priekšsēdētāju un padomes locekli var būt persona, kura atbilst šā

likuma 57. panta pirmās daĜas 1., 2., 3. un 4. punkta prasībām. Par

apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības padomes priekšsēdētāju un

padomes locekli nevar būt persona, uz kuru attiecināmi šā likuma 58. panta

pirmās daĜas 1., 2., 3. vai 4. punkta nosacījumi.

(2) Akcionāru, biedru vai dalībnieku sapulces pienākums ir pašai vai pēc

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas ierosinājuma nekavējoties atsaukt no amata

šā panta pirmajā daĜā minēto personu, ja tiek konstatēts, ka tā neatbilst amatam,

ka tās rīcība ir kaitējusi apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības

finansiālajai stabilitātei vai radījusi situāciju, kas var apdraudēt apdrošināšanas

vai pārapdrošināšanas sabiedrības finansiālo stabilitāti, kā arī ja tā neatbilst šā

panta prasībām.




61. pants. (1) Lai pārliecinātos par šā likuma 57. panta pirmajā daĜā un 60.

panta pirmajā daĜā noteikto personu atbilstību šā likuma prasībām, Finanšu un

kapitāla tirgus komisijai ir tiesības uzaicināt uz pārrunām šā likuma 57. panta

pirmajā daĜā un 60. panta pirmajā daĜā minētās personas.

(2) Finanšu un kapitāla tirgus komisijai 30 dienu laikā pēc visu

nepieciešamo dokumentu saĦemšanas ir tiesības neatĜaut šā likuma 57. panta

pirmajā daĜā un 60. panta pirmajā daĜā minētajai personai sākt uzticēto


45

pienākumu pildīšanu apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībā vai

nedalībvalsts apdrošinātāja vai pārapdrošinātāja filiālē, ja tā neatbilst šā likuma

prasībām vai ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija nevar pārliecināties par tās

atbilstību šā likuma prasībām.

(3) Finanšu un kapitāla tirgus komisija nosaka iesniedzamos dokumentus

un kārtību, kādā tā izvērtē šā likuma 57. panta pirmajā daĜā un 60. panta pirmajā

daĜā minēto personu atbilstību šā likuma prasībām.

62. pants. Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība informē

Finanšu un kapitāla tirgus komisiju, ja kāda no šā likuma 57. panta pirmajā daĜā

un 60. panta pirmajā daĜā minētajām personām tiek atcelta no amata, jo tā vairs

neatbilst šā likuma 57. panta pirmās daĜas 1., 2., 3. un 4. punktā un 60. panta

pirmajā daĜā noteiktajām prasībām.

63. pants. (1) Lai nodrošinātu visu ar apdrošināšanas sabiedrības un

pārapdrošināšanas sabiedrības darbību saistīto atsevišėo risku un savstarpēji

saistīto risku, kuriem apdrošināšanas sabiedrība un pārapdrošināšanas sabiedrība

ir pakĜauta vai var tikt pakĜauta, savlaicīgu identificēšanu, mērīšanu, kontroli,

pārvaldīšanu un ziĦošanu par tiem, apdrošināšanas sabiedrība un

pārapdrošināšanas sabiedrība nodrošina efektīvas risku pārvaldes sistēmas

izveidi un darbību, ietverot to organizatoriskajā struktūrā un lēmumu

pieĦemšanas procesos. Lai nodrošinātu risku pārvaldes procesa nepārtrauktību,

apdrošināšanas sabiedrības un pārapdrošināšanas sabiedrības vadība atbilstoši

veiktajai darbībai apstiprina risku pārvaldes stratēăiju, risku pārvaldes metodes

un iekšējās informācijas apmaiĦas procedūru.


nodrošina, ka risku pārvaldes sistēma aptver visus riskus, kas ir jāiekĜauj

maksātspējas kapitāla prasības aprēėinā atbilstoši šā likuma 120. panta piektajā

un sestajā daĜā noteiktajām prasībām, kā arī aptver tos darbībai būtiskos riskus,

kas nav iekĜauti vai netiek pilnā apmērā iekĜauti maksātspējas kapitāla prasības

aprēėinā.

(3) Apdrošināšanas sabiedrības un pārapdrošināšanas sabiedrības izveidotā

risku pārvaldes sistēma un attiecīgi atbilstoši šā likuma 52. panta prasībām

apdrošināšanas sabiedrības un pārapdrošināšanas sabiedrības vadības izstrādātā

un apstiprinātā risku pārvaldes politika aptver vismaz šādus darbības virzienus:

1) apdrošināšanas un pārapdrošināšanas risku parakstīšanu un tehnisko

rezervju izveidošanu;

2) aktīvu un saistību pārvaldi;


46

3) ieguldījumu darbību, tajā skaitā darījumus ar atvasinātajiem finanšu

instrumentiem un tiem pielīdzināmus darījumus;

4) likviditātes un koncentrācijas riska pārvaldi;

5) operacionālā riska pārvaldi;

6) cedēto pārapdrošināšanu un retrocesiju, kā arī citus riska samazināšanas

instrumentus.

(4) Apdrošināšanas sabiedrība un pārapdrošināšanas sabiedrība

ieguldījumu riska pārvaldes procesā nodrošina nepārtrauktu visu ieguldījumu

atbilstību šā likuma A daĜas VI sadaĜas 6. nodaĜā noteiktajām prasībām.

(5) Risku pārvaldes sistēmas izveidei un nepārtraukta risku pārvaldes

procesa nodrošināšanai apdrošināšanas sabiedrība un pārapdrošināšanas

sabiedrība izveido risku pārvaldes funkciju.

(6) Apdrošināšanas sabiedrības vai pārapdrošināšanas sabiedrības, kas

maksātspējas kapitāla prasības aprēėināšanai izmanto pilnu vai daĜēju iekšējo

modeli, kas apstiprināts Finanšu un kapitāla tirgus komisijā atbilstoši šā likuma

122. un 123. panta prasībām, risku pārvaldes funkcija veic arī šādus

pienākumus:

1) izveido un ievieš iekšējo modeli;

2) pārbauda iekšējo modeli un novērtē tā atbilstību;

3) dokumentē informāciju par iekšējo modeli un par visām veiktajām

izmaiĦām tajā;

4) analizē iekšējā modeĜa spēju izpildīt tam paredzētās funkcijas un

sagatavo ziĦojumus par veikto analīzi;

5) informē vadību par iekšējā modeĜa spēju izpildīt tam paredzētās

funkcijas, sniedz priekšlikumus par nepieciešamajiem iekšējā modeĜa

uzlabojumiem un sagatavo ziĦojumus vadībai par veiktajiem pasākumiem

iepriekš konstatēto trūkumu novēršanai.


risku pārvaldes sistēmas ietvaros veic pašu risku, kuriem apdrošināšanas

sabiedrība un pārapdrošināšanas sabiedrība ir pakĜauta vai var tikt pakĜauta, un

maksātspējas novērtēšanu.


47

(2) Apdrošināšanas sabiedrība un pārapdrošināšanas sabiedrība, veicot pašu

risku un maksātspējas novērtēšanu, nodrošina šādu nosacījumu izpildi:

1) maksātspēju novērtē, Ħemot vērā apdrošināšanas sabiedrības un

pārapdrošināšanas sabiedrības riska profilu, vadības apstiprinātos pieĜaujamos

riska limitus un darbības stratēăiju. Maksātspējas novērtēšanai izmanto metodes,

kas Ĝauj novērtēt risku, kuriem apdrošināšanas sabiedrība un pārapdrošināšanas

sabiedrība ir pakĜauta vai var tikt pakĜauta, iespējamo ietekmi īstermiĦā un

ilgtermiĦā, un nodrošina visu izmantoto metožu dokumentēšanu;

2) nodrošina pastāvīgu kapitāla prasību izpildes atbilstības šā likuma 119.

līdz 132. panta prasībām un tehnisko rezervju veidošanas atbilstības šā likuma

106. līdz 118. panta prasībām kontroli;

3) ir iespējams novērtēt, cik būtiski apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas

sabiedrības riska profils atšėiras no šā likuma 120. panta trešajā un ceturtajā daĜā

noteiktajiem pieĦēmumiem, kas izmantoti maksātspējas kapitāla prasības

aprēėināšanai, ja apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība aprēėinam

izmanto standarta formulu atbilstoši Finanšu un kapitāla tirgus komisijas

noteikumu prasībām vai ja aprēėinam izmanto apdrošināšanas vai

pārapdrošināšanas sabiedrības pilnu vai daĜēju iekšējo modeli atbilstoši šā

likuma 122. līdz 130. panta prasībām. Ja apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas

sabiedrība maksātspējas kapitāla prasības aprēėināšanai izmanto iekšējo modeli,

tad, veicot novērtēšanu, tiek nodrošināta atkārtota kalibrēšana, lai izmērītu un

kalibrētu maksātspējas kapitāla prasības aprēėinā iekĜautos riskus.

(3) Apdrošināšanas sabiedrība un pārapdrošināšanas sabiedrība nodrošina,

ka pašu risku un maksātspējas novērtēšana ir vadības apstiprinātās darbības

stratēăijas sastāvdaĜa un ka apdrošināšanas sabiedrība un pārapdrošināšanas

sabiedrība ar pašu risku un maksātspējas novērtēšanas rezultātus pastāvīgi Ħem

vērā stratēăisko lēmumu pieĦemšanas procesā.

(4) Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība nedrīkst izmantot

maksātspējas kapitāla prasības aprēėināšanai pašu risku un maksātspējas

novērtēšanu. Maksātspējas kapitāla prasību var koriăēt tikai saskaĦā ar šā

likuma 33., 211., 212., 213., 214. un 218. panta prasībām.


vismaz reizi gadā veic stresa testu, kurā izvērtē un dokumentē iespējamos

attīstības scenārijus. Stresa testā izmanto jutīguma un scenāriju testus. Jutīguma

testus veic, lai noteiktu atsevišėa riska faktora nelabvēlīgu izmaiĦu ietekmi, un

scenāriju testus veic, lai noteiktu vairāku riska faktoru vienlaicīgu nelabvēlīgu

izmaiĦu ietekmi, novērtējot ārkārtēju, bet iespējami nelabvēlīgu notikumu vai

tirgus nosacījumu izmaiĦu cēloni. Apdrošināšanas sabiedrības vai


48

pārapdrošināšanas sabiedrības vadība, Ħemot vērā būtiskos riskus un tiem

atbilstošos riska faktorus, izstrādā un apstiprina stresa testa veikšanas kārtību un

ir atbildīga par šīs kārtības ievērošanu.

(2) Apdrošināšanas sabiedrības vai pārapdrošināšanas sabiedrības vadība

apstiprina stresa testa rezultātus un pieĦem lēmumu par veicamajām darbībām

stresa testā minēto notikumu vai tirgus nosacījumu izmaiĦu iestāšanās gadījumā.

Apdrošināšanas sabiedrība vai pārapdrošināšanas sabiedrība stresa testa

rezultātus un lēmumu par veicamajām darbībām iesniedz Finanšu un kapitāla

tirgus komisijai 10 dienu laikā pēc šā lēmuma pieĦemšanas.

(3) Finanšu un kapitāla tirgus komisijai ir tiesības noteikt papildu prasības

stresa testa veikšanai un šīs analīzes veikšanas kārtību.


nodrošina efektīvas iekšējās kontroles sistēmas izveidi un darbību, kas aptver

vismaz administratīvos un grāmatvedības procesus un iekšējās kontroles

procedūras, nodrošinot atbilstošu iekšējās informācijas apmaiĦu visos

apdrošināšanas sabiedrības un pārapdrošināšanas sabiedrības līmeĦos.


ka iekšējās kontroles sistēma ietver atbilstības funkciju, kas veic šādus

pienākumus:

1) novērtē apdrošināšanas sabiedrības un pārapdrošināšanas sabiedrības

darbības atbilstību šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteiktajām

prasībām, kas saistošas apdrošināšanas sabiedrībai un pārapdrošināšanas

sabiedrībai, un sagatavo ziĦojumu vadībai par konstatētajām neatbilstībām;

2) novērtē sagaidāmo izmaiĦu tiesiskajā vidē iespējamo ietekmi uz

apdrošināšanas sabiedrības un pārapdrošināšanas sabiedrības darbību, kā arī

identificē un novērtē atbilstības risku.

(3) Atbilstības funkcija, izpildot šā panta otrajā daĜā noteiktos pienākumus,

par katru veikto novērtējumu sagatavo rakstveida ziĦojumu apdrošināšanas

sabiedrības un pārapdrošināšanas sabiedrības vadībai.


nodrošina efektīvu iekšējā audita (revīzijas) dienesta darbību.

(2) Iekšējā audita (revīzijas) dienests veic šādus pienākumus:

1) novērtē iekšējās kontroles sistēmas atbilstību apdrošināšanas sabiedrības

un pārapdrošināšanas sabiedrības darbībai;


49

2) vismaz reizi gadā novērtē iekšējās kontroles sistēmas darbības

efektivitāti;

3) novērtē citus apdrošināšanas sabiedrības un pārapdrošināšanas

sabiedrības pārvaldes sistēmas elementus.


ka iekšējā audita (revīzijas) dienesta darbība ir objektīva un neatkarīga no

apdrošināšanas sabiedrības un pārapdrošināšanas sabiedrības darbības

funkcijām.

(4) Iekšējā audita (revīzijas) dienests pēc pārbaudes sagatavo rakstveida

ziĦojumu apdrošināšanas sabiedrības un pārapdrošināšanas sabiedrības vadībai

par pārbaudē konstatētajiem trūkumiem iekšējās kontroles sistēmā un citos

apdrošināšanas sabiedrības un pārapdrošināšanas sabiedrības pārvaldes sistēmas

elementos un sniedz ieteikumus to uzlabošanai.


izskata iekšējā audita (revīzijas) dienesta sagatavoto ziĦojumu, par katru iekšējā

audita (revīzijas) dienesta konstatēto trūkumu un sniegto ieteikumu pieĦem

lēmumu par veicamajiem pasākumiem un nodrošina pieĦemto lēmumu izpildi.


nodrošina efektīvas aktuāra funkcijas darbību.

(2) Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrība aktuāra funkcijas

ietvaros:

1) koordinē tehnisko rezervju aprēėināšanu;

2) nodrošina tehnisko rezervju aprēėināšanai izmantoto metodoloăiju,

modeĜu un pieĦēmumu atbilstību;

3) novērtē tehnisko rezervju aprēėināšanai izmantoto datu pietiekamību un

kvalitāti;

4) salīdzina tehniskās rezerves vislabāko aplēsi ar pieredzi;

5) informē vadību par tehnisko rezervju aprēėinu ticamību un atbilstību;

6) pārrauga tehnisko rezervju aprēėinu šā likuma 116. pantā noteiktajā

gadījumā;

7) izsaka viedokli par kopējo risku parakstīšanas politiku;


50

8) izsaka viedokli par cedētās pārapdrošināšanas un retrocesijas

izkārtojuma atbilstību;

9) piedalās efektīvas risku pārvaldes sistēmas atbilstoši šā likuma 63. panta

prasībām izveidē, lai nodrošinātu risku modelēšanu kapitāla prasību

aprēėināšanai atbilstoši šā likuma 119. līdz 132. panta prasībām un veiktu

apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības risku un maksātspējas

novērtēšanu atbilstoši šā likuma 64. panta prasībām.


ka šā panta otrajā daĜā minēto aktuāra funkcijas pienākumu izpildi veic personas

ar aktuārmatemātikas un finanšu matemātikas zināšanām, kas ir atbilstošas

apdrošināšanas sabiedrības un pārapdrošināšanas sabiedrības darbības veidiem,

to apjomam un darbībai raksturīgo risku sarežăītībai, un nodrošina, ka šīs

personas, izmantojot piemērotus profesionālos un citus standartus, spēj

uzskatāmi pierādīt savu atbilstošo pieredzi.

69. pants. Ārpakalpojumu saĦemšana neatbrīvo apdrošināšanas sabiedrību

un pārapdrošināšanas sabiedrību no atbildības par likumā vai līgumā noteikto

saistību izpildi.

70. pants. (1) Ārpakalpojumus, kuri nepieciešami apdrošināšanas

sabiedrības un pārapdrošināšanas sabiedrības darbības nodrošināšanai,

apdrošināšanas sabiedrība un pārapdrošināšanas sabiedrība var deleăēt vienam

vai vairākiem ārpakalpojumu sniedzējiem. Apdrošināšanas sabiedrība un

pārapdrošināšanas sabiedrība nedrīkst deleăēt:

1) pārvaldes institūciju pienākumus;

2) galvojumu un citu tādu saistību aktu izsniegšanu, ar kuriem

apdrošināšanas sabiedrība un pārapdrošināšanas sabiedrība uzĦēmusies

pienākumu atbildēt kreditoram par trešās personas parādu;

3) ārpakalpojumu sniedzējiem visus ārpakalpojumus, kas nodrošina

apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas licencē atĜauto apdrošināšanas vai

pārapdrošināšanas veikšanu.

(2) Apdrošināšanas sabiedrība un pārapdrošināšanas sabiedrība

ārpakalpojumu sniegšanu drīkst deleăēt tādam ārpakalpojumu sniedzējam, kam

ir vismaz triju gadu pieredze tādu ārpakalpojumu sniegšanā, kurus

apdrošināšanas sabiedrība un pārapdrošināšanas sabiedrība plāno deleăēt

ārpakalpojumu sniedzējam.


51

(3) Ārpakalpojumi, par kuriem saskaĦā ar šajā pantā noteikto kārtību pirms

to deleăēšanas ārpakalpojumu sniedzējam informē Finanšu un kapitāla tirgus

komisiju, ir:

1) grāmatvedības kārtošana;

2) informācijas tehnoloăiju uzturēšana;

3) pārvaldes sistēmas vai atsevišėu tās elementu organizēšana;

4) ieguldījumu veikšana;

5) apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas riska parakstīšana;

6) apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas atlīdzību noregulēšana.

(4) Apdrošināšanas sabiedrība un pārapdrošināšanas sabiedrība iekšējā

audita (revīzijas) dienesta pienākumus drīkst deleăēt vienīgi zvērinātam

revidentam vai zvērinātu revidentu komercsabiedrībai.

(5) Vismaz 30 dienas pirms šā panta trešajā daĜā noteiktā ārpakalpojuma

saĦemšanas apdrošināšanas sabiedrība un pārapdrošināšanas sabiedrība iesniedz

Finanšu un kapitāla tirgus komisijai motivētu rakstveida iesniegumu, pievienojot

tam ārpakalpojuma saĦemšanas procedūru, kurā noteikta kārtība ārpakalpojuma

sniegšanas kvalitātes pastāvīgas uzraudzības nodrošināšanai, vienu

ārpakalpojuma līguma oriăinālu vai tā apliecinātu kopiju un informāciju, kas

apliecina, ka ārpakalpojumu sniedzējam ir vismaz triju gadu pieredze tādu

ārpakalpojumu sniegšanā, kurus apdrošināšanas sabiedrība un pārapdrošināšanas

sabiedrība plāno tam deleăēt.

(6) Apdrošināšanas sabiedrība un pārapdrošināšanas sabiedrība saskaĦo ar

Finanšu un kapitāla tirgus komisiju plānotās izmaiĦas šā panta trešajā daĜā

noteikto ārpakalpojumu saĦemšanā, iesniedzot informāciju par plānotajiem

grozījumiem noslēgtajā ārpakalpojumu līgumā. Ja ārpakalpojuma saĦemšanas

procedūrā tiek izdarīti grozījumi, apdrošināšanas sabiedrība un

pārapdrošināšanas sabiedrība tos iesniedz Finanšu un kapitāla tirgus komisijai

ne vēlāk kā nākamajā darbdienā pēc attiecīgo grozījumu apstiprināšanas.

(7) Šā panta otrās daĜas nosacījumi neattiecas uz finanšu un kapitāla tirgus

dalībnieku, kurš saĦēmis dalībvalsts attiecīgās uzraudzības institūcijas licenci

(atĜauju) konkrētā pakalpojuma sniegšanai.

71. pants. (1) Ārpakalpojuma līgumā nosaka:


52

1) saĦemamā ārpakalpojuma aprakstu;

2) precīzas ārpakalpojuma apjoma un kvalitātes prasības;

3) apdrošināšanas sabiedrības vai pārapdrošināšanas sabiedrības un

ārpakalpojumu sniedzēja tiesības un pienākumus, to skaitā:

a) apdrošināšanas sabiedrības vai pārapdrošināšanas sabiedrības tiesības

pastāvīgi uzraudzīt ārpakalpojuma sniegšanas kvalitāti,

b) apdrošināšanas sabiedrības vai pārapdrošināšanas sabiedrības tiesības dot

ārpakalpojumu sniedzējam obligāti izpildāmus norādījumus jautājumos, kas

saistīti ar ārpakalpojuma godprātīgu, kvalitatīvu, savlaicīgu un normatīvajiem

aktiem atbilstošu izpildi,

c) apdrošināšanas sabiedrības vai pārapdrošināšanas sabiedrības tiesības

iesniegt ārpakalpojumu sniedzējam motivētu rakstveida pieprasījumu

nekavējoties izbeigt ārpakalpojuma līgumu, ja apdrošināšanas sabiedrība vai

pārapdrošināšanas sabiedrība ir konstatējusi, ka ārpakalpojumu sniedzējs nepilda

ārpakalpojuma līgumā noteiktās apjoma vai kvalitātes prasības,

d) ārpakalpojumu sniedzēja pienākumu nodrošināt apdrošināšanas

sabiedrības vai pārapdrošināšanas sabiedrības iespēju veikt ārpakalpojuma

sniegšanas kvalitātes pastāvīgu uzraudzību,

e) ārpakalpojumu sniedzēja pienākumu nekavējoties pēc apdrošināšanas

sabiedrības vai pārapdrošināšanas sabiedrības rakstveida pieprasījuma

saĦemšanas izbeigt ārpakalpojuma līgumu;

4) apdrošināšanas sabiedrības, pārapdrošināšanas sabiedrības un Finanšu

un kapitāla tirgus komisijas tiesības iepazīties ar visiem dokumentiem,

grāmatvedības un dokumentu reăistriem un pieprasīt no ārpakalpojumu

sniedzēja jebkuru informāciju, kas saistīta ar ārpakalpojuma sniegšanu un

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas funkciju veikšanu.

(2) Apdrošināšanas sabiedrība un pārapdrošināšanas sabiedrība izstrādā

ārpakalpojumu saĦemšanas politiku.

72. pants. (1) Finanšu un kapitāla tirgus komisija aizliedz apdrošināšanas

sabiedrībai un pārapdrošināšanas sabiedrībai saĦemt plānoto ārpakalpojumu no

ārpakalpojumu sniedzēja, ja:

1) nav ievērotas šajā likumā noteiktās prasības;


53

2) ārpakalpojuma saĦemšana var aizskart apdrošinājuma Ħēmēju un

apdrošināto likumiskās intereses;

3) ārpakalpojuma saĦemšana var radīt ierobežojumus apdrošināšanas

sabiedrības un pārapdrošināšanas sabiedrības pārvaldes institūcijām veikt tām

normatīvajos aktos, statūtos vai citos iekšējos normatīvajos aktos noteiktos

pienākumus;

4) ārpakalpojuma saĦemšana liegs vai ierobežos Finanšu un kapitāla tirgus

komisiju veikt tai likumā noteiktās funkcijas;

5) ārpakalpojuma līgums neatbilst likumam un nesniedz skaidru un patiesu

priekšstatu par apdrošināšanas sabiedrības vai pārapdrošināšanas sabiedrības un

ārpakalpojumu sniedzēja paredzamo sadarbību un ārpakalpojuma apjoma un

kvalitātes prasībām;

6) ārpakalpojuma saĦemšana būtiski pasliktinās apdrošināšanas sabiedrības

un pārapdrošināšanas sabiedrības pārvaldes sistēmas kvalitāti;

7) ārpakalpojuma saĦemšana būtiski palielinās operacionālo risku.


nodrošina visu noslēgto apdrošināšanas un pārapdrošināšanas līgumu

reăistrāciju. Reăistru kārto elektroniski, tas ietver minēto līgumu un to

grozījumu tekstus, un saskaĦā ar tā programmnodrošinājumu ir iespēja izsekot

visiem ierakstiem un grozījumiem ierakstos, kas izdarīti iepriekš.

(2) Apdrošināšanas sabiedrība vai pārapdrošināšanas sabiedrība nodrošina

visu noslēgto ieguldījumu līgumu, cedētās pārapdrošināšanas līgumu un

retrocesijas līgumu, kā arī ar apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpniekiem

noslēgto līgumu reăistrāciju. Reăistru kārto elektroniski, tas ietver minēto

līgumu un to grozījumu tekstus, un saskaĦā ar tā programmnodrošinājumu ir

iespēja izsekot visiem ierakstiem un grozījumiem ierakstos, kas izdarīti iepriekš.

(3) Ja riskus nodod cedētajā pārapdrošināšanā un retrocesijā, izmantojot

pārapdrošināšanas starpnieka pakalpojumus, apdrošināšanas sabiedrības vai

pārapdrošināšanas sabiedrības rīcībā ir dokumenti, kuri atklāj cedētās

pārapdrošināšanas un retrocesijas izkārtojumu un pārapdrošināšanas

starpniekam samaksātās komisijas atlīdzības apmēru.

74. pants. Eiropas Komisijas Regula Nr. ... nosaka prasības:

1) šā likuma 52., 63., 66. un 67. pantā minēto sistēmu elementiem;


54

2) šā likuma 63. un 66. līdz 68. pantā norādītajām funkcijām un darbībām;

3) šā likuma 57. līdz 60. un 62. pantā norādītajām prasībām un funkcijām,

kas uz tām attiecas;

4) ārpakalpojumu saĦemšanas nosacījumus.

3. nodaĜa

Informācijas publiskošana

75. pants. (1) Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrība ik gadu

publisko ziĦojumu par tās maksātspēju un finansiālo stāvokli. ZiĦojumā uzrāda

gan kvalitatīvos un kvantitatīvos, gan vēsturiskos, pašreizējos un plānotos datus

vai jebkuras to kombinācijas, kā arī informāciju no iekšējiem un ārējiem

informācijas avotiem.

(2) Finanšu un kapitāla tirgus komisija nosaka prasības šā panta pirmajā

daĜā minētās informācijas publiskošanai.

4. nodaĜa

Būtiska līdzdalība

76. pants. (1) Būtisku līdzdalību apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas

sabiedrībā drīkst iegūt vienīgi persona, kura atbilst šā likuma 15. panta prasībām

un nodrošina šā likuma 77. panta piektajā daĜā noteikto kritēriju izpildi, turklāt

šai personai jābūt finansiāli stabilai vismaz pēdējos trīs gadus, lai

nepieciešamības gadījumā persona spētu veikt papildu ieguldījumu

apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības pašu kapitāla atjaunošanai,

nodrošinot apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības minimālā kapitāla

prasības un maksātspējas kapitāla prasības atbilstību likuma prasībām un

apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrību darbību regulējošo prasību

izpildi.

(2) Finanšu un kapitāla tirgus komisijai ir tiesības pieprasīt informāciju par

personām, kas pretendē uz būtisku līdzdalību (būtisku līdzdalību faktiski

ieguvušajām vai aizdomās par šādas līdzdalības iegūšanu turamajām personām),

to skaitā par juridisko (reăistrēto) personu īpašniekiem (patiesajiem labuma

guvējiem) — fiziskajām personām, lai izvērtētu šo personu atbilstību šā likuma

77. panta piektajā daĜā noteiktajiem kritērijiem.


55

(3) Finanšu un kapitāla tirgus komisijai ir tiesības identificēt uz būtisku

līdzdalību pretendējošo (būtisku līdzdalību faktiski ieguvušo vai aizdomās par

šādas līdzdalības iegūšanu turamo) juridisko personu akcionārus vai dalībniekus

un īpašniekus (patiesos labumu guvējus), līdz ir iegūta informācija par

īpašniekiem (patiesajiem labumu guvējiem) — fiziskajām personām. Šo personu

identificēšanai minētajām juridiskajām personām ir pienākums iesniegt Finanšu

un kapitāla tirgus komisijai tās pieprasīto informāciju, ja tā nav pieejama

publiskajos reăistros, no kuriem Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir tiesīga

šādu informāciju saĦemt.

(4) Ja personas, kuras tiek turētas aizdomās par būtiskas līdzdalības

iegūšanu apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībā, nesniedz vai atsakās

sniegt šā panta otrajā vai trešajā daĜā minēto informāciju un kopā to dalība

aptver 10 un vairāk procentus no apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas

sabiedrības pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju vai daĜu skaita, šie akcionāri

vai dalībnieki nevar izmantot visu tiem piederošo akciju vai daĜu balsstiesības.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija nekavējoties par šo faktu informē attiecīgos

akcionārus vai dalībniekus un apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrību.

77. pants. (1) Persona, kas vēlas iegūt būtisku līdzdalību apdrošināšanas

vai pārapdrošināšanas sabiedrībā, par to iepriekš rakstveidā paziĦo Finanšu un

kapitāla tirgus komisijai. PaziĦojumā norāda iegūstamo līdzdalības apmēru

procentos no apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības pamatkapitāla

vai balsstiesīgo akciju vai daĜu skaita. PaziĦojumam pievieno Finanšu un

kapitāla tirgus komisijas normatīvajos noteikumos paredzēto informāciju, kas

nepieciešama, lai izvērtētu personas atbilstību šā panta piektajā daĜā

noteiktajiem kritērijiem. PaziĦojumam pievienojamās informācijas sarakstu

publicē Finanšu un kapitāla tirgus komisijas mājaslapā internetā.

(2) Ja persona vēlas palielināt savu būtisko līdzdalību, sasniedzot vai

pārsniedzot 20, 33 vai 50 procentus no apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas

sabiedrības pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju vai daĜu skaita, vai ja

apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība kĜūst par šīs personas meitas

sabiedrību, attiecīgā persona par to iepriekš rakstveidā paziĦo Finanšu un

kapitāla tirgus komisijai. PaziĦojumā norāda iegūstamo līdzdalības apmēru

procentos no apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības pamatkapitāla

vai balsstiesīgo akciju vai daĜu skaita. PaziĦojumam pievieno Finanšu un

kapitāla tirgus komisijas normatīvajos noteikumos paredzēto informāciju, kas

nepieciešama, lai izvērtētu personas atbilstību šā panta piektajā daĜā

noteiktajiem kritērijiem. PaziĦojumam pievienojamās informācijas sarakstu

publicē Finanšu un kapitāla tirgus komisijas mājaslapā internetā.

(3) Finanšu un kapitāla tirgus komisija divu darbdienu laikā no dienas, kad

saĦemts šā panta pirmajā vai otrajā daĜā minētais paziĦojums, vai divu


56

darbdienu laikā pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pieprasītās papildu

informācijas saĦemšanas rakstveidā informē personu par paziĦojuma vai papildu

informācijas saĦemšanu un par vērtēšanas perioda beigu datumu.

(4) Finanšu un kapitāla tirgus komisijai šā panta piektajā daĜā noteiktajā

vērtēšanas periodā, bet ne vēlāk kā vērtēšanas perioda 50. darbdienā ir tiesības

pieprasīt papildu informāciju par šajā pantā minētajām personām, lai izvērtētu šo

personu atbilstību šā panta piektajā daĜā noteiktajiem kritērijiem.

(5) Finanšu un kapitāla tirgus komisija ne vēlāk kā 60 darbdienu laikā no

dienas, kad personai nosūtīta šā panta trešajā daĜā minētā informācija par

paziĦojuma saĦemšanu, izvērtē personas brīvā kapitāla pietiekamību, finansiālo

stabilitāti un plānotās līdzdalības iegūšanas finansiālo pamatotību, lai

nodrošinātu tās apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības noturīgu un

rūpīgu pārvaldību, kurā plānots iegūt līdzdalību, kā arī personas iespējamo

ietekmi uz apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības vadību un darbību.

Izvērtēšanas procesā Finanšu un kapitāla tirgus komisija Ħem vērā arī šādus

kritērijus:

1) personas nevainojama reputācija un atbilstība šā likuma 15. panta

prasībām;

2) tās personas nevainojama reputācija un profesionālā pieredze, kura

plānotās līdzdalības iegūšanas rezultātā vadīs apdrošināšanas vai

pārapdrošināšanas sabiedrības darbību;

3) personas finanšu stabilitāte, it īpaši saistībā ar veiktās vai plānotās

saimnieciskās darbības veidu apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībā,

kurā plānots iegūt līdzdalību;

4) vai apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība spēs pildīt šajā

likumā un citos normatīvajos aktos noteiktās regulējošās prasības un vai tās

uzĦēmumu grupas struktūra, kuras sastāvā tā iekĜausies, neierobežo Finanšu un

kapitāla tirgus komisijas iespējas veikt tai likumā noteiktās uzraudzības

funkcijas, nodrošināt efektīvu informācijas apmaiĦu starp uzraudzības iestādēm

un noteikt uzraudzības iestāžu uzraudzības pilnvaru sadalījumu;

5) vai nepastāv pamatotas šaubas, ka saistībā ar plānoto līdzdalības

iegūšanu ir veikta nelikumīgi iegūtu līdzekĜu legalizēšana un terorisma

finansēšana vai mēăināts veikt šādas darbības vai ka plānotā līdzdalības

iegūšana varētu palielināt šādu risku.

Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija saskaĦā ar šā panta sesto daĜu ir

pārtraukusi vērtēšanas periodu, šo pārtraukuma laiku vērtēšanas periodā

neieskaita.


57

(6) Pieprasot šā panta ceturtajā daĜā minēto papildu informāciju, Finanšu un

kapitāla tirgus komisijai ir tiesības vienu reizi pārtraukt vērtēšanas periodu līdz

dienai, kad šī informācija tiek saĦemta, bet ne ilgāk kā uz 20 darbdienām.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijai ir tiesības pagarināt minēto vērtēšanas

perioda pārtraukumu līdz 30 darbdienām, ja persona, kura vēlas iegūt, ir

ieguvusi, vēlas palielināt vai ir palielinājusi savu būtisko līdzdalību

apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībā, nav pakĜauta apdrošināšanas

sabiedrību, pārapdrošināšanas sabiedrību, kredītiestāžu, ieguldījumu pārvaldes

sabiedrību vai ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības uzraudzībai vai šīs

personas mītnes vieta nav dalībvalstī.

(7) Finanšu un kapitāla tirgus komisija šā panta piektajā daĜā minētajā

termiĦā pieĦem lēmumu, ar kuru aizliedz personai iegūt vai palielināt būtisku

līdzdalību apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībā, ja:

1) persona neatbilst šā panta piektajā daĜā noteiktajiem kritērijiem;

2) persona nesniedz vai atsakās sniegt Finanšu un kapitāla tirgus komisijai

šajā likumā noteikto informāciju vai Finanšu un kapitāla tirgus komisijas

pieprasīto papildu informāciju;

3) no personas neatkarīgu apstākĜu dēĜ tai nav iespējams sniegt šajā likumā

noteikto informāciju vai Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pieprasīto papildu

informāciju.

(8) Finanšu un kapitāla tirgus komisija divu darbdienu laikā, nepārsniedzot

šā panta piektajā daĜā noteikto vērtēšanas periodu, pēc šā panta septītajā daĜā

minētā lēmuma pieĦemšanas nosūta to personai, kurai aizliedz iegūt vai

palielināt būtisku līdzdalību apdrošināšanas sabiedrībā.

(9) Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija šā panta piektajā daĜā minētajā

termiĦā nenosūta personai lēmumu, ar kuru aizliedz šai personai iegūt vai

palielināt būtisku līdzdalību apdrošināšanas sabiedrībā, uzskatāms, ka tā piekrīt

personas būtiskas līdzdalības iegūšanai vai palielināšanai apdrošināšanas

sabiedrībā.

(10) Šā panta piektās daĜas 3. punkta noteikumi nav attiecināmi uz

juridisko personu, ja tās akcijas tiek kotētas Latvijas Republikas vai citas

dalībvalsts regulētajā tirgū vai tādā regulētajā tirgū, kura organizētājs ir

Starptautiskās Fondu biržu federācijas pilntiesīgs loceklis, un šī juridiskā

persona Finanšu un kapitāla tirgus komisijai sniedz ziĦas par saviem

akcionāriem, kuriem tajā ir būtiska līdzdalība.


58

(11) Finanšu un kapitāla tirgus komisija, ievērojot Eiropas Savienības

tiesību aktu prasības, aptur paziĦojuma izskatīšanu uz laiku, kas nav ilgāks par

trim mēnešiem, gadījumā, kad komercsabiedrība, kas nav reăistrēta dalībvalstī,

vēlas kĜūt par apdrošināšanas sabiedrības mātes sabiedrību.

(12) Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir piekritusi, ka persona iegūst

vai palielina būtisku līdzdalību apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībā,

šī persona savu būtisko līdzdalību apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas

sabiedrībā iegūst vai palielina ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā no dienas, kad

nosūtīta šā panta trešajā daĜā minētā informācija par paziĦojuma vai papildu

informācijas saĦemšanu. Ja līdz minētā termiĦa beigām persona nav ieguvusi vai

palielinājusi būtisku līdzdalību apdrošināšanas sabiedrībā, Finanšu un kapitāla

tirgus komisijas piekrišana tās būtiskas līdzdalības iegūšanai vai palielināšanai

apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībā zaudē spēku. Pēc personas

motivēta rakstveida lūguma Finanšu un kapitāla tirgus komisija var lemt par

minētā termiĦa pagarināšanu.

(13) Šā panta septītajā daĜā minētā Finanšu un kapitāla tirgus komisijas

izdotā administratīvā akta pārsūdzēšana neaptur tā izpildi.

78. pants. Izvērtējot šā likuma 77. panta pirmajā un otrajā daĜā minētos

paziĦojumus, Finanšu un kapitāla tirgus komisija konsultējas ar attiecīgās

dalībvalsts uzraudzības iestādēm, ja būtiskas līdzdalības ieguvējs ir dalībvalsts

apdrošinātājs, pārapdrošinātājs, dalībvalstī reăistrēta kredītiestāde, ieguldījumu

pārvaldes sabiedrība, ieguldījumu brokeru sabiedrība vai dalībvalsts

apdrošinātāja, dalībvalsts pārapdrošinātāja, dalībvalstī reăistrētas kredītiestādes,

ieguldījumu pārvaldes sabiedrības vai ieguldījumu brokeru sabiedrības mātes

sabiedrība vai persona, kas kontrolē dalībvalsts apdrošinātāju, dalībvalsts

pārapdrošinātāju, dalībvalstī reăistrētu kredītiestādi, ieguldījumu pārvaldes

sabiedrību vai ieguldījumu brokeru sabiedrību, un ja, attiecīgajai personai

iegūstot vai palielinot būtisku līdzdalību, apdrošināšanas sabiedrība kĜūst par šīs

personas meitas sabiedrību vai nonāk tās kontrolē.

79. pants. (1) Ja persona vēlas izbeigt savu būtisko līdzdalību

apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībā, tā par šādu lēmumu iepriekš

rakstveidā paziĦo, iesniedzot iesniegumu Finanšu un kapitāla tirgus komisijai.

Iesniegumā norāda personas īpašumā paliekošo apdrošināšanas vai

pārapdrošināšanas sabiedrības pamatkapitāla daĜu vai balsstiesīgo akciju vai

daĜu skaitu procentos.

(2) Ja persona vēlas samazināt savu būtisko līdzdalību zem 20, 33 vai 50

procentiem no apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības pamatkapitāla

vai balsstiesīgo akciju vai daĜu skaita vai apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas


59

sabiedrība pārstāj būt šīs personas meitas sabiedrība, tā par šādu lēmumu

iepriekš rakstveidā paziĦo, iesniedzot iesniegumu Finanšu un kapitāla tirgus

komisijai.

80. pants. (1) Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība

nekavējoties, tiklīdz par to ir uzzinājusi, rakstveidā paziĦo, iesniedzot

iesniegumu Finanšu un kapitāla tirgus komisijai, par ikvienas personas būtiskas

līdzdalības iegūšanu, palielināšanu vai samazināšanu. Iesniegumā norāda

attiecīgās personas līdzdalības apmēru procentos no apdrošināšanas vai

pārapdrošināšas sabiedrības pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju vai daĜu skaita

vai informāciju par būtiskas līdzdalības izbeigšanu.

(2) Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība, likumā noteiktajā

kārtībā iesniedzot Finanšu un kapitāla tirgus komisijai gada pārskatu, vienlaikus

iesniedz arī visu to akcionāru vai dalībnieku sarakstu, kuriem pieder būtiska

līdzdalība apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībā. Tajā norāda saskaĦā

ar likumu akcionāru vai dalībnieku sapulcei sagatavojamajā akcionāru vai

dalībnieku sarakstā ietveramo informāciju un attiecīgo akcionāru vai dalībnieku

būtiskas līdzdalības apmēru procentos no apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas

sabiedrības pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju vai daĜu skaita.

81. pants. (1) Ja apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības

akcionāra vai dalībnieka ietekme uz apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas

sabiedrību apdraud vai var apdraudēt tās finansiāli stabilu, piesardzīgu un

normatīvajiem aktiem atbilstošu vadību un darbību vai būtisku līdzdalību

ieguvusī persona neatbilst jaunizveidotas apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas

sabiedrības akcionāriem noteiktajām prasībām, tā nav finansiāli stabila vai

nesniedz vai atsakās sniegt šā likuma 76. panta otrajā vai trešajā daĜā minēto

informāciju, Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir tiesīga:

1) pieprasīt, lai nekavējoties tiek pārtraukta šāda ietekme;

2) pieprasīt, lai tiek atsaukta apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas

sabiedrības valde (padome) vai kāds valdes (padomes) loceklis;

3) aizliegt akcionāram vai dalībniekam izmantot visu viĦam piederošo

akciju vai daĜu balsstiesības.

(2) Akcionāram vai dalībniekam nav tiesību izmantot visu viĦam piederošo

akciju vai daĜu balsstiesības apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībā un

akcionāru vai dalībnieku sapulces lēmumi, kas pieĦemti, izmantojot šo akciju

vai daĜu balsstiesības, nav spēkā no to pieĦemšanas brīža, un uz šo lēmumu

pamata nedrīkst prasīt, lai tiek izdarīti ieraksti komercreăistrā un citos

publiskajos reăistros, ja:


60

1) Finanšu un kapitāla tirgus komisija šajā likumā minētajos gadījumos ir

aizliegusi personai izmantot tai piederošo akciju vai daĜu balsstiesības;

2) persona ir ieguvusi vai palielinājusi būtisku līdzdalību apdrošināšanas

vai pārapdrošināšanas sabiedrībā pirms šā likuma 77. panta pirmajā vai otrajā

daĜā minētā paziĦojuma iesniegšanas Finanšu un kapitāla tirgus komisijai;

3) persona ir ieguvusi vai palielinājusi būtisku līdzdalību apdrošināšanas

vai pārapdrošināšanas sabiedrībā šā likuma 77. panta pirmajā vai otrajā daĜā

minētā paziĦojuma izskatīšanas laikā.

(3) Ja apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības akcionāram ir

aizliegts izmantot viĦam piederošo akciju vai daĜu balsstiesības apdrošināšanas

sabiedrībā, kopējo lemttiesīgo akciju vai daĜu skaitu aprēėina, no visām

balsstiesīgajām akcijām vai daĜām atĦemot tās akcijas vai daĜas, kuru

balsstiesību izmantošana ir aizliegta.

(4) Šā likuma noteikumi par būtisku līdzdalību nav attiecināmi uz

apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības akcionāru vai dalībnieku,

kuram būtiska līdzdalība apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībā rodas

citam akcionāram vai dalībniekiem piemērotā balsstiesību aizlieguma dēĜ.

(5) Šā panta pirmajā daĜā minētā Finanšu un kapitāla tirgus komisijas

izdotā administratīvā akta pārsūdzēšana neaptur tā izpildi.

82. pants. (1) Nosakot personas netiešā veidā iegūtās līdzdalības apmēru

apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībā, Ħem vērā šādas personas

(turpmāk — konkrētā persona) iegūtās balsstiesības apdrošināšanas vai

pārapdrošināšanas sabiedrībā:

1) balsstiesības, kuras ir tiesīga izmantot trešā persona, ar kuru konkrētā

persona ir noslēgusi vienošanos, uzliekot par pienākumu saskaĦot balsstiesību

izmantošanas un rīcības politiku ilgtermiĦā attiecībā uz konkrētā emitenta

pārvaldi;

2) balsstiesības, kuras ir tiesīga izmantot trešā persona saskaĦā ar

vienošanos, kas noslēgta ar konkrēto personu un kas paredz attiecīgo

balsstiesību pagaidu nodošanu;

3) balsstiesības, kuras izriet no akcijām vai daĜām, ko konkrētā persona ir

saĦēmusi kā nodrošinājumu, ja tā var izmantot balsstiesības un ir paudusi savu

nodomu tās izmantot;


61

4) balsstiesības, kuras ir tiesīga izmantot konkrētā persona neierobežotā

laikposmā;

5) balsstiesības, kuras ir tiesīga izmantot konkrētās personas kontrolētā

komercsabiedrība vai kuras šāda komercsabiedrība var izmantot saskaĦā ar šīs

daĜas 1., 2., 3. un 4. punkta nosacījumiem;

6) balsstiesības, kuras izriet no akcijām vai daĜām, kas nodotas turējumā

konkrētajai personai, un kuras tā var izmantot pēc saviem ieskatiem, ja nav

saĦemti īpaši norādījumi;

7) balsstiesības, kuras izriet no trešās personas vārdā un konkrētās personas

labā turētām akcijām vai daĜām;

8) balsstiesības, kuras konkrētā persona var īstenot kā pilnvarnieks, kad tā

ir tiesīga izmantot balsstiesības pēc saviem ieskatiem, ja nav saĦemti īpaši

norādījumi;

9) balsstiesības, kuras izriet no jebkurā citā netiešā veidā konkrētās

personas iegūtajām akcijām vai daĜām.

(2) Persona, kura vēlas netiešā ceĜā iegūt, ir ieguvusi, vēlas palielināt vai ir

palielinājusi būtisku līdzdalību apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībā,

pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pieprasījuma iesniedz tai informāciju,

kas Ĝauj pārliecināties par attiecīgās personas atbilstību šā likuma 15. panta un šā

likuma A daĜas IV sadaĜas 4. nodaĜas prasībām.

83. pants. Būtisku līdzdalību apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas

sabiedrībā nav tiesīgi iegūt ieguldījumu fondi un tiem pielīdzināmi

nodibinājumi.

5. nodaĜa

Dienesta noslēpums, informācijas apmaiĦa un uzraudzības konverăences

veicināšana

84. pants. (1) Informācija par apdrošinātāju vai pārapdrošinātāju un tā

klientu, kura iepriekš nav bijusi likumā noteiktajā kārtībā publicēta vai kuras

izpaušanu nenosaka citi likumi, vai kuru par publiski pieejamu nav

apstiprinājusi Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padome, uzskatāma par

ierobežotas pieejamības informāciju, un tā nav izpaužama trešajām personām

citādi kā pārskata vai apkopojuma formā tā, lai nebūtu iespējams identificēt

kādu konkrētu apdrošinātāju, pārapdrošinātāju vai tā klientu.


62

(2) Ja apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas komersants atzīts par

maksātnespējīgu vai likvidējamu, ierobežotas pieejamības informāciju, kas

neattiecas uz trešajām personām, kuras iesaistītas darbībās apdrošināšanas vai

pārapdrošināšanas komersanta finansiālā stāvokĜa uzlabošanai, var izpaust pēc

kriminālprocesa virzītāja vai tiesas pieprasījuma.

(3) Šā panta pirmās daĜas noteikumi neierobežo Finanšu un kapitāla tirgus

komisiju atbilstoši savai kompetencei apmainīties ar ierobežotas pieejamības

informāciju ar dalībvalstu finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku uzraudzības

iestādēm, saglabājot sniegtajai informācijai ierobežotas pieejamības statusu.

(4) Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir tiesīga slēgt informācijas

apmaiĦas līgumus ar nedalībvalstu uzraudzības iestādēm vai attiecīgās

nedalībvalsts iestādēm, kas pielīdzināmas šā panta sestās daĜas 1., 2., 3., 4., 6., 7.

un 8. punktā minētajām iestādēm, ja šīs nedalībvalsts normatīvie akti paredz

līdzvērtīgu atbildību Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktajai

atbildībai par ierobežotas pieejamības informācijas neatĜautu izpaušanu. Šāda

informācija izmantojama vienīgi finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku un

apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas komersantu uzraudzības veikšanai vai

normatīvajos aktos attiecīgajām iestādēm noteikto funkciju pildīšanai. SaĦemto

informāciju attiecīgās nedalībvalsts iestādes ir tiesīgas izpaust vienīgi ar Finanšu

un kapitāla tirgus komisijas iepriekšēju rakstveida piekrišanu un tikai nolūkam,

kādam šī piekrišana dota.

(5) Finanšu un kapitāla tirgus komisija šā panta trešajā un sestajā daĜā

minēto saĦemto informāciju ir tiesīga izmantot vienīgi savu uzraudzības

funkciju pildīšanai:

1) lai pārliecinātos par apdrošinātāju vai pārapdrošinātāju dibināšanu un

darbību reglamentējošo normatīvo aktu ievērošanu, īpaši attiecībā uz tehnisko

rezervju veidošanu, minimālās kapitāla prasības un maksātspējas kapitāla

prasības izpildi, pārvaldes sistēmu;

2) lai piemērotu likumā noteiktos tiesību ierobežojumus un sodus;

3) tiesvedības procesā, kurā tiek pārsūdzēti Finanšu un kapitāla tirgus

komisijas izdotie administratīvie akti vai tās faktiskā rīcība;

4) tiesvedībā, kas ierosināta, pamatojoties uz noteikumiem, kuri paredzēti

šajā likumā un citos normatīvajos aktos, kas attiecas uz apdrošināšanas un

pārapdrošināšanas darbību.


63

(6) Šā panta pirmās un ceturtās daĜas noteikumi neierobežo Finanšu un

kapitāla tirgus komisiju atbilstoši tās kompetencei apmainīties ar noteikto

funkciju pildīšanai nepieciešamo ierobežotas pieejamības informāciju ar:

1) dalībvalstu finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku uzraudzības iestādēm;

2) iestādēm vai personām, kas Latvijas Republikā vai dalībvalstīs ir

atbildīgas par apdrošināšanas komersantu vai pārapdrošināšanas komersantu

bankrota procedūras, likvidācijas un citu līdzīgu procedūru veikšanu;

3) personām, kas Latvijas Republikā vai citās dalībvalstīs veic likumā

noteiktās iekšējās pārbaudes un revīzijas apdrošināšanas komersantos,

pārapdrošināšanas komersantos un citās finanšu iestādēs;

4) dalībvalstu iestādēm, kas pārvalda ieguldījumu un noguldījumu

kompensācijas shēmas (fondus);

5) Latvijas Banku;

6) iestādēm, kas veic to iestāžu uzraudzību, kuras Latvijas Republikā vai

dalībvalstīs ir atbildīgas par apdrošināšanas komersantu vai pārapdrošināšanas

komersantu bankrota procedūras, likvidācijas un citu līdzīgu procedūru

veikšanu;

7) iestādēm, kas veic to personu uzraudzību, kuras Latvijas Republikā vai

citās dalībvalstīs veic likumā noteiktās iekšējās pārbaudes un revīzijas

apdrošināšanas komersantos, pārapdrošināšanas komersantos un citās finanšu

iestādēs;

8) neatkarīgiem apdrošināšanas komersantu vai pārapdrošināšanas

komersantu aktuāriem, kas veic šo komersantu tiesisko uzraudzību, un iestādēm,

kas veic neatkarīgo aktuāru uzraudzību;

9) iestādēm vai personām, kas saskaĦā ar normatīvajiem aktiem ir

atbildīgas par komerctiesību pārkāpumu atklāšanu un izmeklēšanu;

10) citām valsts pārvaldes iestādēm, kuras ir atbildīgas par normatīvo aktu

ievērošanu finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku, apdrošinātāju un

pārapdrošinātāju uzraudzības jomā, un darbiniekiem, kas rīkojas minēto iestāžu

uzdevumā, ja informācijas izpaušana ir vajadzīga piesardzīgas uzraudzības

nodrošināšanai.

(7) Šā panta sestajā daĜā noteiktās iestādes un personas attiecībā uz

informāciju, kas saĦemta no Finanšu un kapitāla tirgus komisijas un dalībvalstu


64

finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku uzraudzības iestādēm, ievēro šādas

prasības:

1) iestādes un personas saĦemto informāciju izmanto tikai to kompetencē

esošo pienākumu veikšanai;

2) šā panta sestajā daĜā noteiktajām iestādēm un personām, tai skaitā to

darbiniekiem, pienākumu pildīšanas laikā un pēc tam, kad izbeigtas darba un

cita veida līgumattiecības ar šā panta sestajā daĜā minētajām iestādēm vai

personām, ir aizliegts publiski vai citā veidā izpaust ar apdrošināšanas vai

pārapdrošināšanas komersantu darbību saistītu informāciju, kura iepriekš nav

bijusi likumā noteiktajā kārtībā publicēta vai kuras izpaušanu nenosaka citi

likumi. Šajā daĜā minētās iestādes vai personas normatīvajos aktos noteiktajā

kārtībā ir atbildīgas par ierobežotas pieejamības informācijas nelikumīgu

izpaušanu un par zaudējumiem, kas trešajām personām radušies šajā daĜā minēto

iestāžu vai personu prettiesiskas rīcības dēĜ;

3) saĦemto informāciju šā panta sestās daĜas 6., 7., 8. un 9. punktā minētās

iestādes vai personas ir tiesīgas izpaust vienīgi ar to personu iepriekšēju

rakstveida piekrišanu, kuras tām attiecīgo informāciju sniegušas, un vienīgi

nolūkam, kādam šī piekrišana dota.

(8) Pirms šā panta sestās daĜas 9. punktā minētajām iestādēm vai personām

tiek nosūtīta informācija, informācijas sniedzējiem tiek paziĦots to personu

vārds un uzvārds, kurām tieši informācija jāsūta, un šo personu precīzi

pienākumi.

(9) Finanšu un kapitāla tirgus komisija informē Eiropas Komisiju un citas

dalībvalstis par tām iestādēm un personām, kuras drīkst saĦemt informāciju

atbilstoši šā panta sestās daĜas 6., 7., 8. un 9. punktam.

(10) Šā panta sestās daĜas 10. punktā minētajām iestādēm un personām

informācija, kas saĦemta atbilstoši šā panta trešajai daĜai un sestās daĜas 1., 2., 3.

un 4. punktam vai kas iegūta, veicot pārbaudes, tiek sniegta, ja dalībvalstu

finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku uzraudzības iestādes, no kurām šāda

informācija saĦemta, vai dalībvalstu finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku

uzraudzības iestādes, kuru dalībvalstī veikta pārbaude, ir devušas piekrišanu

šādas informācijas izpaušanai.

85. pants. (1) Apdrošinātāja pienākums, ja likumā nav noteikts citādi, ir

neizpaust informāciju par apdrošinājuma Ħēmēju un apdrošināto.

(2) Lai samazinātu apdrošinātāja darbības risku un novērstu krāpšanu,

apdrošinātājam ir tiesības tieši vai ar īpaši izveidotas institūcijas starpniecību


65

savstarpēji apmainīties ar ziĦām par apdrošinātajiem un spēkā esošajām

apdrošināšanas polisēm.

86. pants. (1) Apdrošinātājs Latvijas Bankas noteiktajā apjomā un kārtībā

sniedz Latvijas Bankai ziĦas par saviem aizĦēmējiem un aizĦēmēju

galviniekiem, viĦu saistībām un to izpildes gaitu.

(2) Latvijas Banka uzkrāj un glabā šā panta pirmajā daĜā minētās ziĦas

Kredītu reăistrā, kas izveidots un darbojas saskaĦā ar Latvijas Bankas

apstiprinātiem noteikumiem.

(3) ZiĦu apjomu un kārtību, kādā Kredītu reăistrā esošās ziĦas tiek sniegtas

aizĦēmējam, aizĦēmēja galviniekam, Finanšu un kapitāla tirgus komisijai,

apdrošinātājam, kā arī citai Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas

dalībvalsts personai, kas nodarbojas ar patērētāju kreditēšanu, nosaka Latvijas

Banka.

(4) Apdrošinātājs, kā arī cita Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas

zonas dalībvalsts persona, kas nodarbojas ar patērētāju kreditēšanu, nedrīkst

izpaust no Kredītu reăistra saĦemtās ziĦas trešajām personām, izĦemot to

personu, par kuru ziĦas saĦemtas.

(5) Lai segtu Kredītu reăistra uzturēšanas izdevumus, apdrošinātājs un

Finanšu un kapitāla tirgus komisija maksā Latvijas Bankai maksu par Kredītu

reăistra izmantošanu. Citas Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas

dalībvalsts persona, kas nodarbojas ar patērētāju kreditēšanu, maksā Latvijas

Bankai maksu par Kredītu reăistra izmantošanu katru reizi, saĦemot Kredītu

reăistrā esošās ziĦas, lai segtu ar to saĦemšanu saistītos Kredītu reăistra

uzturēšanas izdevumus. Maksas apmēru un maksāšanas kārtību nosaka Latvijas

Banka.

(6) Ja apdrošinātājs nepilda šā panta pirmās daĜas prasības vai nepamatoti

pieprasa Kredītu reăistrā esošās ziĦas, Latvijas Banka ir tiesīga uzlikt tam soda

naudu līdz 5 000 latiem.

(7) Latvijas Banka izmanto Kredītu reăistrā esošās ziĦas likumā noteikto

funkciju īstenošanai. Latvijas Bankai ir tiesības daĜēji segt Kredītu reăistra

uzturēšanas izdevumus.

(8) Ja pirms nodokĜu revīzijas (audita) uzsākšanas Valsts ieĦēmumu

dienestam ir pamats uzskatīt, ka fiziskās personas (rezidenta) izdevumi varētu

pārsniegt ienākumus, Valsts ieĦēmumu dienesta ăenerāldirektors, viĦa vietnieks

vai Valsts ieĦēmumu dienesta ăenerāldirektora pilnvarotais struktūrvienības

vadītājs vai viĦa vietnieks nodokĜu administrēšanas jautājumos ir tiesīgs


66

nodokĜu revīzijas (audita) nepieciešamības analīzei rakstveidā pieprasīt Kredītu

reăistrā esošās ziĦas — šā aizĦēmēja saistību veidu, sākuma datumu un beigu

datumu, apjomu, atlikumu un valūtas kodu, kā arī ziĦas par aizdevēju. Latvijas

Banka izsniedz Valsts ieĦēmumu dienestam šādas Kredītu reăistrā esošās ziĦas

par attiecīgo fizisko personu (rezidentu) bez maksas rakstveidā nekavējoties, bet

ne vēlāk kā 14 dienu laikā pēc Valsts ieĦēmumu dienesta pieprasījuma

saĦemšanas.

6. nodaĜa

Grāmatvedība, gada pārskats un revīzija

87. pants. (1) Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrība kārto

grāmatvedību atbilstoši likumam "Par grāmatvedību", šim likumam un Finanšu

un kapitāla tirgus komisijas normatīvajiem noteikumiem.

(2) Gada pārskatu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrība

sagatavo atbilstoši šā panta pirmajai daĜai un Finanšu un kapitāla tirgus

komisijas normatīvajiem noteikumiem, un Eiropas Komisijas apstiprinātajiem

starptautiskajiem grāmatvedības standartiem un starptautiskajiem finanšu

pārskatu standartiem.

(3) Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrība, kura ir grupas mātes

sabiedrība, sagatavo konsolidēto gada pārskatu atbilstoši šā panta pirmajai daĜai

un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas normatīvajiem noteikumiem un Eiropas

Komisijas apstiprinātajiem starptautiskajiem grāmatvedības standartiem un

starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem.

88. pants. (1) Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrība gada

pārskatu sagatavo ne vēlāk kā četrus mēnešus pēc pārskata gada beigām.

(2) Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrība, kura ir grupas mātes

sabiedrība, konsolidēto gada pārskatu sagatavo ne vēlāk kā septiĦus mēnešus

pēc pārskata gada beigām.

(3) Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības sagatavoto gada

pārskatu un konsolidēto gada pārskatu pārbauda zvērināts revidents vai

zvērinātu revidentu komercsabiedrība atbilstoši likumam "Par zvērinātiem

revidentiem".

(4) Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrība ne vēlāk kā 15 dienu

laikā pēc gada pārskata apstiprināšanas un ne vēlāk kā pārskata gadam sekojošā

gada 15. maijā iesniedz Valsts ieĦēmumu dienesta teritoriālajai iestādei pēc

apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības filiāles reăistrācijas vietas


67

gada pārskata un zvērināta revidenta vai zvērinātu revidentu komercsabiedrības

ziĦojuma kopiju kopā ar akcionāru vai dalībnieku sapulces protokola izrakstu

par gada pārskata apstiprināšanu. Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas

sabiedrība, kura sagatavo konsolidēto gada pārskatu, papildus šīs daĜas pirmajā

teikumā noteiktajam ne vēlāk kā 15 dienu laikā pēc konsolidētā gada pārskata

apstiprināšanas un ne vēlāk kā septiĦus mēnešus pēc pārskata gada beigām

iesniedz Valsts ieĦēmumu dienesta teritoriālajai iestādei pēc apdrošināšanas un

pārapdrošināšanas sabiedrības reăistrācijas vietas arī konsolidētā gada pārskata

un zvērināta revidenta vai zvērinātu revidentu komercsabiedrības ziĦojuma

kopiju kopā ar akcionāru vai dalībnieku sapulces protokola izrakstu par

konsolidētā gada pārskata apstiprināšanu. Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas

sabiedrība šajā daĜā minētos dokumentus iesniedz papīra formā vai elektroniski.

(5) Šā panta ceturtajā daĜā minētos dokumentus, ja tie iesniegti elektroniski,

vai šo dokumentu elektroniskas kopijas, ja tie iesniegti papīra formā, Valsts

ieĦēmumu dienests ne vēlāk kā piecu darbdienu laikā elektroniski nodod

UzĦēmumu reăistram. UzĦēmumu reăistrs nodrošina saĦemto dokumentu

publisku pieejamību. Elektronisko dokumentu nodošanas un apliecināšanas

kārtību nosaka starpresoru vienošanās, kuru noslēdzis Valsts ieĦēmumu dienests

un UzĦēmumu reăistrs.

(6) UzĦēmumu reăistrs pēc šā panta piektajā daĜā minēto dokumentu

saĦemšanas ne vēlāk kā piecu darbdienu laikā publicē laikrakstā "Latvijas

Vēstnesis" paziĦojumu, ka šā panta ceturtajā daĜā minētā informācija pieejama

UzĦēmumu reăistrā.

89. pants. (1) Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrība papildus šā

likuma 88. panta ceturtajā daĜā noteiktajam pati nodrošina, ka gada pārskats pēc

tā apstiprināšanas kopā ar zvērināta revidenta vai zvērinātu revidentu

komercsabiedrības ziĦojumu tiek publiskots ne vēlāk kā pārskata gadam

sekojošā gada 15. maijā, bet konsolidētais gada pārskats kopā ar zvērināta

revidenta vai zvērinātu revidentu komercsabiedrības ziĦojumu — ne vēlāk kā

septiĦus mēnešus pēc pārskata gada beigām. Minētajam gada pārskatam un

konsolidētajam gada pārskatam jābūt identiskam ar zvērināta revidenta vai

zvērinātu revidentu komercsabiedrības pārbaudīto. Apdrošināšanas un

pārapdrošināšanas sabiedrība attiecīgo informāciju var publiskot savā mājaslapā

internetā vai arī izvēlēties informācijas publiskošanai citu piemērotu

informācijas nesēju vai vietu.

(2) Ārvalsts apdrošinātāja filiāle un ārvalsts pārapdrošinātāja filiāle

nodrošina, ka ārvalsts apdrošinātāja un ārvalsts pārapdrošinātāja gada pārskats

tiek publiskots ne vēlāk kā septiĦus mēnešus pēc pārskata gada beigām. Vismaz

pārskatu, kas atspoguĜo finanšu stāvokli pārskata perioda beigās, un pārskatu par

finansiālās darbības rezultātiem pārskata periodā, kā arī zvērināta revidenta


68

atzinumu publisko, tulkotu latviešu valodā. Attiecīgo informāciju ārvalsts

apdrošinātāja filiāle un ārvalsts pārapdrošinātāja filiāle var publiskot savā

mājaslapā internetā vai arī izvēlēties informācijas publiskošanai citu piemērotu

informācijas nesēju vai vietu.

90. pants. (1) Zvērināts revidents vai zvērinātu revidentu komercsabiedrība

sagatavo ziĦojumu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības vadībai.

ZiĦojuma norakstu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrība iesniedz

Finanšu un kapitāla tirgus komisijai 15 dienu laikā pēc gada pārskata

apstiprināšanas akcionāru vai dalībnieku sapulcē, bet ne vēlāk kā pārskata

gadam sekojošā gada 15. maijā.

(2) Ja ziĦojumā, ko sagatavojis zvērināts revidents vai zvērinātu revidentu

komercsabiedrība, ir piezīmes, dividendes drīkst izmaksāt tikai tad, kad šī

izmaksa ir saskaĦota ar Finanšu un kapitāla tirgus komisiju.

91. pants. (1) Zvērināta revidenta vai zvērinātu revidentu

komercsabiedrības (turpmāk – zvērināts revidents) pienākums ir nekavējoties

iesniegt rakstveida ziĦojumu Finanšu un kapitāla tirgus komisijai par faktiem vai

lēmumiem, kuri revīzijas pakalpojumu sniegšanas laikā un lietpratēja vai

uzticības uzdevuma izpildes laikā ir atklāti apdrošināšanas vai

pārapdrošināšanas sabiedrībā un kuri var radīt kādu no tālāk minētajām

situācijām:

1) tiek būtiski pārkāptas apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrību

izveidošanas vai to darbību reglamentējošo normatīvo aktu prasības;

2) tiek nelabvēlīgi ietekmēta apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas

sabiedrības darbības nepārtrauktība;

3) zvērināts revidents atsakās apstiprināt pārskatus vai izsaka iebildes;

4) netiek izpildīta maksātspējas kapitāla prasība;

5) netiek izpildīta minimālā kapitāla prasība.

(2) Zvērināta revidenta pienākums ir nekavējoties iesniegt rakstveida

ziĦojumu Finanšu un kapitāla tirgus komisijai par šā panta pirmajā daĜā

minētajiem faktiem vai lēmumiem, kuri atklāti, sniedzot revīzijas pakalpojumus

klientam, kuru ar apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrību saista

izšėirošas ietekmes attiecības vai ciešas attiecības kontroles veidā, vai pildot

šāda klienta dotu lietpratēja vai uzticības uzdevumu.


69

(3) Šajā pantā noteiktās informācijas paziĦošana un dokumentu sniegšana

nav uzskatāma par jebkādu līgumu, noteikumu vai normatīvo aktu pārkāpumu,

un tā nerada zvērinātam revidentam civiltiesisko atbildību.

7. nodaĜa

Pārapdrošināšana, cedētā pārapdrošināšana un retrocesija

92. pants. (1) Cedētā pārapdrošināšana nemaina apdrošināšanas

sabiedrības atbildību pret apdrošināto un apdrošinājuma Ħēmēju.

(2) Atbilstoši veiktajām un plānotajām apdrošināšanas un

pārapdrošināšanas operācijām apdrošināšanas sabiedrība izstrādā un apstiprina

cedētās pārapdrošināšanas un retrocesijas programmu un ir atbildīga par šīs

programmas izpildi. Vismaz reizi gadā apdrošināšanas sabiedrība izvērtē cedētās

pārapdrošināšanas un retrocesijas izkārtojuma atbilstību cedētās

pārapdrošināšanas un retrocesijas programmai. Apdrošināšanas sabiedrība

pastāvīgi novērtē cedētās pārapdrošināšanas un retrocesijas izkārtojumu un

apmēru.

(3) Apdrošināšanas sabiedrība izvēlas personu, kas pārapdrošina

apdrošināšanas sabiedrības riskus saskaĦā ar cedētās pārapdrošināšanas un

retrocesijas programmu, Ħemot vērā šajā likumā noteiktos ierobežojumus.

Apdrošināšanas sabiedrības pienākums ir pirms cedētās pārapdrošināšanas un

retrocesijas un visā cedētās pārapdrošināšanas un retrocesijas līgumu darbības

laikā nepārtraukti vākt un analizēt informāciju par personu, kas pārapdrošina

apdrošināšanas sabiedrības riskus, tās finansiālo stāvokli (maksātspēju) un

reputāciju.

(4) Apdrošināšanas sabiedrība ir tiesīga nodot riskus cedētajā

pārapdrošināšanā un retrocesijā tikai:

1) apdrošinātājam, kuram ir licence apdrošināšanas veikšanai;

2) dalībvalsts apdrošinātājam, kuram ir licence apdrošināšanas operāciju

veikšanai mītnes valstī;

3) pārapdrošinātājam, kuram ir licence pārapdrošināšanas veikšanai;

4) dalībvalsts pārapdrošinātājam, kuram ir licence pārapdrošināšanas

operāciju veikšanai mītnes valstī;


70

5) nedalībvalsts apdrošinātājam, kuram ir licence apdrošināšanas veikšanai

mītnes valstī un kuram starptautiskās reitinga aăentūras devušas vērtējumu

investīciju kategorijā, un kura spējas pildīt savas saistības neviena starptautiskā

reitinga aăentūra nav apšaubījusi;

6) nedalībvalsts pārapdrošinātājam, kuram starptautiskās reitinga aăentūras

devušas vērtējumu investīciju kategorijā un kura spējas pildīt savas saistības

neviena starptautiskā reitinga aăentūra nav apšaubījusi.

(5) Pamatojoties uz Finanšu un kapitāla tirgus komisijai iesniegtajiem

apdrošināšanas sabiedrības pārskatiem un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas

veikto apdrošināšanas sabiedrības darbības pārbaužu rezultātiem, Finanšu un

kapitāla tirgus komisijai, aizsargājot apdrošināto intereses, ir tiesības pieprasīt,

lai apdrošināšanas sabiedrība maina cedētās pārapdrošināšanas un retrocesijas

izkārtojumu vai nodrošina cedētās pārapdrošināšanas un retrocesijas saistību

izpildi ar tās personas naudas līdzekĜu ėīlu, kura pārapdrošina apdrošināšanas

sabiedrības riskus, nododot šo naudas līdzekĜu ėīlu apdrošināšanas sabiedrības

valdījumā minētās personas daĜas tehnisko rezervju apmērā.

93. pants. Ja riskus nodod cedētajā pārapdrošināšanā un retrocesijā,

izmantojot pārapdrošināšanas starpnieka pakalpojumus, apdrošināšanas

sabiedrības pienākums ir pirms līguma noslēgšanas un visā līguma darbības

laikā nepārtraukti novērtēt pārapdrošināšanas starpnieka finansiālo stāvokli un

reputāciju.

94. pants. (1) Apdrošināšanas sabiedrība, kas nodarbojas ar dzīvības

apdrošināšanu, drīkst pārapdrošināt tikai dzīvības, nelaimes gadījumu un

veselības apdrošināšanu. Pārējos apdrošināšanas veidus drīkst pārapdrošināt

tikai apdrošināšanas sabiedrība, kas nodarbojas ar citiem apdrošināšanas

veidiem (izĦemot dzīvības apdrošināšanu).

(2) 30 dienas pirms pārapdrošināšanas sākšanas apdrošināšanas sabiedrība

informē Finanšu un kapitāla tirgus komisiju par pārapdrošināšanas sākšanu,

norādot apdrošināmo risku aprakstu.

95. pants. Finanšu un kapitāla tirgus komisija nav tiesīga apstrīdēt

apdrošināšanas sabiedrības noslēgtu cedētās pārapdrošināšanas vai retrocesijas

līgumu ar pārapdrošināšanas komersantu un apdrošināšanas komersantu

attiecīgā pārapdrošināšanas komersanta vai apdrošināšanas komersanta

finansiālā stāvokĜa dēĜ.

96. pants. (1) Apdrošināšanas sabiedrība, neveicot cedēto

pārapdrošināšanu un retrocesiju, nedrīkst noslēgt apdrošināšanas līgumu ar

vienu apdrošinājuma Ħēmēju, ja apdrošināšanas sabiedrības uzĦemtās saistības


71

saskaĦā ar šo līgumu pārsniedz 20 procentus no pašu kapitāla. Personu grupas

apdrošināšanas līgumos minētais nosacījums attiecas uz vienu apdrošināto

personu.

(2) Ja saskaĦā ar noslēgtajiem apdrošināšanas līgumiem vienlaikus

jāizmaksā apdrošināšanas atlīdzība par vairākiem apdrošināšanas gadījumiem,

kurus var izraisīt viens un tas pats apdrošinātais risks, kopējās apdrošināšanas

sabiedrības uzĦemtās saistības atbilstoši šiem līgumiem, neveicot cedēto

pārapdrošināšanu un retrocesiju, nedrīkst pārsniegt 20 procentus no pašu

kapitāla.

97. pants. Finanšu un kapitāla tirgus komisijai nav tiesību neatzīt

pārapdrošināšanas sabiedrības noslēgto retrocesijas līgumu ar pārapdrošināšanas

komersantu vai ar apdrošināšanas komersantu, pamatojoties uz tādiem

apsvērumiem, kas saistīti ar attiecīgā pārapdrošināšanas komersanta vai

apdrošināšanas komersanta finansiālo stabilitāti.

98. pants. (1) Atbilstoši veiktajām un plānotajām retrocesijas operācijām

pārapdrošināšanas sabiedrība izstrādā un apstiprina retrocesijas programmu un ir

atbildīga par tās izpildi. Vismaz reizi gadā pārapdrošināšanas sabiedrība izvērtē

retrocesijas izkārtojuma atbilstību retrocesijas programmai.

(2) Pārapdrošināšanas sabiedrība izvēlas pārapdrošināšanas komersantu vai

apdrošināšanas komersantu saskaĦā ar retrocesijas programmu, Ħemot vērā šajā

likumā noteiktos ierobežojumus. Pārapdrošināšanas sabiedrības pienākums ir

pirms risku nodošanas retrocesijā un visā retrocesijas līgumu darbības laikā

nepārtraukti vākt un analizēt informāciju par pārapdrošināšanas komersanta vai

apdrošināšanas komersanta finansiālo stāvokli (maksātspēju) un reputāciju.

(3) Pārapdrošināšanas sabiedrība ir tiesīga riskus nodot retrocesijā tikai:

1) apdrošinātājam, kuram ir spēkā esoša apdrošināšanas licence;

2) dalībvalsts apdrošinātājam, kuram ir spēkā esoša licence apdrošināšanas

operāciju veikšanai mītnes valstī;

3) pārapdrošinātājam, kuram ir spēkā esoša pārapdrošināšanas licence;

4) dalībvalsts pārapdrošinātājam, kuram ir spēkā esoša licence

pārapdrošināšanas operāciju veikšanai mītnes valstī;

5) nedalībvalsts apdrošinātājam, kuram ir atĜauja apdrošināšanas veikšanai

mītnes valstī, kuram starptautiskās reitinga aăentūras devušas vērtējumu


72

investīciju kategorijā un kura spējas pildīt savas saistības neviena starptautiskā

reitinga aăentūra nav apšaubījusi;

6) nedalībvalsts pārapdrošinātājam, kuram starptautiskās reitinga aăentūras

devušas vērtējumu investīciju kategorijā un kura spējas pildīt savas saistības

neviena starptautiskā reitinga aăentūra nav apšaubījusi.

(4) Finanšu un kapitāla tirgus komisijai, pamatojoties uz tai iesniegtajiem

pārapdrošināšanas sabiedrības pārskatiem un pašas Finanšu un kapitāla tirgus

komisijas veikto pārapdrošināšanas sabiedrības darbības pārbaužu rezultātiem, ir

tiesības pieprasīt, lai pārapdrošināšanas sabiedrība maina retrocesijas

izkārtojumu, nodrošinot no pārapdrošināšanas līgumiem izrietošo apdraudēto

saistību izpildi.

99. pants. Ja riskus nodod retrocesijā, izmantojot pārapdrošināšanas

starpnieka pakalpojumus, pārapdrošināšanas sabiedrības pienākums ir pirms

līguma noslēgšanas un visā līguma darbības laikā nepārtraukti novērtēt

pārapdrošināšanas starpnieka finansiālo stāvokli un reputāciju.

Pārapdrošināšanas sabiedrības rīcībā jābūt dokumentiem, kuri parāda

retrocesijas izkārtojumu un pārapdrošināšanas starpniekam samaksātās

komisijas atlīdzības apmēru.

8. nodaĜa

Atbildība

100. pants. (1) Ja netiek pildīti šā likuma, likuma "Par apdrošināšanas

līgumu" 6. panta otrās daĜas, 24. 1 un 55. panta un Noziedzīgi iegūtu līdzekĜu

legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma noteikumi, Finanšu

un kapitāla tirgus komisija ir tiesīga uzlikt apdrošinātājam vai pārapdrošinātājam

soda naudu līdz 100 000 latu.

(2) Finanšu un kapitāla tirgus komisijas uzlikto soda naudu persona

samaksā ne vēlāk kā viena mēneša laikā no dienas, kad stājies spēkā Finanšu un

kapitāla tirgus komisijas lēmums par soda naudas uzlikšanu.

(3) Labprātīgi neizpildīta Finanšu un kapitāla tirgus komisijas lēmuma

piespiedu izpildi veic tiesu izpildītājs Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

101. pants. Finanšu un kapitāla tirgus komisijai ir tiesības atbilstoši savai

kompetencei pieprasīt, lai apdrošinātājs vai pārapdrošinātājs un dalībvalsts

apdrošinātājs vai pārapdrošinātājs novērš konstatētos šā likuma un likuma "Par

apdrošināšanas līgumu" pārkāpumus un veic pasākumus šādu pārkāpumu

novēršanai.


73

102. pants. Finanšu un kapitāla tirgus komisija, tās darbinieki un

pilnvarnieki nav atbildīgi par zaudējumiem, kas radušies apdrošinātājam,

dalībvalsts apdrošinātājam, pārapdrošinātājam, dalībvalsts pārapdrošinātājam,

apdrošināšanas starpniekam, pārapdrošināšanas starpniekam vai trešajām

personām, turklāt viĦus nevar saukt pie atbildības par darbībām, kuras viĦi

tiesiski, precīzi, pamatoti un labticīgi veikuši, pienācīgi pildot uzraudzības

funkcijas šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

V sadaĜa

Dzīvības un nedzīvības apdrošināšanas darbības veikšana

103. pants. (1) Apdrošināšanas sabiedrība nedrīkst vienlaikus veikt

dzīvības apdrošināšanu un citu veidu apdrošināšanu.

kas:

(2) Šā panta pirmajā daĜā noteiktais neierobežo apdrošināšanas sabiedrību,

1) saĦēmusi licenci dzīvības apdrošināšanai, prasīt un saĦemt licenci

nelaimes gadījumu un veselības apdrošināšanai;

2) saĦēmusi licenci nelaimes gadījumu un veselības apdrošināšanai, prasīt

un saĦemt licenci dzīvības apdrošināšanai.

(3) Ja apdrošināšanas sabiedrība saskaĦā ar šā panta otro daĜu veic dzīvības

un nedzīvības apdrošināšanu, apdrošināšanas sabiedrība katru apdrošināšanu

veic atsevišėi atbilstoši šā likuma 104. panta prasībām.

(4) Nedzīvības un dzīvības apdrošināšanas sabiedrības, kuras ir savstarpēji

finansiāli, komerciāli vai administratīvi saistītas, nedrīkst slēgt savstarpējus

līgumus vai veikt citus pasākumus, kas var ietekmēt izdevumu un ienākumu

sadalījumu, kā arī nevēlami ietekmēt minēto apdrošināšanas sabiedrību finanses.

104. pants. (1) Apdrošināšanas sabiedrība nodrošina, lai dzīvības

apdrošināšana būtu šėirta no nedzīvības apdrošināšanas.

(2) Apdrošināšanas sabiedrība, kura veic dzīvības un nedzīvības

apdrošināšanu, nodrošina, lai dzīvības apdrošināšanas peĜĦa dotu labumu

dzīvības apdrošinājuma Ħēmējiem tāpat kā tad, ja dzīvības apdrošināšanas

sabiedrība nodarbotos tikai ar dzīvības apdrošināšanu.

(3) Šā likuma 103. panta otrajā daĜā minētās apdrošināšanas sabiedrības

aprēėina:


74

1) nosacīto dzīvības apdrošināšanas minimālo kapitāla prasību attiecībā uz

apdrošināšanas sabiedrības dzīvības apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas

darbību, pamatojoties uz apdrošinātāja darbības pārskatiem, kuros dzīvības

apdrošināšanas darbība nodalīta no nedzīvības apdrošināšanas darbības, un

pieĦemot, ka apdrošināšanas sabiedrība veic tikai dzīvības apdrošināšanu;

2) nosacīto nedzīvības apdrošināšanas minimālo kapitāla prasību attiecībā

uz apdrošināšanas sabiedrības nedzīvības apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas

darbību, pamatojoties uz apdrošinātāja darbības pārskatiem, kuros dzīvības

apdrošināšanas darbība nodalīta no nedzīvības apdrošināšanas darbības, un

pieĦemot, ka apdrošināšanas sabiedrība veic tikai nedzīvības apdrošināšanu.

(4) Nosacītās dzīvības apdrošināšanas minimālās kapitāla prasības un

nosacītās nedzīvības apdrošināšanas minimālās kapitāla prasības aprēėināšanas

kārtību nosaka Eiropas Komisijas regula.

(5) Šā likuma 103. panta otrajā daĜā minēto apdrošināšanas sabiedrību

rīcībā ir izmantojamais pamata pašu kapitāls:

1) nosacītās dzīvības apdrošināšanas minimālās kapitāla prasības apmērā

attiecībā uz dzīvības apdrošināšanas darbību;

2) nosacītās nedzīvības apdrošināšanas minimālās kapitāla prasības apmērā

attiecībā uz nedzīvības apdrošināšanas darbību.

(6) Finanšu un kapitāla tirgus komisijas noteikumu kvantitatīvās un

kvalitatīvās prasības attiecībā uz izmantojamā pamata pašu kapitāla

aprēėināšanas kārtību, lai izpildītu nosacīto dzīvības apdrošināšanas minimālo

kapitāla prasību un nosacīto nedzīvības apdrošināšanas minimālo kapitāla

prasību, attiecina uz dzīvības un nedzīvības apdrošināšanas darbību atsevišėi.

(7) Finanšu un kapitāla tirgus komisijas noteikumu kvantitatīvās un

kvalitatīvās prasības attiecībā uz izmantojamā pašu kapitāla aprēėināšanas

kārtību, lai izpildītu maksātspējas kapitāla prasību, attiecina uz dzīvības un

nedzīvības apdrošināšanas darbību kopumā.

(8) Ja izmantojamā pamata pašu kapitāla posteĦu summa attiecībā uz vienu

no šā panta piektajā daĜā minētajām apdrošināšanas darbībām ir nepietiekama,

lai segtu nosacīto minimālo kapitāla prasību saskaĦā ar šā panta piektajā daĜā

minētajām prasībām, šā likuma A daĜas VII sadaĜas prasības, kas attiecas uz

minimālās maksātspējas kapitāla prasības neievērošanas gadījumiem,

attiecināmas uz apdrošināšanas darbību, kam nosacītā minimālā kapitāla prasība

nav izpildīta, neatkarīgi no otras apdrošināšanas darbības rezultātiem.


75

(9) Apdrošināšanas sabiedrība var pārnest noteiktus izmantojamā pamata

pašu kapitāla posteĦus no vienas apdrošināšanas darbības uz otru, ja saĦemta

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas atĜauja.

VI sadaĜa

Noteikumi par aktīvu un saistību novērtēšanu, tehniskajām rezervēm, pašu

kapitālu, maksātspējas kapitāla prasību, minimālo kapitāla prasību un

ieguldījumiem

1. nodaĜa

Aktīvu un saistību novērtēšana

105. pants. (1) Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības aktīvus

un saistības novērtē šādi:

1) aktīvus novērtē vērtībā, par kādu varētu veikt to maiĦu starp informētām

un ieinteresētām personām atbilstoši nesaistītu pušu darījuma nosacījumiem;

2) saistības novērtē vērtībā, par kādu tās varētu nodot vai izpildīt darījumā

starp informētām un ieinteresētām personām atbilstoši nesaistītu pušu darījuma

nosacījumiem.

(2) SaskaĦā ar šā panta pirmās daĜas 2. punktā minēto novērtētās saistības

nekoriăē, Ħemot vērā apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības

kredītspēju.

(3) Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrība papildus šā panta

pirmās un otrās daĜas prasībām aktīvu un saistību novērtēšanā piemēro Eiropas

Komisijas Regulā ... noteiktās metodes un pieĦēmumus.

2. nodaĜa

Noteikumi par tehniskajām rezervēm

106. pants. Apdrošināšanas sabiedrība un pārapdrošināšanas sabiedrība

tehniskās rezerves izveido tādā apmērā, lai varētu pilnībā izpildīt savas saistības

atbilstoši noslēgtajiem apdrošināšanas un pārapdrošināšanas līgumiem.


aprēėina tehnisko rezervi katram apdrošināšanas un pārapdrošināšanas līgumam

atsevišėi, nodrošinot tehniskās rezerves izveidošanu vismaz tādā apmērā, kāds

būtu nepieciešams, lai tehniskās rezerves aprēėināšanas dienā nodotu


76

apdrošināšanas un pārapdrošināšanas saistības citam apdrošinātājam vai

pārapdrošinātājam.

(2) Apdrošināšanas sabiedrība un pārapdrošināšanas sabiedrība tehnisko

rezervju aprēėināšanai izmanto finanšu tirgos iegūtus datus un vispārīgi

pieejamus datus par apdrošināšanas un pārapdrošināšanas risku parakstīšanu,

tādējādi balstoties uz tirgus konsekvenci.

(3) Apdrošināšanas sabiedrība un pārapdrošināšanas sabiedrība tehniskās

rezerves aprēėina piesardzīgi, ticami un objektīvi.

(4) Apdrošināšanas sabiedrība un pārapdrošināšanas sabiedrība, aprēėinot

tehniskās rezerves, ievēro šā likuma 105., 108. līdz 116. un 118. panta prasības.


tehnisko rezervi aprēėina kā tehniskās rezerves vislabākās aplēses un riska

rezerves summu.


rezerves vislabāko aplēsi un riska rezervi aprēėina atsevišėi.

(3) Finanšu un kapitāla tirgus komisija izdod normatīvos noteikumus par

tehnisko rezervju aprēėināšanas pamatprincipiem.

109. pants. (1) Tehniskās rezerves vislabāko aplēsi aprēėina katram

apdrošināšanas un pārapdrošināšanas līgumam kā iespējamo nākotnes naudas

plūsmu svērto vidējo vērtību, aprēėinā ietverot sagaidāmo nākotnes izmaksu

tagadnes vērtību tehniskās rezerves aprēėināšanas dienā un izmantojot atbilstošu

bezriska procentu likmju termiĦstruktūru.


rezerves vislabāko aplēsi aprēėina, izmantojot atbilstošas aktuārās un statistikas

metodes, izmantojot aktuālu un ticamu informāciju un balstoties uz reālistiskiem

pieĦēmumiem.


rezerves vislabākās aplēses aprēėināšanai izmantojamajā nākotnes naudas

plūsmā iekĜauj no noslēgtā apdrošināšanas un pārapdrošināšanas līguma

nosacījumiem izrietošās visas ienākošās un izejošās naudas summas, lai pilnībā

izpildītu visas saistības apdrošināšanas un pārapdrošināšanas līguma darbības

laikā.


rezerves vislabāko aplēsi aprēėina, neĦemot vērā noslēgtos cedētās


77

pārapdrošināšanas un retrocesijas līgumus par apdrošināšanas vai

pārapdrošināšanas saistību nodošanu cedētajā pārapdrošināšanā vai retrocesijā

un saistību nodošanu īpašam nolūkam dibinātajām sabiedrībām.


riska rezervi nosaka tādā apmērā, lai nodrošinātu, ka apdrošināšanas vai

pārapdrošināšanas līgumam izveidotā tehniskā rezerve ir pietiekama, lai cits

apdrošinātājs vai pārapdrošinātājs varētu pārĦemt apdrošināšanas vai

pārapdrošināšanas līgumu un varētu pilnībā izpildīt no apdrošināšanas vai

pārapdrošināšanas līguma izrietošās apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas

saistības.

(2) Apdrošināšanas sabiedrība un pārapdrošināšanas sabiedrība riska

rezervi aprēėina, nosakot izmaksas nepieciešamā pašu kapitāla apmēra

nodrošināšanai atbilstoši maksātspējas kapitāla prasībai, lai nodrošinātu

apdrošināšanas un pārapdrošināšanas saistību izpildi apdrošināšanas un

pārapdrošināšanas līguma darbības laikā.

111. pants. Ja nākotnes naudas plūsmu apdrošināšanas vai

pārapdrošināšanas saistību izpildei var aizvietot, izmantojot finanšu

instrumentus ar droši nosakāmu tirgus vērtību, tad šādam apdrošināšanas vai

pārapdrošināšanas līgumam atbilstošo tehnisko rezervi nosaka, pamatojoties uz

attiecīgo finanšu instrumentu tirgus vērtību, un šādā gadījumā tehniskās rezerves

vislabāko aplēsi un riska rezervi var neaprēėināt atsevišėi.

112. pants. Aprēėinot tehniskās rezerves, apdrošināšanas sabiedrība un

pārapdrošināšanas sabiedrība nākotnes naudas plūsmā iekĜauj arī:

1) visus izdevumus, kas radīsies apdrošināšanas un pārapdrošināšanas

saistību izpildes procesā;

2) inflācijas ietekmi uz izdevumiem un apdrošināšanas atlīdzībām;

3) visus maksājumus apdrošinājuma Ħēmējiem, labuma guvējiem un

cedentiem, ieskaitot nākotnē piešėiramos labumus, ko apdrošināšanas sabiedrība

un pārapdrošināšanas sabiedrība paredzējusi piešėirt, neatkarīgi no tā, vai tie ir

vai nav garantēti atbilstoši noslēgtā apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas

līguma nosacījumiem, izĦemot labumus, ko apdrošinātājs, nosakot

grāmatvedības politiku ieguldījumu līgumiem ar garantēto ienesīgumu un

aplēses dalību peĜĦā, ir paredzējis uzskaitē atzīt atsevišėi kā aplēses dalības

peĜĦā daĜu un to klasificējis kā kapitāla un rezervju posteni, un šis postenis

atbilst kvalitatīvajiem kritērijiem, lai tiktu iekĜauts pašu kapitāla aprēėinā;

4) apdrošināšanas un pārapdrošināšanas līgumā ietvertās finanšu garantijas;


78

5) atbilstoši apdrošināšanas un pārapdrošināšanas līguma nosacījumiem

paredzētās citas iespējas.

113. pants. Apdrošināšanas sabiedrības un pārapdrošināšanas sabiedrības

tehnisko rezervju aprēėināšanai izmantotie pieĦēmumi par varbūtību, ka

apdrošinājuma Ħēmējs, apdrošinātais, labuma guvējs vai cedents izmantos

apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas līgumā paredzētās iespējas, ieskaitot

noslēgtā līguma pārtraukšanu pirms termiĦa vai līguma nosacījumu nepildīšanas

dēĜ, ir reāli un pamatoti ar aktuālu un ticamu informāciju. PieĦēmumos tieši vai

netieši Ħem vērā arī nākotnes finanšu un nefinanšu apstākĜu izmaiĦu iespējamo

ietekmi uz apdrošinājuma Ħēmēja un cedenta izvēli izmantot vai neizmanot

apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas līgumā paredzēto iespēju.

114. pants. Apdrošināšanas sabiedrība un pārapdrošināšanas sabiedrība,

aprēėinot tehniskās rezerves, savas apdrošināšanas un pārapdrošināšanas

saistības segmentē viendabīgās riska grupās vismaz atbilstoši veiktās

apdrošināšanas un pārapdrošināšanas veidiem.

115. pants. (1) Apdrošināšanas sabiedrība un pārapdrošināšanas

sabiedrība, aprēėinot no pārapdrošinātājiem atgūstamās summas atbilstoši

noslēgtajiem cedētās pārapdrošināšanas un retrocesijas līgumiem un no īpašam

nolūkam dibinātajām sabiedrībām atgūstamās summas, ievēro šā likuma 106.

līdz 114. panta prasības, kā arī Ħem vērā laika starpību starp līdzekĜu atgūšanu

un tiešo maksājumu veikšanu.

(2) Apdrošināšanas sabiedrība un pārapdrošināšanas sabiedrība šā panta

pirmajā daĜā noteiktā aprēėina rezultātā iegūto lielumu koriăē, Ħemot vērā

darījumu partnera saistību nepildīšanas rezultātā sagaidāmos zaudējumus.

Apdrošināšanas sabiedrība un pārapdrošināšanas sabiedrība korekciju veic uz

darījumu partnera saistību nepildīšanas varbūtības novērtējuma un attiecīgi no tā

izrietošo vidējo zaudējumu pamata.


izstrādā atbilstošus iekšējos procesus un procedūras un veic to ievērošanas

kontroli, lai nodrošinātu tehnisko rezervju aprēėināšanai izmantoto datu

atbilstību, to pilnīgumu un precizitāti.

(2) Ja noteiktos apstākĜos apdrošināšanas sabiedrības un pārapdrošināšanas

sabiedrības rīcībā nav pietiekamu tādas kvalitātes datu, lai piemērotu drošu

aktuāro metodi noteiktai apdrošināšanas un pārapdrošināšanas saistību grupai

vai apakšgrupai vai no pārapdrošinātājiem un no īpašam nolūkam dibinātajām

sabiedrībām atgūstamajām summām, apdrošināšanas sabiedrība un

pārapdrošināšanas sabiedrība tehniskās rezerves vislabākās aplēses


79

aprēėināšanai var izmantot atbilstošus tuvinājumus, tajā skaitā arī individuālu

pieeju katra atsevišėa gadījuma novērtēšanai.


izstrādā atbilstošus iekšējos procesus un procedūras un veic to ievērošanas

kontroli, lai nodrošinātu:

1) apdrošināšanas un pārapdrošināšanas līgumiem aprēėinātās tehnisko

rezervju vislabākās aplēses un tās aprēėināšanai izmantoto pieĦēmumu regulāru

salīdzināšanu ar pieredzi;

2) tehnisko rezervju aprēėināšanas procesa dokumentēšanu, lai pēc Finanšu

un kapitāla tirgus komisijas pieprasījuma apdrošināšanas sabiedrība un

pārapdrošināšanas sabiedrība varētu uzskatāmi apliecināt izveidoto tehnisko

rezervju pietiekamību, tehnisko rezervju aprēėināšanai izmantoto aktuāro

metožu piemērotību un datu atbilstību.

(2) Ja apdrošināšanas sabiedrība un pārapdrošināšanas sabiedrība, veicot šā

panta pirmajā daĜā noteikto salīdzinājumu, konstatē sistemātiskas novirzes starp

apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas līgumam aprēėināto tehniskās rezerves

vislabāko aplēsi un atbilstoši pieredzei konstatēto nepieciešamo attiecīgo

lielumu, apdrošināšanas sabiedrība un pārapdrošināšanas sabiedrība atbilstoši

koriăē tehniskās rezerves vislabākās aplēses aprēėināšanai izmantotās aktuārās

metodes un pieĦēmumus.

(3) Finanšu un kapitāla tirgus komisija, konstatējot apdrošināšanas

sabiedrības un pārapdrošināšanas sabiedrības izveidoto tehnisko rezervju

aprēėināšanas neatbilstību šā likuma 106. līdz 117. panta prasībām, ir tiesīga

pieprasīt, lai apdrošināšanas sabiedrība un pārapdrošināšanas sabiedrība

izveidotu tehniskās rezerves lielākā apmērā, lai tās atbilstu šajā likumā

noteiktajām prasībām.

118. pants. (1) Regula Nr. ... nosaka:

1) aktuārās un statistikas metodes tehniskās rezerves vislabākās aplēses

aprēėināšanai;

2) attiecīgo bezriska procentu likmju termiĦstruktūru tehniskās rezerves

vislabākās aplēses aprēėināšanai;

3) apstākĜus, kādos apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības

tehniskās rezerves vislabāko aplēsi un riska rezervi aprēėina atsevišėi, un

apstākĜus un metodes, kādos tehniskās rezerves vislabāko aplēsi un riska rezervi

neaprēėina atsevišėi;


80

4) metodes un pieĦēmumus, ko izmanto riska rezerves aprēėināšanā,

tostarp izmantojamā pašu kapitāla noteikšanu, kas nepieciešams, lai atbalstītu

apdrošināšanas un pārapdrošināšanas saistības, un kapitāla izmaksu likmes

kalibrēšanu;

5) apdrošināšanas un pārapdrošināšanas veidus, atbilstoši kuriem

apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrība, aprēėinot tehniskās rezerves,

segmentē savas apdrošināšanas un pārapdrošināšanas saistības;

6) standartus, kurus ievēro, nodrošinot tehnisko rezervju aprēėinā

izmantoto datu atbilstību, pilnīgumu un precizitāti, un īpašus nosacījumus, kad

tehniskās rezerves visprecīzāko novērtējumu aprēėina, izmantojot tuvinājumus,

tajā skaitā arī individuālu pieeju katra atsevišėa gadījuma novērtēšanai;

7) metodes, kas jāizmanto, aprēėinot šā likuma 115. pantā noteikto

korekciju;

8) vienkāršotas metodes un paĦēmienus tehnisko rezervju aprēėināšanai, lai

nodrošinātu to, ka šā panta pirmās daĜas 1. un 4. punktā noteiktās aktuārās un

statistikas metodes ir pielāgotas apdrošināšanas un pārapdrošināšanas

sabiedrību, tostarp kaptīvās apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrību,

risku raksturam, apjomam un sarežăītībai.

3. nodaĜa

Pašu kapitāls

119. pants. Lai nodrošinātu apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas

sabiedrības finansiālās darbības stabilitāti, apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas

sabiedrības rīcībā pastāvīgi ir izmantojams pašu kapitāls maksātspējas kapitāla

prasības apmērā. Izmantojamā pašu kapitāla aprēėināšanas kārtību nosaka

Finanšu un kapitāla tirgus komisija.

4. nodaĜa

Maksātspējas kapitāla prasība

120. pants. (1) Maksātspējas kapitāla prasību aprēėina saskaĦā ar standarta

formulu vai iekšējo modeli.

(2) Maksātspējas kapitāla prasību aprēėina, pieĦemot, ka apdrošināšanas un

pārapdrošināšanas sabiedrība turpinās savu darbību.


81

(3) Maksātspējas kapitāla prasību kalibrē, lai nodrošinātu, ka vērā Ħemti

visi kvantificējamie riski, kam apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība

ir pakĜauta. Šī prasība attiecas uz pastāvošo komercdarbību, kā arī uz jaunu

komercdarbību, kas sagaidāma turpmāko 12 mēnešu laikā. Attiecībā uz

pastāvošo komercdarbību maksātspējas kapitāla prasība attiecas tikai uz

neparedzamiem zaudējumiem.

(4) Maksātspējas kapitāla prasība atbilst apdrošināšanas vai

pārapdrošināšanas sabiedrības pamata pašu kapitāla riskam pakĜautajai vērtībai,

uz ko attiecas ticamības līmenis 99,5 procentu apjomā viena gada laikā.

(5) Maksātspējas kapitāla prasība attiecas vismaz uz šādiem riskiem:

1) nedzīvības apdrošināšanas parakstīšanas risku;

2) dzīvības apdrošināšanas parakstīšanas risku;

3) veselības apdrošināšanas parakstīšanas risku;

4) tirgus risku;

5) kredītrisku;

6) operacionālo risku.

(6) Šā panta piektās daĜas 6. punktā norādītais operacionālais risks ietver

tiesisko nedrošību, bet neietver riskus, kas izriet no stratēăiskiem lēmumiem, kā

arī reputācijas risku.

(7) Aprēėinot maksātspējas kapitāla prasību, apdrošināšanas vai

pārapdrošināšanas sabiedrība Ħem vērā riska mazināšanas metožu ietekmi, ja

kredītrisks un citi riska veidi, kas izriet no šādu metožu izmantošanas, ir attiecīgi

iekĜauti maksātspējas kapitāla prasībā.

(8) Maksātspējas kapitāla prasības aprēėināšanas kārtību saskaĦā ar

standarta formulu nosaka Finanšu un kapitāla tirgus komisija.

121. pants. (1) Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības

izmantojamais pašu kapitāls ir vismaz tādā apmērā, kas sedz maksātspējas

kapitāla prasību saskaĦā ar pēdējo aprēėinu, kas iesniegts Finanšu un kapitāla

tirgus komisijai.

(2) Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība pastāvīgi kontrolē

izmantojamā pašu kapitāla apmēru un maksātspējas kapitāla prasību. Ja


82

apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības riska profils ievērojami

atšėiras no pieĦēmumiem, kas ir maksātspējas kapitāla prasības pēdējā aprēėina

pamatā, attiecīgā apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība nekavējoties

veic jaunu maksātspējas kapitāla prasības aprēėinu un iesniedz to Finanšu un

kapitāla tirgus komisijai.

(3) Ja pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas rīcībā esošās informācijas

izvērtēšanas ir pamats uzskatīt, ka apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas

sabiedrības riska profils ir ievērojami mainījies kopš dienas, kad iesniegts

pēdējais maksātspējas kapitāla prasības aprēėins, Finanšu un kapitāla tirgus

komisija var pieprasīt attiecīgajai apdrošināšanas un pārapdrošināšanas

sabiedrībai veikt jaunu maksātspējas kapitāla prasības aprēėinu.

(4) Riska profila atšėirības vai izmaiĦas ir uzskatāmas par ievērojamām, ja

maksātspējas kapitāla prasība, kas aprēėināta, pamatojoties uz jauniem

pieĦēmumiem, atšėiras no pēdējās aprēėinātās maksātspējas kapitāla prasības

par 10 procentiem vai vairāk.

122. pants. (1) Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība var

aprēėināt maksātspējas kapitāla prasību, izmantojot pilnu vai daĜēju iekšējo

modeli, kas atbilst Finanšu un kapitāla tirgus komisijas noteikumu prasībām, ja

ir saĦemta Finanšu un kapitāla tirgus komisijas atĜauja.

(2) Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības izmantotais iekšējais

modelis ir pilns iekšējais modelis, ja tas atbilst šā likuma un Finanšu un kapitāla

tirgus komisijas noteikumu prasībām un, izmantojot iekšējo modeli, aprēėinātā

maksātspējas kapitāla prasība atbilst šā likuma 120. pantā noteiktajām prasībām,

un modelis aptver visu apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrību.

Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrību grupas pilnā iekšējā modelī

tiek iekĜautas visas apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības, kuras

iekĜauj grupas maksātspējas kapitāla prasības aprēėinā.

(3) Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības izmantotais iekšējais

modelis ir daĜējs iekšējais modelis, ja tas atbilst šā likuma un Finanšu un

kapitāla tirgus komisijas noteikumu prasībām un to izmanto, lai aprēėinātu tikai

vienu vai vairākus no šādiem lielumiem:

1) pamata maksātspējas kapitāla prasības vienu vai vairākus riska moduĜus

vai apakšmoduĜus, kas noteikti Finanšu un kapitāla tirgus komisijas noteikumos

par maksātspējas kapitāla prasības aprēėināšanas kārtību saskaĦā ar standarta

formulu;

2) kapitāla prasību operacionālajam riskam;


83

3) korekciju, Ħemot vērā tehnisko rezervju un atlikto nodokĜu zaudējumu

segšanas spēju.

(4) Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības daĜēju iekšējo modeli

var izmantot visas apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības vai tikai

vienas vai vairāku nozīmīgu komercdarbības struktūrvienību maksātspējas

kapitāla prasības aprēėinam.

(5) Lai saĦemtu atĜauju pilna vai daĜēja iekšējā modeĜa izmantošanai,

apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība iesniedz Finanšu un kapitāla

tirgus komisijai pieteikumu, kas ietver dokumentāru pierādījumu tam, ka

iekšējais modelis atbilst Finanšu un kapitāla tirgus komisijas noteikumu

prasībām.

(6) Ja pieteikums atĜaujas saĦemšanai attiecas uz daĜēju iekšējo modeli,

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas noteikumu prasības attiecībā uz iekšējo

modeĜu izmantošanas testu, statistiskās kvalitātes standartiem, kalibrēšanas

standartiem, peĜĦas un zaudējumu attiecinājumu, novērtēšanas standartiem un

dokumentēšanas standartiem pielāgo, Ħemot vērā modeĜa ierobežoto

piemērošanas jomu. Pielāgojumus nosaka Eiropas Komisijas Regula.

(7) Šā panta piektajā daĜā noteiktajā pieteikumā norādāmo informāciju,

pievienojamos dokumentus un pieteikuma izskatīšanas kārtību nosaka Eiropas

Komisijas Regula.

(8) Finanšu un kapitāla tirgus komisija sešu mēnešu laikā pēc tam, kad

saĦemts pilnībā aizpildīts pieteikums, kuram pievienoti visi nepieciešamie

dokumenti, pieĦem motivētu lēmumu par pieteikumā minētās atĜaujas

izsniegšanu un nosūta šo lēmumu pieteikuma iesniedzējam.

(9) Finanšu un kapitāla tirgus komisija izsniedz pieteikumā minēto atĜauju,

ja ir pārliecinājusies, ka apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības riska

identifikācijas, novērtēšanas, uzraudzības, vadības un ziĦošanas sistēmas ir

atbilstošas apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības komercdarbībai un

riska profilam un iekšējais modelis atbilst Finanšu un kapitāla tirgus komisijas

noteikumu prasībām.

(10) Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir tiesīga pēc tam, kad izsniegta

atĜauja iekšējā modeĜa izmantošanai, ar motivētu lēmumu pieprasīt

apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībai veikt vienreizēju maksātspējas

kapitāla prasības aprēėinu saskaĦā ar standarta formulu un iesniegt to Finanšu

un kapitāla tirgus komisijai.


84

123. pants. (1) Finanšu un kapitāla tirgus komisija izsniedz atĜauju daĜēja

iekšējā modeĜa izmantošanai tikai pēc tam, kad ir pārliecinājusies, ka iekšējais

modelis atbilst šā likuma 122. panta un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas

noteikumu prasībām, kā arī:

1) apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība ir pienācīgi attaisnojusi

modeĜa ierobežotās piemērošanas jomas iemeslu;

2) ar daĜēju iekšējo modeli aprēėinātā maksātspējas kapitāla prasība

precīzāk atspoguĜo apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības riska

profilu, tai skaitā atbilst maksātspējas kapitāla prasības vispārīgajām prasībām,

kas noteiktas šā likuma 120. pantā;

3) daĜēja iekšējā modeĜa uzbūve atbilst maksātspējas kapitāla prasības

vispārīgajām prasībām, kas noteiktas šā likuma 120. pantā, un to var pilnībā

iekĜaut maksātspējas kapitāla prasības standarta formulā.

(2) Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir tiesīga, izvērtējot pieteikumu

daĜēja iekšējā modeĜa izmantošanas atĜaujas saĦemšanai, pieprasīt attiecīgajai

apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībai iesniegt pārejas plānu modeĜa

piemērošanas jomas paplašināšanai, ja apdrošināšanas un pārapdrošināšanas

sabiedrība ir iesniegusi pieteikumu daĜēja iekšējā modeĜa izmantošanai, kas

attiecas tikai uz:

1) noteikta riska moduĜa atsevišėiem apakšmoduĜiem;

2) apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības nozīmīgām

komercdarbības struktūrvienībām saistībā ar noteikto riska moduli;

3) šīs daĜas 1. un 2. punktu.

(3) Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība pārejas plānā norāda

veidu, izmantojamos līdzekĜus, metodes, sasniedzamo modeĜa piemērošanas

jomu un laika periodu, kādā tā paredzējusi paplašināt modeĜa piemērošanas

jomu ar citiem apakšmoduĜiem vai nozīmīgām komercdarbības

struktūrvienībām, lai nodrošinātu to, ka modelis aptver attiecīgo apdrošināšanas

vai pārapdrošināšanas darījumu dominējošo daĜu saistībā ar šo specifiska riska

moduli.

124. pants. (1) Vienlaikus ar šā likuma 122. panta piektajā daĜā minēto

pieteikumu pilna vai daĜēja iekšējā modeĜa izmantošanas atĜaujas saĦemšanai

apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība iesniedz Finanšu un kapitāla

tirgus komisijai apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības politiku

iekšējā modeĜa izmaiĦu veikšanai. Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas


85

sabiedrības politika iekšējā modeĜa izmaiĦu veikšanai ir uzskatāma par

pieteikuma pilna vai daĜēja iekšējā modeĜa izmantošanas atĜaujas saĦemšanai

sastāvdaĜu. Finanšu un kapitāla tirgus komisija apstiprina apdrošināšanas vai

pārapdrošināšanas sabiedrības politiku iekšējā modeĜa izmaiĦu veikšanai šā

likuma 122. pantā noteiktajā kārtībā.

(2) Iekšējā modeĜa izmaiĦas var tikt veiktas vienīgi saskaĦā ar

apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības politiku iekšējā modeĜa

izmaiĦu veikšanai. Politika iekšējā modeĜa izmaiĦu veikšanai ietver iekšējā

modeĜa un nozīmīgu būtisku un nebūtisku izmaiĦu specifikācijas.

(3) Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība ir tiesīga veikt

būtiskas iekšējā modeĜa izmaiĦas, kā arī izmaiĦas minētajā politikā, ja šā likuma

122. pantā noteiktajā kārtībā saĦemta Finanšu un kapitāla tirgus komisijas

atĜauja.

(4) Nebūtiskām iekšējā modeĜa izmaiĦām nav nepieciešama iepriekšēja

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas atĜauja, ja tās ir izstrādātas saskaĦā ar

apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības politiku iekšējā modeĜa

izmaiĦu veikšanai.

125. pants. (1) Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības vadība

apstiprina pieteikumu Finanšu un kapitāla tirgus komisijai iekšējā modeĜa

apstiprināšanai, kā norādīts šā likuma 122. pantā, kā arī pieteikumu jebkādu

turpmāko šajā modelī veicamo būtisko izmaiĦu apstiprināšanai.

(2) Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības vadība ir atbildīga

par tādu sistēmu ieviešanu apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībā, ar

kurām tiek nodrošināta iekšējā modeĜa pienācīga darbība.

126. pants. Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība, kas ir

saĦēmusi atĜauju iekšējā modeĜa izmantošanai saskaĦā ar šā likuma 122. pantu,

drīkst atsākt maksātspējas kapitāla prasības vai kādas tās daĜas aprēėināšanu

saskaĦā ar standarta formulu vienīgi pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas

atĜaujas saĦemšanas. Lai saĦemtu atĜauju, apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas

sabiedrība iesniedz Finanšu un kapitāla tirgus komisijai motivētu iesniegumu.

127. pants. (1) Ja apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība, kas jau

ir saĦēmusi Finanšu un kapitāla tirgus komisijas atĜauju iekšējā modeĜa

izmantošanai, neizpilda Finanšu un kapitāla tirgus komisijas noteikumu prasības

attiecībā uz izmantošanas testu, statistiskās kvalitātes standartiem, kalibrēšanas

standartiem, peĜĦas un zaudējumu attiecinājumu, iekšējā modeĜa novērtēšanas

standartiem un dokumentēšanas standartiem, tā nekavējoties informē par to

Finanšu un kapitāla tirgus komisiju un iesniedz Finanšu un kapitāla tirgus


86

komisijai plānu, kā tiks atjaunota atbilstība, vai arī motivētu iesniegumu, kurā

pamato, ka neatbilstības ietekme uz maksātspējas kapitāla prasības aprēėina

rezultātu ir nebūtiska.

(2) Ja apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība neievēro šā panta

pirmajā daĜā minēto plānu, tā nekavējoties informē par to Finanšu un kapitāla

tirgus komisiju. Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir tiesīga pieprasīt

apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībai turpmāk veikt maksātspējas

kapitāla prasības aprēėinu saskaĦā ar standarta formulu.

128. pants. Finanšu un kapitāla tirgus komisijai ir tiesības pieprasīt

apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībai izveidot iekšējo modeli vai tā

attiecīgos riska moduĜus maksātspējas kapitāla prasības aprēėināšanai un

nodrošināt to piemērošanu, ja ir pamats uzskatīt, ka maksātspējas kapitāla

prasība, kas aprēėināta saskaĦā ar standarta formulu, nav atbilstoša, jo

apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības riska profils ievērojami

atšėiras no standarta formulas aprēėina pamatā esošajiem pieĦēmumiem.

129. pants. Finanšu un kapitāla tirgus komisija nosaka prasības attiecībā uz

iekšējo modeĜu izmantošanas testu, statistiskās kvalitātes standartiem,

kalibrēšanas standartiem, peĜĦas un zaudējumu attiecinājumu, novērtēšanas

standartiem un dokumentēšanas standartiem.

130. pants. Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir tiesīga pieprasīt

apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībai pārbaudīt savu iekšējo modeli,

izmantojot atbilstošus tipveida portfeĜus un pieĦēmumus, kas balstīti pamatā uz

ārējiem, nevis apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības iekšējiem

datiem, lai apstiprinātu iekšējā modeĜa kalibrēšanu un pārliecinātos, ka tā

specifikācijas atbilst vispārēji pieĦemtajai tirgus praksei.

5. nodaĜa

Minimālā kapitāla prasība

131. pants. (1) Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības rīcībā

pastāvīgi ir izmantojams pamata pašu kapitāls minimālās kapitāla prasības

apmērā.

(2) Izmantojamā pamata pašu kapitāla aprēėināšanas kārtību nosaka

Finanšu un kapitāla tirgus komisija.

132. pants. (1) Minimālās kapitāla prasības aprēėina kārtību nosaka

Eiropas Komisijas Regula.


87

(2) Minimālā kapitāla prasība nevar būt mazāka par 25 procentiem un

lielāka par 45 procentiem no apdrošināšanas sabiedrības vai pārapdrošināšanas

sabiedrības maksātspējas kapitāla prasības, kuru aprēėina saskaĦā ar standarta

formulu vai iekšējo modeli un kurā iekĜauj jebkādu kapitāla palielinājumu, ko

noteikusi Finanšu un kapitāla tirgus komisija saskaĦā ar šā likuma 33. panta

prasībām. Ja apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības minimālā

kapitāla prasība sakrīt ar kādu no minētajiem procentuālajiem ierobežojumiem,

apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība sniedz Finanšu un kapitāla

tirgus komisijai informāciju par tā iemesliem.

(3) Minimālās kapitāla prasības absolūti minimālā vērtība:

1) nedzīvības apdrošināšanas sabiedrībām, tai skaitā kaptīvās

apdrošināšanas sabiedrībām, kas veic apdrošināšanu vienā vai vairākos šā

likuma 1. pielikuma 10., 11., 12., 13., 14., un 15. punktā minētajos nedzīvības

apdrošināšanas veidos, ir 3,2 miljonu euro ekvivalents, kas pārrēėināts latos pēc

Latvijas Bankas noteiktā kursa, bet pārējām nedzīvības apdrošināšanas

sabiedrībām, tai skaitā kaptīvās apdrošināšanas sabiedrībām, — 2,2 miljonu euro

ekvivalents, kas pārrēėināts latos pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa;

2) dzīvības apdrošināšanas sabiedrībām, tai skaitā kaptīvās apdrošināšanas

sabiedrībām, kas saĦēmušas licenci dzīvības apdrošināšanai, ir 3,2 miljonu euro

ekvivalents, kas pārrēėināts latos pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa;

3) pārapdrošināšanas sabiedrībām ir 3,2 miljonu euro ekvivalents, kas

pārrēėināts latos pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa, bet kaptīvās

pārapdrošināšanas sabiedrībām — 1 miljona euro ekvivalents, kas pārrēėināts

latos pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa;

4) apdrošināšanas sabiedrībām, kas vienlaikus veic gan dzīvības, gan

nedzīvības apdrošināšanu, ir šā panta 1. un 2. punktā minētās minimālās kapitāla

prasības absolūti minimālo vērtību summa.

(4) Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība veic minimālās

kapitāla prasības aprēėinu vismaz reizi ceturksnī un iesniedz to Finanšu un


(5) Šā panta trešajā daĜā noteiktā minimālās kapitāla prasības absolūti

minimālā vērtība, kas izteikta euro, tiek pārskatīta reizi piecos gados un

indeksēta, ja saskaĦā ar statistikas biroja "Eurostat" sniegto informāciju patēriĦa

cenu indekss Eiropas Ekonomikas zonas valstīs no 2012. gada 31. oktobra līdz

pārskatīšanas brīdim ir pieaudzis par pieciem procentiem vai vairāk. Minimālās

kapitāla prasības absolūti minimālās vērtības palielinājuma summa tiek


88

noapaĜota uz augšu līdz tuvākajiem 100 000 euro. Lēmumu par indeksācijas

veikšanu un minimālās kapitāla prasības absolūti minimālās vērtības

palielinājuma apjomu attiecīgajā gadā paziĦo Eiropas Komisija.

6. nodaĜa

Ieguldījumi

133. pants. Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrība visus savus

aktīvus iegulda, ievērojot piesardzības principu un saskaĦā ar šā likuma 134.,

135. un 136. pantā noteikto.

134. pants. (1) Visu ieguldījumu portfeli apdrošināšanas un

pārapdrošināšanas sabiedrība iegulda tikai tādos aktīvos un finanšu

instrumentos, kuru riskus attiecīgā sabiedrība var pienācīgi identificēt, izmērīt,

uzraudzīt, vadīt, kontrolēt un par tiem ziĦot, kā arī Ħemot vērā tās maksātspējas

vispārējās vajadzības saskaĦā ar šā likuma 64. panta otrās daĜas 1. punktā

noteikto.

(2) Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības vadība izstrādā un

apstiprina apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības ieguldījumu

veidošanas politiku un procedūru un ir atbildīga par šīs politikas un procedūras

ievērošanu. Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības vadība ne retāk kā

reizi gadā pārskata ieguldījumu veidošanas procedūru, saskaĦojot to pa

ieguldījumu veidiem, ăeogrāfisko izvietojumu, darījumu partneriem, finanšu

instrumentu regulētiem un neregulētiem tirgiem un nekustamā īpašuma tirgiem.

Pirms darījumiem ar atvasinātajiem finanšu instrumentiem apdrošināšanas un

pārapdrošināšanas sabiedrības vadība izstrādā un apstiprina atvasināto finanšu

instrumentu izmantošanas politiku un procedūru, kas saskaĦota ar

apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības pamatdarbību, tās ieguldījumu

veidošanas kārtību un atbilstošo risku pārvaldību.

(3) Visus ieguldījumus, it īpaši tos, kuri sedz minimālo kapitāla prasību un

maksātspējas kapitāla prasību, iegulda, nodrošinot visa ieguldījumu portfeĜa

drošību, kvalitāti, likviditāti un rentabilitāti. Turklāt šādus ieguldījumus izvieto

tā, lai būtu nodrošināta to pieejamība.

(4) Tehnisko rezervju segumam izmantotos aktīvus iegulda atbilstoši

apdrošināšanas un pārapdrošināšanas saistību veidam un līguma termiĦam.

Minētos aktīvus iegulda saskaĦā ar visu apdrošinājuma Ħēmēju un labuma

guvēju interesēm, Ħemot vērā apdrošināšanas līgumā ietvertos nosacījumus.


89

(5) Interešu konflikta gadījumā apdrošināšanas sabiedrība vai persona, kas

pārvalda tās ieguldījumu portfeli, nodrošina, ka ieguldījums ir veikts

apdrošinājuma Ħēmēju un labuma guvēju interesēs.

135. pants. Dzīvības apdrošināšanas līguma, kurā ieguldījumu risku

uzĦemas apdrošinājuma Ħēmējs, tehnisko rezervju segumam piemēro šajā pantā

noteiktās prasības:

1) ja dzīvības apdrošināšanas līgums, kurā ieguldījumu risku uzĦemas

apdrošinājuma Ħēmējs, piesaistīts atvērto ieguldījumu fondu (tiem pielīdzināmu

kopējo ieguldījumu uzĦēmumu) ieguldījumu apliecībām (daĜām) vai

apdrošināšanas sabiedrības vai pārapdrošināšanas sabiedrības speciāli šim

mērėim izveidotam nodalītu aktīvu kopumam, kas parasti sadalīts nosacītās

daĜās, uz šāda līguma tehnisko rezervju segumu attiecina aktīvus, kas iespējami

cieši piesaistīti šīm apliecībām (daĜām) vai šiem aktīviem;

2) ja dzīvības apdrošināšanas līgums, kurā ieguldījumu risku uzĦemas

apdrošinājuma Ħēmējs, piesaistīts akciju indeksam vai citam šā panta 1. punktā

neparedzētam aprēėina lielumam, uz šāda līguma tehnisko rezervju segumu

attiecina aktīvus, kuru vērtības izmaiĦas ir cieši piesaistītas akciju indeksa vai

cita aprēėina lieluma vērtības izmaiĦām, kuriem piemīt attiecīgs nodrošinājums

un tirgojamība un kuri iespējami tuvu atbilst tiem, kuri ir attiecīgās atsauces

vērtības pamatā;

3) ja šā panta 1. un 2. punktā minētie līgumi ietver nosacījumus par

ieguldījumu ienesīguma garantiju vai kādu citu garantētu apdrošinājuma Ħēmēju

ieguvumu, uz šādu līgumu tehnisko rezervju segumu attiecina šā likuma 137.

panta prasības.

136. pants. Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības ieguldījumi,

izĦemot šā likuma 135. pantā minētos, atbilst šādām prasībām:

1) ieguldījumi ir daudzveidīgi un pietiekami izkliedēti un Ĝauj

apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībai adekvāti reaăēt uz mainīgiem

ekonomiskajiem apstākĜiem, jo īpaši saistībā ar finanšu tirgus un nekustamā

īpašuma tirgus attīstību vai saistībā ar lielām katastrofām. Apdrošināšanas un

pārapdrošināšanas sabiedrība novērtē nepastāvīgu tirgus izmaiĦu ietekmi uz

savu aktīvu vērtību un tos diversificē ar mērėi mazināt šādu izmaiĦu negatīvo

ietekmi;

2) atvasināto finanšu instrumentu izmantošana ir pieĜaujama tikai tad, ja tie

veicina risku samazināšanu vai veicina efektīvāku ieguldījumu portfeĜa pārvaldi.

Atvasinātos finanšu instrumentus novērtē piesardzīgi, kopējā novērtējumā Ħemot

vērā to aktīvu vērtību, ar kuriem attiecīgais atvasinātais finanšu instruments ir


90

saistīts. Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrība izvairās no pārmērīga

riska uzĦemšanās attiecībā uz vienu darījuma partneri un darījumiem ar

atvasinātajiem finanšu instrumentiem;

3) ieguldījumus un aktīvus, kas netiek tirgoti regulētā tirgū, uztur

piesardzīgā līmenī;

4) ieguldījumus pienācīgi diversificē, lai nepieĜautu pārmērīgu atkarību no

kāda viena konkrēta aktīva, emitenta vai komercsabiedrību grupas un nepieĜautu

ieguldījumu portfeĜa kopējā riska uzkrāšanu. Ieguldījumi aktīvos, ko emitējis

viens emitents vai emitenti, kas pieder vienai grupai, nedrīkst pakĜaut

apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrību pārmērīgai riska koncentrācijai.

137. pants. Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrība nedrīkst tieši

vai netieši izsniegt aizdevumu pašu izlaisto akciju vai daĜu vai ar apdrošināšanas

sabiedrību un pārapdrošināšanas sabiedrību saistīto personu izlaisto akciju vai

daĜu iegādei, kā arī pieĦemt par saistību nodrošinājumu pašu akcijas vai daĜas.

138. pants. Ăeogrāfisko izvietojumu aktīviem, kas veido atgūstamās

summas no pārapdrošināšanas līgumiem, kas noslēgti ar apdrošināšanas vai

pārapdrošināšanas sabiedrību, dalībvalsts apdrošinātāju vai pārapdrošinātāju un

nedalībvalsts apdrošinātāju vai pārapdrošinātāju, ja šādu komercsabiedrību

maksātspējas uzraudzības režīms atbilst Eiropas Komisijas regulā noteiktajiem

kritērijiem attiecībā uz uzraudzības režīmu līdzvērtību, apdrošināšanas vai

pārapdrošināšanas sabiedrība nodrošina saskaĦā ar ieguldījumu veidošanas

politiku un procedūru.

139. pants. Ja pārapdrošinātājs ir apdrošināšanas un pārapdrošināšanas

sabiedrība vai dalībvalsts apdrošinātājs un pārapdrošinātājs, tad nenopelnīto

prēmiju un atlikto apdrošināšanas atlīdzības prasību tehnisko rezervju segumu ar

aktīviem nodrošina neto tehnisko rezervju apmērā.

140. pants. (1) Ieguldījumu riska identifikācijai, mērīšanai, uzraudzībai,

pārvaldībai un ziĦošanai apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrība

piemēro Eiropas Komisijas Regulā ....noteikto.

(2) Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrība var veikt ieguldījumus

vērtspapīros un citos finanšu instrumentos, kuru pamatā ir pārstrukturēti

aizdevumi, tikai ievērojot Eiropas Komisijas Regulā ....noteiktās prasības.

VII sadaĜa

Apdrošināšanas sabiedrības vai pārapdrošināšanas sabiedrības finansiālā

stāvokĜa pasliktināšanās un kritisks finansiālais stāvoklis


91

141. pants. Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrība izstrādā

procedūru, kurā noteikta kārtība, kā apdrošināšanas un pārapdrošināšanas

sabiedrība identificē finanšu stāvokĜa pasliktināšanos un kā par to informē

Finanšu un kapitāla tirgus komisiju.

142. pants. (1) Ja apdrošināšanas sabiedrība vai pārapdrošināšanas

sabiedrība nav izpildījusi šā likuma un citu normatīvo aktu prasības attiecībā uz

tehnisko rezervju izveidošanu un aprēėināšanas metodēm, Finanšu un kapitāla

tirgus komisija, par savu nodomu iepriekš paziĦojot tās dalībvalsts uzraudzības

iestādēm, kurā apdrošināšanas komersantam vai pārapdrošināšanas

komersantam ir filiāle vai kurā apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas

komersants sniedz apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas pakalpojumus

(iesaistītā dalībvalsts), drīkst apdrošināšanas sabiedrībai vai pārapdrošināšanas

sabiedrībai aizliegt brīvi rīkoties ar tās aktīviem.

(2) Finanšu un kapitāla tirgus komisija norāda, uz kuriem aktīviem šā panta

pirmajā daĜā noteiktie pasākumi attiecas.


nekavējoties informē Finanšu un kapitāla tirgus komisiju, tiklīdz tā konstatē, ka

neizpilda maksātspējas kapitāla prasību, vai ja pastāv risks, ka turpmākajos trīs

mēnešos iespējama maksātspējas kapitāla prasības neizpildes iestāšanās.

(2) Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība divu mēnešu laikā pēc

tam, kad ir konstatējusi, ka neizpilda maksātspējas kapitāla prasību, iesniedz

saskaĦošanai Finanšu un kapitāla tirgus komisijai plānu izmantojamā pašu

kapitāla atjaunošanai līdz maksātspējas kapitāla prasībai.

(3) Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība veic visus

nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka sešu mēnešu laikā pēc tam, kad

konstatēta maksātspējas kapitāla prasības neizpilde, apdrošināšanas vai

pārapdrošināšanas sabiedrība atjauno izmantojamo pašu kapitālu līdz

maksātspējas kapitāla prasības apmēram.

(4) Finanšu un kapitāla tirgus komisija šā panta trešajā daĜā norādīto

termiĦu ir tiesīga pagarināt par trim mēnešiem.

(5) Ārkārtēja finanšu tirgus krituma gadījumā Finanšu un kapitāla tirgus

komisija šā panta trešajā daĜa norādīto termiĦu ir tiesīga pagarināt uz noteiktu

laika periodu, Ħemot vērā konkrētā gadījuma apstākĜus.

(6) Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir pagarinājusi termiĦu saskaĦā ar

šā panta piekto daĜu, tad apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība ik pēc


92

trim mēnešiem iesniedz Finanšu un kapitāla tirgus komisijai ziĦojumu par

veiktajiem pasākumiem izmantojamā pašu kapitāla atjaunošanai līdz

maksātspējas kapitāla prasības apmēram vai riska samazināšanai, lai nodrošinātu

maksātspējas kapitāla prasības izpildi.

(7) Šā panta piektajā daĜā noteikto termiĦa pagarinājumu Finanšu un

kapitāla tirgus komisija atceĜ, ja no šā panta sestajā daĜā noteiktā ziĦojuma izriet,

ka par laika periodu no dienas, kad konstatēta neatbilstība maksātspējas kapitāla

prasībai, līdz ziĦojuma iesniegšanai nav bijis būtisks uzlabojums izmantojamā

pašu kapitāla atjaunošanai līdz maksātspējas kapitāla prasības apmēram vai riska

samazināšanai, lai nodrošinātu maksātspējas kapitāla prasības izpildi.

(8) Ja, iestājoties šā panta pirmajā daĜā noteiktajam gadījumam, Finanšu un

kapitāla tirgus komisija uzskata, ka apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas

sabiedrības finansiālā situācija turpinās pasliktināties, Finanšu un kapitāla tirgus

komisija var ierobežot vai aizliegt apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas

sabiedrībai brīvi rīkoties ar tās aktīviem.

(9) Finanšu un kapitāla tirgus komisija informē iesaistīto dalībvalstu

uzraudzības iestādes, kuru teritorijā apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas

sabiedrība veic apdrošināšanu vai pārapdrošināšanu, par visiem pasākumiem,

kādus tā saskaĦā ar šā panta astoto daĜu veikusi attiecībā uz apdrošināšanas vai

pārapdrošināšanas sabiedrību, un pieprasa, lai tās piemēro apdrošināšanas vai

pārapdrošināšanas sabiedrībai tādus pašus pasākumus iesaistītās dalībvalsts

teritorijā.

(10) Finanšu un kapitāla tirgus komisija norāda, uz kuriem aktīviem šā

panta astotajā daĜā noteiktie pasākumi attiecas.


nekavējoties informē Finanšu un kapitāla tirgus komisiju, tiklīdz tā konstatē, ka

izmantojamais pamata pašu kapitāls ir mazāks par minimālo kapitāla prasību,

vai ja pastāv risks, ka turpmākajos trīs mēnešos iespējama minimālā kapitāla

prasības neizpildes iestāšanās.

(2) Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība viena mēneša laikā

pēc tam, kad ir iestājies šā panta pirmajā daĜā noteiktais gadījums, iesniedz

saskaĦošanai Finanšu un kapitāla tirgus komisijai plānu izmantojamā pamata

pašu kapitāla atjaunošanai līdz minimālā kapitāla prasības apmēram. Plānā

paredz, ka apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība trīs mēnešu laikā no

dienas, kad konstatēta šā panta pirmajā daĜā noteiktā neatbilstība, atjauno

izmantojamo pamata pašu kapitālu līdz minimālā kapitāla prasības apmēram vai

samazina risku, nodrošinot minimālā kapitāla prasības izpildi.


93

(3) Iestājoties šā panta pirmajā daĜā noteiktajam gadījumam, Finanšu un

kapitāla tirgus komisija var ierobežot vai aizliegt apdrošināšanas vai

pārapdrošināšanas sabiedrībai brīvi rīkoties ar tās aktīviem.

(4) Finanšu un kapitāla tirgus komisija informē to iesaistīto dalībvalstu

uzraudzības iestādes, kuru teritorijā apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas

sabiedrība veic apdrošināšanu vai pārapdrošināšanu, par visiem pasākumiem,

kādus tā saskaĦā ar šā panta trešo daĜu veikusi attiecībā uz apdrošināšanas vai

pārapdrošināšanas sabiedrību, un pieprasa, lai tās piemēro apdrošināšanas vai

pārapdrošināšanas sabiedrībai tādus pašus pasākumus iesaistītās dalībvalsts

teritorijā.

(5) Finanšu un kapitāla tirgus komisija norāda, uz kuriem aktīviem šā panta

trešajā daĜā noteiktie pasākumi attiecas.

145. pants. Finanšu un kapitāla tirgus komisija, saĦēmusi no dalībvalsts

uzraudzības iestādes pieprasījumu aizliegt vai ierobežot brīvu rīcību ar

dalībvalsts apdrošinātāja vai pārapdrošinātāja aktīviem Latvijas Republikā,

saskaĦā ar normatīvajiem aktiem veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu

attiecīgos aizliegumus vai ierobežojumus brīvai rīcībai ar tiem aktīviem, kuriem

dalībvalsts uzraudzības iestāde ir lūgusi piemērot brīvas rīcības aizliegumu vai

ierobežojumu.

146. pants. (1) Finanšu un kapitāla tirgus komisija, pamatojoties uz

iesniegtajiem finanšu pārskatiem un pārbaužu rezultātiem, var pieprasīt

apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībai iesniegt šā likuma 143. panta

otrajā daĜā vai 144. panta otrajā daĜā noteikto plānu.

(2) Ja apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības finansiālā situācija

pasliktinās un ir apdraudēta no apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas līgumiem

izrietošo apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības saistību izpilde vai ja

apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība nav iesniegusi Finanšu un

kapitāla tirgus komisijai šā likuma 143. panta otrajā daĜā vai 144. panta otrajā

daĜā noteikto plānu, Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir tiesīga veikt jebkādus

nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu apdrošināto interešu aizsardzību,

Ħemot vērā konkrētā gadījuma apstākĜus.

147. pants. (1) Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības vadība ir

atbildīga par šā likuma 143. panta otrajā daĜā un 144. panta otrajā daĜā noteikto

plānu savlaicīgu izstrādi un izpildi.

(2) Šā likuma 143. panta otrajā daĜā un 144. panta otrajā daĜā noteiktajā

plānā norāda vismaz šādu informāciju:


94

1) plānotos ar darbību saistītos izdevumus (administratīvos un klientu

piesaistīšanas izdevumus);

2) apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības plānotos ieĦēmumus

par veikto apdrošināšanu, pārapdrošināšanu, cedēto pārapdrošināšanu un

retrocesiju un ar tām saistītās izmaksas;



periodā;

4) no apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izrietošo saistību izpildes,

maksātspējas kapitāla prasības izpildes un minimālā kapitāla prasības izpildes

nodrošināšanai nepieciešamos plānotos finanšu avotus;

5) cedētās pārapdrošināšanas un retrocesijas programmu;

6) veicamos pasākumus un to izpildes termiĦus.

(3) Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir pieprasījusi apdrošināšanas vai

pārapdrošināšanas sabiedrībai veikt šā likuma 143. panta otrajā daĜā un 144.

panta otrajā daĜā noteiktā plāna izstrādi, Finanšu un kapitāla tirgus komisija

nepieĦem lēmumu par šā likuma 34. panta trešajā daĜā noteiktās atĜaujas

izsniegšanu, kamēr Finanšu un kapitāla tirgus komisija uzskata, ka apdrošināto

tiesības vai pārapdrošināšanas sabiedrības līgumsaistības ir apdraudētas.

148. pants. Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības pienākums

ir informēt Finanšu un kapitāla tirgus komisiju par visiem apstākĜiem, kuri var

būtiski ietekmēt apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības turpmāko

darbību.

149. pants. (1) Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir tiesīga anulēt

izsniegto apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas licenci, ja apdrošināšanas vai

pārapdrošināšanas sabiedrība:

1) nav uzsākusi apdrošināšanu vai pārapdrošināšanu 12 mēnešu laikā no

apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas licences saĦemšanas dienas;

2) ir pārtraukusi apdrošināšanu vai pārapdrošināšanu uz laiku, kas ir ilgāks

par sešiem mēnešiem;

3) atsakās no apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas licences;


95

4) pārkāpj šo likumu, saskaĦā ar to izdotos Finanšu un kapitāla tirgus

komisijas normatīvos noteikumus un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas

rīkojumus vai neievēro apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas licences

nosacījumus;

5) būtiski pārkāpj citus likumus un normatīvos aktus, kas regulē

komercdarbību;

6) nespēj izpildīt no apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas līgumiem

izrietošās saistības;

7) apdrošināšanas sabiedrība vairāk nekā divus mēnešus pēc Finanšu un

kapitāla tirgus komisijas brīdinājuma par licences anulēšanu izteikšanas

labprātīgi un pilnā apmērā nav veikusi maksājumus Apdrošināto aizsardzības

fondā;

8) tiek likvidēta.

(2) Finanšu un kapitāla tirgus komisija anulē izsniegto apdrošināšanas vai

pārapdrošināšanas licenci, ja apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība

neievēro minimālā kapitāla prasību un Finanšu un kapitāla tirgus komisija

uzskata, ka plāns izmantojamā pamata pašu kapitāla atjaunošanai līdz

minimālajai kapitāla prasībai ir nepārprotami neatbilstīgs, vai apdrošināšanas vai

pārapdrošināšanas sabiedrība neievēro minēto plānu trīs mēnešu laikā pēc tam,

kad konstatēta neatbilstība minimālajai kapitāla prasībai.

(3) Finanšu un kapitāla tirgus komisija sniedz iesaistītās dalībvalsts

uzraudzības iestādei informāciju par apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas

licences anulēšanu.

(4) Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir saĦēmusi informāciju no

dalībvalsts uzraudzības iestādes par to, ka šī iestāde dalībvalsts apdrošinātājam

vai pārapdrošinātājam anulējusi apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas licenci,

Finanšu un kapitāla tirgus komisija veic visus nepieciešamos pasākumus, kas

liedz attiecīgajam dalībvalsts apdrošinātājam vai pārapdrošinātājam Latvijas

Republikā slēgt jaunus apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas līgumus,

izmantojot tiesības dibināt filiāli vai, ja tiek ievērots pakalpojumu sniegšanas

brīvības princips, sniegt apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas pakalpojumus,

neatverot filiāli.


apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas licences anulēšanu tiek pārsūdzēts,



96

150. pants. (1) Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir konstatējusi

apstākĜus, kas Ĝauj lemt par apdrošināšanas licences anulēšanu, tā var pieĦemt

motivētu lēmumu par apdrošināšanas licences darbības apturēšanu.

(2) Apdrošināšanas licences darbības apturēšanas termiĦš nevar būt ilgāks

par sešiem mēnešiem.

(3) Apdrošināšanas sabiedrība nedrīkst slēgt jaunus līgumus, palielināt

apdrošināšanas summas un pagarināt apdrošināšanas līgumus tajā

apdrošināšanas veidā, kura veikšanai izsniegtās apdrošināšanas licences darbība

ir apturēta, bet turpina pildīt spēkā esošos apdrošināšanas līgumus.


apdrošināšanas licences darbības apturēšanu tiek pārsūdzēts, pārsūdzēšana

neaptur tā izpildi.

151. pants. (1) Finanšu un kapitāla tirgus komisija var anulēt

apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas licenci vienam vai vairākiem

apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas veidiem. Ja apdrošināšanas vai

pārapdrošināšanas licence tiek anulēta, apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas

sabiedrība nedrīkst slēgt jaunus apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas līgumus

attiecīgajā apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas veidā, mainīt spēkā esošo

apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas līgumu nosacījumus vai pagarināt to

darbības termiĦus, bet turpina pildīt no apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas

līgumiem izrietošās saistības.

(2) Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība ir likvidējama, ja tiek

anulēta apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas licence visiem tās veiktajiem

apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas veidiem, izĦemot gadījumu, kad

apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība reorganizācijas ceĜā vai bez

reorganizācijas veikšanas tiek pārveidota par juridisko personu, kas neveic

apdrošināšanu vai pārapdrošināšanu. Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas

sabiedrību reorganizācijas ceĜā vai bez reorganizācijas veikšanas drīkst

pārveidot par juridisko personu, kas neveic apdrošināšanu vai pārapdrošināšanu,

tikai ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas atĜauju.

(3) Gadījumā, kad apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrību

paredzēts pārveidot par juridisko personu, kas neveic apdrošināšanu vai

pārapdrošināšanu, Finanšu un kapitāla tirgus komisija atĜauju izsniedz, ja

apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība ir izpildījusi visas no

apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas līgumiem izrietošās saistības.


97

152. pants. (1) Finanšu un kapitāla tirgus komisija, apturot vai anulējot

apdrošināšanas licenci, ir tiesīga ierobežot apdrošināšanas sabiedrības darbības

ar tās aktīviem, izmaksu veikšanu un jaunu saistību uzĦemšanos.

(2) Finanšu un kapitāla tirgus komisija nekavējoties paziĦo apdrošināšanas

sabiedrībai par izsniegtās apdrošināšanas licences anulēšanu vai tās darbības

apturēšanu.

(3) Lēmumu par izsniegtās apdrošināšanas licences anulēšanu vai tās

darbības apturēšanu apdrošināšanas sabiedrība var pārsūdzēt tiesā mēneša laikā

pēc tā saĦemšanas.

(4) Finanšu un kapitāla tirgus komisija nekavējoties publicē laikrakstā

"Latvijas Vēstnesis" paziĦojumu par izsniegtās apdrošināšanas vai

pārapdrošināšanas licences anulēšanu vai tās darbības apturēšanu.

(5) Finanšu un kapitāla tirgus komisija turpina uzraudzīt apdrošināšanas

sabiedrību līdz pilnīgai apdrošināšanas saistību izpildei vai līdz apdrošināšanas

sabiedrības pasludināšanai par maksātnespējīgu.

(6) Šā panta nosacījumus piemēro arī pārapdrošināšanas licences

anulēšanas gadījumā.

153. pants. Ja apdrošināšanas sabiedrība tiek izslēgta vai izstājas no

Latvijas TransportlīdzekĜu apdrošinātāju biroja vai tam analogas organizācijas

dalībvalstī, Finanšu un kapitāla tirgus komisija aizliedz apdrošināšanas

sabiedrībai nodarboties ar sauszemes transportlīdzekĜu īpašnieku civiltiesiskās

atbildības obligāto apdrošināšanu.

VIII sadaĜa

Tiesības atvērt filiāli un tiesības veikt apdrošināšanu, izmantojot

pakalpojumu sniegšanas brīvību

1. nodaĜa

Apdrošināšanas komersanta filiāles atvēršana

154. pants. (1) Apdrošināšanas sabiedrība, kura vēlas atvērt filiāli

dalībvalstī, pirms filiāles atvēršanas par to rakstveidā paziĦo Finanšu un kapitāla

tirgus komisijai.

(2) Apdrošināšanas sabiedrība paziĦojumā par filiāles atvēršanu ietver šādu

informāciju:

1) dalībvalsti, kurā apdrošināšanas sabiedrība plāno atvērt filiāli;


98

2) darbības plānu trim gadiem, kurā iekĜauta vismaz informācija par

piedāvātajiem pakalpojumiem un filiāles organizatorisko struktūru;

3) ziĦas par apdrošināšanas sabiedrības filiāles vadītāju (personu, kura,

pieĦemot būtiskus lēmumus filiāles vārdā, rada apdrošināšanas sabiedrībai

civiltiesiskas saistības);

4) apdrošināšanas sabiedrības filiāles adresi dalībvalstī (adresi, kura

izmantojama informācijas nosūtīšanai un saĦemšanai vai saziĦai ar filiāles

vadītāju);

5) ja apdrošināšanas sabiedrība plāno veikt transportlīdzekĜu īpašnieku

civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu, tā paziĦojumā papildus ietver

šādu informāciju:

a) apdrošināšanas sabiedrības pārstāvi, kurš pilnvarots pieĦemt lēmumus

par apdrošināšanas atlīdzību izmaksu, un viĦa adresi dalībvalstī,

b) apliecinājumu, ka apdrošināšanas sabiedrība ir dalībvalsts

transportlīdzekĜu biroja vai tam analogas organizācijas un attiecīgā garantijas

fonda dalībniece.

(3) Izdarot grozījumus šā panta otrās daĜas 2., 3. un 4. punktā minētajā

informācijā, apdrošināšanas sabiedrība ne vēlāk kā 30 dienas pirms attiecīgo

grozījumu izdarīšanas par to rakstveidā informē Finanšu un kapitāla tirgus

komisiju un filiāles dalībvalsts uzraudzības iestādi, lai Finanšu un kapitāla tirgus

komisija un filiāles dalībvalsts uzraudzības iestāde varētu izpildīt šā likuma 155.

pantā noteiktos pienākumus.

(4) Šā panta nosacījumi attiecas uz jebkuru apdrošināšanas sabiedrības

pastāvīgu darbību dalībvalstī, ja tā tiek veikta ar dalībvalstī izveidota biroja, ko

vada apdrošināšanas sabiedrības personāls vai neatkarīga persona, kurai

apdrošināšanas sabiedrība piešėīrusi pastāvīgas pilnvaras rīkoties

apdrošināšanas sabiedrības vārdā, starpniecību.

155. pants. (1) Finanšu un kapitāla tirgus komisija triju mēnešu laikā pēc

visas šā likuma 154. panta otrajā daĜā minētās informācijas saĦemšanas par to

informē filiāles dalībvalsts uzraudzības iestādi un apdrošināšanas sabiedrību,

paziĦojumā ietverot apliecinājumu, ka apdrošināšanas sabiedrība izpilda

maksātspējas kapitāla prasību un minimālo kapitāla prasību, izĦemot šā panta

otrajā daĜā noteiktos gadījumus.


99

(2) Finanšu un kapitāla tirgus komisija šā panta pirmajā daĜā minēto

informāciju nenosūta dalībvalsts uzraudzības iestādei šādos gadījumos:

1) apdrošināšanas sabiedrības iesniegtie dokumenti satur nepatiesas vai

nepilnīgas ziĦas;

2) apdrošināšanas sabiedrības pārvaldes sistēma neĜauj nodrošināt Latvijas

Republikas normatīvajiem aktiem atbilstošu filiāles uzraudzību;

3) apdrošināšanas sabiedrības filiāles vadītājs (persona, kura, pieĦemot

būtiskus lēmumus filiāles vārdā, rada apdrošināšanas sabiedrībai civiltiesiskas

saistības) neatbilst šā likuma 57. un 58. panta prasībām;

4) apdrošināšanas sabiedrības izmantojamais pašu kapitāls neatbilst

maksātspējas kapitāla prasībai vai izmantojamais pamata pašu kapitāls neatbilst

minimālajai kapitāla prasībai;

5) nav novērsti Finanšu un kapitāla tirgus komisijas konstatētie pārkāpumi.

(3) Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija nolemj nesniegt šā panta pirmajā

daĜā minēto informāciju filiāles dalībvalsts uzraudzības iestādei, tā triju mēnešu

laikā pēc visas likumā minētās informācijas saĦemšanas nosūta apdrošināšanas

sabiedrībai attiecīgo lēmumu.

(4) Filiāles dalībvalsts uzraudzības iestāde divu mēnešu laikā pēc Finanšu

un kapitāla tirgus komisijas paziĦojuma saĦemšanas informē Finanšu un

kapitāla tirgus komisiju par sabiedrības intereses aizsargājošajos likumos

ietvertajām prasībām, kuras jāievēro, sniedzot apdrošināšanas pakalpojumus

filiāles dalībvalstī. Finanšu un kapitāla tirgus komisija nekavējoties rakstveidā

informē apdrošināšanas sabiedrību par filiāles dalībvalsts sniegto informāciju.

(5) Pēc šā panta ceturtajā daĜā minētās informācijas saĦemšanas vai pēc tajā

minētā termiĦa beigām apdrošināšanas sabiedrība var atvērt filiāli dalībvalstī un

uzsākt apdrošināšanas pakalpojumu sniegšanu.

156. pants. (1) Apdrošināšanas sabiedrība atver filiāli nedalībvalstī tikai

pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas atĜaujas saĦemšanas.

(2) Lai saĦemtu atĜauju filiāles atvēršanai nedalībvalstī, apdrošināšanas

sabiedrība iesniedz Finanšu un kapitāla tirgus komisijai iesniegumu par filiāles

atvēršanu, kurā norāda:

1) filiāles adresi nedalībvalstī (adresi, kura izmantojama informācijas

nosūtīšanai un saĦemšanai);


100

2) ziĦas par filiāles vadītāju saskaĦā ar šā likuma 57. un 58. pantā

noteiktajām prasībām;

3) filiāles organizatorisko struktūru;

4) darbības plānu pirmajiem trim gadiem.

(3) Finanšu un kapitāla tirgus komisija iesniegumu par atĜauju filiāles

atvēršanai nedalībvalstī izskata un lēmumu pieĦem 30 dienu laikā pēc visu

likumā noteikto, atbilstoši normatīvajos aktos minētajām prasībām noformēto

dokumentu saĦemšanas.

(4) Finanšu un kapitāla tirgus komisija neizsniedz atĜauju filiāles atvēršanai

nedalībvalstī šādos gadījumos:


nepilnīgas ziĦas;

2) apdrošināšanas sabiedrības pārvaldes sistēma neĜauj nodrošināt Latvijas

Republikas normatīvajiem aktiem atbilstošu filiāles uzraudzību;

3) filiāles vadītājs neatbilst šā likuma 57. un 58. pantā noteiktajām

prasībām;

4) nedalībvalsts likumi vai citi normatīvie akti ierobežo Finanšu un kapitāla

tirgus komisiju veikt uzraudzības funkcijas;

5) Finanšu un kapitāla tirgus komisija no tās neatkarīgu apstākĜu dēĜ nav

noslēgusi sadarbības un informācijas apmaiĦas līgumu ar nedalībvalsts

apdrošinātāja uzraudzības institūciju;




7) nav novērsti Finanšu un kapitāla tirgus komisijas konstatētie pārkāpumi.

(5) Izdarot grozījumus šā panta otrās daĜas 1., 2. un 4. punktā minētajā

informācijā, apdrošināšanas sabiedrība ne vēlāk kā 30 dienas pirms attiecīgo

grozījumu izdarīšanas par to rakstveidā informē Finanšu un kapitāla tirgus

komisiju. Finanšu un kapitāla tirgus komisija iesniegumu par grozījumu

izdarīšanu izskata un lēmumu pieĦem mēneša laikā pēc visu nepieciešamo

dokumentu saĦemšanas.


101

(6) Finanšu un kapitāla tirgus komisija šā panta piektajā daĜā noteikto

lēmumu nosūta apdrošināšanas sabiedrībai. Ja Finanšu un kapitāla tirgus

komisija atsaka izsniegt atĜauju vai nepiekrīt apdrošināšanas sabiedrības

iesniegtajiem grozījumiem, tā lēmumā norāda atteikuma iemeslu.

157. pants. (1) Lai dalībvalsts apdrošinātāja filiāle varētu uzsākt

apdrošināšanas pakalpojumu sniegšanu Latvijas Republikā, Finanšu un kapitāla

tirgus komisija saĦem dalībvalsts apdrošinātāja uzraudzības institūcijas

paziĦojumu, kurā ietverta šā likuma 154. panta otrajā daĜā minētā informācija.

(2) Divu mēnešu laikā pēc šā panta pirmajā daĜā minētā paziĦojuma

saĦemšanas Finanšu un kapitāla tirgus komisija informē dalībvalsts

apdrošinātāja uzraudzības institūciju par sabiedrības intereses aizsargājošajos

likumos ietvertajām prasībām, kuras jāievēro, sniedzot apdrošināšanas


(3) Dalībvalsts apdrošinātāja filiāle var uzsākt apdrošināšanas pakalpojumu

sniegšanu Latvijas Republikā tūlīt pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas

nosūtītās informācijas saĦemšanas no dalībvalsts apdrošinātāja uzraudzības

institūcijas vai pēc šā panta pirmajā daĜā norādītā divu mēnešu termiĦa beigām.

158. pants. (1) Apdrošināšanas sabiedrība, kura vēlas atvērt filiāli Šveices

Konfederācijā un sniegt apdrošināšanas pakalpojumus, kas nav dzīvības

apdrošināšana, filiāli Šveices Konfederācijā atver un apdrošināšanas

pakalpojumus, kas nav dzīvības apdrošināšana, sniedz saskaĦā ar šā likuma

prasībām, kuras noteiktas apdrošināšanas sabiedrībām attiecībā uz filiāles

atvēršanu un apdrošināšanas pakalpojumu sniegšanu citās dalībvalstīs, ja

Eiropas Ekonomikas kopienas un Šveices Konfederācijas nolīgumā par tiešo

apdrošināšanu, kas nav dzīvības apdrošināšana, nav noteikts citādi.

(2) Dalībvalsts apdrošinātājs, kura mītnes valsts ir Šveices Konfederācija

un kurš vēlas atvērt filiāli Latvijas Republikā un sniegt apdrošināšanas

pakalpojumus, kas nav dzīvības apdrošināšana, filiāli Latvijas Republikā atver

un apdrošināšanas pakalpojumus, kas nav dzīvības apdrošināšana, sniedz

saskaĦā ar šā likuma prasībām, kuras noteiktas citu dalībvalstu apdrošinātājiem

attiecībā uz filiāles atvēršanu un apdrošināšanas pakalpojumu sniegšanu Latvijas

Republikā, ja Eiropas Ekonomikas kopienas un Šveices Konfederācijas

nolīgumā par tiešo apdrošināšanu, kas nav dzīvības apdrošināšana, nav noteikts

citādi.

2. nodaĜa

Apdrošināšanas komersanta pakalpojumu sniegšanas brīvība


102

159. pants. (1) Apdrošināšanas sabiedrība, kura vēlas, ievērojot

pakalpojumu sniegšanas brīvības principu, sniegt apdrošināšanas pakalpojumus

dalībvalstī, neatverot tajā filiāli, par savu nodomu rakstveidā paziĦo Finanšu un


(2) Apdrošināšanas sabiedrība paziĦojumā ietver šādu informāciju:

1) dalībvalsti, kurā apdrošināšanas sabiedrība plāno sniegt apdrošināšanas

pakalpojumus;

2) apdrošināmos riskus.

(3) Ja apdrošināšanas sabiedrība plāno veikt transportlīdzekĜu īpašnieku

civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu, tā paziĦojumā papildus ietver

šādu informāciju:

1) apdrošināšanas sabiedrības pārstāvi, kurš pilnvarots pieĦemt lēmumus

par apdrošināšanas atlīdzību izmaksu, un viĦa adresi dalībvalstī;

2) šā likuma 161. pantā noteikto apdrošināšanas sabiedrības pārstāvi un

viĦa adresi dalībvalstī;

3) apliecinājumu, ka apdrošināšanas sabiedrība ir dalībvalsts

transportlīdzekĜu biroja vai tam analogas organizācijas un attiecīgā garantijas

fonda dalībniece.

(4) Finanšu un kapitāla tirgus komisija 30 dienu laikā pēc visas šā panta

otrajā un trešajā daĜā minētās informācijas saĦemšanas nosūta to dalībvalstu

uzraudzības iestādēm, kurās apdrošināšanas sabiedrība plāno sniegt

apdrošināšanas pakalpojumus, informāciju, kurā ietver:

1) apliecinājumu, ka apdrošināšanas sabiedrība izpilda maksātspējas

kapitāla prasību un minimālo kapitāla prasību;

2) apdrošināšanas veidus, kuros apdrošināšanas sabiedrībai atĜauts sniegt

apdrošināšanas pakalpojumus;

3) apdrošināmos riskus, kurus apdrošināšanas sabiedrība plāno apdrošināt

dalībvalstī;


103

4) šā panta trešajā daĜā minēto informāciju, ja apdrošināšanas sabiedrība

plāno veikt transportlīdzekĜu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligāto

apdrošināšanu.

(5) Par šā panta ceturtajā daĜā minētās informācijas nosūtīšanu dalībvalsts

uzraudzības iestādei Finanšu un kapitāla tirgus komisija informē attiecīgo

apdrošināšanas sabiedrību.

(6) Finanšu un kapitāla tirgus komisija šā panta ceturtajā daĜā minēto

informāciju nenosūta dalībvalsts uzraudzības iestādei šādos gadījumos:


nepilnīgas ziĦas;




3) Finanšu un kapitāla tirgus komisijas noteiktajā termiĦā nav novērsti

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas konstatētie pārkāpumi.

(7) Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija 30 dienu laikā pēc šā panta otrajā

un trešajā daĜā minētā paziĦojuma saĦemšanas pieĦem lēmumu par šā panta

ceturtajā daĜā minētās informācijas nenosūtīšanu dalībvalsts uzraudzības

iestādei, tā lēmumu nekavējoties nosūta apdrošināšanas sabiedrībai. Lēmumā

norāda atteikuma iemeslu.

(8) Apdrošināšanas sabiedrība, ievērojot pakalpojumu sniegšanas brīvības

principu, apdrošināšanas pakalpojumu sniegšanu dalībvalstī, neatverot tajā

filiāli, drīkst uzsākt ar dienu, kad tā saĦēmusi Finanšu un kapitāla tirgus

komisijas paziĦojumu par šā panta ceturtajā daĜā minētās informācijas

nosūtīšanu dalībvalsts uzraudzības iestādei.

(9) Ja apdrošināšanas sabiedrība vēlas izdarīt grozījumus šā panta otrajā un

trešajā daĜā minētajā paziĦojumā ietvertajā informācijā, tā ievēro šā panta

pirmās, otrās, trešās un astotās daĜas prasības.

160. pants. (1) Dalībvalsts apdrošinātājs, ievērojot pakalpojumu sniegšanas

brīvības principu, apdrošināšanas pakalpojumu sniegšanu Latvijas Republikā,

neatverot filiāli, drīkst uzsākt ar dienu, kad tas saĦēmis attiecīgās dalībvalsts

uzraudzības iestādes paziĦojumu par šā likuma 159. panta ceturtajā daĜā minētā

paziĦojuma nosūtīšanu Finanšu un kapitāla tirgus komisijai.


104

(2) Ja paziĦojumā ietvertajā informācijā ir izdarīti grozījumi, tie Latvijas

Republikā stājas spēkā ar dienu, kad Finanšu un kapitāla tirgus komisija

saĦēmusi attiecīgās dalībvalsts uzraudzības iestādes paziĦojumu par

grozījumiem.

(3) Dalībvalsts apdrošinātājam, kurš ir tiesīgs sniegt apdrošināšanas

pakalpojumus Latvijas Republikā, ir saistoši Latvijas Republikas normatīvie akti

par statistiskās informācijas sniegšanu un sabiedrības interešu aizsardzību, kā arī

šā likuma 34. līdz 39. panta, 40. panta otrās un trešās daĜas, 45., 46. panta, A

daĜas IV sadaĜas 7. nodaĜas, 101., 157., 159., 160. panta, A daĜas VII sadaĜas 3.

nodaĜas, 185. panta, B daĜas II sadaĜas 1. nodaĜas un E daĜas noteikumi.

161. pants. (1) Lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret personām, kuras

iesniedz prasības transportlīdzekĜu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās

apdrošināšanas ietvaros par Latvijas teritorijā notikušajiem negadījumiem,

dalībvalsts nedzīvības apdrošinātājs, kurš, ievērojot pakalpojumu sniegšanas

brīvības principu, sniedz apdrošināšanas pakalpojumus Latvijas Republikā šā

likuma 1. pielikuma 10. punktā noteiktajā nedzīvības apdrošināšanas veidā,

izĦemot pārvadātāju atbildības apdrošināšanu, ieceĜ pārstāvi, kas pastāvīgi dzīvo

vai veic komercdarbību Latvijas Republikas teritorijā, pilnvarojot to:

1) apkopot visu vajadzīgo informāciju, kas saistīta ar apdrošināšanas

atlīdzību prasībām;

2) pārstāvēt dalībvalsts nedzīvības apdrošinātāju attiecībās ar personām,

kurām nodarīts kaitējums un kuras varētu iesniegt apdrošināšanas atlīdzības

prasības, ietverot šādu apdrošināšanas atlīdzību prasību apmaksu;

3) pārstāvēt vai vajadzības gadījumā nodrošināt dalībvalsts nedzīvības

apdrošinātāja pārstāvību Latvijas Republikas tiesās un iestādēs saistībā ar šīm

apdrošināšanas atlīdzību prasībām.

(2) Dalībvalsts nedzīvības apdrošinātāja pārstāvis var veikt tikai šā panta

pirmajā daĜā noteiktās darbības.

(3) Dalībvalsts nedzīvības apdrošinātāja pārstāvja iecelšana nav uzskatāma

par filiāles atvēršanu Latvijas Republikā.

(4) Ja dalībvalsts nedzīvības apdrošināšanas sabiedrība nav iecēlusi savu

pārstāvi, dalībvalsts uzraudzības iestāde var apstiprināt atlīdzības prasību

administrēšanas pārstāvi, kurš iecelts saskaĦā ar Sauszemes transportlīdzekĜu

īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likuma 17. panta

trešo daĜu, lai uzĦemtos tāda pārstāvja pienākumus, kurš minēts šā panta pirmajā

daĜā.


105

3. nodaĜa

UzĦēmējas dalībvalsts uzraudzības iestāžu kompetence

162. pants. Informācija, kuru Finanšu un kapitāla tirgus komisijai

saskaĦā ar šo likumu ir tiesības pieprasīt no dalībvalsts apdrošinātāja, tiek

sniegta latviešu valodā.


dalībvalsts apdrošinātāja filiāle vai dalībvalsts apdrošinātājs, kas, ievērojot

pakalpojumu sniegšanas brīvības principu, sniedz apdrošināšanas pakalpojumus,

veic darbības, kuras ir pretrunā ar Latvijas Republikas likumiem, tā nekavējoties

pieprasa, lai dalībvalsts apdrošinātājs izbeidz šādas darbības.

(2) Ja dalībvalsts apdrošinātāja filiāle vai dalībvalsts apdrošinātājs, kas,

ievērojot pakalpojumu sniegšanas brīvības principu, sniedz apdrošināšanas

pakalpojumus, nepārtrauc darbības, kuras ir pretrunā ar Latvijas Republikas

likumiem, Finanšu un kapitāla tirgus komisija nekavējoties informē par to

attiecīgās dalībvalsts uzraudzības iestādes.

(3) Ja dalībvalsts apdrošinātāja filiāle vai dalībvalsts apdrošinātājs, kas,

ievērojot pakalpojumu sniegšanas brīvības principu, sniedz apdrošināšanas

pakalpojumus, turpina veikt darbības, kuras ir pretrunā ar Latvijas Republikas

likumiem, Finanšu un kapitāla tirgus komisija, informējot attiecīgās dalībvalsts

uzraudzības iestādi, veic pasākumus, lai šādus pārkāpumus novērstu, vai lemj

par normatīvajos aktos paredzēto sankciju piemērošanu, tai skaitā, ja tas

nepieciešams, lemj par aizliegumu dalībvalsts apdrošinātāja filiālei vai

dalībvalsts apdrošinātājam slēgt jaunus apdrošināšanas līgumus Latvijas

teritorijā.

(4) Šajā pantā noteiktie pasākumi, kuri paredz sankcijas vai dalībvalsts

apdrošinātāja darbības ierobežojumu noteikšanu, tiek pamatoti un par to

piemērošanu tiek paziĦots attiecīgajam dalībvalsts apdrošinātājam.

(5) Dalībvalsts apdrošinātājs iesniedz visus Finanšu un kapitāla tirgus

komisijas pieprasītos dokumentus, kuri nepieciešami šā panta izpildei.

(6) Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir saĦēmusi šā panta otrajā daĜā

noteikto informāciju no uzĦēmējas dalībvalsts uzraudzības iestādes, tad Finanšu

un kapitāla tirgus komisija, tiklīdz tas ir iespējams, veic vajadzīgos pasākumus,

lai nodrošinātu, ka attiecīgā apdrošināšanas sabiedrība novērš pārkāpumus. Par

veiktajiem pasākumiem Finanšu un kapitāla tirgus komisija informē attiecīgo

uzĦēmējas dalībvalsts uzraudzības iestādi.


106


dalībvalsts pārapdrošinātāja filiāle vai dalībvalsts pārapdrošinātājs, kas,

ievērojot pakalpojumu sniegšanas brīvības principu, sniedz pārapdrošināšanas

pakalpojumus, neatverot filiāli, veic darbības, kuras ir pretrunā ar Latvijas

Republikas normatīvajiem aktiem, tā nekavējoties pieprasa, lai dalībvalsts

pārapdrošinātājs izbeidz šādas darbības. Par konstatētajiem pārkāpumiem

Finanšu un kapitāla tirgus komisija paziĦo dalībvalsts pārapdrošinātāja mītnes

valsts uzraudzības iestādei. Finanšu un kapitāla tirgus komisija sadarbojas un

konsultējas ar dalībvalstu uzraudzības iestādēm, lai nodrošinātu dalībvalstu

pārapdrošinātāju darbības uzraudzību Latvijas Republikā.

(2) Ja dalībvalsts pārapdrošinātāja filiāle vai dalībvalsts pārapdrošinātājs,

kas, ievērojot pakalpojumu sniegšanas brīvības principu, sniedz

pārapdrošināšanas pakalpojumus, neatverot filiāli, turpina veikt darbības, kuras

ir pretrunā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem, Finanšu un kapitāla

tirgus komisija, informējot attiecīgās dalībvalsts uzraudzības iestādes, veic

pasākumus, lai šādus pārkāpumus novērstu, vai lemj par normatīvajos aktos

paredzēto sankciju piemērošanu, tai skaitā, ja tas nepieciešams, lemj par

aizliegumu dalībvalsts pārapdrošinātājam slēgt jaunus pārapdrošināšanas

līgumus Latvijas teritorijā.

(3) Šajā pantā noteiktie pasākumi, kuri paredz sankcijas vai dalībvalsts

pārapdrošinātāja darbības ierobežojumu noteikšanu, tiek pamatoti un par to

piemērošanu tiek paziĦots attiecīgajai dalībvalsts pārapdrošināšanas sabiedrībai.

(4) Apdrošināšanas sabiedrības likvidācijas gadījumā saistības, kas izriet no

apdrošināšanas līgumiem, kurus noslēgusi apdrošināšanas sabiedrība, izmantojot

tiesības dibināt filiāli vai pakalpojumu sniegšanas brīvības principu, neatverot

filiāli, izpildāmas tāpat kā tās, kas izriet no citiem apdrošināšanas sabiedrības

noslēgtajiem apdrošināšanas līgumiem, nešėirojot apdrošinātās personas un

apdrošināšanas atlīdzības saĦēmējus pēc valstiskās piederības.

(5) Pārapdrošināšanas sabiedrības likvidācijas gadījumā saistības, kas izriet

no pārapdrošināšanas līgumiem, kurus noslēgusi pārapdrošināšanas sabiedrība,

izmantojot tiesības dibināt filiāli vai pakalpojumu sniegšanas brīvības principu,

neatverot filiāli, izpildāmas tāpat kā tās, kas izriet no citiem pārapdrošināšanas

sabiedrības noslēgtajiem pārapdrošināšanas līgumiem.

IX sadaĜa

Nedalībvalsts apdrošinātāja vai pārapdrošinātāja filiāles darbība


107

165. pants. (1) Nedalībvalsts apdrošinātāja vai pārapdrošinātāja filiāle var

uzsākt darbību Latvijas Republikā pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas

licences saĦemšanas. Filiāle var sniegt apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas

pakalpojumus vienīgi licencē norādītajos apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas

veidos.

(2) Licenci izsniedz, ja:

1) nedalībvalsts apdrošinātājs vai pārapdrošinātājs atbilst šādām prasībām:

a) tas ir tiesīgs sniegt apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas pakalpojumus

mītnes valstī saskaĦā ar attiecīgās valsts likumiem,

b) tas reăistrē Latvijas Republikā savu filiāli,

c) tas apĦemas kārtot nedalībvalsts apdrošinātāja vai pārapdrošinātāja

filiāles grāmatvedību atbilstoši Latvijas Republikas likumiem un Finanšu un

kapitāla tirgus komisijas normatīvajiem noteikumiem,

d) tas ieceĜ nedalībvalsts apdrošinātāja vai pārapdrošinātāja pilnvaroto

pārstāvi (filiāles vadītāju), kas atbilst šā likuma 57. pantā noteiktajām prasībām,

e) nedalībvalsts apdrošinātāja vai pārapdrošinātāja filiāles rīcībā ir nodoti

naudas līdzekĜi šā likuma 132. panta trešajā daĜā noteiktajā apmērā, no kuriem

25 procenti noguldīti Latvijas Republikā reăistrētā kredītiestādē kā drošības

nauda,

f) tas apĦemas ievērot Latvijas Republikā nedalībvalsts apdrošinātāja vai

pārapdrošinātāja filiālei noteikto maksātspējas kapitāla prasību un minimālo

kapitāla prasību,

g) tas pierāda, ka apdrošināšanas sabiedrības pārvaldes sistēma atbilst šā

likuma A daĜas IV sadaĜas 2. nodaĜas prasībām,

h) tas ir iesniedzis šā likuma 166. panta pirmajā daĜā noteiktos dokumentus,

i) Finanšu un kapitāla tirgus komisija nav konstatējusi šā likuma 170. panta

pirmās daĜas nosacījumus;

2) Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir vienojusies ar nedalībvalsts

apdrošinātāja vai pārapdrošinātāja mītnes valsts uzraudzības iestādi par

uzraudzības funkciju veikšanai nepieciešamo informācijas apmaiĦu un

sadarbību apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas uzraudzības jomā.


108

(3) Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas licence tiek izsniegta katram šā

likuma 11. panta pirmajā daĜā un 1. un 2. pielikumā noteiktajam apdrošināšanas

vai pārapdrošināšanas veidam atsevišėi, ievērojot šā likuma 7. panta

nosacījumus.

(4) Pēc nedalībvalsts apdrošinātāja vai pārapdrošinātāja filiāles

pieprasījuma, saĦemot apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas licenci, tajā norāda

tos riskus, kurus nedalībvalsts apdrošinātāja vai pārapdrošināšanas filiāle vēlas

apdrošināt.

(5) Izsniegtajā apdrošināšanas licencē apdrošināto interešu aizsardzības

nolūkā var iekĜaut papildu nosacījumus.

166. pants. (1) Lai saĦemtu apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas licenci,

nedalībvalsts apdrošinātājs vai pārapdrošinātājs iesniedz Finanšu un kapitāla

tirgus komisijai:

1) iesniegumu par licences izsniegšanu nedalībvalsts apdrošinātāja vai

pārapdrošinātāja filiālei un norāda apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas veidu,

kuram nepieciešama licence;


120. līdz 130. panta prasībām, pamatojoties uz finanšu stāvokĜa pārskata

projektu, kā arī aprēėina metodes, kas izmantotas, lai šo prognozi iegūtu;


131. un 132. panta prasībām, pamatojoties uz finanšu stāvokĜa pārskata projektu,

kā arī aprēėina metodes, kas izmantotas, lai šo prognozi iegūtu;

4) izmantojamā pašu kapitāla un izmantojamā pamata pašu kapitāla apmēru

attiecībā pret maksātspējas kapitāla prasību un minimālo kapitāla prasību, kas

noteiktas atbilstoši šā likuma 120. līdz 132. panta prasībām;

5) nedalībvalsts apdrošinātāja vai pārapdrošinātāja filiāles nolikumu;

6) kredītiestādes izsniegtu dokumentu, kas apliecina naudas līdzekĜu

iemaksu absolūti minimālās kapitāla prasības izpildei un drošības naudas

noguldīšanu;


8) zvērināta revidenta pārbaudītus nedalībvalsts apdrošinātāja pēdējo triju

darbības gadu pārskatus;


109

9) pierādījumus, ka tā pārvaldes sistēma atbilst šā likuma 52. līdz 74. pantā

noteiktajam:

a) to akcionāru (biedru) sarakstu, kuriem nedalībvalsts apdrošinātājā vai

pārapdrošinātājā ir būtiska līdzdalība, un grupas struktūru,

b) to personu sarakstu, ar kurām nedalībvalsts apdrošinātājam vai

pārapdrošinātājam ir ciešas attiecības,

c) ziĦas par nedalībvalsts apdrošinātāja vai pārapdrošinātāja pilnvaroto

pārstāvi (filiāles vadītāju) saskaĦā ar šā likuma 57. un 58. pantā noteiktajām

prasībām;



f) filiāles organizatorisko struktūru ar skaidri norādītu tās vadītāju pilnvaru

un pienākumu sadali, struktūrvienību uzdevumiem un to vadītāju pienākumiem,



i) informācijas apmaiĦas sistēmas aprakstu,

j) grāmatvedības politikas un uzskaites organizācijas galvenos principus,

k) informācijas sistēmu aizsardzības noteikumus,

l) neparastu un aizdomīgu finanšu darījumu identifikācijas procedūru,

m) šā likuma 50. pantā noteikto procedūru,

n) apdrošinātā riska parakstīšanas politiku un procedūru,

o) ieguldījumu veidošanas politiku un procedūru,

p) iekšējā audita dienesta politiku un procedūru,

r) ārpakaplojumu saĦemšanas politiku un procedūru,

s) apdrošināšanas polišu paraugus,


110

t) informāciju par pārvaldes sistēmas struktūru.

(2) Ja nedalībvalsts apdrošinātāja filiāle vēlas saĦemt licenci palīdzības

apdrošināšanai, tā iesniedz Finanšu un kapitāla tirgus komisijai informāciju par

savā rīcībā esošajiem līdzekĜiem un noslēgtajiem līgumiem, kas nodrošina

palīdzības sniegšanu apdrošinātajam atbilstoši šajā apdrošināšanas veidā

uzĦemtajām saistībām.

(3) Ja nedalībvalsts apdrošinātāja filiāle vēlas saĦemt licenci šā likuma 1.

pielikuma 10. punktā noteiktajā nedzīvības apdrošināšanas veidā, izĦemot

pārvadātāju atbildības apdrošināšanu, un plāno veikt sauszemes

transportlīdzekĜu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu, tā

iesniedz Finanšu un kapitāla tirgus komisijai rakstveida apliecinājumu, ka

nedalībvalsts apdrošinātāja filiāle ir Latvijas TransportlīdzekĜu apdrošinātāju

biroja un attiecīgā garantijas fonda dalībniece, un bankas dokumentu, kas

apstiprina vienreizējo iemaksu sauszemes transportlīdzekĜu īpašnieku

civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas garantijas fondā, un paziĦo

nedalībvalsts apdrošinātāja filiāles pārstāvju, kas pieĦem lēmumus par

apdrošināšanas atlīdzības izmaksu vai par atteikumu izmaksāt apdrošināšanas

atlīdzību, kā arī nodrošina apdrošināšanas atlīdzības izmaksu, nosaukumu

(vārdu, uzvārdu) un juridisko adresi katrā dalībvalstī.

(4) Ja nedalībvalsts apdrošinātāja filiāle tiek izslēgta vai izstājas no Latvijas

TransportlīdzekĜu apdrošinātāju biroja vai tam analogas organizācijas

dalībvalstī, Finanšu un kapitāla tirgus komisija aizliedz nedalībvalsts

apdrošinātāja filiālei nodarboties ar sauszemes transportlīdzekĜu īpašnieku

civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu.

(5) Lai saĦemtu apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas licenci citam

apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas veidam, nedalībvalsts apdrošinātāja vai

pārapdrošinātāja filiāle iesniedz Finanšu un kapitāla tirgus komisijai:

1) šā panta pirmās daĜas 1. punktā minēto dokumentu;

2) jaunā apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas veida ieviešanai

nepieciešamo izdevumu aprēėinu un informāciju par līdzekĜu avotiem šo

izdevumu segšanai;


(6) Šajā nodaĜā ar terminu "filiāle" saprotama jebkura pastāvīga struktūra

dalībvalsts teritorijā, ko ir izveidojis nedalībvalsts apdrošinātājs vai

pārapdrošinātājs, kas saĦem licenci šajā dalībvalstī un kas sniedz apdrošināšanas

vai pārapdrošināšanas pakalpojumus mītnes valstī.


111


1) apdrošināmo risku aprakstus;

2) galvenos cedētās pārapdrošināšanas procedūras;

3) pamata pašu kapitāla posteĦus, kas veido minimālās kapitāla prasības

absolūti minimālo vērtību;

4) nedalībvalsts apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības, kurai

pieder Latvijas Republikā reăistrēta filiāle, izmantojamā pašu kapitāla un

pamata pašu kapitāla stāvokli attiecībā pret maksātspējas kapitāla prasību un

minimālo kapitāla prasību atbilstoši šā likuma 120. līdz 132. pantam;


nodrošināšanas organizācijas izdevumu prognozes, informāciju par līdzekĜu

avotiem šo izdevumu segšanai un, ja apdrošināmie riski pieder šā likuma

1. pielikuma 18. punktā noteiktajam nedzīvības apdrošināšanas veidam, –

apdrošināšanas sabiedrības rīcībā esošajiem avotiem, kas nodrošina solītās

palīdzības sniegšanu.

(2) Papildus šā panta pirmajā daĜā noteiktajām prasībām darbības plānā




periodā;


120. pantam, pamatojoties uz šā panta otrās daĜas 1. punktā minēto pārskata

projektu, kā arī aprēėina metodes, kas izmantotas, lai šo prognozi iegūtu;




iegūtu;

4) informāciju par finanšu resursiem apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas

saistību izpildes, kā arī maksātspējas kapitāla prasības un minimālās kapitāla

prasības izpildes nodrošināšanai;

5) attiecībā uz nedzīvības apdrošināšanas sabiedrībām:


112




b) informāciju par plānotajām apdrošināšanas prēmijām vai citām

iemaksām, kā arī par apdrošināšanas atlīdzībām;

6) attiecībā uz dzīvības apdrošināšanas sabiedrībām – detalizētu ienākumu

un izdevumu prognozi attiecībā uz tiešajiem apdrošināšanas darījumiem,

pieĦemto un cedēto pārapdrošināšanu.

169. pants. (1) Finanšu un kapitāla tirgus komisija iesniegumu par

apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas licences izsniegšanu izskata un lēmumu

pieĦem sešu mēnešu laikā pēc iesnieguma saĦemšanas dienas.

(2) Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija šā panta pirmajā daĜā noteiktajā

termiĦā nav izskatījusi šā likuma 150. panta pirmās daĜas 1. punktā un ceturtās

daĜas 1. punktā noteikto iesniegumu un nav pieĦēmusi lēmumu, nedalībvalsts

apdrošinātāja vai pārapdrošinātāja filiāle Finanšu un kapitāla tirgus komisijas

faktisko rīcību var pārsūdzēt tiesā.

170. pants. Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir tiesīga neizsniegt

apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas licenci nedalībvalsts apdrošinātāja vai

pārapdrošinātāja filiālei šādos gadījumos:

1) apdrošināšana vai pārapdrošināšana nav ekonomiski pamatota;

2) nedalībvalsts apdrošinātāja vai pārapdrošinātāja pilnvarotais pārstāvis

(filiāles vadītājs) neatbilst šajā likumā noteiktajām prasībām;

3) nedalībvalsts apdrošinātāja vai pārapdrošinātāja filiāles plānotā darbība

neatbilst šā likuma un citu normatīvo aktu prasībām;

4) saskaĦā ar nedalībvalsts apdrošinātāja vai pārapdrošinātāja mītnes valsts

likumiem Finanšu un kapitāla tirgus komisijai ir ierobežotas tiesības veikt

filiāles uzraudzības funkcijas;

5) Finanšu un kapitāla tirgus komisija nav vienojusies ar nedalībvalsts

apdrošinātāja vai pārapdrošinātāja mītnes valsts apdrošinātāju vai

pārapdrošinātāju uzraudzības institūciju par uzraudzības funkciju veikšanai

nepieciešamās informācijas apmaiĦu un sadarbību apdrošināšanas vai

pārapdrošināšanas uzraudzības jomā;

6) iesniegtie dokumenti satur nepatiesas vai nepilnīgas ziĦas;


113

7) Finanšu un kapitāla tirgus komisija konstatē, ka nedalībvalsts

apdrošinātāja vai pārapdrošinātāja filiāles rīcībā nodotie naudas līdzekĜi iegūti

neparastos vai aizdomīgos finanšu darījumos vai nav dokumentāri pierādīta šo

naudas līdzekĜu tiesiska ieguve;

8) nedalībvalsts apdrošinātāja vai pārapdrošinātāja filiāles organizatoriskās

struktūras dēĜ nav iespējams nodrošināt tās uzraudzību;

9) Finanšu un kapitāla tirgus komisija nesaĦem vai nedalībvalsts

apdrošinātājs vai pārapdrošinātājs atsakās iesniegt šā likuma 166. pantā noteikto

informāciju;

10) nedalībvalsts apdrošinātājs vai pārapdrošinātājs īsteno šā likuma 143.

panta otrajā daĜā vai 144. panta otrajā daĜā minētajam finansiālā stāvokĜa

uzlabošanas plānam līdzvērtīgus pasākumus.

171. pants. (1) Nedalībvalsts apdrošinātāja filiāle var visus noslēgtos

līgumus vai daĜu no tiem nodot citai apdrošināšanas sabiedrībai vai citai

nedalībvalsts apdrošinātāja filiālei, ja ir saĦemts Finanšu un kapitāla tirgus

komisijas vai tādas dalībvalsts uzraudzības iestādes, kas veic nedalībvalsts

apdrošinātāja, kas pieĦem apdrošināšanas līgumus, filiāĜu kapitāla prasību

izpildes kopējo uzraudzību saskaĦā ar šā likuma 174. panta nosacījumiem,

apliecinājums, kurā norādīts, ka pēc līgumu pārĦemšanas apdrošināšanas

sabiedrības vai nedalībvalsts apdrošinātāja filiāles rīcībā būs izmantojamais pašu

kapitāls maksātspējas kapitāla prasības apmērā.

(2) Nedalībvalsts apdrošinātāja filiāle var visus noslēgtos līgumus vai daĜu

no tiem nodot citas dalībvalsts apdrošinātājam, ja ir saĦemts attiecīgās

dalībvalsts uzraudzības iestādes apliecinājums, kurā norādīts, ka pēc līgumu

pārĦemšanas dalībvalsts apdrošinātāja rīcībā būs izmantojamais pašu kapitāls

maksātspējas kapitāla prasības apmērā.

(3) Nedalībvalsts apdrošinātāja filiāle var visus noslēgtos līgumus vai daĜu

no tiem nodot citā dalībvalstī reăistrētai nedalībvalsts apdrošinātāja filiālei, ja ir

saĦemts attiecīgās dalībvalsts uzraudzības iestādes vai tādas dalībvalsts

uzraudzības iestādes, kas veic nedalībvalsts apdrošinātāja, kas pieĦem

apdrošināšanas līgumus, filiāĜu kapitāla prasību izpildes kopējo uzraudzību

saskaĦā ar šā likuma 174. panta nosacījumiem, apliecinājums, ka:

1) pēc līgumu pārĦemšanas citā dalībvalstī reăistrētas nedalībvalsts

apdrošinātāja filiāles rīcībā būs izmantojamais pašu kapitāls maksātspējas

kapitāla prasības apmērā;


114

2) attiecīgās dalībvalsts likumi atĜauj veikt līgumu pārĦemšanu šajā

dalībvalstī reăistrētām nedalībvalstu apdrošinātāju filiālēm;

3) citā dalībvalstī reăistrētas nedalībvalsts apdrošinātāja filiāles uzraudzības

iestāde ir izsniegusi atĜauju līgumu pārĦemšanai.

(4) Jautājumu par nedalībvalsts apdrošinātāja filiāles visu noslēgto līgumu

vai daĜas no tiem nodošanu izskata šā likuma 33. panta trešajā, ceturtajā,

piektajā, sestajā, septītajā, astotajā un devītajā daĜā, 34. un 35. pantā noteiktajā

kārtībā.

172. pants. (1) Nedalībvalsts apdrošinātājs nodrošina pietiekamas

tehniskās rezerves apdrošināšanas un pārapdrošināšanas saistību, ko tas

uzĦēmies Latvijas Republikas teritorijā un kas aprēėinātas saskaĦā ar šā likuma

A daĜas VI sadaĜas 2. nodaĜas prasībām, segšanai.

(2) Nedalībvalsts apdrošinātājs novērtē aktīvus un saistības saskaĦā ar šā

likuma 105. panta prasībām un nosaka pašu kapitālu saskaĦā ar Finanšu un

kapitāla tirgus komisijas noteikumu prasībām.

173. pants. (1) Nedalībvalsts apdrošinātāja vai pārapdrošinātāja filiāles

rīcībā pastāvīgi ir izmantojams pašu kapitāls maksātspējas kapitāla prasības

apmērā. Izmantojamā pašu kapitāla aprēėināšanas kārtību nosaka Finanšu un

kapitāla tirgus komisija.

(2) Nedalībvalsts apdrošinātāja vai pārapdrošinātāja filiāle aprēėina

maksātspējas kapitāla prasību un minimālo kapitāla prasību saskaĦā ar šā likuma

120. līdz 132. panta prasībām. Aprēėinot maksātspējas kapitāla prasību un

minimālo kapitāla prasību, Ħem vērā tikai nedalībvalsts apdrošinātāja vai

pārapdrošinātāja filiāles veiktos darījumus.

(3) Nedalībvalsts apdrošinātāja vai pārapdrošinātāja filiāles rīcībā pastāvīgi

ir izmantojams pamata pašu kapitāls minimālās kapitāla prasības apmērā.

Izmantojamā pamata pašu kapitāla aprēėināšanas kārtību nosaka Finanšu un


(4) Nedalībvalsts apdrošinātāja vai pārapdrošinātāja filiāles minimālās

kapitāla prasības absolūti minimālā vērtība ir 50 procentu apmērā no šā likuma

132. panta trešajā daĜā minētās attiecīgās minimālās kapitāla prasības absolūti

minimālās vērtības.

(5) Drošības naudas apmēru, ko nedalībvalsts apdrošinātāja filiāle nogulda

saskaĦā ar šā likuma 165. panta otrās daĜas 1. punkta "e" apakšpunkta prasībām,


115

Ħem vērā, aprēėinot nedalībvalsts apdrošinātāja filiāles izmantojamo pašu

kapitālu, lai segtu minimālā kapitāla prasību.

(6) Nedalībvalsts apdrošinātāja filiāle aktīvus maksātspējas kapitāla

prasības apjomā iegulda dalībvalstīs, tai skaitā aktīvus minimālās kapitāla

prasības apjomā iegulda Latvijas Republikā.

174. pants. (1) Ja nedalībvalsts apdrošinātājs, kas nodibinājis filiāles

vairākās dalībvalstīs, ir saĦēmis Finanšu un kapitāla tirgus komisijas un

iesaistīto dalībvalstu uzraudzības iestāžu piekrišanu šajā daĜā minēto nosacījumu

ievērošanai, tas:

1) aprēėina nedalībvalsts apdrošinātāja filiāĜu kopējo maksātspējas kapitāla

prasību atbilstoši šā likuma 173. panta prasībām, aprēėinā iekĜaujot visu to

nedalībvalsts apdrošinātāja filiāĜu finanšu rādītājus, kuru attiecīgās uzraudzības

iestādes ir devušas piekrišanu;

2) šā likuma 165. panta otrās daĜas 1. punkta "e" apakšpunktā minēto

drošības naudu nogulda tikai tajā dalībvalstī, kuras uzraudzības iestāde veic

kopējo filiāĜu maksātspējas kapitāla prasības izpildes uzraudzību;

3) aktīvus minimālās kapitāla prasības apmērā iegulda jebkurā no

dalībvalstīm, kurās nedalībvalsts apdrošinātājs ir nodibinājis filiāli.

(2) Šā panta pirmajā daĜā minētās piekrišanas saĦemšanas gadījumā netiek

veikts Latvijas Republikā reăistrētās nedalībvalsts apdrošinātāja filiāles

maksātspējas kapitāla prasības un izmantojamā pašu kapitāla aprēėins.

(3) Lai saĦemtu šā panta pirmajā daĜā minēto piekrišanu, nedalībvalsts

apdrošinātājs iesniedz visu iesaistīto dalībvalstu uzraudzības iestādēm

iesniegumu, kurā pamatoti norādīta dalībvalsts uzraudzības iestāde, kas veiks

kopējo filiāĜu maksātspējas kapitāla prasības izpildes uzraudzību.

(4) Šā panta pirmajā daĜā minētie nosacījumi stājas spēkā tikai tad, ja

piekrišanu ir devušas visas dalībvalstis, kurām nedalībvalsts apdrošinātājs ir

iesniedzis iesniegumu, un tajā norādītā dalībvalsts uzraudzības iestāde ir

informējusi pārējās iesaistītās dalībvalstu uzraudzības iestādes par to, ka tā veiks

kopējo filiāĜu maksātspējas kapitāla prasības izpildes uzraudzību.

(5) Finanšu un kapitāla tirgus komisija sniedz iesniegumā norādītajai

dalībvalsts uzraudzības iestādei visu informāciju, kas nepieciešama kopējās

filiāĜu maksātspējas kapitāla prasības izpildes uzraudzībai.


116

(6) Šā panta pirmās daĜas nosacījumi tiek atcelti, ja kāda no iesaistītajām

dalībvalstu uzraudzības iestādēm pieprasa tos atcelt.

175. pants. (1) Nedalībvalsts apdrošinātāja vai pārapdrošinātāja filiāĜu

darbību regulē šā likuma 20., 27. un 100. pants, 144. panta trešā līdz piektā daĜa,

145. un 146. pants.

(2) Piemērojot šā likuma 142. līdz 144. panta noteikumus, nedalībvalsts

apdrošinātāja filiāle, kurai tiek piemēroti šā likuma 174. panta pirmās līdz

piektās daĜas noteikumi, pret uzraudzības iestādi, kura atbild par nedalībvalsts

apdrošinātāja filiāles maksātspējas pārbaudi, nodrošina tādu pašu attieksmi kā

pret tās dalībvalsts uzraudzības iestādi, kuras teritorijā atrodas nedalībvalsts

apdrošināšanas filiāles galvenais birojs.

176. pants. Nedalībvalsts apdrošinātāja filiāle vienā dalībvalstī nedrīkst

vienlaikus veikt dzīvības apdrošināšanu un citu veidu apdrošināšanu.

177. pants. (1) Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir šā likuma 174.

panta trešajā daĜā noteiktā dalībvalsts uzraudzības iestāde, kura veic

nedalībvalsts apdrošinātāja kopējo filiāĜu maksātspējas kapitāla prasības izpildes

uzraudzību, un ir pieĦēmusi lēmumu par apdrošināšanas licences anulēšanu

nedalībvalsts apdrošinātāja filiālei, tad Finanšu un kapitāla tirgus komisija par

minēto lēmumu paziĦo pārējām tās dalībvalsts uzraudzības iestādēm, kurā

atrodas nedalībvalsts apdrošinātāja filiāle.

(2) Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija saskaĦā ar šā likuma 174. panta

ceturto daĜu ir devusi piekrišanu nedalībvalsts apdrošinātāju priekšrocības

saĦemšanai un ir saĦēmusi šā panta pirmajā daĜā minēto informāciju no

attiecīgās dalībvalsts uzraudzības iestādes, Finanšu un kapitāla tirgus komisija

veic nepieciešamās darbības, lai nodrošinātu, ka nedalībvalsts apdrošinātāja

filiāle izpilda šā likuma prasības.

(3) Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija saskaĦā ar šā likuma 174. panta

ceturto daĜu ir devusi piekrišanu nedalībvalsts apdrošinātāja priekšrocības

saĦemšanai un ir saĦēmusi šā panta pirmajā daĜā minēto informāciju no

attiecīgās dalībvalsts uzraudzības iestādes un licences anulēšanas iemesls ir pašu

kapitāla apmēra neatbilstība kapitāla prasībām, Finanšu un kapitāla tirgus

komisija pieĦem lēmumu par apdrošināšanas licenču anulēšanu nedalībvalsts

apdrošinātāja filiālei.

178. pants. Finanšu un kapitāla tirgus komisija anulē licenci, ja

nedalībvalsts apdrošinātāja vai pārapdrošinātāja filiāle nepilda šā likuma 168.

pantā minēto darbības plānu, neievēro citus šā likuma noteikumus, kā arī


117

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas izdoto normatīvo noteikumu un rīkojumu

prasības, kuras tai tika noteiktas licences saĦemšanai.

X sadaĜa

Nedalībvalsts apdrošinātāja vai pārapdrošinātāja meitas sabiedrības

un līdzdalības iegūšana, ko veic nedalībvalsts apdrošinātājs vai

pārapdrošinātājs

179. pants. (1) Finanšu un kapitāla tirgus komisija nosūta Eiropas

Komisijai un dalībvalstu uzraudzības iestādēm paziĦojumus, informējot par:

1) visām atĜaujām, kas izsniegtas apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas

sabiedrībai, kuras mātes sabiedrība vai tās mātes sabiedrība nav reăistrēta

dalībvalstī;

2) gadījumu, kad komercsabiedrība, kas nav reăistrēta dalībvalstī, ir

kĜuvusi par apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības mātes sabiedrību.

(2) Ja atĜauja izsniegta apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībai,

kuras mātes sabiedrība vai tās mātes sabiedrība nav reăistrēta dalībvalstī,

Finanšu un kapitāla tirgus komisija papildus šā panta pirmās daĜas 1. punktā

minētajai informācijai nosūta Eiropas Komisijai ziĦas par apdrošināšanas vai

pārapdrošināšanas sabiedrības grupas struktūru.

180. pants. Finanšu un kapitāla tirgus komisija informē Eiropas Komisiju

par būtiskām problēmām, ar kādām saskaras apdrošināšanas vai

pārapdrošināšanas sabiedrības, uzsākot vai veicot pārapdrošināšanu

nedalībvalstīs.

B daĜa

Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas īpašie noteikumi

I sadaĜa

Piemērojamie tiesību akti un apdrošināšanas līgumu

noteikumi

181. pants. Finanšu un kapitāla tirgus komisija nosūta Eiropas Komisijai

paziĦojumu, informējot par gadījumiem, kad:

1) saskaĦā ar normatīvajiem aktiem ir noteikta obligātā apdrošināšana,

norādot:

a) īpašās normas, kas attiecas uz obligāto apdrošināšanu,


118

b) noteikumus, kas obligāti norādāmi apdrošināšanas polisē;

2) Latvijas Republikā pieĦemti normatīvie akti, kas regulē apdrošināšanas

pakalpojumu sniegšanu, pievienojot paziĦojumam normatīvo aktu tekstu.

182. pants. (1) Apdrošinātājs pirms nedzīvības apdrošināšanas līguma

noslēgšanas informē apdrošinājuma Ħēmēju par savu mītnes valsti un juridisko

adresi.

(2) Visos dokumentos, kas tiek izsniegti apdrošinājuma Ħēmējam, norāda

šā panta pirmajā daĜā noteikto informāciju.

(3) Šā panta pirmās un otrās daĜas prasības neattiecas uz lielo risku

apdrošināšanu.

(4) Pamatojoties uz klienta sniegto informāciju, apdrošinātājs pirms

apdrošināšanas līguma noslēgšanas atbilstoši apdrošināšanas līguma sarežăītībai

noskaidro klienta prasības.

(5) Apdrošinātāja pienākums pirms līguma noslēgšanas ir izskaidrot

klientam pašriska, virsapdrošināšanas vai zemapdrošināšanas būtību, ja tas var

ietekmēt klienta intereses.

183. pants. (1) Pirms dzīvības apdrošināšanas līguma noslēgšanas

apdrošinātāja pienākums ir sniegt klientam šādu informāciju:

1) par dzīvības apdrošināšanas sabiedrību sniedz šādu informāciju:

a) apdrošināšanas sabiedrības firmu;

b) dalībvalsti, kurā atrodas apdrošināšanas sabiedrības galvenais birojs;

c) apdrošināšanas sabiedrības galvenā biroja adresi;

d) atsauci uz vietu, kur var iepazīties ar apdrošināšanas sabiedrības

ziĦojumu par maksātspēju un finanšu stāvokli;

2) par saistībām sniedz šādu informāciju:

a) apdrošināšanas līguma nosacījumus un apdrošināšanas summas, ko

apdrošinātā persona var izvēlēties, noslēdzot apdrošināšanas līgumu,

b) dzīvības apdrošināšanas līguma darbības termiĦu,


119

c) dzīvības apdrošināšanas līguma izbeigšanas noteikumus,

d) apdrošināšanas prēmijas maksāšanas termiĦus un kārtību,

e) gratifikāciju (bonusu) aprēėināšanas un piešėiršanas kārtību,

f) norādi par atpirkuma summu un nomaksāto vērtību un to garantijas

apjomu,

g) apdrošināšanas prēmiju un apdrošinājuma summu atsevišėi katram

apdrošinātajam riskam, kā arī apdrošināšanas atlīdzību vai tās noteikšanas

kārtību katram apdrošināšanas gadījumam,

h) tirgum piesaistītajā dzīvības apdrošināšanas līgumā – tam atbilstošos

aktīvus un apdrošinājuma summas aprēėināšanas kārtību,

i) dzīvības apdrošināšanas līguma uzteikuma termiĦa piemērošanas kārtību,

j) vispārīgu informāciju par apdrošināšanas veidam piemērojamo nodokĜu

režīmu,

k) sūdzību un strīdu izskatīšanas kārtību ārpustiesas ceĜā, kura izriet no

apdrošināšanas līguma,

l) likumu, kuru piemēros no dzīvības apdrošināšanas līguma izrietošo

līgumisko attiecību regulēšanai, ja dzīvības apdrošināšanas līguma pusēm nav

izvēles brīvības vai ja dzīvības apdrošināšanas līguma puses var brīvi izvēlēties,

likumu, ko piedāvā dzīvības apdrošināšanas sabiedrība.

(2) Papildus šā panta pirmajā daĜā minētajam apdrošinātājs sniedz

informāciju, lai nodrošinātu patiesu izpratni par dzīvības apdrošināšanas līgumā

ietvertajiem riskiem, kurus uzĦemas apdrošinājuma Ħēmējs.

(3) Apdrošinātājs dzīvības apdrošināšanas līguma darbības laikā

nekavējoties informē apdrošinājuma Ħēmēju un apdrošināto (ja tas vienlaikus

nav arī apdrošinājuma Ħēmējs):

1) par izmaiĦām apdrošinātāja firmā, kontakttelefonu, kontaktadrešu un

kontaktpersonu norādēs un citā līdzīgā informācijā, kas ir nepieciešama

apdrošinājuma Ħēmēja un apdrošinātā (ja tas vienlaikus nav arī apdrošinājuma

Ħēmējs) līgumisko saistību izpildei;


120

2) par izmaiĦām apdrošināšanas noteikumos vai apdrošināšanas līgumam

piemērojamos tiesību aktos, ja tā saistīta ar šā panta pirmās daĜas 2. punkta "d"

līdz "i" apakšpunktā norādīto informāciju.

(4) Ja saistībā ar piedāvājumu noslēgt dzīvības apdrošināšanas līgumu vai

minētā līguma noslēgšanu apdrošinātāja uzrādītie iespējamie maksājumi atšėiras

no apdrošināšanas līgumā noteiktajiem maksājumiem, apdrošinātājs iepazīstina

apdrošinājuma Ħēmēju ar aprēėina piemēru, kurā sniegts iespējamās

apdrošinājuma summas vai citu apdrošināšanas līgumā paredzēto summu

izklāsts, pamatojoties uz prēmiju aprēėinu, kurā izmanto trīs atšėirīgas procentu

likmes. Šīs daĜas prasības nepiemēro dzīvības termiĦapdrošināšanai.

Apdrošinātājs skaidrā un saprotamā veidā informē apdrošinājuma Ħēmēju par to,

ka aprēėina piemērs ir tikai paraugs, kura pamatā ir teorētiski pieĦēmumi, un ka

apdrošinājuma Ħēmējam uz šā piemēra pamata nepastāv prasījuma tiesības.

(5) Ja ir noslēgts dzīvības apdrošināšanas ar līdzdalību peĜĦā līgums,

apdrošinātājs katru gadu rakstveidā informē apdrošinājuma Ħēmēju par viĦa

prasījumu stāvokli, ieskaitot līdzdalību peĜĦā. Ja apdrošinātājs sniedz

informāciju par līdzdalības peĜĦā iespējamo turpmāko attīstību, apdrošinātājs

informē apdrošinājuma Ħēmēju par atšėirībām starp līdzdalības peĜĦā

patiesajiem un sākotnējiem datiem.

(6) Pirms tirgum piesaistītā dzīvības apdrošināšanas līguma noslēgšanas

apdrošinātāja pienākums ir sniegt klientam informāciju par visiem

atskaitījumiem, kuri tiks ieturēti no klienta tirgum piesaistītā dzīvības

apdrošināšanas līguma darbības laikā.

(7) Šajā pantā noteikto informāciju apdrošinātājs sniedz rakstveidā, skaidri

un saprotami. Minētā informācija tiek sniegta latviešu valodā, izĦemot

gadījumus, kad apdrošinājuma Ħēmējs informāciju vēlas saĦemt citā valodā.

184. pants. Gadījumā, kad apdrošinātājam pēc apdrošināšanas līguma

noslēgšanas ar fizisko personu radies strīds, apdrošinātājam ir pienākums

pierādīt šā likuma 182. panta ceturtās un piektās daĜas un 183. panta prasību

izpildi. Apdrošinājuma Ħēmēja paraksts uz apdrošināšanas pieteikuma vai

apdrošinājuma Ħēmēja apstiprinājums apdrošināšanas līguma noslēgšanai citā

apdrošinājuma Ħēmēja un apdrošinātāja saskaĦotā veidā ir pietiekams

apliecinājums šā likuma 182. panta ceturtās un piektās daĜas un 183. panta

prasību izpildei, izĦemot gadījumus, kad apdrošinājuma Ħēmējs pierāda pretējo.

185. pants. (1) Ja persona, kurai ir tiesības pretendēt uz apdrošināšanas

atlīdzību saskaĦā ar noslēgto apdrošināšanas līgumu, iesniedz rakstveida

pieprasījumu, apdrošinātājs vai dalībvalsts apdrošinātājs, kas sniedz

apdrošināšanas pakalpojumus, ievērojot pakalpojumu sniegšanas brīvības


121

principu, iepazīstina šo personu ar tā rīcībā esošajiem dokumentiem, kas pamato

lēmumu par šai personai pienākošās apdrošināšanas atlīdzības izmaksu vai par

atteikumu izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību, vai izsniedz to kopijas. Personai,

kurai ir tiesības pretendēt uz apdrošināšanas atlīdzību saskaĦā ar noslēgto

apdrošināšanas līgumu, ir tiesības saĦemt šajā punktā norādīto dokumentu

kopijas par samaksu, kas nepārsniedz dokumentu kopiju sagatavošanas

izdevumus.

(2) Apdrošinātājam vai dalībvalsts apdrošinātājam, kas sniedz


principu, nav pienākuma iepazīstināt ar dokumentiem un izsniegt dokumentu

kopijas šā panta pirmajā daĜā noteiktajā kārtībā, ja saistībā ar apdrošinātā riska

iestāšanās apstākĜiem apdrošinātājs vai dalībvalsts apdrošinātājs ir iesniedzis

dokumentus tiesību aizsardzības iestādēm kriminālprocesa ietvaros.



principu, pēc iepazīstināšanas ar dokumentiem, kas pamato tā lēmumu par

pienākošās apdrošināšanas atlīdzības izmaksu vai par atteikumu izmaksāt

apdrošināšanas atlīdzību, ir tiesības pieprasīt, lai persona, kurai ir tiesības

pretendēt uz apdrošināšanas atlīdzību saskaĦā ar noslēgto apdrošināšanas

līgumu, paraksta rakstveida apliecinājumu, kurā norādīti dokumenti, ar kuriem šī

persona ir iepazinusies. Ja persona, kurai ir tiesības pretendēt uz apdrošināšanas

atlīdzību saskaĦā ar noslēgto apdrošināšanas līgumu, atsakās parakstīt šajā daĜā

noteikto apliecinājumu, to paraksta apdrošinātājs vai dalībvalsts apdrošinātājs,

īpašā atzīmē norādot, ka minētā persona atteikusies parakstīt apliecinājumu.



principu, ir pienākums izskatīt apdrošinājuma Ħēmēja, apdrošinātā vai personas,

kurai ir tiesības pretendēt uz apdrošināšanas atlīdzību saskaĦā ar noslēgto

apdrošināšanas līgumu, rakstveida prasījumu par apdrošināšanas līguma

noteikumiem neatbilstošu pakalpojumu un sniegt motivētu rakstveida atbildi ne

vēlāk kā 30 dienu laikā pēc prasījuma pieteikuma saĦemšanas.

II sadaĜa

Nedzīvības apdrošināšanas īpašie noteikumi

1. nodaĜa

Kopienas kopapdrošināšana

186. pants. (1) Šo nodaĜu piemēro Kopienas kopapdrošināšanas

darījumiem, kas attiecas uz vienu vai vairākiem riskiem, kuri klasificēti šā


122

likuma 1. pielikuma 3. līdz 16. punktā noteiktajā nedzīvības apdrošināšanas

veidā un pilnībā atbilst šādiem nosacījumiem:

1) risks ir liels risks;

2) risku, izmantojot vienu apdrošināšanas līgumu un kopēju prēmiju

attiecībā uz vienu un to pašu laika posmu, sedz divi vai vairāki apdrošināšanas

komersanti katrs savas daĜas apmērā kā līdzapdrošinātājs, vienam no tiem esot

vadošajam apdrošināšanas komersantam;

3) risks atrodas Kopienā;

4) lai segtu risku, tiek uzskatīts, ka vadošais apdrošināšanas komersants

sedz visu risku;

5) vismaz viens no līdzapdrošinātājiem piedalās apdrošināšanas līguma

noslēgšanā ar tāda galvenā biroja vai filiāles starpniecību, kas veic

komercdarbību kādā dalībvalstī, kura nav vadošā apdrošināšanas komersanta

dalībvalsts;

6) vadošais apdrošināšanas komersants pilnībā uzĦemas kopapdrošināšanas

darbības vadību, jo īpaši paredz apdrošināšanas noteikumus, nosacījumus un

tarifa likmi.

(2) Šā likuma 159. līdz 161. pantu piemēro tikai attiecībā uz vadošo

apdrošināšanas komersantu.

(3) Kopapdrošināšanas darbībām, kuras neatbilst šā panta pirmajā daĜā

noteiktajiem nosacījumiem, tiek piemēroti šā likuma noteikumi, izĦemot šīs

nodaĜas noteikumus.

187. pants. (1) Tehnisko rezervju apjomu nosaka atsevišėie

līdzapdrošinātāji atbilstīgi to piederības dalībvalsts noteikumiem vai gadījumā,

ja šādu noteikumu nav, atbilstīgi minētajā valstī pieĦemtajai praksei.

(2) Neskatoties uz šā panta pirmajā daĜā noteikto, tehniskās rezerves ir

vismaz vienādas ar rezervi, ko vadošais apdrošinātājs noteicis saskaĦā ar savas

piederības dalībvalsts noteikumiem.

188. pants. Līdzapdrošinātāju rīcībā ir statistikas dati par to Kopienas

kopapdrošināšanas darbību apjomu, kurās tie piedalās, un attiecīgajām

dalībvalstīm.


123

189. pants. Izbeidzot apdrošināšanas komersanta darbību, saistības, kas

izriet no līdzdalības Kopienas kopapdrošināšanas līgumos, īsteno tāpat kā

saistības, kas izriet no citiem minētā apdrošināšanas komersanta apdrošināšanas

līgumiem, neatkarīgi no apdrošināto apdrošināšanas atlīdzības saĦēmēju

valstiskās piederības.

190. pants. Nodrošinot šīs nodaĜas prasību īstenošanu, dalībvalsts

uzraudzības iestādes savstarpēji apmainās ar visu nepieciešamo informāciju.

2. nodaĜa

Palīdzība

191. pants. Palīdzības apdrošināšana ir apdrošināšana, kas paredz saskaĦā

ar noslēgto apdrošināšanas līgumu nodrošināt apdrošinātajam nekavējošu

palīdzības sniegšanu gadījumos, kad tas ir nokĜuvis grūtībās ārvalstu ceĜojuma

laikā (ārpus savas mītnes zemes). Šāda palīdzība ir naudas maksājums vai

pakalpojuma sniegšana apdrošinātajam.

192. pants. Par palīdzības sniegšanu nelaimes gadījumā vai transporta

līdzekĜa bojājuma gadījumā atzīst:

1) transporta līdzekĜa nogādāšanu uz tuvāko vietu, kur var tikt veikts tā

remonts, kā arī autovadītāja un pasažieru nogādāšanu uz tuvāko vietu, no kuras

viĦi var turpināt ceĜojumu;

2) transporta līdzekĜa, autovadītāja un pasažieru nogādāšanu uz to mītnes

zemi vai vietu, no kuras tie devušies ceĜojumā, vai uz ceĜojuma galamērėi;

3) citus apdrošināšanas līgumā paredzētos pakalpojumus vai naudas

izmaksas.

193. pants. Palīdzības apdrošināšana neietver:

1) dažādu automoto klubu biedriem sniegtos pakalpojumus, kuriem

palīdzību transporta līdzekĜa salūšanas vai transportēšanas gadījumā nodrošina

automoto biedrība tajā valstī, kurā viĦi atrodas, un starp šādām biedrībām ir

noslēgts sadarbības līgums;

2) servisa, ekspluatācijas, garantijas remonta un šā panta 1. punktā minēto

juridisko personu pakalpojumus.

194. pants. Apdrošinātājs, kurš vēlas veikt palīdzības apdrošināšanu, ir

tiesīgs izmantot pakalpojumus, ko sniedz cita juridiskā persona, kurai ir


124

personāls un aprīkojums, ieskaitot sertificētu medicīnisko personālu, kā arī citi

līdzekĜi, kas nepieciešami, lai nodrošinātu apdrošināšanas līgumos paredzēto

saistību izpildi šajā apdrošināšanas veidā.

195. pants. Nedzīvības apdrošināšana ietver arī darbību, kas ir palīdzība,

ko sniedz personām, kuras nokĜuvušas grūtībās ceĜojuma laikā, esot prom no

savām mājām vai savas pastāvīgās dzīvesvietas. Palīdzības sniegšana nozīmē, ka

apdrošinātājs saskaĦā ar noslēgto apdrošināšanas līgumu nekavējoties nodrošina

apdrošinātajam palīdzības sniegšanu, ja viĦš ir nokĜuvis grūtībās ārvalstu

ceĜojuma laikā ārpus savas mītnes zemes. Šāda palīdzība ir naudas maksājums

vai pakalpojuma sniegšana apdrošinātajam. Apdrošinātājs, kas veic palīdzības

apdrošināšanu, ir tiesīgs izmantot pakalpojumus, ko sniedz cita persona, kurai ir

personāls un aprīkojums (ieskaitot sertificētu medicīnisko personālu), kas

nepieciešams, lai nodrošinātu apdrošināšanas līgumos paredzēto saistību

savlaicīgu izpildi šajā apdrošināšanas veidā.

3. nodaĜa

Juridisko izdevumu apdrošināšana

196. pants. (1) Šī nodaĜa attiecas uz juridisko izdevumu apdrošināšanu, kas

noteikta šā likuma 1. pielikuma 17. punktā un kas paredz segt tiesvedības

izdevumus un nodrošina juridiska rakstura pakalpojumus, kas tieši saistīti ar

apdrošināšanas segumu, aizstāvot un pārstāvot apdrošināto civilprocesā,

kriminālprocesā vai administratīvajā procesā, kā arī panākot nodarīto zaudējumu

un bojājumu atlīdzināšanu apdrošinātajam, neiesaistoties šajos procesos.

(2) Šīs nodaĜas noteikumi neattiecas uz šādām darbībām:

1) juridisko izdevumu apdrošināšanu, ja šāda apdrošināšana attiecas uz

strīdiem vai riskiem, kas izriet no jūras kuău izmantošanas vai ir saistīti ar to;

2) darbību, ko veic apdrošinātājs, kurš nodrošina civiltiesiskās atbildības

apdrošināšanas segumu, aizstāvot un pārstāvot apdrošināto, ja aizstāvēšana un

pārstāvēšana vienlaikus tiek veikta apdrošinātāja interesēs;

3) juridisko izdevumu apdrošināšanu, ko veic apdrošinātājs palīdzības

apdrošināšanā, kas atbilst šādiem nosacījumiem:

a) darbību veic dalībvalstī, kura nav apdrošinātā pastāvīgā dzīvesvieta,

b) darbība ir daĜa no līguma, kas attiecas tikai uz palīdzību, kuru sniedz

personām, kam rodas grūtības ceĜojuma laikā, esot prom no savām mājām vai no

savas pastāvīgās dzīvesvietas.


125

197. pants. Apdrošinātājs, kurš veic juridisko izdevumu apdrošināšanu, ir

tiesīgs uzticēt kompetentai personai ar juridisko izdevumu apdrošināšanu saistīto

prasību noregulēšanu. Ja ar juridisko izdevumu apdrošināšanu saistīto prasību

noregulēšanu veic apdrošinātāja darbinieks, tad viĦš darbojas tikai šajā

apdrošināšanas veidā.

198. pants. (1) Apdrošinot juridiskos izdevumus, apdrošināšanas līgumā

paredz:

1) atsevišėu apdrošinātā riska un apdrošināšanas prēmijas atspoguĜošanu, ja

apdrošinātājs juridisko izdevumu apdrošināšanas risku apdrošina kopā ar kādu

citu apdrošināšanas risku;

2) apdrošinātā tiesības izvēlēties advokātu vai citu atbilstošas kvalifikācijas

personu, kura var aizstāvēt un pārstāvēt apdrošinātā intereses civilprocesā,

kriminālprocesā vai administratīvajā procesā vai neiesaistoties šajos procesos;

3) apdrošinātā tiesības, ja veidojas interešu konflikts starp apdrošināto un

apdrošinātāju, veicot juridisko izdevumu prasību noregulēšanu:

a) izvēlēties advokātu vai citu atbilstošas kvalifikācijas personu,

b) pārsūdzēt apdrošinātāja pieĦemtos lēmumus saskaĦā ar Latvijas

Republikā spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.

(2) Apdrošinātājs informē apdrošināto par šā panta pirmās daĜas 3. punktā

minētajām apdrošinātā tiesībām, ja rodas interešu konflikts starp apdrošinātāju

un apdrošināto.

(3) Juridiska rakstura pakalpojumus un pušu pārstāvību nodrošina

neatkarīgi advokāti vai citas atbilstošas kvalifikācijas personas, ja vienā strīdā

iesaistīto pušu juridiskos izdevumus ir apdrošinājis viens un tas pats

apdrošinātājs.

(4) Šā panta pirmās daĜas 2. punkts netiek piemērots, ja:

1) apdrošināšana tiek attiecināta tikai uz gadījumiem, kas saistīti ar

autotransporta izmantošanu Latvijas Republikas teritorijā;

2) apdrošināšana tiek attiecināta uz palīdzības sniegšanu nelaimes vai

bojājumu gadījumā, kurā iesaistīts autotransports.

199. pants. Lielie riski ir:


126

4. nodaĜa

Lielo risku apdrošināšana

1) apdrošinātie riski šādos apdrošināšanas veidos:

a) dzelzceĜa transporta apdrošināšanā,

b) gaisakuău apdrošināšanā,

c) kuău apdrošināšanā,

d) kravu apdrošināšanā,

e) gaisakuău īpašnieku civiltiesiskās atbildības apdrošināšanā,

f) kuău īpašnieku civiltiesiskās atbildības apdrošināšanā;

2) apdrošinātie riski šādos apdrošināšanas veidos, ja apdrošinājuma Ħēmējs

nodarbojas ar komercdarbību vai ir brīvās profesijas pārstāvis un apdrošinātie

riski attiecas uz apdrošinājuma Ħēmēja profesionālo darbību vai komercdarbību:

a) kredītu apdrošināšanā,

b) galvojumu apdrošināšanā;

3) apdrošinātie riski šādos apdrošināšanas veidos, ja apdrošinājuma Ħēmējs

pārsniedz vismaz divus no trim šādiem kritērijiem – tā bilances pārsniedz

kopsumma 6,2 miljonus euro, neto apgrozījums 12,8 miljonus euro, pārskata

gada vidējais darbinieku skaits 250 cilvēkus:

a) sauszemes transporta (izĦemot dzelzceĜa transportu) apdrošināšanā,

b) īpašuma apdrošināšanā pret uguns un dabas stihiju postījumiem

(bojājumiem, ko īpašumam, izĦemot sauszemes transportu, dzelzceĜa transportu,

gaisakuăus, kuăus un kravas, nodara uguns, eksplozija, atomenerăija, zemes

iegrimšana un citas stihijas),

c) īpašuma apdrošināšanā pret citiem zaudējumiem (bojājumiem, ko

īpašumam, izĦemot sauszemes transportu, dzelzceĜa transportu, gaisakuăus,

kuăus un kravas, nodara krusa, salna, zādzība un citi negadījumi, izĦemot uguni,

eksploziju, atomenerăiju, zemes iegrimšanu un citas stihijas),


127

d) sauszemes transportlīdzekĜu īpašnieku civiltiesiskās atbildības

apdrošināšanā,

e) vispārējās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanā,

f) dažādu finansiālo zaudējumu apdrošināšanā.

200. pants. Ja apdrošinājuma Ħēmējs ietilpst komercsabiedrību grupā, kam

tiek veidots konsolidētais gada pārskats, šā likuma 199. panta 3. punktā

noteiktos kritērijus piemēro, pamatojoties uz konsolidēto gada pārskatu.

201. pants. Dalībvalsts apdrošinātājs var veikt lielo risku apdrošināšanu,

neievērojot šā likuma 157. un 160. panta prasības.

III sadaĜa

Pārapdrošināšanas īpašie noteikumi

202. pants. (1) Īpašam nolūkam dibināta sabiedrība var uzsākt savu

darbību Latvijā tikai pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas izsniegtas licences

saĦemšanas.

(2) Prasības šā panta pirmajā daĜā noteiktās licences saĦemšanai noteiktas

Eiropas Komisijas Regulā.

C daĜa

Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrību grupas uzraudzība

I sadaĜa

Grupas uzraudzība – piemērošanas gadījumi,

piemērošanas joma un līmeĦi

1. nodaĜa

Piemērošanas gadījumi un piemērošanas joma

203. pants. (1) Grupas uzraudzība ietver to apdrošināšanas vai

pārapdrošināšanas sabiedrību uzraudzību grupas līmenī, kuras ir grupas sastāvā.

Šā likuma prasības attiecībā uz individuālu apdrošināšanas vai

pārapdrošināšanas sabiedrību uzraudzību turpina piemērot katrai atsevišėai

grupas apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībai, ja vien grupas

uzraudzība neparedz citādu kārtību saskaĦā ar šā likuma 203. līdz 247. panta

prasībām.


128

(2) Uzraudzība grupas līmenī tiek piemērota:

1) apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībām, kas ir dalības

sabiedrības vismaz vienā apdrošināšanas sabiedrībā, pārapdrošināšanas

sabiedrībā, ārvalsts apdrošinātājā vai ārvalsts pārapdrošinātājā, saskaĦā ar šā

likuma 207. līdz 248. pantu;

2) apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībām, kuru mātes

sabiedrība ir dalībvalstī reăistrēta apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrība, saskaĦā

ar šā likuma 207. līdz 248. pantu;


sabiedrība ir nedalībvalstī reăistrēta apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrība,

nedalībvalsts apdrošinātājs vai nedalībvalsts pārapdrošinātājs, saskaĦā ar šā

likuma 249. līdz 252. pantu;


sabiedrība ir daudznozaru apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrība, saskaĦā ar šā

likuma 253. pantu.

(3) Ja šā panta otrās daĜas 1. punktā minētā apdrošināšanas vai

pārapdrošināšanas dalības sabiedrība vai šā panta otrās daĜas 2. punktā minētā

dalībvalstī reăistrētā apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrība ir saistītā sabiedrība

uzraudzībai pakĜautai komercsabiedrībai vai jauktai finanšu

pārvaldītājsabiedrībai, uz kuru attiecas papildu uzraudzība saskaĦā ar Finanšu

konglomerātu likuma prasībām, Finanšu un kapitāla tirgus komisija, ja tā ir

grupas uzraudzības iestāde, pēc apspriešanās ar citām iesaistītajām uzraudzības

iestādēm var pieĦemt lēmumu minētās apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas

dalības sabiedrības vai minētās apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrības līmenī

neveikt šā likuma 222. pantā minēto riska koncentrācijas uzraudzību vai šā

likuma 223. pantā minēto grupas iekšējo darījumu uzraudzību, vai abu minēto

veidu uzraudzību.

(4) Finanšu un kapitāla tirgus komisija nosaka gadījumus, kuros grupas

komercsabiedrības var tikt izslēgtas no grupas uzraudzības piemērošanas jomas.

2. nodaĜa

LīmeĦi

204. pants. (1) Ja šā likuma 203. panta otrās daĜas 1. un 2. punktā minētā

apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas dalības sabiedrība vai dalībvalstī

reăistrēta apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrība ir meitas sabiedrība citai

apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībai, dalībvalsts apdrošinātājam,


129

dalībvalsts pārapdrošinātājam vai dalībvalstī reăistrētai apdrošināšanas

pārvaldītājsabiedrībai, šā likuma 207. līdz 248. pantu piemēro tikai galējās

mātes sabiedrības, kas ir apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība,

dalībvalsts apdrošinātājs, dalībvalsts pārapdrošinātājs vai dalībvalstī reăistrēta

apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrība, līmenī.

(2) Ja šā panta pirmajā daĜā minētā galējā mātes sabiedrība, kas ir

apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība vai dalībvalstī reăistrēta

apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrība, ir saistītā sabiedrība uzraudzībai pakĜautai

komercsabiedrībai vai jauktai finanšu pārvaldītājsabiedrībai, uz kuru attiecas

papildu uzraudzība saskaĦā ar Finanšu konglomerātu likuma prasībām, Finanšu

un kapitāla tirgus komisija, ja tā ir grupas uzraudzības iestāde, pēc apspriešanās

ar citām iesaistītajām uzraudzības iestādēm var pieĦemt lēmumu minētās galējās

mātes sabiedrības līmenī neveikt šā likuma 222. pantā minēto riska

koncentrācijas uzraudzību vai šā likuma 223. pantā minēto grupas iekšējo

darījumu uzraudzību, vai abu minēto veidu uzraudzību.

205. pants. (1) Ja šā likuma 203. panta otrās daĜas 1. un 2. punktā minētās

apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas dalības sabiedrības vai dalībvalstī

reăistrētas apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrības šā likuma 204. pantā norādītā

galējā mātes sabiedrība atrodas citā dalībvalstī, Finanšu un kapitāla tirgus

komisija, konsultējoties ar grupas uzraudzības iestādi un minēto galējo mātes

sabiedrību citā dalībvalstī, var pieĦemt lēmumu par grupas uzraudzības

attiecināšanu uz Latvijas Republikā reăistrētu galējo apdrošināšanas vai

pārapdrošināšanas mātes sabiedrību vai apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrību. Šā

likuma 207. līdz 248. pantā noteiktās grupas uzraudzības prasības piemēro

apakšgrupas līmenī, ievērojot šā panta otrās līdz sestās daĜas nosacījumus.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija sniedz paskaidrojošu paziĦojumu par savu

lēmumu gan grupas uzraudzības iestādei, gan dalībvalstī reăistrētai galējai mātes

sabiedrībai.

(2) Attiecībā uz galējo Latvijas Republikā reăistrēto mātes sabiedrību

Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir tiesīga pieĦemt lēmumu ierobežot

apakšgrupas uzraudzību līdz vienai vai vairākām šādām grupas finanšu stāvokĜa

uzraudzības jomām:

1) grupas maksātspējas uzraudzība saskaĦā ar šā likuma 207. līdz 214.

panta prasībām;

2) riska koncentrācijas un grupas iekšējo darījumu uzraudzība saskaĦā ar šā

likuma 222. un 223. panta prasībām;

3) riska vadības un iekšējās kontroles uzraudzība saskaĦā ar šā likuma 224.

panta prasībām.


130

(3) Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir pieĦēmusi šā panta otrās daĜas

1. punktā noteikto lēmumu, grupas maksātspējas kapitāla prasības aprēėinam

tiek izmantota tā Finanšu un kapitāla tirgus komisijas noteikumos minētā

aprēėina metode, ko grupas uzraudzības iestāde ir atzinusi par piemērojamu

attiecībā uz šā likuma 204. pantā minēto dalībvalstī reăistrēto galējo mātes

sabiedrību.


1. punktā noteikto lēmumu un ja šā likuma 204. pantā minētā dalībvalstī

reăistrētā galējā mātes sabiedrība ir ieguvusi grupas uzraudzības iestādes atĜauju

aprēėināt grupas konsolidēto maksātspējas kapitāla prasību, kā arī grupas

apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrību individuālo maksātspējas

kapitāla prasību, pamatojoties uz grupas iekšējo modeli, Latvijas Republikā

reăistrētas galējās mātes sabiedrības grupas maksātspējas kapitāla aprēėinam

tiek izmantots grupas iekšējais modelis.

(5) Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija uzskata, ka Latvijas Republikā

reăistrētas galējās mātes sabiedrības riska profils ievērojami atšėiras no grupas

uzraudzības iestādes apstiprinātā iekšējā modeĜa, un ja Latvijas Republikā

reăistrētā galējā mātes sabiedrība pienācīgi neĦem vērā Finanšu un kapitāla

tirgus komisijas rīkojumus, Finanšu un kapitāla tirgus komisija var pieĦemt

lēmumu par kapitāla palielinājuma noteikšanu minētās Latvijas Republikā

reăistrētās galējās mātes sabiedrības grupas maksātspējas kapitāla prasībai, kas

izriet no iekšējā modeĜa piemērošanas, vai izĦēmuma gadījumos, ja šāds kapitāla

palielinājums nav piemērojams, pieprasīt minētajai komercsabiedrībai aprēėināt

savu grupas maksātspējas kapitāla prasību saskaĦā ar standarta formulu.

(6) Šā panta piektajā daĜā minētajā gadījumā Finanšu un kapitāla tirgus

komisija sniedz paskaidrojošu paziĦojumu par savu lēmumu gan grupas

uzraudzības iestādei, gan Latvijas Republikā reăistrētajai galējai mātes

sabiedrībai.


1. punktā noteikto lēmumu, minētā komercsabiedrība nav tiesīga iesniegt

pieteikumu atĜaujas saĦemšanai saskaĦā ar šā likuma 217. vai 221. pantu, lai

kādai no tās meitas sabiedrībām piemērotu šā likuma 218. un 219. pantu.

(8) Finanšu un kapitāla tirgus komisija nepieĦem vai atceĜ šā panta pirmajā

daĜā minēto lēmumu, ja Latvijas Republikā reăistrētā galējā mātes sabiedrība ir

meitas sabiedrība šā likuma 204. pantā minētajai dalībvalstī reăistrētajai galējai

mātes sabiedrībai, kam ir izsniegta grupas uzraudzības iestādes atĜauja, saskaĦā

ar kuru minētajai meitas sabiedrībai piemērojamas šā likuma 218. un 219. panta

prasības.


131

206. pants. (1) Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir pieĦēmusi šā

likuma 203. pantā minēto lēmumu piemērot galējai Latvijas Republikā

reăistrētajai mātes sabiedrībai grupas uzraudzību apakšgrupas līmenī, Finanšu

un kapitāla tirgus komisija ir tiesīga noslēgt vienošanos ar citā dalībvalstī

reăistrētas citas saistītās sabiedrības galējās mātes sabiedrības uzraudzības

iestādi, lai veiktu grupas uzraudzību tādas apakšgrupas līmenī, kura aptver

vairākas dalībvalstis.

(2) Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija un attiecīgā uzraudzības iestāde ir

noslēgušas vienošanos atbilstīgi šā panta pirmajai daĜai, grupas uzraudzība

netiek veikta šā likuma 207. pantā minētās galējās mātes sabiedrības līmenī, ja tā

neatrodas tajā pašā dalībvalstī, kurā šā punkta pirmajā daĜā minētā apakšgrupa.

(3) Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija un attiecīgā uzraudzības iestāde ir

noslēgušas vienošanos atbilstīgi šā panta pirmajai daĜai, uzraudzība apakšgrupas

līmenī tiek piemērota, ievērojot šā likuma 205. panta otrās līdz sestās daĜas

nosacījumus.

II sadaĜa

Finanšu stāvoklis

1. nodaĜa

Grupas maksātspēja

207. pants. (1) Grupas maksātspējas uzraudzība tiek veikta saskaĦā ar šā

panta otro daĜu un šā likuma 224. līdz 248. pantu.

(2) Lai nodrošinātu grupas maksātspēju, šā likuma 203. panta otrās daĜas 1.

punktā minētās apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas dalības sabiedrības un šā

likuma 203. panta otrās daĜas 2. punktā minētās grupas apdrošināšanas vai

pārapdrošināšanas sabiedrības nodrošina izmantojamā pašu kapitāla pieejamību

grupā, kas vienmēr ir vismaz līdzvērtīgs grupas maksātspējas kapitāla prasībai,

ko aprēėina saskaĦā ar šā likuma 209. līdz 234. panta un Finanšu un kapitāla

tirgus komisijas noteikumu prasībām.

(3) Finanšu un kapitāla tirgus komisija, ja tā ir grupas uzraudzības iestāde,

veic grupas maksātspējas izpildes pārbaudi saskaĦā ar šā likuma 225. līdz 248.

panta prasībām. Grupas maksātspējas uzraudzībā tiek piemērotas šā likuma 143.

panta un 145. panta pirmās līdz septītās daĜas prasības.

(4) Tiklīdz dalības sabiedrība ir konstatējusi un informējusi grupas

uzraudzības iestādi par neatbilstību grupas maksātspējas kapitāla prasībai vai par

šādas neatbilstības risku turpmākajos trīs mēnešos, Finanšu un kapitāla tirgus


132

komisija, ja tā ir grupas uzraudzības iestāde, informē citas uzraugu kolēăijas

uzraudzības iestādes, kam jāveic grupas finanšu stāvokĜa analīze.

208. pants. (1) Grupas maksātspējas aprēėins ietver grupas maksātspējas

kapitāla prasības aprēėinu un grupas pašu kapitāla aprēėinu. Finanšu un kapitāla

tirgus komisija nosaka grupas maksātspējas aprēėina biežumu un iesniegšanas

kārtību Finanšu un kapitāla tirgus komisijai.

(2) Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība un apdrošināšanas

pārvaldītājsabiedrība pastāvīgi uzrauga grupas maksātspējas kapitāla prasību. Ja

grupas riska profils ievērojami atšėiras no pieĦēmumiem, kas ir pēdējā Finanšu

un kapitāla tirgus komisijai iesniegtā grupas maksātspējas kapitāla prasības

aprēėina pamatā, nekavējoties veic jaunu grupas maksātspējas kapitāla prasības

aprēėinu un iesniedz to Finanšu un kapitāla tirgus komisijai.

(3) Ja ir pamats uzskatīt, ka grupas riska profils ir ievērojami mainījies

kopš datuma, kurā iesniegts pēdējais grupas maksātspējas kapitāla prasības

aprēėins, Finanšu un kapitāla tirgus komisija, ja tā ir grupas uzraudzības iestāde,

ir tiesīga pieprasīt veikt jaunu grupas maksātspējas kapitāla prasības aprēėinu.

209. pants. (1) Grupas maksātspējas aprēėinam var tikt izmantota standarta

metode – konsolidētā finanšu pārskata metode –, kā rezultātā aprēėina

konsolidēto grupas maksātspējas kapitāla prasību, vai alternatīvā metode –

atskaitīšanas un summēšanas metode –, kā rezultātā aprēėina summēto grupas

maksātspējas kapitāla prasību.

(2) Grupas maksātspējas aprēėina metodes, to izvēli, vispārīgos principus

un aprēėina metožu piemērošanu nosaka Finanšu un kapitāla tirgus komisija.

210. pants. Šā likuma 203. panta otrās daĜas 1. punktā minētās

apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas dalības sabiedrības un šā likuma 203.

panta otrās daĜas 2. punktā minētās grupas apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas

sabiedrības var aprēėināt konsolidēto grupas maksātspējas kapitāla prasību,

izmantojot pilnu vai daĜēju iekšējo modeli, kas atbilst šā likuma 122. līdz 128.

panta prasībām, ja ir saĦemta Finanšu un kapitāla tirgus komisijas kā grupas

uzraudzības iestādes atĜauja.

211. pants. (1) Ja grupas iekšējais modelis tiks izmantots ne tikai grupas

konsolidētās maksātspējas kapitāla prasības aprēėinam, bet arī vienas vai

vairāku grupas apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrību individuālās

maksātspējas kapitāla prasības aprēėinam, pieteikumu Finanšu un kapitāla tirgus

komisijai par atĜauju izmantot grupas iekšējo modeli iesniedz:


133

1) šā likuma 203. panta otrās daĜas 1. punktā minētajā gadījumā – kopīgi

apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas dalības sabiedrība un tās saistītās

sabiedrības;

2) šā likuma 203. panta otrās daĜas 2. punktā minētajā gadījumā – kopīgi

apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrības saistītās sabiedrības.

(2) Finanšu un kapitāla tirgus komisija nekavējoties par saĦemto

pieteikumu paziĦo un to nosūta visām iesaistītajām uzraudzības iestādēm, kas

atbildīgas par attiecīgo grupas sabiedrību uzraudzību.

(3) Šā panta pirmajā daĜā minētajā pieteikumā norādāmās informācijas,

pievienojamo dokumentu un pieteikuma izskatīšanas kārtību nosaka Finanšu un


(4) Finanšu un kapitāla tirgus komisija atbilstoši kompetencei sešu mēnešu

laikā pēc tam, kad saĦemts pilnībā aizpildīts šā panta pirmajā daĜā minētais

pieteikums, kuram pievienoti visi nepieciešamie dokumenti, veic visus

iespējamos pasākumus, lai kopīgi ar iesaistītajām uzraudzības iestādēm

pieĦemtu motivētu lēmumu par pieteikumā minētās atĜaujas izsniegšanu, un

nosūta šo lēmumu pieteikuma iesniedzējiem.

(5) Ja Latvijas Republikā reăistrēta komercsabiedrība, kas ir saistītā

sabiedrība citā dalībvalstī reăistrētai komercsabiedrībai, vai Latvijas Republikā

reăistrēta apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrības saistītā sabiedrība iesniedz šā

panta pirmajā daĜā minēto pieteikumu grupas uzraudzības iestādei un Finanšu un

kapitāla tirgus komisija ir iesaistītā uzraudzības iestāde, Finanšu un kapitāla

tirgus komisija kopā ar citām iesaistītajām uzraudzības iestādēm piedalās kopīgā

lēmuma pieĦemšanā.

(6) Finanšu un kapitāla tirgus komisija šā panta ceturtajā daĜā minētajā

termiĦā, izvērtējot iesniegto pieteikumu iekšējā modeĜa izmantošanai, var

apspriesties ar EAAPI, ja Finanšu un kapitāla tirgus komisijai nav pārliecības

par iekšējā modeĜa atbilstību šā likuma 122. līdz 128. panta prasībām. Finanšu

un kapitāla tirgus komisija apspriežas ar EAAPI arī pēc motivēta dalības

sabiedrības pieprasījuma.

(7) Ja saskaĦā ar šā panta sesto daĜu ir notikusi apspriešanās ar EAAPI,

Finanšu un kapitāla tirgus komisija informē par to visas iesaistītās uzraudzības

iestādes un pieteikuma iesniedzējus, kā arī šā panta ceturtajā daĜā minēto

termiĦu pagarina par diviem mēnešiem.

(8) Ja nav notikusi apspriešanās ar EAAPI saskaĦā ar šā panta sesto daĜu un

visas iesaistītās uzraudzības iestādes nevar pieĦemt kopīgu lēmumu sešu mēnešu


134

laikā no dienas, kad Finanšu un kapitāla tirgus komisijā tika iesniegts pilnībā

aizpildīts pieteikums, Finanšu un kapitāla tirgus komisija vēršas pie EAAPI ar

lūgumu turpmāko divu mēnešu laikā nosūtīt ieteikumu visām iesaistītajām

uzraudzības iestādēm. Finanšu un kapitāla tirgus komisija triju nedēĜu laikā pēc

EAAPI ieteikuma saĦemšanas pieĦem motivētu lēmumu, pilnībā Ħemot vērā šo

ieteikumu.

(9) PieĦemot lēmumu par atĜauju izmantot iekšējo modeli, Finanšu un

kapitāla tirgus komisija sagatavo motivētu lēmumu, kurā izklāstīts detalizēts

pieĦemtā lēmuma pamatojums un norādīts, kā tajā ir Ħemts vērā visu iesaistīto

uzraudzības iestāžu paustais viedoklis.

(10) Finanšu un kapitāla tirgus komisija nosūta lēmumu pieteikuma

iesniedzējiem un visām iesaistītajām uzraudzības iestādēm. Lēmums ir saistošs

visām iesaistītajām uzraudzības iestādēm.

(11) Ja šā panta ceturtajā un septītajā daĜā norādīajā termiĦā netiek

pieĦemts kopīgs lēmums, lēmumu pieĦem Finanšu un kapitāla tirgus komisija.

(12) PieĦemot lēmumu, Finanšu un kapitāla tirgus komisija Ħem vērā visu

iesaistīto uzraudzības iestāžu viedokĜus un iebildumus, kas izteikti pieteikuma

izvērtēšanas procesā, kā arī EAAPI ieteikumu, ja tāds ir saĦemts.

(13) Finanšu un kapitāla tirgus komisija sagatavo motivētu lēmumu, kurā ir

sniegts skaidrojums par būtiskām atkāpēm no EAAPI pieĦemtās nostājas, ja ir

veikta apspriešanās ar EAAPI un ir notikušas šādas būtiskas atkāpes. Finanšu un

kapitāla tirgus komisija nosūta lēmumu pieteikuma iesniedzējiem un visām

iesaistītajām uzraudzības iestādēm.

(14) Ja noteicošo lēmumu pieĦem grupas uzraudzības iestāde, Finanšu un

kapitāla tirgus komisija to ievēro, veicot apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas

sabiedrības uzraudzību.

(15) Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija uzskata, ka tās uzraudzībā

esošās komercsabiedrības, kura aprēėina individuālo maksātspējas kapitāla

prasību, izmantojot apstiprinātu grupas iekšējo modeli, riska profils ievērojami

atšėiras no pieĦēmumiem, kas nosaka grupas līmenī apstiprināto iekšējo modeli,

un ja komercsabiedrība nav iesniegusi Finanšu un kapitāla tirgus komisijai

motivētu pamatojumu, ka atšėirības nav būtiskas, vai ja komercsabiedrība

nenovērš šīs atšėirības, Finanšu un kapitāla tirgus komisija var noteikt kapitāla

palielinājumu komercsabiedrības maksātspējas kapitāla prasībai saskaĦā ar šā

likuma 33. pantu.


135

(16) Finanšu un kapitāla tirgus komisija var pieprasīt izĦēmuma gadījumos

šā panta piecpadsmitajā daĜā minētajai komercsabiedrībai aprēėināt tās

maksātspējas kapitāla prasību, izmantojot standarta formulu, ja šā panta

piecpadsmitajā daĜā minētais kapitāla palielinājums būtu neatbilstošs

komercsabiedrības riska profilam. Finanšu un kapitāla tirgus komisija saskaĦā ar

šā likuma 33. panta pirmās daĜas 1. un 3. punkta prasībām var noteikt kapitāla

palielinājumu šīs komercsabiedrības maksātspējas kapitāla prasībai, kas

aprēėināta, izmantojot standarta formulu saskaĦā ar šā likuma 120. panta un

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas noteikumu prasībām.

(17) Finanšu un kapitāla tirgus komisija šā panta piecpadsmitajā un

sešpadsmitajā daĜā paredzētajos gadījumos sagatavo rakstveida motivētu

lēmumu un nosūta to gan tās uzraudzībā esošajai komercsabiedrībai, gan grupas

uzraudzības iestādei.

212. pants. (1) Nosakot, vai konsolidētā grupas maksātspējas kapitāla

prasība pienācīgi atspoguĜo grupas riska profilu, Finanšu un kapitāla tirgus

komisija, ja tā ir grupas uzraudzības iestāde, īpašu uzmanību pievērš visiem

gadījumiem, kad grupas līmenī var rasties apstākĜi, kas minēti šā likuma 33.

panta pirmās daĜas 1. līdz 3. punktā, jo īpaši, ja:

1) grupas līmenī pastāv jebkādi specifiskie riski, ko ar standarta formulu

vai izmantoto iekšējo modeli nevarētu pietiekami segt, jo ir grūti noteikt to

apmēru;

2) iesaistītās uzraudzības iestādes saskaĦā ar šā likuma 33. pantu un 212.

panta piecpadsmito līdz septiĦpadsmito daĜu ir noteikušas jebkādu kapitāla

palielinājumu apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas saistītās sabiedrības

maksātspējas kapitāla prasībai.

(2) Ja grupas riska profils nav atspoguĜots atbilstīgi šajā likumā noteiktajām

prasībām, Finanšu un kapitāla tirgus komisija, ja tā ir grupas uzraudzības

iestāde, var noteikt kapitāla palielinājumu konsolidētajai grupas maksātspējas

kapitāla prasībai saskaĦā ar šā likuma 33. panta prasībām.

213. pants. Ja grupas maksātspējas aprēėinam tiek izmantota atskaitīšanas

un summēšanas metode un no apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības

un tās saistītajām sabiedrībām vai kopīgi no apdrošināšanas

pārvaldītājsabiedrības saistītajām sabiedrībām tiek saĦemts pieteikums atĜaut

aprēėināt grupas apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrību maksātspējas

kapitāla prasību, pamatojoties uz iekšējo modeli, Finanšu un kapitāla tirgus

komisija atĜaujas izsniegšanai un uzraudzības procesam piemēro šā likuma 211.

pantā noteiktās prasības.


136

214. pants. (1) Nosakot, vai summētā grupas maksātspējas kapitāla

prasība, ko aprēėina saskaĦā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas

noteikumiem, pienācīgi atspoguĜo grupas riska profilu, Finanšu un kapitāla

tirgus komisija īpašu uzmanību pievērš jebkādiem specifiskajiem riskiem, kas

pastāv grupas līmenī un ko nevarētu pietiekami segt, jo ir grūti noteikt to

apmēru.

(2) Ja grupas riska profils ievērojami atšėiras no pieĦēmumiem, kas ir

grupas summētās maksātspējas kapitāla prasības pamatā, Finanšu un kapitāla

tirgus komisija grupas summētajai maksātspējas kapitāla prasībai nosaka papildu

kapitāla prasību, ievērojot šā likuma 33. panta prasības, kā arī Eiropas Komisijas

Regulas prasības attiecībā uz apstākĜiem papildu kapitāla prasības noteikšanai

un papildu kapitāla prasības aprēėina metodoloăijām.

215. pants. (1) Šā likuma 218. un 219. pantu piemēro visām

apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībām, kas ir apdrošināšanas vai

pārapdrošināšanas sabiedrības meitas sabiedrības, ja tiek ievēroti visi šādi

nosacījumi:

1) Finanšu un kapitāla tirgus komisija, ja tā ir grupas uzraudzības iestāde,

nav pieĦēmusi lēmumu izslēgt meitas sabiedrību no grupas uzraudzības

piemērošanas jomas un meitas sabiedrība ir iekĜauta grupas uzraudzībā, ko veic

Finanšu un kapitāla tirgus komisija mātes sabiedrības līmenī saskaĦā ar šā

likuma prasībām;

2) uz meitas sabiedrību attiecas mātes sabiedrības risku pārvaldes sistēma

un iekšējās kontroles sistēma un mātes sabiedrība atbilst iesaistīto uzraudzības

iestāžu prasībām par meitas sabiedrības piesardzīgu vadību;

3) mātes sabiedrība ir saĦēmusi šā likuma 224. panta piektajā daĜā minēto

atĜauju;

4) mātes sabiedrība ir saĦēmusi šā likuma 244. panta otrajā daĜā minēto

atĜauju;

5) mātes sabiedrība ir saĦēmusi šā likuma 218. pantā minēto atĜauju.

(2) Kritērijus, ko piemēro, novērtējot, vai ir izpildīti šā panta pirmās daĜas

nosacījumi, nosaka Eiropas Komisijas Regula.

216. pants. Šā likuma 218. un 219. panta prasības var piemērot, ja ir

saĦemta Finanšu un kapitāla tirgus komisijas atĜauja. Lai saĦemtu atĜauju, mātes

sabiedrība iesniedz Finanšu un kapitāla tirgus komisijai motivētu pieteikumu.


137

217. pants. (1) SaĦemot pieteikumu atĜaujas saĦemšanai, lai tiktu

piemērotas šā likuma 218. un 219. panta prasības, Finanšu un kapitāla tirgus

komisija un citas iesaistītās uzraudzības iestādes sadarbojas un apspriežas

uzraugu kolēăijā, lai pieĦemtu lēmumu par atĜaujas izsniegšanu un vajadzības

gadījumā noteiktu citus noteikumus un nosacījumus, kas būtu jāattiecina uz šādu

atĜauju.

(2) Šā likuma 216. pantā minēto pieteikumu iesniedz tikai Finanšu un

kapitāla tirgus komisijai, ja tā ir licencējusi meitas sabiedrību. Finanšu un

kapitāla tirgus komisija informē citas uzraugu kolēăijas uzraudzības iestādes un

nekavējoties nosūta tām pilnībā aizpildīto pieteikumu.

(3) Finanšu un kapitāla tirgus komisija un citas iesaistītās uzraudzības

iestādes sadarbojas, lai trīs mēnešu laikā pēc tam, kad visas uzraugu kolēăijas

uzraudzības iestādes ir saĦēmušas šā likuma 216. pantā minēto pieteikumu,

pieĦemtu kopīgu lēmumu par atĜaujas izsniegšanu.

(4) Ja nav iespējams panākt vienošanos par šā likuma 216. pantā minētās

atĜaujas piešėiršanu šā panta trešajā daĜā minētajā termiĦā, Finanšu un kapitāla

tirgus komisija var apspriesties ar EAAPI. Par apspriešanos ar EAAPI tiek

informētas visas iesaistītās uzraudzības iestādes, un šā panta trešajā daĜā

minētais termiĦš tiek pagarināts par vienu mēnesi.

(5) Ja notikusi apspriešanās ar EAAPI, Finanšu un kapitāla tirgus komisija

un citas iesaistītās uzraudzības iestādes pirms kopīga lēmuma pieĦemšanas

pienācīgi Ħem vērā EAAPI ieteikumu.

(6) Finanšu un kapitāla tirgus komisija, ja tā ir licencējusi meitas

sabiedrību, paziĦo pieteikuma iesniedzējam šā panta trešajā un ceturtajā daĜā

minēto kopīgo lēmumu, norādot pilnīgu lēmuma pamatojumu un skaidrojumu

par būtiskām atkāpēm no EAAPI pieĦemtās nostājas, ja ar to ir notikusi

apspriešanās. Kopīgo lēmumu uzskata par galīgu, un to piemēro visas iesaistītās

uzraudzības iestādes.

(7) Ja šā panta trešajā un ceturtajā daĜā noteiktajos termiĦos nav pieĦemts

kopīgs uzraudzības iestāžu lēmums, lēmumu par šā likuma 218. un 219. panta

prasību piemērošanu pieĦem Finanšu un kapitāla tirgus komisija, ja tā ir grupas

uzraudzības iestāde.

(8) PieĦemot lēmumu par šā likuma 218. un 219. panta prasību

piemērošanu, Finanšu un kapitāla tirgus komisija, ja tā ir grupas uzraudzības

iestāde, pienācīgi Ħem vērā:


138

1) citu iesaistīto uzraudzības iestāžu uzskatus un iebildumus, kas izteikti

noteiktajā laika periodā;

2) citu uzraugu kolēăijā ietilpstošo uzraudzības iestāžu iebildumus, kas

izteikti noteiktajā laika periodā;

3) ja notikusi apspriešanās ar EAAPI, tās ieteikumu.

(9) Lēmumā par šā likuma 218. un 219. panta prasību piemērošanu norāda

pilnīgu lēmuma pamatojumu un skaidrojumu par visām būtiskām atkāpēm no

iesaistīto uzraudzības iestāžu iebildumiem un EAAPI ieteikuma. Finanšu un

kapitāla tirgus komisija, ja tā ir grupas uzraudzības iestāde, paziĦo lēmumu

pieteikuma iesniedzējam un citām iesaistītajām uzraudzības iestādēm.

(10) Procedūras, kas Finanšu un kapitāla tirgus komisijai jāievēro

informācijas apmaiĦā, pildot savas tiesības un veicot savus pienākumus saskaĦā

ar šā panta un šā likuma 218. līdz 221. panta prasībām, nosaka Eiropas

Komisijas regula.

218. pants. (1) Meitas sabiedrības maksātspējas kapitāla prasību aprēėina,

ievērojot šā likuma 219. panta nosacījumus un saskaĦā ar šā panta otro, ceturto,

piekto, sesto un septīto daĜu.

(2) Ja meitas sabiedrības maksātspējas kapitāla prasību aprēėina,

pamatojoties uz iekšējo modeli, kas grupas līmenī apstiprināts saskaĦā ar šā

likuma 219. pantu, un Finanšu un kapitāla tirgus komisija, ja tā ir licencējusi

meitas sabiedrību, uzskata, ka tās riska profils ievērojami atšėiras no minētā

iekšējā modeĜa, un šī sabiedrība neizpilda Finanšu un kapitāla tirgus komisijas

norādījumus, Finanšu un kapitāla tirgus komisija šā likuma 33. pantā noteiktajos

gadījumos var ierosināt noteikt kapitāla palielinājumu minētās meitas

sabiedrības maksātspējas kapitāla prasībai, kas aprēėināta, izmantojot iekšējo

modeli, vai izĦēmuma gadījumos, ja šāds kapitāla palielinājums nav piemērots,

pieprasīt meitas sabiedrībai aprēėināt tās maksātspējas kapitāla prasību,

izmantojot standarta formulu. Finanšu un kapitāla tirgus komisija apspriež tās

ierosinājumu uzraugu kolēăijā un paziĦo šāda ierosinājuma pamatojumu gan

meitas sabiedrībai, gan uzraugu kolēăijai.

(3) Ja meitas sabiedrības maksātspējas kapitāla prasība ir aprēėināta,

izmantojot standarta formulu, un Finanšu un kapitāla tirgus komisija, ja tā ir

licencējusi meitas sabiedrību, uzskata, ka tās riska profils ievērojami atšėiras no

standarta formulas pamatā esošajiem pieĦēmumiem, un šī sabiedrība neizpilda

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas norādījumus, Finanšu un kapitāla tirgus

komisija izĦēmuma gadījumā var pieprasīt attiecīgajai meitas sabiedrībai aizstāt

standarta formulas aprēėinā izmantoto parametru apakšgrupu ar šai meitas


139

sabiedrībai raksturīgiem parametriem, aprēėinot dzīvības, nedzīvības un

veselības apdrošināšanas parakstīšanas riska moduĜus, vai šā likuma 33. pantā

minētajos gadījumos noteikt kapitāla palielinājumu minētās meitas sabiedrības

maksātspējas kapitāla prasībai. Finanšu un kapitāla tirgus komisija apspriež tās

ierosinājumu uzraugu kolēăijā un paziĦo šāda ierosinājuma pamatojumu gan

meitas sabiedrībai, gan uzraugu kolēăijai.

(4) Finanšu un kapitāla tirgus komisija sadarbojas ar citām uzraugu

kolēăijas uzraudzības iestādēm, lai panāktu vienošanos par šā panta otrajā un

trešajā daĜā minētajiem ierosinājumiem vai par citiem iespējamiem pasākumiem.

(5) Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija un grupas uzraudzības iestāde

viena mēneša laikā nespēj pieĦemt kopīgu lēmumu par ierosinājumu, jautājumu

nodod apspriešanai EAAPI, kas savu ieteikumu sniedz divu mēnešu laikā.

(6) Finanšu un kapitāla tirgus komisija, ja tā ir licencējusi attiecīgo meitas

sabiedrību, Ħem vērā šā panta piektajā daĜā minēto EAAPI ieteikumu pirms sava

galīgā lēmuma pieĦemšanas.

(7) Finanšu un kapitāla tirgus komisija lēmumā norāda pilnīgu lēmuma

pamatojumu, un tajā Ħem vērā citu uzraugu kolēăijas uzraudzības iestāžu

uzskatus un iebildumus, kā arī EAAPI ieteikumu. Finanšu un kapitāla tirgus

komisija paziĦo lēmumu meitas sabiedrībai un uzraugu kolēăijai.

219. pants. (1) Ja tiek konstatēta meitas sabiedrības neatbilstība

maksātspējas kapitāla prasībai, ievērojot šā likuma 145. panta nosacījumus,

Finanšu un kapitāla tirgus komisija, ja tā ir licencējusi meitas sabiedrību,

nekavējoties nosūta uzraugu kolēăijai meitas sabiedrības iesniegto finansiālā

stāvokĜa uzlabošanas plānu, lai sešu mēnešu laikā pēc tam, kad konstatēta

neatbilstība maksātspējas kapitāla prasībai, panāktu, ka sabiedrība atjauno

izmantojamā pašu kapitāla līmeni vai samazina tās riska profilu, lai nodrošinātu

atbilstību maksātspējas kapitāla prasībai.

(2) Uzraugu kolēăija dara visu iespējamo, lai panāktu vienošanos par

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas ierosinājumu attiecībā uz lēmumu par

finansiālā stāvokĜa uzlabošanas plāna apstiprināšanu četru mēnešu laikā no

datuma, kad pirmo reizi konstatēta neatbilstība maksātspējas kapitāla prasībai.

(3) Ja netiek panākta šā panta otrajā daĜā minētā vienošanās, Finanšu un

kapitāla tirgus komisija, ja tā ir licencējusi meitas sabiedrību, pieĦem lēmumu,

vai apstiprināt finansiālā stāvokĜa uzlabošanas plānu, pienācīgi Ħemot vērā citu

uzraugu kolēăijas uzraudzības iestāžu uzskatus un iebildumus.


140

(4) Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir licencējusi meitas sabiedrību

un atbilstīgi šā likuma 143. pantam ir konstatējusi finanšu stāvokĜa

pasliktināšanos, tā nekavējoties ziĦo uzraugu kolēăijai par to, kādus pasākumus

tiek ierosināts veikt. IzĦemot ārkārtas situācijas, veicamos pasākumus apspriež

uzraugu kolēăijā. Piemērojamos kritērijus, novērtējot, kas ir jāuzskata par

ārkārtas situācijām, nosaka Eiropas Komisijas Regula.

(5) Uzraugu kolēăija dara visu iespējamo, lai panāktu vienošanos par

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas ierosinātajiem pasākumiem, kas jāveic

mēneša laikā pēc paziĦošanas dienas.

(6) Ja netiek panākta šā panta piektajā daĜā minētā vienošanās, Finanšu un

kapitāla tirgus komisija, ja tā ir licencējusi meitas sabiedrību, pieĦem lēmumu

attiecībā uz ierosināto pasākumu apstiprināšanu, pienācīgi Ħemot vērā citu

uzraudzības kolēăijas uzraudzības iestāžu viedokĜus un iebildumus.

(7) Ja tiek konstatēta meitas sabiedrības neatbilstība minimālā kapitāla

prasībai, ievērojot šā likuma 146. panta nosacījumus, Finanšu un kapitāla tirgus

komisija, ja tā ir licencējusi meitas sabiedrību, nekavējoties nosūta uzraugu

kolēăijai meitas sabiedrības iesniegto īstermiĦa finanšu plānu, kuru īstenojot

meitas sabiedrība trijos mēnešos no dienas, kad pirmo reizi konstatēta

neatbilstība minimālā kapitāla prasībai, atjauno izmantojamā pašu kapitāla

līmeni, kas sedz minimālā kapitāla prasību, vai samazina meitas sabiedrības

riska profilu, lai nodrošinātu atbilstību minimālā kapitāla prasībai. Finanšu un

kapitāla tirgus komisija informē uzraugu kolēăiju arī par visiem pasākumiem,

kas veikti, lai meitas sabiedrība izpildītu minimālā kapitāla prasību.

220. pants. (1) SaskaĦā ar šā likuma 218. un 219. pantu noteiktās prasības

pārtrauc piemērot šādos gadījumos:

1) vairs nav atbilstības šā likuma 215. panta pirmās daĜas 1. punkta

nosacījumam;

2) vairs nav atbilstības šā likuma 215. panta pirmās daĜas 2. punkta

nosacījumam un grupa neatjauno atbilstību šim nosacījumam piemērotā laika

posmā;

3) vairs nav atbilstības šā likuma 215. panta pirmās daĜas 3. un 4. punkta

nosacījumiem.

(2) Šā panta pirmās daĜas 1. punktā minētajā gadījumā, ja Finanšu un

kapitāla tirgus komisija ir grupas uzraudzības iestāde un tā pēc apspriešanās ar

uzraugu kolēăiju nolemj vairs neietvert meitas sabiedrību grupas uzraudzībā, ko


141

tā veic, Finanšu un kapitāla tirgus komisija nekavējoties informē iesaistīto

uzraudzības iestādi un grupas mātes sabiedrību.

(3) Mātes sabiedrība ir atbildīga par to, lai atbilstība šā likuma 215. panta

pirmās daĜas 2., 3. un 4. punkta nosacījumiem tiktu nodrošināta pastāvīgi.

Neatbilstības gadījumā mātes sabiedrība nekavējoties informē Finanšu un

kapitāla tirgus komisiju, ja tā ir grupas uzraudzības iestāde, un attiecīgās meitas

sabiedrības uzraudzības iestādi. Mātes sabiedrība iesniedz plānu atbilstības

atjaunošanai piemērotā laika posmā.


vismaz reizi gadā pēc savas iniciatīvas pārbauda, vai tiek ievēroti šā likuma 215.

panta pirmās daĜas 2., 3. un 4. punktā minētie nosacījumi. Finanšu un kapitāla

tirgus komisija, ja tā ir grupas uzraudzības iestāde, šādu pārbaudi veic arī pēc

iesaistītās uzraudzības iestādes pieprasījuma.

(5) Ja veiktajā pārbaudē konstatē trūkumus, Finanšu un kapitāla tirgus

komisija, ja tā ir grupas uzraudzības iestāde, pieprasa mātes sabiedrībai iesniegt

plānu atbilstības atjaunošanai noteiktā termiĦā.

(6) Ja pēc apspriešanās ar uzraugu kolēăiju Finanšu un kapitāla tirgus

komisija, ja tā ir grupas uzraudzības iestāde, konstatē, ka šā panta trešajā vai

piektajā daĜā minētais plāns nav efektīvs vai ka tas nav īstenots noteiktajā

termiĦā, Finanšu un kapitāla tirgus komisija pieĦem lēmumu, ka šā likuma 215.

panta pirmās daĜas 2., 3. un 4. punktā minētie nosacījumi vairs netiek ievēroti,

un nekavējoties informē iesaistīto uzraudzības iestādi.

(7) Šā likuma 218. un 219. panta prasības var atsākt piemērot, ja mātes

sabiedrība iesniedz jaunu pieteikumu un saĦem labvēlīgu lēmumu atbilstīgi šā

likuma 217. pantā noteiktajai procedūrai.

221. pants. Šā likuma 215. līdz 220. panta prasības piemēro

apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībām, kas ir apdrošināšanas

pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrības.

2. nodaĜa

Riska koncentrācija un grupas iekšējie darījumi

222. pants. (1) Riska koncentrācijas uzraudzību grupas līmenī veic Finanšu

un kapitāla tirgus komisija, ja tā ir grupas uzraudzības iestāde, saskaĦā ar šā

panta otrās līdz astotās daĜas un šā likuma 224. līdz 248. panta prasībām.


142

(2) Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība vai apdrošināšanas

pārvaldītājsabiedrība ziĦo Finanšu un kapitāla tirgus komisijai par jebkuru

nozīmīgu riska koncentrāciju grupas līmenī.

(3) Ja grupas mātes sabiedrība un tās saistītās sabiedrības ir Latvijas

Republikā reăistrētas komercsabiedrības, informācijas par riska koncentrāciju

saturu un iesniegšanas kārtību nosaka Finanšu un kapitāla tirgus komisija.

(4) Informāciju par riska koncentrāciju grupas līmenī Finanšu un kapitāla

tirgus komisijai iesniedz apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība, kas ir

grupas mātes sabiedrība, vai, ja grupas mātes sabiedrība nav apdrošināšanas vai

pārapdrošināšanas sabiedrība, informāciju iesniedz tā apdrošināšanas

pārvaldītājsabiedrība vai grupas apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas

sabiedrība, kuru Finanšu un kapitāla tirgus komisija norādījusi pēc apspriešanās

ar citām iesaistītajām uzraudzības iestādēm un grupu.

(5) Finanšu un kapitāla tirgus komisija pēc apspriešanās ar citām

iesaistītajām uzraudzības iestādēm un grupu nosaka tos riska veidus, par kuriem

ziĦo attiecīgās grupas apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībām.

(6) Nosakot riska veidus vai paziĦojot savu viedokli par tiem, Finanšu un

kapitāla tirgus komisija un citas attiecīgās uzraudzības iestādes Ħem vērā

attiecīgo grupu un grupas riska vadības struktūru.

(7) Lai noteiktu nozīmīgu riska koncentrāciju, par ko jāziĦo, Finanšu un

kapitāla tirgus komisija pēc apspriešanās ar citām iesaistītajām uzraudzības

iestādēm un grupu, pamatojoties uz maksātspējas kapitāla prasībām, tehniskajām

rezervēm vai abiem, nosaka piemērotus sliekšĦus.

(8) Riska koncentrācijas gadījumu uzraudzības ietvaros Finanšu un kapitāla

tirgus komisija uzrauga iespējamo riska negatīvo ietekmi grupā, interešu

konflikta risku un risku līmeni vai apjomu.

223. pants. (1) Grupas iekšējo darījumu uzraudzību veic Finanšu un

kapitāla tirgus komisija, ja tā ir grupas uzraudzības iestāde, saskaĦā ar šā panta

otrās līdz piektās daĜas un šā likuma 224. līdz 248. panta prasībām.

(2) Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības vai apdrošināšanas

pārvaldītājsabiedrības ziĦo Finanšu un kapitāla tirgus komisijai par grupas

apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrību visiem nozīmīgiem grupas

iekšējiem darījumiem, tai skaitā tiem, kas veikti ar fiziskām personām, kurām ir

ciešas attiecības ar kādu no grupas komercsabiedrībām.


143

(3) Ja grupas mātes sabiedrība un tās saistītās sabiedrības ir Latvijas

Republikā reăistrētas komercsabiedrības, informācijas par savstarpējiem

darījumiem saturu un iesniegšanas kārtību nosaka Finanšu un kapitāla tirgus

komisija.

(4) Vajadzīgo informāciju Finanšu un kapitāla tirgus komisijai iesniedz

apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība, kas ir grupas mātes sabiedrība,

vai, ja grupas mātes sabiedrība nav apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas

sabiedrība, informāciju iesniedz tā apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrība vai

grupas apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība, kuru Finanšu un

kapitāla tirgus komisija norādījusi pēc apspriešanās ar citām iesaistītajām

uzraudzības iestādēm un grupu.

(5) Finanšu un kapitāla tirgus komisija pēc apspriešanās ar citām

iesaistītajām uzraudzības iestādēm un grupu saskaĦā ar šā likuma 222. panta

piektās līdz astotās daĜas prasībām nosaka tos grupas iekšējo darījumu veidus,

par kuriem ziĦo attiecīgās grupas apdrošināšanas un pārapdrošināšanas

sabiedrībām.

3. nodaĜa

Riska vadība un iekšējā kontrole

224. pants. (1) Šā likuma 52. līdz 73. panta prasības piemēro arī grupas

līmenī. Visas apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības, kas ir pakĜautas

grupas uzraudzībai saskaĦā ar šā likuma 203. panta otrās daĜas 1. un 2. punktu,

ievieš risku pārvaldes un iekšējās kontroles sistēmas un informācijas apmaiĦas

procedūras, nodrošinot, lai šīs sistēmas un procedūras būtu iespējams kontrolēt

grupas līmenī.

(2) Grupas iekšējās kontroles sistēma ietver vismaz:

1) attiecībā uz grupas maksātspēju visu darbībai būtisko risku, kuriem

grupa ir pakĜauta, noteikšanas un mērīšanas sistēmu un izmantojamā pašu

kapitāla precīzas attiecināšanas uz riskiem sistēmu;

2) pārskatāmas iekšējās informācijas apmaiĦas un grāmatvedības

procedūras, lai kontrolētu un pārvaldītu grupas iekšējos darījumus un riska

koncentrāciju.

(3) Finanšu un kapitāla tirgus komisijai, ja tā ir grupas uzraudzības iestāde,

vai tās pilnvarotai personai ir tiesības saskaĦā ar šā likuma 27. līdz 39. pantu

veikt šā panta pirmajā, otrajā un ceturtajā daĜā minēto sistēmu, procedūru un

novērtēšanas pārbaudi. Finanšu un kapitāla tirgus komisijai ir tiesības pilnvarot


144

šā uzdevuma veikšanai zvērinātu revidentu vai zvērinātu revidentu

komercsabiedrību.

(4) Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas dalības sabiedrība vai

apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrība grupas līmenī veic šā likuma 64. pantā

noteikto pašu risku un maksātspējas novērtēšanu.

(5) Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas dalības sabiedrība vai

apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrība pēc tam, kad tā ir saĦēmusi grupas

uzraudzības iestādes piekrišanu, var veikt šā likuma 64. pantā noteikto pašu

risku un maksātspējas novērtēšanu grupas līmenī un jebkuras grupas meitas

sabiedrības līmenī vienlaikus un sagatavot vienu dokumentu, kas attiecas uz

visiem novērtējumiem. Minēto dokumentu iesniedz iesaistītajām uzraudzības

iestādēm vienlaikus. Meitas sabiedrības pašu risku un maksātspējas novērtēšanu

veic, ievērojot šā likuma 64. panta prasības.

(6) Pašu risku un maksātspējas novērtēšanas veikšana saskaĦā ar šā panta

piektajā daĜā noteikto neatbrīvo grupas meitas sabiedrības no šā likuma 64.

pantā noteikto prasību ievērošanas.


pirms šā panta piektajā daĜā minētās piekrišanas sniegšanas apspriežas ar

attiecīgās grupas uzraugu kolēăijas locekĜiem un, pieĦemot lēmumu, Ħem vērā

visu attiecīgās grupas uzraugu kolēăijas locekĜu viedokĜus un iebildumus.

III sadaĜa

Pasākumi grupas uzraudzības atvieglošanai

225. pants. Finanšu un kapitāla tirgus komisija veic apdrošināšanas grupas

un pārapdrošināšanas grupas uzraudzību šādos gadījumos:

1) grupas uzraudzības procesā iesaistītās uzraudzības iestādes ir vienojušās,

ka Finanšu un kapitāla tirgus komisija veiks grupas uzraudzību;

2) Finanšu un kapitāla tirgus komisija veic visu vienā grupā ietilpstošo

apdrošināšanas sabiedrību un pārapdrošināšanas sabiedrību uzraudzību;

3) grupas mātes sabiedrība ir Finanšu un kapitāla tirgus komisijas licencēta

apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība;

4) grupas mātes sabiedrība nav Finanšu un kapitāla tirgus komisijas

licencēta apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība, bet ir iestājies viens

no šādiem gadījumiem:


145

a) Finanšu un kapitāla tirgus komisijas licencētas apdrošināšanas vai

pārapdrošināšanas sabiedrības mātes sabiedrība ir apdrošināšanas

pārvaldītājsabiedrība,

b) vairāku apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrību galvenie biroji

atrodas Kopienā, šo sabiedrību mātes sabiedrība ir Latvijas Republikā reăistrēta

apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrība un vienu no šīm sabiedrībām ir licencējusi

Finanšu un kapitāla tirgus komisija,

c) grupai ir vairākas mātes sabiedrības, kas ir apdrošināšanas

pārvaldītājsabiedrības ar galvenajiem birojiem dažādās dalībvalstīs, viens no

kuriem atrodas Latvijas Republikā, un katrā no dalībvalstīm ir licencēta

apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība, no kurām apdrošināšanas vai

pārapdrošināšanas sabiedrību ar vislielāko bilances aktīvu kopsummu ir

licencējusi Finanšu un kapitāla tirgus komisija,

d) vairāku apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrību ar galvenajiem

birojiem Kopienas teritorijā mātes sabiedrība ir apdrošināšanas

pārvaldītājsabiedrība, neviena no apdrošināšanas un pārapdrošināšanas

sabiedrībām nav licencēta dalībvalstī, kuras teritorijā atrodas apdrošināšanas

pārvaldītājsabiedrības galvenais birojs, un Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir

licencējusi apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrību ar vislielāko

bilances aktīvu kopsummu,

e) grupai nav mātes sabiedrības vai nav iestājies neviens no citiem šajā

punktā minētajiem gadījumiem un Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir

licencējusi apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrību ar vislielāko

bilances aktīvu kopsummu.

226. pants. (1) Finanšu un kapitāla tirgus komisijai, Ħemot vērā iesaistīto

uzraudzības iestāžu pieprasījumu un kopīgi vienojoties ar iesaistītajām

uzraudzības iestādēm, ir tiesības atkāpties no grupas uzraudzības veikšanas

atbilstoši šā likuma 225. panta prasībām un deleăēt grupas uzraudzības

veikšanai citu uzraudzības iestādi gadījumos, ja Finanšu un kapitāla tirgus

komisijas veiktā grupas uzraudzība būtu neatbilstoša, Ħemot vērā grupas

struktūru un grupā ietilpstošo apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrību

veikto darījumu nozīmību citās dalībvalstīs.

(2) Finanšu un kapitāla tirgus komisijai par katru grupu, kurai tā neveic

grupas uzraudzību, bet kuras uzraudzības procesā ir iesaistīta, ir tiesības reizi

gadā pieprasīt izvērtēt piemēroto kritēriju dalībvalsts uzraudzības iestādes, kurai

deleăēta grupas uzraudzības veikšana, izvēlei atbilstību.


146

(3) Finanšu un kapitāla tirgus komisija pēc šā panta otrajā daĜā minētā

pieprasījuma izteikšanas vai saĦemšanas savas kompetences ietvaros dara visu

iespējamo, lai trīs mēnešu laikā panāktu vienošanos ar iesaistītajām uzraudzības

iestādēm par dalībvalsts uzraudzības iestādes, kurai tiks deleăēta grupas

uzraudzības veikšana, izvēli. Pirms lēmuma pieĦemšanas iesaistītās uzraudzības

iestādes nodrošina iespēju grupai izteikt savu viedokli.

(4) Šā panta trešajā daĜā noteiktajā laikā Finanšu un kapitāla tirgus

komisijai ir tiesības konsultēties ar EAAPI jautājumā par dalībvalsts uzraudzības

iestādes, kurai tiks deleăēta grupas uzraudzības veikšana, izvēli grupai, kuras

uzraudzības procesā ir iesaistīta Finanšu un kapitāla tirgus komisija. Ja ir

notikusi Finanšu un kapitāla tirgus komisijas konsultēšanās ar EAAPI, šā panta

trešajā daĜā noteikto termiĦu pagarina par diviem mēnešiem.

(5) Ja ir notikusi konsultēšanās ar EAAPI, Finanšu un kapitāla tirgus

komisija pirms kopīgā lēmuma pieĦemšanas iepazīstina grupas uzraudzības

procesā iesaistītās uzraudzības iestādes ar EAAPI ieteikumiem jautājumā par

dalībvalsts uzraudzības iestādes, kurai tiks deleăēta grupas uzraudzības

veikšana, izvēli grupai, kuras uzraudzības procesā ir iesaistīta Finanšu un

kapitāla tirgus komisija. PieĦemtajā lēmumā norāda pilnu pamatojumu par

dalībvalsts uzraudzības iestādes, kurai tiks deleăēta grupas uzraudzības

veikšana, izvēli, kā arī sniedz skaidrojumu par visām būtiskajām atkāpēm no

EAAPI ieteikumiem šajā jautājumā.

227. pants. Ja šā likuma 225. pantā noteiktajā gadījumā iesaistītās

uzraudzības iestādes nepieĦem kopīgu lēmumu par dalībvalsts uzraudzības

iestādes, kurai tiks deleăēta grupas uzraudzības veikšana, izvēli šā likuma 232.

panta trešajā daĜā noteiktajā termiĦā, grupas uzraudzību veic Finanšu un kapitāla

tirgus komisija.

228. pants. (1) Finanšu un kapitāla tirgus komisija, nodrošinot grupas

uzraudzību, veic šādus pasākumus:

1) koordinē ikdienā un krīzes situācijās būtiskas informācijas par grupas

darbību apkopošanu un izplatīšanu, nodrošinot tādas informācijas nodošanu

iesaistītajām uzraudzības iestādēm, kas tām nepieciešama uzraudzības funkciju

izpildei;

2) veic grupas darbības pārbaudi un tās finansiālā stāvokĜa novērtēšanu;

3) novērtē grupas maksātspējas, risku koncentrācijas un grupas iekšējo

darījumu atbilstību šā likuma C daĜas II sadaĜas 1. un 2. nodaĜas prasībām;


147

4) novērtē grupas pārvaldes sistēmas atbilstību šā likuma 224. panta

prasībām un novērtē dalības sabiedrības vadības atbilstību šā likuma 57. līdz 62.

panta prasībām;

5) plāno un koordinē grupas uzraudzības procesu gan ikdienā, gan krīzes

situācijās, Ħemot vērā visu grupā ietilpstošo sabiedrību darbības veidus, to

apjomu un to darbībai raksturīgo risku sarežăītību, kā arī regulāri, ne retāk kā

vienu reizi gadā, organizē iesaistīto uzraudzības iestāžu tikšanās vai izmanto

citus piemērotus sadarbības līdzekĜus;

6) pilda citus uzdevumus, veic citus pasākumus un pieĦem attiecīgus

lēmumus, lai nodrošinātu šajā likumā noteikto prasību izpildi, veicot grupas

uzraudzību, it īpaši vadot grupas iekšējā modeĜa apstiprināšanas procesu saskaĦā

ar šā likuma 212. un 214. panta un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas

normatīvo noteikumu prasībām un vadot šā likuma 217. līdz 220. pantā

noteiktos procesus.

(2) Finanšu un kapitāla tirgus komisija, lai veiktu grupas uzraudzību

atbilstoši šā panta pirmajā daĜā noteiktajām prasībām, organizē iesaistīto

uzraudzības iestāžu kolēăijas izveidošanu un vada tās darbību.

229. pants. Finanšu un kapitāla tirgus komisija, vadot kolēăijas darbību, lai

veicinātu kolēăijā iesaistīto uzraudzības iestāžu lēmumu un darbību saskaĦotību,

nodrošina savstarpējo sadarbību, informācijas apmaiĦu un konsultāciju procesu

šā likuma C daĜā noteiktajos gadījumos.

230. pants. Kolēăijas sastāvā ietilpst grupas uzraudzības iestāde un visu to

dalībvalstu, kuru teritorijā atrodas meitasuzĦēmumu galvenie biroji, uzraudzības

iestādes.

231. pants. Pēc grupā nozīmīgas filiāles uzraudzības iestādes pieprasījuma

Finanšu un kapitāla tirgus komisija iekĜauj šo uzraudzības iestādi kolēăijas

sastāvā, ierobežojot tās dalību kolēăijā ar mērėi nodrošināt efektīvāku

informācijas apmaiĦu.

232. pants. Finanšu un kapitāla tirgus komisija, lai nodrošinātu efektīvāku

kolēăijas darbību, atsevišėu grupas uzraudzības ietvaros veicamo pasākumu

izpildes nodrošināšanā ir tiesīga iesaistīt ierobežotu kolēăijā ietilpstošo

uzraudzības iestāžu skaitu.

233. pants. (1) Uzraugu kolēăijas izveidošana un darbība balstās uz

vienošanos par sadarbību, kas noslēgta starp grupas uzraudzības iestādi un citām

iesaistītajām uzraudzības iestādēm.


148

(2) Šā panta pirmajā daĜā minētā vienošanās par sadarbību nosaka

procedūras uzraugu kolēăijas izveidei, tās darbības organizēšanai, konsultēšanās

procesam ar EAAPI un gala lēmumu pieĦemšanai.

(3) Papildus vienošanās par sadarbību var noteikt procedūras konsultēšanās

procesam starp iesaistītajām uzraudzības iestādēm un sadarbības procesam ar

citām uzraudzības iestādēm.

234. pants. Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir tiesīga vērsties ar

jautājumu EAAPI, ja kolēăijas ietvaros iesaistītajām uzraudzības iestādēm ir

atšėirīgi viedokĜi par vienošanos par sadarbību.

235. pants. Finanšu un kapitāla tirgus komisija, pieĦemot gala lēmumu,

apspriežas ar visām grupas uzraudzības procesā iesaistītajām uzraudzības

iestādēm un pienācīgi izvērtē EAAPI ieteikumus, kas saĦemti divu mēnešu laikā

pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas vēršanās ar jautājumu EAAPI. Gala

lēmumā norāda pamatojumu un skaidrojumu visām būtiskajām atkāpēm no

EAAPI ieteikumiem. Finanšu un kapitāla tirgus komisija lēmumu nosūta visām

grupas uzraudzības procesā iesaistītajām uzraudzības iestādēm.

236. pants. (1) Finanšu un kapitāla tirgus komisija nekavējoties informē

citas grupas uzraudzības procesā iesaistītās uzraudzības iestādes, ja grupā

ietilpstoša apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība, kuru licencējusi

Finanšu un kapitāla tirgus komisija, ir nonākusi finansiālās grūtībās, kā rezultātā

tā varētu neizpildīt saistības atbilstoši noslēgtajiem apdrošināšanas un

pārapdrošināšanas līgumiem.

(2) Finanšu un kapitāla tirgus komisija un citas iesaistītās uzraudzības

iestādes paziĦo cita citai visu būtisko informāciju, līdzko tā ir pieejama, lai

nodrošinātu, ka būtiskā informācija ir vienādi pieejama visām iesaistītajām

uzraudzības iestādēm, tostarp grupas uzraudzības iestādei, un veicinātu citu

iestāžu uzraudzības uzdevumu veikšanu saskaĦā ar šā likuma prasībām.

(3) Šā panta otrajā daĜā minētā informācija ietver vismaz informāciju par

grupas un uzraudzības iestāžu veiktajiem pasākumiem un grupas sniegto

informāciju.

237. pants. Finanšu un kapitāla tirgus komisija, ja tā ir grupas uzraudzības

iestāde, nekavējoties sasauc iesaistīto uzraudzības iestāžu sanāksmi gadījumā,

kad Finanšu un kapitāla tirgus komisijas veiktajā grupas uzraudzības procesā vai

grupā ietilpstošas apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības, ko ir

licencējusi Finanšu un kapitāla tirgus komisija, uzraudzības procesā ir konstatēta

šāda situācija:


149

1) nav nodrošināta maksātspējas kapitāla prasības vai minimālā kapitāla

prasības izpilde un ir konstatēta būtiska šajā likumā noteikto prasību

neievērošana. Par būtisku attiecīgo prasību neievērošanu uzskata maksātspējas

kapitāla prasības neizpildi par 10 procentiem un vairāk vai minimālās kapitāla

prasības neizpildi;

2) nav nodrošināta grupas maksātspējas kapitāla prasības izpilde un ir

konstatēta būtiska šajā likumā noteikto prasību neievērošana. Par būtisku

attiecīgo prasību neievērošanu uzskata grupas maksātspējas kapitāla prasības

neizpildi par 10 procentiem un vairāk;

3) konstatēti citi apstākĜi vai iespējama tādu apstākĜu iestāšanās, kā

rezultātā varētu tikt apdraudēta apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas

sabiedrības saistību izpilde atbilstoši noslēgtajiem apdrošināšanas un

pārapdrošināšanas līgumiem.

238. pants. (1) Finanšu un kapitāla tirgus komisija, ja tās lēmums ietekmē

citas uzraudzības iestādes uzraudzības funkciju veikšanu, pirms lēmuma

pieĦemšanas konsultējas kolēăijā ar iesaistītajām uzraudzības iestādēm par:

1) izmaiĦām grupā ietilpstošas apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas

sabiedrības akcionāru struktūrā, organizatoriskajā vai pārvaldes struktūrā, ja ir

nepieciešams Finanšu un kapitāla tirgus komisijas apstiprinājums vai atĜauja

attiecīgo izmaiĦu veikšanai;

2) sankciju piemērošanu vai ārkārtēju pasākumu veikšanu būtisku šā

likuma prasību neievērošanas gadījumos, tajā skaitā par papildu kapitāla

prasības noteikšanu atbilstoši šā likuma 33. panta prasībām vai par citu

ierobežojumu attiecībā uz iekšējā modeĜa maksātspējas kapitāla prasības

aprēėināšanai izmantošanu atbilstoši šā likuma 122. līdz 130. panta prasībām.

(2) Finanšu un kapitāla tirgus komisija konsultējas ar grupas uzraudzības

iestādi pirms lēmuma par kapitāla prasības palielinājuma noteikšanu attiecīgajā

grupā ietilpstošajai apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībai

pieĦemšanas.

(3) Finanšu un kapitāla tirgus komisija, veicot grupas uzraudzību,

konsultējas ar citām grupas uzraudzības procesā iesaistītajām uzraudzības

iestādēm, ja šā panta otrajā daĜā minēto informāciju Finanšu un kapitāla tirgus

komisijai ir iesniegusi grupas uzraudzības procesā iesaistīta dalībvalsts

uzraudzības iestāde.

(4) Finanšu un kapitāla tirgus komisijai ir tiesības neievērot šajā pantā

noteikto kārtību pirms lēmuma pieĦemšanas konsultēties ar grupas uzraudzības


150

procesā iesaistītajām uzraudzības iestādēm steidzamā gadījumā vai gadījumā,

kad no lēmuma pieĦemšanas ātruma ir atkarīga pieĦemtā lēmuma efektivitāte.

Šādā gadījumā Finanšu un kapitāla tirgus komisija nekavējoties pēc lēmuma

pieĦemšanas informē par to visas grupas uzraudzības procesā iesaistītās

uzraudzības iestādes.

239. pants. (1) Finanšu un kapitāla tirgus komisija, ja tā ir grupas

uzraudzības iestāde, lai iegūtu informāciju grupas uzraudzības veikšanai,

sadarbojas ar tās dalībvalsts uzraudzības iestādi, kuras teritorijā atrodas mātes

sabiedrības galvenais birojs, bet kura neveic grupas uzraudzību.

(2) Finanšu un kapitāla tirgus komisijai ir tiesības pieprasīt tās dalībvalsts

uzraudzības iestādei, kuras teritorijā atrodas mātes sabiedrības galvenais birojs,

bet kura nav grupas uzraudzības iestāde, iegūt no mātes sabiedrības informāciju,

kas Finanšu un kapitāla tirgus komisijai nepieciešama grupas uzraudzības

veikšanai.

(3) Finanšu un kapitāla tirgus komisija, lai grupas uzraudzības veikšanai

iegūtu informāciju, kas ir jau iesniegta citai uzraudzības iestādei, sadarbojas ar

attiecīgo uzraudzības iestādi.

240. pants. (1) Grupas uzraudzībai pakĜautajai apdrošināšanas sabiedrībai

vai pārapdrošināšanas sabiedrībai, tās dalības sabiedrībām un saistītajām

sabiedrībām, kā arī ar tām saistītajām fiziskajām personām ir tiesības savstarpēji

apmainīties ar informāciju, kas Finanšu un kapitāla tirgus komisijai vai

dalībvalsts uzraudzības iestādei nepieciešama grupas uzraudzības veikšanai.

(2) Grupas uzraudzībai pakĜautā apdrošināšanas sabiedrība vai

pārapdrošināšanas sabiedrība sniedz Finanšu un kapitāla tirgus komisijai visu

grupas uzraudzības veikšanai nepieciešamo informāciju.

241. pants. Finanšu un kapitāla tirgus komisijai ir tiesības pieprasīt grupas

uzraudzībai nepieciešamo informāciju tieši no apdrošināšanas vai

pārapdrošināšanas sabiedrības saistītās sabiedrības, dalības sabiedrības un

dalības sabiedrības saistītās sabiedrības, ja šī informācija nav saĦemta no

apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības Finanšu un kapitāla tirgus

komisijas noteiktajā termiĦā.

242. pants. Finanšu un kapitāla tirgus komisija vai tās pilnvarotas personas

var veikt grupas uzraudzībai iesniegtās informācijas patiesuma pārbaudes

klātienē grupas uzraudzībai pakĜautajā apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas

sabiedrībā, ar to saistītajā sabiedrībā, tās mātes sabiedrībā un ar mātes sabiedrību

saistītajā sabiedrībā, un šīs komercsabiedrības nedrīkst atteikties sniegt

informāciju, aizbildinoties ar komercnoslēpumu.


151

243. pants. (1) Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisijai grupas uzraudzības

veikšanai ir nepieciešams pārbaudīt informāciju par sabiedrību, kura atrodas

citas dalībvalsts teritorijā, Finanšu un kapitāla tirgus komisijai ir tiesības

pilnvarot pārbaudes veikšanai attiecīgās dalībvalsts uzraudzības iestādi.

(2) Pēc dalībvalsts uzraudzības iestādes pieprasījuma Finanšu un kapitāla

tirgus komisija vai tās pilnvarotas personas, vai ar Finanšu un kapitāla tirgus

komisijas piekrišanu dalībvalsts uzraudzības iestāde vai tās pilnvarotas personas

var veikt grupas uzraudzībai sniegtās informācijas patiesuma pārbaudi Latvijas

Republikā reăistrētajās komercsabiedrībās, kas ir dalībvalstī reăistrētas grupas

uzraudzībai pakĜautā dalībvalsts apdrošinātāja vai dalībvalsts pārapdrošinātāja

dalības sabiedrības, saistītās sabiedrības vai dalības sabiedrības saistītās

sabiedrības. Par veiktās pārbaudes rezultātiem informē grupas uzraudzības

iestādi.

(3) Finanšu un kapitāla tirgus komisijai šā panta otrajā daĜā minēto

pieprasījumu iesniegusī dalībvalsts uzraudzības iestāde ir tiesīga piedalīties

pārbaudē gadījumos, kad grupas uzraudzības procesa nodrošināšanai sniegtās

informācijas patiesuma pārbaudi veic Finanšu un kapitāla tirgus komisija vai tās

pilnvarotas personas.

244. pants. (1) Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas dalības sabiedrība vai

apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrība ik gadu publisko ziĦojumu par tās

maksātspēju un finansiālo stāvokli grupas līmenī. ZiĦojumā uzrāda gan

kvalitatīvos un kvantitatīvos, gan vēsturiskos, pašreizējos un plānotos datus vai

jebkuras to kombinācijas, kā arī informāciju no iekšējiem un ārējiem

informācijas avotiem.

(2) Ja apdrošināšanas un pārapdrošināšanas dalības sabiedrība vai

apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrība pieĦem šādu lēmumu un tiek panākta

vienošanās ar grupas uzraudzības iestādi, tad tā var sagatavot vienu ziĦojumu

par maksātspēju un finansiālo stāvokli, kurā iekĜauj:

1) informāciju grupas līmenī;

2) atsevišėi identificējamu informāciju par ikvienu grupas meitas

sabiedrību.

(3) Pirms šā panta otrajā daĜā minētās vienošanās panākšanas Finanšu un

kapitāla tirgus komisija, ja tā ir grupas uzraudzības iestāde, apspriežas ar

kolēăijas locekĜiem un izvērtē citu kolēăijā ietilpstošo uzraudzības iestāžu

uzskatus un iebildumus.


152

(4) Ja šā panta otrajā daĜā minētajā ziĦojumā nav iekĜauta informācija par

meitas sabiedrību, kuru pieprasa sniegt Finanšu un kapitāla tirgus komisija, ja tā

ir licencējusi meitas sabiedrību, un neiekĜautā informācija ir būtiska, Finanšu un

kapitāla tirgus komisija pieprasa attiecīgajai meitas sabiedrībai atklāt

nepieciešamo papildu informāciju.

(5) Finanšu un kapitāla tirgus komisija nosaka prasības šā panta pirmajā

daĜā minētās informācijas publiskošanai.

245. pants. (1) Finanšu un kapitāla tirgus komisijas veiktam grupas

uzraudzības procesam pakĜauta apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrība,

apdrošināšanas sabiedrība vai pārapdrošināšanas sabiedrība nekavējoties

iesniedz Finanšu un kapitāla tirgus komisijai pasākumu plānu ar norādītiem

konkrētu pasākumu izpildes termiĦiem šādos gadījumos:

1) grupā ietilpstošās apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības,

kuru licencējusi Finanšu un kapitāla tirgus komisija, darbība neatbilst šā likuma

C daĜas II sadaĜas 1. līdz 3. nodaĜas prasībām;

2) nav konstatēta grupā ietilpstošās apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas

sabiedrības, kuru licencējusi Finanšu un kapitāla tirgus komisija, darbības

neatbilstība šā likuma C daĜas II sadaĜas 1. līdz 3. nodaĜas prasībām, taču ir

konstatēti grupas darījumi, risku koncentrācija vai citi apstākĜi vai ir iespējama

tādu apstākĜu iestāšanās, kā rezultātā varētu tikt apdraudēta apdrošināšanas vai

pārapdrošināšanas sabiedrības saistību izpilde atbilstoši noslēgtajiem

apdrošināšanas un pārapdrošināšanas līgumiem.

(2) Finanšu un kapitāla tirgus komisija nekavējoties informē citas grupas

uzraudzības procesā iesaistītās uzraudzības iestādes par konstatētajiem

gadījumiem atbilstoši šā panta pirmās daĜas 1. un 2. punktā noteiktajam, ja:

1) apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrības galvenais birojs atrodas citā

dalībvalstī un Finanšu un kapitāla tirgus komisija neveic grupas uzraudzību;

2) apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības galvenais birojs

atrodas Latvijas Republikā, bet Finanšu un kapitāla tirgus komisija neveic

grupas uzraudzību.

(3) Finanšu un kapitāla tirgus komisijai ir tiesības saskaĦot ar grupas

uzraudzības procesā iesaistītajām uzraudzības iestādēm atbilstoši šā panta

pirmās daĜas 1. un 2. punktā noteiktajam konstatēto trūkumu novēršanas izpildi.

246. pants. (1) Lai izpildītu šajā likumā, citos likumos vai Ministru

kabineta noteikumos Finanšu un kapitāla tirgus komisijai paredzētos


153

uzdevumus, tā ir tiesīga izdot apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrībām saistošus

rīkojumus un norādījumus.

(2) Apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrībām saistošie rīkojumi un

norādījumi tiek publicēti laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

(3) Finanšu un kapitāla tirgus komisijai ir tiesības pieprasīt no

apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrībām informāciju un dokumentus par to

darbību.

(4) Apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrības pieprasīto informāciju iesniedz

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas noteiktajos termiĦos, un tās nedrīkst

iesniegšanu atteikt, aizbildinoties ar komercnoslēpumu.

247. pants. Eiropas Komisijas Regula ... nosaka:

1) grupas uzraudzības procesa koordinēšanu, ieskaitot "nozīmīgas filiāles"

definīciju;

2) informāciju, kas grupas uzraudzības iestādei sistemātiski jāapkopo un

jānosūta citām iesaistītajām uzraudzības iestādēm, vai informāciju, kas citām

iesaistītajām uzraudzības iestādēm jānosūta grupas uzraudzības iestādei;

3) informāciju, kas ir būtiska vai svarīga uzraudzībai grupas līmenī.

IV sadaĜa

Apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrības darbības ierobežojumi

248. pants. (1) Par apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrības izpildinstitūcijas

locekli var būt persona, kura atbilst šādām prasībām:

1) tā ir pietiekami kompetenta jomā, par kuru ir atbildīga;

2) tai ir ne mazāk kā triju gadu darba pieredze attiecīgajā jomā;

3) tai ir nevainojama reputācija;

4) tai nav atĦemtas un nav bijušas atĦemtas tiesības veikt komercdarbību;

5) tā nav sodīta par tīšiem noziedzīgiem nodarījumiem vai ir reabilitēta, vai

tai ir noĦemta vai dzēsta sodāmība, vai tā nav saukta pie kriminālatbildības.


154

(2) Pirms šā panta pirmajā daĜā minētā persona sāk pildīt savus

pienākumus, apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība par to informē

Finanšu un kapitāla tirgus komisiju. Finanšu un kapitāla tirgus komisija ne vēlāk

kā mēneša laikā no dienas, kad saĦemta šajā daĜā minētā informācija, izvērtē

personas atbilstību šā panta pirmās daĜas prasībām. Finanšu un kapitāla tirgus

komisija šajā daĜā minētajā termiĦā pieĦem lēmumu aizliegt personai ieĦemt šā

panta pirmajā daĜā noteikto amatu, ja minētā persona neatbilst šā panta pirmās

daĜas prasībām, un nekavējoties par to paziĦo attiecīgajai personai un

pārapdrošināšanas sabiedrībai.

(3) Finanšu un kapitāla tirgus komisija var ierosināt, lai no amata

nekavējoties tiek atsaukts apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrības

izpildinstitūcijas loceklis, ja tas neatbilst šā panta pirmās daĜas prasībām vai

neievēro apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības izstrādāto politiku un

procedūras.

V sadaĜa

Nedalībvalstis

249. pants. (1) Šā likuma 203. panta otrās daĜas 3. punktā noteiktajā

gadījumā Finanšu un kapitāla tirgus komisija pārbauda, vai apdrošināšanas un

pārapdrošināšanas sabiedrību, kuru mātes sabiedrība atrodas nedalībvalstī,

uzraudzību veic nedalībvalsts uzraudzības iestāde, kas ir līdzvērtīga šajā likumā

noteiktajai, lai grupas līmenī uzraudzītu šā likuma 203. panta otrās daĜas 1. un 2.

punktā noteiktās apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības.


nosaka, vai nedalībvalsts uzraudzības režīms ir līdzvērtīgs šajā likumā

noteiktajam, pamatojoties uz Eiropas Komisijas pieĦemtajiem lēmumiem un

pirms lēmuma pieĦemšanas konsultējoties ar citām iesaistītajām uzraudzības

iestādēm un EAAPI.

(3) PieĦemot šajā pantā noteikto lēmumu, Finanšu un kapitāla tirgus

komisija pamatojas uz Eiropas Komisijas regulu.

250. pants. Ja atbilstoši šā likuma 249. pantā noteiktajam tiek atzīts, ka

nedalībvalsts uzraudzības režīms ir līdzvērtīgs šajā likumā noteiktajam, Finanšu

un kapitāla tirgus komisija, sadarbojoties ar nedalībvalsts uzraudzības iestādi,

piemēro šā likuma 225. līdz 248. panta prasības.

251. pants. (1) Ja saskaĦā ar šā likuma 249. panta prasībām Finanšu un

kapitāla tirgus komisija ir pieĦēmusi lēmumu, ka nedalībvalsts uzraudzības

režīms nav līdzvērtīgs šajā likumā noteiktajam grupas uzraudzības režīmam,

Finanšu un kapitāla tirgus komisija veic grupas uzraudzību saskaĦā ar šā likuma


155

207. līdz 214. panta un 222. līdz 248. panta prasībām vai saskaĦā ar vienu no

metodēm, kas norādītas šā panta trešajā līdz piektajā daĜā.

(2) Šā likuma 207. līdz 214. pantā un 222. līdz 248. pantā norādītie

vispārējie principi un metodes tiek piemērotas nedalībvalstī reăistrētas

apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrības, nedalībvalsts apdrošinātāja vai

nedalībvalsts pārapdrošinātāja līmenī.

(3) Finanšu un kapitāla tirgus komisija var piemērot citas metodes, ar

kurām nodrošina piemērotu grupas apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas

sabiedrību uzraudzību. Izvēlēto metodi pēc apspriešanās ar citām iesaistītajām

uzraudzības iestādēm apstiprina grupas uzraudzības iestāde.

(4) Finanšu un kapitāla tirgus komisija var pieprasīt dalībvalstī reăistrētas

apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrības izveidi un piemērot grupas uzraudzību

apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībām, kuru mātes sabiedrība ir

minētā dalībvalstī reăistrētā apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrība, saskaĦā ar šā

likuma 203. panta otrās daĜas 2. punkta prasībām.

(5) Finanšu un kapitāla tirgus komisijas izvēlētās metodes Ĝauj sasniegt

grupas uzraudzības mērėus un par tām tiek paziĦots citām iesaistītajām

uzraudzības iestādēm un Eiropas Komisijai.

252. pants. (1) Ja šā likuma 249. panta pirmajā daĜā noteiktā mātes

sabiedrība ir meitas sabiedrība nedalībvalsts apdrošināšanas

pārvaldītājsabiedrībai vai nedalībvalsts apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas

sabiedrībai, šā likuma 249. pantā noteikto līdzvērtības pārbaudi piemēro galējās

mātes sabiedrības līmenī.

(2) Ja atbilstoši šā likuma 249. pantam Finanšu un kapitāla tirgus komisija

nekonstatē nedalībvalsts uzraudzības režīma līdzvērtību šajā likumā noteiktajam,

Finanšu un kapitāla tirgus komisija lemj par jaunas pārbaudes veikšanu zemākā

līmenī apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrību mātes sabiedrībai

neatkarīgi no tā, vai tā ir nedalībvalsts apdrošināšanas sabiedrība, nedalībvalsts

apdrošināšanas sabiedrība vai nedalībvalsts pārapdrošināšanas sabiedrība.

(3) Finanšu un kapitāla tirgus komisija pamato šā panta otrajā daĜā noteikto

lēmumu grupai.

VI sadaĜa

Daudznozaru apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrības

253. pants. (1) Ja vienas vai vairāku apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas

sabiedrību mātes sabiedrība ir daudznozaru apdrošināšanas


156

pārvaldītājsabiedrība, Finanšu un kapitāla tirgus komisija veic to grupas iekšējo

darījumu uzraudzību, ko veic minētās apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas

sabiedrības un daudznozaru apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrība, kā arī tās

saistītās sabiedrības.

(2) Grupas iekšējo darījumu uzraudzība tiek veikta saskaĦā ar šā likuma

223., 236. līdz 243. un 245. panta prasībām.

D daĜa

Apdrošināšanas sabiedrības reorganizācijas pasākumi un likvidācija

I sadaĜa

Piemērošanas joma

254. pants. (1) Šīs daĜas normas piemēro:

1) apdrošināšanas sabiedrībām;

2) nedalībvalstu apdrošinātāju filiālēm.

(2) Citas reorganizācijas pasākumus un likvidāciju regulējošās normas

piemērojamas tiktāl, ciktāl tās nav pretrunā ar šīs daĜas normām.

II sadaĜa

Reorganizācijas pasākumi

255. pants. (1) Lēmumu par Latvijas Republikā reăistrētas apdrošināšanas

sabiedrības reorganizācijas pasākumiem ir tiesīgas pieĦemt tikai Latvijas

Republikas kompetentas iestādes tām normatīvos aktos noteiktās kompetences

ietvaros.

(2) Apdrošināšanas sabiedrības reorganizācijas pasākumi neierobežo vai

nav priekšnoteikums to turpmākai likvidācijai.

(3) Apdrošināšanas sabiedrības reorganizācijas pasākumus reglamentē

Latvijas Republikā piemērojamie normatīvie akti, ja vien no šā likuma 280. līdz

288. pantam nav paredzēts citādi.

(4) SaskaĦā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem veiktie

reorganizācijas pasākumi ir spēkā pilnā apjomā visās dalībvalstīs, arī attiecībā

pret trešajām personām citās dalībvalstīs pat tad, ja šo citu dalībvalstu tiesību


157

akti neparedz šādus reorganizācijas pasākumus vai arī uz to īstenošanu attiecina

nosacījumus, kas nav izpildīti.

(5) Latvijas Republikā pieĦemtie šā panta pirmajā daĜā minētie lēmumi ir

saistoši citām dalībvalstīm, tiklīdz tie stājušies spēkā Latvijas Republikā.

256. pants. Finanšu un kapitāla tirgus komisija nekavējoties informē citu

dalībvalstu uzraudzības iestādes par lēmumiem vai darbībām, kas saistītas ar

tādas apdrošināšanas sabiedrības reorganizācijas pasākumiem, kurai ir kreditori

vai filiāles attiecīgajās dalībvalstīs vai kura attiecīgajās dalībvalstīs sniedz

apdrošināšanas pakalpojumus, neatverot filiāli.

257. pants. (1) Ja kompetenta iestāde pieĦem lēmumu veikt tādas

apdrošināšanas sabiedrības reorganizācijas pasākumus, kurai ir no

apdrošināšanas līgumiem izrietoši kreditori citā dalībvalstī vai kurai ir filiāle citā

dalībvalstī, vai kura citā dalībvalstī sniedz apdrošināšanas pakalpojumus,

neatverot filiāli, likvidators vai tā pilnvarota persona pēc šāda lēmuma spēkā

stāšanās nekavējoties nosūta lēmumu publicēšanai laikrakstā "Latvijas

Vēstnesis" un nekavējoties nosūta paziĦojumu par pieĦemto lēmumu un lēmuma

nolemjošās daĜas izrakstu Eiropas Savienības oficiālo publikāciju birojam

publicēšanai izdevumā "Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis".

(2) Finanšu un kapitāla tirgus komisija nodrošina no dalībvalstu

kompetentām iestādēm saĦemto ar reorganizācijas pasākumiem saistīto

paziĦojumu publicēšanu laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" un Finanšu un kapitāla

tirgus komisijas mājaslapā internetā.

(3) Šā panta pirmajā daĜā minētais paziĦojums tiek sagatavots Latvijas

Republikas valsts valodā. PaziĦojumā norāda tā mērėi, tiesisko pamatu,

piemērojamos normatīvos aktus, kompetento iestādi, kurai lieta ir piekritīga,

likvidatoru un tā pilnvarotu personu, to adresi un citu kontaktinformāciju,

prasījumu vai sūdzību iesniegšanas galīgo termiĦu (datumu) un tās iestādes

pilnu adresi, kura ir tiesīga izskatīt sūdzības par reorganizācijas pasākumiem.

(4) Ja šā panta pirmajā un otrajā daĜā minētie paziĦojumi netiek publicēti,

lēmumi par reorganizācijas pasākumiem nav apstrīdami.

(5) Šo pantu nepiemēro, ja reorganizācijas pasākumi ietekmē tikai

apdrošināšanas sabiedrības akcionāru (dalībnieku) vai darbinieku tiesības.

258. pants. (1) Likvidators vai tā pilnvarota persona noteiktajā termiĦā un

šā likuma 277. un 278. panta pirmajā daĜā noteiktajā kārtībā par reorganizācijas

pasākumiem informē kreditorus, kuru pastāvīgā dzīvesvieta, juridiskā adrese vai

galvenais birojs atrodas Latvijas Republikā, kā arī visus zināmos kreditorus,


158

kuru pastāvīgā dzīvesvieta, juridiskā adrese vai galvenais birojs atrodas citā

dalībvalstī.

(2) Likvidators vai tā pilnvarota persona reorganizācijas pasākumos

pārbauda kreditoru prasījumu pamatotību un atbilstību normatīvo aktu prasībām.

259. pants. (1) Tiem kreditoriem, kuru pastāvīgā dzīvesvieta, juridiskā

adrese vai galvenais birojs atrodas ārpus Latvijas Republikas, ir tādas pašas

tiesības iesniegt kreditoru prasījumus un citas pretenzijas reorganizācijas

pasākumos kā Latvijas Republikā reăistrētiem vai pastāvīgi dzīvojošiem

kreditoriem.

(2) Tiem kreditoriem, kuru pastāvīgā dzīvesvieta, juridiskā adrese vai

galvenais birojs atrodas ārpus Latvijas Republikas, reorganizācijas pasākumos ir

tādas pašas tiesības kā Latvijas Republikā reăistrētiem vai pastāvīgi dzīvojošiem

kreditoriem saskaĦā ar šā likuma 278. panta otro daĜu un 279. pantu.

III sadaĜa

Likvidācija

260. pants. (1) Aizsargājot apdrošināto intereses, Finanšu un kapitāla

tirgus komisija ir tiesīga:

1) apdrošināšanas sabiedrības likvidācijas gadījumā anulēt licences visiem

apdrošināšanas veidiem;

2) iesniegt tiesā apdrošināšanas sabiedrības maksātnespējas procesa

pieteikumu, ja Komisija konstatē 261. pantā noteikto;

3) pieprasīt ziĦas no dalībvalstu kompetentām iestādēm par tajās reăistrētu

apdrošināšanas sabiedrību likvidācijas gaitu.

(2) Apdrošināšanas sabiedrības likvidācijas gadījumā likvidāciju īsteno

likvidācijas lēmuma pieĦēmēja iecelts likvidators.

(3) Kompetentas iestādes, pirms tiek pieĦemti lēmumi vai veiktas darbības,

kas sa

Likumprojekts "Apdro?in??anas un p?rapdro?in??anas likums" - FKTK

You also want an ePaper? Increase the reach of your titles