25.10.2013 Views

Banku uzraudz?bas reitinga noteik?anas metodika - FKTK

Banku uzraudz?bas reitinga noteik?anas metodika - FKTK

Banku uzraudz?bas reitinga noteik?anas metodika - FKTK

SHOW MORE
SHOW LESS

Create successful ePaper yourself

Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija<br />

____________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________<br />

BANKU UZRAUDZĪBAS REITINGA NOTEIKŠANAS METODIKA<br />

APSTIPRINĀTA<br />

ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padomes<br />

28.02.2013 lēmumu Nr. 35 (prot. Nr. 8 10.p.)<br />

BANKU UZRAUDZĪBAS REITINGA<br />

NOTEIKŠANAS METODIKA


Finanšu un kapitāla tirgus komisija<br />

____________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________<br />

BANKU UZRAUDZĪBAS REITINGA NOTEIKŠANAS METODIKA<br />

SATURS<br />

PĀRSKATĪŠANAS VĒSTURE ................................................................................................ 4<br />

IEVADS ..................................................................................................................................... 6<br />

1. nodaļa. REITINGU SISTĒMAS VISPĀRĒJS APRAKSTS ............................................... 10<br />

2. nodaļa. INFORMĀCIJAS APKOPOŠANA ........................................................................ 15<br />

3. nodaļa. INSTITŪCIJAS IEDALĪJUMS............................................................................... 17<br />

3.1. Būtisko (vērtējamo) grupas uzņēmumu atlase .......................................................... 18<br />

3.2. Būtisko (vērtējamo) biznesa vienību un darbī<strong>bas</strong> veidu atlase ................................. 21<br />

3.3. Vērtējamo risku <strong>noteik</strong>šana ....................................................................................... 31<br />

3.4. Lēmums par pilna vai nepilna apjoma novērtējuma veikšanu .................................. 34<br />

4. nodaļa. RISKU UN RISKU PĀRVALDĪŠANAS NOVĒRTĒJUMS ................................. 35<br />

4.1. Vispārēji principi ........................................................................................................... 35<br />

4.2. Risku novērtējums ......................................................................................................... 42<br />

4.2.1. Kredītrisks .............................................................................................................. 42<br />

4.2.2. Operacionālais risks ............................................................................................... 65<br />

4.2.3. Tirgus cenu risks .................................................................................................... 96<br />

4.2.4. Procentu likmju risks ............................................................................................ 104<br />

4.2.5. Ārvalstu valūtu risks ............................................................................................. 110<br />

4.2.6. Likviditātes risks .................................................................................................. 112<br />

4.2.7. Informācijas tehnoloģiju risks .............................................................................. 117<br />

4.2.8. Stratēģijas risks ..................................................................................................... 125<br />

4.2.9. Atbilstī<strong>bas</strong> un reputācijas risks ............................................................................. 130<br />

4.3. Risku pārvaldīš<strong>anas</strong> novērtējums ................................................................................ 141<br />

4.3.1. Iekšējās kontroles sistēma .................................................................................... 141<br />

4.3.2. Korporatīvā vadība ............................................................................................... 176<br />

5. nodaļa. NOVĒRTĒJUMA REZULTĀTU APKOPOŠANA ............................................. 187<br />

5.1. Kopējie principi ........................................................................................................... 187<br />

5.2. Koriģēšana ................................................................................................................... 188<br />

5.3. Elementu novērtējumu apkopošana ............................................................................. 189<br />

5.4. Darbī<strong>bas</strong> veidu kopējā riska vērtējums ....................................................................... 190<br />

5.5. Biznesa vienību (darbī<strong>bas</strong> jomu) kopējais vērtējums .................................................. 193<br />

5.6. Grupas uzņēmumu vērtējums ...................................................................................... 195<br />

5.7. Institūcijas kopējais vērtējums .................................................................................... 197<br />

6. nodaļa. REITINGA APSTIPRINĀŠANA UN PĀRSKATĪŠANA ................................... 199<br />

2. lappuse no 200


Finanšu un kapitāla tirgus komisija<br />

____________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________<br />

BANKU UZRAUDZĪBAS REITINGA NOTEIKŠANAS METODIKA<br />

Veidlapas:<br />

1. veidlapa Vispārējā informācija par banku<br />

2.1. veidlapa Finanšu informācija<br />

2.2. veidlapa Vērtējamie grupas uzņēmumi<br />

2.3. veidlapa Pārējo grupas uzņēmumu atlase<br />

2.4. veidlapa Vērtējamie darbī<strong>bas</strong> veidi<br />

4. veidlapa Kredītriska novērtējums<br />

5. veidlapa Operacionālā riska novērtējums<br />

6. veidlapa Tirgus cenu riska novērtējums<br />

7. veidlapa Procentu likmju riska novērtējums<br />

8. veidlapa Ārvalstu valūtu riska novērtējums<br />

9. veidlapa Likviditātes riska novērtējums<br />

10. veidlapa Informācijas tehnoloģiju riska novērtējums<br />

11. veidlapa Stratēģijas riska novērtējums<br />

12. veidlapa Atbilstī<strong>bas</strong> un reputācijas riska novērtējums<br />

13. veidlapa Iekšējās kontroles sistēmas novērtējums<br />

14. veidlapa Korporatīvās vadī<strong>bas</strong> novērtējums<br />

15. veidlapa Reitinga kopsavilkums<br />

16. veidlapa Informācija par risku novērtēšanu<br />

3. lappuse no 200


Finanšu un kapitāla tirgus komisija<br />

____________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________<br />

BANKU UZRAUDZĪBAS REITINGA NOTEIKŠANAS METODIKA<br />

PĀRSKATĪŠANAS VĒSTURE<br />

Versijas<br />

Nr.<br />

Dokumenta<br />

īpašnieks<br />

Pārskatīš<strong>anas</strong><br />

datums<br />

Pārskatītās dokumenta sadaļas un<br />

izmaiņu īss apraksts<br />

1 I. Rainska 24.03.2006. Dokumenta pirmā versija.<br />

2 I. Rainska 30.11.2007. Papildināta un apvienota ar "Kredītiestāžu<br />

un krājaizdevu sabiedrību <strong>uzraudz</strong>ī<strong>bas</strong><br />

rokasgrāmatu", norādīti darbinieki, kas<br />

atbildīgi par katrā posmā veicamo darbību<br />

un procedūru veikšanu, operacionālajam<br />

riskam un procentu likmju riskam<br />

izstrādātas detalizētas šo risku pārbaudes<br />

procedūras (kontroljautājumi), veikti<br />

labojumi un precizējumi atbilstoši praksē<br />

konstatētajām nepilnībām un trūkumiem,<br />

kā arī redakcionāli labojumi.<br />

2.1. I. Rainska 08.02.2008. Apstiprināta jauna 12.3.veidlapas<br />

"Likuma "Par noziedzīgi iegūtu līdzekļu<br />

legalizācijas novēršanu" izpilde" versija<br />

4. lappuse no 200<br />

Apstiprinājums<br />

1. versija<br />

apstiprināta ar<br />

<strong>FKTK</strong> padomes<br />

24.03.2006.<br />

lēmumu Nr. 62<br />

(prot. Nr. 14 4.p.)<br />

2. versija<br />

apstiprināta ar<br />

<strong>FKTK</strong> padomes<br />

30.11.2007.<br />

lēmumu Nr.164<br />

(prot.Nr.49 4.p.)<br />

Grozījumi<br />

apstiprināti ar UD<br />

direktora<br />

08.02.2008.<br />

parakstu,<br />

reģistrācijas<br />

Nr. 04.07.13/1<br />

2.2. S. Zelča 13.02.2009. 6. nodaļa izteikta jaunā redakcijā. Grozījumi<br />

apstiprināti ar UD<br />

direktora<br />

13.02.2009.<br />

parakstu,<br />

reģistrācijas<br />

2.3. J. Ļebedeva 23.11.2009. Precizēta 3.nodaļas sadaļa par<br />

pieprasījuma vēstules sagatavošanu pirms<br />

pārbaudes un 6. nodaļas sadaļa par<br />

pārbaudes izziņas sagatavošanu, viscaur<br />

"<strong>Banku</strong> un vērtspapīru tirgus daļa"<br />

nomainīts pret "<strong>Banku</strong> un institucionālo<br />

investoru daļa" saskaņā ar izmaiņām<br />

<strong>FKTK</strong> struktūrā.<br />

2.4. I. Rainska 08.02.2011. Pievienots 8.2. pielikums "Instrukcija<br />

darbam ar BLOOMBERG termināli",<br />

veikti atbilstoši redakcionāli labojumi<br />

4.2.3. sadaļā un mainīta 8. pielikuma<br />

numerācija (uz 8.1.).<br />

2.5. A. Treikovska 02.09.2011. Precizēta 1.nodaļas sadaļa "Pārbaužu<br />

plānošana", 2. nodaļas sadaļa<br />

"Informācijas apkopošana", veikti<br />

grozījumi kredītriska vērtēš<strong>anas</strong><br />

metodoloģijā (4.2.1., 4.2.9., 4.3.1. sadaļa),<br />

6. nodaļas sadaļa "pabeigšana un izziņas<br />

sagatavošana" izteikta jaunā redakcijā,<br />

Nr. 04.07.13/1<br />

Grozījumi<br />

apstiprināti ar UD<br />

direktora<br />

24.11.2009.<br />

parakstu,<br />

reģistrācijas<br />

Nr. 04.07.13/2<br />

Grozījumi<br />

apstiprināti ar UD<br />

direktora<br />

08.02.2011.<br />

parakstu,<br />

reģistrācijas<br />

Nr. 04.07.13/1<br />

Grozījumi<br />

apstiprināti ar<br />

<strong>FKTK</strong> padomes<br />

02.09.2011.<br />

lēmumu Nr. 167<br />

(prot. Nr. 32 7. p.)


Finanšu un kapitāla tirgus komisija<br />

____________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________<br />

BANKU UZRAUDZĪBAS REITINGA NOTEIKŠANAS METODIKA<br />

Versijas<br />

Nr.<br />

Dokumenta<br />

īpašnieks<br />

Pārskatīš<strong>anas</strong><br />

datums<br />

Pārskatītās dokumenta sadaļas un<br />

izmaiņu īss apraksts<br />

viscaur "likumdošana" aizstāts ar vārdiem<br />

"normatīvie akti" attiecīgajā locījumā.<br />

Veikti arī grozījumi 1., 5., 6., 18., 22.<br />

pielikumā un 2.1., 3., 12.3. veidlapā.<br />

Pievienots 24. pielikums "Atalgojums”,<br />

izslēgta 1. veidlapa.<br />

2.6. N. Puriņa 27.01.2012. 8.2. pielikums "Instrukcija darbam ar<br />

BLOOMBERG termināli" izteikts jaunā<br />

redakcijā.<br />

2.7. A. Treikovska 15.03.2012. Veikti grozījumi 3.nodaļas sadaļās<br />

"Sagatavošanās pārbaudei" un "Tikšanās<br />

ar institūciju pirms pārbaudes<br />

uzsākš<strong>anas</strong>", nosakot, ka pirms pārbaudes<br />

tiek gatavota pieprasījuma vēstule un<br />

vadī<strong>bas</strong> apliecinājums. Papildināts 5.<br />

pielikums, nosakot, ka izlases kārtībā tiek<br />

pieprasīti apstiprinājumi no<br />

korespondējošajām bankām.<br />

2.8. I. Rainska 11.10.2012. Veikti grozījumi 3. nodaļā "Sagatavošanās<br />

pārbaudei un institūcijas iedalījums" un 4.<br />

nodaļā "Risku un risku pārvaldīš<strong>anas</strong><br />

novērtējums", nosakot, ka gan pirms<br />

pārbaudes, gan pārbaudes laikā jāņem<br />

vērā informācija par banku, tās vadību un<br />

akcionāriem no ārējiem informācijas<br />

avotiem, veikti labojumi pārbaužu<br />

plānoš<strong>anas</strong> procedūrās un veikti<br />

redakcionāli labojumi, t.sk. atbilstoši<br />

izmaiņām <strong>FKTK</strong> struktūrā. Papildināts<br />

8.1. pielikums, nosakot, ka izlases kārtībā<br />

tiek pieprasīti apstiprinājumi no<br />

3.0. I. Rainska,<br />

A. Treikovska,<br />

L. Avota<br />

vērtspapīru kontu turētājiem.<br />

28.02.2013. "<strong>Banku</strong> risku novērtēš<strong>anas</strong> rokasgrāmata"<br />

sadalīta divās daļās – "<strong>Banku</strong> <strong>uzraudz</strong>ī<strong>bas</strong><br />

<strong>reitinga</strong> <strong>noteik</strong>š<strong>anas</strong> <strong>metodika</strong>" un "<strong>Banku</strong><br />

klātienes (on-site) <strong>uzraudz</strong>ī<strong>bas</strong> un<br />

pārbaužu veikš<strong>anas</strong> rokasgrāmata". A<strong>bas</strong><br />

sadaļas papildinātas ar kritērijiem un<br />

metodiku stresa testēš<strong>anas</strong> izvērtēšanai un<br />

pārskatīta <strong>metodika</strong> operacionālā riska<br />

vērtēšanai.<br />

5. lappuse no 200<br />

Apstiprinājums<br />

Grozījumi<br />

apstiprināti ar<br />

<strong>FKTK</strong><br />

priekšsēdētāja<br />

27.01.2012.<br />

rīkojumu<br />

Nr. 04.08.01/16<br />

Grozījumi<br />

apstiprināti ar<br />

<strong>FKTK</strong> padomes<br />

15.03.2012.<br />

lēmumu Nr. 75<br />

(prot. Nr. 12 10.<br />

p.)<br />

Grozījumi<br />

apstiprināti ar<br />

<strong>FKTK</strong> padomes<br />

11.10.2012.<br />

lēmumu Nr. 216<br />

(prot. Nr. 36 2. p.)<br />

Grozījumi<br />

apstiprināti ar<br />

<strong>FKTK</strong> padomes<br />

28.02.2013.<br />

lēmumu Nr. 35<br />

(prot. Nr. 8 10.p.)


Finanšu un kapitāla tirgus komisija<br />

____________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________<br />

BANKU UZRAUDZĪBAS REITINGA NOTEIKŠANAS METODIKA<br />

IEVADS<br />

Latvijā banku darbību nosaka un regulē Latvijas Republikas Kredītiestāžu likums. Saskaņā ar<br />

šo likumu izdotie Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (tālāk tekstā – Komisija) padomes<br />

apstiprinātie normatīvie <strong>noteik</strong>umi un norādījumi par banku darbību regulējošām prasībām ir<br />

saistoši visām bankām, kas darbojas Latvijas Republikas teritorijā. Komisija saskaņā ar<br />

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likumu un atbilstoši labākajai starptautiskajai tirgus<br />

dalībnieku <strong>uzraudz</strong>ī<strong>bas</strong> praksei un pamatprincipiem regulē un pārrauga finanšu un kapitāla<br />

tirgu.<br />

Komisijas darbī<strong>bas</strong> mērķis ir veicināt ieguldītāju, noguldītāju un apdrošināto personu interešu<br />

aizsardzību un finanšu un kapitāla tirgus, kā arī tā dalībnieku attīstību un stabilitāti. Tirgus<br />

dalībnieku <strong>uzraudz</strong>ī<strong>bas</strong> mērķis ir savlaicīgi atklāt to darbībā iespējamo likumu pārkāpumu vai<br />

problēmu cēloņus, Komisijas kompetences ietvaros veikt pasākumus šo cēloņu novēršanai un<br />

atbilstoši rīkoties, lai mazinātu kāda tirgus dalībnieka problēmu ietekmi uz finanšu un kapitāla<br />

tirgu kopumā. Lai īstenotu šo mērķi, tiek <strong>noteik</strong>tas banku risku un darbību ierobežojošas<br />

prasī<strong>bas</strong>, tajā pašā laikā iespējami maz ietekmējot banku vadī<strong>bas</strong> komerciālo lēmumu<br />

pieņemš<strong>anas</strong> brīvību.<br />

Regulāru un visaptverošu banku <strong>uzraudz</strong>ību Komisija īsteno:<br />

analizējot darbību raksturojošos rādītājus, pastāvīgi pievēršot uzmanību finanšu<br />

rādītāju izmaiņām un regulējošo prasību ievērošanai;<br />

analizējot risku pārvaldīš<strong>anas</strong> politiku un procedūru aprakstus;<br />

veicot pārbaudes bankās.<br />

Uzraudzī<strong>bas</strong> speciālistiem, veicot bankas darbī<strong>bas</strong> vērtējumu, jāsniedz neatkarīgs, kvalitatīvs<br />

un visaptverošs vērtējums par bankas finansiālo stāvokli, darbī<strong>bas</strong> riskiem un risku<br />

pārvaldīš<strong>anas</strong> sistēmām, lai varētu novērtēt tās drošību un stabilitāti. Šiem nolūkiem ir<br />

izstrādāta reitingu sistēma, kas tiek izmantota, lai identificētu, analizētu un novērtētu bankas<br />

darbībai piemītošos riskus (t.i., novērtētu riska profilu) un novērtētu bankas lietoto metožu šo<br />

risku pārvaldīšanai kvalitāti, pietiekamību un atbilstību bankas darbī<strong>bas</strong> apmēriem un<br />

sarežģītībai.<br />

<strong>Banku</strong> <strong>uzraudz</strong>ī<strong>bas</strong> <strong>reitinga</strong> <strong>noteik</strong>š<strong>anas</strong> metodikā ir aprakstīts <strong>uzraudz</strong>ī<strong>bas</strong> <strong>reitinga</strong><br />

<strong>noteik</strong>š<strong>anas</strong> process, pamatprincipi, <strong>uzraudz</strong>ī<strong>bas</strong> <strong>reitinga</strong> <strong>noteik</strong>š<strong>anas</strong> procesā vērtējamie riski<br />

un elementi, vērtēš<strong>anas</strong> kritēriji un to novērtējums, kā arī sniegts reitingu skaidrojums.<br />

<strong>Banku</strong> <strong>uzraudz</strong>ī<strong>bas</strong> <strong>reitinga</strong> <strong>metodika</strong> ir saistoša Uzraudzī<strong>bas</strong> departamenta darbiniekiem,<br />

kuru funkcijās ietilpst ar banku <strong>uzraudz</strong>ību saistīti jautājumi. Uzraudzī<strong>bas</strong> <strong>reitinga</strong> <strong>noteik</strong>š<strong>anas</strong><br />

procesā piedalās:<br />

Monetāro finanšu iestāžu risku novērtēš<strong>anas</strong> daļa, klātienes pārbaudēs izvērtējot<br />

risku apmēru un risku pārvaldīš<strong>anas</strong> sistēmu kvalitāti;<br />

Finanšu integritātes daļa, klātienes pārbaudēs izvērtējot noziedzīgi iegūtu līdzekļu<br />

legalizācijas un terorisma finansēš<strong>anas</strong> novērš<strong>anas</strong> jomu;<br />

Informācijas tehnoloģiju daļa, klātienes pārbaudēs izvērtējot IS drošību,<br />

Monetāro finanšu iestāžu darbī<strong>bas</strong> analīzes daļa, nodrošinot, ka <strong>reitinga</strong><br />

<strong>noteik</strong>š<strong>anas</strong> procesā tiek ņemti vērā bankas veiktie un plānotie pasākumi risku<br />

mazināšanai un risku pārvaldīš<strong>anas</strong> uzlabošanai, kā arī nodrošinot <strong>reitinga</strong><br />

apstiprināšanu un komunicēšanu bankai.<br />

<strong>Banku</strong> <strong>uzraudz</strong>ī<strong>bas</strong> <strong>reitinga</strong> <strong>noteik</strong>š<strong>anas</strong> procesu papildus šai <strong>metodika</strong>i nosaka arī "<strong>Banku</strong><br />

klātienes (on-site) <strong>uzraudz</strong>ī<strong>bas</strong> un pārbaužu rokasgrāmata" un "<strong>Banku</strong> neklātienes (off-site)<br />

<strong>uzraudz</strong>ī<strong>bas</strong> rokasgrāmata".<br />

<strong>Banku</strong> <strong>uzraudz</strong>ī<strong>bas</strong> reitingu sistēma izstrādāta, ņemot vērā Eiropas banku <strong>uzraudz</strong>ī<strong>bas</strong><br />

komitejas (CEBS) "Vadlīnijas <strong>uzraudz</strong>ī<strong>bas</strong> pārbaudes procesa piemērošanai 2. pīlāra ietvaros"<br />

("Guidelines on the Application of the Supervisory Review Process under Pillar 2"), par<br />

6. lappuse no 200


Finanšu un kapitāla tirgus komisija<br />

____________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________<br />

BANKU UZRAUDZĪBAS REITINGA NOTEIKŠANAS METODIKA<br />

piemēru ņemot citu valstu (Nīderlandes, Zviedrijas, Lielbritānijas) <strong>uzraudz</strong>ī<strong>bas</strong> iestādēs esošas<br />

reitingu sistēmas, izmantojot publiski pieejamo informāciju par reitingu aģentūru lietoto<br />

metodiku un kritērijiem institūciju risku novērtēšanai, kā arī ņemot vērā Latvijas banku<br />

ieteikumus un priekšlikumus.<br />

7. lappuse no 200


Finanšu un kapitāla tirgus komisija<br />

____________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________<br />

BANKU UZRAUDZĪBAS REITINGA NOTEIKŠANAS METODIKA<br />

LIETOTO TERMINU SKAIDROJUMS<br />

Institūcija – grupa, kuras mātes uzņēmums ir uzraugāmā banka.<br />

Kurators – Komisijas Uzraudzī<strong>bas</strong> departamenta Monetāro finanšu iestāžu darbī<strong>bas</strong> analīzes<br />

daļas darbinieks, kas atbildīgs par institūcijas neklātienes (off-site) <strong>uzraudz</strong>ību.<br />

Reitingu sistēma – līdzeklis, ko izmanto Komisija, lai analizētu un novērtētu uzraugāmo<br />

institūciju darbībai piemītošos riskus un risku pārvaldīš<strong>anas</strong> sistēmas.<br />

Reitings – Komisijas padomes apstiprināts institūcijas vērtējums, ko Komisija izmanto, lai<br />

raksturotu institūcijas darbī<strong>bas</strong> risku līmeni un risku pārvaldīš<strong>anas</strong> sistēmu kvalitāti,<br />

pietiekamību un atbilstību tās darbī<strong>bas</strong> apmēriem un sarežģītībai.<br />

Reitinga piešķirš<strong>anas</strong> process – process, kurā tiek veikta institūcijas darbī<strong>bas</strong> risku un risku<br />

pārvaldīš<strong>anas</strong> sistēmu novērtēšana, rezultātā piešķirot institūcijai <strong>uzraudz</strong>ī<strong>bas</strong> reitingu.<br />

Pārbaudes grupa – Komisijas Monetāro finanšu iestāžu risku novērtēš<strong>anas</strong> daļas un/vai citu<br />

daļu (Finanšu integritātes daļas, Informācijas tehnoloģiju daļas u.c.) speciālistu grupa,<br />

kas veic pārbaudi institūcijā.<br />

Reitinga lieta – speciāla lieta, kurā tiek glabāta visa ar institūcijas <strong>uzraudz</strong>ī<strong>bas</strong> <strong>reitinga</strong><br />

piešķirš<strong>anas</strong> procesu saistītā dokumentācija. Reitinga lieta tiek veidota elektroniski,<br />

par tās struktūras izveidošanu un regulāru atjaunošanu ir atbildīgs kurators 1 .<br />

Vērtējamās vienī<strong>bas</strong> – institūcijas būtiskās biznesa vienī<strong>bas</strong> un būtiskie darbī<strong>bas</strong> veidi.<br />

Biznesa vienība šī <strong>reitinga</strong> izpratnē ir institūcijas organizatoriskā vai funkcionālā<br />

vienība, kas veic tādu darbību, kuru iespējams nodalīt no institūcijas pārējās darbī<strong>bas</strong>,<br />

kurai piemīt līdzīgi riski un kuras risku pārvaldīšanā tiek lietotas līdzīgas metodes.<br />

Riski – ienākumu/izdevumu ne<strong>noteik</strong>tība un potenciālā ietekme uz pašu kapitāla apmēru.<br />

Uzraudzī<strong>bas</strong> <strong>reitinga</strong> piešķirš<strong>anas</strong> procesā tiek vērtēti deviņi riski, kas ietekmē<br />

institūcijas ienākumu/izdevumu ne<strong>noteik</strong>tību:<br />

kredītrisks;<br />

operacionālais risks;<br />

tirgus cenu risks;<br />

procentu likmju risks;<br />

ārvalstu valūtu risks;<br />

likviditātes risks;<br />

informācijas tehnoloģiju risks;<br />

stratēģijas risks;<br />

atbilstī<strong>bas</strong> un reputācijas risks.<br />

1 Reitinga lieta tiek veidota un ar <strong>reitinga</strong> <strong>noteik</strong>šanu saistītā dokumentācija tiek uzglabāta elektroniski – P diskā:<br />

MFIDAD_MFIRND / <strong>Banku</strong> reitingi, ievērojot šādu <strong>reitinga</strong> lietas struktūru:<br />

/[Banka]<br />

/[Gads]<br />

/ Vispārējā un finanšu informācija<br />

/ Reitinga lieta - [pārbaudes mēnesis un gads]<br />

/ Iedalījums<br />

/ Reitinga materiāli<br />

/ Reitinga projekts - pārbaudes grupa<br />

/ Reitinga projekts - ar kuratora korekcijām<br />

/ Padomes apstiprinātais reitings<br />

/ Reitinga pārskatīšana (bez klātienes pārbaudes veikš<strong>anas</strong>) - [pārskatīš<strong>anas</strong> mēnesis un gads]<br />

/ Reitinga materiāli<br />

/ Reitinga projekts<br />

/ Padomes apstiprinātais reitings.<br />

8. lappuse no 200


Finanšu un kapitāla tirgus komisija<br />

____________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________<br />

BANKU UZRAUDZĪBAS REITINGA NOTEIKŠANAS METODIKA<br />

Risku pārvaldīšana – institūcijas lietotās metodes un sistēmas risku pārvaldīšanai.<br />

Uzraudzī<strong>bas</strong> <strong>reitinga</strong> piešķirš<strong>anas</strong> nolūkiem risku pārvaldīš<strong>anas</strong> kvalitāte tiek vērtēta<br />

divos aspektos:<br />

iekšējās kontroles sistēma;<br />

korporatīvā vadība.<br />

9. lappuse no 200


Finanšu un kapitāla tirgus komisija<br />

____________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________<br />

BANKU UZRAUDZĪBAS REITINGA NOTEIKŠANAS METODIKA<br />

1. nodaļa<br />

REITINGU SISTĒMAS VISPĀRĒJS APRAKSTS<br />

Reitingu sistēma ir līdzeklis, ko Komisija izmanto, lai identificētu, analizētu un novērtētu<br />

uzraugāmo institūciju darbībai piemītošos riskus un novērtētu to lietoto metožu šo risku<br />

pārvaldīšanai kvalitāti, pietiekamību un atbilstību to darbī<strong>bas</strong> apmēriem un sarežģītībai.<br />

Reitingu sistēmas svarīgākie mērķi ir:<br />

novērtēt uzraugāmo institūciju darbībai piemītošos riskus un risku pārvaldīš<strong>anas</strong><br />

sistēmas;<br />

ieviest standartizētu <strong>uzraudz</strong>ī<strong>bas</strong> pieeju risku identificēšanā, analīzē un novērtēšanā;<br />

apkopot novērtējuma rezultātus īsā un salīdzināmā veidā (t.i., piešķirot katrai<br />

uzraugāmajai institūcijai reitingu);<br />

nodrošināt efektīvu un mērķtiecīgu <strong>uzraudz</strong>ī<strong>bas</strong> plānošanu;<br />

nodrošināt <strong>uzraudz</strong>ī<strong>bas</strong> procesa nepārtrauktību un caurskatāmību;<br />

sekmēt attīstītāku pieeju risku pārvaldīšanā ieviešanu uzraugāmajās institūcijās;<br />

veicināt komunikāciju un dialogu ar uzraugāmajām institūcijām.<br />

Reitinga piešķirš<strong>anas</strong> process sastāv no off-site daļas – informācijas par institūciju<br />

apkopošana, institūcijas <strong>uzraudz</strong>ī<strong>bas</strong> procesa plānošana, <strong>reitinga</strong> apstiprināš<strong>anas</strong> koordinēšana<br />

un paziņošana institūcijai, institūcijai piešķirtā <strong>reitinga</strong> pārskatīšana un turpmāko <strong>uzraudz</strong>ī<strong>bas</strong><br />

pasākumu plānošana, un on-site daļas – institūcijas darbī<strong>bas</strong> iedalījums, institūcijas darbī<strong>bas</strong><br />

risku un risku pārvaldīš<strong>anas</strong> sistēmu novērtēšana, veicot pārbaudes uzraugāmajās institūcijās,<br />

un novērtējuma rezultātu apkopošana.<br />

Reitinga piešķirš<strong>anas</strong> process iedalīts sešos posmos:<br />

Informācijas<br />

apkopošana<br />

Institūcijas<br />

iedalījums<br />

Risku un<br />

risku<br />

pārvaldīš<strong>anas</strong><br />

novērtējums<br />

Novērtējuma<br />

rezultātu<br />

apkopošana<br />

Reitinga<br />

apstiprināšana<br />

Pirmais posms ir vispārējas un finanšu informācijas apkopošana, kas tiek izmantota <strong>reitinga</strong><br />

piešķirš<strong>anas</strong> pārbaudes sagatavošanai un novērtējuma apjoma plānošanai. Šī posma veikš<strong>anas</strong><br />

kārtība aprakstīta 2. nodaļā – "Informācijas apkopošana".<br />

Otrais posms ir sagatavošanās <strong>reitinga</strong> piešķirš<strong>anas</strong> pārbaudei un institūcijas iedalījuma<br />

veikšana – vērtējamo vienību un vērtējamo risku <strong>noteik</strong>šana. Veicot iedalījumu, institūcijas<br />

darbība <strong>reitinga</strong> piešķirš<strong>anas</strong> mērķiem tiek sadalīta pa vienībām un no visām vienībām<br />

atlasītas <strong>reitinga</strong> piešķirš<strong>anas</strong> pārbaudē vērtējamās vienībās. Šī posma veikš<strong>anas</strong> kārtība<br />

aprakstīta 3. nodaļā – "Institūcijas iedalījums".<br />

Trešais posms ir institūcijas vērtējamām vienībām piemītošo risku un risku pārvaldīš<strong>anas</strong><br />

novērtēšana. Šis posms tiek veikts, veicot pārbaudi institūcijā. Katrai no vērtējamām vienībām<br />

tiek novērtēts tai piemītošo risku lielums un lietoto risku pārvaldīš<strong>anas</strong> metožu kvalitāte.<br />

Novērtēš<strong>anas</strong> mērķiem riski un risku pārvaldīš<strong>anas</strong> metodes iedalīti sīkāk – atsevišķos<br />

elementos, kas raksturo attiecīgi riska lielumu vai risku pārvaldīš<strong>anas</strong> kvalitāti. Katram<br />

elementam <strong>reitinga</strong> piešķirš<strong>anas</strong> procesā tiek <strong>noteik</strong>ts novērtējums 4 ballu skalā, izmantojot<br />

10. lappuse no 200<br />

Uzraudzī<strong>bas</strong><br />

plānošana<br />

1.posms 2.posms 3.posms<br />

4.posms<br />

5.posms<br />

6.posms


Finanšu un kapitāla tirgus komisija<br />

____________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________<br />

BANKU UZRAUDZĪBAS REITINGA NOTEIKŠANAS METODIKA<br />

šajā metodikā aprakstītos kritērijus un vadlīnijas novērtējuma <strong>noteik</strong>šanai. Šī posma veikš<strong>anas</strong><br />

kārtība aprakstīta 4. nodaļā – "Risku un risku pārvaldīš<strong>anas</strong> novērtējums".<br />

Ceturtais posms ir risku un risku pārvaldīš<strong>anas</strong> elementu novērtējumu apkopošana, rezultātā<br />

iegūstot institūcijas kopējo vērtējumu – reitingu. Šī posma veikš<strong>anas</strong> kārtība aprakstīta<br />

5. nodaļā – "Novērtējuma rezultātu apkopošana".<br />

Piektais posms ir <strong>reitinga</strong> apstiprināšana. Šajā posmā institūcijas vadībai tiek paziņoti<br />

novērtējuma rezultāti un kopējais reitings. Šī posma veikš<strong>anas</strong> kārtība aprakstīta 6. nodaļā<br />

"Reitinga apstiprināšana".<br />

Sestais posms – Uzraudzī<strong>bas</strong> plānošana sevī ietver:<br />

institūcijas turpmākās <strong>uzraudz</strong>ī<strong>bas</strong> plānošanu – atkarībā no institūcijas <strong>reitinga</strong> un,<br />

izmantojot <strong>reitinga</strong> piešķirš<strong>anas</strong> procesā iegūto informāciju, tiek izvēlēti, plānoti un<br />

piemēroti turpmākie <strong>uzraudz</strong>ī<strong>bas</strong> pasākumi (korektīvie pasākumi, sankcijas,<br />

pārbaudes, papildu informācijas pieprasīšana, tikš<strong>anas</strong> ar iestādes vadību);<br />

<strong>uzraudz</strong>ī<strong>bas</strong> resursu plānošanu, t.sk.:<br />

o efektīvu resursu sadali – vairāk resursi tiek novirzīti to institūciju <strong>uzraudz</strong>ībai,<br />

kurām ir zemāks reitings;<br />

o <strong>uzraudz</strong>ī<strong>bas</strong> darbinieku kvalifikācijas paaugstināš<strong>anas</strong> un turpmākās apmācī<strong>bas</strong><br />

plānošanu.<br />

Reitinga piešķirš<strong>anas</strong> procesa rezultātā katrai uzraugāmajai institūcijai <strong>uzraudz</strong>ī<strong>bas</strong><br />

vajadzībām tiek piešķirts reitings no 1,0 līdz 4,0, kur 1,0 – visaugstākais vērtējums, bet 4,0 –<br />

viszemākais vērtējums. Atbilstoši institūcijai piešķirtajam <strong>reitinga</strong>m tiek plānota tās<br />

<strong>uzraudz</strong>ība – institūcijai, kuras vērtējums ir visaugstākais (institūcijas darbībai piemīt "zems"<br />

risks un risku pārvaldīšana ir "pietiekama"), nepieciešamie <strong>uzraudz</strong>ī<strong>bas</strong> pasākumi ir minimāli<br />

savukārt institūcijai, kuras vērtējums ir viszemākais (institūcijas darbībai piemīt "augsts" risks<br />

un risku pārvaldīšana ir "vāja"), nepieciešama pastāvīga un pastiprināta <strong>uzraudz</strong>ī<strong>bas</strong> kontrole.<br />

Reitingu skaidrojums:<br />

Reitinga<br />

grupa<br />

Zema<br />

riska<br />

grupa<br />

Vidēji<br />

zema<br />

riska<br />

grupa<br />

Reitings Reitinga skaidrojums<br />

1,0 – 1,7 Institūcijas darbībai raksturīgs zems risku līmenis un lietotās metodes risku<br />

pārvaldīšanai ir pietiekamas – tās riskiem, darbī<strong>bas</strong> apmēriem un<br />

sarežģītībai atbilstošas. Institūcijas darbība ir stabila, riski tiek pietiekami<br />

identificēti, mērīti un kontrolēti. Institūcijas darbībā iespējamas atsevišķas<br />

nepilnī<strong>bas</strong>, kuras nav būtiskas, neapdraud institūcijas turpmāko darbību un<br />

var tikt savlaicīgi novērstas. Neskatoties uz atsevišķām nepilnībām, šīs<br />

institūcijas stabilitāte no <strong>uzraudz</strong>ī<strong>bas</strong> viedokļa neizraisa bažas, līdz ar to<br />

nepieciešamie <strong>uzraudz</strong>ī<strong>bas</strong> pasākumi ir minimāli.<br />

1,8 – 2,5 Institūcijas darbībai raksturīgs mērens risku līmenis un/vai institūcijas<br />

lietotās metodes risku pārvaldīšanai ir apmierinošas, bet iespējami<br />

uzlabojumi. Institūcijas darbība tās pamatdarbī<strong>bas</strong> veidos ir stabila, un risku<br />

pārvaldīš<strong>anas</strong> metodes ir pietiekamas – tās riskiem, darbī<strong>bas</strong> apmēriem un<br />

sarežģītībai atbilstošas. Iespējams, ka institūcija iesaistās atsevišķos augsta<br />

riska darījumos, bet risku pārvaldīš<strong>anas</strong> kvalitāte šajos darbī<strong>bas</strong> veidos ir<br />

apmierinoša. Iespējams, ka kādā no mazāk nozīmīgiem darbī<strong>bas</strong> veidiem<br />

institūcija nepietiekami identificē, mēra un kontrolē tai piemītošos riskus,<br />

bet tas nevar būtiski ietekmēt kopējo institūcijas stāvokli, un ir maz<br />

iespējams, ka tai būs finansiāla rakstura problēmas. Tā kā institūcijas<br />

darbība kādā no mazāk nozīmīgiem darbī<strong>bas</strong> veidiem ir nestabila un no<br />

11. lappuse no 200


Finanšu un kapitāla tirgus komisija<br />

____________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________<br />

BANKU UZRAUDZĪBAS REITINGA NOTEIKŠANAS METODIKA<br />

Vidēji<br />

augsta<br />

riska<br />

grupa<br />

Augsta<br />

riska<br />

grupa<br />

<strong>uzraudz</strong>ī<strong>bas</strong> viedokļa izraisa bažas, tad šim darbī<strong>bas</strong> veidam jāpievērš<br />

lielāka <strong>uzraudz</strong>ī<strong>bas</strong> uzmanība, t.sk. jāveic <strong>uzraudz</strong>ī<strong>bas</strong> pasākumi, lai<br />

panāktu risku samazināšanu un/vai risku pārvaldīš<strong>anas</strong> kvalitātes<br />

uzlabošanu. Iespējamie <strong>uzraudz</strong>ī<strong>bas</strong> pasākumi ir problēmu apspriešana ar<br />

vadību un pasākumu plānu izstrāde, kā arī soda naudas uzlikšana, ja<br />

Komisija to uzskata par lietderīgu.<br />

2,6 – 3,3 Institūcijas darbībai raksturīgs paaugstināts risku līmenis un/vai institūcijas<br />

lietotās metodes risku pārvaldīšanai ir neapmierinošas, jo ir būtiski trūkumi.<br />

Institūcijas darbība kādā no tās pamatdarbī<strong>bas</strong> veidiem ir nestabila, t.sk.<br />

iespējams, ka institūcija iesaistās augsta riska darījumos un nepietiekami<br />

identificē, mēra un kontrolē šiem darījumiem piemītošos riskus.<br />

Paaugstinātu risku uzņemšanās un nepietiekama risku pārvaldīšana var<br />

ievērojami pasliktināt kopējo institūcijas stāvokli, un pastāv iespēja, ka tai<br />

var būt finansiāla rakstura problēmas. Tā kā institūcijas darbība kādā no<br />

pamatdarbī<strong>bas</strong> veidiem ir nestabila un no <strong>uzraudz</strong>ī<strong>bas</strong> viedokļa izraisa<br />

bažas, tad šai institūcijai jāpievērš lielāka <strong>uzraudz</strong>ī<strong>bas</strong> uzmanība, t.sk. jāveic<br />

<strong>uzraudz</strong>ī<strong>bas</strong> pasākumi, lai panāktu institūcijas darbī<strong>bas</strong> risku samazināšanu<br />

un/vai risku pārvaldīš<strong>anas</strong> kvalitātes uzlabošanu. Iespējamie <strong>uzraudz</strong>ī<strong>bas</strong><br />

pasākumi ir problēmu apspriešana ar vadību, akcionāriem, pasākumu plānu<br />

izstrāde, soda naudas uzlikšana, ja Komisija to uzskata par lietderīgu,<br />

iespējamas palielinātas pašu kapitāla apmēra prasī<strong>bas</strong>.<br />

3,4 – 4,0 Institūcijas darbībai raksturīgs augsts risku līmenis un institūcijas lietotās<br />

metodes risku pārvaldīšanai ir nepietiekamas – tās darbībai piemītošajiem<br />

riskiem, darbī<strong>bas</strong> apmēriem un sarežģītībai neatbilstošas. Institūcija<br />

iesaistās augsta riska darījumos un nepietiekami identificē, mēra un<br />

kontrolē tās darbībai piemītošos riskus. Augstu risku uzņemšanās un<br />

nepietiekama risku pārvaldīšana pakļauj institūciju nopietnām finansiāla<br />

rakstura problēmām un apdraud tās kopējo stāvokli. Institūcijas darbībai un<br />

vadībai nepieciešama pastāvīga <strong>uzraudz</strong>ī<strong>bas</strong> kontrole un pastiprinātu<br />

<strong>uzraudz</strong>ī<strong>bas</strong> pasākumu veikšana. Iespējamie <strong>uzraudz</strong>ī<strong>bas</strong> pasākumi ir<br />

<strong>noteik</strong>t ierobežojumus iestādes darbībai, daļēji vai pilnīgi apturēt finanšu<br />

pakalpojumu sniegšanu, <strong>noteik</strong>t iestādei par pienākumu mazināt risku, kas<br />

saistīts ar tās darījumiem, pakalpojumiem un sistēmām, <strong>noteik</strong>t iestādei par<br />

pienākumu pārskatīt stratēģiju un procedūras, lai pastiprinātu pasākumus,<br />

ko tā ieviesusi likuma prasību izpildei, kā arī iespējamas palielinātas pašu<br />

kapitāla apmēra prasī<strong>bas</strong>. Ja institūcijas problēmas netiks novērstas, var būt<br />

nepieciešams apturēt tās darbību un atsaukt licenci.<br />

Reitings tiek piešķirts pēc katras pilnās pārbaudes un var tikt koriģēts pēc būtiskas<br />

informācijas saņemš<strong>anas</strong> Komisijā vai pēc mērķa pārbaudes uzraugāmajā institūcijā.<br />

Institūcijai piešķirtais reitings tiek regulāri pārskatīts. Ik reizi, kad Komisijas rīcībā nonāk<br />

būtiska informācija par institūciju (piemēram, jaunu produktu un pakalpojumu ieviešana,<br />

izmaiņas finanšu stāvoklī, kāda darbī<strong>bas</strong> veida būtiska paplašināšana, meitas uzņēmumu<br />

dibināšana, apvienošanās ar citu institūciju, izmaiņas vadībā un organizatoriskajā struktūrā,<br />

jaunu risku pārvaldīš<strong>anas</strong> metožu ieviešana u.tml.) tiek pārskatīts institūcijas riska profils un<br />

šīs izmaiņas tiek ņemtas vērā regulārajā risku analīzē, ko veic institūcijas kurators saskaņā ar<br />

"<strong>Banku</strong> neklātienes (off-site) <strong>uzraudz</strong>ī<strong>bas</strong> rokasgrāmatā" <strong>noteik</strong>to kārtību. Sastādot<br />

paplašinātos pusgada analītiskos ziņojumus par banku, kurators ņem vērā notikušās izmaiņas<br />

un tās atspoguļo bankai <strong>noteik</strong>tajā vērtējumā. Reizi pusgadā bankai <strong>noteik</strong>tais vērtējums tiek<br />

salīdzināts ar institūcijas reitingu. Gadījumā, ja neklātienes <strong>uzraudz</strong>ībā <strong>noteik</strong>tais vērtējums ir<br />

12. lappuse no 200


Finanšu un kapitāla tirgus komisija<br />

____________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________<br />

BANKU UZRAUDZĪBAS REITINGA NOTEIKŠANAS METODIKA<br />

būtiski zemāks nekā institūcijas pēdējais <strong>uzraudz</strong>ī<strong>bas</strong> reitings 2 , par to tiek informēta Komisijas<br />

padome, kas pieņem lēmumu par <strong>reitinga</strong> pārskatīšanai nepieciešamajiem pasākumiem, t.sk.<br />

par klātienes pārbaudes veikšanu institūcijā vai par institūcijas kopējā <strong>reitinga</strong> vai atsevišķo<br />

novērtējumu mainīšanu bez klātienes pārbaudes veikš<strong>anas</strong>.<br />

Reitinga piešķirš<strong>anas</strong> <strong>metodika</strong>i ir šādi kopējie pamatprincipi un nostādnes:<br />

Kopējais institūcijas reitings veidojas, apkopojot institūcijas vērtējamām vienībām<br />

piešķirtos novērtējumus.<br />

Pirms novērtējumu piešķirš<strong>anas</strong> tiek veikta institūcijas būtisko, <strong>reitinga</strong> piešķirš<strong>anas</strong><br />

pārbaudē vērtējamo vienību atlase saskaņā ar 3. nodaļā aprakstīto metodiku.<br />

Katras vērtējamās vienī<strong>bas</strong> novērtējumā tiek vērtēti šai vienībai piemītošo risku<br />

lielums un risku pārvaldīš<strong>anas</strong> kvalitāte saskaņā ar 4. nodaļā aprakstīto metodiku.<br />

Vērtējamai vienībai piemītošie riski un risku pārvaldīš<strong>anas</strong> kvalitāte tiek vērtēti<br />

atsevišķi. Tas nozīmē, ka, novērtējot vērtējamai vienībai piemītošos riskus, netiek<br />

ņemts vērā tas, kā institūcija šos riskus pārvalda. Savukārt, novērtējot risku<br />

pārvaldīš<strong>anas</strong> kvalitāti, netiek ņemts vērā vērtējamai vienībai piemītošo risku lielums.<br />

Kopējais vērtējamās vienī<strong>bas</strong> vērtējums veidojas, apkopojot risku novērtējumus un<br />

risku pārvaldīš<strong>anas</strong> novērtējumus.<br />

Vērtējamai vienībai piemītošais risks <strong>reitinga</strong> piešķirš<strong>anas</strong> <strong>metodika</strong>s nolūkiem tiek<br />

definēts kā vērtējamās vienī<strong>bas</strong> ienākumu/izdevumu ne<strong>noteik</strong>tība un potenciālā<br />

ietekme uz pašu kapitāla apmēru. Katras vērtējamās vienī<strong>bas</strong> ienākumu/izdevumu<br />

ne<strong>noteik</strong>tību ietekmē vairāki riski, kas <strong>reitinga</strong> piešķirš<strong>anas</strong> procesā tiek vērtēti<br />

atsevišķi. Piemēram, kādai vērtējamai vienībai piemītošā operacionālā riska<br />

novērtējumā, tiek vērtēts, kāda ir iespēja, ka var rasties papildus izdevumi vai<br />

samazināties ienākumi operacionālā riska rezultātā (t.i., darbinieku kļūdu, neatbilstošu<br />

sistēmu u.tml. iemeslu dēļ). Savukārt, novērtējot šai pašai vērtējamai vienībai<br />

piemītošo kredītrisku, tiek vērtēts, kāda ir iespēja, ka var rasties papildus izdevumi vai<br />

samazināties ienākumi kredītriska rezultātā (t.i., sliktas klientu kredītspējas,<br />

nepietiekama nodrošinājuma vai riska koncentrācijas dēļ).<br />

Bez risku lieluma novērtējuma tiek vērtēta arī risku pārvaldīš<strong>anas</strong> kvalitāte. Risku<br />

pārvaldīš<strong>anas</strong> kvalitāte tiek vērtēta divos aspektos – iekšējās kontroles sistēmas<br />

kvalitāte un korporatīvā vadība.<br />

Risku un risku pārvaldīš<strong>anas</strong> novērtējumu apkopoš<strong>anas</strong> <strong>metodika</strong> aprakstīta 5. nodaļā,<br />

un tajā tiek ievēroti šādi principi:<br />

o riska lielumam ir noteicošā nozīme vērtējamās vienī<strong>bas</strong> vērtējumā – piemēram,<br />

vērtējamai vienībai, kurai piemīt "augsts" risks un šī riska pārvaldīšana ir<br />

"pietiekama", kopējais risks būs novērtēts kā augstāks salīdzinot ar vērtējamo<br />

vienību, kurai piemīt "zems" risks un šī riska pārvaldīšana ir "vāja";<br />

o pietiekama un piesardzīga riska pārvaldīšana mazina institūcijas kopējo risku –<br />

piemēram, vērtējamai vienībai, kurai piemīt "augsts" risks un šī riska<br />

pārvaldīšana ir "pietiekama", kopējais risks būs novērtēts kā zemāks, salīdzinot<br />

ar vērtējamo vienību, kurai piemīt "augsts" risks un šī riska pārvaldīšana ir<br />

"vāja".<br />

Visos <strong>reitinga</strong> piešķirš<strong>anas</strong> procesa posmos pieļaujamas atkāpes no šajā rokasgrāmatā<br />

aprakstītās <strong>metodika</strong>s, ja pārbaudes grupas vērtējumā šīs atkāpes nodrošinās precīzāku<br />

rezultātu sasniegšanu – sniegs labāku priekšstatu par institūcijas darbībai<br />

2 Vērtējums tiek uzskatīts par būtiski zemāku, ja tas atšķiras vismaz par 0,3 ballēm un/vai mainās <strong>reitinga</strong> grupa.<br />

13. lappuse no 200


Finanšu un kapitāla tirgus komisija<br />

____________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________<br />

BANKU UZRAUDZĪBAS REITINGA NOTEIKŠANAS METODIKA<br />

piemītošajiem riskiem un šo risku pārvaldīšanu. Visas atkāpes tiek rakstiski pamatotas<br />

un dokumentētas.<br />

Visu <strong>reitinga</strong> piešķirš<strong>anas</strong> procesa posmu rezultāti tiek dokumentēti atbilstoši šajā metodikā,<br />

"<strong>Banku</strong> klātienes (on-site) <strong>uzraudz</strong>ī<strong>bas</strong> un pārbaužu rokasgrāmatā" un "<strong>Banku</strong> neklātienes<br />

(off-site) <strong>uzraudz</strong>ī<strong>bas</strong> rokasgrāmatā" <strong>noteik</strong>tajai kārtībai.<br />

Reitinga piešķirš<strong>anas</strong> <strong>metodika</strong> tiek regulāri pārskatīta, papildināta un pilnveidota, ņemot vērā<br />

izmaiņas tirgus dalībnieku darbī<strong>bas</strong> veidos, finanšu tirgus attīstī<strong>bas</strong> tendences, izmaiņas<br />

normatīvajos aktos, Komisijas uzkrāto pieredzi <strong>reitinga</strong> piešķiršanā un izmantošanā<br />

<strong>uzraudz</strong>ī<strong>bas</strong> vajadzībām, un citus aspektus.<br />

14. lappuse no 200


Finanšu un kapitāla tirgus komisija<br />

____________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________<br />

BANKU UZRAUDZĪBAS REITINGA NOTEIKŠANAS METODIKA<br />

2. nodaļa<br />

INFORMĀCIJAS APKOPOŠANA<br />

Šajā nodaļā aprakstīta informācija, kas tiek apkopota par katru institūciju <strong>reitinga</strong> piešķirš<strong>anas</strong><br />

procesa mērķiem – <strong>reitinga</strong> piešķirš<strong>anas</strong> pārbaudes sagatavošanai un institūcijas iedalījuma pa<br />

vērtējamām vienībām veikšanai.<br />

Informācijas apkopošanu veic institūcijas kurators.<br />

Informācija tiek iegūta no ārējiem un iekšējiem informācijas avotiem. Iekšējie informācijas<br />

avoti Komisijā ir:<br />

institūcijas <strong>uzraudz</strong>ī<strong>bas</strong> lieta, t.sk. ikceturkšņa analītiskie ziņojumi par banku<br />

Komisijas padomei;<br />

institūcijas juridiskā lieta;<br />

institūcijas iesniegtie regulējošo prasību pārskati;<br />

datu analīzes rīks "Business Objects" (BO);<br />

statistikas informācijas sistēma "STATIS";<br />

kredītportfeļa informācijas sistēma "KREDIS";<br />

apakšsistēmas jeb analīzes rīki "Kredis_HAT" un "Statis_HAT";<br />

licencēš<strong>anas</strong> informācijas sistēma "LICIS";<br />

datu bāze "Pārbaudēs konstatēto trūkumu reģistrs";<br />

datu bāze "Sankciju un korektīvo pasākumu reģistrs".<br />

Ārējie informācijas avoti ir:<br />

institūcijas sniegtā informācija;<br />

speciāls informācijas pieprasījums no institūcijas;<br />

no citām Latvijas, ārvalstu un dalībvalstu <strong>uzraudz</strong>ī<strong>bas</strong> un citām iestādēm saņemtā<br />

informācija;<br />

masu mediju informācija u.c.<br />

Informācija par institūciju tiek glabāta elektroniski <strong>reitinga</strong> lietā atbilstoši "<strong>Banku</strong> neklātienes<br />

(off-site) <strong>uzraudz</strong>ī<strong>bas</strong> rokasgrāmatā" <strong>noteik</strong>tajai kārtībai un pieejama pārbaudes grupai,<br />

kuratoram, Uzraudzī<strong>bas</strong> departamenta daļu vadītājiem un direktoram un Komisijas padomei.<br />

Informācija tiek regulāri atjaunota un papildināta – ik reizi, kad Komisijas rīcībā nonāk<br />

būtiska informācija. Informācija obligāti jāpārskata un jāatjauno vismaz divas reizes gadā –<br />

līdz 30. aprīlim (par stāvokli iepriekšējā gada 31. decembrī) un līdz 31. augustam (par stāvokli<br />

atskaites gada 30. jūnijā).<br />

Institūcijas darbī<strong>bas</strong> vispārējam raksturojumam tiek izmantota ikceturkšņa analītiskajos<br />

ziņojumos par banku, kurus sagatavo institūcijas kurators atbilstoši "<strong>Banku</strong> neklātienes (offsite)<br />

<strong>uzraudz</strong>ī<strong>bas</strong> rokasgrāmatā" <strong>noteik</strong>tajai kārtībai, apkopotā informācija:<br />

Institūcijas juridiskā informācija (juridiskais nosaukums, reģistrācijas numurs,<br />

juridiskā adrese, licences numurs, licences apmērs);<br />

Spēkā esošie darbī<strong>bas</strong> ierobežojumi;<br />

Pēdējo 24 mēnešu laikā bankai piemērotās sankcijas un korektīvie pasākumi, kā arī to<br />

pašreizējais statuss un rezultāti;<br />

Reitingu aģentūru piešķirtie reitingi;<br />

Komisijas <strong>noteik</strong>tais bankas <strong>uzraudz</strong>ī<strong>bas</strong> reitings;<br />

Kopsavilkums par pēdējo divu līdz trīs Komisijas veikto pārbaužu rezultātiem;<br />

Vadība – padomes sastāvs, valdes sastāvs, citas būtiskas amatpersonas, ja tās nav<br />

valdes vai padomes locekļi (piemēram, kredītdaļu vadītāji, IA vadītājs, darbī<strong>bas</strong><br />

atbilstī<strong>bas</strong> kontroles vadītājs, risku kontroles vadītājs, galvenais grāmatvedis u.c.);<br />

15. lappuse no 200


Finanšu un kapitāla tirgus komisija<br />

____________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________<br />

BANKU UZRAUDZĪBAS REITINGA NOTEIKŠANAS METODIKA<br />

Akcionāri, kuriem pieder vairāk par 10% no akciju kapitāla;<br />

Konsolidācijas grupa.<br />

Vispārēja rakstura informācija par institūciju tiek dokumentēta un atbilstoši "<strong>Banku</strong><br />

neklātienes (off-site) <strong>uzraudz</strong>ī<strong>bas</strong> rokasgrāmatā" <strong>noteik</strong>tajai kārtībai – tiek aizpildīta minētās<br />

rokasgrāmatas 4.3. pielikumā pievienotā veidlapa "Vispārēja informācija par banku" * .<br />

Aizpildītā veidlapa tiek glabāta elektroniski <strong>reitinga</strong> lietā sadaļā – Vispārējā un finanšu<br />

informācija.<br />

Finanšu stāvokļa raksturojumam tiek izmantota pārskatu, kuri tiek iesniegti Komisijai un<br />

Latvijas Bankai (turpmāk tekstā – pārskatu), informācija un papildus informācija par<br />

institūciju.<br />

Informācija tiek apkopota par pēdējiem 3 finanšu gadiem no šādiem pārskatiem:<br />

Auditētie finanšu pārskati (gada un starpposmu);<br />

Mēneša bilances pārskati un to pielikumi;<br />

Kredītportfeļa struktūras faili (kredītportfeļa informācijas sistēma "KREDIS");<br />

Kapitāla pietiekamī<strong>bas</strong> aprēķini;<br />

<strong>Banku</strong> likviditātes rādītāja aprēķini;<br />

Aktīvu un pasīvu termiņstruktūras pārskati;<br />

Lielo riska darījumu pārskati.<br />

Turklāt regulāri tiek apkopota papildus informācija par institūciju. No visām institūcijām<br />

vismaz divas reizes gadā tiek pieprasīta informācija par institūcijas budžetu. Par institūciju var<br />

tikt uzkrāta arī cita finanšu informācija, kas ir būtiska šai institūcijai piemītošo risku<br />

raksturojumam, un tā var tikt iegūta gan no institūcijas pārskatiem, gan no citiem avotiem –<br />

pārbaužu izziņām un darba dokumentiem, finanšu pārskatiem, kā arī speciāli pieprasot no<br />

institūcijas iesniegt šādu informāciju. Speciāla informācijas pieprasījuma gadījumā tiek<br />

<strong>noteik</strong>ts atbilstošs termiņš informācijas sagatavošanai, ņemot vērā sagatavojamās informācijas<br />

apjomu, specifiku un institūcijas iespējas.<br />

Finanšu informācija institūcijas iedalījuma veikšanai tiek dokumentēta 2.1. veidlapā "Finanšu<br />

informācija" * . Aizpildītā veidlapa tiek glabāta elektroniski <strong>reitinga</strong> lietā sadaļā – Vispārējā un<br />

finanšu informācija.<br />

* Informācija tiek sagatavota atbilstoši "<strong>Banku</strong> neklātienes (off-site) <strong>uzraudz</strong>ī<strong>bas</strong> rokasgrāmatas" 9., 13. un 20.<br />

sadaļas prasībām.<br />

16. lappuse no 200


Finanšu un kapitāla tirgus komisija<br />

____________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________<br />

BANKU UZRAUDZĪBAS REITINGA NOTEIKŠANAS METODIKA<br />

3. nodaļa<br />

INSTITŪCIJAS IEDALĪJUMS<br />

Šajā nodaļā aprakstīta kārtība, kādā tiek <strong>noteik</strong>tas <strong>reitinga</strong> piešķirš<strong>anas</strong> procesā vērtējamās<br />

vienī<strong>bas</strong> un vērtējamie riski.<br />

Šajā nodaļā aprakstītās procedūras veic pārbaudes grupas vadītājs.<br />

Sagatavojoties <strong>reitinga</strong> piešķiršanai, nepieciešams veikt institūcijas iedalījumu. Veicot<br />

iedalījumu, institūcijas darbība <strong>reitinga</strong> piešķirš<strong>anas</strong> mērķiem tiek sadalīta pa biznesa<br />

vienībām un darbī<strong>bas</strong> veidiem. No visām biznesa vienībām un darbī<strong>bas</strong> veidiem tiek atlasītas<br />

<strong>reitinga</strong> piešķirš<strong>anas</strong> procesā vērtējamās vienī<strong>bas</strong> – būtiskās biznesa vienī<strong>bas</strong> un būtiskie<br />

darbī<strong>bas</strong> veidi. Tas, vai biznesa vienība un darbī<strong>bas</strong> veids uzskatāms par būtisku, tiek <strong>noteik</strong>ts,<br />

izmantojot kvantitatīvus un kvalitatīvus kritērijus saskaņā ar tālāk aprakstīto metodiku.<br />

Iedalījuma veikš<strong>anas</strong> secība ir šāda:<br />

Būtisko<br />

(vērtējamo)<br />

grupas<br />

uzņēmumu atlase<br />

Būtisko (vērtējamo)<br />

biznesa vienību un<br />

darbī<strong>bas</strong> veidu<br />

atlase<br />

Vērtējamo<br />

risku<br />

<strong>noteik</strong>šana<br />

Lēmums par pilna<br />

vai nepilna apjoma<br />

novērtējuma<br />

veikšanu<br />

Iedalījuma veikšanai izmanto institūcijas pēdējo trīs gadu finanšu pārskatu informāciju,<br />

institūcijas iekšējo vadī<strong>bas</strong> informāciju par institūcijas budžetu un tā izpildi (turpmāk –<br />

institūcijas iekšējā informācija), un informāciju par bankas kredītportfeļa sastāvu.<br />

Iedalījuma veikšanai izmanto pēc iespējas detalizētāku un precīzāku informāciju, tādēļ bez<br />

finanšu pārskatos pieejamās informācijas parasti nepieciešama arī institūcijas iekšējā<br />

informācija. Tomēr tiek ievērots samērīguma princips – lai resursi, kas jāpatērē informācijas<br />

iegūšanai nav pārmērīgi lieli, salīdzinot ar sagaidāmajiem rezultātiem. Tā, piemēram, būtisko<br />

(vērtējamo) biznesa vienību un darbī<strong>bas</strong> veidu atlase var tikt veikta, neizmantojot institūcijas<br />

iekšējo informāciju, bet tikai pamatojoties uz institūcijas finanšu pārskatos pieejamo<br />

informāciju. Šāda situācija var būt gadījumos, ja Komisijas rīcībā nav nepieciešamās<br />

institūcijas iekšējās informācijas, vai no institūcijas iekšējās informācijas nav iespējams iegūt<br />

iedalījuma veikšanai nepieciešamo informāciju par institūcijas biznesa vienībām, vai arī<br />

iedalījuma veikšanai nepieciešamo informāciju par institūcijas biznesa vienībām ir iespējams<br />

iegūt, bet tas saistīts ar nesamērīgi lielu (Komisijas vai institūcijas) resursu patēriņu. Līdz ar to<br />

atkarībā no Komisijai pieejamās informācijas iespējamas divas pieejas būtisko biznesa<br />

vienību atlasei – institūcijas iedalījums pa faktiskajām biznesa vienībām un institūcijas<br />

iedalījums pa darbī<strong>bas</strong> jomām (nosacītajām biznesa vienībām).<br />

Institūcijas iedalījumu veic pārbaudes grupas vadītājs, pamatojoties uz institūcijas kuratora<br />

iesniegto finanšu informāciju par institūciju un izmantojot 2.2., 2.3., 2.4.a. un 2.4.b. veidlapas.<br />

Aizpildītās veidlapas tiek glabātas elektroniski <strong>reitinga</strong> lietā sadaļā – Reitinga lieta -<br />

[pārbaudes mēnesis un gads] / Iedalījums.<br />

17. lappuse no 200


Finanšu un kapitāla tirgus komisija<br />

____________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________<br />

BANKU UZRAUDZĪBAS REITINGA NOTEIKŠANAS METODIKA<br />

3.1. Būtisko (vērtējamo) grupas uzņēmumu atlase<br />

Šis posms tiek veikts tām uzraugāmajām institūcijām, kurām saskaņā ar "Kredītiestāžu<br />

likumu" kredītiestāžu darbību regulējošās prasī<strong>bas</strong> jāievēro, pamatojoties uz konsolidētajiem<br />

finanšu pārskatiem un kuras saskaņā ar "Konsolidētās <strong>uzraudz</strong>ī<strong>bas</strong> normatīvajiem<br />

<strong>noteik</strong>umiem" ir konsolidācijas grupas atbildīgās iestādes. Šajā posmā tiek novērtēts, vai bez<br />

konsolidācijas grupas atbildīgās sabiedrī<strong>bas</strong> jāvērtē arī citi grupas uzņēmumi (turpmāk –<br />

pārējie uzņēmumi), un tiek atlasīti <strong>reitinga</strong> piešķirš<strong>anas</strong> procesā vērtējamie grupas uzņēmumi.<br />

Būtisko (vērtējamo) uzņēmumu atlases veikš<strong>anas</strong> secība ir šāda:<br />

Nosaka, vai pārējie<br />

uzņēmumi kopumā ir<br />

būtiski grupā<br />

nē<br />

Pieņem lēmumu, ka vērtē<br />

tikai banku<br />

jā<br />

Atlases procedūra iedalīta vairākos posmos, lai papildus nepieprasītu no institūcijas tādu<br />

informāciju, kas netiks izmantota tālākajā <strong>reitinga</strong> piešķirš<strong>anas</strong> procesā. Atlases procedūras<br />

pirmo posmu iespējams veikt, pamatojoties uz grupas finanšu pārskatos pieejamo informāciju,<br />

informāciju par grupas budžetu un tā izpildi pārskata gadā, kā arī citu Komisijas rīcībā esošo<br />

informāciju. Ja pēc atlases procedūras pirmā posma tiek izdarīts secinājums, ka pārējie grupas<br />

uzņēmumi kopumā nav būtiski grupā, tad no institūcijas netiek pieprasīta nākamo posmu<br />

veikšanai nepieciešamā informācija (visu pārējo grupas uzņēmumu pēdējo trīs gadu auditētie<br />

finanšu pārskati un informācija par visu pārējo grupas uzņēmumu budžetiem un to izpildi<br />

pārskata gadā).<br />

Būtisko grupas uzņēmumu atlase tiek veikta, izmantojot kvantitatīvus un kvalitatīvus<br />

kritērijus.<br />

Atlasē tiek izmantota šāda informācija:<br />

pēdējo trīs gadu grupas auditēto konsolidēto finanšu pārskatu un to pielikumu<br />

informācija,<br />

informācija par grupas budžetu un tā izpildi pārskata gadā,<br />

nepieciešamī<strong>bas</strong> gadījumā:<br />

o visu grupas uzņēmumu pēdējo trīs gadu auditēto finanšu pārskatu informācija,<br />

o informācija par visu grupas uzņēmumu budžetiem un to izpildi pārskata gadā,<br />

o informācija par konsolidācijas korekcijām grupas auditētajos konsolidētajos<br />

finanšu pārskatos.<br />

Ja kaut vienā no pēdējiem trim finanšu gadiem vai pārskata gadā grupas uzņēmuma finanšu<br />

rādītāji atbilst vismaz vienam no turpmāk aprakstītajiem kritērijiem, tad šis uzņēmums tiek<br />

atlasīts novērtējumam. Šāds nosacījums <strong>noteik</strong>ts, lai izvairītos no situācijas, ka būtisks grupas<br />

uzņēmums netiek atlasīts novērtējumam īslaicīgu finanšu stāvokļa izmaiņu rezultātā.<br />

Uzņēmums netiek atlasīts novērtējumam tikai tajā gadījumā, ja tas neatbilst turpmāk<br />

aprakstītajiem kritērijiem vairāk kā trīs gadus pēc kārtas.<br />

Atlases procedūra ir šāda:<br />

Būtisko (vērtējamo)<br />

pārējo uzņēmumu atlase<br />

Nozīmīguma pakāpes<br />

<strong>noteik</strong>šana būtiskajiem<br />

uzņēmumiem<br />

1. Tiek <strong>noteik</strong>ts, vai bez konsolidācijas grupas atbildīgās sabiedrī<strong>bas</strong> jāvērtē arī pārējie<br />

uzņēmumi – tiek novērtēts, vai pārējiem uzņēmumiem kopumā ir būtiska nozīme grupā.<br />

Izmantojot pēdējo trīs gadu grupas konsolidēto finanšu pārskatu informāciju un<br />

informāciju par pārskata gada grupas budžetu un tā izpildi, aprēķina:<br />

18. lappuse no 200


Finanšu un kapitāla tirgus komisija<br />

____________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________<br />

BANKU UZRAUDZĪBAS REITINGA NOTEIKŠANAS METODIKA<br />

pārējo uzņēmumu kopējo ienākumu, izdevumu un peļņas/zaudējumu īpatsvaru<br />

grupas ienākumos, izdevumos un peļņā/zaudējumos;<br />

pārējo uzņēmumu kopējo aktīvu īpatsvaru grupas aktīvos;<br />

pārējo uzņēmumu kopējo aktīvu attiecību pret grupas pašu kapitālu (%).<br />

Pārējie uzņēmumi kopumā tiek vērtēti kā būtiski grupā un atlasīti novērtējumam <strong>reitinga</strong><br />

piešķirš<strong>anas</strong> procesā, ja visu pārējo uzņēmumu kopējie:<br />

ienākumi veido vairāk par 10% no grupas ienākumiem vai<br />

izdevumi veido vairāk par 10% no grupas izdevumiem vai<br />

peļņa/zaudējumi veido vairāk par 10% no grupas peļņas/zaudējumiem vai<br />

aktīvi veido vairāk par 10% no grupas aktīviem vai<br />

aktīvu attiecība pret grupas pašu kapitālu ir lielāka par 100%.<br />

Pārējie uzņēmumi var tikt novērtēti kā būtiski grupā arī tad, ja tie neatbilst iepriekš<br />

aprakstītajiem kvantitatīvajiem kritērijiem, bet tiem pārbaudes grupas vērtējumā ir būtiska<br />

nozīme grupā pēc citiem kritērijiem, piemēram, ja visi vai kāds no pārējiem uzņēmumiem:<br />

ir stratēģiski nozīmīgi grupā;<br />

izmanto konsolidācijas grupas atbildīgās sabiedrī<strong>bas</strong> – uzraugāmās bankas –<br />

izsniegtos kredītus bez ierobežojumiem;<br />

darbojas tirgos, kam raksturīgs augsts risku līmenis;<br />

strauji paplašina darbību (vai tā tiek plānota);<br />

uzsākta (vai plānota) darbība grupai jaunos tirgos;<br />

to darbība saistīta ar augstu reputācijas risku u.c.<br />

2. Ja pārējo uzņēmumu finanšu rādītāji kopumā neatbilst aprakstītajiem<br />

kvantitatīvajiem un kvalitatīvajiem kritērijiem, tad tiek pieņemts lēmums, ka<br />

<strong>reitinga</strong> piešķirš<strong>anas</strong> procesā tiek vērtēta tikai konsolidācijas grupas atbildīgā<br />

sabiedrība – uzraugāmā banka.<br />

Ja pārējo uzņēmumu finanšu rādītāji kopumā atbilst aprakstītajiem<br />

kvantitatīvajiem kritērijiem, vai tiem pārbaudes grupas vērtējumā ir būtiska nozīme<br />

grupā pēc citiem kritērijiem, tad no visiem pārējiem uzņēmumiem tiek atlasīti<br />

vērtējamie uzņēmumi.<br />

Šim nolūkam no institūcijas tiek pieprasīta pārējo uzņēmumu pēdējo trīs gadu auditēto<br />

finanšu pārskatu informācija un informācija par budžetiem un to izpildi pārskata gadā.<br />

Izmantojot šo informāciju, aprēķina:<br />

katra pārējā uzņēmuma ienākumu, izdevumu, peļņas/zaudējumu īpatsvaru pārējo<br />

uzņēmumu kopējos ienākumos, izdevumos, peļņā/zaudējumos;<br />

katra pārējā uzņēmuma aktīvu īpatsvaru pārējo uzņēmumu kopējos aktīvos.<br />

Novērtējumam tiek atlasīti tie pārējie uzņēmumi, kuru:<br />

ienākumi veido vairāk par 20% no pārējo uzņēmumu kopējiem ienākumiem vai<br />

izdevumi veido vairāk par 20% no pārējo uzņēmumu kopējiem izdevumiem vai<br />

peļņa/zaudējumi veido vairāk par 20% no pārējo uzņēmumu kopējās<br />

peļņas/zaudējumiem vai<br />

aktīvi veido vairāk par 30% no pārējo uzņēmumu kopējiem aktīviem.<br />

Uzņēmums var tikt novērtēts kā būtisks arī tad, ja tas neatbilst iepriekš aprakstītajiem<br />

kvantitatīvajiem kritērijiem, bet tam pārbaudes grupas vērtējumā ir būtiska nozīme grupā<br />

pēc citiem kritērijiem, piemēram, ja uzņēmums:<br />

ir stratēģiski nozīmīgs grupā;<br />

izmanto konsolidācijas grupas atbildīgās sabiedrī<strong>bas</strong> – uzraugāmās bankas –<br />

izsniegtos kredītus bez ierobežojumiem;<br />

darbojas tirgos, kam raksturīgs augsts risku līmenis;<br />

19. lappuse no 200


Finanšu un kapitāla tirgus komisija<br />

____________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________<br />

BANKU UZRAUDZĪBAS REITINGA NOTEIKŠANAS METODIKA<br />

strauji paplašina darbību (vai tā tiek plānota);<br />

uzsācis (vai plāno) darbību grupai jaunos tirgos;<br />

tā darbība saistīta ar augstu reputācijas risku u.c.<br />

3. Katram no atlasītajiem uzņēmumiem tiek <strong>noteik</strong>ta nozīmīguma pakāpe, kas tiek<br />

izmantota novērtējuma rezultātu apkopošanā, lai <strong>noteik</strong>tu atsevišķo uzņēmumu vērtējumu<br />

svērš<strong>anas</strong> pakāpi institūcijas kopējā <strong>reitinga</strong> aprēķinā.<br />

Nozīmīguma pakāpe un atbilstošā uzņēmumu vērtējuma svērš<strong>anas</strong> pakāpe kopējā<br />

institūcijas <strong>reitinga</strong> aprēķinā tiek <strong>noteik</strong>ta pēc uzņēmuma peļņas/zaudējumu īpatsvara<br />

grupas kopējā peļņā/zaudējumos saskaņā ar pēdējā finanšu gada auditēto finanšu pārskatu<br />

informāciju:<br />

Nozīmīguma<br />

pakāpe<br />

Rādītājs* Kritērijs*<br />

Svērš<strong>anas</strong><br />

pakāpe<br />

Liela nozīme Uzņēmuma peļņas/zaudējumu > 50% 4<br />

Vidēja nozīme īpatsvars grupas kopējā 20% - 50% 2<br />

Maza nozīme peļņā/zaudējumos<br />

< 20% 1<br />

* Uzņēmuma nozīmīguma pakāpes <strong>noteik</strong>šanai var tikt izmantoti arī citi rādītāji vai kritēriji, ievērojot<br />

turpmāk aprakstītos principus.<br />

Pārbaudes grupas vadītājs uzņēmuma nozīmīguma pakāpes <strong>noteik</strong>šanai var izmantot arī<br />

citu informāciju (piemēram, informāciju par pārskata gada budžetu un tā izpildi), ja<br />

uzskata, ka šīs informācijas izmantošana precīzāk atspoguļos grupas kopējo risku. Ja tiek<br />

izmantota cita informācija, tad tā jāizmanto konsekventi visu atlasīto grupas uzņēmumu<br />

nozīmīguma pakāpes <strong>noteik</strong>šanai. Tas nozīmē, ka, piemēram, nedrīkst viena grupas<br />

uzņēmuma nozīmīguma pakāpi <strong>noteik</strong>t, izmantojot informāciju par pārskata gada budžetu<br />

un tā izpildi, bet pārējo uzņēmumu nozīmīguma pakāpi <strong>noteik</strong>t, izmantojot finanšu<br />

pārskatu informāciju. Minētajā piemērā visu uzņēmumu nozīmīguma pakāpes <strong>noteik</strong>šanai<br />

jāizmanto vai nu informācija par budžetu, vai nu finanšu pārskatu informācija.<br />

Nosakot uzņēmuma nozīmīguma pakāpi, pārbaudes grupas vadītājs var atkāpties no<br />

iepriekš aprakstītajiem kvantitatīvajiem kritērijiem, ja uzskata, ka uzņēmuma nozīme<br />

grupā ir lielāka (vai mazāka), nekā tā izriet no peļņas/zaudējumu īpatsvara kritērija.<br />

Piemēram, ja grupa kopumā strādā ar peļņu, bet viens grupas uzņēmums strādā ar<br />

zaudējumiem, kuru lielums pēdējā pārskata gadā bija mazāks par 20% no grupas peļņas,<br />

un zaudējumi pēdējo trīs gadu laikā ir pastāvīgi pieaugoši, tad pārbaudes grupas vadītājs<br />

var pieņemt lēmumu, ka uzņēmumam ir nevis maza nozīme, bet gan vidēja nozīme. Tāpat,<br />

piemēram, pārbaudes grupas vadītājs var pieņemt lēmumu, ka kāda grupas uzņēmuma<br />

nozīmīguma pakāpe ir lielāka par to, kas <strong>noteik</strong>ta pēc kvantitatīvajiem kritērijiem, ja šī<br />

uzņēmuma darbība saistīta ar augstu reputācijas risku un tā nozīmīgi ietekmē grupas<br />

kopējo reputāciju.<br />

Būtisko (vērtējamo) grupas uzņēmumu atlases rezultāti un atlases pamatojums tiek<br />

dokumentēti 2.2. veidlapā "Vērtējamie grupas uzņēmumi" un pēc vajadzī<strong>bas</strong> – 2.3. veidlapā<br />

"Pārējo grupas uzņēmumu atlase". Aizpildītās veidlapas tiek glabātas elektroniski <strong>reitinga</strong><br />

lietā sadaļā – Reitinga lieta - [pārbaudes mēnesis un gads] / Iedalījums.<br />

20. lappuse no 200


Finanšu un kapitāla tirgus komisija<br />

____________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________<br />

BANKU UZRAUDZĪBAS REITINGA NOTEIKŠANAS METODIKA<br />

3.2. Būtisko (vērtējamo) biznesa vienību un darbī<strong>bas</strong> veidu atlase<br />

Pēc tam, kad atlasīti būtiskie (vērtējamie) uzņēmumi, šajā posmā katram no atlasītajiem<br />

uzņēmumiem tiek <strong>noteik</strong>tas vērtējamās vienī<strong>bas</strong>.<br />

Reitinga piešķirš<strong>anas</strong> procesā vērtējamās vienī<strong>bas</strong> ir būtiskās biznesa vienī<strong>bas</strong> un būtiskie<br />

darbī<strong>bas</strong> veidi. Šajā nodaļā aprakstīta vērtējamo vienību atlases procedūra un kritēriji, pēc<br />

kuriem tiek <strong>noteik</strong>ts, vai biznesa vienība un darbī<strong>bas</strong> veids uzskatāmi par būtiskiem un līdz ar<br />

to vērtējamiem <strong>reitinga</strong> piešķirš<strong>anas</strong> procesā. Vērtējamo vienību atlase tiek veikta, izmantojot<br />

gan kvantitatīvus, gan kvalitatīvus kritērijus.<br />

Vērtējamo vienību atlases secība ir šāda:<br />

Būtisko biznesa vienību<br />

atlase<br />

Atlasē tiek izmantota šāda informācija par katru vērtējamo uzņēmumu:<br />

pēdējo trīs gadu auditēto finanšu pārskatu informācija,<br />

informācija par budžetu un tā izpildi pārskata gadā,<br />

pēc iespējas – informācija par pēdējo trīs gadu un pārskata gada budžetu un budžeta<br />

izpildi biznesa vienību griezumā.<br />

Iedalījuma veikšanai izmanto pēc iespējas detalizētāku un precīzāku informāciju, tādēļ bez<br />

finanšu pārskatos pieejamās informācijas pēc iespējas izmanto arī institūcijas iekšējo<br />

informāciju. Tomēr tiek ievērots samērīguma princips – lai resursi, kas jāpatērē informācijas<br />

iegūšanai, nav pārmērīgi lieli, salīdzinot ar sagaidāmajiem rezultātiem. Vērtējamo vienību<br />

atlase var tikt veikta, neizmantojot institūcijas iekšējo informāciju, bet tikai pamatojoties uz<br />

institūcijas finanšu pārskatos pieejamo informāciju. Šāda situācija var būt gadījumos, ja<br />

Komisijas rīcībā nav nepieciešamās institūcijas iekšējās informācijas, vai no institūcijas<br />

iekšējās informācijas nav iespējams iegūt iedalījuma veikšanai nepieciešamo informāciju par<br />

institūcijas biznesa vienībām, vai arī iedalījuma veikšanai nepieciešamo informāciju par<br />

institūcijas biznesa vienībām ir iespējams iegūt, bet tas saistīts ar nesamērīgi lielu (Komisijas<br />

vai institūcijas) resursu patēriņu.<br />

Līdz ar to, atkarībā no Komisijai pieejamās informācijas, iespējamas divas pieejas būtisko<br />

biznesa vienību atlasei:<br />

institūcijas iedalījums pa faktiskajām biznesa vienībām, izmantojot institūcijas iekšējo<br />

informāciju;<br />

institūcijas iedalījums pa nosacītajām biznesa vienībām – darbī<strong>bas</strong> jomām, izmantojot<br />

tikai finanšu pārskatu informāciju.<br />

Ja kaut vienā no pēdējiem trim finanšu gadiem un pārskata gadā biznesa vienī<strong>bas</strong> un darbī<strong>bas</strong><br />

veida finanšu rādītāji atbilst vismaz vienam no turpmāk aprakstītajiem kritērijiem, tad šī<br />

biznesa vienība un darbī<strong>bas</strong> veids tiek atlasīts novērtējumam. Šāds nosacījums <strong>noteik</strong>ts, lai<br />

izvairītos no situācijas, ka būtiska biznesa vienība un būtisks darbī<strong>bas</strong> veids netiek atlasīts<br />

novērtējumam īslaicīgu finanšu stāvokļa izmaiņu rezultātā. Biznesa vienība un darbī<strong>bas</strong> veids<br />

netiek atlasīts novērtējumam tikai tajā gadījumā, ja tas neatbilst turpmāk aprakstītajiem<br />

kritērijiem vairāk kā trīs gadus pēc kārtas.<br />

Turpmāk šajā dokumentā aprakstīta <strong>metodika</strong> bankas iedalījumam vērtējamās vienībās. Lai<br />

vienkāršotu aprakstu, nav atsevišķi izdalīta citu vērtējamo grupas uzņēmumu iedalījuma<br />

<strong>metodika</strong>, jo tā ir analoga <strong>metodika</strong>i, ko lieto bankām, tikai tiek ievērota vērtējamā uzņēmuma<br />

specializācija.<br />

Atlases procedūra ir šāda:<br />

Būtisko darbī<strong>bas</strong><br />

veidu atlase<br />

Nozīmīguma pakāpes <strong>noteik</strong>šana<br />

būtiskajām biznesa vienībām un<br />

darbī<strong>bas</strong> veidiem<br />

21. lappuse no 200


Finanšu un kapitāla tirgus komisija<br />

____________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________<br />

BANKU UZRAUDZĪBAS REITINGA NOTEIKŠANAS METODIKA<br />

1. Būtisko biznesa vienību atlase<br />

Reitinga piešķirš<strong>anas</strong> procesa mērķiem visas bankas biznesa vienī<strong>bas</strong> tiek iedalītas divās<br />

daļās:<br />

peļņas vienī<strong>bas</strong> (to darbību var novērtēt, izmantojot finanšu kritērijus – piemēram,<br />

privātpersonu apkalpošana, korporatīvo klientu apkalpošana, investīciju darbība u.c.);<br />

vienī<strong>bas</strong>, kas veic kopīgās bankas funkcijas (to darbību parasti nevar novērtēt,<br />

izmantojot finanšu kritērijus – piemēram, iekšējais audits, risku pārvalde, personāla<br />

vadība, finanšu grāmatvedība u.c.).<br />

Šo vienību atlases procedūra ir atšķirīga – peļņas vienību atlasē pamatā tiek izmantoti<br />

kvantitatīvi kritēriji, bet vienību, kas veic kopīgās funkcijas – kvalitatīvi kritēriji un<br />

pārbaudes grupas vadītāja profesionālais vērtējums. Tādēļ šo vienību atlases procedūras<br />

aprakstītas atsevišķi.<br />

Peļņas vienību atlases procedūra:<br />

Šajā posmā iespējamas divas pieejas atkarībā no Komisijas rīcībā esošās informācijas:<br />

1) Ja Komisijas rīcībā ir iedalījuma veikšanai nepieciešamā bankas iekšējā informācija<br />

par biznesa vienībām – ja bankas budžets tiek plānots un faktiskā darbība kontrolēta<br />

biznesa vienību griezumā un bankas iekšējā informācija ir pietiekama, lai veiktu biznesa<br />

vienību atlasi, tad iedalījums tiek veikts faktiskajās biznesa vienībās. Šajā gadījumā<br />

būtisko peļņas vienību atlases procedūra ir šāda:<br />

Izmantojot informāciju par pēdējo trīs gadu un pārskata gada budžetiem un to izpildi,<br />

aprēķina katras peļņas biznesa vienī<strong>bas</strong>:<br />

o peļņas/zaudējumu īpatsvaru augstāka līmeņa biznesa vienī<strong>bas</strong><br />

peļņā/zaudējumos;<br />

o pārvaldīto bilances un ārpusbilances posteņu īpatsvaru augstāka līmeņa biznesa<br />

vienī<strong>bas</strong> pārvaldītajos bilances un ārpusbilances posteņos;<br />

o pārvaldīto bilances un ārpusbilances posteņu attiecību pret bankas pašu<br />

kapitālu (%).<br />

Peļņas biznesa vienība tiek novērtēta kā būtiska un tiek atlasīta novērtējumam <strong>reitinga</strong><br />

piešķirš<strong>anas</strong> procesā, ja tās:<br />

o peļņa/zaudējumi veido vairāk par 10% no augstāka līmeņa biznesa vienī<strong>bas</strong><br />

peļņas/zaudējumiem vai<br />

o pārvaldītie bilances un ārpusbilances posteņi veido vairāk par 10% no augstāka<br />

līmeņa biznesa vienī<strong>bas</strong> pārvaldītajiem bilances un ārpusbilances posteņiem<br />

vai<br />

o pārvaldīto bilances un ārpusbilances posteņu attiecība pret bankas pašu<br />

kapitālu ir lielāka par 100%.<br />

Peļņas biznesa vienība var tikt novērtēta kā būtiska arī tad, ja tā neatbilst iepriekš<br />

aprakstītajiem kvantitatīvajiem kritērijiem, bet tai pārbaudes grupas vadītāja vērtējumā<br />

ir būtiska nozīme bankas darbībā pēc citiem kritērijiem, jo tā, piemēram:<br />

o darbojas tirgos, kam raksturīgs augsts risku līmenis;<br />

o plāno strauju darbī<strong>bas</strong> paplašināšanu;<br />

o ir stratēģiski nozīmīga;<br />

o tās darbība saistīta ar augstu reputācijas risku u.c.<br />

2) Ja Komisijas rīcībā nav iedalījuma veikšanai nepieciešamās informācijas – ja bankas<br />

budžets netiek plānots un faktiskā darbība netiek kontrolēta biznesa vienību griezumā, vai<br />

bankas iekšējā informācija nav pietiekama, lai veiktu biznesa vienību atlasi, vai arī, ja no<br />

22. lappuse no 200


Finanšu un kapitāla tirgus komisija<br />

____________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________<br />

BANKU UZRAUDZĪBAS REITINGA NOTEIKŠANAS METODIKA<br />

bankas šādu informāciju nav iespējams iegūt, tad bankas darbība tiek iedalīta nosacītajās<br />

biznesa vienībās – darbī<strong>bas</strong> jomās. Šajā gadījumā atlases procedūra ir šāda:<br />

Izmantojot pēdējo trīs gadu auditēto finanšu pārskatu informāciju un informāciju par<br />

budžetu un tā izpildi pārskata gadā, bankas ienākumi un izdevumi tiek sagrupēti pa<br />

darbī<strong>bas</strong> jomām:<br />

o kreditēšana un ārpusbilances saistī<strong>bas</strong> pret klientiem – attiecina šādus<br />

ienākumus/izdevumus:<br />

procentu ienākumi no aizdevumiem klientiem;<br />

komisijas naudas ienākumi par kredītu apkalpošanu;<br />

komisijas naudas ienākumi par garantijām;<br />

komisijas naudas izdevumi par kredītu apkalpošanu un garantijām;<br />

izdevumi uzkrājumiem kredītiem un ārpusbilances saistībām pret<br />

klientiem;<br />

uzkrājumu samazināš<strong>anas</strong> ienākumi kredītiem un ārpusbilances saistībām<br />

pret klientiem;<br />

citi ar kreditēšanu un ārpusbilances saistībām pret klientiem saistīti<br />

ienākumi/izdevumi;<br />

o investīciju darbība – attiecina šādus ienākumus/izdevumus:<br />

procentu ienākumi no vērtspapīriem;<br />

procentu ienākumi no finanšu atvasinātiem instrumentiem;<br />

procentu izdevumi par finanšu atvasinātiem instrumentiem;<br />

komisijas naudas izdevumi par bankas darījumiem ar vērtspapīriem;<br />

finanšu instrumentu tirdzniecī<strong>bas</strong> darījumu peļņa/zaudējumi;<br />

līdzdalī<strong>bas</strong> saistīto un radniecīgo uzņēmumu pamatkapitālā peļņa;<br />

ienākumi no saņemtajām dividendēm;<br />

izdevumi uzkrājumiem ar investīciju darbību saistītajiem aktīviem;<br />

uzkrājumu samazināš<strong>anas</strong> ienākumi (no aktīviem, kas saistīti ar investīciju<br />

darbību);<br />

citi ar investīciju darbību saistīti ienākumi/izdevumi;<br />

o maksājumi un norēķini – attiecina šādus ienākumus/izdevumus:<br />

procentu ienākumi no prasībām pret kredītiestādēm;<br />

komisijas naudas izdevumi par korespondentbanku pakalpojumiem;<br />

komisijas naudas ienākumi no naudas pārskaitījumiem;<br />

komisijas naudas izdevumi par naudas pārskaitījumiem;<br />

komisijas naudas ienākumi no norēķinu karšu apkalpoš<strong>anas</strong>;<br />

komisijas naudas izdevumi par norēķinu kartēm;<br />

komisijas naudas ienākumi no skaidras naudas operācijām;<br />

komisijas naudas izdevumi par inkasāciju un skaidras naudas apkalpošanu;<br />

izdevumi uzkrājumiem ar maksājumiem un norēķiniem saistītajiem<br />

aktīviem;<br />

uzkrājumu samazināš<strong>anas</strong> ienākumi (no aktīviem, kas saistīti ar<br />

maksājumiem un norēķiniem);<br />

citi ar maksājumiem un norēķiniem saistīti ienākumi/izdevumi;<br />

o klientu aktīvu pārvaldīšana un ieguldījumu pakalpojumi – attiecina šādus<br />

ienākumus/izdevumus:<br />

komisijas naudas ienākumi par darījumiem ar vērtspapīriem klientu<br />

uzdevumā;<br />

komisijas naudas izdevumi par darījumiem ar vērtspapīriem klientu<br />

uzdevumā;<br />

komisijas naudas ienākumi par uzticī<strong>bas</strong> operācijām;<br />

23. lappuse no 200


Finanšu un kapitāla tirgus komisija<br />

____________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________<br />

BANKU UZRAUDZĪBAS REITINGA NOTEIKŠANAS METODIKA<br />

citi ar klientu aktīvu pārvaldīšanu un ieguldījumu pakalpojumiem saistīti<br />

ienākumi/izdevumi;<br />

o noguldījumu piesaistīšana un apkalpošana – attiecina šādus<br />

ienākumus/izdevumus:<br />

procentu izdevumi par klientu noguldījumiem;<br />

komisijas naudas ienākumi par norēķinu kontu uzturēšanu;<br />

citi ar noguldījumu piesaistīšanu un apkalpošanu saistīti<br />

ienākumi/izdevumi;<br />

o aizņēmumi – attiecina šādus ienākumus/izdevumus:<br />

procentu izdevumi par saistībām pret kredītiestādēm;<br />

procentu izdevumi par emitētajiem parāda vērtspapīriem;<br />

procentu izdevumi par pakārtotajām saistībām;<br />

komisijas naudas izdevumi par piesaistītajiem kredītresursiem;<br />

citi ar bankas ilgtermiņa aizņēmumiem saistītie ienākumi/izdevumi;<br />

o cita darbība – attiecina šādus ienākumus/izdevumus:<br />

citi procentu ienākumi/izdevumi;<br />

citi komisijas naudas ienākumi/izdevumi;<br />

citi parastie ienākumi/izdevumi;<br />

izdevumi uzkrājumiem pārējiem aktīviem;<br />

uzkrājumu samazināš<strong>anas</strong> ienākumi no pārējiem aktīviem;<br />

o bankas kopējie ienākumi/izdevumi – attiecina:<br />

administratīvos izdevumus;<br />

nemateriālo aktīvu un pamatlīdzekļu amortizāciju un nolietojumu;<br />

uzņēmuma ienākuma nodokli.<br />

Katrai no darbī<strong>bas</strong> jomām (izņemot kopējos ienākumus/izdevumus) aprēķina:<br />

o ienākumu/izdevumu īpatsvaru bankas kopējos ienākumos/izdevumos;<br />

o atbilstošo bilances un ārpusbilances posteņu attiecību pret bankas bilances<br />

kopsummu (%);<br />

o atbilstošo bilances un ārpusbilances posteņu attiecību pret bankas pašu kapitālu<br />

(%).<br />

Darbī<strong>bas</strong> joma tiek novērtēta kā būtiska un tiek atlasīta novērtējumam <strong>reitinga</strong><br />

piešķirš<strong>anas</strong> procesā, ja tās:<br />

o ienākumi veido vairāk par 10% no bankas kopējiem ienākumiem vai<br />

o izdevumi veido vairāk par 10% no bankas kopējiem izdevumiem vai<br />

o atbilstošie bilances un ārpusbilances posteņi veido vairāk par 10% no bilances<br />

kopsummas vai<br />

o atbilstošo bilances un ārpusbilances posteņu attiecība pret bankas pašu kapitālu<br />

ir lielāka par 100%.<br />

Darbī<strong>bas</strong> joma var tikt novērtēta kā būtiska arī tad, ja tā neatbilst iepriekš aprakstītajiem<br />

kvantitatīvajiem kritērijiem, bet tai pārbaudes grupas vadītāja vērtējumā ir būtiska nozīme<br />

bankas darbībā pēc citiem kritērijiem, jo tā, piemēram:<br />

o saistīta ar tirgiem, kam raksturīgs augsts risku līmenis;<br />

o tiek plānota strauja darbī<strong>bas</strong> paplašināšana;<br />

o ir stratēģiski nozīmīga;<br />

o saistīta ar augstu reputācijas risku u.c.<br />

Vienību, kas veic kopīgās funkcijas, atlases procedūra:<br />

Bez aprakstītajām peļņas vienībām <strong>reitinga</strong> piešķirš<strong>anas</strong> procesā tiek vērtētas arī tās<br />

būtiskās vienī<strong>bas</strong>, kas veic bankas kopīgās funkcijas (turpmāk – kopīgās funkcijas).<br />

24. lappuse no 200


Finanšu un kapitāla tirgus komisija<br />

____________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________<br />

BANKU UZRAUDZĪBAS REITINGA NOTEIKŠANAS METODIKA<br />

Būtisko kopīgo funkciju atlasei netiek izmantoti kvantitatīvi (finanšu) kritēriji, bet gan<br />

pārbaudes grupas vadītāja profesionālais vērtējums, ņemot vērā bankas lielumu, darbī<strong>bas</strong><br />

specifiku, attiecīgu organizatorisko vienību esamību bankā u.c. faktorus.<br />

Parasti <strong>reitinga</strong> piešķirš<strong>anas</strong> procesā tiek vērtētas šādas kopīgās funkcijas:<br />

Padome un valde;<br />

Operacionālā riska pārvaldīšana;<br />

Procentu likmju riska pārvaldīšana;<br />

Ārvalstu valūtu riska pārvaldīšana;<br />

Likviditātes riska pārvaldīšana;<br />

Iekšējais audits;<br />

Informācijas sistēmas;<br />

Darbī<strong>bas</strong> atbilstī<strong>bas</strong> kontrole;<br />

Finanšu un vadī<strong>bas</strong> grāmatvedība;<br />

Personāla vadība.<br />

Ja ar kreditēšanu saistītai darbībai ir būtiska nozīme bankas kopējā darbībā, tad <strong>reitinga</strong><br />

piešķirš<strong>anas</strong> procesā papildus kā kopīgā funkcija tiek vērtēta arī kredītriska pārvaldīšana<br />

bankā kopumā.<br />

Atkarībā no bankas darbī<strong>bas</strong> specifikas, bez uzskaitītajām kopīgām funkcijām var tikt<br />

vērtētas arī citas (piemēram, valsts riska pārvaldīšana), ja tām pārbaudes grupas vadītāja<br />

vērtējumā ir būtiska nozīme bankas darbībā.<br />

25. lappuse no 200


Finanšu un kapitāla tirgus komisija<br />

____________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________<br />

BANKU UZRAUDZĪBAS REITINGA NOTEIKŠANAS METODIKA<br />

2. Būtisko darbī<strong>bas</strong> veidu atlase<br />

Pēc tam, kad atlasītas būtiskās biznesa vienī<strong>bas</strong>, katrai no atlasītajām biznesa vienībām<br />

tiek <strong>noteik</strong>ti būtiskie darbī<strong>bas</strong> veidi, ko šīs vienī<strong>bas</strong> veic. Šiem nolūkiem tiek izmantota<br />

bankas iekšējā informācija un finanšu pārskatu informācija. Arī šeit atkarībā no Komisijas<br />

rīcībā esošās informācijas iespējamas divas pieejas iedalījuma veikšanai:<br />

1) Ja Komisijas rīcībā ir iedalījuma veikšanai nepieciešamā bankas iekšējā informācija par<br />

biznesa vienību darbī<strong>bas</strong> veidiem, tad būtisko darbī<strong>bas</strong> veidu atlases procedūra ir šāda:<br />

Visām būtiskajām biznesa vienībām nosaka darbī<strong>bas</strong> veidus, ko tās veic;<br />

Izmantojot informāciju par pēdējo trīs gadu un pārskata gada budžetiem un to izpildi,<br />

aprēķina katra darbī<strong>bas</strong> veida:<br />

o ienākumu/izdevumu īpatsvaru biznesa vienī<strong>bas</strong> ienākumos/izdevumos;<br />

o atbilstošo bilances un ārpusbilances posteņu īpatsvaru biznesa vienī<strong>bas</strong><br />

pārvaldītajos bilances un ārpusbilances posteņos;<br />

o atbilstošo bilances un ārpusbilances posteņu attiecību pret bankas pašu kapitālu<br />

(%);<br />

Darbī<strong>bas</strong> veids tiek novērtēts kā būtisks un tiek atlasīts novērtējumam <strong>reitinga</strong><br />

piešķirš<strong>anas</strong> procesā, ja tā:<br />

o ienākumi veido vairāk par 10% no biznesa vienī<strong>bas</strong> ienākumiem vai<br />

o izdevumi veido vairāk par 10% no biznesa vienī<strong>bas</strong> izdevumiem vai<br />

o atbilstošie bilances un ārpusbilances posteņi veido vairāk par 10% no biznesa<br />

vienī<strong>bas</strong> pārvaldītajiem bilances un ārpusbilances posteņiem vai<br />

o atbilstošo bilances un ārpusbilances posteņu attiecība pret bankas pašu kapitālu<br />

ir lielāka par 100%.<br />

Darbī<strong>bas</strong> veids var tikt novērtēts kā būtisks bankas darbībā arī tad, ja tas neatbilst iepriekš<br />

aprakstītajiem kvantitatīvajiem kritērijiem, bet pārbaudes grupas vadītāja vērtējumā tam ir<br />

būtiska nozīme bankas darbībā pēc citiem kritērijiem, piemēram, ja tam ir:<br />

o netipiski zems ienākumu līmenis, salīdzinot ar nozares vidējiem rādītājiem;<br />

o augsts īstermiņa ienesīguma svārstīgums;<br />

o būtiskas pārmaiņas ienesīgumā, salīdzinot ar iepriekšējiem periodiem;<br />

o tas saistīts ar augstu reputācijas risku u.c.<br />

2) Ja Komisijas rīcībā nav iedalījuma veikšanai nepieciešamās informācijas par biznesa<br />

vienībām un iedalījums veikts pa nosacītajām biznesa vienībām – darbī<strong>bas</strong> jomām, tad<br />

būtisko darbī<strong>bas</strong> veidu atlases procedūra ir šāda:<br />

Izmantojot Komisijas rīcībā esošo finanšu pārskatu informāciju, visām būtiskajām<br />

darbī<strong>bas</strong> jomām tiek <strong>noteik</strong>ti darbī<strong>bas</strong> veidi.<br />

Atkarībā no tā, kādi finanšu pārskati tika izmantoti darbī<strong>bas</strong> veidu <strong>noteik</strong>šanai,<br />

aprēķina – vai nu katra darbī<strong>bas</strong> veida ienākumu/izdevumu īpatsvaru darbī<strong>bas</strong> jomas<br />

kopējos ienākumos/izdevumos, vai nu darbī<strong>bas</strong> veidam atbilstošo bilances un<br />

ārpusbilances posteņu īpatsvaru darbī<strong>bas</strong> jomai atbilstošajos bilances un ārpusbilances<br />

posteņos. Piemēram, lai veiktu darbī<strong>bas</strong> jomas – kreditēšana un ārpusbilances saistī<strong>bas</strong><br />

pret klientiem – iedalījumu pa darbī<strong>bas</strong> veidiem, var tikt izmantota kredītportfeļa<br />

informācijas sistēmas "KREDIS" un Mēneša bilances pārskata informācija. Minētajā<br />

piemērā katra kredītu veida būtiskums tiek <strong>noteik</strong>ts, aprēķinot šim kreditēš<strong>anas</strong> veidam<br />

atbilstošo aktīvu un ārpusbilances posteņu īpatsvaru bankas kredītportfelī.<br />

Katrā konkrētajā gadījumā tiek izvēlēts institūcijas darbī<strong>bas</strong> specifikai<br />

vispiemērotākais un atbilstošākais dalījums. Darbī<strong>bas</strong> jomu iedalījuma darbī<strong>bas</strong> veidos<br />

piemēri:<br />

26. lappuse no 200


Finanšu un kapitāla tirgus komisija<br />

____________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________<br />

BANKU UZRAUDZĪBAS REITINGA NOTEIKŠANAS METODIKA<br />

o Kreditēšana un ārpusbilances saistī<strong>bas</strong> pret klientiem:<br />

kredīti centrālajām valdībām,<br />

kredīti vietējām valdībām,<br />

kredīti finanšu institūcijām,<br />

kredīti lielajiem uzņēmumiem,<br />

kredīti vidējiem uzņēmumiem,<br />

kredīti maziem uzņēmumiem,<br />

kredīti mikrouzņēmumiem,<br />

kredīti privātpersonām mājokļa iegādei, rekonstrukcijai un remontam,<br />

kredīti privātpersonām – norēķinu karšu un norēķinu kontu kredīti,<br />

citi kredīti privātpersonām patēriņa preču iegādei,<br />

pārējie kredīti privātpersonām,<br />

kredīti privātpersonas apkalpojošām bezpeļņas institūcijām,<br />

galvojumi un garantijas,<br />

akreditīvi,<br />

pārējie;<br />

o Investīciju darbība:<br />

Sabiedrī<strong>bas</strong> portfelis:<br />

parāda vērtspapīri un citi vērtspapīri ar fiksētu ienākumu,<br />

līdzdalība radniecīgo un saistīto uzņēmumu kapitālā,<br />

finanšu atvasinātie instrumenti riska ierobežoš<strong>anas</strong> nolūkiem;<br />

Tirdzniecī<strong>bas</strong> portfelis:<br />

parāda vērtspapīri un citi vērtspapīri ar fiksētu ienākumu,<br />

akcijas un citi vērtspapīri ar nefiksētu ienākumu,<br />

finanšu atvasinātie instrumenti tirdzniecī<strong>bas</strong> nolūkiem,<br />

kredītderivatīvi,<br />

preču atvasinātie instrumenti,<br />

pārējie finanšu instrumenti;<br />

Pārdošanai pieejamais / likviditātes portfelis:<br />

parāda vērtspapīri un citi vērtspapīri ar fiksētu ienākumu,<br />

akcijas un citi vērtspapīri ar nefiksētu ienākumu,<br />

pārējie finanšu instrumenti;<br />

o Maksājumi un norēķini:<br />

korespondentattiecī<strong>bas</strong> un izsniegtie starpbanku kredīti,<br />

naudas pārskaitījumi,<br />

skaidras naudas operācijas un inkasācija,<br />

norēķinu karšu apkalpošana,<br />

pārējā ar maksājumiem un norēķiniem saistītā darbība;<br />

o Klientu aktīvu pārvaldīšana un ieguldījumu pakalpojumi:<br />

uzticī<strong>bas</strong> operācijas,<br />

ieguldījumu pakalpojumi,<br />

pārējā ar klientu aktīvu pārvaldīšanu un ieguldījumu pakalpojumiem<br />

saistītā darbība;<br />

o Noguldījumu piesaistīšana un apkalpošana:<br />

rezidentu noguldījumi,<br />

nerezidentu noguldījumi;<br />

o Aizņēmumi:<br />

saņemtie starpbanku kredīti;<br />

emitētie parāda vērtspapīri,<br />

citi aizņēmumi (t.sk., subordinētie aizņēmumi);<br />

27. lappuse no 200


Finanšu un kapitāla tirgus komisija<br />

____________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________<br />

BANKU UZRAUDZĪBAS REITINGA NOTEIKŠANAS METODIKA<br />

o Var tikt atsevišķi izdalīta cita darbība, piemēram:<br />

konsultāciju pakalpojumi,<br />

elektroniskie pakalpojumi,<br />

projektu finansēšana,<br />

cita darbība;<br />

Darbī<strong>bas</strong> veids tiek novērtēts kā būtisks un tiek atlasīts novērtējumam <strong>reitinga</strong><br />

piešķirš<strong>anas</strong> procesā, ja tā:<br />

o Ienākumi/izdevumi veido vairāk par 10% no darbī<strong>bas</strong> jomas kopējiem<br />

ienākumiem/izdevumiem vai<br />

o atbilstošie bilances un ārpusbilances posteņi veido vairāk par 10% no darbī<strong>bas</strong><br />

jomas kopējiem bilances un ārpusbilances posteņiem vai<br />

o atbilstošie bilances un ārpusbilances posteņi veido vairāk par 100% no bankas<br />

pašu kapitāla;<br />

Darbī<strong>bas</strong> veids var tikt novērtēts kā būtisks bankas darbībā arī tad, ja tas neatbilst iepriekš<br />

aprakstītajiem kvantitatīvajiem kritērijiem, bet pārbaudes grupas vadītāja vērtējumā tam<br />

ir būtiska nozīme bankas darbībā pēc citiem kritērijiem, piemēram, ja tam ir:<br />

o netipiski zems ienākumu līmenis, salīdzinot ar nozares vidējiem rādītājiem;<br />

o augsts īstermiņa ienesīguma svārstīgums;<br />

o būtiskas pārmaiņas ienesīgumā, salīdzinot ar iepriekšējiem periodiem;<br />

o tas saistīts ar augstu reputācijas risku u.c.<br />

28. lappuse no 200


Finanšu un kapitāla tirgus komisija<br />

____________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________<br />

BANKU UZRAUDZĪBAS REITINGA NOTEIKŠANAS METODIKA<br />

3. Nozīmīguma pakāpju <strong>noteik</strong>šana<br />

Katrai no atlasītajām vienībām tiek <strong>noteik</strong>ta nozīmīguma pakāpe, kas tiek izmantota<br />

novērtējuma rezultātu apkopošanā, lai <strong>noteik</strong>tu atsevišķo vienību vērtējumu svērš<strong>anas</strong><br />

pakāpi institūcijas kopējā <strong>reitinga</strong> aprēķinā.<br />

Peļņas vienību nozīmīguma pakāpes <strong>noteik</strong>šana:<br />

Peļņas vienī<strong>bas</strong> nozīmīguma pakāpe un atbilstošās peļņas vienī<strong>bas</strong> vērtējuma svērš<strong>anas</strong><br />

pakāpe kopējā institūcijas <strong>reitinga</strong> aprēķinā tiek <strong>noteik</strong>ta pēc tās peļņas/zaudējumu<br />

īpatsvara bankas peļņā/zaudējumos (ja iedalījums veikts pa faktiskajām biznesa vienībām)<br />

vai pēc tās ienākumu/izdevumu īpatsvara bankas ienākumos/izdevumos (ja iedalījums<br />

veikts pa nosacītajām biznesa vienībām):<br />

Nozīmīguma<br />

pakāpe<br />

Rādītājs* Kritērijs* Svērš<strong>anas</strong><br />

pakāpe<br />

Liela nozīme Biznesa vienī<strong>bas</strong> peļņas/zaudējumu<br />

> 50% 4<br />

Vidēja nozīme<br />

Maza nozīme<br />

(ienākumu/izdevumu) īpatsvars bankas kopējā<br />

peļņā/zaudējumos (ienākumos/izdevumos)<br />

20% - 50%<br />

< 20%<br />

2<br />

1<br />

* Peļņas vienību nozīmīguma pakāpes <strong>noteik</strong>šanai var tikt izmantoti arī citi rādītāji vai kritēriji,<br />

ievērojot turpmāk aprakstītos principus.<br />

Kopīgo funkciju nozīmīguma pakāpes <strong>noteik</strong>šana:<br />

Kopīgām funkcijām nozīmīguma pakāpes <strong>noteik</strong>šanai netiek izmantoti kvantitatīvi<br />

kritēriji, bet gan pārbaudes grupas vadītāja profesionālais vērtējums. Nosakot nozīmīguma<br />

pakāpi kopīgām funkcijām, tiek ņemta vērā bankas darbī<strong>bas</strong> specifika, lielums un citi<br />

faktori, un tiek izvērtēts, kāda būtu potenciālā ietekme uz bankas<br />

ienākumiem/izdevumiem un pašu kapitāla apmēru gadījumā, ja šī kopīgā funkcija bankā<br />

darbotos neefektīvi vai nepastāvētu vispār.<br />

Kopīgās funkcijas <strong>reitinga</strong> aprēķina nolūkiem tiek sadalītas divās grupās:<br />

Risku pārvaldīšana (ietilpst šādas kopīgās funkcijas – kredītriska pārvaldīšana,<br />

operacionālā riska pārvaldīšana, procentu likmju riska pārvaldīšana, ārvalstu<br />

valūtu riska pārvaldīšana, likviditātes riska pārvaldīšana, darbī<strong>bas</strong> atbilstī<strong>bas</strong><br />

kontrole);<br />

Darbī<strong>bas</strong> organizācija (ietilpst šādas kopīgās funkcijas – padome un valde,<br />

iekšējais audits, informācijas sistēmas, finanšu un vadī<strong>bas</strong> grāmatvedība,<br />

personāla vadība).<br />

Pēc noklusējuma katrai no šīm grupām <strong>noteik</strong>ta liela nozīmīguma pakāpe. Atsevišķo<br />

kopīgo funkciju nozīmīguma pakāpe katrā no šīm grupām tiek <strong>noteik</strong>ta katrai bankai<br />

individuāli atkarībā no bankas darbī<strong>bas</strong> specifikas un atbilstošo biznesa vienību darbī<strong>bas</strong><br />

būtiskuma bankas kopējā darbībā.<br />

Darbī<strong>bas</strong> veidu nozīmīguma pakāpes <strong>noteik</strong>šana:<br />

Tā kā <strong>reitinga</strong> piešķirš<strong>anas</strong> <strong>metodika</strong> nosaka, ka darbī<strong>bas</strong> veidu atlasē var tikt izmantoti<br />

dažādi kritēriji, tad šie paši kritēriji tiek izmantoti arī darbī<strong>bas</strong> veidu nozīmīguma pakāpes<br />

<strong>noteik</strong>šanai.<br />

Ja darbī<strong>bas</strong> veidu atlasē tika izmantots ienākumu/izdevumu kritērijs, tad nozīmīguma<br />

pakāpe un atbilstošā darbī<strong>bas</strong> veida vērtējuma svērš<strong>anas</strong> pakāpe kopējā institūcijas<br />

<strong>reitinga</strong> aprēķinā tiek <strong>noteik</strong>ta pēc darbī<strong>bas</strong> veida ienākumu/izdevumu īpatsvara biznesa<br />

vienī<strong>bas</strong> ienākumos/izdevumos:<br />

29. lappuse no 200


Finanšu un kapitāla tirgus komisija<br />

____________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________<br />

BANKU UZRAUDZĪBAS REITINGA NOTEIKŠANAS METODIKA<br />

Nozīmīguma<br />

pakāpe<br />

Rādītājs* Kritērijs* Svērš<strong>anas</strong><br />

pakāpe<br />

Liela nozīme<br />

Vidēja nozīme<br />

Maza nozīme<br />

Darbī<strong>bas</strong> veida ienākumu/izdevumu īpatsvars<br />

biznesa vienī<strong>bas</strong> ienākumos/izdevumos<br />

> 50%<br />

20% - 50%<br />

< 20%<br />

4<br />

2<br />

1<br />

* Uzņēmuma nozīmīguma pakāpes <strong>noteik</strong>šanai var tikt izmantoti arī citi rādītāji vai kritēriji, ievērojot<br />

turpmāk aprakstītos principus.<br />

Ja darbī<strong>bas</strong> veidu atlasē tika izmantots bilances un ārpusbilances posteņu īpatsvara<br />

kritērijs, tad nozīmīguma pakāpe un atbilstošā darbī<strong>bas</strong> veida vērtējuma svērš<strong>anas</strong> pakāpe<br />

kopējā institūcijas <strong>reitinga</strong> aprēķinā tiek <strong>noteik</strong>ta pēc darbī<strong>bas</strong> veidam atbilstošo bilances<br />

un ārpusbilances posteņu īpatsvara biznesa vienī<strong>bas</strong> pārvaldītajos bilances un<br />

ārpusbilances posteņos:<br />

Nozīmīguma<br />

pakāpe<br />

Rādītājs* Kritērijs* Svērš<strong>anas</strong><br />

pakāpe<br />

Liela nozīme Darbī<strong>bas</strong> veida bilances un ārpusbilances > 50% 4<br />

Vidēja nozīme posteņu īpatsvars biznesa vienī<strong>bas</strong> pārvaldītajos 20% - 50% 2<br />

Maza nozīme bilances un ārpusbilances posteņos<br />

< 20% 1<br />

* Uzņēmuma nozīmīguma pakāpes <strong>noteik</strong>šanai var tikt izmantoti arī citi rādītāji vai kritēriji, ievērojot<br />

turpmāk aprakstītos principus.<br />

Nozīmīguma pakāpes <strong>noteik</strong>šanai tiek izmantota pēdējā finanšu gada budžeta izpildes<br />

informācija (ja iedalījums tiek veikts pa faktiskajām biznesa vienībām) vai pēdējā finanšu<br />

gada auditēto finanšu pārskatu informācija (ja iedalījums tiek veikts pa nosacītajām biznesa<br />

vienībām – darbī<strong>bas</strong> jomām). Pārbaudes grupas vadītājs biznesa vienību un darbī<strong>bas</strong> veidu<br />

nozīmīguma pakāpju <strong>noteik</strong>šanai var izmantot arī citu informāciju (piemēram, gada pārskatu<br />

informāciju), ja uzskata, ka šīs informācijas izmantošana precīzāk atspoguļos biznesa vienību<br />

un darbī<strong>bas</strong> veidu nozīmīgumu bankas kopējā darbībā.<br />

Nosakot biznesa vienību un darbī<strong>bas</strong> veidu nozīmīguma pakāpes, pārbaudes grupas vadītājs<br />

var atkāpties no iepriekš aprakstītajiem kvantitatīvajiem kritērijiem, ja uzskata, ka biznesa<br />

vienī<strong>bas</strong> vai darbī<strong>bas</strong> veida nozīme bankā ir lielāka (vai mazāka), nekā tā izriet no<br />

ienākumu/izdevumu īpatsvara vai atbilstošo bilances un ārpusbilances posteņu īpatsvara<br />

kritērija. Piemēram, ja ar bankas darbī<strong>bas</strong> veidu – uzticī<strong>bas</strong> operācijas – saistītā trasta bilance<br />

pārsniedz bankas bilances kopsummu, bet ienākumi no uzticī<strong>bas</strong> operācijām veido mazāk par<br />

20% no bankas kopējiem ienākumiem, tad pēc ienākumu/izdevumu kritērija uzticī<strong>bas</strong><br />

operācijām <strong>noteik</strong>ta maza nozīmīguma pakāpe. Pārbaudes grupas vadītājs var pieņemt<br />

lēmumu, ka, tā kā uzticī<strong>bas</strong> operāciju pakalpojumi saistīti ar liela apjoma aktīvu pārvaldīšanu,<br />

tad šai darbībai ir nosakāma liela nozīmīguma pakāpe.<br />

Būtisko vienību atlase tiek dokumentēta 2.4. veidlapā "Vērtējamie darbī<strong>bas</strong> veidi". Aizpildītā<br />

veidlapa tiek glabāta elektroniski <strong>reitinga</strong> lietā sadaļā – Reitinga lieta - [pārbaudes mēnesis un<br />

gads] / Iedalījums.<br />

30. lappuse no 200


Finanšu un kapitāla tirgus komisija<br />

____________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________<br />

BANKU UZRAUDZĪBAS REITINGA NOTEIKŠANAS METODIKA<br />

3.3. Vērtējamo risku <strong>noteik</strong>šana<br />

Pēc tam, kad ir atlasīti būtiskie uzņēmumi un katrs no šiem uzņēmumiem ir sadalīts<br />

vērtējamās vienībās, šajā posmā tiek <strong>noteik</strong>ts, kādi riski un kādi risku pārvaldīš<strong>anas</strong> elementi<br />

<strong>reitinga</strong> piešķirš<strong>anas</strong> procesā tiks vērtēti katrai vērtējamai vienībai, kā arī tiek <strong>noteik</strong>ts, kāda ir<br />

katra no šiem riskiem un risku pārvaldīš<strong>anas</strong> elementiem nozīme kopējā darbī<strong>bas</strong> veida<br />

vērtējumā (katram no vērtējamiem riskiem un risku pārvaldīš<strong>anas</strong> elementiem tiek <strong>noteik</strong>ta<br />

nozīmīguma pakāpe, kas tiek izmantota rezultātu apkopošanā, lai <strong>noteik</strong>tu atsevišķo risku un<br />

risku pārvaldīš<strong>anas</strong> vērtējumu svērš<strong>anas</strong> pakāpi darbī<strong>bas</strong> veida kopējā vērtējuma aprēķinā).<br />

Bankas darbī<strong>bas</strong> veidu ienākumu/izdevumu ne<strong>noteik</strong>tība ir atkarīga no vairākiem riskiem.<br />

Piemēram, darbī<strong>bas</strong> veidam – kreditēšana piemīt ne tikai kredītrisks, bet arī operacionālais<br />

risks, atbilstī<strong>bas</strong> un reputācijas risks, informācijas tehnoloģiju risks, procentu likmju risks un<br />

citi riski. Šiem riskiem ir atšķirīga nozīme, novērtējot ar kreditēš<strong>anas</strong> darbību saistīto risku –<br />

vislielākā nozīme ir kredītriskam, pārējiem riskiem ir mazāka nozīme. Reitinga piešķirš<strong>anas</strong><br />

procesā tiek vērtēti tikai svarīgākie no darbī<strong>bas</strong> veidam piemītošajiem riskiem – t.i., tie riski,<br />

kuriem ir vislielākā potenciālā ietekme uz bankas ienākumiem/izdevumiem un pašu kapitālu.<br />

Piemēram, darbī<strong>bas</strong> veidam – kreditēšana – <strong>reitinga</strong> piešķirš<strong>anas</strong> procesā tiek vērtēti šādi riski<br />

– kredītrisks un operacionālais risks.<br />

Lai <strong>noteik</strong>tu katram darbī<strong>bas</strong> veidam vērtējamos riskus un risku pārvaldīš<strong>anas</strong> elementus, un<br />

to nozīmīguma pakāpes, tiek izmantota standartizēta pieeja. Tas nozīmē, ka pēc noklusējuma<br />

ir <strong>noteik</strong>ts, kādi riski un kādi risku pārvaldīš<strong>anas</strong> elementi jāvērtē katram darbī<strong>bas</strong> veidam, un<br />

kāds ir katra no tiem nozīmīgums kopējā darbī<strong>bas</strong> veida vērtējumā. 1. tabulā "Darbī<strong>bas</strong> veidu<br />

riski un risku pārvaldīšana" apkopoti dažādiem darbī<strong>bas</strong> veidiem vērtējamie riski un risku<br />

pārvaldīš<strong>anas</strong> elementi, kā arī <strong>noteik</strong>ts katra riska un risku pārvaldīš<strong>anas</strong> elementa<br />

nozīmīgums darbī<strong>bas</strong> veida kopējā vērtējumā. Pēc noklusējuma katram darbī<strong>bas</strong> veidam tiek<br />

vērtēti ne vairāk kā trīs riski, bet attiecībā uz risku pārvaldīšanu tiek vērtēta gan iekšējās<br />

kontroles sistēmas kvalitāte, gan arī korporatīvā vadība.<br />

Darbī<strong>bas</strong> veidu uzskaitījums 1. tabulā nav visaptverošs. Atkarībā no vērtējamās bankas<br />

darbī<strong>bas</strong> specifikas, bez iepriekš uzskaitītajiem darbī<strong>bas</strong> veidiem iespējami arī citi darbī<strong>bas</strong><br />

veidi (piemēram, projektu finansēšana, finanšu konsultāciju pakalpojumi, bankas īpašumā<br />

esoša nekustamā un kustamā īpašuma pārvaldīšana u.tml.), kam bieži nav būtiska nozīme<br />

bankas kopējā darbībā. Ja kādā bankā citiem darbī<strong>bas</strong> veidiem ir būtiska nozīme bankas<br />

kopējā darbībā, tad tiem individuāli tiek <strong>noteik</strong>ti vērtējamie riska elementi.<br />

Nozīmīguma pakāpe tiek <strong>noteik</strong>ta tādā pašā skalā, kā tika <strong>noteik</strong>tas nozīmīguma pakāpes<br />

vērtējamiem uzņēmumiem un vērtējamām vienībām, t.i., riskam un risku pārvaldīš<strong>anas</strong><br />

elementam var būt liela, vidēja vai maza nozīme. Atkarībā no riskam vai riska pārvaldīš<strong>anas</strong><br />

elementam <strong>noteik</strong>tās nozīmīguma pakāpes, tiek izmantoti šādi lielumi risku vērtējumu un<br />

risku pārvaldīš<strong>anas</strong> vērtējumu svērš<strong>anas</strong> pakāpes <strong>noteik</strong>šanai kopējā <strong>reitinga</strong> aprēķinā:<br />

Liela nozīme – 4;<br />

Vidēja nozīme – 2;<br />

Maza nozīme – 1.<br />

Atkarībā no vērtējamās bankas darbī<strong>bas</strong> specifikas, pārbaudes grupas vadītājs var mainīt 1.<br />

tabulā <strong>noteik</strong>tos darbī<strong>bas</strong> veidiem vērtējamos riskus un risku pārvaldīš<strong>anas</strong> elementus, kā arī<br />

var mainīt <strong>noteik</strong>tās nozīmīguma pakāpes.<br />

Vērtējamo risku un risku pārvaldīš<strong>anas</strong> elementu <strong>noteik</strong>šana tiek dokumentēta tabulā, par<br />

pamatu ņemot 1. tabulu "Darbī<strong>bas</strong> veidu riski un risku pārvaldīšana". Aizpildītā tabula tiek<br />

glabāta elektroniski <strong>reitinga</strong> lietā sadaļā – Reitinga lieta - [pārbaudes mēnesis un gads] /<br />

Iedalījums.<br />

31. lappuse no 200


Finanšu un kapitāla tirgus komisija<br />

____________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________<br />

BANKU UZRAUDZĪBAS REITINGA NOTEIKŠANAS METODIKA<br />

Darbī<strong>bas</strong> veidiem vērtējamie riski un risku pārvaldīšana un to nozīmes kopējā vērtējumā*<br />

32. lappuse no 200<br />

1. tabula<br />

Riski Risku pārvaldīšana<br />

Darbī<strong>bas</strong> veidi KR OR TCR PLR ĀVR LR ITR SR ARR IKS KV<br />

1. Kreditēšana un ārpusbilances saistī<strong>bas</strong> pret klientiem<br />

Kredītriska pārvaldīšana liela - - - - - - - vidēja liela vidēja<br />

Kredīti centrālajām valdībām maza vidēja - - - - - - - liela vidēja<br />

Kredīti vietējām valdībām vidēja vidēja - - - - - - - liela vidēja<br />

Kredīti finanšu institūcijām liela vidēja - - - - - - - liela vidēja<br />

Kredīti uzņēmumiem liela vidēja - - - - -- - - liela vidēja<br />

Kredīti privātpers. mājokļa iegādei, rekonstr. un remontam liela vidēja - - - - - - - liela vidēja<br />

Kredīti privātpers. - norēķinu karšu un norēķ. kontu kredīti liela liela - - - - - - - liela vidēja<br />

Kredīti privātpersonām patēriņa preču iegādei liela liela - - - - - - - liela vidēja<br />

Pārējie kredīti privātpersonām liela vidēja - - - - - - - liela vidēja<br />

Kredīti privātpersonas apkalpojošām bezpeļņas institūcijām liela vidēja - - - - - - - liela vidēja<br />

Galvojumi un garantijas vidēja vidēja - - - - - - - liela vidēja<br />

Akreditīvi vidēja liela - - - - - - - liela vidēja<br />

2. Investīciju darbība<br />

Sabiedrī<strong>bas</strong> portfelis<br />

Parāda vērtspapīri un citi vērtspapīri ar fiksētu ienākumu liela vidēja - - - - - - - liela vidēja<br />

Līdzdalība radniecīgo un saistīto uzņēmumu kapitālā liela vidēja - - - - - - - liela vidēja<br />

Finanšu atvasinātie instrumenti riska ierobežoš<strong>anas</strong> nolūkiem liela vidēja - - - - - - - liela vidēja<br />

Tirdzniecī<strong>bas</strong> portfelis<br />

Parāda vērtspapīri un citi vērtspapīri ar fiksētu ienākumu maza vidēja liela - - - - - - liela vidēja<br />

Akcijas un citi vērtspapīri ar nefiksētu ienākumu maza vidēja liela - - - - - - liela vidēja<br />

Finanšu atvasinātie instrumenti tirdzniecī<strong>bas</strong> nolūkiem maza vidēja liela - - - - - - liela vidēja<br />

Kredītderivatīvi maza vidēja liela - - - - - - liela vidēja<br />

Preču atvasinātie instrumenti maza vidēja liela - - - - - - liela vidēja<br />

Pārējie finanšu instrumenti maza vidēja liela - - - - - - liela vidēja<br />

Pārdošanai pieejamais portfelis<br />

Parāda vērtspapīri un citi vērtspapīri ar fiksētu ienākumu maza vidēja liela - - - - - - liela vidēja<br />

Akcijas un citi vērtspapīri ar nefiksētu ienākumu maza vidēja liela - - - - - - liela vidēja<br />

Pārējie finanšu instrumenti maza vidēja liela - - - - - - liela vidēja


Finanšu un kapitāla tirgus komisija<br />

____________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________<br />

BANKU UZRAUDZĪBAS REITINGA NOTEIKŠANAS METODIKA<br />

33. lappuse no 200<br />

1. tabulas turpinājums<br />

Riski Risku pārvaldīšana<br />

Darbī<strong>bas</strong> veidi KR OR TCR PLR ĀVR LR ITR SR ARR IKS KV<br />

3. Maksājumi un norēķini<br />

Korespondentattiecī<strong>bas</strong> un izsniegtie starpbanku kredīti liela vidēja - - - - - - vidēja liela vidēja<br />

Naudas pārskaitījumi - liela - - - - - - liela liela vidēja<br />

Skaidras naudas operācijas un inkasācija - liela - - - - - - vidēja liela vidēja<br />

Norēķinu karšu apkalpošana - liela - - - - - - vidēja liela vidēja<br />

4. Klientu aktīvu pārvaldīšana un ieguldījumu pakalpojumi<br />

Uzticī<strong>bas</strong> operācijas - liela - - - - - - liela liela maza<br />

Ieguldījumu pakalpojumi - liela - - - - - - vidēja liela maza<br />

5. Noguldījumu piesaistīšana<br />

Rezidentu noguldījumi - liela - - - - - - liela liela vidēja<br />

Nerezidentu noguldījumi - liela - - - - - - liela liela vidēja<br />

6. Bankas aizņēmumi<br />

Emitētie parāda vērtspapīri - vidēja - - - - - - - liela vidēja<br />

Subordinētās saistī<strong>bas</strong> - vidēja - - - - - - - liela vidēja<br />

Termiņaizņēmumi no kredītiestādēm - vidēja - - - - - - - liela vidēja<br />

Citi aizņēmumi - vidēja - - - - - - - liela vidēja<br />

7. Kopīgās funkcijas<br />

Padome un valde - - - - - - - liela - liela liela<br />

Operacionālā riska pārvaldīšana - liela - - - - - - vidēja liela liela<br />

Procentu likmju riska pārvaldīšana - vidēja - liela - - - - vidēja liela liela<br />

Ārvalstu valūtu riska pārvaldīšana - vidēja - - liela - - - vidēja liela liela<br />

Likviditātes riska pārvaldīšana - vidēja - - - liela - - vidēja liela liela<br />

Iekšējais audits - - - - - - - - vidēja liela vidēja<br />

Informācijas sistēmas - - - - - - liela - - liela -<br />

Darbī<strong>bas</strong> atbilstī<strong>bas</strong> kontrole - - - - - - - - liela liela vidēja<br />

Finanšu un vadī<strong>bas</strong> grāmatvedība - liela - - - - - - vidēja liela vidēja<br />

Personāla vadība - - - - - - - - - liela vidēja<br />

*Tabulā izmantotie apzīmējumi: KR – kredītrisks, OR- operacionālais risks, TCR – tirgus cenu risks, PLR – procentu likmju risks, ĀVR – ārvalstu valūtu risks, LR – likviditātes risks, ITR –<br />

informāciju tehnoloģiju risks, SR – stratēģijas risks, ARR – atbilstī<strong>bas</strong> un reputācijas risks, IKS – iekšējās kontroles sistēma, KV – korporatīvā vadība.


Finanšu un kapitāla tirgus komisija<br />

____________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________<br />

BANKU UZRAUDZĪBAS REITINGA NOTEIKŠANAS METODIKA<br />

3.4. Lēmums par pilna vai nepilna apjoma novērtējuma veikšanu<br />

Pārbaudes grupas vadītājs, konsultējoties ar Uzraudzī<strong>bas</strong> departamenta direktoru, Monetāro<br />

finanšu iestāžu risku novērtēš<strong>anas</strong> daļas vadītāju un institūcijas kuratoru, var pieņemt<br />

lēmumu, ka atsevišķiem grupas uzņēmumiem, biznesa vienībām vai darbī<strong>bas</strong> veidiem netiks<br />

veikts pilna apjoma novērtējums, bet gan vienkāršots – nepilna apjoma novērtējums<br />

(piemēram, mazas nozīmes meitas uzņēmumā netiks veikta on-site pārbaude, bet novērtējums<br />

tiks veikts off-site – analizējot Komisijas rīcībā esošo informāciju).<br />

Lēmumu par nepilna apjoma novērtējumu var pieņemt, piemēram, šādos gadījumos:<br />

grupas uzņēmumam, kam <strong>noteik</strong>ta maza nozīmīguma pakāpe;<br />

biznesa vienībai, kam <strong>noteik</strong>ta maza nozīmīguma pakāpe;<br />

darbī<strong>bas</strong> veidam, kam <strong>noteik</strong>ta maza nozīmīguma pakāpe;<br />

ja nav pieejama pilna apjoma novērtējuma veikšanai nepieciešamā informācija un, lai<br />

to iegūtu, nepieciešami lieli Komisijas vai bankas resursu ieguldījumi, bet rezultāts, ko<br />

iegūs no šīs informācijas, kopējā <strong>reitinga</strong> aprēķinā būs nebūtisks u.c.<br />

Vērtējamās grupas un bankas pamatdarbī<strong>bas</strong> veidiem vienmēr tiek veikts pilna apjoma<br />

novērtējums.<br />

Lēmums par pilna vai nepilna apjoma novērtējuma veikšanu un tā pamatojums tiek<br />

dokumentēts 2.2. veidlapā "Vērtējamie grupas uzņēmumi" un 2.4. veidlapā "Vērtējamie<br />

darbī<strong>bas</strong> veidi". Aizpildītās veidlapas tiek glabātas elektroniski <strong>reitinga</strong> lietā sadaļā – Reitinga<br />

lieta - [pārbaudes mēnesis un gads] / Iedalījums.


Finanšu un kapitāla tirgus komisija<br />

____________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________<br />

BANKU UZRAUDZĪBAS REITINGA NOTEIKŠANAS METODIKA<br />

4. nodaļa<br />

RISKU UN RISKU PĀRVALDĪŠANAS NOVĒRTĒJUMS<br />

Šajā nodaļā aprakstīta institūcijas risku un risku pārvaldīš<strong>anas</strong> kvalitātes novērtēš<strong>anas</strong> kārtība.<br />

Šajā nodaļā aprakstītās procedūras veic pārbaudes grupa.<br />

Iepriekšējā posma – Institūcijas iedalījuma rezultātā tika atlasīti vērtējamie grupas uzņēmumi<br />

un vērtējamās vienī<strong>bas</strong>, kā arī tika <strong>noteik</strong>ts, kādi riski un risku pārvaldīš<strong>anas</strong> elementi tiek<br />

vērtēti katrai vērtējamai vienībai. Šajā posmā tiek veikts institūcijas vērtējamām vienībām<br />

piemītošo risku un tās risku pārvaldīš<strong>anas</strong> sistēmu novērtējums.<br />

Turpmāk šajā dokumentā aprakstīta <strong>metodika</strong> bankas risku un risku pārvaldīš<strong>anas</strong><br />

novērtējumam. Lai vienkāršotu aprakstu, nav atsevišķi izdalīta citu vērtējamo grupas<br />

uzņēmumu risku un risku pārvaldīš<strong>anas</strong> novērtējuma <strong>metodika</strong>, jo tā ir analoga <strong>metodika</strong>i, ko<br />

lieto bankām, tikai tiek ievērota vērtējamā uzņēmuma specializācija. Piemēram, uzņēmumam,<br />

kas specializējas līzinga un faktoringa darījumos, tiek vērtēti citi riski, salīdzinot ar universālu<br />

banku vai uzņēmumu, kurš specializējas brokeru pakalpojumu sniegšanā.<br />

4.1. Vispārēji principi<br />

Katras vērtējamās vienī<strong>bas</strong> novērtējumā tiek vērtēti šai vienībai piemītošo risku lielums un<br />

risku pārvaldīš<strong>anas</strong> kvalitāte saskaņā ar šajā nodaļā aprakstīto metodiku. Vērtējamai vienībai<br />

piemītošie riski un risku pārvaldīš<strong>anas</strong> kvalitāte tiek vērtēti atsevišķi. Tas nozīmē, ka,<br />

novērtējot vērtējamai vienībai piemītošos riskus, netiek ņemts vērā tas, kā banka šos riskus<br />

pārvalda. Savukārt, novērtējot risku pārvaldīš<strong>anas</strong> kvalitāti, netiek ņemts vērā vērtējamai<br />

vienībai piemītošo risku lielums. Kopējais vērtējamās vienī<strong>bas</strong> vērtējums veidojas, apkopojot<br />

risku novērtējumus un risku pārvaldīš<strong>anas</strong> novērtējumus.<br />

Piemēram, viens no kredītriska novērtējuma elementiem ir aizņēmēju kredītspēja. Banka<br />

nevar ietekmēt aizņēmēju kredītspēju (spēju savlaicīgi pildīt saistī<strong>bas</strong>), bet banka var mazināt<br />

aizņēmēju saistību nepildīš<strong>anas</strong> potenciālo ietekmi uz banku, ieviešot atbilstošas riska<br />

pārvaldīš<strong>anas</strong> metodes – nosakot limitus kredītriska koncentrācijai, savlaicīgi identificējot<br />

aizņēmēju problēmas, savlaicīgi veicot atbilstošus pasākumus, lai mazinātu potenciālos<br />

zaudējumus no problēmu kredītiem u.c., tādējādi samazinot ar šo darbī<strong>bas</strong> veidu saistīto<br />

kopējo risku.<br />

Riski<br />

Darbī<strong>bas</strong> veida risks ir saistīts ar ne<strong>noteik</strong>tību, ka var svārstīties darbī<strong>bas</strong> vieda<br />

ienākumi/izdevumi. Jo lielāka ir darbī<strong>bas</strong> veida ienākumu/izdevumu svārstību amplitūda, jo<br />

lielāks ir darbī<strong>bas</strong> veidam piemītošais risks. Ienākumu/izdevumu svārstīgums ietekmē pašu<br />

kapitāla apmēra stabilitāti. Jo svārstīgāki ir bankas darbī<strong>bas</strong> veidu ienākumi/izdevumi, jo<br />

mainīgāks, nestabilāks un grūtāk prognozējams ir bankas pašu kapitāla apmērs. Tādēļ šī<br />

<strong>reitinga</strong> mērķiem darbī<strong>bas</strong> veida risks tiek definēts kā – darbī<strong>bas</strong> veida ienākumu/izdevumu<br />

svārstīgums un potenciālā ietekme uz pašu kapitāla apmēru.<br />

Teorētiski darbī<strong>bas</strong> veida ienākumu/izdevumu ne<strong>noteik</strong>tība (t.i., risks) ir atkarīga no diviem<br />

faktoriem:<br />

varbūtī<strong>bas</strong>, ka var notikt kāds notikums, kas var negatīvi ietekmēt bankas<br />

ienākumus/izdevumus un pašu kapitāla apmēru;<br />

šī notikuma ietekmes lieluma uz bankas ienākumiem/izdevumiem un pašu kapitāla<br />

apmēru.<br />

35. lappuse no 200


Finanšu un kapitāla tirgus komisija<br />

____________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________<br />

BANKU UZRAUDZĪBAS REITINGA NOTEIKŠANAS METODIKA<br />

Veicot bankas iedalījumu, katram no vērtējamiem darbī<strong>bas</strong> veidiem tika <strong>noteik</strong>ta nozīmīguma<br />

pakāpe, kas tiek izmantota atsevišķo darbī<strong>bas</strong> veidu vērtējumu svērš<strong>anas</strong> pakāpes <strong>noteik</strong>šanai<br />

kopējā <strong>reitinga</strong> aprēķinā. Līdz ar to <strong>reitinga</strong> nolūkiem darbī<strong>bas</strong> veida potenciālā ietekme uz<br />

bankas ienākumiem/izdevumiem jau ir novērtēta. Šajā posmā – risku novērtējumā – tiek<br />

vērtēta tikai varbūtība, ka var notikt kādi notikumi, kas var negatīvi ietekmēt bankas<br />

ienākumus/izdevumus.<br />

Reitinga piešķirš<strong>anas</strong> procesā tiek vērtēti deviņi riski:<br />

RISKI<br />

Šajā metodikā lietotās risku definīcijas:<br />

Risks Definīcija<br />

Kredītrisks<br />

Operacionālais risks<br />

Tirgus cenu risks<br />

Procentu likmju risks<br />

Ārvalstu valūtu risks<br />

Likviditātes risks<br />

Informācijas tehnoloģiju risks<br />

Stratēģijas risks<br />

Atbilstī<strong>bas</strong> un reputācijas risks<br />

Kredītrisks Kredītrisks ir zaudējumu rašanās risks gadījumā, ja bankas aizņēmējs<br />

(parādnieks, debitors) vai darījuma partneris nespēs vai atteiksies<br />

pildīt saistī<strong>bas</strong> pret banku atbilstoši līguma <strong>noteik</strong>umiem.<br />

Operacionālais risks Operacionālais risks ir iespēja ciest zaudējumus no neadekvātu vai<br />

neveiksmīgu iekšēju procesu norises, cilvēku un sistēmas darbī<strong>bas</strong>, vai<br />

arī ārējo apstākļu ietekmes dēļ. Šajā reitingā ar operacionālo risku<br />

saprot risku, ka var samazināties bankas ienākumi (vai rasties papildus<br />

izdevumi) un samazināties pašu kapitāla apmērs dažādu iekšējās un<br />

ārējas krāpš<strong>anas</strong> gadījumu, neatbilstošas nodarbinātī<strong>bas</strong> prakses un<br />

darbavietas drošī<strong>bas</strong>, nekorektas attieksmes pret klientiem,<br />

neatbilstošu produktu un komercdarbī<strong>bas</strong> prakses, materiālo aktīvu<br />

bojājumu, komercdarbī<strong>bas</strong> pārrāvumu un sistēmu kļūdu (defektu) un<br />

nepilnību izpildes, piegādes un procesu vadībā dēļ.<br />

Tirgus cenu risks Tirgus cenu risks ir risks, ka var mainīties bankas ienākumi/izdevumi<br />

(un pašu kapitāla apmērs) gadījumā, ja notiek nelabvēlīgas izmaiņas<br />

36. lappuse no 200


Finanšu un kapitāla tirgus komisija<br />

____________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________<br />

BANKU UZRAUDZĪBAS REITINGA NOTEIKŠANAS METODIKA<br />

Procentu likmju<br />

risks<br />

finanšu instrumentu tirgus cenās, preču cenās, ārvalstu valūtu kursos<br />

un procentu likmēs.<br />

Procentu likmju risks ir risks, ka procentu likmju izmaiņu rezultātā<br />

iespējama nelabvēlīga ietekme uz bankas ienākumiem/izdevumiem<br />

(un pašu kapitāla apmēru).<br />

Ārvalstu valūtu risks Ārvalstu valūtu risks ir risks, ka valūtas kursu izmaiņu rezultātā<br />

iespējama nelabvēlīga ietekme uz bankas ienākumiem/izdevumiem<br />

(un pašu kapitāla apmēru).<br />

Likviditātes risks Likviditātes risks ir risks, ka banka nespēs savlaicīgi apmierināt<br />

juridiski pamatotas prasī<strong>bas</strong> bez ievērojamiem zaudējumiem, kā arī<br />

nespēs pārvarēt bankas resursu un/vai tirgus apstākļu neplānotas<br />

izmaiņas, jo tās rīcībā nebūs pietiekams apjoms likvīdu aktīvu.<br />

Informācijas<br />

tehnoloģiju risks<br />

Informācijas tehnoloģiju risks ir risks, ka var samazināties bankas<br />

ienākumi/rasties papildus izdevumi neapmierinošu informācijas<br />

tehnoloģiju vai neatbilstošas informācijas apstrādes rezultātā.<br />

Stratēģijas risks Stratēģijas risks ir risks, ka izmaiņas biznesa vidē un bankas nespēja<br />

savlaicīgi reaģēt uz šīm izmaiņām, vai nepārdomāta/nepamatota<br />

bankas ilgtermiņa darbī<strong>bas</strong> stratēģija, vai bankas nespēja nodrošināt<br />

nepieciešamos resursus stratēģijas ieviešanai var nelabvēlīgi ietekmēt<br />

bankas ienākumus/izdevumus (un pašu kapitāla apmēru).<br />

Atbilstī<strong>bas</strong> un<br />

reputācijas risks<br />

Atbilstī<strong>bas</strong> un reputācijas risks ir risks, ka var samazināties bankas<br />

ienākumi/rasties papildus izdevumi (un samazināties pašu kapitāla<br />

apmērs), kā arī var tikt apdraudēta bankas turpmākā darbība, jo banka<br />

neievēro vai pārkāpj institūcijas darbību regulējošos likumus un citus<br />

tiesību aktus, ar institūcijas darbību saistītos pašregulējošo institūciju<br />

<strong>noteik</strong>tos standartus, profesionālās rīcī<strong>bas</strong> un ētikas kodeksus un citus<br />

ar institūcijas darbību saistītos labākās prakses standartus, kā arī risks,<br />

ka bankas klientiem, darījumu partneriem, akcionāriem, <strong>uzraudz</strong>ī<strong>bas</strong><br />

iestādēm izveidojies negatīvs viedoklis par banku. Atbilstī<strong>bas</strong> un<br />

reputācijas risks ietver arī risku, ka bankas darbī<strong>bas</strong> atbilstība<br />

noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novērš<strong>anas</strong> normatīvajiem<br />

aktiem ir nepietiekama, t.sk. risku, ka banka var tikt iesaistīta<br />

noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā.<br />

Katrs no vērtējamiem riskiem sadalīts sīkāk – atsevišķos elementos jeb riska komponentos,<br />

kas kopumā raksturo riska lielumu. Piemēram, kredītriska apmēru raksturo trīs elementi:<br />

aizņēmēju (parādnieku, darījumu partneru) kredītspēja – varbūtība, ka aizņēmēji<br />

(parādnieki, darījumu partneri) nespēs savlaicīgi pildīt saistī<strong>bas</strong> pret banku<br />

(probability of default) (to raksturo kredītvēsture, kredītreitings, finanšu stāvoklis,<br />

aizņēmēju atkarība no pārmaiņām vidē, kurā tie darbojas u.c. faktori);<br />

kredītrisku mazinošu faktoru esamība (to raksturo bankas prasījumu kārta parādnieka<br />

likvidācijas gadījumā, ķīlas esamība, kvalitāte un likviditāte, maksātspējīgu galvotāju<br />

esamība u.c. faktori);<br />

kredītriska koncentrācija – jo lielāka kredītriska koncentrācija, jo lielāka varbūtība, ka<br />

atsevišķs notikums (piemēram, krīze nekustamā īpašuma tirgū) var būtiski ietekmēt<br />

37. lappuse no 200


Finanšu un kapitāla tirgus komisija<br />

____________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________<br />

BANKU UZRAUDZĪBAS REITINGA NOTEIKŠANAS METODIKA<br />

bankas ienākumus/izdevumus (to raksturo vērtējamā darbī<strong>bas</strong> veida koncentrācija<br />

dažādos sadalījumos – pa atsevišķiem klientiem/saistītu klientu grupām, pa nozarēm,<br />

pa valstīm, ģeogrāfiskiem reģioniem, pa nodrošinājuma veidiem u.c.).<br />

Reitinga piešķirš<strong>anas</strong> procesā katram riska elementam tiek piešķirts novērtējums 4 ballu skalā,<br />

kas raksturo varbūtību, ka bankā pastāvošo (vai potenciālo) risku rezultātā kādi notikumi var<br />

negatīvi ietekmēt bankas ienākumus/izdevumus un rezultātā pašu kapitāla apmēru:<br />

1<br />

Zems risks<br />

Varbūtība, ka bankā<br />

pastāvošo (vai<br />

potenciālo) risku<br />

rezultātā kādi notikumi<br />

negatīvi ietekmēs<br />

bankas<br />

ienākumus/izdevumus,<br />

ir minimāla<br />

2<br />

Mērens risks<br />

Varbūtība, ka bankā<br />

pastāvošo (vai<br />

potenciālo) risku<br />

rezultātā kādi notikumi<br />

negatīvi ietekmēs<br />

bankas<br />

ienākumus/izdevumus,<br />

nav nozīmīga<br />

3<br />

Būtisks risks<br />

Varbūtība, ka bankā<br />

pastāvošo (vai<br />

potenciālo) risku<br />

rezultātā kādi notikumi<br />

negatīvi ietekmēs<br />

bankas<br />

ienākumus/izdevumus,<br />

ir nozīmīga<br />

4<br />

Augsts risks<br />

Varbūtība, ka bankā<br />

pastāvošo (vai<br />

potenciālo) risku<br />

rezultātā kādi notikumi<br />

negatīvi ietekmēs<br />

bankas<br />

ienākumus/izdevumus,<br />

ir liela<br />

Metodikā sniegts apraksts, kāds ir katra elementa novērtēš<strong>anas</strong> mērķis, un kādiem<br />

jautājumiem un kritērijiem pārbaudes grupai jāpievērš uzmanība, veicot katra elementa<br />

novērtējumu. Metodikā sniegta arī katra elementa novērtējuma 4 ballu skalā definīcija – kādai<br />

situācijai bankā atbilst katrs no novērtējumiem. Kritēriji un novērtējumu definīcijas ir<br />

orientējošas – tas nozīmē, ka ne visi iespējamie kritēriji ir aptverti (iespējami arī citi, kas var<br />

tikt ņemti vērā, novērtējot riska elementus), ne visi aprakstītie kritēriji ir atbilstoši visiem<br />

vērtējamiem darbī<strong>bas</strong> veidiem, kā arī, ne vienmēr bankā pastāvošā situācija pilnībā atbildīs<br />

kādam no novērtējuma aprakstiem. Gadījumā, kad elementa novērtējumu nevar viennozīmīgi<br />

<strong>noteik</strong>t, jāievēro būtiskuma princips – jāizvēlas tas novērtējums, kuram bankā pastāvošā<br />

situācija atbilst visvairāk.<br />

Riska elementu novērtējumā liela nozīme ir pārbaudes grupas speciālistu profesionālajam<br />

vērtējumam un pieredzei.<br />

Papildus jāņem vērā, ka ne visiem vērtējamiem darbī<strong>bas</strong> veidiem obligāti jāvērtē visi šajā<br />

metodikā aprakstītie risku raksturojošie elementi. Iespējama situācija, ka kādam darbī<strong>bas</strong><br />

veidam nav iespējams novērtēt kādu no risku raksturojošiem elementiem, un tādā gadījumā<br />

šis elements nav jāvērtē. Šajā metodikā katra elementa novērtējuma aprakstā norādīti tie<br />

darbī<strong>bas</strong> veidi, kam šis elements jāvērtē.<br />

Reitinga piešķirš<strong>anas</strong> procesā tiek novērtētas arī paredzamās riska lieluma izmaiņas – vai<br />

riska lielums nākotnē pieaugs, būs bez izmaiņām vai samazināsies. Pēc noklusējuma tiek<br />

pieņemts, ka riska lielums būs "Bez izmaiņām". Gadījumā, ja pārbaudes grupai ir informācija<br />

un pārliecība, ka riska lielums nākotnē mainīsies (piemēram, ir informācija, ka banka plāno<br />

strauju darbī<strong>bas</strong> paplašināšanu jaunos tirgos u.c.), tad vērtējums tiek attiecīgi mainīts.<br />

Risku elementu novērtējums un novērtējuma pamatojums tiek dokumentēts veidlapās<br />

atbilstoši norādēm tekstā. Aizpildītās veidlapas tiek glabātas elektroniski <strong>reitinga</strong> lietā sadaļā<br />

– Reitinga lieta - [pārbaudes mēnesis un gads] / Reitinga materiāli.<br />

38. lappuse no 200


Finanšu un kapitāla tirgus komisija<br />

____________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________<br />

BANKU UZRAUDZĪBAS REITINGA NOTEIKŠANAS METODIKA<br />

Risku pārvaldīšana<br />

Risku pārvaldīš<strong>anas</strong> novērtējumā tiek analizēts, kādus pasākumus un metodes banka lieto, lai<br />

mazinātu kopējā riska lielumu, t.i., lai mazinātu ar darbī<strong>bas</strong> veidu saistīto ienākumu/izdevumu<br />

svārstīgumu un potenciālo ietekmi uz pašu kapitāla apmēru. Risku pārvaldīš<strong>anas</strong> novērtējumā<br />

tiek analizēts, vai bankas lietotās metodes risku pārvaldīšanā ir bankas darbī<strong>bas</strong> veidiem, to<br />

sarežģītībai un apmēriem atbilstošas un pietiekamas, un vai tās efektīvi mazina bankas<br />

darbībai piemītošos riskus.<br />

Risku pārvaldīšana tiek vērtēta divos aspektos:<br />

RISKU<br />

PĀRVALDĪŠANA<br />

Šajā metodikā lietotas šādas definīcijas:<br />

Iekšējās kontroles<br />

sistēma<br />

Definīcija<br />

Iekšējās kontroles sistēma<br />

Korporatīvā vadība<br />

Iekšējās kontroles sistēma ir sistēma, ko bankas vadība izveidojusi, lai<br />

tai būtu pārliecība, ka bankas aktīvi ir nodrošināti pret zaudējumiem<br />

un nesankcionētu valdīšanu un lietošanu, darbī<strong>bas</strong> riski tiek pastāvīgi<br />

<strong>uzraudz</strong>īti un novērtēti, kapitāls apmēra, elementu un to īpatsvara ziņā<br />

ir pietiekams institūcijas darbībai piemītošo un varbūtējo risku<br />

segšanai, darījumi notiek saskaņā ar bankā <strong>noteik</strong>to kārtību un ir<br />

pareizi grāmatoti, banka darbojas saprātīgi, piesardzīgi un efektīvi,<br />

pilnībā ievērojot likumu un citu tiesību aktu prasī<strong>bas</strong>.<br />

Reitinga piešķirš<strong>anas</strong> procesā, novērtējot iekšējās kontroles sistēmu,<br />

tiek vērtēta risku pārvaldīš<strong>anas</strong> sistēmas kvalitāte (t.sk. risku<br />

identifikācija, novērtēšana, analīze un pārvaldīšana); politiku un<br />

procedūru kvalitāte un ievērošana; vadī<strong>bas</strong> informācijas sistēmas<br />

kvalitāte; vai <strong>noteik</strong>ti katra darbinieka un katras struktūrvienī<strong>bas</strong><br />

funkcijas, atbildība, un pakļautība (t.sk. lēmumu pieņemš<strong>anas</strong><br />

process); iekšējā audita (un citu iekšējo pārbaužu) efektivitāte un<br />

darbī<strong>bas</strong> atbilstī<strong>bas</strong> kontroles funkcijas efektivitāte.<br />

Korporatīvā vadība Svarīga nozīme bankas darbībai piemītošo risku savlaicīgā<br />

identificēšanā, analīzē un pārvaldīšanā ir tam, kā ir organizēta bankas<br />

darbība, un kāda ir vadī<strong>bas</strong> attieksme pret risku uzņemšanos un<br />

uzņemto risku lielumam atbilstošu risku pārvaldīš<strong>anas</strong> metožu<br />

lietošanu. Tādēļ <strong>reitinga</strong> piešķirš<strong>anas</strong> procesā atsevišķi tiek vērtēta<br />

korporatīvā vadība bankā, t.sk. – vai ir izveidota bankas lielumam un<br />

darbī<strong>bas</strong> sarežģītībai un piemītošiem riskiem piemērota<br />

organizatoriskā struktūra; padomes un valdes darba efektivitāte;<br />

darbī<strong>bas</strong> plānoš<strong>anas</strong> efektivitāte; vai ir nodrošināti pietiekami resursi<br />

(t.sk. cilvēku, finanšu, materiālie u.c.), lai struktūrvienī<strong>bas</strong> varētu<br />

kvalitatīvi pildīt savas funkcijas.<br />

Katrs no vērtējamiem risku pārvaldīš<strong>anas</strong> aspektiem sadalīts sīkāk – atsevišķos risku<br />

pārvaldīš<strong>anas</strong> kvalitāti raksturojošos elementos.<br />

39. lappuse no 200


Finanšu un kapitāla tirgus komisija<br />

____________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________<br />

BANKU UZRAUDZĪBAS REITINGA NOTEIKŠANAS METODIKA<br />

Reitinga piešķirš<strong>anas</strong> procesā katram risku pārvaldīš<strong>anas</strong> kvalitāti raksturojošam elementam<br />

tiek piešķirts novērtējums 4 ballu skalā, kas raksturo bankas lietoto risku pārvaldīš<strong>anas</strong><br />

metožu kvalitāti:<br />

1<br />

Pietiekama risku<br />

pārvaldīšana<br />

Bankas lietotās risku<br />

pārvaldīš<strong>anas</strong> metodes<br />

ir piesardzīgas, bankas<br />

darbī<strong>bas</strong> veidiem un<br />

specifikai atbilstošas,<br />

tās nodrošina efektīvu<br />

kopējā riska<br />

mazināšanu<br />

2<br />

Apmierinoša risku<br />

pārvaldīšana<br />

Bankas lietotās risku<br />

pārvaldīš<strong>anas</strong> metodes<br />

ir piesardzīgas, bankas<br />

darbī<strong>bas</strong> veidiem un<br />

specifikai atbilstošas,<br />

tās nodrošina samērā<br />

efektīvu kopējā riska<br />

mazināšanu. Vēlami<br />

atsevišķi uzlabojumi.<br />

3<br />

Neapmierinoša risku<br />

pārvaldīšana<br />

Bankas lietotās risku<br />

pārvaldīš<strong>anas</strong> metodes<br />

nenodrošina piesardzīgu,<br />

bankas darbī<strong>bas</strong> veidiem<br />

un specifikai atbilstošu<br />

risku pārvaldīšanu un<br />

efektīvu kopējā riska<br />

mazināšanu. Nepieciešami<br />

būtiski uzlabojumi.<br />

4<br />

Vāja risku<br />

pārvaldīšana<br />

Banka nepārvalda<br />

tās darbībai<br />

piemītošos riskus.<br />

Nepieciešami<br />

nekavējoši un<br />

būtiski uzlabojumi.<br />

Metodikā sniegts apraksts, kāds ir katra elementa novērtēš<strong>anas</strong> mērķis un kādiem kritērijiem<br />

pārbaudes grupai jāpievērš uzmanība, veicot risku pārvaldīš<strong>anas</strong> kvalitāti raksturojošo<br />

elementu novērtējumu. Metodikā sniegta arī katra elementa novērtējuma 4 ballu skalā<br />

definīcija – kādai situācijai bankā atbilst katrs no novērtējumiem. Kritēriji un novērtējumu<br />

definīcijas ir orientējošas – tas nozīmē, ka ne visi iespējamie kritēriji ir aptverti (iespējami arī<br />

citi, kas var tikt ņemti vērā, novērtējot risku pārvaldīš<strong>anas</strong> elementus), ne visi aprakstītie<br />

kritēriji ir atbilstoši visiem vērtējamajiem darbī<strong>bas</strong> veidiem, kā arī, ka ne vienmēr bankā<br />

pastāvošā situācija pilnībā atbildīs kādam no novērtējuma aprakstiem. Gadījumā, kad<br />

elementa novērtējumu nevar viennozīmīgi <strong>noteik</strong>t, jāievēro šādi vispārīgi principi:<br />

vai bankas kontroles vide nodrošina pietiekami efektīvu bankā pastāvošo risku<br />

pārvaldīšanu un mazināšanu;<br />

būtiskuma princips – jāizvēlas tas novērtējums, kuram bankā pastāvošā situācija atbilst<br />

visvairāk;<br />

jāņem vērā, kādi uzlabojumi pārbaudes grupas vērtējumā nepieciešami:<br />

Vērtējums Nepieciešamie uzlabojumi<br />

1 Nav nepieciešami uzlabojumi<br />

2 Vēlami atsevišķi uzlabojumi, bet tie nav būtiski<br />

3 Nepieciešami būtiski uzlabojumi atsevišķās svarīgās jomās<br />

4 Visās svarīgākajās jomās nepieciešami nekavējoši un būtiski uzlabojumi<br />

Risku pārvaldīš<strong>anas</strong> elementu novērtējumā liela nozīme ir pārbaudes grupas speciālistu<br />

profesionālajam vērtējumam un pieredzei.<br />

Papildus jāņem vērā, ka ne visiem vērtējamiem darbī<strong>bas</strong> veidiem obligāti jāvērtē visi risku<br />

pārvaldīš<strong>anas</strong> kvalitāti raksturojošie elementi. Iespējama situācija, ka kādam darbī<strong>bas</strong> veidam<br />

nav iespējams novērtēt kādu no šajā metodikā aprakstītajiem risku pārvaldīšanu<br />

raksturojošiem elementiem, un tādā gadījumā šis elements nav jāvērtē. Šajā metodikā katra<br />

elementa novērtējuma aprakstā norādīti tie darbī<strong>bas</strong> veidi, kam šis elements jāvērtē.<br />

Reitinga piešķirš<strong>anas</strong> procesā tiek novērtētas arī paredzamās risku pārvaldīš<strong>anas</strong> kvalitātes<br />

izmaiņas – vai risku pārvaldīš<strong>anas</strong> kvalitāte uzlabosies, paliks bez izmaiņām vai<br />

pasliktināsies. Pēc noklusējuma vērtējums ir, ka risku pārvaldīš<strong>anas</strong> kvalitāte paliks "Bez<br />

izmaiņām". Gadījumā, ja pārbaudes grupai ir informācija un pārliecība, ka risku pārvaldīš<strong>anas</strong><br />

kvalitāte nākotnē mainīsies (piemēram, bankā tiek ieviesta jauna, progresīva risku<br />

pārvaldīš<strong>anas</strong> sistēma u.c.), tad vērtējums tiek attiecīgi mainīts.<br />

40. lappuse no 200


Finanšu un kapitāla tirgus komisija<br />

____________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________<br />

BANKU UZRAUDZĪBAS REITINGA NOTEIKŠANAS METODIKA<br />

Risku pārvaldīš<strong>anas</strong> elementu novērtējums un novērtējuma pamatojums tiek dokumentēts<br />

veidlapās atbilstoši norādēm tekstā. Aizpildītās veidlapas tiek glabātas elektroniski <strong>reitinga</strong><br />

lietā sadaļā – Reitinga lieta - [pārbaudes mēnesis un gads] / Reitinga materiāli.<br />

41. lappuse no 200


Finanšu un kapitāla tirgus komisija<br />

____________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________<br />

BANKU UZRAUDZĪBAS REITINGA NOTEIKŠANAS METODIKA<br />

4.2. RISKU NOVĒRTĒJUMS<br />

4.2.1. Kredītrisks<br />

Kredītrisks ir zaudējumu rašanās risks gadījumā, ja bankas aizņēmējs (parādnieks, debitors)<br />

vai darījuma partneris nespēs vai atteiksies pildīt saistī<strong>bas</strong> pret banku atbilstoši līguma<br />

<strong>noteik</strong>umiem. Kredītrisks piemīt bankas operācijām, kuras bankai izveido prasī<strong>bas</strong> pret otro<br />

personu un kuras tiek atspoguļotas bankas bilancē un ārpusbilancē. Kredītrisks piemīt ne tikai<br />

galvenajam kredītriska avotam – kreditēš<strong>anas</strong> darbībai, bet arī citiem darbī<strong>bas</strong> veidiem un<br />

produktiem, kuru ienesīgums ir atkarīgs no darījumu partnera, emitenta vai parādnieka<br />

darbī<strong>bas</strong>. Kredītrisks rodas, kad bankas līdzekļi uz noslēgta līguma pamata tiek izsniegti,<br />

investēti vai citādā veidā nodoti lietošanai citām pusēm. Šajā reitingā, novērtējot kredītrisku,<br />

tiek vērtēts arī darījumu partnera risks (risks, ka darījumu partneris nespēs vai atteiksies pildīt<br />

saistī<strong>bas</strong> pret banku) un pārvedumu risks (risks, ka var tikt kavēti vai ierobežoti līdzekļu<br />

pārvedumi no ārvalstīm).<br />

Jāievēro, ka tas, ka banka izveidojusi uzkrājumus, nemazina kredītriska līmeni – līdz ar to<br />

uzkrājumu pietiekamība nav kredītriska lieluma novērtēš<strong>anas</strong> elements. Uzkrājumi kalpo kā<br />

riska apmēra indikators – tie raksturo, kāda ir atsevišķo darījumu un darījumu portfeļa<br />

kopumā kvalitāte, kā arī kalpo kā indikators potenciālo zaudējumu apmēra novērtēšanai.<br />

Saskaņā ar standartizēto pieeju <strong>reitinga</strong> piešķirš<strong>anas</strong> procesā kredītrisks tiek vērtēts šādiem<br />

darbī<strong>bas</strong> veidiem (skatīt arī 1. tabulu 3.3. sadaļā):<br />

kopīgai funkcijai – Kredītriska pārvaldīšana;<br />

visiem darbī<strong>bas</strong> veidiem, kas saistīti ar kreditēšanu;<br />

visiem investīciju darbī<strong>bas</strong> veidiem;<br />

korespondentattiecībām, t.sk. izsniegtajiem starpbanku kredītiem.<br />

Šis darbī<strong>bas</strong> veidu uzskaitījums nav visaptverošs. Atkarībā no vērtējamās bankas darbī<strong>bas</strong><br />

specifikas, bez iepriekš uzskaitītajiem darbī<strong>bas</strong> veidiem iespējami arī citi darbī<strong>bas</strong> veidi, kam<br />

piemīt kredītrisks (piemēram, saimnieciskie debitori, projektu finansēšana u.tml.), lai gan<br />

parasti šiem citiem darbī<strong>bas</strong> veidiem nav būtiska nozīme bankas kopējā darbībā. Ja kādā<br />

bankā citiem darbī<strong>bas</strong> veidiem ir būtiska nozīme bankas kopējā darbībā, tad tiem individuāli<br />

tiek <strong>noteik</strong>ti vērtējamie riska elementi.<br />

Darbī<strong>bas</strong> veidi, kuriem tiek vērtēts kredītrisks, ir atšķirīgi, līdz ar to ne visi elementi un<br />

kritēriji katram no vērtējamiem darbī<strong>bas</strong> veidiem ir atbilstoši – ne visiem vērtējamiem<br />

darbī<strong>bas</strong> veidiem obligāti jāvērtē visi šajā metodikā aprakstītie kredītrisku raksturojošie<br />

elementi. Iespējama situācija, ka kādam darbī<strong>bas</strong> veidam nav iespējams novērtēt kādu no<br />

kredītrisku raksturojošiem elementiem, un tādā gadījumā šis elements nav jāvērtē. Šajā<br />

metodikā katra kredītriska elementa novērtējuma aprakstā norādīti tie darbī<strong>bas</strong> veidi, kam šis<br />

elements jāvērtē.<br />

Elementi, kas tiek vērtēti, novērtējot kredītrisku, un šo elementu novērtēš<strong>anas</strong> mērķi ir:<br />

Elements Novērtēš<strong>anas</strong> mērķis<br />

Aizņēmēju (emitentu, darījumu<br />

partneru) kredītspēja<br />

Noteikt, kāda ir varbūtība, ka aizņēmēji (emitenti, darījumu<br />

partneri) nespēs savlaicīgi pildīt saistī<strong>bas</strong> pret banku, un ka<br />

to finanšu stāvokļa pasliktināšanās rezultātā samazināsies<br />

bankas ienākumi.<br />

Kredītrisku mazinošie faktori Noteikt, kāda ir kredītrisku mazinošu faktoru ietekme uz<br />

kopējo kredītrisku.<br />

Koncentrācija Noteikt, vai bankā pastāv koncentrētas pozīcijas un vai tās<br />

42. lappuse no 200


Finanšu un kapitāla tirgus komisija<br />

____________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________<br />

BANKU UZRAUDZĪBAS REITINGA NOTEIKŠANAS METODIKA<br />

Paredzamās riska lieluma izmaiņas:<br />

nepalielina kopējo kredītrisku.<br />

Palielināsies Bez izmaiņām Samazināsies<br />

Pēc noklusējuma šajā pozīcijā vērtējums ir "Bez izmaiņām". Veicot kredītportfeļa struktūras<br />

un dinamikas analīzi, salīdzinājumu ar visu banku sektoru kopumā un līdzīgo banku grupu un<br />

citos gadījumos, kad pārbaudes grupai ir informācija un pārliecība, ka riska lielums nākotnē<br />

mainīsies, vērtējums tiek attiecīgi mainīts. Piemēram, vērtējot aizņēmēju kredītspēju, par<br />

kredītriska iespējamo palielinājumu var liecināt šādas pazīmes:<br />

kredītportfelī būtiski pieaudzis kredītu ar maksājumu kavējumu īpatsvars;<br />

kavētajā kredītportfelī būtiski * pieaudzis kredītu ar maksājumu kavējumu virs 90<br />

dienām īpatsvars;<br />

būtisks * pārstrukturēto kredītu īpatsvara kredītportfelī pieaugums;<br />

pārbaudes grupas vērtējumā bankas izmantotie pārstrukturēš<strong>anas</strong> veidi/risinājumi<br />

būtiskā daļā gadījumu nav atbilstoši, jo to rezultātā nav prognozējama aizņēmēju<br />

maksātspējas uzlabošanās;<br />

pārstrukturētajā kredītportfelī būtiski * pieaudzis kredītu ar maksājumu kavējumu<br />

īpatsvars un/vai veikto procentu kapitalizācijas darījumu īpatsvars;<br />

aizņēmēju finansiālā stāvokļa un prognozējamās naudas plūsmas analīze nozīmīgā<br />

kredītportfeļa daļā norāda, ka pastāv liela varbūtība, ka aizņēmēji savlaicīgi nespēs<br />

pildīt saistī<strong>bas</strong> pret banku;<br />

salīdzinot bankas rādītājus un <strong>noteik</strong>tos raksturlielumus (t.sk. kredītportfeļa struktūra<br />

pēc kavējuma perioda, problēmu kredīti, uzkrājumu līmenis) ar visu banku un līdzīgo<br />

banku grupu vidējiem rādītājiem un raksturlielumiem, ir konstatētas būtiskas<br />

atšķirī<strong>bas</strong>, kas pārbaudes grupas vērtējumā liecina par kredītriska iespējamo<br />

palielināšanos.<br />

Kredītriska novērtējumam atbilstoši vērtējamam darbī<strong>bas</strong> veidam tiek izmantoti šajā sadaļā<br />

aprakstītie kritēriji un novērtējuma apraksts. Kredītriska elementu vērtējums un novērtējuma<br />

rezultātā izdarītie secinājumi tiek dokumentēti 4. veidlapā "Kredītriska novērtējums".<br />

Aizpildītās veidlapas tiek glabāta elektroniski <strong>reitinga</strong> lietā sadaļā – Reitinga lieta -<br />

[pārbaudes mēnesis un gads] / Reitinga materiāli.<br />

Var uzskatīt, ka vērtējamajā pozīcijā ir būtisks pieaugums, ja pozīcijas īpatsvars pēdējā gada laikā ir<br />

palielinājies par 10 procentu punktiem.<br />

43. lappuse no 200


Finanšu un kapitāla tirgus komisija<br />

____________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________<br />

BANKU UZRAUDZĪBAS REITINGA NOTEIKŠANAS METODIKA<br />

Aizņēmēju (emitentu, darījumu partneru) kredītspēja<br />

Novērtēš<strong>anas</strong> mērķis – <strong>noteik</strong>t kāda ir varbūtība, ka aizņēmēji (emitenti, darījumu partneri)<br />

nespēs savlaicīgi pildīt saistī<strong>bas</strong> pret banku, un ka to finanšu stāvokļa pasliktināšanās rezultātā<br />

samazināsies bankas ienesīgums.<br />

Šis elements jāvērtē:<br />

Šādām darbī<strong>bas</strong> jomām un darbī<strong>bas</strong> veidiem:<br />

o Kreditēšana un ārpusbilances saistī<strong>bas</strong> pret klientiem – visiem darbī<strong>bas</strong> veidiem<br />

o Investīciju darbība – visiem darbī<strong>bas</strong> veidiem, t.sk.:<br />

sabiedrī<strong>bas</strong> portfeļa darbī<strong>bas</strong> veidiem – jāvērtē emitenta kredītspēja<br />

tirdzniecī<strong>bas</strong> un pārdošanai pieejamā portfeļu darbī<strong>bas</strong> veidiem – jāvērtē darījumu partneru kredītspēja<br />

o Maksājumi un norēķini – darbī<strong>bas</strong> veidam:<br />

o Korespondentattiecī<strong>bas</strong> un izsniegtie starpbanku kredīti<br />

Šādām kopīgām funkcijām:<br />

o Kredītriska pārvaldīšana<br />

Kopīgai funkcijai – Kredītriska pārvaldīšana<br />

Kritēriji Novērtējums<br />

Pašreizējā situācija, dinamika un<br />

tendences šādos bankas kredītportfeļa<br />

kvalitāti raksturojošos rādītājos:<br />

o Kredītportfeļa sadalījums pēc<br />

kavējuma perioda:<br />

kredītu ar maksājumu<br />

kavējumu īpatsvars<br />

kredītportfelī<br />

kredītu ar kavējumu līdz 90<br />

dienām īpatsvars kavētajā<br />

kredītportfelī<br />

kredītu ar kavējumu virs 90<br />

dienām īpatsvars kavētajā<br />

kredītportfelī<br />

o Atgūš<strong>anas</strong> procesā esošo un<br />

vairāk nekā 180 dienas kavēto<br />

kredītu, kas nav pārstrukturēti un<br />

atgūšanā, īpatsvars kredītportfelī<br />

o Pārstrukturētais kredītportfelis:<br />

pārstrukturēto kredītu īpatsvars<br />

kredītportfelī<br />

pārstrukturēto kredītu ar<br />

maksājumu kavējumu<br />

īpatsvars pārstrukturētajā<br />

kredītportfelī<br />

procentu kapitalizācijas<br />

īpatsvars pārstrukturētajā<br />

kredītportfelī<br />

Pārbaudes grupas veiktais bankas<br />

kredītportfeļa kvalitātes novērtējums:<br />

o Individuāli vērtējamiem<br />

kredītiem:<br />

papildus nepieciešamo<br />

uzkrājumu attiecība pret<br />

pārbaudē izskatīto kredītportfeli<br />

papildus nepieciešamo<br />

uzkrājumu ietekme uz bankas<br />

kapitāla pietiekamī<strong>bas</strong> rādītāju<br />

o Grupās vērtējamo kredītu<br />

kvalitātes novērtēš<strong>anas</strong> kārtī<strong>bas</strong><br />

Jāizvēlas tas novērtējums, kuram vislabāk atbilst bankā pastāvošā situācija<br />

1 – Zems risks<br />

Kredītportfeļa sadalījums pēc kavējuma perioda:<br />

o kredītu ar maksājumu kavējumu īpatsvars kredītportfelī nepārsniedz 5%<br />

vai<br />

o kredītu ar maksājumu kavējumu īpatsvars kredītportfelī pārsniedz 5%,<br />

bet nepārsniedz 10% un ne mazāk kā 50% no kavētajiem kredītiem ir ar<br />

kavējumu līdz 90 dienām un<br />

Atgūš<strong>anas</strong> procesā esošo un vairāk nekā 180 dienas kavēto kredītu, kas nav<br />

pārstrukturēti un atgūšanā, īpatsvars kredītportfelī nepārsniedz 2% un<br />

Pārstrukturētais kredītportfelis:<br />

o pārstrukturēto kredītu īpatsvars kredītportfelī nepārsniedz 5% vai<br />

o pārstrukturēto kredītu īpatsvars kredītportfelī pārsniedz 5%, bet<br />

nepārsniedz 10% un kredītu ar maksājumu kavējumu īpatsvars<br />

pārstrukturētajā kredītportfelī nepārsniedz 50% un<br />

Pārbaudes grupas vērtējumā bankas veiktais kredītu kvalitātes novērtējums<br />

ir atbilstošs, jo nav nepieciešams veidot papildu uzkrājumus un nav<br />

konstatēti trūkumi grupās vērtējamo kredītu kvalitātes novērtēš<strong>anas</strong> kārtībā<br />

un<br />

Stresa testu rezultāti norāda, ka ar aizņēmēju kredītspējas pasliktināšanos<br />

saistītā riska līmenis ir zems, jo tā ietekmē nav paredzama būtiska bankas<br />

riska līmeņa paaugstināšanās un būtisku zaudējumu rašanās<br />

2 – Mērens risks<br />

Kredītportfeļa sadalījums pēc kavējuma perioda:<br />

o kredītu ar maksājumu kavējumu īpatsvars kredītportfelī pārsniedz 5%,<br />

bet nepārsniedz 10% un mazāk nekā 50% no kavētajiem kredītiem ir ar<br />

kavējumu līdz 90 dienām vai<br />

o kredītu ar maksājumu kavējumu īpatsvars kredītportfelī pārsniedz 10%,<br />

bet nepārsniedz 25% un ne mazāk kā 50% no kavētajiem kredītiem ir ar<br />

kavējumu līdz 90 dienām un/vai<br />

Atgūš<strong>anas</strong> procesā esošo un vairāk nekā 180 dienas kavēto kredītu, kas nav<br />

pārstrukturēti un atgūšanā, īpatsvars kredītportfelī nepārsniedz 10% un/vai<br />

Pārstrukturētais kredītportfelis:<br />

o pārstrukturēto kredītu īpatsvars kredītportfelī pārsniedz 5%, bet<br />

nepārsniedz 10% un kredītu ar maksājumu kavējumu īpatsvars<br />

pārstrukturētajā kredītportfelī pārsniedz 50% vai<br />

o pārstrukturēto kredītu īpatsvars kredītportfelī pārsniedz 10%, bet<br />

nepārsniedz 25% un kredītu ar maksājumu kavējumu īpatsvars<br />

44. lappuse no 200


Finanšu un kapitāla tirgus komisija<br />

____________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________<br />

BANKU UZRAUDZĪBAS REITINGA NOTEIKŠANAS METODIKA<br />

un kritēriju kvalitāte<br />

Ja pieejami – bankas iekšējo modeļu<br />

kredītriska analīzei, mērīšanai un<br />

novērtēšanai rezultāti<br />

Stresa testu rezultāti (vērtēš<strong>anas</strong><br />

ietvaros pārbaudītāji var izmantot<br />

dažādu stresa testu rezultātus, t.sk.<br />

kredītriska stresa testus, visaptverošos<br />

stresa testus, ja pieejami, vērtējamā<br />

elementa stresa testus, lai novērtētu,<br />

kāda ir iespējamās aizņēmēju<br />

kredītspējas pasliktināšanās ietekme<br />

uz bankas riska līmeni, kā arī finanšu<br />

un kapitāla rādītājiem). Ja banka stresa<br />

testos nav iekļāvusi aizņēmēju<br />

kredītspējas stresa testēšanu, tad<br />

pārbaudītāji elementa kopējo<br />

vērtējumu samazina par vienu<br />

kategoriju<br />

pārstrukturētajā kredītportfelī nepārsniedz 50%, un procentu<br />

kapitalizācijas īpatsvars pārstrukturētajā kredītportfelī nepārsniedz 50%<br />

un/vai<br />

Nepieciešamie uzkrājumi nepārsniedz 10% no pārbaudē izskatītā<br />

kredītportfeļa un papildus nepieciešamo uzkrājumu ietekmē bankas kapitāla<br />

pietiekamī<strong>bas</strong> rādītājs nesamazinās vairāk par 1 procentu punktu un nav<br />

zemāks par 10% un/vai<br />

Nav konstatēti būtiski trūkumi grupās vērtējamo kredītu kvalitātes<br />

novērtēš<strong>anas</strong> kārtībā un kritērijos un/vai<br />

Stresa testu rezultāti norāda, ka ar aizņēmēju kredītspējas pasliktināšanos<br />

saistītā riska līmenis ir mērens, jo aizņēmēju kredītspējas pasliktināšanās<br />

ietekmē ir iespējama būtiska bankas riska līmeņa paaugstināšanās un būtiski<br />

zaudējumi, bet tādu scenāriju, kas izraisa minēto negatīvo ietekmi,<br />

īstenošanās ir maz ticama<br />

3 – Būtisks risks<br />

Kredītportfeļa sadalījums pēc kavējuma perioda:<br />

o kredītu ar maksājumu kavējumu īpatsvars kredītportfelī pārsniedz 10%,<br />

bet nepārsniedz 25% un mazāk nekā 50% no kavētajiem kredītiem ir ar<br />

kavējumu līdz 90 dienām vai<br />

o kredītu ar maksājumu kavējumu īpatsvars kredītportfelī pārsniedz 25%,<br />

bet nepārsniedz 40% un ne mazāk kā 50% no kavētajiem kredītiem ir ar<br />

kavējumu līdz 90 dienām un/vai<br />

Atgūš<strong>anas</strong> procesā esošo un vairāk nekā 180 dienas kavēto kredītu, kas nav<br />

pārstrukturēti un atgūšanā, īpatsvars kredītportfelī nepārsniedz 25% un/vai<br />

Pārstrukturētais kredītportfelis:<br />

o pārstrukturēto kredītu īpatsvars kredītportfelī pārsniedz 10%, bet<br />

nepārsniedz 25% un kredītu ar maksājumu kavējumu īpatsvars<br />

pārstrukturētajā kredītportfelī pārsniedz 50% un/vai procentu<br />

kapitalizācijas īpatsvars pārstrukturētajā kredītportfelī pārsniedz 50%<br />

vai<br />

o pārstrukturēto kredītu īpatsvars kredītportfelī pārsniedz 25%, bet<br />

nepārsniedz 40% un kredītu ar maksājumu kavējumu īpatsvars<br />

pārstrukturētajā kredītportfelī nepārsniedz 50%, un procentu<br />

kapitalizācijas īpatsvars pārstrukturētajā kredītportfelī nepārsniedz 50%<br />

un/vai<br />

Nepieciešamie uzkrājumi pārsniedz 10%, bet nepārsniedz 30% no pārbaudē<br />

izskatītā kredītportfeļa un/vai papildus nepieciešamo uzkrājumu ietekmē<br />

bankas kapitāla pietiekamī<strong>bas</strong> rādītājs samazinās vairāk par 1 procentu<br />

punktu, bet nav zemāks par 9% un/vai<br />

Grupās vērtējamie kredīti veido nozīmīgu daļu no bankas kredītportfeļa un<br />

ir konstatēti būtiski trūkumi grupās vērtējamo kredītu novērtēš<strong>anas</strong> kārtībā<br />

un kritērijos un/vai<br />

Stresa testu rezultāti norāda, ka ar aizņēmēju kredītspējas pasliktināšanos<br />

saistītā riska līmenis ir būtisks, jo ir iespējama tādu scenāriju īstenošanās,<br />

kad aizņēmēju kredītspējas pasliktināšanās ietekmē var būtiski<br />

paaugstināties bankas riska līmenis un rasties būtiski zaudējumi<br />

4 – Augsts risks<br />

Kredītportfeļa sadalījums pēc kavējuma perioda:<br />

o kredītu ar maksājumu kavējumu īpatsvars kredītportfelī pārsniedz 25%<br />

un mazāk nekā 50% no kavētajiem kredītiem ir ar kavējumu līdz 90<br />

dienām vai<br />

o kredītu ar maksājumu kavējumu īpatsvars kredītportfelī pārsniedz 40 %<br />

un/vai<br />

Atgūš<strong>anas</strong> procesā esošo un vairāk nekā 180 dienas kavēto kredītu, kas nav<br />

pārstrukturēti un atgūšanā, īpatsvars kredītportfelī pārsniedz 25% un/vai<br />

Pārstrukturētais kredītportfelis:<br />

o pārstrukturēto kredītu īpatsvars kredītportfelī pārsniedz 25% un kredītu<br />

ar maksājumu kavējumu īpatsvars pārstrukturētajā kredītportfelī<br />

pārsniedz 50% un/vai procentu kapitalizācijas īpatsvars pārstrukturētajā<br />

kredītportfelī pārsniedz 50% vai<br />

45. lappuse no 200


Finanšu un kapitāla tirgus komisija<br />

____________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________<br />

BANKU UZRAUDZĪBAS REITINGA NOTEIKŠANAS METODIKA<br />

o pārstrukturēto kredītu īpatsvars kredītportfelī pārsniedz 40% un/vai<br />

Nepieciešamie uzkrājumi pārsniedz 30% no pārbaudē izskatītā<br />

kredītportfeļa un/vai papildus nepieciešamo uzkrājumu ietekmē bankas<br />

kapitāla pietiekamī<strong>bas</strong> rādītājs samazinās vairāk par 1 procentu punktu un ir<br />

zemāks par 9% un/vai<br />

Grupās vērtējamie kredīti veido nozīmīgu daļu no bankas kredītportfeļa un<br />

grupās vērtējamo kredītu kvalitātes novērtēš<strong>anas</strong> kārtība bankā ir<br />

neapmierinoša, jo banka nav izstrādājusi un dokumentējusi grupās<br />

vērtējamo kredītu kvalitātes novērtēš<strong>anas</strong> kārtību un kritērijus un/vai banka<br />

neveic minēto kredītu kvalitātes novērtēšanu un/vai<br />

Stresa testu rezultāti norāda, ka ar aizņēmēju kredītspējas pasliktināšanos<br />

saistītā riska līmenis ir augsts, jo ir sagaidāma tādu scenāriju īstenošanās,<br />

kad aizņēmēju kredītspējas pasliktināšanās ietekmē var būtiski<br />

paaugstināties bankas riska līmenis un rasties būtiski zaudējumi<br />

46. lappuse no 200


Finanšu un kapitāla tirgus komisija<br />

____________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________<br />

BANKU UZRAUDZĪBAS REITINGA NOTEIKŠANAS METODIKA<br />

Kreditēšanai un ārpusbilances saistībām pret klientiem – visiem darbī<strong>bas</strong> veidiem<br />

Kritēriji Novērtējums<br />

Aizņēmēju kredītspēja, ko raksturo<br />

aizņēmēju:<br />

o kredītreitingi – ārējie, bankas<br />

iekšējie<br />

o kredītvēsture bankā un informācija<br />

no ārējiem avotiem, t.sk. no<br />

Latvijas Bankas Kredītu reģistra<br />

o pašreizējais un prognozējamais<br />

finanšu stāvoklis, t.sk.:<br />

juridiskām personām – aktīvu,<br />

apgrozījuma, peļņas apmērs;<br />

naudas plūsmas pietiekamība;<br />

likviditātes, ilgtermiņa finanšu<br />

stabilitātes, rentabilitātes u.c.<br />

rādītāji; aizņēmēju vadī<strong>bas</strong><br />

kompetence<br />

fiziskām personām – ienākumu<br />

stabilitāte un pietiekamība<br />

saistību savlaicīgai atmaksai;<br />

maksājumu par kredītsaistībām<br />

attiecība pret ienākumiem<br />

o ārējo faktoru ietekme uz aizņēmēju<br />

kredītspēju, t.sk. – pārvedumu risks<br />

(vai pastāv kādi ierobežojumi<br />

līdzekļu pārvedumiem no ārvalstīm<br />

– piemēram, aktīvu ekspropriācija;<br />

ierobežojumi ārvalstu valūtas<br />

pārvedumiem; nodokļi u.c.),<br />

politiskā situācija, ekonomiskā<br />

vide, tirgus un nozares attīstī<strong>bas</strong><br />

tendences, juridiskās un regulējošās<br />

pārmaiņas, sociālie faktori,<br />

izmaiņas tehnoloģiju vidē,<br />

aizņēmēju piederība savstarpēji<br />

saistītu klientu grupai un<br />

savstarpēji saistītu klientu grupas<br />

finanšu stāvoklis u.c. faktori<br />

Pašreizējā situācija šādos vērtējamo<br />

kreditēš<strong>anas</strong> veidu raksturojošos<br />

rādītājos:<br />

o Kredītportfeļa sadalījums pēc<br />

kavējuma perioda:<br />

kredītu ar maksājumu<br />

kavējumu īpatsvars<br />

kredītportfelī<br />

kredītu ar kavējumu līdz 90<br />

dienām īpatsvars kavētajā<br />

kredītportfelī<br />

kredītu ar kavējumu virs 90<br />

dienām īpatsvars kavētajā<br />

kredītportfelī<br />

o Atgūš<strong>anas</strong> procesā esošo un<br />

vairāk nekā 180 dienas kavēto<br />

kredītu, kas nav pārstrukturēti un<br />

atgūšanā, īpatsvars kredītportfelī<br />

o Pārstrukturētais kredītportfelis:<br />

pārstrukturēto kredītu īpatsvars<br />

kredītportfelī<br />

Jāizvēlas tas novērtējums, kuram vislabāk atbilst bankā pastāvošā situācija<br />

1 – Zems risks<br />

No <strong>reitinga</strong> piešķirš<strong>anas</strong> procesā izskatītajiem vērtējamā kreditēš<strong>anas</strong> veida<br />

kredītiem – visiem aizņēmējiem ir augsts kredītreitings* un/vai drošs<br />

finanšu stāvoklis un nav paredzams, ka tas varētu ievērojami pasliktināties<br />

tuvākajā nākotnē. Aizņēmēju kredītspēja nevar būtiski pasliktināties ārējo<br />

faktoru ietekmē (t.sk. nepastāv risks, ka varētu tikt ierobežoti līdzekļu<br />

pārvedumi no ārvalstīm) un<br />

Vērtējamā kreditēš<strong>anas</strong> veidā:<br />

Kredītportfeļa sadalījums pēc kavējuma perioda:<br />

o kredītu ar maksājumu kavējumu īpatsvars kredītportfelī nepārsniedz 5%<br />

vai<br />

o kredītu ar maksājumu kavējumu īpatsvars kredītportfelī pārsniedz 5%,<br />

bet nepārsniedz 10% un ne mazāk kā 50% no kavētajiem kredītiem ir ar<br />

kavējumu līdz 90 dienām un<br />

Atgūš<strong>anas</strong> procesā esošo un vairāk nekā 180 dienas kavēto kredītu, kas nav<br />

pārstrukturēti un atgūšanā, īpatsvars kredītportfelī nepārsniedz 2% un<br />

Pārstrukturētais kredītportfelis:<br />

o pārstrukturēto kredītu īpatsvars kredītportfelī nepārsniedz 5% vai<br />

o pārstrukturēto kredītu īpatsvars kredītportfelī pārsniedz 5%, bet<br />

nepārsniedz 10% un kredītu ar maksājumu kavējumu īpatsvars<br />

pārstrukturētajā kredītportfelī nepārsniedz 50% un<br />

Pārbaudes grupas vērtējumā bankas veiktais kredītu kvalitātes novērtējums<br />

ir atbilstošs, jo nav nepieciešams veidot papildu uzkrājumus un nav<br />

konstatēti trūkumi grupās vērtējamo kredītu kvalitātes novērtēš<strong>anas</strong> kārtībā<br />

un<br />

Stresa testu rezultāti norāda, ka ar aizņēmēju kredītspējas pasliktināšanos<br />

saistītā riska līmenis ir zems, jo tā ietekmē nav paredzama būtiska bankas<br />

riska līmeņa paaugstināšanās un būtisku zaudējumu rašanās<br />

2 – Mērens risks<br />

No <strong>reitinga</strong> piešķirš<strong>anas</strong> procesā izskatītajiem vērtējamā kreditēš<strong>anas</strong> veida<br />

kredītiem – atsevišķiem aizņēmējiem ir zems kredītreitings** un/vai par to<br />

finanšu stāvokli nav informācijas un/vai to finanšu stāvoklis ir nedrošs,<br />

un/vai to kredītspēju var nelabvēlīgi ietekmēt ārējie faktori. Šādu kredītu<br />

apmērs nepārsniedz 20% no vērtējamā kreditēš<strong>anas</strong> veida un/vai<br />

Vērtējamā kreditēš<strong>anas</strong> veidā:<br />

Kredītportfeļa sadalījums pēc kavējuma perioda:<br />

o kredītu ar maksājumu kavējumu īpatsvars kredītportfelī pārsniedz 5%,<br />

bet nepārsniedz 10% un mazāk nekā 50% no kavētajiem kredītiem ir ar<br />

kavējumu līdz 90 dienām vai<br />

o kredītu ar maksājumu kavējumu īpatsvars kredītportfelī pārsniedz 10%,<br />

bet nepārsniedz 25% un ne mazāk kā 50% no kavētajiem kredītiem ir ar<br />

kavējumu līdz 90 dienām un/vai<br />

Atgūš<strong>anas</strong> procesā esošo un vairāk nekā 180 dienas kavēto kredītu, kas nav<br />

pārstrukturēti un atgūšanā, īpatsvars kredītportfelī nepārsniedz 10% un/vai<br />

Pārstrukturētais kredītportfelis:<br />

o pārstrukturēto kredītu īpatsvars kredītportfelī pārsniedz 5%, bet<br />

nepārsniedz 10% un kredītu ar maksājumu kavējumu īpatsvars<br />

pārstrukturētajā kredītportfelī pārsniedz 50% vai<br />

o pārstrukturēto kredītu īpatsvars kredītportfelī pārsniedz 10%, bet<br />

nepārsniedz 25% un kredītu ar maksājumu kavējumu īpatsvars<br />

pārstrukturētajā kredītportfelī nepārsniedz 50%, un procentu<br />

kapitalizācijas īpatsvars pārstrukturētajā kredītportfelī nepārsniedz 50%<br />

un/vai<br />

Nepieciešamie uzkrājumi nepārsniedz 10% no pārbaudē izskatītā<br />

kredītportfeļa un papildus nepieciešamo uzkrājumu ietekmē bankas kapitāla<br />

pietiekamī<strong>bas</strong> rādītājs nesamazinās vairāk par 1 procentu punktu un nav<br />

47. lappuse no 200


Finanšu un kapitāla tirgus komisija<br />

____________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________<br />

BANKU UZRAUDZĪBAS REITINGA NOTEIKŠANAS METODIKA<br />

pārstrukturēto kredītu ar<br />

maksājumu kavējumu<br />

īpatsvars pārstrukturētajā<br />

kredītportfelī<br />

procentu kapitalizācijas<br />

īpatsvars pārstrukturētajā<br />

kredītportfelī<br />

Pārbaudes grupas veiktais bankas<br />

kredītportfeļa kvalitātes novērtējums:<br />

o Individuāli vērtējamiem<br />

kredītiem:<br />

papildus nepieciešamo<br />

uzkrājumu attiecība pret<br />

pārbaudē izskatīto kredītportfeli<br />

papildus nepieciešamo<br />

uzkrājumu ietekme uz bankas<br />

kapitāla pietiekamī<strong>bas</strong> rādītāju<br />

o Grupās vērtējamo kredītu<br />

kvalitātes novērtēš<strong>anas</strong> kārtī<strong>bas</strong><br />

un kritēriju kvalitāte<br />

Ja pieejami – bankas iekšējo modeļu<br />

kredītriska analīzei, mērīšanai un<br />

novērtēšanai rezultāti<br />

Ja pieejami – stresa testu rezultāti<br />

(vērtēš<strong>anas</strong> ietvaros pārbaudītāji var<br />

izmantot dažādu stresa testu<br />

rezultātus, t.sk. kredītriska stresa<br />

testus, visaptverošos stresa testus, ja<br />

pieejami, vērtējamā elementa stresa<br />

testus, vai atsevišķa kreditēš<strong>anas</strong> veida<br />

stresa testus, lai novērtētu, kāda ir<br />

iespējamās aizņēmēju kredītspējas<br />

pasliktināšanās ietekme uz bankas<br />

riska līmeni, kā arī finanšu un kapitāla<br />

rādītājiem). Ja vērtējamais<br />

kreditēš<strong>anas</strong> veids bankai ir būtisks un<br />

banka stresa testos nav iekļāvusi<br />

vērtējamā kreditēš<strong>anas</strong> veida<br />

aizņēmēju kredītspējas stresa<br />

testēšanu, tad pārbaudītāji elementa<br />

kopējo vērtējumu samazina par vienu<br />

kategoriju<br />

zemāks par 10% un/vai<br />

Nav konstatēti būtiski trūkumi grupās vērtējamo kredītu kvalitātes<br />

novērtēš<strong>anas</strong> kārtībā un kritērijos un/vai<br />

Stresa testu rezultāti norāda, ka ar aizņēmēju kredītspējas pasliktināšanos<br />

saistītā riska līmenis ir mērens, jo aizņēmēju kredītspējas pasliktināšanās<br />

ietekmē ir iespējama būtiska bankas riska līmeņa paaugstināšanās un būtiski<br />

zaudējumi, bet tādu scenāriju, kas izraisa minēto negatīvo ietekmi,<br />

īstenošanās ir maz ticama<br />

3 – Būtisks risks<br />

No <strong>reitinga</strong> piešķirš<strong>anas</strong> procesā izskatītajiem vērtējamā kreditēš<strong>anas</strong> veida<br />

kredītiem – daudziem aizņēmējiem ir zems kredītreitings** un/vai par to<br />

finanšu stāvokli nav informācijas un/vai to finanšu stāvoklis ir nedrošs<br />

un/vai to kredītspēju var nelabvēlīgi ietekmēt ārējie faktori. Šādu kredītu<br />

apmērs nepārsniedz 50% no vērtējamā kreditēš<strong>anas</strong> veida un/vai<br />

Vērtējamā kreditēš<strong>anas</strong> veidā:<br />

Kredītportfeļa sadalījums pēc kavējuma perioda:<br />

o kredītu ar maksājumu kavējumu īpatsvars kredītportfelī pārsniedz 10%,<br />

bet nepārsniedz 25% un mazāk nekā 50% no kavētajiem kredītiem ir ar<br />

kavējumu līdz 90 dienām vai<br />

o kredītu ar maksājumu kavējumu īpatsvars kredītportfelī pārsniedz 25%,<br />

bet nepārsniedz 40% un ne mazāk kā 50% no kavētajiem kredītiem ir ar<br />

kavējumu līdz 90 dienām un/vai<br />

Atgūš<strong>anas</strong> procesā esošo un vairāk nekā 180 dienas kavēto kredītu, kas nav<br />

pārstrukturēti un atgūšanā, īpatsvars kredītportfelī nepārsniedz 25% un/vai<br />

Pārstrukturētais kredītportfelis:<br />

o pārstrukturēto kredītu īpatsvars kredītportfelī pārsniedz 10%, bet<br />

nepārsniedz 25% un kredītu ar maksājumu kavējumu īpatsvars<br />

pārstrukturētajā kredītportfelī pārsniedz 50%, un/vai procentu<br />

kapitalizācijas īpatsvars pārstrukturētajā kredītportfelī pārsniedz 50%<br />

vai<br />

o pārstrukturēto kredītu īpatsvars kredītportfelī pārsniedz 25%, bet<br />

nepārsniedz 40% un kredītu ar maksājumu kavējumu īpatsvars<br />

pārstrukturētajā kredītportfelī nepārsniedz 50%, un procentu<br />

kapitalizācijas īpatsvars pārstrukturētajā kredītportfelī nepārsniedz 50%<br />

un/vai<br />

Nepieciešamie uzkrājumi pārsniedz 10%, bet nepārsniedz 30% no pārbaudē<br />

izskatītā kredītportfeļa un/vai papildus nepieciešamo uzkrājumu ietekmē<br />

bankas kapitāla pietiekamī<strong>bas</strong> rādītājs samazinās vairāk par 1 procentu<br />

punktu, bet nav zemāks par 9% un/vai<br />

Grupās vērtējamie kredīti veido nozīmīgu daļu no bankas kredītportfeļa un<br />

ir konstatēti būtiski trūkumi grupās vērtējamo kredītu novērtēš<strong>anas</strong> kārtībā<br />

un kritērijos un/vai<br />

Stresa testu rezultāti norāda, ka ar aizņēmēju kredītspējas pasliktināšanos<br />

saistītā riska līmenis ir būtisks, jo ir iespējama tādu scenāriju īstenošanās,<br />

kad aizņēmēju kredītspējas pasliktināšanās ietekmē var būtiski<br />

paaugstināties bankas riska līmenis un rasties būtiski zaudējumi<br />

4 – Augsts risks<br />

No <strong>reitinga</strong> piešķirš<strong>anas</strong> procesā izskatītajiem vērtējamā kreditēš<strong>anas</strong> veida<br />

kredītiem – pārsvarā aizņēmējiem ir zems kredītreitings** un/vai par to<br />

finanšu stāvokli nav informācijas un/vai to finanšu stāvoklis ir nedrošs<br />

un/vai to kredītspēja pilnībā atkarīga no nestabiliem ārējiem faktoriem. Šādu<br />

kredītu apmērs pārsniedz 50% no vērtējamā kreditēš<strong>anas</strong> veida un/vai<br />

Vērtējamā kreditēš<strong>anas</strong> veidā:<br />

Kredītportfeļa sadalījums pēc kavējuma perioda:<br />

o kredītu ar maksājumu kavējumu īpatsvars kredītportfelī pārsniedz 25%<br />

un mazāk nekā 50% no kavētajiem kredītiem ir ar kavējumu līdz 90<br />

dienām vai<br />

o kredītu ar maksājumu kavējumu īpatsvars kredītportfelī pārsniedz 40 %<br />

un/vai<br />

Atgūš<strong>anas</strong> procesā esošo un vairāk nekā 180 dienas kavēto kredītu, kas nav<br />

48. lappuse no 200


Finanšu un kapitāla tirgus komisija<br />

____________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________<br />

BANKU UZRAUDZĪBAS REITINGA NOTEIKŠANAS METODIKA<br />

pārstrukturēti un atgūšanā, īpatsvars kredītportfelī pārsniedz 25% un/vai<br />

Pārstrukturētais kredītportfelis:<br />

o pārstrukturēto kredītu īpatsvars kredītportfelī pārsniedz 25% un kredītu<br />

ar maksājumu kavējumu īpatsvars pārstrukturētajā kredītportfelī<br />

pārsniedz 50%, un/vai procentu kapitalizācijas īpatsvars pārstrukturētajā<br />

kredītportfelī pārsniedz 50% vai<br />

o pārstrukturēto kredītu īpatsvars kredītportfelī pārsniedz 40% un/vai<br />

Nepieciešamie uzkrājumi pārsniedz 30% no pārbaudē izskatītā<br />

kredītportfeļa un/vai papildus nepieciešamo uzkrājumu ietekmē bankas<br />

kapitāla pietiekamī<strong>bas</strong> rādītājs samazinās vairāk par 1 procentu punktu un ir<br />

zemāks par 9% un/vai<br />

Grupās vērtējamie kredīti veido nozīmīgu daļu no bankas kredītportfeļa un<br />

grupās vērtējamo kredītu kvalitātes novērtēš<strong>anas</strong> kārtība bankā ir<br />

neapmierinoša, jo banka nav izstrādājusi un dokumentējusi grupās<br />

vērtējamo kredītu kvalitātes novērtēš<strong>anas</strong> kārtību un kritērijus un/vai banka<br />

neveic minēto kredītu kvalitātes novērtēšanu un/vai<br />

Stresa testu rezultāti norāda, ka ar aizņēmēju kredītspējas pasliktināšanos<br />

saistītā riska līmenis ir augsts, jo ir sagaidāma tādu scenāriju īstenošanās,<br />

kad aizņēmēju kredītspējas pasliktināšanās ietekmē var būtiski<br />

paaugstināties bankas riska līmenis un rasties būtiski zaudējumi<br />

* Augsts kredītreitings – reitingu aģentūru piešķirtais reitings, kas atbilst investīciju līmeņa<br />

(investment grade) kredīt<strong>reitinga</strong>m<br />

** Zems kredītreitings – reitingu aģentūru piešķirtais reitings, kas atbilst kredīt<strong>reitinga</strong>m zem<br />

investīciju līmeņa (below investment grade)<br />

49. lappuse no 200


Finanšu un kapitāla tirgus komisija<br />

____________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________<br />

BANKU UZRAUDZĪBAS REITINGA NOTEIKŠANAS METODIKA<br />

Investīciju darbībai – sabiedrī<strong>bas</strong> portfeļa darbī<strong>bas</strong> veidiem (izņemot atvasinātos instrumentus<br />

riska ierobežoš<strong>anas</strong> nolūkiem)<br />

Kritēriji Novērtējums<br />

Uzņēmumu, kuros investēti bankas<br />

līdzekļi (turpmāk – emitentu)<br />

kredītspēja, ko raksturo:<br />

o kredītreitingi un reitingu prognozes<br />

o pašreizējais un prognozējamais<br />

finanšu stāvoklis<br />

o ārējo faktoru ietekme uz emitentu<br />

kredītspēju, t.sk. – pārvedumu risks<br />

(vai pastāv kādi ierobežojumi<br />

līdzekļu pārvedumiem no ārvalstīm<br />

– piemēram, aktīvu ekspropriācija;<br />

ierobežojumi ārvalstu valūtas<br />

pārvedumiem; nodokļi u.c.),<br />

politiskā situācija, ekonomiskā<br />

vide, tirgus un nozares attīstī<strong>bas</strong><br />

tendences, juridiskās un<br />

regulējošās pārmaiņas, sociālie<br />

faktori, izmaiņas tehnoloģiju vidē<br />

u.c. faktori<br />

Vai Pārbaudes grupas vērtējumā<br />

bankai nepieciešams pārvērtēt finanšu<br />

instrumentu vērtību? Ja nepieciešams,<br />

tad kāda ir finanšu instrumentu<br />

vērtī<strong>bas</strong> samazinājuma (kas<br />

attiecināms uz peļņas/zaudējumu<br />

aprēķinu) attiecība pret bankas<br />

pārskata gada neauditēto peļņu<br />

Ja pieejami - bankas iekšējo modeļu<br />

kredītriska analīzei, mērīšanai un<br />

novērtēšanai rezultāti<br />

Ja pieejami – stresa testu rezultāti<br />

(vērtēš<strong>anas</strong> ietvaros pārbaudītāji var<br />

izmantot dažādu stresa testu<br />

rezultātus, t.sk. kredītriska stresa<br />

testus, tirgus riska stresa testus,<br />

likviditātes riska stresa testus,<br />

visaptverošos stresa testus, ja<br />

pieejami, vērtējamā elementa stresa<br />

testus, lai novērtētu, kāda ir<br />

iespējamās emitentu kredītspējas<br />

pasliktināšanās ietekme uz bankas<br />

riska līmeni, kā arī finanšu un kapitāla<br />

rādītājiem). Ja līdz termiņa beigām<br />

turētais portfelis bankai ir būtisks un<br />

banka stresa testos nav ņēmusi vērā un<br />

novērtējusi emitentu un darījumu<br />

partneru kredītspējas pasliktināšanās<br />

ietekmi, tad pārbaudītāji elementa<br />

kopējo vērtējumu samazina par vienu<br />

kategoriju<br />

Jāizvēlas tas novērtējums, kuram vislabāk atbilst bankā pastāvošā situācija<br />

1 – Zems risks<br />

Pamatā emitenti, kam ir augsts kredītreitings* un/vai kuru finanšu stāvoklis<br />

ir drošs un nav paredzams, ka tas varētu ievērojami pasliktināties tuvākajā<br />

nākotnē. Emitentu kredītspēja nevar būtiski pasliktināties ārējo faktoru<br />

ietekmē (t.sk. nepastāv risks, ka varētu tikt ierobežoti līdzekļu pārvedumi no<br />

ārvalstīm) un<br />

Pārbaudes grupas vērtējumā bankai nav nepieciešams pārvērtēt finanšu<br />

instrumentu vērtību vai pārbaudes grupas vērtējumā bankai nepieciešams<br />

pārvērtēt finanšu instrumentu vērtību un finanšu instrumentu vērtī<strong>bas</strong><br />

samazinājuma attiecība pret bankas pārskata gada neauditēto peļņu ir<br />

mazāka par 20% un<br />

Stresa testu rezultāti norāda, ka ar emitentu un/vai darījumu partneru<br />

kredītspējas pasliktināšanos saistītā riska līmenis ir zems, jo tā ietekmē nav<br />

paredzama būtiska bankas riska līmeņa paaugstināšanās un būtisku<br />

zaudējumu rašanās<br />

2 – Mērens risks<br />

Ir atsevišķi emitenti, kam ir zems kredītreitings** un/vai par kuru finanšu<br />

stāvokli nav informācijas un/vai kuru finanšu stāvoklis ir nedrošs un/vai<br />

kuru kredītspēju nelabvēlīgi var ietekmēt ārējie faktori (t.sk. pastāv iespēja,<br />

ka varētu tikt ierobežoti līdzekļu pārvedumi no ārvalstīm), bet šādu<br />

darījumu apjoms nepārsniedz 20% no vērtējamā darbī<strong>bas</strong> veida un/vai<br />

Pārbaudes grupas vērtējumā bankai nepieciešams pārvērtēt finanšu<br />

instrumentu vērtību un finanšu instrumentu vērtī<strong>bas</strong> samazinājuma attiecība<br />

pret bankas pārskata gada neauditēto peļņu ir mazāka par 50% un/vai<br />

Stresa testu rezultāti norāda, ka ar emitentu un/vai darījumu partneru<br />

kredītspējas pasliktināšanos saistītā riska līmenis ir mērens, jo emitentu<br />

un/vai darījumu partneru kredītspējas pasliktināšanās ietekmē ir iespējama<br />

būtiska bankas riska līmeņa paaugstināšanās un būtiski zaudējumi, bet tādu<br />

scenāriju, kas izraisa minēto negatīvo ietekmi, īstenošanās ir maz ticama<br />

3 – Būtisks risks<br />

Būtisks tādu emitentu skaits, kam ir zems kredītreitings** un/vai par kuru<br />

finanšu stāvokli nav informācijas un/vai kuru finanšu stāvoklis ir nedrošs<br />

un/vai kuru kredītspēju var nelabvēlīgi ietekmēt ārējie faktori (t.sk. pastāv<br />

liela iespēja, ka varētu tikt ierobežoti līdzekļu pārvedumi no ārvalstīm), taču<br />

šādu darījumu apjoms nepārsniedz 50% no vērtējamā darbī<strong>bas</strong> veida un/vai<br />

Pārbaudes grupas vērtējumā bankai nepieciešams pārvērtēt finanšu<br />

instrumentu vērtību un finanšu instrumentu vērtī<strong>bas</strong> samazinājuma attiecība<br />

pret bankas pārskata gada neauditēto peļņu ir mazāka par 100% un/vai<br />

Stresa testu rezultāti norāda, ka ar emitentu un/vai darījumu partneru<br />

kredītspējas pasliktināšanos saistītā riska līmenis ir būtisks, jo ir iespējama<br />

tādu scenāriju īstenošanās, kad emitentu un/vai darījumu partneru<br />

kredītspējas pasliktināšanās ietekmē var būtiski paaugstināties bankas riska<br />

līmenis un rasties būtiski zaudējumi<br />

4 – Augsts risks<br />

Liels tādu emitentu skaits, kam ir zems kredītreitings** un/vai par kuru<br />

finanšu stāvokli nav informācijas un/vai kuru finanšu stāvoklis ir nedrošs<br />

un/vai kuru kredītspēja pilnībā atkarīga no nestabiliem ārējiem faktoriem<br />

(t.sk. ir būtiski ierobežojumi līdzekļu pārvedumiem no ārvalstīm, kā<br />

rezultātā banka nevarēs saņemt maksājumus par saistībām pilnā apmērā) un<br />

šādu darījumu apjoms pārsniedz 50% no vērtējamā darbī<strong>bas</strong> veida un/vai<br />

Pārbaudes grupas vērtējumā bankai nepieciešams pārvērtēt finanšu<br />

instrumentu vērtību un finanšu instrumentu vērtī<strong>bas</strong> samazinājuma attiecība<br />

pret bankas pārskata gada neauditēto peļņu ir lielāka par 100% un/vai<br />

Stresa testu rezultāti norāda, ka ar emitentu un/vai darījumu partneru<br />

50. lappuse no 200


Finanšu un kapitāla tirgus komisija<br />

____________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________<br />

BANKU UZRAUDZĪBAS REITINGA NOTEIKŠANAS METODIKA<br />

kredītspējas pasliktināšanos saistītā riska līmenis ir augsts, jo ir sagaidāma<br />

tādu scenāriju īstenošanās, kad emitentu un/vai darījumu partneru<br />

kredītspējas pasliktināšanās ietekmē var būtiski paaugstināties bankas riska<br />

līmenis un rasties būtiski zaudējumi<br />

* augsts kredītreitings – Reitingu aģentūru piešķirtais reitings, kas atbilst investīciju līmeņa<br />

(investment grade) kredīt<strong>reitinga</strong>m<br />

** zems kredītreitings – Reitingu aģentūru piešķirtais reitings, kas atbilst zem investīciju līmeņa<br />

(below investment grade) kredīt<strong>reitinga</strong>m<br />

51. lappuse no 200


Finanšu un kapitāla tirgus komisija<br />

____________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________<br />

BANKU UZRAUDZĪBAS REITINGA NOTEIKŠANAS METODIKA<br />

Investīciju darbībai – visiem tirdzniecī<strong>bas</strong> un pārdošanai pieejamo portfeļu darbī<strong>bas</strong> veidiem<br />

Investīciju darbībai – sabiedrī<strong>bas</strong> portfelī iekļautajiem atvasinātajiem instrumentiem riska<br />

ierobežoš<strong>anas</strong> nolūkiem<br />

Kritēriji Novērtējums<br />

Vērtspapīru turētāju,<br />

atvasinātiem instrumentiem –<br />

darījumu partneru (turpmāk –<br />

darījumu partneru) kredītspēja,<br />

ko raksturo:<br />

o kredītreitingi un reitingu<br />

prognozes<br />

o pašreizējais un<br />

prognozējamais finanšu<br />

stāvoklis un reputācija<br />

Ārējo faktoru ietekme uz<br />

darījumu partneru kredītspēju,<br />

t.sk. pārvedumu risks – vai<br />

pastāv kādi ierobežojumi<br />

līdzekļu pārvedumiem no<br />

ārvalstīm (t.sk. aktīvu<br />

ekspropriācija; ierobežojumi<br />

ārvalstu valūtas pārvedumiem;<br />

nodokļi u.c.)<br />

Ja pieejami - bankas iekšējo<br />

modeļu darījumu partneru riska<br />

analīzei, mērīšanai un<br />

novērtēšanai rezultāti<br />

Ja pieejami - stresa testu<br />

rezultāti (vērtēš<strong>anas</strong> ietvaros<br />

pārbaudītāji var izmantot<br />

dažādu stresa testu rezultātus,<br />

t.sk. kredītriska stresa testus,<br />

tirgus riska stresa testus,<br />

likviditātes riska stresa testus,<br />

visaptverošos stresa testus, ja<br />

pieejami, vērtējamā elementa<br />

stresa testus, lai novērtētu, kāda<br />

ir iespējamās darījumu partneru<br />

kredītspējas pasliktināšanās<br />

ietekme uz bankas riska līmeni,<br />

kā arī finanšu un kapitāla<br />

rādītājiem). Ja tirdzniecī<strong>bas</strong><br />

portfelis un/vai pārdošanai<br />

pieejamais portfelis bankai ir<br />

būtiski un banka stresa testos<br />

nav ņēmusi vērā un novērtējusi<br />

darījumu partneru kredītspējas<br />

pasliktināšanās ietekmi, tad<br />

pārbaudītāji elementa kopējo<br />

vērtējumu samazina par vienu<br />

kategoriju<br />

Jāizvēlas tas novērtējums, kuram vislabāk atbilst bankā pastāvošā situācija<br />

1 – Zems risks<br />

Pamatā darījumu partneri, kam ir augsts kredītreitings* un/vai kuru finanšu<br />

stāvoklis ir drošs un tiem ir nevainojama reputācija un<br />

Darījumu partneru kredītspēja nevar būtiski pasliktināties ārējo faktoru ietekmē,<br />

t.sk. nepastāv risks, ka varētu tikt ierobežoti līdzekļu pārvedumi no ārvalstīm un<br />

Stresa testu rezultāti norāda, ka ar darījumu partneru kredītspējas pasliktināšanos<br />

saistītā riska līmenis ir zems, jo tā ietekmē nav paredzama būtiska bankas riska<br />

līmeņa paaugstināšanās un būtisku zaudējumu rašanās<br />

2 – Mērens risks<br />

Atsevišķi darījumu partneri, kam ir zems kredītreitings** un/vai par kuru finanšu<br />

stāvokli nav informācijas un/vai kuru finanšu stāvoklis ir nedrošs un/vai kam ir<br />

slikta reputācija, bet šādu darījumu apjoms nepārsniedz 20% no vērtējamā darbī<strong>bas</strong><br />

veida un/vai<br />

Atsevišķi darījumu partneri, kuru kredītspēju nelabvēlīgi var ietekmēt ārējie faktori<br />

un/vai pastāv risks, ka varētu tikt ierobežoti līdzekļu pārvedumi no ārvalstīm, bet<br />

šādu darījumu apjoms nepārsniedz 20% no vērtējamā darbī<strong>bas</strong> veida un/vai<br />

Stresa testu rezultāti norāda, ka ar darījumu partneru kredītspējas pasliktināšanos<br />

saistītā riska līmenis ir mērens, jo darījumu partneru kredītspējas pasliktināšanās<br />

ietekmē ir iespējama būtiska bankas riska līmeņa paaugstināšanās un būtiski<br />

zaudējumi, bet tādu scenāriju, kas izraisa minēto negatīvo ietekmi, īstenošanās ir<br />

maz ticama<br />

3 – Būtisks risks<br />

Būtisks tādu darījumu partneru skaits, kam ir zems kredītreitings** un/vai par kuru<br />

finanšu stāvokli nav informācijas un/vai kuru finanšu stāvoklis ir nedrošs un/vai<br />

kam ir slikta reputācija, bet šādu darījumu apjoms nepārsniedz 50% no vērtējamā<br />

darbī<strong>bas</strong> veida un/vai<br />

Būtisks tādu darījumu partneru skaits, kuru kredītspēju nelabvēlīgi var ietekmēt<br />

ārējie faktori un/vai pastāv risks, ka varētu tikt ierobežoti līdzekļu pārvedumi no<br />

ārvalstīm, bet šādu darījumu apjoms nepārsniedz 50% no vērtējamā darbī<strong>bas</strong> veida<br />

un/vai<br />

Stresa testu rezultāti norāda, ka ar darījumu partneru kredītspējas pasliktināšanos<br />

saistītā riska līmenis ir būtisks, jo ir iespējama tādu scenāriju īstenošanās, kad<br />

darījumu partneru kredītspējas pasliktināšanās ietekmē var būtiski paaugstināties<br />

bankas riska līmenis un rasties būtiski zaudējumi<br />

4 – Augsts risks<br />

Liels tādu darījumu partneru skaits, kam ir zems kredītreitings** un/vai par kuru<br />

finanšu stāvokli nav informācijas un/vai kuru finanšu stāvoklis ir nedrošs un/vai<br />

kam ir slikta reputācija, šādu darījumu apjoms pārsniedz 50% no vērtējamā<br />

darbī<strong>bas</strong> veida un/vai<br />

Liels tādu darījumu partneru skaits, kuru kredītspēju nelabvēlīgi var ietekmēt ārējie<br />

faktori un/vai pastāv risks, ka varētu tikt ierobežoti līdzekļu pārvedumi no<br />

ārvalstīm, šādu darījumu apjoms pārsniedz 50% no vērtējamā darbī<strong>bas</strong> veida un/vai<br />

Stresa testu rezultāti norāda, ka ar darījumu partneru kredītspējas pasliktināšanos<br />

saistītā riska līmenis ir augsts, jo ir sagaidāma tādu scenāriju īstenošanās, kad<br />

darījumu partneru kredītspējas pasliktināšanās ietekmē var būtiski paaugstināties<br />

bankas riska līmenis un rasties būtiski zaudējumi<br />

* augsts kredītreitings – Reitingu aģentūru piešķirtais reitings, kas atbilst investīciju līmeņa (investment<br />

grade) kredīt<strong>reitinga</strong>m<br />

** zems kredītreitings – reitingu aģentūru piešķirtais reitings, kas atbilst zem investīciju līmeņa (below<br />

investment grade) kredīt<strong>reitinga</strong>m<br />

52. lappuse no 200


Finanšu un kapitāla tirgus komisija<br />

____________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________<br />

BANKU UZRAUDZĪBAS REITINGA NOTEIKŠANAS METODIKA<br />

Korespondentattiecībām un izsniegtajiem starpbanku kredītiem<br />

Kritēriji Novērtējums<br />

Korespondentbanku kredītspēja,<br />

ko raksturo:<br />

o kredītreitingi un reitingu<br />

prognozes<br />

o pašreizējais un<br />

prognozējamais finanšu<br />

stāvoklis un reputācija<br />

Ārējo faktoru ietekme uz<br />

korespondentbanku kredītspēju,<br />

t.sk. pārvedumu risks – vai<br />

pastāv kādi ierobežojumi<br />

līdzekļu pārvedumiem no<br />

ārvalstīm (t.sk. aktīvu<br />

ekspropriācija; ierobežojumi<br />

ārvalstu valūtas pārvedumiem;<br />

nodokļi u.c.)?<br />

Pārbaudes grupas vērtējumā<br />

nepieciešamo speciālo<br />

uzkrājumu attiecība pret kopējo<br />

vērtējamā darbī<strong>bas</strong> veida apjomu<br />

Pārbaudes grupas vērtējumā<br />

nepieciešamo papildus speciālo<br />

uzkrājumu attiecība bankas<br />

pārskata gada neauditēto peļņu<br />

Ja pieejami - bankas iekšējo<br />

modeļu korespondentbanku riska<br />

analīzei, mērīšanai un<br />

novērtēšanai rezultāti<br />

Ja pieejami - stresa testu rezultāti<br />

(vērtēš<strong>anas</strong> ietvaros pārbaudītāji<br />

var izmantot dažādu stresa testu<br />

rezultātus, t.sk. kredītriska stresa<br />

testus, likviditātes riska stresa<br />

testus, visaptverošos stresa<br />

testus, ja pieejami, vērtējamā<br />

elementa stresa testus, lai<br />

novērtētu, kāda ir iespējamās<br />

korespondentbanku kredītspējas<br />

pasliktināšanās ietekme uz<br />

bankas riska līmeni, kā arī<br />

finanšu un kapitāla rādītājiem).<br />

Ja prasību pret kredītiestādēm<br />

īpatsvars aktīvos ir būtisks un<br />

banka stresa testos nav ņēmusi<br />

vērā un novērtējusi<br />

korespondentbanku kredītspējas<br />

pasliktināšanās ietekmi, tad<br />

pārbaudītāji elementa kopējo<br />

vērtējumu samazina par vienu<br />

kategoriju<br />

Jāizvēlas tas novērtējums, kuram vislabāk atbilst bankā pastāvošā situācija<br />

1 – Zems risks<br />

Pamatā korespondentbankas, kam ir augsts kredītreitings* un/vai kuru finanšu<br />

stāvoklis ir drošs un tām ir nevainojama reputācija un<br />

Korespondentbanku kredītspēja nevar būtiski pasliktināties ārējo faktoru ietekmē,<br />

t.sk. nepastāv risks, ka varētu tikt ierobežoti līdzekļu pārvedumi no ārvalstīm un<br />

Nepieciešamie uzkrājumi nepārsniedz 2% no prasībām pret kredītiestādēm un<br />

Pārbaudes grupas vērtējumā bankai nav nepieciešams veidot papildus speciālos<br />

uzkrājumus vai pārbaudes grupas vērtējumā bankai ir nepieciešams veidot<br />

papildus speciālos uzkrājumus un to apjoms nepārsniedz 20% no bankas pārskata<br />

gada neauditētās peļņas un<br />

Stresa testu rezultāti norāda, ka ar korespondentbanku kredītspējas<br />

pasliktināšanos saistītā riska līmenis ir zems, jo tā ietekmē nav paredzama būtiska<br />

bankas riska līmeņa paaugstināšanās un būtisku zaudējumu rašanās<br />

2 – Mērens risks<br />

Atsevišķas korespondentbankas, kam ir zems kredītreitings** un/vai par kuru<br />

finanšu stāvokli nav informācijas un/vai kuru finanšu stāvoklis ir nedrošs un/vai<br />

kam ir slikta reputācija, bet prasību pret šīm bankām apjoms nepārsniedz 20% no<br />

prasībām pret kredītiestādēm un/vai<br />

Atsevišķas korespondentbankas, kuru kredītspēju nelabvēlīgi var ietekmēt ārējie<br />

faktori un/vai pastāv risks, ka varētu tikt ierobežoti līdzekļu pārvedumi no<br />

ārvalstīm, bet prasību pret šīm bankām apjoms nepārsniedz 20% no prasībām pret<br />

kredītiestādēm un/vai<br />

Nepieciešamie uzkrājumi nepārsniedz 10% no prasībām pret kredītiestādēm<br />

un/vai<br />

Pārbaudes grupas vērtējumā bankai nepieciešams veidot papildus speciālos<br />

uzkrājumus un to apjoms nepārsniedz 50% no bankas pārskata gada neauditētās<br />

peļņas un/vai<br />

Stresa testu rezultāti norāda, ka ar korespondentbanku kredītspējas<br />

pasliktināšanos saistītā riska līmenis ir mērens, jo korespondentbanku kredītspējas<br />

pasliktināšanās ietekmē ir iespējama būtiska bankas riska līmeņa paaugstināšanās<br />

un būtiski zaudējumi, bet tādu scenāriju, kas izraisa minēto negatīvo ietekmi,<br />

īstenošanās ir maz ticama<br />

3 – Būtisks risks<br />

Būtisks tādu korespondentbanku skaits, kam ir zems kredītreitings** un/vai par<br />

kuru finanšu stāvokli nav informācijas un/vai kuru finanšu stāvoklis ir nedrošs<br />

un/vai kam ir slikta reputācija, bet prasību pret šīm bankām apjoms nepārsniedz<br />

50% no prasībām pret kredītiestādēm un/vai<br />

Būtisks tādu korespondentbanku skaits, kuru kredītspēju nelabvēlīgi var ietekmēt<br />

ārējie faktori un/vai pastāv risks, ka varētu tikt ierobežoti līdzekļu pārvedumi no<br />

ārvalstīm, bet prasību pret šīm bankām apjoms nepārsniedz 50% no prasībām pret<br />

kredītiestādēm un/vai<br />

Nepieciešamie uzkrājumi pārsniedz 10% no prasībām pret kredītiestādēm un/vai<br />

Pārbaudes grupas vērtējumā bankai nepieciešams veidot papildus speciālos<br />

uzkrājumus un to apjoms nepārsniedz 100% no bankas pārskata gada neauditētās<br />

peļņas un/vai<br />

Stresa testu rezultāti norāda, ka ar korespondentbanku kredītspējas<br />

pasliktināšanos saistītā riska līmenis ir būtisks, jo ir iespējama tādu scenāriju<br />

īstenošanās, kad korespondentbanku kredītspējas pasliktināšanās ietekmē var<br />

būtiski paaugstināties bankas riska līmenis un rasties būtiski zaudējumi<br />

4 – Augsts risks<br />

Liels tādu korespondentbanku skaits, kam ir zems kredītreitings** un/vai par kuru<br />

finanšu stāvokli nav informācijas un/vai kuru finanšu stāvoklis ir nedrošs un/vai<br />

kam ir slikta reputācija, prasību pret šīm bankām apjoms pārsniedz 50% no<br />

prasībām pret kredītiestādēm un/vai<br />

Liels tādu korespondentbanku skaits, kuru kredītspēju nelabvēlīgi var ietekmēt<br />

53. lappuse no 200


Finanšu un kapitāla tirgus komisija<br />

____________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________<br />

BANKU UZRAUDZĪBAS REITINGA NOTEIKŠANAS METODIKA<br />

ārējie faktori un/vai pastāv risks, ka varētu tikt ierobežoti līdzekļu pārvedumi no<br />

ārvalstīm, prasību pret šīm bankām apjoms pārsniedz 50% no prasībām pret<br />

kredītiestādēm un/vai<br />

Nepieciešamie uzkrājumi pārsniedz 30% no prasībām pret kredītiestādēm un/vai<br />

Pārbaudes grupas vērtējumā bankai nepieciešams veidot papildus speciālos<br />

uzkrājumus un to apjoms pārsniedz 100% no bankas pārskata gada neauditētās<br />

peļņas un/vai<br />

Stresa testu rezultāti norāda, ka ar korespondentbanku kredītspējas<br />

pasliktināšanos saistītā riska līmenis ir augsts, jo ir sagaidāma tādu scenāriju<br />

īstenošanās, kad korespondentbanku kredītspējas pasliktināšanās ietekmē var<br />

būtiski paaugstināties bankas riska līmenis un rasties būtiski zaudējumi<br />

* augsts kredītreitings – Reitingu aģentūru piešķirtais reitings, kas atbilst investīciju līmeņa (investment<br />

grade) kredīt<strong>reitinga</strong>m<br />

** zems kredītreitings – reitingu aģentūru piešķirtais reitings, kas atbilst zem investīciju līmeņa (below<br />

investment grade) kredīt<strong>reitinga</strong>m<br />

54. lappuse no 200


Finanšu un kapitāla tirgus komisija<br />

____________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________<br />

BANKU UZRAUDZĪBAS REITINGA NOTEIKŠANAS METODIKA<br />

Kredītrisku mazinoši faktori<br />

Novērtēš<strong>anas</strong> mērķis – <strong>noteik</strong>t, kāda ir kredītrisku mazinošu faktoru ietekme uz kopējo<br />

kredītrisku.<br />

Šis elements jāvērtē:<br />

Šādām darbī<strong>bas</strong> jomām un darbī<strong>bas</strong> veidiem:<br />

o Kreditēšana un ārpusbilances saistī<strong>bas</strong> pret klientiem – visiem darbī<strong>bas</strong> veidiem<br />

o Investīciju darbība – visiem darbī<strong>bas</strong> veidiem, t.sk.:<br />

sabiedrī<strong>bas</strong> portfeļa darbī<strong>bas</strong> veidiem – jāvērtē darījumu kredītrisku mazinošie faktori<br />

tirdzniecī<strong>bas</strong> un pārdošanai pieejamā portfeļu darbī<strong>bas</strong> veidiem – jāvērtē darījumu partneru risku<br />

mazinošie faktori<br />

o Maksājumi un norēķini – darbī<strong>bas</strong> veidam:<br />

Korespondentattiecī<strong>bas</strong> un izsniegtie starpbanku kredīti<br />

Kreditēšanai un ārpusbilances saistībām pret klientiem – visiem darbī<strong>bas</strong> veidiem<br />

Kritēriji Novērtējums<br />

Bankas prasījumu kārta aizņēmēja<br />

likvidācijas gadījumā, t.sk.:<br />

o vai bankas prasī<strong>bas</strong> pret<br />

aizņēmēju ir<br />

nodrošinātas/nenodrošinātas?<br />

o prasījumu kārta<br />

o speciālu nosacījumu esamība<br />

aizdevuma līgumos<br />

Ķīlas esamība, t.sk.:<br />

o ķīlas tiesību reģistrācija<br />

attiecīgos reģistros<br />

o apgrūtinājuma kārta<br />

Ķīlas vērtība, t.sk.:<br />

o vai to <strong>noteik</strong>uši neatkarīgi<br />

speciālisti?<br />

o vai ķīla tiek regulāri pārvērtēta?<br />

o tirgus vērtība un piespiedu<br />

realizācijas vērtība, salīdzinot ar<br />

parāda atlikumu<br />

o ķīlas vērtī<strong>bas</strong> svārstīgums un<br />

ārējo faktoru ietekme<br />

(ekonomiskā vide, tirgus<br />

attīstī<strong>bas</strong> tendences u.c.)<br />

Ķīlas likviditāte, t.sk.:<br />

o aktīva tirgus esamība<br />

o vai bankai šis tirgus brīvi<br />

pieejams?<br />

o ķīlas vērtība, salīdzinot ar<br />

kopējo šīs ķīlas tirgus apjomu<br />

Citu kredītrisku mazinošu faktoru<br />

esamība – maksātspējīgu galvotāju<br />

esamība, kredītderivatīvu<br />

izmantošana u.c.<br />

Vērtējamā kreditēš<strong>anas</strong> veida<br />

aizņēmēju kredītspējas (pirmā<br />

kredītrisku raksturojošā elementa)<br />

novērtējums<br />

Var ņemt vērā arī:<br />

o vai bankai ir pieredze analogu<br />

ķīlu realizācijā?<br />

o vai nepastāv juridiski šķēršļi<br />

Jāizvēlas tas novērtējums, kuram vislabāk atbilst bankā pastāvošā situācija<br />

1 – Zems risks<br />

No <strong>reitinga</strong> piešķirš<strong>anas</strong> procesā izskatītajiem vērtējamā kreditēš<strong>anas</strong> veida<br />

kredītiem – aizņēmēju saistību nepildīš<strong>anas</strong> gadījumā banka parādus <strong>noteik</strong>ti<br />

atgūs pilnā apmērā, jo visiem kredītiem:<br />

o banka ir augstāko kārtu (piem., nodrošināts) kreditors un<br />

o ir likvīda ķīla, kas pilnībā sedz gan parādu, gan izdevumus, kas saistīti ar tās<br />

realizāciju, un nepastāv juridiski šķēršļi tās atsavināšanai un<br />

o stresa testu rezultāti norāda, ka ar kredītrisku mazinošiem faktoriem<br />

saistītais risks ir zems, jo tā ietekmē nav paredzama būtiska bankas riska<br />

līmeņa paaugstināšanās un būtisku zaudējumu rašanās vai<br />

o ir citi kredītrisku mazinoši faktori (piemēram, kredītspējīgi galvotāji)<br />

vai<br />

Banka nav augstāko kārtu (piem., nodrošināts) kreditors un nav citu kredītrisku<br />

mazinošu faktoru, un vērtējamā kreditēš<strong>anas</strong> veida aizņēmēju kredītspējas<br />

(pirmā kredītrisku raksturojošā elementa) novērtējums ir "1 – zems risks"<br />

2 – Mērens risks<br />

Vērtējamā kreditēš<strong>anas</strong> veida aizņēmēju kredītspējas (pirmā kredītrisku<br />

raksturojošā elementa) novērtējums ir "2 – mērens risks" vai "3 – būtisks<br />

risks", vai "4 – augsts risks"<br />

un<br />

No <strong>reitinga</strong> piešķirš<strong>anas</strong> procesā izskatītajiem vērtējamā kreditēš<strong>anas</strong> veida<br />

kredītiem – atsevišķiem kredītiem:<br />

o banka nav augstāko kārtu (piem., nodrošināts) kreditors un/vai<br />

o ķīla nav likvīda un/vai tā ir nepietiekamā apjomā un/vai pastāv juridiski<br />

šķēršļi tās atsavināšanai un/vai<br />

o stresa testu rezultāti norāda, ka ar kredītrisku mazinošiem faktoriem<br />

saistītais risks ir mērens, jo, piemēram, ķīlas vērtī<strong>bas</strong> un ķīlas likviditātes<br />

samazināš<strong>anas</strong> ietekmē ir iespējama būtiska bankas riska līmeņa<br />

paaugstināšanās un būtiski zaudējumi, bet tādu scenāriju, kas izraisa minēto<br />

negatīvo ietekmi, īstenošanās ir maz ticama un<br />

o nav citu kredītrisku mazinošu faktoru (piemēram, nav kredītspējīgu<br />

galvotāju)<br />

Šādu kredītu apjoms nepārsniedz 20% no vērtējamā kreditēš<strong>anas</strong> veida<br />

3 – Būtisks risks<br />

Vērtējamā kreditēš<strong>anas</strong> veida aizņēmēju kredītspējas (pirmā kredītrisku<br />

raksturojošā elementa) novērtējums ir "2 – mērens risks" vai "3 – būtisks<br />

risks", vai "4 – augsts risks"<br />

un<br />

No <strong>reitinga</strong> piešķirš<strong>anas</strong> procesā izskatītajiem vērtējamā kreditēš<strong>anas</strong> veida<br />

55. lappuse no 200


Finanšu un kapitāla tirgus komisija<br />

____________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________<br />

BANKU UZRAUDZĪBAS REITINGA NOTEIKŠANAS METODIKA<br />

ķīlas atsavināšanai?<br />

o izmaiņas bankas uzkrājumos,<br />

kas saistītas ar nodrošinājuma<br />

vērtī<strong>bas</strong> samazināšanos<br />

Ja pieejami - bankas iekšējo modeļu<br />

kredītriska analīzei, mērīšanai un<br />

novērtēšanai rezultāti<br />

Stresa testu rezultāti (vērtēš<strong>anas</strong><br />

ietvaros pārbaudītāji var izmantot<br />

dažādu stresa testu rezultātus, t.sk.<br />

kredītriska stresa testus,<br />

visaptverošos stresa testus, ja<br />

pieejami, vērtējamā elementa stresa<br />

testus, lai novērtētu, kāda ir<br />

kredītrisku mazinošo faktoru<br />

ietekme (piemēram, ķīlas vērtī<strong>bas</strong><br />

svārstīgums un ķīlas likviditāte) uz<br />

bankas riska līmeni, kā arī finanšu<br />

un kapitāla rādītājiem). Ja ar ķīlu<br />

nodrošinātu prasību (kredītu)<br />

īpatsvars bankas aktīvos ir būtisks<br />

un banka stresa testos nav ņēmusi<br />

vērā un novērtējusi kredītrisku<br />

mazinošo faktoru iespējamu<br />

nelabvēlīgu ietekmi, tad<br />

pārbaudītāji elementa kopējo<br />

vērtējumu samazina par vienu<br />

kategoriju<br />

kredītiem – daudziem kredītiem:<br />

o banka nav augstāko kārtu (piem., nodrošināts) kreditors un/vai<br />

o ķīla nav likvīda un/vai tā ir nepietiekamā apjomā un/vai pastāv juridiski<br />

šķēršļi tās atsavināšanai un/vai<br />

o stresa testu rezultāti norāda, ka ar kredītrisku mazinošiem faktoriem<br />

saistītais risks ir būtisks, jo ir iespējama tādu scenāriju īstenošanās, kad,<br />

piemēram, ķīlas vērtī<strong>bas</strong> un ķīlas likviditātes samazināš<strong>anas</strong> ietekmē var<br />

būtiski palielināties bankas riska līmenis un rasties būtiski zaudējumi un<br />

o nav citu kredītrisku mazinošu faktoru (piemēram, nav kredītspējīgu<br />

galvotāju)<br />

Šādu kredītu apjoms nepārsniedz 50% no vērtējamā kreditēš<strong>anas</strong> veida<br />

4 – Augsts risks<br />

Vērtējamā kreditēš<strong>anas</strong> veida aizņēmēju kredītspējas (pirmā kredītrisku<br />

raksturojošā elementa) novērtējums ir "2 – mērens risks" vai "3 – būtisks<br />

risks", vai "4 – augsts risks"<br />

un<br />

No <strong>reitinga</strong> piešķirš<strong>anas</strong> procesā izskatītajiem vērtējamā kreditēš<strong>anas</strong> veida<br />

kredītiem vairāk kā 50% (pēc apjoma) ir kredīti, kuriem:<br />

o banka nav augstāko kārtu (piem., nodrošināts) kreditors un/vai<br />

o ķīla nav likvīda un/vai tā ir nepietiekamā apjomā un/vai pastāv juridiski<br />

šķēršļi tās atsavināšanai un/vai<br />

o stresa testu rezultāti norāda, ka ar kredītrisku mazinošiem faktoriem<br />

saistītais risks ir augsts, jo ir sagaidāma tādu scenāriju īstenošanās, kad,<br />

piemēram, ķīlas vērtī<strong>bas</strong> un ķīlas likviditātes samazināšanās ietekmē var<br />

būtiski palielināties bankas riska līmenis un rasties būtiski zaudējumi un<br />

o nav citu kredītrisku mazinošu faktoru (piemēram, nav kredītspējīgu<br />

galvotāju)<br />

56. lappuse no 200


Finanšu un kapitāla tirgus komisija<br />

____________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________<br />

BANKU UZRAUDZĪBAS REITINGA NOTEIKŠANAS METODIKA<br />

Investīciju darbībai – sabiedrī<strong>bas</strong> portfeļa darbī<strong>bas</strong> veidiem (izņemot atvasinātos instrumentus<br />

riska ierobežoš<strong>anas</strong> nolūkiem)<br />

Kritēriji Novērtējums<br />

Bankas prasījumu kārta emitentu<br />

likvidācijas gadījumā, t.sk.:<br />

o vai bankas prasī<strong>bas</strong> pret emitentu ir<br />

nodrošinātas/nenodrošinātas?<br />

o prasījumu kārta<br />

o subordinēti aizdevumi/dalība kapitālā<br />

Parāda vērtspapīru kredītreitings, t.sk. vai<br />

parāda vērtspapīriem ir <strong>noteik</strong>ts augstāks<br />

kredītreitings par emitenta kredītreitingu?<br />

Ķīlas esamība, t.sk.:<br />

o ķīlas tiesību reģistrācija attiecīgos<br />

reģistros<br />

o apgrūtinājuma kārta<br />

o ķīlas vērtība<br />

o ķīlas likviditāte<br />

Maksātspējīgu galvotāju esamība, to<br />

kvalitāte<br />

Citi kredītrisku mazinoši faktori –<br />

kredītderivatīvu izmantošana u.c.<br />

Vērtējamā darbī<strong>bas</strong> veida emitentu<br />

kredītspējas (pirmā kredītrisku<br />

raksturojošā elementa) novērtējums<br />

Ja pieejami - bankas iekšējo modeļu<br />

kredītriska analīzei, mērīšanai un<br />

novērtēšanai rezultāti<br />

Ja pieejami - stresa testu rezultāti<br />

(vērtēš<strong>anas</strong> ietvaros pārbaudītāji var<br />

izmantot dažādu stresa testu rezultātus,<br />

t.sk. tirgus riska stresa testus, kredītriska<br />

stresa testus, visaptverošos stresa testus,<br />

ja pieejami, vērtējamā elementa stresa<br />

testus, lai novērtētu, kāda ir kredītrisku<br />

mazinošo faktoru ietekme uz bankas riska<br />

līmeni, kā arī finanšu un kapitāla<br />

rādītājiem). Ja banka, kurai līdz termiņa<br />

beigām turētais portfelis ir būtisks,<br />

izmanto kredītrisku mazinošos faktorus<br />

un stresa testos nav ņēmusi vērā un<br />

novērtējusi kredītrisku mazinošo faktoru<br />

iespējamu nelabvēlīgu ietekmi, tad<br />

pārbaudītāji elementa kopējo vērtējumu<br />

samazina par vienu kategoriju<br />

Jāizvēlas tas novērtējums, kuram vislabāk atbilst bankā pastāvošā situācija<br />

1 – Zems risks<br />

Gadījumā, ja emitenti nepildīs saistī<strong>bas</strong> pret banku, tā parādus <strong>noteik</strong>ti<br />

atgūs pilnā apmērā, jo:<br />

o vismaz 75% vērtībā no bilances vērtī<strong>bas</strong> ir vērtspapīri, kuriem banka<br />

ir augstāko kārtu (piem., nodrošināts) kreditors vai<br />

o parāda vērtspapīriem ir augsts kredītreitings* vai<br />

o ir citi kredītrisku mazinoši faktori (piemēram, kredītspējīgi<br />

galvotāji) un<br />

Stresa testu rezultāti norāda, ka ar kredītrisku mazinošiem faktoriem<br />

saistītais risks ir zems, jo tā ietekmē nav paredzama būtiska bankas<br />

riska līmeņa paaugstināšanās un būtisku zaudējumu rašanās vai<br />

Banka nav augstāko kārtu (piem., nodrošināts) kreditors un nav citu<br />

kredītrisku mazinošu faktoru, un vērtējamā darbī<strong>bas</strong> veida emitentu<br />

kredītspējas (pirmā kredītrisku raksturojošā elementa) novērtējums ir<br />

"1 – zems risks"<br />

2 – Mērens risks<br />

Banka ir augstāko kārtu (piem., nodrošināts) kreditors vai ir citi<br />

kredītrisku mazinoši faktori, bet stresa testu rezultāti norāda, ka ar<br />

kredītrisku mazinošiem faktoriem saistītais risks ir mērens, jo,<br />

piemēram, ķīlas vērtī<strong>bas</strong> un ķīlas likviditātes samazināš<strong>anas</strong> ietekmē ir<br />

iespējama būtiska bankas riska līmeņa paaugstināšanās un būtiski<br />

zaudējumi, bet tādu scenāriju, kas izraisa minēto negatīvo ietekmi,<br />

īstenošanās ir maz ticama un/vai<br />

Banka nav augstāko kārtu (piem., nodrošināts) kreditors un nav citu<br />

kredītrisku mazinošu faktoru, un vērtējamā darbī<strong>bas</strong> veida emitentu<br />

kredītspējas (pirmā kredītrisku raksturojošā elementa) novērtējums ir<br />

"2 – mērens risks"<br />

3 – Būtisks risks<br />

Banka ir augstāko kārtu (piem., nodrošināts) kreditors vai ir citi<br />

kredītrisku mazinoši faktori, bet stresa testu rezultāti norāda, ka ar<br />

kredītrisku mazinošiem faktoriem saistītais risks ir būtisks, jo ir<br />

iespējama tādu scenāriju īstenošanās, kad, piemēram, ķīlas vērtī<strong>bas</strong> un<br />

ķīlas likviditātes samazināš<strong>anas</strong> ietekmē var būtiski palielināties bankas<br />

riska līmenis un rasties būtiski zaudējumi un/vai<br />

Banka nav augstāko kārtu (piem., nodrošināts) kreditors un nav citu<br />

kredītrisku mazinošu faktoru, un vērtējamā darbī<strong>bas</strong> veida emitentu<br />

kredītspējas (pirmā kredītrisku raksturojošā elementa) novērtējums ir<br />

"3 – būtisks risks"<br />

4 – Augsts risks<br />

Banka ir augstāko kārtu (piem., nodrošināts) kreditors vai ir citi<br />

kredītrisku mazinoši faktori, bet stresa testu rezultāti norāda, ka ar<br />

kredītrisku mazinošiem faktoriem saistītais risks ir augsts, jo ir<br />

sagaidāma tādu scenāriju īstenošanās, kad, piemēram, ķīlas vērtī<strong>bas</strong> un<br />

ķīlas likviditātes samazināšanās ietekmē var būtiski palielināties bankas<br />

riska līmenis un rasties būtiski zaudējumi un/vai<br />

Banka nav augstāko kārtu (piem., nodrošināts) kreditors un nav citu<br />

kredītrisku mazinošu faktoru, un vērtējamā darbī<strong>bas</strong> veida emitentu<br />

kredītspējas (pirmā kredītrisku raksturojošā elementa) novērtējums ir<br />

"4 – augsts risks"<br />

* augsts kredītreitings – Reitingu aģentūru piešķirtais reitings, kas atbilst investīciju līmeņa<br />

(investment grade) kredīt<strong>reitinga</strong>m<br />

57. lappuse no 200


Finanšu un kapitāla tirgus komisija<br />

____________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________<br />

BANKU UZRAUDZĪBAS REITINGA NOTEIKŠANAS METODIKA<br />

Investīciju darbībai – visiem tirdzniecī<strong>bas</strong> un pārdošanai pieejamo portfeļu darbī<strong>bas</strong> veidiem<br />

Investīciju darbībai – sabiedrī<strong>bas</strong> portfelī iekļautajiem atvasinātajiem instrumentiem riska<br />

ierobežoš<strong>anas</strong> nolūkiem<br />

Kritēriji Novērtējums<br />

Vai bankas prasī<strong>bas</strong> pret darījumu<br />

partneriem ir nodrošinātas vai<br />

nenodrošinātas? T.sk.:<br />

o drošī<strong>bas</strong> depozītu esamība<br />

o speciālu nosacījumu esamība darījumu<br />

līgumos<br />

o citu kredītrisku mazinošu faktoru<br />

(ķīlas, maksātspējīgu galvotāju,<br />

norēķinu par darījumiem kārtība u.c.)<br />

esamība<br />

Vērtējamā darbī<strong>bas</strong> veida darījumu<br />

partneru kredītspējas (pirmā kredītrisku<br />

raksturojošā elementa) novērtējums<br />

Var ņemt vērā arī:<br />

o vai darījumi tiek slēgti Eiropas<br />

ekonomiskās zonas (EEA) un<br />

Ekonomiskās attīstī<strong>bas</strong> un sadarbī<strong>bas</strong><br />

organizācijas (OECD) valstu regulētos<br />

tirgos (biržās)?<br />

o vai darījumi tiek slēgti pārējo valstu<br />

regulētos tirgos (biržās)?<br />

o vai darījumi tiek slēgti ārpus biržas?<br />

Ja pieejami – bankas iekšējo modeļu<br />

darījumu partneru riska analīzei,<br />

mērīšanai un novērtēšanai rezultāti<br />

Ja pieejami - stresa testu rezultāti<br />

(vērtēš<strong>anas</strong> ietvaros pārbaudītāji var<br />

izmantot dažādu stresa testu rezultātus,<br />

t.sk. tirgus riska stresa testus, kredītriska<br />

stresa testus, visaptverošos stresa testus,<br />

ja pieejami, vērtējamā elementa stresa<br />

testus, lai novērtētu, kāda ir kredītrisku<br />

mazinošo faktoru ietekme uz bankas riska<br />

līmeni, kā arī finanšu un kapitāla<br />

rādītājiem). Ja banka, kurai tirdzniecī<strong>bas</strong><br />

portfelis un/vai pārdošanai pieejamais<br />

portfelis ir būtiski, izmanto kredītrisku<br />

mazinošos faktorus un stresa testos nav<br />

ņēmusi vērā un novērtējusi kredītrisku<br />

mazinošo faktoru iespējamu nelabvēlīgu<br />

ietekmi, tad pārbaudītāji elementa kopējo<br />

vērtējumu samazina par vienu kategoriju<br />

Jāizvēlas tas novērtējums, kuram vislabāk atbilst bankā pastāvošā situācija<br />

1 – Zems risks<br />

Gadījumā, ja darījumu partneri nepildīs saistī<strong>bas</strong> pret banku, bankai<br />

neradīsies zaudējumi, jo:<br />

o bankas prasī<strong>bas</strong> pret darījumu partneriem ir pilnībā nodrošinātas vai<br />

o ir citi kredītrisku mazinoši faktori (piemēram, kredītspējīgi galvotāji,<br />

norēķinu par darījumiem kārtība u.c.) un<br />

Stresa testu rezultāti norāda, ka ar kredītrisku mazinošiem faktoriem<br />

saistītais risks ir zems, jo tā ietekmē nav paredzama būtiska bankas riska<br />

līmeņa paaugstināšanās un būtisku zaudējumu rašanās vai<br />

Nav darījumu partneru risku mazinošu faktoru un vērtējamā darbī<strong>bas</strong><br />

veida darījumu partneru kredītspējas (pirmā kredītrisku raksturojošā<br />

elementa) novērtējums ir "1 – zems risks"<br />

2 – Mērens risks<br />

Bankas prasī<strong>bas</strong> pret darījumu partneriem ir pilnībā nodrošinātas vai ir<br />

citi kredītrisku mazinoši faktori, bet stresa testu rezultāti norāda, ka ar<br />

kredītrisku mazinošiem faktoriem saistītais risks ir mērens, jo, piemēram,<br />

ķīlas vērtī<strong>bas</strong> un ķīlas likviditātes samazināš<strong>anas</strong> ietekmē ir iespējama<br />

būtiska bankas riska līmeņa paaugstināšanās un būtiski zaudējumi, bet<br />

tādu scenāriju, kas izraisa minēto negatīvo ietekmi, īstenošanās ir maz<br />

ticama un/vai<br />

Nav darījumu partneru risku mazinošu faktoru un vērtējamā darbī<strong>bas</strong><br />

veida darījumu partneru kredītspējas (pirmā kredītrisku raksturojošā<br />

elementa) novērtējums ir "2 – mērens risks"<br />

3 – Būtisks risks<br />

Bankas prasī<strong>bas</strong> pret darījumu partneriem ir pilnībā nodrošinātas vai ir<br />

citi kredītrisku mazinoši faktori, bet stresa testu rezultāti norāda, ka ar<br />

kredītrisku mazinošiem faktoriem saistītais risks ir būtisks, jo ir<br />

iespējama tādu scenāriju īstenošanās, kad, piemēram, ķīlas vērtī<strong>bas</strong> un<br />

ķīlas likviditātes samazināš<strong>anas</strong> ietekmē var būtiski palielināties bankas<br />

riska līmenis un rasties būtiski zaudējumi un/vai<br />

Nav darījumu partneru risku mazinošu faktoru un vērtējamā darbī<strong>bas</strong><br />

veida darījumu partneru kredītspējas (pirmā kredītrisku raksturojošā<br />

elementa) novērtējums ir "3 – būtisks risks"<br />

4 – Augsts risks<br />

Bankas prasī<strong>bas</strong> pret darījumu partneriem ir pilnībā nodrošinātas vai ir<br />

citi kredītrisku mazinoši faktori, bet stresa testu rezultāti norāda, ka ar<br />

kredītrisku mazinošiem faktoriem saistītais risks ir augsts, jo ir<br />

sagaidāma tādu scenāriju īstenošanās, kad, piemēram, ķīlas vērtī<strong>bas</strong> un<br />

ķīlas likviditātes samazināšanās ietekmē var būtiski palielināties bankas<br />

riska līmenis un rasties būtiski zaudējumi un/vai<br />

Nav darījumu partneru risku mazinošu faktoru un vērtējamā darbī<strong>bas</strong><br />

veida darījumu partneru kredītspējas (pirmā kredītrisku raksturojošā<br />

elementa) novērtējums ir "4 – augsts risks"<br />

58. lappuse no 200


Finanšu un kapitāla tirgus komisija<br />

____________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________<br />

BANKU UZRAUDZĪBAS REITINGA NOTEIKŠANAS METODIKA<br />

Korespondentattiecībām un izsniegtajiem starpbanku kredītiem<br />

Kritēriji Novērtējums<br />

Vai bankas prasī<strong>bas</strong> pret<br />

korespondentbankām ir<br />

nodrošinātas/nenodrošinātas? T.sk.:<br />

o drošī<strong>bas</strong> depozītu esamība<br />

o speciālu nosacījumu esamība darījumu<br />

līgumos<br />

o citu kredītrisku mazinošu faktoru<br />

(ķīlas, maksātspējīgu galvotāju u.c.)<br />

esamība<br />

Korespondentbanku kredītspējas (pirmā<br />

kredītrisku raksturojošā elementa)<br />

vērtējums<br />

Ja pieejami – bankas iekšējo modeļu<br />

korespondentbanku kredītriska analīzei,<br />

mērīšanai un novērtēšanai rezultāti<br />

Ja pieejami – stresa testu rezultāti<br />

(vērtēš<strong>anas</strong> ietvaros pārbaudītāji var<br />

izmantot dažādu stresa testu rezultātus,<br />

t.sk. tirgus riska stresa testus, kredītriska<br />

stresa testus, visaptverošos stresa testus,<br />

ja pieejami, vērtējamā elementa stresa<br />

testus, lai novērtētu, kāda ir kredītrisku<br />

mazinošo faktoru ietekme uz bankas riska<br />

līmeni, kā arī finanšu un kapitāla<br />

rādītājiem). Ja banka, kurai prasību pret<br />

kredītiestādēm īpatsvars aktīvos ir<br />

būtisks, izmanto kredītrisku mazinošos<br />

faktorus un stresa testos nav ņēmusi vērā<br />

un novērtējusi kredītrisku mazinošo<br />

faktoru iespējamu nelabvēlīgu ietekmi,<br />

tad pārbaudītāji elementa kopējo<br />

vērtējumu samazina par vienu kategoriju<br />

Jāizvēlas tas novērtējums, kuram vislabāk atbilst bankā pastāvošā situācija<br />

1 – Zems risks<br />

Gadījumā, ja korespondentbankas nepildīs saistī<strong>bas</strong> pret banku, bankai<br />

neradīsies zaudējumi, jo:<br />

o bankas prasī<strong>bas</strong> pret korespondentbankām ir pilnībā nodrošinātas vai<br />

o ir citi kredītrisku mazinoši faktori (piemēram, kredītspējīgi galvotāji)<br />

un<br />

Stresa testu rezultāti norāda, ka ar kredītrisku mazinošiem faktoriem<br />

saistītais risks ir zems, jo tā ietekmē nav paredzama būtiska bankas riska<br />

līmeņa paaugstināšanās un būtisku zaudējumu rašanās vai<br />

Nav korespondentbanku kredītrisku mazinošu faktoru un<br />

korespondentbanku kredītspējas (pirmā kredītrisku raksturojošā<br />

elementa) novērtējums ir "1 – zems risks"<br />

2 – Mērens risks<br />

Bankas prasī<strong>bas</strong> pret korespondentbankām ir pilnībā nodrošinātas vai ir<br />

citi kredītrisku mazinoši faktori, bet stresa testu rezultāti norāda, ka ar<br />

kredītrisku mazinošiem faktoriem saistītais risks ir mērens, jo,<br />

piemēram, ķīlas vērtī<strong>bas</strong> un ķīlas likviditātes samazināš<strong>anas</strong> ietekmē ir<br />

iespējama būtiska bankas riska līmeņa paaugstināšanās un būtiski<br />

zaudējumi, bet tādu scenāriju, kas izraisa minēto negatīvo ietekmi,<br />

īstenošanās ir maz ticama un/vai<br />

Nav korespondentbanku kredītrisku mazinošu faktoru un<br />

korespondentbanku kredītspējas (pirmā kredītrisku raksturojošā<br />

elementa) novērtējums ir "2 – mērens risks"<br />

3 – Būtisks risks<br />

Bankas prasī<strong>bas</strong> pret korespondentbankām ir pilnībā nodrošinātas vai ir<br />

citi kredītrisku mazinoši faktori, bet stresa testu rezultāti norāda, ka ar<br />

kredītrisku mazinošiem faktoriem saistītais risks ir būtisks, jo ir<br />

iespējama tādu scenāriju īstenošanās, kad, piemēram, ķīlas vērtī<strong>bas</strong> un<br />

ķīlas likviditātes samazināš<strong>anas</strong> ietekmē var būtiski palielināties bankas<br />

riska līmenis un rasties būtiski zaudējumi un/vai<br />

Nav korespondentbanku kredītrisku mazinošu faktoru un<br />

korespondentbanku kredītspējas (pirmā kredītrisku raksturojošā<br />

elementa) novērtējums ir "3 – būtisks risks"<br />

4 – Augsts risks<br />

Bankas prasī<strong>bas</strong> pret korespondentbankām ir pilnībā nodrošinātas vai ir<br />

citi kredītrisku mazinoši faktori, bet stresa testu rezultāti norāda, ka ar<br />

kredītrisku mazinošiem faktoriem saistītais risks ir augsts, jo ir<br />

sagaidāma tādu scenāriju īstenošanās, kad, piemēram, ķīlas vērtī<strong>bas</strong> un<br />

ķīlas likviditātes samazināšanās ietekmē var būtiski palielināties bankas<br />

riska līmenis un rasties būtiski zaudējumi un/vai<br />

Nav korespondentbanku kredītrisku mazinošu faktoru un<br />

korespondentbanku kredītspējas (pirmā kredītrisku raksturojošā<br />

elementa) novērtējums ir "4 – augsts risks"<br />

59. lappuse no 200


Finanšu un kapitāla tirgus komisija<br />

____________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________<br />

BANKU UZRAUDZĪBAS REITINGA NOTEIKŠANAS METODIKA<br />

Koncentrācija<br />

Novērtēš<strong>anas</strong> mērķis – <strong>noteik</strong>t, vai bankā pastāv koncentrētas pozīcijas un vai tās nepalielina<br />

kopējo kredītrisku.<br />

Šis elements jāvērtē:<br />

Šādām darbī<strong>bas</strong> jomām un darbī<strong>bas</strong> veidiem:<br />

o Investīciju darbība – sabiedrī<strong>bas</strong> portfeļa darbī<strong>bas</strong> veidiem<br />

o Maksājumi un norēķini – darbī<strong>bas</strong> veidam:<br />

Korespondentattiecī<strong>bas</strong> un izsniegtie starpbanku kredīti<br />

Šādām kopīgām funkcijām:<br />

o Kredītriska pārvaldīšana<br />

Kopīgai funkcijai – Kredītriska pārvaldīšana<br />

Kritēriji Novērtējums<br />

Kredītportfeļa koncentrācija jāapskata<br />

šādos kredītportfeļa sadalījumos:<br />

o pa klientiem/savstarpēji saistītām<br />

klientu grupām<br />

o pa tautsaimniecī<strong>bas</strong> nozarēm<br />

o pa nodrošinājuma veidiem<br />

o pa valstīm/reģioniem (ņemot vērā<br />

valsts riska pārnešanu)<br />

o cita iespējamā koncentrācija<br />

Lielo riska darījumu īpatsvars<br />

kredītportfelī un attiecība pret bankas<br />

pašu kapitālu<br />

Ja pieejami – bankas iekšējo modeļu<br />

kredītriska analīzei, mērīšanai un<br />

novērtēšanai rezultāti<br />

Stresa testu rezultāti (vērtēš<strong>anas</strong> ietvaros<br />

pārbaudītāji var izmantot dažādu stresa<br />

testu rezultātus, t.sk. kredītriska stresa<br />

testus, visaptverošos stresa testus,<br />

koncentrācijas riska stresa testus, lai<br />

novērtētu, kāda ir koncentrācijas ietekme<br />

uz bankas riska līmeni, kā arī finanšu un<br />

kapitāla rādītājiem). Ja kredītu īpatsvars<br />

bankas aktīvos ir būtisks un banka stresa<br />

testos nav ņēmusi vērā un novērtējusi<br />

koncentrācijas iespējamo nelabvēlīgo<br />

ietekmi, tad pārbaudītāji elementa kopējo<br />

vērtējumu samazina par vienu kategoriju<br />

Jāizvēlas tas novērtējums, kuram vislabāk atbilst bankā pastāvošā situācija<br />

1 – Zems risks<br />

Kredītportfelis ir diversificēts, jo:<br />

o kredītportfeļa individuālās koncentrācijas indekss * IKI ≤ 0,1 un<br />

o kredītportfeļa nozaru koncentrācijas indekss * NKI ≤ 12 un<br />

o kredītportfeļa nodrošinājuma veida koncentrācijas indekss * NVKI ≤<br />

25 un<br />

o prasī<strong>bas</strong> pret klientiem – vienas valsts (izņemot Latviju) vai viena<br />

reģiona pārstāvjiem nepārsniedz 5% no kredītportfeļa un<br />

o nav citu koncentrētu pozīciju un<br />

Lielo riska darījumu kopsummas attiecība pret bankas pašu kapitālu<br />

nepārsniedz 50% un<br />

Stresa testu rezultāti norāda, ka kredītportfeļa koncentrācijas risks ir<br />

zems, jo tā ietekmē nav paredzama būtiska bankas riska līmeņa<br />

paaugstināšanās un būtisku zaudējumu rašanās<br />

2 – Mērens risks<br />

Kredītportfelis ir pietiekami diversificēts, tomēr kādā no sadalījumiem<br />

tas neatbilst vērtējumam "1– zems risks" <strong>noteik</strong>tajiem kritērijiem, bet<br />

nevienā sadalījumā nepārsniedz šādus kvantitatīvos kritērijus:<br />

o kredītportfeļa individuālās koncentrācijas indekss IKI ≤ 0,4 un<br />

o kredītportfeļa nozaru koncentrācijas NKI ≤ 20 un<br />

o kredītportfeļa nodrošinājuma veida koncentrācijas indekss NVKI ≤ 45<br />

un<br />

o prasī<strong>bas</strong> pret klientiem – vienas valsts (izņemot Latviju) vai viena<br />

reģiona pārstāvjiem nepārsniedz 15% no kredītportfeļa un<br />

o ir konstatētas citas koncentrētas pozīcijas un/vai<br />

Lielo riska darījumu kopsummas attiecība pret bankas pašu kapitālu<br />

nepārsniedz 150% un/vai<br />

Stresa testu rezultāti norāda, ka kredītportfeļa koncentrācijas risks ir<br />

mērens, jo nelabvēlīgu faktoru ietekmē ir iespējama būtiska<br />

koncentrācijas riska paaugstināšanās un būtiski zaudējumi, bet tādu<br />

scenāriju, kas izraisa minēto negatīvo ietekmi, īstenošanās ir maz ticama<br />

3 – Būtisks risks<br />

Kredītportfelī ir būtiska koncentrācija, jo kredītportfelis vairākos<br />

sadalījumos neatbilst vērtējumam "1– zems risks" <strong>noteik</strong>tajiem<br />

kritērijiem un/vai pārsniedz vērtējumam "2– mērens risks" pieļaujamos<br />

rādītāja kvantitatīvos kritērijus, bet nevienā sadalījumā nepārsniedz<br />

šādus kvantitatīvos kritērijus:<br />

o kredītportfeļa individuālās koncentrācijas indekss IKI ≤ 5 un<br />

o kredītportfeļa nozaru koncentrācijas indekss NKI ≤ 50 un<br />

o kredītportfeļa nodrošinājuma veida koncentrācijas indekss NVKI ≤ 65<br />

60. lappuse no 200


Finanšu un kapitāla tirgus komisija<br />

____________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________<br />

BANKU UZRAUDZĪBAS REITINGA NOTEIKŠANAS METODIKA<br />

un<br />

o prasī<strong>bas</strong> pret klientiem – vienas valsts (izņemot Latviju) vai viena<br />

reģiona pārstāvjiem nepārsniedz 50% no kredītportfeļa un/vai<br />

o ir citas būtiskas koncentrētas pozīcijas, piemēram, kredīti, kas<br />

izsniegti ar banku saistītām personām, veido būtisku kredītportfeļa<br />

daļu un/vai<br />

Lielo riska darījumu kopsummas attiecība pret bankas pašu kapitālu<br />

nepārsniedz 300% un/vai<br />

Stresa testu rezultāti norāda, ka kredītportfeļa koncentrācijas risks ir<br />

būtisks, jo ir iespējama tādu scenāriju īstenošanās, kad nelabvēlīgu<br />

faktoru ietekmē var būtiski paaugstināties koncentrācijas riska līmenis<br />

un rasties būtiski zaudējumi<br />

4 – Augsts risks<br />

Kredītportfelī ir augsta koncentrācija, jo:<br />

o kredītportfeļa individuālās koncentrācijas indekss IKI > 5 un/vai<br />

o kredītportfeļa nozaru koncentrācijas indekss NKI > 50 un/vai<br />

o kredītportfeļa nodrošinājuma veida koncentrācijas indekss NVKI > 65<br />

un/vai<br />

o prasī<strong>bas</strong> pret klientiem – vienas valsts (izņemot Latviju) vai viena<br />

reģiona pārstāvjiem pārsniedz 50% no kredītportfeļa un/vai<br />

o ir citas augsti koncentrētas pozīcijas un/vai<br />

Lielo riska darījumu kopsummas attiecība pret bankas pašu kapitālu<br />

pārsniedz 300%. Iespējams, ka banka pieļauj lielajiem riska darījumiem<br />

<strong>noteik</strong>to ierobežojumu pārkāpumus un/vai<br />

Stresa testu rezultāti norāda, kredītportfeļa koncentrācijas risks ir augsts,<br />

jo ir sagaidāma tādu scenāriju īstenošanās, kad nelabvēlīgu faktoru<br />

ietekmē var būtiski paaugstināties bankas koncentrācijas riska līmenis un<br />

rasties būtiski zaudējumi<br />

* Kredītportfeļa individuālās koncentrācijas indekss (IKI), kredītportfeļa nozaru koncentrācijas<br />

indekss (NKI) un nodrošinājuma veida koncentrācijas indekss (NVKI) tiek <strong>noteik</strong>ts saskaņā ar<br />

Komisijas 20.03.2009. normatīvajiem <strong>noteik</strong>umiem Nr.38 "Kapitāla pietiekamī<strong>bas</strong><br />

novērtēš<strong>anas</strong> procesa izveides normatīvie <strong>noteik</strong>umi".<br />

61. lappuse no 200


Finanšu un kapitāla tirgus komisija<br />

____________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________<br />

BANKU UZRAUDZĪBAS REITINGA NOTEIKŠANAS METODIKA<br />

Investīciju darbībai - sabiedrī<strong>bas</strong> portfeļa darbī<strong>bas</strong> veidiem<br />

Kritēriji Novērtējums<br />

Vērtējamais sabiedrī<strong>bas</strong> portfeļa<br />

darbī<strong>bas</strong> veids jāapskata šādos<br />

sadalījumos:<br />

o pa emitentiem/darījumu partneriem<br />

o pa valstīm (ņemot vērā valsts riska<br />

pārnešanu)<br />

o pa tautsaimniecī<strong>bas</strong><br />

nozarēm/reģioniem<br />

o cita iespējamā koncentrācija<br />

Pašreizējā situācija, dinamika un<br />

tendences šādā rādītājā - lielo riska<br />

darījumu īpatsvars vērtējamā darbī<strong>bas</strong><br />

veidā un attiecība pret bankas pašu<br />

kapitālu<br />

Ja pieejami - bankas iekšējo modeļu<br />

kredītriska analīzei, mērīšanai un<br />

novērtēšanai rezultāti<br />

Ja pieejami - stresa testu rezultāti<br />

(vērtēš<strong>anas</strong> ietvaros pārbaudītāji var<br />

izmantot dažādu stresa testu<br />

rezultātus, t.sk. visaptverošos stresa<br />

testus, tirgus riska stresa testus,<br />

koncentrācijas riska stresa testus, ja<br />

pieejami, vērtējamā elementa stresa<br />

testus, lai novērtētu, kāda ir<br />

koncentrācijas ietekme uz bankas<br />

riska līmeni, kā arī finanšu un kapitāla<br />

rādītājiem). Ja bankai līdz termiņa<br />

beigām turētais portfelis ir būtisks un<br />

banka stresa testos nav ņēmusi vērā un<br />

novērtējusi koncentrācijas iespējamu<br />

nelabvēlīgu ietekmi, tad pārbaudītāji<br />

elementa kopējo vērtējumu samazina<br />

par vienu kategoriju<br />

Jāizvēlas tas novērtējums, kuram vislabāk atbilst bankā pastāvošā situācija<br />

1 – Zems risks<br />

Vērtējamais sabiedrī<strong>bas</strong> portfeļa darbī<strong>bas</strong> veids ir pietiekami diversificēts –<br />

nevienā sadalījumā nav koncentrētu pozīciju:<br />

o prasī<strong>bas</strong> pret vienu emitentu/darījumu partneri nepārsniedz 2% no vērtējamā<br />

darbī<strong>bas</strong> veida un<br />

o prasī<strong>bas</strong> pret emitentiem – vienas OECD valsts pārstāvjiem nepārsniedz<br />

20% no vērtējamā darbī<strong>bas</strong> veida un<br />

o prasī<strong>bas</strong> pret emitentiem – vienas ne-OECD valsts pārstāvjiem nepārsniedz<br />

5% no vērtējamā darbī<strong>bas</strong> veida un<br />

o prasī<strong>bas</strong> pret emitentiem – vienas tautsaimniecī<strong>bas</strong> nozares vai reģiona<br />

pārstāvjiem nepārsniedz 5% no vērtējamā darbī<strong>bas</strong> veida un<br />

o nav citu koncentrētu pozīciju un<br />

Lielo riska darījumu kopsummas attiecība pret bankas pašu kapitālu ir mazāka<br />

par 50% un<br />

Stresa testu rezultāti norāda, ka vērtējamā darbī<strong>bas</strong> veida koncentrācijas risks ir<br />

zems, jo tā ietekmē nav paredzama būtiska bankas riska līmeņa<br />

paaugstināšanās un būtisku zaudējumu rašanās<br />

2 – Mērens risks<br />

Vērtējamais sabiedrī<strong>bas</strong> portfeļa darbī<strong>bas</strong> veids ir pietiekami diversificēts, bet<br />

kādā no sadalījumiem tas neatbilst vērtējumam "1 – zems risks" <strong>noteik</strong>tajiem<br />

kritērijiem, piemēram:<br />

o prasī<strong>bas</strong> pret emitentiem – vienas tautsaimniecī<strong>bas</strong> nozares pārstāvjiem<br />

pārsniedz 5% no vērtējamā darbī<strong>bas</strong> veida<br />

Koncentrācija šajā sadalījumā nepārsniedz vērtējumam "1 – zems risks"<br />

<strong>noteik</strong>tos kvantitatīvos kritērijus vairāk par 3 reizēm un/vai<br />

Lielo riska darījumu kopsummas attiecība pret bankas pašu kapitālu ir mazāka<br />

par 150% un/vai<br />

Stresa testu rezultāti norāda, ka vērtējamā darbī<strong>bas</strong> veida koncentrācijas risks ir<br />

mērens, jo nelabvēlīgu faktoru ietekmē ir iespējama būtiska koncentrācijas<br />

riska paaugstināšanās un būtiski zaudējumi, bet tādu scenāriju, kas izraisa<br />

minēto negatīvo ietekmi, īstenošanās ir maz ticama<br />

3 – Būtisks risks<br />

Vairākas būtiskas koncentrētas pozīcijas, jo vērtējamais sabiedrī<strong>bas</strong> portfeļa<br />

darbī<strong>bas</strong> veids vairākos sadalījumos neatbilst vērtējumam "1 – zems risks"<br />

<strong>noteik</strong>tajiem kritērijiem, piemēram:<br />

o prasī<strong>bas</strong> pret vienu emitentu/darījumu partneri pārsniedz 2% no vērtējamā<br />

darbī<strong>bas</strong> veida un/vai<br />

o prasī<strong>bas</strong> pret emitentiem – vienas ne-OECD valsts pārstāvjiem pārsniedz 5%<br />

no vērtējamā darbī<strong>bas</strong> veida un/vai<br />

o prasī<strong>bas</strong> pret emitentiem – vienas tautsaimniecī<strong>bas</strong> nozares pārstāvjiem<br />

pārsniedz 5% no vērtējamā darbī<strong>bas</strong> veida<br />

Koncentrācija šajos sadalījumos nepārsniedz vērtējumam "1 – zems risks"<br />

<strong>noteik</strong>tos kvantitatīvos kritērijus vairāk par 10 reizēm un/vai<br />

Lielo riska darījumu kopsummas attiecība pret bankas pašu kapitālu ir mazāka<br />

par 300% un/vai<br />

Stresa testu rezultāti norāda, ka vērtējamā darbī<strong>bas</strong> veida koncentrācijas risks ir<br />

būtisks, jo ir iespējama tādu scenāriju īstenošanās, kad nelabvēlīgu faktoru<br />

ietekmē var būtiski paaugstināties koncentrācijas riska līmenis un rasties<br />

būtiski zaudējumi<br />

4 – Augsts risks<br />

Vērtējamā portfelī ir būtiska koncentrācija, jo:<br />

o prasī<strong>bas</strong> pret vienu emitentu/darījumu partneri pārsniedz 20% no vērtējamā<br />

darbī<strong>bas</strong> veida un/vai<br />

o prasī<strong>bas</strong> pret emitentiem – vienas ne-OECD valsts pārstāvjiem pārsniedz<br />

50% no vērtējamā darbī<strong>bas</strong> veida un/vai<br />

62. lappuse no 200


Finanšu un kapitāla tirgus komisija<br />

____________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________<br />

BANKU UZRAUDZĪBAS REITINGA NOTEIKŠANAS METODIKA<br />

o prasī<strong>bas</strong> pret emitentiem – vienas tautsaimniecī<strong>bas</strong> nozares pārstāvjiem<br />

pārsniedz 50% no vērtējamā darbī<strong>bas</strong> veida un/vai<br />

o ir citas koncentrētas pozīcijas un/vai<br />

Lielo riska darījumu kopsummas attiecība pret bankas pašu kapitālu ir lielāka<br />

par 300%. Iespējams, ka banka pieļauj lielajiem riska darījumiem <strong>noteik</strong>to<br />

ierobežojumu pārkāpumus un/vai<br />

Stresa testu rezultāti norāda, ka vērtējamā darbī<strong>bas</strong> veida koncentrācijas risks ir<br />

augsts, jo ir sagaidāma tādu scenāriju īstenošanās, kad nelabvēlīgu faktoru<br />

ietekmē var būtiski paaugstināties koncentrācijas riska līmenis un rasties<br />

būtiski zaudējumi<br />

63. lappuse no 200


Finanšu un kapitāla tirgus komisija<br />

____________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________<br />

BANKU UZRAUDZĪBAS REITINGA NOTEIKŠANAS METODIKA<br />

Korespondentattiecībām un izsniegtajiem starpbanku kredītiem<br />

Kritēriji Novērtējums<br />

Prasī<strong>bas</strong> pret kredītiestādēm jāapskata<br />

šādos sadalījumos:<br />

o pa kredītiestādēm/savstarpēji saistītām<br />

grupām<br />

o pa valstīm/reģioniem (ņemot vērā<br />

valsts riska pārnešanu)<br />

o cita iespējamā koncentrācija<br />

Ja pieejami - bankas iekšējo modeļu<br />

kredītriska analīzei, mērīšanai un<br />

novērtēšanai rezultāti<br />

Ja pieejami - stresa testu rezultāti<br />

(vērtēš<strong>anas</strong> ietvaros pārbaudītāji var<br />

izmantot dažādu stresa testu rezultātus,<br />

t.sk. visaptverošos stresa testus,<br />

kredītriska stresa testus, koncentrācijas<br />

riska stresa testus, ja pieejami, vērtējamā<br />

elementa stresa testus, lai novērtētu, kāda<br />

ir koncentrācijas ietekme uz bankas riska<br />

līmeni, kā arī finanšu un kapitāla<br />

rādītājiem). Ja bankai ir būtisks prasību<br />

pret kredītiestādēm īpatsvars un banka<br />

stresa testos nav ņēmusi vērā un<br />

novērtējusi koncentrācijas iespējamu<br />

nelabvēlīgu ietekmi, tad pārbaudītāji<br />

elementa kopējo vērtējumu samazina par<br />

vienu kategoriju<br />

Jāizvēlas tas novērtējums, kuram vislabāk atbilst bankā pastāvošā situācija<br />

1 – Zems risks<br />

Prasī<strong>bas</strong> pret kredītiestādēm ir pietiekami diversificētas – nevienā<br />

sadalījumā nav koncentrētu pozīciju:<br />

o prasī<strong>bas</strong> pret vienu kredītiestādi/savstarpēji saistītu grupu nepārsniedz<br />

5% no kopējām prasībām pret kredītiestādēm un<br />

o prasī<strong>bas</strong> pret kredītiestādēm – vienas valsts vai viena reģiona<br />

pārstāvēm nepārsniedz 20% no kopējām prasībām pret kredītiestādēm<br />

un<br />

o nav citu koncentrētu pozīciju un<br />

Stresa testu rezultāti norāda, ka prasību pret kredītiestādēm<br />

koncentrācijas risks ir zems, jo tā ietekmē nav paredzama būtiska bankas<br />

riska līmeņa paaugstināšanās un būtisku zaudējumu rašanās<br />

2 – Mērens risks<br />

Prasī<strong>bas</strong> pret vienu kredītiestādi/savstarpēji saistītu grupu ir lielākas par<br />

5%, bet mazākas par 20% no kopējām prasībām pret kredītiestādēm<br />

un/vai<br />

Prasī<strong>bas</strong> pret kredītiestādēm – vienas valsts vai viena reģiona pārstāvēm<br />

pārsniedz 20%, bet nepārsniedz 50% no kopējām prasībām pret<br />

kredītiestādēm un/vai<br />

Stresa testu rezultāti norāda, ka prasību pret kredītiestādēm<br />

koncentrācijas risks ir mērens, jo nelabvēlīgu faktoru ietekmē ir<br />

iespējama būtiska koncentrācijas riska paaugstināšanās un būtiski<br />

zaudējumi, bet tādu scenāriju, kas izraisa minēto negatīvo ietekmi,<br />

īstenošanās ir maz ticama<br />

3 – Būtisks risks<br />

Prasī<strong>bas</strong> pret vienu kredītiestādi/savstarpēji saistītu grupu ir lielākas par<br />

20%, bet mazākas par 50% no kopējām prasībām pret kredītiestādēm<br />

un/vai<br />

Prasī<strong>bas</strong> pret kredītiestādēm – vienas valsts vai viena reģiona pārstāvēm<br />

pārsniedz 50% no kopējām prasībām pret kredītiestādēm un/vai<br />

Stresa testu rezultāti norāda, ka prasību pret kredītiestādēm<br />

koncentrācijas risks ir būtisks, jo ir iespējama tādu scenāriju īstenošanās,<br />

kad nelabvēlīgu faktoru ietekmē var būtiski paaugstināties koncentrācijas<br />

riska līmenis un rasties būtiski zaudējumi<br />

4 – Augsts risks<br />

Prasī<strong>bas</strong> pret vienu kredītiestādi/savstarpēji saistītu grupu ir lielākas par<br />

50% no kopējām prasībām pret kredītiestādēm un/vai<br />

Stresa testu rezultāti norāda, ka prasību pret kredītiestādēm<br />

koncentrācijas risks ir augsts, jo ir sagaidāma tādu scenāriju īstenošanās,<br />

kad nelabvēlīgu faktoru ietekmē var būtiski paaugstināties koncentrācijas<br />

riska līmenis un rasties būtiski zaudējumi<br />

64. lappuse no 200


Finanšu un kapitāla tirgus komisija<br />

____________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________<br />

BANKU UZRAUDZĪBAS REITINGA NOTEIKŠANAS METODIKA<br />

4.2.2. Operacionālais risks<br />

Operacionālais risks ir iespēja ciest zaudējumus no neadekvātu vai neveiksmīgu iekšēju<br />

procesu norises, cilvēku un sistēmas darbī<strong>bas</strong>, vai arī ārējo apstākļu ietekmes dēļ. Šajā reitingā<br />

ar operacionālo risku saprot risku, ka var samazināties bankas ienākumi (vai rasties papildus<br />

izdevumi) un samazināties pašu kapitāla apmērs dažādu iekšējas vai ārējas krāpš<strong>anas</strong><br />

gadījumu, neatbilstošas nodarbinātī<strong>bas</strong> prakses un darbavietas drošī<strong>bas</strong>, nekorektas attieksmes<br />

pret klientiem, neatbilstošu produktu un komercdarbī<strong>bas</strong> prakses, materiālo aktīvu bojājumu,<br />

komercdarbī<strong>bas</strong> pārtraukumu un sistēmu kļūdu (defektu), kā arī nepilnību izpildes, piegādes<br />

un procesu vadībā dēļ. Šajā definīcijā nav ietverts informācijas tehnoloģiju risks, atbilstī<strong>bas</strong><br />

un reputācijas risks, jo tie <strong>reitinga</strong> piešķirš<strong>anas</strong> procesā tiek vērtēti atsevišķi.<br />

Saskaņā ar standartizēto pieeju <strong>reitinga</strong> piešķirš<strong>anas</strong> procesā operacionālais risks tiek vērtēts<br />

šādiem darbī<strong>bas</strong> veidiem (skatīt arī 1. tabulu 3.3. sadaļā):<br />

visiem darbī<strong>bas</strong> veidiem, kas saistīti ar kreditēšanu;<br />

visiem investīciju darbī<strong>bas</strong> veidiem;<br />

visiem darbī<strong>bas</strong> veidiem, kas saistīti ar maksājumiem un norēķiniem;<br />

visiem darbī<strong>bas</strong> veidiem, kas saistīti ar klientu aktīvu pārvaldīšanu un ieguldījumu<br />

pakalpojumiem;<br />

noguldījumu piesaistīšanai;<br />

bankas aizņēmumiem;<br />

kopīgai funkcijai – Operacionālā riska pārvaldīšana;<br />

kopīgai funkcijai – Procentu likmju riska pārvaldīšana;<br />

kopīgai funkcijai – Ārvalstu valūtu riska pārvaldīšana;<br />

kopīgai funkcijai – Likviditātes riska pārvaldīšana;<br />

kopīgai funkcijai – Finanšu un vadī<strong>bas</strong> grāmatvedība.<br />

Šis darbī<strong>bas</strong> veidu uzskaitījums nav visaptverošs. Atkarībā no vērtējamās bankas darbī<strong>bas</strong><br />

specifikas, bez iepriekš uzskaitītajiem darbī<strong>bas</strong> veidiem iespējami arī citi darbī<strong>bas</strong> veidi, kam<br />

piemīt operacionālais risks (piemēram, konsultāciju pakalpojumi, bankas īpašumā esoša<br />

nekustamā un kustamā īpašuma pārvaldīšana u.tml.), lai gan parasti šiem citiem darbī<strong>bas</strong><br />

veidiem nav būtiska nozīme bankas kopējā darbībā. Ja kādā bankā citiem darbī<strong>bas</strong> veidiem ir<br />

būtiska nozīme bankas kopējā darbībā, tad tiem individuāli tiek <strong>noteik</strong>ti vērtējamie riska<br />

elementi.<br />

Darbī<strong>bas</strong> veidi, kuriem tiek vērtēts operacionālais risks, ir atšķirīgi, līdz ar to ne visi elementi<br />

un kritēriji katram no vērtējamiem darbī<strong>bas</strong> veidiem ir atbilstoši – ne visiem vērtējamiem<br />

darbī<strong>bas</strong> veidiem obligāti jāvērtē visi šajā metodikā aprakstītie operacionālo risku<br />

raksturojošie elementi. Iespējama situācija, ka kādam darbī<strong>bas</strong> veidam nav iespējams novērtēt<br />

kādu no operacionālo risku raksturojošiem elementiem, un tādā gadījumā šis elements nav<br />

jāvērtē. Šajā metodikā katra operacionālā riska elementa novērtējuma aprakstā norādīti tie<br />

darbī<strong>bas</strong> veidi, kam šis elements jāvērtē.<br />

Novērtējot operacionālo risku, tiek vērtēts arī, vai banka izmanto apdrošināšanu potenciālo<br />

operacionālā riska zaudējumu segšanai, un cik lielā mērā apdrošināšana mazina operacionālo<br />

risku bankā.<br />

Katra darbī<strong>bas</strong> veida novērtējumā jāņem vērā, vai banka šajā darbī<strong>bas</strong> veidā izmanto<br />

ārpakalpojumu sniedzēju pakalpojumus. Gadījumā, ja banka izmanto ārpakalpojumu<br />

sniedzēju pakalpojumus, jāanalizē, vai ārpakalpojumu sniedzēju izmantošana samazina vai<br />

palielina operacionālo risku.<br />

65. lappuse no 200


Finanšu un kapitāla tirgus komisija<br />

____________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________<br />

BANKU UZRAUDZĪBAS REITINGA NOTEIKŠANAS METODIKA<br />

Elementi, kas tiek vērtēti, novērtējot operacionālo risku, un šo elementu novērtēš<strong>anas</strong> mērķi<br />

ir:<br />

Elements Novērtēš<strong>anas</strong> mērķis<br />

Iekšējas krāpš<strong>anas</strong> risks Noteikt iespēju, ka bankai var rasties zaudējumi tādu<br />

darbību rezultātā, kuru mērķis ir krāpšana, īpašuma<br />

piesavināšanās vai normatīvo aktu un bankas politiku un<br />

procedūru apiešana un kurās iesaistīts vismaz viens no<br />

bankā strādājošiem (piemēram, darbinieku apzinātas<br />

informācijas sagrozīš<strong>anas</strong>, aktīvu zādzī<strong>bas</strong>, personiska<br />

labuma gūšana, izmantojot pieejamo iekšējo informāciju).<br />

Ārējas krāpš<strong>anas</strong> risks Noteikt iespēju, ka bankai var rasties zaudējumi tādu<br />

darbību rezultātā, kuru mērķis ir krāpšana, īpašuma<br />

piesavināšanās vai likumu apiešana un kuras veic trešā<br />

puse (piemēram, laupīš<strong>anas</strong>, viltoš<strong>anas</strong>, nesankcionēta<br />

ārēja piekļūšana informācijas resursiem, t.sk. hakeru un<br />

Neatbilstoša<br />

nodarbinātī<strong>bas</strong> prakse un<br />

darbavietas drošība<br />

Nekorekta attieksme pret<br />

klientiem, neatbilstoši<br />

produkti un<br />

komercdarbī<strong>bas</strong> prakse<br />

Materiālo aktīvu<br />

bojājumu risks<br />

Komercdarbī<strong>bas</strong><br />

pārrāvumi un sistēmu<br />

kļūdas (defekti)<br />

Nepilnī<strong>bas</strong> izpildes,<br />

piegādes un procesa<br />

vadībā<br />

Paredzamās riska lieluma izmaiņas:<br />

ļaundabīgo programmatūru uzbrukumi).<br />

Noteikt iespēju, ka bankai var rasties zaudējumi, kas<br />

rodas tiesību aktiem vai nolīgumiem, kas nosaka darba<br />

attiecī<strong>bas</strong>, veselī<strong>bas</strong> aizsardzību vai darba drošību,<br />

neatbilstošu darbību rezultātā, vai notikumu, kas saistīti<br />

ar personu traumu vai diskriminācijas gadījumiem,<br />

rezultātā (piemēram, personāla veselī<strong>bas</strong> un drošī<strong>bas</strong><br />

kārtī<strong>bas</strong> <strong>noteik</strong>umu neievērošana, organizēta darba<br />

pārtraukšana jeb streiki, psiholoģiskais terors<br />

(mobings/bosings)).<br />

Noteikt iespēju, ka bankai var rasties zaudējumi nejaušu<br />

vai nolaidīgu profesionālo pienākumu pildīš<strong>anas</strong> dēļ<br />

attiecībā uz konkrētiem klientiem, vai produkta veida vai<br />

tā rakstura dēļ (piemēram, uzticēšanās ļaunprātīga<br />

izmantošana, konfidenciālas klienta informācijas<br />

nepareiza lietošana, neatbilstošu tirdzniecī<strong>bas</strong> darbību<br />

veikšana bankas vārdā, neatļautu produktu pārdošana).<br />

Noteikt iespēju, ka bankai var rasties zaudējumi materiālo<br />

aktīvu zaudējumu vai to bojājumu da<strong>bas</strong> katastrofu vai<br />

citu notikumu rezultātā (piemēram, ugunsgrēks,<br />

vandālisms, terorisms, plūdi, zemestrīces).<br />

Noteikt iespēju, ka bankai var rasties zaudējumi<br />

komercdarbī<strong>bas</strong> pārrāvumu un sistēmu kļūdu (defektu)<br />

dēļ (piemēram, informācijas sistēmu vai informācijas<br />

tehnoloģiju darbī<strong>bas</strong> pārtraukumi, sakaru bojājumi,<br />

elektrī<strong>bas</strong> padeves traucējumi).<br />

Noteikt iespēju, ka bankai var rasties zaudējumi darījumu<br />

apstrādes vai procesu vadī<strong>bas</strong> kļūdu un attiecību ar<br />

darījumu partneriem vai piegādātājiem dēļ (piemēram,<br />

datu ievadīš<strong>anas</strong> kļūdas, ķīlas pārvaldīš<strong>anas</strong> kļūdas,<br />

nepilnīga juridiskā dokumentācija, ārpakalpojumu līgumu<br />

nepildīšana).<br />

Palielināsies Bez izmaiņām Samazināsies<br />

66. lappuse no 200


Finanšu un kapitāla tirgus komisija<br />

____________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________<br />

BANKU UZRAUDZĪBAS REITINGA NOTEIKŠANAS METODIKA<br />

Pēc noklusējuma šajā pozīcijā vērtējums ir "Bez izmaiņām". Gadījumā, ja pārbaudes grupai ir<br />

informācija un pārliecība, ka riska lielums nākotnē mainīsies, tad vērtējums tiek attiecīgi<br />

mainīts.<br />

Operacionālā riska novērtējumam atbilstoši vērtējamam darbī<strong>bas</strong> veidam tiek izmantoti šajā<br />

sadaļā aprakstītie kritēriji un novērtējuma apraksts. Operacionālā riska elementu vērtējums un<br />

novērtējuma rezultātā izdarītie secinājumi tiek dokumentēti 5. veidlapā "Operacionālā riska<br />

novērtējums". Aizpildītās veidlapas tiek glabātas elektroniski <strong>reitinga</strong> lietā sadaļā – Reitinga<br />

lieta - [pārbaudes mēnesis un gads] / Reitinga materiāli.<br />

67. lappuse no 200


Finanšu un kapitāla tirgus komisija<br />

____________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________<br />

BANKU UZRAUDZĪBAS REITINGA NOTEIKŠANAS METODIKA<br />

Iekšējās krāpš<strong>anas</strong> risks<br />

Novērtēš<strong>anas</strong> mērķis – <strong>noteik</strong>t iespēju, ka bankai var rasties zaudējumi tādu darbību rezultātā,<br />

kuru mērķis ir krāpšana, īpašuma piesavināšanās vai normatīvo aktu un bankas politiku un<br />

procedūru apiešana un kurās iesaistīts vismaz viens no bankā strādājošiem (piemēram,<br />

darbinieku apzinātas informācijas sagrozīš<strong>anas</strong>, aktīvu zādzī<strong>bas</strong>, personiska labuma gūšana,<br />

izmantojot pieejamo iekšējo informāciju).<br />

Šis elements jāvērtē:<br />

Šādām darbī<strong>bas</strong> jomām un darbī<strong>bas</strong> veidiem:<br />

o Kreditēšana un ārpusbilances saistī<strong>bas</strong> pret klientiem – visiem darbī<strong>bas</strong> veidiem<br />

o Investīciju darbība – visiem darbī<strong>bas</strong> veidiem<br />

o Maksājumi un norēķini – visiem darbī<strong>bas</strong> veidiem<br />

o Klientu aktīvu pārvaldīšana un ieguldījumu pakalpojumi – visiem darbī<strong>bas</strong> veidiem<br />

o Noguldījumu piesaistīšana – visiem darbī<strong>bas</strong> veidiem<br />

Šādām kopīgām funkcijām:<br />

o Operacionālā riska pārvaldīšana<br />

o Procentu likmju riska pārvaldīšana<br />

o Ārvalstu valūtu riska pārvaldīšana<br />

o Likviditātes riska pārvaldīšana<br />

o Finanšu un vadī<strong>bas</strong> grāmatvedība<br />

Kreditēšanai un ārpusbilances saistībām pret klientiem – visiem darbī<strong>bas</strong> veidiem<br />

Investīciju darbībai – visiem darbī<strong>bas</strong> veidiem<br />

Maksājumiem un norēķiniem – visiem darbī<strong>bas</strong> veidiem<br />

Klientu aktīvu pārvaldīšanai un ieguldījumu pakalpojumiem – visiem darbī<strong>bas</strong> veidiem<br />

Kopīgai funkcijai – Finanšu un vadī<strong>bas</strong> grāmatvedība<br />

Kritēriji Novērtējums<br />

Iekšējās krāpš<strong>anas</strong> rašanās iespējamība<br />

darījumu uzskaitē (informācijas<br />

ievadīšanā un apstrādē) un novērtēšanā,<br />

t.sk.:<br />

o vai darījumu informācija tiek<br />

uzskaitīta, izmantojot manuālas<br />

metodes, jeb tas tiek veikts<br />

automatizēti?<br />

o sākotnēji ievadītās informācijas<br />

laboš<strong>anas</strong> iespējamība,<br />

o vai darījumi tiek novērtēti, izmantojot<br />

manuālas metodes, jeb tas tiek veikts<br />

automatizēti?<br />

o vai tiek izmantotas loģiskās un citas<br />

(piemēram, salīdzināšana ar ārējo pušu<br />

apstiprinājumiem) kontroles metodes<br />

informācijas pareizī<strong>bas</strong> pārbaudei?<br />

o vai pārbaudes laikā konstatētas<br />

iespējama krāpnieciska rakstura<br />

kļūdas darījumu informācijas uzskaitē<br />

vai darījumu novērtēšanā?<br />

Iekšējās krāpš<strong>anas</strong> rašanās iespējamība<br />

pārskatos, t.sk.:<br />

o vai pārskati tiek sastādīti manuāli vai<br />

automatizēti?<br />

o vai tiek izmantotas loģiskās u.c.<br />

kontroles metodes pārskatu pareizī<strong>bas</strong><br />

pārbaudei?<br />

o pārskatos atspoguļotās informācijas<br />

Jāizvēlas tas novērtējums, kuram vislabāk atbilst bankā pastāvošā situācija<br />

1 – Zems risks<br />

Iekšējās krāpš<strong>anas</strong> risks darījumu uzskaitē, novērtēšanā un pārskatu<br />

sastādīšanā ir zems, jo:<br />

o darījumu uzskaite, novērtēšana un pārskatu sastādīšana pilnībā<br />

automatizēta vai<br />

o sākotnējās informācijas ievadīšana ir manuāla, un informācijas<br />

pareizība tiek pietiekami kontrolēta, bet darījumu novērtēšana un<br />

pārskatu sastādīšana ir automatizēta un<br />

o sistēmā ievadīto darījuma informāciju un pārskatos atspoguļoto<br />

informāciju pēc tās apstiprināš<strong>anas</strong> nav iespējams labot/mainīt bez<br />

speciālas autorizācijas saņemš<strong>anas</strong> un<br />

o pārbaudes laikā un off-site nav konstatētas iespējamas krāpnieciskas<br />

kļūdas darījumu uzskaitē, novērtēšanā un pārskatos un<br />

Iekšējās krāpš<strong>anas</strong> risks neatbilstošu darījuma specifikai darbību<br />

veikš<strong>anas</strong> dēļ ir zems, jo<br />

o vērtējamā darbī<strong>bas</strong> veidā ir tikai standartizēti darījumi un tiek lietotas<br />

standartizētas darījumu analīzes un akceptēš<strong>anas</strong> procedūras un<br />

kritēriji un<br />

o nav vienpersonisku lēmumu par darījumu veikšanu un<br />

o nav konstatēti neatbilstoši autorizēti darījumi<br />

2 – Mērens risks<br />

Iekšējās krāpš<strong>anas</strong> risks darījumu uzskaitē, novērtēšanā un pārskatu<br />

sastādīšanā ir mērens, jo:<br />

o darījumu uzskaitē, novērtēšanā un pārskatu sastādīšanā tiek lietotas<br />

manuālas metodes un informācijas pareizība tiek pietiekami<br />

kontrolēta un<br />

o būtisko (likmes, darījuma summa u.c.) darījumu un/vai pārskatos<br />

68. lappuse no 200


Finanšu un kapitāla tirgus komisija<br />

____________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________<br />

BANKU UZRAUDZĪBAS REITINGA NOTEIKŠANAS METODIKA<br />

laboš<strong>anas</strong> iespējamība,<br />

o vai pārbaudes laikā vai off-site<br />

konstatētas iespējamas krāpnieciska<br />

rakstura kļūdas pārskatos (piemēram,<br />

nav uzrādīti zaudējumi vai peļņa no<br />

tirdzniecī<strong>bas</strong> ar finanšu<br />

instrumentiem)?<br />

Iekšējās krāpš<strong>anas</strong> rašanās risks darījumu<br />

specifikai neatbilstošu darbību veikš<strong>anas</strong><br />

dēļ, t.sk.:<br />

o vai vērtējamā darbī<strong>bas</strong> veidā pārsvarā<br />

ir standartizēti darījumi (t.i., darījumi,<br />

kuriem tiek izmantotas standartizētas<br />

darījumu analīzes un akceptēš<strong>anas</strong><br />

procedūras un kritēriji)?<br />

o vai vērtējamā darbī<strong>bas</strong> veidā pārsvarā<br />

ir nestandartizēti darījumi (t.i.,<br />

darījumi, par kuru veikšanu tiek<br />

pieņemts individuāls lēmums un<br />

netiek izmantotas standartizētas<br />

darījumu analīzes un akceptēš<strong>anas</strong><br />

procedūras un kritēriji)?<br />

o vai lēmumi par darījumu veikšanu tiek<br />

pieņemti vienpersoniski, jeb tas ir<br />

kolektīvs lēmums?<br />

o vai pārbaudes laikā konstatēta<br />

neatbilstoši autorizētu (piemēram,<br />

pārsniegti limiti, autorizēts tāds<br />

darījuma veids, kura akceptēšanai<br />

banka nemaz nav piešķīrusi pilnvaras<br />

konkrētajam darbiniekam) darījumu<br />

esamība, kas saistīta ar iespējamiem<br />

krāpnieciskiem nodarījumiem?<br />

Cik liela ir iekšējo krāpniecisko darījumu<br />

potenciālā ietekme uz bankas<br />

ienākumiem/izdevumiem?<br />

atspoguļoto informāciju pēc tās apstiprināš<strong>anas</strong> nav iespējams<br />

labot/mainīt bez speciālas autorizācijas saņemš<strong>anas</strong> un<br />

o pārbaudes laikā un off-site nav konstatētas būtiskas kļūdas darījumu<br />

uzskaitē, novērtēšanā un pārskatos, kas varētu būt saistītas ar<br />

iespējamu krāpšanu un/vai<br />

Iekšējās krāpš<strong>anas</strong> risks neatbilstošu darījuma specifikai darbību<br />

veikš<strong>anas</strong> dēļ ir mērens, jo:<br />

o vērtējamā darbī<strong>bas</strong> veidā pārsvarā ir standartizēti darījumi un tiek<br />

lietotas standartizētas darījumu analīzes un akceptēš<strong>anas</strong> procedūras<br />

un kritēriji un nestandartizēti darījumi tiek veikti reti un to apjomi ir<br />

nelieli un<br />

o nav vienpersonisku lēmumu par darījumu veikšanu un<br />

o ir konstatēti atsevišķi neatbilstoši autorizēti darījumi, un kopējais šādu<br />

darījumu apmērs ir nebūtisks<br />

3 – Būtisks risks<br />

Iekšējās krāpš<strong>anas</strong> risks darījumu uzskaitē, novērtēšanā un pārskatu<br />

sastādīšanā ir būtisks, jo:<br />

o darījumu uzskaitē, novērtēšanā un pārskatu sastādīšanā tiek lietotas<br />

manuālas metodes un informācijas pareizība netiek pietiekami<br />

kontrolēta un/vai<br />

o būtisko darījumu un/vai pārskatos atspoguļoto informāciju pēc tās<br />

apstiprināš<strong>anas</strong> ir iespējams labot/mainīt bez speciālas autorizācijas<br />

saņemš<strong>anas</strong> un/vai<br />

o pārbaudes laikā un/vai off-site konstatētas atsevišķas būtiskas kļūdas<br />

darījumu uzskaitē, novērtēšanā un pārskatos, kas ir saistītas ar iekšējo<br />

krāpšanu un/vai<br />

Iekšējās krāpš<strong>anas</strong> risks neatbilstošu darījuma specifikai darbību<br />

veikš<strong>anas</strong> dēļ ir būtisks, jo<br />

o vērtējamā darbī<strong>bas</strong> veidā pārsvarā ir nestandartizēti darījumi un/vai<br />

o pārsvarā vienpersoniski lēmumi par darījumu veikšanu, un atsevišķo<br />

darījumu apjomi ir nelieli un/vai<br />

o ir konstatēti vairāki neatbilstoši autorizēti darījumi, un kopējais šādu<br />

darījumu apmērs ir nebūtisks<br />

4 – Augsts risks<br />

Iekšējās krāpš<strong>anas</strong> risks darījumu uzskaitē, novērtēšanā un pārskatu<br />

sastādīšanā ir augsts, jo:<br />

o darījumu uzskaitē, novērtēšanā un pārskatu sastādīšanā tiek lietotas<br />

tikai manuālas metodes un informācijas pareizība netiek kontrolēta<br />

un/vai<br />

o jebkuru darījumu un/vai pārskatos atspoguļoto informāciju pēc tās<br />

apstiprināš<strong>anas</strong> ir iespējams labot/mainīt bez speciālas autorizācijas<br />

saņemš<strong>anas</strong> un/vai<br />

o pārbaudes laikā un/vai off-site konstatētas daudzas būtiskas kļūdas<br />

darījumu uzskaitē, novērtēšanā un pārskatos, kas saistītas ar iekšējo<br />

krāpšanu un/vai<br />

Iekšējās krāpš<strong>anas</strong> risks neatbilstošu darījuma specifikai darbību<br />

veikš<strong>anas</strong> dēļ ir augsts, jo<br />

o vērtējamā darbī<strong>bas</strong> veidā ir tikai nestandartizēti darījumi un/vai<br />

o tikai vienpersoniski lēmumi par darījumu veikšanu, un atsevišķo<br />

darījumu apjomi ir lieli un/vai<br />

o kopējais konstatētais neatbilstoši autorizētu darījumu skaits ir būtisks<br />

69. lappuse no 200


Finanšu un kapitāla tirgus komisija<br />

____________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________<br />

BANKU UZRAUDZĪBAS REITINGA NOTEIKŠANAS METODIKA<br />

Kopīgai funkcijai – Procentu likmju riska pārvaldīšana<br />

Kopīgai funkcijai – Ārvalstu valūtu riska pārvaldīšana<br />

Kopīgai funkcijai – Likviditātes riska pārvaldīšana<br />

Kritēriji Novērtējums<br />

Iekšējās krāpš<strong>anas</strong> iespējamība pārskatos,<br />

t.sk.:<br />

o vai pārskati tiek sastādīti manuāli vai<br />

automatizēti?<br />

o vai tiek izmantotas loģiskās u.c.<br />

kontroles metodes pārskatu pareizī<strong>bas</strong><br />

o vai pārbaudes laikā vai off-site<br />

konstatētas iespējamas krāpnieciska<br />

rakstura kļūdas pārskatos?<br />

Cik liela ir kļūdu potenciālā ietekme uz<br />

bankas ienākumiem/izdevumiem?<br />

Jāizvēlas tas novērtējums, kuram vislabāk atbilst bankā pastāvošā situācija<br />

1 – Zems risks<br />

Iekšējās krāpš<strong>anas</strong> risks pārskatu sastādīšanā ir zems, jo:<br />

o pārskatu sastādīšana pilnībā automatizēta un<br />

o pārbaudes laikā un off-site nav konstatētas iespējamas krāpnieciska<br />

rakstura kļūdas pārskatos<br />

2 – Mērens risks<br />

Iekšējās krāpš<strong>anas</strong> risks pārskatu sastādīšanā ir mērens, jo:<br />

o pārskatu sastādīšanā daļēji tiek lietotas manuālas metodes un<br />

informācijas pareizība tiek pietiekami kontrolēta un<br />

o pārbaudes laikā un off-site nav konstatētas būtiskas iespējamas<br />

krāpnieciska rakstura kļūdas pārskatos<br />

3 – Būtisks risks<br />

Iekšējās krāpš<strong>anas</strong> risks pārskatu sastādīšanā ir būtisks, jo:<br />

o pārskatu sastādīšanā tiek lietotas manuālas metodes un informācijas<br />

pareizība netiek pietiekami kontrolēta, un/vai<br />

o pārbaudes laikā un/vai off-site konstatētas atsevišķas būtiskas<br />

krāpnieciska rakstura kļūdas pārskatos<br />

4 – Augsts risks<br />

Iekšējās krāpš<strong>anas</strong> risks pārskatu sastādīšanā ir augsts, jo:<br />

o pārskatu sastādīšanā tiek lietotas tikai manuālas metodes un<br />

informācijas pareizība netiek kontrolēta un/vai<br />

o pārbaudes laikā un/vai off-site konstatētas daudzas būtiskas<br />

krāpnieciska rakstura kļūdas pārskatos<br />

70. lappuse no 200


Finanšu un kapitāla tirgus komisija<br />

____________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________<br />

BANKU UZRAUDZĪBAS REITINGA NOTEIKŠANAS METODIKA<br />

Kopīgai funkcijai – Operacionālā riska pārvaldīšana<br />

Kritēriji Novērtējums<br />

Informācija par bankas<br />

zaudējumiem, kas radušies iekšējas<br />

krāpš<strong>anas</strong> dēļ, t.sk.:<br />

o vēsturiskā informācija par<br />

zaudējumu apmēru iekšējas<br />

krāpš<strong>anas</strong> dēļ,<br />

o vēsturiskā informācija par<br />

pārkāpuma rakstura ziņā līdzīgu<br />

notikumu zaudējumu apmēru<br />

iekšējas krāpš<strong>anas</strong> dēļ, to<br />

atkārtošanās biežumu un<br />

bankas reakciju uz šādiem<br />

notikumiem,<br />

o vai banka veic iekšējās<br />

krāpš<strong>anas</strong> dēļ radušos<br />

zaudējumu apjoma iespējamo<br />

izmaiņu prognozēšanu<br />

izmantojot bankas izveidoto<br />

zaudējumu datu bāzi – aprēķina<br />

nākotnē sagaidāmos<br />

(potenciālos) zaudējumus?<br />

o bankas novērtējums par<br />

potenciālo zaudējumu apmēru<br />

iekšējas krāpš<strong>anas</strong> dēļ.<br />

Vēsturiskā informācija par bankas<br />

piemēroto politiku attiecībā uz<br />

atklāto iekšējās krāpš<strong>anas</strong><br />

gadījumu izmeklēšanu un sankciju<br />

piemērošanu – piemēram, naudas<br />

sods, atbrīvošana no darba, tiesas<br />

prāvas ierosināšana u.c.<br />

Vai banka bieži maina <strong>noteik</strong>to<br />

uzņemtā riska lieluma slieksni?<br />

Cita iespējamā informācija par<br />

iekšējas krāpš<strong>anas</strong> gadījumiem<br />

bankā – piemēram, publiski<br />

pieejamā informācija, Komisijas<br />

rīcībā esoša informācija u.c.<br />

Informācija par personāla mainību<br />

iekšējās krāpš<strong>anas</strong> riskam<br />

pakļautajās darbī<strong>bas</strong> jomās un/vai<br />

kontroles funkcijās.<br />

Vai banka izmanto apdrošināšanu<br />

iespējamo operacionālā riska<br />

zaudējumu mazināšanai?<br />

Vai banka pārmērīgi nepaļaujas uz<br />

apdrošināš<strong>anas</strong> prēmijas<br />

saņemšanu zaudējumu gadījumā<br />

(t.i., banka neveic nekādas<br />

darbī<strong>bas</strong>, lai analizētu un novērstu<br />

zaudējumu rašanās cēloņus)?<br />

Ja pieejami - stresa testu rezultāti<br />

(vērtēš<strong>anas</strong> ietvaros pārbaudītāji<br />

var izmantot dažādu stresa testu<br />

rezultātus, t.sk. operacionālā riska<br />

stresa testus, visaptverošos stresa<br />

testus, ja pieejami, vērtējamā<br />

elementa stresa testus, lai<br />

Jāizvēlas tas novērtējums, kuram vislabāk atbilst bankā pastāvošā situācija<br />

1 – Zems risks<br />

Vēsturiskā informācija liecina, ka bankai nav bijuši zaudējumi iekšējas<br />

krāpš<strong>anas</strong> dēļ vai vēsturiskā informācija liecina, ka bankai ir bijuši zaudējumi<br />

iekšējas krāpš<strong>anas</strong> dēļ, t.sk. no atsevišķiem pārkāpuma rakstura ziņā līdzīgiem<br />

gadījumiem, un banka ir ieviesusi pietiekamas kontroles metodes, lai turpmāk<br />

novērstu šādu zaudējumu rašanos un<br />

Banka veic iekšējās krāpš<strong>anas</strong> dēļ radušos zaudējumu apjoma nākotnē<br />

iespējamo izmaiņu prognozēšanu, un bankas novērtējums par potenciāliem<br />

zaudējumiem iekšējas krāpš<strong>anas</strong> dēļ liecina, ka bankā nav sagaidāmi zaudējumi<br />

iekšējas krāpš<strong>anas</strong> dēļ un<br />

Banka ir veikusi visu konstatēto iekšējo krāpš<strong>anas</strong> gadījumu pilnīgu<br />

izmeklēšanu un piemērojusi nodarījumam atbilstošas sankcijas un<br />

Banka vēsturiski nav mainījusi tās <strong>noteik</strong>to uzņemtā iekšējā krāpniecī<strong>bas</strong> riska<br />

slieksni vai tā ir pamatoti palielinājusi <strong>noteik</strong>to slieksni (ir pieejams kvalitatīvs<br />

un kvantitatīvs pamatojums sliekšņa maiņai) un/vai<br />

Nav citas negatīvas informācijas par iekšējas krāpš<strong>anas</strong> gadījumiem bankā un<br />

Personāla mainī<strong>bas</strong> koeficients iekšējās krāpš<strong>anas</strong> riskam pakļautajās darbī<strong>bas</strong><br />

jomās un/vai kontroles funkcijās ir zems (piemēram, nepārsniedz 2%) un<br />

Banka izmanto apdrošināšanu kā iekšējas krāpš<strong>anas</strong> risku mazinošu faktoru un<br />

vienlaicīgi pietiekami veic darbī<strong>bas</strong>, lai analizētu un novērstu zaudējumu<br />

rašanās cēloņus un<br />

Stresa testu rezultāti norāda, ka ar iekšējo krāpšanu saistītais risks ir zems, jo tā<br />

ietekmē nav paredzama būtiska bankas riska līmeņa paaugstināšanās un būtisku<br />

zaudējumu rašanās<br />

2 – Mērens risks<br />

Vēsturiskā informācija liecina, ka bankai ir bijuši nebūtiski zaudējumi iekšējas<br />

krāpš<strong>anas</strong> dēļ (t.i., vēsturiskie zaudējumi iekšējas krāpš<strong>anas</strong> dēļ nepārsniedz 5%<br />

no atbilstošā perioda finansiālās darbī<strong>bas</strong> peļņas) un banka nav ieviesusi<br />

pietiekamas kontroles metodes, lai turpmāk novērstu šādu zaudējumu rašanos<br />

un<br />

Vēsturiskās informācijas analīze liecina, ka bankai ir bijuši atsevišķi rakstura<br />

ziņā līdzīgi iekšējās krāpš<strong>anas</strong> gadījumi, kopējais radušos zaudējumu apmērs ir<br />

nebūtisks un bankas vadība ir savlaicīgi reaģējusi, lai novērstu šādu līdzīgu<br />

gadījumu atkārtošanos nākotnē un/vai<br />

Banka veic iekšējās krāpš<strong>anas</strong> dēļ radušos zaudējumu apjoma nākotnē<br />

iespējamo izmaiņu prognozēšanu, un bankas novērtējums par potenciāliem<br />

zaudējumiem iekšējas krāpš<strong>anas</strong> dēļ liecina, ka bankas potenciālie zaudējumi<br />

iekšējas krāpš<strong>anas</strong> dēļ nepārsniegs 5% no iepriekšējā perioda finansiālās<br />

darbī<strong>bas</strong> peļņas un/vai<br />

Ir konstatēti atsevišķi gadījumi, kad banka nav veikusi iekšējās krāpš<strong>anas</strong><br />

gadījumu pilnīgu izmeklēšanu un/vai piemērojusi nodarījumam atbilstošas<br />

sankcijas un/vai<br />

Banka vēsturiski ir palielinājusi tās <strong>noteik</strong>to uzņemto iekšējās krāpniecī<strong>bas</strong><br />

riska slieksni, bet tā izmaiņas ir nebūtiskas un/vai<br />

Personāla mainī<strong>bas</strong> koeficients iekšējai krāpšanai pakļautajās darbī<strong>bas</strong> jomās<br />

un/vai kontroles funkcijās ir vidēji zems (piemēram, 2-5% robežās) un/vai<br />

Banka izmanto apdrošināšanu kā iekšējas krāpš<strong>anas</strong> risku mazinošu faktoru, bet<br />

atsevišķos mazāk svarīgos darbī<strong>bas</strong> veidos nepietiekami veic darbī<strong>bas</strong>, lai<br />

analizētu un novērstu zaudējumu rašanās cēloņus un/vai<br />

Stresa testu rezultāti norāda, ka ar iekšējo krāpšanu saistītais risks ir mērens, jo<br />

iekšējās krāpš<strong>anas</strong> ietekmē ir iespējama būtiska bankas riska līmeņa<br />

paaugstināšanās un būtiski zaudējumi, bet tādu scenāriju, kas izraisa minēto<br />

negatīvo ietekmi, īstenošanās ir maz ticama<br />

71. lappuse no 200


Finanšu un kapitāla tirgus komisija<br />

____________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________<br />

BANKU UZRAUDZĪBAS REITINGA NOTEIKŠANAS METODIKA<br />

novērtētu, kāda ir iekšējās<br />

krāpš<strong>anas</strong> riska ietekme uz bankas<br />

riska līmeni, kā arī finanšu un<br />

kapitāla rādītājiem)<br />

3 – Būtisks risks<br />

Vēsturiskā informācija liecina, ka bankai ir bijuši būtiski zaudējumi iekšējas<br />

krāpš<strong>anas</strong> dēļ (t.i., vēsturiskie zaudējumi iekšējas krāpš<strong>anas</strong> dēļ pārsniedz 5%,<br />

bet nepārsniedz 10% no atbilstošā perioda finansiālās darbī<strong>bas</strong> peļņas) un banka<br />

nav ieviesusi pietiekamas kontroles metodes, lai turpmāk novērstu šādu<br />

zaudējumu rašanos un<br />

Vēsturiskās informācijas analīze liecina, ka bankai ir bijuši vairāki rakstura ziņā<br />

līdzīgi iekšējās krāpš<strong>anas</strong> gadījumi, kopējais radušos zaudējumu apmērs ir<br />

nebūtisks, un bankas vadība nav reaģējusi, lai novērstu šādu līdzīgu gadījumu<br />

atkārtošanos nākotnē un/vai<br />

Banka veic iekšējās krāpš<strong>anas</strong> dēļ radušos zaudējumu apjoma nākotnē<br />

iespējamo izmaiņu prognozēšanu, un bankas novērtējums par potenciāliem<br />

zaudējumiem iekšējas krāpš<strong>anas</strong> dēļ liecina, ka bankas potenciālie zaudējumi<br />

iekšējas krāpš<strong>anas</strong> dēļ pārsniegs 5%, bet nepārsniegs 10% no iepriekšējā<br />

perioda finansiālās darbī<strong>bas</strong> peļņas un/vai<br />

Ir konstatēti vairāki gadījumi, kad banka nav veikusi iekšējās krāpš<strong>anas</strong><br />

gadījumu pilnu izmeklēšanu un/vai piemērojusi nodarījumam atbilstošas<br />

sankcijas un/vai<br />

Banka vēsturiski ir būtiski palielinājusi tās <strong>noteik</strong>to uzņemtā iekšējās krāpš<strong>anas</strong><br />

riska slieksni un/vai<br />

Personāla mainī<strong>bas</strong> koeficients iekšējai krāpšanai pakļautajās darbī<strong>bas</strong> jomās<br />

un/vai kontroles funkcijās ir vidēji augsts (piemēram, 5-15%) un/vai<br />

Banka būtiskākajos darbī<strong>bas</strong> veidos neizmanto apdrošināšanu kā iekšējas<br />

krāpš<strong>anas</strong> risku mazinošu faktoru, un/vai nepietiekami veic darbī<strong>bas</strong>, lai<br />

analizētu un novērstu zaudējumu rašanās cēloņus un/vai<br />

Stresa testu rezultāti norāda, ka ar iekšējo krāpšanu saistītais risks ir būtisks, jo<br />

ir iespējama tādu scenāriju īstenošanās, kad iekšējās krāpš<strong>anas</strong> ietekmē var<br />

būtiski paaugstināties bankas riska līmenis un rasties būtiski zaudējumi<br />

4 – Augsts risks<br />

Vēsturiskā informācija liecina, ka bankai ir bijuši lieli zaudējumi iekšējas<br />

krāpš<strong>anas</strong> dēļ (t.i., vēsturiskie zaudējumi iekšējas krāpš<strong>anas</strong> dēļ pārsniedz 10%<br />

no atbilstošā perioda finansiālās darbī<strong>bas</strong> peļņas) un banka nav ieviesusi<br />

pietiekamas kontroles metodes, lai turpmāk novērstu šādu zaudējumu rašanos<br />

vai<br />

Vēsturiskās informācijas analīze liecina, ka rakstura ziņā līdzīgu iekšējās<br />

krāpš<strong>anas</strong> gadījumu skaits ir būtisks, un bankas vadība nav reaģējusi, lai<br />

novērstu šādu līdzīgu gadījumu atkārtošanos nākotnē un/vai<br />

Banka neveic iekšējās krāpš<strong>anas</strong> dēļ radušos zaudējumu apjoma nākotnē<br />

iespējamo izmaiņu prognozēšanu vai<br />

Banka veic iekšējās krāpš<strong>anas</strong> dēļ radušos zaudējumu apjoma nākotnē<br />

iespējamo izmaiņu prognozēšanu, un bankas novērtējums par potenciāliem<br />

zaudējumiem iekšējas krāpš<strong>anas</strong> dēļ liecina, ka bankas potenciālie zaudējumi<br />

iekšējas krāpš<strong>anas</strong> dēļ pārsniegs 10% no iepriekšējā perioda finansiālās<br />

darbī<strong>bas</strong> peļņas un/vai<br />

Banka neveic konstatēto iekšējo krāpš<strong>anas</strong> gadījumu izmeklēšanu un/vai<br />

nepiemēro nodarījumam atbilstošas sankcijas un/vai<br />

Banka vēsturiski vairākkārt bez pamatojuma ir būtiski palielinājusi tās <strong>noteik</strong>to<br />

uzņemtā iekšējā krāpniecī<strong>bas</strong> riska slieksni un/vai<br />

Personāla mainī<strong>bas</strong> koeficients iekšējai krāpšanai pakļautajās darbī<strong>bas</strong> jomās<br />

un/vai kontroles funkcijās ir augsts (piemēram, lielāks par 15%) un/vai<br />

Ir cita informācija par būtisku/būtiskiem iekšējas krāpš<strong>anas</strong><br />

gadījumu/gadījumiem bankā un/vai<br />

Banka neizmanto apdrošināšanu kā iekšējas krāpš<strong>anas</strong> risku mazinošu faktoru<br />

un neveic darbī<strong>bas</strong>, lai analizētu un novērstu zaudējumu rašanās cēloņus un/vai<br />

Stresa testu rezultāti norāda, ka ar iekšējo krāpšanu saistītais risks ir augsts, jo ir<br />

sagaidāma tādu scenāriju īstenošanās, kad iekšējās krāpš<strong>anas</strong> ietekmē var<br />

būtiski paaugstināties bankas riska līmenis un rasties būtiski zaudējumi<br />

72. lappuse no 200


Finanšu un kapitāla tirgus komisija<br />

____________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________<br />

BANKU UZRAUDZĪBAS REITINGA NOTEIKŠANAS METODIKA<br />

73. lappuse no 200


Finanšu un kapitāla tirgus komisija<br />

____________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________<br />

BANKU UZRAUDZĪBAS REITINGA NOTEIKŠANAS METODIKA<br />

Ārējas krāpš<strong>anas</strong> risks<br />

Novērtēš<strong>anas</strong> mērķis – <strong>noteik</strong>t iespēju, ka bankai var rasties zaudējumi tādu darbību rezultātā,<br />

kuru mērķis ir krāpšana, īpašuma piesavināšanās vai likumu apiešana un kuras veic trešā puse<br />

(piemēram, laupīš<strong>anas</strong>, viltoš<strong>anas</strong>, nesankcionēta ārēja piekļūšana informācijas resursiem,<br />

t.sk. hakeru un ļaundabīgo programmatūru uzbrukumi).<br />

Šis elements jāvērtē:<br />

Šādām kopīgām funkcijām:<br />

o Operacionālā riska pārvaldīšana<br />

Kopīgai funkcijai – Operacionālā riska pārvaldīšana<br />

Kritēriji Novērtējums<br />

Informācija par bankas<br />

zaudējumiem, kas radušies ārējas<br />

krāpš<strong>anas</strong> dēļ, t.sk.:<br />

o vēsturiskā informācija par<br />

zaudējumu apmēru ārējas<br />

krāpš<strong>anas</strong> dēļ,<br />

o vēsturiskā informācija par<br />

pārkāpuma rakstura ziņā līdzīgu<br />

notikumu zaudējumu apmēru<br />

ārējās krāpš<strong>anas</strong> dēļ, to<br />

atkārtošanās biežumu un<br />

bankas reakciju uz šādiem<br />

notikumiem,<br />

o vai banka veic ārējās krāpš<strong>anas</strong><br />

dēļ radušos zaudējumu apjoma<br />

iespējamo izmaiņu<br />

prognozēšanu izmantojot<br />

bankas izveidoto zaudējumu<br />

datu bāzi – aprēķina nākotnē<br />

sagaidāmos (potenciālos)<br />

zaudējumus?<br />

o bankas novērtējums par<br />

potenciālo zaudējumu apmēru<br />

ārējas krāpš<strong>anas</strong> dēļ.<br />

Vēsturiskā informācija par bankas<br />

piemēroto politiku attiecībā uz<br />

atklāto ārējās krāpš<strong>anas</strong> gadījumu<br />

izmeklēšanu un sankciju<br />

piemērošanu – piemēram, lieta<br />

nodota tiesībsargājošām<br />

institūcijām, uzsāktas tiesas prāvas<br />

u.c.<br />

Vai banka bieži maina <strong>noteik</strong>to<br />

uzņemtā riska lieluma slieksni?<br />

Cita iespējamā informācija par<br />

ārējas krāpš<strong>anas</strong> gadījumiem –<br />

piemēram, publiski pieejamā<br />

informācija, Komisijas rīcībā esoša<br />

informācija u.c.<br />

Vai banka izmanto apdrošināšanu<br />

iespējamo operacionālā riska<br />

zaudējumu mazināšanai?<br />

Vai banka pārmērīgi nepaļaujas uz<br />

apdrošināš<strong>anas</strong> prēmijas<br />

saņemšanu zaudējumu gadījumā<br />

Jāizvēlas tas novērtējums, kuram vislabāk atbilst bankā pastāvošā situācija<br />

1 – Zems risks<br />

Vēsturiskā informācija liecina, ka bankai nav bijuši zaudējumi ārējas krāpš<strong>anas</strong><br />

dēļ vai vēsturiskā informācija liecina, ka bankai ir bijuši zaudējumi (t.sk. no<br />

atsevišķiem pārkāpuma rakstura ziņā līdzīgiem gadījumiem) ārējas krāpš<strong>anas</strong><br />

dēļ un banka ir ieviesusi pietiekamas kontroles metodes, lai turpmāk novērstu<br />

šādu zaudējumu rašanos un<br />

Banka veic ārējās krāpš<strong>anas</strong> dēļ radušos zaudējumu apjoma nākotnē iespējamo<br />

izmaiņu prognozēšanu, un bankas novērtējums par potenciāliem zaudējumiem<br />

ārējas krāpš<strong>anas</strong> dēļ liecina, ka bankā nav sagaidāmi zaudējumi ārējas<br />

krāpš<strong>anas</strong> dēļ un<br />

Banka ir veikusi visu konstatēto ārējo krāpš<strong>anas</strong> gadījumu pilnīgu izmeklēšanu<br />

un piemērojusi nodarījumam atbilstošas sankcijas un<br />

Banka vēsturiski nav mainījusi tās <strong>noteik</strong>to uzņemtā ārējās krāpniecī<strong>bas</strong> riska<br />

slieksni vai tā ir pamatoti palielinājusi <strong>noteik</strong>to slieksni (ir pieejams kvalitatīvs<br />

un kvantitatīvs pamatojums sliekšņa maiņai) un/vai<br />

Nav citas negatīvas informācijas par ārējas krāpš<strong>anas</strong> gadījumiem un/vai<br />

Banka izmanto apdrošināšanu kā ārējas krāpš<strong>anas</strong> risku mazinošu faktoru un<br />

vienlaicīgi pietiekami veic darbī<strong>bas</strong>, lai analizētu un novērstu zaudējumu<br />

rašanās cēloņus un<br />

Stresa testu rezultāti norāda, ka ar ārējo krāpšanu saistītais risks ir zems, jo tā<br />

ietekmē nav paredzama būtiska bankas riska līmeņa paaugstināšanās un būtisku<br />

zaudējumu rašanās<br />

2 – Mērens risks<br />

Vēsturiskā informācija liecina, ka bankai ir bijuši nebūtiski zaudējumi ārējas<br />

krāpš<strong>anas</strong> dēļ (t.i., vēsturiskie zaudējumi ārējas krāpš<strong>anas</strong> dēļ nepārsniedz 5%<br />

no atbilstošā perioda finansiālās darbī<strong>bas</strong> peļņas) un banka nav ieviesusi<br />

pietiekamas kontroles metodes, lai turpmāk novērstu šādu zaudējumu rašanos<br />

un<br />

Vēsturiskās informācijas analīze liecina, ka bankai ir bijuši atsevišķi rakstura<br />

ziņā līdzīgi ārējās krāpš<strong>anas</strong> gadījumi, kopējais radušos zaudējumu apmērs ir<br />

nebūtisks un bankas vadība ir savlaicīgi reaģējusi, lai novērstu šādu līdzīgu<br />

gadījumu atkārtošanos nākotnē un/vai<br />

Banka veic ārējās krāpš<strong>anas</strong> dēļ radušos zaudējumu apjoma nākotnē iespējamo<br />

izmaiņu prognozēšanu, un bankas novērtējums par potenciāliem zaudējumiem<br />

ārējas krāpš<strong>anas</strong> dēļ liecina, ka bankas potenciālie zaudējumi ārējas krāpš<strong>anas</strong><br />

dēļ nepārsniegs 5% no iepriekšējā pārskata perioda finansiālās darbī<strong>bas</strong> peļņas<br />

un/vai<br />

Ir konstatēti atsevišķi gadījumi, kad banka nav veikusi ārējās krāpš<strong>anas</strong><br />

gadījumu pilnīgu izmeklēšanu un/vai piemērojusi nodarījumam atbilstošas<br />

sankcijas un/vai<br />

Banka vēsturiski ir palielinājusi tās <strong>noteik</strong>to uzņemto ārējās krāpniecī<strong>bas</strong> riska<br />

slieksni, bet tā izmaiņas ir nebūtiskas un/vai<br />

Banka izmanto apdrošināšanu kā ārējas krāpš<strong>anas</strong> risku mazinošu faktoru, bet<br />

74. lappuse no 200


Finanšu un kapitāla tirgus komisija<br />

____________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________<br />

BANKU UZRAUDZĪBAS REITINGA NOTEIKŠANAS METODIKA<br />

(t.i., banka neveic nekādas<br />

darbī<strong>bas</strong>, lai analizētu un novērstu<br />

zaudējumu rašanās cēloņus)?<br />

Ja pieejami - stresa testu rezultāti<br />

(vērtēš<strong>anas</strong> ietvaros pārbaudītāji<br />

var izmantot dažādu stresa testu<br />

rezultātus, t.sk. operacionālā riska<br />

stresa testus, visaptverošos stresa<br />

testus, ja pieejami, vērtējamā<br />

elementa stresa testus, lai<br />

novērtētu, kāda ir ārējās krāpš<strong>anas</strong><br />

riska ietekme uz bankas riska<br />

līmeni, kā arī finanšu un kapitāla<br />

rādītājiem).<br />

atsevišķos mazāk svarīgos darbī<strong>bas</strong> veidos nepietiekami veic darbī<strong>bas</strong>, lai<br />

analizētu un novērstu zaudējumu rašanās cēloņus un/vai<br />

Stresa testu rezultāti norāda, ka ar ārējo krāpšanu saistītais risks ir mērens, jo<br />

ārējās krāpš<strong>anas</strong> ietekmē ir iespējama būtiska bankas riska līmeņa<br />

paaugstināšanās un būtiski zaudējumi, bet tādu scenāriju, kas izraisa minēto<br />

negatīvo ietekmi, īstenošanās ir maz ticama<br />

3 – Būtisks risks<br />

Vēsturiskā informācija liecina, ka bankai ir bijuši būtiski zaudējumi ārējas<br />

krāpš<strong>anas</strong> dēļ (t.i., vēsturiskie zaudējumi ārējas krāpš<strong>anas</strong> dēļ pārsniedz 5%, bet<br />

nepārsniedz 10% no atbilstošā perioda finansiālās darbī<strong>bas</strong> peļņas) un banka<br />

nav ieviesusi pietiekamas kontroles metodes, lai turpmāk novērstu šādu<br />

zaudējumu rašanos un<br />

Vēsturiskās informācijas analīze liecina, ka bankai ir bijuši vairāki rakstura ziņā<br />

līdzīgi ārējās krāpš<strong>anas</strong> gadījumi, kopējais radušos zaudējumu apmērs ir<br />

nebūtisks, un bankas vadība nav reaģējusi, lai novērstu šādu līdzīgu gadījumu<br />

atkārtošanos nākotnē un/vai<br />

Banka veic ārējās krāpš<strong>anas</strong> dēļ radušos zaudējumu apjoma nākotnē iespējamo<br />

izmaiņu prognozēšanu, un bankas novērtējums par potenciāliem zaudējumiem<br />

ārējas krāpš<strong>anas</strong> dēļ liecina, ka bankas potenciālie zaudējumi ārējas krāpš<strong>anas</strong><br />

dēļ pārsniegs 5%, bet nepārsniegs 10% no iepriekšējā pārskata perioda<br />

finansiālās darbī<strong>bas</strong> peļņas un/vai<br />

Ir konstatēti vairāki gadījumi, kad banka nav veikusi ārējās krāpš<strong>anas</strong> gadījumu<br />

pilnu izmeklēšanu un/vai piemērojusi nodarījumam atbilstošas sankcijas un/vai<br />

Banka vēsturiski ir būtiski palielinājusi tās <strong>noteik</strong>to uzņemtā ārējā krāpniecī<strong>bas</strong><br />

riska slieksni un/vai<br />

Banka būtiskākajos darbī<strong>bas</strong> veidos neizmanto apdrošināšanu, kā ārējas<br />

krāpš<strong>anas</strong> risku mazinošu faktoru un/vai nepietiekami veic darbī<strong>bas</strong>, lai<br />

analizētu un novērstu zaudējumu rašanās cēloņus un/vai<br />

Stresa testu rezultāti norāda, ka ar ārējo krāpšanu saistītais risks ir būtisks, jo ir<br />

iespējama tādu scenāriju īstenošanās, kad ārējās krāpš<strong>anas</strong> ietekmē var būtiski<br />

paaugstināties bankas riska līmenis un rasties būtiski zaudējumi<br />

4 – Augsts risks<br />

Vēsturiskā informācija liecina, ka bankai ir bijuši lieli zaudējumi ārējas<br />

krāpš<strong>anas</strong> dēļ (t.i., vēsturiskie zaudējumi ārējas krāpš<strong>anas</strong> dēļ pārsniedz 10% no<br />

atbilstošā perioda finansiālās darbī<strong>bas</strong> peļņas) un banka nav ieviesusi<br />

pietiekamas kontroles metodes, lai turpmāk novērstu šādu zaudējumu rašanos<br />

vai<br />

Vēsturiskās informācijas analīze liecina, ka rakstura ziņā līdzīgu iekšējās<br />

krāpš<strong>anas</strong> gadījumu skaits ir būtisks, un bankas vadība nav reaģējusi, lai<br />

novērstu šādu līdzīgu gadījumu atkārtošanos nākotnē un/vai<br />

Banka neveic ārējās krāpš<strong>anas</strong> dēļ radušos zaudējumu apjoma nākotnē<br />

iespējamo izmaiņu prognozēšanu vai<br />

Banka veic ārējās krāpš<strong>anas</strong> dēļ radušos zaudējumu apjoma nākotnē iespējamo<br />

izmaiņu prognozēšanu, un bankas novērtējums par potenciāliem zaudējumiem<br />

ārējās krāpš<strong>anas</strong> dēļ liecina, ka bankas potenciālie zaudējumi ārējās krāpš<strong>anas</strong><br />

dēļ pārsniegs 10% no iepriekšējā pārskata perioda finansiālās darbī<strong>bas</strong> peļņas<br />

Ir cita informācija par būtisku/būtiskiem ārējas krāpš<strong>anas</strong> gadījumu/gadījumiem<br />

un/vai<br />

Banka neveic konstatēto ārējo krāpš<strong>anas</strong> gadījumu izmeklēšanu un/vai<br />

nepiemēro nodarījumam atbilstošas sankcijas un/vai<br />

Banka vēsturiski vairākkārt bez pamatojuma ir būtiski palielinājusi tās <strong>noteik</strong>to<br />

uzņemtā ārējās krāpniecī<strong>bas</strong> riska slieksni un/vai<br />

Banka neizmanto apdrošināšanu kā ārējas krāpš<strong>anas</strong> risku mazinošu faktoru un<br />

neveic darbī<strong>bas</strong>, lai analizētu un novērstu zaudējumu rašanās cēloņus un/vai<br />

Stresa testu rezultāti norāda, ka ar ārējo krāpšanu saistītais risks ir augsts, jo ir<br />

sagaidāma tādu scenāriju īstenošanās, kad ārējās krāpš<strong>anas</strong> ietekmē var būtiski<br />

paaugstināties bankas riska līmenis un rasties būtiski zaudējumi<br />

75. lappuse no 200


Finanšu un kapitāla tirgus komisija<br />

____________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________<br />

BANKU UZRAUDZĪBAS REITINGA NOTEIKŠANAS METODIKA<br />

Neatbilstoša nodarbinātī<strong>bas</strong> prakse un darbavietas drošība<br />

Novērtēš<strong>anas</strong> mērķis – <strong>noteik</strong>t iespēju, ka bankai var rasties zaudējumi, kas rodas tiesību<br />

aktiem vai nolīgumiem, kas nosaka darba attiecī<strong>bas</strong>, veselī<strong>bas</strong> aizsardzību vai darba drošību,<br />

neatbilstošu darbību rezultātā, vai notikumu, kas saistīti ar personu traumu vai diskriminācijas<br />

gadījumiem, rezultātā (piemēram, personāla veselī<strong>bas</strong> un drošī<strong>bas</strong> kārtī<strong>bas</strong> <strong>noteik</strong>umu<br />

neievērošana, organizēta darba pārtraukšana jeb streiki, psiholoģiskais terors<br />

(mobings/bosings)).<br />

Šis elements jāvērtē:<br />

Šādām kopīgām funkcijām:<br />

o Operacionālā riska pārvaldīšana<br />

Kopīgai funkcijai – Operacionālā riska pārvaldīšana<br />

Kritēriji Novērtējums<br />

Informācija par bankas zaudējumiem,<br />

kas radušies neatbilstošas<br />

nodarbinātī<strong>bas</strong> prakses un darbavietas<br />

drošī<strong>bas</strong> dēļ, t.sk.:<br />

o vēsturiskā informācija par<br />

zaudējumu apmēru, kas radušies<br />

neatbilstošas nodarbinātī<strong>bas</strong><br />

prakses un darbavietas drošī<strong>bas</strong> dēļ,<br />

o vēsturiskā informācija par<br />

pārkāpuma rakstura ziņā līdzīgu<br />

notikumu zaudējumu apmēru<br />

neatbilstošas nodarbinātī<strong>bas</strong><br />

prakses un darbavietas drošī<strong>bas</strong> dēļ,<br />

to atkārtošanās biežumu un bankas<br />

reakciju uz šādiem notikumiem,<br />

o vai banka veic neatbilstošas<br />

nodarbinātī<strong>bas</strong> prakses un<br />

darbavietas drošī<strong>bas</strong> dēļ radušos<br />

zaudējumu apjoma iespējamo<br />

izmaiņu prognozēšanu izmantojot<br />

bankas izveidoto zaudējumu datu<br />

bāzi – aprēķina nākotnē<br />

sagaidāmos (potenciālos)<br />

zaudējumus?<br />

o bankas novērtējums par potenciālo<br />

zaudējumu apmēru, kas radušies<br />

neatbilstošas nodarbinātī<strong>bas</strong><br />

prakses un darbavietas drošī<strong>bas</strong> dēļ.<br />

o vai banka bieži maina <strong>noteik</strong>to<br />

uzņemtā riska lieluma slieksni?<br />

Informācija par bankas darba<br />

likumdoš<strong>anas</strong>/drošī<strong>bas</strong> pārkāpumiem<br />

no ārējiem informācijas avotiem<br />

(piemēram, sižeti TV, publikācijas<br />

presē u.c.).<br />

Darbinieku tiesas prasību pret banku<br />

esamība, skaits, apmēri.<br />

Informācija par bankas zaudētajām<br />

tiesas prasībām.<br />

Vai banka izmanto apdrošināšanu<br />

iespējamo zaudējumu neatbilstošas<br />

nodarbinātī<strong>bas</strong> prakses un darbavietas<br />

Jāizvēlas tas novērtējums, kuram vislabāk atbilst bankā pastāvošā situācija<br />

1 – Zems risks<br />

Vēsturiskā informācija liecina, ka bankai nav bijuši zaudējumi neatbilstošas<br />

nodarbinātī<strong>bas</strong> prakses un darbavietas drošī<strong>bas</strong> dēļ vai vēsturiskā<br />

informācija liecina, ka bankai ir bijuši zaudējumi (t.sk. no atsevišķiem<br />

pārkāpuma rakstura ziņā līdzīgiem gadījumiem) neatbilstošas<br />

nodarbinātī<strong>bas</strong> prakses un darbavietas drošī<strong>bas</strong> dēļ un banka ir ieviesusi<br />

pietiekamas kontroles metodes, lai turpmāk novērstu šādu zaudējumu<br />

rašanos un<br />

Banka veic neatbilstošas nodarbinātī<strong>bas</strong> prakses un darbavietas drošī<strong>bas</strong> dēļ<br />

radušos zaudējumu apjoma nākotnē iespējamo izmaiņu prognozēšanu, un<br />

bankas novērtējums par potenciāliem zaudējumiem neatbilstošas<br />

nodarbinātī<strong>bas</strong> prakses un darbavietas drošī<strong>bas</strong> dēļ liecina, ka bankā nav<br />

sagaidāmi zaudējumi, kas radušies neatbilstošas nodarbinātī<strong>bas</strong> prakses un<br />

darbavietas drošī<strong>bas</strong> dēļ un<br />

Banka vēsturiski nav mainījusi tās <strong>noteik</strong>to uzņemtā neatbilstošas<br />

nodarbinātī<strong>bas</strong> prakses un darbavietas drošī<strong>bas</strong> riska slieksni vai tā ir<br />

pamatoti palielinājusi <strong>noteik</strong>to slieksni (ir pieejams kvalitatīvs un<br />

kvantitatīvs pamatojums sliekšņa maiņai) un/vai<br />

No ārējiem informācijas avotiem nav saņemta informācija, ka banku būtu<br />

konstatēti pārkāpumi, kas saistīti ar saistošo nodarbinātī<strong>bas</strong> likumdoš<strong>anas</strong><br />

aktu neievērošanu un/vai darba drošī<strong>bas</strong> pārkāpumiem, un<br />

Nav darbinieku tiesas prasību pret banku un<br />

Banka izmanto apdrošināšanu kā neatbilstošas nodarbinātī<strong>bas</strong> prakses un<br />

darbavietas drošī<strong>bas</strong> risku mazinošu faktoru un vienlaicīgi pietiekami veic<br />

darbī<strong>bas</strong>, lai analizētu un novērstu zaudējumu rašanās cēloņus un<br />

Stresa testu rezultāti norāda, ka ar neatbilstošu nodarbinātī<strong>bas</strong> praksi un<br />

darbavietas drošību saistītais risks ir zems, jo tā ietekmē nav paredzama<br />

būtiska bankas riska līmeņa paaugstināšanās un būtisku zaudējumu rašanās<br />

2 – Mērens risks<br />

Vēsturiskā informācija liecina, ka bankai ir bijuši nebūtiski zaudējumi, kas<br />

radušies neatbilstošas nodarbinātī<strong>bas</strong> prakses un darbavietas drošī<strong>bas</strong> dēļ<br />

(t.i., vēsturiskie zaudējumi, kas radušies neatbilstošas nodarbinātī<strong>bas</strong><br />

prakses un darbavietas drošī<strong>bas</strong> dēļ nepārsniedz 5% no atbilstošā perioda<br />

finansiālās darbī<strong>bas</strong> peļņas) un banka nav ieviesusi pietiekamas kontroles<br />

metodes, lai turpmāk novērstu šādu zaudējumu rašanos un<br />

Vēsturiskās informācijas analīze liecina, ka bankai ir bijuši atsevišķi<br />

rakstura ziņā līdzīgi neatbilstošas nodarbinātī<strong>bas</strong> prakses un darbavietas<br />

drošī<strong>bas</strong> gadījumi, kopējais radušos zaudējumu apmērs ir nebūtisks un<br />

bankas vadība ir savlaicīgi reaģējusi, lai novērstu šādu līdzīgu gadījumu<br />

atkārtošanos nākotnē un/vai<br />

76. lappuse no 200


Finanšu un kapitāla tirgus komisija<br />

____________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________<br />

BANKU UZRAUDZĪBAS REITINGA NOTEIKŠANAS METODIKA<br />

drošī<strong>bas</strong> dēļ mazināšanai?<br />

Vai banka pārmērīgi nepaļaujas uz<br />

apdrošināš<strong>anas</strong> prēmijas saņemšanu<br />

zaudējumu gadījumā (t.i., banka<br />

neveic nekādas darbī<strong>bas</strong>, lai analizētu<br />

un novērstu zaudējumu rašanās<br />

cēloņus)?<br />

Ja pieejami - stresa testu rezultāti<br />

(vērtēš<strong>anas</strong> ietvaros pārbaudītāji var<br />

izmantot dažādu stresa testu rezultātus,<br />

t.sk. operacionālā riska stresa testus,<br />

visaptverošos stresa testus, ja pieejami,<br />

vērtējamā elementa stresa testus, lai<br />

novērtētu, kāda ir neatbilstošas<br />

nodarbinātī<strong>bas</strong> prakses un darbavietas<br />

drošī<strong>bas</strong> riska ietekme uz bankas riska<br />

līmeni, kā arī finanšu un kapitāla<br />

rādītājiem)<br />

Banka veic neatbilstošas nodarbinātī<strong>bas</strong> prakses un darbavietas drošī<strong>bas</strong> dēļ<br />

radušos zaudējumu apjoma nākotnē iespējamo izmaiņu prognozēšanu un<br />

bankas novērtējums par potenciāliem zaudējumiem, kas radušies<br />

neatbilstošas nodarbinātī<strong>bas</strong> prakses un darbavietas drošī<strong>bas</strong> dēļ liecina, ka<br />

bankas potenciālie zaudējumi, kas radušies neatbilstošas nodarbinātī<strong>bas</strong><br />

prakses un darbavietas drošī<strong>bas</strong> dēļ nepārsniegs 5% no iepriekšējā pārskata<br />

perioda finansiālās darbī<strong>bas</strong> peļņas un<br />

No ārējiem informācijas avotiem ir saņemta informācija, ka bankā ir<br />

konstatēti atsevišķi nebūtiski pārkāpumi, kas saistīti ar saistošo<br />

nodarbinātī<strong>bas</strong> likumdoš<strong>anas</strong> aktu neievērošanu un/vai darba drošī<strong>bas</strong><br />

pārkāpumiem, un<br />

Tiesas prasību saistībā ar neatbilstošu nodarbinātī<strong>bas</strong> praksi un darbavietas<br />

drošību apmēri ir nelieli un/vai<br />

Banka vēsturiski ir palielinājusi tās <strong>noteik</strong>to uzņemto neatbilstošas<br />

nodarbinātī<strong>bas</strong> prakses un darbavietas drošī<strong>bas</strong> riska slieksni, bet tā<br />

izmaiņas ir nebūtiskas un/vai<br />

Banka izmanto apdrošināšanu kā, neatbilstošas nodarbinātī<strong>bas</strong> praksi un<br />

darbavietas drošību risku mazinošu faktoru, bet atsevišķos mazāk svarīgos<br />

darbī<strong>bas</strong> veidos nepietiekami veic darbī<strong>bas</strong>, lai analizētu un novērstu<br />

zaudējumu rašanās cēloņus un/vai<br />

Stresa testu rezultāti norāda, ka ar neatbilstošu nodarbinātī<strong>bas</strong> praksi un<br />

darbavietas drošību saistītais risks ir mērens, jo neatbilstošas nodarbinātī<strong>bas</strong><br />

prakses un darbavietas drošī<strong>bas</strong> ietekmē ir iespējama būtiska bankas riska<br />

līmeņa paaugstināšanās un būtiski zaudējumi, bet tādu scenāriju, kas izraisa<br />

minēto negatīvo ietekmi, īstenošanās ir maz ticama<br />

3 – Būtisks risks<br />

Vēsturiskā informācija liecina, ka bankai ir bijuši būtiski zaudējumi, kas<br />

radušies neatbilstošas nodarbinātī<strong>bas</strong> prakses un darbavietas drošī<strong>bas</strong> dēļ<br />

(t.i., vēsturiskie zaudējumi, kas radušies neatbilstošas nodarbinātī<strong>bas</strong><br />

prakses un darbavietas drošī<strong>bas</strong> dēļ pārsniedz 5%, bet nepārsniedz 10% no<br />

atbilstošā perioda finansiālās darbī<strong>bas</strong> peļņas) un banka nav ieviesusi<br />

pietiekamas kontroles metodes, lai turpmāk novērstu šādu zaudējumu<br />

rašanos un<br />

Vēsturiskās informācijas analīze liecina, ka bankai ir bijuši vairāki rakstura<br />

ziņā līdzīgi neatbilstošas nodarbinātī<strong>bas</strong> prakses un darbavietas drošī<strong>bas</strong><br />

gadījumi, kopējais radušos zaudējumu apmērs ir nebūtisks, un bankas<br />

vadība nav reaģējusi, lai novērstu šādu līdzīgu gadījumu atkārtošanos<br />

nākotnē un/vai<br />

Banka veic neatbilstošas nodarbinātī<strong>bas</strong> prakses un darbavietas drošī<strong>bas</strong> dēļ<br />

radušos zaudējumu apjoma nākotnē iespējamo izmaiņu prognozēšanu un<br />

bankas novērtējums par potenciāliem zaudējumiem, kas radušies<br />

neatbilstošas nodarbinātī<strong>bas</strong> prakses un darbavietas drošī<strong>bas</strong> dēļ liecina, ka<br />

bankas potenciālie zaudējumi neatbilstošas nodarbinātī<strong>bas</strong> prakses un<br />

darbavietas drošī<strong>bas</strong> dēļ pārsniegs 5%, bet nepārsniegs 10% no iepriekšējā<br />

pārskata perioda finansiālās darbī<strong>bas</strong> peļņas un/vai<br />

No ārējiem informācijas avotiem ir saņemta informācija, ka bankā ir<br />

konstatēti vairāki nebūtiski pārkāpumi, kas saistīti ar saistošo<br />

nodarbinātī<strong>bas</strong> likumdoš<strong>anas</strong> aktu neievērošanu vai darba drošī<strong>bas</strong><br />

pārkāpumiem, un/vai<br />

Ir vairākas būtiskas tiesas prasī<strong>bas</strong> saistībā ar neatbilstošu nodarbinātī<strong>bas</strong><br />

praksi un/vai darbavietas drošību un/vai<br />

Banka vēsturiski ir būtiski palielinājusi tās <strong>noteik</strong>to uzņemtā neatbilstošas<br />

nodarbinātī<strong>bas</strong> prakses un darbavietas drošī<strong>bas</strong> riska slieksni un/vai<br />

Banka būtiskākajos darbī<strong>bas</strong> veidos neizmanto apdrošināšanu kā<br />

neatbilstošas nodarbinātī<strong>bas</strong> prakses un darbavietas drošī<strong>bas</strong> risku mazinošu<br />

faktoru un/vai nepietiekami veic darbī<strong>bas</strong>, lai analizētu un novērstu<br />

zaudējumu rašanās cēloņus un/vai<br />

Stresa testu rezultāti norāda, ka ar neatbilstošas nodarbinātī<strong>bas</strong> praksi un<br />

darbavietas drošību saistītais risks ir būtisks, jo ir iespējama tādu scenāriju<br />

īstenošanās, kad neatbilstošas nodarbinātī<strong>bas</strong> prakses un darbavietas<br />

77. lappuse no 200


Finanšu un kapitāla tirgus komisija<br />

____________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________<br />

BANKU UZRAUDZĪBAS REITINGA NOTEIKŠANAS METODIKA<br />

drošī<strong>bas</strong> ietekmē var būtiski paaugstināties bankas riska līmenis un rasties<br />

būtiski zaudējumi<br />

4 – Augsts risks<br />

Vēsturiskā informācija liecina, ka bankai ir bijuši lieli zaudējumi, kas<br />

radušies neatbilstošas nodarbinātī<strong>bas</strong> prakses un darbavietas drošī<strong>bas</strong> dēļ<br />

(t.i., vēsturiskie zaudējumi, kas radušies neatbilstošas nodarbinātī<strong>bas</strong><br />

prakses un darbavietas drošī<strong>bas</strong> dēļ pārsniedz 10% no atbilstošā perioda<br />

finansiālās darbī<strong>bas</strong> peļņas) un banka nav ieviesusi pietiekamas kontroles<br />

metodes, lai turpmāk novērstu šādu zaudējumu rašanos vai<br />

Vēsturiskās informācijas analīze liecina, ka rakstura ziņā līdzīgu<br />

neatbilstošas nodarbinātī<strong>bas</strong> prakses un darbavietas drošī<strong>bas</strong> gadījumu<br />

skaits ir būtisks, un bankas vadība nav reaģējusi, lai novērstu šādu līdzīgu<br />

gadījumu atkārtošanos nākotnē un/vai<br />

Liels tiesas prasību skaits saistībā ar neatbilstošu nodarbinātī<strong>bas</strong> praksi un<br />

darbavietas drošību vai<br />

Banka neveic neatbilstošas nodarbinātī<strong>bas</strong> prakses un darbavietas drošī<strong>bas</strong><br />

dēļ radušos zaudējumu apjoma nākotnē iespējamo izmaiņu prognozēšanu<br />

vai<br />

Banka veic neatbilstošas nodarbinātī<strong>bas</strong> prakses un darbavietas drošī<strong>bas</strong> dēļ<br />

radušos zaudējumu apjoma nākotnē iespējamo izmaiņu prognozēšanu, un<br />

bankas novērtējums par potenciāliem zaudējumiem, kas radušies<br />

neatbilstošas nodarbinātī<strong>bas</strong> prakses un darbavietas drošī<strong>bas</strong> dēļ liecina, ka<br />

bankas potenciālie zaudējumi, kas radušies neatbilstošas nodarbinātī<strong>bas</strong><br />

prakses un darbavietas drošī<strong>bas</strong> dēļ pārsniegs 10% no iepriekšējā pārskata<br />

perioda finansiālās darbī<strong>bas</strong> peļņas<br />

Banka neizmanto apdrošināšanu kā neatbilstošas nodarbinātī<strong>bas</strong> prakses un<br />

darbavietas drošī<strong>bas</strong> risku mazinošu faktoru un neveic darbī<strong>bas</strong>, lai<br />

analizētu un novērstu zaudējumu rašanās cēloņus un/vai<br />

Banka vēsturiski vairākkārt bez pamatojuma ir būtiski palielinājusi tās<br />

<strong>noteik</strong>to uzņemtā neatbilstošas nodarbinātī<strong>bas</strong> prakses un darbavietas<br />

drošī<strong>bas</strong> riska slieksni un/vai<br />

No ārējiem informācijas avotiem regulāri tiek saņemta informācija, bankā ir<br />

konstatēti būtiski pārkāpumi attiecībā uz nodarbinātī<strong>bas</strong> likumdoš<strong>anas</strong> aktu<br />

neievērošanu un/vai darba drošī<strong>bas</strong> pārkāpumiem un/vai<br />

Stresa testu rezultāti norāda, ka ar neatbilstošu nodarbinātī<strong>bas</strong> praksi un<br />

darbavietas drošību saistītais risks ir augsts, jo ir sagaidāma tādu scenāriju<br />

īstenošanās, kad neatbilstošas nodarbinātī<strong>bas</strong> prakses un darbavietas<br />

drošī<strong>bas</strong> ietekmē var būtiski paaugstināties bankas riska līmenis un rasties<br />

būtiski zaudējumi<br />

78. lappuse no 200


Finanšu un kapitāla tirgus komisija<br />

____________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________<br />

BANKU UZRAUDZĪBAS REITINGA NOTEIKŠANAS METODIKA<br />

Nekorekta attieksme pret klientiem, neatbilstoši produkti un komercdarbī<strong>bas</strong> prakse<br />

Novērtēš<strong>anas</strong> mērķis – <strong>noteik</strong>t iespēju, ka bankai var rasties zaudējumi nejaušu vai nolaidīgu<br />

profesionālo pienākumu pildīš<strong>anas</strong> dēļ attiecībā uz konkrētiem klientiem vai produkta veida<br />

vai tā rakstura dēļ (piemēram, uzticēšanās ļaunprātīga izmantošana, konfidenciālas klienta<br />

informācijas nepareiza lietošana, neatbilstošu tirdzniecī<strong>bas</strong> darbību veikšana bankas vārdā,<br />

neatļautu produktu pārdošana).<br />

Šis elements jāvērtē:<br />

Šādām darbī<strong>bas</strong> jomām un darbī<strong>bas</strong> veidiem:<br />

o Kreditēšana un ārpusbilances saistī<strong>bas</strong> pret klientiem – visiem darbī<strong>bas</strong> veidiem<br />

o Investīciju darbība – visiem darbī<strong>bas</strong> veidiem<br />

o Maksājumi un norēķini:<br />

Naudas pārskaitījumi,<br />

Norēķinu karšu apkalpošana<br />

o Klientu aktīvu pārvaldīšana un ieguldījumu pakalpojumi – visiem darbī<strong>bas</strong> veidiem<br />

o Noguldījumu piesaistīšana – visiem darbī<strong>bas</strong> veidiem<br />

Šādām kopīgām funkcijām:<br />

o Operacionālā riska pārvaldīšana<br />

Kreditēšanai un ārpusbilances saistībām pret klientiem – visiem darbī<strong>bas</strong> veidiem<br />

Naudas pārskaitījumiem<br />

Norēķinu karšu apkalpošanai<br />

Klientu aktīvu pārvaldīšanai un ieguldījumu pakalpojumiem – visiem darbī<strong>bas</strong> veidiem<br />

Noguldījumu piesaistīšanai – visiem darbī<strong>bas</strong> veidiem<br />

Kritēriji Novērtējums<br />

Vai konstatēti klientu patērētāju<br />

tiesību pārkāpumi t.sk.:<br />

o vai ir ievērots līgumslēdzēju pušu<br />

vienlīdzī<strong>bas</strong> princips un līgumu<br />

<strong>noteik</strong>umi ir taisnīgi?<br />

o vai darījumu nosacījumu ir atrunāti<br />

skaidrā un saprotamā veidā?<br />

o vai banka ir nodrošinājusi vispusīgu<br />

un brīvi pieejami informāciju par<br />

pakalpojumu un/vai tā cenu?<br />

o vai klientam sniegts līguma<br />

nosacījumiem atbilstošs<br />

pakalpojums?<br />

o vai līgumsaistī<strong>bas</strong> ir pienācīgi<br />

izpildītas/tiek pildītas?<br />

Vai konstatēti personas datu<br />

aizsardzī<strong>bas</strong> pārkāpumi (piemēram,<br />

nav saņemta personas piekrišana datu<br />

apstrādei, bez pamatojuma tiek<br />

pieprasīti sensitīvi personas dati)?<br />

Komercdarbī<strong>bas</strong> un tirgus prakses<br />

atbilstī<strong>bas</strong> novērtējums, t.sk.:<br />

o vai banka iesaistās tirgus<br />

manipulācijās?<br />

o vai banka klientiem piedāvā<br />

nelicencētus<br />

produktus/pakalpojumus?<br />

o vai banka sniedz tādus<br />

pakalpojumus, par kuru sniegš<strong>anas</strong><br />

uzsākšanu tā nav informējusi<br />

Jāizvēlas tas novērtējums, kuram vislabāk atbilst bankā pastāvošā situācija<br />

1 – Zems risks<br />

Banka savā darbībā ievēro līgumslēdzēju pušu vienlīdzī<strong>bas</strong> principu un<br />

līgumos esošie <strong>noteik</strong>umi ir taisnīgi un<br />

Visiem darījumiem ir skaidri nosacījumi un<br />

Klientiem ir brīvi pieejama vispusīga informācija par sniegtajiem<br />

pakalpojumiem un to cenu un<br />

Klientiem tiek sniegti līguma nosacījumiem atbilstoši un pienācīgi izpildīti<br />

pakalpojumi un<br />

Nav konstatēti personas datu aizsardzī<strong>bas</strong> pārkāpumi un<br />

Bankas īstenotā komercdarbība un tirgus prakse ir atbilstoša un veidota pēc<br />

labākajiem komercprakses principiem un<br />

Vēsturiskā informācija liecina, ka bankā nav bijuši konfidencialitātes<br />

neievēroš<strong>anas</strong> gadījumi, neatbilstošas komercprakses veikš<strong>anas</strong> gadījumi, u.c.<br />

neatbilstoši darījumi<br />

2 – Mērens risks<br />

Ir konstatēti atsevišķi gadījumi, kad banka savā darbībā neievēro<br />

līgumslēdzēju pušu vienlīdzī<strong>bas</strong> principu un/vai līgumos esošie <strong>noteik</strong>umi<br />

nav taisnīgi, un kopējais šādu darījumu apmērs ir nebūtisks un/vai<br />

Pārsvarā darījumiem ir skaidri nosacījumi, bet ir atsevišķi gadījumi, kad<br />

darījumu nosacījumi ir neskaidri un/vai<br />

Ir konstatēti atsevišķi gadījumi, kad klientiem nav nodrošināta vispusīga un<br />

pilnīga informācija par sniegtajiem pakalpojumiem un to cenu un/vai<br />

Ir konstatēti atsevišķi gadījumi, kad banka klientiem nav sniegusi līguma<br />

nosacījumiem atbilstošus un pienācīgi izpildītus pakalpojumus, un kopējais<br />

šādu darījumu apmērs ir nebūtisks un/vai<br />

Ir konstatēti atsevišķi personas datu aizsardzī<strong>bas</strong> pārkāpumi un/vai<br />

Ir konstatēti atsevišķi gadījumi, kad bankas īstenotā komercdarbība un tirgus<br />

prakse nav bijusi atbilstoša un/vai veidota pēc labākajiem komercprakses<br />

79. lappuse no 200


Finanšu un kapitāla tirgus komisija<br />

____________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________<br />

BANKU UZRAUDZĪBAS REITINGA NOTEIKŠANAS METODIKA<br />

Komisiju?<br />

Vēsturiskā informācija par:<br />

o informācijas konfidencialitātes<br />

neievērošanu,<br />

o neatbilstošu darījumu esamību –<br />

piemēram, konfidenciālas<br />

informācijas izmantošanu bankas<br />

vai personiskās interesēs, līgumu<br />

nosacījumu neievērošanu,<br />

neautorizētas līdzekļu noguldīš<strong>anas</strong><br />

un izņemš<strong>anas</strong> gadījumiem,<br />

nepietiekamu gādību un rūpību<br />

klientu aktīvu pārvaldīšanā u.c.<br />

o neatbilstošu komercpraksi,<br />

o patērētāju tiesību pārkāpumiem.<br />

principiem un/vai<br />

Vēsturiskā informācija liecina, ka bankā ir bijuši atsevišķi konfidencialitātes<br />

neievēroš<strong>anas</strong> gadījumi, neatbilstošas komercprakses veikš<strong>anas</strong> gadījumi<br />

un/vai citi neatbilstoši darījumi, bet šādu darījumu kopējais apmērs ir<br />

nebūtisks<br />

3 – Būtisks risks<br />

Ir konstatēti vairāki gadījumi, kad banka savā darbībā neievēro līgumslēdzēju<br />

pušu vienlīdzī<strong>bas</strong> principu un/vai līgumos esošie <strong>noteik</strong>umi nav taisnīgi, un<br />

kopējais šādu darījumu apmērs ir nebūtisks un/vai<br />

Vairākiem darījumiem ir neskaidri nosacījumi un/vai<br />

Ir konstatēti vairāki gadījumi, kad klientiem nav nodrošināta vispusīga un<br />

pilnīga informācija par sniegtajiem pakalpojumiem un to cenu un/vai<br />

Ir konstatēti vairāki gadījumi, kad banka klientiem nav sniegusi līguma<br />

nosacījumiem atbilstošus un pienācīgi izpildītus pakalpojumus, un kopējais<br />

šādu darījumu apmērs ir nebūtisks un/vai<br />

Ir konstatēti vairāki personas datu aizsardzī<strong>bas</strong> pārkāpumi un/vai<br />

Ir konstatēti vairāki gadījumi, kad bankas īstenotā komercdarbība un tirgus<br />

prakse nav bijusi atbilstoša un/vai veidota pēc labākajiem komercprakses<br />

principiem un/vai<br />

Vēsturiskā informācija liecina, ka bankā ir bijuši vairāki konfidencialitātes<br />

neievēroš<strong>anas</strong> gadījumi, neatbilstošas komercprakses veikš<strong>anas</strong> gadījumi<br />

un/vai citi neatbilstoši darījumi, un šādu darījumu kopējais apmērs ir<br />

nebūtisks<br />

4 – Augsts risks<br />

Banka regulāri savā darbībā neievēro līgumslēdzēju pušu vienlīdzī<strong>bas</strong><br />

principu un/vai būtisks tādu līgumu skaits, kuros esošie <strong>noteik</strong>umi nav<br />

taisnīgi un/vai<br />

Būtisks tādu darījumu skaits un apjoms, kuru nosacījumi ir neskaidri un/vai<br />

Klientiem nav pieejama vispusīga un pilnīga informācija par sniegtajiem<br />

pakalpojumiem un to cenu un/vai<br />

Būtisks tādu gadījumu skaits, kad banka klientiem nav sniegusi līguma<br />

nosacījumiem atbilstošus un pienācīgi izpildītus pakalpojumus un/vai<br />

Būtisks personas datu aizsardzī<strong>bas</strong> pārkāpumu skaits un/vai<br />

Bankas īstenotā komercdarbība un tirgus prakse nav atbilstoša un nav veidota<br />

pēc labākajiem komercprakses principiem, t.i. - banka sniedz nelicencētus<br />

pakalpojumus un/vai par konkrētu pakalpojumu sniegš<strong>anas</strong> uzsākšanu nav<br />

informējusi Komisiju, un/vai tā bieži iesaistās tirgus manipulācijās un/vai<br />

Vēsturiskā informācija liecina, ka konfidencialitātes neievēroš<strong>anas</strong> gadījumu,<br />

neatbilstošas komercprakses veikš<strong>anas</strong> gadījumu un/vai citu neatbilstošu<br />

darījumu skaits ir būtisks<br />

80. lappuse no 200


Finanšu un kapitāla tirgus komisija<br />

____________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________<br />

BANKU UZRAUDZĪBAS REITINGA NOTEIKŠANAS METODIKA<br />

Kopīgai funkcijai – Operacionālā riska pārvaldīšana<br />

Kritēriji Novērtējums<br />

Informācija par bankas zaudējumiem, kas<br />

radušies nekorektas attieksmes pret<br />

klientiem, neatbilstošu produktu un<br />

komercdarbī<strong>bas</strong> prakses dēļ, t.sk.:<br />

o vēsturiskā informācija par zaudējumu<br />

apmēru nekorektas attieksmes pret<br />

klientiem, neatbilstošu produktu un<br />

komercdarbī<strong>bas</strong> prakses dēļ<br />

o vēsturiskā informācija par pārkāpuma<br />

rakstura ziņā līdzīgu gadījumu<br />

zaudējumu apmēru nekorektas<br />

attieksmes pret klientiem, neatbilstošu<br />

produktu un komercdarbī<strong>bas</strong> dēļ, to<br />

atkārtošanās biežumu un bankas<br />

reakciju uz šādiem notikumiem.<br />

o vai banka veic nekorektas attieksmes<br />

pret klientiem, neatbilstošu produktu<br />

un komercdarbī<strong>bas</strong> prakses dēļ<br />

radušos zaudējumu apjoma iespējamo<br />

izmaiņu prognozēšanu izmantojot<br />

bankas izveidoto zaudējumu datu bāzi<br />

– aprēķina nākotnē sagaidāmos<br />

(potenciālos) zaudējumus?<br />

o bankas novērtējums par potenciālo<br />

zaudējumu apmēru nekorektas<br />

attieksmes pret klientiem, neatbilstošu<br />

produktu un komercdarbī<strong>bas</strong> prakses<br />

dēļ,<br />

Vai banka bieži maina <strong>noteik</strong>to uzņemtā<br />

riska lieluma slieksni?<br />

Klientu sūdzību esamība, skaits<br />

Klientu tiesas prasību pret banku<br />

esamība, skaits, apmēri<br />

Informācija par bankas zaudētām tiesas<br />

prasībām<br />

Cita informācija par nekorektas<br />

attieksmes pret klientiem, neatbilstošu<br />

produktu un komercdarbī<strong>bas</strong> prakses<br />

gadījumiem bankā – publiski pieejamā<br />

informācija, Komisijas rīcībā esošā<br />

informācija u.c.<br />

Vai banka izmanto apdrošināšanu<br />

iespējamo operacionālā riska zaudējumu<br />

mazināšanai?<br />

Vai banka pārmērīgi nepaļaujas uz<br />

apdrošināš<strong>anas</strong> prēmijas saņemšanu<br />

zaudējumu gadījumā (t.i., banka neveic<br />

nekādas darbī<strong>bas</strong>, lai analizētu un<br />

novērstu zaudējumu rašanās cēloņus)?<br />

Ja pieejami - stresa testu rezultāti<br />

(vērtēš<strong>anas</strong> ietvaros pārbaudītāji var<br />

izmantot dažādu stresa testu rezultātus,<br />

t.sk. operacionālā riska stresa testus,<br />

visaptverošos stresa testus, ja pieejami,<br />

vērtējamā elementa stresa testus, lai<br />

novērtētu, kāda ir nekorektas attieksmes<br />

pret klientiem, neatbilstošu produktu un<br />

komercdarbī<strong>bas</strong> prakses riska ietekme uz<br />

Jāizvēlas tas novērtējums, kuram vislabāk atbilst bankā pastāvošā situācija<br />

1 – Zems risks<br />

Vēsturiskā informācija liecina, ka bankai nav bijuši zaudējumi<br />

nekorektas attieksmes pret klientiem, neatbilstošu produktu un<br />

komercdarbī<strong>bas</strong> prakses dēļ vai vēsturiskā informācija liecina, ka bankai<br />

ir bijuši zaudējumi (t.sk. no atsevišķiem pārkāpuma rakstura ziņā<br />

līdzīgiem gadījumiem) nekorektas attieksmes pret klientiem,<br />

neatbilstošu produktu un komercdarbī<strong>bas</strong> prakses dēļ un banka ir<br />

ieviesusi pietiekamas kontroles metodes, lai turpmāk novērstu šādu<br />

zaudējumu rašanos un<br />

Banka veic nekorektas attieksmes pret klientiem, neatbilstošu produktu<br />

un komercdarbī<strong>bas</strong> prakses dēļ radušos zaudējumu apjoma nākotnē<br />

iespējamo izmaiņu prognozēšanu un bankas novērtējums par<br />

potenciāliem zaudējumiem nekorektas attieksmes pret klientiem,<br />

neatbilstošu produktu un komercdarbī<strong>bas</strong> prakses dēļ liecina, ka bankā<br />

nav sagaidāmi zaudējumi nekorektas attieksmes pret klientiem,<br />

neatbilstošu produktu un komercdarbī<strong>bas</strong> prakses un<br />

Banka vēsturiski nav mainījusi tās <strong>noteik</strong>to uzņemtā nekorektas<br />

attieksmes pret klientiem, neatbilstošu produktu un komercdarbī<strong>bas</strong><br />

prakses riska slieksni vai tā ir pamatoti palielinājusi <strong>noteik</strong>to slieksni (ir<br />

pieejams kvalitatīvs un kvantitatīvs pamatojums sliekšņa maiņai) un<br />

Klientu sūdzību skaits ir nebūtisks un<br />

Nav klientu tiesas prasību pret banku un<br />

Nav citas negatīvas informācijas par nekorektas attieksmes pret<br />

klientiem, neatbilstošu produktu un komercdarbī<strong>bas</strong> prakses gadījumiem<br />

bankā un<br />

Banka izmanto apdrošināšanu kā nekorektas attieksmes pret klientiem,<br />

neatbilstošu produktu un komercdarbī<strong>bas</strong> prakses risku mazinošu<br />

faktoru un vienlaicīgi pietiekami veic darbī<strong>bas</strong>, lai analizētu un novērstu<br />

zaudējumu rašanās cēloņus un<br />

Stresa testu rezultāti norāda, ka ar nekorektu attieksmi pret klientiem,<br />

neatbilstošiem produktiem un komercdarbī<strong>bas</strong> praksi saistītais risks ir<br />

zems, jo tā ietekmē nav paredzama būtiska bankas riska līmeņa<br />

paaugstināšanās un būtisku zaudējumu rašanās<br />

2 – Mērens risks<br />

Vēsturiskā informācija liecina, ka bankai ir bijuši nebūtiski zaudējumi<br />

nekorektas attieksmes pret klientiem, neatbilstošu produktu un<br />

komercdarbī<strong>bas</strong> prakses dēļ (t.i., vēsturiskie zaudējumi klientu interešu<br />

neievēroš<strong>anas</strong> dēļ nepārsniedz 5% no atbilstošā perioda finansiālās<br />

darbī<strong>bas</strong> peļņas) un banka nav ieviesusi pietiekamas kontroles metodes,<br />

lai turpmāk novērstu šādu zaudējumu rašanos un<br />

Vēsturiskās informācijas analīze liecina, ka bankai ir bijuši atsevišķi<br />

rakstura ziņā līdzīgi nekorektas attieksmes pret klientiem, neatbilstošu<br />

produktu un komercdarbī<strong>bas</strong> prakses gadījumi, kopējais šādu zaudējumu<br />

apmērs ir nebūtisks un bankas vadība ir savlaicīgi reaģējusi, lai novērstu<br />

šādu līdzīgu gadījumu atkārtošanos nākotnē un/vai<br />

Banka veic nekorektas attieksmes pret klientiem, neatbilstošu produktu<br />

un komercdarbī<strong>bas</strong> prakses dēļ radušos zaudējumu apjoma nākotnē<br />

iespējamo izmaiņu prognozēšanu un bankas novērtējums par<br />

potenciāliem zaudējumiem nekorektas attieksmes pret klientiem,<br />

neatbilstošu produktu un komercdarbī<strong>bas</strong> prakses dēļ liecina, ka bankas<br />

potenciālie zaudējumi nekorektas attieksmes pret klientiem, neatbilstošu<br />

produktu un komercdarbī<strong>bas</strong> prakses dēļ nepārsniegs 5% no iepriekšējā<br />

pārskata perioda finansiālās darbī<strong>bas</strong> peļņas un<br />

Sūdzību/tiesas prasību saistībā ar nekorektu attieksmi pret klientiem,<br />

neatbilstošiem produktiem un komercdarbī<strong>bas</strong> praksi apmēri ir nelieli<br />

un/vai<br />

81. lappuse no 200


Finanšu un kapitāla tirgus komisija<br />

____________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________<br />

BANKU UZRAUDZĪBAS REITINGA NOTEIKŠANAS METODIKA<br />

bankas riska līmeni, kā arī finanšu un<br />

kapitāla rādītājiem)<br />

Banka vēsturiski ir palielinājusi tās <strong>noteik</strong>to uzņemto nekorektas<br />

attieksmes pret klientiem, neatbilstošu produktu un komercdarbī<strong>bas</strong><br />

prakses riska slieksni, bet tā izmaiņas ir nebūtiskas un/vai<br />

Banka izmanto apdrošināšanu kā nekorektas attieksmes pret klientiem,<br />

neatbilstošu produktu un komercdarbī<strong>bas</strong> prakses risku mazinošu<br />

faktoru, bet atsevišķos mazāk svarīgos darbī<strong>bas</strong> veidos nepietiekami<br />

veic darbī<strong>bas</strong>, lai analizētu un novērstu zaudējumu rašanās cēloņus<br />

un/vai<br />

Stresa testu rezultāti norāda, ka ar nekorektu attieksmi pret klientiem,<br />

neatbilstošiem produktiem un komercdarbī<strong>bas</strong> praksi saistītais risks ir<br />

mērens, jo klientu interešu neievēroš<strong>anas</strong> ietekmē ir iespējama būtiska<br />

bankas riska līmeņa paaugstināšanās un būtiski zaudējumi, bet tādu<br />

scenāriju, kas izraisa minēto negatīvo ietekmi, īstenošanās ir maz ticama<br />

3 – Būtisks risks<br />

Vēsturiskā informācija liecina, ka bankai ir bijuši būtiski zaudējumi<br />

nekorektas attieksmes pret klientiem, neatbilstošu produktu un<br />

komercdarbī<strong>bas</strong> prakses dēļ (t.i., vēsturiskie zaudējumi nekorektas<br />

attieksmes pret klientiem, neatbilstošu produktu un komercdarbī<strong>bas</strong><br />

prakses dēļ pārsniedz 5%, bet nepārsniedz 10% no atbilstošā perioda<br />

finansiālās darbī<strong>bas</strong> peļņas) un banka nav ieviesusi pietiekamas<br />

kontroles metodes, lai turpmāk novērstu šādu zaudējumu rašanos un<br />

Vēsturiskās informācijas analīze liecina, ka bankai ir bijuši vairāki<br />

rakstura ziņā līdzīgi nekorektas attieksmes pret klientiem, neatbilstošu<br />

produktu un komercdarbī<strong>bas</strong> prakses gadījumi, kopējais radušos<br />

zaudējumu apmērs ir nebūtisks, un bankas vadība nav reaģējusi, lai<br />

novērstu šādu līdzīgu gadījumu atkārtošanos nākotnē un/vai<br />

Banka veic nekorektas attieksmes pret klientiem, neatbilstošu produktu<br />

un komercdarbī<strong>bas</strong> prakses dēļ radušos zaudējumu apjoma nākotnē<br />

iespējamo izmaiņu prognozēšanu un bankas novērtējums par<br />

potenciāliem zaudējumiem nekorektas attieksmes pret klientiem,<br />

neatbilstošu produktu un komercdarbī<strong>bas</strong> prakses dēļ liecina, ka bankas<br />

potenciālie zaudējumi nekorektas attieksmes pret klientiem, neatbilstošu<br />

produktu un komercdarbī<strong>bas</strong> prakses dēļ pārsniegs 5%, bet nepārsniegs<br />

10% no iepriekšējā pārskata perioda finansiālās darbī<strong>bas</strong> peļņas un/vai<br />

Ir vairākas būtiskas sūdzī<strong>bas</strong>/tiesas prasī<strong>bas</strong> saistībā ar nekorektas<br />

attieksmes pret klientiem, neatbilstošu produktu un komercdarbī<strong>bas</strong><br />

prakses, bet to kopējais skaits ir neliels un/vai<br />

Banka vēsturiski ir būtiski palielinājusi tās <strong>noteik</strong>to uzņemtā nekorektas<br />

attieksmes pret klientiem, neatbilstošu produktu un komercdarbī<strong>bas</strong><br />

prakses riska slieksni un/vai<br />

Banka būtiskākajos darbī<strong>bas</strong> veidos neizmanto apdrošināšanu kā<br />

nekorektas attieksmes pret klientiem, neatbilstošu produktu un<br />

komercdarbī<strong>bas</strong> prakses risku mazinošu faktoru un/vai nepietiekami veic<br />

darbī<strong>bas</strong>, lai analizētu un novērstu zaudējumu rašanās cēloņus un/vai<br />

Stresa testu rezultāti norāda, ka ar nekorektu attieksmi pret klientiem,<br />

neatbilstošiem produktiem un komercdarbī<strong>bas</strong> praksi saistītais risks ir<br />

būtisks, jo ir iespējama tādu scenāriju īstenošanās, kad nekorektas<br />

attieksmes pret klientiem, neatbilstošu produktu un komercdarbī<strong>bas</strong><br />

prakses ietekmē var būtiski paaugstināties bankas riska līmenis un<br />

rasties būtiski zaudējumi<br />

4 – Augsts risks<br />

Vēsturiskā informācija liecina, ka bankai ir bijuši lieli zaudējumi<br />

nekorektas attieksmes pret klientiem, neatbilstošu produktu un<br />

komercdarbī<strong>bas</strong> prakses dēļ (t.i., vēsturiskie zaudējumi nekorektas<br />

attieksmes pret klientiem, neatbilstošu produktu un komercdarbī<strong>bas</strong><br />

prakses dēļ pārsniedz 10% no atbilstošā perioda finansiālās darbī<strong>bas</strong><br />

peļņas) un banka nav ieviesusi pietiekamas kontroles metodes, lai<br />

turpmāk novērstu šādu zaudējumu rašanos vai<br />

Vēsturiskās informācijas analīze liecina, ka rakstura ziņā līdzīgu<br />

nekorektas attieksmes pret klientiem, neatbilstošu produktu un<br />

82. lappuse no 200


Finanšu un kapitāla tirgus komisija<br />

____________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________<br />

BANKU UZRAUDZĪBAS REITINGA NOTEIKŠANAS METODIKA<br />

komercdarbī<strong>bas</strong> prakses gadījumu skaits ir būtisks, un bankas vadība<br />

nav reaģējusi, lai novērstu šādu līdzīgu gadījumu atkārtošanos nākotnē<br />

un/vai<br />

Banka neveic nekorektas attieksmes pret klientiem, neatbilstošu<br />

produktu un komercdarbī<strong>bas</strong> prakses dēļ radušos zaudējumu apjoma<br />

nākotnē iespējamo izmaiņu prognozēšanu vai<br />

Banka veic nekorektas attieksmes pret klientiem, neatbilstošu produktu<br />

un komercdarbī<strong>bas</strong> prakses dēļ radušos zaudējumu apjoma nākotnē<br />

iespējamo izmaiņu prognozēšanu un bankas novērtējums par<br />

potenciāliem zaudējumiem nekorektas attieksmes pret klientiem,<br />

neatbilstošu produktu un komercdarbī<strong>bas</strong> prakses dēļ liecina, ka bankas<br />

potenciālie zaudējumi nekorektas attieksmes pret klientiem, neatbilstošu<br />

produktu un komercdarbī<strong>bas</strong> prakses dēļ pārsniegs 10% no iepriekšējā<br />

pārskata perioda finansiālās darbī<strong>bas</strong> peļņas un/vai<br />

Liels sūdzību/tiesas prasību saistībā ar nekorektas attieksmes pret<br />

klientiem, neatbilstošu produktu un komercdarbī<strong>bas</strong> prakses<br />

neievērošanu skaits un kopējais apjoms un/vai<br />

Ir saņemta cita informācija par būtiskiem nekorektas attieksmes pret<br />

klientiem, neatbilstošu produktu un komercdarbī<strong>bas</strong> prakses gadījumiem<br />

un/vai<br />

Banka vēsturiski vairākkārt bez pamatojuma ir būtiski palielinājusi tās<br />

<strong>noteik</strong>to uzņemtā nekorektas attieksmes pret klientiem, neatbilstošu<br />

produktu un komercdarbī<strong>bas</strong> prakses riska slieksni un/vai<br />

Banka neizmanto apdrošināšanu kā nekorektas attieksmes pret<br />

klientiem, neatbilstošu produktu un komercdarbī<strong>bas</strong> prakses risku<br />

mazinošu faktoru un neveic darbī<strong>bas</strong>, lai analizētu un novērstu<br />

zaudējumu rašanās cēloņus un/vai<br />

Stresa testu rezultāti norāda, ka ar nekorektu attieksmi pret klientiem,<br />

neatbilstošiem produktiem un komercdarbī<strong>bas</strong> praksi saistītais risks ir<br />

augsts, jo ir sagaidāma tādu scenāriju īstenošanās, kad klientu interešu<br />

neievēroš<strong>anas</strong> ietekmē var būtiski paaugstināties bankas riska līmenis un<br />

rasties būtiski zaudējumi<br />

83. lappuse no 200


Finanšu un kapitāla tirgus komisija<br />

____________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________<br />

BANKU UZRAUDZĪBAS REITINGA NOTEIKŠANAS METODIKA<br />

Materiālo aktīvu bojājumu risks<br />

Novērtēš<strong>anas</strong> mērķis – <strong>noteik</strong>t iespēju, ka bankai var rasties zaudējumi materiālo aktīvu<br />

zaudējumu vai to bojājumu da<strong>bas</strong> katastrofu vai citu notikumu rezultātā (piemēram,<br />

ugunsgrēks, vandālisms, terorisms, plūdi, zemestrīce).<br />

Šis elements jāvērtē:<br />

Šādām kopīgām funkcijām:<br />

o Operacionālā riska pārvaldīšana<br />

Kopīgai funkcijai – Operacionālā riska pārvaldīšana<br />

Kritēriji Novērtējums<br />

Informācija par bankas<br />

zaudējumiem, kas radušies<br />

materiālo aktīvu bojājumu<br />

dēļ, t.sk.:<br />

o vēsturiskā informācija<br />

par zaudējumu apmēru<br />

materiālo aktīvu<br />

bojājumu dēļ,<br />

o vēsturiskā informācija<br />

par pārkāpuma rakstura<br />

ziņā līdzīgu gadījumu<br />

zaudējumu apmēru<br />

materiālo aktīvu<br />

bojājumu dēļ, to<br />

atkārtošanās biežumu un<br />

bankas reakciju uz<br />

šādiem notikumiem,<br />

o vai banka veic materiālo<br />

aktīvu bojājumu dēļ<br />

radušos zaudējumu<br />

apjoma iespējamo<br />

izmaiņu prognozēšanu<br />

izmantojot bankas<br />

izveidoto zaudējumu<br />

datu bāzi – aprēķina<br />

nākotnē sagaidāmos<br />

(potenciālos)<br />

zaudējumus?<br />

o bankas novērtējums par<br />

potenciālo zaudējumu<br />

apmēru materiālo aktīvu<br />

bojājumu dēļ.<br />

Vai banka bieži maina<br />

<strong>noteik</strong>to uzņemtā riska<br />

lieluma slieksni?<br />

Bankas lietotās citas<br />

kontroles metodes<br />

materiālo aktīvu bojājuma<br />

riska samazināšanai<br />

(piemēram, apsardze,<br />

tehniskas ierīces u.c.) un to<br />

efektivitāte.<br />

Vai banka izmanto<br />

apdrošināšanu iespējamo<br />

operacionālā riska<br />

zaudējumu mazināšanai?<br />

Jāizvēlas tas novērtējums, kuram vislabāk atbilst bankā pastāvošā situācija<br />

1 – Zems risks<br />

Vēsturiskā informācija liecina, ka bankai nav bijuši zaudējumi materiālo aktīvu<br />

bojājumu dēļ vai vēsturiskā informācija liecina, ka bankai ir bijuši zaudējumi (t.sk. no<br />

atsevišķiem pārkāpuma rakstura ziņā līdzīgiem gadījumiem) materiālo aktīvu<br />

bojājumu un banka ir ieviesusi pietiekamas kontroles metodes, lai turpmāk novērstu<br />

šādu zaudējumu rašanos un<br />

Banka veic materiālo aktīvu bojājumu dēļ radušos zaudējumu apjoma nākotnē<br />

iespējamo izmaiņu prognozēšanu, un bankas novērtējums par potenciāliem<br />

zaudējumiem materiālo aktīvu bojājumu dēļ liecina, ka bankā nav sagaidāmi materiālo<br />

aktīvu bojājumu dēļ un/vai<br />

Banka vēsturiski nav mainījusi tās <strong>noteik</strong>to uzņemtā materiālo aktīvu bojājumu riska<br />

slieksni vai tā ir pamatoti palielinājusi <strong>noteik</strong>to slieksni (ir pieejams kvalitatīvs un<br />

kvantitatīvs pamatojums sliekšņa maiņai) un/vai<br />

Banka izmanto apdrošināšanu kā materiālo aktīvu bojājumu risku mazinošu faktoru un<br />

vienlaicīgi pietiekami veic darbī<strong>bas</strong>, lai analizētu un novērstu zaudējumu rašanās<br />

cēloņus un<br />

Bankas veiktās darbī<strong>bas</strong> nepārtrauktī<strong>bas</strong> nodrošināš<strong>anas</strong> plāna testēš<strong>anas</strong> rezultāti<br />

apstiprina, ka bankas ieviestais darbī<strong>bas</strong> nepārtrauktī<strong>bas</strong> nodrošināš<strong>anas</strong> plāns ir<br />

atbilstošs bankas darbī<strong>bas</strong> profilam un tam nav nepieciešami uzlabojumi un<br />

Stresa testu rezultāti norāda, ka ar materiālo aktīvu bojājumiem saistītais risks ir zems,<br />

jo tā ietekmē nav paredzama būtiska bankas riska līmeņa paaugstināšanās un būtisku<br />

zaudējumu rašanās<br />

2 – Mērens risks<br />

Vēsturiskā informācija liecina, ka bankai ir bijuši nebūtiski zaudējumi materiālo aktīvu<br />

bojājumu dēļ (t.i., vēsturiskie zaudējumi materiālo aktīvu bojājumu dēļ nepārsniedz<br />

5% no atbilstošā perioda finansiālās darbī<strong>bas</strong> peļņas) un banka nav ieviesusi<br />

pietiekamas kontroles metodes, lai turpmāk novērstu šādu zaudējumu rašanos un<br />

Vēsturiskās informācijas analīze liecina, ka bankai ir bijuši atsevišķi rakstura ziņā<br />

līdzīgi materiālo aktīvu bojājumu gadījumi, kopējais radušos zaudējumu apmērs ir<br />

nebūtisks, un bankas vadība ir savlaicīgi reaģējusi, lai novērstu šādu līdzīgu gadījumu<br />

atkārtošanos nākotnē un/vai<br />

Banka veic materiālo aktīvu bojājumu dēļ radušos zaudējumu apjoma nākotnē<br />

iespējamo izmaiņu prognozēšanu, un bankas novērtējums par potenciāliem<br />

zaudējumiem materiālo aktīvu bojājumu dēļ liecina, ka bankas potenciālie zaudējumi<br />

materiālo aktīvu bojājumu dēļ nepārsniegs 5% no iepriekšējā pārskata perioda<br />

finansiālās darbī<strong>bas</strong> peļņas un/vai<br />

Banka vēsturiski ir palielinājusi tās <strong>noteik</strong>to uzņemto materiālo aktīvu bojājumu riska<br />

slieksni, bet tā izmaiņas ir nebūtiskas un/vai<br />

Banka izmanto apdrošināšanu kā materiālo aktīvu bojājumu risku mazinošu faktoru,<br />

bet atsevišķos mazāk svarīgos darbī<strong>bas</strong> veidos nepietiekami veic darbī<strong>bas</strong>, lai analizētu<br />

un novērstu zaudējumu rašanās cēloņus un/vai<br />

Bankas veiktās darbī<strong>bas</strong> nepārtrauktī<strong>bas</strong> nodrošināš<strong>anas</strong> plāna testēš<strong>anas</strong> rezultāti<br />

apstiprina, ka bankas ieviestais darbī<strong>bas</strong> nepārtrauktī<strong>bas</strong> nodrošināš<strong>anas</strong> plāns ir<br />

atbilstošs bankas darbī<strong>bas</strong> profilam, bet tam ir nepieciešami atsevišķi nebūtiski<br />

84. lappuse no 200


Finanšu un kapitāla tirgus komisija<br />

____________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________<br />

BANKU UZRAUDZĪBAS REITINGA NOTEIKŠANAS METODIKA<br />

Vai banka pārmērīgi<br />

nepaļaujas uz<br />

apdrošināš<strong>anas</strong> prēmijas<br />

saņemšanu zaudējumu<br />

gadījumā (t.i., banka neveic<br />

nekādas darbī<strong>bas</strong>, lai<br />

analizētu un novērstu<br />

zaudējumu rašanās<br />

cēloņus)?<br />

Bankas darbī<strong>bas</strong><br />

nepārtrauktī<strong>bas</strong><br />

nodrošināš<strong>anas</strong> plāna<br />

testēš<strong>anas</strong> rezultāti.<br />

Ja pieejami - stresa testu<br />

rezultāti (vērtēš<strong>anas</strong><br />

ietvaros pārbaudītāji var<br />

izmantot dažādu stresa testu<br />

rezultātus, t.sk.<br />

operacionālā riska stresa<br />

testus, visaptverošos stresa<br />

testus, ja pieejami,<br />

vērtējamā elementa stresa<br />

testus, lai novērtētu, kāda ir<br />

materiālo aktīvu bojājumu<br />

riska ietekme uz bankas<br />

riska līmeni, kā arī finanšu<br />

un kapitāla rādītājiem)<br />

uzlabojumi un<br />

Stresa testu rezultāti norāda, ka ar materiālo aktīvu bojājumiem saistītais risks ir<br />

mērens, jo materiālo aktīvu bojājumu ietekmē ir iespējama būtiska bankas riska līmeņa<br />

paaugstināšanās un būtiski zaudējumi, bet tādu scenāriju, kas izraisa minēto negatīvo<br />

ietekmi, īstenošanās ir maz ticama<br />

3 – Būtisks risks<br />

Vēsturiskā informācija liecina, ka bankai ir bijuši būtiski zaudējumi materiālo aktīvu<br />

bojājumu dēļ (t.i., vēsturiskie zaudējumi materiālo aktīvu bojājumu dēļ pārsniedz 5%,<br />

bet nepārsniedz 10% no atbilstošā perioda finansiālās darbī<strong>bas</strong> peļņas) un banka nav<br />

ieviesusi pietiekamas kontroles metodes, lai turpmāk novērstu šādu zaudējumu rašanos<br />

un<br />

Vēsturiskās informācijas analīze liecina, ka bankai ir bijuši vairāki rakstura ziņā līdzīgi<br />

materiālo aktīvu bojājumu gadījumi, kopējais radušos zaudējumu apmērs ir nebūtisks,<br />

un bankas vadība nav reaģējusi, lai novērstu šādu līdzīgu gadījumu atkārtošanos<br />

nākotnē un/vai<br />

Banka veic materiālo aktīvu bojājumu dēļ radušos zaudējumu apjoma nākotnē<br />

iespējamo izmaiņu prognozēšanu, un bankas novērtējums par potenciāliem<br />

zaudējumiem materiālo aktīvu bojājumu dēļ liecina, ka bankas potenciālie zaudējumi<br />

materiālo aktīvu bojājumu dēļ pārsniegs 5%, bet nepārsniegs 10% no iepriekšējā<br />

pārskata perioda finansiālās darbī<strong>bas</strong> peļņas un/vai<br />

Banka vēsturiski ir būtiski palielinājusi tās <strong>noteik</strong>to uzņemtā materiālo aktīvu<br />

bojājumu riska slieksni un/vai<br />

Banka būtiskākajos darbī<strong>bas</strong> veidos neizmanto apdrošināšanu kā materiālo aktīvu<br />

bojājumu risku mazinošu faktoru, un/vai nepietiekami veic darbī<strong>bas</strong>, lai analizētu un<br />

novērstu zaudējumu rašanās cēloņus un/vai<br />

Bankas veiktās darbī<strong>bas</strong> nepārtrauktī<strong>bas</strong> nodrošināš<strong>anas</strong> plāna testēš<strong>anas</strong> rezultāti<br />

apstiprina, ka bankas ieviestais darbī<strong>bas</strong> nepārtrauktī<strong>bas</strong> nodrošināš<strong>anas</strong> plāns vairākos<br />

būtiskos jautājumos ir neatbilstošs bankas darbī<strong>bas</strong> profilam un tam ir nepieciešami<br />

būtiski uzlabojumi un<br />

Stresa testu rezultāti norāda, ka ar materiālo aktīvu bojājumiem saistītais risks ir<br />

būtisks, jo ir iespējama tādu scenāriju īstenošanās, kad materiālo aktīvu bojājumu<br />

ietekmē var būtiski paaugstināties bankas riska līmenis un rasties būtiski zaudējumi<br />

4 – Augsts risks<br />

Vēsturiskā informācija liecina, ka bankai ir bijuši lieli zaudējumi materiālo aktīvu<br />

bojājumu dēļ (t.i., vēsturiskie zaudējumi materiālo aktīvu bojājumu dēļ pārsniedz 10%<br />

no atbilstošā perioda finansiālās darbī<strong>bas</strong> peļņas) un banka nav ieviesusi pietiekamas<br />

kontroles metodes, lai turpmāk novērstu šādu zaudējumu rašanos vai<br />

Vēsturiskās informācijas analīze liecina, ka rakstura ziņā līdzīgu materiālo aktīvu<br />

bojājumu gadījumu skaits ir būtisks, un bankas vadība nav reaģējusi, lai novērstu šādu<br />

līdzīgu gadījumu atkārtošanos nākotnē un/vai<br />

Banka neveic materiālo aktīvu bojājumu dēļ radušos zaudējumu apjoma nākotnē<br />

iespējamo izmaiņu prognozēšanu vai<br />

Banka veic materiālo aktīvu bojājumu dēļ radušos zaudējumu apjoma nākotnē<br />

iespējamo izmaiņu prognozēšanu, un bankas novērtējums par potenciāliem<br />

zaudējumiem materiālo aktīvu bojājumu dēļ liecina, ka bankas potenciālie zaudējumi<br />

materiālo aktīvu bojājumu dēļ pārsniegs 10% no iepriekšējā pārskata perioda<br />

finansiālās darbī<strong>bas</strong> peļņas un/vai<br />

Banka vēsturiski vairākkārt bez pamatojuma ir būtiski palielinājusi tās <strong>noteik</strong>to<br />

uzņemtā materiālo aktīvu bojājumu riska slieksni un/vai<br />

Banka neizmanto apdrošināšanu kā materiālo aktīvu bojājumu risku mazinošu faktoru<br />

un neveic darbī<strong>bas</strong>, lai analizētu un novērstu zaudējumu rašanās cēloņus un/vai<br />

Bankas veiktās darbī<strong>bas</strong> nepārtrauktī<strong>bas</strong> nodrošināš<strong>anas</strong> plāna testēš<strong>anas</strong> rezultāti<br />

apstiprina, ka bankas ieviestais darbī<strong>bas</strong> nepārtrauktī<strong>bas</strong> nodrošināš<strong>anas</strong> plāns nav<br />

atbilstošs bankas darbī<strong>bas</strong> profilam un tam ir nepieciešama pilnīga pārstrādāšana un<br />

Stresa testu rezultāti norāda, ka ar materiālo aktīvu bojājumiem saistītais risks ir<br />

augsts, jo ir sagaidāma tādu scenāriju īstenošanās, kad materiālo aktīvu bojājumu<br />

ietekmē var būtiski paaugstināties bankas riska līmenis un rasties būtiski zaudējumi<br />

85. lappuse no 200


Finanšu un kapitāla tirgus komisija<br />

____________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________<br />

BANKU UZRAUDZĪBAS REITINGA NOTEIKŠANAS METODIKA<br />

Komercdarbī<strong>bas</strong> pārrāvumi un sistēmu kļūdas (defekti)<br />

Novērtēš<strong>anas</strong> mērķis – <strong>noteik</strong>t iespēju, ka bankai var rasties zaudējumi komercdarbī<strong>bas</strong><br />

pārrāvumu un sistēmu kļūdu (defektu) dēļ (piemēram, informācijas sistēmu vai informācijas<br />

tehnoloģiju darbī<strong>bas</strong> pārtraukumi, sakaru bojājumi. elektrī<strong>bas</strong> padeves traucējumi).<br />

Šis elements jāvērtē:<br />

Šādām darbī<strong>bas</strong> jomām un darbī<strong>bas</strong> veidiem:<br />

o Kreditēšana un ārpusbilances saistī<strong>bas</strong> pret klientiem – visiem darbī<strong>bas</strong> veidiem<br />

o Investīciju darbība – visiem darbī<strong>bas</strong> veidiem<br />

o Maksājumi un norēķini – visiem darbī<strong>bas</strong> veidiem<br />

o Klientu aktīvu pārvaldīšana un ieguldījumu pakalpojumi – visiem darbī<strong>bas</strong> veidiem<br />

o Noguldījumu piesaistīšana – visiem darbī<strong>bas</strong> veidiem<br />

o Bankas aizņēmumi – visiem darbī<strong>bas</strong> veidiem<br />

Šādām kopīgām funkcijām:<br />

o Operacionālā riska pārvaldīšana<br />

o Finanšu un vadī<strong>bas</strong> grāmatvedība<br />

Kreditēšanai un ārpusbilances saistībām pret klientiem – visiem darbī<strong>bas</strong> veidiem<br />

Investīciju darbībai – visiem darbī<strong>bas</strong> veidiem<br />

Maksājumiem un norēķiniem – visiem darbī<strong>bas</strong> veidiem<br />

Klientu aktīvu pārvaldīšanai un ieguldījumu pakalpojumiem – visiem darbī<strong>bas</strong> veidiem<br />

Noguldījumu piesaistīšanai – visiem darbī<strong>bas</strong> veidiem<br />

Bankas aizņēmumiem – visiem darbī<strong>bas</strong> veidiem<br />

Kopīgai funkcijai – Finanšu un vadī<strong>bas</strong> grāmatvedība<br />

Kritēriji Novērtējums<br />

Sistēmu kļūdu rašanās iespējamība<br />

darījumu uzskaitē un novērtēšanā, t.sk.:<br />

o vai darījumu informācija tiek<br />

uzskaitīta automatizēti?<br />

o vai darījumi tiek novērtēti<br />

automatizēti?<br />

o vai tiek izmantotas loģiskās un citas<br />

(piemēram, salīdzināšana ar ārējo pušu<br />

apstiprinājumiem) kontroles metodes<br />

informācijas pareizī<strong>bas</strong> pārbaudei?<br />

o vai pārbaudes laikā konstatētas kļūdas<br />

darījumu informācijas uzskaitē vai<br />

darījumu novērtēšanā?<br />

Sistēmu kļūdu rašanās iespējamība<br />

pārskatos, t.sk.:<br />

o vai pārskati tiek sastādīti automatizēti?<br />

o vai tiek izmantotas loģiskās u.c.<br />

kontroles metodes pārskatu pareizī<strong>bas</strong><br />

pārbaudei?<br />

o vai pārbaudes laikā vai off-site<br />

konstatētas kļūdas pārskatos?<br />

Cik liela ir kļūdu potenciālā ietekme uz<br />

bankas ienākumiem/izdevumiem?<br />

Vēsturiskā informācija par sistēmu kļūdu<br />

gadījumiem (piemēram, informācija par<br />

gadījumiem, kad klientiem nav bijuši<br />

pieejami bankas pakalpojumi)<br />

Jāizvēlas tas novērtējums, kuram vislabāk atbilst bankā pastāvošā situācija<br />

1 – Zems risks<br />

Sistēmu kļūdu rašanās risks darījumu uzskaitē, novērtēšanā un pārskatu<br />

sastādīšanā ir zems, jo:<br />

o darījumu uzskaite, novērtēšana un pārskatu sastādīšana pilnībā tiek<br />

veikta manuāli vai<br />

o darījumu uzskaite, novērtēšana un pārskatu sastādīšana tiek veikta<br />

automatizēti, un informācijas pareizība tiek pietiekami kontrolēta, un<br />

o pārbaudes laikā un off-site nav konstatētas kļūdas darījumu uzskaitē,<br />

novērtēšanā un pārskatos, un<br />

o vēsturiskā informācija liecina, ka bankā nav bijuši sistēmu darbī<strong>bas</strong><br />

pārtraukumi.<br />

2 – Mērens risks<br />

Sistēmu kļūdu rašanās risks darījumu uzskaitē, novērtēšanā un pārskatu<br />

sastādīšanā ir mērens, jo:<br />

o darījumu uzskaite, novērtēšana un pārskatu sastādīšana tiek veikta<br />

automatizēti, un informācijas pareizība tiek pietiekami kontrolēta un<br />

o pārbaudes laikā un off-site nav konstatētas būtiskas kļūdas darījumu<br />

uzskaitē, novērtēšanā un pārskatos, un<br />

o vēsturiskā informācija liecina, ka bankā nav bijuši būtiski sistēmu<br />

darbī<strong>bas</strong> pārtraukumi.<br />

3 – Būtisks risks<br />

Sistēmu kļūdu rašanās risks darījumu uzskaitē, novērtēšanā un pārskatu<br />

sastādīšanā ir būtisks, jo:<br />

o darījumu uzskaite, novērtēšana un pārskatu sastādīšana tiek veikta<br />

automatizēti, un informācijas pareizība netiek pietiekami kontrolēta<br />

un/vai<br />

o pārbaudes laikā un/vai off-site konstatētas atsevišķas būtiskas kļūdas<br />

darījumu uzskaitē, novērtēšanā un pārskatos, un<br />

86. lappuse no 200


Finanšu un kapitāla tirgus komisija<br />

____________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________<br />

BANKU UZRAUDZĪBAS REITINGA NOTEIKŠANAS METODIKA<br />

o vēsturiskā informācija liecina, ka bankā nav bijuši būtiski sistēmu<br />

darbī<strong>bas</strong> pārtraukumi.<br />

4 – Augsts risks<br />

Sistēmu kļūdu rašanās risks darījumu uzskaitē, novērtēšanā un pārskatu<br />

sastādīšanā ir augsts, jo:<br />

o darījumu uzskaite, novērtēšana un pārskatu sastādīšana tiek veikta<br />

automatizēti, un informācijas pareizība netiek kontrolēta un/vai<br />

o pārbaudes laikā un/vai off-site konstatētas daudzas būtiskas kļūdas<br />

darījumu uzskaitē, novērtēšanā un pārskatos, un<br />

o vēsturiskā informācija liecina, ka bankā bijuši būtiski sistēmu<br />

darbī<strong>bas</strong> pārtraukumi.<br />

87. lappuse no 200


Finanšu un kapitāla tirgus komisija<br />

____________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________<br />

BANKU UZRAUDZĪBAS REITINGA NOTEIKŠANAS METODIKA<br />

Kopīgai funkcijai – Operacionālā riska pārvaldīšana<br />

Kritēriji Novērtējums<br />

Informācija par bankas<br />

zaudējumiem, kas radušies<br />

komercdarbī<strong>bas</strong> pārrāvumu un<br />

sistēmu kļūdu dēļ, t.sk.:<br />

o vēsturiskā informācija par<br />

zaudējumu apmēru<br />

komercdarbī<strong>bas</strong> pārrāvumu un<br />

sistēmu kļūdu dēļ,<br />

o vēsturiskā informācija par<br />

pārkāpuma rakstura ziņā līdzīgu<br />

gadījumu zaudējumu apmēru<br />

komercdarbī<strong>bas</strong> pārrāvumu un<br />

sistēmu kļūdu dēļ, to<br />

atkārtošanās biežumu un bankas<br />

reakciju uz šādiem notikumiem,<br />

o vai banka veic komercdarbī<strong>bas</strong><br />

pārrāvumu un sistēmu kļūdu dēļ<br />

radušos zaudējumu apjoma<br />

iespējamo izmaiņu<br />

prognozēšanu izmantojot bankas<br />

izveidoto zaudējumu datu bāzi –<br />

aprēķina nākotnē sagaidāmos<br />

(potenciālos) zaudējumus?<br />

o bankas novērtējums par<br />

potenciāliem zaudējumiem<br />

komercdarbību pārrāvumu un<br />

sistēmu kļūdu dēļ.<br />

Vai banka bieži maina <strong>noteik</strong>to<br />

uzņemtā riska lieluma slieksni?<br />

Vai banka izmanto apdrošināšanu<br />

iespējamo zaudējumu<br />

komercdarbī<strong>bas</strong> pārrāvumu un<br />

sistēmu kļūdu dēļ mazināšanai?<br />

Vai banka pārmērīgi nepaļaujas uz<br />

apdrošināš<strong>anas</strong> prēmijas saņemšanu<br />

zaudējumu gadījumā (t.i., banka<br />

neveic nekādas darbī<strong>bas</strong>, lai<br />

analizētu un novērstu zaudējumu<br />

rašanās cēloņus)?<br />

Ja pieejami - stresa testu rezultāti<br />

(vērtēš<strong>anas</strong> ietvaros pārbaudītāji var<br />

izmantot dažādu stresa testu<br />

rezultātus, t.sk. operacionālā riska<br />

stresa testus, visaptverošos stresa<br />

testus, ja pieejami, vērtējamā<br />

elementa stresa testus, lai novērtētu,<br />

kāda ir sistēmu kļūdu riska ietekme<br />

uz bankas riska līmeni, kā arī<br />

finanšu un kapitāla rādītājiem)<br />

Jāizvēlas tas novērtējums, kuram vislabāk atbilst bankā pastāvošā situācija<br />

1 – Zems risks<br />

Vēsturiskā informācija liecina, ka bankai nav bijuši zaudējumi komercdarbī<strong>bas</strong><br />

pārrāvumu un sistēmu kļūdu dēļ vai vēsturiskā informācija liecina, ka bankai ir<br />

bijuši zaudējumi (t.sk. par atsevišķiem pārkāpuma rakstura ziņā līdzīgiem<br />

gadījumiem) komercdarbī<strong>bas</strong> pārrāvumu un sistēmu kļūdu dēļ un banka ir<br />

ieviesusi pietiekamas kontroles metodes, lai turpmāk novērstu šādu zaudējumu<br />

rašanos, un<br />

Banka veic komercdarbī<strong>bas</strong> pārrāvumu un sistēmu kļūdu dēļ radušos<br />

zaudējumu apjoma nākotnē iespējamo izmaiņu prognozēšanu, un bankas<br />

novērtējums par potenciāliem zaudējumiem komercdarbī<strong>bas</strong> pārrāvumu un<br />

sistēmu kļūdu dēļ liecina, ka bankā nav sagaidāmi zaudējumi komercdarbī<strong>bas</strong><br />

pārrāvumu un sistēmu kļūdu dēļ, un/vai<br />

Banka vēsturiski nav mainījusi tās <strong>noteik</strong>to uzņemtā komercdarbī<strong>bas</strong><br />

pārrāvumu un sistēmu kļūdu riska slieksni vai tā ir pamatoti palielinājusi<br />

<strong>noteik</strong>to slieksni (ir pieejams kvalitatīvs un kvantitatīvs pamatojums sliekšņa<br />

maiņai) un/vai<br />

Banka izmanto apdrošināšanu kā komercdarbī<strong>bas</strong> pārrāvumu un sistēmu kļūdu<br />

risku mazinošu faktoru un vienlaicīgi pietiekami veic darbī<strong>bas</strong>, lai analizētu un<br />

novērstu zaudējumu rašanās cēloņus, un<br />

Stresa testu rezultāti norāda, ka ar komercdarbī<strong>bas</strong> pārrāvumiem un sistēmu<br />

kļūdām saistītais risks ir zems, jo tā ietekmē nav paredzama būtiska bankas<br />

riska līmeņa paaugstināšanās un būtisku zaudējumu rašanās.<br />

2 – Mērens risks<br />

Vēsturiskā informācija liecina, ka bankai ir bijuši nebūtiski zaudējumi<br />

komercdarbī<strong>bas</strong> pārrāvumu un sistēmu kļūdu dēļ (t.i., vēsturiskie zaudējumi<br />

sistēmu kļūdu dēļ nepārsniedz 5% no atbilstošā perioda finansiālās darbī<strong>bas</strong><br />

peļņas) un banka nav ieviesusi pietiekamas kontroles metodes, lai turpmāk<br />

novērstu šādu zaudējumu rašanos, un<br />

Vēsturiskās informācijas analīze liecina, ka bankai ir bijuši atsevišķi rakstura<br />

ziņā līdzīgi komercdarbī<strong>bas</strong> pārrāvumu un sistēmu kļūdu gadījumi, kopējais<br />

radušos zaudējumu apmērs ir nebūtisks un bankas vadība ir savlaicīgi<br />

reaģējusi, lai novērstu šādu līdzīgu gadījumu atkārtošanos nākotnē un/vai<br />

Banka veic komercdarbī<strong>bas</strong> pārrāvumu un sistēmu kļūdu dēļ radušos<br />

zaudējumu apjoma nākotnē iespējamo izmaiņu prognozēšanu, un bankas<br />

novērtējums par potenciāliem zaudējumiem komercdarbī<strong>bas</strong> pārrāvumu un<br />

sistēmu kļūdu dēļ liecina, ka bankas potenciālie zaudējumi komercdarbī<strong>bas</strong><br />

pārrāvumu un sistēmu kļūdu dēļ nepārsniegs 5% no iepriekšējā pārskata<br />

perioda finansiālās darbī<strong>bas</strong> peļņas, un/vai<br />

Banka vēsturiski ir palielinājusi tās <strong>noteik</strong>to uzņemto komercdarbī<strong>bas</strong><br />

pārrāvumu un sistēmu kļūdu riska slieksni, bet tā izmaiņas ir nebūtiskas un/vai<br />

Banka izmanto apdrošināšanu kā komercdarbī<strong>bas</strong> pārrāvumu un sistēmu kļūdu<br />

risku mazinošu faktoru, bet atsevišķos mazāk svarīgos darbī<strong>bas</strong> veidos<br />

nepietiekami veic darbī<strong>bas</strong>, lai analizētu un novērstu zaudējumu rašanās<br />

cēloņus, un/vai<br />

Stresa testu rezultāti norāda, ka ar komercdarbī<strong>bas</strong> pārrāvumiem un sistēmu<br />

kļūdām saistītais risks ir mērens, jo komercdarbī<strong>bas</strong> pārrāvumu un sistēmu<br />

kļūdu ietekmē ir iespējama būtiska bankas riska līmeņa paaugstināšanās un<br />

būtiski zaudējumi, bet tādu scenāriju, kas izraisa minēto negatīvo ietekmi,<br />

īstenošanās ir maz ticama.<br />

3 – Būtisks risks<br />

Vēsturiskā informācija liecina, ka bankai ir bijuši būtiski zaudējumi<br />

komercdarbī<strong>bas</strong> pārrāvumu un sistēmu kļūdu dēļ (t.i., vēsturiskie zaudējumi<br />

komercdarbī<strong>bas</strong> pārrāvumu un sistēmu kļūdu dēļ pārsniedz 5%, bet<br />

nepārsniedz 10% no atbilstošā perioda finansiālās darbī<strong>bas</strong> peļņas) un banka<br />

nav ieviesusi pietiekamas kontroles metodes, lai turpmāk novērstu šādu<br />

zaudējumu rašanos, un<br />

88. lappuse no 200


Finanšu un kapitāla tirgus komisija<br />

____________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________<br />

BANKU UZRAUDZĪBAS REITINGA NOTEIKŠANAS METODIKA<br />

Vēsturiskās informācijas analīze liecina, ka bankai ir bijuši vairāki rakstura<br />

ziņā līdzīgi komercdarbī<strong>bas</strong> pārrāvumu un sistēmu kļūdu gadījumi, kopējais<br />

radušos zaudējumu apmērs ir nebūtisks, un bankas vadība nav reaģējusi, lai<br />

novērstu šādu līdzīgu gadījumu atkārtošanos nākotnē un/vai<br />

Banka veic komercdarbī<strong>bas</strong> pārrāvumu un sistēmu kļūdu dēļ radušos<br />

zaudējumu apjoma nākotnē iespējamo izmaiņu prognozēšanu, un bankas<br />

novērtējums par potenciāliem zaudējumiem komercdarbī<strong>bas</strong> pārrāvumu un<br />

sistēmu kļūdu dēļ liecina, ka bankas potenciālie zaudējumi komercdarbī<strong>bas</strong><br />

pārrāvumu un sistēmu kļūdu dēļ pārsniegs 5%, bet nepārsniegs 10% no<br />

iepriekšējā pārskata perioda finansiālās darbī<strong>bas</strong> peļņas, un/vai<br />

Banka vēsturiski ir būtiski palielinājusi tās <strong>noteik</strong>to uzņemtā komercdarbī<strong>bas</strong><br />

pārrāvumu un sistēmu kļūdu riska slieksni un/vai<br />

Banka būtiskākajos darbī<strong>bas</strong> veidos neizmanto apdrošināšanu kā<br />

komercdarbī<strong>bas</strong> pārrāvumu un sistēmu kļūdu risku mazinošu faktoru, un/vai<br />

nepietiekami veic darbī<strong>bas</strong>, lai analizētu un novērstu zaudējumu rašanās<br />

cēloņus, un/vai<br />

Stresa testu rezultāti norāda, ka ar komercdarbī<strong>bas</strong> pārrāvumiem un sistēmu<br />

kļūdām saistītais risks ir būtisks, jo ir iespējama tādu scenāriju īstenošanās, kad<br />

komercdarbī<strong>bas</strong> pārrāvumu un sistēmu kļūdu ietekmē var būtiski<br />

paaugstināties bankas riska līmenis un rasties būtiski zaudējumi.<br />

4 – Augsts risks<br />

Vēsturiskā informācija liecina, ka bankai ir bijuši lieli zaudējumi<br />

komercdarbī<strong>bas</strong> pārrāvumu un sistēmu kļūdu dēļ (t.i., vēsturiskie zaudējumi<br />

komercdarbī<strong>bas</strong> pārrāvumu un sistēmu kļūdu dēļ pārsniedz 10% no atbilstošā<br />

perioda finansiālās darbī<strong>bas</strong> peļņas) un banka nav ieviesusi pietiekamas<br />

kontroles metodes, lai turpmāk novērstu šādu zaudējumu rašanos, vai<br />

Vēsturiskās informācijas analīze liecina, ka rakstura ziņā līdzīgu<br />

komercdarbī<strong>bas</strong> pārrāvumu un sistēmu kļūdu gadījumu apmērs ir būtisks, un<br />

bankas vadība nav reaģējusi, lai novērstu šādu līdzīgu gadījumu atkārtošanos<br />

nākotnē un/vai<br />

Banka neveic komercdarbī<strong>bas</strong> pārrāvumu un sistēmu kļūdu dēļ radušos<br />

zaudējumu apjoma nākotnē iespējamo izmaiņu prognozēšanu vai<br />

Banka veic komercdarbī<strong>bas</strong> pārrāvumu un sistēmu kļūdu dēļ radušos<br />

zaudējumu apjoma nākotnē iespējamo izmaiņu prognozēšanu, un bankas<br />

novērtējums par potenciāliem zaudējumiem komercdarbī<strong>bas</strong> pārrāvumu un<br />

sistēmu kļūdu dēļ liecina, ka bankas potenciālie zaudējumi komercdarbī<strong>bas</strong><br />

pārrāvumu un sistēmu kļūdu dēļ pārsniegs 10% no iepriekšējā pārskata perioda<br />

finansiālās darbī<strong>bas</strong> peļņas, un/vai<br />

Banka vēsturiski vairākkārt bez pamatojuma ir būtiski palielinājusi tās <strong>noteik</strong>to<br />

uzņemtā komercdarbī<strong>bas</strong> pārrāvumu un sistēmu kļūdu riska slieksni un/vai<br />

Banka neizmanto apdrošināšanu kā komercdarbī<strong>bas</strong> pārrāvumu un sistēmu<br />

kļūdu risku mazinošu faktoru un neveic darbī<strong>bas</strong>, lai analizētu un novērstu<br />

zaudējumu rašanās cēloņus, un/vai<br />

Stresa testu rezultāti norāda, ka ar komercdarbī<strong>bas</strong> pārrāvumiem un sistēmu<br />

kļūdām saistītais risks ir augsts, jo ir sagaidāma tādu scenāriju īstenošanās, kad<br />

komercdarbī<strong>bas</strong> pārrāvumu un sistēmu kļūdu ietekmē var būtiski<br />

paaugstināties bankas riska līmenis un rasties būtiski zaudējumi.<br />

89. lappuse no 200


Finanšu un kapitāla tirgus komisija<br />

____________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________<br />

BANKU UZRAUDZĪBAS REITINGA NOTEIKŠANAS METODIKA<br />

Nepilnī<strong>bas</strong> izpildes, piegādes un procesa vadībā<br />

Novērtēš<strong>anas</strong> mērķis – <strong>noteik</strong>t iespēju, ka bankai var rasties zaudējumi darījumu apstrādes vai<br />

procesu vadī<strong>bas</strong> kļūdu un attiecību ar darījumu partneriem vai piegādātājiem dēļ (piemēram,<br />

datu ievadīš<strong>anas</strong> kļūdas, ķīlas pārvaldīš<strong>anas</strong> kļūdas, nepilnīga juridiskā dokumentācija,<br />

ārpakalpojumu līgumu nepildīšana).<br />

Šis elements jāvērtē:<br />

Šādām darbī<strong>bas</strong> jomām un darbī<strong>bas</strong> veidiem:<br />

o Kreditēšana un ārpusbilances saistī<strong>bas</strong> pret klientiem – visiem darbī<strong>bas</strong> veidiem<br />

o Investīciju darbība – visiem darbī<strong>bas</strong> veidiem<br />

o Maksājumi un norēķini – visiem darbī<strong>bas</strong> veidiem<br />

o Klientu aktīvu pārvaldīšana un ieguldījumu pakalpojumi – visiem darbī<strong>bas</strong> veidiem<br />

o Noguldījumu piesaistīšana – visiem darbī<strong>bas</strong> veidiem<br />

o Bankas aizņēmumi – visiem darbī<strong>bas</strong> veidiem<br />

Šādām kopīgām funkcijām:<br />

o Operacionālā riska pārvaldīšana<br />

o Procentu likmju riska pārvaldīšana<br />

o Ārvalstu valūtu riska pārvaldīšana<br />

o Likviditātes riska pārvaldīšana<br />

o Finanšu un vadī<strong>bas</strong> grāmatvedība<br />

Kreditēšanai un ārpusbilances saistībām pret klientiem – visiem darbī<strong>bas</strong> veidiem<br />

Investīciju darbībai – visiem darbī<strong>bas</strong> veidiem<br />

Maksājumiem un norēķiniem – visiem darbī<strong>bas</strong> veidiem<br />

Klientu aktīvu pārvaldīšanai un ieguldījumu pakalpojumiem – visiem darbī<strong>bas</strong> veidiem<br />

Noguldījumu piesaistīšanai – visiem darbī<strong>bas</strong> veidiem<br />

Bankas aizņēmumiem – visiem darbī<strong>bas</strong> veidiem<br />

Kopīgai funkcijai – Finanšu un vadī<strong>bas</strong> grāmatvedība<br />

Kritēriji Novērtējums<br />

Darījumu juridiskās dokumentācijas<br />

kvalitātes novērtējums, t.sk.:<br />

o vai pārbaudes laikā konstatētas kļūdas<br />

līgumos, darījumu apstiprinājumu<br />

dokumentos, maksājumu dokumentos<br />

u.c. juridiskos dokumentos?<br />

o vai pārbaudes laikā konstatēti darījumi<br />

bez nepieciešamās juridiskās<br />

dokumentācijas noformēš<strong>anas</strong><br />

(piemēram, bez līgumu noslēgš<strong>anas</strong>)?<br />

o vai pārbaudes laikā konstatēta<br />

neatbilstoši parakstītu juridisko<br />

dokumentu esamība (līgumu<br />

parakstījis darbinieks, kuram nav<br />

piešķirtas šādas pilnvaras, pārsniegti<br />

pilnvaru limiti)?<br />

Vai banka ievēro darījumu līgumos<br />

<strong>noteik</strong>tos nosacījumus un termiņus un vai<br />

stingri pieprasa līgumu nosacījumu un<br />

termiņu ievērošanu no klientiem/darījumu<br />

partneriem?<br />

Vai banka pietiekami pārzina normatīvo<br />

aktu prasī<strong>bas</strong> produktiem,<br />

pakalpojumiem, darījumiem, kas tiek<br />

veikti ārvalstīs?<br />

Darījumu uzskaites (informācijas<br />

Jāizvēlas tas novērtējums, kuram vislabāk atbilst bankā pastāvošā situācija<br />

1 – Zems risks<br />

Darījumiem ir detalizēta, precīza un skaidra juridiskā dokumentācija.<br />

Skaidri <strong>noteik</strong>ta strīdu atrisināš<strong>anas</strong> kārtība un atbildī<strong>bas</strong> sadalījums starp<br />

banku un tās klientiem/darījumu partneriem. Nav konstatēti trūkumi<br />

darījumu juridiskos dokumentos (kļūdas, darījumi bez juridiskās<br />

dokumentācijas noformēš<strong>anas</strong>, neatbilstoši parakstīti dokumenti u.c.) un<br />

banka pārzina normatīvo aktu prasī<strong>bas</strong> produktiem, pakalpojumiem,<br />

darījumiem, kas tiek veikti ārvalstīs, un<br />

darījumi pilnībā tiek izpildīti saskaņā ar noslēgto līgumu nosacījumiem,<br />

un<br />

Kļūdu risks darījumu uzskaites, novērtēš<strong>anas</strong> un pārskatu sastādīš<strong>anas</strong><br />

procesā ir zems, jo:<br />

o darījumu uzskaite, novērtēšana un pārskatu sastādīšana ir pilnībā<br />

automatizēta vai<br />

o sākotnējās informācijas ievadīšana ir manuāla, un informācijas<br />

pareizība tiek pietiekami kontrolēta, bet darījumu novērtēšana un<br />

pārskatu sastādīšana ir automatizēta, un<br />

o pārbaudes laikā nav konstatēta neatbilstoši autorizētu darījumu<br />

esamība, un<br />

o pārbaudes laikā un off-site nav konstatētas kļūdas darījumu uzskaitē,<br />

novērtēšanā un pārskatos un/vai pārskatu iesniegš<strong>anas</strong> termiņu<br />

neievēroš<strong>anas</strong> gadījumi, un<br />

Kļūdu rašanās risks nepietiekamas darījumu analīzes pirms darījumu<br />

uzsākš<strong>anas</strong> dēļ ir zems, jo vērtējamā darbī<strong>bas</strong> veidā ir tikai standartizēti<br />

darījumi un tiek lietotas standartizētas darījumu analīzes un akceptēš<strong>anas</strong><br />

90. lappuse no 200


Finanšu un kapitāla tirgus komisija<br />

____________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________<br />

BANKU UZRAUDZĪBAS REITINGA NOTEIKŠANAS METODIKA<br />

ievadīšana un apstrāde) un novērtēš<strong>anas</strong><br />

procesa kvalitātes novērtējums, t.sk.:<br />

o vai darījumu informācija tiek<br />

uzskaitīta, izmantojot manuālas<br />

metodes vai tas tiek veikts<br />

automatizēti?<br />

o vai tiek izmantotas loģiskās un citas<br />

(piemēram, salīdzināšana ar ārējo pušu<br />

apstiprinājumiem) kontroles metodes<br />

informācijas pareizī<strong>bas</strong> pārbaudei?<br />

o vai pārbaudes laikā konstatētas kļūdas<br />

darījumu informācijas uzskaitē vai<br />

darījumu novērtēšanā?<br />

o vai pārbaudes laikā konstatēta<br />

neatbilstoši autorizētu darījumu<br />

esamība?<br />

Bankas sagatavoto pārskatu kvalitātes<br />

novērtējums, t.sk.:<br />

o vai pārskati tiek sastādīti manuāli vai<br />

automatizēti?<br />

o vai tiek izmantotas loģiskās u.c.<br />

kontroles metodes pārskatu pareizī<strong>bas</strong><br />

pārbaudei?<br />

o vai pārbaudes laikā vai off-site<br />

konstatētas kļūdas pārskatos un/vai<br />

pārskatu iesniegš<strong>anas</strong> termiņu<br />

neievēroš<strong>anas</strong> gadījumi?<br />

o no trešajām pusēm saņemtā<br />

informācija (Latvijas Banka, ārējie<br />

auditori u.c.) par konstatētajām<br />

kļūdām pārskatos u.c. sniegtajā<br />

informācijā<br />

Kļūdu rašanās risks nepietiekamas<br />

darījumu analīzes pirms darījumu<br />

uzsākš<strong>anas</strong> dēļ, t.sk.:<br />

o vai vērtējamā darbī<strong>bas</strong> veidā pārsvarā<br />

ir standartizēti darījumi (t.i., darījumi,<br />

kuriem tiek izmantotas standartizētas<br />

darījumu analīzes un akceptēš<strong>anas</strong><br />

procedūras un kritēriji)?<br />

o vai vērtējamā darbī<strong>bas</strong> veidā pārsvarā<br />

ir nestandartizēti darījumi (t.i.,<br />

darījumi, par kuru veikšanu tiek<br />

pieņemts individuāls lēmums un<br />

netiek izmantotas standartizētas<br />

darījumu analīzes un akceptēš<strong>anas</strong><br />

procedūras un kritēriji)?<br />

o vai lēmumi par darījumu veikšanu tiek<br />

pieņemti vienpersoniski, jeb tas ir<br />

kolektīvs lēmums?<br />

Cik liela ir nepilnī<strong>bas</strong> izpildes, piegādes<br />

un procesa vadībā riska potenciālā<br />

ietekme uz bankas<br />

ienākumiem/izdevumiem?<br />

procedūras un kritēriji; nav vienpersonisku lēmumu par darījumu<br />

veikšanu, un<br />

2 – Mērens risks<br />

Darījumu juridiskā dokumentācija ir apmierinoša, bet iespējami<br />

uzlabojumi, piemēram, nepietiekami <strong>noteik</strong>ta strīdu atrisināš<strong>anas</strong> kārtība,<br />

nepietiekami <strong>noteik</strong>ts atbildī<strong>bas</strong> sadalījums starp banku un tās<br />

klientiem/darījumu partneriem. Nav konstatēti būtiski trūkumi darījumu<br />

juridiskajos dokumentos un/vai<br />

Banka pārzina normatīvo aktu prasī<strong>bas</strong> produktiem, pakalpojumiem,<br />

darījumiem, kas tiek veikti ārvalstīs, bet iespējami uzlabojumi, un/vai<br />

Darījumi pamatā tiek izpildīti saskaņā ar noslēgto līgumu nosacījumiem,<br />

bet ir atsevišķas, nebūtiskas atkāpes, un/vai<br />

Kļūdu risks darījumu uzskaites, novērtēš<strong>anas</strong> un pārskatu sastādīš<strong>anas</strong><br />

procesā ir mērens, jo:<br />

o darījumu uzskaite, novērtēšana un pārskatu sastādīšana tiek lietotas<br />

manuālas metodes, un informācijas pareizība tiek pietiekami<br />

kontrolēta un<br />

o pārbaudes laikā ir konstatēti atsevišķi neatbilstoši autorizēti darījumi<br />

un to kopējais apmērs ir nebūtisks un<br />

o pārbaudes laikā un off-site nav konstatētas būtiskas kļūdas darījumu<br />

uzskaitē, novērtēšanā un pārskatos un/vai atsevišķi pārskatu<br />

iesniegš<strong>anas</strong> termiņu neievēroš<strong>anas</strong> gadījumi, un/vai<br />

Kļūdu rašanās risks nepietiekamas darījumu analīzes pirms darījumu<br />

uzsākš<strong>anas</strong> dēļ ir mērens, jo vērtējamā darbī<strong>bas</strong> veidā pārsvarā ir<br />

standartizēti darījumi un tiek lietotas standartizētas darījumu analīzes un<br />

akceptēš<strong>anas</strong> procedūras un kritēriji; nestandartizēti darījumi tiek veikti<br />

reti un to apjomi ir nelieli, nav vienpersonisku lēmumu par darījumu<br />

veikšanu, un/vai<br />

3 – Būtisks risks<br />

Darījumu juridiskā dokumentācija kopumā ir apmierinoša, bet ir vairāki<br />

būtiski trūkumi, piemēram, neskaidri <strong>noteik</strong>ta strīdu atrisināš<strong>anas</strong> kārtība,<br />

neskaidri un nepilnīgi sadarbī<strong>bas</strong> līgumi, neskaidrs atbildī<strong>bas</strong> sadalījums<br />

starp banku un tās klientiem/darījumu partneriem, pārbaudes laikā<br />

konstatētas atsevišķas būtiskas kļūdas vai citi būtiski trūkumi juridiskajā<br />

dokumentācijā un/vai<br />

Banka nepietiekami pārzina normatīvo aktu prasī<strong>bas</strong> produktiem,<br />

pakalpojumiem, darījumiem, kas tiek veikti ārvalstīs, par ko liecina<br />

pārbaudes laikā konstatētie būtiskie trūkumi un/vai<br />

Vairākos gadījumos darījumi tiek izpildīti, neievērojot noslēgto līgumu<br />

nosacījumus, un/vai<br />

Kļūdu risks darījumu uzskaites, novērtēš<strong>anas</strong> un pārskatu sastādīš<strong>anas</strong><br />

procesā ir būtisks, jo:<br />

o darījumu uzskaite, novērtēšana un pārskatu sastādīšana tiek lietotas<br />

manuālas metodes, un informācijas pareizība netiek pietiekami<br />

kontrolēta un/vai<br />

o pārbaudes laikā ir konstatēti vairāki neatbilstoši autorizēti darījumi un<br />

to kopējais apmērs ir nebūtisks un/vai<br />

o pārbaudes laikā un off-site ir konstatētas vairākas nebūtiskas kļūdas<br />

darījumu uzskaitē, novērtēšanā un pārskatos un/vai vairāki pārskatu<br />

iesniegš<strong>anas</strong> termiņu neievēroš<strong>anas</strong> gadījumi, un/vai<br />

Kļūdu rašanās risks nepietiekamas darījumu analīzes pirms darījumu<br />

uzsākš<strong>anas</strong> dēļ ir būtisks, jo vērtējamā darbī<strong>bas</strong> veidā pārsvarā ir<br />

nestandartizēti darījumi un/vai pārsvarā vienpersoniski lēmumi par<br />

darījumu veikšanu un atsevišķo darījumu apjomi ir nelieli, un/vai<br />

4 – Augsts risks<br />

Darījumu juridiskā dokumentācija ir neapmierinoša, jo, piemēram, nav<br />

<strong>noteik</strong>ta strīdu atrisināš<strong>anas</strong> kārtība, nav noslēgti sadarbī<strong>bas</strong> līgumi, nav<br />

<strong>noteik</strong>ts atbildī<strong>bas</strong> sadalījums starp banku un tās klientiem/darījumu<br />

partneriem. Biežas kļūdas līgumos, darījumu apstiprinājumu<br />

91. lappuse no 200


Finanšu un kapitāla tirgus komisija<br />

____________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________<br />

BANKU UZRAUDZĪBAS REITINGA NOTEIKŠANAS METODIKA<br />

dokumentos, maksājumu dokumentos un citos juridiskos dokumentos<br />

un/vai<br />

Banka nepārzina normatīvo aktu prasī<strong>bas</strong> produktiem, pakalpojumiem,<br />

darījumiem, kas tiek veikti ārvalstīs, un/vai<br />

Bieži darījumi tiek izpildīti, neievērojot noslēgto līgumu nosacījumus,<br />

un/vai<br />

Kļūdu risks darījumu uzskaites, novērtēš<strong>anas</strong> un pārskatu sastādīš<strong>anas</strong><br />

procesā ir augsts, jo:<br />

o darījumu uzskaitē, novērtēšanā un pārskatu sastādīšanā tiek lietotas<br />

tikai manuālas metodes, un informācijas pareizība netiek kontrolēta<br />

un/vai<br />

o pārbaudes laikā ir konstatēti būtisks skaits neatbilstoši autorizētu<br />

darījumu, un/vai<br />

o pārbaudes laikā un off-site nav konstatētas daudzas būtiskas kļūdas<br />

darījumu uzskaitē, novērtēšanā un pārskatos un/vai regulāra pārskatu<br />

iesniegš<strong>anas</strong> termiņu neievērošana, un/vai<br />

Kļūdu rašanās risks nepietiekamas darījumu analīzes pirms darījumu<br />

uzsākš<strong>anas</strong> dēļ ir augsts, jo vērtējamā darbī<strong>bas</strong> veidā ir tikai<br />

nestandartizēti darījumi un/vai tikai vienpersoniski lēmumi par darījumu<br />

veikšanu un atsevišķo darījumu apjomi ir lieli, un/vai<br />

92. lappuse no 200


Finanšu un kapitāla tirgus komisija<br />

____________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________<br />

BANKU UZRAUDZĪBAS REITINGA NOTEIKŠANAS METODIKA<br />

Kopīgai funkcijai – Procentu likmju riska pārvaldīšana<br />

Kopīgai funkcijai – Ārvalstu valūtu riska pārvaldīšana<br />

Kopīgai funkcijai – Likviditātes riska pārvaldīšana<br />

Kritēriji Novērtējums<br />

Kļūdu rašanās iespējamība pārskatos,<br />

t.sk.:<br />

o vai pārskati tiek sastādīti automatizēti?<br />

o vai tiek izmantotas loģiskās u.c.<br />

kontroles metodes pārskatu pareizī<strong>bas</strong><br />

pārbaudei?<br />

o vai pārbaudes laikā vai off-site<br />

konstatētas kļūdas pārskatos, un/vai<br />

pārskatu iesniegš<strong>anas</strong> termiņu<br />

neievēroš<strong>anas</strong> gadījumi?<br />

Cik liela ir kļūdu potenciālā ietekme uz<br />

bankas ienākumiem/izdevumiem?<br />

Jāizvēlas tas novērtējums, kuram vislabāk atbilst bankā pastāvošā situācija<br />

1 – Zems risks<br />

Kļūdu rašanās risks pārskatu sastādīšanā ir zems, jo:<br />

o pārskatu sastādīšana ir pilnībā automatizēta vai<br />

o pārskatu sastādīšanā tiek daļēji izmantotas manuālas darbī<strong>bas</strong>, un<br />

informācijas pareizība tiek pietiekami kontrolēta un<br />

o pārbaudes laikā un off-site nav konstatētas kļūdas pārskatos, kā arī nav<br />

konstatēti pārskatu iesniegš<strong>anas</strong> termiņu kavējumi.<br />

2 – Mērens risks<br />

Kļūdu rašanās risks pārskatu sastādīšanā ir mērens, jo:<br />

o pārskatu sastādīšanā tiek lietotas manuālas metodes, un informācijas<br />

pareizība tiek pietiekami kontrolēta un<br />

o pārbaudes laikā un off-site nav konstatētas būtiskas kļūdas pārskatos,<br />

pārskatu iesniegš<strong>anas</strong> termiņu neievērošana notiek reti.<br />

3 – Būtisks risks<br />

Kļūdu rašanās risks pārskatu sastādīšanā ir būtisks, jo:<br />

o pārskatu sastādīšanā tiek lietotas manuālas metodes, un informācijas<br />

pareizība netiek pietiekami kontrolēta un/vai<br />

o pārbaudes laikā un/vai off-site konstatētas atsevišķas būtiskas kļūdas<br />

pārskatos un/vai pārskatu iesniegš<strong>anas</strong> termiņi bieži netiek ievēroti.<br />

4 – Augsts risks<br />

Kļūdu rašanās risks pārskatu sastādīšanā ir augsts, jo:<br />

o pārskatu sastādīšanā tiek lietotas tikai manuālas metodes, un<br />

informācijas pareizība netiek kontrolēta un/vai<br />

o pārbaudes laikā un/vai off-site konstatētas daudzas būtiskas kļūdas<br />

pārskatos un/vai pārskatu iesniegš<strong>anas</strong> termiņi regulāri netiek ievēroti.<br />

93. lappuse no 200


Finanšu un kapitāla tirgus komisija<br />

____________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________<br />

BANKU UZRAUDZĪBAS REITINGA NOTEIKŠANAS METODIKA<br />

Kopīgai funkcijai – Operacionālā riska pārvaldīšana<br />

Kritēriji Novērtējums<br />

Informācija par bankas<br />

zaudējumiem, kas radušies<br />

nepilnību izpildes, piegādes un<br />

procesa vadībā dēļ, t.sk.:<br />

o vēsturiskā informācija par<br />

zaudējumu apmēru<br />

nepilnību izpildes, piegādes<br />

un procesa vadībā dēļ<br />

o vēsturiskā informācija par<br />

pārkāpuma rakstura ziņā<br />

līdzīgu gadījumu zaudējumu<br />

apmēru nepilnību izpildes,<br />

piegādes un procesu vadībā<br />

dēļ, to atkārtošanās biežumu<br />

un bankas reakciju uz<br />

šādiem notikumiem,<br />

o vai banka veic nepilnību<br />

izpildes, piegādes un<br />

procesa vadībā dēļ radušos<br />

zaudējumu apjoma<br />

iespējamo izmaiņu<br />

prognozēšanu izmantojot<br />

bankas izveidoto zaudējumu<br />

datu bāzi – aprēķina<br />

nākotnē sagaidāmos<br />

(potenciālos) zaudējumus?<br />

o bankas novērtējums par<br />

potenciālo zaudējumu<br />

apmēru nepilnību izpildes,<br />

piegādes un procesa vadībā<br />

dēļ.<br />

Vai banka bieži maina <strong>noteik</strong>to<br />

uzņemtā riska lieluma slieksni?<br />

Cita iespējamā informācija –<br />

piemēram, klientu saņemtās<br />

sūdzī<strong>bas</strong> par kļūdainiem<br />

bankas darījumiem u.c.<br />

Vai banka izmanto<br />

apdrošināšanu iespējamo<br />

operacionālā riska zaudējumu<br />

mazināšanai?<br />

Vai banka pārmērīgi nepaļaujas<br />

uz apdrošināš<strong>anas</strong> prēmijas<br />

saņemšanu zaudējumu<br />

gadījumā (t.i., banka neveic<br />

nekādas darbī<strong>bas</strong>, lai analizētu<br />

un novērstu zaudējumu rašanās<br />

cēloņus)?<br />

Ja pieejami - stresa testu<br />

rezultāti (vērtēš<strong>anas</strong> ietvaros<br />

pārbaudītāji var izmantot<br />

dažādu stresa testu rezultātus,<br />

t.sk. operacionālā riska stresa<br />

testus, visaptverošos stresa<br />

testus, ja pieejami, vērtējamā<br />

elementa stresa testus, lai<br />

novērtētu, kāda ir nepilnī<strong>bas</strong><br />

izpildes, piegādes un procesa<br />

Jāizvēlas tas novērtējums, kuram vislabāk atbilst bankā pastāvošā situācija<br />

1 – Zems risks<br />

Vēsturiskā informācija liecina, ka bankai nav bijuši zaudējumi nepilnību izpildes,<br />

piegādes un procesa vadībā dēļ vai vēsturiskā informācija liecina, ka bankai ir<br />

bijuši zaudējumi (t.sk. par atsevišķiem pārkāpuma rakstura ziņā līdzīgiem<br />

gadījumiem) nepilnību izpildes, piegādes un procesa vadībā dēļ un banka ir<br />

ieviesusi pietiekamas kontroles metodes, lai turpmāk novērstu šādu zaudējumu<br />

rašanos un<br />

Banka veic nepilnību izpildes, piegādes un procesa vadībā dēļ radušos zaudējumu<br />

apjoma nākotnē iespējamo izmaiņu prognozēšanu un bankas novērtējums par<br />

potenciāliem zaudējumiem nepilnību izpildes, piegādes un procesa vadībā dēļ<br />

liecina, ka bankā nav sagaidāmi zaudējumi nepilnību izpildes, piegādes un procesa<br />

vadībā dēļ un/vai<br />

Banka vēsturiski nav mainījusi tās <strong>noteik</strong>to uzņemtā nepilnību izpildes, piegādes<br />

un procesa vadībā riska slieksni vai tā ir pamatoti palielinājusi <strong>noteik</strong>to slieksni (ir<br />

pieejams kvalitatīvs un kvantitatīvs pamatojums sliekšņa maiņai) un<br />

Nav saņemtas sūdzī<strong>bas</strong> no klientiem saistībā ar nepilnībām izpildes, piegādes un<br />

procesa vadībā un<br />

Banka izmanto apdrošināšanu kā nepilnību izpildes, piegādes un procesa vadībā<br />

risku mazinošu faktoru un vienlaicīgi pietiekami veic darbī<strong>bas</strong>, lai analizētu un<br />

novērstu zaudējumu rašanās cēloņus un<br />

Stresa testu rezultāti norāda, ka ar nepilnībām izpildes, piegādes un procesa vadībā<br />

saistītais risks ir zems, jo tā ietekmē nav paredzama būtiska bankas riska līmeņa<br />

paaugstināšanās un būtisku zaudējumu rašanās<br />

2 – Mērens risks<br />

Vēsturiskā informācija liecina, ka bankai ir bijuši nebūtiski zaudējumi nepilnību<br />

izpildes, piegādes un procesa vadībā dēļ (t.i., vēsturiskie zaudējumi nepilnību<br />

izpildes, piegādes un procesa vadībā dēļ nepārsniedz 5% no atbilstošā perioda<br />

finansiālās darbī<strong>bas</strong> peļņas) un banka nav ieviesusi pietiekamas kontroles metodes,<br />

lai turpmāk novērstu šādu zaudējumu rašanos un<br />

Vēsturiskās informācijas analīze liecina, ka bankai ir bijuši atsevišķi rakstura ziņā<br />

līdzīgi nepilnību izpildes, piegādes un procesa vadībā gadījumi, kopējais radušos<br />

zaudējumu apmērs ir nebūtisks un bankas vadība ir savlaicīgi reaģējusi, lai<br />

novērstu šādu līdzīgu gadījumu atkārtošanos nākotnē un/vai<br />

Banka veic nepilnību izpildes, piegādes un procesa vadībā dēļ radušos zaudējumu<br />

apjoma nākotnē iespējamo izmaiņu prognozēšanu, un bankas novērtējums par<br />

potenciāliem zaudējumiem nepilnību izpildes, piegādes un procesa vadībā dēļ<br />

liecina, ka bankas potenciālie zaudējumi nepilnību izpildes, piegādes un procesa<br />

vadībā dēļ nepārsniegs 5% no iepriekšējā pārskata perioda finansiālās darbī<strong>bas</strong><br />

peļņas un/vai<br />

Banka vēsturiski ir palielinājusi tās <strong>noteik</strong>to uzņemto nepilnību izpildes, piegādes<br />

un procesa vadībā riska slieksni, bet tā izmaiņas ir nebūtiskas un/vai<br />

Ir saņemtas atsevišķas sūdzī<strong>bas</strong> no klientiem saistībā ar nepilnībām izpildes,<br />

piegādes un procesa vadībā un/vai<br />

Banka izmanto apdrošināšanu kā nepilnību izpildes, piegādes un procesa vadībā<br />

risku mazinošu faktoru, bet atsevišķos mazāk svarīgos darbī<strong>bas</strong> veidos<br />

nepietiekami veic darbī<strong>bas</strong>, lai analizētu un novērstu zaudējumu rašanās cēloņus<br />

un/vai<br />

Stresa testu rezultāti norāda, ka ar nepilnībām izpildes, piegādes un procesa vadībā<br />

saistītais risks ir mērens, jo nepilnību izpildes, piegādes un procesa vadībā ietekmē<br />

ir iespējama būtiska bankas riska līmeņa paaugstināšanās un būtiski zaudējumi, bet<br />

tādu scenāriju, kas izraisa minēto negatīvo ietekmi, īstenošanās ir maz ticama<br />

3 – Būtisks risks<br />

Vēsturiskā informācija liecina, ka bankai ir bijuši būtiski zaudējumi nepilnību<br />

izpildes, piegādes un procesa vadībā dēļ (t.i., vēsturiskie zaudējumi nepilnību<br />

izpildes, piegādes un procesa vadībā dēļ pārsniedz 5%, bet nepārsniedz 10% no<br />

atbilstošā perioda finansiālās darbī<strong>bas</strong> peļņas) un banka nav ieviesusi pietiekamas<br />

94. lappuse no 200


Finanšu un kapitāla tirgus komisija<br />

____________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________<br />

BANKU UZRAUDZĪBAS REITINGA NOTEIKŠANAS METODIKA<br />

vadībā riska ietekme uz bankas<br />

riska līmeni, kā arī finanšu un<br />

kapitāla rādītājiem).<br />

kontroles metodes, lai turpmāk novērstu šādu zaudējumu rašanos un<br />

Vēsturiskās informācijas analīze liecina, ka bankai ir bijuši vairāki rakstura ziņā<br />

līdzīgi nepilnību izpildes, piegādes un procesa vadībā gadījumi, kopējais radušos<br />

zaudējumu apmērs ir nebūtisks, un bankas vadība nav reaģējusi, lai novērstu šādu<br />

līdzīgu gadījumu atkārtošanos nākotnē un/vai<br />

Banka veic nepilnību izpildes, piegādes un procesa vadībā dēļ radušos zaudējumu<br />

apjoma nākotnē iespējamo izmaiņu prognozēšanu un bankas novērtējums par<br />

potenciāliem zaudējumiem nepilnību izpildes, piegādes un procesa vadībā dēļ<br />

liecina, ka bankas potenciālie zaudējumi nepilnību izpildes, piegādes un procesa<br />

vadībā dēļ pārsniegs 5%, bet nepārsniegs 10% no iepriekšējā pārskata perioda<br />

finansiālās darbī<strong>bas</strong> peļņas un/vai<br />

Banka vēsturiski ir būtiski palielinājusi tās <strong>noteik</strong>to uzņemtā nepilnību izpildes,<br />

piegādes un procesa vadībā riska slieksni un/vai<br />

Ir saņemtas vairākas būtiskas sūdzī<strong>bas</strong> no klientiem saistībā ar nepilnībām izpildes,<br />

piegādes un procesu vadībā un/vai<br />

Banka būtiskākajos darbī<strong>bas</strong> veidos neizmanto apdrošināšanu kā nepilnību<br />

izpildes, piegādes un procesa vadībā risku mazinošu faktoru un/vai nepietiekami<br />

veic darbī<strong>bas</strong>, lai analizētu un novērstu zaudējumu rašanās cēloņus un/vai<br />

Stresa testu rezultāti norāda, ka ar nepilnībām izpildes, piegādes un procesa vadībā<br />

saistītais risks ir būtisks, jo ir iespējama tādu scenāriju īstenošanās, kad nepilnību<br />

izpildes, piegādes un procesa vadībā ietekmē var būtiski paaugstināties bankas<br />

riska līmenis un rasties būtiski zaudējumi<br />

4 – Augsts risks<br />

Vēsturiskā informācija liecina, ka bankai ir bijuši lieli zaudējumi nepilnību<br />

izpildes, piegādes un procesa vadībā dēļ (t.i., vēsturiskie zaudējumi nepilnību<br />

izpildes, piegādes un procesa vadībā dēļ pārsniedz 10% no atbilstošā perioda<br />

finansiālās darbī<strong>bas</strong> peļņas) un banka nav ieviesusi pietiekamas kontroles metodes,<br />

lai turpmāk novērstu šādu zaudējumu rašanos vai<br />

Vēsturiskās informācijas analīze liecina, ka rakstura ziņā līdzīgu nepilnību izpildes,<br />

piegādes un procesa vadībā gadījumu skaits ir būtisks, un bankas vadība nav<br />

reaģējusi, lai novērstu šādu līdzīgu gadījumu atkārtošanos nākotnē un/vai<br />

Banka neveic nepilnību izpildes, piegādes un procesa vadībā dēļ radušos<br />

zaudējumu apjoma nākotnē iespējamo izmaiņu prognozēšanu vai<br />

Banka veic nepilnību izpildes, piegādes un procesa vadībā dēļ radušos zaudējumu<br />

apjoma nākotnē iespējamo izmaiņu prognozēšanu un bankas novērtējums par<br />

potenciāliem zaudējumiem nepilnību izpildes, piegādes un procesa vadībā dēļ<br />

liecina, ka bankas potenciālie zaudējumi nepilnību izpildes, piegādes un procesa<br />

vadībā dēļ pārsniegs 10% no iepriekšējā pārskata perioda finansiālās darbī<strong>bas</strong><br />

peļņas un/vai<br />

Banka vēsturiski vairākkārt bez pamatojuma ir būtiski palielinājusi tās <strong>noteik</strong>to<br />

uzņemtā nepilnību izpildes, piegādes un procesa vadībā riska slieksni un/vai<br />

Būtisks no klientiem saņemto sūdzību skaits saistībā ar nepilnībām izpildes,<br />

piegādes un procesu vadībā un/vai<br />

Banka neizmanto apdrošināšanu kā nepilnību izpildes, piegādes un procesa vadībā<br />

risku mazinošu faktoru un neveic darbī<strong>bas</strong>, lai analizētu un novērstu zaudējumu<br />

rašanās cēloņus un/vai<br />

Stresa testu rezultāti norāda, ka ar nepilnībām izpildes, piegādes un procesa vadībā<br />

saistītais risks ir augsts, jo ir sagaidāma tādu scenāriju īstenošanās, kad nepilnību<br />

izpildes, piegādes un procesa vadībā ietekmē var būtiski paaugstināties bankas<br />

riska līmenis un rasties būtiski zaudējumi<br />

95. lappuse no 200


Finanšu un kapitāla tirgus komisija<br />

____________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________<br />

BANKU UZRAUDZĪBAS REITINGA NOTEIKŠANAS METODIKA<br />

4.2.3. Tirgus cenu risks<br />

Tirgus cenu risks ir risks, ka var mainīties bankas ienākumi/izdevumi (un pašu kapitāla<br />

apmērs) gadījumā, ja notiek nelabvēlīgas izmaiņas finanšu instrumentu tirgus cenās, preču<br />

cenās, ārvalstu valūtu kursos, procentu likmēs.<br />

Tirgus cenu risks ietekmē tirdzniecī<strong>bas</strong> un pārdošanai pieejamā portfeļos iekļautos finanšu<br />

instrumentus. Tirdzniecī<strong>bas</strong> un pārdošanai pieejamā portfeļos iekļauto finanšu instrumentu<br />

atvērto pozīciju vērtību ietekmē izmaiņas šo instrumentu tirgus cenās (tai skaitā izmaiņas<br />

preču cenās, ārvalstu valūtu kursu svārstī<strong>bas</strong> un izmaiņas procentu likmēs) un tirgus<br />

likviditāte (un izmaiņas tajā). Kopējo portfeļa riska apmēru ietekmē arī portfeļa<br />

koncentrācija/diversifikācija. Tirgus cenu risks daudzām bankām bieži ir mazāks nekā<br />

kredītrisks, bet tas ir grūtāk prognozējams. Pēkšņi lieli zaudējumi, kas var rasties no<br />

pārmērīgu tirgus risku uzņemšanās un/vai nepietiekamas tirgus risku pārvaldīš<strong>anas</strong>, var<br />

nopietni apdraudēt bankas darbību. Veicot tirgus cenu riska novērtējumu, jāvērtē bankas<br />

darbībai piemītošā tirgus cenu riska apmērs saistībā ar bankas pašu kapitālu un tā struktūru.<br />

Ārvalstu valūtu kursu svārstī<strong>bas</strong> un izmaiņas procentu likmēs ietekmē gan bankas ilgtermiņa,<br />

gan īstermiņa ienesīgumu. Reitinga piešķirš<strong>anas</strong> procesā šo risku īstermiņa ietekme uz bankas<br />

ienesīgumu tiek vērtēta, novērtējot bankas tirdzniecī<strong>bas</strong> un pārdošanai pieejamā portfeļos<br />

iekļauto finanšu instrumentu tirgus cenu risku, bet ārvalstu valūtu riska un procentu likmju<br />

riska ilgtermiņa ietekme uz bankas darbību kopumā, tiek vērtēta atsevišķi – kopīgo funkciju<br />

Ārvalstu valūtu riska pārvaldīšana un Procentu likmju riska pārvaldīšana novērtējumā.<br />

Saskaņā ar standartizēto pieeju <strong>reitinga</strong> piešķirš<strong>anas</strong> procesā tirgus cenu risks tiek vērtēts<br />

visiem tirdzniecī<strong>bas</strong> un pārdošanai pieejamā portfeļos iekļautajiem investīciju darbī<strong>bas</strong><br />

veidiem (skatīt arī 1. tabulu 3.3. sadaļā).<br />

Šis darbī<strong>bas</strong> veidu uzskaitījums nav visaptverošs. Atkarībā no vērtējamās bankas darbī<strong>bas</strong><br />

specifikas bez iepriekš uzskaitītajiem darbī<strong>bas</strong> veidiem iespējami arī citi darbī<strong>bas</strong> veidi, kam<br />

piemīt tirgus cenu risks (piemēram, ja bankas īpašumā kā pārņemta ķīla ir biržā tirgotu preču<br />

krājumi), lai gan parasti šiem citiem darbī<strong>bas</strong> veidiem nav būtiska nozīme bankas kopējā<br />

darbībā. Ja kādā bankā citiem darbī<strong>bas</strong> veidiem ir būtiska nozīme bankas kopējā darbībā, tad<br />

tiem individuāli tiek <strong>noteik</strong>ti vērtējamie riska elementi.<br />

Elementi, kas tiek vērtēti, novērtējot tirgus cenu risku, un šo elementu novērtēš<strong>anas</strong> mērķi ir:<br />

Elements Novērtēš<strong>anas</strong> mērķis<br />

Tirgus cenu svārstīgums<br />

(volatility)<br />

Noteikt tirdzniecī<strong>bas</strong> un pārdošanai pieejamā portfeļos<br />

iekļauto finanšu instrumentu tirgus cenu svārstīguma<br />

ietekmi uz bankas ienākumiem/izdevumiem (un pašu<br />

kapitāla apmēru).<br />

Tirgus likviditāte Noteikt bankas spēju realizēt tirdzniecī<strong>bas</strong> un pārdošanai<br />

pieejamos portfeļos iekļautos finanšu instrumentus īsā laika<br />

periodā un bez ievērojamiem zaudējumiem.<br />

Koncentrācija/diversifikācija Noteikt, vai bankas tirdzniecī<strong>bas</strong> un pārdošanai pieejamos<br />

portfeļos pastāv koncentrētas pozīcijas un vai tās nepalielina<br />

kopējo tirgus cenu risku.<br />

Paredzamās riska lieluma izmaiņas:<br />

Palielināsies Bez izmaiņām Samazināsies<br />

96. lappuse no 200


Finanšu un kapitāla tirgus komisija<br />

____________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________<br />

BANKU UZRAUDZĪBAS REITINGA NOTEIKŠANAS METODIKA<br />

Pēc noklusējuma šajā pozīcijā vērtējums ir "Bez izmaiņām". Gadījumā, ja pārbaudes grupai ir<br />

informācija un pārliecība, ka riska lielums nākotnē mainīsies, tad vērtējums tiek attiecīgi<br />

mainīts.<br />

Tirgus cenu riska novērtējumam atbilstoši vērtējamam darbī<strong>bas</strong> veidam tiek izmantoti šajā<br />

sadaļā aprakstītie kritēriji un novērtējuma apraksts. Tirgus cenu riska elementu vērtējums un<br />

novērtējuma rezultātā izdarītie secinājumi tiek dokumentēti 6. veidlapā "Tirgus cenu riska<br />

novērtējums". Aizpildītās veidlapas tiek glabātas elektroniski <strong>reitinga</strong> lietā sadaļā – Reitinga<br />

lieta - [pārbaudes mēnesis un gads] / Reitinga materiāli.<br />

97. lappuse no 200


Finanšu un kapitāla tirgus komisija<br />

____________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________<br />

BANKU UZRAUDZĪBAS REITINGA NOTEIKŠANAS METODIKA<br />

Tirgus cenu svārstīgums (volatility)<br />

Novērtēš<strong>anas</strong> mērķis – <strong>noteik</strong>t tirdzniecī<strong>bas</strong> un pārdošanai pieejamā portfeļos iekļauto finanšu<br />

instrumentu tirgus cenu svārstīguma ietekmi uz bankas ienākumiem/izdevumiem (un pašu<br />

kapitāla apmēru).<br />

Šis elements jāvērtē:<br />

Šādām darbī<strong>bas</strong> jomām un darbī<strong>bas</strong> veidiem:<br />

o Investīciju darbība – šādiem darbī<strong>bas</strong> veidiem:<br />

visiem tirdzniecī<strong>bas</strong> portfeļa darbī<strong>bas</strong> veidiem<br />

visiem pārdošanai pieejamā portfeļa darbī<strong>bas</strong> veidiem<br />

Investīciju darbībai – visiem tirdzniecī<strong>bas</strong> portfeļa darbī<strong>bas</strong> veidiem<br />

Investīciju darbībai – visiem pārdošanai pieejamā portfeļa darbī<strong>bas</strong> veidiem<br />

Kritēriji Novērtējums<br />

Atvērto pozīciju lielums<br />

Finanšu instrumentu, kam ir atvērtās<br />

pozīcijas:<br />

o tirgus cenu svārstīgums (volatility)<br />

o ticamu tirgus cenu pieejamība (t.sk.<br />

biržās nekotējamo un neapgrozāmo<br />

finanšu instrumentu īpatsvars, tirgus<br />

aktivitātes līmenis)<br />

Atvasinātajiem finanšu instrumentiem<br />

raksturīgs lielāks vērtī<strong>bas</strong> svārstīgums, kā<br />

arī biežāk darījumi tiek slēgti ārpus biržas.<br />

Iespējas līgumiem jāņem vērā gan pamatā<br />

esošā aktīva tirgus cenu svārstīgums, gan<br />

iespējas līguma vērtī<strong>bas</strong> svārstīgumu<br />

raksturojošie lielumi – tā saucamie<br />

"grieķi" (greeks).<br />

Var ņemt vērā arī pozīcijas riska kapitāla<br />

prasī<strong>bas</strong> (parāda vērtspapīriem un akcijām)<br />

vai preču riska kapitāla prasī<strong>bas</strong> (preču<br />

atvasinātajiem līgumiem) īpatsvaru kopējā<br />

kapitāla prasībā<br />

Ja pieejami - bankas iekšējo modeļu tirgus<br />

riska analīzei, mērīšanai un novērtēšanai<br />

rezultāti (piemēram, Value at Risk (VaR))<br />

Ja pieejami - stresa testu rezultāti<br />

(vērtēš<strong>anas</strong> ietvaros pārbaudītāji var<br />

izmantot dažādu stresa testu rezultātus, t.sk.<br />

tirgus riska stresa testus, likviditātes riska<br />

stresa testus, visaptverošos stresa testus, ja<br />

pieejami, vērtējamā elementa stresa testus,<br />

lai novērtētu, kāda ir tirgus cenu<br />

svārstīguma ietekme uz bankas riska līmeni,<br />

kā arī finanšu un kapitāla rādītājiem). Ja<br />

tirdzniecī<strong>bas</strong> portfelis un/vai pārdošanai<br />

pieejamais portfelis bankai ir būtiski un<br />

banka stresa testos nav ņēmusi vērā un<br />

novērtējusi tirgus cenu svārstīguma<br />

iespējamu negatīvu ietekmi, tad<br />

pārbaudītāji elementa kopējo vērtējumu<br />

samazina par vienu kategoriju<br />

Jāizvēlas tas novērtējums, kuram vislabāk atbilst bankā pastāvošā situācija<br />

1 – Zems risks<br />

Tirgus cenu svārstīguma risks ir zems, jo:<br />

o Ir atvērtās pozīcijas finanšu instrumentiem, kam pieejamas ticamas<br />

tirgus cenas un tirgus cenu svārstīgums ir nenozīmīgs*. Kopējais<br />

šādu atvērto pozīciju apmērs nepārsniedz 100%*** no bankas pašu<br />

kapitāla un/vai<br />

o Ir atvērtās pozīcijas finanšu instrumentiem, kam nav pieejamas<br />

ticamas tirgus cenas vai tirgus cenu svārstīgums ir nozīmīgs**.<br />

Kopējais šādu atvērto pozīciju apmērs nepārsniedz 2%*** no<br />

bankas pašu kapitāla un<br />

o Stresa testu rezultāti norāda, ka ar tirgus cenu svārstīgumu saistītais<br />

risks ir zems, jo tā ietekmē nav paredzama būtiska bankas riska<br />

līmeņa paaugstināšanās un būtisku zaudējumu rašanās<br />

2 – Mērens risks<br />

Tirgus cenu svārstīguma risks ir mērens, jo<br />

o Ir atvērtās pozīcijas finanšu instrumentiem, kam pieejamas ticamas<br />

tirgus cenas, un tirgus cenu svārstīgums ir nenozīmīgs*. Kopējais<br />

šādu atvērto pozīciju apmērs nepārsniedz 200%*** no bankas pašu<br />

kapitāla un/vai<br />

o Ir atvērtās pozīcijas finanšu instrumentiem, kam nav pieejamas<br />

ticamas tirgus cenas vai tirgus cenu svārstīgums ir nozīmīgs**.<br />

Kopējais šādu atvērto pozīciju apmērs nepārsniedz 20%*** no<br />

bankas pašu kapitāla un/vai<br />

o Stresa testu rezultāti norāda, ka ar tirgus cenu svārstīgumu saistītais<br />

risks ir mērens, jo tirgus cenu svārstīguma ietekmē ir iespējama<br />

būtiska bankas riska līmeņa paaugstināšanās un būtiski zaudējumi,<br />

bet tādu scenāriju, kas izraisa minēto negatīvo ietekmi, īstenošanās<br />

ir maz ticama<br />

3 – Būtisks risks<br />

Tirgus cenu svārstīguma risks ir būtisks, jo:<br />

o Ir atvērtās pozīcijas finanšu instrumentiem, kam pieejamas ticamas<br />

tirgus cenas un tirgus cenu svārstīgums ir nenozīmīgs*. Kopējais<br />

šādu atvērto pozīciju apmērs pārsniedz 200%*** no bankas pašu<br />

kapitāla un/vai<br />

o Ir atvērtās pozīcijas finanšu instrumentiem, kam nav pieejamas<br />

ticamas tirgus cenas vai tirgus cenu svārstīgums ir nozīmīgs**.<br />

Kopējais šādu atvērto pozīciju apmērs nepārsniedz 50%*** no<br />

bankas pašu kapitāla un/vai<br />

o Stresa testu rezultāti norāda, ka ar tirgus cenu svārstīgumu saistītais<br />

risks ir būtisks, jo ir iespējama tādu scenāriju īstenošanās, kad tirgus<br />

cenu svārstīguma ietekmē var būtiski paaugstināties bankas riska<br />

līmenis un rasties būtiski zaudējumi<br />

98. lappuse no 200


Finanšu un kapitāla tirgus komisija<br />

____________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________<br />

BANKU UZRAUDZĪBAS REITINGA NOTEIKŠANAS METODIKA<br />

4 – Augsts risks<br />

Tirgus cenu svārstīguma risks ir augsts, jo:<br />

o Ir atvērtās pozīcijas finanšu instrumentiem, kam nav pieejamas<br />

ticamas tirgus cenas vai tirgus cenu svārstīgums ir nozīmīgs**.<br />

Kopējais šādu atvērto pozīciju apmērs pārsniedz 50%*** no bankas<br />

pašu kapitāla un/vai<br />

o Stresa testu rezultāti norāda, ka ar tirgus cenu svārstīgumu saistītais<br />

risks ir augsts, jo ir sagaidāma tādu scenāriju īstenošanās, kad tirgus<br />

cenu svārstīguma ietekmē var būtiski paaugstināties bankas riska<br />

līmenis un rasties būtiski zaudējumi<br />

* nenozīmīgs tirgus cenu svārstīgums – starpība starp finanšu instrumenta pēdējā gada<br />

augstāko un zemāko cenu veido mazāk par 15% no pēdējā gada zemākās cenas<br />

** nozīmīgs tirgus cenu svārstīgums – starpība starp finanšu instrumenta pēdējā gada augstāko<br />

un zemāko cenu veido vairāk par 15 % no pēdējā gada zemākās cenas<br />

*** procentuālās attiecī<strong>bas</strong> pret pašu kapitālu kritēriji <strong>noteik</strong>ti visiem tirdzniecī<strong>bas</strong> un<br />

pārdošanai pieejamā portfeļos iekļautajiem finanšu instrumentiem kopā. Līdz ar to kritēriji<br />

atsevišķiem portfeļiem proporcionāli jāsamazina atkarībā no tā, kāds ir vērtējamā portfeļa<br />

atvērto pozīciju īpatsvars bankas kopējā atvērtajā pozīcijā.<br />

Piemēram, ja <strong>noteik</strong>ts, ka kopējais apjoms nepārsniedz 50% no bankas pašu kapitāla, tad uz<br />

vērtējamo portfeli attiecināmais kritērijs tiek aprēķināts šādi:<br />

Vērtējamā portfeļa atvērtā pozīcija<br />

50% x ------------------------------------------------------------<br />

Kopējā tirdzniecī<strong>bas</strong> un pārdošanai pieejamo<br />

portfeļu atvērtā pozīcija<br />

99. lappuse no 200


Finanšu un kapitāla tirgus komisija<br />

____________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________<br />

BANKU UZRAUDZĪBAS REITINGA NOTEIKŠANAS METODIKA<br />

Tirgus likviditāte<br />

Novērtēš<strong>anas</strong> mērķis – <strong>noteik</strong>t bankas spēju realizēt tirdzniecī<strong>bas</strong> un pārdošanai pieejamos<br />

portfeļos iekļautos finanšu instrumentus īsā laika periodā un bez ievērojamiem zaudējumiem.<br />

Šis elements jāvērtē:<br />

Šādām darbī<strong>bas</strong> jomām un darbī<strong>bas</strong> veidiem:<br />

o Investīciju darbība – šādiem darbī<strong>bas</strong> veidiem:<br />

visiem tirdzniecī<strong>bas</strong> portfeļa darbī<strong>bas</strong> veidiem<br />

visiem pārdošanai pieejamā portfeļa darbī<strong>bas</strong> veidiem<br />

Investīciju darbībai – visiem tirdzniecī<strong>bas</strong> portfeļa darījumiem<br />

Investīciju darbībai – visiem pārdošanai pieejamā portfeļa darījumiem<br />

Kritēriji Novērtējums<br />

Finanšu instrumentu, kas tiek tirgoti<br />

Eiropas ekonomiskās zonas (EEA) un<br />

Ekonomiskās attīstī<strong>bas</strong> un sadarbī<strong>bas</strong><br />

organizācijas (OECD) valstu regulētajos<br />

tirgos (biržās), īpatsvars vērtējamā<br />

portfelī un attiecība pret bankas pašu<br />

kapitālu<br />

Finanšu instrumentu, kas tiek tirgoti<br />

pārējo valstu regulētajos tirgos, īpatsvars<br />

vērtējamā portfelī un attiecība pret bankas<br />

pašu kapitālu<br />

Biržās nekotējamo un neapgrozāmo<br />

finanšu instrumentu īpatsvars vērtējamā<br />

portfelī un attiecība pret bankas pašu<br />

kapitālu<br />

Finanšu instrumentu un emitentu<br />

kredītreitingi<br />

Apgrūtinājumu esamība (repo darījumi,<br />

ķīlas u.c.)<br />

Katra atsevišķā finanšu instrumenta<br />

apjoms, salīdzinot ar kopējo vienas<br />

tirdzniecī<strong>bas</strong> sesijas tirgus darījumu<br />

apjomu (apgrozījumu)<br />

Katra atsevišķā finanšu instrumenta<br />

apjoms, salīdzinot ar kopējo šī finanšu<br />

instrumenta emisijas apjomu<br />

Tādu finanšu instrumentu apjoms un<br />

īpatsvars vērtējamā portfelī, kuru<br />

apgrozījums ir neliels<br />

Ja pieejami - bankas iekšējo modeļu<br />

tirgus riska analīzei, mērīšanai un<br />

novērtēšanai rezultāti (piemēram, Value<br />

at Risk (VaR))<br />

Ja pieejami - stresa testu rezultāti<br />

(vērtēš<strong>anas</strong> ietvaros pārbaudītāji var<br />

izmantot dažādu stresa testu rezultātus,<br />

t.sk. tirgus riska stresa testus, likviditātes<br />

riska stresa testus, visaptverošos stresa<br />

testus, ja pieejami, atsevišķā elementa<br />

stresa testi, lai novērtētu, kāda ir portfeļa<br />

likviditātes ietekme uz bankas riska<br />

līmeni, kā arī finanšu un kapitāla<br />

rādītājiem). Ja tirdzniecī<strong>bas</strong> portfelis<br />

un/vai pārdošanai pieejamais portfelis<br />

Jāizvēlas tas novērtējums, kuram vislabāk atbilst bankā pastāvošā situācija<br />

1 – Zems risks<br />

Portfeļa tirgus likviditāte ir ļoti augsta, jo:<br />

o Finanšu instrumenti tiek tirgoti EEA un OECD tirgos (biržās). Nav<br />

pārējo valstu tirgos tirgoto un/vai biržās nekotējamo un neapgrozāmo<br />

finanšu instrumentu un<br />

o Finanšu instrumentus iespējams realizēt īsā laika periodā bez<br />

ievērojamiem zaudējumiem, jo:<br />

tiem ir augsts kredītreitings* un<br />

tie nav apgrūtināti un<br />

bankas portfeļos esošo finanšu instrumentu apjoms ir neliels,<br />

salīdzinot ar šo finanšu instrumentu vienas tirdzniecī<strong>bas</strong> sesijas<br />

vidējo apgrozījumu (t.i., tos var realizēt bez ievērojamiem<br />

zaudējumiem 1-2 dienu laikā) un<br />

finanšu instrumentu ar nelielu apgrozījumu īpatsvars ir nebūtisks<br />

un<br />

Stresa testu rezultāti norāda, ka ar finanšu instrumentu tirgus likviditāti<br />

saistītais risks ir zems, jo tā ietekmē nav paredzama būtiska riska līmeņa<br />

paaugstināšanās un būtisku zaudējumu iestāšanās<br />

2 – Mērens risks<br />

Portfeļa tirgus likviditāte ir augsta, jo:<br />

o Pārsvarā finanšu instrumenti, kas tiek tirgoti EEA un OECD tirgos<br />

(biržās). Pārējo valstu tirgos tirgoto un/vai biržās nekotējamo un/vai<br />

neapgrozāmo finanšu instrumentu apjoms nepārsniedz 10% no kopējā<br />

portfeļa un 25%** no bankas pašu kapitāla un<br />

o Finanšu instrumentus iespējams realizēt pietiekami īsā laika periodā<br />

bez ievērojamiem zaudējumiem, jo:<br />

vērtējamā portfelī vismaz 70% ir finanšu instrumenti, kam ir augsts<br />

kredītreitings* un<br />

apgrūtinājumi nav nozīmīgi (t.i., tie ir nelielai portfeļa daļai un/vai<br />

īstermiņa) un<br />

bankas portfeļos esošo finanšu instrumentu apjoms ir tāds, ka tos<br />

bez ievērojamiem zaudējumiem var realizēt 5 dienu laikā un<br />

finanšu instrumentu ar nelielu (vai bez) apgrozījumu apjoms<br />

nepārsniedz 10% no kopējā portfeļa un 25%** no bankas pašu<br />

kapitāla un/vai<br />

Stresa testu rezultāti norāda, ka ar finanšu instrumentu tirgus likviditāti<br />

saistītais risks ir mērens, jo tirgus likviditātes samazināšanās ietekmē ir<br />

iespējama būtiska riska līmeņa paaugstināšanās un būtiski zaudējumi, bet<br />

tādu scenāriju, kas izraisa minēto negatīvo ietekmi, īstenošanās ir maz<br />

ticama<br />

3 – Būtisks risks<br />

Portfeļa tirgus likviditāte ir zema, jo:<br />

o Būtisks pārējo valstu tirgos tirgoto un/vai biržās nekotējamo un/vai<br />

100. lappuse no 200


Finanšu un kapitāla tirgus komisija<br />

____________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________<br />

BANKU UZRAUDZĪBAS REITINGA NOTEIKŠANAS METODIKA<br />

bankai ir būtiski un banka stresa testos<br />

nav ņēmusi vērā un novērtējusi finanšu<br />

instrumentu tirgus likviditātes iespējama<br />

samazinājuma ietekmi, tad pārbaudītāji<br />

elementa kopējo vērtējumu samazina par<br />

vienu kategoriju<br />

neapgrozāmo finanšu instrumentu apjoms, bet tas nepārsniedz 30% no<br />

kopējā portfeļa un 70%** no bankas pašu kapitāla un/vai<br />

o Finanšu instrumentus nevar realizēt īsā laika periodā (t.i. 5 dienu<br />

laikā), neciešot ievērojamus vērtī<strong>bas</strong> zaudējumus, jo:<br />

vērtējamā portfelī mazāk par 70% ir finanšu instrumenti, kam ir<br />

augsts kredītreitings* un/vai<br />

tiem ir nozīmīgi apgrūtinājumi un/vai<br />

bankas portfeļos esošo finanšu instrumentu apjoms ir liels,<br />

salīdzinot ar šo finanšu instrumentu vienas tirdzniecī<strong>bas</strong> sesijas<br />

vidējo apgrozījumu – tos var realizēt 5 dienu līdz 1 mēneša laikā<br />

un/vai<br />

finanšu instrumentu ar nelielu (vai bez) apgrozījumu apjoms ir<br />

liels, bet tas nepārsniedz 30% no kopējā portfeļa un 70%** no<br />

bankas pašu kapitāla un/vai<br />

Stresa testu rezultāti norāda, ka ar finanšu instrumentu tirgus likviditāti<br />

saistītais risks ir būtisks, jo ir iespējama tādu scenāriju īstenošanās, kad<br />

tirgus likviditātes samazināšanās ietekmē var būtiski paaugstināties riska<br />

līmenis un rasties būtiski zaudējumi<br />

4 – Augsts risks<br />

Portfelis ir nelikvīds, jo:<br />

o Būtisks pārējo valstu tirgos tirgoto un/vai biržās nekotējamo un/vai<br />

neapgrozāmo finanšu instrumentu apjoms un tas pārsniedz 30% no<br />

kopējā portfeļa un/vai 70%** no bankas pašu kapitāla un/vai<br />

o Finanšu instrumentus nevar realizēt īsā laika periodā, jo:<br />

vērtējamā portfelī mazāk par 20% ir finanšu instrumenti, kam ir<br />

augsts kredītreitings* un/vai<br />

tie pilnībā, uz ilgu laika periodu apgrūtināti un/vai<br />

bankas portfeļos esošo finanšu instrumentu apjoms ir liels,<br />

salīdzinot ar šo finanšu instrumentu viena mēneša vidējo<br />

apgrozījumu un/vai<br />

vairāk par 30% no kopējā portfeļa un/vai 70%** no bankas pašu<br />

kapitāla ir finanšu instrumenti ar nelielu (vai bez) apgrozījumu<br />

un/vai<br />

Stresa testu rezultāti norāda, ka ar finanšu instrumentu tirgus likviditāti<br />

saistītais risks ir augsts, jo ir sagaidāma tādu scenāriju īstenošanās, kad<br />

tirgus likviditātes samazināšanās ietekmē var būtiski paaugstināties riska<br />

līmenis un rasties būtiski zaudējumi<br />

* augsts kredītreitings – Reitingu aģentūru piešķirtais reitings, kas atbilst investīciju līmeņa<br />

(investment grade) kredīt<strong>reitinga</strong>m<br />

** procentuālās attiecī<strong>bas</strong> pret pašu kapitālu kritēriji <strong>noteik</strong>ti visiem tirdzniecī<strong>bas</strong> un<br />

pārdošanai pieejamā portfeļos iekļautajiem finanšu instrumentiem kopā. Līdz ar to kritēriji<br />

atsevišķiem portfeļiem proporcionāli jāsamazina atkarībā no tā, kāds ir vērtējamā portfeļa<br />

īpatsvars kopējā tirdzniecī<strong>bas</strong> un pārdošanai pieejamā portfelī.<br />

Piemēram, ja <strong>noteik</strong>ts, ka kopējais apjoms nepārsniedz 50% no bankas pašu kapitāla, tad uz<br />

vērtējamo portfeli attiecināmais kritērijs tiek aprēķināts šādi:<br />

Vērtējamā portfeļa apmērs<br />

50% x ____________________________________________________<br />

Kopējais tirdzniecī<strong>bas</strong> un pārdošanai pieejamo<br />

portfeļu apmērs<br />

101. lappuse no 200


Finanšu un kapitāla tirgus komisija<br />

____________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________<br />

BANKU UZRAUDZĪBAS REITINGA NOTEIKŠANAS METODIKA<br />

Koncentrācija/diversifikācija<br />

Novērtēš<strong>anas</strong> mērķis – <strong>noteik</strong>t, vai bankas tirdzniecī<strong>bas</strong> un pārdošanai pieejamos portfeļos<br />

pastāv koncentrētas pozīcijas un vai tās nepalielina kopējo tirgus cenu risku.<br />

Šis elements jāvērtē:<br />

Šādām darbī<strong>bas</strong> jomām un darbī<strong>bas</strong> veidiem:<br />

o Investīciju darbība – šādiem darbī<strong>bas</strong> veidiem:<br />

visiem tirdzniecī<strong>bas</strong> portfeļa darbī<strong>bas</strong> veidiem<br />

visiem pārdošanai pieejamā portfeļa darbī<strong>bas</strong> veidiem<br />

Investīciju darbībai – visiem tirdzniecī<strong>bas</strong> portfeļa darījumiem<br />

Investīciju darbībai – visiem pārdošanai pieejamā portfeļa darījumiem<br />

Kritēriji Novērtējums<br />

Vērtējamais portfelis (darbī<strong>bas</strong> veids)<br />

jāapskata šādos sadalījumos:<br />

o pa parādniekiem/darījumu partneriem<br />

o pa valstīm<br />

o pa tautsaimniecī<strong>bas</strong><br />

nozarēm/reģioniem<br />

o cita iespējamā koncentrācija<br />

(piemēram, pa valūtām)<br />

Var ņemt vērā arī pašreizējo situāciju,<br />

dinamiku un tendences šādā rādītājā -<br />

lielo riska darījumu īpatsvars vērtējamā<br />

darbī<strong>bas</strong> veidā un attiecība pret bankas<br />

pašu kapitālu<br />

Ja pieejami - bankas iekšējo modeļu<br />

tirgus riska analīzei, mērīšanai un<br />

novērtēšanai rezultāti (piemēram,<br />

diversifikācijas efektu nozīme, Value at<br />

Risk (VaR))<br />

Ja pieejami - stresa testu rezultāti<br />

(vērtēš<strong>anas</strong> ietvaros pārbaudītāji var<br />

izmantot dažādu stresa testu rezultātus,<br />

t.sk. tirgus riska stresa testus,<br />

visaptverošos stresa testus, koncentrācijas<br />

riska stresa testus, ja pieejami, vērtējamā<br />

elementa stresa testus, lai novērtētu, kāda<br />

ir koncentrācijas ietekme un tirgus cenas<br />

risku, kā arī uz bankas riska līmeni,<br />

finanšu un kapitāla rādītājiem). Ja<br />

tirdzniecī<strong>bas</strong> portfelis un/vai pārdošanai<br />

pieejamais portfelis bankai ir būtiski un<br />

banka stresa testos nav ņēmusi vērā un<br />

novērtējusi koncentrācijas iespējamu<br />

nelabvēlīgu ietekmi, tad pārbaudītāji<br />

elementa kopējo vērtējumu samazina par<br />

vienu kategoriju<br />

Jāizvēlas tas novērtējums, kuram vislabāk atbilst bankā pastāvošā situācija<br />

1 – Zems risks<br />

Vērtējamais portfelis ir pietiekami diversificēts – nevienā sadalījumā nav<br />

koncentrētu pozīciju:<br />

o prasī<strong>bas</strong> pret vienu parādnieku/darījumu partneri nepārsniedz 2% no<br />

vērtējamā portfeļa un<br />

o prasī<strong>bas</strong> pret parādniekiem – vienas OECD valsts pārstāvjiem<br />

nepārsniedz 20% no vērtējamā portfeļa un<br />

o prasī<strong>bas</strong> pret parādniekiem – vienas ne-OECD valsts pārstāvjiem<br />

nepārsniedz 5% no vērtējamā portfeļa un<br />

o prasī<strong>bas</strong> pret parādniekiem – vienas tautsaimniecī<strong>bas</strong> nozares vai<br />

viena reģiona pārstāvjiem nepārsniedz 5% no vērtējamā portfeļa un<br />

o nav citu koncentrētu pozīciju un<br />

Lielo riska darījumu kopsummas attiecība pret bankas pašu kapitālu ir<br />

mazāka par 50% un<br />

Stresa testu rezultāti norāda, ka ar vērtējamā portfeļa koncentrāciju<br />

saistītais risks ir zems, jo tā ietekmē nav paredzama būtiska bankas riska<br />

līmeņa paaugstināšanās un būtisku zaudējumu rašanās<br />

2 – Mērens risks<br />

Vērtējamais portfelis ir pietiekami diversificēts, bet kādā no<br />

sadalījumiem tas neatbilst vērtējumam "1 – zems risks" <strong>noteik</strong>tajiem<br />

kritērijiem, piemēram:<br />

o prasī<strong>bas</strong> pret parādniekiem – vienas tautsaimniecī<strong>bas</strong> nozares<br />

pārstāvjiem pārsniedz 5% no vērtējamā portfeļa<br />

Koncentrācija šajā sadalījumā nepārsniedz vērtējumam "1 – zems risks"<br />

<strong>noteik</strong>tos kvantitatīvos kritērijus vairāk par 3 reizēm un/vai<br />

Lielo riska darījumu kopsummas attiecība pret bankas pašu kapitālu ir<br />

mazāka par 150% un/vai<br />

Stresa testu rezultāti norāda, ka ar vērtējamā portfeļa koncentrāciju<br />

saistītais risks ir mērens, jo nelabvēlīgu faktoru ietekmē ir iespējama<br />

būtiska koncentrācijas riska līmeņa paaugstināšanās un būtiski<br />

zaudējumi, bet tādu scenāriju, kas izraisa minēto negatīvo ietekmi,<br />

īstenošanās ir maz ticama<br />

3 – Būtisks risks<br />

Vairākas būtiskas koncentrētas pozīcijas, jo vērtējamais portfelis<br />

vairākos sadalījumos neatbilst vērtējumam "1 – zems risks" <strong>noteik</strong>tajiem<br />

kritērijiem, piemēram:<br />

o prasī<strong>bas</strong> pret vienu parādnieku/darījumu partneri pārsniedz 2% no<br />

vērtējamā portfeļa un<br />

o prasī<strong>bas</strong> pret parādniekiem – vienas ne-OECD valsts pārstāvjiem<br />

pārsniedz 5% no vērtējamā portfeļa un<br />

o prasī<strong>bas</strong> pret parādniekiem – vienas tautsaimniecī<strong>bas</strong> nozares<br />

pārstāvjiem pārsniedz 5% no vērtējamā portfeļa<br />

Koncentrācija šajos sadalījumos nepārsniedz vērtējumam "1 – zems<br />

102. lappuse no 200


Finanšu un kapitāla tirgus komisija<br />

____________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________<br />

BANKU UZRAUDZĪBAS REITINGA NOTEIKŠANAS METODIKA<br />

risks" <strong>noteik</strong>tos kvantitatīvos kritērijus vairāk par 10 reizēm un/vai<br />

Lielo riska darījumu kopsummas attiecība pret bankas pašu kapitālu ir<br />

mazāka par 300% un/vai<br />

Stresa testu rezultāti norāda, ka ar vērtējamā portfeļa koncentrāciju<br />

saistītais risks ir būtisks, jo ir iespējama tādu scenāriju īstenošanās, kad<br />

nelabvēlīgu faktoru ietekmē var būtiski paaugstināties koncentrācijas<br />

riska līmenis un rasties būtiski zaudējumi<br />

4 – Augsts risks<br />

Vērtējamā portfelī ir būtiska koncentrācija, jo:<br />

o prasī<strong>bas</strong> pret vienu parādnieku/darījumu partneri pārsniedz 20% no<br />

vērtējamā portfeļa un/vai<br />

o prasī<strong>bas</strong> pret parādniekiem – vienas ne-OECD valsts pārstāvjiem<br />

pārsniedz 50% no vērtējamā portfeļa un/vai<br />

o prasī<strong>bas</strong> pret parādniekiem – vienas tautsaimniecī<strong>bas</strong> nozares<br />

pārstāvjiem pārsniedz 50% no vērtējamā portfeļa un/vai<br />

o ir citas koncentrētas pozīcijas un/vai<br />

Lielo riska darījumu kopsummas attiecība pret bankas pašu kapitālu ir<br />

lielāka par 300%. Iespējams, ka banka pieļauj lielajiem riska darījumiem<br />

<strong>noteik</strong>to ierobežojumu pārkāpumus un/vai<br />

Stresa testu rezultāti norāda, ka ar vērtējamā portfeļa koncentrāciju<br />

saistītais risks ir augsts, jo ir sagaidāma tādu scenāriju īstenošanās, kad<br />

nelabvēlīgu faktoru ietekmē var būtiski paaugstināties koncentrācijas<br />

riska līmenis un rasties būtiski zaudējumi<br />

103. lappuse no 200


Finanšu un kapitāla tirgus komisija<br />

____________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________<br />

BANKU UZRAUDZĪBAS REITINGA NOTEIKŠANAS METODIKA<br />

4.2.4. Procentu likmju risks<br />

Procentu likmju risks ir risks, ka procentu likmju izmaiņu rezultātā iespējama nelabvēlīga<br />

ietekme uz bankas ienākumiem/izdevumiem (un pašu kapitāla apmēru).<br />

Reitinga piešķirš<strong>anas</strong> procesā procentu likmju riska novērtējumā tiek vērtēta procentu likmju<br />

izmaiņu ietekme uz bankas darbību kopumā – procentu likmju izmaiņu ietekme gan uz<br />

sabiedrī<strong>bas</strong> portfelī iekļautajiem darījumiem, gan uz tirdzniecī<strong>bas</strong> un pārdošanai pieejamā<br />

portfeļos iekļautajiem darījumiem.<br />

Procentu likmju riska rašanās avoti ir:<br />

cenu izmaiņu risks (repricing risk) – iespēja ciest zaudējumus, mainoties procentu<br />

likmēm un pastāvot atšķirībām aktīvu, pasīvu un ārpusbilances pozīciju atlikušajos vai<br />

procentu likmes pārskatīš<strong>anas</strong> termiņos;<br />

ienesīguma līknes risks (yield curve risk) – iespēja ciest zaudējumus negaidītu izmaiņu<br />

ienesīguma līknes slīpumā (slope) un aprisēs (shape) dēļ;<br />

bāzes risks (<strong>bas</strong>is risk) – iespēja ciest zaudējumus, mainoties procentu likmēm finanšu<br />

instrumentiem ar vienādiem pārskatīš<strong>anas</strong> termiņiem, bet atšķirīgām bāzes likmēm;<br />

izvēles risks (optionality risk) – iespēja ciest zaudējumus, ja finanšu instruments tieši<br />

(iespējas līgumi) vai netieši (kredīti ar pirmstermiņa atmaksas iespēju, noguldījumi uz<br />

pieprasījumu u.tml.) paredz bankas klientam izvēles iespēju.<br />

Reitinga piešķirš<strong>anas</strong> procesā cenu izmaiņu risks un ienesīguma līknes risks tiek vērtēts kopā<br />

kā viens elements – pārskatīš<strong>anas</strong> nesakritība, jo cenu izmaiņu risks un ienesīguma līknes<br />

risks ir savstarpēji saistīti, t.i., ja bankā nepastāvētu cenu izmaiņu risks, tad bankas ienākumus<br />

nespētu ietekmēt arī ienesīguma līknes risks. Piemēram, pieņemsim, ka banka izsniegusi<br />

kredītus ar mainīgo procentu likmi 6 mēnešu LIBOR+3%. Pieņemsim, ka šo kredītu<br />

finansēšanai piesaistītie līdzekļi ir starpbanku aizņēmums ar mainīgo likmi 6 mēnešu<br />

LIBOR+0.25%. Ja vienās un tajās pašās dienās (piemēram, katra gada 1.janvārī un 1.jūlijā)<br />

visiem bankas izsniegtajiem kredītiem un šo kredītu finansēš<strong>anas</strong> avotam – starpbanku<br />

aizņēmumam tiktu fiksēta mainīgā procentu likmes daļa, tad bankas tīrie procentu ienākumi<br />

būtu nemainīgi (tā būtu starpība starp likmi, par kādu banka līdzekļus aizdevusi, un likmi, par<br />

kādu banka līdzekļus aizņēmusies, t.i., 2.75% gadā). Aprakstītajā piemērā aktīvu un pasīvu<br />

pārcenoš<strong>anas</strong> termiņi pilnībā sakrīt un izmaiņas LIBOR likmēs banku neietekmē un nepastāv<br />

risks, ka bankas tīrie procentu ienākumi varētu mainīties tādēļ, ka notiktu izmaiņas LIBOR<br />

likmēs. Tomēr praktiski nav iespējams nodrošināt situāciju, ka gan bankas aktīviem, gan to<br />

finansēš<strong>anas</strong> avotiem (bankas saistībām) procentu likmes tiek pārskatītas vienādos apmēros<br />

vienos un tajos pašos termiņos – līdz ar to bankas tīrais procentu ienākums ir atkarīgs no<br />

svārstībām procentu likmju mainīgajās daļās.<br />

Novērtējot bāzes risku, ir jāanalizē risks, kas rodas no dažādu bankas darbību ietekmējošo<br />

ienesīguma līkņu savstarpējām korelācijām un to izmaiņām. Iepriekš aprakstītajā piemērā<br />

nepastāv bāzes risks, jo gan kredītu procentu likmju, gan aizņēmuma procentu likmes bāze ir<br />

LIBOR. Savukārt, ja kredītiem bāze būtu LIBOR, bet aizņemto līdzekļu bāze būtu EURIBOR,<br />

tad bankas tīros procentu ienākumus ietekmētu tas, kāda ir korelācija starp LIBOR un<br />

EURIBOR likmēm. Piemēram, 1.janvārī 6 mēnešu LIBOR ir 5.4%, bet 6 mēnešu EURIBOR<br />

– 4.3%. Nākošajā pārskatīš<strong>anas</strong> termiņā – 1.jūlijā 6 mēnešu LIBOR ir 4.9%, bet 6 mēnešu<br />

EURIBOR – 4.7%, t.i. LIBOR ir samazinājies par 0.5%, bet EURIBOR palielinājies par<br />

0.4%. Rezultātā bankas tīrie procentu ienākumi ir samazinājušies par 0.9% – ja sākotnēji tie<br />

bija 2.75%, tad pēc pārskatīš<strong>anas</strong> tie ir 1.85%. Šajā gadījumā bankas tīrie procentu ienākumi<br />

ir samazinājušies tādēļ, ka EURIBOR un LIBOR līknes ir mainījušās dažādi.<br />

104. lappuse no 200


Finanšu un kapitāla tirgus komisija<br />

____________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________<br />

BANKU UZRAUDZĪBAS REITINGA NOTEIKŠANAS METODIKA<br />

Novērtējot izvēles risku, jāanalizē, kā bankas produktos tiešā vai netiešā veidā ietvertās ar<br />

procentu likmēm saistītās izvēles iespējas (opcijas) ietekmē bankas procentu likmju risku.<br />

Saskaņā ar standartizēto pieeju <strong>reitinga</strong> piešķirš<strong>anas</strong> procesā procentu likmju risks tiek vērtēts,<br />

novērtējot kopīgo funkciju – Procentu likmju riska pārvaldīšana (skatīt arī 1. tabulu 3.3.<br />

sadaļā).<br />

Elementi, kas tiek vērtēti, novērtējot procentu likmju risku, un šo elementu novērtēš<strong>anas</strong><br />

mērķi ir:<br />

Elements Novērtēš<strong>anas</strong> mērķis<br />

Pārskatīš<strong>anas</strong> nesakritība Noteikt risku, kas rodas no atšķirībām aktīvu, pasīvu un<br />

ārpusbilances pozīciju atlikušajos termiņos un procentu<br />

likmes pārskatīš<strong>anas</strong> termiņos un/vai apmēros.<br />

Bāzes risks Noteikt, cik lielā apmērā bankas ienākumus/izdevumus<br />

ietekmē dažādu bankas darbību ietekmējošo ienesīguma<br />

līkņu savstarpējās korelācijas.<br />

Izvēles risks Noteikt risku, kas rodas no bankas produktos tiešā vai<br />

netiešā veidā ietvertām ar procentu likmēm saistītām<br />

izvēles iespējām (opcijām), kuras banka nevar ietekmēt.<br />

Paredzamās riska lieluma izmaiņas:<br />

Palielināsies Bez izmaiņām Samazināsies<br />

Pēc noklusējuma šajā pozīcijā vērtējums ir "Bez izmaiņām". Gadījumā, ja pārbaudes grupai ir<br />

informācija un pārliecība, ka riska lielums nākotnē mainīsies, tad vērtējums tiek attiecīgi<br />

mainīts.<br />

Procentu likmju riska novērtējumam tiek izmantoti šajā sadaļā aprakstītie kritēriji un<br />

novērtējuma apraksts. Procentu likmju riska elementu vērtējums un novērtējuma rezultātā<br />

izdarītie secinājumi tiek dokumentēti 7. veidlapā "Procentu likmju riska novērtējums".<br />

Aizpildītās veidlapas tiek glabātas elektroniski <strong>reitinga</strong> lietā sadaļā – Reitinga lieta -<br />

[pārbaudes mēnesis un gads] / Reitinga materiāli.<br />

105. lappuse no 200


Finanšu un kapitāla tirgus komisija<br />

____________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________<br />

BANKU UZRAUDZĪBAS REITINGA NOTEIKŠANAS METODIKA<br />

Pārskatīš<strong>anas</strong> nesakritība<br />

Novērtēš<strong>anas</strong> mērķis – <strong>noteik</strong>t risku, kas rodas no atšķirībām aktīvu, pasīvu un ārpusbilances<br />

pozīciju atlikušajos termiņos un procentu likmes pārskatīš<strong>anas</strong> termiņos un/vai apmēros.<br />

Šis elements jāvērtē:<br />

Šādām kopīgām funkcijām:<br />

o Procentu likmju riska pārvaldīšana<br />

Kopīgai funkcijai – Procentu likmju riska pārvaldīšana<br />

Kritēriji Novērtējums<br />

Procentu likmju riska neto pozīciju (gap) (kopējo un<br />

atsevišķo intervālu) apmērs<br />

Var ņemt vērā arī:<br />

o kādā apmērā tiek izmantoti biržā tirgotie un ārpus<br />

biržas atvasinātie finanšu instrumenti pārskatīš<strong>anas</strong><br />

termiņu nesakritību ierobežošanai?<br />

o kāds ir paredzamais pārskatīš<strong>anas</strong> termiņu<br />

sadalījums noguldījumiem uz pieprasījumu?<br />

o bankas pašu kapitāla izmaiņas (%), simulējot<br />

situāciju, kad procentu likmes izmainās par 200<br />

bāzes punktiem<br />

Ja pieejami – bankas iekšējo modeļu procentu likmju<br />

riska analīzei, mērīšanai un novērtēšanai rezultāti:<br />

o duration un gap analīzes rezultāti<br />

o bankas ienākumu/izdevumu izmaiņu simulācija<br />

dažādos ar procentu likmju izmaiņām saistītos<br />

scenārijos<br />

o ekonomiskais novērtējums – kā mainās bankas<br />

aktīvu, saistību un ar procentu likmēm saistīto<br />

ārpusbilances posteņu vērtība procentu likmju<br />

izmaiņu rezultātā?<br />

o bankas peļņas un pašu kapitāla jutīgums dažādos<br />

procentu likmju izmaiņas scenārijos, piemēram,<br />

negaidītas izmaiņas vispārējā procentu likmju<br />

līmenī, izmaiņas ienesīguma līknes slīpumā un<br />

aprisēs, izmaiņas likviditātē vadošajos tirgos u.c.<br />

o vēsturiskā informācija par tīro procentu ienākumu<br />

un pret procentu likmēm jutīgo komisijas naudas<br />

ienākumu un izdevumu izmaiņām procentu likmju<br />

izmaiņu rezultātā<br />

Ja pieejami - stresa testu rezultāti (vērtēš<strong>anas</strong> ietvaros<br />

pārbaudītāji var izmantot dažādu stresa testu<br />

rezultātus, t.sk. procentu likmju riska stresa testus,<br />

visaptverošos stresa testus, ja pieejami, vērtējamā<br />

elementa stresa testus, lai novērtētu, kāda ir procentu<br />

likmju pārskatīš<strong>anas</strong> nesakritī<strong>bas</strong> ietekme uz bankas<br />

riska līmeni, kā arī finanšu un kapitāla rādītājiem). Ja<br />

banka, kurai procentu likmju risks ir būtisks, stresa<br />

testos nav ņēmusi vērā un novērtējusi procentu likmju<br />

pārskatīš<strong>anas</strong> nesakritī<strong>bas</strong> ietekmi, tad pārbaudītāji<br />

elementa kopējo vērtējumu samazina par vienu<br />

kategoriju<br />

Jāizvēlas tas novērtējums, kuram vislabāk atbilst bankā pastāvošā<br />

situācija<br />

1 – Zems risks<br />

Aktīvu un saistību pārskatīšana ir saskaņota (gan laika, gan<br />

apmēru ziņā) – aktīvu/saistību pārskatīš<strong>anas</strong> nesakrītošās<br />

pozīcijas ir nebūtiskas un/vai<br />

Aktīvu/saistību pārskatīš<strong>anas</strong> nesakrītošās pozīcijas pilnībā<br />

ierobežotas un<br />

Stresa testu rezultāti norāda, ka ar procentu likmju<br />

pārskatīš<strong>anas</strong> nesakritību saistītais risks ir zems, jo tā<br />

ietekmē nav paredzama būtiska bankas riska līmeņa<br />

paaugstināšanās un būtisku zaudējumu rašanās<br />

2 – Mērens risks<br />

Ir būtiskas aktīvu/saistību pārskatīš<strong>anas</strong> nesakrītošās<br />

pozīcijas un<br />

Visas būtiskās aktīvu/saistību pārskatīš<strong>anas</strong> nesakrītošās<br />

pozīcijas efektīvi ierobežotas un/vai<br />

Stresa testu rezultāti norāda, ka ar procentu likmju<br />

pārskatīš<strong>anas</strong> nesakritību saistītais risks ir mērens, jo<br />

procentu likmju pārskatīš<strong>anas</strong> nesakritī<strong>bas</strong> ietekmē ir<br />

iespējama būtiska bankas riska līmeņa paaugstināšanās un<br />

būtiski zaudējumi, bet tādu scenāriju, kas izraisa minēto<br />

negatīvo ietekmi, īstenošanās ir maz ticama<br />

3 – Būtisks risks<br />

Ir būtiskas aktīvu/saistību pārskatīš<strong>anas</strong> nesakrītošās<br />

pozīcijas un<br />

Ir vairākas būtiskas aktīvu/saistību pārskatīš<strong>anas</strong><br />

nesakrītošās pozīcijas, kas nav efektīvi ierobežotas un/vai<br />

Stresa testu rezultāti norāda, ka ar procentu likmju<br />

pārskatīš<strong>anas</strong> nesakritību saistītais risks ir būtisks, jo ir<br />

iespējama tādu scenāriju īstenošanās, kad procentu likmju<br />

pārskatīš<strong>anas</strong> nesakritī<strong>bas</strong> ietekmē var būtiski paaugstināties<br />

bankas riska līmenis un rasties būtiski zaudējumi<br />

4 – Augsts risks<br />

Ir būtiskas aktīvu/saistību pārskatīš<strong>anas</strong> nesakrītošās<br />

pozīcijas un<br />

Aktīvu/saistību pārskatīš<strong>anas</strong> nesakrītošās pozīcijas nav<br />

ierobežotas un/vai<br />

Stresa testu rezultāti norāda, ka ar procentu likmju<br />

pārskatīš<strong>anas</strong> nesakritību saistītais risks ir augsts, jo ir<br />

sagaidāma tādu scenāriju īstenošanās, kad procentu likmju<br />

pārskatīš<strong>anas</strong> nesakritī<strong>bas</strong> ietekmē var būtiski paaugstināties<br />

bankas riska līmenis un rasties būtiski zaudējumi<br />

106. lappuse no 200


Finanšu un kapitāla tirgus komisija<br />

____________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________<br />

BANKU UZRAUDZĪBAS REITINGA NOTEIKŠANAS METODIKA<br />

Bāzes risks<br />

Novērtēš<strong>anas</strong> mērķis – <strong>noteik</strong>t, cik lielā apmērā bankas ienākumus/izdevumus ietekmē dažādu<br />

bankas darbību ietekmējošo procentu likmju līkņu korelācijas.<br />

Šis elements jāvērtē:<br />

Šādām kopīgām funkcijām:<br />

o Procentu likmju riska pārvaldīšana<br />

Kopīgai funkcijai – Procentu likmju riska pārvaldīšana<br />

Kritēriji Novērtējums<br />

Aktīvu un saistību apmērs, kuru bāzes<br />

likmes nesakrīt<br />

Bankas darbību ietekmējošo ienesīguma<br />

līkņu (yield curves) savstarpējās attiecī<strong>bas</strong><br />

(korelācijas)<br />

Ja pieejami – bankas iekšējo modeļu<br />

procentu likmju riska analīzei, mērīšanai<br />

un novērtēšanai rezultāti, t.sk.:<br />

o bankas ienākumu/izdevumu izmaiņu<br />

simulācija dažādos ar procentu likmju<br />

izmaiņām saistītos scenārijos<br />

Ja pieejami - stresa testu rezultāti<br />

(vērtēš<strong>anas</strong> ietvaros pārbaudītāji var<br />

izmantot dažādu stresa testu rezultātus,<br />

t.sk. procentu likmju riska stresa testus,<br />

visaptverošos stresa testus, ja pieejami,<br />

vērtējamā elementa stresa testus, lai<br />

novērtētu, kāda ir bāzes riska ietekme uz<br />

bankas riska līmeni, kā arī finanšu un<br />

kapitāla rādītājiem). Ja banka, kurai<br />

procentu likmju risks ir būtisks, stresa<br />

testos nav ņēmusi vērā un novērtējusi<br />

bāzes riska ietekmi, tad pārbaudītāji<br />

elementa kopējo vērtējumu samazina par<br />

vienu kategoriju<br />

Jāizvēlas tas novērtējums, kuram vislabāk atbilst bankā pastāvošā situācija<br />

1 – Zems risks<br />

Bāzes risks ir zems, jo:<br />

o Aktīvu un saistību bāzes likmes sakrīt vai<br />

o Bankas darbību ietekmējošo ienesīguma līkņu (yield curves) korelācijas<br />

koeficienti ir tuvu +1 (t.i., aktīvu bāzes likmes izmaiņas gandrīz pilnībā<br />

sakrīt ar saistību bāzes likmes izmaiņām) un<br />

o Stresa testu rezultāti norāda, ka ar bāzes likmju nesakritību saistītais risks<br />

ir zems, jo tā ietekmē nav paredzama būtiska bankas riska līmeņa<br />

paaugstināšanās un būtisku zaudējumu rašanās<br />

2 – Mērens risks<br />

Bāzes risks ir mērens, jo:<br />

o Aktīvu un saistību apmērs, kuru bāzes likmes nesakrīt, nav būtisks un/vai<br />

o Bankas darbību ietekmējošo ienesīguma līkņu (yield curves) korelācijas<br />

koeficienti ir lielāki par +0,5 (t.i., aktīvu bāzes likmes izmaiņas lielā<br />

apmērā sakrīt ar saistību bāzes likmes izmaiņām) un/vai<br />

o Stresa testu rezultāti norāda, ka ar bāzes likmju nesakritību saistītais risks<br />

ir mērens, jo bāzes likmju nesakritī<strong>bas</strong> ietekmē ir iespējama būtiska<br />

bankas riska līmeņa paaugstināšanās un būtiski zaudējumi, bet tādu<br />

scenāriju, kas izraisa minēto negatīvo ietekmi, īstenošanās ir maz ticama<br />

3 – Būtisks risks<br />

Bāzes risks ir būtisks, jo:<br />

o Aktīvu un saistību apmērs, kuru bāzes likmes nesakrīt, ir būtisks un<br />

o Bankas darbību ietekmējošo ienesīguma līkņu (yield curves) korelācijas<br />

koeficienti ir no +0,5 līdz –0,5 (t.i., aktīvu bāzes likmes izmaiņas<br />

nebūtiski sakrīt (vai nesakrīt) ar saistību bāzes likmes izmaiņām) un/vai<br />

o Stresa testu rezultāti norāda, ka ar bāzes likmju nesakritību saistītais risks<br />

ir būtisks, jo ir iespējama tādu scenāriju īstenošanās, kad bāzes likmju<br />

nesakritī<strong>bas</strong> ietekmē var būtiski paaugstināties bankas riska līmenis un<br />

rasties būtiski zaudējumi<br />

4 – Augsts risks<br />

Bāzes risks ir augsts, jo:<br />

o Aktīvu un saistību apmērs, kuru bāzes likmes nesakrīt, ir būtisks un<br />

o Bankas darbību ietekmējošo ienesīguma līkņu (yield curves) korelācijas<br />

koeficienti ir zem –0,5 (t.i., piemēram, ja aktīvu bāzes likme samazinās,<br />

tad saistību bāzes likme aptuveni tādā pat apmērā pieaug) un/vai<br />

o Stresa testu rezultāti norāda, ka ar bāzes likmju nesakritību saistītais risks<br />

ir augsts, jo ir sagaidāma tādu scenāriju īstenošanās, kad bāzes likmju<br />

nesakritī<strong>bas</strong> ietekmē var būtiski paaugstināties bankas riska līmenis un<br />

rasties būtiski zaudējumi<br />

107. lappuse no 200


Finanšu un kapitāla tirgus komisija<br />

____________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________<br />

BANKU UZRAUDZĪBAS REITINGA NOTEIKŠANAS METODIKA<br />

Izvēles risks<br />

Novērtēš<strong>anas</strong> mērķis – <strong>noteik</strong>t risku, kas rodas no bankas produktos tiešā vai netiešā veidā<br />

ietvertām ar procentu likmēm saistītām izvēles iespējām (opcijām).<br />

Šis elements jāvērtē:<br />

Šādām kopīgām funkcijām:<br />

o Procentu likmju riska pārvaldīšana<br />

Kopīgai funkcijai – Procentu likmju riska pārvaldīšana<br />

Kritēriji Novērtējums<br />

Bankas aktīviem – darījumu līgumos rakstiski<br />

ietvertās izvēles iespējas, kas rada bankai<br />

procentu likmju risku, piemēram:<br />

o fiksētas procentu likmes kredītu<br />

pirmstermiņa atmaksas iespējas<br />

o līgumos <strong>noteik</strong>tie procentu likmes griesti<br />

(caps)<br />

o kredīti ar automātisku pagarināšanu pēc<br />

termiņa beigām, nemainot to procentu<br />

likmi u.c.<br />

Bankas saistībām – darījumu līgumos<br />

rakstiski ietvertās izvēles iespējas, kas bankai<br />

rada procentu likmju risku, piemēram:<br />

o bankas izrakstītie procentu likmju izvēles<br />

līgumi (opcijas)<br />

o pirmstermiņa depozītu izņemš<strong>anas</strong><br />

iespējas<br />

o depozīti ar automātisku pagarināšanu pēc<br />

termiņa beigām, nemainot to procentu<br />

likmi u.c.<br />

Netiešās izvēles iespējas, piemēram, klienta<br />

izvēles iespējas norēķinu kontos esošus<br />

līdzekļus izvietot depozītos u.c.<br />

Bankas piedāvājumos ietvertās izvēles<br />

iespējas – piemēram, bankas piedāvājums<br />

izsniegt klientam hipotēku kredītu jāuzskata<br />

par bankas izrakstītu iespējas līgumu (uz<br />

piedāvājuma periodu)<br />

Ietverto tiešo/netiešo izvēles iespēju<br />

izmantoš<strong>anas</strong> tendences nesenā pagātnē<br />

Ja pieejami – bankas iekšējo modeļu procentu<br />

likmju riska analīzei, mērīšanai un<br />

novērtēšanai rezultāti t.sk.:<br />

o ietverto opciju vērtī<strong>bas</strong> un opciju vērtību<br />

svārstīgumu raksturojošie lielumi<br />

Ja pieejami - stresa testu rezultāti (vērtēš<strong>anas</strong><br />

ietvaros pārbaudītāji var izmantot dažādu<br />

stresa testu rezultātus, t.sk. procentu likmju<br />

riska stresa testus, visaptverošos stresa testus,<br />

ja pieejami, vērtējamā elementa stresa testus,<br />

lai novērtētu, kāda ir izvēles riska ietekme uz<br />

bankas riska līmeni, kā arī finanšu un kapitāla<br />

rādītājiem). Ja banka, kurai procentu likmju<br />

risks ir būtisks, stresa testos nav ņēmusi vērā<br />

un novērtējusi izvēles riska ietekmi, tad<br />

pārbaudītāji elementa kopējo vērtējumu<br />

samazina par vienu kategoriju<br />

Jāizvēlas tas novērtējums, kuram vislabāk atbilst bankā pastāvošā situācija<br />

1 – Zems risks<br />

Bankas produktos nav ietvertas izvēles iespējas (opcijas) vai<br />

Bankas produktos ir tiešā vai netiešā veidā ietvertas izvēles iespējas,<br />

bet risks, ka tās varētu tikt izmantotas un varētu radīt bankai<br />

zaudējumus procentu likmju riska dēļ ir zems, jo:<br />

o to apmērs ir nebūtisks un<br />

o ietvertās izvēles iespējas (opcijas) efektīvi ierobežotas un/vai<br />

o bankas iekšējo modeļu rezultāti liecina, ka ietvertām opcijām nav<br />

vērtī<strong>bas</strong> un/vai<br />

o vēsturiskā informācija liecina, ka ietverto izvēles iespēju (opciju)<br />

izmantošana ir nebūtiska un<br />

Stresa testu rezultāti norāda, ka ar izvēles iespējām (opcijām)<br />

saistītais risks ir zems, jo tā ietekmē nav paredzama būtiska bankas<br />

riska līmeņa paaugstināšanās un būtisku zaudējumu rašanās<br />

2 – Mērens risks<br />

Bankas produktos ir tiešā vai netiešā veidā ietvertas izvēles iespējas<br />

un risks, ka tās varētu tikt izmantotas un varētu radīt bankai<br />

zaudējumus procentu likmju riska dēļ ir mērens, jo:<br />

o to apmērs ir būtisks un<br />

o ietvertās izvēles iespējas (opcijas) efektīvi ierobežotas un/vai<br />

o bankas iekšējo modeļu rezultāti liecina, ka ietvertām opcijām nav<br />

vērtī<strong>bas</strong> vai tā ir neliela un/vai<br />

o vēsturiskā informācija liecina, ka ietverto izvēles iespēju (opciju)<br />

izmantošana ir nebūtiska un/vai<br />

Stresa testu rezultāti norāda, ka ar izvēles iespējām (opcijām)<br />

saistītais risks ir mērens, jo izvēles iespēju ietekmē ir iespējama<br />

būtiska bankas riska līmeņa paaugstināšanās un būtiski zaudējumi,<br />

bet tādu scenāriju, kas izraisa minēto negatīvo ietekmi, īstenošanās ir<br />

maz ticama<br />

3 – Būtisks risks<br />

Bankas produktos ir tiešā vai netiešā veidā ietvertas izvēles iespējas<br />

un risks, ka tās varētu tikt izmantotas un varētu radīt bankai<br />

zaudējumus procentu likmju riska dēļ ir būtisks, jo:<br />

o to apmērs ir būtisks un<br />

o ietvertās izvēles iespējas (opcijas) nav efektīvi ierobežotas un/vai<br />

o bankas iekšējo modeļu rezultāti liecina, ka ietvertām opcijām ir<br />

liela vērtība un/vai<br />

o vēsturiskā informācija liecina, ka ietverto izvēles iespēju (opciju)<br />

izmantošana ir nebūtiska un/vai<br />

Stresa testu rezultāti norāda, ka ar izvēles iespējām (opcijām)<br />

saistītais risks ir būtisks, jo ir iespējama tādu scenāriju īstenošanās,<br />

kad izvēles iespēju ietekmē var būtiski paaugstināties bankas riska<br />

līmenis un rasties būtiski zaudējumi<br />

4 – Augsts risks<br />

Bankas produktos ir tiešā vai netiešā veidā ietvertas izvēles iespējas<br />

un risks, ka tās varētu tikt izmantotas un varētu radīt bankai<br />

108. lappuse no 200


Finanšu un kapitāla tirgus komisija<br />

____________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________<br />

BANKU UZRAUDZĪBAS REITINGA NOTEIKŠANAS METODIKA<br />

zaudējumus procentu likmju riska dēļ ir augsts, jo:<br />

o to apmērs ir būtisks un<br />

o ietvertās izvēles iespējas (opcijas) nav efektīvi ierobežotas un/vai<br />

o bankas iekšējo modeļu rezultāti liecina, ka ietvertām opcijām ir<br />

liela vērtība un/vai<br />

o vēsturiskā informācija liecina, ka ietverto izvēles iespēju (opciju)<br />

izmantošana bankā ir būtiska un/vai<br />

Stresa testu rezultāti norāda, ka ar izvēles iespējām (opcijām)<br />

saistītais risks ir augsts, jo ir sagaidāma tādu scenāriju īstenošanās,<br />

kad izvēles iespēju ietekmē var būtiski paaugstināties bankas riska<br />

līmenis un rasties būtiski zaudējumi<br />

109. lappuse no 200


Finanšu un kapitāla tirgus komisija<br />

____________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________<br />

BANKU UZRAUDZĪBAS REITINGA NOTEIKŠANAS METODIKA<br />

4.2.5. Ārvalstu valūtu risks<br />

Ārvalstu valūtu risks ir risks, ka valūtu kursu izmaiņu rezultātā iespējama nelabvēlīga ietekme<br />

uz bankas ienākumiem/izdevumiem (un pašu kapitāla apmēru). Zelts tiek pielīdzināts ārvalstu<br />

valūtai.<br />

Reitinga piešķirš<strong>anas</strong> procesā ārvalstu valūtu riska novērtējumā vērtē, cik lielā apmērā<br />

ārvalstu valūtu kursu izmaiņas var negatīvi ietekmēt bankas darbību kopumā – kā<br />

samazināsies bankas ienākumi un/vai palielināsies izdevumi (un rezultātā samazināsies pašu<br />

kapitāla apmērs) valūtu kursu izmaiņu rezultātā. Ārvalstu valūtu riska novērtējumā jāvērtē<br />

ārvalstu valūtu riska ietekme gan uz sabiedrī<strong>bas</strong> portfelī iekļautajiem darījumiem, gan uz<br />

tirdzniecī<strong>bas</strong> un pārdošanai pieejamā portfeļos iekļautajiem darījumiem.<br />

Saskaņā ar standartizēto pieeju <strong>reitinga</strong> piešķirš<strong>anas</strong> procesā ārvalstu valūtu risks tiek vērtēts,<br />

novērtējot kopīgo funkciju – Ārvalstu valūtu riska pārvaldīšana (skatīt arī 1. tabulu 3.3.<br />

sadaļā).<br />

Ārvalstu valūtu riska novērtējumam nav nodalīti atsevišķi elementi.<br />

Paredzamās riska lieluma izmaiņas:<br />

Palielināsies Bez izmaiņām Samazināsies<br />

Pēc noklusējuma šajā pozīcijā vērtējums ir "Bez izmaiņām". Gadījumā, ja pārbaudes grupai ir<br />

informācija un pārliecība, ka riska lielums nākotnē mainīsies, tad vērtējums tiek attiecīgi<br />

mainīts.<br />

Ārvalstu valūtu riska novērtējumam tiek izmantoti šajā sadaļā aprakstītie kritēriji un<br />

novērtējuma apraksts. Ārvalstu valūtu riska elementu vērtējums un novērtējuma rezultātā<br />

izdarītie secinājumi tiek dokumentēti 8. veidlapā "Ārvalstu valūtu riska novērtējums".<br />

Aizpildītās veidlapas tiek glabātas elektroniski <strong>reitinga</strong> lietā sadaļā – Reitinga lieta -<br />

[pārbaudes mēnesis un gads] / Reitinga materiāli.<br />

110. lappuse no 200


Finanšu un kapitāla tirgus komisija<br />

____________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________<br />

BANKU UZRAUDZĪBAS REITINGA NOTEIKŠANAS METODIKA<br />

Ārvalstu valūtu risks<br />

Šis elements jāvērtē:<br />

Šādām kopīgām funkcijām:<br />

o Ārvalstu valūtu riska pārvaldīšana<br />

Kopīgai funkcijai – Ārvalstu valūtu riska pārvaldīšana<br />

Kritēriji Novērtējums<br />

Bankas darbība spekulatīvajos ārvalstu<br />

darījumos savās interesēs (forex)<br />

Ārvalstu valūtu atklāto pozīciju<br />

(atsevišķo valūtu un kopējās) apmērs,<br />

t.sk. atklātās valūtas pozīcijas<br />

“eksotiskajās” valūtās<br />

Var ņemt vērā arī:<br />

o naudas plūsmu ārvalstu valūtās<br />

termiņu nesakritību (nepieciešams<br />

aktīvu un pasīvu termiņstruktūras<br />

pārskats pa valūtām)<br />

o kādi ir ārvalstu valūtu atklāto pozīciju<br />

veidošanās avoti?<br />

o kādā apmērā tiek izmantoti biržā<br />

tirgotie un ārpus biržas atvasinātie<br />

finanšu instrumenti ārvalstu valūtu<br />

riska ierobežošanai?<br />

o riska ierobežošanai lietoto instrumentu<br />

efektivitāte<br />

Ja pieejami - bankas iekšējo modeļu<br />

ārvalstu valūtu riska analīzei, mērīšanai<br />

un novērtēšanai rezultāti (piemēram,<br />

scenāriju analīze)<br />

Ja pieejami - stresa testu rezultāti<br />

(vērtēš<strong>anas</strong> ietvaros pārbaudītāji var<br />

izmantot dažādu stresa testu rezultātus,<br />

t.sk. tirgus riska stresa testus,<br />

visaptverošos stresa testus, ja pieejami,<br />

vērtējamā elementa stresa testi, lai<br />

novērtētu, kāda ir ārvalstu valūtas riska<br />

ietekme uz bankas riska līmeni, kā arī<br />

finanšu un kapitāla rādītājiem). Ja<br />

ārvalstu valūtas risks bankai ir būtisks un<br />

banka stresa testos nav ņēmusi vērā un<br />

novērtējusi ārvalstu valūtas riska ietekmi,<br />

tad pārbaudītāji elementa kopējo<br />

vērtējumu samazina par vienu kategoriju<br />

Jāizvēlas tas novērtējums, kuram vislabāk atbilst bankā pastāvošā situācija<br />

1 – Zems risks<br />

Banka neveic spekulatīvos valūtas darījumus pašas interesēs (forex),<br />

banka veic tikai klientu pozīciju aizvēršanu un<br />

Nenozīmīgas ārvalstu valūtu atklātās pozīcijas (atsevišķo valūtu un<br />

kopējā) un<br />

Bankai nav atklāto pozīciju “eksotiskajās” valūtās un<br />

Stresa testu rezultāti norāda, ka ārvalstu valūtas risks ir zems, jo tā<br />

ietekmē nav paredzama būtiska bankas riska līmeņa paaugstināšanās un<br />

būtisku zaudējumu rašanās<br />

2 – Mērens risks<br />

Bankas veikto spekulatīvo darījumu apjoms pašas interesēs ir nebūtisks<br />

un/vai<br />

Atsevišķas ievērojamas ārvalstu valūtu atklātās pozīcijas, bet neviena<br />

atsevišķā pozīcija nepārsniedz 5% no pašu kapitāla un kopējā pozīcija<br />

nepārsniedz 10% no pašu kapitāla un/vai<br />

Bankai ir nebūtiskas atklātās pozīcijas “eksotiskajās” valūtās un/vai<br />

Stresa testu rezultāti norāda, ka ārvalstu valūtas risks ir mērens, jo<br />

ārvalstu valūtas riska ietekmē ir iespējama būtiska bankas riska līmeņa<br />

paaugstināšanās un būtiski zaudējumi, bet tādu scenāriju, kas izraisa<br />

minēto negatīvo ietekmi, īstenošanās ir maz ticama<br />

3 – Būtisks risks<br />

Bankas veikto spekulatīvo darījumu apjoms pašas interesēs ir būtisks<br />

un/vai<br />

Atsevišķas ievērojamas ārvalstu valūtu atklātās pozīcijas, bet neviena<br />

atsevišķā pozīcija nepārsniedz 10% no pašu kapitāla un kopējā pozīcija<br />

nepārsniedz 20% no pašu kapitāla (t.i., nav likumā <strong>noteik</strong>to<br />

ierobežojumu pārkāpumu) un/vai<br />

Bankai ir būtiskas atklātās pozīcijas “eksotiskajās” valūtās un/vai<br />

Stresa testu rezultāti norāda, ka ārvalstu valūtas risks ir būtisks, jo ir<br />

iespējama tādu scenāriju īstenošanās, kad ārvalstu valūtas riska ietekmē<br />

var būtiski paaugstināties bankas riska līmenis un rasties būtiski<br />

zaudējumi<br />

4 – Augsts risks<br />

Bankas veikto spekulatīvo darījumu apjoms pašas interesēs ir būtisks<br />

un/vai<br />

Likumā <strong>noteik</strong>to ierobežojumu ārvalstu valūtu atklātām pozīcijām<br />

pārkāpumi (atsevišķo valūtu un/vai kopējās) un/vai<br />

Stresa testu rezultāti norāda, ka ārvalstu valūtas risks ir augsts, jo ir<br />

sagaidāma tādu scenāriju īstenošanās, kad ārvalstu valūtas riska ietekmē<br />

var būtiski paaugstināties bankas riska līmenis un rasties būtiski<br />

zaudējumi<br />

111. lappuse no 200


Finanšu un kapitāla tirgus komisija<br />

____________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________<br />

BANKU UZRAUDZĪBAS REITINGA NOTEIKŠANAS METODIKA<br />

4.2.6. Likviditātes risks<br />

Likviditātes risks ir risks, ka banka nespēs savlaicīgi apmierināt juridiski pamatotas prasī<strong>bas</strong><br />

bez ievērojamiem zaudējumiem, kā arī nespēs pārvarēt bankas resursu un/vai tirgus apstākļu<br />

neplānotas izmaiņas, jo tās rīcībā nebūs pietiekams apjoms likvīdu aktīvu.<br />

Likviditātes riska apmērs ir atkarīgs no:<br />

Aktīvu un pasīvu naudas plūsmu termiņu nesakritī<strong>bas</strong>, kas ietver arī risku, ka banka<br />

nespēs pildīt saistī<strong>bas</strong> bez ievērojamiem zaudējumiem, jo tā nespēs pārvarēt negaidītu<br />

resursu samazināšanos;<br />

Tirgus likviditātes riska – riska, ka nepieciešamī<strong>bas</strong> gadījumā bankai nebūs pieejami<br />

līdzekļi tirgū un/vai ka tā nespēs īsā laika periodā un bez ievērojamiem zaudējumiem<br />

likvidēt pozīcijas (piemēram, pārdot aktīvus). Tas sevī ietver arī bankas nespēju<br />

savlaicīgi konstatēt izmaiņas tirgus apstākļos (tirgus likviditātes samazināšanos).<br />

Saskaņā ar standartizēto pieeju <strong>reitinga</strong> piešķirš<strong>anas</strong> procesā likviditātes risks tiek vērtēts,<br />

novērtējot kopīgo funkciju – Likviditātes riska pārvaldīšana (skatīt arī 1. tabulu 3.3. sadaļā).<br />

Elementi, kas tiek vērtēti, novērtējot likviditātes risku, un šo elementu novērtēš<strong>anas</strong> mērķi ir:<br />

Elements Novērtēš<strong>anas</strong> mērķis<br />

Aktīvu un pasīvu termiņu Noteikt risku, kas rodas no aktīvu un pasīvu naudas plūsmu<br />

nesakritība<br />

termiņu nesakritī<strong>bas</strong>.<br />

Tirgus likviditātes risks Noteikt risku, ka nepieciešamī<strong>bas</strong> gadījumā bankai nebūs<br />

pieejami līdzekļi tirgū un/vai ka tā nespēs īsā laika periodā<br />

un bez ievērojamiem zaudējumiem likvidēt pozīcijas<br />

(piemēram, pārdot aktīvus).<br />

Paredzamās riska lieluma izmaiņas:<br />

Palielināsies Bez izmaiņām Samazināsies<br />

Pēc noklusējuma šajā pozīcijā vērtējums ir "Bez izmaiņām". Gadījumā, ja pārbaudes grupai ir<br />

informācija un pārliecība, ka riska lielums nākotnē mainīsies, tad vērtējums tiek attiecīgi<br />

mainīts.<br />

Likviditātes riska novērtējumam tiek izmantoti šajā sadaļā aprakstītie kritēriji un novērtējuma<br />

apraksts. Likviditātes riska elementu vērtējums un novērtējuma rezultātā izdarītie secinājumi<br />

tiek dokumentēti 9. veidlapā "Likviditātes riska novērtējums". Aizpildītās veidlapas tiek<br />

glabātas elektroniski <strong>reitinga</strong> lietā sadaļā – Reitinga lieta - [pārbaudes mēnesis un gads] /<br />

Reitinga materiāli.<br />

112. lappuse no 200


Finanšu un kapitāla tirgus komisija<br />

____________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________<br />

BANKU UZRAUDZĪBAS REITINGA NOTEIKŠANAS METODIKA<br />

Aktīvu un pasīvu termiņu nesakritība<br />

Novērtēš<strong>anas</strong> mērķis – <strong>noteik</strong>t risku, kas rodas no aktīvu un pasīvu naudas plūsmu termiņu<br />

nesakritī<strong>bas</strong>.<br />

Šis elements jāvērtē:<br />

Šādām kopīgām funkcijām:<br />

o Likviditātes riska pārvaldīšana<br />

Kopīgai funkcijai – Likviditātes riska pārvaldīšana<br />

Kritēriji Novērtējums<br />

Likviditātes neto pozīciju apmēri, īpaši<br />

īstermiņa neto pozīciju apmēri<br />

Likviditātes rādītāja lielums un tendences<br />

Likvīdo aktīvu struktūra un likvīdo<br />

starpbanku kredītu apmērs<br />

Ja pieejami – bankas veiktās scenāriju<br />

analīzes rezultāti, t.sk.:<br />

o naudas plūsmas par saistībām normālos<br />

apstākļos analīzes rezultāti, t.sk.:<br />

vidējais noguldījumu un citu saistību<br />

apjoms, kas regulāri tiek pagarināti<br />

(noguldījumu bāze)<br />

noguldījumu uz pieprasījumu un citu<br />

beztermiņa noguldījumu efektīvais<br />

termiņš<br />

depozītu pieaugums<br />

o iespējamās naudas plūsmas par saistībām<br />

krīzes apstākļos (stresa testu) novērtējuma<br />

rezultāti, t.sk.:<br />

finansēš<strong>anas</strong> avoti, kas bankā paliks<br />

jebkuros apstākļos, to apjoms un vai tie<br />

nepieciešamī<strong>bas</strong> gadījumā var tikt<br />

palielināti<br />

finansēš<strong>anas</strong> avoti, kas problēmu<br />

gadījumā tiks izņemti daļēji un kāds ir<br />

to paredzamais apjoms<br />

finansēš<strong>anas</strong> avoti (ar un bez <strong>noteik</strong>ta<br />

atmaksas termiņa), kas aizplūdīs no<br />

bankas nekavējoties pirmo problēmu<br />

signālu gadījumā. Jāņem vērā arī<br />

līgumos iekļautās pirmstermiņa<br />

izņemš<strong>anas</strong> iespējas un apjoms, kādos<br />

tās varētu tikt izmantotas<br />

vai bankai ir citi finansēš<strong>anas</strong> avoti, kas<br />

nepieciešamī<strong>bas</strong> gadījumā varētu tikt<br />

izmantoti?<br />

Vērtēš<strong>anas</strong> ietvaros pārbaudītāji var izmantot<br />

dažādu stresa testu rezultātus, t.sk.<br />

likviditātes riska stresa testus, visaptverošos<br />

stresa testus, ja pieejami, vērtējamā elementa<br />

stresa testus, lai novērtētu, kāda ir aktīvu un<br />

pasīvu termiņu nesakritī<strong>bas</strong> ietekme uz<br />

bankas riska līmeni un likviditātes rādītāju. Ja<br />

banka stresa testos nav ņēmusi vērā un<br />

novērtējusi aktīvu un pasīvu termiņu<br />

nesakritī<strong>bas</strong> ietekmi, tad pārbaudītāji<br />

elementa kopējo vērtējumu samazina par<br />

vienu kategoriju<br />

Var ņemt vērā arī:<br />

Jāizvēlas tas novērtējums, kuram vislabāk atbilst bankā pastāvošā situācija<br />

1 – Zems risks<br />

Prasī<strong>bas</strong> un saistī<strong>bas</strong> ir sabalansētas; kopējā pozīcija ir pozitīva,<br />

sākot ar grupu ar atlikušo termiņu no 31 dienas un<br />

Likviditātes rādītājs pēdējā gada laikā ir augsts (t.i., lielāks par<br />

50%) un stabils (tas būtiski nemainās vai tas ir pieaugošs) un<br />

Liels likvīdo aktīvu īpatsvars (vairāk kā 80%) ir kase un likvīdi<br />

naudas tirgus instrumenti* un<br />

Stresa testu rezultāti norāda, ka ar aktīvu un pasīvu termiņu<br />

nesakritību saistītais risks ir zems, jo tā ietekmē nav paredzama<br />

būtiska bankas riska līmeņa paaugstināšanās un būtiska likviditātes<br />

samazināšanās<br />

2 – Mērens risks<br />

Likviditātes negatīvo kopējo pozīciju apmēri nav būtiski; kopējā<br />

pozīcija ir pozitīva, sākot ar grupu ar atlikušo termiņu no 91 dienas<br />

un/vai<br />

Likviditātes rādītājs pēdējā gada laikā ir vidējs – robežās no 30-<br />

50% un stabils (tas būtiski nemainās vai tas ir pieaugošs) un/vai<br />

Būtisks likvīdo aktīvu īpatsvars (vairāk kā 50%) ir kase un likvīdi<br />

naudas tirgus instrumenti* un/vai<br />

Stresa testu rezultāti norāda, ka ar aktīvu un pasīvu termiņu<br />

nesakritību saistītais risks ir mērens, jo aktīvu un pasīvu termiņu<br />

nesakritī<strong>bas</strong> ietekmē ir iespējama būtiska bankas riska līmeņa<br />

paaugstināšanās un būtiska likviditātes samazināšanās, bet tādu<br />

scenāriju, kas izraisa minēto negatīvo ietekmi, īstenošanās ir maz<br />

ticama<br />

3 – Būtisks risks<br />

Likviditātes negatīvo kopējo pozīciju apmēri ir būtiski; kopējā<br />

pozīcija ir pozitīva, sākot ar grupu ar atlikušo termiņu no 181<br />

dienas un/vai<br />

Likviditātes rādītājs pēdējā gada laikā ir vidējs – robežās no 30-<br />

40%, bet tam ir tendence samazināties un/vai tam ir būtiskas<br />

svārstī<strong>bas</strong> un/vai<br />

Neliels likvīdo aktīvu īpatsvars (mazāk kā 50%) ir kase un likvīdi<br />

naudas tirgus instrumenti* un/vai<br />

Stresa testu rezultāti norāda, ka ar aktīvu un pasīvu termiņu<br />

nesakritību saistītais risks ir būtisks, jo ir iespējama tādu scenāriju<br />

īstenošanās, kad aktīvu un pasīvu termiņu nesakritī<strong>bas</strong> ietekmē var<br />

būtiski paaugstināties bankas riska līmenis un būtiski samazināties<br />

likviditāte<br />

4 – Augsts risks<br />

Likviditātes negatīvo kopējo pozīciju apmēri ir lieli; kopējā<br />

pozīcija ir pozitīva, sākot ar grupu ar atlikušo termiņu no 361<br />

dienas un/vai<br />

Likviditātes rādītājs ir zems – visa pēdējā gada laikā tas ir tuvu<br />

30% vai mazāks, iespējams, ka banka neievēro <strong>noteik</strong>tās<br />

113. lappuse no 200


Finanšu un kapitāla tirgus komisija<br />

____________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________<br />

BANKU UZRAUDZĪBAS REITINGA NOTEIKŠANAS METODIKA<br />

o tādu aktīvu (kredītu un citu) īpatsvaru,<br />

kuriem sagaidāmas finansiālas problēmas<br />

un līdz ar to neregulāra naudas plūsma<br />

o vai ir paredzams, ka tiks izmantotas lielas,<br />

līdz šim neizmantotas kredītlīnijas?<br />

o vai netuvojas termiņi, kad bankai jāpilda<br />

iespējamās saistī<strong>bas</strong>, kas izriet no<br />

galvojumiem un garantijām?<br />

likviditātes rādītāja prasī<strong>bas</strong> un/vai<br />

Kase un likvīdi naudas tirgus instrumenti* veido nebūtisku daļu no<br />

likvīdajiem aktīviem un/vai<br />

Stresa testu rezultāti norāda, ka ar aktīvu un pasīvu termiņu<br />

nesakritību saistītais risks ir augsts, jo ir sagaidāma tādu scenāriju<br />

īstenošanās, kad aktīvu un pasīvu termiņu nesakritī<strong>bas</strong> ietekmē var<br />

būtiski paaugstināties bankas riska līmenis un būtiski samazināties<br />

likviditāte<br />

* likvīdi naudas tirgus instrumenti – prasī<strong>bas</strong> pret Latvijas <strong>Banku</strong> ar atlikušo termiņu līdz<br />

30 dienām, prasī<strong>bas</strong> pret maksātspējīgām kredītiestādēm ar atlikušo termiņu līdz 30<br />

dienām, A zonas valstu centrālo valdību parāda vērtspapīri, t.sk. LR valsts parāda<br />

vērtspapīri, atkarībā no