2011. gads - Dabas aizsardzības pārvalde

2011.gada decembris ...........................................................................................................................3
23.12.2012. Laipa slēgta, bet apmeklētājus gaida ...............................................................................3
09.12.2012. Nojauca 11 bebru dambjus ..............................................................................................4
07.12.2012. GNP atjaunos meža biotopus...........................................................................................5
2011.gada novembris...........................................................................................................................6
12.11.2011. Izdevums makšķerniekiem (Liesma)...............................................................................6
11.11.2011. Personālizstāde "Mežs" Gaujas nacionālajā parkā (Latvijas Avīze) ...............................6
08.11.2011. Vides inspektori pret maluzvejniekiem (Rīgas Apriņķa Avīze)......................................7
08.11.2011. Izdots buklets ar pamācībām makšķerniekiem (Auseklis) .............................................8
05.11.2011. Siguldā no Gaujas tilta var vērot lašu nārstu (Liesma)....................................................8
04.11.2011. Turpina izglītot makšķerniekus (Bauskas Dzīve)............................................................9
2011.gada oktobris ..............................................................................................................................9
28.10.2011. Krimuldā notver kārtējo maluzvejnieku (Rīgas Apriņķa Avīze).....................................9
28.10.2011. Aiztur kārtējos maliķus (Druva)....................................................................................10
22.10.2011. DAP attīra zivju migrācijas ceļus Staiceles pusē (Auseklis) .........................................11
20.10.2011. Bagātina Līgatnes upi (Latvijas Avīze) .........................................................................11
18.10.2011. “Daugavas lokiem” jākļūst par pasaules mēroga vērtību (Latgales Laiks) ...................12
14.10.2011. Baltā dabas rotaļa – Sietiņiezis (Mājas Viesis) .............................................................13
13.10.2011. Lašiem Vitrupē un Īģē brīvāks ceļš (Auseklis) .............................................................15
08.10.2011. Vidzemē atjaunotās lašu upes gaida viesus (Liesma)....................................................16
08.10.2011. Sargās nārstu (Druva)....................................................................................................17
04.10.2011. Takā starp lielāko un mazāko putnu (Liesma)...............................................................17
04.10.2011. ZBR viesojās kolēģe no Vācijas (Auseklis) ..................................................................18
2011.gada septembris ........................................................................................................................19
30.09.2011. Gājputnu vērotājus aicina uz Papes dabas parku (Kursas Laiks) ..................................19
29.09.2011. Nedēļas nogalē atvasara un putnu vērošana (Neatkarīgā Rīta avīze) ............................20
29.09.2011. Putnu vērošanas ekskursijas mums tuvākajā apkārtnē (Brīvā Daugava).......................21
27.09.2011. Sestdien un svētdien aicina vērot putnus (Rīgas Apriņķa Avīze)..................................21
24.09.2011. Par laiku, kad arī maliķis bija zvejnieks (Druva) ..........................................................23
23.09.2011. Zvārtes ieža pakājē (Druva)...........................................................................................24
23.09.2011. Mācīsies ieraudzīt un pazīt putnus (Bauskas dzīve)......................................................25
22.09.2011. Zivju nārsta vērošanas taka (Latvijas Avīze) ................................................................25
21.09.2011. Izveido unikālu dabas taku (Alūksnes ziņas) ................................................................25
17.09.2011. Eksotiskie suvenīri (Liesma) .........................................................................................26
16.09.2011. GNP svin 38 gadu jubileju (Rīgas Apriņķa Avīze) .......................................................28
09.09.2011. GNP jaunie reindžeri atgriezušies no starptautiskas nometnes (Rīgas Apriņķa Avīze) 28
2011.gada augusts .............................................................................................................................29
27.08.2011. Velgas Mīlestības skola (Druva) ...................................................................................29
23.08.2011. Made kļuvusi mīlīgāka (Diena) .....................................................................................30
20.08.2011. Lācene Made atgriezusies mājās (Druva)......................................................................31
19.08.2011. Pārraut aizžogojumu (Druva) ........................................................................................31
19.08.2011. Izbēgušo ķepaini klusi sagaidīs (Latvijas Avīze) ..........................................................32
19.08.2011. Meklē izbēgušo lāceni (Druva) .....................................................................................33
17.08.2011. Atpūtušies samērā mierīgi (Druva)................................................................................34
15.08.2011. Ezera valdzinājums (Alūksnes Ziņas) ...........................................................................35
11.08.2011. Policija neķeras pie Ozolnieku dižliepu lietas (Zemgales Ziņas)..................................38
06.08.2011. Sakopj sēravota apkārtni (Staburags) ............................................................................38
2011.gada jūlijs .................................................................................................................................39
30.07.2011. Dabai vajadzīgs laiks (Druva) .......................................................................................39
16.07.2011. Sargāsim Latvijas un citu valstu floru un faunu! (Auseklis) .........................................41

15.07.2011. Aicina skaitīt stārķu mazuļus (Bauskas dzīve) ..............................................................41
12.07.2011. Aplaudē idejai Siguldā atjaunot Botānisko dārzu (Rīgas Apriņķa Avīze) ....................42
2011.gada jūnijs.................................................................................................................................44
18.06.2011. Ne katra jāņuzāle pinama vainagā (Auseklis) ...............................................................44
16.06.2011. Как избежать недоразумений на таможне? (Novaja Gazeta)....................................45
07.06.2011. Top dabu saudzējoši objekti (Liesma)...........................................................................46
01.06.2011. Aicina ceļot uz Slīteri, Kolku un Dundagu (Kursas Laiks)...........................................46
2011.gada maijs.................................................................................................................................48
20.05.2011. Dabas kolekcionēšana Ķemeru parkā (Neatkarīgā Rīta Avīze) ....................................48
20.05.2011. Kokšu ezeru dabas taku atklāšana! (Birža)....................................................................51
19.05.2011. Dabas fonds: Latvijā īpaši aizsargājamie ES nozīmes meža biotopi ir saglabājušies
mazāk nekā kaimiņvalstīs (BNS) ......................................................................................................51
17.05.2011. Piejūras magnētismu ar sēni, puķi vai ķērpi nepārspēt (Auseklis) ................................53
13.05.2011. Talko Burtniekos (Liesma)............................................................................................54
10.05.2011. Priecāsimies par abiniekiem, kamēr tie mums vēl ir! (Auseklis) ..................................55
07.09.2011. Zaļie sakopj aizsargājamās dabas teritorijas (Auseklis) ................................................57
09.05.2011. Ķemeru dabas parks atver durvis (Neatkarīgā Rīta Avīze) ...........................................58
06.05.2011. Akmens upē un sakopta krastmala (Druva)...................................................................59
03.05.2011. Lielās talkas lielie darbi (Druva) ...................................................................................60
03.05.2011. Jaunumi Saukas dabas parkā (Brīvā Daugava)..............................................................61
2011.gada aprīlis ...............................................................................................................................62
29.04.2011. GNP aicina talkot īpaši aizsargājamās dabas teritorijās (Rīgas Apriņķa Avīze)...........62
29.04.2011. Vēroja pūces (Druva) ....................................................................................................62
26.04.2011. Putnu vērošanas ekskursijās šogad piedalījušies daudz interesentu (LETA) ................63
26.04.2011. Lielās talkas laikā sakops Latvijas īpaši aizsargājamās dabas teritorijas (LETA) ........64
23.04.2011. Salacgrīvas novadā viesojās studenti no Zviedrijas (Auseklis).....................................65
15.04.2011. Lūkosim putnus (Liesma)..............................................................................................66
15.04.2011. Piedalies "Putnu dienu" pasākumos! (Rīgas Apriņķa Avīze)........................................66
14.04.2011. Salacgrīvā notika seminārs DAP darbiniekiem (Auseklis) ...........................................67
14.04.2011. Salacgrīvas novadu padarīs apmeklētājiem tīkamāku (Auseklis) .................................68
14.04.2011. Dabas resursu saglabāšanai Zemgalē — ilgtspējīgs raksturs (Brīvā Daugava).............69
13.04.2011. Jauni veidojumi dabas liegumos (Auseklis) ..................................................................70
08.04.2011. Iznācis albums “Dzīvības loki. AugšDaugava" (Latgales Laiks)..................................70
01.04.2011. Maina vīngliemežu vākšanas kārtību (Bauskas Dzīve).................................................72
2011.gada marts.................................................................................................................................72
24.03.2011. Dabas tūrisms ar perspektīvu (Latvijas Avīze)..............................................................72
18.03.2011. Gaujā atrasts maluzvejnieku nēģu murds (Rīgas Apriņķa Avīze).................................73
18.03.2011. Vēros pūču nakts gaitas (Bauskas Dzīve)......................................................................74
17.03.2011. Zaļie kļūst saprotamāki (Auseklis, Liesma, Ziemeļlatvija)...........................................74
16.03.2011. Talkot par spīti pat marsiešiem (Latvijas Avīze)...........................................................75
15.03.0211. Palielinās aizsargājamo un agrāk nezināmo dabas objektu skaits (Ziemeļlatvija) ........77
15.03.2011. No Gaujas izceļ nēģu murdu (Druva)............................................................................78
12.03.2011. Dabas sargi aicina palīdzēt zivīm (Zemgales Zinas) .....................................................78
11.03.2011. Zivju slāpšana būs aktuāla visu martu (Latgales laiks) .................................................79
08.03.2011. Nocērtot dižliepas, Ozolnieki radījuši 19,8 tūkstošu latu skādi (Zemgales Ziņas)........80
07.03.2011. Atklāj noklusēto kultūras mantojumu (Alūksnes Ziņas) ...............................................80
05.03.2011. Ziemeļvidzemes kultūras mantojums – gana bagāts (Ziemeļlatvija).............................81
04.03.2011. Nepārliecinoši atbalsta nacionālā parka izveidi “Daugavas lokos” (Latgales Laiks)....82
04.03.2011. Nepērc dzīvību - baudi dabā! (Liesma) .........................................................................83
04.03.2011. DAP aicina piedalīties konkursā “Marts – CITES mēnesis” (Rīgas Apriņķa Avīze) ...83
03.03.2011. Salacgrīvā kultūras mantojuma noslēguma konference (Auseklis)...............................84
03.03.2011. DAP radošo darbu konkurss Marts - CITES mēnesis (Auseklis)..................................84
03.03.2011. Sirmā ēdienkarte - arī skolas virtuvē (Ziemeļlatvija) ....................................................85
01.03.2011. Izveidots 2011. gada dabas simbolu plakāts (Rīgas Apriņķa Avīze) ............................85
01.03.2011. Visi - vienā zaļā lapā (Liesma)......................................................................................86

01.03.2011. Vēlreiz pārlūkotās Ziemeļvidzemes ainavas (Liesma)..................................................86
2011.gada februāris ...........................................................................................................................87
25.02.2011. Par atkritumu savākšanu zemledus makšķerēšanas vietās (Latgales Laiks)..................87
25.02.2011. "Lielās talkas" rīkotāji organizēs semināru par vides jautājumiem (LETA) .................88
24.02.2011. Tapis 2011. gada Latvijas dabas simbolu plakāts (Auseklis)........................................88
24.02.2011. Zemgalē sargā dabas vērtības (Staburgs) ......................................................................89
23.02.2011. Atklājot neapjaustās kultūras vērtības (Latvijas Avīze) ................................................89
23.02.2011. Akcentēs dabas parku vērtības (Bauskas Dzīve)...........................................................91
17.02.2011. DAP iesaistījusies Lielās talkas vides apmācības kampaņā (Auseklis).........................91
17.02.2011. Uzsākts Baltijas jūras piekrastes seno kulta vietu projekts (Auseklis)..........................92
15.02.2011. Atvērta grāmata Ziemeļvidzemes ainavas noklusētie stāsti (Auseklis).........................93
12.02.2011. Tapuši vērtīgi vides izglītības materiāli (Auseklis).......................................................93
08.02.2011. Projekta "Atpakaļ dabā" ietvaros tapuši vērtīgi vides izglītības materiāli (Rīgas Apriņķa
Avīze) ................................................................................................................................................94
07.02.2011. Latvijā tirgo koalu, pundurežus, pitonu un dresētas vāverītes (Kas Jauns)...................95
04.02.2011. Aizsargājamās dabas teritorijās top jauna infrastruktūra (Neatkarīgā Rīta Avīze) .......96
01.02.2011. Nedēļas nogales paiet slēpojot (Druva).........................................................................97
2011.gada janvāris.............................................................................................................................98
31.01.2011. Seminārs "Neapzinātais kultūras mantojums lauku ainavā" (Alūksnes ziņas)..............98
28.01.2011. Labdarības slēpojums (Druva) ......................................................................................99
27.01.2011. Latvijas vilinājums - dabas tūrisms (Latvijas Avīze) ....................................................99
26.01.2011. Kaimiņu novados (Liesma) .........................................................................................102
15.01.2011. Ziņas (Auseklis)...........................................................................................................102
14.01.2011. Gada dzīvnieks Latvijā (Birža)....................................................................................103
14.01.2011. Ilzīte nosvin 10. dzimšanas dienu (Druva) ..................................................................103
13.01.2011. Veiks aptauju par vides inspektoru darbu (Auseklis)..................................................105
13.01.2011. Rezumējot pērno, veroties uz jauno (Auseklis)...........................................................105
13.01.2011. EK tiešsaistē izzina viedokļus par zaļajiem jautājumiem (Auseklis) ..........................105
13.01.2011. Projektā Zivjērglis paveiktais (Auseklis) ....................................................................106
10.01.2011. Divas trases un jauna slēpju noma (Bauskas Dzīve) ...................................................108
10.01.2011. Sabiedrību aptaujās par inspektoru darbu (Bauskas Dzīve) ........................................108
08.01.2011. Rūpes par meža mitrāju saglabāšanu (Auseklis) .........................................................108
07.01.2011. Илзите приглашает в гости (Telegraf)......................................................................109
06.01.2011. Katra nocirstā dižliepa Ozolniekiem var maksāt līdz 9000 latu (Zemgales Ziņas) .....110
05.01.2011. Līgatnē alnis no Zviedrijas (Druva).............................................................................111
04.01.2011. Par vēl zaļāku gadu (Liesma) ......................................................................................112
2011.gada decembris
23.12.2012. Laipa slēgta, bet apmeklētājus gaida
Autors: ELĪNA KONDRĀTE
Datums: 23.12.2011
Izdevums: Rīgas Apriņķa Avīze
Rubrika: Aktuāli
Ķemeru nacionālais parks – iedzīvotāju īpaši iecienīts tūrisma objekts – ekskursantus gaida
arī gada aukstākajā sezonā. Tūristu iecienītā Lielā Ķemeru tīreļa laipa gan pašlaik ir slēgta,
jo piedzīvo iespaidīgas pārmaiņas. Dabas aizsardzības pārvaldes Pierīgas reģionālās
administrācijas vecākā valsts vides inspektore Ilze Vanaga

stāsta, ka “laipas gadu gaitā jau bija nolietojušās un kļuvušas nedrošas. Apmeklētāju
drošības labad pašlaik tās piedzīvo vērienīgu pārbūvi”. Inspektore piebilst, ka jau
2012. gada otrajā pusē ikviens varēs baudīt pastaigas pa jaunizveidotajām laipām un iepazīt
savdabīgo purva pasauli, vērojot to arī no jaunā skatu torņa. Projektu ir izstrādājusi Dabas
aizsardzības pārvalde, un to līdzfinansē no Eiropas Savienības līdzekļiem. Projektu ietvaros
visā Latvijā tiek īstenoti dažādi pasākumi, lai samazinātu apmeklētāju ietekmi uz dabas
vērtībām un arī nākamās paaudzes tās varētu iepazīt. Plānota jauna maršruta izveide Zaļajā
kāpā. Pa atjaunotu taku varēs doties uz Kaņiera pilskalnu un pa jaunām laipām varēs
izstaigāt Kaņiera ezera niedrāju labirintus. Savukārt Gausajā jūdzē vairākās vietās tiks
uzstādītas kāpnes, lai varētu ērtāk piekļūt jūrai, samazinot kāpu noplicināšanu. Tos, kuri
nebaidās no aukstuma un mitruma, I. Vanaga jau tagad aicina izpētīt Ķemeru nacionālā
parka īpatnējo dabu, dodoties pastaigās pa Dumbrāju taku, izstaigāt Meža apli, aplūkot
sēravotus un citus objektus Slokas ezera pastaigu takā.
▲Saturs
09.12.2012. Nojauca 11 bebru dambjus
Autors: Sarmīte Feldmane
Datums: 09.12.2011
Izdevums: Druva
Rubrika: Vide
Ja gar māju tek kaut neliels strautiņš, nemaz nerunājot par krietnāku upīti, tad diemžēl
saimnieks pēkšņi kādu dienu var secināt, ka ūdenstilpē iemājojuši bebri.
"Bebri rada ne mazums problēmu," uzsver Gaujas Nacionālā parka (GNP) fonda valdes
loceklis Māris Mitrēvics.Viņš kopā ar kolēģiem par to rosināja domāt arī
skolēnus.Iesaistoties biedrības "Cēsu lauku partnerība" atbalstītā projektā "Jauno reindžeru
materiāltehniskās bāzes pilnveidošana lašveidīgo zivju nārsta iespēju palielināšanas
pasākumu realizēšanai", jaunā paaudze aktīvi iepazina gan savu tuvāko apkārtni, gan
praktiski strādāja.
Pavasarī Amatas un Raiskuma pamatskolas, Priekuļu un Stalbes vidusskolas skolēni devās
apsekot tuvējās upītes. Daudzi bērni pirmoreiz ieraudzīja bebru dambjus.GNP fonda
darbinieki izstāstīja par kaitējumu, kādu tie nodara lašveidīgajām zivīm. Pērļupe, Draņķupe
un Lenčupe tecējumā saskaras ar daudziem bebru izveidotiem aizsprostojumiem. Raunī,
Sveķupē situācija labāka. Rudenī skolēni devās jaukt dambjus.
"Māris Mitrēvics atbrauca uz skolu un izstāstīja par bebriem, ka vajadzētu palīdzēt zivīm.
Mēs devāmies pārgājienā pa Sveķupīti. Agrāk bebru dambjus nebiju redzējusi. Atradām
lielu, tas bija interesants, no zariem un dubļiem saķibināts,"pastāsta Raiskuma pamatskolas
audzēknes Krista Zeidenberga un Megija Tēra. Juris Elksnis, Kristaps Puriņš un Jānis
Grabis nojauca trīs dambjus. "Tas bija grūts darbs. Ir jāzina, kā pareizi darīt. Ja nepareizi
sāks, tad ūdens gāzīsies pāri un vairs neko nevarēs izdarīt," pieredzē dalās Jānis Grabis.
Viņš vēlāk pamēģinājis jaukt dambi netālu no mājas Kūdumā.

Amatas pamatskolas skolnieks Ernests Aizkalns jau ir pieredzējis dambju jaucējs. Viņa
māja atrodas nelielās Mērupītes krastā, turpat netālu Pērļupe."Tēvs ugunskurā izkarsēja
dzelzi, salieca un izgatavoja ķeksi, ar to viegli jaukt dambjus. Mēs ar tēti ejam jaukt
dambjus,sargājam kokus, tos aptinam ar stieplēm.Gandrīz visas lielās apses ir nocirstas,
citādi būtu nograuztas,"pastāsta Ernests. Pats gan bebru redzējis neesot, vismaz tie, kas
dzīvo viņam tuvējās upēs, esot tramīgi un uzmanīgi.
"Nojaucām 11 dambjus. Raiskuma un Priekuļu skolēni Draņķupē izjauca piecus. Viens
dambis bija īpaši grūts satīts no klūdziņām un pa vidu lieli akmeņi. Interesanti būtu redzēt,
kā bebrs ar ķepiņām tos akmeņus pārvieto. Dambī bija vismaz 30 lieli akmeņi. Trīs stundas
strādājām," gandarīts par paveikto, saka Māris Mitrēvics. Pēc kāda dambja nojaukšanas
redzējuši taimiņu, kas, laimīgs pa atbrīvoto upes straumi, brīvi varējis peldēt augšup.
"Bebri nodara kaitējumu lašveidīgajām zivīm, tās netiek nārstot. Cilvēks var palīdzēt, un
viņam tas jādara," uzsver Māris Mitrēvics. Iesaistīt skolēnus, viņiem stāstīt un rādīt, cik tas
svarīgi, viņu pamudināja divas Siguldas vidusskolnieces. Pirms četriem gadiem meitenes
izstrādāja projektu. "Stāvējām Runtiņupes krastā pie Krimuldas baznīcas.Tur bija bebru
uzcelts dambis.Skatāmies, taimiņi mokās,pāri netiek. Nojaucām dambi, un 12 taimiņi
aizpeldēja.Meitenes redzētais ieinteresēja.Projektā viņas guva labus rezultātus ne tikai
Latvijā, Eiropas olimpiādē tika novērtētas ar bronzas medaļu," pastāsta Māris Mitrēvics un
ir pārliecināts, ka, jaunajai paaudzei stāstot un skaidrojot, iesaistot, varam būt droši,ka viņu
attieksme pret dabu, vidi, kurā dzīvojam, būs saudzīga. Viņi nebūs piedrazotāji.
Par projekta līdzekļiem iegādāts piemērots ekipējums, lai arī turpmāk varētu iesaistīt
jauniešus dažādās vides aizsardzības aktivitātēs.Bet par pērn paveikto atgādinās daudzās
fotogrāfijas,filma un, protams, skolēnu gūtās zināšanas.
▲Saturs
07.12.2012. GNP atjaunos meža biotopus
Autors: Inga Kabanova, projekta koordinatore
Datums: 07.12.2011
Izdevums: Liesma
Rubrika: Ekonomika
Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) sākusi darbu pie Eiropas Komisijas Life+ programmas
atbalstīta dabas aizsardzības projekta «Meža biotopu atjaunošana Gaujas nacionālajā
parkā» īstenošanas. Tā laikā veiks Eiropas mērogā nozīmīgu aizsargājamo meža biotopu —
purvaino mežu, nogāžu un gravu mežu, kā arī vecu vai dabisku boreālo mežu — un tajos
mītošo sugu izpēti, izmantojot inovatīvus risinājumus. Noskaidros teritorijas, kurās dabas
vērtību pastāvēšana ir apdraudēta. Šajās meža platībās veiks apsaimniekošanas un
atjaunošanas darbus, piemēram, atdzīvinās purvaino mežu dabisko ūdens režīmu un arī
nodrošinās labvēlīgus apstākļus tādām Eiropā apdraudētām sugām kā mednim un vabolei
— lapkoku praulgrauzim. Projekts ilgs četrus gadus, un tā rezultātā tiks veicināta dabisku
mežu ekosistēmu saglabāšana.

Vērtē DAP ģenerāldirektors Jānis Strautnieks: — Inovatīvas izpētes metodes un ekspertu
ieteikti un atbalstīti pasākumi apdraudētu dabas vērtību apsaimniekošanai un atjaunošanai
ir iespēja gan saglabāt dabas daudzveidību, gan pilnveidot dabas aizsardzības praksi
atbilstoši šodienas tehnoloģiskajiem risinājumiem un pieredzei. Šī projekta laikā paveiktais
ļaus Gaujas nacionālajā parkā iegūtās zināšanas izmantot arī citās Latvijas īpaši
aizsargājamās dabas teritorijās.
▲Saturs
2011.gada novembris
12.11.2011. Izdevums makšķerniekiem (Liesma)
Autors: Rita Jakovļeva, DAP speciāliste
Datums: 12.11.2011
Izdevums: Liesma
Rubrika: Praktiskā
Dabas aizsardzības pārvalde izdevusi informatīvu bukletu «Kas jāzina makšķerniekam». Te
sniegta praktiska informācija par to, kas jāievēro makšķerniekam, kāda ir makšķernieka
atbildība un pienākumi, kādi ir atļautie un aizliegtie izmantojamie makšķerēšanas rīki, kā
arī atrodama informācija par makšķerēšanas pārkāpumu sekām.
Bukleta izdošanas mērķis ir informēt Latvijas sabiedrību par ierobežoti izmantojamām
īpaši aizsargājamām zivju sugām un to aizsardzības nepieciešamību, lai sabiedrības vidū
mazinātu informācijas trūkumu un neizpratni saistībā ar zivju aizsardzības jautājumiem.
Buklets pieejams arī elektroniskā veidā ( 1.31 MB
www.daba.gov.lv/upload/File/DOC/Buklets_zivis.pdf.)
Buklets izdots Latvijas Zivju fonda finansētā projekta «Informatīvās ekspozīcijas izveide
par ierobežoti izmantojamām īpaši aizsargājamām zivju sugām un to dzīvotnēm» ietvaros.
▲Saturs
11.11.2011. Personālizstāde "Mežs" Gaujas nacionālajā parkā (Latvijas Avīze)
Autors: ZIGMUNDS BEKMANIS
Datums: 11.11.2011
Izdevums: Latvijas Avīze
Rubrika: Nedēļa kabatā
Jāņa Dukāta personālizstāde "Mežs" apskatāma dabā Gaujas nacionālajā parkā pie Cēsīm
līdzās Sarkanajām klintīm. Desmit lielformāta gleznas mākslinieks – LMA doktorants –
gleznojis mežā, mēģinot tajās attēlot netveramās vēsmas, ko rada tā mistiskā vide, kas
saistās ne vien ar tumsu, pirmatnējām bailēm no nezināmā, bet arī ar mieru, sapņiem un
atjaunotni. Izstāde ir unikāla ar to, ka gleznas mežā varēs aplūkot līdz 2012. gada rudenim
neatkarīgi no laika apstākļiem. Katrā gadalaikā tās radīs citu noskaņu.
▲Saturs

08.11.2011. Vides inspektori pret maluzvejniekiem (Rīgas Apriņķa Avīze)
Autors: AGNESE DZENE
Datums: 08.11.2011
Izdevums: Rīgas Apriņķa Avīze
Rubrika: Tēma
Lašu un taimiņu nārstošanas laiks rit pilnā sparā, tāpat arī maluzvejniecība. Vides
inspektoru cīņa ar nelegālajiem lašu dūrējiem turpinās kā katru gadu, un šosezon Siguldas
un Cēsu apkaimē konstatēti jau vismaz četri maluzvejniecības gadījumi.
Bargie sodi nav šķērslis
4. novembra rītā Gaujas nacionālā parka teritorijā, Krimuldas novadā, vides inspektori
aizturēja maluzvejnieku ar nelikumīgi iegūtu zandartu, breksi un diviem taimiņiem.
Nelikumīgas rīcības rezultātā zivju resursiem nodarītais kaitējums pārsniedz tūkstoš latu.
Arī pirms divām nedēļām Gaujas nacionālā parka teritorijā vides inspektori izņēmuši četrus
tīklus un konfiscējuši vienu laivu. Vides inspektors Jānis Bušs pastāstīja, ka, neraugoties uz
bargajiem sodiem, maluzvejnieki turpina ķert zivis. Lielākā daļa upju, kur laši un taimiņi
nārsto, atrodas dabas aizsargājamajā teritorijā, un par nelikumīgu zivju ķeršanu un iegūšanu
draud gan naudas, gan kriminālsods. Zivju resursiem nodarītie zaudējumi, kas jāatlīdzina,
tiekot sastādīti neatkarīgi no laša vai taimiņa lieluma. “500 latu par vienu zivi. Tad rodas
jautājums – cik daudz laša fileju var nopirkt veikalā par tādu summu,” komentē J. Bušs.
Naktis pavada krūmos
Ejot reidos, daudzas naktis inspektoriem sanāk pavadīt slēpņos, jo maluzvejnieki darbojas
gan dienās, gan naktīs. “Jebkuram ir tiesības atrasties dabā un pastaigāties pie ūdeņiem,
tāpēc nav tik vienkārši,” saka J. Bušs. Vides inspektors Māris Ansis Mitrēvics stāsta, ka
“citreiz vairākus rudeņus desmitiem reižu gan tumsā, gan gaismā jāiet, jālien un jātup gar
upmalu – un nekā. Citreiz – kā pieej pie upes, tā šie jau nāk pretī”. Inspektors stāsta, ka arī
aizturēšanas atšķiras – citreiz var būt humoristisks, citreiz ļoti juridiski oficiāls, dažreiz ar
nelielu kriminālu pieskaņu. Arī pieķertie maluzvejnieki uzvedas atšķirīgi, bet lielākā daļa
tomēr cenšas aizmukt un dažiem arī izdodas. “Citi klusē kā sarkanie partizāni fašistu gūstā,
citi ļoti pļāpīgi un lielīgi. Dažreiz gadās agresīvi – tas gan lielākoties izpaužas sarunās.
Fiziski to var saukt par ķepurošanos vai laušanos. Gadījumi, kad inspektoru mēģina
iekaustīt, gan ir ļoti reti,” atklāj M. A. Mitrevics. Tomēr apkārtējie cilvēki neesot
vienaldzīgi pret nelikumīgo zivju ķeršanu un palīdz vides inspektoriem. “Ziņo par to, ko
redzējuši, kurš un kur piedāvā zivis pārdošanā,” norāda J. Bušs.
Nārsto līdz pat decembrim
Nārstošanas periodā zivis ir daudz neuzmanīgākas un vieglāk notveramas, īpaši, kad ir
zems ūdens līmenis. Šogad ūdens Latvijas upēs esot ļoti maz, tomēr nārsts aktīvi notiek.
Lašu un taimiņu nārsta periods atkarīgs no laika apstākļiem, skaidro vides inspektors.
Šogad ilgāk saglabājās siltās dienas, tāpēc arī zivis nārsto vēlāk. Parasti aktīvākais laiks
esot oktobra vidus, bet šogad par pāris nedēļām vēlāk. “Ja ir bagātīgas lietavas un silts
laiks, nārsts var turpināties līdz pat decembrim,” informē J. Bušs. Zivis upēs dodas jau
augustā un septembra sākumā, – pēc ūdens ķīmiskā sastāva, ožas vai garšas zivis atrod
pareizās upes grīvas, kurās pašas ir izšķīlušās un kā mazuļi izaugušas. “Upju straujtecēs
atrod vajadzīgo grunti un akmeņainus oļus, kur veidot nārsta vietas, lai nērstu ikrus,” stāsta
J. Bušs. Vēlāk ikri tiek apaugļoti, tad tie izšķiļas un attīstās. Divus gadus kā mazuļi dzīvo

upēs un pēc tam dodas uz jūru paaugties. Kad tiek sasniegta dzimumgatavība, arī jaunie
spēj ražot ikrus un pieņus.
▲Saturs
08.11.2011. Izdots buklets ar pamācībām makšķerniekiem (Auseklis)
Autors: Līga LIEPIŅA
Datums: 08.11.2011
Izdevums: Auseklis
Rubrika: Aktualitāte
Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) izdevusi informatīvu bukletu Kas jāzina
makšķerniekam. Tajā sniegta praktiska informācija par to, kas jāievēro makšķerniekam,
kāda ir viņa atbildība un pienākumi, kādi ir atļautie un aizliegtie izmantojamie
makšķerēšanas rīki, kā arī minētas makšķerēšanas pārkāpumu sekas.
Bukleta izdošanas mērķis ir informēt Latvijas sabiedrību par ierobežoti izmantojamām
īpaši aizsargājamām zivju sugām un to aizsardzības nepieciešamību, lai sabiedrības vidū
mazinātu informācijas trūkumu un neizpratni saistībā ar zivju aizsardzības jautājumiem.
Interesentiem buklets pieejams arī elektroniskā veidā DAP mājaslapā
www.daba.gov.lv/upload/File/DOC/Buklets_zivis.pdf.
▲Saturs
05.11.2011. Siguldā no Gaujas tilta var vērot lašu nārstu (Liesma)
Autors: Liene Jurkāne, Siguldas novada pašvaldībā
Datums: 05.11.2011
Izdevums: Liesma
Rubrika: Novados un pilsētās
Šis ir tas retais gads, kad Gaujā zem tilta, kur izveidojusies liela «berze», var redzēt
nārstojošos lašus. Tieši šodien un turpmākās dienas būs labvēlīgas vērošanai. Lašu un
taimiņu nārsts Gaujā un tās pietekās ik rudeni notiek, kad upes ūdens atdziest līdz 6 —
400C, kas parasti novērojams no 15. — 18. oktobra un turpinās līdz novembra vidum.
Iestājoties aukstākam laikam, Gaujā un pietekās sācies lašu un taimiņu nārsts. Gaujas
Nacionālā parka darbinieki aicina dabas draugus un ceļotājus iesaistīties vērošanā un zivju
sargāšanā.
Izvēloties nārsta vietu, gan laši, gan taimiņi nārsto tikai upju straujteču posmos, kur ir
oļaina grunts, tajā vietā izveidojot iedobi ar asti un spurām — to pa gabalu var redzēt, jo te
akmeņi ir noberzti gaišāki. Šajās iedobēs notiek lašu nārsts. Izvēlētajā vietā laša mātīte ar
asti izrok vairākas bedrītes («ligzdas»), kur iznērš vidēji ap 10 tūkstošiem ikru, kuru
apaugļošanā piedalās vairāki tēviņi. Laši kopējiem spēkiem ikrus apber ar oļiem tā, ka
gultnē rodas pauguriņš. Vidēji tikai katrā otrajā berzes vietā ir ikrus saturošas ligzdas.
Vislabāk lašu nārstu var redzēt, ja ir minimāls ekipējums — polarizētās saulesbrilles, kas
novērš ūdens ņirbas radīto atspīdumu. Novērotāji stāsta, ka redzēti pieci laši, no kuriem
viens bijis gandrīz metru garš.

Lašus un taimiņus iekšējos ūdeņos aizliegts iegūt visu gadu, kā arī jūras ūdeņos laika
posmā no 1. oktobra līdz 15. novembrim. Lašveidīgo zivju nārsta upēs laika posmā no 1.
oktobra līdz 30. novembrim aizliegts spiningot un mušiņmakšķerēt.
Par makšķerēšanas noteikumu pārkāpšanu tiek uzlikts naudas sods no divdesmit līdz
piecsimt latiem, konfiscēti pārkāpuma izdarīšanas rīki un pārkāpuma rezultātā iegūtās zivis.
Savukārt par nelikumīgi iegūto zivju pirkšanu, pārstrādāšanu, pārdošanu, glabāšanu vai
transportēšanu tiek uzlikts naudas sods no piecdesmit līdz trīssimt latiem, konfiscējot pie
pārkāpēja atrastās nelikumīgi iegūtās zivis.
Publikācija tapusi sadarbībā ar Gaujas Nacionālā parka fonda valdes locekli Māri
Mitrevicu.
▲Saturs
04.11.2011. Turpina izglītot makšķerniekus (Bauskas Dzīve)
Autors: AINA UŠČA
Datums: 04.11.2011
Izdevums: Bauskas Dzīve
Rubrika: Vide ap mums
Dabas aizsardzības pārvalde ir izdevusi informatīvu bukletu «Kas jāzina makšķerniekam?»,
informē pārvaldes speciāliste Rita Jakovļeva.
Bukleta mērķis ir informēt makšķerniekus par ierobežoti izmantojamām, īpaši
aizsargājamām zivju dzīvotnēm, jo šī informācija pagaidām ir bijusi nepilnīga. Izdevumu
finansē Latvijas Zivju fonds, kas īsteno projektu par īpaši saudzējamām zivju uzturēšanās
vietām Latvijas ūdenstilpēs. Par šo tēmu nesen ir izveidota ceļojoša izstāde, ko drīz varēs
ieraudzīt Salacgrīvas muzejā, bet vēlāk – citās apdzīvotās vietās.
Jaunā bukleta pilns teksts ir pieejams arī elektroniski. To var meklēt Dabas aizsardzības
pārvaldes interneta portālā www.daba.gov.lv
▲Saturs
2011.gada oktobris
28.10.2011. Krimuldā notver kārtējo maluzvejnieku (Rīgas Apriņķa Avīze)
Datums: 28.10.2011
Izdevums: Rīgas Apriņķa Avīze
Rubrika: Aktuāli
Ceturtdienas rītā Gaujas nacionālā parka teritorijā pieķerts maluzvejnieks, kurš nodarījis
kaitējumu vairāk nekā 1000 latu apmērā, informēja Dabas aizsardzības pārvaldes
sabiedrisko attiecību speciāliste Rita Jakovļeva. Viņa informēja, ka ceturtdienas rītā
Vidzemes reģionālās administrācijas vides inspektori Gaujas nacionālā parka teritorijā
Krimuldas novadā aizturējuši maluzvejnieku ar nelikumīgi

iegūtiem diviem taimiņiem, vienu zandartu un breksi. Pārkāpumā vietā vides inspektori
atsavinājuši arī aizliegto zvejas rīku tīklu, ar kuru iegūtas zivis.
Pašlaik ir sācies lašu un taimiņu nārsta laiks, līdz ar to vides inspektori pievērš sevišķu
uzmanību šo īpaši aizsargājamo zivju sugu aizsardzībai un pastiprināti dodas reidos.
▲Saturs
28.10.2011. Aiztur kārtējos maliķus (Druva)
Autors: Jānis Gabrāns
Datums: 28.10.2011
Izdevums: Druva
Rubrika: Vide
Turpinās rudens lieguma laiks, vides sargi darbojas pastiprinātā režīmā, piesaistot
policistus, zemessargus. Un kontrole dod arī rezultātus.
Kā pastāstīja Valsts vides dienesta Jūras un iekšējo ūdeņu pārvaldes vecākais inspektors
Uldis Lencbergs, 26.oktobra rīta pusē ap septiņiem pie Strīķupes ietekas Gaujā aizturēti
divi maluzvejnieki, kuri ņēma ārā iepriekšējā dienā ievietotos tīklus, no kuriem katrs bija
apmēram 20m garumā: "Katru vakaru kaut kur notiek dežūras, bet maliķi, iespējams,
kļuvuši uzmanīgāki. Arī šos vainīgos vērojām jau kopš vakara un no rīta tos aizturējām. Šo
operāciju veicām kopā ar 27.kājnieku bataljona zemessargiem. Jāteic, šoreiz visi apstākļi
sakrita mums par labu."
Diemžēl vienīgais taimiņš, kas atradās vienā no tīkliem, bija jau beigts, un tas nodots
Līgatnes dabas parkā mītošajām lācenēm. Lieta nodota Valsts policijai un par notikušo
uzsākts kriminālprocess.
Krimināllikuma 110. pants nosaka, ka par zivju ķeršanu vai citādu zivju vai
ūdensdzīvnieku iegūšanu bez attiecīgas atļaujas vai saudzēšanas laikā, vai neatļautās vietās,
vai ar aizliegtiem rīkiem vai paņēmieniem (patvaļīga iegūšana), ja tā izdarīta īpaši
aizsargājamā dabas teritorijā vai ar to radīts būtisks kaitējums, soda ar brīvības atņemšanu
uz laiku līdz diviem gadiem vai ar arestu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz
simt minimālajām mēnešalgām.
Papildu par noķerto zivi vainīgajiem būs jāmaksā 500 latu dabai nodarīto kaitējumu.
Savukārt biedrības "Latvijas Makšķernieku asociācija" mobilā grupa tās pašas dienas naktī
veica kontroles reidu jūrā pie Gaujas grīvas, bet pēc tam Līgatnes upē. Reida laikā izņemti
trīs tīkli, no tiem atbrīvoti divi taimiņi. Tīklu licēji aizturēti netika.
27.oktobra rītā Gaujas Nacionālā parka teritorijā, Krimuldas novadā Dabas aizsardzības
pārvaldes Vidzemes reģionālās administrācijas vides inspektori aizturējuši maluzvejnieku
ar nelikumīgi iegūtiem diviem taimiņiem, vienu zandartu un vienu breksi. Pārkāpuma vietā
izņemts arī aizliegtais zvejas rīks tīkls, ar kuru iegūtas zivis. Aizturētais maluzvejnieks
nogādāts Valsts policijas Siguldas iecirknī. Zivju resursiem nodarītais kaitējums pārsniedz
Ls1000 .

Pagājušās nedēļas laikā Gaujas Nacionālā parka teritorijā Dabas aizsardzības pārvaldes
vides inspektori izņēmuši četrus tīklus un konfiscējuši vienu laivu.
Vides sargi atgādina, ka reidi turpināsies, jo gan laši, gan taimiņi, gan foreles sāk pamazām
pulcēties pie nārsta vietām, kuras maluzvejniekiem ir tikpat labi zināmas kā inspektoriem.
▲Saturs
22.10.2011. DAP attīra zivju migrācijas ceļus Staiceles pusē (Auseklis)
Autors: Gintārs RUBENIS, DAP valsts vides inspektors
Datums: 22.10.2011
Izdevums: Auseklis
Rubrika: Pilsētās un pagastos
Pagājušajā nedēļā Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) darbinieki attīrīja galveno zivju
ceļu Salacā 5 metru platumā pie bijušās papīrfabrikas dambja Staicelē. Darbu paveica ar
vienkāršām metodēm sazāģējot sakritušos kokus un ar apvidus auto palīdzību izvelkot tos
krastā. Tādējādi izvilkti apmēram 15 m³ sanesumu.
Sanesumus pie dambja veido Salacas ūdeņu atnestie bebru nograuztie un ūdeņu izskalotie
koki. Šoreiz krāvums bija iespaidīgs aptuveni 160 m³ visā upes platumā. Šī aizsprosta dēļ
ievērojami tiek kavēta lašveidīgo zivju brīva migrācija, tāpat ir labvēlīgi apstākļi
maluzvejnieku aktivitātēm. Lai kaut nedaudz atvieglotu lašu migrācijas ceļu, tika attīrīta
neliela aizsprostojuma daļa.
Problēma ap Staiceles dambi samilzusi jau sen, jo koku sanesumi, kas nosprosto upes
tecējumu, rodas gadu no gada. Savulaik Vides ministrija sāka sarunas ar Staiceles
papīrfabrikas aizsprosta īpašniekiem par dambja nojaukšanu, kas ir vissvarīgākais
priekšnoteikums lašu dabiskās nārstošanas vides atjaunošanai. Tomēr tās nevainagojās ar
vēlamo rezultātu. Tādēļ vietējai pašvaldībai, tilta īpašniekam un citām iesaistītām
institūcijām vēl jāturpina vienoties, kas iztīrīs esošos sanesumus un nepieļaus tiem krāties.
Jāpiebilst, ka vienīgie īstie zaudētāji Staiceles dambja nojaukšanā būtu maluzvejnieki,
kuriem zudīs ērtā vieta nēģu un lašu nelikumīgajai zvejai.
Šobrīd paveiktais Salacā ir neliels, bet tomēr nozīmīgs ieguldījums lašu un taimiņu
populācijas uzturēšanā, jo šīs darbības vērstas uz to, lai nodrošinātu veselīgas lašveidīgo
saimes atgriešanos mūsu upēs pēc 5 gadiem.
▲Saturs
20.10.2011. Bagātina Līgatnes upi (Latvijas Avīze)
Autors: LETA, BNS
Datums: 20.10.2011
Izdevums: Latvijas Avīze
Rubrika: Atpūta. Vaļasprieks
Līgatnes upē ielaisti desmit tūkstoši alatu mazuļu. Līgatnes novada dome informē, ka šo
zivju resursu pavairošana upē ir veikta pirmo reizi un plānots programmu turpināt četrus

gadus, kad sāksies dabiska zivju atražošanās. Šogad upē papildus alatām ir ielaisti 5000
strauta foreļu mazuļu. Tāpat, piesaistot Valsts vides dienesta un Gaujas nacionālā parka
inspektorus, ir nodrošināta un mērķtiecīgi tiek pastiprināta zivju resursu aizsardzība. Upes
un zivju resursu aizsardzībā tiek izmantotas jaunākās tehnoloģijas, tostarp
videonovērošana.
▲Saturs
18.10.2011. “Daugavas lokiem” jākļūst par pasaules mēroga vērtību (Latgales Laiks)
Autors: Egita Terēze Jonāne
Datums: 18.10.2011
Izdevums: Latgales Laiks
Rubrika: Novadā
13. oktobrī Daugavpils novada domē seminārā “Daugavas loki UNESCO Pasaules
mantojuma Latvijas nacionālajā sarakstā” runāja par dabas parka unikalitāti un saglabāšanu
nākamajām paaudzēm.
“Daugavas loki” ir iekļauti Latvijas unikālo vērtību sarakstā, bet tas ir tikai pirmais solis,
lai to atzītu par Pasaules mantojuma sastāvdaļu, tāpēc ir jāmeklē dabas parka “rozīnītes”
pasaules kontekstā,” teica UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas ģenerālsekretāres
vietniece Sarmīte Pulste.
“Daugavas loki” būtu iekļaujami UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā, jo dabas parks
atbilst universālās vērtības, apdraudētas dzīvnieku vai augu sugas dzīves vietas un
daudziem citiem kritērijiem, kas ļauj tam pretendēt uz Pasaules mantojuma statusu,
pastāstīja Latvijas Universitātes Bioloģijas institūta bioloģijas zinātņu doktore Elmīra
Boikova.
“Daugavas lokus” kā pasaules mēroga vērtību pirmais 1986.gadā uzsvēra publicists Dainis
Ivāns. Viņš uzsāka tautas akciju, lai apturētu Daugavpils HES celtniecību, kuras gaitā zem
ūdens paliktu gan daudzi kultūrvēstures pieminekļi, gan krāšņie upes loki ar floras un
faunas bagātībām. “Toreiz pēc raksta “Par Daugavas likteni domājot”, ko uzrakstīju kopā
ar Artūru Snipu, laikraksts “Literatūra un Māksla” saņēma 34 000 vēstuļu. Tas bija nebijis
precedents PSRS, pirmais neoficiālais referendums. Pastaiga Slutišķu vecticībnieku sādžā,
apceres, izstaigājot Adamovas un Markovas taku, izjāde zirga mugurā – to visu mēs
nevaram ielikt materiālisma svaru kausos, tas ir vajadzīgs cilvēces pastāvēšanai. UNESCO
ir iesaistījusies, lai “Daugavas loku” vārds tiktu izdaudzināts pasaulē un lai pasaule
palīdzētu mums to nosargāt,” seminārā atgādināja D. Īvāns.
Viņš parādīja fotogrāfijas, kas apliecina, kā Pļaviņu HES celtniecība izmainījusi Daugavas
tecējumu un cilvēku likteņus un kādu dabas un kultūras mantojumu tagad sedz ūdens.
D.Īvāns atzina, ka jautājums, cik daudz mēs atstāsim vai nozagsim nākamajām paaudzēm,
ir aktuāls arī šodien. Viņam atkal zvana cilvēki un pauž bažas, kas šis vairs neesot
Sirdsdaugavas, bet gan Sirdsmežu laiks, piemēram, mežu izciršana apdraud melleņu audzes
– tās kailcirtēs atjaunojas tikai pēc 20 – 30 gadiem.
Gan Latvijas Zinātņu akadēmija un Vides aizsardzības klubs, kas “Daugavas lokus”
pieteica Pasaules mantojuma sarakstam, gan UNESCO Latvijas Nacionālā komisija

turpinās darbu, lai jau drīz visas 193 UNESCO dalībvalstis šo dabas parku atzītu par
pasaules mēroga vērtību.
S.Pulste pateicās Daugavpils un Krāslavas novada pašvaldībām par to, ka tās rūpējas par
“Daugavas lokiem”, un aicināja arī turpmāk organizēt dabas parka dabas aizsardzības,
tūrisma un sabiedrības izglītošanas pasākumus.
***
Uzziņai
UNESCO Pasaules mantojuma Nacionālais saraksts apzina un popularizē Latvijas kultūras
un dabas mantojumu.
UNESCO Pasaules sarakstā, kurā ir iekļautas 936 unikālas vietas, jau ir ierakstīti Rīgas
vēsturiskais centrs un Strūves ģeodēziskais loks
Dabas parku “Daugavas loki” gadā apmeklē ap 12 000 cilvēku
▲Saturs
14.10.2011. Baltā dabas rotaļa – Sietiņiezis (Mājas Viesis)
Autors: GUNTIS ENIŅŠ
Datums: 14.10.2011
Izdevums: Mājas Viesis
Rubrika: SIMTS DABAS BRĪNUMI LATVIJĀ
Kāpēc tāds nosaukums?
Parasti iežiem, klintīm un citiem dabas pieminekļiem nosaukums ticis no vecākajiem māju
vārdiem, kas atrodas tuvumā. Sietiņu mājvārds ir ļoti sens, bijis jau cara laikos. Varētu
domāt, ka arī šajā gadījumā iezis dabūjis savu vārdu no vecsaimniecības, kas atrodas vienu
kilometru uz rietumiem. Tomēr šoreiz vairāk iespējams, ka ir otrādi – Sietiņu mājas jau
senlaikos dabūjušas savu vārdu no savdabīgi skaistā ieža, kas tiek saukts arī vienkārši par
Sietiņu. Kāpēc? Tāpēc, ka uz austrumiem vērstajā balto smilšakmeņu iezī dzīvo īpatnēja
kukaiņu suga – zāģlapsenes, kuras smilšakmenī izurbinājušas tūkstošiem mazu caurumiņu.
Baltais smilšakmens, no vienas vietas noklāts ar melnajiem alu caurumiņiem, tiešām
izskatās kā siets.
Senās teikas par Sietiņa veidojumiem
Agrākos laikos Sietiņiezī dzīvojuši velni. Velns āža izskatā gājis uz Sietiņu mājām ēst
kāpostus – re, kāds veģetārietis! Sagādājis arī citus kaitējumus. Tad saaicināti 12 mācītāji.
Tie svētījuši un skaitījuši Tēvreizi. Velns sēdējis uz klints malas un smējies. Kad sācis
divpadsmitais mācītājs, Velns vairs nav varējis turēt. Licies iezī iekšā, ka smiltis vien
nokūpējušas. Caurums, kur Velns ieskrējis, vēl tagad redzams, un to saucot par Vella
Kausu.
Cita teika stāsta, ka Velns bēdzis no Sietiņieža projām uz Ellīti pretējā Gaujas krastā. Vēl
tagad ir redzams dīvains klints izvirzījums kā milzīgs akmens stabs, no kura Velns
atspēries lielajam, piecus kilometrus tālajam lēcienam uz Lodes Ellīti.
Vēl kāda teika vēsta citādi, ka Velns, lai bēgtu no Lielās Ellītes, kur 12 mācītāji skaitījuši
Tēvreizi gan uz priekšu, gan atpakaļ, pie Sietiņieža būvējis tiltu pāri Gaujai, lasīdams
cepurē akmeņus kā rāceņus. Te Gaujā patiesi ir brasls, ko sauc par Akmenspāli.

Velna vietas Sietiņiezī
Velna ala arī šodien labi redzama pie tūristu takas. Tā sākas ar plašu nišu, kas strauji
sašaurinās un pāriet melnā alas caurumā, kur drosminiekiem jālien četrrāpus, bet beigās
jālokās uz vēdera kā tārpam, lai pēc desmit metriem izsprauktos pa alas otru galu ārā
atbaidošā kritenē, kas teikā nosaukta par Velna Kausu – tur Velns ieskrējis, ka smiltis vien
nokūpējušas. Šī kritene ir konusveidīga bedre – 7 m dziļa, 8 m caurmērā, pilna ar kritušiem
kokiem un trūdošiem sprunguļiem.
Vislielākā arka. Blakus Velna alai ir iespaidīgs klints veidojums kā senas pilsdrupas. Līdz
1974. gadam te bija unikāla, milzīga balta smilšakmeņu arka, kā viduslaiku velvē būvēts
tilts 8 m platā laidumā, 7 m augstumā. Pāri 4 m platajai arkai – tiltam gāja nervus kutinoša
tūristu taka. 1975. gadā brīnišķīgi veidotais gaisa tilts sabruka.
Tepat pie bijušās arkas paceļas milzīgs, 10 m augsts smilšakmeņu stabs. Apakšgalā tas ir
šaurāks, bet uz augšu paplašinās kā pasaku milža vāle, kā tāda cukurbiete, kas tikai ar sakni
vēl turas zemē.
Sietiņa romantiski robainajās klintīs augstu virs galvas ir nepieejamas nišas kā alas. Jau
senlaikos drosminieki klintī iekasījuši pakāpienus, lai apmierinātu savu ziņkāri vai lielību,
ka viņi tur var tikt.
Sietiņš ir valsts nozīmes aizsargājams ģeoloģisks dabas piemineklis, un patvaļīga
kāpelēšana pa brīnumainā ieža sienām ir aizliegta. Tāpat ir aizliegta ieža skrāpēšana ar
saviem gravējumiem.
Sietiņa apkārtne ir labiekārtota. Te ir ceļu norādes, ir labiekārtota autostāvvieta. Pa
apbrīnojamā ieža terasēm, dzegām un sengravām ir izveidota tūristu taka ar platformām,
skatu vietām un kāpnēm lejup un augšup. Gar kraujas malu ir drošas margas.
**
• Visskaistākais, vislielākais balto smilšakmeņu iezis Baltijā.
• Telpisks dabas mākslas darbs pret zilās upes ieloku mežiem klātajā Gaujas senielejas
ainavā. Citi ieži un klintis izslienas pret debesīm vienā plaknē kā mūris, kā siena, bet
Sietiņš ir raibi daudzveidīgs arī telpas dziļumā ar dažādiem veidojumiem.
• Te ir plaisas kā aizas, kontrforsu balstītas klinšu platformas, milzīgi akmens stabi, klinšu
pārkares kā jumti, kā deguni, pilsdrupām līdzīgi smilšakmens klinšu izciļņi, šauras dzegas,
dažādas terases, lielas un mazas nišas un alas, sengravas ar stāvām sienām.
Sietiņš ir balta, visvisādi robota, saveidota klints ar dažādiem dabas tēliem, no kuriem daži
ir ar saviem mitoloģiskajiem vārdiem un teiksmu vēsturi (Velna Kauss, Velna ala, Velna
Papēdis).
**
Sietiņieža izmēri
• Sietiņš atrodas Gaujas nacionālajā parkā, Gaujas labajā krastā, Vaidavas pagastā, Kocēnu
novadā.
• Gauja, no Liepas ieža nākdama, pagriežas uz rietumiem, bet uz Vaidavas un Kocēnu
pagastu robežas tā ietriecas augstā smilšakmeņu krastā. Nerātnā upe spiesta pagriezties par
900 uz dienvidiem. Ūdens straumes šeit jau pirms 15 000 gadu sākušas veidot Sietiņiezi
400 metru garumā. Pirmajos 200 m Sietiņiezis ir kā 13 m augsta, vertikāla smilšakmens
krauja, kuru līdz 4 m augstumam slīpē straujo palu ūdeņu ledusgabali.

• Pirmajā 200 m posmā Sietiņš ir diezgan neizteiksmīgs. Otrajā posmā daudzveidīga balto
smilšakmeņu klints ir atvirzīta no upes 5 – 10 m un tās pamatne atrodas 5 – 10 m augstumā
virs upes līmeņa. Tāpēc ūdens tūristi nevar redzēt un aptvert, kādam dabas brīnumam viņi
aizbrauc garām, ja nav iepriekš zinājuši un sagatavojušies neparastā skaistuma uzņemšanai
sevī un fotoaparātā.
• Sietiņieža augstākās smilšakmeņu sienas sniedzas līdz 15 m augstu (kā piecstāvu māja).
Bet kopumā visā Sietiņa krastā atsedzas līdz 30 m bieza smilšakmeņu slāņkopa. Augšā virs
ieža ir brīnišķīgs priežu sils ar dzelteniem un zilganpelēkiem ķērpjiem, ar mellenāju un
brūklenāju mētrām.
• Atsevišķās vietās starp lielo koku zaru spraugām paveras ainava uz Gauju un tās pretējo
krastu. Šeit būtu derīgi kādus kokus izzāģēt, lai ainava kļūtu plašāka un gleznaināka.
Domāju, ka tūristiem nevajadzētu norobežot iekļūšanu Velnalā, ja viņi vēlas. Šajā gadījumā
viņi nekādu būtisku postu nevarētu nodarīt, bet bagātinātu savus pārdzīvojumus.
**
Aizvēsture
Pirms 380 000 000 gadu devona laikmetā te bija sekla jūra. Dzīvība bija tikai jūrās. Te
peldēja bruņzivis un citas diezgan spokainas radības. Jūras straumes pārskaloja smilti un
nogulsnēja slāņos. Sietiņam laimējies, ka te uzkrājās baltā smilts, kas viegli sacementējās
un izveidojās augšdevona Sietiņu svītas stratotips. Tā ģeologi nosaukuši šā neaptverami
tālā laikmeta slāņkopu. Izsekojot iežu atsegumus, ģeologi aizvien precīzāk datē šo
nogulumu vecumu un izvietojumu. Kad aizritēja 380 miljoni gadu, apkārtnē uzgūla pāris
kilometru biezs ledājs. Nesen, pirms 15 gadu tūkstošiem, tas sāka kust, un milzīgās ūdeņu
straumes izrāva Gaujas dziļo senieleju un citas ielejas, radās Sietiņiezis un citi ieži un
klintis. Katrs iezis un arī Sietiņš ir kā 380 miljonus gadus veca zemes grāmata.
▲Saturs
13.10.2011. Lašiem Vitrupē un Īģē brīvāks ceļš (Auseklis)
Autors: Andris URTĀNS, DAP vecākais eksperts
Datums: 13.10.2011
Izdevums: Auseklis
Rubrika: Daba Vide Cilvēks
Šogad no jūlija līdz septembrim Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) īstenoja 2 Zivju fonda
finansētus projektus par straujteču un zivju migrācijas ceļu atjaunošanu 4,7 km garā
Vitrupes un Īģes lejteces posmā. Kopumā izņemti aptuveni 150 m3 upē sagāzušos koku,
kas ne tikai liedza lašveidīgo zivju brīvu migrāciju, bet arī veicināja krastu izskalošanu un
lašveidīgajiem piemērotu nārsta vietu izzušanu. Darbā izmantojām gan motorzāģi, gan
traktortehniku lielu koku izvākšanai no ūdens.
Atkal klāt lašveidīgo zivju migrācijas laiks. Novērojumi liecina, ka Vitrupē jau ieradušies
pirmie lašveidīgie izlūki. Viena taimiņu māte sevis izveidotajā nārsta ligzdā iznērš vairākus
tūkstošus ikru. Da ba ir skarba, un tikai aptuveni 30% izšķīlušos mazuļu pēc 2 3 gadiem
dosies uz jūru. Līdzīga izdzīvošanas statistika ir arī lasēniem. Noskaidrots, ka tikai
apmēram 20% Baltijas jūrā dzīvojošo lašu dzimuši brīvībā, pārējo 80% dzimšanas vieta ir
zivju audzētavās, kur to ģenētika ir cilvēku noteikta. Līdz ar to šie laši ir mazāk izturīgi pret
mainīgajiem apkārtējās vides faktoriem. Tāpēc tik būtiski nodrošināt, lai katram upē
ienākušajam lašveidīgajam būtu iespēja pašam atrast savus dzīvesbiedrus un radīt veselīgu
nākamo paaudzi. Turklāt vienlaikus šajos upju posmos iespēja attīstīties ir arī citiem

straujus un skābekli bagātus ūdeņus mīlošiem organismiem, tostarp tādām Eiropas nozīmes
aizsargājamajām sugām kā biezajai perlamutrenei (Unio crassus), Latvijā aizsargājamajai
upes micīšgliemenei (Ancylus fluviatile) un daudzām citām ūdens bezmugurkaulinieku su
gām.
Īģē un Vitrupē paveiktais ir neliels, tomēr nozīmīgs ieguldījums lašu un taimiņu
populācijas uzturēšanā un zivju ģenētiskās stabilitātes nodrošināšanā. Darot to šobrīd, mēs
nodrošinām veselīgas lašveidīgo saimes atgriešanos upēs pēc 5 gadiem.
▲Saturs
08.10.2011. Vidzemē atjaunotās lašu upes gaida viesus (Liesma)
Autors: Andris Urtāns, Dabas aizsardzības pārvaldes vecākais eksperts
Datums: 08.10.2011
Izdevums: Liesma
Rubrika: No sestdienas līdz sestdienai
Šovasar no jūlija līdz septembrim Dabas aizsardzības pārvalde organizēja darbus, lai
realizētu divus Zivju fonda finansētus projektus par straujteču un zivju migrācijas ceļu
atjaunošanu Vitrupē un Īģē.
Par darbu apjomu straujteču attīrīšanā no koku sagāzumiem Vitrupes 4,7 km posmā un Īģes
lejtecē liecina kaut vai tikai aptuveni 150 kubikmetri no upes ārā dabūtie sagāzušies koki.
Tie ne tikai liedza lašveidīgajām zivīm brīvi migrēt, bet veicināja arī krastu izskalošanu un
lašveidīgajām zivīm piemērotu nārsta vietu izzušanu. Tik apjomīgiem darbiem izmantojām
gan motorzāģus, gan — it sevišķi lielu koku izvākšanai no upēm — arī jaudīgu
traktortehniku.
Ir gandarījums, ka darbus paveicām līdz dienām, kad atkal klāt ir lašveidīgo zivju
migrācija. Atjaunotajā Vitrupē jau ieradušies pirmie izlūki. Jāatgādina, ka taimiņu mātes
veido nārstošanas ligzdas (tās viņas spēj izveidot vien upju brīvos tecējumos, bet ne starp
sagāztiem kokiem), kur iznērš vairākus tūkstošus ikru. Daba ir skarba, tikai ap 30 %
mazuļu, kas būs izšķīlušies, pēc 2 — 3 gadiem dosies uz jūru.
Līdzīga izdzīvošanas statistika ir arī lašu mazuļiem. Noskaidrots, ka tikai ap 20 % Baltijas
jūrā dzīvojošo lašu dzimuši brīvībā, pārējo dzimšanas vieta ir zivju audzētavās un to
ģenētika ir cilvēku noteikta, tāpēc tā ir mazāk noturīga pret mainīgo apkārtējās vides
faktoru iedarbību. Tieši tāpēc, lai upēs un jūrā saglabātu spēcīgāko, dabiskāko zivju
populāciju, ir tik būtiski nodrošināt, lai katram upē ienākušajam lašveidīgajam būtu iespēja
pašam atrast savus dzīvesbiedrus un radīt dabisku un veselīgu nākamo paaudzi.
Vienlaikus attīrītajos upju posmos ir iespēja attīstīties arī citiem straujus un ar skābekli
bagātus ūdeņus mīlošiem organismiem, tostarp arī tādām Eiropas nozīmes aizsargājamajām
sugām kā biezajai perlamutrenei Unio crassus, Latvijā aizsargājamajai upes micīšgliemenei
Ancylus fluviatile un daudzām ūdens bezmugurkaulnieku sugām.
Īģē un Vitrupē paveiktais ir neliels, tomēr nozīmīgs ieguldījums lašu un taimiņu
populācijas uzturēšanā un zivju populācijas ģenētiskās stabilitātes nodrošināšanā. Darot to
pašlaik, mēs nodrošinām veselīgas lašveidīgo saimes atgriešanos mūsu upēs jau pēc
pieciem gadiem.

▲Saturs
08.10.2011. Sargās nārstu (Druva)
Autors: Jānis Gabrāns
Datums: 08.10.2011
Izdevums: Druva
Rubrika: Makšķerēšana
Oktobris atnācis ar rudens liegumu lašupēs, kas nozīmē, ka pie tām atkal sāksies cīņa starp
dabas sargiem un maliķiem. Tāda situācija veidojas ik gadu, jo netrūkst ļautiņu, kuri grib
tikt pie nelikumīgā loma, viņiem pretī stājas ne tikai vides inspektori, bet arī dažādu
sabiedrisko organizāciju pārstāvji un citi, kuri ir ieinteresēti upju sargāšanā.
Valsts Vides dienesta vecākais inspektors Uldis Lencbergs stāsta, ka nārstam ūdens vēl
pārāk silts, līmenis pārāk zems, tāpēc cilvēkus pie upēm vēl neredz. Tas gan nenozīmē, ka
tur valda pilnīgs klusums. Informācija, ka tiek tirgotas nelegāli iegūtas zivis, tiek saņemta
no dažādām vietām, un tas liecina, ka maliķi nesnauž.
U. Lencbergs stāsta, ka vides sargi tikušies ar Valsts policijas pārstāvjiem, ar Zemessardzes
27.kājnieku bataljona vadību, lai pārrunātu iespējamo sadarbību. Vides inspektoriem upēs
ir zināmas konkrētas vietas, kuras vajadzētu paturēt acīs. Nārsta sardzē iesaistīsies arī
Gaujas Nacionālā parka inspektori, biedrības "Mēs zivīm" aktīvisti un citi, kuriem vides
sargāšana ir aktuāla, arī Vides aizsardzības asociācijas biedri, kuri 30.septembrī, veicot
reidu Vaives upē, noķēruši maluzvejnieku, kurš lomu mēģinājis iegūt ar žebērkļa palīdzību.
Ap pulksten desmitiem vakarā vides sargi upes krastā pamanījuši vīrieti, kurš tuvojās
ūdenim un mēģināja ar žebērkli upē noķert zivis, taču, pamanot vides sargus, meties bēgt.
Maluzvejnieks tika aizturēts, taču zivis pie viņa neatrada. Aizturētajam vīrietim noformēts
administratīvā pārkāpuma protokols, un viņam draud sods no 200 līdz 500 latiem.
Šis ir laiks, kad zivju sargāšanā lašupēs vajadzētu iesaistīties ikvienam. Lielu ieguldījumu
varētu dot upju krastos dzīvojošie, protams, ja vien paši nav "pretējā ierakumu pusē". Arī
tie, kuri dosies vērot nārstu, varētu uzmanīgi paraudzīties, kas notiek apkārt, vai nav
pamanāmas nelikumīgas darbības, vajadzības gadījumā informējot par tām vides sargus.
▲Saturs
04.10.2011. Takā starp lielāko un mazāko putnu (Liesma)
Avots: Liesma
Datums: 04.10.2011
Autors: Aivars Ustups
Rubrika: Zaļā lapa
Sestdien un svētdien visā Eiropā 17. reizi bija Putnu vērošanas dienas EuroBirdwatch 2011.
Latvijas Ornitoloģijas biedrība (LOB) ar firmas Cemex materiālu atbalstu un Dabas
aizsardzības pārvalde šajās dienās organizēja 19 bezmaksas izzinošas ekskursijas un
pasākumus. Varam būt gandarīti, ka visas 17 reizes putnu vērošanas pasākumi ir notikuši
arī Valmieras apkaimē, galvenokārt pie Burtnieka.
Arī šosestdien 30 ieinteresētos pie Burtnieku parka vārtiem sagaidīja ornitologi Irisa un
Dagnis Mukāni, lai pa Vīsraga taku vadītu līdz putnu novērošanas tornim ezera krastā. Visi

saņēma binokļus, tika izdalīti zīmuļi un kartītes, kur jāreģistrē pamanītie putni. Irisai un
Dagnim bija putnu noteicēji, kur skatāmas vairāk nekā 340 Latvijas putnu sugas. Ja kāds
vērotājs putnu bija pamanījis, bet nepazina, varēja mēģināt to atpazīt noteicējā un tad
reģistrēt.
Jau parka dīķī pie sarkanajām ūdensrozēm pirmās pamanījām 6 meža pīles, tad 2 vārnas
koplidojumā ar 4 sīļiem. Pēc brīža ar balsi sevi pieteica (lieliski tās prot atšķirt Irisa)
mazais dzilnītis. Tad, lūkojoties binokļos, arī pamanījām šo vienīgo Latvijas putnu, kas pa
zariem spēj staigāt arī ar galvu uz leju. Pamazām pat tie, kas putnu vērošanā piedalījās
pirmo reizi, apguva iemaņas, ko un kā skatīt. Tad jau pamanītie putni un ieskatīšanās
noteicējā sekoja cits citam. Gan Irisa, gan Dagnis zināja pastāstīt par katru retāku pamanīto
putnu. Arī to, ka putni vēsta par klimata pārmaiņām. Tā daudzas tagad pamanītas putnu
sugas līdz šim ligzdojušas vien siltākās zemēs, bet nu jau ir stabilas iemītnieces arī Latvijā.
Raksturīgs piemērs šajā ziņā ir baltais gārnis. Vēl pirms 10 gadiem pie mums to pamanīja
ļoti reti, bet sestdien, raugoties no putnu novērošanas torņa, saskaitījām vismaz 19 šos balti
cēlos, izskatīgos un saudzējamos putnus. Pārpārēm vienā ezera nostūrī vien (22) bija arī
zivju audzētājiem nevēlamie jūras kraukļi, kas ievērojami spēj patukšot jebkuras
ūdenstilpes zivju krājumus. Niedru lijas, meža pīles, baltvaigu zosis, ziemeļu gulbji,
sudrabkaijas, kajaki zibēja virs ezera viļņiem vai šūpojās tajos. Taču kādā brīdī gandrīz vai
visi šie putni pat binokļos bija grūti pamanāmi. — Tuvumā ir plēsējs!— secināja Irisa. Drīz
vien ieraudzījām debesīs planējošu jūras ērgli — Latvijas lielāko putnu. Pēc tam jau atceļā
no torņa pamanījām arī Latvijas vismazāko putnu — zeltgalvīti, kas sver vien 5 gramus.
Ko vēl vairāk — bija lieliska saulaina diena un ļoti zinoši ekskursijas vadītāji. No Rīgas,
pat no tālākām vietām braukušie, Vidzemes Augstskolas tūrisma novirziena studenti un citi
pēc tam dedzīgi iesaistījās Dagņa sagatavotajā viktorīnā par putniem. Tikmēr bija apkopots
arī kopīgais redzējums: ekskursijas laikā bijām saskaitījuši 21 sugas nedaudz vairāk par
200 putniem. Ornitologi teica, ka šoreiz bijis pamaz, bet galvenais guvums jau bija putnu
vērošanas pieredze.
▲Saturs
04.10.2011. ZBR viesojās kolēģe no Vācijas (Auseklis)
Avots: Auseklis
Datums: 04.10.2011
Autors: Rita JAKOVĻEVA, DAP sabiedrisko attiecību speciāliste
Rubrika: Sabiedrība
No 1. līdz 21. septembrim Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) Vidzemes reģionālajā
administrācijā darbojās brīvprātīgā no Vācijas Lejassaksijas Elbas upes ielejas biosfēras
rezervāta Anna Brauere. Tas notika saistībā ar Grundtvig mūžizglītības programmu
Brīvprātīgo darba organizēšana Eiropas īpaši aizsargājamās dabas teritorijās.
Annas ikdienas gaitas administrācijā koordinēja pieredzējušais vides inspektors Guntars
Viļļa, kurš ar ārvalstu brīvprātīgo strādāja pirmo reizi. Vāciete ikdienā asistēja vides
inspektora veiktajos reidos dažādās Vidzemes reģiona īpaši aizsargājamās teritorijās
pārsvarā Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā. Par gūto pieredzi A. Brauere ir priecīga:
Vācijā purvu daudzveidība nav liela, līdz ar to piedalīties reidā uz purvu ekosistēmu, kurā
nekad agrāk nebiju bijusi, man bija unikāla pieredze. Sapratu, ka purvā ik uz soļa jābūt
īpaši uzmanīgam. Savukārt vides izglītības spēļu tulkošana no vācu uz angļu valodu man

palīdzēja izprast vides izglītības nozīmību. Uzzināju, kā, izmantojot spēles, var atraktīvi
mācīt bērniem izprast sakarības dabā.
A. Brauere ieguvusi izglītību bioloģijas un ekoloģijas jomā, tas mudinājis viņu gūt
praktisku pieredzi dabas aizsardzības nozarē. Anna nākotnē vēlētos darīt vairāk praktiskas
lietas dabā, viņas mērķis ir izvairīties no šauras profesionālās specializācijas. Vācijā vides
inspektori vairāk specializējušies kādā šaurākā nozarē, savukārt Latvijā viņu specializācija
ir plašāka un vispusīgāka.
Jauno zinātnieci ļoti saista ornitoloģija, īpaši putnu migrācijas pētīšana, tāpēc viņai ir
būtiska zināšanu apmaiņa par putnu migrācijas vietām starp Latviju un Vāciju. Mums ir
daudz putnu, kas atlido tieši no Latvijas un barojas mūsu pļavās, smej vāciete. Annasprāt,
Latvija ir neliela valsts, kas interesanta ar savu vēsturi un ainavām. Man patīk, ka Latvijā
novērojama daudzveidīga ainava gan dabiski veidojusies, gan kultivēta, tajā ir daudz mežu
un pļavu, dārzu un ciematu. Īpaši iespaidīga man šķiet jūsu bagātā vēsture un tas, ka
latvieši ir ļoti lepni par savu valsti. Tas ir jauki, vērtē Anna. Viņa plāno turpināt darbu
starptautiskā līmenī. A. Brauere vēlētos uzturēt saikni ar dažādām Eiropas valstīm dabas un
tās saglabāšanas jomā un uzlabot situāciju komunikācijas jomā par putnu migrāciju.
▲Saturs
2011.gada septembris
30.09.2011. Gājputnu vērotājus aicina uz Papes dabas parku (Kursas Laiks)
Avots: Kursas Laiks
Datums: 30.09.2011
Autors: SARMĪTE ŠTRAUSA
Rubrika: Ziņas
Vērot aizlidojošos gājputnus un papildināt ziņas par migrējošajiem putniem nedēļas nogalē
aicina Latvijas Ornitoloģijas biedrība. Svētdien arī Papē notiks viens no Eiropas Putnu
vērošanas dienu pasākumiem, pavēsta Papes dabas parka pārstāvis Ints Mednis.
Šogad putnu vērošanas pasākumi Latvijā notiek jau 17. reizi. Tos rīko Latvijas
Ornitoloģijas biedrība, uzņēmums “Cemex” un Dabas aizsardzības pārvalde, piedalīšanās
tajos ir bez maksas. Tiem, kuri vēlas svētdien piedalīties pasākumā Papē, vēl iespējams par
to vairāk uzzināt, zvanot pa tālruni 20279800 uz Dabas aizsardzības pārvaldi Andrim
Maisiņam.
“Interesentiem iespējams pievienoties putnu vērotājiem svētdien pulksten 10.30 Papes
polderī, Papes ezera ziemeļu daļā,” paskaidro A. Maisiņš. Tur ornitologs Gaidis Grandāns
no Papes ornitoloģiskās stacijas palīdzēs noteikt migrējošo putnu sugas. Ieteicams
saģērbties un apauties atbilstoši laika apstākļiem un paņemt līdzi binokļus. Pēc pāris stundu
putnu vērošanas būs iespēja doties uz Papes ornitoloģisko staciju un uzzināt, kā putnu
pārlidojumus pēta ornitologi un kā tiek gredzenoti dažādu putnu sugu īpatņi.
Ja putnu vērošanu plānots veikt individuāli, tad ziņas par novērotajiem putniem (putna
suga, putnu skaits, cilvēku skaits, kas piedalās novērošanā, vieta, kurā putni novēroti) 1. un
2. oktobrī gaidīs LOB pa tālruni 67221580 vai epastu: putni@lob.lv, vai portālā
“Dabasdati.lv.” Informācija par nedēļas nogalē novēroto putnu sugām un skaitu svētdienas,
2. oktobra, vakarā tiks nosūtīta “EuroBirdwatch 2011” koordinatoriem – Šveices Putnu
aizsardzības biedrībai.

Pērn Eiropā 1065 putniem veltītos pasākumos piedalījušies ap 58 tūkstošiem dalībnieku no
34 Eiropas valstīm, kā arī saskaitīti 2 731 155 putni. Savukārt Latvijā 17 putnu vērošanas
pasākumos piedalījušies ap 450 dabas draugu un saņemti ziņojumi par novērotiem 76 118
putniem no 150 sugām, vēsta LOB mājaslapa.
▲Saturs
29.09.2011. Nedēļas nogalē atvasara un putnu vērošana (Neatkarīgā Rīta avīze)
Avots: Neatkarīgā Rīta avīze
Datums: 29.09.2011
Autors: Agnese DZENE, speciāli Neatkarīgajai
Rubrika: Rīgā
Astroloģiskais rudens iestājās pavisam nesen – 23. septembrī, bet jau oktobra sākumā
gaidāmas salnas un vēss laiks.
Par siltām un saulainām dienām varēsim priecāties vēl tikai šonedēļ.
Tuvākajās dienās saglabāsies silts laiks, un nedēļas nogalē iespējamas pēdējās vasarīgās
dienas, informēja Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra prognožu nodaļas
vadītājs Andris Vīksna. Viņš arī pastāstīja, ka sestdien un svētdien laiks skaidrosies un būs
bez nokrišņiem. Nedēļas nogalē gaisa temperatūra dienā sasniegs +15, +20 grādus, naktī
+8, +13 grādus. Tomēr jau no svētdienas uz pirmdienu iespējamas salnas. Oktobra pirmajā
nedēļā dominēs ciklons un gaisa temperatūra ar katru dienu pazemināsies, sasniedzot vairs
tikai maksimāli +15 grādus. Tad arī biežāk gaidāms mākoņains laiks un lietus, pastāstīja
A. Vīksna.
Kamēr Eiropas lielākajā daļā, tostarp Latvijā, laika apstākļus nosaka plašs anticiklons ar
lēnu vēju, dažādi putni sākuši aktīvu migrāciju uz siltākām zemēm. Latvijas Putnu fonda
valdes priekšsēdētājs, ornitologs Kaspars Funts pastāstīja, ka šobrīd lielā skaitā Latviju
caurceļo dzērves, vairāku sugu zosis no Igaunijas, kā arī no taigas un tundras apgabaliem
Krievijas un Somijas ziemeļrietumos. Tāpat uz ziemotnēm šobrīd lido daudzu sugu
ūdensputni, bridējputni, plēsīgie putni, baloži un zvirbuļveidīgie – žubītes, cielavas, čipstes,
stērstes, cīruļi, strazdi un citi. Pirmie putni aizceļojuši jau augusta otrajā pusē – vairākas
ķauķu, kukaiņēdāju sugas un lakstīgalas. Arī baltie stārķi ir vieni no agrākajiem
migrantiem – tie dodas ceļā augusta pēdējā dekādē.
1. un 2. oktobrī visā Latvijā jau 17. reizi notiks Eiropas Putnu vērošanas dienai veltīti
pasākumi un ekskursijas. Latvijas Ornitoloģijas biedrība (LOB), būvmateriālu uzņēmums
Cemex un Dabas aizsardzības pārvalde tajos aicina iesaistīties ikvienu dabas draugu. LOB
valdes priekšsēdētājs Viesturs Ķerus skaidroja, ka galvenais mērķis ir «mudināt cilvēkus
izkustēties, apskatīties uz dabu un putniem. Tāpat svarīgi arī popularizēt aizsargājamas
dabas teritorijas.» V. Ķerus norādīja, ka putnus var novērot arī individuāli un par tiem ziņot
interneta portālā dabasdati.lv.
▲Saturs

29.09.2011. Putnu vērošanas ekskursijas mums tuvākajā apkārtnē (Brīvā Daugava)
Avots: Brīvā Daugava
Datums: 29.09.2011
Autors: Andris Avotiņš, vecākais valsts vides inspektors
Rubrika: Mozaīka
Arī šogad notiks bezmaksas putnu vērošanas ekskursijas kā Eiropas putnu vērošanas dienu
sastāvdaļa. Latvijas Ornitoloģijas biedrība, CEMEX un Dabas aizsardzības pārvalde 1. un
2. oktobrī aicina ikvienu dabas draugu doties dabā un vērot putnus. Tā ir brīnišķīga brīvā
laika pavadīšanas iespēja – atpazīt spārnainos lidoņus, saprast to sugu daudzveidību un
iepazīt to dzīves likumsakarības.
Mums tuvākajā apkārtnē notiks putnu vērošanas ekskursijas uz Lubāna mitrāja dabas
liegumu, kura kodols, kā zināms, ir pats Lubāna ezers. Izbraukšana ar autobusu abās dienās
plkst. 11.00 no Madonas autoostas (Madona, Rīgas iela 6), atpakaļ turpat plānojam
atgriezties ap 17.00. Ekskursijas vadīs Andris Avotiņš, iepriekšēja pieteikšanās obligāta
(25634024), jo vietu skaits autobusos ierobežots. Ja iespējams, līdzi jāņem binokļi un putnu
noteicēji, nepieciešams arī laika apstākļiem un iešanai dabā piemērots apģērbs, brokastu vai
pusdienu maizītes.
Eiropas putnu vērošanas dienās daudzās valstīs tiek rīkotas ekskursijas, putnu būrīšu un
barotavu darbnīcas. Pasākumu mērķis ir pievērst uzmanību dabas aizsardzībai un ierosināt
doties dabā un izbaudīt tās krāšņumu. Putnu ekskursijas rudenī no Madonas uz Lubāna
ezeru tiek rīkotas jau septiņpadsmito reizi. Arī pavasara putnu dienās ekskursijas ir
notikušas gandrīz tikpat bieži. Uz Lubāna ezeru tādēļ, ka tā ir putnu daudzveidības ziņā
viena no bagātākajām vietām Latvijā, īpaši pārlidojumu laikā.
Vairāk informācijas www.lob.lv.
▲Saturs
27.09.2011. Sestdien un svētdien aicina vērot putnus (Rīgas Apriņķa Avīze)
Avots: Rīgas Apriņķa Avīze
Datums: 27.09.2011
Autors: Zane Brīvmane
Rubrika: Novados
Eiropas Putnu vērošanas dienās, kas šogad norisināsies 1. un 2. oktobrī, Latvijā notiks
19 bezmaksas pasākumi.
Putnu vērošanas ekskursijas un pasākumi ģimenēm oktobra pirmajā nedēļas nogalē
norisināsies vairākās īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un Rīgā. Ekskursijas vadīs
ornitologi un pieredzējuši putnu vērotāji. Tāpat kā citur Eiropā, šajās dienās arī Latvijas
iedzīvotāji būs aicināti ziņot par novērotajiem putniem, RAA informēja Latvijas
Ornitoloģijas biedrības (LOB) pārstāve Ilze Ķuze.
Šogad Eiropas Putnu vērošanas dienās 1. oktobrī tiks rīkoti deviņi pasākumi. LOB rīkos
ekskursiju “Ūdensputni rudens migrācijas laikā”, kuras laikā plānota putnu vērošana pie
Juglas ezera, Mašēnu ezera, Ķīšezera, Garciema laukos, Lielā un Mazā Baltezera.

Tāpat LOB rīkos ekskursiju “Putni jūrmalā”, kuras laikā plānota putnu vērošana pie
Starpiņupes, Engures ostā, Mērsragā un Ķūļciemā.
Savukārt Ķemeru nacionālais parks rīkos divas putnu vērošanas ekskursijas uz Kaņiera
ezeru, Dunduru pļavām un Slampes laukiem “Ķemeru spalvas 2011”, piedāvās zosu
skaitīšanas vakaru un pasākumu ģimenēm – putniem veltītas radošās darbnīcas un putnu
barotavu gatavošanu. Savukārt 2. oktobrī LOB rīkos ekskursiju “Putnu rudens migrācija
Rīgā”, kuras laikā plānota pastaiga maršrutā Daugavgrīvas liegums–Daugavgrīvas mols un
atpakaļ caur liegumu līdz Buļļupei.

▲Saturs
24.09.2011. Par laiku, kad arī maliķis bija zvejnieks (Druva)
Avots: Druva
Datums: 24.09.2011
Autors: Sarmīte Feldmane
Rubrika: Ziņas
Līgatnē Gaujas krastā pie pārceltuves top liels zvejnieku šķūnis. Tas būs Tautas
zvejniecības aroda muzejs.
Lai arī ideja radās pavisam nesen, jau grūti pateikt, kurš ir tās autors. “Kādā sarunā ar Jāni
Mitrēvicu un Uldi Lencbergu, kuriem ir daudzu gadu pieredze zivju sargāšanā, nospriedām,
ka varētu izveidot tautā saukto maliķu muzeju,” stāsta Līgatnes novada domes
priekšsēdētājs Ainārs Šteins. Ideja guva atbalstu, tika izveidota biedrība „Līgatnes krasti”,
kuras dalībnieki ir dome, Gaujas Nacionālā parka fonds un SIA „Makara tūrisma birojs”,
kas uzņēmusies izveidot muzeju.
Ainārs Šteins atgādina, ka ne jau vienmēr tas, kas tagad aizliegts, bijis arī agrāk.
“Līgatnieši Gaujā likuši gan nēģu tačus, gan murdus, zvejojuši ar tīkliem. Šķūnītī tētim bija
gan lašu, gan nēģu žebērklītis. Domāju, Līgatnē būs grūti atrast garāžu, kur tas neglabājas.
Savulaik Jānis Mitrēvičs teicis, ka katram līgatnietim šūpulītī ielikts kāds žebērklītis.
Igaunijā aizvien tā drīkst ķert zivis. Somijā rīko čempionātu un var veikalā nopirkt lašu
duramo,” stāsta Ainārs Šteins un piebilst, ka ļoti cer, līgatnieši vairs neizmanto senās
prasmes un zvejas rīkus nodos muzejā.
“Līgatnieši ir traki zvejnieki. Viņi nav ļauni, cits par citu nestāsta. Kad iekrīt, nekreņķējas –
šoreiz nepaveicās. Viens otra rīkus neaiztiek. 90.gadu sākumā kādam bija pazuduši tīkli.
Visi brīnījās, kā tas iespējams. Tieši tad kāds vīrs pie veikala tirgoja lasi. Izdomāja, ka viņš
arī vainīgs, un kārtīgi piekāva. Bet viņam ar zvejošanu nebija bijis nekāda sakara,” Gaujas
malā dzīvojošos līgatniešus, pret kuru nelikumīgās zvejošanas instinktu jācīnās, raksturo
vides inspektors Uldis Lencbergs un piebilst, ka viņam ir ko muzejam uzdāvināt. Darba
gados šaipusē Gaujā atrasts ne mazums zivju bendējamo rīku.
Muzejā, kura ēku uzcels šogad, bet ekspozīciju iekārtos un atklās nākamajā pavasarī,
paredzēts eksponēt vēsturiskus un mūsdienu materiālus, kas atklās zvejniecības tradīcijas
Gaujā un Gaujas upes baseinā. Patlaban svarīgi savākt veco zvejnieku stāstus, kas labi
raksturo līgatnieši dzīvi.
“Latvijas laikā Gauja bija sadalīta starp piekļauto zemju īpašniekiem, un viņiem bija
jārūpējas par zivju resursiem, upes krastu. Par to viņi drīkstēja likt nēģu tačus, zvejot ar
tīkliem. Viss Gaujas krasts bija pilns ar laivām, katram līgatnietim bija sava. Interesanti
notika upes sadalīšana, jo labu lašu vietu nemaz daudz nav. Tur bija sava kārtība un
sistēma,” nedaudz pastāsta novada domes vadītājs, uzsverot ir gandarīts, ka jaunajam
muzejam ir daudz atbalstītāju.
Ne velti muzeja ēkai izvēlēts šķūnis. Tā ir koka ēka, kas simbolizē zvejnieku šķūni, kādā
savulaik tika uzglabāti zvejas piederumi un rīki.

“Latvijā otra tāda muzeja nav. Tas būs gan vēsturisks, gan izglītojošs,” uzsver Uldis
Lencbergs. Idejas īstenošanai biedrība ES finansējumu ap 15 tūkstoši latu saņēmusi ar Cēsu
rajona lauku partnerības atbalstu. Pašvaldības līdzfinansējums – desmit procenti.
Jaunais muzejs iekļaujas kopējā Līgatnes pārceltuves attīstības koncepcijā. Plānota
pārceltuves labiekārtošana, izveidojot automašīnu stāvlaukumu, ērtu laivu piestātni ūdens
tūristiem, atpūtas un piknika vietas. Līgatnes pārceltuves labiekārtošanu veic Gaujas
Nacionālais parks.
▲Saturs
23.09.2011. Zvārtes ieža pakājē (Druva)
Avots: Druva
Datums: 23.09.2011
Autors: Sarmīte Feldmane
Rubrika: Vide
Zvārtes iezi, kas atrodas Amatas upes krastā Amatas novadā, un tā apkārtni ik vasaru
daudzi iekļauj ekskursiju maršrutos, turp dodas, lai atpūstos un gūtu spēkus skaistā vietā.
Šovasar atjaunota Raganu pļaviņa, kuru jo īpaši iecienījuši bērni. “Tā ir ne tik daudz vieta
vides izziņai, vairāk spēļu un atrakciju vieta dažāda vecuma cilvēkiem,” saka Zvārtes
namiņa saimniece Līga Eglīte. Pirmie atjaunotajā Raganu pļaviņā atjautību un uzmanību
pārbaudījuši zemessargi, kuri izmantoja iespēju mācību starplaikos atpūsties. “Viņi ātri
saprata, ka te labi jūtas ne tikai bērni un pusaudži, arī pieaugušie,” bilst Līga Eglīte un
uzsver, ka tie, kuri aiziet uz pļaviņu, ātri neatgriežas. Tie, kuri negrib braukt ar Raganu
tramvaju vai mērīt savu lielumu, var izpētīt tā saukto indiāņu akmens barometru. Tā
darbība vienkārša –ja akmens sauss, laiks ir saulains, ja slapjš – līst, ja apsnidzis snieg, ja
akmens vairs nav – tātad, kāds to pārvietojis citur. Pļavā ir izvietoti 18 interaktīvi elementi
un Miglas ieža pakājē vieta atpūtai pie ugunskura.
Raganu pļaviņa pie Zvārtes ieža apmeklētāju centra pirmoreiz ekskursantiem tika atvērta
Gaujas Nacionālā parka 38.dzimšanas dienā, ko atzīmēja 14.septembrī.
Dzimšanas dienas priekšvakarā Zvārtes ieža apmeklētāju centrā tikās pirmie Nacionālā
parka dabas sargi un pirmais direktors. Kādreizējais inspektors Māris Mitrevics, saukts arī
Mitrais, rosināja sirmos kolēģus uz atmiņām.
Mežinieki un dabas sargātāji bieži vien ir labi literāti. Pirmais GNP direktors, staltbriežu
pētnieks Gunārs Skriba stāstīja par briežiem veltītās apjomīgās monogrāfijas tapšanu.
Kādreizējais inspektors Vilnis Velde lasīja fragmentus no topošās atmiņu grāmatas. Mitrais
saintriģēja auditoriju ar vēl vienu piedzīvojumu, kam vieta būs sen, sen solītajā grāmatā par
maluzvejnieku un visādu žuļiku ķeršanu Gaujas krastos un pietekās. Ar solījumu tikties vēl
un vēl bijušie GNP darbinieki vienojās, ka pulcēsies Zvārtes namiņā atkal pēc gada.
▲Saturs

23.09.2011. Mācīsies ieraudzīt un pazīt putnus (Bauskas dzīve)
Avots: Bauskas dzīve
Datums: 23.09.2011
Autors: AINA UŠČA
Rubrika: Vide ap mums
Sākusies putnu vērošanas sezona, kuras kulminācija būs 1. un 2. oktobrī, informē Latvijas
Ornitoloģijas biedrības pārstāve Ilze Ķuze.
Ornitoloģijas biedrība un Dabas aizsardzības pārvalde rīkos 19 bezmaksas aktivitātes
ģimenēm ar bērniem un citiem interesentiem. Putnu vērošanas divas ekskursijas ir
paredzētas 1. oktobrī Ķemeru nacionālajā parkā. Bērni varēs piedalīties radošajās
darbnīcās, mācoties gatavot putnu barotavas. Šajā datumā Ķemeros notiks meža zosu
skaitīšanas vakars, kura noslēgumā būs kopīgs pikniks. Arī Slīteres nacionālajā parkā
ikviens varēs piedalīties aizraujošā seansā.
Savukārt 2. oktobrī putnu rudens migrācijai varēs sekot Daugavgrīvas dabas liegumā.
Bezmaksas ekskursijas tiks organizētas uz Lubāna ezeru, Ziemeļvidzemes biosfēras
rezervātu, Papes ornitoloģisko staciju. Dalībniekiem ir ieteicams ņemt līdzi putnu sugu
noteicējus, binokļus, sviestmaizes, tēju, kā arī izvēlēties pārgājieniem piemērotu apģērbu.
Visas ekskursijas vadīs ornitologi. Vairāk informācijas var meklēt interneta mājaslapā
www.lob.lv.
Putnu vērošanas dienas notiek visā Eiropā. Pērn tajās piedalījās dalībnieki no 34 valstīm.
Latvijā šāda aktivitāte tiek rīkota jau septiņpadsmito reizi.
▲Saturs
22.09.2011. Zivju nārsta vērošanas taka (Latvijas Avīze)
Avots: Latvijas Avīze
Datums: 22.09.2011
Rubrika: Latvijas ziņas
Svētdien Līgatnē tiks atklāta Zivju nārsta vērošanas taka, ko ar Eiropas zivsaimniecības
fonda atbalstu realizējusi biedrība "Līgatnes upes saimnieki". Projekta ietvaros izveidota
labiekārtota tūrisma taka ar atpūtas un nārsta vērošanas vietām. Taka sākas pie Anfabrikas
klints un ved gar Līgatnes upi līdz Lustūža klintij, kurā tagad ērti uzkāpt pa jaunajām
kāpnēm, lai no skatu platformām vērotu gleznaino Līgatnes ainavu.
▲Saturs
21.09.2011. Izveido unikālu dabas taku (Alūksnes ziņas)
Avots: Alūksnes ziņas
Datums: 21.09.2011
Autors: Līga Vīksna
Rubrika: Aktuāli

Īpaši aizsargājamā dabas teritorijā Veclaicenē nesen pabeigts darbs pie aptuveni 9
kilometrus garas kājāmgājēju Raipala takas izveides. Eiropā, it īpaši Francijā, kājāmgājēju
tūrisms ir viens no izplatītākajiem brīvā laika pavadīšanas veidiem, turklāt tas ir dabai
nekaitīgs, jo respektē teritorijas unikalitāti – arī Veclaicenē ir visi priekšnoteikumi, lai to
attīstītu vēl plašāk.
Taku veidoja Veclaicenes pagasta pārvalde sadarbībā ar Dabas aizsardzības pārvaldi un
Vidzemes/Lejasreinas sadarbības koordinatori – aktīvi iesaistījās arī vietējie iedzīvotāji
Kalju Rāts, Valērijs Boreiko, Einārs Jēkabsons, Aigija Rāte, Ruta Tortuze, Sanda Bināne
un Maija Rence. Taka atrodas īpaši aizsargājamā dabas teritorijā: dabas liegumā Korneti –
Peļļi. Tā sākas iepretim Veclaicenes pagasta pārvaldes ēkai pie Ievas ezera, tad vijas gar
Trumulīti, apliec loku gar Raipala ezeru un pa meža ceļiem atgriežas Kornetos. Var iziet arī
īsāku, aptuveni 3 kilometru posmu, šķērsojot Raipala – Trumulīša satekupīti pie “Raudiņu”
mājām, un pa ciema ceļu atgriezties sākumpunktā. Takā ir izvietoti apstāšanās punkti ar
informatīvo materiālu par apkārt redzamajām dabas vērtībām. Pašlaik tas ir latviešu valodā,
bet top arī angļu un igauņu valodā.
Alūksnes augstiene – pateicīga vieta
Veclaicenes pagasta teritorijas attīstības speciāliste Iveta Veļķere uzsver, ka kājāmgājēju
maršruti nākotnē varētu dot pienesumu Alūksnes novada ekonomikai: tūristi ierodoties šeit
uzturētos vairākas dienas un izmantotu novada viesu māju, ēdināšanas pakalpojumus.
“Nesen Veclaicenē ieradās aktīvā tūrisma eksperti un profesionāļi no Latvijas un Francijas,
lai vērtētu taku. Saņēmām atzinīgu vārdus par ieguldīto lielo darbu - par to jāuzteic
veclaicenieši, un arī labus ieteikumus tālākai takas pilnveidošanai, ko noteikti darīsim,”
stāsta I.Veļķere. Taka izveidota ar Hipotēku un zemes bankas projektu konkursā “Mēs
paši” iegūto finansējumu, Alūksnes novada pašvaldības un Dabas aizsardzības pārvaldes
līdzekļiem. I.Veļķere aicina jauniešus, skolu un darba kolektīvus apmeklēt jauno taku.
Dabas aizsardzības pārvaldes valsts vides inspektore Rūta Zepa uzsver, ka Veclaicenē ir
brīnišķīgs ainavu apvidus. “Sākotnēji domājām takā apvienot visus lielākos kalnus –
Opekalnu, Dēliņkalnu un citus. Finansiālu apsvērumu dēļ pašlaik no tā atteicāmies, bet
nākotnē veidosim vēl garākus kājnieku maršrutus, jo Alūksnes augstiene tiem ir ļoti
piemērota. Pašlaik Latvijā nav garu kājāmgājēju maršrutu – to izveide atkarīga no vietējiem
entuziastiem, un Veclaicenē tādi ir,” saka R.Zepa.
Gaida ciemos ikvienu
Veclaicenes pagasta tūrisma informācijas punkta vadītājs Jānis Prangels norāda, ka teju
visa taka vijas pa privātīpašnieku zemēm - pamatā pa tauvas joslu, kas ir brīvi pieejama
ikvienam. “Tūristi, kas iegriežas Veclaicenē, ne reizi vien pauduši vēlmi doties pa
kājāmgājēju takām garākās pastaigās. Mums ir Drusku pilskalna taka, bet tā ir īsāka.
Ceram, ka jaunā taka rosinās arī mūsu puses tūrisma uzņēmējus attīstīt savu darbību,” saka
J.Prangels. Viņš rosina ikvienu jaunajā takā izturēties dabai saudzīgi. “Šī nav taka, kas
obligāti jāstaigā gida pavadībā, tādēļ laipni gaidīsim ikvienu jebkurā laikā,” saka
J.Prangels.
▲Saturs
17.09.2011. Eksotiskie suvenīri (Liesma)
Avots: Liesma
Datums: 17.09.2011

Autors: Valsts ieņēmumu dienests
Rubrika: Praktiskā
Lai pagarinātu vasaru, cilvēki mēdz ieplānot atvaļinājumu rudenī un doties ceļojumā uz
siltākām zemēm. To vidū nereti ir arī valstis, kur zeļ tirdzniecība ar apdraudēto sugu
dzīvniekiem, augiem vai to izstrādājumiem, kas tūristiem tiek piedāvāti eksotisku suvenīru
veidā.
Lai izvairītos no nepatīkamiem pārsteigumiem uz Latvijas robežas, kad iegādātie suvenīri
tiek konfiscēti un pati persona administratīvi sodīta ar naudas sodu, Valsts ieņēmumu
dienests aicina ceļotājus iepazīties ar suvenīru, kas gatavoti no aizsargājamām dzīvnieku un
augu sugām, ievešanas nosacījumiem.
Lai ievestu vai izvestu no valsts CITES (1973. gadā pieņemtā konvencija par starptautisko
tirdzniecību ar apdraudēto savvaļas sugu dzīvniekiem un augiem) pielikumos uzskaitīto
sugu dzīvniekus, augus vai to izstrādājumus, ir jāsaņem attiecīgās valsts CITES
uzraudzības iestādes izsniegta atļauja, kas apstiprina, ka tie ir legāli iegūti, izaudzēti vai
nomedīti. Šķērsojot robežu, šī atļauja kopā ar priekšmetu jāuzrāda muitas kontroles punktā
muitas amatpersonai. Latvijā CITES uzraudzības institūcija ir Dabas aizsardzības pārvalde
(www.daba.gov.lv).
Visbiežāk suvenīrus, kas izgatavoti no CITES īpatņiem (koraļļiem, čūskām,
gliemežvākiem), tūristi ved no Āzijas valstīm (Ķīna, Koreja, Taizeme u. c.), Āfrikas un
Dienvidamerikas. No Āfrikas valstīm tiek vesti izstrādājumi no ziloņkaula un dažādiem
rāpuļiem, kā arī medību trofejas, no Dienvidamerikas — eksotiskie putni, kaktusi un
orhidejas. No Krievijas un Ukrainas nelegāli tiek izvests galvenokārt kaviārs.
VID darbinieki pēdējos gados biežāk aiztur tādus tūristu nelegāli ievestus suvenīrus kā
izstrādājumus no čūsku ādas un dažādu dzērienu pudeles, kurās ievietotas CITES
aizsargātu sugu čūskas.
Šī gada pirmajos astoņos mēnešos VID Muitas pārvaldes darbinieki 16 gadījumos atklājuši
pārkāpumus, ceļotājiem nelegāli ievedot Latvijā aizsargājamu sugu dzīvniekus un no to
daļām gatavotus izstrādājumus. Par šiem pārkāpumiem personām sastādīti administratīvo
pārkāpumu protokoli. Pieņemot lēmumus administratīvo pārkāpumu lietās, personām, kas
nelegāli ievedušas šādus suvenīrus, piemērots vidēji 50 latu naudas sods un preces
konfiscētas.
Šī gada pirmajos astoņos mēnešos konfiscētas 18 pudeles ar šķidrumu, kurā ievietotas
čūskas un skorpioni, četras no čūskādas izgatavotas sieviešu rokassomiņas un maki, viens
koraļļu kolonijas fragments, kā arī deviņdesmit medicīniskās dēles un trīs flakoni ar lāča
taukiem; 2010. gada astoņos mēnešos tika konfiscētas 11 dzērienu pudeles ar čūskām,
vīriešu siksna no pitona ādas un viens korallis.
Informācija par apdraudēto sugu savvaļas dzīvnieku un augu un no tiem izgatavoto preču
pārvietošanu un tai nepieciešamajiem dokumentiem ir pieejama muitas kontroles punktos,
kā arī VID un Dabas aizsardzības pārvaldes mājas lapās (www.vid.gov.lv — sadaļā
«Muita/Ceļotāja bagāža, pasta sūtījumi» un www.daba.gov.lv — sadaļā «CITES»).
Jautājumu vai neskaidrību gadījumā aicinām zvanīt uz VID informatīvo tālruni 1898,

izvēloties sarunas tēmu «Muita», vai arī konsultēties ar VID darbiniekiem muitas kontroles
punktos.
▲Saturs
16.09.2011. GNP svin 38 gadu jubileju (Rīgas Apriņķa Avīze)
Avots: Rīgas Apriņķa Avīze
Datums: 16.09.2011
Rubrika: Novados
Gaujas nacionālais parks (GNP), kas ir Latvijas pirmais un vecākais nacionālais parks,
trešdien nosvinējis 38 gadu jubileju, RAA informēja Dabas aizsardzības pārvaldes
sabiedrisko attiecību speciāliste Rita Jakovļeva.
GNP ir dibināts 1973. gada 14. septembrī, tā mērķis ir aizsargāt maz pārveidotas dabas
teritorijas, ko raksturo liela bioloģiskā daudzveidība, iežu atsegumi un reljefa formu
dažādība, avoti, gleznainas ainavas un neskaitāmi dabas un kultūras pieminekļi.
Parka mērķis arī ir veicināt dabas tūrismu un teritorijas ilgtspējīgu attīstību. GNP
nozīmīgākā daļa ir Gaujas senieleja, kas vienlaikus ir gan aizsargājama, gan izmantojama
vides un kultūrvēstures izziņas tūrismam un veselīgai atpūtai. Parks plaši apmeklēts tiek
rudenī, kad visā krāšņumā var vērot zelta rudens lapu skaistumu.
▲Saturs
09.09.2011. GNP jaunie reindžeri atgriezušies no starptautiskas nometnes (Rīgas
Apriņķa Avīze)
Avots: Rīgas Apriņķa Avīze
Autors: Anda Andrušaite, Dabas aizsardzības pārvaldes Vidzemes reģionālās
administrācijas valsts vides inspektore
Datums: 09.09.2011
Rubrika: Novados
Jau ceturto gadu pēc kārtas aktīvākie jaunie reindžeri Līga Valentinas un Emīls Valters no
Gaujas nacionālā parka (GNP) devās iegūt jaunu pieredzi un prezentēt savu darbību
starptautiskās jauno reidžeru nometnēs. Jauniešus ceļā pavadīja Māris Mitrevics no GNP
fonda.
Šogad desmitajā Starptautiskā Eiropas dabas un nacionālo parku Juniorreindžeru nometne
no 16. līdz 23. jūlijam notika WeerribbenWieden nacionālajā parkā. Nometnē piedalījās
50 jauno reindžeru no 11 (Vācijas, Lielbritānijas, Spānijas, Nīderlandes, Čehijas,
Slovēnijas, Skotijas, Somijas, Serbijas, Igaunijas un Latvijas) Eiropas valstīm un pārstāvēja
13 dažādas aizsargājamās dabas teritorijas un dabas aizsardzības organizācijas. Nometnes
moto šogad bija: Jaunie reindžeri un daba – nevainojama un veselīga kombinācija! Līdz ar
to nometnes laikā jaunieši kopā ar saviem vadītājiem meklēja saikni starp dabu un cilvēka
veselību, saprata, cik daba ir svarīga ikviena garīgajai un fiziskajai veselībai.
Visas nedēļas garumā dalībniekiem bija iespēja iepazīt Nīderlandes vietējās tradīcijas, pētīt
ūdeņus un nacionālo parku vērtības. Nometnes laikā notika daudzveidīgas aktivitātes, kurās
ar lielu aizrautību iesaistījās jaunieši: brauciens ar kanoe laivām pa kanāliem, tika atjaunota

taka cauri mitrājam. Uz laipas dēļiem tika iegravēti arī to nacionālo parku un valstu
nosaukumi, kurus pārstāvēja jaunieši.
Jaunieši apmeklēja citus nacionālos parkus, ūdens attīrīšanas centru, daudz brauca ar
velosipēdiem un peldējās, pavadīja laiku pie vakara ugunskura un cits ar citu!
Noslēpumaini laivu braucieni un skaistas pļavas, kas pilnas ar savvaļas ziediem, ļoti daudz
ūdensputniem, savdabīgi meži. WeerribbenWieden nacionālais parks ir lielākais saldūdens
mitrājs Eiropas ziemeļrietumos. Tā ir fantastiska mierpilna oāze ar bagātu augu valsti un
dzīvniekiem, un cilvēkiem, tostarp jaunajiem reindžeriem, kas arī šeit aktīvi darbojas.
Visu nometnes laiku jauno reindžeru vadītājiem bija iespēja apmainīties ar pieredzi un gūt
jaunas ierosmes tālākajam kopīgajam darbam ar jauniešiem dabas aizsardzībā. Turklāt
viņiem tā arī bija laba iespēja iepazīties tuvāk. Nākamgad 11. Jauno reindžeru nometne
notiks Slovēnijā.
▲Saturs
2011.gada augusts
27.08.2011. Velgas Mīlestības skola (Druva)
Avots: Druva
Datums: 27.08.2011
Autors: Ilze Kalniņa
Rubrika: Komentāri
Ja tāda skola pastāvētu jau šajā mācību gadā, es būtu gatava tajā skoloties. Es zinu, ka tur
mācītu pieticību, izturību, kultivēt sevī laimes izjūtu, būt īstam. Jā, un darīt to, ko gribas,
nevis būt tur, kur var nopelnīt, kur drošāk, stabilāk. Tajā skolā mudinātu saprast, ka
vislabāk ir dzīvi pavadīt tā, kā liek paša sirds.
Zvērkopei Velgai Vītolai tovakar, kad visu aprunātā brīvības cīnītāja lācene Made atgriezās
mājās, es uzrakstīju vēstuli: "Turies! Saudzē sevi!" Es zināju, ka Velgai ļoti sāp mugura,
tobrīd, kad notika lielie lāča meklējumi, vairāk domāju par to, kā viņa spēj brist pa sūnām,
meža ceļiem, kāpt pār kritušiem kokiem.
Zināt, ko viņa man atbildēja: "Tu jau zini daru to, kas man patīk, ko uzskatu kā pareizu. Es
citādi nevaru un nemāku. Vislaimīgākā jau par šādu iznākumu esmu es pati!"
Ja šīs ir manas pārdomas, tad atļaušos pateikt, ka Velga ir tas cilvēks, kas jau gadiem nes
Līgatnes vārdu Latvijā un pasaulē. Ir tūkstošu tūkstošiem cilvēku, kas Līgatnes dabas takas
izstaigājuši ne dabas, dzīvnieku vai tieši lāču dēļ, bet meklējuši kaut šķietamu tikšanos ar
pašu Velgu, gribot ar acu kaktiņu ieskatīties viņas pasaulē.
Esmu redzējusi, kā cilvēki biksta viens otram sānā, cenšoties parādīt, ka tā, kas ar burkānu
spaini aizbrien pa pļavu, ir tā sieviete, kas Latvijai deva divus cilvēka izaudzētus lācēnus.
Cilvēki viņu pazīst veikalos, aptiekās, uz ielas. Laikam vairs nav žurnāla, kas Velgai
nebūtu veltījis pāris lapaspušu.Viņai draugos raksta tūkstošiem vēstuļu, kurās sveši cilvēki
saka paldies par to, ka Velga vienkārši ir.

Viņa ir īstāka par īstu, jo pasaka to, ko domā, neļauj sevi likt rāmjos. Un bauda dzīvi tādu,
kāda nu tā ir. Šodien. Tas prasa un paņem spēku. Reiz Velga sacīja: "Mīlestību nevar
iemācīties! Tā nav ne liela, ne maza. Tā vai nu ir, vai nav!" Es esmu pateicīga liktenim, ka
Velgu satiku sen. Toreiz, kad mazā lācenīte Ilzīte kāpa uz galda, lauza priedītes mežā un
staigāja kopā ar divkājainu mammu.
▲Saturs
23.08.2011. Made kļuvusi mīlīgāka (Diena)
Avots: Diena
Datums: 23.08.2011
Autors: Džeina Tamuļeviča
Rubrika: Ziņas
Kopēja: lācenes brīvsolī vainojami arī Līgatnes parka apmeklētāji
Made jūtas labi – pirmo dienu pēc atgriešanās voljerā nogulēja, taču tagad kļuvusi
mīlīgāka, stāsta Līgatnes Dabas parka lāču kopēja Velga Vītola. Bēgle no mītnes izlauzās
pagājušās nedēļas trešdienā, taču pēc pusotras dienas ilgas atpūtas mežā tika nogādāta
atpakaļ nožogojumā. Pie lācenes brīvsoļa kopēja vaino parka apmeklētājus, kuri lāčiem
metuši kārumus tiem nesasniedzamā vietā. Līgatnes Dabas takas apmeklētājiem atvērtas
jau kopš sestdienas, Made kļuvusi par vietējo zvaigzni – ļaudis teic, ka braukuši speciāli uz
bēgli paskatīties, draugos kāds regulāri apvaicājas V. Vītolai par pekaines dzīvi, nepilnas
diennakts laikā fotogaleriju Made brīvsolī aplūkojuši vairāk nekā 25 tūkstoši cilvēku.
«Made tagad ir slavena,» atzīst zvērkope.
Lācenes atgriešanās mājās bijusi saviļņojošs notikums. «Made vētraini sasveicinājās ar
abiem puikām, deva bučas, stāstīja, kā gājis,» sirsnīgi stāsta lācenes kopēja. Viņa apgalvo,
ka pēc satraucošā piedzīvojuma attiecības ar Madi nonākušas jaunā līmenī. «Tagad man
Made ir gandrīz pati mīļākā, tūlīt pēc Ilzītes (Mades meitas – red.)!» atzīst V. Vītola. Arī
Made sākusi izturēties citādi – izdzirdot zvērkopes balsi, viņa uzreiz dodas meklēt savu
aizgādni un barotāju, agrāk lācene nemaz tik lielu uzmanību Velgai neesot pievērsusi.
Pie lācenes izlaušanās kopēja vaino parka apmeklētājus, kuri neapdomīgi zvēriem devuši
našķus – starp skatu platformu un lāču voljeru ir vairākus metrus plaša sprauga, ar
neveiklāku roku sviesta konfekte vai pat medus burka nevis nonākusi pie ķepaiņiem, bet
gan nokritusi aiz žoga melni spīdīgo degunu priekšā. «Lāči rakās kā traki pēc kārumiem –
izrādās, viņi pat klinti var pārrakt,» stāsta V. Vītola un vienlaikus lūdz apmeklētājus
nebarot četrkājaiņus ar saldumiem. Tagad gan visi voljera bojājumi novērsti, taču neviens
neņemas solīt, ka bēgšanas gadījumi vairs nenotiks. V. Vītola atgādina, ka zvēri mēdz bēgt
arī no zoodārziem, lai arī tajos drošības pasākumi ir stipri nopietnāki. Taču brīvība lācenei
nav bijis pašmērķis, tā viņu vairāk nogurdinājusi. «Jebkurš dzīvnieks, kas visu dzīvi
pavadījis iežogojumā un pēkšņi nokļūst brīvībā, izjūt milzīgu stresu,» stāsta lāču kopēja.
Komentējot cilvēku vēlmi atbrīvot iesprostotos kustoņus, viņa apgalvo – ja pēkšņi
patstāvīgā dzīvē nonāktu visi nebrīvē dzīvojošie zvēri, lielākā daļa aizietu bojā. Īpaši tālu
Made no voljera aizklīdusi nebija – dzīvojusi turpat pa mežu, mielojusies ar mellenēm un
brūklenēm. «Viņa aizgāja tikai līdz tuvākajām mājām pēc āboliem, taču viss pārējais, ko
viņa kāroja, bija atrodams mežā,» stāsta V. Vītola.
▲Saturs

20.08.2011. Lācene Made atgriezusies mājās (Druva)
Avots: Druva
Datums: 20.08.2011
Autors: Māra Majore Linē
Rubrika: Ziņas
No Gaujas Nacionālā parka Līgatnes dabas taku voljēra izbēgusī lācene Made piektdienas
pēcpusdienā ap plkst. 15.30 pati atgriezās savā mājvietā - lāču voljērā.
Lāču kopēja Velga Vītola kopš Mades izbēgšanas trešdienas vēlā vakarā visu laiku
pavadījusi mežā, meklējot lāceni. Piektdienas pēcpusdienā, kad "Druva" sazinājās ar V.
Vītolu, viņa atzina, ka nevar daudz runāt, jo atrodas mežā, dodas lācim pa priekšu un vilina
to uz voljēra pusi. Viņa vērtēja, ka cerības lāceni aizvilināt "mājās" ir lielas, un lāču kopējai
izrādījās taisnība lācene gribēja atgriezties pie pārējiem lāčiem un ne mazāk svarīgi vietā,
kur tiek regulāri barota. V. Vītola bija iegājusi voljērā pirmā, viņai nopakaļus sekoja arī
Made. Kad lācene beidzot iegāja voljērā, kopēja no tā devās ārā, pārkāpjot žogam.
V. Vītola atzina, ka atvieglojums ir liels. Tāpat kā prieks par to, ka Madei nenācās vēlreiz
šaut miega zāles, ka lāča atgriešanās voljērā beidzās laimīgi. Lācene esot mierīga un
apmierināta, ka atrodas ierastajā vietā.
Dabas aizsardzības pārvaldes Vidzemes reģionālās administrācijas direktors Rolands
Auziņš pastāstīja: "Priecē, ka jau laikus bija precīzi zināms, kur dabas takās lācis atrodas.
Tika gaidīts, kad lācis izrādīs aktivitāti un būs iespējams tam iešaut miega zāļu devu, kas
būtu jādara no diezgan tuva attāluma. Par laimi, šaut nenācās un lācene pati atgriezās
voljērā."
Lācenes izbēgšana satrauca daudzus, un Mades meklēšanā tika iesaistīti gan Dabas
aizsardzības pārvaldes, Gaujas Nacionālā parka, gan policijas darbinieki, gan mednieki. Ja
trešdienas naktī, ceturtdien pa dienu lāceni neizdevās atrast, tad jau ceturtdienas vakarā
lāceni kādas dabas taku tuvumā esošas mājas pagalmā pamanīja iedzīvotāji, kuri
nekavējoties par to ziņoja. Kad konkrētajā vietā ieradās lāča ķērāji, Made jau bija devusies
tālāk, taču to izdevās atrast un pat iešaut vienu devu miega zāļu. Tomēr ar to nepietika
zāles neiedarbojās, netika arī novērtos, ka lācene kļuvusi miegaināka. Otro devu neizdevās
iešaut, jo mežā kļuva aizvien tumšāks, bet lācene devās dziļāk biezoknī. Drošības
apsvērumu dēļ lācenes meklētāji tumsā Madi nemeklēja, to atsāka no rīta. Visu nakti lāču
kopēja un inspektors ar ieroci dežurēja pie izgaismota laukuma, kurā bija novietots medus.
Piektdien tika pieņemts lēmums izmantot citas miega zāles lācenes iemidzināšanai, taču
šaut, par laimi, nebija nepieciešams.
Tā kā lācis atkal atrodas voljerā, ieeja Līgatnes dabas taku zonā vairs nav aizliegta, sākot
no šodienas, apmeklētāji atkal var doties apskatīt gan lāčus, gan citus takās mītošos
dzīvniekus.
▲Saturs
19.08.2011. Pārraut aizžogojumu (Druva)
Avots: Druva
Datums: 19.08.2011
Autors: Andra Gaņģe
Rubrika: Komentāri

Ziņa, ka no Gaujas Nacionālā parka Līgatnes dabas taku voljēra izlauzusies un devusies
klejojumos lācene, vakarrīt pārskanēja visu Latviju. Ziņoja radio, televīzija, interneta
portāli. Skanēja satraukta informācija nedoties uz Līgatnes dabas takām ekskursijā, bet
vietējiem iedzīvotājiem neiet mežā.
Lācenīte, kaut labi aprūpēta un pabarota, bija gribējusi tikt ārpus iežogotās teritorijas. Tur,
laukā, taču ir tik daudz interesantu smaržu un ainu, paveras cita, jauna pasaule, nezināma
un izpētāma. Cilvēku mīlēta un lolota, tomēr pietiekami garlaikota, lācene izstrādājusi savu
"plāniņu", kā izpētīt to, kas viņu vilinājis aiz augstā dzelzs žoga.
Droši vien nevajadzētu piedēvēt meža zvēram cilvēciskas īpašības, bet tiešām, nevaru
iedomāties citu iemeslu, kāpēc dzīvnieks lauza nožogojumu un devās Dullā Daukas gaitās,
jo zināms, Līgatnes dabas taku darbinieki dzīvniekus ne tikai kopj, bet patiesi, no sirds izjūt
to vajadzības un gādā tiem iespējami labākos un piemērotākos apstākļus. Bet, šķiet, ar to
vien ir par maz. Acīmredzot vajag "darbu" arī dzīvnieku emociju pasaulei.
Cilvēks savu dzīves telpu nosaka pats. Viņam nav citu žogu, kā paša prāta un izpratnes celti
nožogojumi. Viņam nav ar ilgām jālūkojas un jāmeklē, kas ir tur, ārpusē. Taču nereti šķiet,
ka mēs paši sev ceļam nožogojumus un veidojam voljērus, ne jau fiziskus, bet emocionālus
gan. Kāpēc iet tālāk, ja labi savā mazajā pasaulītē, kur viss skaidrs, kur nav jaunu
pārbaudījumu, nav nezināmā, nav izaicinājuma? Un paši nejūtam, ka mūsu emocionālā
pasaule notrulinās, ka kļūstam utilitāri, īdzīgi, neiecietīgi un vienaldzīgi pret apkārtējo
pasauli. Nezināmajā un citādajā saskatām draudus un briesmas, ne iespējas, emociju
bagātību un aizrautības asināšanu.
▲Saturs
19.08.2011. Izbēgušo ķepaini klusi sagaidīs (Latvijas Avīze)
Avots: Latvijas Avīze
Datums: 19.08.2011
Autors: LETA
Rubrika: Latvijas ziņas
Valsts policija (VP) vakar pēcpusdienā pārtrauca aktīvus izbēgušā Līgatnes lāča
meklēšanas pasākumus, kas bija sākušies jau naktī, kad kļuva zināms, ka no Līgatnes dabas
taku aploka, izrokot ceļu zem iežogojuma, ir izmucis lācis.
Tomēr policija lūdz iedzīvotājus nekavējoties informēt kārtības sargus, ja viņu rīcībā ir
informācija vai radušās aizdomas par iespējamo lāča atrašanās vietu. Lūgums zvanīt 110,
112 vai personīgi vērsties tuvākajā policijas iecirknī.
Arī Gaujas nacionālā parka fonda pārstāvis Māris Mitrevics skaidroja: lai arī policija
aktīvus meklēšanas pasākumus beidz, lācis joprojām tiks meklēts un iedzīvotājiem
joprojām ir jāuzmanās. Kā pastāstīja Mitrevics, vakardienas laikā Līgatnes dabas takās
saradies par daudz interesentu. Pašlaik tiek plānots, ka lācis varētu atrasties tad, kad
apkārtnē viss noklusīs. Vietās, kur lācis visvairāk apgrozās, tiks izliets medus, kam
vajadzētu dzīvnieku pievilināt. Ja lācis kādā no šīm vietām parādīsies, viņam tiks iešautas
miegazāles. Pēc tam tiks izsaukti papildspēki ar transportu un lācis tiks nogādāts atpakaļ
aplokā.

Lai lāča turpmākā meklēšana nenotiktu haotiski, pieņemts lēmums izplatīt vienu telefona
numuru – 29433226, pa kuru zvanīt gadījumā, ja kāds no iedzīvotājiem lāci ierauga.
Ņemot vērā, ka dabas takās mītošie lāči ir saraduši ar cilvēku klātbūtni, tiem ir mazināts
baiļu instinkts. Sastapšanās ar šādu lāci ir bīstama, uzsver Līgatnes pašvaldībā. Līdz
situācijas atrisinājumam ieeja Līgatnes dabas taku zonā ir aizliegta. Līgatnes novada dome
lūdz iedzīvotājus un viesus, ogotājus, sēņotājus un dabas vērotājus atturēties no dabas taku
teritorijā esošo mežu apmeklējuma.
▲Saturs
19.08.2011. Meklē izbēgušo lāceni (Druva)
Avots: Druva
Datums: 19.08.2011
Autors: Māra Majore Linē
Rubrika: Ziņas
No Gaujas Nacionālā parka Līgatnes dabas taku voljēra izbēgusī lācene Made vēl līdz vēlai
ceturtdienas pēcpusdienai nebija atrasta.
"Druva" ceturtdien no pulksten deviņiem rītā līdz teju četriem pēcpusdienā pavadīja
Līgatnē, sekojot līdzi lācenes meklētāju aktivitātēm un gaidot pozitīvas ziņas par lāča
atrašanu. Tomēr šī ziņa netika saņemta, un "Druva" no Līgatnes aizbrauca, kad Dabas
aizsardzības pārvaldes pārstāvis paziņoja par lāča meklēšanas aktīvo pasākumu
pārtraukšanu.
Lāču kopēja Velga Vītola "Druvai" atklāja notikumu gaitu: "Trešdien vēl ap pulksten 19
lācene bija voljērā, bet ap pulksten 21 tika saņemta ziņa, ka lāci pamanījuši cilvēki, kuri
pastaigājās dabas takās. Made no voljēra bija izspraukusies pa šauru vietu zem skatu
platformas. Lāču puikas, kuri lielākoties rok bedres un ir aktīvāki, palaidnīgāki, nemaz tur
nebūtu varējuši tikt ārā, viņi būtu par lielu. Tie klusie ūdeņi ir tie dziļākie. Nevarēju pat
iedomāties, ka Made šādi varētu rīkoties.
Jā, Made ir sabiedrisks lācis, bet pēc pilsētas neilgojas un uz to nedosies. Viņa alkst pēc
brīvas dabas, zāles, ogām, sēnēm. Tā ir viņas paradīze. Domāju, ka lācenīte "iztrakosies",
izbaudīs brīvību un tad nāks atpakaļ uz voljēru."
Kad vakarrīt pirms pulksten deviņiem "Druva" ieradās Līgatnē, pie iebrauktuves Līgatnes
dabas takās bija dabas taku, Dabas aizsardzības pārvaldes un Valsts policijas, kā arī
Līgatnes novada pašvaldības policijas darbinieki un veterinārārsts, viņi intensīvi plānoja
lāča notveršanas taktiku. Dabas aizsardzības pārvaldes vecākajam valsts inspektoram Jānim
Bušam tika uzticēts atbildīgais uzdevums sagatavotās miega zāles iešaut lācim ar
pneimatisko ieroci, lai pēc tam iemidzināto lāceni nogādātu atpakaļ tās mājvietā. Pirms
došanās mežā J. Bušs veica arī pāris veiksmīgus un precīzus izmēģinājuma šāvienus.
Tomēr inspektors atzina, ka grūti prognozēt, cik veiksmīgs būtu īstais šāviens, ņemot vērā,
ka lācis, visticamāk, būtu kustībā. Kā vēl viens riska faktors tika atzīta iespēja, ka
dzīvnieks, saņēmis vienu miegazāļu devu, varētu aizmukt, aizmigt, tā apgrūtinot un
paildzinot meklēšanu. Eksperti pastāstīja, ka, visticamāk, nepieciešamas būtu trīs
miegazāļu devas.

Kad lāča meklētāji jau bija devušies mežā, palēnām notikuma vietā ieradās arī daudzu
masu mediju pārstāvji, taču drošības apsvērumu dēļ žurnālistiem netika ļauts doties dabas
takās un līdzi lāča ķērājiem. Šī paša iemesla dēļ jau kopš agra, agra rīta dabas taku
piebraucamos ceļus bloķēja pašvaldības un Valsts policijas darbinieki. Līgatnes novada
domes priekšsēdētājs Ainārs Šteins pastāstīja, ka iespēju robežās ziņa par izbēgušo lāci
izplatīta iedzīvotājiem un dabas taku tuvumā esošo māju iemītniekus informējuši policijas
darbinieki. A. Šteins atklāti atzina, ka šis ir nebijis notikums, tādēļ visi iesaistītie kopā
plāno un domā, kā labāk rīkoties. Drošības pasākumi uzsākti, līdzko saņemta informācija
par izbēgušo lāci.
"Druvas" satiktie Līgatnes novada iedzīvotāji, kas dzīvo dabas taku tuvumā, teica, ka
viņiem neesot bažu par drošību, bet drīzāk gan uztraukums par to, lai lācene sveika un
vesela nokļūst atpakaļ savā mājvietā dabas taku voljērā. Taņa Arsintjeva pastāstīja, ka no
rīta bijis nedaudz neomulīgi, tomēr vēlāk pieņēmusi lēmums doties uz dārzu un veikt
ikdienas soļus. Tāpat rīkojusies arī Aija Dzene, kura gan atzina, ka gribētos doties sēņot,
taču šie plāni atlikti, līdz lācis tiks atrasts. Žanna Čajanova uzsvēra, ka pašai uztraukuma
nav, bet "lāči ir Līgatnes simbols! Jācer, ka lācim viss būs labi". Arī Dace Iesalniece domā
līdzīgi, piebilstot, ka tic lācis pats atnāks atpakaļ, jo ir pieradināts un mežā diez vai prastu
izdzīvot. Viņa ikdienas plānus lāča dēļ netika mainījusi un pat ar humoru parādīja līdzi
paņemtās konfektes, ko varētu ēst pati un iedot arī lācim. Tomēr eksperti atzīst ja nu lācis
tiek satikts, to barot noteikti nedrīkst, nevajag arī uzvesties agresīvi, izdarīt straujas
kustības.
Pēcpusdienā pie plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem beidzot ieradās Dabas aizsardzības
pārvaldes Vidzemes reģionālās administrācijas direktors Rolands Auziņš, kurš pastāstīja,
ka tiek mainīta taktika: "Aktīvā meklēšana nav devusi rezultātus tika staigāts pa mežu, bet
lāci neatrada. Mežā paliks cilvēks, kurš lāci gaidīs pie izliktās barības, cerams, ka dzīvnieks
pie tās atgriezīsies. Tad lācis tiks iemidzināts."
Ja sākotnēji bija plānots lāci meklēt arī ar speciāli apmācītu suņu palīdzību, Dabas
aizsardzības pārvalde pieņēma lēmumu šādi nerīkoties. R. Auziņš skaidrot: "Suņi varētu iet
pa lāča pēdām, taču ja tie saostu svaigākas, piemēram, meža cūkas pēdas, tad aizietu pa
tām. Turklāt suņi varētu lāci satracināt, līdz ar to grūtāk dzīvniekam iešaut miega zāles, tas
arī ir iemels , kādēļ suņu izmantošana nav tas labākais risinājums."
Notikušais mudina domāt,vai dabas takās būtu nepieciešams uzlabot drošību. Atbildot uz
šo "Druvas" jautājumu, lāču kopēja Velga Vītola neslēpa, ka konkrētais voljērs ir novecojis
un nolietojies.
Ja lācis tiek manīts vai radušās aizdomas par iespējamo lāča atrašanās vietu, jāzvana
policijai 110, 112 vai arī pa tālruni 29433226
▲Saturs
17.08.2011. Atpūtušies samērā mierīgi (Druva)
Avots: Druva
Datums: 17.08.2011
Autors: Māra Majore Linē
Rubrika: Redzeslokā

Vasaras beigās var sacīt - vēsturiskajā Cēsu rajonā tā, vērtējot no drošības viedokļa,
pagājusi samērā mierīgi, nav notikuši traģiski negadījumi atpūtas laikā pie ūdenstilpēm.
Tomēr policijā atzīst atpūtnieki ne vienmēr atceras par ugunsdrošību, problēmas nereti
radījusi arī pārmērīga alkohola lietošana un pārgalvība.
Vasaras sākumā policija mudināja iedzīvotājus būt uzmanīgiem, atpūšoties un baudot
vasaras priekus. Policija veica regulārus preventīvos reidus un konstatēja arī pārkāpumus.
Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes Cēsu iecirkņa Kārtības policijas nodaļas
priekšniece Inga Kovaļevska "Druvai" pastāstīja, ka reidos pievērsta uzmanība dažādiem
jautājumiem: "Patruļu laikā policijas darbinieki pārbaudīja un turpinās pārbaudīt atpūtas
vietas, kā arī to, vai tiek ievēroti makšķerēšanas noteikumi. Pārbaudījām arī ūdens moto
transporta izmantošanu. Kontrolējām, vai ievēro pienākumu lietot glābšanas vestes, vai
ūdens transports netiek vadīts reibumā. Tāpat pievērsām uzmanību vides saglabāšanai.
Policijas darbinieki devās reidos gan vieni paši, gan arī kopā ar Gaujas Nacionālā parka
vides inspektoriem un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbiniekiem.
Raudzījāmies, kā atpūtnieki ievēro Gaujas Nacionālā parka noteikumus. Piemēram, gan
apmetņu ierīkošana, gan ugunskuru kurināšana ir ļauta tikai tam paredzētās vietās, par šo
noteikumu pārkāpšanu ir paredzēts administratīvais sods."
Reidu laikā noformēti protokoli par dažādiem administratīviem pārkāpumiem. Konstatēti,
piemēram, makšķerēšanas noteikumu pārkāpumi, arī apmetņu izveidošana neatļautā vietā.
Īpaša uzmanība pievērsta atpūtnieku uzvedībai, jo karstajā, saulainajā laikā pastāvēja
augsts risks izcelties ugunsgrēkiem no neapdomīgi kurinātiem ugunskuriem, izmestiem
izsmēķiem. Jūlija sākumā bijis gadījums, kad Gaujā aizdedzināts sanestu koku krāvums,
kas dedzis vairāk nekā simts kvadrātmetru platībā.
I. Kovaļevska mudina būt uzmanīgiem, dodoties sēņot, jo ik gadu, arī šogad, bijuši vairāki
gadījumi, kad ogotāji un sēņotāji apmaldījušies. Piemēram, sēņotājas jūlija beigās
apmaldījušās Taurenes pagasta mežos.
Policijā uzsver pirms doties sēņot, vajag par to informēt ģimenes locekļus, kā arī līdzi uz
mežu ņemt mobilo tālruni. Turklāt labāk sēņot doties vismaz divatā, nevis vienam pašam.
▲Saturs
15.08.2011. Ezera valdzinājums (Alūksnes Ziņas)
Avots: Alūsksnes Ziņas
Datums: 15.08.2011
Autors: Līga Vīksna
Rubrika: Tēma
Indzera ezeram un tā trim salām ir savs valdzinājums, kas saistījis cilvēkus gan sendienās,
gan mūsdienās. Dabas liegums “Indzera ezera salas” Alsviķu pagastā ir trešā vecākā īpaši
aizsargājamā dabas teritorija Latvijā, kam šogad aprit 85.gadskārta. Leģendas vēsta, ka
ezera ūdens ir ārstniecisks un tajā savulaik regulāri peldēties devusies mācītāja Ernsta
Glika audžumeita Marta Skavronska... Kādreiz Indzera ezera krastā bijis pat ciems, kas
kara laikā nopostīts. Cik daudz mēs patiesībā zinām par šo vietu? – to noskaidrot rosināja
Dabas aizsardzības pārvalde, ezera pussalā rīkojot īpašu pasākumu.

Valsts vides inspektore Rūta Zepa norāda, ka teritorija pirms 85 gadiem izveidota, lai
aizsargātu trīs ar mežiem klātās ezera salas – Liepu (3,1 ha), Strazdu (2,6 ha) un Cepurītes
(0,6 ha). Pusi salu teritorijas klāj bagātīgi egļu meži, Cepurītes salā ir arī baltalkšņu meži.
“Vietējiem iedzīvotājiem ir, ar ko lepoties. Indzera lielākā vērtība ir trīs salas, kur ir vecie
egļu meži, aug aizsargājamie augi apdzira un gada staipeknis. Liegumā atradām ļoti senu
putnu būri – uzskatām, ka tas saglabājies vēl kopš Ulmaņlaikiem, jo ir grebts kokā. Tie ir
meža pūču būri, bet parasti tajos dzīvo gaigalas,” stāsta R.Zepa. Viņa atzīst, ka pirms
pasākuma inspektori dabas liegumā savāca atkritumus, kuru esot bijis “vesels lērums”, jo
izgāzti apzināti. Vides inspektors Jānis Pērle norāda, ka visas salas tika iezīmētas ar
robežzīmēm – ozollapiņām, lai uzsvērtu, ka tas ir dabas liegums. Indzera ezera pussalā
atklāja arī nelielu informatīvu plāksni par šo dabas liegumu. Pasākumā bija iespēja laivās
apbraukt visas ezera salas, vērot mikroskopos, kas mīt ezerā. Ar lielu interesi pasākumu
apmeklēja Dabas aizsardzības pārvaldes vecākā eksperte Vija Kreile, kura pirms 30 gadiem
rakstīja diplomdarbu par Indzera ezera salu floru. Tagad viņa atkal apbraukāja visas salas,
secinot, ka sugu skaits ir samazinājies. “Toreiz uzskaitīju visus augus, kas salās aug,
veidojot sugu sarakstu. Pēc tam ar skaitļojamām mašīnām veidoju augu sugu izplatības
kartes. Toreiz salās konstatēju 151 augu sugu, tas ir daudz, bet tagad to skaits ir
samazinājies, jo, piemēram, Strazdu salā ir mežs, bet pamežā augt ne visiem augiem
patīk.Salās aug dižas egles, liepas. Ezera salas ir izolēta vide, kur viss attīstās bez cilvēka
klātbūtnes – neskartā daba ir šo salu burvība,” saka V.Kreile.
Ir ievērojama svētvieta
Par Alsviķu pagasta kultūrvēstures liecībām vislabāk zināja pastāstīt kultūrvēsturnieks
mag.paed. Jānis Polis. Viņš kategoriski noliedza agrīnu slāvu un ugru kultūru klātbūtni
Alsviķu pusē.
“Indzera vienīgās iztekas apkārtnē ir Uranažu mājās. Pētot sanskrita valodu, mēs varam
nojaust, kāda bija mūsu senču valoda pirms daudziem gadu tūkstošiem. Šajā gadījumā “ur”
nozīmē sentēvi, “na” ir noliegums, bet “aijos” ir dzīve. Papētot, kā vietvārdi ir ierakstīti
zviedru kadastra grāmatās, redzam, kāda bija senbaltu valoda un ko tagad ar šiem vārdiem
izprotam. Diemžēl Indzera vārdam skaidrojumu senbaltu valodā atradis neesmu, bet ir
saskatāmas zināmas paralēles ar Ineša ezeru. Nav arī skaidrojuma Racupītei, bet ir
skaidrojums Indzera iztekas pietekai Umarai. Arī šis vārds ir tūkstošgadīgs – arābiem
Umara pat bija valdnieks,” stāsta J.Polis. Viņš norāda, ka vissenākā Alsviķu puses muiža
savulaik atradās tagadējā Indzera pussalā. 1464.gadā toreizējais Livonijas ordeņa mestrs
piešķīra zemes gabaliņu Ludekem Švarthofam, vēlāk šeit izveidojās muiža. Cilvēki šo vietu
sāka apdzīvot vismaz pirms aptuveni 6000 gadiem. “Blakus Indzerim esošā Cerkazu
apkārtne ir ļoti ievērojama svētvieta, kas iesniedzas arī Annas un Kalncempju pagastos. Šo
pagastu sadures punktā Indzera iztekas Paparzītes krastā ir Velna raga akmens, netālu ir arī
Cerkazu un Asaru senkapi. Indzera pussala kā šaura mēlīte iesniedzas ezerā – līdzīga
pussaliņa ir arī Ineša ezerā. Šajā pussalā ir drupas, kurām blakus ir skaidri samanāms
svētkalna enerģētiskais centrs – tāpat kā Ineša ezerā. Alsviķu muižas baronesei savulaik
Indzera pussalā bija vasaras māja,” saka J.Polis. Viņš uzsver, ka Alsviķu pusē ir ļoti bagāta
kultūrvēsture – savulaik tur bijušas apmēram 15 muižas, iespējams, pat vēl vairāk, kā arī 13
valsts līmeņa oficiāli senkapi. Alsviķu teritorijā atradās arī Atzeles seno ceļu krustojums.
Indzers – kā Grāla kauss
Pēc publikācijas avīzē par gaidāmo Indzera lieguma jubilejas pasākumu “Alūksnes Ziņu”
redakcija saņēma alūksniešu parakstītu vēstuli, kur izklāstītas vairākas leģendas par Indzera
ezeru. Piemēram, ka ezera ūdenim un videi ir ārstnieciskas īpašības un ka jau Ernsta Glika

audžumeita Marta Skavronska, vēlāk Katrīna I, katru gadu peldējusies un atpūtusies pie
Indzera, jo uzskatījusi, ka ezers tai dod jaunību un skaistumu. “Indzera ezers, pēc mācītāja
E.Glika secinājumiem, ir tā saucamais Grāla kauss - mūžīgas dzīves un veselības avots.
Ezeram tiešām ir kausa forma, pēc teikas kausā jābūt trīs zaļām olīvām – tās ir ezera trīs
salas,” teikts vēstulē. Ezers un tā apkārtne esot seno tautu svētvieta, saglabājušies senie
upurakmeņi. Ezera krastā savulaik esot bijusi ozolkoka pils, ko franči 1812.gadā
nodedzinājuši – pili esot apmeklējis pat imperators Napoleons! Šos apgalvojumus lūdzām
komentēt kultūrvēsturniekam J.Polim, kurš smaidot atzīst – tūristu uzņemšanai šīs leģendas
der, bet ar vēstures faktiem tām esot ļoti maz saistības. “Nav ne mazāko ziņu, ka Pēteris I
kaut reizi bijis Alūksnē, tādēļ nav patiesa arī leģenda, ka Pēteris I pļaviņā Alūksnes ezera
krastā, kur tagad ir “Jaunsētas”, būtu Martiņai puķītes lasījis un sēdēdams uz akmens,
zābakus viksējis! Ir vienīgi ziņas par to, ka Pēteris I ir šķērsojis Alūksnes rajona teritoriju,
bet pie Gaujienas. Savukārt franči 1812.gadā uz Latvijas zemes tā arī neuzkāpa, tādēļ
Napoleons šeit nekādi nav bijis,” viņš saka. J.Polis apstiprina vien to, ka Indzerī savulaik
bijusi svētvieta, upurakmeņi un akmeņu krāvumi, un to, ka šīs apkārtnes minerālūdeņi ir
ļoti vērtīgi, jo tiem ir maz kaļķu un dzelzs piejaukuma.
Agrāk bija pat Indzera ciems
Alūksnietei Ilgai Moisejevai ir savs, mūžam neaizmirstams stāsts par Indzera ezeru, jo tur
pārdzīvotais sāpēs vienmēr. Sirmajai kundzei ir jau 83 gadu, bet joprojām atmiņā ir laimīgā
bērnība pie Indzera un kara laika posts, dzimtās zemes atņemšana un izsūtīšana uz Sibīriju.
Viņa stāsta, ka Latvijas laikā bija pat Indzera ciems ezera krastos uz Alūksnes pilsētas pusi,
kur atradās piecas lielas latviešu zemnieku saimniecības. “Pirmā māja pašā ezermalā bija
Lazdiņiem – tagadējā Alsviķu pagastā, bet toreiz tas bija Alūksnes pagasts. Otrā bija
Kalniņu māja – tēvs bija policists, audzināja četrus bērnus. Tad bija Līviņu māja un turpat
netālu – mūsu, Volšteinu māja. Tēvam un mātei bijām pieci bērni, vecāki apsaimniekoja 42
hektārus zemes, kas stiepās pat līdz Konilām, sūrā darbā nopelnītas un iegādātas dažādas
tehnikas vienības. Pēdējā bija Kabucu māja, kur arī auga četri bērni. Visiem bija uzceltas
jaunas ēkas, mani vecāki uzbūvēja 1938.gadā. Katrā mājā bija pa četriem pieciem bērniem,
visi apstrādāja zemi, kā mans tēvs teica: visai Alūksnei maizes pietiktu, ko mūsu ciems
saražo! Katrs ežmalītis bija nopļauts, krūmi nekur neauga. Ezera krasts bija ļoti skaists,
zivju krājumi – bagātīgi. Kad auslēji nārstoja, viss ezers sudrabā laistījās!” atminas
I.Moisejeva.
Sākoties Otrajam Pasaules karam, ģimene nokļuva Kurzemē. “Bija doma braukt uz
ārzemēm, bet mamma ļoti negribēja, un tā palikām pie Brocēniem – tur bijām, kamēr
plosījās karš. Pēc tam atgriezāmies pie Indzera – karš mūsu mājām nebija ne skrambiņas
nodarījis! Bet mūs padzina no „Indzeriem” - mēs esot kulaki, zemi noņēma, jo mājās tika
ievietota Daugavpils mazgadīgo patversme. Mums dzīvesvietu ierādīja netālajās “Dzintrās”
un atvēlēja 8 hektārus zemes, tur nodzīvojām divus gadus, smagus darbus strādājām, līdz
1949.gada 25.martā mūs izsūtīja uz Sibīriju, tēvs un māte bija aizsargi... Tēvs izsūtījumā
mira ar infarktu – pēdējā gadā pirms atgriešanās Dzimtenē. Bet tikmēr krievi pie Indzera
mūsu saimniecības izpostīja - dedzināja, laupīja. Kad 1957.gadā atbraucām no izsūtījuma,
mājās mūs nelaida, lai gan mūsu māja vēl bija saglabājusies – bijām spiesti braukt dzīvot
uz Ziemeriem, pēc gada apprecējos ar mežsargu. Kad pienāca brīvlaišana un zemi Indzera
krastā varēja atgūt, atteicāmies, jo ko mēs tur darītu – viss izpostīts! Toreiz Indzera ciemā
bija tik daudz bērnu, bet tagad – tukša vieta, meži izzagti, tik meža cūkas dzīvo... Tur ir
džungļi, nevis neskarta daba!” asarām acīs saka I.Moisejeva.

Agrāk I.Moisejeva mēdza aizbraukt līdz Indzerim un pastaigāt pa dzimtajām takām –
sveicienus gan vairs māja tikai divas ābeles... Pēdējo sešu gadu laikā tur vairs nav bijusi, jo
nevar arī vairs piekļūt. “Saglabājies bija arī pagrabs, bet to padomju varas gados ar traktoru
gribēja nolīdzināt, bet īsti neizdevās – tagad gan arī pagrabs ir iebrucis,” viņa skumji
nosaka.
▲Saturs
11.08.2011. Policija neķeras pie Ozolnieku dižliepu lietas (Zemgales Ziņas)
Avots: Zemgales Ziņas
Datums: 11.08.2011
Autors: Edgars Kupčs
Rubrika: Ziņas
Dabas aizsardzības pārvalde, kas saskatījusi kriminālu pārkāpumu saistībā ar pērnruden
nelikumīgi nozāģētajām dižliepām Ozolniekos, vērsusies prokuratūrā, jo Jelgavas policija
jau otro reizi atteikusies par šo gadījumu sākt kriminālprocesu. Tikmēr Ozolnieku
pašvaldība var līksmot, jo nav jāatver maciņš bargā soda nomaksai.
Kā «Ziņas» rakstīja pavasarī, pēc gandrīz pusgadu ilgušās izmeklēšanas Dabas aizsardzības
pārvalde (DAP) secinājusi, ka Ozolnieku novada pašvaldība, piespriežot nāvi 16 liepu
rindai, nesankcionēti nocirtusi arī divus dižkokus. Jelgavas Reģionālā vides pārvalde
aprēķinājusi, ka videi nodarītais posts lēšams vismaz 19,8 tūkstošu latu apmērā, tādēļ dabas
draugi vērsās policijā, lūdzot atrast atbildīgo par šo noziegumu. Ja izdotos pierādīt
kriminālu nodarījumu, likums vainīgos ļautu uz pieciem gadiem ielikt arī aiz restēm.
Pēc Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Jelgavas iecirkņa pieprasījuma Ozolnieku
pašvaldība gan martā, gan pēc tam jūnijā likumsargiem sniegusi paskaidrojumus par koku
rindas nociršanu Upes ielā, «Ziņām» atklāj Ozolnieku pašvaldības izpilddirektors Pēteris
Veļeckis. Viņš piebilst, ka pagaidām no DAP nav saņemts neviens rēķins, tādēļ arī nekādi
sodi nav maksāti.
Policijas pārstāve Ieva Sietniece informē, ka jūnija beigās pieņemts lēmums par atteikšanos
sākt kriminālprocesu, jo likumsargi Ozolnieku liepu lietā nav saskatījuši noziedzīga
nodarījuma sastāvu. Tam gan nepiekrīt DAP Pierīgas reģionālās administrācijas direktors
Andris Širovs, kurš jau otro reizi apstrīdējis policijas atteikšanos sākt kriminālprocesu. Kā
skaidro DAP pārstāvis Gints Starts, pēdējā reizē dabas sargi ar sūdzību vērsušies
prokuratūrā, jo «tur ir vairākas lietas, kas prasa izmeklēšanu». Prokuratūras lēmums
pagaidām nav zināms.
▲Saturs
06.08.2011. Sakopj sēravota apkārtni (Staburags)
Avots: Staburags
Datums: 06.08.2011
Autors: Indulis Burka
Rubrika: Novados

Daudzeses pagasta pārvalde ar uzņēmumu “Latvijas valsts meži” noslēgusi vienošanos par
sēravota apkārtnes sakopšanu Ellītes purva malā. Uzņēmums daudzesiešiem darbu
veikšanai atvēlējis ap 400 latu.
Sēravota apkārtni daudzesieši savlaik labiekārtoja, saskaņojot ar Latvijas Dabas
aizsardzības pārvaldi. Tā kā avots ir uzņēmuma “Latvijas valsts meži” apsaimniekotajā
teritorijā, tas arī uzņēmies šī dabas objekta uzturēšanu. Sakopšanu gan veic daudzesieši —
gan skolēni, gan pašvaldības strādnieki, bet “Latvijas valsts meži” darbus finansē. Šogad
uzņēmums piešķīris 395 latus.
Kopš sēravota apkārtne labiekārtota pirmo reizi, pagājis desmit gadu. Savlaik izveidota
puskilometru gara taka uz avotu, tiltiņš pār grāvi un norāde. Šovasar plānots avotiņu iztīrīt
un tā malās izlikt dolomīta plāksnes, aizvākt nolūzušos kokus.
Blakus avotiņam ir arī neliels dīķis, kurā mājo bebri. Derētu ierīkot skatu vietu, no kuras
šos dzīvniekus varētu vērot.
Atpūtas vietā, no kuras sākas taka uz sēravotu, jau ierīkots pīts žodziņš, iezīmējot vietu
atkritumiem. Būtu jāatjauno arī izbalējusī informatīvā plāksne. Lielāko daļu darbu plānots
paveikt augustā.
▲Saturs
2011.gada jūlijs
30.07.2011. Dabai vajadzīgs laiks (Druva)
Avots: Druva
Datums: 30.07.2011
Autors: Ilze Kalniņa
Rubrika: Ceļojums
Apskatot Latviju un svešas zemes, var meklēt dažādus ceļus nezināmā iepazīšanai. Gaujas
Nacionālā parka fonda valdes priekšsēdētāja Kristīne Melece ir pārliecināta, ka daudz par
cilvēkiem, viņu vērtībām pastāsta arī daba.
"Dabu jau var pētīt un izzināt arī pagalmā," smējās Kristīne, vēloties pateikt, ka gadījumā,
ja cilvēku uzrunā viss dzīvais, viņš atradīs interesanto zāles stiebrā, lapā, dzirdot putnu
dziesmas pie mājas. Taču visi, kas reizēm ceļojam, labi zinām, ka vienu uzrunā laiska
atpūta pludmalē, otru makšķerēšana, kāds izstaigā desmitiem sakrālu celtņu, citi ver
muzeju durvis. Kristīne atzīstas, ka arvien biežāk kājās velkot ērtus apavus, plecā liekot
mugursomu un ļaujoties izzinošai pastaigai pa vecupēm, mežiem, purva laipām.
"Cik vien laiks atļauj, dodos pastaigās kopā ar kolēģiem, zinošiem dabas speciālistiem,
pētniekiem, kas strādā Gaujas Nacionālajā parkā (GNP) vai citos. Man nav ar dabas
pētniecību saistītas izglītības, bet GNP strādāju jau desmit gadus. Pieredze krāta, mācoties
dabā. Tagad man liekas, ka tas ir pareizākais ceļš, kā arī bērniem stāstīt par vidi. Nevis pēc
grāmatām un attēliem, bet lai dodas mežā un apskata. Ļoti priecājos, ka mans dēls atšķir
putnus, pazīst dzīvniekus, kokus," tā Kristīne un piebilda: "Īsti nesaprotu daudzu tūristu
mītu daba nav interesanta. Nesen biju Slīterē, izstaigājām mežus un kangarus. Gājām gar

jūras malu. Dabas takas ir svarīgi staigāt kopā ar zinošiem dabas gidiem, jo tad saproti
vairāk. Mežā atradām ragu. Tas ir retums. Ja izdodas atrast olu, tad gribas noskaidrot, kura
putna, kāpēc tur atrodas. Atceros reizi, kad smilšu laukumā starp priedēm ieraudzījām
švīkas, kas it kā veidoja zīmējumu. Jā, nekas liels! Taču gide pastāstīja, ka to smiltīs
uzzīmējuši putni ar spārniem. Viņi dejojuši."
Šādu stāstu par pastaigām dabā un uzzināto Kristīnei ir daudz.
"Svarīgi, ejot uz dabas atpūtas parkiem, saprast, ka tu nopērc biļeti, bet nevis sajūtu. Ir
cilvēki, kuriem arī Līgatnes dabas takās šķiet, ka ieejas karte iegādāta un tā jāizmanto pēc
iespējas vairāk. Taču zvērs jau nav karuselis. Staigājot dabā, Gaujas parkā, Līgatnē, ir
jāsaprot, ka cilvēks ienācis dzīvnieku pasaulē. Un cilvēkam ar savu uzmanību, pacietību ir
jānopelna, lai dzīvnieks parādās, nevis jāmet ar akmeni, jālēkā, lai dzīvnieku baidītu. Ja
dodamies dabā, tad vajag laiku pastāvēt, pasēdēt, pavērot. Un, ja tad dzīvnieku ieraugi, tad
daba it kā pasaka tu tam biji gatavs, tāpēc to redzēji," gandrīz filozofiskās pārdomās par
dabas un cilvēku attiecībām dalījās Kristīne Melece un piebilda, ka viņas darba gaitas
pašlaik ļauj iepazīt kopīgo un atšķirīgo dažādu valstu dabas objektos un iedzīvotāju
attieksmē pret vidi.
Pērn Kristīne kopā ar kolēģiem pabijusi dabas parkos Čehijā, maijā atgriezusies no
pieredzes apmaiņas brauciena Zviedrijā, drīz posīsies ceļā uz Horvātiju. Gaujas Nacionālā
parka fonds meklē partnerus ārvalstīs, raksta projektus, iesaistās izglītības programmās.
Vairāki braucieni un pieredzes apmaiņa bijusi iespējama, esot Leonardo da Vinči
mūžizglītības programmā.
"Izvēlējos Zviedrijā iepazīties ar Jervzu dabas parku. Tā misija ir ļoti līdzīga Līgatnes
dabas takām turēt dzīvniekus pēc iespējas tuvāk to dabiskajiem apstākļiem un rādīt
cilvēkiem tos, kuri šajos platuma grādos arī mīt. Skandināvi, piemēram, lepojās ar lāci, tini,
vilku, lūsi," stāstīja Kristīne un piebilda, ka Jervzu parks tieši tāpat kā Līgatnes dabas takas
līdztekus atpūtas un tūrisma funkcijai pilda arī izglītojošo lomu.
"Atšķirība vien tā, ka tur skolēnu, bērnudārza vecuma bērniņu vides stundas apmaksā valsts
vai pašvaldība.Pie mums diemžēl dotāciju nav, tāpēc vides izglītība skolēniem, ģimenēm,
grupām ierasti ir maksas pasākums," vērtēja Kristīne un piebilda, ka, viņasprāt, bērnu
izglītošanai vides lietās un dabas aizsardzības jautājumos nevajadzētu būt cieši atkarīgai no
tā, cik kurā gadā biezs valsts naudas maks.
"Vides izglītībā ir jābūt pēctecībai. To, ko saviem bērniem iemācīsim šodien, tam atdeve
būs rīt un vēl pēc gadiem. Man pat liekas, ka Latvijas dabas izzināšana būtu kāda daļiņa no
patriotiskās audzināšanas. Ir ļoti labi, ja bērns zina un saprot dabas procesus, ja pazīst
kokus, ja zina nosaukt Latvijas meža dzīvnieku lielo piecnieku un prot atšķirt alni no
brieža, pazīst lāci, vilku un lūsi," tā Kristīne Melece, atgādinot, ka Gaujas Nacionālais
parks un Līgatnes dabas takas apmeklētājus gaida katrā gadalaikā. Tā ļaujot mūsu dabu
ieraudzīt milzīgā krāsu bagātībā.
"Man liekas, ka katram vajadzētu dot iespēju apskatīt svešo, iepazīt citas zemes un
kultūras. Kad atgriežos no Eiropas valstīm, no viņu kalniem un mežiem, man vienmēr ir
lepnums par Latviju. Arī pie mums ir ļoti daudz skaistā," tā Kristīne.
▲Saturs

16.07.2011. Sargāsim Latvijas un citu valstu floru un faunu! (Auseklis)
Avots: Auseklis
Datums: 16.07.2011
Rubrika: Dari kopā ar mums!
Šogad Valsts ieņēmumu dienesta (VID) darbinieki atklājuši 16 mēģinājumus ievest Latvijā
savvaļas dzīvniekus, augus un no tiem izgatavotus izstrādājumus, kas iekļauti Vašingtonas
konvencijas Par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu
sugām jeb CITES pielikumos.
11 gadījumos konfiscētas ar šķidrumu pildītas dažāda tilpuma pudeles, kurās ievietotas
aizsargājamu sugu čūskas, piemēram, zivju zalktis (Xenochrophis piskator), un skorpioni.
Tāpat mēģināts ievest koraļļu kolonijas fragmentu, no klinšu pitona ādas izgatavotu
sieviešu rokassomiņu, kā arī no čūskādas un karaliskās kobras ādas izgatavotas sieviešu
rokassomiņas un makus. Aprīlī kāda ar vilcienu Maskava Rīga ceļojoša persona no
Krievijas mēģināja ievest 90 medicīniskās dēles un trīs 200 ml tilpuma flakonus ar lāča
taukiem. Konfiscētie aizsargājamie dzīvnieki, augi un to izstrādājumi vesti no
Apvienotajiem Arābu Emirātiem, Ķīnas, Taizemes, Uzbekijas un citām eksotiskajām
valstīm.
Informācija par aizsargājamo preču pārvietošanu un tai nepieciešamajiem dokumentiem
pieejama visos muitas kontroles punktos, kā arī VID un Dabas aizsardzības pārvaldes
(DAP) mājaslapās.
Jāteic, ka bieži arī paši ar saviem aizsargājamiem dzīvniekiem un augiem grēkojam
nezināšanas dēļ. Tad nu DAP padomājusi par tiem, kuri Latvijas aizsargājamos augus
nepazīst. Ar tiem var iepazīties bukletā Mīli ar acīm
(http://www.daba.gov.lv/upload/File/Publikacijas/BUK_Miliaracim.pdf) vai DAP
fotogalerijā http://www.daba.gov.lv/public/lat/galerijas/augi/aizsargajamie_ augi/. Sugu un
biotopu aizsardzības likums aizliedz jebko darīt ar īpaši aizsargājamiem augiem, tostarp
plūkt un pārdot. Citādi var piemērot naudas sodu fiziskām personām līdz Ls 500, bet
juridiskām līdz Ls 1000.
▲Saturs
15.07.2011. Aicina skaitīt stārķu mazuļus (Bauskas dzīve)
Avots: Bauskas dzīve
Datums: 15.07.2011
Autors: AINA UŠČA
Rubrika: Vide ap mums
Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) ir sākusi balto stārķu sabiedrisko monitoringu
(novērošanu), informē koordinatore Ilze Vanaga.
Šajā programmā var piedalīties ikviens iedzīvotājs, apkopojot ziņas par balto stārķu
apmešanās vietām un nosūtot tās monitoringa programmas īstenotājiem. Tas nozīmē, ka
savas mājvietas tuvumā vai plašākā apkārtnē ir jāsaskaita stārķu ligzdas un tajās esošie
mazuļi, kas pagaidām vēl nelido. Jūlija beigās jaunuļi pacelsies spārnos, tāpēc tos saskaitīt
būs grūtāk. Novērojumu dati būs noderīgi dažādu nozaru speciālistiem, skolēniem,
studentiem, kuri izstrādā zinātniski pētnieciskos darbus, kā arī citiem interesentiem.

Monitorings ir labi pārbaudīta metode, lai varētu sekot pārmaiņām dabā, ko ietekmē
klimats, saimnieciskā darbība un citi faktori.
Sabiedriskā monitoringa apraksts un novērojumu lapas par balto stārķu uzskaiti ir jāmeklē
Dabas aizsardzības pārvaldes interneta mājaslapā www.daba.gov.lv, sadaļā «Sabiedriskais
monitorings». Aptaujas anketas ir jāizprintē, jāaizpilda un jānosūta elektroniski vai pa
pastu. Elektroniskā adrese: ilze.vanaga@daba.gov.lv, bet pasta adrese: «Meža māja»,
Ķemeri, Jūrmala, LV-2012.
Monitoringa programmas koordinatore gaida informāciju par balto stārķu ligzdošanas
vietām Bauskas, Iecavas, Rundāles un Vecumnieku novadā. Ļoti daudz stārķu ik gadu
apmetas Kurmenes pagastā pie Mēmeles, kur putniem ir bagātīgi barības krājumi.
▲Saturs
12.07.2011. Aplaudē idejai Siguldā atjaunot Botānisko dārzu (Rīgas Apriņķa Avīze)
Avots: Rīgas Apriņķa Avīze
Datums: 12.07.2011
Autors: Silvija Lapiņa
Rubrika: Ziņas
Siguldā 5. jūlijā norisinājās “Ideju diena”, kas vienlaikus norisinājās vēl četrās Latvijas
pilsētās. Domes Deputātu zālē pie “Ideju galda”, ko vadīja žurnālists Valdis Melderis,
sēdās vairāku nozaru eksperti – pašvaldības un nevalstiskā sektora pārstāvji, lai meklētu
risinājumus vides un enerģētikas jautājumu uzlabošanā Siguldas novadā.
Savukārt “Ideju sienā” ar savām idejām bija sanākuši sabiedriski aktīvi cilvēki, kuri gatavi
ne tikai rosināt idejas, bet arī uzņemties iniciatīvu un atbildību tās realizēt, lai uzlabotu
vietējās kopienas dzīves kvalitāti.
Siguldas “Ideju galda” eksperti – vides jautājumu speciālists Ojārs Balcers, enerģētikas
politikas pētnieks no “Providus” Reinis Āboltiņš, Siguldas novada Domes (SND) Tūrisma
pārvaldes vadītāja Laura Konstante, SND vides jautājumu speciālists Aivars Jakobsons,
Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) Vidzemes reģiona vadītājs Rolands Auziņš un
Turaidas muzejrezervāta (TMR) direktore Anna Jurkāne – skāra Siguldas novadam
aktuālas tēmas: Gaujas baseinā nārstojošo zivju, īpaši lašu, aizsardzību, cilvēku attieksmi
pret Gauju, Gaujas senieleju un kultūrvidi, ainavas pieejamību apmeklētājiem un
enerģētikas un tehnoloģiju ietekmi uz dabu.
Talkosim, makšķerēsim legāli un izturēsimies atbildīgāk pret vidi
Lai pasargātu vidi un saglabātu zivju resursus Gaujā, O. Balcers ieteica organizēt talkas un
veidot aizsargjoslas, kā arī atdzīvināt upi – izpļaut ūdenszāli un izkustināt akmeņus, lai
vairotu skābekli. Nozīmīgs solis zivju, īpaši lašveidīgo, resursu saglabāšanā būtu
makšķerēšanas licenču ieviešana, jo, kā atzina R. Auziņš, nelegālo makšķernieku darbība ir
visai aktīva un viņu darba rīki kļuvuši grūti pamanāmi. Šobrīd vides aizsardzībā iesaistās
Gaujas nacionālā parka (GNP) jaunie reindžeri, kuri par Gaujā izliktajiem maluzvejnieku
tīkliem informē vides inspektorus. Kā atklāja A. Jakobsons, lai arī Siguldas pašvaldības
teritorijā Gaujas tecējums ir tikai aptuveni 5 km, novada Dome jau iesākusi sarunas ar GNP
teritorijas septiņām pašvaldībām par sadarbību, taču problēmas rada vienas kopējas
institūcijas izveidošana.

A. Jurkānes viedoklis bija, ka atbildīgāk pret vides un zivju resursu saglabāšanu un
apsaimniekošanu būtu jāizturas teritoriju uzraugošajām institūcijām. Tāpat svarīgi būtu, lai
pašvaldība nepieļautu objektu būvniecību, kas apdraudētu kā mazās upītes, tā Gaujas
baseinu kopumā. Ekspertu diskusijā iesaistījās SND galvenā arhitekte Maija Geidāne,
sakot, ka ražošanas objektiem nemaz nav jāatrodas upju tuvumā, lai radītu draudus videi.
Viņa vēlēja cilvēkiem vairāk domāt par to, kādu sadzīves ķīmiju lietojam.
Faktori, kas cilvēku ārstē
Ne mazāk svarīgs iztirzājamais temats bija vides bioloģiskā daudzveidība, dabas
aizsargāšana un pielāgošana sabiedrības interesēm. Eksperti sprieda, ka nav pareizs
viedoklis, ka nekā nedarīšana ir labākais veids, kā aizsargāt dabu. Neizcērtot krūmājus un
ātri augošus kokus, kā, piemēram, baltalksni, ainava zaudē pievilcību, kas nav pieņemama
Siguldas apmeklētājiem. Dabas aizsardzībai tiek tērēta nodokļu maksātāju nauda, tāpēc
būtu jārada tādi apstākļi un vide, kas patīkama un pieejama sabiedrībai. Nav noslēpums, ka
skaista ainava cilvēkiem rada pozitīvas emocijas, kas ir pievienotā vērtība, ko iegūstam no
dabas aizsardzības. Rietumeiropā ārsti izraksta pastaigas dabā, kas pacientam ārstē
neirotiskas dabas slimības un rada emocionālu līdzsvaru. Taču Latvijā likumdošana bieži
vien neļauj aktīvi rīkoties, lai vidi sakārtotu. Daļējs risinājums vides tīrībā varētu būt dabas
taku apmeklētāju iesaistīšana, piedāvājot viņiem bezmaksas neliela izmēra atkritumu
maisus, kuros savākt zemē nomestos papīrus, tukšās pudeles utt., par ko pēc tam tiktu
atalgoti ar pateicību, piemēram, bezmaksas biļeti uz Panorāmas riteni, Meža kaķi vai tml.
A. Jurkāne gan klātesošajiem norādīja, ka dabas aizsargāšanā darbojās divi atslēgas vārdi –
ainavas saglabāšana un apsaimniekošana. Ja atbildīgajai organizācijai, piemēram, ir
problēmas ar zāles pļaušanu Gaujas senielejā, tad tā varētu rīkot pļaušanas sacensības.
Kontekstā ar Siguldas novada vides aizsargāšanu par aktuālu problēmjautājumu
R. Āboltiņš uzskatīja apgaismojumu publiskajā telpā. Kā risinājumu, ņemot vērā
gadalaikus, viņš piedāvāja apgaismojumu atstāt vietās, kur pastiprināta cilvēku un
transportlīdzekļu plūsma, savukārt bez īpaša izgaismojuma atstāt ceļa posmu Sigulda–
Turaida. Nakts, kas ir dabiska diennakts cikla sastāvdaļa, pretēji gaismas radītajam
piesārņojumam, cilvēkam sniedz atpūtu, saglabā maņu un spēju orientēties tumsā.
Atteikšanās no apgaismojuma būtu ieguvums arī ekosistēmai, taču dažkārt tumsas aizsegā
tiek apdraudēta cilvēku dzīvība, tāpēc eksperti siguldiešiem ieteica: apgaismojumu izvietot
tur, kur tas ir visvairāk nepieciešams, līdzsvarot enerģijas patēriņu un izmantot gaismu
jutīgus sensorus, kā arī izvēlēties mazāk jaudīga apgaismojuma spuldzes. Jāteic, ka
energoefektīvās spuldzes ir pildītas ar dzīvsudrabu, kas kaitīgs dabai un cilvēka veselībai,
tāpēc speciālisti lēš, ka pēc gadiem trim, pieciem Latvijas publiskajā telpā, iespējams,
izmantos samērā dārgos ledus, kas ar mazāku elektroenerģijas patēriņu nodrošinās
jaudīgāku apgaismojumu, taču to ieviešana prasīs lielākas investīcijas. Pagaidām nav
pētījumu, kā ledi ietekmē cilvēka redzi.
Runājot par Siguldas pilsētas kultūrvēsturiski nozīmīgām ēkām, kas daža laba šobrīd ir
nožēlojamā stāvoklī, L. Konstante uzsvēra, ka pašvaldības nostāja ir tai piederošos
īpašumus iekļaut UNESCO aizsargājamo objektu sarakstā. Citādi ir arī īpašumiem, kas
pieder privātpersonām.
Apkopojot ekspertu viedokli, izkristalizējās tuvākajā nākotnē darāmās lietas: Gaujas
atdzīvināšana, semināru un konferenču līmenī sadarbības organizēšana starp TMR un GNP
par dabas un kultūrtelpas jautājumiem, jaunu informācijas avotu radīšana par risinājumiem
vides jautājumos (šobrīd izmantojamie avoti – Siguldas pašvaldības un DAP izveidotās

vietnes), nelielu resursu ieguldīšana atkritumu maisu iegādē un to izdalīšana apmeklētājiem
atkritumu savākšanai pastaigu laikā, mērījumu par diennakts apgaismojuma lietderību
Siguldā veikšana.
“Ideju siena” atklāj iedzīvotāju vēlmes
Paralēli ekspertu diskusijai sabiedriski aktīvie siguldieši Svētku zālē ģenerēja, domubiedru
grupās apsprieda un prezentēja savas idejas pilsētvides veidošanā, brīvā laika aktīvā
pavadīšanā, uzņēmējdarbībā un mūžizglītībā. Par vērtīgākajām idejām atzina “Baltā
Gulbja” jeb baletskolas izveidi, veselīga uztura un veselīga dzīvesveida skolas izveidi,
aroda mācības skolas, kurā iespējams apgūt pavāra, viesmīļa un pārdevēja profesijas,
atvēršanu, uzlīmes “Siguldietis” ar pilsētas logo izveidi, kas atspoguļotu un radītu
piederības izjūtu Siguldai un ko varētu izmantot uzlīmei uz automašīnām, somām
velosipēdiem utt., ceļa posma Sigulda–More asfaltēšanu, lekciju organizēšanu
uzņēmējdarbībā, tūrismā, latvāņu apkarošanā u. tml., Siguldas Botāniskā dārza atjaunošanu
un atpūtas kompleksa izveidošanu, atpūtas vietas “Tiem, kam pāri 30” radīšanu, telpas
“jauniešiem pēc 18” brīvā laika pavadīšanai ar dejām, mūziku un filmu skatīšanos radīšana,
ceļotājiem ar ierobežojošiem resursiem informācijas pieejamības nodrošināšanu jebkurā
diennakts laikā, kādreizējās atpūtas vietas “Senleja” atjaunošanu, bērnu laukuma izveidi
Lauktehnikā u. c.
Jāteic, ka visskaļākos aplausus diskusijas dalībnieki veltīja idejai par Siguldas Botāniskā
dārza atjaunošanu, savukārt jautājumā par ideju potenciālajiem sadarbības partneriem
izskanēja viedoklis, ka vispirms jau tiem jābūt Domes deputātiem, kurus ievēlējuši
iedzīvotāji, tostarp arī ideju autori.
▲Saturs
2011.gada jūnijs
18.06.2011. Ne katra jāņuzāle pinama vainagā (Auseklis)
Avots: Auseklis
Datums: 18.06.2011
Autors: Rita JAKOVĻEVA, Agnese VEILANDE, Dabas aizsardzības pārvalde
Rubrika: Daba Vide Cilvēks
Tuvojas Jāņu diena vainagu pīšanas laiks. Lai arī tautas dainas mudina, ka Visa laba
jāņuzāle, ko plūc Jāņu vakarā, dažus augus labāk atstāt zaļojam, nevis vīt vainagā vai dāvāt
Jāņamātei. Nākot Līgo dienai, dodamies Latvijas leknajās pļavās, lai saplūktu lielu klēpi
jāņuzāļu. Taču nereti aizmirstam, ka daža no tām ir aizsargājama un saudzējama, lai par tās
eksistenci atcerētos ne tikai mēs, bet arī nākamās paaudzes.
Lai gan krāšņu trejdeviņu ziedu pušķi iespējams veidot, saplūcot gan debeszilās
rudzupuķes, maigās pīpenes, sarkano un balto āboliņu, gan suņuburkšķus, papardes, kalmes
un vēl daudzas citas skaistas puķes, tomēr iepriekšējo gadu pieredze rāda, ka dažkārt
krāsainajiem jāņuzāļu pušķiem tiek nežēlīgi izplūktas retās un krāšņās savvaļas orhidejas
naktsvijoles, dzegužpirkstītes, dzegužpuķes un dzegužkurpītes. Tāds liktenis Līgo laikā
piemeklē arī pūkainās silpurenes un jumstiņu gladiolas. Tāpat dažkārt iespējams uziet dārza
īrisa radinieci krāšņo, taču aizsargājamo Sibīrijas skalbi, kas ierakstīta pat Baltijas jūras
reģiona Sarkanajā grāmatā. Kāpēc plūkt dabā, ja dārzā audzējam gluži tādu pašu skaistuli?

Vasaras saulgriežu laikā pļavas nāk pretī ar pilnu klēpi plūcamu krāšņu ziedu. Jāņu pušķos
neatņemama sastāvdaļa ir kalmes. Ejot jāņuzāles lūkot, ieraudzīsi arī madaras, asinszāli un
birztalu nārbuli, vībotnes, rudzupuķes, pīpenes, magones un, protams, papardes. Tās visas
ir plūcamas, tomēr arī ir saudzējamas. Neplēs tās ar saknēm un nenoplūc pēdējo krāšņo
ziedu pļavā, lai, atbraucot nākamgad, pļava tevi varētu priecēt ar vēl plašāku ziedu
daudzumu!
Dabas aizsardzības pārvalde aicina neatņemt dabai tās skaistumu neplūc, netirgo un nepērc
Latvijas savvaļā augošos aizsargājamos augus! Mīli ar acīm! Tikai savvaļā naktsvijole
smaržos tik saldi, dzegužkurpīte būs tik koša un silpurene tik pūkaina!
▲Saturs
16.06.2011. Как избежать недоразумений на таможне? (Novaja Gazeta)
Avots: Novaja Gazeta
Datums: 16.06.2011
Rubrika: Комментарии и мнения
С началом сезона отпусков Служба государственных доходов (СГД) призывает всех,
кто собирается в путешествия в другие страны, ознакомиться с правилами ввоза и
вывоза определенных видов товаров
По опыту экспертов таможенной службы, чаще всего по возвращении в Латвию
неприятные недоразумения возникают в тех случаях, если в багаже пассажир
перевозит табачные изделия или алкогольные напитки, объем которых превышает
разрешенную норму, а также в случаях перевозки контрафактного или поддельного
товара (товар, маркированный известным брендом), особей животного и
растительного мира или изготовленные из них предметы.
СГД напоминает, что для ввоза и вывоза из страны животных, растений или
изготовленных из них изделий, необходимо получить разрешение CITES, которое
следует предъявить работникам таможни. В Латвии выдачей разрешений занимается
Управление по защите природы. Чаще всего во время таможенного контроля изымаются
различные медицинские товары, сувениры, изготовленные из растений и
животных, находящихся под охраной, кораллы. Например, в первом квартале 2011
года было уже конфисковано семь бутылок с помещенными в жидкость
охраняемыми видами змей и один охраняемый вид коралла. Более подробная
информация о перевозке охраняемых видов и необходимой для этого документации
доступна на пунктах таможенного контроля, а также на домашней страничке СГД –
www.vid.gov.lv в разделе Muita /Ceļotāja bagāža, pasta sūtījumi и сайте Управления по
охране природы – http://www.daba.gov.lv/public/lat/ в разделе CITES.
СГД также напоминает, что следует быть более внимательными при покупке в
других странах товаров знаменитых брендов (например, сумочек, одежды,
украшений, различных аксессуаров). Поддельные товары известных брендов
особенно распространены в таких странах, как Китай, Гонконг, Объединенные
Арабские Эмираты, Турция. Если количество ввозимого товара, маркированного
известными брендами, вызовет у работников таможни подозрение о возможных

коммерческих целях, товар может быть конфискован, а в отношении владельца
применено административное наказание.
▲Saturs
07.06.2011. Top dabu saudzējoši objekti (Liesma)
Avots: Liesma
Datums: 07.06.2011
Autors: Solvita Kukanovska, Dabas tūrisma infrastruktūras departamenta projektu vadītāja
Rubrika: Zaļā lapa
Dabas aizsardzības pārvalde sākusi realizēt Kohēzijas fonda projektu «Antropogēno slodzi
samazinošās un informatīvās infrastruktūras izveide Natura 2000 teritorijās». Projekts
paredz jaunu informatīvo zīmju un informācijas stendu izvietošanu. Taps jauni maršruti
dabas takām, būvētas laipas, tiltiņi, skatu torņi. Pie galvenajiem infrastruktūras objektiem
paredzēts auto stāvlaukums ar tualetēm un atkritumu urnām. Projektu realizēs 41 īpaši
aizsargājamā dabas teritorijā 57 pašvaldībās. Projekta pamatmērķis — veicināt reto,
aizsargājamo sugu un biotopu atradņu saglabāšanu, vienlaikus izglītojot cilvēkus par šīm
dabas vērtībām.
Bijušajā Valmieras rajonā darbi šajā projektā paredzēti 5 īpaši aizsargājamās dabas
teritorijās: dabas parkā «Salacas ieleja» plānots izveidot 5 kilometru dabas taku, 7 atpūtas
vietas un izvietot 3 jaunus informatīvos stendus; dabas liegumā «Burtnieku ezera pļavas»
būvēs skatu torni un stāvlaukumu, iekārtos atpūtas vietu un izvietos divus informatīvos
stendus; dabas liegumā «Zilaiskalns» taps divi informatīvie stendi; dabas liegumiem
«Rūjas paliene» un «Vidusburtnieks», kā arī visām pārējām īpaši aizsargājamām dabas
teritorijām taps robežu marķējums — plāksnīte ar ozollapas simbolu.
Jau sākta teritoriju apsekošana infrastruktūras projektēšanai. Plānots, ka infrastruktūras
izveidei nepieciešamā tehniskā dokumentācija tiks sagatavota līdz rudenim, bet gada
nogalē varēs sākt būvdarbus.
Laipas, skatu torņi, tiltiņi, robežzīmes, stendi un citi infrastruktūras elementi tiks veidoti
saskaņā ar jau apstiprinātajiem ĪADT dabas aizsardzības plāniem, ar tiem iespējams
iepazīties interneta vietnē www.daba.gov.lv. Visos objektos tiks izmantots DAP
izstrādātais īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vienotais stils. Projektu līdzfinansē Eiropas
Savienība. Projekta administratīvās, finanšu un tehniskās vadības uzraudzību nodrošina LR
Vides ministrija.
▲Saturs
01.06.2011. Aicina ceļot uz Slīteri, Kolku un Dundagu (Kursas Laiks)
Avots: Kursas Laiks
Datums: 01.06.2011
Autors: SARMĪTE ŠTRAUSA
Rubrika: Ziņas
Jaunus piedzīvojumus un jauku atpūtu sestdien un svētdien sola Slīteres ceļotāju dienas
rīkotāji.

Slīteres ceļotāju dienu (SCD) organizē Dabas aizsardzības pārvalde un “Lauku ceļotājs”
sadarbībā ar Talsu un Dundagas novada tūrisma un kultūras dzīves organizatoriem.
Dos programmu un uzlīmi
Papildus pagājušajā gadā pieprasītajām ekspedīcijām Bažu purvā, agrajai rīta zvejai kopā ar
Slīteres zvejniekiem un kūpināto zivju baudīšanai slīternieki piedāvās arī izbraucienu ar
armijas auto “GAZ66” pa militārā mantojuma objektiem, dabas skaņu klausīšanos pie
Slīteres bākas un Kurzemes Dziesmu dienas koncertu, ko noslēgs zaļumballe, informē
Dabas aizsardzības pārvaldes sabiedrisko attiecību speciāliste Rita Jakovļeva.
Pasākumam būs divas galvenās norises vietas: Dundaga un Kolka. Tur darbosies
informācijas centri, kuros ikviens apmeklētājs saņems programmu ar pasākumu vietām un
laikiem un SCD uzlīmi kā piederības zīmi šai dienai. Labāk saplānot vēlamos pasākumus
palīdzēs interneta mājaslapā atrodamā programma –www.celotajs.lv/sliteresdiena. Īpaši
SCD sagatavoti 23 maršruti un gidu vadītas bezmaksas ekskursijas.
Darbosies un baudīs
Visi gidi ir slīternieki, kas varot pastāstīt nostāstus un leģendas gan par “kājgriežu” un
vikingu laikiem, gan par padomju laiku slēgtās militārās zonas noteikto kārtību. Parādīšot
arī “Šķēles līkumu” un citas vien vietējiem zināmas vietas.
Astoņi maršruti paredzēti gājējiem dabā. Tie būs no trīs līdz vienpadsmit kilometru gari,
pieveicami pusotras stundas laikā. Ceļotājiem būs vajadzīgi ērti apavi un laika apstākļiem
piemērots apģērbs.
Būs pieci dažādas grūtības pakāpes velomaršruti – 14 līdz 30 kilometru gari, seši maršruti
auto ceļotājiem, tostarp arī līdz 90 kilometru garš izbrauciens ar armijas auto pa militārā
mantojuma objektiem: bijušo tanku ceļu Irbenes upes krastos, apskatot Irbenes
radiolokatoru un citas vietas.
Trijos maršrutos varēs doties laivotāji – apkārt Kolkas bākai vai kopā ar kapteini dižjūrā.
Divi maršruti plānoti putnu un zvēru vērotājiem.
SCD programmas veidotāji piedāvās iesaistīties 12 radošās un izzinošās darbnīcās:
piemēram, naktī klausīties putnus pie Slīteres bākas vai veidot rotaslietas un dekorus
Kolkasragā.
Kūpinātas zivis un tradicionālos sklandu raušus varēs nogaršot un iegādāties gan Dundagas
tirdziņā, gan pie saimniecēm un zvejniekiem, kuri rādīs, kā šie produkti tiek gatavoti.
Pieskandinās apkaimi
Sestdien, 4. jūnijā, Dundagā norisināsies Kurzemes Dziesmu diena, informē Dundagas
kultūras pils direktore Baiba Dūda. Šogad aprit 75 gadu jubileja kopš pirmās Dziesmu
dienas Dundagā 1936. gadā. Svētkos pulcēsies gandrīz divi tūkstoši cilvēku no visas
Latvijas – koristi, dejotāji, pūtēju orķestru dalībnieki. Plaša programma paredzēta visas
dienas garumā. Tā sāksies pulksten 11 ar koncertiem Talsu, Valdemārpils, Ģipkas un
Dundagas evaņģēliski luteriskajās baznīcās un turpināsies visas dienas garumā pilsētas
laukumos.
▲Saturs

2011.gada maijs
20.05.2011. Dabas kolekcionēšana Ķemeru parkā (Neatkarīgā Rīta Avīze)
Avots: Neatkarīgā Rīta Avīze
Datums: 20.05.2011
Autors: Līga RUŠENIECE
Rubrika: Tūrisms
Kāpēc mudinājums doties uz Ķemeru Nacionālo parku (ĶNP) ir tāds piedāvājums, no kura,
kā mēdz teikt, nemēdz atteikties? Tāpēc, ka tur iespējams izbaudīt ne tikai divi vai trīs
vienā, bet ar vienu piegājienu var iepazīt, uzzināt, ieraudzīt un izbaudīt daudz vairāk.
Skaties un gaidi
Uz Ķemeru Nacionālo parku, lai vērotu putnus, daudzi dodas pāris reizes gadā, kad, šā
parka speciālistu mudināti, atsaucas aicinājumam baudīt putnu ierašanās brīdi pavasarī vai
tieši otrādi – došanos prom uz siltajām zemēm jeb atvadas rudenim. Kā sarunā ar
Neatkarīgo uzsver ornitologs Jānis Ķuze, uz ĶNP putnus lūkot var doties visu gadu, vien
jāapbruņojas ar labu tālskati un pacietību, un pārējo garantē daba. Kaņiera ezerā, tā krastā,
saliņās un pussalās ligzdo milzīgs daudzums ūdensputnu, arī visparastākās meža putnu
sugas, «rupji rēķinot – no 100 līdz 200 putnu sugu».
Ornitologs uzsver, ka tieši šis laiks ir īpaši piemērots, jo šo vietu iecienījuši arī milzīgs
skaits migrantu, kas dodas tālāk uz ziemeļiem. «Labs laiks putnu vērošanai sākas līdz ar
sniega nokušanu. Ledus periodā te ir salīdzinoši maz ko redzēt, bet, līdzko ezers ir atklāts,
te mūždien rosās putni. Visklusākais periods ir jūlijs, bet jau uz tā beigām tiek vesta ārā
jaunā paaudze un sākas milzīga rosība, atkal ir daudz ko redzēt,» apgalvo ornitologs.
Pieņēmumu, ka visus labos skatus noteikti traucē makšķernieki, kas tikpat ļoti iecienījuši
Kaņiera ezeru, apgāž paši putni, kas pie makšķernieku rosīšanās esot pieraduši. Esot pat
gadījies redzēt, ka lielā klajumā ganās «apmēram 1000 putnu liels lauču bars, bet 100
metrus no tiem – laiva ar makšķerniekiem. Ja copmaņi putniem pietuvojas, tad lauči
vienkārši pārvācas mazliet tālāk, un pat bez stresa».
Desmit minūšu laikā ar garantiju iespējams redzēt apmēram 20 sugas, pat vairāk – apgalvo
Jānis Ķuze. Protams, izcilus skatus, veroties dabā, var redzēt, talkā ņemot tālskati, taču
daudz ko var saskatīt ar neapbruņotu aci, un daudz ko var arī saklausīt, lai gan putnu balsu
kolekcionēšanai būtu vēlams ne pārāk vējains laiks, kas gan pie Kaņiera nemēdz būt bieži.
«Līdz pat divu kilometru attālumā var dzirdēt lielo dumpi, arī laučus, kas plikšķinās pa
niedrēm; protams, arī meža pīles. Gadās, ka nobrēcas kāds zivju gārnis, netālu ietirkšķas
baltais gārnis. Putni nemitīgi atgādina par sevi,» zina teikt pieredzējušais ornitologs.
Iespējams, ka milzīgais dzīves temps un lielpilsētu troksnis mudina cilvēkus arvien vairāk
meklēt rāmumu, mieru un klusumu dabā. Iespējams, laikā, kad viss notiek tik ātri, kad
cilvēkam gribas apstāties un palikt mierā, pārlieku lielais materiālisma kults mudina
pievērsties hobijiem, kas nav ne rokās paņemami, ne naudā pārvēršami. Putnus var
ieraudzīt, saklausīt, redzēt, nofotografēt, un ko tad vēl? Profesionāļi tos gredzeno, skaita,
seko līdzi to lidojumam pāri zemēm un okeāniem un vēl nez ko, bet kas tad dzen pārējos
celties rīta agrumā un dirnēt tornī pie tālskata? «Starp citu, šajā hobijā ir milzīga nozīme
tehnoloģijām, jo ir taču svarīgi fiksēt, dokumentēt, apmainīties ar informāciju. Ir speciālas
mājas lapas internetā, kur tiek ievietota informācija par retu sugu novērojumiem. Es
uzskatu, ka putnu vērošana ir fascinējoša nodarbe visa gada garumā. Tiem cilvēkiem, kurus

piemeklē tā saucamā ziemas depresija un kuriem šķiet, ka ziemā visa dzīvā daba ir kā
mirusi, pamatīgi aukstā ziemas dienā ir tikai jāiziet ārā. Latvijā ziemā dienas laikā var
novērot līdz 30, pat 40 putnu sugām, un tas iespējams laikā, kad šķiet – viss ir sasalis ragā,
nekā dzīva vairs nav,» apgalvo Jānis Ķuze. Aizrautības devu šim hobijam piešķir arī
mūžam aktuālā iespēja Latvijā novērot tādu putnu sugu, kas te uzskatāma par retu. Un vēl
šis hobijs mudina izglītoties, jo putnus ir jāmācās pazīt. Esot nācies sastapt cilvēkus, kas
pratuši pazīt vien zvirbuļus, pelēko vārnu un lielo zīlīti un kas jau pēc diviem gadiem ir
kļuvuši par ļoti labiem putnu pazinējiem, turklāt ne vien pēc izskata, bet arī pēc balsīm, kas
jau ir šā hobija sarežģītākā pakāpe. «Šis ir ārkārtīgi gaišs un pozitīvs hobijs,» apgalvo
ornitologs. Ir vērts aizdoties un uzkāpt putnu vērošanas tornī, lai pārliecinātos, ka tā
patiešām varētu būt.
Tiem skeptiķiem, kas domā, ka šobrīd Kaņierī gan nav nekādas lielās rosības, ornitologs
atbild, ka tieši maija otrā puse ir tā saucamo vēlo migrantu laiks, jo ap šo periodu ierodas
tie, kas ziemo vistālāk – Dienvidāfrikā vai Dienvidaustrumāzijā. Piemēram, mazais svilpis,
vālodze, svīre, virkne ķauķu, arī grieze, parasti ir klāt tikai ap to laiku, kad jau ir kur
paslēpties...
No kapa izceltie
Majestātiskos putnus, kuru spārnu atvēziens ir pat vairāk nekā divi metri, arī iespējams
redzēt pie Kaņiera, un tie ir jūras ērgļi. Viens pāris tur ligzdojot jau ilgstoši. Šī ir viena no
vecākajām ligzdošanas vietām Latvijā. Ornitologs Jānis Ķuze stāsta, ka kopš 1976. gada šī
vieta tiek regulāri apsekota un zināms, ka jūras ērglis arī «staigājis apkārt» un mainījis savu
ligzdošanas vietu, protams, vairākas reizes ir nomainījušies arī paši putni, jo jūras ērgļa
dzīves ilgums ir līdz 20 gadiem un pat vairāk. «Pirms pāris nedēļām jūras krastā tika atrasts
Igaunijā 1994. gadā gredzenots putns,» zina teikt ornitologs. Visu savas dzīves laiku putni
cenšas sargāt savu teritoriju, vien ziemā, ja ir ļoti liels sals un galīgi nav pieejama barība,
ērgļi var doties tuvāk jūrai, tālāk uz dienvidiem. Ik gadu vienam pārim ir no viena līdz trim
pēcnācējiem, pie mums gredzenoti jūras ērgļi ir redzēti pat Francijā, Vācijā, Polijā,
Ungārijā un citviet, un tie, kas klejo, ir jaunie putni, jo ligzdot tie sāk vien četru piecu gadu
vecumā, kad pēc klejojumiem apkārt pa pasauli atgriežas apmēram tajā vietā, kur nākuši
pasaulē, un sāk veidot savu ligzdu.
Jūras ērgļu skaits Latvijā tiek lēsts ap 40–60 pāriem, ar tendenci palielināties, bet ornitologs
uzsver, ka jūras ērgļi vispār ir liels veiksmes stāsts dabas aizsardzībā pasaulē, jo patiesībā
tas ir izcelts ārā no kapa – pagājušā gadsimta vidū Eiropā tas bija uz izmiršanas sliekšņa.
Tolaik putniem problēmas radīja lauksaimniecības pesticīdi DDT, ko tolaik plaši lietoja,
bet otrs iznīcinošais faktors bija tas, ka tolaik plēsīgos putnus arī šāva. «Cilvēki mēdz visu
dzīvo radību dalīt divās lielās grupās – derīgie un kaitīgie, un plēsīgie putni, kas ēda
mazākos, protams, tika ierindoti pie kaitīgajiem. Arī Latvijā jūras ērglis kā ligzdotājs bija
jau praktiski izzudis. Kad Eiropā aizliedza lietot šos pesticīdus, ar dažādiem likumiem
aizliedza putnu šaušanu un ligzdu postīšanu, suga sāka atkopties. Šis ir viens no skaistajiem
stāstiem, kādu dabas aizsardzībā nav nemaz tik daudz,» saka ornitologs.
Cerībā noķert kādu kadru mēģinu fotoaparāta objektīvu izmantot gluži kā binokli, un, lai
arī kadrā noķeru balto gārni, pašai sev jāatzīst, ka nav ko pat mēģināt apstādināt un fiksēt
bildē to, kas ir redzes atmiņas un sajūtu īpašums. Ir jāpaliek mierā un jāskatās klusumā, kas
tik kluss nemaz nav. Īsā saruna ar putnu vērošanas tornī sastapto ornitologu un iespēja
ielūkoties viņa tālskatī, mēģinājumi niedru klājumā atrast kādu ligzdu var patiešām iemest
āķi lūpā.

Hercoga Jēkaba kanāls
Kanāls no Lielupes caur Vecloceni un Kaņiera ezeru uz jūru – tāds esot bijis hercoga
Jēkaba ambiciozais plāns, kas gan netika realizēts ne viņa valdīšanas laikā, ne daudzus
gadsimtus pēc tam. «Kā zināms, Kurzemes hercogistes laikā Lielupe ietecēja Daugavā –
tur, kur tagad ir Buļļupe. Tolaik Rīgas muita uzlika lielus nodokļus, un, lai tie nebūtu
jāmaksā, hercogs Jēkabs bija nolēmis rakt kanālu, lai apietu Daugavas lejteci Rīgā,» stāsta
vides gids Juris Smaļinskis un piebilst, ka pirms daudzajiem gadsimtiem šā projekta
ambiciozums pielīdzināms nesenajai idejai veidot Daugavas–Dņepras kanālu.
Kad piestājam pie Veclocenes, tā izrādās neliela upīte, kas tek cauri Ķemeru dumbrājam un
purvājiem, kur aug arī purva mirtes – augi, kas tiek izmantoti slavenā Rīgas balzama
ražošanā.
Lai arī pavasaros sēņošana nav pārāk izplatīta, tomēr tā iespējama. Protams, uz rudens pusi
latvieši vairāk aktivizējas šai nodarbei un rosās uz meža pusi. Meži ir ļoti liela ĶNP
vērtība, kas teritorijas ziņā tur atpaliek vien no purviem, tāpēc šī ir arī izcila vieta tiem, kas
nolems doties sēņu medībās. Ja putnu vērošana šķiet pārāk neprognozējams hobijs, tad ir
visas iespējas uzsākt sēņu vērošanas hobiju, kas ir pat daudz drošāka nodarbe par sēņu
vākšanu. Lauku ceļotāja nesen izdotais Botāniskais ceļvedis mudina iet dabā un
kolekcionēt tur piedzīvoto. Kā uzsver izdevuma veidotāji, tā galvenais mērķis ir ikvienam
palīdzēt saskatīt tās augu un sēņu sugas, kas atrodas mums visapkārt. Tajā atrodamas arī
ziņas par Latvijas interesantākajām dabas takām, dižkokiem, koku alejām,
dendroloģiskajiem parkiem un citiem ievērojamiem objektiem. Tiem, kam dabā
nepieciešams kāds konsultants, ir vērts lūkot pēc šā izdevuma, jo ar tādu azotē nepaskriet
garām pavasara sēnēm – bisītēm un lāčpurniem... Un, ja paveiksies, ĶNP maija beigās un
jūnija sākumā varēs redzēt tādu retumu kā purva dievkrēsliņu... Un ir taču labi zināt, kas ir
tas, ko tu redzi.
Vējš no pagātnes
Atrodoties ĶNP, var ne tikai skatīties dabu, parka teritorijā atrodas arī sanatorija Jantarnij
bereg. Milzīga teritorija jūras krastā! Negribas pat uzdot jautājumu, kāpēc šis vērienīgais
komplekss savulaik, pēc neatkarības atgūšanas, nav kļuvis par Latvijas īpašumu. «1981.
gadā mēs varējām lepoties ar 23 sanatorijām, bet šodien klasiskas sanatorijas ir tikai trīs –
Jaunķemeri, Belorussija un Jantarnij bereg, pārējie ir SPA,» apgalvo muzeja gide. Vienu
reizi nedēļā Jantarnij bereg kompleksā notiek arī ekskursijas, kad iespējams aplūkot nelielu
telpu – muzeju, kurā var gūt vispārīgu priekšstatu par kūrortu attīstību Jūrmalā, par
sanatoriju Jantarnij bereg, kā arī aplūkot kādu īpašu vietu – nomaļus no lielās ēkas atrodas
neliela māja, kas tautā tiek saukta par Brežņeva apartamentiem, lai gan bijušais padomju
impērijas vadītājs līdz šai vietai tā arī nekad nav ticis. Toties citi padomju laika varenie gan
te ir atpūtušies. Kā izrādās, tur ir vien daži numuriņi, kabinets (ar īpašu vietu sekretārei!),
kino zāle, biljarda telpa, ko vajadzības gadījumā varēja arī izmantot arī kā patversmi.
Korpuss tika celts kā atpūtas vieta PSKP politbiroja biedriem, bet viena daļa – īpaši PSKP
ģenerālsekretāram Leonīdam Brežņevam, ja nu viņam iekārotos tur atpūsties.
«Guļamkorpuss numur 2» – tā savulaik tika dēvētas šīs telpas, kas, protams, nebija publiski
pieejamas. Šobrīd gan tās var noīrēt jebkurš, ja vien ir vēlēšanās atgriezties pagātnē. Pat
ēdienkarte sola padomju laiku gastronomiskas baudas.

Lai arī laika mazliet apbružāta (komplekss atklāts 1973. gadā), sanatorija Jantarnij bereg
savu darbību nekad nav pārtraukusi. Uz eiroremontu tur nav ko cerēt, toties pārpārēm var
izjust seno laiku godību un lietu kārtību.
Tiem, kam ĶNP iepazīšana ir tikai nākotnes projekts, un tiem, kam tā apgūšana pamazām
iet plašumā, ir vērts ielūkoties Lauku ceļotāja lapā internetā, kur var atrast labus padomus,
jau gatavus maršrutus, kuru izstrāde daļēji finansēta ar Eiropas Savienības (Eiropas
reģionālā attīstības fonda un Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instrumenta) atbalstu.
▲Saturs
20.05.2011. Kokšu ezeru dabas taku atklāšana! (Birža)
Avots: Birža
Datums: 20.05.2011
Rubrika: VIDZEMĒ UN LATVIJĀ
Šo svētdien,22.maijā Bioloģiskās daudzveidības diena. Dabas aizsardzības pārvaldes
Vidzemes reģionālā administrācija aicina uz Kokšu ezeru dabas taku atklāšanu!
Tikšanās laiks plkst 12.00, Valkas novada Valkas pagasta Kokšos, atpūtas vietā pie Zāļu
ezera.
Kā tur nokļūt?
Braucot pa SmiltenesValkas šoseju, apmēram 0,6 km pirms Gaujas tilta, sekojot norādei,
janogriežas pa labi un jānobrauc vēl ~4,5 km.
Taka veidota tā, lai katrs varētu veikt saviem spēkiem piemērotāko maršrutu. Ir iespējams
iet apkārt tikai Zāļu ezeram, tad būs javeic 2,7 km, apejot Zāļu un Dziļo ezeru jārēķinās ar
noietiem 4, 5km, bet tiem, kas izvēlēsies garāko maršrutu – apiet apkārt visiem trīs
ezeriem, maršruta garums būs apmēram 7 km. Var veikt arī 7 km garu apli ar velosipēdu,
taču velosipēdistiem jarēķinās ar to, ka informatīvie stendi izvietoti kājāmgājēju takā.
Kājāmgājēju maršruta veikšanai piemērotākie apavi būs tadi, ar kuriem vari noiet pa kādu
resnāku baļķi, gan iebrist kādā mitrākā vietā.
Kokšu ezeru dabas taku ierīkoja Dabas aizsardzības pārvalde ar Latvijas Valsts mežu
Austrumvidzemes mežsaimniecibas finansiālu atbalstu.
▲Saturs
19.05.2011. Dabas fonds: Latvijā īpaši aizsargājamie ES nozīmes meža biotopi ir
saglabājušies mazāk nekā kaimiņvalstīs (BNS)
Avots: BNS
Datums: 19.05.2011
Rubrika: Novadu ziņas
RĪGA, Maijs 19, BNS Latvijā īpaši aizsargājamie Eiropas Savienības (ES) nozīmes
meža biotopi ir saglabājušies mazāk nekā kaimiņvalstīs, aģentūrai BNS pavēstīja Latvijas
Dabas fonda (LDF) pārstāve Daiga Brakmane.
Viņa informēja, ka Latvijā pretēji nereti paustajiem uzskatiem ir saglabājušies mazāk īpaši
aizsargājamo ES nozīmes meža biotopu nekā kaimiņvalstīs – Latvijā tie aizņem 4,1%,

Lietuvā 4,2%, Igaunijā 5,2%, Zviedrijā 8,8%, bet Somijā 10,8% no valsts
kopplatības.
Arī mežu eksperts Viesturs Lārmanis uzsvēra, ka skaitliskie dati par biotopiem liecina, ka
populārais priekšstats par Latvijas neskartās dabas pārākumu pār citām valstīm ir
pārspīlēts. "Patlaban īpaša uzmanība jāpievērš tam, kas notiek ar atlikušo neskartāko
Latvijas dabas daļu, kur no valsts kopējās platības ES nozīmes mežu biotopi aizņem tikai
4,1%. Mēs esam aizrāvušies pārākuma apziņā, ka mums ir daudz citās valstīs reti
sastopamu dabas vērtību, piemēram, balto stārķu, bet nemanām daudz ekskluzīvāku dabas
vērtību izzušanu," teica Lārmanis.
Šonedēļ tikšanas laikā ar zemkopības ministru Jāni Dūklavu un vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministru Raimondu Vējoni LDF pārstāvji pauduši bažas par Latvijas
mežu apsaimniekošanas praksi. "Latvijā ir gadījumi, kad tiek iznīcināti mežu biotopi, kurus
Latvija savos likumos un starptautiskajās saistībās apņēmusies aizsargāt," klāstīja LDF
pārstāve un atzina, ka Latvijas mežos tie nereti tiek atrasti jau nocirsti.
Pēc Brakmanes teiktā, viens no galvenajiem iemesliem biotopu izciršanai ir precīzas
informācijas trūkums par šo biotopu atrašanās vietu. "Tie nav atzīmēti Meža valsts reģistra
datubāzē – galvenajā informācijas avotā, ko ņem vērā, organizējot un kontrolējot meža
apsaimniekošanas darbus," paskaidroja LDF pārstāve.
"Lai būtu iespējams izvairīties no ES nozīmes meža biotopu nociršanas, jāzina katra tā
atrašanās vieta kartē un jāsaista tas ar lēmumu pieņemšanu par saimniecisko darbību,"
sacīja Brakmane un norādīja, ka Latvijā šāda informācija nav reģistrēta par aptuveni
6070% no biotopu kopējā daudzuma, turklāt vairākums šo biotopu atrodas valsts īpašumā
esošajos mežos un ir pakļauti tādai pašai saimnieciskajai darbībai kā jebkurš parasts mežs.
"Situācija ir nopietna, jo Latvija savos likumos un arī starptautiskajās saistībās apņēmusies
nodrošināt biotopiem labvēlīgu aizsardzības statusu, kas nozīmē, ka to platības nedrīkst
samazināties," uzsvēra LDF pārstāve.
Līdz ar to zemkopības ministrs tikšanās laikā apsolījis, ka turpmāk ES nozīmes biotopi tiks
atzīmēti Meža valsts reģistrā ar speciālu kodu, kas ļaus izsekot to stāvoklim valstī.
LDF pārstāvji uzsvēra arī to, ka Lauku attīstības programmas ietvaros Latvija nav
izmantojusi iespēju lietot ES finanšu līdzekļus Meža vides maksājumiem, kuri ir paredzēti
ES Kopējās lauksaimniecības politikas ietvaros kā instruments, ko iespējams izmantot
biotopu kvalitātes uzturēšanai un citai dabas aizsardzības veicināšanai privātajos mežos.
Tikšanās dalībnieki vienojās, ka Zemkopības ministrija, Vides aizsardzības un reģionālās
attīstības ministrija un nevalstiskās vides organizācijas strādās kopīgi pie vērtīgo meža
biotopu apzināšanas un aizsardzības.
Līdz šim Latvijā nav bijusi vienota metodika biotopu – platību, kas piemērota konkrētu
augu, dzīvnieku vai sēņu sugu pastāvēšanai,– noteikšanai.
Laura Cibule, +371 67088615, eko_zinas@bns.lv
▲Saturs

17.05.2011. Piejūras magnētismu ar sēni, puķi vai ķērpi nepārspēt (Auseklis)
Avots: Auseklis
Datums: 17.05.2011
Autors: Līga LIEPIŅA
Rubrika: Tūrisms
Salacgrīvas novada viesu mājā Rakari notika asociācijas Lauku ceļotājs un Latvijas Dabas
fonda (LDF) kopīgi īstenota darba Ziemeļvidzemes piekrastes apsaimniekošanas plāna
izstrādes noslēgums. Iepazīties ar rezultātiem bija aicināti vietējie piekrastes teritorijas
uzņēmēji viesu māju īpašnieki, Salacgrīvas novada TIC, bibliotēkas un muzeja, tāpat
pašvaldības pārstāvji.
Aizsargājamās teritorijas - ieguvums
Semināru atklāja Lauku ceļotāja vides speciālists Juris Smaļinskis, kurš pastāstīja par šo
aptuveni 2 gadus ilgušo projektu un tā laikā paveikto Latvijā. Pasaules Tūrisma asociācijas
veiktā aptauja parādīja, ka cilvēkus galvenokārt interesē neskartā daba. Likumsakarīgi pēc
tam tapis projekts par 4 Latvijas aizsargājamām dabas teritorijām Rāznas Nacionālo parku,
Abavas senleju, Dvietes palienes dabas parku un Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātu
(ZBR). Projekta īstenotāji vēlējās parādīt tās nevis kā trūkumu (ierobežojumi saimnieciskā
darbībā), bet kā ieguvumus un to, kā tās var izmantot tūrisma produktu radīšanā. Lauku
ceļotājs šo 2 gadu laikā laidis klajā vairākus izdevumus, lai popularizētu šīs teritorijas.
Pirmais bija ceļvedis ūdenstūristam, kas aptver 50 Latvijas top upes, tostarp Vitrupi, Salacu
un Svētupi. Pieminēti arī apskates objekti upju tuvumā. Tāpat radīta pārgājienu karte par
visu Latvijas teritoriju. Mums ir fantastiskas dabas ainavas, bet ne vienmēr tās uztveram un
izmantojam kā resursu. Tādēļ tapa ideja par vēl vienu karti 100 skaistākās skatu vietas no
torņiem, baznīcām, jūras krasta u.c. Latvijā, stāstīja J. Smaļinskis. Izdota arī Baltijas
velokarte, kurā iekļauti velomaršruti Ziemeļvidzemes piekrastē, piemēram, Vidzemes
akmeņainajā jūrmalā. Projekta laikā tapuši 4 tūrisma attīstības plāni un to kopsavilkumi, no
kuriem 2 jau izdoti. Par ZBR tas vēl ir drukāšanas procesā. Projektā iesaistītajām dabas
teritorijām mēģināts izveidot t.s. produktu lapas, kas iekļauj dažādus maršrutus. ZBR
Salacgrīvas novada teritorijā tie ir putnu vērotājiem, autobraucējiem, velobraucējiem,
kājāmgājējiem un pat laivotājiem. Tāpat par šo teritoriju izveidota servisa karte veikalu,
bankomātu un naktsmāju pieejamība u.c. ar tūristiem ļoti svarīgu informāciju. Tās
pieejamas Lauku ceļotāja mājaslapā www.celotajs.lv, arī vietējos Tūrisma informācijas
centros. Šādas produktu lapas vietējie uzņēmēji var veidot paši. Maketu sagatavi bez
maksas iespējams saņemt Lauku ceļotāja mājaslapā.
LDF pārstāve Aija Petkēvica pastāstīja, kā norisinājās tūrisma attīstības plāna izstrāde un
sadarbība ar ieinteresētajām pusēm. Tika apsekota Ziemeļvidzemes piekrastes teritorija, lai
uzzinātu, kā vietējie iedzīvotāji attiecas pret tūrismu. Posmā no Tūjas līdz Melekiem
aptaujāti 100 īpašnieku, un tikai daži bijuši kategoriski pret tūristiem. Vairākums
apliecinājis, ka dabas bagātības, kas ir viņu apkārtnē, neapšaubāmi ir tā vērtas, lai tās
apskatītu un baudītu arī citi. Jūras krasts ir vienojošā stīga, uz kuru dodas gan velobraucēji,
gan kājāmgājēji, gan autobraucēji. Ūdens tiek izmantots kā tūrisma resurss. Arī vietējais
iedzīvotājs rada šo pievienoto vērtību un tūristam sniedz pakalpojumus. Ziemeļvidzemes
piekraste var piesaistīt tūristus ar veco ainavisko ceļu gar jūru, dažādiem svētkiem,
specifisko teritorijas arhitektūru būvniecības stilu, kas raksturīgs šai pusei. Tas jāsaglabā un
jāapsaimnieko, lai varētu ieinteresēt tūristus, uzsvēra LDF pārstāve.
Vietas pievilcību var vairot dažādi

Vidzemes augstskolas Tūrisma un viesmīlības katedras pasniedzējs Andris Klepers
uzsvēra, ka Ziemeļvidzemes piekraste ar katru gadu tūristiem kļūst arvien populārāka.
Vietas pievilcība ir svarīgs aspekts, jo tūrists var neko nezināt par lietu un vietu vēsturi,
saknēm, viņš redz tikai tā brīža pievilcību. Piejūra tādā ziņā ir labā situācijā. Jūru nepārspēt
ne ar vienu puķi, sēni vai ķērpi. Tikai jāprot to dažādot un pasniegt, skaidroja A. Klepers.
Par labu Vidzemes piekrastes attīstībai runā ģeogrāfiskie faktori, arī atrašanās starp 2 ļoti
pieprasītiem centriem Rīgu un Pērnavu. Attālums starp pilsētām, kas piesaistījušas attiecīgi
vairākus miljonus un 270 000 tūristu, ir niecīgs. Tūristus var piesaistīt ar pasākumiem.
Piemēram, festivāls «Positivus» pulcina apmēram 30 000 cilvēku. Ja katram apmeklētājam
ir kaut viena vajadzība, tās summējās un paliek uz vietas tur, kur norit pasākums. Jāatceras,
ka nevajag organizēt pasākumus tad, kad jau tāpat ir pilns ar tūristiem vasara ir notikumu
pilna, bet rudens ne. Tādēļ Nēģu diena Salacgrīvas novadā ir pareizais uzsvars, lai tūristus
piesaistītu arī rudenī, palielīja A. Klepers. Mūsu priekšrocība varam daudz strādāt ar
kaimiņiem igauņiem. Jāizmanto pārrobežu sadarbība un jāsadarbojas arī ar kaimiņu
novadiem, piemēram, saskaņojot pasākumus. Tāpat jārosina nesteidzīgā atpūta, jāpanāk, lai
tūrists vienā vietā uzkavētos iespējami ilgāk un atgrieztos. Šim reģionam un to
šķērsojošajai Tallinas šosejai ir arī ēnas puses. Joprojām reģionu kā galamērķi neizvēlas
ārzemju tūristu grupas, kas brauc ar autobusiem, jo šeit nevar uzņemt tik lielu skaitu tūristu.
Un nevajagot nievāt tūristu velobraucēju, jo tas reģionā atstāj daudz vairāk naudas nekā
autovadītājs, kurš ātri izskrien visam cauri.
Par aktualitātēm un pārmaiņām Dabas aizsardzības pārvaldē (DAP) pastāstīja Līga
Ločmele. Kopš 1. februāra ZBR administrācija savienota ar Gaujas Nacionālā parka
administrāciju un to dēvē par Vidzemes reģionālo administrāciju, kuras viens birojs ir
Salacgrīvā. Maināmies ārēji, pamatuzdevumi palikuši tie paši, uzsvēra L. Ločmele. Nesen
pieņemtajos grozījumos likumā Par Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātu ir 3 būtiski punkti
ainavu aizsardzības zonām vairs nav nosaukumu, dabas liegumu zonas tiek pārveidotas par
atsevišķiem dabas liegumiem, tāpat ievērojami samazināta ainavu aizsardzības zona,
palielinot rezervāta neitrālo zonu. Aktuāli ir izstrādātie individuālie dabas aizsardzības un
izmantošanas noteikumi ZBR, kas stājās spēkā 11. maijā. Tie paredz, ka visā rezervāta
teritorijā atļauts uzstādīt vēja ģeneratorus, ja to augstākais punkts nepārsniedz 30 m. Otra
DAP pārstāve Solvita Kukanovska pastāstīja par piekrastē paredzamajām infrastruktūras
aktivitātēm saistībā ar DAP notiekošo Kohēzijas fonda finansētu projektu. Salacgrīvas
novadā darbi paredzēti 4 īpaši aizsargājamās dabas teritorijās. Dabas liegumā Randu pļavas
izvietos 300 m garu laipu, dabas klasi ar nojumi, soliņus, tāpat 3 informatīvos stendus un
13 robežzīmes. Dabas liegumā Vidzemes akmeņainā jūrmala izveidos 3 kāpnes noejai uz
jūru un 4 informatīvos stendus, arī robežzīmes un atpūtas vietu. Dabas liegumā Vitrupes
ieleja atpūtas vietas un 2 norobežojošas barjeras, stendu, robežzīmes, norādes uz atpūtas
vietu, bet dabas parkā Salacas ieleja skatu torni. Visām šīm teritorijām uzstādīs robežu
marķējumu plāksnīti ar ozollapas simbolu. Projektu plānots pabeigt līdz nākamā gada
jūnijam. Seminārā ar prezentāciju par dabas vērtību ķērpju daudzveidību un iespējamu to
izmantošanu tūrisma veicināšanā uzstājās Latvijas Vides aizsardzības fonda administrācijas
direktore Sandra Bērziņa. Par šo interesanto lekciju lasiet kādā no turpmākajiem Ausekļa
numuriem.
▲Saturs
13.05.2011. Talko Burtniekos (Liesma)
Avots: Liesma
Datums: 13.05.2011

Autors: Guntis Vīksna
Rubrika: Burtnieks
Gan Lielās talkas dienā, gan arī pēc tam vairāki labi darbi paveikti Burtniekos. Dabas
aizsardzības pārvaldes Vidzemes reģionālās administrācijas vides valsts vecākā inspektore
Baiba Līviņa informēja, ka 30. aprīlī 12 talcinieki no Dabas aizsardzības pārvaldes
Vidzemes reģionālās administrācijas krietni pastrādājuši, pēc ziemas sakārtojot un
labiekārtojot tūristiem interesantāko ezera krasta daļu — Burtnieku ezera smilšakmens
atsegumu. Talcinieki sakopuši taku gar stāvkrastu, kā arī izzāģējuši vēl 80 m jaunu takas
posmu, salabojuši divas norādes un kāpnes, kā arī savākuši 15 maisus atkritumu.
Par šonedēļ paveikto netālu no Burtnieku Ausekļa vidusskolas — Velnakalna dabas takā —
informē vecākais valsts vides inspektorsAndis Zvejnieks: — Talkā Velnakalna dabas takā
aktīvi piedalījās gan Burtnieku pagasta iedzīvotāji, gan vecāko klašu skolēni skolotāja
Guntara Krūmiņa vadībā. Taka tika attīrīta no krūmiem un kritalām. Maršrutu iezīmēja ar
skolēnu darinātām norādēm. Tās ziemā mājturības un tehnoloģiju stundās izveidojuši
Burtnieku Ausekļa vidusskolas 8. klases skolnieki Gustavs, Markels, Endijs, Rihards un
Kristaps, viņi paši tās arī pieskrūvēja takas malā. Tika izvietoti arī informatīvie stendi — to
izveidē piedalījušies Dabas aizsardzības pārvaldes Vidzemes reģionālās administrācijas
darbinieki. Velnakalna dabas taka gaida apmeklētājus un ir gatava ciemiņus uzcienāt ar
spirdzinoši vēsu avota ūdeni.
▲Saturs
10.05.2011. Priecāsimies par abiniekiem, kamēr tie mums vēl ir! (Auseklis)
Avots: Auseklis
Autors: Līga LIEPIŅA
Publicēšanas datums: 10.05.2011
Rubrika: Daba Vide Cilvēks
Dzirdot, ka pasaulē izmirst abinieki, Latvijā daudzi, visticamāk, par šādu informāciju vien
pasmiesies. Kā nu ne! Pie mums taču vardes un krupji redzami ik uz soļa, dīķmalēs vasaru
vakaros dzirdami jo skaļi varžu koncerti. Tad nu jāteic, ka mums, ja varam to visu baudīt,
pagaidām veicas. Daudzviet pasaulē abinieku sugas izmirst nāvējošas sērgas agresīvas
sēnītes dēļ. Tai ir visas iespējas izplatīties arī Latvijā, jo sēnīte konstatēta Dānijā un Vācijā.
Turklāt Rīgas Zooloģiskais dārzs ar to saskāries pirms dažiem gadiem. Abiniekus jau tā
apdraud vides piesārņojums, klimata izmaiņas, bet tagad arī šī sēnīte Bd (Batrachochytrium
dendrobatidis).
Sēnītes izplatīšanos nevar kontrolēt
Agresīvo un nāvējošo sēnīti Bd zinātnieki sākuši pētīt kopš 90. gadu beigām, kad tai dots
nosaukums, taču tās sekas fiksētas aptuveni 10 gadu agrāk Austrālijā. Vecākais eksemplārs,
kuram atrasta šī kaite, ir Dienvidāfrikā 1938. gadā iekonservēts īpatnis. No tā var secināt,
ka infekcija sākotnēji radusies Āfrikā. Zinātnieki izvirza hipotēzi, ka sēne pametusi
kontinentu kopā ar piešu vardēm, ko dažādās laboratorijās izmanto kā izmēģinājuma
trusīšus, un pārvadājot izraisa globālu katastrofu. Sēnīte apdraud visas zināmās pasaules
6000 amfībiju sugas: vardes, krupjus, tritonus, salamandras un bezkājainos abiniekus.
Sugu izzušana nav nekas neparasts, dabā tā vienmēr noticis. Tiesa, šajā gadījumā satrauc,
ka vienlaikus apdraudēta vesela dzīvnieku klase. Aptuveni 120 170 amfībiju sugu vairs

nav. Pētniekus visvairāk pārsteidz slimības izraisītāja jauda tā nogalina ne tikai upurus ar
novājinātu imūnsistēmu, bet arī pilnīgi veselus īpatņus. Saslimušo abinieku ķermenis ļoti
ātri satrūd, un slimības upuri vienkārši pazūd no zemes virsas. Bet ne jau sēnīte vien
vainojama abinieku nāvē. Tās fatālā iedarbība iet plašumā, pateicoties arvien sarūkošajai
dzīves telpai, globālajai sasilšanai un ultravioletā starojuma pieaugumam, kas iznīcina
dzīvnieku olas.
Sēnītes apdraudētas sugas konstatētās visur pasaulē, Āzijā gan šāda uzskaite vēl netiek
veikta. Bd fiksēta arī Polijā, Itālijā un Spānijā. Rīgas Zooloģiskā dārza Abinieku nodaļas
vadītāja Ilze Dunce skaidro, ka sēnītes izplatīšanos nav iespējams apturēt: To nevar
izkontrolēt nevienā valstī. Sēnīti Latvijā reāli var ievest arī cilvēki ceļojot, jo zoosporas var
pielipt pie kurpju zolēm, pārvadājot augus vai dodoties makšķerēšanas braucienos. Arī pats
zoodārzs 2006. gadā ar šo sēnīti saskāries, kad mainījis abinieku kolekciju. Konstatējot
slimību, abinieku kustība pārtraukta, ieviesti ļoti strikti karantīnas pasākumi. Rezultātā tā
izskausta 2 gadu laikā. Vai tā Latvijā konstatēta arī savvaļā? Tikai nedaudzas abinieku
sugas ir imūnas. Tiesa, Latvijā ir cerība uz aukstajām ziemām un aizsalušajām ūdenstilpēm,
kas kavē sēnītes izplatību, līdz ar to tās ietekme nebūtu tik postoša. Līdz šim tās eksistence
Latvijas dabā nav pierādīta. Šopavasar bija 2 ziņojumi, ka dīķī visas vardes aizgājušas bojā.
Šajā gadījumā gan vairāk sliecos domāt, ka abinieki nosmakuši. Toties, ja tagad, iestājoties
siltākam laikam, būs masveida abinieku bojāeja, pie vainas, visticamāk, būs sēnīte, spriež I.
Dunce. Abinieku speciāliste aicina par šādiem aizdomīgiem gadījumiem ziņot viņai pa
tālruni 28322626 vai rakstīt uz epastu info@rigazoo.lv. Dabā dzīvojošo abinieku iespējamā
ārstēšana gan esot praktiski nereāla.
Pasaule bez šīm radībām būtu kā šausmu filma
Latvijā sastopamas 13 abinieku sugas: astainie lielais un mazais tritons un bezastainie 6
varžu (parastā, purva, zaļā, dīķa, ezera un kokvarde) un 5 krupju (parastais, smilšu, zaļais,
varžkrupis un sarkanvēdera ugunskrupis) sugas. Bijušā Limbažu rajona teritorijā
sastopamas 9 abinieku sugas. Zaļo un sarkanvēdera ugunskrupju, ezera un kokvaržu mūsu
rajonā nav. Pēdējie un vienīgie dati par abinieku izplatību valstī ir no 2008. gada, kad
Latvijas Vides aizsardzības fonda administrācija, sadarbojoties ar SIA Estonian, Latvian &
Lithuanian Enviroment, veica abinieku monitoringu. Diemžēl krīzes dēļ monitoringu vairs
nevarēja finansēt. Rezultātā nevaram pamanīt, vai kādas sugas īpatņu kļuvis vairāk vai
mazāk, stāsta Margita Deičmane, SIA Estonian, Latvian & Lithuanian Enviroment
pārstāve.
Abiniekiem ir ļoti nozīmīga vieta barības ķēdē. Tie ir ne tikai svarīgs medījums putniem,
bet arī kukaiņu mednieki. Ja, izmirstot vardēm, barības ķēde pārtrūks, palielināsies kukaiņu
daudzums, pēc tam pazudīs čūskas un varžēdāji putni. Sāksies otrās pakāpes sugu izzušana.
Vienlaikus, tikušas vaļā no dabiskajiem ienaidniekiem, nekontrolēti savairosies peles un
žurkas, arvien vairāk postot ražu. Ar insektu un grauzēju masām var izplatīties vai
atgriezties tādas slimības kā malārija, tropu drudzis un mēris.
Pasaule bez abiniekiem rādās kā šausmu filma. Katra suga dabā ir svarīga mūsu
izdzīvošanai. Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) pārstāvis Andris Soms to demonstrē, par
bioloģiskās daudzveidības simbolu izmantojot žagaru saišķi to grūti pārlauzt, bet ja no tā
izkrīt pa zariņam, arī buntes stiprība mazinās pārlauzt pēdējos zariņus jau ir pavisam viegli.
Iznīcinot bioloģisko daudzveidību dabā, mēs ķeramies pie savas iznīcības, skaidro Zane
Rubene, DAP valsts vides inspektore.

Tādēļ DAP uzņēmusies rūpes par dabas liegumu Karateri un tajā mītošajiem
aizsargājamiem un retajiem smilšu krupjiem. Karateriem 1987. gadā piešķirts dabas
lieguma statuss. Nesen tas nonācisVides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas
īpašumā. Karjera izstrādei beidzoties, tas palēnām aizaudzis, izmainot vidi, kas bija
piemērota smilšu krupim. Dzīvnieks ir izvēlīgs. Tam nepatīk gara zāle, krūmi, ēna un koki,
tam vajag kūrorta apstākļus smiltis, sauli un lāmas, skaidro Z. Rubene. Pamatojoties uz
dabas liegumam izstrādāto dabas aizsardzības plānu un speciālistu ieteikumiem, šopavasar
DAP darbinieki izzāģējuši krūmus 2 ha platībā, izstumtas arī jaunas lāmas. Lielās talkas
laikā viņi kopā ar Salacgrīvas vidusskolas 11.b klases skolēniem nozāģētos krūmus
savākuši kaudzēs, sakopuši teritoriju. Tiesa, pērn aizsargājamo krupju karjerā vairs nebija.
Inspektore spriež, ka nepiemērotu dzīves apstākļu dēļ tie pārceļojuši. Toties tur atrodama
Lēzeļu lipāre sīks, daudzgadīgs orhideju dzimtas lakstaugs, kas ierakstīts gan Baltijas jūras
reģiona, gan Latvijas Sarkanajā grāmatā. Arī turpmāk Karateros regulāri veiksim
apsaimniekošanu, lai šī teritorija taptu gan smilšu krupim, gan Lēzeļu lipārei tīkama, sola
Z. Rubene. Ausek lim atrakstīja arī viena no talciniecēm Salacgrīvas vidusskolas 11.b
klases skolniece Laine Karlsone. Pirms ķērāmies pie darba, A. Soms mums pastāstīja, kā
pazīt smilšu krupi. Pirmkārt, tam gareniski pār muguru ir dzeltena svītra, un pieaugušie šīs
sugas pārstāvji reti kad pārsniedz 6 cm garumu. Otrkārt, tie nelec kā vardes vai parastie
krupji, bet gan pārvietojas it kā skrienot. Treškārt, tiem ir īpaša dziesma, ko gan reti var
dzirdēt, bet maija un jūnija vakaros var mēģināt saklausīt. Jāatzīst, ka nevienu smilšu krupi
tā arī nesastapām, tomēr esam gandarīti par paveikto, turklāt priecājāmies par
bezdelīgactiņām, ķirzakām un māllēpju un pureņu dzelteno paklāju, talkotāju kopējās
sajūtas raksturo Laine.
▲Saturs
07.09.2011. Zaļie sakopj aizsargājamās dabas teritorijas (Auseklis)
Avots: Auseklis
Datums: 07.05.2011
Autors: Zane RUBENE, DAP valsts vides inspektore
Rubrika: Pilsētās un pagastos
Kopīgi strādājot aizsargājamās dabas teritorijās, Lielo talku iezīmēja arī Dabas aizsardzības
pārvaldes (DAP) darbinieki, sakopjot teritorijas gan Limbažu, gan Salacgrīvas novadā.
Iesildīšanās talkai notika jau pirms tās ceturtdien. Pārvaldes darbinieki no visas Latvijas
bija sabraukuši Salacgrīvā. Rīta pusē katrs departaments un reģionālā administrācija
prezentēja savu darbu šajā gadā paveikto. Dienas otrajā pusē aptuveni 100 DAP darbinieku
devās uz dabas lieguma Vidzemes akmeņainā jūrmala teritoriju. Tur jūras izskaloto
atkritumu vākšana pludmalē bija apvienota ar smilšakmens klinšu apskati un speciālistu
stāstījumu par to rašanos. Kopumā apsekoti 6,5 km no aizsargājamās teritorijas pludmales
un savākti 32 maisi ar atkritumiem.
Savukārt nākamajā dienā DAP Vidzemes reģionālās administrācijas darbinieki sadarbībā ar
Lādezera pamatskolas 9. klases skolēniem attīrīja no apauguma dižozolus aizsargājamajā
dendroloģiskajā stādījumā Nabes Sibīrijas ciedru priežu stādījums. Iesākumā vēlējušies no
apauguma atbrīvot tieši ciedru priedes, kuru dēļ šai teritorijai 1977. gadā noteikts valsts
aizsardzības statuss. Tomēr speciālistiem, apskatot teritoriju, tapa skaidrs, ka šeit vajadzīgs
nopietns projekts, pēc kura veikt turpmākos darbus. Šī ideja ieinteresējusi arī teritorijas
saimnieku, zemes īpašnieku Aldi Dāboliņu, tāpēc stādījuma rekonstrukcijas projekta
izstrādei pieaicinās ekspertus. No pagājušā gadsimta sākumā stādītās audzes līdz šodienai

atlikušas vairs tikai 6 priedes, toties te aug vairāk nekā 20 krietna izmēra ozolu, no kuriem
vismaz 5 vērtējami kā dižozoli. Talcinieki no krūmiem atbrīvoja divus tādus.
DAP pārstāvji pauž gandarījumu par abām rosīgajām dienām. Turklāt varēts satikt
darboties gribošus skolotājus un skolēnus, kā arī ieinteresētu un radošu zemes īpašnieku.
Tas ir pamats, lai darbi labi veiktos.
▲Saturs
09.05.2011. Ķemeru dabas parks atver durvis (Neatkarīgā Rīta Avīze)
Avots: Neatkarīgā Rīta Avīze
Datums: 09.05.2011
Autors: Inga PAPARDE
Rubrika: Latvijā
Pārgājiens gar jūru, velobrauciens, putnu vērošana pie Kaņiera ezera, ekskursija pa Ķemeru
vēsturisko centru vai sanatorijas Jantarnij bereg muzeja apmeklējums – šie un daudzi citi
pasākumi Ķemeru nacionālā parka Ceļotāju dienā sestdien raisīja lielu interesi. Ķemeru
dabas parkā šāda atvērto durvju diena, kas notika pirmoreiz, apliecina: tūrisma sezona ir
sākusies.
Ceļotāju dienu Ķemeru dabas parkā rīkoja Dabas aizsardzības pārvalde sadarbībā ar
asociāciju Lauku ceļotājs, kas pamatoti nacionālo parku sauc par neatklāto iespēju zemi,
par īstu dabas «bagātību salu». Kas ir šīs bagātības? Nacionālais parks ir dibināts, lai
aizsargātu šīs bagātības, dabas un kultūras vērtības, un, iespējams, tāpēc tās joprojām ir
apskatāmas un izjūtamas apmeklētājiem. Tūrisma un vides eksperts biologs Juris
Smaļinskis stāsta, ka tieši Ķemeru nacionālais dabas parks no četriem Latvijas dabas
parkiem (vēl Gaujas, Slīteres un Rāznas) izveidots, lai aizsargātu tieši dabas vērtības –
mitrājus. Te ir seklā Rīgas līča rietumu piekraste, piejūras ezeri (Kaņiera ezers, pie kura
izvietots arī putnu novērošanas tornis), purvi, mitrie meži jeb dumbrāji un palieņu pļavas –
daudzu retu augu, dzīvnieku un putnu dzīves vietas. Parka teritorijā atrodas viens no
lielākajiem Latvijas purvu masīviem – Lielais Ķemeru tīrelis, kā arī citi purvi ar
interesantiem nosaukumiem – Raganu purvs, Zaļais purvs, Čaukciema purvs un Slokas
purvs.
Ceļotāju diena daudziem iesākās ar ierašanos Ķemeru parka informācijas centrā, kur
ģimenēm ar bērniem un arī citiem tiek piedāvāts piedalīties radošās darbnīcas, izveidot
piespraudi ar sikspārņa siluetu (Ķemeru dabas parkā notiek arī sikspārņu nakts, kad var
novērot šos dzīvniekus dabā). Savukārt pārgājiens pa Melnalkšņu dumbrāju laipu, kas
atrodas Vēršupītes krastos, ir daudz interesantāks, nekā mēs varam iedomāties – iespējams,
sākotnēji šķiet, ko, ejot pa mežu, var ieraudzīt tādu, ko iepriekš neesam redzējuši, bet
izrādās, ka ik pēc dažiem metriem atklājas kas aizraujošs. Piemēram, tikko saziedējušas
spilgti dzeltenas purenes, baltas un dzeltenas vizbulītes, kuras, pēc J. Smaļinska stāstītā,
patiesībā ir vizbuļi, augi, kuri sastopami tikai Ķemeros – vienvārdsakot, ejot pa laipu, šķiet,
ka ej pa pasaku taku. Visapkārt saklausāmi putni, kuri gan pieklust, ceļotāju klātbūtnē
samanot briesmas, tomēr pēcāk atkal uzvirmo dziesmas, kas mijas ar brīdinājuma jeb
briesmu signāliem. Vislielākā interese būtu par Ķemeru tīreļa lielo laipu, taču, pēc Lauku
ceļotāja ziņām, tā šīgada laikā vēl nebūs atjaunota un joprojām būs slēgta.
Ķemeru apkārtne ir arī pazīstama kā daudzo sēravotu izplūdes vieta un joprojām –

nozīmīga sērūdeņu un ārstniecībā izmantojamo dūņu ieguves vieta, kas savulaik bija
slavenā Ķemeru kūrorta izveides pamats. Ar to lepojas arī sanatorija Jantarnij bereg, kas
strādā un uzņem viesus no dažādām zemēm, kā arī var pastāstīt par kūrortu vēsturi. Viesus
Ceļotāju dienā uzņem arī Lapmežciema muzejs, kur ikviens apmeklētājs var lūgt izstāstīt
kādu zvejniekstāstu. Septiņgadīgais Mikus stāsta, ka viņam šis muzejs paticis visvairāk, jo
nekad mūžā viņš nebija iedomājies, ka ir tik daudz dažādu putnu olu un ka ir tāds putniņš
kā jūras vistiņa, kam olas ir tik sīciņas.
▲Saturs
06.05.2011. Akmens upē un sakopta krastmala (Druva)
Avots: Druva
Datums: 06.05.2011
Autors: Sarmīte Feldmane
Rubrika: Vide
Katrs kaut reizi dzīvē ir iemetis upē akmeni. Ir interesanti vērot, kā tas saskaras ar ūdeni, kā
tajā veidojas apļi. Upes krastmalā klausīties ūdens šalkoņu, burbuļošanu ierasti bijusi jauka
atpūta. Un upes ūdens svaigā smarža pavasarī liek apskurbt. Upes ir tepat blakus, tās plūst,
tajās mājvietu radušas zivis un tūkstoši sīku, reti kam pazīstamu mikroorganismu. Upe
dzīvo savu dzīvi. Kāda tā ir viegla, sarežģīta, kas traucē rimtajam vai straujajam
plūdumam? Projekta "Klimata izmaiņas: ietekme, izmaksas un pielāgošanās Baltijas jūras
reģionam" iniciatīvā "Liec upē akmeni" par to aizdomāties mudina Dabas aizsardzības
pārvaldes Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta eksperti.
Praktiskā seminārā "Sakārtosim mūsu ūdensceļus" katrs interesents ekspertu pavadībā
varēja piedalīties upes un tās krastu sakārtošanas darbos un straujteču veidošanā, uzzināt
noderīgu un interesantu informāciju par dzīvības norisēm un procesiem upēs, kā arī saņemt
padomus upju un to krastu sakopšanai. Vaives upes krastā kupls interesentu pulciņš ķērās
pie darba. Vīri ar zāģiem atbrīvoja upi no koku sanesumiem, vilka tos krastā. Maisos tika
mesti izraktie latvāņi. Izmantojot grābekļus un kapļus, tika irdināta upes gultne, kur
sablīvējušies smalkie saneši un izveidojuši nedzīvu smilts kārtu. Straume duļķes paceļ un
aiznes tālāk.
Dabas aizsardzības pārvaldes eksperts Mārtiņš Kalniņš upē zem akmeņiem un kokiem
atrod ne vien dažādus kukaiņus, bet arī platgalvi. "Eiropā tā ir aizsargājama zivs, ierakstīta
direktīvā. Tā nav makšķernieku loms, jo pārāk maza. Platgalvei patīk straujas upes, stāvošā
ūdenī zivs ilgi nedzīvo," pastāsta Mārtiņš Kalniņš. Tā ir liecība, ka Vaivē ūdens ir tīrs.
"Daudzviet Latvijas upes ieslēpušās krūmos. Pārbrauc tiltiņam, upi neredzi, nedzirdi. Tilti
pār upēm ir upes pases fotogrāfijas. Tu ieraugi upi, tā rada emocijas. Katrai upei ir konkrēti
sejas vaibsti. Būtiski veidot upes ainavu, atdot tai identitāti. Tas upes padara personiskas,"
saka hidrobiologs Andris Urtāns. Viņš pastāsta, kā no baltakšņiem attīrījuši kādu upes
krastmalu pie tilta, cilvēki braukuši garām, piestājuši. Ainava bija mainījusies, varēja redzēt
upi.
Diemžēl nekoptas upes aizaug, tajās vairs nav dzīvo radību, tās pašas nespēj attīrīties. Līdz
12 upē iekrituši koki ar diametru, kas pārsniedz desmit centimetrus, katros simts metros
caur lauksaimniecības zemēm tekošās upēs un līdz 27 kokiem mežu zemēs ir uzskatāms par
optimālu upē atstājamo koku daudzumu. Bebri veido sagāzumus, saneses no izcirtumiem,

neauglīgā zemsedze, kas ir zem baltalkšņiem, ieskalojas upē. "Tie krājas kā celulīts, no
kura upe vairs pati nespēj atbrīvoties. Kur straume mazāka par diviem metriem sekundē,
sakrājas sanesumi. Upei jāpalīdz tikt galā ar celulītu," uzsver ūdeņu pazinējs Andris Urtāns
un uzsver, ka viss sākas ar vienu upē iekritušu koku.
Šis ķērājs veido aizsprostu, kurā saķeras upes duļķes, citi koki, drazas. Upēs sakrājas
nedzīvie saneši, ūdens organismiem nav barības vielu. Saneši pārklāj grunti, tā iznīcinot
reto un aizsargājamo ūdens organismu dzīves vietas. Pārlieku noēnotajos posmos, kuru
krasti ir vienlaidus aizauguši ar kokiem un krūmiem, izzūd ūdensaugi, kas ir barības bāze
un slēptuves daudzām ūdens organismu sugām. Nepiemērotas barības bāzes un slēptuvju
trūkuma dēļ samazinās zivju un citu ūdens organismu skaits. Latvijā ne vienas vien upes
krastus pārņēmuši mūsu dabai svešie un cilvēkiem bīstamie latvāņi.
Andris Urtāns atgādina, ka esam aizmirsuši par upju aizsargjoslām, to kopšanu. Viņš tās
salīdzina ar filtriem automašīnām. Tiesa, tos cilvēks neaizmirst laikus apmainīt, jo zina, ka
citādi automašīna nestrādās. Arī upju filtrs ir jātīra. Ja pirms 400 gadiem daba pati spēja
sevi attīrīt, tagad tai spēka nepietiek. 5 10 kvadrātmetri straujteces ir līdzvērtīgi viena
cilvēka radītā piesārņojuma noārdīšanai.
Ikdienā pat neiedomājamies, cik būtiski upes dzīvē ir akmeņi. Tie apaug ar ūdeņu
baktērijām, sēnēm un aļģēm. Ja vasarā uz akmens upē paslīd kāja, tad tas tāpēc, ka uz tā ir
vienšūņi, mikroaļģes, baktērijas, ar ko barojas daudzi organismi, kas dzīvo pie akmens
sūnās, spraugās. Un tie kalpo kā attīrīšanas iekārtas. Zem akmens ir dzīvesvieta daudzām
sīkām radībām. Vasarā, palielinoties ūdens temperatūrai, tajā samazinās skābekļa
daudzums un var sākties zivju slāpšana. Akmeņi kalpo kā dabīgie aeratori un nodrošina
mehānisku ūdens bagātināšanos ar skābekli, kā arī dzesē ūdeni.
"Par upes dzīvību liecina tās burbuļošana," atgādina Andris Urtāns. Eksperts piebilst, ka,
liekot upē akmeņus, svarīgi, lai tie neaizšķērso straumi, lai neizskalo krastus.
"Par akmeņiem ideja daudziem šķitīs dulla, bet tai ir pamats. Sakopjot apkārtni, dodam
dabai iespēju būt daudzveidīgākai un arī sakopjam sevi," pārliecināts hidrobiologs un
uzsver: "Mēs varam līdzēt sev un saviem ūdeņiem, ar zināšanu upē ievietojot akmeni vai ar
apdomu veidojot akmeņu krāvumus. Saprātīgi darbojoties, mēs paši varam atjaunot un
uzturēt savu ūdeņu un ainavas daudzveidību, vienlaikus līdzot pat Baltijas jūrai cīnīties pret
klimata izmaiņu radītajām eitrofikācijas parādībām."
▲Saturs
03.05.2011. Lielās talkas lielie darbi (Druva)
Avots: Druva
Datums: 03.05.2011
Autors: JĀNIS GABRĀNS
Rubrika: Ziņas
Dabas aizsardzības pārvalde aicināja Lielās talkas laikā līdzdarboties Latvijas īpaši
aizsargājamo dabas teritoriju sakopšanā. Vecākais valsts vides inspektors Jānis Bušs ar
dažiem domubiedriem strādāja Kvēpenes pilskalna apkaimē. Viņš norādīja, ka atsaucība no
citiem bijusi minimāla, tāpēc darbojušies savā pulciņā, padarot daudz labu darbu. Kad
"Druva" satika talkotājus, viņi uzstādīja putnu būrīšus, tā rūpējoties arī par dzīvo radību. J.
Bušs pastāstīja, ka talkas laikā no aizaugumiem attīrīts Rūsiņkalna skatu laukums, no kura

tagad paveras plaša aina. Attīrītas gājēju takas uz avotu, alu, jo ziemā tām pārkrituši koki.
"Savācām atkritumus Kvēpenes ūdens tūristu apmetnē, piepildījām14 maisus. Apbrīnojama
cilvēku prasme visu piecūkot! Satikām makšķerniekus, lūdzām pacelt dažas pudeles,
diemžēl mūsu aicinājums kaut nedaudz iesaistīties talkā nerada dzirdīgas ausis," teica J.
Bušs.
▲Saturs
03.05.2011. Jaunumi Saukas dabas parkā (Brīvā Daugava)
Avots: Brīvā Daugava
Datums: 03.05.2011
Autors: Gita Kļaviņa, Saukas dabas parka valdes priekšēdētāja
Rubrika: Konsultējam
Ir atnācis sen gaidītais pavasaris, un malu malās sākas rosīšanās. Ļaudis apkopj savu māju
pagalmus, stāda kokus un puķes. Arī Saukas dabas parka biedrība rīko sakopšanas talkas.
Lasām atkritumus, sakopjam publiskās atpūtas vietas — Velniņu taku un Tālivalža gravu.
Šogad daba «pastrādājusi» kā nekad: bargā ziema ar bagātīgo sniegu un ledu mežos
padarījusi savu. Tik daudz aizlauztu un nolauztu koku!
Paldies Viesītes vidusskolas 8.a, 6.a un 6.b klases skolēniem un viņu audzinātājām par to,
ka viņi paši pieteicās talkā palīdzēt sakopt Saukas dabas parka takas. Nu tas ir padarīts, un
gandarījums par padarīto ir liels. Paldies Ilonai Palčejai ar «svītu» — mazajiem radu
bērniņiem, un visiem lielajiem talciniekiem, kuri atsaucās uz aicinājumu pastrādāt, lai
Saukas dabas parks būtu gatavs uzņemt ciemiņus.
Ziemas nogalē tika realizēts vēl viens projekts: «Zaļā klase Saukas dabas parkā» (ES
Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai nauda — 90% un Saukas dabas parka biedrības
finansējums — tikai 10%). Protams, ka projektu varēja realizēt, pateicoties šim lielajam ES
atbalstam. Par projekta līdzekļiem iegādājāmies dārza mēbeles, 72 kvadrātmetru lielu telti,
elektroģeneratoru, 12 pārus distanču slēpju, 12 velosipēdus, ekrānu un datortehnikas
komplektu. Šis ekipējums nodrošinās iespēju rīkot mācības jebkurā Saukas dabas parka
teritorijas vietā, bet pamatbāze Zaļajai klasei ir Vides izglītības un atpūtas centrā — lauku
mājā «Bincāni», kas atrodas gleznainajā Saukas ezera krastā.
Aicinu skolu pedagogus padomāt par sadarbības iespējām ar Saukas dabas parka biedrību:
izmantojot pieejamo materiāli tehnisko bāzi, rīkot stundas, kas saistītas ar visa dzīvā
izzināšanu. Tās varētu notikt netradicionāli — dabā, un tas varētu būt interesanti gan
skolēniem, gan skolotājiem.
Pateicoties Zemgales plānošanas reģiona kūrētajam projektam «Ilgtspējīga dabas resursu
saglabāšana Zemgalē», Saukas dabas parkam izstrādāts dabas aizsardzības plāns, kas ļauj
atrast un izzināt visu par teritorijā esošajām dabas vērtībām.
Telti, elektroģeneratoru, slēpes un velosipēdus ir iespējams iznomāt. Domājams —
velosipēdi šovasar būs īpaši pieprasīti. Ir atjaunots velomaršruta apkārt Saukas ezeram un
Ormaņkalnam marķējums un izvietotas standarta norādes uz tūrisma un apskates
objektiem. Apmaldīties nevarēs! Pieejami arī pusaudžu velosipēdi un četrvietīgās teltis.
Īpaši aicinu ģimenes pavadīt laiku izbraukumā ar velosipēdiem. Tas var būt varens

piedzīvojums 25 km garumā, kas ilgtu dienu vai pat divas. Iesim dabā! Ikdienas steiga,
kādā dzīvojam, nav labākais kopā būšanas laiks.
2010. gadā Saukas dabas parkam bija 6000 apmeklētāju. Kā semināra vietu mūs izvēlējās
trīs organizācijas, un divas grupas pie mums bija pieredzes apmaiņas braucienā. Ar Saukas
dabas parka pakalpojumu piedāvājuma klāstu sīkāk var iepazīties
www.saukasdabasparks.lv
Lai mums visiem saulains pavasaris un jauka vasara!
▲Saturs
2011.gada aprīlis
29.04.2011. GNP aicina talkot īpaši aizsargājamās dabas teritorijās (Rīgas Apriņķa
Avīze)
Avots: Rīgas Apriņķa Avīze
Datums: 29.04.2011
Autors: Silvija Lapiņa
Rubrika: Vide
Dabas aizsardzības pārvalde 30. aprīlī Lielās talkas ietvaros aicina līdzdarboties Latvijas
īpaši aizsargājamo dabas teritoriju sakopšanā.
Aicinām talkot Ķemeru nacionālajā parkā, Lāčupes dendrārijā, Gaujas nacionālajā parkā
(GNP) – Līgatnes dabas takās, Krimuldas muižas apkārtnē, Gaujas senielejā starp
Murjāņiem un Līgatni, Kvēpenes takā pie Kvēpenes dižozola, Zvārtes iezī, Slīteres
nacionālajā parkā – Pēterezera dabas takā un Kolkas raga kāpās, savukārt, Latgales pusē –
Stalidzānu pilskalna takā, Mākoņkalnā, Akmeņu takā un Lubānas mitrāja apkārtnē.
Atbrīvojot ievērojamus dabas objektus no apauguma, labiekārtojot tūrisma infrastruktūru,
kā arī attīrot ainavisko vietu apkārtni no atkritumiem, palīdzēsim saglabāt Latvijas unikālās
dabas vērtības arī nākamajām paaudzēm.
Detalizēti apraksti par katru no talkām atrodami interneta vietnēs www.talkas.lv un
www.daba.gov.lv.
▲Saturs
29.04.2011. Vēroja pūces (Druva)
Avots: Druva
Datums: 29.04.2011
Autors: Liene Lote Grizāne
Rubrika: Vide
Lieldienu brīvdienās notikušajās "Cemex Putnu dienu" bezmaksas putnu vērošanas
ekskursijās Rīgā, Lubāna ezera apkaimē, Saldus un Cēsu novadā, kā arī Gaujas, Ķemeru un
Slīteres nacionālajā parkā piedalījušies gandrīz 300 putnu draugi.

Cēsu pusē Rāmuļos visiem interesentiem bija iespēja doties pūču vērošanas ekskursijā.
Rāmulietis un putnu draugs Mārtiņš Platacis "Druvai" stāstīja, ka pūču vērošanas pastaigā
piedalījās 45 cilvēki.
"Interese par putnu dienām ir augusi, un tas priecē. Uz Rāmuļiem bija pat atbraukuši putnu
vērotāji no Valmieras, Rīgas un Siguldas," stāsta Mārtiņš un atklāj, ka visi putnu vērotāji
īsi pēc astoņiem vakarā satikās pie Rāmuļu kapiem, pēc tam devās desmit kilometru garā
pastaigā gar Mazuma ezeru, Rāmuļu muižu, kapiem un Amatas upes krastiem, cenšoties
saklausīt apodziņu, gada putnu - meža pūci, urālpūci un ausaino pūci.
"Divas pūces sadzirdējām un vienu redzējām lidojam, taču jāsaka, ka šī bargā ziema
atstājusi sekas. Šajā vietā citus gadus arī tika veikta apgaita, bija sastopamas visu sugu
pūces. Šogad nācās secināt, ka ziema bija barga, barības sagāde radīja putniem grūtības,
daudzi ir krituši. Tomēr jāteic, ka nekas jau dabā nenotiek tāpat vien. Kaut sals bija liels,
šoziem zeme īsti nesasala, tādēļ peles ir savairojušās, kas nozīmē, ka pūcēm šajā pavasarī
un vasarā būs nodrošināta barības bāze. Tas atkal sekmēs to, ka pūcēm ligzdās būs daudz
olu un populācija ātri atjaunosies," optimistiski saka M. Platacis.
Putnu vērotāji pulcējās arī citās vietās Latvijā. Vērojot putnus Gaujas Nacionālajā parkā
Siguldā, dalībnieki iepazina parastākās meža putnu sugas un tuvumā skatīja mazā dzeņa
bungošanu. Ekskursijā uz Sātiņu zivju dīķiem Saldus novadā notika ūdensputnu vērošana,
tur arī izdevās reģistrēt šogad agrāko gājputna - svirlīša - novērojumu.
Ekskursijā Rīgā, Daugavgrīvas liegumā, putnu vērotāji piedalījās paugurknābja gulbju
apgredzenošanā un tuvumā skatīja ūdensvistiņas cīņu ar lauci par teritoriju. Ekskursijā
Rīgas apkārtnē, Garciema laukos izdevās pamanīt vēlus gājputnus - ap 1000 sējas un
baltpieres zosu, savukārt Ādažu apkārtnē izdevies vērot norises zivju gārņu kolonijā.
Ķemeru Nacionālajā parkā Slokas ezera apkārtnē iepazina dažādas Latvijā bieži
sastopamas putnu sugas, īpaši labi izdevās apskatīt melno erickiņu. Ekskursijā uz Kaņiera
ezeru un Dunduru pļavām paveicās redzēt četras plēsīgo putnu sugas - jūras ērgli, niedru
liju, mazo ērgli un peļu klijānu. Vērojot putnus no Kaņiera ezera putnu torņa, tika reģistrēts
šogad agrākais gājputna - mazā ormanīša - novērojums, kā arī varēja apskatīt zivjērgļa
barošanos torņa tuvumā.
Vērojot putnus divās ekskursijās pie Lubāna ezera, tās dalībniekus priecēja pīļu bagātība -
prīkšķes, baltvēderi, krīkļi, cekulpīles, brūnkakļi, gaigalas, platknābji, meža pīles un
garkakļi, kā arī bridējputni - kuitalas, pļavas, purva un meža tilbītes.
▲Saturs
26.04.2011. Putnu vērošanas ekskursijās šogad piedalījušies daudz interesentu
(LETA)
Avots: LETA
Datums: 26.04.2011
Autors: Aila Ādamsone
Lieldienu brīvdienās notikušajās "Cemex Putnu dienu" bezmaksas putnu vērošanas
ekskursijās Rīgā, Lubāna ezera apkaimē, Saldus un Cēsu novadā, kā arī Gaujas, Ķemeru un
Slīteres nacionālajos parkos piedalījušies gandrīz 300 putnu draugu.

Savukārt putnu būrīšu darbnīcās Līgatnes dabas takās, Ķemeros un Madonas novadā
piedalījās vairāk nekā 150 dalībnieki, izgatavojot 125 būrīšus, kas paredzēti gan 2011.gada
putnam meža pūcei, gan zīlītēm un melnajiem mušķērājiem, aģentūru LETA informēja
"Cemex Putnu dienu" koordinatore Ilze Ķuze.
Pūču ekskursijā Cēsu novadā izdevās saklausīt divas meža pūces, savukārt, vērojot putnus
Gaujas nacionālajā parkā Siguldā, dalībnieki iepazina parastākās meža putnu sugas un
tuvumā skatīja mazā dzeņa bungošanu. Ekskursijā uz Sātiņu zivju dīķiem Saldus novadā
notika ūdensputnu vērošana un arī izdevās reģistrēt šogad agrāko gājputna - svirlīša -
novērojumu.
Ekskursijā Rīgā, Daugavgrīvas liegumā, putnu vērotāji piedalījās paugurknābja gulbju
apgredzenošanā un tuvumā skatīja ūdensvistiņas cīņu par teritoriju ar lauci. Ekskursijā
Rīgas apkārtnē Garciema laukos izdevās pamanīt vēlus gājputnus - ap 1000 sējas un
baltpieres zosu, savukārt Ādažu apkārtnē izdevies vērot norises zivju gārņu kolonijā.
Ķemeru nacionālajā parkā divās ekskursijās Slokas ezera apkārtnē dalībnieki iepazina
dažādas Latvijā bieži sastopamas putnu sugas, īpaši labi izdevās apskatīt melno erickiņu.
Ekskursijā uz Kaņiera ezeru un Dunduru pļavām paveicās redzēt četras plēsīgo putnu sugas
- jūras ērgli, niedru liju, mazo ērgli un peļu klijānu. Vērojot putnus no Kaņiera ezera putnu
torņa, tika reģistrēts šogad agrākais gājputna - mazā ormanīša - novērojums, kā arī varēja
apskatīt zivjērgļa barošanos torņa tuvumā, stāstīja Ķuze.
Vērojot putnus divās ekskursijās pie Lubāna ezera, tās dalībniekus priecēja pīļu bagātība -
prīkšķes, baltvēderi, krīkļi, cekulpīles, brūnkakļi, gaigalas, platknābji, meža pīles un
garkakļi, kā arī bridējputni - kuitalas, pļavas, purva un meža tilbītes.
Kolkasragā, Slīteres nacionālajā parkā, interesentiem bija iespēja vērot putnu migrāciju,
piemēram, bija vērojama zvirbuļvanagu migrācija, kā arī tika fiksēts lielo pūkpīļu
novērojums.
▲Saturs
26.04.2011. Lielās talkas laikā sakops Latvijas īpaši aizsargājamās dabas teritorijas
(LETA)
Avots: LETA
Datums: 26.04.2011
Autors: Aila Ādamsone
Dabas aizsardzības pārvalde Lielajā talkā, 30.aprīlī, aicina cilvēkus līdzdarboties Latvijas
īpaši aizsargājamo dabas teritoriju sakopšanā, aģentūru LETA informēja Dabas
aizsardzības pārvaldes sabiedrisko attiecību speciāliste Rita Jakovļeva.
Lielās talkas laikā cilvēki būs aicināti sakopt Ķemeru nacionālā parka, Lāčupes dendrārija,
Gaujas nacionālā parka Līgatnes dabas takas teritoriju un Krimuldas muižas apkārtni.
Tāpat sakopšana notiks Gaujas senielejā starp Murjāņiem un Līgatni, Kvēpenes takā pie
Kvēpenes dižozola, Zvārtes iezī, Slīteres nacionālajā parkā - Pēterezera dabas takā un
Kolkas raga kāpās -, savukārt Latgales pusē tiks sakopta Stalidzānu pilskalna taka,
Mākoņkalna, Akmeņu takas un Lubānas mitrāja apkārtne.

Atbrīvojot ievērojamus dabas objektus no apauguma, labiekārtojot tūrisma infrastruktūru,
kā arī attīrot ainavisko vietu apkārtni no atkritumiem, tiks palīdzēts saglabāt Latvijas
unikālās dabas vērtības arī nākamajām paaudzēm, vēstīja Jakovļeva.
Jau ziņots, ka 30.aprīlī no plkst.9 līdz 15 visā Latvijā notiks Lielā talka. Līdz 27.aprīlim
Lielās talkas mājaslapā "www.talkas.lv" notiks talkas vietu reģistrācija. Savu talkas vietu
var rīkot un reģistrēt gan pašvaldības un izglītības iestādes, gan organizācijas un
uzņēmumi, kā arī ikviens brīvprātīgais entuziasts, kurš 30.aprīlī vēlas organizēt kolektīvu
talku kādas noteiktas teritorijas sakopšanai.
Savukārt tie, kuri neorganizēs savu talkas vietu un nezina kādu konkrētu teritoriju, ko
nepieciešams sakopt, 30.aprīlī varēs pievienoties citiem talciniekiem, kuri strādās jebkurā
no mājaslapā "www.talkas.lv" reģistrētajām talkas vietām.
Šogad Lielās talkas laikā turpināsies pērn sāktā pagalmu labiekārtošanas un apzaļumošanas
kustība. Kopumā labiekārtošanai ir izvēlēti pieci pagalmi no visiem Latvijas reģioniem, un
patlaban notiek intensīvi sagatavošanās un saskaņošanas darbi ar atbildīgajām institūcijām,
kā arī pašiem pagalmu iedzīvotājiem.
▲Saturs
23.04.2011. Salacgrīvas novadā viesojās studenti no Zviedrijas (Auseklis)
Avots: Auseklis
Datums: 23.04.2011
Autors: Andris URTĀNS, DAP Dabas datu un plānojumu departamenta vecākais eksperts
Rubrika: Pilsētās un pagastos
Pagājušonedēļ 2 dienas Salacgrīvas novadā Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) Vidzemes
reģionālās pārvaldes Salacgrīvas birojā viesojās un Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta
teritoriju aplūkoja 22 Stokholmas Universitātes Ģeogrāfijas fakultātes studenti un
pasniedzēju grupa, ko veidoja 9 valstu, tostarp Kanādas, Japānas un Indijas, pārstāvji. Viņu
ciemošanās Salacgrīvas novadā notika saistībā ar vides pārvaldības mācību kursu.
Studentu un pasniedzēju apmācības tēma bija Biosfēras rezervāts kā vides pārvaldības
instruments. DAP pārstāvji viesus iepazīstināja ar pārvaldes struktūru un funkcijām, to
saistību ar biosfēras rezervātu koncepcijas īstenošanu. Dienas lielākā daļa bija veltīta
teritorijas apsaimniekošanas jautājumu un komunikācijas ar sabiedrību iestrāžu
skaidrošanai. Studenti arī apmeklēja dabas liegumu Randu pļavas, kur iepazinās ar
infrastruktūras uzturēšanas risinājumiem, apmeklēja Salacgrīvas robežās ietilpstošo
Zvejnieku parku un novērtēja apkārtējās vides aizsardzības un inovatīvo vides tehnoloģiju
risinājumus urbanizētā vidē. Otrajā dienā studenti devās uz ilgtspējīgas mežsaimniecības
demonstrācijas saimniecību Kraukļi, kuras īpašnieks Edmunds Birkenbergs klausītājus
iepazīstināja ar ilgtspējīgas mežsaimniecības koncepciju, tās praktisko pielietojumu savā
saimniecībā, kā arī ar savā saimniecībā īstenotā lauku tūrisma aktualitātēm un
piedāvājumu.
Mācību grupa izcēlās ar aktīvu ieinteresētību par šeit redzēto. Ik pa brīdim stāstītāji
nokļuva jautājumu krustugunīs un uzplaiksnīja aktīvas diskusijas.
Šī bija jau trešā Stokholmas Universitātes studentu vizīte Ziemeļvidzemes biosfēras

ezervātā. Zviedrija pēdējo gadu laikā aktīvi īsteno Biosfēras rezervāta koncepciju, 2010.
gadā nodibinot otro biosfēras rezervātu valstī Vanerna ezera arhipelāga biosfēras rezervātu.
Bet 2011. gadā UNESCO programmas Cilvēks un Biosfēra 40. jubilejas gadā Zviedrija
uzņēmusies organizēt visu 130 Eiropas biosfēras rezervātu konferenci.
▲Saturs
15.04.2011. Lūkosim putnus (Liesma)
Avots: Liesma
Datums: 15.04.2011
Autors: Ilze Ķuze, Putnu dienu koordinatore
Rubrika: Ziņas
Nākamās nedēļas otrajā pusē, 21. - 24. aprīlī, Latvijas Ornitoloģijas biedrība, CEMEX un
Dabas aizsardzības pārvalde aicina putnu draugus piedalīties CEMEX Putnu dienās. Putnu
vērošanas ekskursijas un būrīšu gatavošanas darbnīcas notiks gan Rīgā, gan īpaši
aizsargājamās dabas teritorijās.
Dalībai ekskursijās aicinām pieteikties iepriekš, jo vietu skaits ir ierobežots. Visas
ekskursijas un darbnīcas ir bez maksas, un aicināti piedalīties gan pieaugušie, gan bērni
vecāku pavadībā. Nākamceturtdien, 21, aprīlī, Putnu dienas sāksies ar Pūču ekskursiju
Cēsu novadā. Paredzēta ap 10 km pastaiga gar Mazuma ezeru, Rāmuļu muižu un kapiem
un Amatas upes apkārtnē, cenšoties saklausīt apodziņu, gada putnu meža pūci, urālpūci un
ausaino pūci. Tikšanās pl. 20.30 pie Rāmuļu kapiem, ekskursija noslēgsies ap pl. 24.
Nepieciešami gumijas zābaki. Jāpiesakās vadītājam Mārtiņam Platacim, tālr. 26185356.
Sestdien un svētdien putnu vērošanas ekskursijas paredzētas gan Rīgā un Siguldā, gan pie
Kaņiera ezera, Lubānā un citviet. Sestdien putnu būrīšu gatavošanas darbnīca un aktivitātes
bērniem būs Līgatnes dabas takās pie Meža skolas "Pauguri" Līgatnes novadā pl. 12 - 15.
(Papildu informācija: Anda Andrušaite, tālr. 29433226.)
Lai izbaudītu pasākumus brīvā dabā, Putnu dienu apmeklētāji aicināti saģērbties atbilstoši
laika apstākļiem. Lai gan visiem gidiem līdzi būs putnu noteicējs un teleskops vai binoklis,
pašu dalībnieku ērtībai vēlams ņemt līdzi personiskos binokļus un putnu noteicējus, ja tādi
ir pieejami.
Ilze Ķuze, Putnu dienu koordinatore, tālr. 28632314, epasts: ilze@lob.lv
▲Saturs
15.04.2011. Piedalies "Putnu dienu" pasākumos! (Rīgas Apriņķa Avīze)
Avots: Rīgas Apriņķa Avīze
Datums: 15.04.2011
Autors: Silvija Lapiņa
Rubrika: Redzeslokā
Nākamās nedēļas otrajā pusē, no 21. līdz 24. aprīlim, Latvijas Ornitoloģijas biedrība,
"CEMEX" un Dabas aizsardzības pārvalde aicina putnu draugus piedalīties "CEMEX
Putnu dienās". 17 bezmaksas putnu vērošanas ekskursijas un putnu būrīšu gatavošanas
darbnīcas būs gan Rīgā, gan īpaši aizsargājamās dabas teritorijās.
"Atbalstīt Putnu dienu ekskursijas mūsu uzņēmumam ir gandrīz kā misija, jo mēs redzam,

kā šie pasākumi atbrīvo un iedvesmo cilvēkus. Mēs redzam, ar kādu azartu bērni iesaistās
putnu būrīšu gatavošanā un putnu iepazīšanā. Manuprāt, Putnu dienas apvieno tos, kas tic,
ka cilvēkam un videi jāveido harmoniskas un cieņpilnas attiecības," RAA saka "CEMEX"
vides speciāliste Santa Kļava.
Dalībai ekskursijās aicinām pieteikties iepriekš, jo vietu skaits ir ierobežots. Visas
ekskursijas un darbnīcas ir bez maksas, un pasākumos aicināti piedalīties gan pieaugušie,
gan bērni vecāku pavadībā.
Lai izbaudītu pasākumus brīvā dabā, Putnu dienu apmeklētāji aicināti saģērbties atbilstoši
laika apstākļiem. Lai gan visiem gidiem līdzi būs putnu noteicējs un teleskops vai binoklis,
pašu dalībnieku ērtībai vēlams ņemt līdzi personīgos binokļus un putnu noteicējus, ja tādi ir
pieejami.
Ekskursijas Rīgā un Pierīgā 23. un 24. aprīlī: sestdien, 23. aprīlī, putnu vērošana Rīgā
(pastaiga). Plkst. 8.00 tikšanās pie Latvijas Dabas muzeja (K. Barona iela 4), brauciens ar
sabiedrisko transportu (3. autobusu) līdz Daugavgrīvas liegumam. Aptuveni 5 km gara
pastaiga maršrutā Daugavgrīvas liegums, Daugavgrīvas mols, Buļļupe.
Ekskursija ilgs līdz plkst. 13.00. Pieteikšanās pa tālr. 67221580. Ekskursiju vadīs Ruslans
Matrozis.
Putnu vērošanas ekskursija Siguldā (pastaiga). Satikšanās plkst. 8.00 pie "Baltās pils",
Siguldā, Baznīcas ielā 7. Pasākums ilgs līdz plkst. 11.00. Pieteikšanās/vadītājs: Valters
Pranks, tālr. 25920762.
Putnu būrīšu gatavošanas darbnīca un aktivitātes bērniem Līgatnes dabas takās pie Meža
skolas "Pauguri", Līgatnes novadā. Pasākums ilgs no plkst. 12.00 līdz 15.00. Papildu
informācija: Anda Andrušaite, tālr. 29433226. Svētdien, 24. aprīlī, putnu vērošanas
ekskursija Rīgā un tās apkārtnē (ar autobusu). Tikšanās plkst. 8.00 pie Latviešu biedrības
nama (Merķeļa ielā 13), putnu vērošana pie Juglas ezera, Ķīšezera, Garciema un Ādažu
laukos, zivju gārņu kolonija Birzniekos. Ekskursija ilgs līdz plkst. 13.00. Pieteikšanās pa
tālr. 67221580. Ekskursiju vadīs Ruslans Matrozis.
Tuvāka informācija par ekskursijām, zvanot vai rakstot uz epastu Putnu dienu
koordinatorei Ilzei Ķuzei, tālr. 28632314, epasta adrese ilze@lob.lv.
▲Saturs
14.04.2011. Salacgrīvā notika seminārs DAP darbiniekiem (Auseklis)
Avots: Auseklis
Datums: 14.04.2011
Autors: Aija PENDERE, DAP vecākā valsts vides inspektore
Rubrika: Vide
Salacgrīvā seminārā tikās Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) darbinieki, kuri savā ikdienā
visvairāk saistīti ar sabiedrības izglītošanu. Viņi varēja iepazīties ar vairākām tēmām, kuru
izpratne ir būtiska, lai īstenotu vienotu pieeju sabiedrības izglītošanā visā Latvijā.
Ar Igaunijas Latvijas pārrobežu sadarbības projekta Neapzinātais kultūras mantojums

ezultātiem iepazīstināja Valsts meža dienesta speciāliste Sandra Ikauniece. Projektā
kultūras mantojums tika apzināts vien daļā Vidzemes, tāpēc notika diskusija par iespējamo
projekta turpinājumu, kas palīdzētu atklāt daudz kultūrvēsturisku un dabas vērtību arī
pārējā Latvijā. Informatīvo sistēmu projektētājs Andris Soms DAP darbiniekiem, kuri
atbild par sabiedrisko attiecību uzturēšanu, parādīja jauno sistēmu pārvaldes mājaslapas
tūrisma sadaļas papildināšanai. Tikmēr pārējiem DAP projektu vadītāja Meldra
Langenfelde piedāvāja aktīvāk iesaistīties brīvprātīgo darba koordinēšanā. Neaizmirsīsim,
ka 2011. gads Eiropā pasludināts par Brīvprātīgā darba gadu, un ikvienam ir iespēja
iesaistīties īpaši aizsargājamo dabas teritoriju apsaimniekošanas darbos.
Pārējā semināra norise bija veltīta praktiskām nodarbībām dabā. Iepazināmies ar populāru
tūrisma objektu Lībiešu upuralām, klausījāmies meža pūces un urālpūces ūjināšanu
krēslainā mežā, bet otrajā semināra dienā apguvām iemaņas, kas nepieciešamas, lai
koordinētu sabiedriskā monitoringa dalībniekus. Tāpat pētījām ķērpjus gaisa kvalitātes
noteikšanai, mērījām dižkokus un alejas Dabas retumu krātuves pētnieka Anša Opmaņa
vadībā un atdarinājām gājputnu balsis.
Arī turpmāk paredzēts pilnveidot DAP darbinieku profesionālās iemaņas, jo viens no
pārvaldes pamatuzdevumiem ir darbs ar sabiedrību. DAP darbinieki pēdējos gados aizvien
lielāku uzmanību velta sabiedrības izglītošanai par dabas vērtībām. Dabu var iemīlēt, ja
izprot tās likumsakarības un prot saskatīt interesanto un vienreizējo dažādos dabā
notiekošos procesos.
▲Saturs
14.04.2011. Salacgrīvas novadu padarīs apmeklētājiem tīkamāku (Auseklis)
Avots: Auseklis
Datums: 14.04.2011
Autors: Valērijs SEILIS, DAP Dabas tūrisma infrastruktūras departamenta vadītājs
Rubrika: Pilsētās un pagastos
Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) uzsākusi Kohēzijas fonda projektu Antropogēno slodzi
samazinošās un informatīvās infrastruktūras izveide Natura 2000 teritorijās. To īstenos 41
Latvijas īpaši aizsargājamā dabas teritorijā (ĪADT), kas aptver 57 pašvaldības, tostarp
Salacgrīvas novadu.
Projekta gaitā izvietos informatīvās zīmes un informācijas stendus, taps jauni taku maršruti,
laipas, tiltiņi, būvēs arī skatu torņus. Pie galvenajiem infrastruktūras objektiem ierīkos
stāvlaukumus, tualetes un atkritumu urnas. Līdz ar infrastruktūras izveidi tiks veicināta
reto, aizsargājamo sugu un biotopu atradņu saglabāšana un iedzīvotāju izglītošana.
Salacgrīvas novadā darbi paredzēti 4 ĪADT. Dabas liegumā Randu pļavas izvietos 300 m
garu laipu, dabas klasi ar nojumi, soliņus un 3 informatīvos stendus.
Dabas liegumā Vidzemes akmeņainā jūrmala izveidos 3 kāpnes noejai uz jūru un izvietos 4
informatīvos stendus. Dabas liegumā Vitrupes ieleja atpūtas vietas un 2 norobežojošas
barjeras, bet dabas parkā Salacas ieleja skatu torni. Visām šīm teritorijām uzstādīs robežu
marķējumu plāksnīti ar ozollapas simbolu.
Šobrīd sākta teritoriju apsekošana infrastruktūras projektēšanas darbiem. Plānots, ka
infrastruktūras izveidei nepieciešamo tehnisko dokumentāciju sagatavos līdz rudenim, bet

ūvniecību sāks gada beigās.
Laipas, skatu torņi, tiltiņi, robežzīmes, stendi u.c. infrastruktūras elementi tiks veidoti
saskaņā ar konkrēto ĪADT dabas aizsardzības plāniem, ar kuriem iespējams iepazīties DAP
interneta vietnē www.daba.gov.lv. Veidojot infrastruktūru, izmantos DAP izstrādāto ĪADT
vienoto stilu. Projektu līdzfinansē Eiropas Savienība.
▲Saturs
14.04.2011. Dabas resursu saglabāšanai Zemgalē — ilgtspējīgs raksturs (Brīvā
Daugava)
Avots: Brīvā Daugava
Datums: 14.04.2011
Autors: Juris Kālis, ZPR speciālists
Rubrika: Mozaīka
Zemgales Plānošanas reģions (ZPR) kā vadošais partneris sadarbībā ar Bauskas, Rundāles,
Jelgavas, Viesītes, Krustpils un Aizkraukles novada pašvaldībām sekmīgi pabeidzis
vērienīga projekta «Ilgtspējīga dabas resursu saglabāšana Zemgalē» ieviešanu. Par
sasniegtajiem rezultātiem, iegūto pieredzi un zināšanām projekta partneri un citi interesenti
runās noslēguma konferencē, kas 15. aprīlī notiks Tērvetes dabas parka Izglītības un
informācijas centrā.
Projekts izstrādāts un ieviests ar mērķi paaugstināt dabas resursu pārvaldības un
izmantošanas efekti-vitāti, it īpaši NATURA 2000 teritorijās, vienlaicīgi radot
priekšnoteikumus sugu un biotopu aizsardzībai, ūdeņu un meža resursu saglabā-šanai un
ilgtspējīgai izmantošanai reģionā.
Projekta ieviešanas laikā izstrādāti seši dabas aiz-sardzības plāni, kas sekmēs aizsargājamo
dabas teritoriju atbilstīgu aizsardzību un apsaimniekošanu. Visu projekta aptverto teritoriju
dabas parkos veikti infrastruktūras būtiski uzlabojumi, kas mazinās apmeklētāju negatīvo
ietekmi gan uz atsevišķām reti sa-stopamām augu sugām un biotopiem, gan uz apkār-tējo
ainavu. Tā, piemēram, Bauskas dabas parkā, kura dominante ir senais Mežotnes pilskalns,
Lielupes sākumu veidojošā Mūsas un Mēmeles sateka ar krāšņu viduslaiku pili centrā, kā
arī Vilces dabas parkā, kas ir tūristu iemīļota apstāšanās vieta ceļā no Tērvetes uz Rundāli,
pateicoties projekta aktivitātēm, ir labiekārtotas atpūtas un ugunskura vietas, izveidotas
pastaigu takas un celiņi, no koka izbūvētas laipas, tiltiņi un aizsargbarjeras. Šajos un vēl
citos dabas parkos Aiz-kraukles, Krustpils un Saukas pusē izvietoti stilistiski vienoti
informatīvie stendi, ceļa un norādes zīmes.
Bez tam projekta ieviešanas laikā, pamatojoties uz citos Latvijas dabas parkos uzkrāto
pieredzi un Zemgalē veiktā pētījuma rezultātiem, izstrādāti vairāki dabas parku
apsaimniekošanas institucionālie modeļi, izveidotas divas konsultatīvās padomes Bauskas
un Daugavas ielejas dabas parka uzturēšanas uzraudzībai. Bez tam Zemgales reģionā
uzsākta sabiedriskā vides monitoringa ieviešana, bet Bauskas dabas parkā iegādāts un
uzstādīts apmeklētāju skaitītājs. Visa reģiona ieguvums būs 20 apmācītie vides gidi, kā arī
sagatavotā un 5 000 eksemplāru lielā tirāžā izdotā, bagātīgi ilustrētā grāmata «Dabas
vērtības Zemgalē». Plašas sabiedrības atsaucību un atzinību guvis projekta ieviešanas laikā
noorganizētais foto konkurss un izveidotā ceļojošā fotogrāfiju izstāde «Daba Zemgalē».

Kopējās projekta izmaksas bija 383 798 eiro, no tām Eiropas Ekonomiskās zonas un
Norvēģijas val-dības divpusējā finanšu instrumenta ieguldījums — 326 228 eiro vai 85%,
bet partneru līdzfinansējums — 57 570 eiro vai 15%.
▲Saturs
13.04.2011. Jauni veidojumi dabas liegumos (Auseklis)
Avots: Auseklis
Datums: 13.04.2011
Autors: Aivars Ustups
Rubrika: Novados un pilsētās
Salacgrīvas novadā Dabas aizsardzības pārvalde paredzējusi veikt infrastruktūras
sakārtošanas darbus četrās īpaši aizsargājamās dabas teritorijās. Dabas liegumā "Randu
pļavas" izveidos 300 m laipu, "dabas klasi" ar nojumi, soliņiem, izvietos 3 informatīvos
stendus. Liegumā "Vidzemes akmeņainā jūrmala" izveidos 3 kāpnes noejai uz jūru un
izvietos 4 informatīvos stendus. Vitrupes ielejā iekārtos atpūtas vietu un 2 norobežojošas
barjeras, bet dabas parkā "Salacas ieleja" - skatu torni. Šīm teritorijām tiks uzstādīts robežu
marķējums - plāksnīte ar ozollapas simbolu.
Jau sākta teritoriju apsekošana projektēšanas darbiem. Plānots, ka infrastruktūras izveidei
nepieciešamā tehniskā dokumentācija tiks sagatavota līdz rudenim, bet būvniecība sākta
gada beigās. Darbi tiks veikti, realizējot Kohēzijas fonda projektu "Antropogēno slodzi
samazinošās un informatīvās infrastruktūras izveide Natura 2000 teritorijās". Kopumā
projekts tiks īstenots 41 Latvijas īpaši aizsargājamā dabas teritorijā, kas aptver 57
pašvaldību teritorijas. Līdz ar infrastruktūras izveidi tiks veicināta reto, aizsargājamo sugu
un biotopu atradņu saglabāšana un iedzīvotāju izglītošana.
▲Saturs
08.04.2011. Iznācis albums “Dzīvības loki. AugšDaugava" (Latgales Laiks)
Avots: Latgales Laiks
Datums: 08.04.2011
Rubrika: Novadā
Īstenojot Eiropas Ekonomikas zonas un Norvēģijas finanšu instrumentu atbalstīto projektu
“Dabas resursu pārvaldības un izmantošanas efektivitātes paaugstināšana NATURA 2000
teritorijās”, 4.aprīlī Daugavpilī, viesnīcā “Park Hotel Latgola”, klātesot ļoti dažādiem
cilvēkiem, kam nav vienaldzīga mūsu Daugava” svinīgi tika atvērts albums “Dzīvības loki.
AugšDaugava.”, kura tapšanā galvenā loma pieder Latvijā labi pazīstamajām žurnālistam
un aktīvam sabiedriskam darbiniekam Dainim Īvānam.
Augšdaugava ar nu jau 20 gadus pastāvošo dabas parku “Daugavas loki” ir viens no
ievērojamākiem dabas, ainavu un kultūrvides objektiem valstī. Šogad Latvijas Zinātņu
akadēmija oficiāli ierosinājusi to iekļaut UNESCO nemateriālās kultūras mantojuma
nacionālajā sarakstā. Tai pašā laikā šī unikālā teritorija joprojām ir maz pazīstama lielai
daļai Latvijas un ārzemju iedzīvotāju. Līdz šim par Augšdaugavu nebija bijis izdots arī
neviens kvalitatīvs poligrāfisks izdevums, kas kopumā aptvertu Daugavas loku ainaviskās
vērtības.

“Tālajos 80.tajos, kad šī teritorija vēl nebija dabas parks ”Daugavas loki” un kad tai
draudēja appludināšana Daugavpils HES būvniecības rezultātā, tā nospēlēja nozīmīgu lomu
tā laika aktivitātēs un Atmodas procesā mūsu valstī. Šīs grāmatas viens no autoriem Dainis
Īvāns ir viens no tiem cilvēkiem, pateicoties kura aktīvai darbībai tika nepieļauta HES
būvniecība un Daugavas loku appludināšana,” atklājot svinīgo pasākumu uzsvēra
Daugavpils Universiātes rektors profesors Arvīds Barševskis.
Savukārt Daugavpils novada domes priekšsēdētāja Janīna Jalinska uzsvēra, ka šī grāmata ir
kā mūsu vēsture, bet, kur ir vēsture, tur būs arī nākotne. “Atmodas procesiem sekoja
toreizējās Daugavpils rajona padomes lēmums par dabas parka ”Daugavs loki” izveidi.
Nozīmīga loma Daugavas loku projekta attīstībā – Slutišķu ciema, Latgales sētas, izziņas
taku un citu objektu izveidē bijusi arī Naujenes pagastam, tā ilggadējai vadītājai Vasilisai
Pudovkinai un DU zinātniekiem. Laika gaitā Daugavas loki kļuvuši par vienu no
iecienītākajiem tūrisma objektiem Daugavpils reģionā,” norādīja Jalinska.
Vides ministrijas Konsultatīvās padomes eksperte Jūras ekoloģijas laboratorijas vadītāja
Elmīra Boikova, daloties izjūtās par nesenajiem cīniņiem ar “Daugavas racējiem” –
uzņēmēju grupu, kura vēlējās izveidot no Daugavas kuģošanas ceļu, teica: “Un tad mēs
sapratām, ka ar idejas noliegumu vien būs par maz. Ir vajadzīgi citi veidi, kā pasargāt šo
teritoriju no izpostīšanas. Tādēļ Bioloģijas institūts sadarbībā ar Zinātņu akadēmiju
pieņēma lēmumu – aicināt pasludināt Daugavas lokus par UNESCO potenciālo teritoriju.”
“Albums “Dzīvības loki. AugšDaugava.” ir pirmais mēģinājums Augšdaugavu aptvert kā
vienreizēju ainavisku, vēsturisku un mūsdienīgu vērtību kompleksu, portretējot gan dabu,
gan cilvēkus, gan kultūrvidi,” saka teksta un ilustrāciju atlases autors Dainis Īvāns.
Albums parāda Augšdaugavu praktiski visā pilnībā – no Piedrujas līdz Daugavpilij.
Augšdaugavas ielejas attīstību ilustrē gan senāki zīmējumi un gravīras, sākot no pazīstamā
grafiķa V.Stefenhāgena 19.gadsimta vidū te tapušajām gravīrām, gan pavisam neseni
Latvijas fotogrāfu darbi un aerofotouzņēmumi. Albūma ilustrācijas piepildina esejisks
teksts ar paralēliem tulkojumiem krievu un angļu valodās.
“Daugavas loki ir arī kā robeža starp dažādiem Latvijas novadiem – Augšzemi, Latgali,
Sēliju – un kā robeža starp valstīm. Sevišķi izteikta robežsajūta ir Piedrujā, raugoties uz
Baltkrievijas Druju. Tā ir arī robeža starp laikiem. Nostāsti un dokumenti vēsta, ka
Daugavas lokos pabijis gan Napoleons, gan Krievijas cars Ivans Bargais, gan Krievijas
imperators Pāvils I, gan arī Polijas karalis Augusts II,” stāsta Īvāns.
Ko mēs būtu zaudējuši, ja 1986.gadā Latvijas sabiedrība kopā ar toreizējās PSRS
zinātniekiem neapturētu Daugavpils HES celtniecību un šī ieleja tiktu appludināta? Ko
nedrīkstam zaudēt? Ko Latvija jau ieguvusi un vēl nākotnē iegūs ar dabas parku Daugavas
loki? Šie ir galvenie jautājumi, uz kuriem dod atbildes grāmata. Grāmatas pamatuzdevums
ir arī simboliski reprezentēt tās mūžīgās vērtības, ko mums dāvājis liktenis un kuras mums
jāsaglabā nākamībai.
Albums ir daļa no prezentācijas materiāla par joprojām mums maz pazīstamajiem
Daugavas lokiem, kuru Daugavpils novada dome un Krāslavas novada dome izdeva kopīgā
projekta ietvaros ar Eiropas Ekonomikas zonas un Norvēģijas finanšu instrumentu atbalstu.

▲Saturs
01.04.2011. Maina vīngliemežu vākšanas kārtību (Bauskas Dzīve)
Avots: Bauskas Dzīve
Datums: 01.04.2011
Autors: AINA UŠČA
Rubrika: Vide ap mums
Vīngliemežu vākšanas noteikumi šogad ir mainīti, informē Dabas aizsardzības pārvaldes
speciāliste Rita Jakovļeva.
Vairs netiek noteiktas vīngliemežu ieguves kvotas, bet uzņēmumiem, kas tos vēlas vākt
pārtikas produktu ražošanai, ir vajadzīga Dabas aizsardzības pārvaldes atļauja nemedījamo
sugu ieguvei. Nedrīkst aizmirst, ka īpaši aizsargājamās teritorijās, piemēram, rezervātu un
liegumu zonās, vīngliemežus lasīt ir aizliegts.
Latvijā no 1992. gada ir atļauta vīngliemežu vākšana pārstrādei un eksportam. Līdz 2011.
gadam to ieguves apjomi tika regulēti, nosakot kvotas. Uzņēmumi, kas specializējās šīs
izejvielas pārstrādē un pirmapstrādē, kvotas varēja saņemt konkursa kārtībā. Tagad kvotu
sistēma ir atcelta, bet uzņēmumiem nepieciešama Dabas aizsardzības pārvaldes atļauja.
Parka vīngliemežus no Rietumeiropas renesanses laikmetā Latvijā ieveda mūki, kas
audzēja tos klosteru dārzos. Senatnē vīngliemeži tika uzskatīti par gavēņa ēdienu.
▲Saturs
2011.gada marts
24.03.2011. Dabas tūrisms ar perspektīvu (Latvijas Avīze)
Avots: Latvijas Avīze
Datums: 24.03.2011
Autors: Viesturs Sprūde
Rubrika: Atpūta. Vaļasprieks
Otrdien un trešdien Rīga kļuva par vietu, kur tūrisma un dabas aizsardzības speciālisti no
14 Eiropas valstīm tikās, dalījās pieredzē un meklēja jaunas idejas – te notika ES
līdzfinansētā "Baltijas dabas tūrisma konference".
Dabas aizsardzības pārvaldes ģenerāldirektors Jānis Strautnieks uzsvēra ka pēdējo desmit
gadu laikā "šlagbaumu" uzstādīšanas politika dabas aizsardzībā vairs netiek atbalstīta un
dominē uzskats, ka tūrisms aizsargājamajās dabas teritorijās pieļaujams un attīstāms, taču
kontrolēti, ar atbildības sajūtu. Konferences laikā gan vairākkārt tika atzīts, ka galvenā
līdzsvarota dabas tūrisma problēma nereti ir nosēdināt aizsargājamo teritoriju iedzīvotājus
un uzņēmējus pie viena galda. Kā atzina tūrisma eksperts Juris Smaļinskis, Latvijā pat
vienas upes pretējos krastos dzīvojošo savešanai kopā nereti nepieciešams vidutājs.
Klausoties runātājos no Igaunijas un Norvēģijas, izrādās, arī tur gadās tāpat. Taču dabas
tūrisms ir būtisks veids, kā, runājot Tūrisma attīstības valsts aģentūras (TAVA) direktora
Armanda Šlokenberga vārdiem, "palīdzēt uzturēt dzīvību laukos". Savukārt vides
aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Raimonds Vējonis (ZZS) ir pārliecināts, ka

dabas tūrisms ir viens no Latvijas "stratēģiskajiem produktiem", kura potenciālu paši
parasti nenovērtējam. Tajā pašā laikā Rietumu tūristi Baltijas valstīs visaugstāk vērtē tieši
dabas objektu apmeklējumus. Tāpat tīri no ekonomikas viedokļa tipisks dabas tūrists mēdz
ilgāk uzturēties apskatāmajā vietā un nav tāds kā pilsētu apceļotājs, kurš "ieskrien un
aizskrien". Tieši dabas tūristi visbiežāk rekomendē apmeklēto vietu saviem paziņām.
Jācer, ka dabas tūrismu Baltijas mērogā veicinās arī burtiski šajās dienās tipogrāfiju
atstājusī "Baltijas dabas tūrisma karte", kurā koncentrētas visu trīs Baltijas valstu simts
ievērojamākās dabas tūrisma vietas. Sastādītāju izvēle kritusi uz jau labiekārtotām vietām,
kas izstrādājušas maršrutus, infrastruktūru un piedāvā gidu pakalpojumus. Otrs "Lauku
ceļotāja" jaunums ir dabas tūristiem noderīgais bagātīgi ilustrētais "Botāniskais ceļvedis",
kas palīdzēs atpazīt teju 400 Latvijā izplatītāko augu un sēņu, uzrādīs interesantākās
botāniskās takas un maršrutus, dižkokus.
Kā par "Botānisko ceļvedi", tā par Baltijas dabas tūrisma karti "Dabas brīvdienas. Latvija,
Lietuva. Igaunija" var interesēties Latvijas lauku tūrisma asociācijā "Lauku ceļotājs"
Kalnciema ielā 40 Rīgā.
▲Saturs
18.03.2011. Gaujā atrasts maluzvejnieku nēģu murds (Rīgas Apriņķa Avīze)
Avots: Rīgas Apriņķa Avīze
Datums: 18.03.2011
Autors: Silvija Lapiņa
Rubrika: Novados
Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) vides valsts inspektori 10. martā, veicot zivju resursu
uzraudzības reidu īpaši aizsargājamā dabas teritorijā – Gaujas nacionālajā parkā –, Līgatnes
tuvumā no Gaujas izcēla nēģu murdu. Laiks iegriežas uz pavasara pusi, lielās sniega
kupenas sāk noplakt, un dabā palēnām sākas atmoda. Ledus upēs kļūst nedrošs. Tomēr,
riskējot ar dzīvību, malu zvejnieki izliek murdus. "Upes nēģu ("Lampetra fluviatilis")
ķeršanas sezona jau vairāk nekā mēnesi ir beigusies. Latvijā tā ilgst no augusta sākuma līdz
janvāra beigām. Zivju zvejošana to saudzēšanas periodā – pirms nārstošanas un tās laikā –
ir solis uz to iznīcināšanu. Par šāda veida pārkāpumiem draud sods," norāda DAP
Vidzemes reģionālās administrācijas Valsts vides vecākā inspektore Baiba Līviņa. Saskaņā
ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 80. panta 2. daļu vainīgajām fiziskajām
personām var uzlikt naudas sodu līdz piecsimt latiem, Gaujā atrasts maluzvejnieku nēģu
murds Dabas aizsardzības pārvaldes speciālists no Gaujas izceļ tur nelikumīgi ievietotu
murdu. konfiscējot pārkāpuma izdarīšanas rīkus un pārkāpuma priekšmetus, tostarp
pārkāpuma rezultātā iegūtās zivis, kā arī peldošos līdzekļus ar aprīkojumu. Upes nēģis ir
Eiropas nozīmes īpaši aizsargājama suga. Tas ir stipri apdraudēts galvenokārt Baltijas jūras
dienvidu un dienvidrietumu daļā. Tomēr, pateicoties plašai populācijai jūras ziemeļu
reģionos, Zviedrijā, Somijā un Latvijā zvejnieki joprojām vēl var nodarboties ar upes nēģu
rūpniecisku ieguvi. Upes nēģa dzīves laiks ir līdz 7 gadiem. Sākumā 3 līdz 6 gadus kāpuri,
kurus mēdz saukt par ņurņikiem, pavada upēs. Tie dzīvo, ierakušies gruntī, un pārtiek no
detrīta jeb augu vai dzīvnieku atliekām. Pēc pārvēršanās par nēģiem 8–15 cm gari jaunie
īpatņi dodas uz jūru. Pieaugušie nēģi pārtiek galvenokārt no zivīm (piesūcas tām un izēd to
audus). Pēc 1–3 jūrā nodzīvotiem gadiem tie pārtrauc baroties un dodas uz upēm nārstot.
Latvijā tas notiek maijā un jūnijā. Drīz pēc nārsta pieaugušie nēģi nobeidzas.

▲Saturs
18.03.2011. Vēros pūču nakts gaitas (Bauskas Dzīve)
Avots: Bauskas Dzīve
Datums: 18.03.2011
Autors: AINA UŠČA
Rubrika: Vide ap mums
Ķemeru nacionālais parks aicina bērnus un pieaugušos piedalīties pūču vērošanas
ekspedīcijā.
Tā notiks 25. martā, informē Ilze Vanaga, Dabas aizsardzības pārvaldes Pierīgas reģiona
administrācijas speciāliste.
Ekskursija, ko vadīs ornitologi, sāksies vakarā, bet interesentiem ir jāpiesakās iepriekš,
piezvanot pa tālruni 26332786. Bērniem un skolēniem ekspedīcija tiek organizēta bez
maksas. Šo iespēju vajadzētu izmantot, jo Ķemeru nacionālajā parkā ligzdo daudz pūču. Ja
laimēsies, varēs ieraudzīt gan ausaino pūci, gan mazo apodziņu un izdzirdēt ūpja vakara
dziesmu.
▲Saturs
17.03.2011. Zaļie kļūst saprotamāki (Auseklis, Liesma, Ziemeļlatvija)
Avots: Auseklis, Liesma, Ziemeļlatvija
Datums: 17.03.2011
Autors: Zane RUBENE, DAP Vidzemes reģionālās administrācijas vecākā valsts vides
inspektore
Rubrika: Vide
Lai īstenotu vienotu dabas aizsardzības politiku un īpaši aizsargājamo teritoriju
pārvaldīšanu, Dabas aizsardzības pārvaldē (DAP) izveidota jauna struktūra, kas sastāv no 5
departamentiem un 4 reģionālajām administrācijām Vidzemes, Kurzemes, Latgales un
Pierīgas. Ar struktūru pilnā apjomā iespējams iepazīties www.daba.gov.lv sadaļā Struktūra.
Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas tiek saglabātas bez izmaiņām.
DAP Vidzemes reģionālā administrācija veidota, apvienojot līdzšinējo Gau jas Nacionālā
parka un Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta (ZBR) administrāci ju. Dokumentus, tāpat kā
līdz šim, varēs iesniegt birojos Baznīcas ielā 7, Siguldā, arī Rīgas ielā 10a, Salacgrīvā un
Kārļukalnā Amatas novada Drabešu pagas tā. Realizējot vienas pieturas aģentūras
principus, dokumentus iespējams iesniegt jebkurā birojā visā Latvijas teritorijā, to var
izdarīt arī elektroniski. Veidlapu paraugi saskaņojamām darbībām atrodami
www.daba.gov.lv sadaļā Veidlapas.
Savukārt, lai iedzīvotājiem un zemju īpašniekiem padarītu saprotamāku ZBR teritoriju
aizsargājamo sistēmu, Saeimā izskatīšanai nodoti grozījumi likumā par Ziemeļvidzemes
biosfēras rezervātu. Līdz šim bez 24 dabas liegumiem likumā bija noteiktas arī 3 dabas
lieguma zonas Augstroze, Ziemeļu purvi un Vidusburtnieks. Katrai no tām dabas vērtību
aizsardzību un izmantošanu reglamentē atšķirīgi noteikumi. Ar grozījumiem likumā
paredzēts likvidēt ZBR dabas lieguma zonas, vienlaikus nosakot tās kā dabas liegumus,
izdarot grozījumus Ministru kabineta Noteikumos par dabas liegumiem. Līdz ar to tiks
noteikta vienota pieeja ZBR teritorijā ietilpstošo aizsargājamo teritoriju regulējumā. Ar
grozījumiem netiek mainīts aizsardzības režīms esošajās dabas lieguma zonās.
Jaunizveidotajos liegumos būs spēkā vispārējo noteikumu prasības.

ZBR ietilpst Salacgrīvas, Rūjienas, Alojas, Mazsalacas, Naukšēnu novads, daļēji Limbažu,
Burtnieku, Kocēnu, Strenču un Valkas novads.
▲Saturs
16.03.2011. Talkot par spīti pat marsiešiem (Latvijas Avīze)
Avots: Latvijas Avīze
Datums: 16.03.2011
Autors: Līksma Bebre
Rubrika: Intervija
Šajās dienās tiks dots oficiāls starts jau ceturtās Lielās talkas galvenajiem priekšdarbiem.
No šodienas līdz 30. aprīlim dienas ritms talkas galvenajai organizētājai Vitai Jaunzemei un
viņas komandai būs pakļauts tikai vienam – lai dienā, kad visā Latvijā talkā strādās cilvēku
tūkstoši, viss izdotos. Agrākajam mērķim – aizraut cilvēkus un savākt iespējami vairāk
atkritumu – šogad nācis klāt jauns. Izskaidrot cilvēkiem, kāpēc sakopt vidi ir tik svarīgi arī
katram personiski.
– Un tomēr daudzi cilvēki joprojām saka: es neko zemē nemetu, neatļauti nemēsloju, kāpēc
man būtu jāvāc sveši atkritumi?
V. Jaunzeme: – Šis arguments kļūst stulbāks par stulbu, tiklīdz sāc domāt un saproti, ka
tavai veselībai var būt kaitīgs it viss, kas ir nomests zemē vai iztvaiko gaisā, neatkarīgi no
tā, vai to esi izdarījis tu vai tavs kaimiņš, vai pilnīgi svešs cilvēks. Ja tev blakus kāds krāsnī
dedzina plastmasas pudeles, piesārņoto gaisu elpo arī tu. Pat ja atkritumus būs izgāzuši
marsieši, tas kaitēs tavai un tavu bērnu veselībai. Dabai ir jābūt pēc iespējas tīrai mūsu pašu
veselības labad. Jo tu nezini, vai tā maize un piens, ko tu pērc, nāk no tīra vai piesārņota
lauka vai pļavas.
– Novados saka – kopš strādā simtlatnieki, viss jau ir sakopts.
– Pirmkārt, kā esam pārliecinājušies, pat pašvaldības ne vienmēr zina visas piesārņotās
vietas. Iedzīvotāji labāk pamana, kas notiek tuvīnajā mežā vai pļavā, tādēļ piesārņoto vietu
karti veidojam internetā, balstoties uz iedzīvotāju informāciju. Otrkārt, šī viena diena gadā
ir kā dubultšāviens, jo mēs ne tikai iesaistām sabiedrību pašas izmesto atkritumu vākšanā,
bet talkai ir milzīgs audzinošs un izglītojošs efekts. Ne tikai tajā nozīmē, ka tas, kurš
talkojis, pat konfekšu papīrīti zemē vairs nemetīs, bet arī tādēļ, ka šajā dienā cilvēki
aizdomājas par vides jautājumiem un ļoti daudz uzzina.
– Ne vienmēr ir cilvēki, kas var zinoši izskaidrot šo tēmu.
– Tieši tādēļ jau no februāra tiekamies ar Lielās talkas pašvaldību koordinatoriem, un
kompetenti cilvēki semināros stāsta par to, ko piesārņojums nodara cilvēka organismam, kā
dažādas kaitīgās vielas ietekmē citas dzīvās radības, kā pamanīt, ka vide ir piesārņota.
Daudziem izpratne par vidi un cilvēku ir palikusi viņu skolas gadu līmenī. Taču pēdējā
laikā zinātnieki ir izdarījuši daudz jaunu atklājumu. Tie ir ne tikai interesanti, bet arī
svarīgi, lai cilvēki zinātu par ārkārtīgi ciešo saiti starp piesārņojumu un savu veselību. Visā
pasaulē ārsti satraucas par to, ka arvien vairāk cilvēkiem ir ļoti nopietnas veselības
problēmas. Aktivizējas vēzis, dažādi sirdsdarbības un vielmaiņas traucējumi, pieaug
alerģijas, rūk dabiskā imunitāte, un arvien biežāk mūs apdraud jauni vīrusi. Mūsu
organisms daudzu gadu garumā tiek novājināts ar daudz un dažādām vielām, un mūsu
veselība ir tieši atkarīga gan no dzīvesveida, gan no ūdens, ko dzeram, gan no pārtikas, ko
ēdam, gan no gaisa, ko elpojam, gan no medikamentiem, ko pēc tam esam spiesti lietot. To

lieliski pierādīja aizvadītā vasara, kad bija ne tikai ļoti karsts, bet arī pastiprināta Saules
radiācija un daudziem pasliktinājās veselība. Ja ozona slānis mūs drošāk sargātu, ja gaiss
būtu tīrāks, karstumu būtu vieglāk pārdzīvot. Taču globālajā ozona slāņa noārdīšanas
procesā ir arī mūsu, cilvēku, vaina. Tīra vide sen nav vienkārši iegriba vai vizuālā estētika.
Tā ir mūsu veselības un dzīves kvalitātes jautājums. Šajā – cilvēku veselības nozīmē –
vides sakopšana, manuprāt, nevar atstāt vienaldzīgu nevienu.
Semināru materiāli izlasāmi mūsu mājas lapā "www.talkas.lv". Esam izvietojuši arī
vienkāršas un uzskatāmas vizuālās reklāmas. Cilvēki daudzas muļķības dara nezināšanas
dēļ. Ja viņi zinātu par sekām, trīsreiz padomātu, vai dedzināt plastmasu un savu zemi
mēslot ar pārmērīgas koncentrācijas ķimikālijām.
– Vai tā neņemat nost darbu citām zaļajām organizācijām, kuru mērķis ir dabas
aizsardzības nepieciešamības skaidrošana?
– Tas notiek ciešā sadarbībā ar daudzām zaļajām organizācijām, Vides ministriju, Dabas
aizsardzības pārvaldi un citām institūcijām. Šo gadu laikā Lielās talkas kustība iemantojusi
labu reputāciju un uzrunājusi ne tikai daudzus iedzīvotājus, bet arī tos, kam ir teikšana
dažādās institūcijās un uzņēmumos. Sadarbības partneri piesakās paši, neviens vairs nav
jāpielauž. Aprobežoties tikai ar to, ka vienu dienu izejam talkā, vairs nebūtu jēdzīgi. Mums
ir iespējas un sponsoru atbalsts, lai uzrunātu ne tikai skolu jaunatni vai atsevišķas interešu
grupas, bet daudz plašāku sabiedrību, ko mazākas organizācijas, iespējams, nespēj.
– Ko no iepriekšējām talkām esat mācījušies un šogad darīsit citādi?
– Šogad būs dzelteni talkas maisi, tādi, kādus nevarēs nopirkt veikalos, bet saņemt tikai
talkošanas vietās. Tam vajadzētu pasargāt no tiem negodprātīgajiem, kas talkas izmantojuši
savu pagalmu un šķūnīšu iztīrīšanai un atstājuši maisus ceļmalās, kur pagadās, tā nopietni
sarežģījot atkritumu savākšanu pēc talkas. Iemesls, kāpēc Lielo talku rīko vienu dienu
gadā, ir ļoti vienkāršs – tā varam organizēt savākto atkritumu aizvešanu no visām
talkošanas vietām. Mēs varam talkot katrs jebkurā citā gada dienā, bet tad savāktais pašiem
būtu jāaizgādā uz izgāztuvi. Arī šogad visi atkritumu poligoni talkas atkritumus pieņems
bez maksas un pašvaldībām būs jāmaksā tikai dabas resursu nodoklis. Tā ir ļoti liela
pretimnākšana. Ir jāsaka milzīgs paldies visiem Lielās talkas atbalstītājiem, kas dod iespēju
talciniekiem piedalīties Latvijas sakopšanā, neieguldot savus līdzekļus. Ja katrs talcinieks
ar atkritumiem pielasa vidēji četrus maisus, tad, pērkot maisus veikalā, viņš iztērētu vairāk
nekā latu. Talkā, pat ļoti gribēdamas, nespētu piedalīties daudzas lielās ģimenes. Tagad
talkošanai vajadzēs pašiem paņemt tikai darba cimdus, varbūt kādu sviestmaizi. Daudzas
pašvaldības pēc talkas rīkos kopīgu zupas ēšanu, kopīgu sadziedāšanos, citus vienojošus
pasākumus.
– Vai Lielās talkas organizēšanai esat saņēmuši arī valsts atbalstu?
– Valsts piešķīrusi 40 000 latu – pusi no talkas maisiem nepieciešamās summas. Ir, kas
pārmet, ka talka izmaksājot dārgi. Patiesībā tā ir ļoti lēta. Talkas reizē mēs sakopjam ļoti
lielas teritorijas visā Latvijā. Tās pēc tam ir tikai jāuzmana, lai atkal nepiesārņo. Kā liecina
manā rīcībā nonākušās kādas pašvaldības teritorijas sakopšanas izmaksas, tur viena
kvadrātmetra sakopšana vien ik mēnesi izmaksā no Ls 1,5 līdz 2,7 (+ vēl PVN). Ideālais
talkas budžets būtu ap
150 000 latu. Lats vienam cilvēkam – gan talkas maisiem, gan cimdiem, gan vides
reklāmām, gan izglītošanas materiāliem un pasākumiem. Ja saskaita mecenātu ziedoto un
katra talcinieka brīvprātīgi paveikto, talka sanāk ļoti lēti, bet efekts ir milzīgs. Jo tīrāka būs
vide, jo veselāks cilvēks. Bet veseli un aktīvi cilvēki spēj pieņemt saprātīgus un gudrus
lēmumus, veidot cilvēku labā vērstu un nesavtīgu politiku.

– Ko jūs teiktu tiem, kas arī šajā talkā tomēr neizies no sava privātīpašuma teritorijas?
– Protams, tā ir katra brīva izvēle, jo talka ir brīvprātīga. Tomēr šajos laikos, kad daudzi ir
smagu rūpju saliekti, vairāk nekā jebkad cilvēkiem ir vajadzīga pleca sajūta. Mēs, latvieši,
esam ļoti pašpietiekami, lieli individuālisti, bet ik pa laikam tomēr ir jāsanāk kopā. Ne velti
mums visiem tā patīk Dziesmu svētki un laiku pa laikam arī citi lieli pasākumi, jo ir
vajadzīga sajūta, ka var ko paveikt kopā. Lielā talka ir viens pamatīgs un labs saiets, kur
kopā strādāt, iepazīties, kur kopā darīt labas lietas, ko neviens cits mūsu vietā nedarīs.
Turklāt Lielā talka ar katru gadu arvien mazāk ir atkritumu vākšana, arvien vairāk vides
objektu un pagalmu labiekārtošana, koku un puķu stādīšana, sadziedāšanās. Lielā talka var
kļūt par lielisku kaimiņus, darbabiedrus, radus, draugus un paziņas vienojošu dienu. Bet arī
savās mājās visa ģimene kopā var stādīt kokus, sakopt apkārtni, bērniem mācot darba un
sakopšanas prieku.
***
uzziņa
No marta vidus ikviens mājas lapā "www.talkas.lv" var aizpildīt anketu un piedalīties
Lielās talkas akcijā "Nāc talkā Latvijai!". Lai aizpildītu anketu, jāatrod gan piesārņotas
vietas, gan skaisti, sakopšanas vērti dabas un vēstures objekti, gan jāatbild uz teorētiskiem
vides jautājumiem. Tā varēs iegūt Lielās talkas balvas, bet, galvenais, jūsu piedāvātais
objekts var izpelnīties īpašu uzmanību un tā sakopšanā var piesaistīt papildu talciniekus un
līdzekļus.
Šā gada Lielā talka notiks sestdien, 30. aprīlī, no plkst. 9 līdz 14 visā Latvijā. Tās akcents ir
vides izglītība, kā arī pagalmu labiekārtošanas kustība.
Lielās talkas mērķis – līdz 2018. gadam, Latvijas 100. dzimšanas dienai, padarīt mūsu
valsti par tīru un sakoptu. Lielās talkas idejas autore ir rakstniece Anna Žīgure, bet pati
ideja aizgūta no igauņiem.
▲Saturs
15.03.0211. Palielinās aizsargājamo un agrāk nezināmo dabas objektu skaits
(Ziemeļlatvija)
Avots: Ziemeļlatvija
Datums: 15.03.2011
Autors: Aldis Dubļāns
Rubrika: Pēdējā lapa
Projekta “Neapzinātās kultūras mantojuma vērtības kopējā dabas un kultūras telpā”
ietvaros 18. martā pulksten 16 Valkas kultūras namā atklās izstādi, kurā varēs iepazīties ar
šī projekta rezultātiem.
Izstādei ir divas daļas - pastāvīgā un pārvietojamā ekspozīcija. Pastāvīgā ekspozīcija ir
izvietota Salacgrīvā, Rīgas ielā 10. Pārvietojamo izrādīs pa visu projektā ietverto teritoriju.
Tās pirmā pieturvieta ir Valkas kultūras namā. Izstādes atklāšanā piedalīsies arī projektā
iesaistītie cilvēki. Uz izstādi aicināti visi, kam interesē kultūrvēsture.
Uzmēra arī digitāli
No 2009. gada 1. marta līdz 2011. gada 28. aprīlim Ziemeļlatvijā norisinās Igaunijas -
Latvijas programmas projekts “Neapzinātās kultūras mantojuma vērtības kopējā dabas un
kultūras telpā”. Projekta teritorija Igaunijā aptver Tartu, Pilvas, Valgas un Veru apriņķi, bet
Latvijā - bijušo Valkas,Valmieras, Alūksnes un Limbažu rajona teritoriju.
Projekta partneri ir Igaunijas Valsts mežu apsaimniekošanas centrs, Latvijas Valsts meža
dienests un Dabas aizsardzības pārvaldes Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta
administrācija.

“Viens no galvenajiem projekta uzdevumiem bija pēc speciāli izstrādātas metodikas veikt
līdz šim neapzinātā kultūras mantojuma identifikāciju, kā arī digitāli uzmērīt jau zināmos
kultūras pieminekļus lauku teritorijā. Iegūtā informācija pašlaik tiek ievietota datu bāzē,
kura būs pieejama visiem interesentiem mājaslapā www.vmd.gov.lv,” informē Dabas
aizsardzības pārvaldes Vidzemes reģiona administrācijas vecākā valsts vides inspektore
Rūta Zepa.
Apskatāmi vairāk par 40 objektiem
Projekta ietvaros ir izveidots arī Gaujas - Koivas kultūrvēstures maršruts, kurš Latvijas
pusē sākas Strenču novada Plāņu pagasta Oliņās, bet Igaunijas pusē – netālu no Mustjogi
ietekas Gaujā. Maršruta kopējais garums ir 60 kilometru, tas aprīkots ar virzienu norādēm
un stendiem, informācija tajos ir latviešu, igauņu un angļu valodā, maršrutā apskatāmi
vairāk kā 40 kultūrvēstures objektu, kas stāsta par mežsaimniecības vēsturi, senām robežām
un ceļiem, bet akmens krāvumi mežos liek minēt to veidotāju nolūkus.
Jautāta, kādi no jaunatklājumiem it interesantākie, R. Zepa atbild, ka dominē Pirmā un Otrā
pasaules kara vācu un krievu kapi, kuri agrāk nebija zināmi. Atklātas arī senas karjeru un
ceļu vietas. Ir arī pirmās brīvvalsts laika robežstabi ar Latvijas ģerboni.
▲Saturs
15.03.2011. No Gaujas izceļ nēģu murdu (Druva)
Avots: Druva
Datums: 15.03.2011
Autors: Māra Majore - Linē
Rubrika: Ziņas
Līgatnes tuvumā Gaujā pagājušajā nedēļā atklāts nēģu murds. Pārkāpumu izdevies atklāt
Dabas aizsardzības pārvaldes Vidzemes reģionālās administrācijas vides inspektoriem,
veicot zivju resursu uzraudzības reidu Gaujas Nacionālajā parkā.
Dabas aizsardzības pārvaldes Vidzemes reģionālās administrācijas vecākais valsts vides
inspektors Jānis Bušs pastāstīja, ka šis nēģu murds šogad ir pirmais atklātais, taču bijuši
pavasari, kad izdevies uziet pat vairāk nekā 20 murdus.
J. Bušs vērtē, ka, iespējams, maluzvejnieku skaits varētu samazināties, arī tādēļ, ka daudzi
aizbraukuši darba meklējumos uz citām valstīm. Tomēr inspektori pieļauj, ka pārkāpumu
skaits tomēr varētu būt gana liels un, visticamāk, tiks konstatēti vēl citi līdzīgi pārkāpumi.
Pagaidām upes lielākoties ir aizsalušas, bet tiklīdz tās atkusīs, tā, ļoti iespējams,
aktivizēsies arī pārkāpēji.
Upes nēģu ķeršanas sezona ir beigusies, tomēr inspektors atzīst, ka ir pārkāpēji, kuri,
tuvojoties pavasarim, izliek murdus, pat riskējot ar dzīvību un kāpjot uz ledus, kas kļūs
aizvien plānāks.
▲Saturs
12.03.2011. Dabas sargi aicina palīdzēt zivīm (Zemgales Zinas)
Avots: Zemgales zinas
Datums: 12.03.2011
Rubrika: Ziņas

Latvijā. Lai mazinātu zivju slāpšanu ūdenstilpēs, Latvijas Dabas aizsardzības pārvalde
aicina cilvēkus palīdzēt tām, urbjot ledū āliņģus. Taču pārvalde norāda, ka āliņģu urbšana,
aizpildīšana ar salmiem vai niedrēm, kā arī gaisa pūšana ūdenī ar kompresoriem parasti ir
efektīva tikai nelielās ūdenstilpēs. Cerētos panākumus var nedot āliņģu izzāģēšana ar
motorzāģiem, jo iespējama tā eļļas noplūde, radot uz ūdens plānu kārtiņu, kas traucēs zivīm
tikt pie skābekļa.
▲Saturs
11.03.2011. Zivju slāpšana būs aktuāla visu martu (Latgales laiks)
Avots: Latgales Laiks
Datums: 11.03.2011
Rubrika: Novadā
Šoziem ilgā sala dēļ daudzās ūdenstilpēs izveidojusies bieza ledus kārta, tādēļ ir vērojama
zivju slāpšana, kas varētu būt aktuāla visu martu, informēja Dabas aizsardzības pārvaldes
sabiedrisko attiecību speciāliste Rita Jakovļeva.
Zivju slāpšanu var mazināt, urbjot ledū āliņģus
Kā norāda speciālisti, zivju slāpšana bargās ziemās ir dabisks process, īpaši seklos, stipri
aizaugušos ezeros ar nelielu ūdens noteci. Ja sākotnēji slāpšanas rezultātā zivju populācija
samazinās, tad pēc četriem līdz pieciem gadiem populācija atjaunojas apmēros, kādus
pieļauj ūdenstilpju dabiskie ekoloģiskie apstākļi, ziņo TVnet.
Zivju slāpšanu ziemā var mazināt, urbjot ledū āliņģus un aizpildot tos ar niedrēm vai
salmiem, vai arī ar speciālām ierīcēm – kompresoriem – pūst ūdenī gaisu, tādējādi pievadot
papildu skābekli. Var arī pārsūknēt ūdeni no viena āliņģa otrā.
Āliņģu izzāģēšana ar motorzāģiem var nenest cerētos panākumus, jo eļļa no motorzāģa var
ieplūst ezerā un radīt uz ūdens plānu kārtiņu, kuras rezultātā zivis pie skābekļa netiek,
informēja Jakovļeva.
Ja tiek veidoti āliņģi, ieteicams hektāra platībā izcirst četrus līdz sešus, kā arī pieskatīt, lai
tie neaizsalst, turklāt ieteicams no ledus nošķūrēt sniegu. Saules stari ledu kausē, un zem
ledus fotosintēzes rezultātā rodas skābeklis.
Kā skaidroja Dabas aizsardzības pārvaldes inspektors Ivars Leščinskis, der atcerēties, ka
līdz masveida slāpšanas brīdim zivis vispirms koncentrējas tajās ezera daļās, kur ietek kaut
vai nelieli avoti, kuru ūdens ir kaut cik piesātināts ar skābekli. Šajās vietās ir nepieciešams
laikus izcirst āliņģi un novērot tur esošo situāciju.
Pavasarī ielaiž zivju mazuļus
Gadījumos, kad ziemā notiek masveida zivju slāpšana, ierasta prakse ir zivju krājumu
atjaunošana pavasarī, kad ūdenstilpēs tiek ielaisti zivju mazuļi. Pagājušajā gadā Dabas
aizsardzības pārvalde ar Zivju fonda finansiālu palīdzību papildināja zivju krājumus
vairākos Latvijas ezeros – Slokas, Zosnas-Kurjanovas, Driškina un Muižnieku ezerā. Arī
šogad tiks rasta iespēja zivju resursu papildināšanai.
Situāciju, kad zivis, kam trūkst skābekļa, pulcējas ap āliņģi, aktīvi izmanto maluzvejnieki,
tādēļ Dabas aizsardzības pārvaldes vides inspektori turpina apskatīt ūdenskrātuves, lai
izvērtētu situāciju un vajadzības gadījumā veiktu pasākumus zivju glābšanai.

▲Saturs
08.03.2011. Nocērtot dižliepas, Ozolnieki radījuši 19,8 tūkstošu latu skādi (Zemgales
Ziņas)
Avots: Zemgales Ziņas
Datums: 08.03.2011
Autors: Edgars Kupčs
Rubrika: Ziņas
Pēc teju pusgadu ilgas izmeklēšanas Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) secinājusi, ka
Ozolnieku novada pašvaldība, piespriežot nāvi 16 liepu rindai, nesankcionēti nocirtusi arī
divus dižkokus. Jelgavas Reģionālā vides pārvalde aprēķinājusi, ka videi nodarītais posts
lēšams vismaz 19,8 tūkstošu latu apmērā, tādēļ dabas draugi vērsušies policijā, lūdzot atrast
atbildīgo par šo noziegumu. Ja izdosies pierādīt kriminālu nodarījumu, likums vainīgos ļauj
likt arī aiz restēm.
Kā «Ziņām» pastāstīja DAP Pierīgas reģionālās administrācijas direktors Andris Širovs,
Jelgavas Reģionālās vides pārvaldes inspektori aprēķinājuši, ka atbilstoši normatīviem ar
katru nozāģēto dižliepu Ozolnieku pašvaldība videi nodarījusi 9900 latu kaitējumu. Tā kā šī
summa ir ievērojama un dabas aizstāvji saskatījuši noziedzīga nodarījuma pazīmes,
administratīvā pārkāpuma lietvedību tā dēvētajā Ozolnieku dižliepu lietā DAP nācies
pārtraukt, aicinot pārbaudē iesaistīties policiju.
Saskaņā ar Krimināllikumu Ozolniekiem tiek inkriminēta īpaši aizsargājamo dabas
teritoriju iznīcināšana, ja ar to radīts būtisks kaitējums. Likums par to ļauj sodīt ar brīvības
atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar arestu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas
sodu līdz divsimt minimālajām mēnešalgām. Valsts policijas pārstāve Ieva Sietniece
«Ziņām» apliecina, ka lieta pašlaik ir pārbaudes stadijā. Tuvākajās dienās policija
nospriedīs, vai par dabas sargu fiksēto nodarījumu sākt kriminālprocesu, kura gaitā
noskaidros amatpersonas, kas tieši atbildīgas par noziegumu. Ja kriminālprocess tiks sākts
un vainīgos sauks pie atbildības, papildus administratīvajam sodam pienāksies arī
kriminālsods.
Ozolnieku novada Domes priekšsēdētājs Māris Ainārs pirmdien sacīja, ka nav informēts
par policijas izmeklētāju iesaistīšanu šajā lietā un neko nezina arī par aprēķināto dabai
nodarīto postu, tādēļ nekomentēja iespēju atbildīgos meklēt pašvaldībā.
Kā «Ziņas» rudenī vēstīja, dabas draugos sašutumu radīja Ozolnieku novada pašvaldības
lēmums Upes ielā nozāģēt virkni simtgadīgu liepu, tostarp dižkokus. Tas tika izdarīts,
neņemot vērā iepriekš sertificēta kokkopja secināto, ka 16 liepu rindā ir arī vairāki
saudzējami dižkoki.
▲Saturs
07.03.2011. Atklāj noklusēto kultūras mantojumu (Alūksnes Ziņas)
Avots: Alūksnes Ziņas
Datums: 07.03.2011
Autors: Mārīte Dzene
Rubrika: Kultūra

Izdota grāmata "Ziemeļvidzemes ainavas noklusētie stāsti.", kurā apkopota informācija par
trim interesantākajiem objektiem katrā no 76 pagastiem, starp kuriem ir arī Alūksnes un
Apes novadu pagasti. Grāmata būs pieejama bibliotēkās, muzejos un tūrisma informācijas
centros, kā arī elektroniski.
"Grāmatā ir iekļauta informācija ar fotogrāfijām par Otes skolu Annā, Uzskanu kaļķu cepli
Apes pagastā, tvaika dampi ar elektroģeneratoru Gaujienā, Karvas dzelzceļa staciju
Alsviķu pagastā, Papardes dzelzceļa stacijas ūdenstorni Jaunannā, Incu mālu pagrabiem
Jaunlaicenē, Rēdmaņu dižozolu Malienā, Bitānu bunkuriem Mālupē, zviedru kara ceļu
Mārkalnē, ķieģeļu ražotni un ebreju dzelzceļu Pededzē, Bormaņa papes fabriku Trapenē,
naudas bērzu Veclaicenē, kaļķu cepli Virešos, āmurgalvu jeb Ļeņina pieminekli Zeltiņos,
nāves avotiņu Ziemerī. Minēju tikai pa vienam objektam no katra pagasta, bet pavisam
grāmatā ir ietverti vairāk nekā 200 objekti. Tie ir izraudzīti no 18 000 objektiem, kas tika
apsekoti," stāsta Dabas aizsardzības pārvaldes Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta
administrācijas speciāliste Zane Rubene.
▲Saturs
05.03.2011. Ziemeļvidzemes kultūras mantojums – gana bagāts (Ziemeļlatvija)
Avots: Ziemeļlatvija
Datums: 05.03.2011
Rubrika: Aktuāli
Autors:Zane Rubene, Dabas aizsardzības pārvaldes Vidzemes reģionālās administrācijas
vecākā valsts vides inspektore
24. februārī Salacgrīvā notika Igaunijas – Latvijas programmas projekta „Neapzinātās
kultūras mantojuma vērtības kopējā dabas un kultūras telpā” noslēguma konference.
Piedalīties tika aicināti pārstāvji no dažādām valsts institūcijām. Projektā iesaistītie
darbinieki un eksperti iepazīstināja konferences dalībniekus ar projekta laikā īstenotajām
aktivitātēm un sasniegtajiem rezultātiem. Viens no galvenajiem uzdevumiem bija izstrādāt
speciālu metodiku, kā veikt līdz šim neapzinātā kultūras mantojuma identifikāciju un veikt
inventarizāciju pēc šīs metodikas. Uzskaitītie objekti drīzumā tiks ietverti publiski pieejamā
datu bāzē Valsts mežu dienesta interneta vietnē www.vmd.gov.lv. To varēs izmantot gan
iedzīvotāji, gan valsts pārvaldes institūciju un pašvaldību darbinieki.
Paralēli inventarizācijām dabā projekta ietvaros tika īstenotas arī citas aktivitātes – ierīkots
Gaujas kultūrvēstures maršruts, kas sākas Strenču novada Plāņu pagasta „Oliņās”, bet
Valkas novada Valkas pagasta „Dzirnavkalnos” pie Latvijas – Igaunijas robežas maršruts
savienojas ar taku, kas ierīkota Igaunijas pusē. 30 kilometru garajā maršrutā Latvijas pusē
apskatāmi 20 dažādi kultūrvēstures objekti.
Dabas aizsardzības pārvaldes Vidzemes reģionālās administrācijas Salacgrīvas birojā
iekārtota izstāde „Atmiņas mežos un laukos”, kas sniedz ieskatu projekta atradumos.
Aicinām interesentus apskatīt izstādi, iepriekš sazinoties pa tālruni 64071408. Izveidota arī
izstādes pārvietojamā ekspozīcija, kas tuvākajā laikā būs skatāma Valkas pusē.
Izdota grāmata „Ziemeļvidzemes ainavas noklusētie stāsti”, kurā apkopoti pa trim
interesantākajiem objektiem no 76 inventarizētajiem pagastiem. Grāmata būs pieejama
bibliotēkās un muzejos. Citiem interesentiem, - internetā PDF formātā.
Izstrādātas kultūras mantojuma objektu apsaimniekošanas rekomendācijas, sagatavota
sabiedriskā monitoringa metodika.
Ar projekta rezultātiem varēja iepazīties ne tikai konferencē. Janvārī un februārī notika
deviņi no¬slēguma semināri visā projekta teritorijā. Uz tiem tika aicināti ierasties izglītības

darbinieki, muzeju un TIC speciālisti un visi, kam interesē kultūrvēsture, lai kopīgi risinātu
jautājumu par šī darba turpinājumu un pielietojumu nākotnē. Priecājamies, ka Rīgas
plānošanas reģions ir uzsācis līdzīgu projektu jau plašākā reģionā un iesāktais darbs tiks
turpināts.
Projekta īstenošana tika uzsākta 2009. gada 1. martā, tā partneri bija Igaunijas Valsts mežu
apsaimniekošanas centrs,Latvijas Valsts meža dienests un Dabas aizsardzības pārvaldes
Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta administrācija. Projekts tika īstenots Ziemeļvidzemē –
bijušajos Limbažu, Valmieras, Valkas un Alūksnes rajonos.
▲Saturs
04.03.2011. Nepārliecinoši atbalsta nacionālā parka izveidi “Daugavas lokos”
(Latgales Laiks)
Avots: Latgales Laiks
Datums: 04.03.2011
Autors: Egita Terēze Jonāne
Rubrika: Aktualitātes
Ir beigusies aptauja par dabas parka "Daugavas loki" statusa maiņu uz nacionālo parku un
tā robežu paplašināšanu līdz aizsargājamās ainavas apvidus "Augšdaugava" robežām.
Aptauja notika Daugavpils un Krāslavas novadā, un no 1359 respondentiem 51% atbalsta
nacionālā parka izveidi,Daugavpils novada domes deputātiem pastāstīja eksperte Jolanta
Bāra. Par nacionālo parku ir galvenokārt tie novada iedzīvotāji, kurus uztrauc dabas
aizsardzības jautājumi, bet pret – Krāslavas novada iedzīvotāji, lielākoties tie, kuriem
"Daugavas lokos" pieder īpašums. Nacionālā parka lielākais atbalstītāju skaits ir
Daugavpilī (96%), Naujenes pagastā (95%), kā arī Salienas un Demenes pagastā (85%), bet
to nav atbalstījuši 93% Krāslavas un 69% Ūdrīšu pagasta iedzīvotāju.
Nacionālā parka idejas pretinieki uzskata, ka zaudēs darbu un mājas, ka būs daudz liegumu,
būvēsies tikai bagātie, parkā nevarēs lasīt sēnes un ogas. J. Bāra piebilda, ka anketās
norādītas arī šī brīža neizdarības, piemēram, netiek izvesti atkritumi no dabas takām.
Komentējot savu nostāju pret nacionālo parku, viens respondents uzrakstījis "negribu būt
papuass", bet cits – "negribu būt izklaides objekts tūristiem".
J. Bāra gan iebilda, ka nacionālā parka iedzīvotāji būs tikai ieguvēji, tāpēc ka ciemiem ir
iespējams izveidot neitrālās zonas, kur tiks atcelti esošie ierobežojumi, savukārt jaunās
izmaiņas ir saistītas ar konkrētu dabas vērtību aizsardzību un attīstību apdzīvotās vietās.
"Daugavas lokiem" kļūstot par nacionālo parku, varēs piesaistīt lielāku tūrismu plūsmu,
īstenot kopīgus projektus ar Baltkrievijas nacionālo parku un piesaistīt ES un vides fondu
līdzekļus dabas aizsardzībai, tūrisma infrastruktūrai.
Krāslavas novada domes priekšsēdētājs Gunārs Upenieks "Latgales Laikam" atzina, ka
aptauja bija jārīko cilvēkiem, kas ir saistīti ar dabas parku "Daugavas loki". Eksperti,
tiekoties ar Krāslavas novada deputātiem, nevarējuši atbildēt uz jautājumiem.
G. Upenieks teica: "Es domāju, ka 99% ir nobalsojuši "pret" aiz neziņas, kas notiks,
piemēram, ar 100 gadu vecu aleju. Interesanti, ka padomju laikos nebija nacionālā parka,
taču "Daugavas lokos" bija saglabātas visas vērtības. Tagad brīvā valstī, gribam aizsargāt
parku, lai gan daļa koku jau ir izcirsta. Ir jāturpina diskusija, konkrēti pārrunājot, kur un kas
būs aizsargājams, ko drīkstēs un ko nedrīkstēs darīt nacionālajā parkā.
▲Saturs

04.03.2011. Nepērc dzīvību - baudi dabā! (Liesma)
Avots: Liesma
Datums: 04.03.2011
Autors: Rita Jakovļeva, Dabas aizsardzības pārvaldē
Rubrika: Ziņas
Lai sekmētu sabiedrības zināšanas par tirdzniecībā apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un
augu sugām, kā arī CITES konvencijas lomu dabas aizsardzībā, Dabas aizsardzības
pārvalde izsludina radošo darbu konkursu "Marts - CITES mēnesis". (CITES ir
Vašingtonas konvencija par tirdzniecību ar apdraudētajām dzīvnieku un augu sugām).
Konkursa devīze ir "Nepērc dzīvību - baudi dabā!". Konkursā no 7. marta līdz 3. aprīlim
aicināti piedalīties individuāli interesenti jebkurā vecumā un izglītības iestāžu klašu grupas.
Aicinām klašu grupas iesniegt pašu sagatavotas vides izziņas spēles, kas veicinātu
tirdzniecībā apdraudēto sugu pazīšanu, kā arī CITES konvencijas mērķu, darbības principu
izzināšanu. Individuālos interesentus aicinām risināt erudīcijas uzdevumus un izpausties
radoši - zīmējot, fotografējot, rakstot stāstus vai sastādot krustvārdu mīklas.
Detalizēta informācija par konkursu un nolikums - Dabas aizsardzības pārvaldes mājas
lapas www.daba.gov.lv sadaļā "Aktualitātes".
Uzvarētāji saņems konkursa atbalstītāju balvas, kā arī bezmaksas ekskursiju zinoša gida
pavadībā kādā no īpaši aizsargājamām dabas teritorijām vai Latvijas Dabas muzejā.
Konkursa mērķi ir veicināt izpratni par dabas daudzveidību un dabas vērtību saudzēšanu,
kā arī likt aizdomāties, kādus suvenīrus iegādāties ceļojuma laikā, cik nenovērtējamas
naudas izteiksmē var būt daudzas savvaļas sugas un kā nekļūt par kontrabandistu.
Konkursu atbalsta Latvijas Vides aizsardzības fonds, Gaujas NP fonds un Latvijas Dabas
muzejs.
▲Saturs
04.03.2011. DAP aicina piedalīties konkursā “Marts – CITES mēnesis” (Rīgas
Apriņķa Avīze)
Avots: Rīgas Apriņķa Avīze
Datums: 04.03.2011
Autors: Silvija Lapiņa, speciāli RAA
Rubrika: Sabiedrība
Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) izsludina radošo darbu konkursu "Marts – CITES
mēnesis", kas norisināsies no 7. marta līdz 3. aprīlim. Lai sekmētu sabiedrības zināšanas
par tirdzniecībā apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām, kā arī CITES
(Vašingtonas konvencija par tirdzniecību ar apdraudētajām dzīvnieku un augu sugām)
konvencijas lomu dabas aizsardzībā, DAP izsludina radošo darbu konkursu "Marts –
CITES mēnesis". Konkursa devīze ir "Nepērc dzīvību – baudi dabā!". Konkurss notiek no
2011. gada 7. marta līdz 3. aprīlim un tajā aicināti piedalīties individuāli interesenti jebkurā
vecumā un izglītības iestāžu klašu grupas. Konkursa ietvaros aicinām klašu grupas iesniegt
pašu sagatavotas vides izziņas spēles, kuras veicinātu tirdzniecībā apdraudēto sugu
atpazīšanu, kā arī CITES konvencijas mērķu un darbības principu izzināšanu. Savukārt
individuālos interesentus aicinām risināt erudīcijas uzdevumus un izpausties radoši –
zīmējot, fotografējot, rakstot stāstus vai sastādot krustvārdu mīklas. Detalizēta informācija
par konkursu un konkursa nolikums pieejama DAP vietnes www.daba.gov.lv sadaļā
"Aktualitātes". Konkursa uzvarētāji saņems dažādas balvas no konkursa atbalstītājiem, kā
arī balvu – bezmaksas ekskursiju zinoša gida pavadībā kādā no Latvijas īpaši

aizsargājamām dabas teritorijām vai Latvijas Dabas muzejā. Konkursa mērķis ir veicināt
izpratni par dabas daudzveidību un dabas vērtību saudzēšanu, kā arī likt aizdomāties, kādus
suvenīrus iegādāties ceļojuma laikā, cik nenovērtējamas naudas izteiksmē var būt daudzas
savvaļas sugas un kā nekļūt par kontrabandistu. Konkursu atbalsta Latvijas Vides
aizsardzības fonds, Gaujas nacionālā parka fonds un Latvijas Dabas muzejs.
▲Saturs
03.03.2011. Salacgrīvā kultūras mantojuma noslēguma konference (Auseklis)
Avots: Auseklis
Datums: 03.03.2011
Autors: Zane Rubene, DAP Vidzemes reģionālās administrācijas vecākā valsts vides
inspektore
Rubrika: Pilsētās un pagastos
24. februārī Salacgrīvā notika Igaunijas - Latvijas programmas projekta Neapzinātās
kultūras mantojuma vērtības kopējā dabas un kultūras telpā noslēguma konference.
Projektā iesaistītie darbinieki un eksperti iepazīstināja klātesošos ar īstenotajām aktivitātēm
un sasniegtajiem rezultātiem. Uzskaitītie objekti sniedzas pāri 18 000, un drīzumā tie tiks
ietverti publiski pieejamā datu bāzē Valsts meža dienesta (VMD) mājaslapā
www.vmd.gov.lv. To varēs izmantot gan iedzīvotāji, gan valsts pārvaldes institūciju un
pašvaldību darbinieki. DAP Vidzemes reģionālās administrācijas Salacgrīvas birojā
(iepriekš Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta (ZBR) administrācija) iekārtota izstāde
Atmiņas mežos un laukos, kas sniedz ieskatu projekta atradumos. Interesenti to varēs
aplūkot, iepriekš piesakoties pa tālruni 64071408. Izveidota arī šīs izstādes pārvietojamā
ekspozīcija, kas tuvākajā laikā būs skatāma Valkas pusē. Tāpat izdota grāmata
Ziemeļvidzemes ainavas noklusētie stāsti, kurā apkopoti pa trim interesantākajiem
objektiem katrā no 76 inventarizētajiem pagastiem. Tā būs pieejama bibliotēkās un
muzejos, kā arī aplūkot internetā PDF formātā.
Todien tika prezentētas kultūras mantojuma objektu apsaimniekošanas rekomendācijas,
sagatavota sabiedriskā monitoringa metodika. Projekta pārstāvji pauda prieku, ka Rīgas
plānošanas reģions, kurā ietilpst arī bijušā Limbažu rajona teritorija, ir uzsācis līdzīgu
projektu Senās kulta vietas - Baltijas jūras piekrastes kopīgā identitāte jau plašākā reģionā
un iesāktais darbs tiks turpināts.
Projekta īstenošana uzsākta 2009. gada 1. martā, tā partneri bija Igaunijas Valsts mežu
apsaimniekošanas centrs, Latvijas VMD un DAP ZBR administrācija. Projekts tika īstenots
Ziemeļvidzemē - bijušajos Limbažu, Valmieras, Valkas un Alūksnes rajonos.
▲Saturs
03.03.2011. DAP radošo darbu konkurss Marts - CITES mēnesis (Auseklis)
Avots: Auseklis
Datums: 03.03.2011
Autors: Rita Jakovļeva, DAP sabiedrisko attiecību speciāliste
Rubrika: Vide
Lai sekmētu sabiedrības zināšanas par tirdzniecībā apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un
augu sugām, kā arī CITES* konvencijas lomu dabas aizsardzībā, Dabas aizsardzības
pārvalde (DAP) izsludina radošo darbu konkursu Marts - CITES mēnesis. Konkursa devīze
ir Nepērc dzīvību - baudi dabā!.

Konkurss notiek no 7. marta līdz 3. aprīlim, un tajā aicināti piedalīties individuāli
interesenti jebkurā vecumā un izglītības iestāžu klašu grupas. Tās aicinātas iesniegt pašu
sagatavotas vides izziņas spēles, kuras veicinātu tirdzniecībā apdraudēto sugu pazīšanu, kā
arī CITES konvencijas mērķu, darbības principu izzināšanu. Savukārt individuālie
interesenti aicināti risināt erudīcijas uzdevumus un izpausties radoši - zīmējot, fotografējot,
rakstot stāstus vai sastādot krustvārdu mīklas.
Uzvarētāji saņems dažādas veicināšanas balvas no konkursa atbalstītājiem, kā arī galveno
balvu - bezmaksas ekskursiju zinoša gida pavadībā kādā no Latvijas īpaši aizsargājamām
dabas teritorijām vai Latvijas Dabas muzejā.
Konkursa mērķis ir veicināt izpratni par dabas daudzveidību un dabas vērtību saudzēšanu,
kā arī likt aizdomāties, kādus suvenīrus iegādāties ceļojuma laikā, cik nenovērtējamas
naudas izteiksmē var būt daudzas savvaļas sugas un kā nekļūt par kontrabandistu. Sīkāka
informācija par konkursu un tā nolikums pieejami mājaslapas www.daba.gov.lv sadaļā
Aktualitātes.
* CITES - Vašingtonas konvencija par tirdzniecību ar apdraudētajām dzīvnieku un augu
sugām
▲Saturs
03.03.2011. Sirmā ēdienkarte - arī skolas virtuvē (Ziemeļlatvija)
Avots: Ziemeļlatvija
Datums: 03.03.2011
Autors: Sandra Pētersone
Rubrika: Notikumi
Palīdz projektu nedēļa
Pavāra ciemošanās skolā 9. klases audzēkņus mudinājusi aizdomāties, kur mācīties pēc
pamatskolas absolvēšanas, - turpināt iegūt vispārējo vidējo izglītību vai mācīties kādā no
profesionālās izglītības iestādēm.
Abiturientu lēmumu ietekmējusi arī piektdien 25. februārī notikusī tikšanās ar Palsmanes
pamatskolas absolventiem, kurā viņi stāstīja par savām tagadējām skolām. Ne viens vien
devītklasnieks pēc tam mainījis plānus par nākamās skolas izvēli. Izpētīt iecerēto profesiju
viņi varēja arī projektu nedēļā, kad ēnoja dažādus speciālistus.
Savukārt 8. klases zēni projektu nedēļā sāka gatavot ligzdu pīlēm. Skolas direktore teic, ka
palīdzēt putniem puiši nolēmuši pēc Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta Dabas
aizsardzības pārvaldes speciālistu Rūtas Zepas un Jāņa Pērles viesošanās skolā.
▲Saturs
01.03.2011. Izveidots 2011. gada dabas simbolu plakāts (Rīgas Apriņķa Avīze)
Avots: Rīgas Apriņķa Avīze
Datums: 01.03.2011
Autors: Silvija Lapiņa Speciāli Raa
Rubrika: Vide
Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) izveidojusi plakātu par 2011. gada Latvijas dabas
simboliem. Plakātā uzskatāmi atspoguļota informācija par gada putnu – meža pūci, gada
zvēru – sikspārni (Eiropas platausi), gada kukaini – tauriņu (ošu pļavraibeni), gada gliemi –
lielo dīķgliemezi, gada augu – ķekarpapardi, gada sēni – zaļo mušmiri, gada zivi – grunduli
un gada ģeoloģisko objektu – Kulšēnu sēravotu. Plakāts, kā arī plašāka informācija par

gada simboliem un to attēli pieejami DAP vietnē www.daba.gov.lv, sadaļā "Aktualitātes".
Tur atrodama arī izvērsta informācija par gada augu, kā arī plašs vides izglītības materiālu
klāsts par gada zvēru Eiropas platausi. Plakātu kā elektroniskā, tā drukas veidā
nekomerciālām dabas iepazīšanas aktivitātēm var izmantot ikviens interesents.
▲Saturs
01.03.2011. Visi - vienā zaļā lapā (Liesma)
Avots: Liesma
Datums: 01.03.2011
Autors: Aivars Ustups
Rubrika: Zaļā lapa
Dažādām organizācijām un biedrībām nu jau par tradīciju ir kļuvis katrai savā jomā noteikt
Latvijas dabas gada simbolu. Dabas aizsardzības pārvalde par 2011. gada simboliem
izveidojusi un publicējusi plakātu. Tā centrā ir ozollapa, kuras ielokos redzams gada putns -
meža pūce, zvērs - sikspārnis Eiropas platausis, kukainis - tauriņš ošu pļavraibenis, glieme
- lielais dīķgliemezis, augs - ķekarpaparde, sēne - zaļā mušmire, zivs - grundulis un
ģeoloģiskais objekts - Kulšēnu sēravots. Par katru no šiem simboliem ir arī plašāka
tekstuāla informācija. Plakātu kā elektroniskā, tā drukas veidā nekomerciālām dabas
iepazīšanas aktivitātēm drīkst izmantot ikviens interesents. Tas pieejams Dabas
aizsardzības pārvaldes mājas lapā www.daba.gov.lv, no kuras ir iespējams plakātu
lejuplādēt savā datorā un pēc tam pavairot. Cerams, ka arī šis plakāts aicinās mūs skatīties
apkārt vērīgāk un, iespējams, arī pašiem kādu no plakātā parādītajiem simboliem pamanīt
dabā.
▲Saturs
01.03.2011. Vēlreiz pārlūkotās Ziemeļvidzemes ainavas (Liesma)
Avots: Liesma
Datums: 01.03.2011
Autors: Aivars Ustups
Rubrika: Zaļā lapa
Ar konferenci pagājušajā nedēļā Salacgrīvā noslēdzās Valsts meža dienesta un
Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta darbinieku jau 2009. gadā sāktais Igaunijas - Latvijas
kopīgais projekts "Neapzinātās kultūras mantojuma vērtības kopējā dabas un kultūras
telpā". 74 Ziemeļvidzemes pagastu teritorijās 70 cilvēki digitāli reģistrēja vairāk nekā 18
tūkstošus objektu, pamatā uzmanību veltot tām neapzinātajām vēstures liecībām, kam
vēsturnieku un ainavu speciālistu uzmanība agrāk nav pievērsta. Daļēju, bet interesantu
priekšstatu par šajā projektā paveikto dod Valsts meža dienesta izdotā grāmata
"Ziemeļvidzemes ainavas noklusētie stāsti". Redaktore, Valsts meža dienesta mežu un
vides aizsardzības daļas vecākā referente Sandra Ikauniece tajā apkopojusi inventarizācijas
veicēju interesantākos objektus katrā pagastā. No Valmierai tuvākās apkaimes ir stāsts par
darvas cepli Ēveles pagastā, Velnezeru Bērzaines pagastā, ledus pagrabu Burtniekos, gan
arī par to, kā pie Beverīnas vārda tikuši Dikļi. Attēlos skatāms pirms vairāk nekā 100
gadiem bruģētais akmens ceļš Ipiķos un Apsīšu rūnakmens Jeros, kas izrādījies vien
muižnieka viltojums. Turpat arī Līvu zīmjakmens Kocēnu pagastā, kas ir viens no
jaunākajiem atklājumiem, pamanīts vien 2010. gadā. Ķoņu pagastā godā celta dzelzceļa
kupica, kurā Latvijas valsts ģerbonis neskarts saglabājies cauri padomju valdīšanas gadiem.

Lodes pagastā savukārt ir padomju laikus pārdzīvojušais valsts robežstabs, no kura
ģerbonis gan aizvākts. Mazsalacas pagastā akcentētas Oru mājas, kas bijusi šūpuļu vieta
Latvijas kultūrā nozīmīgajai Oru dzimtai. Ir arī akmens krāvumu rinda Bodnieku mežā
Naukšēnos, Raganu kakts Ramatas pagastā, zirgu pasta ēka Rencēnos, Sēļos Kankšu
Medus liepa, pagrabs smilšakmens iezī Skaņkalnes pagastā, Zagļu ceļš Vaidavā, topošais
Olimpiešu parks Valmieras pagastā, Krūmiņu vējdzirnavas Vecatē, piemineklis traģiskai
mīlestībai Virķēnos, 1905. gada upuru piemiņas vieta Putriņu mežā Valmierā. Minētais ir
vien daļa no grāmatā ietvertā. Izdevums vismaz pagaidām nebūs nopērkams, taču to
dāvinās skolām, bibliotēkām, pagastu pārvaldēm, tas būs pieejams tūrisma informācijas
centros. Pēc neilga laika grāmatā varēs ieskatīties arī internetā. Vēl tiek veidota publiska
elektroniska datu bāze Valsts meža dienesta mājas lapā, kur pirmā būs Vidzemes karte ar
punktiņiem par katra objekta atrašanās vietu. Uzklikšķinot varēs redzēt foto un detalizētu
aprakstu. Kartē būšot arī objekti, par ko līdz šim nav publikāciju nekur citur, pat ne tūrisma
ceļvežos. Pēc inventarizācijas ir tapis arī objektu apsekotāju ieteikts un Valsts kultūras
pieminekļu aizsardzības inspekcijas izvērtēts saraksts par objektiem, kam nepieciešama
valsts aizsardzība. Arī par tiem pārrunāts konferencē. Salacgrīvā atklāja arī vēl vienu
projekta rezultātu atainojumu - izstādi "Atmiņas mežos un laukos". Šai izstādei ir gan
pastāvīgā ekspozīcija, gan pārvietojamās daļas latviešu, igauņu un angļu valodā. Īsā laika
posmā ir pagūts daudz. Paldies entuziastiem, kas stājās pretī laika nežēlīgi diktētajai
Aizmirstībai.
▲Saturs
2011.gada februāris
25.02.2011. Par atkritumu savākšanu zemledus makšķerēšanas vietās (Latgales
Laiks)
Avots: Latgales laiks
Datums: 25.02.2011
Autors: Inita Bružika, Dabas aizsardzības pārvaldes Latgales reģionālās administrācijas
vecākā valsts vides inspektore
Rubrika: Novadā
Pašreiz ziema ir pusceļā uz pavasari un ūdenskrātuves joprojām klāj ledus. Viens no
iecienītākajiem atpūtas veidiem dabā ir zemledus makšķerēšana. Var novērot, ka daļa
zemledus makšķernieku, uzturoties uz ledus, bieži vien uzvedas, acīmredzot, tikpat ierasti
kā vienmēr, jo līdzpaņemto priekšmetu un pārtikas iepakojumi paliek kā pierādījums, ka te
bijis cilvēks ar viņam pieejamiem civilizācijas labumiem. Nepieciešams paskaidrot, ka
sadzīves atkritumi, kuri tiek atstāti uz ledus, ledum kūstot, nonāk ūdenskrātuves dibenā un
ir nelabvēlīgi ne tikai ūdenskrātuves ūdens kvalitātei, bet arī ūdens iemītniekiem, kuri bieži
vien atkritumus uztver kā barību. Līdztekus ar atkritumiem tiek piegružota arī ainava.
Ņemot vērā radīto nelabvēlīgo makšķernieku uzturēšanās ietekmi uz ūdenskrātuvēm,
2009.gada 22.decembra Ministru kabinetanoteikumos Nr.1498 "Makšķerēšanas noteikumi"
32.5.apakšpunktā noteikts, ka makšķerējot nepieciešams saudzīgi izturēties pret dabu,
nepiesārņot ūdenstilpes un to piekrastes joslu. Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa
80. pantā par makšķerēšanas noteikumu pārkāpšanu, tajā skaitā arī par radīto piegružojumu
noteikts naudas sods no divdesmit līdz piecsimt latiem.

Dabas aizsardzības pārvalde aicina zemledus makšķerniekus dodoties projām no zemledus
makšķerēšanas vietas, līdzpaņemtos priekšmetu un pārtikas iepakojumus ievietot atkritumu
savākšanas maisiņos un iemest to tuvākajos sadzīves atkritumu savākšanas konteineros.
Sadzīves atkritumu nogādāšana tam paredzētajās savākšanas vietās noteikti izmaksās lētāk
nekā administratīvais sods par ūdenstilpnes piegružošanu. Atkritumu atstāšanu dabā var
salīdzināt ar dubļainiem zābakiem, ar kuriem cilvēks piepēdojis tīri izmazgātu māju.
Uztversim dabu kā mājas, kurās mēs dzīvojam, un mums jāuzvedas pieklājīgi!
▲Saturs
25.02.2011. "Lielās talkas" rīkotāji organizēs semināru par vides jautājumiem (LETA)
Avots: LETA
Datums: 25.02.2011.
Autors: Aila Ādamsone
Šodien Latvijas Universitātes (LU) Lielajā aulā notiks "Lielās talkas" rīkotāju organizēts
izglītojošs seminārs "Starp zemi un debesīm - ļauj sev būt", kurā tiks runāts par dažādiem
būtiskiem vides jautājumiem.
Seminārs notiks plkst.10 un tas ikvienam interesentam būs apmeklējams bez maksas,
aģentūru LETA informēja "Lielās talkas" mediju koordinatore Indra Soika.
Seminārā LU Vides zinātņu doktorants Raimonds Kasparinskis stāstīs par cilvēka darbības
ietekmi uz zemi un ūdeni, kā arī šīs rīcības sekām, bet Dabas aizsardzības pārvaldes ūdeņu
eksperts Andris Urtāns informēs par ūdens kvalitātes noteikšanu un uzlabošanu.
Savukārt televīzijas žurnālists Sandijs Semjonovs ar klausītājiem dalīsies pieredzē, kā par
ūdens un zemes tīrību rūpējas citur pasaulē. Semināra dienas kārtībā būs arī jautājums par
to, ko iesākt ar mirušiem un dabā atrastiem dzīvniekiem, kur atbildes sniegs eksperti no
Pārtikas un veterinārā dienesta, Valsts meža dienesta un Vides aizsardzības un reģionālās
attīstības ministrijas.
Seminārā piedalīsies arī domubiedru grupas "Tīri meži" vadītāja Ilze Aizliniece, kura
sniegs praktiskus padomus meditācijai ikdienas miera vairošanai.
Jau ziņots, ka "Lielā talka" šoreiz visā Latvijā notiks 30.aprīlī. Talkas rīkotāji šajā gadā uz
vides sakopšanas pasākumu cer pulcēt 200 000 dalībnieku, iesaistot gan pieaugušos, gan arī
bērnus.
▲Saturs
24.02.2011. Tapis 2011. gada Latvijas dabas simbolu plakāts (Auseklis)
Avots: Auseklis
Datums: 24.02.2011
Autors: Rita Jakovļeva, DAP sabiedrisko attiecību speciāliste
Rubrika: Vide
Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) pirmo reizi izveidojusi plakātu par 2011. gada dabas
simboliem. Tajā redzami dabas simbolu attēli un īss apraksts par tiem. Šī gada simboli ir:
gada putns - meža pūce, gada zvērs - sikspārnis - Eiropas platausis, gada kukainis - tauriņš
- ošu pļavraibenis, gada gliemis - lielais dīķgliemezis, gada augs - ķekarpaparde, gada sēne
- zaļā mušmire, gada zivs - grundulis un gada ģeoloģiskais objekts - Kulšēnu sēravots.
Plašāka informācija par šiem gada simboliem, tāpat fotoattēli pieejami DAP mājaslapas

www.daba.gov.lv sadaļā Aktualitātes. Tur atradīsiet arī izvērstāku informāciju par gada
augu, tāpat plašu vides izglītības materiālu klāstu par gada zvēru.
Plakātu gan elektroniskā, gan drukas veidā dabas iepazīšanas aktivitātēm var izmantot
ikviens interesents. Tas elektroniski pieejams DAP mājaslapā.
▲Saturs
24.02.2011. Zemgalē sargā dabas vērtības (Staburgs)
Avots: Staburags
Datums: 24.02.2011
Autors: Juris Kālis, ZPR speciālists
Rubrika: Dzīve laukos
Aptuveni pēc trim mēnešiem Zemgales plānošanas reģionā plānots pabeigt projekta
“Ilgtspējīga dabas resursu saglabāšana Zemgalē” ieviešanu.
Projektā iesaistīto novadu — Aizkraukles, Bauskas, Jelgavas, Krustpils, Rundāles un
Viesītes — pašvaldību četrām teritorijām no jauna izstrādāts dabas aizsardzības plāns, bet
Saukas dabas parkam tas ir aktualizēts un pilnveidots. Piecos dabas parkos projekta partneri
ir izgatavojuši un izvietojuši informatīvās un servisa zīmes, virzienu norādes un
informatīvos stendus, labiekārtojuši atpūtas vietas. Reģionā ir arī apmācīti 20 vides gidi.
Turpinās darbs pie reģionā līdz šim nebijušas bagātīgi ilustrētas grāmatas “Dabas vērtības
Zemgalē” sagatavošanas iespiešanai. Jaunajā izdevumā būs informācija par septiņiem
lielākajiem dabas parkiem — Tērvetes, Vilces, Svētes palienes, Bauskas, Saukas, Daugavas
ielejas un Laukezera, kā arī par citiem ievērības vērtiem dabas liegumiem un pieminekļiem,
tostarp par dižkokiem, ar kuriem Zemgale ir īpaši bagāta. Grāmatā ikviens ceļotājs varēs
atrast arī praktiskus padomus, kā rīkoties katrā konkrētā dabas aizsardzības objektā, lai
nenodarītu būtisku kaitējumu apkārtējai videi.
▲Saturs
23.02.2011. Atklājot neapjaustās kultūras vērtības (Latvijas Avīze)
Avots: Latvijas Avīze
Datums: 23.02.2011
Autors: ILVA MISIŅA
Rubrika: Kultūra
Klajā nācis izdevums "Ziemeļvidzemes ainavas noklusētie stāsti". Šajā grāmatā ir apkopota
informācija, ko sniedza nesen beidzies unikāls kultūrainavas pētījums. Tā gaitā gandrīz 80
kultūras mantojuma izpētes interesentu no dažādiem Ziemeļvidzemes novadiem gada
ilgumā bijušajā Valkas, Valmieras, Alūksnes un Limbažu rajonā apzināja līdz šim
neapjaustās Latvijas lauku ainavā apslēptās kultūras mantojuma vērtības.
Projektā pētniekus vispirms interesēja ne jau kā ierasti pilis un muižas, bet gan it kā necili
un ikdienā neievēroti objekti – seni pagrabi, seno karadarbības aktivitāšu pēdas, industriāli
objekti, robežakmeņi un dabā vairs neatrodamas, taču nostāstos saglabātas vērtības.
Baznīcas pagrabs zem liepas
"Daudzi apsekotie objekti saistīti ar mājvietām, īpaši izceļot līdz 20. gadsimta

divdesmitajiem gadiem būvētās vecsaimniecības – Latvijas kultūras ainavas ļoti nozīmīgu
sastāvdaļu kā arhitektūras, tā koku stādījumu dēļ. Protams, dabā vecsaimniecību ir maz, jo
ēkas pārsvarā iznīcinātas, tomēr ir saglabājušies pamati un, galvenais, nostāsti," skaidro
projekta vadītāja, Valsts meža dienesta mežu un vides aizsardzības daļas vecākā referente
Sandra Ikauniece.
Izpētes gaitā inventarizētāji uzmanību pievērsuši arī muižām un ap tām veidotajai apbūvei.
Piemēram, Bilskas pagastā atrasta rija ar savdabīgi veidotiem akmens stabiem, bet
Grundzāles pagastā – muižnieku medību pils. Daudz uzskaitīti dižkoki un koki, kuros
atrastas iegrieztas krusta zīmes vai pat zem cietās mizas kārtas atklājies iegrebts dzejolis.
Sandra Ikauniece zina stāstīt, ka priedes ar krustiem gan Latvijas pusē esot vien dažas,
kamēr Igauņu pusē – veselas audzes. Agrāk bijusi tradīcija, atgriežoties mājās pēc mirušo
apglabāšanas, priedē kapsētas ceļa malā iegriezt krusta zīmi, lai nelaiķis nenāktu atpakaļ.
Inventarizētāji pierakstījuši arī ar dižkokiem saistītos mītiskos stāstus un veiktos rituālus.
Atklājies, ka, piemēram, Auna attekas priede Vijciema pagastā ir dižkoks ar 3,92 m
apkārtmēru, kas vienlaikus izmantots senos uguns rituālos, bet zem Ikšķiļu svētliepas
saknēm Limbažu pagastā atrodas baznīcas pagrabi.
Projekta gaitā izzināta arī mežu izmantošanas un apsaimniekošanas vēsture – kā radušies
svešzemju koku stādījumi, kur dedzinātas kokogles, apzināti senu kvartālu un cirsmu stabu
uzraksti, šautuves, ugunsnovērošanas torņi. Daudz tā visa atrasts bijušā Valkas rajona
teritorijā, kur bijusi iespēja kartēt arī senās meža resora ēkas un mežsargu "kordonus".
Pirmo reizi tik apjomīgi uzmanības lokā nonāca industriālā saimniekošana laukos. Latvijā
vai katrs zina populāro Alūksnes–Gulbenes bānīti, bet tikai retais zina teikt, ka šaursliežu
dzelzceļš bijis ierīkots arī citviet. Sandra Ikauniece stāsta – kaut arī uzbērumi izzuduši, ir
saglabājušies unikāli šaursliežu dzelzceļa tiltiņi Valkas un Rūjienas apkārtnē. Tāpat atrastas
kaļķu dedzināšanas bedres, ķieģeļu ceplis Ērģemes pagastā, barona laika stikla fabrikas
vieta Salacgrīvā, no kuras nekas gan nav saglabājies, bet, tajā vietā arot zemi, joprojām tiek
atrasti sena stikla gabali. Apzināta Otrā pasaules kara laika zāģētavas vieta, kurā vācu
armijas vajadzībām zāģēts blakus augošais egļu mežs, bruģa ceļi, akmens žogi.
Atklājumu vidū īpašu vietu ieņem gandrīz 70 metrus garais un sešus metrus platais akmeņu
krāvuma tilts Viļķenes pagastā – Latvijā pagaidām lielākais un iespaidīgākais industriālās
vēstures objekts.
Grāmata un interneta katalogs
Klajā nākušajā grāmatā no plašā atklāto objektu klāsta gan ievietota vien neliela daļa – pa
dažiem no katra pagasta. Izdevums būs pieejams skolās, bibliotēkās, pagastu pārvaldēs un
tūrisma informācijas centros. Taču grāmatu ar laiku varēs lietot arī PDF formātā internetā.
Līdzās vēl tiek veidota arī publiska elektroniska datu bāze Valsts meža dienesta mājas lapā.
Kā pirmā tiks izveidota Vidzemes karte, kurā katra objekta atrašanās vietu atzīmēs ar
punktiņu, uz kura uzklikšķinot kļūs pieejams detalizēts apraksts un objekta foto. Jāņem
vērā, ka kartē atrodamie objekti līdz šim nav publicēti nekur citur, pat ne tūrisma ceļvežos.
Latvijas puses dalībnieki projekta gaitā vairākkārt viesojās pie igauņiem un kaimiņi
savukārt mūsu pusē. Arī Igaunijā inventarizētās kultūras vērtības kalpo gan kā tūrisma
objekti, gan mācību stunda šodienas saimniekošanai. Piemēram, ir attaisnojušies pirms
vairākiem gadu desmitiem veiktie eksperimentālie stādījumi – bērzu audzes ceļa malās
sausā priežu mežā, lai tās kalpotu kā uguns aizsargvalnis. Unikāla vērtība Igaunijā ir tā

saucamais kronas mežs 22 hektāru platībā, kas stādīts nacionālās valūtas godināšanai tūlīt
pēc valsts neatkarības atjaunošanas.
***
Uzziņa
Projekta "Neapzinātās kultūras mantojuma vērtības kopējā dabas un kultūras telpā"
dalībnieki no Valsts meža dienesta, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta, "Igaunijas–
Latvijas programmas 2007–2013" un Igaunijas Valsts mežu apsaimniekošanas centra
veikuši darbu bijušajā Valkas, Valmieras, Alūksnes un Limbažu rajonā.
Projekts norisa 74 Latvijas pagastu teritorijās.
Atklāti, aprakstīti un nofotografēti aptuveni 18 tūkstoši līdz šim neuzskaitītu objektu.
***
Viedoklis
Lembits Tarangs, neapzinātā kultūras mantojuma inventarizācijas aizsācējs Igaunijā:
"2001. gadā, kad laikrakstā "Igaunijas Mežs" tika publicēts pirmais nelielais raksts par
kultūras mantojumu mežā, nevarēju pat iedomāties, cik plaši šie pētījumi būs izvērsušies
pēc desmit gadiem. Patlaban jau apsekota puse no valsts, datu bāzē atzīmēti vairāk nekā 14
tūkstoši objektu un sabiedrībā radīta milzīga interese."
Sandra Zirne, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas arheoloģijas un vēstures
daļas vadītāja: "Ir paveikts liels darbs, reizē atklājot ne vien pilnīgi jaunus objektus, bet arī
precizējot informāciju par jau uzskaitītajiem.
▲Saturs
23.02.2011. Akcentēs dabas parku vērtības (Bauskas Dzīve)
Avots: Bauskas Dzīve
Datums: 23.02.2011
Autors: AINA UŠČA
Rubrika: Dialogs
Eiroparku federācija 2011. gada 24. maiju izsludinājusi par Eiropas dabas un nacionālo
parku dienu, informē Dabas aizsardzības pārvalde.
Dienas mērķis ir pievērst sabiedrības uzmanību aizsargājamām dabas teritorijām un to
vērtībām. Arī Latvija kā Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts regulāri iesaistās šajā
aktivitātē. Eiropas dabas un nacionālo parku dienas galvenais akcents būs brīvprātīgais
darbs, jo 2011. gadu ES Padome noteikusi par starptautisko brīvprātīgo gadu.
Latvijas Dabas aizsardzības pārvalde līdzdarbosies programmas «Gruntvig» projektā
«Eiropas brīvprātīgo darbs parkos». Latvijā notiks izglītojoši semināri, ko vadīs 20
brīvprātīgo speciālistu no citām ES dalībvalstīm.
▲Saturs
17.02.2011. DAP iesaistījusies Lielās talkas vides apmācības kampaņā (Auseklis)
Avots: Auseklis
Datums: 17.02.2011
Autors: Līga Liepiņa
Rubrika: Vide

Februāra sākumā tika atklāta kustība Lielā talka 2011, kas šogad vērsīs uzmanību ne vien
uz vides sakopšanas darbiem, bet īpaši akcentēs dažādus ar vides izglītību saistītus
pasākumus. Lielās talkas aktivitātes, jo īpaši vides izglītības kampaņu, atbalsta arī Dabas
aizsardzības pārvalde (DAP).
Saistībā ar vides izglītības programmu tiek rīkoti vairāki semināri Lielās talkas pašvaldību
koordinatoriem, tostarp arī Alojas, Limbažu, Krimuldas un Salacgrīvas novada pārstāvjiem.
Ievads ir vairāk teorētisks, zinātnisks, bet galvenais, uz ko likts uzsvars, - ierādīt, ko katrs
var darīt pats, lai uzlabotu vidi sev apkārt. 28. janvārī Latvijas Universitātes (LU) Lielajā
aulā jau norisinājās seminārs par tematiku Gaiss. Ļauj sev elpot! Tajā ar prezentāciju par
praktiskiem pētījumiem gaisa kvalitātes uzlabošanas jomā uzstājās DAP sabiedriskā
monitoringa programmas vadītāja Inta Soma. Viņa stāstīja par 5 ķērpju sugām un veidu, kā
pašam novērtēt gaisa kvalitāti. - Tīrs gaiss ir mūsu eksistences pamatā, jo tas ietekmē gan
mūsu veselību, gan apkārtējās vides daudzveidību. Ar iesaistīšanos kampaņā vēlamies
panākt, lai cilvēki, veicot novērojumus, saredzētu izmaiņas dabā savā tuvākajā apkārtnē, tā
izprotot pašu un citu cilvēku saistību un rīcības ietekmi uz vidi, - uzsver I. Soma. 25.
februārī LU notiks seminārs par ūdeni. Tajā ar prezentāciju uzstāsies DAP pārstāvis
hidrobiologs Andris Urtāns. Viņš ne tikai informēs par ūdeņu nozīmi mūsu dzīvē, dabā un
vidē vispār, bet klātesošos iepazīstinās ar paša izloloto akciju Liec upē akmeni... Pat
vienkāršākais laukakmens, ievietots upē vai grāvī, šķeļ un uzmutuļo pār to plūstošo ūdeni
un kļūst par bezmaksas aeratoru - ūdens piesātinātāju ar gaisu. Ūdenī izšķīdinātais
skābeklis aktivizē ap akmeni apaugušo baktēriju un aļģu slānīti. Tās kļūst par barības vielu
ūdenī mītošajām sīkbūtnēm un zivīm. Šādos ar skābekli bagātinātos akmeņainos posmos
atkal atgriežas daudzviet izzudušās un par retumu kļuvušās sugas, foreles un vēžus
ieskaitot.
Marta beigās plānots seminārs par zemi un cilvēku dabā. Tajā piedalīšoties arī Valsts
prezidents Valdis Zatlers.
Šogad Lielā talka notiks 30. aprīlī. Šīs kustības mērķis ir līdz 2018. gadam, Latvijas 100.
dzimšanas dienai, padarīt Latviju par tīrāko un sakoptāko vietu pasaules kartē - dot iespēju
dabai atveseļoties, attīrot to no atkritumiem, kā arī mudināt iedzīvotājus pašiem labiekārtot
un rūpēties par vidi sev apkārt.
▲Saturs
17.02.2011. Uzsākts Baltijas jūras piekrastes seno kulta vietu projekts (Auseklis)
Avots: Auseklis
Datums: 17.02.2011
Autors: Līga Liepiņa
Rubrika: Tūrisms
Pērn decembrī sākts jauns Latvijas, Igaunijas un Zviedrijas pārobežu projekts Senās kulta
vietas - Baltijas jūras piekrastes kopīgā identitāte. Tā laikā paredzēts apzināt, apkopot un
izanalizēt informāciju par Kurzemes, Rīgas, Zemgales, Vidzemes, kā arī Dienvidigaunijas
un Zviedrijas Gavleborgas novada senajām svētvietām, pamatā - dabas objektiem, kas
iepriekš bijuši maz kopti un popularizēti sabiedrībā.
Projekta galvenā partnera - Rīgas plānošanas reģiona (tajā ietilpst arī bijušā Limbažu rajona
teritorija) - pārstāve Liesma Grīnberga stāsta: - Apjomīgākās lietas - ekspertu atlase un
objektu atrašana - vēl priekšā. Pagaidām veicam informatīvu darbu - iepazīstinām
ekspertus, sabiedrību ar projekta tematiku, tā mērķiem, plānotajām aktivitātēm un
sagaidāmajiem rezultātiem. Visvairāk darāmā būšot piesaistītajiem speciālistiem - viņiem

vajadzēs izvērtēt, kuras kulta vietas vērts atklāt sabiedrībai un iekļaut tūrisma maršrutos, arī
kā tās turpmāk apsaimniekot. Apzinot reģionu senās kulta vietas un apkopojot ar tām
saistītās leģendas, nostāstus un teikas vienotā datu bāzē, tiks veicināta tūrisma operatoru
interese iekļaut šos objektus savos maršrutos.
L. Grīnberga uzsver, ka liels atspaids esot cits pārrobežu projekts Neapzinātais kultūras
mantojums kopējā dabas un kultūras telpā, kura iegūtais materiāls daudz palīdz šim. Bijušā
Limbažu rajona teritorijā tādējādi apzinātas jau vairāk nekā 100 seno svētvietu. - Mūsu
uzsāktais būs turpinājums kultūras mantojuma projektam, tikai jau plašākā Latvijas
mērogā. Sadarbības partneri šim projektam ir arī Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta
(ZBR) speciālisti, ar kuriem sadarbība dažādās jomās bijusi arī iepriekš.
Projekts noritēs līdz 2013. gada augusta beigām. Tā kopējais budžets 1 088 240 eiro.
▲Saturs
15.02.2011. Atvērta grāmata Ziemeļvidzemes ainavas noklusētie stāsti (Auseklis)
Avots: Auseklis
Datums: 15.02.2011
Autors: Līga LIEPIŅA
Rubrika: Kultūra
Ceturtdien Kuivižos notika Igaunijas un Latvijas kopprojekta Neapzinātais kultūras
mantojums kopējā dabas un kultūras telpā noslēguma seminārs, kurā prezentēja projekta
rezultātu grāmatu par 4 rajonu pagastos konstatētajiem objektiem.
Uz semināru Kuivižos pulcējās visi projektā iesaistītie bijušo Alūksnes, Limbažu, Valkas
un Valmieras rajona pagastu inventarizētāji un dažādu nozaru speciālisti. Sanākušie
pārrunāja projektā paveikto, arī problēmas, kas radušās. Tāpat speciālisti akcentēja tos
atrastos objek tus, kuru izpēti vajadzētu izvērst vai virzīt tālāk, lai tie iegūtu aizsargājamu
valsts kultūras pieminekļus statusu. Savukārt pagastu inventarizētāji stāstīja par pašu
konstatētajām objektu grupām, kā veicies ar atrašanu un uzmērīšanu. Tāpat tika rādītas šo
objektu fotogrāfijas un atklāti interesantākie ar tiem saistītie stāsti.
Noslēguma semināra svinīgākajā daļā tika atklāts kultūrvēsturiskā mantojuma projekta
rezultāts grāmata Ziemeļvidzemes ainavas noklusētie stāsti. No katra inventarizētā pagasta
grāmatā iekļau ti 3 interesantākie objekti un stāsti par tiem. Katrs inventarizētājs saņēma
vienu tās eksemplāru, vēlāk pa eksemplāram iegūs arī projektā iesaistīto teritoriju
bibliotēkas, muzeji, tūrisma informācijas centri un citas iestādes, kurām šī informā cija
noderētu. Projekta Latvijas puses koordinatore, Valsts meža dienesta speciāliste Sandra
Ikauniece pastāstīja, ka grāmatas elektroniskā versija drīz būšot arī VMD mājaslapā
www.vmd.gov.lv. Savukārt par atrasto kultūrvēsturisko objektu monitoringu sarunas un
plānošana vēl gaidāmas.
▲Saturs
12.02.2011. Tapuši vērtīgi vides izglītības materiāli (Auseklis)
Avots: Auseklis
Datums: 12.02.2011
Autors: Rita Jakovļeva, DAP sabiedrisko attiecību speciāliste
Rubrika: Vide

Starptautiskajā Mitrāju dienā 2. februārī Dabas aizsardzības pārvalde un Gaujas Nacionālā
parka fonds rīkoja projekta Atpakaļ dabā noslēgumu. Tajā prezentēja virkni projektā
tapušos vides izglītības materiālu. Tie būs vērtīgi un noderīgi pedagogiem, vides izglītības
speciālistiem un citiem interesentiem, kuru ikdienas darbs saistās ar bērnu un jauniešu
izglītošanu par dabu.
Projektā īstenotas dažādas aktivitātes, bet būtiskākais ieguvums ir izdotie izglītojošie
materiāli - sugu noteicēji Izzināsim Gaujas senieleju! un Izzināsim dumbrāju, teiku grāmata
bērniem Kalli un Modra piedzīvojumi mitrājos, darba lapas par mitrāju, purvu, meža,
piekrastes, palieņu pļavu izpēti latviešu, krievu un igauņu valodā, galda spēle Purva laipas
atklājējs, kā arī DVD, kurā iekļauta plaša informācija - tostarp darba lapas, audio un video
ieraksti par sikspārņiem. Visi materiāli elektroniskā veidā pieejami www.daba.gov.lv
sadaļā Vides izglītība. Tos drīkst pavairot un izmantot nekomerciālām dabas iepazīšanas un
izpētes aktivitātēm.
▲Saturs
08.02.2011. Projekta "Atpakaļ dabā" ietvaros tapuši vērtīgi vides izglītības materiāli
(Rīgas Apriņķa Avīze)
Avots: Rīgas Apriņķa Avīze
Datums: 08.02.2011
Autors: Silvija Lapiņa, speciāli RAA
Rubrika: Redzeslokā
2. februārī – Starptautiskajā Mitrāju dienā – Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) un Gaujas
nacionālā parka fonds rīkoja projekta "Atpakaļ dabā", kas norisinājās no 2009. gada marta
līdz 2011. gada februārim, noslēguma pasākumu, kurā prezentēja virkni tapušo vides
izglītības materiālu, kas būs vērtīgi un noderīgi pedagogiem, vides izglītības speciālistiem
un citiem interesentiem, kuru ikdienas darbs saistās ar bērnu un jauniešu izglītošanu par
dabu.
Projekta ietvaros īstenotas dažādas aktivitātes, lai pilnveidotu sabiedrības zināšanas un
izpratni par mitrājiem, to saudzēšanas un aizsardzības nozīmi. Vairāk nekā divu gadu darba
rezultātā izveidotas izstādes par mitrājiem, rīkotas nometnes, semināri un pieredzes
apmaiņas braucieni, kā arī organizētas vides sakopšanas talkas.
Būtiskākais projekta ieguvums ir izdotie izglītojošie materiāli – sugu noteicēji "Izzināsim
Gaujas senieleju!" un "Izzināsim dumbrāju!", teiku grāmata bērniem "Kalli un Modra
piedzīvojumi mitrājos", darba lapas par mitrāju, purvu, meža, piekrastes, palieņu pļavu
izpēti latviešu, krievu un igauņu valodā, galda spēle "Purva laipas atklājējs", kā arī DVD,
kurā iekļauta plaša informācija, tostarp darba lapas, audio un video ieraksti par
sikspārņiem.
Visi materiāli elektroniskā veidā pieejami DAP interneta vietnē www.daba.gov.lv sadaļā
"Vides izglītība". Tos drīkst pavairot un izmantot nekomerciālām dabas iepazīšanas un
izpētes aktivitātēm. Projekts "Atpakaļ dabā" sākts 2009. gada martā Igaunijas–Latvijas
pārrobežu sadarbības programmas ietvaros, un tajā sadarbojās piecas pieredzējušas dabas
aizsardzības organizācijas. Latviju pārstāvēja DAP Ķemeru nacionālā parka administrācija
un Gaujas nacionālā parka fonds, savukārt Igauniju – Igaunijas vides pārvalde, Tartu vides
izglītības centrs un Peipusa pārrobežu sadarbības centrs.
Igaunijas–Latvijas pārrobežu sadarbības programmas mērķis ir veicināt teritorijas
ilgtspējīgu attīstību un ekonomisko konkurētspēju, panākot saskaņotu pieeju ekonomiskai,
sociālai un vides attīstībai tādā veidā, lai tajā iesaistītu vietējos iedzīvotājus un kopienas,

kas no tā gūtu labumu. Programmas projektus finansēja Eiropas Reģionālās attīstības fonds
(ERAF).
▲Saturs
07.02.2011. Latvijā tirgo koalu, pundurežus, pitonu un dresētas vāverītes (Kas
Jauns)
Avots: Kas Jauns
Datums: 07.02.2011
Autors: Māris Puķītis
Interneta sludinājumos piedāvā pirkt visdažādākos dzīvniekus — bruņurupuči, papagaiļi,
putnzirnekļi, pat pitons nav tie neparastākie, piedāvājumā ir arī koala un dresētas vāverītes.
Iespējams gan, ka slavenais Austrālijas simbols — koala jeb somainais lācītis par 125
latiem — ir tikai joks. Pa norādīto tālruni sazvanītais kungs pārsteigts apgalvoja, ka neko
nepārdod, kur nu vēl koalu.
Pundureži un labi koptas skudras
Tomēr pundureži par 150 latu gabalā gan ir reāls piedāvājums. Mazuļi dzimuši decembrī, ir
attārpoti un pie jaunajiem saimniekiem gatavi doties jau februārī. „Ezīšu pamatbarība ir
sausā kaķu barība un uzturēšana neprasa lielas rūpes. Piemēroti cilvēkiem, kuriem ir
alerģija pret dzīvnieku spalvu un ir bez jebkādas specifiskās smakas,” teikts sludinājumā.
Jāpiebilst, ka šie dzīvnieki pēdējos gados ir kļuvuši populāri Vācijā, Lielbritānijā, arī ASV,
kur gan dažos štatos tos aizliegts turēt mājās. Tiesa, šie mājdzīvnieki radīti pirms apmēram
20 gadiem tieši ASV, sakrustojot Alžīrijas ezi un savvaļas Āfrikas pundurezi. Tie ir četrreiz
mazāki par mums pazīstamo Eiropas ezi. Lai arī pundurežus patiešām baro ar kaķu barību,
dabā eži ēd kukaiņus, tārpus, gliemjus, un nebrīvē tiem vajadzīga vismaz vistas vai liellopu
gaļa.
Var iegādāties arī pieradinātas, labi koptas skudras par 1,58 latiem kilogramā no Rēzeknes
rajona, vismaz tā reklamējas sludinājuma autors. Vai arī — dresētas vāverītes no Preiļu
rajona vien par sešiem latiem.
Uz šā fona nekas neparasts nav iguāna par 50 latiem, strausi par 70 latiem no strausu
fermas vai piena čūska (nav indīga) par 200 latiem ar visu terāriju, turklāt „zvērs ir
draudzīgs, patīk klasiskā mūzika”, „teicama dāvana sievasmātei”.
Koalas tirgot drīkst
Ja par koalu, tāds piedāvājums diez vai ir nopietni ņemams. Koalas pārtiek no divu sugu
eikaliptu lapām, ko ārpus to dzimtenes, it sevišķi Eiropas aukstākajā daļā, ir ļoti grūti
nodrošināt. Sarežģītās turēšanas dēļ reti kurā zooloģiskajā dārzā ir koalas, kur nu vēl mājas
apstākļos. Austrālijas dabas aizstāvji ir noraizējušies, ka koalas var pat izmirt tuvāko 30
gadu laikā — somainie lācīši ir ļoti cietuši meža ugunsgrēkos, no koku izciršanas un
hlamīdiju infekcijas.
Tomēr pagaidām viss ir likumīgi. „Koalas drīkst tirgot,” kasjauns.lv informē Dabas
aizsardzības pārvaldes vecākā eksperte Gita Strode. Šie dzīvnieki nav iekļauti CITES jeb
Vašingtonas konvencijā, kur uzskaitītas apdraudētās sugas — tās tirgot ir aizliegts. Arī
Latvijas likumdošana koalu tirdzniecībai un turēšanai neprasa speciālas atļaujas.
„Taču ir jābūt dokumentiem par izcelsmi un veterinārajam sertifikātam,” piebilst Strode. Ja
ir oficiāls apliecinājums, ka dzīvnieks ir no legālas audzētavas, privātās kolekcijas vai
zoodārza, viss ir kārtībā. Savukārt iespēja, ka kādam izdevies izvest no Austrālijas savvaļā
sagūstītu koalu, ir visai apšaubāma.

Gadījumi, kad piedāvā tirgošanai aizliegtas sugas, arī ir, bet, līdzko speciālisti sāk
interesēties, šie sludinājumi pazūd. „Tā bija pagājušā gada vasarā, kad izskanēja runas, ka
pārdod krokodilu,” teic Strode.
Niedru liju atdeva zoodārzam
„Tas nav reāli, drīzāk tas ir jociņš,” par koalu turēšanu mājās izsakās dabas draugs, Rīgas
Zooloģiskā dārza Atbalsta biedrības priekšsēdis Ingmārs Līdaka. Tomēr gadījumi, kad
Latvijā neatļauti tirgo dzīvniekus, ir. „Gan Zooloģiskais dārzs, gan Dabas aizsardzības
pārvalde ir eksperimentējuši, zvanot šiem cilvēkiem. Lielā daļā gadījumu gan šo dzīvnieku
nemaz Latvijā nav, apsola, ja ir gatavi pirkt, atvest no Krievijas, Čehijas vai citas valsts,”
stāsta Līdaka.
Viņš atceras, ka reiz piedāvāts pirkt niedru liju, kuru tāpat kā citus Latvijas faunas
pārstāvjus ir aizliegts gan tirgot, gan turēt mājās. Toreiz cilvēks pierunāts no šāda
nelikumīga darījuma atteikties, pats aizvedis putnu uz Latgales zooloģisko dārzu
Daugavpilī, kas plēsīgo putnu nodeva Rīgas zoodārzam.
▲Saturs
04.02.2011. Aizsargājamās dabas teritorijās top jauna infrastruktūra (Neatkarīgā Rīta
Avīze)
Avots: Neatkarīgā Rīta Avīze
Datums: 04.02.2011
Autors: Daiga Stokenberga
Ar ES Kohēzijas fonda finansējumu laika posmā no 2010. līdz 2012. gadam Dabas
aizsardzības pārvalde realizēs projektu Antropogēno slodzi samazinošās un informatīvās
infrastruktūras izveide Natura 2000 teritorijās.
Projekta galvenais uzdevums ir izveidot infrastruktūru, kas mazinātu iespējamo tūristu
ietekmi uz īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, tādējādi saglabājot retās un
aizsargājamās sugas un biotopus. Kopumā projektā iekļautas 38 Natura 2000 teritorijas, kas
izvietotas 51 Latvijas novadā.
Vides un reģionālās attīstības ministrijas pārziņā esošās Dabas aizsardzības pārvaldes
vadītājs Jānis Strautnieks atzīmē: "Šis ir nozīmīgs projekts dabas aizsardzības jomā, ko
līdzfinansē ES Kohēzijas fonds. Kopumā projekta aktivitātēs plānots ieguldīt 2,7 miljonus
latu. Tajā skaitā šogad – nedaudz vairāk par 1,2 miljoniem latu."
Lielā daļā Natura 2000 teritoriju tūrisms ir attīstījies stihiski – cilvēki brauc skatīties
brīnišķīgas ainavas, izbaudīt mežu un purvāju burvību, atpūsties pie jūras, tādējādi
neapzināti ietekmējot esošās dabas vērtības. Katrs solis, kas sperts biotopā, tur atstāj savas
pēdas, tāpat kā savu dabai neveselīgo sliedi atstāj auto riepas, volejbola spēlēšana kāpās un
ugunskura kurināšana mežā. Protams, nevienam nav tiesību ierobežot cilvēku vēlmi
apskatīt dabas vērtības un baudīt mūsu brīnišķīgo dabu, taču vieglprātīga attieksme ātri
vien var novest pie esošo vērtību zaudēšanas. Iepriekš minētā projekta uzdevums ir radīt
tādus apstākļus, lai cilvēka ierašanās kādā no aizsargājamajām dabas teritorijām neatstātu
negatīvu ietekmi uz dabas vērtībām. Jānis Strautnieks rāda izeju no šīs nevēlamās
situācijas: "Ir jāveido takas, jābūvē laipas, nožogojumi, stāvlaukumi, jāizvieto informācija
un norādes, lai cilvēki zinātu, kādi ir katras konkrētās aizsargājamās dabas teritorijas
noteikumi, un vienlaikus jārada priekšnosacījumi šo noteikumu ievērošanai. Ir jābūt vietai,
kur atstāt automašīnu, kur kurināt ugunskuru, nokārtot dabiskās vajadzības un izmest
atkritumus. Šobrīd Latvijas aizsargājamās dabas teritorijās infrastruktūra ir novecojusi un
nepietiekama, daudzviet tādas nav vispār."

Projekta realizēšanu plānots ieviest divos posmos, vispirms realizējot aktivitātes Rāznas
NP. Mākoņkalns un Lielais Liepukalns ir ļoti iecienīti apskates objekti Latgalē un ietilpst
intensīvi apmeklētu teritoriju grupā, tāpēc tūrisma infrastruktūras izbūve ir neatliekama
aktivitāte. Darbi Rāznas nacionālajā parkā jau ir sākušies un tos pabeigt plānots līdz šā
gada vasaras vidum.
Dabas tūrisma infrastruktūras departamenta direktors Valērijs Seilis stāsta: "Cilvēks pēc
būtības ir slinks un nebridīs pa pļavu, ja blakām būs taka, tādējādi mēs varam novirzīt
cilvēku plūsmu vēlamajā virzienā, kas pakārtots apskates objektu izvietojumam. Uzstādot
informācijas stendus ar izglītojošu informāciju pie populārākajiem apskates objektiem, mēs
sniedzam cilvēkam iespēju ne tikai ieraudzīt, bet arī uzzināt ko vairāk. Tā ir izglītība, kam
pašreiz tiek pievērsts pārāk maz uzmanības. Zinošs un procesus izprotošs cilvēks vienmēr
pret dabu izturēsies ar lielāku cieņu."
Viena no aktivitātēm, kas iekļauta projektā, ir tā sauktās gausās jūdzes infrastruktūras
uzlabošana Rīgas jūras līča rietumu krastā, sākot no Ragaciema. Vasarā tā ir viena no
populārākajām atpūtas vietām tiem atpūtniekiem, kam patīk jūra. Diemžēl stāvlaukumu ir
pārāk maz un automašīnas tiek atstātas lielceļa malā, bet cilvēki uz jūru dodas pāri kāpām,
kā nu kuram sanāk ērtāk. Lai šo situāciju novērstu, projekta ietvaros tiks veidotas norādes
zīmes un informācijas stendi, kas ļaus kontrolēt apmeklētāju plūsmas virzību. Tāpat, lai
novērstu kāpu degradēšanos, atsevišķās vietās tiks izbūvētas kāpnes ar noeju uz jūru.
Jāpiebilst, ka projekta aktivitāšu ieviešanas laikā objektos, kuros tiks veidota infrastruktūra,
jārēķinās ar īslaicīgiem apmeklējuma ierobežojumiem.
Projekta finanšu, tehniskās un administratīvās vadības uzraudzību nodrošina Vides
aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.
***
PROJEKTĀ PLĀNOTĀS BŪTISKĀS AKTIVITĀTES
5226 m kāpņu izbūve
62 km dažāda seguma taku izbūve
300 m laipu uzbūve
14 stāvlaukumu iekārtošana
14 skatu torņu būvniecība
6 skatu platformu izveidošana
vairāk nekā 60 atpūtas vietu iekārtošana
143 informācijas stendu izveide
93 atkritumu savākšanas urnu izvietošana
23 tualešu uzstādīšana
6 interaktīvo nodarbību vietu izveidošana
2 laivu novilkšanas vietu iekārtošana
569 m norobežojumu uzstādīšana u.c.
▲Saturs
01.02.2011. Nedēļas nogales paiet slēpojot (Druva)
Avots: Druva
Datums: 01.02.2011
Autors: Ilze Kalniņa
Rubrika: Ziņas
Sniegotā ziema aktīvā dzīvesveida piekritējiem iet pie sirds. Daži slēpo savam priekam, citi
izbauda sacensību garu.
Arī mūspusē gandrīz katru nedēļas nogali notiek slēpojumi.

Tautas slēpojumā "Līgatnes ķepa", kas aizvadītajā sestdienā notika Līgatnes dabas takās,
pulcējas 77 dalībnieki. Pārsvarā ziemas priekus baudīja ģimenes un ne tikai no tuvējās
apkārtnes. Uz slēpēm kāpa arī pieaugušie un bērni no Siguldas un Rīgas.
"Šis tautas slēpojums jau kļuvis par labu tradīciju. Ir ziema un jābauda tās prieki. Taču
šoreiz īpaši priecājamies par slēpotāju aktivitāti. Lai arī kopā nesanāca simti un tūkstoši,
visi mazie un lielie slēpotāji todien paveica arī labu darbuziedoja mūsu lācenītes Ilzītes
mājas būvei," uzsvēra Gaujas Nacionālā parka fonda valdes priekšsēdētāja Kristīne Melece
un piebilda: "Katrs sacensību dalībnieks saņēma piemiņas nozīmīti. Bērniem un jauniešiem
dalība sacensībās bija bez maksas, bet pieaugušo dalības maksu novirzīsim sacensību
labdarības mērķim. Ja uzcelsim jaunu māju un voljēru Ilzītei, tad jau šogad jurģus
piedzīvos vecie lāči, kuri pašlaik dzīvo neērtos apstākļos. Ja Ilzītei būs jauna māja, vecie
lāči pārcelsies uz Ilzītes pašreizējo mītni."
Vēl tautas slēpojuma rīkotāji priecājās, ka nedēļas nogalē veselīgu dzīvesveidu dzīvojušas
vairākas Latvijas ģimenes. No 77 slēpojuma dalībniekiem 30 bijuši bērni, kas, visticamāk,
no mājas, siltās gultas un televizora skatīšanās brīvdienā bija atrunājuši savus vecākus.
Daudzi dalībnieki bija atsaukušies aicinājumam startēt ar dzīvnieku atribūtiku. Dalībnieku
vidū bija redzami gan Latvijas savvaļas dzīvnieki - vilki, lapsa, lāči, zaķi, gan eksotiskāki -
panda un tīģeris.
"Lai popularizētu to, ka ģimenes var atpūsties kopā, iepriekš piedomājot par savas
komandas vizuālo tēlu, neatkarīgi no starta rezultāta, balvu saņēma arī visatraktīvākais
dalībnieks. Savukārt, Līgatnes novada dome piešķīra īpašo balvu - lielu grozu ar augļiem
un saldumiem. To saņēma viskuplāk pārstāvētā Veitu ģimene.
Slēpošana Līgatnes dabas takās iespējama darba dienās un brīvdienās. Dabas takās ir
iekārtotas slēpošanas trases ar garākiem un īsākiem, vieglākiem un sarežģītākiem apļiem.
Darbojas arī slēpju noma.Tautas slēpojumi nedēļas nogalē notika arī Madonā un Valmierā.
Šīs nedēļas nogalē slēpotājus pie sevis ciemos gaida Alauksts, kad notiks tautas iecienītais
slēpojums "Apkārt Alaukstam."
▲Saturs
2011.gada janvāris
31.01.2011. Seminārs "Neapzinātais kultūras mantojums lauku ainavā" (Alūksnes
ziņas)
Avots: Alūksnes ziņas
Datums: 31.01.2011
Autors: Mārīte Dzene
Rubrika: Aktuāli
Alūksne Alūksnes mežniecībā 3.februārī pulksten 13.00 notiks seminārs "Neapzinātais
kultūras mantojums lauku ainavā", uz kuru tiek aicināti visi interesenti.
"Projekta gaitā ir veikta kultūras mantojuma inventarizācija Alūksnes, Limbažu, Valkas un
Valmieras bijušo rajonu teritorijā, atzīmējot un uzmērot gan vecsaimniecības un teikām
apvītus dižakmeņus, gan senus braslus upēs un kokos ieaugušas baznīcu vietas, gan kaļķu
cepļus un mežsargu kordonus, gan citus objektus," stāsta Dabas aizsardzības pārvaldes
vecākā vides inspektore Rūta Zepa. Projektā iegūtā informācija tiks iekļauta publiski
pieejamā datu bāzē, ko varēs izmantot, plānojot tūrisma maršrutus vai izzinot reģiona
vēsturi.

▲Saturs
28.01.2011. Labdarības slēpojums (Druva)
Avots: Druva
Datums: 28.01.2011
Autors: Ilze Kalniņa
Rubrika: Novadu ziņas
Līgatnes dabas takās rīt, 29. janvārī, plkst.11 notiks tradicionālais tautas slēpojums
"Līgatnes ķepa". Sacensību dalības maksas iecerēts izmantot jaunas mājas būvniecībai
dabas takās, lai tajā varētu dzīvot lācene Ilzīte, kura nupat nosvinēja 10 gadu jubileju.
Bērniem līdz 12 gadu vecumam dalība sacensībās ir bez maksas, pārējiem - trīs lati. Startā
dalībnieki tiks sadalīti piecās grupās" Zaķēni", "Vilcēni", "Zaķi", "Plēsēji" un "Plēsēji ar
ilkņiem". Ciemiņi aicināti slēpojumā doties ar zaķu, vilku, lāču, lūšu un citām Latvijas
dzīvnieku maskām vai atribūtiku. Visi dalībnieki saņems piemiņas nozīmītes, savukārt visu
grupu pirmo trīs vietu ieguvējus apbalvos ar medaļām, diplomiem un balvām. "Organizējot
slēpojumu, mēs popularizējam aktīvu brīvā laika pavadīšanu dabā un ziedošanas
tradīcijas," uzsver Gaujas Nacionālā parka fonda valdes priekšsēdētāja Kristīne Melece,
piebilstot, ka tautas slēpojumu Gaujas Nacionālā parka fonds rīko sadarbībā ar Dabas
aizsardzības pārvaldi - parka struktūrvienību un Līgatnes novada domi. "Ikviens
sniegotajos Līgatnes dabas taku mežos var gūt prieku, slēpojot vai piedaloties sacensībās
sevišķi aktīvi un ar labiem sportiskajiem rezultātiem. Visi kopā atbalstīs jaunas lāču mājas
būvniecību lācenei , lai tagadējā iežogojumā varētu izmitināt Ilzītes radiniekus - trīs vecos
lāčus, kuru iežogojuma apstākļi ir ļoti bēdīgi," tā K. Melece.
Prezentēs neapzināto mantojumu
▲Saturs
27.01.2011. Latvijas vilinājums - dabas tūrisms (Latvijas Avīze)
Avots: Latvijas Avīze
Datums: 27.01.2011
Autors: Iveta Tomsone
Rubrika: Saimniecība
No 11. līdz 13. februārim Rīgā Starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā notiks 18.
starptautiskā tūrisma izstāde – gadatirgus "Balttour 2011", kurā apmeklētāji varēs iepazīties
arī ar lauku tūrisma piedāvājumiem. Par to, kā nozare aizvadījusi pērno gadu, ko Latvija
var piedāvāt ceļotājiem, žurnālisti Viesturs Serdāns un Iveta Tomsone iztaujāja asociācijas
"Lauku ceļotājs" vadītāju ASNĀTI ZIEMELI.
– Kāda aina šobrīd ir Latvijas lauku tūrismā? Kā attīstās lauku tūrisma mītnes? Kādas
iespējas ceļotājiem atrast gan naktsmājas, gan interesantus dabas tūrisma objektus?
A. Ziemele: – Mēs sākām strādāt 1993. gadā, un gadu vēlāk mūsu asociācijā bija 20
saimniecības, kas piedāvāja laukos atpūsties. Mēs ļoti ilgi koncentrējāmies tieši uz lauku
tūrisma saimniecību attīstību. Sapratām, ka ar gultas vietu vien ir par maz, lai piesaistītu
ceļotājus.
Ātri sapratām, ka mums nav speciāla piedāvājuma Latvijas un Baltijas valstu apceļošanai,
jo gan pašmāju, gan ārvalstu tūristi paši centās atrast maršrutus. Vispirms sākām ar
maršrutu izveidi Latvijā, vēlāk – visā Baltijā, jo ārvalstniekiem interesants ir viss šis
reģions.

Pēdējos divus gadus ļoti iecienītas kļuvušas aizsargājamās dabas teritorijas kā ceļojuma
galamērķis. Ja ārvalstnieks izvēlas doties uz nacionālo parku, viņš to uztver kā galamērķi ar
kvalitātes zīmi. Mēs mēģinājām saprast, ko nacionālie parki piedāvā, kā viņi to "iepako" un
cik viņu produkts ir pieejams pašmāju un ārzemju tūristam. Mēs esam sagatavojuši
kopskaitā 33 maršrutus dažādās aizsargājamās teritorijās, izveidojuši maršrutu pa Slīteres
nacionālo parku, Dvietes palienu, Ziemeļvidzemes akmeņaino jūrmalu, Abavas senleju. Šie
maršruti labi noder lauku tūrisma māju saimniekiem, jo bukleti atrodas viņu viesu mājās un
saimniekiem līdz ar to nav tik daudz laika jāpavada, stāstot tūristam, kur un ko konkrētajā
teritorijā var atrast un ieraudzīt.
Problēma ir pašvaldību un reģionu tūrisma informācijas centri, kas izstrādā maršrutus tikai
pa savu administratīvo teritoriju. Bet, ja dabas objekts, piemēram, Teiču rezervāts, ir gan
Madonas, gan Rēzeknes rajonā (pēc bijušā iedalījuma), tad sagatavot piedāvājumu, kas
skar abas administratīvās teritorijas, jau ir gandrīz neiespējami. Tas nekur neder.
Tāpat ir ar tūrisma informācijas stendiem. Tajos visbiežāk atspoguļota informācija, kas
informē par stenda uzstādītāja aktivitātēm, ne par visu tūrisma informāciju.
– Trūkst arī elementāru ceļa norāžu, kur atrodas dabas objekti.
– Savulaik šo problēmu centāmies risināt ar Satiksmes ministrijas Autoceļu padomi. Tur
sēž (vismaz tā bija Šlesera Satiksmes ministrijas laikos) jauni cilvēki, un viņiem ir
vienalga. Pirms dažiem gadiem centāmies atrisināt jautājumu par visā Latvijā vienotām
norādēm uz lauku mājām. Es sagatavoju materiālus par to, kā šis jautājums ir atrisināts
Lietuvā, Igaunijā, Austrijā un citur. Sēdes laikā es saņēmu augstprātīgu atbildi, ka uz "tām
briesmīgajām būdām" mēs norādes nemaz nevarot likt, jo to, kas mums ir laukos, esot
kauns kādam rādīt. Tie bija viņu vārdi. Padomes nostāja bija vienota – ārpus Rīgas tāpat
nav ko darīt un tur nav nekā reklamēšanas vērta. Viss. Man bija jāpieceļas un jāaiziet. Mani
šokē, ka šādi cilvēki lemj par ceļiem Latvijā. Ja pastāv uzskats, ka ārpus Rīgas nekā nav,
tad nav arī jābrīnās, kādēļ valstī ceļi ir tik slikti.
– Tādēļ paši esat ķērušies pie tūristu maršrutu gatavošanas un to marķēšanas dabā?
– Jā. Esam sagatavojuši tūristu maršrutu marķējuma vadlīnijas. Tas, protams, neatrisina
norāžu trūkumu uz ceļiem. Mūsu priekšlikums ir objektus dabā – akmeņus, kokus –
nomarķēt ar krāsu, lai tūristam būtu vieglāk atrast mūsu piedāvātā maršruta ceļu.
Marķējuma vadlīnijas jau esam iesnieguši Dabas pārvaldē un Tūrisma attīstības valsts
aģentūrā, lai tās izplata visā Latvijā. Tās lauku tūrisma saimnieku vidū jau kļūst populāras,
jo šī ir vienkārša un lēta metode maršrutu iezīmēšanai. Tas nemaksā daudz – takas sākumā
novietot uzrakstu ar norādēm, ka tālāk jāseko dzelteniem aplīšiem, kas uzkrāsoti uz
kokiem. Protams, ja maršruts tiek marķēts dabas teritorijā, to vajadzētu saskaņot ar
attiecīgās teritorijas dabas pārvaldi.
Varu minēt, ka ir nomarķēts Slīteres velomaršruts, ir marķētas takas Saulkrastos, Tukuma
novadā un citur.
– Kāds šobrīd ir gultu noslogojums ziemas un vasaras periodos?
– Kopumā vairāk nekā 500 lauku tūrisma mītnes šobrīd piedāvā apmēram 6000 gultasvietu.
Noslogojums tiem, kas strādā visu gadu, kam ir vidēji 12 gultasvietu un kas izīrē lauku
mītnes nevis pasākumiem, bet tieši nakšņošanai, ir 17%. Augstākais rādītājs atsevišķām
saimniecībām ir 30%. Tas nav daudz. Vienlaikus tiem, kas uztur piecas sešas istabas, nav
arī lielu izdevumu – algotu darbinieku viņiem nav, ja ir, tikai sezonā. Vissmagāk klājas
tiem, kas ir ieguldījuši lielu naudu lielos kompleksos, lai rīkotu lielus pasākumus 1000 līdz
2000 cilvēkiem. Šādi pasākumi notiek ļoti reti. Lai gan daži saimnieki saka – pazuduši tikai
sporta spēļu rīkotāji, pārējie pasākumi notiek tāpat kā pirms krīzes. Atgriezušies pat
korporatīvie jeb darba vietu pasākumi.
– Vai pēdējās nodokļu izmaiņas, tostarp no 10% līdz 12% palielinātais PVN, ietekmē lauku
tūrismu?

– Lielai daļai lauku saimnieku par 2% paaugstinātais PVN lielu skādi nerada, jo viņi nav
PVN maksātāji. Kā zināms, šobrīd uzņēmējs par PVN maksātāju kļūst, ja apgrozījums
pārsniedz 35 tūkstošus latu. No mūsu biedriem vismaz 60% ir tādi, kam gada apgrozījums
šo summu nepārsniedz. Liela daļa no šiem lauku uzņēmējiem ir pensionāri, kuri sev algu
nemaksā. Jāmaksā ir īpašuma nodoklis, un tas arī viss. Protams, šeit nerēķinu izdevumus,
kas saistīti tieši ar uzņēmējdarbību. Saimnieki, protams, ļoti rēķina izmaksas – cenšas paši
kopt istabas un mazgāt veļu, jo paši to spēj izdarīt lētāk un kvalitatīvāk.
Pozitīvi ir tas, ka pēdējo divu gadu laikā būtiski samazinājušās naktsmītņu cenas vismaz
par 30 – 40%. Nakšņošana bez brokastīm šobrīd vienam cilvēkam izmaksā 8 līdz 10 latus.
– Cilvēki naudu skaita aizvien rūpīgāk, un viņi vēlas arī ceļojot saņemt pretī pakalpojumu,
ar kuru būs pilnībā apmierināti. Vai lauku tūrisma mītnes klientus nepieviļ?
– Pirms došanās ceļā vienmēr vajadzētu painteresēties pie radiem, draugiem un kaimiņiem,
palasīt atsauksmes internetā par konkrēto lauku mītni, kur ieplānots palikt. Arī "Lauku
ceļotāja" mājas lapā šādas atsauksmes ir iespējams izlasīt un tās darbojas ļoti labi. Mēs
vienmēr pārbaudām atsauksmes objektivitāti un lūdzam saimniekus uz atsauksmēm
atbildēt. Arī atbilde, skaidrojot situāciju, ļoti skaidri parāda saimnieka attieksmi.
– Cik liels ir ārvalstu ceļotāju īpatsvars lauku tūrismā?
– Vairāk ir pašmāju ceļotāju, vismaz 80%. Pērn ārvalstu tūristu bija nedaudz mazāk kā
gadu iepriekš, tomēr sešas reizes pieauga krievu tūristu skaits. Iemesls – karstais laiks un
smogs Maskavā. Arī ziemā krievu tūristu skaits bija samērā liels, jo Rīgā uz
Ziemassvētkiem viesnīcas bija aizņemtas. Tiesa, viņi vēlas naktsmītnes tuvu Rīgai, tāpat
viņus interesē arī mūsu kalnu slēpošanas trases.
Pārējo ārvalstu viesu skaits ir samazinājies par vairākiem procentiem, īpaši vācu ceļotāju
skaits. Mēs paši sevi iegāzām – 2007. un 2008. gadā cenas Baltijas valstīs bija ļoti augstas,
pat Skandināvijas valstīs atpūta bija lētāka, par Čehiju un Poliju nemaz nerunājot. Arī
Vācijā un Austrijā šajā laikā bija ļoti zemas cenas. Paies vismaz trīs, pieci gadi, līdz mēs
atgūsim vācu tūristus un mums izdosies pierādīt, ka cenu līmenis ir samazinājies. Vācieši
diemžēl ir ļoti konservatīvi, un, ja viņiem ir nācies saskarties ar Latviju kā ar dārgu
ceļojuma galamērķi, tad šo pieredzi izdzēst mums būs ļoti grūti. Jo īpaši ņemot vērā, ka
Vācijai blakus ir Polija, kur cenas ir ļoti zemas.
– Kāpēc lai ārzemju tūristi brauktu uz Latviju, ko mēs viņiem no tūrisma viedokļa varam
pārdot?
– Neapdzīvoti lauki un tīra daba, neapbūvētas pludmales. Vienīgi mums šis tūrisma
produkts nav pārāk labi "iepakots", mums ārvalstniekam ir jāpasaka, kur jābrauc un kas
jāskatās. Mēs šobrīd gatavojam Latvijas nacionālo parku ceļvedi ar aprakstiem, ko tur darīt.
Mūsu nacionālie parki ir krietni augstvērtīgāki nekā vecajās Eiropas valstīs. Mums ir ko
piedāvāt tepat 30 km no Rīgas Ķemeru purvā, piemēram, Anglijas putnu vērotājiem, kuru
skaits tur tiek lēsts ap diviem miljoniem cilvēku.
– Dabas vērošana vairāk der individuāliem ceļotājiem, ne tūristu grupām?
– Šādu individuālo ceļotāju ir arvien vairāk, jo grupu tūrisms ļoti strauji samazinās. Pēc
desmit gadiem tādu grupu ceļojumu skaits būs minimāls. To izmantos pamatā pensionāri
vai vienpatņi, kas brauc uz jaunu galamērķi, nezina valodu un nesaprot, kā ko atrast.
Mēs varam dabūt mazas grupas sēņošanas un botānikas dabas tūrēs, kur ceļotāji dodas
dabā, lasa, piemēram, visas sēnes pēc kārtas un pēc tam pēta, ko ir atraduši. Mums pašiem
ir jāaptver mūsu dabas bagātības, ir jāskolo dabas gidi, kas spēj ceļotājiem interesanti par
darbu pastāstīt, un šī prece jāpiedāvā. Un šāds dabas tūrisms interesē gan mūsu pašu, gan
ārvalstu cilvēkus.
▲Saturs

26.01.2011. Kaimiņu novados (Liesma)
Avots: Liesma
Datums: 26.01.2011
Autors: Aivars Ustups
Rubrika: Ekonomika
Paraksta līgumu par būvniecību
Jauns dabas liegums
Limbažu novadā nu ir par vienu dabas liegumu vairāk. Par tādu 20. janvārī valsts sekretāru
sanāksmē tika izsludināts dabas liegums "Dziļezers un Riebezers", tam izstrādāti un
apstiprināti individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi.
Šajā liegumā būs trīs funkcionālās zonas: dabas lieguma (209 ha), regulējamā režīma (48
ha) un ainavu aizsardzības (95 ha) zona, katra ar savu atšķirīgu regulējumu. Tādējādi tiks
nodrošināta sabalansēta pieeja dabas vērtību saglabāšanā un teritorijas apsaimniekošanā.
Regulējamā režīma zona ir izveidota Latvijā un ES īpaši aizsargājama mežu biotopa —
nogāžu un gravu mežu — aizsardzībai, kā arī īpaši aizsargājamo augu sugu — lakša un
birztalu diždadža — atradņu aizsardzībai. Dabas lieguma zona ir izveidota galvenokārt
Dziļezera un Riebezera aizsardzībai, kā arī lai aizsargātu zālāju biotopus, īpaši
aizsargājamo putnu sugu dzīvotnes un subglaciālās iegultnes dabas ainavas. Ainavu
aizsardzības zona izveidota, lai saglabātu apvidum raksturīgo viensētu ainavu un sekmētu
lieguma teritorijas ilgtspējīgu apsaimniekošanu. Ainavu aizsardzības zonā ir iekļautas
galvenokārt lauksaimniecības zemes un viensētu teritorijas.
Dabas liegums "Dziļezers un Riebezers" ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā.
Teritorijas kopējā platība ir 352 ha.
Aicinājums saslēpot māju Ilzītei
Līgatnes novadā, lai gūtu līdzekļus jaunas mājas būvniecībai nupat 10 gadu jubileju
svinējušajai lācenītei Ilzītei, sestdien, 29. janvārī, pl. 11 notiks tradicionālais tautas
slēpojums "Līgatnes ķepa". Dalībnieki ir aicināti slēpot ar zaķu, vilku, lāču, lūšu un citām
Latvijas zvēru maskām vai atribūtiku. Arī starts paredzēts piecās dalībnieku grupās:
"Zaķēni", "Vilcēni", "Zaķi", "Plēsēji" un "Plēsēji ar ilkņiem". Bērniem līdz 12 gadu
vecumam dalība bez maksas, pārējiem, lai krātos nauda Ilzītes jaunajai mājai, daži lati būs
jāmaksā. Sacensību nolikums un starta laiki mājas lapā www.celodaba.lv un Latvijas
Slēpošanas savienības mājas lapā www.infoski.lv. Pasākumu organizē Gaujas nacionālā
parka fonds sadarbībā ar Dabas aizsardzības pārvaldi un Līgatnes novada domi.
▲Saturs
15.01.2011. Ziņas (Auseklis)
Avots: Auseklis
Datums: 15.01.2011
Rubrika: Ziņas
Interesenti pērn decembrī modernizētajā un paplašinātajā Latvijas Petroglifu centra (LPC)
mājaslapā www.petroglifi.lv var lejupielādēt bibliogrāfisku retumu - Ziemeļvidzemes
biosfēras rezervāta speciālista Daiņa Ozola plakātu par iežiem un minerāliem. Atjaunotājā
mājaslapā tagad atrodama daudz plašāka informācija par dabas un vēstures objektiem.
Rakstu katalogā iespējams lasīt dažādus dabas draugu ievērību guvušos LPC vadītāja
Andra Grīnberga rakstus.
▲Saturs

14.01.2011. Gada dzīvnieks Latvijā (Birža)
Avots: Birža
Datums: 14.01.2011
Rubrika: VIDZEMĒ UN LATVIJĀ
Latvijas Dabas muzejs (LDM) par 2011.gada dzīvnieku pasludinājis Eiropas platauša
sikspārni, aģentūru BNS informēja muzeja sabiedrisko attiecību speciāliste Lāsma
Vagoliņa.
2011.gada dzīvnieks Eiropas platausis (‘Barbastella barbastellus’) ir viena no
visapdraudētākajām sikspārņu sugām Latvijā, tā iekļauta arī Eiropas Savienības Biotopu
direktīvā.
LDM norāda, ka Eiropas platausi varētu saukt par konservatīvu, jo tas par mājvietu izvēlas
vecas, neremontētas ēkas, vecu muižu pagrabus un lielus, vecus, nekoptus muižu parkus.
Turklāt aizauguši muižu parki un veci pagrabi ir Ēdenes dārzs, kurā dzīvo un barojas
daudzi dzīvnieki, arī Eiropas platausis, kurš nespēj pielāgoties mūsdienu apstākļiem. Tādēļ
muzeja speciālisti aicina - sakopjot vidi, neļaut iet bojā tās iemītniekiem.
Oficiāli 2011.gada dzīvnieku pasludinās ceturtdien, 13.janvārī, plkst. 12 LDM zooloģijas
ekspozīcijā. Gada dzīvnieka stendu atklās muzeja direktore Skaidrīte Ruskule, bet par
sikspārņa bioloģiju un pētīšanas metodēm stāstīs biologs Gunārs Pētersons un sikspārņu
pētnieks Viesturs Vintulis. Par Eiropas platauša aizsardzības statusu Latvijā un Eiropā
informēs Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārstāvis Vilnis Bernards,
savukārt Dabas aizsardzības pārvaldes pārstāvji stāstīs par izdotajiem vides izglītības
materiāliem par sikspārņiem un to pētniecības iespējām sabiedriskā monitoringa ietvaros.
LDM organizēs arī vairākas gada dzīvniekam veltītas aktivitātes: komiksu konkursu “Gribi
tici, gribi nē!”, kuros apkopos izdomātus vai patiesus stāstus par sikspārni, nodarbību
skolēniem “Sikspārņi - ar kājām gaisā!”, piedzīvojumu vakaru ģimenēm “Sikspārņa
vēstījums”, kā arī semināru bioloģijas skolotājiem.
▲Saturs
14.01.2011. Ilzīte nosvin 10. dzimšanas dienu (Druva)
Avots: Druva
Datums: 14.01.2011
Autors: Ilze Kalniņa
Rubrika: Vide
Līgatnes dabas takās šajā nedēļā bija lieli svētki. Baltijā vienīgais cilvēku izaudzētais lācis
nosvinēja apaļu jubileju.
" Man šī ir liela un svarīga diena. Atļaušos teikt, ka tāda tā ir visai Līgatnei un daudziem
cilvēkiem. Ilzīti tiešām zina visā Latvijā. Viņa ir lācis ar īpašu sūtību šajā pasaulē," sacīja
zvērkope Velga Vītola, kura agrā rītā, rosoties pa māju, cepa Ilzītes dzimšanas dienas torti,
atcerējās 11. janvāra rītu pirms desmit gadiem.
Torīt Velga dzirdēja, kā lāču voljērā kāds izmisīgi kliedz. Tik skaļi saukt pēc palīdzības
varēja vien radība, kurai bija skaidrs - ja tā tūlīt nenokļūs siltumā, netiks pie ļoti trekna
piena, kāds ir lācenēm, dzīvība izdzisīs. Kad Velga mazuli pacēla no sniegotas zemes, lāču
mamma Made par tikko dzimušo lāču bērnu neizrādīja nekādu interesi. Lācene dzīvoja

nebrīvē, pietrūka mātes instinkta, lielie lāču puikas, arī Ilzītes paps, tai nedeva mieru,
nebija aizgājis gulēt ziemas miegu.
Velga Vītola uznesa mazo lācēnu, kurš tobrīd bija mobilā telefona lielumā, kalnā uz māju,
ienesa savā istabā. Tā sākās Ilzītes dzīve. Sākās Velgas negulētās naktis, noguruma pilnās
dienas. Neziņa sekoja pa pēdām visam, ko Velga darīja, jo trūka jelkādas informācijas, kas
vispār jādara, lai lācēns izdzīvotu, ēstu un augtu, kas jādara, kad lācim sāp puncis, kur ņemt
tik treknu pienu, kas silts būtu krējuma konsistencē.
Izdevās. Pēc dažiem mēnešiem Ilzīte jau ļepatoja Velgai pa pēdām, devās garās pastaigās
pa mežu, šņākuļoja svešo virzienā, prom baidīdama, aplauza sīkās priedītes, tajās
rāpdamās. Lāču bērns auga un sekoja savai audžumammai.
"Tas ir īpašs mīlestības stāsts. Ilzīte ir laimes lācis, brīnums. Cilvēkos vairojusi labo. Nav
jēgas tagad visu vairs pārstāstīt. Es to zinu, tie cilvēki, kas par Ilzīti šajos gados ir
interesējušies, to saprot. Tagad caur Ilzīti man ir mērķis pateiktdarīsim visu, lai lāči
Līgatnes parkā būtu vienmēr, lai tie šeit dzīvo, jo te ir labi, lāčiem te patīk. Ja Ilzīte man
bija lielākā dāvana par 20 parkā nostrādātajiem gadiem, tad tagad uz savu 30 gadu darba
jubileju es ļoti vēlētos, lai lielie trīs lāči, kuri dzīvo visai bēdīgos apstākļos, varētu
piedzīvot jurģus un savu mūžu pavadīt Ilzītes voljērā, bet Ilzītei nepieciešams uzbūvēt
jaunu māju un voljēru. Vietu jau esmu noskatījusi mežā, ļoti dabiskā vidē. Caur voljēru
plūst strauts. Arī enerģētiski laba vieta, kur Ilzīte varētu dzīvot, Dievs dod, vēl nākamos
desmit gadus," liekot cepumus treknā kartupeļu putrā, berot uz Ilzītes jubilejas tortes
riekstus, mandarīnu šķēlītes, vīnogas, pārlejot medu un uzstutējot krabju nūjiņas, sacīja
Velga. Mammai palīdzēja arī meita Dace un dēls Dzintars. Arī viņu bērnība un pusaudžu
gadi bijuši īpaši, jo bija ļauts augt kopā ar lāci. Ja citi bērni spēlējās ar suņiem un kaķiem,
tad Dacīte un Dzintars ir bijuši izredzētie, jo viņi brīvo laiku pēc skolas vadījuši kopā ar
lāčiem, stirnēniem, alnēniem, lapsām un ežiem. Bērni to ir novērtējuši, ar dabu un tās izpēti
izvēlējušies saistīt arī savu dzīvi. Dace jau studē maģistrantūrā bioloģiju, bet Dzintars
apgūst fotomākslu, sakot, ka viņam patīk iemūžināt arī Latvijas dabu un dzīvniekus.
"Ļoti bagāti desmit gadi ir pagājuši, kas man iemācījuši dzīvot šodienā. Darīt visu
iespējamo un neiespējamo, ko vari paveikt šodien, nedomāt par laiku un lietām, kas būs
kaut kad. Vērtīgs ir katrs mirklis, katra diena, jo tā nes cilvēka dzīvē ko jaunupriekus un
bēdas. Taču tikai tā mēs augam," tā Velga Vītola un piebilda: "Latviešiem vajadzētu atmest
pārlieko kautrību, vajadzētu sevi novērtēt, savus darbus un labo, kas mūsu zemē, izcelt.
Nav citur tādas dabas, kā Latvijā. Pie mums jau gadu desmitiem ir dabas parks. Vācieši
izaudzināja ledus lācīti, un par to uzzināja visa pasaule, Berlīnes zoodārzu gāza riņķī
apmeklētāji. Arī mums par labo vajag runāt skaļi, daudz skaļāk."
Pati Velga un viņas darba devējs Gaujas Nacionālā parka fonds gan nenoliedz, ka Līgatnes
lāči tāpat ir šī vides un dabas tūrisma objekta veiksmes stāsts. Pēdējo desmit gadu laikā
krasi pieaudzis dabas taku apmeklētāju skaits. Visus interesējis apskatīt dzīvniekus, bet
īpaši starp kokiem pamanīt Ilzīti.
"Viņa ir mūsu laimes lācītis. Lasot grāmatu par Ilzīti, mammas bērniem varēja pastāstīt, kā
aug un attīstās lācis. Arī es tā darīju, audzinot savu dēliņu. Stāstu par Ilzīti parka
apmeklētāji uztver ļoti izjusti, personiski, un mūsu laimes lācītis viņus mudina dabas takas
izstaigāt atkal un atkal no jauna," sacīja Gaujas Nacionālā parka fonda valdes
priekšsēdētāja Kristīne Melece un piebilda, ka Ilzītes dzimšanas diena bija arī pirmais

publiskais mēģinājums uzrunāt labas gribas cilvēkus, kuri atsauktos un palīdzētu uzbūvēt
jaunu māju un voljēru lācenītei.
"Vajag žogus, metāla stabus, betonu pamatu izbūvei, laukakmeņus, granti, šķembas. Jau
atsaucās " Latvijas Finieris", būs materiāli Ilzītes jaunajai mājai. Kad tābūs, Ilzīte pārcelsies
uz jauno dzīvesvietu un daudz, daudz labākos apstākļos pašreizējā Ilzītes voljērā mitināsies
lācenes mamma, paps un tēva brālis," smaidot noteica Kristīne Melece.
▲Saturs
13.01.2011. Veiks aptauju par vides inspektoru darbu (Auseklis)
Avots: Auseklis
Datums: 13.01.2011
Autors: Rita Jakovļeva, DAP sabiedrisko attiecību speciāliste
Rubrika: Daba Vide Cilvēks
Februārī Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) saistībā ar Eiropas Sociālā fonda projektu
Dabas aizsardzības pārvaldes Dabas aizsardzības daļu darbinieku profesionālās apmācības
programmas izstrāde un pilnveide sāks aptauju, lai uzzinātu sabiedrības viedokli par vides
inspektoru darba kvalitāti. To veiks gan elektroniski, gan ar pasta starpniecību, aptverot
iedzīvotāju, uzņēmēju, novadu pašvaldību darbinieku viedokļus tajās pašvaldībās, kurās
ietilpst īpaši aizsargājamās dabas teritorijas, tostarp Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāts.
Uzsvaru liks uz tiem cilvēkiem, uzņēmējiem, ar kuriem DAP bijusi sadarbība un kuri
objektīvi varētu novērtēt inspektoru darbu. Rezultātus izmantos vides inspektoru mācību
programmas izstrādei, kā arī sabiedriskā pakalpojuma uzlabošanai.
▲Saturs
13.01.2011. Rezumējot pērno, veroties uz jauno (Auseklis)
Avots: Auseklis
Datums: 13.01.2011
Autors: Līga Liepiņa
Rubrika: Daba Vide Cilvēks
Gadu mijai pietuvinātais laiks drusku uz vienu vai otru pusi allaž bijis pārdomu brīdis.
Atskatāmies, kas darīts pērn, apdomājam, ko vēlamies panākt jaunajā gadā. Tā arī šoreiz.
Palūkosimies, kādi rezultāti gūti Latvijas Dabas fonda projektā Zivjērglis. Katrā ziņā tie ir
iepriecinoši. Pie mums ir vismaz 12 pāru šīs īpaši aizsargājamās putnu sugas. Patīkami, ka
jau sestdien TV būs jauns raidījums, veltīts dzīvnieku aizsardzībai un sabiedrības
izglītošanai Ķepa uz sirds. Tāpat arī Dabas aizsardzības pārvalde turpina uzlabot savu
darbību un stiprināt saikni ar sabiedrību. Un, protams, sākot jaunu gadu, izvēlas gada
objektus. Turēsimies pie tradīcijām - sāksim Zaķa (Truša, Kaķa) gadu (pēc austrumnieku
kalendāra tas sāksies 3. februārī) ar labām domām un pārmaiņām!
▲Saturs
13.01.2011. EK tiešsaistē izzina viedokļus par zaļajiem jautājumiem (Auseklis)
Avots: Auseklis
Datums: 13.01.2011

Autors: Līga Liepiņa
Rubrika: Daba Vide Cilvēks
Eiropas Komisija (EK) uzsākusi divas tiešsaistes apspriedes vides jomā. Viena no tām ir
par Natura 2000 - ES aizsargājamo teritoriju tīkla - finansēšanu. Tā varētu būt aktuāla arī
mūspuses cilvēkiem, jo Natura 2000 iekļautas Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta (ZBR)
zonas, piemēram, dabas lieguma zona Augstroze, Vitrupes ieleja, Dūņezers.
Virtuālā apspriede cenšas izzināt pārvaldes iestāžu, privātā sektora, vidē ieinteresēto
iedzīvotāju viedokli. Tajā ietverti 10 jautājumi, bet gaidītas arī izvērstas atbildes un
komentāri. ZBR Plānošanas un ekspertīzes daļas vadītājs Andris Urtāns mudina iesaistīties
ikvienā ar vides jautājumiem saistītā apspriedē. - Puķes zied, putni dzied, daba zaļo, tādēļ
nerodas iekšēja motivācija sargāt dabu un šķiet, ka tamlīdzīgi vides aizsardzības projekti ir
vien Eiropas ārišķības. Tas bija labi, ka attīstījām sabiedriskā monitoringa ideju, jo tad, kad
pazīsti, ir motivācija sargāt - apzinies, ka tas ir tavs. Piemēram, arī es izveidoju savvaļas
orhideju noteicēju un tagad zinu, ka manā pļavā aug ne tikai naktsvijoles, bet vēl vairākas
orhideju sugas, - teic A. Urtāns. Noteikti esot vērts iesaistīties un ieskatīties apkārtējā dabā.
- Lauksaimniecības intensitātes pieauguma vai klimata pārmaiņu dēļ daudzas sugas izzudīs.
Iespējams, vēlākās paaudzes vairs nezināšot, kas un kāds ir gaiļpiesis. - Lai gan ekonomiski
esam nabadzīgi, bet dabas dažādības ziņā - ļoti bagāti, - uzsver ZBR speciālists.
Otrajā apspriešanā par LIFE+ programmu tiek gaidīti viedokļi par tās mērķiem, prioritātēm
un atbalsta veidiem. Apspriešana angļu, vācu, spāņu, itāļu, franču un poļu valodā atvērta
līdz februāra vidum. Attiecīgās vietnes internetā -
http://ec.europa.eu/environment/consultations/life.htm#_en.htm un
http://ec.europa.eu/environment/consultations/natura2000_en.htm.
▲Saturs
13.01.2011. Projektā Zivjērglis paveiktais (Auseklis)
Avots: Auseklis
Datums: 13.01.2011
Autors: Līga Liepiņa
Rubrika: Daba Vide Cilvēks
Decembrī noslēdzās Latvijas Dabas fonda un Latvijas Ornitoloģijas biedrības projekts
Zivjērglis. To atbalstīja Latvijas Vides aizsardzības fonds, Dabas aizsardzības pārvalde
(DAP) un labdarības portāls Ziedot.lv.
2007. gada aprīlī projektu, ko vada Latvijas zivjērgļu pētnieks Aigars Kalvāns, sāka, lai
nodrošinātu šo putnu aizsardzību un izpēti visā valsts teritorijā. Tālab apzināja pašreizējo
sugas stāvokli, nodrošināja zināmo ligzdošanas teritoriju aizsardzību, izpētīja sugas
populāciju un izglītoja sabiedrību. Līdz šim nebija skaidrs, cik lielai populācijas daļai ir
nodrošināta ligzdošanas teritoriju aizsardzība, vai zivjērgļu skaits mainās utt. Latvijā šis
ērglis reti sastopams un ierakstīts īpaši aizsargājamo putnu sugu sarakstā. Galvenie sugas
apdraudējumi Latvijā ir putnu nošaušana un sapīšanās zivju tīklos, mazāk - traucējums
ligzdu tuvumā. Tādēļ ap ligzdām, kas atrodas ārpus īpaši aizsargājamām dabas teritorijām,
izveidoti mikroliegumi. Vairāk to ir AS Latvijas valsts meži piederošajās teritorijās, bet
bijušā Limbažu rajona teritorijā šis liegums izveidots arī vienā privātīpašumā Katvaru
pagastā. Vēl viens ir veidošanas procesā.
Dzirdot putna vārdā kaut ko ar zivīm saistītu, jāsecina, ka tas no tām arī pārtiek. Tā arī ir.
Zivis ir plēsīgā putna vienīgā barības bāze. Interesanti, ka to zina arī daudzi nelielie
dzīvnieki. Putni un zīdītāji, kuri allaž satraucas, ieraugot citus plēsīgos putnus, parādoties

zivjērglim, neslēpjas un nebēg, bet mierīgi turpina savas nodarbes. Iespējams, putni un
mazie dzīvnieki pamana, ka šim ērglim nav dusmīgs skatiens. Tam, tāpat kā lielai daļai citu
plēsīgo putnu, acis ir dzeltenas, taču nav raksturīgo uzacu valnīšu - veidojumu, kas
paredzēti acu aizsargāšanai no triecieniem. - Putni pamana atšķirību. Ja ornitologam
dažkārt rodas grūtības atšķirt, piemēram, bezdelīgu piekūnu un kukaiņu piekūnu, putni
instinktīvi jūt, kurš ir plēsējs un kurš viņiem neuzbruks, - komentē projekta vadītājs. Ērglis
uzbrūk dažādu sugu zivīm. Turklāt to izmēri un svars var būt atšķirīgi, tiesa, parasti
nepārsniedzot puskilogramu. Vidēji dienā ērglis apēd puskilogramu zivju. Jāteic, ka beigtas
zivis gan tas neaiztiek. Bieži lido baroties uz zivju dīķiem. Tad rodas konfliktsituācijas, jo
putns rada tiešus zaudējumus īpašniekam. Pamatojoties uz Sugu un biotopu likumu,
zivsaimniekiem ir tiesības saņemt kompensāciju par zivjērgļa radītajiem būtiskajiem
zaudējumiem. DAP vecākais speciālists Andris Soms, kurš aktīvi iesaistījies mazā ēgļa
monitoringā un piedalījies teritoriju pārbaudēs projektā Zivjērglis, gan teic, ka šis ērglis
zivju resursu būtiski nenoplicina. Tā ēstgribu nevar ne salīdzināt ar jūras kraukļa jeb
kormorāna neremdināmo apetīti. - Kormorāns dienā apēd aptuveni 5 kg zivju. Tie gan ir
zaudējumi!
Zivjērglis ir gājputns, kas ligzdošanas vietās no Āfrikas atgriežas aprīlī, bet aizceļo
septembrī, oktobrī. Savai ligzdošanas vietai ērgļu pāris ir ļoti uzticīgs - ligzdu, ko mēdz
būvēt purvos uz kādas saliņas vai purvmalā, izcirtumos vai bedrainēs, tie izmanto gadu no
gada. Ligzdas pamatam jābūt izturīgam, jo putni būvē savam nelielajam augumam
neraksturīgi lielu, pat grandiozu perēkli, kas gadu no gada pieņemas apjomā. - Zivjēdājs to
meistaro pašā koka galotnē ar labu pārredzamību, tādēļ tā pakļauta stipru vēju ietekmei.
Sava novietojuma dēļ tā gandrīz vienmēr ir nestabila un rudens vai ziemas laikā tiek
nogāzta, - skaidro A. Kalvāns. Lai varētu pagarināt zivjērgļa mūžu, tiek izveidoti izturīgi
un stabili mākslīgie ligzdas pamati. Pēdējo 4 gadu laikā tādu ligzdu skaits Latvijā
sasniedzis jau 100, no tām aptuveni trešdaļa ir ērgļu apdzīvotas. A. Soms stāsta, ka
mākslīgā ligzda Staiceles pusē diemžēl gan vēl neesot apdzīvota. Pavisam mūsu bijušā
rajona teritorijā ir 8 mākslīgās ligzdas, no kurām pērn bija apdzīvotas 5.
Lai uzzinātu vairāk par Latvijas zivjērgļu migrācijas ceļiem, ziemošanas vietām un rastu
atbildes uz citiem jautājumiem, 2007. gadā sākta mazuļu gredzenošana ar krāsainiem
gredzeniem. Bijušā Limbažu rajonā apgredzenots salīdzinoši daudz mazuļu, katrā ligzdā
bijuši vismaz 2 vai 3. Kopumā pie krāsaina jiem gredzeniem tikuši vairāk nekā 30 jaunuļu.
Pērn visvairāk - 14 ērglēnu. Vēlāk var uzzināt interesantus faktus, piemēram, pērn jūnijā
Umurgas pagasta Oliņos gredzenotais ērglēns pēc vairākiem mēnešiem manīts Polijā.
A. Kalvāns stāsta, ka projekts savu mērķi sasniedz - ne tikai Latvijā, bet arī citviet Eiropā,
īpaši Skandināvijā, šo ērgļu skaits palielinoties. Turklāt - jo vairāk putnu, jo lielākas
iespējas, ka apdzīvotas tiks arī līdz šim tukšās mākslīgi veidotās ligzdas. Analizējot pēdējo
gadu datus, redzams, ka lielākais ligzdojošo pāru skaits konstatēts Kuldī gas un Cēsu pusē -
attiecīgi 19 un 17 - 18 pāru. Arī Limbažu rajona teritorija neesot nabadzīgākā, te ligzdo 10
līdz 12 pāru.
Kas ar projektu Zivjērglis un iegūtajiem datiem notiks tālāk? - Visticamāk, tas turpināsies,
vien jāmeklē jauns finansētājs. Kamēr man būs interese par šo sugu, projektam vajadzētu
turpināties, - skaidro A. Kalvāns. Tādēļ projekta vadītājs iedzīvotājus aicina ziņot par
zivjērgļu novērojumiem, it īpaši par ligzdošanas laikā novērotajiem īpatņiem, kā arī par
jebkādu informāciju par zināmām ligzdvietām. Novērojumi jāsūta uz adresi: Projektam
Zivjērglis, Latvijas Dabas fonds, Dzirnavu iela 73-2, Rīga, LV-1011 vai uz epasta adresi
zivjerglis@ldf.lv.
▲Saturs

10.01.2011. Divas trases un jauna slēpju noma (Bauskas Dzīve)
Avots: Bauskas dzīve
Datums: 10.01.2011
Autors: AINA UŠČA
Rubrika: Vide ap mums
Līgatnes dabas takās atvērta distanču slēpju noma, bet asfaltētās takas pārveidotas par
distanču slēpošanas trasi piecarpus kilometru garumā. Par to informē Gaujas nacionālā
parka fonda pārstāve Kristīne Melece.
Slēpju nomā aktīvās atpūtas cienītājiem ir pieejami desmit jauni slēpju komplekti.
Inventārs ir iegādāts, piedaloties Eiropas Lauksaimniecības fonda Lauku attīstības un
tūrisma veicināšanas programmā.
Parkā darbojas gan garā slēpošanas trase, ko dēvē par «Lielo cilpu», gan «Mazā cilpa»,
kuras garums ir 1,4 kilometri. Tā ir vairāk piemērota slēpošanas klasiskā stila cienītājiem,
kā arī iesācējiem un bērniem.
Tagad Līgatnes dabas parkā var vizināties ar sniega kamanām. Arī šis transporta līdzeklis ir
nopirkts par projekta līdzekļiem. Jaunajā slēpošanas inventāra nomas punk¬tā
interesentiem piedāvā arī dāvanu kartes trašu izmantošanai.
Ikviens aktīvās atpūtas cienītājs 29. janvārī aicināts Līgatnē piedalīties labdarības tautas
slēpojumā, kura mērķis ir atbalstīt jaunas lāču mītnes celtniecību. 12. februārī notiks
Gaujas nacionālā parka fonda balvas izcīņa meža biatlonā. Par aktualitātēm Līgatnes
sniegotajās takās var uzzināt interneta mājaslapā www.celodaba.lv.
▲Saturs
10.01.2011. Sabiedrību aptaujās par inspektoru darbu (Bauskas Dzīve)
Avots: Bauskas Dzīve
Datums: 10.01.2011
Autors: AINA UŠČA
Rubrika: Vide ap mums
Latvijā šogad notiks aptauja par vides inspektoru darbību, informē Dabas aizsardzības
pārvalde.
Iedzīvotāji, novadu pašvaldību darbinieki, uzņēmēji izlases veidā tiks aptaujāti gan
elektroniski, gan ar pasta starpniecību. Anketēšanu veiks neatkarīgi socioloģijas eksperti.
Dabas aizsardzības pārvalde piedalās Eiropas Sociālā fonda līdzfinansētā projektā, kura
mērķis ir dabas aizsardzības darbinieku profesionālās mācību programmas izstrāde. Tādēļ
arī tiek veikta aptauja, jo iepriekš ir nepieciešams noskaidrot vides inspektoru zināšanas un
kompetenci. Līdztekus anketēšanai risināsies arī inspektoru individuālo prasmju
novērtēšana. Dati tiks izmantoti profesionālās tālākizglītības programmas izstrādei.
Projektu paredzēts īstenot līdz 2012. gada septembrim.
Vides inspektoru skaits valstī, aizbildinoties ar kritisko ekonomisko situāciju, 2009. gadā
samazināts par vairākiem simtiem, bet palikušo speciālistu slodze un atbildība krietni
palielināta. Gan šis fakts, gan inspektoru darbībai nepieciešamo resursu trūkums apdraud
vides aizsardzības kvalitāti.
▲Saturs
08.01.2011. Rūpes par meža mitrāju saglabāšanu (Auseklis)
Avots: Auseklis
Datums: 08.01.2011

Autors: Līga LIEPIŅA
Rubrika: Vide
Dabas aizsardzības pārvaldes Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta (ZBR) Plānošanas un
ekspertīzes daļas vadītājs, hidrobiologs Andris Urtāns Rīgā tikās ar Latvijas Ramsāres
teritoriju apsaimniekotājiem/veidotājiem un apsprieda pērn padarīto. Sarunās piedalījās arī
Latvijas Dabas fonda, Dabas muzeja un Ornitoloģijas biedrības pārstāvji.
A. Urtāns uzskata, ka šāda sanākšana ir laba iespēja reizi gadā satikties un pārrunāt
notikušo, paveikto un to, kā katrai teritorijai šobrīd klājas. ZBR pārstāvis klātesošos
iepazīstināja ar paša izloloto akciju Liec upē akmeni... Ar to paši varam palīdzēt sev un
saviem ūdeņiem, upē ievietojot akmeni vai veidojot tajā akmeņu krāvumu. Pat
vienkāršākais laukakmens, ievietots upē vai grāvī, šķeļ un uzmutuļo pār to plūstošo ūdeni
un kļūst par bezmaksas aeratoru ūdens piesātinātāju ar gaisu. Ūdenī izšķīdinātais skābeklis
aktivizē ap akmeni apaugušo baktēriju un aļģu slānīti. Tās kļūst par barības vielu ūdenī
mītošajām sīkbūtnēm un zivīm. Šādos ar skābekli bagātinātos akmeņainos posmos atkal
atgriežas daudzviet izzudušās un par retumu kļuvušās sugas, foreles un vēžus ieskaitot.
Klātesošajiem akcija iepatikusies savas vienkāršības un vieglās īstenošanas dēļ. Šo praksi
sarunas dalībnieki bija gatavi ieviest arī savās teritorijās. Turklāt par šo akciju izveidots arī
buklets, ko var iedot katram cilvēkam, tādējādi padarot akcijas būtību uzskatāmāku un
saprotamāku.
Tikšanās laikā apspriesti arī varianti, kā naudas trūkuma apstākļos atzīmēt Ramsāres
konvencijas 40. gadadienu, kas apritēs februārī.
Atgādinājumam Ramsāres konvencija ir starptautisks līgums, kas veicina valstu sadarbību,
lai saglabātu un racionāli izmantotu mitrājus un to resursus. Latvijā ir 6 Ramsāres
konvencijas teritorijas: Kaņiera un Engures ezers, Teiču purvs, Lubāna un Papes mitrāju
komplekss, kā arī Ziemeļu purvi un, protams, pats ZBR, kura teritorijā ir 5318 ha mitrāju.
Zināms, ka mitrāji ir ne tikai ūdens un putnu resursu teritorija, no tiem atkarīgs daudz kas
cits dabā, piemēram, augi un dzīvnieki. Meža mitrāji ir arī iespēja mazināt klimata
pārmaiņu ietekmi uz apkārtējo vidi.
▲Saturs
07.01.2011. Илзите приглашает в гости (Telegraf)
Avots: Telegraf
Datums: 07.01.2011
Autors: Андрей Беляев
Rubrika: ОТДЫХ
В лигатненском заповеднике развлечений хватит на всех
Самая колоритная обитательница заповедника "Природные тропы Лигатне"
медведица Илзите 11 января отметит круглую дату — а именно 10-летний юбилей.
На вторничный полдень уже запланировано вручение имениннице специального
торта на основе привычного нам картофельного пюре с начинкой из разных
медвежьих лакомств. Однако навряд ли Илзите обидится, если вы приедете в
расположенный сразу за Сигулдой Лигатне несколько раньше — уже в эти
выходные.
Приемная мама
В прошлом году "Природные тропы Лигатне" и сами отметили юбилей. 35 лет назад
все начиналось с того, что в окрестности поселка завезли пару благородных оленей.
Затем в вольерах под открытым небом появились зубры из Беловежской Пущи, а

вслед за ними и кабаны, лоси, волки, медведи, лисы, рыси и другие обитатели
латвийских лесов. Сейчас на огромной, огороженной чисто символическим
заборчиком территории вольготно соседствуют около сотни зверей.
Преимущественно это некогда раненые или прирученные детеныши животных,
которые были неспособны выжить без помощи и заботы человека и самостоятельно
находить корм.
Такая судьба, кстати, и у юбилярши Илзите, которую воспитывала "приемная мама"
— зоотехник Велга Витола. В январе 2001 года специалист вовремя заметила, что ее
подопечная медведица Маде отказывается признавать свою новорожденную дочь.
Для детеныша это было сродни смертному приговору: малышка могла погибнуть в
течение нескольких ближайших часов. Однако зоотехник решилась на безумнейший
эксперимент — попытаться заменить ей мамумедведицу. Однако у Велги все
получилось (первые полгода они даже спали в одной кровати, а позже Илзите учила
свою вторую маму правильно лазать по деревьям), и медведица благополучно
пополнила ряды обитателей "Природных троп Лигатне".
Вдоль каньона
Посмотреть на диких животных в Лигатне каждый год съезжаются десятки тысяч
туристов. Им предлагается несколько маршрутов: пройтись вдоль вольеров по
природной пешеходной тропе (5,5 км), по тропе вдоль берега Гауи (2 км) и по тропе
нетронутой природы вдоль песчаного каньона Папаржу (1,3 км). Обычно осмотр
занимает 2—2,5 часа, а билет в заповедник стоит 2,50 лата (студентам — лат, а для
дошкольников, инвалидов и воспитанников детских домов предусмотрено
бесплатное посещение). Кроме того, гиды "Природных троп Лигатне" проводят
обстоятельные экскурсии на русском, латышском, английском и немецком языках.
Правда, экскурсии нужно заказывать заранее, связавшись с центром приема
посетителей по тел. 64153313 и 28328800 или по электронной почте ac@gnp.lv.
Помните, что кормить обитающих в заповеднике животных строго запрещено, как,
впрочем, и выгуливать собак, даже на поводке.
Генезис бумаги
Согреться можно будет на другой прогулке. По субботам и воскресеньям в 13 и 15
часов от местного центра туристической информации стартует экскурсия по
Лигатненской бумажной фабрике — одному из старейших предприятий по
производству бумаги не только в странах Балтии, но и во всей Европе. Вам покажут
весь процесс превращения макулатуры в готовую бумагу — от формирования
бумажной массы в гидроразбавителе до обработки продукции в бумагоделательной
машине. Экскурсия обойдется в 2 лата, студентам и пенсионерам — 1,50,
школьникам — лат, а с детей дошкольного возраста за посещение Лигатненской
бумажной фабрики денег не возьмут.
Не придется скучать в Лигатне и любителям лыжного спорта: одноименная с
поселком горка по своим параметрам (спуск — 300 м, перепад высот — 50 м)
находится в первой пятерке горнолыжных трасс Латвии. Для тех, кто не ищет
экстрим, по соседству найдется и несколько благоустроенных беговых трасс.
▲Saturs
06.01.2011. Katra nocirstā dižliepa Ozolniekiem var maksāt līdz 9000 latu (Zemgales
Ziņas)
Avots: Zemgales Ziņas
Datums: 06.01.2011

Autors: Edgars Kupčs
Rubrika: Ziņas
Izskatījusi Ozolnieku novada pašvaldības paskaidrojumu par vairāku dižkoku
nesankcionētu nociršanu, Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) vietējās varas argumentus
sauc par nepārliecinošiem un lēmusi tomēr sākt administratīvā pārkāpuma lietvedību.
«Ziņas» rudenī vēstīja, ka dabas draugu sašutumu izpelnījies Ozolnieku novada pašvaldības
lēmums Upes ielā nozāģēt virkni simtgadīgu liepu, tostarp vismaz trīs dižkokus. Lai gan
iepriekš sertificēts kokkopis bija secinājis, ka 16 liepu rindā ir arī vairāki dižkoki, tādējādi
saudzējami un tikai jāsakopj to vainagi, izzāģējot sausos zarus, pašvaldība tomēr nolēma
likvidēt visu liepu rindu.
DAP Ķemeru Nacionālā parka Dabas aizsardzības daļa pēc «Ziņu» publikācijas šajā lietā
sāka pārbaudi un Ozolnieku novada Domei prasīja izskaidrot tās rīcības iemeslus. «Taču
viņu minētie argumenti nav īsti korekti,» saka Dabas aizsardzības daļas vadītājs Jānis
Ķuze. Viņam piekrīt arī DAP vadības pārstāvis Aizsargājamo dabas teritoriju departamenta
Dabas izglītības, saziņas un kontroles nodaļas vadītājs Andris Širovs: «Vēstulē tiek
apšaubīta mūsu kompetence vērtēt to, vai nodarīts kaitējums aizsargājamiem dabas
objektiem, nevis skaidrots, kādēļ cirsti dižkoki.»
Šonedēļ DAP nosūtīs atbildi Ozolnieku novada Domei, izskaidrojot savu kompetenci, kā
arī sāks administratīvo procesu, lai noskaidrotu, kāda ir pašvaldības vaina. «Ir skaidrs, ka
koku nozāģēšanai bija jāsaņem mūsu akcepts, jo jau iepriekš vides pārvalde norādījusi, ka
vismaz trīs liepas ir dižkoki, bet nocirst ļāva tikai vienu,» vērtē A.Širovs.
Iepriekš «Ziņas» rakstīja, ka Administratīvo pārkāpumu kodekss par īpaši aizsargājamu
dabas teritoriju postīšanu ļauj piemērot līdz 1500 latu sodu. Taču A.Širovs precizē –
normatīvie akti daudz precīzāk regulē piedzenamo zaudējumu apmērus. Par dabas
pieminekļa pilnīgu iznīcināšanu, kā tas noticis šajā gadījumā, pienākas līdz pat 9000 latu
naudas sods par katru patvaļīgi likvidēto koku. Administratīvo lietu varētu noslēgt mēneša
laikā.
DAP administrācijas pārstāvis A.Širovs piebilst, ka pēdējos gados tik barbariskas apiešanās
ar dižkokiem vairs nav biežas. Šajā jomā izstrādāti stingri normatīvi, ko vairums
pašvaldību arī ievēro. Pārkāpumus konstatē vidēji reizi gadā.
▲Saturs
05.01.2011. Līgatnē alnis no Zviedrijas (Druva)
Avots: Druva
Datums: 05.01.2011
Autors: Ilze Kalniņa
Rubrika: Redzeslokā
Uz pastāvīgu dzīvi Līgatnē ieradies jauns iemītnieks alnis Nikodemus Svensons.
Pērnā gada vasarā Stokholmas zooloģiskajā dārzā dzimušais alnēns Līgatnes dabas takās
dzīvo vienā iežogojumā ar alnenīti Gitu, kura pavasarī novārgusi tika atrasta savvaļā
Rēzeknes pusē un līdz šim iežogojumā dzīvoja viena.
Par jauno iemītnieku Gita izrāda lielu interesi un, lai gan mazāka augumā, tā cenšas parādīt,
kurš te ir saimnieks. Lai gan pirmajās die nās Nikodemus bijis tramīgs, arī alnēns pamazām
aprod ar vidi un jauno draudzeni.
Voljēra laipas otrā pusē joprojām dzīvo aļņu saime Antiņš, Līzīte un Saulīte, taču pavasarī
dzimušo Vizbulīti tagad var apciemot Rīgas Zooloģiskā dārza filiālē "Cīruļi", kas atrodas
Kalvenē. Arī Vizbulītei Kalvenē ir jauns zviedru draugs, kuram aļņu meitene ātri vien

norādījusi vietu.
Līgatnes dabas taku darbinieki cer, ka alnenes, kas pirmajā brīdī zviedru aļņu acīs
iemantojušas diezgan kauslīgu tēlu, drīz vien sadraudzēsies.
Lai popularizētu aktīvu brīvā laika pavadīšanu dabā un tieši ziemā, Līgatnes dabas takās
iekārtotas distanču slēpošanas trases un atvērts arī slēpošanai paredzētā inventāra nomas
punkts.
Pa Līgatnes dabas taku piesnigušajiem mežiem ir iespēja vizināties kamanās. Lai nesaltu
ausis, Gaujas Nacionālā parka fonds šī pakalpojuma izmantotājiem sarūpējis interesantas
un siltas cepures, gandrīz kā maskas lapsas, brieža galva, lai interesantāk mazajiem parka
apmeklētājiem.
Un dabas takās dažādas slēpošanas aktivitātes paredzētas visas ziemas garumā. 29. janvārī
visi aicināti uz labdarības tautas slēpojumu "Līgatnes ķepa", kura mērķis ir atbalstīt jaunās
lāču mājas tapšanu, kā arī uz tradicionālo "Gaujas Nacionālā parka fonda balvas izcīņu
meža biatlonā", kas norisināsies 12. februārī, un baudīt īstu, sniegotu Latvijas ziemu.
▲Saturs
04.01.2011. Par vēl zaļāku gadu (Liesma)
Avots: Liesma
Datums: 04.01.2011.
Autors: Aivars Ustups
Rubrika: Zaļā lapa
Kas, jūsuprāt, darāms, lai 2011. gads kļūtu par iepriekšējiem vēl zaļāks, dabai draudzīgāks?
jautāju vairākiem vides speciālistiem.
Andis Zvejnieks, vecākais valsts vides inspektors Ziemeļvidzemē: Gribētos jau, atbildot
uz šādu jautājumu, sadzejot ko patiesi pacilājošu, bet būšu piezemētāks. Gads būs finansiāli
grūts visai valstij. Tātad - attiecīgi arī vides aizsardzībai. Taču priecē, ka šajā nozarē
joprojām darbojas pārsvarā entuziasma vadīti cilvēki. Nopietna ir ziņa, ka arī Dabas
aizsardzības pārvalde plāno reorganizāciju: mēģināsim darbus veikt efektīvāk nekā
iepriekš. Lielāku pasākumu īstenošanai neiztikt bez Eiropas Savienības atbalsta dažādos
projektos. Vēl aizvien esmu eiroskeptiķis, kas pārliecināts, ka iestāšanās ES varēja būt
pārdomātāka un uz līdzvērtīgākiem noteikumiem ar vecajām dalībvalstīm. Taču ES atbalsts
vides nozarē ir būtisks. Svarīgi tikai būtu visas iespējas finansējuma saņemšanai izmantot
maksimāli efektīvi. Valmieras apkaimē (arī pie Burtnieku ezera) turpināsim realizēt ERAF
projektu tūrisma infrastruktūras objektu izveidei īpaši aizsargājamajās dabas teritorijās.
Mērķis viens - nevis abstrakti sargāt, bet veidot ilgtspējīgu zaļās domāšanas un darbības
modeli.
Dainis Ozols, viens no biedrības "Ziemeļvidzemes ģeoparks" dibinātājiem: Latvijas daba
ir viena no skaistākajām pasaulē. Tikai pietrūkst vēl labiekārtojuma, lai mēs paši un ciemiņi
varētu baudīt šo skaistumu un izzināt dabu. Tādēļ svarīgākais darāmais būtu - vienoti
(zemju īpašniekiem, pašvaldībām, valsts iestādēm, fondiem un biedrībām) veidot ceļotāju
apmetņu vietas, takas, maršrutus, izvietot stendos un publicēt informāciju utt. Svarīgi ir
apzinātās dabas un kultūrvēstures vērtības darīt zināmas un pieejamas ikvienam. Biedrība
"Ziemeļvidzemes ģeoparks" sāk divus projektus šai jomā. Lai vai kā, Latvijas dabu var
izzināt un sargāt tikai Latvijā, tāpēc darba būs gana.
Andris Urtāns, ZBR plānošanas un ekspertīzes daļas vadītājs: Vispirms vajadzīgs, lai par
zaļajām lietām mēs vairāk domātu gaišas domas, jo visas lietas ir maināmas tikai caur
domāšanu. Vēl vairāk mums ir jāsajūt cilvēki. Palīdzot viņiem, palīdzēsim arī sev. Jāizdara
par vienu darbiņu vairāk, nekā konkrētajā brīdī vajadzētu darīt. Sarunās ar saviem

priekšniekiem, pašvaldībām un dabas draugiem turpināšu iniciatīvu "Liec upē akmeni!".
Akmens ir gan bioloģiskās daudzveidības veicinātājs, gan ūdeņu attīrītājs no
piesārņojumiem. Sakām, ka Latvija ir ūdeņu zeme. Braucot pāri tiltiem, lasām upīšu
nosaukumus, bet no tiltiem upītes neredzam, jo tās ir aizkritušas, aizaugušas ar kokiem,
gluži kā nesakoptas skaistules. Ja mēs visi katrs savā novadā, pagastā pie tiltiem upītēs
izzāģētu aizlīkušos kokus, mēs šīs skaistules padarītu ne vien ieraugāmākas, bet arī
bagātākas. Jo ēnā nav ūdens augu, neattīstās barības bāze zivīm. Ir novērojumi, ka 100
metru ēnotā posmā zivju ir vismaz par 30 procentiem mazāk. Tātad, dodot upēm vairāk
saulainu vietu, bagātināsim tās arī ar zivīm un citām dzīvām radībām. Tātad - katrs upes
straumē ielikts akmens vai sakoptais krasts, starp daudzajām negācijām saskatītā un
realizētā gaišā doma šo gadu darīs vēl zaļāku.
▲Saturs