Banku uzraudz?bas reitinga noteik?anas metodika - FKTK
Banku uzraudz?bas reitinga noteik?anas metodika - FKTK
Banku uzraudz?bas reitinga noteik?anas metodika - FKTK
Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
Finanšu un kapitāla tirgus komisija<br />
____________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________<br />
BANKU UZRAUDZĪBAS REITINGA NOTEIKŠANAS METODIKA<br />
APSTIPRINĀTA<br />
ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padomes<br />
28.02.2013 lēmumu Nr. 35 (prot. Nr. 8 10.p.)<br />
BANKU UZRAUDZĪBAS REITINGA<br />
NOTEIKŠANAS METODIKA
Finanšu un kapitāla tirgus komisija<br />
____________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________<br />
BANKU UZRAUDZĪBAS REITINGA NOTEIKŠANAS METODIKA<br />
SATURS<br />
PĀRSKATĪŠANAS VĒSTURE ................................................................................................ 4<br />
IEVADS ..................................................................................................................................... 6<br />
1. nodaļa. REITINGU SISTĒMAS VISPĀRĒJS APRAKSTS ............................................... 10<br />
2. nodaļa. INFORMĀCIJAS APKOPOŠANA ........................................................................ 15<br />
3. nodaļa. INSTITŪCIJAS IEDALĪJUMS............................................................................... 17<br />
3.1. Būtisko (vērtējamo) grupas uzņēmumu atlase .......................................................... 18<br />
3.2. Būtisko (vērtējamo) biznesa vienību un darbī<strong>bas</strong> veidu atlase ................................. 21<br />
3.3. Vērtējamo risku <strong>noteik</strong>šana ....................................................................................... 31<br />
3.4. Lēmums par pilna vai nepilna apjoma novērtējuma veikšanu .................................. 34<br />
4. nodaļa. RISKU UN RISKU PĀRVALDĪŠANAS NOVĒRTĒJUMS ................................. 35<br />
4.1. Vispārēji principi ........................................................................................................... 35<br />
4.2. Risku novērtējums ......................................................................................................... 42<br />
4.2.1. Kredītrisks .............................................................................................................. 42<br />
4.2.2. Operacionālais risks ............................................................................................... 65<br />
4.2.3. Tirgus cenu risks .................................................................................................... 96<br />
4.2.4. Procentu likmju risks ............................................................................................ 104<br />
4.2.5. Ārvalstu valūtu risks ............................................................................................. 110<br />
4.2.6. Likviditātes risks .................................................................................................. 112<br />
4.2.7. Informācijas tehnoloģiju risks .............................................................................. 117<br />
4.2.8. Stratēģijas risks ..................................................................................................... 125<br />
4.2.9. Atbilstī<strong>bas</strong> un reputācijas risks ............................................................................. 130<br />
4.3. Risku pārvaldīš<strong>anas</strong> novērtējums ................................................................................ 141<br />
4.3.1. Iekšējās kontroles sistēma .................................................................................... 141<br />
4.3.2. Korporatīvā vadība ............................................................................................... 176<br />
5. nodaļa. NOVĒRTĒJUMA REZULTĀTU APKOPOŠANA ............................................. 187<br />
5.1. Kopējie principi ........................................................................................................... 187<br />
5.2. Koriģēšana ................................................................................................................... 188<br />
5.3. Elementu novērtējumu apkopošana ............................................................................. 189<br />
5.4. Darbī<strong>bas</strong> veidu kopējā riska vērtējums ....................................................................... 190<br />
5.5. Biznesa vienību (darbī<strong>bas</strong> jomu) kopējais vērtējums .................................................. 193<br />
5.6. Grupas uzņēmumu vērtējums ...................................................................................... 195<br />
5.7. Institūcijas kopējais vērtējums .................................................................................... 197<br />
6. nodaļa. REITINGA APSTIPRINĀŠANA UN PĀRSKATĪŠANA ................................... 199<br />
2. lappuse no 200
Finanšu un kapitāla tirgus komisija<br />
____________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________<br />
BANKU UZRAUDZĪBAS REITINGA NOTEIKŠANAS METODIKA<br />
Veidlapas:<br />
1. veidlapa Vispārējā informācija par banku<br />
2.1. veidlapa Finanšu informācija<br />
2.2. veidlapa Vērtējamie grupas uzņēmumi<br />
2.3. veidlapa Pārējo grupas uzņēmumu atlase<br />
2.4. veidlapa Vērtējamie darbī<strong>bas</strong> veidi<br />
4. veidlapa Kredītriska novērtējums<br />
5. veidlapa Operacionālā riska novērtējums<br />
6. veidlapa Tirgus cenu riska novērtējums<br />
7. veidlapa Procentu likmju riska novērtējums<br />
8. veidlapa Ārvalstu valūtu riska novērtējums<br />
9. veidlapa Likviditātes riska novērtējums<br />
10. veidlapa Informācijas tehnoloģiju riska novērtējums<br />
11. veidlapa Stratēģijas riska novērtējums<br />
12. veidlapa Atbilstī<strong>bas</strong> un reputācijas riska novērtējums<br />
13. veidlapa Iekšējās kontroles sistēmas novērtējums<br />
14. veidlapa Korporatīvās vadī<strong>bas</strong> novērtējums<br />
15. veidlapa Reitinga kopsavilkums<br />
16. veidlapa Informācija par risku novērtēšanu<br />
3. lappuse no 200
Finanšu un kapitāla tirgus komisija<br />
____________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________<br />
BANKU UZRAUDZĪBAS REITINGA NOTEIKŠANAS METODIKA<br />
PĀRSKATĪŠANAS VĒSTURE<br />
Versijas<br />
Nr.<br />
Dokumenta<br />
īpašnieks<br />
Pārskatīš<strong>anas</strong><br />
datums<br />
Pārskatītās dokumenta sadaļas un<br />
izmaiņu īss apraksts<br />
1 I. Rainska 24.03.2006. Dokumenta pirmā versija.<br />
2 I. Rainska 30.11.2007. Papildināta un apvienota ar "Kredītiestāžu<br />
un krājaizdevu sabiedrību <strong>uzraudz</strong>ī<strong>bas</strong><br />
rokasgrāmatu", norādīti darbinieki, kas<br />
atbildīgi par katrā posmā veicamo darbību<br />
un procedūru veikšanu, operacionālajam<br />
riskam un procentu likmju riskam<br />
izstrādātas detalizētas šo risku pārbaudes<br />
procedūras (kontroljautājumi), veikti<br />
labojumi un precizējumi atbilstoši praksē<br />
konstatētajām nepilnībām un trūkumiem,<br />
kā arī redakcionāli labojumi.<br />
2.1. I. Rainska 08.02.2008. Apstiprināta jauna 12.3.veidlapas<br />
"Likuma "Par noziedzīgi iegūtu līdzekļu<br />
legalizācijas novēršanu" izpilde" versija<br />
4. lappuse no 200<br />
Apstiprinājums<br />
1. versija<br />
apstiprināta ar<br />
<strong>FKTK</strong> padomes<br />
24.03.2006.<br />
lēmumu Nr. 62<br />
(prot. Nr. 14 4.p.)<br />
2. versija<br />
apstiprināta ar<br />
<strong>FKTK</strong> padomes<br />
30.11.2007.<br />
lēmumu Nr.164<br />
(prot.Nr.49 4.p.)<br />
Grozījumi<br />
apstiprināti ar UD<br />
direktora<br />
08.02.2008.<br />
parakstu,<br />
reģistrācijas<br />
Nr. 04.07.13/1<br />
2.2. S. Zelča 13.02.2009. 6. nodaļa izteikta jaunā redakcijā. Grozījumi<br />
apstiprināti ar UD<br />
direktora<br />
13.02.2009.<br />
parakstu,<br />
reģistrācijas<br />
2.3. J. Ļebedeva 23.11.2009. Precizēta 3.nodaļas sadaļa par<br />
pieprasījuma vēstules sagatavošanu pirms<br />
pārbaudes un 6. nodaļas sadaļa par<br />
pārbaudes izziņas sagatavošanu, viscaur<br />
"<strong>Banku</strong> un vērtspapīru tirgus daļa"<br />
nomainīts pret "<strong>Banku</strong> un institucionālo<br />
investoru daļa" saskaņā ar izmaiņām<br />
<strong>FKTK</strong> struktūrā.<br />
2.4. I. Rainska 08.02.2011. Pievienots 8.2. pielikums "Instrukcija<br />
darbam ar BLOOMBERG termināli",<br />
veikti atbilstoši redakcionāli labojumi<br />
4.2.3. sadaļā un mainīta 8. pielikuma<br />
numerācija (uz 8.1.).<br />
2.5. A. Treikovska 02.09.2011. Precizēta 1.nodaļas sadaļa "Pārbaužu<br />
plānošana", 2. nodaļas sadaļa<br />
"Informācijas apkopošana", veikti<br />
grozījumi kredītriska vērtēš<strong>anas</strong><br />
metodoloģijā (4.2.1., 4.2.9., 4.3.1. sadaļa),<br />
6. nodaļas sadaļa "pabeigšana un izziņas<br />
sagatavošana" izteikta jaunā redakcijā,<br />
Nr. 04.07.13/1<br />
Grozījumi<br />
apstiprināti ar UD<br />
direktora<br />
24.11.2009.<br />
parakstu,<br />
reģistrācijas<br />
Nr. 04.07.13/2<br />
Grozījumi<br />
apstiprināti ar UD<br />
direktora<br />
08.02.2011.<br />
parakstu,<br />
reģistrācijas<br />
Nr. 04.07.13/1<br />
Grozījumi<br />
apstiprināti ar<br />
<strong>FKTK</strong> padomes<br />
02.09.2011.<br />
lēmumu Nr. 167<br />
(prot. Nr. 32 7. p.)
Finanšu un kapitāla tirgus komisija<br />
____________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________<br />
BANKU UZRAUDZĪBAS REITINGA NOTEIKŠANAS METODIKA<br />
Versijas<br />
Nr.<br />
Dokumenta<br />
īpašnieks<br />
Pārskatīš<strong>anas</strong><br />
datums<br />
Pārskatītās dokumenta sadaļas un<br />
izmaiņu īss apraksts<br />
viscaur "likumdošana" aizstāts ar vārdiem<br />
"normatīvie akti" attiecīgajā locījumā.<br />
Veikti arī grozījumi 1., 5., 6., 18., 22.<br />
pielikumā un 2.1., 3., 12.3. veidlapā.<br />
Pievienots 24. pielikums "Atalgojums”,<br />
izslēgta 1. veidlapa.<br />
2.6. N. Puriņa 27.01.2012. 8.2. pielikums "Instrukcija darbam ar<br />
BLOOMBERG termināli" izteikts jaunā<br />
redakcijā.<br />
2.7. A. Treikovska 15.03.2012. Veikti grozījumi 3.nodaļas sadaļās<br />
"Sagatavošanās pārbaudei" un "Tikšanās<br />
ar institūciju pirms pārbaudes<br />
uzsākš<strong>anas</strong>", nosakot, ka pirms pārbaudes<br />
tiek gatavota pieprasījuma vēstule un<br />
vadī<strong>bas</strong> apliecinājums. Papildināts 5.<br />
pielikums, nosakot, ka izlases kārtībā tiek<br />
pieprasīti apstiprinājumi no<br />
korespondējošajām bankām.<br />
2.8. I. Rainska 11.10.2012. Veikti grozījumi 3. nodaļā "Sagatavošanās<br />
pārbaudei un institūcijas iedalījums" un 4.<br />
nodaļā "Risku un risku pārvaldīš<strong>anas</strong><br />
novērtējums", nosakot, ka gan pirms<br />
pārbaudes, gan pārbaudes laikā jāņem<br />
vērā informācija par banku, tās vadību un<br />
akcionāriem no ārējiem informācijas<br />
avotiem, veikti labojumi pārbaužu<br />
plānoš<strong>anas</strong> procedūrās un veikti<br />
redakcionāli labojumi, t.sk. atbilstoši<br />
izmaiņām <strong>FKTK</strong> struktūrā. Papildināts<br />
8.1. pielikums, nosakot, ka izlases kārtībā<br />
tiek pieprasīti apstiprinājumi no<br />
3.0. I. Rainska,<br />
A. Treikovska,<br />
L. Avota<br />
vērtspapīru kontu turētājiem.<br />
28.02.2013. "<strong>Banku</strong> risku novērtēš<strong>anas</strong> rokasgrāmata"<br />
sadalīta divās daļās – "<strong>Banku</strong> <strong>uzraudz</strong>ī<strong>bas</strong><br />
<strong>reitinga</strong> <strong>noteik</strong>š<strong>anas</strong> <strong>metodika</strong>" un "<strong>Banku</strong><br />
klātienes (on-site) <strong>uzraudz</strong>ī<strong>bas</strong> un<br />
pārbaužu veikš<strong>anas</strong> rokasgrāmata". A<strong>bas</strong><br />
sadaļas papildinātas ar kritērijiem un<br />
metodiku stresa testēš<strong>anas</strong> izvērtēšanai un<br />
pārskatīta <strong>metodika</strong> operacionālā riska<br />
vērtēšanai.<br />
5. lappuse no 200<br />
Apstiprinājums<br />
Grozījumi<br />
apstiprināti ar<br />
<strong>FKTK</strong><br />
priekšsēdētāja<br />
27.01.2012.<br />
rīkojumu<br />
Nr. 04.08.01/16<br />
Grozījumi<br />
apstiprināti ar<br />
<strong>FKTK</strong> padomes<br />
15.03.2012.<br />
lēmumu Nr. 75<br />
(prot. Nr. 12 10.<br />
p.)<br />
Grozījumi<br />
apstiprināti ar<br />
<strong>FKTK</strong> padomes<br />
11.10.2012.<br />
lēmumu Nr. 216<br />
(prot. Nr. 36 2. p.)<br />
Grozījumi<br />
apstiprināti ar<br />
<strong>FKTK</strong> padomes<br />
28.02.2013.<br />
lēmumu Nr. 35<br />
(prot. Nr. 8 10.p.)
Finanšu un kapitāla tirgus komisija<br />
____________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________<br />
BANKU UZRAUDZĪBAS REITINGA NOTEIKŠANAS METODIKA<br />
IEVADS<br />
Latvijā banku darbību nosaka un regulē Latvijas Republikas Kredītiestāžu likums. Saskaņā ar<br />
šo likumu izdotie Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (tālāk tekstā – Komisija) padomes<br />
apstiprinātie normatīvie <strong>noteik</strong>umi un norādījumi par banku darbību regulējošām prasībām ir<br />
saistoši visām bankām, kas darbojas Latvijas Republikas teritorijā. Komisija saskaņā ar<br />
Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likumu un atbilstoši labākajai starptautiskajai tirgus<br />
dalībnieku <strong>uzraudz</strong>ī<strong>bas</strong> praksei un pamatprincipiem regulē un pārrauga finanšu un kapitāla<br />
tirgu.<br />
Komisijas darbī<strong>bas</strong> mērķis ir veicināt ieguldītāju, noguldītāju un apdrošināto personu interešu<br />
aizsardzību un finanšu un kapitāla tirgus, kā arī tā dalībnieku attīstību un stabilitāti. Tirgus<br />
dalībnieku <strong>uzraudz</strong>ī<strong>bas</strong> mērķis ir savlaicīgi atklāt to darbībā iespējamo likumu pārkāpumu vai<br />
problēmu cēloņus, Komisijas kompetences ietvaros veikt pasākumus šo cēloņu novēršanai un<br />
atbilstoši rīkoties, lai mazinātu kāda tirgus dalībnieka problēmu ietekmi uz finanšu un kapitāla<br />
tirgu kopumā. Lai īstenotu šo mērķi, tiek <strong>noteik</strong>tas banku risku un darbību ierobežojošas<br />
prasī<strong>bas</strong>, tajā pašā laikā iespējami maz ietekmējot banku vadī<strong>bas</strong> komerciālo lēmumu<br />
pieņemš<strong>anas</strong> brīvību.<br />
Regulāru un visaptverošu banku <strong>uzraudz</strong>ību Komisija īsteno:<br />
analizējot darbību raksturojošos rādītājus, pastāvīgi pievēršot uzmanību finanšu<br />
rādītāju izmaiņām un regulējošo prasību ievērošanai;<br />
analizējot risku pārvaldīš<strong>anas</strong> politiku un procedūru aprakstus;<br />
veicot pārbaudes bankās.<br />
Uzraudzī<strong>bas</strong> speciālistiem, veicot bankas darbī<strong>bas</strong> vērtējumu, jāsniedz neatkarīgs, kvalitatīvs<br />
un visaptverošs vērtējums par bankas finansiālo stāvokli, darbī<strong>bas</strong> riskiem un risku<br />
pārvaldīš<strong>anas</strong> sistēmām, lai varētu novērtēt tās drošību un stabilitāti. Šiem nolūkiem ir<br />
izstrādāta reitingu sistēma, kas tiek izmantota, lai identificētu, analizētu un novērtētu bankas<br />
darbībai piemītošos riskus (t.i., novērtētu riska profilu) un novērtētu bankas lietoto metožu šo<br />
risku pārvaldīšanai kvalitāti, pietiekamību un atbilstību bankas darbī<strong>bas</strong> apmēriem un<br />
sarežģītībai.<br />
<strong>Banku</strong> <strong>uzraudz</strong>ī<strong>bas</strong> <strong>reitinga</strong> <strong>noteik</strong>š<strong>anas</strong> metodikā ir aprakstīts <strong>uzraudz</strong>ī<strong>bas</strong> <strong>reitinga</strong><br />
<strong>noteik</strong>š<strong>anas</strong> process, pamatprincipi, <strong>uzraudz</strong>ī<strong>bas</strong> <strong>reitinga</strong> <strong>noteik</strong>š<strong>anas</strong> procesā vērtējamie riski<br />
un elementi, vērtēš<strong>anas</strong> kritēriji un to novērtējums, kā arī sniegts reitingu skaidrojums.<br />
<strong>Banku</strong> <strong>uzraudz</strong>ī<strong>bas</strong> <strong>reitinga</strong> <strong>metodika</strong> ir saistoša Uzraudzī<strong>bas</strong> departamenta darbiniekiem,<br />
kuru funkcijās ietilpst ar banku <strong>uzraudz</strong>ību saistīti jautājumi. Uzraudzī<strong>bas</strong> <strong>reitinga</strong> <strong>noteik</strong>š<strong>anas</strong><br />
procesā piedalās:<br />
Monetāro finanšu iestāžu risku novērtēš<strong>anas</strong> daļa, klātienes pārbaudēs izvērtējot<br />
risku apmēru un risku pārvaldīš<strong>anas</strong> sistēmu kvalitāti;<br />
Finanšu integritātes daļa, klātienes pārbaudēs izvērtējot noziedzīgi iegūtu līdzekļu<br />
legalizācijas un terorisma finansēš<strong>anas</strong> novērš<strong>anas</strong> jomu;<br />
Informācijas tehnoloģiju daļa, klātienes pārbaudēs izvērtējot IS drošību,<br />
Monetāro finanšu iestāžu darbī<strong>bas</strong> analīzes daļa, nodrošinot, ka <strong>reitinga</strong><br />
<strong>noteik</strong>š<strong>anas</strong> procesā tiek ņemti vērā bankas veiktie un plānotie pasākumi risku<br />
mazināšanai un risku pārvaldīš<strong>anas</strong> uzlabošanai, kā arī nodrošinot <strong>reitinga</strong><br />
apstiprināšanu un komunicēšanu bankai.<br />
<strong>Banku</strong> <strong>uzraudz</strong>ī<strong>bas</strong> <strong>reitinga</strong> <strong>noteik</strong>š<strong>anas</strong> procesu papildus šai <strong>metodika</strong>i nosaka arī "<strong>Banku</strong><br />
klātienes (on-site) <strong>uzraudz</strong>ī<strong>bas</strong> un pārbaužu rokasgrāmata" un "<strong>Banku</strong> neklātienes (off-site)<br />
<strong>uzraudz</strong>ī<strong>bas</strong> rokasgrāmata".<br />
<strong>Banku</strong> <strong>uzraudz</strong>ī<strong>bas</strong> reitingu sistēma izstrādāta, ņemot vērā Eiropas banku <strong>uzraudz</strong>ī<strong>bas</strong><br />
komitejas (CEBS) "Vadlīnijas <strong>uzraudz</strong>ī<strong>bas</strong> pārbaudes procesa piemērošanai 2. pīlāra ietvaros"<br />
("Guidelines on the Application of the Supervisory Review Process under Pillar 2"), par<br />
6. lappuse no 200
Finanšu un kapitāla tirgus komisija<br />
____________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________<br />
BANKU UZRAUDZĪBAS REITINGA NOTEIKŠANAS METODIKA<br />
piemēru ņemot citu valstu (Nīderlandes, Zviedrijas, Lielbritānijas) <strong>uzraudz</strong>ī<strong>bas</strong> iestādēs esošas<br />
reitingu sistēmas, izmantojot publiski pieejamo informāciju par reitingu aģentūru lietoto<br />
metodiku un kritērijiem institūciju risku novērtēšanai, kā arī ņemot vērā Latvijas banku<br />
ieteikumus un priekšlikumus.<br />
7. lappuse no 200
Finanšu un kapitāla tirgus komisija<br />
____________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________<br />
BANKU UZRAUDZĪBAS REITINGA NOTEIKŠANAS METODIKA<br />
LIETOTO TERMINU SKAIDROJUMS<br />
Institūcija – grupa, kuras mātes uzņēmums ir uzraugāmā banka.<br />
Kurators – Komisijas Uzraudzī<strong>bas</strong> departamenta Monetāro finanšu iestāžu darbī<strong>bas</strong> analīzes<br />
daļas darbinieks, kas atbildīgs par institūcijas neklātienes (off-site) <strong>uzraudz</strong>ību.<br />
Reitingu sistēma – līdzeklis, ko izmanto Komisija, lai analizētu un novērtētu uzraugāmo<br />
institūciju darbībai piemītošos riskus un risku pārvaldīš<strong>anas</strong> sistēmas.<br />
Reitings – Komisijas padomes apstiprināts institūcijas vērtējums, ko Komisija izmanto, lai<br />
raksturotu institūcijas darbī<strong>bas</strong> risku līmeni un risku pārvaldīš<strong>anas</strong> sistēmu kvalitāti,<br />
pietiekamību un atbilstību tās darbī<strong>bas</strong> apmēriem un sarežģītībai.<br />
Reitinga piešķirš<strong>anas</strong> process – process, kurā tiek veikta institūcijas darbī<strong>bas</strong> risku un risku<br />
pārvaldīš<strong>anas</strong> sistēmu novērtēšana, rezultātā piešķirot institūcijai <strong>uzraudz</strong>ī<strong>bas</strong> reitingu.<br />
Pārbaudes grupa – Komisijas Monetāro finanšu iestāžu risku novērtēš<strong>anas</strong> daļas un/vai citu<br />
daļu (Finanšu integritātes daļas, Informācijas tehnoloģiju daļas u.c.) speciālistu grupa,<br />
kas veic pārbaudi institūcijā.<br />
Reitinga lieta – speciāla lieta, kurā tiek glabāta visa ar institūcijas <strong>uzraudz</strong>ī<strong>bas</strong> <strong>reitinga</strong><br />
piešķirš<strong>anas</strong> procesu saistītā dokumentācija. Reitinga lieta tiek veidota elektroniski,<br />
par tās struktūras izveidošanu un regulāru atjaunošanu ir atbildīgs kurators 1 .<br />
Vērtējamās vienī<strong>bas</strong> – institūcijas būtiskās biznesa vienī<strong>bas</strong> un būtiskie darbī<strong>bas</strong> veidi.<br />
Biznesa vienība šī <strong>reitinga</strong> izpratnē ir institūcijas organizatoriskā vai funkcionālā<br />
vienība, kas veic tādu darbību, kuru iespējams nodalīt no institūcijas pārējās darbī<strong>bas</strong>,<br />
kurai piemīt līdzīgi riski un kuras risku pārvaldīšanā tiek lietotas līdzīgas metodes.<br />
Riski – ienākumu/izdevumu ne<strong>noteik</strong>tība un potenciālā ietekme uz pašu kapitāla apmēru.<br />
Uzraudzī<strong>bas</strong> <strong>reitinga</strong> piešķirš<strong>anas</strong> procesā tiek vērtēti deviņi riski, kas ietekmē<br />
institūcijas ienākumu/izdevumu ne<strong>noteik</strong>tību:<br />
kredītrisks;<br />
operacionālais risks;<br />
tirgus cenu risks;<br />
procentu likmju risks;<br />
ārvalstu valūtu risks;<br />
likviditātes risks;<br />
informācijas tehnoloģiju risks;<br />
stratēģijas risks;<br />
atbilstī<strong>bas</strong> un reputācijas risks.<br />
1 Reitinga lieta tiek veidota un ar <strong>reitinga</strong> <strong>noteik</strong>šanu saistītā dokumentācija tiek uzglabāta elektroniski – P diskā:<br />
MFIDAD_MFIRND / <strong>Banku</strong> reitingi, ievērojot šādu <strong>reitinga</strong> lietas struktūru:<br />
/[Banka]<br />
/[Gads]<br />
/ Vispārējā un finanšu informācija<br />
/ Reitinga lieta - [pārbaudes mēnesis un gads]<br />
/ Iedalījums<br />
/ Reitinga materiāli<br />
/ Reitinga projekts - pārbaudes grupa<br />
/ Reitinga projekts - ar kuratora korekcijām<br />
/ Padomes apstiprinātais reitings<br />
/ Reitinga pārskatīšana (bez klātienes pārbaudes veikš<strong>anas</strong>) - [pārskatīš<strong>anas</strong> mēnesis un gads]<br />
/ Reitinga materiāli<br />
/ Reitinga projekts<br />
/ Padomes apstiprinātais reitings.<br />
8. lappuse no 200
Finanšu un kapitāla tirgus komisija<br />
____________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________<br />
BANKU UZRAUDZĪBAS REITINGA NOTEIKŠANAS METODIKA<br />
Risku pārvaldīšana – institūcijas lietotās metodes un sistēmas risku pārvaldīšanai.<br />
Uzraudzī<strong>bas</strong> <strong>reitinga</strong> piešķirš<strong>anas</strong> nolūkiem risku pārvaldīš<strong>anas</strong> kvalitāte tiek vērtēta<br />
divos aspektos:<br />
iekšējās kontroles sistēma;<br />
korporatīvā vadība.<br />
9. lappuse no 200
Finanšu un kapitāla tirgus komisija<br />
____________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________<br />
BANKU UZRAUDZĪBAS REITINGA NOTEIKŠANAS METODIKA<br />
1. nodaļa<br />
REITINGU SISTĒMAS VISPĀRĒJS APRAKSTS<br />
Reitingu sistēma ir līdzeklis, ko Komisija izmanto, lai identificētu, analizētu un novērtētu<br />
uzraugāmo institūciju darbībai piemītošos riskus un novērtētu to lietoto metožu šo risku<br />
pārvaldīšanai kvalitāti, pietiekamību un atbilstību to darbī<strong>bas</strong> apmēriem un sarežģītībai.<br />
Reitingu sistēmas svarīgākie mērķi ir:<br />
novērtēt uzraugāmo institūciju darbībai piemītošos riskus un risku pārvaldīš<strong>anas</strong><br />
sistēmas;<br />
ieviest standartizētu <strong>uzraudz</strong>ī<strong>bas</strong> pieeju risku identificēšanā, analīzē un novērtēšanā;<br />
apkopot novērtējuma rezultātus īsā un salīdzināmā veidā (t.i., piešķirot katrai<br />
uzraugāmajai institūcijai reitingu);<br />
nodrošināt efektīvu un mērķtiecīgu <strong>uzraudz</strong>ī<strong>bas</strong> plānošanu;<br />
nodrošināt <strong>uzraudz</strong>ī<strong>bas</strong> procesa nepārtrauktību un caurskatāmību;<br />
sekmēt attīstītāku pieeju risku pārvaldīšanā ieviešanu uzraugāmajās institūcijās;<br />
veicināt komunikāciju un dialogu ar uzraugāmajām institūcijām.<br />
Reitinga piešķirš<strong>anas</strong> process sastāv no off-site daļas – informācijas par institūciju<br />
apkopošana, institūcijas <strong>uzraudz</strong>ī<strong>bas</strong> procesa plānošana, <strong>reitinga</strong> apstiprināš<strong>anas</strong> koordinēšana<br />
un paziņošana institūcijai, institūcijai piešķirtā <strong>reitinga</strong> pārskatīšana un turpmāko <strong>uzraudz</strong>ī<strong>bas</strong><br />
pasākumu plānošana, un on-site daļas – institūcijas darbī<strong>bas</strong> iedalījums, institūcijas darbī<strong>bas</strong><br />
risku un risku pārvaldīš<strong>anas</strong> sistēmu novērtēšana, veicot pārbaudes uzraugāmajās institūcijās,<br />
un novērtējuma rezultātu apkopošana.<br />
Reitinga piešķirš<strong>anas</strong> process iedalīts sešos posmos:<br />
Informācijas<br />
apkopošana<br />
Institūcijas<br />
iedalījums<br />
Risku un<br />
risku<br />
pārvaldīš<strong>anas</strong><br />
novērtējums<br />
Novērtējuma<br />
rezultātu<br />
apkopošana<br />
Reitinga<br />
apstiprināšana<br />
Pirmais posms ir vispārējas un finanšu informācijas apkopošana, kas tiek izmantota <strong>reitinga</strong><br />
piešķirš<strong>anas</strong> pārbaudes sagatavošanai un novērtējuma apjoma plānošanai. Šī posma veikš<strong>anas</strong><br />
kārtība aprakstīta 2. nodaļā – "Informācijas apkopošana".<br />
Otrais posms ir sagatavošanās <strong>reitinga</strong> piešķirš<strong>anas</strong> pārbaudei un institūcijas iedalījuma<br />
veikšana – vērtējamo vienību un vērtējamo risku <strong>noteik</strong>šana. Veicot iedalījumu, institūcijas<br />
darbība <strong>reitinga</strong> piešķirš<strong>anas</strong> mērķiem tiek sadalīta pa vienībām un no visām vienībām<br />
atlasītas <strong>reitinga</strong> piešķirš<strong>anas</strong> pārbaudē vērtējamās vienībās. Šī posma veikš<strong>anas</strong> kārtība<br />
aprakstīta 3. nodaļā – "Institūcijas iedalījums".<br />
Trešais posms ir institūcijas vērtējamām vienībām piemītošo risku un risku pārvaldīš<strong>anas</strong><br />
novērtēšana. Šis posms tiek veikts, veicot pārbaudi institūcijā. Katrai no vērtējamām vienībām<br />
tiek novērtēts tai piemītošo risku lielums un lietoto risku pārvaldīš<strong>anas</strong> metožu kvalitāte.<br />
Novērtēš<strong>anas</strong> mērķiem riski un risku pārvaldīš<strong>anas</strong> metodes iedalīti sīkāk – atsevišķos<br />
elementos, kas raksturo attiecīgi riska lielumu vai risku pārvaldīš<strong>anas</strong> kvalitāti. Katram<br />
elementam <strong>reitinga</strong> piešķirš<strong>anas</strong> procesā tiek <strong>noteik</strong>ts novērtējums 4 ballu skalā, izmantojot<br />
10. lappuse no 200<br />
Uzraudzī<strong>bas</strong><br />
plānošana<br />
1.posms 2.posms 3.posms<br />
4.posms<br />
5.posms<br />
6.posms
Finanšu un kapitāla tirgus komisija<br />
____________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________<br />
BANKU UZRAUDZĪBAS REITINGA NOTEIKŠANAS METODIKA<br />
šajā metodikā aprakstītos kritērijus un vadlīnijas novērtējuma <strong>noteik</strong>šanai. Šī posma veikš<strong>anas</strong><br />
kārtība aprakstīta 4. nodaļā – "Risku un risku pārvaldīš<strong>anas</strong> novērtējums".<br />
Ceturtais posms ir risku un risku pārvaldīš<strong>anas</strong> elementu novērtējumu apkopošana, rezultātā<br />
iegūstot institūcijas kopējo vērtējumu – reitingu. Šī posma veikš<strong>anas</strong> kārtība aprakstīta<br />
5. nodaļā – "Novērtējuma rezultātu apkopošana".<br />
Piektais posms ir <strong>reitinga</strong> apstiprināšana. Šajā posmā institūcijas vadībai tiek paziņoti<br />
novērtējuma rezultāti un kopējais reitings. Šī posma veikš<strong>anas</strong> kārtība aprakstīta 6. nodaļā<br />
"Reitinga apstiprināšana".<br />
Sestais posms – Uzraudzī<strong>bas</strong> plānošana sevī ietver:<br />
institūcijas turpmākās <strong>uzraudz</strong>ī<strong>bas</strong> plānošanu – atkarībā no institūcijas <strong>reitinga</strong> un,<br />
izmantojot <strong>reitinga</strong> piešķirš<strong>anas</strong> procesā iegūto informāciju, tiek izvēlēti, plānoti un<br />
piemēroti turpmākie <strong>uzraudz</strong>ī<strong>bas</strong> pasākumi (korektīvie pasākumi, sankcijas,<br />
pārbaudes, papildu informācijas pieprasīšana, tikš<strong>anas</strong> ar iestādes vadību);<br />
<strong>uzraudz</strong>ī<strong>bas</strong> resursu plānošanu, t.sk.:<br />
o efektīvu resursu sadali – vairāk resursi tiek novirzīti to institūciju <strong>uzraudz</strong>ībai,<br />
kurām ir zemāks reitings;<br />
o <strong>uzraudz</strong>ī<strong>bas</strong> darbinieku kvalifikācijas paaugstināš<strong>anas</strong> un turpmākās apmācī<strong>bas</strong><br />
plānošanu.<br />
Reitinga piešķirš<strong>anas</strong> procesa rezultātā katrai uzraugāmajai institūcijai <strong>uzraudz</strong>ī<strong>bas</strong><br />
vajadzībām tiek piešķirts reitings no 1,0 līdz 4,0, kur 1,0 – visaugstākais vērtējums, bet 4,0 –<br />
viszemākais vērtējums. Atbilstoši institūcijai piešķirtajam <strong>reitinga</strong>m tiek plānota tās<br />
<strong>uzraudz</strong>ība – institūcijai, kuras vērtējums ir visaugstākais (institūcijas darbībai piemīt "zems"<br />
risks un risku pārvaldīšana ir "pietiekama"), nepieciešamie <strong>uzraudz</strong>ī<strong>bas</strong> pasākumi ir minimāli<br />
savukārt institūcijai, kuras vērtējums ir viszemākais (institūcijas darbībai piemīt "augsts" risks<br />
un risku pārvaldīšana ir "vāja"), nepieciešama pastāvīga un pastiprināta <strong>uzraudz</strong>ī<strong>bas</strong> kontrole.<br />
Reitingu skaidrojums:<br />
Reitinga<br />
grupa<br />
Zema<br />
riska<br />
grupa<br />
Vidēji<br />
zema<br />
riska<br />
grupa<br />
Reitings Reitinga skaidrojums<br />
1,0 – 1,7 Institūcijas darbībai raksturīgs zems risku līmenis un lietotās metodes risku<br />
pārvaldīšanai ir pietiekamas – tās riskiem, darbī<strong>bas</strong> apmēriem un<br />
sarežģītībai atbilstošas. Institūcijas darbība ir stabila, riski tiek pietiekami<br />
identificēti, mērīti un kontrolēti. Institūcijas darbībā iespējamas atsevišķas<br />
nepilnī<strong>bas</strong>, kuras nav būtiskas, neapdraud institūcijas turpmāko darbību un<br />
var tikt savlaicīgi novērstas. Neskatoties uz atsevišķām nepilnībām, šīs<br />
institūcijas stabilitāte no <strong>uzraudz</strong>ī<strong>bas</strong> viedokļa neizraisa bažas, līdz ar to<br />
nepieciešamie <strong>uzraudz</strong>ī<strong>bas</strong> pasākumi ir minimāli.<br />
1,8 – 2,5 Institūcijas darbībai raksturīgs mērens risku līmenis un/vai institūcijas<br />
lietotās metodes risku pārvaldīšanai ir apmierinošas, bet iespējami<br />
uzlabojumi. Institūcijas darbība tās pamatdarbī<strong>bas</strong> veidos ir stabila, un risku<br />
pārvaldīš<strong>anas</strong> metodes ir pietiekamas – tās riskiem, darbī<strong>bas</strong> apmēriem un<br />
sarežģītībai atbilstošas. Iespējams, ka institūcija iesaistās atsevišķos augsta<br />
riska darījumos, bet risku pārvaldīš<strong>anas</strong> kvalitāte šajos darbī<strong>bas</strong> veidos ir<br />
apmierinoša. Iespējams, ka kādā no mazāk nozīmīgiem darbī<strong>bas</strong> veidiem<br />
institūcija nepietiekami identificē, mēra un kontrolē tai piemītošos riskus,<br />
bet tas nevar būtiski ietekmēt kopējo institūcijas stāvokli, un ir maz<br />
iespējams, ka tai būs finansiāla rakstura problēmas. Tā kā institūcijas<br />
darbība kādā no mazāk nozīmīgiem darbī<strong>bas</strong> veidiem ir nestabila un no<br />
11. lappuse no 200
Finanšu un kapitāla tirgus komisija<br />
____________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________<br />
BANKU UZRAUDZĪBAS REITINGA NOTEIKŠANAS METODIKA<br />
Vidēji<br />
augsta<br />
riska<br />
grupa<br />
Augsta<br />
riska<br />
grupa<br />
<strong>uzraudz</strong>ī<strong>bas</strong> viedokļa izraisa bažas, tad šim darbī<strong>bas</strong> veidam jāpievērš<br />
lielāka <strong>uzraudz</strong>ī<strong>bas</strong> uzmanība, t.sk. jāveic <strong>uzraudz</strong>ī<strong>bas</strong> pasākumi, lai<br />
panāktu risku samazināšanu un/vai risku pārvaldīš<strong>anas</strong> kvalitātes<br />
uzlabošanu. Iespējamie <strong>uzraudz</strong>ī<strong>bas</strong> pasākumi ir problēmu apspriešana ar<br />
vadību un pasākumu plānu izstrāde, kā arī soda naudas uzlikšana, ja<br />
Komisija to uzskata par lietderīgu.<br />
2,6 – 3,3 Institūcijas darbībai raksturīgs paaugstināts risku līmenis un/vai institūcijas<br />
lietotās metodes risku pārvaldīšanai ir neapmierinošas, jo ir būtiski trūkumi.<br />
Institūcijas darbība kādā no tās pamatdarbī<strong>bas</strong> veidiem ir nestabila, t.sk.<br />
iespējams, ka institūcija iesaistās augsta riska darījumos un nepietiekami<br />
identificē, mēra un kontrolē šiem darījumiem piemītošos riskus.<br />
Paaugstinātu risku uzņemšanās un nepietiekama risku pārvaldīšana var<br />
ievērojami pasliktināt kopējo institūcijas stāvokli, un pastāv iespēja, ka tai<br />
var būt finansiāla rakstura problēmas. Tā kā institūcijas darbība kādā no<br />
pamatdarbī<strong>bas</strong> veidiem ir nestabila un no <strong>uzraudz</strong>ī<strong>bas</strong> viedokļa izraisa<br />
bažas, tad šai institūcijai jāpievērš lielāka <strong>uzraudz</strong>ī<strong>bas</strong> uzmanība, t.sk. jāveic<br />
<strong>uzraudz</strong>ī<strong>bas</strong> pasākumi, lai panāktu institūcijas darbī<strong>bas</strong> risku samazināšanu<br />
un/vai risku pārvaldīš<strong>anas</strong> kvalitātes uzlabošanu. Iespējamie <strong>uzraudz</strong>ī<strong>bas</strong><br />
pasākumi ir problēmu apspriešana ar vadību, akcionāriem, pasākumu plānu<br />
izstrāde, soda naudas uzlikšana, ja Komisija to uzskata par lietderīgu,<br />
iespējamas palielinātas pašu kapitāla apmēra prasī<strong>bas</strong>.<br />
3,4 – 4,0 Institūcijas darbībai raksturīgs augsts risku līmenis un institūcijas lietotās<br />
metodes risku pārvaldīšanai ir nepietiekamas – tās darbībai piemītošajiem<br />
riskiem, darbī<strong>bas</strong> apmēriem un sarežģītībai neatbilstošas. Institūcija<br />
iesaistās augsta riska darījumos un nepietiekami identificē, mēra un<br />
kontrolē tās darbībai piemītošos riskus. Augstu risku uzņemšanās un<br />
nepietiekama risku pārvaldīšana pakļauj institūciju nopietnām finansiāla<br />
rakstura problēmām un apdraud tās kopējo stāvokli. Institūcijas darbībai un<br />
vadībai nepieciešama pastāvīga <strong>uzraudz</strong>ī<strong>bas</strong> kontrole un pastiprinātu<br />
<strong>uzraudz</strong>ī<strong>bas</strong> pasākumu veikšana. Iespējamie <strong>uzraudz</strong>ī<strong>bas</strong> pasākumi ir<br />
<strong>noteik</strong>t ierobežojumus iestādes darbībai, daļēji vai pilnīgi apturēt finanšu<br />
pakalpojumu sniegšanu, <strong>noteik</strong>t iestādei par pienākumu mazināt risku, kas<br />
saistīts ar tās darījumiem, pakalpojumiem un sistēmām, <strong>noteik</strong>t iestādei par<br />
pienākumu pārskatīt stratēģiju un procedūras, lai pastiprinātu pasākumus,<br />
ko tā ieviesusi likuma prasību izpildei, kā arī iespējamas palielinātas pašu<br />
kapitāla apmēra prasī<strong>bas</strong>. Ja institūcijas problēmas netiks novērstas, var būt<br />
nepieciešams apturēt tās darbību un atsaukt licenci.<br />
Reitings tiek piešķirts pēc katras pilnās pārbaudes un var tikt koriģēts pēc būtiskas<br />
informācijas saņemš<strong>anas</strong> Komisijā vai pēc mērķa pārbaudes uzraugāmajā institūcijā.<br />
Institūcijai piešķirtais reitings tiek regulāri pārskatīts. Ik reizi, kad Komisijas rīcībā nonāk<br />
būtiska informācija par institūciju (piemēram, jaunu produktu un pakalpojumu ieviešana,<br />
izmaiņas finanšu stāvoklī, kāda darbī<strong>bas</strong> veida būtiska paplašināšana, meitas uzņēmumu<br />
dibināšana, apvienošanās ar citu institūciju, izmaiņas vadībā un organizatoriskajā struktūrā,<br />
jaunu risku pārvaldīš<strong>anas</strong> metožu ieviešana u.tml.) tiek pārskatīts institūcijas riska profils un<br />
šīs izmaiņas tiek ņemtas vērā regulārajā risku analīzē, ko veic institūcijas kurators saskaņā ar<br />
"<strong>Banku</strong> neklātienes (off-site) <strong>uzraudz</strong>ī<strong>bas</strong> rokasgrāmatā" <strong>noteik</strong>to kārtību. Sastādot<br />
paplašinātos pusgada analītiskos ziņojumus par banku, kurators ņem vērā notikušās izmaiņas<br />
un tās atspoguļo bankai <strong>noteik</strong>tajā vērtējumā. Reizi pusgadā bankai <strong>noteik</strong>tais vērtējums tiek<br />
salīdzināts ar institūcijas reitingu. Gadījumā, ja neklātienes <strong>uzraudz</strong>ībā <strong>noteik</strong>tais vērtējums ir<br />
12. lappuse no 200
Finanšu un kapitāla tirgus komisija<br />
____________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________<br />
BANKU UZRAUDZĪBAS REITINGA NOTEIKŠANAS METODIKA<br />
būtiski zemāks nekā institūcijas pēdējais <strong>uzraudz</strong>ī<strong>bas</strong> reitings 2 , par to tiek informēta Komisijas<br />
padome, kas pieņem lēmumu par <strong>reitinga</strong> pārskatīšanai nepieciešamajiem pasākumiem, t.sk.<br />
par klātienes pārbaudes veikšanu institūcijā vai par institūcijas kopējā <strong>reitinga</strong> vai atsevišķo<br />
novērtējumu mainīšanu bez klātienes pārbaudes veikš<strong>anas</strong>.<br />
Reitinga piešķirš<strong>anas</strong> <strong>metodika</strong>i ir šādi kopējie pamatprincipi un nostādnes:<br />
Kopējais institūcijas reitings veidojas, apkopojot institūcijas vērtējamām vienībām<br />
piešķirtos novērtējumus.<br />
Pirms novērtējumu piešķirš<strong>anas</strong> tiek veikta institūcijas būtisko, <strong>reitinga</strong> piešķirš<strong>anas</strong><br />
pārbaudē vērtējamo vienību atlase saskaņā ar 3. nodaļā aprakstīto metodiku.<br />
Katras vērtējamās vienī<strong>bas</strong> novērtējumā tiek vērtēti šai vienībai piemītošo risku<br />
lielums un risku pārvaldīš<strong>anas</strong> kvalitāte saskaņā ar 4. nodaļā aprakstīto metodiku.<br />
Vērtējamai vienībai piemītošie riski un risku pārvaldīš<strong>anas</strong> kvalitāte tiek vērtēti<br />
atsevišķi. Tas nozīmē, ka, novērtējot vērtējamai vienībai piemītošos riskus, netiek<br />
ņemts vērā tas, kā institūcija šos riskus pārvalda. Savukārt, novērtējot risku<br />
pārvaldīš<strong>anas</strong> kvalitāti, netiek ņemts vērā vērtējamai vienībai piemītošo risku lielums.<br />
Kopējais vērtējamās vienī<strong>bas</strong> vērtējums veidojas, apkopojot risku novērtējumus un<br />
risku pārvaldīš<strong>anas</strong> novērtējumus.<br />
Vērtējamai vienībai piemītošais risks <strong>reitinga</strong> piešķirš<strong>anas</strong> <strong>metodika</strong>s nolūkiem tiek<br />
definēts kā vērtējamās vienī<strong>bas</strong> ienākumu/izdevumu ne<strong>noteik</strong>tība un potenciālā<br />
ietekme uz pašu kapitāla apmēru. Katras vērtējamās vienī<strong>bas</strong> ienākumu/izdevumu<br />
ne<strong>noteik</strong>tību ietekmē vairāki riski, kas <strong>reitinga</strong> piešķirš<strong>anas</strong> procesā tiek vērtēti<br />
atsevišķi. Piemēram, kādai vērtējamai vienībai piemītošā operacionālā riska<br />
novērtējumā, tiek vērtēts, kāda ir iespēja, ka var rasties papildus izdevumi vai<br />
samazināties ienākumi operacionālā riska rezultātā (t.i., darbinieku kļūdu, neatbilstošu<br />
sistēmu u.tml. iemeslu dēļ). Savukārt, novērtējot šai pašai vērtējamai vienībai<br />
piemītošo kredītrisku, tiek vērtēts, kāda ir iespēja, ka var rasties papildus izdevumi vai<br />
samazināties ienākumi kredītriska rezultātā (t.i., sliktas klientu kredītspējas,<br />
nepietiekama nodrošinājuma vai riska koncentrācijas dēļ).<br />
Bez risku lieluma novērtējuma tiek vērtēta arī risku pārvaldīš<strong>anas</strong> kvalitāte. Risku<br />
pārvaldīš<strong>anas</strong> kvalitāte tiek vērtēta divos aspektos – iekšējās kontroles sistēmas<br />
kvalitāte un korporatīvā vadība.<br />
Risku un risku pārvaldīš<strong>anas</strong> novērtējumu apkopoš<strong>anas</strong> <strong>metodika</strong> aprakstīta 5. nodaļā,<br />
un tajā tiek ievēroti šādi principi:<br />
o riska lielumam ir noteicošā nozīme vērtējamās vienī<strong>bas</strong> vērtējumā – piemēram,<br />
vērtējamai vienībai, kurai piemīt "augsts" risks un šī riska pārvaldīšana ir<br />
"pietiekama", kopējais risks būs novērtēts kā augstāks salīdzinot ar vērtējamo<br />
vienību, kurai piemīt "zems" risks un šī riska pārvaldīšana ir "vāja";<br />
o pietiekama un piesardzīga riska pārvaldīšana mazina institūcijas kopējo risku –<br />
piemēram, vērtējamai vienībai, kurai piemīt "augsts" risks un šī riska<br />
pārvaldīšana ir "pietiekama", kopējais risks būs novērtēts kā zemāks, salīdzinot<br />
ar vērtējamo vienību, kurai piemīt "augsts" risks un šī riska pārvaldīšana ir<br />
"vāja".<br />
Visos <strong>reitinga</strong> piešķirš<strong>anas</strong> procesa posmos pieļaujamas atkāpes no šajā rokasgrāmatā<br />
aprakstītās <strong>metodika</strong>s, ja pārbaudes grupas vērtējumā šīs atkāpes nodrošinās precīzāku<br />
rezultātu sasniegšanu – sniegs labāku priekšstatu par institūcijas darbībai<br />
2 Vērtējums tiek uzskatīts par būtiski zemāku, ja tas atšķiras vismaz par 0,3 ballēm un/vai mainās <strong>reitinga</strong> grupa.<br />
13. lappuse no 200
Finanšu un kapitāla tirgus komisija<br />
____________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________<br />
BANKU UZRAUDZĪBAS REITINGA NOTEIKŠANAS METODIKA<br />
piemītošajiem riskiem un šo risku pārvaldīšanu. Visas atkāpes tiek rakstiski pamatotas<br />
un dokumentētas.<br />
Visu <strong>reitinga</strong> piešķirš<strong>anas</strong> procesa posmu rezultāti tiek dokumentēti atbilstoši šajā metodikā,<br />
"<strong>Banku</strong> klātienes (on-site) <strong>uzraudz</strong>ī<strong>bas</strong> un pārbaužu rokasgrāmatā" un "<strong>Banku</strong> neklātienes<br />
(off-site) <strong>uzraudz</strong>ī<strong>bas</strong> rokasgrāmatā" <strong>noteik</strong>tajai kārtībai.<br />
Reitinga piešķirš<strong>anas</strong> <strong>metodika</strong> tiek regulāri pārskatīta, papildināta un pilnveidota, ņemot vērā<br />
izmaiņas tirgus dalībnieku darbī<strong>bas</strong> veidos, finanšu tirgus attīstī<strong>bas</strong> tendences, izmaiņas<br />
normatīvajos aktos, Komisijas uzkrāto pieredzi <strong>reitinga</strong> piešķiršanā un izmantošanā<br />
<strong>uzraudz</strong>ī<strong>bas</strong> vajadzībām, un citus aspektus.<br />
14. lappuse no 200
Finanšu un kapitāla tirgus komisija<br />
____________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________<br />
BANKU UZRAUDZĪBAS REITINGA NOTEIKŠANAS METODIKA<br />
2. nodaļa<br />
INFORMĀCIJAS APKOPOŠANA<br />
Šajā nodaļā aprakstīta informācija, kas tiek apkopota par katru institūciju <strong>reitinga</strong> piešķirš<strong>anas</strong><br />
procesa mērķiem – <strong>reitinga</strong> piešķirš<strong>anas</strong> pārbaudes sagatavošanai un institūcijas iedalījuma pa<br />
vērtējamām vienībām veikšanai.<br />
Informācijas apkopošanu veic institūcijas kurators.<br />
Informācija tiek iegūta no ārējiem un iekšējiem informācijas avotiem. Iekšējie informācijas<br />
avoti Komisijā ir:<br />
institūcijas <strong>uzraudz</strong>ī<strong>bas</strong> lieta, t.sk. ikceturkšņa analītiskie ziņojumi par banku<br />
Komisijas padomei;<br />
institūcijas juridiskā lieta;<br />
institūcijas iesniegtie regulējošo prasību pārskati;<br />
datu analīzes rīks "Business Objects" (BO);<br />
statistikas informācijas sistēma "STATIS";<br />
kredītportfeļa informācijas sistēma "KREDIS";<br />
apakšsistēmas jeb analīzes rīki "Kredis_HAT" un "Statis_HAT";<br />
licencēš<strong>anas</strong> informācijas sistēma "LICIS";<br />
datu bāze "Pārbaudēs konstatēto trūkumu reģistrs";<br />
datu bāze "Sankciju un korektīvo pasākumu reģistrs".<br />
Ārējie informācijas avoti ir:<br />
institūcijas sniegtā informācija;<br />
speciāls informācijas pieprasījums no institūcijas;<br />
no citām Latvijas, ārvalstu un dalībvalstu <strong>uzraudz</strong>ī<strong>bas</strong> un citām iestādēm saņemtā<br />
informācija;<br />
masu mediju informācija u.c.<br />
Informācija par institūciju tiek glabāta elektroniski <strong>reitinga</strong> lietā atbilstoši "<strong>Banku</strong> neklātienes<br />
(off-site) <strong>uzraudz</strong>ī<strong>bas</strong> rokasgrāmatā" <strong>noteik</strong>tajai kārtībai un pieejama pārbaudes grupai,<br />
kuratoram, Uzraudzī<strong>bas</strong> departamenta daļu vadītājiem un direktoram un Komisijas padomei.<br />
Informācija tiek regulāri atjaunota un papildināta – ik reizi, kad Komisijas rīcībā nonāk<br />
būtiska informācija. Informācija obligāti jāpārskata un jāatjauno vismaz divas reizes gadā –<br />
līdz 30. aprīlim (par stāvokli iepriekšējā gada 31. decembrī) un līdz 31. augustam (par stāvokli<br />
atskaites gada 30. jūnijā).<br />
Institūcijas darbī<strong>bas</strong> vispārējam raksturojumam tiek izmantota ikceturkšņa analītiskajos<br />
ziņojumos par banku, kurus sagatavo institūcijas kurators atbilstoši "<strong>Banku</strong> neklātienes (offsite)<br />
<strong>uzraudz</strong>ī<strong>bas</strong> rokasgrāmatā" <strong>noteik</strong>tajai kārtībai, apkopotā informācija:<br />
Institūcijas juridiskā informācija (juridiskais nosaukums, reģistrācijas numurs,<br />
juridiskā adrese, licences numurs, licences apmērs);<br />
Spēkā esošie darbī<strong>bas</strong> ierobežojumi;<br />
Pēdējo 24 mēnešu laikā bankai piemērotās sankcijas un korektīvie pasākumi, kā arī to<br />
pašreizējais statuss un rezultāti;<br />
Reitingu aģentūru piešķirtie reitingi;<br />
Komisijas <strong>noteik</strong>tais bankas <strong>uzraudz</strong>ī<strong>bas</strong> reitings;<br />
Kopsavilkums par pēdējo divu līdz trīs Komisijas veikto pārbaužu rezultātiem;<br />
Vadība – padomes sastāvs, valdes sastāvs, citas būtiskas amatpersonas, ja tās nav<br />
valdes vai padomes locekļi (piemēram, kredītdaļu vadītāji, IA vadītājs, darbī<strong>bas</strong><br />
atbilstī<strong>bas</strong> kontroles vadītājs, risku kontroles vadītājs, galvenais grāmatvedis u.c.);<br />
15. lappuse no 200
Finanšu un kapitāla tirgus komisija<br />
____________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________<br />
BANKU UZRAUDZĪBAS REITINGA NOTEIKŠANAS METODIKA<br />
Akcionāri, kuriem pieder vairāk par 10% no akciju kapitāla;<br />
Konsolidācijas grupa.<br />
Vispārēja rakstura informācija par institūciju tiek dokumentēta un atbilstoši "<strong>Banku</strong><br />
neklātienes (off-site) <strong>uzraudz</strong>ī<strong>bas</strong> rokasgrāmatā" <strong>noteik</strong>tajai kārtībai – tiek aizpildīta minētās<br />
rokasgrāmatas 4.3. pielikumā pievienotā veidlapa "Vispārēja informācija par banku" * .<br />
Aizpildītā veidlapa tiek glabāta elektroniski <strong>reitinga</strong> lietā sadaļā – Vispārējā un finanšu<br />
informācija.<br />
Finanšu stāvokļa raksturojumam tiek izmantota pārskatu, kuri tiek iesniegti Komisijai un<br />
Latvijas Bankai (turpmāk tekstā – pārskatu), informācija un papildus informācija par<br />
institūciju.<br />
Informācija tiek apkopota par pēdējiem 3 finanšu gadiem no šādiem pārskatiem:<br />
Auditētie finanšu pārskati (gada un starpposmu);<br />
Mēneša bilances pārskati un to pielikumi;<br />
Kredītportfeļa struktūras faili (kredītportfeļa informācijas sistēma "KREDIS");<br />
Kapitāla pietiekamī<strong>bas</strong> aprēķini;<br />
<strong>Banku</strong> likviditātes rādītāja aprēķini;<br />
Aktīvu un pasīvu termiņstruktūras pārskati;<br />
Lielo riska darījumu pārskati.<br />
Turklāt regulāri tiek apkopota papildus informācija par institūciju. No visām institūcijām<br />
vismaz divas reizes gadā tiek pieprasīta informācija par institūcijas budžetu. Par institūciju var<br />
tikt uzkrāta arī cita finanšu informācija, kas ir būtiska šai institūcijai piemītošo risku<br />
raksturojumam, un tā var tikt iegūta gan no institūcijas pārskatiem, gan no citiem avotiem –<br />
pārbaužu izziņām un darba dokumentiem, finanšu pārskatiem, kā arī speciāli pieprasot no<br />
institūcijas iesniegt šādu informāciju. Speciāla informācijas pieprasījuma gadījumā tiek<br />
<strong>noteik</strong>ts atbilstošs termiņš informācijas sagatavošanai, ņemot vērā sagatavojamās informācijas<br />
apjomu, specifiku un institūcijas iespējas.<br />
Finanšu informācija institūcijas iedalījuma veikšanai tiek dokumentēta 2.1. veidlapā "Finanšu<br />
informācija" * . Aizpildītā veidlapa tiek glabāta elektroniski <strong>reitinga</strong> lietā sadaļā – Vispārējā un<br />
finanšu informācija.<br />
* Informācija tiek sagatavota atbilstoši "<strong>Banku</strong> neklātienes (off-site) <strong>uzraudz</strong>ī<strong>bas</strong> rokasgrāmatas" 9., 13. un 20.<br />
sadaļas prasībām.<br />
16. lappuse no 200
Finanšu un kapitāla tirgus komisija<br />
____________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________<br />
BANKU UZRAUDZĪBAS REITINGA NOTEIKŠANAS METODIKA<br />
3. nodaļa<br />
INSTITŪCIJAS IEDALĪJUMS<br />
Šajā nodaļā aprakstīta kārtība, kādā tiek <strong>noteik</strong>tas <strong>reitinga</strong> piešķirš<strong>anas</strong> procesā vērtējamās<br />
vienī<strong>bas</strong> un vērtējamie riski.<br />
Šajā nodaļā aprakstītās procedūras veic pārbaudes grupas vadītājs.<br />
Sagatavojoties <strong>reitinga</strong> piešķiršanai, nepieciešams veikt institūcijas iedalījumu. Veicot<br />
iedalījumu, institūcijas darbība <strong>reitinga</strong> piešķirš<strong>anas</strong> mērķiem tiek sadalīta pa biznesa<br />
vienībām un darbī<strong>bas</strong> veidiem. No visām biznesa vienībām un darbī<strong>bas</strong> veidiem tiek atlasītas<br />
<strong>reitinga</strong> piešķirš<strong>anas</strong> procesā vērtējamās vienī<strong>bas</strong> – būtiskās biznesa vienī<strong>bas</strong> un būtiskie<br />
darbī<strong>bas</strong> veidi. Tas, vai biznesa vienība un darbī<strong>bas</strong> veids uzskatāms par būtisku, tiek <strong>noteik</strong>ts,<br />
izmantojot kvantitatīvus un kvalitatīvus kritērijus saskaņā ar tālāk aprakstīto metodiku.<br />
Iedalījuma veikš<strong>anas</strong> secība ir šāda:<br />
Būtisko<br />
(vērtējamo)<br />
grupas<br />
uzņēmumu atlase<br />
Būtisko (vērtējamo)<br />
biznesa vienību un<br />
darbī<strong>bas</strong> veidu<br />
atlase<br />
Vērtējamo<br />
risku<br />
<strong>noteik</strong>šana<br />
Lēmums par pilna<br />
vai nepilna apjoma<br />
novērtējuma<br />
veikšanu<br />
Iedalījuma veikšanai izmanto institūcijas pēdējo trīs gadu finanšu pārskatu informāciju,<br />
institūcijas iekšējo vadī<strong>bas</strong> informāciju par institūcijas budžetu un tā izpildi (turpmāk –<br />
institūcijas iekšējā informācija), un informāciju par bankas kredītportfeļa sastāvu.<br />
Iedalījuma veikšanai izmanto pēc iespējas detalizētāku un precīzāku informāciju, tādēļ bez<br />
finanšu pārskatos pieejamās informācijas parasti nepieciešama arī institūcijas iekšējā<br />
informācija. Tomēr tiek ievērots samērīguma princips – lai resursi, kas jāpatērē informācijas<br />
iegūšanai nav pārmērīgi lieli, salīdzinot ar sagaidāmajiem rezultātiem. Tā, piemēram, būtisko<br />
(vērtējamo) biznesa vienību un darbī<strong>bas</strong> veidu atlase var tikt veikta, neizmantojot institūcijas<br />
iekšējo informāciju, bet tikai pamatojoties uz institūcijas finanšu pārskatos pieejamo<br />
informāciju. Šāda situācija var būt gadījumos, ja Komisijas rīcībā nav nepieciešamās<br />
institūcijas iekšējās informācijas, vai no institūcijas iekšējās informācijas nav iespējams iegūt<br />
iedalījuma veikšanai nepieciešamo informāciju par institūcijas biznesa vienībām, vai arī<br />
iedalījuma veikšanai nepieciešamo informāciju par institūcijas biznesa vienībām ir iespējams<br />
iegūt, bet tas saistīts ar nesamērīgi lielu (Komisijas vai institūcijas) resursu patēriņu. Līdz ar to<br />
atkarībā no Komisijai pieejamās informācijas iespējamas divas pieejas būtisko biznesa<br />
vienību atlasei – institūcijas iedalījums pa faktiskajām biznesa vienībām un institūcijas<br />
iedalījums pa darbī<strong>bas</strong> jomām (nosacītajām biznesa vienībām).<br />
Institūcijas iedalījumu veic pārbaudes grupas vadītājs, pamatojoties uz institūcijas kuratora<br />
iesniegto finanšu informāciju par institūciju un izmantojot 2.2., 2.3., 2.4.a. un 2.4.b. veidlapas.<br />
Aizpildītās veidlapas tiek glabātas elektroniski <strong>reitinga</strong> lietā sadaļā – Reitinga lieta -<br />
[pārbaudes mēnesis un gads] / Iedalījums.<br />
17. lappuse no 200
Finanšu un kapitāla tirgus komisija<br />
____________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________<br />
BANKU UZRAUDZĪBAS REITINGA NOTEIKŠANAS METODIKA<br />
3.1. Būtisko (vērtējamo) grupas uzņēmumu atlase<br />
Šis posms tiek veikts tām uzraugāmajām institūcijām, kurām saskaņā ar "Kredītiestāžu<br />
likumu" kredītiestāžu darbību regulējošās prasī<strong>bas</strong> jāievēro, pamatojoties uz konsolidētajiem<br />
finanšu pārskatiem un kuras saskaņā ar "Konsolidētās <strong>uzraudz</strong>ī<strong>bas</strong> normatīvajiem<br />
<strong>noteik</strong>umiem" ir konsolidācijas grupas atbildīgās iestādes. Šajā posmā tiek novērtēts, vai bez<br />
konsolidācijas grupas atbildīgās sabiedrī<strong>bas</strong> jāvērtē arī citi grupas uzņēmumi (turpmāk –<br />
pārējie uzņēmumi), un tiek atlasīti <strong>reitinga</strong> piešķirš<strong>anas</strong> procesā vērtējamie grupas uzņēmumi.<br />
Būtisko (vērtējamo) uzņēmumu atlases veikš<strong>anas</strong> secība ir šāda:<br />
Nosaka, vai pārējie<br />
uzņēmumi kopumā ir<br />
būtiski grupā<br />
nē<br />
Pieņem lēmumu, ka vērtē<br />
tikai banku<br />
jā<br />
Atlases procedūra iedalīta vairākos posmos, lai papildus nepieprasītu no institūcijas tādu<br />
informāciju, kas netiks izmantota tālākajā <strong>reitinga</strong> piešķirš<strong>anas</strong> procesā. Atlases procedūras<br />
pirmo posmu iespējams veikt, pamatojoties uz grupas finanšu pārskatos pieejamo informāciju,<br />
informāciju par grupas budžetu un tā izpildi pārskata gadā, kā arī citu Komisijas rīcībā esošo<br />
informāciju. Ja pēc atlases procedūras pirmā posma tiek izdarīts secinājums, ka pārējie grupas<br />
uzņēmumi kopumā nav būtiski grupā, tad no institūcijas netiek pieprasīta nākamo posmu<br />
veikšanai nepieciešamā informācija (visu pārējo grupas uzņēmumu pēdējo trīs gadu auditētie<br />
finanšu pārskati un informācija par visu pārējo grupas uzņēmumu budžetiem un to izpildi<br />
pārskata gadā).<br />
Būtisko grupas uzņēmumu atlase tiek veikta, izmantojot kvantitatīvus un kvalitatīvus<br />
kritērijus.<br />
Atlasē tiek izmantota šāda informācija:<br />
pēdējo trīs gadu grupas auditēto konsolidēto finanšu pārskatu un to pielikumu<br />
informācija,<br />
informācija par grupas budžetu un tā izpildi pārskata gadā,<br />
nepieciešamī<strong>bas</strong> gadījumā:<br />
o visu grupas uzņēmumu pēdējo trīs gadu auditēto finanšu pārskatu informācija,<br />
o informācija par visu grupas uzņēmumu budžetiem un to izpildi pārskata gadā,<br />
o informācija par konsolidācijas korekcijām grupas auditētajos konsolidētajos<br />
finanšu pārskatos.<br />
Ja kaut vienā no pēdējiem trim finanšu gadiem vai pārskata gadā grupas uzņēmuma finanšu<br />
rādītāji atbilst vismaz vienam no turpmāk aprakstītajiem kritērijiem, tad šis uzņēmums tiek<br />
atlasīts novērtējumam. Šāds nosacījums <strong>noteik</strong>ts, lai izvairītos no situācijas, ka būtisks grupas<br />
uzņēmums netiek atlasīts novērtējumam īslaicīgu finanšu stāvokļa izmaiņu rezultātā.<br />
Uzņēmums netiek atlasīts novērtējumam tikai tajā gadījumā, ja tas neatbilst turpmāk<br />
aprakstītajiem kritērijiem vairāk kā trīs gadus pēc kārtas.<br />
Atlases procedūra ir šāda:<br />
Būtisko (vērtējamo)<br />
pārējo uzņēmumu atlase<br />
Nozīmīguma pakāpes<br />
<strong>noteik</strong>šana būtiskajiem<br />
uzņēmumiem<br />
1. Tiek <strong>noteik</strong>ts, vai bez konsolidācijas grupas atbildīgās sabiedrī<strong>bas</strong> jāvērtē arī pārējie<br />
uzņēmumi – tiek novērtēts, vai pārējiem uzņēmumiem kopumā ir būtiska nozīme grupā.<br />
Izmantojot pēdējo trīs gadu grupas konsolidēto finanšu pārskatu informāciju un<br />
informāciju par pārskata gada grupas budžetu un tā izpildi, aprēķina:<br />
18. lappuse no 200
Finanšu un kapitāla tirgus komisija<br />
____________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________<br />
BANKU UZRAUDZĪBAS REITINGA NOTEIKŠANAS METODIKA<br />
pārējo uzņēmumu kopējo ienākumu, izdevumu un peļņas/zaudējumu īpatsvaru<br />
grupas ienākumos, izdevumos un peļņā/zaudējumos;<br />
pārējo uzņēmumu kopējo aktīvu īpatsvaru grupas aktīvos;<br />
pārējo uzņēmumu kopējo aktīvu attiecību pret grupas pašu kapitālu (%).<br />
Pārējie uzņēmumi kopumā tiek vērtēti kā būtiski grupā un atlasīti novērtējumam <strong>reitinga</strong><br />
piešķirš<strong>anas</strong> procesā, ja visu pārējo uzņēmumu kopējie:<br />
ienākumi veido vairāk par 10% no grupas ienākumiem vai<br />
izdevumi veido vairāk par 10% no grupas izdevumiem vai<br />
peļņa/zaudējumi veido vairāk par 10% no grupas peļņas/zaudējumiem vai<br />
aktīvi veido vairāk par 10% no grupas aktīviem vai<br />
aktīvu attiecība pret grupas pašu kapitālu ir lielāka par 100%.<br />
Pārējie uzņēmumi var tikt novērtēti kā būtiski grupā arī tad, ja tie neatbilst iepriekš<br />
aprakstītajiem kvantitatīvajiem kritērijiem, bet tiem pārbaudes grupas vērtējumā ir būtiska<br />
nozīme grupā pēc citiem kritērijiem, piemēram, ja visi vai kāds no pārējiem uzņēmumiem:<br />
ir stratēģiski nozīmīgi grupā;<br />
izmanto konsolidācijas grupas atbildīgās sabiedrī<strong>bas</strong> – uzraugāmās bankas –<br />
izsniegtos kredītus bez ierobežojumiem;<br />
darbojas tirgos, kam raksturīgs augsts risku līmenis;<br />
strauji paplašina darbību (vai tā tiek plānota);<br />
uzsākta (vai plānota) darbība grupai jaunos tirgos;<br />
to darbība saistīta ar augstu reputācijas risku u.c.<br />
2. Ja pārējo uzņēmumu finanšu rādītāji kopumā neatbilst aprakstītajiem<br />
kvantitatīvajiem un kvalitatīvajiem kritērijiem, tad tiek pieņemts lēmums, ka<br />
<strong>reitinga</strong> piešķirš<strong>anas</strong> procesā tiek vērtēta tikai konsolidācijas grupas atbildīgā<br />
sabiedrība – uzraugāmā banka.<br />
Ja pārējo uzņēmumu finanšu rādītāji kopumā atbilst aprakstītajiem<br />
kvantitatīvajiem kritērijiem, vai tiem pārbaudes grupas vērtējumā ir būtiska nozīme<br />
grupā pēc citiem kritērijiem, tad no visiem pārējiem uzņēmumiem tiek atlasīti<br />
vērtējamie uzņēmumi.<br />
Šim nolūkam no institūcijas tiek pieprasīta pārējo uzņēmumu pēdējo trīs gadu auditēto<br />
finanšu pārskatu informācija un informācija par budžetiem un to izpildi pārskata gadā.<br />
Izmantojot šo informāciju, aprēķina:<br />
katra pārējā uzņēmuma ienākumu, izdevumu, peļņas/zaudējumu īpatsvaru pārējo<br />
uzņēmumu kopējos ienākumos, izdevumos, peļņā/zaudējumos;<br />
katra pārējā uzņēmuma aktīvu īpatsvaru pārējo uzņēmumu kopējos aktīvos.<br />
Novērtējumam tiek atlasīti tie pārējie uzņēmumi, kuru:<br />
ienākumi veido vairāk par 20% no pārējo uzņēmumu kopējiem ienākumiem vai<br />
izdevumi veido vairāk par 20% no pārējo uzņēmumu kopējiem izdevumiem vai<br />
peļņa/zaudējumi veido vairāk par 20% no pārējo uzņēmumu kopējās<br />
peļņas/zaudējumiem vai<br />
aktīvi veido vairāk par 30% no pārējo uzņēmumu kopējiem aktīviem.<br />
Uzņēmums var tikt novērtēts kā būtisks arī tad, ja tas neatbilst iepriekš aprakstītajiem<br />
kvantitatīvajiem kritērijiem, bet tam pārbaudes grupas vērtējumā ir būtiska nozīme grupā<br />
pēc citiem kritērijiem, piemēram, ja uzņēmums:<br />
ir stratēģiski nozīmīgs grupā;<br />
izmanto konsolidācijas grupas atbildīgās sabiedrī<strong>bas</strong> – uzraugāmās bankas –<br />
izsniegtos kredītus bez ierobežojumiem;<br />
darbojas tirgos, kam raksturīgs augsts risku līmenis;<br />
19. lappuse no 200
Finanšu un kapitāla tirgus komisija<br />
____________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________<br />
BANKU UZRAUDZĪBAS REITINGA NOTEIKŠANAS METODIKA<br />
strauji paplašina darbību (vai tā tiek plānota);<br />
uzsācis (vai plāno) darbību grupai jaunos tirgos;<br />
tā darbība saistīta ar augstu reputācijas risku u.c.<br />
3. Katram no atlasītajiem uzņēmumiem tiek <strong>noteik</strong>ta nozīmīguma pakāpe, kas tiek<br />
izmantota novērtējuma rezultātu apkopošanā, lai <strong>noteik</strong>tu atsevišķo uzņēmumu vērtējumu<br />
svērš<strong>anas</strong> pakāpi institūcijas kopējā <strong>reitinga</strong> aprēķinā.<br />
Nozīmīguma pakāpe un atbilstošā uzņēmumu vērtējuma svērš<strong>anas</strong> pakāpe kopējā<br />
institūcijas <strong>reitinga</strong> aprēķinā tiek <strong>noteik</strong>ta pēc uzņēmuma peļņas/zaudējumu īpatsvara<br />
grupas kopējā peļņā/zaudējumos saskaņā ar pēdējā finanšu gada auditēto finanšu pārskatu<br />
informāciju:<br />
Nozīmīguma<br />
pakāpe<br />
Rādītājs* Kritērijs*<br />
Svērš<strong>anas</strong><br />
pakāpe<br />
Liela nozīme Uzņēmuma peļņas/zaudējumu > 50% 4<br />
Vidēja nozīme īpatsvars grupas kopējā 20% - 50% 2<br />
Maza nozīme peļņā/zaudējumos<br />
< 20% 1<br />
* Uzņēmuma nozīmīguma pakāpes <strong>noteik</strong>šanai var tikt izmantoti arī citi rādītāji vai kritēriji, ievērojot<br />
turpmāk aprakstītos principus.<br />
Pārbaudes grupas vadītājs uzņēmuma nozīmīguma pakāpes <strong>noteik</strong>šanai var izmantot arī<br />
citu informāciju (piemēram, informāciju par pārskata gada budžetu un tā izpildi), ja<br />
uzskata, ka šīs informācijas izmantošana precīzāk atspoguļos grupas kopējo risku. Ja tiek<br />
izmantota cita informācija, tad tā jāizmanto konsekventi visu atlasīto grupas uzņēmumu<br />
nozīmīguma pakāpes <strong>noteik</strong>šanai. Tas nozīmē, ka, piemēram, nedrīkst viena grupas<br />
uzņēmuma nozīmīguma pakāpi <strong>noteik</strong>t, izmantojot informāciju par pārskata gada budžetu<br />
un tā izpildi, bet pārējo uzņēmumu nozīmīguma pakāpi <strong>noteik</strong>t, izmantojot finanšu<br />
pārskatu informāciju. Minētajā piemērā visu uzņēmumu nozīmīguma pakāpes <strong>noteik</strong>šanai<br />
jāizmanto vai nu informācija par budžetu, vai nu finanšu pārskatu informācija.<br />
Nosakot uzņēmuma nozīmīguma pakāpi, pārbaudes grupas vadītājs var atkāpties no<br />
iepriekš aprakstītajiem kvantitatīvajiem kritērijiem, ja uzskata, ka uzņēmuma nozīme<br />
grupā ir lielāka (vai mazāka), nekā tā izriet no peļņas/zaudējumu īpatsvara kritērija.<br />
Piemēram, ja grupa kopumā strādā ar peļņu, bet viens grupas uzņēmums strādā ar<br />
zaudējumiem, kuru lielums pēdējā pārskata gadā bija mazāks par 20% no grupas peļņas,<br />
un zaudējumi pēdējo trīs gadu laikā ir pastāvīgi pieaugoši, tad pārbaudes grupas vadītājs<br />
var pieņemt lēmumu, ka uzņēmumam ir nevis maza nozīme, bet gan vidēja nozīme. Tāpat,<br />
piemēram, pārbaudes grupas vadītājs var pieņemt lēmumu, ka kāda grupas uzņēmuma<br />
nozīmīguma pakāpe ir lielāka par to, kas <strong>noteik</strong>ta pēc kvantitatīvajiem kritērijiem, ja šī<br />
uzņēmuma darbība saistīta ar augstu reputācijas risku un tā nozīmīgi ietekmē grupas<br />
kopējo reputāciju.<br />
Būtisko (vērtējamo) grupas uzņēmumu atlases rezultāti un atlases pamatojums tiek<br />
dokumentēti 2.2. veidlapā "Vērtējamie grupas uzņēmumi" un pēc vajadzī<strong>bas</strong> – 2.3. veidlapā<br />
"Pārējo grupas uzņēmumu atlase". Aizpildītās veidlapas tiek glabātas elektroniski <strong>reitinga</strong><br />
lietā sadaļā – Reitinga lieta - [pārbaudes mēnesis un gads] / Iedalījums.<br />
20. lappuse no 200
Finanšu un kapitāla tirgus komisija<br />
____________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________<br />
BANKU UZRAUDZĪBAS REITINGA NOTEIKŠANAS METODIKA<br />
3.2. Būtisko (vērtējamo) biznesa vienību un darbī<strong>bas</strong> veidu atlase<br />
Pēc tam, kad atlasīti būtiskie (vērtējamie) uzņēmumi, šajā posmā katram no atlasītajiem<br />
uzņēmumiem tiek <strong>noteik</strong>tas vērtējamās vienī<strong>bas</strong>.<br />
Reitinga piešķirš<strong>anas</strong> procesā vērtējamās vienī<strong>bas</strong> ir būtiskās biznesa vienī<strong>bas</strong> un būtiskie<br />
darbī<strong>bas</strong> veidi. Šajā nodaļā aprakstīta vērtējamo vienību atlases procedūra un kritēriji, pēc<br />
kuriem tiek <strong>noteik</strong>ts, vai biznesa vienība un darbī<strong>bas</strong> veids uzskatāmi par būtiskiem un līdz ar<br />
to vērtējamiem <strong>reitinga</strong> piešķirš<strong>anas</strong> procesā. Vērtējamo vienību atlase tiek veikta, izmantojot<br />
gan kvantitatīvus, gan kvalitatīvus kritērijus.<br />
Vērtējamo vienību atlases secība ir šāda:<br />
Būtisko biznesa vienību<br />
atlase<br />
Atlasē tiek izmantota šāda informācija par katru vērtējamo uzņēmumu:<br />
pēdējo trīs gadu auditēto finanšu pārskatu informācija,<br />
informācija par budžetu un tā izpildi pārskata gadā,<br />
pēc iespējas – informācija par pēdējo trīs gadu un pārskata gada budžetu un budžeta<br />
izpildi biznesa vienību griezumā.<br />
Iedalījuma veikšanai izmanto pēc iespējas detalizētāku un precīzāku informāciju, tādēļ bez<br />
finanšu pārskatos pieejamās informācijas pēc iespējas izmanto arī institūcijas iekšējo<br />
informāciju. Tomēr tiek ievērots samērīguma princips – lai resursi, kas jāpatērē informācijas<br />
iegūšanai, nav pārmērīgi lieli, salīdzinot ar sagaidāmajiem rezultātiem. Vērtējamo vienību<br />
atlase var tikt veikta, neizmantojot institūcijas iekšējo informāciju, bet tikai pamatojoties uz<br />
institūcijas finanšu pārskatos pieejamo informāciju. Šāda situācija var būt gadījumos, ja<br />
Komisijas rīcībā nav nepieciešamās institūcijas iekšējās informācijas, vai no institūcijas<br />
iekšējās informācijas nav iespējams iegūt iedalījuma veikšanai nepieciešamo informāciju par<br />
institūcijas biznesa vienībām, vai arī iedalījuma veikšanai nepieciešamo informāciju par<br />
institūcijas biznesa vienībām ir iespējams iegūt, bet tas saistīts ar nesamērīgi lielu (Komisijas<br />
vai institūcijas) resursu patēriņu.<br />
Līdz ar to, atkarībā no Komisijai pieejamās informācijas, iespējamas divas pieejas būtisko<br />
biznesa vienību atlasei:<br />
institūcijas iedalījums pa faktiskajām biznesa vienībām, izmantojot institūcijas iekšējo<br />
informāciju;<br />
institūcijas iedalījums pa nosacītajām biznesa vienībām – darbī<strong>bas</strong> jomām, izmantojot<br />
tikai finanšu pārskatu informāciju.<br />
Ja kaut vienā no pēdējiem trim finanšu gadiem un pārskata gadā biznesa vienī<strong>bas</strong> un darbī<strong>bas</strong><br />
veida finanšu rādītāji atbilst vismaz vienam no turpmāk aprakstītajiem kritērijiem, tad šī<br />
biznesa vienība un darbī<strong>bas</strong> veids tiek atlasīts novērtējumam. Šāds nosacījums <strong>noteik</strong>ts, lai<br />
izvairītos no situācijas, ka būtiska biznesa vienība un būtisks darbī<strong>bas</strong> veids netiek atlasīts<br />
novērtējumam īslaicīgu finanšu stāvokļa izmaiņu rezultātā. Biznesa vienība un darbī<strong>bas</strong> veids<br />
netiek atlasīts novērtējumam tikai tajā gadījumā, ja tas neatbilst turpmāk aprakstītajiem<br />
kritērijiem vairāk kā trīs gadus pēc kārtas.<br />
Turpmāk šajā dokumentā aprakstīta <strong>metodika</strong> bankas iedalījumam vērtējamās vienībās. Lai<br />
vienkāršotu aprakstu, nav atsevišķi izdalīta citu vērtējamo grupas uzņēmumu iedalījuma<br />
<strong>metodika</strong>, jo tā ir analoga <strong>metodika</strong>i, ko lieto bankām, tikai tiek ievērota vērtējamā uzņēmuma<br />
specializācija.<br />
Atlases procedūra ir šāda:<br />
Būtisko darbī<strong>bas</strong><br />
veidu atlase<br />
Nozīmīguma pakāpes <strong>noteik</strong>šana<br />
būtiskajām biznesa vienībām un<br />
darbī<strong>bas</strong> veidiem<br />
21. lappuse no 200
Finanšu un kapitāla tirgus komisija<br />
____________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________<br />
BANKU UZRAUDZĪBAS REITINGA NOTEIKŠANAS METODIKA<br />
1. Būtisko biznesa vienību atlase<br />
Reitinga piešķirš<strong>anas</strong> procesa mērķiem visas bankas biznesa vienī<strong>bas</strong> tiek iedalītas divās<br />
daļās:<br />
peļņas vienī<strong>bas</strong> (to darbību var novērtēt, izmantojot finanšu kritērijus – piemēram,<br />
privātpersonu apkalpošana, korporatīvo klientu apkalpošana, investīciju darbība u.c.);<br />
vienī<strong>bas</strong>, kas veic kopīgās bankas funkcijas (to darbību parasti nevar novērtēt,<br />
izmantojot finanšu kritērijus – piemēram, iekšējais audits, risku pārvalde, personāla<br />
vadība, finanšu grāmatvedība u.c.).<br />
Šo vienību atlases procedūra ir atšķirīga – peļņas vienību atlasē pamatā tiek izmantoti<br />
kvantitatīvi kritēriji, bet vienību, kas veic kopīgās funkcijas – kvalitatīvi kritēriji un<br />
pārbaudes grupas vadītāja profesionālais vērtējums. Tādēļ šo vienību atlases procedūras<br />
aprakstītas atsevišķi.<br />
Peļņas vienību atlases procedūra:<br />
Šajā posmā iespējamas divas pieejas atkarībā no Komisijas rīcībā esošās informācijas:<br />
1) Ja Komisijas rīcībā ir iedalījuma veikšanai nepieciešamā bankas iekšējā informācija<br />
par biznesa vienībām – ja bankas budžets tiek plānots un faktiskā darbība kontrolēta<br />
biznesa vienību griezumā un bankas iekšējā informācija ir pietiekama, lai veiktu biznesa<br />
vienību atlasi, tad iedalījums tiek veikts faktiskajās biznesa vienībās. Šajā gadījumā<br />
būtisko peļņas vienību atlases procedūra ir šāda:<br />
Izmantojot informāciju par pēdējo trīs gadu un pārskata gada budžetiem un to izpildi,<br />
aprēķina katras peļņas biznesa vienī<strong>bas</strong>:<br />
o peļņas/zaudējumu īpatsvaru augstāka līmeņa biznesa vienī<strong>bas</strong><br />
peļņā/zaudējumos;<br />
o pārvaldīto bilances un ārpusbilances posteņu īpatsvaru augstāka līmeņa biznesa<br />
vienī<strong>bas</strong> pārvaldītajos bilances un ārpusbilances posteņos;<br />
o pārvaldīto bilances un ārpusbilances posteņu attiecību pret bankas pašu<br />
kapitālu (%).<br />
Peļņas biznesa vienība tiek novērtēta kā būtiska un tiek atlasīta novērtējumam <strong>reitinga</strong><br />
piešķirš<strong>anas</strong> procesā, ja tās:<br />
o peļņa/zaudējumi veido vairāk par 10% no augstāka līmeņa biznesa vienī<strong>bas</strong><br />
peļņas/zaudējumiem vai<br />
o pārvaldītie bilances un ārpusbilances posteņi veido vairāk par 10% no augstāka<br />
līmeņa biznesa vienī<strong>bas</strong> pārvaldītajiem bilances un ārpusbilances posteņiem<br />
vai<br />
o pārvaldīto bilances un ārpusbilances posteņu attiecība pret bankas pašu<br />
kapitālu ir lielāka par 100%.<br />
Peļņas biznesa vienība var tikt novērtēta kā būtiska arī tad, ja tā neatbilst iepriekš<br />
aprakstītajiem kvantitatīvajiem kritērijiem, bet tai pārbaudes grupas vadītāja vērtējumā<br />
ir būtiska nozīme bankas darbībā pēc citiem kritērijiem, jo tā, piemēram:<br />
o darbojas tirgos, kam raksturīgs augsts risku līmenis;<br />
o plāno strauju darbī<strong>bas</strong> paplašināšanu;<br />
o ir stratēģiski nozīmīga;<br />
o tās darbība saistīta ar augstu reputācijas risku u.c.<br />
2) Ja Komisijas rīcībā nav iedalījuma veikšanai nepieciešamās informācijas – ja bankas<br />
budžets netiek plānots un faktiskā darbība netiek kontrolēta biznesa vienību griezumā, vai<br />
bankas iekšējā informācija nav pietiekama, lai veiktu biznesa vienību atlasi, vai arī, ja no<br />
22. lappuse no 200
Finanšu un kapitāla tirgus komisija<br />
____________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________<br />
BANKU UZRAUDZĪBAS REITINGA NOTEIKŠANAS METODIKA<br />
bankas šādu informāciju nav iespējams iegūt, tad bankas darbība tiek iedalīta nosacītajās<br />
biznesa vienībās – darbī<strong>bas</strong> jomās. Šajā gadījumā atlases procedūra ir šāda:<br />
Izmantojot pēdējo trīs gadu auditēto finanšu pārskatu informāciju un informāciju par<br />
budžetu un tā izpildi pārskata gadā, bankas ienākumi un izdevumi tiek sagrupēti pa<br />
darbī<strong>bas</strong> jomām:<br />
o kreditēšana un ārpusbilances saistī<strong>bas</strong> pret klientiem – attiecina šādus<br />
ienākumus/izdevumus:<br />
procentu ienākumi no aizdevumiem klientiem;<br />
komisijas naudas ienākumi par kredītu apkalpošanu;<br />
komisijas naudas ienākumi par garantijām;<br />
komisijas naudas izdevumi par kredītu apkalpošanu un garantijām;<br />
izdevumi uzkrājumiem kredītiem un ārpusbilances saistībām pret<br />
klientiem;<br />
uzkrājumu samazināš<strong>anas</strong> ienākumi kredītiem un ārpusbilances saistībām<br />
pret klientiem;<br />
citi ar kreditēšanu un ārpusbilances saistībām pret klientiem saistīti<br />
ienākumi/izdevumi;<br />
o investīciju darbība – attiecina šādus ienākumus/izdevumus:<br />
procentu ienākumi no vērtspapīriem;<br />
procentu ienākumi no finanšu atvasinātiem instrumentiem;<br />
procentu izdevumi par finanšu atvasinātiem instrumentiem;<br />
komisijas naudas izdevumi par bankas darījumiem ar vērtspapīriem;<br />
finanšu instrumentu tirdzniecī<strong>bas</strong> darījumu peļņa/zaudējumi;<br />
līdzdalī<strong>bas</strong> saistīto un radniecīgo uzņēmumu pamatkapitālā peļņa;<br />
ienākumi no saņemtajām dividendēm;<br />
izdevumi uzkrājumiem ar investīciju darbību saistītajiem aktīviem;<br />
uzkrājumu samazināš<strong>anas</strong> ienākumi (no aktīviem, kas saistīti ar investīciju<br />
darbību);<br />
citi ar investīciju darbību saistīti ienākumi/izdevumi;<br />
o maksājumi un norēķini – attiecina šādus ienākumus/izdevumus:<br />
procentu ienākumi no prasībām pret kredītiestādēm;<br />
komisijas naudas izdevumi par korespondentbanku pakalpojumiem;<br />
komisijas naudas ienākumi no naudas pārskaitījumiem;<br />
komisijas naudas izdevumi par naudas pārskaitījumiem;<br />
komisijas naudas ienākumi no norēķinu karšu apkalpoš<strong>anas</strong>;<br />
komisijas naudas izdevumi par norēķinu kartēm;<br />
komisijas naudas ienākumi no skaidras naudas operācijām;<br />
komisijas naudas izdevumi par inkasāciju un skaidras naudas apkalpošanu;<br />
izdevumi uzkrājumiem ar maksājumiem un norēķiniem saistītajiem<br />
aktīviem;<br />
uzkrājumu samazināš<strong>anas</strong> ienākumi (no aktīviem, kas saistīti ar<br />
maksājumiem un norēķiniem);<br />
citi ar maksājumiem un norēķiniem saistīti ienākumi/izdevumi;<br />
o klientu aktīvu pārvaldīšana un ieguldījumu pakalpojumi – attiecina šādus<br />
ienākumus/izdevumus:<br />
komisijas naudas ienākumi par darījumiem ar vērtspapīriem klientu<br />
uzdevumā;<br />
komisijas naudas izdevumi par darījumiem ar vērtspapīriem klientu<br />
uzdevumā;<br />
komisijas naudas ienākumi par uzticī<strong>bas</strong> operācijām;<br />
23. lappuse no 200
Finanšu un kapitāla tirgus komisija<br />
____________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________<br />
BANKU UZRAUDZĪBAS REITINGA NOTEIKŠANAS METODIKA<br />
citi ar klientu aktīvu pārvaldīšanu un ieguldījumu pakalpojumiem saistīti<br />
ienākumi/izdevumi;<br />
o noguldījumu piesaistīšana un apkalpošana – attiecina šādus<br />
ienākumus/izdevumus:<br />
procentu izdevumi par klientu noguldījumiem;<br />
komisijas naudas ienākumi par norēķinu kontu uzturēšanu;<br />
citi ar noguldījumu piesaistīšanu un apkalpošanu saistīti<br />
ienākumi/izdevumi;<br />
o aizņēmumi – attiecina šādus ienākumus/izdevumus:<br />
procentu izdevumi par saistībām pret kredītiestādēm;<br />
procentu izdevumi par emitētajiem parāda vērtspapīriem;<br />
procentu izdevumi par pakārtotajām saistībām;<br />
komisijas naudas izdevumi par piesaistītajiem kredītresursiem;<br />
citi ar bankas ilgtermiņa aizņēmumiem saistītie ienākumi/izdevumi;<br />
o cita darbība – attiecina šādus ienākumus/izdevumus:<br />
citi procentu ienākumi/izdevumi;<br />
citi komisijas naudas ienākumi/izdevumi;<br />
citi parastie ienākumi/izdevumi;<br />
izdevumi uzkrājumiem pārējiem aktīviem;<br />
uzkrājumu samazināš<strong>anas</strong> ienākumi no pārējiem aktīviem;<br />
o bankas kopējie ienākumi/izdevumi – attiecina:<br />
administratīvos izdevumus;<br />
nemateriālo aktīvu un pamatlīdzekļu amortizāciju un nolietojumu;<br />
uzņēmuma ienākuma nodokli.<br />
Katrai no darbī<strong>bas</strong> jomām (izņemot kopējos ienākumus/izdevumus) aprēķina:<br />
o ienākumu/izdevumu īpatsvaru bankas kopējos ienākumos/izdevumos;<br />
o atbilstošo bilances un ārpusbilances posteņu attiecību pret bankas bilances<br />
kopsummu (%);<br />
o atbilstošo bilances un ārpusbilances posteņu attiecību pret bankas pašu kapitālu<br />
(%).<br />
Darbī<strong>bas</strong> joma tiek novērtēta kā būtiska un tiek atlasīta novērtējumam <strong>reitinga</strong><br />
piešķirš<strong>anas</strong> procesā, ja tās:<br />
o ienākumi veido vairāk par 10% no bankas kopējiem ienākumiem vai<br />
o izdevumi veido vairāk par 10% no bankas kopējiem izdevumiem vai<br />
o atbilstošie bilances un ārpusbilances posteņi veido vairāk par 10% no bilances<br />
kopsummas vai<br />
o atbilstošo bilances un ārpusbilances posteņu attiecība pret bankas pašu kapitālu<br />
ir lielāka par 100%.<br />
Darbī<strong>bas</strong> joma var tikt novērtēta kā būtiska arī tad, ja tā neatbilst iepriekš aprakstītajiem<br />
kvantitatīvajiem kritērijiem, bet tai pārbaudes grupas vadītāja vērtējumā ir būtiska nozīme<br />
bankas darbībā pēc citiem kritērijiem, jo tā, piemēram:<br />
o saistīta ar tirgiem, kam raksturīgs augsts risku līmenis;<br />
o tiek plānota strauja darbī<strong>bas</strong> paplašināšana;<br />
o ir stratēģiski nozīmīga;<br />
o saistīta ar augstu reputācijas risku u.c.<br />
Vienību, kas veic kopīgās funkcijas, atlases procedūra:<br />
Bez aprakstītajām peļņas vienībām <strong>reitinga</strong> piešķirš<strong>anas</strong> procesā tiek vērtētas arī tās<br />
būtiskās vienī<strong>bas</strong>, kas veic bankas kopīgās funkcijas (turpmāk – kopīgās funkcijas).<br />
24. lappuse no 200
Finanšu un kapitāla tirgus komisija<br />
____________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________<br />
BANKU UZRAUDZĪBAS REITINGA NOTEIKŠANAS METODIKA<br />
Būtisko kopīgo funkciju atlasei netiek izmantoti kvantitatīvi (finanšu) kritēriji, bet gan<br />
pārbaudes grupas vadītāja profesionālais vērtējums, ņemot vērā bankas lielumu, darbī<strong>bas</strong><br />
specifiku, attiecīgu organizatorisko vienību esamību bankā u.c. faktorus.<br />
Parasti <strong>reitinga</strong> piešķirš<strong>anas</strong> procesā tiek vērtētas šādas kopīgās funkcijas:<br />
Padome un valde;<br />
Operacionālā riska pārvaldīšana;<br />
Procentu likmju riska pārvaldīšana;<br />
Ārvalstu valūtu riska pārvaldīšana;<br />
Likviditātes riska pārvaldīšana;<br />
Iekšējais audits;<br />
Informācijas sistēmas;<br />
Darbī<strong>bas</strong> atbilstī<strong>bas</strong> kontrole;<br />
Finanšu un vadī<strong>bas</strong> grāmatvedība;<br />
Personāla vadība.<br />
Ja ar kreditēšanu saistītai darbībai ir būtiska nozīme bankas kopējā darbībā, tad <strong>reitinga</strong><br />
piešķirš<strong>anas</strong> procesā papildus kā kopīgā funkcija tiek vērtēta arī kredītriska pārvaldīšana<br />
bankā kopumā.<br />
Atkarībā no bankas darbī<strong>bas</strong> specifikas, bez uzskaitītajām kopīgām funkcijām var tikt<br />
vērtētas arī citas (piemēram, valsts riska pārvaldīšana), ja tām pārbaudes grupas vadītāja<br />
vērtējumā ir būtiska nozīme bankas darbībā.<br />
25. lappuse no 200
Finanšu un kapitāla tirgus komisija<br />
____________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________<br />
BANKU UZRAUDZĪBAS REITINGA NOTEIKŠANAS METODIKA<br />
2. Būtisko darbī<strong>bas</strong> veidu atlase<br />
Pēc tam, kad atlasītas būtiskās biznesa vienī<strong>bas</strong>, katrai no atlasītajām biznesa vienībām<br />
tiek <strong>noteik</strong>ti būtiskie darbī<strong>bas</strong> veidi, ko šīs vienī<strong>bas</strong> veic. Šiem nolūkiem tiek izmantota<br />
bankas iekšējā informācija un finanšu pārskatu informācija. Arī šeit atkarībā no Komisijas<br />
rīcībā esošās informācijas iespējamas divas pieejas iedalījuma veikšanai:<br />
1) Ja Komisijas rīcībā ir iedalījuma veikšanai nepieciešamā bankas iekšējā informācija par<br />
biznesa vienību darbī<strong>bas</strong> veidiem, tad būtisko darbī<strong>bas</strong> veidu atlases procedūra ir šāda:<br />
Visām būtiskajām biznesa vienībām nosaka darbī<strong>bas</strong> veidus, ko tās veic;<br />
Izmantojot informāciju par pēdējo trīs gadu un pārskata gada budžetiem un to izpildi,<br />
aprēķina katra darbī<strong>bas</strong> veida:<br />
o ienākumu/izdevumu īpatsvaru biznesa vienī<strong>bas</strong> ienākumos/izdevumos;<br />
o atbilstošo bilances un ārpusbilances posteņu īpatsvaru biznesa vienī<strong>bas</strong><br />
pārvaldītajos bilances un ārpusbilances posteņos;<br />
o atbilstošo bilances un ārpusbilances posteņu attiecību pret bankas pašu kapitālu<br />
(%);<br />
Darbī<strong>bas</strong> veids tiek novērtēts kā būtisks un tiek atlasīts novērtējumam <strong>reitinga</strong><br />
piešķirš<strong>anas</strong> procesā, ja tā:<br />
o ienākumi veido vairāk par 10% no biznesa vienī<strong>bas</strong> ienākumiem vai<br />
o izdevumi veido vairāk par 10% no biznesa vienī<strong>bas</strong> izdevumiem vai<br />
o atbilstošie bilances un ārpusbilances posteņi veido vairāk par 10% no biznesa<br />
vienī<strong>bas</strong> pārvaldītajiem bilances un ārpusbilances posteņiem vai<br />
o atbilstošo bilances un ārpusbilances posteņu attiecība pret bankas pašu kapitālu<br />
ir lielāka par 100%.<br />
Darbī<strong>bas</strong> veids var tikt novērtēts kā būtisks bankas darbībā arī tad, ja tas neatbilst iepriekš<br />
aprakstītajiem kvantitatīvajiem kritērijiem, bet pārbaudes grupas vadītāja vērtējumā tam ir<br />
būtiska nozīme bankas darbībā pēc citiem kritērijiem, piemēram, ja tam ir:<br />
o netipiski zems ienākumu līmenis, salīdzinot ar nozares vidējiem rādītājiem;<br />
o augsts īstermiņa ienesīguma svārstīgums;<br />
o būtiskas pārmaiņas ienesīgumā, salīdzinot ar iepriekšējiem periodiem;<br />
o tas saistīts ar augstu reputācijas risku u.c.<br />
2) Ja Komisijas rīcībā nav iedalījuma veikšanai nepieciešamās informācijas par biznesa<br />
vienībām un iedalījums veikts pa nosacītajām biznesa vienībām – darbī<strong>bas</strong> jomām, tad<br />
būtisko darbī<strong>bas</strong> veidu atlases procedūra ir šāda:<br />
Izmantojot Komisijas rīcībā esošo finanšu pārskatu informāciju, visām būtiskajām<br />
darbī<strong>bas</strong> jomām tiek <strong>noteik</strong>ti darbī<strong>bas</strong> veidi.<br />
Atkarībā no tā, kādi finanšu pārskati tika izmantoti darbī<strong>bas</strong> veidu <strong>noteik</strong>šanai,<br />
aprēķina – vai nu katra darbī<strong>bas</strong> veida ienākumu/izdevumu īpatsvaru darbī<strong>bas</strong> jomas<br />
kopējos ienākumos/izdevumos, vai nu darbī<strong>bas</strong> veidam atbilstošo bilances un<br />
ārpusbilances posteņu īpatsvaru darbī<strong>bas</strong> jomai atbilstošajos bilances un ārpusbilances<br />
posteņos. Piemēram, lai veiktu darbī<strong>bas</strong> jomas – kreditēšana un ārpusbilances saistī<strong>bas</strong><br />
pret klientiem – iedalījumu pa darbī<strong>bas</strong> veidiem, var tikt izmantota kredītportfeļa<br />
informācijas sistēmas "KREDIS" un Mēneša bilances pārskata informācija. Minētajā<br />
piemērā katra kredītu veida būtiskums tiek <strong>noteik</strong>ts, aprēķinot šim kreditēš<strong>anas</strong> veidam<br />
atbilstošo aktīvu un ārpusbilances posteņu īpatsvaru bankas kredītportfelī.<br />
Katrā konkrētajā gadījumā tiek izvēlēts institūcijas darbī<strong>bas</strong> specifikai<br />
vispiemērotākais un atbilstošākais dalījums. Darbī<strong>bas</strong> jomu iedalījuma darbī<strong>bas</strong> veidos<br />
piemēri:<br />
26. lappuse no 200
Finanšu un kapitāla tirgus komisija<br />
____________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________<br />
BANKU UZRAUDZĪBAS REITINGA NOTEIKŠANAS METODIKA<br />
o Kreditēšana un ārpusbilances saistī<strong>bas</strong> pret klientiem:<br />
kredīti centrālajām valdībām,<br />
kredīti vietējām valdībām,<br />
kredīti finanšu institūcijām,<br />
kredīti lielajiem uzņēmumiem,<br />
kredīti vidējiem uzņēmumiem,<br />
kredīti maziem uzņēmumiem,<br />
kredīti mikrouzņēmumiem,<br />
kredīti privātpersonām mājokļa iegādei, rekonstrukcijai un remontam,<br />
kredīti privātpersonām – norēķinu karšu un norēķinu kontu kredīti,<br />
citi kredīti privātpersonām patēriņa preču iegādei,<br />
pārējie kredīti privātpersonām,<br />
kredīti privātpersonas apkalpojošām bezpeļņas institūcijām,<br />
galvojumi un garantijas,<br />
akreditīvi,<br />
pārējie;<br />
o Investīciju darbība:<br />
Sabiedrī<strong>bas</strong> portfelis:<br />
parāda vērtspapīri un citi vērtspapīri ar fiksētu ienākumu,<br />
līdzdalība radniecīgo un saistīto uzņēmumu kapitālā,<br />
finanšu atvasinātie instrumenti riska ierobežoš<strong>anas</strong> nolūkiem;<br />
Tirdzniecī<strong>bas</strong> portfelis:<br />
parāda vērtspapīri un citi vērtspapīri ar fiksētu ienākumu,<br />
akcijas un citi vērtspapīri ar nefiksētu ienākumu,<br />
finanšu atvasinātie instrumenti tirdzniecī<strong>bas</strong> nolūkiem,<br />
kredītderivatīvi,<br />
preču atvasinātie instrumenti,<br />
pārējie finanšu instrumenti;<br />
Pārdošanai pieejamais / likviditātes portfelis:<br />
parāda vērtspapīri un citi vērtspapīri ar fiksētu ienākumu,<br />
akcijas un citi vērtspapīri ar nefiksētu ienākumu,<br />
pārējie finanšu instrumenti;<br />
o Maksājumi un norēķini:<br />
korespondentattiecī<strong>bas</strong> un izsniegtie starpbanku kredīti,<br />
naudas pārskaitījumi,<br />
skaidras naudas operācijas un inkasācija,<br />
norēķinu karšu apkalpošana,<br />
pārējā ar maksājumiem un norēķiniem saistītā darbība;<br />
o Klientu aktīvu pārvaldīšana un ieguldījumu pakalpojumi:<br />
uzticī<strong>bas</strong> operācijas,<br />
ieguldījumu pakalpojumi,<br />
pārējā ar klientu aktīvu pārvaldīšanu un ieguldījumu pakalpojumiem<br />
saistītā darbība;<br />
o Noguldījumu piesaistīšana un apkalpošana:<br />
rezidentu noguldījumi,<br />
nerezidentu noguldījumi;<br />
o Aizņēmumi:<br />
saņemtie starpbanku kredīti;<br />
emitētie parāda vērtspapīri,<br />
citi aizņēmumi (t.sk., subordinētie aizņēmumi);<br />
27. lappuse no 200
Finanšu un kapitāla tirgus komisija<br />
____________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________<br />
BANKU UZRAUDZĪBAS REITINGA NOTEIKŠANAS METODIKA<br />
o Var tikt atsevišķi izdalīta cita darbība, piemēram:<br />
konsultāciju pakalpojumi,<br />
elektroniskie pakalpojumi,<br />
projektu finansēšana,<br />
cita darbība;<br />
Darbī<strong>bas</strong> veids tiek novērtēts kā būtisks un tiek atlasīts novērtējumam <strong>reitinga</strong><br />
piešķirš<strong>anas</strong> procesā, ja tā:<br />
o Ienākumi/izdevumi veido vairāk par 10% no darbī<strong>bas</strong> jomas kopējiem<br />
ienākumiem/izdevumiem vai<br />
o atbilstošie bilances un ārpusbilances posteņi veido vairāk par 10% no darbī<strong>bas</strong><br />
jomas kopējiem bilances un ārpusbilances posteņiem vai<br />
o atbilstošie bilances un ārpusbilances posteņi veido vairāk par 100% no bankas<br />
pašu kapitāla;<br />
Darbī<strong>bas</strong> veids var tikt novērtēts kā būtisks bankas darbībā arī tad, ja tas neatbilst iepriekš<br />
aprakstītajiem kvantitatīvajiem kritērijiem, bet pārbaudes grupas vadītāja vērtējumā tam<br />
ir būtiska nozīme bankas darbībā pēc citiem kritērijiem, piemēram, ja tam ir:<br />
o netipiski zems ienākumu līmenis, salīdzinot ar nozares vidējiem rādītājiem;<br />
o augsts īstermiņa ienesīguma svārstīgums;<br />
o būtiskas pārmaiņas ienesīgumā, salīdzinot ar iepriekšējiem periodiem;<br />
o tas saistīts ar augstu reputācijas risku u.c.<br />
28. lappuse no 200
Finanšu un kapitāla tirgus komisija<br />
____________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________<br />
BANKU UZRAUDZĪBAS REITINGA NOTEIKŠANAS METODIKA<br />
3. Nozīmīguma pakāpju <strong>noteik</strong>šana<br />
Katrai no atlasītajām vienībām tiek <strong>noteik</strong>ta nozīmīguma pakāpe, kas tiek izmantota<br />
novērtējuma rezultātu apkopošanā, lai <strong>noteik</strong>tu atsevišķo vienību vērtējumu svērš<strong>anas</strong><br />
pakāpi institūcijas kopējā <strong>reitinga</strong> aprēķinā.<br />
Peļņas vienību nozīmīguma pakāpes <strong>noteik</strong>šana:<br />
Peļņas vienī<strong>bas</strong> nozīmīguma pakāpe un atbilstošās peļņas vienī<strong>bas</strong> vērtējuma svērš<strong>anas</strong><br />
pakāpe kopējā institūcijas <strong>reitinga</strong> aprēķinā tiek <strong>noteik</strong>ta pēc tās peļņas/zaudējumu<br />
īpatsvara bankas peļņā/zaudējumos (ja iedalījums veikts pa faktiskajām biznesa vienībām)<br />
vai pēc tās ienākumu/izdevumu īpatsvara bankas ienākumos/izdevumos (ja iedalījums<br />
veikts pa nosacītajām biznesa vienībām):<br />
Nozīmīguma<br />
pakāpe<br />
Rādītājs* Kritērijs* Svērš<strong>anas</strong><br />
pakāpe<br />
Liela nozīme Biznesa vienī<strong>bas</strong> peļņas/zaudējumu<br />
> 50% 4<br />
Vidēja nozīme<br />
Maza nozīme<br />
(ienākumu/izdevumu) īpatsvars bankas kopējā<br />
peļņā/zaudējumos (ienākumos/izdevumos)<br />
20% - 50%<br />
< 20%<br />
2<br />
1<br />
* Peļņas vienību nozīmīguma pakāpes <strong>noteik</strong>šanai var tikt izmantoti arī citi rādītāji vai kritēriji,<br />
ievērojot turpmāk aprakstītos principus.<br />
Kopīgo funkciju nozīmīguma pakāpes <strong>noteik</strong>šana:<br />
Kopīgām funkcijām nozīmīguma pakāpes <strong>noteik</strong>šanai netiek izmantoti kvantitatīvi<br />
kritēriji, bet gan pārbaudes grupas vadītāja profesionālais vērtējums. Nosakot nozīmīguma<br />
pakāpi kopīgām funkcijām, tiek ņemta vērā bankas darbī<strong>bas</strong> specifika, lielums un citi<br />
faktori, un tiek izvērtēts, kāda būtu potenciālā ietekme uz bankas<br />
ienākumiem/izdevumiem un pašu kapitāla apmēru gadījumā, ja šī kopīgā funkcija bankā<br />
darbotos neefektīvi vai nepastāvētu vispār.<br />
Kopīgās funkcijas <strong>reitinga</strong> aprēķina nolūkiem tiek sadalītas divās grupās:<br />
Risku pārvaldīšana (ietilpst šādas kopīgās funkcijas – kredītriska pārvaldīšana,<br />
operacionālā riska pārvaldīšana, procentu likmju riska pārvaldīšana, ārvalstu<br />
valūtu riska pārvaldīšana, likviditātes riska pārvaldīšana, darbī<strong>bas</strong> atbilstī<strong>bas</strong><br />
kontrole);<br />
Darbī<strong>bas</strong> organizācija (ietilpst šādas kopīgās funkcijas – padome un valde,<br />
iekšējais audits, informācijas sistēmas, finanšu un vadī<strong>bas</strong> grāmatvedība,<br />
personāla vadība).<br />
Pēc noklusējuma katrai no šīm grupām <strong>noteik</strong>ta liela nozīmīguma pakāpe. Atsevišķo<br />
kopīgo funkciju nozīmīguma pakāpe katrā no šīm grupām tiek <strong>noteik</strong>ta katrai bankai<br />
individuāli atkarībā no bankas darbī<strong>bas</strong> specifikas un atbilstošo biznesa vienību darbī<strong>bas</strong><br />
būtiskuma bankas kopējā darbībā.<br />
Darbī<strong>bas</strong> veidu nozīmīguma pakāpes <strong>noteik</strong>šana:<br />
Tā kā <strong>reitinga</strong> piešķirš<strong>anas</strong> <strong>metodika</strong> nosaka, ka darbī<strong>bas</strong> veidu atlasē var tikt izmantoti<br />
dažādi kritēriji, tad šie paši kritēriji tiek izmantoti arī darbī<strong>bas</strong> veidu nozīmīguma pakāpes<br />
<strong>noteik</strong>šanai.<br />
Ja darbī<strong>bas</strong> veidu atlasē tika izmantots ienākumu/izdevumu kritērijs, tad nozīmīguma<br />
pakāpe un atbilstošā darbī<strong>bas</strong> veida vērtējuma svērš<strong>anas</strong> pakāpe kopējā institūcijas<br />
<strong>reitinga</strong> aprēķinā tiek <strong>noteik</strong>ta pēc darbī<strong>bas</strong> veida ienākumu/izdevumu īpatsvara biznesa<br />
vienī<strong>bas</strong> ienākumos/izdevumos:<br />
29. lappuse no 200
Finanšu un kapitāla tirgus komisija<br />
____________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________<br />
BANKU UZRAUDZĪBAS REITINGA NOTEIKŠANAS METODIKA<br />
Nozīmīguma<br />
pakāpe<br />
Rādītājs* Kritērijs* Svērš<strong>anas</strong><br />
pakāpe<br />
Liela nozīme<br />
Vidēja nozīme<br />
Maza nozīme<br />
Darbī<strong>bas</strong> veida ienākumu/izdevumu īpatsvars<br />
biznesa vienī<strong>bas</strong> ienākumos/izdevumos<br />
> 50%<br />
20% - 50%<br />
< 20%<br />
4<br />
2<br />
1<br />
* Uzņēmuma nozīmīguma pakāpes <strong>noteik</strong>šanai var tikt izmantoti arī citi rādītāji vai kritēriji, ievērojot<br />
turpmāk aprakstītos principus.<br />
Ja darbī<strong>bas</strong> veidu atlasē tika izmantots bilances un ārpusbilances posteņu īpatsvara<br />
kritērijs, tad nozīmīguma pakāpe un atbilstošā darbī<strong>bas</strong> veida vērtējuma svērš<strong>anas</strong> pakāpe<br />
kopējā institūcijas <strong>reitinga</strong> aprēķinā tiek <strong>noteik</strong>ta pēc darbī<strong>bas</strong> veidam atbilstošo bilances<br />
un ārpusbilances posteņu īpatsvara biznesa vienī<strong>bas</strong> pārvaldītajos bilances un<br />
ārpusbilances posteņos:<br />
Nozīmīguma<br />
pakāpe<br />
Rādītājs* Kritērijs* Svērš<strong>anas</strong><br />
pakāpe<br />
Liela nozīme Darbī<strong>bas</strong> veida bilances un ārpusbilances > 50% 4<br />
Vidēja nozīme posteņu īpatsvars biznesa vienī<strong>bas</strong> pārvaldītajos 20% - 50% 2<br />
Maza nozīme bilances un ārpusbilances posteņos<br />
< 20% 1<br />
* Uzņēmuma nozīmīguma pakāpes <strong>noteik</strong>šanai var tikt izmantoti arī citi rādītāji vai kritēriji, ievērojot<br />
turpmāk aprakstītos principus.<br />
Nozīmīguma pakāpes <strong>noteik</strong>šanai tiek izmantota pēdējā finanšu gada budžeta izpildes<br />
informācija (ja iedalījums tiek veikts pa faktiskajām biznesa vienībām) vai pēdējā finanšu<br />
gada auditēto finanšu pārskatu informācija (ja iedalījums tiek veikts pa nosacītajām biznesa<br />
vienībām – darbī<strong>bas</strong> jomām). Pārbaudes grupas vadītājs biznesa vienību un darbī<strong>bas</strong> veidu<br />
nozīmīguma pakāpju <strong>noteik</strong>šanai var izmantot arī citu informāciju (piemēram, gada pārskatu<br />
informāciju), ja uzskata, ka šīs informācijas izmantošana precīzāk atspoguļos biznesa vienību<br />
un darbī<strong>bas</strong> veidu nozīmīgumu bankas kopējā darbībā.<br />
Nosakot biznesa vienību un darbī<strong>bas</strong> veidu nozīmīguma pakāpes, pārbaudes grupas vadītājs<br />
var atkāpties no iepriekš aprakstītajiem kvantitatīvajiem kritērijiem, ja uzskata, ka biznesa<br />
vienī<strong>bas</strong> vai darbī<strong>bas</strong> veida nozīme bankā ir lielāka (vai mazāka), nekā tā izriet no<br />
ienākumu/izdevumu īpatsvara vai atbilstošo bilances un ārpusbilances posteņu īpatsvara<br />
kritērija. Piemēram, ja ar bankas darbī<strong>bas</strong> veidu – uzticī<strong>bas</strong> operācijas – saistītā trasta bilance<br />
pārsniedz bankas bilances kopsummu, bet ienākumi no uzticī<strong>bas</strong> operācijām veido mazāk par<br />
20% no bankas kopējiem ienākumiem, tad pēc ienākumu/izdevumu kritērija uzticī<strong>bas</strong><br />
operācijām <strong>noteik</strong>ta maza nozīmīguma pakāpe. Pārbaudes grupas vadītājs var pieņemt<br />
lēmumu, ka, tā kā uzticī<strong>bas</strong> operāciju pakalpojumi saistīti ar liela apjoma aktīvu pārvaldīšanu,<br />
tad šai darbībai ir nosakāma liela nozīmīguma pakāpe.<br />
Būtisko vienību atlase tiek dokumentēta 2.4. veidlapā "Vērtējamie darbī<strong>bas</strong> veidi". Aizpildītā<br />
veidlapa tiek glabāta elektroniski <strong>reitinga</strong> lietā sadaļā – Reitinga lieta - [pārbaudes mēnesis un<br />
gads] / Iedalījums.<br />
30. lappuse no 200
Finanšu un kapitāla tirgus komisija<br />
____________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________<br />
BANKU UZRAUDZĪBAS REITINGA NOTEIKŠANAS METODIKA<br />
3.3. Vērtējamo risku <strong>noteik</strong>šana<br />
Pēc tam, kad ir atlasīti būtiskie uzņēmumi un katrs no šiem uzņēmumiem ir sadalīts<br />
vērtējamās vienībās, šajā posmā tiek <strong>noteik</strong>ts, kādi riski un kādi risku pārvaldīš<strong>anas</strong> elementi<br />
<strong>reitinga</strong> piešķirš<strong>anas</strong> procesā tiks vērtēti katrai vērtējamai vienībai, kā arī tiek <strong>noteik</strong>ts, kāda ir<br />
katra no šiem riskiem un risku pārvaldīš<strong>anas</strong> elementiem nozīme kopējā darbī<strong>bas</strong> veida<br />
vērtējumā (katram no vērtējamiem riskiem un risku pārvaldīš<strong>anas</strong> elementiem tiek <strong>noteik</strong>ta<br />
nozīmīguma pakāpe, kas tiek izmantota rezultātu apkopošanā, lai <strong>noteik</strong>tu atsevišķo risku un<br />
risku pārvaldīš<strong>anas</strong> vērtējumu svērš<strong>anas</strong> pakāpi darbī<strong>bas</strong> veida kopējā vērtējuma aprēķinā).<br />
Bankas darbī<strong>bas</strong> veidu ienākumu/izdevumu ne<strong>noteik</strong>tība ir atkarīga no vairākiem riskiem.<br />
Piemēram, darbī<strong>bas</strong> veidam – kreditēšana piemīt ne tikai kredītrisks, bet arī operacionālais<br />
risks, atbilstī<strong>bas</strong> un reputācijas risks, informācijas tehnoloģiju risks, procentu likmju risks un<br />
citi riski. Šiem riskiem ir atšķirīga nozīme, novērtējot ar kreditēš<strong>anas</strong> darbību saistīto risku –<br />
vislielākā nozīme ir kredītriskam, pārējiem riskiem ir mazāka nozīme. Reitinga piešķirš<strong>anas</strong><br />
procesā tiek vērtēti tikai svarīgākie no darbī<strong>bas</strong> veidam piemītošajiem riskiem – t.i., tie riski,<br />
kuriem ir vislielākā potenciālā ietekme uz bankas ienākumiem/izdevumiem un pašu kapitālu.<br />
Piemēram, darbī<strong>bas</strong> veidam – kreditēšana – <strong>reitinga</strong> piešķirš<strong>anas</strong> procesā tiek vērtēti šādi riski<br />
– kredītrisks un operacionālais risks.<br />
Lai <strong>noteik</strong>tu katram darbī<strong>bas</strong> veidam vērtējamos riskus un risku pārvaldīš<strong>anas</strong> elementus, un<br />
to nozīmīguma pakāpes, tiek izmantota standartizēta pieeja. Tas nozīmē, ka pēc noklusējuma<br />
ir <strong>noteik</strong>ts, kādi riski un kādi risku pārvaldīš<strong>anas</strong> elementi jāvērtē katram darbī<strong>bas</strong> veidam, un<br />
kāds ir katra no tiem nozīmīgums kopējā darbī<strong>bas</strong> veida vērtējumā. 1. tabulā "Darbī<strong>bas</strong> veidu<br />
riski un risku pārvaldīšana" apkopoti dažādiem darbī<strong>bas</strong> veidiem vērtējamie riski un risku<br />
pārvaldīš<strong>anas</strong> elementi, kā arī <strong>noteik</strong>ts katra riska un risku pārvaldīš<strong>anas</strong> elementa<br />
nozīmīgums darbī<strong>bas</strong> veida kopējā vērtējumā. Pēc noklusējuma katram darbī<strong>bas</strong> veidam tiek<br />
vērtēti ne vairāk kā trīs riski, bet attiecībā uz risku pārvaldīšanu tiek vērtēta gan iekšējās<br />
kontroles sistēmas kvalitāte, gan arī korporatīvā vadība.<br />
Darbī<strong>bas</strong> veidu uzskaitījums 1. tabulā nav visaptverošs. Atkarībā no vērtējamās bankas<br />
darbī<strong>bas</strong> specifikas, bez iepriekš uzskaitītajiem darbī<strong>bas</strong> veidiem iespējami arī citi darbī<strong>bas</strong><br />
veidi (piemēram, projektu finansēšana, finanšu konsultāciju pakalpojumi, bankas īpašumā<br />
esoša nekustamā un kustamā īpašuma pārvaldīšana u.tml.), kam bieži nav būtiska nozīme<br />
bankas kopējā darbībā. Ja kādā bankā citiem darbī<strong>bas</strong> veidiem ir būtiska nozīme bankas<br />
kopējā darbībā, tad tiem individuāli tiek <strong>noteik</strong>ti vērtējamie riska elementi.<br />
Nozīmīguma pakāpe tiek <strong>noteik</strong>ta tādā pašā skalā, kā tika <strong>noteik</strong>tas nozīmīguma pakāpes<br />
vērtējamiem uzņēmumiem un vērtējamām vienībām, t.i., riskam un risku pārvaldīš<strong>anas</strong><br />
elementam var būt liela, vidēja vai maza nozīme. Atkarībā no riskam vai riska pārvaldīš<strong>anas</strong><br />
elementam <strong>noteik</strong>tās nozīmīguma pakāpes, tiek izmantoti šādi lielumi risku vērtējumu un<br />
risku pārvaldīš<strong>anas</strong> vērtējumu svērš<strong>anas</strong> pakāpes <strong>noteik</strong>šanai kopējā <strong>reitinga</strong> aprēķinā:<br />
Liela nozīme – 4;<br />
Vidēja nozīme – 2;<br />
Maza nozīme – 1.<br />
Atkarībā no vērtējamās bankas darbī<strong>bas</strong> specifikas, pārbaudes grupas vadītājs var mainīt 1.<br />
tabulā <strong>noteik</strong>tos darbī<strong>bas</strong> veidiem vērtējamos riskus un risku pārvaldīš<strong>anas</strong> elementus, kā arī<br />
var mainīt <strong>noteik</strong>tās nozīmīguma pakāpes.<br />
Vērtējamo risku un risku pārvaldīš<strong>anas</strong> elementu <strong>noteik</strong>šana tiek dokumentēta tabulā, par<br />
pamatu ņemot 1. tabulu "Darbī<strong>bas</strong> veidu riski un risku pārvaldīšana". Aizpildītā tabula tiek<br />
glabāta elektroniski <strong>reitinga</strong> lietā sadaļā – Reitinga lieta - [pārbaudes mēnesis un gads] /<br />
Iedalījums.<br />
31. lappuse no 200
Finanšu un kapitāla tirgus komisija<br />
____________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________<br />
BANKU UZRAUDZĪBAS REITINGA NOTEIKŠANAS METODIKA<br />
Darbī<strong>bas</strong> veidiem vērtējamie riski un risku pārvaldīšana un to nozīmes kopējā vērtējumā*<br />
32. lappuse no 200<br />
1. tabula<br />
Riski Risku pārvaldīšana<br />
Darbī<strong>bas</strong> veidi KR OR TCR PLR ĀVR LR ITR SR ARR IKS KV<br />
1. Kreditēšana un ārpusbilances saistī<strong>bas</strong> pret klientiem<br />
Kredītriska pārvaldīšana liela - - - - - - - vidēja liela vidēja<br />
Kredīti centrālajām valdībām maza vidēja - - - - - - - liela vidēja<br />
Kredīti vietējām valdībām vidēja vidēja - - - - - - - liela vidēja<br />
Kredīti finanšu institūcijām liela vidēja - - - - - - - liela vidēja<br />
Kredīti uzņēmumiem liela vidēja - - - - -- - - liela vidēja<br />
Kredīti privātpers. mājokļa iegādei, rekonstr. un remontam liela vidēja - - - - - - - liela vidēja<br />
Kredīti privātpers. - norēķinu karšu un norēķ. kontu kredīti liela liela - - - - - - - liela vidēja<br />
Kredīti privātpersonām patēriņa preču iegādei liela liela - - - - - - - liela vidēja<br />
Pārējie kredīti privātpersonām liela vidēja - - - - - - - liela vidēja<br />
Kredīti privātpersonas apkalpojošām bezpeļņas institūcijām liela vidēja - - - - - - - liela vidēja<br />
Galvojumi un garantijas vidēja vidēja - - - - - - - liela vidēja<br />
Akreditīvi vidēja liela - - - - - - - liela vidēja<br />
2. Investīciju darbība<br />
Sabiedrī<strong>bas</strong> portfelis<br />
Parāda vērtspapīri un citi vērtspapīri ar fiksētu ienākumu liela vidēja - - - - - - - liela vidēja<br />
Līdzdalība radniecīgo un saistīto uzņēmumu kapitālā liela vidēja - - - - - - - liela vidēja<br />
Finanšu atvasinātie instrumenti riska ierobežoš<strong>anas</strong> nolūkiem liela vidēja - - - - - - - liela vidēja<br />
Tirdzniecī<strong>bas</strong> portfelis<br />
Parāda vērtspapīri un citi vērtspapīri ar fiksētu ienākumu maza vidēja liela - - - - - - liela vidēja<br />
Akcijas un citi vērtspapīri ar nefiksētu ienākumu maza vidēja liela - - - - - - liela vidēja<br />
Finanšu atvasinātie instrumenti tirdzniecī<strong>bas</strong> nolūkiem maza vidēja liela - - - - - - liela vidēja<br />
Kredītderivatīvi maza vidēja liela - - - - - - liela vidēja<br />
Preču atvasinātie instrumenti maza vidēja liela - - - - - - liela vidēja<br />
Pārējie finanšu instrumenti maza vidēja liela - - - - - - liela vidēja<br />
Pārdošanai pieejamais portfelis<br />
Parāda vērtspapīri un citi vērtspapīri ar fiksētu ienākumu maza vidēja liela - - - - - - liela vidēja<br />
Akcijas un citi vērtspapīri ar nefiksētu ienākumu maza vidēja liela - - - - - - liela vidēja<br />
Pārējie finanšu instrumenti maza vidēja liela - - - - - - liela vidēja
Finanšu un kapitāla tirgus komisija<br />
____________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________<br />
BANKU UZRAUDZĪBAS REITINGA NOTEIKŠANAS METODIKA<br />
33. lappuse no 200<br />
1. tabulas turpinājums<br />
Riski Risku pārvaldīšana<br />
Darbī<strong>bas</strong> veidi KR OR TCR PLR ĀVR LR ITR SR ARR IKS KV<br />
3. Maksājumi un norēķini<br />
Korespondentattiecī<strong>bas</strong> un izsniegtie starpbanku kredīti liela vidēja - - - - - - vidēja liela vidēja<br />
Naudas pārskaitījumi - liela - - - - - - liela liela vidēja<br />
Skaidras naudas operācijas un inkasācija - liela - - - - - - vidēja liela vidēja<br />
Norēķinu karšu apkalpošana - liela - - - - - - vidēja liela vidēja<br />
4. Klientu aktīvu pārvaldīšana un ieguldījumu pakalpojumi<br />
Uzticī<strong>bas</strong> operācijas - liela - - - - - - liela liela maza<br />
Ieguldījumu pakalpojumi - liela - - - - - - vidēja liela maza<br />
5. Noguldījumu piesaistīšana<br />
Rezidentu noguldījumi - liela - - - - - - liela liela vidēja<br />
Nerezidentu noguldījumi - liela - - - - - - liela liela vidēja<br />
6. Bankas aizņēmumi<br />
Emitētie parāda vērtspapīri - vidēja - - - - - - - liela vidēja<br />
Subordinētās saistī<strong>bas</strong> - vidēja - - - - - - - liela vidēja<br />
Termiņaizņēmumi no kredītiestādēm - vidēja - - - - - - - liela vidēja<br />
Citi aizņēmumi - vidēja - - - - - - - liela vidēja<br />
7. Kopīgās funkcijas<br />
Padome un valde - - - - - - - liela - liela liela<br />
Operacionālā riska pārvaldīšana - liela - - - - - - vidēja liela liela<br />
Procentu likmju riska pārvaldīšana - vidēja - liela - - - - vidēja liela liela<br />
Ārvalstu valūtu riska pārvaldīšana - vidēja - - liela - - - vidēja liela liela<br />
Likviditātes riska pārvaldīšana - vidēja - - - liela - - vidēja liela liela<br />
Iekšējais audits - - - - - - - - vidēja liela vidēja<br />
Informācijas sistēmas - - - - - - liela - - liela -<br />
Darbī<strong>bas</strong> atbilstī<strong>bas</strong> kontrole - - - - - - - - liela liela vidēja<br />
Finanšu un vadī<strong>bas</strong> grāmatvedība - liela - - - - - - vidēja liela vidēja<br />
Personāla vadība - - - - - - - - - liela vidēja<br />
*Tabulā izmantotie apzīmējumi: KR – kredītrisks, OR- operacionālais risks, TCR – tirgus cenu risks, PLR – procentu likmju risks, ĀVR – ārvalstu valūtu risks, LR – likviditātes risks, ITR –<br />
informāciju tehnoloģiju risks, SR – stratēģijas risks, ARR – atbilstī<strong>bas</strong> un reputācijas risks, IKS – iekšējās kontroles sistēma, KV – korporatīvā vadība.
Finanšu un kapitāla tirgus komisija<br />
____________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________<br />
BANKU UZRAUDZĪBAS REITINGA NOTEIKŠANAS METODIKA<br />
3.4. Lēmums par pilna vai nepilna apjoma novērtējuma veikšanu<br />
Pārbaudes grupas vadītājs, konsultējoties ar Uzraudzī<strong>bas</strong> departamenta direktoru, Monetāro<br />
finanšu iestāžu risku novērtēš<strong>anas</strong> daļas vadītāju un institūcijas kuratoru, var pieņemt<br />
lēmumu, ka atsevišķiem grupas uzņēmumiem, biznesa vienībām vai darbī<strong>bas</strong> veidiem netiks<br />
veikts pilna apjoma novērtējums, bet gan vienkāršots – nepilna apjoma novērtējums<br />
(piemēram, mazas nozīmes meitas uzņēmumā netiks veikta on-site pārbaude, bet novērtējums<br />
tiks veikts off-site – analizējot Komisijas rīcībā esošo informāciju).<br />
Lēmumu par nepilna apjoma novērtējumu var pieņemt, piemēram, šādos gadījumos:<br />
grupas uzņēmumam, kam <strong>noteik</strong>ta maza nozīmīguma pakāpe;<br />
biznesa vienībai, kam <strong>noteik</strong>ta maza nozīmīguma pakāpe;<br />
darbī<strong>bas</strong> veidam, kam <strong>noteik</strong>ta maza nozīmīguma pakāpe;<br />
ja nav pieejama pilna apjoma novērtējuma veikšanai nepieciešamā informācija un, lai<br />
to iegūtu, nepieciešami lieli Komisijas vai bankas resursu ieguldījumi, bet rezultāts, ko<br />
iegūs no šīs informācijas, kopējā <strong>reitinga</strong> aprēķinā būs nebūtisks u.c.<br />
Vērtējamās grupas un bankas pamatdarbī<strong>bas</strong> veidiem vienmēr tiek veikts pilna apjoma<br />
novērtējums.<br />
Lēmums par pilna vai nepilna apjoma novērtējuma veikšanu un tā pamatojums tiek<br />
dokumentēts 2.2. veidlapā "Vērtējamie grupas uzņēmumi" un 2.4. veidlapā "Vērtējamie<br />
darbī<strong>bas</strong> veidi". Aizpildītās veidlapas tiek glabātas elektroniski <strong>reitinga</strong> lietā sadaļā – Reitinga<br />
lieta - [pārbaudes mēnesis un gads] / Iedalījums.
Finanšu un kapitāla tirgus komisija<br />
____________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________<br />
BANKU UZRAUDZĪBAS REITINGA NOTEIKŠANAS METODIKA<br />
4. nodaļa<br />
RISKU UN RISKU PĀRVALDĪŠANAS NOVĒRTĒJUMS<br />
Šajā nodaļā aprakstīta institūcijas risku un risku pārvaldīš<strong>anas</strong> kvalitātes novērtēš<strong>anas</strong> kārtība.<br />
Šajā nodaļā aprakstītās procedūras veic pārbaudes grupa.<br />
Iepriekšējā posma – Institūcijas iedalījuma rezultātā tika atlasīti vērtējamie grupas uzņēmumi<br />
un vērtējamās vienī<strong>bas</strong>, kā arī tika <strong>noteik</strong>ts, kādi riski un risku pārvaldīš<strong>anas</strong> elementi tiek<br />
vērtēti katrai vērtējamai vienībai. Šajā posmā tiek veikts institūcijas vērtējamām vienībām<br />
piemītošo risku un tās risku pārvaldīš<strong>anas</strong> sistēmu novērtējums.<br />
Turpmāk šajā dokumentā aprakstīta <strong>metodika</strong> bankas risku un risku pārvaldīš<strong>anas</strong><br />
novērtējumam. Lai vienkāršotu aprakstu, nav atsevišķi izdalīta citu vērtējamo grupas<br />
uzņēmumu risku un risku pārvaldīš<strong>anas</strong> novērtējuma <strong>metodika</strong>, jo tā ir analoga <strong>metodika</strong>i, ko<br />
lieto bankām, tikai tiek ievērota vērtējamā uzņēmuma specializācija. Piemēram, uzņēmumam,<br />
kas specializējas līzinga un faktoringa darījumos, tiek vērtēti citi riski, salīdzinot ar universālu<br />
banku vai uzņēmumu, kurš specializējas brokeru pakalpojumu sniegšanā.<br />
4.1. Vispārēji principi<br />
Katras vērtējamās vienī<strong>bas</strong> novērtējumā tiek vērtēti šai vienībai piemītošo risku lielums un<br />
risku pārvaldīš<strong>anas</strong> kvalitāte saskaņā ar šajā nodaļā aprakstīto metodiku. Vērtējamai vienībai<br />
piemītošie riski un risku pārvaldīš<strong>anas</strong> kvalitāte tiek vērtēti atsevišķi. Tas nozīmē, ka,<br />
novērtējot vērtējamai vienībai piemītošos riskus, netiek ņemts vērā tas, kā banka šos riskus<br />
pārvalda. Savukārt, novērtējot risku pārvaldīš<strong>anas</strong> kvalitāti, netiek ņemts vērā vērtējamai<br />
vienībai piemītošo risku lielums. Kopējais vērtējamās vienī<strong>bas</strong> vērtējums veidojas, apkopojot<br />
risku novērtējumus un risku pārvaldīš<strong>anas</strong> novērtējumus.<br />
Piemēram, viens no kredītriska novērtējuma elementiem ir aizņēmēju kredītspēja. Banka<br />
nevar ietekmēt aizņēmēju kredītspēju (spēju savlaicīgi pildīt saistī<strong>bas</strong>), bet banka var mazināt<br />
aizņēmēju saistību nepildīš<strong>anas</strong> potenciālo ietekmi uz banku, ieviešot atbilstošas riska<br />
pārvaldīš<strong>anas</strong> metodes – nosakot limitus kredītriska koncentrācijai, savlaicīgi identificējot<br />
aizņēmēju problēmas, savlaicīgi veicot atbilstošus pasākumus, lai mazinātu potenciālos<br />
zaudējumus no problēmu kredītiem u.c., tādējādi samazinot ar šo darbī<strong>bas</strong> veidu saistīto<br />
kopējo risku.<br />
Riski<br />
Darbī<strong>bas</strong> veida risks ir saistīts ar ne<strong>noteik</strong>tību, ka var svārstīties darbī<strong>bas</strong> vieda<br />
ienākumi/izdevumi. Jo lielāka ir darbī<strong>bas</strong> veida ienākumu/izdevumu svārstību amplitūda, jo<br />
lielāks ir darbī<strong>bas</strong> veidam piemītošais risks. Ienākumu/izdevumu svārstīgums ietekmē pašu<br />
kapitāla apmēra stabilitāti. Jo svārstīgāki ir bankas darbī<strong>bas</strong> veidu ienākumi/izdevumi, jo<br />
mainīgāks, nestabilāks un grūtāk prognozējams ir bankas pašu kapitāla apmērs. Tādēļ šī<br />
<strong>reitinga</strong> mērķiem darbī<strong>bas</strong> veida risks tiek definēts kā – darbī<strong>bas</strong> veida ienākumu/izdevumu<br />
svārstīgums un potenciālā ietekme uz pašu kapitāla apmēru.<br />
Teorētiski darbī<strong>bas</strong> veida ienākumu/izdevumu ne<strong>noteik</strong>tība (t.i., risks) ir atkarīga no diviem<br />
faktoriem:<br />
varbūtī<strong>bas</strong>, ka var notikt kāds notikums, kas var negatīvi ietekmēt bankas<br />
ienākumus/izdevumus un pašu kapitāla apmēru;<br />
šī notikuma ietekmes lieluma uz bankas ienākumiem/izdevumiem un pašu kapitāla<br />
apmēru.<br />
35. lappuse no 200
Finanšu un kapitāla tirgus komisija<br />
____________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________<br />
BANKU UZRAUDZĪBAS REITINGA NOTEIKŠANAS METODIKA<br />
Veicot bankas iedalījumu, katram no vērtējamiem darbī<strong>bas</strong> veidiem tika <strong>noteik</strong>ta nozīmīguma<br />
pakāpe, kas tiek izmantota atsevišķo darbī<strong>bas</strong> veidu vērtējumu svērš<strong>anas</strong> pakāpes <strong>noteik</strong>šanai<br />
kopējā <strong>reitinga</strong> aprēķinā. Līdz ar to <strong>reitinga</strong> nolūkiem darbī<strong>bas</strong> veida potenciālā ietekme uz<br />
bankas ienākumiem/izdevumiem jau ir novērtēta. Šajā posmā – risku novērtējumā – tiek<br />
vērtēta tikai varbūtība, ka var notikt kādi notikumi, kas var negatīvi ietekmēt bankas<br />
ienākumus/izdevumus.<br />
Reitinga piešķirš<strong>anas</strong> procesā tiek vērtēti deviņi riski:<br />
RISKI<br />
Šajā metodikā lietotās risku definīcijas:<br />
Risks Definīcija<br />
Kredītrisks<br />
Operacionālais risks<br />
Tirgus cenu risks<br />
Procentu likmju risks<br />
Ārvalstu valūtu risks<br />
Likviditātes risks<br />
Informācijas tehnoloģiju risks<br />
Stratēģijas risks<br />
Atbilstī<strong>bas</strong> un reputācijas risks<br />
Kredītrisks Kredītrisks ir zaudējumu rašanās risks gadījumā, ja bankas aizņēmējs<br />
(parādnieks, debitors) vai darījuma partneris nespēs vai atteiksies<br />
pildīt saistī<strong>bas</strong> pret banku atbilstoši līguma <strong>noteik</strong>umiem.<br />
Operacionālais risks Operacionālais risks ir iespēja ciest zaudējumus no neadekvātu vai<br />
neveiksmīgu iekšēju procesu norises, cilvēku un sistēmas darbī<strong>bas</strong>, vai<br />
arī ārējo apstākļu ietekmes dēļ. Šajā reitingā ar operacionālo risku<br />
saprot risku, ka var samazināties bankas ienākumi (vai rasties papildus<br />
izdevumi) un samazināties pašu kapitāla apmērs dažādu iekšējās un<br />
ārējas krāpš<strong>anas</strong> gadījumu, neatbilstošas nodarbinātī<strong>bas</strong> prakses un<br />
darbavietas drošī<strong>bas</strong>, nekorektas attieksmes pret klientiem,<br />
neatbilstošu produktu un komercdarbī<strong>bas</strong> prakses, materiālo aktīvu<br />
bojājumu, komercdarbī<strong>bas</strong> pārrāvumu un sistēmu kļūdu (defektu) un<br />
nepilnību izpildes, piegādes un procesu vadībā dēļ.<br />
Tirgus cenu risks Tirgus cenu risks ir risks, ka var mainīties bankas ienākumi/izdevumi<br />
(un pašu kapitāla apmērs) gadījumā, ja notiek nelabvēlīgas izmaiņas<br />
36. lappuse no 200
Finanšu un kapitāla tirgus komisija<br />
____________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________<br />
BANKU UZRAUDZĪBAS REITINGA NOTEIKŠANAS METODIKA<br />
Procentu likmju<br />
risks<br />
finanšu instrumentu tirgus cenās, preču cenās, ārvalstu valūtu kursos<br />
un procentu likmēs.<br />
Procentu likmju risks ir risks, ka procentu likmju izmaiņu rezultātā<br />
iespējama nelabvēlīga ietekme uz bankas ienākumiem/izdevumiem<br />
(un pašu kapitāla apmēru).<br />
Ārvalstu valūtu risks Ārvalstu valūtu risks ir risks, ka valūtas kursu izmaiņu rezultātā<br />
iespējama nelabvēlīga ietekme uz bankas ienākumiem/izdevumiem<br />
(un pašu kapitāla apmēru).<br />
Likviditātes risks Likviditātes risks ir risks, ka banka nespēs savlaicīgi apmierināt<br />
juridiski pamatotas prasī<strong>bas</strong> bez ievērojamiem zaudējumiem, kā arī<br />
nespēs pārvarēt bankas resursu un/vai tirgus apstākļu neplānotas<br />
izmaiņas, jo tās rīcībā nebūs pietiekams apjoms likvīdu aktīvu.<br />
Informācijas<br />
tehnoloģiju risks<br />
Informācijas tehnoloģiju risks ir risks, ka var samazināties bankas<br />
ienākumi/rasties papildus izdevumi neapmierinošu informācijas<br />
tehnoloģiju vai neatbilstošas informācijas apstrādes rezultātā.<br />
Stratēģijas risks Stratēģijas risks ir risks, ka izmaiņas biznesa vidē un bankas nespēja<br />
savlaicīgi reaģēt uz šīm izmaiņām, vai nepārdomāta/nepamatota<br />
bankas ilgtermiņa darbī<strong>bas</strong> stratēģija, vai bankas nespēja nodrošināt<br />
nepieciešamos resursus stratēģijas ieviešanai var nelabvēlīgi ietekmēt<br />
bankas ienākumus/izdevumus (un pašu kapitāla apmēru).<br />
Atbilstī<strong>bas</strong> un<br />
reputācijas risks<br />
Atbilstī<strong>bas</strong> un reputācijas risks ir risks, ka var samazināties bankas<br />
ienākumi/rasties papildus izdevumi (un samazināties pašu kapitāla<br />
apmērs), kā arī var tikt apdraudēta bankas turpmākā darbība, jo banka<br />
neievēro vai pārkāpj institūcijas darbību regulējošos likumus un citus<br />
tiesību aktus, ar institūcijas darbību saistītos pašregulējošo institūciju<br />
<strong>noteik</strong>tos standartus, profesionālās rīcī<strong>bas</strong> un ētikas kodeksus un citus<br />
ar institūcijas darbību saistītos labākās prakses standartus, kā arī risks,<br />
ka bankas klientiem, darījumu partneriem, akcionāriem, <strong>uzraudz</strong>ī<strong>bas</strong><br />
iestādēm izveidojies negatīvs viedoklis par banku. Atbilstī<strong>bas</strong> un<br />
reputācijas risks ietver arī risku, ka bankas darbī<strong>bas</strong> atbilstība<br />
noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novērš<strong>anas</strong> normatīvajiem<br />
aktiem ir nepietiekama, t.sk. risku, ka banka var tikt iesaistīta<br />
noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā.<br />
Katrs no vērtējamiem riskiem sadalīts sīkāk – atsevišķos elementos jeb riska komponentos,<br />
kas kopumā raksturo riska lielumu. Piemēram, kredītriska apmēru raksturo trīs elementi:<br />
aizņēmēju (parādnieku, darījumu partneru) kredītspēja – varbūtība, ka aizņēmēji<br />
(parādnieki, darījumu partneri) nespēs savlaicīgi pildīt saistī<strong>bas</strong> pret banku<br />
(probability of default) (to raksturo kredītvēsture, kredītreitings, finanšu stāvoklis,<br />
aizņēmēju atkarība no pārmaiņām vidē, kurā tie darbojas u.c. faktori);<br />
kredītrisku mazinošu faktoru esamība (to raksturo bankas prasījumu kārta parādnieka<br />
likvidācijas gadījumā, ķīlas esamība, kvalitāte un likviditāte, maksātspējīgu galvotāju<br />
esamība u.c. faktori);<br />
kredītriska koncentrācija – jo lielāka kredītriska koncentrācija, jo lielāka varbūtība, ka<br />
atsevišķs notikums (piemēram, krīze nekustamā īpašuma tirgū) var būtiski ietekmēt<br />
37. lappuse no 200
Finanšu un kapitāla tirgus komisija<br />
____________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________<br />
BANKU UZRAUDZĪBAS REITINGA NOTEIKŠANAS METODIKA<br />
bankas ienākumus/izdevumus (to raksturo vērtējamā darbī<strong>bas</strong> veida koncentrācija<br />
dažādos sadalījumos – pa atsevišķiem klientiem/saistītu klientu grupām, pa nozarēm,<br />
pa valstīm, ģeogrāfiskiem reģioniem, pa nodrošinājuma veidiem u.c.).<br />
Reitinga piešķirš<strong>anas</strong> procesā katram riska elementam tiek piešķirts novērtējums 4 ballu skalā,<br />
kas raksturo varbūtību, ka bankā pastāvošo (vai potenciālo) risku rezultātā kādi notikumi var<br />
negatīvi ietekmēt bankas ienākumus/izdevumus un rezultātā pašu kapitāla apmēru:<br />
1<br />
Zems risks<br />
Varbūtība, ka bankā<br />
pastāvošo (vai<br />
potenciālo) risku<br />
rezultātā kādi notikumi<br />
negatīvi ietekmēs<br />
bankas<br />
ienākumus/izdevumus,<br />
ir minimāla<br />
2<br />
Mērens risks<br />
Varbūtība, ka bankā<br />
pastāvošo (vai<br />
potenciālo) risku<br />
rezultātā kādi notikumi<br />
negatīvi ietekmēs<br />
bankas<br />
ienākumus/izdevumus,<br />
nav nozīmīga<br />
3<br />
Būtisks risks<br />
Varbūtība, ka bankā<br />
pastāvošo (vai<br />
potenciālo) risku<br />
rezultātā kādi notikumi<br />
negatīvi ietekmēs<br />
bankas<br />
ienākumus/izdevumus,<br />
ir nozīmīga<br />
4<br />
Augsts risks<br />
Varbūtība, ka bankā<br />
pastāvošo (vai<br />
potenciālo) risku<br />
rezultātā kādi notikumi<br />
negatīvi ietekmēs<br />
bankas<br />
ienākumus/izdevumus,<br />
ir liela<br />
Metodikā sniegts apraksts, kāds ir katra elementa novērtēš<strong>anas</strong> mērķis, un kādiem<br />
jautājumiem un kritērijiem pārbaudes grupai jāpievērš uzmanība, veicot katra elementa<br />
novērtējumu. Metodikā sniegta arī katra elementa novērtējuma 4 ballu skalā definīcija – kādai<br />
situācijai bankā atbilst katrs no novērtējumiem. Kritēriji un novērtējumu definīcijas ir<br />
orientējošas – tas nozīmē, ka ne visi iespējamie kritēriji ir aptverti (iespējami arī citi, kas var<br />
tikt ņemti vērā, novērtējot riska elementus), ne visi aprakstītie kritēriji ir atbilstoši visiem<br />
vērtējamiem darbī<strong>bas</strong> veidiem, kā arī, ne vienmēr bankā pastāvošā situācija pilnībā atbildīs<br />
kādam no novērtējuma aprakstiem. Gadījumā, kad elementa novērtējumu nevar viennozīmīgi<br />
<strong>noteik</strong>t, jāievēro būtiskuma princips – jāizvēlas tas novērtējums, kuram bankā pastāvošā<br />
situācija atbilst visvairāk.<br />
Riska elementu novērtējumā liela nozīme ir pārbaudes grupas speciālistu profesionālajam<br />
vērtējumam un pieredzei.<br />
Papildus jāņem vērā, ka ne visiem vērtējamiem darbī<strong>bas</strong> veidiem obligāti jāvērtē visi šajā<br />
metodikā aprakstītie risku raksturojošie elementi. Iespējama situācija, ka kādam darbī<strong>bas</strong><br />
veidam nav iespējams novērtēt kādu no risku raksturojošiem elementiem, un tādā gadījumā<br />
šis elements nav jāvērtē. Šajā metodikā katra elementa novērtējuma aprakstā norādīti tie<br />
darbī<strong>bas</strong> veidi, kam šis elements jāvērtē.<br />
Reitinga piešķirš<strong>anas</strong> procesā tiek novērtētas arī paredzamās riska lieluma izmaiņas – vai<br />
riska lielums nākotnē pieaugs, būs bez izmaiņām vai samazināsies. Pēc noklusējuma tiek<br />
pieņemts, ka riska lielums būs "Bez izmaiņām". Gadījumā, ja pārbaudes grupai ir informācija<br />
un pārliecība, ka riska lielums nākotnē mainīsies (piemēram, ir informācija, ka banka plāno<br />
strauju darbī<strong>bas</strong> paplašināšanu jaunos tirgos u.c.), tad vērtējums tiek attiecīgi mainīts.<br />
Risku elementu novērtējums un novērtējuma pamatojums tiek dokumentēts veidlapās<br />
atbilstoši norādēm tekstā. Aizpildītās veidlapas tiek glabātas elektroniski <strong>reitinga</strong> lietā sadaļā<br />
– Reitinga lieta - [pārbaudes mēnesis un gads] / Reitinga materiāli.<br />
38. lappuse no 200
Finanšu un kapitāla tirgus komisija<br />
____________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________<br />
BANKU UZRAUDZĪBAS REITINGA NOTEIKŠANAS METODIKA<br />
Risku pārvaldīšana<br />
Risku pārvaldīš<strong>anas</strong> novērtējumā tiek analizēts, kādus pasākumus un metodes banka lieto, lai<br />
mazinātu kopējā riska lielumu, t.i., lai mazinātu ar darbī<strong>bas</strong> veidu saistīto ienākumu/izdevumu<br />
svārstīgumu un potenciālo ietekmi uz pašu kapitāla apmēru. Risku pārvaldīš<strong>anas</strong> novērtējumā<br />
tiek analizēts, vai bankas lietotās metodes risku pārvaldīšanā ir bankas darbī<strong>bas</strong> veidiem, to<br />
sarežģītībai un apmēriem atbilstošas un pietiekamas, un vai tās efektīvi mazina bankas<br />
darbībai piemītošos riskus.<br />
Risku pārvaldīšana tiek vērtēta divos aspektos:<br />
RISKU<br />
PĀRVALDĪŠANA<br />
Šajā metodikā lietotas šādas definīcijas:<br />
Iekšējās kontroles<br />
sistēma<br />
Definīcija<br />
Iekšējās kontroles sistēma<br />
Korporatīvā vadība<br />
Iekšējās kontroles sistēma ir sistēma, ko bankas vadība izveidojusi, lai<br />
tai būtu pārliecība, ka bankas aktīvi ir nodrošināti pret zaudējumiem<br />
un nesankcionētu valdīšanu un lietošanu, darbī<strong>bas</strong> riski tiek pastāvīgi<br />
<strong>uzraudz</strong>īti un novērtēti, kapitāls apmēra, elementu un to īpatsvara ziņā<br />
ir pietiekams institūcijas darbībai piemītošo un varbūtējo risku<br />
segšanai, darījumi notiek saskaņā ar bankā <strong>noteik</strong>to kārtību un ir<br />
pareizi grāmatoti, banka darbojas saprātīgi, piesardzīgi un efektīvi,<br />
pilnībā ievērojot likumu un citu tiesību aktu prasī<strong>bas</strong>.<br />
Reitinga piešķirš<strong>anas</strong> procesā, novērtējot iekšējās kontroles sistēmu,<br />
tiek vērtēta risku pārvaldīš<strong>anas</strong> sistēmas kvalitāte (t.sk. risku<br />
identifikācija, novērtēšana, analīze un pārvaldīšana); politiku un<br />
procedūru kvalitāte un ievērošana; vadī<strong>bas</strong> informācijas sistēmas<br />
kvalitāte; vai <strong>noteik</strong>ti katra darbinieka un katras struktūrvienī<strong>bas</strong><br />
funkcijas, atbildība, un pakļautība (t.sk. lēmumu pieņemš<strong>anas</strong><br />
process); iekšējā audita (un citu iekšējo pārbaužu) efektivitāte un<br />
darbī<strong>bas</strong> atbilstī<strong>bas</strong> kontroles funkcijas efektivitāte.<br />
Korporatīvā vadība Svarīga nozīme bankas darbībai piemītošo risku savlaicīgā<br />
identificēšanā, analīzē un pārvaldīšanā ir tam, kā ir organizēta bankas<br />
darbība, un kāda ir vadī<strong>bas</strong> attieksme pret risku uzņemšanos un<br />
uzņemto risku lielumam atbilstošu risku pārvaldīš<strong>anas</strong> metožu<br />
lietošanu. Tādēļ <strong>reitinga</strong> piešķirš<strong>anas</strong> procesā atsevišķi tiek vērtēta<br />
korporatīvā vadība bankā, t.sk. – vai ir izveidota bankas lielumam un<br />
darbī<strong>bas</strong> sarežģītībai un piemītošiem riskiem piemērota<br />
organizatoriskā struktūra; padomes un valdes darba efektivitāte;<br />
darbī<strong>bas</strong> plānoš<strong>anas</strong> efektivitāte; vai ir nodrošināti pietiekami resursi<br />
(t.sk. cilvēku, finanšu, materiālie u.c.), lai struktūrvienī<strong>bas</strong> varētu<br />
kvalitatīvi pildīt savas funkcijas.<br />
Katrs no vērtējamiem risku pārvaldīš<strong>anas</strong> aspektiem sadalīts sīkāk – atsevišķos risku<br />
pārvaldīš<strong>anas</strong> kvalitāti raksturojošos elementos.<br />
39. lappuse no 200
Finanšu un kapitāla tirgus komisija<br />
____________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________<br />
BANKU UZRAUDZĪBAS REITINGA NOTEIKŠANAS METODIKA<br />
Reitinga piešķirš<strong>anas</strong> procesā katram risku pārvaldīš<strong>anas</strong> kvalitāti raksturojošam elementam<br />
tiek piešķirts novērtējums 4 ballu skalā, kas raksturo bankas lietoto risku pārvaldīš<strong>anas</strong><br />
metožu kvalitāti:<br />
1<br />
Pietiekama risku<br />
pārvaldīšana<br />
Bankas lietotās risku<br />
pārvaldīš<strong>anas</strong> metodes<br />
ir piesardzīgas, bankas<br />
darbī<strong>bas</strong> veidiem un<br />
specifikai atbilstošas,<br />
tās nodrošina efektīvu<br />
kopējā riska<br />
mazināšanu<br />
2<br />
Apmierinoša risku<br />
pārvaldīšana<br />
Bankas lietotās risku<br />
pārvaldīš<strong>anas</strong> metodes<br />
ir piesardzīgas, bankas<br />
darbī<strong>bas</strong> veidiem un<br />
specifikai atbilstošas,<br />
tās nodrošina samērā<br />
efektīvu kopējā riska<br />
mazināšanu. Vēlami<br />
atsevišķi uzlabojumi.<br />
3<br />
Neapmierinoša risku<br />
pārvaldīšana<br />
Bankas lietotās risku<br />
pārvaldīš<strong>anas</strong> metodes<br />
nenodrošina piesardzīgu,<br />
bankas darbī<strong>bas</strong> veidiem<br />
un specifikai atbilstošu<br />
risku pārvaldīšanu un<br />
efektīvu kopējā riska<br />
mazināšanu. Nepieciešami<br />
būtiski uzlabojumi.<br />
4<br />
Vāja risku<br />
pārvaldīšana<br />
Banka nepārvalda<br />
tās darbībai<br />
piemītošos riskus.<br />
Nepieciešami<br />
nekavējoši un<br />
būtiski uzlabojumi.<br />
Metodikā sniegts apraksts, kāds ir katra elementa novērtēš<strong>anas</strong> mērķis un kādiem kritērijiem<br />
pārbaudes grupai jāpievērš uzmanība, veicot risku pārvaldīš<strong>anas</strong> kvalitāti raksturojošo<br />
elementu novērtējumu. Metodikā sniegta arī katra elementa novērtējuma 4 ballu skalā<br />
definīcija – kādai situācijai bankā atbilst katrs no novērtējumiem. Kritēriji un novērtējumu<br />
definīcijas ir orientējošas – tas nozīmē, ka ne visi iespējamie kritēriji ir aptverti (iespējami arī<br />
citi, kas var tikt ņemti vērā, novērtējot risku pārvaldīš<strong>anas</strong> elementus), ne visi aprakstītie<br />
kritēriji ir atbilstoši visiem vērtējamajiem darbī<strong>bas</strong> veidiem, kā arī, ka ne vienmēr bankā<br />
pastāvošā situācija pilnībā atbildīs kādam no novērtējuma aprakstiem. Gadījumā, kad<br />
elementa novērtējumu nevar viennozīmīgi <strong>noteik</strong>t, jāievēro šādi vispārīgi principi:<br />
vai bankas kontroles vide nodrošina pietiekami efektīvu bankā pastāvošo risku<br />
pārvaldīšanu un mazināšanu;<br />
būtiskuma princips – jāizvēlas tas novērtējums, kuram bankā pastāvošā situācija atbilst<br />
visvairāk;<br />
jāņem vērā, kādi uzlabojumi pārbaudes grupas vērtējumā nepieciešami:<br />
Vērtējums Nepieciešamie uzlabojumi<br />
1 Nav nepieciešami uzlabojumi<br />
2 Vēlami atsevišķi uzlabojumi, bet tie nav būtiski<br />
3 Nepieciešami būtiski uzlabojumi atsevišķās svarīgās jomās<br />
4 Visās svarīgākajās jomās nepieciešami nekavējoši un būtiski uzlabojumi<br />
Risku pārvaldīš<strong>anas</strong> elementu novērtējumā liela nozīme ir pārbaudes grupas speciālistu<br />
profesionālajam vērtējumam un pieredzei.<br />
Papildus jāņem vērā, ka ne visiem vērtējamiem darbī<strong>bas</strong> veidiem obligāti jāvērtē visi risku<br />
pārvaldīš<strong>anas</strong> kvalitāti raksturojošie elementi. Iespējama situācija, ka kādam darbī<strong>bas</strong> veidam<br />
nav iespējams novērtēt kādu no šajā metodikā aprakstītajiem risku pārvaldīšanu<br />
raksturojošiem elementiem, un tādā gadījumā šis elements nav jāvērtē. Šajā metodikā katra<br />
elementa novērtējuma aprakstā norādīti tie darbī<strong>bas</strong> veidi, kam šis elements jāvērtē.<br />
Reitinga piešķirš<strong>anas</strong> procesā tiek novērtētas arī paredzamās risku pārvaldīš<strong>anas</strong> kvalitātes<br />
izmaiņas – vai risku pārvaldīš<strong>anas</strong> kvalitāte uzlabosies, paliks bez izmaiņām vai<br />
pasliktināsies. Pēc noklusējuma vērtējums ir, ka risku pārvaldīš<strong>anas</strong> kvalitāte paliks "Bez<br />
izmaiņām". Gadījumā, ja pārbaudes grupai ir informācija un pārliecība, ka risku pārvaldīš<strong>anas</strong><br />
kvalitāte nākotnē mainīsies (piemēram, bankā tiek ieviesta jauna, progresīva risku<br />
pārvaldīš<strong>anas</strong> sistēma u.c.), tad vērtējums tiek attiecīgi mainīts.<br />
40. lappuse no 200
Finanšu un kapitāla tirgus komisija<br />
____________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________<br />
BANKU UZRAUDZĪBAS REITINGA NOTEIKŠANAS METODIKA<br />
Risku pārvaldīš<strong>anas</strong> elementu novērtējums un novērtējuma pamatojums tiek dokumentēts<br />
veidlapās atbilstoši norādēm tekstā. Aizpildītās veidlapas tiek glabātas elektroniski <strong>reitinga</strong><br />
lietā sadaļā – Reitinga lieta - [pārbaudes mēnesis un gads] / Reitinga materiāli.<br />
41. lappuse no 200
Finanšu un kapitāla tirgus komisija<br />
____________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________<br />
BANKU UZRAUDZĪBAS REITINGA NOTEIKŠANAS METODIKA<br />
4.2. RISKU NOVĒRTĒJUMS<br />
4.2.1. Kredītrisks<br />
Kredītrisks ir zaudējumu rašanās risks gadījumā, ja bankas aizņēmējs (parādnieks, debitors)<br />
vai darījuma partneris nespēs vai atteiksies pildīt saistī<strong>bas</strong> pret banku atbilstoši līguma<br />
<strong>noteik</strong>umiem. Kredītrisks piemīt bankas operācijām, kuras bankai izveido prasī<strong>bas</strong> pret otro<br />
personu un kuras tiek atspoguļotas bankas bilancē un ārpusbilancē. Kredītrisks piemīt ne tikai<br />
galvenajam kredītriska avotam – kreditēš<strong>anas</strong> darbībai, bet arī citiem darbī<strong>bas</strong> veidiem un<br />
produktiem, kuru ienesīgums ir atkarīgs no darījumu partnera, emitenta vai parādnieka<br />
darbī<strong>bas</strong>. Kredītrisks rodas, kad bankas līdzekļi uz noslēgta līguma pamata tiek izsniegti,<br />
investēti vai citādā veidā nodoti lietošanai citām pusēm. Šajā reitingā, novērtējot kredītrisku,<br />
tiek vērtēts arī darījumu partnera risks (risks, ka darījumu partneris nespēs vai atteiksies pildīt<br />
saistī<strong>bas</strong> pret banku) un pārvedumu risks (risks, ka var tikt kavēti vai ierobežoti līdzekļu<br />
pārvedumi no ārvalstīm).<br />
Jāievēro, ka tas, ka banka izveidojusi uzkrājumus, nemazina kredītriska līmeni – līdz ar to<br />
uzkrājumu pietiekamība nav kredītriska lieluma novērtēš<strong>anas</strong> elements. Uzkrājumi kalpo kā<br />
riska apmēra indikators – tie raksturo, kāda ir atsevišķo darījumu un darījumu portfeļa<br />
kopumā kvalitāte, kā arī kalpo kā indikators potenciālo zaudējumu apmēra novērtēšanai.<br />
Saskaņā ar standartizēto pieeju <strong>reitinga</strong> piešķirš<strong>anas</strong> procesā kredītrisks tiek vērtēts šādiem<br />
darbī<strong>bas</strong> veidiem (skatīt arī 1. tabulu 3.3. sadaļā):<br />
kopīgai funkcijai – Kredītriska pārvaldīšana;<br />
visiem darbī<strong>bas</strong> veidiem, kas saistīti ar kreditēšanu;<br />
visiem investīciju darbī<strong>bas</strong> veidiem;<br />
korespondentattiecībām, t.sk. izsniegtajiem starpbanku kredītiem.<br />
Šis darbī<strong>bas</strong> veidu uzskaitījums nav visaptverošs. Atkarībā no vērtējamās bankas darbī<strong>bas</strong><br />
specifikas, bez iepriekš uzskaitītajiem darbī<strong>bas</strong> veidiem iespējami arī citi darbī<strong>bas</strong> veidi, kam<br />
piemīt kredītrisks (piemēram, saimnieciskie debitori, projektu finansēšana u.tml.), lai gan<br />
parasti šiem citiem darbī<strong>bas</strong> veidiem nav būtiska nozīme bankas kopējā darbībā. Ja kādā<br />
bankā citiem darbī<strong>bas</strong> veidiem ir būtiska nozīme bankas kopējā darbībā, tad tiem individuāli<br />
tiek <strong>noteik</strong>ti vērtējamie riska elementi.<br />
Darbī<strong>bas</strong> veidi, kuriem tiek vērtēts kredītrisks, ir atšķirīgi, līdz ar to ne visi elementi un<br />
kritēriji katram no vērtējamiem darbī<strong>bas</strong> veidiem ir atbilstoši – ne visiem vērtējamiem<br />
darbī<strong>bas</strong> veidiem obligāti jāvērtē visi šajā metodikā aprakstītie kredītrisku raksturojošie<br />
elementi. Iespējama situācija, ka kādam darbī<strong>bas</strong> veidam nav iespējams novērtēt kādu no<br />
kredītrisku raksturojošiem elementiem, un tādā gadījumā šis elements nav jāvērtē. Šajā<br />
metodikā katra kredītriska elementa novērtējuma aprakstā norādīti tie darbī<strong>bas</strong> veidi, kam šis<br />
elements jāvērtē.<br />
Elementi, kas tiek vērtēti, novērtējot kredītrisku, un šo elementu novērtēš<strong>anas</strong> mērķi ir:<br />
Elements Novērtēš<strong>anas</strong> mērķis<br />
Aizņēmēju (emitentu, darījumu<br />
partneru) kredītspēja<br />
Noteikt, kāda ir varbūtība, ka aizņēmēji (emitenti, darījumu<br />
partneri) nespēs savlaicīgi pildīt saistī<strong>bas</strong> pret banku, un ka<br />
to finanšu stāvokļa pasliktināšanās rezultātā samazināsies<br />
bankas ienākumi.<br />
Kredītrisku mazinošie faktori Noteikt, kāda ir kredītrisku mazinošu faktoru ietekme uz<br />
kopējo kredītrisku.<br />
Koncentrācija Noteikt, vai bankā pastāv koncentrētas pozīcijas un vai tās<br />
42. lappuse no 200
Finanšu un kapitāla tirgus komisija<br />
____________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________<br />
BANKU UZRAUDZĪBAS REITINGA NOTEIKŠANAS METODIKA<br />
Paredzamās riska lieluma izmaiņas:<br />
nepalielina kopējo kredītrisku.<br />
Palielināsies Bez izmaiņām Samazināsies<br />
Pēc noklusējuma šajā pozīcijā vērtējums ir "Bez izmaiņām". Veicot kredītportfeļa struktūras<br />
un dinamikas analīzi, salīdzinājumu ar visu banku sektoru kopumā un līdzīgo banku grupu un<br />
citos gadījumos, kad pārbaudes grupai ir informācija un pārliecība, ka riska lielums nākotnē<br />
mainīsies, vērtējums tiek attiecīgi mainīts. Piemēram, vērtējot aizņēmēju kredītspēju, par<br />
kredītriska iespējamo palielinājumu var liecināt šādas pazīmes:<br />
kredītportfelī būtiski pieaudzis kredītu ar maksājumu kavējumu īpatsvars;<br />
kavētajā kredītportfelī būtiski * pieaudzis kredītu ar maksājumu kavējumu virs 90<br />
dienām īpatsvars;<br />
būtisks * pārstrukturēto kredītu īpatsvara kredītportfelī pieaugums;<br />
pārbaudes grupas vērtējumā bankas izmantotie pārstrukturēš<strong>anas</strong> veidi/risinājumi<br />
būtiskā daļā gadījumu nav atbilstoši, jo to rezultātā nav prognozējama aizņēmēju<br />
maksātspējas uzlabošanās;<br />
pārstrukturētajā kredītportfelī būtiski * pieaudzis kredītu ar maksājumu kavējumu<br />
īpatsvars un/vai veikto procentu kapitalizācijas darījumu īpatsvars;<br />
aizņēmēju finansiālā stāvokļa un prognozējamās naudas plūsmas analīze nozīmīgā<br />
kredītportfeļa daļā norāda, ka pastāv liela varbūtība, ka aizņēmēji savlaicīgi nespēs<br />
pildīt saistī<strong>bas</strong> pret banku;<br />
salīdzinot bankas rādītājus un <strong>noteik</strong>tos raksturlielumus (t.sk. kredītportfeļa struktūra<br />
pēc kavējuma perioda, problēmu kredīti, uzkrājumu līmenis) ar visu banku un līdzīgo<br />
banku grupu vidējiem rādītājiem un raksturlielumiem, ir konstatētas būtiskas<br />
atšķirī<strong>bas</strong>, kas pārbaudes grupas vērtējumā liecina par kredītriska iespējamo<br />
palielināšanos.<br />
Kredītriska novērtējumam atbilstoši vērtējamam darbī<strong>bas</strong> veidam tiek izmantoti šajā sadaļā<br />
aprakstītie kritēriji un novērtējuma apraksts. Kredītriska elementu vērtējums un novērtējuma<br />
rezultātā izdarītie secinājumi tiek dokumentēti 4. veidlapā "Kredītriska novērtējums".<br />
Aizpildītās veidlapas tiek glabāta elektroniski <strong>reitinga</strong> lietā sadaļā – Reitinga lieta -<br />
[pārbaudes mēnesis un gads] / Reitinga materiāli.<br />
Var uzskatīt, ka vērtējamajā pozīcijā ir būtisks pieaugums, ja pozīcijas īpatsvars pēdējā gada laikā ir<br />
palielinājies par 10 procentu punktiem.<br />
43. lappuse no 200
Finanšu un kapitāla tirgus komisija<br />
____________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________<br />
BANKU UZRAUDZĪBAS REITINGA NOTEIKŠANAS METODIKA<br />
Aizņēmēju (emitentu, darījumu partneru) kredītspēja<br />
Novērtēš<strong>anas</strong> mērķis – <strong>noteik</strong>t kāda ir varbūtība, ka aizņēmēji (emitenti, darījumu partneri)<br />
nespēs savlaicīgi pildīt saistī<strong>bas</strong> pret banku, un ka to finanšu stāvokļa pasliktināšanās rezultātā<br />
samazināsies bankas ienesīgums.<br />
Šis elements jāvērtē:<br />
Šādām darbī<strong>bas</strong> jomām un darbī<strong>bas</strong> veidiem:<br />
o Kreditēšana un ārpusbilances saistī<strong>bas</strong> pret klientiem – visiem darbī<strong>bas</strong> veidiem<br />
o Investīciju darbība – visiem darbī<strong>bas</strong> veidiem, t.sk.:<br />
sabiedrī<strong>bas</strong> portfeļa darbī<strong>bas</strong> veidiem – jāvērtē emitenta kredītspēja<br />
tirdzniecī<strong>bas</strong> un pārdošanai pieejamā portfeļu darbī<strong>bas</strong> veidiem – jāvērtē darījumu partneru kredītspēja<br />
o Maksājumi un norēķini – darbī<strong>bas</strong> veidam:<br />
o Korespondentattiecī<strong>bas</strong> un izsniegtie starpbanku kredīti<br />
Šādām kopīgām funkcijām:<br />
o Kredītriska pārvaldīšana<br />
Kopīgai funkcijai – Kredītriska pārvaldīšana<br />
Kritēriji Novērtējums<br />
Pašreizējā situācija, dinamika un<br />
tendences šādos bankas kredītportfeļa<br />
kvalitāti raksturojošos rādītājos:<br />
o Kredītportfeļa sadalījums pēc<br />
kavējuma perioda:<br />
kredītu ar maksājumu<br />
kavējumu īpatsvars<br />
kredītportfelī<br />
kredītu ar kavējumu līdz 90<br />
dienām īpatsvars kavētajā<br />
kredītportfelī<br />
kredītu ar kavējumu virs 90<br />
dienām īpatsvars kavētajā<br />
kredītportfelī<br />
o Atgūš<strong>anas</strong> procesā esošo un<br />
vairāk nekā 180 dienas kavēto<br />
kredītu, kas nav pārstrukturēti un<br />
atgūšanā, īpatsvars kredītportfelī<br />
o Pārstrukturētais kredītportfelis:<br />
pārstrukturēto kredītu īpatsvars<br />
kredītportfelī<br />
pārstrukturēto kredītu ar<br />
maksājumu kavējumu<br />
īpatsvars pārstrukturētajā<br />
kredītportfelī<br />
procentu kapitalizācijas<br />
īpatsvars pārstrukturētajā<br />
kredītportfelī<br />
Pārbaudes grupas veiktais bankas<br />
kredītportfeļa kvalitātes novērtējums:<br />
o Individuāli vērtējamiem<br />
kredītiem:<br />
papildus nepieciešamo<br />
uzkrājumu attiecība pret<br />
pārbaudē izskatīto kredītportfeli<br />
papildus nepieciešamo<br />
uzkrājumu ietekme uz bankas<br />
kapitāla pietiekamī<strong>bas</strong> rādītāju<br />
o Grupās vērtējamo kredītu<br />
kvalitātes novērtēš<strong>anas</strong> kārtī<strong>bas</strong><br />
Jāizvēlas tas novērtējums, kuram vislabāk atbilst bankā pastāvošā situācija<br />
1 – Zems risks<br />
Kredītportfeļa sadalījums pēc kavējuma perioda:<br />
o kredītu ar maksājumu kavējumu īpatsvars kredītportfelī nepārsniedz 5%<br />
vai<br />
o kredītu ar maksājumu kavējumu īpatsvars kredītportfelī pārsniedz 5%,<br />
bet nepārsniedz 10% un ne mazāk kā 50% no kavētajiem kredītiem ir ar<br />
kavējumu līdz 90 dienām un<br />
Atgūš<strong>anas</strong> procesā esošo un vairāk nekā 180 dienas kavēto kredītu, kas nav<br />
pārstrukturēti un atgūšanā, īpatsvars kredītportfelī nepārsniedz 2% un<br />
Pārstrukturētais kredītportfelis:<br />
o pārstrukturēto kredītu īpatsvars kredītportfelī nepārsniedz 5% vai<br />
o pārstrukturēto kredītu īpatsvars kredītportfelī pārsniedz 5%, bet<br />
nepārsniedz 10% un kredītu ar maksājumu kavējumu īpatsvars<br />
pārstrukturētajā kredītportfelī nepārsniedz 50% un<br />
Pārbaudes grupas vērtējumā bankas veiktais kredītu kvalitātes novērtējums<br />
ir atbilstošs, jo nav nepieciešams veidot papildu uzkrājumus un nav<br />
konstatēti trūkumi grupās vērtējamo kredītu kvalitātes novērtēš<strong>anas</strong> kārtībā<br />
un<br />
Stresa testu rezultāti norāda, ka ar aizņēmēju kredītspējas pasliktināšanos<br />
saistītā riska līmenis ir zems, jo tā ietekmē nav paredzama būtiska bankas<br />
riska līmeņa paaugstināšanās un būtisku zaudējumu rašanās<br />
2 – Mērens risks<br />
Kredītportfeļa sadalījums pēc kavējuma perioda:<br />
o kredītu ar maksājumu kavējumu īpatsvars kredītportfelī pārsniedz 5%,<br />
bet nepārsniedz 10% un mazāk nekā 50% no kavētajiem kredītiem ir ar<br />
kavējumu līdz 90 dienām vai<br />
o kredītu ar maksājumu kavējumu īpatsvars kredītportfelī pārsniedz 10%,<br />
bet nepārsniedz 25% un ne mazāk kā 50% no kavētajiem kredītiem ir ar<br />
kavējumu līdz 90 dienām un/vai<br />
Atgūš<strong>anas</strong> procesā esošo un vairāk nekā 180 dienas kavēto kredītu, kas nav<br />
pārstrukturēti un atgūšanā, īpatsvars kredītportfelī nepārsniedz 10% un/vai<br />
Pārstrukturētais kredītportfelis:<br />
o pārstrukturēto kredītu īpatsvars kredītportfelī pārsniedz 5%, bet<br />
nepārsniedz 10% un kredītu ar maksājumu kavējumu īpatsvars<br />
pārstrukturētajā kredītportfelī pārsniedz 50% vai<br />
o pārstrukturēto kredītu īpatsvars kredītportfelī pārsniedz 10%, bet<br />
nepārsniedz 25% un kredītu ar maksājumu kavējumu īpatsvars<br />
44. lappuse no 200
Finanšu un kapitāla tirgus komisija<br />
____________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________<br />
BANKU UZRAUDZĪBAS REITINGA NOTEIKŠANAS METODIKA<br />
un kritēriju kvalitāte<br />
Ja pieejami – bankas iekšējo modeļu<br />
kredītriska analīzei, mērīšanai un<br />
novērtēšanai rezultāti<br />
Stresa testu rezultāti (vērtēš<strong>anas</strong><br />
ietvaros pārbaudītāji var izmantot<br />
dažādu stresa testu rezultātus, t.sk.<br />
kredītriska stresa testus, visaptverošos<br />
stresa testus, ja pieejami, vērtējamā<br />
elementa stresa testus, lai novērtētu,<br />
kāda ir iespējamās aizņēmēju<br />
kredītspējas pasliktināšanās ietekme<br />
uz bankas riska līmeni, kā arī finanšu<br />
un kapitāla rādītājiem). Ja banka stresa<br />
testos nav iekļāvusi aizņēmēju<br />
kredītspējas stresa testēšanu, tad<br />
pārbaudītāji elementa kopējo<br />
vērtējumu samazina par vienu<br />
kategoriju<br />
pārstrukturētajā kredītportfelī nepārsniedz 50%, un procentu<br />
kapitalizācijas īpatsvars pārstrukturētajā kredītportfelī nepārsniedz 50%<br />
un/vai<br />
Nepieciešamie uzkrājumi nepārsniedz 10% no pārbaudē izskatītā<br />
kredītportfeļa un papildus nepieciešamo uzkrājumu ietekmē bankas kapitāla<br />
pietiekamī<strong>bas</strong> rādītājs nesamazinās vairāk par 1 procentu punktu un nav<br />
zemāks par 10% un/vai<br />
Nav konstatēti būtiski trūkumi grupās vērtējamo kredītu kvalitātes<br />
novērtēš<strong>anas</strong> kārtībā un kritērijos un/vai<br />
Stresa testu rezultāti norāda, ka ar aizņēmēju kredītspējas pasliktināšanos<br />
saistītā riska līmenis ir mērens, jo aizņēmēju kredītspējas pasliktināšanās<br />
ietekmē ir iespējama būtiska bankas riska līmeņa paaugstināšanās un būtiski<br />
zaudējumi, bet tādu scenāriju, kas izraisa minēto negatīvo ietekmi,<br />
īstenošanās ir maz ticama<br />
3 – Būtisks risks<br />
Kredītportfeļa sadalījums pēc kavējuma perioda:<br />
o kredītu ar maksājumu kavējumu īpatsvars kredītportfelī pārsniedz 10%,<br />
bet nepārsniedz 25% un mazāk nekā 50% no kavētajiem kredītiem ir ar<br />
kavējumu līdz 90 dienām vai<br />
o kredītu ar maksājumu kavējumu īpatsvars kredītportfelī pārsniedz 25%,<br />
bet nepārsniedz 40% un ne mazāk kā 50% no kavētajiem kredītiem ir ar<br />
kavējumu līdz 90 dienām un/vai<br />
Atgūš<strong>anas</strong> procesā esošo un vairāk nekā 180 dienas kavēto kredītu, kas nav<br />
pārstrukturēti un atgūšanā, īpatsvars kredītportfelī nepārsniedz 25% un/vai<br />
Pārstrukturētais kredītportfelis:<br />
o pārstrukturēto kredītu īpatsvars kredītportfelī pārsniedz 10%, bet<br />
nepārsniedz 25% un kredītu ar maksājumu kavējumu īpatsvars<br />
pārstrukturētajā kredītportfelī pārsniedz 50% un/vai procentu<br />
kapitalizācijas īpatsvars pārstrukturētajā kredītportfelī pārsniedz 50%<br />
vai<br />
o pārstrukturēto kredītu īpatsvars kredītportfelī pārsniedz 25%, bet<br />
nepārsniedz 40% un kredītu ar maksājumu kavējumu īpatsvars<br />
pārstrukturētajā kredītportfelī nepārsniedz 50%, un procentu<br />
kapitalizācijas īpatsvars pārstrukturētajā kredītportfelī nepārsniedz 50%<br />
un/vai<br />
Nepieciešamie uzkrājumi pārsniedz 10%, bet nepārsniedz 30% no pārbaudē<br />
izskatītā kredītportfeļa un/vai papildus nepieciešamo uzkrājumu ietekmē<br />
bankas kapitāla pietiekamī<strong>bas</strong> rādītājs samazinās vairāk par 1 procentu<br />
punktu, bet nav zemāks par 9% un/vai<br />
Grupās vērtējamie kredīti veido nozīmīgu daļu no bankas kredītportfeļa un<br />
ir konstatēti būtiski trūkumi grupās vērtējamo kredītu novērtēš<strong>anas</strong> kārtībā<br />
un kritērijos un/vai<br />
Stresa testu rezultāti norāda, ka ar aizņēmēju kredītspējas pasliktināšanos<br />
saistītā riska līmenis ir būtisks, jo ir iespējama tādu scenāriju īstenošanās,<br />
kad aizņēmēju kredītspējas pasliktināšanās ietekmē var būtiski<br />
paaugstināties bankas riska līmenis un rasties būtiski zaudējumi<br />
4 – Augsts risks<br />
Kredītportfeļa sadalījums pēc kavējuma perioda:<br />
o kredītu ar maksājumu kavējumu īpatsvars kredītportfelī pārsniedz 25%<br />
un mazāk nekā 50% no kavētajiem kredītiem ir ar kavējumu līdz 90<br />
dienām vai<br />
o kredītu ar maksājumu kavējumu īpatsvars kredītportfelī pārsniedz 40 %<br />
un/vai<br />
Atgūš<strong>anas</strong> procesā esošo un vairāk nekā 180 dienas kavēto kredītu, kas nav<br />
pārstrukturēti un atgūšanā, īpatsvars kredītportfelī pārsniedz 25% un/vai<br />
Pārstrukturētais kredītportfelis:<br />
o pārstrukturēto kredītu īpatsvars kredītportfelī pārsniedz 25% un kredītu<br />
ar maksājumu kavējumu īpatsvars pārstrukturētajā kredītportfelī<br />
pārsniedz 50% un/vai procentu kapitalizācijas īpatsvars pārstrukturētajā<br />
kredītportfelī pārsniedz 50% vai<br />
45. lappuse no 200
Finanšu un kapitāla tirgus komisija<br />
____________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________<br />
BANKU UZRAUDZĪBAS REITINGA NOTEIKŠANAS METODIKA<br />
o pārstrukturēto kredītu īpatsvars kredītportfelī pārsniedz 40% un/vai<br />
Nepieciešamie uzkrājumi pārsniedz 30% no pārbaudē izskatītā<br />
kredītportfeļa un/vai papildus nepieciešamo uzkrājumu ietekmē bankas<br />
kapitāla pietiekamī<strong>bas</strong> rādītājs samazinās vairāk par 1 procentu punktu un ir<br />
zemāks par 9% un/vai<br />
Grupās vērtējamie kredīti veido nozīmīgu daļu no bankas kredītportfeļa un<br />
grupās vērtējamo kredītu kvalitātes novērtēš<strong>anas</strong> kārtība bankā ir<br />
neapmierinoša, jo banka nav izstrādājusi un dokumentējusi grupās<br />
vērtējamo kredītu kvalitātes novērtēš<strong>anas</strong> kārtību un kritērijus un/vai banka<br />
neveic minēto kredītu kvalitātes novērtēšanu un/vai<br />
Stresa testu rezultāti norāda, ka ar aizņēmēju kredītspējas pasliktināšanos<br />
saistītā riska līmenis ir augsts, jo ir sagaidāma tādu scenāriju īstenošanās,<br />
kad aizņēmēju kredītspējas pasliktināšanās ietekmē var būtiski<br />
paaugstināties bankas riska līmenis un rasties būtiski zaudējumi<br />
46. lappuse no 200
Finanšu un kapitāla tirgus komisija<br />
____________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________<br />
BANKU UZRAUDZĪBAS REITINGA NOTEIKŠANAS METODIKA<br />
Kreditēšanai un ārpusbilances saistībām pret klientiem – visiem darbī<strong>bas</strong> veidiem<br />
Kritēriji Novērtējums<br />
Aizņēmēju kredītspēja, ko raksturo<br />
aizņēmēju:<br />
o kredītreitingi – ārējie, bankas<br />
iekšējie<br />
o kredītvēsture bankā un informācija<br />
no ārējiem avotiem, t.sk. no<br />
Latvijas Bankas Kredītu reģistra<br />
o pašreizējais un prognozējamais<br />
finanšu stāvoklis, t.sk.:<br />
juridiskām personām – aktīvu,<br />
apgrozījuma, peļņas apmērs;<br />
naudas plūsmas pietiekamība;<br />
likviditātes, ilgtermiņa finanšu<br />
stabilitātes, rentabilitātes u.c.<br />
rādītāji; aizņēmēju vadī<strong>bas</strong><br />
kompetence<br />
fiziskām personām – ienākumu<br />
stabilitāte un pietiekamība<br />
saistību savlaicīgai atmaksai;<br />
maksājumu par kredītsaistībām<br />
attiecība pret ienākumiem<br />
o ārējo faktoru ietekme uz aizņēmēju<br />
kredītspēju, t.sk. – pārvedumu risks<br />
(vai pastāv kādi ierobežojumi<br />
līdzekļu pārvedumiem no ārvalstīm<br />
– piemēram, aktīvu ekspropriācija;<br />
ierobežojumi ārvalstu valūtas<br />
pārvedumiem; nodokļi u.c.),<br />
politiskā situācija, ekonomiskā<br />
vide, tirgus un nozares attīstī<strong>bas</strong><br />
tendences, juridiskās un regulējošās<br />
pārmaiņas, sociālie faktori,<br />
izmaiņas tehnoloģiju vidē,<br />
aizņēmēju piederība savstarpēji<br />
saistītu klientu grupai un<br />
savstarpēji saistītu klientu grupas<br />
finanšu stāvoklis u.c. faktori<br />
Pašreizējā situācija šādos vērtējamo<br />
kreditēš<strong>anas</strong> veidu raksturojošos<br />
rādītājos:<br />
o Kredītportfeļa sadalījums pēc<br />
kavējuma perioda:<br />
kredītu ar maksājumu<br />
kavējumu īpatsvars<br />
kredītportfelī<br />
kredītu ar kavējumu līdz 90<br />
dienām īpatsvars kavētajā<br />
kredītportfelī<br />
kredītu ar kavējumu virs 90<br />
dienām īpatsvars kavētajā<br />
kredītportfelī<br />
o Atgūš<strong>anas</strong> procesā esošo un<br />
vairāk nekā 180 dienas kavēto<br />
kredītu, kas nav pārstrukturēti un<br />
atgūšanā, īpatsvars kredītportfelī<br />
o Pārstrukturētais kredītportfelis:<br />
pārstrukturēto kredītu īpatsvars<br />
kredītportfelī<br />
Jāizvēlas tas novērtējums, kuram vislabāk atbilst bankā pastāvošā situācija<br />
1 – Zems risks<br />
No <strong>reitinga</strong> piešķirš<strong>anas</strong> procesā izskatītajiem vērtējamā kreditēš<strong>anas</strong> veida<br />
kredītiem – visiem aizņēmējiem ir augsts kredītreitings* un/vai drošs<br />
finanšu stāvoklis un nav paredzams, ka tas varētu ievērojami pasliktināties<br />
tuvākajā nākotnē. Aizņēmēju kredītspēja nevar būtiski pasliktināties ārējo<br />
faktoru ietekmē (t.sk. nepastāv risks, ka varētu tikt ierobežoti līdzekļu<br />
pārvedumi no ārvalstīm) un<br />
Vērtējamā kreditēš<strong>anas</strong> veidā:<br />
Kredītportfeļa sadalījums pēc kavējuma perioda:<br />
o kredītu ar maksājumu kavējumu īpatsvars kredītportfelī nepārsniedz 5%<br />
vai<br />
o kredītu ar maksājumu kavējumu īpatsvars kredītportfelī pārsniedz 5%,<br />
bet nepārsniedz 10% un ne mazāk kā 50% no kavētajiem kredītiem ir ar<br />
kavējumu līdz 90 dienām un<br />
Atgūš<strong>anas</strong> procesā esošo un vairāk nekā 180 dienas kavēto kredītu, kas nav<br />
pārstrukturēti un atgūšanā, īpatsvars kredītportfelī nepārsniedz 2% un<br />
Pārstrukturētais kredītportfelis:<br />
o pārstrukturēto kredītu īpatsvars kredītportfelī nepārsniedz 5% vai<br />
o pārstrukturēto kredītu īpatsvars kredītportfelī pārsniedz 5%, bet<br />
nepārsniedz 10% un kredītu ar maksājumu kavējumu īpatsvars<br />
pārstrukturētajā kredītportfelī nepārsniedz 50% un<br />
Pārbaudes grupas vērtējumā bankas veiktais kredītu kvalitātes novērtējums<br />
ir atbilstošs, jo nav nepieciešams veidot papildu uzkrājumus un nav<br />
konstatēti trūkumi grupās vērtējamo kredītu kvalitātes novērtēš<strong>anas</strong> kārtībā<br />
un<br />
Stresa testu rezultāti norāda, ka ar aizņēmēju kredītspējas pasliktināšanos<br />
saistītā riska līmenis ir zems, jo tā ietekmē nav paredzama būtiska bankas<br />
riska līmeņa paaugstināšanās un būtisku zaudējumu rašanās<br />
2 – Mērens risks<br />
No <strong>reitinga</strong> piešķirš<strong>anas</strong> procesā izskatītajiem vērtējamā kreditēš<strong>anas</strong> veida<br />
kredītiem – atsevišķiem aizņēmējiem ir zems kredītreitings** un/vai par to<br />
finanšu stāvokli nav informācijas un/vai to finanšu stāvoklis ir nedrošs,<br />
un/vai to kredītspēju var nelabvēlīgi ietekmēt ārējie faktori. Šādu kredītu<br />
apmērs nepārsniedz 20% no vērtējamā kreditēš<strong>anas</strong> veida un/vai<br />
Vērtējamā kreditēš<strong>anas</strong> veidā:<br />
Kredītportfeļa sadalījums pēc kavējuma perioda:<br />
o kredītu ar maksājumu kavējumu īpatsvars kredītportfelī pārsniedz 5%,<br />
bet nepārsniedz 10% un mazāk nekā 50% no kavētajiem kredītiem ir ar<br />
kavējumu līdz 90 dienām vai<br />
o kredītu ar maksājumu kavējumu īpatsvars kredītportfelī pārsniedz 10%,<br />
bet nepārsniedz 25% un ne mazāk kā 50% no kavētajiem kredītiem ir ar<br />
kavējumu līdz 90 dienām un/vai<br />
Atgūš<strong>anas</strong> procesā esošo un vairāk nekā 180 dienas kavēto kredītu, kas nav<br />
pārstrukturēti un atgūšanā, īpatsvars kredītportfelī nepārsniedz 10% un/vai<br />
Pārstrukturētais kredītportfelis:<br />
o pārstrukturēto kredītu īpatsvars kredītportfelī pārsniedz 5%, bet<br />
nepārsniedz 10% un kredītu ar maksājumu kavējumu īpatsvars<br />
pārstrukturētajā kredītportfelī pārsniedz 50% vai<br />
o pārstrukturēto kredītu īpatsvars kredītportfelī pārsniedz 10%, bet<br />
nepārsniedz 25% un kredītu ar maksājumu kavējumu īpatsvars<br />
pārstrukturētajā kredītportfelī nepārsniedz 50%, un procentu<br />
kapitalizācijas īpatsvars pārstrukturētajā kredītportfelī nepārsniedz 50%<br />
un/vai<br />
Nepieciešamie uzkrājumi nepārsniedz 10% no pārbaudē izskatītā<br />
kredītportfeļa un papildus nepieciešamo uzkrājumu ietekmē bankas kapitāla<br />
pietiekamī<strong>bas</strong> rādītājs nesamazinās vairāk par 1 procentu punktu un nav<br />
47. lappuse no 200
Finanšu un kapitāla tirgus komisija<br />
____________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________<br />
BANKU UZRAUDZĪBAS REITINGA NOTEIKŠANAS METODIKA<br />
pārstrukturēto kredītu ar<br />
maksājumu kavējumu<br />
īpatsvars pārstrukturētajā<br />
kredītportfelī<br />
procentu kapitalizācijas<br />
īpatsvars pārstrukturētajā<br />
kredītportfelī<br />
Pārbaudes grupas veiktais bankas<br />
kredītportfeļa kvalitātes novērtējums:<br />
o Individuāli vērtējamiem<br />
kredītiem:<br />
papildus nepieciešamo<br />
uzkrājumu attiecība pret<br />
pārbaudē izskatīto kredītportfeli<br />
papildus nepieciešamo<br />
uzkrājumu ietekme uz bankas<br />
kapitāla pietiekamī<strong>bas</strong> rādītāju<br />
o Grupās vērtējamo kredītu<br />
kvalitātes novērtēš<strong>anas</strong> kārtī<strong>bas</strong><br />
un kritēriju kvalitāte<br />
Ja pieejami – bankas iekšējo modeļu<br />
kredītriska analīzei, mērīšanai un<br />
novērtēšanai rezultāti<br />
Ja pieejami – stresa testu rezultāti<br />
(vērtēš<strong>anas</strong> ietvaros pārbaudītāji var<br />
izmantot dažādu stresa testu<br />
rezultātus, t.sk. kredītriska stresa<br />
testus, visaptverošos stresa testus, ja<br />
pieejami, vērtējamā elementa stresa<br />
testus, vai atsevišķa kreditēš<strong>anas</strong> veida<br />
stresa testus, lai novērtētu, kāda ir<br />
iespējamās aizņēmēju kredītspējas<br />
pasliktināšanās ietekme uz bankas<br />
riska līmeni, kā arī finanšu un kapitāla<br />
rādītājiem). Ja vērtējamais<br />
kreditēš<strong>anas</strong> veids bankai ir būtisks un<br />
banka stresa testos nav iekļāvusi<br />
vērtējamā kreditēš<strong>anas</strong> veida<br />
aizņēmēju kredītspējas stresa<br />
testēšanu, tad pārbaudītāji elementa<br />
kopējo vērtējumu samazina par vienu<br />
kategoriju<br />
zemāks par 10% un/vai<br />
Nav konstatēti būtiski trūkumi grupās vērtējamo kredītu kvalitātes<br />
novērtēš<strong>anas</strong> kārtībā un kritērijos un/vai<br />
Stresa testu rezultāti norāda, ka ar aizņēmēju kredītspējas pasliktināšanos<br />
saistītā riska līmenis ir mērens, jo aizņēmēju kredītspējas pasliktināšanās<br />
ietekmē ir iespējama būtiska bankas riska līmeņa paaugstināšanās un būtiski<br />
zaudējumi, bet tādu scenāriju, kas izraisa minēto negatīvo ietekmi,<br />
īstenošanās ir maz ticama<br />
3 – Būtisks risks<br />
No <strong>reitinga</strong> piešķirš<strong>anas</strong> procesā izskatītajiem vērtējamā kreditēš<strong>anas</strong> veida<br />
kredītiem – daudziem aizņēmējiem ir zems kredītreitings** un/vai par to<br />
finanšu stāvokli nav informācijas un/vai to finanšu stāvoklis ir nedrošs<br />
un/vai to kredītspēju var nelabvēlīgi ietekmēt ārējie faktori. Šādu kredītu<br />
apmērs nepārsniedz 50% no vērtējamā kreditēš<strong>anas</strong> veida un/vai<br />
Vērtējamā kreditēš<strong>anas</strong> veidā:<br />
Kredītportfeļa sadalījums pēc kavējuma perioda:<br />
o kredītu ar maksājumu kavējumu īpatsvars kredītportfelī pārsniedz 10%,<br />
bet nepārsniedz 25% un mazāk nekā 50% no kavētajiem kredītiem ir ar<br />
kavējumu līdz 90 dienām vai<br />
o kredītu ar maksājumu kavējumu īpatsvars kredītportfelī pārsniedz 25%,<br />
bet nepārsniedz 40% un ne mazāk kā 50% no kavētajiem kredītiem ir ar<br />
kavējumu līdz 90 dienām un/vai<br />
Atgūš<strong>anas</strong> procesā esošo un vairāk nekā 180 dienas kavēto kredītu, kas nav<br />
pārstrukturēti un atgūšanā, īpatsvars kredītportfelī nepārsniedz 25% un/vai<br />
Pārstrukturētais kredītportfelis:<br />
o pārstrukturēto kredītu īpatsvars kredītportfelī pārsniedz 10%, bet<br />
nepārsniedz 25% un kredītu ar maksājumu kavējumu īpatsvars<br />
pārstrukturētajā kredītportfelī pārsniedz 50%, un/vai procentu<br />
kapitalizācijas īpatsvars pārstrukturētajā kredītportfelī pārsniedz 50%<br />
vai<br />
o pārstrukturēto kredītu īpatsvars kredītportfelī pārsniedz 25%, bet<br />
nepārsniedz 40% un kredītu ar maksājumu kavējumu īpatsvars<br />
pārstrukturētajā kredītportfelī nepārsniedz 50%, un procentu<br />
kapitalizācijas īpatsvars pārstrukturētajā kredītportfelī nepārsniedz 50%<br />
un/vai<br />
Nepieciešamie uzkrājumi pārsniedz 10%, bet nepārsniedz 30% no pārbaudē<br />
izskatītā kredītportfeļa un/vai papildus nepieciešamo uzkrājumu ietekmē<br />
bankas kapitāla pietiekamī<strong>bas</strong> rādītājs samazinās vairāk par 1 procentu<br />
punktu, bet nav zemāks par 9% un/vai<br />
Grupās vērtējamie kredīti veido nozīmīgu daļu no bankas kredītportfeļa un<br />
ir konstatēti būtiski trūkumi grupās vērtējamo kredītu novērtēš<strong>anas</strong> kārtībā<br />
un kritērijos un/vai<br />
Stresa testu rezultāti norāda, ka ar aizņēmēju kredītspējas pasliktināšanos<br />
saistītā riska līmenis ir būtisks, jo ir iespējama tādu scenāriju īstenošanās,<br />
kad aizņēmēju kredītspējas pasliktināšanās ietekmē var būtiski<br />
paaugstināties bankas riska līmenis un rasties būtiski zaudējumi<br />
4 – Augsts risks<br />
No <strong>reitinga</strong> piešķirš<strong>anas</strong> procesā izskatītajiem vērtējamā kreditēš<strong>anas</strong> veida<br />
kredītiem – pārsvarā aizņēmējiem ir zems kredītreitings** un/vai par to<br />
finanšu stāvokli nav informācijas un/vai to finanšu stāvoklis ir nedrošs<br />
un/vai to kredītspēja pilnībā atkarīga no nestabiliem ārējiem faktoriem. Šādu<br />
kredītu apmērs pārsniedz 50% no vērtējamā kreditēš<strong>anas</strong> veida un/vai<br />
Vērtējamā kreditēš<strong>anas</strong> veidā:<br />
Kredītportfeļa sadalījums pēc kavējuma perioda:<br />
o kredītu ar maksājumu kavējumu īpatsvars kredītportfelī pārsniedz 25%<br />
un mazāk nekā 50% no kavētajiem kredītiem ir ar kavējumu līdz 90<br />
dienām vai<br />
o kredītu ar maksājumu kavējumu īpatsvars kredītportfelī pārsniedz 40 %<br />
un/vai<br />
Atgūš<strong>anas</strong> procesā esošo un vairāk nekā 180 dienas kavēto kredītu, kas nav<br />
48. lappuse no 200
Finanšu un kapitāla tirgus komisija<br />
____________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________<br />
BANKU UZRAUDZĪBAS REITINGA NOTEIKŠANAS METODIKA<br />
pārstrukturēti un atgūšanā, īpatsvars kredītportfelī pārsniedz 25% un/vai<br />
Pārstrukturētais kredītportfelis:<br />
o pārstrukturēto kredītu īpatsvars kredītportfelī pārsniedz 25% un kredītu<br />
ar maksājumu kavējumu īpatsvars pārstrukturētajā kredītportfelī<br />
pārsniedz 50%, un/vai procentu kapitalizācijas īpatsvars pārstrukturētajā<br />
kredītportfelī pārsniedz 50% vai<br />
o pārstrukturēto kredītu īpatsvars kredītportfelī pārsniedz 40% un/vai<br />
Nepieciešamie uzkrājumi pārsniedz 30% no pārbaudē izskatītā<br />
kredītportfeļa un/vai papildus nepieciešamo uzkrājumu ietekmē bankas<br />
kapitāla pietiekamī<strong>bas</strong> rādītājs samazinās vairāk par 1 procentu punktu un ir<br />
zemāks par 9% un/vai<br />
Grupās vērtējamie kredīti veido nozīmīgu daļu no bankas kredītportfeļa un<br />
grupās vērtējamo kredītu kvalitātes novērtēš<strong>anas</strong> kārtība bankā ir<br />
neapmierinoša, jo banka nav izstrādājusi un dokumentējusi grupās<br />
vērtējamo kredītu kvalitātes novērtēš<strong>anas</strong> kārtību un kritērijus un/vai banka<br />
neveic minēto kredītu kvalitātes novērtēšanu un/vai<br />
Stresa testu rezultāti norāda, ka ar aizņēmēju kredītspējas pasliktināšanos<br />
saistītā riska līmenis ir augsts, jo ir sagaidāma tādu scenāriju īstenošanās,<br />
kad aizņēmēju kredītspējas pasliktināšanās ietekmē var būtiski<br />
paaugstināties bankas riska līmenis un rasties būtiski zaudējumi<br />
* Augsts kredītreitings – reitingu aģentūru piešķirtais reitings, kas atbilst investīciju līmeņa<br />
(investment grade) kredīt<strong>reitinga</strong>m<br />
** Zems kredītreitings – reitingu aģentūru piešķirtais reitings, kas atbilst kredīt<strong>reitinga</strong>m zem<br />
investīciju līmeņa (below investment grade)<br />
49. lappuse no 200
Finanšu un kapitāla tirgus komisija<br />
____________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________<br />
BANKU UZRAUDZĪBAS REITINGA NOTEIKŠANAS METODIKA<br />
Investīciju darbībai – sabiedrī<strong>bas</strong> portfeļa darbī<strong>bas</strong> veidiem (izņemot atvasinātos instrumentus<br />
riska ierobežoš<strong>anas</strong> nolūkiem)<br />
Kritēriji Novērtējums<br />
Uzņēmumu, kuros investēti bankas<br />
līdzekļi (turpmāk – emitentu)<br />
kredītspēja, ko raksturo:<br />
o kredītreitingi un reitingu prognozes<br />
o pašreizējais un prognozējamais<br />
finanšu stāvoklis<br />
o ārējo faktoru ietekme uz emitentu<br />
kredītspēju, t.sk. – pārvedumu risks<br />
(vai pastāv kādi ierobežojumi<br />
līdzekļu pārvedumiem no ārvalstīm<br />
– piemēram, aktīvu ekspropriācija;<br />
ierobežojumi ārvalstu valūtas<br />
pārvedumiem; nodokļi u.c.),<br />
politiskā situācija, ekonomiskā<br />
vide, tirgus un nozares attīstī<strong>bas</strong><br />
tendences, juridiskās un<br />
regulējošās pārmaiņas, sociālie<br />
faktori, izmaiņas tehnoloģiju vidē<br />
u.c. faktori<br />
Vai Pārbaudes grupas vērtējumā<br />
bankai nepieciešams pārvērtēt finanšu<br />
instrumentu vērtību? Ja nepieciešams,<br />
tad kāda ir finanšu instrumentu<br />
vērtī<strong>bas</strong> samazinājuma (kas<br />
attiecināms uz peļņas/zaudējumu<br />
aprēķinu) attiecība pret bankas<br />
pārskata gada neauditēto peļņu<br />
Ja pieejami - bankas iekšējo modeļu<br />
kredītriska analīzei, mērīšanai un<br />
novērtēšanai rezultāti<br />
Ja pieejami – stresa testu rezultāti<br />
(vērtēš<strong>anas</strong> ietvaros pārbaudītāji var<br />
izmantot dažādu stresa testu<br />
rezultātus, t.sk. kredītriska stresa<br />
testus, tirgus riska stresa testus,<br />
likviditātes riska stresa testus,<br />
visaptverošos stresa testus, ja<br />
pieejami, vērtējamā elementa stresa<br />
testus, lai novērtētu, kāda ir<br />
iespējamās emitentu kredītspējas<br />
pasliktināšanās ietekme uz bankas<br />
riska līmeni, kā arī finanšu un kapitāla<br />
rādītājiem). Ja līdz termiņa beigām<br />
turētais portfelis bankai ir būtisks un<br />
banka stresa testos nav ņēmusi vērā un<br />
novērtējusi emitentu un darījumu<br />
partneru kredītspējas pasliktināšanās<br />
ietekmi, tad pārbaudītāji elementa<br />
kopējo vērtējumu samazina par vienu<br />
kategoriju<br />
Jāizvēlas tas novērtējums, kuram vislabāk atbilst bankā pastāvošā situācija<br />
1 – Zems risks<br />
Pamatā emitenti, kam ir augsts kredītreitings* un/vai kuru finanšu stāvoklis<br />
ir drošs un nav paredzams, ka tas varētu ievērojami pasliktināties tuvākajā<br />
nākotnē. Emitentu kredītspēja nevar būtiski pasliktināties ārējo faktoru<br />
ietekmē (t.sk. nepastāv risks, ka varētu tikt ierobežoti līdzekļu pārvedumi no<br />
ārvalstīm) un<br />
Pārbaudes grupas vērtējumā bankai nav nepieciešams pārvērtēt finanšu<br />
instrumentu vērtību vai pārbaudes grupas vērtējumā bankai nepieciešams<br />
pārvērtēt finanšu instrumentu vērtību un finanšu instrumentu vērtī<strong>bas</strong><br />
samazinājuma attiecība pret bankas pārskata gada neauditēto peļņu ir<br />
mazāka par 20% un<br />
Stresa testu rezultāti norāda, ka ar emitentu un/vai darījumu partneru<br />
kredītspējas pasliktināšanos saistītā riska līmenis ir zems, jo tā ietekmē nav<br />
paredzama būtiska bankas riska līmeņa paaugstināšanās un būtisku<br />
zaudējumu rašanās<br />
2 – Mērens risks<br />
Ir atsevišķi emitenti, kam ir zems kredītreitings** un/vai par kuru finanšu<br />
stāvokli nav informācijas un/vai kuru finanšu stāvoklis ir nedrošs un/vai<br />
kuru kredītspēju nelabvēlīgi var ietekmēt ārējie faktori (t.sk. pastāv iespēja,<br />
ka varētu tikt ierobežoti līdzekļu pārvedumi no ārvalstīm), bet šādu<br />
darījumu apjoms nepārsniedz 20% no vērtējamā darbī<strong>bas</strong> veida un/vai<br />
Pārbaudes grupas vērtējumā bankai nepieciešams pārvērtēt finanšu<br />
instrumentu vērtību un finanšu instrumentu vērtī<strong>bas</strong> samazinājuma attiecība<br />
pret bankas pārskata gada neauditēto peļņu ir mazāka par 50% un/vai<br />
Stresa testu rezultāti norāda, ka ar emitentu un/vai darījumu partneru<br />
kredītspējas pasliktināšanos saistītā riska līmenis ir mērens, jo emitentu<br />
un/vai darījumu partneru kredītspējas pasliktināšanās ietekmē ir iespējama<br />
būtiska bankas riska līmeņa paaugstināšanās un būtiski zaudējumi, bet tādu<br />
scenāriju, kas izraisa minēto negatīvo ietekmi, īstenošanās ir maz ticama<br />
3 – Būtisks risks<br />
Būtisks tādu emitentu skaits, kam ir zems kredītreitings** un/vai par kuru<br />
finanšu stāvokli nav informācijas un/vai kuru finanšu stāvoklis ir nedrošs<br />
un/vai kuru kredītspēju var nelabvēlīgi ietekmēt ārējie faktori (t.sk. pastāv<br />
liela iespēja, ka varētu tikt ierobežoti līdzekļu pārvedumi no ārvalstīm), taču<br />
šādu darījumu apjoms nepārsniedz 50% no vērtējamā darbī<strong>bas</strong> veida un/vai<br />
Pārbaudes grupas vērtējumā bankai nepieciešams pārvērtēt finanšu<br />
instrumentu vērtību un finanšu instrumentu vērtī<strong>bas</strong> samazinājuma attiecība<br />
pret bankas pārskata gada neauditēto peļņu ir mazāka par 100% un/vai<br />
Stresa testu rezultāti norāda, ka ar emitentu un/vai darījumu partneru<br />
kredītspējas pasliktināšanos saistītā riska līmenis ir būtisks, jo ir iespējama<br />
tādu scenāriju īstenošanās, kad emitentu un/vai darījumu partneru<br />
kredītspējas pasliktināšanās ietekmē var būtiski paaugstināties bankas riska<br />
līmenis un rasties būtiski zaudējumi<br />
4 – Augsts risks<br />
Liels tādu emitentu skaits, kam ir zems kredītreitings** un/vai par kuru<br />
finanšu stāvokli nav informācijas un/vai kuru finanšu stāvoklis ir nedrošs<br />
un/vai kuru kredītspēja pilnībā atkarīga no nestabiliem ārējiem faktoriem<br />
(t.sk. ir būtiski ierobežojumi līdzekļu pārvedumiem no ārvalstīm, kā<br />
rezultātā banka nevarēs saņemt maksājumus par saistībām pilnā apmērā) un<br />
šādu darījumu apjoms pārsniedz 50% no vērtējamā darbī<strong>bas</strong> veida un/vai<br />
Pārbaudes grupas vērtējumā bankai nepieciešams pārvērtēt finanšu<br />
instrumentu vērtību un finanšu instrumentu vērtī<strong>bas</strong> samazinājuma attiecība<br />
pret bankas pārskata gada neauditēto peļņu ir lielāka par 100% un/vai<br />
Stresa testu rezultāti norāda, ka ar emitentu un/vai darījumu partneru<br />
50. lappuse no 200
Finanšu un kapitāla tirgus komisija<br />
____________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________<br />
BANKU UZRAUDZĪBAS REITINGA NOTEIKŠANAS METODIKA<br />
kredītspējas pasliktināšanos saistītā riska līmenis ir augsts, jo ir sagaidāma<br />
tādu scenāriju īstenošanās, kad emitentu un/vai darījumu partneru<br />
kredītspējas pasliktināšanās ietekmē var būtiski paaugstināties bankas riska<br />
līmenis un rasties būtiski zaudējumi<br />
* augsts kredītreitings – Reitingu aģentūru piešķirtais reitings, kas atbilst investīciju līmeņa<br />
(investment grade) kredīt<strong>reitinga</strong>m<br />
** zems kredītreitings – Reitingu aģentūru piešķirtais reitings, kas atbilst zem investīciju līmeņa<br />
(below investment grade) kredīt<strong>reitinga</strong>m<br />
51. lappuse no 200
Finanšu un kapitāla tirgus komisija<br />
____________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________<br />
BANKU UZRAUDZĪBAS REITINGA NOTEIKŠANAS METODIKA<br />
Investīciju darbībai – visiem tirdzniecī<strong>bas</strong> un pārdošanai pieejamo portfeļu darbī<strong>bas</strong> veidiem<br />
Investīciju darbībai – sabiedrī<strong>bas</strong> portfelī iekļautajiem atvasinātajiem instrumentiem riska<br />
ierobežoš<strong>anas</strong> nolūkiem<br />
Kritēriji Novērtējums<br />
Vērtspapīru turētāju,<br />
atvasinātiem instrumentiem –<br />
darījumu partneru (turpmāk –<br />
darījumu partneru) kredītspēja,<br />
ko raksturo:<br />
o kredītreitingi un reitingu<br />
prognozes<br />
o pašreizējais un<br />
prognozējamais finanšu<br />
stāvoklis un reputācija<br />
Ārējo faktoru ietekme uz<br />
darījumu partneru kredītspēju,<br />
t.sk. pārvedumu risks – vai<br />
pastāv kādi ierobežojumi<br />
līdzekļu pārvedumiem no<br />
ārvalstīm (t.sk. aktīvu<br />
ekspropriācija; ierobežojumi<br />
ārvalstu valūtas pārvedumiem;<br />
nodokļi u.c.)<br />
Ja pieejami - bankas iekšējo<br />
modeļu darījumu partneru riska<br />
analīzei, mērīšanai un<br />
novērtēšanai rezultāti<br />
Ja pieejami - stresa testu<br />
rezultāti (vērtēš<strong>anas</strong> ietvaros<br />
pārbaudītāji var izmantot<br />
dažādu stresa testu rezultātus,<br />
t.sk. kredītriska stresa testus,<br />
tirgus riska stresa testus,<br />
likviditātes riska stresa testus,<br />
visaptverošos stresa testus, ja<br />
pieejami, vērtējamā elementa<br />
stresa testus, lai novērtētu, kāda<br />
ir iespējamās darījumu partneru<br />
kredītspējas pasliktināšanās<br />
ietekme uz bankas riska līmeni,<br />
kā arī finanšu un kapitāla<br />
rādītājiem). Ja tirdzniecī<strong>bas</strong><br />
portfelis un/vai pārdošanai<br />
pieejamais portfelis bankai ir<br />
būtiski un banka stresa testos<br />
nav ņēmusi vērā un novērtējusi<br />
darījumu partneru kredītspējas<br />
pasliktināšanās ietekmi, tad<br />
pārbaudītāji elementa kopējo<br />
vērtējumu samazina par vienu<br />
kategoriju<br />
Jāizvēlas tas novērtējums, kuram vislabāk atbilst bankā pastāvošā situācija<br />
1 – Zems risks<br />
Pamatā darījumu partneri, kam ir augsts kredītreitings* un/vai kuru finanšu<br />
stāvoklis ir drošs un tiem ir nevainojama reputācija un<br />
Darījumu partneru kredītspēja nevar būtiski pasliktināties ārējo faktoru ietekmē,<br />
t.sk. nepastāv risks, ka varētu tikt ierobežoti līdzekļu pārvedumi no ārvalstīm un<br />
Stresa testu rezultāti norāda, ka ar darījumu partneru kredītspējas pasliktināšanos<br />
saistītā riska līmenis ir zems, jo tā ietekmē nav paredzama būtiska bankas riska<br />
līmeņa paaugstināšanās un būtisku zaudējumu rašanās<br />
2 – Mērens risks<br />
Atsevišķi darījumu partneri, kam ir zems kredītreitings** un/vai par kuru finanšu<br />
stāvokli nav informācijas un/vai kuru finanšu stāvoklis ir nedrošs un/vai kam ir<br />
slikta reputācija, bet šādu darījumu apjoms nepārsniedz 20% no vērtējamā darbī<strong>bas</strong><br />
veida un/vai<br />
Atsevišķi darījumu partneri, kuru kredītspēju nelabvēlīgi var ietekmēt ārējie faktori<br />
un/vai pastāv risks, ka varētu tikt ierobežoti līdzekļu pārvedumi no ārvalstīm, bet<br />
šādu darījumu apjoms nepārsniedz 20% no vērtējamā darbī<strong>bas</strong> veida un/vai<br />
Stresa testu rezultāti norāda, ka ar darījumu partneru kredītspējas pasliktināšanos<br />
saistītā riska līmenis ir mērens, jo darījumu partneru kredītspējas pasliktināšanās<br />
ietekmē ir iespējama būtiska bankas riska līmeņa paaugstināšanās un būtiski<br />
zaudējumi, bet tādu scenāriju, kas izraisa minēto negatīvo ietekmi, īstenošanās ir<br />
maz ticama<br />
3 – Būtisks risks<br />
Būtisks tādu darījumu partneru skaits, kam ir zems kredītreitings** un/vai par kuru<br />
finanšu stāvokli nav informācijas un/vai kuru finanšu stāvoklis ir nedrošs un/vai<br />
kam ir slikta reputācija, bet šādu darījumu apjoms nepārsniedz 50% no vērtējamā<br />
darbī<strong>bas</strong> veida un/vai<br />
Būtisks tādu darījumu partneru skaits, kuru kredītspēju nelabvēlīgi var ietekmēt<br />
ārējie faktori un/vai pastāv risks, ka varētu tikt ierobežoti līdzekļu pārvedumi no<br />
ārvalstīm, bet šādu darījumu apjoms nepārsniedz 50% no vērtējamā darbī<strong>bas</strong> veida<br />
un/vai<br />
Stresa testu rezultāti norāda, ka ar darījumu partneru kredītspējas pasliktināšanos<br />
saistītā riska līmenis ir būtisks, jo ir iespējama tādu scenāriju īstenošanās, kad<br />
darījumu partneru kredītspējas pasliktināšanās ietekmē var būtiski paaugstināties<br />
bankas riska līmenis un rasties būtiski zaudējumi<br />
4 – Augsts risks<br />
Liels tādu darījumu partneru skaits, kam ir zems kredītreitings** un/vai par kuru<br />
finanšu stāvokli nav informācijas un/vai kuru finanšu stāvoklis ir nedrošs un/vai<br />
kam ir slikta reputācija, šādu darījumu apjoms pārsniedz 50% no vērtējamā<br />
darbī<strong>bas</strong> veida un/vai<br />
Liels tādu darījumu partneru skaits, kuru kredītspēju nelabvēlīgi var ietekmēt ārējie<br />
faktori un/vai pastāv risks, ka varētu tikt ierobežoti līdzekļu pārvedumi no<br />
ārvalstīm, šādu darījumu apjoms pārsniedz 50% no vērtējamā darbī<strong>bas</strong> veida un/vai<br />
Stresa testu rezultāti norāda, ka ar darījumu partneru kredītspējas pasliktināšanos<br />
saistītā riska līmenis ir augsts, jo ir sagaidāma tādu scenāriju īstenošanās, kad<br />
darījumu partneru kredītspējas pasliktināšanās ietekmē var būtiski paaugstināties<br />
bankas riska līmenis un rasties būtiski zaudējumi<br />
* augsts kredītreitings – Reitingu aģentūru piešķirtais reitings, kas atbilst investīciju līmeņa (investment<br />
grade) kredīt<strong>reitinga</strong>m<br />
** zems kredītreitings – reitingu aģentūru piešķirtais reitings, kas atbilst zem investīciju līmeņa (below<br />
investment grade) kredīt<strong>reitinga</strong>m<br />
52. lappuse no 200
Finanšu un kapitāla tirgus komisija<br />
____________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________<br />
BANKU UZRAUDZĪBAS REITINGA NOTEIKŠANAS METODIKA<br />
Korespondentattiecībām un izsniegtajiem starpbanku kredītiem<br />
Kritēriji Novērtējums<br />
Korespondentbanku kredītspēja,<br />
ko raksturo:<br />
o kredītreitingi un reitingu<br />
prognozes<br />
o pašreizējais un<br />
prognozējamais finanšu<br />
stāvoklis un reputācija<br />
Ārējo faktoru ietekme uz<br />
korespondentbanku kredītspēju,<br />
t.sk. pārvedumu risks – vai<br />
pastāv kādi ierobežojumi<br />
līdzekļu pārvedumiem no<br />
ārvalstīm (t.sk. aktīvu<br />
ekspropriācija; ierobežojumi<br />
ārvalstu valūtas pārvedumiem;<br />
nodokļi u.c.)?<br />
Pārbaudes grupas vērtējumā<br />
nepieciešamo speciālo<br />
uzkrājumu attiecība pret kopējo<br />
vērtējamā darbī<strong>bas</strong> veida apjomu<br />
Pārbaudes grupas vērtējumā<br />
nepieciešamo papildus speciālo<br />
uzkrājumu attiecība bankas<br />
pārskata gada neauditēto peļņu<br />
Ja pieejami - bankas iekšējo<br />
modeļu korespondentbanku riska<br />
analīzei, mērīšanai un<br />
novērtēšanai rezultāti<br />
Ja pieejami - stresa testu rezultāti<br />
(vērtēš<strong>anas</strong> ietvaros pārbaudītāji<br />
var izmantot dažādu stresa testu<br />
rezultātus, t.sk. kredītriska stresa<br />
testus, likviditātes riska stresa<br />
testus, visaptverošos stresa<br />
testus, ja pieejami, vērtējamā<br />
elementa stresa testus, lai<br />
novērtētu, kāda ir iespējamās<br />
korespondentbanku kredītspējas<br />
pasliktināšanās ietekme uz<br />
bankas riska līmeni, kā arī<br />
finanšu un kapitāla rādītājiem).<br />
Ja prasību pret kredītiestādēm<br />
īpatsvars aktīvos ir būtisks un<br />
banka stresa testos nav ņēmusi<br />
vērā un novērtējusi<br />
korespondentbanku kredītspējas<br />
pasliktināšanās ietekmi, tad<br />
pārbaudītāji elementa kopējo<br />
vērtējumu samazina par vienu<br />
kategoriju<br />
Jāizvēlas tas novērtējums, kuram vislabāk atbilst bankā pastāvošā situācija<br />
1 – Zems risks<br />
Pamatā korespondentbankas, kam ir augsts kredītreitings* un/vai kuru finanšu<br />
stāvoklis ir drošs un tām ir nevainojama reputācija un<br />
Korespondentbanku kredītspēja nevar būtiski pasliktināties ārējo faktoru ietekmē,<br />
t.sk. nepastāv risks, ka varētu tikt ierobežoti līdzekļu pārvedumi no ārvalstīm un<br />
Nepieciešamie uzkrājumi nepārsniedz 2% no prasībām pret kredītiestādēm un<br />
Pārbaudes grupas vērtējumā bankai nav nepieciešams veidot papildus speciālos<br />
uzkrājumus vai pārbaudes grupas vērtējumā bankai ir nepieciešams veidot<br />
papildus speciālos uzkrājumus un to apjoms nepārsniedz 20% no bankas pārskata<br />
gada neauditētās peļņas un<br />
Stresa testu rezultāti norāda, ka ar korespondentbanku kredītspējas<br />
pasliktināšanos saistītā riska līmenis ir zems, jo tā ietekmē nav paredzama būtiska<br />
bankas riska līmeņa paaugstināšanās un būtisku zaudējumu rašanās<br />
2 – Mērens risks<br />
Atsevišķas korespondentbankas, kam ir zems kredītreitings** un/vai par kuru<br />
finanšu stāvokli nav informācijas un/vai kuru finanšu stāvoklis ir nedrošs un/vai<br />
kam ir slikta reputācija, bet prasību pret šīm bankām apjoms nepārsniedz 20% no<br />
prasībām pret kredītiestādēm un/vai<br />
Atsevišķas korespondentbankas, kuru kredītspēju nelabvēlīgi var ietekmēt ārējie<br />
faktori un/vai pastāv risks, ka varētu tikt ierobežoti līdzekļu pārvedumi no<br />
ārvalstīm, bet prasību pret šīm bankām apjoms nepārsniedz 20% no prasībām pret<br />
kredītiestādēm un/vai<br />
Nepieciešamie uzkrājumi nepārsniedz 10% no prasībām pret kredītiestādēm<br />
un/vai<br />
Pārbaudes grupas vērtējumā bankai nepieciešams veidot papildus speciālos<br />
uzkrājumus un to apjoms nepārsniedz 50% no bankas pārskata gada neauditētās<br />
peļņas un/vai<br />
Stresa testu rezultāti norāda, ka ar korespondentbanku kredītspējas<br />
pasliktināšanos saistītā riska līmenis ir mērens, jo korespondentbanku kredītspējas<br />
pasliktināšanās ietekmē ir iespējama būtiska bankas riska līmeņa paaugstināšanās<br />
un būtiski zaudējumi, bet tādu scenāriju, kas izraisa minēto negatīvo ietekmi,<br />
īstenošanās ir maz ticama<br />
3 – Būtisks risks<br />
Būtisks tādu korespondentbanku skaits, kam ir zems kredītreitings** un/vai par<br />
kuru finanšu stāvokli nav informācijas un/vai kuru finanšu stāvoklis ir nedrošs<br />
un/vai kam ir slikta reputācija, bet prasību pret šīm bankām apjoms nepārsniedz<br />
50% no prasībām pret kredītiestādēm un/vai<br />
Būtisks tādu korespondentbanku skaits, kuru kredītspēju nelabvēlīgi var ietekmēt<br />
ārējie faktori un/vai pastāv risks, ka varētu tikt ierobežoti līdzekļu pārvedumi no<br />
ārvalstīm, bet prasību pret šīm bankām apjoms nepārsniedz 50% no prasībām pret<br />
kredītiestādēm un/vai<br />
Nepieciešamie uzkrājumi pārsniedz 10% no prasībām pret kredītiestādēm un/vai<br />
Pārbaudes grupas vērtējumā bankai nepieciešams veidot papildus speciālos<br />
uzkrājumus un to apjoms nepārsniedz 100% no bankas pārskata gada neauditētās<br />
peļņas un/vai<br />
Stresa testu rezultāti norāda, ka ar korespondentbanku kredītspējas<br />
pasliktināšanos saistītā riska līmenis ir būtisks, jo ir iespējama tādu scenāriju<br />
īstenošanās, kad korespondentbanku kredītspējas pasliktināšanās ietekmē var<br />
būtiski paaugstināties bankas riska līmenis un rasties būtiski zaudējumi<br />
4 – Augsts risks<br />
Liels tādu korespondentbanku skaits, kam ir zems kredītreitings** un/vai par kuru<br />
finanšu stāvokli nav informācijas un/vai kuru finanšu stāvoklis ir nedrošs un/vai<br />
kam ir slikta reputācija, prasību pret šīm bankām apjoms pārsniedz 50% no<br />
prasībām pret kredītiestādēm un/vai<br />
Liels tādu korespondentbanku skaits, kuru kredītspēju nelabvēlīgi var ietekmēt<br />
53. lappuse no 200
Finanšu un kapitāla tirgus komisija<br />
____________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________<br />
BANKU UZRAUDZĪBAS REITINGA NOTEIKŠANAS METODIKA<br />
ārējie faktori un/vai pastāv risks, ka varētu tikt ierobežoti līdzekļu pārvedumi no<br />
ārvalstīm, prasību pret šīm bankām apjoms pārsniedz 50% no prasībām pret<br />
kredītiestādēm un/vai<br />
Nepieciešamie uzkrājumi pārsniedz 30% no prasībām pret kredītiestādēm un/vai<br />
Pārbaudes grupas vērtējumā bankai nepieciešams veidot papildus speciālos<br />
uzkrājumus un to apjoms pārsniedz 100% no bankas pārskata gada neauditētās<br />
peļņas un/vai<br />
Stresa testu rezultāti norāda, ka ar korespondentbanku kredītspējas<br />
pasliktināšanos saistītā riska līmenis ir augsts, jo ir sagaidāma tādu scenāriju<br />
īstenošanās, kad korespondentbanku kredītspējas pasliktināšanās ietekmē var<br />
būtiski paaugstināties bankas riska līmenis un rasties būtiski zaudējumi<br />
* augsts kredītreitings – Reitingu aģentūru piešķirtais reitings, kas atbilst investīciju līmeņa (investment<br />
grade) kredīt<strong>reitinga</strong>m<br />
** zems kredītreitings – reitingu aģentūru piešķirtais reitings, kas atbilst zem investīciju līmeņa (below<br />
investment grade) kredīt<strong>reitinga</strong>m<br />
54. lappuse no 200
Finanšu un kapitāla tirgus komisija<br />
____________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________<br />
BANKU UZRAUDZĪBAS REITINGA NOTEIKŠANAS METODIKA<br />
Kredītrisku mazinoši faktori<br />
Novērtēš<strong>anas</strong> mērķis – <strong>noteik</strong>t, kāda ir kredītrisku mazinošu faktoru ietekme uz kopējo<br />
kredītrisku.<br />
Šis elements jāvērtē:<br />
Šādām darbī<strong>bas</strong> jomām un darbī<strong>bas</strong> veidiem:<br />
o Kreditēšana un ārpusbilances saistī<strong>bas</strong> pret klientiem – visiem darbī<strong>bas</strong> veidiem<br />
o Investīciju darbība – visiem darbī<strong>bas</strong> veidiem, t.sk.:<br />
sabiedrī<strong>bas</strong> portfeļa darbī<strong>bas</strong> veidiem – jāvērtē darījumu kredītrisku mazinošie faktori<br />
tirdzniecī<strong>bas</strong> un pārdošanai pieejamā portfeļu darbī<strong>bas</strong> veidiem – jāvērtē darījumu partneru risku<br />
mazinošie faktori<br />
o Maksājumi un norēķini – darbī<strong>bas</strong> veidam:<br />
Korespondentattiecī<strong>bas</strong> un izsniegtie starpbanku kredīti<br />
Kreditēšanai un ārpusbilances saistībām pret klientiem – visiem darbī<strong>bas</strong> veidiem<br />
Kritēriji Novērtējums<br />
Bankas prasījumu kārta aizņēmēja<br />
likvidācijas gadījumā, t.sk.:<br />
o vai bankas prasī<strong>bas</strong> pret<br />
aizņēmēju ir<br />
nodrošinātas/nenodrošinātas?<br />
o prasījumu kārta<br />
o speciālu nosacījumu esamība<br />
aizdevuma līgumos<br />
Ķīlas esamība, t.sk.:<br />
o ķīlas tiesību reģistrācija<br />
attiecīgos reģistros<br />
o apgrūtinājuma kārta<br />
Ķīlas vērtība, t.sk.:<br />
o vai to <strong>noteik</strong>uši neatkarīgi<br />
speciālisti?<br />
o vai ķīla tiek regulāri pārvērtēta?<br />
o tirgus vērtība un piespiedu<br />
realizācijas vērtība, salīdzinot ar<br />
parāda atlikumu<br />
o ķīlas vērtī<strong>bas</strong> svārstīgums un<br />
ārējo faktoru ietekme<br />
(ekonomiskā vide, tirgus<br />
attīstī<strong>bas</strong> tendences u.c.)<br />
Ķīlas likviditāte, t.sk.:<br />
o aktīva tirgus esamība<br />
o vai bankai šis tirgus brīvi<br />
pieejams?<br />
o ķīlas vērtība, salīdzinot ar<br />
kopējo šīs ķīlas tirgus apjomu<br />
Citu kredītrisku mazinošu faktoru<br />
esamība – maksātspējīgu galvotāju<br />
esamība, kredītderivatīvu<br />
izmantošana u.c.<br />
Vērtējamā kreditēš<strong>anas</strong> veida<br />
aizņēmēju kredītspējas (pirmā<br />
kredītrisku raksturojošā elementa)<br />
novērtējums<br />
Var ņemt vērā arī:<br />
o vai bankai ir pieredze analogu<br />
ķīlu realizācijā?<br />
o vai nepastāv juridiski šķēršļi<br />
Jāizvēlas tas novērtējums, kuram vislabāk atbilst bankā pastāvošā situācija<br />
1 – Zems risks<br />
No <strong>reitinga</strong> piešķirš<strong>anas</strong> procesā izskatītajiem vērtējamā kreditēš<strong>anas</strong> veida<br />
kredītiem – aizņēmēju saistību nepildīš<strong>anas</strong> gadījumā banka parādus <strong>noteik</strong>ti<br />
atgūs pilnā apmērā, jo visiem kredītiem:<br />
o banka ir augstāko kārtu (piem., nodrošināts) kreditors un<br />
o ir likvīda ķīla, kas pilnībā sedz gan parādu, gan izdevumus, kas saistīti ar tās<br />
realizāciju, un nepastāv juridiski šķēršļi tās atsavināšanai un<br />
o stresa testu rezultāti norāda, ka ar kredītrisku mazinošiem faktoriem<br />
saistītais risks ir zems, jo tā ietekmē nav paredzama būtiska bankas riska<br />
līmeņa paaugstināšanās un būtisku zaudējumu rašanās vai<br />
o ir citi kredītrisku mazinoši faktori (piemēram, kredītspējīgi galvotāji)<br />
vai<br />
Banka nav augstāko kārtu (piem., nodrošināts) kreditors un nav citu kredītrisku<br />
mazinošu faktoru, un vērtējamā kreditēš<strong>anas</strong> veida aizņēmēju kredītspējas<br />
(pirmā kredītrisku raksturojošā elementa) novērtējums ir "1 – zems risks"<br />
2 – Mērens risks<br />
Vērtējamā kreditēš<strong>anas</strong> veida aizņēmēju kredītspējas (pirmā kredītrisku<br />
raksturojošā elementa) novērtējums ir "2 – mērens risks" vai "3 – būtisks<br />
risks", vai "4 – augsts risks"<br />
un<br />
No <strong>reitinga</strong> piešķirš<strong>anas</strong> procesā izskatītajiem vērtējamā kreditēš<strong>anas</strong> veida<br />
kredītiem – atsevišķiem kredītiem:<br />
o banka nav augstāko kārtu (piem., nodrošināts) kreditors un/vai<br />
o ķīla nav likvīda un/vai tā ir nepietiekamā apjomā un/vai pastāv juridiski<br />
šķēršļi tās atsavināšanai un/vai<br />
o stresa testu rezultāti norāda, ka ar kredītrisku mazinošiem faktoriem<br />
saistītais risks ir mērens, jo, piemēram, ķīlas vērtī<strong>bas</strong> un ķīlas likviditātes<br />
samazināš<strong>anas</strong> ietekmē ir iespējama būtiska bankas riska līmeņa<br />
paaugstināšanās un būtiski zaudējumi, bet tādu scenāriju, kas izraisa minēto<br />
negatīvo ietekmi, īstenošanās ir maz ticama un<br />
o nav citu kredītrisku mazinošu faktoru (piemēram, nav kredītspējīgu<br />
galvotāju)<br />
Šādu kredītu apjoms nepārsniedz 20% no vērtējamā kreditēš<strong>anas</strong> veida<br />
3 – Būtisks risks<br />
Vērtējamā kreditēš<strong>anas</strong> veida aizņēmēju kredītspējas (pirmā kredītrisku<br />
raksturojošā elementa) novērtējums ir "2 – mērens risks" vai "3 – būtisks<br />
risks", vai "4 – augsts risks"<br />
un<br />
No <strong>reitinga</strong> piešķirš<strong>anas</strong> procesā izskatītajiem vērtējamā kreditēš<strong>anas</strong> veida<br />
55. lappuse no 200
Finanšu un kapitāla tirgus komisija<br />
____________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________<br />
BANKU UZRAUDZĪBAS REITINGA NOTEIKŠANAS METODIKA<br />
ķīlas atsavināšanai?<br />
o izmaiņas bankas uzkrājumos,<br />
kas saistītas ar nodrošinājuma<br />
vērtī<strong>bas</strong> samazināšanos<br />
Ja pieejami - bankas iekšējo modeļu<br />
kredītriska analīzei, mērīšanai un<br />
novērtēšanai rezultāti<br />
Stresa testu rezultāti (vērtēš<strong>anas</strong><br />
ietvaros pārbaudītāji var izmantot<br />
dažādu stresa testu rezultātus, t.sk.<br />
kredītriska stresa testus,<br />
visaptverošos stresa testus, ja<br />
pieejami, vērtējamā elementa stresa<br />
testus, lai novērtētu, kāda ir<br />
kredītrisku mazinošo faktoru<br />
ietekme (piemēram, ķīlas vērtī<strong>bas</strong><br />
svārstīgums un ķīlas likviditāte) uz<br />
bankas riska līmeni, kā arī finanšu<br />
un kapitāla rādītājiem). Ja ar ķīlu<br />
nodrošinātu prasību (kredītu)<br />
īpatsvars bankas aktīvos ir būtisks<br />
un banka stresa testos nav ņēmusi<br />
vērā un novērtējusi kredītrisku<br />
mazinošo faktoru iespējamu<br />
nelabvēlīgu ietekmi, tad<br />
pārbaudītāji elementa kopējo<br />
vērtējumu samazina par vienu<br />
kategoriju<br />
kredītiem – daudziem kredītiem:<br />
o banka nav augstāko kārtu (piem., nodrošināts) kreditors un/vai<br />
o ķīla nav likvīda un/vai tā ir nepietiekamā apjomā un/vai pastāv juridiski<br />
šķēršļi tās atsavināšanai un/vai<br />
o stresa testu rezultāti norāda, ka ar kredītrisku mazinošiem faktoriem<br />
saistītais risks ir būtisks, jo ir iespējama tādu scenāriju īstenošanās, kad,<br />
piemēram, ķīlas vērtī<strong>bas</strong> un ķīlas likviditātes samazināš<strong>anas</strong> ietekmē var<br />
būtiski palielināties bankas riska līmenis un rasties būtiski zaudējumi un<br />
o nav citu kredītrisku mazinošu faktoru (piemēram, nav kredītspējīgu<br />
galvotāju)<br />
Šādu kredītu apjoms nepārsniedz 50% no vērtējamā kreditēš<strong>anas</strong> veida<br />
4 – Augsts risks<br />
Vērtējamā kreditēš<strong>anas</strong> veida aizņēmēju kredītspējas (pirmā kredītrisku<br />
raksturojošā elementa) novērtējums ir "2 – mērens risks" vai "3 – būtisks<br />
risks", vai "4 – augsts risks"<br />
un<br />
No <strong>reitinga</strong> piešķirš<strong>anas</strong> procesā izskatītajiem vērtējamā kreditēš<strong>anas</strong> veida<br />
kredītiem vairāk kā 50% (pēc apjoma) ir kredīti, kuriem:<br />
o banka nav augstāko kārtu (piem., nodrošināts) kreditors un/vai<br />
o ķīla nav likvīda un/vai tā ir nepietiekamā apjomā un/vai pastāv juridiski<br />
šķēršļi tās atsavināšanai un/vai<br />
o stresa testu rezultāti norāda, ka ar kredītrisku mazinošiem faktoriem<br />
saistītais risks ir augsts, jo ir sagaidāma tādu scenāriju īstenošanās, kad,<br />
piemēram, ķīlas vērtī<strong>bas</strong> un ķīlas likviditātes samazināšanās ietekmē var<br />
būtiski palielināties bankas riska līmenis un rasties būtiski zaudējumi un<br />
o nav citu kredītrisku mazinošu faktoru (piemēram, nav kredītspējīgu<br />
galvotāju)<br />
56. lappuse no 200
Finanšu un kapitāla tirgus komisija<br />
____________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________<br />
BANKU UZRAUDZĪBAS REITINGA NOTEIKŠANAS METODIKA<br />
Investīciju darbībai – sabiedrī<strong>bas</strong> portfeļa darbī<strong>bas</strong> veidiem (izņemot atvasinātos instrumentus<br />
riska ierobežoš<strong>anas</strong> nolūkiem)<br />
Kritēriji Novērtējums<br />
Bankas prasījumu kārta emitentu<br />
likvidācijas gadījumā, t.sk.:<br />
o vai bankas prasī<strong>bas</strong> pret emitentu ir<br />
nodrošinātas/nenodrošinātas?<br />
o prasījumu kārta<br />
o subordinēti aizdevumi/dalība kapitālā<br />
Parāda vērtspapīru kredītreitings, t.sk. vai<br />
parāda vērtspapīriem ir <strong>noteik</strong>ts augstāks<br />
kredītreitings par emitenta kredītreitingu?<br />
Ķīlas esamība, t.sk.:<br />
o ķīlas tiesību reģistrācija attiecīgos<br />
reģistros<br />
o apgrūtinājuma kārta<br />
o ķīlas vērtība<br />
o ķīlas likviditāte<br />
Maksātspējīgu galvotāju esamība, to<br />
kvalitāte<br />
Citi kredītrisku mazinoši faktori –<br />
kredītderivatīvu izmantošana u.c.<br />
Vērtējamā darbī<strong>bas</strong> veida emitentu<br />
kredītspējas (pirmā kredītrisku<br />
raksturojošā elementa) novērtējums<br />
Ja pieejami - bankas iekšējo modeļu<br />
kredītriska analīzei, mērīšanai un<br />
novērtēšanai rezultāti<br />
Ja pieejami - stresa testu rezultāti<br />
(vērtēš<strong>anas</strong> ietvaros pārbaudītāji var<br />
izmantot dažādu stresa testu rezultātus,<br />
t.sk. tirgus riska stresa testus, kredītriska<br />
stresa testus, visaptverošos stresa testus,<br />
ja pieejami, vērtējamā elementa stresa<br />
testus, lai novērtētu, kāda ir kredītrisku<br />
mazinošo faktoru ietekme uz bankas riska<br />
līmeni, kā arī finanšu un kapitāla<br />
rādītājiem). Ja banka, kurai līdz termiņa<br />
beigām turētais portfelis ir būtisks,<br />
izmanto kredītrisku mazinošos faktorus<br />
un stresa testos nav ņēmusi vērā un<br />
novērtējusi kredītrisku mazinošo faktoru<br />
iespējamu nelabvēlīgu ietekmi, tad<br />
pārbaudītāji elementa kopējo vērtējumu<br />
samazina par vienu kategoriju<br />
Jāizvēlas tas novērtējums, kuram vislabāk atbilst bankā pastāvošā situācija<br />
1 – Zems risks<br />
Gadījumā, ja emitenti nepildīs saistī<strong>bas</strong> pret banku, tā parādus <strong>noteik</strong>ti<br />
atgūs pilnā apmērā, jo:<br />
o vismaz 75% vērtībā no bilances vērtī<strong>bas</strong> ir vērtspapīri, kuriem banka<br />
ir augstāko kārtu (piem., nodrošināts) kreditors vai<br />
o parāda vērtspapīriem ir augsts kredītreitings* vai<br />
o ir citi kredītrisku mazinoši faktori (piemēram, kredītspējīgi<br />
galvotāji) un<br />
Stresa testu rezultāti norāda, ka ar kredītrisku mazinošiem faktoriem<br />
saistītais risks ir zems, jo tā ietekmē nav paredzama būtiska bankas<br />
riska līmeņa paaugstināšanās un būtisku zaudējumu rašanās vai<br />
Banka nav augstāko kārtu (piem., nodrošināts) kreditors un nav citu<br />
kredītrisku mazinošu faktoru, un vērtējamā darbī<strong>bas</strong> veida emitentu<br />
kredītspējas (pirmā kredītrisku raksturojošā elementa) novērtējums ir<br />
"1 – zems risks"<br />
2 – Mērens risks<br />
Banka ir augstāko kārtu (piem., nodrošināts) kreditors vai ir citi<br />
kredītrisku mazinoši faktori, bet stresa testu rezultāti norāda, ka ar<br />
kredītrisku mazinošiem faktoriem saistītais risks ir mērens, jo,<br />
piemēram, ķīlas vērtī<strong>bas</strong> un ķīlas likviditātes samazināš<strong>anas</strong> ietekmē ir<br />
iespējama būtiska bankas riska līmeņa paaugstināšanās un būtiski<br />
zaudējumi, bet tādu scenāriju, kas izraisa minēto negatīvo ietekmi,<br />
īstenošanās ir maz ticama un/vai<br />
Banka nav augstāko kārtu (piem., nodrošināts) kreditors un nav citu<br />
kredītrisku mazinošu faktoru, un vērtējamā darbī<strong>bas</strong> veida emitentu<br />
kredītspējas (pirmā kredītrisku raksturojošā elementa) novērtējums ir<br />
"2 – mērens risks"<br />
3 – Būtisks risks<br />
Banka ir augstāko kārtu (piem., nodrošināts) kreditors vai ir citi<br />
kredītrisku mazinoši faktori, bet stresa testu rezultāti norāda, ka ar<br />
kredītrisku mazinošiem faktoriem saistītais risks ir būtisks, jo ir<br />
iespējama tādu scenāriju īstenošanās, kad, piemēram, ķīlas vērtī<strong>bas</strong> un<br />
ķīlas likviditātes samazināš<strong>anas</strong> ietekmē var būtiski palielināties bankas<br />
riska līmenis un rasties būtiski zaudējumi un/vai<br />
Banka nav augstāko kārtu (piem., nodrošināts) kreditors un nav citu<br />
kredītrisku mazinošu faktoru, un vērtējamā darbī<strong>bas</strong> veida emitentu<br />
kredītspējas (pirmā kredītrisku raksturojošā elementa) novērtējums ir<br />
"3 – būtisks risks"<br />
4 – Augsts risks<br />
Banka ir augstāko kārtu (piem., nodrošināts) kreditors vai ir citi<br />
kredītrisku mazinoši faktori, bet stresa testu rezultāti norāda, ka ar<br />
kredītrisku mazinošiem faktoriem saistītais risks ir augsts, jo ir<br />
sagaidāma tādu scenāriju īstenošanās, kad, piemēram, ķīlas vērtī<strong>bas</strong> un<br />
ķīlas likviditātes samazināšanās ietekmē var būtiski palielināties bankas<br />
riska līmenis un rasties būtiski zaudējumi un/vai<br />
Banka nav augstāko kārtu (piem., nodrošināts) kreditors un nav citu<br />
kredītrisku mazinošu faktoru, un vērtējamā darbī<strong>bas</strong> veida emitentu<br />
kredītspējas (pirmā kredītrisku raksturojošā elementa) novērtējums ir<br />
"4 – augsts risks"<br />
* augsts kredītreitings – Reitingu aģentūru piešķirtais reitings, kas atbilst investīciju līmeņa<br />
(investment grade) kredīt<strong>reitinga</strong>m<br />
57. lappuse no 200
Finanšu un kapitāla tirgus komisija<br />
____________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________<br />
BANKU UZRAUDZĪBAS REITINGA NOTEIKŠANAS METODIKA<br />
Investīciju darbībai – visiem tirdzniecī<strong>bas</strong> un pārdošanai pieejamo portfeļu darbī<strong>bas</strong> veidiem<br />
Investīciju darbībai – sabiedrī<strong>bas</strong> portfelī iekļautajiem atvasinātajiem instrumentiem riska<br />
ierobežoš<strong>anas</strong> nolūkiem<br />
Kritēriji Novērtējums<br />
Vai bankas prasī<strong>bas</strong> pret darījumu<br />
partneriem ir nodrošinātas vai<br />
nenodrošinātas? T.sk.:<br />
o drošī<strong>bas</strong> depozītu esamība<br />
o speciālu nosacījumu esamība darījumu<br />
līgumos<br />
o citu kredītrisku mazinošu faktoru<br />
(ķīlas, maksātspējīgu galvotāju,<br />
norēķinu par darījumiem kārtība u.c.)<br />
esamība<br />
Vērtējamā darbī<strong>bas</strong> veida darījumu<br />
partneru kredītspējas (pirmā kredītrisku<br />
raksturojošā elementa) novērtējums<br />
Var ņemt vērā arī:<br />
o vai darījumi tiek slēgti Eiropas<br />
ekonomiskās zonas (EEA) un<br />
Ekonomiskās attīstī<strong>bas</strong> un sadarbī<strong>bas</strong><br />
organizācijas (OECD) valstu regulētos<br />
tirgos (biržās)?<br />
o vai darījumi tiek slēgti pārējo valstu<br />
regulētos tirgos (biržās)?<br />
o vai darījumi tiek slēgti ārpus biržas?<br />
Ja pieejami – bankas iekšējo modeļu<br />
darījumu partneru riska analīzei,<br />
mērīšanai un novērtēšanai rezultāti<br />
Ja pieejami - stresa testu rezultāti<br />
(vērtēš<strong>anas</strong> ietvaros pārbaudītāji var<br />
izmantot dažādu stresa testu rezultātus,<br />
t.sk. tirgus riska stresa testus, kredītriska<br />
stresa testus, visaptverošos stresa testus,<br />
ja pieejami, vērtējamā elementa stresa<br />
testus, lai novērtētu, kāda ir kredītrisku<br />
mazinošo faktoru ietekme uz bankas riska<br />
līmeni, kā arī finanšu un kapitāla<br />
rādītājiem). Ja banka, kurai tirdzniecī<strong>bas</strong><br />
portfelis un/vai pārdošanai pieejamais<br />
portfelis ir būtiski, izmanto kredītrisku<br />
mazinošos faktorus un stresa testos nav<br />
ņēmusi vērā un novērtējusi kredītrisku<br />
mazinošo faktoru iespējamu nelabvēlīgu<br />
ietekmi, tad pārbaudītāji elementa kopējo<br />
vērtējumu samazina par vienu kategoriju<br />
Jāizvēlas tas novērtējums, kuram vislabāk atbilst bankā pastāvošā situācija<br />
1 – Zems risks<br />
Gadījumā, ja darījumu partneri nepildīs saistī<strong>bas</strong> pret banku, bankai<br />
neradīsies zaudējumi, jo:<br />
o bankas prasī<strong>bas</strong> pret darījumu partneriem ir pilnībā nodrošinātas vai<br />
o ir citi kredītrisku mazinoši faktori (piemēram, kredītspējīgi galvotāji,<br />
norēķinu par darījumiem kārtība u.c.) un<br />
Stresa testu rezultāti norāda, ka ar kredītrisku mazinošiem faktoriem<br />
saistītais risks ir zems, jo tā ietekmē nav paredzama būtiska bankas riska<br />
līmeņa paaugstināšanās un būtisku zaudējumu rašanās vai<br />
Nav darījumu partneru risku mazinošu faktoru un vērtējamā darbī<strong>bas</strong><br />
veida darījumu partneru kredītspējas (pirmā kredītrisku raksturojošā<br />
elementa) novērtējums ir "1 – zems risks"<br />
2 – Mērens risks<br />
Bankas prasī<strong>bas</strong> pret darījumu partneriem ir pilnībā nodrošinātas vai ir<br />
citi kredītrisku mazinoši faktori, bet stresa testu rezultāti norāda, ka ar<br />
kredītrisku mazinošiem faktoriem saistītais risks ir mērens, jo, piemēram,<br />
ķīlas vērtī<strong>bas</strong> un ķīlas likviditātes samazināš<strong>anas</strong> ietekmē ir iespējama<br />
būtiska bankas riska līmeņa paaugstināšanās un būtiski zaudējumi, bet<br />
tādu scenāriju, kas izraisa minēto negatīvo ietekmi, īstenošanās ir maz<br />
ticama un/vai<br />
Nav darījumu partneru risku mazinošu faktoru un vērtējamā darbī<strong>bas</strong><br />
veida darījumu partneru kredītspējas (pirmā kredītrisku raksturojošā<br />
elementa) novērtējums ir "2 – mērens risks"<br />
3 – Būtisks risks<br />
Bankas prasī<strong>bas</strong> pret darījumu partneriem ir pilnībā nodrošinātas vai ir<br />
citi kredītrisku mazinoši faktori, bet stresa testu rezultāti norāda, ka ar<br />
kredītrisku mazinošiem faktoriem saistītais risks ir būtisks, jo ir<br />
iespējama tādu scenāriju īstenošanās, kad, piemēram, ķīlas vērtī<strong>bas</strong> un<br />
ķīlas likviditātes samazināš<strong>anas</strong> ietekmē var būtiski palielināties bankas<br />
riska līmenis un rasties būtiski zaudējumi un/vai<br />
Nav darījumu partneru risku mazinošu faktoru un vērtējamā darbī<strong>bas</strong><br />
veida darījumu partneru kredītspējas (pirmā kredītrisku raksturojošā<br />
elementa) novērtējums ir "3 – būtisks risks"<br />
4 – Augsts risks<br />
Bankas prasī<strong>bas</strong> pret darījumu partneriem ir pilnībā nodrošinātas vai ir<br />
citi kredītrisku mazinoši faktori, bet stresa testu rezultāti norāda, ka ar<br />
kredītrisku mazinošiem faktoriem saistītais risks ir augsts, jo ir<br />
sagaidāma tādu scenāriju īstenošanās, kad, piemēram, ķīlas vērtī<strong>bas</strong> un<br />
ķīlas likviditātes samazināšanās ietekmē var būtiski palielināties bankas<br />
riska līmenis un rasties būtiski zaudējumi un/vai<br />
Nav darījumu partneru risku mazinošu faktoru un vērtējamā darbī<strong>bas</strong><br />
veida darījumu partneru kredītspējas (pirmā kredītrisku raksturojošā<br />
elementa) novērtējums ir "4 – augsts risks"<br />
58. lappuse no 200
Finanšu un kapitāla tirgus komisija<br />
____________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________<br />
BANKU UZRAUDZĪBAS REITINGA NOTEIKŠANAS METODIKA<br />
Korespondentattiecībām un izsniegtajiem starpbanku kredītiem<br />
Kritēriji Novērtējums<br />
Vai bankas prasī<strong>bas</strong> pret<br />
korespondentbankām ir<br />
nodrošinātas/nenodrošinātas? T.sk.:<br />
o drošī<strong>bas</strong> depozītu esamība<br />
o speciālu nosacījumu esamība darījumu<br />
līgumos<br />
o citu kredītrisku mazinošu faktoru<br />
(ķīlas, maksātspējīgu galvotāju u.c.)<br />
esamība<br />
Korespondentbanku kredītspējas (pirmā<br />
kredītrisku raksturojošā elementa)<br />
vērtējums<br />
Ja pieejami – bankas iekšējo modeļu<br />
korespondentbanku kredītriska analīzei,<br />
mērīšanai un novērtēšanai rezultāti<br />
Ja pieejami – stresa testu rezultāti<br />
(vērtēš<strong>anas</strong> ietvaros pārbaudītāji var<br />
izmantot dažādu stresa testu rezultātus,<br />
t.sk. tirgus riska stresa testus, kredītriska<br />
stresa testus, visaptverošos stresa testus,<br />
ja pieejami, vērtējamā elementa stresa<br />
testus, lai novērtētu, kāda ir kredītrisku<br />
mazinošo faktoru ietekme uz bankas riska<br />
līmeni, kā arī finanšu un kapitāla<br />
rādītājiem). Ja banka, kurai prasību pret<br />
kredītiestādēm īpatsvars aktīvos ir<br />
būtisks, izmanto kredītrisku mazinošos<br />
faktorus un stresa testos nav ņēmusi vērā<br />
un novērtējusi kredītrisku mazinošo<br />
faktoru iespējamu nelabvēlīgu ietekmi,<br />
tad pārbaudītāji elementa kopējo<br />
vērtējumu samazina par vienu kategoriju<br />
Jāizvēlas tas novērtējums, kuram vislabāk atbilst bankā pastāvošā situācija<br />
1 – Zems risks<br />
Gadījumā, ja korespondentbankas nepildīs saistī<strong>bas</strong> pret banku, bankai<br />
neradīsies zaudējumi, jo:<br />
o bankas prasī<strong>bas</strong> pret korespondentbankām ir pilnībā nodrošinātas vai<br />
o ir citi kredītrisku mazinoši faktori (piemēram, kredītspējīgi galvotāji)<br />
un<br />
Stresa testu rezultāti norāda, ka ar kredītrisku mazinošiem faktoriem<br />
saistītais risks ir zems, jo tā ietekmē nav paredzama būtiska bankas riska<br />
līmeņa paaugstināšanās un būtisku zaudējumu rašanās vai<br />
Nav korespondentbanku kredītrisku mazinošu faktoru un<br />
korespondentbanku kredītspējas (pirmā kredītrisku raksturojošā<br />
elementa) novērtējums ir "1 – zems risks"<br />
2 – Mērens risks<br />
Bankas prasī<strong>bas</strong> pret korespondentbankām ir pilnībā nodrošinātas vai ir<br />
citi kredītrisku mazinoši faktori, bet stresa testu rezultāti norāda, ka ar<br />
kredītrisku mazinošiem faktoriem saistītais risks ir mērens, jo,<br />
piemēram, ķīlas vērtī<strong>bas</strong> un ķīlas likviditātes samazināš<strong>anas</strong> ietekmē ir<br />
iespējama būtiska bankas riska līmeņa paaugstināšanās un būtiski<br />
zaudējumi, bet tādu scenāriju, kas izraisa minēto negatīvo ietekmi,<br />
īstenošanās ir maz ticama un/vai<br />
Nav korespondentbanku kredītrisku mazinošu faktoru un<br />
korespondentbanku kredītspējas (pirmā kredītrisku raksturojošā<br />
elementa) novērtējums ir "2 – mērens risks"<br />
3 – Būtisks risks<br />
Bankas prasī<strong>bas</strong> pret korespondentbankām ir pilnībā nodrošinātas vai ir<br />
citi kredītrisku mazinoši faktori, bet stresa testu rezultāti norāda, ka ar<br />
kredītrisku mazinošiem faktoriem saistītais risks ir būtisks, jo ir<br />
iespējama tādu scenāriju īstenošanās, kad, piemēram, ķīlas vērtī<strong>bas</strong> un<br />
ķīlas likviditātes samazināš<strong>anas</strong> ietekmē var būtiski palielināties bankas<br />
riska līmenis un rasties būtiski zaudējumi un/vai<br />
Nav korespondentbanku kredītrisku mazinošu faktoru un<br />
korespondentbanku kredītspējas (pirmā kredītrisku raksturojošā<br />
elementa) novērtējums ir "3 – būtisks risks"<br />
4 – Augsts risks<br />
Bankas prasī<strong>bas</strong> pret korespondentbankām ir pilnībā nodrošinātas vai ir<br />
citi kredītrisku mazinoši faktori, bet stresa testu rezultāti norāda, ka ar<br />
kredītrisku mazinošiem faktoriem saistītais risks ir augsts, jo ir<br />
sagaidāma tādu scenāriju īstenošanās, kad, piemēram, ķīlas vērtī<strong>bas</strong> un<br />
ķīlas likviditātes samazināšanās ietekmē var būtiski palielināties bankas<br />
riska līmenis un rasties būtiski zaudējumi un/vai<br />
Nav korespondentbanku kredītrisku mazinošu faktoru un<br />
korespondentbanku kredītspējas (pirmā kredītrisku raksturojošā<br />
elementa) novērtējums ir "4 – augsts risks"<br />
59. lappuse no 200
Finanšu un kapitāla tirgus komisija<br />
____________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________<br />
BANKU UZRAUDZĪBAS REITINGA NOTEIKŠANAS METODIKA<br />
Koncentrācija<br />
Novērtēš<strong>anas</strong> mērķis – <strong>noteik</strong>t, vai bankā pastāv koncentrētas pozīcijas un vai tās nepalielina<br />
kopējo kredītrisku.<br />
Šis elements jāvērtē:<br />
Šādām darbī<strong>bas</strong> jomām un darbī<strong>bas</strong> veidiem:<br />
o Investīciju darbība – sabiedrī<strong>bas</strong> portfeļa darbī<strong>bas</strong> veidiem<br />
o Maksājumi un norēķini – darbī<strong>bas</strong> veidam:<br />
Korespondentattiecī<strong>bas</strong> un izsniegtie starpbanku kredīti<br />
Šādām kopīgām funkcijām:<br />
o Kredītriska pārvaldīšana<br />
Kopīgai funkcijai – Kredītriska pārvaldīšana<br />
Kritēriji Novērtējums<br />
Kredītportfeļa koncentrācija jāapskata<br />
šādos kredītportfeļa sadalījumos:<br />
o pa klientiem/savstarpēji saistītām<br />
klientu grupām<br />
o pa tautsaimniecī<strong>bas</strong> nozarēm<br />
o pa nodrošinājuma veidiem<br />
o pa valstīm/reģioniem (ņemot vērā<br />
valsts riska pārnešanu)<br />
o cita iespējamā koncentrācija<br />
Lielo riska darījumu īpatsvars<br />
kredītportfelī un attiecība pret bankas<br />
pašu kapitālu<br />
Ja pieejami – bankas iekšējo modeļu<br />
kredītriska analīzei, mērīšanai un<br />
novērtēšanai rezultāti<br />
Stresa testu rezultāti (vērtēš<strong>anas</strong> ietvaros<br />
pārbaudītāji var izmantot dažādu stresa<br />
testu rezultātus, t.sk. kredītriska stresa<br />
testus, visaptverošos stresa testus,<br />
koncentrācijas riska stresa testus, lai<br />
novērtētu, kāda ir koncentrācijas ietekme<br />
uz bankas riska līmeni, kā arī finanšu un<br />
kapitāla rādītājiem). Ja kredītu īpatsvars<br />
bankas aktīvos ir būtisks un banka stresa<br />
testos nav ņēmusi vērā un novērtējusi<br />
koncentrācijas iespējamo nelabvēlīgo<br />
ietekmi, tad pārbaudītāji elementa kopējo<br />
vērtējumu samazina par vienu kategoriju<br />
Jāizvēlas tas novērtējums, kuram vislabāk atbilst bankā pastāvošā situācija<br />
1 – Zems risks<br />
Kredītportfelis ir diversificēts, jo:<br />
o kredītportfeļa individuālās koncentrācijas indekss * IKI ≤ 0,1 un<br />
o kredītportfeļa nozaru koncentrācijas indekss * NKI ≤ 12 un<br />
o kredītportfeļa nodrošinājuma veida koncentrācijas indekss * NVKI ≤<br />
25 un<br />
o prasī<strong>bas</strong> pret klientiem – vienas valsts (izņemot Latviju) vai viena<br />
reģiona pārstāvjiem nepārsniedz 5% no kredītportfeļa un<br />
o nav citu koncentrētu pozīciju un<br />
Lielo riska darījumu kopsummas attiecība pret bankas pašu kapitālu<br />
nepārsniedz 50% un<br />
Stresa testu rezultāti norāda, ka kredītportfeļa koncentrācijas risks ir<br />
zems, jo tā ietekmē nav paredzama būtiska bankas riska līmeņa<br />
paaugstināšanās un būtisku zaudējumu rašanās<br />
2 – Mērens risks<br />
Kredītportfelis ir pietiekami diversificēts, tomēr kādā no sadalījumiem<br />
tas neatbilst vērtējumam "1– zems risks" <strong>noteik</strong>tajiem kritērijiem, bet<br />
nevienā sadalījumā nepārsniedz šādus kvantitatīvos kritērijus:<br />
o kredītportfeļa individuālās koncentrācijas indekss IKI ≤ 0,4 un<br />
o kredītportfeļa nozaru koncentrācijas NKI ≤ 20 un<br />
o kredītportfeļa nodrošinājuma veida koncentrācijas indekss NVKI ≤ 45<br />
un<br />
o prasī<strong>bas</strong> pret klientiem – vienas valsts (izņemot Latviju) vai viena<br />
reģiona pārstāvjiem nepārsniedz 15% no kredītportfeļa un<br />
o ir konstatētas citas koncentrētas pozīcijas un/vai<br />
Lielo riska darījumu kopsummas attiecība pret bankas pašu kapitālu<br />
nepārsniedz 150% un/vai<br />
Stresa testu rezultāti norāda, ka kredītportfeļa koncentrācijas risks ir<br />
mērens, jo nelabvēlīgu faktoru ietekmē ir iespējama būtiska<br />
koncentrācijas riska paaugstināšanās un būtiski zaudējumi, bet tādu<br />
scenāriju, kas izraisa minēto negatīvo ietekmi, īstenošanās ir maz ticama<br />
3 – Būtisks risks<br />
Kredītportfelī ir būtiska koncentrācija, jo kredītportfelis vairākos<br />
sadalījumos neatbilst vērtējumam "1– zems risks" <strong>noteik</strong>tajiem<br />
kritērijiem un/vai pārsniedz vērtējumam "2– mērens risks" pieļaujamos<br />
rādītāja kvantitatīvos kritērijus, bet nevienā sadalījumā nepārsniedz<br />
šādus kvantitatīvos kritērijus:<br />
o kredītportfeļa individuālās koncentrācijas indekss IKI ≤ 5 un<br />
o kredītportfeļa nozaru koncentrācijas indekss NKI ≤ 50 un<br />
o kredītportfeļa nodrošinājuma veida koncentrācijas indekss NVKI ≤ 65<br />
60. lappuse no 200
Finanšu un kapitāla tirgus komisija<br />
____________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________<br />
BANKU UZRAUDZĪBAS REITINGA NOTEIKŠANAS METODIKA<br />
un<br />
o prasī<strong>bas</strong> pret klientiem – vienas valsts (izņemot Latviju) vai viena<br />
reģiona pārstāvjiem nepārsniedz 50% no kredītportfeļa un/vai<br />
o ir citas būtiskas koncentrētas pozīcijas, piemēram, kredīti, kas<br />
izsniegti ar banku saistītām personām, veido būtisku kredītportfeļa<br />
daļu un/vai<br />
Lielo riska darījumu kopsummas attiecība pret bankas pašu kapitālu<br />
nepārsniedz 300% un/vai<br />
Stresa testu rezultāti norāda, ka kredītportfeļa koncentrācijas risks ir<br />
būtisks, jo ir iespējama tādu scenāriju īstenošanās, kad nelabvēlīgu<br />
faktoru ietekmē var būtiski paaugstināties koncentrācijas riska līmenis<br />
un rasties būtiski zaudējumi<br />
4 – Augsts risks<br />
Kredītportfelī ir augsta koncentrācija, jo:<br />
o kredītportfeļa individuālās koncentrācijas indekss IKI > 5 un/vai<br />
o kredītportfeļa nozaru koncentrācijas indekss NKI > 50 un/vai<br />
o kredītportfeļa nodrošinājuma veida koncentrācijas indekss NVKI > 65<br />
un/vai<br />
o prasī<strong>bas</strong> pret klientiem – vienas valsts (izņemot Latviju) vai viena<br />
reģiona pārstāvjiem pārsniedz 50% no kredītportfeļa un/vai<br />
o ir citas augsti koncentrētas pozīcijas un/vai<br />
Lielo riska darījumu kopsummas attiecība pret bankas pašu kapitālu<br />
pārsniedz 300%. Iespējams, ka banka pieļauj lielajiem riska darījumiem<br />
<strong>noteik</strong>to ierobežojumu pārkāpumus un/vai<br />
Stresa testu rezultāti norāda, kredītportfeļa koncentrācijas risks ir augsts,<br />
jo ir sagaidāma tādu scenāriju īstenošanās, kad nelabvēlīgu faktoru<br />
ietekmē var būtiski paaugstināties bankas koncentrācijas riska līmenis un<br />
rasties būtiski zaudējumi<br />
* Kredītportfeļa individuālās koncentrācijas indekss (IKI), kredītportfeļa nozaru koncentrācijas<br />
indekss (NKI) un nodrošinājuma veida koncentrācijas indekss (NVKI) tiek <strong>noteik</strong>ts saskaņā ar<br />
Komisijas 20.03.2009. normatīvajiem <strong>noteik</strong>umiem Nr.38 "Kapitāla pietiekamī<strong>bas</strong><br />
novērtēš<strong>anas</strong> procesa izveides normatīvie <strong>noteik</strong>umi".<br />
61. lappuse no 200
Finanšu un kapitāla tirgus komisija<br />
____________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________<br />
BANKU UZRAUDZĪBAS REITINGA NOTEIKŠANAS METODIKA<br />
Investīciju darbībai - sabiedrī<strong>bas</strong> portfeļa darbī<strong>bas</strong> veidiem<br />
Kritēriji Novērtējums<br />
Vērtējamais sabiedrī<strong>bas</strong> portfeļa<br />
darbī<strong>bas</strong> veids jāapskata šādos<br />
sadalījumos:<br />
o pa emitentiem/darījumu partneriem<br />
o pa valstīm (ņemot vērā valsts riska<br />
pārnešanu)<br />
o pa tautsaimniecī<strong>bas</strong><br />
nozarēm/reģioniem<br />
o cita iespējamā koncentrācija<br />
Pašreizējā situācija, dinamika un<br />
tendences šādā rādītājā - lielo riska<br />
darījumu īpatsvars vērtējamā darbī<strong>bas</strong><br />
veidā un attiecība pret bankas pašu<br />
kapitālu<br />
Ja pieejami - bankas iekšējo modeļu<br />
kredītriska analīzei, mērīšanai un<br />
novērtēšanai rezultāti<br />
Ja pieejami - stresa testu rezultāti<br />
(vērtēš<strong>anas</strong> ietvaros pārbaudītāji var<br />
izmantot dažādu stresa testu<br />
rezultātus, t.sk. visaptverošos stresa<br />
testus, tirgus riska stresa testus,<br />
koncentrācijas riska stresa testus, ja<br />
pieejami, vērtējamā elementa stresa<br />
testus, lai novērtētu, kāda ir<br />
koncentrācijas ietekme uz bankas<br />
riska līmeni, kā arī finanšu un kapitāla<br />
rādītājiem). Ja bankai līdz termiņa<br />
beigām turētais portfelis ir būtisks un<br />
banka stresa testos nav ņēmusi vērā un<br />
novērtējusi koncentrācijas iespējamu<br />
nelabvēlīgu ietekmi, tad pārbaudītāji<br />
elementa kopējo vērtējumu samazina<br />
par vienu kategoriju<br />
Jāizvēlas tas novērtējums, kuram vislabāk atbilst bankā pastāvošā situācija<br />
1 – Zems risks<br />
Vērtējamais sabiedrī<strong>bas</strong> portfeļa darbī<strong>bas</strong> veids ir pietiekami diversificēts –<br />
nevienā sadalījumā nav koncentrētu pozīciju:<br />
o prasī<strong>bas</strong> pret vienu emitentu/darījumu partneri nepārsniedz 2% no vērtējamā<br />
darbī<strong>bas</strong> veida un<br />
o prasī<strong>bas</strong> pret emitentiem – vienas OECD valsts pārstāvjiem nepārsniedz<br />
20% no vērtējamā darbī<strong>bas</strong> veida un<br />
o prasī<strong>bas</strong> pret emitentiem – vienas ne-OECD valsts pārstāvjiem nepārsniedz<br />
5% no vērtējamā darbī<strong>bas</strong> veida un<br />
o prasī<strong>bas</strong> pret emitentiem – vienas tautsaimniecī<strong>bas</strong> nozares vai reģiona<br />
pārstāvjiem nepārsniedz 5% no vērtējamā darbī<strong>bas</strong> veida un<br />
o nav citu koncentrētu pozīciju un<br />
Lielo riska darījumu kopsummas attiecība pret bankas pašu kapitālu ir mazāka<br />
par 50% un<br />
Stresa testu rezultāti norāda, ka vērtējamā darbī<strong>bas</strong> veida koncentrācijas risks ir<br />
zems, jo tā ietekmē nav paredzama būtiska bankas riska līmeņa<br />
paaugstināšanās un būtisku zaudējumu rašanās<br />
2 – Mērens risks<br />
Vērtējamais sabiedrī<strong>bas</strong> portfeļa darbī<strong>bas</strong> veids ir pietiekami diversificēts, bet<br />
kādā no sadalījumiem tas neatbilst vērtējumam "1 – zems risks" <strong>noteik</strong>tajiem<br />
kritērijiem, piemēram:<br />
o prasī<strong>bas</strong> pret emitentiem – vienas tautsaimniecī<strong>bas</strong> nozares pārstāvjiem<br />
pārsniedz 5% no vērtējamā darbī<strong>bas</strong> veida<br />
Koncentrācija šajā sadalījumā nepārsniedz vērtējumam "1 – zems risks"<br />
<strong>noteik</strong>tos kvantitatīvos kritērijus vairāk par 3 reizēm un/vai<br />
Lielo riska darījumu kopsummas attiecība pret bankas pašu kapitālu ir mazāka<br />
par 150% un/vai<br />
Stresa testu rezultāti norāda, ka vērtējamā darbī<strong>bas</strong> veida koncentrācijas risks ir<br />
mērens, jo nelabvēlīgu faktoru ietekmē ir iespējama būtiska koncentrācijas<br />
riska paaugstināšanās un būtiski zaudējumi, bet tādu scenāriju, kas izraisa<br />
minēto negatīvo ietekmi, īstenošanās ir maz ticama<br />
3 – Būtisks risks<br />
Vairākas būtiskas koncentrētas pozīcijas, jo vērtējamais sabiedrī<strong>bas</strong> portfeļa<br />
darbī<strong>bas</strong> veids vairākos sadalījumos neatbilst vērtējumam "1 – zems risks"<br />
<strong>noteik</strong>tajiem kritērijiem, piemēram:<br />
o prasī<strong>bas</strong> pret vienu emitentu/darījumu partneri pārsniedz 2% no vērtējamā<br />
darbī<strong>bas</strong> veida un/vai<br />
o prasī<strong>bas</strong> pret emitentiem – vienas ne-OECD valsts pārstāvjiem pārsniedz 5%<br />
no vērtējamā darbī<strong>bas</strong> veida un/vai<br />
o prasī<strong>bas</strong> pret emitentiem – vienas tautsaimniecī<strong>bas</strong> nozares pārstāvjiem<br />
pārsniedz 5% no vērtējamā darbī<strong>bas</strong> veida<br />
Koncentrācija šajos sadalījumos nepārsniedz vērtējumam "1 – zems risks"<br />
<strong>noteik</strong>tos kvantitatīvos kritērijus vairāk par 10 reizēm un/vai<br />
Lielo riska darījumu kopsummas attiecība pret bankas pašu kapitālu ir mazāka<br />
par 300% un/vai<br />
Stresa testu rezultāti norāda, ka vērtējamā darbī<strong>bas</strong> veida koncentrācijas risks ir<br />
būtisks, jo ir iespējama tādu scenāriju īstenošanās, kad nelabvēlīgu faktoru<br />
ietekmē var būtiski paaugstināties koncentrācijas riska līmenis un rasties<br />
būtiski zaudējumi<br />
4 – Augsts risks<br />
Vērtējamā portfelī ir būtiska koncentrācija, jo:<br />
o prasī<strong>bas</strong> pret vienu emitentu/darījumu partneri pārsniedz 20% no vērtējamā<br />
darbī<strong>bas</strong> veida un/vai<br />
o prasī<strong>bas</strong> pret emitentiem – vienas ne-OECD valsts pārstāvjiem pārsniedz<br />
50% no vērtējamā darbī<strong>bas</strong> veida un/vai<br />
62. lappuse no 200
Finanšu un kapitāla tirgus komisija<br />
____________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________<br />
BANKU UZRAUDZĪBAS REITINGA NOTEIKŠANAS METODIKA<br />
o prasī<strong>bas</strong> pret emitentiem – vienas tautsaimniecī<strong>bas</strong> nozares pārstāvjiem<br />
pārsniedz 50% no vērtējamā darbī<strong>bas</strong> veida un/vai<br />
o ir citas koncentrētas pozīcijas un/vai<br />
Lielo riska darījumu kopsummas attiecība pret bankas pašu kapitālu ir lielāka<br />
par 300%. Iespējams, ka banka pieļauj lielajiem riska darījumiem <strong>noteik</strong>to<br />
ierobežojumu pārkāpumus un/vai<br />
Stresa testu rezultāti norāda, ka vērtējamā darbī<strong>bas</strong> veida koncentrācijas risks ir<br />
augsts, jo ir sagaidāma tādu scenāriju īstenošanās, kad nelabvēlīgu faktoru<br />
ietekmē var būtiski paaugstināties koncentrācijas riska līmenis un rasties<br />
būtiski zaudējumi<br />
63. lappuse no 200
Finanšu un kapitāla tirgus komisija<br />
____________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________<br />
BANKU UZRAUDZĪBAS REITINGA NOTEIKŠANAS METODIKA<br />
Korespondentattiecībām un izsniegtajiem starpbanku kredītiem<br />
Kritēriji Novērtējums<br />
Prasī<strong>bas</strong> pret kredītiestādēm jāapskata<br />
šādos sadalījumos:<br />
o pa kredītiestādēm/savstarpēji saistītām<br />
grupām<br />
o pa valstīm/reģioniem (ņemot vērā<br />
valsts riska pārnešanu)<br />
o cita iespējamā koncentrācija<br />
Ja pieejami - bankas iekšējo modeļu<br />
kredītriska analīzei, mērīšanai un<br />
novērtēšanai rezultāti<br />
Ja pieejami - stresa testu rezultāti<br />
(vērtēš<strong>anas</strong> ietvaros pārbaudītāji var<br />
izmantot dažādu stresa testu rezultātus,<br />
t.sk. visaptverošos stresa testus,<br />
kredītriska stresa testus, koncentrācijas<br />
riska stresa testus, ja pieejami, vērtējamā<br />
elementa stresa testus, lai novērtētu, kāda<br />
ir koncentrācijas ietekme uz bankas riska<br />
līmeni, kā arī finanšu un kapitāla<br />
rādītājiem). Ja bankai ir būtisks prasību<br />
pret kredītiestādēm īpatsvars un banka<br />
stresa testos nav ņēmusi vērā un<br />
novērtējusi koncentrācijas iespējamu<br />
nelabvēlīgu ietekmi, tad pārbaudītāji<br />
elementa kopējo vērtējumu samazina par<br />
vienu kategoriju<br />
Jāizvēlas tas novērtējums, kuram vislabāk atbilst bankā pastāvošā situācija<br />
1 – Zems risks<br />
Prasī<strong>bas</strong> pret kredītiestādēm ir pietiekami diversificētas – nevienā<br />
sadalījumā nav koncentrētu pozīciju:<br />
o prasī<strong>bas</strong> pret vienu kredītiestādi/savstarpēji saistītu grupu nepārsniedz<br />
5% no kopējām prasībām pret kredītiestādēm un<br />
o prasī<strong>bas</strong> pret kredītiestādēm – vienas valsts vai viena reģiona<br />
pārstāvēm nepārsniedz 20% no kopējām prasībām pret kredītiestādēm<br />
un<br />
o nav citu koncentrētu pozīciju un<br />
Stresa testu rezultāti norāda, ka prasību pret kredītiestādēm<br />
koncentrācijas risks ir zems, jo tā ietekmē nav paredzama būtiska bankas<br />
riska līmeņa paaugstināšanās un būtisku zaudējumu rašanās<br />
2 – Mērens risks<br />
Prasī<strong>bas</strong> pret vienu kredītiestādi/savstarpēji saistītu grupu ir lielākas par<br />
5%, bet mazākas par 20% no kopējām prasībām pret kredītiestādēm<br />
un/vai<br />
Prasī<strong>bas</strong> pret kredītiestādēm – vienas valsts vai viena reģiona pārstāvēm<br />
pārsniedz 20%, bet nepārsniedz 50% no kopējām prasībām pret<br />
kredītiestādēm un/vai<br />
Stresa testu rezultāti norāda, ka prasību pret kredītiestādēm<br />
koncentrācijas risks ir mērens, jo nelabvēlīgu faktoru ietekmē ir<br />
iespējama būtiska koncentrācijas riska paaugstināšanās un būtiski<br />
zaudējumi, bet tādu scenāriju, kas izraisa minēto negatīvo ietekmi,<br />
īstenošanās ir maz ticama<br />
3 – Būtisks risks<br />
Prasī<strong>bas</strong> pret vienu kredītiestādi/savstarpēji saistītu grupu ir lielākas par<br />
20%, bet mazākas par 50% no kopējām prasībām pret kredītiestādēm<br />
un/vai<br />
Prasī<strong>bas</strong> pret kredītiestādēm – vienas valsts vai viena reģiona pārstāvēm<br />
pārsniedz 50% no kopējām prasībām pret kredītiestādēm un/vai<br />
Stresa testu rezultāti norāda, ka prasību pret kredītiestādēm<br />
koncentrācijas risks ir būtisks, jo ir iespējama tādu scenāriju īstenošanās,<br />
kad nelabvēlīgu faktoru ietekmē var būtiski paaugstināties koncentrācijas<br />
riska līmenis un rasties būtiski zaudējumi<br />
4 – Augsts risks<br />
Prasī<strong>bas</strong> pret vienu kredītiestādi/savstarpēji saistītu grupu ir lielākas par<br />
50% no kopējām prasībām pret kredītiestādēm un/vai<br />
Stresa testu rezultāti norāda, ka prasību pret kredītiestādēm<br />
koncentrācijas risks ir augsts, jo ir sagaidāma tādu scenāriju īstenošanās,<br />
kad nelabvēlīgu faktoru ietekmē var būtiski paaugstināties koncentrācijas<br />
riska līmenis un rasties būtiski zaudējumi<br />
64. lappuse no 200
Finanšu un kapitāla tirgus komisija<br />
____________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________<br />
BANKU UZRAUDZĪBAS REITINGA NOTEIKŠANAS METODIKA<br />
4.2.2. Operacionālais risks<br />
Operacionālais risks ir iespēja ciest zaudējumus no neadekvātu vai neveiksmīgu iekšēju<br />
procesu norises, cilvēku un sistēmas darbī<strong>bas</strong>, vai arī ārējo apstākļu ietekmes dēļ. Šajā reitingā<br />
ar operacionālo risku saprot risku, ka var samazināties bankas ienākumi (vai rasties papildus<br />
izdevumi) un samazināties pašu kapitāla apmērs dažādu iekšējas vai ārējas krāpš<strong>anas</strong><br />
gadījumu, neatbilstošas nodarbinātī<strong>bas</strong> prakses un darbavietas drošī<strong>bas</strong>, nekorektas attieksmes<br />
pret klientiem, neatbilstošu produktu un komercdarbī<strong>bas</strong> prakses, materiālo aktīvu bojājumu,<br />
komercdarbī<strong>bas</strong> pārtraukumu un sistēmu kļūdu (defektu), kā arī nepilnību izpildes, piegādes<br />
un procesu vadībā dēļ. Šajā definīcijā nav ietverts informācijas tehnoloģiju risks, atbilstī<strong>bas</strong><br />
un reputācijas risks, jo tie <strong>reitinga</strong> piešķirš<strong>anas</strong> procesā tiek vērtēti atsevišķi.<br />
Saskaņā ar standartizēto pieeju <strong>reitinga</strong> piešķirš<strong>anas</strong> procesā operacionālais risks tiek vērtēts<br />
šādiem darbī<strong>bas</strong> veidiem (skatīt arī 1. tabulu 3.3. sadaļā):<br />
visiem darbī<strong>bas</strong> veidiem, kas saistīti ar kreditēšanu;<br />
visiem investīciju darbī<strong>bas</strong> veidiem;<br />
visiem darbī<strong>bas</strong> veidiem, kas saistīti ar maksājumiem un norēķiniem;<br />
visiem darbī<strong>bas</strong> veidiem, kas saistīti ar klientu aktīvu pārvaldīšanu un ieguldījumu<br />
pakalpojumiem;<br />
noguldījumu piesaistīšanai;<br />
bankas aizņēmumiem;<br />
kopīgai funkcijai – Operacionālā riska pārvaldīšana;<br />
kopīgai funkcijai – Procentu likmju riska pārvaldīšana;<br />
kopīgai funkcijai – Ārvalstu valūtu riska pārvaldīšana;<br />
kopīgai funkcijai – Likviditātes riska pārvaldīšana;<br />
kopīgai funkcijai – Finanšu un vadī<strong>bas</strong> grāmatvedība.<br />
Šis darbī<strong>bas</strong> veidu uzskaitījums nav visaptverošs. Atkarībā no vērtējamās bankas darbī<strong>bas</strong><br />
specifikas, bez iepriekš uzskaitītajiem darbī<strong>bas</strong> veidiem iespējami arī citi darbī<strong>bas</strong> veidi, kam<br />
piemīt operacionālais risks (piemēram, konsultāciju pakalpojumi, bankas īpašumā esoša<br />
nekustamā un kustamā īpašuma pārvaldīšana u.tml.), lai gan parasti šiem citiem darbī<strong>bas</strong><br />
veidiem nav būtiska nozīme bankas kopējā darbībā. Ja kādā bankā citiem darbī<strong>bas</strong> veidiem ir<br />
būtiska nozīme bankas kopējā darbībā, tad tiem individuāli tiek <strong>noteik</strong>ti vērtējamie riska<br />
elementi.<br />
Darbī<strong>bas</strong> veidi, kuriem tiek vērtēts operacionālais risks, ir atšķirīgi, līdz ar to ne visi elementi<br />
un kritēriji katram no vērtējamiem darbī<strong>bas</strong> veidiem ir atbilstoši – ne visiem vērtējamiem<br />
darbī<strong>bas</strong> veidiem obligāti jāvērtē visi šajā metodikā aprakstītie operacionālo risku<br />
raksturojošie elementi. Iespējama situācija, ka kādam darbī<strong>bas</strong> veidam nav iespējams novērtēt<br />
kādu no operacionālo risku raksturojošiem elementiem, un tādā gadījumā šis elements nav<br />
jāvērtē. Šajā metodikā katra operacionālā riska elementa novērtējuma aprakstā norādīti tie<br />
darbī<strong>bas</strong> veidi, kam šis elements jāvērtē.<br />
Novērtējot operacionālo risku, tiek vērtēts arī, vai banka izmanto apdrošināšanu potenciālo<br />
operacionālā riska zaudējumu segšanai, un cik lielā mērā apdrošināšana mazina operacionālo<br />
risku bankā.<br />
Katra darbī<strong>bas</strong> veida novērtējumā jāņem vērā, vai banka šajā darbī<strong>bas</strong> veidā izmanto<br />
ārpakalpojumu sniedzēju pakalpojumus. Gadījumā, ja banka izmanto ārpakalpojumu<br />
sniedzēju pakalpojumus, jāanalizē, vai ārpakalpojumu sniedzēju izmantošana samazina vai<br />
palielina operacionālo risku.<br />
65. lappuse no 200
Finanšu un kapitāla tirgus komisija<br />
____________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________<br />
BANKU UZRAUDZĪBAS REITINGA NOTEIKŠANAS METODIKA<br />
Elementi, kas tiek vērtēti, novērtējot operacionālo risku, un šo elementu novērtēš<strong>anas</strong> mērķi<br />
ir:<br />
Elements Novērtēš<strong>anas</strong> mērķis<br />
Iekšējas krāpš<strong>anas</strong> risks Noteikt iespēju, ka bankai var rasties zaudējumi tādu<br />
darbību rezultātā, kuru mērķis ir krāpšana, īpašuma<br />
piesavināšanās vai normatīvo aktu un bankas politiku un<br />
procedūru apiešana un kurās iesaistīts vismaz viens no<br />
bankā strādājošiem (piemēram, darbinieku apzinātas<br />
informācijas sagrozīš<strong>anas</strong>, aktīvu zādzī<strong>bas</strong>, personiska<br />
labuma gūšana, izmantojot pieejamo iekšējo informāciju).<br />
Ārējas krāpš<strong>anas</strong> risks Noteikt iespēju, ka bankai var rasties zaudējumi tādu<br />
darbību rezultātā, kuru mērķis ir krāpšana, īpašuma<br />
piesavināšanās vai likumu apiešana un kuras veic trešā<br />
puse (piemēram, laupīš<strong>anas</strong>, viltoš<strong>anas</strong>, nesankcionēta<br />
ārēja piekļūšana informācijas resursiem, t.sk. hakeru un<br />
Neatbilstoša<br />
nodarbinātī<strong>bas</strong> prakse un<br />
darbavietas drošība<br />
Nekorekta attieksme pret<br />
klientiem, neatbilstoši<br />
produkti un<br />
komercdarbī<strong>bas</strong> prakse<br />
Materiālo aktīvu<br />
bojājumu risks<br />
Komercdarbī<strong>bas</strong><br />
pārrāvumi un sistēmu<br />
kļūdas (defekti)<br />
Nepilnī<strong>bas</strong> izpildes,<br />
piegādes un procesa<br />
vadībā<br />
Paredzamās riska lieluma izmaiņas:<br />
ļaundabīgo programmatūru uzbrukumi).<br />
Noteikt iespēju, ka bankai var rasties zaudējumi, kas<br />
rodas tiesību aktiem vai nolīgumiem, kas nosaka darba<br />
attiecī<strong>bas</strong>, veselī<strong>bas</strong> aizsardzību vai darba drošību,<br />
neatbilstošu darbību rezultātā, vai notikumu, kas saistīti<br />
ar personu traumu vai diskriminācijas gadījumiem,<br />
rezultātā (piemēram, personāla veselī<strong>bas</strong> un drošī<strong>bas</strong><br />
kārtī<strong>bas</strong> <strong>noteik</strong>umu neievērošana, organizēta darba<br />
pārtraukšana jeb streiki, psiholoģiskais terors<br />
(mobings/bosings)).<br />
Noteikt iespēju, ka bankai var rasties zaudējumi nejaušu<br />
vai nolaidīgu profesionālo pienākumu pildīš<strong>anas</strong> dēļ<br />
attiecībā uz konkrētiem klientiem, vai produkta veida vai<br />
tā rakstura dēļ (piemēram, uzticēšanās ļaunprātīga<br />
izmantošana, konfidenciālas klienta informācijas<br />
nepareiza lietošana, neatbilstošu tirdzniecī<strong>bas</strong> darbību<br />
veikšana bankas vārdā, neatļautu produktu pārdošana).<br />
Noteikt iespēju, ka bankai var rasties zaudējumi materiālo<br />
aktīvu zaudējumu vai to bojājumu da<strong>bas</strong> katastrofu vai<br />
citu notikumu rezultātā (piemēram, ugunsgrēks,<br />
vandālisms, terorisms, plūdi, zemestrīces).<br />
Noteikt iespēju, ka bankai var rasties zaudējumi<br />
komercdarbī<strong>bas</strong> pārrāvumu un sistēmu kļūdu (defektu)<br />
dēļ (piemēram, informācijas sistēmu vai informācijas<br />
tehnoloģiju darbī<strong>bas</strong> pārtraukumi, sakaru bojājumi,<br />
elektrī<strong>bas</strong> padeves traucējumi).<br />
Noteikt iespēju, ka bankai var rasties zaudējumi darījumu<br />
apstrādes vai procesu vadī<strong>bas</strong> kļūdu un attiecību ar<br />
darījumu partneriem vai piegādātājiem dēļ (piemēram,<br />
datu ievadīš<strong>anas</strong> kļūdas, ķīlas pārvaldīš<strong>anas</strong> kļūdas,<br />
nepilnīga juridiskā dokumentācija, ārpakalpojumu līgumu<br />
nepildīšana).<br />
Palielināsies Bez izmaiņām Samazināsies<br />
66. lappuse no 200
Finanšu un kapitāla tirgus komisija<br />
____________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________<br />
BANKU UZRAUDZĪBAS REITINGA NOTEIKŠANAS METODIKA<br />
Pēc noklusējuma šajā pozīcijā vērtējums ir "Bez izmaiņām". Gadījumā, ja pārbaudes grupai ir<br />
informācija un pārliecība, ka riska lielums nākotnē mainīsies, tad vērtējums tiek attiecīgi<br />
mainīts.<br />
Operacionālā riska novērtējumam atbilstoši vērtējamam darbī<strong>bas</strong> veidam tiek izmantoti šajā<br />
sadaļā aprakstītie kritēriji un novērtējuma apraksts. Operacionālā riska elementu vērtējums un<br />
novērtējuma rezultātā izdarītie secinājumi tiek dokumentēti 5. veidlapā "Operacionālā riska<br />
novērtējums". Aizpildītās veidlapas tiek glabātas elektroniski <strong>reitinga</strong> lietā sadaļā – Reitinga<br />
lieta - [pārbaudes mēnesis un gads] / Reitinga materiāli.<br />
67. lappuse no 200
Finanšu un kapitāla tirgus komisija<br />
____________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________<br />
BANKU UZRAUDZĪBAS REITINGA NOTEIKŠANAS METODIKA<br />
Iekšējās krāpš<strong>anas</strong> risks<br />
Novērtēš<strong>anas</strong> mērķis – <strong>noteik</strong>t iespēju, ka bankai var rasties zaudējumi tādu darbību rezultātā,<br />
kuru mērķis ir krāpšana, īpašuma piesavināšanās vai normatīvo aktu un bankas politiku un<br />
procedūru apiešana un kurās iesaistīts vismaz viens no bankā strādājošiem (piemēram,<br />
darbinieku apzinātas informācijas sagrozīš<strong>anas</strong>, aktīvu zādzī<strong>bas</strong>, personiska labuma gūšana,<br />
izmantojot pieejamo iekšējo informāciju).<br />
Šis elements jāvērtē:<br />
Šādām darbī<strong>bas</strong> jomām un darbī<strong>bas</strong> veidiem:<br />
o Kreditēšana un ārpusbilances saistī<strong>bas</strong> pret klientiem – visiem darbī<strong>bas</strong> veidiem<br />
o Investīciju darbība – visiem darbī<strong>bas</strong> veidiem<br />
o Maksājumi un norēķini – visiem darbī<strong>bas</strong> veidiem<br />
o Klientu aktīvu pārvaldīšana un ieguldījumu pakalpojumi – visiem darbī<strong>bas</strong> veidiem<br />
o Noguldījumu piesaistīšana – visiem darbī<strong>bas</strong> veidiem<br />
Šādām kopīgām funkcijām:<br />
o Operacionālā riska pārvaldīšana<br />
o Procentu likmju riska pārvaldīšana<br />
o Ārvalstu valūtu riska pārvaldīšana<br />
o Likviditātes riska pārvaldīšana<br />
o Finanšu un vadī<strong>bas</strong> grāmatvedība<br />
Kreditēšanai un ārpusbilances saistībām pret klientiem – visiem darbī<strong>bas</strong> veidiem<br />
Investīciju darbībai – visiem darbī<strong>bas</strong> veidiem<br />
Maksājumiem un norēķiniem – visiem darbī<strong>bas</strong> veidiem<br />
Klientu aktīvu pārvaldīšanai un ieguldījumu pakalpojumiem – visiem darbī<strong>bas</strong> veidiem<br />
Kopīgai funkcijai – Finanšu un vadī<strong>bas</strong> grāmatvedība<br />
Kritēriji Novērtējums<br />
Iekšējās krāpš<strong>anas</strong> rašanās iespējamība<br />
darījumu uzskaitē (informācijas<br />
ievadīšanā un apstrādē) un novērtēšanā,<br />
t.sk.:<br />
o vai darījumu informācija tiek<br />
uzskaitīta, izmantojot manuālas<br />
metodes, jeb tas tiek veikts<br />
automatizēti?<br />
o sākotnēji ievadītās informācijas<br />
laboš<strong>anas</strong> iespējamība,<br />
o vai darījumi tiek novērtēti, izmantojot<br />
manuālas metodes, jeb tas tiek veikts<br />
automatizēti?<br />
o vai tiek izmantotas loģiskās un citas<br />
(piemēram, salīdzināšana ar ārējo pušu<br />
apstiprinājumiem) kontroles metodes<br />
informācijas pareizī<strong>bas</strong> pārbaudei?<br />
o vai pārbaudes laikā konstatētas<br />
iespējama krāpnieciska rakstura<br />
kļūdas darījumu informācijas uzskaitē<br />
vai darījumu novērtēšanā?<br />
Iekšējās krāpš<strong>anas</strong> rašanās iespējamība<br />
pārskatos, t.sk.:<br />
o vai pārskati tiek sastādīti manuāli vai<br />
automatizēti?<br />
o vai tiek izmantotas loģiskās u.c.<br />
kontroles metodes pārskatu pareizī<strong>bas</strong><br />
pārbaudei?<br />
o pārskatos atspoguļotās informācijas<br />
Jāizvēlas tas novērtējums, kuram vislabāk atbilst bankā pastāvošā situācija<br />
1 – Zems risks<br />
Iekšējās krāpš<strong>anas</strong> risks darījumu uzskaitē, novērtēšanā un pārskatu<br />
sastādīšanā ir zems, jo:<br />
o darījumu uzskaite, novērtēšana un pārskatu sastādīšana pilnībā<br />
automatizēta vai<br />
o sākotnējās informācijas ievadīšana ir manuāla, un informācijas<br />
pareizība tiek pietiekami kontrolēta, bet darījumu novērtēšana un<br />
pārskatu sastādīšana ir automatizēta un<br />
o sistēmā ievadīto darījuma informāciju un pārskatos atspoguļoto<br />
informāciju pēc tās apstiprināš<strong>anas</strong> nav iespējams labot/mainīt bez<br />
speciālas autorizācijas saņemš<strong>anas</strong> un<br />
o pārbaudes laikā un off-site nav konstatētas iespējamas krāpnieciskas<br />
kļūdas darījumu uzskaitē, novērtēšanā un pārskatos un<br />
Iekšējās krāpš<strong>anas</strong> risks neatbilstošu darījuma specifikai darbību<br />
veikš<strong>anas</strong> dēļ ir zems, jo<br />
o vērtējamā darbī<strong>bas</strong> veidā ir tikai standartizēti darījumi un tiek lietotas<br />
standartizētas darījumu analīzes un akceptēš<strong>anas</strong> procedūras un<br />
kritēriji un<br />
o nav vienpersonisku lēmumu par darījumu veikšanu un<br />
o nav konstatēti neatbilstoši autorizēti darījumi<br />
2 – Mērens risks<br />
Iekšējās krāpš<strong>anas</strong> risks darījumu uzskaitē, novērtēšanā un pārskatu<br />
sastādīšanā ir mērens, jo:<br />
o darījumu uzskaitē, novērtēšanā un pārskatu sastādīšanā tiek lietotas<br />
manuālas metodes un informācijas pareizība tiek pietiekami<br />
kontrolēta un<br />
o būtisko (likmes, darījuma summa u.c.) darījumu un/vai pārskatos<br />
68. lappuse no 200
Finanšu un kapitāla tirgus komisija<br />
____________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________<br />
BANKU UZRAUDZĪBAS REITINGA NOTEIKŠANAS METODIKA<br />
laboš<strong>anas</strong> iespējamība,<br />
o vai pārbaudes laikā vai off-site<br />
konstatētas iespējamas krāpnieciska<br />
rakstura kļūdas pārskatos (piemēram,<br />
nav uzrādīti zaudējumi vai peļņa no<br />
tirdzniecī<strong>bas</strong> ar finanšu<br />
instrumentiem)?<br />
Iekšējās krāpš<strong>anas</strong> rašanās risks darījumu<br />
specifikai neatbilstošu darbību veikš<strong>anas</strong><br />
dēļ, t.sk.:<br />
o vai vērtējamā darbī<strong>bas</strong> veidā pārsvarā<br />
ir standartizēti darījumi (t.i., darījumi,<br />
kuriem tiek izmantotas standartizētas<br />
darījumu analīzes un akceptēš<strong>anas</strong><br />
procedūras un kritēriji)?<br />
o vai vērtējamā darbī<strong>bas</strong> veidā pārsvarā<br />
ir nestandartizēti darījumi (t.i.,<br />
darījumi, par kuru veikšanu tiek<br />
pieņemts individuāls lēmums un<br />
netiek izmantotas standartizētas<br />
darījumu analīzes un akceptēš<strong>anas</strong><br />
procedūras un kritēriji)?<br />
o vai lēmumi par darījumu veikšanu tiek<br />
pieņemti vienpersoniski, jeb tas ir<br />
kolektīvs lēmums?<br />
o vai pārbaudes laikā konstatēta<br />
neatbilstoši autorizētu (piemēram,<br />
pārsniegti limiti, autorizēts tāds<br />
darījuma veids, kura akceptēšanai<br />
banka nemaz nav piešķīrusi pilnvaras<br />
konkrētajam darbiniekam) darījumu<br />
esamība, kas saistīta ar iespējamiem<br />
krāpnieciskiem nodarījumiem?<br />
Cik liela ir iekšējo krāpniecisko darījumu<br />
potenciālā ietekme uz bankas<br />
ienākumiem/izdevumiem?<br />
atspoguļoto informāciju pēc tās apstiprināš<strong>anas</strong> nav iespējams<br />
labot/mainīt bez speciālas autorizācijas saņemš<strong>anas</strong> un<br />
o pārbaudes laikā un off-site nav konstatētas būtiskas kļūdas darījumu<br />
uzskaitē, novērtēšanā un pārskatos, kas varētu būt saistītas ar<br />
iespējamu krāpšanu un/vai<br />
Iekšējās krāpš<strong>anas</strong> risks neatbilstošu darījuma specifikai darbību<br />
veikš<strong>anas</strong> dēļ ir mērens, jo:<br />
o vērtējamā darbī<strong>bas</strong> veidā pārsvarā ir standartizēti darījumi un tiek<br />
lietotas standartizētas darījumu analīzes un akceptēš<strong>anas</strong> procedūras<br />
un kritēriji un nestandartizēti darījumi tiek veikti reti un to apjomi ir<br />
nelieli un<br />
o nav vienpersonisku lēmumu par darījumu veikšanu un<br />
o ir konstatēti atsevišķi neatbilstoši autorizēti darījumi, un kopējais šādu<br />
darījumu apmērs ir nebūtisks<br />
3 – Būtisks risks<br />
Iekšējās krāpš<strong>anas</strong> risks darījumu uzskaitē, novērtēšanā un pārskatu<br />
sastādīšanā ir būtisks, jo:<br />
o darījumu uzskaitē, novērtēšanā un pārskatu sastādīšanā tiek lietotas<br />
manuālas metodes un informācijas pareizība netiek pietiekami<br />
kontrolēta un/vai<br />
o būtisko darījumu un/vai pārskatos atspoguļoto informāciju pēc tās<br />
apstiprināš<strong>anas</strong> ir iespējams labot/mainīt bez speciālas autorizācijas<br />
saņemš<strong>anas</strong> un/vai<br />
o pārbaudes laikā un/vai off-site konstatētas atsevišķas būtiskas kļūdas<br />
darījumu uzskaitē, novērtēšanā un pārskatos, kas ir saistītas ar iekšējo<br />
krāpšanu un/vai<br />
Iekšējās krāpš<strong>anas</strong> risks neatbilstošu darījuma specifikai darbību<br />
veikš<strong>anas</strong> dēļ ir būtisks, jo<br />
o vērtējamā darbī<strong>bas</strong> veidā pārsvarā ir nestandartizēti darījumi un/vai<br />
o pārsvarā vienpersoniski lēmumi par darījumu veikšanu, un atsevišķo<br />
darījumu apjomi ir nelieli un/vai<br />
o ir konstatēti vairāki neatbilstoši autorizēti darījumi, un kopējais šādu<br />
darījumu apmērs ir nebūtisks<br />
4 – Augsts risks<br />
Iekšējās krāpš<strong>anas</strong> risks darījumu uzskaitē, novērtēšanā un pārskatu<br />
sastādīšanā ir augsts, jo:<br />
o darījumu uzskaitē, novērtēšanā un pārskatu sastādīšanā tiek lietotas<br />
tikai manuālas metodes un informācijas pareizība netiek kontrolēta<br />
un/vai<br />
o jebkuru darījumu un/vai pārskatos atspoguļoto informāciju pēc tās<br />
apstiprināš<strong>anas</strong> ir iespējams labot/mainīt bez speciālas autorizācijas<br />
saņemš<strong>anas</strong> un/vai<br />
o pārbaudes laikā un/vai off-site konstatētas daudzas būtiskas kļūdas<br />
darījumu uzskaitē, novērtēšanā un pārskatos, kas saistītas ar iekšējo<br />
krāpšanu un/vai<br />
Iekšējās krāpš<strong>anas</strong> risks neatbilstošu darījuma specifikai darbību<br />
veikš<strong>anas</strong> dēļ ir augsts, jo<br />
o vērtējamā darbī<strong>bas</strong> veidā ir tikai nestandartizēti darījumi un/vai<br />
o tikai vienpersoniski lēmumi par darījumu veikšanu, un atsevišķo<br />
darījumu apjomi ir lieli un/vai<br />
o kopējais konstatētais neatbilstoši autorizētu darījumu skaits ir būtisks<br />
69. lappuse no 200
Finanšu un kapitāla tirgus komisija<br />
____________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________<br />
BANKU UZRAUDZĪBAS REITINGA NOTEIKŠANAS METODIKA<br />
Kopīgai funkcijai – Procentu likmju riska pārvaldīšana<br />
Kopīgai funkcijai – Ārvalstu valūtu riska pārvaldīšana<br />
Kopīgai funkcijai – Likviditātes riska pārvaldīšana<br />
Kritēriji Novērtējums<br />
Iekšējās krāpš<strong>anas</strong> iespējamība pārskatos,<br />
t.sk.:<br />
o vai pārskati tiek sastādīti manuāli vai<br />
automatizēti?<br />
o vai tiek izmantotas loģiskās u.c.<br />
kontroles metodes pārskatu pareizī<strong>bas</strong><br />
o vai pārbaudes laikā vai off-site<br />
konstatētas iespējamas krāpnieciska<br />
rakstura kļūdas pārskatos?<br />
Cik liela ir kļūdu potenciālā ietekme uz<br />
bankas ienākumiem/izdevumiem?<br />
Jāizvēlas tas novērtējums, kuram vislabāk atbilst bankā pastāvošā situācija<br />
1 – Zems risks<br />
Iekšējās krāpš<strong>anas</strong> risks pārskatu sastādīšanā ir zems, jo:<br />
o pārskatu sastādīšana pilnībā automatizēta un<br />
o pārbaudes laikā un off-site nav konstatētas iespējamas krāpnieciska<br />
rakstura kļūdas pārskatos<br />
2 – Mērens risks<br />
Iekšējās krāpš<strong>anas</strong> risks pārskatu sastādīšanā ir mērens, jo:<br />
o pārskatu sastādīšanā daļēji tiek lietotas manuālas metodes un<br />
informācijas pareizība tiek pietiekami kontrolēta un<br />
o pārbaudes laikā un off-site nav konstatētas būtiskas iespējamas<br />
krāpnieciska rakstura kļūdas pārskatos<br />
3 – Būtisks risks<br />
Iekšējās krāpš<strong>anas</strong> risks pārskatu sastādīšanā ir būtisks, jo:<br />
o pārskatu sastādīšanā tiek lietotas manuālas metodes un informācijas<br />
pareizība netiek pietiekami kontrolēta, un/vai<br />
o pārbaudes laikā un/vai off-site konstatētas atsevišķas būtiskas<br />
krāpnieciska rakstura kļūdas pārskatos<br />
4 – Augsts risks<br />
Iekšējās krāpš<strong>anas</strong> risks pārskatu sastādīšanā ir augsts, jo:<br />
o pārskatu sastādīšanā tiek lietotas tikai manuālas metodes un<br />
informācijas pareizība netiek kontrolēta un/vai<br />
o pārbaudes laikā un/vai off-site konstatētas daudzas būtiskas<br />
krāpnieciska rakstura kļūdas pārskatos<br />
70. lappuse no 200
Finanšu un kapitāla tirgus komisija<br />
____________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________<br />
BANKU UZRAUDZĪBAS REITINGA NOTEIKŠANAS METODIKA<br />
Kopīgai funkcijai – Operacionālā riska pārvaldīšana<br />
Kritēriji Novērtējums<br />
Informācija par bankas<br />
zaudējumiem, kas radušies iekšējas<br />
krāpš<strong>anas</strong> dēļ, t.sk.:<br />
o vēsturiskā informācija par<br />
zaudējumu apmēru iekšējas<br />
krāpš<strong>anas</strong> dēļ,<br />
o vēsturiskā informācija par<br />
pārkāpuma rakstura ziņā līdzīgu<br />
notikumu zaudējumu apmēru<br />
iekšējas krāpš<strong>anas</strong> dēļ, to<br />
atkārtošanās biežumu un<br />
bankas reakciju uz šādiem<br />
notikumiem,<br />
o vai banka veic iekšējās<br />
krāpš<strong>anas</strong> dēļ radušos<br />
zaudējumu apjoma iespējamo<br />
izmaiņu prognozēšanu<br />
izmantojot bankas izveidoto<br />
zaudējumu datu bāzi – aprēķina<br />
nākotnē sagaidāmos<br />
(potenciālos) zaudējumus?<br />
o bankas novērtējums par<br />
potenciālo zaudējumu apmēru<br />
iekšējas krāpš<strong>anas</strong> dēļ.<br />
Vēsturiskā informācija par bankas<br />
piemēroto politiku attiecībā uz<br />
atklāto iekšējās krāpš<strong>anas</strong><br />
gadījumu izmeklēšanu un sankciju<br />
piemērošanu – piemēram, naudas<br />
sods, atbrīvošana no darba, tiesas<br />
prāvas ierosināšana u.c.<br />
Vai banka bieži maina <strong>noteik</strong>to<br />
uzņemtā riska lieluma slieksni?<br />
Cita iespējamā informācija par<br />
iekšējas krāpš<strong>anas</strong> gadījumiem<br />
bankā – piemēram, publiski<br />
pieejamā informācija, Komisijas<br />
rīcībā esoša informācija u.c.<br />
Informācija par personāla mainību<br />
iekšējās krāpš<strong>anas</strong> riskam<br />
pakļautajās darbī<strong>bas</strong> jomās un/vai<br />
kontroles funkcijās.<br />
Vai banka izmanto apdrošināšanu<br />
iespējamo operacionālā riska<br />
zaudējumu mazināšanai?<br />
Vai banka pārmērīgi nepaļaujas uz<br />
apdrošināš<strong>anas</strong> prēmijas<br />
saņemšanu zaudējumu gadījumā<br />
(t.i., banka neveic nekādas<br />
darbī<strong>bas</strong>, lai analizētu un novērstu<br />
zaudējumu rašanās cēloņus)?<br />
Ja pieejami - stresa testu rezultāti<br />
(vērtēš<strong>anas</strong> ietvaros pārbaudītāji<br />
var izmantot dažādu stresa testu<br />
rezultātus, t.sk. operacionālā riska<br />
stresa testus, visaptverošos stresa<br />
testus, ja pieejami, vērtējamā<br />
elementa stresa testus, lai<br />
Jāizvēlas tas novērtējums, kuram vislabāk atbilst bankā pastāvošā situācija<br />
1 – Zems risks<br />
Vēsturiskā informācija liecina, ka bankai nav bijuši zaudējumi iekšējas<br />
krāpš<strong>anas</strong> dēļ vai vēsturiskā informācija liecina, ka bankai ir bijuši zaudējumi<br />
iekšējas krāpš<strong>anas</strong> dēļ, t.sk. no atsevišķiem pārkāpuma rakstura ziņā līdzīgiem<br />
gadījumiem, un banka ir ieviesusi pietiekamas kontroles metodes, lai turpmāk<br />
novērstu šādu zaudējumu rašanos un<br />
Banka veic iekšējās krāpš<strong>anas</strong> dēļ radušos zaudējumu apjoma nākotnē<br />
iespējamo izmaiņu prognozēšanu, un bankas novērtējums par potenciāliem<br />
zaudējumiem iekšējas krāpš<strong>anas</strong> dēļ liecina, ka bankā nav sagaidāmi zaudējumi<br />
iekšējas krāpš<strong>anas</strong> dēļ un<br />
Banka ir veikusi visu konstatēto iekšējo krāpš<strong>anas</strong> gadījumu pilnīgu<br />
izmeklēšanu un piemērojusi nodarījumam atbilstošas sankcijas un<br />
Banka vēsturiski nav mainījusi tās <strong>noteik</strong>to uzņemtā iekšējā krāpniecī<strong>bas</strong> riska<br />
slieksni vai tā ir pamatoti palielinājusi <strong>noteik</strong>to slieksni (ir pieejams kvalitatīvs<br />
un kvantitatīvs pamatojums sliekšņa maiņai) un/vai<br />
Nav citas negatīvas informācijas par iekšējas krāpš<strong>anas</strong> gadījumiem bankā un<br />
Personāla mainī<strong>bas</strong> koeficients iekšējās krāpš<strong>anas</strong> riskam pakļautajās darbī<strong>bas</strong><br />
jomās un/vai kontroles funkcijās ir zems (piemēram, nepārsniedz 2%) un<br />
Banka izmanto apdrošināšanu kā iekšējas krāpš<strong>anas</strong> risku mazinošu faktoru un<br />
vienlaicīgi pietiekami veic darbī<strong>bas</strong>, lai analizētu un novērstu zaudējumu<br />
rašanās cēloņus un<br />
Stresa testu rezultāti norāda, ka ar iekšējo krāpšanu saistītais risks ir zems, jo tā<br />
ietekmē nav paredzama būtiska bankas riska līmeņa paaugstināšanās un būtisku<br />
zaudējumu rašanās<br />
2 – Mērens risks<br />
Vēsturiskā informācija liecina, ka bankai ir bijuši nebūtiski zaudējumi iekšējas<br />
krāpš<strong>anas</strong> dēļ (t.i., vēsturiskie zaudējumi iekšējas krāpš<strong>anas</strong> dēļ nepārsniedz 5%<br />
no atbilstošā perioda finansiālās darbī<strong>bas</strong> peļņas) un banka nav ieviesusi<br />
pietiekamas kontroles metodes, lai turpmāk novērstu šādu zaudējumu rašanos<br />
un<br />
Vēsturiskās informācijas analīze liecina, ka bankai ir bijuši atsevišķi rakstura<br />
ziņā līdzīgi iekšējās krāpš<strong>anas</strong> gadījumi, kopējais radušos zaudējumu apmērs ir<br />
nebūtisks un bankas vadība ir savlaicīgi reaģējusi, lai novērstu šādu līdzīgu<br />
gadījumu atkārtošanos nākotnē un/vai<br />
Banka veic iekšējās krāpš<strong>anas</strong> dēļ radušos zaudējumu apjoma nākotnē<br />
iespējamo izmaiņu prognozēšanu, un bankas novērtējums par potenciāliem<br />
zaudējumiem iekšējas krāpš<strong>anas</strong> dēļ liecina, ka bankas potenciālie zaudējumi<br />
iekšējas krāpš<strong>anas</strong> dēļ nepārsniegs 5% no iepriekšējā perioda finansiālās<br />
darbī<strong>bas</strong> peļņas un/vai<br />
Ir konstatēti atsevišķi gadījumi, kad banka nav veikusi iekšējās krāpš<strong>anas</strong><br />
gadījumu pilnīgu izmeklēšanu un/vai piemērojusi nodarījumam atbilstošas<br />
sankcijas un/vai<br />
Banka vēsturiski ir palielinājusi tās <strong>noteik</strong>to uzņemto iekšējās krāpniecī<strong>bas</strong><br />
riska slieksni, bet tā izmaiņas ir nebūtiskas un/vai<br />
Personāla mainī<strong>bas</strong> koeficients iekšējai krāpšanai pakļautajās darbī<strong>bas</strong> jomās<br />
un/vai kontroles funkcijās ir vidēji zems (piemēram, 2-5% robežās) un/vai<br />
Banka izmanto apdrošināšanu kā iekšējas krāpš<strong>anas</strong> risku mazinošu faktoru, bet<br />
atsevišķos mazāk svarīgos darbī<strong>bas</strong> veidos nepietiekami veic darbī<strong>bas</strong>, lai<br />
analizētu un novērstu zaudējumu rašanās cēloņus un/vai<br />
Stresa testu rezultāti norāda, ka ar iekšējo krāpšanu saistītais risks ir mērens, jo<br />
iekšējās krāpš<strong>anas</strong> ietekmē ir iespējama būtiska bankas riska līmeņa<br />
paaugstināšanās un būtiski zaudējumi, bet tādu scenāriju, kas izraisa minēto<br />
negatīvo ietekmi, īstenošanās ir maz ticama<br />
71. lappuse no 200
Finanšu un kapitāla tirgus komisija<br />
____________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________<br />
BANKU UZRAUDZĪBAS REITINGA NOTEIKŠANAS METODIKA<br />
novērtētu, kāda ir iekšējās<br />
krāpš<strong>anas</strong> riska ietekme uz bankas<br />
riska līmeni, kā arī finanšu un<br />
kapitāla rādītājiem)<br />
3 – Būtisks risks<br />
Vēsturiskā informācija liecina, ka bankai ir bijuši būtiski zaudējumi iekšējas<br />
krāpš<strong>anas</strong> dēļ (t.i., vēsturiskie zaudējumi iekšējas krāpš<strong>anas</strong> dēļ pārsniedz 5%,<br />
bet nepārsniedz 10% no atbilstošā perioda finansiālās darbī<strong>bas</strong> peļņas) un banka<br />
nav ieviesusi pietiekamas kontroles metodes, lai turpmāk novērstu šādu<br />
zaudējumu rašanos un<br />
Vēsturiskās informācijas analīze liecina, ka bankai ir bijuši vairāki rakstura ziņā<br />
līdzīgi iekšējās krāpš<strong>anas</strong> gadījumi, kopējais radušos zaudējumu apmērs ir<br />
nebūtisks, un bankas vadība nav reaģējusi, lai novērstu šādu līdzīgu gadījumu<br />
atkārtošanos nākotnē un/vai<br />
Banka veic iekšējās krāpš<strong>anas</strong> dēļ radušos zaudējumu apjoma nākotnē<br />
iespējamo izmaiņu prognozēšanu, un bankas novērtējums par potenciāliem<br />
zaudējumiem iekšējas krāpš<strong>anas</strong> dēļ liecina, ka bankas potenciālie zaudējumi<br />
iekšējas krāpš<strong>anas</strong> dēļ pārsniegs 5%, bet nepārsniegs 10% no iepriekšējā<br />
perioda finansiālās darbī<strong>bas</strong> peļņas un/vai<br />
Ir konstatēti vairāki gadījumi, kad banka nav veikusi iekšējās krāpš<strong>anas</strong><br />
gadījumu pilnu izmeklēšanu un/vai piemērojusi nodarījumam atbilstošas<br />
sankcijas un/vai<br />
Banka vēsturiski ir būtiski palielinājusi tās <strong>noteik</strong>to uzņemtā iekšējās krāpš<strong>anas</strong><br />
riska slieksni un/vai<br />
Personāla mainī<strong>bas</strong> koeficients iekšējai krāpšanai pakļautajās darbī<strong>bas</strong> jomās<br />
un/vai kontroles funkcijās ir vidēji augsts (piemēram, 5-15%) un/vai<br />
Banka būtiskākajos darbī<strong>bas</strong> veidos neizmanto apdrošināšanu kā iekšējas<br />
krāpš<strong>anas</strong> risku mazinošu faktoru, un/vai nepietiekami veic darbī<strong>bas</strong>, lai<br />
analizētu un novērstu zaudējumu rašanās cēloņus un/vai<br />
Stresa testu rezultāti norāda, ka ar iekšējo krāpšanu saistītais risks ir būtisks, jo<br />
ir iespējama tādu scenāriju īstenošanās, kad iekšējās krāpš<strong>anas</strong> ietekmē var<br />
būtiski paaugstināties bankas riska līmenis un rasties būtiski zaudējumi<br />
4 – Augsts risks<br />
Vēsturiskā informācija liecina, ka bankai ir bijuši lieli zaudējumi iekšējas<br />
krāpš<strong>anas</strong> dēļ (t.i., vēsturiskie zaudējumi iekšējas krāpš<strong>anas</strong> dēļ pārsniedz 10%<br />
no atbilstošā perioda finansiālās darbī<strong>bas</strong> peļņas) un banka nav ieviesusi<br />
pietiekamas kontroles metodes, lai turpmāk novērstu šādu zaudējumu rašanos<br />
vai<br />
Vēsturiskās informācijas analīze liecina, ka rakstura ziņā līdzīgu iekšējās<br />
krāpš<strong>anas</strong> gadījumu skaits ir būtisks, un bankas vadība nav reaģējusi, lai<br />
novērstu šādu līdzīgu gadījumu atkārtošanos nākotnē un/vai<br />
Banka neveic iekšējās krāpš<strong>anas</strong> dēļ radušos zaudējumu apjoma nākotnē<br />
iespējamo izmaiņu prognozēšanu vai<br />
Banka veic iekšējās krāpš<strong>anas</strong> dēļ radušos zaudējumu apjoma nākotnē<br />
iespējamo izmaiņu prognozēšanu, un bankas novērtējums par potenciāliem<br />
zaudējumiem iekšējas krāpš<strong>anas</strong> dēļ liecina, ka bankas potenciālie zaudējumi<br />
iekšējas krāpš<strong>anas</strong> dēļ pārsniegs 10% no iepriekšējā perioda finansiālās<br />
darbī<strong>bas</strong> peļņas un/vai<br />
Banka neveic konstatēto iekšējo krāpš<strong>anas</strong> gadījumu izmeklēšanu un/vai<br />
nepiemēro nodarījumam atbilstošas sankcijas un/vai<br />
Banka vēsturiski vairākkārt bez pamatojuma ir būtiski palielinājusi tās <strong>noteik</strong>to<br />
uzņemtā iekšējā krāpniecī<strong>bas</strong> riska slieksni un/vai<br />
Personāla mainī<strong>bas</strong> koeficients iekšējai krāpšanai pakļautajās darbī<strong>bas</strong> jomās<br />
un/vai kontroles funkcijās ir augsts (piemēram, lielāks par 15%) un/vai<br />
Ir cita informācija par būtisku/būtiskiem iekšējas krāpš<strong>anas</strong><br />
gadījumu/gadījumiem bankā un/vai<br />
Banka neizmanto apdrošināšanu kā iekšējas krāpš<strong>anas</strong> risku mazinošu faktoru<br />
un neveic darbī<strong>bas</strong>, lai analizētu un novērstu zaudējumu rašanās cēloņus un/vai<br />
Stresa testu rezultāti norāda, ka ar iekšējo krāpšanu saistītais risks ir augsts, jo ir<br />
sagaidāma tādu scenāriju īstenošanās, kad iekšējās krāpš<strong>anas</strong> ietekmē var<br />
būtiski paaugstināties bankas riska līmenis un rasties būtiski zaudējumi<br />
72. lappuse no 200
Finanšu un kapitāla tirgus komisija<br />
____________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________<br />
BANKU UZRAUDZĪBAS REITINGA NOTEIKŠANAS METODIKA<br />
73. lappuse no 200
Finanšu un kapitāla tirgus komisija<br />
____________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________<br />
BANKU UZRAUDZĪBAS REITINGA NOTEIKŠANAS METODIKA<br />
Ārējas krāpš<strong>anas</strong> risks<br />
Novērtēš<strong>anas</strong> mērķis – <strong>noteik</strong>t iespēju, ka bankai var rasties zaudējumi tādu darbību rezultātā,<br />
kuru mērķis ir krāpšana, īpašuma piesavināšanās vai likumu apiešana un kuras veic trešā puse<br />
(piemēram, laupīš<strong>anas</strong>, viltoš<strong>anas</strong>, nesankcionēta ārēja piekļūšana informācijas resursiem,<br />
t.sk. hakeru un ļaundabīgo programmatūru uzbrukumi).<br />
Šis elements jāvērtē:<br />
Šādām kopīgām funkcijām:<br />
o Operacionālā riska pārvaldīšana<br />
Kopīgai funkcijai – Operacionālā riska pārvaldīšana<br />
Kritēriji Novērtējums<br />
Informācija par bankas<br />
zaudējumiem, kas radušies ārējas<br />
krāpš<strong>anas</strong> dēļ, t.sk.:<br />
o vēsturiskā informācija par<br />
zaudējumu apmēru ārējas<br />
krāpš<strong>anas</strong> dēļ,<br />
o vēsturiskā informācija par<br />
pārkāpuma rakstura ziņā līdzīgu<br />
notikumu zaudējumu apmēru<br />
ārējās krāpš<strong>anas</strong> dēļ, to<br />
atkārtošanās biežumu un<br />
bankas reakciju uz šādiem<br />
notikumiem,<br />
o vai banka veic ārējās krāpš<strong>anas</strong><br />
dēļ radušos zaudējumu apjoma<br />
iespējamo izmaiņu<br />
prognozēšanu izmantojot<br />
bankas izveidoto zaudējumu<br />
datu bāzi – aprēķina nākotnē<br />
sagaidāmos (potenciālos)<br />
zaudējumus?<br />
o bankas novērtējums par<br />
potenciālo zaudējumu apmēru<br />
ārējas krāpš<strong>anas</strong> dēļ.<br />
Vēsturiskā informācija par bankas<br />
piemēroto politiku attiecībā uz<br />
atklāto ārējās krāpš<strong>anas</strong> gadījumu<br />
izmeklēšanu un sankciju<br />
piemērošanu – piemēram, lieta<br />
nodota tiesībsargājošām<br />
institūcijām, uzsāktas tiesas prāvas<br />
u.c.<br />
Vai banka bieži maina <strong>noteik</strong>to<br />
uzņemtā riska lieluma slieksni?<br />
Cita iespējamā informācija par<br />
ārējas krāpš<strong>anas</strong> gadījumiem –<br />
piemēram, publiski pieejamā<br />
informācija, Komisijas rīcībā esoša<br />
informācija u.c.<br />
Vai banka izmanto apdrošināšanu<br />
iespējamo operacionālā riska<br />
zaudējumu mazināšanai?<br />
Vai banka pārmērīgi nepaļaujas uz<br />
apdrošināš<strong>anas</strong> prēmijas<br />
saņemšanu zaudējumu gadījumā<br />
Jāizvēlas tas novērtējums, kuram vislabāk atbilst bankā pastāvošā situācija<br />
1 – Zems risks<br />
Vēsturiskā informācija liecina, ka bankai nav bijuši zaudējumi ārējas krāpš<strong>anas</strong><br />
dēļ vai vēsturiskā informācija liecina, ka bankai ir bijuši zaudējumi (t.sk. no<br />
atsevišķiem pārkāpuma rakstura ziņā līdzīgiem gadījumiem) ārējas krāpš<strong>anas</strong><br />
dēļ un banka ir ieviesusi pietiekamas kontroles metodes, lai turpmāk novērstu<br />
šādu zaudējumu rašanos un<br />
Banka veic ārējās krāpš<strong>anas</strong> dēļ radušos zaudējumu apjoma nākotnē iespējamo<br />
izmaiņu prognozēšanu, un bankas novērtējums par potenciāliem zaudējumiem<br />
ārējas krāpš<strong>anas</strong> dēļ liecina, ka bankā nav sagaidāmi zaudējumi ārējas<br />
krāpš<strong>anas</strong> dēļ un<br />
Banka ir veikusi visu konstatēto ārējo krāpš<strong>anas</strong> gadījumu pilnīgu izmeklēšanu<br />
un piemērojusi nodarījumam atbilstošas sankcijas un<br />
Banka vēsturiski nav mainījusi tās <strong>noteik</strong>to uzņemtā ārējās krāpniecī<strong>bas</strong> riska<br />
slieksni vai tā ir pamatoti palielinājusi <strong>noteik</strong>to slieksni (ir pieejams kvalitatīvs<br />
un kvantitatīvs pamatojums sliekšņa maiņai) un/vai<br />
Nav citas negatīvas informācijas par ārējas krāpš<strong>anas</strong> gadījumiem un/vai<br />
Banka izmanto apdrošināšanu kā ārējas krāpš<strong>anas</strong> risku mazinošu faktoru un<br />
vienlaicīgi pietiekami veic darbī<strong>bas</strong>, lai analizētu un novērstu zaudējumu<br />
rašanās cēloņus un<br />
Stresa testu rezultāti norāda, ka ar ārējo krāpšanu saistītais risks ir zems, jo tā<br />
ietekmē nav paredzama būtiska bankas riska līmeņa paaugstināšanās un būtisku<br />
zaudējumu rašanās<br />
2 – Mērens risks<br />
Vēsturiskā informācija liecina, ka bankai ir bijuši nebūtiski zaudējumi ārējas<br />
krāpš<strong>anas</strong> dēļ (t.i., vēsturiskie zaudējumi ārējas krāpš<strong>anas</strong> dēļ nepārsniedz 5%<br />
no atbilstošā perioda finansiālās darbī<strong>bas</strong> peļņas) un banka nav ieviesusi<br />
pietiekamas kontroles metodes, lai turpmāk novērstu šādu zaudējumu rašanos<br />
un<br />
Vēsturiskās informācijas analīze liecina, ka bankai ir bijuši atsevišķi rakstura<br />
ziņā līdzīgi ārējās krāpš<strong>anas</strong> gadījumi, kopējais radušos zaudējumu apmērs ir<br />
nebūtisks un bankas vadība ir savlaicīgi reaģējusi, lai novērstu šādu līdzīgu<br />
gadījumu atkārtošanos nākotnē un/vai<br />
Banka veic ārējās krāpš<strong>anas</strong> dēļ radušos zaudējumu apjoma nākotnē iespējamo<br />
izmaiņu prognozēšanu, un bankas novērtējums par potenciāliem zaudējumiem<br />
ārējas krāpš<strong>anas</strong> dēļ liecina, ka bankas potenciālie zaudējumi ārējas krāpš<strong>anas</strong><br />
dēļ nepārsniegs 5% no iepriekšējā pārskata perioda finansiālās darbī<strong>bas</strong> peļņas<br />
un/vai<br />
Ir konstatēti atsevišķi gadījumi, kad banka nav veikusi ārējās krāpš<strong>anas</strong><br />
gadījumu pilnīgu izmeklēšanu un/vai piemērojusi nodarījumam atbilstošas<br />
sankcijas un/vai<br />
Banka vēsturiski ir palielinājusi tās <strong>noteik</strong>to uzņemto ārējās krāpniecī<strong>bas</strong> riska<br />
slieksni, bet tā izmaiņas ir nebūtiskas un/vai<br />
Banka izmanto apdrošināšanu kā ārējas krāpš<strong>anas</strong> risku mazinošu faktoru, bet<br />
74. lappuse no 200
Finanšu un kapitāla tirgus komisija<br />
____________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________<br />
BANKU UZRAUDZĪBAS REITINGA NOTEIKŠANAS METODIKA<br />
(t.i., banka neveic nekādas<br />
darbī<strong>bas</strong>, lai analizētu un novērstu<br />
zaudējumu rašanās cēloņus)?<br />
Ja pieejami - stresa testu rezultāti<br />
(vērtēš<strong>anas</strong> ietvaros pārbaudītāji<br />
var izmantot dažādu stresa testu<br />
rezultātus, t.sk. operacionālā riska<br />
stresa testus, visaptverošos stresa<br />
testus, ja pieejami, vērtējamā<br />
elementa stresa testus, lai<br />
novērtētu, kāda ir ārējās krāpš<strong>anas</strong><br />
riska ietekme uz bankas riska<br />
līmeni, kā arī finanšu un kapitāla<br />
rādītājiem).<br />
atsevišķos mazāk svarīgos darbī<strong>bas</strong> veidos nepietiekami veic darbī<strong>bas</strong>, lai<br />
analizētu un novērstu zaudējumu rašanās cēloņus un/vai<br />
Stresa testu rezultāti norāda, ka ar ārējo krāpšanu saistītais risks ir mērens, jo<br />
ārējās krāpš<strong>anas</strong> ietekmē ir iespējama būtiska bankas riska līmeņa<br />
paaugstināšanās un būtiski zaudējumi, bet tādu scenāriju, kas izraisa minēto<br />
negatīvo ietekmi, īstenošanās ir maz ticama<br />
3 – Būtisks risks<br />
Vēsturiskā informācija liecina, ka bankai ir bijuši būtiski zaudējumi ārējas<br />
krāpš<strong>anas</strong> dēļ (t.i., vēsturiskie zaudējumi ārējas krāpš<strong>anas</strong> dēļ pārsniedz 5%, bet<br />
nepārsniedz 10% no atbilstošā perioda finansiālās darbī<strong>bas</strong> peļņas) un banka<br />
nav ieviesusi pietiekamas kontroles metodes, lai turpmāk novērstu šādu<br />
zaudējumu rašanos un<br />
Vēsturiskās informācijas analīze liecina, ka bankai ir bijuši vairāki rakstura ziņā<br />
līdzīgi ārējās krāpš<strong>anas</strong> gadījumi, kopējais radušos zaudējumu apmērs ir<br />
nebūtisks, un bankas vadība nav reaģējusi, lai novērstu šādu līdzīgu gadījumu<br />
atkārtošanos nākotnē un/vai<br />
Banka veic ārējās krāpš<strong>anas</strong> dēļ radušos zaudējumu apjoma nākotnē iespējamo<br />
izmaiņu prognozēšanu, un bankas novērtējums par potenciāliem zaudējumiem<br />
ārējas krāpš<strong>anas</strong> dēļ liecina, ka bankas potenciālie zaudējumi ārējas krāpš<strong>anas</strong><br />
dēļ pārsniegs 5%, bet nepārsniegs 10% no iepriekšējā pārskata perioda<br />
finansiālās darbī<strong>bas</strong> peļņas un/vai<br />
Ir konstatēti vairāki gadījumi, kad banka nav veikusi ārējās krāpš<strong>anas</strong> gadījumu<br />
pilnu izmeklēšanu un/vai piemērojusi nodarījumam atbilstošas sankcijas un/vai<br />
Banka vēsturiski ir būtiski palielinājusi tās <strong>noteik</strong>to uzņemtā ārējā krāpniecī<strong>bas</strong><br />
riska slieksni un/vai<br />
Banka būtiskākajos darbī<strong>bas</strong> veidos neizmanto apdrošināšanu, kā ārējas<br />
krāpš<strong>anas</strong> risku mazinošu faktoru un/vai nepietiekami veic darbī<strong>bas</strong>, lai<br />
analizētu un novērstu zaudējumu rašanās cēloņus un/vai<br />
Stresa testu rezultāti norāda, ka ar ārējo krāpšanu saistītais risks ir būtisks, jo ir<br />
iespējama tādu scenāriju īstenošanās, kad ārējās krāpš<strong>anas</strong> ietekmē var būtiski<br />
paaugstināties bankas riska līmenis un rasties būtiski zaudējumi<br />
4 – Augsts risks<br />
Vēsturiskā informācija liecina, ka bankai ir bijuši lieli zaudējumi ārējas<br />
krāpš<strong>anas</strong> dēļ (t.i., vēsturiskie zaudējumi ārējas krāpš<strong>anas</strong> dēļ pārsniedz 10% no<br />
atbilstošā perioda finansiālās darbī<strong>bas</strong> peļņas) un banka nav ieviesusi<br />
pietiekamas kontroles metodes, lai turpmāk novērstu šādu zaudējumu rašanos<br />
vai<br />
Vēsturiskās informācijas analīze liecina, ka rakstura ziņā līdzīgu iekšējās<br />
krāpš<strong>anas</strong> gadījumu skaits ir būtisks, un bankas vadība nav reaģējusi, lai<br />
novērstu šādu līdzīgu gadījumu atkārtošanos nākotnē un/vai<br />
Banka neveic ārējās krāpš<strong>anas</strong> dēļ radušos zaudējumu apjoma nākotnē<br />
iespējamo izmaiņu prognozēšanu vai<br />
Banka veic ārējās krāpš<strong>anas</strong> dēļ radušos zaudējumu apjoma nākotnē iespējamo<br />
izmaiņu prognozēšanu, un bankas novērtējums par potenciāliem zaudējumiem<br />
ārējās krāpš<strong>anas</strong> dēļ liecina, ka bankas potenciālie zaudējumi ārējās krāpš<strong>anas</strong><br />
dēļ pārsniegs 10% no iepriekšējā pārskata perioda finansiālās darbī<strong>bas</strong> peļņas<br />
Ir cita informācija par būtisku/būtiskiem ārējas krāpš<strong>anas</strong> gadījumu/gadījumiem<br />
un/vai<br />
Banka neveic konstatēto ārējo krāpš<strong>anas</strong> gadījumu izmeklēšanu un/vai<br />
nepiemēro nodarījumam atbilstošas sankcijas un/vai<br />
Banka vēsturiski vairākkārt bez pamatojuma ir būtiski palielinājusi tās <strong>noteik</strong>to<br />
uzņemtā ārējās krāpniecī<strong>bas</strong> riska slieksni un/vai<br />
Banka neizmanto apdrošināšanu kā ārējas krāpš<strong>anas</strong> risku mazinošu faktoru un<br />
neveic darbī<strong>bas</strong>, lai analizētu un novērstu zaudējumu rašanās cēloņus un/vai<br />
Stresa testu rezultāti norāda, ka ar ārējo krāpšanu saistītais risks ir augsts, jo ir<br />
sagaidāma tādu scenāriju īstenošanās, kad ārējās krāpš<strong>anas</strong> ietekmē var būtiski<br />
paaugstināties bankas riska līmenis un rasties būtiski zaudējumi<br />
75. lappuse no 200
Finanšu un kapitāla tirgus komisija<br />
____________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________<br />
BANKU UZRAUDZĪBAS REITINGA NOTEIKŠANAS METODIKA<br />
Neatbilstoša nodarbinātī<strong>bas</strong> prakse un darbavietas drošība<br />
Novērtēš<strong>anas</strong> mērķis – <strong>noteik</strong>t iespēju, ka bankai var rasties zaudējumi, kas rodas tiesību<br />
aktiem vai nolīgumiem, kas nosaka darba attiecī<strong>bas</strong>, veselī<strong>bas</strong> aizsardzību vai darba drošību,<br />
neatbilstošu darbību rezultātā, vai notikumu, kas saistīti ar personu traumu vai diskriminācijas<br />
gadījumiem, rezultātā (piemēram, personāla veselī<strong>bas</strong> un drošī<strong>bas</strong> kārtī<strong>bas</strong> <strong>noteik</strong>umu<br />
neievērošana, organizēta darba pārtraukšana jeb streiki, psiholoģiskais terors<br />
(mobings/bosings)).<br />
Šis elements jāvērtē:<br />
Šādām kopīgām funkcijām:<br />
o Operacionālā riska pārvaldīšana<br />
Kopīgai funkcijai – Operacionālā riska pārvaldīšana<br />
Kritēriji Novērtējums<br />
Informācija par bankas zaudējumiem,<br />
kas radušies neatbilstošas<br />
nodarbinātī<strong>bas</strong> prakses un darbavietas<br />
drošī<strong>bas</strong> dēļ, t.sk.:<br />
o vēsturiskā informācija par<br />
zaudējumu apmēru, kas radušies<br />
neatbilstošas nodarbinātī<strong>bas</strong><br />
prakses un darbavietas drošī<strong>bas</strong> dēļ,<br />
o vēsturiskā informācija par<br />
pārkāpuma rakstura ziņā līdzīgu<br />
notikumu zaudējumu apmēru<br />
neatbilstošas nodarbinātī<strong>bas</strong><br />
prakses un darbavietas drošī<strong>bas</strong> dēļ,<br />
to atkārtošanās biežumu un bankas<br />
reakciju uz šādiem notikumiem,<br />
o vai banka veic neatbilstošas<br />
nodarbinātī<strong>bas</strong> prakses un<br />
darbavietas drošī<strong>bas</strong> dēļ radušos<br />
zaudējumu apjoma iespējamo<br />
izmaiņu prognozēšanu izmantojot<br />
bankas izveidoto zaudējumu datu<br />
bāzi – aprēķina nākotnē<br />
sagaidāmos (potenciālos)<br />
zaudējumus?<br />
o bankas novērtējums par potenciālo<br />
zaudējumu apmēru, kas radušies<br />
neatbilstošas nodarbinātī<strong>bas</strong><br />
prakses un darbavietas drošī<strong>bas</strong> dēļ.<br />
o vai banka bieži maina <strong>noteik</strong>to<br />
uzņemtā riska lieluma slieksni?<br />
Informācija par bankas darba<br />
likumdoš<strong>anas</strong>/drošī<strong>bas</strong> pārkāpumiem<br />
no ārējiem informācijas avotiem<br />
(piemēram, sižeti TV, publikācijas<br />
presē u.c.).<br />
Darbinieku tiesas prasību pret banku<br />
esamība, skaits, apmēri.<br />
Informācija par bankas zaudētajām<br />
tiesas prasībām.<br />
Vai banka izmanto apdrošināšanu<br />
iespējamo zaudējumu neatbilstošas<br />
nodarbinātī<strong>bas</strong> prakses un darbavietas<br />
Jāizvēlas tas novērtējums, kuram vislabāk atbilst bankā pastāvošā situācija<br />
1 – Zems risks<br />
Vēsturiskā informācija liecina, ka bankai nav bijuši zaudējumi neatbilstošas<br />
nodarbinātī<strong>bas</strong> prakses un darbavietas drošī<strong>bas</strong> dēļ vai vēsturiskā<br />
informācija liecina, ka bankai ir bijuši zaudējumi (t.sk. no atsevišķiem<br />
pārkāpuma rakstura ziņā līdzīgiem gadījumiem) neatbilstošas<br />
nodarbinātī<strong>bas</strong> prakses un darbavietas drošī<strong>bas</strong> dēļ un banka ir ieviesusi<br />
pietiekamas kontroles metodes, lai turpmāk novērstu šādu zaudējumu<br />
rašanos un<br />
Banka veic neatbilstošas nodarbinātī<strong>bas</strong> prakses un darbavietas drošī<strong>bas</strong> dēļ<br />
radušos zaudējumu apjoma nākotnē iespējamo izmaiņu prognozēšanu, un<br />
bankas novērtējums par potenciāliem zaudējumiem neatbilstošas<br />
nodarbinātī<strong>bas</strong> prakses un darbavietas drošī<strong>bas</strong> dēļ liecina, ka bankā nav<br />
sagaidāmi zaudējumi, kas radušies neatbilstošas nodarbinātī<strong>bas</strong> prakses un<br />
darbavietas drošī<strong>bas</strong> dēļ un<br />
Banka vēsturiski nav mainījusi tās <strong>noteik</strong>to uzņemtā neatbilstošas<br />
nodarbinātī<strong>bas</strong> prakses un darbavietas drošī<strong>bas</strong> riska slieksni vai tā ir<br />
pamatoti palielinājusi <strong>noteik</strong>to slieksni (ir pieejams kvalitatīvs un<br />
kvantitatīvs pamatojums sliekšņa maiņai) un/vai<br />
No ārējiem informācijas avotiem nav saņemta informācija, ka banku būtu<br />
konstatēti pārkāpumi, kas saistīti ar saistošo nodarbinātī<strong>bas</strong> likumdoš<strong>anas</strong><br />
aktu neievērošanu un/vai darba drošī<strong>bas</strong> pārkāpumiem, un<br />
Nav darbinieku tiesas prasību pret banku un<br />
Banka izmanto apdrošināšanu kā neatbilstošas nodarbinātī<strong>bas</strong> prakses un<br />
darbavietas drošī<strong>bas</strong> risku mazinošu faktoru un vienlaicīgi pietiekami veic<br />
darbī<strong>bas</strong>, lai analizētu un novērstu zaudējumu rašanās cēloņus un<br />
Stresa testu rezultāti norāda, ka ar neatbilstošu nodarbinātī<strong>bas</strong> praksi un<br />
darbavietas drošību saistītais risks ir zems, jo tā ietekmē nav paredzama<br />
būtiska bankas riska līmeņa paaugstināšanās un būtisku zaudējumu rašanās<br />
2 – Mērens risks<br />
Vēsturiskā informācija liecina, ka bankai ir bijuši nebūtiski zaudējumi, kas<br />
radušies neatbilstošas nodarbinātī<strong>bas</strong> prakses un darbavietas drošī<strong>bas</strong> dēļ<br />
(t.i., vēsturiskie zaudējumi, kas radušies neatbilstošas nodarbinātī<strong>bas</strong><br />
prakses un darbavietas drošī<strong>bas</strong> dēļ nepārsniedz 5% no atbilstošā perioda<br />
finansiālās darbī<strong>bas</strong> peļņas) un banka nav ieviesusi pietiekamas kontroles<br />
metodes, lai turpmāk novērstu šādu zaudējumu rašanos un<br />
Vēsturiskās informācijas analīze liecina, ka bankai ir bijuši atsevišķi<br />
rakstura ziņā līdzīgi neatbilstošas nodarbinātī<strong>bas</strong> prakses un darbavietas<br />
drošī<strong>bas</strong> gadījumi, kopējais radušos zaudējumu apmērs ir nebūtisks un<br />
bankas vadība ir savlaicīgi reaģējusi, lai novērstu šādu līdzīgu gadījumu<br />
atkārtošanos nākotnē un/vai<br />
76. lappuse no 200
Finanšu un kapitāla tirgus komisija<br />
____________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________<br />
BANKU UZRAUDZĪBAS REITINGA NOTEIKŠANAS METODIKA<br />
drošī<strong>bas</strong> dēļ mazināšanai?<br />
Vai banka pārmērīgi nepaļaujas uz<br />
apdrošināš<strong>anas</strong> prēmijas saņemšanu<br />
zaudējumu gadījumā (t.i., banka<br />
neveic nekādas darbī<strong>bas</strong>, lai analizētu<br />
un novērstu zaudējumu rašanās<br />
cēloņus)?<br />
Ja pieejami - stresa testu rezultāti<br />
(vērtēš<strong>anas</strong> ietvaros pārbaudītāji var<br />
izmantot dažādu stresa testu rezultātus,<br />
t.sk. operacionālā riska stresa testus,<br />
visaptverošos stresa testus, ja pieejami,<br />
vērtējamā elementa stresa testus, lai<br />
novērtētu, kāda ir neatbilstošas<br />
nodarbinātī<strong>bas</strong> prakses un darbavietas<br />
drošī<strong>bas</strong> riska ietekme uz bankas riska<br />
līmeni, kā arī finanšu un kapitāla<br />
rādītājiem)<br />
Banka veic neatbilstošas nodarbinātī<strong>bas</strong> prakses un darbavietas drošī<strong>bas</strong> dēļ<br />
radušos zaudējumu apjoma nākotnē iespējamo izmaiņu prognozēšanu un<br />
bankas novērtējums par potenciāliem zaudējumiem, kas radušies<br />
neatbilstošas nodarbinātī<strong>bas</strong> prakses un darbavietas drošī<strong>bas</strong> dēļ liecina, ka<br />
bankas potenciālie zaudējumi, kas radušies neatbilstošas nodarbinātī<strong>bas</strong><br />
prakses un darbavietas drošī<strong>bas</strong> dēļ nepārsniegs 5% no iepriekšējā pārskata<br />
perioda finansiālās darbī<strong>bas</strong> peļņas un<br />
No ārējiem informācijas avotiem ir saņemta informācija, ka bankā ir<br />
konstatēti atsevišķi nebūtiski pārkāpumi, kas saistīti ar saistošo<br />
nodarbinātī<strong>bas</strong> likumdoš<strong>anas</strong> aktu neievērošanu un/vai darba drošī<strong>bas</strong><br />
pārkāpumiem, un<br />
Tiesas prasību saistībā ar neatbilstošu nodarbinātī<strong>bas</strong> praksi un darbavietas<br />
drošību apmēri ir nelieli un/vai<br />
Banka vēsturiski ir palielinājusi tās <strong>noteik</strong>to uzņemto neatbilstošas<br />
nodarbinātī<strong>bas</strong> prakses un darbavietas drošī<strong>bas</strong> riska slieksni, bet tā<br />
izmaiņas ir nebūtiskas un/vai<br />
Banka izmanto apdrošināšanu kā, neatbilstošas nodarbinātī<strong>bas</strong> praksi un<br />
darbavietas drošību risku mazinošu faktoru, bet atsevišķos mazāk svarīgos<br />
darbī<strong>bas</strong> veidos nepietiekami veic darbī<strong>bas</strong>, lai analizētu un novērstu<br />
zaudējumu rašanās cēloņus un/vai<br />
Stresa testu rezultāti norāda, ka ar neatbilstošu nodarbinātī<strong>bas</strong> praksi un<br />
darbavietas drošību saistītais risks ir mērens, jo neatbilstošas nodarbinātī<strong>bas</strong><br />
prakses un darbavietas drošī<strong>bas</strong> ietekmē ir iespējama būtiska bankas riska<br />
līmeņa paaugstināšanās un būtiski zaudējumi, bet tādu scenāriju, kas izraisa<br />
minēto negatīvo ietekmi, īstenošanās ir maz ticama<br />
3 – Būtisks risks<br />
Vēsturiskā informācija liecina, ka bankai ir bijuši būtiski zaudējumi, kas<br />
radušies neatbilstošas nodarbinātī<strong>bas</strong> prakses un darbavietas drošī<strong>bas</strong> dēļ<br />
(t.i., vēsturiskie zaudējumi, kas radušies neatbilstošas nodarbinātī<strong>bas</strong><br />
prakses un darbavietas drošī<strong>bas</strong> dēļ pārsniedz 5%, bet nepārsniedz 10% no<br />
atbilstošā perioda finansiālās darbī<strong>bas</strong> peļņas) un banka nav ieviesusi<br />
pietiekamas kontroles metodes, lai turpmāk novērstu šādu zaudējumu<br />
rašanos un<br />
Vēsturiskās informācijas analīze liecina, ka bankai ir bijuši vairāki rakstura<br />
ziņā līdzīgi neatbilstošas nodarbinātī<strong>bas</strong> prakses un darbavietas drošī<strong>bas</strong><br />
gadījumi, kopējais radušos zaudējumu apmērs ir nebūtisks, un bankas<br />
vadība nav reaģējusi, lai novērstu šādu līdzīgu gadījumu atkārtošanos<br />
nākotnē un/vai<br />
Banka veic neatbilstošas nodarbinātī<strong>bas</strong> prakses un darbavietas drošī<strong>bas</strong> dēļ<br />
radušos zaudējumu apjoma nākotnē iespējamo izmaiņu prognozēšanu un<br />
bankas novērtējums par potenciāliem zaudējumiem, kas radušies<br />
neatbilstošas nodarbinātī<strong>bas</strong> prakses un darbavietas drošī<strong>bas</strong> dēļ liecina, ka<br />
bankas potenciālie zaudējumi neatbilstošas nodarbinātī<strong>bas</strong> prakses un<br />
darbavietas drošī<strong>bas</strong> dēļ pārsniegs 5%, bet nepārsniegs 10% no iepriekšējā<br />
pārskata perioda finansiālās darbī<strong>bas</strong> peļņas un/vai<br />
No ārējiem informācijas avotiem ir saņemta informācija, ka bankā ir<br />
konstatēti vairāki nebūtiski pārkāpumi, kas saistīti ar saistošo<br />
nodarbinātī<strong>bas</strong> likumdoš<strong>anas</strong> aktu neievērošanu vai darba drošī<strong>bas</strong><br />
pārkāpumiem, un/vai<br />
Ir vairākas būtiskas tiesas prasī<strong>bas</strong> saistībā ar neatbilstošu nodarbinātī<strong>bas</strong><br />
praksi un/vai darbavietas drošību un/vai<br />
Banka vēsturiski ir būtiski palielinājusi tās <strong>noteik</strong>to uzņemtā neatbilstošas<br />
nodarbinātī<strong>bas</strong> prakses un darbavietas drošī<strong>bas</strong> riska slieksni un/vai<br />
Banka būtiskākajos darbī<strong>bas</strong> veidos neizmanto apdrošināšanu kā<br />
neatbilstošas nodarbinātī<strong>bas</strong> prakses un darbavietas drošī<strong>bas</strong> risku mazinošu<br />
faktoru un/vai nepietiekami veic darbī<strong>bas</strong>, lai analizētu un novērstu<br />
zaudējumu rašanās cēloņus un/vai<br />
Stresa testu rezultāti norāda, ka ar neatbilstošas nodarbinātī<strong>bas</strong> praksi un<br />
darbavietas drošību saistītais risks ir būtisks, jo ir iespējama tādu scenāriju<br />
īstenošanās, kad neatbilstošas nodarbinātī<strong>bas</strong> prakses un darbavietas<br />
77. lappuse no 200
Finanšu un kapitāla tirgus komisija<br />
____________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________<br />
BANKU UZRAUDZĪBAS REITINGA NOTEIKŠANAS METODIKA<br />
drošī<strong>bas</strong> ietekmē var būtiski paaugstināties bankas riska līmenis un rasties<br />
būtiski zaudējumi<br />
4 – Augsts risks<br />
Vēsturiskā informācija liecina, ka bankai ir bijuši lieli zaudējumi, kas<br />
radušies neatbilstošas nodarbinātī<strong>bas</strong> prakses un darbavietas drošī<strong>bas</strong> dēļ<br />
(t.i., vēsturiskie zaudējumi, kas radušies neatbilstošas nodarbinātī<strong>bas</strong><br />
prakses un darbavietas drošī<strong>bas</strong> dēļ pārsniedz 10% no atbilstošā perioda<br />
finansiālās darbī<strong>bas</strong> peļņas) un banka nav ieviesusi pietiekamas kontroles<br />
metodes, lai turpmāk novērstu šādu zaudējumu rašanos vai<br />
Vēsturiskās informācijas analīze liecina, ka rakstura ziņā līdzīgu<br />
neatbilstošas nodarbinātī<strong>bas</strong> prakses un darbavietas drošī<strong>bas</strong> gadījumu<br />
skaits ir būtisks, un bankas vadība nav reaģējusi, lai novērstu šādu līdzīgu<br />
gadījumu atkārtošanos nākotnē un/vai<br />
Liels tiesas prasību skaits saistībā ar neatbilstošu nodarbinātī<strong>bas</strong> praksi un<br />
darbavietas drošību vai<br />
Banka neveic neatbilstošas nodarbinātī<strong>bas</strong> prakses un darbavietas drošī<strong>bas</strong><br />
dēļ radušos zaudējumu apjoma nākotnē iespējamo izmaiņu prognozēšanu<br />
vai<br />
Banka veic neatbilstošas nodarbinātī<strong>bas</strong> prakses un darbavietas drošī<strong>bas</strong> dēļ<br />
radušos zaudējumu apjoma nākotnē iespējamo izmaiņu prognozēšanu, un<br />
bankas novērtējums par potenciāliem zaudējumiem, kas radušies<br />
neatbilstošas nodarbinātī<strong>bas</strong> prakses un darbavietas drošī<strong>bas</strong> dēļ liecina, ka<br />
bankas potenciālie zaudējumi, kas radušies neatbilstošas nodarbinātī<strong>bas</strong><br />
prakses un darbavietas drošī<strong>bas</strong> dēļ pārsniegs 10% no iepriekšējā pārskata<br />
perioda finansiālās darbī<strong>bas</strong> peļņas<br />
Banka neizmanto apdrošināšanu kā neatbilstošas nodarbinātī<strong>bas</strong> prakses un<br />
darbavietas drošī<strong>bas</strong> risku mazinošu faktoru un neveic darbī<strong>bas</strong>, lai<br />
analizētu un novērstu zaudējumu rašanās cēloņus un/vai<br />
Banka vēsturiski vairākkārt bez pamatojuma ir būtiski palielinājusi tās<br />
<strong>noteik</strong>to uzņemtā neatbilstošas nodarbinātī<strong>bas</strong> prakses un darbavietas<br />
drošī<strong>bas</strong> riska slieksni un/vai<br />
No ārējiem informācijas avotiem regulāri tiek saņemta informācija, bankā ir<br />
konstatēti būtiski pārkāpumi attiecībā uz nodarbinātī<strong>bas</strong> likumdoš<strong>anas</strong> aktu<br />
neievērošanu un/vai darba drošī<strong>bas</strong> pārkāpumiem un/vai<br />
Stresa testu rezultāti norāda, ka ar neatbilstošu nodarbinātī<strong>bas</strong> praksi un<br />
darbavietas drošību saistītais risks ir augsts, jo ir sagaidāma tādu scenāriju<br />
īstenošanās, kad neatbilstošas nodarbinātī<strong>bas</strong> prakses un darbavietas<br />
drošī<strong>bas</strong> ietekmē var būtiski paaugstināties bankas riska līmenis un rasties<br />
būtiski zaudējumi<br />
78. lappuse no 200
Finanšu un kapitāla tirgus komisija<br />
____________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________<br />
BANKU UZRAUDZĪBAS REITINGA NOTEIKŠANAS METODIKA<br />
Nekorekta attieksme pret klientiem, neatbilstoši produkti un komercdarbī<strong>bas</strong> prakse<br />
Novērtēš<strong>anas</strong> mērķis – <strong>noteik</strong>t iespēju, ka bankai var rasties zaudējumi nejaušu vai nolaidīgu<br />
profesionālo pienākumu pildīš<strong>anas</strong> dēļ attiecībā uz konkrētiem klientiem vai produkta veida<br />
vai tā rakstura dēļ (piemēram, uzticēšanās ļaunprātīga izmantošana, konfidenciālas klienta<br />
informācijas nepareiza lietošana, neatbilstošu tirdzniecī<strong>bas</strong> darbību veikšana bankas vārdā,<br />
neatļautu produktu pārdošana).<br />
Šis elements jāvērtē:<br />
Šādām darbī<strong>bas</strong> jomām un darbī<strong>bas</strong> veidiem:<br />
o Kreditēšana un ārpusbilances saistī<strong>bas</strong> pret klientiem – visiem darbī<strong>bas</strong> veidiem<br />
o Investīciju darbība – visiem darbī<strong>bas</strong> veidiem<br />
o Maksājumi un norēķini:<br />
Naudas pārskaitījumi,<br />
Norēķinu karšu apkalpošana<br />
o Klientu aktīvu pārvaldīšana un ieguldījumu pakalpojumi – visiem darbī<strong>bas</strong> veidiem<br />
o Noguldījumu piesaistīšana – visiem darbī<strong>bas</strong> veidiem<br />
Šādām kopīgām funkcijām:<br />
o Operacionālā riska pārvaldīšana<br />
Kreditēšanai un ārpusbilances saistībām pret klientiem – visiem darbī<strong>bas</strong> veidiem<br />
Naudas pārskaitījumiem<br />
Norēķinu karšu apkalpošanai<br />
Klientu aktīvu pārvaldīšanai un ieguldījumu pakalpojumiem – visiem darbī<strong>bas</strong> veidiem<br />
Noguldījumu piesaistīšanai – visiem darbī<strong>bas</strong> veidiem<br />
Kritēriji Novērtējums<br />
Vai konstatēti klientu patērētāju<br />
tiesību pārkāpumi t.sk.:<br />
o vai ir ievērots līgumslēdzēju pušu<br />
vienlīdzī<strong>bas</strong> princips un līgumu<br />
<strong>noteik</strong>umi ir taisnīgi?<br />
o vai darījumu nosacījumu ir atrunāti<br />
skaidrā un saprotamā veidā?<br />
o vai banka ir nodrošinājusi vispusīgu<br />
un brīvi pieejami informāciju par<br />
pakalpojumu un/vai tā cenu?<br />
o vai klientam sniegts līguma<br />
nosacījumiem atbilstošs<br />
pakalpojums?<br />
o vai līgumsaistī<strong>bas</strong> ir pienācīgi<br />
izpildītas/tiek pildītas?<br />
Vai konstatēti personas datu<br />
aizsardzī<strong>bas</strong> pārkāpumi (piemēram,<br />
nav saņemta personas piekrišana datu<br />
apstrādei, bez pamatojuma tiek<br />
pieprasīti sensitīvi personas dati)?<br />
Komercdarbī<strong>bas</strong> un tirgus prakses<br />
atbilstī<strong>bas</strong> novērtējums, t.sk.:<br />
o vai banka iesaistās tirgus<br />
manipulācijās?<br />
o vai banka klientiem piedāvā<br />
nelicencētus<br />
produktus/pakalpojumus?<br />
o vai banka sniedz tādus<br />
pakalpojumus, par kuru sniegš<strong>anas</strong><br />
uzsākšanu tā nav informējusi<br />
Jāizvēlas tas novērtējums, kuram vislabāk atbilst bankā pastāvošā situācija<br />
1 – Zems risks<br />
Banka savā darbībā ievēro līgumslēdzēju pušu vienlīdzī<strong>bas</strong> principu un<br />
līgumos esošie <strong>noteik</strong>umi ir taisnīgi un<br />
Visiem darījumiem ir skaidri nosacījumi un<br />
Klientiem ir brīvi pieejama vispusīga informācija par sniegtajiem<br />
pakalpojumiem un to cenu un<br />
Klientiem tiek sniegti līguma nosacījumiem atbilstoši un pienācīgi izpildīti<br />
pakalpojumi un<br />
Nav konstatēti personas datu aizsardzī<strong>bas</strong> pārkāpumi un<br />
Bankas īstenotā komercdarbība un tirgus prakse ir atbilstoša un veidota pēc<br />
labākajiem komercprakses principiem un<br />
Vēsturiskā informācija liecina, ka bankā nav bijuši konfidencialitātes<br />
neievēroš<strong>anas</strong> gadījumi, neatbilstošas komercprakses veikš<strong>anas</strong> gadījumi, u.c.<br />
neatbilstoši darījumi<br />
2 – Mērens risks<br />
Ir konstatēti atsevišķi gadījumi, kad banka savā darbībā neievēro<br />
līgumslēdzēju pušu vienlīdzī<strong>bas</strong> principu un/vai līgumos esošie <strong>noteik</strong>umi<br />
nav taisnīgi, un kopējais šādu darījumu apmērs ir nebūtisks un/vai<br />
Pārsvarā darījumiem ir skaidri nosacījumi, bet ir atsevišķi gadījumi, kad<br />
darījumu nosacījumi ir neskaidri un/vai<br />
Ir konstatēti atsevišķi gadījumi, kad klientiem nav nodrošināta vispusīga un<br />
pilnīga informācija par sniegtajiem pakalpojumiem un to cenu un/vai<br />
Ir konstatēti atsevišķi gadījumi, kad banka klientiem nav sniegusi līguma<br />
nosacījumiem atbilstošus un pienācīgi izpildītus pakalpojumus, un kopējais<br />
šādu darījumu apmērs ir nebūtisks un/vai<br />
Ir konstatēti atsevišķi personas datu aizsardzī<strong>bas</strong> pārkāpumi un/vai<br />
Ir konstatēti atsevišķi gadījumi, kad bankas īstenotā komercdarbība un tirgus<br />
prakse nav bijusi atbilstoša un/vai veidota pēc labākajiem komercprakses<br />
79. lappuse no 200
Finanšu un kapitāla tirgus komisija<br />
____________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________<br />
BANKU UZRAUDZĪBAS REITINGA NOTEIKŠANAS METODIKA<br />
Komisiju?<br />
Vēsturiskā informācija par:<br />
o informācijas konfidencialitātes<br />
neievērošanu,<br />
o neatbilstošu darījumu esamību –<br />
piemēram, konfidenciālas<br />
informācijas izmantošanu bankas<br />
vai personiskās interesēs, līgumu<br />
nosacījumu neievērošanu,<br />
neautorizētas līdzekļu noguldīš<strong>anas</strong><br />
un izņemš<strong>anas</strong> gadījumiem,<br />
nepietiekamu gādību un rūpību<br />
klientu aktīvu pārvaldīšanā u.c.<br />
o neatbilstošu komercpraksi,<br />
o patērētāju tiesību pārkāpumiem.<br />
principiem un/vai<br />
Vēsturiskā informācija liecina, ka bankā ir bijuši atsevišķi konfidencialitātes<br />
neievēroš<strong>anas</strong> gadījumi, neatbilstošas komercprakses veikš<strong>anas</strong> gadījumi<br />
un/vai citi neatbilstoši darījumi, bet šādu darījumu kopējais apmērs ir<br />
nebūtisks<br />
3 – Būtisks risks<br />
Ir konstatēti vairāki gadījumi, kad banka savā darbībā neievēro līgumslēdzēju<br />
pušu vienlīdzī<strong>bas</strong> principu un/vai līgumos esošie <strong>noteik</strong>umi nav taisnīgi, un<br />
kopējais šādu darījumu apmērs ir nebūtisks un/vai<br />
Vairākiem darījumiem ir neskaidri nosacījumi un/vai<br />
Ir konstatēti vairāki gadījumi, kad klientiem nav nodrošināta vispusīga un<br />
pilnīga informācija par sniegtajiem pakalpojumiem un to cenu un/vai<br />
Ir konstatēti vairāki gadījumi, kad banka klientiem nav sniegusi līguma<br />
nosacījumiem atbilstošus un pienācīgi izpildītus pakalpojumus, un kopējais<br />
šādu darījumu apmērs ir nebūtisks un/vai<br />
Ir konstatēti vairāki personas datu aizsardzī<strong>bas</strong> pārkāpumi un/vai<br />
Ir konstatēti vairāki gadījumi, kad bankas īstenotā komercdarbība un tirgus<br />
prakse nav bijusi atbilstoša un/vai veidota pēc labākajiem komercprakses<br />
principiem un/vai<br />
Vēsturiskā informācija liecina, ka bankā ir bijuši vairāki konfidencialitātes<br />
neievēroš<strong>anas</strong> gadījumi, neatbilstošas komercprakses veikš<strong>anas</strong> gadījumi<br />
un/vai citi neatbilstoši darījumi, un šādu darījumu kopējais apmērs ir<br />
nebūtisks<br />
4 – Augsts risks<br />
Banka regulāri savā darbībā neievēro līgumslēdzēju pušu vienlīdzī<strong>bas</strong><br />
principu un/vai būtisks tādu līgumu skaits, kuros esošie <strong>noteik</strong>umi nav<br />
taisnīgi un/vai<br />
Būtisks tādu darījumu skaits un apjoms, kuru nosacījumi ir neskaidri un/vai<br />
Klientiem nav pieejama vispusīga un pilnīga informācija par sniegtajiem<br />
pakalpojumiem un to cenu un/vai<br />
Būtisks tādu gadījumu skaits, kad banka klientiem nav sniegusi līguma<br />
nosacījumiem atbilstošus un pienācīgi izpildītus pakalpojumus un/vai<br />
Būtisks personas datu aizsardzī<strong>bas</strong> pārkāpumu skaits un/vai<br />
Bankas īstenotā komercdarbība un tirgus prakse nav atbilstoša un nav veidota<br />
pēc labākajiem komercprakses principiem, t.i. - banka sniedz nelicencētus<br />
pakalpojumus un/vai par konkrētu pakalpojumu sniegš<strong>anas</strong> uzsākšanu nav<br />
informējusi Komisiju, un/vai tā bieži iesaistās tirgus manipulācijās un/vai<br />
Vēsturiskā informācija liecina, ka konfidencialitātes neievēroš<strong>anas</strong> gadījumu,<br />
neatbilstošas komercprakses veikš<strong>anas</strong> gadījumu un/vai citu neatbilstošu<br />
darījumu skaits ir būtisks<br />
80. lappuse no 200
Finanšu un kapitāla tirgus komisija<br />
____________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________<br />
BANKU UZRAUDZĪBAS REITINGA NOTEIKŠANAS METODIKA<br />
Kopīgai funkcijai – Operacionālā riska pārvaldīšana<br />
Kritēriji Novērtējums<br />
Informācija par bankas zaudējumiem, kas<br />
radušies nekorektas attieksmes pret<br />
klientiem, neatbilstošu produktu un<br />
komercdarbī<strong>bas</strong> prakses dēļ, t.sk.:<br />
o vēsturiskā informācija par zaudējumu<br />
apmēru nekorektas attieksmes pret<br />
klientiem, neatbilstošu produktu un<br />
komercdarbī<strong>bas</strong> prakses dēļ<br />
o vēsturiskā informācija par pārkāpuma<br />
rakstura ziņā līdzīgu gadījumu<br />
zaudējumu apmēru nekorektas<br />
attieksmes pret klientiem, neatbilstošu<br />
produktu un komercdarbī<strong>bas</strong> dēļ, to<br />
atkārtošanās biežumu un bankas<br />
reakciju uz šādiem notikumiem.<br />
o vai banka veic nekorektas attieksmes<br />
pret klientiem, neatbilstošu produktu<br />
un komercdarbī<strong>bas</strong> prakses dēļ<br />
radušos zaudējumu apjoma iespējamo<br />
izmaiņu prognozēšanu izmantojot<br />
bankas izveidoto zaudējumu datu bāzi<br />
– aprēķina nākotnē sagaidāmos<br />
(potenciālos) zaudējumus?<br />
o bankas novērtējums par potenciālo<br />
zaudējumu apmēru nekorektas<br />
attieksmes pret klientiem, neatbilstošu<br />
produktu un komercdarbī<strong>bas</strong> prakses<br />
dēļ,<br />
Vai banka bieži maina <strong>noteik</strong>to uzņemtā<br />
riska lieluma slieksni?<br />
Klientu sūdzību esamība, skaits<br />
Klientu tiesas prasību pret banku<br />
esamība, skaits, apmēri<br />
Informācija par bankas zaudētām tiesas<br />
prasībām<br />
Cita informācija par nekorektas<br />
attieksmes pret klientiem, neatbilstošu<br />
produktu un komercdarbī<strong>bas</strong> prakses<br />
gadījumiem bankā – publiski pieejamā<br />
informācija, Komisijas rīcībā esošā<br />
informācija u.c.<br />
Vai banka izmanto apdrošināšanu<br />
iespējamo operacionālā riska zaudējumu<br />
mazināšanai?<br />
Vai banka pārmērīgi nepaļaujas uz<br />
apdrošināš<strong>anas</strong> prēmijas saņemšanu<br />
zaudējumu gadījumā (t.i., banka neveic<br />
nekādas darbī<strong>bas</strong>, lai analizētu un<br />
novērstu zaudējumu rašanās cēloņus)?<br />
Ja pieejami - stresa testu rezultāti<br />
(vērtēš<strong>anas</strong> ietvaros pārbaudītāji var<br />
izmantot dažādu stresa testu rezultātus,<br />
t.sk. operacionālā riska stresa testus,<br />
visaptverošos stresa testus, ja pieejami,<br />
vērtējamā elementa stresa testus, lai<br />
novērtētu, kāda ir nekorektas attieksmes<br />
pret klientiem, neatbilstošu produktu un<br />
komercdarbī<strong>bas</strong> prakses riska ietekme uz<br />
Jāizvēlas tas novērtējums, kuram vislabāk atbilst bankā pastāvošā situācija<br />
1 – Zems risks<br />
Vēsturiskā informācija liecina, ka bankai nav bijuši zaudējumi<br />
nekorektas attieksmes pret klientiem, neatbilstošu produktu un<br />
komercdarbī<strong>bas</strong> prakses dēļ vai vēsturiskā informācija liecina, ka bankai<br />
ir bijuši zaudējumi (t.sk. no atsevišķiem pārkāpuma rakstura ziņā<br />
līdzīgiem gadījumiem) nekorektas attieksmes pret klientiem,<br />
neatbilstošu produktu un komercdarbī<strong>bas</strong> prakses dēļ un banka ir<br />
ieviesusi pietiekamas kontroles metodes, lai turpmāk novērstu šādu<br />
zaudējumu rašanos un<br />
Banka veic nekorektas attieksmes pret klientiem, neatbilstošu produktu<br />
un komercdarbī<strong>bas</strong> prakses dēļ radušos zaudējumu apjoma nākotnē<br />
iespējamo izmaiņu prognozēšanu un bankas novērtējums par<br />
potenciāliem zaudējumiem nekorektas attieksmes pret klientiem,<br />
neatbilstošu produktu un komercdarbī<strong>bas</strong> prakses dēļ liecina, ka bankā<br />
nav sagaidāmi zaudējumi nekorektas attieksmes pret klientiem,<br />
neatbilstošu produktu un komercdarbī<strong>bas</strong> prakses un<br />
Banka vēsturiski nav mainījusi tās <strong>noteik</strong>to uzņemtā nekorektas<br />
attieksmes pret klientiem, neatbilstošu produktu un komercdarbī<strong>bas</strong><br />
prakses riska slieksni vai tā ir pamatoti palielinājusi <strong>noteik</strong>to slieksni (ir<br />
pieejams kvalitatīvs un kvantitatīvs pamatojums sliekšņa maiņai) un<br />
Klientu sūdzību skaits ir nebūtisks un<br />
Nav klientu tiesas prasību pret banku un<br />
Nav citas negatīvas informācijas par nekorektas attieksmes pret<br />
klientiem, neatbilstošu produktu un komercdarbī<strong>bas</strong> prakses gadījumiem<br />
bankā un<br />
Banka izmanto apdrošināšanu kā nekorektas attieksmes pret klientiem,<br />
neatbilstošu produktu un komercdarbī<strong>bas</strong> prakses risku mazinošu<br />
faktoru un vienlaicīgi pietiekami veic darbī<strong>bas</strong>, lai analizētu un novērstu<br />
zaudējumu rašanās cēloņus un<br />
Stresa testu rezultāti norāda, ka ar nekorektu attieksmi pret klientiem,<br />
neatbilstošiem produktiem un komercdarbī<strong>bas</strong> praksi saistītais risks ir<br />
zems, jo tā ietekmē nav paredzama būtiska bankas riska līmeņa<br />
paaugstināšanās un būtisku zaudējumu rašanās<br />
2 – Mērens risks<br />
Vēsturiskā informācija liecina, ka bankai ir bijuši nebūtiski zaudējumi<br />
nekorektas attieksmes pret klientiem, neatbilstošu produktu un<br />
komercdarbī<strong>bas</strong> prakses dēļ (t.i., vēsturiskie zaudējumi klientu interešu<br />
neievēroš<strong>anas</strong> dēļ nepārsniedz 5% no atbilstošā perioda finansiālās<br />
darbī<strong>bas</strong> peļņas) un banka nav ieviesusi pietiekamas kontroles metodes,<br />
lai turpmāk novērstu šādu zaudējumu rašanos un<br />
Vēsturiskās informācijas analīze liecina, ka bankai ir bijuši atsevišķi<br />
rakstura ziņā līdzīgi nekorektas attieksmes pret klientiem, neatbilstošu<br />
produktu un komercdarbī<strong>bas</strong> prakses gadījumi, kopējais šādu zaudējumu<br />
apmērs ir nebūtisks un bankas vadība ir savlaicīgi reaģējusi, lai novērstu<br />
šādu līdzīgu gadījumu atkārtošanos nākotnē un/vai<br />
Banka veic nekorektas attieksmes pret klientiem, neatbilstošu produktu<br />
un komercdarbī<strong>bas</strong> prakses dēļ radušos zaudējumu apjoma nākotnē<br />
iespējamo izmaiņu prognozēšanu un bankas novērtējums par<br />
potenciāliem zaudējumiem nekorektas attieksmes pret klientiem,<br />
neatbilstošu produktu un komercdarbī<strong>bas</strong> prakses dēļ liecina, ka bankas<br />
potenciālie zaudējumi nekorektas attieksmes pret klientiem, neatbilstošu<br />
produktu un komercdarbī<strong>bas</strong> prakses dēļ nepārsniegs 5% no iepriekšējā<br />
pārskata perioda finansiālās darbī<strong>bas</strong> peļņas un<br />
Sūdzību/tiesas prasību saistībā ar nekorektu attieksmi pret klientiem,<br />
neatbilstošiem produktiem un komercdarbī<strong>bas</strong> praksi apmēri ir nelieli<br />
un/vai<br />
81. lappuse no 200
Finanšu un kapitāla tirgus komisija<br />
____________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________<br />
BANKU UZRAUDZĪBAS REITINGA NOTEIKŠANAS METODIKA<br />
bankas riska līmeni, kā arī finanšu un<br />
kapitāla rādītājiem)<br />
Banka vēsturiski ir palielinājusi tās <strong>noteik</strong>to uzņemto nekorektas<br />
attieksmes pret klientiem, neatbilstošu produktu un komercdarbī<strong>bas</strong><br />
prakses riska slieksni, bet tā izmaiņas ir nebūtiskas un/vai<br />
Banka izmanto apdrošināšanu kā nekorektas attieksmes pret klientiem,<br />
neatbilstošu produktu un komercdarbī<strong>bas</strong> prakses risku mazinošu<br />
faktoru, bet atsevišķos mazāk svarīgos darbī<strong>bas</strong> veidos nepietiekami<br />
veic darbī<strong>bas</strong>, lai analizētu un novērstu zaudējumu rašanās cēloņus<br />
un/vai<br />
Stresa testu rezultāti norāda, ka ar nekorektu attieksmi pret klientiem,<br />
neatbilstošiem produktiem un komercdarbī<strong>bas</strong> praksi saistītais risks ir<br />
mērens, jo klientu interešu neievēroš<strong>anas</strong> ietekmē ir iespējama būtiska<br />
bankas riska līmeņa paaugstināšanās un būtiski zaudējumi, bet tādu<br />
scenāriju, kas izraisa minēto negatīvo ietekmi, īstenošanās ir maz ticama<br />
3 – Būtisks risks<br />
Vēsturiskā informācija liecina, ka bankai ir bijuši būtiski zaudējumi<br />
nekorektas attieksmes pret klientiem, neatbilstošu produktu un<br />
komercdarbī<strong>bas</strong> prakses dēļ (t.i., vēsturiskie zaudējumi nekorektas<br />
attieksmes pret klientiem, neatbilstošu produktu un komercdarbī<strong>bas</strong><br />
prakses dēļ pārsniedz 5%, bet nepārsniedz 10% no atbilstošā perioda<br />
finansiālās darbī<strong>bas</strong> peļņas) un banka nav ieviesusi pietiekamas<br />
kontroles metodes, lai turpmāk novērstu šādu zaudējumu rašanos un<br />
Vēsturiskās informācijas analīze liecina, ka bankai ir bijuši vairāki<br />
rakstura ziņā līdzīgi nekorektas attieksmes pret klientiem, neatbilstošu<br />
produktu un komercdarbī<strong>bas</strong> prakses gadījumi, kopējais radušos<br />
zaudējumu apmērs ir nebūtisks, un bankas vadība nav reaģējusi, lai<br />
novērstu šādu līdzīgu gadījumu atkārtošanos nākotnē un/vai<br />
Banka veic nekorektas attieksmes pret klientiem, neatbilstošu produktu<br />
un komercdarbī<strong>bas</strong> prakses dēļ radušos zaudējumu apjoma nākotnē<br />
iespējamo izmaiņu prognozēšanu un bankas novērtējums par<br />
potenciāliem zaudējumiem nekorektas attieksmes pret klientiem,<br />
neatbilstošu produktu un komercdarbī<strong>bas</strong> prakses dēļ liecina, ka bankas<br />
potenciālie zaudējumi nekorektas attieksmes pret klientiem, neatbilstošu<br />
produktu un komercdarbī<strong>bas</strong> prakses dēļ pārsniegs 5%, bet nepārsniegs<br />
10% no iepriekšējā pārskata perioda finansiālās darbī<strong>bas</strong> peļņas un/vai<br />
Ir vairākas būtiskas sūdzī<strong>bas</strong>/tiesas prasī<strong>bas</strong> saistībā ar nekorektas<br />
attieksmes pret klientiem, neatbilstošu produktu un komercdarbī<strong>bas</strong><br />
prakses, bet to kopējais skaits ir neliels un/vai<br />
Banka vēsturiski ir būtiski palielinājusi tās <strong>noteik</strong>to uzņemtā nekorektas<br />
attieksmes pret klientiem, neatbilstošu produktu un komercdarbī<strong>bas</strong><br />
prakses riska slieksni un/vai<br />
Banka būtiskākajos darbī<strong>bas</strong> veidos neizmanto apdrošināšanu kā<br />
nekorektas attieksmes pret klientiem, neatbilstošu produktu un<br />
komercdarbī<strong>bas</strong> prakses risku mazinošu faktoru un/vai nepietiekami veic<br />
darbī<strong>bas</strong>, lai analizētu un novērstu zaudējumu rašanās cēloņus un/vai<br />
Stresa testu rezultāti norāda, ka ar nekorektu attieksmi pret klientiem,<br />
neatbilstošiem produktiem un komercdarbī<strong>bas</strong> praksi saistītais risks ir<br />
būtisks, jo ir iespējama tādu scenāriju īstenošanās, kad nekorektas<br />
attieksmes pret klientiem, neatbilstošu produktu un komercdarbī<strong>bas</strong><br />
prakses ietekmē var būtiski paaugstināties bankas riska līmenis un<br />
rasties būtiski zaudējumi<br />
4 – Augsts risks<br />
Vēsturiskā informācija liecina, ka bankai ir bijuši lieli zaudējumi<br />
nekorektas attieksmes pret klientiem, neatbilstošu produktu un<br />
komercdarbī<strong>bas</strong> prakses dēļ (t.i., vēsturiskie zaudējumi nekorektas<br />
attieksmes pret klientiem, neatbilstošu produktu un komercdarbī<strong>bas</strong><br />
prakses dēļ pārsniedz 10% no atbilstošā perioda finansiālās darbī<strong>bas</strong><br />
peļņas) un banka nav ieviesusi pietiekamas kontroles metodes, lai<br />
turpmāk novērstu šādu zaudējumu rašanos vai<br />
Vēsturiskās informācijas analīze liecina, ka rakstura ziņā līdzīgu<br />
nekorektas attieksmes pret klientiem, neatbilstošu produktu un<br />
82. lappuse no 200
Finanšu un kapitāla tirgus komisija<br />
____________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________<br />
BANKU UZRAUDZĪBAS REITINGA NOTEIKŠANAS METODIKA<br />
komercdarbī<strong>bas</strong> prakses gadījumu skaits ir būtisks, un bankas vadība<br />
nav reaģējusi, lai novērstu šādu līdzīgu gadījumu atkārtošanos nākotnē<br />
un/vai<br />
Banka neveic nekorektas attieksmes pret klientiem, neatbilstošu<br />
produktu un komercdarbī<strong>bas</strong> prakses dēļ radušos zaudējumu apjoma<br />
nākotnē iespējamo izmaiņu prognozēšanu vai<br />
Banka veic nekorektas attieksmes pret klientiem, neatbilstošu produktu<br />
un komercdarbī<strong>bas</strong> prakses dēļ radušos zaudējumu apjoma nākotnē<br />
iespējamo izmaiņu prognozēšanu un bankas novērtējums par<br />
potenciāliem zaudējumiem nekorektas attieksmes pret klientiem,<br />
neatbilstošu produktu un komercdarbī<strong>bas</strong> prakses dēļ liecina, ka bankas<br />
potenciālie zaudējumi nekorektas attieksmes pret klientiem, neatbilstošu<br />
produktu un komercdarbī<strong>bas</strong> prakses dēļ pārsniegs 10% no iepriekšējā<br />
pārskata perioda finansiālās darbī<strong>bas</strong> peļņas un/vai<br />
Liels sūdzību/tiesas prasību saistībā ar nekorektas attieksmes pret<br />
klientiem, neatbilstošu produktu un komercdarbī<strong>bas</strong> prakses<br />
neievērošanu skaits un kopējais apjoms un/vai<br />
Ir saņemta cita informācija par būtiskiem nekorektas attieksmes pret<br />
klientiem, neatbilstošu produktu un komercdarbī<strong>bas</strong> prakses gadījumiem<br />
un/vai<br />
Banka vēsturiski vairākkārt bez pamatojuma ir būtiski palielinājusi tās<br />
<strong>noteik</strong>to uzņemtā nekorektas attieksmes pret klientiem, neatbilstošu<br />
produktu un komercdarbī<strong>bas</strong> prakses riska slieksni un/vai<br />
Banka neizmanto apdrošināšanu kā nekorektas attieksmes pret<br />
klientiem, neatbilstošu produktu un komercdarbī<strong>bas</strong> prakses risku<br />
mazinošu faktoru un neveic darbī<strong>bas</strong>, lai analizētu un novērstu<br />
zaudējumu rašanās cēloņus un/vai<br />
Stresa testu rezultāti norāda, ka ar nekorektu attieksmi pret klientiem,<br />
neatbilstošiem produktiem un komercdarbī<strong>bas</strong> praksi saistītais risks ir<br />
augsts, jo ir sagaidāma tādu scenāriju īstenošanās, kad klientu interešu<br />
neievēroš<strong>anas</strong> ietekmē var būtiski paaugstināties bankas riska līmenis un<br />
rasties būtiski zaudējumi<br />
83. lappuse no 200
Finanšu un kapitāla tirgus komisija<br />
____________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________<br />
BANKU UZRAUDZĪBAS REITINGA NOTEIKŠANAS METODIKA<br />
Materiālo aktīvu bojājumu risks<br />
Novērtēš<strong>anas</strong> mērķis – <strong>noteik</strong>t iespēju, ka bankai var rasties zaudējumi materiālo aktīvu<br />
zaudējumu vai to bojājumu da<strong>bas</strong> katastrofu vai citu notikumu rezultātā (piemēram,<br />
ugunsgrēks, vandālisms, terorisms, plūdi, zemestrīce).<br />
Šis elements jāvērtē:<br />
Šādām kopīgām funkcijām:<br />
o Operacionālā riska pārvaldīšana<br />
Kopīgai funkcijai – Operacionālā riska pārvaldīšana<br />
Kritēriji Novērtējums<br />
Informācija par bankas<br />
zaudējumiem, kas radušies<br />
materiālo aktīvu bojājumu<br />
dēļ, t.sk.:<br />
o vēsturiskā informācija<br />
par zaudējumu apmēru<br />
materiālo aktīvu<br />
bojājumu dēļ,<br />
o vēsturiskā informācija<br />
par pārkāpuma rakstura<br />
ziņā līdzīgu gadījumu<br />
zaudējumu apmēru<br />
materiālo aktīvu<br />
bojājumu dēļ, to<br />
atkārtošanās biežumu un<br />
bankas reakciju uz<br />
šādiem notikumiem,<br />
o vai banka veic materiālo<br />
aktīvu bojājumu dēļ<br />
radušos zaudējumu<br />
apjoma iespējamo<br />
izmaiņu prognozēšanu<br />
izmantojot bankas<br />
izveidoto zaudējumu<br />
datu bāzi – aprēķina<br />
nākotnē sagaidāmos<br />
(potenciālos)<br />
zaudējumus?<br />
o bankas novērtējums par<br />
potenciālo zaudējumu<br />
apmēru materiālo aktīvu<br />
bojājumu dēļ.<br />
Vai banka bieži maina<br />
<strong>noteik</strong>to uzņemtā riska<br />
lieluma slieksni?<br />
Bankas lietotās citas<br />
kontroles metodes<br />
materiālo aktīvu bojājuma<br />
riska samazināšanai<br />
(piemēram, apsardze,<br />
tehniskas ierīces u.c.) un to<br />
efektivitāte.<br />
Vai banka izmanto<br />
apdrošināšanu iespējamo<br />
operacionālā riska<br />
zaudējumu mazināšanai?<br />
Jāizvēlas tas novērtējums, kuram vislabāk atbilst bankā pastāvošā situācija<br />
1 – Zems risks<br />
Vēsturiskā informācija liecina, ka bankai nav bijuši zaudējumi materiālo aktīvu<br />
bojājumu dēļ vai vēsturiskā informācija liecina, ka bankai ir bijuši zaudējumi (t.sk. no<br />
atsevišķiem pārkāpuma rakstura ziņā līdzīgiem gadījumiem) materiālo aktīvu<br />
bojājumu un banka ir ieviesusi pietiekamas kontroles metodes, lai turpmāk novērstu<br />
šādu zaudējumu rašanos un<br />
Banka veic materiālo aktīvu bojājumu dēļ radušos zaudējumu apjoma nākotnē<br />
iespējamo izmaiņu prognozēšanu, un bankas novērtējums par potenciāliem<br />
zaudējumiem materiālo aktīvu bojājumu dēļ liecina, ka bankā nav sagaidāmi materiālo<br />
aktīvu bojājumu dēļ un/vai<br />
Banka vēsturiski nav mainījusi tās <strong>noteik</strong>to uzņemtā materiālo aktīvu bojājumu riska<br />
slieksni vai tā ir pamatoti palielinājusi <strong>noteik</strong>to slieksni (ir pieejams kvalitatīvs un<br />
kvantitatīvs pamatojums sliekšņa maiņai) un/vai<br />
Banka izmanto apdrošināšanu kā materiālo aktīvu bojājumu risku mazinošu faktoru un<br />
vienlaicīgi pietiekami veic darbī<strong>bas</strong>, lai analizētu un novērstu zaudējumu rašanās<br />
cēloņus un<br />
Bankas veiktās darbī<strong>bas</strong> nepārtrauktī<strong>bas</strong> nodrošināš<strong>anas</strong> plāna testēš<strong>anas</strong> rezultāti<br />
apstiprina, ka bankas ieviestais darbī<strong>bas</strong> nepārtrauktī<strong>bas</strong> nodrošināš<strong>anas</strong> plāns ir<br />
atbilstošs bankas darbī<strong>bas</strong> profilam un tam nav nepieciešami uzlabojumi un<br />
Stresa testu rezultāti norāda, ka ar materiālo aktīvu bojājumiem saistītais risks ir zems,<br />
jo tā ietekmē nav paredzama būtiska bankas riska līmeņa paaugstināšanās un būtisku<br />
zaudējumu rašanās<br />
2 – Mērens risks<br />
Vēsturiskā informācija liecina, ka bankai ir bijuši nebūtiski zaudējumi materiālo aktīvu<br />
bojājumu dēļ (t.i., vēsturiskie zaudējumi materiālo aktīvu bojājumu dēļ nepārsniedz<br />
5% no atbilstošā perioda finansiālās darbī<strong>bas</strong> peļņas) un banka nav ieviesusi<br />
pietiekamas kontroles metodes, lai turpmāk novērstu šādu zaudējumu rašanos un<br />
Vēsturiskās informācijas analīze liecina, ka bankai ir bijuši atsevišķi rakstura ziņā<br />
līdzīgi materiālo aktīvu bojājumu gadījumi, kopējais radušos zaudējumu apmērs ir<br />
nebūtisks, un bankas vadība ir savlaicīgi reaģējusi, lai novērstu šādu līdzīgu gadījumu<br />
atkārtošanos nākotnē un/vai<br />
Banka veic materiālo aktīvu bojājumu dēļ radušos zaudējumu apjoma nākotnē<br />
iespējamo izmaiņu prognozēšanu, un bankas novērtējums par potenciāliem<br />
zaudējumiem materiālo aktīvu bojājumu dēļ liecina, ka bankas potenciālie zaudējumi<br />
materiālo aktīvu bojājumu dēļ nepārsniegs 5% no iepriekšējā pārskata perioda<br />
finansiālās darbī<strong>bas</strong> peļņas un/vai<br />
Banka vēsturiski ir palielinājusi tās <strong>noteik</strong>to uzņemto materiālo aktīvu bojājumu riska<br />
slieksni, bet tā izmaiņas ir nebūtiskas un/vai<br />
Banka izmanto apdrošināšanu kā materiālo aktīvu bojājumu risku mazinošu faktoru,<br />
bet atsevišķos mazāk svarīgos darbī<strong>bas</strong> veidos nepietiekami veic darbī<strong>bas</strong>, lai analizētu<br />
un novērstu zaudējumu rašanās cēloņus un/vai<br />
Bankas veiktās darbī<strong>bas</strong> nepārtrauktī<strong>bas</strong> nodrošināš<strong>anas</strong> plāna testēš<strong>anas</strong> rezultāti<br />
apstiprina, ka bankas ieviestais darbī<strong>bas</strong> nepārtrauktī<strong>bas</strong> nodrošināš<strong>anas</strong> plāns ir<br />
atbilstošs bankas darbī<strong>bas</strong> profilam, bet tam ir nepieciešami atsevišķi nebūtiski<br />
84. lappuse no 200
Finanšu un kapitāla tirgus komisija<br />
____________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________<br />
BANKU UZRAUDZĪBAS REITINGA NOTEIKŠANAS METODIKA<br />
Vai banka pārmērīgi<br />
nepaļaujas uz<br />
apdrošināš<strong>anas</strong> prēmijas<br />
saņemšanu zaudējumu<br />
gadījumā (t.i., banka neveic<br />
nekādas darbī<strong>bas</strong>, lai<br />
analizētu un novērstu<br />
zaudējumu rašanās<br />
cēloņus)?<br />
Bankas darbī<strong>bas</strong><br />
nepārtrauktī<strong>bas</strong><br />
nodrošināš<strong>anas</strong> plāna<br />
testēš<strong>anas</strong> rezultāti.<br />
Ja pieejami - stresa testu<br />
rezultāti (vērtēš<strong>anas</strong><br />
ietvaros pārbaudītāji var<br />
izmantot dažādu stresa testu<br />
rezultātus, t.sk.<br />
operacionālā riska stresa<br />
testus, visaptverošos stresa<br />
testus, ja pieejami,<br />
vērtējamā elementa stresa<br />
testus, lai novērtētu, kāda ir<br />
materiālo aktīvu bojājumu<br />
riska ietekme uz bankas<br />
riska līmeni, kā arī finanšu<br />
un kapitāla rādītājiem)<br />
uzlabojumi un<br />
Stresa testu rezultāti norāda, ka ar materiālo aktīvu bojājumiem saistītais risks ir<br />
mērens, jo materiālo aktīvu bojājumu ietekmē ir iespējama būtiska bankas riska līmeņa<br />
paaugstināšanās un būtiski zaudējumi, bet tādu scenāriju, kas izraisa minēto negatīvo<br />
ietekmi, īstenošanās ir maz ticama<br />
3 – Būtisks risks<br />
Vēsturiskā informācija liecina, ka bankai ir bijuši būtiski zaudējumi materiālo aktīvu<br />
bojājumu dēļ (t.i., vēsturiskie zaudējumi materiālo aktīvu bojājumu dēļ pārsniedz 5%,<br />
bet nepārsniedz 10% no atbilstošā perioda finansiālās darbī<strong>bas</strong> peļņas) un banka nav<br />
ieviesusi pietiekamas kontroles metodes, lai turpmāk novērstu šādu zaudējumu rašanos<br />
un<br />
Vēsturiskās informācijas analīze liecina, ka bankai ir bijuši vairāki rakstura ziņā līdzīgi<br />
materiālo aktīvu bojājumu gadījumi, kopējais radušos zaudējumu apmērs ir nebūtisks,<br />
un bankas vadība nav reaģējusi, lai novērstu šādu līdzīgu gadījumu atkārtošanos<br />
nākotnē un/vai<br />
Banka veic materiālo aktīvu bojājumu dēļ radušos zaudējumu apjoma nākotnē<br />
iespējamo izmaiņu prognozēšanu, un bankas novērtējums par potenciāliem<br />
zaudējumiem materiālo aktīvu bojājumu dēļ liecina, ka bankas potenciālie zaudējumi<br />
materiālo aktīvu bojājumu dēļ pārsniegs 5%, bet nepārsniegs 10% no iepriekšējā<br />
pārskata perioda finansiālās darbī<strong>bas</strong> peļņas un/vai<br />
Banka vēsturiski ir būtiski palielinājusi tās <strong>noteik</strong>to uzņemtā materiālo aktīvu<br />
bojājumu riska slieksni un/vai<br />
Banka būtiskākajos darbī<strong>bas</strong> veidos neizmanto apdrošināšanu kā materiālo aktīvu<br />
bojājumu risku mazinošu faktoru, un/vai nepietiekami veic darbī<strong>bas</strong>, lai analizētu un<br />
novērstu zaudējumu rašanās cēloņus un/vai<br />
Bankas veiktās darbī<strong>bas</strong> nepārtrauktī<strong>bas</strong> nodrošināš<strong>anas</strong> plāna testēš<strong>anas</strong> rezultāti<br />
apstiprina, ka bankas ieviestais darbī<strong>bas</strong> nepārtrauktī<strong>bas</strong> nodrošināš<strong>anas</strong> plāns vairākos<br />
būtiskos jautājumos ir neatbilstošs bankas darbī<strong>bas</strong> profilam un tam ir nepieciešami<br />
būtiski uzlabojumi un<br />
Stresa testu rezultāti norāda, ka ar materiālo aktīvu bojājumiem saistītais risks ir<br />
būtisks, jo ir iespējama tādu scenāriju īstenošanās, kad materiālo aktīvu bojājumu<br />
ietekmē var būtiski paaugstināties bankas riska līmenis un rasties būtiski zaudējumi<br />
4 – Augsts risks<br />
Vēsturiskā informācija liecina, ka bankai ir bijuši lieli zaudējumi materiālo aktīvu<br />
bojājumu dēļ (t.i., vēsturiskie zaudējumi materiālo aktīvu bojājumu dēļ pārsniedz 10%<br />
no atbilstošā perioda finansiālās darbī<strong>bas</strong> peļņas) un banka nav ieviesusi pietiekamas<br />
kontroles metodes, lai turpmāk novērstu šādu zaudējumu rašanos vai<br />
Vēsturiskās informācijas analīze liecina, ka rakstura ziņā līdzīgu materiālo aktīvu<br />
bojājumu gadījumu skaits ir būtisks, un bankas vadība nav reaģējusi, lai novērstu šādu<br />
līdzīgu gadījumu atkārtošanos nākotnē un/vai<br />
Banka neveic materiālo aktīvu bojājumu dēļ radušos zaudējumu apjoma nākotnē<br />
iespējamo izmaiņu prognozēšanu vai<br />
Banka veic materiālo aktīvu bojājumu dēļ radušos zaudējumu apjoma nākotnē<br />
iespējamo izmaiņu prognozēšanu, un bankas novērtējums par potenciāliem<br />
zaudējumiem materiālo aktīvu bojājumu dēļ liecina, ka bankas potenciālie zaudējumi<br />
materiālo aktīvu bojājumu dēļ pārsniegs 10% no iepriekšējā pārskata perioda<br />
finansiālās darbī<strong>bas</strong> peļņas un/vai<br />
Banka vēsturiski vairākkārt bez pamatojuma ir būtiski palielinājusi tās <strong>noteik</strong>to<br />
uzņemtā materiālo aktīvu bojājumu riska slieksni un/vai<br />
Banka neizmanto apdrošināšanu kā materiālo aktīvu bojājumu risku mazinošu faktoru<br />
un neveic darbī<strong>bas</strong>, lai analizētu un novērstu zaudējumu rašanās cēloņus un/vai<br />
Bankas veiktās darbī<strong>bas</strong> nepārtrauktī<strong>bas</strong> nodrošināš<strong>anas</strong> plāna testēš<strong>anas</strong> rezultāti<br />
apstiprina, ka bankas ieviestais darbī<strong>bas</strong> nepārtrauktī<strong>bas</strong> nodrošināš<strong>anas</strong> plāns nav<br />
atbilstošs bankas darbī<strong>bas</strong> profilam un tam ir nepieciešama pilnīga pārstrādāšana un<br />
Stresa testu rezultāti norāda, ka ar materiālo aktīvu bojājumiem saistītais risks ir<br />
augsts, jo ir sagaidāma tādu scenāriju īstenošanās, kad materiālo aktīvu bojājumu<br />
ietekmē var būtiski paaugstināties bankas riska līmenis un rasties būtiski zaudējumi<br />
85. lappuse no 200
Finanšu un kapitāla tirgus komisija<br />
____________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________<br />
BANKU UZRAUDZĪBAS REITINGA NOTEIKŠANAS METODIKA<br />
Komercdarbī<strong>bas</strong> pārrāvumi un sistēmu kļūdas (defekti)<br />
Novērtēš<strong>anas</strong> mērķis – <strong>noteik</strong>t iespēju, ka bankai var rasties zaudējumi komercdarbī<strong>bas</strong><br />
pārrāvumu un sistēmu kļūdu (defektu) dēļ (piemēram, informācijas sistēmu vai informācijas<br />
tehnoloģiju darbī<strong>bas</strong> pārtraukumi, sakaru bojājumi. elektrī<strong>bas</strong> padeves traucējumi).<br />
Šis elements jāvērtē:<br />
Šādām darbī<strong>bas</strong> jomām un darbī<strong>bas</strong> veidiem:<br />
o Kreditēšana un ārpusbilances saistī<strong>bas</strong> pret klientiem – visiem darbī<strong>bas</strong> veidiem<br />
o Investīciju darbība – visiem darbī<strong>bas</strong> veidiem<br />
o Maksājumi un norēķini – visiem darbī<strong>bas</strong> veidiem<br />
o Klientu aktīvu pārvaldīšana un ieguldījumu pakalpojumi – visiem darbī<strong>bas</strong> veidiem<br />
o Noguldījumu piesaistīšana – visiem darbī<strong>bas</strong> veidiem<br />
o Bankas aizņēmumi – visiem darbī<strong>bas</strong> veidiem<br />
Šādām kopīgām funkcijām:<br />
o Operacionālā riska pārvaldīšana<br />
o Finanšu un vadī<strong>bas</strong> grāmatvedība<br />
Kreditēšanai un ārpusbilances saistībām pret klientiem – visiem darbī<strong>bas</strong> veidiem<br />
Investīciju darbībai – visiem darbī<strong>bas</strong> veidiem<br />
Maksājumiem un norēķiniem – visiem darbī<strong>bas</strong> veidiem<br />
Klientu aktīvu pārvaldīšanai un ieguldījumu pakalpojumiem – visiem darbī<strong>bas</strong> veidiem<br />
Noguldījumu piesaistīšanai – visiem darbī<strong>bas</strong> veidiem<br />
Bankas aizņēmumiem – visiem darbī<strong>bas</strong> veidiem<br />
Kopīgai funkcijai – Finanšu un vadī<strong>bas</strong> grāmatvedība<br />
Kritēriji Novērtējums<br />
Sistēmu kļūdu rašanās iespējamība<br />
darījumu uzskaitē un novērtēšanā, t.sk.:<br />
o vai darījumu informācija tiek<br />
uzskaitīta automatizēti?<br />
o vai darījumi tiek novērtēti<br />
automatizēti?<br />
o vai tiek izmantotas loģiskās un citas<br />
(piemēram, salīdzināšana ar ārējo pušu<br />
apstiprinājumiem) kontroles metodes<br />
informācijas pareizī<strong>bas</strong> pārbaudei?<br />
o vai pārbaudes laikā konstatētas kļūdas<br />
darījumu informācijas uzskaitē vai<br />
darījumu novērtēšanā?<br />
Sistēmu kļūdu rašanās iespējamība<br />
pārskatos, t.sk.:<br />
o vai pārskati tiek sastādīti automatizēti?<br />
o vai tiek izmantotas loģiskās u.c.<br />
kontroles metodes pārskatu pareizī<strong>bas</strong><br />
pārbaudei?<br />
o vai pārbaudes laikā vai off-site<br />
konstatētas kļūdas pārskatos?<br />
Cik liela ir kļūdu potenciālā ietekme uz<br />
bankas ienākumiem/izdevumiem?<br />
Vēsturiskā informācija par sistēmu kļūdu<br />
gadījumiem (piemēram, informācija par<br />
gadījumiem, kad klientiem nav bijuši<br />
pieejami bankas pakalpojumi)<br />
Jāizvēlas tas novērtējums, kuram vislabāk atbilst bankā pastāvošā situācija<br />
1 – Zems risks<br />
Sistēmu kļūdu rašanās risks darījumu uzskaitē, novērtēšanā un pārskatu<br />
sastādīšanā ir zems, jo:<br />
o darījumu uzskaite, novērtēšana un pārskatu sastādīšana pilnībā tiek<br />
veikta manuāli vai<br />
o darījumu uzskaite, novērtēšana un pārskatu sastādīšana tiek veikta<br />
automatizēti, un informācijas pareizība tiek pietiekami kontrolēta, un<br />
o pārbaudes laikā un off-site nav konstatētas kļūdas darījumu uzskaitē,<br />
novērtēšanā un pārskatos, un<br />
o vēsturiskā informācija liecina, ka bankā nav bijuši sistēmu darbī<strong>bas</strong><br />
pārtraukumi.<br />
2 – Mērens risks<br />
Sistēmu kļūdu rašanās risks darījumu uzskaitē, novērtēšanā un pārskatu<br />
sastādīšanā ir mērens, jo:<br />
o darījumu uzskaite, novērtēšana un pārskatu sastādīšana tiek veikta<br />
automatizēti, un informācijas pareizība tiek pietiekami kontrolēta un<br />
o pārbaudes laikā un off-site nav konstatētas būtiskas kļūdas darījumu<br />
uzskaitē, novērtēšanā un pārskatos, un<br />
o vēsturiskā informācija liecina, ka bankā nav bijuši būtiski sistēmu<br />
darbī<strong>bas</strong> pārtraukumi.<br />
3 – Būtisks risks<br />
Sistēmu kļūdu rašanās risks darījumu uzskaitē, novērtēšanā un pārskatu<br />
sastādīšanā ir būtisks, jo:<br />
o darījumu uzskaite, novērtēšana un pārskatu sastādīšana tiek veikta<br />
automatizēti, un informācijas pareizība netiek pietiekami kontrolēta<br />
un/vai<br />
o pārbaudes laikā un/vai off-site konstatētas atsevišķas būtiskas kļūdas<br />
darījumu uzskaitē, novērtēšanā un pārskatos, un<br />
86. lappuse no 200
Finanšu un kapitāla tirgus komisija<br />
____________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________<br />
BANKU UZRAUDZĪBAS REITINGA NOTEIKŠANAS METODIKA<br />
o vēsturiskā informācija liecina, ka bankā nav bijuši būtiski sistēmu<br />
darbī<strong>bas</strong> pārtraukumi.<br />
4 – Augsts risks<br />
Sistēmu kļūdu rašanās risks darījumu uzskaitē, novērtēšanā un pārskatu<br />
sastādīšanā ir augsts, jo:<br />
o darījumu uzskaite, novērtēšana un pārskatu sastādīšana tiek veikta<br />
automatizēti, un informācijas pareizība netiek kontrolēta un/vai<br />
o pārbaudes laikā un/vai off-site konstatētas daudzas būtiskas kļūdas<br />
darījumu uzskaitē, novērtēšanā un pārskatos, un<br />
o vēsturiskā informācija liecina, ka bankā bijuši būtiski sistēmu<br />
darbī<strong>bas</strong> pārtraukumi.<br />
87. lappuse no 200
Finanšu un kapitāla tirgus komisija<br />
____________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________<br />
BANKU UZRAUDZĪBAS REITINGA NOTEIKŠANAS METODIKA<br />
Kopīgai funkcijai – Operacionālā riska pārvaldīšana<br />
Kritēriji Novērtējums<br />
Informācija par bankas<br />
zaudējumiem, kas radušies<br />
komercdarbī<strong>bas</strong> pārrāvumu un<br />
sistēmu kļūdu dēļ, t.sk.:<br />
o vēsturiskā informācija par<br />
zaudējumu apmēru<br />
komercdarbī<strong>bas</strong> pārrāvumu un<br />
sistēmu kļūdu dēļ,<br />
o vēsturiskā informācija par<br />
pārkāpuma rakstura ziņā līdzīgu<br />
gadījumu zaudējumu apmēru<br />
komercdarbī<strong>bas</strong> pārrāvumu un<br />
sistēmu kļūdu dēļ, to<br />
atkārtošanās biežumu un bankas<br />
reakciju uz šādiem notikumiem,<br />
o vai banka veic komercdarbī<strong>bas</strong><br />
pārrāvumu un sistēmu kļūdu dēļ<br />
radušos zaudējumu apjoma<br />
iespējamo izmaiņu<br />
prognozēšanu izmantojot bankas<br />
izveidoto zaudējumu datu bāzi –<br />
aprēķina nākotnē sagaidāmos<br />
(potenciālos) zaudējumus?<br />
o bankas novērtējums par<br />
potenciāliem zaudējumiem<br />
komercdarbību pārrāvumu un<br />
sistēmu kļūdu dēļ.<br />
Vai banka bieži maina <strong>noteik</strong>to<br />
uzņemtā riska lieluma slieksni?<br />
Vai banka izmanto apdrošināšanu<br />
iespējamo zaudējumu<br />
komercdarbī<strong>bas</strong> pārrāvumu un<br />
sistēmu kļūdu dēļ mazināšanai?<br />
Vai banka pārmērīgi nepaļaujas uz<br />
apdrošināš<strong>anas</strong> prēmijas saņemšanu<br />
zaudējumu gadījumā (t.i., banka<br />
neveic nekādas darbī<strong>bas</strong>, lai<br />
analizētu un novērstu zaudējumu<br />
rašanās cēloņus)?<br />
Ja pieejami - stresa testu rezultāti<br />
(vērtēš<strong>anas</strong> ietvaros pārbaudītāji var<br />
izmantot dažādu stresa testu<br />
rezultātus, t.sk. operacionālā riska<br />
stresa testus, visaptverošos stresa<br />
testus, ja pieejami, vērtējamā<br />
elementa stresa testus, lai novērtētu,<br />
kāda ir sistēmu kļūdu riska ietekme<br />
uz bankas riska līmeni, kā arī<br />
finanšu un kapitāla rādītājiem)<br />
Jāizvēlas tas novērtējums, kuram vislabāk atbilst bankā pastāvošā situācija<br />
1 – Zems risks<br />
Vēsturiskā informācija liecina, ka bankai nav bijuši zaudējumi komercdarbī<strong>bas</strong><br />
pārrāvumu un sistēmu kļūdu dēļ vai vēsturiskā informācija liecina, ka bankai ir<br />
bijuši zaudējumi (t.sk. par atsevišķiem pārkāpuma rakstura ziņā līdzīgiem<br />
gadījumiem) komercdarbī<strong>bas</strong> pārrāvumu un sistēmu kļūdu dēļ un banka ir<br />
ieviesusi pietiekamas kontroles metodes, lai turpmāk novērstu šādu zaudējumu<br />
rašanos, un<br />
Banka veic komercdarbī<strong>bas</strong> pārrāvumu un sistēmu kļūdu dēļ radušos<br />
zaudējumu apjoma nākotnē iespējamo izmaiņu prognozēšanu, un bankas<br />
novērtējums par potenciāliem zaudējumiem komercdarbī<strong>bas</strong> pārrāvumu un<br />
sistēmu kļūdu dēļ liecina, ka bankā nav sagaidāmi zaudējumi komercdarbī<strong>bas</strong><br />
pārrāvumu un sistēmu kļūdu dēļ, un/vai<br />
Banka vēsturiski nav mainījusi tās <strong>noteik</strong>to uzņemtā komercdarbī<strong>bas</strong><br />
pārrāvumu un sistēmu kļūdu riska slieksni vai tā ir pamatoti palielinājusi<br />
<strong>noteik</strong>to slieksni (ir pieejams kvalitatīvs un kvantitatīvs pamatojums sliekšņa<br />
maiņai) un/vai<br />
Banka izmanto apdrošināšanu kā komercdarbī<strong>bas</strong> pārrāvumu un sistēmu kļūdu<br />
risku mazinošu faktoru un vienlaicīgi pietiekami veic darbī<strong>bas</strong>, lai analizētu un<br />
novērstu zaudējumu rašanās cēloņus, un<br />
Stresa testu rezultāti norāda, ka ar komercdarbī<strong>bas</strong> pārrāvumiem un sistēmu<br />
kļūdām saistītais risks ir zems, jo tā ietekmē nav paredzama būtiska bankas<br />
riska līmeņa paaugstināšanās un būtisku zaudējumu rašanās.<br />
2 – Mērens risks<br />
Vēsturiskā informācija liecina, ka bankai ir bijuši nebūtiski zaudējumi<br />
komercdarbī<strong>bas</strong> pārrāvumu un sistēmu kļūdu dēļ (t.i., vēsturiskie zaudējumi<br />
sistēmu kļūdu dēļ nepārsniedz 5% no atbilstošā perioda finansiālās darbī<strong>bas</strong><br />
peļņas) un banka nav ieviesusi pietiekamas kontroles metodes, lai turpmāk<br />
novērstu šādu zaudējumu rašanos, un<br />
Vēsturiskās informācijas analīze liecina, ka bankai ir bijuši atsevišķi rakstura<br />
ziņā līdzīgi komercdarbī<strong>bas</strong> pārrāvumu un sistēmu kļūdu gadījumi, kopējais<br />
radušos zaudējumu apmērs ir nebūtisks un bankas vadība ir savlaicīgi<br />
reaģējusi, lai novērstu šādu līdzīgu gadījumu atkārtošanos nākotnē un/vai<br />
Banka veic komercdarbī<strong>bas</strong> pārrāvumu un sistēmu kļūdu dēļ radušos<br />
zaudējumu apjoma nākotnē iespējamo izmaiņu prognozēšanu, un bankas<br />
novērtējums par potenciāliem zaudējumiem komercdarbī<strong>bas</strong> pārrāvumu un<br />
sistēmu kļūdu dēļ liecina, ka bankas potenciālie zaudējumi komercdarbī<strong>bas</strong><br />
pārrāvumu un sistēmu kļūdu dēļ nepārsniegs 5% no iepriekšējā pārskata<br />
perioda finansiālās darbī<strong>bas</strong> peļņas, un/vai<br />
Banka vēsturiski ir palielinājusi tās <strong>noteik</strong>to uzņemto komercdarbī<strong>bas</strong><br />
pārrāvumu un sistēmu kļūdu riska slieksni, bet tā izmaiņas ir nebūtiskas un/vai<br />
Banka izmanto apdrošināšanu kā komercdarbī<strong>bas</strong> pārrāvumu un sistēmu kļūdu<br />
risku mazinošu faktoru, bet atsevišķos mazāk svarīgos darbī<strong>bas</strong> veidos<br />
nepietiekami veic darbī<strong>bas</strong>, lai analizētu un novērstu zaudējumu rašanās<br />
cēloņus, un/vai<br />
Stresa testu rezultāti norāda, ka ar komercdarbī<strong>bas</strong> pārrāvumiem un sistēmu<br />
kļūdām saistītais risks ir mērens, jo komercdarbī<strong>bas</strong> pārrāvumu un sistēmu<br />
kļūdu ietekmē ir iespējama būtiska bankas riska līmeņa paaugstināšanās un<br />
būtiski zaudējumi, bet tādu scenāriju, kas izraisa minēto negatīvo ietekmi,<br />
īstenošanās ir maz ticama.<br />
3 – Būtisks risks<br />
Vēsturiskā informācija liecina, ka bankai ir bijuši būtiski zaudējumi<br />
komercdarbī<strong>bas</strong> pārrāvumu un sistēmu kļūdu dēļ (t.i., vēsturiskie zaudējumi<br />
komercdarbī<strong>bas</strong> pārrāvumu un sistēmu kļūdu dēļ pārsniedz 5%, bet<br />
nepārsniedz 10% no atbilstošā perioda finansiālās darbī<strong>bas</strong> peļņas) un banka<br />
nav ieviesusi pietiekamas kontroles metodes, lai turpmāk novērstu šādu<br />
zaudējumu rašanos, un<br />
88. lappuse no 200
Finanšu un kapitāla tirgus komisija<br />
____________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________<br />
BANKU UZRAUDZĪBAS REITINGA NOTEIKŠANAS METODIKA<br />
Vēsturiskās informācijas analīze liecina, ka bankai ir bijuši vairāki rakstura<br />
ziņā līdzīgi komercdarbī<strong>bas</strong> pārrāvumu un sistēmu kļūdu gadījumi, kopējais<br />
radušos zaudējumu apmērs ir nebūtisks, un bankas vadība nav reaģējusi, lai<br />
novērstu šādu līdzīgu gadījumu atkārtošanos nākotnē un/vai<br />
Banka veic komercdarbī<strong>bas</strong> pārrāvumu un sistēmu kļūdu dēļ radušos<br />
zaudējumu apjoma nākotnē iespējamo izmaiņu prognozēšanu, un bankas<br />
novērtējums par potenciāliem zaudējumiem komercdarbī<strong>bas</strong> pārrāvumu un<br />
sistēmu kļūdu dēļ liecina, ka bankas potenciālie zaudējumi komercdarbī<strong>bas</strong><br />
pārrāvumu un sistēmu kļūdu dēļ pārsniegs 5%, bet nepārsniegs 10% no<br />
iepriekšējā pārskata perioda finansiālās darbī<strong>bas</strong> peļņas, un/vai<br />
Banka vēsturiski ir būtiski palielinājusi tās <strong>noteik</strong>to uzņemtā komercdarbī<strong>bas</strong><br />
pārrāvumu un sistēmu kļūdu riska slieksni un/vai<br />
Banka būtiskākajos darbī<strong>bas</strong> veidos neizmanto apdrošināšanu kā<br />
komercdarbī<strong>bas</strong> pārrāvumu un sistēmu kļūdu risku mazinošu faktoru, un/vai<br />
nepietiekami veic darbī<strong>bas</strong>, lai analizētu un novērstu zaudējumu rašanās<br />
cēloņus, un/vai<br />
Stresa testu rezultāti norāda, ka ar komercdarbī<strong>bas</strong> pārrāvumiem un sistēmu<br />
kļūdām saistītais risks ir būtisks, jo ir iespējama tādu scenāriju īstenošanās, kad<br />
komercdarbī<strong>bas</strong> pārrāvumu un sistēmu kļūdu ietekmē var būtiski<br />
paaugstināties bankas riska līmenis un rasties būtiski zaudējumi.<br />
4 – Augsts risks<br />
Vēsturiskā informācija liecina, ka bankai ir bijuši lieli zaudējumi<br />
komercdarbī<strong>bas</strong> pārrāvumu un sistēmu kļūdu dēļ (t.i., vēsturiskie zaudējumi<br />
komercdarbī<strong>bas</strong> pārrāvumu un sistēmu kļūdu dēļ pārsniedz 10% no atbilstošā<br />
perioda finansiālās darbī<strong>bas</strong> peļņas) un banka nav ieviesusi pietiekamas<br />
kontroles metodes, lai turpmāk novērstu šādu zaudējumu rašanos, vai<br />
Vēsturiskās informācijas analīze liecina, ka rakstura ziņā līdzīgu<br />
komercdarbī<strong>bas</strong> pārrāvumu un sistēmu kļūdu gadījumu apmērs ir būtisks, un<br />
bankas vadība nav reaģējusi, lai novērstu šādu līdzīgu gadījumu atkārtošanos<br />
nākotnē un/vai<br />
Banka neveic komercdarbī<strong>bas</strong> pārrāvumu un sistēmu kļūdu dēļ radušos<br />
zaudējumu apjoma nākotnē iespējamo izmaiņu prognozēšanu vai<br />
Banka veic komercdarbī<strong>bas</strong> pārrāvumu un sistēmu kļūdu dēļ radušos<br />
zaudējumu apjoma nākotnē iespējamo izmaiņu prognozēšanu, un bankas<br />
novērtējums par potenciāliem zaudējumiem komercdarbī<strong>bas</strong> pārrāvumu un<br />
sistēmu kļūdu dēļ liecina, ka bankas potenciālie zaudējumi komercdarbī<strong>bas</strong><br />
pārrāvumu un sistēmu kļūdu dēļ pārsniegs 10% no iepriekšējā pārskata perioda<br />
finansiālās darbī<strong>bas</strong> peļņas, un/vai<br />
Banka vēsturiski vairākkārt bez pamatojuma ir būtiski palielinājusi tās <strong>noteik</strong>to<br />
uzņemtā komercdarbī<strong>bas</strong> pārrāvumu un sistēmu kļūdu riska slieksni un/vai<br />
Banka neizmanto apdrošināšanu kā komercdarbī<strong>bas</strong> pārrāvumu un sistēmu<br />
kļūdu risku mazinošu faktoru un neveic darbī<strong>bas</strong>, lai analizētu un novērstu<br />
zaudējumu rašanās cēloņus, un/vai<br />
Stresa testu rezultāti norāda, ka ar komercdarbī<strong>bas</strong> pārrāvumiem un sistēmu<br />
kļūdām saistītais risks ir augsts, jo ir sagaidāma tādu scenāriju īstenošanās, kad<br />
komercdarbī<strong>bas</strong> pārrāvumu un sistēmu kļūdu ietekmē var būtiski<br />
paaugstināties bankas riska līmenis un rasties būtiski zaudējumi.<br />
89. lappuse no 200
Finanšu un kapitāla tirgus komisija<br />
____________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________<br />
BANKU UZRAUDZĪBAS REITINGA NOTEIKŠANAS METODIKA<br />
Nepilnī<strong>bas</strong> izpildes, piegādes un procesa vadībā<br />
Novērtēš<strong>anas</strong> mērķis – <strong>noteik</strong>t iespēju, ka bankai var rasties zaudējumi darījumu apstrādes vai<br />
procesu vadī<strong>bas</strong> kļūdu un attiecību ar darījumu partneriem vai piegādātājiem dēļ (piemēram,<br />
datu ievadīš<strong>anas</strong> kļūdas, ķīlas pārvaldīš<strong>anas</strong> kļūdas, nepilnīga juridiskā dokumentācija,<br />
ārpakalpojumu līgumu nepildīšana).<br />
Šis elements jāvērtē:<br />
Šādām darbī<strong>bas</strong> jomām un darbī<strong>bas</strong> veidiem:<br />
o Kreditēšana un ārpusbilances saistī<strong>bas</strong> pret klientiem – visiem darbī<strong>bas</strong> veidiem<br />
o Investīciju darbība – visiem darbī<strong>bas</strong> veidiem<br />
o Maksājumi un norēķini – visiem darbī<strong>bas</strong> veidiem<br />
o Klientu aktīvu pārvaldīšana un ieguldījumu pakalpojumi – visiem darbī<strong>bas</strong> veidiem<br />
o Noguldījumu piesaistīšana – visiem darbī<strong>bas</strong> veidiem<br />
o Bankas aizņēmumi – visiem darbī<strong>bas</strong> veidiem<br />
Šādām kopīgām funkcijām:<br />
o Operacionālā riska pārvaldīšana<br />
o Procentu likmju riska pārvaldīšana<br />
o Ārvalstu valūtu riska pārvaldīšana<br />
o Likviditātes riska pārvaldīšana<br />
o Finanšu un vadī<strong>bas</strong> grāmatvedība<br />
Kreditēšanai un ārpusbilances saistībām pret klientiem – visiem darbī<strong>bas</strong> veidiem<br />
Investīciju darbībai – visiem darbī<strong>bas</strong> veidiem<br />
Maksājumiem un norēķiniem – visiem darbī<strong>bas</strong> veidiem<br />
Klientu aktīvu pārvaldīšanai un ieguldījumu pakalpojumiem – visiem darbī<strong>bas</strong> veidiem<br />
Noguldījumu piesaistīšanai – visiem darbī<strong>bas</strong> veidiem<br />
Bankas aizņēmumiem – visiem darbī<strong>bas</strong> veidiem<br />
Kopīgai funkcijai – Finanšu un vadī<strong>bas</strong> grāmatvedība<br />
Kritēriji Novērtējums<br />
Darījumu juridiskās dokumentācijas<br />
kvalitātes novērtējums, t.sk.:<br />
o vai pārbaudes laikā konstatētas kļūdas<br />
līgumos, darījumu apstiprinājumu<br />
dokumentos, maksājumu dokumentos<br />
u.c. juridiskos dokumentos?<br />
o vai pārbaudes laikā konstatēti darījumi<br />
bez nepieciešamās juridiskās<br />
dokumentācijas noformēš<strong>anas</strong><br />
(piemēram, bez līgumu noslēgš<strong>anas</strong>)?<br />
o vai pārbaudes laikā konstatēta<br />
neatbilstoši parakstītu juridisko<br />
dokumentu esamība (līgumu<br />
parakstījis darbinieks, kuram nav<br />
piešķirtas šādas pilnvaras, pārsniegti<br />
pilnvaru limiti)?<br />
Vai banka ievēro darījumu līgumos<br />
<strong>noteik</strong>tos nosacījumus un termiņus un vai<br />
stingri pieprasa līgumu nosacījumu un<br />
termiņu ievērošanu no klientiem/darījumu<br />
partneriem?<br />
Vai banka pietiekami pārzina normatīvo<br />
aktu prasī<strong>bas</strong> produktiem,<br />
pakalpojumiem, darījumiem, kas tiek<br />
veikti ārvalstīs?<br />
Darījumu uzskaites (informācijas<br />
Jāizvēlas tas novērtējums, kuram vislabāk atbilst bankā pastāvošā situācija<br />
1 – Zems risks<br />
Darījumiem ir detalizēta, precīza un skaidra juridiskā dokumentācija.<br />
Skaidri <strong>noteik</strong>ta strīdu atrisināš<strong>anas</strong> kārtība un atbildī<strong>bas</strong> sadalījums starp<br />
banku un tās klientiem/darījumu partneriem. Nav konstatēti trūkumi<br />
darījumu juridiskos dokumentos (kļūdas, darījumi bez juridiskās<br />
dokumentācijas noformēš<strong>anas</strong>, neatbilstoši parakstīti dokumenti u.c.) un<br />
banka pārzina normatīvo aktu prasī<strong>bas</strong> produktiem, pakalpojumiem,<br />
darījumiem, kas tiek veikti ārvalstīs, un<br />
darījumi pilnībā tiek izpildīti saskaņā ar noslēgto līgumu nosacījumiem,<br />
un<br />
Kļūdu risks darījumu uzskaites, novērtēš<strong>anas</strong> un pārskatu sastādīš<strong>anas</strong><br />
procesā ir zems, jo:<br />
o darījumu uzskaite, novērtēšana un pārskatu sastādīšana ir pilnībā<br />
automatizēta vai<br />
o sākotnējās informācijas ievadīšana ir manuāla, un informācijas<br />
pareizība tiek pietiekami kontrolēta, bet darījumu novērtēšana un<br />
pārskatu sastādīšana ir automatizēta, un<br />
o pārbaudes laikā nav konstatēta neatbilstoši autorizētu darījumu<br />
esamība, un<br />
o pārbaudes laikā un off-site nav konstatētas kļūdas darījumu uzskaitē,<br />
novērtēšanā un pārskatos un/vai pārskatu iesniegš<strong>anas</strong> termiņu<br />
neievēroš<strong>anas</strong> gadījumi, un<br />
Kļūdu rašanās risks nepietiekamas darījumu analīzes pirms darījumu<br />
uzsākš<strong>anas</strong> dēļ ir zems, jo vērtējamā darbī<strong>bas</strong> veidā ir tikai standartizēti<br />
darījumi un tiek lietotas standartizētas darījumu analīzes un akceptēš<strong>anas</strong><br />
90. lappuse no 200
Finanšu un kapitāla tirgus komisija<br />
____________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________<br />
BANKU UZRAUDZĪBAS REITINGA NOTEIKŠANAS METODIKA<br />
ievadīšana un apstrāde) un novērtēš<strong>anas</strong><br />
procesa kvalitātes novērtējums, t.sk.:<br />
o vai darījumu informācija tiek<br />
uzskaitīta, izmantojot manuālas<br />
metodes vai tas tiek veikts<br />
automatizēti?<br />
o vai tiek izmantotas loģiskās un citas<br />
(piemēram, salīdzināšana ar ārējo pušu<br />
apstiprinājumiem) kontroles metodes<br />
informācijas pareizī<strong>bas</strong> pārbaudei?<br />
o vai pārbaudes laikā konstatētas kļūdas<br />
darījumu informācijas uzskaitē vai<br />
darījumu novērtēšanā?<br />
o vai pārbaudes laikā konstatēta<br />
neatbilstoši autorizētu darījumu<br />
esamība?<br />
Bankas sagatavoto pārskatu kvalitātes<br />
novērtējums, t.sk.:<br />
o vai pārskati tiek sastādīti manuāli vai<br />
automatizēti?<br />
o vai tiek izmantotas loģiskās u.c.<br />
kontroles metodes pārskatu pareizī<strong>bas</strong><br />
pārbaudei?<br />
o vai pārbaudes laikā vai off-site<br />
konstatētas kļūdas pārskatos un/vai<br />
pārskatu iesniegš<strong>anas</strong> termiņu<br />
neievēroš<strong>anas</strong> gadījumi?<br />
o no trešajām pusēm saņemtā<br />
informācija (Latvijas Banka, ārējie<br />
auditori u.c.) par konstatētajām<br />
kļūdām pārskatos u.c. sniegtajā<br />
informācijā<br />
Kļūdu rašanās risks nepietiekamas<br />
darījumu analīzes pirms darījumu<br />
uzsākš<strong>anas</strong> dēļ, t.sk.:<br />
o vai vērtējamā darbī<strong>bas</strong> veidā pārsvarā<br />
ir standartizēti darījumi (t.i., darījumi,<br />
kuriem tiek izmantotas standartizētas<br />
darījumu analīzes un akceptēš<strong>anas</strong><br />
procedūras un kritēriji)?<br />
o vai vērtējamā darbī<strong>bas</strong> veidā pārsvarā<br />
ir nestandartizēti darījumi (t.i.,<br />
darījumi, par kuru veikšanu tiek<br />
pieņemts individuāls lēmums un<br />
netiek izmantotas standartizētas<br />
darījumu analīzes un akceptēš<strong>anas</strong><br />
procedūras un kritēriji)?<br />
o vai lēmumi par darījumu veikšanu tiek<br />
pieņemti vienpersoniski, jeb tas ir<br />
kolektīvs lēmums?<br />
Cik liela ir nepilnī<strong>bas</strong> izpildes, piegādes<br />
un procesa vadībā riska potenciālā<br />
ietekme uz bankas<br />
ienākumiem/izdevumiem?<br />
procedūras un kritēriji; nav vienpersonisku lēmumu par darījumu<br />
veikšanu, un<br />
2 – Mērens risks<br />
Darījumu juridiskā dokumentācija ir apmierinoša, bet iespējami<br />
uzlabojumi, piemēram, nepietiekami <strong>noteik</strong>ta strīdu atrisināš<strong>anas</strong> kārtība,<br />
nepietiekami <strong>noteik</strong>ts atbildī<strong>bas</strong> sadalījums starp banku un tās<br />
klientiem/darījumu partneriem. Nav konstatēti būtiski trūkumi darījumu<br />
juridiskajos dokumentos un/vai<br />
Banka pārzina normatīvo aktu prasī<strong>bas</strong> produktiem, pakalpojumiem,<br />
darījumiem, kas tiek veikti ārvalstīs, bet iespējami uzlabojumi, un/vai<br />
Darījumi pamatā tiek izpildīti saskaņā ar noslēgto līgumu nosacījumiem,<br />
bet ir atsevišķas, nebūtiskas atkāpes, un/vai<br />
Kļūdu risks darījumu uzskaites, novērtēš<strong>anas</strong> un pārskatu sastādīš<strong>anas</strong><br />
procesā ir mērens, jo:<br />
o darījumu uzskaite, novērtēšana un pārskatu sastādīšana tiek lietotas<br />
manuālas metodes, un informācijas pareizība tiek pietiekami<br />
kontrolēta un<br />
o pārbaudes laikā ir konstatēti atsevišķi neatbilstoši autorizēti darījumi<br />
un to kopējais apmērs ir nebūtisks un<br />
o pārbaudes laikā un off-site nav konstatētas būtiskas kļūdas darījumu<br />
uzskaitē, novērtēšanā un pārskatos un/vai atsevišķi pārskatu<br />
iesniegš<strong>anas</strong> termiņu neievēroš<strong>anas</strong> gadījumi, un/vai<br />
Kļūdu rašanās risks nepietiekamas darījumu analīzes pirms darījumu<br />
uzsākš<strong>anas</strong> dēļ ir mērens, jo vērtējamā darbī<strong>bas</strong> veidā pārsvarā ir<br />
standartizēti darījumi un tiek lietotas standartizētas darījumu analīzes un<br />
akceptēš<strong>anas</strong> procedūras un kritēriji; nestandartizēti darījumi tiek veikti<br />
reti un to apjomi ir nelieli, nav vienpersonisku lēmumu par darījumu<br />
veikšanu, un/vai<br />
3 – Būtisks risks<br />
Darījumu juridiskā dokumentācija kopumā ir apmierinoša, bet ir vairāki<br />
būtiski trūkumi, piemēram, neskaidri <strong>noteik</strong>ta strīdu atrisināš<strong>anas</strong> kārtība,<br />
neskaidri un nepilnīgi sadarbī<strong>bas</strong> līgumi, neskaidrs atbildī<strong>bas</strong> sadalījums<br />
starp banku un tās klientiem/darījumu partneriem, pārbaudes laikā<br />
konstatētas atsevišķas būtiskas kļūdas vai citi būtiski trūkumi juridiskajā<br />
dokumentācijā un/vai<br />
Banka nepietiekami pārzina normatīvo aktu prasī<strong>bas</strong> produktiem,<br />
pakalpojumiem, darījumiem, kas tiek veikti ārvalstīs, par ko liecina<br />
pārbaudes laikā konstatētie būtiskie trūkumi un/vai<br />
Vairākos gadījumos darījumi tiek izpildīti, neievērojot noslēgto līgumu<br />
nosacījumus, un/vai<br />
Kļūdu risks darījumu uzskaites, novērtēš<strong>anas</strong> un pārskatu sastādīš<strong>anas</strong><br />
procesā ir būtisks, jo:<br />
o darījumu uzskaite, novērtēšana un pārskatu sastādīšana tiek lietotas<br />
manuālas metodes, un informācijas pareizība netiek pietiekami<br />
kontrolēta un/vai<br />
o pārbaudes laikā ir konstatēti vairāki neatbilstoši autorizēti darījumi un<br />
to kopējais apmērs ir nebūtisks un/vai<br />
o pārbaudes laikā un off-site ir konstatētas vairākas nebūtiskas kļūdas<br />
darījumu uzskaitē, novērtēšanā un pārskatos un/vai vairāki pārskatu<br />
iesniegš<strong>anas</strong> termiņu neievēroš<strong>anas</strong> gadījumi, un/vai<br />
Kļūdu rašanās risks nepietiekamas darījumu analīzes pirms darījumu<br />
uzsākš<strong>anas</strong> dēļ ir būtisks, jo vērtējamā darbī<strong>bas</strong> veidā pārsvarā ir<br />
nestandartizēti darījumi un/vai pārsvarā vienpersoniski lēmumi par<br />
darījumu veikšanu un atsevišķo darījumu apjomi ir nelieli, un/vai<br />
4 – Augsts risks<br />
Darījumu juridiskā dokumentācija ir neapmierinoša, jo, piemēram, nav<br />
<strong>noteik</strong>ta strīdu atrisināš<strong>anas</strong> kārtība, nav noslēgti sadarbī<strong>bas</strong> līgumi, nav<br />
<strong>noteik</strong>ts atbildī<strong>bas</strong> sadalījums starp banku un tās klientiem/darījumu<br />
partneriem. Biežas kļūdas līgumos, darījumu apstiprinājumu<br />
91. lappuse no 200
Finanšu un kapitāla tirgus komisija<br />
____________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________<br />
BANKU UZRAUDZĪBAS REITINGA NOTEIKŠANAS METODIKA<br />
dokumentos, maksājumu dokumentos un citos juridiskos dokumentos<br />
un/vai<br />
Banka nepārzina normatīvo aktu prasī<strong>bas</strong> produktiem, pakalpojumiem,<br />
darījumiem, kas tiek veikti ārvalstīs, un/vai<br />
Bieži darījumi tiek izpildīti, neievērojot noslēgto līgumu nosacījumus,<br />
un/vai<br />
Kļūdu risks darījumu uzskaites, novērtēš<strong>anas</strong> un pārskatu sastādīš<strong>anas</strong><br />
procesā ir augsts, jo:<br />
o darījumu uzskaitē, novērtēšanā un pārskatu sastādīšanā tiek lietotas<br />
tikai manuālas metodes, un informācijas pareizība netiek kontrolēta<br />
un/vai<br />
o pārbaudes laikā ir konstatēti būtisks skaits neatbilstoši autorizētu<br />
darījumu, un/vai<br />
o pārbaudes laikā un off-site nav konstatētas daudzas būtiskas kļūdas<br />
darījumu uzskaitē, novērtēšanā un pārskatos un/vai regulāra pārskatu<br />
iesniegš<strong>anas</strong> termiņu neievērošana, un/vai<br />
Kļūdu rašanās risks nepietiekamas darījumu analīzes pirms darījumu<br />
uzsākš<strong>anas</strong> dēļ ir augsts, jo vērtējamā darbī<strong>bas</strong> veidā ir tikai<br />
nestandartizēti darījumi un/vai tikai vienpersoniski lēmumi par darījumu<br />
veikšanu un atsevišķo darījumu apjomi ir lieli, un/vai<br />
92. lappuse no 200
Finanšu un kapitāla tirgus komisija<br />
____________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________<br />
BANKU UZRAUDZĪBAS REITINGA NOTEIKŠANAS METODIKA<br />
Kopīgai funkcijai – Procentu likmju riska pārvaldīšana<br />
Kopīgai funkcijai – Ārvalstu valūtu riska pārvaldīšana<br />
Kopīgai funkcijai – Likviditātes riska pārvaldīšana<br />
Kritēriji Novērtējums<br />
Kļūdu rašanās iespējamība pārskatos,<br />
t.sk.:<br />
o vai pārskati tiek sastādīti automatizēti?<br />
o vai tiek izmantotas loģiskās u.c.<br />
kontroles metodes pārskatu pareizī<strong>bas</strong><br />
pārbaudei?<br />
o vai pārbaudes laikā vai off-site<br />
konstatētas kļūdas pārskatos, un/vai<br />
pārskatu iesniegš<strong>anas</strong> termiņu<br />
neievēroš<strong>anas</strong> gadījumi?<br />
Cik liela ir kļūdu potenciālā ietekme uz<br />
bankas ienākumiem/izdevumiem?<br />
Jāizvēlas tas novērtējums, kuram vislabāk atbilst bankā pastāvošā situācija<br />
1 – Zems risks<br />
Kļūdu rašanās risks pārskatu sastādīšanā ir zems, jo:<br />
o pārskatu sastādīšana ir pilnībā automatizēta vai<br />
o pārskatu sastādīšanā tiek daļēji izmantotas manuālas darbī<strong>bas</strong>, un<br />
informācijas pareizība tiek pietiekami kontrolēta un<br />
o pārbaudes laikā un off-site nav konstatētas kļūdas pārskatos, kā arī nav<br />
konstatēti pārskatu iesniegš<strong>anas</strong> termiņu kavējumi.<br />
2 – Mērens risks<br />
Kļūdu rašanās risks pārskatu sastādīšanā ir mērens, jo:<br />
o pārskatu sastādīšanā tiek lietotas manuālas metodes, un informācijas<br />
pareizība tiek pietiekami kontrolēta un<br />
o pārbaudes laikā un off-site nav konstatētas būtiskas kļūdas pārskatos,<br />
pārskatu iesniegš<strong>anas</strong> termiņu neievērošana notiek reti.<br />
3 – Būtisks risks<br />
Kļūdu rašanās risks pārskatu sastādīšanā ir būtisks, jo:<br />
o pārskatu sastādīšanā tiek lietotas manuālas metodes, un informācijas<br />
pareizība netiek pietiekami kontrolēta un/vai<br />
o pārbaudes laikā un/vai off-site konstatētas atsevišķas būtiskas kļūdas<br />
pārskatos un/vai pārskatu iesniegš<strong>anas</strong> termiņi bieži netiek ievēroti.<br />
4 – Augsts risks<br />
Kļūdu rašanās risks pārskatu sastādīšanā ir augsts, jo:<br />
o pārskatu sastādīšanā tiek lietotas tikai manuālas metodes, un<br />
informācijas pareizība netiek kontrolēta un/vai<br />
o pārbaudes laikā un/vai off-site konstatētas daudzas būtiskas kļūdas<br />
pārskatos un/vai pārskatu iesniegš<strong>anas</strong> termiņi regulāri netiek ievēroti.<br />
93. lappuse no 200
Finanšu un kapitāla tirgus komisija<br />
____________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________<br />
BANKU UZRAUDZĪBAS REITINGA NOTEIKŠANAS METODIKA<br />
Kopīgai funkcijai – Operacionālā riska pārvaldīšana<br />
Kritēriji Novērtējums<br />
Informācija par bankas<br />
zaudējumiem, kas radušies<br />
nepilnību izpildes, piegādes un<br />
procesa vadībā dēļ, t.sk.:<br />
o vēsturiskā informācija par<br />
zaudējumu apmēru<br />
nepilnību izpildes, piegādes<br />
un procesa vadībā dēļ<br />
o vēsturiskā informācija par<br />
pārkāpuma rakstura ziņā<br />
līdzīgu gadījumu zaudējumu<br />
apmēru nepilnību izpildes,<br />
piegādes un procesu vadībā<br />
dēļ, to atkārtošanās biežumu<br />
un bankas reakciju uz<br />
šādiem notikumiem,<br />
o vai banka veic nepilnību<br />
izpildes, piegādes un<br />
procesa vadībā dēļ radušos<br />
zaudējumu apjoma<br />
iespējamo izmaiņu<br />
prognozēšanu izmantojot<br />
bankas izveidoto zaudējumu<br />
datu bāzi – aprēķina<br />
nākotnē sagaidāmos<br />
(potenciālos) zaudējumus?<br />
o bankas novērtējums par<br />
potenciālo zaudējumu<br />
apmēru nepilnību izpildes,<br />
piegādes un procesa vadībā<br />
dēļ.<br />
Vai banka bieži maina <strong>noteik</strong>to<br />
uzņemtā riska lieluma slieksni?<br />
Cita iespējamā informācija –<br />
piemēram, klientu saņemtās<br />
sūdzī<strong>bas</strong> par kļūdainiem<br />
bankas darījumiem u.c.<br />
Vai banka izmanto<br />
apdrošināšanu iespējamo<br />
operacionālā riska zaudējumu<br />
mazināšanai?<br />
Vai banka pārmērīgi nepaļaujas<br />
uz apdrošināš<strong>anas</strong> prēmijas<br />
saņemšanu zaudējumu<br />
gadījumā (t.i., banka neveic<br />
nekādas darbī<strong>bas</strong>, lai analizētu<br />
un novērstu zaudējumu rašanās<br />
cēloņus)?<br />
Ja pieejami - stresa testu<br />
rezultāti (vērtēš<strong>anas</strong> ietvaros<br />
pārbaudītāji var izmantot<br />
dažādu stresa testu rezultātus,<br />
t.sk. operacionālā riska stresa<br />
testus, visaptverošos stresa<br />
testus, ja pieejami, vērtējamā<br />
elementa stresa testus, lai<br />
novērtētu, kāda ir nepilnī<strong>bas</strong><br />
izpildes, piegādes un procesa<br />
Jāizvēlas tas novērtējums, kuram vislabāk atbilst bankā pastāvošā situācija<br />
1 – Zems risks<br />
Vēsturiskā informācija liecina, ka bankai nav bijuši zaudējumi nepilnību izpildes,<br />
piegādes un procesa vadībā dēļ vai vēsturiskā informācija liecina, ka bankai ir<br />
bijuši zaudējumi (t.sk. par atsevišķiem pārkāpuma rakstura ziņā līdzīgiem<br />
gadījumiem) nepilnību izpildes, piegādes un procesa vadībā dēļ un banka ir<br />
ieviesusi pietiekamas kontroles metodes, lai turpmāk novērstu šādu zaudējumu<br />
rašanos un<br />
Banka veic nepilnību izpildes, piegādes un procesa vadībā dēļ radušos zaudējumu<br />
apjoma nākotnē iespējamo izmaiņu prognozēšanu un bankas novērtējums par<br />
potenciāliem zaudējumiem nepilnību izpildes, piegādes un procesa vadībā dēļ<br />
liecina, ka bankā nav sagaidāmi zaudējumi nepilnību izpildes, piegādes un procesa<br />
vadībā dēļ un/vai<br />
Banka vēsturiski nav mainījusi tās <strong>noteik</strong>to uzņemtā nepilnību izpildes, piegādes<br />
un procesa vadībā riska slieksni vai tā ir pamatoti palielinājusi <strong>noteik</strong>to slieksni (ir<br />
pieejams kvalitatīvs un kvantitatīvs pamatojums sliekšņa maiņai) un<br />
Nav saņemtas sūdzī<strong>bas</strong> no klientiem saistībā ar nepilnībām izpildes, piegādes un<br />
procesa vadībā un<br />
Banka izmanto apdrošināšanu kā nepilnību izpildes, piegādes un procesa vadībā<br />
risku mazinošu faktoru un vienlaicīgi pietiekami veic darbī<strong>bas</strong>, lai analizētu un<br />
novērstu zaudējumu rašanās cēloņus un<br />
Stresa testu rezultāti norāda, ka ar nepilnībām izpildes, piegādes un procesa vadībā<br />
saistītais risks ir zems, jo tā ietekmē nav paredzama būtiska bankas riska līmeņa<br />
paaugstināšanās un būtisku zaudējumu rašanās<br />
2 – Mērens risks<br />
Vēsturiskā informācija liecina, ka bankai ir bijuši nebūtiski zaudējumi nepilnību<br />
izpildes, piegādes un procesa vadībā dēļ (t.i., vēsturiskie zaudējumi nepilnību<br />
izpildes, piegādes un procesa vadībā dēļ nepārsniedz 5% no atbilstošā perioda<br />
finansiālās darbī<strong>bas</strong> peļņas) un banka nav ieviesusi pietiekamas kontroles metodes,<br />
lai turpmāk novērstu šādu zaudējumu rašanos un<br />
Vēsturiskās informācijas analīze liecina, ka bankai ir bijuši atsevišķi rakstura ziņā<br />
līdzīgi nepilnību izpildes, piegādes un procesa vadībā gadījumi, kopējais radušos<br />
zaudējumu apmērs ir nebūtisks un bankas vadība ir savlaicīgi reaģējusi, lai<br />
novērstu šādu līdzīgu gadījumu atkārtošanos nākotnē un/vai<br />
Banka veic nepilnību izpildes, piegādes un procesa vadībā dēļ radušos zaudējumu<br />
apjoma nākotnē iespējamo izmaiņu prognozēšanu, un bankas novērtējums par<br />
potenciāliem zaudējumiem nepilnību izpildes, piegādes un procesa vadībā dēļ<br />
liecina, ka bankas potenciālie zaudējumi nepilnību izpildes, piegādes un procesa<br />
vadībā dēļ nepārsniegs 5% no iepriekšējā pārskata perioda finansiālās darbī<strong>bas</strong><br />
peļņas un/vai<br />
Banka vēsturiski ir palielinājusi tās <strong>noteik</strong>to uzņemto nepilnību izpildes, piegādes<br />
un procesa vadībā riska slieksni, bet tā izmaiņas ir nebūtiskas un/vai<br />
Ir saņemtas atsevišķas sūdzī<strong>bas</strong> no klientiem saistībā ar nepilnībām izpildes,<br />
piegādes un procesa vadībā un/vai<br />
Banka izmanto apdrošināšanu kā nepilnību izpildes, piegādes un procesa vadībā<br />
risku mazinošu faktoru, bet atsevišķos mazāk svarīgos darbī<strong>bas</strong> veidos<br />
nepietiekami veic darbī<strong>bas</strong>, lai analizētu un novērstu zaudējumu rašanās cēloņus<br />
un/vai<br />
Stresa testu rezultāti norāda, ka ar nepilnībām izpildes, piegādes un procesa vadībā<br />
saistītais risks ir mērens, jo nepilnību izpildes, piegādes un procesa vadībā ietekmē<br />
ir iespējama būtiska bankas riska līmeņa paaugstināšanās un būtiski zaudējumi, bet<br />
tādu scenāriju, kas izraisa minēto negatīvo ietekmi, īstenošanās ir maz ticama<br />
3 – Būtisks risks<br />
Vēsturiskā informācija liecina, ka bankai ir bijuši būtiski zaudējumi nepilnību<br />
izpildes, piegādes un procesa vadībā dēļ (t.i., vēsturiskie zaudējumi nepilnību<br />
izpildes, piegādes un procesa vadībā dēļ pārsniedz 5%, bet nepārsniedz 10% no<br />
atbilstošā perioda finansiālās darbī<strong>bas</strong> peļņas) un banka nav ieviesusi pietiekamas<br />
94. lappuse no 200
Finanšu un kapitāla tirgus komisija<br />
____________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________<br />
BANKU UZRAUDZĪBAS REITINGA NOTEIKŠANAS METODIKA<br />
vadībā riska ietekme uz bankas<br />
riska līmeni, kā arī finanšu un<br />
kapitāla rādītājiem).<br />
kontroles metodes, lai turpmāk novērstu šādu zaudējumu rašanos un<br />
Vēsturiskās informācijas analīze liecina, ka bankai ir bijuši vairāki rakstura ziņā<br />
līdzīgi nepilnību izpildes, piegādes un procesa vadībā gadījumi, kopējais radušos<br />
zaudējumu apmērs ir nebūtisks, un bankas vadība nav reaģējusi, lai novērstu šādu<br />
līdzīgu gadījumu atkārtošanos nākotnē un/vai<br />
Banka veic nepilnību izpildes, piegādes un procesa vadībā dēļ radušos zaudējumu<br />
apjoma nākotnē iespējamo izmaiņu prognozēšanu un bankas novērtējums par<br />
potenciāliem zaudējumiem nepilnību izpildes, piegādes un procesa vadībā dēļ<br />
liecina, ka bankas potenciālie zaudējumi nepilnību izpildes, piegādes un procesa<br />
vadībā dēļ pārsniegs 5%, bet nepārsniegs 10% no iepriekšējā pārskata perioda<br />
finansiālās darbī<strong>bas</strong> peļņas un/vai<br />
Banka vēsturiski ir būtiski palielinājusi tās <strong>noteik</strong>to uzņemtā nepilnību izpildes,<br />
piegādes un procesa vadībā riska slieksni un/vai<br />
Ir saņemtas vairākas būtiskas sūdzī<strong>bas</strong> no klientiem saistībā ar nepilnībām izpildes,<br />
piegādes un procesu vadībā un/vai<br />
Banka būtiskākajos darbī<strong>bas</strong> veidos neizmanto apdrošināšanu kā nepilnību<br />
izpildes, piegādes un procesa vadībā risku mazinošu faktoru un/vai nepietiekami<br />
veic darbī<strong>bas</strong>, lai analizētu un novērstu zaudējumu rašanās cēloņus un/vai<br />
Stresa testu rezultāti norāda, ka ar nepilnībām izpildes, piegādes un procesa vadībā<br />
saistītais risks ir būtisks, jo ir iespējama tādu scenāriju īstenošanās, kad nepilnību<br />
izpildes, piegādes un procesa vadībā ietekmē var būtiski paaugstināties bankas<br />
riska līmenis un rasties būtiski zaudējumi<br />
4 – Augsts risks<br />
Vēsturiskā informācija liecina, ka bankai ir bijuši lieli zaudējumi nepilnību<br />
izpildes, piegādes un procesa vadībā dēļ (t.i., vēsturiskie zaudējumi nepilnību<br />
izpildes, piegādes un procesa vadībā dēļ pārsniedz 10% no atbilstošā perioda<br />
finansiālās darbī<strong>bas</strong> peļņas) un banka nav ieviesusi pietiekamas kontroles metodes,<br />
lai turpmāk novērstu šādu zaudējumu rašanos vai<br />
Vēsturiskās informācijas analīze liecina, ka rakstura ziņā līdzīgu nepilnību izpildes,<br />
piegādes un procesa vadībā gadījumu skaits ir būtisks, un bankas vadība nav<br />
reaģējusi, lai novērstu šādu līdzīgu gadījumu atkārtošanos nākotnē un/vai<br />
Banka neveic nepilnību izpildes, piegādes un procesa vadībā dēļ radušos<br />
zaudējumu apjoma nākotnē iespējamo izmaiņu prognozēšanu vai<br />
Banka veic nepilnību izpildes, piegādes un procesa vadībā dēļ radušos zaudējumu<br />
apjoma nākotnē iespējamo izmaiņu prognozēšanu un bankas novērtējums par<br />
potenciāliem zaudējumiem nepilnību izpildes, piegādes un procesa vadībā dēļ<br />
liecina, ka bankas potenciālie zaudējumi nepilnību izpildes, piegādes un procesa<br />
vadībā dēļ pārsniegs 10% no iepriekšējā pārskata perioda finansiālās darbī<strong>bas</strong><br />
peļņas un/vai<br />
Banka vēsturiski vairākkārt bez pamatojuma ir būtiski palielinājusi tās <strong>noteik</strong>to<br />
uzņemtā nepilnību izpildes, piegādes un procesa vadībā riska slieksni un/vai<br />
Būtisks no klientiem saņemto sūdzību skaits saistībā ar nepilnībām izpildes,<br />
piegādes un procesu vadībā un/vai<br />
Banka neizmanto apdrošināšanu kā nepilnību izpildes, piegādes un procesa vadībā<br />
risku mazinošu faktoru un neveic darbī<strong>bas</strong>, lai analizētu un novērstu zaudējumu<br />
rašanās cēloņus un/vai<br />
Stresa testu rezultāti norāda, ka ar nepilnībām izpildes, piegādes un procesa vadībā<br />
saistītais risks ir augsts, jo ir sagaidāma tādu scenāriju īstenošanās, kad nepilnību<br />
izpildes, piegādes un procesa vadībā ietekmē var būtiski paaugstināties bankas<br />
riska līmenis un rasties būtiski zaudējumi<br />
95. lappuse no 200
Finanšu un kapitāla tirgus komisija<br />
____________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________<br />
BANKU UZRAUDZĪBAS REITINGA NOTEIKŠANAS METODIKA<br />
4.2.3. Tirgus cenu risks<br />
Tirgus cenu risks ir risks, ka var mainīties bankas ienākumi/izdevumi (un pašu kapitāla<br />
apmērs) gadījumā, ja notiek nelabvēlīgas izmaiņas finanšu instrumentu tirgus cenās, preču<br />
cenās, ārvalstu valūtu kursos, procentu likmēs.<br />
Tirgus cenu risks ietekmē tirdzniecī<strong>bas</strong> un pārdošanai pieejamā portfeļos iekļautos finanšu<br />
instrumentus. Tirdzniecī<strong>bas</strong> un pārdošanai pieejamā portfeļos iekļauto finanšu instrumentu<br />
atvērto pozīciju vērtību ietekmē izmaiņas šo instrumentu tirgus cenās (tai skaitā izmaiņas<br />
preču cenās, ārvalstu valūtu kursu svārstī<strong>bas</strong> un izmaiņas procentu likmēs) un tirgus<br />
likviditāte (un izmaiņas tajā). Kopējo portfeļa riska apmēru ietekmē arī portfeļa<br />
koncentrācija/diversifikācija. Tirgus cenu risks daudzām bankām bieži ir mazāks nekā<br />
kredītrisks, bet tas ir grūtāk prognozējams. Pēkšņi lieli zaudējumi, kas var rasties no<br />
pārmērīgu tirgus risku uzņemšanās un/vai nepietiekamas tirgus risku pārvaldīš<strong>anas</strong>, var<br />
nopietni apdraudēt bankas darbību. Veicot tirgus cenu riska novērtējumu, jāvērtē bankas<br />
darbībai piemītošā tirgus cenu riska apmērs saistībā ar bankas pašu kapitālu un tā struktūru.<br />
Ārvalstu valūtu kursu svārstī<strong>bas</strong> un izmaiņas procentu likmēs ietekmē gan bankas ilgtermiņa,<br />
gan īstermiņa ienesīgumu. Reitinga piešķirš<strong>anas</strong> procesā šo risku īstermiņa ietekme uz bankas<br />
ienesīgumu tiek vērtēta, novērtējot bankas tirdzniecī<strong>bas</strong> un pārdošanai pieejamā portfeļos<br />
iekļauto finanšu instrumentu tirgus cenu risku, bet ārvalstu valūtu riska un procentu likmju<br />
riska ilgtermiņa ietekme uz bankas darbību kopumā, tiek vērtēta atsevišķi – kopīgo funkciju<br />
Ārvalstu valūtu riska pārvaldīšana un Procentu likmju riska pārvaldīšana novērtējumā.<br />
Saskaņā ar standartizēto pieeju <strong>reitinga</strong> piešķirš<strong>anas</strong> procesā tirgus cenu risks tiek vērtēts<br />
visiem tirdzniecī<strong>bas</strong> un pārdošanai pieejamā portfeļos iekļautajiem investīciju darbī<strong>bas</strong><br />
veidiem (skatīt arī 1. tabulu 3.3. sadaļā).<br />
Šis darbī<strong>bas</strong> veidu uzskaitījums nav visaptverošs. Atkarībā no vērtējamās bankas darbī<strong>bas</strong><br />
specifikas bez iepriekš uzskaitītajiem darbī<strong>bas</strong> veidiem iespējami arī citi darbī<strong>bas</strong> veidi, kam<br />
piemīt tirgus cenu risks (piemēram, ja bankas īpašumā kā pārņemta ķīla ir biržā tirgotu preču<br />
krājumi), lai gan parasti šiem citiem darbī<strong>bas</strong> veidiem nav būtiska nozīme bankas kopējā<br />
darbībā. Ja kādā bankā citiem darbī<strong>bas</strong> veidiem ir būtiska nozīme bankas kopējā darbībā, tad<br />
tiem individuāli tiek <strong>noteik</strong>ti vērtējamie riska elementi.<br />
Elementi, kas tiek vērtēti, novērtējot tirgus cenu risku, un šo elementu novērtēš<strong>anas</strong> mērķi ir:<br />
Elements Novērtēš<strong>anas</strong> mērķis<br />
Tirgus cenu svārstīgums<br />
(volatility)<br />
Noteikt tirdzniecī<strong>bas</strong> un pārdošanai pieejamā portfeļos<br />
iekļauto finanšu instrumentu tirgus cenu svārstīguma<br />
ietekmi uz bankas ienākumiem/izdevumiem (un pašu<br />
kapitāla apmēru).<br />
Tirgus likviditāte Noteikt bankas spēju realizēt tirdzniecī<strong>bas</strong> un pārdošanai<br />
pieejamos portfeļos iekļautos finanšu instrumentus īsā laika<br />
periodā un bez ievērojamiem zaudējumiem.<br />
Koncentrācija/diversifikācija Noteikt, vai bankas tirdzniecī<strong>bas</strong> un pārdošanai pieejamos<br />
portfeļos pastāv koncentrētas pozīcijas un vai tās nepalielina<br />
kopējo tirgus cenu risku.<br />
Paredzamās riska lieluma izmaiņas:<br />
Palielināsies Bez izmaiņām Samazināsies<br />
96. lappuse no 200
Finanšu un kapitāla tirgus komisija<br />
____________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________<br />
BANKU UZRAUDZĪBAS REITINGA NOTEIKŠANAS METODIKA<br />
Pēc noklusējuma šajā pozīcijā vērtējums ir "Bez izmaiņām". Gadījumā, ja pārbaudes grupai ir<br />
informācija un pārliecība, ka riska lielums nākotnē mainīsies, tad vērtējums tiek attiecīgi<br />
mainīts.<br />
Tirgus cenu riska novērtējumam atbilstoši vērtējamam darbī<strong>bas</strong> veidam tiek izmantoti šajā<br />
sadaļā aprakstītie kritēriji un novērtējuma apraksts. Tirgus cenu riska elementu vērtējums un<br />
novērtējuma rezultātā izdarītie secinājumi tiek dokumentēti 6. veidlapā "Tirgus cenu riska<br />
novērtējums". Aizpildītās veidlapas tiek glabātas elektroniski <strong>reitinga</strong> lietā sadaļā – Reitinga<br />
lieta - [pārbaudes mēnesis un gads] / Reitinga materiāli.<br />
97. lappuse no 200
Finanšu un kapitāla tirgus komisija<br />
____________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________<br />
BANKU UZRAUDZĪBAS REITINGA NOTEIKŠANAS METODIKA<br />
Tirgus cenu svārstīgums (volatility)<br />
Novērtēš<strong>anas</strong> mērķis – <strong>noteik</strong>t tirdzniecī<strong>bas</strong> un pārdošanai pieejamā portfeļos iekļauto finanšu<br />
instrumentu tirgus cenu svārstīguma ietekmi uz bankas ienākumiem/izdevumiem (un pašu<br />
kapitāla apmēru).<br />
Šis elements jāvērtē:<br />
Šādām darbī<strong>bas</strong> jomām un darbī<strong>bas</strong> veidiem:<br />
o Investīciju darbība – šādiem darbī<strong>bas</strong> veidiem:<br />
visiem tirdzniecī<strong>bas</strong> portfeļa darbī<strong>bas</strong> veidiem<br />
visiem pārdošanai pieejamā portfeļa darbī<strong>bas</strong> veidiem<br />
Investīciju darbībai – visiem tirdzniecī<strong>bas</strong> portfeļa darbī<strong>bas</strong> veidiem<br />
Investīciju darbībai – visiem pārdošanai pieejamā portfeļa darbī<strong>bas</strong> veidiem<br />
Kritēriji Novērtējums<br />
Atvērto pozīciju lielums<br />
Finanšu instrumentu, kam ir atvērtās<br />
pozīcijas:<br />
o tirgus cenu svārstīgums (volatility)<br />
o ticamu tirgus cenu pieejamība (t.sk.<br />
biržās nekotējamo un neapgrozāmo<br />
finanšu instrumentu īpatsvars, tirgus<br />
aktivitātes līmenis)<br />
Atvasinātajiem finanšu instrumentiem<br />
raksturīgs lielāks vērtī<strong>bas</strong> svārstīgums, kā<br />
arī biežāk darījumi tiek slēgti ārpus biržas.<br />
Iespējas līgumiem jāņem vērā gan pamatā<br />
esošā aktīva tirgus cenu svārstīgums, gan<br />
iespējas līguma vērtī<strong>bas</strong> svārstīgumu<br />
raksturojošie lielumi – tā saucamie<br />
"grieķi" (greeks).<br />
Var ņemt vērā arī pozīcijas riska kapitāla<br />
prasī<strong>bas</strong> (parāda vērtspapīriem un akcijām)<br />
vai preču riska kapitāla prasī<strong>bas</strong> (preču<br />
atvasinātajiem līgumiem) īpatsvaru kopējā<br />
kapitāla prasībā<br />
Ja pieejami - bankas iekšējo modeļu tirgus<br />
riska analīzei, mērīšanai un novērtēšanai<br />
rezultāti (piemēram, Value at Risk (VaR))<br />
Ja pieejami - stresa testu rezultāti<br />
(vērtēš<strong>anas</strong> ietvaros pārbaudītāji var<br />
izmantot dažādu stresa testu rezultātus, t.sk.<br />
tirgus riska stresa testus, likviditātes riska<br />
stresa testus, visaptverošos stresa testus, ja<br />
pieejami, vērtējamā elementa stresa testus,<br />
lai novērtētu, kāda ir tirgus cenu<br />
svārstīguma ietekme uz bankas riska līmeni,<br />
kā arī finanšu un kapitāla rādītājiem). Ja<br />
tirdzniecī<strong>bas</strong> portfelis un/vai pārdošanai<br />
pieejamais portfelis bankai ir būtiski un<br />
banka stresa testos nav ņēmusi vērā un<br />
novērtējusi tirgus cenu svārstīguma<br />
iespējamu negatīvu ietekmi, tad<br />
pārbaudītāji elementa kopējo vērtējumu<br />
samazina par vienu kategoriju<br />
Jāizvēlas tas novērtējums, kuram vislabāk atbilst bankā pastāvošā situācija<br />
1 – Zems risks<br />
Tirgus cenu svārstīguma risks ir zems, jo:<br />
o Ir atvērtās pozīcijas finanšu instrumentiem, kam pieejamas ticamas<br />
tirgus cenas un tirgus cenu svārstīgums ir nenozīmīgs*. Kopējais<br />
šādu atvērto pozīciju apmērs nepārsniedz 100%*** no bankas pašu<br />
kapitāla un/vai<br />
o Ir atvērtās pozīcijas finanšu instrumentiem, kam nav pieejamas<br />
ticamas tirgus cenas vai tirgus cenu svārstīgums ir nozīmīgs**.<br />
Kopējais šādu atvērto pozīciju apmērs nepārsniedz 2%*** no<br />
bankas pašu kapitāla un<br />
o Stresa testu rezultāti norāda, ka ar tirgus cenu svārstīgumu saistītais<br />
risks ir zems, jo tā ietekmē nav paredzama būtiska bankas riska<br />
līmeņa paaugstināšanās un būtisku zaudējumu rašanās<br />
2 – Mērens risks<br />
Tirgus cenu svārstīguma risks ir mērens, jo<br />
o Ir atvērtās pozīcijas finanšu instrumentiem, kam pieejamas ticamas<br />
tirgus cenas, un tirgus cenu svārstīgums ir nenozīmīgs*. Kopējais<br />
šādu atvērto pozīciju apmērs nepārsniedz 200%*** no bankas pašu<br />
kapitāla un/vai<br />
o Ir atvērtās pozīcijas finanšu instrumentiem, kam nav pieejamas<br />
ticamas tirgus cenas vai tirgus cenu svārstīgums ir nozīmīgs**.<br />
Kopējais šādu atvērto pozīciju apmērs nepārsniedz 20%*** no<br />
bankas pašu kapitāla un/vai<br />
o Stresa testu rezultāti norāda, ka ar tirgus cenu svārstīgumu saistītais<br />
risks ir mērens, jo tirgus cenu svārstīguma ietekmē ir iespējama<br />
būtiska bankas riska līmeņa paaugstināšanās un būtiski zaudējumi,<br />
bet tādu scenāriju, kas izraisa minēto negatīvo ietekmi, īstenošanās<br />
ir maz ticama<br />
3 – Būtisks risks<br />
Tirgus cenu svārstīguma risks ir būtisks, jo:<br />
o Ir atvērtās pozīcijas finanšu instrumentiem, kam pieejamas ticamas<br />
tirgus cenas un tirgus cenu svārstīgums ir nenozīmīgs*. Kopējais<br />
šādu atvērto pozīciju apmērs pārsniedz 200%*** no bankas pašu<br />
kapitāla un/vai<br />
o Ir atvērtās pozīcijas finanšu instrumentiem, kam nav pieejamas<br />
ticamas tirgus cenas vai tirgus cenu svārstīgums ir nozīmīgs**.<br />
Kopējais šādu atvērto pozīciju apmērs nepārsniedz 50%*** no<br />
bankas pašu kapitāla un/vai<br />
o Stresa testu rezultāti norāda, ka ar tirgus cenu svārstīgumu saistītais<br />
risks ir būtisks, jo ir iespējama tādu scenāriju īstenošanās, kad tirgus<br />
cenu svārstīguma ietekmē var būtiski paaugstināties bankas riska<br />
līmenis un rasties būtiski zaudējumi<br />
98. lappuse no 200
Finanšu un kapitāla tirgus komisija<br />
____________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________<br />
BANKU UZRAUDZĪBAS REITINGA NOTEIKŠANAS METODIKA<br />
4 – Augsts risks<br />
Tirgus cenu svārstīguma risks ir augsts, jo:<br />
o Ir atvērtās pozīcijas finanšu instrumentiem, kam nav pieejamas<br />
ticamas tirgus cenas vai tirgus cenu svārstīgums ir nozīmīgs**.<br />
Kopējais šādu atvērto pozīciju apmērs pārsniedz 50%*** no bankas<br />
pašu kapitāla un/vai<br />
o Stresa testu rezultāti norāda, ka ar tirgus cenu svārstīgumu saistītais<br />
risks ir augsts, jo ir sagaidāma tādu scenāriju īstenošanās, kad tirgus<br />
cenu svārstīguma ietekmē var būtiski paaugstināties bankas riska<br />
līmenis un rasties būtiski zaudējumi<br />
* nenozīmīgs tirgus cenu svārstīgums – starpība starp finanšu instrumenta pēdējā gada<br />
augstāko un zemāko cenu veido mazāk par 15% no pēdējā gada zemākās cenas<br />
** nozīmīgs tirgus cenu svārstīgums – starpība starp finanšu instrumenta pēdējā gada augstāko<br />
un zemāko cenu veido vairāk par 15 % no pēdējā gada zemākās cenas<br />
*** procentuālās attiecī<strong>bas</strong> pret pašu kapitālu kritēriji <strong>noteik</strong>ti visiem tirdzniecī<strong>bas</strong> un<br />
pārdošanai pieejamā portfeļos iekļautajiem finanšu instrumentiem kopā. Līdz ar to kritēriji<br />
atsevišķiem portfeļiem proporcionāli jāsamazina atkarībā no tā, kāds ir vērtējamā portfeļa<br />
atvērto pozīciju īpatsvars bankas kopējā atvērtajā pozīcijā.<br />
Piemēram, ja <strong>noteik</strong>ts, ka kopējais apjoms nepārsniedz 50% no bankas pašu kapitāla, tad uz<br />
vērtējamo portfeli attiecināmais kritērijs tiek aprēķināts šādi:<br />
Vērtējamā portfeļa atvērtā pozīcija<br />
50% x ------------------------------------------------------------<br />
Kopējā tirdzniecī<strong>bas</strong> un pārdošanai pieejamo<br />
portfeļu atvērtā pozīcija<br />
99. lappuse no 200
Finanšu un kapitāla tirgus komisija<br />
____________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________<br />
BANKU UZRAUDZĪBAS REITINGA NOTEIKŠANAS METODIKA<br />
Tirgus likviditāte<br />
Novērtēš<strong>anas</strong> mērķis – <strong>noteik</strong>t bankas spēju realizēt tirdzniecī<strong>bas</strong> un pārdošanai pieejamos<br />
portfeļos iekļautos finanšu instrumentus īsā laika periodā un bez ievērojamiem zaudējumiem.<br />
Šis elements jāvērtē:<br />
Šādām darbī<strong>bas</strong> jomām un darbī<strong>bas</strong> veidiem:<br />
o Investīciju darbība – šādiem darbī<strong>bas</strong> veidiem:<br />
visiem tirdzniecī<strong>bas</strong> portfeļa darbī<strong>bas</strong> veidiem<br />
visiem pārdošanai pieejamā portfeļa darbī<strong>bas</strong> veidiem<br />
Investīciju darbībai – visiem tirdzniecī<strong>bas</strong> portfeļa darījumiem<br />
Investīciju darbībai – visiem pārdošanai pieejamā portfeļa darījumiem<br />
Kritēriji Novērtējums<br />
Finanšu instrumentu, kas tiek tirgoti<br />
Eiropas ekonomiskās zonas (EEA) un<br />
Ekonomiskās attīstī<strong>bas</strong> un sadarbī<strong>bas</strong><br />
organizācijas (OECD) valstu regulētajos<br />
tirgos (biržās), īpatsvars vērtējamā<br />
portfelī un attiecība pret bankas pašu<br />
kapitālu<br />
Finanšu instrumentu, kas tiek tirgoti<br />
pārējo valstu regulētajos tirgos, īpatsvars<br />
vērtējamā portfelī un attiecība pret bankas<br />
pašu kapitālu<br />
Biržās nekotējamo un neapgrozāmo<br />
finanšu instrumentu īpatsvars vērtējamā<br />
portfelī un attiecība pret bankas pašu<br />
kapitālu<br />
Finanšu instrumentu un emitentu<br />
kredītreitingi<br />
Apgrūtinājumu esamība (repo darījumi,<br />
ķīlas u.c.)<br />
Katra atsevišķā finanšu instrumenta<br />
apjoms, salīdzinot ar kopējo vienas<br />
tirdzniecī<strong>bas</strong> sesijas tirgus darījumu<br />
apjomu (apgrozījumu)<br />
Katra atsevišķā finanšu instrumenta<br />
apjoms, salīdzinot ar kopējo šī finanšu<br />
instrumenta emisijas apjomu<br />
Tādu finanšu instrumentu apjoms un<br />
īpatsvars vērtējamā portfelī, kuru<br />
apgrozījums ir neliels<br />
Ja pieejami - bankas iekšējo modeļu<br />
tirgus riska analīzei, mērīšanai un<br />
novērtēšanai rezultāti (piemēram, Value<br />
at Risk (VaR))<br />
Ja pieejami - stresa testu rezultāti<br />
(vērtēš<strong>anas</strong> ietvaros pārbaudītāji var<br />
izmantot dažādu stresa testu rezultātus,<br />
t.sk. tirgus riska stresa testus, likviditātes<br />
riska stresa testus, visaptverošos stresa<br />
testus, ja pieejami, atsevišķā elementa<br />
stresa testi, lai novērtētu, kāda ir portfeļa<br />
likviditātes ietekme uz bankas riska<br />
līmeni, kā arī finanšu un kapitāla<br />
rādītājiem). Ja tirdzniecī<strong>bas</strong> portfelis<br />
un/vai pārdošanai pieejamais portfelis<br />
Jāizvēlas tas novērtējums, kuram vislabāk atbilst bankā pastāvošā situācija<br />
1 – Zems risks<br />
Portfeļa tirgus likviditāte ir ļoti augsta, jo:<br />
o Finanšu instrumenti tiek tirgoti EEA un OECD tirgos (biržās). Nav<br />
pārējo valstu tirgos tirgoto un/vai biržās nekotējamo un neapgrozāmo<br />
finanšu instrumentu un<br />
o Finanšu instrumentus iespējams realizēt īsā laika periodā bez<br />
ievērojamiem zaudējumiem, jo:<br />
tiem ir augsts kredītreitings* un<br />
tie nav apgrūtināti un<br />
bankas portfeļos esošo finanšu instrumentu apjoms ir neliels,<br />
salīdzinot ar šo finanšu instrumentu vienas tirdzniecī<strong>bas</strong> sesijas<br />
vidējo apgrozījumu (t.i., tos var realizēt bez ievērojamiem<br />
zaudējumiem 1-2 dienu laikā) un<br />
finanšu instrumentu ar nelielu apgrozījumu īpatsvars ir nebūtisks<br />
un<br />
Stresa testu rezultāti norāda, ka ar finanšu instrumentu tirgus likviditāti<br />
saistītais risks ir zems, jo tā ietekmē nav paredzama būtiska riska līmeņa<br />
paaugstināšanās un būtisku zaudējumu iestāšanās<br />
2 – Mērens risks<br />
Portfeļa tirgus likviditāte ir augsta, jo:<br />
o Pārsvarā finanšu instrumenti, kas tiek tirgoti EEA un OECD tirgos<br />
(biržās). Pārējo valstu tirgos tirgoto un/vai biržās nekotējamo un/vai<br />
neapgrozāmo finanšu instrumentu apjoms nepārsniedz 10% no kopējā<br />
portfeļa un 25%** no bankas pašu kapitāla un<br />
o Finanšu instrumentus iespējams realizēt pietiekami īsā laika periodā<br />
bez ievērojamiem zaudējumiem, jo:<br />
vērtējamā portfelī vismaz 70% ir finanšu instrumenti, kam ir augsts<br />
kredītreitings* un<br />
apgrūtinājumi nav nozīmīgi (t.i., tie ir nelielai portfeļa daļai un/vai<br />
īstermiņa) un<br />
bankas portfeļos esošo finanšu instrumentu apjoms ir tāds, ka tos<br />
bez ievērojamiem zaudējumiem var realizēt 5 dienu laikā un<br />
finanšu instrumentu ar nelielu (vai bez) apgrozījumu apjoms<br />
nepārsniedz 10% no kopējā portfeļa un 25%** no bankas pašu<br />
kapitāla un/vai<br />
Stresa testu rezultāti norāda, ka ar finanšu instrumentu tirgus likviditāti<br />
saistītais risks ir mērens, jo tirgus likviditātes samazināšanās ietekmē ir<br />
iespējama būtiska riska līmeņa paaugstināšanās un būtiski zaudējumi, bet<br />
tādu scenāriju, kas izraisa minēto negatīvo ietekmi, īstenošanās ir maz<br />
ticama<br />
3 – Būtisks risks<br />
Portfeļa tirgus likviditāte ir zema, jo:<br />
o Būtisks pārējo valstu tirgos tirgoto un/vai biržās nekotējamo un/vai<br />
100. lappuse no 200
Finanšu un kapitāla tirgus komisija<br />
____________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________<br />
BANKU UZRAUDZĪBAS REITINGA NOTEIKŠANAS METODIKA<br />
bankai ir būtiski un banka stresa testos<br />
nav ņēmusi vērā un novērtējusi finanšu<br />
instrumentu tirgus likviditātes iespējama<br />
samazinājuma ietekmi, tad pārbaudītāji<br />
elementa kopējo vērtējumu samazina par<br />
vienu kategoriju<br />
neapgrozāmo finanšu instrumentu apjoms, bet tas nepārsniedz 30% no<br />
kopējā portfeļa un 70%** no bankas pašu kapitāla un/vai<br />
o Finanšu instrumentus nevar realizēt īsā laika periodā (t.i. 5 dienu<br />
laikā), neciešot ievērojamus vērtī<strong>bas</strong> zaudējumus, jo:<br />
vērtējamā portfelī mazāk par 70% ir finanšu instrumenti, kam ir<br />
augsts kredītreitings* un/vai<br />
tiem ir nozīmīgi apgrūtinājumi un/vai<br />
bankas portfeļos esošo finanšu instrumentu apjoms ir liels,<br />
salīdzinot ar šo finanšu instrumentu vienas tirdzniecī<strong>bas</strong> sesijas<br />
vidējo apgrozījumu – tos var realizēt 5 dienu līdz 1 mēneša laikā<br />
un/vai<br />
finanšu instrumentu ar nelielu (vai bez) apgrozījumu apjoms ir<br />
liels, bet tas nepārsniedz 30% no kopējā portfeļa un 70%** no<br />
bankas pašu kapitāla un/vai<br />
Stresa testu rezultāti norāda, ka ar finanšu instrumentu tirgus likviditāti<br />
saistītais risks ir būtisks, jo ir iespējama tādu scenāriju īstenošanās, kad<br />
tirgus likviditātes samazināšanās ietekmē var būtiski paaugstināties riska<br />
līmenis un rasties būtiski zaudējumi<br />
4 – Augsts risks<br />
Portfelis ir nelikvīds, jo:<br />
o Būtisks pārējo valstu tirgos tirgoto un/vai biržās nekotējamo un/vai<br />
neapgrozāmo finanšu instrumentu apjoms un tas pārsniedz 30% no<br />
kopējā portfeļa un/vai 70%** no bankas pašu kapitāla un/vai<br />
o Finanšu instrumentus nevar realizēt īsā laika periodā, jo:<br />
vērtējamā portfelī mazāk par 20% ir finanšu instrumenti, kam ir<br />
augsts kredītreitings* un/vai<br />
tie pilnībā, uz ilgu laika periodu apgrūtināti un/vai<br />
bankas portfeļos esošo finanšu instrumentu apjoms ir liels,<br />
salīdzinot ar šo finanšu instrumentu viena mēneša vidējo<br />
apgrozījumu un/vai<br />
vairāk par 30% no kopējā portfeļa un/vai 70%** no bankas pašu<br />
kapitāla ir finanšu instrumenti ar nelielu (vai bez) apgrozījumu<br />
un/vai<br />
Stresa testu rezultāti norāda, ka ar finanšu instrumentu tirgus likviditāti<br />
saistītais risks ir augsts, jo ir sagaidāma tādu scenāriju īstenošanās, kad<br />
tirgus likviditātes samazināšanās ietekmē var būtiski paaugstināties riska<br />
līmenis un rasties būtiski zaudējumi<br />
* augsts kredītreitings – Reitingu aģentūru piešķirtais reitings, kas atbilst investīciju līmeņa<br />
(investment grade) kredīt<strong>reitinga</strong>m<br />
** procentuālās attiecī<strong>bas</strong> pret pašu kapitālu kritēriji <strong>noteik</strong>ti visiem tirdzniecī<strong>bas</strong> un<br />
pārdošanai pieejamā portfeļos iekļautajiem finanšu instrumentiem kopā. Līdz ar to kritēriji<br />
atsevišķiem portfeļiem proporcionāli jāsamazina atkarībā no tā, kāds ir vērtējamā portfeļa<br />
īpatsvars kopējā tirdzniecī<strong>bas</strong> un pārdošanai pieejamā portfelī.<br />
Piemēram, ja <strong>noteik</strong>ts, ka kopējais apjoms nepārsniedz 50% no bankas pašu kapitāla, tad uz<br />
vērtējamo portfeli attiecināmais kritērijs tiek aprēķināts šādi:<br />
Vērtējamā portfeļa apmērs<br />
50% x ____________________________________________________<br />
Kopējais tirdzniecī<strong>bas</strong> un pārdošanai pieejamo<br />
portfeļu apmērs<br />
101. lappuse no 200
Finanšu un kapitāla tirgus komisija<br />
____________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________<br />
BANKU UZRAUDZĪBAS REITINGA NOTEIKŠANAS METODIKA<br />
Koncentrācija/diversifikācija<br />
Novērtēš<strong>anas</strong> mērķis – <strong>noteik</strong>t, vai bankas tirdzniecī<strong>bas</strong> un pārdošanai pieejamos portfeļos<br />
pastāv koncentrētas pozīcijas un vai tās nepalielina kopējo tirgus cenu risku.<br />
Šis elements jāvērtē:<br />
Šādām darbī<strong>bas</strong> jomām un darbī<strong>bas</strong> veidiem:<br />
o Investīciju darbība – šādiem darbī<strong>bas</strong> veidiem:<br />
visiem tirdzniecī<strong>bas</strong> portfeļa darbī<strong>bas</strong> veidiem<br />
visiem pārdošanai pieejamā portfeļa darbī<strong>bas</strong> veidiem<br />
Investīciju darbībai – visiem tirdzniecī<strong>bas</strong> portfeļa darījumiem<br />
Investīciju darbībai – visiem pārdošanai pieejamā portfeļa darījumiem<br />
Kritēriji Novērtējums<br />
Vērtējamais portfelis (darbī<strong>bas</strong> veids)<br />
jāapskata šādos sadalījumos:<br />
o pa parādniekiem/darījumu partneriem<br />
o pa valstīm<br />
o pa tautsaimniecī<strong>bas</strong><br />
nozarēm/reģioniem<br />
o cita iespējamā koncentrācija<br />
(piemēram, pa valūtām)<br />
Var ņemt vērā arī pašreizējo situāciju,<br />
dinamiku un tendences šādā rādītājā -<br />
lielo riska darījumu īpatsvars vērtējamā<br />
darbī<strong>bas</strong> veidā un attiecība pret bankas<br />
pašu kapitālu<br />
Ja pieejami - bankas iekšējo modeļu<br />
tirgus riska analīzei, mērīšanai un<br />
novērtēšanai rezultāti (piemēram,<br />
diversifikācijas efektu nozīme, Value at<br />
Risk (VaR))<br />
Ja pieejami - stresa testu rezultāti<br />
(vērtēš<strong>anas</strong> ietvaros pārbaudītāji var<br />
izmantot dažādu stresa testu rezultātus,<br />
t.sk. tirgus riska stresa testus,<br />
visaptverošos stresa testus, koncentrācijas<br />
riska stresa testus, ja pieejami, vērtējamā<br />
elementa stresa testus, lai novērtētu, kāda<br />
ir koncentrācijas ietekme un tirgus cenas<br />
risku, kā arī uz bankas riska līmeni,<br />
finanšu un kapitāla rādītājiem). Ja<br />
tirdzniecī<strong>bas</strong> portfelis un/vai pārdošanai<br />
pieejamais portfelis bankai ir būtiski un<br />
banka stresa testos nav ņēmusi vērā un<br />
novērtējusi koncentrācijas iespējamu<br />
nelabvēlīgu ietekmi, tad pārbaudītāji<br />
elementa kopējo vērtējumu samazina par<br />
vienu kategoriju<br />
Jāizvēlas tas novērtējums, kuram vislabāk atbilst bankā pastāvošā situācija<br />
1 – Zems risks<br />
Vērtējamais portfelis ir pietiekami diversificēts – nevienā sadalījumā nav<br />
koncentrētu pozīciju:<br />
o prasī<strong>bas</strong> pret vienu parādnieku/darījumu partneri nepārsniedz 2% no<br />
vērtējamā portfeļa un<br />
o prasī<strong>bas</strong> pret parādniekiem – vienas OECD valsts pārstāvjiem<br />
nepārsniedz 20% no vērtējamā portfeļa un<br />
o prasī<strong>bas</strong> pret parādniekiem – vienas ne-OECD valsts pārstāvjiem<br />
nepārsniedz 5% no vērtējamā portfeļa un<br />
o prasī<strong>bas</strong> pret parādniekiem – vienas tautsaimniecī<strong>bas</strong> nozares vai<br />
viena reģiona pārstāvjiem nepārsniedz 5% no vērtējamā portfeļa un<br />
o nav citu koncentrētu pozīciju un<br />
Lielo riska darījumu kopsummas attiecība pret bankas pašu kapitālu ir<br />
mazāka par 50% un<br />
Stresa testu rezultāti norāda, ka ar vērtējamā portfeļa koncentrāciju<br />
saistītais risks ir zems, jo tā ietekmē nav paredzama būtiska bankas riska<br />
līmeņa paaugstināšanās un būtisku zaudējumu rašanās<br />
2 – Mērens risks<br />
Vērtējamais portfelis ir pietiekami diversificēts, bet kādā no<br />
sadalījumiem tas neatbilst vērtējumam "1 – zems risks" <strong>noteik</strong>tajiem<br />
kritērijiem, piemēram:<br />
o prasī<strong>bas</strong> pret parādniekiem – vienas tautsaimniecī<strong>bas</strong> nozares<br />
pārstāvjiem pārsniedz 5% no vērtējamā portfeļa<br />
Koncentrācija šajā sadalījumā nepārsniedz vērtējumam "1 – zems risks"<br />
<strong>noteik</strong>tos kvantitatīvos kritērijus vairāk par 3 reizēm un/vai<br />
Lielo riska darījumu kopsummas attiecība pret bankas pašu kapitālu ir<br />
mazāka par 150% un/vai<br />
Stresa testu rezultāti norāda, ka ar vērtējamā portfeļa koncentrāciju<br />
saistītais risks ir mērens, jo nelabvēlīgu faktoru ietekmē ir iespējama<br />
būtiska koncentrācijas riska līmeņa paaugstināšanās un būtiski<br />
zaudējumi, bet tādu scenāriju, kas izraisa minēto negatīvo ietekmi,<br />
īstenošanās ir maz ticama<br />
3 – Būtisks risks<br />
Vairākas būtiskas koncentrētas pozīcijas, jo vērtējamais portfelis<br />
vairākos sadalījumos neatbilst vērtējumam "1 – zems risks" <strong>noteik</strong>tajiem<br />
kritērijiem, piemēram:<br />
o prasī<strong>bas</strong> pret vienu parādnieku/darījumu partneri pārsniedz 2% no<br />
vērtējamā portfeļa un<br />
o prasī<strong>bas</strong> pret parādniekiem – vienas ne-OECD valsts pārstāvjiem<br />
pārsniedz 5% no vērtējamā portfeļa un<br />
o prasī<strong>bas</strong> pret parādniekiem – vienas tautsaimniecī<strong>bas</strong> nozares<br />
pārstāvjiem pārsniedz 5% no vērtējamā portfeļa<br />
Koncentrācija šajos sadalījumos nepārsniedz vērtējumam "1 – zems<br />
102. lappuse no 200
Finanšu un kapitāla tirgus komisija<br />
____________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________<br />
BANKU UZRAUDZĪBAS REITINGA NOTEIKŠANAS METODIKA<br />
risks" <strong>noteik</strong>tos kvantitatīvos kritērijus vairāk par 10 reizēm un/vai<br />
Lielo riska darījumu kopsummas attiecība pret bankas pašu kapitālu ir<br />
mazāka par 300% un/vai<br />
Stresa testu rezultāti norāda, ka ar vērtējamā portfeļa koncentrāciju<br />
saistītais risks ir būtisks, jo ir iespējama tādu scenāriju īstenošanās, kad<br />
nelabvēlīgu faktoru ietekmē var būtiski paaugstināties koncentrācijas<br />
riska līmenis un rasties būtiski zaudējumi<br />
4 – Augsts risks<br />
Vērtējamā portfelī ir būtiska koncentrācija, jo:<br />
o prasī<strong>bas</strong> pret vienu parādnieku/darījumu partneri pārsniedz 20% no<br />
vērtējamā portfeļa un/vai<br />
o prasī<strong>bas</strong> pret parādniekiem – vienas ne-OECD valsts pārstāvjiem<br />
pārsniedz 50% no vērtējamā portfeļa un/vai<br />
o prasī<strong>bas</strong> pret parādniekiem – vienas tautsaimniecī<strong>bas</strong> nozares<br />
pārstāvjiem pārsniedz 50% no vērtējamā portfeļa un/vai<br />
o ir citas koncentrētas pozīcijas un/vai<br />
Lielo riska darījumu kopsummas attiecība pret bankas pašu kapitālu ir<br />
lielāka par 300%. Iespējams, ka banka pieļauj lielajiem riska darījumiem<br />
<strong>noteik</strong>to ierobežojumu pārkāpumus un/vai<br />
Stresa testu rezultāti norāda, ka ar vērtējamā portfeļa koncentrāciju<br />
saistītais risks ir augsts, jo ir sagaidāma tādu scenāriju īstenošanās, kad<br />
nelabvēlīgu faktoru ietekmē var būtiski paaugstināties koncentrācijas<br />
riska līmenis un rasties būtiski zaudējumi<br />
103. lappuse no 200
Finanšu un kapitāla tirgus komisija<br />
____________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________<br />
BANKU UZRAUDZĪBAS REITINGA NOTEIKŠANAS METODIKA<br />
4.2.4. Procentu likmju risks<br />
Procentu likmju risks ir risks, ka procentu likmju izmaiņu rezultātā iespējama nelabvēlīga<br />
ietekme uz bankas ienākumiem/izdevumiem (un pašu kapitāla apmēru).<br />
Reitinga piešķirš<strong>anas</strong> procesā procentu likmju riska novērtējumā tiek vērtēta procentu likmju<br />
izmaiņu ietekme uz bankas darbību kopumā – procentu likmju izmaiņu ietekme gan uz<br />
sabiedrī<strong>bas</strong> portfelī iekļautajiem darījumiem, gan uz tirdzniecī<strong>bas</strong> un pārdošanai pieejamā<br />
portfeļos iekļautajiem darījumiem.<br />
Procentu likmju riska rašanās avoti ir:<br />
cenu izmaiņu risks (repricing risk) – iespēja ciest zaudējumus, mainoties procentu<br />
likmēm un pastāvot atšķirībām aktīvu, pasīvu un ārpusbilances pozīciju atlikušajos vai<br />
procentu likmes pārskatīš<strong>anas</strong> termiņos;<br />
ienesīguma līknes risks (yield curve risk) – iespēja ciest zaudējumus negaidītu izmaiņu<br />
ienesīguma līknes slīpumā (slope) un aprisēs (shape) dēļ;<br />
bāzes risks (<strong>bas</strong>is risk) – iespēja ciest zaudējumus, mainoties procentu likmēm finanšu<br />
instrumentiem ar vienādiem pārskatīš<strong>anas</strong> termiņiem, bet atšķirīgām bāzes likmēm;<br />
izvēles risks (optionality risk) – iespēja ciest zaudējumus, ja finanšu instruments tieši<br />
(iespējas līgumi) vai netieši (kredīti ar pirmstermiņa atmaksas iespēju, noguldījumi uz<br />
pieprasījumu u.tml.) paredz bankas klientam izvēles iespēju.<br />
Reitinga piešķirš<strong>anas</strong> procesā cenu izmaiņu risks un ienesīguma līknes risks tiek vērtēts kopā<br />
kā viens elements – pārskatīš<strong>anas</strong> nesakritība, jo cenu izmaiņu risks un ienesīguma līknes<br />
risks ir savstarpēji saistīti, t.i., ja bankā nepastāvētu cenu izmaiņu risks, tad bankas ienākumus<br />
nespētu ietekmēt arī ienesīguma līknes risks. Piemēram, pieņemsim, ka banka izsniegusi<br />
kredītus ar mainīgo procentu likmi 6 mēnešu LIBOR+3%. Pieņemsim, ka šo kredītu<br />
finansēšanai piesaistītie līdzekļi ir starpbanku aizņēmums ar mainīgo likmi 6 mēnešu<br />
LIBOR+0.25%. Ja vienās un tajās pašās dienās (piemēram, katra gada 1.janvārī un 1.jūlijā)<br />
visiem bankas izsniegtajiem kredītiem un šo kredītu finansēš<strong>anas</strong> avotam – starpbanku<br />
aizņēmumam tiktu fiksēta mainīgā procentu likmes daļa, tad bankas tīrie procentu ienākumi<br />
būtu nemainīgi (tā būtu starpība starp likmi, par kādu banka līdzekļus aizdevusi, un likmi, par<br />
kādu banka līdzekļus aizņēmusies, t.i., 2.75% gadā). Aprakstītajā piemērā aktīvu un pasīvu<br />
pārcenoš<strong>anas</strong> termiņi pilnībā sakrīt un izmaiņas LIBOR likmēs banku neietekmē un nepastāv<br />
risks, ka bankas tīrie procentu ienākumi varētu mainīties tādēļ, ka notiktu izmaiņas LIBOR<br />
likmēs. Tomēr praktiski nav iespējams nodrošināt situāciju, ka gan bankas aktīviem, gan to<br />
finansēš<strong>anas</strong> avotiem (bankas saistībām) procentu likmes tiek pārskatītas vienādos apmēros<br />
vienos un tajos pašos termiņos – līdz ar to bankas tīrais procentu ienākums ir atkarīgs no<br />
svārstībām procentu likmju mainīgajās daļās.<br />
Novērtējot bāzes risku, ir jāanalizē risks, kas rodas no dažādu bankas darbību ietekmējošo<br />
ienesīguma līkņu savstarpējām korelācijām un to izmaiņām. Iepriekš aprakstītajā piemērā<br />
nepastāv bāzes risks, jo gan kredītu procentu likmju, gan aizņēmuma procentu likmes bāze ir<br />
LIBOR. Savukārt, ja kredītiem bāze būtu LIBOR, bet aizņemto līdzekļu bāze būtu EURIBOR,<br />
tad bankas tīros procentu ienākumus ietekmētu tas, kāda ir korelācija starp LIBOR un<br />
EURIBOR likmēm. Piemēram, 1.janvārī 6 mēnešu LIBOR ir 5.4%, bet 6 mēnešu EURIBOR<br />
– 4.3%. Nākošajā pārskatīš<strong>anas</strong> termiņā – 1.jūlijā 6 mēnešu LIBOR ir 4.9%, bet 6 mēnešu<br />
EURIBOR – 4.7%, t.i. LIBOR ir samazinājies par 0.5%, bet EURIBOR palielinājies par<br />
0.4%. Rezultātā bankas tīrie procentu ienākumi ir samazinājušies par 0.9% – ja sākotnēji tie<br />
bija 2.75%, tad pēc pārskatīš<strong>anas</strong> tie ir 1.85%. Šajā gadījumā bankas tīrie procentu ienākumi<br />
ir samazinājušies tādēļ, ka EURIBOR un LIBOR līknes ir mainījušās dažādi.<br />
104. lappuse no 200
Finanšu un kapitāla tirgus komisija<br />
____________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________<br />
BANKU UZRAUDZĪBAS REITINGA NOTEIKŠANAS METODIKA<br />
Novērtējot izvēles risku, jāanalizē, kā bankas produktos tiešā vai netiešā veidā ietvertās ar<br />
procentu likmēm saistītās izvēles iespējas (opcijas) ietekmē bankas procentu likmju risku.<br />
Saskaņā ar standartizēto pieeju <strong>reitinga</strong> piešķirš<strong>anas</strong> procesā procentu likmju risks tiek vērtēts,<br />
novērtējot kopīgo funkciju – Procentu likmju riska pārvaldīšana (skatīt arī 1. tabulu 3.3.<br />
sadaļā).<br />
Elementi, kas tiek vērtēti, novērtējot procentu likmju risku, un šo elementu novērtēš<strong>anas</strong><br />
mērķi ir:<br />
Elements Novērtēš<strong>anas</strong> mērķis<br />
Pārskatīš<strong>anas</strong> nesakritība Noteikt risku, kas rodas no atšķirībām aktīvu, pasīvu un<br />
ārpusbilances pozīciju atlikušajos termiņos un procentu<br />
likmes pārskatīš<strong>anas</strong> termiņos un/vai apmēros.<br />
Bāzes risks Noteikt, cik lielā apmērā bankas ienākumus/izdevumus<br />
ietekmē dažādu bankas darbību ietekmējošo ienesīguma<br />
līkņu savstarpējās korelācijas.<br />
Izvēles risks Noteikt risku, kas rodas no bankas produktos tiešā vai<br />
netiešā veidā ietvertām ar procentu likmēm saistītām<br />
izvēles iespējām (opcijām), kuras banka nevar ietekmēt.<br />
Paredzamās riska lieluma izmaiņas:<br />
Palielināsies Bez izmaiņām Samazināsies<br />
Pēc noklusējuma šajā pozīcijā vērtējums ir "Bez izmaiņām". Gadījumā, ja pārbaudes grupai ir<br />
informācija un pārliecība, ka riska lielums nākotnē mainīsies, tad vērtējums tiek attiecīgi<br />
mainīts.<br />
Procentu likmju riska novērtējumam tiek izmantoti šajā sadaļā aprakstītie kritēriji un<br />
novērtējuma apraksts. Procentu likmju riska elementu vērtējums un novērtējuma rezultātā<br />
izdarītie secinājumi tiek dokumentēti 7. veidlapā "Procentu likmju riska novērtējums".<br />
Aizpildītās veidlapas tiek glabātas elektroniski <strong>reitinga</strong> lietā sadaļā – Reitinga lieta -<br />
[pārbaudes mēnesis un gads] / Reitinga materiāli.<br />
105. lappuse no 200
Finanšu un kapitāla tirgus komisija<br />
____________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________<br />
BANKU UZRAUDZĪBAS REITINGA NOTEIKŠANAS METODIKA<br />
Pārskatīš<strong>anas</strong> nesakritība<br />
Novērtēš<strong>anas</strong> mērķis – <strong>noteik</strong>t risku, kas rodas no atšķirībām aktīvu, pasīvu un ārpusbilances<br />
pozīciju atlikušajos termiņos un procentu likmes pārskatīš<strong>anas</strong> termiņos un/vai apmēros.<br />
Šis elements jāvērtē:<br />
Šādām kopīgām funkcijām:<br />
o Procentu likmju riska pārvaldīšana<br />
Kopīgai funkcijai – Procentu likmju riska pārvaldīšana<br />
Kritēriji Novērtējums<br />
Procentu likmju riska neto pozīciju (gap) (kopējo un<br />
atsevišķo intervālu) apmērs<br />
Var ņemt vērā arī:<br />
o kādā apmērā tiek izmantoti biržā tirgotie un ārpus<br />
biržas atvasinātie finanšu instrumenti pārskatīš<strong>anas</strong><br />
termiņu nesakritību ierobežošanai?<br />
o kāds ir paredzamais pārskatīš<strong>anas</strong> termiņu<br />
sadalījums noguldījumiem uz pieprasījumu?<br />
o bankas pašu kapitāla izmaiņas (%), simulējot<br />
situāciju, kad procentu likmes izmainās par 200<br />
bāzes punktiem<br />
Ja pieejami – bankas iekšējo modeļu procentu likmju<br />
riska analīzei, mērīšanai un novērtēšanai rezultāti:<br />
o duration un gap analīzes rezultāti<br />
o bankas ienākumu/izdevumu izmaiņu simulācija<br />
dažādos ar procentu likmju izmaiņām saistītos<br />
scenārijos<br />
o ekonomiskais novērtējums – kā mainās bankas<br />
aktīvu, saistību un ar procentu likmēm saistīto<br />
ārpusbilances posteņu vērtība procentu likmju<br />
izmaiņu rezultātā?<br />
o bankas peļņas un pašu kapitāla jutīgums dažādos<br />
procentu likmju izmaiņas scenārijos, piemēram,<br />
negaidītas izmaiņas vispārējā procentu likmju<br />
līmenī, izmaiņas ienesīguma līknes slīpumā un<br />
aprisēs, izmaiņas likviditātē vadošajos tirgos u.c.<br />
o vēsturiskā informācija par tīro procentu ienākumu<br />
un pret procentu likmēm jutīgo komisijas naudas<br />
ienākumu un izdevumu izmaiņām procentu likmju<br />
izmaiņu rezultātā<br />
Ja pieejami - stresa testu rezultāti (vērtēš<strong>anas</strong> ietvaros<br />
pārbaudītāji var izmantot dažādu stresa testu<br />
rezultātus, t.sk. procentu likmju riska stresa testus,<br />
visaptverošos stresa testus, ja pieejami, vērtējamā<br />
elementa stresa testus, lai novērtētu, kāda ir procentu<br />
likmju pārskatīš<strong>anas</strong> nesakritī<strong>bas</strong> ietekme uz bankas<br />
riska līmeni, kā arī finanšu un kapitāla rādītājiem). Ja<br />
banka, kurai procentu likmju risks ir būtisks, stresa<br />
testos nav ņēmusi vērā un novērtējusi procentu likmju<br />
pārskatīš<strong>anas</strong> nesakritī<strong>bas</strong> ietekmi, tad pārbaudītāji<br />
elementa kopējo vērtējumu samazina par vienu<br />
kategoriju<br />
Jāizvēlas tas novērtējums, kuram vislabāk atbilst bankā pastāvošā<br />
situācija<br />
1 – Zems risks<br />
Aktīvu un saistību pārskatīšana ir saskaņota (gan laika, gan<br />
apmēru ziņā) – aktīvu/saistību pārskatīš<strong>anas</strong> nesakrītošās<br />
pozīcijas ir nebūtiskas un/vai<br />
Aktīvu/saistību pārskatīš<strong>anas</strong> nesakrītošās pozīcijas pilnībā<br />
ierobežotas un<br />
Stresa testu rezultāti norāda, ka ar procentu likmju<br />
pārskatīš<strong>anas</strong> nesakritību saistītais risks ir zems, jo tā<br />
ietekmē nav paredzama būtiska bankas riska līmeņa<br />
paaugstināšanās un būtisku zaudējumu rašanās<br />
2 – Mērens risks<br />
Ir būtiskas aktīvu/saistību pārskatīš<strong>anas</strong> nesakrītošās<br />
pozīcijas un<br />
Visas būtiskās aktīvu/saistību pārskatīš<strong>anas</strong> nesakrītošās<br />
pozīcijas efektīvi ierobežotas un/vai<br />
Stresa testu rezultāti norāda, ka ar procentu likmju<br />
pārskatīš<strong>anas</strong> nesakritību saistītais risks ir mērens, jo<br />
procentu likmju pārskatīš<strong>anas</strong> nesakritī<strong>bas</strong> ietekmē ir<br />
iespējama būtiska bankas riska līmeņa paaugstināšanās un<br />
būtiski zaudējumi, bet tādu scenāriju, kas izraisa minēto<br />
negatīvo ietekmi, īstenošanās ir maz ticama<br />
3 – Būtisks risks<br />
Ir būtiskas aktīvu/saistību pārskatīš<strong>anas</strong> nesakrītošās<br />
pozīcijas un<br />
Ir vairākas būtiskas aktīvu/saistību pārskatīš<strong>anas</strong><br />
nesakrītošās pozīcijas, kas nav efektīvi ierobežotas un/vai<br />
Stresa testu rezultāti norāda, ka ar procentu likmju<br />
pārskatīš<strong>anas</strong> nesakritību saistītais risks ir būtisks, jo ir<br />
iespējama tādu scenāriju īstenošanās, kad procentu likmju<br />
pārskatīš<strong>anas</strong> nesakritī<strong>bas</strong> ietekmē var būtiski paaugstināties<br />
bankas riska līmenis un rasties būtiski zaudējumi<br />
4 – Augsts risks<br />
Ir būtiskas aktīvu/saistību pārskatīš<strong>anas</strong> nesakrītošās<br />
pozīcijas un<br />
Aktīvu/saistību pārskatīš<strong>anas</strong> nesakrītošās pozīcijas nav<br />
ierobežotas un/vai<br />
Stresa testu rezultāti norāda, ka ar procentu likmju<br />
pārskatīš<strong>anas</strong> nesakritību saistītais risks ir augsts, jo ir<br />
sagaidāma tādu scenāriju īstenošanās, kad procentu likmju<br />
pārskatīš<strong>anas</strong> nesakritī<strong>bas</strong> ietekmē var būtiski paaugstināties<br />
bankas riska līmenis un rasties būtiski zaudējumi<br />
106. lappuse no 200
Finanšu un kapitāla tirgus komisija<br />
____________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________<br />
BANKU UZRAUDZĪBAS REITINGA NOTEIKŠANAS METODIKA<br />
Bāzes risks<br />
Novērtēš<strong>anas</strong> mērķis – <strong>noteik</strong>t, cik lielā apmērā bankas ienākumus/izdevumus ietekmē dažādu<br />
bankas darbību ietekmējošo procentu likmju līkņu korelācijas.<br />
Šis elements jāvērtē:<br />
Šādām kopīgām funkcijām:<br />
o Procentu likmju riska pārvaldīšana<br />
Kopīgai funkcijai – Procentu likmju riska pārvaldīšana<br />
Kritēriji Novērtējums<br />
Aktīvu un saistību apmērs, kuru bāzes<br />
likmes nesakrīt<br />
Bankas darbību ietekmējošo ienesīguma<br />
līkņu (yield curves) savstarpējās attiecī<strong>bas</strong><br />
(korelācijas)<br />
Ja pieejami – bankas iekšējo modeļu<br />
procentu likmju riska analīzei, mērīšanai<br />
un novērtēšanai rezultāti, t.sk.:<br />
o bankas ienākumu/izdevumu izmaiņu<br />
simulācija dažādos ar procentu likmju<br />
izmaiņām saistītos scenārijos<br />
Ja pieejami - stresa testu rezultāti<br />
(vērtēš<strong>anas</strong> ietvaros pārbaudītāji var<br />
izmantot dažādu stresa testu rezultātus,<br />
t.sk. procentu likmju riska stresa testus,<br />
visaptverošos stresa testus, ja pieejami,<br />
vērtējamā elementa stresa testus, lai<br />
novērtētu, kāda ir bāzes riska ietekme uz<br />
bankas riska līmeni, kā arī finanšu un<br />
kapitāla rādītājiem). Ja banka, kurai<br />
procentu likmju risks ir būtisks, stresa<br />
testos nav ņēmusi vērā un novērtējusi<br />
bāzes riska ietekmi, tad pārbaudītāji<br />
elementa kopējo vērtējumu samazina par<br />
vienu kategoriju<br />
Jāizvēlas tas novērtējums, kuram vislabāk atbilst bankā pastāvošā situācija<br />
1 – Zems risks<br />
Bāzes risks ir zems, jo:<br />
o Aktīvu un saistību bāzes likmes sakrīt vai<br />
o Bankas darbību ietekmējošo ienesīguma līkņu (yield curves) korelācijas<br />
koeficienti ir tuvu +1 (t.i., aktīvu bāzes likmes izmaiņas gandrīz pilnībā<br />
sakrīt ar saistību bāzes likmes izmaiņām) un<br />
o Stresa testu rezultāti norāda, ka ar bāzes likmju nesakritību saistītais risks<br />
ir zems, jo tā ietekmē nav paredzama būtiska bankas riska līmeņa<br />
paaugstināšanās un būtisku zaudējumu rašanās<br />
2 – Mērens risks<br />
Bāzes risks ir mērens, jo:<br />
o Aktīvu un saistību apmērs, kuru bāzes likmes nesakrīt, nav būtisks un/vai<br />
o Bankas darbību ietekmējošo ienesīguma līkņu (yield curves) korelācijas<br />
koeficienti ir lielāki par +0,5 (t.i., aktīvu bāzes likmes izmaiņas lielā<br />
apmērā sakrīt ar saistību bāzes likmes izmaiņām) un/vai<br />
o Stresa testu rezultāti norāda, ka ar bāzes likmju nesakritību saistītais risks<br />
ir mērens, jo bāzes likmju nesakritī<strong>bas</strong> ietekmē ir iespējama būtiska<br />
bankas riska līmeņa paaugstināšanās un būtiski zaudējumi, bet tādu<br />
scenāriju, kas izraisa minēto negatīvo ietekmi, īstenošanās ir maz ticama<br />
3 – Būtisks risks<br />
Bāzes risks ir būtisks, jo:<br />
o Aktīvu un saistību apmērs, kuru bāzes likmes nesakrīt, ir būtisks un<br />
o Bankas darbību ietekmējošo ienesīguma līkņu (yield curves) korelācijas<br />
koeficienti ir no +0,5 līdz –0,5 (t.i., aktīvu bāzes likmes izmaiņas<br />
nebūtiski sakrīt (vai nesakrīt) ar saistību bāzes likmes izmaiņām) un/vai<br />
o Stresa testu rezultāti norāda, ka ar bāzes likmju nesakritību saistītais risks<br />
ir būtisks, jo ir iespējama tādu scenāriju īstenošanās, kad bāzes likmju<br />
nesakritī<strong>bas</strong> ietekmē var būtiski paaugstināties bankas riska līmenis un<br />
rasties būtiski zaudējumi<br />
4 – Augsts risks<br />
Bāzes risks ir augsts, jo:<br />
o Aktīvu un saistību apmērs, kuru bāzes likmes nesakrīt, ir būtisks un<br />
o Bankas darbību ietekmējošo ienesīguma līkņu (yield curves) korelācijas<br />
koeficienti ir zem –0,5 (t.i., piemēram, ja aktīvu bāzes likme samazinās,<br />
tad saistību bāzes likme aptuveni tādā pat apmērā pieaug) un/vai<br />
o Stresa testu rezultāti norāda, ka ar bāzes likmju nesakritību saistītais risks<br />
ir augsts, jo ir sagaidāma tādu scenāriju īstenošanās, kad bāzes likmju<br />
nesakritī<strong>bas</strong> ietekmē var būtiski paaugstināties bankas riska līmenis un<br />
rasties būtiski zaudējumi<br />
107. lappuse no 200
Finanšu un kapitāla tirgus komisija<br />
____________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________<br />
BANKU UZRAUDZĪBAS REITINGA NOTEIKŠANAS METODIKA<br />
Izvēles risks<br />
Novērtēš<strong>anas</strong> mērķis – <strong>noteik</strong>t risku, kas rodas no bankas produktos tiešā vai netiešā veidā<br />
ietvertām ar procentu likmēm saistītām izvēles iespējām (opcijām).<br />
Šis elements jāvērtē:<br />
Šādām kopīgām funkcijām:<br />
o Procentu likmju riska pārvaldīšana<br />
Kopīgai funkcijai – Procentu likmju riska pārvaldīšana<br />
Kritēriji Novērtējums<br />
Bankas aktīviem – darījumu līgumos rakstiski<br />
ietvertās izvēles iespējas, kas rada bankai<br />
procentu likmju risku, piemēram:<br />
o fiksētas procentu likmes kredītu<br />
pirmstermiņa atmaksas iespējas<br />
o līgumos <strong>noteik</strong>tie procentu likmes griesti<br />
(caps)<br />
o kredīti ar automātisku pagarināšanu pēc<br />
termiņa beigām, nemainot to procentu<br />
likmi u.c.<br />
Bankas saistībām – darījumu līgumos<br />
rakstiski ietvertās izvēles iespējas, kas bankai<br />
rada procentu likmju risku, piemēram:<br />
o bankas izrakstītie procentu likmju izvēles<br />
līgumi (opcijas)<br />
o pirmstermiņa depozītu izņemš<strong>anas</strong><br />
iespējas<br />
o depozīti ar automātisku pagarināšanu pēc<br />
termiņa beigām, nemainot to procentu<br />
likmi u.c.<br />
Netiešās izvēles iespējas, piemēram, klienta<br />
izvēles iespējas norēķinu kontos esošus<br />
līdzekļus izvietot depozītos u.c.<br />
Bankas piedāvājumos ietvertās izvēles<br />
iespējas – piemēram, bankas piedāvājums<br />
izsniegt klientam hipotēku kredītu jāuzskata<br />
par bankas izrakstītu iespējas līgumu (uz<br />
piedāvājuma periodu)<br />
Ietverto tiešo/netiešo izvēles iespēju<br />
izmantoš<strong>anas</strong> tendences nesenā pagātnē<br />
Ja pieejami – bankas iekšējo modeļu procentu<br />
likmju riska analīzei, mērīšanai un<br />
novērtēšanai rezultāti t.sk.:<br />
o ietverto opciju vērtī<strong>bas</strong> un opciju vērtību<br />
svārstīgumu raksturojošie lielumi<br />
Ja pieejami - stresa testu rezultāti (vērtēš<strong>anas</strong><br />
ietvaros pārbaudītāji var izmantot dažādu<br />
stresa testu rezultātus, t.sk. procentu likmju<br />
riska stresa testus, visaptverošos stresa testus,<br />
ja pieejami, vērtējamā elementa stresa testus,<br />
lai novērtētu, kāda ir izvēles riska ietekme uz<br />
bankas riska līmeni, kā arī finanšu un kapitāla<br />
rādītājiem). Ja banka, kurai procentu likmju<br />
risks ir būtisks, stresa testos nav ņēmusi vērā<br />
un novērtējusi izvēles riska ietekmi, tad<br />
pārbaudītāji elementa kopējo vērtējumu<br />
samazina par vienu kategoriju<br />
Jāizvēlas tas novērtējums, kuram vislabāk atbilst bankā pastāvošā situācija<br />
1 – Zems risks<br />
Bankas produktos nav ietvertas izvēles iespējas (opcijas) vai<br />
Bankas produktos ir tiešā vai netiešā veidā ietvertas izvēles iespējas,<br />
bet risks, ka tās varētu tikt izmantotas un varētu radīt bankai<br />
zaudējumus procentu likmju riska dēļ ir zems, jo:<br />
o to apmērs ir nebūtisks un<br />
o ietvertās izvēles iespējas (opcijas) efektīvi ierobežotas un/vai<br />
o bankas iekšējo modeļu rezultāti liecina, ka ietvertām opcijām nav<br />
vērtī<strong>bas</strong> un/vai<br />
o vēsturiskā informācija liecina, ka ietverto izvēles iespēju (opciju)<br />
izmantošana ir nebūtiska un<br />
Stresa testu rezultāti norāda, ka ar izvēles iespējām (opcijām)<br />
saistītais risks ir zems, jo tā ietekmē nav paredzama būtiska bankas<br />
riska līmeņa paaugstināšanās un būtisku zaudējumu rašanās<br />
2 – Mērens risks<br />
Bankas produktos ir tiešā vai netiešā veidā ietvertas izvēles iespējas<br />
un risks, ka tās varētu tikt izmantotas un varētu radīt bankai<br />
zaudējumus procentu likmju riska dēļ ir mērens, jo:<br />
o to apmērs ir būtisks un<br />
o ietvertās izvēles iespējas (opcijas) efektīvi ierobežotas un/vai<br />
o bankas iekšējo modeļu rezultāti liecina, ka ietvertām opcijām nav<br />
vērtī<strong>bas</strong> vai tā ir neliela un/vai<br />
o vēsturiskā informācija liecina, ka ietverto izvēles iespēju (opciju)<br />
izmantošana ir nebūtiska un/vai<br />
Stresa testu rezultāti norāda, ka ar izvēles iespējām (opcijām)<br />
saistītais risks ir mērens, jo izvēles iespēju ietekmē ir iespējama<br />
būtiska bankas riska līmeņa paaugstināšanās un būtiski zaudējumi,<br />
bet tādu scenāriju, kas izraisa minēto negatīvo ietekmi, īstenošanās ir<br />
maz ticama<br />
3 – Būtisks risks<br />
Bankas produktos ir tiešā vai netiešā veidā ietvertas izvēles iespējas<br />
un risks, ka tās varētu tikt izmantotas un varētu radīt bankai<br />
zaudējumus procentu likmju riska dēļ ir būtisks, jo:<br />
o to apmērs ir būtisks un<br />
o ietvertās izvēles iespējas (opcijas) nav efektīvi ierobežotas un/vai<br />
o bankas iekšējo modeļu rezultāti liecina, ka ietvertām opcijām ir<br />
liela vērtība un/vai<br />
o vēsturiskā informācija liecina, ka ietverto izvēles iespēju (opciju)<br />
izmantošana ir nebūtiska un/vai<br />
Stresa testu rezultāti norāda, ka ar izvēles iespējām (opcijām)<br />
saistītais risks ir būtisks, jo ir iespējama tādu scenāriju īstenošanās,<br />
kad izvēles iespēju ietekmē var būtiski paaugstināties bankas riska<br />
līmenis un rasties būtiski zaudējumi<br />
4 – Augsts risks<br />
Bankas produktos ir tiešā vai netiešā veidā ietvertas izvēles iespējas<br />
un risks, ka tās varētu tikt izmantotas un varētu radīt bankai<br />
108. lappuse no 200
Finanšu un kapitāla tirgus komisija<br />
____________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________<br />
BANKU UZRAUDZĪBAS REITINGA NOTEIKŠANAS METODIKA<br />
zaudējumus procentu likmju riska dēļ ir augsts, jo:<br />
o to apmērs ir būtisks un<br />
o ietvertās izvēles iespējas (opcijas) nav efektīvi ierobežotas un/vai<br />
o bankas iekšējo modeļu rezultāti liecina, ka ietvertām opcijām ir<br />
liela vērtība un/vai<br />
o vēsturiskā informācija liecina, ka ietverto izvēles iespēju (opciju)<br />
izmantošana bankā ir būtiska un/vai<br />
Stresa testu rezultāti norāda, ka ar izvēles iespējām (opcijām)<br />
saistītais risks ir augsts, jo ir sagaidāma tādu scenāriju īstenošanās,<br />
kad izvēles iespēju ietekmē var būtiski paaugstināties bankas riska<br />
līmenis un rasties būtiski zaudējumi<br />
109. lappuse no 200
Finanšu un kapitāla tirgus komisija<br />
____________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________<br />
BANKU UZRAUDZĪBAS REITINGA NOTEIKŠANAS METODIKA<br />
4.2.5. Ārvalstu valūtu risks<br />
Ārvalstu valūtu risks ir risks, ka valūtu kursu izmaiņu rezultātā iespējama nelabvēlīga ietekme<br />
uz bankas ienākumiem/izdevumiem (un pašu kapitāla apmēru). Zelts tiek pielīdzināts ārvalstu<br />
valūtai.<br />
Reitinga piešķirš<strong>anas</strong> procesā ārvalstu valūtu riska novērtējumā vērtē, cik lielā apmērā<br />
ārvalstu valūtu kursu izmaiņas var negatīvi ietekmēt bankas darbību kopumā – kā<br />
samazināsies bankas ienākumi un/vai palielināsies izdevumi (un rezultātā samazināsies pašu<br />
kapitāla apmērs) valūtu kursu izmaiņu rezultātā. Ārvalstu valūtu riska novērtējumā jāvērtē<br />
ārvalstu valūtu riska ietekme gan uz sabiedrī<strong>bas</strong> portfelī iekļautajiem darījumiem, gan uz<br />
tirdzniecī<strong>bas</strong> un pārdošanai pieejamā portfeļos iekļautajiem darījumiem.<br />
Saskaņā ar standartizēto pieeju <strong>reitinga</strong> piešķirš<strong>anas</strong> procesā ārvalstu valūtu risks tiek vērtēts,<br />
novērtējot kopīgo funkciju – Ārvalstu valūtu riska pārvaldīšana (skatīt arī 1. tabulu 3.3.<br />
sadaļā).<br />
Ārvalstu valūtu riska novērtējumam nav nodalīti atsevišķi elementi.<br />
Paredzamās riska lieluma izmaiņas:<br />
Palielināsies Bez izmaiņām Samazināsies<br />
Pēc noklusējuma šajā pozīcijā vērtējums ir "Bez izmaiņām". Gadījumā, ja pārbaudes grupai ir<br />
informācija un pārliecība, ka riska lielums nākotnē mainīsies, tad vērtējums tiek attiecīgi<br />
mainīts.<br />
Ārvalstu valūtu riska novērtējumam tiek izmantoti šajā sadaļā aprakstītie kritēriji un<br />
novērtējuma apraksts. Ārvalstu valūtu riska elementu vērtējums un novērtējuma rezultātā<br />
izdarītie secinājumi tiek dokumentēti 8. veidlapā "Ārvalstu valūtu riska novērtējums".<br />
Aizpildītās veidlapas tiek glabātas elektroniski <strong>reitinga</strong> lietā sadaļā – Reitinga lieta -<br />
[pārbaudes mēnesis un gads] / Reitinga materiāli.<br />
110. lappuse no 200
Finanšu un kapitāla tirgus komisija<br />
____________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________<br />
BANKU UZRAUDZĪBAS REITINGA NOTEIKŠANAS METODIKA<br />
Ārvalstu valūtu risks<br />
Šis elements jāvērtē:<br />
Šādām kopīgām funkcijām:<br />
o Ārvalstu valūtu riska pārvaldīšana<br />
Kopīgai funkcijai – Ārvalstu valūtu riska pārvaldīšana<br />
Kritēriji Novērtējums<br />
Bankas darbība spekulatīvajos ārvalstu<br />
darījumos savās interesēs (forex)<br />
Ārvalstu valūtu atklāto pozīciju<br />
(atsevišķo valūtu un kopējās) apmērs,<br />
t.sk. atklātās valūtas pozīcijas<br />
“eksotiskajās” valūtās<br />
Var ņemt vērā arī:<br />
o naudas plūsmu ārvalstu valūtās<br />
termiņu nesakritību (nepieciešams<br />
aktīvu un pasīvu termiņstruktūras<br />
pārskats pa valūtām)<br />
o kādi ir ārvalstu valūtu atklāto pozīciju<br />
veidošanās avoti?<br />
o kādā apmērā tiek izmantoti biržā<br />
tirgotie un ārpus biržas atvasinātie<br />
finanšu instrumenti ārvalstu valūtu<br />
riska ierobežošanai?<br />
o riska ierobežošanai lietoto instrumentu<br />
efektivitāte<br />
Ja pieejami - bankas iekšējo modeļu<br />
ārvalstu valūtu riska analīzei, mērīšanai<br />
un novērtēšanai rezultāti (piemēram,<br />
scenāriju analīze)<br />
Ja pieejami - stresa testu rezultāti<br />
(vērtēš<strong>anas</strong> ietvaros pārbaudītāji var<br />
izmantot dažādu stresa testu rezultātus,<br />
t.sk. tirgus riska stresa testus,<br />
visaptverošos stresa testus, ja pieejami,<br />
vērtējamā elementa stresa testi, lai<br />
novērtētu, kāda ir ārvalstu valūtas riska<br />
ietekme uz bankas riska līmeni, kā arī<br />
finanšu un kapitāla rādītājiem). Ja<br />
ārvalstu valūtas risks bankai ir būtisks un<br />
banka stresa testos nav ņēmusi vērā un<br />
novērtējusi ārvalstu valūtas riska ietekmi,<br />
tad pārbaudītāji elementa kopējo<br />
vērtējumu samazina par vienu kategoriju<br />
Jāizvēlas tas novērtējums, kuram vislabāk atbilst bankā pastāvošā situācija<br />
1 – Zems risks<br />
Banka neveic spekulatīvos valūtas darījumus pašas interesēs (forex),<br />
banka veic tikai klientu pozīciju aizvēršanu un<br />
Nenozīmīgas ārvalstu valūtu atklātās pozīcijas (atsevišķo valūtu un<br />
kopējā) un<br />
Bankai nav atklāto pozīciju “eksotiskajās” valūtās un<br />
Stresa testu rezultāti norāda, ka ārvalstu valūtas risks ir zems, jo tā<br />
ietekmē nav paredzama būtiska bankas riska līmeņa paaugstināšanās un<br />
būtisku zaudējumu rašanās<br />
2 – Mērens risks<br />
Bankas veikto spekulatīvo darījumu apjoms pašas interesēs ir nebūtisks<br />
un/vai<br />
Atsevišķas ievērojamas ārvalstu valūtu atklātās pozīcijas, bet neviena<br />
atsevišķā pozīcija nepārsniedz 5% no pašu kapitāla un kopējā pozīcija<br />
nepārsniedz 10% no pašu kapitāla un/vai<br />
Bankai ir nebūtiskas atklātās pozīcijas “eksotiskajās” valūtās un/vai<br />
Stresa testu rezultāti norāda, ka ārvalstu valūtas risks ir mērens, jo<br />
ārvalstu valūtas riska ietekmē ir iespējama būtiska bankas riska līmeņa<br />
paaugstināšanās un būtiski zaudējumi, bet tādu scenāriju, kas izraisa<br />
minēto negatīvo ietekmi, īstenošanās ir maz ticama<br />
3 – Būtisks risks<br />
Bankas veikto spekulatīvo darījumu apjoms pašas interesēs ir būtisks<br />
un/vai<br />
Atsevišķas ievērojamas ārvalstu valūtu atklātās pozīcijas, bet neviena<br />
atsevišķā pozīcija nepārsniedz 10% no pašu kapitāla un kopējā pozīcija<br />
nepārsniedz 20% no pašu kapitāla (t.i., nav likumā <strong>noteik</strong>to<br />
ierobežojumu pārkāpumu) un/vai<br />
Bankai ir būtiskas atklātās pozīcijas “eksotiskajās” valūtās un/vai<br />
Stresa testu rezultāti norāda, ka ārvalstu valūtas risks ir būtisks, jo ir<br />
iespējama tādu scenāriju īstenošanās, kad ārvalstu valūtas riska ietekmē<br />
var būtiski paaugstināties bankas riska līmenis un rasties būtiski<br />
zaudējumi<br />
4 – Augsts risks<br />
Bankas veikto spekulatīvo darījumu apjoms pašas interesēs ir būtisks<br />
un/vai<br />
Likumā <strong>noteik</strong>to ierobežojumu ārvalstu valūtu atklātām pozīcijām<br />
pārkāpumi (atsevišķo valūtu un/vai kopējās) un/vai<br />
Stresa testu rezultāti norāda, ka ārvalstu valūtas risks ir augsts, jo ir<br />
sagaidāma tādu scenāriju īstenošanās, kad ārvalstu valūtas riska ietekmē<br />
var būtiski paaugstināties bankas riska līmenis un rasties būtiski<br />
zaudējumi<br />
111. lappuse no 200
Finanšu un kapitāla tirgus komisija<br />
____________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________<br />
BANKU UZRAUDZĪBAS REITINGA NOTEIKŠANAS METODIKA<br />
4.2.6. Likviditātes risks<br />
Likviditātes risks ir risks, ka banka nespēs savlaicīgi apmierināt juridiski pamatotas prasī<strong>bas</strong><br />
bez ievērojamiem zaudējumiem, kā arī nespēs pārvarēt bankas resursu un/vai tirgus apstākļu<br />
neplānotas izmaiņas, jo tās rīcībā nebūs pietiekams apjoms likvīdu aktīvu.<br />
Likviditātes riska apmērs ir atkarīgs no:<br />
Aktīvu un pasīvu naudas plūsmu termiņu nesakritī<strong>bas</strong>, kas ietver arī risku, ka banka<br />
nespēs pildīt saistī<strong>bas</strong> bez ievērojamiem zaudējumiem, jo tā nespēs pārvarēt negaidītu<br />
resursu samazināšanos;<br />
Tirgus likviditātes riska – riska, ka nepieciešamī<strong>bas</strong> gadījumā bankai nebūs pieejami<br />
līdzekļi tirgū un/vai ka tā nespēs īsā laika periodā un bez ievērojamiem zaudējumiem<br />
likvidēt pozīcijas (piemēram, pārdot aktīvus). Tas sevī ietver arī bankas nespēju<br />
savlaicīgi konstatēt izmaiņas tirgus apstākļos (tirgus likviditātes samazināšanos).<br />
Saskaņā ar standartizēto pieeju <strong>reitinga</strong> piešķirš<strong>anas</strong> procesā likviditātes risks tiek vērtēts,<br />
novērtējot kopīgo funkciju – Likviditātes riska pārvaldīšana (skatīt arī 1. tabulu 3.3. sadaļā).<br />
Elementi, kas tiek vērtēti, novērtējot likviditātes risku, un šo elementu novērtēš<strong>anas</strong> mērķi ir:<br />
Elements Novērtēš<strong>anas</strong> mērķis<br />
Aktīvu un pasīvu termiņu Noteikt risku, kas rodas no aktīvu un pasīvu naudas plūsmu<br />
nesakritība<br />
termiņu nesakritī<strong>bas</strong>.<br />
Tirgus likviditātes risks Noteikt risku, ka nepieciešamī<strong>bas</strong> gadījumā bankai nebūs<br />
pieejami līdzekļi tirgū un/vai ka tā nespēs īsā laika periodā<br />
un bez ievērojamiem zaudējumiem likvidēt pozīcijas<br />
(piemēram, pārdot aktīvus).<br />
Paredzamās riska lieluma izmaiņas:<br />
Palielināsies Bez izmaiņām Samazināsies<br />
Pēc noklusējuma šajā pozīcijā vērtējums ir "Bez izmaiņām". Gadījumā, ja pārbaudes grupai ir<br />
informācija un pārliecība, ka riska lielums nākotnē mainīsies, tad vērtējums tiek attiecīgi<br />
mainīts.<br />
Likviditātes riska novērtējumam tiek izmantoti šajā sadaļā aprakstītie kritēriji un novērtējuma<br />
apraksts. Likviditātes riska elementu vērtējums un novērtējuma rezultātā izdarītie secinājumi<br />
tiek dokumentēti 9. veidlapā "Likviditātes riska novērtējums". Aizpildītās veidlapas tiek<br />
glabātas elektroniski <strong>reitinga</strong> lietā sadaļā – Reitinga lieta - [pārbaudes mēnesis un gads] /<br />
Reitinga materiāli.<br />
112. lappuse no 200
Finanšu un kapitāla tirgus komisija<br />
____________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________<br />
BANKU UZRAUDZĪBAS REITINGA NOTEIKŠANAS METODIKA<br />
Aktīvu un pasīvu termiņu nesakritība<br />
Novērtēš<strong>anas</strong> mērķis – <strong>noteik</strong>t risku, kas rodas no aktīvu un pasīvu naudas plūsmu termiņu<br />
nesakritī<strong>bas</strong>.<br />
Šis elements jāvērtē:<br />
Šādām kopīgām funkcijām:<br />
o Likviditātes riska pārvaldīšana<br />
Kopīgai funkcijai – Likviditātes riska pārvaldīšana<br />
Kritēriji Novērtējums<br />
Likviditātes neto pozīciju apmēri, īpaši<br />
īstermiņa neto pozīciju apmēri<br />
Likviditātes rādītāja lielums un tendences<br />
Likvīdo aktīvu struktūra un likvīdo<br />
starpbanku kredītu apmērs<br />
Ja pieejami – bankas veiktās scenāriju<br />
analīzes rezultāti, t.sk.:<br />
o naudas plūsmas par saistībām normālos<br />
apstākļos analīzes rezultāti, t.sk.:<br />
vidējais noguldījumu un citu saistību<br />
apjoms, kas regulāri tiek pagarināti<br />
(noguldījumu bāze)<br />
noguldījumu uz pieprasījumu un citu<br />
beztermiņa noguldījumu efektīvais<br />
termiņš<br />
depozītu pieaugums<br />
o iespējamās naudas plūsmas par saistībām<br />
krīzes apstākļos (stresa testu) novērtējuma<br />
rezultāti, t.sk.:<br />
finansēš<strong>anas</strong> avoti, kas bankā paliks<br />
jebkuros apstākļos, to apjoms un vai tie<br />
nepieciešamī<strong>bas</strong> gadījumā var tikt<br />
palielināti<br />
finansēš<strong>anas</strong> avoti, kas problēmu<br />
gadījumā tiks izņemti daļēji un kāds ir<br />
to paredzamais apjoms<br />
finansēš<strong>anas</strong> avoti (ar un bez <strong>noteik</strong>ta<br />
atmaksas termiņa), kas aizplūdīs no<br />
bankas nekavējoties pirmo problēmu<br />
signālu gadījumā. Jāņem vērā arī<br />
līgumos iekļautās pirmstermiņa<br />
izņemš<strong>anas</strong> iespējas un apjoms, kādos<br />
tās varētu tikt izmantotas<br />
vai bankai ir citi finansēš<strong>anas</strong> avoti, kas<br />
nepieciešamī<strong>bas</strong> gadījumā varētu tikt<br />
izmantoti?<br />
Vērtēš<strong>anas</strong> ietvaros pārbaudītāji var izmantot<br />
dažādu stresa testu rezultātus, t.sk.<br />
likviditātes riska stresa testus, visaptverošos<br />
stresa testus, ja pieejami, vērtējamā elementa<br />
stresa testus, lai novērtētu, kāda ir aktīvu un<br />
pasīvu termiņu nesakritī<strong>bas</strong> ietekme uz<br />
bankas riska līmeni un likviditātes rādītāju. Ja<br />
banka stresa testos nav ņēmusi vērā un<br />
novērtējusi aktīvu un pasīvu termiņu<br />
nesakritī<strong>bas</strong> ietekmi, tad pārbaudītāji<br />
elementa kopējo vērtējumu samazina par<br />
vienu kategoriju<br />
Var ņemt vērā arī:<br />
Jāizvēlas tas novērtējums, kuram vislabāk atbilst bankā pastāvošā situācija<br />
1 – Zems risks<br />
Prasī<strong>bas</strong> un saistī<strong>bas</strong> ir sabalansētas; kopējā pozīcija ir pozitīva,<br />
sākot ar grupu ar atlikušo termiņu no 31 dienas un<br />
Likviditātes rādītājs pēdējā gada laikā ir augsts (t.i., lielāks par<br />
50%) un stabils (tas būtiski nemainās vai tas ir pieaugošs) un<br />
Liels likvīdo aktīvu īpatsvars (vairāk kā 80%) ir kase un likvīdi<br />
naudas tirgus instrumenti* un<br />
Stresa testu rezultāti norāda, ka ar aktīvu un pasīvu termiņu<br />
nesakritību saistītais risks ir zems, jo tā ietekmē nav paredzama<br />
būtiska bankas riska līmeņa paaugstināšanās un būtiska likviditātes<br />
samazināšanās<br />
2 – Mērens risks<br />
Likviditātes negatīvo kopējo pozīciju apmēri nav būtiski; kopējā<br />
pozīcija ir pozitīva, sākot ar grupu ar atlikušo termiņu no 91 dienas<br />
un/vai<br />
Likviditātes rādītājs pēdējā gada laikā ir vidējs – robežās no 30-<br />
50% un stabils (tas būtiski nemainās vai tas ir pieaugošs) un/vai<br />
Būtisks likvīdo aktīvu īpatsvars (vairāk kā 50%) ir kase un likvīdi<br />
naudas tirgus instrumenti* un/vai<br />
Stresa testu rezultāti norāda, ka ar aktīvu un pasīvu termiņu<br />
nesakritību saistītais risks ir mērens, jo aktīvu un pasīvu termiņu<br />
nesakritī<strong>bas</strong> ietekmē ir iespējama būtiska bankas riska līmeņa<br />
paaugstināšanās un būtiska likviditātes samazināšanās, bet tādu<br />
scenāriju, kas izraisa minēto negatīvo ietekmi, īstenošanās ir maz<br />
ticama<br />
3 – Būtisks risks<br />
Likviditātes negatīvo kopējo pozīciju apmēri ir būtiski; kopējā<br />
pozīcija ir pozitīva, sākot ar grupu ar atlikušo termiņu no 181<br />
dienas un/vai<br />
Likviditātes rādītājs pēdējā gada laikā ir vidējs – robežās no 30-<br />
40%, bet tam ir tendence samazināties un/vai tam ir būtiskas<br />
svārstī<strong>bas</strong> un/vai<br />
Neliels likvīdo aktīvu īpatsvars (mazāk kā 50%) ir kase un likvīdi<br />
naudas tirgus instrumenti* un/vai<br />
Stresa testu rezultāti norāda, ka ar aktīvu un pasīvu termiņu<br />
nesakritību saistītais risks ir būtisks, jo ir iespējama tādu scenāriju<br />
īstenošanās, kad aktīvu un pasīvu termiņu nesakritī<strong>bas</strong> ietekmē var<br />
būtiski paaugstināties bankas riska līmenis un būtiski samazināties<br />
likviditāte<br />
4 – Augsts risks<br />
Likviditātes negatīvo kopējo pozīciju apmēri ir lieli; kopējā<br />
pozīcija ir pozitīva, sākot ar grupu ar atlikušo termiņu no 361<br />
dienas un/vai<br />
Likviditātes rādītājs ir zems – visa pēdējā gada laikā tas ir tuvu<br />
30% vai mazāks, iespējams, ka banka neievēro <strong>noteik</strong>tās<br />
113. lappuse no 200
Finanšu un kapitāla tirgus komisija<br />
____________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________<br />
BANKU UZRAUDZĪBAS REITINGA NOTEIKŠANAS METODIKA<br />
o tādu aktīvu (kredītu un citu) īpatsvaru,<br />
kuriem sagaidāmas finansiālas problēmas<br />
un līdz ar to neregulāra naudas plūsma<br />
o vai ir paredzams, ka tiks izmantotas lielas,<br />
līdz šim neizmantotas kredītlīnijas?<br />
o vai netuvojas termiņi, kad bankai jāpilda<br />
iespējamās saistī<strong>bas</strong>, kas izriet no<br />
galvojumiem un garantijām?<br />
likviditātes rādītāja prasī<strong>bas</strong> un/vai<br />
Kase un likvīdi naudas tirgus instrumenti* veido nebūtisku daļu no<br />
likvīdajiem aktīviem un/vai<br />
Stresa testu rezultāti norāda, ka ar aktīvu un pasīvu termiņu<br />
nesakritību saistītais risks ir augsts, jo ir sagaidāma tādu scenāriju<br />
īstenošanās, kad aktīvu un pasīvu termiņu nesakritī<strong>bas</strong> ietekmē var<br />
būtiski paaugstināties bankas riska līmenis un būtiski samazināties<br />
likviditāte<br />
* likvīdi naudas tirgus instrumenti – prasī<strong>bas</strong> pret Latvijas <strong>Banku</strong> ar atlikušo termiņu līdz<br />
30 dienām, prasī<strong>bas</strong> pret maksātspējīgām kredītiestādēm ar atlikušo termiņu līdz 30<br />
dienām, A zonas valstu centrālo valdību parāda vērtspapīri, t.sk. LR valsts parāda<br />
vērtspapīri, atkarībā no bankas specifikas un, ja banka veikusi pietiekamu analīzi un<br />
analīzes rezultāti ir ticami, var tikt ņemti vērā arī citi likvīdi aktīvi (piemēram,<br />
korporatīvie parāda vērtspapīri, kuriem Reitingu aģentūru piešķirtais reitings atbilst<br />
investīciju līmeņa (investment grade) kredīt<strong>reitinga</strong>m)<br />
114. lappuse no 200
Finanšu un kapitāla tirgus komisija<br />
____________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________<br />
BANKU UZRAUDZĪBAS REITINGA NOTEIKŠANAS METODIKA<br />
Tirgus likviditātes risks<br />
Novērtēš<strong>anas</strong> mērķis – <strong>noteik</strong>t risku, ka nepieciešamī<strong>bas</strong> gadījumā bankai nebūs pieejami<br />
līdzekļi tirgū un/vai ka tā nespēs īsā laika periodā un bez ievērojamiem zaudējumiem likvidēt<br />
pozīcijas (piemēram, pārdot aktīvus).<br />
Šis elements jāvērtē:<br />
Šādām kopīgām funkcijām:<br />
o Likviditātes riska pārvaldīšana<br />
Kopīgai funkcijai – Likviditātes riska pārvaldīšana<br />
Kritēriji Novērtējums<br />
Finansēš<strong>anas</strong> avotu (t.sk. noguldījumu)<br />
koncentrācija jāapskata šādos<br />
finansēš<strong>anas</strong> avotu sadalījumos:<br />
o pa atsevišķiem finansēš<strong>anas</strong> avotiem –<br />
klientiem/aizdevējiem<br />
o pa atmaksas termiņiem<br />
o cita iespējamā koncentrācija<br />
Noguldījumu tendences<br />
Pieeja citiem resursu avotiem (piemēram,<br />
iespēja saņemt atbalstu no mātes bankas<br />
vai citiem grupas uzņēmumiem, iespēja,<br />
ka nepieciešamī<strong>bas</strong> gadījumā akcionāri<br />
palielinās kapitālu, subordinēto<br />
aizdevumu piesaistīš<strong>anas</strong> iespēja, aktīvu<br />
restrukturizācijas iespējas)<br />
Aktīvu pārdoš<strong>anas</strong> iespējas likviditātes<br />
problēmu gadījumā, t.sk.:<br />
o augsti likvīdu aktīvu īpatsvars kopējos<br />
aktīvos<br />
o tādu aktīvu (t.sk. kredītu) īpatsvars<br />
kopējos aktīvos, kuru realizācijas<br />
iespējas īsā laikā ir apgrūtinātas<br />
Var ņemt vērā arī:<br />
o bankas kredītreitingu<br />
o reputācija tirgū<br />
Stresa testu rezultāti (vērtēš<strong>anas</strong> ietvaros<br />
pārbaudītāji var izmantot dažādu stresa<br />
testu rezultātus, t.sk. likviditātes riska<br />
stresa testus, visaptverošos stresa testus, ja<br />
pieejami, vērtējamā elementa stresa testus,<br />
lai novērtētu, kāda ir tirgus likviditātes<br />
riska ietekme uz bankas riska līmeni un<br />
likviditāti). Ja banka stresa testos nav<br />
ņēmusi vērā un novērtējusi tirgus<br />
likviditātes samazināšanās ietekmi, tad<br />
pārbaudītāji elementa kopējo vērtējumu<br />
samazina par vienu kategoriju<br />
Jāizvēlas tas novērtējums, kuram vislabāk atbilst bankā pastāvošā situācija<br />
1 - Zems risks<br />
Finansēš<strong>anas</strong> avoti ir pietiekami diversificēti – nav koncentrētu pozīciju:<br />
o neviena atsevišķā klienta/savstarpēji saistītu klientu grupas<br />
noguldījumi nepārsniedz 2% no bankas saistībām un<br />
o neviena atsevišķā aizdevēja (izņemot akcionārus un grupas<br />
uzņēmumus) aizdevumi nepārsniedz 5% no bankas saistībām un<br />
o vienā termiņā atmaksājamo noguldījumu/aizdevumu apjoms<br />
nepārsniedz 5% no bankas saistībām un<br />
Pastāvīgi pieaugošs noguldījumu apjoms un<br />
Nepieciešamī<strong>bas</strong> gadījumā banka var piesaistīt resursus no citiem<br />
avotiem ātri un bez papildus izmaksām vai zaudējumiem un/vai<br />
Nav problēmas likviditātes uzturēšanai īsā un ilgā laika periodā, jo,<br />
piemēram, nepieciešamī<strong>bas</strong> gadījumā ir iespējas saņemt atbalstu no<br />
mātes bankas vai citiem grupas uzņēmumiem un<br />
Stresa testu rezultāti norāda, ka tirgus likviditātes risks ir zems, jo tā<br />
ietekmē nav paredzama būtiska bankas riska līmeņa paaugstināšanās un<br />
būtiska likviditātes samazināšanās<br />
2 – Mērens risks<br />
Finansēš<strong>anas</strong> avoti ir pietiekami diversificēti, bet kādā no sadalījumiem<br />
tie neatbilst vērtējumam "1 – zems risks" <strong>noteik</strong>tajiem kvantitatīvajiem<br />
kritērijiem, piemēram:<br />
o atsevišķa klienta/savstarpēji saistītu klientu grupas noguldījumi<br />
pārsniedz 2% no bankas saistībām<br />
Koncentrācija šajā sadalījumā nepārsniedz vērtējumam "1 – zems risks"<br />
<strong>noteik</strong>tos kvantitatīvos kritērijus vairāk par 3 reizēm un/vai<br />
Stabils noguldījumu apjoms, bet tam nav pieauguma tendences un/vai<br />
Nepieciešamī<strong>bas</strong> gadījumā banka var piesaistīt resursus no citiem<br />
avotiem pietiekami ātri un bez būtiskām izmaksām vai zaudējumiem<br />
un/vai<br />
Nav paredzamas problēmas likviditātes uzturēšanai īsā laika periodā, bet<br />
varētu būt problēmas nepieciešamī<strong>bas</strong> gadījumā uzturēt likviditāti ilgākā<br />
laika periodā, jo, piemēram, būtisks tādu aktīvu īpatsvars kopējos<br />
aktīvos, kuru realizācijas iespējas īsā laikā ir apgrūtinātas (piemēram,<br />
kredīti) un/vai<br />
Stresa testu rezultāti norāda, ka tirgus likviditātes risks ir mērens, jo<br />
tirgus likviditātes nelabvēlīgu izmaiņu ietekmē ir iespējama būtiska<br />
bankas riska līmeņa paaugstināšanās un būtiska likviditātes<br />
samazināšanās, bet tādu scenāriju, kas izraisa minēto negatīvo ietekmi,<br />
īstenošanās ir maz ticama<br />
3 – Būtisks risks<br />
Vairākas finansēš<strong>anas</strong> avotu koncentrācijas, piemēram:<br />
o atsevišķa klienta/savstarpēji saistītas klientu grupas noguldījumi<br />
pārsniedz 2% no bankas saistībām un<br />
o atsevišķa aizdevēja (izņemot akcionārus un grupas uzņēmumus)<br />
115. lappuse no 200
Finanšu un kapitāla tirgus komisija<br />
____________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________<br />
BANKU UZRAUDZĪBAS REITINGA NOTEIKŠANAS METODIKA<br />
aizdevumi pārsniedz 5% no bankas saistībām un<br />
o vienā termiņā atmaksājamo noguldījumu/aizdevumu apjoms pārsniedz<br />
5% no bankas saistībām<br />
Koncentrācija šajos sadalījumos nepārsniedz vērtējumam "1 – zems<br />
risks" <strong>noteik</strong>tos kvantitatīvos kritērijus vairāk par 10 reizēm un/vai<br />
Nestabils noguldījumu apjoms, tam ir tendence samazināties un/vai<br />
Nepieciešamī<strong>bas</strong> gadījumā bankai varētu būt problēmas piesaistīt<br />
resursus no citiem avotiem ātri un/vai tas varētu būt saistīts ar būtiskām<br />
izmaksām vai zaudējumiem un/vai<br />
Nav problēmas likviditātes uzturēšanai īsā laika periodā, bet paredzamas<br />
būtiskas problēmas nepieciešamī<strong>bas</strong> gadījumā uzturēt likviditāti ilgākā<br />
laika periodā, jo, piemēram, pārsvarā ilgtermiņa aktīvi, kuru realizācijas<br />
iespējas īsā laikā ir apgrūtinātas (piemēram, kredīti, kuri šajā <strong>reitinga</strong><br />
procesā novērtēti kā "3 – būtisks risks" un "4 – augsts risks") un/vai<br />
Stresa testu rezultāti norāda, ka tirgus likviditātes risks ir būtisks, jo ir<br />
iespējama tādu scenāriju īstenošanās, kad tirgus likviditātes nelabvēlīgu<br />
izmaiņu ietekmē var būtiski paaugstināties bankas riska līmenis un<br />
būtiski samazināties likviditāte<br />
4 – Augsts risks<br />
Būtiska finansēš<strong>anas</strong> avotu koncentrācija, jo:<br />
o atsevišķa klienta/savstarpēji saistītu klientu grupas noguldījumi<br />
pārsniedz 20% no bankas saistībām un/vai<br />
o atsevišķa aizdevēja (izņemot akcionārus un grupas uzņēmumus)<br />
aizdevumi pārsniedz 50% no bankas saistībām un/vai<br />
o vienā termiņā atmaksājamo noguldījumu/aizdevumu apjoms pārsniedz<br />
50% no bankas saistībām un/vai<br />
Nestabila noguldījumu bāze un/vai noguldījumu apjoms būtiski<br />
samazinās un/vai<br />
Nepieciešamī<strong>bas</strong> gadījumā banka nevarētu piesaistīt resursus no citiem<br />
avotiem un/vai<br />
Būtiskas problēmas likviditātes uzturēšanai un/vai<br />
Stresa testu rezultāti norāda, ka tirgus likviditātes risks ir augsts, jo ir<br />
sagaidāma tādu scenāriju īstenošanās, kad tirgus likviditātes nelabvēlīgu<br />
izmaiņu ietekmē var būtiski paaugstināties bankas riska līmenis un<br />
būtiski samazināties likviditāte<br />
116. lappuse no 200
Finanšu un kapitāla tirgus komisija<br />
____________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________<br />
BANKU UZRAUDZĪBAS REITINGA NOTEIKŠANAS METODIKA<br />
4.2.7. Informācijas tehnoloģiju risks<br />
Informācijas tehnoloģiju risks ir risks, ka var samazināties bankas ienākumi/rasties papildus<br />
izdevumi neapmierinošu informācijas tehnoloģiju vai neatbilstošas informācijas apstrādes<br />
rezultātā.<br />
Novērtējot informācijas tehnoloģiju risku, tiek ņemta vērā gan šī riska tiešā, gan netiešā<br />
ietekme uz bankas ienākumiem/izdevumiem (un pašu kapitāla apmēru).<br />
Saskaņā ar standartizēto pieeju <strong>reitinga</strong> piešķirš<strong>anas</strong> procesā informācijas tehnoloģiju risks<br />
tiek vērtēts, novērtējot kopīgo funkciju – Informācijas sistēmas (skatīt arī 1. tabulu 3.3.<br />
sadaļā).<br />
Elementi, kas tiek vērtēti, novērtējot informācijas tehnoloģiju risku, un šo elementu<br />
novērtēš<strong>anas</strong> mērķi ir:<br />
Elements Novērtēš<strong>anas</strong> mērķis<br />
Stratēģija Noteikt iespēju, ka bankai var rasties zaudējumi<br />
Politika un IS resursu<br />
pārvaldī<strong>bas</strong> principi (IS<br />
klasifikācija un risku<br />
novērtēšana)<br />
neatbilstošas informācijas tehnoloģiju stratēģijas dēļ.<br />
Noteikt iespēju, ka bankai var rasties zaudējumi, nenosakot<br />
IS resursu turētājus, neklasificējot IS resursus un neveicot<br />
atbilstošu IS risku analīzi.<br />
Cilvēkresursu pārvaldība Noteikt iespēju, ka bankai var rasties zaudējumi IT<br />
personāla un sistēmu lietotāju darbī<strong>bas</strong> vai bezdarbī<strong>bas</strong> dēļ.<br />
Fiziskā drošība Noteikt iespēju, ka bankai var rasties zaudējumi<br />
nepietiekamas IS fiziskās aizsardzī<strong>bas</strong> dēļ.<br />
Loģiskā drošība Noteikt iespēju, ka bankai var rasties zaudējumi<br />
IS izstrāde un pārmaiņu<br />
pārvaldība<br />
nepietiekamas IS loģiskās aizsardzī<strong>bas</strong> dēļ.<br />
Noteikt iespēju, ka bankai var rasties zaudējumi no<br />
neatbilstošas IS izstrādes un pārmaiņu pārvaldī<strong>bas</strong>, vai<br />
nespējas veikt nepieciešamās pārmaiņas esošajās IS.<br />
Nepārtrauktī<strong>bas</strong> pārvaldība Noteikt iespēju, ka bankai var rasties zaudējumi IS<br />
darbī<strong>bas</strong> pārtraukumu dēļ.<br />
Paredzamās riska lieluma izmaiņas:<br />
Palielināsies Bez izmaiņām Samazināsies<br />
Pēc noklusējuma šajā pozīcijā vērtējums ir "Bez izmaiņām". Gadījumā, ja pārbaudes grupai ir<br />
informācija un pārliecība, ka riska lielums nākotnē mainīsies, tad vērtējums tiek attiecīgi<br />
mainīts.<br />
Informācijas tehnoloģiju riska elementu vērtējums un novērtējuma rezultātā izdarītie<br />
secinājumi tiek dokumentēti 10. veidlapā "Informācijas tehnoloģiju riska novērtējums".<br />
Aizpildītās veidlapas tiek glabātas elektroniski <strong>reitinga</strong> lietā sadaļā – Reitinga lieta -<br />
[pārbaudes mēnesis un gads] / Reitinga materiāli.<br />
117. lappuse no 200
Finanšu un kapitāla tirgus komisija<br />
____________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________<br />
BANKU UZRAUDZĪBAS REITINGA NOTEIKŠANAS METODIKA<br />
Stratēģija<br />
Novērtēš<strong>anas</strong> mērķis – <strong>noteik</strong>t iespēju, ka bankai var rasties zaudējumi neatbilstošas<br />
informācijas tehnoloģiju stratēģijas dēļ.<br />
Šis elements jāvērtē:<br />
Šādām kopīgām funkcijām:<br />
o Informācijas sistēmas<br />
Kopīgai funkcijai – Informācijas sistēmas<br />
Kritēriji Risku pārvaldīšana Risks<br />
Informācijas tehnoloģiju stratēģijas<br />
esamība<br />
Informācijas tehnoloģiju stratēģijas<br />
atbilstība bankas darbī<strong>bas</strong> stratēģijai<br />
Informācijas tehnoloģiju stratēģijas<br />
pilnīgums – vai tā aptver tehnisko<br />
nodrošinājumu (hardware), programmu<br />
nodrošinājumu (software),<br />
telekomunikācijas, datu un sakaru tīklu<br />
struktūru u.c. aspektus<br />
Resursu pietiekamība informācijas<br />
tehnoloģiju stratēģijas īstenošanai, t.sk.<br />
cilvēkresursu, finanšu resursu un tehnisko<br />
resursu pietiekamība<br />
IT darbī<strong>bas</strong> plānu atbilstība stratēģijai<br />
Jāizvēlas tas novērtējums, kuram vislabāk atbilst<br />
bankā pastāvošā situācija<br />
1 – Pietiekama risku pārvaldīšana<br />
o Bankai ir informācija un izpratne par<br />
attiecīgajiem procesiem un funkcijām<br />
o Bankai ir resursi attiecīgo procesu un funkciju<br />
pārvaldībai<br />
o Banka efektīvi pārvalda attiecīgos procesus un<br />
funkcijas<br />
2 – Apmierinoša risku pārvaldīšana<br />
o Bankai ir informācija un izpratne par lielāko<br />
daļu no attiecīgajiem procesiem un funkcijām<br />
o Bankai ir resursi attiecīgo procesu un funkciju<br />
pārvaldībai<br />
o Banka attiecīgos procesus un funkcijas<br />
nepārvalda vai dara to neefektīvi<br />
3 – Neapmierinoša risku pārvaldīšana<br />
o Bankai ir informācija un izpratne par lielāko<br />
daļu no attiecīgajiem procesiem un funkcijām<br />
o Bankai nav pietiekamu resursu attiecīgo<br />
procesu un funkciju pārvaldībai<br />
o Banka attiecīgos procesus un funkcijas<br />
nepārvalda vai dara to neefektīvi<br />
4 – Vāja risku pārvaldīšana<br />
o Bankai nav informācija un izpratne par lielāko<br />
daļu no attiecīgajiem procesiem un funkcijām<br />
Jāizvēlas tas novērtējums,<br />
kuram vislabāk atbilst<br />
bankā pastāvošā situācija<br />
1 - Zems risks<br />
o Pietiekama risku<br />
pārvaldīšana neatkarīgi<br />
no ietekmes<br />
2 – Mērens risks<br />
o Apmierinoša risku<br />
pārvaldīšana un maza<br />
ietekme<br />
o Apmierinoša risku<br />
pārvaldīšana un liela<br />
ietekme<br />
o Neapmierinoša risku<br />
pārvaldīšana un maza<br />
ietekme<br />
3 – Būtisks risks<br />
o Vāja risku<br />
pārvaldīšana un maza<br />
ietekme<br />
o Neapmierinoša risku<br />
pārvaldīšana un liela<br />
ietekme<br />
4 – Augsts risks<br />
o Vāja risku<br />
pārvaldīšana un liela<br />
ietekme uz zaudējumu<br />
rašanos<br />
118. lappuse no 200
Finanšu un kapitāla tirgus komisija<br />
____________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________<br />
BANKU UZRAUDZĪBAS REITINGA NOTEIKŠANAS METODIKA<br />
Politika un IS resursu pārvaldī<strong>bas</strong> principi (IS klasifikācija un risku novērtēšana)<br />
Novērtēš<strong>anas</strong> mērķis – <strong>noteik</strong>t iespēju, ka bankai var rasties zaudējumi, nenosakot IS resursu<br />
turētājus, neklasificējot IS resursus un neveicot atbilstošu IS risku analīzi.<br />
Šis elements jāvērtē:<br />
Šādām kopīgām funkcijām:<br />
o Informācijas sistēmas<br />
Kopīgai funkcijai – Informācijas sistēmas<br />
Kritēriji Risku pārvaldīšana Risks<br />
Informācijas tehnoloģiju politikas un<br />
<strong>noteik</strong>umu esamība un kvalitāte,<br />
piemēram:<br />
o nepietiekama ar informācijas<br />
tehnoloģijām saistīto risku apzināšana,<br />
profilakse, novēršana un norobežošana<br />
o nepietiekama politikas pārskatīšana<br />
saistībā ar izmaiņām biznesa prasībās<br />
Vadī<strong>bas</strong> atbalsts<br />
Resursu turētāju pienākumi un to iesaiste<br />
resursu pārvaldībā<br />
Resursu klasifikācijas <strong>noteik</strong>umi un<br />
shēma, un tās pielietojums<br />
Risku analīzes <strong>metodika</strong> un tās<br />
pielietojums<br />
Jāizvēlas tas novērtējums, kuram vislabāk atbilst<br />
bankā pastāvošā situācija<br />
1 – Pietiekama risku pārvaldīšana<br />
o Bankai ir informācija un izpratne par<br />
attiecīgajiem procesiem un funkcijām<br />
o Bankai ir resursi attiecīgo procesu un funkciju<br />
pārvaldībai<br />
o Banka efektīvi pārvalda attiecīgos procesus un<br />
funkcijas<br />
2 – Apmierinoša risku pārvaldīšana<br />
o Bankai ir informācija un izpratne par lielāko<br />
daļu no attiecīgajiem procesiem un funkcijām<br />
o Bankai ir resursi attiecīgo procesu un funkciju<br />
pārvaldībai<br />
o Banka attiecīgos procesus un funkcijas<br />
nepārvalda vai dara to neefektīvi<br />
3 – Neapmierinoša risku pārvaldīšana<br />
o Bankai ir informācija un izpratne par lielāko<br />
daļu no attiecīgajiem procesiem un funkcijām<br />
o Bankai nav pietiekamu resursu attiecīgo<br />
procesu un funkciju pārvaldībai<br />
o Banka attiecīgos procesus un funkcijas<br />
nepārvalda vai dara to neefektīvi<br />
4 – Vāja risku pārvaldīšana<br />
o Bankai nav informācija un izpratne par lielāko<br />
daļu no attiecīgajiem procesiem un funkcijām<br />
Jāizvēlas tas novērtējums,<br />
kuram vislabāk atbilst<br />
bankā pastāvošā situācija<br />
1 - Zems risks<br />
o Pietiekama risku<br />
pārvaldīšana neatkarīgi<br />
no ietekmes<br />
2 – Mērens risks<br />
o Apmierinoša risku<br />
pārvaldīšana un maza<br />
ietekme<br />
o Apmierinoša risku<br />
pārvaldīšana un liela<br />
ietekme<br />
o Neapmierinoša risku<br />
pārvaldīšana un maza<br />
ietekme<br />
3 – Būtisks risks<br />
o Vāja risku<br />
pārvaldīšana un maza<br />
ietekme<br />
o Neapmierinoša risku<br />
pārvaldīšana un liela<br />
ietekme<br />
4 – Augsts risks<br />
o Vāja risku<br />
pārvaldīšana un liela<br />
ietekme uz zaudējumu<br />
rašanos<br />
119. lappuse no 200
Finanšu un kapitāla tirgus komisija<br />
____________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________<br />
BANKU UZRAUDZĪBAS REITINGA NOTEIKŠANAS METODIKA<br />
Cilvēkresursu pārvaldība<br />
Novērtēš<strong>anas</strong> mērķis – <strong>noteik</strong>t iespēju, ka bankai var rasties zaudējumi IT personāla un<br />
sistēmu lietotāju darbī<strong>bas</strong> vai bezdarbī<strong>bas</strong> dēļ.<br />
Šis elements jāvērtē:<br />
Šādām kopīgām funkcijām:<br />
o Informācijas sistēmas<br />
Kopīgai funkcijai – Informācijas sistēmas<br />
Kritēriji Risku pārvaldīšana Risks<br />
Lietotāju atbalsts<br />
Lietotāju informētība IS drošī<strong>bas</strong><br />
jautājumos<br />
Nepareizas lietoš<strong>anas</strong> incidentu blīvums<br />
un to novērš<strong>anas</strong> efektivitāte<br />
IS drošī<strong>bas</strong> funkcijas realizācija<br />
IS audita funkcijas realizācija<br />
Aizvietojamība<br />
Jāizvēlas tas novērtējums, kuram vislabāk atbilst<br />
bankā pastāvošā situācija<br />
1 – Pietiekama risku pārvaldīšana<br />
o Bankai ir informācija un izpratne par<br />
attiecīgajiem procesiem un funkcijām<br />
o Bankai ir resursi attiecīgo procesu un funkciju<br />
pārvaldībai<br />
o Banka efektīvi pārvalda attiecīgos procesus un<br />
funkcijas<br />
2 – Apmierinoša risku pārvaldīšana<br />
o Bankai ir informācija un izpratne par lielāko<br />
daļu no attiecīgajiem procesiem un funkcijām<br />
o Bankai ir resursi attiecīgo procesu un funkciju<br />
pārvaldībai<br />
o Banka attiecīgos procesus un funkcijas<br />
nepārvalda vai dara to neefektīvi<br />
3 – Neapmierinoša risku pārvaldīšana<br />
o Bankai ir informācija un izpratne par lielāko<br />
daļu no attiecīgajiem procesiem un funkcijām<br />
o Bankai nav pietiekamu resursu attiecīgo<br />
procesu un funkciju pārvaldībai<br />
o Banka attiecīgos procesus un funkcijas<br />
nepārvalda vai dara to neefektīvi<br />
4 – Vāja risku pārvaldīšana<br />
o Bankai nav informācija un izpratne par lielāko<br />
daļu no attiecīgajiem procesiem un funkcijām<br />
Jāizvēlas tas novērtējums,<br />
kuram vislabāk atbilst<br />
bankā pastāvošā situācija<br />
1 - Zems risks<br />
o Pietiekama risku<br />
pārvaldīšana neatkarīgi<br />
no ietekmes<br />
2 – Mērens risks<br />
o Apmierinoša risku<br />
pārvaldīšana un maza<br />
ietekme<br />
o Apmierinoša risku<br />
pārvaldīšana un liela<br />
ietekme<br />
o Neapmierinoša risku<br />
pārvaldīšana un maza<br />
ietekme<br />
3 – Būtisks risks<br />
o Vāja risku<br />
pārvaldīšana un maza<br />
ietekme<br />
o Neapmierinoša risku<br />
pārvaldīšana un liela<br />
ietekme<br />
4 – Augsts risks<br />
o Vāja risku<br />
pārvaldīšana un liela<br />
ietekme uz zaudējumu<br />
rašanos<br />
120. lappuse no 200
Finanšu un kapitāla tirgus komisija<br />
____________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________<br />
BANKU UZRAUDZĪBAS REITINGA NOTEIKŠANAS METODIKA<br />
Fiziskā drošība<br />
Novērtēš<strong>anas</strong> mērķis – <strong>noteik</strong>t iespēju, ka bankai var rasties zaudējumi nepietiekamas IS<br />
fiziskās aizsardzī<strong>bas</strong> dēļ.<br />
Šis elements jāvērtē:<br />
Šādām kopīgām funkcijām:<br />
o Informācijas sistēmas<br />
Kopīgai funkcijai – Informācijas sistēmas<br />
Kritēriji Risku pārvaldīšana Risks<br />
Sistēmu lietotāju darbavietu aizsardzība<br />
un datu centru aizsardzība pret:<br />
o fizisku ielaušanos, terorismu,<br />
neautorizētu un nekontrolētu piekļuvi,<br />
o ugunsgrēku,<br />
o applūšanu,<br />
o neatbilstošu klimatu,<br />
o elektrī<strong>bas</strong> zudumu vai svārstībām<br />
Fiziskās drošī<strong>bas</strong> incidentu blīvums, kas<br />
attiecināmi uz informācijas sistēmām, un<br />
to novērš<strong>anas</strong> efektivitāte<br />
Jāizvēlas tas novērtējums, kuram vislabāk atbilst<br />
bankā pastāvošā situācija<br />
1 – Pietiekama risku pārvaldīšana<br />
o Bankai ir informācija un izpratne par<br />
attiecīgajiem procesiem un funkcijām<br />
o Bankai ir resursi attiecīgo procesu un funkciju<br />
pārvaldībai<br />
o Banka efektīvi pārvalda attiecīgos procesus un<br />
funkcijas<br />
2 – Apmierinoša risku pārvaldīšana<br />
o Bankai ir informācija un izpratne par lielāko<br />
daļu no attiecīgajiem procesiem un funkcijām<br />
o Bankai ir resursi attiecīgo procesu un funkciju<br />
pārvaldībai<br />
o Banka attiecīgos procesus un funkcijas<br />
nepārvalda vai dara to neefektīvi<br />
3 – Neapmierinoša risku pārvaldīšana<br />
o Bankai ir informācija un izpratne par lielāko<br />
daļu no attiecīgajiem procesiem un funkcijām<br />
o Bankai nav pietiekamu resursu attiecīgo<br />
procesu un funkciju pārvaldībai<br />
o Banka attiecīgos procesus un funkcijas<br />
nepārvalda vai dara to neefektīvi<br />
4 – Vāja risku pārvaldīšana<br />
o Bankai nav informācija un izpratne par lielāko<br />
daļu no attiecīgajiem procesiem un funkcijām<br />
Jāizvēlas tas novērtējums,<br />
kuram vislabāk atbilst<br />
bankā pastāvošā situācija<br />
1 - Zems risks<br />
o Pietiekama risku<br />
pārvaldīšana neatkarīgi<br />
no ietekmes<br />
2 – Mērens risks<br />
o Apmierinoša risku<br />
pārvaldīšana un maza<br />
ietekme<br />
o Apmierinoša risku<br />
pārvaldīšana un liela<br />
ietekme<br />
o Neapmierinoša risku<br />
pārvaldīšana un maza<br />
ietekme<br />
3 – Būtisks risks<br />
o Vāja risku<br />
pārvaldīšana un maza<br />
ietekme<br />
o Neapmierinoša risku<br />
pārvaldīšana un liela<br />
ietekme<br />
4 – Augsts risks<br />
o Vāja risku<br />
pārvaldīšana un liela<br />
ietekme uz zaudējumu<br />
rašanos<br />
121. lappuse no 200
Finanšu un kapitāla tirgus komisija<br />
____________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________<br />
BANKU UZRAUDZĪBAS REITINGA NOTEIKŠANAS METODIKA<br />
Loģiskā drošība<br />
Novērtēš<strong>anas</strong> mērķis – <strong>noteik</strong>t iespēju, ka bankai var rasties zaudējumi nepietiekamas IS<br />
loģiskās aizsardzī<strong>bas</strong> dēļ.<br />
Šis elements jāvērtē:<br />
Šādām kopīgām funkcijām:<br />
o Informācijas sistēmas<br />
Kopīgai funkcijai – Informācijas sistēmas<br />
Kritēriji Risku pārvaldīšana Risks<br />
Lietotāju un administratoru tiesību<br />
piešķiršana un pārvaldīšana<br />
Sistēmas drošī<strong>bas</strong> kontroles datu ievadei,<br />
izvadei, apstrādei<br />
Sensitīvas informācijas pārvaldība<br />
Auditācijas pierakstu politika un<br />
monitorings<br />
Darbstaciju aizsardzība un pārvaldība<br />
Datu nesēju loģiskā aizsardzība<br />
Datortīklu (t.sk. ārējo tīklu pieslēgumu)<br />
loģiskās aizsardzī<strong>bas</strong> pasākumi<br />
Loģiskās drošī<strong>bas</strong> incidentu blīvums un to<br />
novērš<strong>anas</strong> efektivitāte:<br />
o Iekšējo lietotāju,<br />
o Ārējo lietotāju (piem., internetbankas<br />
lietotāju krāpniecī<strong>bas</strong>)<br />
Jāizvēlas tas novērtējums, kuram vislabāk atbilst<br />
bankā pastāvošā situācija<br />
1 – Pietiekama risku pārvaldīšana<br />
o Bankai ir informācija un izpratne par<br />
attiecīgajiem procesiem un funkcijām<br />
o Bankai ir resursi attiecīgo procesu un funkciju<br />
pārvaldībai<br />
o Banka efektīvi pārvalda attiecīgos procesus un<br />
funkcijas<br />
2 – Apmierinoša risku pārvaldīšana<br />
o Bankai ir informācija un izpratne par lielāko<br />
daļu no attiecīgajiem procesiem un funkcijām<br />
o Bankai ir resursi attiecīgo procesu un funkciju<br />
pārvaldībai<br />
o Banka attiecīgos procesus un funkcijas<br />
nepārvalda vai dara to neefektīvi<br />
3 – Neapmierinoša risku pārvaldīšana<br />
o Bankai ir informācija un izpratne par lielāko<br />
daļu no attiecīgajiem procesiem un funkcijām<br />
o Bankai nav pietiekamu resursu attiecīgo<br />
procesu un funkciju pārvaldībai<br />
o Banka attiecīgos procesus un funkcijas<br />
nepārvalda vai dara to neefektīvi<br />
4 – Vāja risku pārvaldīšana<br />
o Bankai nav informācija un izpratne par lielāko<br />
daļu no attiecīgajiem procesiem un funkcijām<br />
Jāizvēlas tas novērtējums,<br />
kuram vislabāk atbilst<br />
bankā pastāvošā situācija<br />
1 - Zems risks<br />
o Pietiekama risku<br />
pārvaldīšana neatkarīgi<br />
no ietekmes<br />
2 – Mērens risks<br />
o Apmierinoša risku<br />
pārvaldīšana un maza<br />
ietekme<br />
o Apmierinoša risku<br />
pārvaldīšana un liela<br />
ietekme<br />
o Neapmierinoša risku<br />
pārvaldīšana un maza<br />
ietekme<br />
3 – Būtisks risks<br />
o Vāja risku<br />
pārvaldīšana un maza<br />
ietekme<br />
o Neapmierinoša risku<br />
pārvaldīšana un liela<br />
ietekme<br />
4 – Augsts risks<br />
o Vāja risku<br />
pārvaldīšana un liela<br />
ietekme uz zaudējumu<br />
rašanos<br />
122. lappuse no 200
Finanšu un kapitāla tirgus komisija<br />
____________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________<br />
BANKU UZRAUDZĪBAS REITINGA NOTEIKŠANAS METODIKA<br />
IS izstrāde un izmaiņu pārvaldība<br />
Novērtēš<strong>anas</strong> mērķis – <strong>noteik</strong>t iespēju, ka bankai var rasties zaudējumi no neatbilstošas IS<br />
izstrādes, vai nespējas veikt nepieciešamās pārmaiņas esošajās IS.<br />
Šis elements jāvērtē:<br />
Šādām kopīgām funkcijām:<br />
o Informācijas sistēmas<br />
Kopīgai funkcijai – Informācijas sistēmas<br />
Kritēriji Risku pārvaldīšana Risks<br />
IS izstrādes un pārmaiņu pārvaldī<strong>bas</strong><br />
procedūras<br />
Augsti prioritāru kļūdu novērš<strong>anas</strong> prakse<br />
Izmaiņu realizācijas iespējas esošajās<br />
sistēmās<br />
Versiju kontrole un to pārvaldība<br />
Testēšana<br />
Dokumentācija un apmācība<br />
Jāizvēlas tas novērtējums, kuram vislabāk atbilst<br />
bankā pastāvošā situācija<br />
1 – Pietiekama risku pārvaldīšana<br />
o Bankai ir informācija un izpratne par<br />
attiecīgajiem procesiem un funkcijām<br />
o Bankai ir resursi attiecīgo procesu un funkciju<br />
pārvaldībai<br />
o Banka efektīvi pārvalda attiecīgos procesus un<br />
funkcijas<br />
2 – Apmierinoša risku pārvaldīšana<br />
o Bankai ir informācija un izpratne par lielāko<br />
daļu no attiecīgajiem procesiem un funkcijām<br />
o Bankai ir resursi attiecīgo procesu un funkciju<br />
pārvaldībai<br />
o Banka attiecīgos procesus un funkcijas<br />
nepārvalda vai dara to neefektīvi<br />
3 – Neapmierinoša risku pārvaldīšana<br />
o Bankai ir informācija un izpratne par lielāko<br />
daļu no attiecīgajiem procesiem un funkcijām<br />
o Bankai nav pietiekamu resursu attiecīgo<br />
procesu un funkciju pārvaldībai<br />
o Banka attiecīgos procesus un funkcijas<br />
nepārvalda vai dara to neefektīvi<br />
4 – Vāja risku pārvaldīšana<br />
o Bankai nav informācija un izpratne par lielāko<br />
daļu no attiecīgajiem procesiem un funkcijām<br />
Jāizvēlas tas novērtējums,<br />
kuram vislabāk atbilst<br />
bankā pastāvošā situācija<br />
1 - Zems risks<br />
o Pietiekama risku<br />
pārvaldīšana neatkarīgi<br />
no ietekmes<br />
2 – Mērens risks<br />
o Apmierinoša risku<br />
pārvaldīšana un maza<br />
ietekme<br />
o Apmierinoša risku<br />
pārvaldīšana un liela<br />
ietekme<br />
o Neapmierinoša risku<br />
pārvaldīšana un maza<br />
ietekme<br />
3 – Būtisks risks<br />
o Vāja risku<br />
pārvaldīšana un maza<br />
ietekme<br />
o Neapmierinoša risku<br />
pārvaldīšana un liela<br />
ietekme<br />
4 – Augsts risks<br />
o Vāja risku<br />
pārvaldīšana un liela<br />
ietekme uz zaudējumu<br />
rašanos<br />
123. lappuse no 200
Finanšu un kapitāla tirgus komisija<br />
____________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________<br />
BANKU UZRAUDZĪBAS REITINGA NOTEIKŠANAS METODIKA<br />
Nepārtrauktī<strong>bas</strong> pārvaldība<br />
Novērtēš<strong>anas</strong> mērķis – <strong>noteik</strong>t iespēju, ka bankai var rasties zaudējumi IS darbī<strong>bas</strong><br />
pārtraukumu dēļ.<br />
Šis elements jāvērtē:<br />
Šādām kopīgām funkcijām:<br />
o Informācijas sistēmas<br />
Kopīgai funkcijai – Informācijas sistēmas<br />
Kritēriji Risku pārvaldīšana Risks<br />
IS darbī<strong>bas</strong> nepārtrauktī<strong>bas</strong> un IS<br />
atjaunoš<strong>anas</strong> plāni, to saskaņotība ar<br />
biznesa vajadzībām un bankas kopējo<br />
bankas darbī<strong>bas</strong> nepārtrauktī<strong>bas</strong><br />
nodrošināš<strong>anas</strong> plānu<br />
IS rezervēš<strong>anas</strong> realizācija (rezerves datu<br />
centrs, klastersistēmas)<br />
Incidentu pārvaldība<br />
Datu rezerves kopēš<strong>anas</strong> pārvaldība<br />
Iesaistīto personu informētība par plānu,<br />
plāna testēšana un aktualizēšana<br />
Jāizvēlas tas novērtējums, kuram vislabāk atbilst<br />
bankā pastāvošā situācija<br />
1 – Pietiekama risku pārvaldīšana<br />
o Bankai ir informācija un izpratne par<br />
attiecīgajiem procesiem un funkcijām<br />
o Bankai ir resursi attiecīgo procesu un funkciju<br />
pārvaldībai<br />
o Banka efektīvi pārvalda attiecīgos procesus un<br />
funkcijas<br />
2 – Apmierinoša risku pārvaldīšana<br />
o Bankai ir informācija un izpratne par lielāko<br />
daļu no attiecīgajiem procesiem un funkcijām<br />
o Bankai ir resursi attiecīgo procesu un funkciju<br />
pārvaldībai<br />
o Banka attiecīgos procesus un funkcijas<br />
nepārvalda vai dara to neefektīvi<br />
3 – Neapmierinoša risku pārvaldīšana<br />
o Bankai ir informācija un izpratne par lielāko<br />
daļu no attiecīgajiem procesiem un funkcijām<br />
o Bankai nav pietiekamu resursu attiecīgo<br />
procesu un funkciju pārvaldībai<br />
o Banka attiecīgos procesus un funkcijas<br />
nepārvalda vai dara to neefektīvi<br />
4 – Vāja risku pārvaldīšana<br />
o Bankai nav informācija un izpratne par lielāko<br />
daļu no attiecīgajiem procesiem un funkcijām<br />
Jāizvēlas tas novērtējums,<br />
kuram vislabāk atbilst<br />
bankā pastāvošā situācija<br />
1 - Zems risks<br />
o Pietiekama risku<br />
pārvaldīšana neatkarīgi<br />
no ietekmes<br />
2 – Mērens risks<br />
o Apmierinoša risku<br />
pārvaldīšana un maza<br />
ietekme<br />
o Apmierinoša risku<br />
pārvaldīšana un liela<br />
ietekme<br />
o Neapmierinoša risku<br />
pārvaldīšana un maza<br />
ietekme<br />
3 – Būtisks risks<br />
o Vāja risku<br />
pārvaldīšana un maza<br />
ietekme<br />
o Neapmierinoša risku<br />
pārvaldīšana un liela<br />
ietekme<br />
4 – Augsts risks<br />
o Vāja risku<br />
pārvaldīšana un liela<br />
ietekme uz zaudējumu<br />
rašanos<br />
124. lappuse no 200
Finanšu un kapitāla tirgus komisija<br />
____________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________<br />
BANKU UZRAUDZĪBAS REITINGA NOTEIKŠANAS METODIKA<br />
4.2.8. Stratēģijas risks<br />
Stratēģijas risks ir risks, ka izmaiņas biznesa vidē un bankas nespēja savlaicīgi reaģēt uz šīm<br />
izmaiņām, vai nepārdomāta/nepamatota bankas ilgtermiņa darbī<strong>bas</strong> stratēģija, vai bankas<br />
nespēja nodrošināt nepieciešamos resursus stratēģijas ieviešanai var negatīvi ietekmēt bankas<br />
ienākumus/izdevumus (un pašu kapitāla apmēru).<br />
Reitinga piešķirš<strong>anas</strong> procesā, vērtējot stratēģijas risku, tiek vērtēts risks, ka var samazināties<br />
bankas ienākumi (vai rasties papildu izdevumi), jo:<br />
notiek neparedzētas izmaiņas biznesa vidē, kurā banka darbojas;<br />
banka nespēj savlaicīgi reaģēt uz izmaiņām biznesa vidē;<br />
tiek pieņemti nepārdomāti/nepamatoti lēmumi par bankas turpmākajiem attīstī<strong>bas</strong><br />
virzieniem;<br />
pieņemtie lēmumi netiek īstenoti dzīvē.<br />
Saskaņā ar standartizēto pieeju <strong>reitinga</strong> piešķirš<strong>anas</strong> procesā stratēģijas risks tiek vērtēts,<br />
novērtējot kopīgo funkciju – Padome un valde (skatīt arī 1. tabulu 3.3. sadaļā).<br />
Elementi, kas tiek vērtēti, novērtējot stratēģijas risku, un šo elementu novērtēš<strong>anas</strong> mērķi ir:<br />
Elements Novērtēš<strong>anas</strong> mērķis<br />
Biznesa vide Noteikt iespēju, ka kāds notikums biznesa vidē, kurā banka<br />
veic savu darbību un/vai plāno veikt darbību nākotnē,<br />
negatīvi ietekmēs bankas spēju sasniegt stratēģiskos<br />
mērķus (īstenot stratēģiju) un/vai apdraudēs bankas<br />
turpmāko darbību.<br />
Biznesa stratēģija Novērtēt riskus, kas rodas no:<br />
bankas nespējas <strong>noteik</strong>t tās biznesa videi atbilstošu<br />
darbī<strong>bas</strong> stratēģiju;<br />
nepārdomātas/nepamatotas (t.sk. agresīvas) stratēģijas;<br />
bankas nespējas nodrošināt stratēģijas īstenošanu (t.sk.<br />
nepieciešamos resursus).<br />
Paredzamās riska lieluma izmaiņas:<br />
Palielināsies Bez izmaiņām Samazināsies<br />
Pēc noklusējuma šajā pozīcijā vērtējums ir "Bez izmaiņām". Gadījumā, ja pārbaudes grupai ir<br />
informācija un pārliecība, ka riska lielums nākotnē mainīsies, tad vērtējums tiek attiecīgi<br />
mainīts.<br />
Stratēģijas riska novērtējumam tiek izmantoti šajā sadaļā aprakstītie kritēriji un novērtējuma<br />
apraksts. Stratēģijas riska elementu vērtējums un novērtējuma rezultātā izdarītie secinājumi<br />
tiek dokumentēti 11. veidlapā "Stratēģijas riska novērtējums". Aizpildītās veidlapas tiek<br />
glabātas elektroniski <strong>reitinga</strong> lietā sadaļā – Reitinga lieta - [pārbaudes mēnesis un gads] /<br />
Reitinga materiāli.<br />
125. lappuse no 200
Finanšu un kapitāla tirgus komisija<br />
____________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________<br />
BANKU UZRAUDZĪBAS REITINGA NOTEIKŠANAS METODIKA<br />
Biznesa vide<br />
Novērtēš<strong>anas</strong> mērķis – <strong>noteik</strong>t iespēju, ka kāds notikums biznesa vidē, kurā banka veic savu<br />
darbību un/vai plāno veikt darbību nākotnē, negatīvi ietekmēs bankas spēju sasniegt<br />
stratēģiskos mērķus (īstenot stratēģiju) un/vai apdraudēs bankas turpmāko darbību.<br />
Šis elements jāvērtē:<br />
Šādām kopīgām funkcijām:<br />
o Padome un valde<br />
Kopīgai funkcijai – Padome un valde<br />
Kritēriji Novērtējums<br />
Pašreizējie ekonomiskie apstākļi un<br />
attīstī<strong>bas</strong> prognozes valstīs, kurās<br />
banka un/vai tās klienti veic savu<br />
darbību, un kā tas var ietekmēt bankas<br />
darbību? T.sk.:<br />
o ekonomikas izaugsme un stabilitāte<br />
o inflācijas līmenis un cenu stabilitāte<br />
o bankas klientu darbī<strong>bas</strong> atkarība no<br />
izmaiņām ekonomiskajā vidē u.c.<br />
Pašreizējā politiskā situācija un<br />
prognozes valstīs, kurās banka un/vai<br />
tās klienti veic savu darbību, un kā tas<br />
var ietekmēt bankas darbību? T.sk.:<br />
o politiskā stabilitāte<br />
o konfliktu (vietējo un starptautisko)<br />
esamība<br />
o nacionalizācija/privatizācija u.c.<br />
Cik biežas ir izmaiņas normatīvo aktu<br />
vidē valstīs, kurās banka un/vai tās<br />
klienti veic savu darbību, un kā tas var<br />
ietekmēt bankas darbību? T.sk.:<br />
o izmaiņas vispārējos normatīvajos<br />
aktos un regulējošās prasībās<br />
(piemēram, nodokļu normatīvajos<br />
aktos, valūtas režīma regulācijā,<br />
sociālos un darba normatīvajos<br />
aktos u.c.)<br />
o izmaiņas banku darbību<br />
regulējošajos normatīvajos aktos<br />
(piemēram, kapitāla pietiekamī<strong>bas</strong><br />
prasībās, noziedzīgi iegūtu līdzekļu<br />
legalizācijas novērš<strong>anas</strong><br />
normatīvajos aktos u.c.)<br />
Pašreizējais tirgus stāvoklis un<br />
attīstī<strong>bas</strong> prognozes, t.sk.:<br />
o konkurences līmenis un bankas<br />
konkurētspēja<br />
o izmaiņas klientu (sabiedrī<strong>bas</strong>)<br />
uzvedībā un patēriņā<br />
o jauni produkti/aizvietotāji u.c.<br />
Izmaiņas tehnoloģiju jomā un kā tas<br />
var ietekmēt bankas darbību,<br />
piemēram:<br />
o elektronisko pakalpojumu attīstība<br />
o internets u.c.<br />
Jāizvēlas tas novērtējums, kuram vislabāk atbilst bankā pastāvošā situācija<br />
1 – Zems risks<br />
Valstīs, kurās banka un/vai tās klienti veic savu darbību, ir stabila, prognozējama<br />
un labvēlīga ekonomiskā un politiskā vide (piemēram, zems inflācijas līmenis,<br />
labvēlīga nodokļu politika, stabila ekonomikas izaugsme u.c.) un<br />
Izmaiņas normatīvajos aktos ir retas un/vai prognozējamas un<br />
Tirgus, kurā banka darbojas, ir attīstīts un stabils (stabils konkurences līmenis,<br />
jauni produkti/pakalpojumi tiek ieviesti salīdzinoši reti, nav būtiskas pārmaiņas<br />
klientu patēriņā u.c.) un bankai ir augsta konkurētspēja, jo tā piedāvā progresīvus<br />
produktus/pakalpojumus (banka ir "tirgus līderis")<br />
2 – Mērens risks<br />
Valstīs, kurās banka un/vai tās klienti veic savu darbību, ir samērā stabila un<br />
prognozējama ekonomiskā un politiskā vide. Iespējams, ka ekonomiskie apstākļi<br />
nav visai labvēlīgi (piemēram, samērā augsts inflācijas līmenis, ekonomikas<br />
stagnācija u.c.), bet tie būtiski neietekmē bankas darbību un/vai<br />
Izmaiņas normatīvajos aktos ir biežas, bet banka pietiekami seko tām līdzi un spēj<br />
savlaicīgi uz tām reaģēt un/vai<br />
Tirgus, kurā banka darbojas, ir mainīgs (pieaug konkurence, bieži tiek ieviesti<br />
jauni produkti/pakalpojumi, mainās klientu patēriņš u.c.) un bankai ir apmierinoša<br />
konkurētspēja, jo tā pietiekami savlaicīgi spēj piedāvāt klientiem<br />
modernus/progresīvus produktus/pakalpojumus<br />
3 – Būtisks risks<br />
Valstīs, kurās banka un/vai tās klienti veic savu darbību, ir nestabila un/vai<br />
neprognozējama un/vai nelabvēlīga ekonomiskā un politiskā vide (piemēram,<br />
augsta inflācija, ekonomikas lejupslīde un/vai strauja ekonomikas izaugsme<br />
("pārkarš<strong>anas</strong>" draudi)) un tas var būtiski ietekmēt/kavēt bankas darbību un/vai<br />
Izmaiņas normatīvajos aktos ir biežas, un banka nepietiekami seko tām līdzi un<br />
nespēj savlaicīgi uz tām reaģēt un/vai<br />
Tirgus, kurā banka darbojas, ir mainīgs (strauji pieaug konkurence, bieži tiek<br />
ieviesti jauni produkti/pakalpojumi, mainās klientu patēriņš u.c.) un bankai ir<br />
neapmierinoša konkurētspēja, jo tā nespēj pietiekami savlaicīgi piedāvāt klientiem<br />
modernus/progresīvus produktus/pakalpojumus<br />
4 – Augsts risks<br />
Valstīs, kurās banka un/vai tās klienti veic savu darbību, ir ļoti nestabila un/vai<br />
neprognozējama un/vai nelabvēlīga ekonomiskā un politiskā vide (piemēram,<br />
hiperinflācija, nacionalizācijas draudi, nelabvēlīga nodokļu politika<br />
nerezidentiem, pilsoņu vai starptautiskais karš u.c.) un tas būtiski ietekmē/kavē<br />
bankas darbību un/vai<br />
Izmaiņas normatīvajos aktos ir biežas un neprognozējamas, un banka nespēj<br />
savlaicīgi uz tām reaģēt un/vai<br />
Tirgus, kurā banka darbojas, ir bankas attīstībai nelabvēlīgs (piemēram, monopolu<br />
esamība vai rašanās, valsts subsīdijas rezidentu bankām, nacionalizācijas draudi<br />
u.c.) un banka nav konkurētspējīga<br />
126. lappuse no 200
Finanšu un kapitāla tirgus komisija<br />
____________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________<br />
BANKU UZRAUDZĪBAS REITINGA NOTEIKŠANAS METODIKA<br />
Biznesa stratēģija<br />
Novērtēš<strong>anas</strong> mērķis – novērtēt riskus, kas rodas no:<br />
bankas nespējas <strong>noteik</strong>t tās biznesa videi atbilstošu darbī<strong>bas</strong> stratēģiju;<br />
nepārdomātas/nepamatotas (t.sk. agresīvas) stratēģijas;<br />
bankas nespējas nodrošināt stratēģijas īstenošanu (t.sk. nepieciešamos resursus).<br />
Šis elements jāvērtē:<br />
Šādām kopīgām funkcijām:<br />
o Padome un valde<br />
Kopīgai funkcijai – Padome un valde<br />
Kritēriji Novērtējums<br />
Vai bankā ir definēti un dokumentēti<br />
stratēģiskie mērķi un ilgtermiņa plāni<br />
to sasniegšanai?<br />
Stratēģijas kvalitāte, t.sk.:<br />
o vai definēti skaidri un sasniedzami<br />
stratēģiskie mērķi (t.sk. mērķa<br />
klienti, mērķtirgi, tirgus daļa,<br />
produkti/pakalpojumi)?<br />
o vai izstrādāti ilgtermiņa plāni<br />
stratēģisko mērķu sasniegšanai?<br />
o vai stratēģiskie mērķi un ilgtermiņa<br />
plāni tiek regulāri pārskatīti<br />
atbilstoši izmaiņām biznesa vidē?<br />
o vai ilgtermiņa plānos paredzēti<br />
vairāki attīstī<strong>bas</strong> scenāriji atkarībā<br />
no izmaiņām biznesa vidē?<br />
Stratēģijas agresivitāte, t.sk.:<br />
o attieksme pret risku<br />
o izaugsmes plāni<br />
o stratēģisko mērķu sasniedzamība<br />
o vai banka, nosakot stratēģiskos<br />
mērķus un izstrādājot ilgtermiņa<br />
plānus, pietiekami ņem vērā<br />
<strong>uzraudz</strong>ī<strong>bas</strong> un regulējošās<br />
prasī<strong>bas</strong>?<br />
Ar stratēģijas realizāciju saistīto risku<br />
apzināšana<br />
Bankas veikto stresa testu (atsevišķo<br />
risku, visaptverošo, reverso) rezultāti<br />
Resursu pietiekamība ilgtermiņa plānu<br />
īstenošanai un resursu plānošana, t.sk.:<br />
o finanšu resursi<br />
o cilvēkresursi<br />
o risku pārvaldīš<strong>anas</strong> sistēmu<br />
atbilstība<br />
o IT atbilstība u.c.<br />
Kapitāla pietiekamība ilgtermiņa plānu<br />
īstenošanai un kapitāla pietiekamī<strong>bas</strong><br />
plānošana<br />
Stratēģijas ievieš<strong>anas</strong> kvalitāte:<br />
o īstermiņa plānu (budžetu)<br />
saskaņotība ar ilgtermiņa plāniem<br />
o vai bankas darbinieki ir pietiekami<br />
informēti par bankas ilgtermiņa<br />
plāniem?<br />
Jāizvēlas tas novērtējums, kuram vislabāk atbilst bankā pastāvošā situācija<br />
1 – Zems risks<br />
Skaidri definēta stratēģija, t.sk.:<br />
o biznesa videi atbilstoši stratēģiskie mērķi, t.sk. ir <strong>noteik</strong>ti mērķa klienti,<br />
mērķtirgi, tirgus daļa, produkti/pakalpojumi un<br />
o izstrādāti ilgtermiņa plāni stratēģisko mērķu sasniegšanai, t.sk. <strong>noteik</strong>ti<br />
specifiski, izmērāmi, precīzi mērķi konkrētiem laika posmiem un<br />
o mērķi un plāni tiek pārskatīti atbilstoši izmaiņām biznesa vidē un<br />
paredzēti vairāki attīstī<strong>bas</strong> scenāriji atkarībā no dažādiem biznesa vides<br />
nosacījumiem un<br />
Stratēģija ir konservatīva, jo:<br />
o tā paredz vienmērīgu un piesardzīgu bankas attīstību svarīgākajos<br />
darbī<strong>bas</strong> veidos un<br />
o stratēģiskie mērķi ir sasniedzami un<br />
o plānotā darbība atbilst biznesa videi un bankas pašreizējai darbībai un<br />
o nosakot mērķus un izstrādājot plānus, tiek ievērotas <strong>uzraudz</strong>ī<strong>bas</strong> un<br />
regulējošās prasī<strong>bas</strong> un<br />
Stresa testu rezultāti norāda, ka bankas stratēģija ir konservatīva, jo tās<br />
realizācijas gadījumā dažādu ārējo apstākļu nelabvēlīgu izmaiņu ietekmē<br />
nav paredzama būtiska riska līmeņa paaugstināšanās un būtisku zaudējumu<br />
rašanās un<br />
Apzināti, analizēti un izvērtēti visi ar stratēģijas realizāciju saistītie būtiskie<br />
riski un<br />
Bankas pašreizējie resursi ir pietiekami ilgtermiņa plānu īstenošanai un<br />
Bankas pašreizējais kapitāls ir pietiekams ilgtermiņa plānu īstenošanai un<br />
Ilgtermiņa plāni tiek efektīvi īstenoti dzīvē. Īstermiņa plāni ir saskaņoti ar<br />
stratēģiskajiem mērķiem un ilgtermiņa plāniem<br />
2 – Mērens risks<br />
Bankas stratēģija ir definēta, bet ir trūkumi. Iespējamie trūkumi:<br />
o ne visām svarīgākajām darbī<strong>bas</strong> jomām ir <strong>noteik</strong>ti stratēģiskie mērķi<br />
un/vai<br />
o nav <strong>noteik</strong>ti, piemēram, mērķtirgi, kuros banka plāno veikt savu darbību<br />
u.tml. un/vai<br />
o ilgtermiņa plāni stratēģisko mērķu sasniegšanai ir vispārīgi, piemēram,<br />
nav <strong>noteik</strong>ti specifiski, izmērāmi, precīzi mērķi, nav <strong>noteik</strong>ti termiņi,<br />
kuros tie jāsasniedz un/vai<br />
o mērķi/plāni ne vienmēr tiek pārskatīti atbilstoši izmaiņām biznesa vidē<br />
un/vai<br />
o nav analizēti citi iespējamie attīstī<strong>bas</strong> scenāriji atkarībā no dažādiem<br />
biznesa vides nosacījumiem un/vai<br />
Stratēģija kopumā ir konservatīva, bet ir atsevišķas darbī<strong>bas</strong> jomas, kurām<br />
<strong>noteik</strong>ti samērā agresīvi mērķi. Piemēram:<br />
o banka paredz kāda darbī<strong>bas</strong> veida strauju pieaugumu un/vai<br />
o atsevišķi stratēģiskie mērķi ir nereāli (ir šau<strong>bas</strong>, ka banka nebūs spējīga<br />
127. lappuse no 200
Finanšu un kapitāla tirgus komisija<br />
____________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________<br />
BANKU UZRAUDZĪBAS REITINGA NOTEIKŠANAS METODIKA<br />
tos sasniegt) un/vai<br />
o atsevišķi mērķi neatbilst biznesa videi un bankas pašreizējai darbībai<br />
un/vai<br />
o nosakot mērķus un izstrādājot plānus, ne vienmēr ir ņemtas vērā<br />
<strong>uzraudz</strong>ī<strong>bas</strong> un regulējošās prasī<strong>bas</strong> un/vai<br />
Stresa testu rezultāti norāda, ka bankas stratēģija kopumā ir konservatīva, jo<br />
tās realizācijas gadījumā dažādu ārējo apstākļu nelabvēlīgu izmaiņu ietekmē<br />
ir iespējama būtiska riska līmeņa paaugstināšanās un būtisku zaudējumu<br />
rašanās, bet tādu scenāriju, kas izraisa minēto negatīvo ietekmi, īstenošanās<br />
ir maz ticama un/vai<br />
Būtiskākie ar stratēģijas realizāciju saistītie riski ir apzināti, bet tie nav<br />
pietiekami analizēti un izvērtēti un/vai<br />
Bankas resursi tuvākajam laikam ir pietiekami un ir izstrādāti plāni<br />
nepieciešamo resursu palielināšanai un/vai<br />
Bankas kapitāls tuvākajam laikam ir pietiekams un ir reāli plāni tā<br />
palielināšanai nākotnē un/vai<br />
Pieredze rāda, ka ilgtermiņa plāni tiek samērā efektīvi īstenoti dzīvē.<br />
Iespējams, ka īstermiņa plāni nav visos aspektos saskaņoti ar<br />
stratēģiskajiem mērķiem un ilgtermiņa plāniem<br />
3 – Būtisks risks<br />
Bankas stratēģija nav skaidri definēta, jo, piemēram:<br />
o stratēģiskie mērķi ir <strong>noteik</strong>ti vispārīgi, nav definēti mērķa klienti,<br />
mērķtirgi, produkti/pakalpojumi un/vai<br />
o nav izstrādāti ilgtermiņa plāni stratēģisko mērķu sasniegšanai, nav<br />
<strong>noteik</strong>ti specifiski, izmērāmi, precīzi starpposmu mērķi, nav <strong>noteik</strong>ti<br />
termiņi to sasniegšanai un/vai<br />
o mērķi/plāni nav ilgstoši pārskatīti, lai gan notikušas būtiskas izmaiņas<br />
biznesa vidē un/vai<br />
o nav analizēti alternatīvi attīstī<strong>bas</strong> scenāriji un/vai<br />
Stratēģija ir agresīva, jo:<br />
o visos būtiskajos darbī<strong>bas</strong> veidos banka paredz strauju pieaugumu un/vai<br />
o iespējams, ka banka plāno veikt samērā plašu darbību līdz šim<br />
nezināmos, riskantos tirgos ar augstu konkurences līmeni un/vai<br />
o vairāki mērķi ir ambiciozi un ir šau<strong>bas</strong>, ka banka nebūs spējīga tos<br />
sasniegt un/vai<br />
o mērķi neatbilst biznesa videi, kurā banka darbojas un/vai<br />
o nosakot mērķus un izstrādājot plānus, nav ņemtas vērā <strong>uzraudz</strong>ī<strong>bas</strong> un<br />
regulējošās prasī<strong>bas</strong> un/vai<br />
Stresa testu rezultāti norāda, ka bankas stratēģija ir agresīva, jo tās<br />
realizācijas gadījumā dažādu ārējo apstākļu nelabvēlīgu izmaiņu ietekmē ir<br />
iespējama būtiska riska līmeņa paaugstināšanās un būtisku zaudējumu<br />
rašanās un/vai<br />
Nav apzināti, analizēti un izvērtēti ar stratēģijas realizāciju saistītie būtiskie<br />
riski un/vai<br />
Šobrīd bankai ir pietiekami resursi, bet tie nav pietiekami ilgtermiņa plānu<br />
īstenošanai, un nav izstrādāti plāni nepieciešamo resursu palielināšanai<br />
un/vai<br />
Šobrīd bankas kapitāls ir pietiekams, bet tas nav pietiekams ilgtermiņa<br />
plānu īstenošanai, un nav reālu plānu tā palielināšanai nākotnē un/vai<br />
Pieredze rāda, ka ilgtermiņa plāni netiek efektīvi īstenoti dzīvē. Īstermiņa<br />
plāni nav saskaņoti ar stratēģiskajiem mērķiem un ilgtermiņa plāniem<br />
4 – Augsts risks<br />
Nav definēti stratēģiskie mērķi un/vai ilgtermiņa attīstī<strong>bas</strong> vīzija un/vai<br />
Netiek veikta ilgtermiņa plānošana un/vai<br />
Ļoti agresīva stratēģija, jo:<br />
o banka plāno plašu darbību līdz šim bankai nezināmos, riskantos tirgos ar<br />
augstu konkurences līmeni un/vai ar jauniem, riskantiem klientiem<br />
un/vai ar jauniem, riskantiem produktiem/pakalpojumiem un/vai<br />
o mērķi ir ambiciozi un nav sasniedzami un/vai<br />
o mērķi neatbilst biznesa videi, kurā banka darbojas un/vai plāno darboties<br />
128. lappuse no 200
Finanšu un kapitāla tirgus komisija<br />
____________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________<br />
BANKU UZRAUDZĪBAS REITINGA NOTEIKŠANAS METODIKA<br />
un/vai<br />
o mērķi un/vai plāni ir pretrunā ar regulējošām un <strong>uzraudz</strong>ī<strong>bas</strong> prasībām<br />
un/vai<br />
Banka neidentificē un neanalizē ar stratēģijas realizāciju saistītos riskus<br />
un/vai<br />
Stresa testu rezultāti norāda, ka bankas stratēģija ir ļoti agresīva, jo tās<br />
realizācijas gadījumā dažādu ārējo apstākļu nelabvēlīgu izmaiņu ietekmē ir<br />
sagaidāma būtiska riska līmeņa paaugstināšanās un būtisku zaudējumu<br />
rašanās un/vai<br />
Bankai nav pietiekamu resursu ne pašreizējai darbībai, ne ilgtermiņa plānu<br />
īstenošanai un/vai<br />
Bankas kapitāls nav pietiekams ne pašreizējai darbībai, ne ilgtermiņa plānu<br />
īstenošanai un/vai<br />
Pieredze rāda, ka ilgtermiņa plāni ir nereāli. Bankas faktiskā darbība<br />
neatbilst formāli <strong>noteik</strong>tajai stratēģijai. Vāja īstermiņa plānošana<br />
129. lappuse no 200
Finanšu un kapitāla tirgus komisija<br />
____________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________<br />
BANKU UZRAUDZĪBAS REITINGA NOTEIKŠANAS METODIKA<br />
4.2.9. Atbilstī<strong>bas</strong> un reputācijas risks<br />
Atbilstī<strong>bas</strong> un reputācijas risks ir risks, ka var samazināties bankas ienākumi/rasties papildus<br />
izdevumi (un samazināties pašu kapitāla apmērs), kā arī var tikt apdraudēta bankas turpmākā<br />
darbība, jo banka neievēro vai pārkāpj tās darbību regulējošos likumus un citus tiesību aktus,<br />
ar institūcijas darbību saistītos pašregulējošo institūciju <strong>noteik</strong>tos standartus, profesionālās<br />
rīcī<strong>bas</strong> un ētikas kodeksus un citus ar institūcijas darbību saistītos labākās prakses standartus,<br />
kā arī risks, ka bankas klientiem, darījumu partneriem, akcionāriem, <strong>uzraudz</strong>ī<strong>bas</strong> iestādēm<br />
izveidojies negatīvs viedoklis par banku.<br />
Atbilstī<strong>bas</strong> un reputācijas risks ietver arī risku, ka bankas darbī<strong>bas</strong> atbilstība noziedzīgi iegūtu<br />
līdzekļu legalizācijas novērš<strong>anas</strong> normatīvajiem aktiem ir nepietiekama, t.sk. risku, ka banka<br />
var tikt iesaistīta noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā.<br />
Atbilstī<strong>bas</strong> un reputācijas riska sekas var būt negatīva reputācija, ierobežotas darbī<strong>bas</strong> un/vai<br />
izaugsmes iespējas, zaudējumi u.c. Slikta reputācija ietekmē bankas spēju dibināt jaunas<br />
darījumu attiecī<strong>bas</strong> un uzturēt esošās (ar klientiem, darījumu partneriem). Sliktas reputācijas<br />
dēļ banka var zaudēt klientu uzticību, var sākties strauja noguldījumu izņemšana no bankas,<br />
kā rezultātā var tikt apdraudēta bankas likviditāte un līdz ar to maksātspēja.<br />
Jebkurā bankas darbī<strong>bas</strong> veidā pastāv reputācijas risks (t.i., risks, ka klientiem/darījumu<br />
partneriem var izveidoties negatīvs viedoklis par banku) un līdz ar to jebkurā tās darbī<strong>bas</strong><br />
jomā bankai jābūt uzmanīgai darījumos ar klientiem, kā arī attiecībās ar sabiedrību kopumā.<br />
Saskaņā ar standartizēto pieeju <strong>reitinga</strong> piešķirš<strong>anas</strong> procesā atbilstī<strong>bas</strong> un reputācijas risks<br />
tiek vērtēts šādiem darbī<strong>bas</strong> veidiem (skatīt arī 1. tabulu 3.3. sadaļā):<br />
visiem darbī<strong>bas</strong> veidiem, kas saistīti ar maksājumiem un norēķiniem;<br />
visiem darbī<strong>bas</strong> veidiem, kas saistīti ar klientu aktīvu pārvaldīšanu un ieguldījumu<br />
pakalpojumiem;<br />
noguldījumu piesaistīšanai;<br />
kopīgai funkcijai – Kredītriska pārvaldīšana;<br />
kopīgai funkcijai – Operacionālā riska pārvaldīšana;<br />
kopīgai funkcijai – Procentu likmju riska pārvaldīšana;<br />
Kopīgai funkcijai – Ārvalstu valūtu riska pārvaldīšana;<br />
Kopīgai funkcijai – Likviditātes riska pārvaldīšana;<br />
Kopīgai funkcijai – Iekšējais audits;<br />
Kopīgai funkcijai – Darbī<strong>bas</strong> atbilstī<strong>bas</strong> kontrole;<br />
Kopīgai funkcijai – Finanšu un vadī<strong>bas</strong> grāmatvedība.<br />
Darbī<strong>bas</strong> veidi, kuriem tiek vērtēts atbilstī<strong>bas</strong> un reputācijas risks, ir atšķirīgi, līdz ar to ne visi<br />
elementi un kritēriji katram no vērtējamiem darbī<strong>bas</strong> veidiem ir atbilstoši – ne visiem<br />
vērtējamiem darbī<strong>bas</strong> veidiem obligāti jāvērtē visi šajā metodikā aprakstītie atbilstī<strong>bas</strong> un<br />
reputācijas risku raksturojošie elementi. Iespējama situācija, ka kādam darbī<strong>bas</strong> veidam nav<br />
iespējams novērtēt kādu no atbilstī<strong>bas</strong> un reputācijas risku raksturojošiem elementiem, un tādā<br />
gadījumā šis elements nav jāvērtē. Šajā metodikā katra atbilstī<strong>bas</strong> un reputācijas riska<br />
elementa novērtējuma aprakstā norādīti tie darbī<strong>bas</strong> veidi, kam šis elements jāvērtē.<br />
Elementi, kas tiek vērtēti, novērtējot atbilstī<strong>bas</strong> un reputācijas risku, un šo elementu<br />
novērtēš<strong>anas</strong> mērķi ir:<br />
Elements Novērtēš<strong>anas</strong> mērķis<br />
Noziedzīgi iegūtu līdzekļu<br />
legalizācijas risks<br />
Noteikt iespēju, ka banka/starpnieki/klienti/darījumu<br />
partneri ir iesaistīti noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā.<br />
130. lappuse no 200
Finanšu un kapitāla tirgus komisija<br />
____________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________<br />
BANKU UZRAUDZĪBAS REITINGA NOTEIKŠANAS METODIKA<br />
Regulējošo prasību ievērošana Noteikt, cik lielā mērā bankas darbība atbilst un/vai atbildīs<br />
nākotnē regulējošām prasībām.<br />
Reputācijas risks Noteikt iespēju, ka tirgus dalībniekiem (klientiem,<br />
darījumu partneriem, akcionāriem) un/vai <strong>uzraudz</strong>ī<strong>bas</strong><br />
iestādēm (Komisijai, ārvalstu <strong>uzraudz</strong>ī<strong>bas</strong> iestādēm,<br />
nodokļu iestādēm, citām iestādēm Latvijā un ārvalstīs) var<br />
izveidoties negatīvs viedoklis par banku, un kāda ir šī<br />
negatīvā viedokļa iespējamā ietekme uz bankas turpmāko<br />
darbību.<br />
Paredzamās riska lieluma izmaiņas:<br />
Palielināsies Bez izmaiņām Samazināsies<br />
Pēc noklusējuma šajā pozīcijā vērtējums ir "Bez izmaiņām". Gadījumā, ja pārbaudes grupai ir<br />
informācija un pārliecība, ka riska lielums nākotnē mainīsies, tad vērtējums tiek attiecīgi<br />
mainīts.<br />
Atbilstī<strong>bas</strong> un reputācijas riska novērtējumam atbilstoši vērtējamam darbī<strong>bas</strong> veidam tiek<br />
izmantoti šajā sadaļā aprakstītie kritēriji un novērtējuma apraksts. Atbilstī<strong>bas</strong> un reputācijas<br />
riska elementu vērtējums un novērtējuma rezultātā izdarītie secinājumi tiek dokumentēti<br />
12. veidlapā "Atbilstī<strong>bas</strong> un reputācijas riska novērtējums". Aizpildītās veidlapas tiek glabātas<br />
elektroniski <strong>reitinga</strong> lietā sadaļā – Reitinga lieta - [pārbaudes mēnesis un gads] / Reitinga<br />
materiāli.<br />
131. lappuse no 200
Finanšu un kapitāla tirgus komisija<br />
____________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________<br />
BANKU UZRAUDZĪBAS REITINGA NOTEIKŠANAS METODIKA<br />
Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas risks<br />
Novērtēš<strong>anas</strong> mērķis – <strong>noteik</strong>t iespēju, ka pati banka vai tās starpnieki/klienti/darījumu<br />
partneri ir iesaistīti noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā.<br />
Šis elements jāvērtē:<br />
Šādām darbī<strong>bas</strong> jomām un darbī<strong>bas</strong> veidiem:<br />
o Maksājumi un norēķini – visiem darbī<strong>bas</strong> veidiem<br />
o Klientu aktīvu pārvaldīšana un ieguldījumu pakalpojumi - visiem darbī<strong>bas</strong> veidiem<br />
o Noguldījumu piesaistīšana – visiem darbī<strong>bas</strong> veidiem<br />
Šādām kopīgām funkcijām:<br />
o Kredītriska pārvaldīšana<br />
o Darbī<strong>bas</strong> atbilstī<strong>bas</strong> kontrole<br />
Maksājumiem un norēķiniem – visiem darbī<strong>bas</strong> veidiem<br />
Klientu aktīvu pārvaldīšanai un ieguldījumu pakalpojumiem – visiem darbī<strong>bas</strong> veidiem<br />
Noguldījumu piesaistīšanai – visiem darbī<strong>bas</strong> veidiem<br />
Kopīgai funkcijai – Kredītriska pārvaldīšana<br />
Kritēriji Novērtējums<br />
"Pazīsti savu klientu" procedūras un<br />
klientu identifikācija, t.sk.:<br />
o klientu skaits, kam nav identificēts<br />
patiesais labuma guvējs<br />
o klientu skaits, kas neatklāj<br />
informāciju un/vai iesniedz<br />
apšaubāmus dokumentus par<br />
saimniecisko darbību (ienākumiem,<br />
finanšu stāvokli, darījumu līgumus<br />
u.c.)<br />
o nepilnīgi identificētu klientu skaits<br />
o klientu skaits, kuru identifikācijas<br />
dokumenti ir apšaubāmi<br />
Klientu/darījumu partneru/starpnieku<br />
atlase, t.sk.:<br />
o paaugstināta riska klientu skaits,<br />
kāds ir risks, ka klienti/darījumu<br />
partneri/starpnieki saistīti ar<br />
noziedzīgi iegūtu līdzekļu<br />
legalizāciju?<br />
Klientu skaits, kuriem ir neskaidri<br />
naudas līdzekļu izcelsmes avoti<br />
Pakalpojumu sniegšana klientiem, par<br />
kuriem ir šau<strong>bas</strong> (vai ir zināms), ka tie<br />
izvairās no nodokļu samaksas<br />
Konstatētie neparastie un aizdomīgie<br />
darījumi, par kuriem nav ziņots<br />
Kontroles dienestam<br />
Vai banka atturas no darījumu<br />
veikš<strong>anas</strong>, ja pats klients vai darījums<br />
ir aizdomīgs?<br />
Korespondentattiecībām papildus<br />
jāvērtē, vai pastāv risks, ka bankai tiks<br />
slēgti korespondējošie konti bankas<br />
darbībai būtiskās valūtās (piemēram,<br />
ASV dolāros). Par paaugstinātu risku<br />
liecina šādas pazīmes:<br />
Jāizvēlas tas novērtējums, kuram vislabāk atbilst bankā pastāvošā situācija<br />
1 – Zems risks<br />
No pārbaudītajiem klientiem:<br />
o visiem klientiem ir identificēts patiesais labuma guvējs un<br />
o nav konstatēti klienti, kas neatklāj informāciju vai iesniedz apšaubāmus<br />
dokumentus par saimniecisko darbību un<br />
o nav nepilnīgi identificētu klientu un<br />
o nav klientu, par kuriem ir šau<strong>bas</strong>, ka tie slēpj savu identitāti un<br />
o klientu līdzekļu izcelsmes avoti ir zināmi un tie ir likumīgi un<br />
o nav klientu, par kuriem ir šau<strong>bas</strong>, ka tie slēpj savu rezidences valsti un<br />
Minimāls paaugstināta riska klientu skaits (līdz 1% no kopējā klientu skaita)<br />
un<br />
Nav konstatēti neparastie un/vai aizdomīgie darījumi, kas nav identificēti un<br />
par kuriem nav savlaicīgi ziņots Kontroles dienestam un<br />
Nav konstatēti gadījumi, kad banka nav atturējusies no darījumu veikš<strong>anas</strong>,<br />
ja pats klients vai darījums ir bijis aizdomīgs<br />
Risks, ka tiks slēgti korespondējošie konti bankas darbībai būtiskās valūtās,<br />
ir zems, jo bankai ir pietiekams korespondējošo kontu skaits visās būtiskās<br />
valūtās un nav pazīmju, kas liecina, ka nākotnē kāda no korespondējošām<br />
bankām varētu pārtraukt sadarbību ar banku<br />
2 – Mērens risks<br />
Atsevišķi klienti (to skaits nepārsniedz 2% no pārbaudītajiem un to<br />
darījumu kopējais apmērs ir neliels):<br />
o kam nav identificēts patiesais labuma guvējs un/vai<br />
o kas neatklāj informāciju un/vai iesniedz apšaubāmus dokumentus par<br />
saimniecisko darbību un/vai<br />
o kas ir nepilnīgi identificēti un/vai<br />
o par kuriem ir šau<strong>bas</strong>, ka tie slēpj savu identitāti un/vai<br />
o kam nav zināmi to līdzekļu izcelsmes avoti un/vai<br />
o par kuriem ir šau<strong>bas</strong>, ka tie slēpj savu rezidences valsti un/vai<br />
Neliels paaugstināta riska klientu skaits (līdz 3% no kopējā klientu skaita)<br />
un<br />
Nav konstatēti neparastie un/vai aizdomīgie darījumi, kas nav identificēti un<br />
par kuriem nav savlaicīgi ziņots Kontroles dienestam un/vai<br />
Konstatēti atsevišķi gadījumi, kad banka nav atturējusies no darījumu<br />
veikš<strong>anas</strong>, ja pats klients vai darījums ir bijis aizdomīgs, bet šādu darījumu<br />
kopējais apmērs ir neliels<br />
132. lappuse no 200
Finanšu un kapitāla tirgus komisija<br />
____________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________<br />
BANKU UZRAUDZĪBAS REITINGA NOTEIKŠANAS METODIKA<br />
o ierobežots korespondējošo kontu<br />
skaits bankas darbībai būtiskās<br />
valūtās<br />
o ir gadījumi, kad korespondējošā<br />
banka pārtraukusi sadarbību ar<br />
banku - slēgusi tās kontu/kontus<br />
(klientu struktūras vai to veikto<br />
darījumu dēļ)<br />
o no korespondējošām bankām<br />
regulāri tiek saņemti informācijas<br />
pieprasījumi par klientu veiktajiem<br />
darījumiem<br />
o liels paaugstināta riska klientu<br />
skaits<br />
Risks, ka tiks slēgti korespondējošie konti bankas darbībai būtiskās valūtās,<br />
ir mērens, jo bankai ir pietiekams korespondējošo kontu skaits, tomēr<br />
atsevišķas pazīmes liecina par paaugstinātu risku (piemēram, banka regulāri<br />
saņem informācijas pieprasījumus no korespondējošām bankām par klientu<br />
veiktajiem darījumiem)<br />
3 – Būtisks risks<br />
Vairāki klienti (to skaits nepārsniedz 10% no pārbaudītajiem un/vai to<br />
darījumu kopējais apmērs ir ievērojams):<br />
o kam nav identificēts patiesais labuma guvējs un/vai<br />
o kas neatklāj informāciju un/vai iesniedz apšaubāmus dokumentus par<br />
saimniecisko darbību un/vai<br />
o kas ir nepilnīgi identificēti un/vai<br />
o par kuriem ir šau<strong>bas</strong>, ka tie slēpj savu identitāti un/vai<br />
o kam nav zināmi to līdzekļu izcelsmes avoti un/vai nav pārliecī<strong>bas</strong> par to<br />
likumību un/vai<br />
o par kuriem ir šau<strong>bas</strong>, ka tie slēpj savu rezidences valsti un/vai<br />
Ievērojams paaugstināta riska klientu skaits (līdz 10% no kopējā klientu<br />
skaita) un/vai<br />
Konstatēti gadījumi, kad banka nav identificējusi un ziņojusi par<br />
neparastiem un/vai aizdomīgiem darījumiem Kontroles dienestam, bet tie ir<br />
atsevišķi gadījumi un tos nevar uzskatīt par trūkumu bankas iekšējas<br />
kontroles sistēmā un/vai<br />
Konstatēti vairāki gadījumi, kad banka nav atturējusies no darījumu<br />
veikš<strong>anas</strong>, ja pats klients vai darījums ir bijis aizdomīgs<br />
Risks, ka tiks slēgti korespondējošie konti bankas darbībai būtiskās valūtās,<br />
ir būtisks, jo bankai ir ierobežots korespondējošo kontu skaits kādā no<br />
bankas darbībai būtiskajām valūtām un atsevišķas pazīmes liecina par<br />
paaugstinātu risku (piemēram, banka regulāri saņem informācijas<br />
pieprasījumus no korespondējošām bankām par klientu veiktajiem<br />
darījumiem, liels paaugstināta riska klientu skaits u.c.)<br />
4 – Augsts risks<br />
Daudz klientu (to skaits pārsniedz 10% no pārbaudītajiem un/vai to<br />
darījumu kopējais apmērs ir liels):<br />
o kam nav identificēts patiesais labuma guvējs un/vai<br />
o kas neatklāj informāciju un/vai iesniedz apšaubāmus dokumentus par<br />
saimniecisko darbību un/vai<br />
o kas ir nepilnīgi identificēti un/vai<br />
o par kuriem ir šau<strong>bas</strong>, ka tie slēpj savu identitāti un/vai<br />
o kam nav zināmi to līdzekļu izcelsmes avoti un/vai nav pārliecī<strong>bas</strong> par to<br />
likumību un/vai<br />
o par kuriem ir šau<strong>bas</strong>, ka tie slēpj savu rezidences valsti un/vai<br />
Liels paaugstināta riska klientu skaits (vairāk par 10% no kopējā klientu<br />
skaita) un/vai<br />
Konstatēti vairāki gadījumi, kad banka nav identificējusi un ziņojusi par<br />
neparastiem un/vai aizdomīgiem darījumiem Kontroles dienestam un var<br />
uzskatīt, ka šie gadījumi liecina par trūkumu bankas iekšējās kontroles<br />
sistēmā un/vai<br />
Konstatēts ievērojams skaits gadījumu, kad banka nav atturējusies no<br />
darījumu veikš<strong>anas</strong>, ja pats klients vai darījums ir bijis aizdomīgs<br />
Risks, ka tiks slēgti korespondējošie konti bankas darbībai būtiskās valūtās,<br />
ir būtisks, jo bankai ir ierobežots korespondējošo kontu skaits kādā no<br />
bankas darbībai būtiskajām valūtām un vairākas pazīmes liecina par<br />
paaugstinātu risku (piemēram, ir gadījumi, kad korespondējošā banka ir<br />
pārtraukusi sadarbību ar banku (slēgusi tās kontus), banka regulāri saņem<br />
informācijas pieprasījumus no korespondentbankām par klientu veiktajiem<br />
darījumiem, liels paaugstināta riska klientu skaits u.c.)<br />
133. lappuse no 200
Finanšu un kapitāla tirgus komisija<br />
____________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________<br />
BANKU UZRAUDZĪBAS REITINGA NOTEIKŠANAS METODIKA<br />
Kopīgai funkcijai – Darbī<strong>bas</strong> atbilstī<strong>bas</strong> kontrole<br />
Kritēriji Novērtējums<br />
Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas riska skaitlisks<br />
novērtējums, kas tiek <strong>noteik</strong>ts šādi:<br />
Tiek ņemti vērā šādi bankas parametri:<br />
1. Nerezidentu noguldījumu īpatsvars kopējos<br />
noguldījumos<br />
2. Nerezidentu noguldījumu attiecība pret bankas aktīviem<br />
3. Nerezidentu noguldījumu daļa kopējos Latvijas banku<br />
sistēmas nerezidentu noguldījumos<br />
4. Nerezidentu noguldījumu absolūtās izmaiņas (%) pēdējā<br />
gada laikā<br />
5. Bankas vadī<strong>bas</strong> attieksme pret naudas atmazgāš<strong>anas</strong><br />
problēmu – t.sk. vēlme uzņemties risku un vēlme ieviest<br />
atbilstošas risku pārvaldīš<strong>anas</strong> metodes<br />
Katram no šiem parametriem tiek <strong>noteik</strong>ts vērtējums<br />
robežās no 1 līdz 20. Maksimālais punktu skaits – 100.<br />
Punktu skaita <strong>noteik</strong>šana:<br />
1.-3. parametrs – nerezidentu noguldījumu īpatsvars<br />
(procentos):<br />
0 - 5 = 1 >50 - 55 = 11<br />
> 5 - 10 = 2 >55 - 60 = 12<br />
>10 - 15 = 3 >60 - 65 = 13<br />
>15 - 20 = 4 >65 - 70 = 14<br />
>20 - 25 = 5 >70 - 75 = 15<br />
>25 - 30 = 6 >75 - 80 = 16<br />
>30 - 35 = 7 >80 - 85 = 17<br />
>35 - 40 = 8 >85 - 90 = 18<br />
>40 - 45 = 9 >90 - 95 = 19<br />
>45 - 50 =10 >95 -100= 20<br />
4. parametrs – nerezidentu noguldījumu apmēra izmaiņas<br />
(procentos):<br />
-100 - -80 = 1 > +50 - +60 = 11<br />
+60 - +70 = 12<br />
+70 - +80 = 13<br />
+80 - +90 = 14<br />
+90 - +100 = 15<br />
> 0 - +10 = 6 >+100 - +110 =16<br />
>+10 - +20 = 7 >+110 - +120 =17<br />
>+20 - +30 = 8 >+120 - +130 =18<br />
>+30 - +40 = 9 >+130 - +140 =19<br />
>+40 - +50 =10 >+140 =20<br />
5. parametrs – Komisijas speciālistu vērtējums, piešķirot<br />
no 1-20 punktus<br />
Bankas ziņojumu par neparastiem un aizdomīgiem<br />
darījumiem skaits<br />
Konstatēto neparasto un aizdomīgo darījumu skaits, par<br />
kuriem nav ziņots Kontroles dienestam<br />
Vēsturiskā informācija par:<br />
o soda naudām saistībā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu<br />
legalizāciju<br />
o sūdzībām/tiesas prasībām saistībā ar noziedzīgi<br />
iegūtu līdzekļu legalizāciju<br />
No citām <strong>uzraudz</strong>ī<strong>bas</strong> iestādēm saņemtā informācija<br />
saistībā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju<br />
Cita informācija (no masu saziņas līdzekļiem, baumas<br />
u.c.) saistībā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju<br />
Var ņemt vērā arī:<br />
o Klientu/darījumu partneru/starpnieku atlasi, t.sk.:<br />
paaugstināta riska klientu skaitu un īpatsvaru<br />
kopējā klientu skaitā<br />
kāds ir risks, ka klienti/darījumu<br />
partneri/starpnieki saistīti ar noziedzīgi iegūtu<br />
līdzekļu legalizāciju<br />
Jāizvēlas tas novērtējums, kuram vislabāk atbilst bankā pastāvošā<br />
situācija<br />
1 - Zems risks<br />
Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas riska skaitliskais<br />
vērtējums ir no 5 – 20 punkti un<br />
Mazs neparastu un aizdomīgu darījumu skaits un<br />
Nav konstatēti neparastie un/vai aizdomīgie darījumi, kas<br />
nav identificēti un par kuriem nav savlaicīgi ziņots<br />
Kontroles dienestam un<br />
Nav sūdzību/tiesas prasību/soda naudu saistībā ar<br />
noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un<br />
Nav citas autoritatīvas informācijas par bankas saistību ar<br />
noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju<br />
2 – Mērens risks<br />
Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas riska skaitliskais<br />
vērtējums ir no 21 – 30 punkti un<br />
Neliels neparastu un aizdomīgu darījumu skaits un<br />
Nav konstatēti neparastie un/vai aizdomīgie darījumi, kas<br />
nav identificēti un par kuriem nav savlaicīgi ziņots<br />
Kontroles dienestam un/vai<br />
Sūdzību/tiesas prasību/soda naudu saistībā ar noziedzīgi<br />
iegūtu līdzekļu legalizāciju skaits un apmēri ir nelieli<br />
un/vai<br />
Ir cita informācija par bankas saistību ar noziedzīgi iegūtu<br />
līdzekļu legalizāciju, bet tā nav pietiekami autoritatīva<br />
un/vai to nav iespējams pārbaudīt un/vai tā ir nebūtiska<br />
3 – Būtisks risks<br />
Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas riska skaitliskais<br />
vērtējums ir no 31 – 40 punkti un/vai<br />
Ievērojams neparastu un aizdomīgu darījumu skaits un/vai<br />
Konstatēti gadījumi, kad banka nav identificējusi un<br />
ziņojusi par neparastiem un/vai aizdomīgiem darījumiem<br />
Kontroles dienestam, bet tie ir atsevišķi gadījumi un tos<br />
nevar uzskatīt par trūkumu bankas iekšējas kontroles<br />
sistēmā un/vai<br />
Atsevišķas būtiskas sūdzī<strong>bas</strong>/tiesas prasī<strong>bas</strong>/soda naudas<br />
saistībā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, bet to<br />
skaits ir neliels un/vai<br />
Ir cita informācija par bankas saistību ar noziedzīgi iegūtu<br />
līdzekļu legalizāciju, un tā ir autoritatīva, bet nav būtiska<br />
4 – Augsts risks<br />
Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas riska skaitliskais<br />
vērtējums ir no 41 -100 punkti un/vai<br />
Liels neparastu un aizdomīgu darījumu skaits un/vai<br />
Konstatēti vairāki gadījumi, kad banka nav identificējusi<br />
un ziņojusi par neparastiem un/vai aizdomīgiem<br />
darījumiem Kontroles dienestam un var uzskatīt, ka šie<br />
gadījumi liecina par trūkumu bankas iekšējās kontroles<br />
sistēmā un/vai<br />
Liels sūdzību/tiesas prasību/soda naudu saistībā ar<br />
noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju skaits un apmērs<br />
un/vai<br />
Ir cita autoritatīva informācija par bankas saistību ar<br />
noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un tā ir būtiska<br />
134. lappuse no 200
Finanšu un kapitāla tirgus komisija<br />
____________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________<br />
BANKU UZRAUDZĪBAS REITINGA NOTEIKŠANAS METODIKA<br />
o Attālināto klientu un neaktīvo kontu skaitu<br />
o Informāciju par krāpš<strong>anas</strong> gadījumiem (kontu<br />
atvēršana neesošām personām u.c.)<br />
135. lappuse no 200
Finanšu un kapitāla tirgus komisija<br />
____________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________<br />
BANKU UZRAUDZĪBAS REITINGA NOTEIKŠANAS METODIKA<br />
Regulējošo prasību ievērošana<br />
Novērtēš<strong>anas</strong> mērķis – <strong>noteik</strong>t, cik lielā mērā bankas darbība atbilst un/vai atbildīs nākotnē<br />
regulējošām prasībām.<br />
Šis elements jāvērtē:<br />
Šādām darbī<strong>bas</strong> jomām un darbī<strong>bas</strong> veidiem:<br />
o Klientu aktīvu pārvaldīšana un ieguldījumu pakalpojumi - visiem darbī<strong>bas</strong> veidiem<br />
Šādām kopīgām funkcijām:<br />
o Kredītriska pārvaldīšana<br />
o Operacionālā riska pārvaldīšana<br />
o Procentu likmju riska pārvaldīšana<br />
o Ārvalstu valūtu riska pārvaldīšana<br />
o Likviditātes riska pārvaldīšana<br />
o Iekšējais audits<br />
o Darbī<strong>bas</strong> atbilstī<strong>bas</strong> kontrole<br />
o Finanšu un vadī<strong>bas</strong> grāmatvedība<br />
Klientu aktīvu pārvaldīšanai un ieguldījumu pakalpojumiem – visiem darbī<strong>bas</strong> veidiem<br />
Kopīgai funkcijai – Kredītriska pārvaldīšana<br />
Kopīgai funkcijai – Operacionālā riska pārvaldīšana<br />
Kopīgai funkcijai – Procentu likmju riska pārvaldīšana<br />
Kopīgai funkcijai – Ārvalstu valūtu riska pārvaldīšana<br />
Kopīgai funkcijai – Likviditātes riska pārvaldīšana<br />
Kopīgai funkcijai – Iekšējais audits<br />
Kopīgai funkcijai – Finanšu un vadī<strong>bas</strong> grāmatvedība<br />
Kritēriji Novērtējums<br />
Darbī<strong>bas</strong> atbilstība šo darbī<strong>bas</strong> veidu<br />
regulējošām normatīvo aktu un<br />
regulējošām prasībām, t.sk.:<br />
o <strong>noteik</strong>to ierobežojumu ievērošana<br />
o prasību un ieteikumu ievērošana<br />
attiecībā uz risku pārvaldīš<strong>anas</strong><br />
sistēmu izveidošanu<br />
Vai banka pietiekami seko līdzi izmaiņām<br />
regulējošajās prasībās un pietiekami ātri<br />
ievieš nepieciešamās izmaiņas savā<br />
darbībā?<br />
Vai banka pietiekami pārzina (un seko<br />
līdzi izmaiņām) regulējošās prasī<strong>bas</strong><br />
ārvalstīs, kurās tā veic savu darbību?<br />
Citu normatīvo aktu ievērošana<br />
(piemēram, personas datu aizsardzība,<br />
patērētāju tiesību aizsardzība u.c.)<br />
Jāizvēlas tas novērtējums, kuram vislabāk atbilst bankā pastāvošā situācija<br />
1 - Zems risks<br />
Nav konstatēti normatīvo aktu un regulējošo prasību pārkāpumi un<br />
Banka labi pārzina (un pietiekami seko līdzi izmaiņām) regulējošās<br />
prasī<strong>bas</strong> Latvijā un ārvalstīs, kurās tā veic savu darbību<br />
2 – Mērens risks<br />
Atsevišķi nebūtiski normatīvo aktu un/vai regulējošo prasību pārkāpumi<br />
un<br />
Banka kopumā pārzina regulējošās prasī<strong>bas</strong> Latvijā un ārvalstīs, kurās tā<br />
veic savu darbību, bet iespējami uzlabojumi<br />
3 – Būtisks risks<br />
Vairāki nebūtiski vai atsevišķi būtiski normatīvo aktu un/vai regulējošo<br />
prasību pārkāpumi un/vai<br />
Banka nepietiekami pārzina (un/vai seko līdzi izmaiņām) regulējošās<br />
prasī<strong>bas</strong> Latvijā un ārvalstīs, kurās tā veic savu darbību<br />
4 – Augsts risks<br />
Vairāki būtiski un/vai regulāri normatīvo aktu un/vai regulējošo prasību<br />
pārkāpumi un/vai<br />
Banka nepārzina (un neseko līdzi izmaiņām) regulējošās prasī<strong>bas</strong> Latvijā<br />
un ārvalstīs, kurās tā veic savu darbību<br />
136. lappuse no 200
Finanšu un kapitāla tirgus komisija<br />
____________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________<br />
BANKU UZRAUDZĪBAS REITINGA NOTEIKŠANAS METODIKA<br />
Kopīgai funkcijai – Darbī<strong>bas</strong> atbilstī<strong>bas</strong> kontrole<br />
Kritēriji Novērtējums<br />
Darbī<strong>bas</strong> atbilstība <strong>uzraudz</strong>ī<strong>bas</strong><br />
iestāžu regulējošām prasībām,<br />
t.sk.:<br />
o kapitāla pietiekamī<strong>bas</strong> prasībām<br />
o citiem ierobežojumiem<br />
o vai ir nepieciešamās licences?<br />
Vai banka pietiekami seko līdzi<br />
izmaiņām regulējošajās prasībās un<br />
pietiekami ātri ievieš<br />
nepieciešamās izmaiņas savā<br />
darbībā?<br />
Vai banka pietiekami pārzina (un<br />
seko līdzi izmaiņām) regulējošās<br />
prasī<strong>bas</strong> ārvalstīs, kurās tā veic<br />
savu darbību?<br />
Pārskatu <strong>uzraudz</strong>ī<strong>bas</strong> iestādēm<br />
iesniegš<strong>anas</strong> savlaicīgums un<br />
kvalitāte (precizitāte, pilnīgums<br />
u.c.)<br />
Nodokļu normatīvo aktu<br />
ievērošana (t.sk. Finanšu<br />
stabilitātes nodevas likuma prasību<br />
ievērošana)<br />
Citu normatīvo aktu ievērošana<br />
(piemēram, personas datu<br />
aizsardzība, patērētāju tiesību<br />
aizsardzība u.c.)<br />
Vēsturiskā informācija par:<br />
o <strong>uzraudz</strong>ī<strong>bas</strong>/nodokļu iestāžu<br />
uzliktām soda sankcijām<br />
o <strong>uzraudz</strong>ī<strong>bas</strong> iestāžu/nodokļu<br />
iestāžu tiesas prasībām pret<br />
banku<br />
Ja pieejami - stresa testu rezultāti<br />
(vērtēš<strong>anas</strong> ietvaros pārbaudītāji<br />
var izmantot dažādu stresa testu<br />
rezultātus, t.sk. atsevišķo risku<br />
stresa testus, visaptverošos stresa<br />
testus, ja pieejami, vērtējamā<br />
elementa stresa testus, lai<br />
novērtētu, kāda ir regulējošo<br />
prasību neievēroš<strong>anas</strong> ietekme uz<br />
bankas riska līmeni, kā arī finanšu<br />
un kapitāla rādītājiem)<br />
Jāizvēlas tas novērtējums, kuram vislabāk atbilst bankā pastāvošā situācija<br />
1 – Zems risks<br />
Nav konstatēti normatīvo aktu un regulējošo prasību pārkāpumi un<br />
Pārskati tiek iesniegti savlaicīgi, tie ir precīzi un pilnīgi un<br />
Banka labi pārzina (un pietiekami seko līdzi izmaiņām) regulējošās prasī<strong>bas</strong><br />
Latvijā un ārvalstīs, kurās tā veic savu darbību un<br />
Nav nodokļu normatīvo aktu pārkāpumu un<br />
Nav tiesas prasību/soda sankciju saistībā ar normatīvo aktu un/vai regulējošo<br />
prasību neievērošanu un<br />
Stresa testu rezultāti norāda, ka regulējošo prasību neievēroš<strong>anas</strong> risks ir<br />
zems, jo tā ietekmē nav paredzama būtiska bankas riska līmeņa<br />
paaugstināšanās un būtisku zaudējumu rašanās<br />
2 – Mērens risks<br />
Nebūtiski, īslaicīgi normatīvo aktu un/vai regulējošo prasību pārkāpumi<br />
un/vai<br />
Pārskati tiek iesniegti savlaicīgi, ir atsevišķas kļūdas vai neprecizitātes, bet<br />
tās vienmēr tiek savlaicīgi izlabotas un/vai<br />
Banka kopumā pārzina regulējošās prasī<strong>bas</strong> Latvijā un ārvalstīs, kurās tā veic<br />
savu darbību, bet iespējami uzlabojumi un/vai<br />
Atsevišķi nebūtiski nodokļu normatīvo aktu pārkāpumi un/vai<br />
Tiesas prasību/soda sankciju saistībā ar normatīvo aktu un/vai regulējošo<br />
prasību neievērošanu skaits un apmēri ir nelieli un/vai<br />
Stresa testu rezultāti norāda, ka regulējošo prasību neievēroš<strong>anas</strong> risks ir<br />
mērens, jo regulējošo prasību neievēroš<strong>anas</strong> ietekmē ir iespējama būtiska<br />
bankas riska līmeņa paaugstināšanās un būtisku zaudējumu rašanās, bet tādu<br />
scenāriju, kas izraisa minēto negatīvo ietekmi, īstenošanās ir maz ticama<br />
3 – Būtisks risks<br />
Būtiski normatīvo aktu un/vai regulējošo prasību pārkāpumi un banka veic<br />
nepieciešamos pasākumus, lai tos novērstu un/vai<br />
Pārskati dažreiz tiek iesniegti nepilnīgi un/vai kļūdaini un/vai ar kavējumiem<br />
un/vai<br />
Banka nepietiekami pārzina (un/vai seko līdzi izmaiņām) regulējošās prasī<strong>bas</strong><br />
Latvijā un ārvalstīs, kurās tā veic savu darbību un/vai<br />
Vairāki nodokļu normatīvo aktu pārkāpumi un/vai<br />
Atsevišķas būtiskas tiesas prasī<strong>bas</strong>/soda sankcijas saistībā ar normatīvo aktu<br />
un/vai regulējošo prasību neievērošanu, bet šādu gadījumu skaits nav liels<br />
un/vai<br />
Stresa testu rezultāti norāda, ka regulējošo prasību neievēroš<strong>anas</strong> risks ir<br />
būtisks, jo ir iespējama tādu scenāriju īstenošanās, kad regulējošo prasību<br />
neievēroš<strong>anas</strong> ietekmē var būtiski paaugstināties bankas riska līmenis un<br />
rasties būtiski zaudējumi<br />
4 – Augsts risks<br />
Būtiski un/vai regulāri normatīvo aktu un/vai regulējošo prasību pārkāpumi<br />
un banka neveic/nespēj veikt nepieciešamos pasākumus, lai tos novērstu<br />
un/vai<br />
Pārskati regulāri tiek iesniegti nepilnīgi un/vai kļūdaini un/vai ar kavējumiem<br />
un/vai<br />
Banka nepārzina (un neseko līdzi izmaiņām) regulējošās prasī<strong>bas</strong> Latvijā un<br />
ārvalstīs, kurās tā veic savu darbību un/vai<br />
Vairāki būtiski nodokļu normatīvo aktu pārkāpumi un/vai<br />
Liels tiesas prasību/soda sankciju saistībā ar normatīvo aktu un/vai regulējošo<br />
prasību neievērošanu skaits un apmērs un/vai<br />
Stresa testu rezultāti norāda, ka regulējošo prasību neievēroš<strong>anas</strong> risks ir<br />
augsts, jo ir sagaidāma tādu scenāriju īstenošanās, kad regulējošo prasību<br />
neievēroš<strong>anas</strong> ietekmē var būtiski paaugstināties bankas riska līmenis un<br />
rasties būtiski zaudējumi<br />
137. lappuse no 200
Finanšu un kapitāla tirgus komisija<br />
____________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________<br />
BANKU UZRAUDZĪBAS REITINGA NOTEIKŠANAS METODIKA<br />
Reputācijas risks<br />
Novērtēš<strong>anas</strong> mērķis – <strong>noteik</strong>t iespēju, ka tirgus dalībniekiem (klientiem, darījumu<br />
partneriem, akcionāriem) un <strong>uzraudz</strong>ī<strong>bas</strong> iestādēm (Komisijai, ārvalstu <strong>uzraudz</strong>ī<strong>bas</strong> iestādēm,<br />
nodokļu iestādēm, citām iestādēm Latvijā un ārvalstīs) var izveidoties negatīvs viedoklis par<br />
banku, un kāda ir šī negatīvā viedokļa iespējamā ietekme uz bankas turpmāko darbību.<br />
Šis elements jāvērtē:<br />
Šādām kopīgām funkcijām:<br />
o Darbī<strong>bas</strong> atbilstī<strong>bas</strong> kontrole<br />
Kopīgai funkcijai – Darbī<strong>bas</strong> atbilstī<strong>bas</strong> kontrole<br />
Kritēriji Novērtējums<br />
Darbī<strong>bas</strong> atbilstība normatīvo aktu<br />
un regulējošām prasībām<br />
Pārbaužu laikā konstatētie trūkumi,<br />
t.sk. atkārtoti konstatētie trūkumi,<br />
trūkumu atzīšanu un novērš<strong>anas</strong><br />
savlaicīgums, bankas vēlēšanās<br />
sadarboties ar <strong>uzraudz</strong>ī<strong>bas</strong><br />
iestādēm<br />
No citām <strong>uzraudz</strong>ī<strong>bas</strong> iestādēm<br />
saņemtā informācija par banku,<br />
citu <strong>uzraudz</strong>ī<strong>bas</strong> iestāžu piemērotie<br />
pasākumi<br />
Tiesas prasību pret banku esamība,<br />
skaits, apmēri un tendences<br />
Klientu/darījumu partneru sūdzību<br />
skaits, apmēri un tendences<br />
Bankas izdevumi saistībā ar tiesas<br />
prasībām un sūdzībām un<br />
izdevumu tendences<br />
Uzraudzī<strong>bas</strong> iestāžu piemērotās<br />
soda naudas<br />
Negatīvas informācijas esamība<br />
masu saziņas līdzekļos, baumas<br />
u.c.<br />
Zināmie krāpš<strong>anas</strong> gadījumi<br />
Cik ātri tiek veikti maksājumi –<br />
t.sk. norēķinu kavējumu laiks un<br />
apmēri<br />
Cik bieži ir gadījumi, kad<br />
klientiem nav bijuši pieejami<br />
bankas pakalpojumi (bankomāti,<br />
internetbanka, iespēja saņemt<br />
nepieciešamo informāciju)?<br />
Var ņemt vērā arī:<br />
o pastiprinātās <strong>uzraudz</strong>ī<strong>bas</strong><br />
esamību<br />
o vai ir informācija par klientu<br />
konfidencialitātes<br />
neievērošanu?<br />
o vai ir informācija par noslēgto<br />
līgumu nosacījumu<br />
neievērošanu?<br />
o vai ir informācija par<br />
pastāvošās (vispārpieņemtās)<br />
prakses un ētikas standartu<br />
Jāizvēlas tas novērtējums, kuram vislabāk atbilst bankā pastāvošā situācija<br />
1 – Zems risks<br />
Viedoklis par banku ir pozitīvs un iespēja, ka tas varētu pasliktināties, ir maza, jo:<br />
o bankas darbība atbilst normatīvo aktu un regulējošām prasībām, banka seko<br />
līdzi izmaiņām normatīvajos aktos un savlaicīgi ievieš nepieciešamās izmaiņas<br />
savā darbībā un<br />
o pārbaužu laikā nav konstatēti būtiski trūkumi un<br />
o banka savlaicīgi veic nepieciešamos pasākumus konstatēto trūkumu<br />
novēršanai un savlaicīgi izpilda <strong>uzraudz</strong>ī<strong>bas</strong> iestāžu prasī<strong>bas</strong> un<br />
o banka sadarbojas ar <strong>uzraudz</strong>ī<strong>bas</strong> iestādēm un savlaicīgi, pilnā apmērā sniedz<br />
nepieciešamo informāciju un<br />
o nav/minimālas (salīdzinot ar bankas darbī<strong>bas</strong> apjomiem) tiesas prasī<strong>bas</strong> pret<br />
banku un<br />
o nav/minimāls (salīdzinot ar bankas darbī<strong>bas</strong> apjomiem) klientu/darījumu<br />
partneru sūdzību skaits un<br />
o nav/minimāli (salīdzinot ar bankas darbī<strong>bas</strong> apjomiem) izdevumi saistībā ar<br />
tiesas prasībām/sūdzībām un<br />
o nav zināmi krāpš<strong>anas</strong> gadījumi, nav citas negatīvas informācijas (no ārvalstu<br />
<strong>uzraudz</strong>ī<strong>bas</strong> iestādēm, masu saziņas līdzekļos, baumas u.c.) un<br />
o maksājumi un norēķini tiek veikti ātri, nav norēķinu kavējumu, reti gadījumi,<br />
kad klientiem nav bijuši pieejami bankas pakalpojumi un<br />
o banka sabiedrībai savlaicīgi atklāj plašu, pilnīgu un patiesu informāciju un<br />
o stresa testu rezultāti norāda, ka reputācijas risks ir zems, jo tā ietekmē nav<br />
paredzama būtiska bankas riska līmeņa paaugstināšanās un būtisku zaudējumu<br />
rašanās<br />
2 – Mērens risks<br />
Viedoklis par banku ir pozitīvs, bet pastāv iespēja, ka tas varētu pasliktināties, jo:<br />
o bankas darbība atbilst normatīvo aktu un regulējošām prasībām, bet banka<br />
nepietiekami seko līdzi izmaiņām tajās un/vai ne vienmēr savlaicīgi ievieš<br />
nepieciešamās izmaiņas savā darbībā un/vai<br />
o pārbaužu laikā konstatēti atsevišķi trūkumi, bet tie vēl būtiski neietekmē<br />
bankas darbību kopumā un/vai<br />
o banka ne vienmēr savlaicīgi veic nepieciešamos pasākumus konstatēto<br />
trūkumu novēršanai un/vai izpilda <strong>uzraudz</strong>ī<strong>bas</strong> iestāžu prasī<strong>bas</strong> un/vai<br />
o banka ne vienmēr sadarbojas ar <strong>uzraudz</strong>ī<strong>bas</strong> iestādēm un ne vienmēr savlaicīgi<br />
un pilnā apmērā sniedz nepieciešamo informāciju un/vai<br />
o atsevišķas tiesas prasī<strong>bas</strong> pret banku, bet to skaits un apmēri ir nelieli un/vai<br />
o klientu/darījumu partneru sūdzību skaits un apmēri ir nelieli, bet tām ir<br />
tendence palielināties un/vai<br />
o nelieli izdevumi saistībā ar tiesas prasībām/sūdzībām un/vai<br />
o cita negatīva informācija par banku (no ārvalstu <strong>uzraudz</strong>ī<strong>bas</strong> iestādēm<br />
saņemtā, informācija par krāpš<strong>anas</strong> gadījumiem, informācija masu saziņas<br />
līdzekļos, baumas u.c.), bet tā vēl nevar būtiski apdraudēt bankas reputāciju<br />
un/vai<br />
o maksājumi un norēķini tiek veikti ātri, ir atsevišķi norēķinu kavējumi un/vai<br />
138. lappuse no 200
Finanšu un kapitāla tirgus komisija<br />
____________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________<br />
BANKU UZRAUDZĪBAS REITINGA NOTEIKŠANAS METODIKA<br />
neievērošanu?<br />
o vai ir informācija par bankas<br />
pakalpojumu slikto kvalitāti?<br />
o bankas politiku attiecībām ar<br />
akcionāriem un investoriem<br />
o dividenžu politiku<br />
o publiski pieejamo būtisko<br />
informāciju par banku<br />
o bankas politiku attiecībā uz<br />
informācijas atklāšanu<br />
sabiedrībai (sabiedrisko<br />
attiecību politika)<br />
o publiskām akciju sabiedrībām –<br />
akciju vērtī<strong>bas</strong> tirgū<br />
pieaugumu/samazinājumu,<br />
dividendes<br />
Ja pieejami - stresa testu rezultāti<br />
(vērtēš<strong>anas</strong> ietvaros pārbaudītāji<br />
var izmantot dažādu stresa testu<br />
rezultātus, t.sk. atsevišķo risku<br />
stresa testus, visaptverošos stresa<br />
testus, ja pieejami, vērtējamā<br />
elementa stresa testus, lai<br />
novērtētu, kāda ir reputācijas riska<br />
ietekme uz bankas riska līmeni, kā<br />
arī finanšu un kapitāla rādītājiem).<br />
Ja pārbaudītāju vērtējumā<br />
reputācijas risks bankai ir būtisks<br />
un banka stresa testos nav ņēmusi<br />
vērā un novērtējusi reputācijas<br />
riska ietekmi, tad pārbaudītāji<br />
elementa kopējo vērtējumu<br />
samazina par vienu kategoriju<br />
gadījumi, kad klientiem nav bijuši pieejami bankas pakalpojumi, bet tie<br />
pietiekami savlaicīgi konstatēti un novērsti un/vai<br />
o banka sabiedrībai atklāj patiesu informāciju, bet tā ne vienmēr ir plaša un/vai<br />
pilnīga un/vai savlaicīga un/vai<br />
o stresa testu rezultāti norāda, ka reputācijas risks ir mērens, jo reputācijas riska<br />
ietekmē ir iespējama būtiska bankas riska līmeņa paaugstināšanās un būtisku<br />
zaudējumu rašanās, bet tādu scenāriju, kas izraisa minēto negatīvo ietekmi,<br />
īstenošanās ir maz ticama<br />
3 – Būtisks risks<br />
Viedoklis par banku būtiski pasliktinās, jo:<br />
o bankas darbība atsevišķās jomās neatbilst normatīvo aktu un regulējošām<br />
prasībām, un banka nepietiekami seko līdzi izmaiņām tajās un/vai ne vienmēr<br />
savlaicīgi ievieš nepieciešamās izmaiņas savā darbībā un/vai<br />
o pārbaužu laikā konstatēti vairāki būtiski trūkumi un/vai<br />
o banka nepieciešamos pasākumus konstatēto trūkumu novēršanai un<br />
<strong>uzraudz</strong>ī<strong>bas</strong> iestāžu prasību izpildīšanai veic formāli (nepietiekoši efektīvi)<br />
un/vai pēc atkārtotas trūkumu konstatēš<strong>anas</strong> un/vai<br />
o banka slikti sadarbojas ar <strong>uzraudz</strong>ī<strong>bas</strong> iestādēm, jo nesniedz savlaicīgi un/vai<br />
pilnā apmērā nepieciešamo informāciju un/vai<br />
o atsevišķas būtiskas tiesas prasī<strong>bas</strong> pret banku, bet šādu prasību skaits nav liels.<br />
Iespējams, ka tas var būtiski ietekmēt bankas turpmāko darbību un/vai<br />
o samērā liels klientu/darījumu partneru sūdzību skaits un tam ir tendence<br />
palielināties un/vai<br />
o salīdzinoši lieli izdevumi saistībā ar tiesas prasībām/sūdzībām un/vai tiem ir<br />
tendence palielināties un/vai<br />
o cita negatīva informācija par banku (no ārvalstu <strong>uzraudz</strong>ī<strong>bas</strong> iestādēm<br />
saņemtā, informācija par krāpš<strong>anas</strong> gadījumiem, informācija masu saziņas<br />
līdzekļos, baumas u.c.), un tā var būtiski apdraudēt bankas reputāciju un/vai<br />
o maksājumi un norēķini bieži tiek veikti ar kavējumiem un/vai bieži gadījumi,<br />
kad klientiem nav bijuši pieejami bankas pakalpojumi un šādi gadījumi ne<br />
vienmēr tiek savlaicīgi konstatēti un novērsti un/vai<br />
o banka sabiedrībai ne vienmēr atklāj patiesu, plašu un pilnīgu informāciju<br />
un/vai<br />
o stresa testu rezultāti norāda, ka reputācijas risks ir būtisks, jo ir iespējama tādu<br />
scenāriju īstenošanās, kad reputācijas riska ietekmē var būtiski paaugstināties<br />
bankas riska līmenis un rasties būtiski zaudējumi<br />
4 – Augsts risks<br />
Viedoklis par banku ir negatīvs, un tas neuzlabojas, jo:<br />
o bankas darbība vairākās jomās neatbilst normatīvo aktu un regulējošām<br />
prasībām, banka nepietiekami seko līdzi izmaiņām tajās un savlaicīgi neievieš<br />
nepieciešamās izmaiņas savā darbībā un/vai<br />
o pārbaužu laikā konstatēti būtiski trūkumi, kas var apdraudēt bankas turpmāko<br />
darbību un/vai<br />
o banka neveic nepieciešamos pasākumus konstatēto trūkumu novēršanai un<br />
<strong>uzraudz</strong>ī<strong>bas</strong> iestāžu prasību izpildīšanai un/vai<br />
o banka nesadarbojas ar <strong>uzraudz</strong>ī<strong>bas</strong> iestādēm, jo nesniedz tām nepieciešamo<br />
informāciju un/vai sniedz maldinošu informāciju un/vai<br />
o liels tiesas prasību pret banku skaits un apmēri un tas būtiski apdraud bankas<br />
turpmāko darbību un/vai<br />
o liels klientu/darījumu partneru sūdzību skaits un apmēri un tas apdraud bankas<br />
turpmāko darbību un/vai<br />
o ļoti lieli izdevumi saistībā ar tiesas prasībām/sūdzībām un/vai<br />
o cita negatīva informācija par banku (no ārvalstu <strong>uzraudz</strong>ī<strong>bas</strong> iestādēm<br />
saņemtā, informācija masu saziņas līdzekļos, baumas u.c.), tā būtiski apdraud<br />
bankas reputāciju un/vai<br />
o maksājumi un norēķini tiek veikti ar būtiskiem kavējumiem un/vai bieži<br />
gadījumi, kad klientiem nav bijuši pieejami bankas pakalpojumi un banka<br />
neveic nepieciešamos pasākumus, lai šādus gadījumus savlaicīgi konstatētu un<br />
novērstu un/vai<br />
o banka sabiedrībai neatklāj patiesu un pilnīgu informāciju un/vai neatklāj to<br />
139. lappuse no 200
Finanšu un kapitāla tirgus komisija<br />
____________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________<br />
BANKU UZRAUDZĪBAS REITINGA NOTEIKŠANAS METODIKA<br />
vispār un/vai<br />
o stresa testu rezultāti norāda, ka reputācijas risks ir augsts, jo ir sagaidāma tādu<br />
scenāriju īstenošanās, kad reputācijas riska ietekmē var būtiski paaugstināties<br />
bankas riska līmenis un rasties būtiski zaudējumi<br />
140. lappuse no 200
Finanšu un kapitāla tirgus komisija<br />
____________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________<br />
BANKU UZRAUDZĪBAS REITINGA NOTEIKŠANAS METODIKA<br />
4.3. RISKU PĀRVALDĪŠANAS NOVĒRTĒJUMS<br />
4.3.1. Iekšējās kontroles sistēma<br />
Efektīva iekšējās kontroles sistēma ļauj mazināt bankas darbībai piemītošos riskus, tos<br />
savlaicīgi identificējot, analizējot un pārvaldot.<br />
Iekšējās kontroles sistēma ir jāorganizē tā, lai bankas vadībai būtu pamatota pārliecība, ka<br />
bankas aktīvi ir nodrošināti pret zaudējumiem un nesankcionētu valdīšanu un lietošanu,<br />
darbī<strong>bas</strong> riski tiek pastāvīgi <strong>uzraudz</strong>īti un novērtēti, kapitāls apmēra, elementu un to īpatsvara<br />
ziņā ir pietiekams institūcijas darbībai piemītošo un varbūtējo risku segšanai, darījumi notiek<br />
saskaņā ar bankā <strong>noteik</strong>to kārtību un ir pareizi grāmatoti, banka darbojas saprātīgi, piesardzīgi<br />
un efektīvi, pilnībā ievērojot likumu un citu tiesību aktu prasī<strong>bas</strong>.<br />
Iekšējās kontroles sistēmu veido, ņemot vērā iestādes lielumu, veikto operāciju (darījumu)<br />
apjomu, to dažādību un sarežģītību, risku lielumu saistībā ar katru darbī<strong>bas</strong> sfēru, pārvaldes<br />
centralizācijas pakāpi, informācijas tehnoloģiju u.c. faktorus, kuri ir būtiski konkrētās iestādes<br />
darbī<strong>bas</strong> mērķu īstenošanai.<br />
Iekšējās kontroles sistēmai jāietver bankas vadī<strong>bas</strong> <strong>noteik</strong>tās politikas un kontroles<br />
procedūras, lai pārvaldītu riskus, kas saistīti ar tās darbību.<br />
Reitinga piešķirš<strong>anas</strong> procesā iekšējās kontroles sistēmas novērtējumā tiek vērtētas:<br />
risku pārvaldīš<strong>anas</strong> sistēmas kvalitāte (t.sk. risku identifikācija, novērtēšana, analīze<br />
un pārvaldīšana);<br />
politiku un procedūru kvalitāte un ievērošana;<br />
vadī<strong>bas</strong> informācijas sistēmas kvalitāte (t.sk. pārskatu sniegš<strong>anas</strong> un informācijas<br />
apmaiņas kārtība un pārskatu kvalitāte);<br />
pilnvaru, pienākumu un atbildī<strong>bas</strong> sadalījums (t.sk. lēmumu pieņemš<strong>anas</strong> process);<br />
iekšējā audita (un citu iekšējo pārbaužu) efektivitāte;<br />
darbī<strong>bas</strong> atbilstī<strong>bas</strong> kontroles funkcijas efektivitāte.<br />
Saskaņā ar standartizēto pieeju <strong>reitinga</strong> piešķirš<strong>anas</strong> procesā iekšējās kontroles sistēma tiek<br />
vērtēta visiem darbī<strong>bas</strong> veidiem un visām kopīgām funkcijām (skatīt arī 1. tabulu 3.3. sadaļā).<br />
Darbī<strong>bas</strong> veidi, kuriem tiek vērtēta iekšējās kontroles sistēma, ir atšķirīgi, līdz ar to ne visi<br />
elementi un kritēriji katram no vērtējamiem darbī<strong>bas</strong> veidiem ir atbilstoši – ne visiem<br />
vērtējamiem darbī<strong>bas</strong> veidiem obligāti jāvērtē visi šajā metodikā aprakstītie iekšējās kontroles<br />
sistēmas kvalitāti raksturojošie elementi. Iespējama situācija, ka kādam darbī<strong>bas</strong> veidam nav<br />
iespējams novērtēt kādu no iekšējās kontroles sistēmas kvalitāti raksturojošiem elementiem,<br />
un tādā gadījumā šis elements nav jāvērtē. Šajā metodikā katra iekšējās kontroles sistēmas<br />
kvalitāti raksturojošā elementa novērtējuma aprakstā norādīti tie darbī<strong>bas</strong> veidi, kam šis<br />
elements jāvērtē.<br />
Iekšējās kontroles sistēmas novērtējuma <strong>metodika</strong> kopīgai funkcijai – Informācijas sistēmas –<br />
aprakstīta <strong>reitinga</strong> <strong>metodika</strong>s sadaļā "Informācijas tehnoloģiju risks".<br />
Elementi, kas tiek vērtēti, novērtējot iekšējās kontroles sistēmu, un šo elementu novērtēš<strong>anas</strong><br />
mērķi ir:<br />
Elements Novērtēš<strong>anas</strong> mērķis<br />
Risku pārvaldīš<strong>anas</strong> sistēmas Novērtēt, vai bankas darbībai piemītošie riski tiek<br />
kvalitāte<br />
savlaicīgi identificēti, novērtēti, analizēti un pārvaldīti.<br />
Politiku un procedūru kvalitāte Novērtēt politiku un procedūru kvalitāti un ievērošanu<br />
141. lappuse no 200
Finanšu un kapitāla tirgus komisija<br />
____________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________<br />
BANKU UZRAUDZĪBAS REITINGA NOTEIKŠANAS METODIKA<br />
un ievērošana bankas darbībā.<br />
Vadī<strong>bas</strong> informācijas sistēmas<br />
kvalitāte<br />
Pilnvaru, pienākumu un<br />
atbildī<strong>bas</strong> sadalījums<br />
Noteikt, vai pārskatu sniegš<strong>anas</strong> un informācijas apmaiņas<br />
kārtība ir skaidri <strong>noteik</strong>ta, novērtēt, vai tā ir bankas<br />
lielumam un darbī<strong>bas</strong> sarežģītībai atbilstoša, novērtēt<br />
vadī<strong>bas</strong> pārskatu un operatīvās informācijas pārskatu<br />
kvalitāti – atbilstību, precizitāti un savlaicīgumu.<br />
Noteikt, vai bankas struktūrvienību un darbinieku<br />
pilnvaras, pienākumi un atbildība (t.sk. lēmumu<br />
pieņemš<strong>anas</strong> process) ir skaidri <strong>noteik</strong>tas un novērtēt, vai<br />
to sadalījums ir bankas lielumam un darbī<strong>bas</strong> sarežģītībai<br />
atbilstošs.<br />
Iekšējā audita efektivitāte Novērtēt iekšējā audita funkcijas (un citu iekšējās<br />
pārbaudes funkciju, piemēram – iekšējās kredītu pārbaudes<br />
Darbī<strong>bas</strong> atbilstī<strong>bas</strong> kontroles<br />
funkcijas efektivitāte<br />
funkcijas) neatkarību, kvalitāti un efektivitāti.<br />
Novērtēt darbī<strong>bas</strong> atbilstī<strong>bas</strong> kontroles funkcijas<br />
neatkarību, kvalitāti un efektivitāti.<br />
Paredzamais iekšējās kontroles sistēmas kvalitātes izmaiņu virziens:<br />
Uzlabosies Bez izmaiņām Pasliktināsies<br />
Pēc noklusējuma šajā pozīcijā vērtējums ir "Bez izmaiņām". Gadījumā, ja pārbaudes grupai ir<br />
informācija un pārliecība, ka iekšējās kontroles sistēmas kvalitāte nākotnē mainīsies, tad<br />
vērtējums tiek attiecīgi mainīts.<br />
Iekšējās kontroles sistēmas kvalitātes novērtējumam atbilstoši vērtējamam darbī<strong>bas</strong> veidam<br />
tiek izmantoti šajā sadaļā aprakstītie kritēriji un novērtējuma apraksts. Iekšējās kontroles<br />
sistēmas elementu vērtējums un novērtējuma rezultātā izdarītie secinājumi tiek dokumentēti<br />
13. veidlapā "Iekšējās kontroles sistēmas novērtējums". Aizpildītās veidlapas tiek glabātas<br />
elektroniski <strong>reitinga</strong> lietā sadaļā – Reitinga lieta - [pārbaudes mēnesis un gads] / Reitinga<br />
materiāli.<br />
142. lappuse no 200
Finanšu un kapitāla tirgus komisija<br />
____________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________<br />
BANKU UZRAUDZĪBAS REITINGA NOTEIKŠANAS METODIKA<br />
Risku pārvaldīš<strong>anas</strong> sistēmas kvalitāte<br />
Novērtēš<strong>anas</strong> mērķis – novērtēt, vai bankas darbībai piemītošie riski tiek savlaicīgi<br />
identificēti, analizēti un pārvaldīti.<br />
Šis elements jāvērtē:<br />
Šādām kopīgām funkcijām:<br />
o Kredītriska pārvaldīšana<br />
o Operacionālā riska pārvaldīšana<br />
o Procentu likmju riska pārvaldīšana<br />
o Ārvalstu valūtu riska pārvaldīšana<br />
o Likviditātes riska pārvaldīšana<br />
Kopīgai funkcijai – Kredītriska pārvaldīšana<br />
Kritēriji Novērtējums<br />
Vai bankā ir izveidota piemērota kredītriska<br />
pārvaldīš<strong>anas</strong> vide. T.sk.:<br />
o vai <strong>noteik</strong>ta kredītriska pārvaldīš<strong>anas</strong><br />
stratēģija. Vai <strong>noteik</strong>ti:<br />
mērķi, kas jāsasniedz<br />
kredītu veidi, kādus banka paredzējusi<br />
piešķirt<br />
tautsaimniecī<strong>bas</strong> nozares, ģeogrāfiskais<br />
izvietojums<br />
valūtas, termiņi un ienesīgums<br />
vēlamā portfeļa struktūra (diversifikācija,<br />
pieļaujamās koncentrācijas)<br />
pieļaujamais kredītriska līmenis un<br />
vēlamā peļņa, kredītriska segšanai<br />
nepieciešamais kapitāls<br />
pamatprincipi kredītu novērtēšanai<br />
atbilstoši to kvalitātei<br />
vēlamais kredītu kvalitātes līmenis un<br />
kredītu kopējā apmēra palielinājums vai<br />
samazinājums<br />
paredzētās kredītriska mazināš<strong>anas</strong><br />
metodes<br />
o vai ir apstiprinātas kredītriska pārvaldīš<strong>anas</strong><br />
stratēģijas īstenoš<strong>anas</strong> politikas un<br />
procedūras<br />
o vai stratēģija un politikas tiek regulāri<br />
pārskatītas<br />
o vai tiek veikts bankas kapitāla un resursu<br />
pietiekamī<strong>bas</strong> novērtējums saistībā ar<br />
uzņemto risku lielumu<br />
Vai bankā skaidri <strong>noteik</strong>ti kredītu piešķirš<strong>anas</strong><br />
kritēriji un kārtība, kādā tiek pieņemti lēmumi<br />
par kredītu izsniegšanu<br />
Vai ir <strong>noteik</strong>ti atbilstoši limiti (katram<br />
aizņēmējam, savstarpēji saistītai klientu grupai,<br />
ar banku saistītām personām, tautsaimniecī<strong>bas</strong><br />
nozarēm, ģeogrāfiskajiem reģioniem, kredītu<br />
veidiem, iekšgrupas darījumiem, prasībām pret<br />
bankām, darījumiem, kas nodrošināti ar viena<br />
veida nodrošinājumu, kredītiem, kas izsniegti<br />
no kredītņēmēja ienākumu valūtas atšķirīgā<br />
valūtā)<br />
Vai <strong>noteik</strong>ta kārtība, kādā tiek apstiprinātas<br />
Jāizvēlas tas novērtējums, kuram vislabāk atbilst bankā pastāvošā situācija<br />
1 – Pietiekama risku pārvaldīšana<br />
Piemērota kredītriska pārvaldīš<strong>anas</strong> vide, t.sk.:<br />
o skaidri <strong>noteik</strong>ta kredītriska pārvaldīš<strong>anas</strong> stratēģija, <strong>noteik</strong>ti<br />
mērķi, kredītu veidi, tautsaimniecī<strong>bas</strong> nozares, vēlamā portfeļa<br />
struktūra, pieļaujamais riska līmenis un citi svarīgākie aspekti un<br />
o <strong>noteik</strong>tas kredītriska pārvaldīš<strong>anas</strong> stratēģijas īstenoš<strong>anas</strong><br />
politikas un procedūras un<br />
o stratēģija un politikas tiek regulāri, ne retāk kā reizi gadā<br />
pārskatītas un<br />
o bankas kapitāls un resursi ir pietiekami stratēģijas īstenošanai un<br />
Saprātīga kredītu piešķirš<strong>anas</strong> kārtība, t.sk.:<br />
o skaidri <strong>noteik</strong>ti un piesardzīgi kredītu piešķirš<strong>anas</strong> kritēriji un<br />
kārtība un<br />
o <strong>noteik</strong>ti atbilstoši limiti un<br />
Tiek veikta nepārtraukta kredītu administrēšana, novērtēšana un<br />
pārraudzība, t.sk.:<br />
o atbilstoša individuālo kredītu un viendabīgu kredītu grupu<br />
kvalitātes pārraudzī<strong>bas</strong> sistēma un<br />
o bankas kredītu novērtējums atbilst ārējo vērtētāju kredītu<br />
novērtējumam un<br />
o atbilstoša kredītportfeļa pārraudzība kopumā un<br />
o pietiekami pārvaldīts koncentrācijas risks un<br />
o izstrādātas un dokumentētas kredītu, kuru kvalitāte<br />
pasliktinājusies, pārstrukturēš<strong>anas</strong> un atgūš<strong>anas</strong> procedūras un<br />
Regulāri un kvalitatīvi tiek veikta stresa testēšana un tās rezultāti<br />
tiek ņemti vērā ar riska pārvaldīšanu saistīto lēmumu pieņemšanā,<br />
t.sk. politiku un procedūru izstrādē un pārskatīšanā un<br />
Atbilstoša kredītriska kontrole, t.sk.:<br />
o tiek veiktas regulāras kredītu pārbaudes un<br />
o <strong>noteik</strong>tas darbī<strong>bas</strong>, kas bankai jāveic kredītu kvalitātes<br />
pasliktināšanās gadījumā un<br />
o limitu ievērošana tiek pietiekami kontrolēta, stingras procedūras<br />
limitu pārkāpumu autorizācijai un<br />
o nav neautorizētu limitu pārkāpumu gadījumu<br />
2 – Apmierinoša risku pārvaldīšana<br />
Kredītriska pārvaldīš<strong>anas</strong> vide ir apmierinoša, bet iespējami<br />
uzlabojumi, piemēram:<br />
o kredītriska pārvaldīš<strong>anas</strong> stratēģijā nav <strong>noteik</strong>ts kāds atsevišķs<br />
aspekts (piemēram, nav <strong>noteik</strong>tas valūtas, kurās banka plāno<br />
izsniegt kredītus) un/vai<br />
o nav veikta regulāra stratēģijas, politiku pārskatīšana un/vai<br />
o bankas kapitāls un resursi tuvākajā laikā ir pietiekami stratēģijas<br />
143. lappuse no 200
Finanšu un kapitāla tirgus komisija<br />
____________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________<br />
BANKU UZRAUDZĪBAS REITINGA NOTEIKŠANAS METODIKA<br />
atkāpes no limitiem<br />
Vai bankā tiek veikta nepārtraukta kredītu<br />
administrēšana, novērtēšana un pārraudzība.<br />
T.sk.:<br />
o vai izstrādāta individuālo kredītu un<br />
viendabīgu kredītu grupu kvalitātes<br />
pārraudzī<strong>bas</strong> sistēma<br />
o vai tiek nodrošināta pietiekama individuālo<br />
kredītu un viendabīgu kredītu grupu<br />
kvalitātes pārraudzība (t.sk. kredītņēmēju<br />
finansiālā stāvokļa un kredītspējas<br />
izvērtēšana, līguma nosacījumu ievēroš<strong>anas</strong><br />
kontrole, nodrošinājuma pietiekamī<strong>bas</strong><br />
novērtēšana, kavēto maksājumu un kredītu<br />
kvalitātes pasliktināšanās savlaicīga<br />
identificēšana)<br />
o vai individuālo kredītu kvalitātes<br />
pārraudzībai tiek izmantota iekšējo<br />
kredītreitingu sistēma<br />
o vai tiek nodrošināta kredītu novērtēš<strong>anas</strong><br />
regularitāte<br />
o vai bankas kredītu novērtējums atbilst ārējo<br />
vērtētāju (Komisijas, ārējo auditoru u.c.)<br />
novērtējumam<br />
o vai tiek nodrošināta pietiekama<br />
kredītportfeļa pārraudzība kopumā<br />
o vai tiek pārvaldīts koncentrācijas risks<br />
o vai kredītiem, kuriem kvalitāte<br />
pasliktinājusies, tiek veikta pārstrukturēšana<br />
vai tiek izstrādāta un realizēta atbilstoša<br />
kredītu atgūš<strong>anas</strong> programma<br />
Vai kritisko situāciju scenāriju novērtēšana<br />
(stresa testēšana), ņemot vērā bankas darbī<strong>bas</strong><br />
raksturu, apjomu, sarežģītību un riska profilu,<br />
tiek veikta kvalitatīvi un atbilstoši, t.i.:<br />
o vai ir dokumentēta stresa testu veikš<strong>anas</strong><br />
metodoloģija, t.sk. stresa testu veikš<strong>anas</strong><br />
biežums un kārtība, izmantotie<br />
pieņēmumi, scenāriji un parametri?<br />
o vai stresa testos tiek apskatīti scenāriji ar<br />
dažādu "smaguma" pakāpi – vai banka<br />
izstrādā un veic stresa testēšanu vismaz<br />
saskaņā ar šādiem diviem scenārijiem -<br />
pamatscenārijs un pesimistiskais<br />
scenārijs?<br />
o vai banka scenāriju analīzē ietver<br />
kvantitatīvu un kvalitatīvu kredītrisku<br />
ietekmējošo rādītāju izmaiņas dažādiem<br />
laika posmiem un stresa līmeņiem?<br />
o vai veikto stresa testu scenāriji ir<br />
pietiekami "smagi" – ar pietiekami<br />
būtisku ietekmi, bet ne neiespējami?<br />
o vai stresa testēšanā tiek ņemtas vērā<br />
tautsaimniecī<strong>bas</strong> prognozes un tiek<br />
analizēta makroekonomisko rādītāju<br />
izmaiņu ietekme uz kredītrisku?<br />
o vai banka veic kredītriska stresa testēšanu<br />
ne retāk kā reizi pusgadā?<br />
o vai stresa testēš<strong>anas</strong> scenārijos ir apskatīti<br />
vismaz divi stresa notikumu periodi –<br />
izmaiņas viena gada laikā un divu gadu<br />
īstenošanai un bankai ir reāli plāni kapitāla un resursu<br />
palielināšanai nākotnē un/vai<br />
Apmierinoša kredītu piešķirš<strong>anas</strong> kārtība, bet iespējami uzlabojumi<br />
(piemēram, nav dokumentēta kārtība, kā tiek <strong>noteik</strong>ta kredīta cena)<br />
un/vai<br />
Apmierinoša kredītu administrēšana, novērtēšana un pārraudzība,<br />
bet iespējami uzlabojumi (piemēram, ārējo vērtētāju kredītu<br />
novērtējums nebūtiski atšķiras no bankas kredītu klasifikācijas)<br />
un/vai<br />
Banka regulāri veic stresa testēšanu, tās kvalitāte ir apmierinoša,<br />
bet iespējami uzlabojumi, piemēram, konstatētas atsevišķas<br />
nepilnī<strong>bas</strong> stresa testu veikš<strong>anas</strong> metodoloģijas dokumentēšanā<br />
un/vai<br />
Kredītriska kontrole ir apmierinoša, bet iespējami uzlabojumi<br />
(piemēram, ir atsevišķi nebūtiski limitu pārkāpumi, un vadība tiek<br />
pietiekami savlaicīgi informēta par limitu pārkāpumiem)<br />
3 – Neapmierinoša risku pārvaldīšana<br />
Kredītriska pārvaldīš<strong>anas</strong> vide ir neapmierinoša, jo ir būtiski<br />
trūkumi, piemēram:<br />
o kredītriska pārvaldīš<strong>anas</strong> stratēģija ir vispārīga, tajā nav <strong>noteik</strong>ti<br />
būtiskākie aspekti – mērķi, kredītu veidi, tautsaimniecī<strong>bas</strong><br />
nozares u.c. – un/vai<br />
o būtiski trūkumi svarīgākajās risku pārvaldīš<strong>anas</strong> politikās un<br />
procedūrās un/vai<br />
o stratēģijas un politikas ilgstoši nav pārskatītas un/vai<br />
o bankas kapitāls un resursi tuvākajā laikā ir pietiekami stratēģijas<br />
īstenošanai, bet tie nebūs pietiekami ilgākā laikā, un bankai nav<br />
plānu kapitāla un resursu palielināšanai un/vai<br />
Neapmierinoša kredītu piešķirš<strong>anas</strong> kārtība, jo ir būtiski trūkumi<br />
(piemēram, nav <strong>noteik</strong>ta kārtība, kādā tiek apstiprinātas atkāpes no<br />
limitiem), un/vai<br />
Neapmierinoša kredītu administrēšana, novērtēšana un pārraudzība,<br />
jo ir būtiski trūkumi (piemēram, ārējo vērtētāju kredītu novērtējums<br />
būtiski atšķiras no bankas kredītu novērtējuma), un/vai<br />
Atsevišķi būtiski trūkumi stresa testēšanā un/vai stresa testu<br />
rezultātu izmantošanā riska vadī<strong>bas</strong> lēmumu pieņemšanā un<br />
kredītriska pārvaldīšanā, stratēģijas, politiku un procedūru<br />
izstrādāšanā un pārskatīšanā. Piemēram, stresa testu scenāriji<br />
neaptver lielu daļu galveno kredītrisku ietekmējošo faktoru,<br />
scenāriji nav pietiekami "smagi", stresa testēšana tiek veikta reti un<br />
neregulāri, stresa testu veikšanai netiek nodrošināti pietiekami<br />
resursi un/vai<br />
Kredītriska kontrole ir neapmierinoša, jo ir būtiski trūkumi,<br />
piemēram:<br />
o kredītriska kontroles funkcija nav neatkarīga no kredītu<br />
piešķirš<strong>anas</strong> funkcijas un/vai<br />
o ir vairāki būtiski limitu pārkāpumi, un vadība netiek pietiekami<br />
savlaicīgi informēta par limitu pārkāpumu gadījumiem<br />
4 – Vāja risku pārvaldīšana<br />
Kredītriska pārvaldīš<strong>anas</strong> vide ir vāja, jo:<br />
o nav kredītriska pārvaldīš<strong>anas</strong> stratēģijas vai<br />
o ir kredītriska pārvaldīš<strong>anas</strong> stratēģija, bet bankas kapitāls un<br />
resursi nav pietiekami stratēģijas īstenošanai ne tuvākajā laikā,<br />
ne nākotnē un/vai<br />
o nav izstrādātas svarīgākās risku pārvaldīš<strong>anas</strong> politikas un<br />
procedūras un/vai<br />
Nav <strong>noteik</strong>ti kredītu piešķirš<strong>anas</strong> kritēriji. Nav <strong>noteik</strong>ti limiti vai ir<br />
<strong>noteik</strong>ti pārmērīgi augsti limiti, kas nenodrošina efektīvu<br />
kredītriska pārvaldīšanu, un/vai<br />
Netiek veikta kredītu administrēšana, novērtēšana un pārraudzība –<br />
144. lappuse no 200
Finanšu un kapitāla tirgus komisija<br />
____________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________<br />
BANKU UZRAUDZĪBAS REITINGA NOTEIKŠANAS METODIKA<br />
laikā?<br />
o vai stresa testi ir uz nākotni vērsti - stresa<br />
testu scenāriji nav balstīti tikai uz<br />
vēsturiskiem scenārijiem, bet tiek ņemta<br />
vērā arī aktuālā situācija un attīstī<strong>bas</strong><br />
tendences nākotnē?<br />
o vai stresa testu scenāriji ir atbilstoši<br />
bankas riska apetītei, darbī<strong>bas</strong> profilam<br />
un riska līmenim?<br />
o vai stresa testu scenāriji tiek regulāri<br />
pārskatīti, ņemot vērā riska līmeni<br />
ietekmējošo faktoru izmaiņas?<br />
o vai bankai ir pietiekoši resursi (IT<br />
risinājumi, cilvēku resursi), lai<br />
nodrošinātu bankas darbī<strong>bas</strong> apjomam un<br />
riska profilam atbilstošu kredītriska<br />
stresa testēšanu?<br />
o vai bankas vadība regulāri tiek informēta<br />
par stresa testu rezultātiem?<br />
o vai stresa testu rezultāti tiek ņemti vērā ar<br />
riska pārvaldīšanu saistītu lēmumu<br />
pieņemšanā un kredītriska pārvaldīšanā,<br />
stratēģiju, politiku un procedūru<br />
izstrādāšanā un pārskatīšanā?<br />
o vai bankas stresa testēš<strong>anas</strong> sistēma ir<br />
pietiekami elastīga – vai tā ļauj veikt<br />
stresa testēšanu arī ar <strong>FKTK</strong> <strong>noteik</strong>tajiem<br />
scenārijiem un pieņēmumiem, ja tas tiek<br />
pieprasīts?<br />
Vai izstrādāti rīcī<strong>bas</strong> plāni kritisko situāciju<br />
pārvarēšanai<br />
Vai bankā tiek veikta pietiekama kredītriska<br />
kontrole T.sk.:<br />
o vai tiek veiktas regulāras kredītu pārbaudes<br />
o vai <strong>noteik</strong>tas darbī<strong>bas</strong>, kas jāveic kredīta<br />
kvalitātes pasliktināšanās gadījumā<br />
o vai limitu ievērošana tiek kontrolēta<br />
no aizņēmējiem netiek pieprasīta un saņemta finanšu informācija,<br />
individuālo kredītu pārraudzība ir neapmierinoša, netiek veikta<br />
kredītportfeļa pārraudzība kopumā un/vai<br />
Netiek veikta kredītriska stresa testēšana vai stresa testēš<strong>anas</strong><br />
kvalitāte ir vāja, jo lielākajā daļā no vērtējamajiem stresa testēš<strong>anas</strong><br />
elementiem ir konstatēti būtiski trūkumi, kas pārbaudītāju<br />
vērtējumā apliecina, ka stresa testus banka neizmanto vai bez<br />
būtisku uzlabojumu veikš<strong>anas</strong> tie nav izmantojami riska<br />
pārvaldīšanā un/vai<br />
Nav kredītriska kontroles funkcijas. Būtiski neautorizēti limitu<br />
pārkāpumi<br />
145. lappuse no 200
Finanšu un kapitāla tirgus komisija<br />
____________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________<br />
BANKU UZRAUDZĪBAS REITINGA NOTEIKŠANAS METODIKA<br />
Kopīgai funkcijai – Operacionālā riska pārvaldīšana<br />
Kritēriji Novērtējums<br />
Vai bankā izveidota piemērota operacionālā riska<br />
pārvaldīš<strong>anas</strong> vide? T.sk.:<br />
o vai banka definējusi, kādi riski tiek uzskatīti<br />
par operacionālo risku?<br />
o vai skaidri definēta operacionālā riska<br />
pārvaldīš<strong>anas</strong> stratēģija?<br />
o vai <strong>noteik</strong>ts, kāda ir attieksme pret risku –<br />
pieļaujamais riska līmenis?<br />
Vai ir izstrādātas operacionālā riska<br />
pārvaldīš<strong>anas</strong> politika un procedūras? Vai tajās<br />
<strong>noteik</strong>ta:<br />
o pieeja un metodoloģija operacionālā riska<br />
identificēšanai, pārraudzīšanai, kontrolei un<br />
mazināšanai<br />
o prioritātes operacionālā riska pārvaldīš<strong>anas</strong><br />
darbībās<br />
o metodes operacionālā riska pārvaldīšanai<br />
gadījumos, kad bankas darbī<strong>bas</strong><br />
nodrošināšanai tiek izmantoti ārpakalpojumu<br />
sniedzēji<br />
o vai banka novērtē jauniem<br />
produktiem/pakalpojumiem/darbībai jaunos<br />
vai ģeogrāfiski attālinātos tirgos piemītošo<br />
operacionālo risku un apstiprina riska<br />
pārvaldīš<strong>anas</strong> un kontroles procedūras pirms<br />
jaunās darbī<strong>bas</strong> uzsākš<strong>anas</strong>?<br />
Vai bankas izstrādātā operacionālā riska<br />
pārvaldīš<strong>anas</strong> procedūru un politiku pakete ietver<br />
arī ētikas politiku, kas nosaka sagaidāmos<br />
korporatīvos uzvedī<strong>bas</strong> standartus (ietverot<br />
vadlīnijas tādos jautājumos kā dāv<strong>anas</strong>,<br />
viesmīlība, kukuļi, interešu konflikts, ārpusdarba<br />
uzvedī<strong>bas</strong> normas)?<br />
Vai banka iedrošina personālu ziņot par politiku<br />
un procedūru pārkāpumiem, kā arī iekšējiem un<br />
ārējiem krāpnieciskiem darījumiem? Vai banka<br />
nodrošina, ka personāls, kurš ziņojis par<br />
pārkāpumiem, tiek pienācīgi aizsargāts (netiek<br />
nopludināta informācija par ziņoš<strong>anas</strong><br />
gadījumiem)?<br />
Vai operacionālā riska pārvaldīš<strong>anas</strong> stratēģija,<br />
politika un procedūras tiek pietiekami regulāri<br />
pārskatītas?<br />
Vai tiek veikta regulāra un neatkarīga uzkrāto<br />
operacionālo notikumu datu kvalitātes pārbaude?<br />
Vai tiek veikts bankas kapitāla un resursu<br />
pietiekamī<strong>bas</strong> novērtējums saistībā ar uzņemto<br />
risku lielumu?<br />
Vai banka identificē un novērtē operacionālo<br />
risku, kas piemīt tās būtiskajiem produktiem,<br />
darbī<strong>bas</strong> veidiem, procesiem un sistēmām? T.sk.:<br />
o vai informācija tiek vākta par visiem<br />
zaudējumiem, vai tikai par būtiskajiem? Vai<br />
tiek īpaši analizēti zaudējumi, kuru apjoms ir<br />
tuvu tam, lai zaudējums tiktu klasificēts kā<br />
būtisks?<br />
o vai bankas uzkrātie dati par zaudējumiem, kas<br />
radušies operacionālā riska notikumu<br />
Jāizvēlas tas novērtējums, kuram vislabāk atbilst bankā pastāvošā situācija<br />
1 – Pietiekama risku pārvaldīšana<br />
Piemērota operacionālā riska pārvaldīš<strong>anas</strong> vide, t.sk.:<br />
o skaidri <strong>noteik</strong>ta operacionālā riska pārvaldīš<strong>anas</strong> stratēģija –<br />
mērķi, pieļaujamais riska līmenis u.c. un<br />
o <strong>noteik</strong>ta piesardzīga operacionālā riska pārvaldīš<strong>anas</strong> politika<br />
un procedūras un<br />
o stratēģija, politikas un procedūras tiek regulāri, ne retāk kā<br />
reizi gadā pārskatītas un<br />
Stingra operacionālā riska identificēš<strong>anas</strong> un novērtēš<strong>anas</strong><br />
kārtība, t.sk.:<br />
o tiek izmantotas attīstītas metodes riska novērtēšanai, tiek ņemti<br />
vērā gan iekšēji, gan ārēji faktori un<br />
o pietiekami regulāri tiek novērtēti iespējamie operacionālā riska<br />
zaudējumi un to ietekme uz bankas darbību un<br />
Regulāri tiek veikta atbilstoša, bankas darbībai piemērota<br />
operacionālā riska stresa testēšana un tās rezultāti tiek ņemti vērā<br />
ar riska pārvaldīšanu saistīto lēmumu pieņemšanā, t.sk. politiku<br />
un procedūru izstrādē un pārskatīšanā un<br />
Stingra operacionālā riska pārraudzī<strong>bas</strong> kārtība, t.sk.:<br />
o izveidota sistēma operacionālā riska zaudējumu informācijas<br />
reģistrēšanai un analīzei, tiek izmantota gan bankas iekšējā<br />
informācija, gan citu (līdzīgu) iestāžu (banku) dati par<br />
operacionālā riska zaudējumiem un<br />
o regulāri tiek analizēti operacionālā riska vērtēš<strong>anas</strong>/mērīš<strong>anas</strong><br />
rezultāti un savlaicīgi tiek veikti pasākumi operacionālā riska<br />
(t.sk. ar to saistīto potenciāli iespējamo zaudējumu)<br />
mazināšanai un<br />
o bankā darbojas ātrā brīdinājuma sistēma (riska indikatori), tās<br />
rezultāti tiek regulāri, bet ne retāk kā reizi ceturksnī, skatīti<br />
vadī<strong>bas</strong> līmenī un<br />
Banka veic stingru operacionālā riska kontroli, t.sk.:<br />
o skaidri <strong>noteik</strong>tas darbī<strong>bas</strong>, ko banka veic attiecībā uz<br />
operacionālā riska veidiem, kuri var tikt kontrolēti un<br />
o skaidri <strong>noteik</strong>tas darbī<strong>bas</strong>, ko banka veic attiecībā uz<br />
operacionālā riska veidiem, kuri nevar tikt kontrolēti un<br />
o skaidri <strong>noteik</strong>tas darbī<strong>bas</strong>, ko banka veic, lai mazinātu<br />
iespējamos zaudējumus no tādiem operacionālā riska<br />
notikumiem, kas notiek reti, bet kuru iespējamā ietekme uz<br />
bankas darbību ir būtiska un<br />
Skaidri, detalizēti plāni varbūtējiem gadījumiem, tajos aptverti<br />
visi būtiskākie aspekti, tie tiek regulāri, bet ne retāk kā reizi gadā,<br />
pārskatīti<br />
2 – Apmierinoša risku pārvaldīšana<br />
Apmierinoša operacionālā riska pārvaldīš<strong>anas</strong> vide, bet iespējami<br />
uzlabojumi (piemēram, nav veikta regulāra politiku un procedūru<br />
pārskatīšana) un/vai<br />
Apmierinoša operacionālā riska identificēš<strong>anas</strong> un novērtēš<strong>anas</strong><br />
kārtība, bet iespējami uzlabojumi (operacionālā riska<br />
identificēšanā banka ņem vērā gan iekšējos, gan ārējos datus par<br />
operacionālā riska zaudējumiem, bet iespējamo operacionālo<br />
risku ietekmējošo ārējo datu apzināšana un ietekmes uz banku<br />
novērtēšana netiek veikta pietiekoši regulāri) un/vai<br />
Apmierinoša operacionālā riska pārraudzī<strong>bas</strong> kārtība, bet<br />
iespējami uzlabojumi (piemēram, atsevišķos nebūtisku<br />
operacionālā riska zaudējumu gadījumos (faktiskos vai potenciāli<br />
iespējamos) banka nav veikusi atbilstošas izmaiņas politikās un<br />
procedūrās, lai novērstu vai mazinātu šādu zaudējumu rašanās<br />
146. lappuse no 200
Finanšu un kapitāla tirgus komisija<br />
____________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________<br />
BANKU UZRAUDZĪBAS REITINGA NOTEIKŠANAS METODIKA<br />
rezultātā ir kvalitatīvi? T.sk.:<br />
dati ir saņemti savlaicīgi;<br />
tie ir pilnīgi (tajos ietvertās informācijas<br />
komponentes ir pietiekošas kvalitatīvai<br />
analīzei un lēmumu pieņemšanai);<br />
tie ir saprotami (formāts, kurš tiek<br />
izmantots datu apkopošanai, ir saprotams)<br />
o vai riska identifikācijā un novērtēšanā tiek<br />
ņemti vērā gan iekšēji, gan ārēji faktori?<br />
o riska identifikācijā un novērtējumā lietoto<br />
metožu kvalitāte (piemēram, operacionālā<br />
riska sadalīšana, riska novērtēšana, riska<br />
indikatori, limitu ievēroš<strong>anas</strong> kontrole,<br />
kvantitatīvas riska mērīš<strong>anas</strong> metodes u.c.)<br />
o vai banka regulāri novērtē iespējamos<br />
operacionālā riska zaudējumus un to ietekmi<br />
uz bankas darbību, izmantojot bankas<br />
darbī<strong>bas</strong> raksturam, apjomam, sarežģītībai un<br />
riska profilam atbilstošas metodes?<br />
o vai banka iespējamo operacionālā riska<br />
zaudējumu <strong>noteik</strong>šanai izmanto gan<br />
kvalitatīvas, gan kvantitatīvas metodes un<br />
stresa testēšanu?<br />
o vai operacionālā riska novērtēšanai un<br />
mērīšanai izmantotie modeļi tiek regulāri<br />
novērtēti? (t.sk. vai novērtēšanu veic ārējie<br />
eksperti, kuriem ir piemērota kvalifikācija un<br />
pieredze)?<br />
Vai bankā izstrādāta kārtība regulārai<br />
operacionālā riska pārraudzībai? T.sk.:<br />
o vai izveidota sistēma operacionālā riska<br />
zaudējumu informācijas - skaita, apmēra un<br />
citas būtiskas informācijas reģistrēšanai un<br />
analizēšanai? Vai banka operacionālā riska<br />
zaudējumus klasificē pa operacionālā riska<br />
notikumu veidiem? Vai banka bez iekšējās<br />
informācijas papildus reģistrē un analizē arī<br />
citu (līdzīgu) iestāžu (banku) datus par<br />
operacionālā riska zaudējumiem?<br />
o vai operacionālā riska zaudējumu (faktisko<br />
vai potenciāli iespējamo) gadījumos, tiek<br />
savlaicīgi veiktas nepieciešamās izmaiņas<br />
politikās un procedūrās, lai novērstu vai<br />
mazinātu šādu zaudējumu turpmāku<br />
iespējamību?<br />
o vai bankā ieviesta ātrā brīdinājuma sistēma,<br />
nosakot riska indikatorus, kas ļauj savlaicīgi<br />
identificēt potenciālos zaudējumus? Vai riska<br />
indikatoru informācija tiek regulāri izvērtēta<br />
(piemēram, reizi ceturksnī)?<br />
Vai bankā tiek veikta pietiekama operacionālā<br />
riska kontrole un mazināšana? T.sk.:<br />
o vai <strong>noteik</strong>ti kontrolējamie operacionālā riska<br />
veidi? Vai <strong>noteik</strong>tas bankas darbī<strong>bas</strong> attiecībā<br />
uz operacionālā riska veidiem, kuri var tikt<br />
kontrolēti?<br />
o vai <strong>noteik</strong>ti nekontrolējamie operacionālā<br />
riska veidi? Vai <strong>noteik</strong>tas bankas darbī<strong>bas</strong><br />
attiecībā uz operacionālā riska veidiem, kuri<br />
nevar tikt kontrolēti?<br />
o vai ņemti vērā tādi operacionālā riska<br />
iespēju nākotnē) un/vai<br />
Operacionālā riska stresa testēšana ir apmierinoša, bet iespējami<br />
uzlabojumi, piemēram, konstatētas atsevišķas nepilnī<strong>bas</strong> stresa<br />
testu veikš<strong>anas</strong> metodoloģijas dokumentēšanā un/vai<br />
Operacionālā riska kontrole ir apmierinoša, bet iespējami<br />
uzlabojumi (piemēram, nav <strong>noteik</strong>tas darbī<strong>bas</strong>, ko banka veic<br />
attiecībā uz operacionālā riska veidiem, kuri nevar tikt kontrolēti)<br />
un/vai<br />
Apmierinoši plāni varbūtējiem gadījumiem, bet iespējami<br />
uzlabojumi (piemēram, nav veikta regulāra to pārskatīšana)<br />
3 – Neapmierinoša risku pārvaldīšana<br />
Neapmierinoša operacionālā riska pārvaldīš<strong>anas</strong> vide, jo ir būtiski<br />
trūkumi, piemēram:<br />
o operacionālā riska pārvaldīš<strong>anas</strong> stratēģija ir vispārīga – nav<br />
skaidri definēts, kādus riskus banka uzskata par operacionālo<br />
risku, pieļaujamais riska līmenis un/vai<br />
o būtiski trūkumi operacionālā riska pārvaldīš<strong>anas</strong> politikā<br />
un/vai procedūrās un/vai<br />
o stratēģija, politika un procedūras ilgstoši nav pārskatītas un/vai<br />
Neapmierinoša operacionālā riska identificēš<strong>anas</strong> un<br />
novērtēš<strong>anas</strong> kārtība, jo ir būtiski trūkumi (piemēram, banka<br />
operacionālā riska novērtēšanai izmanto kvantitatīvu riska<br />
mērīš<strong>anas</strong> modeli, bet modelī izmanto tikai iekšējo informāciju,<br />
bet labākai (precīzākai, pilnīgākai) riska novērtēšanai būtu<br />
lietderīgi izmantot arī citu (līdzīgu) iestāžu (banku) datus par<br />
operacionālā riska zaudējumiem), un/vai<br />
Neapmierinoša operacionālā riska pārraudzī<strong>bas</strong> kārtība, jo ir<br />
būtiski trūkumi, piemēram:<br />
o nav dokumentēta operacionālā riska zaudējumu informācijas<br />
reģistrēš<strong>anas</strong> un analīzes kārtība, tā tiek veikta nesistemātiski,<br />
zaudējumu reģistrs nesatur pilnīgu informāciju par bankas<br />
operacionālā riska zaudējumiem un/vai<br />
o operacionālā riska zaudējumu gadījumos (faktiskos vai<br />
potenciāli iespējamos) netiek veiktas atbilstošas izmaiņas<br />
politikās un procedūrās, lai novērstu vai mazinātu šādu<br />
zaudējumu rašanās iespēju nākotnē un/vai<br />
o bankā darbojas ātrā brīdinājuma sistēma (riska indikatori), bet<br />
ir būtiski trūkumi (piemēram, tās rezultāti netiek regulāri<br />
skatīti vadī<strong>bas</strong> līmenī) un/vai<br />
Atsevišķi būtiski trūkumi stresa testēšanā un/vai stresa testu<br />
rezultātu izmantošanā riska vadī<strong>bas</strong> lēmumu pieņemšanā un<br />
operacionālā riska pārvaldīšanā, politiku un procedūru<br />
izstrādāšanā un pārskatīšanā. Piemēram, stresa testu scenāriji<br />
neaptver būtiskus bankas darbībai piemītošus operacionālos<br />
riskus, scenāriji nav pietiekami "smagi", stresa testēšana tiek<br />
veikta reti un neregulāri, stresa testu veikšanai netiek nodrošināti<br />
pietiekami resursi un/vai<br />
Operacionālā riska kontrole ir neapmierinoša, jo ir būtiski<br />
trūkumi (piemēram, nav identificēti operacionālā riska veidi, ko<br />
banka var kontrolēt, un operacionālā riska veidi, ko banka nevar<br />
kontrolēt, nav analizēti tādi operacionālā riska notikumu veidi,<br />
kas notiek reti, bet kuru iespējamā ietekme uz bankas darbību ir<br />
būtiska) un/vai<br />
Neapmierinoši plāni varbūtējiem gadījumiem, jo ir būtiski<br />
trūkumi (piemēram, tie ir vispārīgi, nav identificēti tie darbī<strong>bas</strong><br />
veidi, kurus uzņēmējdarbī<strong>bas</strong> pārtraukumu gadījumos<br />
nekavējoties jāatjauno, nav <strong>noteik</strong>ta kārtība, kā tie tiks atjaunoti)<br />
4 – Vāja risku pārvaldīšana<br />
Vāja operacionālā riska pārvaldīš<strong>anas</strong> vide, jo:<br />
o nav <strong>noteik</strong>ta operacionālā riska pārvaldīš<strong>anas</strong> stratēģija un/vai<br />
147. lappuse no 200
Finanšu un kapitāla tirgus komisija<br />
____________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________<br />
BANKU UZRAUDZĪBAS REITINGA NOTEIKŠANAS METODIKA<br />
notikumu veidi, kas notiek reti, bet kuru<br />
iespējamā ietekme uz bankas darbību ir<br />
būtiska? Vai <strong>noteik</strong>tas darbī<strong>bas</strong>, ko banka<br />
lieto šo notikumu risku mazināšanai<br />
(piemēram, apdrošināšana u.c.)?<br />
o vai banka veic potenciālo operāciju un<br />
funkciju, kuras nākotnē varētu tikt pakļautas<br />
operacionālā riska notikumiem, izvērtēšanu<br />
un pastiprinātu <strong>uzraudz</strong>īšanu?<br />
Vai banka īpašu uzmanību pievērš operacionālā<br />
riska notikumiem, kuri atkārtojas?<br />
Vai bankā tiek veikta plānošana varbūtējiem<br />
gadījumiem, kuru iestāšanos nav iespējams<br />
paredzēt, un darbī<strong>bas</strong> attīstībai- ir izstrādāti<br />
darbī<strong>bas</strong> nepārtrauktī<strong>bas</strong> nodrošināš<strong>anas</strong> plāni?<br />
T.sk.:<br />
o vai <strong>noteik</strong>ti bankas darbībai būtiski darbī<strong>bas</strong><br />
veidi, kurus uzņēmējdarbī<strong>bas</strong> traucējumu<br />
gadījumos nekavējoties jāatjauno, un kārtība,<br />
kādā tie tiks atjaunoti (t.sk. vai tiek plānota<br />
datu atjaunošana, datu uzglabāšana, darbī<strong>bas</strong><br />
veikš<strong>anas</strong> rezerves atrašanās vietas)?<br />
o vai ir <strong>noteik</strong>ts maksimāli pieļaujamais laiks<br />
bankas būtisko darbī<strong>bas</strong> veidu un funkciju<br />
atjaunošanai, kā arī maksimāli pieļaujamais<br />
laiks pilnīgai bankas darbī<strong>bas</strong> atjaunošanai?<br />
o vai ir <strong>noteik</strong>tas būtiskās personāla pozīcijas,<br />
kuru darbībspēja nekavējoši jāatjauno?<br />
o vai identificēti varbūtējo notikumu rašanās<br />
cēloņi, kuri var būt ārpus bankas kontroles, un<br />
kuri var izraisīt bankas nespēju veikt kādu vai<br />
visas tās darbī<strong>bas</strong>, kā arī radīt nozīmīgus<br />
finansiāla rakstura zaudējumus?<br />
o vai darbinieki ir iepazīstināti ar šiem plāniem,<br />
kā arī to pielietošanu krīzes situācijās?<br />
o vai ir identificētas iespējamās izmaksas, kas<br />
būtu saistītas ar bankas būtisko darbī<strong>bas</strong> veidu<br />
un funkciju atjaunošanu?<br />
o vai plāni varbūtējiem gadījumiem tiek<br />
regulāri pārskatīti un testēti?<br />
o nav izstrādātas svarīgākās operacionālā riska pārvaldīš<strong>anas</strong><br />
politika un procedūras un/vai<br />
Nav izstrādāta operacionālā riska identificēš<strong>anas</strong> un novērtēš<strong>anas</strong><br />
kārtība un/vai<br />
Netiek veikt operacionālā riska stresa testēšana vai stresa<br />
testēš<strong>anas</strong> kvalitāte ir vāja, jo lielākajā daļā no vērtējamajiem<br />
stresa testēš<strong>anas</strong> elementiem ir konstatēti būtiski trūkumi, kas<br />
pārbaudītāju vērtējumā apliecina, ka stresa testus banka<br />
neizmanto vai bez būtisku uzlabojumu veikš<strong>anas</strong> tie nav<br />
izmantojami riska pārvaldīšanā un/vai<br />
Nav izstrādāta operacionālā riska pārraudzī<strong>bas</strong> kārtība un/vai<br />
Banka neveic operacionālā riska kontroli un/vai<br />
Nav izstrādāti plāni varbūtējiem gadījumiem<br />
148. lappuse no 200
Finanšu un kapitāla tirgus komisija<br />
____________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________<br />
BANKU UZRAUDZĪBAS REITINGA NOTEIKŠANAS METODIKA<br />
Kopīgai funkcijai – Procentu likmju riska pārvaldīšana<br />
Kritēriji Novērtējums<br />
Vai izstrādātas procentu likmju riska<br />
pārvaldīš<strong>anas</strong> politika un procedūras?<br />
Vai tajās <strong>noteik</strong>ti:<br />
o mērķi, kas jāsasniedz<br />
o kāda ir attieksme pret risku –<br />
pieļaujamais riska līmenis<br />
o procentu likmju riska iekšējie limiti<br />
(piemēram, pa valūtām,<br />
produktiem)<br />
o rīcība limitu neievēroš<strong>anas</strong><br />
gadījumos<br />
o procentu likmju riska mērīš<strong>anas</strong><br />
metodoloģija<br />
o stresa testu veikš<strong>anas</strong> metodoloģija,<br />
t.sk. stresa testu veikš<strong>anas</strong> biežums<br />
un kārtība, pieņēmumi stresa<br />
testēšanā?<br />
o vai procentu likmju riska mērīš<strong>anas</strong><br />
metodoloģija aptver bankai<br />
būtiskos procentu likmju riska<br />
avotus un ļauj novērtēt procentu<br />
likmju izmaiņu ietekmi uz bankas<br />
ienākumiem un ekonomisko<br />
vērtību?<br />
o apstākļu, kādos bankai var rasties<br />
būtiski zaudējumi procentu likmju<br />
riska dēļ, pieņēmumi un<br />
iespējamais rīcī<strong>bas</strong> plāns<br />
Vai politika un procedūras tiek<br />
regulāri pārskatītas?<br />
Vai stresa testu rezultāti tiek ņemti<br />
vērā, pārskatot procentu likmju riska<br />
pārvaldīš<strong>anas</strong> politiku un procedūras<br />
Vai tiek veikts bankas kapitāla un<br />
resursu pietiekamī<strong>bas</strong> novērtējums<br />
saistībā ar uzņemto risku lielumu?<br />
Vai, izmantojot bankas darbī<strong>bas</strong><br />
apjomam un riska profilam atbilstošas<br />
metodes, t.sk. stresa testēšanu, banka<br />
pastāvīgi novērtē procentu likmju<br />
risku gan tirdzniecī<strong>bas</strong> portfelim, gan<br />
sabiedrī<strong>bas</strong> portfelim, gan bankā<br />
kopā?<br />
Vai banka novērtē procentu likmju<br />
risku katrā valūtā, kurā tā veikusi<br />
būtisku darījumu apjomu?<br />
Vai banka novērtē jauniem<br />
produktiem/pakalpojumiem piemītošo<br />
procentu likmju risku un apstiprina<br />
riska pārvaldīš<strong>anas</strong> un kontroles<br />
procedūras pirms jauno produktu<br />
iegādes/pakalpojumu sniegš<strong>anas</strong>?<br />
Limitu ievērošana un kontrole (t.sk.<br />
pārkāpumu autorizācijas process, vai<br />
vadība savlaicīgi saņem informāciju<br />
par pārkāpumiem u.c.)<br />
Jāizvēlas tas novērtējums, kuram vislabāk atbilst bankā pastāvošā situācija<br />
1 – Pietiekama risku pārvaldīšana<br />
Izstrādātas politikas un procedūras procentu likmju riska pārvaldīšanai<br />
(mērīšanai, analīzei un kontrolei), aptverti visi būtiskākie riska<br />
pārvaldīš<strong>anas</strong> aspekti. Politika un procedūras tiek regulāri pārskatītas. Pirms<br />
jaunu produktu iegādes/pakalpojumu ievieš<strong>anas</strong> tiek veikta tiem piemītošā<br />
procentu likmju riska analīze un<br />
Noteikti detalizēti limiti. Stingras procedūras limitu pārkāpumu<br />
autorizācijai. Nav neautorizētu limitu pārkāpumu un<br />
Regulāri tiek veikta bankas darbībai atbilstoša procentu likmju riska stresa<br />
testēšana un tās rezultāti tiek ņemti vērā ar riska pārvaldīšanu saistīto<br />
lēmumu pieņemšanā, t.sk. politiku un procedūru izstrādē un pārskatīšanā un<br />
Izstrādāti reāli, detalizēti plāni krīzes situāciju pārvarēšanai un<br />
Pastāvīgi (pietiekami regulāri) tiek novērtēts, analizēts un kontrolēts<br />
procentu likmju risks gan bankā kopumā, gan pa atsevišķiem portfeļiem un<br />
valūtām<br />
2 – Apmierinoša risku pārvaldīšana<br />
Apmierinošas politikas un procedūras procentu likmju riska pārvaldīšanai<br />
(mērīšanai, analīzei un kontrolei), bet iespējami uzlabojumi (piemēram, nav<br />
<strong>noteik</strong>ta politiku pārskatīš<strong>anas</strong> regularitāte u.c.) un/vai<br />
Noteikti limiti un procedūras limitu pārkāpumu autorizācijai. Atsevišķi<br />
nebūtiski limitu pārkāpumi un vadība tiek pietiekami savlaicīgi informēta<br />
par limitu pārkāpumiem un/vai<br />
Procentu likmju riska stresa testēšana ir apmierinoša, bet iespējami<br />
uzlabojumi, piemēram, konstatētas atsevišķas nepilnī<strong>bas</strong> stresa testu<br />
veikš<strong>anas</strong> metodoloģijas dokumentēšanā un/vai<br />
Izstrādāti plāni krīzes situāciju pārvarēšanai, bet iespējami uzlabojumi<br />
(piemēram, tie nav pietiekami detalizēti u.c.) un/vai<br />
Regulāri tiek vērtēts procentu likmju risks, bet iespējami uzlabojumi<br />
(piemēram, tas netiek vērtēts pa atsevišķiem portfeļiem u.c.)<br />
3 – Neapmierinoša risku pārvaldīšana<br />
Procentu likmju riska pārvaldīš<strong>anas</strong> politika un procedūras ir<br />
neapmierinošas, jo ir būtiski trūkumi (piemēram, tās nav ilgstoši pārskatītas,<br />
nav dokumentēta procentu likmju riska mērīš<strong>anas</strong> un analīzes metodoloģija<br />
un tajā izmantotie pieņēmumi u.c.) un/vai<br />
Neapmierinoši <strong>noteik</strong>ti limiti, jo ir būtiski trūkumi (piemēram, nav<br />
procedūras limitu pārkāpumu autorizācijai). Vadība netiek pietiekami<br />
savlaicīgi informēta par limitu pārkāpumiem. Vairāki būtiski limitu<br />
pārkāpumi un/vai<br />
Procentu likmju riska stresa testēšana ir neapmierinoša, jo ir atsevišķi<br />
būtiski trūkumi tās veikšanā, piemēram, scenāriji nav pietiekami "smagi",<br />
stresa testi tiek veikti reti un neregulāri, stresa testu veikšanai netiek<br />
nodrošināti pietiekami resursi un/vai<br />
Izstrādāti plāni krīzes situāciju pārvarēšanai, bet tie nav reāli un/vai<br />
Nepietiekami (piemēram, neregulāri) tiek vērtēts procentu likmju risks<br />
4 – Vāja risku pārvaldīšana<br />
Nav izstrādātas procentu likmju riska pārvaldīš<strong>anas</strong> politika un procedūras<br />
un/vai<br />
Nav <strong>noteik</strong>ti limiti vai <strong>noteik</strong>ti pārmērīgi augsti limiti, kas nenodrošina<br />
efektīvu riska pārvaldīšanu. Būtiski neautorizēti limitu pārkāpumi un/vai<br />
Netiek veikta procentu likmju riska stresa testēšana vai stresa testēš<strong>anas</strong><br />
kvalitāte ir vāja, jo lielākajā daļā no vērtējamajiem stresa testēš<strong>anas</strong><br />
elementiem ir konstatēti būtiski trūkumi, kas pārbaudītāju vērtējumā<br />
apliecina, ka stresa testus banka neizmanto vai bez būtisku uzlabojumu<br />
veikš<strong>anas</strong> tie nav izmantojami riska pārvaldīšanā un/vai<br />
Nav izstrādāti plāni krīzes situāciju pārvarēšanai un/vai<br />
149. lappuse no 200
Finanšu un kapitāla tirgus komisija<br />
____________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________<br />
BANKU UZRAUDZĪBAS REITINGA NOTEIKŠANAS METODIKA<br />
Banka nevērtē procentu likmju risku<br />
150. lappuse no 200
Finanšu un kapitāla tirgus komisija<br />
____________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________<br />
BANKU UZRAUDZĪBAS REITINGA NOTEIKŠANAS METODIKA<br />
Kopīgai funkcijai – Ārvalstu valūtu riska pārvaldīšana<br />
Kritēriji Novērtējums<br />
Vai izstrādātas<br />
ārvalstu valūtu riska<br />
pārvaldīš<strong>anas</strong> politika<br />
un procedūras? Vai<br />
tajās <strong>noteik</strong>ts:<br />
o kā tiek slēgti,<br />
izpildīti un<br />
uzskaitīti ārvalstu<br />
valūtu darījumi?<br />
o riska mērīš<strong>anas</strong><br />
metodoloģija<br />
o riska kontroles<br />
procedūras un<br />
limitu sistēma<br />
o rīcība limitu<br />
neievēroš<strong>anas</strong><br />
gadījumos<br />
o stresa testu<br />
veikš<strong>anas</strong><br />
metodoloģija, t.sk.<br />
stresa testu<br />
veikš<strong>anas</strong> biežums<br />
un kārtība,<br />
pieņēmumi stresa<br />
testēšanā?<br />
o rīcī<strong>bas</strong> plāns krīzes<br />
situācijā<br />
Limitu ievērošana un<br />
kontrole (t.sk.<br />
pārkāpumu<br />
autorizācijas process,<br />
vai vadība savlaicīgi<br />
saņem informāciju par<br />
pārkāpumiem u.c.)<br />
Vai, izmantojot<br />
bankas darbī<strong>bas</strong><br />
apjomam un riska<br />
profilam atbilstošas<br />
metodes, t.sk. stresa<br />
testēšanu, banka<br />
pastāvīgi novērtē<br />
ārvalstu valūtu risku?<br />
Vai stresa testu<br />
rezultāti tiek ņemti<br />
vērā, pārskatot<br />
ārvalstu valūtu riska<br />
pārvaldīš<strong>anas</strong> politiku<br />
un procedūras?<br />
Vai tiek veikts bankas<br />
kapitāla un resursu<br />
pietiekamī<strong>bas</strong><br />
novērtējums saistībā<br />
ar uzņemto risku<br />
lielumu?<br />
Atklāto valūtas<br />
pozīciju kontrole<br />
Jāizvēlas tas novērtējums, kuram vislabāk atbilst bankā pastāvošā situācija<br />
1 – Pietiekama risku pārvaldīšana<br />
Izstrādāta politika un procedūras ārvalstu valūtu riska pārvaldīšanai (mērīšanai, analīzei un<br />
kontrolei), aptverti visi būtiskākie riska pārvaldīš<strong>anas</strong> aspekti. Politika un procedūras tiek<br />
regulāri pārskatītas un<br />
Noteikti detalizēti limiti. Stingras procedūras limitu pārkāpumu autorizācijai. Nav<br />
neautorizētu limitu pārkāpumu un<br />
Regulāri tiek veikta bankas darbībai atbilstoša ārvalstu valūtu riska stresa testēšana un tās<br />
rezultāti tiek ņemti vērā ar riska pārvaldīšanu saistīto lēmumu pieņemšanā, t.sk. politiku un<br />
procedūru izstrādē un pārskatīšanā un<br />
Izstrādāti reāli, detalizēti plāni krīzes situāciju pārvarēšanai un<br />
Pastāvīgi (pietiekami regulāri) tiek novērtēts, analizēts un kontrolēts ārvalstu valūtu risks un<br />
Bankai ir atbilstošs programmnodrošinājums, lai operatīvi (on-line) veiktu atklāto valūtas<br />
pozīciju kontroli<br />
2 – Apmierinoša risku pārvaldīšana<br />
Apmierinošas politika un procedūras ārvalstu valūtu riska pārvaldīšanai (mērīšanai, analīzei<br />
un kontrolei), bet iespējami uzlabojumi (piemēram, nav <strong>noteik</strong>ta politiku pārskatīš<strong>anas</strong><br />
regularitāte u.c.) un/vai<br />
Noteikti limiti un procedūras limitu pārkāpumu autorizācijai. Atsevišķi nebūtiski limitu<br />
pārkāpumi un vadība tiek pietiekami savlaicīgi informēta par limitu pārkāpumiem un/vai<br />
Ārvalstu valūtu riska stresa testēšana ir apmierinoša, bet iespējami uzlabojumi, piemēram,<br />
konstatētas atsevišķas nepilnī<strong>bas</strong> stresa testu veikš<strong>anas</strong> metodoloģijas dokumentēšanā un/vai<br />
Izstrādāti plāni krīzes situāciju pārvarēšanai, bet iespējami uzlabojumi (piemēram, tie nav<br />
pietiekami detalizēti u.c.) un/vai<br />
Regulāri tiek vērtēts ārvalstu valūtu risks, bet iespējami uzlabojumi un/vai<br />
Bankai ir programmnodrošinājums, kas nodrošina atklāto valūtas pozīciju kontroli, bet tā<br />
operativitāte nav pietiekama<br />
3 – Neapmierinoša risku pārvaldīšana<br />
Ārvalstu valūtu riska pārvaldīš<strong>anas</strong> politika un procedūras ir neapmierinošas, jo ir būtiski<br />
trūkumi (piemēram, tās nav ilgstoši pārskatītas, nav dokumentēta ārvalstu valūtu riska<br />
mērīš<strong>anas</strong> un analīzes metodoloģija u.c.) un/vai<br />
Neapmierinoši <strong>noteik</strong>ti limiti, jo ir būtiski trūkumi (piemēram, nav procedūras limitu<br />
pārkāpumu autorizācijai). Vadība netiek pietiekami savlaicīgi informēta par limitu<br />
pārkāpumiem. Vairāki būtiski limitu pārkāpumi un/vai<br />
Ārvalstu valūtu riska stresa testēšana ir neapmierinoša, jo ir atsevišķi būtiski trūkumi tās<br />
veikšanā, piemēram, scenāriji nav pietiekami "smagi", stresa testi tiek veikti reti un<br />
neregulāri, stresa testu veikšanai netiek nodrošināti pietiekami resursi un/vai<br />
Izstrādāti plāni krīzes situāciju pārvarēšanai, bet tie nav reāli un/vai<br />
Nepietiekami (piemēram, neregulāri) tiek vērtēts ārvalstu valūtu risks un/vai<br />
Bankai ir programmnodrošinājums, kas nodrošina atklāto valūtas pozīciju kontroli, bet<br />
informācijas ievadīšana ir manuāla un nav on-line režīmā<br />
4 – Vāja risku pārvaldīšana<br />
Nav izstrādātas ārvalstu valūtu riska pārvaldīš<strong>anas</strong> politika un procedūras un/vai<br />
Nav <strong>noteik</strong>ti limiti vai <strong>noteik</strong>ti pārmērīgi augsti limiti, kas nenodrošina efektīvu riska<br />
pārvaldīšanu. Būtiski neautorizēti limitu pārkāpumi un/vai<br />
Banka, kas pakļauta ārvalstu valūtas riskam, neveic ārvalstu valūtu riska stresa testēšanu vai<br />
stresa testēš<strong>anas</strong> kvalitāte ir vāja, jo lielākajā daļā no vērtējamajiem stresa testēš<strong>anas</strong><br />
elementiem ir konstatēti būtiski trūkumi, kas pārbaudītāju vērtējumā apliecina, ka stresa<br />
testus banka neizmanto vai bez būtisku uzlabojumu veikš<strong>anas</strong> tie nav izmantojami riska<br />
pārvaldīšanā un/vai<br />
Nav izstrādāti plāni krīzes situāciju pārvarēšanai un/vai<br />
Banka nevērtē ārvalstu valūtu risku un/vai<br />
Bankai nav programmnodrošinājums, kas nodrošina atklāto valūtas pozīciju kontroli, atklāto<br />
valūtas pozīciju kontrole notiek manuāli<br />
151. lappuse no 200
Finanšu un kapitāla tirgus komisija<br />
____________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________<br />
BANKU UZRAUDZĪBAS REITINGA NOTEIKŠANAS METODIKA<br />
Kopīgai funkcijai – Likviditātes riska pārvaldīšana<br />
Kritēriji Novērtējums<br />
Vai izstrādāta likviditātes riska pārvaldīš<strong>anas</strong> politika?<br />
Vai tajā <strong>noteik</strong>tas:<br />
o likviditātes riska pārvaldīš<strong>anas</strong> metodes<br />
o iekšējie limiti aktīvu un pasīvu termiņstruktūras<br />
likviditātes neto pozīcijām<br />
o aktīvu un pasīvu termiņstruktūras novērtēš<strong>anas</strong> kārtība<br />
un biežums<br />
o iekšējie limiti noguldījuma maksimālajai summai, kuru<br />
atļauts piesaistīt no viena klienta/savstarpēji saistītu<br />
klientu grupas<br />
o rīcība iekšējo limitu neievēroš<strong>anas</strong> gadījumos<br />
o stresa testu veikš<strong>anas</strong> metodoloģija, t.sk. stresa testu<br />
veikš<strong>anas</strong> biežums (periodiskums), pieņēmumi un<br />
kārtība?<br />
o rīcī<strong>bas</strong> plāns likviditātes krīzes pārvarēšanai<br />
Vai likviditātes pārvaldīš<strong>anas</strong> politika tiek regulāri<br />
pārskatīta?<br />
Vai likviditātes riska stresa testēšana, ņemot vērā bankas<br />
darbī<strong>bas</strong> raksturu, apjomu, sarežģītību un riska profilu,<br />
tiek veikta kvalitatīvi un atbilstoši, t.i.:<br />
o vai stresa testos tiek apskatīti scenāriji ar dažādu<br />
smaguma pakāpi un vai veikto stresa testu scenāriji ir<br />
pietiekami smagi?<br />
o vai likviditātes riska stresa testēšana ietver šādus<br />
scenārijus: bankas krīze, vispārēja tirgus krīze,<br />
kombinētais scenārijs (bankas krīze un vispārēja tirgus<br />
krīze vienlaikus)?<br />
o vai izmantotie scenāriji ir ārkārtēji, ar pietiekami<br />
būtisku ietekmi, bet ne neiespējami?<br />
o vai banka, izstrādājot pieņēmumus scenārijam „Bankas<br />
krīze”, novērtē scenārija ietekmi uz bankas<br />
finansējuma avotiem, ņemot vērā atšķirīgo klientu<br />
uzvedību un citu iespējamo saistību iespējamās<br />
izmaiņas?<br />
o vai banka, izstrādājot pieņēmumus scenārijam<br />
„Vispārējā tirgus krīze”, novērtē scenārija ietekmi uz<br />
bankas aktīvu likviditāti un izstrādā pieņēmumus par<br />
atsevišķu finanšu instrumentu pārdoš<strong>anas</strong> un<br />
ieķīlāš<strong>anas</strong> iespējas pasliktināšanos?<br />
o vai banka stresa testēšanā analizē vismaz divas stresa<br />
fāzes – īstermiņa saasinājuma fāzi un ilgāku, bet<br />
mazāk saasinātu fāzi?<br />
o vai banka stresa testēš<strong>anas</strong> rezultātā novērtē<br />
nepieciešamās likviditātes rezerves <strong>noteik</strong>tam laika<br />
periodam?<br />
o vai stresa testos izmantotie pieņēmumi ir konservatīvi,<br />
statistiski un ekonomiski pamatoti?<br />
o vai stresa testi ir uz nākotni vērsti, t.i., stresa testu<br />
scenāriji nav balstīti tikai uz vēsturiskiem scenārijiem,<br />
bet tiek ņemta vērā arī aktuālā situācija un attīstī<strong>bas</strong><br />
tendences nākotnē?<br />
o vai stresa testu scenāriji ir atbilstoši bankas riska<br />
apetītei, darbī<strong>bas</strong> profilam un riska līmenim?<br />
o vai stresa testu scenāriji tiek regulāri pārskatīti, ņemot<br />
vērā riska līmeni ietekmējošo faktoru izmaiņas?<br />
o vai bankai ir pietiekoši resursi (IT risinājumi, cilvēku<br />
resursi), lai nodrošinātu bankas darbī<strong>bas</strong> apjomam un<br />
riska profilam atbilstošu stresa testēš<strong>anas</strong> veikšanu?<br />
Jāizvēlas tas novērtējums, kuram vislabāk atbilst bankā pastāvošā<br />
situācija<br />
1 – Pietiekama risku pārvaldīšana<br />
Izstrādātas politikas un procedūras likviditātes riska<br />
pārvaldīšanai, aptverti visi būtiskākie likviditātes riska<br />
pārvaldīš<strong>anas</strong> aspekti. Politika un procedūras tiek<br />
regulāri pārskatītas un<br />
Noteikti detalizēti limiti. Stingras procedūras limitu<br />
pārkāpumu autorizācijai. Nav neautorizētu limitu<br />
pārkāpumu un<br />
Regulāri un kvalitatīvi tiek veikta stresa testēšana un tās<br />
rezultāti tiek ņemti vērā ar riska pārvaldīšanu saistīto<br />
lēmumu pieņemšanā, t.sk. politiku un procedūru izstrādē<br />
un pārskatīšanā un<br />
Izstrādāti reāli, detalizēti plāni krīzes situāciju<br />
pārvarēšanai un<br />
Pastāvīgi (pietiekami regulāri) tiek <strong>noteik</strong>ts, analizēts un<br />
kontrolēts likviditātes risks<br />
2 – Apmierinoša risku pārvaldīšana<br />
Apmierinošas politikas un procedūras likviditātes riska<br />
pārvaldīšanai, bet iespējami uzlabojumi (piemēram, nav<br />
<strong>noteik</strong>ts iespējamo notikumu attīstī<strong>bas</strong> scenāriju analīzes<br />
veikš<strong>anas</strong> biežums u.c.) un/vai<br />
Noteikti limiti un procedūras limitu pārkāpumu<br />
autorizācijai. Atsevišķi nebūtiski limitu pārkāpumi un<br />
vadība tiek pietiekami savlaicīgi informēta par limitu<br />
pārkāpumiem un/vai<br />
Banka regulāri veic stresa testēšanu, tās kvalitāte ir<br />
apmierinoša, bet iespējami uzlabojumi, piemēram,<br />
konstatētas atsevišķas nepilnī<strong>bas</strong> stresa testu veikš<strong>anas</strong><br />
metodoloģijas dokumentēšanā un/vai<br />
Izstrādāti plāni krīzes situāciju pārvarēšanai, bet<br />
iespējami uzlabojumi (piemēram, tie nav pietiekami<br />
detalizēti u.c.) un/vai<br />
Regulāri tiek <strong>noteik</strong>ts, analizēts un kontrolēts likviditātes<br />
risks, bet iespējami uzlabojumi<br />
3 – Neapmierinoša risku pārvaldīšana<br />
Likviditātes riska pārvaldīš<strong>anas</strong> politika un procedūras ir<br />
neapmierinošas, jo ir būtiski trūkumi (piemēram, nav<br />
dokumentētas likviditātes riska pārvaldīš<strong>anas</strong> metodes<br />
u.c.) un/vai<br />
Neapmierinoši <strong>noteik</strong>ti limiti, jo ir būtiski trūkumi<br />
(piemēram, nav izstrādātas procedūras limitu pārkāpumu<br />
autorizācijai). Vadība netiek pietiekami savlaicīgi<br />
informēta par limitu pārkāpumiem. Vairāki būtiski<br />
limitu pārkāpumi un/vai<br />
Atsevišķi būtiski trūkumi stresa testēšanā un/vai stresa<br />
testu rezultātu izmantošanā riska vadī<strong>bas</strong> lēmumu<br />
pieņemšanā un likviditātes riska pārvaldīšanā,<br />
stratēģijas, politiku un procedūru izstrādāšanā un<br />
pārskatīšanā. Piemēram, stresa testu scenāriji neaptver<br />
lielu daļu galveno likviditātes risku ietekmējošo faktoru,<br />
scenāriji nav pietiekami "smagi", stresa testēšana tiek<br />
veikta reti un neregulāri, stresa testu veikšanai netiek<br />
nodrošināti pietiekami resursi un/vai<br />
Izstrādāti plāni krīzes situāciju pārvarēšanai, bet tie nav<br />
reāli un/vai<br />
152. lappuse no 200
Finanšu un kapitāla tirgus komisija<br />
____________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________<br />
BANKU UZRAUDZĪBAS REITINGA NOTEIKŠANAS METODIKA<br />
o vai bankas vadība regulāri tiek informēta par veikto<br />
stresa testu rezultātiem?<br />
o vai stresa testu rezultāti tiek ņemti vērā riska vadī<strong>bas</strong><br />
lēmumu pieņemšanā un likviditātes pārvaldīšanā,<br />
stratēģiju, politiku un procedūru izstrādāšanā un<br />
pārskatīšanā?<br />
o vai banka, ņemot vērā stresa testēš<strong>anas</strong> rezultātus<br />
izstrādājusi rīcī<strong>bas</strong> plānu iespējamās likviditātes krīzes<br />
pārvarēšanai?<br />
o vai bankas stresa testēš<strong>anas</strong> sistēma ir pietiekami<br />
elastīga – vai tā ļauj veikt stresa testēšanu arī ar <strong>FKTK</strong><br />
<strong>noteik</strong>tajiem scenārijiem un pieņēmumiem, ja tas tiek<br />
pieprasīts?<br />
Vai tiek veikts bankas kapitāla un resursu pietiekamī<strong>bas</strong><br />
novērtējums saistībā ar uzņemto risku lielumu?<br />
Limitu ievērošana un kontrole (t.sk. pārkāpumu<br />
autorizācijas process, vai vadība savlaicīgi saņem<br />
informāciju par pārkāpumiem u.c.)<br />
Likviditātes risks tiek nepietiekami regulāri <strong>noteik</strong>ts,<br />
analizēts un kontrolēts<br />
4 – Vāja risku pārvaldīšana<br />
Nav izstrādātas likviditātes riska pārvaldīš<strong>anas</strong> politika<br />
un procedūras un/vai<br />
Nav <strong>noteik</strong>ti limiti vai <strong>noteik</strong>ti pārmērīgi augsti limiti,<br />
kas nenodrošina efektīvu riska pārvaldīšanu. Būtiski<br />
neautorizēti limitu pārkāpumi un/vai<br />
Netiek veikta likviditātes riska stresa testēšana vai stresa<br />
testēš<strong>anas</strong> kvalitāte ir vāja, jo lielākajā daļā no<br />
vērtējamajiem stresa testēš<strong>anas</strong> elementiem ir konstatēti<br />
būtiski trūkumi, kas pārbaudītāju vērtējumā apliecina, ka<br />
stresa testus banka neizmanto vai bez būtisku<br />
uzlabojumu veikš<strong>anas</strong> tie nav izmantojami riska<br />
pārvaldīšanā un/vai<br />
Nav izstrādāti plāni krīzes situāciju pārvarēšanai un/vai<br />
Banka nevērtē likviditātes risku<br />
153. lappuse no 200
Finanšu un kapitāla tirgus komisija<br />
____________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________<br />
BANKU UZRAUDZĪBAS REITINGA NOTEIKŠANAS METODIKA<br />
Politiku un procedūru kvalitāte un ievērošana<br />
Novērtēš<strong>anas</strong> mērķis – novērtēt politiku un procedūru kvalitāti un ievērošanu bankas darbībā.<br />
Šis elements jāvērtē:<br />
Šādām darbī<strong>bas</strong> jomām un darbī<strong>bas</strong> veidiem:<br />
o Kreditēšana un ārpusbilances saistī<strong>bas</strong> pret klientiem – visiem darbī<strong>bas</strong> veidiem<br />
o Investīciju darbība – visiem darbī<strong>bas</strong> veidiem<br />
o Maksājumi un norēķini – visiem darbī<strong>bas</strong> veidiem<br />
o Klientu aktīvu pārvaldīšana un ieguldījumu pakalpojumi - visiem darbī<strong>bas</strong> veidiem<br />
o Noguldījumu piesaistīšana – visiem darbī<strong>bas</strong> veidiem<br />
o Bankas aizņēmumi – visiem darbī<strong>bas</strong> veidiem<br />
Šādām kopīgām funkcijām:<br />
o Iekšējais audits<br />
o Darbī<strong>bas</strong> atbilstī<strong>bas</strong> kontrole<br />
o Finanšu un vadī<strong>bas</strong> grāmatvedība<br />
o Personāla vadība<br />
Kreditēšanai un ārpusbilances saistībām pret klientiem – visiem darbī<strong>bas</strong> veidiem<br />
Kritēriji Novērtējums<br />
Vai kredītpolitikā un procedūrās ir <strong>noteik</strong>ti:<br />
o skaidri un piesardzīgi kredītu piešķirš<strong>anas</strong><br />
kritēriji<br />
o informācija, kam jābūt bankas rīcībā pirms<br />
lēmuma pieņemš<strong>anas</strong> par kredīta<br />
piešķiršanu (t.sk. kredīta mērķis un<br />
atmaksas avoti, piešķirš<strong>anas</strong> <strong>noteik</strong>umi,<br />
nodrošinājuma analīze, aizņēmēja<br />
finansiālā līdzdalība kredīta mērķa<br />
finansējumā, aizņēmēja riska<br />
raksturojums, parādu kārtoš<strong>anas</strong> vēsture<br />
un kredītspēja, saimnieciskās darbī<strong>bas</strong> un<br />
tautsaimniecī<strong>bas</strong> nozares analīze,<br />
privātpersonu kredīta apkalpoš<strong>anas</strong><br />
rādītājs (debt service ratio) u.c.) un<br />
prasī<strong>bas</strong> minētās informācijas<br />
dokumentēšanai<br />
o savstarpēji saistītu klientu/ar banku<br />
saistītu personu identificēš<strong>anas</strong> kārtība<br />
o pieņemamie nodrošinājuma veidi un<br />
atbilstošie limiti kredīta apmēra attiecībai<br />
pret nodrošinājuma vērtību<br />
o nodrošinājuma novērtēš<strong>anas</strong> un regulāras<br />
pārvērtēš<strong>anas</strong> procedūras<br />
o kredītu limiti (katram aizņēmējam,<br />
savstarpēji saistītu klientu grupām, ar<br />
banku saistītām personām u.c.)<br />
o kredītu apstiprināš<strong>anas</strong> pilnvaras un<br />
atbildība<br />
o kārtība, kādā tiek apstiprinātas atkāpes no<br />
kredītpolitikā <strong>noteik</strong>tajiem kritērijiem<br />
o kārtība kredītu procentu likmju un<br />
atmaksas nosacījumu <strong>noteik</strong>šanai<br />
o kredītu administrēš<strong>anas</strong> sistēma (t.sk.<br />
dokumentācijas, līgumu <strong>noteik</strong>umu,<br />
papildnosacījumu un nodrošinājuma<br />
pārraudzība, regulējošo prasību, iekšējo<br />
politiku un procedūru ievēroš<strong>anas</strong><br />
Jāizvēlas tas novērtējums, kuram vislabāk atbilst bankā pastāvošā situācija<br />
1 – Pietiekama risku pārvaldīšana<br />
Kredītpolitika un procedūras ir visaptverošas un skaidri formulētas.<br />
Noteikti visi būtiskie aspekti – detalizēti kredītu piešķirš<strong>anas</strong><br />
kritēriji, informācija, kādai jābūt bankas rīcībā pirms lēmuma<br />
pieņemš<strong>anas</strong> par kredīta piešķiršanu, lēmumu pieņemš<strong>anas</strong> kārtība,<br />
pieņemamie nodrošinājuma veidi, nodrošinājuma novērtēš<strong>anas</strong><br />
procedūras, kredītu limiti, kredītu administrēš<strong>anas</strong> kārtība, metodes<br />
kredītu kvalitātes pasliktināšanās identificēšanai, kredītu<br />
novērtēš<strong>anas</strong> un uzkrājumu veidoš<strong>anas</strong> kārtība, problemātisko<br />
kredītu pārvaldīš<strong>anas</strong> kārtība u.c. svarīgi aspekti. Kredītpolitika un<br />
procedūras atbilst bankas darbībai. Tās tiek regulāri pārskatītas un<br />
pilnveidotas un<br />
Kredītpolitika un procedūras nodrošina piesardzīgu kredītu<br />
izsniegšanu un administrēšanu, novērtēšanu un pārraudzību. Kredītu<br />
izsniegšana, administrēšana, novērtēšana un pārraudzība pilnībā<br />
dokumentēta un<br />
Nav konstatēti gadījumi, kad nav ievērota kredītpolitika un<br />
procedūras<br />
2 – Apmierinoša risku pārvaldīšana<br />
Kredītpolitika un procedūras ir apmierinošas kvalitātes, bet iespējami<br />
uzlabojumi (piemēram, nav izstrādātas detalizētas nodrošinājuma<br />
novērtēš<strong>anas</strong> procedūras u.c.). Kredītpolitika un procedūras atbilst<br />
bankas darbībai. Tās tiek pārskatītas un pilnveidotas, bet iespējami<br />
uzlabojumi (piemēram, tas netiek veikts regulāri katru gadu u.c.)<br />
un/vai<br />
Kredītpolitika un procedūras nodrošina apmierinošu kredītu<br />
izsniegšanu, administrēšanu, novērtēšanu un pārraudzību. Atsevišķi<br />
nebūtiski trūkumi kredītu izsniegš<strong>anas</strong>, administrēš<strong>anas</strong>,<br />
novērtēš<strong>anas</strong> un pārraudzī<strong>bas</strong> dokumentācijā un/vai<br />
Konstatēti atsevišķi gadījumi, kad nav ievērota kredītpolitika un/vai<br />
procedūras, tomēr tas vēl nepakļauj banku būtiskam riskam<br />
(piemēram, atsevišķos gadījumos nav ievērota kredītlietu uzturēš<strong>anas</strong><br />
kārtība u.c. mazāk svarīgi pārkāpumi)<br />
3 – Neapmierinoša risku pārvaldīšana<br />
Kredītpolitika un procedūras ir neapmierinošas kvalitātes, jo ir<br />
154. lappuse no 200
Finanšu un kapitāla tirgus komisija<br />
____________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________<br />
BANKU UZRAUDZĪBAS REITINGA NOTEIKŠANAS METODIKA<br />
kontrole, pienākumu dalīš<strong>anas</strong> principa<br />
ievērošana u.c.)<br />
o kredītlietu uzturēš<strong>anas</strong> kārtība<br />
o prasī<strong>bas</strong> finanšu informācijas saņemšanai<br />
un analīzei<br />
o prasī<strong>bas</strong> kredītu novērtēš<strong>anas</strong><br />
dokumentiem<br />
o prasī<strong>bas</strong> nodrošinājuma novērtējumam<br />
o aizņēmēju apmeklējumu kārtība<br />
o metodes kredītu kvalitātes pasliktināšanās<br />
identificēšanai (t.sk. darbinieki, kas<br />
atbildīgi par kredītu kvalitātes<br />
pārraudzību, agrīnas brīdināš<strong>anas</strong> rādītāji<br />
par kredītu kvalitātes pasliktināšanos,<br />
kredītu zaudējumu notikumu<br />
identificēšana u.c.)<br />
o kredītu klasificēš<strong>anas</strong> un speciālo<br />
uzkrājumu veidoš<strong>anas</strong> kārtība<br />
o problemātisko kredītu pārvaldīš<strong>anas</strong><br />
metodes un organizācija (t.sk. darbinieku<br />
pienākumi un atbildība, metodes darbā ar<br />
problemātiskajiem kredītiem, kārtība,<br />
kādā tiek veikta kredītu pārstrukturēšana<br />
un atgūšana u.c.)<br />
Vai kredītpolitika un procedūras tiek<br />
ievērotas<br />
Vai darbinieki pārzina ar kreditēšanu saistītās<br />
politikas un procedūras<br />
Vai kredītpolitika un procedūras tiek regulāri<br />
pārskatītas un pilnveidotas, t.sk. vai<br />
pārskatīšanā un pilnveidošanā tiek ņemti vērā<br />
stresa testu rezultāti<br />
būtiski trūkumi (piemēram, nav skaidri <strong>noteik</strong>ti kredītu piešķirš<strong>anas</strong><br />
kritēriji, pieņemamie nodrošinājuma veidi, prasī<strong>bas</strong> aizņēmēju<br />
saimnieciskās darbī<strong>bas</strong> analīzes veikš<strong>anas</strong> regularitātei u.c.). Tās<br />
netiek savlaicīgi pārskatītas un pilnveidotas un/vai<br />
Kredītpolitika un procedūras nenodrošina piesardzīgu kredītu<br />
izsniegšanu, administrēšanu, novērtēšanu un pārraudzību. Būtiski<br />
trūkumi kredītu izsniegš<strong>anas</strong>, administrēš<strong>anas</strong>, novērtēš<strong>anas</strong> un<br />
pārraudzī<strong>bas</strong> dokumentācijā un/vai<br />
Konstatēti vairāki gadījumi, kad nav ievērota kredītpolitika un/vai<br />
procedūras, un tas pakļauj banku palielinātam riskam (piemēram,<br />
kredīti izsniegti, pārkāpjot aizņēmējam <strong>noteik</strong>tos limitus, pārkāptas<br />
kredītu piešķirš<strong>anas</strong> pilnvaras, kredīti, kas izsniegti ar banku<br />
saistītām personām, veido būtisku kredītportfeļa daļu un tiek<br />
izsniegti ar atvieglotiem nosacījumiem, banka nav identificējusi<br />
savstarpēji saistītu klientu grupas u.c.)<br />
4 – Vāja risku pārvaldīšana<br />
Kredītpolitika un procedūras ir ļoti sliktas kvalitātes, jo tās nenosaka<br />
daudzus būtiskus aspektus (piemēram, nav <strong>noteik</strong>tas prasī<strong>bas</strong><br />
aizņēmēju saimnieciskās darbī<strong>bas</strong> analīzei, nepiesardzīgi kredītu<br />
piešķirš<strong>anas</strong> kritēriji, nav <strong>noteik</strong>tas prasī<strong>bas</strong> nodrošinājumam, nav<br />
izstrādātas metodes kredītu kvalitātes pasliktināšanās identificēšanai<br />
u.c.), un/vai<br />
Kredītu izsniegš<strong>anas</strong>, administrēš<strong>anas</strong>, novērtēš<strong>anas</strong> un pārraudzī<strong>bas</strong><br />
politika un procedūras ir sliktas kvalitātes un nepiesardzīgas. Nav<br />
dokumentēta kredītu izsniegšana, administrēšana, novērtēšana un<br />
pārraudzība un/vai<br />
Bieži nav ievērota kredītpolitika un procedūras un tas pakļauj banku<br />
būtiskam riskam (piemēram, kredīti izsniegti aizņēmējiem ar<br />
neskaidriem kredīta atmaksas avotiem un bez nodrošinājuma, banka<br />
savlaicīgi neveic pasākumus darbam ar problemātiskiem kredītiem<br />
u.c.)<br />
155. lappuse no 200
Finanšu un kapitāla tirgus komisija<br />
____________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________<br />
BANKU UZRAUDZĪBAS REITINGA NOTEIKŠANAS METODIKA<br />
Investīciju darbība – visiem darbī<strong>bas</strong> veidiem<br />
Kritēriji Novērtējums<br />
Ar investīciju darbību saistīto risku<br />
pārvaldīš<strong>anas</strong> politiku kvalitāte,<br />
t.sk. vai <strong>noteik</strong>ti:<br />
o mērķi, kas jāsasniedz<br />
o kāda ir attieksme pret risku -<br />
pieļaujamais riska līmenis un<br />
peļņa<br />
o darbī<strong>bas</strong> veidi un tirgi<br />
o valūtas, termiņi un ienesīgums<br />
o vēlamā portfeļa struktūra<br />
(diversifikācija, pieļaujamās<br />
koncentrācijas)<br />
o riska novērtēš<strong>anas</strong> metodes<br />
(kvalitatīvas un kvantitatīvas,<br />
t.sk. stresa testēšanu)?<br />
Vai tiek veikts bankas kapitāla un<br />
resursu pietiekamī<strong>bas</strong> novērtējums<br />
saistībā ar uzņemto risku lielumu?<br />
Vai politikas un procedūras tiek<br />
pietiekami regulāri pārskatītas?<br />
Risku identificēš<strong>anas</strong> kvalitāte,<br />
t.sk. vai riski tiek identificēti pirms<br />
jaunu produktu iegādes, darījumu<br />
uzsākš<strong>anas</strong>?<br />
Risku mērīš<strong>anas</strong> un analīzes<br />
kvalitāte, t.sk.:<br />
o vai izstrādātas procedūras un<br />
metodoloģija risku mērīšanai un<br />
analīzei, vai <strong>noteik</strong>ta<br />
pietiekama regularitāte?<br />
o vai aptverti svarīgākie riskus<br />
raksturojošie elementi?<br />
o risku mērīš<strong>anas</strong> metožu un<br />
modeļu kvalitāte<br />
Risku pārvaldīš<strong>anas</strong>, kontroles un<br />
limitu sistēmas kvalitāte, t.sk.:<br />
o vai izstrādātas procedūras un<br />
metodoloģija risku<br />
pārvaldīšanai, t.sk. limitu<br />
sistēma?<br />
o vai izstrādātas procedūras risku<br />
kontrolei, vai <strong>noteik</strong>ta risku<br />
kontroles regularitāte?<br />
o limitu <strong>noteik</strong>š<strong>anas</strong> process<br />
o limitu sistēmas kvalitāte<br />
o limitu ievērošana un kontrole<br />
(t.sk. pārkāpumu autorizācijas<br />
process, vai vadība savlaicīgi<br />
saņem informāciju par<br />
pārkāpumiem u.c.)<br />
Vai tiek veikta ar investīciju<br />
darbību saistīto risku stresa<br />
testēšana un tās rezultāti tiek ņemti<br />
vērā ar investīciju darbību saistīto<br />
lēmumu pieņemšanā, t.sk. nosakot<br />
risku pārvaldīš<strong>anas</strong> politikas un<br />
procedūras?<br />
Vai izstrādāti rīcī<strong>bas</strong> plāni krīzes<br />
Jāizvēlas tas novērtējums, kuram vislabāk atbilst bankā pastāvošā situācija<br />
1 – Pietiekama risku pārvaldīšana<br />
Visaptverošas, piesardzīgas ar investīciju darbību saistīto risku pārvaldīš<strong>anas</strong><br />
politikas, t.sk. <strong>noteik</strong>ti - pieļaujamais riska līmenis, vēlamais ienesīgums un citi<br />
svarīgākie aspekti un<br />
Izstrādātas procedūras un metodoloģija būtisko risku identificēšanai. Riski tiek<br />
savlaicīgi un regulāri identificēti (t.sk. pirms jaunu produktu iegādes/darījumu<br />
uzsākš<strong>anas</strong>) un<br />
Izstrādātas procedūras un metodoloģija būtisko risku mērīšanai un analīzei.<br />
Riski tiek regulāri analizēti, risku analīzē ņemti vērā visi svarīgākie riskus<br />
raksturojošie elementi un<br />
Izstrādātas procedūras un metodoloģija būtisko risku pārvaldīšanai un kontrolei.<br />
Noteikti detalizēti limiti. Stingras procedūras limitu pārkāpumu autorizācijai.<br />
Nav neautorizētu limitu pārkāpumu. Riski tiek efektīvi pārvaldīti un<br />
Regulāri un kvalitatīvi tiek veikta stresa testēšana un tās rezultāti tiek ņemti<br />
vērā ar riska pārvaldīšanu saistīto lēmumu pieņemšanā, t.sk. politiku un<br />
procedūru izstrādē un pārskatīšanā un<br />
Izstrādāti reāli, detalizēti plāni krīzes situāciju pārvarēšanai un<br />
Nav konstatēti gadījumi, kad politikas un procedūras nav ievērotas<br />
2 – Apmierinoša risku pārvaldīšana<br />
Ar investīciju darbību saistīto risku pārvaldīš<strong>anas</strong> politikas ir apmierinošas, bet<br />
iespējami uzlabojumi (piemēram, atsevišķiem darbī<strong>bas</strong> veidiem politika ir<br />
riskanta, bet šādas darbī<strong>bas</strong> esošais un plānotais apjoms ir neliels) un/vai<br />
Apmierinošas procedūras un metodoloģija risku identificēšanai, bet iespējami<br />
uzlabojumi. Būtiskākie riski tiek savlaicīgi un regulāri identificēti un/vai<br />
Apmierinošas procedūras un metodoloģija risku mērīšanai un analīzei, bet<br />
iespējami uzlabojumi. Riski tiek regulāri analizēti, risku analīzē pietiekami<br />
ņemti vērā svarīgākie risku raksturojošie elementi un/vai<br />
Apmierinošas procedūras un metodoloģija risku pārvaldīšanai un kontrolei, bet<br />
iespējami uzlabojumi. Noteikti limiti un procedūras limitu pārkāpumu<br />
autorizācijai. Atsevišķi nebūtiski limitu pārkāpumi un vadība tiek pietiekami<br />
savlaicīgi informēta par limitu pārkāpumiem. Riski tiek samērā efektīvi<br />
pārvaldīti, bet iespējami uzlabojumi un/vai<br />
Banka regulāri veic stresa testēšanu, tās kvalitāte ir apmierinoša, bet iespējami<br />
uzlabojumi, piemēram, konstatētas atsevišķas nepilnī<strong>bas</strong> stresa testu veikš<strong>anas</strong><br />
metodoloģijas dokumentēšanā un/vai<br />
Izstrādāti plāni krīzes situāciju pārvarēšanai, bet iespējami uzlabojumi<br />
(piemēram, tie nav pietiekami detalizēti u.c.) un/vai<br />
Konstatēti atsevišķi nebūtiski politiku un/vai procedūru neievēroš<strong>anas</strong> gadījumi<br />
3 – Neapmierinoša risku pārvaldīšana<br />
Ar investīciju darbību saistīto risku pārvaldīš<strong>anas</strong> politikas ir neapmierinošas,<br />
jo ir būtiski trūkumi (piemēram, nav <strong>noteik</strong>ts pieļaujamais riska līmenis, nav<br />
<strong>noteik</strong>ti darbī<strong>bas</strong> veidi un tirgi, vairākiem darbī<strong>bas</strong> veidiem politika ir riskanta,<br />
šādas darbī<strong>bas</strong> apjoms ir būtisks u.c.) un/vai<br />
Neapmierinošas procedūras un metodoloģija risku identificēšanai, jo ir būtiski<br />
trūkumi (piemēram, nepietiekami identificēti riski pirms jaunu darījumu<br />
uzsākš<strong>anas</strong>, darbī<strong>bas</strong> uzsākš<strong>anas</strong> jaunos tirgos u.c.) un/vai<br />
Neapmierinošas procedūras un metodoloģija risku mērīšanai un analīzei, jo ir<br />
būtiski trūkumi (piemēram, nav dokumentēta risku lieluma aprēķina kārtība,<br />
nav dokumentēti risku analīzē izmantotie pieņēmumi u.c.) un/vai<br />
Neapmierinošas procedūras un metodoloģija risku pārvaldīšanai un kontrolei, jo<br />
ir būtiski trūkumi (piemēram, nav procedūras limitu pārkāpumu autorizācijai).<br />
Vairāki būtiski limitu pārkāpumi un/vai vadība netiek pietiekami savlaicīgi<br />
informēta par limitu pārkāpumu gadījumiem un/vai<br />
Atsevišķi būtiski trūkumi stresa testēšanā un/vai stresa testu rezultātu<br />
izmantošanā riska vadī<strong>bas</strong> lēmumu pieņemšanā un ar investīciju darbību saistītā<br />
156. lappuse no 200
Finanšu un kapitāla tirgus komisija<br />
____________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________<br />
BANKU UZRAUDZĪBAS REITINGA NOTEIKŠANAS METODIKA<br />
situācijām?<br />
Politiku un procedūru ievērošana<br />
riska pārvaldīšanā, stratēģijas, politiku un procedūru izstrādāšanā un<br />
pārskatīšanā. Piemēram, stresa testu scenāriji neaptver lielu daļu galveno ar<br />
investīciju darbību saistīto risku ietekmējošo faktoru, scenāriji nav pietiekami<br />
"smagi", stresa testēšana tiek veikta reti un neregulāri, stresa testu veikšanai<br />
netiek nodrošināti pietiekami resursi un/vai<br />
Ir izstrādāti plāni krīzes situāciju pārvarēšanai, bet tie nav reāli un/vai<br />
Konstatēti vairāki politiku un/vai procedūru neievēroš<strong>anas</strong> gadījumi<br />
4 – Vāja risku pārvaldīšana<br />
Nav izstrādātas ar investīciju darbību saistīto risku pārvaldīš<strong>anas</strong> politikas, vai<br />
ir izstrādātas risku pārvaldīš<strong>anas</strong> politikas, bet bankas kapitāls un resursi nav<br />
pietiekami to īstenošanai ne tuvākajam laikam, ne nākotnē un/vai<br />
Nav izstrādātas procedūras un metodoloģija risku identificēšanai. Riski netiek<br />
identificēti un/vai<br />
Nav izstrādātas procedūras un metodoloģija risku mērīšanai un analīzei. Risku<br />
analīze netiek veikta un/vai<br />
Nav izstrādātas procedūras un metodoloģija risku pārvaldīšanai un kontrolei.<br />
Nav <strong>noteik</strong>ti limiti vai limiti <strong>noteik</strong>ti pārmērīgi augsti, kas nenodrošina efektīvu<br />
risku pārvaldīšanu. Būtiski neautorizēti limitu pārkāpumi. Riski netiek<br />
pārvaldīti un/vai<br />
Banka, kurai investīciju darbība ir būtiska, neveic ar investīciju darbību saistīto<br />
risku stresa testēšanu vai stresa testēš<strong>anas</strong> kvalitāte ir vāja, jo lielākajā daļā no<br />
vērtējamajiem stresa testēš<strong>anas</strong> elementiem ir konstatēti būtiski trūkumi, kas<br />
pārbaudītāju vērtējumā apliecina, ka stresa testus banka neizmanto vai bez<br />
būtisku uzlabojumu veikš<strong>anas</strong> tie nav izmantojami riska pārvaldīšanā un/vai<br />
Nav izstrādāti plāni krīzes situāciju pārvarēšanai un/vai<br />
Konstatēti daudzi politiku un/vai procedūru neievēroš<strong>anas</strong> gadījumi<br />
157. lappuse no 200
Finanšu un kapitāla tirgus komisija<br />
____________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________<br />
BANKU UZRAUDZĪBAS REITINGA NOTEIKŠANAS METODIKA<br />
Maksājumiem un norēķiniem – visiem darbī<strong>bas</strong> veidiem<br />
Klientu aktīvu pārvaldīšanai un ieguldījumu pakalpojumiem – visiem darbī<strong>bas</strong> veidiem<br />
Noguldījumu piesaistīšanai – visiem darbī<strong>bas</strong> veidiem<br />
Bankas aizņēmumiem – visiem darbī<strong>bas</strong> veidiem<br />
Kritēriji Novērtējums<br />
Politiku un procedūru kvalitāte, t.sk.:<br />
o atbilstība vērtējamam darbī<strong>bas</strong> veidam<br />
o vai tās aptver visus būtiskos aspektus?<br />
o vai tās nodrošina piesardzīgu risku<br />
pārvaldīšanu?<br />
o vai ir pietiekami dokumentētas?<br />
o satura kvalitāte<br />
o vai tās tiek regulāri pārskatītas un<br />
pilnveidotas?<br />
o aktīvu aizsardzī<strong>bas</strong> procedūru<br />
pietiekamība<br />
Vai politikas un procedūras tiek<br />
ievērotas?<br />
Vai politiku un procedūru ievērošana tiek<br />
pietiekami kontrolēta?<br />
Vai darbinieki pārzina attiecīgās politikas<br />
un procedūras?<br />
Vai politikas un procedūras tiek regulāri<br />
pārskatītas un pilnveidotas?<br />
Jāizvēlas tas novērtējums, kuram vislabāk atbilst bankā pastāvošā situācija<br />
1 – Pietiekama risku pārvaldīšana<br />
La<strong>bas</strong> kvalitātes, piesardzīgas un dokumentētas politikas un procedūras.<br />
Politikas un procedūras atbilst bankas darbībai. Tās tiek regulāri<br />
pārskatītas un pilnveidotas un<br />
Nav konstatēti gadījumi, kad nav ievērotas politikas un procedūras<br />
2 – Apmierinoša risku pārvaldīšana<br />
Apmierinošas kvalitātes, piesardzīgas un dokumentētas politikas un<br />
procedūras, pietiekami aptverti būtiskie aspekti. Politikas un procedūras<br />
atbilst bankas darbībai. Tās tiek pārskatītas un pilnveidotas, bet<br />
iespējami uzlabojumi (piemēram, tas netiek veikts regulāri katru gadu<br />
u.c.) un/vai<br />
Konstatēti atsevišķi gadījumi, kad nav ievērotas politikas un/vai<br />
procedūras, tomēr tas vēl nepakļauj banku būtiskam riskam<br />
3 – Neapmierinoša risku pārvaldīšana<br />
Politikas un procedūras ir neapmierinošas kvalitātes, jo ir būtiski trūkumi<br />
(piemēram, tās ir vispārīgas, bankas darbībai neatbilstošas, neaptver<br />
visus būtiskos aspektus u.c.). Tās netiek savlaicīgi pārskatītas un<br />
pilnveidotas un/vai<br />
Konstatēti vairāki gadījumi, kad nav ievērotas politikas un/vai<br />
procedūras un tas pakļauj banku palielinātam riskam (piemēram, būtiski<br />
limitu pārkāpumi u.c.)<br />
4 – Vāja risku pārvaldīšana<br />
Nav izstrādātas politikas un procedūras, vai tās ir formālas un bankas<br />
darbībai neatbilstošas un/vai<br />
Bieži nav ievērotas politikas un/vai procedūras un tas pakļauj banku<br />
būtiskam riskam<br />
158. lappuse no 200
Finanšu un kapitāla tirgus komisija<br />
____________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________<br />
BANKU UZRAUDZĪBAS REITINGA NOTEIKŠANAS METODIKA<br />
Kopīgai funkcijai – Iekšējais audits<br />
Kritēriji Novērtējums<br />
Iekšējā audita darbību regulējošo<br />
procedūru kvalitāte un pietiekamība<br />
Iekšējā audita darbību regulējošo<br />
procedūru ievērošana<br />
Jāizvēlas tas novērtējums, kuram vislabāk atbilst bankā pastāvošā situācija<br />
1 – Pietiekama risku pārvaldīšana<br />
Detalizētas un kvalitatīvas iekšējā audita darbību regulējošās procedūras<br />
(t.sk. audita programmas, audita rezultātu dokumentēš<strong>anas</strong> procedūras<br />
u.c.). Nav konstatēti gadījumi, kad nav ievērotas procedūras<br />
2 – Apmierinoša risku pārvaldīšana<br />
Apmierinošas iekšējā audita darbību regulējošās procedūras, bet iespējami<br />
uzlabojumi (piemēram, tās ilgstoši nav pārskatītas)<br />
3 – Neapmierinoša risku pārvaldīšana<br />
Neapmierinošas iekšējā audita darbību regulējošās procedūras, jo ir būtiski<br />
trūkumi (piemēram, nav <strong>noteik</strong>ta pārbaužu rezultātu dokumentēš<strong>anas</strong><br />
kārtība, konstatēti vairāki gadījumi, kad procedūras nav ievērotas)<br />
4 – Vāja risku pārvaldīšana<br />
Nav izstrādātas iekšējā audita darbību regulējošās procedūras<br />
159. lappuse no 200
Finanšu un kapitāla tirgus komisija<br />
____________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________<br />
BANKU UZRAUDZĪBAS REITINGA NOTEIKŠANAS METODIKA<br />
Kopīgai funkcijai – Darbī<strong>bas</strong> atbilstī<strong>bas</strong> kontrole<br />
Kritēriji Novērtējums<br />
Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novērš<strong>anas</strong><br />
regulējošo prasību ievērošana<br />
Vai izstrādātas politikas un procedūras, kas nosaka:<br />
o kritērijus sadarbī<strong>bas</strong> uzsākšanai ar ārvalstu bankām<br />
(t.sk. kārtība ārvalstu bankas, kura ir atvērusi kontu<br />
bankā, iekšējās kontroles sistēmas noziedzīgi iegūtu<br />
līdzekļu legalizācijas novērš<strong>anas</strong> jomā efektivitātes<br />
un pietiekamī<strong>bas</strong> novērtēšanai, paredzot periodisku<br />
bankā atvērtā korespondējošā kontā veikto darījumu<br />
monitoringu, un, nepieciešamī<strong>bas</strong> gadījumā, papildu<br />
informācijas pieprasīšanu ārvalsts bankai par tās<br />
klientiem un to veiktajiem darījumiem)<br />
o kritērijus un kārtību, kā banka konstatē, ka tās klients<br />
veic darbību, kas atbilst čaulbankas funkcijām (t.sk.<br />
paredzot, ka banka nesadarbojas ar čaulbankām un<br />
tām pielīdzināmiem klientiem)<br />
o potenciālo klientu loku (t.sk. klientu politika;<br />
pazīmes klientiem, ar ko banka nevēlas sadarboties;<br />
pazīmes sadarbī<strong>bas</strong> pārtraukšanai ar klientu; kārtību<br />
PEP konstatēšanai, to darbī<strong>bas</strong> pārzināšanai un<br />
monitoringam u.c.)<br />
o kārtību, kādā banka sāk darījumu attiecī<strong>bas</strong> ar<br />
ārpakalpojumu sniedzējiem (piem., klientu piesaiste,<br />
kontu atvēršana u.tml. pakalpojumiem)<br />
o klientu identifikāciju un patieso labuma guvēju<br />
konstatēšanu (t.sk. saimnieciskās darbī<strong>bas</strong><br />
apzināš<strong>anas</strong> kārtība; veicamās darbī<strong>bas</strong>, lai iegūtu<br />
pamatotu pārliecību, ka norādītie patiesie labuma<br />
guvēji tādi patiešām ir; papildu identifikācijas<br />
pasākumus un monitoringu klientiem, kas atvēruši<br />
kontu personīgi neierodoties bankā; minimālās<br />
prasī<strong>bas</strong> starpniekiem; metodes informācijas<br />
pārbaudīšanai; pazīmes, ka klients darbojas trešo<br />
personu uzdevumā; metodes pietiekamas<br />
informācijas iegūšanai par ārzonās reģistrētu un tiem<br />
pielīdzinātu komersantu nepieciešamību atvērt kontu<br />
Latvijā, tā izmantoš<strong>anas</strong> mērķi, saimniecisko<br />
darbību, naudas līdzekļu izcelsmi u.c.)<br />
o neparastu un aizdomīgu darījumu konstatēšanu (t.sk.<br />
klientu saimnieciskās darbī<strong>bas</strong> pārzināš<strong>anas</strong> kārtība;<br />
aizdomīgu darījumu pazīmes; procedūras neparastu<br />
un aizdomīgu darījumu konstatēšanai un ziņošanai<br />
atbildīgajam darbiniekam un Kontroles dienestam;<br />
informācijas par ziņojumiem saglabāš<strong>anas</strong> un<br />
uzskaites kārtība u.c.)<br />
o "augsta riska" klientus (t.sk. "augsta riska" klientu<br />
pazīmes; klientu akceptēš<strong>anas</strong> sistēma; kārtība, kā<br />
aktualizējama informācija par "augsta riska"<br />
klientiem; to saimnieciskās darbī<strong>bas</strong> pārzināšana,<br />
<strong>uzraudz</strong>ība un dokumentēšana; kārtība pamatotas<br />
pārliecī<strong>bas</strong> par naudas līdzekļu izcelsmes avotiem<br />
iegūšanai u.c.)<br />
o pastāvīgu klientu veikto darījumu <strong>uzraudz</strong>ību (t.sk.<br />
klientu lietu kārtoš<strong>anas</strong> kārtība; informācijas<br />
aktualizācija; lietotās metodes; IS izmantošana u.c.)<br />
o kārtību, kādā jāatturas no aizdomīgu darījumu<br />
veikš<strong>anas</strong><br />
Vai regulāri tiek veikta iekšējās kontroles sistēmas<br />
Jāizvēlas tas novērtējums, kuram vislabāk atbilst bankā pastāvošā<br />
situācija<br />
1 – Pietiekama risku pārvaldīšana<br />
Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novērš<strong>anas</strong><br />
politika un procedūras ir la<strong>bas</strong> kvalitātes. Aptverti visi<br />
būtiskie aspekti. Nav konstatēti gadījumi, kad politika un<br />
procedūras nav ievērotas. Notiek regulāra darbinieku<br />
apmācība un<br />
Izstrādāta sistēma, kas ļauj savlaicīgi identificēt izmaiņas<br />
bankas darbību regulējošās prasībās un <strong>noteik</strong>tas<br />
atbildīgās personas par izmaiņu identificēšanu un<br />
Izstrādāta sistēma, kas ļauj savlaicīgi identificēt izmaiņas<br />
vispārējos normatīvajos aktos, kas ietekmē bankas<br />
darbību, un <strong>noteik</strong>tas atbildīgās personas par izmaiņu<br />
identificēšanu un<br />
Izstrādāta sistēma, kas ļauj savlaicīgi identificēt un<br />
novērtēt risku, ka var pasliktināties bankas reputācija, un<br />
savlaicīgi veikt efektīvus pasākumus reputācijas riska un<br />
tā iespējamās nelabvēlīgas ietekmes mazināšanai un<br />
Klientu sūdzību izskatīš<strong>anas</strong> kārtība ir skaidri un detalizēti<br />
dokumentēta. Pastāvīgi tiek veikta informācijas par<br />
sūdzībām apkopošana un analīze un tiek veikti efektīvi<br />
pasākumi to cēloņu novēršanai<br />
2 – Apmierinoša risku pārvaldīšana<br />
Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novērš<strong>anas</strong><br />
politika un procedūras ir apmierinošas, bet iespējami<br />
uzlabojumi (piemēram, nav <strong>noteik</strong>ts, ka jāveic<br />
dokumentēta klientu kontu apgrozījuma analīze u.c.).<br />
Pietiekami aptverti būtiskākie aspekti. Konstatēti atsevišķi<br />
nebūtiski politikas un/vai procedūru neievēroš<strong>anas</strong><br />
gadījumi. Darbinieku apmācība ir apmierinoša, bet<br />
iespējami uzlabojumi (piemēram, nav izstrādāts apmācību<br />
plāns) un/vai<br />
Izstrādāta sistēma, kas ļauj identificēt izmaiņas bankas<br />
darbību regulējošās prasībās, bet iespējami uzlabojumi<br />
(piemēram, tā nav pietiekami dokumentēta u.c.). Noteiktas<br />
atbildīgās personas par izmaiņu identificēšanu un/vai<br />
Izstrādāta sistēma, kas ļauj identificēt izmaiņas vispārējos<br />
normatīvajos aktos, kas ietekmē bankas darbību, bet<br />
iespējami uzlabojumi (piemēram, tā nav pietiekami<br />
dokumentēta u.c.). Noteiktas atbildīgās personas par<br />
izmaiņu identificēšanu un/vai<br />
Izstrādāta sistēma, kas ļauj identificēt un novērtēt risku, ka<br />
var pasliktināties bankas reputācija, un veikt<br />
nepieciešamos pasākumus reputācijas riska un tā<br />
iespējamās nelabvēlīgas ietekmes mazināšanai, bet<br />
iespējami uzlabojumi (piemēram, tā nav pietiekami<br />
dokumentēta u.c.) un/vai<br />
Klientu sūdzību izskatīš<strong>anas</strong> kārtība ir dokumentēta, bet<br />
iespējami uzlabojumi (piemēram, tā nav pietiekami<br />
detalizēta u.c.). Tiek veikta informācijas par sūdzībām<br />
apkopošana un analīze, bet pasākumi to cēloņu novēršanai<br />
ne vienmēr tiek savlaicīgi veikti<br />
3 – Neapmierinoša risku pārvaldīšana<br />
Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novērš<strong>anas</strong><br />
politika un procedūras ir neapmierinošas, jo ir būtiski<br />
trūkumi (piemēram, nav <strong>noteik</strong>tas bankas klientu<br />
160. lappuse no 200
Finanšu un kapitāla tirgus komisija<br />
____________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________<br />
BANKU UZRAUDZĪBAS REITINGA NOTEIKŠANAS METODIKA<br />
efektivitātes izvērtēšana?<br />
Vai tiek nodrošināts, ka pasākumi noziedzīgi iegūtu<br />
līdzekļu legalizācijas novēršanā ir veikti visās<br />
struktūrvienībās un meitas uzņēmumos (sevišķi<br />
ārvalstīs)?<br />
Vai izstrādātas procedūras klientu saimnieciskās<br />
darbī<strong>bas</strong> pārzināšanai (t.sk. klientu saimnieciskās<br />
darbī<strong>bas</strong> sākotnējai un pastāvīgai apzināšanai; kontu<br />
apgrozījumu analīzei u.c.)?<br />
Vai iecelts darbinieks (vai <strong>noteik</strong>ta struktūrvienība), kas<br />
atbildīgs par likuma prasību ievērošanu?<br />
Vai atbildīgajam darbiniekam piešķirtas pietiekami<br />
plašas pilnvaras?<br />
Vai tiek veikta regulāra darbinieku apmācība un vai<br />
apmācību programma ir dokumentēta?<br />
Vai vadība pievērš pietiekamu uzmanību likuma<br />
ievērošanai?<br />
Vai tiek veiktas regulāras iekšējā audita pārbaudes?<br />
Politiku un procedūru ievērošana<br />
Bankas darbību regulējošo prasību ievērošana<br />
Vai izstrādāta sistēma, kas ļauj sekot līdzi izmaiņām<br />
bankas darbību regulējošās prasībās (t.sk. ārvalstīs,<br />
kurās banka veic savu darbību)?<br />
Vai <strong>noteik</strong>tas atbildīgās personas par izmaiņu<br />
identificēšanu?<br />
Vispārējo normatīvo aktu ievērošana<br />
Vai izstrādāta sistēma, kas ļauj sekot līdzi izmaiņām<br />
vispārējos normatīvajos aktos (t.sk. ārvalstīs, kurās<br />
banka veic savu darbību)?<br />
Vai <strong>noteik</strong>tas atbildīgās personas par izmaiņu<br />
identificēšanu?<br />
Reputācijas riska pārvaldīšana<br />
Vai izstrādāta sistēma tādas informācijas identificēšanai,<br />
kas var apdraudēt bankas reputāciju?<br />
Vai tiek <strong>noteik</strong>ta un novērtēta reputācijas riska ietekme<br />
uz bankas riska līmeni, kā arī finanšu un kapitāla<br />
rādītājiem (piemēram, banka stresa testos ņem vērā<br />
reputācijas riska ietekmi)?<br />
Vai tiek veikta informācijas pārbaude un atbilstoši<br />
pasākumi reputācijas riska mazināšanai?<br />
Reputācijas riska pārvaldīšanā lietotās metodes (t.sk.<br />
sabiedrisko attiecību politika, citas aktivitātes<br />
(ziedojumi, dāvinājumi), reklāma)<br />
Klientu sūdzību izskatīš<strong>anas</strong> kārtība, t.sk.:<br />
o informācijas apkopošana<br />
o informācijas analīze<br />
o sūdzību cēloņu novēršana<br />
specifikai atbilstošas aizdomīgu darījumu pazīmes u.c.).<br />
Nav pietiekami aptverti atsevišķi būtiski aspekti.<br />
Konstatēti vairāki politikas un/vai procedūru<br />
neievēroš<strong>anas</strong> gadījumi. Darbinieku apmācība nav<br />
pietiekama un/vai<br />
Banka neapmierinoši seko līdzi izmaiņām bankas darbību<br />
regulējošās prasībās (piemēram, nav skaidri <strong>noteik</strong>tas<br />
atbildīgās personas par izmaiņu identificēšanu; nav<br />
izstrādāta sistēma, kā sekot līdzi izmaiņām banku darbību<br />
regulējošās prasībās citās valstīs, kurās banka veic savu<br />
darbību u.c.) un/vai<br />
Banka neapmierinoši seko līdzi izmaiņām vispārējos<br />
normatīvajos aktos, kas ietekmē bankas darbību<br />
(piemēram, nav skaidri <strong>noteik</strong>tas atbildīgās personas par<br />
izmaiņu identificēšanu; nav izstrādāta sistēma, kā sekot<br />
līdzi izmaiņām vispārējā normatīvajos aktos citās valstīs,<br />
kurās banka veic savu darbību u.c.) un/vai<br />
Banka neapmierinoši pārvalda reputācijas risku – nav<br />
izstrādāta sistemātiska pieeja, kā sekot līdzi publiski<br />
pieejamai informācijai par banku un novērtēt riska<br />
ietekmi, kā arī kādus pasākumus veikt gadījumā, ja bankas<br />
reputāciju apdraud negatīva informācija u.c. un/vai<br />
Klientu sūdzību izskatīš<strong>anas</strong> kārtība ir neapmierinoša<br />
(piemēram, sūdzī<strong>bas</strong> netiek reģistrētas; nav dokumentēts,<br />
kādi pasākumi veikti, lai novērstu sūdzību cēloņus u.c.).<br />
Netiek veikta informācijas par sūdzībām apkopošana un<br />
analīze un/vai pasākumi to cēloņu novēršanai netiek<br />
savlaicīgi veikti<br />
4 – Vāja risku pārvaldīšana<br />
Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novērš<strong>anas</strong><br />
politika un procedūras ir neskaidras un sliktas kvalitātes.<br />
Nav aptverti vairāki būtiskākie aspekti. Konstatēti daudzi<br />
politikas un/vai procedūru neievēroš<strong>anas</strong> gadījumi.<br />
Nenotiek darbinieku apmācība un/vai<br />
Nav izstrādāta sistēma, kas ļauj identificēt izmaiņas<br />
bankas darbību regulējošās prasībās un/vai<br />
Nav izstrādāta sistēma, kas ļauj identificēt izmaiņas<br />
vispārējos normatīvajos aktos, kas ietekmē bankas darbību<br />
un/vai<br />
Nav izstrādāta sistēma riska, ka var pasliktināties bankas<br />
reputācija, identificēšanai un novērtēšanai, kā arī<br />
nepieciešamo pasākumu veikšanai reputācijas riska un tā<br />
iespējamās nelabvēlīgas ietekmes mazināšanai un/vai<br />
Nav izstrādāta klientu sūdzību izskatīš<strong>anas</strong> kārtība. Netiek<br />
veikta sūdzību apkopošana un analīze, netiek veikti<br />
pasākumi to cēloņu novēršanai<br />
161. lappuse no 200
Finanšu un kapitāla tirgus komisija<br />
____________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________<br />
BANKU UZRAUDZĪBAS REITINGA NOTEIKŠANAS METODIKA<br />
Kopīgai funkcijai – Finanšu un vadī<strong>bas</strong> grāmatvedība<br />
Kritēriji Novērtējums<br />
Grāmatvedī<strong>bas</strong> uzskaites sistēmas un<br />
kontroles kvalitāte, t.sk.:<br />
o grāmatvedī<strong>bas</strong> politika<br />
o uzskaites procedūras (t.sk. uzskaites<br />
precizitāte, savlaicīgums; vai netiek<br />
uzskaitītas fiktīvas operācijas?;<br />
operāciju dokumentēšana un<br />
dokumentācijas saglabāšana; vai visas<br />
operācijas katru dienu tiek apstrādātas<br />
un katras dienas beigās sagatavota<br />
bilance? u.c.)<br />
o kontroles procedūras (t.sk.<br />
grāmatvedī<strong>bas</strong> ierakstu salīdzināšana;<br />
atšķirību iemeslu noskaidrošana;<br />
grāmatvedī<strong>bas</strong> ierakstu labošana; vai<br />
darījumu kontroli veic persona, kas<br />
nav darījuma iniciatore un neatbild par<br />
darījuma grāmatošanu? u.c.)<br />
o novērtēš<strong>anas</strong> procedūras (t.sk. aktīvu,<br />
pasīvu un ārpusbilances saistību un<br />
prasību vērtī<strong>bas</strong> <strong>noteik</strong>š<strong>anas</strong><br />
regularitāte un savlaicīgums;<br />
tirdzniecībai paredzēto aktīvu<br />
pārvērtēšana; uzkrājumu veidošana un<br />
pietiekamība u.c.)<br />
o pārskatu sagatavoš<strong>anas</strong> procedūras<br />
Vai darījumu uzskaite, sākotnējā<br />
novērtēšana, pārvērtēšana un kontrole<br />
tiek veikta savlaicīgi?<br />
Vai darījumi tiek novērtēti patiesajā<br />
vērtībā?<br />
Ieņēmumu – izdevumu atspoguļošana<br />
pārskatos atbilstoši normatīvajām<br />
prasībām<br />
Jāizvēlas tas novērtējums, kuram vislabāk atbilst bankā pastāvošā situācija<br />
1 – Pietiekama risku pārvaldīšana<br />
Izstrādātas kvalitatīvas, detalizētas grāmatvedī<strong>bas</strong> politika un<br />
procedūras. Aptverti visi uzskaites, kontroles, novērtēš<strong>anas</strong> un pārskatu<br />
sagatavoš<strong>anas</strong> aspekti un<br />
Grāmatvedī<strong>bas</strong> uzskaites principi ir piesardzīgi. Aktīvi, pasīvi un<br />
ārpusbilances saistī<strong>bas</strong> un prasī<strong>bas</strong> grāmatvedī<strong>bas</strong> uzskaitē tiek savlaicīgi<br />
atspoguļoti atbilstoši bankā <strong>noteik</strong>tajiem grāmatvedī<strong>bas</strong> uzskaites<br />
principiem un<br />
Nav konstatēti gadījumi, kad nav ievērotas grāmatvedī<strong>bas</strong> politika un/vai<br />
procedūras<br />
2 – Apmierinoša risku pārvaldīšana<br />
Izstrādātas apmierinošas kvalitātes grāmatvedī<strong>bas</strong> uzskaites politika un<br />
procedūras, bet iespējami uzlabojumi (piemēram, atsevišķas procedūras<br />
nav pietiekami detalizētas u.c.). Aptverti svarīgākie uzskaites, kontroles,<br />
novērtēš<strong>anas</strong> un pārskatu sagatavoš<strong>anas</strong> aspekti un/vai<br />
Grāmatvedī<strong>bas</strong> uzskaites principi ir piesardzīgi, bet ir atsevišķi trūkumi<br />
un<br />
Nav konstatēti gadījumi, kad nav ievērotas grāmatvedī<strong>bas</strong> politika un/vai<br />
procedūras<br />
3 – Neapmierinoša risku pārvaldīšana<br />
Grāmatvedī<strong>bas</strong> uzskaites politika un procedūras ir neapmierinošas, jo<br />
nav aptverti atsevišķi svarīgi uzskaites, kontroles, novērtēš<strong>anas</strong>, pārskatu<br />
sagatavoš<strong>anas</strong> aspekti un/vai<br />
Grāmatvedī<strong>bas</strong> uzskaites principi vairākās jomās ir nepiesardzīgi. Aktīvi,<br />
pasīvi, ārpusbilances saistī<strong>bas</strong>, prasī<strong>bas</strong> grāmatvedī<strong>bas</strong> uzskaitē vairākos<br />
gadījumos nav atspoguļoti atbilstoši bankā <strong>noteik</strong>tajiem grāmatvedī<strong>bas</strong><br />
uzskaites principiem un/vai<br />
Konstatēti vairāki gadījumi, kad nav ievērotas grāmatvedī<strong>bas</strong> politika<br />
un/vai procedūras<br />
4 – Vāja risku pārvaldīšana<br />
Nav izstrādāta grāmatvedī<strong>bas</strong> uzskaites politika un svarīgākās<br />
procedūras. Nav aptverti svarīgākie uzskaites, kontroles, novērtēš<strong>anas</strong> un<br />
pārskatu sagatavoš<strong>anas</strong> aspekti un/vai<br />
Grāmatvedī<strong>bas</strong> uzskaites principi svarīgākajās bankas darbī<strong>bas</strong> jomās ir<br />
nepiesardzīgi. Aktīvi, pasīvi un ārpusbilances prasī<strong>bas</strong>, saistī<strong>bas</strong> bieži<br />
grāmatvedī<strong>bas</strong> uzskaitē netiek atspoguļoti atbilstoši bankā <strong>noteik</strong>tajiem<br />
grāmatvedī<strong>bas</strong> uzskaites principiem un/vai<br />
Bieži gadījumi, kad nav ievērotas grāmatvedī<strong>bas</strong> politika un/vai<br />
procedūras<br />
162. lappuse no 200
Finanšu un kapitāla tirgus komisija<br />
____________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________<br />
BANKU UZRAUDZĪBAS REITINGA NOTEIKŠANAS METODIKA<br />
Kopīgai funkcijai – Personāla vadība<br />
Kritēriji Novērtējums<br />
Personāla politikas esamība un kvalitāte<br />
(t.sk. tās atbilstība bankas stratēģijai)<br />
Darba aprakstu esamība un kvalitāte<br />
Vai ir izstrādātas darbinieku atlases<br />
procedūras; to kvalitāte<br />
Vai ir izstrādātas darbinieku<br />
novērtēš<strong>anas</strong> procedūras; to kvalitāte<br />
Atalgojuma sistēmas pārraudzība, tās<br />
kvalitāte un atbilstība<br />
Atalgojuma un prēmēš<strong>anas</strong> sistēma, tās<br />
kvalitāte<br />
Atalgojuma līmenis, salīdzinot ar<br />
nozares vidējiem rādītājiem<br />
Darbinieku apmācību sistēma, tās<br />
kvalitāte un pietiekamība<br />
Jāizvēlas tas novērtējums, kuram vislabāk atbilst bankā pastāvošā situācija<br />
1 – Pietiekama risku pārvaldīšana<br />
Piesardzīga personāla politika, tā atbilst bankas stratēģijai un<br />
Izstrādāti detalizēti darba apraksti un<br />
Kvalitatīvas darbinieku atlases un novērtēš<strong>anas</strong> procedūras un<br />
Iestādes struktūrai un sarežģītībai atbilstoša atalgojuma sistēmas<br />
pārraudzība, kura paredz padomes un/vai atalgojuma komitejas<br />
iesaistīšanu, kā arī interešu konfliktu novēršanu un<br />
Motivējoša atalgojuma un prēmēš<strong>anas</strong> sistēma, t.sk. tā neveicina<br />
pārmērīgu risku uzņemšanos, nodrošina to darbinieku identificēšanu, kuri<br />
ietekmē bankas risku profilu, paredz atalgojuma mainīgās daļas korekcijas<br />
risku izmaiņu gadījumos un<br />
Darbinieku atalgojuma līmenis ir augsts, salīdzinot ar nozares vidējiem<br />
rādītājiem un<br />
Notiek regulāra darbinieku apmācība<br />
2 – Apmierinoša risku pārvaldīšana<br />
Personāla politika ir apmierinoša, bet iespējami uzlabojumi un/vai<br />
Izstrādāti darba apraksti, bet iespējami uzlabojumi (piemēram, tie nav<br />
pietiekami detalizēti u.c.) un/vai<br />
Apmierinošas darbinieku atlases un novērtēš<strong>anas</strong> procedūras, bet<br />
iespējami uzlabojumi (piemēram, nav <strong>noteik</strong>ta darbinieku novērtēš<strong>anas</strong><br />
regularitāte u.c.) un/vai<br />
Pastāv apmierinoša atalgojuma sistēmas pārraudzība, kurā atsevišķos<br />
jautājumos ir iesaistīta padome un atalgojuma komiteja. Atalgojuma<br />
sistēma nerada būtiskus interešu konfliktus un/vai<br />
Apmierinoša atalgojuma un prēmēš<strong>anas</strong> sistēma, bet iespējami uzlabojumi<br />
(piemēram, darbinieku atalgojuma sistēma nepietiekami saistīta ar<br />
darbinieku novērtēš<strong>anas</strong> rezultātiem u.c.), kā arī daļēji tiek identificēti<br />
darbinieki, kuri ietekmē bankas riska profilu, un daļēji to atalgojuma<br />
mainīgā daļa tiek koriģēta risku izmaiņu rezultātā un/vai<br />
Darbinieku atalgojuma līmenis atbilst nozares vidējiem rādītājiem un/vai<br />
Tiek veikta darbinieku apmācība, bet iespējami uzlabojumi (piemēram,<br />
nav izstrādāts detalizēts apmācību plāns turpmākajam gadam u.c.)<br />
3 – Neapmierinoša risku pārvaldīšana<br />
Personāla politika ir neapmierinoša, jo ir būtiski trūkumi (piemēram, tā<br />
neatbilst bankas stratēģijai u.c.) un/vai<br />
Neapmierinošas kvalitātes darba apraksti, jo ir būtiski trūkumi (piemēram,<br />
nav skaidri <strong>noteik</strong>tas pilnvaras lēmumu pieņemš<strong>anas</strong> procesā) un/vai<br />
Virspusēja atalgojuma sistēmas pārraudzība, kurā ir neapmierinoša<br />
padomes iesaistīšanās, un nav dokumentēts lēmums par atalgojuma<br />
komitejas nepieciešamību, kā arī atalgojuma sistēma veido interešu<br />
konfliktus un/vai<br />
Neapmierinošas darbinieku atlases un novērtēš<strong>anas</strong> procedūras<br />
(piemēram, nav <strong>noteik</strong>tas pilnvaras lēmuma pieņemšanai par jaunu<br />
darbinieku pieņemšanu darbā u.c.) un/vai<br />
Neapmierinoša atalgojuma un prēmēš<strong>anas</strong> sistēma (piemēram, darbinieku<br />
atalgojuma sistēma nav motivējoša, jo darbinieku atalgojums nav saistīts<br />
darba rezultātiem; prēmēš<strong>anas</strong> sistēma var veicināt papildu risku<br />
uzņemšanos u.c.), kurā pastāv būtiskas nepilnī<strong>bas</strong> to darbinieku<br />
identificēšanā, kuri ietekmē bankas riska profilu, un kas nepilnīgi paredz<br />
atalgojuma mainīgās daļas korekciju risku rezultātā un/vai<br />
Darbinieku atalgojuma līmenis ir zems, salīdzinot ar nozares vidējiem<br />
rādītājiem, un/vai<br />
Darbinieku apmācība ir nepietiekama<br />
4 – Vāja risku pārvaldīšana<br />
Nav personāla politikas un/vai<br />
163. lappuse no 200
Finanšu un kapitāla tirgus komisija<br />
____________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________<br />
BANKU UZRAUDZĪBAS REITINGA NOTEIKŠANAS METODIKA<br />
Nav izstrādāti darba apraksti un/vai<br />
Nepastāv atalgojuma sistēmas pārraudzība un tajā nav iesaistīta padome,<br />
un nav izvērtēta atalgojuma komitejas nepieciešamība, kā arī netiek<br />
novērsti interešu konflikti un/vai<br />
Nav izstrādātas darbinieku atlases un novērtēš<strong>anas</strong> procedūras un/vai<br />
Atalgojuma sistēma veicina pārmērīgu risku uzņemšanos un negodīgu<br />
darbinieku rīcību, netiek identificēti darbinieki, kuri ietekmē iestādes riska<br />
profilu, un, nosakot atalgojuma mainīgo daļu, netiek ņemta vērā risku<br />
ietekme un/vai<br />
Darbinieku atalgojuma līmenis ir būtiski zemāks, salīdzinot ar nozares<br />
vidējiem rādītājiem, līdz ar to tas veicina lielu darbinieku mainību un/vai<br />
Darbinieku apmācība netiek veikta<br />
164. lappuse no 200
Finanšu un kapitāla tirgus komisija<br />
____________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________<br />
BANKU UZRAUDZĪBAS REITINGA NOTEIKŠANAS METODIKA<br />
Vadī<strong>bas</strong> informācijas sistēmas kvalitāte<br />
Novērtēš<strong>anas</strong> mērķis – <strong>noteik</strong>t, vai pārskatu sniegš<strong>anas</strong> un informācijas apmaiņas kārtība ir<br />
skaidri <strong>noteik</strong>ta, novērtēt, vai tā ir bankas lielumam un darbī<strong>bas</strong> sarežģītībai atbilstoša,<br />
novērtēt vadī<strong>bas</strong> pārskatu un operatīvās informācijas pārskatu kvalitāti – atbilstību, precizitāti<br />
un savlaicīgumu.<br />
Šis elements jāvērtē:<br />
Šādām darbī<strong>bas</strong> jomām un darbī<strong>bas</strong> veidiem:<br />
o Investīciju darbība – visiem darbī<strong>bas</strong> veidiem<br />
o Maksājumi un norēķini – visiem darbī<strong>bas</strong> veidiem<br />
o Klientu aktīvu pārvaldīšana un ieguldījumu pakalpojumi - visiem darbī<strong>bas</strong> veidiem<br />
o Noguldījumu piesaistīšana – visiem darbī<strong>bas</strong> veidiem<br />
o Bankas aizņēmumi – visiem darbī<strong>bas</strong> veidiem<br />
Šādām kopīgām funkcijām:<br />
o Padome un valde<br />
o Kredītriska pārvaldīšana<br />
o Operacionālā riska pārvaldīšana<br />
o Procentu likmju riska pārvaldīšana<br />
o Ārvalstu valūtu riska pārvaldīšana<br />
o Likviditātes riska pārvaldīšana<br />
o Iekšējais audits<br />
o Darbī<strong>bas</strong> atbilstī<strong>bas</strong> kontrole<br />
o Finanšu un vadī<strong>bas</strong> grāmatvedība<br />
Investīciju darbībai – visiem darbī<strong>bas</strong> veidiem<br />
Maksājumiem un norēķiniem – visiem darbī<strong>bas</strong> veidiem<br />
Klientu aktīvu pārvaldīšanai un ieguldījumu pakalpojumiem - visiem darbī<strong>bas</strong> veidiem<br />
Noguldījumu piesaistīšanai – visiem darbī<strong>bas</strong> veidiem<br />
Bankas aizņēmumiem – visiem darbī<strong>bas</strong> veidiem<br />
Kopīgai funkcijai – Padome un valde<br />
Kopīgai funkcijai – Kredītriska pārvaldīšana<br />
Kopīgai funkcijai – Operacionālā riska pārvaldīšana<br />
Kopīgai funkcijai – Procentu likmju riska pārvaldīšana<br />
Kopīgai funkcijai – Ārvalstu valūtu riska pārvaldīšana<br />
Kopīgai funkcijai – Likviditātes riska pārvaldīšana<br />
Kopīgai funkcijai – Iekšējais audits<br />
Kopīgai funkcijai – Darbī<strong>bas</strong> atbilstī<strong>bas</strong> kontrole<br />
Kopīgai funkcijai – Finanšu un vadī<strong>bas</strong> grāmatvedība<br />
Kritēriji Novērtējums<br />
Vai bankā skaidri <strong>noteik</strong>ta un<br />
dokumentēta pārskatu sniegš<strong>anas</strong><br />
(t.sk. iekšējiem un ārējiem<br />
lietotājiem – Komisijai, Latvijas<br />
Bankai u.c.) un informācijas<br />
apmaiņas kārtība? Vai ir <strong>noteik</strong>ts:<br />
o kādu informāciju, kad un kam ir<br />
pienākums sniegt?<br />
o kāda informācija ir konfidenciāla<br />
un tālāk neizpaužama?<br />
Vai vadī<strong>bas</strong> informācijas sistēma var<br />
nodrošināt savlaicīgu informācijas<br />
sniegšanu ārējiem lietotājiem<br />
(Komisijai, Latvijas Bankai u.c.)?<br />
Jāizvēlas tas novērtējums, kuram vislabāk atbilst bankā pastāvošā situācija<br />
1 – Pietiekama risku pārvaldīšana<br />
Vadī<strong>bas</strong> informācijas sistēma ir efektīva, bankas lielumam un darbī<strong>bas</strong><br />
sarežģītībai piemērota un augstas kvalitātes – vadība un darbinieki savlaicīgi<br />
saņem plašu, precīzu, atbilstošu, detalizētu un pārskatāmu informāciju un<br />
Skaidri <strong>noteik</strong>ta un dokumentēta pārskatu sniegš<strong>anas</strong> (gan iekšējiem, gan<br />
ārējiem lietotājiem) un informācijas apmaiņas kārtība. Noteiktā pārskatu<br />
sniegš<strong>anas</strong> un informācijas apmaiņas kārtība tiek ievērota un<br />
Vadī<strong>bas</strong> un operatīvās informācijas pārskati ir savlaicīgi, precīzi un pilnīgi.<br />
Grāmatvedī<strong>bas</strong> pārskati ir precīzi un pilnīgi, nav konstatētas kļūdas, pārskati<br />
tiek iesniegti savlaicīgi. Pārskatiem un informācijai tiek veikta neatkarīga<br />
pārbaude, pārskatu sniegš<strong>anas</strong> funkcija ir neatkarīga no darījumu veikš<strong>anas</strong><br />
funkcijas un<br />
Tiek izmantotas modernas IS, kas nodrošina precīzu un savlaicīgu<br />
165. lappuse no 200
Finanšu un kapitāla tirgus komisija<br />
____________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________<br />
BANKU UZRAUDZĪBAS REITINGA NOTEIKŠANAS METODIKA<br />
Vai bankas informācijas sistēma var<br />
nodrošināt vadību/darbiniekus ar<br />
kvalitatīvu lēmumu<br />
pieņemšanai/ikdienas darbībai<br />
nepieciešamo informāciju? T.sk.:<br />
o pašreizējais stāvoklis<br />
salīdzinājumā ar iepriekšējiem<br />
periodiem un plānu<br />
o aktīvu, pasīvu, ārpusbilances<br />
posteņu analīze<br />
o ienākumu un izdevumu analīze<br />
o faktisko risku salīdzinājumu ar<br />
<strong>noteik</strong>tajiem limitiem<br />
o politiku un procedūru<br />
neievēroš<strong>anas</strong> gadījumu<br />
identificēšanu un analīzi<br />
o operacionālajai kontrolei<br />
nepieciešamo informāciju<br />
Vai bankā <strong>noteik</strong>tā pārskatu<br />
sniegš<strong>anas</strong> un informācijas apmaiņas<br />
kārtība tiek ievērota?<br />
Vai vadība un darbinieki savlaicīgi<br />
saņem lēmumu pieņemšanai/ikdienas<br />
darbībai nepieciešamo informāciju?<br />
Vai tiek veikta neatkarīga pārskatu<br />
un informācijas pārbaude?<br />
Vai pārskatu sniegš<strong>anas</strong> funkcija ir<br />
neatkarīga no operāciju veikš<strong>anas</strong><br />
funkcijas?<br />
Vadī<strong>bas</strong>, operatīvās informācijas un<br />
grāmatvedī<strong>bas</strong> pārskatu kvalitāte,<br />
t.sk.:<br />
o savlaicīgums<br />
o precizitāte<br />
o ticamība<br />
o kļūdas un to konstatēš<strong>anas</strong> un<br />
laboš<strong>anas</strong> savlaicīgums<br />
o detalizētība<br />
o pārskatu kvalitāte (pārskatāmība,<br />
saprotamība u.c.)<br />
IS izmantošana pārskatu<br />
sagatavošanā<br />
informāciju. IS ir elastīgas un nodrošina informācijas analīzi dažādos<br />
griezumos. IS nodrošina gan standarta pārskatu sagatavošanu, gan pietiekami<br />
ātru ārkārtas pārskatu sagatavošanu<br />
2 – Apmierinoša risku pārvaldīšana<br />
Vadī<strong>bas</strong> informācijas sistēma ir apmierinošas kvalitātes, bet iespējami<br />
uzlabojumi (piemēram, vadī<strong>bas</strong> pārskati ir nepārskatāmi, pārāk detalizēti)<br />
un/vai<br />
Noteikta un dokumentēta pārskatu sniegš<strong>anas</strong> (gan iekšējiem, gan ārējiem<br />
lietotājiem) un informācijas apmaiņas kārtība, bet iespējami uzlabojumi<br />
(piemēram, nav <strong>noteik</strong>ti atsevišķu iekšējo pārskatu sniegš<strong>anas</strong> termiņi u.c.)<br />
un/vai atsevišķos gadījumos pārskatu sniegš<strong>anas</strong> un informācijas apmaiņas<br />
kārtība nav ievērota un/vai<br />
Vadī<strong>bas</strong> un operatīvās informācijas pārskati ir savlaicīgi, ir atsevišķas kļūdas<br />
vai neprecizitātes, bet tās vienmēr tiek savlaicīgi izlabotas. Grāmatvedī<strong>bas</strong><br />
pārskati ir pietiekami precīzi, konstatētas atsevišķas nebūtiskas kļūdas vai<br />
neprecizitātes, bet tās vienmēr tiek savlaicīgi izlabotas, pārskati tiek iesniegti<br />
savlaicīgi un/vai<br />
Tiek izmantotas apmierinošas IS, kas nodrošina precīzu un savlaicīgu<br />
informāciju. Iespējams, ka IS nav pietiekami elastīgas – tās apmierinoši<br />
nodrošina standarta pārskatu sagatavošanu, bet ārkārtas pārskatu iegūšanai<br />
nepieciešams ievērojams laiks/resursi<br />
3 – Neapmierinoša risku pārvaldīšana<br />
Vadī<strong>bas</strong> informācijas sistēma ir neapmierinoša, jo atsevišķās būtiskās jomās<br />
tā nenodrošina pietiekamu informāciju, lai efektīvi pieņemtu<br />
lēmumus/kvalitatīvi veiktu ikdienas operacionālās kontroles procedūras<br />
un/vai<br />
Pārskatu sniegš<strong>anas</strong> (gan iekšējiem, gan ārējiem lietotājiem) un informācijas<br />
apmaiņas kārtība ir neapmierinoša, jo ir būtiski trūkumi (piemēram, tā nav<br />
pietiekami dokumentēta, svarīgiem darbī<strong>bas</strong> veidiem pārskatu sniegš<strong>anas</strong><br />
funkcija nav neatkarīga no darījumu veikš<strong>anas</strong> funkcijas u.c.) un/vai<br />
konstatēti vairāki gadījumi, kad svarīgu pārskatu sniegš<strong>anas</strong> un informācijas<br />
apmaiņas kārtība nav ievērota un/vai<br />
Vadī<strong>bas</strong> un/vai operatīvās informācijas pārskati dažreiz ir nepilnīgi un/vai<br />
kļūdaini un/vai ar kavējumiem. Grāmatvedī<strong>bas</strong> pārskati ir neapmierinošas<br />
kvalitātes, konstatētas vairākas būtiskas kļūdas, pārskati dažreiz tiek iesniegti<br />
nepilnīgi un/vai kļūdaini un/vai ar kavējumiem un/vai<br />
Izmantotās IS ir neapmierinošas, jo pārskatos ir daudz kļūdu, vadī<strong>bas</strong> un/vai<br />
operatīvā informācija ir neprecīza un/vai nav savlaicīga<br />
4 – Vāja risku pārvaldīšana<br />
Vadī<strong>bas</strong> informācijas sistēma ir bankas lielumam un darbī<strong>bas</strong> sarežģītībai<br />
nepiemērota, tā nenodrošina pietiekamu informāciju, lai izprastu un novērtētu<br />
bankas ekonomisko un finanšu stāvokli, efektīvi pieņemtu lēmumus, veiktu<br />
ikdienas operacionālās kontroles procedūras. Iespējamie trūkumi - pārskatiem<br />
un informācijai netiek veikta neatkarīga pārbaude, visiem svarīgākajiem<br />
darbī<strong>bas</strong> veidiem pārskatu sniegš<strong>anas</strong> funkcija nav neatkarīga no darījumu<br />
veikš<strong>anas</strong> funkcijas u.c. un/vai<br />
Pārskatu sniegš<strong>anas</strong> un informācijas apmaiņas kārtība ir neskaidra un/vai nav<br />
dokumentēta. Nav izstrādātas ārējo pārskatu sastādīš<strong>anas</strong> un sniegš<strong>anas</strong><br />
procedūras un/vai<br />
Vadī<strong>bas</strong> un/vai operatīvās informācijas pārskati ir kļūdaini un neatspoguļo<br />
aktuālo situāciju, informācija ir novecojusi. Grāmatvedī<strong>bas</strong> pārskatos ir<br />
daudz kļūdu, grāmatvedī<strong>bas</strong> uzskaites informācija ir neprecīza un/vai nav<br />
savlaicīga, pārskati regulāri tiek iesniegti nepilnīgi un/vai kļūdaini un/vai ar<br />
būtiskiem kavējumiem un/vai<br />
Netiek izmantotas IS, pārskatos ir daudz kļūdu, vadī<strong>bas</strong> un/vai operatīvā<br />
informācija ir neprecīza, vadība to saņem ar būtiskiem kavējumiem<br />
166. lappuse no 200
Finanšu un kapitāla tirgus komisija<br />
____________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________<br />
BANKU UZRAUDZĪBAS REITINGA NOTEIKŠANAS METODIKA<br />
Pilnvaru, pienākumu un atbildī<strong>bas</strong> sadalījums<br />
Novērtēš<strong>anas</strong> mērķis – <strong>noteik</strong>t, vai bankas struktūrvienību un darbinieku pilnvaras, pienākumi<br />
un atbildība (t.sk. lēmumu pieņemš<strong>anas</strong> process) ir skaidri <strong>noteik</strong>tas un novērtēt, vai to<br />
sadalījums ir bankas lielumam un darbī<strong>bas</strong> sarežģītībai atbilstošs.<br />
Šis elements jāvērtē:<br />
Šādām darbī<strong>bas</strong> jomām un darbī<strong>bas</strong> veidiem:<br />
o Kreditēšana un ārpusbilances saistī<strong>bas</strong> pret klientiem – visiem darbī<strong>bas</strong> veidiem<br />
o Investīciju darbība – visiem darbī<strong>bas</strong> veidiem<br />
o Maksājumi un norēķini – visiem darbī<strong>bas</strong> veidiem<br />
o Klientu aktīvu pārvaldīšana un ieguldījumu pakalpojumi - visiem darbī<strong>bas</strong> veidiem<br />
o Noguldījumu piesaistīšana – visiem darbī<strong>bas</strong> veidiem<br />
o Bankas aizņēmumi – visiem darbī<strong>bas</strong> veidiem<br />
Šādām kopīgām funkcijām:<br />
o Padome un valde<br />
o Kredītriska pārvaldīšana<br />
o Operacionālā riska pārvaldīšana<br />
o Procentu likmju riska pārvaldīšana<br />
o Ārvalstu valūtu riska pārvaldīšana<br />
o Likviditātes riska pārvaldīšana<br />
o Iekšējais audits<br />
o Darbī<strong>bas</strong> atbilstī<strong>bas</strong> kontrole<br />
o Finanšu un vadī<strong>bas</strong> grāmatvedība<br />
o Personāla vadība<br />
Kreditēšanai un ārpusbilances saistībām pret klientiem – visiem darbī<strong>bas</strong> veidiem<br />
Investīciju darbībai – visiem darbī<strong>bas</strong> veidiem<br />
Maksājumiem un norēķiniem – visiem darbī<strong>bas</strong> veidiem<br />
Klientu aktīvu pārvaldīšanai un ieguldījumu pakalpojumiem - visiem darbī<strong>bas</strong> veidiem<br />
Noguldījumu piesaistīšanai – visiem darbī<strong>bas</strong> veidiem<br />
Bankas aizņēmumiem – visiem darbī<strong>bas</strong> veidiem<br />
Kopīgai funkcijai – Kredītriska pārvaldīšana<br />
Kopīgai funkcijai – Operacionālā riska pārvaldīšana<br />
Kopīgai funkcijai – Procentu likmju riska pārvaldīšana<br />
Kopīgai funkcijai – Ārvalstu valūtu riska pārvaldīšana<br />
Kopīgai funkcijai – Likviditātes riska pārvaldīšana<br />
Kopīgai funkcijai – Iekšējais audits<br />
Kopīgai funkcijai – Darbī<strong>bas</strong> atbilstī<strong>bas</strong> kontrole<br />
Kopīgai funkcijai – Finanšu un vadī<strong>bas</strong> grāmatvedība<br />
Kopīgai funkcijai – Personāla vadība<br />
Kritēriji Novērtējums<br />
Vai pilnvaras, pienākumi un atbildība<br />
(struktūrvienībām, komitejām,<br />
darbiniekiem) ir <strong>noteik</strong>tas un<br />
pietiekami dokumentētas?<br />
Vai pilnvaru piešķirš<strong>anas</strong><br />
dokumentācijā ir norādīts:<br />
o piešķirto pilnvaru veids<br />
o personas (norādot amatu) un<br />
struktūrvienī<strong>bas</strong>, kam piešķirtas<br />
pilnvaras<br />
o pārpilnvarojuma tiesī<strong>bas</strong><br />
o piešķirto pilnvaru izmantoš<strong>anas</strong><br />
Jāizvēlas tas novērtējums, kuram vislabāk atbilst bankā pastāvošā situācija<br />
1 – Pietiekama risku pārvaldīšana<br />
Skaidri <strong>noteik</strong>tas, detalizēti dokumentētas pilnvaras, pienākumi un atbildība<br />
(struktūrvienībām, komitejām un darbiniekiem). Darījumu slēgš<strong>anas</strong>,<br />
darījumu kontroles un darījumu izpildes funkcijas ir nodalītas un<br />
neatkarīgas. Operācijās (darījumos) tiek ievērots "četru acu princips". Ir<br />
<strong>noteik</strong>ta atbildīgo izpildītāju atbildī<strong>bas</strong> apliecināš<strong>anas</strong> kārtība. Tiek veikta<br />
neatkarīga piešķirto pilnvaru ievēroš<strong>anas</strong> kontrole un<br />
Pilnvaru delegācijas pakāpe ir optimāla un bankas lielumam un darbī<strong>bas</strong><br />
sarežģītībai piemērota un<br />
Visas operācijas (darījumi) ir atļautas ar attiecīgās amatpersonas rīkojumu<br />
saskaņā ar <strong>noteik</strong>tajiem atbildī<strong>bas</strong> līmeņiem un<br />
167. lappuse no 200
Finanšu un kapitāla tirgus komisija<br />
____________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________<br />
BANKU UZRAUDZĪBAS REITINGA NOTEIKŠANAS METODIKA<br />
ierobežojumi?<br />
Vai paredzēta atbildīgo izpildītāju<br />
atbildī<strong>bas</strong> apliecināš<strong>anas</strong> kārtība<br />
(piemēram, parakstoties par uzticēto<br />
pienākumu izpildi)?<br />
Vai tiek veikta neatkarīga pilnvaru<br />
ievēroš<strong>anas</strong> kontrole?<br />
Vai darījumu slēgš<strong>anas</strong>, darījumu<br />
kontroles un darījumu izpildes<br />
funkcijas ir nodalītas un neatkarīgas?<br />
Vai pietiekami tiek ievērots "četru acu<br />
princips" gan vadī<strong>bas</strong> jautājumos, gan<br />
ikdienas darbībā?<br />
Piešķirto pilnvaru delegācijas pakāpe<br />
(t.sk. piesardzīgums) un piemērotība<br />
bankas lielumam un darbī<strong>bas</strong><br />
sarežģītībai<br />
Vai visas operācijas (darījumi) ir<br />
atļautas ar attiecīgās amatpersonas<br />
rīkojumu (t.sk. komitejas lēmumu)<br />
saskaņā ar <strong>noteik</strong>tajiem atbildī<strong>bas</strong><br />
līmeņiem?<br />
Vai lēmumu pieņemš<strong>anas</strong> process<br />
dokumentēts bankas politikās un<br />
procedūrās?<br />
Vai lēmumi ir skaidri un tie tiek<br />
dokumentēti?<br />
Lēmumu pieņemš<strong>anas</strong> procesa<br />
efektivitāte, t.sk.:<br />
o vai lēmumu pieņemš<strong>anas</strong> process<br />
nav pārmērīgi sarežģīts (un tādēļ<br />
kavē savlaicīgu lēmumu<br />
pieņemšanu)?<br />
o vai lēmumu pieņemš<strong>anas</strong> process<br />
neveicina pārmērīgu risku<br />
uzņemšanos (piemēram,<br />
darbiniekiem piešķirtas lielas<br />
pilnvaras un/vai ir nepietiekama<br />
kontrole)?<br />
Cik liela lēmumu pieņemš<strong>anas</strong> procesā<br />
ir atkarība no atsevišķiem<br />
darbiniekiem, t.sk.:<br />
o vai nav "neaizvietojamu"<br />
darbinieku?<br />
o vai darbiniekiem, kas iesaistīti<br />
lēmumu pieņemšanā, ir <strong>noteik</strong>ti<br />
darbinieki, kas tos aizvieto?<br />
o vai banka plāno un sagatavo<br />
darbiniekus, kas nepieciešamī<strong>bas</strong><br />
gadījumā varētu pārņemt lēmumu<br />
pieņemšanā iesaistīto darbinieku<br />
funkcijas (t.i., vai ir nodrošināta<br />
"vadī<strong>bas</strong> pēctecība")?<br />
Atbildība, t.sk.:<br />
o vai ir skaidri <strong>noteik</strong>ta un<br />
dokumentēta katra darbinieka, kam<br />
ir pilnvaras pieņemt lēmumus,<br />
atbildība?<br />
o vai tā ir atbilstoša deleģētajām<br />
pilnvarām?<br />
o vai ir paredzētas soda sankcijas par<br />
Skaidri <strong>noteik</strong>ts, efektīvs un kontrolēts lēmumu pieņemš<strong>anas</strong> process. Visi<br />
lēmumi un darbība ir skaidri un dokumentēti un<br />
Lēmumu pieņemš<strong>anas</strong> procesā nav atkarī<strong>bas</strong> no atsevišķiem<br />
"neaizvietojamiem" darbiniekiem. Ir nozīmēti darbinieki, kas aizvieto<br />
lēmumu pieņemš<strong>anas</strong> procesā iesaistītos darbiniekus. Ir nodrošināta<br />
atbilstoša "vadī<strong>bas</strong> pēctecība" un<br />
Skaidri <strong>noteik</strong>ta, deleģētajām pilnvarām atbilstoša atbildība un efektīvas<br />
soda sankcijas<br />
2 – Apmierinoša risku pārvaldīšana<br />
Pilnvaru, pienākumu un atbildī<strong>bas</strong> (struktūrvienībām, komitejām un<br />
darbiniekiem) <strong>noteik</strong>šana un dokumentēšana ir apmierinoša, bet iespējami<br />
uzlabojumi (piemēram, nebūtiski trūkumu piešķirto pilnvaru<br />
dokumentēšanā, atsevišķos nebūtiskos darbī<strong>bas</strong> veidos nav pilnībā nodalītas<br />
darījumu slēgš<strong>anas</strong>, darījumu kontroles un darījumu izpildes funkcijas,<br />
varētu tikt uzlabota atbildīgo izpildītāju atbildī<strong>bas</strong> apliecināš<strong>anas</strong> kārtība<br />
u.c.). Tiek veikta pietiekama piešķirto pilnvaru ievēroš<strong>anas</strong> kontrole un/vai<br />
Pilnvaru delegācijas pakāpe ir bankas lielumam un darbī<strong>bas</strong> sarežģītībai<br />
piemērota, bet iespējami uzlabojumi (piemēram, lai nodrošinātu efektīvāku<br />
darbību, varētu tikt palielināti filiālēm deleģēto pilnvaru apjomi u.c.) un/vai<br />
Operācijas (darījumi) ir atļautas ar attiecīgās amatpersonas rīkojumu<br />
saskaņā ar <strong>noteik</strong>tajiem atbildī<strong>bas</strong> līmeņiem un/vai<br />
Apmierinošs lēmumu pieņemš<strong>anas</strong> process, bet iespējami uzlabojumi<br />
(piemēram, tas nav pilnībā dokumentēts bankas politikās un procedūrās<br />
u.c.) un/vai<br />
Lēmumu pieņemš<strong>anas</strong> procesā nav būtiskas atkarī<strong>bas</strong> no atsevišķiem<br />
"neaizvietojamiem" darbiniekiem. Iespējams, ka nav pietiekami nodrošināta<br />
atbilstoša "vadī<strong>bas</strong> pēctecība", bet tas nevarētu radīt ievērojamas problēmas<br />
un/vai<br />
Apmierinoši <strong>noteik</strong>ta atbildība un soda sankcijas, bet iespējami uzlabojumi<br />
(piemēram, soda sankcijas ne vienmēr tiek konsekventi pielietotas u.c.)<br />
3 – Neapmierinoša risku pārvaldīšana<br />
Pilnvaru, pienākumu un atbildī<strong>bas</strong> (struktūrvienībām, komitejām un<br />
darbiniekiem) <strong>noteik</strong>šana un dokumentēšana ir neapmierinoša, jo ir būtiski<br />
trūkumi (piemēram, atsevišķos būtiskos darbī<strong>bas</strong> veidos darījumu<br />
slēgš<strong>anas</strong>, darījumu kontroles un darījumu izpildes funkcijas nav pilnībā<br />
nodalītas un/vai nav neatkarīgas, nav pilnībā ievērots "četru acu princips",<br />
nav <strong>noteik</strong>ta/ir <strong>noteik</strong>ta, bet netiek ievērota atbildīgo izpildītāju atbildī<strong>bas</strong><br />
apliecināš<strong>anas</strong> kārtība u.c.). Piešķirto pilnvaru ievēroš<strong>anas</strong> kontrole ir<br />
nepietiekama un/vai<br />
Pilnvaru delegācijas pakāpe ir nepamierinoša un bankas lielumam un<br />
darbī<strong>bas</strong> sarežģītībai nepiemērota (piemēram, pārāk liela (nepiesardzīga)<br />
pilnvaru deleģēšana u.c.) un/vai<br />
Konstatēti vairāki gadījumi, kad operāciju (darījumu) veikšanā nav ievērota<br />
bankā <strong>noteik</strong>tā pilnvaru sistēma, bet šādu darījumu kopējais apjoms ir<br />
neliels un/vai<br />
Lēmumu pieņemš<strong>anas</strong> process ir neapmierinošs, jo ir būtiski trūkumi<br />
(piemēram, tas nav dokumentēts, pieņemtie lēmumi bieži ir neskaidri un/vai<br />
nav pamatoti u.c.) un/vai<br />
Lēmumu pieņemš<strong>anas</strong> procesā ir būtiska atkarība no atsevišķiem<br />
"neaizvietojamiem" darbiniekiem. Vairākās būtiskās darbī<strong>bas</strong> jomās<br />
darbiniekiem, kas iesaistīti lēmumu pieņemš<strong>anas</strong> procesā, nav nozīmēti<br />
darbinieki, kas tos aizvieto. Nav pietiekami nodrošināta "vadī<strong>bas</strong><br />
pēctecība", tas varētu radīt bankai ievērojamas problēmas un bankas vadība<br />
šo risku neapzinās un/vai<br />
Atbildība un soda sankcijas ir neapmierinoši <strong>noteik</strong>tas, jo ir būtiski trūkumi<br />
(piemēram, atbildība un soda sankcijas nav dokumentētas, atbildība un soda<br />
sankcijas, salīdzinot ar deleģētajām pilnvarām, ir nesamērojami mazas u.c.)<br />
4 – Vāja risku pārvaldīšana<br />
Nav <strong>noteik</strong>tas, dokumentētas pilnvaras, pienākumi un atbildība<br />
168. lappuse no 200
Finanšu un kapitāla tirgus komisija<br />
____________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________<br />
BANKU UZRAUDZĪBAS REITINGA NOTEIKŠANAS METODIKA<br />
politiku un procedūru<br />
pārkāpumiem?<br />
o cik efektīvas ir soda sankcijas?<br />
(struktūrvienībām, komitejām un darbiniekiem). Būtiskajos darbī<strong>bas</strong> veidos<br />
nav nodalītas darījumu slēgš<strong>anas</strong>, darījumu kontroles un darījumu izpildes<br />
funkcijas, netiek ievērots "četru acu princips". Nav <strong>noteik</strong>ta atbildīgo<br />
izpildītāju atbildī<strong>bas</strong> apliecināš<strong>anas</strong> kārtība. Netiek veikta neatkarīga<br />
piešķirto pilnvaru ievēroš<strong>anas</strong> kontrole un/vai<br />
Pilnvaru delegācijas pakāpe ir bankas lielumam un darbī<strong>bas</strong> sarežģītībai<br />
neatbilstoša un nenodrošina efektīvu bankas darbību (piemēram, pārāk liela<br />
centralizācija, nepiesardzīgi piešķirtas pilnvaras atsevišķiem darbiniekiem<br />
u.c.) un/vai<br />
Konstatēti daudzi gadījumi, kad operāciju (darījumu) veikšanā nav ievērota<br />
bankā <strong>noteik</strong>tā pilnvaru sistēma un šādu darījumu kopējais apjoms ir liels<br />
un/vai<br />
Neskaidrs (nav <strong>noteik</strong>ts) lēmumu pieņemš<strong>anas</strong> process. Lēmumi un/vai<br />
darbība nav dokumentēti un/vai<br />
Svarīgākajās bankas darbī<strong>bas</strong> jomās lēmumu pieņemšana atkarīga no<br />
atsevišķiem "neaizvietojamiem" darbiniekiem, nav nozīmēti darbinieki, kas<br />
tos aizvieto. Nav nodrošināta un netiek plānota "vadī<strong>bas</strong> pēctecība" un/vai<br />
Neskaidra (nav <strong>noteik</strong>ta) atbildība un soda sankcijas, vai ir <strong>noteik</strong>ta<br />
atbildība un soda sankcijas, bet tās, salīdzinot ar deleģētajām pilnvarām, ir<br />
minimālas<br />
169. lappuse no 200
Finanšu un kapitāla tirgus komisija<br />
____________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________<br />
BANKU UZRAUDZĪBAS REITINGA NOTEIKŠANAS METODIKA<br />
Kopīgai funkcijai – Padome un valde<br />
Kritēriji Novērtējums<br />
Vai <strong>noteik</strong>ti un dokumentēti pienākumi,<br />
pilnvaras un atbildība?<br />
Vai padomes pienākumos iekļautas<br />
funkcijas, kuras padomei jāveic saskaņā<br />
ar regulējošām prasībām (t.i., saskaņā ar<br />
Kredītiestāžu likumu, Iekšējās kontroles<br />
sistēmas izveides normatīvajiem<br />
<strong>noteik</strong>umiem, Kredītriska pārvaldīš<strong>anas</strong><br />
normatīvajiem <strong>noteik</strong>umiem u.c.<br />
regulējošām prasībām)?<br />
Vai <strong>noteik</strong>ti un dokumentēti valdes un tās<br />
locekļu pienākumi, pilnvaras un<br />
atbildība?<br />
Vai valdes pienākumos iekļautas<br />
funkcijas, kuras valdei jāveic saskaņā ar<br />
regulējošām prasībām (t.i., saskaņā ar<br />
Kredītiestāžu likumu, Iekšējās kontroles<br />
sistēmas izveides normatīvajiem<br />
<strong>noteik</strong>umiem, Kredītriska pārvaldīš<strong>anas</strong><br />
normatīvajiem <strong>noteik</strong>umiem u.c.<br />
regulējošām prasībām)?<br />
Vai <strong>noteik</strong>ta kārtība un regularitāte, kādā<br />
valde sniedz pārskatu padomei par savu<br />
darbību?<br />
Vai praksē tiek ievērots pilnvaru,<br />
pienākumu un atbildī<strong>bas</strong> sadalījums?<br />
Jāizvēlas tas novērtējums, kuram vislabāk atbilst bankā pastāvošā situācija<br />
1 – Pietiekama risku pārvaldīšana<br />
Skaidri <strong>noteik</strong>ti padomes, valdes un valdes locekļu pienākumi, pilnvaras<br />
un atbildība, t.sk.:<br />
o <strong>noteik</strong>ti un dokumentēti pienākumi, pilnvaras un atbildība un<br />
o padomes pienākumos iekļautas funkcijas, kuras padomei jāveic saskaņā<br />
ar regulējošām prasībām un<br />
o valdes pienākumos iekļautas funkcijas, kuras valdei jāveic saskaņā ar<br />
regulējošām prasībām un<br />
Noteiktais pilnvaru, pienākumu un atbildī<strong>bas</strong> sadalījums tiek ievērots<br />
praksē un<br />
Noteikta pietiekama regularitāte un kārtība, kādā valde sniedz pārskatu<br />
padomei par savu darbību un tā tiek ievērota<br />
2 – Apmierinoša risku pārvaldīšana<br />
Apmierinoši <strong>noteik</strong>ti padomes, valdes un valdes locekļu pienākumi,<br />
pilnvaras un atbildība, bet iespējami uzlabojumi (piemēram, tie nav<br />
pietiekami dokumentēti). Noteiktais pilnvaru, pienākumu un atbildī<strong>bas</strong><br />
sadalījums tiek ievērots praksē un/vai<br />
Apmierinoši <strong>noteik</strong>ta kārtība, kādā valde sniedz pārskatu padomei par<br />
savu darbību, bet iespējami uzlabojumi (piemēram, tā nav pietiekami<br />
dokumentēta)<br />
3 – Neapmierinoša risku pārvaldīšana<br />
Neapmierinoši <strong>noteik</strong>ti padomes, valdes un valdes locekļu pienākumi,<br />
pilnvaras un atbildība, jo ir būtiski trūkumi (piemēram, padomes/valdes<br />
pienākumos nav iekļautas būtiskas funkcijas, kuras tām jāveic saskaņā ar<br />
regulējošām prasībām). Noteiktais pilnvaru, pienākumu un atbildī<strong>bas</strong><br />
sadalījums ne vienmēr tiek ievērots praksē un/vai<br />
Neapmierinoši <strong>noteik</strong>ta kārtība, kādā valde sniedz pārskatu padomei par<br />
savu darbību, jo ir būtiski trūkumi (piemēram, nav <strong>noteik</strong>ta regularitāte,<br />
nav <strong>noteik</strong>ti jautājumi, par kuriem valdei jāsniedz pārskats padomei u.c.)<br />
4 – Vāja risku pārvaldīšana<br />
Nav <strong>noteik</strong>ti un dokumentēti padomes, valdes un valdes locekļu<br />
pienākumi, pilnvaras un atbildība un/vai<br />
Nav <strong>noteik</strong>ta kārtība, kādā valde sniedz pārskatu padomei par savu<br />
darbību<br />
170. lappuse no 200
Finanšu un kapitāla tirgus komisija<br />
____________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________<br />
BANKU UZRAUDZĪBAS REITINGA NOTEIKŠANAS METODIKA<br />
Iekšējā audita efektivitāte<br />
Novērtēš<strong>anas</strong> mērķis – novērtēt iekšējā audita funkcijas (un citu iekšējās pārbaudes funkciju,<br />
piemēram – iekšējās kredītu pārbaudes funkcijas) neatkarību, kvalitāti un efektivitāti.<br />
Šis elements jāvērtē:<br />
Šādām darbī<strong>bas</strong> jomām un darbī<strong>bas</strong> veidiem:<br />
o Kreditēšana un ārpusbilances saistī<strong>bas</strong> pret klientiem – visiem darbī<strong>bas</strong> veidiem<br />
o Investīciju darbība – visiem darbī<strong>bas</strong> veidiem<br />
o Maksājumi un norēķini – visiem darbī<strong>bas</strong> veidiem<br />
o Klientu aktīvu pārvaldīšana un ieguldījumu pakalpojumi - visiem darbī<strong>bas</strong> veidiem<br />
o Noguldījumu piesaistīšana – visiem darbī<strong>bas</strong> veidiem<br />
o Bankas aizņēmumi – visiem darbī<strong>bas</strong> veidiem<br />
Šādām kopīgām funkcijām:<br />
o Kredītriska pārvaldīšana<br />
o Operacionālā riska pārvaldīšana<br />
o Procentu likmju riska pārvaldīšana<br />
o Ārvalstu valūtu riska pārvaldīšana<br />
o Likviditātes riska pārvaldīšana<br />
o Iekšējais audits<br />
o Darbī<strong>bas</strong> atbilstī<strong>bas</strong> kontrole<br />
o Finanšu un vadī<strong>bas</strong> grāmatvedība<br />
Kreditēšanai un ārpusbilances saistībām pret klientiem – visiem darbī<strong>bas</strong> veidiem<br />
Investīciju darbībai – visiem darbī<strong>bas</strong> veidiem<br />
Maksājumiem un norēķiniem – visiem darbī<strong>bas</strong> veidiem<br />
Klientu aktīvu pārvaldīšanai un ieguldījumu pakalpojumiem - visiem darbī<strong>bas</strong> veidiem<br />
Noguldījumu piesaistīšanai – visiem darbī<strong>bas</strong> veidiem<br />
Bankas aizņēmumiem – visiem darbī<strong>bas</strong> veidiem<br />
Kopīgai funkcijai – Kredītriska pārvaldīšana<br />
Kopīgai funkcijai – Operacionālā riska pārvaldīšana<br />
Kopīgai funkcijai – Procentu likmju riska pārvaldīšana<br />
Kopīgai funkcijai – Ārvalstu valūtu riska pārvaldīšana<br />
Kopīgai funkcijai – Likviditātes riska pārvaldīšana<br />
Kopīgai funkcijai – Darbī<strong>bas</strong> atbilstī<strong>bas</strong> kontrole<br />
Kopīgai funkcijai – Finanšu un vadī<strong>bas</strong> grāmatvedība<br />
Kritēriji Novērtējums<br />
Vai pēdējā gada laikā iekšējais audits (vai<br />
cita iekšējās pārbaudes struktūrvienība) ir<br />
veicis šī darbī<strong>bas</strong> veida pārbaudi?<br />
Vai iekšējais audits (vai cita iekšējās<br />
pārbaudes struktūrvienība) pietiekami<br />
regulāri veic vērtējamā darbī<strong>bas</strong> veida<br />
pārbaudes?<br />
Pēdējo iekšējā audita (vai citas iekšējās<br />
pārbaudes struktūrvienī<strong>bas</strong>) pārbaužu<br />
kvalitāte un rezultāti. Vai pārbaužu<br />
rezultāti saskan ar Komisijas pārbaudēs<br />
atklātajiem faktiem?<br />
Vai pietiekami savlaicīgi novērsti iekšējā<br />
audita (vai citas iekšējās pārbaudes<br />
struktūrvienī<strong>bas</strong>) atklātie trūkumi un<br />
ieviestas nepieciešamās izmaiņas<br />
darbībā?<br />
Vai pārbaudīti visi būtiskie aspekti<br />
Jāizvēlas tas novērtējums, kuram vislabāk atbilst bankā pastāvošā situācija<br />
1 – Pietiekama risku pārvaldīšana<br />
Iekšējais audits (vai cita iekšējās pārbaudes struktūrvienība) pēdējā gada<br />
laikā ir veicis šī darbī<strong>bas</strong> veida pārbaudi. Tiek veiktas pietiekami<br />
regulāras pārbaudes un<br />
Iekšējā audita (vai citas iekšējās pārbaudes struktūrvienī<strong>bas</strong>) pārbaudes ir<br />
kvalitatīvas – pārbaudīti visi būtiskie jautājumi. Tiek sastādīti kvalitatīvi<br />
ziņojumi un<br />
Iekšējā audita (vai citas iekšējās pārbaudes struktūrvienī<strong>bas</strong>) pārbaužu<br />
rezultātā atklātie trūkumi savlaicīgi novērsti un ātri ieviestas visas<br />
nepieciešamās izmaiņas<br />
2 – Apmierinoša risku pārvaldīšana<br />
Iekšējais audits (vai cita iekšējās pārbaudes struktūrvienība) pēdējā gada<br />
laikā nav veicis šī darbī<strong>bas</strong> veida pārbaudi, bet pārbaudes grupas<br />
vērtējumā tiek veiktas pietiekami regulāras pārbaudes un/vai<br />
Iekšējā audita (vai citas iekšējās pārbaudes struktūrvienī<strong>bas</strong>) pārbaudes ir<br />
apmierinošas kvalitātes, bet iespējami uzlabojumi – nav pārbaudīti<br />
171. lappuse no 200
Finanšu un kapitāla tirgus komisija<br />
____________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________<br />
BANKU UZRAUDZĪBAS REITINGA NOTEIKŠANAS METODIKA<br />
(piemēram, vai, veicot kredītu pārbaudes,<br />
ir novērtēta kredītu izsniegšana saskaņā<br />
ar politikām un procedūrām; kredītriska<br />
pārvaldīš<strong>anas</strong> process; darbinieku<br />
prasmes un darba kvalitāte; kredītlietu<br />
dokumentācijas atbilstība; kredītlīguma<br />
<strong>noteik</strong>umu un papildnosacījumu<br />
ievērošana; kredītu un to vērtēš<strong>anas</strong><br />
kvalitāte u.c. būtiski aspekti)?<br />
Iekšējā audita (vai citas iekšējās<br />
pārbaudes struktūrvienī<strong>bas</strong>) ziņojumu<br />
kvalitāte<br />
atsevišķi mazāk svarīgi jautājumi (piemēram, veicot kredītu pārbaudi,<br />
ilgstoši nav veikta kredītlietu kārtoš<strong>anas</strong> atbilstī<strong>bas</strong> procedūrās<br />
<strong>noteik</strong>tajai kārtībai pārbaude u.c.). Tiek sastādīti apmierinošas kvalitātes<br />
ziņojumi un/vai<br />
Iekšējā audita (vai citas iekšējās pārbaudes struktūrvienī<strong>bas</strong>) pārbaužu<br />
rezultātā atklātie būtiskākie trūkumi novērsti, bet nepieciešamās<br />
izmaiņas ieviestas ar kavējumiem<br />
3 – Neapmierinoša risku pārvaldīšana<br />
Iekšējais audits (vai cita iekšējās pārbaudes struktūrvienība) pēdējā gada<br />
laikā nav veicis šī darbī<strong>bas</strong> veida pārbaudi, un pārbaudes grupas<br />
vērtējumā tas nav pietiekami (t.i., būtu nepieciešams veikt biežākas<br />
pārbaudes) un/vai<br />
Iekšējā audita (vai citas iekšējās pārbaudes struktūrvienī<strong>bas</strong>) pārbaudes ir<br />
neapmierinošas kvalitātes, jo nav pārbaudīti būtiskākie jautājumi<br />
(piemēram, veicot kredītu pārbaudi, nav novērtēta kredītu un to<br />
vērtēš<strong>anas</strong> kvalitāte u.c.). Ziņojumi ir neapmierinoši (piemēram, tie ir<br />
vispārīgi un nesniedz rekomendācijas trūkumu novēršanai u.c.) un/vai<br />
Iekšējā audita (vai citas iekšējās pārbaudes struktūrvienī<strong>bas</strong>) pārbaužu<br />
rezultātā atklātie būtiskie trūkumi novērsti tikai daļēji, nepieciešamās<br />
izmaiņas ieviestas daļēji un ar kavējumiem<br />
4 – Vāja risku pārvaldīšana<br />
Iekšējais audits (vai cita iekšējās pārbaudes struktūrvienība) nav veicis šī<br />
darbī<strong>bas</strong> veida pārbaudi vai<br />
Iekšējā audita (vai citas iekšējās pārbaudes struktūrvienī<strong>bas</strong>) pārbaudēs<br />
tiek pārbaudīti tikai mazsvarīgi jautājumi, kas nav saistīti ar efektīvu<br />
risku pārvaldīšanu. Iespējams, ka iekšējā audita funkcija (vai cita<br />
iekšējās pārbaudes struktūrvienība) nav neatkarīga – tā piedalās arī<br />
lēmumu pieņemšanā par darījumu veikšanu u.c. Netiek sastādīti<br />
ziņojumi un/vai<br />
Iekšējā audita (vai citas iekšējās pārbaudes struktūrvienī<strong>bas</strong>) pārbaužu<br />
rezultātā atklātie būtiskie trūkumi nav novērsti<br />
172. lappuse no 200
Finanšu un kapitāla tirgus komisija<br />
____________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________<br />
BANKU UZRAUDZĪBAS REITINGA NOTEIKŠANAS METODIKA<br />
Kopīgai funkcijai – Iekšējais audits<br />
Kritēriji Novērtējums<br />
Vai bankā pastāv neatkarīga iekšējā<br />
audita funkcija?<br />
Vai iekšējā audita dienesta vadītāju ir<br />
apstiprinājusi akcionāru pilnsapulce, vai<br />
ir skaidri norādīti tā pienākumi, pilnvaras<br />
un pārskatu sniegš<strong>anas</strong> kārtība?<br />
Vai iekšējā audita dienesta vadītājs<br />
lēmumu pieņemšanā un rīcībā ir<br />
neatkarīgs no bankas valdes?<br />
Vai iekšējā audita funkcijas ir nodalītas<br />
no ikdienas operāciju (darījumu)<br />
veikš<strong>anas</strong> un kontroles funkcijām, kā arī<br />
no uzskaites un kontroles procedūru<br />
<strong>noteik</strong>š<strong>anas</strong>?<br />
Vai iekšējā audita pienākumos iekļautas:<br />
o bankas darbī<strong>bas</strong> efektivitātes un<br />
rezultātu novērtēšana<br />
o darbī<strong>bas</strong> atbilstī<strong>bas</strong> politikām,<br />
plāniem, procedūrām un regulējošām<br />
prasībām novērtēšana<br />
o grāmatvedī<strong>bas</strong> sistēmas pārbaude<br />
o informācijas sistēmu novērtēšana<br />
o iekšējās kontroles procedūru darbī<strong>bas</strong><br />
pārbaude<br />
o finansiālās informācijas ticamī<strong>bas</strong> un<br />
pilnī<strong>bas</strong> pārbaude<br />
o speciālo pārbaužu un izmeklēšanu<br />
veikšana?<br />
Vai iekšējam auditam ir nodrošināta brīva<br />
piekļūšana visiem dokumentiem,<br />
informācijai un personālam?<br />
Vai iekšējam auditam ir nodrošināti tieši<br />
kontakti ar bankas padomi un valdi?<br />
Vai bankas padome ir apstiprinājusi<br />
iekšējā audita darbī<strong>bas</strong> plānu?<br />
Vai darbī<strong>bas</strong> plānā ir norādītas:<br />
o pārbaudāmās darbī<strong>bas</strong> jomas,<br />
pārbaužu regularitāte un nepieciešamie<br />
resursi<br />
o riska <strong>noteik</strong>š<strong>anas</strong> un novērtēš<strong>anas</strong><br />
metodes<br />
o riska kontroles procedūru novērtēš<strong>anas</strong><br />
kritēriji<br />
o pārbaužu rezultātu dokumentēš<strong>anas</strong><br />
prasī<strong>bas</strong><br />
o kārtība, kādā pārbaužu rezultāti<br />
sniedzami padomei un valdei<br />
o ieteikumu īstenoš<strong>anas</strong> pārbaudes<br />
kārtība?<br />
Vai bankas padome apstiprinājusi iekšējā<br />
audita gada darba plānu?<br />
Iekšējā audita ziņojumu kvalitāte<br />
Vai ir nodrošināta pārbaužu rezultātā<br />
atklāto faktu, atzinumu un ieteikumu<br />
apspriešana atbilstošā vadī<strong>bas</strong> līmenī?<br />
Vai iekšējais audits pietiekami seko līdzi<br />
tā ieteikumu izpildei?<br />
Vai iekšējais audits sagatavo regulāru<br />
Jāizvēlas tas novērtējums, kuram vislabāk atbilst bankā pastāvošā situācija<br />
1 – Pietiekama risku pārvaldīšana<br />
Iekšējais audits lēmumu pieņemšanā un rīcībā ir pilnībā neatkarīgs no<br />
valdes. Iekšējā audita dienesta vadītāju apstiprinājusi akcionāru<br />
pilnsapulce. Iekšējā audita funkcijas nodalītas no citas darbī<strong>bas</strong> un<br />
Iekšējam auditam ir liela autoritāte bankā un ir nodrošināti tieši kontakti<br />
ar padomi un valdi. Iekšējam auditam nodrošināta brīva piekļūšana<br />
visiem dokumentiem, informācijai un personālam un<br />
Iekšējā audita darbs ir kvalitatīvs – tas veic gan atsevišķo darbī<strong>bas</strong> jomu,<br />
gan bankas darbī<strong>bas</strong> kopumā novērtēšanu. Iekšējais audits regulāri<br />
pārbauda visas būtiskās darbī<strong>bas</strong> jomas. Detalizēti un kvalitatīvi darbī<strong>bas</strong><br />
un gada darba plāni, pietiekami resursi to īstenošanai un<br />
Kvalitatīvi audita ziņojumi. Audita rezultāti tiek apspriesti atbilstošā<br />
vadī<strong>bas</strong> līmenī. Savlaicīgi tiek novērsti iekšējā audita pārbaužu rezultātā<br />
konstatētie trūkumi un ieviestas visas nepieciešamās izmaiņas darbībā un<br />
Augsta darbinieku kvalifikācija un liela profesionālā pieredze. Tiek<br />
veikta pastāvīga darbinieku apmācība un kvalifikācijas paaugstināšana.<br />
Pietiekams darbinieku skaits<br />
2 – Apmierinoša risku pārvaldīšana<br />
Iekšējais audits lēmumu pieņemšanā un rīcībā ir neatkarīgs no valdes.<br />
Iekšējā audita dienesta vadītāju apstiprinājusi akcionāru pilnsapulce.<br />
Tomēr iekšējā audita funkcijas nav pilnībā nodalītas no citas darbī<strong>bas</strong><br />
(piemēram, tas piedalās operacionālo kontroles procedūru izstrādē u.c.),<br />
bet tas neapdraud tā objektivitāti pārbaužu veikšanā un/vai<br />
Iekšējam auditam pietiekami nodrošināti kontakti ar bankas padomi un<br />
valdi, bet iespējami uzlabojumi (piemēram, iekšējam auditam nav<br />
pietiekama autoritāte u.c.). Atsevišķos nebūtiskos jautājumos iekšējam<br />
auditam nav nodrošināta brīva piekļūšana visiem dokumentiem,<br />
informācijai un personālam un/vai<br />
Iekšējā audita darbs ir apmierinošas kvalitātes, bet iespējami uzlabojumi<br />
(piemēram, tas pārskatā par savu darbību nav izteicis viedokli par<br />
prioritārajiem pasākumiem iekšējās kontroles sistēmas efektivitātes<br />
uzlabošanai u.c.). Iekšējais audits pietiekami pārbauda būtiskās darbī<strong>bas</strong><br />
jomas, bet tā darbībā iespējami uzlabojumi (piemēram, darba plāns ir<br />
vispārīgs, audita programmas nav pietiekami detalizētas u.c.) un/vai<br />
Audita ziņojumi ir apmierinoši. Audita rezultāti ne vienmēr tiek<br />
pietiekami apspriesti atbilstošā vadī<strong>bas</strong> līmenī. Iekšējā audita pārbaužu<br />
rezultātā atklātie būtiskākie trūkumi novērsti, bet nepieciešamās<br />
izmaiņas ieviestas ar kavējumiem un/vai<br />
Apmierinoša darbinieku kvalifikācija un profesionālā pieredze, bet<br />
iespējams, ka darbinieku skaits ir nepietiekams. Tiek veikta darbinieku<br />
apmācība<br />
3 – Neapmierinoša risku pārvaldīšana<br />
Iekšējais audits lēmumu pieņemšanā un/vai rīcībā nav pilnībā neatkarīgs<br />
no valdes. Iekšējā audita funkcijas nav pilnībā nodalītas no citas darbī<strong>bas</strong><br />
(piemēram, darbinieki, kas veic audita funkcijas, aizvieto citus<br />
darbiniekus, kas veic ikdienas operācijas vai operāciju kontroles<br />
funkcijas u.c.), kā rezultātā iekšējā audita objektivitāte pārbaužu<br />
veikšanā ne vienmēr tiek nodrošināta un/vai<br />
Iekšējam auditam nav nodrošināti pietiekami kontakti ar bankas padomi<br />
un valdi. Atsevišķos būtiskos jautājumos iekšējam auditam nav<br />
nodrošināta brīva piekļūšana visiem dokumentiem, informācijai un<br />
personālam un/vai<br />
Iekšējā audita darbs ir neapmierinošas kvalitātes, jo ir būtiski trūkumi<br />
(piemēram, nav izstrādāts un apstiprināts gada darba plāns, netiek<br />
veiktas atsevišķu būtiskāko darbī<strong>bas</strong> jomu pārbaudes, padome netiek<br />
informēta par audita darba rezultātiem, auditam nav pietiekami resursi<br />
173. lappuse no 200
Finanšu un kapitāla tirgus komisija<br />
____________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________<br />
BANKU UZRAUDZĪBAS REITINGA NOTEIKŠANAS METODIKA<br />
pārskatu par veiktajām pārbaudēm,<br />
atklātajām problēmām un iekšējās<br />
kontroles efektivitāti?<br />
Vai pēdējā gada laikā veiktas visu bankas<br />
būtisko darbī<strong>bas</strong> jomu pārbaudes?<br />
Vai pietiekami savlaicīgi novērsti iekšējā<br />
audita atklātie trūkumi un ieviestas<br />
nepieciešamās izmaiņas darbībā?<br />
Vai ir nodrošināta iekšējo auditoru<br />
pietiekama izglītība un profesionālā<br />
pieredze?<br />
Darbinieku kvalifikācijas un skaita<br />
pietiekamība<br />
u.c.) un/vai<br />
Audita ziņojumi ir neapmierinoši (piemēram, tie ir vispārīgi un nesniedz<br />
rekomendācijas trūkumu novēršanai u.c.). Audita rezultāti netiek<br />
pietiekami apspriesti atbilstošā vadī<strong>bas</strong> līmenī. Iekšējā audita pārbaužu<br />
rezultātā atklātie būtiskie trūkumi novērsti tikai daļēji, nepieciešamās<br />
izmaiņas ieviestas daļēji un ar kavējumiem un/vai<br />
Darbinieku kvalifikācija un profesionālā pieredze ir nepietiekamas, lai<br />
veiktu kvalitatīvas pārbaudes. Darbinieku apmācība ir nepietiekama<br />
4 – Vāja risku pārvaldīšana<br />
Iekšējais audits lēmumu pieņemšanā un rīcībā nav neatkarīgs no valdes<br />
(tas ir valdes pakļautībā). Iekšējā audita funkcijas veic darbinieki, kuru<br />
pamatpienākumi saistīti ar ikdienas operāciju veikšanu vai operāciju<br />
kontroles funkcijām un līdz ar to tie, veicot pārbaudes, nav objektīvi<br />
un/vai<br />
Iekšējam auditam nav nodrošināti kontakti ar bankas padomi un valdi.<br />
Vairākos būtiskos jautājumos iekšējam auditam nav nodrošināta brīva<br />
piekļūšana visiem dokumentiem, informācijai un personālam un/vai<br />
Iekšējā audita pārbaudēs tiek pārbaudīti tikai mazsvarīgi jautājumi, kas<br />
nav saistīti ar efektīvu risku pārvaldīšanu un/vai<br />
Netiek sastādīti audita ziņojumi, un audita rezultāti netiek apspriesti<br />
atbilstošā vadī<strong>bas</strong> līmenī. Iekšējā audita pārbaužu rezultātā atklātie<br />
būtiskie trūkumi nav novērsti un/vai<br />
Darbinieku kvalifikācija, profesionālā pieredze un skaits ir nepietiekami,<br />
lai veiktu kvalitatīvas pārbaudes. Netiek veikta darbinieku apmācība<br />
174. lappuse no 200
Finanšu un kapitāla tirgus komisija<br />
____________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________<br />
BANKU UZRAUDZĪBAS REITINGA NOTEIKŠANAS METODIKA<br />
Darbī<strong>bas</strong> atbilstī<strong>bas</strong> kontroles funkcijas efektivitāte<br />
Novērtēš<strong>anas</strong> mērķis – novērtēt darbī<strong>bas</strong> atbilstī<strong>bas</strong> kontroles funkcijas kvalitāti un<br />
efektivitāti.<br />
Šis elements jāvērtē:<br />
Šādām kopīgām funkcijām:<br />
o Darbī<strong>bas</strong> atbilstī<strong>bas</strong> kontrole<br />
Kopīgai funkcijai – Darbī<strong>bas</strong> atbilstī<strong>bas</strong> kontrole<br />
Kritēriji Novērtējums<br />
Vai bankā ir iecelts darbinieks/darbinieki<br />
(vai nozīmēta struktūrvienība), kuru<br />
pienākumos ietilpst bankas darbī<strong>bas</strong><br />
atbilstī<strong>bas</strong> kontroles funkcijas (t.sk.<br />
nodrošināt, ka banka savā darbībā ievēro<br />
regulējošās prasī<strong>bas</strong>, biznesa ētikas<br />
standartus, tirgus un labākās prakses<br />
standartus, <strong>uzraudz</strong>ī<strong>bas</strong> iestāžu prasī<strong>bas</strong>,<br />
sabiedrī<strong>bas</strong> intereses u.c. svarīgus<br />
aspektus)?<br />
Vai darbī<strong>bas</strong> atbilstī<strong>bas</strong> kontroles<br />
darbiniekam/darbiniekiem ir nodrošināti<br />
tieši kontakti ar bankas padomi un valdi?<br />
Vai skaidri dokumentētas darbī<strong>bas</strong><br />
atbilstī<strong>bas</strong> kontroles<br />
darbinieka/darbinieku pilnvaras?<br />
Vai darbī<strong>bas</strong> atbilstī<strong>bas</strong> kontroles<br />
darbiniekam/darbiniekiem ir nodrošināta<br />
brīva piekļūšana visiem dokumentiem,<br />
informācijai un personālam?<br />
Vai ir nodrošināta darbinieku pietiekama<br />
izglītība un profesionālā pieredze?<br />
Darbinieku kvalifikācijas un skaita<br />
pietiekamība<br />
Jāizvēlas tas novērtējums, kuram vislabāk atbilst bankā pastāvošā situācija<br />
1 – Pietiekama risku pārvaldīšana<br />
Nozīmēti darbinieks/darbinieki, kuru pienākumos ietilpst visu būtiskāko<br />
darbī<strong>bas</strong> atbilstī<strong>bas</strong> kontroles funkciju nodrošināšana bankā. Atbildīgiem<br />
darbiniekiem ir liela autoritāte bankā un ir nodrošināti kontakti ar<br />
padomi un valdi. Tiem nodrošināta brīva piekļūšana visiem<br />
dokumentiem, informācijai un personālam un<br />
Augsta darbinieku kvalifikācija un liela profesionālā pieredze.<br />
Pietiekams darbinieku skaits<br />
2 – Apmierinoša risku pārvaldīšana<br />
Nozīmēti darbinieks/darbinieki, kuru pienākumos ietilpst svarīgāko<br />
darbī<strong>bas</strong> atbilstī<strong>bas</strong> kontroles funkciju nodrošināšana bankā, tomēr<br />
atsevišķiem jautājumiem nav pievērsta pietiekama uzmanība (piemēram,<br />
nav nozīmēts darbinieks, kura pienākumos ietilpst sekot līdzi tam, kā<br />
banka ievēro tirgus labākās prakses standartus). Atbildīgiem<br />
darbiniekiem pietiekami nodrošināti kontakti ar padomi un valdi, bet<br />
iespējami uzlabojumi (piemēram, darbī<strong>bas</strong> atbilstī<strong>bas</strong> kontroles<br />
darbiniekam nav pietiekama autoritāte bankā u.c.). Atsevišķos<br />
nebūtiskos jautājumos tiem nav nodrošināta brīva piekļūšana visiem<br />
dokumentiem, informācijai un personālam un/vai<br />
Apmierinoša darbinieku kvalifikācija un profesionālā pieredze, bet<br />
iespējams, ka darbinieku skaits ir nepietiekams<br />
3 – Neapmierinoša risku pārvaldīšana<br />
Darbī<strong>bas</strong> atbilstī<strong>bas</strong> kontroles funkcija bankā ir neapmierinoša, jo ir<br />
būtiski trūkumi (piemēram, vairākiem būtiskiem darbī<strong>bas</strong> atbilstī<strong>bas</strong><br />
jautājumiem nav nozīmēti atbildīgie darbinieki, vai tiem nav nodrošināti<br />
pietiekami kontakti ar padomi un valdi u.c.). Atsevišķos būtiskos<br />
jautājumos tiem nav nodrošināta brīva piekļūšana visiem dokumentiem,<br />
informācijai un personālam un/vai<br />
Darbinieku kvalifikācija, profesionālā pieredze vai skaits ir<br />
nepietiekams, lai kvalitatīvi veiktu darbī<strong>bas</strong> atbilstī<strong>bas</strong> kontroles<br />
funkcijas<br />
4 – Vāja risku pārvaldīšana<br />
Darbī<strong>bas</strong> atbilstī<strong>bas</strong> kontroles funkcija bankā netiek veikta. Nav nozīmēti<br />
darbinieks/darbinieki, kuru pienākumos ietilpst darbī<strong>bas</strong> atbilstī<strong>bas</strong><br />
kontroles funkciju nodrošināšana bankā/ir nozīmēti darbinieki, bet<br />
vairākos būtiskos jautājumos tiem nav nodrošināta brīva piekļūšana<br />
visiem dokumentiem, informācijai un personālam un/vai<br />
Darbinieku kvalifikācija, profesionālā pieredze un skaits ir nepietiekami,<br />
lai kvalitatīvi veiktu darbī<strong>bas</strong> atbilstī<strong>bas</strong> kontroles funkcijas. Netiek<br />
veikta darbinieku apmācība<br />
175. lappuse no 200
Finanšu un kapitāla tirgus komisija<br />
____________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________<br />
BANKU UZRAUDZĪBAS REITINGA NOTEIKŠANAS METODIKA<br />
4.3.2. Korporatīvā vadība<br />
Svarīga nozīme bankas darbībai piemītošo risku savlaicīgā identificēšanā, analīzē un<br />
pārvaldīšanā ir tam, kā ir organizēta bankas darbība, un kāda ir vadī<strong>bas</strong> attieksme pret risku<br />
uzņemšanos un uzņemto risku lielumam atbilstošu risku pārvaldīš<strong>anas</strong> metožu lietošanu.<br />
Tādēļ <strong>reitinga</strong> piešķirš<strong>anas</strong> procesā atsevišķi tiek vērtēta korporatīvā vadība bankā, t.sk. – vai<br />
ir izveidota bankas lielumam un darbī<strong>bas</strong> sarežģītībai un piemītošiem riskiem piemērota<br />
organizatoriskā struktūra; padomes un valdes darba efektivitāte; darbī<strong>bas</strong> plānoš<strong>anas</strong><br />
efektivitāte; vai ir nodrošināti pietiekami resursi (t.sk. cilvēku, finanšu, materiālie u.c.), lai<br />
struktūrvienī<strong>bas</strong> varētu kvalitatīvi pildīt savas funkcijas.<br />
Saskaņā ar standartizēto pieeju (skatīt arī 1. tabulu 3.3. sadaļā) <strong>reitinga</strong> piešķirš<strong>anas</strong> procesā<br />
korporatīvā vadība tiek vērtēta visiem darbī<strong>bas</strong> veidiem un visām kopīgām funkcijām.<br />
Darbī<strong>bas</strong> veidi, kuriem tiek vērtēta korporatīvā vadība, ir atšķirīgi, līdz ar to ne visi elementi<br />
un kritēriji katram no vērtējamiem darbī<strong>bas</strong> veidiem ir atbilstoši – ne visiem vērtējamiem<br />
darbī<strong>bas</strong> veidiem obligāti jāvērtē visi šajā metodikā aprakstītie korporatīvās vadī<strong>bas</strong> kvalitāti<br />
raksturojošie elementi. Iespējama situācija, ka kādam darbī<strong>bas</strong> veidam nav iespējams novērtēt<br />
kādu no korporatīvās vadī<strong>bas</strong> kvalitāti raksturojošiem elementiem, un tādā gadījumā šis<br />
elements nav jāvērtē. Šajā metodikā katra korporatīvās vadī<strong>bas</strong> kvalitāti raksturojošā elementa<br />
novērtējuma aprakstā norādīti tie darbī<strong>bas</strong> veidi, kam šis elements jāvērtē.<br />
Elementi, kas tiek vērtēti, novērtējot korporatīvo vadību, un šo elementu novērtēš<strong>anas</strong> mērķi<br />
ir:<br />
Elements Novērtēš<strong>anas</strong> mērķis<br />
Organizatoriskā struktūra Noteikt, vai bankas organizatoriskā struktūra ir skaidri<br />
<strong>noteik</strong>ta un novērtēt, vai tā ir bankas lielumam un darbī<strong>bas</strong><br />
sarežģītībai atbilstoša.<br />
Grupas attiecī<strong>bas</strong> Noteikt, vai ir skaidri <strong>noteik</strong>ta bankas vieta grupā (t.sk.<br />
attiecī<strong>bas</strong> ar struktūrvienībām, kas veic centralizētu risku<br />
pārvaldīšanu) un attiecī<strong>bas</strong> ar citiem grupas uzņēmumiem.<br />
Šis elements tiek vērtēts tikai tām bankām, kas ir grupas<br />
sastāvā.<br />
Padomes un valdes darba Novērtēt padomes un valdes kompetenci un darba<br />
efektivitāte<br />
efektivitāti.<br />
Plānoš<strong>anas</strong> process Novērtēt darbī<strong>bas</strong> plānoš<strong>anas</strong> procesa efektivitāti.<br />
Resursu pietiekamība Novērtēt, vai bankas struktūrvienību rīcībā ir pietiekami<br />
resursi (cilvēku, finanšu, materiālie u.c.), lai tās varētu<br />
kvalitatīvi pildīt savas funkcijas.<br />
Paredzamais korporatīvās vadī<strong>bas</strong> kvalitātes izmaiņu virziens:<br />
Uzlabosies Bez izmaiņām Pasliktināsies<br />
Pēc noklusējuma šajā pozīcijā vērtējums ir "Bez izmaiņām". Gadījumā, ja pārbaudes grupai ir<br />
informācija un pārliecība, ka korporatīvās vadī<strong>bas</strong> kvalitāte nākotnē mainīsies, tad vērtējums<br />
tiek attiecīgi mainīts.<br />
Korporatīvās vadī<strong>bas</strong> novērtējumam atbilstoši vērtējamam darbī<strong>bas</strong> veidam tiek izmantoti šajā<br />
sadaļā aprakstītie kritēriji un novērtējuma apraksts. Korporatīvās vadī<strong>bas</strong> elementu vērtējums<br />
un novērtējuma rezultātā izdarītie secinājumi tiek dokumentēti 14. veidlapā "Korporatīvās<br />
vadī<strong>bas</strong> novērtējuma lapa". Aizpildītās veidlapas tiek glabātas elektroniski <strong>reitinga</strong> lietā sadaļā<br />
– Reitinga lieta - [pārbaudes mēnesis un gads] / Reitinga materiāli.<br />
176. lappuse no 200
Finanšu un kapitāla tirgus komisija<br />
____________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________<br />
BANKU UZRAUDZĪBAS REITINGA NOTEIKŠANAS METODIKA<br />
Organizatoriskā struktūra<br />
Novērtēš<strong>anas</strong> mērķis – <strong>noteik</strong>t, vai bankas organizatoriskā struktūra ir skaidri <strong>noteik</strong>ta un<br />
novērtēt, vai tā ir bankas lielumam un darbī<strong>bas</strong> sarežģītībai atbilstoša.<br />
Šis elements jāvērtē:<br />
Šādām kopīgām funkcijām:<br />
o Padome un valde<br />
Kopīgai funkcijai – Padome un valde<br />
Kritēriji Novērtējums<br />
Vai ir dokumentēta organizatoriskā<br />
struktūra? Vai organizatoriskās struktūras<br />
shēma apstiprināta valdē?<br />
Vai organizatoriski nodalītas<br />
struktūrvienī<strong>bas</strong>, kas veic darījumu<br />
slēgšanu, kontroli un izpildi?<br />
Organizatoriskās struktūras skaidrība,<br />
t.sk.:<br />
o vai apstiprinātā organizatoriskās<br />
struktūras shēma atbilst faktiskajai<br />
struktūrai (t.sk. vai izmaiņas struktūrā<br />
tiek savlaicīgi apstiprinātas valdē)?<br />
o cik biežas ir organizatoriskās<br />
struktūras izmaiņas, kāds ir šo izmaiņu<br />
pamatojums (t.i., vai tās ir<br />
izskaidrojamas ar bankas<br />
saimnieciskās darbī<strong>bas</strong> iemesliem –<br />
darbī<strong>bas</strong> paplašināšanos, jaunu<br />
darbī<strong>bas</strong> veidu uzsākšanu u.c.)?<br />
Organizatoriskās struktūras piemērotība<br />
bankas darbībai, t.sk.:<br />
o vai tā atbilst bankas lielumam un<br />
darbī<strong>bas</strong> sarežģītībai?<br />
o vai tā atbilst bankas ģeogrāfiskajam<br />
izvietojumam?<br />
Akcionāru struktūras skaidrība<br />
Jāizvēlas tas novērtējums, kuram vislabāk atbilst bankā pastāvošā situācija<br />
1 – Pietiekama risku pārvaldīšana<br />
Skaidra organizatoriskā struktūra. Noteikti un dokumentēti visi<br />
svarīgākie jautājumi, t.sk. nodalītas struktūrvienī<strong>bas</strong>, kas veic darījumu<br />
slēgšanu, kontroli un izpildi un<br />
Organizatoriskās struktūras shēma apstiprināta valdē un tā atbilst<br />
faktiskajai struktūrai un<br />
Organizatoriskā struktūra nodrošina efektīvu darbību, lēmumu<br />
pieņemšanu un ir bankas lielumam, darbī<strong>bas</strong> sarežģītībai un<br />
ģeogrāfiskajam izvietojumam atbilstoša un<br />
Skaidra akcionāru struktūra. Nav šaubu par to, ka kāds akcionārs varētu<br />
darboties trešo personu interesēs<br />
2 – Apmierinoša risku pārvaldīšana<br />
Pietiekami skaidra organizatoriskā struktūra, bet iespējami uzlabojumi<br />
(piemēram, atsevišķu funkciju dublēšanās; atsevišķās darbī<strong>bas</strong> jomās nav<br />
pietiekami nodalītas struktūrvienī<strong>bas</strong>, kas veic darījumu slēgšanu,<br />
kontroli un izpildi, bet šādas darbī<strong>bas</strong> apjoms ir neliels) un/vai<br />
Biežas pārmaiņas organizatoriskajā struktūrā. Tādēļ iespējams, ka<br />
faktiskā struktūra atšķiras no valdē apstiprinātās organizatoriskās<br />
struktūras shēmas, bet atšķirī<strong>bas</strong> nav būtiskas. Biežās organizatoriskās<br />
struktūras pārmaiņas izskaidrojamas ar saimnieciskās darbī<strong>bas</strong><br />
iemesliem un/vai<br />
Organizatoriskā struktūra ir bankas lielumam, darbī<strong>bas</strong> sarežģītībai un<br />
ģeogrāfiskajam izvietojumam atbilstoša, bet iespējami uzlabojumi<br />
(piemēram, var tikt uzlabota efektivitāte, novēršot atsevišķu funkciju<br />
dublēšanos u.c.) un/vai<br />
Pietiekami skaidra akcionāru struktūra. Ir zināms, ka atsevišķi akcionāri<br />
darbojas trešo personu interesēs, bet šādu akcionāru īpatsvars kopējā<br />
kapitālā ir neliels. Ir pieejama ticama informācija par šīm trešajām<br />
personām, un iemesli, kāpēc tās nav pašas veikušas ieguldījumu bankas<br />
kapitālā, ir leģitīmi un loģiski izskaidrojami<br />
3 – Neapmierinoša risku pārvaldīšana<br />
Neskaidra organizatoriskā struktūra, ir būtiski trūkumi (piemēram,<br />
organizatoriskā struktūra ir nevajadzīgi sarežģīta, traucē efektīvai<br />
darbībai un kavē lēmumu pieņemšanu; vairākās darbī<strong>bas</strong> jomās nav<br />
pietiekami nodalītas struktūrvienī<strong>bas</strong>, kas veic darījumu slēgšanu,<br />
kontroli un izpildi, un šādas darbī<strong>bas</strong> apjoms ir ievērojams) un/vai<br />
Biežas pārmaiņas organizatoriskajā struktūrā, kuras nevar izskaidrot ar<br />
saimnieciskās darbī<strong>bas</strong> iemesliem. Faktiskā struktūra būtiski atšķiras no<br />
valdē apstiprinātās organizatoriskās struktūras shēmas un/vai<br />
Organizatoriskā struktūra ir bankas lielumam, darbī<strong>bas</strong> sarežģītībai un<br />
ģeogrāfiskajam izvietojumam neatbilstoša (piemēram, neefektīvs filiāļu<br />
izvietojums; banka piesaistījusi lielu klientu skaitu no ārvalsts, kurā tai<br />
nav oficiāli atvērtas pārstāvniecī<strong>bas</strong> un/vai starpnieka u.c.) un/vai<br />
Neskaidra akcionāru struktūra. Ir zināms, ka vairāki akcionāri darbojas<br />
trešo personu interesēs, un šādu akcionāru īpatsvars kopējā kapitālā ir<br />
177. lappuse no 200
Finanšu un kapitāla tirgus komisija<br />
____________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________<br />
BANKU UZRAUDZĪBAS REITINGA NOTEIKŠANAS METODIKA<br />
ievērojams. Ir pieejama ticama informācija par šīm trešajām personām,<br />
un iemesli, kāpēc tās nav pašas veikušas ieguldījumu bankas kapitālā, ir<br />
leģitīmi un loģiski izskaidrojami<br />
4 – Vāja risku pārvaldīšana<br />
Organizatoriskās struktūras shēma nav apstiprināta valdē. Būtiskos<br />
darbī<strong>bas</strong> veidos organizatoriski nav nodalītas struktūrvienī<strong>bas</strong>, kas veic<br />
darījumu slēgšanu, kontroli un izpildi un/vai<br />
Bankas organizatoriskā struktūra ir ļoti sarežģīta un neefektīva<br />
(piemēram, liela funkciju dublēšanās, lēna informācijas plūsma u.c.)<br />
un/vai<br />
Organizatoriskā struktūra neatbilst bankas lielumam, darbī<strong>bas</strong><br />
sarežģītībai un ģeogrāfiskajam izvietojumam (piemēram, pārāk<br />
liels/mazs filiāļu skaits u.c.) un/vai<br />
Sarežģīta un neskaidra akcionāru struktūra. Ir šau<strong>bas</strong> par to, ka lielākā<br />
daļa akcionāru varētu darboties trešo personu interesēs. Nav pieejama<br />
ticama informācija par šīm trešajām personām un/vai iemesliem, kāpēc<br />
tās nav pašas veikušas ieguldījumu bankas kapitālā<br />
178. lappuse no 200
Finanšu un kapitāla tirgus komisija<br />
____________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________<br />
BANKU UZRAUDZĪBAS REITINGA NOTEIKŠANAS METODIKA<br />
Grupas attiecī<strong>bas</strong><br />
Šis elements tiek vērtēts tikai tām bankām, kas ir grupas sastāvā šādos gadījumos:<br />
o ja vērtējamā institūcija ir ES dalībvalstī vai ārvalstīs reģistrētas kredītiestādes vai<br />
finanšu pārvaldītājsabiedrī<strong>bas</strong> meitas sabiedrība;<br />
o ja institūcijas iedalījuma rezultātā tika izdarīts secinājums, ka institūcijas meitas<br />
sabiedrī<strong>bas</strong> ir būtiskas grupā.<br />
Novērtēš<strong>anas</strong> mērķis – <strong>noteik</strong>t, vai ir skaidri <strong>noteik</strong>ta bankas vieta grupā (t.sk. attiecī<strong>bas</strong> ar<br />
struktūrvienībām, kas veic centralizētu risku pārvaldīšanu) un attiecī<strong>bas</strong> ar citiem grupas<br />
uzņēmumiem.<br />
Šis elements jāvērtē:<br />
Šādām kopīgām funkcijām:<br />
o Padome un valde<br />
o Kredītriska pārvaldīšana<br />
o Operacionālā riska pārvaldīšana<br />
o Procentu likmju riska pārvaldīšana<br />
o Ārvalstu valūtu riska pārvaldīšana<br />
o Likviditātes riska pārvaldīšana<br />
o Iekšējais audits<br />
o Darbī<strong>bas</strong> atbilstī<strong>bas</strong> kontrole<br />
Kopīgai funkcijai – Padome un valde<br />
Kopīgai funkcijai – Kredītriska pārvaldīšana<br />
Kopīgai funkcijai – Operacionālā riska pārvaldīšana<br />
Kopīgai funkcijai – Procentu likmju riska pārvaldīšana<br />
Kopīgai funkcijai – Ārvalstu valūtu riska pārvaldīšana<br />
Kopīgai funkcijai – Likviditātes riska pārvaldīšana<br />
Kopīgai funkcijai – Iekšējais audits<br />
Kopīgai funkcijai – Darbī<strong>bas</strong> atbilstī<strong>bas</strong> kontrole<br />
Kritēriji Novērtējums<br />
Vai ir <strong>noteik</strong>ta bankas vieta grupā? T.sk.:<br />
o centralizētās un decentralizētās<br />
funkcijas<br />
o vai skaidri <strong>noteik</strong>tas bankas pilnvaras<br />
lēmumu pieņemšanā un atbildība?<br />
o vai skaidri <strong>noteik</strong>tas atskaitīšanās<br />
līnijas un kontroles kārtība?<br />
Grupas attiecību efektivitāte, t.sk.:<br />
o vai attiecību starp grupas<br />
uzņēmumiem kārtība nodrošina<br />
pietiekami ātru lēmumu pieņemšanu?<br />
o cik optimāla ir funkciju<br />
centralizācija/decentralizācija?<br />
o kontroles pār pilnvaru un atbildī<strong>bas</strong><br />
ievērošanu kvalitāte<br />
Darījumi starp grupas uzņēmumiem, t.sk.:<br />
o vai nav neskaidru (nepamatotu, bankai<br />
neizdevīgu) darījumu starp grupas<br />
uzņēmumiem?<br />
o darījumu starp grupas uzņēmumiem<br />
nosacījumu atbilstība tirgus<br />
standartiem<br />
Jāizvēlas tas novērtējums, kuram vislabāk atbilst bankā pastāvošā situācija<br />
1 – Pietiekama risku pārvaldīšana<br />
Skaidri <strong>noteik</strong>ta un dokumentēta bankas vieta grupā, t.sk. skaidri<br />
<strong>noteik</strong>tas centralizētās un decentralizētās funkcijas, bankas pilnvaras<br />
lēmumu pieņemšanā un atbildība, atskaitīšanās līnijas un kontroles<br />
kārtība un<br />
Grupas attiecību struktūra ir optimāla – tā nodrošina ātru lēmumu<br />
pieņemšanu, funkciju centralizācijas/decentralizācijas pakāpe ir<br />
optimāla. Efektīvas kontroles metodes un<br />
Visi darījumi ar citiem grupas uzņēmumiem ir skaidri, un to nosacījumi<br />
atbilst tirgus standartiem<br />
2 – Apmierinoša risku pārvaldīšana<br />
Noteikta un dokumentēta bankas vieta grupā, bet iespējami uzlabojumi<br />
(piemēram, atsevišķu funkciju dublēšanās, nepietiekami <strong>noteik</strong>tas<br />
atskaitīšanās līnijas un kontroles kārtība u.c.) un/vai<br />
Grupas attiecību struktūra ir apmierinoša, bet iespējami uzlabojumi<br />
(piemēram, var tikt uzlabota efektivitāte, novēršot atsevišķu funkciju<br />
dublēšanos, atsevišķos darbī<strong>bas</strong> veidos ir pārāk liela funkciju<br />
centralizācija u.c.) un/vai<br />
Atsevišķi darījumi ar citiem grupas uzņēmumiem ir neskaidri un/vai to<br />
nosacījumi neatbilst tirgus standartiem, bet šādu darījumu kopējais<br />
apjoms ir neliels<br />
3 – Neapmierinoša risku pārvaldīšana<br />
Neapmierinoši <strong>noteik</strong>ta un dokumentēta bankas vieta grupā, jo ir būtiski<br />
179. lappuse no 200
Finanšu un kapitāla tirgus komisija<br />
____________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________<br />
BANKU UZRAUDZĪBAS REITINGA NOTEIKŠANAS METODIKA<br />
trūkumi (piemēram, nav skaidri <strong>noteik</strong>tas bankas pilnvaras lēmumu<br />
pieņemšanā, atbildība un atskaitīšanās līnijas, vāja kontrole pār<br />
decentralizēto funkciju izpildi u.c.) un/vai<br />
Grupas attiecību struktūra ir neapmierinoša, jo tā ir neefektīva un<br />
nevajadzīgi kavē lēmumu pieņemšanu un/vai<br />
Vairāki darījumi ar citiem grupas uzņēmumiem ir neskaidri un/vai to<br />
nosacījumi neatbilst tirgus standartiem un šādu darījumu apjoms ir<br />
ievērojams<br />
4 – Vāja risku pārvaldīšana<br />
Nav <strong>noteik</strong>ta un dokumentēta bankas vieta grupā – nav <strong>noteik</strong>tas<br />
centralizētās un decentralizētās funkcijas, bankas pilnvaras lēmumu<br />
pieņemšanā un atbildība, atskaitīšanās līnijas un kontroles kārtība un/vai<br />
Grupas attiecību struktūra ir ļoti sarežģīta, neefektīva (piemēram, liela<br />
funkciju dublēšanās, lēna informācijas plūsma u.c.) un tā nenodrošina<br />
efektīvu lēmumu pieņemšanu. Iespējams, ka bankai tiek uzspiesti<br />
neefektīvi lēmumi "no augšas" un bankas valde nevar <strong>noteik</strong>t bankas<br />
darbī<strong>bas</strong> virzienus un/vai<br />
Darījumi ar citiem grupas uzņēmumiem ir neskaidri, to nosacījumi<br />
neatbilst tirgus standartiem un ir bankai neizdevīgi. Šādu darījumu<br />
apjoms ir liels<br />
180. lappuse no 200
Finanšu un kapitāla tirgus komisija<br />
____________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________<br />
BANKU UZRAUDZĪBAS REITINGA NOTEIKŠANAS METODIKA<br />
Padomes un valdes darba efektivitāte<br />
Novērtēš<strong>anas</strong> mērķis – novērtēt padomes un valdes kompetenci un darba efektivitāti.<br />
Šis elements jāvērtē:<br />
Šādām kopīgām funkcijām:<br />
o Padome un valde<br />
Kopīgai funkcijai – Padome un valde<br />
Kritēriji Novērtējums<br />
Padomes locekļu:<br />
o izglītība<br />
o profesionālā pieredze, iepriekšējie<br />
sasniegumi<br />
Padomes darba efektivitāte, t.sk.:<br />
o cik lielā mērā padome kontrolē bankas<br />
attīstī<strong>bas</strong> virzienus?<br />
o cik bieži notiek padomes sēdes?<br />
o vai <strong>noteik</strong>ta informācijas apmaiņas<br />
kartība starp padomi un valdi?<br />
o vai padome apstiprina bankas<br />
politikas?<br />
o vai padome analizē iekšējās kontroles<br />
sistēmas efektivitāti?<br />
o vai padome saņem kvalitatīvu<br />
(pietiekamu, savlaicīgu un precīzu)<br />
informāciju lēmumu pieņemšanai?<br />
o vai padome saņem informāciju par<br />
būtiskiem <strong>noteik</strong>to ierobežojumu<br />
pārkāpumiem?<br />
Valdes locekļu:<br />
o izglītība<br />
o profesionālā pieredze, iepriekšējie<br />
sasniegumi<br />
Valdes darba efektivitāte, t.sk.:<br />
o vai valdes izveidotā iekšējās kontroles<br />
sistēma ir visaptveroša un bankas<br />
darbībai piemērota?<br />
o cik bieži notiek valdes sēdes?<br />
o vai valde regulāri sniedz padomei<br />
pārskatu par savu darbību?<br />
o vai <strong>noteik</strong>ta valdes un tās locekļu<br />
darbī<strong>bas</strong> novērtēš<strong>anas</strong> kārtība?<br />
Vai padomes un valdes sēdēs pietiekami<br />
tiek skatīti visi būtiskie jautājumi, kas ir<br />
to atbildībā (piemēram, būtisko risku<br />
pārvaldīš<strong>anas</strong> politiku regulāra<br />
pārskatīšana, risku pārskatu regulāra<br />
izskatīšana un analīze u.c.)?<br />
Vai padome un valde izvērtē un pieņem<br />
lēmumus darbī<strong>bas</strong> uzlabošanai un<br />
trūkumu novēršanai pēc iekšējā audita,<br />
ārējo auditoru, Komisijas un citām<br />
pārbaudēm?<br />
Vai bankā pastāv "ēnu vadība"? Vai<br />
bankas padome un valde lēmumus<br />
pieņem pastāvīgi jeb tos pieņem citas<br />
personas, bet bankas padome un valde<br />
tikai tos formāli apstiprina?<br />
Jāizvēlas tas novērtējums, kuram vislabāk atbilst bankā pastāvošā situācija<br />
1 – Pietiekama risku pārvaldīšana<br />
Padomes locekļu kompetence (izglītība un profesionālā pieredze) ir<br />
bankas darbī<strong>bas</strong> lielumam un sarežģītībai piemērota, padomes locekļiem<br />
ir ievērojama pieredze sarežģītu problēmu risināšanā, attīstī<strong>bas</strong> stratēģiju<br />
<strong>noteik</strong>šanā un īstenošanā. Padome efektīvi nosaka un kontrolē bankas<br />
attīstī<strong>bas</strong> virzienus. Padomes sēdēs regulāri tiek skatīti visi bankas<br />
darbībai būtiskie, padomes kompetencē esošie jautājumi (piemēram,<br />
risku pārvaldīš<strong>anas</strong> stratēģija un politikas u.c.) un<br />
Valdes locekļu kompetence (izglītība un profesionālā pieredze) ir bankas<br />
darbī<strong>bas</strong> lielumam un sarežģītībai piemērota. Valde efektīvi pilda savas<br />
funkcijas, t.sk. ir izveidojusi visaptverošu un bankas darbībai piemērotu<br />
iekšējās kontroles sistēmu. Valdes sēdēs regulāri tiek skatīti visi bankas<br />
darbībai būtiskie jautājumi (piemēram, risku pārvaldīš<strong>anas</strong> politikas,<br />
risku pārskati u.c.) un<br />
Padome un valde veikusi pasākumus, lai savlaicīgi, kvalitatīvi un pilnībā<br />
novērstu iekšējā audita, ārējo auditoru, Komisijas un citu pārbaužu<br />
konstatētās problēmas bankas darbībā<br />
2 – Apmierinoša risku pārvaldīšana<br />
Padomes locekļu kompetence (izglītība un profesionālā pieredze) un<br />
padomes darba efektivitāte ir apmierinoša, bet iespējami uzlabojumi<br />
(piemēram, padome ne vienmēr saņem savlaicīgu informāciju u.c.)<br />
un/vai<br />
Valdes locekļu kompetence (izglītība un profesionālā pieredze) un valdes<br />
darba efektivitāte ir apmierinošas, bet iespējami uzlabojumi (piemēram,<br />
nav pietiekami <strong>noteik</strong>ta valdes locekļu darbī<strong>bas</strong> novērtēš<strong>anas</strong> kārtība<br />
u.c.) un/vai<br />
Padome un valde veikusi pasākumus, lai pilnībā novērstu iekšējā audita,<br />
ārējo auditoru, Komisijas un citu pārbaužu konstatētās problēmas bankas<br />
darbībā, bet tas veikts ar kavējumiem un/vai pēc papildu izskaidroš<strong>anas</strong><br />
3 – Neapmierinoša risku pārvaldīšana<br />
Padomes locekļu kompetence (izglītība un profesionālā pieredze) un/vai<br />
padomes darba efektivitāte ir neapmierinošas, jo ir būtiski trūkumi<br />
(piemēram, padome nesaņem kvalitatīvu informāciju – tā nav pietiekami<br />
informēta par būtiskiem bankas darbī<strong>bas</strong> riskiem u.c.) un/vai<br />
Valdes locekļu kompetence (izglītība un profesionālā pieredze) un/vai<br />
valdes darba efektivitāte ir neapmierinošas, jo ir būtiski trūkumi<br />
(piemēram, valdes locekļu pienākumi nav dokumentēti, atsevišķās<br />
būtiskās darbī<strong>bas</strong> jomās valde nav izveidojusi piemērotu iekšējās<br />
kontroles sistēmu u.c.) un/vai<br />
Padome un valde nav veikusi pasākumus, lai pilnībā un/vai kvalitatīvi<br />
novērstu iekšējā audita, ārējo auditoru, Komisijas un citu pārbaužu<br />
konstatētās problēmas bankas darbībā un/vai<br />
Ir šau<strong>bas</strong> par "ēnu vadī<strong>bas</strong>" esamību bankā, tomēr Komisijas vērtējumā<br />
šāda situācija būtiski neapdraud bankas darbī<strong>bas</strong> stabilitāti un drošumu<br />
4 – Vāja risku pārvaldīšana<br />
Padomes locekļu kompetence (izglītība un profesionālā pieredze) ir<br />
181. lappuse no 200
Finanšu un kapitāla tirgus komisija<br />
____________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________<br />
BANKU UZRAUDZĪBAS REITINGA NOTEIKŠANAS METODIKA<br />
nepietiekama un bankas darbī<strong>bas</strong> lielumam un sarežģītībai neatbilstoša.<br />
Līdz šim padome nav risinājusi būtiskas problēmas. Padome faktiski<br />
nenosaka un nekontrolē bankas attīstī<strong>bas</strong> virzienus un/vai<br />
Valdes locekļu kompetence (izglītība un profesionālā pieredze) ir<br />
nepietiekama un bankas darbī<strong>bas</strong> lielumam un sarežģītībai neatbilstoša.<br />
Valde faktiski nepilda savas funkcijas, t.sk. būtiskākajās darbī<strong>bas</strong> jomās<br />
ir vāja iekšējās kontroles sistēma un/vai<br />
Padome un valde nav novērsusi un/vai nevēlas novērst iekšējā audita,<br />
ārējo auditoru, Komisijas un citu pārbaužu konstatētās būtiskās<br />
problēmas bankas darbībā un/vai<br />
Ir šau<strong>bas</strong> par "ēnu vadī<strong>bas</strong>" esamību bankā, un Komisijas vērtējumā šāda<br />
situācija apdraud bankas darbī<strong>bas</strong> stabilitāti un drošumu<br />
182. lappuse no 200
Finanšu un kapitāla tirgus komisija<br />
____________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________<br />
BANKU UZRAUDZĪBAS REITINGA NOTEIKŠANAS METODIKA<br />
Plānoš<strong>anas</strong> process<br />
Novērtēš<strong>anas</strong> mērķis – novērtēt darbī<strong>bas</strong> plānoš<strong>anas</strong> procesa efektivitāti.<br />
Šis elements jāvērtē:<br />
Šādām darbī<strong>bas</strong> jomām un darbī<strong>bas</strong> veidiem:<br />
o Investīciju darbība – visiem darbī<strong>bas</strong> veidiem<br />
o Maksājumi un norēķini – visiem darbī<strong>bas</strong> veidiem<br />
o Klientu aktīvu pārvaldīšana un ieguldījumu pakalpojumi – visiem darbī<strong>bas</strong> veidiem<br />
o Noguldījumu piesaistīšana – visiem darbī<strong>bas</strong> veidiem<br />
o Bankas aizņēmumi – visiem darbī<strong>bas</strong> veidiem<br />
Šādām kopīgām funkcijām:<br />
o Padome un valde<br />
o Kredītriska pārvaldīšana<br />
o Operacionālā riska pārvaldīšana<br />
o Procentu likmju riska pārvaldīšana<br />
o Ārvalstu valūtu riska pārvaldīšana<br />
o Likviditātes riska pārvaldīšana<br />
o Iekšējais audits<br />
o Personāla vadība<br />
Investīciju darbībai – visiem darbī<strong>bas</strong> veidiem<br />
Maksājumiem un norēķiniem – visiem darbī<strong>bas</strong> veidiem<br />
Klientu aktīvu pārvaldīšanai un ieguldījumu pakalpojumiem - visiem darbī<strong>bas</strong> veidiem<br />
Noguldījumu piesaistīšanai – visiem darbī<strong>bas</strong> veidiem<br />
Bankas aizņēmumiem – visiem darbī<strong>bas</strong> veidiem<br />
Kopīgai funkcijai – Padome un valde<br />
Kopīgai funkcijai – Kredītriska pārvaldīšana<br />
Kopīgai funkcijai – Operacionālā riska pārvaldīšana<br />
Kopīgai funkcijai – Procentu likmju riska pārvaldīšana<br />
Kopīgai funkcijai – Ārvalstu valūtu riska pārvaldīšana<br />
Kopīgai funkcijai – Likviditātes riska pārvaldīšana<br />
Kopīgai funkcijai – Iekšējais audits<br />
Kopīgai funkcijai – Personāla vadība<br />
Kritēriji Novērtējums<br />
Plānoš<strong>anas</strong> regularitāte<br />
Plānoš<strong>anas</strong> kvalitāte<br />
Vai ir atbilstoša plānoš<strong>anas</strong> kontrole<br />
(piemēram, vai plānošanā izmantojamā<br />
informācija tiek neatkarīgi pārbaudīta<br />
u.c.)?<br />
Vai plānošanā tiek izmantota atbilstoša<br />
(ticama, savlaicīga, precīza) informācija?<br />
Vai ir skaidri <strong>noteik</strong>ti un definēti<br />
pieņēmumi?<br />
Faktiskās darbī<strong>bas</strong> atbilstība plānotajai<br />
Stresa testēš<strong>anas</strong> rezultātu izmantošana<br />
plānoš<strong>anas</strong> procesā (attiecas tikai uz<br />
šādām kopīgām funkcijām – padome un<br />
valde, kredītriska pārvaldīšana,<br />
operacionālā riska pārvaldīšana, procentu<br />
likmju riska pārvaldīšana, ārvalstu valūtu<br />
riska pārvaldīšana, likviditātes riska<br />
pārvaldīšana, kā arī darbī<strong>bas</strong> jomu<br />
investīciju darbība)<br />
Jāizvēlas tas novērtējums, kuram vislabāk atbilst bankā pastāvošā situācija<br />
1 – Pietiekama risku pārvaldīšana<br />
Skaidri <strong>noteik</strong>ts, efektīvs un kontrolēts plānoš<strong>anas</strong> process. Plānoš<strong>anas</strong><br />
procesa rezultātā <strong>noteik</strong>ti skaidri mērķi. Īstermiņa plāni atbilst<br />
stratēģiskajiem plāniem un<br />
Plānošanā tiek izmantota ticama, savlaicīga un precīza informācija.<br />
Skaidri definēti un dokumentēti pieņēmumi un<br />
Bankas faktiskajā darbībā ir minimālas novirzes no plānotās darbī<strong>bas</strong> un<br />
Banka veic stresa testēšanu, un stresa testu rezultāti tiek ņemti vērā un<br />
izmantoti plānoš<strong>anas</strong> procesā un<br />
Efektīvi rīcī<strong>bas</strong> plāni ekstremālām krīzes situācijām<br />
2 – Apmierinoša risku pārvaldīšana<br />
Apmierinošs plānoš<strong>anas</strong> process, bet iespējami uzlabojumi (piemēram,<br />
plāni netiek pietiekami regulāri pārskatīti u.c.) un/vai<br />
Plānošanā tiek izmantota ticama, precīza un savlaicīga informācija, bet<br />
iespējami uzlabojumi (piemēram, nav pietiekami dokumentēti<br />
pieņēmumi u.c.) un/vai<br />
Bankas faktiskajā darbībā ir novirzes no plānotās darbī<strong>bas</strong>, bet tās nevar<br />
uzskatīt par būtiskām (piemēram, novirzes ir mazākas par 20%) un/vai<br />
183. lappuse no 200
Finanšu un kapitāla tirgus komisija<br />
____________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________<br />
BANKU UZRAUDZĪBAS REITINGA NOTEIKŠANAS METODIKA<br />
Rīcī<strong>bas</strong> ekstremālās krīzes situācijās<br />
plānošana (attiecas tikai uz kopīgām<br />
funkcijām)<br />
Banka veic stresa testēšanu, stresa testu rezultāti tiek izmantoti<br />
plānoš<strong>anas</strong> procesā, tomēr ir iespējami uzlabojumi (piemēram, atsevišķi<br />
nebūtiski uzlabojumi izmantoš<strong>anas</strong> apjomā, regularitātē) un/vai<br />
Apmierinoši rīcī<strong>bas</strong> plāni ekstremālām krīzes situācijām, bet iespējami<br />
uzlabojumi (piemēram, tie nav pietiekami detalizēti u.c.)<br />
3 – Neapmierinoša risku pārvaldīšana<br />
Plānoš<strong>anas</strong> process ir neapmierinošs, jo ir būtiski trūkumi (piemēram,<br />
vadība nav pietiekami iesaistīta plānoš<strong>anas</strong> procesā, plāni ir vispārīgi,<br />
plānoš<strong>anas</strong> procesa rezultātā netiek <strong>noteik</strong>ti konkrēti mērķi, kas<br />
jāsasniedz, īstermiņa plāni nesaskan ar stratēģiskajiem plāniem u.c.)<br />
un/vai<br />
Plānošanā tiek izmantota neapmierinoša informācija (piemēram, tā nav<br />
ticama, ir neprecīza un novecojusi, pieņēmumi nav konsekventi u.c.)<br />
un/vai<br />
Bankas faktiskajā darbībā ir būtiskas novirzes no plānotās darbī<strong>bas</strong><br />
(piemēram, novirzes ir lielākas par 20%) un/vai<br />
Banka veic stresa testēšanu, bet konstatēti atsevišķi būtiski trūkumi<br />
stresa testu veikšanā un/vai rezultātu izmantošanā plānoš<strong>anas</strong> procesā<br />
(piemēram, stresa testu rezultāti liecina par augstu risku un iespējamiem<br />
būtiskiem finansiāliem zaudējumiem, bet banka nepieņem lēmumus<br />
iespējamās negatīvās ietekmes mazināšanai vai novēršanai) un/vai<br />
Rīcī<strong>bas</strong> plāni ekstremālām krīzes situācijām ir neapmierinoši, jo ir<br />
būtiski trūkumi (piemēram, tie ir vispārīgi, nav <strong>noteik</strong>ta darbinieku rīcība<br />
un pienākumi krīzes situācijā u.c.)<br />
4 – Vāja risku pārvaldīšana<br />
Netiek veikta darbī<strong>bas</strong> plānošana un/vai<br />
Nav rīcī<strong>bas</strong> plānu ekstremālām krīzes situācijām un/vai<br />
Banka neveic būtisko risku stresa testēšanu vai būtisko risku stresa<br />
testēš<strong>anas</strong> kvalitāte ir vāja, līdz ar to netiek apskatīti un plānošanā ņemti<br />
vērā iespējamie nelabvēlīgu apstākļu iestāšanās scenāriji, un netiek<br />
analizēta to ietekme uz banku<br />
184. lappuse no 200
Finanšu un kapitāla tirgus komisija<br />
____________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________<br />
BANKU UZRAUDZĪBAS REITINGA NOTEIKŠANAS METODIKA<br />
Resursu pietiekamība<br />
Novērtēš<strong>anas</strong> mērķis – novērtēt, vai bankas struktūrvienību rīcībā ir pietiekami resursi<br />
(cilvēku, finanšu un materiālie u.c.), lai tās varētu kvalitatīvi pildīt savas funkcijas.<br />
Šis elements jāvērtē:<br />
Šādām darbī<strong>bas</strong> jomām un darbī<strong>bas</strong> veidiem:<br />
o Kreditēšana un ārpusbilances saistī<strong>bas</strong> pret klientiem – visiem darbī<strong>bas</strong> veidiem<br />
o Investīciju darbība – visiem darbī<strong>bas</strong> veidiem<br />
o Maksājumi un norēķini – visiem darbī<strong>bas</strong> veidiem<br />
o Klientu aktīvu pārvaldīšana un ieguldījumu pakalpojumi – visiem darbī<strong>bas</strong> veidiem<br />
o Noguldījumu piesaistīšana – visiem darbī<strong>bas</strong> veidiem<br />
o Bankas aizņēmumi – visiem darbī<strong>bas</strong> veidiem<br />
Šādām kopīgām funkcijām:<br />
o Kredītriska pārvaldīšana<br />
o Operacionālā riska pārvaldīšana<br />
o Procentu likmju riska pārvaldīšana<br />
o Ārvalstu valūtu riska pārvaldīšana<br />
o Likviditātes riska pārvaldīšana<br />
o Iekšējais audits<br />
o Darbī<strong>bas</strong> atbilstī<strong>bas</strong> kontrole<br />
o Finanšu un vadī<strong>bas</strong> grāmatvedība<br />
o Personāla vadība<br />
Kreditēšanai un ārpusbilances saistībām pret klientiem – visiem darbī<strong>bas</strong> veidiem<br />
Investīciju darbībai – visiem darbī<strong>bas</strong> veidiem<br />
Maksājumiem un norēķiniem – visiem darbī<strong>bas</strong> veidiem<br />
Klientu aktīvu pārvaldīšanai un ieguldījumu pakalpojumiem - visiem darbī<strong>bas</strong> veidiem<br />
Noguldījumu piesaistīšanai – visiem darbī<strong>bas</strong> veidiem<br />
Bankas aizņēmumiem – visiem darbī<strong>bas</strong> veidiem<br />
Kopīgai funkcijai – Kredītriska pārvaldīšana<br />
Kopīgai funkcijai – Operacionālā riska pārvaldīšana<br />
Kopīgai funkcijai – Procentu likmju riska pārvaldīšana<br />
Kopīgai funkcijai – Ārvalstu valūtu riska pārvaldīšana<br />
Kopīgai funkcijai – Likviditātes riska pārvaldīšana<br />
Kopīgai funkcijai – Iekšējais audits<br />
Kopīgai funkcijai – Darbī<strong>bas</strong> atbilstī<strong>bas</strong> kontrole<br />
Kopīgai funkcijai – Finanšu un vadī<strong>bas</strong> grāmatvedība<br />
Kopīgai funkcijai – Personāla vadība<br />
Kritēriji Novērtējums<br />
Cilvēkresursu pietiekamība, t.sk.:<br />
o vai ir pietiekams darbinieku skaits<br />
pašreizējai darbībai?<br />
o vai darbinieku skaits būs pietiekams<br />
plānotajai darbībai? Ja darbinieku<br />
skaitu plānotajai darbībai<br />
nepieciešams palielināt, tad – vai šim<br />
nolūkam ir piešķirti nepieciešamie<br />
resursi?<br />
o vai tiek veikta regulāra darbinieku<br />
apmācība un kvalifikācijas celšana?<br />
Finanšu, materiālo resursu pietiekamība,<br />
t.sk.:<br />
o vai finanšu un materiālie resursi ir<br />
pietiekami pašreizējai darbībai?<br />
Jāizvēlas tas novērtējums, kuram vislabāk atbilst bankā pastāvošā situācija<br />
1 – Pietiekama risku pārvaldīšana<br />
Struktūrvienība var kvalitatīvi pildīt savas funkcijas gan pie pašreizējiem,<br />
gan plānotajiem darbī<strong>bas</strong> apjomiem, jo tās rīcībā ir pietiekami cilvēku,<br />
finanšu, materiālie un citi resursi, t.sk.:<br />
o ir pašreizējai darbībai pietiekams darbinieku skaits (t.i., nav konstatēti<br />
gadījumi, kad kāda darbinieka/darbinieku darba pienākumos ir iekļauts<br />
pārmērīgi liels darba daudzums, kā rezultātā šī darbinieka/darbinieku<br />
darba kvalitāte ir slikta) un<br />
o netiek plānota būtiska darbī<strong>bas</strong> paplašināšana nākotnē, un tādēļ<br />
darbinieku skaits būs pietiekams arī nākotnē un<br />
o tiek veikta regulāra darbinieku apmācība un kvalifikācijas celšana un<br />
o visām būtiskām struktūrvienī<strong>bas</strong> vajadzībām (piemēram, informācijas<br />
sistēmas pārskatu sastādīšanai izveidei u.c.) tiek atvēlēti pietiekami<br />
finanšu, materiālie un citi resursi<br />
185. lappuse no 200
Finanšu un kapitāla tirgus komisija<br />
____________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________<br />
BANKU UZRAUDZĪBAS REITINGA NOTEIKŠANAS METODIKA<br />
o vai ir piešķirti pietiekami resursi<br />
darbī<strong>bas</strong> paplašināšanai, kvalitātes<br />
uzlabošanai u.c. attīstībai?<br />
Citu resursu pietiekamība<br />
2 – Apmierinoša risku pārvaldīšana<br />
Struktūrvienība var kvalitatīvi pildīt savas funkcijas pie pašreizējiem<br />
darbī<strong>bas</strong> apjomiem, jo tās rīcībā ir pietiekami cilvēku, finanšu, materiālie<br />
un citi resursi. Bet iespējams, ka nākotnē pašreizējie resursi būs<br />
nepietiekami, jo tiek plānota būtiska darbī<strong>bas</strong> paplašināšana. Apmierinoši<br />
tiek plānota resursu palielināšana, bet iespējami uzlabojumi (piemēram,<br />
nav izstrādāts jauno darbinieku apmācī<strong>bas</strong> plāns u.c.)<br />
3 – Neapmierinoša risku pārvaldīšana<br />
Struktūrvienība var kvalitatīvi pildīt savas funkcijas pie pašreizējiem<br />
darbī<strong>bas</strong> apjomiem, jo tās rīcībā ir pietiekami cilvēku, finanšu, materiālie<br />
un citi resursi. Bet iespējams, ka nākotnē pašreizējie resursi būs<br />
nepietiekami, jo tiek plānota būtiska darbī<strong>bas</strong> paplašināšana.<br />
Neapmierinoši tiek plānota resursu palielināšana, jo ir būtisku trūkumi<br />
(piemēram, netiek plānota darbinieku skaita palielināšana, netiek plānotas<br />
papildus finanšu izmaksas u.c.)<br />
4 – Vāja risku pārvaldīšana<br />
Struktūrvienība nevar kvalitatīvi pildīt savas funkcijas ne pie pašreizējiem,<br />
ne plānotajiem darbī<strong>bas</strong> apjomiem, jo tās rīcībā nav pietiekami cilvēku,<br />
finanšu, materiālie un citi resursi, t.sk.:<br />
o nav pašreizējai darbībai pietiekams darbinieku skaits (t.i., konstatēti<br />
gadījumi, kad kāda darbinieka/darbinieku darba pienākumos ir iekļauts<br />
pārmērīgi liels darba daudzums, kā rezultātā šī darbinieka/darbinieku<br />
darba kvalitāte ir slikta) un/vai<br />
o ja tiek plānota darbī<strong>bas</strong> paplašināšana nākotnē – netiek plānota arī<br />
darbinieku skaita palielināšana un/vai<br />
o netiek veikta regulāra darbinieku apmācība un kvalifikācijas celšana<br />
un/vai<br />
o būtiskām struktūrvienī<strong>bas</strong> vajadzībām (piemēram, ikdienas kontroles<br />
funkciju nodrošināšanai u.c.) netiek atvēlēti pietiekami finanšu,<br />
materiālie un citi resursi<br />
186. lappuse no 200
Finanšu un kapitāla tirgus komisija<br />
____________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________<br />
BANKU UZRAUDZĪBAS REITINGA NOTEIKŠANAS METODIKA<br />
5. nodaļa<br />
NOVĒRTĒJUMA REZULTĀTU APKOPOŠANA<br />
5.1. Kopējie principi<br />
Šajā nodaļā aprakstīta institūcijas risku un risku pārvaldīš<strong>anas</strong> kvalitātes novērtējuma<br />
rezultātu apkopoš<strong>anas</strong> kārtība.<br />
Risku un risku pārvaldīš<strong>anas</strong> novērtējuma rezultātu apkopošanu veic pārbaudes grupas<br />
vadītājs.<br />
Iepriekšējā posma – risku un risku pārvaldīš<strong>anas</strong> novērtējuma rezultātā katram no<br />
vērtējamiem darbī<strong>bas</strong> veidiem tika novērtēti tam piemītošo risku lielumu raksturojošie<br />
elementi un risku pārvaldīš<strong>anas</strong> kvalitāti raksturojošie elementi – katram elementam tika<br />
<strong>noteik</strong>ts novērtējums skalā no 1 līdz 4. Šajā posmā tiek veikta šo atsevišķo risku un risku<br />
pārvaldīš<strong>anas</strong> elementu novērtējumu apkopošana un institūcijas <strong>reitinga</strong> <strong>noteik</strong>šana.<br />
Novērtējuma rezultātu apkopoš<strong>anas</strong> mērķi ir:<br />
apvienot risku un risku pārvaldīš<strong>anas</strong> elementu novērtējumus, rezultātā iegūstot<br />
uzraugāmās institūcijas kopējo vērtējumu – reitingu;<br />
apkopot <strong>reitinga</strong> piešķirš<strong>anas</strong> procesa rezultātus standartizētā formā, nodrošinot<br />
rezultātu pārskatāmību, analīzi un izmantošanu turpmākajā <strong>uzraudz</strong>ībā.<br />
Novērtējuma rezultātu apkopoš<strong>anas</strong> secība ir šāda:<br />
Elementu<br />
novērtējumu<br />
apkopošana<br />
Darbī<strong>bas</strong> veidu<br />
kopējā riska<br />
vērtējums<br />
Biznesa vienību<br />
(darbī<strong>bas</strong> jomu)<br />
vērtējums<br />
Grupas<br />
uzņēmumu<br />
vērtējums<br />
Apkopojot novērtējumus, tiek ievēroti šādi principi:<br />
riska lielumam ir noteicošā nozīme vērtējamās vienī<strong>bas</strong> vērtējumā – piemēram,<br />
vērtējamai vienībai, kurai piemīt "augsts" risks un šī riska pārvaldīšana ir<br />
"pietiekama", kopējais risks būs novērtēts kā augstāks (t.i., lielāks), salīdzinot ar<br />
vērtējamo vienību, kurai piemīt "zems" risks un šī riska pārvaldīšana ir "vāja";<br />
pietiekama un piesardzīga riska pārvaldīšana mazina institūcijas kopējo risku –<br />
piemēram, vērtējamai vienībai, kurai piemīt "augsts" risks un šī riska pārvaldīšana ir<br />
"pietiekama", kopējais risks būs novērtēts kā zemāks (t.i., mazāks), salīdzinot ar<br />
vērtējamo vienību, kurai piemīt "augsts" risks un šī riska pārvaldīšana ir "vāja";<br />
jo augstāks riska līmenis, jo tam ir lielāka nozīme kopējā vērtējumā;<br />
jo vājāka riska pārvaldīšana, jo tai ir lielāka nozīme kopējā vērtējumā;<br />
jo zemāks vērtējums, jo tam ir lielāks svars apkopotajā augstāka līmeņa vērtējumā.<br />
187. lappuse no 200<br />
Institūcijas<br />
kopējais<br />
vērtējums
Finanšu un kapitāla tirgus komisija<br />
____________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________<br />
BANKU UZRAUDZĪBAS REITINGA NOTEIKŠANAS METODIKA<br />
5.2. Koriģēšana<br />
Rezultātu apkopošanā aprēķinātie vērtējumi tiek pārskatīti un nepieciešamī<strong>bas</strong> gadījumā<br />
koriģēti, ja pārbaudes grupa vai institūcijas kurators, vai Monetāro finanšu iestāžu risku<br />
novērtēš<strong>anas</strong> daļas vadītājs, vai Uzraudzī<strong>bas</strong> departamenta direktors, vai citi Komisijas<br />
padomes locekļi uzskata, ka koriģētais vērtējums nodrošinās precīzāku rezultātu sasniegšanu<br />
– sniegs labāku institūcijas darbībai piemītošo risku un risku pārvaldīš<strong>anas</strong> sistēmu<br />
raksturojumu. Tas nozīmē, ka jebkurā posmā rezultātu apkopošana tiek veikta:<br />
pirmkārt, aprēķinot kopējo vērtējumu;<br />
otrkārt, pārskatot un, ja nepieciešams, koriģējot aprēķināto vērtējumu.<br />
Svarīgākie iemesli, kāpēc aprēķinātais vērtējums var tikt koriģēts, ir:<br />
paredzamais izmaiņu virziens (t.i., vai paredzams, ka nākotnē risku lielums<br />
palielināsies vai samazināsies un/vai risku pārvaldīš<strong>anas</strong> sistēmas kvalitāte uzlabosies<br />
vai pasliktināsies);<br />
darbī<strong>bas</strong> veidu savstarpējā ietekme (t.i., augsts riska lielums kādā darbī<strong>bas</strong> veidā var<br />
palielināt cita darbī<strong>bas</strong> veida riska lielumu);<br />
ne visi risku un risku pārvaldīš<strong>anas</strong> elementi ir vienādi svarīgi (t.i., risku un risku<br />
pārvaldīš<strong>anas</strong> kopējā vērtējuma aprēķinā tiek pieņemts, ka visiem elementiem ir<br />
vienāda nozīme. Var pastāvēt situācija, ka vērtējamā institūcijā kādam<br />
elementam/elementiem ir lielāka nozīme par citiem elementiem);<br />
ja <strong>reitinga</strong> piešķirš<strong>anas</strong> procesā kādam riskam vai risku pārvaldīš<strong>anas</strong> aspektam tiek<br />
novērtēts tikai viens elements (jo, piemēram, par pārējiem elementiem nav pieejama<br />
nepieciešamā informācija), tad šī elementa novērtējums arī ir kopējais vērtējums. Šajā<br />
gadījumā aprēķināto vērtējumu var mainīt, ja pārbaudes grupas vērtējumā pārējie<br />
elementi varētu būt novērtēti augstāk (vai zemāk), ja būtu pieejama novērtēšanai<br />
nepieciešamā informācija.<br />
Aprēķināto vērtējumu var koriģēt, noapaļojot to uz augšu vai uz leju līdz veselam skaitlim.<br />
Piemēram, aprēķinātais bankas kopējās funkcijas Darbī<strong>bas</strong> atbilstī<strong>bas</strong> kontrole kopējā riska<br />
vērtējums ir 2,3. Banka nesen ieviesusi jaunu sistēmu, kas ļauj ievērojami uzlabot klientu<br />
kontu apgrozījuma analīzi, un līdz ar to pārbaudes grupai ir pārliecība, ka tuvākajā nākotnē<br />
ievērojami uzlabosies atbilstī<strong>bas</strong> un reputācijas riska pārvaldīšana bankā. Pārbaudes grupa var<br />
koriģēt šo vērtējumu līdz veselam skaitlim – 2,0.<br />
Izņēmumu gadījumos var tikt veiktas arī lielākas aprēķināto vērtējumu korekcijas. Piemēram,<br />
aprēķinātais risku kopējais vērtējums darbī<strong>bas</strong> veidam. Parāda vērtspapīri un citi vērtspapīri ar<br />
fiksētu ienākumu ir 2,4. Bankas parāda vērtspapīru portfeli veido tikai Latvijas valdī<strong>bas</strong><br />
parādzīmes, līdz ar to portfelim ir augsta koncentrācija (100% veido viens emitents), kas arī ir<br />
iemesls tam, ka darbī<strong>bas</strong> veida risku kopējais vērtējums ir tik zems. Šajā gadījumā pārbaudes<br />
grupa var mainīt aprēķināto vērtējumu vairāk, nekā noapaļojot to līdz veselam skaitlim, un<br />
<strong>noteik</strong>t darbī<strong>bas</strong> veida risku kopējo vērtējumu – 1,0.<br />
Visu aprēķināto vērtējumu koriģēš<strong>anas</strong> pamatojums tiek dokumentēts atbilstoši šajā nodaļā<br />
<strong>noteik</strong>tajai kārtībai.<br />
188. lappuse no 200
Finanšu un kapitāla tirgus komisija<br />
____________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________<br />
BANKU UZRAUDZĪBAS REITINGA NOTEIKŠANAS METODIKA<br />
5.3. Elementu novērtējumu apkopošana<br />
Šajā posmā tiek apkopoti risku un risku pārvaldīš<strong>anas</strong> elementu novērtējumi, iegūstot risku un<br />
risku pārvaldīš<strong>anas</strong> kopējos vērtējumus visiem vērtētajiem darbī<strong>bas</strong> veidiem.<br />
Elementu novērtējumu apkopošana tiek veikta:<br />
pirmkārt, aprēķinot kopējo vērtējumu;<br />
otrkārt, pārskatot un, ja nepieciešams, koriģējot aprēķināto vērtējumu.<br />
Kopējais vērtējums tiek aprēķināts kā atsevišķo elementu novērtējumu svērtais vidējais, lai<br />
nodrošinātu, ka tiek ievērots princips, ka augstam riskam un vājai risku pārvaldīšanai ir<br />
lielāka nozīme kopējā vērtējumā.<br />
Vispirms vērtējums tiek aprēķināts, izmantojot šādas formulas:<br />
Risku vērtējuma aprēķināšanai:<br />
Risks n<br />
<br />
kur:<br />
n - novērtēto elementu skaits<br />
V - atsevišķo elementu novērtējums<br />
Risku pārvaldīš<strong>anas</strong> vērtējuma aprēķināšanai:<br />
<br />
Risku pārvaldīšana n<br />
kur:<br />
n<br />
V<br />
n<br />
n<br />
V<br />
-<br />
-<br />
novērtēto elementu skaits<br />
atsevišķo elementu novērtējums<br />
V<br />
n<br />
n<br />
Piemēram, novērtējot darbī<strong>bas</strong> veida – kredīti lielajiem uzņēmumiem – kredītrisku, atsevišķajiem riska elementiem tika<br />
<strong>noteik</strong>ti šādi novērtējumi:<br />
Aizņēmēju kredītspēja 2<br />
Kredītrisku mazinošie faktori 2<br />
Koncentrācija 3<br />
Riska vērtējums tiek aprēķināts šādi:<br />
3 3 3<br />
Risks = 2 2 3<br />
3<br />
2,<br />
4<br />
3<br />
Pēc tam aprēķinātais vērtējums tiek pārskatīts un nepieciešamī<strong>bas</strong> gadījumā koriģēts.<br />
Aprēķināto vērtējumu var koriģēt, noapaļojot to uz augšu vai uz leju līdz veselam skaitlim.<br />
Gadījumā, ja vērtējums tiek koriģēts, tālākajos aprēķinos tiek izmantots koriģētais vērtējums.<br />
Risku un risku pārvaldīš<strong>anas</strong> elementu vērtējums, kā arī risku un risku pārvaldīš<strong>anas</strong> elementu<br />
vērtējumu apkopoš<strong>anas</strong> rezultāti tiek dokumentēti 15. veidlapā "Reitinga kopsavilkums" –<br />
attiecīgi 1. – 8. pielikumos. Aizpildītās veidlapas tiek glabātas elektroniski <strong>reitinga</strong> lietā<br />
sadaļā – Reitinga lieta - [pārbaudes mēnesis un gads] / Reitinga projekts – pārbaudes grupa.<br />
189. lappuse no 200
Finanšu un kapitāla tirgus komisija<br />
____________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________<br />
BANKU UZRAUDZĪBAS REITINGA NOTEIKŠANAS METODIKA<br />
5.4. Darbī<strong>bas</strong> veidu kopējā riska vērtējums<br />
Iepriekšējā posma rezultātā visiem darbī<strong>bas</strong> veidiem tika aprēķināti risku vērtējumi un risku<br />
pārvaldīš<strong>anas</strong> vērtējumi.<br />
Piemēram, darbī<strong>bas</strong> veidam – kredīti lielajiem uzņēmumiem – tika iegūti šādi risku lielumu<br />
vērtējumi un risku pārvaldīš<strong>anas</strong> vērtējumi:<br />
Kredītrisks<br />
liela nozīme<br />
Kredīti lielajiem<br />
uzņēmumiem<br />
Riski Risku pārvaldīšana<br />
Operacionālais<br />
risks<br />
vidēja nozīme<br />
Iekšējās kontroles<br />
sistēma<br />
liela nozīme<br />
Korporatīvā<br />
vadība<br />
liela nozīme<br />
2,4 3,2 3,6 1,8<br />
Šajā posmā tiek veikta atsevišķo risku vērtējumu un risku pārvaldīš<strong>anas</strong> vērtējumu<br />
apkopošana, rezultātā iegūstot darbī<strong>bas</strong> veida kopējo vērtējumu (šajā piemērā – darbī<strong>bas</strong> veida<br />
– kredīti lielajiem uzņēmumiem – kopējo vērtējumu).<br />
Lai iegūtu darbī<strong>bas</strong> veida kopējo vērtējumu, vispirms tiek apkopoti atsevišķo risku vērtējumi<br />
un risku pārvaldīš<strong>anas</strong> vērtējumi, iegūstot kopējo riska vērtējumu un kopējo risku<br />
pārvaldīš<strong>anas</strong> vērtējumu. Pēc tam tiek aprēķināts darbī<strong>bas</strong> veida kopējais vērtējums.<br />
Kopējais riska vērtējums un kopējais risku pārvaldīš<strong>anas</strong> vērtējums<br />
Rezultātu apkopošana tiek veikta:<br />
pirmkārt, aprēķinot kopējo riska un kopējo risku pārvaldīš<strong>anas</strong> vērtējumu, ņemot vērā<br />
Institūcijas iedalījuma posmā <strong>noteik</strong>tās nozīmīguma pakāpes;<br />
otrkārt, pārskatot un, ja nepieciešams, koriģējot aprēķināto vērtējumu.<br />
Kopējais vērtējums tiek aprēķināts kā atsevišķo risku (un risku pārvaldīš<strong>anas</strong>) vērtējumu<br />
svērtais vidējais, lai nodrošinātu, ka tiek ievērots princips, ka augstam riskam (vājai risku<br />
pārvaldīšanai) ir lielāka nozīme kopējā vērtējumā.<br />
Galvenā atšķirība kopējā riska vērtējuma (un kopējā risku pārvaldīš<strong>anas</strong> vērtējuma)<br />
aprēķināšanā no atsevišķo risku vērtējumu (un risku pārvaldīš<strong>anas</strong> aspektu vērtējumu)<br />
aprēķināš<strong>anas</strong> ir tā, ka tiek izmantota cita svērš<strong>anas</strong> pakāpe – tā ir atkarīga no institūcijas<br />
iedalījumā <strong>noteik</strong>tās atsevišķo risku (risku pārvaldīš<strong>anas</strong> elementu) nozīmīguma pakāpes.<br />
Iepriekšējā posmā svērš<strong>anas</strong> pakāpe bija novērtēto elementu skaits, bet šajā posmā svērš<strong>anas</strong><br />
pakāpe tiek aprēķināta, ņemot vērā atsevišķā riska (risku pārvaldīš<strong>anas</strong> elementa) nozīmi<br />
darbī<strong>bas</strong> veidā, kas tika <strong>noteik</strong>ta institūcijas iedalījuma posmā, nosakot katram riskam (risku<br />
pārvaldīš<strong>anas</strong> elementam) nozīmīguma pakāpi (t.i., liela nozīme (4), vidēja nozīme (2), maza<br />
nozīme (1)).<br />
Svērš<strong>anas</strong> pakāpe tiek aprēķināta šādi:<br />
190. lappuse no 200
Finanšu un kapitāla tirgus komisija<br />
____________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________<br />
BANKU UZRAUDZĪBAS REITINGA NOTEIKŠANAS METODIKA<br />
kur:<br />
Svērš<strong>anas</strong> pakāpe (sp) =<br />
2<br />
1<br />
N<br />
N - nozīmīguma pakāpju relatīvais lielums<br />
Piemēram, šīs apakšnodaļas (5.4.) sākumā minētajā piemērā kopējā riska vērtējuma aprēķināšanai izmantojamā svērš<strong>anas</strong><br />
pakāpe tiek aprēķināta šādi:<br />
tiek aprēķināts nozīmīguma pakāpju relatīvais lielums:<br />
Kredītrisks (KR) liela nozīme 4<br />
Operacionālais risks (OR)<br />
Relatīvā nozīme:<br />
vidēja nozīme 2<br />
KR <br />
OR <br />
4<br />
0,<br />
67<br />
4 2<br />
2<br />
0,<br />
33<br />
4 2<br />
tiek aprēķināta svērš<strong>anas</strong> pakāpe:<br />
sp <br />
0,<br />
67<br />
2<br />
1<br />
0,<br />
33<br />
2<br />
<br />
1<br />
0,<br />
5556<br />
1,<br />
80<br />
Kopējais riska vērtējums un kopējais risku pārvaldīš<strong>anas</strong> vērtējums tiek aprēķināts, izmantojot<br />
šādas formulas:<br />
Darbī<strong>bas</strong> veida kopējā riska vērtējuma aprēķināšanai:<br />
Kopējais risks = sp<br />
<br />
( N<br />
kur:<br />
sp - svērš<strong>anas</strong> pakāpe<br />
Ni - i riska relatīvā nozīme<br />
Vi - i riska vērtējums<br />
sp<br />
i * Vi<br />
Darbī<strong>bas</strong> veida kopējā risku pārvaldīš<strong>anas</strong> vērtējuma aprēķināšanai:<br />
Kopējā risku pārvaldīšana = sp<br />
<br />
)<br />
( N<br />
kur:<br />
sp - svērš<strong>anas</strong> pakāpe<br />
Ni - i risku pārvaldīš<strong>anas</strong> relatīvā nozīme<br />
- i risku pārvaldīš<strong>anas</strong> vērtējums<br />
Vi<br />
sp<br />
i * Vi<br />
Piemēram, šīs sadaļas (5.4.) sākumā minētajā piemērā kopējais riska vērtējums un kopējais risku pārvaldīš<strong>anas</strong> vērtējums tiek<br />
aprēķināti šādi:<br />
Kopējais risks = 1, 80<br />
1,<br />
80<br />
1,<br />
80<br />
( 0,<br />
67*<br />
2,<br />
4 ) ( 0,<br />
33*<br />
3,<br />
2 ) 2,<br />
7<br />
Kopējā risku pārvaldīšana = 2<br />
2<br />
( 0,<br />
5*<br />
3,<br />
6 ) ( 0,<br />
5*<br />
1,<br />
8 ) 2,<br />
8<br />
Pēc tam aprēķinātais vērtējums tiek pārskatīts un nepieciešamī<strong>bas</strong> gadījumā koriģēts.<br />
Aprēķināto vērtējumu var koriģēt, noapaļojot to uz augšu vai uz leju līdz veselam skaitlim.<br />
Gadījumā, ja vērtējums tiek koriģēts, tālākajos aprēķinos tiek izmantots koriģētais vērtējums.<br />
)<br />
191. lappuse no 200
Finanšu un kapitāla tirgus komisija<br />
____________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________<br />
BANKU UZRAUDZĪBAS REITINGA NOTEIKŠANAS METODIKA<br />
Kopējais darbī<strong>bas</strong> veida vērtējums<br />
Pēc tam, kad ir aprēķināts katra darbī<strong>bas</strong> veida kopējais riska vērtējums un kopējais risku<br />
pārvaldīš<strong>anas</strong> vērtējums, tiek aprēķināts darbī<strong>bas</strong> veida kopējais vērtējums.<br />
Darbī<strong>bas</strong> veida kopējā vērtējuma aprēķinā tiek ņemts vērā, ka riska līmenim ir lielāks svars<br />
kopējā vērtējumā.<br />
Darbī<strong>bas</strong> veida kopējais vērtējums tiek aprēķināts, izmantojot šādu formulu:<br />
2 1<br />
Kopējais vērtējums = * kopējais risks + * kopējā risku pārvaldīšana<br />
3<br />
3<br />
Turpinot iepriekšējo piemēru, darbī<strong>bas</strong> veida – kredīti lielajiem uzņēmumiem – kopējais vērtējums tiek aprēķināts šādi:<br />
2 1<br />
Kopējais vērtējums * 2,<br />
7 * 2,<br />
8 1,<br />
8<br />
0,<br />
9333 2,<br />
7333 2,<br />
7<br />
3 3<br />
Darbī<strong>bas</strong> veida kopējais riska vērtējums, kopējais risku pārvaldīš<strong>anas</strong> vērtējums un kopējais<br />
vērtējums tiek dokumentēts 15. veidlapā "Reitinga kopsavilkums" – atbilstoši 1. – 8.<br />
pielikumos. Aizpildītās veidlapas tiek glabātas elektroniski <strong>reitinga</strong> lietā sadaļā – Reitinga<br />
lieta - [pārbaudes mēnesis un gads] / Reitinga projekts – pārbaudes grupa..<br />
192. lappuse no 200
Finanšu un kapitāla tirgus komisija<br />
____________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________<br />
BANKU UZRAUDZĪBAS REITINGA NOTEIKŠANAS METODIKA<br />
5.5. Biznesa vienību (darbī<strong>bas</strong> jomu) kopējais vērtējums<br />
Institūcijas iedalījumā visa institūcijas darbība tika sadalīta biznesa vienībās (darbī<strong>bas</strong> jomās),<br />
kas tālāk tika sadalītas darbī<strong>bas</strong> veidos. Iepriekšējā posma rezultātā katram no darbī<strong>bas</strong><br />
veidiem tika iegūts kopējais vērtējums.<br />
Piemēram, bankas biznesa vienībā – kreditēšana un ārpusbilances saistī<strong>bas</strong> pret klientiem –<br />
iekļautajiem darbī<strong>bas</strong> veidiem tika iegūti šādi kopējie vērtējumi:<br />
Kredīti<br />
lielajiem<br />
uzņēmumiem<br />
maza nozīme<br />
Kredīti<br />
vidējiem<br />
uzņēmumiem<br />
liela nozīme<br />
Kreditēšana un ārpusbilances<br />
saistī<strong>bas</strong> pret klientiem<br />
Kredīti<br />
maziem<br />
uzņēmumiem<br />
vidēja nozīme<br />
Kredīti<br />
privātpersonām<br />
mājoklim<br />
vidēja nozīme<br />
Patēriņa kredīti<br />
privātpersonām<br />
vidēja nozīme<br />
193. lappuse no 200<br />
Galvojumi<br />
un<br />
garantijas<br />
maza nozīme<br />
2,7 1,8 1,6 > 2 2,1 2,9 3,4<br />
Šajā piemērā Kredītu maziem uzņēmumiem vērtējumā ir – 1,6 > 2. Tas nozīmē, ka<br />
aprēķinātais vērtējums 1,6 ir koriģēts uz 2,0.<br />
Šajā posmā tiek veikta atsevišķo darbī<strong>bas</strong> veidu kopējo vērtējumu apkopošana, rezultātā<br />
iegūstot biznesa vienī<strong>bas</strong> (darbī<strong>bas</strong> jomas) kopējo vērtējumu (šajā piemērā – nosacītās biznesa<br />
vienī<strong>bas</strong> – kreditēšana un ārpusbilances saistī<strong>bas</strong> pret klientiem – kopējo vērtējumu).<br />
Rezultātu apkopošana tiek veikta:<br />
pirmkārt, aprēķinot kopējo vērtējumu, ņemot vērā Institūcijas iedalījuma posmā<br />
<strong>noteik</strong>tās nozīmīguma pakāpes;<br />
otrkārt, pārskatot un, ja nepieciešams, koriģējot aprēķināto vērtējumu.<br />
Biznesa vienī<strong>bas</strong> (darbī<strong>bas</strong> jomas) kopējais vērtējums tiek aprēķināts kā atsevišķo darbī<strong>bas</strong><br />
veidu kopējo vērtējumu svērtais vidējais, lai nodrošinātu, ka tiek ievērots princips, ka<br />
zemākam vērtējumam ir lielāka nozīme kopējā vērtējumā. Arī šajā posmā svērš<strong>anas</strong> pakāpe<br />
tiek aprēķināta, ņemot vērā atsevišķo darbī<strong>bas</strong> veidu nozīmīgumu biznesa vienībā (t.i.,<br />
institūcijas iedalījumā <strong>noteik</strong>tās nozīmīguma pakāpes darbī<strong>bas</strong> veidiem – liela nozīme (4),<br />
vidēja nozīme (2), maza nozīme (1)).<br />
Svērš<strong>anas</strong> pakāpe tiek aprēķināta šādi:<br />
Svērš<strong>anas</strong> pakāpe (sp) =<br />
2<br />
1<br />
N<br />
kur: N - nozīmīguma pakāpju relatīvais lielums<br />
Piemēram, šīs apakšnodaļas (5.5.) sākumā minētajā piemērā biznesa vienī<strong>bas</strong> kopējā vērtējuma aprēķināšanai izmantojamā<br />
svērš<strong>anas</strong> pakāpe tiek aprēķināta šādi:<br />
tiek aprēķināts nozīmīguma pakāpju relatīvais lielums:<br />
Kredīti lielajiem uzņēmumiem (LU) maza nozīme 1<br />
Kredīti vidējiem uzņēmumiem (VU) liela nozīme 4<br />
Kredīti maziem uzņēmumiem (MU) vidēja nozīme 2<br />
Kredīti privātpersonām mājoklim (PM) vidēja nozīme 2<br />
Patēriņa kredīti privātpersonām (PP) vidēja nozīme 2<br />
Galvojumi un garantijas (G) maza nozīme 1
Finanšu un kapitāla tirgus komisija<br />
____________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________<br />
BANKU UZRAUDZĪBAS REITINGA NOTEIKŠANAS METODIKA<br />
Relatīvā nozīme:<br />
1<br />
LU <br />
0,<br />
08<br />
1<br />
4 2 2 2 1<br />
4<br />
VU <br />
0,<br />
33<br />
1<br />
4 2 2 2 1<br />
2<br />
MU <br />
0,<br />
17<br />
1<br />
4 2 2 2 1<br />
2<br />
PM <br />
0,<br />
17<br />
1<br />
4 2 2 2 1<br />
2<br />
PP <br />
0,<br />
17<br />
1<br />
4 2 2 2 1<br />
1<br />
G <br />
0,<br />
08<br />
1<br />
4 2 2 2 1<br />
tiek aprēķināta svērš<strong>anas</strong> pakāpe:<br />
sp <br />
1<br />
<br />
2 2 2 2 2 2<br />
0,<br />
08 0,<br />
33 0,<br />
17 0,<br />
17 0,<br />
17 0,<br />
08<br />
1<br />
0,<br />
2083<br />
<br />
4,<br />
80<br />
Biznesa vienī<strong>bas</strong> kopējais vērtējums tiek aprēķināts, izmantojot šādu formulu:<br />
Biznesa vienī<strong>bas</strong> vērtējums = sp<br />
<br />
( N<br />
sp<br />
i * Vi<br />
kur:<br />
sp - svērš<strong>anas</strong> pakāpe<br />
Ni - i darbī<strong>bas</strong> veida relatīvā nozīme<br />
Vi - i darbī<strong>bas</strong> veida vērtējums<br />
Turpinot šīs apakšnodaļas (5.5.) sākumā minēto piemēru, biznesa vienī<strong>bas</strong> – kreditēšana (BV) kopējais vērtējums tiek<br />
aprēķināts šādi:<br />
BV vērtējums =<br />
( 0,<br />
08*<br />
2,<br />
7<br />
) ( 0,<br />
33*<br />
1,<br />
8<br />
) ( 0,<br />
17 * 2<br />
)<br />
4,<br />
8<br />
4,<br />
8<br />
4,<br />
) ( 0,<br />
17 * 2,<br />
1 ) ( 0,<br />
17 * 2,<br />
9 ) ( 0,<br />
08*<br />
3,<br />
4 ) 2,<br />
381 2,<br />
4<br />
4, 8<br />
4,<br />
8<br />
4,<br />
8<br />
4,<br />
8<br />
8<br />
Pēc tam aprēķinātais vērtējums tiek pārskatīts un nepieciešamī<strong>bas</strong> gadījumā koriģēts.<br />
Aprēķināto vērtējumu var koriģēt, noapaļojot to uz augšu vai uz leju līdz veselam skaitlim.<br />
Gadījumā, ja vērtējums tiek koriģēts, tālākajos aprēķinos tiek izmantots koriģētais vērtējums.<br />
Biznesa vienību kopējie vērtējumi tiek dokumentēti 15. veidlapā "Reitinga kopsavilkums".<br />
Aizpildītā veidlapa tiek glabāta elektroniski <strong>reitinga</strong> lietā sadaļā – Reitinga lieta - [pārbaudes<br />
mēnesis un gads] / Reitinga projekts – pārbaudes grupa.<br />
194. lappuse no 200
Finanšu un kapitāla tirgus komisija<br />
____________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________<br />
BANKU UZRAUDZĪBAS REITINGA NOTEIKŠANAS METODIKA<br />
5.6. Grupas uzņēmumu vērtējums<br />
Iepriekšējā posma rezultātā visām biznesa vienībām (darbī<strong>bas</strong> jomām) tika aprēķināts kopējais<br />
vērtējums. Rezultātā ieguvām bankas un katra vērtējamā grupas uzņēmuma (ja vērtējamā<br />
institūcija ir grupa) atsevišķo biznesa vienību (darbī<strong>bas</strong> jomu) kopējos vērtējumus. Nākamais<br />
solis ir bankas un katra vērtējamā grupas uzņēmuma kopējā vērtējuma <strong>noteik</strong>šana.<br />
Piemēram, "Bankai XXX" tika iegūti šādi biznesa vienību (darbī<strong>bas</strong> jomu) kopējie vērtējumi:<br />
Kreditēšana<br />
liela nozīme<br />
Investīciju<br />
darbība<br />
maza nozīme<br />
Banka XXX<br />
Noguldījumi<br />
vidēja nozīme<br />
Risku<br />
pārvaldīš<strong>anas</strong><br />
kopīgās<br />
funkcijas<br />
vidēja nozīme<br />
Darbī<strong>bas</strong><br />
organizācijas<br />
kopīgās<br />
funkcijas<br />
liela nozīme<br />
2,4 1,8 3,6 > 4 2,0 2,6<br />
Šajā piemērā Noguldījumu vērtējumā ir – 3,6 > 4. Tas nozīmē, ka aprēķinātais vērtējums 3,6<br />
ir koriģēts uz 4,0.<br />
Šajā posmā tiek veikta biznesa vienību (darbī<strong>bas</strong> jomu) kopējo vērtējumu apkopošana,<br />
rezultātā iegūstot uzņēmuma (bankas vai cita grupas uzņēmuma) kopējo vērtējumu (šajā<br />
piemērā – "Bankas XXX" kopējo vērtējumu).<br />
Rezultātu apkopošana tiek veikta:<br />
pirmkārt, aprēķinot kopējo vērtējumu, ņemot vērā Institūcijas iedalījuma posmā<br />
<strong>noteik</strong>tās nozīmīguma pakāpes;<br />
otrkārt, pārskatot un, ja nepieciešams, koriģējot aprēķināto vērtējumu.<br />
Uzņēmuma kopējais vērtējums tiek aprēķināts kā atsevišķo biznesa vienību (darbī<strong>bas</strong> jomu)<br />
kopējo vērtējumu svērtais vidējais, lai nodrošinātu, ka tiek ievērots princips, ka zemākam<br />
vērtējumam ir lielāka nozīme kopējā vērtējumā. Arī šajā posmā svērš<strong>anas</strong> pakāpe tiek<br />
aprēķināta, ņemot vērā atsevišķo biznesa vienību (darbī<strong>bas</strong> jomu) nozīmīgumu uzņēmuma<br />
darbībā (t.i., Institūcijas iedalījumā <strong>noteik</strong>tās nozīmīguma pakāpes biznesa vienībai (darbī<strong>bas</strong><br />
jomai) – liela nozīme (4), vidēja nozīme (2), maza nozīme (1)).<br />
Svērš<strong>anas</strong> pakāpe tiek aprēķināta šādi:<br />
Svērš<strong>anas</strong> pakāpe (sp) =<br />
2<br />
1<br />
N<br />
kur:<br />
N - nozīmīguma pakāpju relatīvais lielums<br />
Piemēram, šīs apakšnodaļas (5.6.) sākumā minētajā piemērā uzņēmuma kopējā vērtējuma aprēķināšanai izmantojamā<br />
svērš<strong>anas</strong> pakāpe tiek aprēķināta šādi:<br />
tiek aprēķināts nozīmīguma pakāpju relatīvais lielums:<br />
Kreditēšana (K) liela nozīme 4<br />
Investīciju darbība (I) maza nozīme 1<br />
Noguldījumi (N) vidēja nozīme 2<br />
Risku pārvaldīš<strong>anas</strong> kopīgās funkcijas (RV) vidēja nozīme 2<br />
195. lappuse no 200
Finanšu un kapitāla tirgus komisija<br />
____________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________<br />
BANKU UZRAUDZĪBAS REITINGA NOTEIKŠANAS METODIKA<br />
Darbī<strong>bas</strong> organizācijas kopīgās funkcijas (DO) liela nozīme 4<br />
Relatīvā nozīme:<br />
4<br />
K <br />
0,<br />
31<br />
4 1<br />
2 2 4<br />
1<br />
I <br />
0,<br />
08<br />
4 1<br />
2 2 4<br />
2<br />
N <br />
0,<br />
15<br />
4 1<br />
2 2 4<br />
2<br />
RV <br />
0,<br />
15<br />
4 1<br />
2 2 4<br />
4<br />
DO <br />
0,<br />
31<br />
4 1<br />
2 2 4<br />
tiek aprēķināta svērš<strong>anas</strong> pakāpe:<br />
sp <br />
1<br />
1<br />
4,<br />
12<br />
2 2 2 2 2<br />
0,<br />
31 0,<br />
08 0,<br />
15 0,<br />
15 0,<br />
31 0,<br />
2426<br />
Uzņēmuma kopējais vērtējums tiek aprēķināts, izmantojot šādu formulu:<br />
Uzņēmuma vērtējums = sp<br />
<br />
kur:<br />
sp - svērš<strong>anas</strong> pakāpe<br />
Ni - i biznesa vienī<strong>bas</strong> relatīvā nozīme<br />
Vi - i biznesa vienī<strong>bas</strong> vērtējums<br />
( N<br />
sp<br />
i * Vi<br />
Turpinot šīs apakšnodaļas (5.6.) sākumā minēto piemēru, uzņēmuma kopējais vērtējums tiek aprēķināts šādi:<br />
Uzņēmuma vērtējums = 4, 12<br />
4,<br />
12<br />
4,<br />
12<br />
4,<br />
12<br />
4,<br />
12<br />
4,<br />
12<br />
( 0,<br />
31*<br />
2,<br />
4 ) ( 0,<br />
08*<br />
1,<br />
8 ) ( 0,<br />
15*<br />
4 ) ( 0,<br />
15*<br />
2 ) ( 0,<br />
31*<br />
2,<br />
6 ) 2,<br />
763 2,<br />
8<br />
Pēc tam aprēķinātais vērtējums tiek pārskatīts un nepieciešamī<strong>bas</strong> gadījumā koriģēts.<br />
Aprēķināto vērtējumu var koriģēt, noapaļojot to uz augšu vai uz leju līdz veselam skaitlim.<br />
Gadījumā, ja vērtējums tiek koriģēts, tālākajos aprēķinos tiek izmantots koriģētais vērtējums.<br />
Grupas uzņēmumu kopējais vērtējums tiek dokumentēts 15. veidlapā "Reitinga<br />
kopsavilkums". Aizpildītā veidlapa tiek glabāta elektroniski <strong>reitinga</strong> lietā sadaļā – Reitinga<br />
lieta - [pārbaudes mēnesis un gads] / Reitinga projekts – pārbaudes grupa.<br />
)<br />
196. lappuse no 200
Finanšu un kapitāla tirgus komisija<br />
____________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________<br />
BANKU UZRAUDZĪBAS REITINGA NOTEIKŠANAS METODIKA<br />
5.7. Institūcijas kopējais vērtējums<br />
Šis posms jāveic tikai tajā gadījumā, ja <strong>reitinga</strong> piešķirš<strong>anas</strong> procesā bez bankas tika vērtēti<br />
arī citi grupas uzņēmumi. Iepriekšējā posma rezultātā visiem vērtētajiem grupas uzņēmumiem<br />
tika iegūts uzņēmuma kopējais vērtējums. Šajā posmā tiek apkopoti atsevišķo grupas<br />
uzņēmumu kopējie vērtējumi un iegūts institūcijas kopējais vērtējums.<br />
Piemēram, iepriekšējā posma rezultātā "Institūcijai XXX" tika iegūti šādi atsevišķo grupas<br />
uzņēmumu kopējie vērtējumi:<br />
Banka XXX<br />
liela nozīme<br />
Institūcija XXX<br />
Līzinga kompānija XXX<br />
maza nozīme<br />
Pārējie (nevērtētie)<br />
grupas uzņēmumi<br />
2,8 3,4 nav vērtējuma<br />
Rezultātu apkopošana tiek veikta:<br />
pirmkārt, matemātiski aprēķinot kopējo vērtējumu, ņemot vērā Institūcijas iedalījuma<br />
posmā <strong>noteik</strong>tās nozīmīguma pakāpes;<br />
otrkārt, pārskatot un, ja nepieciešams, koriģējot matemātiski aprēķināto vērtējumu.<br />
Institūcijas kopējais vērtējums tiek aprēķināts kā atsevišķo uzņēmumu kopējo vērtējumu<br />
svērtais vidējais, lai nodrošinātu, ka tiek ievērots princips, ka zemākam vērtējumam ir lielāka<br />
nozīme kopējā vērtējumā. Arī šajā posmā svērš<strong>anas</strong> pakāpe tiek aprēķināta, ņemot vērā<br />
atsevišķo uzņēmumu nozīmīgumu institūcijas darbībā (t.i., Institūcijas iedalījumā <strong>noteik</strong>tās<br />
nozīmīguma pakāpes grupas uzņēmumiem – liela nozīme (4), vidēja nozīme (2), maza nozīme<br />
(1)).<br />
Svērš<strong>anas</strong> pakāpe tiek aprēķināta šādi:<br />
Svērš<strong>anas</strong> pakāpe (sp) =<br />
2<br />
1<br />
N<br />
kur:<br />
N - nozīmīguma pakāpju relatīvais lielums<br />
Piemēram, šīs apakšnodaļas (5.7.) sākumā minētajā piemērā institūcijas kopējā vērtējuma aprēķināšanai izmantojamā<br />
svērš<strong>anas</strong> pakāpe tiek aprēķināta šādi:<br />
tiek aprēķināts nozīmīguma pakāpju relatīvais lielums:<br />
Banka (B) liela nozīme 4<br />
Līzinga kompānija (L) maza nozīme 1<br />
Relatīvā nozīme:<br />
4<br />
B 0,<br />
80<br />
4 1<br />
1<br />
L 0,<br />
20<br />
4 1<br />
tiek aprēķināta svērš<strong>anas</strong> pakāpe:<br />
sp<br />
<br />
1<br />
<br />
2 2<br />
0,<br />
8 0,<br />
2<br />
1<br />
0,<br />
68<br />
<br />
1,<br />
47<br />
197. lappuse no 200
Finanšu un kapitāla tirgus komisija<br />
____________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________<br />
BANKU UZRAUDZĪBAS REITINGA NOTEIKŠANAS METODIKA<br />
Institūcijas kopējais vērtējums tiek aprēķināts, izmantojot šādu formulu:<br />
Institūcijas vērtējums = sp<br />
kur:<br />
sp - svērš<strong>anas</strong> pakāpe<br />
Ni - i uzņēmuma relatīvā nozīme<br />
Vi - i uzņēmuma vērtējums<br />
<br />
( N<br />
sp<br />
i * Vi<br />
Turpinot šīs apakšnodaļas (5.7.) sākumā lappusē minēto piemēru, institūcijas kopējais vērtējums tiek aprēķināts šādi:<br />
1, 47<br />
1,<br />
47<br />
1,<br />
47<br />
Institūcijas vērtējums = ( 0,<br />
8*<br />
2,<br />
8 ) ( 0,<br />
2*<br />
3,<br />
4 ) 2,<br />
925 2,<br />
9<br />
Pēc tam aprēķinātais vērtējums tiek pārskatīts un nepieciešamī<strong>bas</strong> gadījumā koriģēts.<br />
Aprēķināto vērtējumu var koriģēt, noapaļojot to uz augšu vai uz leju līdz veselam skaitlim.<br />
Gadījumā, ja vērtējums tiek koriģēts, tālākajos aprēķinos tiek izmantots koriģētais vērtējums.<br />
Institūcijas kopējais vērtējums tiek dokumentēts 15. veidlapā "Reitinga kopsavilkums"<br />
Aizpildītā veidlapa tiek glabāta elektroniski <strong>reitinga</strong> lietā sadaļā – Reitinga lieta - [pārbaudes<br />
mēnesis un gads] / Reitinga projekts – pārbaudes grupa.<br />
)<br />
198. lappuse no 200
Finanšu un kapitāla tirgus komisija<br />
____________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________<br />
BANKU UZRAUDZĪBAS REITINGA NOTEIKŠANAS METODIKA<br />
6. nodaļa<br />
REITINGA APSTIPRINĀŠANA UN PĀRSKATĪŠANA<br />
Šajā nodaļā izklāstīta <strong>reitinga</strong> apstiprināš<strong>anas</strong>, paziņoš<strong>anas</strong> institūcijas vadībai un<br />
pārskatīš<strong>anas</strong> kārtība.<br />
Šajā nodaļā aprakstītās procedūras veic pārbaudes grupas vadītājs, pārbaudes grupa,<br />
institūcijas kurators, kā arī nepieciešamī<strong>bas</strong> gadījumā Uzraudzī<strong>bas</strong> departamenta direktors,<br />
Monetāro finanšu iestāžu risku novērtēš<strong>anas</strong> daļas vadītājs, Monetāro finanšu iestāžu darbī<strong>bas</strong><br />
analīzes daļas vadītājs un Komisijas padome atbilstoši šajā nodaļā norādītajam.<br />
Pēc pārbaudes, kuras laikā tika <strong>noteik</strong>ts reitings, pārbaudes grupas vadītājs sagatavo<br />
pārbaudes izziņu saskaņā ar "<strong>Banku</strong> klātienes (on-site) <strong>uzraudz</strong>ī<strong>bas</strong> un pārbaužu veikš<strong>anas</strong><br />
rokasgrāmatā" <strong>noteik</strong>to kārtību.<br />
Pēc bankai sūtāmās (galvenās) izziņas projekta izveides, pārbaudes grupas vadītājs sagatavo<br />
<strong>reitinga</strong> projektu. Reitinga projekts tiek dokumentēts, izmantojot 15. veidlapu "Reitinga<br />
kopsavilkums" un 16. veidlapu "Informācija par institūcijas risku novērtēšanu". Reitinga<br />
projekts (aizpildītās veidlapas) pēc sagatavoš<strong>anas</strong> tiek ievietots elektroniski <strong>reitinga</strong> lietā<br />
sadaļā – Reitinga lieta - [pārbaudes mēnesis un gads] / Reitinga projekts – pārbaudes grupa.<br />
16. veidlapā "Informācija par institūcijas risku novērtēšanu", apkopojot pārbaudē konstatēto,<br />
nav jāiekļauj visu konstatēto faktu uzskaitījums, bet gan jāsniedz pārbaudes grupas vadītāja<br />
no konstatētajiem faktiem izdarītie secinājumi par risku lielumu un/vai risku pārvaldīš<strong>anas</strong><br />
kvalitāti. Piemēram, ja pārbaudes laikā ir konstatētas kļūdas vairākos bankas iekšējos<br />
pārskatos, tad 16. veidlapā nav jāiekļauj visu pārskatu, kuros ir konstatētas kļūdas,<br />
uzskaitījums, bet gan jānorāda uz trūkumiem vadī<strong>bas</strong> informācijas sistēmā.<br />
Institūcijas vadība iesniedz informāciju par pārbaudes rezultātiem – komentārus par pārbaudes<br />
laikā konstatēto, kā arī informāciju par plānotajiem pasākumiem konstatēto pārmērīgo risku<br />
mazināšanai un/vai konstatēto trūkumu risku pārvaldīšanā novēršanai.<br />
Institūcijas kurators analizē no institūcijas vadī<strong>bas</strong> saņemto informāciju par pārbaudes<br />
rezultātiem un izvērtē, vai nav nepieciešams veikt korekcijas pārbaudes grupas <strong>noteik</strong>tajā<br />
institūcijas reitingā. Korekcijas reitingā varētu būt nepieciešams veikt, piemēram, ja:<br />
o institūcija veikusi pasākumus, lai samazinātu paaugstinātos riskus, kas minēti<br />
pārbaudes izziņā;<br />
o institūcija veikusi pasākumus, lai novērstu konstatētos trūkumus risku pārvaldīšanā;<br />
o institūcija novērsusi regulējošo prasību pārkāpumus, kas tikuši konstatēti pārbaudes<br />
laikā;<br />
o saņemtā papildu informācija liecina, ka piešķirtais reitings neatbilst institūcijai<br />
piemītošo risku lielumam un/vai risku pārvaldīš<strong>anas</strong> sistēmu kvalitātei (t.i., piešķirtais<br />
reitings ir pārāk augsts vai pārāk zems);<br />
o saņemtā papildu informācija liecina, ka institūcijas problēmas ir dziļākas – piemēram,<br />
institūcijas darbībai piemītošie riski ir lielāki, nekā tie tika novērtēti pārbaudes laikā,<br />
un/vai risku pārvaldīš<strong>anas</strong> kvalitāte ir pasliktinājusies un/vai risku pārvaldīš<strong>anas</strong><br />
kvalitāte ir vājāka, nekā tā tika novērtēta pārbaudes laikā.<br />
Ja tiek secināts, ka korekcijas nepieciešams veikt, tās veic institūcijas kurators,<br />
nepieciešamī<strong>bas</strong> gadījumā konsultējoties ar pārbaudes grupu un/vai pārbaudes grupas<br />
vadītāju.<br />
Pēc tam, kad ir veiktas nepieciešamās korekcijas institūcijas reitingā, institūcijas kurators,<br />
konsultējoties ar Uzraudzī<strong>bas</strong> departamenta direktoru un Monetāro finanšu iestāžu darbī<strong>bas</strong><br />
analīzes daļas vadītāju, sagatavo Komisijas padomei ziņojumu par institūcijas reitingu,<br />
199. lappuse no 200
Finanšu un kapitāla tirgus komisija<br />
____________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________<br />
BANKU UZRAUDZĪBAS REITINGA NOTEIKŠANAS METODIKA<br />
izmantojot 16. veidlapu "Informācija par institūcijas risku novērtēšanu". Ziņojuma pielikumā<br />
pievieno informāciju par <strong>reitinga</strong> rezultātu apkopošanu, izmantojot 15. veidlapu "Reitinga<br />
kopsavilkums". Aizpildītās veidlapas tiek glabātas elektroniski <strong>reitinga</strong> lietā sadaļā – Reitinga<br />
lieta - [pārbaudes mēnesis un gads] / Reitinga projekts – ar kuratora korekcijām.<br />
Galīgo institūcijas reitingu apstiprina Komisijas padome, aicinot piedalīties Komisijas<br />
padomes sēdē institūcijas vadību. Pirms Komisijas padomes sēdes institūcijai tiek nosūtīts<br />
institūcijas <strong>reitinga</strong> projekts un ar to saistītie dokumenti – aizpildītas 15. un 16. veidlapas.<br />
Komisijas padome arī var veikt korekcijas piešķirtajos novērtējumos un visu līmeņu<br />
apkopotajos vērtējumos, ja tā uzskata, ka koriģētais vērtējums labāk raksturo institūcijai<br />
piemītošo risku lielumu un risku pārvaldīš<strong>anas</strong> sistēmu kvalitāti.<br />
Komisijas padomes izskatītais ziņojums un lēmums par institūcijas reitingu tiek uzglabāts<br />
elektroniski <strong>reitinga</strong> lietā sadaļā – Reitinga lieta - [pārbaudes mēnesis un gads] / Padomes<br />
apstiprinātais reitings. Komisijas padomes lēmums par institūcijas reitingu tiek nosūtīts arī<br />
institūcijai.<br />
Reitings tiek regulāri pārskatīts:<br />
reitings tiek pārskatīts katras pilna apjoma klātienes pārbaudes laikā. Pārbaudes<br />
institūcijās tiek plānotas ar <strong>noteik</strong>tu regularitāti saskaņā ar "<strong>Banku</strong> klātienes (on-site)<br />
<strong>uzraudz</strong>ī<strong>bas</strong> un pārbaužu rokasgrāmatā" <strong>noteik</strong>to kārtību;<br />
reizi pusgadā bankas reitings tiek salīdzināts ar bankas neklātienes <strong>uzraudz</strong>ībā saskaņā ar<br />
"<strong>Banku</strong> neklātienes (off-site) <strong>uzraudz</strong>ī<strong>bas</strong> rokasgrāmatā" <strong>noteik</strong>to kārtību <strong>noteik</strong>to bankas<br />
vērtējumu. Gadījumā, ja neklātienes <strong>uzraudz</strong>ībā <strong>noteik</strong>tais vērtējums ir būtiski zemāks<br />
nekā institūcijas pēdējais <strong>uzraudz</strong>ī<strong>bas</strong> reitings 3 , par to tiek informēta Komisijas padome,<br />
kas pieņem lēmumu par <strong>reitinga</strong> pārskatīšanai nepieciešamajiem pasākumiem, t.sk. par<br />
klātienes pārbaudes veikšanu institūcijā vai par institūcijas kopējā <strong>reitinga</strong> vai atsevišķo<br />
novērtējumu mainīšanu bez klātienes pārbaudes veikš<strong>anas</strong>.<br />
Gadījumā, ja reitings tiek pārskatīts neklātienē, t.i. bez klātienes pārbaudes veikš<strong>anas</strong><br />
institūcijā, šī pārskatīšana tiek dokumentēta šajā metodikā <strong>noteik</strong>tajā kārtībā. Aizpildītās<br />
veidlapas tiek glabātas elektroniski <strong>reitinga</strong> lietā sadaļā – Reitinga pārskatīšana (bez klātienes<br />
pārbaudes veikš<strong>anas</strong>) - [pārskatīš<strong>anas</strong> mēnesis un gads].<br />
3 Vērtējums tiek uzskatīts par būtiski zemāku, ja tas atšķiras vismaz par 0,3 ballēm un/vai mainās <strong>reitinga</strong> grupa.<br />
200. lappuse no 200
Change language