Likumprojekts "Apdro?in??anas un p?rapdro?in??anas likums" - FKTK

Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likums 

FMlik_261011_APL_skanosanai; Likumprojekts "Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likums" 

Likumprojekts 

A daĜa 

Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas uzsākšanas un veikšanas 

vispārīgie noteikumi 

I sadaĜa 

Likumā lietotie termini un likuma piemērošanas joma 

1. pants. (1) Likumā ir lietoti šādi termini: 

1) apdrošināšana – iespējamā zaudējuma riska pieĦemšana no 

apdrošinājuma Ħēmēja vai apdrošinātā; 

2) pārapdrošināšana – cedēto risku pieĦemšana no apdrošināšanas 

komersanta, pārapdrošināšanas komersanta vai privātā pensiju fonda; 

3) cedētā pārapdrošināšana – apdrošināto risku nodošana apdrošināšanas 

komersantam vai pārapdrošināšanas komersantam; 

4) retrocesija – pārapdrošināto risku nodošana apdrošināšanas 

komersantam vai pārapdrošināšanas komersantam; 

5) apdrošināšanas sabiedrība – Latvijas Republikā reăistrēta 

komercsabiedrība, kas reăistrēta kā akciju sabiedrība vai Eiropas 

komercsabiedrība, vai savstarpējās apdrošināšanas kooperatīvā sabiedrība, kurai 

saskaĦā ar šo likumu ir tiesības nodarboties ar apdrošināšanu; 

6) pārapdrošināšanas sabiedrība – Latvijas Republikā reăistrēta 

komercsabiedrība, kas reăistrēta kā akciju sabiedrība vai sabiedrība ar 

ierobežotu atbildību, vai Eiropas komercsabiedrība, kurai saskaĦā ar šo likumu 

ir tiesības nodarboties ar pārapdrošināšanu; 

7) kaptīvās apdrošināšanas sabiedrība – apdrošināšanas sabiedrība, kura 

pieder finanšu komersantam, kas nav apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas 

komersants, vai apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas grupai, vai nefinanšu 

komersantam un kuras mērėis ir apdrošināšanas seguma nodrošināšana tikai 

tāda komersanta vai komersantu riskiem, kam tā pieder, vai tikai tās grupas


2 

komersantam vai komersantiem, kuras dalībniece ir kaptīvās apdrošināšanas 

sabiedrība; 

8) kaptīvās pārapdrošināšanas sabiedrība – pārapdrošināšanas 

sabiedrība, kura pieder finanšu komersantam, kas nav apdrošināšanas vai 

pārapdrošināšanas komersants, vai apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas grupai, 

vai nefinanšu komersantam un kuras mērėis ir pārapdrošināšanas seguma 

nodrošināšana tikai tā komersanta vai komersantu riskiem, kam tā pieder, vai 

tikai tās grupas komersantam vai komersantiem, kuras dalībniece ir kaptīvās 

pārapdrošināšanas sabiedrība; 

9) apdrošinātājs — apdrošināšanas sabiedrība vai Latvijas Republikā 

reăistrēta dalībvalsts vai nedalībvalsts apdrošinātāja filiāle, kurai saskaĦā ar šo 

likumu ir tiesības nodarboties ar apdrošināšanu; 

10) pārapdrošinātājs – pārapdrošināšanas sabiedrība vai Latvijā reăistrēta 

dalībvalsts vai nedalībvalsts pārapdrošinātāja filiāle, kurai saskaĦā ar šo likumu 

ir tiesības nodarboties ar pārapdrošināšanu; 

11) dalībvalsts apdrošinātājs — apdrošināšanas komersants, kurš 

reăistrēts ārpus Latvijas Republikas un kuram mītnes valstī ir tiesības 

nodarboties ar apdrošināšanu; 

12) dalībvalsts pārapdrošinātājs — pārapdrošināšanas komersants, kurš 

reăistrēts ārpus Latvijas Republikas un kuram mītnes valstī ir tiesības 

nodarboties ar pārapdrošināšanu; 

13) nedalībvalsts apdrošinātājs — ārpus dalībvalsts reăistrēta persona, 

kurai mītnes valstī ir tiesības nodarboties ar apdrošināšanu; 

14) nedalībvalsts pārapdrošinātājs — ārpus dalībvalsts reăistrēta 

persona, kurai mītnes valstī ir tiesības nodarboties ar pārapdrošināšanu; 

15) apdrošināšanas komersants — juridiskā persona, kura dalībvalstī ir 

tiesīga nodarboties ar apdrošināšanu; 

16) pārapdrošināšanas komersants — juridiskā persona, kura dalībvalstī 

ir tiesīga nodarboties ar pārapdrošināšanu; 

17) apdrošināšanas licence – atĜauja apdrošināšanas darbības veikšanai; 

18) pārapdrošināšanas licence – atĜauja pārapdrošināšanas darbības 

veikšanai;


3 

19) apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrība — mātes sabiedrība, kura nav 

jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība un kuras pamatdarbība ir iegūt un īstenot 

līdzdalību meitas sabiedrībās, ja vismaz viena no šīm meitas sabiedrībām ir 

apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas komersants, bet pārējās meitas sabiedrības 

ir: 

a) vienīgi apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas komersanti vai 

nedalībvalstu apdrošinātāji vai pārapdrošinātāji, no kuriem vismaz viens ir 

apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas komersants, 

b) galvenokārt (apdrošināšanas sabiedrību, pārapdrošināšanas sabiedrību, 

ārvalstu apdrošinātāju un ārvalstu pārapdrošinātāju aktīvu vai ienākumu 

kopsumma pēdējā apstiprinātajā gada pārskatā ir vairāk nekā puse no visu mātes 

sabiedrības kontrolēto meitas sabiedrību aktīvu vai ienākumu kopsummas) 

apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas komersanti vai nedalībvalstu apdrošinātāji 

vai pārapdrošinātāji, no kuriem vismaz viens ir apdrošināšanas vai 

pārapdrošināšanas komersants; 

20) daudznozaru apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrība — mātes 

sabiedrība, kura nav apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas komersants, 

nedalībvalsts apdrošinātājs vai pārapdrošinātājs, apdrošināšanas 

pārvaldītājsabiedrība vai jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība, bet kurai vismaz 

viena no meitas sabiedrībām ir apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas 

komersants; 

21) apdrošināšanas sabiedrības filiāle — apdrošināšanas sabiedrības 

ārpus Latvijas Republikas izveidota un reăistrēta filiāle, kura darbojas 

apdrošināšanas sabiedrības vārdā; 

22) pārapdrošināšanas sabiedrības filiāle — pārapdrošināšanas 

sabiedrības ārpus Latvijas Republikas izveidota un reăistrēta filiāle, kura 

darbojas pārapdrošināšanas sabiedrības vārdā; 

23) dalībvalsts apdrošinātāja filiāle — Latvijas Republikā izveidota un 

reăistrēta dalībvalsts apdrošinātāja filiāle; 

24) nedalībvalsts apdrošinātāja filiāle — Latvijas Republikā izveidota un 

reăistrēta nedalībvalsts apdrošinātāja filiāle; 

25) dalībvalsts pārapdrošinātāja filiāle — Latvijas Republikā izveidota 

un reăistrēta dalībvalsts pārapdrošinātāja filiāle;


4 

26) nedalībvalsts pārapdrošinātāja filiāle — Latvijas Republikā 

izveidota un reăistrēta nedalībvalsts pārapdrošinātāja filiāle; 

27) mītnes valsts — valsts, kurā reăistrēts: 

a) apdrošināšanas komersanta vai nedalībvalsts apdrošinātāja galvenais 

birojs, 

b) pārapdrošināšanas komersanta vai nedalībvalsts apdrošinātāja galvenais 

birojs; 

28) uzĦēmēja valsts – dalībvalsts, kura nav mītnes valsts un kurā: 

a) apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībai ir filiāle; 

b) apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība sniedz pakalpojumus, 

ievērojot pakalpojumu sniegšanas brīvības principu, neatverot filiāli; 

29) dalībvalsts — Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas 

valsts; 

30) valsts, kurā atrodas ar apdrošināto risku saistītie apdrošinātie 

objekti: 

a) valsts, kurā atrodas apdrošinātais nekustamais īpašums vai tajā esošā 

manta (īpašums), ja tie ir apdrošināti ar vienu un to pašu apdrošināšanas līgumu, 

b) transportlīdzekĜa reăistrācijas valsts, ja ir apdrošināts jebkura veida 

transportlīdzeklis, 

c) valsts, kurā apdrošinājuma Ħēmējs noslēdzis apdrošināšanas līgumu ar 

termiĦu līdz četriem mēnešiem, apdrošinot jebkuru ar ceĜojumu vai 

komandējumu saistītu risku, 

d) visos citos gadījumos, kas nav minēti šā punkta "a", "b" un "c" 

apakšpunktā, apdrošinājuma Ħēmēja pastāvīgās dzīvesvietas valsts vai, ja 

apdrošinājuma Ħēmējs ir juridiskā persona, valsts, kurā atrodas tā 

struktūrvienība, uz kuru attiecas apdrošināšanas līgums; 

31) ārpakalpojums – šajā likumā noteikts pakalpojums, kura sniegšanu 

apdrošināšanas sabiedrība vai pārapdrošināšanas sabiedrība ar rakstveida 

ārpakalpojuma līgumu deleăē ārpakalpojuma sniedzējam;


5 

32) stresa tests – analīze, ko veic apdrošināšanas sabiedrība vai 

pārapdrošināšanas sabiedrība, lai noteiktu un izvērtētu dažādu ārkārtēju, bet 

iespējami nelabvēlīgu notikumu vai tirgus nosacījumu izmaiĦu iespējamo 

ietekmi uz apdrošināšanas sabiedrības vai pārapdrošināšanas sabiedrības spēju 

pilnībā izpildīt no apdrošināšanas un pārapdrošināšanas līgumiem izrietošās 

saistības un nodrošināt finansiālo stabilitāti; 

33) kontrole — personas kontrole pār komercsabiedrību, kas izpaužas tādā 

veidā, ka: 

a) šai personai komercsabiedrībā ir izšėirošā ietekme uz līdzdalības pamata, 

b) šai personai komercsabiedrībā ir izšėirošā ietekme uz koncerna līguma 

pamata, 

c) starp šo personu un komercsabiedrību pastāv jebkādas citas šā punkta "a" 

vai "b" apakšpunktā minētajām attiecībām analogas attiecības; 

34) būtiska līdzdalība — personas vai vairāku personu, kas uz vienošanās 

pamata rīkojas saskaĦoti, tieši vai netieši iegūta līdzdalība, kura aptver 10 un 

vairāk procentu no komercsabiedrības pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju 

skaita vai dod iespēju būtiski ietekmēt komercsabiedrības finanšu un darbības 

politikas noteikšanu; 

35) ciešas attiecības — divu vai vairāku personu savstarpēja saistība: 

a) dalības veidā — personai tiešā vai kontroles veidā ir 20 un vairāk 

procentu balsstiesību komercsabiedrībā vai persona tiešā vai kontroles veidā 

ieguvusi līdzdalību, kas aptver 20 un vairāk procentu no komercsabiedrības 

pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju vai daĜu skaita, 

b) kontroles veidā, 

c) ja tās ir saistītas ar vienu un to pašu personu kontroles veidā; 

36) mātes sabiedrība — komercsabiedrība, kura kontrolē citu 

komercsabiedrību; 

37) meitas sabiedrība — komercsabiedrība, kuru kontrolē cita 

komercsabiedrība. Jebkuras meitas sabiedrības meitas sabiedrība ir uzskatāma 

par tās mātes sabiedrības meitas sabiedrību; 

38) dalība – komercsabiedrības tiešā vai kontroles veidā iegūtas 20 vai 

vairāk procentu balsstiesības citā komercsabiedrībā vai arī tiešā vai kontroles


6 

veidā iegūta līdzdalība, kas aptver 20 un vairāk procentu no citas 

komercsabiedrības pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju skaita; 

39) dalības sabiedrība — mātes sabiedrība vai komercsabiedrība, kura 

ieguvusi dalību kādā komercsabiedrībā, vai komercsabiedrība, kuras saistība ar 

kādu komercsabiedrību izpaužas kā šo sabiedrību kopīga vadība saskaĦā ar 

noslēgto līgumu vai šo komercsabiedrību dibināšanas dokumentu vai statūtu 

noteikumiem vai tādējādi, ka tām finanšu gada laikā vismaz puse no jebkuras 

pārvaldes institūcijas locekĜiem ir vienas un tās pašas personas; 

40) saistītā sabiedrība — meitas sabiedrība vai komercsabiedrība, kurā 

iegūta dalība, vai komercsabiedrība, kuras saistība ar kādu komercsabiedrību 

izpaužas kā šo sabiedrību kopīga vadība saskaĦā ar noslēgto līgumu vai šo 

komercsabiedrību dibināšanas dokumentu vai statūtu noteikumiem vai tādējādi, 

ka tām finanšu gada laikā vismaz puse no jebkuras pārvaldes institūcijas 

locekĜiem ir vienas un tās pašas personas; 

41) grupa – komercsabiedrību grupa: 

a) kas sastāv no dalības sabiedrības, tās meitas sabiedrībām, 

komercsabiedrībām, kurās dalības sabiedrībai vai tās meitas sabiedrībām ir 

dalība, un komercsabiedrībām, kuru saistība ar dalības sabiedrību, tās meitas 

sabiedrību vai sabiedrību, kurā dalības sabiedrībai vai tās meitas sabiedrībai ir 

dalība, izpaužas kā šo sabiedrību kopīga vadība saskaĦā ar noslēgto līgumu vai 

šo komercsabiedrību dibināšanas dokumentu vai statūtu noteikumiem vai 

tādējādi, ka tām finanšu gada laikā vismaz puse no jebkuras pārvaldes 

institūcijas locekĜiem ir vienas un tās pašas personas; 

b) kas pamatojas uz stingru un ilgtspējīgu līgumisku vai cita veida 

finansiālu attiecību izveidi starp šīm komercsabiedrībām un kurā var būt 

iekĜautas savstarpējās apdrošināšanas kooperatīvās sabiedrības, ja viena no šīm 

komercsabiedrībām, izmantojot centralizētu koordināciju, dominējoši ietekmē 

citu grupā apvienoto komercsabiedrību lēmumus, tai skaitā finansiālus lēmumus, 

un šādu attiecību nodibināšanu vai pārtraukšanu grupas uzraudzības vajadzībām 

iepriekš ir apstiprinājusi grupas uzraudzības iestāde. Komercsabiedrību, kas 

nodarbojas ar šādu centralizētu koordināciju, uzskata par mātes sabiedrību, bet 

pārējās komercsabiedrības – par meitas sabiedrībām; 

42) finanšu komersants ir: 

a) kredītiestāde, finanšu iestāde Kredītiestāžu likuma izpratnē vai 

komercsabiedrība, kuras pamatdarbība ir nekustamā īpašuma iegāde vai 

pārvaldīšana, datu apstrādes pakalpojumu sniegšana vai jebkāda cita līdzīga 

darbība, kas papildina vienas vai vairāku kredītiestāžu pamatdarbību,


7 

b) apdrošināšanas komersants, pārapdrošināšanas komersants vai 

apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrība, 

c) ieguldījumu brokeru sabiedrība vai finanšu iestāde Finanšu instrumentu 

tirgus likuma izpratnē, 

d) jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība; 

43) uzraudzības iestāde — valsts iestāde, kurai saskaĦā ar likumu ir 

piešėirtas tiesības veikt apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības 

uzraudzību; 

44) dalībvalsts uzraudzības iestāde – valsts iestāde, kurai saskaĦā ar 

likumu ir tiesības veikt dalībvalsts apdrošinātāja vai dalībvalsts pārapdrošinātāja 

uzraudzību; 

45) brīvais kapitāls — personai piederošo aktīvu vērtība, kas samazināta 

par šīs personas saistību vērtību un to aktīvu vērtību, kuri uzskatāmi par 

ilgtermiĦa ieguldījumiem; 

46) tehniskā rezerve – tehniskās rezerves vislabākās aplēses un riska 

rezerves summa; 

47) fonda dalībnieks — komercsabiedrība, kurai saskaĦā ar šo likumu ir 

tiesības veikt apdrošināšanu, un ārvalsts apdrošinātāja filiāle, kas veic 

maksājumus Apdrošināto aizsardzības fondā; 

48) kompetentas iestādes — valsts pārvaldes iestādes, tiesas, likvidatori, 

administratori un citas iestādes vai personas, kuras atbilstoši savām likumā 

noteiktajām pilnvarām lemj par reorganizācijas pasākumiem vai likvidāciju, veic 

reorganizācijas pasākumus vai likvidāciju vai uzrauga reorganizācijas pasākumu 

vai likvidācijas gaitu; 

49) likvidācija — tiesisku darbību kopums apdrošināšanas sabiedrības vai 

nedalībvalsts apdrošinātāja filiāles brīvprātīgai vai obligātai darbības 

izbeigšanai, kas obligāti prasa kompetentas iestādes iejaukšanos un kas notiek 

likumā noteiktajā kārtībā, un kā gaitā tiek atsavināti apdrošināšanas sabiedrības 

vai nedalībvalsts apdrošinātāja filiāles aktīvi un ieĦēmumi no šo aktīvu 

atsavināšanas tiek sadalīti starp kreditoriem un akcionāriem (dalībniekiem) 

likumā noteiktajā kārtībā; 

50) reorganizācijas pasākumi — tiesiskas darbības, kurās iesaistīta 

apdrošināšanas sabiedrība vai nedalībvalsts apdrošinātāja filiāle un kuras skar


8 

vai varētu skart trešo personu tiesības, un kuras tiek veiktas, lai saglabātu vai 

atjaunotu apdrošināšanas sabiedrības vai nedalībvalsts apdrošinātāja filiāles 

maksātspēju, un kuras ietekmē tādu pušu iepriekš pastāvošas tiesības, kas nav 

pati apdrošināšanas sabiedrība vai nedalībvalsts apdrošinātāja filiāle, to skaitā 

pasākumi, kas dod iespēju apturēt maksājumus, izpildes pasākumus vai 

samazināt prasības, un citi pasākumi; 

51) prasījumu un saistību neto ieskaits — pēc parādnieka likvidācijas 

uzsākšanas vai maksātnespējas pasludināšanas starp parādnieku un kreditoru uz 

rakstveida līguma pamata nodibinātas tiesiskas attiecības no savstarpējiem 

līgumiem izrietošo prasījumu un saistību izteikšanai vienā prasībā vai saistībā tā, 

ka tiek celta tikai viena prasība un jāizpilda tikai viena saistība; 

52) prasījumu un saistību dzēšana — pēc parādnieka likvidācijas 

uzsākšanas vai maksātnespējas pasludināšanas no līguma izrietošo parādnieka 

un kreditora prasījumu un saistību pilnīga savstarpēja dzēšana neatkarīgi no 

prasījumu un saistību apmēra (summas); 

53) funkcija – administratīva vienība pārvaldes sistēmas ietvaros šajā 

likumā noteiktu uzdevumu veikšanai. Pārvaldes sistēma ietver risku pārvaldes 

funkciju, atbilstības funkciju, iekšējā audita funkciju un aktuāro funkciju; 

54) EAAPI – Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestāde; 

55) grupas uzraudzības iestāde – dalībvalsts uzraudzības iestāde, kas veic 

grupas uzraudzību, vada grupas uzraudzības procesā iesaistīto dalībvalstu 

uzraudzības iestāžu kolēăiju un organizē tās darbu; 

56) uzraugu kolēăija — dalībvalstu uzraudzības iestāžu veidota 

konsultatīva sadarbības vienība, kas darbojas uz iesaistīto uzraudzības iestāžu 

sadarbības līguma pamata; 

57) proporcionalitātes princips – uzraudzības pasākumu piemērošana 

atbilstoši apdrošināšanas sabiedrības vai pārapdrošināšanas sabiedrības darbības 

veidiem, to apjomam un apdrošināšanas sabiedrības vai pārapdrošināšanas 

sabiedrības darbībai raksturīgo risku sarežăītībai. 

(2) Likumā lietotie termini atbilst likumā "Par apdrošināšanas līgumu" 

lietotajiem terminiem. 

2. pants. (1) Šis likums nosaka apdrošināšanas un pārapdrošināšanas 

darbības uzsākšanu un veikšanu, apdrošināšanas un pārapdrošināšanas grupu 

uzraudzību un apdrošināšanas sabiedrību un nedalībvalstu apdrošinātāju filiāĜu 

reorganizācijas pasākumus un likvidāciju.


9 

(2) Šis likums attiecas uz personām, kuras sniedz vai vēlas sniegt 

nedzīvības apdrošināšanas, dzīvības apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas 

pakalpojumus Latvijas Republikā. 

(3) Šo likumu attiecībā uz nedzīvības apdrošināšanu piemēro šā likuma 

1. pielikumā noteikto apdrošināšanas veidu nedzīvības apdrošināšanas 

darbībām. 

(4) Šo likumu attiecībā uz dzīvības apdrošināšanu piemēro šā likuma 

2. pielikumā noteikto apdrošināšanas veidu dzīvības apdrošināšanas darbībām. 

3. pants. (1) Šis likums neattiecas uz: 

1) valsts sociālo apdrošināšanu; 

2) to sociālā nodrošinājuma un pašpalīdzības fondu darījumiem, kuru 

izmaksātās atlīdzības apjoms ir atkarīgs no pieejamajiem līdzekĜiem un kuros 

dalībnieku ieguldījumu nosaka, pamatojoties uz vienotu likmi; 

3) šādiem nedzīvības apdrošināšanā veiktajiem darījumiem: 

a) kapitāla izpirkšanas darījumiem, 

b) valsts garantētajiem eksporta kredīta apdrošināšanas darījumiem, 

c) darījumiem, ko veic organizācijas, kuras nav juridiskas personas, nolūkā 

nodrošināt to dalībniekiem savstarpēju apdrošināšanu bez prēmiju maksājumiem 

vai tehnisko rezervju izveides; 

4) dzīvības apdrošināšanā veiktajiem darījumiem, ko veic organizācijas, 

kuras nav apdrošināšanas sabiedrības vai nedalībvalstu apdrošinātāju filiāles, vai 

pārapdrošināšanas sabiedrības, vai nedalībvalstu pārapdrošinātāju filiāles, kuru 

mērėis ir nodrošināt sabiedrības vai sabiedrību grupas darbiniekiem vai aroda 

vai arodu grupas darbiniekiem, vai pašnodarbinātām personām atlīdzību nāves 

vai izdzīvošanas gadījumā vai gadījumā, kad darbību beidz vai šādu darījumu 

rezultātā radušās saistības vienmēr pilnīgi sedz matemātiskās rezerves; 

5) komersantiem, kas dzīvības apdrošināšanā uzĦemas izmaksāt atlīdzību 

vienīgi nāves gadījumā, ja atlīdzības apjoms nepārsniedz viena mirušā 

apbedīšanas vidējās izmaksas vai ja atlīdzību paredzēts izmaksāt nodrošināmo 

pakalpojumu veidā;


10 

6) servisa, ekspluatācijas, garantijas remonta un līdzīgiem pakalpojumiem, 

kurus sniedz personas, kas nav apdrošinātāji; 

7) personu mītnes zemē sniegtajiem pakalpojumiem transportlīdzekĜa 

salūšanas vai avārijas gadījumā: 

a) transportlīdzekĜa salūšanas vietā sniegtajiem servisa pakalpojumiem, 

b) transportlīdzekĜa nogādāšanu uz tuvāko vietu, kur var veikt tā remontu, 

kā arī uz autovadītāja un pasažieru nogādāšanu uz tuvāko vietu, no kuras viĦi var 

turpināt ceĜu, izmantojot citu transportlīdzekli, 

c) transportlīdzekĜa, autovadītāja un pasažieru nogādāšanu Latvijas 

Republikas teritorijā uz autovadītāja vai pasažieru pastāvīgo dzīvesvietu vai 

vietu, no kuras viĦi devušies ceĜā, vai uz brauciena galamērėi; 

8) dažādu automoto klubu biedriem sniegtajiem pakalpojumiem, ja 

palīdzību transportlīdzekĜa salūšanas vai transportēšanas gadījumā nodrošina 

automoto klubi tajā valstī, kurā tie atrodas, un starp šādiem automoto klubiem ir 

noslēgts sadarbības līgums; 

9) savstarpējās apdrošināšanas kooperatīvajām sabiedrībām, kuras veic 

apdrošināšanu tikai šā likuma 1. pielikuma 1., 2., 3., 4., 5., 6., 7., 8., 9., 16., 17. 

un 18. punktā minētajos apdrošināšanas veidos un kuras ar citām savstarpējās 

apdrošināšanas kooperatīvajām sabiedrībām ir noslēgušas līgumu, kurš paredz 

pilnīgu pārapdrošināšanu to izdotajām apdrošināšanas polisēm vai saskaĦā ar 

kuru cesionāri uzĦemas cedentu saistības, kas izriet no šādām polisēm; 

10) pārapdrošināšanas pakalpojumiem, ko sniedz vai pilnībā garantē 

dalībvalsts valdība, ja tā būtisku sabiedrības interešu vārdā rīkojas kā 

pārapdrošinātājs, kā arī apstākĜos, kad atbilstoša pārapdrošināšanas seguma 

iegūšana tirgū nav iespējama. 

(2) Šā panta pirmās daĜas 7. punktā minētie pakalpojumi uzskatāmi par 

apdrošināšanu, ja tos sniedz apdrošinātājs saskaĦā ar noslēgtajiem 

apdrošināšanas līgumiem. 

II sadaĜa 

Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas darbības uzsākšana 

4. pants. (1) Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas pakalpojumus ir tiesīga 

sniegt tikai persona, kura saĦēmusi apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas 

licenci.


11 

(2) Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība var uzsākt darbību 

tikai pēc apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas licences saĦemšanas. 

(3) Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas licenci izsniedz uz nenoteiktu 

laiku saskaĦā ar šo likumu, citiem normatīvajiem aktiem un Finanšu un kapitāla 

tirgus komisijas noteikto kārtību. 

(4) Apdrošināšanas sabiedrībai izsniegtā apdrošināšanas licence un 

pārapdrošināšanas sabiedrībai izsniegtā pārapdrošināšanas licence ir derīga 

dalībvalstīs, izmantojot tiesības dibināt filiāli vai, ja tiek ievērots pakalpojumu 

sniegšanas brīvības princips, sniedzot apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas 

pakalpojumus, neatverot filiāli. 

5. pants. Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas licenci ir tiesīga lūgt: 

1) apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība, kura izveido galveno 

biroju Latvijas Republikā; 

2) apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība, kura ir saĦēmusi 

apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas licenci un kura vēlas paplašināt savu 

darbības jomu, veicot apdrošināšanu vai pārapdrošināšanu citos apdrošināšanas 

vai pārapdrošināšanas veidos, kuru veikšanai tā vēl nav saĦēmusi 

apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas licenci. 

1. nodaĜa 

Apdrošināšanas sabiedrības licencēšana 

6. pants. (1) Finanšu un kapitāla tirgus komisija izsniedz apdrošināšanas 

licences šā likuma 1. un 2. pielikumā noteiktajiem apdrošināšanas veidiem. 

(2) Apdrošināšanas licence tiek izsniegta katram apdrošināšanas veidam 

atsevišėi, ievērojot šā likuma 7. panta nosacījumus. 

(3) Pēc apdrošināšanas sabiedrības pieprasījuma, saĦemot apdrošināšanas 

licenci, tajā norāda riskus, kurus apdrošināšanas sabiedrība vēlas apdrošināt. 

(4) Finanšu un kapitāla tirgus komisija, izvērtējot apdrošināšanas 

sabiedrības akcionāru atbilstību šā likuma prasībām un šā likuma 10. pantā 

minētajā dokumentā ietverto informāciju, apdrošināšanas licencē apdrošināto 

interešu aizsardzības nolūkā ir tiesīga noteikt apdrošināšanas darbības, tai skaitā 

apdrošināšanas pakalpojumu sniegšanas nosacījumus.


12 

7. pants. (1) Apdrošināšanas sabiedrība, kura ir saĦēmusi apdrošināšanas 

licenci iespējamā zaudējuma riska apdrošināšanai kādā no šā likuma 

1. pielikumā minētajiem apdrošināšanas veidiem, var apdrošināt risku, kas 

attiecas uz citu apdrošināšanas veidu (papildrisku), ja apdrošinātais risks atbilst 

visiem šajā daĜā minētajiem nosacījumiem: 

1) ir tieši saistīts ar iespējamā zaudējuma riska apdrošināšanu tajā veidā, 

attiecībā uz kuru ir saĦemta apdrošināšanas licence; 

2) attiecas uz to pašu apdrošināšanas objektu, kas apdrošināts tajā 

apdrošināšanas veidā, attiecībā uz kuru saĦemta apdrošināšanas licence; 

3) tiek apdrošināts ar vienu un to pašu apdrošināšanas līgumu. 

(2) Šā panta pirmā daĜa neattiecas uz kredītu, galvojumu un juridisko 

izdevumu apdrošināšanas veidiem. 

(3) Juridisko izdevumu apdrošināšanu bez atsevišėas apdrošināšanas 

licences saĦemšanas var apdrošināt tikai kopā ar palīdzības apdrošināšanu, ja 

tiek izpildīti šā panta pirmās daĜas nosacījumi un viens no šādiem nosacījumiem: 

1) galvenais risks attiecas tikai uz palīdzību, ko sniedz personām, kam 

radušās grūtības ceĜojuma laikā, esot prom no savām mājām vai no savas 

pastāvīgās dzīvesvietas; 

2) apdrošināšana attiecas uz riskiem, kas izriet no jūras kuău izmantošanas 

vai saistībā ar to. 

8. pants. (1) Apdrošināšanas licenci izsniedz, ja apdrošināšanas sabiedrība 

atbilst šādām prasībām: 

1) tā ir ierakstīta komercreăistrā kā akciju sabiedrība vai Eiropas 

komercsabiedrība vai ierakstīta uzĦēmumu reăistrā kā savstarpējās 

apdrošināšanas kooperatīvā sabiedrība; 

2) tā plāno veikt komercdarbību, kas ir apdrošināšana vai ir tieši saistīta ar 

apdrošināšanu; 

3) tā nodrošina izmantojamo pamata pašu kapitālu šā likuma 132. panta 

trešajā daĜā noteiktās minimālās kapitāla prasības absolūti minimālās vērtības 

apmērā; 

4) tā pierāda, ka turpmāk spēs uzturēt izmantojamo pašu kapitālu 

minimālās kapitāla prasības apmērā, kā noteikts šā likuma 131. pantā;


13 


maksātspējas kapitāla prasības apmērā, kā noteikts šā likuma 119. pantā; 

6) tā pierāda, ka apdrošināšanas sabiedrības pārvaldes sistēma atbilst šā 

likuma A daĜas IV sadaĜas 2. nodaĜas prasībām; 

7) tā ir iesniegusi šā likuma 9. panta pirmajā daĜā noteiktos dokumentus; 

8) Finanšu un kapitāla tirgus komisija nav konstatējusi šā likuma 17. panta 

pirmās daĜas nosacījumu iestāšanos. 

(2) Apdrošināšanas licenci citam apdrošināšanas veidam izsniedz, ja 

apdrošināšanas sabiedrība atbilst šādām prasībām: 

1) tā pierāda, ka tai ir izmantojamais pamata pašu kapitāls minimālās 

kapitāla prasības apmērā, kā noteikts šā likuma 131. pantā; 

2) tā pierāda, ka tai ir izmantojamais pašu kapitāls maksātspējas kapitāla 

prasības apmērā, kā noteikts šā likuma 119. pantā; 

3) tā ir iesniegusi šā likuma 9. panta otrajā daĜā noteiktos dokumentus; 



(3) Ja apdrošināšanas sabiedrība, kas veic dzīvības apdrošināšanu, vēlas 

iegūt licenci šā likuma 1. pielikuma 1. vai 2. punktā noteiktajā nedzīvības 

apdrošināšanas veidā, apdrošināšanas licenci izsniedz, ja apdrošināšanas 

sabiedrība: 

1) nodrošina izmantojamo pamata pašu kapitālu dzīvības apdrošināšanas 

sabiedrībām noteiktās minimālās kapitāla prasības absolūti minimālās vērtības 

un nedzīvības apdrošināšanas sabiedrībām noteiktās minimālās kapitāla prasības 

absolūti minimālās vērtības apmērā, kā noteikts šā likuma 132. panta trešajā 

daĜā; 

2) tā pierāda, ka turpmāk spēs uzturēt izmantojamo pamata pašu kapitālu 

tādā apmērā, lai izpildītu minimālās kapitāla prasības, kā noteikts šā likuma 

104. panta piektajā un sestajā daĜā. 

(4) Ja apdrošināšanas sabiedrība, kas veic nedzīvības apdrošināšanu šā 

likuma 1. pielikuma 1. vai 2. punktā noteiktajā nedzīvības apdrošināšanas veidā, 

vēlas iegūt licenci arī kādā no šā likuma 2. pielikumā noteiktajiem dzīvības


14 

apdrošināšanas veidiem, tad apdrošināšanas licenci izsniedz, ja apdrošināšanas 

sabiedrība nodrošina šā panta trešajā daĜā noteikto prasību izpildi. 

9. pants. (1) Lai saĦemtu apdrošināšanas licenci, apdrošināšanas sabiedrība 

iesniedz Finanšu un kapitāla tirgus komisijai: 

1) iesniegumu par apdrošināšanas licences izsniegšanu vienam vai 

vairākiem apdrošināšanas veidiem; 

2) šā likuma 10. pantā noteikto darbības plānu; 

3) bankas dokumentu, kas apstiprina naudas iemaksu absolūti minimālās 

kapitāla prasības izpildei; 

4) pierādījumus, ka tās pārvaldes sistēma atbilst šā likuma A daĜas IV 

sadaĜas 2. nodaĜā noteiktajam: 

a) akcionāru (biedru) sarakstu, kuriem apdrošināšanas sabiedrībā ir būtiska 

līdzdalība, un grupas struktūru, 

b) to personu sarakstu, ar kurām apdrošināšanas sabiedrībai ir ciešas 

attiecības, 

c) ziĦas par amatpersonām, kas pierāda, ka tās atbilst šā likuma 57. un 60. 

panta prasībām, 

d) tehnisko rezervju aprēėināšanas politiku un procedūru, 

e) tarifu aprēėināšanas politiku un procedūru, 

f) apdrošināšanas sabiedrības organizatorisko struktūru ar skaidri norādītu 

tās vadītāju pilnvaru un pienākumu sadali, struktūrvienību uzdevumiem un to 

vadītāju pienākumiem, 

g) risku pārvaldīšanas politiku, 

h) iekšējās revīzijas (kontroles) sistēmas aprakstu un procedūru, 

i) informācijas apmaiĦas sistēmu, 

j) iekšējā audita dienesta politiku un procedūru, 

k) ārpakaplojumu saĦemšanas politiku un procedūru,


15 

l) grāmatvedības politikas un uzskaites organizācijas galvenos principus, 

m) informācijas sistēmu aizsardzības noteikumus, 

n) neparastu un aizdomīgu finanšu darījumu identifikācijas procedūru, 

o) šā likuma 50. pantā noteikto procedūru, 

p) apdrošinātā riska parakstīšanas politiku un procedūru, 

q) ieguldījumu veidošanas politiku un procedūru. 

(2) Lai saĦemtu apdrošināšanas licenci citam apdrošināšanas veidam, 

apdrošināšanas sabiedrība iesniedz Finanšu un kapitāla tirgus komisijai: 

1) šā panta pirmās daĜas 1. punktā minēto dokumentu; 

2) jaunā apdrošināšanas veida ieviešanai nepieciešamo izdevumu aprēėinu 

un informāciju par līdzekĜu avotiem to segšanai; 

3) šā likuma 10. pantā noteikto darbības plānu. 

(3) Apdrošināšanas sabiedrība, kura vēlas saĦemt apdrošināšanas licenci 

palīdzības apdrošināšanai, iesniedz Finanšu un kapitāla tirgus komisijai 

informāciju par savā rīcībā esošajiem līdzekĜiem un noslēgtajiem līgumiem, kas 

nodrošina palīdzības sniegšanu apdrošinātajam atbilstoši uzĦemtajām saistībām 

šajā apdrošināšanas veidā. 

(4) Ja nedzīvības apdrošināšanas sabiedrība vēlas saĦemt apdrošināšanas 

licenci šā likuma 1. pielikuma 10. punktā noteiktajā nedzīvības apdrošināšanas 

veidā, izĦemot pārvadātāju atbildību, un plāno veikt sauszemes transportlīdzekĜu 

īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu, tā iesniedz Finanšu un 

kapitāla tirgus komisijai rakstveida apliecinājumu, ka apdrošināšanas sabiedrība 

ir Latvijas TransportlīdzekĜu apdrošinātāju biroja un attiecīgā garantijas fonda 

dalībniece, un bankas dokumentu, kas apstiprina vienreizējo iemaksu sauszemes 

transportlīdzekĜu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas 

garantijas fondā, un paziĦo apdrošināšanas sabiedrības pārstāvju, kas pieĦem 

lēmumu par apdrošināšanas atlīdzības izmaksu vai atteikumu izmaksāt 

apdrošināšanas atlīdzību, kā arī nodrošina apdrošināšanas atlīdzības izmaksu, 

nosaukumu (vārdu, uzvārdu) un juridisko adresi katrā dalībvalstī. 

10. pants. (1) Darbības plānā iekĜauj šādu informāciju: 

1) apdrošināmo risku aprakstu;


16 

2) galvenos cedētās pārapdrošināšanas un retrocesijas principus un 

procedūras; 

3) pamata pašu kapitāla posteĦus, kas veido minimālās kapitāla prasības 

absolūti minimālo vērtību; 

4) darbības uzsākšanai nepieciešamo administratīvo izdevumu un darbības 

nodrošināšanas organizācijas izdevumu prognozes, informāciju par līdzekĜu 

avotiem šo izdevumu segšanai un, ja apdrošināmie riski pieder šā likuma 

1. pielikuma 18. punktā noteiktajam nedzīvības apdrošināšanas veidam, 

informāciju par apdrošināšanas sabiedrības rīcībā esošajiem avotiem, kas 

nodrošina solītās palīdzības sniegšanu. 

(2) Papildus šā panta pirmajā daĜā noteiktajām prasībām darbības plānā par 

pirmajiem trīs finanšu gadiem norāda šādu informāciju: 

1) pārskata projektu, kas atspoguĜo finanšu stāvokli pārskata perioda 

beigās, un pārskata projektu par finansiālās darbības rezultātiem pārskata 

periodā; 

2) maksātspējas kapitāla prasības prognozi, aprēėinātu atbilstoši šā likuma 

120. un 121. pantam, pamatojoties uz šā panta otrās daĜas 1. punktā minēto 

pārskata projektu, kā arī aprēėina metodes, kas izmantotas, lai šo prognozi 

iegūtu; 

3) minimālās kapitāla prasības prognozi, aprēėinātu atbilstoši šā likuma 



iegūtu; 

4) informāciju par finanšu resursiem apdrošināšanas saistību izpildes un 

minimālās kapitāla prasības un maksātspējas kapitāla prasības izpildes 

nodrošināšanai; 

5) attiecībā uz nedzīvības apdrošināšanas sabiedrībām: 

a) informāciju par plānotajiem administratīvajiem izdevumiem, kas nav 

izveidošanas izmaksas, jo īpaši informāciju par kārtējiem vispārējiem 

izdevumiem un komisijas atlīdzībām, 

b) informāciju par plānotajām apdrošināšanas prēmijām vai citām 

iemaksām, kā arī par apdrošināšanas atlīdzībām;


17 

6) attiecībā uz dzīvības apdrošināšanas sabiedrībām – detalizētu ienākumu 

un izdevumu prognozi attiecībā uz tiešajiem apdrošināšanas darījumiem, 

pieĦemto un cedēto pārapdrošināšanu. 

2. nodaĜa 

Pārapdrošināšanas sabiedrības licencēšana 

11. pants. (1) Finanšu un kapitāla tirgus komisija izsniedz 

pārapdrošināšanas licenci šādiem pārapdrošināšanas veidiem: 

1) dzīvības apdrošināšanas risku pārapdrošināšanai; 

2) nedzīvības apdrošināšanas risku pārapdrošināšanai; 

3) dzīvības apdrošināšanas risku un nedzīvības apdrošināšanas risku 

pārapdrošināšanai. 

(2) Pārapdrošināšanas licenci izsniedz katram pārapdrošināšanas veidam 

atsevišėi, ievērojot šā likuma nosacījumus. 

(3) Pārapdrošināšanas licence dzīvības apdrošināšanas risku 

pārapdrošināšanai Ĝauj pārapdrošināt dzīvības apdrošināšanas riskus. 

(4) Pārapdrošināšanas licence nedzīvības apdrošināšanas risku 

pārapdrošināšanai Ĝauj pārapdrošināt nedzīvības apdrošināšanas riskus. 

(5) Pārapdrošināšanas licence dzīvības apdrošināšanas risku un nedzīvības 

apdrošināšanas risku pārapdrošināšanai Ĝauj pārapdrošināt dzīvības 

apdrošināšanas un nedzīvības apdrošināšanas riskus. 

12. pants. (1) Pārapdrošināšanas licenci izsniedz, ja pārapdrošināšanas 

sabiedrība atbilst šādām prasībām: 

1) tā ir ierakstīta komercreăistrā kā akciju sabiedrība vai sabiedrība ar 

ierobežotu atbildību, vai Eiropas komercsabiedrība; 

2) tā plāno veikt komercdarbību, kas ir pārapdrošināšana vai ir tieši saistīta 

ar pārapdrošināšanu; 

3) tā nodrošina izmantojamo pamata pašu kapitālu šā likuma 132. panta 

trešajā daĜā noteiktās minimālās kapitāla prasības absolūti minimālās vērtības 

apmērā;


18 

4) tā pierāda, ka turpmāk spēs uzturēt izmantojamo pamata pašu kapitālu 

minimālās kapitāla prasības apmērā, kā noteikts šā likuma 131. pantā; 


maksātspējas kapitāla prasības apmērā, kā noteikts šā likuma 119. pantā; 

6) tā pierāda, ka pārapdrošināšanas sabiedrības pārvaldes sistēma atbilst šā 

likuma A daĜas IV sadaĜas 2. nodaĜas prasībām; 

7) tā ir iesniegusi šā likuma 13. panta pirmajā daĜā noteiktos dokumentus; 



(2) Pārapdrošināšanas licenci citam pārapdrošināšanas veidam izsniedz, ja 

pārapdrošināšanas sabiedrība atbilst šādām prasībām: 

1) tā pierāda, ka tai ir izmantojamais pamata pašu kapitāls minimālās 

kapitāla prasības apmērā, kā noteikts šā likuma 131. pantā; 

2) tā pierāda, ka tai ir izmantojamais pašu kapitāls maksātspējas kapitāla 

prasības apmērā, kā noteikts šā likuma 119. pantā; 

3) tā ir iesniegusi šā likuma 13. panta otrajā daĜā noteiktos dokumentus; 



13. pants. (1) Lai saĦemtu pārapdrošināšanas licenci, pārapdrošināšanas 

sabiedrība iesniedz Finanšu un kapitāla tirgus komisijai: 

1) iesniegumu par pārapdrošināšanas licences izsniegšanu; 


3) bankas dokumentu, kas apstiprina naudas iemaksu absolūti minimālās 

kapitāla prasības izpildei; 

4) pierādījumus, ka tās pārvaldes sistēma atbilst šā likuma A daĜas IV 

sadaĜas 2. nodaĜā noteiktajam: 

a) akcionāru vai dalībnieku sarakstu un grupas struktūru,


19 

b) to personu sarakstu, ar kurām pārapdrošināšanas sabiedrībai ir ciešas 

attiecības, 

c) ziĦas par amatpersonām atbilstoši šā likuma 57. un 60. panta prasībām, 



f) pārapdrošināšanas sabiedrības organizatorisko struktūru ar skaidri 

norādītu tās vadītāju pilnvaru un pienākumu sadali, struktūrvienību uzdevumiem 

un to vadītāju pienākumiem, 



i) informācijas apmaiĦas sistēmu, 

j) iekšējā audita dienesta politiku un procedūru, 

k) ārpakaplojumu saĦemšanas politiku un procedūru, 

l) grāmatvedības politikas un uzskaites organizācijas galvenos principus, 

m) informācijas sistēmu aizsardzības noteikumus, 

n) neparastu un aizdomīgu finanšu darījumu identifikācijas procedūru, 

o) pārapdrošinātā riska parakstīšanas politiku un procedūru, 

p) ieguldījumu veidošanas politiku un procedūru. 

(2) Lai saĦemtu pārapdrošināšanas licenci citam pārapdrošināšanas veidam, 

pārapdrošināšanas sabiedrība iesniedz Finanšu un kapitāla tirgus komisijai: 

1) iesniegumu par pārapdrošināšanas licences izsniegšanu citam 

pārapdrošināšanas veidam; 

2) jaunā pārapdrošināšanas veida ieviešanai nepieciešamo papildu 

izdevumu aprēėinu un informāciju par to segšanai nepieciešamo līdzekĜu 

avotiem; 

3) šā likuma 14. pantā noteikto darbības plānu.


1) pārapdrošināmo risku aprakstu; 


20 

2) informāciju par pārapdrošināšanas līgumu, ko pārapdrošināšanas 

sabiedrība plāno noslēgt ar apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībām, 

veidiem; 

3) galvenos retrocesijas principus un procedūru; 

4) informāciju par pamata pašu kapitāla posteĦiem, kas veido minimālās 

kapitāla prasības absolūti minimālo vērtību; 


nodrošināšanas organizācijas izdevumu prognozi un informāciju par līdzekĜu 

avotiem šo izdevumu segšanai. 

(2) Papildus šā panta pirmajā daĜā noteiktajām prasībām darbības plānā par 




periodā; 




iegūtu; 




iegūtu; 

4) informāciju par finanšu resursiem pārapdrošināšanas saistību izpildes un 

minimālās kapitāla prasības un maksātspējas kapitāla prasības izpildes 

nodrošināšanai; 

5) attiecībā uz nedzīvības pārapdrošināšanas sabiedrībām: 



izdevumiem un komisijas atlīdzībām,

) prēmiju vai maksājumu un prasību novērtējumus. 


21 

3. nodaĜa 

Apdrošinātāja un pārapdrošinātāja licencēšanas kopīgie jautājumi 

15. pants. (1) Par apdrošināšanas sabiedrības akcionāru vai biedru un 

pārapdrošināšanas sabiedrības akcionāru vai dalībnieku ir tiesīga būt: 

1) fiziskā persona; 

2) juridiskā persona, kuras: 

a) darbības laiks nav mazāks par trim finanšu gadiem, 

b) finanšu pārskati tiek gatavoti saskaĦā ar starptautiskajiem grāmatvedības 

standartiem un starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem, revidēti saskaĦā 

ar starptautiskajiem revīzijas standartiem un tiem ir pievienots zvērināta 

revidenta ziĦojums. Dalībvalstī reăistrētas juridiskās personas finanšu pārskati 

var būt sagatavoti saskaĦā ar attiecīgajā dalībvalstī spēkā esošajiem 

grāmatvedības standartiem; 

3) valsts vai pašvaldība. 

(2) Šā panta pirmajā daĜā minētās personas iespējams identificēt, tām ir 

nepieciešama nevainojama reputācija, finansiālā stabilitāte un to finanšu 

līdzekĜu ieguves tiesiskumu iespējams dokumentāri pierādīt. 

(3) Izvērtējot personas reputāciju, Finanšu un kapitāla tirgus komisijai ir 

tiesības pārbaudīt šā panta pirmajā daĜā minēto personu identitāti, sodāmību un 

citu informāciju, kas Ĝauj pārliecināties par šā panta pirmajā daĜā minētās 

personas nevainojamo reputāciju. 

(4) Izvērtējot personas finansiālo stabilitāti, Finanšu un kapitāla tirgus 

komisijai ir tiesības pārbaudīt šā panta pirmajā daĜā minēto personu identitāti un 

dokumentus, kuri Ĝauj pārliecināties par brīvā kapitāla pietiekamību izdarīto 

ieguldījumu apmērā, un dokumentus, kuri Ĝauj pārliecināties, ka personas 

nepieciešamības gadījumā spētu veikt papildu ieguldījumu apdrošināšanas vai 

pārapdrošināšanas sabiedrības pašu kapitāla atjaunošanai, nodrošinot 

apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības minimālās kapitāla prasības 

un maksātspējas kapitāla prasības izpildi atbilstoši likuma prasībām un 

apdrošināšanas sabiedrību darbību regulējošo prasību izpildi, kā arī pārbaudīt, 

vai minētie līdzekĜi nav iegūti neparastos vai aizdomīgos darījumos.


22 

(5) Izvērtējot personas finansiālā stāvokĜa stabilitāti, prasības par brīvā 

kapitāla pietiekamību neattiecas uz kredītiestādēm un apdrošināšanas 

sabiedrībām. 

(6) Par apdrošināšanas sabiedrības akcionāru vai biedru un 

pārapdrošināšanas sabiedrības akcionāru vai dalībnieku nevar būt fiziskā 

persona, kā arī tāda juridiskā persona, uz kuras akcionāriem, biedriem vai 

dalībniekiem un īpašniekiem (patiesajiem labuma guvējiem) — fiziskajām 

personām — var attiecināt šā likuma 58. panta pirmās daĜas 1., 2., 3. vai 

4. punktu vai kura ir pildījusi padomes vai valdes locekĜa pienākumus finanšu 

uzĦēmumā, kas atzīts par maksātnespējīgu minēto pienākumu pildīšanas laikā, 

vai kura ir pildījusi padomes vai valdes locekĜa pienākumus citā 

komercsabiedrībā un savas nolaidības dēĜ vai tīši novedušas šo 

komercsabiedrību līdz kriminālsodāmai maksātnespējai vai bankrotam, vai par 

kurām ir konstatēti tādi apstākĜi, kas apliecina personas nevainojamās 

reputācijas neesamību. 

(7) Finanšu un kapitāla tirgus komisijai ir tiesības pārbaudīt apdrošināšanas 

sabiedrības akcionāru vai biedru un pārapdrošināšanas sabiedrības akcionāru vai 

dalībnieku identitāti, bet, ja apdrošināšanas sabiedrības akcionāri vai biedri un 

pārapdrošināšanas sabiedrības akcionāri vai dalībnieki ir juridiskās personas, — 

ziĦas par to akcionāriem vai dalībniekiem un īpašniekiem (patiesajiem labuma 

guvējiem), līdz ir iegūta informācija par īpašniekiem (patiesajiem labuma 

guvējiem) — fiziskajām personām. Minētajām personām ir pienākums sniegt 

Finanšu un kapitāla tirgus komisijai šo informāciju, ja tā nav pieejama 

publiskajos reăistros, no kuriem Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir tiesīga 

šādu informāciju saĦemt. 

16. pants. (1) Finanšu un kapitāla tirgus komisija iesniegumu par 

apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas licences izsniegšanu izskata un lēmumu 

pieĦem sešu mēnešu laikā pēc šā likuma 9. panta pirmās daĜas 1. punktā un otrās 

daĜas 1. punktā un 13. panta pirmās daĜas 1. punktā un otrās daĜas 1. punktā 

noteiktā iesnieguma saĦemšanas dienas. 

(2) Finanšu un kapitāla tirgus komisija, ievērojot Eiropas Savienības 

normatīvo aktu prasības, aptur iesnieguma izskatīšanu par apdrošināšanas 

licences izsniegšanu attiecībā uz komercsabiedrību, kuras mātes sabiedrība nav 

reăistrēta dalībvalstī. 

(3) Šā panta otrajā daĜā minētā iesnieguma izskatīšanas apturēšana nevar 

būt ilgāka par trim mēnešiem. 

(4) Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija šā panta pirmajā daĜā noteiktajā 

termiĦā nav izskatījusi šā likuma 9. panta pirmās daĜas 1. punktā un otrās daĜas


23 

1. punktā un 13. panta pirmās daĜas 1. punktā un otrās daĜas 1. punktā noteikto 

iesniegumu un nav pieĦēmusi lēmumu, apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas 

sabiedrība Finanšu un kapitāla tirgus komisijas faktisko rīcību var pārsūdzēt 

tiesā. 

17. pants. (1) Finanšu un kapitāla tirgus komisija neizsniedz 

apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas licenci, ja: 

1) apdrošināšana vai pārapdrošināšana nav ekonomiski pamatota; 

2) pretendenta ciešas attiecības ar trešajām personām var apdraudēt tā 

stabilitāti un ierobežot Finanšu un kapitāla tirgus komisijas iespējas veikt 

uzraudzības funkcijas; 

3) citas valsts likumi un citi normatīvie akti, kas attiecas uz personām, 

kurām ir ciešas attiecības ar pretendentu, ierobežo Finanšu un kapitāla tirgus 

komisijas tiesības veikt uzraudzības funkcijas; 

4) pretendenta iesniegtie dokumenti satur nepatiesas vai nepilnīgas ziĦas; 

5) viena vai vairākas no šā likuma 57. un 60. pantā minētajām personām 

neatbilst likuma prasībām; 

6) Finanšu un kapitāla tirgus komisija konstatē, ka finanšu līdzekĜi, kuri 

ieguldīti pamatkapitālā, iegūti neparastos vai aizdomīgos finanšu darījumos vai 

nav dokumentāri pierādīta šo finanšu līdzekĜu tiesiska ieguve; 

7) nav iespējams pārliecināties par pretendenta akcionāru, biedru vai 

dalībnieku un to īpašnieku (patieso labuma guvēju) — fizisko personu — 

identitāti, nevainojamu reputāciju, brīvā kapitāla pietiekamību, kā arī pārbaudīt, 

vai brīvais kapitāls nav iegūts neparastos vai aizdomīgos darījumos; 

8) pretendenta akcionāri, biedri vai dalībnieki un to īpašnieki (patiesie 

labuma guvēji) neatbilst šā likuma prasībām; 

9) pretendenta organizatoriskās struktūras dēĜ nav iespējama tā uzraudzība; 

10) pretendenta plānotā darbība neatbilst šā likuma un citu normatīvo aktu 

prasībām; 

11) Finanšu un kapitāla tirgus komisija nesaĦem vai apdrošināšanas vai 

pārapdrošināšanas sabiedrība atsakās sniegt šā likuma 9. un 13. pantā noteikto 

informāciju;


24 

12) tiek īstenots pašu kapitāla atjaunošanas plāns atbilstoši šā likuma 143. 

vai 144. pantam. 

(2) Finanšu un kapitāla tirgus komisija nav tiesīga atteikt apdrošināšanas 

vai pārapdrošināšanas licences izsniegšanu, pamatojoties uz tirgus 

ekonomiskajām vajadzībām. 

(3) Finanšu un kapitāla tirgus komisijas lēmumam par atteikšanos izsniegt 

apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas licenci jābūt pamatotam. Lēmumu par 

atteikšanos izsniegt apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas licenci var pārsūdzēt 

tiesā. 

18. pants. (1) Finanšu un kapitāla tirgus komisija konsultējas ar attiecīgās 

dalībvalsts uzraudzības iestādi pirms apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas 

licences izsniegšanas tādai apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībai: 

1) kura ir dalībvalsts apdrošinātāja vai dalībvalsts pārapdrošinātāja, vai 

dalībvalstī reăistrētas kredītiestādes vai ieguldījumu brokeru sabiedrības meitas 

sabiedrība; 

2) kura ir meitas sabiedrība tādai mātes sabiedrībai, kuras cita meitas 

sabiedrība ir dalībvalsts apdrošinātājs, dalībvalsts pārapdrošinātājs, dalībvalstī 

reăistrēta kredītiestāde vai ieguldījumu brokeru sabiedrība; 

3) kuru kontrolē tāda fiziskā vai juridiskā persona, kas kontrolē dalībvalsts 

apdrošinātāju vai dalībvalsts pārapdrošinātāju, vai dalībvalstī reăistrētu 

kredītiestādi vai ieguldījumu brokeru sabiedrību. 

(2) Finanšu un kapitāla tirgus komisija pirms apdrošināšanas vai 

pārapdrošināšanas licences izsniegšanas, kā arī licencētās apdrošināšanas vai 

pārapdrošināšanas sabiedrības uzraudzības gaitā konsultējas ar attiecīgās 

dalībvalsts uzraudzības iestādi, novērtējot akcionāru vai dalībnieku atbilstību šā 

likuma prasībām, kā arī to valdes locekĜu atbilstību un piemērotību šā likuma 

prasībām, kuri iesaistīti tāda dalībvalsts apdrošinātāja, dalībvalsts 

pārapdrošinātāja, dalībvalsts kredītiestādes vai dalībvalsts ieguldījumu brokeru 

sabiedrības vadībā, kas ietilpst vienā grupā ar attiecīgo apdrošināšanas vai 

pārapdrošināšanas sabiedrību. 

(3) Finanšu un kapitāla tirgus komisija, ja nepieciešams, informē šā panta 

pirmajā daĜā noteikto dalībvalsts uzraudzības iestādi par visiem apstākĜiem, kas 

attiecas uz akcionāru, dalībnieku, biedru un amatpersonu atbilstību un 

piemērotību šā likuma prasībām un kas ir svarīgi citām dalībvalstu uzraudzības 

iestādēm, kuras piešėir licences, kā arī pastāvīgi uzrauga darbības nosacījumu 

izpildi.


25 

III sadaĜa 

Uzraudzības iestādes vispārīgie noteikumi 

19. pants. (1) Finanšu un kapitāla tirgus komisija uzraudzības procesā 

pirms lēmumu pieĦemšanas, balstoties uz tās rīcībā esošo informāciju, izvērtē 

lēmumu iespējamo ietekmi uz citas dalībvalsts finanšu sistēmas stabilitāti. 

(2) Finanšu tirgu ārkārtējas nestabilitātes laikā Finanšu un kapitāla tirgus 

komisija uzraudzības procesā pirms lēmumu pieĦemšanas izvērtē savu lēmumu 

ietekmi, Ħemot vērā apdrošināšanas sektora darbības cikliskumu. 

20. pants. (1) Finanšu un kapitāla tirgus komisija veic perspektīvu uz risku 

ietekmes novērtēšanu balstītu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas darbības 

valsts uzraudzību. 

(2) Finanšu un kapitāla tirgus komisija nodrošina nepārtrauktu 

apdrošināšanas un pārapdrošināšanas darbības uzraudzības procesu un šajā 

likumā noteiktās prasības apdrošināšanas sabiedrībām un pārapdrošināšanas 

sabiedrībām piemēro savlaicīgi un samērīgi, ievērojot proporcionalitātes 

principu. 

21. pants. (1) Finanšu un kapitāla tirgus komisijas veiktā apdrošināšanas 

un pārapdrošināšanas darbības valsts uzraudzība aptver arī dalībvalstīs izveidoto 

apdrošināšanas sabiedrību filiāĜu un pārapdrošināšanas sabiedrību filiāĜu 

darījumus, kā arī apdrošināšanas sabiedrību un pārapdrošināšanas sabiedrību 

sniegtos apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas pakalpojumus dalībvalstīs, 

ievērojot pakalpojumu sniegšanas brīvības principu. 

22. pants. (1) Finanšu un kapitāla tirgus komisija, lai novērtētu 

apdrošināšanas sabiedrības un pārapdrošināšanas sabiedrības finansiālo 

stabilitāti un tās spēju izpildīt saistības atbilstoši noslēgtajiem apdrošināšanas 

vai pārapdrošināšanas līgumiem, Ħemot vērā visus apdrošināšanas sabiedrības 

un pārapdrošināšanas sabiedrības darbības veidus, izvērtē tās maksātspējas 

prasības izpildes, tehnisko rezervju izveidošanas, aktīvu uzskaites un pašu 

kapitāla atbilstību šajā likumā noteiktajām prasībām. 

(2) Finanšu un kapitāla tirgus komisija šā panta pirmajā daĜā minēto 

prasību izpildes gaitā konstatētos gadījumus, kas nav atrunāti šajā likumā, 

izvērtē atbilstoši Eiropas Kopienas mērogā vispārpieĦemtajai praksei un 

noteikumiem. Finanšu un kapitāla tirgus komisija sadarbojas un konsultējas ar 

EAAPI, lai uzzinātu informāciju par Eiropas Kopienas mērogā vispārpieĦemto 

praksi un noteikumiem.


26 

23. pants. Ja attiecīgā apdrošināšanas sabiedrība ir saĦēmusi 

apdrošināšanas licenci šā likuma 1. pielikuma 18. punktā norādītajā 

apdrošināšanas veidā, Finanšu un kapitāla tirgus komisija uzraudzību attiecina 

arī uz tehniskajiem līdzekĜiem, kuri ir apdrošināšanas sabiedrības rīcībā 

palīdzības darbībai, ko tā uzĦēmusies veikt, ja piederības dalībvalsts tiesību akti 

paredz šādu līdzekĜu uzraudzību. 

24. pants. (1) Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija konstatē, ka 

dalībvalsts apdrošinātāja filiāle vai dalībvalsts pārapdrošinātāja filiāle, vai 

dalībvalsts apdrošinātājs, vai dalībvalsts pārapdrošinātājs, kas, ievērojot 

pakalpojumu sniegšanas brīvības principu, sniedz apdrošināšanas vai 

pārapdrošināšanas pakalpojumus, veic darbības, kuras var ietekmēt dalībvalsts 

apdrošinātāja vai dalībvalsts pārapdrošinātāja finansiālo stabilitāti, Finanšu un 

kapitāla tirgus komisija nekavējoties informē dalībvalsts apdrošinātāja vai 

dalībvalsts uzraudzības iestādi. 

(2) Finanšu un kapitāla tirgus komisija, saĦemot no dalībvalsts uzraudzības 

iestādes informāciju par iespējamo ietekmi uz apdrošināšanas sabiedrības vai 

pārapdrošināšanas sabiedrības finansiālo stabilitāti, izvērtē apdrošināšanas 

sabiedrības vai pārapdrošināšanas sabiedrības darbības atbilstību šajā likumā 

noteiktajām prasībām. 

25. pants. (1) Finanšu un kapitāla tirgus komisija nav tiesīga apstrīdēt 

apdrošināšanas sabiedrības noslēgtu cedētās pārapdrošināšanas vai retrocesijas 

līgumu: 

1) ar pārapdrošināšanas komersantu vai apdrošināšanas komersantu, 

pamatojoties uz tādiem apsvērumiem, kas saistīti ar attiecīgā pārapdrošināšanas 

komersanta vai apdrošināšanas komersanta finansiālo stabilitāti; 

2) ar nedalībvalsts, kuras apdrošināšanas uzraudzības režīms tiek uzskatīts 

par līdzvērtīgu, pārapdrošinātāju vai apdrošinātāju, pamatojoties uz tādiem 

apsvērumiem, kas saistīti ar attiecīgā pārapdrošinātāja vai apdrošinātāja 

finansiālo stabilitāti. 

(2) Finanšu un kapitāla tirgus komisija nav tiesīga apstrīdēt 

pārapdrošināšanas sabiedrības noslēgtu retrocesijas līgumu: 

1) ar pārapdrošināšanas komersantu vai apdrošināšanas komersantu, 

pamatojoties uz tādiem apsvērumiem, kas saistīti ar attiecīgā pārapdrošināšanas 

komersanta vai apdrošināšanas komersanta finansiālo stabilitāti;


27 

2) ar nedalībvalsts, kuras pārapdrošināšanas uzraudzības režīms tiek 

uzskatīts par līdzvērtīgu, pārapdrošinātāju vai apdrošinātāju, pamatojoties uz 

tādiem apsvērumiem, kas saistīti ar attiecīgā pārapdrošinātāja vai apdrošinātāja 

finansiālo stabilitāti. 

26. pants. (1) Veicot uzraudzību, Finanšu un kapitāla tirgus komisija 

sadarbojas un konsultējas ar tās dalībvalsts uzraudzības iestādi, kuras teritorijā 

apdrošināšanas sabiedrība vai pārapdrošināšanas sabiedrība ir atvērusi filiāli. 

Finanšu un kapitāla tirgus komisija informē dalībvalsts uzraudzības iestādi par 

plānoto apdrošināšanas sabiedrības filiāles vai pārapdrošināšanas sabiedrības 

filiāles darbības pārbaudi un piedāvā iespēju dalībvalsts uzraudzības iestādes 

pārstāvjiem piedalīties pārbaudē. Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pārstāvis 

ir tiesīgs pārbaudīt apdrošināšanas sabiedrības filiāles vai pārapdrošināšanas 

sabiedrības filiāles darbību un dokumentus. Finanšu un kapitāla tirgus komisijai 

ir tiesības pilnvarot apdrošināšanas sabiedrības filiāles vai pārapdrošināšanas 

sabiedrības filiāles darbības pārbaudes veikšanai tās dalībvalsts uzraudzības 

iestādi, kuras teritorijā apdrošināšanas sabiedrība vai pārapdrošināšanas 

sabiedrība ir atvērusi filiāli. 

(2) Finanšu un kapitāla tirgus komisija pēc dalībvalsts uzraudzības iestādes 

pieprasījuma noteiktā termiĦā sniedz tai informāciju apkopotā veidā par 

apdrošināšanas sabiedrību veikto apdrošināšanu attiecīgajā dalībvalstī, 

izmantojot tiesības dibināt filiāli vai pakalpojumu sniegšanas brīvības principu. 

27. pants. (1) Papildus šā likuma 54. panta pirmajā daĜā noteiktajam 

Finanšu un kapitāla tirgus komisijai ir tiesības pieprasīt, lai apdrošināšanas 

sabiedrība vai pārapdrošināšanas sabiedrība veic stresa testu, un noteikt 

testējamos faktorus un scenārijus. 

(2) Finanšu un kapitāla tirgus komisijai vai tās pilnvarotai personai ir 

tiesības veikt apdrošināšanas sabiedrības vai pārapdrošināšanas sabiedrības 

darbības pārbaudi. Finanšu un kapitāla tirgus komisijai ir tiesības pilnvarot šā 

uzdevuma veikšanai zvērinātu revidentu vai zvērinātu revidentu 

komercsabiedrību. 

(3) Finanšu un kapitāla tirgus komisijai vai tās pilnvarotai personai ir 

tiesības veikt ārpakalpojumu sniedzēja darbības pārbaudi tā atrašanās vai 

ārpakalpojuma sniegšanas vietā, iepazīties ar visiem dokumentiem, dokumentu 

un grāmatvedības reăistriem, izgatavot to kopijas, kā arī pieprasīt no 

ārpakalpojumu sniedzēja informāciju, kas saistīta ar ārpakalpojuma sniegšanu 

vai kas nepieciešama Finanšu un kapitāla tirgus komisijas funkciju veikšanai.


28 

(4) Finanšu un kapitāla tirgus komisijai ir tiesības pilnvarot ārpakalpojumu 

sniedzēja darbības pārbaudes veikšanai zvērinātu revidentu vai zvērinātu 

revidentu komercsabiedrību. 

(5) Veicot uzraudzību, Finanšu un kapitāla tirgus komisija sadarbojas un 

konsultējas ar tās dalībvalsts uzraudzības iestādi, kuras teritorijā atrodas 

ārpakalpojumu sniedzējs. Finanšu un kapitāla tirgus komisija informē 

dalībvalsts uzraudzības iestādi par plānoto ārpakalpojumu sniedzēja pārbaudi un 

piedāvā iespēju dalībvalsts uzraudzības iestādes pārstāvjiem piedalīties 

pārbaudē. Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pārstāvis ir tiesīgs pārbaudīt 

ārpakalpojumu sniedzēja darbību un dokumentus. Finanšu un kapitāla tirgus 

komisijai ir tiesības pilnvarot ārpakalpojumu sniedzēja darbības pārbaudes 

veikšanai tās dalībvalsts uzraudzības iestādi, kuras teritorijā atrodas 

ārpakalpojumu sniedzējs. 

(6) Finanšu un kapitāla tirgus komisija pieprasa no apdrošinātāja un 

pārapdrošinātāja pārskatus par tā darbību, nosakot šo pārskatu formu un saturu 

un nosakot pārskatu iesniegšanas termiĦus. 

(7) Finanšu un kapitāla tirgus komisijai ir tiesības pieprasīt no 

apdrošinātāja un pārapdrošinātāja visu informāciju un dokumentus par tā 

darbību. 

(8) Apdrošinātājs un pārapdrošinātājs pieprasīto informāciju iesniedz 

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas noteiktajos termiĦos, un tas nedrīkst 

iesniegšanu atteikt, aizbildinoties ar komercnoslēpumu. 

28. pants. (1) Finanšu un kapitāla tirgus komisija izdod normatīvos 

noteikumus par apdrošināšanas un pārapdrošināšanas darbības valsts 

uzraudzības veikšanai nepieciešamās minimālās informācijas apjomu un 

struktūru, lai novērtētu apdrošināšanas sabiedrības un pārapdrošināšanas 

sabiedrības: 

1) izveidotās pārvaldes sistēmas darbību; 

2) veikto komercdarbību; 

3) maksātspējas kapitāla prasības aprēėinā izmantotos novērtēšanas 

principus; 

4) pakĜautību riskiem un izveidoto risku pārvaldes sistēmu; 

5) pašu kapitāla struktūru un pārvaldi;

6) papildu kapitāla nepieciešamību. 


29 

(2) Lai izpildītu šajā likumā, citos likumos vai Ministru kabineta 

noteikumos Finanšu un kapitāla tirgus komisijai paredzētos uzdevumus, tā ir 

tiesīga izdot apdrošinātājiem un pārapdrošinātājiem saistošus normatīvos 

noteikumus, rīkojumus un norādījumus. 

(3) Apdrošinātājiem un pārapdrošinātājiem saistošie normatīvie noteikumi, 

rīkojumi un norādījumi tiek publicēti laikrakstā "Latvijas Vēstnesis". 

29. pants. (1) Finanšu un kapitāla tirgus komisijai ir tiesības pieprasīt 

apdrošināšanas sabiedrības vai pārapdrošināšanas sabiedrības piesaistītam 

neatkarīgam ekspertam – aktuāram, zvērinātam revidentam, zvērinātu revidentu 

komercsabiedrībai vai citam ekspertam – informāciju par apdrošināšanas 

sabiedrībai vai pārapdrošināšanas sabiedrībai sniegto eksperta viedokli vai tā 

veikto apdrošināšanas sabiedrības vai pārapdrošināšanas sabiedrības pārbaudi. 

(2) Šā likuma 28. pantā un šā panta pirmajā daĜā noteiktās informācijas 

apjomu nosaka Eiropas Komisijas regula. 

30. pants. Finanšu un kapitāla tirgus komisija, veicot apdrošināšanas un 

pārapdrošināšanas darbības valsts uzraudzību, lai pārliecinātos par 

apdrošināšanas sabiedrības vai pārapdrošināšanas sabiedrības pakĜautās 

sabiedrības darbības atbilstību šā likuma prasībām, izvērtē tās: 

1) darbības stratēăiju; 

2) organizatoriskos procesus; 

3) iekšējās informācijas apmaiĦas sistēmu; 

4) darbībai būtisko risku, kuriem tā ir pakĜauta vai kuriem var tikt pakĜauta, 

novērtēšanas sistēmu; 

5) spēju novērtēt riskus vidē, kurā tā darbojas; 

6) pārvaldes sistēmu, tajā skaitā izveidotās risku un maksātspējas 

novērtēšanas sistēmas, atbilstību šā likuma A daĜas II sadaĜas 2. nodaĜas 

prasībām; 

7) tehnisko rezervju veidošanas atbilstību šā likuma A daĜas VI sadaĜas 

2. nodaĜas prasībām; 

8) kapitāla prasības atbilstību šā likuma 119. līdz 132. panta prasībām;


30 

9) ieguldījumu darbības atbilstību šā likuma A daĜas VI sadaĜas 6. nodaĜas 

prasībām; 

10) pašu kapitāla atbilstību šā likuma 119. panta prasībām; 

11) pilna vai daĜēja iekšējā modeĜa pastāvīgu atbilstību šā likuma 122. līdz 

130. panta prasībām, ja apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība 

maksātspējas kapitāla prasības aprēėināšanai izmanto Finanšu un kapitāla tirgus 

komisijas apstiprinātu pilnu vai daĜēju iekšējo modeli; 

12) stresa testu veikšanai izmantojamo metožu un kārtības piemērotību; 

13) spēju turpināt darbību atbilstoši likuma prasībām, iestājoties stresa testā 

izvērtētajam nelabvēlīgajam notikumam vai tirgus nosacījumu maiĦai. 

31. pants. Apdrošināšanas sabiedrība vai pārapdrošināšanas sabiedrība 

novērš trūkumus vai nepilnības, kas atklātas apdrošināšanas un 

pārapdrošināšanas sabiedrības darbības pārbaudes procesā. 

32. pants. Finanšu un kapitāla tirgus komisija, Ħemot vērā 

proporcionalitātes principu, nosaka minimālo laika intervālu šā likuma 30. panta 

pirmajā daĜā minēto elementu regulārai izvērtēšanai apdrošināšanas sabiedrībā 

vai pārapdrošināšanas sabiedrībā, un grupas uzraudzībai pakĜautajā sabiedrībā 

un to darbības pārbaužu veikšanai. 

33. pants. (1) Finanšu un kapitāla tirgus komisija, balstoties uz 

apdrošināšanas sabiedrības un pārapdrošināšanas sabiedrības darbības pārbaudē 

konstatētajiem faktiem, ir tiesīga apdrošināšanas sabiedrībai un 

pārapdrošināšanas sabiedrībai noteikt papildu kapitāla prasību, ja Finanšu un 

kapitāla tirgus komisija ir konstatējusi, ka tās: 

1) riska profils būtiski atšėiras no pieĦēmumiem, kas izmantoti 

maksātspējas kapitāla prasības aprēėinā ar standarta formulu atbilstoši Finanšu 

un kapitāla tirgus komisijas noteikumu prasībām: 

a) saskaĦā ar šā likuma 128. pantā noteikto prasību apdrošināšanas 

sabiedrībai vai pārapdrošināšanas sabiedrībai izmantot maksātspējas kapitāla 

prasības aprēėināšanai iekšējo modeli ir neatbilstoša riska profilam vai šādas 

prasības piemērošana ir bijusi neefektīva vai, 

b) apdrošināšanas sabiedrība vai pārapdrošināšanas sabiedrība atbilstoši 

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pieprasījumam veic pilna vai daĜēja iekšējā 

modeĜa izstrādi saskaĦā ar šā likuma 128. pantā noteikto;


31 

2) riska profils būtiski atšėiras no pieĦēmumiem par apdrošināšanas 

sabiedrības vai pārapdrošināšanas sabiedrības riska profilu, kas izmantoti 

maksātspējas kapitāla prasības aprēėinā ar pilnu vai daĜēju iekšējo modeli 

atbilstoši šā likuma 122. līdz 130. panta prasībām, jo atsevišėi izmērāmie riski ir 

aptverti nepietiekamā apmērā un iekšējā modeĜa pielāgošana, lai tas labāk 

atbilstu apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas riska profilam, nav notikusi 

plānotajā laika periodā vai; 

3) pārvaldes sistēma būtiski neatbilst šā likuma 52. līdz 74. pantā 

noteiktajām prasībām un tās pārvaldes sistēma nenodrošina iespēju pienācīgi 

identificēt, izmērīt, kontrolēt un pārvaldīt riskus un ziĦot par tiem riskiem, kam 

ir vai var tikt pakĜauta apdrošināšanas sabiedrība un pārapdrošināšanas 

sabiedrība, un citu šajā likumā paredzēto uzraudzības pasākumu piemērošana 

pati par sevi nenovērsīs konstatētos trūkumus piemērotā laika periodā. 

(2) Finanšu un kapitāla tirgus komisija šā panta pirmās daĜas 1. un 2. 

punktā minētajos gadījumos papildu kapitāla prasību nosaka tādā apmērā, lai 

nodrošinātu apdrošināšanas sabiedrības un pārapdrošināšanas sabiedrības 

darbības atbilstību šā likuma 120. panta trešajā un ceturtajā daĜā noteiktajām 

prasībām. 

(3) Finanšu un kapitāla tirgus komisija, pieĦemot lēmumu par papildu 

kapitāla prasības noteikšanu šā panta pirmās daĜas 3. punktā noteiktajos 

gadījumos, izvērtē papildu kapitāla prasības samērīgumu ar apdrošināšanas 

sabiedrības un pārapdrošināšanas sabiedrības darbības pārbaudē konstatēto 

trūkumu radīto būtisko risku, kas kalpo par pamatu lēmuma par papildu kapitāla 

prasības noteikšanu apdrošināšanas sabiedrībai un pārapdrošināšanas sabiedrībai 

pieĦemšanai. 

(4) Apdrošināšanas sabiedrība un pārapdrošināšanas sabiedrība 30 dienu 

laikā pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas lēmuma par papildu kapitāla 

prasības noteikšanu saĦemšanas iesniedz Finanšu un kapitāla tirgus komisijai 

saskaĦošanai pasākumu plānu. Plānā norāda konkrētus pasākumu izpildes 

termiĦus Finanšu un kapitāla tirgus komisijas veiktajā apdrošināšanas 

sabiedrības un pārapdrošināšanas sabiedrības darbības pārbaudē konstatēto 

trūkumu, kas kalpoja par pamatu papildu kapitāla prasības noteikšanai, 

novēršanai. 

(5) Finanšu un kapitāla tirgus komisija lēmumu par papildu kapitāla 

prasības noteikšanu pārskata 12 mēnešu laikā no attiecīgā lēmuma pieĦemšanas 

un turpmāk pārskata reizi gadā. Finanšu un kapitāla tirgus komisija atceĜ 

lēmumu par papildu kapitāla prasības noteikšanu, kad apdrošināšanas 

sabiedrība, pārapdrošināšanas sabiedrība vai grupas uzraudzībai pakĜautā


32 

sabiedrība ir novērsusi trūkumus, kas kalpoja par pamatu papildu kapitāla 

prasības noteikšanai. 

(6) Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības, kurai Finanšu un 

kapitāla tirgus komisija ir noteikusi papildu kapitāla prasību, maksātspējas 

kapitāla prasība no lēmuma par papildu kapitāla prasības noteikšanu saĦemšanas 

dienas līdz šā lēmuma atcelšanai ir aprēėināts lielums, ko iegūst, summējot 

apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības aprēėināto maksātspējas 

kapitāla prasību ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas noteikto papildu kapitāla 

prasību. 

(7) Neatkarīgi no šā panta sestās daĜas maksātspējas kapitāla prasībā, kas 

izmantota šā likuma 110. panta otrajā daĜā minētās riska rezerves aprēėināšanas 

nolūkiem, nedrīkst iekĜaut kapitāla palielinājumu, kas noteikts saskaĦā ar šā 

panta pirmās daĜas 3. punktu. 

(8) Regula ... nosaka apstākĜus papildu kapitāla prasības noteikšanai un 

papildu kapitāla prasības aprēėina metodoloăiju. 

34. pants. (1) Apdrošināšanas sabiedrība var visus noslēgtos līgumus vai 

daĜu no tiem nodot citam apdrošināšanas komersantam vai nedalībvalsts 

apdrošinātāja filiālei, kurai ir tiesības veikt apdrošināšanu dalībvalstī. 

Apdrošināšanas sabiedrība nedrīkst nodot apdrošināšanas līgumus nedalībvalsts 

apdrošinātājam vai nedalībvalsts apdrošinātāja filiālei, kura reăistrēta 

nedalībvalstī. 

(2) Pārapdrošināšanas sabiedrība var visus līgumus vai daĜu no tiem nodot 

citam pārapdrošināšanas komersantam vai nedalībvalsts pārapdrošinātāja filiālei, 

kurai ir tiesības nodarboties ar pārapdrošināšanu dalībvalstī, vai nodot 

apdrošināšanas komersantam vai nedalībvalsts apdrošināšanas filiālei, kurai ir 

tiesības nodarboties ar apdrošināšanu dalībvalstī. Pārapdrošināšanas sabiedrība 

vai apdrošināšanas sabiedrība nedrīkst nodot līgumus nedalībvalsts 

pārapdrošinātājam vai nedalībvalsts pārapdrošinātāja filiālei, kura reăistrēta 


(3) AtĜauju visu noslēgto līgumu vai to daĜas nodošanai izsniedz un līgumu 

nodošanas kārtību nosaka Finanšu un kapitāla tirgus komisija. Lēmumu par 

atĜaujas izsniegšanu vai par atteikumu to izsniegt Finanšu un kapitāla tirgus 

komisija pieĦem 30 dienu laikā pēc visu nepieciešamo dokumentu saĦemšanas. 

(4) Apdrošināšanas sabiedrība, pārapdrošināšanas sabiedrība, nedalībvalsts 

apdrošinātāja filiāle vai nedalībvalsts pārapdrošinātāja filiāle, kas pārĦem 

līgumus, iesniedz Finanšu un kapitāla tirgus komisijai informāciju, kas apliecina 

šajā likumā noteikto prasību izpildi pēc līgumu pārĦemšanas.


33 

(5) Ja visi noslēgtie līgumi vai to daĜa nodota apdrošināšanas sabiedrībai, 

pārapdrošināšanas sabiedrībai, nedalībvalsts apdrošinātāja filiālei vai 

nedalībvalsts pārapdrošinātāja filiālei Latvijā, Finanšu un kapitāla tirgus 

komisija ir tiesīga pieĦemt lēmumu par atĜaujas izsniegšanu, ja tā ir 

pārliecinājusies, ka pēc līgumu pārĦemšanas tiks izpildītas šajā likumā noteiktās 

prasības. 

(6) Ja visi noslēgtie līgumi vai to daĜa tiek nodota dalībvalsts 

apdrošinātājam vai pārapdrošinātājam, Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir 

tiesīga pieĦemt lēmumu par atĜaujas izsniegšanu pēc tam, kad saĦemts attiecīgās 

dalībvalsts uzraudzības iestādes apliecinājums, kurā norādīts, ka pēc līgumu 

pārĦemšanas dalībvalsts apdrošinātāja vai pārapdrošinātāja rīcībā būs 

izmantojamais pašu kapitāls maksātspējas kapitāla prasības apmērā. 

(7) Ja visi noslēgtie līgumi vai to daĜa tiek nodota nedalībvalsts 

apdrošinātāja filiālei vai nedalībvalsts pārapdrošinātāja filiālei, kurai citā 

dalībvalstī ir tiesības veikt apdrošināšanu, Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir 

tiesīga pieĦemt lēmumu par atĜaujas izsniegšanu pēc tam, kad saĦemts attiecīgās 

dalībvalsts uzraudzības iestādes apliecinājums, kurā norādīts, ka dalībvalsts 

likumi atĜauj pārĦemt līgumus un pēc līgumu pārĦemšanas nedalībvalsts 

apdrošinātāja filiāles rīcībā būs izmantojamais pašu kapitāls maksātspējas 

kapitāla prasības apmērā, un attiecīgās dalībvalsts uzraudzības iestāde piekrīt 

šādam darījumam. 

(8) Ja apdrošināšanas sabiedrība nodod citā dalībvalstī atvērtajai filiālei 

noslēgtos līgumus vai to daĜu, Finanšu un kapitāla tirgus komisija pirms lēmuma 

pieĦemšanas par atĜaujas izsniegšanu konsultējas ar filiāles dalībvalsts 

uzraudzības iestādi. Lēmumu par atĜaujas izsniegšanu līgumu nodošanai Finanšu 

un kapitāla tirgus komisija ir tiesīga pieĦemt pēc tam, kad saĦemta dalībvalsts 

uzraudzības iestādes piekrišana. Ja triju mēnešu laikā no pieprasījuma 

izsūtīšanas dienas dalībvalsts uzraudzības iestādes atbilde nav saĦemta, tiek 

uzskatīts, ka tā ir piekritusi līgumu nodošanai. 

(9) Ja ar apdrošināto risku saistītie apdrošinātie objekti atrodas citās 

dalībvalstīs, Finanšu un kapitāla tirgus komisija pēc tam, kad saĦemts 

iesniegums par līgumu nodošanu, nekavējoties informē par to šo dalībvalstu 

uzraudzības iestādes. Lēmumu par atĜaujas izsniegšanu līgumu nodošanai 

Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir tiesīga pieĦemt pēc tam, kad saĦemta šo 

dalībvalstu apdrošinātāju uzraudzības iestāžu piekrišana. Ja triju mēnešu laikā 

no pieprasījuma izsūtīšanas dienas dalībvalstu apdrošinātāju uzraudzības iestāžu 

atbildes nav saĦemtas, tiek uzskatīts, ka tās ir piekritušas līgumu nodošanai.


34 

(10) Ja ar apdrošināto risku saistītie apdrošinātie objekti atrodas Latvijas 

Republikā, Finanšu un kapitāla tirgus komisija triju mēnešu laikā pēc attiecīgā 

pieprasījuma saĦemšanas informē par līgumu nodošanu citas dalībvalsts 

uzraudzības iestādei. 

35. pants. (1) Apdrošināšanas līgumus citam apdrošināšanas komersantam 

nodod kopā ar tiem atbilstošo tehnisko rezervju ieguldījumiem. 

(2) Ja apdrošināšanas līgumi tiek nodoti bez atbilstošo tehnisko rezervju 

ieguldījumiem, apdrošināšanas sabiedrība vai nedalībvalsts apdrošinātāja filiāle, 

kas pārĦem šos līgumus, iesniedz Finanšu un kapitāla tirgus komisijai tehnisko 

rezervju seguma atjaunošanas plānu. 

36. pants. (1) Pārapdrošināšanas līgumus citam apdrošināšanas 

komersantam vai pārapdrošināšanas komersantam nodod kopā ar tiem 

atbilstošajiem tehnisko rezervju seguma nodrošināšanai nepieciešamajiem 

aktīviem. 

(2) Ja pārapdrošināšanas līgumi tiek nodoti bez atbilstošajiem tehnisko 

rezervju seguma nodrošināšanai nepieciešamajiem aktīviem, apdrošināšanas 

sabiedrība, nedalībvalsts apdrošinātāja filiāle, pārapdrošināšanas sabiedrība vai 

nedalībvalsts pārapdrošinātāja filiāle, kas pārĦem šos līgumus, iesniedz Finanšu 

un kapitāla tirgus komisijai tehnisko rezervju seguma atjaunošanas plānu. 

37. pants. (1) Ja ar apdrošināto risku saistītie apdrošinātie objekti atrodas 

Latvijas Republikā, tad, lai informētu apdrošinājuma Ħēmējus, apdrošinātos un 

citas personas, kurām ir tiesības un pienākumi atbilstoši noslēgtajiem un 

nodotajiem apdrošināšanas līgumiem, apdrošināšanas komersants un 

nedalībvalsts apdrošinātāja filiāle, kurai citā dalībvalstī ir tiesības veikt 

apdrošināšanu, pēc tam, kad saĦemta atĜauja nodot apdrošināšanas līgumus, 

nekavējoties publicē sludinājumu laikrakstā "Latvijas Vēstnesis". Sludinājumā 

norāda nododamos apdrošināšanas līgumus, personu, kura pieĦēmusi 

apdrošināšanas līgumus (arī tās juridisko adresi), un apdrošināšanas līgumu 

nodošanas datumu. 

(2) Ja ar apdrošināto risku saistītie apdrošinātie objekti atrodas dalībvalstī, 

publicēšanas kārtību nosaka attiecīgās dalībvalsts likums. 

38. pants. (1) Apdrošināšanas līgumu nodošana no šā darījuma spēkā 

stāšanās dienas ir saistoša apdrošinājuma Ħēmējiem, apdrošinātajiem un citām 

personām, kurām ir tiesības un pienākumi atbilstoši noslēgtajiem un nodotajiem 

apdrošināšanas līgumiem. Pēc apdrošināšanas līgumu pārĦemšanas paliek spēkā 

visas no apdrošināšanas līguma izrietošās pušu tiesības un pienākumi.


35 

(2) Pārapdrošināšanas līguma nodošana no šā darījuma spēkā stāšanās 

dienas ir saistoša pārapdrošinājuma Ħēmējiem un citām personām, kurām ir 

tiesības un pienākumi atbilstoši noslēgtajiem un nodotajiem pārapdrošināšanas 

līgumiem. Pēc pārapdrošināšanas līgumu pārĦemšanas paliek spēkā visas no 

šiem līgumiem izrietošās pušu tiesības un pienākumi. 

39. pants. Lai novērstu apdrošināšanas sabiedrības maksātnespēju un 

aizsargātu apdrošinājuma Ħēmēju intereses, Finanšu un kapitāla tirgus komisija 

var likt apdrošināšanas sabiedrībai visus noslēgtos apdrošināšanas līgumus vai 

daĜu no tiem nodot citam apdrošināšanas komersantam, kurš ir piekritis pieĦemt 

šos līgumus. 

IV sadaĜa 

Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas darbības nosacījumi 

40. pants. (1) Apdrošināšana ir brīvprātīga, izĦemot gadījumus, kad ar 

likumu ir noteikts citādi. 

(2) Pārapdrošināšana ir brīvprātīga. 

(3) Komersantam aizliegts izmantot savā firmā vārdu "apdrošināšana" vai 

vārdu "apdrošinātājs" jebkurā locījumā un vārdu savienojumā tādā veidā, kas 

varētu radīt maldīgu priekšstatu par tā tiesībām sniegt apdrošināšanas un 

apdrošināšanas starpnieka pakalpojumus. 

(4) Komersantam aizliegts izmantot savā firmā vārdu "pārapdrošināšana" 

vai vārdu "pārapdrošinātājs" jebkurā locījumā un vārdu savienojumā tādā veidā, 

kas varētu radīt maldīgu priekšstatu par tā tiesībām nodarboties ar 

pārapdrošināšanu vai pārapdrošināšanas starpniecību. 

41. pants. (1) Apdrošināšanas prēmiju lielumu nosaka apdrošinātājs. 

Apdrošināšanas sabiedrības vadība izstrādā un apstiprina kārtību apdrošinātā 

riska parakstīšanai un apdrošināšanas prēmijas noteikšanai un ir atbildīga par šīs 

kārtības ievērošanu. 

(2) Apdrošināšanas prēmiju un pārapdrošināšanas prēmiju nosaka tādā 

apmērā, lai izpildītu apdrošināšanas līgumā un pārapdrošināšanas līgumā 

paredzētās saistības un segtu izdevumus, kas nepieciešami apdrošināšanas un 

pārapdrošināšanas veikšanai. 

(3) Ja netiek pildītas šā panta otrās daĜas prasības, Finanšu un kapitāla 

tirgus komisijai ir tiesības pieprasīt, lai apdrošināšanas sabiedrība maina 

noteiktās prēmiju likmes.


36 

(4) Apdrošināšanas sabiedrība pastāvīgi novērtē apdrošināšanas prēmijas 

un pārapdrošināšanas prēmijas atbilstību šā panta pirmajā daĜā noteiktajai 

prasībai. 

42. pants. (1) Pārapdrošināšanas prēmiju lielumu nosaka pārapdrošinātājs. 

(2) Pārapdrošināšanas prēmija ir tik liela, lai izpildītu pārapdrošināšanas 

līgumā paredzētās saistības un segtu pārapdrošināšanas izdevumus. 

43. pants. Piedāvājot apdrošināšanas pakalpojumus, ir aizliegta atšėirīga 

attieksme dzimuma dēĜ. 

44. pants. Pārapdrošinātājs kārto tieši un ar pārapdrošināšanas starpnieku 

palīdzību noslēgto pārapdrošināšanas līgumu reăistru. 

45. pants. (1) Apdrošināšanas sabiedrība: 

1) veic apdrošināšanu Finanšu un kapitāla tirgus komisijas izsniegtajās 

licencēs norādītajos apdrošināšanas veidos; 

2) sniedz starpnieka pakalpojumus citam apdrošinātājam, dalībvalsts 

apdrošinātājam, nedalībvalsts apdrošinātājam, pārapdrošinātājam un dalībvalsts 

pārapdrošinātājam. Nedalībvalsts apdrošinātājam var sniegt starpnieka 

pakalpojumus saskaĦā ar šā panta trešās daĜas noteikumiem; 

3) veic komercdarbību, kas tieši saistīta ar apdrošināšanu. 

(2) Apdrošināšanas komersants nedrīkst: 

1) veikt cita veida komercdarbību, izĦemot likumā vai Ministru kabineta 

noteikumos paredzētos gadījumus; 

2) izplatīt nepatiesu, maldinošu reklāmu par savu darbību; 

3) izpaust apdrošināšanas gaitā uzzināto informāciju par apdrošināto, 

apdrošinājuma Ħēmēju un trešo personu, izĦemot šajā likumā un citos likumos 

paredzētos gadījumus. Ja informācija tiek izpausta likumos paredzētajos 

gadījumos, apdrošināšanas komersants nav atbildīgs par informācijas izpaušanas 

sekām. 

(3) Apdrošināšanas komersants var sniegt starpnieka pakalpojumus 

nedalībvalsts apdrošinātājam vienīgi apdrošināšanas veidos, kuri nedalībvalstī 

noteikti par obligātiem, ja:


37 

1) tiek veidots apdrošināto aizsardzības fonds, no kura izmaksā 

apdrošināšanas atlīdzību nedalībvalsts apdrošinātāja maksātnespējas gadījumā; 

2) Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir vienojusies ar nedalībvalsts 

uzraudzības iestādi par sadarbību un uzraudzības funkciju veikšanai 

nepieciešamo informācijas apmaiĦu. 

(4) Apdrošināšanas sabiedrība nedrīkst emitēt parāda vērtspapīrus un Ħemt 

aizĦēmumus. Šis ierobežojums neattiecas uz aizĦēmumiem, kuri tiek iekĜauti 

apdrošināšanas sabiedrības pašu kapitāla aprēėinā, un aizĦēmumiem, kuru 

termiĦš nav ilgāks par trim mēnešiem, ja šie aizĦēmumi Ħemti, lai nodrošinātu 

apdrošināšanas atlīdzību (par kuru izmaksu pieĦemts apdrošinātāja lēmums) 

savlaicīgas izmaksas, un pirms Ħemšanas saskaĦoti ar Finanšu un kapitāla tirgus 

komisiju. 

46. pants. (1) Pārapdrošināšanas sabiedrība veic: 

1) pārapdrošināšanu Finanšu un kapitāla tirgus komisijas izsniegtajā 

pārapdrošināšanas licencē norādītajos pārapdrošināšanas veidos; 

2) komercdarbību, kas tieši saistīta ar pārapdrošināšanu; 

3) komercdarbību, kas tieši saistīta ar pārapdrošināšanas starpniecību. 

(2) Pārapdrošināšanas komersants nedrīkst: 

1) veikt komercdarbību, kas nav noteikta šā panta pirmajā daĜā; 

2) izpaust pārapdrošināšanas gaitā uzzināto informāciju, izĦemot šajā 

likumā un citos likumos paredzētos gadījumus. Ja informācija tiek izpausta 

likumos paredzētajos gadījumos, pārapdrošināšanas komersants nav atbildīgs 

par informācijas izpaušanas sekām. 

(3) Pārapdrošināšanas sabiedrība nedrīkst emitēt parāda vērtspapīrus un 

Ħemt aizĦēmumus. Šis ierobežojums neattiecas uz aizĦēmumiem, kuri tiek 

iekĜauti pārapdrošināšanas sabiedrības pašu kapitāla aprēėinā, un uz 

aizĦēmumiem, kuru termiĦš nav ilgāks par trim mēnešiem, ja šie aizĦēmumi 

Ħemti, lai nodrošinātu pārapdrošināšanas atlīdzību (par kuru izmaksu pieĦemts 

pārapdrošinātāja lēmums) savlaicīgas izmaksas, un pirms Ħemšanas saskaĦoti ar 

Finanšu un kapitāla tirgus komisiju.


38 

(4) Nedalībvalsts pārapdrošinātāja filiāle drīkst pārapdrošināt tos 

apdrošinātos riskus, ar kuriem saistītie apdrošināšanas objekti atrodas Latvijas 

Republikā. 

47. pants. (1) Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas veikšanai Latvijas 

Republikā apdrošinātājs un dalībvalsts apdrošinātājs drīkst izmantot tikai tādu 

apdrošināšanas starpnieku vai pārapdrošināšanas starpnieku pakalpojumus, kuri 

ir tiesīgi sniegt apdrošināšanas starpnieku vai pārapdrošināšanas starpnieku 


(2) Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas veikšanai ārvalstī apdrošināšanas 

sabiedrība, ievērojot attiecīgās valsts normatīvos aktus, drīkst izmantot tikai tādu 

apdrošināšanas starpnieku vai pārapdrošināšanas starpnieku pakalpojumus, kuri 

ir tiesīgi sniegt apdrošināšanas starpnieku vai pārapdrošināšanas starpnieku 

pakalpojumus attiecīgajā valstī. 

(3) Pārapdrošināšanai Latvijas Republikā pārapdrošinātājs un dalībvalsts 

pārapdrošinātājs drīkst izmantot tikai tādu pārapdrošināšanas starpnieku 

pakalpojumus, kuri ir tiesīgi sniegt pārapdrošināšanas starpnieku pakalpojumus 

Latvijas Republikā. 

(4) Pārapdrošināšanai ārvalstī pārapdrošināšanas sabiedrība, ievērojot 

attiecīgās valsts normatīvos aktus, drīkst izmantot tikai tādu pārapdrošināšanas 

starpnieku pakalpojumus, kuri ir tiesīgi sniegt pārapdrošināšanas starpnieku 

pakalpojumus attiecīgajā valstī. 

48. pants. (1) Vienīgi apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas komersantam, 

kurš ir tiesīgs nodarboties ar apdrošināšanu vai pārapdrošināšanu Latvijas 

Republikā, ir tiesības reklamēt sniedzamos apdrošināšanas vai 

pārapdrošināšanas pakalpojumus Latvijas Republikas teritorijā. 

(2) Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībai, ievērojot attiecīgās 

valsts normatīvos aktus, ir tiesības reklamēt sniedzamos apdrošināšanas vai 

pārapdrošināšanas pakalpojumus vienīgi tajā valstī, kurā apdrošināšanas vai 

pārapdrošināšanas sabiedrībai ir tiesības atvērt filiāli vai kurā tai ir tiesības 

sniegt apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas pakalpojumus, ievērojot 

pakalpojumu sniegšanas brīvības principu, neatverot filiāli. 

(3) Reklamējot apdrošināšanu saistībā ar tirgum piesaistīto dzīvības 

apdrošināšanas līgumu, reklāmā nedrīkst ietvert informāciju par nākotnē 

garantētu peĜĦu vai ienesīguma līmeni. Norādot uz apdrošināšanas ienesīgumu 

saistībā ar tirgum piesaistīto dzīvības apdrošināšanas līgumu, reklāmā ietver 

informāciju, ka līdzšinējais ienesīgums negarantē līdzīgu ienesīgumu nākotnē.


39 

49. pants. (1) Apdrošinātājs un pārapdrošinātājs uzskatāms par finanšu un 

kapitāla tirgus dalībnieku. 

(2) Apdrošinātājs Finanšu un kapitāla tirgus komisijas darbības 

finansēšanai maksā: 

a) līdz 0,4 procentiem ieskaitot — no dzīvības apdrošināšanas operācijām 

ar uzkrājuma veidošanu, 

b) līdz 0,2 procentiem ieskaitot — no sauszemes transportlīdzekĜu 

īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas operācijām, 

c) līdz 0,7 procentiem ieskaitot — no pārējām apdrošināšanas operācijām. 

(3) Pārapdrošinātājs Finanšu un kapitāla tirgus komisijas darbības 

finansēšanai maksā līdz 0,7 procentiem no ceturksnī saĦemto pārapdrošināšanas 

prēmiju kopsummas. 

(4) Apdrošinātājs un pārapdrošinātājs Finanšu un kapitāla tirgus komisijas 

noteiktajā kārtībā un termiĦos iesniedz pārskatu, kas nepieciešams šā panta 

otrajā daĜā noteikto maksājumu aprēėināšanai, un līdz ceturksnim sekojošā 

mēneša trīsdesmitajam datumam veic attiecīgos maksājumus. 

(5) Finanšu un kapitāla tirgus komisija izdod normatīvos noteikumus par šā 

panta ceturtajā daĜā minēto pārskatu iesniegšanas un maksājumu aprēėināšanas 

kārtību. 

50. pants. Apdrošinātāja pienākums ir rakstveidā izstrādāt un ievērot 

iekšējo kārtību, kādā: 

1) sniedzot apdrošināšanas pakalpojumus, tiek nodrošināta godīga un 

atklāta attieksme pret apdrošinājuma Ħēmēju, apdrošināto un personu, kurai ir 

tiesības pretendēt uz apdrošināšanas atlīdzību saskaĦā ar noslēgto 

apdrošināšanas līgumu; 

2) apdrošinātājs sniedz: 

a) apdrošinājuma Ħēmējam tā pieprasīto informāciju par apdrošināšanas 

darījumu, kas noslēgts starp apdrošinātāju un attiecīgo apdrošinājuma Ħēmēju, 

b) apdrošinātajam un personai, kurai ir tiesības pretendēt uz apdrošināšanas 

atlīdzību saskaĦā ar noslēgto apdrošināšanas līgumu, to pieprasīto informāciju, 

kas attiecas uz šo personu tiesībām saĦemt apdrošināšanas atlīdzību un 

pienākumiem pret apdrošinātāju,


40 

c) informāciju par termiĦu (kas nepārsniedz 30 dienas), kādā sniedzama 

šajā punktā minētā informācija; 

3) apdrošinātājs nodrošina savu darbinieku iespējamā interešu konflikta 

novēršanu, saĦemot un lietojot apdrošināšanas darījumam nepieciešamo 

informāciju. 

1. nodaĜa 

Pārvaldes, vadības vai uzraudzības struktūras atbildība 

51. pants. Apdrošināšanas sabiedrības vai pārapdrošināšanas 

sabiedrības vadība ir pilnībā atbildīga par to, lai apdrošināšanas sabiedrība vai 

pārapdrošināšanas sabiedrība savā darbībā ievērotu normatīvos aktus un 

administratīvos aktus, kas pieĦemti, pamatojoties uz šo likumu. 

2. nodaĜa 

Pārvaldes sistēma 

52. pants. (1) Apdrošināšanas sabiedrība un pārapdrošināšanas sabiedrība 

nodrošina tās darbības raksturam, apjomam un sarežăītībai piemērotas 

visaptverošas un efektīvas pārvaldes sistēmas izveidi un darbību, nodrošinot tās 

atbilstību šā likuma 57. līdz 71. panta prasībām. Pārvaldes sistēma ietver un 

nodrošina vismaz šādus pamatelementus: 

1) pārskatāmu apdrošināšanas sabiedrības un pārapdrošināšanas sabiedrības 

organizatorisko struktūru ar skaidri noteiktu pienākumu, pilnvaru un atbildības 

sadalījumu; 

2) efektīvu iekšējās informācijas apmaiĦas sistēmu; 

3) regulāru izveidotās pārvaldes sistēmas darbības pārraudzību. 

(2) Apdrošināšanas sabiedrības un pārapdrošināšanas sabiedrības vadība 

izstrādā un apstiprina vismaz šādas politikas: 

1) risku pārvaldes politiku; 

2) iekšējās kontroles politiku; 

3) iekšējā audita politiku;


41 

4) ārpakalpojumu saĦemšanas politiku, ja apdrošināšanas sabiedrība un 

pārapdrošināšanas sabiedrība izmanto ārpakalpojumu sniedzēju pakalpojumus. 

(3) Apdrošināšanas sabiedrības un pārapdrošināšanas sabiedrības vadība ir 

atbildīga par šā panta otrajā daĜā noteikto politiku ieviešanu un ievērošanu. 

(4) Apdrošināšanas sabiedrība un pārapdrošināšanas sabiedrība šā panta 

otrajā daĜā noteikto politiku rakstveidā iesniedz Finanšu un kapitāla tirgus 

komisijai 10 dienu laikā pēc tās apstiprināšanas, kā arī informē par visām 

izmaiĦām tajā. 

(5) Vismaz reizi gadā apdrošināšanas sabiedrība un pārapdrošināšanas 

sabiedrība izvērtē vadības apstiprināto šā panta otrajā daĜā noteikto politiku 

ievērošanu un to atbilstību apdrošināšanas sabiedrības un pārapdrošināšanas 

sabiedrības darbībai. Apdrošināšanas sabiedrības un pārapdrošināšanas 

sabiedrības pienākums ir nekavējoties pilnveidot atbilstošo politiku, ja ir 

notikušas būtiskas izmaiĦas apdrošināšanas sabiedrības un pārapdrošināšanas 

sabiedrības darbībā. 

53. pants. (1) Apdrošināšanas sabiedrība un pārapdrošināšanas sabiedrība, 

izmantojot tās darbībai atbilstošas sistēmas, resursus un procedūras, savlaicīgi 

veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu darbības nepārtrauktību un 

veikto darījumu regularitāti. 


izstrādā un apstiprina plānu neparedzētu situāciju novēršanai. Apdrošināšanas 

sabiedrības un pārapdrošināšanas sabiedrības vadība ir atbildīga par plāna 

neparedzētu situāciju novēršanai regulāru pārskatīšanu un tā precizēšanu 

atbilstoši pārmaiĦām apdrošināšanas sabiedrības un pārapdrošināšanas 

sabiedrības darbībā un ārējā vidē. 

54. pants. (1) Apdrošināšanas sabiedrība vai pārapdrošināšanas sabiedrība 

vismaz reizi gadā veic stresa testu, kurā izvērtē un dokumentē iespējamos 

attīstības scenārijus. Stresa testā izmanto jutīguma un scenāriju testus. Jutīguma 

testus veic, lai noteiktu atsevišėa riska faktora nelabvēlīgu izmaiĦu ietekmi, un 

scenāriju testus veic, lai noteiktu vairāku riska faktoru vienlaicīgu nelabvēlīgu 

izmaiĦu ietekmi, novērtējot ārkārtēju, bet iespējami nelabvēlīgu notikumu vai 

tirgus nosacījumu izmaiĦu cēloni. Apdrošināšanas sabiedrības vai 

pārapdrošināšanas sabiedrības vadība, Ħemot vērā būtiskos riskus un tiem 

atbilstošos riska faktorus, izstrādā un apstiprina stresa testa veikšanas kārtību un 

ir atbildīga par šīs kārtības ievērošanu. 

(2) Apdrošināšanas sabiedrības vai pārapdrošināšanas sabiedrības vadība 

apstiprina stresa testa rezultātus un pieĦem lēmumu par veicamajām darbībām


42 

stresa testā minēto notikumu vai tirgus nosacījumu izmaiĦu iestāšanās gadījumā. 

Apdrošināšanas sabiedrība vai pārapdrošināšanas sabiedrība stresa testa 

rezultātus un lēmumu par veicamajām darbībām iesniedz Finanšu un kapitāla 

tirgus komisijai 10 dienu laikā pēc šā lēmuma pieĦemšanas. 

(3) Finanšu un kapitāla tirgus komisijai ir tiesības noteikt papildu prasības 

stresa testa veikšanai un šīs analīzes veikšanas kārtību. 

55. pants. Finanšu un kapitāla tirgus komisijai ir tiesības pārbaudīt 

apdrošināšanas sabiedrību un pārapdrošināšanas sabiedrību pārvaldes sistēmu un 

novērtēt minēto sabiedrību konstatēto risku, kas var skart to finanšu stabilitāti, 

rašanos. 

56. pants. Finanšu un kapitāla tirgus komisijai ir tiesības pieprasīt 

pārvaldes sistēmas uzlabošanu un nostiprināšanu, nodrošinot tās atbilstību šā 

likuma 57. līdz 70. panta prasībām. 

57. pants. (1) Par apdrošināšanas sabiedrības vai pārapdrošināšanas 

sabiedrības valdes priekšsēdētāju, valdes locekli, iekšējā audita (revīzijas) 

dienesta vadītāju, nedalībvalsts apdrošināšanas vai pārapdrošinātāja filiāles 

vadītāju, kā arī personu, kas, pieĦemot būtiskus lēmumus pārapdrošināšanas 

sabiedrības vai nedalībvalsts pārapdrošinātāja filiāles vārdā, rada 

pārapdrošināšanas sabiedrībai vai nedalībvalsts pārapdrošinātāja filiālei 

civiltiesiskas saistības, var būt persona, kura atbilst šādām prasībām: 

1) tā ir pietiekami kompetenta jomā, par kuru ir atbildīga, nodrošinot, ka 

apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības valde (vadība) tiek izveidota 

tā, lai apdrošināšanas sabiedrība vai pārapdrošināšanas sabiedrība būtu spējīga 

pastāvīgi, profesionāli, kvalitatīvi un atbilstoši normatīvo aktu prasībām 

nodarboties ar apdrošināšanu vai pārapdrošināšanu; 

2) tai ir nepieciešamā izglītība un ne mazāk kā triju gadu darba pieredze 

attiecīgajā jomā; 

3) tai ir nevainojama reputācija; 

4) tai nav atĦemtas un nav bijušas atĦemtas tiesības veikt komercdarbību. 

(2) Šā panta pirmajā daĜā minētajai personai ir nevainojama reputācija, ja tā 

neatbilst šā likuma 58. panta pirmajai daĜai un nav konstatēti tādi apstākĜi, kas 

nav savienojami ar šā panta pirmajā daĜā minēto amatu pienākumu veikšanu. 

(3) Vienu mēnesi pirms šā panta pirmajā daĜā minētās personas sāk pildīt 

pienākumus, apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība vai nedalībvalsts


43 

apdrošinātāja vai pārapdrošinātāja filiāle par to informē Finanšu un kapitāla 

tirgus komisiju. 

(4) Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības vai nedalībvalsts 

apdrošinātāja vai pārapdrošinātāja pienākums ir pašam vai pēc Finanšu un 

kapitāla tirgus komisijas ierosinājuma nekavējoties atsaukt no amata šā panta 

pirmajā daĜā minēto personu, ja tiek konstatēts, ka: 

1) tā neatbilst amatam; 

2) tās rīcība ir kaitējusi apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības 

vai nedalībvalsts apdrošinātāja vai pārapdrošinātāja filiāles finansiālajai 

stabilitātei vai radījusi situāciju, kas var apdraudēt apdrošināšanas vai 

pārapdrošināšanas sabiedrības vai nedalībvalsts apdrošinātāja vai 

pārapdrošinātāja filiāles finansiālo stabilitāti vai apdrošinājuma Ħēmēju 

intereses; 

3) tā neievēro apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības vai 

nedalībvalsts apdrošināšanas vai pārapdrošinātāja filiāles izstrādāto politiku un 

procedūras; 

4) tā neatbilst šā panta pirmās daĜas un šā likuma 58. panta prasībām. 

(5) Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas izdotais administratīvais akts par 

šā panta pirmajā daĜā minēto personu atsaukšanu no amata tiek pārsūdzēts, 

pārsūdzēšana neaptur tā darbību. 

58. pants. (1) Par apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības valdes 

priekšsēdētāju, valdes locekli, iekšējā audita (revīzijas) dienesta vadītāju, 

galveno aktuāru, nedalībvalsts apdrošināšanas vai pārapdrošinātāja filiāles 

vadītāju, kā arī personu, kas, pieĦemot būtiskus lēmumus pārapdrošināšanas 

sabiedrības vai nedalībvalsts pārapdrošinātāja filiāles vārdā, rada 

pārapdrošināšanas sabiedrībai vai nedalībvalsts pārapdrošinātāja filiālei 

civiltiesiskas saistības, nevar būt persona: 

1) kura ir notiesāta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, arī 

Ĝaunprātīgu bankrotu; 

2) kura ir notiesāta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, kaut arī 

atbrīvota no soda izciešanas sakarā ar noilgumu, apžēlošanu vai amnestiju; 

3) pret kuru ierosinātais kriminālprocess par tīša noziedzīga nodarījuma 

izdarīšanu ir izbeigts sakarā ar noilgumu vai amnestiju;


44 

4) kura saukta pie kriminālatbildības par tīša noziedzīga nodarījuma 

izdarīšanu, bet kriminālprocess pret to izbeigts uz nereabilitējoša pamata. 

(2) Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības vai nedalībvalsts 

apdrošinātāja vai pārapdrošinātāja pienākums ir pašam vai pēc Finanšu un 

kapitāla tirgus komisijas ierosinājuma nekavējoties atsaukt no amata šā panta 

pirmajā daĜā minētās personas, ja uz tām var attiecināt šā panta pirmās daĜas 1., 

2., 3. vai 4. punkta nosacījumus. 




59. pants. Finanšu un kapitāla tirgus komisijai iesniedzamie dokumenti, 

kas apliecina šā likuma 58. panta pirmās daĜas nosacījumu izpildi, nedrīkst būt 

vecāki par trim mēnešiem. 

60. pants. (1) Par apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības 

padomes priekšsēdētāju un padomes locekli var būt persona, kura atbilst šā 

likuma 57. panta pirmās daĜas 1., 2., 3. un 4. punkta prasībām. Par 

apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības padomes priekšsēdētāju un 

padomes locekli nevar būt persona, uz kuru attiecināmi šā likuma 58. panta 

pirmās daĜas 1., 2., 3. vai 4. punkta nosacījumi. 

(2) Akcionāru, biedru vai dalībnieku sapulces pienākums ir pašai vai pēc 

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas ierosinājuma nekavējoties atsaukt no amata 

šā panta pirmajā daĜā minēto personu, ja tiek konstatēts, ka tā neatbilst amatam, 

ka tās rīcība ir kaitējusi apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības 

finansiālajai stabilitātei vai radījusi situāciju, kas var apdraudēt apdrošināšanas 

vai pārapdrošināšanas sabiedrības finansiālo stabilitāti, kā arī ja tā neatbilst šā 

panta prasībām. 




61. pants. (1) Lai pārliecinātos par šā likuma 57. panta pirmajā daĜā un 60. 

panta pirmajā daĜā noteikto personu atbilstību šā likuma prasībām, Finanšu un 

kapitāla tirgus komisijai ir tiesības uzaicināt uz pārrunām šā likuma 57. panta 

pirmajā daĜā un 60. panta pirmajā daĜā minētās personas. 

(2) Finanšu un kapitāla tirgus komisijai 30 dienu laikā pēc visu 

nepieciešamo dokumentu saĦemšanas ir tiesības neatĜaut šā likuma 57. panta 

pirmajā daĜā un 60. panta pirmajā daĜā minētajai personai sākt uzticēto


45 

pienākumu pildīšanu apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībā vai 

nedalībvalsts apdrošinātāja vai pārapdrošinātāja filiālē, ja tā neatbilst šā likuma 

prasībām vai ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija nevar pārliecināties par tās 

atbilstību šā likuma prasībām. 

(3) Finanšu un kapitāla tirgus komisija nosaka iesniedzamos dokumentus 

un kārtību, kādā tā izvērtē šā likuma 57. panta pirmajā daĜā un 60. panta pirmajā 

daĜā minēto personu atbilstību šā likuma prasībām. 

62. pants. Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība informē 

Finanšu un kapitāla tirgus komisiju, ja kāda no šā likuma 57. panta pirmajā daĜā 

un 60. panta pirmajā daĜā minētajām personām tiek atcelta no amata, jo tā vairs 

neatbilst šā likuma 57. panta pirmās daĜas 1., 2., 3. un 4. punktā un 60. panta 

pirmajā daĜā noteiktajām prasībām. 

63. pants. (1) Lai nodrošinātu visu ar apdrošināšanas sabiedrības un 

pārapdrošināšanas sabiedrības darbību saistīto atsevišėo risku un savstarpēji 

saistīto risku, kuriem apdrošināšanas sabiedrība un pārapdrošināšanas sabiedrība 

ir pakĜauta vai var tikt pakĜauta, savlaicīgu identificēšanu, mērīšanu, kontroli, 

pārvaldīšanu un ziĦošanu par tiem, apdrošināšanas sabiedrība un 

pārapdrošināšanas sabiedrība nodrošina efektīvas risku pārvaldes sistēmas 

izveidi un darbību, ietverot to organizatoriskajā struktūrā un lēmumu 

pieĦemšanas procesos. Lai nodrošinātu risku pārvaldes procesa nepārtrauktību, 

apdrošināšanas sabiedrības un pārapdrošināšanas sabiedrības vadība atbilstoši 

veiktajai darbībai apstiprina risku pārvaldes stratēăiju, risku pārvaldes metodes 

un iekšējās informācijas apmaiĦas procedūru. 


nodrošina, ka risku pārvaldes sistēma aptver visus riskus, kas ir jāiekĜauj 

maksātspējas kapitāla prasības aprēėinā atbilstoši šā likuma 120. panta piektajā 

un sestajā daĜā noteiktajām prasībām, kā arī aptver tos darbībai būtiskos riskus, 

kas nav iekĜauti vai netiek pilnā apmērā iekĜauti maksātspējas kapitāla prasības 

aprēėinā. 

(3) Apdrošināšanas sabiedrības un pārapdrošināšanas sabiedrības izveidotā 

risku pārvaldes sistēma un attiecīgi atbilstoši šā likuma 52. panta prasībām 

apdrošināšanas sabiedrības un pārapdrošināšanas sabiedrības vadības izstrādātā 

un apstiprinātā risku pārvaldes politika aptver vismaz šādus darbības virzienus: 

1) apdrošināšanas un pārapdrošināšanas risku parakstīšanu un tehnisko 

rezervju izveidošanu; 

2) aktīvu un saistību pārvaldi;


46 

3) ieguldījumu darbību, tajā skaitā darījumus ar atvasinātajiem finanšu 

instrumentiem un tiem pielīdzināmus darījumus; 

4) likviditātes un koncentrācijas riska pārvaldi; 

5) operacionālā riska pārvaldi; 

6) cedēto pārapdrošināšanu un retrocesiju, kā arī citus riska samazināšanas 

instrumentus. 

(4) Apdrošināšanas sabiedrība un pārapdrošināšanas sabiedrība 

ieguldījumu riska pārvaldes procesā nodrošina nepārtrauktu visu ieguldījumu 

atbilstību šā likuma A daĜas VI sadaĜas 6. nodaĜā noteiktajām prasībām. 

(5) Risku pārvaldes sistēmas izveidei un nepārtraukta risku pārvaldes 

procesa nodrošināšanai apdrošināšanas sabiedrība un pārapdrošināšanas 

sabiedrība izveido risku pārvaldes funkciju. 

(6) Apdrošināšanas sabiedrības vai pārapdrošināšanas sabiedrības, kas 

maksātspējas kapitāla prasības aprēėināšanai izmanto pilnu vai daĜēju iekšējo 

modeli, kas apstiprināts Finanšu un kapitāla tirgus komisijā atbilstoši šā likuma 

122. un 123. panta prasībām, risku pārvaldes funkcija veic arī šādus 

pienākumus: 

1) izveido un ievieš iekšējo modeli; 

2) pārbauda iekšējo modeli un novērtē tā atbilstību; 

3) dokumentē informāciju par iekšējo modeli un par visām veiktajām 

izmaiĦām tajā; 

4) analizē iekšējā modeĜa spēju izpildīt tam paredzētās funkcijas un 

sagatavo ziĦojumus par veikto analīzi; 

5) informē vadību par iekšējā modeĜa spēju izpildīt tam paredzētās 

funkcijas, sniedz priekšlikumus par nepieciešamajiem iekšējā modeĜa 

uzlabojumiem un sagatavo ziĦojumus vadībai par veiktajiem pasākumiem 

iepriekš konstatēto trūkumu novēršanai. 


risku pārvaldes sistēmas ietvaros veic pašu risku, kuriem apdrošināšanas 

sabiedrība un pārapdrošināšanas sabiedrība ir pakĜauta vai var tikt pakĜauta, un 

maksātspējas novērtēšanu.


47 

(2) Apdrošināšanas sabiedrība un pārapdrošināšanas sabiedrība, veicot pašu 

risku un maksātspējas novērtēšanu, nodrošina šādu nosacījumu izpildi: 

1) maksātspēju novērtē, Ħemot vērā apdrošināšanas sabiedrības un 

pārapdrošināšanas sabiedrības riska profilu, vadības apstiprinātos pieĜaujamos 

riska limitus un darbības stratēăiju. Maksātspējas novērtēšanai izmanto metodes, 

kas Ĝauj novērtēt risku, kuriem apdrošināšanas sabiedrība un pārapdrošināšanas 

sabiedrība ir pakĜauta vai var tikt pakĜauta, iespējamo ietekmi īstermiĦā un 

ilgtermiĦā, un nodrošina visu izmantoto metožu dokumentēšanu; 

2) nodrošina pastāvīgu kapitāla prasību izpildes atbilstības šā likuma 119. 

līdz 132. panta prasībām un tehnisko rezervju veidošanas atbilstības šā likuma 

106. līdz 118. panta prasībām kontroli; 

3) ir iespējams novērtēt, cik būtiski apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas 

sabiedrības riska profils atšėiras no šā likuma 120. panta trešajā un ceturtajā daĜā 

noteiktajiem pieĦēmumiem, kas izmantoti maksātspējas kapitāla prasības 

aprēėināšanai, ja apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība aprēėinam 

izmanto standarta formulu atbilstoši Finanšu un kapitāla tirgus komisijas 

noteikumu prasībām vai ja aprēėinam izmanto apdrošināšanas vai 

pārapdrošināšanas sabiedrības pilnu vai daĜēju iekšējo modeli atbilstoši šā 

likuma 122. līdz 130. panta prasībām. Ja apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas 

sabiedrība maksātspējas kapitāla prasības aprēėināšanai izmanto iekšējo modeli, 

tad, veicot novērtēšanu, tiek nodrošināta atkārtota kalibrēšana, lai izmērītu un 

kalibrētu maksātspējas kapitāla prasības aprēėinā iekĜautos riskus. 

(3) Apdrošināšanas sabiedrība un pārapdrošināšanas sabiedrība nodrošina, 

ka pašu risku un maksātspējas novērtēšana ir vadības apstiprinātās darbības 

stratēăijas sastāvdaĜa un ka apdrošināšanas sabiedrība un pārapdrošināšanas 

sabiedrība ar pašu risku un maksātspējas novērtēšanas rezultātus pastāvīgi Ħem 

vērā stratēăisko lēmumu pieĦemšanas procesā. 

(4) Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība nedrīkst izmantot 

maksātspējas kapitāla prasības aprēėināšanai pašu risku un maksātspējas 

novērtēšanu. Maksātspējas kapitāla prasību var koriăēt tikai saskaĦā ar šā 

likuma 33., 211., 212., 213., 214. un 218. panta prasībām. 


vismaz reizi gadā veic stresa testu, kurā izvērtē un dokumentē iespējamos 

attīstības scenārijus. Stresa testā izmanto jutīguma un scenāriju testus. Jutīguma 

testus veic, lai noteiktu atsevišėa riska faktora nelabvēlīgu izmaiĦu ietekmi, un 

scenāriju testus veic, lai noteiktu vairāku riska faktoru vienlaicīgu nelabvēlīgu 

izmaiĦu ietekmi, novērtējot ārkārtēju, bet iespējami nelabvēlīgu notikumu vai 

tirgus nosacījumu izmaiĦu cēloni. Apdrošināšanas sabiedrības vai


48 

pārapdrošināšanas sabiedrības vadība, Ħemot vērā būtiskos riskus un tiem 

atbilstošos riska faktorus, izstrādā un apstiprina stresa testa veikšanas kārtību un 

ir atbildīga par šīs kārtības ievērošanu. 

(2) Apdrošināšanas sabiedrības vai pārapdrošināšanas sabiedrības vadība 

apstiprina stresa testa rezultātus un pieĦem lēmumu par veicamajām darbībām 

stresa testā minēto notikumu vai tirgus nosacījumu izmaiĦu iestāšanās gadījumā. 

Apdrošināšanas sabiedrība vai pārapdrošināšanas sabiedrība stresa testa 

rezultātus un lēmumu par veicamajām darbībām iesniedz Finanšu un kapitāla 

tirgus komisijai 10 dienu laikā pēc šā lēmuma pieĦemšanas. 

(3) Finanšu un kapitāla tirgus komisijai ir tiesības noteikt papildu prasības 

stresa testa veikšanai un šīs analīzes veikšanas kārtību. 


nodrošina efektīvas iekšējās kontroles sistēmas izveidi un darbību, kas aptver 

vismaz administratīvos un grāmatvedības procesus un iekšējās kontroles 

procedūras, nodrošinot atbilstošu iekšējās informācijas apmaiĦu visos 

apdrošināšanas sabiedrības un pārapdrošināšanas sabiedrības līmeĦos. 


ka iekšējās kontroles sistēma ietver atbilstības funkciju, kas veic šādus 

pienākumus: 

1) novērtē apdrošināšanas sabiedrības un pārapdrošināšanas sabiedrības 

darbības atbilstību šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteiktajām 

prasībām, kas saistošas apdrošināšanas sabiedrībai un pārapdrošināšanas 

sabiedrībai, un sagatavo ziĦojumu vadībai par konstatētajām neatbilstībām; 

2) novērtē sagaidāmo izmaiĦu tiesiskajā vidē iespējamo ietekmi uz 

apdrošināšanas sabiedrības un pārapdrošināšanas sabiedrības darbību, kā arī 

identificē un novērtē atbilstības risku. 

(3) Atbilstības funkcija, izpildot šā panta otrajā daĜā noteiktos pienākumus, 

par katru veikto novērtējumu sagatavo rakstveida ziĦojumu apdrošināšanas 

sabiedrības un pārapdrošināšanas sabiedrības vadībai. 


nodrošina efektīvu iekšējā audita (revīzijas) dienesta darbību. 

(2) Iekšējā audita (revīzijas) dienests veic šādus pienākumus: 

1) novērtē iekšējās kontroles sistēmas atbilstību apdrošināšanas sabiedrības 

un pārapdrošināšanas sabiedrības darbībai;


49 

2) vismaz reizi gadā novērtē iekšējās kontroles sistēmas darbības 

efektivitāti; 

3) novērtē citus apdrošināšanas sabiedrības un pārapdrošināšanas 

sabiedrības pārvaldes sistēmas elementus. 


ka iekšējā audita (revīzijas) dienesta darbība ir objektīva un neatkarīga no 

apdrošināšanas sabiedrības un pārapdrošināšanas sabiedrības darbības 

funkcijām. 

(4) Iekšējā audita (revīzijas) dienests pēc pārbaudes sagatavo rakstveida 

ziĦojumu apdrošināšanas sabiedrības un pārapdrošināšanas sabiedrības vadībai 

par pārbaudē konstatētajiem trūkumiem iekšējās kontroles sistēmā un citos 

apdrošināšanas sabiedrības un pārapdrošināšanas sabiedrības pārvaldes sistēmas 

elementos un sniedz ieteikumus to uzlabošanai. 


izskata iekšējā audita (revīzijas) dienesta sagatavoto ziĦojumu, par katru iekšējā 

audita (revīzijas) dienesta konstatēto trūkumu un sniegto ieteikumu pieĦem 

lēmumu par veicamajiem pasākumiem un nodrošina pieĦemto lēmumu izpildi. 


nodrošina efektīvas aktuāra funkcijas darbību. 

(2) Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrība aktuāra funkcijas 

ietvaros: 

1) koordinē tehnisko rezervju aprēėināšanu; 

2) nodrošina tehnisko rezervju aprēėināšanai izmantoto metodoloăiju, 

modeĜu un pieĦēmumu atbilstību; 

3) novērtē tehnisko rezervju aprēėināšanai izmantoto datu pietiekamību un 

kvalitāti; 

4) salīdzina tehniskās rezerves vislabāko aplēsi ar pieredzi; 

5) informē vadību par tehnisko rezervju aprēėinu ticamību un atbilstību; 

6) pārrauga tehnisko rezervju aprēėinu šā likuma 116. pantā noteiktajā 

gadījumā;

7) izsaka viedokli par kopējo risku parakstīšanas politiku; 


50 

8) izsaka viedokli par cedētās pārapdrošināšanas un retrocesijas 

izkārtojuma atbilstību; 

9) piedalās efektīvas risku pārvaldes sistēmas atbilstoši šā likuma 63. panta 

prasībām izveidē, lai nodrošinātu risku modelēšanu kapitāla prasību 

aprēėināšanai atbilstoši šā likuma 119. līdz 132. panta prasībām un veiktu 

apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības risku un maksātspējas 

novērtēšanu atbilstoši šā likuma 64. panta prasībām. 


ka šā panta otrajā daĜā minēto aktuāra funkcijas pienākumu izpildi veic personas 

ar aktuārmatemātikas un finanšu matemātikas zināšanām, kas ir atbilstošas 

apdrošināšanas sabiedrības un pārapdrošināšanas sabiedrības darbības veidiem, 

to apjomam un darbībai raksturīgo risku sarežăītībai, un nodrošina, ka šīs 

personas, izmantojot piemērotus profesionālos un citus standartus, spēj 

uzskatāmi pierādīt savu atbilstošo pieredzi. 

69. pants. Ārpakalpojumu saĦemšana neatbrīvo apdrošināšanas sabiedrību 

un pārapdrošināšanas sabiedrību no atbildības par likumā vai līgumā noteikto 

saistību izpildi. 

70. pants. (1) Ārpakalpojumus, kuri nepieciešami apdrošināšanas 

sabiedrības un pārapdrošināšanas sabiedrības darbības nodrošināšanai, 

apdrošināšanas sabiedrība un pārapdrošināšanas sabiedrība var deleăēt vienam 

vai vairākiem ārpakalpojumu sniedzējiem. Apdrošināšanas sabiedrība un 

pārapdrošināšanas sabiedrība nedrīkst deleăēt: 

1) pārvaldes institūciju pienākumus; 

2) galvojumu un citu tādu saistību aktu izsniegšanu, ar kuriem 

apdrošināšanas sabiedrība un pārapdrošināšanas sabiedrība uzĦēmusies 

pienākumu atbildēt kreditoram par trešās personas parādu; 

3) ārpakalpojumu sniedzējiem visus ārpakalpojumus, kas nodrošina 

apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas licencē atĜauto apdrošināšanas vai 

pārapdrošināšanas veikšanu. 

(2) Apdrošināšanas sabiedrība un pārapdrošināšanas sabiedrība 

ārpakalpojumu sniegšanu drīkst deleăēt tādam ārpakalpojumu sniedzējam, kam 

ir vismaz triju gadu pieredze tādu ārpakalpojumu sniegšanā, kurus 

apdrošināšanas sabiedrība un pārapdrošināšanas sabiedrība plāno deleăēt 

ārpakalpojumu sniedzējam.


51 

(3) Ārpakalpojumi, par kuriem saskaĦā ar šajā pantā noteikto kārtību pirms 

to deleăēšanas ārpakalpojumu sniedzējam informē Finanšu un kapitāla tirgus 

komisiju, ir: 

1) grāmatvedības kārtošana; 

2) informācijas tehnoloăiju uzturēšana; 

3) pārvaldes sistēmas vai atsevišėu tās elementu organizēšana; 

4) ieguldījumu veikšana; 

5) apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas riska parakstīšana; 

6) apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas atlīdzību noregulēšana. 

(4) Apdrošināšanas sabiedrība un pārapdrošināšanas sabiedrība iekšējā 

audita (revīzijas) dienesta pienākumus drīkst deleăēt vienīgi zvērinātam 

revidentam vai zvērinātu revidentu komercsabiedrībai. 

(5) Vismaz 30 dienas pirms šā panta trešajā daĜā noteiktā ārpakalpojuma 

saĦemšanas apdrošināšanas sabiedrība un pārapdrošināšanas sabiedrība iesniedz 

Finanšu un kapitāla tirgus komisijai motivētu rakstveida iesniegumu, pievienojot 

tam ārpakalpojuma saĦemšanas procedūru, kurā noteikta kārtība ārpakalpojuma 

sniegšanas kvalitātes pastāvīgas uzraudzības nodrošināšanai, vienu 

ārpakalpojuma līguma oriăinālu vai tā apliecinātu kopiju un informāciju, kas 

apliecina, ka ārpakalpojumu sniedzējam ir vismaz triju gadu pieredze tādu 

ārpakalpojumu sniegšanā, kurus apdrošināšanas sabiedrība un pārapdrošināšanas 

sabiedrība plāno tam deleăēt. 

(6) Apdrošināšanas sabiedrība un pārapdrošināšanas sabiedrība saskaĦo ar 

Finanšu un kapitāla tirgus komisiju plānotās izmaiĦas šā panta trešajā daĜā 

noteikto ārpakalpojumu saĦemšanā, iesniedzot informāciju par plānotajiem 

grozījumiem noslēgtajā ārpakalpojumu līgumā. Ja ārpakalpojuma saĦemšanas 

procedūrā tiek izdarīti grozījumi, apdrošināšanas sabiedrība un 

pārapdrošināšanas sabiedrība tos iesniedz Finanšu un kapitāla tirgus komisijai 

ne vēlāk kā nākamajā darbdienā pēc attiecīgo grozījumu apstiprināšanas. 

(7) Šā panta otrās daĜas nosacījumi neattiecas uz finanšu un kapitāla tirgus 

dalībnieku, kurš saĦēmis dalībvalsts attiecīgās uzraudzības institūcijas licenci 

(atĜauju) konkrētā pakalpojuma sniegšanai. 

71. pants. (1) Ārpakalpojuma līgumā nosaka:


52 

1) saĦemamā ārpakalpojuma aprakstu; 

2) precīzas ārpakalpojuma apjoma un kvalitātes prasības; 

3) apdrošināšanas sabiedrības vai pārapdrošināšanas sabiedrības un 

ārpakalpojumu sniedzēja tiesības un pienākumus, to skaitā: 

a) apdrošināšanas sabiedrības vai pārapdrošināšanas sabiedrības tiesības 

pastāvīgi uzraudzīt ārpakalpojuma sniegšanas kvalitāti, 

b) apdrošināšanas sabiedrības vai pārapdrošināšanas sabiedrības tiesības dot 

ārpakalpojumu sniedzējam obligāti izpildāmus norādījumus jautājumos, kas 

saistīti ar ārpakalpojuma godprātīgu, kvalitatīvu, savlaicīgu un normatīvajiem 

aktiem atbilstošu izpildi, 

c) apdrošināšanas sabiedrības vai pārapdrošināšanas sabiedrības tiesības 

iesniegt ārpakalpojumu sniedzējam motivētu rakstveida pieprasījumu 

nekavējoties izbeigt ārpakalpojuma līgumu, ja apdrošināšanas sabiedrība vai 

pārapdrošināšanas sabiedrība ir konstatējusi, ka ārpakalpojumu sniedzējs nepilda 

ārpakalpojuma līgumā noteiktās apjoma vai kvalitātes prasības, 

d) ārpakalpojumu sniedzēja pienākumu nodrošināt apdrošināšanas 

sabiedrības vai pārapdrošināšanas sabiedrības iespēju veikt ārpakalpojuma 

sniegšanas kvalitātes pastāvīgu uzraudzību, 

e) ārpakalpojumu sniedzēja pienākumu nekavējoties pēc apdrošināšanas 

sabiedrības vai pārapdrošināšanas sabiedrības rakstveida pieprasījuma 

saĦemšanas izbeigt ārpakalpojuma līgumu; 

4) apdrošināšanas sabiedrības, pārapdrošināšanas sabiedrības un Finanšu 

un kapitāla tirgus komisijas tiesības iepazīties ar visiem dokumentiem, 

grāmatvedības un dokumentu reăistriem un pieprasīt no ārpakalpojumu 

sniedzēja jebkuru informāciju, kas saistīta ar ārpakalpojuma sniegšanu un 

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas funkciju veikšanu. 

(2) Apdrošināšanas sabiedrība un pārapdrošināšanas sabiedrība izstrādā 

ārpakalpojumu saĦemšanas politiku. 

72. pants. (1) Finanšu un kapitāla tirgus komisija aizliedz apdrošināšanas 

sabiedrībai un pārapdrošināšanas sabiedrībai saĦemt plānoto ārpakalpojumu no 

ārpakalpojumu sniedzēja, ja: 

1) nav ievērotas šajā likumā noteiktās prasības;


53 

2) ārpakalpojuma saĦemšana var aizskart apdrošinājuma Ħēmēju un 

apdrošināto likumiskās intereses; 

3) ārpakalpojuma saĦemšana var radīt ierobežojumus apdrošināšanas 

sabiedrības un pārapdrošināšanas sabiedrības pārvaldes institūcijām veikt tām 

normatīvajos aktos, statūtos vai citos iekšējos normatīvajos aktos noteiktos 

pienākumus; 

4) ārpakalpojuma saĦemšana liegs vai ierobežos Finanšu un kapitāla tirgus 

komisiju veikt tai likumā noteiktās funkcijas; 

5) ārpakalpojuma līgums neatbilst likumam un nesniedz skaidru un patiesu 

priekšstatu par apdrošināšanas sabiedrības vai pārapdrošināšanas sabiedrības un 

ārpakalpojumu sniedzēja paredzamo sadarbību un ārpakalpojuma apjoma un 

kvalitātes prasībām; 

6) ārpakalpojuma saĦemšana būtiski pasliktinās apdrošināšanas sabiedrības 

un pārapdrošināšanas sabiedrības pārvaldes sistēmas kvalitāti; 

7) ārpakalpojuma saĦemšana būtiski palielinās operacionālo risku. 


nodrošina visu noslēgto apdrošināšanas un pārapdrošināšanas līgumu 

reăistrāciju. Reăistru kārto elektroniski, tas ietver minēto līgumu un to 

grozījumu tekstus, un saskaĦā ar tā programmnodrošinājumu ir iespēja izsekot 

visiem ierakstiem un grozījumiem ierakstos, kas izdarīti iepriekš. 

(2) Apdrošināšanas sabiedrība vai pārapdrošināšanas sabiedrība nodrošina 

visu noslēgto ieguldījumu līgumu, cedētās pārapdrošināšanas līgumu un 

retrocesijas līgumu, kā arī ar apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpniekiem 

noslēgto līgumu reăistrāciju. Reăistru kārto elektroniski, tas ietver minēto 

līgumu un to grozījumu tekstus, un saskaĦā ar tā programmnodrošinājumu ir 

iespēja izsekot visiem ierakstiem un grozījumiem ierakstos, kas izdarīti iepriekš. 

(3) Ja riskus nodod cedētajā pārapdrošināšanā un retrocesijā, izmantojot 

pārapdrošināšanas starpnieka pakalpojumus, apdrošināšanas sabiedrības vai 

pārapdrošināšanas sabiedrības rīcībā ir dokumenti, kuri atklāj cedētās 

pārapdrošināšanas un retrocesijas izkārtojumu un pārapdrošināšanas 

starpniekam samaksātās komisijas atlīdzības apmēru. 

74. pants. Eiropas Komisijas Regula Nr. ... nosaka prasības: 

1) šā likuma 52., 63., 66. un 67. pantā minēto sistēmu elementiem;


54 

2) šā likuma 63. un 66. līdz 68. pantā norādītajām funkcijām un darbībām; 

3) šā likuma 57. līdz 60. un 62. pantā norādītajām prasībām un funkcijām, 

kas uz tām attiecas; 

4) ārpakalpojumu saĦemšanas nosacījumus. 

3. nodaĜa 

Informācijas publiskošana 

75. pants. (1) Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrība ik gadu 

publisko ziĦojumu par tās maksātspēju un finansiālo stāvokli. ZiĦojumā uzrāda 

gan kvalitatīvos un kvantitatīvos, gan vēsturiskos, pašreizējos un plānotos datus 

vai jebkuras to kombinācijas, kā arī informāciju no iekšējiem un ārējiem 

informācijas avotiem. 

(2) Finanšu un kapitāla tirgus komisija nosaka prasības šā panta pirmajā 

daĜā minētās informācijas publiskošanai. 

4. nodaĜa 

Būtiska līdzdalība 

76. pants. (1) Būtisku līdzdalību apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas 

sabiedrībā drīkst iegūt vienīgi persona, kura atbilst šā likuma 15. panta prasībām 

un nodrošina šā likuma 77. panta piektajā daĜā noteikto kritēriju izpildi, turklāt 

šai personai jābūt finansiāli stabilai vismaz pēdējos trīs gadus, lai 

nepieciešamības gadījumā persona spētu veikt papildu ieguldījumu 

apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības pašu kapitāla atjaunošanai, 

nodrošinot apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības minimālā kapitāla 

prasības un maksātspējas kapitāla prasības atbilstību likuma prasībām un 

apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrību darbību regulējošo prasību 

izpildi. 

(2) Finanšu un kapitāla tirgus komisijai ir tiesības pieprasīt informāciju par 

personām, kas pretendē uz būtisku līdzdalību (būtisku līdzdalību faktiski 

ieguvušajām vai aizdomās par šādas līdzdalības iegūšanu turamajām personām), 

to skaitā par juridisko (reăistrēto) personu īpašniekiem (patiesajiem labuma 

guvējiem) — fiziskajām personām, lai izvērtētu šo personu atbilstību šā likuma 

77. panta piektajā daĜā noteiktajiem kritērijiem.


55 

(3) Finanšu un kapitāla tirgus komisijai ir tiesības identificēt uz būtisku 

līdzdalību pretendējošo (būtisku līdzdalību faktiski ieguvušo vai aizdomās par 

šādas līdzdalības iegūšanu turamo) juridisko personu akcionārus vai dalībniekus 

un īpašniekus (patiesos labumu guvējus), līdz ir iegūta informācija par 

īpašniekiem (patiesajiem labumu guvējiem) — fiziskajām personām. Šo personu 

identificēšanai minētajām juridiskajām personām ir pienākums iesniegt Finanšu 

un kapitāla tirgus komisijai tās pieprasīto informāciju, ja tā nav pieejama 

publiskajos reăistros, no kuriem Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir tiesīga 

šādu informāciju saĦemt. 

(4) Ja personas, kuras tiek turētas aizdomās par būtiskas līdzdalības 

iegūšanu apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībā, nesniedz vai atsakās 

sniegt šā panta otrajā vai trešajā daĜā minēto informāciju un kopā to dalība 

aptver 10 un vairāk procentus no apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas 

sabiedrības pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju vai daĜu skaita, šie akcionāri 

vai dalībnieki nevar izmantot visu tiem piederošo akciju vai daĜu balsstiesības. 

Finanšu un kapitāla tirgus komisija nekavējoties par šo faktu informē attiecīgos 

akcionārus vai dalībniekus un apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrību. 

77. pants. (1) Persona, kas vēlas iegūt būtisku līdzdalību apdrošināšanas 

vai pārapdrošināšanas sabiedrībā, par to iepriekš rakstveidā paziĦo Finanšu un 

kapitāla tirgus komisijai. PaziĦojumā norāda iegūstamo līdzdalības apmēru 

procentos no apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības pamatkapitāla 

vai balsstiesīgo akciju vai daĜu skaita. PaziĦojumam pievieno Finanšu un 

kapitāla tirgus komisijas normatīvajos noteikumos paredzēto informāciju, kas 

nepieciešama, lai izvērtētu personas atbilstību šā panta piektajā daĜā 

noteiktajiem kritērijiem. PaziĦojumam pievienojamās informācijas sarakstu 

publicē Finanšu un kapitāla tirgus komisijas mājaslapā internetā. 

(2) Ja persona vēlas palielināt savu būtisko līdzdalību, sasniedzot vai 

pārsniedzot 20, 33 vai 50 procentus no apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas 

sabiedrības pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju vai daĜu skaita, vai ja 

apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība kĜūst par šīs personas meitas 

sabiedrību, attiecīgā persona par to iepriekš rakstveidā paziĦo Finanšu un 

kapitāla tirgus komisijai. PaziĦojumā norāda iegūstamo līdzdalības apmēru 

procentos no apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības pamatkapitāla 

vai balsstiesīgo akciju vai daĜu skaita. PaziĦojumam pievieno Finanšu un 

kapitāla tirgus komisijas normatīvajos noteikumos paredzēto informāciju, kas 

nepieciešama, lai izvērtētu personas atbilstību šā panta piektajā daĜā 

noteiktajiem kritērijiem. PaziĦojumam pievienojamās informācijas sarakstu 

publicē Finanšu un kapitāla tirgus komisijas mājaslapā internetā. 

(3) Finanšu un kapitāla tirgus komisija divu darbdienu laikā no dienas, kad 

saĦemts šā panta pirmajā vai otrajā daĜā minētais paziĦojums, vai divu


56 

darbdienu laikā pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pieprasītās papildu 

informācijas saĦemšanas rakstveidā informē personu par paziĦojuma vai papildu 

informācijas saĦemšanu un par vērtēšanas perioda beigu datumu. 

(4) Finanšu un kapitāla tirgus komisijai šā panta piektajā daĜā noteiktajā 

vērtēšanas periodā, bet ne vēlāk kā vērtēšanas perioda 50. darbdienā ir tiesības 

pieprasīt papildu informāciju par šajā pantā minētajām personām, lai izvērtētu šo 

personu atbilstību šā panta piektajā daĜā noteiktajiem kritērijiem. 

(5) Finanšu un kapitāla tirgus komisija ne vēlāk kā 60 darbdienu laikā no 

dienas, kad personai nosūtīta šā panta trešajā daĜā minētā informācija par 

paziĦojuma saĦemšanu, izvērtē personas brīvā kapitāla pietiekamību, finansiālo 

stabilitāti un plānotās līdzdalības iegūšanas finansiālo pamatotību, lai 

nodrošinātu tās apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības noturīgu un 

rūpīgu pārvaldību, kurā plānots iegūt līdzdalību, kā arī personas iespējamo 

ietekmi uz apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības vadību un darbību. 

Izvērtēšanas procesā Finanšu un kapitāla tirgus komisija Ħem vērā arī šādus 

kritērijus: 

1) personas nevainojama reputācija un atbilstība šā likuma 15. panta 

prasībām; 

2) tās personas nevainojama reputācija un profesionālā pieredze, kura 

plānotās līdzdalības iegūšanas rezultātā vadīs apdrošināšanas vai 

pārapdrošināšanas sabiedrības darbību; 

3) personas finanšu stabilitāte, it īpaši saistībā ar veiktās vai plānotās 

saimnieciskās darbības veidu apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībā, 

kurā plānots iegūt līdzdalību; 

4) vai apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība spēs pildīt šajā 

likumā un citos normatīvajos aktos noteiktās regulējošās prasības un vai tās 

uzĦēmumu grupas struktūra, kuras sastāvā tā iekĜausies, neierobežo Finanšu un 

kapitāla tirgus komisijas iespējas veikt tai likumā noteiktās uzraudzības 

funkcijas, nodrošināt efektīvu informācijas apmaiĦu starp uzraudzības iestādēm 

un noteikt uzraudzības iestāžu uzraudzības pilnvaru sadalījumu; 

5) vai nepastāv pamatotas šaubas, ka saistībā ar plānoto līdzdalības 

iegūšanu ir veikta nelikumīgi iegūtu līdzekĜu legalizēšana un terorisma 

finansēšana vai mēăināts veikt šādas darbības vai ka plānotā līdzdalības 

iegūšana varētu palielināt šādu risku. 

Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija saskaĦā ar šā panta sesto daĜu ir 

pārtraukusi vērtēšanas periodu, šo pārtraukuma laiku vērtēšanas periodā

neieskaita. 


57 

(6) Pieprasot šā panta ceturtajā daĜā minēto papildu informāciju, Finanšu un 

kapitāla tirgus komisijai ir tiesības vienu reizi pārtraukt vērtēšanas periodu līdz 

dienai, kad šī informācija tiek saĦemta, bet ne ilgāk kā uz 20 darbdienām. 

Finanšu un kapitāla tirgus komisijai ir tiesības pagarināt minēto vērtēšanas 

perioda pārtraukumu līdz 30 darbdienām, ja persona, kura vēlas iegūt, ir 

ieguvusi, vēlas palielināt vai ir palielinājusi savu būtisko līdzdalību 

apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībā, nav pakĜauta apdrošināšanas 

sabiedrību, pārapdrošināšanas sabiedrību, kredītiestāžu, ieguldījumu pārvaldes 

sabiedrību vai ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības uzraudzībai vai šīs 

personas mītnes vieta nav dalībvalstī. 

(7) Finanšu un kapitāla tirgus komisija šā panta piektajā daĜā minētajā 

termiĦā pieĦem lēmumu, ar kuru aizliedz personai iegūt vai palielināt būtisku 

līdzdalību apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībā, ja: 

1) persona neatbilst šā panta piektajā daĜā noteiktajiem kritērijiem; 

2) persona nesniedz vai atsakās sniegt Finanšu un kapitāla tirgus komisijai 

šajā likumā noteikto informāciju vai Finanšu un kapitāla tirgus komisijas 

pieprasīto papildu informāciju; 

3) no personas neatkarīgu apstākĜu dēĜ tai nav iespējams sniegt šajā likumā 

noteikto informāciju vai Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pieprasīto papildu 


(8) Finanšu un kapitāla tirgus komisija divu darbdienu laikā, nepārsniedzot 

šā panta piektajā daĜā noteikto vērtēšanas periodu, pēc šā panta septītajā daĜā 

minētā lēmuma pieĦemšanas nosūta to personai, kurai aizliedz iegūt vai 

palielināt būtisku līdzdalību apdrošināšanas sabiedrībā. 

(9) Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija šā panta piektajā daĜā minētajā 

termiĦā nenosūta personai lēmumu, ar kuru aizliedz šai personai iegūt vai 

palielināt būtisku līdzdalību apdrošināšanas sabiedrībā, uzskatāms, ka tā piekrīt 

personas būtiskas līdzdalības iegūšanai vai palielināšanai apdrošināšanas 

sabiedrībā. 

(10) Šā panta piektās daĜas 3. punkta noteikumi nav attiecināmi uz 

juridisko personu, ja tās akcijas tiek kotētas Latvijas Republikas vai citas 

dalībvalsts regulētajā tirgū vai tādā regulētajā tirgū, kura organizētājs ir 

Starptautiskās Fondu biržu federācijas pilntiesīgs loceklis, un šī juridiskā 

persona Finanšu un kapitāla tirgus komisijai sniedz ziĦas par saviem 

akcionāriem, kuriem tajā ir būtiska līdzdalība.


58 

(11) Finanšu un kapitāla tirgus komisija, ievērojot Eiropas Savienības 

tiesību aktu prasības, aptur paziĦojuma izskatīšanu uz laiku, kas nav ilgāks par 

trim mēnešiem, gadījumā, kad komercsabiedrība, kas nav reăistrēta dalībvalstī, 

vēlas kĜūt par apdrošināšanas sabiedrības mātes sabiedrību. 

(12) Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir piekritusi, ka persona iegūst 

vai palielina būtisku līdzdalību apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībā, 

šī persona savu būtisko līdzdalību apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas 

sabiedrībā iegūst vai palielina ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā no dienas, kad 

nosūtīta šā panta trešajā daĜā minētā informācija par paziĦojuma vai papildu 

informācijas saĦemšanu. Ja līdz minētā termiĦa beigām persona nav ieguvusi vai 

palielinājusi būtisku līdzdalību apdrošināšanas sabiedrībā, Finanšu un kapitāla 

tirgus komisijas piekrišana tās būtiskas līdzdalības iegūšanai vai palielināšanai 

apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībā zaudē spēku. Pēc personas 

motivēta rakstveida lūguma Finanšu un kapitāla tirgus komisija var lemt par 

minētā termiĦa pagarināšanu. 

(13) Šā panta septītajā daĜā minētā Finanšu un kapitāla tirgus komisijas 

izdotā administratīvā akta pārsūdzēšana neaptur tā izpildi. 

78. pants. Izvērtējot šā likuma 77. panta pirmajā un otrajā daĜā minētos 

paziĦojumus, Finanšu un kapitāla tirgus komisija konsultējas ar attiecīgās 

dalībvalsts uzraudzības iestādēm, ja būtiskas līdzdalības ieguvējs ir dalībvalsts 

apdrošinātājs, pārapdrošinātājs, dalībvalstī reăistrēta kredītiestāde, ieguldījumu 

pārvaldes sabiedrība, ieguldījumu brokeru sabiedrība vai dalībvalsts 

apdrošinātāja, dalībvalsts pārapdrošinātāja, dalībvalstī reăistrētas kredītiestādes, 

ieguldījumu pārvaldes sabiedrības vai ieguldījumu brokeru sabiedrības mātes 

sabiedrība vai persona, kas kontrolē dalībvalsts apdrošinātāju, dalībvalsts 

pārapdrošinātāju, dalībvalstī reăistrētu kredītiestādi, ieguldījumu pārvaldes 

sabiedrību vai ieguldījumu brokeru sabiedrību, un ja, attiecīgajai personai 

iegūstot vai palielinot būtisku līdzdalību, apdrošināšanas sabiedrība kĜūst par šīs 

personas meitas sabiedrību vai nonāk tās kontrolē. 

79. pants. (1) Ja persona vēlas izbeigt savu būtisko līdzdalību 

apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībā, tā par šādu lēmumu iepriekš 

rakstveidā paziĦo, iesniedzot iesniegumu Finanšu un kapitāla tirgus komisijai. 

Iesniegumā norāda personas īpašumā paliekošo apdrošināšanas vai 

pārapdrošināšanas sabiedrības pamatkapitāla daĜu vai balsstiesīgo akciju vai 

daĜu skaitu procentos. 

(2) Ja persona vēlas samazināt savu būtisko līdzdalību zem 20, 33 vai 50 

procentiem no apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības pamatkapitāla 

vai balsstiesīgo akciju vai daĜu skaita vai apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas


59 

sabiedrība pārstāj būt šīs personas meitas sabiedrība, tā par šādu lēmumu 

iepriekš rakstveidā paziĦo, iesniedzot iesniegumu Finanšu un kapitāla tirgus 

komisijai. 

80. pants. (1) Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība 

nekavējoties, tiklīdz par to ir uzzinājusi, rakstveidā paziĦo, iesniedzot 

iesniegumu Finanšu un kapitāla tirgus komisijai, par ikvienas personas būtiskas 

līdzdalības iegūšanu, palielināšanu vai samazināšanu. Iesniegumā norāda 

attiecīgās personas līdzdalības apmēru procentos no apdrošināšanas vai 

pārapdrošināšas sabiedrības pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju vai daĜu skaita 

vai informāciju par būtiskas līdzdalības izbeigšanu. 

(2) Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība, likumā noteiktajā 

kārtībā iesniedzot Finanšu un kapitāla tirgus komisijai gada pārskatu, vienlaikus 

iesniedz arī visu to akcionāru vai dalībnieku sarakstu, kuriem pieder būtiska 

līdzdalība apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībā. Tajā norāda saskaĦā 

ar likumu akcionāru vai dalībnieku sapulcei sagatavojamajā akcionāru vai 

dalībnieku sarakstā ietveramo informāciju un attiecīgo akcionāru vai dalībnieku 

būtiskas līdzdalības apmēru procentos no apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas 

sabiedrības pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju vai daĜu skaita. 

81. pants. (1) Ja apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības 

akcionāra vai dalībnieka ietekme uz apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas 

sabiedrību apdraud vai var apdraudēt tās finansiāli stabilu, piesardzīgu un 

normatīvajiem aktiem atbilstošu vadību un darbību vai būtisku līdzdalību 

ieguvusī persona neatbilst jaunizveidotas apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas 

sabiedrības akcionāriem noteiktajām prasībām, tā nav finansiāli stabila vai 

nesniedz vai atsakās sniegt šā likuma 76. panta otrajā vai trešajā daĜā minēto 

informāciju, Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir tiesīga: 

1) pieprasīt, lai nekavējoties tiek pārtraukta šāda ietekme; 

2) pieprasīt, lai tiek atsaukta apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas 

sabiedrības valde (padome) vai kāds valdes (padomes) loceklis; 

3) aizliegt akcionāram vai dalībniekam izmantot visu viĦam piederošo 

akciju vai daĜu balsstiesības. 

(2) Akcionāram vai dalībniekam nav tiesību izmantot visu viĦam piederošo 

akciju vai daĜu balsstiesības apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībā un 

akcionāru vai dalībnieku sapulces lēmumi, kas pieĦemti, izmantojot šo akciju 

vai daĜu balsstiesības, nav spēkā no to pieĦemšanas brīža, un uz šo lēmumu 

pamata nedrīkst prasīt, lai tiek izdarīti ieraksti komercreăistrā un citos 

publiskajos reăistros, ja:


60 

1) Finanšu un kapitāla tirgus komisija šajā likumā minētajos gadījumos ir 

aizliegusi personai izmantot tai piederošo akciju vai daĜu balsstiesības; 

2) persona ir ieguvusi vai palielinājusi būtisku līdzdalību apdrošināšanas 

vai pārapdrošināšanas sabiedrībā pirms šā likuma 77. panta pirmajā vai otrajā 

daĜā minētā paziĦojuma iesniegšanas Finanšu un kapitāla tirgus komisijai; 

3) persona ir ieguvusi vai palielinājusi būtisku līdzdalību apdrošināšanas 

vai pārapdrošināšanas sabiedrībā šā likuma 77. panta pirmajā vai otrajā daĜā 

minētā paziĦojuma izskatīšanas laikā. 

(3) Ja apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības akcionāram ir 

aizliegts izmantot viĦam piederošo akciju vai daĜu balsstiesības apdrošināšanas 

sabiedrībā, kopējo lemttiesīgo akciju vai daĜu skaitu aprēėina, no visām 

balsstiesīgajām akcijām vai daĜām atĦemot tās akcijas vai daĜas, kuru 

balsstiesību izmantošana ir aizliegta. 

(4) Šā likuma noteikumi par būtisku līdzdalību nav attiecināmi uz 

apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības akcionāru vai dalībnieku, 

kuram būtiska līdzdalība apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībā rodas 

citam akcionāram vai dalībniekiem piemērotā balsstiesību aizlieguma dēĜ. 

(5) Šā panta pirmajā daĜā minētā Finanšu un kapitāla tirgus komisijas 

izdotā administratīvā akta pārsūdzēšana neaptur tā izpildi. 

82. pants. (1) Nosakot personas netiešā veidā iegūtās līdzdalības apmēru 

apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībā, Ħem vērā šādas personas 

(turpmāk — konkrētā persona) iegūtās balsstiesības apdrošināšanas vai 

pārapdrošināšanas sabiedrībā: 

1) balsstiesības, kuras ir tiesīga izmantot trešā persona, ar kuru konkrētā 

persona ir noslēgusi vienošanos, uzliekot par pienākumu saskaĦot balsstiesību 

izmantošanas un rīcības politiku ilgtermiĦā attiecībā uz konkrētā emitenta 

pārvaldi; 

2) balsstiesības, kuras ir tiesīga izmantot trešā persona saskaĦā ar 

vienošanos, kas noslēgta ar konkrēto personu un kas paredz attiecīgo 

balsstiesību pagaidu nodošanu; 

3) balsstiesības, kuras izriet no akcijām vai daĜām, ko konkrētā persona ir 

saĦēmusi kā nodrošinājumu, ja tā var izmantot balsstiesības un ir paudusi savu 

nodomu tās izmantot;


61 

4) balsstiesības, kuras ir tiesīga izmantot konkrētā persona neierobežotā 

laikposmā; 

5) balsstiesības, kuras ir tiesīga izmantot konkrētās personas kontrolētā 

komercsabiedrība vai kuras šāda komercsabiedrība var izmantot saskaĦā ar šīs 

daĜas 1., 2., 3. un 4. punkta nosacījumiem; 

6) balsstiesības, kuras izriet no akcijām vai daĜām, kas nodotas turējumā 

konkrētajai personai, un kuras tā var izmantot pēc saviem ieskatiem, ja nav 

saĦemti īpaši norādījumi; 

7) balsstiesības, kuras izriet no trešās personas vārdā un konkrētās personas 

labā turētām akcijām vai daĜām; 

8) balsstiesības, kuras konkrētā persona var īstenot kā pilnvarnieks, kad tā 

ir tiesīga izmantot balsstiesības pēc saviem ieskatiem, ja nav saĦemti īpaši 

norādījumi; 

9) balsstiesības, kuras izriet no jebkurā citā netiešā veidā konkrētās 

personas iegūtajām akcijām vai daĜām. 

(2) Persona, kura vēlas netiešā ceĜā iegūt, ir ieguvusi, vēlas palielināt vai ir 

palielinājusi būtisku līdzdalību apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībā, 

pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pieprasījuma iesniedz tai informāciju, 

kas Ĝauj pārliecināties par attiecīgās personas atbilstību šā likuma 15. panta un šā 

likuma A daĜas IV sadaĜas 4. nodaĜas prasībām. 

83. pants. Būtisku līdzdalību apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas 

sabiedrībā nav tiesīgi iegūt ieguldījumu fondi un tiem pielīdzināmi 

nodibinājumi. 

5. nodaĜa 

Dienesta noslēpums, informācijas apmaiĦa un uzraudzības konverăences 

veicināšana 

84. pants. (1) Informācija par apdrošinātāju vai pārapdrošinātāju un tā 

klientu, kura iepriekš nav bijusi likumā noteiktajā kārtībā publicēta vai kuras 

izpaušanu nenosaka citi likumi, vai kuru par publiski pieejamu nav 

apstiprinājusi Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padome, uzskatāma par 

ierobežotas pieejamības informāciju, un tā nav izpaužama trešajām personām 

citādi kā pārskata vai apkopojuma formā tā, lai nebūtu iespējams identificēt 

kādu konkrētu apdrošinātāju, pārapdrošinātāju vai tā klientu.


62 

(2) Ja apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas komersants atzīts par 

maksātnespējīgu vai likvidējamu, ierobežotas pieejamības informāciju, kas 

neattiecas uz trešajām personām, kuras iesaistītas darbībās apdrošināšanas vai 

pārapdrošināšanas komersanta finansiālā stāvokĜa uzlabošanai, var izpaust pēc 

kriminālprocesa virzītāja vai tiesas pieprasījuma. 

(3) Šā panta pirmās daĜas noteikumi neierobežo Finanšu un kapitāla tirgus 

komisiju atbilstoši savai kompetencei apmainīties ar ierobežotas pieejamības 

informāciju ar dalībvalstu finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku uzraudzības 

iestādēm, saglabājot sniegtajai informācijai ierobežotas pieejamības statusu. 

(4) Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir tiesīga slēgt informācijas 

apmaiĦas līgumus ar nedalībvalstu uzraudzības iestādēm vai attiecīgās 

nedalībvalsts iestādēm, kas pielīdzināmas šā panta sestās daĜas 1., 2., 3., 4., 6., 7. 

un 8. punktā minētajām iestādēm, ja šīs nedalībvalsts normatīvie akti paredz 

līdzvērtīgu atbildību Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktajai 

atbildībai par ierobežotas pieejamības informācijas neatĜautu izpaušanu. Šāda 

informācija izmantojama vienīgi finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku un 

apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas komersantu uzraudzības veikšanai vai 

normatīvajos aktos attiecīgajām iestādēm noteikto funkciju pildīšanai. SaĦemto 

informāciju attiecīgās nedalībvalsts iestādes ir tiesīgas izpaust vienīgi ar Finanšu 

un kapitāla tirgus komisijas iepriekšēju rakstveida piekrišanu un tikai nolūkam, 

kādam šī piekrišana dota. 

(5) Finanšu un kapitāla tirgus komisija šā panta trešajā un sestajā daĜā 

minēto saĦemto informāciju ir tiesīga izmantot vienīgi savu uzraudzības 

funkciju pildīšanai: 

1) lai pārliecinātos par apdrošinātāju vai pārapdrošinātāju dibināšanu un 

darbību reglamentējošo normatīvo aktu ievērošanu, īpaši attiecībā uz tehnisko 

rezervju veidošanu, minimālās kapitāla prasības un maksātspējas kapitāla 

prasības izpildi, pārvaldes sistēmu; 

2) lai piemērotu likumā noteiktos tiesību ierobežojumus un sodus; 

3) tiesvedības procesā, kurā tiek pārsūdzēti Finanšu un kapitāla tirgus 

komisijas izdotie administratīvie akti vai tās faktiskā rīcība; 

4) tiesvedībā, kas ierosināta, pamatojoties uz noteikumiem, kuri paredzēti 

šajā likumā un citos normatīvajos aktos, kas attiecas uz apdrošināšanas un 

pārapdrošināšanas darbību.


63 

(6) Šā panta pirmās un ceturtās daĜas noteikumi neierobežo Finanšu un 

kapitāla tirgus komisiju atbilstoši tās kompetencei apmainīties ar noteikto 

funkciju pildīšanai nepieciešamo ierobežotas pieejamības informāciju ar: 

1) dalībvalstu finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku uzraudzības iestādēm; 

2) iestādēm vai personām, kas Latvijas Republikā vai dalībvalstīs ir 

atbildīgas par apdrošināšanas komersantu vai pārapdrošināšanas komersantu 

bankrota procedūras, likvidācijas un citu līdzīgu procedūru veikšanu; 

3) personām, kas Latvijas Republikā vai citās dalībvalstīs veic likumā 

noteiktās iekšējās pārbaudes un revīzijas apdrošināšanas komersantos, 

pārapdrošināšanas komersantos un citās finanšu iestādēs; 

4) dalībvalstu iestādēm, kas pārvalda ieguldījumu un noguldījumu 

kompensācijas shēmas (fondus); 

5) Latvijas Banku; 

6) iestādēm, kas veic to iestāžu uzraudzību, kuras Latvijas Republikā vai 

dalībvalstīs ir atbildīgas par apdrošināšanas komersantu vai pārapdrošināšanas 

komersantu bankrota procedūras, likvidācijas un citu līdzīgu procedūru 

veikšanu; 

7) iestādēm, kas veic to personu uzraudzību, kuras Latvijas Republikā vai 

citās dalībvalstīs veic likumā noteiktās iekšējās pārbaudes un revīzijas 

apdrošināšanas komersantos, pārapdrošināšanas komersantos un citās finanšu 

iestādēs; 

8) neatkarīgiem apdrošināšanas komersantu vai pārapdrošināšanas 

komersantu aktuāriem, kas veic šo komersantu tiesisko uzraudzību, un iestādēm, 

kas veic neatkarīgo aktuāru uzraudzību; 

9) iestādēm vai personām, kas saskaĦā ar normatīvajiem aktiem ir 

atbildīgas par komerctiesību pārkāpumu atklāšanu un izmeklēšanu; 

10) citām valsts pārvaldes iestādēm, kuras ir atbildīgas par normatīvo aktu 

ievērošanu finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku, apdrošinātāju un 

pārapdrošinātāju uzraudzības jomā, un darbiniekiem, kas rīkojas minēto iestāžu 

uzdevumā, ja informācijas izpaušana ir vajadzīga piesardzīgas uzraudzības 

nodrošināšanai. 

(7) Šā panta sestajā daĜā noteiktās iestādes un personas attiecībā uz 

informāciju, kas saĦemta no Finanšu un kapitāla tirgus komisijas un dalībvalstu


64 

finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku uzraudzības iestādēm, ievēro šādas 

prasības: 

1) iestādes un personas saĦemto informāciju izmanto tikai to kompetencē 

esošo pienākumu veikšanai; 

2) šā panta sestajā daĜā noteiktajām iestādēm un personām, tai skaitā to 

darbiniekiem, pienākumu pildīšanas laikā un pēc tam, kad izbeigtas darba un 

cita veida līgumattiecības ar šā panta sestajā daĜā minētajām iestādēm vai 

personām, ir aizliegts publiski vai citā veidā izpaust ar apdrošināšanas vai 

pārapdrošināšanas komersantu darbību saistītu informāciju, kura iepriekš nav 

bijusi likumā noteiktajā kārtībā publicēta vai kuras izpaušanu nenosaka citi 

likumi. Šajā daĜā minētās iestādes vai personas normatīvajos aktos noteiktajā 

kārtībā ir atbildīgas par ierobežotas pieejamības informācijas nelikumīgu 

izpaušanu un par zaudējumiem, kas trešajām personām radušies šajā daĜā minēto 

iestāžu vai personu prettiesiskas rīcības dēĜ; 

3) saĦemto informāciju šā panta sestās daĜas 6., 7., 8. un 9. punktā minētās 

iestādes vai personas ir tiesīgas izpaust vienīgi ar to personu iepriekšēju 

rakstveida piekrišanu, kuras tām attiecīgo informāciju sniegušas, un vienīgi 

nolūkam, kādam šī piekrišana dota. 

(8) Pirms šā panta sestās daĜas 9. punktā minētajām iestādēm vai personām 

tiek nosūtīta informācija, informācijas sniedzējiem tiek paziĦots to personu 

vārds un uzvārds, kurām tieši informācija jāsūta, un šo personu precīzi 

pienākumi. 

(9) Finanšu un kapitāla tirgus komisija informē Eiropas Komisiju un citas 

dalībvalstis par tām iestādēm un personām, kuras drīkst saĦemt informāciju 

atbilstoši šā panta sestās daĜas 6., 7., 8. un 9. punktam. 

(10) Šā panta sestās daĜas 10. punktā minētajām iestādēm un personām 

informācija, kas saĦemta atbilstoši šā panta trešajai daĜai un sestās daĜas 1., 2., 3. 

un 4. punktam vai kas iegūta, veicot pārbaudes, tiek sniegta, ja dalībvalstu 

finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku uzraudzības iestādes, no kurām šāda 

informācija saĦemta, vai dalībvalstu finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku 

uzraudzības iestādes, kuru dalībvalstī veikta pārbaude, ir devušas piekrišanu 

šādas informācijas izpaušanai. 

85. pants. (1) Apdrošinātāja pienākums, ja likumā nav noteikts citādi, ir 

neizpaust informāciju par apdrošinājuma Ħēmēju un apdrošināto. 

(2) Lai samazinātu apdrošinātāja darbības risku un novērstu krāpšanu, 

apdrošinātājam ir tiesības tieši vai ar īpaši izveidotas institūcijas starpniecību


65 

savstarpēji apmainīties ar ziĦām par apdrošinātajiem un spēkā esošajām 

apdrošināšanas polisēm. 

86. pants. (1) Apdrošinātājs Latvijas Bankas noteiktajā apjomā un kārtībā 

sniedz Latvijas Bankai ziĦas par saviem aizĦēmējiem un aizĦēmēju 

galviniekiem, viĦu saistībām un to izpildes gaitu. 

(2) Latvijas Banka uzkrāj un glabā šā panta pirmajā daĜā minētās ziĦas 

Kredītu reăistrā, kas izveidots un darbojas saskaĦā ar Latvijas Bankas 

apstiprinātiem noteikumiem. 

(3) ZiĦu apjomu un kārtību, kādā Kredītu reăistrā esošās ziĦas tiek sniegtas 

aizĦēmējam, aizĦēmēja galviniekam, Finanšu un kapitāla tirgus komisijai, 

apdrošinātājam, kā arī citai Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas 

dalībvalsts personai, kas nodarbojas ar patērētāju kreditēšanu, nosaka Latvijas 

Banka. 

(4) Apdrošinātājs, kā arī cita Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas 

zonas dalībvalsts persona, kas nodarbojas ar patērētāju kreditēšanu, nedrīkst 

izpaust no Kredītu reăistra saĦemtās ziĦas trešajām personām, izĦemot to 

personu, par kuru ziĦas saĦemtas. 

(5) Lai segtu Kredītu reăistra uzturēšanas izdevumus, apdrošinātājs un 

Finanšu un kapitāla tirgus komisija maksā Latvijas Bankai maksu par Kredītu 

reăistra izmantošanu. Citas Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas 

dalībvalsts persona, kas nodarbojas ar patērētāju kreditēšanu, maksā Latvijas 

Bankai maksu par Kredītu reăistra izmantošanu katru reizi, saĦemot Kredītu 

reăistrā esošās ziĦas, lai segtu ar to saĦemšanu saistītos Kredītu reăistra 

uzturēšanas izdevumus. Maksas apmēru un maksāšanas kārtību nosaka Latvijas 

Banka. 

(6) Ja apdrošinātājs nepilda šā panta pirmās daĜas prasības vai nepamatoti 

pieprasa Kredītu reăistrā esošās ziĦas, Latvijas Banka ir tiesīga uzlikt tam soda 

naudu līdz 5 000 latiem. 

(7) Latvijas Banka izmanto Kredītu reăistrā esošās ziĦas likumā noteikto 

funkciju īstenošanai. Latvijas Bankai ir tiesības daĜēji segt Kredītu reăistra 

uzturēšanas izdevumus. 

(8) Ja pirms nodokĜu revīzijas (audita) uzsākšanas Valsts ieĦēmumu 

dienestam ir pamats uzskatīt, ka fiziskās personas (rezidenta) izdevumi varētu 

pārsniegt ienākumus, Valsts ieĦēmumu dienesta ăenerāldirektors, viĦa vietnieks 

vai Valsts ieĦēmumu dienesta ăenerāldirektora pilnvarotais struktūrvienības 

vadītājs vai viĦa vietnieks nodokĜu administrēšanas jautājumos ir tiesīgs


66 

nodokĜu revīzijas (audita) nepieciešamības analīzei rakstveidā pieprasīt Kredītu 

reăistrā esošās ziĦas — šā aizĦēmēja saistību veidu, sākuma datumu un beigu 

datumu, apjomu, atlikumu un valūtas kodu, kā arī ziĦas par aizdevēju. Latvijas 

Banka izsniedz Valsts ieĦēmumu dienestam šādas Kredītu reăistrā esošās ziĦas 

par attiecīgo fizisko personu (rezidentu) bez maksas rakstveidā nekavējoties, bet 

ne vēlāk kā 14 dienu laikā pēc Valsts ieĦēmumu dienesta pieprasījuma 

saĦemšanas. 

6. nodaĜa 

Grāmatvedība, gada pārskats un revīzija 

87. pants. (1) Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrība kārto 

grāmatvedību atbilstoši likumam "Par grāmatvedību", šim likumam un Finanšu 

un kapitāla tirgus komisijas normatīvajiem noteikumiem. 

(2) Gada pārskatu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrība 

sagatavo atbilstoši šā panta pirmajai daĜai un Finanšu un kapitāla tirgus 

komisijas normatīvajiem noteikumiem, un Eiropas Komisijas apstiprinātajiem 

starptautiskajiem grāmatvedības standartiem un starptautiskajiem finanšu 

pārskatu standartiem. 

(3) Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrība, kura ir grupas mātes 

sabiedrība, sagatavo konsolidēto gada pārskatu atbilstoši šā panta pirmajai daĜai 

un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas normatīvajiem noteikumiem un Eiropas 

Komisijas apstiprinātajiem starptautiskajiem grāmatvedības standartiem un 

starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem. 

88. pants. (1) Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrība gada 

pārskatu sagatavo ne vēlāk kā četrus mēnešus pēc pārskata gada beigām. 

(2) Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrība, kura ir grupas mātes 

sabiedrība, konsolidēto gada pārskatu sagatavo ne vēlāk kā septiĦus mēnešus 

pēc pārskata gada beigām. 

(3) Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības sagatavoto gada 

pārskatu un konsolidēto gada pārskatu pārbauda zvērināts revidents vai 

zvērinātu revidentu komercsabiedrība atbilstoši likumam "Par zvērinātiem 

revidentiem". 

(4) Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrība ne vēlāk kā 15 dienu 

laikā pēc gada pārskata apstiprināšanas un ne vēlāk kā pārskata gadam sekojošā 

gada 15. maijā iesniedz Valsts ieĦēmumu dienesta teritoriālajai iestādei pēc 

apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības filiāles reăistrācijas vietas


67 

gada pārskata un zvērināta revidenta vai zvērinātu revidentu komercsabiedrības 

ziĦojuma kopiju kopā ar akcionāru vai dalībnieku sapulces protokola izrakstu 

par gada pārskata apstiprināšanu. Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas 

sabiedrība, kura sagatavo konsolidēto gada pārskatu, papildus šīs daĜas pirmajā 

teikumā noteiktajam ne vēlāk kā 15 dienu laikā pēc konsolidētā gada pārskata 

apstiprināšanas un ne vēlāk kā septiĦus mēnešus pēc pārskata gada beigām 

iesniedz Valsts ieĦēmumu dienesta teritoriālajai iestādei pēc apdrošināšanas un 

pārapdrošināšanas sabiedrības reăistrācijas vietas arī konsolidētā gada pārskata 

un zvērināta revidenta vai zvērinātu revidentu komercsabiedrības ziĦojuma 

kopiju kopā ar akcionāru vai dalībnieku sapulces protokola izrakstu par 

konsolidētā gada pārskata apstiprināšanu. Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas 

sabiedrība šajā daĜā minētos dokumentus iesniedz papīra formā vai elektroniski. 

(5) Šā panta ceturtajā daĜā minētos dokumentus, ja tie iesniegti elektroniski, 

vai šo dokumentu elektroniskas kopijas, ja tie iesniegti papīra formā, Valsts 

ieĦēmumu dienests ne vēlāk kā piecu darbdienu laikā elektroniski nodod 

UzĦēmumu reăistram. UzĦēmumu reăistrs nodrošina saĦemto dokumentu 

publisku pieejamību. Elektronisko dokumentu nodošanas un apliecināšanas 

kārtību nosaka starpresoru vienošanās, kuru noslēdzis Valsts ieĦēmumu dienests 

un UzĦēmumu reăistrs. 

(6) UzĦēmumu reăistrs pēc šā panta piektajā daĜā minēto dokumentu 

saĦemšanas ne vēlāk kā piecu darbdienu laikā publicē laikrakstā "Latvijas 

Vēstnesis" paziĦojumu, ka šā panta ceturtajā daĜā minētā informācija pieejama 

UzĦēmumu reăistrā. 

89. pants. (1) Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrība papildus šā 

likuma 88. panta ceturtajā daĜā noteiktajam pati nodrošina, ka gada pārskats pēc 

tā apstiprināšanas kopā ar zvērināta revidenta vai zvērinātu revidentu 

komercsabiedrības ziĦojumu tiek publiskots ne vēlāk kā pārskata gadam 

sekojošā gada 15. maijā, bet konsolidētais gada pārskats kopā ar zvērināta 

revidenta vai zvērinātu revidentu komercsabiedrības ziĦojumu — ne vēlāk kā 

septiĦus mēnešus pēc pārskata gada beigām. Minētajam gada pārskatam un 

konsolidētajam gada pārskatam jābūt identiskam ar zvērināta revidenta vai 

zvērinātu revidentu komercsabiedrības pārbaudīto. Apdrošināšanas un 

pārapdrošināšanas sabiedrība attiecīgo informāciju var publiskot savā mājaslapā 

internetā vai arī izvēlēties informācijas publiskošanai citu piemērotu 

informācijas nesēju vai vietu. 

(2) Ārvalsts apdrošinātāja filiāle un ārvalsts pārapdrošinātāja filiāle 

nodrošina, ka ārvalsts apdrošinātāja un ārvalsts pārapdrošinātāja gada pārskats 

tiek publiskots ne vēlāk kā septiĦus mēnešus pēc pārskata gada beigām. Vismaz 

pārskatu, kas atspoguĜo finanšu stāvokli pārskata perioda beigās, un pārskatu par 

finansiālās darbības rezultātiem pārskata periodā, kā arī zvērināta revidenta


68 

atzinumu publisko, tulkotu latviešu valodā. Attiecīgo informāciju ārvalsts 

apdrošinātāja filiāle un ārvalsts pārapdrošinātāja filiāle var publiskot savā 

mājaslapā internetā vai arī izvēlēties informācijas publiskošanai citu piemērotu 

informācijas nesēju vai vietu. 

90. pants. (1) Zvērināts revidents vai zvērinātu revidentu komercsabiedrība 

sagatavo ziĦojumu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības vadībai. 

ZiĦojuma norakstu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrība iesniedz 

Finanšu un kapitāla tirgus komisijai 15 dienu laikā pēc gada pārskata 

apstiprināšanas akcionāru vai dalībnieku sapulcē, bet ne vēlāk kā pārskata 

gadam sekojošā gada 15. maijā. 

(2) Ja ziĦojumā, ko sagatavojis zvērināts revidents vai zvērinātu revidentu 

komercsabiedrība, ir piezīmes, dividendes drīkst izmaksāt tikai tad, kad šī 

izmaksa ir saskaĦota ar Finanšu un kapitāla tirgus komisiju. 

91. pants. (1) Zvērināta revidenta vai zvērinātu revidentu 

komercsabiedrības (turpmāk – zvērināts revidents) pienākums ir nekavējoties 

iesniegt rakstveida ziĦojumu Finanšu un kapitāla tirgus komisijai par faktiem vai 

lēmumiem, kuri revīzijas pakalpojumu sniegšanas laikā un lietpratēja vai 

uzticības uzdevuma izpildes laikā ir atklāti apdrošināšanas vai 

pārapdrošināšanas sabiedrībā un kuri var radīt kādu no tālāk minētajām 

situācijām: 

1) tiek būtiski pārkāptas apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrību 

izveidošanas vai to darbību reglamentējošo normatīvo aktu prasības; 

2) tiek nelabvēlīgi ietekmēta apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas 

sabiedrības darbības nepārtrauktība; 

3) zvērināts revidents atsakās apstiprināt pārskatus vai izsaka iebildes; 

4) netiek izpildīta maksātspējas kapitāla prasība; 

5) netiek izpildīta minimālā kapitāla prasība. 

(2) Zvērināta revidenta pienākums ir nekavējoties iesniegt rakstveida 

ziĦojumu Finanšu un kapitāla tirgus komisijai par šā panta pirmajā daĜā 

minētajiem faktiem vai lēmumiem, kuri atklāti, sniedzot revīzijas pakalpojumus 

klientam, kuru ar apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrību saista 

izšėirošas ietekmes attiecības vai ciešas attiecības kontroles veidā, vai pildot 

šāda klienta dotu lietpratēja vai uzticības uzdevumu.


69 

(3) Šajā pantā noteiktās informācijas paziĦošana un dokumentu sniegšana 

nav uzskatāma par jebkādu līgumu, noteikumu vai normatīvo aktu pārkāpumu, 

un tā nerada zvērinātam revidentam civiltiesisko atbildību. 

7. nodaĜa 

Pārapdrošināšana, cedētā pārapdrošināšana un retrocesija 

92. pants. (1) Cedētā pārapdrošināšana nemaina apdrošināšanas 

sabiedrības atbildību pret apdrošināto un apdrošinājuma Ħēmēju. 

(2) Atbilstoši veiktajām un plānotajām apdrošināšanas un 

pārapdrošināšanas operācijām apdrošināšanas sabiedrība izstrādā un apstiprina 

cedētās pārapdrošināšanas un retrocesijas programmu un ir atbildīga par šīs 

programmas izpildi. Vismaz reizi gadā apdrošināšanas sabiedrība izvērtē cedētās 

pārapdrošināšanas un retrocesijas izkārtojuma atbilstību cedētās 

pārapdrošināšanas un retrocesijas programmai. Apdrošināšanas sabiedrība 

pastāvīgi novērtē cedētās pārapdrošināšanas un retrocesijas izkārtojumu un 

apmēru. 

(3) Apdrošināšanas sabiedrība izvēlas personu, kas pārapdrošina 

apdrošināšanas sabiedrības riskus saskaĦā ar cedētās pārapdrošināšanas un 

retrocesijas programmu, Ħemot vērā šajā likumā noteiktos ierobežojumus. 

Apdrošināšanas sabiedrības pienākums ir pirms cedētās pārapdrošināšanas un 

retrocesijas un visā cedētās pārapdrošināšanas un retrocesijas līgumu darbības 

laikā nepārtraukti vākt un analizēt informāciju par personu, kas pārapdrošina 

apdrošināšanas sabiedrības riskus, tās finansiālo stāvokli (maksātspēju) un 

reputāciju. 

(4) Apdrošināšanas sabiedrība ir tiesīga nodot riskus cedētajā 

pārapdrošināšanā un retrocesijā tikai: 

1) apdrošinātājam, kuram ir licence apdrošināšanas veikšanai; 

2) dalībvalsts apdrošinātājam, kuram ir licence apdrošināšanas operāciju 

veikšanai mītnes valstī; 

3) pārapdrošinātājam, kuram ir licence pārapdrošināšanas veikšanai; 

4) dalībvalsts pārapdrošinātājam, kuram ir licence pārapdrošināšanas 

operāciju veikšanai mītnes valstī;


70 

5) nedalībvalsts apdrošinātājam, kuram ir licence apdrošināšanas veikšanai 

mītnes valstī un kuram starptautiskās reitinga aăentūras devušas vērtējumu 

investīciju kategorijā, un kura spējas pildīt savas saistības neviena starptautiskā 

reitinga aăentūra nav apšaubījusi; 

6) nedalībvalsts pārapdrošinātājam, kuram starptautiskās reitinga aăentūras 

devušas vērtējumu investīciju kategorijā un kura spējas pildīt savas saistības 

neviena starptautiskā reitinga aăentūra nav apšaubījusi. 

(5) Pamatojoties uz Finanšu un kapitāla tirgus komisijai iesniegtajiem 

apdrošināšanas sabiedrības pārskatiem un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas 

veikto apdrošināšanas sabiedrības darbības pārbaužu rezultātiem, Finanšu un 

kapitāla tirgus komisijai, aizsargājot apdrošināto intereses, ir tiesības pieprasīt, 

lai apdrošināšanas sabiedrība maina cedētās pārapdrošināšanas un retrocesijas 

izkārtojumu vai nodrošina cedētās pārapdrošināšanas un retrocesijas saistību 

izpildi ar tās personas naudas līdzekĜu ėīlu, kura pārapdrošina apdrošināšanas 

sabiedrības riskus, nododot šo naudas līdzekĜu ėīlu apdrošināšanas sabiedrības 

valdījumā minētās personas daĜas tehnisko rezervju apmērā. 

93. pants. Ja riskus nodod cedētajā pārapdrošināšanā un retrocesijā, 

izmantojot pārapdrošināšanas starpnieka pakalpojumus, apdrošināšanas 

sabiedrības pienākums ir pirms līguma noslēgšanas un visā līguma darbības 

laikā nepārtraukti novērtēt pārapdrošināšanas starpnieka finansiālo stāvokli un 

reputāciju. 

94. pants. (1) Apdrošināšanas sabiedrība, kas nodarbojas ar dzīvības 

apdrošināšanu, drīkst pārapdrošināt tikai dzīvības, nelaimes gadījumu un 

veselības apdrošināšanu. Pārējos apdrošināšanas veidus drīkst pārapdrošināt 

tikai apdrošināšanas sabiedrība, kas nodarbojas ar citiem apdrošināšanas 

veidiem (izĦemot dzīvības apdrošināšanu). 

(2) 30 dienas pirms pārapdrošināšanas sākšanas apdrošināšanas sabiedrība 

informē Finanšu un kapitāla tirgus komisiju par pārapdrošināšanas sākšanu, 

norādot apdrošināmo risku aprakstu. 

95. pants. Finanšu un kapitāla tirgus komisija nav tiesīga apstrīdēt 

apdrošināšanas sabiedrības noslēgtu cedētās pārapdrošināšanas vai retrocesijas 

līgumu ar pārapdrošināšanas komersantu un apdrošināšanas komersantu 

attiecīgā pārapdrošināšanas komersanta vai apdrošināšanas komersanta 

finansiālā stāvokĜa dēĜ. 

96. pants. (1) Apdrošināšanas sabiedrība, neveicot cedēto 

pārapdrošināšanu un retrocesiju, nedrīkst noslēgt apdrošināšanas līgumu ar 

vienu apdrošinājuma Ħēmēju, ja apdrošināšanas sabiedrības uzĦemtās saistības


71 

saskaĦā ar šo līgumu pārsniedz 20 procentus no pašu kapitāla. Personu grupas 

apdrošināšanas līgumos minētais nosacījums attiecas uz vienu apdrošināto 

personu. 

(2) Ja saskaĦā ar noslēgtajiem apdrošināšanas līgumiem vienlaikus 

jāizmaksā apdrošināšanas atlīdzība par vairākiem apdrošināšanas gadījumiem, 

kurus var izraisīt viens un tas pats apdrošinātais risks, kopējās apdrošināšanas 

sabiedrības uzĦemtās saistības atbilstoši šiem līgumiem, neveicot cedēto 

pārapdrošināšanu un retrocesiju, nedrīkst pārsniegt 20 procentus no pašu 

kapitāla. 

97. pants. Finanšu un kapitāla tirgus komisijai nav tiesību neatzīt 

pārapdrošināšanas sabiedrības noslēgto retrocesijas līgumu ar pārapdrošināšanas 

komersantu vai ar apdrošināšanas komersantu, pamatojoties uz tādiem 

apsvērumiem, kas saistīti ar attiecīgā pārapdrošināšanas komersanta vai 

apdrošināšanas komersanta finansiālo stabilitāti. 

98. pants. (1) Atbilstoši veiktajām un plānotajām retrocesijas operācijām 

pārapdrošināšanas sabiedrība izstrādā un apstiprina retrocesijas programmu un ir 

atbildīga par tās izpildi. Vismaz reizi gadā pārapdrošināšanas sabiedrība izvērtē 

retrocesijas izkārtojuma atbilstību retrocesijas programmai. 

(2) Pārapdrošināšanas sabiedrība izvēlas pārapdrošināšanas komersantu vai 

apdrošināšanas komersantu saskaĦā ar retrocesijas programmu, Ħemot vērā šajā 

likumā noteiktos ierobežojumus. Pārapdrošināšanas sabiedrības pienākums ir 

pirms risku nodošanas retrocesijā un visā retrocesijas līgumu darbības laikā 

nepārtraukti vākt un analizēt informāciju par pārapdrošināšanas komersanta vai 

apdrošināšanas komersanta finansiālo stāvokli (maksātspēju) un reputāciju. 

(3) Pārapdrošināšanas sabiedrība ir tiesīga riskus nodot retrocesijā tikai: 

1) apdrošinātājam, kuram ir spēkā esoša apdrošināšanas licence; 

2) dalībvalsts apdrošinātājam, kuram ir spēkā esoša licence apdrošināšanas 

operāciju veikšanai mītnes valstī; 

3) pārapdrošinātājam, kuram ir spēkā esoša pārapdrošināšanas licence; 

4) dalībvalsts pārapdrošinātājam, kuram ir spēkā esoša licence 

pārapdrošināšanas operāciju veikšanai mītnes valstī; 

5) nedalībvalsts apdrošinātājam, kuram ir atĜauja apdrošināšanas veikšanai 

mītnes valstī, kuram starptautiskās reitinga aăentūras devušas vērtējumu


72 

investīciju kategorijā un kura spējas pildīt savas saistības neviena starptautiskā 

reitinga aăentūra nav apšaubījusi; 

6) nedalībvalsts pārapdrošinātājam, kuram starptautiskās reitinga aăentūras 

devušas vērtējumu investīciju kategorijā un kura spējas pildīt savas saistības 

neviena starptautiskā reitinga aăentūra nav apšaubījusi. 

(4) Finanšu un kapitāla tirgus komisijai, pamatojoties uz tai iesniegtajiem 

pārapdrošināšanas sabiedrības pārskatiem un pašas Finanšu un kapitāla tirgus 

komisijas veikto pārapdrošināšanas sabiedrības darbības pārbaužu rezultātiem, ir 

tiesības pieprasīt, lai pārapdrošināšanas sabiedrība maina retrocesijas 

izkārtojumu, nodrošinot no pārapdrošināšanas līgumiem izrietošo apdraudēto 

saistību izpildi. 

99. pants. Ja riskus nodod retrocesijā, izmantojot pārapdrošināšanas 

starpnieka pakalpojumus, pārapdrošināšanas sabiedrības pienākums ir pirms 

līguma noslēgšanas un visā līguma darbības laikā nepārtraukti novērtēt 

pārapdrošināšanas starpnieka finansiālo stāvokli un reputāciju. 

Pārapdrošināšanas sabiedrības rīcībā jābūt dokumentiem, kuri parāda 

retrocesijas izkārtojumu un pārapdrošināšanas starpniekam samaksātās 

komisijas atlīdzības apmēru. 

8. nodaĜa 

Atbildība 

100. pants. (1) Ja netiek pildīti šā likuma, likuma "Par apdrošināšanas 

līgumu" 6. panta otrās daĜas, 24. 1 un 55. panta un Noziedzīgi iegūtu līdzekĜu 

legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma noteikumi, Finanšu 

un kapitāla tirgus komisija ir tiesīga uzlikt apdrošinātājam vai pārapdrošinātājam 

soda naudu līdz 100 000 latu. 

(2) Finanšu un kapitāla tirgus komisijas uzlikto soda naudu persona 

samaksā ne vēlāk kā viena mēneša laikā no dienas, kad stājies spēkā Finanšu un 

kapitāla tirgus komisijas lēmums par soda naudas uzlikšanu. 

(3) Labprātīgi neizpildīta Finanšu un kapitāla tirgus komisijas lēmuma 

piespiedu izpildi veic tiesu izpildītājs Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā. 

101. pants. Finanšu un kapitāla tirgus komisijai ir tiesības atbilstoši savai 

kompetencei pieprasīt, lai apdrošinātājs vai pārapdrošinātājs un dalībvalsts 

apdrošinātājs vai pārapdrošinātājs novērš konstatētos šā likuma un likuma "Par 

apdrošināšanas līgumu" pārkāpumus un veic pasākumus šādu pārkāpumu 

novēršanai.


73 

102. pants. Finanšu un kapitāla tirgus komisija, tās darbinieki un 

pilnvarnieki nav atbildīgi par zaudējumiem, kas radušies apdrošinātājam, 

dalībvalsts apdrošinātājam, pārapdrošinātājam, dalībvalsts pārapdrošinātājam, 

apdrošināšanas starpniekam, pārapdrošināšanas starpniekam vai trešajām 

personām, turklāt viĦus nevar saukt pie atbildības par darbībām, kuras viĦi 

tiesiski, precīzi, pamatoti un labticīgi veikuši, pienācīgi pildot uzraudzības 

funkcijas šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. 

V sadaĜa 

Dzīvības un nedzīvības apdrošināšanas darbības veikšana 

103. pants. (1) Apdrošināšanas sabiedrība nedrīkst vienlaikus veikt 

dzīvības apdrošināšanu un citu veidu apdrošināšanu. 

kas: 

(2) Šā panta pirmajā daĜā noteiktais neierobežo apdrošināšanas sabiedrību, 

1) saĦēmusi licenci dzīvības apdrošināšanai, prasīt un saĦemt licenci 

nelaimes gadījumu un veselības apdrošināšanai; 

2) saĦēmusi licenci nelaimes gadījumu un veselības apdrošināšanai, prasīt 

un saĦemt licenci dzīvības apdrošināšanai. 

(3) Ja apdrošināšanas sabiedrība saskaĦā ar šā panta otro daĜu veic dzīvības 

un nedzīvības apdrošināšanu, apdrošināšanas sabiedrība katru apdrošināšanu 

veic atsevišėi atbilstoši šā likuma 104. panta prasībām. 

(4) Nedzīvības un dzīvības apdrošināšanas sabiedrības, kuras ir savstarpēji 

finansiāli, komerciāli vai administratīvi saistītas, nedrīkst slēgt savstarpējus 

līgumus vai veikt citus pasākumus, kas var ietekmēt izdevumu un ienākumu 

sadalījumu, kā arī nevēlami ietekmēt minēto apdrošināšanas sabiedrību finanses. 

104. pants. (1) Apdrošināšanas sabiedrība nodrošina, lai dzīvības 

apdrošināšana būtu šėirta no nedzīvības apdrošināšanas. 

(2) Apdrošināšanas sabiedrība, kura veic dzīvības un nedzīvības 

apdrošināšanu, nodrošina, lai dzīvības apdrošināšanas peĜĦa dotu labumu 

dzīvības apdrošinājuma Ħēmējiem tāpat kā tad, ja dzīvības apdrošināšanas 

sabiedrība nodarbotos tikai ar dzīvības apdrošināšanu. 

(3) Šā likuma 103. panta otrajā daĜā minētās apdrošināšanas sabiedrības 

aprēėina:


74 

1) nosacīto dzīvības apdrošināšanas minimālo kapitāla prasību attiecībā uz 

apdrošināšanas sabiedrības dzīvības apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas 

darbību, pamatojoties uz apdrošinātāja darbības pārskatiem, kuros dzīvības 

apdrošināšanas darbība nodalīta no nedzīvības apdrošināšanas darbības, un 

pieĦemot, ka apdrošināšanas sabiedrība veic tikai dzīvības apdrošināšanu; 

2) nosacīto nedzīvības apdrošināšanas minimālo kapitāla prasību attiecībā 

uz apdrošināšanas sabiedrības nedzīvības apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas 

darbību, pamatojoties uz apdrošinātāja darbības pārskatiem, kuros dzīvības 

apdrošināšanas darbība nodalīta no nedzīvības apdrošināšanas darbības, un 

pieĦemot, ka apdrošināšanas sabiedrība veic tikai nedzīvības apdrošināšanu. 

(4) Nosacītās dzīvības apdrošināšanas minimālās kapitāla prasības un 

nosacītās nedzīvības apdrošināšanas minimālās kapitāla prasības aprēėināšanas 

kārtību nosaka Eiropas Komisijas regula. 

(5) Šā likuma 103. panta otrajā daĜā minēto apdrošināšanas sabiedrību 

rīcībā ir izmantojamais pamata pašu kapitāls: 

1) nosacītās dzīvības apdrošināšanas minimālās kapitāla prasības apmērā 

attiecībā uz dzīvības apdrošināšanas darbību; 

2) nosacītās nedzīvības apdrošināšanas minimālās kapitāla prasības apmērā 

attiecībā uz nedzīvības apdrošināšanas darbību. 

(6) Finanšu un kapitāla tirgus komisijas noteikumu kvantitatīvās un 

kvalitatīvās prasības attiecībā uz izmantojamā pamata pašu kapitāla 

aprēėināšanas kārtību, lai izpildītu nosacīto dzīvības apdrošināšanas minimālo 

kapitāla prasību un nosacīto nedzīvības apdrošināšanas minimālo kapitāla 

prasību, attiecina uz dzīvības un nedzīvības apdrošināšanas darbību atsevišėi. 

(7) Finanšu un kapitāla tirgus komisijas noteikumu kvantitatīvās un 

kvalitatīvās prasības attiecībā uz izmantojamā pašu kapitāla aprēėināšanas 

kārtību, lai izpildītu maksātspējas kapitāla prasību, attiecina uz dzīvības un 

nedzīvības apdrošināšanas darbību kopumā. 

(8) Ja izmantojamā pamata pašu kapitāla posteĦu summa attiecībā uz vienu 

no šā panta piektajā daĜā minētajām apdrošināšanas darbībām ir nepietiekama, 

lai segtu nosacīto minimālo kapitāla prasību saskaĦā ar šā panta piektajā daĜā 

minētajām prasībām, šā likuma A daĜas VII sadaĜas prasības, kas attiecas uz 

minimālās maksātspējas kapitāla prasības neievērošanas gadījumiem, 

attiecināmas uz apdrošināšanas darbību, kam nosacītā minimālā kapitāla prasība 

nav izpildīta, neatkarīgi no otras apdrošināšanas darbības rezultātiem.


75 

(9) Apdrošināšanas sabiedrība var pārnest noteiktus izmantojamā pamata 

pašu kapitāla posteĦus no vienas apdrošināšanas darbības uz otru, ja saĦemta 

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas atĜauja. 

VI sadaĜa 

Noteikumi par aktīvu un saistību novērtēšanu, tehniskajām rezervēm, pašu 

kapitālu, maksātspējas kapitāla prasību, minimālo kapitāla prasību un 

ieguldījumiem 

1. nodaĜa 

Aktīvu un saistību novērtēšana 

105. pants. (1) Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības aktīvus 

un saistības novērtē šādi: 

1) aktīvus novērtē vērtībā, par kādu varētu veikt to maiĦu starp informētām 

un ieinteresētām personām atbilstoši nesaistītu pušu darījuma nosacījumiem; 

2) saistības novērtē vērtībā, par kādu tās varētu nodot vai izpildīt darījumā 

starp informētām un ieinteresētām personām atbilstoši nesaistītu pušu darījuma 

nosacījumiem. 

(2) SaskaĦā ar šā panta pirmās daĜas 2. punktā minēto novērtētās saistības 

nekoriăē, Ħemot vērā apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības 

kredītspēju. 

(3) Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrība papildus šā panta 

pirmās un otrās daĜas prasībām aktīvu un saistību novērtēšanā piemēro Eiropas 

Komisijas Regulā ... noteiktās metodes un pieĦēmumus. 

2. nodaĜa 

Noteikumi par tehniskajām rezervēm 

106. pants. Apdrošināšanas sabiedrība un pārapdrošināšanas sabiedrība 

tehniskās rezerves izveido tādā apmērā, lai varētu pilnībā izpildīt savas saistības 

atbilstoši noslēgtajiem apdrošināšanas un pārapdrošināšanas līgumiem. 


aprēėina tehnisko rezervi katram apdrošināšanas un pārapdrošināšanas līgumam 

atsevišėi, nodrošinot tehniskās rezerves izveidošanu vismaz tādā apmērā, kāds 

būtu nepieciešams, lai tehniskās rezerves aprēėināšanas dienā nodotu


76 

apdrošināšanas un pārapdrošināšanas saistības citam apdrošinātājam vai 

pārapdrošinātājam. 

(2) Apdrošināšanas sabiedrība un pārapdrošināšanas sabiedrība tehnisko 

rezervju aprēėināšanai izmanto finanšu tirgos iegūtus datus un vispārīgi 

pieejamus datus par apdrošināšanas un pārapdrošināšanas risku parakstīšanu, 

tādējādi balstoties uz tirgus konsekvenci. 

(3) Apdrošināšanas sabiedrība un pārapdrošināšanas sabiedrība tehniskās 

rezerves aprēėina piesardzīgi, ticami un objektīvi. 

(4) Apdrošināšanas sabiedrība un pārapdrošināšanas sabiedrība, aprēėinot 

tehniskās rezerves, ievēro šā likuma 105., 108. līdz 116. un 118. panta prasības. 


tehnisko rezervi aprēėina kā tehniskās rezerves vislabākās aplēses un riska 

rezerves summu. 


rezerves vislabāko aplēsi un riska rezervi aprēėina atsevišėi. 

(3) Finanšu un kapitāla tirgus komisija izdod normatīvos noteikumus par 

tehnisko rezervju aprēėināšanas pamatprincipiem. 

109. pants. (1) Tehniskās rezerves vislabāko aplēsi aprēėina katram 

apdrošināšanas un pārapdrošināšanas līgumam kā iespējamo nākotnes naudas 

plūsmu svērto vidējo vērtību, aprēėinā ietverot sagaidāmo nākotnes izmaksu 

tagadnes vērtību tehniskās rezerves aprēėināšanas dienā un izmantojot atbilstošu 

bezriska procentu likmju termiĦstruktūru. 


rezerves vislabāko aplēsi aprēėina, izmantojot atbilstošas aktuārās un statistikas 

metodes, izmantojot aktuālu un ticamu informāciju un balstoties uz reālistiskiem 

pieĦēmumiem. 


rezerves vislabākās aplēses aprēėināšanai izmantojamajā nākotnes naudas 

plūsmā iekĜauj no noslēgtā apdrošināšanas un pārapdrošināšanas līguma 

nosacījumiem izrietošās visas ienākošās un izejošās naudas summas, lai pilnībā 

izpildītu visas saistības apdrošināšanas un pārapdrošināšanas līguma darbības 

laikā. 


rezerves vislabāko aplēsi aprēėina, neĦemot vērā noslēgtos cedētās


77 

pārapdrošināšanas un retrocesijas līgumus par apdrošināšanas vai 

pārapdrošināšanas saistību nodošanu cedētajā pārapdrošināšanā vai retrocesijā 

un saistību nodošanu īpašam nolūkam dibinātajām sabiedrībām. 


riska rezervi nosaka tādā apmērā, lai nodrošinātu, ka apdrošināšanas vai 

pārapdrošināšanas līgumam izveidotā tehniskā rezerve ir pietiekama, lai cits 

apdrošinātājs vai pārapdrošinātājs varētu pārĦemt apdrošināšanas vai 

pārapdrošināšanas līgumu un varētu pilnībā izpildīt no apdrošināšanas vai 

pārapdrošināšanas līguma izrietošās apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas 

saistības. 

(2) Apdrošināšanas sabiedrība un pārapdrošināšanas sabiedrība riska 

rezervi aprēėina, nosakot izmaksas nepieciešamā pašu kapitāla apmēra 

nodrošināšanai atbilstoši maksātspējas kapitāla prasībai, lai nodrošinātu 

apdrošināšanas un pārapdrošināšanas saistību izpildi apdrošināšanas un 

pārapdrošināšanas līguma darbības laikā. 

111. pants. Ja nākotnes naudas plūsmu apdrošināšanas vai 

pārapdrošināšanas saistību izpildei var aizvietot, izmantojot finanšu 

instrumentus ar droši nosakāmu tirgus vērtību, tad šādam apdrošināšanas vai 

pārapdrošināšanas līgumam atbilstošo tehnisko rezervi nosaka, pamatojoties uz 

attiecīgo finanšu instrumentu tirgus vērtību, un šādā gadījumā tehniskās rezerves 

vislabāko aplēsi un riska rezervi var neaprēėināt atsevišėi. 

112. pants. Aprēėinot tehniskās rezerves, apdrošināšanas sabiedrība un 

pārapdrošināšanas sabiedrība nākotnes naudas plūsmā iekĜauj arī: 

1) visus izdevumus, kas radīsies apdrošināšanas un pārapdrošināšanas 

saistību izpildes procesā; 

2) inflācijas ietekmi uz izdevumiem un apdrošināšanas atlīdzībām; 

3) visus maksājumus apdrošinājuma Ħēmējiem, labuma guvējiem un 

cedentiem, ieskaitot nākotnē piešėiramos labumus, ko apdrošināšanas sabiedrība 

un pārapdrošināšanas sabiedrība paredzējusi piešėirt, neatkarīgi no tā, vai tie ir 

vai nav garantēti atbilstoši noslēgtā apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas 

līguma nosacījumiem, izĦemot labumus, ko apdrošinātājs, nosakot 

grāmatvedības politiku ieguldījumu līgumiem ar garantēto ienesīgumu un 

aplēses dalību peĜĦā, ir paredzējis uzskaitē atzīt atsevišėi kā aplēses dalības 

peĜĦā daĜu un to klasificējis kā kapitāla un rezervju posteni, un šis postenis 

atbilst kvalitatīvajiem kritērijiem, lai tiktu iekĜauts pašu kapitāla aprēėinā; 

4) apdrošināšanas un pārapdrošināšanas līgumā ietvertās finanšu garantijas;


78 

5) atbilstoši apdrošināšanas un pārapdrošināšanas līguma nosacījumiem 

paredzētās citas iespējas. 

113. pants. Apdrošināšanas sabiedrības un pārapdrošināšanas sabiedrības 

tehnisko rezervju aprēėināšanai izmantotie pieĦēmumi par varbūtību, ka 

apdrošinājuma Ħēmējs, apdrošinātais, labuma guvējs vai cedents izmantos 

apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas līgumā paredzētās iespējas, ieskaitot 

noslēgtā līguma pārtraukšanu pirms termiĦa vai līguma nosacījumu nepildīšanas 

dēĜ, ir reāli un pamatoti ar aktuālu un ticamu informāciju. PieĦēmumos tieši vai 

netieši Ħem vērā arī nākotnes finanšu un nefinanšu apstākĜu izmaiĦu iespējamo 

ietekmi uz apdrošinājuma Ħēmēja un cedenta izvēli izmantot vai neizmanot 

apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas līgumā paredzēto iespēju. 

114. pants. Apdrošināšanas sabiedrība un pārapdrošināšanas sabiedrība, 

aprēėinot tehniskās rezerves, savas apdrošināšanas un pārapdrošināšanas 

saistības segmentē viendabīgās riska grupās vismaz atbilstoši veiktās 

apdrošināšanas un pārapdrošināšanas veidiem. 

115. pants. (1) Apdrošināšanas sabiedrība un pārapdrošināšanas 

sabiedrība, aprēėinot no pārapdrošinātājiem atgūstamās summas atbilstoši 

noslēgtajiem cedētās pārapdrošināšanas un retrocesijas līgumiem un no īpašam 

nolūkam dibinātajām sabiedrībām atgūstamās summas, ievēro šā likuma 106. 

līdz 114. panta prasības, kā arī Ħem vērā laika starpību starp līdzekĜu atgūšanu 

un tiešo maksājumu veikšanu. 

(2) Apdrošināšanas sabiedrība un pārapdrošināšanas sabiedrība šā panta 

pirmajā daĜā noteiktā aprēėina rezultātā iegūto lielumu koriăē, Ħemot vērā 

darījumu partnera saistību nepildīšanas rezultātā sagaidāmos zaudējumus. 

Apdrošināšanas sabiedrība un pārapdrošināšanas sabiedrība korekciju veic uz 

darījumu partnera saistību nepildīšanas varbūtības novērtējuma un attiecīgi no tā 

izrietošo vidējo zaudējumu pamata. 


izstrādā atbilstošus iekšējos procesus un procedūras un veic to ievērošanas 

kontroli, lai nodrošinātu tehnisko rezervju aprēėināšanai izmantoto datu 

atbilstību, to pilnīgumu un precizitāti. 

(2) Ja noteiktos apstākĜos apdrošināšanas sabiedrības un pārapdrošināšanas 

sabiedrības rīcībā nav pietiekamu tādas kvalitātes datu, lai piemērotu drošu 

aktuāro metodi noteiktai apdrošināšanas un pārapdrošināšanas saistību grupai 

vai apakšgrupai vai no pārapdrošinātājiem un no īpašam nolūkam dibinātajām 

sabiedrībām atgūstamajām summām, apdrošināšanas sabiedrība un 

pārapdrošināšanas sabiedrība tehniskās rezerves vislabākās aplēses


79 

aprēėināšanai var izmantot atbilstošus tuvinājumus, tajā skaitā arī individuālu 

pieeju katra atsevišėa gadījuma novērtēšanai. 


izstrādā atbilstošus iekšējos procesus un procedūras un veic to ievērošanas 

kontroli, lai nodrošinātu: 

1) apdrošināšanas un pārapdrošināšanas līgumiem aprēėinātās tehnisko 

rezervju vislabākās aplēses un tās aprēėināšanai izmantoto pieĦēmumu regulāru 

salīdzināšanu ar pieredzi; 

2) tehnisko rezervju aprēėināšanas procesa dokumentēšanu, lai pēc Finanšu 

un kapitāla tirgus komisijas pieprasījuma apdrošināšanas sabiedrība un 

pārapdrošināšanas sabiedrība varētu uzskatāmi apliecināt izveidoto tehnisko 

rezervju pietiekamību, tehnisko rezervju aprēėināšanai izmantoto aktuāro 

metožu piemērotību un datu atbilstību. 

(2) Ja apdrošināšanas sabiedrība un pārapdrošināšanas sabiedrība, veicot šā 

panta pirmajā daĜā noteikto salīdzinājumu, konstatē sistemātiskas novirzes starp 

apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas līgumam aprēėināto tehniskās rezerves 

vislabāko aplēsi un atbilstoši pieredzei konstatēto nepieciešamo attiecīgo 

lielumu, apdrošināšanas sabiedrība un pārapdrošināšanas sabiedrība atbilstoši 

koriăē tehniskās rezerves vislabākās aplēses aprēėināšanai izmantotās aktuārās 

metodes un pieĦēmumus. 

(3) Finanšu un kapitāla tirgus komisija, konstatējot apdrošināšanas 

sabiedrības un pārapdrošināšanas sabiedrības izveidoto tehnisko rezervju 

aprēėināšanas neatbilstību šā likuma 106. līdz 117. panta prasībām, ir tiesīga 

pieprasīt, lai apdrošināšanas sabiedrība un pārapdrošināšanas sabiedrība 

izveidotu tehniskās rezerves lielākā apmērā, lai tās atbilstu šajā likumā 

noteiktajām prasībām. 

118. pants. (1) Regula Nr. ... nosaka: 

1) aktuārās un statistikas metodes tehniskās rezerves vislabākās aplēses 

aprēėināšanai; 

2) attiecīgo bezriska procentu likmju termiĦstruktūru tehniskās rezerves 

vislabākās aplēses aprēėināšanai; 

3) apstākĜus, kādos apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības 

tehniskās rezerves vislabāko aplēsi un riska rezervi aprēėina atsevišėi, un 

apstākĜus un metodes, kādos tehniskās rezerves vislabāko aplēsi un riska rezervi 

neaprēėina atsevišėi;


80 

4) metodes un pieĦēmumus, ko izmanto riska rezerves aprēėināšanā, 

tostarp izmantojamā pašu kapitāla noteikšanu, kas nepieciešams, lai atbalstītu 

apdrošināšanas un pārapdrošināšanas saistības, un kapitāla izmaksu likmes 

kalibrēšanu; 

5) apdrošināšanas un pārapdrošināšanas veidus, atbilstoši kuriem 

apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrība, aprēėinot tehniskās rezerves, 

segmentē savas apdrošināšanas un pārapdrošināšanas saistības; 

6) standartus, kurus ievēro, nodrošinot tehnisko rezervju aprēėinā 

izmantoto datu atbilstību, pilnīgumu un precizitāti, un īpašus nosacījumus, kad 

tehniskās rezerves visprecīzāko novērtējumu aprēėina, izmantojot tuvinājumus, 

tajā skaitā arī individuālu pieeju katra atsevišėa gadījuma novērtēšanai; 

7) metodes, kas jāizmanto, aprēėinot šā likuma 115. pantā noteikto 

korekciju; 

8) vienkāršotas metodes un paĦēmienus tehnisko rezervju aprēėināšanai, lai 

nodrošinātu to, ka šā panta pirmās daĜas 1. un 4. punktā noteiktās aktuārās un 

statistikas metodes ir pielāgotas apdrošināšanas un pārapdrošināšanas 

sabiedrību, tostarp kaptīvās apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrību, 

risku raksturam, apjomam un sarežăītībai. 

3. nodaĜa 

Pašu kapitāls 

119. pants. Lai nodrošinātu apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas 

sabiedrības finansiālās darbības stabilitāti, apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas 

sabiedrības rīcībā pastāvīgi ir izmantojams pašu kapitāls maksātspējas kapitāla 

prasības apmērā. Izmantojamā pašu kapitāla aprēėināšanas kārtību nosaka 

Finanšu un kapitāla tirgus komisija. 

4. nodaĜa 

Maksātspējas kapitāla prasība 

120. pants. (1) Maksātspējas kapitāla prasību aprēėina saskaĦā ar standarta 

formulu vai iekšējo modeli. 

(2) Maksātspējas kapitāla prasību aprēėina, pieĦemot, ka apdrošināšanas un 

pārapdrošināšanas sabiedrība turpinās savu darbību.


81 

(3) Maksātspējas kapitāla prasību kalibrē, lai nodrošinātu, ka vērā Ħemti 

visi kvantificējamie riski, kam apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība 

ir pakĜauta. Šī prasība attiecas uz pastāvošo komercdarbību, kā arī uz jaunu 

komercdarbību, kas sagaidāma turpmāko 12 mēnešu laikā. Attiecībā uz 

pastāvošo komercdarbību maksātspējas kapitāla prasība attiecas tikai uz 

neparedzamiem zaudējumiem. 

(4) Maksātspējas kapitāla prasība atbilst apdrošināšanas vai 

pārapdrošināšanas sabiedrības pamata pašu kapitāla riskam pakĜautajai vērtībai, 

uz ko attiecas ticamības līmenis 99,5 procentu apjomā viena gada laikā. 

(5) Maksātspējas kapitāla prasība attiecas vismaz uz šādiem riskiem: 

1) nedzīvības apdrošināšanas parakstīšanas risku; 

2) dzīvības apdrošināšanas parakstīšanas risku; 

3) veselības apdrošināšanas parakstīšanas risku; 

4) tirgus risku; 

5) kredītrisku; 

6) operacionālo risku. 

(6) Šā panta piektās daĜas 6. punktā norādītais operacionālais risks ietver 

tiesisko nedrošību, bet neietver riskus, kas izriet no stratēăiskiem lēmumiem, kā 

arī reputācijas risku. 

(7) Aprēėinot maksātspējas kapitāla prasību, apdrošināšanas vai 

pārapdrošināšanas sabiedrība Ħem vērā riska mazināšanas metožu ietekmi, ja 

kredītrisks un citi riska veidi, kas izriet no šādu metožu izmantošanas, ir attiecīgi 

iekĜauti maksātspējas kapitāla prasībā. 

(8) Maksātspējas kapitāla prasības aprēėināšanas kārtību saskaĦā ar 

standarta formulu nosaka Finanšu un kapitāla tirgus komisija. 

121. pants. (1) Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības 

izmantojamais pašu kapitāls ir vismaz tādā apmērā, kas sedz maksātspējas 

kapitāla prasību saskaĦā ar pēdējo aprēėinu, kas iesniegts Finanšu un kapitāla 

tirgus komisijai. 

(2) Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība pastāvīgi kontrolē 

izmantojamā pašu kapitāla apmēru un maksātspējas kapitāla prasību. Ja


82 

apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības riska profils ievērojami 

atšėiras no pieĦēmumiem, kas ir maksātspējas kapitāla prasības pēdējā aprēėina 

pamatā, attiecīgā apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība nekavējoties 

veic jaunu maksātspējas kapitāla prasības aprēėinu un iesniedz to Finanšu un 

kapitāla tirgus komisijai. 

(3) Ja pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas rīcībā esošās informācijas 

izvērtēšanas ir pamats uzskatīt, ka apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas 

sabiedrības riska profils ir ievērojami mainījies kopš dienas, kad iesniegts 

pēdējais maksātspējas kapitāla prasības aprēėins, Finanšu un kapitāla tirgus 

komisija var pieprasīt attiecīgajai apdrošināšanas un pārapdrošināšanas 

sabiedrībai veikt jaunu maksātspējas kapitāla prasības aprēėinu. 

(4) Riska profila atšėirības vai izmaiĦas ir uzskatāmas par ievērojamām, ja 

maksātspējas kapitāla prasība, kas aprēėināta, pamatojoties uz jauniem 

pieĦēmumiem, atšėiras no pēdējās aprēėinātās maksātspējas kapitāla prasības 

par 10 procentiem vai vairāk. 

122. pants. (1) Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība var 

aprēėināt maksātspējas kapitāla prasību, izmantojot pilnu vai daĜēju iekšējo 

modeli, kas atbilst Finanšu un kapitāla tirgus komisijas noteikumu prasībām, ja 

ir saĦemta Finanšu un kapitāla tirgus komisijas atĜauja. 

(2) Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības izmantotais iekšējais 

modelis ir pilns iekšējais modelis, ja tas atbilst šā likuma un Finanšu un kapitāla 

tirgus komisijas noteikumu prasībām un, izmantojot iekšējo modeli, aprēėinātā 

maksātspējas kapitāla prasība atbilst šā likuma 120. pantā noteiktajām prasībām, 

un modelis aptver visu apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrību. 

Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrību grupas pilnā iekšējā modelī 

tiek iekĜautas visas apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības, kuras 

iekĜauj grupas maksātspējas kapitāla prasības aprēėinā. 

(3) Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības izmantotais iekšējais 

modelis ir daĜējs iekšējais modelis, ja tas atbilst šā likuma un Finanšu un 

kapitāla tirgus komisijas noteikumu prasībām un to izmanto, lai aprēėinātu tikai 

vienu vai vairākus no šādiem lielumiem: 

1) pamata maksātspējas kapitāla prasības vienu vai vairākus riska moduĜus 

vai apakšmoduĜus, kas noteikti Finanšu un kapitāla tirgus komisijas noteikumos 

par maksātspējas kapitāla prasības aprēėināšanas kārtību saskaĦā ar standarta 

formulu; 

2) kapitāla prasību operacionālajam riskam;


83 

3) korekciju, Ħemot vērā tehnisko rezervju un atlikto nodokĜu zaudējumu 

segšanas spēju. 

(4) Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības daĜēju iekšējo modeli 

var izmantot visas apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības vai tikai 

vienas vai vairāku nozīmīgu komercdarbības struktūrvienību maksātspējas 

kapitāla prasības aprēėinam. 

(5) Lai saĦemtu atĜauju pilna vai daĜēja iekšējā modeĜa izmantošanai, 

apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība iesniedz Finanšu un kapitāla 

tirgus komisijai pieteikumu, kas ietver dokumentāru pierādījumu tam, ka 

iekšējais modelis atbilst Finanšu un kapitāla tirgus komisijas noteikumu 

prasībām. 

(6) Ja pieteikums atĜaujas saĦemšanai attiecas uz daĜēju iekšējo modeli, 

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas noteikumu prasības attiecībā uz iekšējo 

modeĜu izmantošanas testu, statistiskās kvalitātes standartiem, kalibrēšanas 

standartiem, peĜĦas un zaudējumu attiecinājumu, novērtēšanas standartiem un 

dokumentēšanas standartiem pielāgo, Ħemot vērā modeĜa ierobežoto 

piemērošanas jomu. Pielāgojumus nosaka Eiropas Komisijas Regula. 

(7) Šā panta piektajā daĜā noteiktajā pieteikumā norādāmo informāciju, 

pievienojamos dokumentus un pieteikuma izskatīšanas kārtību nosaka Eiropas 

Komisijas Regula. 

(8) Finanšu un kapitāla tirgus komisija sešu mēnešu laikā pēc tam, kad 

saĦemts pilnībā aizpildīts pieteikums, kuram pievienoti visi nepieciešamie 

dokumenti, pieĦem motivētu lēmumu par pieteikumā minētās atĜaujas 

izsniegšanu un nosūta šo lēmumu pieteikuma iesniedzējam. 

(9) Finanšu un kapitāla tirgus komisija izsniedz pieteikumā minēto atĜauju, 

ja ir pārliecinājusies, ka apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības riska 

identifikācijas, novērtēšanas, uzraudzības, vadības un ziĦošanas sistēmas ir 

atbilstošas apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības komercdarbībai un 

riska profilam un iekšējais modelis atbilst Finanšu un kapitāla tirgus komisijas 

noteikumu prasībām. 

(10) Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir tiesīga pēc tam, kad izsniegta 

atĜauja iekšējā modeĜa izmantošanai, ar motivētu lēmumu pieprasīt 

apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībai veikt vienreizēju maksātspējas 

kapitāla prasības aprēėinu saskaĦā ar standarta formulu un iesniegt to Finanšu 

un kapitāla tirgus komisijai.


84 

123. pants. (1) Finanšu un kapitāla tirgus komisija izsniedz atĜauju daĜēja 

iekšējā modeĜa izmantošanai tikai pēc tam, kad ir pārliecinājusies, ka iekšējais 

modelis atbilst šā likuma 122. panta un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas 

noteikumu prasībām, kā arī: 

1) apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība ir pienācīgi attaisnojusi 

modeĜa ierobežotās piemērošanas jomas iemeslu; 

2) ar daĜēju iekšējo modeli aprēėinātā maksātspējas kapitāla prasība 

precīzāk atspoguĜo apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības riska 

profilu, tai skaitā atbilst maksātspējas kapitāla prasības vispārīgajām prasībām, 

kas noteiktas šā likuma 120. pantā; 

3) daĜēja iekšējā modeĜa uzbūve atbilst maksātspējas kapitāla prasības 

vispārīgajām prasībām, kas noteiktas šā likuma 120. pantā, un to var pilnībā 

iekĜaut maksātspējas kapitāla prasības standarta formulā. 

(2) Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir tiesīga, izvērtējot pieteikumu 

daĜēja iekšējā modeĜa izmantošanas atĜaujas saĦemšanai, pieprasīt attiecīgajai 

apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībai iesniegt pārejas plānu modeĜa 

piemērošanas jomas paplašināšanai, ja apdrošināšanas un pārapdrošināšanas 

sabiedrība ir iesniegusi pieteikumu daĜēja iekšējā modeĜa izmantošanai, kas 

attiecas tikai uz: 

1) noteikta riska moduĜa atsevišėiem apakšmoduĜiem; 

2) apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības nozīmīgām 

komercdarbības struktūrvienībām saistībā ar noteikto riska moduli; 

3) šīs daĜas 1. un 2. punktu. 

(3) Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība pārejas plānā norāda 

veidu, izmantojamos līdzekĜus, metodes, sasniedzamo modeĜa piemērošanas 

jomu un laika periodu, kādā tā paredzējusi paplašināt modeĜa piemērošanas 

jomu ar citiem apakšmoduĜiem vai nozīmīgām komercdarbības 

struktūrvienībām, lai nodrošinātu to, ka modelis aptver attiecīgo apdrošināšanas 

vai pārapdrošināšanas darījumu dominējošo daĜu saistībā ar šo specifiska riska 

moduli. 

124. pants. (1) Vienlaikus ar šā likuma 122. panta piektajā daĜā minēto 

pieteikumu pilna vai daĜēja iekšējā modeĜa izmantošanas atĜaujas saĦemšanai 

apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība iesniedz Finanšu un kapitāla 

tirgus komisijai apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības politiku 

iekšējā modeĜa izmaiĦu veikšanai. Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas


85 

sabiedrības politika iekšējā modeĜa izmaiĦu veikšanai ir uzskatāma par 

pieteikuma pilna vai daĜēja iekšējā modeĜa izmantošanas atĜaujas saĦemšanai 

sastāvdaĜu. Finanšu un kapitāla tirgus komisija apstiprina apdrošināšanas vai 

pārapdrošināšanas sabiedrības politiku iekšējā modeĜa izmaiĦu veikšanai šā 

likuma 122. pantā noteiktajā kārtībā. 

(2) Iekšējā modeĜa izmaiĦas var tikt veiktas vienīgi saskaĦā ar 

apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības politiku iekšējā modeĜa 

izmaiĦu veikšanai. Politika iekšējā modeĜa izmaiĦu veikšanai ietver iekšējā 

modeĜa un nozīmīgu būtisku un nebūtisku izmaiĦu specifikācijas. 

(3) Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība ir tiesīga veikt 

būtiskas iekšējā modeĜa izmaiĦas, kā arī izmaiĦas minētajā politikā, ja šā likuma 

122. pantā noteiktajā kārtībā saĦemta Finanšu un kapitāla tirgus komisijas 

atĜauja. 

(4) Nebūtiskām iekšējā modeĜa izmaiĦām nav nepieciešama iepriekšēja 

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas atĜauja, ja tās ir izstrādātas saskaĦā ar 

apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības politiku iekšējā modeĜa 

izmaiĦu veikšanai. 

125. pants. (1) Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības vadība 

apstiprina pieteikumu Finanšu un kapitāla tirgus komisijai iekšējā modeĜa 

apstiprināšanai, kā norādīts šā likuma 122. pantā, kā arī pieteikumu jebkādu 

turpmāko šajā modelī veicamo būtisko izmaiĦu apstiprināšanai. 

(2) Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības vadība ir atbildīga 

par tādu sistēmu ieviešanu apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībā, ar 

kurām tiek nodrošināta iekšējā modeĜa pienācīga darbība. 

126. pants. Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība, kas ir 

saĦēmusi atĜauju iekšējā modeĜa izmantošanai saskaĦā ar šā likuma 122. pantu, 

drīkst atsākt maksātspējas kapitāla prasības vai kādas tās daĜas aprēėināšanu 

saskaĦā ar standarta formulu vienīgi pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas 

atĜaujas saĦemšanas. Lai saĦemtu atĜauju, apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas 

sabiedrība iesniedz Finanšu un kapitāla tirgus komisijai motivētu iesniegumu. 

127. pants. (1) Ja apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība, kas jau 

ir saĦēmusi Finanšu un kapitāla tirgus komisijas atĜauju iekšējā modeĜa 

izmantošanai, neizpilda Finanšu un kapitāla tirgus komisijas noteikumu prasības 

attiecībā uz izmantošanas testu, statistiskās kvalitātes standartiem, kalibrēšanas 

standartiem, peĜĦas un zaudējumu attiecinājumu, iekšējā modeĜa novērtēšanas 

standartiem un dokumentēšanas standartiem, tā nekavējoties informē par to 

Finanšu un kapitāla tirgus komisiju un iesniedz Finanšu un kapitāla tirgus


86 

komisijai plānu, kā tiks atjaunota atbilstība, vai arī motivētu iesniegumu, kurā 

pamato, ka neatbilstības ietekme uz maksātspējas kapitāla prasības aprēėina 

rezultātu ir nebūtiska. 

(2) Ja apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība neievēro šā panta 

pirmajā daĜā minēto plānu, tā nekavējoties informē par to Finanšu un kapitāla 

tirgus komisiju. Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir tiesīga pieprasīt 

apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībai turpmāk veikt maksātspējas 

kapitāla prasības aprēėinu saskaĦā ar standarta formulu. 

128. pants. Finanšu un kapitāla tirgus komisijai ir tiesības pieprasīt 

apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībai izveidot iekšējo modeli vai tā 

attiecīgos riska moduĜus maksātspējas kapitāla prasības aprēėināšanai un 

nodrošināt to piemērošanu, ja ir pamats uzskatīt, ka maksātspējas kapitāla 

prasība, kas aprēėināta saskaĦā ar standarta formulu, nav atbilstoša, jo 

apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības riska profils ievērojami 

atšėiras no standarta formulas aprēėina pamatā esošajiem pieĦēmumiem. 

129. pants. Finanšu un kapitāla tirgus komisija nosaka prasības attiecībā uz 

iekšējo modeĜu izmantošanas testu, statistiskās kvalitātes standartiem, 

kalibrēšanas standartiem, peĜĦas un zaudējumu attiecinājumu, novērtēšanas 

standartiem un dokumentēšanas standartiem. 

130. pants. Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir tiesīga pieprasīt 

apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībai pārbaudīt savu iekšējo modeli, 

izmantojot atbilstošus tipveida portfeĜus un pieĦēmumus, kas balstīti pamatā uz 

ārējiem, nevis apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības iekšējiem 

datiem, lai apstiprinātu iekšējā modeĜa kalibrēšanu un pārliecinātos, ka tā 

specifikācijas atbilst vispārēji pieĦemtajai tirgus praksei. 

5. nodaĜa 

Minimālā kapitāla prasība 

131. pants. (1) Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības rīcībā 

pastāvīgi ir izmantojams pamata pašu kapitāls minimālās kapitāla prasības 

apmērā. 

(2) Izmantojamā pamata pašu kapitāla aprēėināšanas kārtību nosaka 

Finanšu un kapitāla tirgus komisija. 

132. pants. (1) Minimālās kapitāla prasības aprēėina kārtību nosaka 

Eiropas Komisijas Regula.


87 

(2) Minimālā kapitāla prasība nevar būt mazāka par 25 procentiem un 

lielāka par 45 procentiem no apdrošināšanas sabiedrības vai pārapdrošināšanas 

sabiedrības maksātspējas kapitāla prasības, kuru aprēėina saskaĦā ar standarta 

formulu vai iekšējo modeli un kurā iekĜauj jebkādu kapitāla palielinājumu, ko 

noteikusi Finanšu un kapitāla tirgus komisija saskaĦā ar šā likuma 33. panta 

prasībām. Ja apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības minimālā 

kapitāla prasība sakrīt ar kādu no minētajiem procentuālajiem ierobežojumiem, 

apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība sniedz Finanšu un kapitāla 

tirgus komisijai informāciju par tā iemesliem. 

(3) Minimālās kapitāla prasības absolūti minimālā vērtība: 

1) nedzīvības apdrošināšanas sabiedrībām, tai skaitā kaptīvās 

apdrošināšanas sabiedrībām, kas veic apdrošināšanu vienā vai vairākos šā 

likuma 1. pielikuma 10., 11., 12., 13., 14., un 15. punktā minētajos nedzīvības 

apdrošināšanas veidos, ir 3,2 miljonu euro ekvivalents, kas pārrēėināts latos pēc 

Latvijas Bankas noteiktā kursa, bet pārējām nedzīvības apdrošināšanas 

sabiedrībām, tai skaitā kaptīvās apdrošināšanas sabiedrībām, — 2,2 miljonu euro 

ekvivalents, kas pārrēėināts latos pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa; 

2) dzīvības apdrošināšanas sabiedrībām, tai skaitā kaptīvās apdrošināšanas 

sabiedrībām, kas saĦēmušas licenci dzīvības apdrošināšanai, ir 3,2 miljonu euro 

ekvivalents, kas pārrēėināts latos pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa; 

3) pārapdrošināšanas sabiedrībām ir 3,2 miljonu euro ekvivalents, kas 

pārrēėināts latos pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa, bet kaptīvās 

pārapdrošināšanas sabiedrībām — 1 miljona euro ekvivalents, kas pārrēėināts 

latos pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa; 

4) apdrošināšanas sabiedrībām, kas vienlaikus veic gan dzīvības, gan 

nedzīvības apdrošināšanu, ir šā panta 1. un 2. punktā minētās minimālās kapitāla 

prasības absolūti minimālo vērtību summa. 

(4) Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība veic minimālās 

kapitāla prasības aprēėinu vismaz reizi ceturksnī un iesniedz to Finanšu un 


(5) Šā panta trešajā daĜā noteiktā minimālās kapitāla prasības absolūti 

minimālā vērtība, kas izteikta euro, tiek pārskatīta reizi piecos gados un 

indeksēta, ja saskaĦā ar statistikas biroja "Eurostat" sniegto informāciju patēriĦa 

cenu indekss Eiropas Ekonomikas zonas valstīs no 2012. gada 31. oktobra līdz 

pārskatīšanas brīdim ir pieaudzis par pieciem procentiem vai vairāk. Minimālās 

kapitāla prasības absolūti minimālās vērtības palielinājuma summa tiek


88 

noapaĜota uz augšu līdz tuvākajiem 100 000 euro. Lēmumu par indeksācijas 

veikšanu un minimālās kapitāla prasības absolūti minimālās vērtības 

palielinājuma apjomu attiecīgajā gadā paziĦo Eiropas Komisija. 

6. nodaĜa 

Ieguldījumi 

133. pants. Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrība visus savus 

aktīvus iegulda, ievērojot piesardzības principu un saskaĦā ar šā likuma 134., 

135. un 136. pantā noteikto. 

134. pants. (1) Visu ieguldījumu portfeli apdrošināšanas un 

pārapdrošināšanas sabiedrība iegulda tikai tādos aktīvos un finanšu 

instrumentos, kuru riskus attiecīgā sabiedrība var pienācīgi identificēt, izmērīt, 

uzraudzīt, vadīt, kontrolēt un par tiem ziĦot, kā arī Ħemot vērā tās maksātspējas 

vispārējās vajadzības saskaĦā ar šā likuma 64. panta otrās daĜas 1. punktā 

noteikto. 

(2) Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības vadība izstrādā un 

apstiprina apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības ieguldījumu 

veidošanas politiku un procedūru un ir atbildīga par šīs politikas un procedūras 

ievērošanu. Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības vadība ne retāk kā 

reizi gadā pārskata ieguldījumu veidošanas procedūru, saskaĦojot to pa 

ieguldījumu veidiem, ăeogrāfisko izvietojumu, darījumu partneriem, finanšu 

instrumentu regulētiem un neregulētiem tirgiem un nekustamā īpašuma tirgiem. 

Pirms darījumiem ar atvasinātajiem finanšu instrumentiem apdrošināšanas un 

pārapdrošināšanas sabiedrības vadība izstrādā un apstiprina atvasināto finanšu 

instrumentu izmantošanas politiku un procedūru, kas saskaĦota ar 

apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības pamatdarbību, tās ieguldījumu 

veidošanas kārtību un atbilstošo risku pārvaldību. 

(3) Visus ieguldījumus, it īpaši tos, kuri sedz minimālo kapitāla prasību un 

maksātspējas kapitāla prasību, iegulda, nodrošinot visa ieguldījumu portfeĜa 

drošību, kvalitāti, likviditāti un rentabilitāti. Turklāt šādus ieguldījumus izvieto 

tā, lai būtu nodrošināta to pieejamība. 

(4) Tehnisko rezervju segumam izmantotos aktīvus iegulda atbilstoši 

apdrošināšanas un pārapdrošināšanas saistību veidam un līguma termiĦam. 

Minētos aktīvus iegulda saskaĦā ar visu apdrošinājuma Ħēmēju un labuma 

guvēju interesēm, Ħemot vērā apdrošināšanas līgumā ietvertos nosacījumus.


89 

(5) Interešu konflikta gadījumā apdrošināšanas sabiedrība vai persona, kas 

pārvalda tās ieguldījumu portfeli, nodrošina, ka ieguldījums ir veikts 

apdrošinājuma Ħēmēju un labuma guvēju interesēs. 

135. pants. Dzīvības apdrošināšanas līguma, kurā ieguldījumu risku 

uzĦemas apdrošinājuma Ħēmējs, tehnisko rezervju segumam piemēro šajā pantā 

noteiktās prasības: 

1) ja dzīvības apdrošināšanas līgums, kurā ieguldījumu risku uzĦemas 

apdrošinājuma Ħēmējs, piesaistīts atvērto ieguldījumu fondu (tiem pielīdzināmu 

kopējo ieguldījumu uzĦēmumu) ieguldījumu apliecībām (daĜām) vai 

apdrošināšanas sabiedrības vai pārapdrošināšanas sabiedrības speciāli šim 

mērėim izveidotam nodalītu aktīvu kopumam, kas parasti sadalīts nosacītās 

daĜās, uz šāda līguma tehnisko rezervju segumu attiecina aktīvus, kas iespējami 

cieši piesaistīti šīm apliecībām (daĜām) vai šiem aktīviem; 

2) ja dzīvības apdrošināšanas līgums, kurā ieguldījumu risku uzĦemas 

apdrošinājuma Ħēmējs, piesaistīts akciju indeksam vai citam šā panta 1. punktā 

neparedzētam aprēėina lielumam, uz šāda līguma tehnisko rezervju segumu 

attiecina aktīvus, kuru vērtības izmaiĦas ir cieši piesaistītas akciju indeksa vai 

cita aprēėina lieluma vērtības izmaiĦām, kuriem piemīt attiecīgs nodrošinājums 

un tirgojamība un kuri iespējami tuvu atbilst tiem, kuri ir attiecīgās atsauces 

vērtības pamatā; 

3) ja šā panta 1. un 2. punktā minētie līgumi ietver nosacījumus par 

ieguldījumu ienesīguma garantiju vai kādu citu garantētu apdrošinājuma Ħēmēju 

ieguvumu, uz šādu līgumu tehnisko rezervju segumu attiecina šā likuma 137. 

panta prasības. 

136. pants. Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības ieguldījumi, 

izĦemot šā likuma 135. pantā minētos, atbilst šādām prasībām: 

1) ieguldījumi ir daudzveidīgi un pietiekami izkliedēti un Ĝauj 

apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībai adekvāti reaăēt uz mainīgiem 

ekonomiskajiem apstākĜiem, jo īpaši saistībā ar finanšu tirgus un nekustamā 

īpašuma tirgus attīstību vai saistībā ar lielām katastrofām. Apdrošināšanas un 

pārapdrošināšanas sabiedrība novērtē nepastāvīgu tirgus izmaiĦu ietekmi uz 

savu aktīvu vērtību un tos diversificē ar mērėi mazināt šādu izmaiĦu negatīvo 

ietekmi; 

2) atvasināto finanšu instrumentu izmantošana ir pieĜaujama tikai tad, ja tie 

veicina risku samazināšanu vai veicina efektīvāku ieguldījumu portfeĜa pārvaldi. 

Atvasinātos finanšu instrumentus novērtē piesardzīgi, kopējā novērtējumā Ħemot 

vērā to aktīvu vērtību, ar kuriem attiecīgais atvasinātais finanšu instruments ir


90 

saistīts. Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrība izvairās no pārmērīga 

riska uzĦemšanās attiecībā uz vienu darījuma partneri un darījumiem ar 

atvasinātajiem finanšu instrumentiem; 

3) ieguldījumus un aktīvus, kas netiek tirgoti regulētā tirgū, uztur 

piesardzīgā līmenī; 

4) ieguldījumus pienācīgi diversificē, lai nepieĜautu pārmērīgu atkarību no 

kāda viena konkrēta aktīva, emitenta vai komercsabiedrību grupas un nepieĜautu 

ieguldījumu portfeĜa kopējā riska uzkrāšanu. Ieguldījumi aktīvos, ko emitējis 

viens emitents vai emitenti, kas pieder vienai grupai, nedrīkst pakĜaut 

apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrību pārmērīgai riska koncentrācijai. 

137. pants. Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrība nedrīkst tieši 

vai netieši izsniegt aizdevumu pašu izlaisto akciju vai daĜu vai ar apdrošināšanas 

sabiedrību un pārapdrošināšanas sabiedrību saistīto personu izlaisto akciju vai 

daĜu iegādei, kā arī pieĦemt par saistību nodrošinājumu pašu akcijas vai daĜas. 

138. pants. Ăeogrāfisko izvietojumu aktīviem, kas veido atgūstamās 

summas no pārapdrošināšanas līgumiem, kas noslēgti ar apdrošināšanas vai 

pārapdrošināšanas sabiedrību, dalībvalsts apdrošinātāju vai pārapdrošinātāju un 

nedalībvalsts apdrošinātāju vai pārapdrošinātāju, ja šādu komercsabiedrību 

maksātspējas uzraudzības režīms atbilst Eiropas Komisijas regulā noteiktajiem 

kritērijiem attiecībā uz uzraudzības režīmu līdzvērtību, apdrošināšanas vai 

pārapdrošināšanas sabiedrība nodrošina saskaĦā ar ieguldījumu veidošanas 

politiku un procedūru. 

139. pants. Ja pārapdrošinātājs ir apdrošināšanas un pārapdrošināšanas 

sabiedrība vai dalībvalsts apdrošinātājs un pārapdrošinātājs, tad nenopelnīto 

prēmiju un atlikto apdrošināšanas atlīdzības prasību tehnisko rezervju segumu ar 

aktīviem nodrošina neto tehnisko rezervju apmērā. 

140. pants. (1) Ieguldījumu riska identifikācijai, mērīšanai, uzraudzībai, 

pārvaldībai un ziĦošanai apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrība 

piemēro Eiropas Komisijas Regulā ....noteikto. 

(2) Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrība var veikt ieguldījumus 

vērtspapīros un citos finanšu instrumentos, kuru pamatā ir pārstrukturēti 

aizdevumi, tikai ievērojot Eiropas Komisijas Regulā ....noteiktās prasības. 

VII sadaĜa 

Apdrošināšanas sabiedrības vai pārapdrošināšanas sabiedrības finansiālā 

stāvokĜa pasliktināšanās un kritisks finansiālais stāvoklis


91 

141. pants. Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrība izstrādā 

procedūru, kurā noteikta kārtība, kā apdrošināšanas un pārapdrošināšanas 

sabiedrība identificē finanšu stāvokĜa pasliktināšanos un kā par to informē 

Finanšu un kapitāla tirgus komisiju. 

142. pants. (1) Ja apdrošināšanas sabiedrība vai pārapdrošināšanas 

sabiedrība nav izpildījusi šā likuma un citu normatīvo aktu prasības attiecībā uz 

tehnisko rezervju izveidošanu un aprēėināšanas metodēm, Finanšu un kapitāla 

tirgus komisija, par savu nodomu iepriekš paziĦojot tās dalībvalsts uzraudzības 

iestādēm, kurā apdrošināšanas komersantam vai pārapdrošināšanas 

komersantam ir filiāle vai kurā apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas 

komersants sniedz apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas pakalpojumus 

(iesaistītā dalībvalsts), drīkst apdrošināšanas sabiedrībai vai pārapdrošināšanas 

sabiedrībai aizliegt brīvi rīkoties ar tās aktīviem. 

(2) Finanšu un kapitāla tirgus komisija norāda, uz kuriem aktīviem šā panta 

pirmajā daĜā noteiktie pasākumi attiecas. 


nekavējoties informē Finanšu un kapitāla tirgus komisiju, tiklīdz tā konstatē, ka 

neizpilda maksātspējas kapitāla prasību, vai ja pastāv risks, ka turpmākajos trīs 

mēnešos iespējama maksātspējas kapitāla prasības neizpildes iestāšanās. 

(2) Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība divu mēnešu laikā pēc 

tam, kad ir konstatējusi, ka neizpilda maksātspējas kapitāla prasību, iesniedz 

saskaĦošanai Finanšu un kapitāla tirgus komisijai plānu izmantojamā pašu 

kapitāla atjaunošanai līdz maksātspējas kapitāla prasībai. 

(3) Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība veic visus 

nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka sešu mēnešu laikā pēc tam, kad 

konstatēta maksātspējas kapitāla prasības neizpilde, apdrošināšanas vai 

pārapdrošināšanas sabiedrība atjauno izmantojamo pašu kapitālu līdz 

maksātspējas kapitāla prasības apmēram. 

(4) Finanšu un kapitāla tirgus komisija šā panta trešajā daĜā norādīto 

termiĦu ir tiesīga pagarināt par trim mēnešiem. 

(5) Ārkārtēja finanšu tirgus krituma gadījumā Finanšu un kapitāla tirgus 

komisija šā panta trešajā daĜa norādīto termiĦu ir tiesīga pagarināt uz noteiktu 

laika periodu, Ħemot vērā konkrētā gadījuma apstākĜus. 

(6) Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir pagarinājusi termiĦu saskaĦā ar 

šā panta piekto daĜu, tad apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība ik pēc


92 

trim mēnešiem iesniedz Finanšu un kapitāla tirgus komisijai ziĦojumu par 

veiktajiem pasākumiem izmantojamā pašu kapitāla atjaunošanai līdz 

maksātspējas kapitāla prasības apmēram vai riska samazināšanai, lai nodrošinātu 

maksātspējas kapitāla prasības izpildi. 

(7) Šā panta piektajā daĜā noteikto termiĦa pagarinājumu Finanšu un 

kapitāla tirgus komisija atceĜ, ja no šā panta sestajā daĜā noteiktā ziĦojuma izriet, 

ka par laika periodu no dienas, kad konstatēta neatbilstība maksātspējas kapitāla 

prasībai, līdz ziĦojuma iesniegšanai nav bijis būtisks uzlabojums izmantojamā 

pašu kapitāla atjaunošanai līdz maksātspējas kapitāla prasības apmēram vai riska 

samazināšanai, lai nodrošinātu maksātspējas kapitāla prasības izpildi. 

(8) Ja, iestājoties šā panta pirmajā daĜā noteiktajam gadījumam, Finanšu un 

kapitāla tirgus komisija uzskata, ka apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas 

sabiedrības finansiālā situācija turpinās pasliktināties, Finanšu un kapitāla tirgus 

komisija var ierobežot vai aizliegt apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas 

sabiedrībai brīvi rīkoties ar tās aktīviem. 

(9) Finanšu un kapitāla tirgus komisija informē iesaistīto dalībvalstu 

uzraudzības iestādes, kuru teritorijā apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas 

sabiedrība veic apdrošināšanu vai pārapdrošināšanu, par visiem pasākumiem, 

kādus tā saskaĦā ar šā panta astoto daĜu veikusi attiecībā uz apdrošināšanas vai 

pārapdrošināšanas sabiedrību, un pieprasa, lai tās piemēro apdrošināšanas vai 

pārapdrošināšanas sabiedrībai tādus pašus pasākumus iesaistītās dalībvalsts 

teritorijā. 

(10) Finanšu un kapitāla tirgus komisija norāda, uz kuriem aktīviem šā 

panta astotajā daĜā noteiktie pasākumi attiecas. 


nekavējoties informē Finanšu un kapitāla tirgus komisiju, tiklīdz tā konstatē, ka 

izmantojamais pamata pašu kapitāls ir mazāks par minimālo kapitāla prasību, 

vai ja pastāv risks, ka turpmākajos trīs mēnešos iespējama minimālā kapitāla 

prasības neizpildes iestāšanās. 

(2) Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība viena mēneša laikā 

pēc tam, kad ir iestājies šā panta pirmajā daĜā noteiktais gadījums, iesniedz 

saskaĦošanai Finanšu un kapitāla tirgus komisijai plānu izmantojamā pamata 

pašu kapitāla atjaunošanai līdz minimālā kapitāla prasības apmēram. Plānā 

paredz, ka apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība trīs mēnešu laikā no 

dienas, kad konstatēta šā panta pirmajā daĜā noteiktā neatbilstība, atjauno 

izmantojamo pamata pašu kapitālu līdz minimālā kapitāla prasības apmēram vai 

samazina risku, nodrošinot minimālā kapitāla prasības izpildi.


93 

(3) Iestājoties šā panta pirmajā daĜā noteiktajam gadījumam, Finanšu un 

kapitāla tirgus komisija var ierobežot vai aizliegt apdrošināšanas vai 

pārapdrošināšanas sabiedrībai brīvi rīkoties ar tās aktīviem. 

(4) Finanšu un kapitāla tirgus komisija informē to iesaistīto dalībvalstu 

uzraudzības iestādes, kuru teritorijā apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas 

sabiedrība veic apdrošināšanu vai pārapdrošināšanu, par visiem pasākumiem, 

kādus tā saskaĦā ar šā panta trešo daĜu veikusi attiecībā uz apdrošināšanas vai 

pārapdrošināšanas sabiedrību, un pieprasa, lai tās piemēro apdrošināšanas vai 

pārapdrošināšanas sabiedrībai tādus pašus pasākumus iesaistītās dalībvalsts 

teritorijā. 

(5) Finanšu un kapitāla tirgus komisija norāda, uz kuriem aktīviem šā panta 

trešajā daĜā noteiktie pasākumi attiecas. 

145. pants. Finanšu un kapitāla tirgus komisija, saĦēmusi no dalībvalsts 

uzraudzības iestādes pieprasījumu aizliegt vai ierobežot brīvu rīcību ar 

dalībvalsts apdrošinātāja vai pārapdrošinātāja aktīviem Latvijas Republikā, 

saskaĦā ar normatīvajiem aktiem veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu 

attiecīgos aizliegumus vai ierobežojumus brīvai rīcībai ar tiem aktīviem, kuriem 

dalībvalsts uzraudzības iestāde ir lūgusi piemērot brīvas rīcības aizliegumu vai 

ierobežojumu. 

146. pants. (1) Finanšu un kapitāla tirgus komisija, pamatojoties uz 

iesniegtajiem finanšu pārskatiem un pārbaužu rezultātiem, var pieprasīt 

apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībai iesniegt šā likuma 143. panta 

otrajā daĜā vai 144. panta otrajā daĜā noteikto plānu. 

(2) Ja apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības finansiālā situācija 

pasliktinās un ir apdraudēta no apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas līgumiem 

izrietošo apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības saistību izpilde vai ja 

apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība nav iesniegusi Finanšu un 

kapitāla tirgus komisijai šā likuma 143. panta otrajā daĜā vai 144. panta otrajā 

daĜā noteikto plānu, Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir tiesīga veikt jebkādus 

nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu apdrošināto interešu aizsardzību, 

Ħemot vērā konkrētā gadījuma apstākĜus. 

147. pants. (1) Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības vadība ir 

atbildīga par šā likuma 143. panta otrajā daĜā un 144. panta otrajā daĜā noteikto 

plānu savlaicīgu izstrādi un izpildi. 

(2) Šā likuma 143. panta otrajā daĜā un 144. panta otrajā daĜā noteiktajā 

plānā norāda vismaz šādu informāciju:


94 

1) plānotos ar darbību saistītos izdevumus (administratīvos un klientu 

piesaistīšanas izdevumus); 

2) apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības plānotos ieĦēmumus 

par veikto apdrošināšanu, pārapdrošināšanu, cedēto pārapdrošināšanu un 

retrocesiju un ar tām saistītās izmaksas; 



periodā; 

4) no apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izrietošo saistību izpildes, 

maksātspējas kapitāla prasības izpildes un minimālā kapitāla prasības izpildes 

nodrošināšanai nepieciešamos plānotos finanšu avotus; 

5) cedētās pārapdrošināšanas un retrocesijas programmu; 

6) veicamos pasākumus un to izpildes termiĦus. 

(3) Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir pieprasījusi apdrošināšanas vai 

pārapdrošināšanas sabiedrībai veikt šā likuma 143. panta otrajā daĜā un 144. 

panta otrajā daĜā noteiktā plāna izstrādi, Finanšu un kapitāla tirgus komisija 

nepieĦem lēmumu par šā likuma 34. panta trešajā daĜā noteiktās atĜaujas 

izsniegšanu, kamēr Finanšu un kapitāla tirgus komisija uzskata, ka apdrošināto 

tiesības vai pārapdrošināšanas sabiedrības līgumsaistības ir apdraudētas. 

148. pants. Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības pienākums 

ir informēt Finanšu un kapitāla tirgus komisiju par visiem apstākĜiem, kuri var 

būtiski ietekmēt apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības turpmāko 

darbību. 

149. pants. (1) Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir tiesīga anulēt 

izsniegto apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas licenci, ja apdrošināšanas vai 

pārapdrošināšanas sabiedrība: 

1) nav uzsākusi apdrošināšanu vai pārapdrošināšanu 12 mēnešu laikā no 

apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas licences saĦemšanas dienas; 

2) ir pārtraukusi apdrošināšanu vai pārapdrošināšanu uz laiku, kas ir ilgāks 

par sešiem mēnešiem; 

3) atsakās no apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas licences;


95 

4) pārkāpj šo likumu, saskaĦā ar to izdotos Finanšu un kapitāla tirgus 

komisijas normatīvos noteikumus un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas 

rīkojumus vai neievēro apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas licences 

nosacījumus; 

5) būtiski pārkāpj citus likumus un normatīvos aktus, kas regulē 

komercdarbību; 

6) nespēj izpildīt no apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas līgumiem 

izrietošās saistības; 

7) apdrošināšanas sabiedrība vairāk nekā divus mēnešus pēc Finanšu un 

kapitāla tirgus komisijas brīdinājuma par licences anulēšanu izteikšanas 

labprātīgi un pilnā apmērā nav veikusi maksājumus Apdrošināto aizsardzības 

fondā; 

8) tiek likvidēta. 

(2) Finanšu un kapitāla tirgus komisija anulē izsniegto apdrošināšanas vai 

pārapdrošināšanas licenci, ja apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība 

neievēro minimālā kapitāla prasību un Finanšu un kapitāla tirgus komisija 

uzskata, ka plāns izmantojamā pamata pašu kapitāla atjaunošanai līdz 

minimālajai kapitāla prasībai ir nepārprotami neatbilstīgs, vai apdrošināšanas vai 

pārapdrošināšanas sabiedrība neievēro minēto plānu trīs mēnešu laikā pēc tam, 

kad konstatēta neatbilstība minimālajai kapitāla prasībai. 

(3) Finanšu un kapitāla tirgus komisija sniedz iesaistītās dalībvalsts 

uzraudzības iestādei informāciju par apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas 

licences anulēšanu. 

(4) Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir saĦēmusi informāciju no 

dalībvalsts uzraudzības iestādes par to, ka šī iestāde dalībvalsts apdrošinātājam 

vai pārapdrošinātājam anulējusi apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas licenci, 

Finanšu un kapitāla tirgus komisija veic visus nepieciešamos pasākumus, kas 

liedz attiecīgajam dalībvalsts apdrošinātājam vai pārapdrošinātājam Latvijas 

Republikā slēgt jaunus apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas līgumus, 

izmantojot tiesības dibināt filiāli vai, ja tiek ievērots pakalpojumu sniegšanas 

brīvības princips, sniegt apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas pakalpojumus, 

neatverot filiāli. 


apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas licences anulēšanu tiek pārsūdzēts, 

pārsūdzēšana neaptur tā darbību.


96 

150. pants. (1) Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir konstatējusi 

apstākĜus, kas Ĝauj lemt par apdrošināšanas licences anulēšanu, tā var pieĦemt 

motivētu lēmumu par apdrošināšanas licences darbības apturēšanu. 

(2) Apdrošināšanas licences darbības apturēšanas termiĦš nevar būt ilgāks 

par sešiem mēnešiem. 

(3) Apdrošināšanas sabiedrība nedrīkst slēgt jaunus līgumus, palielināt 

apdrošināšanas summas un pagarināt apdrošināšanas līgumus tajā 

apdrošināšanas veidā, kura veikšanai izsniegtās apdrošināšanas licences darbība 

ir apturēta, bet turpina pildīt spēkā esošos apdrošināšanas līgumus. 


apdrošināšanas licences darbības apturēšanu tiek pārsūdzēts, pārsūdzēšana 

neaptur tā izpildi. 

151. pants. (1) Finanšu un kapitāla tirgus komisija var anulēt 

apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas licenci vienam vai vairākiem 

apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas veidiem. Ja apdrošināšanas vai 

pārapdrošināšanas licence tiek anulēta, apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas 

sabiedrība nedrīkst slēgt jaunus apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas līgumus 

attiecīgajā apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas veidā, mainīt spēkā esošo 

apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas līgumu nosacījumus vai pagarināt to 

darbības termiĦus, bet turpina pildīt no apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas 

līgumiem izrietošās saistības. 

(2) Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība ir likvidējama, ja tiek 

anulēta apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas licence visiem tās veiktajiem 

apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas veidiem, izĦemot gadījumu, kad 

apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība reorganizācijas ceĜā vai bez 

reorganizācijas veikšanas tiek pārveidota par juridisko personu, kas neveic 

apdrošināšanu vai pārapdrošināšanu. Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas 

sabiedrību reorganizācijas ceĜā vai bez reorganizācijas veikšanas drīkst 

pārveidot par juridisko personu, kas neveic apdrošināšanu vai pārapdrošināšanu, 

tikai ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas atĜauju. 

(3) Gadījumā, kad apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrību 

paredzēts pārveidot par juridisko personu, kas neveic apdrošināšanu vai 

pārapdrošināšanu, Finanšu un kapitāla tirgus komisija atĜauju izsniedz, ja 

apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība ir izpildījusi visas no 

apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas līgumiem izrietošās saistības.


97 

152. pants. (1) Finanšu un kapitāla tirgus komisija, apturot vai anulējot 

apdrošināšanas licenci, ir tiesīga ierobežot apdrošināšanas sabiedrības darbības 

ar tās aktīviem, izmaksu veikšanu un jaunu saistību uzĦemšanos. 

(2) Finanšu un kapitāla tirgus komisija nekavējoties paziĦo apdrošināšanas 

sabiedrībai par izsniegtās apdrošināšanas licences anulēšanu vai tās darbības 

apturēšanu. 

(3) Lēmumu par izsniegtās apdrošināšanas licences anulēšanu vai tās 

darbības apturēšanu apdrošināšanas sabiedrība var pārsūdzēt tiesā mēneša laikā 

pēc tā saĦemšanas. 

(4) Finanšu un kapitāla tirgus komisija nekavējoties publicē laikrakstā 

"Latvijas Vēstnesis" paziĦojumu par izsniegtās apdrošināšanas vai 

pārapdrošināšanas licences anulēšanu vai tās darbības apturēšanu. 

(5) Finanšu un kapitāla tirgus komisija turpina uzraudzīt apdrošināšanas 

sabiedrību līdz pilnīgai apdrošināšanas saistību izpildei vai līdz apdrošināšanas 

sabiedrības pasludināšanai par maksātnespējīgu. 

(6) Šā panta nosacījumus piemēro arī pārapdrošināšanas licences 

anulēšanas gadījumā. 

153. pants. Ja apdrošināšanas sabiedrība tiek izslēgta vai izstājas no 

Latvijas TransportlīdzekĜu apdrošinātāju biroja vai tam analogas organizācijas 

dalībvalstī, Finanšu un kapitāla tirgus komisija aizliedz apdrošināšanas 

sabiedrībai nodarboties ar sauszemes transportlīdzekĜu īpašnieku civiltiesiskās 

atbildības obligāto apdrošināšanu. 

VIII sadaĜa 

Tiesības atvērt filiāli un tiesības veikt apdrošināšanu, izmantojot 

pakalpojumu sniegšanas brīvību 

1. nodaĜa 

Apdrošināšanas komersanta filiāles atvēršana 

154. pants. (1) Apdrošināšanas sabiedrība, kura vēlas atvērt filiāli 

dalībvalstī, pirms filiāles atvēršanas par to rakstveidā paziĦo Finanšu un kapitāla 

tirgus komisijai. 

(2) Apdrošināšanas sabiedrība paziĦojumā par filiāles atvēršanu ietver šādu 

informāciju:

1) dalībvalsti, kurā apdrošināšanas sabiedrība plāno atvērt filiāli; 


98 

2) darbības plānu trim gadiem, kurā iekĜauta vismaz informācija par 

piedāvātajiem pakalpojumiem un filiāles organizatorisko struktūru; 

3) ziĦas par apdrošināšanas sabiedrības filiāles vadītāju (personu, kura, 

pieĦemot būtiskus lēmumus filiāles vārdā, rada apdrošināšanas sabiedrībai 

civiltiesiskas saistības); 

4) apdrošināšanas sabiedrības filiāles adresi dalībvalstī (adresi, kura 

izmantojama informācijas nosūtīšanai un saĦemšanai vai saziĦai ar filiāles 

vadītāju); 

5) ja apdrošināšanas sabiedrība plāno veikt transportlīdzekĜu īpašnieku 

civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu, tā paziĦojumā papildus ietver 

šādu informāciju: 

a) apdrošināšanas sabiedrības pārstāvi, kurš pilnvarots pieĦemt lēmumus 

par apdrošināšanas atlīdzību izmaksu, un viĦa adresi dalībvalstī, 

b) apliecinājumu, ka apdrošināšanas sabiedrība ir dalībvalsts 

transportlīdzekĜu biroja vai tam analogas organizācijas un attiecīgā garantijas 

fonda dalībniece. 

(3) Izdarot grozījumus šā panta otrās daĜas 2., 3. un 4. punktā minētajā 

informācijā, apdrošināšanas sabiedrība ne vēlāk kā 30 dienas pirms attiecīgo 

grozījumu izdarīšanas par to rakstveidā informē Finanšu un kapitāla tirgus 

komisiju un filiāles dalībvalsts uzraudzības iestādi, lai Finanšu un kapitāla tirgus 

komisija un filiāles dalībvalsts uzraudzības iestāde varētu izpildīt šā likuma 155. 

pantā noteiktos pienākumus. 

(4) Šā panta nosacījumi attiecas uz jebkuru apdrošināšanas sabiedrības 

pastāvīgu darbību dalībvalstī, ja tā tiek veikta ar dalībvalstī izveidota biroja, ko 

vada apdrošināšanas sabiedrības personāls vai neatkarīga persona, kurai 

apdrošināšanas sabiedrība piešėīrusi pastāvīgas pilnvaras rīkoties 

apdrošināšanas sabiedrības vārdā, starpniecību. 

155. pants. (1) Finanšu un kapitāla tirgus komisija triju mēnešu laikā pēc 

visas šā likuma 154. panta otrajā daĜā minētās informācijas saĦemšanas par to 

informē filiāles dalībvalsts uzraudzības iestādi un apdrošināšanas sabiedrību, 

paziĦojumā ietverot apliecinājumu, ka apdrošināšanas sabiedrība izpilda 

maksātspējas kapitāla prasību un minimālo kapitāla prasību, izĦemot šā panta 

otrajā daĜā noteiktos gadījumus.


99 

(2) Finanšu un kapitāla tirgus komisija šā panta pirmajā daĜā minēto 

informāciju nenosūta dalībvalsts uzraudzības iestādei šādos gadījumos: 

1) apdrošināšanas sabiedrības iesniegtie dokumenti satur nepatiesas vai 

nepilnīgas ziĦas; 

2) apdrošināšanas sabiedrības pārvaldes sistēma neĜauj nodrošināt Latvijas 

Republikas normatīvajiem aktiem atbilstošu filiāles uzraudzību; 

3) apdrošināšanas sabiedrības filiāles vadītājs (persona, kura, pieĦemot 

būtiskus lēmumus filiāles vārdā, rada apdrošināšanas sabiedrībai civiltiesiskas 

saistības) neatbilst šā likuma 57. un 58. panta prasībām; 

4) apdrošināšanas sabiedrības izmantojamais pašu kapitāls neatbilst 

maksātspējas kapitāla prasībai vai izmantojamais pamata pašu kapitāls neatbilst 

minimālajai kapitāla prasībai; 

5) nav novērsti Finanšu un kapitāla tirgus komisijas konstatētie pārkāpumi. 

(3) Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija nolemj nesniegt šā panta pirmajā 

daĜā minēto informāciju filiāles dalībvalsts uzraudzības iestādei, tā triju mēnešu 

laikā pēc visas likumā minētās informācijas saĦemšanas nosūta apdrošināšanas 

sabiedrībai attiecīgo lēmumu. 

(4) Filiāles dalībvalsts uzraudzības iestāde divu mēnešu laikā pēc Finanšu 

un kapitāla tirgus komisijas paziĦojuma saĦemšanas informē Finanšu un 

kapitāla tirgus komisiju par sabiedrības intereses aizsargājošajos likumos 

ietvertajām prasībām, kuras jāievēro, sniedzot apdrošināšanas pakalpojumus 

filiāles dalībvalstī. Finanšu un kapitāla tirgus komisija nekavējoties rakstveidā 

informē apdrošināšanas sabiedrību par filiāles dalībvalsts sniegto informāciju. 

(5) Pēc šā panta ceturtajā daĜā minētās informācijas saĦemšanas vai pēc tajā 

minētā termiĦa beigām apdrošināšanas sabiedrība var atvērt filiāli dalībvalstī un 

uzsākt apdrošināšanas pakalpojumu sniegšanu. 

156. pants. (1) Apdrošināšanas sabiedrība atver filiāli nedalībvalstī tikai 

pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas atĜaujas saĦemšanas. 

(2) Lai saĦemtu atĜauju filiāles atvēršanai nedalībvalstī, apdrošināšanas 

sabiedrība iesniedz Finanšu un kapitāla tirgus komisijai iesniegumu par filiāles 

atvēršanu, kurā norāda: 

1) filiāles adresi nedalībvalstī (adresi, kura izmantojama informācijas 

nosūtīšanai un saĦemšanai);


100 

2) ziĦas par filiāles vadītāju saskaĦā ar šā likuma 57. un 58. pantā 

noteiktajām prasībām; 

3) filiāles organizatorisko struktūru; 

4) darbības plānu pirmajiem trim gadiem. 

(3) Finanšu un kapitāla tirgus komisija iesniegumu par atĜauju filiāles 

atvēršanai nedalībvalstī izskata un lēmumu pieĦem 30 dienu laikā pēc visu 

likumā noteikto, atbilstoši normatīvajos aktos minētajām prasībām noformēto 

dokumentu saĦemšanas. 

(4) Finanšu un kapitāla tirgus komisija neizsniedz atĜauju filiāles atvēršanai 

nedalībvalstī šādos gadījumos: 



2) apdrošināšanas sabiedrības pārvaldes sistēma neĜauj nodrošināt Latvijas 

Republikas normatīvajiem aktiem atbilstošu filiāles uzraudzību; 

3) filiāles vadītājs neatbilst šā likuma 57. un 58. pantā noteiktajām 

prasībām; 

4) nedalībvalsts likumi vai citi normatīvie akti ierobežo Finanšu un kapitāla 

tirgus komisiju veikt uzraudzības funkcijas; 

5) Finanšu un kapitāla tirgus komisija no tās neatkarīgu apstākĜu dēĜ nav 

noslēgusi sadarbības un informācijas apmaiĦas līgumu ar nedalībvalsts 

apdrošinātāja uzraudzības institūciju; 




7) nav novērsti Finanšu un kapitāla tirgus komisijas konstatētie pārkāpumi. 

(5) Izdarot grozījumus šā panta otrās daĜas 1., 2. un 4. punktā minētajā 

informācijā, apdrošināšanas sabiedrība ne vēlāk kā 30 dienas pirms attiecīgo 

grozījumu izdarīšanas par to rakstveidā informē Finanšu un kapitāla tirgus 

komisiju. Finanšu un kapitāla tirgus komisija iesniegumu par grozījumu 

izdarīšanu izskata un lēmumu pieĦem mēneša laikā pēc visu nepieciešamo 

dokumentu saĦemšanas.


101 

(6) Finanšu un kapitāla tirgus komisija šā panta piektajā daĜā noteikto 

lēmumu nosūta apdrošināšanas sabiedrībai. Ja Finanšu un kapitāla tirgus 

komisija atsaka izsniegt atĜauju vai nepiekrīt apdrošināšanas sabiedrības 

iesniegtajiem grozījumiem, tā lēmumā norāda atteikuma iemeslu. 

157. pants. (1) Lai dalībvalsts apdrošinātāja filiāle varētu uzsākt 

apdrošināšanas pakalpojumu sniegšanu Latvijas Republikā, Finanšu un kapitāla 

tirgus komisija saĦem dalībvalsts apdrošinātāja uzraudzības institūcijas 

paziĦojumu, kurā ietverta šā likuma 154. panta otrajā daĜā minētā informācija. 

(2) Divu mēnešu laikā pēc šā panta pirmajā daĜā minētā paziĦojuma 

saĦemšanas Finanšu un kapitāla tirgus komisija informē dalībvalsts 

apdrošinātāja uzraudzības institūciju par sabiedrības intereses aizsargājošajos 

likumos ietvertajām prasībām, kuras jāievēro, sniedzot apdrošināšanas 


(3) Dalībvalsts apdrošinātāja filiāle var uzsākt apdrošināšanas pakalpojumu 

sniegšanu Latvijas Republikā tūlīt pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas 

nosūtītās informācijas saĦemšanas no dalībvalsts apdrošinātāja uzraudzības 

institūcijas vai pēc šā panta pirmajā daĜā norādītā divu mēnešu termiĦa beigām. 

158. pants. (1) Apdrošināšanas sabiedrība, kura vēlas atvērt filiāli Šveices 

Konfederācijā un sniegt apdrošināšanas pakalpojumus, kas nav dzīvības 

apdrošināšana, filiāli Šveices Konfederācijā atver un apdrošināšanas 

pakalpojumus, kas nav dzīvības apdrošināšana, sniedz saskaĦā ar šā likuma 

prasībām, kuras noteiktas apdrošināšanas sabiedrībām attiecībā uz filiāles 

atvēršanu un apdrošināšanas pakalpojumu sniegšanu citās dalībvalstīs, ja 

Eiropas Ekonomikas kopienas un Šveices Konfederācijas nolīgumā par tiešo 

apdrošināšanu, kas nav dzīvības apdrošināšana, nav noteikts citādi. 

(2) Dalībvalsts apdrošinātājs, kura mītnes valsts ir Šveices Konfederācija 

un kurš vēlas atvērt filiāli Latvijas Republikā un sniegt apdrošināšanas 

pakalpojumus, kas nav dzīvības apdrošināšana, filiāli Latvijas Republikā atver 

un apdrošināšanas pakalpojumus, kas nav dzīvības apdrošināšana, sniedz 

saskaĦā ar šā likuma prasībām, kuras noteiktas citu dalībvalstu apdrošinātājiem 

attiecībā uz filiāles atvēršanu un apdrošināšanas pakalpojumu sniegšanu Latvijas 

Republikā, ja Eiropas Ekonomikas kopienas un Šveices Konfederācijas 

nolīgumā par tiešo apdrošināšanu, kas nav dzīvības apdrošināšana, nav noteikts 

citādi. 

2. nodaĜa 

Apdrošināšanas komersanta pakalpojumu sniegšanas brīvība


102 

159. pants. (1) Apdrošināšanas sabiedrība, kura vēlas, ievērojot 

pakalpojumu sniegšanas brīvības principu, sniegt apdrošināšanas pakalpojumus 

dalībvalstī, neatverot tajā filiāli, par savu nodomu rakstveidā paziĦo Finanšu un 


(2) Apdrošināšanas sabiedrība paziĦojumā ietver šādu informāciju: 

1) dalībvalsti, kurā apdrošināšanas sabiedrība plāno sniegt apdrošināšanas 

pakalpojumus; 

2) apdrošināmos riskus. 

(3) Ja apdrošināšanas sabiedrība plāno veikt transportlīdzekĜu īpašnieku 

civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu, tā paziĦojumā papildus ietver 

šādu informāciju: 

1) apdrošināšanas sabiedrības pārstāvi, kurš pilnvarots pieĦemt lēmumus 

par apdrošināšanas atlīdzību izmaksu, un viĦa adresi dalībvalstī; 

2) šā likuma 161. pantā noteikto apdrošināšanas sabiedrības pārstāvi un 

viĦa adresi dalībvalstī; 

3) apliecinājumu, ka apdrošināšanas sabiedrība ir dalībvalsts 

transportlīdzekĜu biroja vai tam analogas organizācijas un attiecīgā garantijas 

fonda dalībniece. 

(4) Finanšu un kapitāla tirgus komisija 30 dienu laikā pēc visas šā panta 

otrajā un trešajā daĜā minētās informācijas saĦemšanas nosūta to dalībvalstu 

uzraudzības iestādēm, kurās apdrošināšanas sabiedrība plāno sniegt 

apdrošināšanas pakalpojumus, informāciju, kurā ietver: 

1) apliecinājumu, ka apdrošināšanas sabiedrība izpilda maksātspējas 

kapitāla prasību un minimālo kapitāla prasību; 

2) apdrošināšanas veidus, kuros apdrošināšanas sabiedrībai atĜauts sniegt 

apdrošināšanas pakalpojumus; 

3) apdrošināmos riskus, kurus apdrošināšanas sabiedrība plāno apdrošināt 

dalībvalstī;


103 

4) šā panta trešajā daĜā minēto informāciju, ja apdrošināšanas sabiedrība 

plāno veikt transportlīdzekĜu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligāto 

apdrošināšanu. 

(5) Par šā panta ceturtajā daĜā minētās informācijas nosūtīšanu dalībvalsts 

uzraudzības iestādei Finanšu un kapitāla tirgus komisija informē attiecīgo 

apdrošināšanas sabiedrību. 

(6) Finanšu un kapitāla tirgus komisija šā panta ceturtajā daĜā minēto 

informāciju nenosūta dalībvalsts uzraudzības iestādei šādos gadījumos: 






3) Finanšu un kapitāla tirgus komisijas noteiktajā termiĦā nav novērsti 

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas konstatētie pārkāpumi. 

(7) Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija 30 dienu laikā pēc šā panta otrajā 

un trešajā daĜā minētā paziĦojuma saĦemšanas pieĦem lēmumu par šā panta 

ceturtajā daĜā minētās informācijas nenosūtīšanu dalībvalsts uzraudzības 

iestādei, tā lēmumu nekavējoties nosūta apdrošināšanas sabiedrībai. Lēmumā 

norāda atteikuma iemeslu. 

(8) Apdrošināšanas sabiedrība, ievērojot pakalpojumu sniegšanas brīvības 

principu, apdrošināšanas pakalpojumu sniegšanu dalībvalstī, neatverot tajā 

filiāli, drīkst uzsākt ar dienu, kad tā saĦēmusi Finanšu un kapitāla tirgus 

komisijas paziĦojumu par šā panta ceturtajā daĜā minētās informācijas 

nosūtīšanu dalībvalsts uzraudzības iestādei. 

(9) Ja apdrošināšanas sabiedrība vēlas izdarīt grozījumus šā panta otrajā un 

trešajā daĜā minētajā paziĦojumā ietvertajā informācijā, tā ievēro šā panta 

pirmās, otrās, trešās un astotās daĜas prasības. 

160. pants. (1) Dalībvalsts apdrošinātājs, ievērojot pakalpojumu sniegšanas 

brīvības principu, apdrošināšanas pakalpojumu sniegšanu Latvijas Republikā, 

neatverot filiāli, drīkst uzsākt ar dienu, kad tas saĦēmis attiecīgās dalībvalsts 

uzraudzības iestādes paziĦojumu par šā likuma 159. panta ceturtajā daĜā minētā 

paziĦojuma nosūtīšanu Finanšu un kapitāla tirgus komisijai.


104 

(2) Ja paziĦojumā ietvertajā informācijā ir izdarīti grozījumi, tie Latvijas 

Republikā stājas spēkā ar dienu, kad Finanšu un kapitāla tirgus komisija 

saĦēmusi attiecīgās dalībvalsts uzraudzības iestādes paziĦojumu par 

grozījumiem. 

(3) Dalībvalsts apdrošinātājam, kurš ir tiesīgs sniegt apdrošināšanas 

pakalpojumus Latvijas Republikā, ir saistoši Latvijas Republikas normatīvie akti 

par statistiskās informācijas sniegšanu un sabiedrības interešu aizsardzību, kā arī 

šā likuma 34. līdz 39. panta, 40. panta otrās un trešās daĜas, 45., 46. panta, A 

daĜas IV sadaĜas 7. nodaĜas, 101., 157., 159., 160. panta, A daĜas VII sadaĜas 3. 

nodaĜas, 185. panta, B daĜas II sadaĜas 1. nodaĜas un E daĜas noteikumi. 

161. pants. (1) Lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret personām, kuras 

iesniedz prasības transportlīdzekĜu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās 

apdrošināšanas ietvaros par Latvijas teritorijā notikušajiem negadījumiem, 

dalībvalsts nedzīvības apdrošinātājs, kurš, ievērojot pakalpojumu sniegšanas 

brīvības principu, sniedz apdrošināšanas pakalpojumus Latvijas Republikā šā 

likuma 1. pielikuma 10. punktā noteiktajā nedzīvības apdrošināšanas veidā, 

izĦemot pārvadātāju atbildības apdrošināšanu, ieceĜ pārstāvi, kas pastāvīgi dzīvo 

vai veic komercdarbību Latvijas Republikas teritorijā, pilnvarojot to: 

1) apkopot visu vajadzīgo informāciju, kas saistīta ar apdrošināšanas 

atlīdzību prasībām; 

2) pārstāvēt dalībvalsts nedzīvības apdrošinātāju attiecībās ar personām, 

kurām nodarīts kaitējums un kuras varētu iesniegt apdrošināšanas atlīdzības 

prasības, ietverot šādu apdrošināšanas atlīdzību prasību apmaksu; 

3) pārstāvēt vai vajadzības gadījumā nodrošināt dalībvalsts nedzīvības 

apdrošinātāja pārstāvību Latvijas Republikas tiesās un iestādēs saistībā ar šīm 

apdrošināšanas atlīdzību prasībām. 

(2) Dalībvalsts nedzīvības apdrošinātāja pārstāvis var veikt tikai šā panta 

pirmajā daĜā noteiktās darbības. 

(3) Dalībvalsts nedzīvības apdrošinātāja pārstāvja iecelšana nav uzskatāma 

par filiāles atvēršanu Latvijas Republikā. 

(4) Ja dalībvalsts nedzīvības apdrošināšanas sabiedrība nav iecēlusi savu 

pārstāvi, dalībvalsts uzraudzības iestāde var apstiprināt atlīdzības prasību 

administrēšanas pārstāvi, kurš iecelts saskaĦā ar Sauszemes transportlīdzekĜu 

īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likuma 17. panta 

trešo daĜu, lai uzĦemtos tāda pārstāvja pienākumus, kurš minēts šā panta pirmajā 

daĜā.


105 

3. nodaĜa 

UzĦēmējas dalībvalsts uzraudzības iestāžu kompetence 

162. pants. Informācija, kuru Finanšu un kapitāla tirgus komisijai 

saskaĦā ar šo likumu ir tiesības pieprasīt no dalībvalsts apdrošinātāja, tiek 

sniegta latviešu valodā. 


dalībvalsts apdrošinātāja filiāle vai dalībvalsts apdrošinātājs, kas, ievērojot 

pakalpojumu sniegšanas brīvības principu, sniedz apdrošināšanas pakalpojumus, 

veic darbības, kuras ir pretrunā ar Latvijas Republikas likumiem, tā nekavējoties 

pieprasa, lai dalībvalsts apdrošinātājs izbeidz šādas darbības. 

(2) Ja dalībvalsts apdrošinātāja filiāle vai dalībvalsts apdrošinātājs, kas, 

ievērojot pakalpojumu sniegšanas brīvības principu, sniedz apdrošināšanas 

pakalpojumus, nepārtrauc darbības, kuras ir pretrunā ar Latvijas Republikas 

likumiem, Finanšu un kapitāla tirgus komisija nekavējoties informē par to 

attiecīgās dalībvalsts uzraudzības iestādes. 

(3) Ja dalībvalsts apdrošinātāja filiāle vai dalībvalsts apdrošinātājs, kas, 

ievērojot pakalpojumu sniegšanas brīvības principu, sniedz apdrošināšanas 

pakalpojumus, turpina veikt darbības, kuras ir pretrunā ar Latvijas Republikas 

likumiem, Finanšu un kapitāla tirgus komisija, informējot attiecīgās dalībvalsts 

uzraudzības iestādi, veic pasākumus, lai šādus pārkāpumus novērstu, vai lemj 

par normatīvajos aktos paredzēto sankciju piemērošanu, tai skaitā, ja tas 

nepieciešams, lemj par aizliegumu dalībvalsts apdrošinātāja filiālei vai 

dalībvalsts apdrošinātājam slēgt jaunus apdrošināšanas līgumus Latvijas 

teritorijā. 

(4) Šajā pantā noteiktie pasākumi, kuri paredz sankcijas vai dalībvalsts 

apdrošinātāja darbības ierobežojumu noteikšanu, tiek pamatoti un par to 

piemērošanu tiek paziĦots attiecīgajam dalībvalsts apdrošinātājam. 

(5) Dalībvalsts apdrošinātājs iesniedz visus Finanšu un kapitāla tirgus 

komisijas pieprasītos dokumentus, kuri nepieciešami šā panta izpildei. 

(6) Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir saĦēmusi šā panta otrajā daĜā 

noteikto informāciju no uzĦēmējas dalībvalsts uzraudzības iestādes, tad Finanšu 

un kapitāla tirgus komisija, tiklīdz tas ir iespējams, veic vajadzīgos pasākumus, 

lai nodrošinātu, ka attiecīgā apdrošināšanas sabiedrība novērš pārkāpumus. Par 

veiktajiem pasākumiem Finanšu un kapitāla tirgus komisija informē attiecīgo 

uzĦēmējas dalībvalsts uzraudzības iestādi.


106 


dalībvalsts pārapdrošinātāja filiāle vai dalībvalsts pārapdrošinātājs, kas, 

ievērojot pakalpojumu sniegšanas brīvības principu, sniedz pārapdrošināšanas 

pakalpojumus, neatverot filiāli, veic darbības, kuras ir pretrunā ar Latvijas 

Republikas normatīvajiem aktiem, tā nekavējoties pieprasa, lai dalībvalsts 

pārapdrošinātājs izbeidz šādas darbības. Par konstatētajiem pārkāpumiem 

Finanšu un kapitāla tirgus komisija paziĦo dalībvalsts pārapdrošinātāja mītnes 

valsts uzraudzības iestādei. Finanšu un kapitāla tirgus komisija sadarbojas un 

konsultējas ar dalībvalstu uzraudzības iestādēm, lai nodrošinātu dalībvalstu 

pārapdrošinātāju darbības uzraudzību Latvijas Republikā. 

(2) Ja dalībvalsts pārapdrošinātāja filiāle vai dalībvalsts pārapdrošinātājs, 

kas, ievērojot pakalpojumu sniegšanas brīvības principu, sniedz 

pārapdrošināšanas pakalpojumus, neatverot filiāli, turpina veikt darbības, kuras 

ir pretrunā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem, Finanšu un kapitāla 

tirgus komisija, informējot attiecīgās dalībvalsts uzraudzības iestādes, veic 

pasākumus, lai šādus pārkāpumus novērstu, vai lemj par normatīvajos aktos 

paredzēto sankciju piemērošanu, tai skaitā, ja tas nepieciešams, lemj par 

aizliegumu dalībvalsts pārapdrošinātājam slēgt jaunus pārapdrošināšanas 

līgumus Latvijas teritorijā. 

(3) Šajā pantā noteiktie pasākumi, kuri paredz sankcijas vai dalībvalsts 

pārapdrošinātāja darbības ierobežojumu noteikšanu, tiek pamatoti un par to 

piemērošanu tiek paziĦots attiecīgajai dalībvalsts pārapdrošināšanas sabiedrībai. 

(4) Apdrošināšanas sabiedrības likvidācijas gadījumā saistības, kas izriet no 

apdrošināšanas līgumiem, kurus noslēgusi apdrošināšanas sabiedrība, izmantojot 

tiesības dibināt filiāli vai pakalpojumu sniegšanas brīvības principu, neatverot 

filiāli, izpildāmas tāpat kā tās, kas izriet no citiem apdrošināšanas sabiedrības 

noslēgtajiem apdrošināšanas līgumiem, nešėirojot apdrošinātās personas un 

apdrošināšanas atlīdzības saĦēmējus pēc valstiskās piederības. 

(5) Pārapdrošināšanas sabiedrības likvidācijas gadījumā saistības, kas izriet 

no pārapdrošināšanas līgumiem, kurus noslēgusi pārapdrošināšanas sabiedrība, 

izmantojot tiesības dibināt filiāli vai pakalpojumu sniegšanas brīvības principu, 

neatverot filiāli, izpildāmas tāpat kā tās, kas izriet no citiem pārapdrošināšanas 

sabiedrības noslēgtajiem pārapdrošināšanas līgumiem. 

IX sadaĜa 

Nedalībvalsts apdrošinātāja vai pārapdrošinātāja filiāles darbība


107 

165. pants. (1) Nedalībvalsts apdrošinātāja vai pārapdrošinātāja filiāle var 

uzsākt darbību Latvijas Republikā pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas 

licences saĦemšanas. Filiāle var sniegt apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas 

pakalpojumus vienīgi licencē norādītajos apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas 

veidos. 

(2) Licenci izsniedz, ja: 

1) nedalībvalsts apdrošinātājs vai pārapdrošinātājs atbilst šādām prasībām: 

a) tas ir tiesīgs sniegt apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas pakalpojumus 

mītnes valstī saskaĦā ar attiecīgās valsts likumiem, 

b) tas reăistrē Latvijas Republikā savu filiāli, 

c) tas apĦemas kārtot nedalībvalsts apdrošinātāja vai pārapdrošinātāja 

filiāles grāmatvedību atbilstoši Latvijas Republikas likumiem un Finanšu un 

kapitāla tirgus komisijas normatīvajiem noteikumiem, 

d) tas ieceĜ nedalībvalsts apdrošinātāja vai pārapdrošinātāja pilnvaroto 

pārstāvi (filiāles vadītāju), kas atbilst šā likuma 57. pantā noteiktajām prasībām, 

e) nedalībvalsts apdrošinātāja vai pārapdrošinātāja filiāles rīcībā ir nodoti 

naudas līdzekĜi šā likuma 132. panta trešajā daĜā noteiktajā apmērā, no kuriem 

25 procenti noguldīti Latvijas Republikā reăistrētā kredītiestādē kā drošības 

nauda, 

f) tas apĦemas ievērot Latvijas Republikā nedalībvalsts apdrošinātāja vai 

pārapdrošinātāja filiālei noteikto maksātspējas kapitāla prasību un minimālo 

kapitāla prasību, 

g) tas pierāda, ka apdrošināšanas sabiedrības pārvaldes sistēma atbilst šā 

likuma A daĜas IV sadaĜas 2. nodaĜas prasībām, 

h) tas ir iesniedzis šā likuma 166. panta pirmajā daĜā noteiktos dokumentus, 

i) Finanšu un kapitāla tirgus komisija nav konstatējusi šā likuma 170. panta 

pirmās daĜas nosacījumus; 

2) Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir vienojusies ar nedalībvalsts 

apdrošinātāja vai pārapdrošinātāja mītnes valsts uzraudzības iestādi par 

uzraudzības funkciju veikšanai nepieciešamo informācijas apmaiĦu un 

sadarbību apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas uzraudzības jomā.


108 

(3) Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas licence tiek izsniegta katram šā 

likuma 11. panta pirmajā daĜā un 1. un 2. pielikumā noteiktajam apdrošināšanas 

vai pārapdrošināšanas veidam atsevišėi, ievērojot šā likuma 7. panta 

nosacījumus. 

(4) Pēc nedalībvalsts apdrošinātāja vai pārapdrošinātāja filiāles 

pieprasījuma, saĦemot apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas licenci, tajā norāda 

tos riskus, kurus nedalībvalsts apdrošinātāja vai pārapdrošināšanas filiāle vēlas 

apdrošināt. 

(5) Izsniegtajā apdrošināšanas licencē apdrošināto interešu aizsardzības 

nolūkā var iekĜaut papildu nosacījumus. 

166. pants. (1) Lai saĦemtu apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas licenci, 

nedalībvalsts apdrošinātājs vai pārapdrošinātājs iesniedz Finanšu un kapitāla 

tirgus komisijai: 

1) iesniegumu par licences izsniegšanu nedalībvalsts apdrošinātāja vai 

pārapdrošinātāja filiālei un norāda apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas veidu, 

kuram nepieciešama licence; 


120. līdz 130. panta prasībām, pamatojoties uz finanšu stāvokĜa pārskata 

projektu, kā arī aprēėina metodes, kas izmantotas, lai šo prognozi iegūtu; 


131. un 132. panta prasībām, pamatojoties uz finanšu stāvokĜa pārskata projektu, 

kā arī aprēėina metodes, kas izmantotas, lai šo prognozi iegūtu; 

4) izmantojamā pašu kapitāla un izmantojamā pamata pašu kapitāla apmēru 

attiecībā pret maksātspējas kapitāla prasību un minimālo kapitāla prasību, kas 

noteiktas atbilstoši šā likuma 120. līdz 132. panta prasībām; 

5) nedalībvalsts apdrošinātāja vai pārapdrošinātāja filiāles nolikumu; 

6) kredītiestādes izsniegtu dokumentu, kas apliecina naudas līdzekĜu 

iemaksu absolūti minimālās kapitāla prasības izpildei un drošības naudas 

noguldīšanu; 


8) zvērināta revidenta pārbaudītus nedalībvalsts apdrošinātāja pēdējo triju 

darbības gadu pārskatus;


109 

9) pierādījumus, ka tā pārvaldes sistēma atbilst šā likuma 52. līdz 74. pantā 

noteiktajam: 

a) to akcionāru (biedru) sarakstu, kuriem nedalībvalsts apdrošinātājā vai 

pārapdrošinātājā ir būtiska līdzdalība, un grupas struktūru, 

b) to personu sarakstu, ar kurām nedalībvalsts apdrošinātājam vai 

pārapdrošinātājam ir ciešas attiecības, 

c) ziĦas par nedalībvalsts apdrošinātāja vai pārapdrošinātāja pilnvaroto 

pārstāvi (filiāles vadītāju) saskaĦā ar šā likuma 57. un 58. pantā noteiktajām 

prasībām; 



f) filiāles organizatorisko struktūru ar skaidri norādītu tās vadītāju pilnvaru 

un pienākumu sadali, struktūrvienību uzdevumiem un to vadītāju pienākumiem, 



i) informācijas apmaiĦas sistēmas aprakstu, 

j) grāmatvedības politikas un uzskaites organizācijas galvenos principus, 

k) informācijas sistēmu aizsardzības noteikumus, 

l) neparastu un aizdomīgu finanšu darījumu identifikācijas procedūru, 

m) šā likuma 50. pantā noteikto procedūru, 

n) apdrošinātā riska parakstīšanas politiku un procedūru, 

o) ieguldījumu veidošanas politiku un procedūru, 

p) iekšējā audita dienesta politiku un procedūru, 

r) ārpakaplojumu saĦemšanas politiku un procedūru, 

s) apdrošināšanas polišu paraugus,


110 

t) informāciju par pārvaldes sistēmas struktūru. 

(2) Ja nedalībvalsts apdrošinātāja filiāle vēlas saĦemt licenci palīdzības 

apdrošināšanai, tā iesniedz Finanšu un kapitāla tirgus komisijai informāciju par 

savā rīcībā esošajiem līdzekĜiem un noslēgtajiem līgumiem, kas nodrošina 

palīdzības sniegšanu apdrošinātajam atbilstoši šajā apdrošināšanas veidā 

uzĦemtajām saistībām. 

(3) Ja nedalībvalsts apdrošinātāja filiāle vēlas saĦemt licenci šā likuma 1. 

pielikuma 10. punktā noteiktajā nedzīvības apdrošināšanas veidā, izĦemot 

pārvadātāju atbildības apdrošināšanu, un plāno veikt sauszemes 

transportlīdzekĜu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu, tā 

iesniedz Finanšu un kapitāla tirgus komisijai rakstveida apliecinājumu, ka 

nedalībvalsts apdrošinātāja filiāle ir Latvijas TransportlīdzekĜu apdrošinātāju 

biroja un attiecīgā garantijas fonda dalībniece, un bankas dokumentu, kas 

apstiprina vienreizējo iemaksu sauszemes transportlīdzekĜu īpašnieku 

civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas garantijas fondā, un paziĦo 

nedalībvalsts apdrošinātāja filiāles pārstāvju, kas pieĦem lēmumus par 

apdrošināšanas atlīdzības izmaksu vai par atteikumu izmaksāt apdrošināšanas 

atlīdzību, kā arī nodrošina apdrošināšanas atlīdzības izmaksu, nosaukumu 

(vārdu, uzvārdu) un juridisko adresi katrā dalībvalstī. 

(4) Ja nedalībvalsts apdrošinātāja filiāle tiek izslēgta vai izstājas no Latvijas 

TransportlīdzekĜu apdrošinātāju biroja vai tam analogas organizācijas 

dalībvalstī, Finanšu un kapitāla tirgus komisija aizliedz nedalībvalsts 

apdrošinātāja filiālei nodarboties ar sauszemes transportlīdzekĜu īpašnieku 

civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu. 

(5) Lai saĦemtu apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas licenci citam 

apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas veidam, nedalībvalsts apdrošinātāja vai 

pārapdrošinātāja filiāle iesniedz Finanšu un kapitāla tirgus komisijai: 

1) šā panta pirmās daĜas 1. punktā minēto dokumentu; 

2) jaunā apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas veida ieviešanai 

nepieciešamo izdevumu aprēėinu un informāciju par līdzekĜu avotiem šo 

izdevumu segšanai; 

3) šā likuma 168. pantā noteikto darbības plānu. 

(6) Šajā nodaĜā ar terminu "filiāle" saprotama jebkura pastāvīga struktūra 

dalībvalsts teritorijā, ko ir izveidojis nedalībvalsts apdrošinātājs vai 

pārapdrošinātājs, kas saĦem licenci šajā dalībvalstī un kas sniedz apdrošināšanas 

vai pārapdrošināšanas pakalpojumus mītnes valstī.


111 


1) apdrošināmo risku aprakstus; 

2) galvenos cedētās pārapdrošināšanas procedūras; 

3) pamata pašu kapitāla posteĦus, kas veido minimālās kapitāla prasības 

absolūti minimālo vērtību; 

4) nedalībvalsts apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības, kurai 

pieder Latvijas Republikā reăistrēta filiāle, izmantojamā pašu kapitāla un 

pamata pašu kapitāla stāvokli attiecībā pret maksātspējas kapitāla prasību un 

minimālo kapitāla prasību atbilstoši šā likuma 120. līdz 132. pantam; 


nodrošināšanas organizācijas izdevumu prognozes, informāciju par līdzekĜu 

avotiem šo izdevumu segšanai un, ja apdrošināmie riski pieder šā likuma 

1. pielikuma 18. punktā noteiktajam nedzīvības apdrošināšanas veidam, – 

apdrošināšanas sabiedrības rīcībā esošajiem avotiem, kas nodrošina solītās 

palīdzības sniegšanu. 

(2) Papildus šā panta pirmajā daĜā noteiktajām prasībām darbības plānā 




periodā; 


120. pantam, pamatojoties uz šā panta otrās daĜas 1. punktā minēto pārskata 

projektu, kā arī aprēėina metodes, kas izmantotas, lai šo prognozi iegūtu; 




iegūtu; 

4) informāciju par finanšu resursiem apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas 

saistību izpildes, kā arī maksātspējas kapitāla prasības un minimālās kapitāla 

prasības izpildes nodrošināšanai; 

5) attiecībā uz nedzīvības apdrošināšanas sabiedrībām:


112 



izdevumiem un komisijas atlīdzībām, 

b) informāciju par plānotajām apdrošināšanas prēmijām vai citām 

iemaksām, kā arī par apdrošināšanas atlīdzībām; 

6) attiecībā uz dzīvības apdrošināšanas sabiedrībām – detalizētu ienākumu 

un izdevumu prognozi attiecībā uz tiešajiem apdrošināšanas darījumiem, 

pieĦemto un cedēto pārapdrošināšanu. 

169. pants. (1) Finanšu un kapitāla tirgus komisija iesniegumu par 

apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas licences izsniegšanu izskata un lēmumu 

pieĦem sešu mēnešu laikā pēc iesnieguma saĦemšanas dienas. 

(2) Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija šā panta pirmajā daĜā noteiktajā 

termiĦā nav izskatījusi šā likuma 150. panta pirmās daĜas 1. punktā un ceturtās 

daĜas 1. punktā noteikto iesniegumu un nav pieĦēmusi lēmumu, nedalībvalsts 

apdrošinātāja vai pārapdrošinātāja filiāle Finanšu un kapitāla tirgus komisijas 

faktisko rīcību var pārsūdzēt tiesā. 

170. pants. Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir tiesīga neizsniegt 

apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas licenci nedalībvalsts apdrošinātāja vai 

pārapdrošinātāja filiālei šādos gadījumos: 

1) apdrošināšana vai pārapdrošināšana nav ekonomiski pamatota; 

2) nedalībvalsts apdrošinātāja vai pārapdrošinātāja pilnvarotais pārstāvis 

(filiāles vadītājs) neatbilst šajā likumā noteiktajām prasībām; 

3) nedalībvalsts apdrošinātāja vai pārapdrošinātāja filiāles plānotā darbība 

neatbilst šā likuma un citu normatīvo aktu prasībām; 

4) saskaĦā ar nedalībvalsts apdrošinātāja vai pārapdrošinātāja mītnes valsts 

likumiem Finanšu un kapitāla tirgus komisijai ir ierobežotas tiesības veikt 

filiāles uzraudzības funkcijas; 

5) Finanšu un kapitāla tirgus komisija nav vienojusies ar nedalībvalsts 

apdrošinātāja vai pārapdrošinātāja mītnes valsts apdrošinātāju vai 

pārapdrošinātāju uzraudzības institūciju par uzraudzības funkciju veikšanai 

nepieciešamās informācijas apmaiĦu un sadarbību apdrošināšanas vai 

pārapdrošināšanas uzraudzības jomā; 

6) iesniegtie dokumenti satur nepatiesas vai nepilnīgas ziĦas;


113 

7) Finanšu un kapitāla tirgus komisija konstatē, ka nedalībvalsts 

apdrošinātāja vai pārapdrošinātāja filiāles rīcībā nodotie naudas līdzekĜi iegūti 

neparastos vai aizdomīgos finanšu darījumos vai nav dokumentāri pierādīta šo 

naudas līdzekĜu tiesiska ieguve; 

8) nedalībvalsts apdrošinātāja vai pārapdrošinātāja filiāles organizatoriskās 

struktūras dēĜ nav iespējams nodrošināt tās uzraudzību; 

9) Finanšu un kapitāla tirgus komisija nesaĦem vai nedalībvalsts 

apdrošinātājs vai pārapdrošinātājs atsakās iesniegt šā likuma 166. pantā noteikto 

informāciju; 

10) nedalībvalsts apdrošinātājs vai pārapdrošinātājs īsteno šā likuma 143. 

panta otrajā daĜā vai 144. panta otrajā daĜā minētajam finansiālā stāvokĜa 

uzlabošanas plānam līdzvērtīgus pasākumus. 

171. pants. (1) Nedalībvalsts apdrošinātāja filiāle var visus noslēgtos 

līgumus vai daĜu no tiem nodot citai apdrošināšanas sabiedrībai vai citai 

nedalībvalsts apdrošinātāja filiālei, ja ir saĦemts Finanšu un kapitāla tirgus 

komisijas vai tādas dalībvalsts uzraudzības iestādes, kas veic nedalībvalsts 

apdrošinātāja, kas pieĦem apdrošināšanas līgumus, filiāĜu kapitāla prasību 

izpildes kopējo uzraudzību saskaĦā ar šā likuma 174. panta nosacījumiem, 

apliecinājums, kurā norādīts, ka pēc līgumu pārĦemšanas apdrošināšanas 

sabiedrības vai nedalībvalsts apdrošinātāja filiāles rīcībā būs izmantojamais pašu 

kapitāls maksātspējas kapitāla prasības apmērā. 

(2) Nedalībvalsts apdrošinātāja filiāle var visus noslēgtos līgumus vai daĜu 

no tiem nodot citas dalībvalsts apdrošinātājam, ja ir saĦemts attiecīgās 

dalībvalsts uzraudzības iestādes apliecinājums, kurā norādīts, ka pēc līgumu 

pārĦemšanas dalībvalsts apdrošinātāja rīcībā būs izmantojamais pašu kapitāls 

maksātspējas kapitāla prasības apmērā. 

(3) Nedalībvalsts apdrošinātāja filiāle var visus noslēgtos līgumus vai daĜu 

no tiem nodot citā dalībvalstī reăistrētai nedalībvalsts apdrošinātāja filiālei, ja ir 

saĦemts attiecīgās dalībvalsts uzraudzības iestādes vai tādas dalībvalsts 

uzraudzības iestādes, kas veic nedalībvalsts apdrošinātāja, kas pieĦem 

apdrošināšanas līgumus, filiāĜu kapitāla prasību izpildes kopējo uzraudzību 

saskaĦā ar šā likuma 174. panta nosacījumiem, apliecinājums, ka: 

1) pēc līgumu pārĦemšanas citā dalībvalstī reăistrētas nedalībvalsts 

apdrošinātāja filiāles rīcībā būs izmantojamais pašu kapitāls maksātspējas 

kapitāla prasības apmērā;


114 

2) attiecīgās dalībvalsts likumi atĜauj veikt līgumu pārĦemšanu šajā 

dalībvalstī reăistrētām nedalībvalstu apdrošinātāju filiālēm; 

3) citā dalībvalstī reăistrētas nedalībvalsts apdrošinātāja filiāles uzraudzības 

iestāde ir izsniegusi atĜauju līgumu pārĦemšanai. 

(4) Jautājumu par nedalībvalsts apdrošinātāja filiāles visu noslēgto līgumu 

vai daĜas no tiem nodošanu izskata šā likuma 33. panta trešajā, ceturtajā, 

piektajā, sestajā, septītajā, astotajā un devītajā daĜā, 34. un 35. pantā noteiktajā 

kārtībā. 

172. pants. (1) Nedalībvalsts apdrošinātājs nodrošina pietiekamas 

tehniskās rezerves apdrošināšanas un pārapdrošināšanas saistību, ko tas 

uzĦēmies Latvijas Republikas teritorijā un kas aprēėinātas saskaĦā ar šā likuma 

A daĜas VI sadaĜas 2. nodaĜas prasībām, segšanai. 

(2) Nedalībvalsts apdrošinātājs novērtē aktīvus un saistības saskaĦā ar šā 

likuma 105. panta prasībām un nosaka pašu kapitālu saskaĦā ar Finanšu un 

kapitāla tirgus komisijas noteikumu prasībām. 

173. pants. (1) Nedalībvalsts apdrošinātāja vai pārapdrošinātāja filiāles 

rīcībā pastāvīgi ir izmantojams pašu kapitāls maksātspējas kapitāla prasības 

apmērā. Izmantojamā pašu kapitāla aprēėināšanas kārtību nosaka Finanšu un 

kapitāla tirgus komisija. 

(2) Nedalībvalsts apdrošinātāja vai pārapdrošinātāja filiāle aprēėina 

maksātspējas kapitāla prasību un minimālo kapitāla prasību saskaĦā ar šā likuma 

120. līdz 132. panta prasībām. Aprēėinot maksātspējas kapitāla prasību un 

minimālo kapitāla prasību, Ħem vērā tikai nedalībvalsts apdrošinātāja vai 

pārapdrošinātāja filiāles veiktos darījumus. 

(3) Nedalībvalsts apdrošinātāja vai pārapdrošinātāja filiāles rīcībā pastāvīgi 

ir izmantojams pamata pašu kapitāls minimālās kapitāla prasības apmērā. 

Izmantojamā pamata pašu kapitāla aprēėināšanas kārtību nosaka Finanšu un 


(4) Nedalībvalsts apdrošinātāja vai pārapdrošinātāja filiāles minimālās 

kapitāla prasības absolūti minimālā vērtība ir 50 procentu apmērā no šā likuma 

132. panta trešajā daĜā minētās attiecīgās minimālās kapitāla prasības absolūti 

minimālās vērtības. 

(5) Drošības naudas apmēru, ko nedalībvalsts apdrošinātāja filiāle nogulda 

saskaĦā ar šā likuma 165. panta otrās daĜas 1. punkta "e" apakšpunkta prasībām,


115 

Ħem vērā, aprēėinot nedalībvalsts apdrošinātāja filiāles izmantojamo pašu 

kapitālu, lai segtu minimālā kapitāla prasību. 

(6) Nedalībvalsts apdrošinātāja filiāle aktīvus maksātspējas kapitāla 

prasības apjomā iegulda dalībvalstīs, tai skaitā aktīvus minimālās kapitāla 

prasības apjomā iegulda Latvijas Republikā. 

174. pants. (1) Ja nedalībvalsts apdrošinātājs, kas nodibinājis filiāles 

vairākās dalībvalstīs, ir saĦēmis Finanšu un kapitāla tirgus komisijas un 

iesaistīto dalībvalstu uzraudzības iestāžu piekrišanu šajā daĜā minēto nosacījumu 

ievērošanai, tas: 

1) aprēėina nedalībvalsts apdrošinātāja filiāĜu kopējo maksātspējas kapitāla 

prasību atbilstoši šā likuma 173. panta prasībām, aprēėinā iekĜaujot visu to 

nedalībvalsts apdrošinātāja filiāĜu finanšu rādītājus, kuru attiecīgās uzraudzības 

iestādes ir devušas piekrišanu; 

2) šā likuma 165. panta otrās daĜas 1. punkta "e" apakšpunktā minēto 

drošības naudu nogulda tikai tajā dalībvalstī, kuras uzraudzības iestāde veic 

kopējo filiāĜu maksātspējas kapitāla prasības izpildes uzraudzību; 

3) aktīvus minimālās kapitāla prasības apmērā iegulda jebkurā no 

dalībvalstīm, kurās nedalībvalsts apdrošinātājs ir nodibinājis filiāli. 

(2) Šā panta pirmajā daĜā minētās piekrišanas saĦemšanas gadījumā netiek 

veikts Latvijas Republikā reăistrētās nedalībvalsts apdrošinātāja filiāles 

maksātspējas kapitāla prasības un izmantojamā pašu kapitāla aprēėins. 

(3) Lai saĦemtu šā panta pirmajā daĜā minēto piekrišanu, nedalībvalsts 

apdrošinātājs iesniedz visu iesaistīto dalībvalstu uzraudzības iestādēm 

iesniegumu, kurā pamatoti norādīta dalībvalsts uzraudzības iestāde, kas veiks 

kopējo filiāĜu maksātspējas kapitāla prasības izpildes uzraudzību. 

(4) Šā panta pirmajā daĜā minētie nosacījumi stājas spēkā tikai tad, ja 

piekrišanu ir devušas visas dalībvalstis, kurām nedalībvalsts apdrošinātājs ir 

iesniedzis iesniegumu, un tajā norādītā dalībvalsts uzraudzības iestāde ir 

informējusi pārējās iesaistītās dalībvalstu uzraudzības iestādes par to, ka tā veiks 

kopējo filiāĜu maksātspējas kapitāla prasības izpildes uzraudzību. 

(5) Finanšu un kapitāla tirgus komisija sniedz iesniegumā norādītajai 

dalībvalsts uzraudzības iestādei visu informāciju, kas nepieciešama kopējās 

filiāĜu maksātspējas kapitāla prasības izpildes uzraudzībai.


116 

(6) Šā panta pirmās daĜas nosacījumi tiek atcelti, ja kāda no iesaistītajām 

dalībvalstu uzraudzības iestādēm pieprasa tos atcelt. 

175. pants. (1) Nedalībvalsts apdrošinātāja vai pārapdrošinātāja filiāĜu 

darbību regulē šā likuma 20., 27. un 100. pants, 144. panta trešā līdz piektā daĜa, 

145. un 146. pants. 

(2) Piemērojot šā likuma 142. līdz 144. panta noteikumus, nedalībvalsts 

apdrošinātāja filiāle, kurai tiek piemēroti šā likuma 174. panta pirmās līdz 

piektās daĜas noteikumi, pret uzraudzības iestādi, kura atbild par nedalībvalsts 

apdrošinātāja filiāles maksātspējas pārbaudi, nodrošina tādu pašu attieksmi kā 

pret tās dalībvalsts uzraudzības iestādi, kuras teritorijā atrodas nedalībvalsts 

apdrošināšanas filiāles galvenais birojs. 

176. pants. Nedalībvalsts apdrošinātāja filiāle vienā dalībvalstī nedrīkst 

vienlaikus veikt dzīvības apdrošināšanu un citu veidu apdrošināšanu. 

177. pants. (1) Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir šā likuma 174. 

panta trešajā daĜā noteiktā dalībvalsts uzraudzības iestāde, kura veic 

nedalībvalsts apdrošinātāja kopējo filiāĜu maksātspējas kapitāla prasības izpildes 

uzraudzību, un ir pieĦēmusi lēmumu par apdrošināšanas licences anulēšanu 

nedalībvalsts apdrošinātāja filiālei, tad Finanšu un kapitāla tirgus komisija par 

minēto lēmumu paziĦo pārējām tās dalībvalsts uzraudzības iestādēm, kurā 

atrodas nedalībvalsts apdrošinātāja filiāle. 

(2) Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija saskaĦā ar šā likuma 174. panta 

ceturto daĜu ir devusi piekrišanu nedalībvalsts apdrošinātāju priekšrocības 

saĦemšanai un ir saĦēmusi šā panta pirmajā daĜā minēto informāciju no 

attiecīgās dalībvalsts uzraudzības iestādes, Finanšu un kapitāla tirgus komisija 

veic nepieciešamās darbības, lai nodrošinātu, ka nedalībvalsts apdrošinātāja 

filiāle izpilda šā likuma prasības. 

(3) Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija saskaĦā ar šā likuma 174. panta 

ceturto daĜu ir devusi piekrišanu nedalībvalsts apdrošinātāja priekšrocības 

saĦemšanai un ir saĦēmusi šā panta pirmajā daĜā minēto informāciju no 

attiecīgās dalībvalsts uzraudzības iestādes un licences anulēšanas iemesls ir pašu 

kapitāla apmēra neatbilstība kapitāla prasībām, Finanšu un kapitāla tirgus 

komisija pieĦem lēmumu par apdrošināšanas licenču anulēšanu nedalībvalsts 

apdrošinātāja filiālei. 

178. pants. Finanšu un kapitāla tirgus komisija anulē licenci, ja 

nedalībvalsts apdrošinātāja vai pārapdrošinātāja filiāle nepilda šā likuma 168. 

pantā minēto darbības plānu, neievēro citus šā likuma noteikumus, kā arī


117 

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas izdoto normatīvo noteikumu un rīkojumu 

prasības, kuras tai tika noteiktas licences saĦemšanai. 

X sadaĜa 

Nedalībvalsts apdrošinātāja vai pārapdrošinātāja meitas sabiedrības 

un līdzdalības iegūšana, ko veic nedalībvalsts apdrošinātājs vai 

pārapdrošinātājs 

179. pants. (1) Finanšu un kapitāla tirgus komisija nosūta Eiropas 

Komisijai un dalībvalstu uzraudzības iestādēm paziĦojumus, informējot par: 

1) visām atĜaujām, kas izsniegtas apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas 

sabiedrībai, kuras mātes sabiedrība vai tās mātes sabiedrība nav reăistrēta 

dalībvalstī; 

2) gadījumu, kad komercsabiedrība, kas nav reăistrēta dalībvalstī, ir 

kĜuvusi par apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības mātes sabiedrību. 

(2) Ja atĜauja izsniegta apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībai, 

kuras mātes sabiedrība vai tās mātes sabiedrība nav reăistrēta dalībvalstī, 

Finanšu un kapitāla tirgus komisija papildus šā panta pirmās daĜas 1. punktā 

minētajai informācijai nosūta Eiropas Komisijai ziĦas par apdrošināšanas vai 

pārapdrošināšanas sabiedrības grupas struktūru. 

180. pants. Finanšu un kapitāla tirgus komisija informē Eiropas Komisiju 

par būtiskām problēmām, ar kādām saskaras apdrošināšanas vai 

pārapdrošināšanas sabiedrības, uzsākot vai veicot pārapdrošināšanu 

nedalībvalstīs. 

B daĜa 

Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas īpašie noteikumi 

I sadaĜa 

Piemērojamie tiesību akti un apdrošināšanas līgumu 

noteikumi 

181. pants. Finanšu un kapitāla tirgus komisija nosūta Eiropas Komisijai 

paziĦojumu, informējot par gadījumiem, kad: 

1) saskaĦā ar normatīvajiem aktiem ir noteikta obligātā apdrošināšana, 

norādot: 

a) īpašās normas, kas attiecas uz obligāto apdrošināšanu,


118 

b) noteikumus, kas obligāti norādāmi apdrošināšanas polisē; 

2) Latvijas Republikā pieĦemti normatīvie akti, kas regulē apdrošināšanas 

pakalpojumu sniegšanu, pievienojot paziĦojumam normatīvo aktu tekstu. 

182. pants. (1) Apdrošinātājs pirms nedzīvības apdrošināšanas līguma 

noslēgšanas informē apdrošinājuma Ħēmēju par savu mītnes valsti un juridisko 

adresi. 

(2) Visos dokumentos, kas tiek izsniegti apdrošinājuma Ħēmējam, norāda 

šā panta pirmajā daĜā noteikto informāciju. 

(3) Šā panta pirmās un otrās daĜas prasības neattiecas uz lielo risku 

apdrošināšanu. 

(4) Pamatojoties uz klienta sniegto informāciju, apdrošinātājs pirms 

apdrošināšanas līguma noslēgšanas atbilstoši apdrošināšanas līguma sarežăītībai 

noskaidro klienta prasības. 

(5) Apdrošinātāja pienākums pirms līguma noslēgšanas ir izskaidrot 

klientam pašriska, virsapdrošināšanas vai zemapdrošināšanas būtību, ja tas var 

ietekmēt klienta intereses. 

183. pants. (1) Pirms dzīvības apdrošināšanas līguma noslēgšanas 

apdrošinātāja pienākums ir sniegt klientam šādu informāciju: 

1) par dzīvības apdrošināšanas sabiedrību sniedz šādu informāciju: 

a) apdrošināšanas sabiedrības firmu; 

b) dalībvalsti, kurā atrodas apdrošināšanas sabiedrības galvenais birojs; 

c) apdrošināšanas sabiedrības galvenā biroja adresi; 

d) atsauci uz vietu, kur var iepazīties ar apdrošināšanas sabiedrības 

ziĦojumu par maksātspēju un finanšu stāvokli; 

2) par saistībām sniedz šādu informāciju: 

a) apdrošināšanas līguma nosacījumus un apdrošināšanas summas, ko 

apdrošinātā persona var izvēlēties, noslēdzot apdrošināšanas līgumu, 

b) dzīvības apdrošināšanas līguma darbības termiĦu,


119 

c) dzīvības apdrošināšanas līguma izbeigšanas noteikumus, 

d) apdrošināšanas prēmijas maksāšanas termiĦus un kārtību, 

e) gratifikāciju (bonusu) aprēėināšanas un piešėiršanas kārtību, 

f) norādi par atpirkuma summu un nomaksāto vērtību un to garantijas 

apjomu, 

g) apdrošināšanas prēmiju un apdrošinājuma summu atsevišėi katram 

apdrošinātajam riskam, kā arī apdrošināšanas atlīdzību vai tās noteikšanas 

kārtību katram apdrošināšanas gadījumam, 

h) tirgum piesaistītajā dzīvības apdrošināšanas līgumā – tam atbilstošos 

aktīvus un apdrošinājuma summas aprēėināšanas kārtību, 

i) dzīvības apdrošināšanas līguma uzteikuma termiĦa piemērošanas kārtību, 

j) vispārīgu informāciju par apdrošināšanas veidam piemērojamo nodokĜu 

režīmu, 

k) sūdzību un strīdu izskatīšanas kārtību ārpustiesas ceĜā, kura izriet no 

apdrošināšanas līguma, 

l) likumu, kuru piemēros no dzīvības apdrošināšanas līguma izrietošo 

līgumisko attiecību regulēšanai, ja dzīvības apdrošināšanas līguma pusēm nav 

izvēles brīvības vai ja dzīvības apdrošināšanas līguma puses var brīvi izvēlēties, 

likumu, ko piedāvā dzīvības apdrošināšanas sabiedrība. 

(2) Papildus šā panta pirmajā daĜā minētajam apdrošinātājs sniedz 

informāciju, lai nodrošinātu patiesu izpratni par dzīvības apdrošināšanas līgumā 

ietvertajiem riskiem, kurus uzĦemas apdrošinājuma Ħēmējs. 

(3) Apdrošinātājs dzīvības apdrošināšanas līguma darbības laikā 

nekavējoties informē apdrošinājuma Ħēmēju un apdrošināto (ja tas vienlaikus 

nav arī apdrošinājuma Ħēmējs): 

1) par izmaiĦām apdrošinātāja firmā, kontakttelefonu, kontaktadrešu un 

kontaktpersonu norādēs un citā līdzīgā informācijā, kas ir nepieciešama 

apdrošinājuma Ħēmēja un apdrošinātā (ja tas vienlaikus nav arī apdrošinājuma 

Ħēmējs) līgumisko saistību izpildei;


120 

2) par izmaiĦām apdrošināšanas noteikumos vai apdrošināšanas līgumam 

piemērojamos tiesību aktos, ja tā saistīta ar šā panta pirmās daĜas 2. punkta "d" 

līdz "i" apakšpunktā norādīto informāciju. 

(4) Ja saistībā ar piedāvājumu noslēgt dzīvības apdrošināšanas līgumu vai 

minētā līguma noslēgšanu apdrošinātāja uzrādītie iespējamie maksājumi atšėiras 

no apdrošināšanas līgumā noteiktajiem maksājumiem, apdrošinātājs iepazīstina 

apdrošinājuma Ħēmēju ar aprēėina piemēru, kurā sniegts iespējamās 

apdrošinājuma summas vai citu apdrošināšanas līgumā paredzēto summu 

izklāsts, pamatojoties uz prēmiju aprēėinu, kurā izmanto trīs atšėirīgas procentu 

likmes. Šīs daĜas prasības nepiemēro dzīvības termiĦapdrošināšanai. 

Apdrošinātājs skaidrā un saprotamā veidā informē apdrošinājuma Ħēmēju par to, 

ka aprēėina piemērs ir tikai paraugs, kura pamatā ir teorētiski pieĦēmumi, un ka 

apdrošinājuma Ħēmējam uz šā piemēra pamata nepastāv prasījuma tiesības. 

(5) Ja ir noslēgts dzīvības apdrošināšanas ar līdzdalību peĜĦā līgums, 

apdrošinātājs katru gadu rakstveidā informē apdrošinājuma Ħēmēju par viĦa 

prasījumu stāvokli, ieskaitot līdzdalību peĜĦā. Ja apdrošinātājs sniedz 

informāciju par līdzdalības peĜĦā iespējamo turpmāko attīstību, apdrošinātājs 

informē apdrošinājuma Ħēmēju par atšėirībām starp līdzdalības peĜĦā 

patiesajiem un sākotnējiem datiem. 

(6) Pirms tirgum piesaistītā dzīvības apdrošināšanas līguma noslēgšanas 

apdrošinātāja pienākums ir sniegt klientam informāciju par visiem 

atskaitījumiem, kuri tiks ieturēti no klienta tirgum piesaistītā dzīvības 

apdrošināšanas līguma darbības laikā. 

(7) Šajā pantā noteikto informāciju apdrošinātājs sniedz rakstveidā, skaidri 

un saprotami. Minētā informācija tiek sniegta latviešu valodā, izĦemot 

gadījumus, kad apdrošinājuma Ħēmējs informāciju vēlas saĦemt citā valodā. 

184. pants. Gadījumā, kad apdrošinātājam pēc apdrošināšanas līguma 

noslēgšanas ar fizisko personu radies strīds, apdrošinātājam ir pienākums 

pierādīt šā likuma 182. panta ceturtās un piektās daĜas un 183. panta prasību 

izpildi. Apdrošinājuma Ħēmēja paraksts uz apdrošināšanas pieteikuma vai 

apdrošinājuma Ħēmēja apstiprinājums apdrošināšanas līguma noslēgšanai citā 

apdrošinājuma Ħēmēja un apdrošinātāja saskaĦotā veidā ir pietiekams 

apliecinājums šā likuma 182. panta ceturtās un piektās daĜas un 183. panta 

prasību izpildei, izĦemot gadījumus, kad apdrošinājuma Ħēmējs pierāda pretējo. 

185. pants. (1) Ja persona, kurai ir tiesības pretendēt uz apdrošināšanas 

atlīdzību saskaĦā ar noslēgto apdrošināšanas līgumu, iesniedz rakstveida 

pieprasījumu, apdrošinātājs vai dalībvalsts apdrošinātājs, kas sniedz 

apdrošināšanas pakalpojumus, ievērojot pakalpojumu sniegšanas brīvības


121 

principu, iepazīstina šo personu ar tā rīcībā esošajiem dokumentiem, kas pamato 

lēmumu par šai personai pienākošās apdrošināšanas atlīdzības izmaksu vai par 

atteikumu izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību, vai izsniedz to kopijas. Personai, 

kurai ir tiesības pretendēt uz apdrošināšanas atlīdzību saskaĦā ar noslēgto 

apdrošināšanas līgumu, ir tiesības saĦemt šajā punktā norādīto dokumentu 

kopijas par samaksu, kas nepārsniedz dokumentu kopiju sagatavošanas 

izdevumus. 

(2) Apdrošinātājam vai dalībvalsts apdrošinātājam, kas sniedz 

apdrošināšanas pakalpojumus, ievērojot pakalpojumu sniegšanas brīvības 

principu, nav pienākuma iepazīstināt ar dokumentiem un izsniegt dokumentu 

kopijas šā panta pirmajā daĜā noteiktajā kārtībā, ja saistībā ar apdrošinātā riska 

iestāšanās apstākĜiem apdrošinātājs vai dalībvalsts apdrošinātājs ir iesniedzis 

dokumentus tiesību aizsardzības iestādēm kriminālprocesa ietvaros. 



principu, pēc iepazīstināšanas ar dokumentiem, kas pamato tā lēmumu par 

pienākošās apdrošināšanas atlīdzības izmaksu vai par atteikumu izmaksāt 

apdrošināšanas atlīdzību, ir tiesības pieprasīt, lai persona, kurai ir tiesības 

pretendēt uz apdrošināšanas atlīdzību saskaĦā ar noslēgto apdrošināšanas 

līgumu, paraksta rakstveida apliecinājumu, kurā norādīti dokumenti, ar kuriem šī 

persona ir iepazinusies. Ja persona, kurai ir tiesības pretendēt uz apdrošināšanas 

atlīdzību saskaĦā ar noslēgto apdrošināšanas līgumu, atsakās parakstīt šajā daĜā 

noteikto apliecinājumu, to paraksta apdrošinātājs vai dalībvalsts apdrošinātājs, 

īpašā atzīmē norādot, ka minētā persona atteikusies parakstīt apliecinājumu. 



principu, ir pienākums izskatīt apdrošinājuma Ħēmēja, apdrošinātā vai personas, 

kurai ir tiesības pretendēt uz apdrošināšanas atlīdzību saskaĦā ar noslēgto 

apdrošināšanas līgumu, rakstveida prasījumu par apdrošināšanas līguma 

noteikumiem neatbilstošu pakalpojumu un sniegt motivētu rakstveida atbildi ne 

vēlāk kā 30 dienu laikā pēc prasījuma pieteikuma saĦemšanas. 

II sadaĜa 

Nedzīvības apdrošināšanas īpašie noteikumi 

1. nodaĜa 

Kopienas kopapdrošināšana 

186. pants. (1) Šo nodaĜu piemēro Kopienas kopapdrošināšanas 

darījumiem, kas attiecas uz vienu vai vairākiem riskiem, kuri klasificēti šā


122 

likuma 1. pielikuma 3. līdz 16. punktā noteiktajā nedzīvības apdrošināšanas 

veidā un pilnībā atbilst šādiem nosacījumiem: 

1) risks ir liels risks; 

2) risku, izmantojot vienu apdrošināšanas līgumu un kopēju prēmiju 

attiecībā uz vienu un to pašu laika posmu, sedz divi vai vairāki apdrošināšanas 

komersanti katrs savas daĜas apmērā kā līdzapdrošinātājs, vienam no tiem esot 

vadošajam apdrošināšanas komersantam; 

3) risks atrodas Kopienā; 

4) lai segtu risku, tiek uzskatīts, ka vadošais apdrošināšanas komersants 

sedz visu risku; 

5) vismaz viens no līdzapdrošinātājiem piedalās apdrošināšanas līguma 

noslēgšanā ar tāda galvenā biroja vai filiāles starpniecību, kas veic 

komercdarbību kādā dalībvalstī, kura nav vadošā apdrošināšanas komersanta 

dalībvalsts; 

6) vadošais apdrošināšanas komersants pilnībā uzĦemas kopapdrošināšanas 

darbības vadību, jo īpaši paredz apdrošināšanas noteikumus, nosacījumus un 

tarifa likmi. 

(2) Šā likuma 159. līdz 161. pantu piemēro tikai attiecībā uz vadošo 

apdrošināšanas komersantu. 

(3) Kopapdrošināšanas darbībām, kuras neatbilst šā panta pirmajā daĜā 

noteiktajiem nosacījumiem, tiek piemēroti šā likuma noteikumi, izĦemot šīs 

nodaĜas noteikumus. 

187. pants. (1) Tehnisko rezervju apjomu nosaka atsevišėie 

līdzapdrošinātāji atbilstīgi to piederības dalībvalsts noteikumiem vai gadījumā, 

ja šādu noteikumu nav, atbilstīgi minētajā valstī pieĦemtajai praksei. 

(2) Neskatoties uz šā panta pirmajā daĜā noteikto, tehniskās rezerves ir 

vismaz vienādas ar rezervi, ko vadošais apdrošinātājs noteicis saskaĦā ar savas 

piederības dalībvalsts noteikumiem. 

188. pants. Līdzapdrošinātāju rīcībā ir statistikas dati par to Kopienas 

kopapdrošināšanas darbību apjomu, kurās tie piedalās, un attiecīgajām 

dalībvalstīm.


123 

189. pants. Izbeidzot apdrošināšanas komersanta darbību, saistības, kas 

izriet no līdzdalības Kopienas kopapdrošināšanas līgumos, īsteno tāpat kā 

saistības, kas izriet no citiem minētā apdrošināšanas komersanta apdrošināšanas 

līgumiem, neatkarīgi no apdrošināto apdrošināšanas atlīdzības saĦēmēju 

valstiskās piederības. 

190. pants. Nodrošinot šīs nodaĜas prasību īstenošanu, dalībvalsts 

uzraudzības iestādes savstarpēji apmainās ar visu nepieciešamo informāciju. 

2. nodaĜa 

Palīdzība 

191. pants. Palīdzības apdrošināšana ir apdrošināšana, kas paredz saskaĦā 

ar noslēgto apdrošināšanas līgumu nodrošināt apdrošinātajam nekavējošu 

palīdzības sniegšanu gadījumos, kad tas ir nokĜuvis grūtībās ārvalstu ceĜojuma 

laikā (ārpus savas mītnes zemes). Šāda palīdzība ir naudas maksājums vai 

pakalpojuma sniegšana apdrošinātajam. 

192. pants. Par palīdzības sniegšanu nelaimes gadījumā vai transporta 

līdzekĜa bojājuma gadījumā atzīst: 

1) transporta līdzekĜa nogādāšanu uz tuvāko vietu, kur var tikt veikts tā 

remonts, kā arī autovadītāja un pasažieru nogādāšanu uz tuvāko vietu, no kuras 

viĦi var turpināt ceĜojumu; 

2) transporta līdzekĜa, autovadītāja un pasažieru nogādāšanu uz to mītnes 

zemi vai vietu, no kuras tie devušies ceĜojumā, vai uz ceĜojuma galamērėi; 

3) citus apdrošināšanas līgumā paredzētos pakalpojumus vai naudas 

izmaksas. 

193. pants. Palīdzības apdrošināšana neietver: 

1) dažādu automoto klubu biedriem sniegtos pakalpojumus, kuriem 

palīdzību transporta līdzekĜa salūšanas vai transportēšanas gadījumā nodrošina 

automoto biedrība tajā valstī, kurā viĦi atrodas, un starp šādām biedrībām ir 

noslēgts sadarbības līgums; 

2) servisa, ekspluatācijas, garantijas remonta un šā panta 1. punktā minēto 

juridisko personu pakalpojumus. 

194. pants. Apdrošinātājs, kurš vēlas veikt palīdzības apdrošināšanu, ir 

tiesīgs izmantot pakalpojumus, ko sniedz cita juridiskā persona, kurai ir


124 

personāls un aprīkojums, ieskaitot sertificētu medicīnisko personālu, kā arī citi 

līdzekĜi, kas nepieciešami, lai nodrošinātu apdrošināšanas līgumos paredzēto 

saistību izpildi šajā apdrošināšanas veidā. 

195. pants. Nedzīvības apdrošināšana ietver arī darbību, kas ir palīdzība, 

ko sniedz personām, kuras nokĜuvušas grūtībās ceĜojuma laikā, esot prom no 

savām mājām vai savas pastāvīgās dzīvesvietas. Palīdzības sniegšana nozīmē, ka 

apdrošinātājs saskaĦā ar noslēgto apdrošināšanas līgumu nekavējoties nodrošina 

apdrošinātajam palīdzības sniegšanu, ja viĦš ir nokĜuvis grūtībās ārvalstu 

ceĜojuma laikā ārpus savas mītnes zemes. Šāda palīdzība ir naudas maksājums 

vai pakalpojuma sniegšana apdrošinātajam. Apdrošinātājs, kas veic palīdzības 

apdrošināšanu, ir tiesīgs izmantot pakalpojumus, ko sniedz cita persona, kurai ir 

personāls un aprīkojums (ieskaitot sertificētu medicīnisko personālu), kas 

nepieciešams, lai nodrošinātu apdrošināšanas līgumos paredzēto saistību 

savlaicīgu izpildi šajā apdrošināšanas veidā. 

3. nodaĜa 

Juridisko izdevumu apdrošināšana 

196. pants. (1) Šī nodaĜa attiecas uz juridisko izdevumu apdrošināšanu, kas 

noteikta šā likuma 1. pielikuma 17. punktā un kas paredz segt tiesvedības 

izdevumus un nodrošina juridiska rakstura pakalpojumus, kas tieši saistīti ar 

apdrošināšanas segumu, aizstāvot un pārstāvot apdrošināto civilprocesā, 

kriminālprocesā vai administratīvajā procesā, kā arī panākot nodarīto zaudējumu 

un bojājumu atlīdzināšanu apdrošinātajam, neiesaistoties šajos procesos. 

(2) Šīs nodaĜas noteikumi neattiecas uz šādām darbībām: 

1) juridisko izdevumu apdrošināšanu, ja šāda apdrošināšana attiecas uz 

strīdiem vai riskiem, kas izriet no jūras kuău izmantošanas vai ir saistīti ar to; 

2) darbību, ko veic apdrošinātājs, kurš nodrošina civiltiesiskās atbildības 

apdrošināšanas segumu, aizstāvot un pārstāvot apdrošināto, ja aizstāvēšana un 

pārstāvēšana vienlaikus tiek veikta apdrošinātāja interesēs; 

3) juridisko izdevumu apdrošināšanu, ko veic apdrošinātājs palīdzības 

apdrošināšanā, kas atbilst šādiem nosacījumiem: 

a) darbību veic dalībvalstī, kura nav apdrošinātā pastāvīgā dzīvesvieta, 

b) darbība ir daĜa no līguma, kas attiecas tikai uz palīdzību, kuru sniedz 

personām, kam rodas grūtības ceĜojuma laikā, esot prom no savām mājām vai no 

savas pastāvīgās dzīvesvietas.


125 

197. pants. Apdrošinātājs, kurš veic juridisko izdevumu apdrošināšanu, ir 

tiesīgs uzticēt kompetentai personai ar juridisko izdevumu apdrošināšanu saistīto 

prasību noregulēšanu. Ja ar juridisko izdevumu apdrošināšanu saistīto prasību 

noregulēšanu veic apdrošinātāja darbinieks, tad viĦš darbojas tikai šajā 

apdrošināšanas veidā. 

198. pants. (1) Apdrošinot juridiskos izdevumus, apdrošināšanas līgumā 

paredz: 

1) atsevišėu apdrošinātā riska un apdrošināšanas prēmijas atspoguĜošanu, ja 

apdrošinātājs juridisko izdevumu apdrošināšanas risku apdrošina kopā ar kādu 

citu apdrošināšanas risku; 

2) apdrošinātā tiesības izvēlēties advokātu vai citu atbilstošas kvalifikācijas 

personu, kura var aizstāvēt un pārstāvēt apdrošinātā intereses civilprocesā, 

kriminālprocesā vai administratīvajā procesā vai neiesaistoties šajos procesos; 

3) apdrošinātā tiesības, ja veidojas interešu konflikts starp apdrošināto un 

apdrošinātāju, veicot juridisko izdevumu prasību noregulēšanu: 

a) izvēlēties advokātu vai citu atbilstošas kvalifikācijas personu, 

b) pārsūdzēt apdrošinātāja pieĦemtos lēmumus saskaĦā ar Latvijas 

Republikā spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem. 

(2) Apdrošinātājs informē apdrošināto par šā panta pirmās daĜas 3. punktā 

minētajām apdrošinātā tiesībām, ja rodas interešu konflikts starp apdrošinātāju 

un apdrošināto. 

(3) Juridiska rakstura pakalpojumus un pušu pārstāvību nodrošina 

neatkarīgi advokāti vai citas atbilstošas kvalifikācijas personas, ja vienā strīdā 

iesaistīto pušu juridiskos izdevumus ir apdrošinājis viens un tas pats 

apdrošinātājs. 

(4) Šā panta pirmās daĜas 2. punkts netiek piemērots, ja: 

1) apdrošināšana tiek attiecināta tikai uz gadījumiem, kas saistīti ar 

autotransporta izmantošanu Latvijas Republikas teritorijā; 

2) apdrošināšana tiek attiecināta uz palīdzības sniegšanu nelaimes vai 

bojājumu gadījumā, kurā iesaistīts autotransports.

199. pants. Lielie riski ir: 


126 

4. nodaĜa 

Lielo risku apdrošināšana 

1) apdrošinātie riski šādos apdrošināšanas veidos: 

a) dzelzceĜa transporta apdrošināšanā, 

b) gaisakuău apdrošināšanā, 

c) kuău apdrošināšanā, 

d) kravu apdrošināšanā, 

e) gaisakuău īpašnieku civiltiesiskās atbildības apdrošināšanā, 

f) kuău īpašnieku civiltiesiskās atbildības apdrošināšanā; 

2) apdrošinātie riski šādos apdrošināšanas veidos, ja apdrošinājuma Ħēmējs 

nodarbojas ar komercdarbību vai ir brīvās profesijas pārstāvis un apdrošinātie 

riski attiecas uz apdrošinājuma Ħēmēja profesionālo darbību vai komercdarbību: 

a) kredītu apdrošināšanā, 

b) galvojumu apdrošināšanā; 

3) apdrošinātie riski šādos apdrošināšanas veidos, ja apdrošinājuma Ħēmējs 

pārsniedz vismaz divus no trim šādiem kritērijiem – tā bilances pārsniedz 

kopsumma 6,2 miljonus euro, neto apgrozījums 12,8 miljonus euro, pārskata 

gada vidējais darbinieku skaits 250 cilvēkus: 

a) sauszemes transporta (izĦemot dzelzceĜa transportu) apdrošināšanā, 

b) īpašuma apdrošināšanā pret uguns un dabas stihiju postījumiem 

(bojājumiem, ko īpašumam, izĦemot sauszemes transportu, dzelzceĜa transportu, 

gaisakuăus, kuăus un kravas, nodara uguns, eksplozija, atomenerăija, zemes 

iegrimšana un citas stihijas), 

c) īpašuma apdrošināšanā pret citiem zaudējumiem (bojājumiem, ko 

īpašumam, izĦemot sauszemes transportu, dzelzceĜa transportu, gaisakuăus, 

kuăus un kravas, nodara krusa, salna, zādzība un citi negadījumi, izĦemot uguni, 

eksploziju, atomenerăiju, zemes iegrimšanu un citas stihijas),


127 

d) sauszemes transportlīdzekĜu īpašnieku civiltiesiskās atbildības 

apdrošināšanā, 

e) vispārējās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanā, 

f) dažādu finansiālo zaudējumu apdrošināšanā. 

200. pants. Ja apdrošinājuma Ħēmējs ietilpst komercsabiedrību grupā, kam 

tiek veidots konsolidētais gada pārskats, šā likuma 199. panta 3. punktā 

noteiktos kritērijus piemēro, pamatojoties uz konsolidēto gada pārskatu. 

201. pants. Dalībvalsts apdrošinātājs var veikt lielo risku apdrošināšanu, 

neievērojot šā likuma 157. un 160. panta prasības. 

III sadaĜa 

Pārapdrošināšanas īpašie noteikumi 

202. pants. (1) Īpašam nolūkam dibināta sabiedrība var uzsākt savu 

darbību Latvijā tikai pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas izsniegtas licences 

saĦemšanas. 

(2) Prasības šā panta pirmajā daĜā noteiktās licences saĦemšanai noteiktas 

Eiropas Komisijas Regulā. 

C daĜa 

Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrību grupas uzraudzība 

I sadaĜa 

Grupas uzraudzība – piemērošanas gadījumi, 

piemērošanas joma un līmeĦi 

1. nodaĜa 

Piemērošanas gadījumi un piemērošanas joma 

203. pants. (1) Grupas uzraudzība ietver to apdrošināšanas vai 

pārapdrošināšanas sabiedrību uzraudzību grupas līmenī, kuras ir grupas sastāvā. 

Šā likuma prasības attiecībā uz individuālu apdrošināšanas vai 

pārapdrošināšanas sabiedrību uzraudzību turpina piemērot katrai atsevišėai 

grupas apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībai, ja vien grupas 

uzraudzība neparedz citādu kārtību saskaĦā ar šā likuma 203. līdz 247. panta 

prasībām.


128 

(2) Uzraudzība grupas līmenī tiek piemērota: 

1) apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībām, kas ir dalības 

sabiedrības vismaz vienā apdrošināšanas sabiedrībā, pārapdrošināšanas 

sabiedrībā, ārvalsts apdrošinātājā vai ārvalsts pārapdrošinātājā, saskaĦā ar šā 

likuma 207. līdz 248. pantu; 

2) apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībām, kuru mātes 

sabiedrība ir dalībvalstī reăistrēta apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrība, saskaĦā 

ar šā likuma 207. līdz 248. pantu; 


sabiedrība ir nedalībvalstī reăistrēta apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrība, 

nedalībvalsts apdrošinātājs vai nedalībvalsts pārapdrošinātājs, saskaĦā ar šā 

likuma 249. līdz 252. pantu; 


sabiedrība ir daudznozaru apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrība, saskaĦā ar šā 

likuma 253. pantu. 

(3) Ja šā panta otrās daĜas 1. punktā minētā apdrošināšanas vai 

pārapdrošināšanas dalības sabiedrība vai šā panta otrās daĜas 2. punktā minētā 

dalībvalstī reăistrētā apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrība ir saistītā sabiedrība 

uzraudzībai pakĜautai komercsabiedrībai vai jauktai finanšu 

pārvaldītājsabiedrībai, uz kuru attiecas papildu uzraudzība saskaĦā ar Finanšu 

konglomerātu likuma prasībām, Finanšu un kapitāla tirgus komisija, ja tā ir 

grupas uzraudzības iestāde, pēc apspriešanās ar citām iesaistītajām uzraudzības 

iestādēm var pieĦemt lēmumu minētās apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas 

dalības sabiedrības vai minētās apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrības līmenī 

neveikt šā likuma 222. pantā minēto riska koncentrācijas uzraudzību vai šā 

likuma 223. pantā minēto grupas iekšējo darījumu uzraudzību, vai abu minēto 

veidu uzraudzību. 

(4) Finanšu un kapitāla tirgus komisija nosaka gadījumus, kuros grupas 

komercsabiedrības var tikt izslēgtas no grupas uzraudzības piemērošanas jomas. 

2. nodaĜa 

LīmeĦi 

204. pants. (1) Ja šā likuma 203. panta otrās daĜas 1. un 2. punktā minētā 

apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas dalības sabiedrība vai dalībvalstī 

reăistrēta apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrība ir meitas sabiedrība citai 

apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībai, dalībvalsts apdrošinātājam,


129 

dalībvalsts pārapdrošinātājam vai dalībvalstī reăistrētai apdrošināšanas 

pārvaldītājsabiedrībai, šā likuma 207. līdz 248. pantu piemēro tikai galējās 

mātes sabiedrības, kas ir apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība, 

dalībvalsts apdrošinātājs, dalībvalsts pārapdrošinātājs vai dalībvalstī reăistrēta 

apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrība, līmenī. 

(2) Ja šā panta pirmajā daĜā minētā galējā mātes sabiedrība, kas ir 

apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība vai dalībvalstī reăistrēta 

apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrība, ir saistītā sabiedrība uzraudzībai pakĜautai 

komercsabiedrībai vai jauktai finanšu pārvaldītājsabiedrībai, uz kuru attiecas 

papildu uzraudzība saskaĦā ar Finanšu konglomerātu likuma prasībām, Finanšu 

un kapitāla tirgus komisija, ja tā ir grupas uzraudzības iestāde, pēc apspriešanās 

ar citām iesaistītajām uzraudzības iestādēm var pieĦemt lēmumu minētās galējās 

mātes sabiedrības līmenī neveikt šā likuma 222. pantā minēto riska 

koncentrācijas uzraudzību vai šā likuma 223. pantā minēto grupas iekšējo 

darījumu uzraudzību, vai abu minēto veidu uzraudzību. 

205. pants. (1) Ja šā likuma 203. panta otrās daĜas 1. un 2. punktā minētās 

apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas dalības sabiedrības vai dalībvalstī 

reăistrētas apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrības šā likuma 204. pantā norādītā 

galējā mātes sabiedrība atrodas citā dalībvalstī, Finanšu un kapitāla tirgus 

komisija, konsultējoties ar grupas uzraudzības iestādi un minēto galējo mātes 

sabiedrību citā dalībvalstī, var pieĦemt lēmumu par grupas uzraudzības 

attiecināšanu uz Latvijas Republikā reăistrētu galējo apdrošināšanas vai 

pārapdrošināšanas mātes sabiedrību vai apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrību. Šā 

likuma 207. līdz 248. pantā noteiktās grupas uzraudzības prasības piemēro 

apakšgrupas līmenī, ievērojot šā panta otrās līdz sestās daĜas nosacījumus. 

Finanšu un kapitāla tirgus komisija sniedz paskaidrojošu paziĦojumu par savu 

lēmumu gan grupas uzraudzības iestādei, gan dalībvalstī reăistrētai galējai mātes 

sabiedrībai. 

(2) Attiecībā uz galējo Latvijas Republikā reăistrēto mātes sabiedrību 

Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir tiesīga pieĦemt lēmumu ierobežot 

apakšgrupas uzraudzību līdz vienai vai vairākām šādām grupas finanšu stāvokĜa 

uzraudzības jomām: 

1) grupas maksātspējas uzraudzība saskaĦā ar šā likuma 207. līdz 214. 

panta prasībām; 

2) riska koncentrācijas un grupas iekšējo darījumu uzraudzība saskaĦā ar šā 

likuma 222. un 223. panta prasībām; 

3) riska vadības un iekšējās kontroles uzraudzība saskaĦā ar šā likuma 224. 

panta prasībām.


130 

(3) Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir pieĦēmusi šā panta otrās daĜas 

1. punktā noteikto lēmumu, grupas maksātspējas kapitāla prasības aprēėinam 

tiek izmantota tā Finanšu un kapitāla tirgus komisijas noteikumos minētā 

aprēėina metode, ko grupas uzraudzības iestāde ir atzinusi par piemērojamu 

attiecībā uz šā likuma 204. pantā minēto dalībvalstī reăistrēto galējo mātes 

sabiedrību. 


1. punktā noteikto lēmumu un ja šā likuma 204. pantā minētā dalībvalstī 

reăistrētā galējā mātes sabiedrība ir ieguvusi grupas uzraudzības iestādes atĜauju 

aprēėināt grupas konsolidēto maksātspējas kapitāla prasību, kā arī grupas 

apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrību individuālo maksātspējas 

kapitāla prasību, pamatojoties uz grupas iekšējo modeli, Latvijas Republikā 

reăistrētas galējās mātes sabiedrības grupas maksātspējas kapitāla aprēėinam 

tiek izmantots grupas iekšējais modelis. 

(5) Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija uzskata, ka Latvijas Republikā 

reăistrētas galējās mātes sabiedrības riska profils ievērojami atšėiras no grupas 

uzraudzības iestādes apstiprinātā iekšējā modeĜa, un ja Latvijas Republikā 

reăistrētā galējā mātes sabiedrība pienācīgi neĦem vērā Finanšu un kapitāla 

tirgus komisijas rīkojumus, Finanšu un kapitāla tirgus komisija var pieĦemt 

lēmumu par kapitāla palielinājuma noteikšanu minētās Latvijas Republikā 

reăistrētās galējās mātes sabiedrības grupas maksātspējas kapitāla prasībai, kas 

izriet no iekšējā modeĜa piemērošanas, vai izĦēmuma gadījumos, ja šāds kapitāla 

palielinājums nav piemērojams, pieprasīt minētajai komercsabiedrībai aprēėināt 

savu grupas maksātspējas kapitāla prasību saskaĦā ar standarta formulu. 

(6) Šā panta piektajā daĜā minētajā gadījumā Finanšu un kapitāla tirgus 

komisija sniedz paskaidrojošu paziĦojumu par savu lēmumu gan grupas 

uzraudzības iestādei, gan Latvijas Republikā reăistrētajai galējai mātes 

sabiedrībai. 


1. punktā noteikto lēmumu, minētā komercsabiedrība nav tiesīga iesniegt 

pieteikumu atĜaujas saĦemšanai saskaĦā ar šā likuma 217. vai 221. pantu, lai 

kādai no tās meitas sabiedrībām piemērotu šā likuma 218. un 219. pantu. 

(8) Finanšu un kapitāla tirgus komisija nepieĦem vai atceĜ šā panta pirmajā 

daĜā minēto lēmumu, ja Latvijas Republikā reăistrētā galējā mātes sabiedrība ir 

meitas sabiedrība šā likuma 204. pantā minētajai dalībvalstī reăistrētajai galējai 

mātes sabiedrībai, kam ir izsniegta grupas uzraudzības iestādes atĜauja, saskaĦā 

ar kuru minētajai meitas sabiedrībai piemērojamas šā likuma 218. un 219. panta 

prasības.


131 

206. pants. (1) Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir pieĦēmusi šā 

likuma 203. pantā minēto lēmumu piemērot galējai Latvijas Republikā 

reăistrētajai mātes sabiedrībai grupas uzraudzību apakšgrupas līmenī, Finanšu 

un kapitāla tirgus komisija ir tiesīga noslēgt vienošanos ar citā dalībvalstī 

reăistrētas citas saistītās sabiedrības galējās mātes sabiedrības uzraudzības 

iestādi, lai veiktu grupas uzraudzību tādas apakšgrupas līmenī, kura aptver 

vairākas dalībvalstis. 

(2) Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija un attiecīgā uzraudzības iestāde ir 

noslēgušas vienošanos atbilstīgi šā panta pirmajai daĜai, grupas uzraudzība 

netiek veikta šā likuma 207. pantā minētās galējās mātes sabiedrības līmenī, ja tā 

neatrodas tajā pašā dalībvalstī, kurā šā punkta pirmajā daĜā minētā apakšgrupa. 

(3) Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija un attiecīgā uzraudzības iestāde ir 

noslēgušas vienošanos atbilstīgi šā panta pirmajai daĜai, uzraudzība apakšgrupas 

līmenī tiek piemērota, ievērojot šā likuma 205. panta otrās līdz sestās daĜas 

nosacījumus. 

II sadaĜa 

Finanšu stāvoklis 

1. nodaĜa 

Grupas maksātspēja 

207. pants. (1) Grupas maksātspējas uzraudzība tiek veikta saskaĦā ar šā 

panta otro daĜu un šā likuma 224. līdz 248. pantu. 

(2) Lai nodrošinātu grupas maksātspēju, šā likuma 203. panta otrās daĜas 1. 

punktā minētās apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas dalības sabiedrības un šā 

likuma 203. panta otrās daĜas 2. punktā minētās grupas apdrošināšanas vai 

pārapdrošināšanas sabiedrības nodrošina izmantojamā pašu kapitāla pieejamību 

grupā, kas vienmēr ir vismaz līdzvērtīgs grupas maksātspējas kapitāla prasībai, 

ko aprēėina saskaĦā ar šā likuma 209. līdz 234. panta un Finanšu un kapitāla 

tirgus komisijas noteikumu prasībām. 

(3) Finanšu un kapitāla tirgus komisija, ja tā ir grupas uzraudzības iestāde, 

veic grupas maksātspējas izpildes pārbaudi saskaĦā ar šā likuma 225. līdz 248. 

panta prasībām. Grupas maksātspējas uzraudzībā tiek piemērotas šā likuma 143. 

panta un 145. panta pirmās līdz septītās daĜas prasības. 

(4) Tiklīdz dalības sabiedrība ir konstatējusi un informējusi grupas 

uzraudzības iestādi par neatbilstību grupas maksātspējas kapitāla prasībai vai par 

šādas neatbilstības risku turpmākajos trīs mēnešos, Finanšu un kapitāla tirgus


132 

komisija, ja tā ir grupas uzraudzības iestāde, informē citas uzraugu kolēăijas 

uzraudzības iestādes, kam jāveic grupas finanšu stāvokĜa analīze. 

208. pants. (1) Grupas maksātspējas aprēėins ietver grupas maksātspējas 

kapitāla prasības aprēėinu un grupas pašu kapitāla aprēėinu. Finanšu un kapitāla 

tirgus komisija nosaka grupas maksātspējas aprēėina biežumu un iesniegšanas 

kārtību Finanšu un kapitāla tirgus komisijai. 

(2) Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība un apdrošināšanas 

pārvaldītājsabiedrība pastāvīgi uzrauga grupas maksātspējas kapitāla prasību. Ja 

grupas riska profils ievērojami atšėiras no pieĦēmumiem, kas ir pēdējā Finanšu 

un kapitāla tirgus komisijai iesniegtā grupas maksātspējas kapitāla prasības 

aprēėina pamatā, nekavējoties veic jaunu grupas maksātspējas kapitāla prasības 

aprēėinu un iesniedz to Finanšu un kapitāla tirgus komisijai. 

(3) Ja ir pamats uzskatīt, ka grupas riska profils ir ievērojami mainījies 

kopš datuma, kurā iesniegts pēdējais grupas maksātspējas kapitāla prasības 

aprēėins, Finanšu un kapitāla tirgus komisija, ja tā ir grupas uzraudzības iestāde, 

ir tiesīga pieprasīt veikt jaunu grupas maksātspējas kapitāla prasības aprēėinu. 

209. pants. (1) Grupas maksātspējas aprēėinam var tikt izmantota standarta 

metode – konsolidētā finanšu pārskata metode –, kā rezultātā aprēėina 

konsolidēto grupas maksātspējas kapitāla prasību, vai alternatīvā metode – 

atskaitīšanas un summēšanas metode –, kā rezultātā aprēėina summēto grupas 

maksātspējas kapitāla prasību. 

(2) Grupas maksātspējas aprēėina metodes, to izvēli, vispārīgos principus 

un aprēėina metožu piemērošanu nosaka Finanšu un kapitāla tirgus komisija. 

210. pants. Šā likuma 203. panta otrās daĜas 1. punktā minētās 

apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas dalības sabiedrības un šā likuma 203. 

panta otrās daĜas 2. punktā minētās grupas apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas 

sabiedrības var aprēėināt konsolidēto grupas maksātspējas kapitāla prasību, 

izmantojot pilnu vai daĜēju iekšējo modeli, kas atbilst šā likuma 122. līdz 128. 

panta prasībām, ja ir saĦemta Finanšu un kapitāla tirgus komisijas kā grupas 

uzraudzības iestādes atĜauja. 

211. pants. (1) Ja grupas iekšējais modelis tiks izmantots ne tikai grupas 

konsolidētās maksātspējas kapitāla prasības aprēėinam, bet arī vienas vai 

vairāku grupas apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrību individuālās 

maksātspējas kapitāla prasības aprēėinam, pieteikumu Finanšu un kapitāla tirgus 

komisijai par atĜauju izmantot grupas iekšējo modeli iesniedz:


133 

1) šā likuma 203. panta otrās daĜas 1. punktā minētajā gadījumā – kopīgi 

apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas dalības sabiedrība un tās saistītās 

sabiedrības; 

2) šā likuma 203. panta otrās daĜas 2. punktā minētajā gadījumā – kopīgi 

apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrības saistītās sabiedrības. 

(2) Finanšu un kapitāla tirgus komisija nekavējoties par saĦemto 

pieteikumu paziĦo un to nosūta visām iesaistītajām uzraudzības iestādēm, kas 

atbildīgas par attiecīgo grupas sabiedrību uzraudzību. 

(3) Šā panta pirmajā daĜā minētajā pieteikumā norādāmās informācijas, 

pievienojamo dokumentu un pieteikuma izskatīšanas kārtību nosaka Finanšu un 


(4) Finanšu un kapitāla tirgus komisija atbilstoši kompetencei sešu mēnešu 

laikā pēc tam, kad saĦemts pilnībā aizpildīts šā panta pirmajā daĜā minētais 

pieteikums, kuram pievienoti visi nepieciešamie dokumenti, veic visus 

iespējamos pasākumus, lai kopīgi ar iesaistītajām uzraudzības iestādēm 

pieĦemtu motivētu lēmumu par pieteikumā minētās atĜaujas izsniegšanu, un 

nosūta šo lēmumu pieteikuma iesniedzējiem. 

(5) Ja Latvijas Republikā reăistrēta komercsabiedrība, kas ir saistītā 

sabiedrība citā dalībvalstī reăistrētai komercsabiedrībai, vai Latvijas Republikā 

reăistrēta apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrības saistītā sabiedrība iesniedz šā 

panta pirmajā daĜā minēto pieteikumu grupas uzraudzības iestādei un Finanšu un 

kapitāla tirgus komisija ir iesaistītā uzraudzības iestāde, Finanšu un kapitāla 

tirgus komisija kopā ar citām iesaistītajām uzraudzības iestādēm piedalās kopīgā 

lēmuma pieĦemšanā. 

(6) Finanšu un kapitāla tirgus komisija šā panta ceturtajā daĜā minētajā 

termiĦā, izvērtējot iesniegto pieteikumu iekšējā modeĜa izmantošanai, var 

apspriesties ar EAAPI, ja Finanšu un kapitāla tirgus komisijai nav pārliecības 

par iekšējā modeĜa atbilstību šā likuma 122. līdz 128. panta prasībām. Finanšu 

un kapitāla tirgus komisija apspriežas ar EAAPI arī pēc motivēta dalības 

sabiedrības pieprasījuma. 

(7) Ja saskaĦā ar šā panta sesto daĜu ir notikusi apspriešanās ar EAAPI, 

Finanšu un kapitāla tirgus komisija informē par to visas iesaistītās uzraudzības 

iestādes un pieteikuma iesniedzējus, kā arī šā panta ceturtajā daĜā minēto 

termiĦu pagarina par diviem mēnešiem. 

(8) Ja nav notikusi apspriešanās ar EAAPI saskaĦā ar šā panta sesto daĜu un 

visas iesaistītās uzraudzības iestādes nevar pieĦemt kopīgu lēmumu sešu mēnešu


134 

laikā no dienas, kad Finanšu un kapitāla tirgus komisijā tika iesniegts pilnībā 

aizpildīts pieteikums, Finanšu un kapitāla tirgus komisija vēršas pie EAAPI ar 

lūgumu turpmāko divu mēnešu laikā nosūtīt ieteikumu visām iesaistītajām 

uzraudzības iestādēm. Finanšu un kapitāla tirgus komisija triju nedēĜu laikā pēc 

EAAPI ieteikuma saĦemšanas pieĦem motivētu lēmumu, pilnībā Ħemot vērā šo 

ieteikumu. 

(9) PieĦemot lēmumu par atĜauju izmantot iekšējo modeli, Finanšu un 

kapitāla tirgus komisija sagatavo motivētu lēmumu, kurā izklāstīts detalizēts 

pieĦemtā lēmuma pamatojums un norādīts, kā tajā ir Ħemts vērā visu iesaistīto 

uzraudzības iestāžu paustais viedoklis. 

(10) Finanšu un kapitāla tirgus komisija nosūta lēmumu pieteikuma 

iesniedzējiem un visām iesaistītajām uzraudzības iestādēm. Lēmums ir saistošs 

visām iesaistītajām uzraudzības iestādēm. 

(11) Ja šā panta ceturtajā un septītajā daĜā norādīajā termiĦā netiek 

pieĦemts kopīgs lēmums, lēmumu pieĦem Finanšu un kapitāla tirgus komisija. 

(12) PieĦemot lēmumu, Finanšu un kapitāla tirgus komisija Ħem vērā visu 

iesaistīto uzraudzības iestāžu viedokĜus un iebildumus, kas izteikti pieteikuma 

izvērtēšanas procesā, kā arī EAAPI ieteikumu, ja tāds ir saĦemts. 

(13) Finanšu un kapitāla tirgus komisija sagatavo motivētu lēmumu, kurā ir 

sniegts skaidrojums par būtiskām atkāpēm no EAAPI pieĦemtās nostājas, ja ir 

veikta apspriešanās ar EAAPI un ir notikušas šādas būtiskas atkāpes. Finanšu un 

kapitāla tirgus komisija nosūta lēmumu pieteikuma iesniedzējiem un visām 

iesaistītajām uzraudzības iestādēm. 

(14) Ja noteicošo lēmumu pieĦem grupas uzraudzības iestāde, Finanšu un 

kapitāla tirgus komisija to ievēro, veicot apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas 

sabiedrības uzraudzību. 

(15) Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija uzskata, ka tās uzraudzībā 

esošās komercsabiedrības, kura aprēėina individuālo maksātspējas kapitāla 

prasību, izmantojot apstiprinātu grupas iekšējo modeli, riska profils ievērojami 

atšėiras no pieĦēmumiem, kas nosaka grupas līmenī apstiprināto iekšējo modeli, 

un ja komercsabiedrība nav iesniegusi Finanšu un kapitāla tirgus komisijai 

motivētu pamatojumu, ka atšėirības nav būtiskas, vai ja komercsabiedrība 

nenovērš šīs atšėirības, Finanšu un kapitāla tirgus komisija var noteikt kapitāla 

palielinājumu komercsabiedrības maksātspējas kapitāla prasībai saskaĦā ar šā 

likuma 33. pantu.


135 

(16) Finanšu un kapitāla tirgus komisija var pieprasīt izĦēmuma gadījumos 

šā panta piecpadsmitajā daĜā minētajai komercsabiedrībai aprēėināt tās 

maksātspējas kapitāla prasību, izmantojot standarta formulu, ja šā panta 

piecpadsmitajā daĜā minētais kapitāla palielinājums būtu neatbilstošs 

komercsabiedrības riska profilam. Finanšu un kapitāla tirgus komisija saskaĦā ar 

šā likuma 33. panta pirmās daĜas 1. un 3. punkta prasībām var noteikt kapitāla 

palielinājumu šīs komercsabiedrības maksātspējas kapitāla prasībai, kas 

aprēėināta, izmantojot standarta formulu saskaĦā ar šā likuma 120. panta un 

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas noteikumu prasībām. 

(17) Finanšu un kapitāla tirgus komisija šā panta piecpadsmitajā un 

sešpadsmitajā daĜā paredzētajos gadījumos sagatavo rakstveida motivētu 

lēmumu un nosūta to gan tās uzraudzībā esošajai komercsabiedrībai, gan grupas 

uzraudzības iestādei. 

212. pants. (1) Nosakot, vai konsolidētā grupas maksātspējas kapitāla 

prasība pienācīgi atspoguĜo grupas riska profilu, Finanšu un kapitāla tirgus 

komisija, ja tā ir grupas uzraudzības iestāde, īpašu uzmanību pievērš visiem 

gadījumiem, kad grupas līmenī var rasties apstākĜi, kas minēti šā likuma 33. 

panta pirmās daĜas 1. līdz 3. punktā, jo īpaši, ja: 

1) grupas līmenī pastāv jebkādi specifiskie riski, ko ar standarta formulu 

vai izmantoto iekšējo modeli nevarētu pietiekami segt, jo ir grūti noteikt to 

apmēru; 

2) iesaistītās uzraudzības iestādes saskaĦā ar šā likuma 33. pantu un 212. 

panta piecpadsmito līdz septiĦpadsmito daĜu ir noteikušas jebkādu kapitāla 

palielinājumu apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas saistītās sabiedrības 

maksātspējas kapitāla prasībai. 

(2) Ja grupas riska profils nav atspoguĜots atbilstīgi šajā likumā noteiktajām 

prasībām, Finanšu un kapitāla tirgus komisija, ja tā ir grupas uzraudzības 

iestāde, var noteikt kapitāla palielinājumu konsolidētajai grupas maksātspējas 

kapitāla prasībai saskaĦā ar šā likuma 33. panta prasībām. 

213. pants. Ja grupas maksātspējas aprēėinam tiek izmantota atskaitīšanas 

un summēšanas metode un no apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības 

un tās saistītajām sabiedrībām vai kopīgi no apdrošināšanas 

pārvaldītājsabiedrības saistītajām sabiedrībām tiek saĦemts pieteikums atĜaut 

aprēėināt grupas apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrību maksātspējas 

kapitāla prasību, pamatojoties uz iekšējo modeli, Finanšu un kapitāla tirgus 

komisija atĜaujas izsniegšanai un uzraudzības procesam piemēro šā likuma 211. 

pantā noteiktās prasības.


136 

214. pants. (1) Nosakot, vai summētā grupas maksātspējas kapitāla 

prasība, ko aprēėina saskaĦā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas 

noteikumiem, pienācīgi atspoguĜo grupas riska profilu, Finanšu un kapitāla 

tirgus komisija īpašu uzmanību pievērš jebkādiem specifiskajiem riskiem, kas 

pastāv grupas līmenī un ko nevarētu pietiekami segt, jo ir grūti noteikt to 

apmēru. 

(2) Ja grupas riska profils ievērojami atšėiras no pieĦēmumiem, kas ir 

grupas summētās maksātspējas kapitāla prasības pamatā, Finanšu un kapitāla 

tirgus komisija grupas summētajai maksātspējas kapitāla prasībai nosaka papildu 

kapitāla prasību, ievērojot šā likuma 33. panta prasības, kā arī Eiropas Komisijas 

Regulas prasības attiecībā uz apstākĜiem papildu kapitāla prasības noteikšanai 

un papildu kapitāla prasības aprēėina metodoloăijām. 

215. pants. (1) Šā likuma 218. un 219. pantu piemēro visām 

apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībām, kas ir apdrošināšanas vai 

pārapdrošināšanas sabiedrības meitas sabiedrības, ja tiek ievēroti visi šādi 

nosacījumi: 

1) Finanšu un kapitāla tirgus komisija, ja tā ir grupas uzraudzības iestāde, 

nav pieĦēmusi lēmumu izslēgt meitas sabiedrību no grupas uzraudzības 

piemērošanas jomas un meitas sabiedrība ir iekĜauta grupas uzraudzībā, ko veic 

Finanšu un kapitāla tirgus komisija mātes sabiedrības līmenī saskaĦā ar šā 

likuma prasībām; 

2) uz meitas sabiedrību attiecas mātes sabiedrības risku pārvaldes sistēma 

un iekšējās kontroles sistēma un mātes sabiedrība atbilst iesaistīto uzraudzības 

iestāžu prasībām par meitas sabiedrības piesardzīgu vadību; 

3) mātes sabiedrība ir saĦēmusi šā likuma 224. panta piektajā daĜā minēto 

atĜauju; 

4) mātes sabiedrība ir saĦēmusi šā likuma 244. panta otrajā daĜā minēto 

atĜauju; 

5) mātes sabiedrība ir saĦēmusi šā likuma 218. pantā minēto atĜauju. 

(2) Kritērijus, ko piemēro, novērtējot, vai ir izpildīti šā panta pirmās daĜas 

nosacījumi, nosaka Eiropas Komisijas Regula. 

216. pants. Šā likuma 218. un 219. panta prasības var piemērot, ja ir 

saĦemta Finanšu un kapitāla tirgus komisijas atĜauja. Lai saĦemtu atĜauju, mātes 

sabiedrība iesniedz Finanšu un kapitāla tirgus komisijai motivētu pieteikumu.


137 

217. pants. (1) SaĦemot pieteikumu atĜaujas saĦemšanai, lai tiktu 

piemērotas šā likuma 218. un 219. panta prasības, Finanšu un kapitāla tirgus 

komisija un citas iesaistītās uzraudzības iestādes sadarbojas un apspriežas 

uzraugu kolēăijā, lai pieĦemtu lēmumu par atĜaujas izsniegšanu un vajadzības 

gadījumā noteiktu citus noteikumus un nosacījumus, kas būtu jāattiecina uz šādu 

atĜauju. 

(2) Šā likuma 216. pantā minēto pieteikumu iesniedz tikai Finanšu un 

kapitāla tirgus komisijai, ja tā ir licencējusi meitas sabiedrību. Finanšu un 

kapitāla tirgus komisija informē citas uzraugu kolēăijas uzraudzības iestādes un 

nekavējoties nosūta tām pilnībā aizpildīto pieteikumu. 

(3) Finanšu un kapitāla tirgus komisija un citas iesaistītās uzraudzības 

iestādes sadarbojas, lai trīs mēnešu laikā pēc tam, kad visas uzraugu kolēăijas 

uzraudzības iestādes ir saĦēmušas šā likuma 216. pantā minēto pieteikumu, 

pieĦemtu kopīgu lēmumu par atĜaujas izsniegšanu. 

(4) Ja nav iespējams panākt vienošanos par šā likuma 216. pantā minētās 

atĜaujas piešėiršanu šā panta trešajā daĜā minētajā termiĦā, Finanšu un kapitāla 

tirgus komisija var apspriesties ar EAAPI. Par apspriešanos ar EAAPI tiek 

informētas visas iesaistītās uzraudzības iestādes, un šā panta trešajā daĜā 

minētais termiĦš tiek pagarināts par vienu mēnesi. 

(5) Ja notikusi apspriešanās ar EAAPI, Finanšu un kapitāla tirgus komisija 

un citas iesaistītās uzraudzības iestādes pirms kopīga lēmuma pieĦemšanas 

pienācīgi Ħem vērā EAAPI ieteikumu. 

(6) Finanšu un kapitāla tirgus komisija, ja tā ir licencējusi meitas 

sabiedrību, paziĦo pieteikuma iesniedzējam šā panta trešajā un ceturtajā daĜā 

minēto kopīgo lēmumu, norādot pilnīgu lēmuma pamatojumu un skaidrojumu 

par būtiskām atkāpēm no EAAPI pieĦemtās nostājas, ja ar to ir notikusi 

apspriešanās. Kopīgo lēmumu uzskata par galīgu, un to piemēro visas iesaistītās 

uzraudzības iestādes. 

(7) Ja šā panta trešajā un ceturtajā daĜā noteiktajos termiĦos nav pieĦemts 

kopīgs uzraudzības iestāžu lēmums, lēmumu par šā likuma 218. un 219. panta 

prasību piemērošanu pieĦem Finanšu un kapitāla tirgus komisija, ja tā ir grupas 

uzraudzības iestāde. 

(8) PieĦemot lēmumu par šā likuma 218. un 219. panta prasību 

piemērošanu, Finanšu un kapitāla tirgus komisija, ja tā ir grupas uzraudzības 

iestāde, pienācīgi Ħem vērā:


138 

1) citu iesaistīto uzraudzības iestāžu uzskatus un iebildumus, kas izteikti 

noteiktajā laika periodā; 

2) citu uzraugu kolēăijā ietilpstošo uzraudzības iestāžu iebildumus, kas 

izteikti noteiktajā laika periodā; 

3) ja notikusi apspriešanās ar EAAPI, tās ieteikumu. 

(9) Lēmumā par šā likuma 218. un 219. panta prasību piemērošanu norāda 

pilnīgu lēmuma pamatojumu un skaidrojumu par visām būtiskām atkāpēm no 

iesaistīto uzraudzības iestāžu iebildumiem un EAAPI ieteikuma. Finanšu un 

kapitāla tirgus komisija, ja tā ir grupas uzraudzības iestāde, paziĦo lēmumu 

pieteikuma iesniedzējam un citām iesaistītajām uzraudzības iestādēm. 

(10) Procedūras, kas Finanšu un kapitāla tirgus komisijai jāievēro 

informācijas apmaiĦā, pildot savas tiesības un veicot savus pienākumus saskaĦā 

ar šā panta un šā likuma 218. līdz 221. panta prasībām, nosaka Eiropas 

Komisijas regula. 

218. pants. (1) Meitas sabiedrības maksātspējas kapitāla prasību aprēėina, 

ievērojot šā likuma 219. panta nosacījumus un saskaĦā ar šā panta otro, ceturto, 

piekto, sesto un septīto daĜu. 

(2) Ja meitas sabiedrības maksātspējas kapitāla prasību aprēėina, 

pamatojoties uz iekšējo modeli, kas grupas līmenī apstiprināts saskaĦā ar šā 

likuma 219. pantu, un Finanšu un kapitāla tirgus komisija, ja tā ir licencējusi 

meitas sabiedrību, uzskata, ka tās riska profils ievērojami atšėiras no minētā 

iekšējā modeĜa, un šī sabiedrība neizpilda Finanšu un kapitāla tirgus komisijas 

norādījumus, Finanšu un kapitāla tirgus komisija šā likuma 33. pantā noteiktajos 

gadījumos var ierosināt noteikt kapitāla palielinājumu minētās meitas 

sabiedrības maksātspējas kapitāla prasībai, kas aprēėināta, izmantojot iekšējo 

modeli, vai izĦēmuma gadījumos, ja šāds kapitāla palielinājums nav piemērots, 

pieprasīt meitas sabiedrībai aprēėināt tās maksātspējas kapitāla prasību, 

izmantojot standarta formulu. Finanšu un kapitāla tirgus komisija apspriež tās 

ierosinājumu uzraugu kolēăijā un paziĦo šāda ierosinājuma pamatojumu gan 

meitas sabiedrībai, gan uzraugu kolēăijai. 

(3) Ja meitas sabiedrības maksātspējas kapitāla prasība ir aprēėināta, 

izmantojot standarta formulu, un Finanšu un kapitāla tirgus komisija, ja tā ir 

licencējusi meitas sabiedrību, uzskata, ka tās riska profils ievērojami atšėiras no 

standarta formulas pamatā esošajiem pieĦēmumiem, un šī sabiedrība neizpilda 

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas norādījumus, Finanšu un kapitāla tirgus 

komisija izĦēmuma gadījumā var pieprasīt attiecīgajai meitas sabiedrībai aizstāt 

standarta formulas aprēėinā izmantoto parametru apakšgrupu ar šai meitas


139 

sabiedrībai raksturīgiem parametriem, aprēėinot dzīvības, nedzīvības un 

veselības apdrošināšanas parakstīšanas riska moduĜus, vai šā likuma 33. pantā 

minētajos gadījumos noteikt kapitāla palielinājumu minētās meitas sabiedrības 

maksātspējas kapitāla prasībai. Finanšu un kapitāla tirgus komisija apspriež tās 

ierosinājumu uzraugu kolēăijā un paziĦo šāda ierosinājuma pamatojumu gan 

meitas sabiedrībai, gan uzraugu kolēăijai. 

(4) Finanšu un kapitāla tirgus komisija sadarbojas ar citām uzraugu 

kolēăijas uzraudzības iestādēm, lai panāktu vienošanos par šā panta otrajā un 

trešajā daĜā minētajiem ierosinājumiem vai par citiem iespējamiem pasākumiem. 

(5) Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija un grupas uzraudzības iestāde 

viena mēneša laikā nespēj pieĦemt kopīgu lēmumu par ierosinājumu, jautājumu 

nodod apspriešanai EAAPI, kas savu ieteikumu sniedz divu mēnešu laikā. 

(6) Finanšu un kapitāla tirgus komisija, ja tā ir licencējusi attiecīgo meitas 

sabiedrību, Ħem vērā šā panta piektajā daĜā minēto EAAPI ieteikumu pirms sava 

galīgā lēmuma pieĦemšanas. 

(7) Finanšu un kapitāla tirgus komisija lēmumā norāda pilnīgu lēmuma 

pamatojumu, un tajā Ħem vērā citu uzraugu kolēăijas uzraudzības iestāžu 

uzskatus un iebildumus, kā arī EAAPI ieteikumu. Finanšu un kapitāla tirgus 

komisija paziĦo lēmumu meitas sabiedrībai un uzraugu kolēăijai. 

219. pants. (1) Ja tiek konstatēta meitas sabiedrības neatbilstība 

maksātspējas kapitāla prasībai, ievērojot šā likuma 145. panta nosacījumus, 

Finanšu un kapitāla tirgus komisija, ja tā ir licencējusi meitas sabiedrību, 

nekavējoties nosūta uzraugu kolēăijai meitas sabiedrības iesniegto finansiālā 

stāvokĜa uzlabošanas plānu, lai sešu mēnešu laikā pēc tam, kad konstatēta 

neatbilstība maksātspējas kapitāla prasībai, panāktu, ka sabiedrība atjauno 

izmantojamā pašu kapitāla līmeni vai samazina tās riska profilu, lai nodrošinātu 

atbilstību maksātspējas kapitāla prasībai. 

(2) Uzraugu kolēăija dara visu iespējamo, lai panāktu vienošanos par 

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas ierosinājumu attiecībā uz lēmumu par 

finansiālā stāvokĜa uzlabošanas plāna apstiprināšanu četru mēnešu laikā no 

datuma, kad pirmo reizi konstatēta neatbilstība maksātspējas kapitāla prasībai. 

(3) Ja netiek panākta šā panta otrajā daĜā minētā vienošanās, Finanšu un 

kapitāla tirgus komisija, ja tā ir licencējusi meitas sabiedrību, pieĦem lēmumu, 

vai apstiprināt finansiālā stāvokĜa uzlabošanas plānu, pienācīgi Ħemot vērā citu 

uzraugu kolēăijas uzraudzības iestāžu uzskatus un iebildumus.


140 

(4) Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir licencējusi meitas sabiedrību 

un atbilstīgi šā likuma 143. pantam ir konstatējusi finanšu stāvokĜa 

pasliktināšanos, tā nekavējoties ziĦo uzraugu kolēăijai par to, kādus pasākumus 

tiek ierosināts veikt. IzĦemot ārkārtas situācijas, veicamos pasākumus apspriež 

uzraugu kolēăijā. Piemērojamos kritērijus, novērtējot, kas ir jāuzskata par 

ārkārtas situācijām, nosaka Eiropas Komisijas Regula. 

(5) Uzraugu kolēăija dara visu iespējamo, lai panāktu vienošanos par 

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas ierosinātajiem pasākumiem, kas jāveic 

mēneša laikā pēc paziĦošanas dienas. 

(6) Ja netiek panākta šā panta piektajā daĜā minētā vienošanās, Finanšu un 

kapitāla tirgus komisija, ja tā ir licencējusi meitas sabiedrību, pieĦem lēmumu 

attiecībā uz ierosināto pasākumu apstiprināšanu, pienācīgi Ħemot vērā citu 

uzraudzības kolēăijas uzraudzības iestāžu viedokĜus un iebildumus. 

(7) Ja tiek konstatēta meitas sabiedrības neatbilstība minimālā kapitāla 

prasībai, ievērojot šā likuma 146. panta nosacījumus, Finanšu un kapitāla tirgus 

komisija, ja tā ir licencējusi meitas sabiedrību, nekavējoties nosūta uzraugu 

kolēăijai meitas sabiedrības iesniegto īstermiĦa finanšu plānu, kuru īstenojot 

meitas sabiedrība trijos mēnešos no dienas, kad pirmo reizi konstatēta 

neatbilstība minimālā kapitāla prasībai, atjauno izmantojamā pašu kapitāla 

līmeni, kas sedz minimālā kapitāla prasību, vai samazina meitas sabiedrības 

riska profilu, lai nodrošinātu atbilstību minimālā kapitāla prasībai. Finanšu un 

kapitāla tirgus komisija informē uzraugu kolēăiju arī par visiem pasākumiem, 

kas veikti, lai meitas sabiedrība izpildītu minimālā kapitāla prasību. 

220. pants. (1) SaskaĦā ar šā likuma 218. un 219. pantu noteiktās prasības 

pārtrauc piemērot šādos gadījumos: 

1) vairs nav atbilstības šā likuma 215. panta pirmās daĜas 1. punkta 

nosacījumam; 

2) vairs nav atbilstības šā likuma 215. panta pirmās daĜas 2. punkta 

nosacījumam un grupa neatjauno atbilstību šim nosacījumam piemērotā laika 

posmā; 

3) vairs nav atbilstības šā likuma 215. panta pirmās daĜas 3. un 4. punkta 

nosacījumiem. 

(2) Šā panta pirmās daĜas 1. punktā minētajā gadījumā, ja Finanšu un 

kapitāla tirgus komisija ir grupas uzraudzības iestāde un tā pēc apspriešanās ar 

uzraugu kolēăiju nolemj vairs neietvert meitas sabiedrību grupas uzraudzībā, ko


141 

tā veic, Finanšu un kapitāla tirgus komisija nekavējoties informē iesaistīto 

uzraudzības iestādi un grupas mātes sabiedrību. 

(3) Mātes sabiedrība ir atbildīga par to, lai atbilstība šā likuma 215. panta 

pirmās daĜas 2., 3. un 4. punkta nosacījumiem tiktu nodrošināta pastāvīgi. 

Neatbilstības gadījumā mātes sabiedrība nekavējoties informē Finanšu un 

kapitāla tirgus komisiju, ja tā ir grupas uzraudzības iestāde, un attiecīgās meitas 

sabiedrības uzraudzības iestādi. Mātes sabiedrība iesniedz plānu atbilstības 

atjaunošanai piemērotā laika posmā. 


vismaz reizi gadā pēc savas iniciatīvas pārbauda, vai tiek ievēroti šā likuma 215. 

panta pirmās daĜas 2., 3. un 4. punktā minētie nosacījumi. Finanšu un kapitāla 

tirgus komisija, ja tā ir grupas uzraudzības iestāde, šādu pārbaudi veic arī pēc 

iesaistītās uzraudzības iestādes pieprasījuma. 

(5) Ja veiktajā pārbaudē konstatē trūkumus, Finanšu un kapitāla tirgus 

komisija, ja tā ir grupas uzraudzības iestāde, pieprasa mātes sabiedrībai iesniegt 

plānu atbilstības atjaunošanai noteiktā termiĦā. 

(6) Ja pēc apspriešanās ar uzraugu kolēăiju Finanšu un kapitāla tirgus 

komisija, ja tā ir grupas uzraudzības iestāde, konstatē, ka šā panta trešajā vai 

piektajā daĜā minētais plāns nav efektīvs vai ka tas nav īstenots noteiktajā 

termiĦā, Finanšu un kapitāla tirgus komisija pieĦem lēmumu, ka šā likuma 215. 

panta pirmās daĜas 2., 3. un 4. punktā minētie nosacījumi vairs netiek ievēroti, 

un nekavējoties informē iesaistīto uzraudzības iestādi. 

(7) Šā likuma 218. un 219. panta prasības var atsākt piemērot, ja mātes 

sabiedrība iesniedz jaunu pieteikumu un saĦem labvēlīgu lēmumu atbilstīgi šā 

likuma 217. pantā noteiktajai procedūrai. 

221. pants. Šā likuma 215. līdz 220. panta prasības piemēro 

apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībām, kas ir apdrošināšanas 

pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrības. 

2. nodaĜa 

Riska koncentrācija un grupas iekšējie darījumi 

222. pants. (1) Riska koncentrācijas uzraudzību grupas līmenī veic Finanšu 

un kapitāla tirgus komisija, ja tā ir grupas uzraudzības iestāde, saskaĦā ar šā 

panta otrās līdz astotās daĜas un šā likuma 224. līdz 248. panta prasībām.


142 

(2) Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība vai apdrošināšanas 

pārvaldītājsabiedrība ziĦo Finanšu un kapitāla tirgus komisijai par jebkuru 

nozīmīgu riska koncentrāciju grupas līmenī. 

(3) Ja grupas mātes sabiedrība un tās saistītās sabiedrības ir Latvijas 

Republikā reăistrētas komercsabiedrības, informācijas par riska koncentrāciju 

saturu un iesniegšanas kārtību nosaka Finanšu un kapitāla tirgus komisija. 

(4) Informāciju par riska koncentrāciju grupas līmenī Finanšu un kapitāla 

tirgus komisijai iesniedz apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība, kas ir 

grupas mātes sabiedrība, vai, ja grupas mātes sabiedrība nav apdrošināšanas vai 

pārapdrošināšanas sabiedrība, informāciju iesniedz tā apdrošināšanas 

pārvaldītājsabiedrība vai grupas apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas 

sabiedrība, kuru Finanšu un kapitāla tirgus komisija norādījusi pēc apspriešanās 

ar citām iesaistītajām uzraudzības iestādēm un grupu. 

(5) Finanšu un kapitāla tirgus komisija pēc apspriešanās ar citām 

iesaistītajām uzraudzības iestādēm un grupu nosaka tos riska veidus, par kuriem 

ziĦo attiecīgās grupas apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībām. 

(6) Nosakot riska veidus vai paziĦojot savu viedokli par tiem, Finanšu un 

kapitāla tirgus komisija un citas attiecīgās uzraudzības iestādes Ħem vērā 

attiecīgo grupu un grupas riska vadības struktūru. 

(7) Lai noteiktu nozīmīgu riska koncentrāciju, par ko jāziĦo, Finanšu un 

kapitāla tirgus komisija pēc apspriešanās ar citām iesaistītajām uzraudzības 

iestādēm un grupu, pamatojoties uz maksātspējas kapitāla prasībām, tehniskajām 

rezervēm vai abiem, nosaka piemērotus sliekšĦus. 

(8) Riska koncentrācijas gadījumu uzraudzības ietvaros Finanšu un kapitāla 

tirgus komisija uzrauga iespējamo riska negatīvo ietekmi grupā, interešu 

konflikta risku un risku līmeni vai apjomu. 

223. pants. (1) Grupas iekšējo darījumu uzraudzību veic Finanšu un 

kapitāla tirgus komisija, ja tā ir grupas uzraudzības iestāde, saskaĦā ar šā panta 

otrās līdz piektās daĜas un šā likuma 224. līdz 248. panta prasībām. 

(2) Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības vai apdrošināšanas 

pārvaldītājsabiedrības ziĦo Finanšu un kapitāla tirgus komisijai par grupas 

apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrību visiem nozīmīgiem grupas 

iekšējiem darījumiem, tai skaitā tiem, kas veikti ar fiziskām personām, kurām ir 

ciešas attiecības ar kādu no grupas komercsabiedrībām.


143 

(3) Ja grupas mātes sabiedrība un tās saistītās sabiedrības ir Latvijas 

Republikā reăistrētas komercsabiedrības, informācijas par savstarpējiem 

darījumiem saturu un iesniegšanas kārtību nosaka Finanšu un kapitāla tirgus 

komisija. 

(4) Vajadzīgo informāciju Finanšu un kapitāla tirgus komisijai iesniedz 

apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība, kas ir grupas mātes sabiedrība, 

vai, ja grupas mātes sabiedrība nav apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas 

sabiedrība, informāciju iesniedz tā apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrība vai 

grupas apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība, kuru Finanšu un 

kapitāla tirgus komisija norādījusi pēc apspriešanās ar citām iesaistītajām 

uzraudzības iestādēm un grupu. 

(5) Finanšu un kapitāla tirgus komisija pēc apspriešanās ar citām 

iesaistītajām uzraudzības iestādēm un grupu saskaĦā ar šā likuma 222. panta 

piektās līdz astotās daĜas prasībām nosaka tos grupas iekšējo darījumu veidus, 

par kuriem ziĦo attiecīgās grupas apdrošināšanas un pārapdrošināšanas 

sabiedrībām. 

3. nodaĜa 

Riska vadība un iekšējā kontrole 

224. pants. (1) Šā likuma 52. līdz 73. panta prasības piemēro arī grupas 

līmenī. Visas apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības, kas ir pakĜautas 

grupas uzraudzībai saskaĦā ar šā likuma 203. panta otrās daĜas 1. un 2. punktu, 

ievieš risku pārvaldes un iekšējās kontroles sistēmas un informācijas apmaiĦas 

procedūras, nodrošinot, lai šīs sistēmas un procedūras būtu iespējams kontrolēt 

grupas līmenī. 

(2) Grupas iekšējās kontroles sistēma ietver vismaz: 

1) attiecībā uz grupas maksātspēju visu darbībai būtisko risku, kuriem 

grupa ir pakĜauta, noteikšanas un mērīšanas sistēmu un izmantojamā pašu 

kapitāla precīzas attiecināšanas uz riskiem sistēmu; 

2) pārskatāmas iekšējās informācijas apmaiĦas un grāmatvedības 

procedūras, lai kontrolētu un pārvaldītu grupas iekšējos darījumus un riska 

koncentrāciju. 

(3) Finanšu un kapitāla tirgus komisijai, ja tā ir grupas uzraudzības iestāde, 

vai tās pilnvarotai personai ir tiesības saskaĦā ar šā likuma 27. līdz 39. pantu 

veikt šā panta pirmajā, otrajā un ceturtajā daĜā minēto sistēmu, procedūru un 

novērtēšanas pārbaudi. Finanšu un kapitāla tirgus komisijai ir tiesības pilnvarot


144 

šā uzdevuma veikšanai zvērinātu revidentu vai zvērinātu revidentu 

komercsabiedrību. 

(4) Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas dalības sabiedrība vai 

apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrība grupas līmenī veic šā likuma 64. pantā 

noteikto pašu risku un maksātspējas novērtēšanu. 

(5) Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas dalības sabiedrība vai 

apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrība pēc tam, kad tā ir saĦēmusi grupas 

uzraudzības iestādes piekrišanu, var veikt šā likuma 64. pantā noteikto pašu 

risku un maksātspējas novērtēšanu grupas līmenī un jebkuras grupas meitas 

sabiedrības līmenī vienlaikus un sagatavot vienu dokumentu, kas attiecas uz 

visiem novērtējumiem. Minēto dokumentu iesniedz iesaistītajām uzraudzības 

iestādēm vienlaikus. Meitas sabiedrības pašu risku un maksātspējas novērtēšanu 

veic, ievērojot šā likuma 64. panta prasības. 

(6) Pašu risku un maksātspējas novērtēšanas veikšana saskaĦā ar šā panta 

piektajā daĜā noteikto neatbrīvo grupas meitas sabiedrības no šā likuma 64. 

pantā noteikto prasību ievērošanas. 


pirms šā panta piektajā daĜā minētās piekrišanas sniegšanas apspriežas ar 

attiecīgās grupas uzraugu kolēăijas locekĜiem un, pieĦemot lēmumu, Ħem vērā 

visu attiecīgās grupas uzraugu kolēăijas locekĜu viedokĜus un iebildumus. 

III sadaĜa 

Pasākumi grupas uzraudzības atvieglošanai 

225. pants. Finanšu un kapitāla tirgus komisija veic apdrošināšanas grupas 

un pārapdrošināšanas grupas uzraudzību šādos gadījumos: 

1) grupas uzraudzības procesā iesaistītās uzraudzības iestādes ir vienojušās, 

ka Finanšu un kapitāla tirgus komisija veiks grupas uzraudzību; 

2) Finanšu un kapitāla tirgus komisija veic visu vienā grupā ietilpstošo 

apdrošināšanas sabiedrību un pārapdrošināšanas sabiedrību uzraudzību; 

3) grupas mātes sabiedrība ir Finanšu un kapitāla tirgus komisijas licencēta 

apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība; 

4) grupas mātes sabiedrība nav Finanšu un kapitāla tirgus komisijas 

licencēta apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība, bet ir iestājies viens 

no šādiem gadījumiem:


145 

a) Finanšu un kapitāla tirgus komisijas licencētas apdrošināšanas vai 

pārapdrošināšanas sabiedrības mātes sabiedrība ir apdrošināšanas 

pārvaldītājsabiedrība, 

b) vairāku apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrību galvenie biroji 

atrodas Kopienā, šo sabiedrību mātes sabiedrība ir Latvijas Republikā reăistrēta 

apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrība un vienu no šīm sabiedrībām ir licencējusi 

Finanšu un kapitāla tirgus komisija, 

c) grupai ir vairākas mātes sabiedrības, kas ir apdrošināšanas 

pārvaldītājsabiedrības ar galvenajiem birojiem dažādās dalībvalstīs, viens no 

kuriem atrodas Latvijas Republikā, un katrā no dalībvalstīm ir licencēta 

apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība, no kurām apdrošināšanas vai 

pārapdrošināšanas sabiedrību ar vislielāko bilances aktīvu kopsummu ir 

licencējusi Finanšu un kapitāla tirgus komisija, 

d) vairāku apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrību ar galvenajiem 

birojiem Kopienas teritorijā mātes sabiedrība ir apdrošināšanas 

pārvaldītājsabiedrība, neviena no apdrošināšanas un pārapdrošināšanas 

sabiedrībām nav licencēta dalībvalstī, kuras teritorijā atrodas apdrošināšanas 

pārvaldītājsabiedrības galvenais birojs, un Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir 

licencējusi apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrību ar vislielāko 

bilances aktīvu kopsummu, 

e) grupai nav mātes sabiedrības vai nav iestājies neviens no citiem šajā 

punktā minētajiem gadījumiem un Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir 

licencējusi apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrību ar vislielāko 

bilances aktīvu kopsummu. 

226. pants. (1) Finanšu un kapitāla tirgus komisijai, Ħemot vērā iesaistīto 

uzraudzības iestāžu pieprasījumu un kopīgi vienojoties ar iesaistītajām 

uzraudzības iestādēm, ir tiesības atkāpties no grupas uzraudzības veikšanas 

atbilstoši šā likuma 225. panta prasībām un deleăēt grupas uzraudzības 

veikšanai citu uzraudzības iestādi gadījumos, ja Finanšu un kapitāla tirgus 

komisijas veiktā grupas uzraudzība būtu neatbilstoša, Ħemot vērā grupas 

struktūru un grupā ietilpstošo apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrību 

veikto darījumu nozīmību citās dalībvalstīs. 

(2) Finanšu un kapitāla tirgus komisijai par katru grupu, kurai tā neveic 

grupas uzraudzību, bet kuras uzraudzības procesā ir iesaistīta, ir tiesības reizi 

gadā pieprasīt izvērtēt piemēroto kritēriju dalībvalsts uzraudzības iestādes, kurai 

deleăēta grupas uzraudzības veikšana, izvēlei atbilstību.


146 

(3) Finanšu un kapitāla tirgus komisija pēc šā panta otrajā daĜā minētā 

pieprasījuma izteikšanas vai saĦemšanas savas kompetences ietvaros dara visu 

iespējamo, lai trīs mēnešu laikā panāktu vienošanos ar iesaistītajām uzraudzības 

iestādēm par dalībvalsts uzraudzības iestādes, kurai tiks deleăēta grupas 

uzraudzības veikšana, izvēli. Pirms lēmuma pieĦemšanas iesaistītās uzraudzības 

iestādes nodrošina iespēju grupai izteikt savu viedokli. 

(4) Šā panta trešajā daĜā noteiktajā laikā Finanšu un kapitāla tirgus 

komisijai ir tiesības konsultēties ar EAAPI jautājumā par dalībvalsts uzraudzības 

iestādes, kurai tiks deleăēta grupas uzraudzības veikšana, izvēli grupai, kuras 

uzraudzības procesā ir iesaistīta Finanšu un kapitāla tirgus komisija. Ja ir 

notikusi Finanšu un kapitāla tirgus komisijas konsultēšanās ar EAAPI, šā panta 

trešajā daĜā noteikto termiĦu pagarina par diviem mēnešiem. 

(5) Ja ir notikusi konsultēšanās ar EAAPI, Finanšu un kapitāla tirgus 

komisija pirms kopīgā lēmuma pieĦemšanas iepazīstina grupas uzraudzības 

procesā iesaistītās uzraudzības iestādes ar EAAPI ieteikumiem jautājumā par 

dalībvalsts uzraudzības iestādes, kurai tiks deleăēta grupas uzraudzības 

veikšana, izvēli grupai, kuras uzraudzības procesā ir iesaistīta Finanšu un 

kapitāla tirgus komisija. PieĦemtajā lēmumā norāda pilnu pamatojumu par 

dalībvalsts uzraudzības iestādes, kurai tiks deleăēta grupas uzraudzības 

veikšana, izvēli, kā arī sniedz skaidrojumu par visām būtiskajām atkāpēm no 

EAAPI ieteikumiem šajā jautājumā. 

227. pants. Ja šā likuma 225. pantā noteiktajā gadījumā iesaistītās 

uzraudzības iestādes nepieĦem kopīgu lēmumu par dalībvalsts uzraudzības 

iestādes, kurai tiks deleăēta grupas uzraudzības veikšana, izvēli šā likuma 232. 

panta trešajā daĜā noteiktajā termiĦā, grupas uzraudzību veic Finanšu un kapitāla 

tirgus komisija. 

228. pants. (1) Finanšu un kapitāla tirgus komisija, nodrošinot grupas 

uzraudzību, veic šādus pasākumus: 

1) koordinē ikdienā un krīzes situācijās būtiskas informācijas par grupas 

darbību apkopošanu un izplatīšanu, nodrošinot tādas informācijas nodošanu 

iesaistītajām uzraudzības iestādēm, kas tām nepieciešama uzraudzības funkciju 

izpildei; 

2) veic grupas darbības pārbaudi un tās finansiālā stāvokĜa novērtēšanu; 

3) novērtē grupas maksātspējas, risku koncentrācijas un grupas iekšējo 

darījumu atbilstību šā likuma C daĜas II sadaĜas 1. un 2. nodaĜas prasībām;


147 

4) novērtē grupas pārvaldes sistēmas atbilstību šā likuma 224. panta 

prasībām un novērtē dalības sabiedrības vadības atbilstību šā likuma 57. līdz 62. 

panta prasībām; 

5) plāno un koordinē grupas uzraudzības procesu gan ikdienā, gan krīzes 

situācijās, Ħemot vērā visu grupā ietilpstošo sabiedrību darbības veidus, to 

apjomu un to darbībai raksturīgo risku sarežăītību, kā arī regulāri, ne retāk kā 

vienu reizi gadā, organizē iesaistīto uzraudzības iestāžu tikšanās vai izmanto 

citus piemērotus sadarbības līdzekĜus; 

6) pilda citus uzdevumus, veic citus pasākumus un pieĦem attiecīgus 

lēmumus, lai nodrošinātu šajā likumā noteikto prasību izpildi, veicot grupas 

uzraudzību, it īpaši vadot grupas iekšējā modeĜa apstiprināšanas procesu saskaĦā 

ar šā likuma 212. un 214. panta un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas 

normatīvo noteikumu prasībām un vadot šā likuma 217. līdz 220. pantā 

noteiktos procesus. 

(2) Finanšu un kapitāla tirgus komisija, lai veiktu grupas uzraudzību 

atbilstoši šā panta pirmajā daĜā noteiktajām prasībām, organizē iesaistīto 

uzraudzības iestāžu kolēăijas izveidošanu un vada tās darbību. 

229. pants. Finanšu un kapitāla tirgus komisija, vadot kolēăijas darbību, lai 

veicinātu kolēăijā iesaistīto uzraudzības iestāžu lēmumu un darbību saskaĦotību, 

nodrošina savstarpējo sadarbību, informācijas apmaiĦu un konsultāciju procesu 

šā likuma C daĜā noteiktajos gadījumos. 

230. pants. Kolēăijas sastāvā ietilpst grupas uzraudzības iestāde un visu to 

dalībvalstu, kuru teritorijā atrodas meitasuzĦēmumu galvenie biroji, uzraudzības 

iestādes. 

231. pants. Pēc grupā nozīmīgas filiāles uzraudzības iestādes pieprasījuma 

Finanšu un kapitāla tirgus komisija iekĜauj šo uzraudzības iestādi kolēăijas 

sastāvā, ierobežojot tās dalību kolēăijā ar mērėi nodrošināt efektīvāku 

informācijas apmaiĦu. 

232. pants. Finanšu un kapitāla tirgus komisija, lai nodrošinātu efektīvāku 

kolēăijas darbību, atsevišėu grupas uzraudzības ietvaros veicamo pasākumu 

izpildes nodrošināšanā ir tiesīga iesaistīt ierobežotu kolēăijā ietilpstošo 

uzraudzības iestāžu skaitu. 

233. pants. (1) Uzraugu kolēăijas izveidošana un darbība balstās uz 

vienošanos par sadarbību, kas noslēgta starp grupas uzraudzības iestādi un citām 

iesaistītajām uzraudzības iestādēm.


148 

(2) Šā panta pirmajā daĜā minētā vienošanās par sadarbību nosaka 

procedūras uzraugu kolēăijas izveidei, tās darbības organizēšanai, konsultēšanās 

procesam ar EAAPI un gala lēmumu pieĦemšanai. 

(3) Papildus vienošanās par sadarbību var noteikt procedūras konsultēšanās 

procesam starp iesaistītajām uzraudzības iestādēm un sadarbības procesam ar 

citām uzraudzības iestādēm. 

234. pants. Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir tiesīga vērsties ar 

jautājumu EAAPI, ja kolēăijas ietvaros iesaistītajām uzraudzības iestādēm ir 

atšėirīgi viedokĜi par vienošanos par sadarbību. 

235. pants. Finanšu un kapitāla tirgus komisija, pieĦemot gala lēmumu, 

apspriežas ar visām grupas uzraudzības procesā iesaistītajām uzraudzības 

iestādēm un pienācīgi izvērtē EAAPI ieteikumus, kas saĦemti divu mēnešu laikā 

pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas vēršanās ar jautājumu EAAPI. Gala 

lēmumā norāda pamatojumu un skaidrojumu visām būtiskajām atkāpēm no 

EAAPI ieteikumiem. Finanšu un kapitāla tirgus komisija lēmumu nosūta visām 

grupas uzraudzības procesā iesaistītajām uzraudzības iestādēm. 

236. pants. (1) Finanšu un kapitāla tirgus komisija nekavējoties informē 

citas grupas uzraudzības procesā iesaistītās uzraudzības iestādes, ja grupā 

ietilpstoša apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība, kuru licencējusi 

Finanšu un kapitāla tirgus komisija, ir nonākusi finansiālās grūtībās, kā rezultātā 

tā varētu neizpildīt saistības atbilstoši noslēgtajiem apdrošināšanas un 

pārapdrošināšanas līgumiem. 

(2) Finanšu un kapitāla tirgus komisija un citas iesaistītās uzraudzības 

iestādes paziĦo cita citai visu būtisko informāciju, līdzko tā ir pieejama, lai 

nodrošinātu, ka būtiskā informācija ir vienādi pieejama visām iesaistītajām 

uzraudzības iestādēm, tostarp grupas uzraudzības iestādei, un veicinātu citu 

iestāžu uzraudzības uzdevumu veikšanu saskaĦā ar šā likuma prasībām. 

(3) Šā panta otrajā daĜā minētā informācija ietver vismaz informāciju par 

grupas un uzraudzības iestāžu veiktajiem pasākumiem un grupas sniegto 


237. pants. Finanšu un kapitāla tirgus komisija, ja tā ir grupas uzraudzības 

iestāde, nekavējoties sasauc iesaistīto uzraudzības iestāžu sanāksmi gadījumā, 

kad Finanšu un kapitāla tirgus komisijas veiktajā grupas uzraudzības procesā vai 

grupā ietilpstošas apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības, ko ir 

licencējusi Finanšu un kapitāla tirgus komisija, uzraudzības procesā ir konstatēta 

šāda situācija:


149 

1) nav nodrošināta maksātspējas kapitāla prasības vai minimālā kapitāla 

prasības izpilde un ir konstatēta būtiska šajā likumā noteikto prasību 

neievērošana. Par būtisku attiecīgo prasību neievērošanu uzskata maksātspējas 

kapitāla prasības neizpildi par 10 procentiem un vairāk vai minimālās kapitāla 

prasības neizpildi; 

2) nav nodrošināta grupas maksātspējas kapitāla prasības izpilde un ir 

konstatēta būtiska šajā likumā noteikto prasību neievērošana. Par būtisku 

attiecīgo prasību neievērošanu uzskata grupas maksātspējas kapitāla prasības 

neizpildi par 10 procentiem un vairāk; 

3) konstatēti citi apstākĜi vai iespējama tādu apstākĜu iestāšanās, kā 

rezultātā varētu tikt apdraudēta apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas 

sabiedrības saistību izpilde atbilstoši noslēgtajiem apdrošināšanas un 

pārapdrošināšanas līgumiem. 

238. pants. (1) Finanšu un kapitāla tirgus komisija, ja tās lēmums ietekmē 

citas uzraudzības iestādes uzraudzības funkciju veikšanu, pirms lēmuma 

pieĦemšanas konsultējas kolēăijā ar iesaistītajām uzraudzības iestādēm par: 

1) izmaiĦām grupā ietilpstošas apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas 

sabiedrības akcionāru struktūrā, organizatoriskajā vai pārvaldes struktūrā, ja ir 

nepieciešams Finanšu un kapitāla tirgus komisijas apstiprinājums vai atĜauja 

attiecīgo izmaiĦu veikšanai; 

2) sankciju piemērošanu vai ārkārtēju pasākumu veikšanu būtisku šā 

likuma prasību neievērošanas gadījumos, tajā skaitā par papildu kapitāla 

prasības noteikšanu atbilstoši šā likuma 33. panta prasībām vai par citu 

ierobežojumu attiecībā uz iekšējā modeĜa maksātspējas kapitāla prasības 

aprēėināšanai izmantošanu atbilstoši šā likuma 122. līdz 130. panta prasībām. 

(2) Finanšu un kapitāla tirgus komisija konsultējas ar grupas uzraudzības 

iestādi pirms lēmuma par kapitāla prasības palielinājuma noteikšanu attiecīgajā 

grupā ietilpstošajai apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībai 

pieĦemšanas. 

(3) Finanšu un kapitāla tirgus komisija, veicot grupas uzraudzību, 

konsultējas ar citām grupas uzraudzības procesā iesaistītajām uzraudzības 

iestādēm, ja šā panta otrajā daĜā minēto informāciju Finanšu un kapitāla tirgus 

komisijai ir iesniegusi grupas uzraudzības procesā iesaistīta dalībvalsts 

uzraudzības iestāde. 

(4) Finanšu un kapitāla tirgus komisijai ir tiesības neievērot šajā pantā 

noteikto kārtību pirms lēmuma pieĦemšanas konsultēties ar grupas uzraudzības


150 

procesā iesaistītajām uzraudzības iestādēm steidzamā gadījumā vai gadījumā, 

kad no lēmuma pieĦemšanas ātruma ir atkarīga pieĦemtā lēmuma efektivitāte. 

Šādā gadījumā Finanšu un kapitāla tirgus komisija nekavējoties pēc lēmuma 

pieĦemšanas informē par to visas grupas uzraudzības procesā iesaistītās 

uzraudzības iestādes. 

239. pants. (1) Finanšu un kapitāla tirgus komisija, ja tā ir grupas 

uzraudzības iestāde, lai iegūtu informāciju grupas uzraudzības veikšanai, 

sadarbojas ar tās dalībvalsts uzraudzības iestādi, kuras teritorijā atrodas mātes 

sabiedrības galvenais birojs, bet kura neveic grupas uzraudzību. 

(2) Finanšu un kapitāla tirgus komisijai ir tiesības pieprasīt tās dalībvalsts 

uzraudzības iestādei, kuras teritorijā atrodas mātes sabiedrības galvenais birojs, 

bet kura nav grupas uzraudzības iestāde, iegūt no mātes sabiedrības informāciju, 

kas Finanšu un kapitāla tirgus komisijai nepieciešama grupas uzraudzības 

veikšanai. 

(3) Finanšu un kapitāla tirgus komisija, lai grupas uzraudzības veikšanai 

iegūtu informāciju, kas ir jau iesniegta citai uzraudzības iestādei, sadarbojas ar 

attiecīgo uzraudzības iestādi. 

240. pants. (1) Grupas uzraudzībai pakĜautajai apdrošināšanas sabiedrībai 

vai pārapdrošināšanas sabiedrībai, tās dalības sabiedrībām un saistītajām 

sabiedrībām, kā arī ar tām saistītajām fiziskajām personām ir tiesības savstarpēji 

apmainīties ar informāciju, kas Finanšu un kapitāla tirgus komisijai vai 

dalībvalsts uzraudzības iestādei nepieciešama grupas uzraudzības veikšanai. 

(2) Grupas uzraudzībai pakĜautā apdrošināšanas sabiedrība vai 

pārapdrošināšanas sabiedrība sniedz Finanšu un kapitāla tirgus komisijai visu 

grupas uzraudzības veikšanai nepieciešamo informāciju. 

241. pants. Finanšu un kapitāla tirgus komisijai ir tiesības pieprasīt grupas 

uzraudzībai nepieciešamo informāciju tieši no apdrošināšanas vai 

pārapdrošināšanas sabiedrības saistītās sabiedrības, dalības sabiedrības un 

dalības sabiedrības saistītās sabiedrības, ja šī informācija nav saĦemta no 

apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības Finanšu un kapitāla tirgus 

komisijas noteiktajā termiĦā. 

242. pants. Finanšu un kapitāla tirgus komisija vai tās pilnvarotas personas 

var veikt grupas uzraudzībai iesniegtās informācijas patiesuma pārbaudes 

klātienē grupas uzraudzībai pakĜautajā apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas 

sabiedrībā, ar to saistītajā sabiedrībā, tās mātes sabiedrībā un ar mātes sabiedrību 

saistītajā sabiedrībā, un šīs komercsabiedrības nedrīkst atteikties sniegt 

informāciju, aizbildinoties ar komercnoslēpumu.


151 

243. pants. (1) Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisijai grupas uzraudzības 

veikšanai ir nepieciešams pārbaudīt informāciju par sabiedrību, kura atrodas 

citas dalībvalsts teritorijā, Finanšu un kapitāla tirgus komisijai ir tiesības 

pilnvarot pārbaudes veikšanai attiecīgās dalībvalsts uzraudzības iestādi. 

(2) Pēc dalībvalsts uzraudzības iestādes pieprasījuma Finanšu un kapitāla 

tirgus komisija vai tās pilnvarotas personas, vai ar Finanšu un kapitāla tirgus 

komisijas piekrišanu dalībvalsts uzraudzības iestāde vai tās pilnvarotas personas 

var veikt grupas uzraudzībai sniegtās informācijas patiesuma pārbaudi Latvijas 

Republikā reăistrētajās komercsabiedrībās, kas ir dalībvalstī reăistrētas grupas 

uzraudzībai pakĜautā dalībvalsts apdrošinātāja vai dalībvalsts pārapdrošinātāja 

dalības sabiedrības, saistītās sabiedrības vai dalības sabiedrības saistītās 

sabiedrības. Par veiktās pārbaudes rezultātiem informē grupas uzraudzības 

iestādi. 

(3) Finanšu un kapitāla tirgus komisijai šā panta otrajā daĜā minēto 

pieprasījumu iesniegusī dalībvalsts uzraudzības iestāde ir tiesīga piedalīties 

pārbaudē gadījumos, kad grupas uzraudzības procesa nodrošināšanai sniegtās 

informācijas patiesuma pārbaudi veic Finanšu un kapitāla tirgus komisija vai tās 

pilnvarotas personas. 

244. pants. (1) Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas dalības sabiedrība vai 

apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrība ik gadu publisko ziĦojumu par tās 

maksātspēju un finansiālo stāvokli grupas līmenī. ZiĦojumā uzrāda gan 

kvalitatīvos un kvantitatīvos, gan vēsturiskos, pašreizējos un plānotos datus vai 

jebkuras to kombinācijas, kā arī informāciju no iekšējiem un ārējiem 

informācijas avotiem. 

(2) Ja apdrošināšanas un pārapdrošināšanas dalības sabiedrība vai 

apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrība pieĦem šādu lēmumu un tiek panākta 

vienošanās ar grupas uzraudzības iestādi, tad tā var sagatavot vienu ziĦojumu 

par maksātspēju un finansiālo stāvokli, kurā iekĜauj: 

1) informāciju grupas līmenī; 

2) atsevišėi identificējamu informāciju par ikvienu grupas meitas 

sabiedrību. 

(3) Pirms šā panta otrajā daĜā minētās vienošanās panākšanas Finanšu un 

kapitāla tirgus komisija, ja tā ir grupas uzraudzības iestāde, apspriežas ar 

kolēăijas locekĜiem un izvērtē citu kolēăijā ietilpstošo uzraudzības iestāžu 

uzskatus un iebildumus.


152 

(4) Ja šā panta otrajā daĜā minētajā ziĦojumā nav iekĜauta informācija par 

meitas sabiedrību, kuru pieprasa sniegt Finanšu un kapitāla tirgus komisija, ja tā 

ir licencējusi meitas sabiedrību, un neiekĜautā informācija ir būtiska, Finanšu un 

kapitāla tirgus komisija pieprasa attiecīgajai meitas sabiedrībai atklāt 

nepieciešamo papildu informāciju. 

(5) Finanšu un kapitāla tirgus komisija nosaka prasības šā panta pirmajā 

daĜā minētās informācijas publiskošanai. 

245. pants. (1) Finanšu un kapitāla tirgus komisijas veiktam grupas 

uzraudzības procesam pakĜauta apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrība, 

apdrošināšanas sabiedrība vai pārapdrošināšanas sabiedrība nekavējoties 

iesniedz Finanšu un kapitāla tirgus komisijai pasākumu plānu ar norādītiem 

konkrētu pasākumu izpildes termiĦiem šādos gadījumos: 

1) grupā ietilpstošās apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības, 

kuru licencējusi Finanšu un kapitāla tirgus komisija, darbība neatbilst šā likuma 

C daĜas II sadaĜas 1. līdz 3. nodaĜas prasībām; 

2) nav konstatēta grupā ietilpstošās apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas 

sabiedrības, kuru licencējusi Finanšu un kapitāla tirgus komisija, darbības 

neatbilstība šā likuma C daĜas II sadaĜas 1. līdz 3. nodaĜas prasībām, taču ir 

konstatēti grupas darījumi, risku koncentrācija vai citi apstākĜi vai ir iespējama 

tādu apstākĜu iestāšanās, kā rezultātā varētu tikt apdraudēta apdrošināšanas vai 

pārapdrošināšanas sabiedrības saistību izpilde atbilstoši noslēgtajiem 

apdrošināšanas un pārapdrošināšanas līgumiem. 

(2) Finanšu un kapitāla tirgus komisija nekavējoties informē citas grupas 

uzraudzības procesā iesaistītās uzraudzības iestādes par konstatētajiem 

gadījumiem atbilstoši šā panta pirmās daĜas 1. un 2. punktā noteiktajam, ja: 

1) apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrības galvenais birojs atrodas citā 

dalībvalstī un Finanšu un kapitāla tirgus komisija neveic grupas uzraudzību; 

2) apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības galvenais birojs 

atrodas Latvijas Republikā, bet Finanšu un kapitāla tirgus komisija neveic 

grupas uzraudzību. 

(3) Finanšu un kapitāla tirgus komisijai ir tiesības saskaĦot ar grupas 

uzraudzības procesā iesaistītajām uzraudzības iestādēm atbilstoši šā panta 

pirmās daĜas 1. un 2. punktā noteiktajam konstatēto trūkumu novēršanas izpildi. 

246. pants. (1) Lai izpildītu šajā likumā, citos likumos vai Ministru 

kabineta noteikumos Finanšu un kapitāla tirgus komisijai paredzētos


153 

uzdevumus, tā ir tiesīga izdot apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrībām saistošus 

rīkojumus un norādījumus. 

(2) Apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrībām saistošie rīkojumi un 

norādījumi tiek publicēti laikrakstā "Latvijas Vēstnesis". 

(3) Finanšu un kapitāla tirgus komisijai ir tiesības pieprasīt no 

apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrībām informāciju un dokumentus par to 

darbību. 

(4) Apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrības pieprasīto informāciju iesniedz 

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas noteiktajos termiĦos, un tās nedrīkst 

iesniegšanu atteikt, aizbildinoties ar komercnoslēpumu. 

247. pants. Eiropas Komisijas Regula ... nosaka: 

1) grupas uzraudzības procesa koordinēšanu, ieskaitot "nozīmīgas filiāles" 

definīciju; 

2) informāciju, kas grupas uzraudzības iestādei sistemātiski jāapkopo un 

jānosūta citām iesaistītajām uzraudzības iestādēm, vai informāciju, kas citām 

iesaistītajām uzraudzības iestādēm jānosūta grupas uzraudzības iestādei; 

3) informāciju, kas ir būtiska vai svarīga uzraudzībai grupas līmenī. 

IV sadaĜa 

Apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrības darbības ierobežojumi 

248. pants. (1) Par apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrības izpildinstitūcijas 

locekli var būt persona, kura atbilst šādām prasībām: 

1) tā ir pietiekami kompetenta jomā, par kuru ir atbildīga; 

2) tai ir ne mazāk kā triju gadu darba pieredze attiecīgajā jomā; 

3) tai ir nevainojama reputācija; 

4) tai nav atĦemtas un nav bijušas atĦemtas tiesības veikt komercdarbību; 

5) tā nav sodīta par tīšiem noziedzīgiem nodarījumiem vai ir reabilitēta, vai 

tai ir noĦemta vai dzēsta sodāmība, vai tā nav saukta pie kriminālatbildības.


154 

(2) Pirms šā panta pirmajā daĜā minētā persona sāk pildīt savus 

pienākumus, apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība par to informē 

Finanšu un kapitāla tirgus komisiju. Finanšu un kapitāla tirgus komisija ne vēlāk 

kā mēneša laikā no dienas, kad saĦemta šajā daĜā minētā informācija, izvērtē 

personas atbilstību šā panta pirmās daĜas prasībām. Finanšu un kapitāla tirgus 

komisija šajā daĜā minētajā termiĦā pieĦem lēmumu aizliegt personai ieĦemt šā 

panta pirmajā daĜā noteikto amatu, ja minētā persona neatbilst šā panta pirmās 

daĜas prasībām, un nekavējoties par to paziĦo attiecīgajai personai un 

pārapdrošināšanas sabiedrībai. 

(3) Finanšu un kapitāla tirgus komisija var ierosināt, lai no amata 

nekavējoties tiek atsaukts apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrības 

izpildinstitūcijas loceklis, ja tas neatbilst šā panta pirmās daĜas prasībām vai 

neievēro apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības izstrādāto politiku un 

procedūras. 

V sadaĜa 

Nedalībvalstis 

249. pants. (1) Šā likuma 203. panta otrās daĜas 3. punktā noteiktajā 

gadījumā Finanšu un kapitāla tirgus komisija pārbauda, vai apdrošināšanas un 

pārapdrošināšanas sabiedrību, kuru mātes sabiedrība atrodas nedalībvalstī, 

uzraudzību veic nedalībvalsts uzraudzības iestāde, kas ir līdzvērtīga šajā likumā 

noteiktajai, lai grupas līmenī uzraudzītu šā likuma 203. panta otrās daĜas 1. un 2. 

punktā noteiktās apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības. 


nosaka, vai nedalībvalsts uzraudzības režīms ir līdzvērtīgs šajā likumā 

noteiktajam, pamatojoties uz Eiropas Komisijas pieĦemtajiem lēmumiem un 

pirms lēmuma pieĦemšanas konsultējoties ar citām iesaistītajām uzraudzības 

iestādēm un EAAPI. 

(3) PieĦemot šajā pantā noteikto lēmumu, Finanšu un kapitāla tirgus 

komisija pamatojas uz Eiropas Komisijas regulu. 

250. pants. Ja atbilstoši šā likuma 249. pantā noteiktajam tiek atzīts, ka 

nedalībvalsts uzraudzības režīms ir līdzvērtīgs šajā likumā noteiktajam, Finanšu 

un kapitāla tirgus komisija, sadarbojoties ar nedalībvalsts uzraudzības iestādi, 

piemēro šā likuma 225. līdz 248. panta prasības. 

251. pants. (1) Ja saskaĦā ar šā likuma 249. panta prasībām Finanšu un 

kapitāla tirgus komisija ir pieĦēmusi lēmumu, ka nedalībvalsts uzraudzības 

režīms nav līdzvērtīgs šajā likumā noteiktajam grupas uzraudzības režīmam, 

Finanšu un kapitāla tirgus komisija veic grupas uzraudzību saskaĦā ar šā likuma


155 

207. līdz 214. panta un 222. līdz 248. panta prasībām vai saskaĦā ar vienu no 

metodēm, kas norādītas šā panta trešajā līdz piektajā daĜā. 

(2) Šā likuma 207. līdz 214. pantā un 222. līdz 248. pantā norādītie 

vispārējie principi un metodes tiek piemērotas nedalībvalstī reăistrētas 

apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrības, nedalībvalsts apdrošinātāja vai 

nedalībvalsts pārapdrošinātāja līmenī. 

(3) Finanšu un kapitāla tirgus komisija var piemērot citas metodes, ar 

kurām nodrošina piemērotu grupas apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas 

sabiedrību uzraudzību. Izvēlēto metodi pēc apspriešanās ar citām iesaistītajām 

uzraudzības iestādēm apstiprina grupas uzraudzības iestāde. 

(4) Finanšu un kapitāla tirgus komisija var pieprasīt dalībvalstī reăistrētas 

apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrības izveidi un piemērot grupas uzraudzību 

apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībām, kuru mātes sabiedrība ir 

minētā dalībvalstī reăistrētā apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrība, saskaĦā ar šā 

likuma 203. panta otrās daĜas 2. punkta prasībām. 

(5) Finanšu un kapitāla tirgus komisijas izvēlētās metodes Ĝauj sasniegt 

grupas uzraudzības mērėus un par tām tiek paziĦots citām iesaistītajām 

uzraudzības iestādēm un Eiropas Komisijai. 

252. pants. (1) Ja šā likuma 249. panta pirmajā daĜā noteiktā mātes 

sabiedrība ir meitas sabiedrība nedalībvalsts apdrošināšanas 

pārvaldītājsabiedrībai vai nedalībvalsts apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas 

sabiedrībai, šā likuma 249. pantā noteikto līdzvērtības pārbaudi piemēro galējās 

mātes sabiedrības līmenī. 

(2) Ja atbilstoši šā likuma 249. pantam Finanšu un kapitāla tirgus komisija 

nekonstatē nedalībvalsts uzraudzības režīma līdzvērtību šajā likumā noteiktajam, 

Finanšu un kapitāla tirgus komisija lemj par jaunas pārbaudes veikšanu zemākā 

līmenī apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrību mātes sabiedrībai 

neatkarīgi no tā, vai tā ir nedalībvalsts apdrošināšanas sabiedrība, nedalībvalsts 

apdrošināšanas sabiedrība vai nedalībvalsts pārapdrošināšanas sabiedrība. 

(3) Finanšu un kapitāla tirgus komisija pamato šā panta otrajā daĜā noteikto 

lēmumu grupai. 

VI sadaĜa 

Daudznozaru apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrības 

253. pants. (1) Ja vienas vai vairāku apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas 

sabiedrību mātes sabiedrība ir daudznozaru apdrošināšanas


156 

pārvaldītājsabiedrība, Finanšu un kapitāla tirgus komisija veic to grupas iekšējo 

darījumu uzraudzību, ko veic minētās apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas 

sabiedrības un daudznozaru apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrība, kā arī tās 

saistītās sabiedrības. 

(2) Grupas iekšējo darījumu uzraudzība tiek veikta saskaĦā ar šā likuma 

223., 236. līdz 243. un 245. panta prasībām. 

D daĜa 

Apdrošināšanas sabiedrības reorganizācijas pasākumi un likvidācija 

I sadaĜa 

Piemērošanas joma 

254. pants. (1) Šīs daĜas normas piemēro: 

1) apdrošināšanas sabiedrībām; 

2) nedalībvalstu apdrošinātāju filiālēm. 

(2) Citas reorganizācijas pasākumus un likvidāciju regulējošās normas 

piemērojamas tiktāl, ciktāl tās nav pretrunā ar šīs daĜas normām. 

II sadaĜa 

Reorganizācijas pasākumi 

255. pants. (1) Lēmumu par Latvijas Republikā reăistrētas apdrošināšanas 

sabiedrības reorganizācijas pasākumiem ir tiesīgas pieĦemt tikai Latvijas 

Republikas kompetentas iestādes tām normatīvos aktos noteiktās kompetences 

ietvaros. 

(2) Apdrošināšanas sabiedrības reorganizācijas pasākumi neierobežo vai 

nav priekšnoteikums to turpmākai likvidācijai. 

(3) Apdrošināšanas sabiedrības reorganizācijas pasākumus reglamentē 

Latvijas Republikā piemērojamie normatīvie akti, ja vien no šā likuma 280. līdz 

288. pantam nav paredzēts citādi. 

(4) SaskaĦā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem veiktie 

reorganizācijas pasākumi ir spēkā pilnā apjomā visās dalībvalstīs, arī attiecībā 

pret trešajām personām citās dalībvalstīs pat tad, ja šo citu dalībvalstu tiesību


157 

akti neparedz šādus reorganizācijas pasākumus vai arī uz to īstenošanu attiecina 

nosacījumus, kas nav izpildīti. 

(5) Latvijas Republikā pieĦemtie šā panta pirmajā daĜā minētie lēmumi ir 

saistoši citām dalībvalstīm, tiklīdz tie stājušies spēkā Latvijas Republikā. 

256. pants. Finanšu un kapitāla tirgus komisija nekavējoties informē citu 

dalībvalstu uzraudzības iestādes par lēmumiem vai darbībām, kas saistītas ar 

tādas apdrošināšanas sabiedrības reorganizācijas pasākumiem, kurai ir kreditori 

vai filiāles attiecīgajās dalībvalstīs vai kura attiecīgajās dalībvalstīs sniedz 

apdrošināšanas pakalpojumus, neatverot filiāli. 

257. pants. (1) Ja kompetenta iestāde pieĦem lēmumu veikt tādas 

apdrošināšanas sabiedrības reorganizācijas pasākumus, kurai ir no 

apdrošināšanas līgumiem izrietoši kreditori citā dalībvalstī vai kurai ir filiāle citā 

dalībvalstī, vai kura citā dalībvalstī sniedz apdrošināšanas pakalpojumus, 

neatverot filiāli, likvidators vai tā pilnvarota persona pēc šāda lēmuma spēkā 

stāšanās nekavējoties nosūta lēmumu publicēšanai laikrakstā "Latvijas 

Vēstnesis" un nekavējoties nosūta paziĦojumu par pieĦemto lēmumu un lēmuma 

nolemjošās daĜas izrakstu Eiropas Savienības oficiālo publikāciju birojam 

publicēšanai izdevumā "Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis". 

(2) Finanšu un kapitāla tirgus komisija nodrošina no dalībvalstu 

kompetentām iestādēm saĦemto ar reorganizācijas pasākumiem saistīto 

paziĦojumu publicēšanu laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" un Finanšu un kapitāla 

tirgus komisijas mājaslapā internetā. 

(3) Šā panta pirmajā daĜā minētais paziĦojums tiek sagatavots Latvijas 

Republikas valsts valodā. PaziĦojumā norāda tā mērėi, tiesisko pamatu, 

piemērojamos normatīvos aktus, kompetento iestādi, kurai lieta ir piekritīga, 

likvidatoru un tā pilnvarotu personu, to adresi un citu kontaktinformāciju, 

prasījumu vai sūdzību iesniegšanas galīgo termiĦu (datumu) un tās iestādes 

pilnu adresi, kura ir tiesīga izskatīt sūdzības par reorganizācijas pasākumiem. 

(4) Ja šā panta pirmajā un otrajā daĜā minētie paziĦojumi netiek publicēti, 

lēmumi par reorganizācijas pasākumiem nav apstrīdami. 

(5) Šo pantu nepiemēro, ja reorganizācijas pasākumi ietekmē tikai 

apdrošināšanas sabiedrības akcionāru (dalībnieku) vai darbinieku tiesības. 

258. pants. (1) Likvidators vai tā pilnvarota persona noteiktajā termiĦā un 

šā likuma 277. un 278. panta pirmajā daĜā noteiktajā kārtībā par reorganizācijas 

pasākumiem informē kreditorus, kuru pastāvīgā dzīvesvieta, juridiskā adrese vai 

galvenais birojs atrodas Latvijas Republikā, kā arī visus zināmos kreditorus,


158 

kuru pastāvīgā dzīvesvieta, juridiskā adrese vai galvenais birojs atrodas citā 

dalībvalstī. 

(2) Likvidators vai tā pilnvarota persona reorganizācijas pasākumos 

pārbauda kreditoru prasījumu pamatotību un atbilstību normatīvo aktu prasībām. 

259. pants. (1) Tiem kreditoriem, kuru pastāvīgā dzīvesvieta, juridiskā 

adrese vai galvenais birojs atrodas ārpus Latvijas Republikas, ir tādas pašas 

tiesības iesniegt kreditoru prasījumus un citas pretenzijas reorganizācijas 

pasākumos kā Latvijas Republikā reăistrētiem vai pastāvīgi dzīvojošiem 

kreditoriem. 

(2) Tiem kreditoriem, kuru pastāvīgā dzīvesvieta, juridiskā adrese vai 

galvenais birojs atrodas ārpus Latvijas Republikas, reorganizācijas pasākumos ir 

tādas pašas tiesības kā Latvijas Republikā reăistrētiem vai pastāvīgi dzīvojošiem 

kreditoriem saskaĦā ar šā likuma 278. panta otro daĜu un 279. pantu. 

III sadaĜa 

Likvidācija 

260. pants. (1) Aizsargājot apdrošināto intereses, Finanšu un kapitāla 

tirgus komisija ir tiesīga: 

1) apdrošināšanas sabiedrības likvidācijas gadījumā anulēt licences visiem 

apdrošināšanas veidiem; 

2) iesniegt tiesā apdrošināšanas sabiedrības maksātnespējas procesa 

pieteikumu, ja Komisija konstatē 261. pantā noteikto; 

3) pieprasīt ziĦas no dalībvalstu kompetentām iestādēm par tajās reăistrētu 

apdrošināšanas sabiedrību likvidācijas gaitu. 

(2) Apdrošināšanas sabiedrības likvidācijas gadījumā likvidāciju īsteno 

likvidācijas lēmuma pieĦēmēja iecelts likvidators. 

(3) Kompetentas iestādes, pirms tiek pieĦemti lēmumi vai veiktas darbības, 

kas saistītas ar maksātnespējas procesu vai likvidāciju, ja maksātnespējas 

procesā vai likvidācijā ir iesaistīta apdrošināšanas sabiedrība, par attiecīgajiem 

lēmumiem vai darbībām informē Finanšu un kapitāla tirgus komisiju. 

261. pants. Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir tiesīga iesniegt tiesā 

maksātnespējas pieteikumu, ja apdrošināšanas sabiedrība likvidācijas gadījumā 

nespēj pienācīgi izpildīt savas parādu saistības, kurām iestājies izpildes termiĦš.


159 

262. pants. (1) Apdrošināšanas sabiedrība divu mēnešu laikā pēc licenču 

anulēšanas visiem apdrošināšanas veidiem pieĦem lēmumu par pārveidošanos 

par citu juridisku personu vai likvidāciju. Par pieĦemto lēmumu piecu dienu 

laikā no pieĦemšanas brīža ar paziĦojumu informē Finanšu un kapitāla tirgus 

komisiju. 

(2) Ja apdrošināšanas sabiedrība nav izpildījusi šā panta pirmajā daĜā 

noteikto, Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir tiesīga ierosināt sasaukt 

apdrošināšanas sabiedrības valdes, padomes sēdi vai akcionāru (biedru) 

pilnsapulci (savstarpējās biedrības biedru kopsapulci) un noteikt izskatāmos 

jautājumus. 

263. pants. (1) Ja apdrošināšanas sabiedrība vai nedalībvalsts apdrošinātāja 

filiāle nolēmusi izbeigt darbību, tā pirms likvidācijas uzsākšanas ar paziĦojumu 

informē Finanšu un kapitāla tirgus komisiju. PaziĦojumam pievieno Finanšu un 

kapitāla tirgus komisijas normatīvajos noteikumos paredzēto informāciju. 

(2) Likvidācijā Finanšu un kapitāla tirgus komisija turpina apdrošināšanas 

sabiedrības uzraudzību. 

264. pants. (1) Likvidators mēneša laikā no lēmuma par likvidāciju 

pieĦemšanas brīža izstrādā un iesniedz Finanšu un kapitāla trigus komisijai 

likvidācijas procesa sākuma plānu, kurā norāda parādu segšanas kārtību un 

apdrošināšanas sabiedrību, kurai plānots nodot apdrošināšanas līgumus un 

līguma par apdrošināšanas līgumu nodošanu projektu. 

(2) Likvidators (administrators) ne retāk kā reizi mēnesī iesniedz Finanšu 

un kapitāla tirgus komisijai pārskatu par likvidācijas (maksātnespējas procesa) 

gaitu. 

(3) Likvidators (administrators), pirms kreditoru prasīju segšanas, iesniedz 

Finanšu un kapitāla tirgus komisijai informāciju par parādu segšanas kārtības 

izpildi un visiem grozījumiem tajā. 

(4) Finanšu un kapitāla tirgus komisijai ir tiesības pieprasīt no likvidatora 

(administratora) nepieciešamo informāciju. 

(5) Finanšu un kapitāla tirgus komisijai ir tiesības pieprasīt likvidatoram 

precizēt likvidācijas procesa plānu un parādu segšanas kārtību. 

(6) Apdrošināšanas sabiedrībai ir pienākums pēc Finanšu un kapitāla tirgus 

komisijas ierosinājuma nekavējoties atsaukt no amata likvidatoru.


160 

(7) Likvidators regulāri par likvidācijā būtiskiem jautājumiem, bet ne retāk 

kā reizi gadā par likvidāciju kopumā rakstveidā informē visus zināmos 

kreditorus, nosūtot individuālu paziĦojumu tiem kreditoriem, kuru pastāvīgā 

dzīvesvieta, juridiskā adrese vai galvenais birojs ir citā dalībvalstī vai 


(8) Finanšu un kapitāla tirgus komisija likvidācijas (maksātnespējas) 

izcelsmes dalībvalsts uzraudzības iestādei ir tiesīga pieprasīt informāciju par tajā 

notiekošo likvidācijas (maksātnespējas) norisi. 

265. pants. (1) Likvidators (administrators) trīs mēnešu laikā pēc lēmuma 

par likvidāciju (nolēmuma par maksātnespējas procesa pasludināšanu) 

pieĦemšanas ir pienākums, novērtējot apdrošinājuma Ħēmēja intereses, izĦemot 

šā panta otrajā daĜā noteiktos gadījumus, nodot vai izbeigt apdrošināšanas 

līgumus šādā kārtībā: 

1) nodot dzīvības apdrošināšanas līgumus, kuriem nav iestājies 

apdrošināšanas gadījums. Līgumi nododami, ievērojot šā likuma 34., 35. 37. un 

38. pantā noteikto kārtību. Ja objektīvu apstākĜu dēĜ šos dzīvības apdrošināšanas 

līgumus nav iespējams nodot, tie ir izbeidzami. Šajā gadījumā apdrošinātājs nav 

tiesīgs no izmaksājamās apdrošināšanas prēmijas ieturēt izdevumus, kas saistīti 

ar apdrošināšanas līguma noslēgšanu; 

2) nodot nedzīvības apdrošināšanas līgumus un veikt visas nepieciešamās 

tiesiskās darbības, ievērojot šā likuma 34., 35. 37. un 38. pantā noteikto kārtību; 

3) izbeigt nedzīvības apdrošināšanas līgumus, neieturot no izmaksājamās 

apdrošināšanas prēmijas izdevumus, kas saistīti ar apdrošināšanas līguma 

noslēgšanu. 

(2) Apdrošināšanas līgumi, kuru termiĦš beidzas trīs mēnešu laikā pēc 

lēmuma par darbības izbeigšanu vai tiesas nolēmuma par maksātnesējas procesa 

pasludināšanu pieĦemšanas, nav izbeidzami. IzĦemot gadījumus, ja 

apdrošināšanas līgums tiek izbeigts pēc apdrošinājuma Ħēmēja iniciatīvas. 

(3) Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir tiesīga likvidācijā apdrošināšanas 

sabiedrībai (likvidatoram) uzlikt par pienākumu nodot visus vai daĜu 

apdrošināšanas līgumus. 

266. pants. (1) Uzsākot likvidāciju, apdrošināšanas sabiedrība sagatavo 

pārskatu, kas atspoguĜo finanšu stāvokli pārskata perioda beigās uz likvidācijas 

dienu. Šo pārskatu sagatavo atbilstoši Finanšu un kapitāla tirgus komisijas 

normatīvajiem noteikumiem par gada pārskata sagatavošanu un tam pievieno


161 

valdes un padomes ziĦojumus par apdrošināšanas sabiedrības mantas un saistību 

stāvokli un prognozētajiem likvidācijas rezultātiem. 

(2) Ja likvidācijas laikā beidzas kalendārais gads, tiek sastādīts gada 

starppārskats, kurā ir tādas pašas sastāvdaĜas kā gada pārskatā. Šim gada 

pārskatam pievieno ziĦojumu, kurā uzrāda likvidācijas gaitā paveikto un tālākās 

likvidācijas paredzamo gaitu un rezultātus. Likvidācijas gada starppārskatu 

pārbauda zvērināts revidents vai zvērinātu revidentu komercsabiedrība. 

(3) Likvidāciju beidzot, sagatavo likvidācijas slēguma pārskatu, kas 

atspoguĜo finanšu stāvokli pārskata perioda beigās. 

267. pants. (1) Lēmums par likvidācijas uzsākšanu attiecībā uz 

apdrošināšanas komersantu, tajā skaitā tā filiālēm citās dalībvalstīs, kas 

pieĦemts saskaĦā ar piederības valsts dalībvalsts tiesību aktiem, tiek atzīts visās 

dalībvalstīs un ir spēkā no brīža, kad šis lēmums ir spēkā dalībvalstī, kurā sākts 

process. 

(2) Finanšu un kapitāla tirgus komisija nekavējoties informē attiecīgo 

dalībvalstu kompetentās iestādes par lēmumu uzsākt likvidāciju, kā arī par 

iespējamo praktisko ietekmi, ko varētu radīt šāds process. 

268. pants. (1) Lēmumu sākt apdrošināšanas sabiedrības likvidāciju un tās 

ietekmi nosaka ar Latvijas Republikā piemērojamiem normatīvajiem aktiem, 

izĦemot, ja šā likuma 280. līdz 288. pantā nav noteikts citādi. 

(2) Latvijas Republikas normatīvie akti regulē jautājumus, kas saistīti ar: 

1) aktīviem vai darbībām ar aktīviem, kuri iegūti vai nodoti apdrošināšanas 

sabiedrībai; 

2) apdrošināšanas sabiedrības un likvidatora pilnvaras; 

3) apdrošināšanas sabiedrības prasījumu un saistību neto ieskaitu, 

prasījumu un saistību dzēšanu vai citu juridisko seku ziĦā līdzīgu darbību 

izpildi; 

4) likvidācijas ietekmi uz noslēgtajiem līgumiem, kuru līgumslēdzēja puse 

ir apdrošināšanas sabiedrība; 

5) likvidācijas ietekmi uz kreditoru ierosinātiem tiesas procesiem, izĦemot 

šā likuma 288. pantā noteiktos nepabeigtos tiesas procesus;


162 

6) prasījumiem, kuri iegrāmatoti apdrošināšanas sabiedrības pārskatā, kas 

atspoguĜo finanšu stāvokli pārskata perioda beigās uz likvidācijas dienu, un 

darbībām ar prasījumiem, kuri konstatēti pēc likvidācijas uzsākšanas; 

7) tām normatīvo aktu prasībām, kas nosaka prasījumu pieteikšanu, 

pārbaudi un atzīšanu; 

8) tām normatīvo aktu prasībām, kas nosaka to, kā sadala no 

apdrošināšanas sabiedrības aktīvu atsavināšanas iegūtos ieĦēmumus, prasību 

grupēšanu un to kreditoru tiesības, kuru prasījumi pēc likvidācijas uzsākšanas 

daĜēji apmierināti saskaĦā ar lietu tiesībām vai īstenojot prasījumu un saistību 

neto ieskaitu vai prasījumu un saistību dzēšanu, vai citu juridisko seku ziĦā 

līdzīgu darbību izpildi; 

9) normatīvo aktu prasībām, ja likvidācija tiek izbeigta; 

10) kreditoru tiesībām pēc likvidācijas pabeigšanas; 

11) pusi, kam jāsedz likvidācijas izmaksas un izdevumi; 

12) noteikumiem attiecībā uz tādu juridisko aktu anulēšanu, atcelšanu vai 

neīstenojamību, kas ir pretēji kreditoru kopuma interesēm. 

269. pants. (1) No apdrošināšanas sabiedrības līdzekĜiem, tajā skaitā 

līdzekĜiem, kas iegūti atsavinot apdrošināšanas sabiedrības mantu vai no citiem 

apdrošināšanas sabiedrības finansēšanas avotiem (kreditoru, citu fizisko vai 

juridisko personu līdzekĜiem), izĦemot nodrošinātajiem kreditoriem pienākošos 

līdzekĜus, vispirms pilnībā sedz likvidācijas vai maksātnespējas procesa 

izmaksas. 

(2) Apdrošināto aizsardzības fonda līdzekĜi, kuri, pamatojoties uz 

administratora rakstveida iesniegumu, izlietoti ar apdrošināšanas atlīdzību 

izmaksu organizēšanu saistīto izdevumu segšanai, tiek iekĜauti maksātnespējas 

procesa administrācijas izmaksās. 

270. pants. Likvidatoram (administratoram) ir pienākums turpināt izmaksāt 

apdrošināšanas atlīdzības par apdrošināšanas gadījumiem, kas iestājušies līdz 

kreditoru prasījumu pieteikšanās termiĦa beigām. Šādā gadījumā apdrošinājuma 

Ħēmējam (apdrošinātajam, labuma guvējam) nav jāsniedz kreditora prasījums. 

271. pants. Apdrošinājuma Ħēmējam (apdrošinātajam), ar kuru ir izbeigts 

apdrošināšanas līgums, nav jāsniedz kreditora prasījums likvidatoram 

(administratoram) pienākošās apdrošināšanas prēmijas saĦemšanai.


163 

272. pants. Ja apdrošinātāja likvidācijas vai maksātnespējas gadījumā 

pastāv tirgum piesaistīto dzīvības apdrošināšanas līgumu saistības, tad šo 

saistību nodrošināšanai paredzētos apdrošinātāja aktīvus nedrīkst iekĜaut 

apdrošinātāja — parādnieka — mantā, kura paredzēta maksātnespējas procesa 

vai likvidācijas izdevumu segšanai un apdrošināto un citu personu prasījumu 

apmierināšanai šā likuma 273.pantā noteiktajā kārtībā un apjomā. 

273. pants. (1) Pēc likvidācijas vai maksātnespējas procesa izdevumu 

segšanas atlikušie naudas līdzekĜi tiek sadalīti apdrošināto un citu kreditoru 

prasījumu apmierināšanai šajā pantā noteiktās grupās. 

(2) Apdrošinājumu Ħēmēju (apdrošināto) prasījumi par apdrošināšanas 

atlīdzības izmaksām un citi prasījumi (apdrošināšanas prēmijas) par 

noslēgtajiem apdrošināšanas līgumiem. Finanšu un kapitāla trigus komisijas 

prasījums, ja apdrošinājuma Ħēmējs — fiziskā persona — ir saĦēmis 

apdrošināšanas atlīdzību no Apdrošināto aizsardzības fonda. 

(3) Maksātnespējas administrācijas prasījums, ja parādnieka darbinieku 

prasījumi apmierināti no darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekĜiem 

saskaĦā ar likumu "Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas 

gadījumā". 

(4) Pēc šā panta otrajā un trešajā daĜā noteikto prasījumu segšanas pilnībā 

tiek apmierināti šādi darbinieku prasījumi: 

1) darba samaksa par pēdējiem trim darba tiesisko attiecību mēnešiem 12 

mēnešu periodā pirms darba devēja juridiskās personas maksātnespējas procesa 

pasludināšanas; 

2) atlīdzība par ikgadējo apmaksāto atvaĜinājumu, uz kuru tiesības iegūtas 

12 mēnešu periodā pirms darba devēja juridiskās personas maksātnespējas 

procesa pasludināšanas; 

3) atlīdzība par cita veida apmaksātu prombūtni pēdējos trijos darba 

tiesisko attiecību mēnešos 12 mēnešu periodā pirms darba devēja juridiskās 

personas maksātnespējas procesa pasludināšanas; 

4) atlaišanas pabalsts sakarā ar darba tiesisko attiecību izbeigšanos 

Maksātnespējas likumā noteiktajā minimālajā apmērā, uz kuru tiesības iegūtas 

ne agrāk kā 12 mēnešu periodā pirms darba devēja juridiskās personas 

maksātnespējas procesa pasludināšanas; 

5) kaitējuma atlīdzība sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību 

par visu nesamaksāto laikposmu līdz darba devēja juridiskās personas


164 

maksātnespējas procesa pasludināšanai un kaitējuma atlīdzības summa par 

četriem gadiem uz priekšu, ja nelaimes gadījums darbā noticis vai arodslimība 

iegūta līdz 1997. gada 1. janvārim, kā arī gadījumā, ja darbiniekam, kurš nav 

uzskatāms par apdrošināto personu saskaĦā ar likumu "Par obligāto sociālo 

apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām", arodslimība, 

kuras cēlonis ir šā darbinieka veiktais darbs kaitīgos darba apstākĜos līdz 

1997.gada 1.janvārim, konstatēta pēc 1997. gada 1. janvāra; 

6) valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu un iedzīvotāju ienākuma 

nodokĜa maksājumi, kas saistīti ar šajā daĜā minētajiem prasījumiem. 

(5) NodokĜu administrācijas (kreditora) nodokĜu prasījumi, kas iesniegti 

kreditoru pieteikšanās termiĦā, kāds noteikts apdrošināšanas sabiedrības 

likvidācijas gadījumā vai Maksātnespējas likuma 73. panta pirmajā daĜā 

minētajā kreditoru prasījumu iesniegšanas termiĦā, tiek apmierināti pamatparāda 

apmērā pēc juridiskās personas maksātnespējas procesa (likvidācijas) izmaksu 

un šā panta otrajā, trešajā un ceturtajā daĜā noteikto kreditoru prasījumu 

apmierināšanas. 

(6) Pēc šā panta otrajā, trešajā, ceturtajā un piektajā daĜā noteikto kreditoru 

prasījumu apmierināšanas atlikušie parādnieka naudas līdzekĜi tiek sadalīti to 

pārējo nenodrošināto kreditoru prasījumu apmierināšanai pamatparāda apmērā 

(bez procentiem), kuri iesniegti kreditoru pieteikšanās termiĦā, kāds noteikts 

apdrošināšanas sabiedrības likvidācijas gadījumā vai Maksātnespējas likuma 

73. panta pirmajā daĜā minētajā kreditoru prasījumu iesniegšanas termiĦā, bet ne 

vēlāk kā sešu mēnešu laikā no dienas, kad maksātnespējas reăistrā ierakstītas 

ziĦas par parādnieka maksātnespējas procesa pasludināšanu. Šajā kārtā tiek 

apmierināti arī nodrošināto kreditoru prasījumi to nenodrošinātajā daĜā un 

nodrošināto kreditoru prasījumi to nesegtajā daĜā - likvidācijas gadījumā, kuri 

savus prasījumus iesnieguši noteiktā termiĦā, bet maksātnespējas procesā 

atbilstoši Maksātnespējas likuma 76. pantā noteiktajam, ja nodrošinātā kreditora 

prasījums iesniegts Maksātnespējas likuma 73. panta pirmajā daĜā minētajā 

termiĦā. 

(7) Prasījumi par procentu maksājumiem kreditoriem. 

(8) To kreditoru prasījumi, kuri savus prasījumus pieteikuši pēc noteiktā 

termiĦa. 

(9) Prasījumi par subordinētā kapitāla atmaksāšanu. 

(10) Apdrošināšanas sabiedrības akcionāru (biedru) prasījumi proporcionāli 

akcionāru (biedru) ieguldījumam apdrošināšanas sabiedrības pamatkapitālā tiek 

apmierināti pēc šajā pantā visu iepriekš minēto prasījumu apmierināšanas.


165 

274. pants. (1) Prioritārie prasījumi ir apdrošinājuma Ħēmēju avansā 

samaksātās apdrošināšanas prēmijas un šā likuma 273. panta otrajā, trešajā un 

ceturtajā, piektajā un sestajā daĜā noteiktie prasījumi. 

(2) Apdrošināšanas sabiedrība nodrošina, lai jebkurā brīdī būtu zināma šā 

panta pirmajā daĜā noteikto iespējamo prioritāro prasījumu summa. 

(3) Iespējamiem prioritārajiem prasījumiem visu laiku jābūt pilnā apmērā 

segtiem ar aktīviem. 

275. pants. (1) Ja apdrošināšanas sabiedrības maksātnespējas procesā 

atgūtā summa nav pietiekama, lai apmierinātu visus prasījumus, tā sadalāma 

starp kreditoriem šā likuma 273. panta otrās līdz desmitai daĜai noteiktajā secībā. 

(2) Katras nākamās grupas prasījumi tiek apmierināti pēc iepriekšējās 

grupas prasījumu pilnīgas apmierināšanas. 

(3) Ja apdrošināšanas sabiedrības naudas līdzekĜu nepietiek, lai pilnīgi 

apmierinātu visus vienas grupas kreditoru prasījumus, šie prasījumi tiek 

apmierināti proporcionāli summai, kas pienākas katram kreditoram šīs grupas 

ietvaros. 

276. pants. (1) Finanšu un kapitāla tirgus komisija nekavējoties mājaslapā 

internetā publicē paziĦojumu par apdrošināšanas sabiedrības likvidācijas 

uzsākšanu vai maksātnespējas procesa pasludināšanu. Finanšu un kapitāla tirgus 

komisija nekavējoties nosūta paziĦojumu Eiropas Savienības oficiālo 

publikāciju birojam publicēšanai izdevumā "Eiropas Savienības Oficiālais 

Vēstnesis". 

(2) Likvidators nodrošina, ka oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" 

nekavējoties tiek publicēts paziĦojums par pieĦemtajiem nolēmumiem par 

apdrošināšanas sabiedrības likvidāciju. 

(3) Finanšu un kapitāla tirgus komisija nodrošina no dalībvalstu 

kompetentām iestādēm saĦemto paziĦojumu par apdrošināšanas komersantu 

likvidāciju publicēšanu laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" un Finanšu un kapitāla 

tirgus komisijas mājaslapā internetā. 

(4) Šā panta pirmajā un otrajā daĜā minētais paziĦojums tiek sagatavots 

Latvijas Republikas valsts valodā. PaziĦojumā norāda tā mērėi, tiesisko pamatu, 

piemērojamo likumu, tiesu, kurai lieta ir piekritīga, likvidatoru (administratoru), 

tā adresi un citu kontaktinformāciju.


166 

277. pants. (1) Likvidators pēc likvidācijas uzsākšanas individuāli 

rakstveidā informē visus zināmos kreditorus neatkarīgi no to atrašanās vietas. 

Minēto paziĦojumu nosūta arī apdrošināšanas sabiedrības akcionāriem 

(dalībniekiem) un darbiniekiem. 

(2) PaziĦojumā, kas minēts šā panta pirmajā daĜā norāda tiem sasitošos 

termiĦus, termiĦu neievērošanas sekas, informāciju, ka likvidators ir tiesīgs 

saĦemt kreditoru prasījumus un iebildumus, likvidatora adresi un citu 

kontaktinformāciju, kā arī citas ziĦas, kas kreditoriem rada, groza vai izbeidz 

saistības. Kreditoriem, kuru prasības ir prioritāras vai reāli nodrošinātas, 

paziĦojumā norāda, vai tiem ir jāiesniedz kreditora prasījums. 

(3) No apdrošināšanas līgumu izrietošo saistību gadījumā papildus šā panta 

otrajā daĜā minētajai informācijai norāda arī likvidācijas vispārējo ietekmi uz 

apdrošināšanas līgumiem, norādot datumu, kurā apdrošināšanas līgumi pārstāj 

būt spēkā, un apdrošinātās personas tiesības un pienākumus attiecībā uz līgumu. 

278. pants. (1) Likvidators 277. pantā minētajam paziĦojumam, izmanto 

veidlapu ar virsrakstu "Uzaicinājums iesniegt prasījumu. Ievērot termiĦus!": 

1) kreditoriem citā dalībvalstī sniedz tās valsts oficiālajā valodā, kurā 

atrodas kreditora pastāvīgā dzīvesvieta, juridiskā adrese vai galvenais birojs; 

2) nedalībvalsts kreditoriem sniedz valodā, kādā noslēgts apdrošināšanas 

līgums; 

3) šīs daĜas 1. un 2.punktā neminētajiem kreditoriem sniedz Latvijas 

Republikas valsts valodā. 

(2) Visiem kreditoriem un dalībvalstu valsts iestādēm ir tiesības iesniegt 

savus prasījumus un pretenzijas (tajā skaitā apliecinātas dokumentu kopijas) 

saskaĦā ar noteikto: 

1) kreditoriem citā dalībvalstī — tās dalībvalsts oficiālajā valodā, kurā 

atrodas kreditora dzīvesvieta vai vadības vieta, vai vienā no to dalībvalstu 

oficiālajām valodām, kurās atrodas kreditora pastāvīgā dzīvesvieta, juridiskā 

adrese vai galvenais birojs. Šajā gadījumā kreditora prasījuma pieteikuma 

virsraksts "Kreditora prasījuma pieteikums" ir Latvijas Republikas valsts valodā; 

2) nedalībvalsts kreditoriem - valodā, kādā noslēgts apdrošināšanas līgums; 

3) šīs daĜas 1. un 2.punktā neminētajiem kreditoriem dalībvalstī — 

attiecīgās dalībvalsts oficiālajā valodā vai vienā no to dalībvalstu oficiālajām 

valodām, kurās atrodas kreditora dzīvesvieta vai vadības vieta. Šajā gadījumā


167 

kreditora prasījuma pieteikuma virsraksts "Kreditora prasījuma pieteikums" ir 

Latvijas Republikas valsts valodā. 

(3) Likvidatoram ir tiesības pieprasīt, lai kreditori nodrošina savu 

prasījumu vai pretenziju tulkojumu Latvijas Republikas valsts valodā tikai tad, 

ja par to viĦi iepriekš informēti šajā pantā minētajā paziĦojumā kreditoriem. 

279. pants. (1) Tiem kreditoriem, kuru pastāvīgā dzīvesvieta, juridiskā 

adrese vai galvenais birojs atrodas ārpus Latvijas Republikas, ir tādas pašas 

tiesības kā Latvijas Republikā reăistrētiem vai pastāvīgi dzīvojošiem 

kreditoriem. 

(2) Kreditors nosūta kompetentai iestādei jebkādu apliecinošu dokumentu 

kopijas un norāda šādu informāciju: 

1) prasības veids un apjoms; 

2) prasības rašanās diena; 

3) vai attiecībā uz šo prasību viĦš prasa reālu nodrošināšanu vai īpašuma 

tiesību saglabāšanu; 

4) uz kādiem aktīviem attiecas viĦa prasījums. 

IV sadaĜa 

Kopīgi noteikumi 

280. pants. Atkāpjoties no šā likuma 255. un 268. pantā noteiktā 

reorganizācijas pasākumos un likvidācijas tiesiskās attiecības nosaka ar šādiem 

normatīviem aktiem: 

1) saistībā ar darba līgumiem un darba attiecībām – vienīgi dalībvalsts 

normatīvie akti, kas piemērojami darba līgumam vai darba attiecībām; 

2) saistībā ar līgumiem, kas piešėir tiesības izmantot vai iegūt nekustamo 

īpašumu – vienīgi tās dalībvalsts normatīvie akti, kurā atrodas nekustamais 

īpašums; 

3) saistībā ar apdrošināšanas sabiedrības tiesībām attiecībā uz kādu 

nekustamu īpašumu, kuăi vai gaisa kuăi, kas reăistrējams kādā valsts reăistrā, - 

tikai tās dalībvalsts normatīvie akti, kuras pārvaldībā tiek kārtots attiecīgais 

reăistrs;


168 

4) saistībā ar finanšu instrumentiem, kuri reăistrējami publiskajos reăistros, 

kredītiestāžu kontos vai centrālajā depozitārijā, un tajos nostiprinātajām tiesībām 

regulē tās dalībvalsts normatīvie akti, kas apliecina apdrošināšanas komersanta 

īpašuma tiesības uz attiecīgajiem finanšu instrumentiem; 

5) saistībā ar reorganizācijas pasākumos vai likvidācijā iesaistītās filiāles 

dokumentiem vai darbībām ar dokumentiem nosaka tās dalībvalsts normatīvie 

akti, kuras teritorijā atrodas attiecīgā filiāle. 

281. pants. (1) Reorganizācijas pasākumu vai likvidācijas sākšana 

neietekmē kreditoru vai trešo personu lietu tiesības attiecībā uz materiāliem vai 

nemateriāliem, kustamiem vai nekustamiem īpašumiem – kā noteiktiem, tā 

nenoteiktiem aktīvu kopumiem, kuru sastāvs laiku pa laikam mainās, - kas 

pieder attiecīgajai apdrošināšanas sabiedrībai un brīdī, kad sāk īstenot 

reorganizācijas pasākumus vai likvidāciju, atrodas kādā citā dalībvalstī. 

(2) Tiesībās, kas paredzētas šā panta pirmajā daĜā, tiek ietvertas vismaz: 

1) tiesības realizēt vai uzdot kādam citam par pienākumu realizēt attiecīgos 

aktīvus un gūt peĜĦu vai ienākumus no šiem aktīviem, jo īpaši saskaĦā ar kādu 

nodrošinājumu vai hipotēku; 

2) izĦēmuma tiesības izpildīt prasību, jo īpaši, pamatojoties uz apėīlājumu 

vai šīs prasības pārĦemšanu saskaĦā ar garantiju; 

3) tiesības atprasīt aktīvus vai prasīt kompensāciju par tiem no kādas 

personas, kuras valdījumā ir šie aktīvi vai kura tos izmanto pret tiesīgās personas 

gribu; 

4) tiesības gūt labumu no aktīviem. 

(3) Tiesības, kas ierakstītas kādā valsts reăistrā un īstenojamas pret trešām 

personām, un kas Ĝauj iegūt lietu tiesības šā panta pirmās daĜas izpratnē, uzskata 

par lietu tiesībām. 

(4) Ieinteresētajām personām, atbilstoši šā likuma 268. panta otrās daĜas 12. 

punktā noteiktajam, ir tiesības apstrīdēt šajā pantā minētos darījumus. 

282. pants. (1) Reorganizācijas pasākumu vai likvidācijas veikšana 

attiecībā uz apdrošināšanas sabiedrību, kas pērk aktīvu, neietekmē pārdevēja 

tiesības, kuru pamatā ir īpašuma tiesību saglabāšana, ja reorganizācijas 

pasākumu vai likvidācijas sākšanas laikā aktīvs atrodas tādas dalībvalsts 

teritorijā, kas nav tā dalībvalsts, kuras teritorijā veikti minētie reorganizācijas 

pasākumi vai likvidācija.


169 

(2) Ja pēc aktīvu iegādes attiecībā uz apdoršināšanas sabiedrību, kas pārdod 

aktīvu, ir sākti reorganizācijas pasākumi vai likvidācija, tas nav pamatojums 

pārdošanas anulēšanai vai izbeigšanai un nekavē pircēju iegūt īpašumtiesības, ja 

šādu pasākumu sākšanas laikā pārdotais aktīvs atrodas tādas dalībvalsts 

teritorijā, kas nav valsts, kurā sākti šādi pasākumi vai process. 


punktā noteiktajam, ir tiesības apstrīdēt šajā pantā minētos darījumus. 

283. pants. (1) Reorganizācijas pasākumu vai likvidācijas veikšana 

attiecībā uz apdrošināšanas sabiedrību neietekmē kreditoru tiesības prasīt savu 

un apdrošināšanas sabiedrību prasījumu un saistību neto ieskaitu, prasījumu un 

saistību dzēšanu vai citu tiesisko seku ziĦā līdzīgu darbību izpildi, ja šādas 

darbības pieĜauj likums, kas piemērojams attiecīgajiem prasījumiem. 

(2) Darījumus, kas pamatoti ar prasījumu un saistību neto ieskaita 

līgumiem, regulē vienīgi tie likumi, kas attiecas uz prasījumu un saistību neto 

ieskaita līgumu, saskaĦā ar kuru šie darījumi tiek slēgti. 


punktā noteiktajam, ir tiesības apstrīdēt šā panta pirmajā daĜā minēto darbību 

izpildi. 

284. pants. Reorganizācijas pasākumu vai likvidācijas veikšana neierobežo 

kreditoru vai trešo personu lietu tiesības attiecībā uz lietām, kas pieder 

apdrošinātājam un reorganizācijas pasākumu vai likvidācijas veikšanas laikā 

atrodas citas dalībvalsts teritorijā. 

285. pants. (1) Regulētā tirgus dalībnieku tiesības un pienākumus darbībās 

ar finanšu instrumentiem sakarā ar reorganizācijas pasākumu vai likvidācijas 

veikšanu nosaka vienīgi tie likumi, kuri piemērojami regulētajam tirgum. 

(2) Šā panta pirmās daĜas noteikumi neierobežo šā likuma 284. panta 

piemērošanu. 

(3) Ieinteresētajā personām, atbilstoši šā likuma 268. panta otrās daĜas 12. 

punktā noteiktajam, ir tiesības apstrīdēt šajā pantā minētās darbības vai tiesības. 

286. pants. Reorganizācijas pasākumos un likvidācijā nepiemēro šā likuma 

268. panta otrajā daĜas 12. punktā noteikto, ja persona, kas guvusi labumu no 

kāda kreditoru kopuma interesēm neizdevīga darījuma, pierāda, ka minētais 

darījums ir saskaĦā ar citas dalībvalsts tiesību aktiem, un ka konkrētajā lietā šie 

tiesību akti neĜauj apstrīdēt minēto darījumu.


170 

287. pants. Ja pēc tam, kad pieĦemts lēmums par reorganizācijas 

pasākumu vai likvidācijas uzsākšanu, tiek atsavināti aktīvi, tad piemēro šādus 

normatīvo aktus: 

1) saistībā ar nekustamo īpašumu – tās dalībvalsts normatīvie akti, kuras 

teritorijā atrodas nekustamais īpašums; 

2) saistībā ar kuăi vai gaisa kuăi, - tās dalībvalsts normatīvie akti, kuras 

pārziĦā ir publiskais reăistrs, kurā reăistrēts kuăis vai ăaisa kuăis; 

3) saistībā ar finanšu instrumentiem, kuri reăistrējami publiskajā reăistrā, 

kredītiestādes kontā vai centrālajā depozitārijā, un tajos nostiprinātajām tiesībām 

šādas darbības regulē kādas dalībvalstu normatīvie akti - tās dalībvalsts 

normatīvie akti, kuras uztaudzībā reăistru, kontu vai sistēmu uztur. 

288. pants. Reorganizācijas pasākumu vai likvidācijas ietekmi uz 

tiesvedībā esošām lietām regulē tikai tās dalībvalsts tiesību akti, kuras teritorijā 

notiek attiecīgā tiesvedība. 

289. pants. (1) Dalībvalstu kompetento iestāžu iecelta administratora vai 

likvidatora iecelšanu apliecina ar lēmuma par iecelšanu vai kāda cita 

kompetento iestāžu izsniegta lēmuma oriăināla apliecināta kopija. Kompetentām 

iestādēm ir tiesības pieprasīt minēto dokumentu tulkojumu Latvijas Republikas 

valsts valodā. Legalizācija vai cita tiesisko seku ziĦā tai pielīdzināma darbība 

nav jāveic. 

(2) Latvijas Republikā ieceltam likvidatoram un administratoram ir tiesības 

dalībvalstī īstenot pilnvaras, ko tas drīkst īstenot reorganizācijas uzsākšanas vai 

likvidācijas (maksātnespējas) dalībvalsts teritorijā. Likvidatoram un 

administratoram ir tiesības iecelt (pilnvarot) personas, kuras tam palīdz vai 

pārstāv to reorganizācijas pasākumu vai likvidācijas (maksātnespējas) laikā. 

(3) Dalībvalstī iecelts likvidators vai cita pilnvarota persona, īstenojot savas 

pilnvaras Latvijas Republikā, ievēro Latvijas Republikas tiesību aktus, tajā 

skaitā tiesību aktus par darbībām, kas saistītas ar aktīvu realizāciju un ziĦu 

sniegšanu darbiniekiem. 

(4) Likvidators un administrators nedrīkst pilnvarot citu personu 

jautājumos par piespiedu līdzekĜu izmantošanu, tiesības lemt par tiesas procesu 

vai izskatīt strīdus.


171 

290. pants. (1) Citā dalībvalstī ieceltam likvidatoram vai administratoram, 

īstenojot savas pilnvaras, ir pienākums likvidāciju reăistrēt Latvijas Republikas 

publiskajos reăistros. 

(2) Latvijas Republikā ieceltam likvidatoram vai administratoram, īstenojot 

savas pilnvaras, ir pienākums reorganizācijas pasākumus vai likvidāciju reăistrēt 

iesaistītās valsts publiskajos reăistros, ja šādas reăistrācijas nepieciešamību 

nosaka attiecīgās dalībvalsts tiesību akti. 

(3) Izdevumus, kas saistīti ar reorganizācijas pasākumu vai likvidācijas 

reăistrāciju dalībvalstu publiskajos reăistros, iekĜaujami šo procesu izmaksās. 

291. pants. Visas personas, kurām jāsaĦem vai jāsniedz ziĦas par 

procedūrām, kas noteiktas šā likuma 256., 267. un 292. pantā, nodrošina šo ziĦu 

neizpaušanu, kā tas noteikts šā likuma 84. pantā. 

292. pants. (1) Ja nedalībvalsts apdrošinātājam pieder filiāles vairākās 

dalībvalstīs, saistībā ar šīs daĜas piemērošanu katrai no tām piemēro individuālo 

režīmu. 

(2) Šā panta pirmajā daĜā noteiktajā gadījumā kompetentās iestādes 

(likvidatori, administratori) un uzraudzības iestādes pēc iespējas saskaĦo savas 

darbības. 

E daĜa 

Apdrošināto interešu aizsardzība 

293. pants. (1) Lai aizsargātu apdrošināto intereses apdrošinātāja vai 

dalībvalsts apdrošinātāja maksātnespējas gadījumā, tiek izveidots Apdrošināto 

aizsardzības fonds. 

(2) Finanšu un kapitāla tirgus komisija nodrošina Apdrošināto aizsardzības 

fonda līdzekĜu uzkrāšanu, pārvaldīšanu un apdrošināšanas atlīdzības izmaksu, kā 

arī veic šādas funkcijas: 

1) organizē apdrošinātāju vai dalībvalstu apdrošinātāju maksājumu 

ieskaitīšanu Apdrošināto aizsardzības fondā; 

2) aprēėina un piedzen laikā nenomaksātās summas un soda naudu; 

3) organizē apdrošināšanas atlīdzības izmaksu;


172 

4) realizē kreditoru prasījuma tiesības pret apdrošinātāju vai dalībvalsts 

apdrošinātāju izmaksāto apdrošināšanas atlīdzību apmērā. 

(3) Uzraudzību pār Apdrošināto aizsardzības fonda līdzekĜu uzkrāšanu un 

apdrošināšanas atlīdzības izmaksu veic Finanšu un kapitāla tirgus komisijas 

Konsultatīvā finanšu un kapitāla tirgus padome. 

294. pants. Apdrošināšanas atlīdzība no Apdrošināto aizsardzības fonda 

tiek izmaksāta šajā likumā noteiktajā apmērā un Finanšu un kapitāla tirgus 

komisijas noteiktajā kārtībā pēc tam, kad tiesa apstiprinājusi kreditoru sapulces 

lēmumu par bankrota procedūras uzsākšanu. 

295. pants. (1) Apdrošināto aizsardzības fonda līdzekĜus izlieto samaksai 

pārvaldītājam (ja saskaĦā ar šā panta otro daĜu Apdrošināto aizsardzības fonda 

pārvaldīšana nodota citam pārvaldītājam) ar apdrošināšanas atlīdzību izmaksu 

organizēšanu saistīto izdevumu segšanai, kā arī apdrošināšanas atlīdzību 

izmaksām, ja apdrošinājuma Ħēmējs ir fiziskā persona, šādā apmērā: 

1) 100 procentu apdrošināšanas atlīdzības apmērā, bet ne vairāk kā 10 000 

latu vienam apdrošinājuma Ħēmējam — dzīvības apdrošināšanā, izĦemot 

apdrošināšanu saistībā ar tirgum piesaistīto dzīvības apdrošināšanas līgumu; 

2) 50 procentu apdrošināšanas atlīdzības apmērā, bet ne vairāk kā 2 000 

latu vienam apdrošinājuma Ħēmējam — šā likuma 1. pielikuma 1. līdz 3., 8. līdz 

10., 13. un 18. punktā minētajos apdrošināšanas veidos. 

(2) SaskaĦā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padomes lēmumu 

Apdrošināto aizsardzības fonda pārvaldīšanu, noslēdzot attiecīgu līgumu, var 

nodot citam pārvaldītājam. 

(3) Ienākumus (augĜus), kas iegūti, pārvaldot Apdrošināto aizsardzības 

fondu, ieskaita šajā fondā. 

(4) Apdrošināto aizsardzības fonda līdzekĜus aizliegts izmantot šajā likumā 

neparedzētiem mērėiem. Citus Finanšu un kapitāla tirgus komisijas līdzekĜus, 

kas nav Apdrošināto aizsardzības fonda līdzekĜi, aizliegts izmantot 

apdrošināšanas atlīdzību izmaksām. 

(5) Iemaksas Apdrošināto aizsardzības fondā un izmaksas no šā fonda tiek 

veiktas tikai latos. 

(6) Izmaksas no Apdrošināto aizsardzības fonda ārvalstu valūtā tiek 

aprēėinātas latos pēc Latvijas Bankas noteiktā attiecīgās ārvalsts valūtas kursa


173 

dienā, kad likumā noteiktajā kārtībā pieĦemts lēmums par bankrota procedūras 

uzsākšanu. 

296. pants. No Apdrošināto aizsardzības fonda apdrošināšanas atlīdzība 

netiek izmaksāta: 

1) ja apdrošinātājs ir savstarpējās apdrošināšanas kooperatīvā biedrība; 

2) par obligāto apdrošināšanu; 

3) par apdrošināšanu saistībā ar tirgum piesaistīto dzīvības apdrošināšanas 

līgumu. 

297. pants. (1) Apdrošināto aizsardzības fondu veido fonda dalībnieku 

atskaitījumi viena procenta apmērā no to bruto apdrošināšanas prēmiju 

kopsummas, kuras saĦemtas no fiziskajām personām par šā likuma 1. pielikuma 

1., 2., 3., 8., 9., 10., 13., 18. punktā un 2. pielikumā minētajiem apdrošināšanas 

veidiem, izĦemot apdrošināšanu saistībā ar tirgum piesaistīto dzīvības 

apdrošināšanas līgumu. 

(2) Šā panta pirmās daĜas noteikumi ir saistoši apdrošināšanas sabiedrību 

filiālēm ārvalstīs, ja šo valstu normatīvie akti neparedz apdrošināšanas 

sabiedrību filiāĜu obligātu piedalīšanos attiecīgās valsts apdrošināto aizsardzības 

sistēmā. 

(3) Šā panta pirmās daĜas noteikumi ir saistoši apdrošināšanas sabiedrību 

filiālēm ārvalstīs, ja šo valstu normatīvie akti paredz apdrošināšanas sabiedrību 

filiāĜu obligātu piedalīšanos attiecīgās valsts apdrošināto aizsardzības sistēmā un 

nosaka garantētās apdrošināšanas atlīdzības izmaksu kā attiecīgajā valstī un 

Latvijas Republikā spēkā esošo garantēto apdrošināšanas atlīdzību apmēru 

starpību. 

(4) Šā panta pirmās daĜas noteikumi nav saistoši ārvalstu apdrošinātāju 

filiālēm, ja šo valstu normatīvie akti paredz apdrošināto aizsardzību to filiālēs 

ārvalstīs (arī Latvijas Republikā) un aptver visus šajā likumā paredzētos 

gadījumus, turklāt garantētā apdrošināšanas atlīdzība nav mazāka par šajā 

likumā noteikto. 

(5) Šā panta pirmās daĜas noteikumi nav saistoši dalībvalsts 

apdrošinātājam, ja dalībvalsts apdrošinātāja mītnes valsts normatīvie akti paredz 

apdrošināto aizsardzību ārvalstīs (arī Latvijas Republikā), kurās tas sniedz 


principu, un aptver visus šajā likumā paredzētos gadījumus, turklāt garantētā 

apdrošināšanas atlīdzība nav mazāka par šajā likumā noteikto.


174 

(6) Maksājumus Apdrošināto aizsardzības fondā ieskaita fonda dalībnieka 

izdevumos, un tos veic reizi ceturksnī līdz nākamā ceturkšĦa pirmā mēneša 

trīsdesmitajam datumam Finanšu un kapitāla tirgus komisijas kontā Latvijas 

Bankā. Fonda dalībnieks līdz katra ceturkšĦa pirmā mēneša trīsdesmitajam 

datumam iesniedz Finanšu un kapitāla tirgus komisijai pārskatu par iepriekšējā 

ceturksnī no fiziskajām personām saĦemtajām bruto apdrošināšanas prēmijām 

un maksājumiem Apdrošināto aizsardzības fondā. Pārskata veidlapas paraugu 

nosaka Finanšu un kapitāla tirgus komisija. 

(7) Fonda dalībnieka maksājumi Apdrošināto aizsardzības fondā nav 

uzskatāmi par Finanšu un kapitāla tirgus komisijas saistībām pret fonda 

dalībnieku un nav atmaksājami, ja tiek izbeigta fonda dalībnieka darbība. 

298. pants. (1) Atsevišėi tiek uzkrāta un izlietota fonda daĜa, ko veido 

dzīvības apdrošinātāju vai dalībvalstu dzīvības apdrošinātāju iemaksas, un fonda 

daĜa, ko veido pārējo apdrošinātāju vai dalībvalstu apdrošinātāju iemaksas. 

(2) Obligātajos apdrošināšanas veidos, ja to nosaka likumi vai citi 

normatīvie akti, var izveidot atsevišėus fondus. 

299. pants. (1) Fonda dalībniekam ir pienākums aprēėināt un samaksāt 

soda naudu par maksājumu, kas noteiktajā termiĦā nav iemaksāts Apdrošināto 

aizsardzības fondā. Šī soda nauda iemaksājama kontā Latvijas Bankā. 

(2) Soda nauda par maksājumu, kas noteiktajā termiĦā nav iemaksāts 

Apdrošināto aizsardzības fondā, ir 0,05 procenti no termiĦā nesamaksātās 

maksājuma summas par katru nokavēto dienu. Soda nauda tiek aprēėināta par 

laiku, par kuru fonda dalībnieks nav veicis aprēėināto katra ceturkšĦa 

maksājumu. 

(3) Ja fonda dalībnieks vairāk nekā divus mēnešus nav labprātīgi un pilnā 

apmērā veicis maksājumus Apdrošināto aizsardzības fondā, Finanšu un kapitāla 

tirgus komisija brīdina fonda dalībnieku, ka licence tā darbībai var tikt anulēta. 

(4) Ja fonda dalībnieks mēneša laikā pēc tam, kad Finanšu un kapitāla 

tirgus komisija izteikusi brīdinājumu, ka licence tā darbībai var tikt anulēta, nav 

labprātīgi un pilnā apmērā veicis maksājumus Apdrošināto aizsardzības fondā, 

Finanšu un kapitāla tirgus komisija anulē fonda dalībniekam izsniegto licenci. 

300. pants. (1) Apdrošināšanas atlīdzību var izmaksāt no Apdrošināto 

aizsardzības fonda tikai tad, ja apdrošinātājs vai dalībvalsts apdrošinātājs atzīts 

par maksātnespējīgu un apdrošinātājam vai dalībvalsts apdrošinātājam nepietiek 

naudas līdzekĜi, lai pilnībā segtu šā likuma 273. panta otrajā daĜā noteiktos


175 

apdrošinājuma Ħēmēju (apdrošināto) prasījumus par apdrošināšanas atlīdzību 

izmaksu. 

(2) Apdrošināšanas atlīdzība no Apdrošināto aizsardzības fonda tiek 

izmaksāta, pamatojoties uz administratora sagatavoto sarakstu. 

Pārejas noteikumi 

1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē: 

1) Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likums (Latvijas 

Republikas Saeimas un Ministru Kabineta ZiĦotājs, 1998, 15.nr.; 1999, 10.nr.; 

2000, 13.nr.; 2002, 12.nr.; 2003, 9.nr.; 2004, 2., 14.nr.; 2005, 2., 14.nr.; 2006, 

1.nr.; 2007, 15.nr.; 2008, 14., 15., 23.nr.; 2009, 7.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2009, 

205.nr.; 2010, 160.nr.); 

2) Pārapdrošināšanas likums (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru 

Kabineta ZiĦotājs, 2008, 15.nr.; 2009, 7.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2009, 205.nr.). 

2. Dzīvības apdrošināšanas sabiedrībām, kuras saĦēmušas dzīvības 

apdrošināšanas licenci līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai, ir tiesības veikt 

dzīvības apdrošināšanu šā likuma 2. pielikuma 1., 2. un 4. punktā noteiktajā 

dzīvības apdrošināšanas veidā. 

3. Līdz 2014. gada 31. oktobrim šā likuma 132. panta otrajā daĜā minētais 

procentuālais ierobežojums ir attiecināms tikai uz maksātspējas kapitāla prasību, 

kas aprēėināta saskaĦā ar standarta formulu. 

4. Šā likuma 144. panta prasības attiecībā uz apdrošināšanas vai 


pārapdrošinātāja filiāles minimālās kapitāla prasības ievērošanu un šā likuma 

149. panta otrās daĜas prasības attiecībā uz licences anulēšanu nav 

piemērojamas, ja šā likuma spēkā stāšanās dienā apdrošināšanas vai 


pārapdrošinātāja filiāles pašu kapitāls pārsniedz maksātspējas kapitāla prasību, 

kas aprēėināta saskaĦā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas normatīvo 

noteikumu apdrošinātāju un pārapdrošinātāju maksātspējas kapitāla prasības 

aprēėināšanai pārejas periodā (Direktīvas 2002/83/EK 28. pantā, Direktīvas 

73/239/EK 16. pantā vai Direktīvas 2005/68/EK 37., 38. vai 39. Pantā) 

prasībām, bet tai nav pietiekams izmantojamais pamata pašu kapitāls minimālās 

kapitāla prasības apmērā. Attiecīgā apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas 

sabiedrība vai nedalībvalsts apdrošinātāja vai pārapdrošinātāja filiāle nodrošina 

atbilstību šā likuma 131. panta prasībām līdz 2013. gada 31. oktobrim.


176 

5. Ja apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība vai nedalībvalsts 

apdrošinātāja vai pārapdrošinātāja filiāle neatbilst šā likuma 131. panta prasībām 

pārejas noteikumu 4. punktā norādītajā termiĦā, apdrošināšanas vai 


pārapdrošinātāja filiāles licence tiek anulēta šajā likumā noteiktajā kārtībā. 

Iesniedzējs: finanšu ministrs A. Vilks 

Vīza: valsts sekretāre S. Bajāre 

26.10.2011 14:00 

47276 

I. Lenšs 67774819 

ivars.lenss@fktk.lv


177 

Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likuma 

1. pielikums 

Nedzīvības apdrošināšanas veidi 

Punkts Nedzīvības apdrošināšanas veids 

1. Nelaimes gadījumu 

apdrošināšana 

2. Veselības apdrošināšana 

(apdrošināšana pret 

slimībām) 

3. Sauszemes transporta 

(izĦemot dzelzceĜa 

transportu) apdrošināšana 

4. DzelzceĜa transporta 


5. Gaisakuău apdrošināšana 

6. Kuău apdrošināšana 

7. Kravu apdrošināšana 

8. Īpašuma apdrošināšana pret 

uguns un dabas stihiju 

postījumiem 

9. Īpašuma apdrošināšana pret 

citiem zaudējumiem 

1) pastāvīgi finansiāli pabalsti; 

2) pabalsti kompensācijas formā; 

3) 1. un 2. punkta apvienojums; 

4) pasažieru traumas. 

1) pastāvīgi finansiāli pabalsti; 

2) pabalsti kompensācijas formā; 

3) 1. un 2. punkta apvienojums. 

Visi šādiem transportlīdzekĜiem 

nodarītie zaudējumi vai to zudums: 

1) sauszemes mehāniskie 

transportlīdzekĜi; 

2) sauszemes transportlīdzekĜi, kas nav 

mehāniskie transportlīdzekĜi. 

Visi dzelzceĜa transportam nodarītie 

zaudējumi vai tā zudums. 

Visi gaisakuăiem nodarītie zaudējumi 

vai to zudums. 

Visi šādiem transportlīdzekĜiem 

nodarītie zaudējumi vai to zudums: 

1) upes un kanāla kuăi; 

2) ezera kuăi; 

3) jūras kuăi. 

Visi kravām nodarītie zaudējumi vai to 

zudums neatkarīgi no transporta veida. 

Visi īpašumam nodarītie zaudējumi vai 

tā zudums, izĦemot īpašumu, kas 

iekĜauts šā pielikuma 3., 4., 5., 6. un 7. 

apdrošināšanas veidā, ko nodara: 

1) uguns; 

2) eksplozija; 

3) vētra; 

4) atomenerăija; 

5) zemes iegrimšana; 

6) citas stihijas. 

Visi īpašumam nodarītie zaudējumi vai 

tā zudums, izĦemot īpašumu, kas 

iekĜauts šā pielikuma 3., 4., 5., 6. un 7. 

apdrošināšanas veidā, ko nodara krusa,

10. Sauszemes transportlīdzekĜu 

īpašnieku civiltiesiskās 

atbildības apdrošināšana 

11. Gaisakuău īpašnieku 

civiltiesiskās atbildības 


12. Kuău īpašnieku civiltiesiskās 


13. Vispārējās civiltiesiskās 


14. Kredītu apdrošināšana 

15. Galvojumu apdrošināšana 

16. Dažādu finansiālo zaudējumu 


17. Juridisko izdevumu 


18. Palīdzības apdrošināšana 


178 

salna, zādzība un citi negadījumi, 

izĦemot šā pielikuma 8. punktā 

minētos. 

Atbildība, izmantojot mehāniskos 

transportlīdzekĜus, kas pārvietojas pa 

sauszemi (tostarp pārvadātāju 

atbildība). 

Atbildība, izmantojot gaisa kuăus 

(tostarp pārvadātāju atbildība). 

Atbildība, izmantojot kuăus, liellaivas 

vai laivas jūrā, ezeros, upēs vai kanālos 

(tostarp pārvadātāju atbildība). 

Atbildība, kas nav minēta šā pielikuma 

10., 11. un 12. punktā. 

1) maksātnespēja (vispārēja); 

2) eksporta kredīts; 

3) nomaksas kredīts; 

4) hipotēkas; 

5) lauksaimniecības kredīts. 

1) galvojums (tiešs); 

2) galvojums (netiešs). 

1) nodarbinātības riski; 

2) ienākumu nepietiekamība 

(vispārēji); 

3) slikti laika apstākĜi; 

4) pabalstu zaudējums; 

5) pastāvīgi vispārējie izdevumi; 

6) neparedzēti tirdzniecības izdevumi; 

7) tirgus vērtības zudums; 

8) nomas vai ienākumu zaudējums; 

9) citi netiešie tirdzniecības zaudējumi; 

10) citi finansiāli zaudējumi, kas nav 

saistīti ar tirdzniecību; 

11) cita veida finansiālie zaudējumi. 

Tiesvedības izdevumi un tiesas prāvu 

izmaksas. 

Palīdzība personām, kas nonākušas 

grūtībās ceĜojumu laikā, esot prom no 

savām mājām vai arī esot prom no 

savas pastāvīgās dzīvesvietas.


179 

Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likuma 

2. pielikums 

Dzīvības apdrošināšanas veidi 

Punkts Dzīvības apdrošināšanas veids 

1. Dzīvības apdrošināšana 1) dzīvības apdrošināšana, kura 

ietver dzīvības apdrošināšanu tikai 

līdz noteiktam vecumam, tikai 

dzīvības riska apdrošināšanu, 

dzīvības apdrošināšanu tikai līdz 

noteiktam vecumam vai pret 

pāragru nāvi, dzīvības 

apdrošināšanu ar prēmiju 

atmaksāšanu, laulības 

apdrošināšanu un bērna 

piedzimšanas apdrošināšanu; 

2. Tirgum piesaistītā 

dzīvības apdrošināšana 

2) mūža rentes apdrošināšana; 

3) papildapdrošināšana, kas 

parakstīta papildus dzīvības 

apdrošināšanai, jo īpaši 

apdrošināšana pret miesas 

bojājumiem, kas izraisa 

darbaspēju zudumu, 

apdrošināšana pret nelaimes 

gadījumiem, kas izraisa nāvi, un 

apdrošināšana pret invaliditāti, kas 

radusies nelaimes gadījuma vai 

slimības dēĜ. 

1) dzīvības apdrošināšana, kura 

ietver dzīvības apdrošināšanu tikai 

līdz noteiktam vecumam, tikai 

dzīvības riska apdrošināšanu, 

dzīvības apdrošināšanu tikai līdz 

noteiktam vecumam vai pret 

pāragru nāvi, dzīvības 

apdrošināšanu ar prēmiju 

atmaksāšanu, laulības 

apdrošināšanu un bērna 

piedzimšanas apdrošināšanu;


180 

2) mūža rentes apdrošināšana. 

3. Tontīnas Darījumi, izveidojot dalībnieku 

apvienības nolūkā kopīgi 

kapitalizēt iemaksas un vēlāk 

sadalīt šādi uzkrātos līdzekĜus 

dzīvajiem apvienības locekĜiem 

vai atlīdzības saĦēmējiem, kas 

saĦem atlīdzību apdrošinātā nāves 

gadījumā. 

4. Kapitāla izpirkšanas 

darījumi 

5. Pensiju fondu vadība 

Kapitāla izpirkšanas darījumi, kas 

balstās uz statistikas aprēėiniem, 

kuros par vienreizēju vai 

periodisku maksājumu saskaĦā ar 

iepriekšēju vienošanos uzĦemas 

noteikta ilguma un apjoma 

saistības. 

1) pensiju fondu vadība, kas ietver 

ieguldījumu pārvaldību un jo īpaši 

aktīvus no to struktūru rezervēm, 

kas nodrošina maksājumus nāves 

vai izdzīvošanas gadījumā vai 

darbības beigšanas vai darbības 

laika saīsināšanas gadījumā; 

2) šā pielikuma 5. punkta 

1. apakšpunkta norādītie darījumi, 

ja to apdrošināšana saistīta ar 

kapitāla saglabāšanu vai obligāto 

procentu maksājumiem. 

6. Mūža pensijas apdrošināšana Darījumi, kas saistīti ar cilvēka 

mūža ilgumu, kuri noteikti vai 

paredzēti sociālās apdrošināšanas 

tiesību aktos, ja dzīvības 

apdrošināšanas sabiedrības tos 

izpilda vai pārvalda saskaĦā ar 

Latvijas Republikas 

normatīvajiem aktiem.

Likumprojekts "Apdro?in??anas un p?rapdro?in??anas likums" - FKTK

You also want an ePaper? Increase the reach of your titles

Delete template?

Save as template?